26.maijā

(26.05.2003.)


         No 22. līdz 25.maijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē Atēnās, Grieķijā.
         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pēc Grieķijas parlamenta priekšsēdētāja Apostola Kaklamaņa ielūguma piedalījās Eiropas parlamentu priekšsēdētāju konferencē "Eiropas attīstība", uz kuru bija ieradušies visu Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Konferences laikā tika pārrunātas divas galvenās tēmas - "Eiropas Parlaments un Konvents par Eiropas nākotni" un "Eiropas Parlamenta loma paplašinātajā Eiropā: politiskā un institucionālā dimensija".
          Konferencē ar ievadreferātiem uzstājās Francijas Nacionālās Asamblejas prezidents Žans-Lui Debrē un Ungārijas Nacionālās Asamblejas prezidente Katalina Szili, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Pats Kokss un Itālijas parlamenta prezidents Piers Ferdinands Kasini.
          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, piedaloties debatēs, uzsvēra nacionālo parlamentu lomas stiprināšanas nepieciešamību nākotnes Eiropā. "Lielāka nacionālo parlamentu loma daudz vairāk tuvinās ES valstu pilsoņus", sacīja I.Ūdre. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Konventa darba nozīmību, nepieciešamību rast kompromisu jautājumos, kuros valda viedokļu atšķirības. "Svarīgi, lai Eiropas valstīs būtu pietiekami laika apspriest Konventa rezultātus. Tikpat nozīmīgi, lai arī topošās ES dalībvalstis varētu pilntiesīgi piedalīties Starpvaldību konferences darbā, kurā tiks pieņemts jaunais konstitucionālais līgums," sacīja I.Ūdre. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja arī to, cik būtiska ir sabiedrības iesaiste debatēs par Eiropu. Viņa raksturoja Latvijas Saeimas darbu Eiropas lietās, kā arī veiksmīgo sadarbību, kāda izveidojusies gan starp Baltijas valstīm, gan ar Ziemeļvalstīm un Beniluksa valstīm.
          Divu dienu ilgajās debatēs par Eiropas Konventa darbu un Eiropas Parlamenta lomu Eiropā iesaistījās lielākā daļa Eiropas parlamentu vadītāju, uzsverot nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā Eiropā.
          Konferences dalībnieki atzīmēja, ka Eiropas Savienībai, atbildot uz pašreizējiem izaicinājumiem, jāmodernizē tās struktūra, jāpastiprina starptautiskā klātbūtne, kā arī jāspēlē nozīmīgāka loma starptautiskajās attiecībās. Pirmo reizi ES Konventa par Eiropas nākotni ietvaros notika debates par tās struktūru reformu. Centrāleiropas un Dienvideiropas jauno dalībvalstu iekļaušanās ES apvienos vienotā savienībā lielāko daļu Eiropas kontinenta. Parlamentu priekšsēdētāji īpaši uzsvēra parlamentāro institūciju lomu, lai veicinātu demokrātisko dialogu, kā arī to, ka turpmāk jācenšas mazināt ES demokrātiskais deficīts. Īpaši tika izcelta nepieciešamība iesaistīt nacionālos parlamentus Eiropas attīstības procesos, kā arī stiprināt to lomu gan Konventā, gan Starpvaldību konferencē. Plaši tika debatēts par Konventa norisi. Parlamentu vadītāji skaidri norādīja uz to, ka nepieciešams pilnveidot esošās procedūras, nevis veidot jaunas institūcijas. Tika atzīts, ka piedāvātie protokoli par nacionālo parlamentu lomu un subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana ir pozitīvs solis pareizajā virzienā, lai pilnveidotu kontroli pār ES institūcijām. Tomēr efektīvākai būtu jākļūst informācijas apmaiņai starp Padomi, Eiropas Komisiju un nacionālajiem parlamentiem.
         Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei notika arī vairākas divpusējas tikšanās. Sarunā ar Zviedrijas Riksdāga priekšsēdētāju Bjornu fon Zīdovu I.Ūdre pārrunāja Zviedrijas iesniegto priekšlikumu Eiropas parlamentu konferencei par darba grupas veidošanu, lai izveidotu plašāku bāzi Eiropas parlamentu sadarbībai. Saeimas priekšsēdētāja pauda ieinteresētību šīs darba grupas darbā.
          I.Ūdre tikās arī ar Somijas priekšsēdētāju Pāvo Lipponenu un apsprieda veiksmīgo savstarpējo pieredzes apmaiņu Eiropas lietu jautājumoss; ar Dānijas Folketinga vadītāju Kristianu Mejdalu, Austrijas Bundesrāta spīkeru Hervigu Hoseli, Īrijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Roriju O'Hanlonu un Īrijas Senāta spīkeru Roriju Kīliju, Itālijas parlamenta priekšsēdētāju Pieru Ferdinando Kasini, Rumānijas Senāta priekšsēdētāju Nikolae Vakaroiu un Slovākijas Nacionālās Padomes spīkeru Pavolu Hrusovski.

Preses dienests

 

Sestdien, 20.aprīlī