Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar aktualitātēm Ukrainā, integrējoties Eiropas Savienībā (ES), un Latvijas pieredzi, transformējot iekšlietu sistēmu.             Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Georgijs Kručkovs pateicās par uzaicinājumu apmeklēt Latvijas parlamentu Ukrainai ļoti atbildīgā laikā un īsumā informēja par iekšpolitisko situāciju valstī. To raksturojot, viņš norādīja, ka iekšējās drošības politika jāskata kontekstā ar valstī notiekošajām pārmaiņām un prezidenta uzsāktajām reformām drošības un aizsardzības jomā, kas saistītas ar Ukrainas apstiprināto ārpolitisko prioritāti - integrāciju ES un NATO. Tāpēc šīs vizītes laikā Ukrainas parlamentāriešus īpaši interesē Latvijas iekšlietu un aizsardzības sistēmas reformu ceļā uz šīm starptautiskajām organizācijām gūtā pieredze.             Savukārt Ukrainas parlamenta Nacionāls drošības un aizsardzības komisijas Militārpersonu sociālo garantiju nodrošināšanas apakškomitejas priekšsēdētājs Stepans Davimuka norādīja uz vairākiem bremzējošiem faktoriem, kas ietekmē Ukrainas virzību uz ES, proti, problēmām spēka struktūru reformēšanā, nesaskaņām un augsto korupciju valsts varas struktūrās, kā arī sasāpējušos sociālos jautājumus, kas sabiedrībā rada spriedzi, nedrošības sajūtu un šķeļ to. Tāpēc ir svarīgi, lai šīs nesaskaņas neapdraudētu valsts nākotni un uzsākto reformu kursu un lai pašreizējās administrācijas vēlme izskaust korupciju valstī būtu patiesa.             G.Kručkovs pauda arī interesi par parlamenta komisiju un izpildvaras sadarbību Latvijā, norādot uz ierobežotu parlamentāro kontroli Ukrainā, ko reglamentē valsts konstitūcija. Ukrainas delegācija interesējās arī par jautājumiem, kas saistīti ar panākto attiecībā pret NATO standartiem, aizsardzības budžetu, nacionālo drošību, par militāro struktūru piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, valsts aizsardzības koncepcijas izstrādi un citiem jautājumiem.            Sarunas gaitā Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais, īsumā atskatoties uz paveikto pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, izteica pārliecību par Ukrainas sekmīgu iekļaušanos Eiropas valstu saimē, kā arī apliecināja Latvijas padziļināto interesi par notiekošajiem pārmaiņu procesiem Ukrainā un vēlmi dalīties gūtajā pieredzē. Viņš īsumā arī pastāstīja par aktualitātēm iekšlietu sistēmas struktūrās - Valsts policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un citās.             Noslēgumā sarunas dalībnieki pieskārās arī Piedņestras konflikta risināšanas aspektiem, kā arī Ukrainas un Krievijas attiecībām.            Arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis un komisijas deputāti tikās ar Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Genādiju Kručkovu un komisijas pārstāvjiem.            Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar parlamentāro kontroli pār drošības institūcijām un Ukrainas iekšpolitiskās aktualitātes.            Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs G.Kručkovs pastāstīja par pēdējā laika iekšpolitiskajiem notikumiem Ukrainā un uzsvēra, ka nepietiekama parlamentārā kontrole pār drošības dienestiem veicina to iesaisti politiskajos notikumos. Savukārt Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs I.Emsis Ukrainas parlamentāriešus informēja par Latvijas iekšpolitiskajām reformām pēc neatkarības atjaunošanas un pastāstīja, ka darbs pie parlamentārās kontroles sistēmas pilnveidošanas nav pabeigts un turpinās vēl arī šobrīd. Puses bija vienisprātis, ka drošības dienestiem ir jābūt politiski neitrāliem.            Sarunas beigās G.Kručkovs uzaicināja Nacionālās drošības komisijas deputātus apmeklēt Ukrainas parlamenta radniecīgo komisiju.

        Piektdien, 16.septembrī, NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Ekonomikas un drošības komitejas Austrumu un Rietumu ekonomiskās sadarbības apakškomitejas pārstāvji tikās ar NATO dalībvalstu vēstniekiem.        Tikšanās laikā galvenā izmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar Latvijas ekonomisko situāciju un sadarbību ar NATO, kā arī kaimiņvalstu attiecības starptautisko organizāciju ietvaros.        NATO PA Ekonomikas un drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Žans-Liks Resē (Jean-Luc Reitzer) pauda gandarījumu par tikšanos un atzinīgi novērtēja Latvijas ekonomiskās attīstības izaugsmi, tomēr viņš norādīja, ka vēl jāveic daudzas reformas, lai sasniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) valstu līmeni.        Diskusijas laikā tika pārrunātas arī Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, galveno vērību veltot sadarbībai ekonomikas jomā. Igaunijas vēstnieks Tomass Luks atzina, ka abu valstu kaimiņattiecības ir vērtējamas pozitīvi. Turklāt šajā gadā strauja ekonomiskā izaugsme ir vērojama visās Baltijas valstīs.          Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka pēc ārpolitisko mērķu sasniegšanas - iestāšanās ES un NATO - Latvijai ir nepieciešams atrast un izvirzīt jaunus mērķus, lai arī turpmāk sekmētu valsts attīstību. Savukārt Norvēģijas vēstnieks Nils Olavs Stava, runājot par izaicinājumiem, pie kuriem būtu jāstrādā, minēja nepieciešamību novērst sociālās plaisas, kā arī akcentēja vienmērīgu visu reģionu attīstības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanas nozīmi.        Tika pārrunāta arī Baltijas valstu ietekme Ziemeļatlantijas aliansē, tostarp, kā Baltijas valstu klātbūtne veicina pārmaiņas NATO. Vēstnieki pauda atzinību Latvijai par atbalstu un praktisko palīdzību Moldovai un Gruzijai NATO integrācijas jautājumos.        NATO PA Ekonomikas un drošības komitejas pārstāvji interesējās, vai Latvijā notiek plašākas diskusijas par ES paplašināšanos, proti, Turcijas iespējamo dalību šajā organizācijā un mūsu valsts iedzīvotāju atbalstu tai.          Puses diskutēja arī par Latvijas un Krievijas attiecībām, tostarp energoresursu problēmu risinājumiem dažādos reģionos. "Latvija varētu būt kā tilts starp "veco" Eiropu un Krieviju," atzīmēja Ž.L.Resē. 

        Ceturtdien, 15.septembrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Turcijas Republikas aizsardzības ministru Vedždi Genilu.        Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Turcijas sadarbības iespējas drošības un aizsardzības jomā.        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pauda atzinību Turcijai par atbalstu un praktisko palīdzību Latvijai aizsardzības un NATO integrācijas jautājumos un atzīmēja, ka komisija arī ir aktīvi līdzdarbojusies NATO pirmsiestāšanās procesā. J.Dalbiņš uzsvēra, ka ciešākas sadarbības uzsākšana alianses ietvaros palīdzētu labāk izprast un risināt problēmas Austrumu reģionā.        Savukārt Turcijas aizsardzības ministrs V.Genils pateicās Latvijai par tās ieguldījumu turku kapavietu apkopšanā. Lai gan starp abām valstīm ir noslēgtas vairākas vienošanās militārās apmācības un militārās tehnikas jomā, sadarbība nav bijusi aktīva, tāpēc būtu nepieciešams to pilnveidot, atzīmēja ministrs. "Mūsu militārās tradīcijas ir vienas no senākajām starp NATO dalībvalstīm," sacīja V.Genils un apstiprināja, ka Turcija atbalsta jaunu valstu pievienošanos NATO un sadarbību ar esošajām dalībvalstīm, kas nodrošinātu mieru konfliktu reģionos.        Abas puses sarunās uzsvēra, ka starpvalstu attiecības vienmēr bijušas labas un draudzīgas, tomēr divpusējā sadarbība vēl būtu intensificējama parlamentu komisiju līmenī.        Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja aktualitātes kaimiņattiecībās ar Krieviju, kā arī situāciju minoritāšu jomā.

             Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar UNIDROIT darbību un Latvijas iespējas pievienoties tās konvencijai.             Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniecei sveica augsto viesi Saeimas namā un norādīja, ka Latvija ir ļoti ieinteresēta uzzināt iespējami vairāk par šīs organizācijas darbību. “Tas būtu liels ieguvums gan likumdevējam ? likumdošanas kvalitātes uzlabošanā, gan arī mūsu tiesību ekspertiem un zinātniekiem,” sacīja V.Muižniece. Viņa arī piebilda, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav pievienojusies UNIDROIT konvencijai.             H.Kronks bija pagodināts par iespēju tikties ar tik augstu parlamenta amatpersonu, uzsverot, ka tādas izdevības gadās ļoti reti - pat tajās valstīs, kas ir aktīvas konvencijas dalībnieces. Viņš īsumā iepazīstināja ar organizācijas dibināšanu, akcentējot tās darbību pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kā arī pastāstīja par tās galvenajiem uzdevumiem un prioritātēm šodien. Viņš norādīja, ka ik pa laikam organizācijas iekšienē notiek diskusija par to, vai organizācijai nevajadzētu darboties ANO paspārnē. Un tomēr atbilde līdz šim bijusi noliedzoša, jo UNIDROIT cenšas izvairīties no jebkādas iespējas tikt iesaistītai politiskās cīņās.              Tikšanās noslēgumā V.Muižniece uzsvēra, ka Latvijai ir liela interese par iespēju pievienoties UNIDROIT, un pauda cerību, ka tas varētu notikt iespējami drīzā laikā. Tā nepieciešamība spilgti izpaudās jau tai laikā, kad Latvijas Saeima strādāja pie Komerclikuma izstrādes - trūka pieredzes un starptautiski zinošu ekspertu. Arī tagad Latvijai ir aktuāli jautājumi, kas ir UNIDROIT organizācijas uzdevumu lokā - kredītu un vērstpapīru joma, finanses, starptautiskais kapitāls. Preses dienests

        Otrdien, 13.septembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Slovēnijas Republikas Ministru prezidentu Janešu Janšu, kurš oficiālā vizītē uzturas Latvijā.        Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības un sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros.        Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica augsto viesi Saeimas namā un uzsvēra, ka nupat mūsu parlaments uzsācis jaunu darba cēlienu, kurā būtiska loma atvēlēta attiecību padziļināšanai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Slovēniju. Abu valstu līdzšinējās attiecības Saeimas priekšsēdētājas biedre raksturoja kā labas, tomēr norādīja uz vēl neizmantoto potenciālu to paplašināšanā. Viņa arī pauda cerību, ka šī Slovēnijas premjerministra vizīte Latvijā palīdzēs labāk iepazīt ekonomiskās sadarbības iespējas, kā arī paplašināt abu valstu līgumtiesisko bāzi.        Arī Slovēnijas Ministru prezidents pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt Latviju un uzsvēra abu valstu kontaktu intensificēšanas iespējas starptautiskajās organizācijās. Viņš arī norādīja, ka kopā ar viņu vizītē ieradies Slovēnijas ekonomikas ministrs un uzņēmēju delegācija, kura interesējas par investīciju iespējām.        Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja attiecību veidošanu ar tuvējām kaimiņvalstīm, tostarp Baltkrieviju un Krieviju, kā arī administratīvi teritoriālās reformas norisi. V.Muižniece pastāstīja par Latvijas paveikto šajā jomā, akcentējot likumdošanas darbu, kā arī norādot, ka šis process Latvijā tuvojas savam noslēgumam. Savukārt Slovēnijas Ministru prezidents sacīja, ka reģionu decentralizācijas jautājums ir aktuāls arī Slovēnijā.         Otrdien, 13.septembrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) Augstākās vadības kursa studentiem un pasniedzējiem.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas drošības un aizsardzības politiku, kā arī bruņoto spēku attīstības iespējas nākotnē.         Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pauda prieku par ikgadējo tikšanos un īsumā iepazīstināja ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO Latvijai jābūt gatavai piedalīties starptautiskajās operācijās un nodrošināt aizsardzību, tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt bruņoto spēku attīstību, uzsvēra J.Dalbiņš. Šobrīd tiek turpināta pāreja uz profesionālajiem bruņotajiem spēkiem.        Viesi interesējās arī par Latvijas bruņoto spēku sadalījumu un lomu valsts aizsardzībā, kā arī par Saeimas darbu pie likumprojektiem drošības un aizsardzības jomās. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs informēja par speciāli apmācītu rezervistu iesaistīšanu drošības nodrošināšanai un par jaunas likumdošanas paketes veidošanu, kas saistīta ar mobilizāciju un atbildības sadalīšanu starp valsts institūcijām.        Atbildot uz jautājumu par finansējuma lielumu aizsardzībai, J.Dalbiņš informēja, ka Latvijā līdz 2008.gadam aizsardzības jomas budžetam paredzēts 2% no iekšzemes kopprodukta.        Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja termiņa pagarināšanas iespējas Latvijas karavīru miera uzturēšanas misijai Irākā, kā arī iekšējo un ārējo sadarbību draudu novēršanā valstī.    Preses dienests

        Kā informē Ārlietu komisija, pirmdien, 12.septembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Vācijas vēstnieku Latvijā Eberhardu Šupiusu (Eberhard Schuppius) un sarunas laikā pārrunāja dažādus divpusējos un daudzpusējos jautājumus, pieskārās aktualitātēm pasaulē - ES attīstība, ANO reforma u.c. jautājumiem.        Izmantojot iespēju, tikšanās laikā V.Paegle izteica savu viedokli arī par Vācijas un Krievijas parakstīto vienošanos par gāzes vada būvniecību pa Baltijas jūru: “Es neapstrīdu neatkarīgu valstu tiesības parakstīt divpusējus līgumus, bet mani satrauc signāls, ko šāda vienošanās sūta Baltijas valstīm, Polijai un Ukrainai. Proti, satrauc tas, ka tieši tām divām valstīm, kuras nes lielāko morālo atbildību par Eiropas sadalīšanu Otrā pasaules kara laikā, savtīgas politiskās intereses stāv augstāk par vienotu Eiropas drošības un enerģētikas politiku. Politiski izdevīgais pakts ir morāli nepieņemams un neatbilst izvirzītajām Eiropas Savienības vērtībām.”

        No 14. līdz 16.septembrim Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies NATO Parlamentārās asamblejas Ekonomikas un drošības komitejas Austrumu un Rietumu ekonomikas sadarbības apakškomisijas delegācija.Trešdien, 14.septembrī

       No 7. līdz 9.septembrim Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre ASV, Ņujorkā, piedalās Pasaules parlamentu priekšsēdētāju otrajā konferencē.        Pasaules parlamentu priekšsēdētāju otrās konferences otrajā darba dienā parlamentu priekšsēdētāji turpināja vispārējās debates par parlamentu starptautisko sadarbību, saskaroties ar 21.gadsimta izaicinājumiem. Debatēs ar uzrunām uzstājās visu konferencē pārstāvēto valstu parlamentu vadītāji.       Paralēli vispārējām debatēm notika paneļdiskusija par parlamentu lomu demokrātijas veicināšanā, kuru vadīja Dienvidāfrikas parlamenta spīkere Baleka Mbete (Baleka Mbete). Tajā galvenā vērība tika pievērsta parlamenta darba efektivitātes veicināšanai, kā arī dialogam ar sabiedrību. Paneļdiskusija “Parlamentu loma un atbildība attiecībā pret ANO darbu” bija veltīta sadarbībai ar ANO, un to vadīja Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektors Žuans Somaira (Juan Somaira). Konferences dalībniekus arī uzrunāja Kofi Anans.        Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei bija iespēja tikties un pārrunāt aktuālus savstarpējās sadarbības jautājumus ar kolēģiem no dažādām valstīm, tai skaitā Itālijas parlamenta vadītāju Pjeru Ferdinando Kazini, Krievijas Domes priekšsēdētāju Borisu Grizlovu, Nīderlandes parlamenta priekšsēdētāju Fransu Veisglasu, Apvienotās Karalistes parlamenta priekšsēdētāju Mišelu Martinu, Izraēlas parlamenta priekšsēdētāju Reuvenu Rivlinu, Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi, Moldovas parlamenta priekšsēdētāju Marianu Lupu, Meksikas parlamenta priekšsēdētāju Enriki Džeksonu Ramiresu, Japānas parlamenta priekšsēdētāju Šikagi Ogi un citiem kolēģiem.       Šodien, 9.septembrī, konferencē notiks sieviešu - parlamentu priekšsēdētāju paneļdiskusija “Parlamenti un Apvienotās Nācijas: sadarbība, lai veicinātu dzimumu līdztiesību”, ko vadīs Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre. Diskusijā piedalīsies Beļģijas Senāta, Dominikas, Igaunijas, Gruzijas, Grieķijas, Ungārijas, Jamaikas Senāta, Japānas, Nīderlandes Senāta, Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas, Šveices, Urugvajas, Antiguas un Barbudas, Saintkitas un Nevisas parlamentu priekšsēdētājas.       Par ANO veikto darbu dzimumu līdztiesības veicināšanā ziņos ANO ģenerālsekretāra speciālā padomniece dzimumu līdztiesības jautājumos Reičela Majanja (Rachel Mayanja) un ANO Attīstības fonda sievietēm direktore Noelena Heizere (Noeleen Heyzer). Parlamentu vadītājas iesaistīsies diskusijās par sieviešu - parlamentu priekšsēdētāju lomu dzimumu līdztiesības sasniegšanā.       Konferences noslēgumā tiks pieņemta deklarācija “Parlamentu pieaugošā loma demokrātijas deficīta pārvarēšanā starptautiskajās attiecībās”. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre konferencē prezentēs deklarācijas tekstu, kā arī sniegs debates apkopojošu ziņojumu.

         Ceturtdien, 8.septembrī, Ņujorkā turpinās Pasaules parlamentu priekšsēdētāju otrās konferences vispārējās debates, kur parlamentu vadītāji diskutē par parlamentu starptautisko sadarbību, saskaroties ar 21.gadsimta izaicinājumiem.          Šodien parlamentu priekšsēdētājus uzrunās ANO ģenerālsekretārs Kofi Ananns. Viņš raksturos aktuālos uzdevumus, kādi pašreiz ir ANO attīstības, drošības un cilvēktiesību jomās. K.Ananns runās arī par ANO reformām, kā arī to, kā ANO varētu sadarboties ar nacionālajiem parlamentiem.         Parlamentu priekšsēdētāji arī piedalīsies paneļdiskusijās par parlamentu ieguldījumu demokrātiju veicināšanā, kā arī parlamentu lomu un atbildību attiecībā uz ANO darbu.