Otrdien, 25.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes ārlietu ministru Žanu Aselbornu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē.
Tikšanās laikā sarunas dalībnieki pārsprieda Eiropas Savienības aktualitātes.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica augsto viesi Saeimas namā un pauda gandarījumu par to, ka tik saspringtā vizītes grafikā ministrs tiekas arī ar parlamenta pārstāvjiem. “Svarīgi, lai jautājumi tiktu risināties, sadarbojoties valsts parlamentam un valdībai”, norādīja V.Muižniece.
Ministrs pastāstīja, ka šī ir viņa pirmā vizīte mūsu valstī un informēja par aktuāliem ES jautājumiem - organizācijas budžetu un finanšu perspektīvu, kā arī ES tālāko paplašināšanu.
V.Muižniece akcentēja, ka ES apvieno divdesmit piecas dažādas valstis ar dažādiem viedokļiem; to parādīja arī balsojums par ES konstitūciju. Tomēr arī tik lielā organizācijā iespējams rast kompromisu, un to savukārt pierāda ES vienošanās tālākās paplašināšanas jautājumā. Saeimas priekšsēdētājas biedre norādīja, ka nespēja vienoties par ES finanšu perspektīvu vairo negācijas jaunajās dalībvalstīs, un pauda cerību, ka drīzumā to tomēr izdosies atrisināt, “jo cilvēkiem ir svarīgi saprast, kāda nākotne viņus sagaida”.
Tikšanās noslēgumā V.Muižniece informēja par mūsu valsts darbu, īstenojot tuvējo kaimiņu politiku un daloties eirointegrācijas pieredzē ar Ukrainu un Aizkaukāza valstīm.
Otrdien, 25.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Filipu Valesu Grifitu (Philip Wallace Griffiths), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas un sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece, sveicot vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā, attiecības starp abām valstīm novērtēja kā labas un atzīmēja, ka Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas plānotā vizīte uz Jaunzēlandi apliecina, ka kontakti kļūst aizvien ciešāki. Tomēr nākotnē tās varētu būt aktīvākas, būtu jāmeklē jauni sadarbības veidi, īpaši ekonomikas, kultūras un izglītības jomā, sacīja V.Muižniece. Saeimas priekšsēdētājas biedre pastāstīja arī par straujajiem Latvijas ekonomikas attīstības tempiem, uzsverot veikto reformu nozīmi.
Savukārt Jaunzēlandes vēstnieks F.V.Grifits atzīmēja - lai gan abas valstis šķir liels attālums, kopīgo interešu realizēšanā palīdzētu sadarbība tādās starptautiskās organizācijās kā Pasaules Tirdzniecības organizācija un Eiropas Savienība (ES).
Tika skatīts arī jautājums par kultūras un izglītības apmaiņas iespējām. V.Muižniece pauda viedokli, ka pēc iestāšanās ES “kļuvis svarīgi saglabāt un aizsargāt savas kultūras identitāti”.
Sarunas noslēgumā puses atzinīgi novērtēja abu valstu sadarbību un uzsvēra nepieciešamību strādāt pie tās turpmākas pilnveidošanas, attīstot arī parlamentāro vizīšu apmaiņu, kas nodrošinātu labāku informācijas plūsmas apmaiņu par notiekošajiem procesiem valstīs.
Otrdien, 25.oktobrī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene un komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) Juridiskā departamenta vadītāju Verneru Rumphorstu.
Tikšanās laikā EBU Juridiskā departamenta vadītājs V.Rumphorsts, izvērtējot Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektu, deputātus iepazīstināja ar saviem secinājumiem, norādot, ka jaunais likums jāpiemēro Eiropas Savienības (ES) kritērijiem par sabiedrisko raidorganizāciju likumīgu sabiedrisku finansēšanu.
Sīkāk izklāstot, viņš uzsvēra, ka pilnīgi neskaidrs ir likumprojektā minētais termins “valde”, jo nav norādīts ne finansējuma avots, ne valdes locekļu nepieciešamā kvalifikācija un funkcijas. V.Rumphorsts arī uzsvēra, ka nepieciešams nodalīt padomes lomu un funkcijas no valdes funkcijām, kā arī jānodrošina raidorganizāciju ģenerāldirektoru ievēlēšana neatkarīgi no politisko spēku ietekmes. Tāpat arī sabiedriskajās raidorganizācijās nebūtu jāaizliedz reklāma, jo tās esamība liek veidot tādas programmas, kādas patīk auditorijai, un tas ir raidorganizācijas mērķis. Pretējā gadījumā valsts budžeta nauda tiktu iztērēta nelietderīgi ? tā tiktu ieguldīta augstas kvalitātes programmās, kā to paredz likumprojekts, taču tās ļoti maz ietekmētu sabiedrību, jo tās skatītos neliels cilvēku skaits. No visa iepriekš paustā izdarot secinājumus, EBU pārstāvis norādīja uz galveno - Latvijai pašai skaidri jādefinē sabiedrisko raidorganizāciju loma un jānosaka to finansējuma avots, iespējams, abonentmaksa.
Uzklausot V.Rumphorstu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Circene norādīja, ka jaunais Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar ES likumdošanu, un informēja, ka Tieslietu ministrija sagatavojusi likumprojektu par neatkarīgas sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes izveidošanu. Savukārt Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs Edgars Jaunups akcentēja, ka esošās finansēšanas sistēmas mainīšana, ieviešot abonentmaksu, nebūtu atbalstāma, tomēr EBU pārstāvja ieteikumi ir vērā ņemami un diskutējami, lai, pieņemot jauno likumu, tiktu saglabāts mediju plurālisms un nodrošināta objektīva pilsoniskās sabiedrības informētība.
Preses dienests