Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 15.jūlijā, tikās ar Somijas vēstnieku Latvijas Republikā Peku Vuoristo (Pekka Wuoristo), kurš bija ieradies atvadu vizītē Saeimā.Tikšanās laikā P.Vuoristo atzīmēja Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas unikalitāti un pauda gandarījumu par svētku noslēguma koncerta iespaidiem. „Mūsu tautai Dziesmu svētki visos laikos ir bijuši ne tikai nozīmīgs kultūras, bet zināmā mērā arī politisks notikums. Padomju laikā tā bija iespēja ar mūzikas palīdzību paust tās latviešiem svarīgās sajūtas, vērtības un domas, kuras neatbalstīja tajā laikā pastāvošā oficiālā vara,” sarunas laikā uzsvēra G.Daudze.G.Daudze pateicās vēstniekam par ieguldījumu politiskā dialoga, ekonomisko un kultūras sakaru veicināšanā. Saeimas priekšsēdētājs uzteica sadarbību organizējot viņa oficiālo vizīti Somijā šī gada februārī, kuras ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta enerģētikas jautājumiem. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka, lai nodrošinātu Baltijas jūras valstu enerģētisko neatkarību, jādomā par vienota elektroenerģētikas tīkla attīstību Baltijas jūras reģionā. G.Daudze norāda, ka Somijas Olkiluoto atomelektrostacija ir labs piemērs, kas apliecina jaunu attīstības pakāpi atomenerģētikā, īpaši radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas jomā. Puses diskutēja arī par nepieciešamību aktīvi strādāt pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas. Tikšanās noslēgumā G.Daudze Somijas vēstniekam pateicībā par darbu tradicionāli pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un komisijas deputāti piektdien, 11.jūlijā, tikās ar Itālijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Itālijas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Rikardo Miljori (Riccardo Migliori).Komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš pastāstīja par svarīgākajām iekšpolitiskajām aktualitātēm Latvijā. Savukārt R.Miljori informēja par situāciju Itālijā pēc nesen notikušajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo konstitucionālo reformu. Deputāti pārrunāja arī Latvijas un Itālijas turpmākās parlamentārās sadarbības iespējas, kā arī apmainījās ar viedokļiem par Eiropas enerģētikas politikas attīstības tendencēm. Komisijas deputāts Jānis Eglītis (TP) aktualizēja jautājumu par Eiropas Savienības (ES) perspektīvām, uzsverot, ka Eiropas politika Austrumu virzienā līdz šim nav pārliecinoša. R.Miljori, atbildot uz komisijas deputāta Sergeja Mirska (SC) jautājumu par Itālijas skatījumu uz nelegālo imigrāciju Eiropā, uzsvēra Francijas prezidentūras ES prioritāti par Vidusjūras sadarbību, kas šos jautājumus palīdzēs risināt.

Piektdien, 11.jūlijā, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Artis Pabriks, tiekoties ar Japānas parlamenta Padomnieku palātas Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Hirofumi Nakasoni (Hirofumi Nakasone), pārrunāja Latvijas un Japānas sadarbību ekonomikā un kultūras jomā.A.Pabriks un H.Nakasone pauda prieku, ka abu valstu attiecības ir labas un draudzīgas un notiek aktīva sadarbība, tostarp parlamentārā līmenī. Labo sadarbību apliecina jau trešā Latvijas goda konsulāta atvēršana Japānā.Puses bija vienisprātis, ka jāturpina pilnveidot abu valstu sadarbība ekonomikā, jo tai ir liels potenciāls. Runājot par mūsu valsts kā Eiropas Savienības un Baltijas jūras reģiona valsts nākotnes attīstības perspektīvām, A.Pabriks apliecināja Latvijas ieinteresētību sadarboties enerģētikas, transporta un vides aizsardzības jomā. H.Nakasone pateicās A.Pabrikam par ieguldījumu Latvijas-Japānas attiecību veicināšanā un pauda prieku, ka A.Pabriks ir Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs. Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētājs informēja, ka Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem nodots Japānas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Johei Kono (Yohei Kono) ielūgums apmeklēt Japānu oficiālā vizītē 2009.gada pavasarī un pauda cerību, ka arī A.Pabriks delegācijas sastāvā apmeklēs Japānu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un deputāti piektdien, 11.jūlijā, tikās ar Gruzijas ārlietu ministri Ekaterinu Tkeselašvili (Ekaterine Tkeshelashvili), kura ir ieradusies oficiālā vizītē Latvijā.

Piektdien, 11.jūlijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti, tiekoties ar Gruzijas aizsardzības ministra vietnieku Giorgi Mučaidzi (Giorgi Muchaidze), pārrunāja abu valstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā.Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš apliecināja mūsu valsts atbalstu Gruzijai un Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu šī gada decembrī. Savukārt Gruzijas aizsardzības ministra vietnieks pateicās par Latvijas sniegto atbalstu Gruzijai virzībai uz NATO un piebilda, ka Latvijas veiksmīgais piemērs ir labs paraugs viņa valstij.Tikšanās laikā G.Mučaidze informēja komisijas deputātus par iekšpolitisko situāciju Gruzijā, tostarp par paveikto aizsardzības jomā, kā arī Krievijas politiku Kaukāza reģionā. Noslēgumā ministra vietnieks pastāstīja, ka sabiedrība atbalsta Gruzijas pievienošanos NATO un novērtē to, kā iespēju atgriezties Eiropā.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piektdien, 11.jūlijā, tikās ar Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Hirofumi Nakasone (Hirofumi Nakasone).

Vizītē Latvijā 11. un 12.jūlijā uzturēsies Japānas parlamenta Padomnieku palātas Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētājs Hirofumi Nakasone (Hirofumi Nakasone). N.Nakasonem plānotas tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, Ministru prezidentu Ivaru Godmani, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētāju Arti Pabriku, partijas „Pilsoniskā Savienība” Saeimas frakcijas deputāti Inu Druvieti, kā arī ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu. Vizītes laikā plānots pārrunāt Latvijas un Japānas divpusējās attiecības, tostarp parlamentāro sadarbību.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze trešdien, 9.jūlijā, tikās ar Beļģijas Karalistes vēstnieku Latvijas Republikā Kristianu Verdonku (Christian Verdonck), kurš bija ieradies atvadu vizītē Saeimā.G.Daudze un K.Verdonks pārrunāja abu valstu līdzšinējo sadarbību, īpaši atzinīgi vērtējot ekonomisko attiecību attīstību, jo no 2004.gada Latvijas un Beļģijas tirdzniecības kopējais apjoms ir dubultojies.„Latvijā ir ārvalstu investoriem draudzīga ekonomiskā vide - gan pateicoties mūsu stratēģiski izdevīgajai atrašanās vietai, gan brīvās ekonomikas zonām un zemajam uzņēmumu ienākuma nodoklim,” uzsvēra G.Daudze. Viņš norādīja, ka Latvija būtu īpaši ieinteresēta apgūt Beļģijas ostu veiksmīgo pieredzi sadarbības projektu īstenošanā.Puses vienojās, ka vienlīdz svarīgi ir domāt par tūrisma attīstību, lai piedāvātu iespēju Latvijas un Beļģijas iedzīvotājiem tuvāk iepazīt abu valstu kultūras dzīvi un tradīcijas. K.Verdonks norādīja, ka viens no sadarbības virzieniem varētu būt studentu un mācībspēku apmaiņas programmu īstenošana.Pārrunājot abu valstu līdzšinējo pieredzi arī kā viens no veiksmīgākajiem piemēriem tika minēta Baltijas Asamblejas un Beniluksa valstu parlamentu sadarbība, kuras rezultātā šī gada aprīlī Latvijā notika kopīgi organizēta konference „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”.Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Lisabonas līguma ratifikācijas procesu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras to vēl nav izdarījušas, un vienojās, ka šobrīd galvenais ir izprast Īrijas referenduma rezultāta iemeslus.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze pateicās vēstniekam par aktīvo darbu, uzsverot, ka K.Verdonks ir pirmais Beļģijas rezidējošais vēstnieks Latvijā un viņa darbības laikā mūsu valstī ir atvērta Beļģijas vēstniecība. Vēstnieka K.Verdonka laikā ir bijis ļoti aktīvs politiskais dialogs un vizīšu apmaiņa starp Latviju un Beļģiju - mums ir bijis gods uzņemt savā valstī arī Beļģu karali Albertu II, norādīja Saeimas priekšsēdētājs. Puses vienojās, ka nākotnē jāturpina veicināt abu valstu divpusējās attiecības gan parlamentārā, gan izpildvaras līmenī.Tikšanās noslēgumā G.Daudze Beļģijas vēstniekam pateicībā par darbu tradicionāli pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone ceturtdien, 3.jūlijā, tikās ar Eiropas Savienības (ES) daudzvalodības komisāru Leonardu Orbanu (Leonard Orban). Sēdē piedalījās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Eiropas lietu komisijas deputāti. K.Pētersone pauda gandarījumu par Latvijas iedzīvotāju labajām svešvalodu zināšanām, norādot, ka mūsu valsts šajā jomā ir otrajā vietā Eiropā. Savukārt daudzvalodības komisārs informēja, ka ES izvirza par mērķi, lai katrs ES pilsonis bez dzimtās valodas prastu vismaz divas svešvalodas.L.Orbans uzsvēra, ka latviešu valoda kā viena no oficiālajām ES valodām bauda tādas pat priekšrocības, kā pārējās valodas, un Latvijas iedzīvotājiem ir lieliska iespēja sazināties ar ES oficiālajām iestādēm savas valsts valodā. Viņš pauda pārliecību, ka valodu zināšanas ir bagātība, kas uzlabo cilvēku konkurētspēju darba tirgū un lieti noder, veidojot personiskus kontaktus un caur valodu iepazīstot citu valstu kultūru. Tajā pat laikā viņš norādīja, ka vairākās ES valstīs valoda diemžēl kalpo ne tikai, lai vienotu cilvēkus, bet arī lai šķeltu sabiedrību politiskos nolūkos. Valoda ir arī būtiska identitātes sastāvdaļa un valodas jautājumu diemžēl izmanto arī ksenofobijas un neiecietības veicināšanai.  Tikšanās noslēgumā K.Pētersone novēlēja, „lai visas ES valstis spētu skatīties uz valodu prasmi kā uz atslēgu, kas durvis atslēdz, nevis aizslēdz”.Komisārs L.Orbans Latvijā ieradies darba vizītē, lai iepazītu valodas apguves situāciju un veicinātu daudzvalodību kā instrumentu savstarpējai saziņai un konkurētspējas paaugstināšanai.

Saeimas deputāti otrdien, 1.jūlijā, tiekoties ar Baltkrievijas Republikas Nacionālās sapulces Padomes un Pārstāvju palātas deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegāciju, pārrunāja abu valstu sadarbību.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un komisijas deputāti ar baltkrievu kolēģiem runāja par Saeimā konceptuāli atbalstīto Latvijas un Baltkrievijas līgumu sociālās drošības jomā. Tikšanās dalībnieki apliecināja vēlmi to ātrāk ratificēt. Tikšanās laikā Baltkrievijas parlamenta delegācijas vadītājs Nikolajs Doboviks pastāstīja par valsts atbalsta pasākumiem ģimeņu ar bērniem, bērnu bāreņu, veco cilvēku, invalīdu un pensionāru sociālajai aizsardzībai. Kā piemēru viņš minēja tiesības ģimenēm, kurās aug pieci bērni, bez maksas no valsts saņemt dzīvokli.Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ar kaimiņvalsts kolēģiem apmainījās ar viedokļiem par zinātnes un izglītības sistēmas attīstību. N.Duboviks pastāstīja, ka Baltkrievijā pieaug augstākās izglītības prestižs un pēdējo sešu gadu laikā ir dubultojies studentu skaits. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinkis (LPP/LC) atzinīgi novērtēja Daugavpils sadarbību ar Baltkrievijas pilsētām.Tiekoties ar Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu priekšsēdētāju Aleksandru Golubovu un grupas deputātiem, sprieda par parlamentu līdzšinējo sadarbību un iespējām to pilnveidot. Latvijas un Baltkrievijas parlamentārieši pārrunāja arī ekonomisko sadarbību, vīzu jautājumu, kā arī pierobežas iedzīvotāju iespējas atviegloti šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu. Deputāti uzsvēra, ka jāuzlabo sadarbība vides aizsardzībā un katastrofu novēršanā, ko aktualizēja 2007.gada 24.martā Baltkrievijā notikusī naftas vada avārija.Tikšanās noslēgumā Baltkrievu delegācijas vadītājs uzaicināja Saeimas deputātu grupu apmeklēt Baltkrievijas parlamentu.