5. un 6.oktobrī Latvijā uzturēsies Dānijas Karalistes parlamenta (Folketinga) Ārlietu komisijas delegācija Gites Lillelundes-Bekes (Gitte Lillelund Bech) vadībā.„Starp Latviju un Dāniju ir izveidojušās draudzīgas attiecības. Dānijas atbalstu esam saņēmuši mūsu valstij nozīmīgos brīžos - gan atgūstot neatkarību, gan pievienojoties Eiropas Savienībai (ES) un NATO. Mēs uzaicinājām dāņu kolēģus apmeklēt Saeimu, lai pārrunātu turpmāko sadarbību starp abu valstu parlamentiem, kā arī starptautisko organizāciju ietvaros, risinot abām valstīm būtiskus jautājumus,” informē komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC).Tikšanās laikā plānots pārrunāt drošības politikas, ES kaimiņpolitikas un Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības jautājumus.Plānots, ka Dānijas parlamentārieši tieksies ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem, ārlietu ministru Māri Riekstiņu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un ārpolitikas ekspertiem.

Gruzijas vizītes laikā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas delegācija otrdien, 30.septembrī, apmeklēja karadarbībā cietušo Gori pilsētu.

Otrdien, 30.septembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisiju deputāti tikās ar Eiropas ombudu Nikoforu Diamanduru (P.Nikoforos Diamandouros).Sarunā ar deputātiem Eiropas ombuds pastāstīja, ka viņa vizītes mērķis ir sniegt sabiedrībai informāciju par tiesībām un iespējām vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Eiropas Savienības (ES) institūciju pieļautajām kļūdām pārvaldē. Tie ir gadījumi, ja ES iestāde nerīkojas saskaņā ar tiesību aktiem, neievēro labas pārvaldības principus vai pārkāpj cilvēktiesības. N.Diamanduru akcentēja, ka ieradies lūgt Saeimas atbalstu sabiedrības izpratnes veicināšanā un zināšanu paplašināšanā par tiesībām vērsties pie Eiropas ombuda.Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti interesējās, kādas kļūdas pieļauj ES iestādes un struktūras, kā rezultātā rodas slikta vai neveiksmīga pārvaldība. N.Diamanduru kā piemēru minēja administratīvo noteikumu pārkāpumus, negodīgu attieksmi, diskrimināciju, varas ļaunprātīgu izmantošanu, atbilžu nesniegšanu un atteikšanos sniegt informāciju, kā arī nepamatotu kavēšanos lēmumu pieņemšanā.Tiekoties ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Eiropas ombuds informēja, ka kopš Latvijas iestāšanās ES ombuds no mūsu valsts iedzīvotājiem ir saņēmis 64 sūdzības. 2007.gadā un šogad saņemtas 14 sūdzības, no kurām tikai viena ir pieņemta izskatīšanai, bet pārējās nosūtītas Latvijas tiesībsargam, jo nav saistītas ar ES institūciju darbību. Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle pauda atbalstu N.Diamanduru centieniem informēt pēc iespējas plašāku sabiedrību un apliecināja gatavību šim mērķim izmantot izdevumu „Eiroziņas”.

Uzsākot darba vizīti Gruzijā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pirmdien, 29.septembrī, tikās ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Davidu Bakradzi (David Bakradze). „Starp Latviju un Gruziju valda ļoti labas attiecības, un augusta notikumi tikai stiprināja saites starp mūsu valstīm. Mēs Latvijā labi apzināmies, cik svarīgi mazām valstīm ir solidarizēties un paļauties uz savstarpēju atbalstu,” norādīja G.Daudze. Viņš uzaicināja Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju oficiālā vizītē apmeklēt Latviju. Latvijas delegācija informēja par mūsu parlamenta reakciju uz karadarbību Gruzijā un pieņemtajiem paziņojumiem saistībā ar stāvokli šajā Kaukāza valstī. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) apliecināja, ka sadarbība ar Gruziju ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Viņš atzina, ka Latvija turpinās atbalstīt Gruzijas transatlantiskās integrācijas centienus un iestāsies, lai Gruzijai tiktu piešķirts rīcības plāns dalībai NATO. Savukārt Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Davids Bakradze pateicās Latvijas tautai un parlamentam par līdzšinējo atbalstu un uzsvēra, ka mūsu valstīm ir kopīgs redzējums par drošības un stabilitātes nodrošināšanu reģionā. Latvijas delegācija šodien tikās arī ar Gruzijas parlamenta opozīcijas deputātiem, kā arī ārlietu ministres vietnieku Grigolu Vašadzi (Grigol Vashadze).Tiekoties ar amatpersonām, Saeimas pārstāvji pauda mūsu valsts gatavību dalīties pieredzē, kas iegūta ceļā uz NATO un Eiropas Savienību. Saeima ir ieinteresēta turpināt abu parlamentu praktisko sadarbību, piemēram, palīdzot Gruzijai saskaņot nacionālo likumdošanu ar ES normām. Saeimas delegācijai šodien vēl plānota tikšanās ar valsts garīgo līderi - Visas Gruzijas Patriarhu Viņa Svētību Iļju II.Rītdienas darba kārtībā - tikšanās ar vairākām Gruzijas amatpersonām, kā arī karadarbībā izpostītās Gori pilsētas apmeklējums.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 29. un 30.septembrī pēc Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Davida Bakradzes (David Bakradze) ielūguma uzturēsies darba vizītē Gruzijā. „Šī vizīte palīdzēs gūt nepastarpinātu priekšstatu par militārā konflikta radītajām sekām. Latvija zina, cik svarīgs grūtā brīdī ir starptautisks atbalsts, tādēļ uzskatu, ka mūsu valstij visos iespējamos veidos jāturpina sniegt atbalstu Gruzijas tautai. Šī vizīte, kurā dodamies pēc Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja...

Ceturtdien, 25.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Eiropas Savienības (ES) Ekonomiskās un sociālās komitejas priekšsēdētāju Dimitri Dimitriadi (Dimitris Dimitriadis).Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka darba ņēmēju un darba devēju viedokļu saskaņošana ir būtisks priekšnoteikums, lai pieņemtu ilgtspējīgus lēmumus, kas būtu pieņemami visām iesaistītajām pusēm. Viņš atzina, ka pēdējā gada laikā ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas darbā ar sociālajiem partneriem, un arodbiedrību un darba devēju līdzdarbība Saeimas komisiju darbā ir kļuvusi par ikdienu. Latvijā izveidotā sociālā dialoga sistēma ir reālistiska un darboties spējīga, atzina D.Dimitriadis. Viņš norādīja, ka augsti vērtē Latvijas praksi, iesaistot darba devējus, arodbiedrības un pašvaldības valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā.  Pārrunājot ES aktualitātes G.Daudze uzsvēra, ka nepieciešama kopīga enerģētikas politika, lai ES varētu runāt vienotā balsī ar energoresursu piegādātājiem. D.Dimitriadis norādīja uz nepieciešamību ES valstīm ratificēt Lisabonas līgumu, jo tas būtiski uzlabotu ES starptautiskās pozīcijas. Runājot par reģionālo sadarbību, G.Daudze uzsvēra, ka mazo ES valstu viedoklis var tikt sadzirdēts, uzklausīts un ņemts vērā, ja tās spēj vienoties par kopīgu pozīciju. Labs reģionālās sadarbības formāts ir gan Baltijas Asambleja, kurā strādā trīs Baltijas valstu parlamentārieši, gan NB8 parlamentu forums, kurā darbojas Baltijas valstis un piecas Ziemeļvalstis. Sarunā piedalījās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, tiekoties ar Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Mariju Sereniusu (Maria Serenius), izteica visdziļāko līdzjūtību saistībā ar apšaudi Somijas pilsētas Kauhajoki skolā, kas izdzēsusi vairāku cilvēku dzīvības. G.Daudze ar vēstnieces starpniecību nodeva līdzjūtības vēstuli Somijas parlamenta priekšsēdētājam Sauli Nīnisto (Sauli Niinistö). Tikšanās laikā pārrunātas arī abu valstu attiecības, Somijas prezidentūra EDSO un situācija Gruzijā, kā arī enerģētikas un Baltijas valstu sadarbības jautājumi. Amatpersonas bija vienisprātis, ka jautājums par garajām kravas furgonu rindām uz Eiropas Savienības un Krievijas robežas ir jautājums, kas būtu jārisina kopīgiem spēkiem reģionālā vai visas ES līmenī.Somijas vēstniece Saeimā bija ieradusies iepazīšanās vizītē. Preses dienests

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš otrdien, 23.septembrī, tikās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ufi Oto Volfehelu (Uffe Otto Wolffechel), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.A.Bērziņš un U.O.Volfehels atzinīgi novērtēja izveidojušos ciešo sadarbību starp Dāniju un Latviju visdažādākajos līmeņos, tostarp starptautisko organizāciju ietvaros. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī starptautiskās politikas aktualitātes. Pieskaroties Gruzijas un Krievijas konfliktam, amatpersonas bija vienisprātis, ka abām konfliktā iesaistītajām pusēm ir konsekventi jāievēro sešu punktu vienošanās. Un pirmām kārtām, Krievijai jāpabeidz tās karaspēka izvešana no Gruzijas teritorijas. A.Bērziņš īsumā iepazīstināja arī ar Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību attīstību. Tāpat puses apmainījās viedokļiem par parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā un to ietekmi uz attiecībām ar Rietumiem, kā arī pieskārās situācijai Rietumbalkānu reģionā. Sarunas noslēgumā puses pārrunāja Dānijas parlamenta Ārlietu komisijas vizīti Latvijā, kas plānota šī gada oktobrī.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti otrdien, 23.septembrī, tikās ar Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču (Luka Bebić).Komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš un Horvātijas parlamenta priekšsēdētājs L.Bebičs bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm tradicionāli ir stabilas un nākotnē tām ir plašas iespējas attīstīties. „Svarīgi, ka parlamentu un valdību starpā ir cieši kontakti, kas starptautisko organizāciju ietvaros ļauj koordinēt un saskaņot viedokļus. Tas ir svarīgi lēmumu kvalitātei,” sacīja A.Bērziņš.A.Bērziņš pastāstīja, ka Ārlietu komisija atbalstīja protokolu par Horvātijas pievienošanos NATO un Saeima to ar pārliecinošu balsu vairākumu ratificēja 18.septembra plenārsēdē. Komisijas priekšsēdētājs apsveica Horvātiju ar šo nozīmīgo soli un izteica arī Latvijas atbalstu Horvātijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES). L.Bebičs pateicās par Latvijas sniegto atbalstu un uzsvēra, ka abu valstu līdzīgā vēsture, cīņa par neatkarību un kopīgie mērķi veido pamatu savstarpējai izpratnei.Horvātijas parlamenta priekšsēdētājs pastāstīja par savas valsts eirointegrāciju un atzina, ka Latvijas gūtā pieredze būtu vērtīga un dotu iespēju izvairīties no sarežģījumiem.Runājot par Lisabonas līgumu, A.Bērziņš akcentēja, ka Latvija ir ieinteresēta, lai tas stātos spēkā un ES paplašinātos ne tikai Rietumbalkānu reģionā, bet arī Austrumeiropas virzienā. Savukārt L.Bebičs pavēstīja, ka Horvātija atbalsta arī citu Rietumbalkānu valstu virzību uz ES un NATO un gatava tām palīdzēt.Tikšanās noslēgumā A.Bērziņš pateicās par Saeimas delegācijai izteikto uzaicinājumu apmeklēt Horvātiju.

Otrdien, 23.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ufi Oto Volfehelu (Uffe Otto Wolffechel), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.