Ceturtdien, 24.maijā, deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Porietis un deputāti tikās ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Japānā Pēteri Vaivaru.Tikšanās laikā tika pārrunātas sadarbības perspektīvas Latvijas un Japānas parlamentu, augstāko valsts institūciju un pašvaldību ietvaros. Parlamentārieši bija vienisprātis, ka Latvijas un Japānas sadarbībai ir sena vēsture, un neapšaubāmi lielu ieguldījumu pašreizējo abu valstu attiecību pilnveidošanā ir devusi Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā 2000.gadā un Latvijas vēstniecības atklāšana Tokijā 2006.gadā.Vēstnieks uzsvēra Japānas imperatora Akihito (Akihito) un imperatores Mičiko (Michiko Kogo) vizītes Latvijā šī gada 25. un 26.maijā nozīmīgumu. Karaliskā pāra apmeklējums varētu veicināt arī Japānas investoru interesi par Latviju, kas padziļinātu ekonomisko sadarbību investīciju klimata, transporta, elektronikas un biznesa infrastruktūras jomās, pauda P.Vaivars. Viņš pastāstīja arī, ka šī gada augustā plānota Japānas un Latvijas parlamentārās sadraudzības līgas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte Latvijā.Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt arī veiksmīgo sadarbību starp sadraudzības pilsētām - Rīgu un Kobi. Viesis informēja, ka 2008.gadā ar Rīgas Domes iniciatīvu Kobi pilsētā paredzēts atainot Rīgas dienas, savukārt Latvijas sabiedrība ar Kobi sasniegumiem iepazīsies 2009.gadā.Sarunas noslēgumā puses vienojās, ka divpusēja dialoga intensificēšanu starp Latviju un Japānu varētu veicināt oficiālo amatpersonu vizītes un starpparlamentārā sadarbība.

No 25. līdz 27.maijam Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis piedalīsies Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu vadītāju konferencē Bratislavā, Slovākijā.           Konferencē parlamentu vadītāji spriedīs par Eiropas nākotni, starpparlamentāro sadarbību un Eiropas apziņas veicināšanu nacionālajās valstīs, kā arī debatēs par atbalstu jauno un topošo demokrātiju parlamentiem.           Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis savā runā par atbalstu jaunajām demokrātijām plāno uzsvērt Latvijas parlamenta aktivitātes sadarbībā ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, norādot, ka divpusējā sadarbība ar šīm valstīm ir prioritāra ģeogrāfisko un vēsturisko iemeslu dēļ.          I.Emsis arī uzskata, ka solis pareizajā virzienā ir vairāku parlamentu kopīgie savstarpējā atbalsta projekti, piemēram, nesen parakstītais trīspusējās sadarbības memorands starp Latvijas, Zviedrijas un Moldovas parlamentiem.           Konferences mērķis ir apmainīties pieredzēm un vienoties par kopīgo ES valstu pozīciju parlamentārajā sadarbībā. Preses dienests

Trešdien, 23.maijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju (Victor Kalyuzhny).Tikšanās laikā tika runāts par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību.Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš atgādināja, ka Latvija un Krievija piešķir lielu nozīmi divpusējām attiecībām, kam liecinieks ir vairākas augstākā līmeņa apmaiņu vizītes. Īpaši tika akcentēta parlamentāro kontaktu svarīgā loma, kam ir liels attīstības potenciāls.Krievijas vēstnieks V.Kaļužnijs pateicās par iespēju tikties ar komisijas deputātiem un uzsvēra, ka Krievija ir atvērta politiskajam dialogam ar Latviju. Viņš atzina, ka dinamiska starpvaldību komisijas darbība ir solis pretī problēmjautājumu risinājumiem un pastāstīja, ka šī gada jūnijā Maskavā notiks arī Latvijas un Krievijas darba grupu tikšanās, savukārt jūnija vidū Rīgā plānota Krievijas Valsts Domes delegācijas vizīte.Puses pārrunāja arī citus aktuālos jautājumus abu valstu attiecībās, tostarp par abu valstu arhīvu sadarbību un karā kritušo karavīru apbedījumu aizsardzību, kā arī pārsprieda jautājumu par Saeimā pieņemto deklarāciju par atbalstu Igaunijai. Sarunas laikā vēstnieks arī informēja, ka līdz jūlija vidum Krievija plāno ratificēt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Savukārt runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, puses pieskārās tranzīta biznesa attīstībai, tarifu politikai un zivju produktu eksportam.Tikšanās laikā puses pieskārās arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm, tostarp jautājumam par enerģētikas politiku un enerģētikas drošību. Tika runāts arī par Baltijas reģiona enerģētikas forumu, kas notiks šī gada jūnijā Rīgā, neseno Krievijas un ES vadītāju samitu Samārā, kā arī par Krievijas vēlmi iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Pirmdien, 21.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Īrijas prezidenti Mēriju Makalīzi (Mary McAleese). Sarunā piedalījās arī Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.Saeimas priekšsēdētājs un Īrijas prezidente uzsvēra abu valstu labās attiecības, kuru sekmīgai attīstībai pamatu veido daudzi saskarsmes punkti, - Latvija un Īrija kā mazas valstis saglabājušas savu identitāti un nozīmību sarežģītajos vēstures ceļos, arī valstu mentalitātē un garīgajās vērtībās atrodamas daudzas līdzības. I.Emsis akcentēja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir svarīgs Īrijas ekonomiskās veiksmes stāsts, tās gūtā pieredze dinamiskas un strauji augošas valsts ekonomikas izaugsmē. M.Makalīze atzinīgi novērtēja no Latvijas izbraukušo un Īrijā strādājošo iedzīvotāju pozitīvo ietekmi uz viņas valsts ekonomiku. Pārsvarā tie ir jauni un augsti izglītoti cilvēki, “lieliski Latvijas vēstnieki Īrijā”, sacīja M.Makalīze.Puses padziļināti pārrunāja ES aktualitātes - abu valstu nostāju Līguma par Konstitūciju Eiropai risinājumā, nepieciešamību veidot vienotu ES enerģētikas politiku un Latvijas aktīvo dalību jauno kaimiņu politikas īstenošanā.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs pauda cerību par abu valstu politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības paplašināšanos nākotnē.

12.00........  Preses brīfings.                   Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.

Ceturtdien, 17.maijā

Trešdien, 16.maijā, deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Porietis un deputāti tikās ar Japānas pilnvaroto lietvedi Latvijas Republikā Katsuhiko Kubo (Katsuhiko Kubo).Tikšanās mērķis bija apzināt turpmākās abu valstu parlamentu sadarbības iespējas. Japānas pilnvarotais lietvedis Latvijā K.Kubo izteica gandarījumu, ka sadarbība starp abu valstu parlamentiem kļūst arvien ciešāka. Viņš pastāstīja, ka šī gada augustā gaidāma Japānas - Latvijas parlamentārās sadraudzības līgas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte Latvijā. Tāpat deputāti pauda vēlmi tikties ar Japānas vēstnieku Latvijā Seiičiro Otsuku (Seiichiro Otsuka).K.Kubo informēja par Japānas imperatora un imperatores nākamnedēļ, 25.maijā, gaidāmās oficiālās vizītes Latvijā programmu. Deputātu grupas priekšsēdētājs J.Porietis pauda gandarījumu par imperatora vizīti un atzina, ka šis notikums varētu sekmēt interesi par Latviju Japānā.Tikšanās laikā puses pārrunāja līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ekonomikas, kultūras un izglītības jomās un izteica vēlmi to pilnveidot. Deputātu grupa tikās ar Lietuvas parlamenta deputātu grupu Trešdien, 16.maijā, deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste un deputāti tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta deputātu grupu sadarbībai ar Latvijas parlamentu.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm ir vērtējamas kā labas un draudzīgas.Tikšanās laikā puses akcentēja tālākās sadarbības nozīmi un pārrunāja jomas, kurās tā padziļināma. Kā būtiska tika uzsvērta jūras robežlīguma ratifikācija. Lai panāktu virzību jautājuma risinājumam, ir nepieciešams izveidot starpvaldību darba grupu.Tika pārrunāta arī abu valstu darbaspēka migrācijas problēma, ko lielā mērā ietekmē zemais algu līmenis valstī. Viesi pastāstīja par plānotajiem pasākumiem reģionālās attīstības jomā, kas nodrošinās iedzīvotājiem sociālo palīdzību mazāk attīstītos Lietuvas reģionos.Tikšanās noslēgumā puses uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un pauda pārliecību par to padziļināšanos nākotnē.

Otrdien, 15.maijā, deputātu grupas sadarbībai ar Izraēlas parlamentu priekšsēdētāja vietnieks Jakovs Pliners un deputāti tikās ar Izraēlas Ārlietu ministrijas Politisko pētījumu centra ekspertiem.Sarunas laikā tika pārrunāta Izraēlas iekšpolitiskā situācija un attiecības ar kaimiņvalstīm - Libānu, Sīriju un Irānu. Puses pārrunāja starptautisko organizāciju nozīmi konflikta situāciju noregulēšanas procesos, tai skaitā iesaistoties Libānas krīzes risināšanā 2006.gada vasarā. Deputātu grupas priekšsēdētāja vietnieks J.Pliners atzina, ka šo gadu laikā Latvijas un Izraēlas attiecību spektrs ir bijis plašs - attīstījušies parlamentārie un starpvaldību kontakti, kā arī sadarbība starp nozaru ministrijām. Viņš pauda Latvijas vēlmi intensīvāk un daudzpusīgāk attīstīt abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību. Izraēlas Ārlietu ministrijas Politisko pētījumu centra eksperti iepazīstināja ar sava institūta uzdevumiem un mērķiem.

16. un 17.maijā oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Lietuvas Republikas parlamenta deputātu grupa sadarbībai ar Latvijas parlamentu.          Trešdien, 16.maijā, Lietuvas parlamentāriešiem paredzēta tikšanās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Lietuvas parlamentu un Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Antanu Vinku.        Savukārt ceturtdien, 17.maijā, delegācija tiksies ar ārlietu ministru Arti Pabriku un ekonomikas ministru Juriju Strodu, kā arī ar Lietuvas uzņēmēju Latvijā asociācijas vadību.

13. un 14.maijā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis piedalījās Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darba grupas cīņai pret zilaļģu vairošanos (eitrofikāciju) Baltijas jūrā darba grupas pēdējā sanāksmē, kas notika Visbijā, Zviedrijā.           Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, 2006.gada janvārī tika izveidota Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darba grupa cīņai pret eitrofikāciju Baltijas jūrā. Tās sastāvā darbojās gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu deputāti. Kā Saeimas pārstāvis darba grupas sanāksmēs aktīvi strādāja arī darba grupas priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis. Darba grupai tika piešķirts mandāts veicināt sabiedrisko un politisko informētību par eitrofikācijas problēmu, kā arī sagatavot rekomendācijas situācijas uzlabošanai.          Darba grupas pēdējā sanāksmē dalībnieki atskatījās uz paveikto, iepazinās ar HELCOM (Helsinku komisija) un Baltijas jūras valstu padomes aktivitātēm pret eitrofikāciju, kā arī uzklausīja NEFCO (Ziemeļvalstu Vides finanšu korporācija) ziņojumu par realizētajiem projektiem Baltijas jūras baseinā un Baltkrievijas pārstāvju viedokli par eitrofikāciju Baltijas valstīs.           Darba grupas sanāksmes noslēgumā tika pieņemts ziņojums par situācijas uzlabošanu Baltijas jūrā, kas tiks prezentēts 16.Baltijas jūras parlamentārās konferences ietvaros 2007.gada 27. un 28.augustā Berlīnē. Dalībnieki vienojās arī par turpmāko iespējamo sadarbību, sekojot līdzi tam, kā tiek pildītas darba grupas rekomendācijas.           Tikšanās laikā diskusijas izvērtās par HELCOM priekšlikumu izstrādāt īpašu kvotu sistēmu starp Baltijas jūras reģiona valstīm attiecībā uz pieļaujamo kaitīgo vielu - fosfora un nitrītu - piejaukumu lauksaimnieciskās darbības rezultātā radušajos notekūdeņos. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis uzskata, ka šī sistēma nav labvēlīga jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo tām prioritāra ir dzīves līmeņa uzlabošana un sociālās labklājības sasniegšana. Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka, ja kvotu sistēmā neiesaistās pilnīgi visas Baltijas jūras baseina valstis, tad tā zaudē savu jēgu.           “Pārtraukt ekoloģisko norišu tālāku pasliktināšanos Baltijas jūrā, tajā skaitā samazināt zilaļģu masveida savairošanās risku būs iespējams tikai tad, ja Baltijas jūras sateces baseinā izdosies vienoties par visām valstīm saistošu kopēju rīcības programmu. Tikai šāda vienota un mērķtiecīga rīcība var samazināt barības vielu nokļūšanu (eitrofikāciju) jūrā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis.Papildu infotrmācija:Ar jēdzienu “eitrofikācija” apzīmē apstākļus, kad ūdenstilpē vērojams biogēno elementu (slāpekļa, fosfora un silīcija savienojumi) pieaugums, kā rezultātā ievērojami palielinās bioloģisko procesu intensitāte, kas vispirms novērojama kā aļģu attīstība, organiskās vielas uzkrāšanās un kopumā noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās.