13. un 14.maijā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis piedalījās Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darba grupas cīņai pret zilaļģu vairošanos (eitrofikāciju) Baltijas jūrā darba grupas pēdējā sanāksmē, kas notika Visbijā, Zviedrijā.
Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, 2006.gada janvārī tika izveidota Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darba grupa cīņai pret eitrofikāciju Baltijas jūrā. Tās sastāvā darbojās gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu deputāti. Kā Saeimas pārstāvis darba grupas sanāksmēs aktīvi strādāja arī darba grupas priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis. Darba grupai tika piešķirts mandāts veicināt sabiedrisko un politisko informētību par eitrofikācijas problēmu, kā arī sagatavot rekomendācijas situācijas uzlabošanai.
Darba grupas pēdējā sanāksmē dalībnieki atskatījās uz paveikto, iepazinās ar HELCOM (Helsinku komisija) un Baltijas jūras valstu padomes aktivitātēm pret eitrofikāciju, kā arī uzklausīja NEFCO (Ziemeļvalstu Vides finanšu korporācija) ziņojumu par realizētajiem projektiem Baltijas jūras baseinā un Baltkrievijas pārstāvju viedokli par eitrofikāciju Baltijas valstīs.
Darba grupas sanāksmes noslēgumā tika pieņemts ziņojums par situācijas uzlabošanu Baltijas jūrā, kas tiks prezentēts 16.Baltijas jūras parlamentārās konferences ietvaros 2007.gada 27. un 28.augustā Berlīnē. Dalībnieki vienojās arī par turpmāko iespējamo sadarbību, sekojot līdzi tam, kā tiek pildītas darba grupas rekomendācijas.
Tikšanās laikā diskusijas izvērtās par HELCOM priekšlikumu izstrādāt īpašu kvotu sistēmu starp Baltijas jūras reģiona valstīm attiecībā uz pieļaujamo kaitīgo vielu - fosfora un nitrītu - piejaukumu lauksaimnieciskās darbības rezultātā radušajos notekūdeņos. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis uzskata, ka šī sistēma nav labvēlīga jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo tām prioritāra ir dzīves līmeņa uzlabošana un sociālās labklājības sasniegšana. Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka, ja kvotu sistēmā neiesaistās pilnīgi visas Baltijas jūras baseina valstis, tad tā zaudē savu jēgu.
“Pārtraukt ekoloģisko norišu tālāku pasliktināšanos Baltijas jūrā, tajā skaitā samazināt zilaļģu masveida savairošanās risku būs iespējams tikai tad, ja Baltijas jūras sateces baseinā izdosies vienoties par visām valstīm saistošu kopēju rīcības programmu. Tikai šāda vienota un mērķtiecīga rīcība var samazināt barības vielu nokļūšanu (eitrofikāciju) jūrā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis.
Papildu infotrmācija:
Ar jēdzienu “eitrofikācija” apzīmē apstākļus, kad ūdenstilpē vērojams biogēno elementu (slāpekļa, fosfora un silīcija savienojumi) pieaugums, kā rezultātā ievērojami palielinās bioloģisko procesu intensitāte, kas vispirms novērojama kā aļģu attīstība, organiskās vielas uzkrāšanās un kopumā noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās.
Preses dienests