Pirmdien, 21.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Īrijas prezidenti Mēriju Makalīzi (Mary McAleese). Sarunā piedalījās arī Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.
Saeimas priekšsēdētājs un Īrijas prezidente uzsvēra abu valstu labās attiecības, kuru sekmīgai attīstībai pamatu veido daudzi saskarsmes punkti, - Latvija un Īrija kā mazas valstis saglabājušas savu identitāti un nozīmību sarežģītajos vēstures ceļos, arī valstu mentalitātē un garīgajās vērtībās atrodamas daudzas līdzības.
I.Emsis akcentēja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir svarīgs Īrijas ekonomiskās veiksmes stāsts, tās gūtā pieredze dinamiskas un strauji augošas valsts ekonomikas izaugsmē. M.Makalīze atzinīgi novērtēja no Latvijas izbraukušo un Īrijā strādājošo iedzīvotāju pozitīvo ietekmi uz viņas valsts ekonomiku. Pārsvarā tie ir jauni un augsti izglītoti cilvēki, “lieliski Latvijas vēstnieki Īrijā”, sacīja M.Makalīze.
Puses padziļināti pārrunāja ES aktualitātes - abu valstu nostāju Līguma par Konstitūciju Eiropai risinājumā, nepieciešamību veidot vienotu ES enerģētikas politiku un Latvijas aktīvo dalību jauno kaimiņu politikas īstenošanā.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs pauda cerību par abu valstu politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības paplašināšanos nākotnē.
Notika Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu aizsardzības komisiju kopīgā sēde
Pirmdien, 21.maijā, notika Latvijas Republikas Saeimas, Igaunijas Republikas parlamenta (Riigikogu) un Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) aizsardzības komisiju kopīgā sēde.
Kopīgo sēdi ar pārskatiem par savas valsts situāciju aizsardzības jomā atklāja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš, Riigikogu Nacionālās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Mati Raidms (Mati Raidma) un Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Aļģimants Matulevičs (Algimantas Matulevičius).
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvijas aizsardzības nodrošināšanas pamatā ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un Eiropas Savienības (ES) drošības un aizsardzības politikā, profesionāli militāri sagatavoti bruņotie spēki, starptautiskā sadarbība un Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības sadarbība. Viņš pastāstīja, ka Latvija no šī gada 1.janvāra pilnībā pārgājusi uz profesionālo dienestu, savukārt teritoriālās aizsardzības elements, atbalsta sniegšana sauszemes spēkiem kaujas un atbalsta nodrošinājuma jomās, kā arī atbalsta sniegšana sabiedrībai krīzes situācijās un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā saglabājas Zemessardzes ietvaros. Tas nozīmē, ka paaugstinās karavīru kvalifikācija, tie ir labāk apmācīti, atalgoti un sociāli nodrošināti. Pašlaik notiek darbs arī pie Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kas paredzēs sākot ar šī gada septembri karavīru algu pieaugumu vidēji par 70%. J.Dalbiņš informēja, ka mūsu valstī turpinās arī vairāki nozīmīgi bruņoto spēku modernizācijas un infrastruktūras investīciju projekti, kā piemēru minot Lielvārdes, Ādažu un Daugavgrīvas militāro bāžu attīstību. Turpinās arī Baltijas valstu sadarbība militāro iepirkumu jomā, vienotās gaisa telpas novērošanas sistēmas (BALTNET) un Baltijas aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) darbības nodrošināšanā. Komisijas priekšsēdētājs runāja arī par mūsu valsts dalību NATO, ES un sabiedroto spēku vadītajās starptautiskajās operācijās, tostarp minot, ka šī gada jūnija beigās Latvija izvedīs savu kontingentu no Irākas, atstājot nelielu skaitu karavīru, kas nodrošinās ekipējuma izvešanu, kā arī atbalstīs štābu darbu.
Riigikogu Nacionālās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs M.Raidms, raksturojot situāciju aizsardzības jomā Igaunijā, pastāstīja, ka ir uzsāktas debates par obligātā militārā dienesta pāreju uz profesionālo dienestu. Viņš arī informēja, ka šī gada valsts budžeta finansējums aizsardzībai ir pieaudzis par 33%, kas ļauj ieguldīt vairāk līdzekļu ekipējuma un bruņojuma iegādē, kā arī uzlabot karavīru sociālās garantijas. Komisijas priekšsēdētājs pastāstīja arī par Igaunijas karavīru dalību starptautiskajās militārajās operācijās pasaulē un Igaunijas plāniem izvest savu militāro kontingentu no Irākas līdz šī gada beigām. M.Raidms pieskārās arī iekšpolitiskajām aktualitātēm savā valstī, tostarp minot noziedzīgos nodarījumus pret informācijas sistēmu drošību (kibernoziegumus), kas sākti pret Igauniju tās strīdā ar Krieviju saistībā ar Bronzas kareivja pārvietošanu. Kiberuzbrukumi ir cieši saistīti ar starptautisko terorismu un nepieciešams visām valstīm kopā meklēt risinājumu šī nozieguma apkarošanā, atzina Riigikogu Nacionālās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs M.Raidms.
Savukārt Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs A.Matulevičs pastāstīja, ka arī Lietuvā ir uzsākta diskusija par obligātā militārā dienesta pāreju uz profesionālo dienestu. Viņš atgādināja, ka Lietuvas Konstitūcijā ir noteikti pamatprincipi jautājumā par obligāto militāro dienestu. A.Matulevičs informēja arī par Lietuvas karavīru dalību starptautiskajās operācijās un aktuālajiem jautājumiem savas valsts iekšpolitikā.
Sēdes laikā tās dalībnieki diskutēja par ES un NATO attiecībām, Baltijas valstu sadarbību NATO Ātrās reaģēšanas spēkos (NRF-14), Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu nākotnē un Baltijas valstu kopējām militārajām iegādēm. Tika spriests, ka ES un NATO dialogs joprojām ir ierobežots un ka liela loma saskaņotas rīcības nodrošināšanā ir pašām dalībvalstīm, īpaši tām, kas ir abu organizāciju dalībnieces vienlaicīgi. Puses arī atzina, ka tuvāko gadu laikā Baltijas valstis strādās kopā pie vienota risinājuma, lai nodrošinātu gaisa telpas patrulēšanas operāciju pēc 2018.gada, un ka tās vienojušās arī izveidot kopīgu bataljonu dalībai NRF-14 rotācijā 2010.gadā, nodēvējot to par Baltijas bataljonu, kas iekļausies Dānijas vadītajā multinacionālajā brigādē.
Noslēgumā Saeimas, Riigikogu un Seima aizsardzības komisiju priekšsēdētāji parakstīja kopīgu paziņojumu par nākotnē veicamajiem pasākumiem.
Papildu informācija:
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentārieši tikās arī ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri brigādes ģenerāli Juri Maklakovu, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieku aizsardzības plānošanas jautājumos Jāni Karlsbergu un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvjiem. Savukārt rīt, 22.maijā, Baltijas valstu radniecīgās komisijas apmeklēs Jūras spēku štābu un Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru.
Pērn Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu aizsardzības komisiju gadskārtējā tikšanās notika Igaunijā, bet nākamā tikšanās plānota Lietuvā.
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu aizsardzības komisiju priekšsēdētāji tikās ar BA Latvijas delegācijas deputātiem
Pirmdien, 21.maijā, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu aizsardzības komisiju priekšsēdētāji Juris Dalbiņš, Mati Raidma (Mati Raidma) un Aļģimants Matulevičs (Algimantas Matulevičius) tikās ar Baltijas Asamblejas (BA) Latvijas delegācijas priekšsēdētāju Ēriku Zommeri un priekšsēdētājas vietnieku Jāni Reiru.
Tikšanās laikā puses uzsvēra savstarpējo tikšanos nozīmību, kas dod iespēju apmainīties ar informāciju par aktuāliem jautājumiem un rast kopīgus risinājumus, kā arī sniedz savstarpējo atbalstu.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš atzina, ka tikšanās Rīgā ir ļoti veiksmīga, jo parakstīts paziņojums par nākotnē veicamajiem pasākumiem - par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas nākotni un Baltijas valstu kopējā militārā ekipējuma iegādi, kā arī par Baltijas bataljona otrās grupas izveidi. Igaunijas Nacionālās drošības komisijas loceklis Trivimi Velliste (Trivimi Velliste) pieminēja Tartu Baltijas Aizsardzības koledžu kā veiksmīgu paraugu integrācijas un solidaritātes veicināšanā.
BA Latvijas delegācijas priekšsēdētāja Ē.Zommere iepazīstināja ar asamblejas darbību drošības un tieslietu jomās un uzsvēra, ka drošība, izglītība un veselība ir katras valsts pamatvērtības. Viņa norādīja, ka šobrīd BA risināmo drošības jomas tēmu spektrs paplašinās, jo aktualizējas drošības jautājumi gan ekonomikas, gan sociālajā, gan vides sfērā, kā arī kibertelpā, par ko liecina nesenie notikumi Igaunijā.
BA priekšsēdētājas vietnieks J.Reirs uzsvēra BA kā reģionālā sadarbības formāta nozīmi, kurā tiek risināti ilgtermiņa stratēģiskie jautājumi.
Preses dienests