Trešdien, 2.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Melnkalnes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Miloradu Ščepanoviču (Milorad Šćepanović) un pārrunāja abu valstu sadarbības pilnveidošanas iespējas. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš apliecināja, ka Latvija atbalsta Melnkalnes virzību uz Eiropas Savienību (ES) un attiecību padziļināšanu ar NATO. Melnkalnes vēstnieks M.Ščepanovičs atzina, ka starp Latviju un Melnkalni ir izveidojies labs dialogs un pateicās mūsu valstij par atbalstu.Abas puses bija vienisprātis, ka nākotnē nepieciešamas regulāras amatpersonu savstarpējas tikšanās, kas sekmēs ciešākus kontaktus, kā arī dos iespēju Melnkalnei iepazīties ar mūsu valsts reformu pieredzi.Tikšanās laikā vēstnieks pastāstīja par situāciju Balkānu reģionā un Melnkalnes sadarbību ar kaimiņvalstīm, kas sekmē reģiona stabilitāti, drošību un attīstību.Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle, tiekoties ar Melnkalnes vēstnieku M.Ščepanoviču, apliecināja, ka Latvija atbalsta ES un NATO paplašināšanās procesu un Melnkalnes integrāciju tajās. Viņa uzsvēra, ka Lisabonas līgums noteiks, ka jebkura valsts, izpildot iestāšanās kritērijus, var kļūt par ES dalībvalsti. V.Paegle pauda gatavību dalīties ar viņas vadītās komisijas gūto pieredzi ES jautājumos un uzsvēra, ka reformu īstenošana ir ilglaicīgs process, kam nepieciešama liela administratīvo resursu kapacitāte.

Otrdien, 1.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Melnkalnes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Miloradu Ščepanoviču (Milorad Šćepanović), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone pauda Latvijas atbalstu Melnkalnei virzībā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO un uzsvēra nepieciešamību veidot intensīvāku dialogu starp abām valstīm, īpaši attīstot parlamentāro sadarbību. K.Pētersone izteica aicinājumu Melnkalnes parlamenta priekšsēdētājam Ranko Krivokapičam (Ranko Krivokapić) apmeklēt Latviju. Savukārt M.Ščepanoviču uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi apmeklēt Melnkalni.Saeimas priekšsēdētāja biedre apliecināja, ka ar interesi seko reformu procesam Melnkalnē un izteica mūsu valsts gatavību dalīties eiroatlantiskajā integrācijas procesā iegūtajā pieredzē. Īpaši noderīga būtu Latvijas pieredze likumdošanas jomā, jo Melnkalnē ir pieņemta jauna Eiropas standartiem atbilstoša konstitūcija. Melnkalnes vēstnieks pateicās par mūsu valsts atbalstu dalīties reformu pieredzē. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Melnkalnes integrācijai ES un NATO ir liels sabiedrības atbalsts un īstenotās reformas sekmē ne tikai Melnkalnes attīstību, bet veicina stabilitāti un drošību visā Balkānu reģionā.Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams paplašināt līgumtiesisko bāzi starp abām valstīm. K.Pētersone informēja vēstnieku, ka Saeima plāno šo ceturtdien, 3.aprīlī, pieņemt 1.lasījumā Stabilizācijas un asociācijas līgumu starp ES un Melnkalni.Atbildot uz K.Pētersones jautājumu par perspektīvākajām sadarbības jomām starp abām valstīm, Melnkalnes vēstnieks akcentēja iespēju attīstīt sadarbību tūrisma, izglītības un zinātnes jomā, kā arī sekmēt investīcijas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Puses arī apmainījās viedokļiem par reģionālās sadarbības nozīmi.Sarunā vēstnieks informēja arī par iekšpolitisko situāciju savā valstī, tostarp 6.aprīlī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Otrdien, 18.martā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aleksandru Gerasimenko.                Sarunā tika apspriesta Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskās sadarbības attīstība, vērtējot to kā abpusēji izdevīgu un stabilu. To apliecina intensīvie kontakti starp uzņēmējiem dažādās uzņēmējdarbības jomās. Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja, ka veiksmīgi turpinās abu valstu sadarbība līgumtiesiskās bāzes paplašināšanā un pauda gandarījumu, ka drīzumā sāksies starpvalstu līguma par Latvijas-Baltkrievijas sadarbību sociālās drošības jomā ratifikācija. G.Daudze un A.Gerasimenko vienojās, ka īpaši svarīga ir sadarbība vides aizsardzības jautājumos. Puses diskutēja arī par enerģētikas un robežu demarkācijas jautājumiem

Trešdien, 12.martā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece tiekoties ar Malaizijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Dato Kamarudinu bin Mustafu (Dato’ Kamarudin bin Mustafa), pārrunāja iespējas pilnveidot Latvijas un Malaizijas sadarbību.   Puses bija vienisprātis, ka tai ir liels attīstības potenciāls nākotnē.Tikšanās laikā tika pārrunāta sadarbības veicināšanas iespējas parlamentu līmenī. Saeimas priekšsēdētāja biedre V.Muižniece pauda cerību, ka Malaizijas pārstāvju vizīte Latvijā sekmētu ciešāku attiecību veidošanos starp abām valstīm.Puses pārrunāja arī abu valstu sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros. Saeimas priekšsēdētāja biedre uzsvēra, ka ir svarīgi sniegt atbalstu vēlot abu valstu kandidātus atbildīgos amatos šajās organizācijās. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī iespējas attīstīt sadarbību ekonomikas, kultūras un izglītības jomā. V.Muižniece akcentēja Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas veicinātu sadarbību transporta nozarē, savukārt Malaizijas vēstnieks pauda interesi par iespēju izmantot Latvijas ostas.Sarunas dalībnieki apmainījās arī ar viedokļiem par dzimumu līdztiesības politikas jautājumiem savās valstīs.

Otrdien, 11.martā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un komisijas deputāti tikās ar Albānijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Žozefinu Topalli (Jozefina Topalli).Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš apliecināja Latvijas atbalstu Albānijas centieniem kļūt par NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Savukārt Albānijas parlamenta priekšsēdētāja Ž.Topalli uzsvēra, ka viņa optimistiski raugās uz Bukarestes samitu un pauda cerību, ka Albānija kopā ar Horvātiju un Maķedoniju saņems uzaicinājumu pievienoties NATO. Ž.Topalli norādīja, ka visu šo triju valstu uzņemšana Ziemeļatlantijas aliansē ir svarīga Balkānu reģiona stabilitātei un attīstībai. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs piebilda, ka dalībai aliansē ir arī ekonomiska nozīme, jo tā sniedz ilgtermiņa drošības garantijas ārzemju investoriem.A.Bērziņš minēja Latvijas praktisko atbalstu Albānijai ceļā uz ES, uzsverot, ka Latvija pirmā ratificēja Stabilizācijas un asociācijas līgumu starp ES un Albāniju. Ž.Topalli pateicās par mūsu valsts sniegto atbalstu Albānijas eirointegrācijai un piebilda, ka līgumu šobrīd ir ratificējušas 14 no 27 ES dalībvalstīm.Puses pieskārās arī situācijai Balkānu reģionā pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas. Ž.Topalli atzinīgi novērtēja to, ka Latvija bija pirmā Baltijas valsts, kas atzina Kosovas neatkarību un uzsvēra šīs rīcības nozīmi visa Rietumbalkānu reģiona stabilitātei.Tikšanās laikā Albānijas parlamenta priekšsēdētāja pastāstīja arī par savas valsts ekonomisko attīstību, tostarp starptautisko investīciju piesaistīšanu. Saeimas komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Vjetnamas vēstnieku

Pirmdien, 10.martā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Albānijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Žozefinu Topalli (Jozefina Topalli), kura ieradusies Latvijā oficiālā vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 10.martā tiksies ar Albānijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Žozefinu Topalli (Jozefina Topalli), kura no 9. līdz 11.martam uzturēsies oficiālā vizītē Latvijā.

Piektdien, 7.martā, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas delegāciju.Tikšanās laikā puses pārrunāja ekonomiskās attīstības aktualitātes un enerģētikas politiku.  Čehijas pašreizējais izaicinājums ir samazināt 3,2 procentu budžeta deficītu, norādīja Čehijas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Ludeks Šēfcigs (Ludĕk Sefzig). Tas nepieciešams, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus pirms pievienošanās vienotajai eiro zonai. “Tas ir tikpat grūti, kā Latvijai cīnīties ar pieaugošo inflāciju un ekonomikas pārkaršanu,” atzina L.Šefcigs.Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs V.A.Krauklis čehu kolēģus informēja par mūsu valsts fiskālo politiku un strauji augošās ekonomikas stabilizēšanos. Tika pārrunāts arī pagājušajā gadā pieņemtais pretinflācijas plāns, kura taustāmie rezultāti gaidāmi šī gada otrajā pusē. “Iedzīvotājiem ir grūti saprast vienlaicīgi cenu celšanos un inflācijas paredzamo mazināšanos,” sacīja V.A.Krauklis.Pārrunājot enerģētikas jomas aktualitātes, V.A.Krauklis pastāstīja, ka Latvijā pašlaik notiek diskusija par enerģētikas politikas nākotni un enerģētiskās neatkarības stiprināšanu. Latvijā nepieciešamas jaunas elektroenerģijas ražotnes, ņemot vērā prognozēto jaudu deficītu pēc Ignalinas reaktora slēgšanas. Tāpat nozīmīga loma ir atjaunojamajiem energoresursiem - to optimālai izmantošanai, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās un tehniskās iespējas, kā arī vadoties no vides un enerģētikas attīstības aspektiem.Čehijas kolēģi tikās arī ar Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Jaundžeikaru un komisijas deputātiem. Dz.Jaundžeikars Čehijas kolēģus informēja, ka komisijas darbs ir saistīs ar drošības iestāžu uzraudzību un drošības apdraudējumu izvērtēšanu Latvijas, Eiropas Savienības un NATO kontekstā. Savukārt Čehijas kolēģis pastāstīja par savas valsts dienestiem, kuri uzrauga iekšējo un ārējo drošību.      Puses pieskārās enerģētiskās drošības politikas jautājumiem, kā arī pretraķešu aizsardzības bāzes Čehijā izveides aspektiem. Rivža: sievietēm ir jāiegūst pašpārliecinātībaPiektdien, 7.martā, Sieviešu deputāšu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentārietēm pārstāve Baiba Rivža diskutēja ar Zviedrijas Karalistes Riksdāga deputāti Anni Ludvigsoni (Anne Ludvigsson) par dzimumu līdztiesības politikas jautājumiem.B.Rivža uzsvēra, ka situācija šajā jomā Latvijā mainās, tomēr sievietēm jāiegūst pašpārliecinātība un jāapzinās savas iespējas. Tikšanās laikā tika pārrunāta līdzšinējā Latvijas un Zviedrijas nevalstisko organizāciju sadarbība un turpmākā attīstība. B.Rivža atzinīgi novērtēja īstenotos projektus izglītības un zinātnes jomā. Savukārt A.Ludvigsone minēja, ka veiksmīgi īstenota dzimumu politika sekmē arī sabiedrības un ekonomikas attīstību. Puses apmainījās ar viedokļiem par dzimumu līdztiesības tiesisko regulējumu. B.Rivža pastāstīja, ka Latvijas likumdošanā normas, kas regulē dzimumu līdztiesības jautājumus, ir ietvertas katras nozares normatīvajos aktos. Savukārt A.Ludvigsone informēja, ka šos jautājumus Zviedrijā nosaka atsevišķs likums. Tāpat īpaša ministrija seko, lai ikviens lēmums tiktu izvērtēts no dzimumu līdztiesības perspektīvas.Pieskaroties jautājumam par kvotu ieviešanu, kas sekmētu sieviešu īpatsvara palielināšanu parlamentā, B.Rivža atzina, ka Latvijas politiķu nostāja šajā jautājumā ir rezervēta. Savukārt A.Ludvigsone uzsvēra, ka kvotas var efektīvi izmantot, lai palielinātu sieviešu skaitu parlamentā.

No 5. līdz 8.martam oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas delegācija. Ceturtdien, 6.martā, Čehijas parlamentārieši tiksies ar Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Vairu Paegli un komisijas deputātiem, kā arī Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Čehijas parlamentu priekšsēdētāju Uldi Ivaru Gravu. Tāpat delegācijai paredzētas tikšanās Vides ministrijā, Ekonomikas ministrijā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.Savukārt piektdien, 7.martā, delegācija tiksies ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedru Ventu Armandu Kraukli, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Jaundžeikaru un komisiju deputātiem. Čehijas parlamentāriešiem arī plānota tikšanās ar Īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normundu Broku un sekretariāta speciālistiem, kā arī Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu.Delegāciju vadīs Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Ludeks Šēfcigs (Ludĕk Sefzig). Latvijas un Čehijas attiecības ir labas un vispusīgi attīstītas. Starp abām valstīm notiek aktīva savstarpējā sadarbība gan parlamentārā līmenī, gan arī starptautisku organizāciju ietvaros.

Ceturtdien, 6.martā, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Čehijas parlamentu priekšsēdētājs Uldis Ivars Grava un deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas delegāciju. Abu valstu pārstāvji pārrunāja abpusējās attiecības, atzīstot, ka gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan kultūras jomā tās ir labi attīstītas. Abām valstīm ir līdzīga vēsture un kopīgas vērtības, ko apliecina arī dalība Eiropas Savienībā un NATO. Par labu sadarbību kultūras un izglītības jomā liecina Kārļa Universitātē Prāgā pērn atklātais latviešu valodas un literatūras lektorāts.U.I.Grava atzina, ka politiskais dialogs starp Latviju un Čehiju ir bijis veiksmīgs jau kopš abu valstu dibināšanas 1918.gadā. Viņš norādīja, ka abu valstu parlamentos jau vairāk nekā desmit gadus darbojas deputātu grupas sadarbībai ar otras valsts parlamentu. Puses pārrunāja rudenī plānoto Baltijas trijnieka un Višegradas četrinieka valstu konferenci Prāgā, kas būs solis uz ciešāku Baltijas valstu un Čehijas, Slovākijas, Polijas un Ungārijas sadarbību.  Tikšanās laikā parlamentu pārstāvji pārrunāja enerģētikas jautājumus, un Čehijas puse izteica gatavību sniegt atbalstu aktuālo elektroenerģijas apgādes problēmu risināšanā.   Latvijas un Čehijas parlamentārieši diskutē par Lisabonas līgumuCeturtdien, 6.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti ar Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas delegāciju diskutēja par Lisabonas līguma ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu nākotni. Šobrīd svarīga ir diskusija par Lisabonas līgumā iekļauto normu ieviešanu dzīvē, uzsvēra V.Paegle. Viņa arī vērsa uzmanību uz parlamenta administratīvās kapacitātes lomu, vērtējot nacionālās pozīcijas. Savukārt Čehijas Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Ludeks Šēfcigs (Ludĕk Sefzig) pauda piesardzīgu viedokli par Lisabonas līguma atbilstību Čehijas nacionālajai likumdošanai, kā arī vai tajā ir ievērotas visas Čehijas pilsoņu tiesības. Sarunas laikā tika skarta arī nacionālo parlamentu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā. V.Paegle minēja, ka Latvijai un Čehijai jākoordinē rīcība nacionālo parlamentu līmenī, tādējādi panākot lielāku ietekmi abām valstīm svarīgu jautājumu risināšanā.Runājot par enerģētikas politiku, puses bija vienisprātis par nepieciešamību atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas taupīšanas programmas.