Oficiālās vizītes ietvaros Kanādā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas delegācija tikās ar Kanādas Senāta priekšsēdētāju Noelu A.Kinselu (Noel A. Kinsella), Pārstāvju palātas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Kevinu Sorensonu (Kevin Sorenson), Valdības līderi pārstāvju palātā Pīteru Loanu (Peter Van Loan), Senāta Enerģijas, apkārtējās vides un dabas resursu komitejas priekšsēdētāju senatoru Tomiju Banku (Tommy Banks), Senāta Sociālo lietu, zinātnes un tehnoloģijas komisijas priekšsēdētāja vietnieku senatoru Džozefu Keonu (Joseph Keon) un citām amatpersonām. Sarunā ar Senāta priekšsēdētāju N.A.Kinselu tika apspriestas iespējas intensificēt abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši izglītības un ekonomikas jomā. G.Daudze sarunā ar N.A.Kinselu atbalstīja ieceri paredzēt speciālus finanšu līdzekļus savstarpējai studentu un mācību spēku apmaiņai, ko plānots pārrunāt ar Kanādas augstāko izglītības iestāžu asociācijas pārstāvjiem. Tika uzsvērts, ka jāpaplašina sadarbība starp abu valstu ostām. Tika pārrunāta iespēja veidot kopīgu transportēšanas un loģistikas koridoru, kas savienotu Kanādu ar Ziemeļeiropu, izmantojot Latvijas priekšrocības un pieredzi tranzīta jomā. Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Kanādas parlamentu loceklis Sergejs Dolgopolovs norādīja uz iespējām izmantot „Zīda ceļa” tranzīta maršrutu.Sarunā ar Kanādas parlamenta Pārstāvju palātas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju K.Sorensonu tika pārrunāta abu valstu iesaiste starptautiskajā misijā Afganistānā. K.Sorensons ļoti augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu šajā operācijā, kas apliecina Latvijas kā uzticama sabiedrotā nozīmi Ziemeļatlantijas Aliansē. Latvijai un Kanādai ir kopīgi uzskati par nepieciešamību sniegt atbalstu demokrātijas un Transatlantiskās integrācijas procesā Ukrainai un Gruzijai. Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Kanādas parlamentu priekšsēdētāja Vaira Paegle aicināja veidot trīspusējos projektus pieredzes nodošanai šīm valstīm. Saeimas delegācija apmeklēja Kanādas Nacionālās bibliotēkas un arhīvu glabātuvi, kas ir viena no modernākajām pasaulē. Tikšanās laikā ar bibliotēkas direktoru Īanu Vilsonu (Ian Wilson) Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone informēja par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu. Abas puses vienojās par ciešāku sadarbību starp Latvijas un Kanādas arhīviem un nacionālajām bibliotēkām, kā arī par iespēju šajā arhīvā uzglabāt latviešu kopienas Kanādā uzkrātos fondus. Tikšanās laikā ar valdības līderi pārstāvju palātā P.Loanu Latvijas puse atkārtoti izteica pateicību par Kanādas valdības lēmumu noteikt bezvīzu režīmu Latvijas pilsoņiem. Saeimas deputāti norādīja, ka Latvija ir gatava noslēgt investīciju aizsardzības un veicināšanas līgumu, kas būtiski uzlabotu iespējas attīstīt abu valstu ekonomisko sadarbību. Saeimas delegācija piedalījās arī 28.Baltiešu vakarā Kanādas parlamentā, ko organizē Baltijas valstu federācija Kanādā sadarbībā ar Kanādas parlamentu. Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze un Igaunijas prezidents Tomas Hendrikss Ilvess bija šī pasākumā īpašie viesi. Saeimas priekšsēdētājs savā uzrunā pateicās Kanādas iedzīvotājiem un to valdībām par atbalstu Latvijai, uzņemot Latvijas bēgļus pēc Otrā pasaules kara, atbalstot Latvijas neatkarības centienus un kā pirmajai no G7 valstīm atjaunojot diplomātiskās attiecības ar Latviju. „Latvija ir pateicīga Latviešu, Lietuviešu un Igauņu kopienām Kanādā par to, ka tās visus okupācijas gadus uzturēja dzīvu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas ideju”.Vizītes ietvaros delegācija apmeklēja arī Otavas kardioloģijas institūtu un Kanādas Nacionālo bibliotēku un arhīvu, kā arī viesojās Toronto un Otavas latviešu namos, kur notika tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem.

Ceturtdien, 29.maijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Zviedrijas Karalistes Ministru kabineta Aizsardzības komisijas delegāciju.Komisijas priekšsēdētājs pauda gandarījumu, ka starp abām valstīm pastāv ilga sadarbība aizsardzības jomā un pateicās Zviedrijai par atbalstu militāro spēku attīstībā. Arī nākotnē abu valstu sadarbībai ir lielas perspektīvas, atzina tikšanās dalībnieki, tostarp Baltijas jūras reģiona drošības kontekstā, starptautisko militāro operāciju ietvaros un enerģētikas drošības jomā. Latvija ieinteresēta diskutēt ar Zviedriju par Baltijas valstu gaisa telpas kontroli un patrulēšanu, ko šobrīd nodrošina NATO, piebilda J.Dalbiņš.J.Dalbiņš viesiem pastāstīja par mūsu valsts bruņoto spēku attīstību, finansējumu aizsardzības jomai, kā arī Zemessardzes attīstību.Runājot par militārā personāla izglītošanu un apmācību, komisijas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Zviedrijas ieguldījumu Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) attīstībā un pauda viedokli, ka Zviedrija varētu atbalstīt šo projektu arī turpmāk. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī karavīru rehabilitāciju pēc dalības starptautiskajās misijās.Savukārt Zviedrijas delegācija pastāstīja par savas valsts armijas reformām, kas palielinājušas tās mobilitāti, kā arī diskusijām par pāreju uz pilnīgu vai daļēju profesionālo armiju.

Trešdien, 28.maijā, deputātu grupas sadarbībai ar Apvienotās Karalistes parlamentu priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JL) un grupas locekļi Uldis Ivars Grava (JL) un Guntis Blumbergs (ZZS) tikās ar Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palātas pārstāvi lordu Grevilu Dženeru (Greville Janner).G.Dženers pastāstīja, ka viņa vizītes Latvijā mērķis ir uzzināt par holokaustā cietušajiem nodarīto pārestību kompensēšanu un atņemto īpašumu atgriešanu.Savukārt grupas priekšsēdētājs A.Latkovskis informēja par 9.Saeimas sākumā izstrādāto likumprojektu „Likums „Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai”” un uzsvēra, ka galīgā lēmuma pieņemšanai nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts. 

Trešdien, 28.maijā, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Izraēlas parlamentu priekšsēdētājs Boriss Cilevičs un grupas deputāti, tiekoties ar Izraēlas pensijas lietu ministru Rafi Eitanu (Rafi Eitan), pārrunāja abu valstu attiecības.Deputātu grupas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Latvijas un Izraēlas veiksmīgo sadarbību, īpaši starp abu valstu parlamentiem.Izraēlas pensijas lietu ministrs pastāstīja par viņa vadītās ministrijas uzdevumiem un uzsvēra, ka par vienu no aktuālākajām problēmām pasaulē kļuvusi sabiedrības novecošanās, un tas būtiski ietekmē pensiju sistēmas daudzās pasaules valstīs.Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī jautājumu par ebreju īpašumu atgūšanu.

Otrdien, 27.maijā, Saeimā viesojās Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Mandātu un imunitātes komisijas delegācija.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas delegācija 26.maijā uzsāka oficiālo vizīti Kanādā. Vizītes pirmajā dienā delegācija tikās ar Kanādas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Pīteru Milikenu (Peter Milliken), Kanādas - Eiropas starpparlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Deividu Tilsonu (David Tilson), Otavas mēru Lariju Obrainu (Larry O’Brien) un Kanādas valdības ministru multikulturālisma un kanādiešu identitātes jautājumos Džeisonu Keniju (Jason Kenney).

No 26. līdz 28.maijam Latvijā uzturēsies Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Mandātu un imunitātes komisijas delegācija komisijas priekšsēdētāja Miloslava Kala (Miloslav Kala) vadībā. Vizītes laikā plānots pārrunāt abu valstu parlamentu sadarbību, kā arī likumdošanas un tiesiskuma nodrošināšanas jautājumus.Čehijas parlamentāriešiem plānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāja biedri, Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Vinetu Muižnieci, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedru Māri Ārbergu un komisiju deputātiem. Delegācija tiksies arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Alekseju Loskutovu un biroja darbiniekiem, kā arī ar „Sabiedrības par atklātību - Delna” padomes locekli Inesi Voiku.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze no 25. līdz 30.maijam oficiālā vizītē apmeklēs Kanādu, bet no 30.maijā līdz 3.jūnijam darba vizītē uzturēsies Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ceturtdien, 22.maijā, tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čārlzu Viljamu Larsonu (Charles William Larson) un pārrunāja paredzētās darba vizītes ASV programmu un aktualitātes abu valstu attiecībās.„ASV ir ilggadējs Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais, ko apliecina 85 gadu ilgās diplomātiskās attiecības. Saeimas delegācijas vizīte ASV ir vēl viens solis abpusējās sadarbības stiprināšanā, īpaši laikā, kad tiek risināts aktuālais bezvīzu režīma ieviešanas jautājums,” norādīja G.Daudze. Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā ASV tika secināts, ka jāturpina attīstīt ciešākas attiecības starp Latvijas Republikas Saeimu un ASV Kongresu.„Latvija ir ieinteresēta, lai mūsu iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk nebūtu nepieciešama vīza ieceļošanai ASV. Šodien Saeima 2.lasījumā izskatīja grozījumus Krimināllikumā, kas kopā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ir daļa no priekšnosacījumiem, lai Latvija varētu ieviest bezvīzu režīmu ar ASV,” teica G.Daudze. Puses pārrunāja arī jautājumu par ASV investīciju piesaisti Latvijas ekonomikai, tai skaitā, energoapgādes projektiem. Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze dosies darba vizītē uz ASV no š.g. 31.maija līdz 3.jūnijam.

Trešdien, 21.maijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) Apvienotās vadības un štāba virsnieku kursu.„Ikgadējā komisijas un koledžas studentu tikšanās ir laba tradīcija un dod iespēju sekot līdzi koledžas izaugsmei,” sacīja J.Dalbiņš.Komisijas priekšsēdētājs topošos virsniekus iepazīstināja ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem, tostarp parlamentāro kontroli pār mūsu valsts aizsardzības sistēmu un tās attīstību. J.Dalbiņš informēja arī par Latvijā īstenoto pāreju uz profesionālo armiju un tās gaitā iegūto pieredzi. Mūsu valsts aizsardzības sistēmas pamatā ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, tādēļ Latvijai nepieciešami profesionāli starptautiskajās militārās operācijās piedalīties gatavi militārie bruņotie spēki, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs. Atbildot uz viesu jautājumiem, J.Dalbiņš pastāstīja par mūsu valsts drošības un aizsardzības politiku, finansējuma palielināšanu aizsardzībai, dalību starptautiskajās militārās operācijās, karavīru rehabilitāciju un virsnieku apmācību.