Piektdien, 25.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Česlovu Juršenu (Česlovas Juršėnas), kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

Piektdien, 24.aprīlī, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Eglītis un komisiju deputāti tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Česlovu Juršenu (Česlovas Juršėnas).Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja apliecināja abu valstu daudzpusīgās sadarbības nozīmi. „Mums ir viens liktenis, viena vēsture. Esam cieši saistīti vēsturiski un arī nākotnē, jo esam tuvākie sabiedrotie daudzās starptautiskajās organizācijās,” sacīja V.Paegle. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks minēja, ka Baltijas valstu globālā konkurētspēja ir atkarīga no to spējas apvienot spēkus. Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs pauda gandarījumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas panākto starptautisko stāvokli, kuru Baltijas valstis ir sasniegušas mērķtiecīgā darbā. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešama vienota pieeja aktuālākajos reģionālās politikas un Eiropas Savienības (ES) jautājumos, piemēram, enerģētikas un kaimiņpolitikas jomā. Runājot par Lisabonas līgumu, V.Paegle uzsvēra, ka tā ieviešana dzīvē būs izaicinājums visiem ES dalībvalstu parlamentiem. Viņa norādīja uz savstarpējās komunikācijas nozīmi nākotnē, piemēram, situācijās, kad dalībvalstu pilsoņi izmantotu savas tiesības iesniegt priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos. Tika apspriesta iespēja Latvijas un Lietuvas parlamentos vienlaicīgi ratificēt Lisabonas līgumu. Savukārt deputāts Artis Pabriks norādīja, ka saskaņota un kvalitatīva kaimiņpolitika veicinātu Latvijas un Lietuvas valstu ietekmi mums tuvākajās valstīs un nostiprinātu mūsu valstu pozīcijas ES.Tikšanās dalībnieki aktualizēja nepieciešamību patstāvīgi pievērst uzmanību totalitārisma, rasisma un ksenofobijas nosodīšanai. Seima priekšsēdētājs Č.Juršens uzsvēra, ka šim jautājumam vienmēr jābūt dienas kārtībā, jo tikai tā var sasniegt rezultātus. Savukārt deputāte Sandra Kalniete rosināja Baltijas Asamblejas ietvaros izveidot īpašu programmu, kas skaidrotu Eiropas vēstures jautājumus un panāktu totalitārisma režīma nosodīšanu.Puses arī pārrunāja Latvijas - Lietuvas jūras robežlīguma ratifikāciju abu valstu parlamentos. J.Eglītis minēja divus iespējamos risinājumus - ņemot vērā Latvijas iekšpolitisko situāciju un Latvijas un Krievijas robežlīguma kontekstu, parakstīt pašreizējo robežlīguma projektu, vienlaicīgi panākot vienošanos par naftas lauku kopīgu izmantošanu, vai arī tomēr jāsāk sarunas par jūras robežu no jauna. Savukārt Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs pauda viedokli, ka jāpanāk abām pusēm izdevīgs risinājums un līguma ratifikācija nav jāatliek.

Piektdien, 25.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tiksies ar Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Česlovu Juršenu (Česlovas Juršėnas), kurš 25. un 26. aprīlī uzturēsies oficiālā vizītē Latvijā. Tikšanās laikā plānots pārrunāt Latvijas un Lietuvas divpusējo attiecību jautājumus un reģionālo sadarbību, kā arī starptautiskās aktualitātes. Šī ir pirmā Lietuvas Seima priekšsēdētāja ārvalstu vizīte.Vizītes ietvaros Seima priekšsēdētājam plānota tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani un ārlietu ministru Māri Riekstiņu, kā arī ar Saeimas Ārlietu komisijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem. Č.Juršens piedalīsies arī Baltijas Asamblejas konferencē „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze šodien, 23.aprīlī, tikās ar Azerbaidžānas Republikas ārlietu ministru Elmaru Mamadjarovu, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijas Republikā. Puses vienojās, ka abu valstu savstarpējās attiecības šobrīd raksturojamas kā konstruktīvas un abpusēji izdevīgas, ar lielu attīstības potenciālu.„Latvija ir ieinteresēta turpināt aktīvu sadarbību parlamentu līmenī, lai veicinātu abpusēji izdevīgas attiecības tādās nozīmīgās jomās kā, piemēram, investīciju piesaiste, tranzīta plūsmas piesaistīšana Latvijas ostām un energoresursu piegāde,” apliecināja G.Daudze.E.Mamadjarovs norādīja, ka Azerbaidžānai attiecības ar Baltijas valstīm ir ļoti svarīgas, ņemot vērā to vēsturisko pieredzi un veiksmīgo integrāciju Eiropas Savienībā (ES), īpašu uzsverot starpparlamentāro attiecību nozīmīgumu. Latvijas pieredze varētu būt noderīga Azerbaidžānas reformu procesā.Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar konfliktu noregulējumu Dienvidkaukāzā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzvēra, ka visas problēmas ir jārisina pārrunu ceļā, meklējot kompromisus, lai maksimāli izvairītos no iespējamiem konfliktiem. Azerbaidžānas ārlietu ministrs arī atzinīgi novērtēja Latvijas un citu ES dalībvalstu nostāju šajā jautājumā.Tikšanās laikā E.Mamadjarovs atkārtoti nodeva Saeimas priekšsēdētājam Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētāja Oktaja Asadova ielūgumu uz Azerbaidžānas parlamenta 90 gadu svinībām šī gada jūnijā. Puses pārrunāja arī iespējamo parlamentāro sadarbību starptautiskajos un reģionālajos forumos un vienojās, ka sadarbība varētu tikt stiprināta arī Baltijas Asamblejas ietvaros. Ar Azerbaidžānas ārlietu ministru tikās arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un Deputātu grupas sadarbībai ar Azerbaidžānas parlamentu priekšsēdētājs Oļegs Deņisovs.

Trešdien, 23.aprīlī, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Slovākijas parlamentu priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste tikās ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ivanu Špildu (Ivan Špilda).Grupas priekšsēdētāja S.Ķikuste pauda mūsu valsts gatavību veicināt Latvijas un Slovākijas parlamentu sadarbību, kas būtu arī nozīmīgs ieguldījums ciešāku starpvalstu kontaktu veidošanā. S.Ķikuste uzsvēra, ka abām valstīm ir vienots mērķis - stabila un drošā Eiropa, ko sekmē abu valstu sadarbība starptautiskajās organizācijās. Savukārt vēstnieks I.Špilda akcentēja nepieciešamību biežāk apmainīties ar savstarpējām vizītēm.Puses bija vienisprātis, ka jāveido ciešāka Baltijas valstu un Višegradas valstu sadarbība, īpaši risinot enerģētikas un kaimiņu politikas jautājumus. Tostarp vēstnieks rosināja Rīgā organizēt šo valstu pārstāvju tikšanos. Savukārt S.Ķiskute uzaicināja vēstnieku piedalīties Baltijas Asamblejas, Ziemeļu Padomes un Beniluksa parlamenta trīspusējā konferencē „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”, kas notiks Saeimā  25.aprīlī.Runājot par abu valstu sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā, S.Ķikuste atzina, ka tās potenciāls šobrīd nav pilnībā izmantots un uzsvēra, ka Latvija vēlas to attīstīt. Viņa atzinīgi novērtēja izveidojušos sadarbību kultūras un izglītības, kā arī veselības aprūpes jomā.Deputātu grupas vadītāja un vēstnieks pārrunāja arī sabiedrības integrācijas procesus abās valstīs. S.Ķikuste kā pozitīvu piemēru minēja Daugavpili, kur visas minoritātes dzīvo draudzīgi, atbalstot viena otru.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 23.aprīlī, tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītāju Reičelu van Elkanu (Rachel van Elkan) un viņas vadīto delegāciju, kas ieradušies Latvijā, lai sagatavotu ikgadējo ziņojumu par tautsaimniecības attīstību.  Tikšanās laikā deputāti ar SVF pārstāvjiem pārrunāja ekonomisko situāciju Latvijā un strauji augošās ekonomikas stabilizācijas riskus. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns stāstīja par šī gada valsts budžeta izpildi un norādīja, ka Latvija ir apņēmusies 2008.gadu noslēgt ar budžeta pārpalikumu. To plānots panākt, samazinot izdevumus vairākos posteņos un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.  Savukārt SVF misijas vadītāja norādīja uz tekošā konta deficītu, straujo iekšzemes kopprodukta pieaugumu un augsto inflāciju, kā arī uz straujo darba algu pieaugumu, kas jūtami pārsniedz produktivitāti un tādējādi negatīvi ietekmē ārējo konkurētspēju un bremzē eksporta pieauguma tempus.Tikšanās laikā tika arī pārrunāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta ietekme uz Latvijas ekonomiku, situācija darba tirgū un bezdarba jautājumi, kā arī iespējamā kreditēšanas ierobežojumu atcelšana.

Otrdien, 22.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tiekoties ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Knutu Vollebeku (Knut Vollebeck), pārrunāja naturalizācijas un nepilsoņu integrācijas jautājumus.„Galvenais ir cilvēku vēlme un motivācija kļūt par Latvijas pilsoņiem, tādēļ galvenā loma ir tieši audzināšanai ģimenē un skolā. Lēmumam kļūt par Latvijas pilsoni ir jābūt apzinātam cilvēka solim, kas apliecina viņa vēlmi iekļauties Latvijas sabiedrībā un būt lojālam Latvijas valstij,” tikšanās laikā uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs, norādot, ka mērķis nav tikai panākt lielāku pilsoņu skaitu, bet gan veicināt reālu integrāciju.Gundars Daudze sarunā ar Knutu Vollebeku uzsvēra, ka pašreizējā naturalizācijas kārtība ir liberāla un starptautiskām saistībām atbilstoša.Atbildot uz EDSO augstā komisāra jautājumu par naturalizācijas tempa palēnināšanos Latvijā 2007.gadā, Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka tieši šobrīd tiek veikts pētījums, lai noskaidrotu šīs tendences cēloņus. Gundars Daudze uzsvēra, ka liels naturalizācijas tempa kāpums bija vērojams pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.Gundars Daudze arī skaidroja, ka pilsonības esamība vai neesamība neietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi - ne darba algu, ne iespējas darba tirgū, atskaitot atsevišķas profesijas, kurās saskaņā ar likumu var strādāt tikai pilsoņi. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka galvenais ir valodas prasme, kas ir būtisks priekšnosacījums integrācijai un konkurētspējai darba tirgū.Puses pārrunāja arī mazākumtautību izglītības reformu gaitu mūsu valstī. 

Otrdien, 22.aprīlī, deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar jauno Japānas vēstniecības Rīgā pilnvaroto lietvedi Juji Okadu (Yuji Okada). Deputātu grupas priekšsēdētājs A.Pabriks informē, ka tikšanās laikā tika atzīts, ka jāveicina abu valstu ekonomiskā sadarbība un biznesa kontaktu veidošanās.A.Pabriks atzinīgi novērtēja mūsu valsts ekonomikas ministra un satiksmes ministra plānoto vizīti Japānā šī gada maijā, kuras ietvaros plānotas vairākas tikšanās ar Japānas amatpersonām. Kā pozitīvu soli viņš novērtēja arī Latvijas goda konsula Okinavā Jošimitsu Onagas (Yoshimitsu Onaga) iniciatīvu šī gada jūlijā organizēt Japānas uzņēmēju delegācijas vizīti Latvijā. Grupas priekšsēdētājs pauda savu atbalstu arī citām aktivitātēm ekonomikas jomā, kā arī ciešai sadarbībai starp abu valstu parlamentiem. Tikšanās laikā A.Pabriks pozitīvi novērtēja 2006.gada 3.maijā notikušo Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones vizīti Latvijā, kā arī pateicās par Japānas imperatora Akihito un imperatores Mičiko vizīti Latvijā 2007.gada 25.maijā, kas veicinājusi Japānas uzņēmēju interesi par Latviju.Deputāts pateicās par goda konsula Takeši Togo (Takeshi Togo) apstiprināšanu amatā, piebilstot, ka ekonomikas ministra un satiksmes ministra vizītes ietvaros Japānā tiek plānots atklāt Latvijas Republikas goda konsulātu Osakā. Tādejādi Japānā darbosies jau trīs goda konsulāti.Tāpat viņš norādīja, ka šī gada vasarā Rīgā plānota Latvijas goda konsulu sanāksme, kuru plānojuši apmeklēt arī Latvijas goda konsuli Japānā.A.Pabriks arī informēja, ka šī gada 24.maijā piedalīsies Japānas laikmetīgās mākslas izstādes „Kakejiku” atklāšanā Ārzemju mākslas muzejā, norādot, ka Latvijā ir vērojama liela interese par Japānas kultūru un mākslu. Tāpat puses pārrunāja situāciju Dienvidaustrumu Āzijas reģionā un Latvijas un Japānas sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros.

Otrdien, 22.aprīlī, Saeimas Juridiskās komisijas un Apakškomisijas darbam ar Kriminālprocesa likumu deputāti tikās ar tieslietu ekspertiem no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), lai uzzinātu par šīs valsts pieredzi, īstenojot kriminālprocesā noteikto vienošanās principu. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece uzsvēra, ka deputātiem šāda pieredze ir ļoti būtiska, jo šodien komisija sākusi skatīt apjomīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā. Amerikāņu eksperti informēja, ka vienošanās principa izmantošana ir ļoti plaši izplatīta prakse ASV kriminālprocesā, un lielākā daļa no krimināllietām nemaz nenonāk līdz zvērināto tiesai, bet tiek atrisinātas vienošanās ceļā. Vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto paredz, ka apsūdzētais uzņemas atbildību un atzīst izdarīto pārkāpumu, rezultātā saņemot mazāk bargu sodu. Šāda prakse ļauj būtiski atslogot juristus un tiesnešus un paātrināt lietu izskatīšanu. Nereti apsūdzētais var saņemt mazāku sodu, ja sadarbojas ar izmeklēšanu un sniedz ziņas par citu personu kriminālām darbībām. Tas ir efektīvs līdzeklis, lai cīnītos ar organizēto noziedzību, norādīja eksperti. Taču katrā valstī ir sava tieslietu sistēma, un ASV prakse ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem.    „Arī ASV prakse rāda, ka cilvēks, kurš sniedz izmeklēšanai būtisku informāciju par citiem noziedzniekiem, netiek atbrīvots no atbildības. Būtisks priekšnoteikums, lai saņemtu mazāku sodu, ir sava nodarījuma atzīšana,” secināja komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece.

Latvijas delegāti Starpparlamentu savienības (SPS) 118.asamblejas pastāvīgajās komitejās izstrādāja rezolūciju projektus, kurus paredzēts apstiprināt asamblejas sesijas noslēgumā. Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece strādāja Miera un starptautiskās drošības komitejā, kura sagatavoja rezolūcijas projektu par parlamentu nozīmi valsts drošības, cilvēku drošības un individuālo brīvību līdzsvarošanā, kā arī demokrātijas apdraudējumu novēršanā. Parlamentārieši diskutēja par tādiem mūsdienās aktuāliem demokrātijas apdraudējumiem kā nabadzība, bezdarbs, epidēmijas, cilvēku tirdzniecība, tomēr par vislielāko draudu demokrātijai tika atzīts terorisms. „Tādēļ parlamentiem ir rūpīgi jāseko, lai, veicot drošības pasākumus, netiktu pārmērīgi ierobežotas cilvēktiesības,” norāda komitejas pārstāve V.Muižniece. Deputāte skaidro, ka galvenais izaicinājums parlamentiem ir rast līdzsvaru, lai tiktu ievērotas cilvēku tiesības un brīvības, vienlaikus neradot apdraudējumu valstu demokrātijai kopumā.Deputāts Juris Dobelis piedalījās Demokrātijas un cilvēktiesību komitejas darbā, kurā tika runāts par darbaspēka migrācijas, cilvēku tirdzniecības, ksenofobijas un cilvēktiesību jautājumiem. Galvenās diskusijas izvērsās par migrācijas jautājumiem, jo tā kļuvusi par globālu problēmu, kas skar visas pasaules valstis un kontinentus. Komitejas pārstāvji vienojās, ka aizvien vairāk jāanalizē ne tikai migrācijas cēloņi, bet arī radītās sekas, jo migrācija pēdējos gados radījusi virkni politisku un ekonomisku problēmu gan uzņēmējvalstīm, gan migrantu mītnes valstīm. J.Dobelis uzsver, ka komitejā pirmo reizi nopietni diskutēja par migrācijas sociālajiem aspektiem, īpašu uzmanību pievēršot tās ietekmei uz ģimeni. Komitejas pārstāvji secināja, ka ģimene kā sociāla struktūra nav gatava stāties pretim tādiem migrācijas radītajiem izaicinājumiem kā ilgā prombūtne, ekonomiskās problēmas un emocionālās saskarsmes trūkums ar ģimenes locekļiem. Tādēļ tika nolemts, ka jārisina jautājums par palīdzības sistēmas veidošanu šādām ģimenēm.Savukārt deputāts Juris Sokolovskis strādāja Ilgtspējīgas attīstības, finanšu un tirdzniecības komitejā, kurā tika apspriesta parlamentārā uzraudzība pār valsts politiku ārvalstu palīdzības jautājumos. Komitejas pārstāvji vienojās, ka donorvalstīm un saņēmējvalstīm kopīgi jāmeklē risinājumi, kā veicināt abpusēju sadarbību, lai tās rezultātā tiktu nodrošināta valstu ilgtspējīga attīstība. „Tradicionālā pieeja - iedot makšķeri, ne zivi, ir jāmaina, jo pēdējos gados, nomainot makšķeres pret tīkliem, zivis jau ir izķertas, bet rezultāts ne vienmēr ir efektīvs,” norāda deputāts J.Sokolovskis. Viņš skaidro, ka svarīgi ir panākt, lai donorvalstu piešķirtie līdzekļi tiktu ieguldīti efektīvi un nodrošinātu ilglaicīgus uzlabojumus, nevis tiktu iztērēti neapdomīgi.Atgādinām, ka Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzstājas ar uzrunu vispārējās debatēs par politisko, ekonomisko un sociālo situāciju pasaulē. Pavisam runas teica 31 parlamenta vadītājs no visiem 50 valstu spīkeriem un 23 valstu vicespīkeriem, kas piedalās SPS 118.asamblejā un 182.padomes sesijā.