Latvijas Republikas 13. Saeimas
otrās ārkārtas sesijas sēde
2019. gada 8. jūlijā
(plkst. 11.30)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 8. jūlija otrās ārkārtas sesijas sēdi.

Darba kārtības pirmais jautājums - “Par Jāņa Iesalnieka 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.  

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule. 

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Daces Melbārdes iesniegumu par 13. Saeimas deputātes mandāta nolikšanu sakarā ar viņas ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputāti.

2019. gada 31. janvāra sēdē Saeima apstiprināja Jāņa Iesalnieka deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Jānis Iesalnieks ir uzaicināts iestāties Saeimas sastāvā pastāvīgi, un viņš tam ir piekritis.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šī gada 26. jūnija komisijas sēdē izvērtēja visus saņemtos dokumentus un līdz ar to paziņo, ka Jānis Iesalnieks ir 13. Saeimas sastāvā nevis uz laiku, bet pastāvīgi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paziņojumu esam uzklausījuši. Jautājums izskatīts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu kultūras ministram Naurim Puntulim”.

Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātās deputātes! Godājamie deputāti! Mēs kopā esam uzsākuši virkni vērienīgu reformu. To rezultātā mēs uzlabosim iedzīvotāju labklājības līmeni un virzīsimies straujāk uz to, ko varētu saukt par pārticību... kas jau ir mērķis.

Finanšu sektora sakārtošana. Valdība kopā ar Saeimu faktiski ir pieņēmusi vērienīgas reformas, kas, stiprinot finanšu sektoru, ilgtermiņā mums ļoti nāks par labu. Ir uzsākta administratīvi teritoriālā reforma, un mūsu ministrs ļoti aktīvi brauc pa reģioniem, uzklausa iedzīvotājus un sniedz argumentus. Šo darbu mēs veicam kopīgi.

Izglītības sistēmas reforma arī nav vienkārša. Te runa ir gan par skolu tīklu, gan satura reformu, kas ir ļoti svarīga. Mums notiek tiesiskuma stiprināšana. Arī veselības aprūpē sāktas reformas. Tātad veicam ļoti vērienīgu darbu. Piecarpus mēnešus esam kopā strādājuši, un mums šis darbs ir jāturpina. Lai tas varētu veiksmīgi ritēt, protams, ir nepieciešams pilns Ministru kabineta sastāvs. Kā zināms, mūsu kultūras ministre ir ievēlēta Eiropas Parlamentā un pārstāv tajā mūsu valsti (ir jau mandātu saņēmusi), tāpēc es šodien piedāvāju jums atbalstīt Nauri Puntuli par jauno kultūras ministru.

Kas kultūras ministram būs jādara? Protams, viņš jau ir sācis runāt... un arī mēs valdības koalīcijā esam runājuši par koncertzāli. Tas ir minēts mūsu valdības deklarācijā, un mums būtu jānonāk pie lēmuma kur, kad un par kādu naudu mēs šādu būvi varētu īstenot. Bet tā ir tikai viena lieta. Tā ir ļoti redzama lieta, bet ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību arī citām lietām.

Es domāju par to, ko mūsu jaunais Valsts prezidents šorīt savā pirmajā uzrunā sacīja par mediju un informatīvās telpas stiprināšanu un vispār par sabiedriskā medija stiprināšanu. Varētu teikt, ka tas nav tik vienkārši, ja vienkārši ir pieņemt lēmumu par vienas ēkas celtniecību. Šis ir process, kas nemaz nav vienkāršs. Un es skatos uz Puntuļa kungu... Šie procesi arī viņam ir labi zināmi. Mūsu informatīvās telpas stiprināšana - tas ir svarīgi mums, lai stiprinātu mūs kā demokrātisku sabiedrību.

Es aicinu jūs atbalstīt Puntuļa kungu, lai būtu pilns Ministru kabineta sastāvs. Protams, novēlu Puntuļa kungam veiksmi jaunajā amatā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es šodien gribēju dot īsu ceļamaizi jaunajam kultūras ministram.

Puntuļa kungs ir ļoti pieredzējis tradicionālās kultūras jomās, un es domāju, ka viņš ir cienīgs pēctecis līdzšinējai kultūras ministrei un spēs šīs nozares elementus - operu, teātri, mūziku, bibliotēkas, kultūrvēsturisko mantojumu - arī godam pārstāvēt un attīstīt.

Bet Kultūras ministrijas atbildībā ir arī mūsu demokrātiskās kultūras stūrakmeņi. Tās ir mūsu sabiedrības lietas, kas nodrošina pulcēšanās brīvību un vārda brīvību. Kultūras ministra atbildībā ir sabiedrības saliedētība. Es ceru, ka nākamais kultūras ministrs spēs atrast visefektīvāko veidu, kā saliedēt visdažādākās sabiedrības grupas.

Pulcēšanās brīvību nodrošina arī mūsu nevalstiskais sektors - tā organizētā pilsoniskās sabiedrības daļa, bez kuras indivīdam demokrātijā ir švakāka balss. Arī Kultūras ministrija ir atbildīga par to, lai šis nevalstiskais sektors darbotos veicinošā vidē ar adekvātu finansējumu.

Vārda brīvība Kultūras ministrijas pārvaldībā nodrošina atbildību par informatīvo telpu Latvijā. Par to, cik mēs esam gatavi mūsdienu drošības izaicinājumiem - hibrīdkaram, informatīvās telpas manipulācijām.

Mediju telpas stiprināšana ir tiešā Kultūras ministrijas atbildībā. Īpaša atbildība šeit ir attiecībā uz sabiedrisko mediju. Ceram redzēt no Kultūras ministrijas lielu aktivitāti tieši sabiedriskā medija nostiprināšanā, lai tas būtu neatkarīgs, adekvāti finansēts, lai nebūtu vairs pēdējā vietā Eiropā un lai mēs tuvotos adekvātam finansējuma līmenim, kas savukārt nodrošinās mums tādu sabiedriskā medija sniegumu, tādu informatīvo telpu, kas palīdzēs Latvijai uzturēt drošību.

Novēlu veiksmi jaunajam kultūras ministram savā darbā un gaidu spēju aizstāvēt arī demokrātiskās kultūras sastāvdaļas Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Puntuļa kungs! Latvijā jūs jau pazīst kā nopelniem bagātu mākslas darbinieku, bet tikai sāk iepazīties ar jums kā ar politiķi. Un man žēl, ka esat tik ātri izvēlējies nepareizo ceļu komunikācijai ar sabiedrību. Jūs pasludinājāt sevi par mūsdienu nacionālisma piekritēju, un man ir slikta ziņa jums, Puntuļa kungs. Latvija var būt vai nu mūsdienīga, vai nacionālistiska. Tieši par to liecina Eiropas attīstība pēdējo 30 gadu laikā. Etniskais nacionālisms ir arhaiska, agresīva vērtību sistēma, un tā sevi ir izpaudusi militāros konfliktos bijušajā Dienvidslāvijā un bijušajā Padomju Savienībā. Pēdējais piemērs tam ir Ukraina.

Brīvā valstī ikvienam ir tiesības paust savus politiskos uzskatus un kritizēt citus, taču tagad jūs vairs neesat Rīgas domes opozīcijas frakcijas deputāts. Jūs kļūsiet par visas Latvijas valsts kultūras ministru. Jums ir jādomā un jādarbojas plašāk par savas partijas programmas nostādnēm. Pretējā gadījumā jums nav lemts ilgi būt ministram. Vismaz jūsu nesenie izteikumi novestu pie jebkura ministra atkāpšanās kādā demokrātiskā Eiropas Savienības valstī. Tas ir saistīts ar to, ka jūs izmantojat nekorektu un izslēdzošu retoriku attiecībā uz lielāko etnisko minoritāti mūsu valstī. Jūsu izteikumos daudzi saskata atklātu necieņu pret Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem. Jūs arī publiski izplatījāt... izteicāt savus nodomus noteikt diskriminējošas nodokļu likmes presei, kas drukāta ārzemēs un arī Latvijā krievu valodā. Ja šādi plāni tiks īstenoti, tie izraisīs plašu skandālu, jo parādīsies preses brīvības ierobežošanas piemērs. 

Diemžēl Kultūras ministrija jau vairākus gadus atrodas vienas konkrētas politiskās partijas pārziņā, kas sevi pozicionē kā nacionālistisku un vienlaikus ir aicināta īstenot integrācijas politiku, un tas ir paradokss, kas atgādina pasaku par lapsu, kas tika nosūtīta apsargāt vistu kūti. Bet, ja jūs būvēsiet nacionālo koncertzāli, palielināsiet algu darbiniekiem un digitalizēsiet bibliotēkas un arhīvus, ja jūs saglabāsiet mākslas un mūzikas skolas, jūs paliksiet tautas atmiņā kā labs kultūras ministrs. Tikai nevajag iesaistīties starpetnisku attiecību jautājumos, jo tas galīgi nav jūsu profils!

Bet šodien es grasos balsot pret jūsu kandidatūru.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, Puntuļa kungs! Pirmkārt, es gribu novēlēt veiksmi Puntuļa kungam jaunajā amatā.

Otra lieta, ko es gribu pateikt. Saistībā ar ministra apstiprināšanu, es domāju, mums būtu jāizdara izmaiņas Saeimas kārtības rullī. Tas būtu tikai normāli demokrātiskā valstī, ka pirms ministra apstiprināšanas amatā ministra amata kandidātam būtu iespēja kāpt šajā tribīnē un sniegt savu redzējumu. Tā būtu gan cieņas izrādīšana konkrētai personai, gan arī... faktiski tas dotu iespēju parlamentam, tautas pārstāvjiem, objektīvāk iepazīties ar attiecīgo kandidātu.

Un trešā lieta ir novēlējums Puntuļa kungam no tās slavenās dziesmas: “Mēs pārtiekam viens no otra / Un nevis no pārtikas precēm, // Un gaisma no tavām acīm / Nāk lielāka nekā no svecēm.”

Es novēlu jums kultūrā nest to gaismu vairāk nekā no svecēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu kultūras ministram Naurim Puntulim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kultūras ministru Nauri Puntuli! (Aplausi.)

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Rihards Kols, Linda Ozola, Dana Reizniece-Ozola, Marija Golubeva, Ritvars Jansons, Artuss Kaimiņš, Uldis Budriķis, Dagmāra Beitnere-Le Galla un Ilze Indriksone ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to sāksim...

Tātad sāksim izskatīt iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Iesniedzēju vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis ir tāds vienreizējs brīdis, kad Saeimas apstiprinātā Parlamentārās asamblejas delegācija nāk un, no vienas puses, ziņo par savu darbu Parlamentārajā asamblejā, no otras puses, liek priekšā arī, ka mēs šeit parlamentāru debašu veidā apspriežam savu turpmāko darbību un, tā teikt, arī saņemam jaunu mandātu turpmāko lēmumu pieņemšanai.

Jūsu priekšā ir lēmuma projekts “Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”, kurš tiešām ir ļoti nepieciešams, lai ne vien šeit, bet arī visā Eiropas Padomē atgādinātu, ka Eiropas Padome... kā reakcija uz Otrajā pasaules karā piedzīvoto, uz cilvēktiesību nihilismu ir veidota kā starptautiska organizācija (kura apvieno nu jau 48 valstis) un balstās uz trim pīlāriem - cilvēktiesību pamatiem, likuma varu un demokrātiju.

Eiropas Padome Latvijas neatkarības atgūšanas laikā ir devusi milzu pienesumu tajā, lai mēs atjaunotu savas demokrātiskās institūcijas, lai mēs veidotos par stipru, demokrātisku valsti. Tāpat Eiropas Padome šādu pienesumu ir devusi arī citām valstīm ļoti svarīgos vēstures brīžos - tad, kad valstis ir atguvušas neatkarību.

Taču šodien jāteic, ka Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar savu lēmumu atjaunot balsstiesības Krievijas Federācijas delegācijai - pēc 2014. gada janvāra lēmuma tai balsstiesības apturēt! - ir tiešām darījusi kaunu visiem šiem trim pīlāriem: gan cilvēktiesību sardzei, gan demokrātijas, gan likuma varas sardzei.

Godātie kolēģi! Es nelasīšu visu šo mūsu sagatavoto lēmuma projektu, kurā ir ļoti sīki un detalizēti izklāstītas gan Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcijas, kuras ir skaidri norādījušas uz Krievijas Federācijas domes deputātu pārkāpumiem, atbalstot prettiesisko Krimas aneksiju, kam kā reakcija sekoja balsstiesību apturēšana Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, gan virkne nākamo Parlamentārās asamblejas rezolūciju, kuras Krievija nav pildījusi. Un šajā piecu gadu laikā neredzējām progresu nedz Parlamentārās asamblejas rezolūciju izpildē, nedz arī Minskas vienošanās izpildē. Ir nepieņemami noraudzīties, ka ļoti dīvainu interešu dēļ tiek atjaunotas Krievijas Federācijas delegācijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Tādēļ mūsu delegācija, Latvijas delegācija, kopā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju, Gruziju un Slovākijas delegācijas locekli 26. jūnijā paziņoja, ka šāda rīcība nav pieņemama, un izgāja no plenārsēžu zāles. Mūsu delegācijas locekle Linda Ozola nolasīja paziņojumu par to, ka mēs nevaram noskatīties šādā vērtību devalvācijā un dodamies pie saviem parlamentiem, pie savām valdībām apspriest turpmāko rīcību.

Līdz ar to šis ir nākamais solis - mēs dodamies pie jums, cienītie kolēģi, kuri esat apstiprinājuši mūsu delegāciju... dot šo iespēju turpmāk kopā ar mums līdzīgu vērtību pārstāvjiem parādīt Eiropas Padomei, ka mums ir jāatgriežas pie vērtībām, mums ir jāatgriežas pie cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas sardzes un likuma varas.

Mūsu sagatavoto paziņojumu ir parakstījuši arī vēl locekļi no Apvienotās Karalistes un Zviedrijas. Tas nozīmē, ka parlamentārieši, redzot šo izlēmīgo rīcību no varbūt skaitliski mazajām Baltijas valstu, Gruzijas un citām delegācijām, arīdzan ir saņēmuši drosmi, ja tā var teikt, un vēlas runāt pret šo plūsmu. Šo plūsmu, kas... No vienas puses, it kā skaistas mēles runājot saka, ka ir jābūt visiem pie viena galda un tad mēs panāksim labāku progresu: “Redziet, piecu gadu laikā, neesot ar Krievijas delegāciju pie viena galda, mēs progresu nepanācām. Tagad būtu jāizmēģina citas iespējas.” No otras puses, tiek norādīts, ka lielais robs Eiropas Padomes budžetā, kas ir izveidojies tāpēc, ka Krievijas Federācija neveic savas iemaksas, arī nestiprina Eiropas Padomi; ka vajadzīga šī nauda, lai Eiropas Padome būtu vēl stiprāka, tāpēc, esot pie viena galda ar Krieviju, to atkal varētu stiprināt...

Ļoti skaisti vārdi, bet mēs negribam par vārdiem, mēs gribam par darbiem... Mēs šajā rezolūcijā esam skaidri uzskaitījuši, kas vēl joprojām ir nozīmīgi, kas turpinās Krimas pussalā. Proti, gan cilvēktiesību pārkāpumi pret Krimas tatāriem, gan militārā klātbūtne konflikta risināšanā. Tie ir ļoti būtiski pārkāpumi, kas ir pretrunā Eiropas Padomes statūtos noteiktajam, kā dalībvalstij ir jāizturas pret savu dalību Eiropas Padomē.

Godātie kolēģi! Es tiešām ceru, ka mums šodien par šo lēmuma projektu būs debates un diskusijas. Šis tiešām ir ļoti nozīmīgs formāts, kā mēs varam apspriest savu dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Parasti mēs tā darām tikai ārpolitikas debatēs. Bet šodien ir tas laiks, un es arī aicinu mūsu delegācijas locekļus par to debatēt un, ja ir jautājumi, izrunāt tos šeit parlamentārā veidā, parlamentārajās debatēs.

Noslēdzot debates, kolēģi, es aicinu atbalstīt lēmuma projektu un noteikt, ka mēs kā Latvijas delegācija pieņemam vienotus principus kopā ar mums līdzīgajām delegācijām. Iespējams, saņemsim atbalstu vēl no citām un tad arī raudzīsimies, kā turpināt savu darbību oktobra sesijā, kas būs pavisam drīz pēc mūsu rudens sesijas sanākšanas.

Sēdes vadītāja. Jauno konservatīvo frakcijas vārdā - deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Kā jau kolēģe iesniedzēju vārdā ieskicēja, lēmuma projekts, kas šobrīd ir mūsu priekšā, tiešām ir saistīts ar to, kas notika Strasbūrā Eiropas Padomes jūnija sesijā pirms dažām nedēļām. Tā bija reize, kad Latvijas delegācija vienotā balsī delegācijas iekšienē un kopā ar pārējām Baltijas valstīm, Ukrainu, Gruziju, Poliju un lielu daļu deputātu no Apvienotās Karalistes un Zviedrijas jau iepriekš izklāstītu apsvērumu dēļ neatbalstīja Krievijas deputātu pilnvaru apstiprināšanu Eiropas Padomē.

Mēs teicām, ka vēlamies konsultēties ar saviem parlamentiem un valdībām, un, manuprāt, šis ir ļoti būtisks žests, ko mēs rādām kolēģiem Eiropā. Tā tiešām ir demokrātijas aizstāvēšana. Tas ir arī pamats, uz kā mūsu valsts iekārta ir būvēta, ka mēs tiešām ieklausāmies savā parlamentā, savu tautas priekšstāvju padomos un lūdzam jūsu padomus un vadlīnijas, lai pilnvērtīgi pārstāvētu mūsu visu kopīgo viedokli šajā situācijā.

Eiropas Padome aizstāv vērtības Eiropā, un šīs institūcijas spēks ir tās autoritātē. Tad mums visiem rodas jautājums - vai notiks tāda beznosacījuma pakļaušanās vienas valsts iegribām, neraugoties uz to, ka šī pati valsts pārkāpj Eiropas Padomes aizstāvētās trīs pamatvērtības - demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības. Iespējams, mums tiešām ir jādodas palīgā glābt Eiropas Padomi un arī aizstāvēt demokrātiju. Daudzas dalībvalstis uzsver pragmatiskos aspektus, ka ir jārīkojas pragmatiski visās situācijās un ka varbūt šobrīd pragmatiski ir atjaunot Krievijas līdzdalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi paturēt prātā, ka šī nav nedz funkcionāla, nedz finanšu krīze, bet ir patiesa vērtību krīze.

Mums ir jābūt uzmanīgiem, lai, zaudējot vai trivializējot Eiropas vērtības, mūsu pragmatiskās iekārtas nesabruktu. Un te mums ir jāsaprot, kāda ir Latvijas valsts interese šajā situācijā. Vienkārši uzreiz aiziet no Parlamentārās asamblejas vai tomēr mēģināt palīdzēt citām valstīm saprast, kas ir noticis, par ko viņi, šie delegāti no citām dalībvalstīm, ir nobalsojuši, kādu attieksmi no Krievijas Federācijas pret savas valsts pilsoņiem viņi ir atbalstījuši. Iespējams, mums vēl ir jāmēģina glābt to, kas ir glābjams šajā institūcijā. Ja nu mums tas beigās neizdosies, tad tik tiešām arī būs jālemj par to, ka mūsu dalība Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā ir apturama vai pārtraucama.

Lēmuma projekts, kas šodien ir jūsu priekšā un par ko mēs balsosim, aicina mūsu delegāciju saskaņot savu rīcību ar līdzīgi domājošajām valstīm, kuras bijušais Lietuvas premjerministrs Andrus Kubiļus ir nosaucis par demokrātijas aizstāvju koalīciju. Manuprāt, ļoti zīmīgs un lielisks apzīmējums šai valstu kopienai vai kompānijai, ja tā var teikt. 

Konsultēties un lemt par turpmāko rīcību. Jaunie konservatīvie atbalstīs izlēmīgu un drosmīgu rīcību, jo, mūsuprāt, rīcībai šeit ir jāseko. Pilnīgi iespējams, ka ir apsverams arī Andrus Kubiļus ieteikums. Mūsu valstīm, kas stāvēja vienotā frontē jūnija sesijā, balstoties uz Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 33. pantu, ir jāvēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar starpvalstu lietu pret Krievijas Federāciju kā dalībvalsti, kas sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības pati pret saviem pilsoņiem. Šis ir viens no piedāvājumiem, kas publiskajā telpā ir izskanējis un, manuprāt, apsverams. Dalībvalstis, kuras neatbalstīja Krievijas pilnvaru apstiprināšanu, varētu nākt kopā un runāt par to.

Latvijas delegācija no savas puses ir uzņēmusies iniciatīvu un ir apņēmīga turpināt šo koordinējošo rīcību ar vairākām valstīm, ar kurām mums viedokļi sakrīt, un tam mēs lūdzam arī jūsu atbalstu.

Par izlēmīgu rīcību!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret delegācijas vadītāju jāatzīst, ka tomēr Ineses Lībiņas-Egneres argumenti mani nepārliecināja.

Parlaments nav medijs, kam būtu jāreaģē uz katru nozīmīgu notikumu Eiropā vai pasaulē. Delegācijas locekļiem bija visas iespējas paust savu viedokli, un visi to ir darījuši.

Es ļoti labi saprotu, ka dažiem kolēģiem, kas nav delegācijā un kas līdz šim pievērsa ļoti minimālu uzmanību Eiropas Padomes darbībai, ir liela vēlme izteikties un, tā teikt, profilēties tik sensitīvā jautājumā. Bet es neredzu, kāda šim lēmumam ir pievienotā vērtība. Nekā jauna tur nav. Un īpaši lielas pretenzijas man ir pret ļoti īso, nu, teiksim tā, rezolutīvo daļu. Tātad mums tiek piedāvāts veikt konsultācijas ar līdzīgi domājošajiem. Bet, kolēģi, es jums gribu atgādināt, ka lēmums ir pieņemts. Par šo lēmumu balsoja arī mūsu tuvākie sabiedrotie - NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis. Vai mēs patiešām labi saprotam, kāpēc viņi to darīja? Vai mēs gribam vienkārši nosodīt un aizrādīt viņiem: “Jūs esat muļķi, mēs esam tie vienīgie gudrie!” Vai tas ir pareizais ceļš?

Es domāju, ka pirmām kārtām ir vajadzīgas konsultācijas ar tām valstīm un tiem parlamentāriešiem, kas nepiekrīt mūsu viedoklim. Tāpēc, piedodiet, es izteikšos asi, bet tieši. Es nedomāju, ka vajadzētu pieņemt nekonstruktīvu lēmumu tikai tādēļ, lai nodrošinātu publicitāti dažiem mūsu Saeimas deputātiem.

Frakcija SASKAŅA balsos “pret” šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es arī, piedaloties mūsu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, protams, balsoju “pret” balsstiesībām Krievijas delegācijai, un es gribētu īsi papildināt to, ko teica kolēģe Inese Lībiņa-Egnere par to, kāpēc ir ļoti svarīgi tagad paust mūsu nostāju šajā jautājumā. Jo, pilnā apjomā atjaunojot delegācijas tiesības, asambleja pēc būtības nobalsoja par to, ka Krievijas pārstāvji turpmāk, piemēram, var vadīt komitejas, var vadīt novērošanas misijas. Ņemot vērā pašas Krievijas vairākkārtējos pārkāpumus gan cilvēktiesību jomā, gan arī pārkāpumus, kas attiecas uz starptautiskajām tiesībām (piemēram, Krimas okupācija), būtu pilnīgi nepiemēroti, ja Krievijas pārstāvis pēkšņi vadītu novērošanas misiju kādā no Eiropas Padomes valstīm.

Tāpēc mēs, protams, balsojām “pret” šo Parlamentārās asamblejas lēmumu. Bet es arī līdz galam nepiekrītu kolēģim Borisam Cilevičam, ka mums vajadzētu tagad atturēties no deklarācijām un runāt ar to valstu pārstāvjiem, kas ir balsojuši “par”. Protams, mums jārunā ar šo valstu pārstāvjiem, bet, pieņemot lēmumu šodien, mēs arī dodam signālu, ka nopietni uztveram to, kas ir noticis; nožēlojam, ka Parlamentārā asambleja pieņēmusi tādu lēmumu. Mēs, protams, turpināsim skaidrot savu pozīciju, bet mums ir arī jākoordinējas ar tiem kolēģiem, kas, tāpat kā mēs, nobalsoja “pret” šo tiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai.

Jāatzīst, ka uzreiz pēc mūsu balsojuma un pēc deklarācijas, ko nolasīja mūsu delegācijas pārstāve, bija atsevišķi gadījumi, kad tika izdarīts ļoti nejauks spiediens uz vairākiem deputātiem, piemēram, no Krievijas delegācijas puses uz mūsu lietuviešu kolēģiem, arī uz vienīgo Slovākijas opozīcijas liberālo pārstāvi, kurš pievienojās mūsu deklarācijai. Slovākijas parlamenta vairākuma pārstāvji mēģināja spert soļus, lai izslēgtu viņu no delegācijas. Protams, tas nav leģitīmi un tas nav iespējams, bet tādi mēģinājumi ir bijuši. Respektīvi, tas spiediens no dažu kolēģu puses, kuri ir atbalstījuši Krievijas delegācijas tiesības, ir diezgan neglīts. Un mums, manuprāt, šajā situācijā ir jāpauž sava nostāja, ka mēs nožēlojam, ka asambleja tā ir nobalsojusi, un mēs noteikti koordinēsimies ar tiem kolēģiem, kas, līdzīgi kā mēs, ir norūpējušies par to, ka Eiropas Padomes statūtos paustās vērtības un nostāja de facto tiek vājinātas ar šādu Parlamentārās asamblejas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Arī es aicinu atbalstīt šo sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

2014. gadā, kad Krievijas deputātiem tika apturētas balsstiesības, tas tika darīts ar noteiktu mērķi - panākt situācijas uzlabojumu. Bet situācija nav uzlabojusies. Tieši otrādi - nav pildīta nedz Minskas vienošanās, nedz mazinājušies cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, pret Krimas teritorijā esošajiem tatāriem, nedz Krievijas-Gruzijas karadarbības noregulējums ir uzlabojies. Un šajā situācijā balsstiesības tiek atjaunotas bez kādiem papildu nosacījumiem!

Cileviča kungs uzdeva jautājumu, vai mēs saprotam visus argumentus, kāpēc arī citas Eiropas Savienības - tajā skaitā arī NATO - dalībvalstis atbalstīja šo balsstiesību atjaunošanu. Iespējams, ka līdz galam arī nesaprotam, bet atliek vien cerēt, ka galvenais un vienīgais iemesls nebija cenas noteikšana demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumiem, bažījoties par to, ka Krievija varētu neturpināt iemaksas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Kolēģi! Šis lēmuma projekts, protams, ir mūsu signāls, mūsu ziņa sabiedrībai un arī kaimiņam. Manuprāt, mūsu signāls ir ļoti svarīgs, īpaši - ņemot vērā to, ka arī Krievija balsstiesību atjaunošanu izmanto kā ziņu. Piemēram, Leonīds Sluckis, kurš ir Krievijas Valsts domes deputāts un ārlietu komitejas vadītājs, īsi pēc šīs valsts balsstiesību atjaunošanas vienā no Krievijas debašu raidījumiem tiešraidē lepni paziņoja, ka šis ir nopietns solis - nopietns solis! - uz to, ka valstis, kas ir atbalstījušas balsstiesību atjaunošanu, atzīst Krimu par Krievijas sastāvdaļu.

Kolēģi! Tas ir nopietni. Līdz ar to es uzskatu, ka arī Latvijas Republikas Saeimai ir jādod savs vērtējums par situāciju. Lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Pirmkārt, es vēlos pateikties mūsu Saeimas delegācijai Parlamentārajā asamblejā par stingro stāju un mugurkaula parādīšanu būtiskajā balsojumā, tādā veidā veicinot, ka arī citi pievienojas, un arī par šo paziņojumu. Kolēģi, mēs diezgan bieži runājam par principiem un vērtībām, īpaši tad, kad jāapsver starptautiski jautājumi... un par principiem runāt ir tiešām svarīgi, bet vēl svarīgāk tos reāli iedzīvināt, iemiesot savā rīcībā.

Tieši tāpēc arī šodien skatām lēmuma projektu “Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Primāri, protams, lai uzsāktu konkrētas darbības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Bet arī lai pārliecinātos, vai esam gatavi nevis tikai gudri runāt, bet arī malku cirst. Un Krievija turpina pārkāpt Eiropas Padomes pamatprincipus, kas norādīti Eiropas Padomes statūtos un preambulā. Šeit, lēmuma projektā, mēs skaidri arī identificējām, kādas rezolūcijas tiek pārkāptas. Mēs arī no tribīnes dzirdējām, kāda ir Krievijas attieksme pēc šo balsstiesību atjaunošanas. Izskan tādas frāzes kā “šis ir sākums sankciju atcelšanai”, “šis ir iemesls Krimas okupācijas leģitimizēšanai Rietumu valstīs”. Tas izskan no Krievijas politiķu puses! Un šeit izskan arī jautājums, ko Cileviča kungs uzdeva. Paskatieties, kā balsoja NATO dalībvalstis, Rietumu valstis... Bet te ir jājautā tiešām, līdz kam ir nonākusi... Un šeit vairs nav jautājums par Ukrainu vai Krieviju. Šeit ir jautājums par Eiropas Padomi, par tās sludinātajām vērtībām un principiem, tās statūtiem un to, cik pilntiesīgi tos ievēro tās dalībvalstis.

Un Nacionālā apvienība... jā, mēs neesam pārstāvēti Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā... Mūsu skatījums ir daudz striktāks, kā Latvijai būtu jārīkojas. Mēs uzskatām, ka Latvijai būtu jāaptur dalība Parlamentārajā asamblejā. Šeit, lūdzu, nejaukt - Eiropas Padome ir daudz plašāka institūcija, kurā ir arī Ministru komiteja, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa un vēl citas apakšinstitūcijas. Šeit mēs runājam konkrēti par Parlamentāro asambleju, par to kauna traipu, ar kuru... 26. jūnijā ar balsojumu tā sagrāva visu, ko bija būvējusi 70 pastāvēšanas gados, - principus, vērtības, tiesiskumu, likuma varu, demokrātiju, cilvēktiesības. Jo kāds cinisms ir arī no Krievijas Federācijas puses, ka... 26. jūnijā, jā, atjauno šīs balsstiesības, bet divas dienas vēlāk Austrumukrainā Krievijas atbalstītie kaujinieki ar pretraķešu... es atvainojos, ar prettanku raķetēm uzbrūk medautomobilim, kur bojā iet divi Ukrainas kareivji.

Tas ir laikam kāds jauns cinisms Eiropas vērtībās, Eiropas demokrātijā un tajos principos, ko mēs sludinām. Jo mēs gan šajā sasaukumā, gan arī 12. Saeimā... Jā, Latvija ir viena no stingrākajām atbalsta paudējām Ukrainai. Mēs esam pieņēmuši virkni Saeimas deklarāciju, nosodot Krievijas agresiju, nosodot to rīcību, kas ir rezultējusies ar Ukrainas pilsoņu apcietināšanu, ieslodzīšanu, ar klajiem, rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Arī šajā Saeimas sasaukumā mēs pieņēmām deklarāciju, paziņojumu, kurā nosodām Krievijas agresiju Azovas jūrā. Un visi šie pārkāpumi ir klajā pretrunā ar Eiropas Padomes statūtiem un principiem. Tagad jautāt, ka... izskanēja diezgan daudz argumentu, kādēļ mums ir jāturpina... Mēs turpināsim atspēkot Krievijas melus. Tā tātad ir Latvijas galvenā būtība - būt Eiropas Padomē, lai mēs varētu tikai Krievijas melus atspēkot?

Man liekas, šai organizācijai ir pilnīgi cita būtība - turēt pāri visam cilvēktiesības, likuma varu un demokrātiju. Pareizi te minēja... Jā, te ir jārunā patiešām atklāti. Tā ir kaviāra politika, ar ko Krievija ir pieveikusi Rietumu valstis un saliekusi šīs organizācijas taisno mugurkaulu, kas ir stāvējis 70 gadus saistībā ar cilvēktiesību uzturēšanu un demokrātiskumu... burtiski ar vienu balsojumu.

Kādēļ Nacionālā apvienība... jā, mēs atbalstām šo lēmuma projektu, skaidri dodot mandātu mūsu delegācijai, kam... man ir liela uzticība... tiešām paveikt darbu, uzrunājot citas valstis, dalībvalstis - ne tikai tās, kas balsoja pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, bet arī tās, kas atbalstīja, lai tiešām līdz 2019. gada... līdz EPPA ceturtās sesijas sākumam... Es saprotu, tāds ir tas tehniskais... tomēr panāktu skaidru pozīciju, jo tomēr Nacionālā apvienība... jā, mums šis lēmuma projekts ir sagatavots. Tas ir daudz striktāks... Tas ir par dalības apturēšanu Parlamentārajā asamblejā ar konkrētu nosacījumu. Nosacījums balstīts uz Eiropas Padomes Ministru komitejas 17. maija lēmumu, tāpat arī 25. jūnija Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju, kur... Skaidri izstrādāt noteikumus un rīcību, kādā veidā Eiropas Padome var ierobežot dalībvalstis, to tiesības, funkcijas darbam šajā organizācijā, ja tās nonāk klajā pretrunā ar šīs organizācijas statūtiem, principiem un pamatvērtībām.

Redziet, nu problēma ir tā, ka līdz šim tas nav bijis atrunāts. Mūsu skatījumā, prioritāri Eiropas Padomei vispirms vajadzētu definēt rīcību un ieviest šādus nosacījumus un tikai tad mēs varētu - varētu! - izskatīt Krievijas balsstiesību atjaunošanu. Un arī ne jau no nulles punkta, bet ar nosacījumiem. Bet šeit beznosacījumu... atgriežamies pie vecā... turpināsies... Es nezinu, cik naivam ir jābūt, lai domātu, ka Krievija tagad, atjaunojot viņiem balsstiesības, ievēros visas septiņas rezolūcijas, ko pieņēmusi Eiropas Padome, ka viņi iemaksās visu parāda summu, kas ir aptuveni 100 miljoni eiro, un viss būs kārtībā. Nē, Krievijas agresija Ukrainā turpinās, kā es jau minēju. Ne tikai militārpersonas, bet arī civilpersonas iet bojā, un šeit stāsts nav tikai par Ukrainu. Šeit ir stāsts par vienu no senākajām Eiropas institūcijām un tās leģitimitāti 21. gadsimtā.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Drusku klausoties iepriekšējos runātājus, ir tāda sajūta, ka mēs pirmo reizi sastopamies ar tādu jēdzienu kā “reālpolitika”, ka pirmo reizi ir kaut kas tāds noticis, ka aiz skaistiem vārdiem un lēmumiem patiesībā ir citi nodomi. Šis, manuprāt, nebūt nav tas svarīgākais indikators. Manuprāt, Nord Stream 2 ir daudz precīzāks indikators tam, kad aiz skaļiem vārdiem tiek veikta pilnīgi cita politika, arī ļoti nopietna, to pašu Ukrainu skaroša. Arī ļoti nopietna ekonomiski, kur... kā lai saka... Eiropas līdere - Vācija - ir tā, kas šos darījumus slēdz.

Protams, no vienas puses, var teikt, ka Eiropas Padome, nu, ir tāda pļāpātuve un tā vienmēr ir tāda bijusi... Nekas nopietns. No otras puses - tā ir vieta, kur tiekas demokrātiski vēlēti Eiropas valstu parlamentārieši, patiesībā augstākās gribas paudēji.

Un te ir viens tiešām ļoti būtisks jautājums, un es nezināju, līdz klausījos šodienas uzstāšanās, jo... vismaz no Danas Reiznieces-Ozolas sapratu, ka Latvijas delegācijas locekļi joprojām nezina patiesos lēmumus šādam balsojumam. Ja kāds tiešām domā, ka tas ir tāpēc, lai kādu dabūtu pie galda vai lai kāds samaksātu parādu, okay, tad mūsu naivums ir tiešām augsts.

Man šajā sakarā ir jautājums, proti, ko dara mūsu ārlietu dienests, jo tas ir tas... ārlietu dienests... Tieši tam būtu jāpiegādā šī informācija. Ārlietu dienestam, pirmkārt, bija jāzina, ka būs tāds balsojums un kāds būs tā rezultāts, dienestam bija jābūt saprotamām cēloņsakarībām, un, otrkārt, par to bija jāinformē mūsu delegācijas locekļi. Skaidrs, ka ir noticis darījums. Skaidrs, ka ir noticis darījums! Un izskatās, ka mēs ne tikai nepiedalāmies šajā darījumā, mēs pat nezinām, par ko tas ir. Bet tas tā kā nu... tā ir viena no ārlietu dienesta primārajām funkcijām.

Mani pārsteidz arī šis deklarācijas teksts. Es droši vien... es vēl neesmu izlēmis, kā balsošu. Es varu atbalstīt, nav problēmas... Tas, protams, neko nedod, jo ko tad mēs tur ierakstām rezolutīvajā daļā? Mēs drīkstam... deleģējam savus pārstāvjus runāt ar citiem pārstāvjiem. Ko tad viņi tur šobrīd dara? Manuprāt, viņiem ir jārunā ar citiem pārstāvjiem un jākoordinē rīcība.

Otra lieta. Es domāju, ka nav te vērts tērēt laiku un apspriest Krievijas darbības Ukrainā. Es domāju, tur mums visiem viss ir skaidrs. Šis balsojums nebija par to. Tas nebija par Krieviju. Tas bija balsojums, ar kuru Rietumu valstis... un to tautas vēlēti pārstāvji parādīja, ka viņi ir absolūti atvērti darījumiem... tajā skaitā arī par šo... Ja mums par kaut ko ir sašutums, nu, tad tas... šajā gadījumā to ir noteikti vērsuši pret tiem, kas... visi ir zināmi, tur balsotāju sarakstus var paņemt un paskatīties. Šobrīd, manuprāt, mazāk vajag runāt... Galu galā, lai cik dīvaini būtu, šis Eiropas Padomes veidojums... Mūsu darbība Eiropas Padomē - tā ir mūsu ārpolitikas sastāvdaļa. Tas nav kaut kas atrauts. Tas, par ko mums šobrīd vajadzētu konsultēties šeit visiem savā starpā, - ko mēs darām tālāk. Un tad par saviem lēmumiem informēt pārējos. Tā ka es uzskatu, ka šis būtu patiesais forums, kur runāt par to, ko mēs darām... Sākumā būtu jārunā Ārlietu komisijā un tālāk - jau Saeimā... 

Tā ka... nu, jā, es... es droši vien atturēšos, jo vissliktākais ir pieņemt lēmumus, kuriem nav nekādas jēgas, vai lēmumus, kuriem... tieši kā šeit, ja... mēs... Eiropas Padome pieņēma lēmumu, kuru... nevarēja turēt, kuru pārdeva. Līdzīgi, kā ir vēl daudz muļķīgu lēmumu pieņemts attiecībā uz starptautisko politiku un Ukrainu.

Ja mēs paskatāmies... to jau esam aizmirsuši... Eiropas Savienības... un šeit ir ārpus... Eiropas Padomes... ideja, ka viņi var uzdejot tango... Janukovičs savulaik... doma, tiešām naiva cerība, ka Janukovičs brīdī, kad būs jāizvēlas starp Eiropas Savienību un Krieviju, izvēlēsies Eiropas Savienību, nevis Krieviju, lielā mērā eskalē konfliktu.

Tā ka, es domāju, ja lēmumus pieņem, tad nopietnus. Šis, manuprāt, nav vispār nekāds lēmums. Varētu diskutēt par Nacionālās apvienības lēmumu, vai mums ir jāpiedalās Eiropas Padomē. Šis ir... nu, tukšums, piedošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! No 2010. gada līdz 2014. gadam man bija iespēja pārstāvēt Latviju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Un jau tolaik varēja vērot, cik šī institūcija ir tālu no saviem vārdiem. Neskaitāmi Rietumvalstu politiķi savas uzrunas sāka ar vārdiem, cik svarīgi ir ievērot likuma varu, cik svarīgi ir rūpēties par cilvēktiesībām un citām augstajām matērijām, bet tad, kad jautājums nonāca līdz praktiskām darbībām, tie vārdi pagaisa. Jā, protams, bija politiķi, kas bija gatavi stundām ilgi diskutēt par dzimumu līdztiesības jautājumiem Ziemeļāfrikā. Turpretim tad, kad Gruzijas delegācija izvirzīja jautājumu, ka pirms dažiem gadiem ir okupētas teritorijas, kuras Krievijas Federācija neatdod, visi tur klusināja viņus un teica: nu, pāriesim pie nākamā darba kārtības jautājuma un parunāsim par cilvēku tirdzniecību kaut kur Tuvajos Austrumos, jo tas taču ir interesantāk!

Šajā institūcijā valda kaviāra diplomātija, un tas ir atklāti jāpasaka - Krievija pērk savu ietekmi, veidojot dažādas skaistas pieņemšanas. Un daudzi Rietumvalstu politiķi uz tām uzķeras.

Mēs zinām, ka viena valsts Eiropā nav pārstāvēta Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Tā ir Baltkrievija. Neraugoties uz to, ka viņi jau deviņdesmito gadu sākumā ir iesnieguši iesniegumu par uzņemšanu šajā organizācijā! Pamatojums, kāpēc viņi netiek uzņemti, ir tas, ka viņiem joprojām ir spēkā esoši likumi par nāvessoda piemērošanu. Katru gadu Baltkrievija piemēro nāvessodu uz pirkstiem saskaitāmam skaitam noziedznieku, izejot visas tiesu instances.

Tajā pašā laikā tiek pievērtas acis uz to, ka deviņdesmitajos gados Krievija veica agresiju Čečenijā, nogalinot tūkstošus. Tiek pievērtas acis uz Gruzijas... attiecībā uz šo agresiju. Un pavisam normāli ir tas... kā tagad daudzi Rietumvalstu politiķi ir pateikuši pēc būtības... ka Krievija piemēro nāvessodu tūkstošiem Ukrainas pilsoņu, ka iebrūk un okupē citu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas valsti, jo uz viņiem attiecas kaut kādi citi - īpašie - nosacījumi. Tiešām gribētos, lai nāk tādi mūsu ārpolitikas dižgari kā Lejiņa kungs, kurš parasti kaismīgi aizstāv, piemēram, Francijas, Vācijas, Spānijas, Portugāles un citu valstu politiķus, ka viņi taču rīkojas pareizi un atbildīgi šajos jautājumos, ka tās ir valstis, uz kurām... Latvijai ir jābalsta sava ārpolitika.

Mēs reāli redzam šobrīd, ka Latvijai tuvākie sabiedrotie, ja mēs runājam par Eiropu, ir Lielbritānija, Polija, Gruzija, pārējās Baltijas valstis un atsevišķas Ziemeļvalstis. Tās ir valstis, uz kurām mēs grūtā situācijā pavisam noteikti varēsim paļauties. Citu valstu politiķu rīcība ir atkarīga no tā, cik izdevīgi biznesa darījumi tiem spīd. Un skumji, ka šādi - ar vērtībām aizsedzoties - spekulē arī tiešām iespaidīgas Eiropas lielvaras.

Es aicinu atbalstīt šodien šo deklarāciju. Bet vēl vairāk es aicinu visas to valstu vēstniecības, kas pēc tam lasīs šo runu atreferējumu savās vēstniecībās, aiziet pie saviem politiķiem un tomēr aicināt tuvākā gada laikā pārskatīt šo rīcību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Deputātes! Deputāti! Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir starpparlamentāra organizācija, nevis valsts ārpolitikas rīks. Ja runa būtu par ceļamaizi ārlietu ministram Rinkēvičam, tas būtu cits stāsts. Bet runa ir par deputātu sanāksmi.

Pirmkārt, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir iecerēta kā nacionālo parlamentu deputātu tikšanās, domu apmaiņas un apspriešanas vieta. Jebkādas valsts deputātu izstumšana no apspriešanas ierobežo ne vien viņus, kam nav ļauts izteikt savu viedokli, bet arī tos, kas paliek, jo palikušajiem tiek atņemta iespēja paziņot tiem izslēgtajiem savu viedokli. Tāpēc deputātu delegāciju izslēgšana vienmēr ir koks ar diviem galiem.

Otrkārt, Latvijas Saeimas deputātu pievienošanās šādām sankcijām (atļaušos tā nosaukt šo pasākumu) rada viņiem risku palikt izolācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, jo, sakot “a”, ir jāsaka arī “b”. Kāds būs Latvijas Saeimas delegācijas nākamais solis asamblejā, kur vairākums tomēr atbalsta Krievijas Valsts domes delegācijas atgriešanos? Debašu boikotēšana? Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nav tā vieta, kur soda. Tā ir vieta, kur apspriež, kritizē, arī nosoda, bet nesoda. Citādi asambleja zaudē jēgu. Es neatbalstu lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Godātā Saeima! Es gan aicinu atbalstīt šo rezolūciju un gribu pateikt to, kas nav ticis pateikts no šīs tribīnes, proti, tas, kas notika 1938. gadā. Tā saucamais... tā saucamā... Minhene, kur Čemberlens un citi eiropieši aizstāvēja Hitlera ieiešanu Čehoslovākijā, pielaužot Čehoslovākiju... neaizstāvoties... Un attiecībā uz Sudetiju. Kā jūs zināt, Sudetija tanī laikā bija vāciski runājoša province Čehoslovākijā. Nu, mēs visi zinām, kas notika pēc tam. Eiropieši cerēja, ka tādā veidā atturēs karu, bet tas deva vēl lielāku apetīti Hitleram iet uz priekšu vēl tālāk, un nākamā valsts, kas krita, bija Polija. 

Es gribētu arī lūgt mācīties no vēstures kļūdām, jo tas, ka atjauno balsstiesības pēc tam, kad tās tika atņemtas par iebrukumu Ukrainā un Krimas aneksiju... tas ir principiāls lēmums attiecībā uz mums. Tas ir tiešām principiāls. Tas uz mums arī tieši attiecas.

Tāpēc es aicinu tiešām atbalstīt... neatkarīgi no tā, kas te ir ticis teikts, - ka tā ir reālpolitika vai kaut kas tamlīdzīgs... un atcerēties arī, ka... nu, mums ir arī daudzi sabiedrotie... Tāpat Vācijā, tāpat Anglijā, tāpat Itālijā, kur ir pie varas populisti, kas skatīsies, vai mums būs tas mugurkauls, vai mēs tiešām aizstāvēsim savas vērtības un savus principus. Gan ar laiku viņi mums pievienosies, jo arī tie cilvēki, tāpat kā mēs, domā par to un arī spriež un debatē tur, Vācijā un Anglijā, un Francijā, vai tiešām tas bija pareizs lēmums - atjaunot balsstiesības vienai agresīvai valstij, kura iekaro un anektē citu Eiropas teritoriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Salieku punktus uz “i”. Es esmu šīs delegācijas loceklis.

Par to, cik maksā demokrātija. Šajā gadījumā tai cena ir 92 miljoni eiro. 92 miljoni eiro vai 15 procenti no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas birokrātu štata samazināšanas. Bija tikai divu veidu... šī “šķēre”, ko darīt... Bet vairākums demokrātiskā procesā pieņēma 92 miljonus eiro...

Šajā gadījumā mums šeit šodien... patiešām ir labi, ka šī diskusija šeit šodien ir. Mūsu kaimiņiem Lietuvā šāda diskusija vēl tikai būs, tāpēc ka viņiem parlamentārā sēde vēl nav... Mums ir pirmajiem pēc 26. jūnija. Tas pats ir Igaunijā. Arī Igaunijā šī diskusija vēl nav bijusi, un arī viņiem parlamentā šī diskusija būs.

Mēneša laikā Ukrainā būs jaunas vēlēšanas. Tur atkal izkristalizēsies pilnīgi kaut kas cits. Tas, ko mēs mēģinām šeit šodien pateikt... ja mēs izlasām... Te ir rakstīts: “[..] uzdot Saeimas delegācijai EPPA uzsākt konsultācijas ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kas balsojuši pret Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošanu [..].” Lai mēs, visi delegāciju pārstāvji, arī no kaimiņvalstīm, tie, kas balsoja “pret”, tiktos vai nu augusta beigās, vai septembra sākumā šeit, Rīgā... Oficiālā tikšanās būtu šeit, lai tālāk tiešām izdomātu, ko īsti darīt, jo šajā gadījumā lēmums... Ir septiņreiz jānomēra, pirms mēs nogriežam. Varbūt ir jāgriež nost, bet, es domāju, tas ir jādara kopā ar pārējām Baltijas valstīm, vienoti, ja mēs tādu lēmumu pieņemam. Bet šai diskusijai ir jābūt. Savukārt delegācijā pašā mums nebija viedokļu atšķirības. Šeit mēs runājam par to, ka mēs nolemjam tikties ar to delegāciju pusēm... ar tiem, kas arī balsoja “pret”. Cileviča kungs runāja par to, ka ir jārunā ar tiem, kas balsoja “par”. Bet tas pirmais solis, ko mēs šeit nolemjam, ir - no sākuma, pirmajā sarunu raundā, satikties ar tiem, kas balsoja “pret”. Un noteikti, Cileviča kungs, mēs pēc tam tiksimies arī ar tiem, kas balsoja “par”.

Līdz ar to šodien ir vienkārši jāpieņem šis lēmums. Mēs tā parādām politisko gribu. Patiesībā arī tad, ja mēs nepieņemam... es domāju, tas tā nebūs... tas neko nemaina, jo, kā teica viens no runātājiem, šīs sarunas šā vai tā notiek.

Par ārlietu ministru. Mēs, visi delegācijas pārstāvji, šo jautājumu par 92 miljoniem vai 15 procentiem ierēdņu štata samazināšanu Strasbūrā... Visi to zināja no pirmās tikšanās reizes. Vienkārši tagad tas, tā teikt, iznāca ārā... Šis jautājums visu laiku ir bijis, jo šis 92 miljonu robs ir aktuāls.

Līdz ar to es tiešām aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Es gribu precīzi citēt lēmuma projektu: “[..] uzdot Saeimas delegācijai EPPA uzsākt konsultācijas ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kas balsojuši pret Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošanu, lai līdz 2019. gada ceturtās sesijas sākumam vienotos par kopēju pozīciju un lemtu par turpmāko rīcību EPPA.”

Pirmkārt. Jautājums ir tāds: no ārpolitikas viedokļa šādam Saeimas lēmumam vispār nav nekādas nozīmes. Tas taču ir valsts uzdevums nepārtraukti konsultēties ar citu valstu parlamentiem... pats par sevi.

Otrkārt. Vai šādam Saeimas lēmumam būs tieši tādas pašas sekas kā Saeimas lēmumam par OIK atcelšanu, kurā Saeima uzdeva Ministru kabinetam atcelt OIK līdz 31. martam. No šāda viedokļa - arī pilnīgi bezjēdzīgs lēmums, kas neko nemaina.

Treškārt. Kāpēc runāt tikai un vienīgi ar tiem, kas balsojuši “pret”? Varbūt mums pirmām kārtām ir jānoskaidro, kas ir bijis tas labums tiem, kas balsoja “par”, un kāpēc mēs esam apieti šī labuma ieguvē? Jo kaut kāds iemesls taču tiem, kas balsoja “par”, ir.

Ceturtkārt. Kritizējot tāda lēmuma pieņemšanu, no šīs tribīnes droši vien mums tad būtu jānosauc vārdā tie, kas ir balsojuši “par”. Kāpēc tad koalīcija to nedara? Bet pats būtiskākais, protams, ir jautājums, ka minētajam dokumenta projektam nav nekādu - ne juridisku, ne tiesisku - seku. Būtībā tas tikai, nu, kā saka, legalizē turpmāku polittūrismu starp valstīm, ko tāpat var īstenot mūsu ārlietu resors bez šāda konkrēta lēmuma pieņemšanas. Ja tam būtu kādas juridiskas sekas un tas uzliktu kādus juridiskus pienākumus, tad tā būtu cita lieta. No šāda viedokļa, pieņemot vai nepieņemot attiecīgo deklarāciju, man šķiet, mēs neko ne iegūstam, ne zaudējam.

Es aicinu padomāt par to, vai šim lēmumam būs tieši tādas pašas sekas kā Saeimas lēmumam par OIK atcelšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai iesniedzēju vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens.)

I. Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Es tiešām aicinu atbalstīt šo Saeimas lēmumu, kas ir politisks lēmums, politiska apņemšanās.

Līdz šim tiešām mūsu 13. Saeimas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācija ir bijusi vienota. Mūsos nav bijis opozīcijas vai koalīcijas pārstāvības. Mēs visi šajā ļoti nelielajā delegācijā (seši pārstāvji un tikai trīs no tiem ar balsstiesībām) esam kopīgi spējuši vienoties. Arī jautājumā par to, ka mēs esam pret balsstiesību atjaunošanu Krievijas Federācijas parlamentāriešiem.

Līdz ar to mēs esam turpinājuši šo gudro un pārdomāto rīcību, kāda ir bijusi arī iepriekšējās parlamentārajās delegācijās, kur ar šo mazo sastāvu esam varējuši ietekmēt lēmumus. Protams, ar trijām balsīm tas ir ļoti, ļoti grūti. Tieši tāpēc ir svarīgi nolikt emocijas malā un domāt vairākus soļus uz priekšu.

Šī ir tā reize, kad man ir iespēja pateikt paldies par lielo atbalstu, ko saņemam no mūsu ārlietu dienesta, no vēstnieka Eiropas Padomē Ivara Pundura un viņa komandas visās šajās dienās starpsesiju laikā, kad mums ir pilna informācija par to, kas notiek Strasbūrā. Tāpat arī mums ir ļoti regulāras tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, arī rītdien. (Atgādinu, delegācijas locekļi, mums ir kārtējā tikšanās plkst. 10.30 tepat, Saeimā.)

Līdz ar to ar šādu mandātu no jums, kolēģi, mēs varēsim turpināt savu izsvērto rīcību. Ceļš nebūs viegls. Ir liela kauja zaudēta, bet, tā kā nākamais mandāta apstrīdēšanas brīdis... Krievijas Federācijai no jauna jāapstiprina mandāti 2020. gada janvārī... tad būs liela cīņa priekšā. Domāsim, kā rīkoties.

Milzīgs paldies Kola kungam, jo jāatzīst: ir netipiski, ka mēs Saeimā esam septiņas frakcijas, bet tikai seši pārstāvji delegācijā. Līdz ar to mums ir jāatrod veids, kā iesaistīt Nacionālo apvienību. Paldies Kola kungam par sadarbību. Mēs noteikti strādāsim šādā sadarbībā tālāk.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo rezolūciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 20, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam no šā gada 18. jūnija līdz 20. jūnijam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aleksandra Kiršteina iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 18. jūnija līdz 20. jūnijam. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ērikam Pucenam šā gada 8. jūlijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ērika Pucena iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8. jūlijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 27. jūnija sēdē izskatīja iesniegtos priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam. Kopumā tika saņemti 17 priekšlikumi.

Komisijas sēdē piedalījās ministriju pārstāvji, nozares pārstāvji, kā arī tika prezentēts SKDS pētījums - visnotaļ detalizēts pētījums! - par Igaunijas iedzīvotāju paradumiem, apmeklējot Latvijas Republiku. Kopumā izdarot secinājumus... Ja mēs pieņemam, ka rezultāti pētījumā ir pareizi, tad faktiski... Igaunijas iedzīvotāji, apmeklējot Latviju, gada laikā šeit atstāj vairāk nekā 270 miljonus eiro. Un, protams, nebūt ne lielākā daļa ir tikai alkoholam, kas tiek iepirkts Latvijā... Tāpat tāds... no komisijas puses arī... Mums radīja varbūt pat zināmu izbrīnu tas, ka vairāk nekā puse Igaunijas iedzīvotāju aizbrauc arī uz Rīgu, ne tikai uzturas pierobežas alkohola veikalos. Tāpat tiek tērēts diezgan daudz līdzekļu akcīzes nodoklī, ieņemot valstī... par degvielu, par citiem... par pārtikas precēm, par citiem pakalpojumiem, izmitināšanas pakalpojumiem, kā arī par citām precēm.

Runājot par saņemtajiem priekšlikumiem, jāteic, ka faktiski tie paredz pazemināt akcīzes nodokli alum... kā arī par termiņiem... teiksim, no kura datuma stājas spēkā un līdz kuram darbojas iespējamie akcīzes nodokļa samazinājumi.

Līdz ar to, runājot jau konkrētāk par priekšlikumiem... Kā jau es minēju, tie faktiski paredz samazināt akcīzes nodokli alum.

1. ir zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs redzam, ka tiek sabalansētas intereses starp valsts fiskālo telpu un tautas veselību. Ja mums rūp mūsu valsts iedzīvotāju veselība, mēs nedrīkstam atbalstīt akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam. Viens no vienkāršākajiem un graujošākajiem instrumentiem, lai padarītu nāciju nedomājošu un atkarīgu, ir alkohols, etilspirts. Tas šķīst ūdenī, un organismā tiek sasniegta maksimālā koncentrācija tieši tajos orgānos un audos, kuri visintensīvāk tiek apasiņoti. Pats svarīgākais no šiem orgāniem ir smadzenes. Vai tiešām mūsu mērķis ir tauta ar fiziskiem un psihiskiem traucējumiem?

Neesmu par galējībām un sauso likumu. Par piemēru varu minēt Skandināviju un ASV, kur tika aizliegta alkohola tirdzniecība. Sekas? Kā liecina vēsture, sausais likums pastiprina kandžas lietošanas kultūru.

Šajā mirklī opozīcijas deputātiem ir jādarbojas ne tikai kā politiķiem, bet arī kā “ugunsdzēsējiem” - jāmēģina koriģēt jūsu graujošos lēmumus un iniciatīvas. Ja tam visam būtu vēl kaut neliels attaisnojums, piemēram, priekšvēlēšanu solījums. Bet nē, pēkšņi zibenīgā ātrumā jūs varat grozīt likumu un steidzamības kārtā to pat atbalstīt, cenšoties pasludināt Igaunijai karu. Karu vajadzētu uzsākt par neapliekamā minimuma celšanu vai ierēdņu skaita samazināšanu. Es ne tikai atbalstītu, bet darbotos pirmajās rindās, lai šādu kariņu uzvarētu ne tikai Saeima, bet arī visa sabiedrība.

Šobrīd jūtu tikai pretīgu spirta smaku, un, atceroties Bondara kunga situāciju, kad pie viņa benzīntankā pienāca vīrietis pēc pamatīgas ballītes, vēl alkohola dvinga bijusi jūtama... Un viņu tas jautrina, jo, redz, viņš saredzējis analoģijas ar Saeimu. Diemžēl jāteic, ka šī sērga ir arī šajā telpā, lielas un smagas paģiras arī šodien tiks pieņemtas. Mēs šobrīd atbalstām spirta kultūru, aizmirstot, ka Latvijā ir sena alus kultūra un tradīcijas.

Runājot par tradīcijām, jāmin, ka “Cēsu alus” darītavas pirmsākumi datēti ar 1590. gadu, tādējādi A/S “Cēsu alus” var uzskatīt par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā. “Piebalgas alus” darītava var lepoties ar pārņemtu praksi no Bavārijas alus darītavām, brūvējot alu tikai no miežu iesala, ūdens, apiņiem un rauga.

Es esmu - par. Par līdzsvaru šajā nozarē, par vienlīdzīgu attieksmi un pret diskrimināciju. Mums nav pieņemts lobiju likums, un neviens neuzņemsies atbildību par šiem priekšlikumiem. Es redzu tikai brutālu lobismu no spirta ražotājiem un tirgotājiem... Un koalīcija likumprojektu pieņem steidzamības kārtībā, jo kā gan citādi ir iespējams, ka varam atbalstīt stiprā alkohola ražotājus, bet vietējā alus un sidra ražotājus atstājam novārtā.

Runājot analoģijās, tas būs tas pats, kas atbalstīt putnus, bet vistu izņemt no aizsargājamo putnu saraksta, jo cilvēki bez raizēm ēd olas un vistas gaļu. Ak, jā, pareizi, vista jau nelido. Nu, kas tas par putnu? Vai varbūt arī arbūzu neuztversim par augli, jo arbūza sēklas tika atrastas Tutanhamona kapā? Jā, šis viss ir absurds. Tieši tāpat kā alu nodalīt no stiprā alkohola. Jūsu argumentācija ir absurds. Protams, var arī bez emocijām kāpt tribīnē un teikt: “Budžets ir jāpapildina! Algas mediķiem jāpaceļ, ceļi ir jāremontē!” Piekrītu. Tad paskaidrojiet, kāpēc nauda, ko ienes budžetā alus nozare (2018. gadā tie bija 53,3 miljoni), ir mazsvarīgāka nekā nauda no stiprā alkohola ražotājiem? Nozare apgalvo, ka būs 20 procentu kritums. Vai tad daži miljoni, ko ienes alus ražotāji, ir sīknauda? Ja mēs darbojamies pēc šādas loģikas, tad varbūt atcelsim nodokļus mazajiem uzņēmējiem? Viņi taču arī budžeta izpratnē apgroza sīknaudu. Šī ir šauru interešu aizstāvība un tiek dēvēta arī par diskrimināciju attiecībā uz citām nozarēm.

Kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt ne tikai spirta, bet arī alus ražotājus šajā karā! Bez šī priekšlikuma atbalsta es nevaru atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” kopumā. Tāpat gribu atgādināt, ka, ikvienu likumprojektu pieņemot, jāvadās pēc principa “Viens likums - viena taisnība visiem”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Grozot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, varētu būt vairāki mērķi.

Protams, viens - tas, ko pašlaik vēlas likuma virzītāji, - ir palielināt vai vismaz nesamazināt ieņēmumus valsts budžetā. Bet uz to nevar tik vienkārši skatīties. Jāskatās ir arī uz citiem mērķiem, ko var sasniegt, mainot šo likmi un likumu.

Viens tiešām ir mūsu iedzīvotāju veselība, jo mēs zinām: palielinot likmi, samazinās patēriņš, samazinot likmi - palielinās patēriņš. Otrs ir vietējo ražotāju aizsardzība. Te es gribētu teikt: ja mēs skatāmies uz spirtotiem dzērieniem, tad pārsvarā tie ir importētie dzērieni. Protams, Latvijā ir arī stipro dzērienu ražotāji, bet... Jūs esat analizējuši, no kāda spirta tiek ražoti šie dzērieni, kas tiek ražoti Latvijā uz vietas? Pārsvarā tas ir ievestais spirts. Mums ir viens spirta brūzis, kaut ko tas ražo, bet neko daudz. Alus ražotāju Latvijā ir daudz.

Tāpēc attiecībā uz šo jautājumu es aicinu... Šis priekšlikums ir zemkopības ministra priekšlikums, bet nākamais ir manējais. Un vēl ir arī mūsu kolēģi iesnieguši līdzīgu priekšlikumu. Es aicinu šos priekšlikumus atbalstīt, jo tas ir atbalsts mūsu vietējiem ražotājiem. Un tas ir samērīgi, ņemot vērā, ka mēs ar šādiem grozījumiem, kādi pašlaik ir dienaskārtībā, vēlamies atbalstīt nevis vietējos ražotājus, bet gan tos, kas ražo dzērienus, nezinu, Īrijā, Lielbritānijā, Skotijā, jebkurā citā valstī, bet tikai ne Latvijā.

Tāpēc padomājiet par Latvijas ražotājiem! Un atcerieties: latvieši alu ir dzēruši un dzers vismaz reizi gadā - Jāņos! 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Te ir vairāki aspekti.

Vispirms par nodokļu politiku vai nodokļu izmaiņām kopumā. Koalīcija vairākkārt ir atkārtojusi, ka nodokļus mainīs vienreiz - 21. gadsimta 21. gadā. Nu kāpēc? Tas ir varbūt diskutējams jautājums. Var jau šaut uzreiz - 2022. gadā, tad vismaz nākamajā Saeimā būs miers. Vēlētājs varētu lemt. Bet, labi, pieņemsim, ka vienreiz. Un tad... Sākas priekšlikumi par grozīšanu tagad. Bet kas ir interesanti - tie visi kaut kā sakrīt jēdziena “dzeršana” tiešā un pārnestā nozīmē, jo tiek rosināts mainīt nodokli bezalkoholiskajam alkoholam... fui, bezalkoholiskajiem dzērieniem un stiprajam alkoholam. (Starpsauciens.) Aliņu - pa vidu... Un te ir tāds jautājums, kas... Man liekas simpātiski... Ja visus šos trīs... nu divus - bezalkoholisko un alkoholisko - var saņemt kopā, tad... Mārtiņ, es skatos ne tikai uz tevi kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, bet arī kā “Attīstībai/Par!” pārstāvi... Jums ir veselības ministrs, un jums ir šādi priekšlikumi: padarīsim dārgāku limonādi un lētāku šņabi! Kā tas iet kopā ar veselības politiku? (Starpsauciens.) Vai tas ir kaut kā... ka tagad bez uzdzeramā mauksim? (Smiekli.) Nu, vai tā? Vienkārši es gribētu to ideju dzirdēt... Kāpēc šņabim jākļūst lētākam un limonādei - dārgākai? Tas ir vienkārši interesants jautājums.

Un tālākais jau... vispār tad, kad mēs runājam par šo samazinājumu... Jo, kā es saprotu (ja es pareizi saprotu), vismaz deklarētā pozīcija ir, ka tas ļaus turpināt nopelnīt vairāk no igauņiem... kā tas bija līdz šim. Pat neturēsim trepi... Un tad pavisam ir tā, ka... Kurtam Vonegutam, man liekas, bija tāds stāsts, kur galvenais varonis nokļuva tādā situācijā un teica, ka tā viņa sajūta ir, ka domas sasienas mezglā un gali ļengani nokarājas. Un man ir līdzīga sajūta par šo. Ja paskaita visus tos izteikumus, ko premjers šajā sakarā ir pateicis pēdējās divās nedēļās kopš Saeimas pēdējās sēdes.

Sāksim ar beigām. Būtu labi, ja akcīzes nodoklis visās Baltijas valstīs būtu vienāds. Super! Nē, igauņi šobrīd cenšas mūs apdzīt... Mēs sakām - nē, mēs tomēr arī skriesim. Nu kā tas iet kopā ar to, ko jūs šodien iesniedzat?

Otrs bija... Es nezinu vispār, ko alus darītāji ir nodarījuši Latvijas valdībai... Kāpēc jūs tikai stipro alkoholu, nu, veicināt... lai tas kļūtu lētāks... nevis alu? Ja mēs domātu loģiski... ja mēs varētu paļauties, ka iesniedzējiem ir loģiskā domāšana šajā ziņā, tad vienīgais loģiskais izskaidrojums ir tas, ka jūs tiešām nolobējuši stiprā alkohola ražotāji. Vienīgais loģiskais izskaidrojums! Bet man pat bail, ka tā nav. Ir vienkārši kaut kāds voluntārisms. Kā es saku, domas sasienas mezglā un gali ļengani nokarājas.

Visbeidzot. Es saprotu, ka opozīcijas priekšlikumus var neatbalstīt vienkārši principa pēc. Ministrs ir iesniedzis - jūsējais! Ministrs ir iesniedzis... Jūs arī ministru neatbalstāt?

Citiem vārdiem - vai nu mēs pielīdzinām alu... un veidojam šo trepi, par ko es arī neesmu gluži pārliecināts, bet lai nu būtu... un darām vienādu soli ar stipro alkoholu, vai noraidām vispār. Tāds būs mans balsojums šodien. Ja mēs neatbalstām alu, mēs neatbalstām neko.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, vai jums ar trim minūtēm pietiks? Nē. Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, laiks dažiem paziņojumiem.

4. jūlijā ļoti apaļu, skaistu jubileju svinējis deputāts Mārtiņš Staķis, un 7. jūlijā arī skaistu jubileju svinējis deputāts Jānis Iesalnieks! (Aplausi.)

Daudz laimes abiem jubilāriem dzimšanas dienā, kura gan jau nosvinēta.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere Le-Galla... (Dep. D. Beitnere Le‑Galla: “Jā, es esmu!”) ir, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Inga Goldberga... (Dep. I. Goldberga: “Te!”) ir, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Romāns Naudiņš, Evija Papule... ir, Ēriks Pucens, Artūrs Rubiks un Edmunds Teirumnieks.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, pievērsiet uzmanību. Pārtraukums 30 minūtes - līdz plkst. 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Turpinām debates par 1. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgā Jaunā VIENOTĪBA! Es patiesībā gribu jūs uzslavēt. (Starpsaucieni.) No jums var daudz ko mācīties. Jums reitings kāpj, ja? Jūs samazināt alkoholam cenu, un jūsu reitings lec debesīs. Es jums, protams, ieteiktu samazināt arī alum to akcīzi, tad jūsu reitings pakāptos vēl augstāk. Un, es domāju, citi argumenti, lai kaut kādā veidā cīnītos... ar jūsu politiku vienkārši izbeidzas tajā brīdī. Lētāks alkohols - jums labāks reitings.

Tas nekas, ka elektrības cena Igaunijā un Lietuvā ir stipri zemāka - par desmitiem procentu, ja es pareizi saprotu, ir zemāka! - nekā Latvijā. Tas nekas, ka Lietuvā palielina minimālo algu un Igaunijā neapliekamais minimums ir stipri augstāks nekā Latvijā. Tas nekas, ka mūsu premjers publiski melo. Viņš saka, ka esot bijusi vienošanās starp Latviju un Igauniju par to, kādas būs alkohola cenas, bet Igaunijas amatpersonas publiski saka - nekad tāda vienošanās nav bijusi.

No jums tiešām var pamācīties. Jūs varat melot, nesamazināt elektrības cenu, nesamazināt darbaspēka nodokļus, un jums reitings kāpj.

Es domāju, ka tā arī ir jūsu panākumu atslēga. Es domāju, ka attiecībā uz jautājumu par akcīzi alum jums vajadzētu rīkoties tikpat neloģiski, kaut jūsu sponsors Berga kungs katru dienu visur, kur iespējams, vienmēr saka: “Bērni, mācieties fiziku un matemātiku!” Bet jums droši vien nevajag klausīties viņā, jo viņš acīmredzot runā muļķības. Jo no matemātikas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur tika izskatīts jautājums par akcīzi alum... jūsu loģika bija tāda: ja samazinās akcīzi alum, tad nebūs tāds pats efekts, kā samazinot akcīzi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Pagaidiet! Tātad, ja stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīze samazinās, tad, kā jūs sakāt, budžetā ienākumi teorētiski palielinās. Bet, ja samazinās akcīze alum, tad budžeta ienākumi nepalielinās, neraugoties uz to, ka alus, it īpaši pierobežā, tiek pirkts lielā apmērā.

Vēl viena neloģiska lieta, kas dīvainā kārtā liecina par jūsu popularitāti, ir tā, ka līdz pat šai dienai jūs neesat snieguši nekādus matemātiskus aprēķinus, kāpēc tieši šāda akcīzes samazināšana stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vienlaikus akcīzes palielināšana bezalkoholiskajiem dzērieniem... ka tas Latvijai dos ekonomisku labumu. Turklāt abos gadījumos tajā pašā komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, jūs ļoti precīzi... neņēmāt vērā arī vietējo ražotāju iebildumus un to vietējo ražotāju argumentus, kuri vienlaikus ražo gan alu, gan bezalkoholiskos saldinātos dzērienus (piemēram, kvasu), faktiski padarīdami vietējos ražotājus konkurēt nespējīgākus.

Un tur atkal ir viens absurds no matemātikas viedokļa. Kā tad valsts var iegūt vairāk ienākumu un stiprināt savu uzņēmēju konkurētspēju, ja jūs neatbalstāt vietējos ražotājus? Tāpēc es jums iesaku labot šīs loģikas kļūdas un atbalstīt akcīzes nodokļa samazināšanu arī alum. Jo jebkurā gadījumā akcīzes nodokļa samazināšana alkoholam cels jūsu reitingu, un politikā tas taču ir pats galvenais.

Bet, ja nopietni, tad...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, jūsu uzrunas laiks ir beidzies.

A. Gobzems. Apvienot.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Nav.

Turpiniet!

A. Gobzems. Bet, ja nopietni, tad būtisko es gribētu uzsvērt.

Ir ļoti žēl, ka mēs šodien, dienā, kad apstiprinājām... un noklausījāmies Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas runu... ka šajā dienā faktiski būtiskākais jautājums, ko mēs izskatām, ir jautājums par alkoholiskajiem dzērieniem. Manā ieskatā, tā ir zināma necieņa pret to procesu, kas notika no rīta. Es pieļauju, ka nekas nebūtu mainījies, ja mēs šādu Saeimas sēdi sasauktu nevis šodien, bet kaut vai rītdien. Šodien pēc būtības Latvijā vajadzētu būt svētku dienai, bet mēs padarām to par tādu ļoti parastu dienu, kurā mēs nevis cenšamies nodrošināt savu ekonomisko uzrāvienu ar konkurētspējīgākiem nosacījumiem vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem tajās pamatpozīcijās, kas ir vajadzīgas, bet izvēršam diskusijas par alkoholu.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, jo tas netiek uzsvērts, - alkohols nodara nopietnu kaitējumu veselībai. Un alkohols jebkurā gadījumā nebūs tā Latvijas Nokia, kas mūsu valsti ilgtermiņā padarīs bagātu. Taču es šodien, protams, balsošu par akcīzes nodokļa samazināšanu alum, jo tas būtu tikai taisnīgi, ja jau tiek samazināts akcīzes nodoklis. Tas arī viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, visai normāls jautājums - akcīzes nodokļa samazināšana arī alum. Un kāpēc? Kāpēc tad alus arī vēsturiski ir bijis savā ziņā tādā privileģētā statusā? Atbilde pavisam vienkārša - jo liela daļa alus ražotāju ir mūsu pašu Latvijas vietējie uzņēmumi. Stipro alkoholu tomēr Latvijā neražo. Ir tikai viens uzņēmums, kas to dara. Ja salīdzina ar tiem apjomiem, tas ir diezgan niecīgs. Manuprāt, šīs debates par to, ka alum akcīzes nodoklis jāsamazina, ir vietā.

Bet par pašu akcīzes nodokli. Ja akcīze, kā jau iepriekšējie runātāji arī pieminējuši, ir noteikta ar domu atturēt iedzīvotājus no šī kaitīgā ieraduma, tad mēs šajā gadījumā rīkojamies tieši otrādi - veicinām alkohola patēriņu Latvijas sabiedrībā. Tajā pašā laikā man arī jācitē paziņojums, ko ir teicis mūsu Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, ka Latvijā būtiski jāsamazina slimnīcu skaits. Ar ko tad mēs īsti šobrīd nodarbojamies - alkohola patēriņu palielinām, slimnīcu skaitu samazinām. Kā vārdā tas viss notiek? Manuprāt, tas nav īsti normāli.

Kolēģi, es aicinu - atbalstīsim vietējos ražotājus, kuri ir vairākumā... kuriem šī norma tiešām palīdzētu. Drīzāk tieši otrādi - stiprajam alkoholam varētu atstāt likmi tādu, kā ir, un alum domāt konkurētspējīgākas likmes noteikšanu.

Aicinu atbalstīt šo vai nākamos divus priekšlikumus. Tie visi ir par vienu un to pašu. Tā ka, kolēģi, aicinu skatīties uz šo jautājumu racionāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Neapšaubāmi - veselīga konkurence ir ļoti svarīga. Lai gan šis lēmums, šis pirmais lēmums no Ministru prezidenta - aicinājums, nu, lūgums, lai mēs atbalstām viņa ideju sacensties ar kaimiņvalstīm, - ir nedaudz tāds... varbūt ne pārāk skaists. Jā, mēs runāsim tagad par alkohola akcīzi. Tas nav par minimālo algu vai, piemēram, transportlīdzekļa nodevu. Tas ir... nu labi, kā ir, tā ir. Un mēs esam gatavi palīdzēt Ministru prezidentam nedaudz pacīkstēties ar kaimiņvalstīm un iesaistīties šajā konkurences cīņā. Protams, sperot pirmo soli, gaidām arī uz nākamajiem soļiem.

Mēs saprotam, ka šobrīd notiek budžeta sagatavošanas process un ir ļoti daudz jautājumu, kurus mēs vislabāk skatītu šīs konkurences gaismā, - piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis. Ir daudz, daudz jautājumu, par kuriem mēs varam diskutēt šīs konkurences gaismā. Piekritīsiet man? Tāpēc mēs tiešām atbalstām šo pirmo soli, bet mēs šo soli atbalstām tikai ar nosacījumu, ka tas ir loģisks solis, neaizmirstot arī par alus darītājiem. Jo pretējā gadījumā sanāk tā, ka tiešām... Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas dienā noklausījušies runu par to, ka ir jāņem rokās slota un jāizmēž viss vecais, sliktais, jūs atkal ķeraties pie vecajiem tikumiem un, visticamāk, gribēsiet atbalstīt kaut kāda viena konkrēta sponsora lobēšanu. Es ceru, ka tā nebūs. Es ceru, ka jūs būsiet konsekventi un tiešām runāsiet par visu alkohola nozari.

Visbeidzot - man gribētos arī piebilst, ka tas lēmums samazināt akcīzi, cerot uz to, ka arī cenas alkoholam samazināsies, ir saprotams. Bet nav saprotams, kāpēc tad, kad opozīcija rosināja samazināt PVN pārtikas produktiem, mēs dzirdējām pretargumentus, ka gan jau tirgotāji savāks šo starpību sev un cenas gaļai un pienam nesamazināsies. Nu tad jums droši vien jāatzīst, ka jūs uzskatāt, ka šie pārtikas tirgotāji ir mazāk godīgi nekā alkohola tirgotāji, jo jūs tik tiešām ticat tam, ka alkohola cena samazināsies. Vai nav dīvaini?

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, ka arī alus nozarei būtu noteikti jāsamazina akcīze. Atbalstīsim vietējos ražotājus! Es tiešām aicinu jūs uz konsekventu rīcību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgie kolēģi! Te jau izskanēja daudz dažādu argumentu “par” un “pret”. Es ļoti īsi.

Pirms aptuveni, man liekas, trim gadiem Igaunijā šis akcīzes nodoklis tika mainīts un diezgan augstu pacelts. Es labi to atceros, jo tajā laikā strādāju Igaunijā. Protams, tie ir ļoti labi nodomi - no sērijas “Dzīvosim veselīgāk”, “Dzersim mazāk”... un tā tālāk, un tā tālāk. Tā visa rezultāts bija tāds, ka Igaunijā diezgan strauji cieta mazais bizness Tallinas vecpilsētā, jo samazinājās tieši tūristu skaits, to skaits, kuri brauca no Skandināvijas. Samazinājās ar visām no tā izrietošajām sekām. Samazinājās pavadīto nakšu skaits Tallinā. Protams, samazinājās arī patēriņš ne tikai alkoholam, bet arī visām pārējām precēm... un arī visiem saistītajiem pakalpojumiem. Lūk, tas, ko šobrīd dara igauņi, - viņi patiesībā labo kļūdu, kuru viņi pieļāva pirms trim gadiem. Jo acīmredzot viņi ir izdarījuši mājasdarbu un izvērtējuši visus “par” un “pret”.

Tas, ko šobrīd dara Kariņa kungs kopā ar šiem iniciatoriem akcīzes nodokļa samazināšanai, - tā ir it kā tāda sava veida kara pieteikšana Igaunijai... Un te arī izskanēja nepamatota informācija par kaut kādu mistisku vienošanos. Man vairāki bijušie kolēģi Igaunijā un paziņas saka - nav tāda vienošanās nekad bijusi. Un tagad arī amatpersonas apstiprina - nekad nav bijis nekas tāds, par ko mēs runājam.

Šobrīd ar šo tiek lobēts tikai stiprais alkohols. Mēs ejam vēl tālāk, zem sitiena paliekot vietējos alus ražotājus.

Es vienkārši vēlos pamatot savu balsojumu. Jo savulaik es teicu, ka atbalstīšu jebkurus nodokļu samazinājumus, bet šī būs tā retā reize... Ja mēs neatbalstīsim alus ražotājus un nesamazināsim akcīzi arī alum, es balsošu “pret” akcīzes nodokļa samazinājumu stiprajam alkoholam. 

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Komisijā pēc debatēm (gan arī pēc nozares debatēm kopumā) balsojumā izšķīrāmies neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - zemkopības ministra Gerharda iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 2. - deputāta Krauzes priekšlikums faktiski ir identiska satura. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 3. - deputātu Gobzema, Šmita, Stepaņenko, Liepiņas un Sprūdes priekšlikums. Arī identiska satura, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni.) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Gobzema, Šmita, Stepaņenko, Liepiņas un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

 

R. Kozlovskis. 4. - deputāta Dombravas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Es runāšu par šo un turpmākajiem saviem priekšlikumiem.

Latvija diemžēl izceļas ar negatīvo statistiku. Latvija ir starp tām valstīm, kur visvairāk patērē alkoholiskos dzērienus, un tā blaknes ir daudzie upuri, kas cietuši gan dažādās sadzīves situācijās, gan uz autoceļiem. Tāpēc mums kā valstij būtu jāvirzās uz to, lai palielinātu akcīzes nodokli alkoholam un aizvien vairāk palielinātu kontroli, lai izskaustu nelegālā alkohola tirdzniecību.

Tajā pašā laikā no Finanšu ministrijas saņemam pietiekami drūmus aprēķinus, ar kuriem viņi ir nākuši un kuriem koalīcijas partneriem ir jāuzticas, ka tad, ja šo akcīzes nodokli nesamazinās, var iestāties ļoti drūmas sekas mūsu valsts budžetam.

Sākotnēji Finanšu ministrija piedāvāja samazināt akcīzi par aptuveni 300 eiro mazāku nekā Igaunijā pēc samazinājuma. Likme stātos spēkā un attiektos gan uz šo gadu, gan visiem turpmākajiem gadiem.

Ar saviem priekšlikumiem es rosinu, ka šo samazināto akcīzi mēs piemērojam aptuveni pusgadu un pēc tam nevis atgriežamies 2018. gada līmenī, bet sekojam šim iepriekš paredzētajam palielinājumam, kas bija iestrādāts likumā, akcīzi palielinot no 1800 eiro aptuveni līdz 2000... vairāk nekā 2000 eiro.

Es ceru, ka šajos... šajās nedēļās, šajos mēnešos Finanšu ministrija ļoti rūpīgi strādās ar Igaunijas kolēģiem, lai vienotos par koordinētu rīcību saistībā ar akcīzes palielinājumu no nākamā gada marta, un vienlaikus arī ļoti rūpīgi uzraudzīs, kā faktiski pildās vai nepildās budžeta ienākumi. Jo vismaz pēc pirmās informācijas, kas ir saņemta, šobrīd, kad Igaunijā jau ir ieviesta samazinātā akcīze alkoholiskajiem dzērieniem, cenas Igaunijas veikalos tiem joprojām ir ievērojami, ievērojami augstākas nekā Latvijas veikalos. Un, ja atsevišķs ierēdnis vai ierēdņi ir maldinājuši Saeimu, Saeimas deputātus, un spieduši pieņemt lēmumus, kas faktiski ir tapuši stipro alkoholisko dzērienu ražotāju lobisma dēļ (Dep. L. Liepiņa: “Tas taču ir acīmredzami!”), tad, es domāju, šādiem ierēdņiem nebūtu vietas turpmāk Finanšu ministrijā.

Ja tomēr apstiprināsies tas, ka Igaunijā šīs cenas būtiski sāks kristies tuvākajās dienās, tad, protams, situācija ir cita.

Aicinu atbalstīt priekšlikumus atbilstoši komisijas viedoklim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Arī mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bijām zināmā mērā maldināti, jo mums netika piestādītas reālās cenas un īsti nebija priekšstata, cik milzīga atšķirība ir šajā cenu līmenī.

Katrai akcīzes nodokļa pazemināšanai vai paaugstināšanai ir kaut kāds mērķis, ar ko valsts precīzi realizē savu politiku. Šodien mēs dzirdējām Valsts prezidenta uzstāšanos, ka Latvija grib būt moderna un ilgtspējīga valsts. Vai akcīzes nodokļa pazemināšana spirtotajiem dzērieniem padara mūs par ilgtspējīgu un modernu valsti vai par lēta degvīna tirgotājiem un savu iedzīvotāju apdzirdītājiem? Īstu atbildi mēs neesam saņēmuši.

Mērķis var būt, protams, arī šāds - atradināt no spirtotajiem dzērieniem un pāriet varbūt uz kaut kādiem vieglākiem dzērieniem, teiksim, vīnu un alu, kā te jau teica. Bet, es saprotu, Finanšu ministrija arī šajā jomā nekādu politiku nav izstrādājusi. Un diemžēl, papētot statistiku, redzam, ka Latvijā ir diezgan bēdīga situācija. Pēdējos trijos gados ir samazinājies iedzīvotāju skaits, tajā pašā laikā palielinājies spirtoto dzērienu patērētāju skaits un spirtoto dzērienu patēriņš. Alus un vīna patēriņš ir palicis tajā pašā līmenī. Līdz ar to būtu tiešām saprotams, ka akcīze tiek pazemināta, teiksim, vīnam, kas mums ir relatīvi ļoti augsta, un paaugstināta spirtotajiem dzērieniem.

Nav skaidrs, kāpēc Finanšu ministrija tā dara.

Vai mēs gribam palielināt valsts budžetu? Tad akcīzes nodoklis ir jāpalielina. Nu, acīmredzot šeit nav šī mērķa.

Bet kādā ziņā mēs tikām maldināti? Mums vajadzēja pašiem iepazīties ar cenām Igaunijā. Es parādīšu dažus... teiksim, tādas mīļākās preces, ko pērk somi un igauņi.

Viskijs Tullamore Dew. Pašreizējā cena - 24... pirms akcīzes pazemināšanas Igaunijā - 24,99, praktiski 25 eiro par pudeli. Divu lielāko ķēžu - Maxima un Prisma - vadītāji paziņoja, ka spirtotajiem dzērieniem akcīze tiek pazemināta par apmēram pusotru eiro. Veikalos Maxima alus... par 10 centiem, veikalos Prisma - par 14 centiem. Tātad pēc pazemināšanas šim viskijam būtu jāmaksā 23,5 eiro. Latvijā tas maksā tagad, pie nepazeminātas cenas, 13,59 eiro. Tas ir Valkā. Starpība ir tieši 10 eiro.

Tad pasakiet, kā Finanšu ministrija dabūja 92 miljonu zaudējumus savos aprēķinos, ja, kā mēs dzirdējām, pēc pirmās nedēļas veikalu ienākumi ir strauji palielinājušies, pārdodot šīs preces? Turklāt rekords ir, ka, piemēram, par pieciem tūkstošiem... Kas tad pērk šeit, Valkā? Pērk korporatīvie uzņēmumi, un pērk, teiksim, dažādām... kāzām, ja. Tātad, ja par pieciem tūkstošiem.... Ja jūs pērkat 100 vai 200 pudeles un uz katru pudeli varat ietaupīt 10 eiro... Kā Finanšu ministrijas ierēdņiem ienāca prātā, ka par diviem tūkstošiem lētāk Latvijā viņi negribēs iegādāties, bet viņi pirks par diviem tūkstošiem dārgāk Igaunijā? Tātad mums atklāti meloja Finanšu ministrija. Es domāju, ka pēc šī, protams, finanšu ministram... un es arī premjeram to šodien pateicu... ir jāatbrīvo tie ierēdņi, kas ir atklāti maldinājuši. Es drīzāk saskatu te kaut kādu lobismu Šefleram. (Aplausi.) Acīmredzot konkurence šņabja ražošanai ir pietiekami liela un kaut kāda dāvana ir jāpasniedz.

Tāpēc es arī aicinu atbalstīt Dombravas kunga priekšlikumu. Paldies Dievam, šis būs pārejas periods. Bet es gribētu pateikt tikai vienu - mēs redzēsim, ka nekādi ienākumi mums nesamazinās arī tagad. Jo pirmā nedēļa parādīja, ka tie nav samazinājušies, bet palielinājušies.

Acīmredzot ir jābūt kaut kādām sekām, lai Finanšu ministrija tomēr strādātu drusciņ rūpīgāk.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tikai retoriska piebilde. Tas, ko mēs šobrīd darām, - mēs balsojam par to, ka trīs plus divi ir pieci, bet divi plus trīs nav pieci. Jo stiprajiem dzērieniem būs efekts, alum - ne. Ļoti daudz kur piekrītot Kiršteina kunga tikko teiktajam, man tāda piezīme ienāca prātā. Jums, JAUNAJAI VIENOTĪBAI... ā, un pārējie kolēģi... Tas kā JAUNĀS VIENOTĪBAS priekšlikums šobrīd tiek veidots, un pārējie kolēģi aizkulisēs saka: “Nu, mēs pašlaik paļaujamies, ka JAUNĀ VIENOTĪBA māk rēķināt, ka divi plus trīs nav tas pats, kas trīs plus divi. Bet, ja izrādīsies, ka nemāk rēķināt, tad gan mēs kaut ko mainīsim.”

Un man tā gribējās pie JAUNĀS VIENOTĪBAS vērsties! Jums ir viens tāds ilggadējs uzņēmējs, kas jūs atbalsta finansiāli, ziedo, publiski zināms, - Normunds Bergs, un viņam ir tāds teiciens, ko viņš saka katru reizi, kad publiski uzstājas: “Bērni, mācieties fiziku un matemātiku!” Līdz fizikai te tālu, bet matemātiku gan drusciņ vajadzētu pamācīties un ieklausīties Normundā Bergā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kolēģi... vai deputāti vēlas balsojumu par 4. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti vēlas balsojumu. Vai pirms balsojuma komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Vēlos tikai atgādināt, ka komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 18, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 5. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - zemkopības ministra Gerharda iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 6. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Identisks piektajam (Starpsauciens: “Balsojam!”) un nav balsojams.

R. Kozlovskis. 7. - deputātu Gobzema, Šmita, Stepaņenko, Liepiņas un Sprūdes priekšlikums. Nav atbalstīts. Identisks iepriekšējam priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Nav balsojams.

R. Kozlovskis. 8. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Izskatās, ka pārejas noteikumi ir saistīti ar neatbalstītajiem priekšlikumiem un nav balsojami. Debates par to, protams, ir iespējamas.

Par 8. priekšlikumu uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kiršteina kungs, paldies jums, ka jūs tā atklāti Šeflera vārdu pateicāt. Bet arī - kas te tagad notiek? It kā ir aizdomas par lobismu. Tas lobisms ir acīmredzams. Un tā vietā, lai mēs tagad apturētu šo te, jūs tagad... ar laiku varbūt tiks atklāti kaut kādi ierēdņi, kāds tiks sodīts, ja deputāti būs maldināti, un tā tālāk. Pēc visa tā mēs steidzamības kārtā turpinām dzīt likumprojektu uz priekšu, Bondara kungs. Taču varbūt varētu uzgaidīt? Vai pārāk labi lobē, vai ne? Nu tas vienkārši ir absurds, ar ko mēs šobrīd nodarbojamies!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Kozlovskis. 9. - deputāta Krauzes priekšlikums. Nav atbalstīts. Identisks iepriekšējam.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

R. Kozlovskis. 10. - deputātu Gobzema, Šmita, Stepaņenko, Liepiņas un Sprūdes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, bet debates iespējamas.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad Jaunās VIENOTĪBAS valdības aprēķins ir tāds - ja stiprajam alkoholam (bet alum - ne) tiks cena samazināta, tad Latvija uzplauks.

Es domāju, ka mums ir jāiet pie šāda nosacījuma tālāk. Ir viens cits bizness, kas ir daudz ienesīgāks, kas arī būtu populārs, jo nav citur reģionā. Mēs varētu pirmie, kā saka, uzsākt karu attiecībā pret kaimiņvalstīm. Es domāju, ja jau mēs esam tik drosmīgi un varam samazināt cenu stiprajam alkoholam, mums ir jālegalizē (Starpsauciens: “Marihuāna!”) marihuāna.

Marihuānas legalizācija. Ja mēs runājam par narkotiku, vieglo narkotiku, legalizāciju, tad es gribu jums atgādināt statistiku. Statistika ir neapskaužama. Lielākā daļa noziegumu... es jau iepriekšējā Saeimas sēdē teicu, ka lielākā daļa noziegumu... krimināllietu sākas ar vārdiem “pēc kopīgas iedzeršanas”, nevis “pēc kopīgas marihuānas pīpēšanas”.

Es aicinu Jauno VIENOTĪBU... ņemot vērā, ka tā lobē stipros alkoholiskos dzērienus (acīmredzot stipro alkoholisko dzērienu lietotāji ir Jaunās VIENOTĪBAS pamatelektorāts, jo reitingi šā iemesla dēļ kāpj), es aicinu to pievērsties arī narkotiku legalizēšanai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad par 10. priekšlikumu debates ir slēgtas.

R. Kozlovskis. 11. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams.

R. Kozlovskis. 12. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī tāpat... nav balsojams.

R. Kozlovskis. Un 13. - deputātu Gobzema, Šmita, Stepaņenko, Liepiņas un Sprūdes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

R. Kozlovskis. 14. - deputāta Dombravas priekšlikums. Atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 16. - deputāta Dombravas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Mans jautājums - kas šeit īsti notiek?!

Tikai pavisam nesen, pirms kāda laika, pirms Jāņiem, jūs... daudzi no jums gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan šeit, Saeimas sēdē, stāstīja par to, cik tas ir ģeniāls solis - samazināt akcīzes nodokli alkoholam, sniegt atbildi Igaunijai, kura ir pasludinājusi Latvijai šo alkohola karu; par to, ka tas saglabās pierobežas reģionu konkurētspēju, gandrīz jau izglābs Latvijas tautsaimniecību, pat palielinās budžeta ieņēmumus... Un visi opozīcijas jautājumi... visi priekšlikumi tika noraidīti, it kā mēs kaut ko nesaprotam. Jūs te stāstījāt par aprēķiniem, par tiem 90 miljonu eiro zaudējumiem budžetā. Šeit tikko ziņotājs stāstīja par to, ka igauņu tūristi, kuri it kā ieceļo Latvijā tikai alkohola dēļ, šeit gada laikā iztērē kādus... vairāk nekā 270 miljonus eiro. Atsaucoties uz SKDS pētījumu. Šis SKDS pētījums tika prezentēts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nesen. Izrādījās, ka... Kas pasūtīja SKDS pētījumu? Nu, atbilstoša... alkohola aizstāvības asociācija. Un, ja mēs paskatīsimies dziļāk uz to SKDS pētījumu, tad izrādās, ka ne visi igauņi brauc uz Latviju tikai alkohola dēļ... ka, starp citu, tie, kas piemin, ka viņu galvenais iemesls ir iegādāties alkoholu, gada laikā iztērē Latvijā tikai 63 miljonus eiro, nevis 273 miljonus eiro.

Tāpēc par aprēķiniem ir jautājumi.

Un kas notiek tagad? Nu kaut kāds pilnīgs haoss, piedodiet! Kiršteina kungs tagad saka, ka Finanšu ministrijas ierēdņi ir maldinājuši visu koalīciju. Nacionālā apvienība balso “pret” sava ministra priekšlikumiem. Visa koalīcija balso “pret” valdības ministra priekšlikumiem.

Jūs tagad piedāvājat samazināt akcīzi alkoholam tikai uz deviņiem mēnešiem. Un kā, piedodiet, ar visiem jūsu solījumiem un lozungiem par to, ka ir nepieciešama stabila, prognozējama nodokļu sistēma? Tagad jūs gribat noraut vienu nodokli uz leju uz deviņiem mēnešiem pēc tam, kad... (Dep. M. Bondars: “Uz septiņiem!”) Nu, es jums tad piedāvāju - uztaisiet loteriju. (Starpsauciens.) Uztaisiet loteriju, Bondara kungs, lai katru, es nezinu, gadu vai mēnesi izvēlētos kādu nodokli, kuru vai nu samazināt uz deviņiem mēnešiem, vai paaugstināt uz deviņiem mēnešiem. (Starpsauciens.) Tā tas tagad... Lai būtu uz septiņiem... Jo tā tas tagad izskatās. Vai esat ieslēguši atpakaļgaitu? Vai tas tagad nav tas ģeniālais solis, kas amortizēs zaudējumus? Es domāju, ka ne, kolēģi. Ja jūs jau visai Latvijas sabiedrībai esat izstāstījuši par šo ģeniālo soli, kā izglābt Latvijas tautsaimniecību, tad turpiniet šo iesākto kursu. Esiet konsekventi, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, vēlaties balsojumu par šo priekšlikumu? Jā.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par daļēji atbalstīto priekšlikumu?

R. Kozlovskis. Tātad, kā es minēju, komisijas attiecīgo deputātu priekšlikums iekļauts nākamajā, 17., komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Bet, tā kā balsojums ir prasīts...

R. Kozlovskis. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. ...mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 70, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis stiprā alkohola lobisms liek domāt par korupciju šajā ēkā. Tāpēc man ir aicinājums pieredzes bagātākajai korupcijas apkarotājai šajā ēkā - Jutai Strīķei, kas ir solījusi “bezkompromisu tiesiskumu”, - noskaidrot, vai (un, ja jā, tad kādos apstākļos) šajā parlamentā šī sasaukuma laikā ir noticis korupcijas gadījums, kad atklāti tiek lobēta stipro alkoholisko dzērienu izplatība valstī un bez jebkāda racionāla, bez jebkāda matemātiska vai kāda cita pamatojuma pieņemts grozījums, kas tiešā veidā kaitē vietējiem ražotājiem, vietējiem alus ražotājiem. Un kas pārsvarā kaitē tieši cilvēkiem šeit uz vietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Viena maza replika par Nacionālo apvienību. Es saprotu, ka tagad jau ir faktiski skaidrs, ka Finanšu ministrijā cilvēki nespēj rēķināt, un aicinājums ir, ka kaut kādi cilvēki būs jāatbrīvo no amata.

Bet es gribētu tikai atgādināt: ja ierēdņi neprot rēķināt, tad ierēdņus vada augstākais ierēdnis - valsts sekretārs - un politisko atbildību uzņemas finanšu ministrs. Vai es pareizi saprotu Nacionālo apvienību, ka gadījumā, ja šis grozījums, ko tagad pieņem, nedos to efektu, ko solījusi valdība, jūs prasīsiet finanšu ministra demisiju? Tas ir konkrēts jautājums. Atbildiet tagad vai vēlāk... cita lieta. Bet es saprotu, ka tas tā ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Visi runā, izņemot pašus šī likumprojekta autorus. JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi, nu paskaidrojiet, kas ar jums ir noticis? Vēl pirms dažiem mēnešiem jūs karstās debatēs diskutējāt par to, ka ir svarīgi pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu. Jūsu eirokomisārs, Eiropas Komisijas viceprezidents, gan publiski, gan privāti, gan rakstiski, gan mutiski stāsta, nenogurdams runā par šo tēzi. Tagad ir pagājuši daži mēneši un notiek kaut kāds vājprāts: jūs piedāvājat pilnīgi pretējo - samazināt akcīzes nodokli alkoholam.

Nav pareizi mainīt nodokļus šādā virzienā, un nav pareizi mainīt nodokļus biežāk nekā zeķes.

Es aicinu neatbalstīt nedz šo priekšlikumu, nedz likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Par likumprojektu kopumā. (Dep. M. Bondars: “Tā nevar! Par priekšlikumu!”) Es atceros - kad mēs balsojām par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, arī tad bija tādas karstas debates, un Lejiņa kungs kāpa tribīnē un pateica, kāpēc tāda situācija izveidojusies. Ka Igaunijā, redz, esot viena partija, kas ir bijusi neapmierināta ar to, kas notiek uz Latvijas un Igaunijas robežas, un ka tā cīnīsies... centīsies apkarot šo netaisnību. Un tajā pašā laikā... Igaunijas valdība arī iepriekš, kad Igaunijas pierobežā plauka un zēla visa šī ekonomiskā darbība, ja tā varētu to nosaukt, nemainīja neko. Nemainīja neko, jo, visticamāk, viņi atcerējās to, kāpēc vispār akcīzes nodoklis ir un kam tas domāts. Un, ja viena Igaunijas partija šobrīd izdomā spiest uz leju šo akcīzes likmi, tad ir jautājums - kāpēc mēs skrienam viņiem līdzi? Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Es domāju, ka laiks pavisam ātri parādīs, kam bija šajā jautājumā taisnība. (Dep. M. Bondara starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi no Nacionālās apvienības! Godātie kolēģi no “Attīstībai/Par!”! Ar šo likumprojektu jūs principā izrādāt necieņu pret saviem ministriem: jūs - pret zemkopības ministru, un jūs - pret veselības ministru. Tas nozīmē, ka jums absolūti nav svarīga jūsu kolēģu darbība valdībā, jums ir svarīgi nobalsot par kāda interešu lobismu. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Un šajā gadījumā droši vien visinteresantākais moments būs vērot, kāda būs jaunievēlētā Valsts prezidenta loma šī likumprojekta tālākajā virzībā.

Paldies, kolēģi.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Kolēģi, tikai daži vārdi.

Komisijā mums bija tiešām ļoti spraigas debates, gan gatavojot likumprojektu uz pirmo lasījumu, gan arī gatavojot uz otro lasījumu priekšlikumus. Bija, protams, nozares pārstāvji, kas aizstāvēja savas intereses, bija arī veselības jomas pārstāvji, kas aizstāvēja savu redzējumu. Tiešām bija karstas debates. Tika izvirzītas arī versijas par nepareiziem aprēķiniem. Taču kopumā tomēr komisija balstījās uz Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tika prezentēti. Un, kā mēs atceramies, bija runa par to, ka 92 miljoni... ka kopumā tāds būtu budžeta ieņēmumu kritums gada griezumā.

Komisija tomēr nolēma šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā. Un komisijas vārdā lūdzu...

Sēdes vadītāja. Vispirms - priekšlikums...

R. Kozlovskis. ...atbalstīt šo likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Vispirms par 17. priekšlikumu balsosim.

R. Kozlovskis. Jā, 17. priekšlikums... Es paspēju pateikt, ka tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlējās balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. Kopumā tagad izskatīti visi priekšlikumi.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 31, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likuma “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrreizēja caurlūkošana.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

2019. gada 14. jūnijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes 71. pantā dotās tiesības, ar vēstulē izteiktiem iebildumiem prasīja otrreiz caurlūkot Saeimā 2019. gada 6. jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”.

Saņemot likumu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas dienas. Komisija minēto likumu izskatīja šī gada 2. jūlija sēdē un to sagatavoja otrreizējai caurlūkošanai tuvākajā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Mēs strādājam ar dokumentu Nr. 1196. No prezidenta Vējoņa kunga 14. jūnijā mēs saņēmām trīs... galvenokārt trīs iebildumus pret šo likumu.

Pirmais ir tas, ka Vējoņa kungam nepatika... Būtu vēlreiz vērtējams, kādus uzlabojumus Fonda padomes darbā iecerēts panākt, no Fonda padomes izslēdzot plānošanas reģionu pārstāvjus un neparedzot nekādus pašvaldību pārstāvjus tajā. Jaunajā redakcijā mēs patiešām pašvaldību pārstāvjus esam izslēguši, bet pašvaldības tiks reprezentētas NVO sastāvā.

Otrais. Prezidenta kungam likās svarīgi pievērst uzmanību tam, ka saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 2. panta trešo daļu “Fonds atrodas Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā” un “Ministru prezidents pārrauga Fonda darbības tiesiskumu”. Ministru prezidents nevar vienlaikus pārvaldīt Fonda darbības tiesiskumu un būt Fonda padomes sastāvā, kā to paredz likuma 4. panta pirmā daļa, un tā patiešām ir taisnība. Komisija šo redakciju ņēma vērā. Šobrīd šajā padomē būs Ministru prezidenta pārstāvis, nevis pats Ministru prezidents.

Trešais Vējoņa kunga iebildums bija saistīts ar to, ka “Fonda padome lēmumu pieņem ar klātesošo Fonda padomes locekļu absolūto balsu vairākumu”. Desmit... pirms tam bija 10 locekļi. Un te sanāk juridiska pretruna. “[..] absolūto balsu vairākumu un ja par lēmumu nobalsojuši vismaz septiņi Fonda padomes locekļi.” Sanāk, ka no 10 balsīm vairākums ir seši, bet lēmumu var pieņemt tikai tad, ja ir nobalsojuši septiņi. Juridiska kolīzija. Arī šī redakcija tika izlabota.

Ķeramies klāt pie mūsu sešiem šodienas priekšlikumiem!

1. priekšlikums ir no deputātes Švecovas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Kad Sabiedrības integrācijas fonda likums tika pieņemts un fonds tika nodibināts, reģionālā integrācija tika uzskatīta par vienu no galvenajiem sabiedrības integrācijas aspektiem. Tāpēc Fonda padome arī tika izveidota šādā veidā. Tajā bija pārstāvji gan no Ministru kabineta, gan pašvaldībām, gan pilsoniskās sabiedrības, gan nevalstiskajām organizācijām.

Tas variants, kas 6. jūnijā tika pieņemts galīgajā lasījumā un ko prezidents atsūtīja atpakaļ, izslēdz pašvaldību pārstāvi no Sabiedrības integrācijas fonda padomes un būtiski samazina nevalstisko organizāciju pārstāvniecību. Tātad Ministru kabinetam ir vairākums. Kāda jēga saglabāt Sabiedrības integrācijas fondu kā patstāvīgu institūciju, ja tik un tā ministri ir tie, kas pieņem galīgo lēmumu? Kāpēc tad tērēt naudu atsevišķai birokrātiskai struktūrai? Tad lai šīs funkcijas turpmāk pilda Ministru kabinets vai attiecīgā valdības struktūra likumā paredzētajā kārtībā!

Es aicinu jūs tomēr atgriezties pie tā sākotnējā varianta, nodrošināt pašvaldību līdzdalību lēmuma pieņemšanā, nesamazināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un atbalstīt kolēģes Švecovas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es arī aicinu atbalstīt kolēģes priekšlikumu, jo šajā likumprojektā tiešām plānošanas reģionu, pašvaldību pārstāvji ir izslēgti... Arī otrreizējā caurlūkošanā... Es arī biju komisijas sēdē, bet īsti nedzirdēju tos argumentus, kāpēc plānošanas reģioni vai Latvijas Pašvaldību savienība tiek izslēgta. Manuprāt, tiem tur būtu vieta, un to arī paredz šis priekšlikums. 

Protams, šobrīd... pēc esošās redakcijas... ir kļūdaini teikt, ka valdības ministri vieni paši varēs pieņemt lēmumu. Būs vajadzīgas septiņas balsis. Tā ka viens NVO pārstāvis, lai pieņemtu lēmumu, jebkurā gadījumā būs... būs valdībai jādabū savā pusē. Bet, kas Fonda padomē pārstāvēs šo reģionālo griezumu, - atbilde man tā arī nav īsti skaidra.

Es joprojām uzskatu, ka ar šādu padomes sastāvu Sabiedrības integrācijas fondam pēc būtības zūd jēga pastāvēt. Un šīs vēsturiskās problēmas, kas ir bijušas saistībā ar šiem kvoruma jautājumiem... Grūti panākt vienprātību. Manuprāt, savā ziņā tā ir bijusi fonda vērtība, jo, ja tādā plašā formātā, kur iesaistīti gan ministri, gan plānošanas reģioni, gan dažādas nevalstiskās organizācijas, tiek panākta kaut kāda vienošanās, tad tie lēmumi savā ziņā ir labi un to izpildi kāds arī kontrolē. Šajā gadījumā man ir aizdomas, ka varētu būt tāda varas uzurpēšana. Un te arī būs tā vislielākā... te arī parādīsies tā alkatība - kaut kādā veidā lobēt kaut kādus konkrētus, noteiktus projektus. Un, es domāju, jums, balsojot par šo likumprojektu, par šiem likuma grozījumiem... tādā formātā, kādā tie ir... tiem, kas balsos, būs jāuzņemas arī atbildība par to, kā šis fonds tālāk strādās.

Lai arī iepriekšējā konstrukcija bija sarežģīta, tā tomēr izslēdza to, ka tiek iesniegti, piemēram, bakalaura darbi un tiek nosaukti par projektiem, saņemot 100 tūkstošus atalgojumā par to. Šādi “problēmbērni” tiktu ķerti laukā. Un bija vairākas acis, kas skatījās. Šobrīd šo acu skaits tiek samazināts, tiek koncentrēta uzmanība tieši uz... visa šī vara tiek koncentrēta valdības pārstāvju lokā. Un, kā minēja šodien Kaimiņa kungs, tad Latvijas Pašvaldību savienība tiks pārstāvēta caur NVO, kaut gan tas likumā nav pateikts. Latvijas Pašvaldību savienība tiek pielīdzināta vienkāršām NVO, neņemot vērā to, ka Latvijas Pašvaldību savienība tomēr sastāv tikai un vienīgi no vēlētām amatpersonām. Un tā ir būtiska atšķirība starp vienkāršu nevalstisko organizāciju un Latvijas Pašvaldību savienību; tas šeit netika respektēts.

Aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī nākamos Švecovas kundzes priekšlikumus, bet gadījumā, ja šie priekšlikumi netiek atbalstīti, balsot “pret” visu likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni.)

 

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jau ziņotājs to norādīja, viens no Valsts prezidenta iebildumiem bija par to, ka šis fonds nonāk... ir nonācis pārāk lielā premjerministra pārraudzībā. Un nepieciešami grozījumi.

Mēs redzam, ka vieni no šiem grozījumiem paredz, ka Fonda padome kļūst... principā Ministru kabinets, ministri, varēs lemt, kā viņi grib, par to, kādā veidā iztērēt šā fonda resursus, līdzekļus.

Kā jau tas tika pamatoti norādīts, šeit parādās riski. Un, kolēģi, es jums gribu norādīt, kas pašlaik notiek. Ļoti interesanta lieta, ko es pavisam nejauši piefiksēju saistībā ar to, kā tiek izmantoti šā fonda līdzekļi. Kā jūs domājat, - vai OIK ir saistīta ar sabiedrības integrāciju vai nav saistīta? (Starpsauciens.) Izrādās, premjers uzskata, ka ir. Ka tas ir viens no sabiedrības integrācijas līdzekļiem, tas ir saistīts ar sabiedrības integrāciju. Un tieši tāpēc Sabiedrības integrācijas fonds tagad finansē rakstus par OIK - par to, kā ir tikusi īstenota OIK afēra. Man kā cilvēkam, kas šiem jautājumiem ir sekojis līdzi, bija interesanti palasīt šos rakstus. Un jāteic, ka tur tiek veidota paralēlā realitāte. Un šī paralēlā realitāte ir tāda, ka jūs tanī neatradīsiet Arturu Krišjāni Kariņu, kurš ir OIK afēras krusttēvs, kurš ielika pamatus šai afērai. Viņu jūs tur neatradīsiet. Un tas tiek finansēts par šā fonda līdzekļiem! 

Lūk, jums, kolēģi, ir stāsts par to, kas pašlaik notiek, kāpēc tiek virzīti šādi grozījumi. Jo kāds ir izmanīgi... mēs redzam - kāds ir izmanīgi... ir ieraudzījis, ka šo naudu varētu izmantot saviem politiskajiem mērķiem.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai kaut kāds balanss tiktu uzturēts, lai nevarētu būt tā, ka premjerministrs sanāk kopā ar saviem ministriem un izdomā, kā izmantot šā fonda līdzekļus mērķiem, kas vispār nav saistīti ar sabiedrības integrāciju. Es aicinu arī tiesībsargājošās institūcijas sekot līdzi tam, kādiem mērķiem fonda līdzekļi tiek izmantoti un kas konkrēti ar šiem līdzekļiem tiek darīts. Jo man kā cilvēkam, kas profesionāli seko līdzi jautājumiem, kas ir saistīti ar obligātā iepirkuma komponenti, bija grūti uztvert šos rakstus kā kompetentus un atbildīgus.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Izskanēja apgalvojums, ka līdz ar jaunajām izmaiņām Sabiedrības integrācijas fonda likumā vairs netiks pietiekami pārstāvētas NVO. Pēdējā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, kur tieši bija jautājums par NVO darbību, es uzdevu šo jautājumu - kā NVO vērtē jauno likumprojektu. Un pārstāvji no NVO, kas reprezentē lielu daļu no visas Latvijas NVO, atbildēja, ka atbalsta. Līdz ar to nevar teikt, ka NVO nav pārstāvētas, jo tās pašas uzskata, ka būs pietiekami pārstāvētas.

Jāatgādina, ka iepriekšējā Sabiedrības integrācijas fonda padomē darbojās, kā Švecovas kundzes priekšlikumā teikts, organizācija, kas rūpējās par saistību izpildi patvēruma jomā. Tas bija Latvijas Sarkanais Krusts ar Uldi Līkopu priekšgalā (viņš kandidēja arī SASKAŅAS sarakstā uz 13. Saeimu). Tāda lieta bija. Bet pagājušajā gadā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija vairākas sēdes veltīja jautājumiem par šo patvēruma meklētāju mentoru darbības nodrošināšanu, jo Sabiedrības integrācijas fonds lauza līgumu ar biedrību “Patvērums “Drošā māja””. Jā, lauza šo līgumu.

Protams, Saeimas komisija nav tiesa. Mēs varējām norādīt, ka šos jautājumus tikai tiesa var atrisināt. Bet nebija arī iekšējais pārsūdzības mehānisms Sabiedrības integrācijas fondā. Ne Andris Rāviņš, kurš pārstāvēja pašvaldības, ne sekretariāta direktore Aija Bauere nevarēja šo pārsūdzības jautājumu ar biedrību “Patvērums “Drošā māja”” atrisināt SIF iekšienē. Un jau tolaik parādījās domas, ka ir nepieciešams SIF padomi reorganizēt, ja tā nespēj ar savām iekšējām lietām tikt galā un ar to jānodarbojas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, kura nedrīkst iejaukties SIF iekšējā darbībā. Liels bija izbrīns pēc tam, kad SIF sarīkoja jaunu konkursu par patvēruma meklētāju mentoru pakalpojumiem un tajā uzvarēja tas pats Uldis Līkops ar Latvijas Sarkano Krustu. Vai šajā gadījumā tas nav klajš interešu konflikts?

Līdz ar to nepieciešamība pēc SIF likuma grozījuma ir, un es lūdzu šo priekšlikumu noraidīt, lai SIF padome varētu konstruktīvi strādāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mans viedoklis ir, ka Sabiedrības integrācijas fonds pēc būtības ir vēl viena barotava, kas uztur birokrātisku aparātu un naudu dala savējiem. Un Švecovas kundzes priekšlikums pēc jēgas un būtības atbilst vārdam “integrācija”. Ja izlasām priekšlikumu... kādi pārstāvji paredzēti šajā organizācijā? Tie ir nevalstisko organizāciju pārstāvji, tajā skaitā no tām nevalstiskajām organizācijām, kuras nodarbojas ar labdarību un iekļaujošo izglītību, sniedz palīdzību sociālajā jomā, nodarbojas ar integrācijas jautājumiem, tajā skaitā ar Latvijas iedzīvotāju reemigrāciju un Latvijas valsts starptautisko saistību izpildi patvēruma jomā.

Kas ir integrācija? Integrācija pēc savas būtības ir tas... to tagad valdības ministri lems, to viņi jau tāpat nespēj izdarīt... tātad - integrēt sabiedrībā... kā integrēt, piemēram, krievus ar latviešiem. Esošā valdība ir skaidri parādījusi, ka viņi krievus ar latviešiem integrēt vienotā sabiedrībā jau tāpat nevar. Tagad viņi to darīs caur Sabiedrības integrācijas fondu, paši pieņems lēmumus. Tas ir lemts neveiksmei.

Otra lieta. Daudzbērnu ģimenes, Nacionālā apvienība, integrēt ar gejiem un lesbietēm vienotā sabiedrībā. Pilnīgi skaidrs: ja to darīs tie paši valdības pārstāvji caur Sabiedrības integrācijas fondu, - atkal neveiksme. Atkal nekas neizdosies.

Bēgļi. Bēgļi jāintegrē Latvijas sabiedrībā. Atkal neveiksme, jo valdība to līdz šim... Tātad... nu, jūs paši tur, koalīcijā, netiekat galā. Tagad nāks vēl viena problēma klāt. Alkohols, stiprais, kļūs lētāks, alkoholisms - lielāks. Alkoholiķus, tāpat arī tos, kurus notiesās pēc tam, kuri būs alkohola reibumā izdarījuši noziegumus, - arī tos pēc tam vajadzēs integrēt sabiedrībā.

Bet ar ko šobrīd nodarbojas Sabiedrības integrācijas fonds? Ar naudas dalīšanu savējiem. Lieka birokrātiska institūcija! Tas, ko jūs gribat paredzēt, - ka valdības ministri tagad izlems, kam dalīt caur Sabiedrības integrācijas fondu naudu... zem vārda “integrācija”. Piemēram, reemigrācijas plāns. Kā integrēt atpakaļ Latvijas sabiedrībā tos, kas ir aizbraukuši no Latvijas. No Latvijas ir aizbraukuši simtiem tūkstošu cilvēku. Jūs izdalāt tur miljonu vai divus... cik - nav svarīgi... kaut kādus miljonus jūs tur izdalāt, lai uztaisītu jaunas vietas ierēdniecībai. Tie cilvēki, kas ir aizbraukuši, jautā: “Kur tā nauda ir, kur to var dabūt, lai mēs varētu atgriezties?” - “Nē, tā jau nav jums paredzēta, tā ir tiem ierēdņiem paredzēta.” Tā jūs integrējat atpakaļ Latvijas cilvēkus, kas aizbrauc! Kā jūs integrējat sabiedrību? Jūs izdalāt žurnālam “Ir” naudu acīmredzot tādēļ, lai... es tā saprotu no Zariņa kunga... lai žurnāls “Ir” OIK shēmās nepieminētu Arturu Krišjāni Kariņu. Un pilnīgi loģisks ir Zariņa kunga jautājums: kāds OIK sakars ar integrāciju? Jūs gribat integrēt Latvijas sabiedrību OIK shēmās? Jūs jau to esat izdarījuši. Jums vajadzētu izintegrēt ārā no šīm OIK shēmām. (Dep. S. Riekstiņš: “Kas - jūs?”)

Un rezultātā... Tas, ko jūs gribat šobrīd noraidīt... Tas, ko es saku, - Švecovas kundzes priekšlikums pēc būtības atbilst vārdam “integrācija”, jo priekšlikuma būtībā ir ietverts tas, kādām organizācijām būtu jābūt un jālemj šajā fondā. Tās ir organizācijas, kas integrē sabiedrību dažādās jomās - gan iekļaujošās izglītības jomā, gan sociālās palīdzības jomā, gan reemigrācijas jomā, gan saistībā ar patvēruma sniegšanu. Integrācija arī attiecībā uz pašvaldībām. Tāpēc priekšlikums ir absolūti loģisks. Neraugoties uz to, ka tas ir nācis no citas politiskās organizācijas, tas ir atbalstāms.

Tas, ko jūs piedāvājat... jūs nevis piedāvājat atbalstīt pēc būtības loģisku priekšlikumu, bet piedāvājat turpināt iesākto praksi - mēs, savējie, savējiem kaut ko dalīsim. Tas, manuprāt, tiesiskā un demokrātiskā valstī nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams par 1. priekšlikumu?

A. Kaimiņš. Principā es esmu gatavs uzņemties atbildību un pateikt, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir absolūti iepazinusies ar SIF likumu... likumprojektu kā tādu. Mēs varam vēl vienu tādu pašu uztaisīt, jo tik daudz, cik mēs esam runājuši par SIF... es vispār neatceros vēl. Bet! Man bija ļoti žēl neredzēt uz šī ekrāna... Švecovas kundze! Nav vairs? Esat? Jūs uz komisiju neatnācāt, Papules kundze aizstāvēja jūsu priekšlikumu. Jūs varat atnākt un izstāstīt. Es kā komisijas priekšsēdētājs deputātiem izstāstīšu, kāpēc tas netika atbalstīts. (Dep. A. Gobzems: “Mūrnieces kundze, viņš ir referents!”) Tas netika atbalstīts tāpēc, ka šis NVO definējums bija pārāk šaurs. Pārāk šaurs! Tad uzreiz mums sanāk par kādām konkrētām NVO... Tad varbūt uzreiz liekam nosaukumus šīm NVO (Dep. Ļ. Švecovas starpsauciens.), uzreiz tad nosaucam konkrēti?

Līdz ar to komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, komisija nedeva tam atbalstu. Priekšlikums tika noraidīts. Tā nav taisnība par politisko partiju piederību un to pārstāvju priekšlikumu akceptēšanu vai neakceptēšanu. Cits Švecovas kundzes priekšlikums ir atbalstīts, bet komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. 2. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kur tieši ir runa par Fonda padomes sastāvu. Iepriekš, pirms gada, pieņemsim, bija 19 cilvēki - 19 cilvēki! - šajā padomē. Kad mēs uztaisījām šo variantu, vēl pirms Vējoņa kungs šo likumu atgrieza otrreizējai caurlūkošanai, bija 10. Jā, bija problēma ar to, ka Ministru prezidents nevar pārvaldīt pats sevi, līdz ar to šajā priekšlikumā ir ierakstīts tas, ka Fonda padomes sastāvā ir Ministru prezidenta pārstāvis. Un, runājot par to, ko es teicu ievadvārdos par šo likumu... šeit tiks pieņemti visi šie lēmumi ar septiņu cilvēku balsīm. Nevis ar sešu, kas ir no ministrijām, pieņemsim, ministri vai ministru pārstāvji, bet seši plus viens. Tātad arī vienam no NVO tas ir jāatbalsta. Tātad nav taisnība, ka tikai un vienīgi valdība tagad pieņems jebkurus lēmumus, jo NVO nav valdība.

Līdz ar to šeit, 2. priekšlikumā, ir konkrēti pateikts, kas ir Fonda padomes sastāvā. Tātad ir seši Ministru kabineta pārstāvji, tajā skaitā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, un četri nevalstisko organizāciju pārstāvji. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dacei Rukšānei‑Ščipčinskai.

D. Rukšāne‑Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Piekrītot Valsts prezidenta kancelejas komentāram, komisija ierosināja grozīt SIF padomes sastāvu, proti, tajā būs Ministru prezidenta pārstāvis Ministru prezidenta vietā. Paldies Valsts prezidenta kancelejai par vērību.

Kas attiecas uz plašākām Fonda padomes sastāva izmaiņām, kolēģi, vēlos vēlreiz atgādināt, ka grozījumi nepieciešami, lai SIF darbotos efektīvāk. Tādēļ Fonda padomes locekļu skaits jāsamazina, lai padomē vispār varētu nodrošināt kvorumu un normāli strādāt.

Pagājušajā gadā, piemēram, ar to bija problēmas un klātienē Fonda padome tikās, ja nemaldos, tikai vienu reizi. Ir izskanējis daudz pārmetumu par to, ka Fonda padomē trūkst reģionālās pārstāvniecības. Bet vēršu jūsu uzmanību uz to, ka četras vietas ir paredzētas NVO, tātad biedrību pārstāvjiem, tāpēc uzskatu, ka Latvijas Pašvaldību savienībai, kas pēc būtības ir biedrība, nekas netraucē pieteikties uz vienu no šīm četrām vietām.

Pie šī likuma esam strādājuši nedaudz ilgāk nekā pusgadu. Bijušas daudzas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes un neformālas deputātu grupas sanāksmes, un mēs esam sagatavojuši labu un sabalansētu piedāvājumu likuma grozījumiem.

Aicinu jūs visus to atbalstīt un balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 3. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens.)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 4. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Te ir tas sadalījums... par to, kādi ir šie balsojumi... Tātad aizstāt... ar vārdiem “vismaz septiņi Fonda padomes locekļi” - septiņi! Te runa ir par to, par ko arī bija šis juridiskais kāzuss.

Priekšlikums komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

A. Kaimiņš. 5. - deputātes Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

A. Kaimiņš. 6. priekšlikums principā nav balsojams, jo deputāts Valainis... Es te gribētu saprast: Valaiņa kungs, jūs runājat par šo SIF jautājumu kā deputāts vai kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis? Jo uz diviem krēsliem sēžat, un tad nevar īsti saprast. (Starpsauciens.) Par...

 

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, šis priekšlikums nav skatāms.

A. Kaimiņš. Tas nav balsojams, jā.

Līdz ar to Valsts prezidenta kungs...

Sēdes vadītāja. Nav skatāms.

A. Kaimiņš. ...prezidenta kungs (Starpsaucieni.)... Komisijā netika izskatīts, jo atbilstoši Saeimas... Jā, komisijas vārdā! Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 115. pantam tas nav saistīts ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Viss. Līdz ar to es aicinu Saeimu atbalstīt likuma redakciju pēc otrreizējas caurlūkošanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - nav. Likums pieņemts.

A. Kaimiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija strādāja ar likumprojektu “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām” un to sagatavoja otrajam lasījumam.

Kopskaitā ir saņemti 11 priekšlikumi. Tie visi ir no finanšu ministra Jāņa Reira. Pārsvarā likuma grozījumi ir saistīti ar juridiski tehniskiem jautājumiem, precizējot konvencijā iekļautās normas, atsauces uz konvencijas preambulu. Tie iesniegti arī tādēļ, lai varētu vieglāk uztvert pašu konvenciju kā tādu.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Kā es jau minēju, visi ir juridiski tehniski priekšlikumi, kas precizē konvencijā iekļautās normas. Tātad 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 9. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 10. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Un 11. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums”.

Uz trešo lasījumu tika saņemti 24 priekšlikumi.

1. priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, paredz mainīt šā likumprojekta nosaukumu, to precizējot, lai tas būtu labskanīgāks un saprotamāks. Tātad turpmāk tas sauksies “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”. Protams, komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir precizējoša rakstura. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 12. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 15. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 16. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 19. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 20. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 21. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. Visbeidzot 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. Juridiskās komisijas vārdā, godātie kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 315/Lp13).

Pirms šī likumprojekta pirmā lasījuma es sniedzu plašu pārskatu pēc būtības, ko paredz šie grozījumi. Komisijā tika saņemti un izvērtēti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir redakcionāli precizējumi likumprojektā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Strīķe. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Strīķe. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Strīķe. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Strīķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” un esam to sagatavojuši otrajam lasījumam.

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē un papildina VID uzdevumus sabiedriskā labuma organizāciju jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kas paredz izslēgt no panta vairākus vārdus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina pantu ar atsauci uz personas tiesībām uz privāto dzīvi. Muitas ierēdņiem, veicot konkrētas darbības, ir jāievēro personas tiesības uz privāto dzīvi. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Ar šo priekšlikumu tiek papildinātas Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes ierēdņu tiesības un noteikts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. Aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

M. Šteins. Šī gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Vēršos pie visiem tiem, kuri vēl klausās un seko līdzi sēdei.

Šis ir viens no tiem likumprojektiem, kurus mēs pārņēmām no iepriekšējās Saeimas. Šī likumprojekta ideja... šī likumprojekta virzītāju, tas ir, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, ideja bija ļoti vienkārša.

Pirmām kārtām - likuma līmenī nodrošināt, lai šī valsts atbalsta sistēma tiktu atbilstīgi pārraudzīta, lai tie, kuri nepilda šīs atbalsta sistēmas nosacījumus vai krāpjas, atbalstu nesaņemtu, lai viņiem šīs atbalsta tiesības tiktu atņemtas un lai nelikumīgi izsniegto atbalstu būtu iespējams... nevis būtu iespējams, bet... Likums paredzēja to, ka nelikumīgi sniegts atbalsts ir jāatgūst, kā arī paredzēja to, ka atbalstam jābūt samērīgam, nevis pārmērīgam; paredzēja tādu principiālu lietu, ka, veicot šo aprēķinu, pārkompensācijas novēršanas formulā iekļauj visu komersantam sniegto atbalstu, visus viņa ieņēmumus.

Esam saņēmuši 60 priekšlikumus.

Lai Saeima pagūtu šo likumprojektu šodien izskatīt otrajā lasījumā, komisija strādāja ļoti intensīvi, sanāca uz sēdi arī pēc sesijas slēgšanas, jo mēs bijām tikuši tikai apmēram līdz pusei, un turpināja to skatīt.

Izskatot visus šos priekšlikumus, diemžēl ir jāatzīst, ka šo priekšlikumu dēļ likumprojekts ir pazaudējis to skaidro, saprotamo ietvaru, kāds tam bija sākotnēji, ar kādu to virzīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lielā mērā tas saistīts ar Ekonomikas ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem (tā ir iesniegusi visvairāk šādu priekšlikumu), jo pēc būtības tie bieži neatbilda likuma... likumprojekta būtībai vai bija pat pretēji tai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai bija ļoti grūti ar visiem šiem priekšlikumiem veidot savstarpēji salāgotu ietvaru šinī likumprojektā... visā ietvarā.

Cik jau nu tas bija iespējams, mēs centāmies, taču šo procesu jo īpaši apgrūtināja tas, ka, neraugoties uz to, ka mēs bijām izskatījuši pusi no priekšlikumiem un komisija bija par tiem pieņēmusi lēmumu, uz nākamo komisijas sēdi Ekonomikas ministrija atkal bija iesniegusi savus priekšlikumus, ar kuriem tā centās mainīt tās redakcijas, kuras mēs bijām jau apstiprinājuši.

Atsevišķos gadījumos Ekonomikas ministrija priekšlikumus bija iesniegusi pēc komisijas lēmuma, lūguma sagatavot redakcijas par konkrētiem aspektiem, taču bija sagatavojusi redakcijas nevis tikai par to, kas tai bija lūgts, bet arī par citiem aspektiem. Un pēc tam, atkārtoti skatot otrajā komisijas sēdē, daudzi no šiem aspektiem tika palaisti garām, un šeit, šajās redakcijās, tie jau parādās ne tā, kā komisija bija par to lēmusi. Tagad, ejot cauri šim likumprojektam, es par to informēšu - par šīm vietām, kuras es pats kā ziņotājs esmu ievērojis.

Tas, ko es vēlos pateikt ar visu šo garo ievadu, - ka to, ko komisija nolēma... ka uz trešo lasījumu mums tomēr, gribam vai negribam, būs... lai arī kā mēs centāmies... būs vairākas konceptuālas debates, kas ir jāveic par šo likumprojektu, par konceptuāliem jautājumiem, kuri diemžēl mums būs jārisina uz trešo lasījumu. Tāpēc attiecībā uz trešo lasījumu tiks noteikts pietiekami garš termiņš, lai ar šiem priekšlikumiem varētu strādāt.

Sāksim. Sāksim pēc kārtas.

1. priekšlikums - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kas paredz izmainīt termina “atbalsta periods” definīciju, nosakot, ka atbalsta periods tiek asociēts tikai ar obligāto iepirkumu.

Sākotnēji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, jo tas bija pretējs tai būtībai, tai likumprojekta domai, ka atbalsta periodā jābūt iekļautam visam saņemtajam atbalstam. Pēc tam, jau uz nākamo sēdi, Ekonomikas ministrija bija iesniegusi savu uzlaboto priekšlikumu, kuru komisija vēl uzlaboja un uz tā pamata izstrādāja savu priekšlikumu - kam ir jābūt iekļautam šajā atbalsta periodā. Un šī ir viena ļoti principiāla lieta. Tātad tas, ko komisija nolēma, - ka svarīgi, lai šajā atbalsta periodā būtu iekšā viss atbalsts, ko ir saņēmis komersants: gan tas, kas ir paredzēts elektroenerģijas ražošanai... gan tas, kas ir bijis saņemts elektroenerģijas ražošanai kā procesam, gan arī kā investīcijām...

Līdz ar to komisija vienojās, ka 1. priekšlikums daļēji tiek atbalstīts un tiek iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Atbildīgās komisijas priekšlikums, tas, par ko es jums tikko stāstīju, paredz, ka atbalsta periods ietver... ka atbalsta periodam ir jābūt tādam, lai ietvertu visu komersanta saņemto atbalstu, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu. Gan ar darbības atbalstu, gan ar investīciju atbalstu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk.

3. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums par informācijas apmaiņu. Tas ir saistīts... principā tas ir saistīts ar informācijas apmaiņas sistēmas izveidi. Tā jau ir izveidota un darbojas, bet šeit tā tiek likuma līmenī noteikta. Priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts, izveidojot 4. - komisijas priekšlikumu. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas viedoklim par 3. priekšlikumu deputāti piekrīt. 4. ...?

I. Zariņš. Atbalstīts. Komisija izveidoja uz šī pamata savu priekšlikumu, tas ir, 4. priekšlikumu. Un būtība, ko mēs esam papildinājuši, - ka datu apmaiņai nav piemērojama lietošanas maksa. Jo mūsu, likumdevēju, bažas bija par to, lai šo sistēmu komersanti nevarētu izmantot savtīgiem mērķiem, lai gūtu nepamatotu peļņu no tās. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Ģirģens, Strīķe, Dombrava un Adamovičs lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad turpinām likumprojekta izskatīšanu.

I. Zariņš. 5. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kas saistīts ar izolētas darbības testa veikšanu. Kā jūs zināt, kolēģi, mūsu elektroenerģijas sistēma no padomju laikiem ir integrēta kopā ar Baltkrieviju, ar pārējām Baltijas valstīm un daļu Krievijas. Ir pieņemts stratēģisks lēmums, ka mēs atsaistāmies no šīs... no saviem austrumu kaimiņiem un integrējamies Eiropas elektroenerģijas sistēmās. Tādēļ ir nepieciešams veikt šo testu. Šajā jaunajā pantā ir atrunāts, kādi pienākumi un tiesības ir pārvades sistēmas operatoram, lai veiktu šo testu, kā tiks segtas izmaksas, kā tiks pārdalīta atbildība. Par to ir bijušas diezgan garas debates. Šī redakcija, kas tagad ir, komisijā ir atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 6. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tas ir saistīts... Jā, kolēģi, šīs ir vienas no konceptuālajām debatēm, kas mums būs komisijā jāveic un par ko esam vienojušies, proti, par to, kādā veidā turpmāk būtu pareizi regulēt jaunu jaudu ieviešanu. Ekonomikas ministrija ar to vairs nevēlas nodarboties. Tā kā atbildīgā par energo... enerģētikas stratēģiju, par energopolitikas ieviešanu nevēlas, ka ar to tiek saskaņotas jaudas, kas tiek ieviestas un pieslēgtas pie sadales tīkla. Pamatojums: Ekonomikas ministrija vēlas samazināt administratīvo slogu mikroģenerācijai. Bet pašreizējā redakcijā šis likumprojekts atļauj... teiksim tā - bez atļaujas, bez Ekonomikas ministrijas ziņas, ieviest jaudas arī visām tām... piemēram, visām OIK stacijām, praktiski gandrīz jebkurai jaunai jaudai, kura nav pieslēgta pie pārvades... Un tās ir tikai mūsu pašas lielākās stacijas, kas ir “Latvenergo”... Pārējās visas atļaujas vairs nebūtu vajadzīgas. Komisija bija nobažījusies par šādu koncepciju, tāpēc šo priekšlikumu noraidījām un esam vienojušies, ka par šo rīkosim vēl konceptuālas debates. Vēl jo vairāk tāpēc, ka “Sadales tīkls” norādīja, ka... arī viņi uzskata, ka tomēr Ekonomikas ministrijai vajadzētu lemt par šīm... lielākām jaudām. Un tas slieksnis, kā norādīja “Sadales tīkls”, varētu būt 50 kilovati; tas tiešām arī atbilst šai... mikroģenerācijas līmenim, tas būtu arī loģisks. Par to komisijā vēl būs turpmākas debates.

Tāpēc šis priekšlikums ir noraidīts nevis pēc būtības, bet gan noraidīts tāpēc, ka par to vēl ir jādiskutē. Tas ir jāizdiskutē, un tad ir jāpieņem pareizs, izsvērts lēmums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Zariņš. Tālāk.

7. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kurš precizē kritērijus, pēc kādiem tiek vērtētas koģenerācijas stacijas, vai tās kvalificējas vai nekvalificējas valsts atbalstam. Proti, tiek papildināts ar vienu kritēriju... “un kurināmā izejvielām”.

Kā jūs zināt, bijušas ļoti daudzas debates par to, ka stacijas bieži izmanto... tiek izmantotas ne tiem mērķiem, kādiem tās ir domātas... tam kurināmajam... Pieņemsim, lauksaimniecībā... Pieņemsim, bija paredzēta kūtsmēslu izmantošana, bet pārsvarā šīs stacijas pēc tam izmanto pavisam citu kurināmo, to jau speciāli ievedot vai raudzējot un pūdējot kaut kur, tādējādi ģenerējot šo nepieciešamo kurināmo no pavisam citām izejvielām.

Šis ir tāds principiāls labojums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Šeit es vēlos norādīt vienu no neprecizitātēm, kas šinī redakcijā ir un kas, manuprāt, neatbilst tam, ko komisija savās debatēs ir nolēmusi. Proti, šeit ir runa par “kārtību, kādā var atcelt un atteikties”. Mēs debatējām par to, ka “atcelt un atteikties”... ka tas būtu “atcelt vai atteikties”; ka nav obligāti jābūt šiem diviem faktiem saliktiem kopā. Šajā redakcijā ir palicis “un”. Tas ir tas, uz ko es aicinu komisiju vērst uzmanību. Un trešajā lasījumā tātad mums vajag skaidri definēt, kā mēs esam to domājuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 7. priekšlikumu. 

I. Zariņš. Tālāk.

8. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Tas ir tāds, es domāju, svarīgs priekšlikums, ko ļoti daudzi gaida no mums kā likumdevēja. Tas ir saistīts ar to, kam tad būs jāmaksā OIK... kurai elektroenerģijai... Te tiek paredzēts, ka tie ražotāji, kuri paši ražo elektroenerģiju, šie mikroģeneratori, kas... Tātad, ja jūs pašu mājsaimniecībai esat nopirkuši, piemēram, saules paneļus vai konkrētajā gadījumā šeit jums ir uzstādīta kāda maza ģenerējošā jauda, kas ir... kas var būt... nu, jebkura jauda... Un, ja jūs saražojat kaut ko vairāk, nekā jūs paši patērējat, tad atlikušo enerģijas apjomu jūs varat nodot “Sadales tīklā” un pēc tam to saņemt atpakaļ. Un par šo enerģiju, kuru jūs paši esat saražojuši un nodevuši tīklā, jo jums tā nebija vajadzīga, un kuru pēc tam vēlāk esat saņēmuši atpakaļ, jums OIK nebūs jāmaksā. Tas ir, manuprāt, loģisks risinājums, un arī visa komisija uzskatīja to par loģisku, pamatotu risinājumu, kas dotu motivāciju attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu arī mājsaimniecību līmenī.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Ir svarīgi uzsvērt, ka runa šeit ir par to, ka no OIK tiek atbrīvots nevis viss elektroenerģijas apjoms, ko patērē konkrētais komersants, bet tikai tas elektroenerģijas apjoms, ko viņš pats ir bijis saražojis un nodevis sistēmā. Tā ir principiāla lieta, kas būtu jāpiefiksē.

9. priekšlikums ir analoģisks 7. priekšlikumam. Tur mēs runājam par papildu kritērijiem, kādi tiek izvirzīti stacijām, lai tās kvalificētos atbalstam. Un šeit atkal ir runa par kurināmā izejvielām. Tiek papildināts ar šo kritēriju.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Es vēlos norādīt, ka šeit atkal ir šis “un” un “vai” jautājums. Šajā redakcijā ir palicis “atcelt un atteikties”, lai gan mēs debatējām, ka loģiski būtu šeit rakstīt - “atcelt vai atteikties”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 10. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kas paredz to, kā tiek uzskaitīts... ka publiskais tirgotājs uzskaita veiktos maksājumus atsevišķi stacijām ar elektrisko jaudu, lielāku vai vienādu ar 100 megavatiem un mazāku par 100 megavatiem, kā arī pa energoresursu veidiem.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Jānorāda, ka mums šeit ir vajadzīgas vēl vienas konceptuālas debates, par kurām komisija ir vienojusies, kuras būtu jāveic uz trešo lasījumu, proti, kā vispār būtu maksājama OIK, kā vispār būtu diferencējams šis OIK maksājums. Proti, komisija ir nolēmusi izdebatēt jautājumu par to, vai ir jēga saglabāt šo diferenciāciju pēc jaudas. Kāpēc? Kā jūs atceraties, ilgus gadus OIK tika maksāta tikai proporcionāli elektroenerģijas patēriņam. Tātad, jo vairāk jūs patērējāt elektroenerģiju, jo proporcionāli vairāk jūs maksājāt OIK.

Pirms pāris gadiem šis diferenciācijas modelis tika mainīts un sadalīts divās daļās: daļa tiek maksāta atbilstoši elektroenerģijas patēriņam, daļa - atbilstoši jaudas pieslēgumam. Debates būs par to, vai mums vispār šādu diferenciāciju atstāt vai ne. Jo šādas izmaiņas, kā tas tika norādīts komisijas sēdē (to norādīja uzaicinātās personas), tika pieņemtas bez pienācīgām debatēm. Tās tika pieņemtas ļoti savdabīgi - steidzamībā, ieliekot šo jautājumu budžeta paketē, lai gan tas vispār nebija budžeta paketes jautājums. Tādā veidā nodrošināta diferenciācijas izmainīšana, kā rezultātā ļoti daudzi elektroenerģijas patērētāji, jo sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi, tie uzņēmumi, kas vēlas attīstīties, ir zaudētāji - viņiem ir jāmaksā dārgāk.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskatīja, ka par šo jautājumu debates vēl būs jāturpina, bet pagaidām 10. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 11. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Arī tas ir par papildu kritērijiem, nosacījumiem elektroenerģijas ražošanā... ieviests kurināmā izejvielu veids. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces‑Ozolas priekšlikums, kas saistīts ar to, ka izcelsmes apliecinājumā būtu jānorāda valsts atbalsta apmērs un ka tas vispār... ir jāidentificē, pēc kādas valsts atbalsta shēmas tas ir bijis saņemts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 13. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums par gadījumiem, kad elektroenerģijas ražotājs neatbilst izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamajām prasībām... un šis apliecinājums viņam netiek izsniegts. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 14. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Arī saistīts ar izcelsmes apliecinājumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. 15. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar to, par ko mēs runājām, - par šo neto uzskaites sistēmu... ka uz to netiks attiecinātas šīs OIK izmaksas par to elektroenerģijas daļu, ko šis sistēmas dalībnieks būs saražojis, nodevis tīklā un pēc tam saņēmis atpakaļ. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 16. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Vienīgais, uz ko es šeit vēlētos norādīt, - ka, manuprāt, šeit atkal ir redakcionāla kļūda. Iespējams, tas viss ir radies tāpēc, ka... tika gatavots diezgan lielā steigā. Šeit ir atsauce uz 28. panta ceturto daļu, taču likumprojektā 28. panta ceturtā daļa vispār neeksistē, tā ir izņemta laukā. Likumprojektā ir 28.¹ panta ceturtā daļa, uz ko arī sākotnēji šinī likumprojektā ir bijusi atsauce. Nez kāpēc tā šeit ir pazudusi. Uz to es arī vēršu uzmanību.

Sēdes vadītāja. 16. priekšlikumu deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk.

17. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kas komisijā... Likumprojekta tabulā ir rakstīts: “Daļēji atbalstīts”, taču pēc būtības nav atbalstīts, jo runa ir par to, ka tie ienākumi, kurus gūst mājsaimniecība, kas ražo un pēc tam pārdod elektroenerģiju, netiek aplikti ar ienākuma nodokli. Pret šo principiāli iebilda Finanšu ministrija. Teica, ka šāds izņēmums nav iespējams. Tāpēc tika izveidots 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz: “Kārtību, kādā piemērojama neto norēķinu sistēma, nosaka Ministru kabinets.”

Sēdes vadītāja. Par 17. ... Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Zariņš. Jā.

Sēdes vadītāja. 18. - atbalsta.

I. Zariņš. 19. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā. Tas ir par to, ka jāterminē atbalsta periods; ka stacija var atbalstu saņemt ne ilgāk kā 20 gadus. Šis priekšlikums paredz šādu atbalsta periodu.

Komisijas priekšlikums atšķiras no 19. priekšlikuma ar to, ka komisijas priekšlikumā nav paredzēts triju gadu pārejas periods.

Kā jau teicu, 19. priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Un 20. - komisijas priekšlikums, kas attiecīgi izstrādāts, balstoties uz to, ka, kopējam atbalsta periodam sasniedzot 20 gadus, atbalsta izmaksu pārtrauc. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 21. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums.

Un 22. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums.

Abi divi ir daļēji atbalstīti, iekļauti 23. - komisijas priekšlikumā. To būtība ir vienkārša. Abi divi saskan daļēji. Ir runa par to, ka elektroenerģijas ražotāju darbības kontrolei var pieaicināt neatkarīgus un atbilstoši sertificētus tehniskos ekspertus. Atšķirība ir tā, ka deputāta Zariņa priekšlikumā runa ir par to, ka to organizē Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija acīmredzot nevēlas ar to visu nodarboties, un tāpēc ministrs piedāvā, ka to darīs “Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde”.

Abi šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti.

Tātad 21. - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Un arī 22. - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Un ir izveidots 23. priekšlikums - atbildīgās komisijas redakcija, kuru komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk.

24. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Runa ir par to, kā tiks īstenotas pārbaudes, kas... konkrēti, nevis par to, kā tiks īstenotas, bet par to, kas ir tas minimālais kopums, kas likumā jau atrunāts, kas būtu jāveic šinīs pārbaudēs.

Šis priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 25. priekšlikumā.

Un 25. priekšlikums ir deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk.

26. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Šis ir atkal viens no tādiem konceptuāli svarīgiem jautājumiem, par ko mums būtu jādebatē. Proti, tas ir par to, kas ir būtisks pārkāpums; kas ir to pārkāpumu kopa, kuru dēļ saskaņā ar likumu... likums paredzēs, par kādiem pārkāpumiem komersantam ir jāatņem tiesības uz atbalstu. Šis priekšlikums nav atbalstīts, jo vienkārši šāda definīcija... netika atbalstīts nevis pēc būtības, bet gan tāpēc, ka mēs vienojāmies, ka par to mums būs atsevišķas principiālas debates, kurās mēs paši mēģināsim definēt, kas ir to pārkāpumu kopa, kuri būtu jāuztver kā būtiski pārkāpumi. Tāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. Tālāk.

27. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Tātad - kas ir svarīgi šinī priekšlikumā, ko deputāti ir atbalstījuši? Proti, ja tiek piefiksēts, ka komersants nepilda atbalsta nosacījumus, tad nevis valstij, nevis šai kontrolējošajai institūcijai būs pienākums pierādīt, no kura brīža komersants ir sācis krāpties, bet gan komersantam būs pienākums pierādīt, līdz kuram brīdim viņš ir strādājis godprātīgi. Tātad šī ir ļoti principiāla lieta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk.

28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tas, kā jau teicu, atbalstīts. Jā, šī ir tā redakcija... Tas ir atbalstīts. Tas, par ko es jau runāju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Vienkārši vēlos, lai būtu neliels mirklis atpūtai Zariņa kungam, un arī uzslavēt viņu par kvalitatīvo ziņošanu. Tāpat arī vēlos pievērst uzmanību tam, ka, piemēram, 25. - deputāta Zariņa priekšlikums - komisijā atbalstīts. Tas ir spilgts piemērs, ka opozīcija var konstruktīvus priekšlikumus...

Sēdes vadītāja. Vispār darba kārtībā šobrīd ir 28. priekšlikums.

K. Feldmans. Jā. Un 28. ir priekšlikums, kurā daļēji ir atbalstīts 27. - Zariņa priekšlikums. Tas arī ir piemērs konstruktīvam darbam. Paldies Zariņa kungam. (Aplausi.)

 

I. Zariņš. Es ceru, ka jūs atbalstīsiet arī turpmākos priekšlikumus, kas būs trešajā lasījumā. Jo daudz kas vēl ir jāizdara. (Dep. K. Feldmans: “Tikai konstruktīvos!”)

29. - finanšu ministres Danas Reiznieces...

Sēdes vadītāja. 28. priekšlikums tātad ir atbalstīts.

I. Zariņš. Jā. Komisijā ir atbalstīts.

29. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā... Tas ir saistīts ar nosacījumiem valsts atbalsta atmaksai. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Tieši tāpat ir ar 30. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikumu, kas arī ir saistīts ar to, kādā veidā, par kādiem pārkāpumiem tiek atgūts šis... ir pienākums atgūt šo atbalstu. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, jo mēs nevarējām to atbalstīt. 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Jo, kā jau es teicu, šeit ir nepieciešamas konceptuālas debates. Tāpēc atbildīgās komisijas priekšlikums - 31. priekšlikums - ir: “Nosacījumus valsts atbalsta atmaksai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem vai koģenerācijā nosaka Ministru kabinets.”

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk.

32. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, jo ekonomikas ministrs nez kāpēc piedāvāja mainīt definīciju - kas ir “koģenerācijas stacijas saražotās siltumenerģijas patēriņš”. Šī ir ļoti svarīga definīcija. Ļoti svarīgi, lai tā būtu skaidra un Eiropas Savienības tiesību normām atbilstoša, lai mēs pēc tam varētu precīzi kvalificēt, kuras no koģenerācijas stacijām, kas ražo arī siltumu... vai tas tiek atbilstoši patērēts, vai tas ir efektīvs... vai šīs stacijas ir efektīvas vai nav efektīvas. Tāpēc šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. 33. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Par šo arī ir svarīgi atzīmēt, ka runa ir par to, kādā veidā tiek aprēķināta kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma. Komisijā bija divas principiālas debates... Pirmkārt, par to, ka mēs likumā fiksējam, ka nevis ir deviņi procenti, bet ka nedrīkst būt vairāk kā deviņi procenti. Tas nozīmē, ka likuma līmenī tiek pateikts, ka šī norma var būt arī zemāka.

Diemžēl likumprojekta galaredakcijā tas īsti skaidri nav saprotams, jo... bet tādēļ es protokolam, lai tas būtu skaidri saprotams... Tātad komisija vēlējās, lai viens no principiem, kas šeit tiek fiksēts, ir, ka šī norma var būt līdz deviņiem procentiem, tātad arī zemāka.

Otrkārt, mums komisijā bija debates par to, kā šī norma tiek rēķināta. Un komisija vienojās, ka šī norma tiek rēķināta, izmantojot līmeņatzīmes.

Ekonomikas ministrijas priekšlikums, ka vajadzētu likt klāt arī faktiskās izmaksas, komisijā tika noraidīts, pamatoti norādot uz to, ka tādā veidā komersants var likt klāt arī visu veidu izmaksas, kas nemaz nav tieši saistītas ar staciju, jo viss, kas viņam ir nepieciešams, - vienkārši pareizi visu iegrāmatot. Proti, ja jūs nopērkat luksusa automašīnu vai uz šīs kompānijas rēķina braucat komandējumos, tad to visu var ielikt faktiskajās izmaksās.

Tāpēc komisija šādu Ekonomikas ministrijas priekšlikumu noraidīja un lūdza Ekonomikas ministriju izstrādāt redakciju par deviņiem procentiem... un ka šajos deviņos procentos tiek ņemts vērā viss atbalsts, ko komersants ir saņēmis gan par elektroenerģijas ražošanu, gan par investīcijām. Šāda redakcija tika sagatavota. Mēs to komisijā atbalstījām. Taču tas, kas netika norādīts deputātiem (mēs sanācām kopā jau, var teikt, tādā vasaras noskaņojumā), - ka Ekonomikas ministrija bija ielikusi atpakaļ šīs faktiskās izmaksas, lai gan mēs bijām vienojušies, ka to nebūs.

Tagad šinī redakcijā šīs faktiskās izmaksas pēkšņi atkal ir parādījušās. Uz to es vēršu komisijas uzmanību. Un, lai turpinātu kvalitatīvi pildīt savu darbu, es aicinu trešajā lasījumā atgriezties pie tās redakcijas, par kuru bijām vienojušies, - ka faktiskās izmaksas šeit netiek iekļautas. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā tātad runājat par 33.?

I. Zariņš. Jā. Tas ir komisijas vārdā. To es arī stāstu.

Sēdes vadītāja. Par 33. Ir daļēji atbalstīts.

I. Zariņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Atbalstu 33. priekšlikumu, bet, paturpinot Feldmana kungu, novērtēju Zariņa kunga profesionālo ziņojumu. Man ir lūgums Feldmana kungam un citiem kolēģiem runāt drusku klusāk, lai šo kvalitatīvo Zariņa kunga ziņojumu varētu dzirdēt pilnvērtīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tātad šeit komisijas vārdā ir svarīgi uzsvērt, ka, nosakot šos deviņus procentus, tiek domāts, ka jāņem vērā viss komersantam sniegtais atbalsts - darbības atbalsts ne tikai obligātā iepirkuma ietvaros, bet arī cits darbības atbalsts, kas ir bijis līdz tam, kā arī viss investīciju atbalsts.

Sēdes vadītāja. Nu jau 34. priekšlikums.

I. Zariņš. Jā, tas ir 34. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Jā. Tālāk.

35. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Un 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Jā, tas ir analoģiski, kā mēs to bijām jau runājuši, debatējot par iepriekšējo priekšlikumu. Proti, šeit vērā tiek ņemts viss elektroenerģijas atbalsts, kā arī investīciju atbalsts. Un diemžēl šinī redakcijā parādījās... pretēji tam, ka mēs komisijā bijām nolēmuši, ka faktisko izmaksu nebūs, šeit tās ir iekļautas. Tas ir tas, uz ko es vēršu uzmanību kā ziņotājs, un aicinu trešajā lasījumā precizēt šo redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 27. - ekonomikas ministra...

Sēdes vadītāja. 37. priekšlikums.

I. Zariņš. 37. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas paredz: “Kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas maksimālā likme un līmeņatzīmes tiek noteiktas tādā apmērā, lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu.” Šeit atslēgvārds ir “samērīgums”. Tātad - lai atbalsts būtu nevis pārmērīgs, bet samērīgs.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 38. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Tas ir saistīts ar definīciju - kas ir “elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla princips”. Šis ir ļoti svarīgs princips, kuram ir jābūt likumprojektā. Tas palīdzēs novērst tās krāpniecības, kuras nu ir kļuvušas visiem zināmas. Proti, komersanti, lai varētu kvalificēties atbalstam, ļoti bieži sadala savu staciju nosacīti vairākās daļās. Un pēc būtības to enerģijas daļu, kas viņiem būtu jāizmanto pašpatēriņam, viņi uzskaita... ka viņi to ir izmantojuši it kā citam komersantam, bet patiesībā šī enerģija ir nepieciešama šim tehnoloģiskajam ciklam, lai nodrošinātu konkrētās stacijas darbību. Un, lai šāda krāpniecība nebūtu iespējama, ir ieviesta šāda definīcija. Šī definīcija komisijā ir atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Definīcija, kā arī princips - kā tas izskatās.... Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 39. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Tātad - par ko ir šis priekšlikums? Priekšlikuma būtība ir šāda: lai varētu nodrošināt valsts atbalsta sistēmas atbilstīgu uzraudzību, regulāciju, tiek paredzēts, ka komersantiem būs jāmaksā nodeva.

Mums bija diezgan... Šis bija viens no jautājumiem, par kuriem komisija diezgan intensīvi debatēja. Kādai tad vajadzētu izskatīties šai nodevas sistēmai? Šeit uz otro lasījumu ir sagatavota redakcija, un mēs jau esam vienojušies, ka uz trešo lasījumu vajadzētu to nopietnāk izdebatēt, jo tā ir kaut kur... mēs atzinām, ka tā ir kaut kur neloģiska. Proti, šeit ir noteikts, ka šo nodevu maksā par katru uzstādīto megavatu, nosakot, cik liela ir likme par vienu megavatu, proti, 800 eiro.

Ņemot vērā to, ka šīs izmaksas... kontroles izmaksas mainīsies, ir nolemts, ka... mēs debatēsim... Iespējams, ka to vajadzētu “piesiet” kādiem citiem faktoriem, teiksim, vidējai algai. Vajag arī izdiskutēt to, vai tiešām vajadzētu saglabāt šādu degradāciju... šādu attiecināšanu, ka par katru megavatu tiek maksāti 800 eiro. Jo pēc būtības sanāk tā, ka nav jau starpības, vai konkrētai stacijai ir viens megavats vai trīs megavati, vai pieci megavati; pārbaude būs apmēram viena un tā pati, izmaksas būs vienas un tās pašas. Nav saprotams, kāpēc vienā gadījumā komersantam jāmaksā piecreiz vairāk. Vai kā, teiksim, “Latvenergo” gadījumā... Tur, kur stacijas jauda ir varbūt tūkstošreiz lielāka, viņiem tad būs jāmaksā jau miljoni par šo pārbaudi.

Šeit tomēr vajadzētu būt kaut kādam samērojamības principam. Un tas ir tas jautājums, par kuru komisija ir vienojusies debatēt, gatavojot likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 41. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums par... tas saistīts ar aizsargātā lietotāja statusu. Kādā veidā šī sistēma to pārbauda, kā tas tiek verificēts un īstenots. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 43. - ekonomikas ministra...

Sēdes vadītāja. 42.

I. Zariņš. 42. ... es atvainojos. 42. ... Man aizlocījās... Jā. 42. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums izslēgt esošo redakciju, jo mums tagad attiecībā uz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu... mēs jau apstiprinājām, ka tas notiks citādā veidā. Tāpēc priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 43. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas ir: ko Ministru kabinets nosaka attiecībā uz šo aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu un nosacījumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Jā. Un 44. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kura būtība ir izslēgt līdzšinējo redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 45. - deputātu Jūlijas Stepaņenko un Alda Gobzema priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Es saprotu, deputāti paši izstāstīs priekšlikuma būtību.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pirmkārt, īss ieskats Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Riekstiņa kungs, es turu savu vārdu. Es tiešām nelūgšu balsojumu, un es ceru, ka šis likumprojekts taps par opozīcijas konstruktīvo priekšlikumu atbalstīšanas likumprojektu. Es vēlos izstāstīt jums, godātie kolēģi, par šo priekšlikumu tā, lai, uz trešo lasījumu iesniedzot to sadarbībā ar Juridisko biroju, jums nerastos nekādi pārmetumi par to, ka pēkšņi no zila gaisa šī ideja radusies.

Otrkārt, vēlos piebilst, ka diemžēl deputātiem nebija iespējas komisijā balsot pēc būtības ne tikai tāpēc, ka konstruktīvi iepriekšējie priekšlikumi liedza šim likumprojektam tikt iekļautam... šim priekšlikumam tikt iekļautam likumprojektā, bet arī tāpēc, ka Finanšu ministrija nesaprotamu iemeslu dēļ kopš 31. maija, kad tika iesniegts šis priekšlikums, mēneša laikā principā nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot attiecīgu atzinumu par šo likumprojektu... par šo priekšlikumu. Varbūt viņi bija ļoti aizņemti ar akcīzes karu vai vēl kaut ko, bet tas nav pieņemami un nedrīkst atkārtoties.

Šis priekšlikums ir par to, ka Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumos Nr. 459 ir paredzēts aizsargāto lietotāju atbalsta apmērs. Un mēs zinām, ka ir vairākas aizsargāto lietotāju grupas: ir maznodrošinātie, ir daudzbērnu ģimenes, ir cilvēki, kuri audzina bērnu ar invaliditāti, un personas ar I grupas invaliditāti. Maznodrošinātajiem atbalsta apjoms ir 100 kilovatstundas, daudzbērnu ģimenēm ir 300 kilovatstundas, un, kā mums paskaidroja komisijā, šis apjoms... šis lielākais apjoms tika piešķirts, vadoties no patēriņa. Bet, laikam ejot, ir skaidrs, ka arī cilvēki ar invaliditāti patērē elektrību ne tikai tāpēc, ka viņi ir ilgstoši... varbūt atrodas četrās sienās un izmanto... arī saziņai un arī... vienkārši gaismai, bet arī... Ir dažādas ierīces, piemēram, pretizgulējumu gultas, dažādas mākslīgās ventilācijas ierīces, plaušu mākslīgās ventilācijas aparatūra un citas ierīces, kas ir tiešām būtiski nepieciešamas cilvēkiem šādā situācijā. Tāpēc ir skaidrs, ka nav pieļaujama nevienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar tām pašām daudzbērnu ģimenēm - ka cilvēki ar invaliditāti saņem tikai 100 kilovatstundu atbalsta apjomu.

Kā noprotu, arī komisijā bija zināma izpratne no deputātu puses, un es tiešām ceru, ka uz trešo lasījumu mums izdosies arī panākt uzlabojumu šajā likumprojektā. Jo Ministru kabineta noteikumi tiek veidoti, protams, vadoties arī no tā, ko likumdevējs ir norādījis. Tāpēc mēs vēlamies uzsvērt to, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir jāsaņem vismaz vienlīdzīgs atbalsts, tāds, kādu saņem daudzbērnu ģimenes, nevis mazāks.

Informācija, par kādu cilvēku skaitu ir runa: kopumā šobrīd šādu cilvēku ir apmēram 12 tūkstoši. Atkārtoju: šajā aizsargāto lietotāju grupā (ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, un cilvēki ar I grupas invaliditāti) ir apmēram 12 tūkstoši cilvēku. Un, protams, pēc mūsu aprēķiniem, šis atbalsts katru gadu... šī atbalsta palielinājums katru gadu no valsts budžeta izmaksās 1,7 miljonus. Ar nosacījumu, ka visi šie cilvēki izmanto maksimālo atbalsta apjomu - 300 kilovatstundas, kā mēs bijām rēķinājuši.

Tāpēc es... atkārtošu vēlreiz - es nelūgšu balsojumu tādēļ, lai jums nebūtu jābalso “pret” šo priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu kopā ar Juridisko biroju mēs sagatavosim priekšlikumu tā, lai jūs varētu par to nobalsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Daudzbērnu ģimenes, ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, un personas ar I grupas invaliditāti! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību faktam, ka Jaunās VIENOTĪBAS valdība ir pret jums!

Šī valdība ir pret cilvēkiem, kuriem dzīvē dažādu iemeslu dēļ nav paveicies vai kuri ir bijuši tādi Latvijas valsts patrioti, ka radījuši vairāk bērnu.

Šī priekšlikuma būtība nozīmē 1,7 miljonus... Šeit es gribu piesaukt vienu salīdzinājumu. Mūsu valsts ir viena no tām, kurām ir dārgākā elektrība Eiropā. Mums elektrība ir daudz dārgāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Un vienlaikus mums ir faktisks monopoluzņēmums “Latvenergo” ar milzīgu peļņu. Avīzēs pat raksta, ka atsevišķos gados šī peļņa pārsniedz 300 miljonus. No ekonomiskās loģikas, faktiskam monopoluzņēmumam radīt apstākļus, lai būtu 300 miljonu peļņa, nav nekāda māksla. Tas pēc būtības ir papildu nodoklis, kas vienkārši tiek iekasēts no visas sabiedrības. Tur nevajag ne daudz domas, ne izdomas.

Šāds monopols, šāds monstrs ar tādu peļņu... Patiesībā tas nav konkrētā uzņēmuma veiksmes stāsts, bet gan valdošo nemākulība attīstīt iespēju nodokļus iekasēt... nodokļu ieņēmumus gūt citos veidos.

Šis peļņas apjoms un mūsu elektrības cena skaidri un gaiši parāda, ka mēs varam palīdzēt maznodrošinātajām mūsu sabiedrības grupām, kurām dzīve tāpat nav sniegusi daudz dāvanu.

Un šeit es gribu atgādināt to, ko jūs, dārgā Jaunās VIENOTĪBAS koalīcija, droši vien nedzirdējāt, - to, ko šorīt pulksten deviņos... nedaudz pēc pulksten deviņiem no rīta jaunais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits teica no šīs pašas tribīnes. Viņš salīdzināja Šveices konstitūciju ar mūsu Satversmi. Un viņš teica, ka valsts ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. (Dep. A. Kaimiņš: “Tā viņš neteica!”)

Cilvēki, kuru ģimenēs ir daudz bērnu vai bērni ar invaliditāti, kā arī cilvēki ar I grupas invaliditāti ir tie, pret kuriem balso šī konkrētā koalīcija. Un tie cilvēki... lūdzu... Tie, kuri mani šobrīd klausās vai skatīsies vēlāk sociālajos tīklos, lūdzu, ņemiet vērā šo balsojumu, nevis establišmentu slavinošu reklāmas foto, kur, piemēram, Kariņš stāv, PR nolūkos nofotografējies ar lietussargu! Ņemiet vērā to, kā balso šī koalīcija par jūsu interesēm un lētāku elektrību jums. Neklausieties vārdos, bet skatieties, mīļie cilvēki, uz darbiem, ko dara šī koalīcija!

Runa ir par 1,7 miljoniem, bet te nav runa par Latvijas valsts budžetu. Šeit ir runa par monstroza uzņēmuma “Latvenergo” peļņas daļu, kas objektīvi šādam uzņēmumam nav vajadzīga. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstu attiecīgiem uzņēmumiem mums ir lielākā peļņa elektrības uzņēmumam, bet vienlaikus kaimiņvalstīs ir daudz konkurētspējīgāki apstākļi uzņēmējiem un nodokļos tiek iekasēts vairāk. Piemēram, Igaunijā, - aptuveni par miljardu vairāk, turklāt, esot mazākiem nodokļiem, mazākam iedzīvotāju skaitam un mazākam Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku skaitam, arī tāpēc, ka elektrība tur ir lētāka.

Es atšķirībā no Stepaņenko kundzes aicinu balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, es vēlos ko piebilst pie tā, ko teicu pirmīt. Es saprotu, kāds būs... Es saprotu, kāds būs Finanšu ministrijas atzinums. Es to varu paredzēt, jo līdzīgu atzinumu mēs saņēmām par tādu pašu priekšlikumu, ko sniedzām arī pie šī gada budžeta. Tā ka...

Bet man ir ļoti liela cerība uz Labklājības ministriju tāpēc, ka arī savulaik Labklājības ministrijas atzinums bija izšķirošais, kad mēs 2015. gadā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatījām jautājumu par šo divu grupu iekļaušanu pie aizsargātajiem lietotājiem.

Tāpēc es arī tagad no tribīnes lūdzu, lai uz trešo lasījumu atzinums būtu arī no Labklājības ministrijas. Tas ir ļoti svarīgi. Nav tikai Finanšu ministrija šajā gadījumā iesaistīta.

Visbeidzot - es arī vēlos pateikt, ka tas nav tikai mūsu izdomājums, ka šim atbalstam jābūt vienlīdzīgam, arī deputāti ir iepazinušies ar vēstulēm gan no Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības vecāku iniciatīvas grupas vadītājas Vinetas Grigānes‑Drandes, gan Invalīdu tiesību aizsardzības centra. Ir skaidrs, ka šīs nevalstiskās organizācijas vēlreiz uzsver to, ka atbalsta palielinājums ir nepieciešams ne tikai taisnības un taisnīgu nosacījumu dēļ, bet arī tāpēc, ka tas tiešām cilvēkiem ir vajadzīgs... praktiski viņi to elektrību lieto. Tāpēc nu... Tā ka...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens.)

Tātad komisijā priekšlikums nav atbalstīts? (Starpsauciens.)

I. Zariņš. Jā. Komisijas vārdā es vēlos piebilst: kad mēs debatējām par šo jautājumu, iemesls, kāpēc komisijā priekšlikums netika atbalstīts, ir tāds, ka Finanšu ministrija nebija sagatavojusi savu atzinumu par šo priekšlikumu. Un komisijas viedoklis bija tāds, ka bez Finanšu ministrijas atzinuma mēs nevaram to atbalstīt. Bet tas nenozīmē, ka mēs šo priekšlikumu konceptuāli esam noraidījuši. Es arī kā komisijas sekretārs aicinu, ka uz trešo lasījumu palūdzam, lai mums ir visi atzinumi, lai varam par šo jautājumu debatēt un pieņemt lēmumu, atbildīgu lēmumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputātu Stepaņenko un Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Zariņš. Kur mēs esam? Pie kura mēs palikām?

Sēdes vadītāja. 46.

I. Zariņš. 46. ... Tūlīt. 46. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kas papildina sadales sistēmas operatora atbildību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 47. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kas ir saistīts ar piemērojamiem sodiem par pārkāpumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

I. Zariņš. Nav atbalstīts nevis tāpēc, ka mēs principiāli tam nepiekrītam, bet tāpēc, ka šis ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem vajadzētu būt plašākām konceptuālām debatēm, - par kādiem pārkāpumiem kādi sodi būtu piemērojami. Jo pretējā gadījumā pēc šīs redakcijas sanāk, sanāk ļoti dīvaini. Kad par tādiem būtiskiem pārkāpumiem... piemēram, kad komersants vispār nelaiž iekšā savā stacijā veikt pārbaudi. Nav pat jāuzmin - kāpēc viņš nelaiž iekšā. Viņam pietiek samaksāt dažus tūkstošus - sodu -, un tad skaitās, ka viņš ir izpircis savu vainu. Lai gan šāds pārkāpums var būt saistīts ar krāpniecību, kas mērāma simtiem tūkstošos. Līdz ar to šeit būtu jārunā, ka... it kā, no vienas puses, varbūt, virspusēji skatoties uz šo priekšlikumu, liekas, ka Ekonomikas ministrija nāk ar priekšlikumu, kādā veidā tā tagad bargi vērsīsies pret krāpniecību, bet tikpat labi, paskatoties no otras puses, tas varētu būt... sanāk - kādā veidā legalizēt, un turklāt pa lēto, šo krāpniecību, kas var būt ļoti būtiska.

Tāpēc komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, un mums par to būs konceptuālas debates... par to, kādam vajadzētu izskatīties šim... šai atbilstības sistēmai.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Zariņš. Tālāk.

48. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Arī nav atbalstīts, jo tas ir saistīts ar šiem pašiem sodiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Zariņš. Tālāk.

49. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Viņš ierosina izslēgt pārejas noteikumu 52. punktu, kas ir saistīts ar konkrētiem komersantiem, kuriem tiek nodrošināts atbalsts. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es vēlos paskaidrot priekšlikuma būtību.

Kolēģi! Kā jūs visi to ļoti labi zināt, valsts atbalsts ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Dalībvalsts, kā mēs esam noskaidrojuši un, es domāju, visi jau zinām, nav tiesīga sniegt atbalstu, kurš nav saskaņots ar Eiropas Komisiju.

Kolēģi! Atbalsts, kas ir ierakstīts šinī pārejas noteikumu punktā, nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tā argumentācija, kāpēc šāda redakcija ir jāsaglabā... Ekonomikas ministrija teica, ka viņiem esot Juridiskā biroja atzinums par to, ka šis atbalsts nebija jāsaskaņo. Jo šis atbalsts esot nevis jauns atbalsts, bet esošais atbalsts. Attiecībā uz to es šinīs debatēs norādīju, ka principā Eiropas Komisijai varētu būt arī cits viedoklis. Jo, raugi, pašlaik notiek tiesvedība ar hesiem. Tas ir līdzīgs stāsts. Tātad šis stāsts ir vairāk par vēja parkiem, kuriem tagad tiek piedāvāts aizstāvēt šo... viņu atbalstu, bet līdzīgs stāsts ir par hesiem. Proti, notiekot šai tiesvedībai ar hesiem, Latvijas tiesa bija vērsusies pie Eiropas Komisijas, un Eiropas Komisija par šādu analoģisku situāciju bija pateikusi, ka tā uzskata, ka tas ir atbalsts, kas bija ar to jāsaskaņo.

Un šeit tagad mums sanāk tāda, es teiktu, amizanta situācija. No vienas puses, mums ir kaut kāds juridiskais atzinums, kurā ir pateikts, ka... viņi vienkārši virspusēji vērtē kaut ko... un, balstoties uz šo atzinumu, mums mēģina iestāstīt, ka šis atbalsts nebija jāsaskaņo. No otras puses, - Eiropas Komisijas atzinums, kuru tā sniegusi Latvijas tiesai un no kura tomēr izriet... varētu izrietēt arī citādāk - ka šāds atbalsts bija jāsaskaņo.

Es redzu, ka šis tomēr būtu pamatots jautājums, kas komisijai būtu jāizdebatē. Un tādēļ, lai Saeimai šodien nebūtu jāpieņem lēmums, kurš, iespējams, pēc tam izrādītos pretlikumīgs un varētu radīt nopietnus zaudējumus, es savu priekšlikumu atsaukšu. Un aicinu komisiju līdz trešajam lasījumam nekautrēties un pajautāt Eiropas Komisijai... pašiem. Ja jau Ekonomikas ministrija pa visu šo laiku nez kāpēc nebija spējīga pajautāt. Viņi bija spējīgi pajautāt visādas lietas: “A kas būs, ja mēs tagad nepildīsim Eiropas Savienības mērķus? Kas būs? Vai mūs sodīs, ja mēs pārkāpsim tās saistības, ko esam uzņēmušies?” Tādas lietas viņi pajautāja. Bet konkrēti par šo nez kāpēc netika pajautāts. Tāpēc es aicinu, izmantojot to, ka mums būs pietiekami garš laiks sagatavoties trešajam lasījumam, noskaidrot šo Eiropas Komisijas viedokli, ja kādam vēl ir šaubas par to. Pašiem paprasīt.

Tāpēc šo savu priekšlikumu es pašlaik atsaucu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

I. Zariņš. 50. - deputātu Jūlijas Stepaņenko un Alda Gobzema priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš jau debatēto viņu priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tas nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, jo tas ir saistīts ar 45. priekšlikumu. Priekšlikums nav balsojams!

I. Zariņš. 51. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kas ir saistīts ar periodiem, kādos būtu jāpieņem ar šo likumprojektu saistītie normatīvie akti, tas ir, Ministru kabineta noteikumi. Komisijā atbalstīts.

Ko es vēlos norādīt? Ka šeit debatēs par šiem periodiem... uz ko norādīja Juridiskais birojs... ka ir diezgan nesaprotami, kā šīm normām būtu jāstājas spēkā, cik laika būtu reāli vajadzīgs, lai tās izstrādātu. Arī pati Ekonomikas ministrija lāgā nespēja uz to atbildēt, tā ka es pieņemu, ka uz trešo lasījumu mums tomēr nāksies salāgot visus šos spēkā stāšanās termiņus pakārtotajiem normatīvajiem aktiem, jo citādi likums daudzos gadījumos vispār zaudē jēgu. 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tātad... Jā.

52. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kuru es piedāvāju saīsināt, ņemot vērā, ka šis likumprojekts, kolēģi, Saeimā ir gandrīz gadu. Otrajam lasījumam tas tiek gatavots jau bezmaz pusgadu. Ņemot vērā to, cik ilgi šis likumprojekts atrodas Saeimā... ja tik tiešām būtu bijusi vēlme cīnīties un sakārtot šo sistēmu, tad Ekonomikas ministrijai principā ir bijis pietiekami daudz laika to visu izdarīt. Tai nebūtu vajadzīgi tik gari termiņi, lai izstrādātu šos pakārtotos normatīvos aktus. Tāpēc tika piedāvāti īsāki termiņi.

Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Zariņš. Tālāk.

53. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kur deputāts Ivars Zariņš piedāvāja, ka šo pārkompensācijas izvērtēšanu Ekonomikas ministrija varētu veikt triju mēnešu laikā. Ministrija tam nepiekrita, prasīja, ka viņiem vajadzīgi vismaz seši mēneši.

Tāpēc komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Zariņš. 54. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Atkal kārtējais Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas termiņš noteikts 12 mēnešu laikā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 55. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 56. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kas ir saistīts ar datu lietošanas platformu, cik ilgā termiņā tai jāsāk strādāt. Daļēji atbalstīts, iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka šai platformai ir jāsāk strādāt ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Šeit svarīgi pieminēt, ka 36 mēnešu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās.

58. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, ka jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz ļoti svarīgu principu - nosacījumiem elektrostaciju darbības vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas kontrolei. 

Ekonomikas ministrija piedāvāja, ka Ministru kabineta noteikumi tiks izstrādāti tikai 2021. gada 1. janvārī. Komisija pamatoti uzdeva jautājumu: “Kāpēc vajadzīgs tik ilgs termiņš?” Ekonomikas ministrijas pārstāvji lāgā nespēja atbildēt. Tas būs kā viens no jautājumiem, par kuriem mēs uz trešo lasījumu esam vienojušies, ka, iespējams, komisija pati iesniegs krietni īsāku termiņu, lai tad Ekonomikas ministrija izstāsta, kas viņiem traucē šos Ministru kabineta noteikumus, kas ir ļoti svarīgi, lai novērstu krāpniecību šajā nozarē, izstrādāt krietni īsākā termiņā... līdzīgi kā visus pārējos, kuru izstrādei Ekonomikas ministrijai nepieciešami seši mēneši. Šeit nez kāpēc - pusotrs gads. Daļēji atbalstīts, iekļauts 59. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Un 60. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Vairāk redakcionālas dabas priekšlikums - iekļauj atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Paldies, kolēģi, par atbalstu komisijas darbā! (Aplausi.) Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. Šī gada 30. augusts.

Sēdes vadītāja. 30. augusts, ja? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. augusts.

Ārkārtas sesijas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Andrejs Klementjevs, Māris Kučinskis, Romāns Naudiņš, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Edmunds Teirumnieks (Starpsauciens.)... Ribakovs ir... un Evita Zālīte‑Grosa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Otrās ārkārtas sesijas sēdi slēdzu.

Pēc 10 minūtēm - trešās ārkārtas sesijas sēde. Tātad plkst. 16.00.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas otrās ārkārtas sesijas sēde
2019. gada 8. jūlijā (pulksten 11.30)

 

Par Jāņa Iesalnieka 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (Dok. Nr. 1185)
Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu kultūras ministram Naurim Puntulim” (Nr. 209/Lm13) (Dok. Nr. 1188)
Debates	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. A. Gobzems
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 356/Lp13) (Dok. Nr. 1189, 1189A)
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 357/Lp13) (Dok. Nr. 1190, 1190A)
Par likumprojektu “Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” (Nr. 358/Lp13) (Dok. Nr. 1191, 1191A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 359/Lp13) (Dok. Nr. 1192, 1192A)
Par likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 360/Lp13) (Dok. Nr. 1193, 1193A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 361/Lp13) (Dok. Nr. 1199, 1199A)
Lēmuma projekts “Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā” (Nr. 210/Lm13) (Dok. Nr. 1200)
Debates	- dep. I. Lībiņa-Egnere
	- dep. L. Ozola
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. M. Golubeva
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. R. Kols
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Dombrava
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam no šā gada 18. jūnija līdz 20. jūnijam (Dok. Nr. 1181., 622.6/37-4-13/19)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ērikam Pucenam šā gada 8. jūlijā (Dok. Nr. 1182., 611.1.8/2-32-13/19)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 355/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1194)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Debates	- dep. K. Sprūde
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. D. Šmits
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
Likums “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (Nr. 17/Lp13) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 1196)
Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Debates	- dep. B. Cilevičs
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Jansons
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
Likumprojekts “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām” (Nr. 272/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1187)
Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums” (Nr. 298/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1175)
Ziņo	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 315/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1165)
Ziņo	- dep. J. Strīķe
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 309/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1174)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 77/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1197)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Debates	- dep. K. Feldmans
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 08.07.2019 11:48:34 bal001
Par - 63, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu kultūras ministram Naurim Puntulim (209/Lm13)

Datums: 08.07.2019 12:42:16 bal002
Par - 65, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (210/Lm13)

Datums: 08.07.2019 12:57:56 bal003
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.07.2019 13:47:57 bal004
Par - 26, pret - 47, atturas - 4. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.07.2019 13:48:28 bal005
Par - 27, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.07.2019 13:49:03 bal006
Par - 28, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.07.2019 13:58:59 bal007
Par - 62, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.07.2019 13:59:26 bal008
Par - 25, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.07.2019 14:04:21 bal009
Par - 56, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.07.2019 14:08:58 bal010
Par - 0, pret - 70, atturas - 6. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.07.2019 14:16:06 bal011
Par - 53, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.07.2019 14:16:35 bal012
Par - 51, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.07.2019 14:36:58 bal013
Par - 30, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 08.07.2019 14:40:50 bal014
Par - 29, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 08.07.2019 14:41:59 bal015
Par - 53, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 08.07.2019 14:44:35 bal016
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (272/Lp13), 2.lasījums

Datums: 08.07.2019 14:48:22 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums (298/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.07.2019 14:49:38 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (315/Lp13), 2.lasījums

Datums: 08.07.2019 14:51:46 bal019
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (309/Lp13), 2.lasījums

Datums: 08.07.2019 15:39:22 bal020
Par - 29, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 2.lasījums

Datums: 08.07.2019 15:49:36 bal021
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (77/Lp13), 2.lasījums

Datums: 08.07.2019 15:50:12 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija