Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2019. gada 13. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 13. jūnija sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Ribakovs, Krišāns, Klementjevs, Cilevičs, Ādamsons un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ādamsons, Urbanovičs, Ribakovs, Krišāns, Klementjevs, Cilevičs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Pavļuts, Lejiņš, Golubeva, Kalniņš, Bondars, Bluķe, Voika un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti, deputātes, kolēģi un klātesošie! Latvieši zina, kas ir vēsturiskais taisnīgums. Latvijas valstiskuma atjaunošana bija vēsturiskā taisnīguma atjaunošana latviešu nācijai, tāpēc Latvijas valstij ir morāls pienākums pilnībā atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz Latvijas ebrejiem.

Latvijas ebreji vienmēr ir bijuši un turpina būt Latvijas tautas neatņemama daļa. Viņi piedalījās Brīvības cīņās. Tā ir daļa no mūsu vēstures. Viņus gandrīz pilnībā iznīcināja nacistu un komunistu režīmi. Un Latvijas valsts nav atbildīga par šiem noziegumiem. Tomēr ir taisnīgi un pareizi, ka Latvijas valsts no labas gribas simboliski atlīdzina Latvijas ebrejiem, ko viņiem ir nodarījuši okupāciju režīmi, iznīcinot ebreju dzimtas, atņemot tām dzīvības un īpašumus.

Latvijas valsts tobrīd nepastāvēja. Latvijas valsts nepiedalījās šajos noziegumos, tā ir atjaunojusi individuālo mantinieku īpašumtiesības, bet nacistu un komunistu noziegumu rezultātā daudziem īpašumiem fiziski vairs nav neviena mantinieka, kas tos varētu atgūt denacionalizācijas ceļā. Un tie ir nonākuši Latvijas valsts īpašumā. “Sveša manta laimi nenes” - saka latviešu tautas paruna. Un ir arī cita latviešu tautas paruna - “Dots devējam atdodas”.

Kādēļ mēs par to runājam tagad? Draugi, par to ir runāts Saeimā vairākas reizes. Šis nav jauns jautājums Latvijas Republikas Saeimas darba kārtībā. Tas šeit ir bijis jau vairāk nekā 20 gadus.

Latvijas ebreju kopienai un starptautiskajām ebreju organizācijām, it īpaši ASV, bija būtiska loma ASV lēmumā uzņemt Baltijas valstis... un NATO lēmumā uzņemt Baltijas valstis NATO aliansē. ASV joprojām ir Latvijas galvenais stratēģiskais sabiedrotais un mūsu drošības augstākais garants.

Es vēlos atgādināt, ka Latvija ir uzņēmusies arī starptautiskas saistības - 2009. gadā kopā ar 46 citām valstīm, parakstot Terezīnas deklarāciju, tā apņēmās veikt atlīdzinājumu holokausta upuriem un ebreju kopienām par viņiem atņemtajiem īpašumiem.

Mūsu kaimiņvalsts Lietuva jau 2011. gadā pieņēma līdzīgu likumu, ar kuru Lietuvas ebreju kopienai tiek piešķirts 30 miljonu eiro labas gribas atlīdzinājums, kas 10 gadu laikā pakāpeniski tiek ieguldīts - viņu gadījumā - labas gribas fondā.

Šodien Latvijas valstij ir iespēja atjaunot taisnīgumu attiecībā uz to tautas daļu, kas tika iznīcināta nacistiskā, totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā mūsu valsts teritorijā. Mēs esam atraduši pieeju, kas ļautu ievērot visu Latvijas ebreju kopienas pārstāvju intereses, veicot samērīgu un godīgu atlīdzinājumu.

Kolēģi! Šī tēma ir apspriesta, bet ne risināta daudzu gadu garumā, un, mūsuprāt, šobrīd ir laiks, lai, īstenojot šo iniciatīvu, nostiprinātu mūsu valsts starptautiskās reputācijas morālo dimensiju, līdz ar to arī mūsu sabiedroto gatavību nepieciešamības gadījumā valstij nākt palīgā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam... “Pret” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man tomēr jāiebilst pret šo apbrīnojami diletantisko un vēstures neizpratnes pilno priekšlikumu.

Pirmkārt, ebrejiem tika izmaksātas kompensācijas jau Augstākās padomes laikā. Es pats tolaik piedalījos kā Ārlietu komisijas pārstāvis. Notika vienošanās ar... Toreiz bija Ebreju kultūras biedrība, kuru pārstāvēja Ruta Marjaša un Mavriks Vulfsons, un tika atdots pietiekami daudz īpašumu, kas bija piederējuši organizācijām, - sākot ar ebreju slimnīcu un beidzot ar dažādām ēkām Daugavpilī un Liepājā. Tas ir pirmais punkts.

Otrais. Tika parakstīta vienošanās, ka valsts finansēs ebreju skolu un ka no valsts līdzekļiem Latvijas Universitātē tiks atvērts jūdaistikas... tā saucamais izpētes centrs.

Plus tika atdota ēka, kur tagad atrodas ebreju muzejs, kas nekad nav piederējis ebreju biedrībai, jo pirms kara nebija nokārtotas īpašumtiesības... kur bija savā laikā teātris. Tātad vesela rinda īpašumu tika atdoti. Tie ir meli, ka šie jautājumi netika nokārtoti.

Iepriekšējās Saeimas laikā arī tika atdoti īpašumi, un mani izbrīna... Toreizējais Ārlietu komisijas priekšsēdētājs teica, ka šis jautājums ir nokārtots, jo argumentācija bija tieši tāda pati - mūsu draugiem amerikāņiem ir jāparāda un tā tālāk. Bet pēkšņi izrādās, ka mēs neko neesam atdevuši! Tie ir skaidri meli.

Trešais jautājums. Vai tad savā laikā ebreju kopienai Vācija, būdama atbildīga par šo lietu, jau kompensācijas nav samaksājusi? Vai ir? Cik reižu vienai etniskai grupai kompensācijas jāmaksā?

Nākamais jautājums. Vienīgā etniskā grupa Latvijā, kurai ir atņemti īpašumi un nav samaksātas kompensācijas, ir vācbaltieši. Agrārās reformas laikā tika nacionalizēta zeme, atstājot līdz 50 hektāriem... Šeit, Saeimā, notika ļoti asas debates par to, vai īpašniekiem maksāt par konfiscētajiem mežiem. Ar vienas balss pārākumu Saeima nobalsoja, ka kompensācijas netiek maksātas.

Mūsu stenogrammās var izlasīt, ka rakstnieks Kārlis Skalbe, uzstājoties brīdina: ja mēs kādam atņemam īpašumu pretēji Eiropā pieņemtai praksei un nesamaksājam, tad pienāks laiks, kad mums šo īpašumu atņems tieši tādā pašā veidā. Šie Skalbes vārdi ir piepildījušies.

Tātad vācbaltieši... Es nerunāju par 1939. gada repatriāciju, bet par privātīpašniekiem, kuri nav saņēmuši kompensācijas un kuri faktiski ir šo valsti uzcēluši. Es runāju par visu Livonijas kultūru - mūsu pilsētām, mūsu gramatikas pamatiem, dziesmu svētkiem, mūsu izglītības sistēmu, kas tika iedibināta Livonijā un turpināta autonomajās Baltijas provincēs, par īpašo pārvaldes kultūru, kas atšķīrās no Latgales, kura tajā laikā bija Vitebskas guberņā. Tātad šeit mēs uzskatām, ka, ja slepkavojam cilvēkus 1905. gadā vai 1919. gadā, liekam viņus koncentrācijas nometnēs, dedzinām viņu īpašumu (piemēram, mācītājam Bīlenšteinam, kurš vāca latviešu tautasdziesmas, divreiz tika nodedzināta bibliotēka ar latviešu kultūras vērtībām), tas skaitās... par to var dziedāt dziesmas dziesmu svētkos, un tā skaitās varonība, ja? Ja pret citu etnisko grupu... tad tas tiek saukts par holokaustu.

Nu, uzlieciet brilles, Pavļuta kungs! Tādas, kas atšķir! Jūs jau neatšķirat šīs lietas. Tātad, ja jūs gribat kādam maksāt, tad sākam varbūt ar to etnisko grupu, kurai mēs neesam samaksājuši kompensācijas.

Nākamais. Nu vai var atdot īpašumus tiem, kam tie nekad nav piederējuši... pretēji Latvijas likumdošanai?

Bieži tiek pieminēts Lietuvas piemērs. Viļņā bija vienota ebreju organizācija - kopiena, kurai varēja... Tātad Lietuva arī piešķīra un samaksāja kaut kādu kompensāciju. Latvijā šiem īpašumiem bija dažādi īpašnieki, savstarpēji naidīgi, sākot ar kreiso Bundu, dažādām marksistiskām organizācijām, ebreju arodbiedrībām, divām skolu sistēmām - jidišā un ivritā... Un nevar atdot, piemēram, Latvijas cionista īpašumus, kuru komunisti izsūtīja, komunistam, kurš iebrauc no Baltkrievijas, nav pilsonis un vada tagad, teiksim, attiecīgo... šo kopienu... organizāciju. Nu tas taču ir kuriozs! Tas ir pretēji Latvijas Satversmei. Tad mums vispirms ir jāmaina Satversme un jāpasaka, ka visas tautības ir vienlīdzīgas, bet dažas etniskās grupas ir vienlīdzīgākas par pārējām... kur, piemēram, neietilpst vācbaltieši, kuriem īpašumi nav jākompensē...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, runas laiks ir beidzies.

A. Kiršteins. Man pēdējais.

Vajag drusciņ pašcieņu - izbeigt šo sunisko līšanu un mācīties no Polijas prezidenta Dudas, kurš pateica, ka amerikāņiem...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, man jāsaka vēlreiz - runas laiks ir beidzies un atbilstoši Kārtības rullim tas nav pagarināms.

A. Kiršteins. ...ka īpašumus atdod tikai īpašniekiem. Bezīpašnieka īpašumi pieder valstij, kur ietilpst visas etniskās grupas.

Paldies. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 37, atturas - 5. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Šmits, Liepiņa, Sprūde, Stepaņenko, Krauze, Krišāns, Urbanovičs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, dārgie kolēģi! Jau iepriekšējā Saeimas sēdē mēs mēģinājām norādīt, ka Arvila Ašeradena kunga atrašanās parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK jautājumiem nebūtu īsti likumīga.

Man ļoti gribas ticēt, ka pieredzes bagātā JAUNĀ VIENOTĪBA nebija pamanījusi šādu likuma regulējumu - to, ka personas, kurām ir interešu konflikts, nevarētu būt parlamentārās izmeklēšanās komisijas locekļi. Tādēļ uz šo Saeimas sēdi ir tapis šis lēmuma projekts - par Arvila Ašeradena atsaukšanu no šīs komisijas.

Iepriekšējā sēdē mēs dzirdējām arī Judina kunga norādi uz to, ka JAUNĀ VIENOTĪBA tā īsti nesaskata problēmas tajā, ka Ašeradena kungs šajā komisijā būtu. Tagad jau arī Zariņa kungs dažādu iemeslu dēļ ir atsaucis savu darbību šajā komisijā.

Lūgšu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā un nobalsot par Arvila Ašeradena atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Labrīt, kolēģi! Mēs esam sagatavojuši ne tikai lēmuma projektu par Arvila Ašeradena atsaukšanu no OIK izmeklēšanas komisijas, mēs esam arī sagatavojuši lēmuma projektu, izpildot Frakciju padomes un Saeimas Prezidija lēmumu par pārstāvību šajā komisijā. Mēs esam sagatavojuši lēmuma projektu par mūsu frakcijas biedra Ata Lejiņa iekļaušanu OIK izmeklēšanas komisijā.

Tātad aicinu šo noraidīt un pēc tam atbalstīt jau divus pilnvērtīgus lēmuma projektus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Saeimas deputāta Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Latkovskis, Lejiņš, Lībiņa-Egnere, Strīķe, Pucens, Pavļuts, Adamovičs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Jā!”) Ja ir iebildumi, tad mums ir jābalso.

Gobzema kungs vēlas runāt “pret”.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam, kurš runās “pret”.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Es aicinu balsot pret Arvila Ašeradena atsaukšanu no OIK komisijas vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Jūs tikko jau nobalsojāt pret to, dārgā koalīcija.

Otrkārt. Kā mēs atceramies, pagājušonedēļ “bezkompromisu tiesiskuma” pārstāvis Judina kungs uzkāpa tribīnē un pauda ļoti cietus un būtiskus argumentus, kāpēc Arvils Ašeradens var būt komisijas loceklis. Viņš teica tā: ja komisijā ir vairāki cilvēki, kuriem ir interešu konflikts, tad arī Arvils Ašeradens noteikti var būt komisijas loceklis. Nevis izmantoja argumentu, kas ir ierakstīts Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā. Likumā ir pateikts, ka šādā komisijā nevar atrasties persona, kurai ir interešu konflikts. Tas Judina kungam nebija svarīgi. Viņam svarīgi bija norādīt, ka, tā kā ir vēl kādam - potenciāli, iespējami - interešu konflikts, tad viss ir kārtībā ar Arvilu Ašeradenu.

Tas, ko JAUNĀ VIENOTĪBA šobrīd dara, - mēģina noslēpt faktu, ka Arvilam Ašeradenam aizpagājušonedēļ, pagājušonedēļ, arī nākamnedēļ un uz priekšu būs interešu konflikts attiecībā uz šo situāciju. Līdz ar to... Tā kā jūs šodien balsojāt pret viņa atcelšanu... Tas būtu bijis visloģiskākais risinājums - viņu atcelt, nevis ļaut viņam atkāpties... viņam kā cilvēkam, kurš ir bijis ministrs, pašam vajadzēja zināt, ka viņam ir interešu konflikts, un pašam vajadzēja nelīst šajā komisijā, lai turpinātu piesegt OIK.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Latkovskis, Lībiņa-Egnere, Strīķe, Dzintars, Pucens, Pavļuts un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ata Lejiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubevas, Lībiņas-Egneres, Voikas, Dzintara un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Es aicinu šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai... kā atbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Lūdzu kā līdzatbildīgo noteikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Sēdes vadītāja. Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju kā līdzatbildīgo...

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Un tagad ir priekšlikums kā līdzatbildīgo noteikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to kā līdzatbildīgā komisija tiek noteikta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šodien mums jālemj par jaunā likuma - Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā - projekta nodošanu izskatīšanai komisijām. Šis projekts nosaka administratīvos pārkāpumus un sodus par tiem, kā arī institūciju kompetenci sodu piemērošanā.

Man ļoti gribētos cerēt, ka klātesošo vairākums vēlas piedalīties sakārtotas normatīvo aktu sistēmas veidošanā... tādas sistēmas veidošanā, kura būtu taisnīga un cilvēkiem saprotama. Tāpēc kontekstā ar šo likumprojektu vēlos paust savu viedokli par sodu bardzību un samērīguma principu.

No Satversmē paredzētā demokrātiskas republikas jēdziena izriet vairāki tiesiskas valsts pamatprincipi, tostarp samērīguma princips. Samērīguma principa kā konstitucionāla ranga principa būtība ir šāda: lai panāktu leģitīmu mērķi, valsts nevar patvaļīgi izvēlēties jebkuru līdzekli. Valsts var izvēlēties tikai tādu līdzekli, kas ir piemērojams konkrēta mērķa sasniegšanai. Turklāt izvēlētajam līdzeklim jābūt saprātīgās attiecībās ar panākamo mērķi. Būtiski ir arī noskaidrot, cik liels ir risks, ka mērķis paliks nepanākts.

Atbilstoši tiesiskas valsts principam naudas sodam jābūt samērīgam. Ja noteikts nesamērīgi liels naudas sods, tāds sods ir jāatceļ. Problēmu rada apstāklis, ka, piemērojot naudas sodu, nav skaidri noteikts, kad tas uzskatāms par samērīgu un no kādas summas to var uzskatīt par nesamērīgi lielu.

Samērīgam naudas sodam ir vairākas pazīmes. Tas nedrīkst pārsniegt apmēru, kas objektīvi nepieciešams mērķa sasniegšanai; tas ir atbilstošs pieļautajam pārkāpumam; tam jākalpo kā preventīvam līdzeklim, lai atturētu no līdzīgu pārkāpumu pieļaušanas nākotnē.

Domāju, ka nav iespējams aptvert visus gadījumus, lai izvirzītu vienotu samērīga naudas soda definīciju vai noteiktu vienotu tā apjomu. Katrā situācijā ir jāveic atsevišķs aprēķins, lai noteiktu piemērota naudas soda apmēru tiesiskā regulējuma ievērošanas panākšanai.

Vērtējot normas samērīgumu, jāņem vērā uzliktā soda apmērs, personas iespējas samaksāt noteikto naudas sodu, kā arī sekas, kas personai iestājas, nesamaksājot šo sodu. Citiem un varbūt vienkāršiem vārdiem runājot, soda bardzība nekad pilnībā nav atturējusi no pārkāpuma izdarīšanas.

Turklāt kosmiska apmēra naudas sods paver ceļu korupcijai. Persona nespēj maksāt un mēģina vienoties ar ierēdni, reizēm arī vienojas. Vēl jāņem vērā tas, ka lielāku naudas sodu ir grūtāk piedzīt, tāpēc uzskatu, ka šobrīd nav nepieciešams noteikt bargākus naudas sodus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Tas nav risinājums. Pretējā gadījumā rezultāts, iespējams, būs pretrunā likumdevēja prognozei.

Aicinu balsot “pret”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! 2012. gada 18. februārī visas Latvijas pilsoņi devās uz referendumu, kurā daži centās Latvijas valstī noteikt otru valsts valodu - krievu valodu. Latvijas pilsoņi pārliecinoši noraidīja šo Kremļa kalpu ierosināto priekšlikumu, un Latvijas valstī ir viena valsts valoda - latviešu valoda.

Šajā likumā... Lai šī referenduma rezultāts būtu spēkā, jau daudzus gadus Latvijā ir pieņemts Valsts valodas likums, kurā ir noteikti pienākumi, kas nepieciešami, lai valsts valoda reālajā dzīvē arī darbotos, lai Latvijas pilsoņi, piemēram, veikalos, tiktu apkalpoti valsts valodā. 

Lai šis Valsts valodas likums strādātu realitātē, protams, ir vajadzīgi dažādi administratīvie sodi par likuma pārkāpumiem. Tāpēc arī likumprojekts, kas jums šodien ir balsošanai, vairāku gadu garumā tika izstrādāts Tieslietu ministrijā, jo, kā mēs visi zinām, nākamajā gadā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurā ir līdz šim bijušas iekļautas normas, kas attiecas uz Valsts valodas likuma pārkāpumiem, zaudēs spēku. Ja mēs noraidām šo likumprojektu, tad faktiski valsts valoda Latvijas teritorijā ar administratīviem līdzekļiem vairs netiks aizsargāta.

Līdz ar to es aicinu noraidīt SASKAŅAS aicinājumu pārskatīt divvalodības referenduma rezultātus un aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Un tagad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” turpmāko virzību”. Šis lēmuma projekts ir iesniegts kā patstāvīgais priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 12. un 13. jūnijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingunas Rībenas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12. un 13. jūnijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Lindai Ozolai šā gada 13. jūnijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lindas Ozolas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. jūnijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Dūrītim šā gada 19. un 20. jūnijā.

Kolēģi! Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Dūrītim šā gada 19. un 20. jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 19. un 20. jūnijā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 19. un 20. jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. S. Riekstiņš: “Kas tad nu?!”)

I. Zariņš (SASKAŅA). 

Labdien, kolēģi! (No JK partijas: “Ivar, neej prom!”) Publiskajā telpā esmu jau paspējis dzirdēt visdažādākās sazvērestības teorijas par šo lēmumu. Man nāksies tās kliedēt. Varbūt kādu tas sarūgtinās, bet kāds atviegloti uzelpos.

Neviens mani nav spiedis šādu lēmumu pieņemt, un nav arī nekādu apstākļu, kas mani spiestu šādu lēmumu pieņemt. Šo lēmumu esmu pieņēmis pats, turklāt uzreiz pēc komisijas vadības vēlēšanām. Tas bija pēdējais piliens, lai pieņemtu šādu lēmumu.

Proti, ja komisija tiešām vēlētos, lai tās darbs būtu sekmīgs, tad loģiski būtu izvēlēties par vadītāju to, kuram ir vislielākā kompetence, kuram ir pieredze, kurš ir strādājis šajā darbā. Taču komisija nez kāpēc izvēlējās vadītāju, kuram vispār nav nekādas pieredzes. Ar to viņi parādīja, ka viņiem patiesībā nerūp veiksmīgs komisijas darbs, bet ka to dara ar tādu mērķi... tas tiek darīts ar mērķi, lai torpedētu šīs komisijas darbu. Patiesais mērķis šādai izvēlei bija diskreditēt... lai līdz galam diskreditētu “KPV LV” viņu vēlētāju priekšā... ka viņi nav spējīgi neko izpildīt.

Izskatās, ka arī pašai “KPV LV” nerūp saviem vēlētājiem dotie solījumi, jo uz šo komisiju viņi deleģēja nevis tos cilvēkus, kas strādāja un gatavoja šīs komisijas darba uzdevumus, kas gribēja tajā darboties, bet cilvēku, kuram vispār nav nekādas kompetences. Es šeit necenšos nevienu aizvainot. Jo tas ir normāli, ka cilvēks nevar būt kompetents visos jautājumos. Es arī, piemēram, nekad neuzņemtos vadīt bērnudārza grupiņu. Tas ir smags un atbildīgs darbs (Dep. K. Ģirģens: “Ivar, tu taču teici, ka jaunajiem palīdzēsi! Ko tu bēdz?”), un man tam nav kompetences, tāpēc es nebāžos to darīt.

Savukārt politiskais spēks, kurš līdz ausīm ir iesaistīts šinī afērā, uz šo komisiju deleģēja cilvēku, kuram ir acīmredzams interešu konflikts. Jautājums - ar kādu mērķi? Vai lai tiešām izmeklētu šo afēru vai tomēr to piesegtu? Ja ir argumentācija, ka svarīga ir kompetence, tad, atvainojiet, kāpēc jums kompetence nebija svarīga, kad jūs izvēlējāties komisijas vadītāju? (Dep. U. Budriķis: “Tev cemme ir, ka neievēlēja?”)

Par sevi es arī esmu dzirdējis apgalvojumus, ka man varētu būt interešu konflikts. Šādus apgalvojumus es uzskatu par mēģinājumiem mani apmelot vai arī par absolūtu nekompetenci. Tie ir cilvēki, kuri vienkārši neorientējas izmeklēšanas priekšmetā. Es skaidri zinu, ka man nav interešu konflikta, jo atšķirībā no tiem, kas pauž šādus apgalvojumus, es ļoti labi pārzinu izmeklēšanas priekšmetu... skaidri zinu, kāda ir bijusi regulatora loma procesā un ko esmu tajā darījis. Ja kādam ir šaubas par to... Es lūdzu, izmeklēšanas komisija, pārbaudiet, vai man ir bijis interešu konflikts vai nav bijis. Un es ceru, ka jūs izdarīsiet to tikpat atbildīgi, tikpat rūpīgi, kā jūs izmeklēsiet visus pārējos jautājumus.

Savulaik, kad es pieķēros šai lietai, man izdevās iekustināt šo vezumu. (No KPV LV frakcijas: “Tad nāc palīgā!”) Šis vezums ir iekustējies. Tāpēc ceru, ka komisijai, ja tā tiešām vēlēsies kaut ko darīt, atliek tikai pieķerties jautājumiem, kas ir sagatavoti. Jo, veidojot šo komisiju, mēs jau paredzējām, ka to mēģinās izgāzt. Tāpēc tika sagatavots ļoti konkrēts uzdevums. Bet, ja reiz komisijas locekļiem ir bail no manas kompetences, no manas pieredzes, no mana cīņas spara virzīt šo lietu (Dep. S. Riekstiņš: “To tu jau trešo dienu stāsti!”), tad mēs darīsim tā, ka es turpināšu vilkt šo vezumu viens. Jūs varēsiet vilkt paši to, ko gribat. Paskatīsimies, kam izdosies vairāk izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Kolēģi! Ivar, tu mani nokaitināji, un es tevī īstenībā esmu vīlies. Visu laiku tu runā par kaut kādu vezumu. Nesaprotu, kāds tas vezums ir (Dep. I. Zariņš: “Tur jau tā lieta, ka tu nesaproti!”), jo vilkt Ivars neko nevelk. Tas ir skaidrs. (Aplausi.) Kaut kādas divas kampaņas tu esi uzbūvējis... Ir uzbūvētas divas kampaņas, solot cīnīties un kaut ko darīt, bet reāli ir notikusi tikai kaut kāda bļaustīšanās, lai novērstu Latvijas sabiedrības acis no tā, kas notiek Rīgas domē, bet reāli nekādi darbi nav sekojuši. (Aplausi.)

Tas man atgādina laiku pirms siena talkas. Ivars it kā atbrauc palīdzēt, bet tad viņš saka - viņam nav līdzi kedu, aizmirsis mājās labāko kreklu un tā tālāk.

Ivar, tu visu laiku mums solīji, ka nāksi palīgā, pat ja mēs to negribēsim. Nu nāc un palīdzi! Tu atsijāšot graudus no pelavām un tā tālāk. Kas tad te ir graudi, un kas ir pelavas?

Pirms pāris nedēļām mans kolēģis Atis Zakatistovs teica runu, kurā minēja durvis, kuras čīkst - “oik!”. Un tad bija tāds retorisks jautājums - ko viņš aiz tām durvīm ierauga? Viens ir skaidrs - Ivaru Zariņu viņš tur neierauga. Vairs neierauga. Tā ka, Ivar, lūdzu, nāc palīgā un neāksties! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Es nebiju plānojis runāt. Jāni, šoreiz tu palaidi garām lielisku iespēju paklusēt. Par to, kurš ko OIK gribēja vai negribēja darīt. Par to, kāds bija darījums, šo valdību veidojot. Tu pieminēji Ati Zakatistovu, kurš frakcijas sēdē klaji meloja par dažādiem viņa rīcībā esošiem atzinumiem, kuru līdz šai dienai tā arī nav. Mūsu ceļi pēc šīs sēdes uz kādu laiku šķirsies. Diemžēl. Un lielā mērā tieši tāpēc. Un, kad jums apnīk būt par mēslojumu... kalpot par mēslojumu Jaunās VIENOTĪBAS krizantēmām, jūs zināt, kur mani atrast.

Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Ja jau es neko neesmu spējīgs izdarīt un neko neesmu darījis, tad par ko šādi pārdzīvojumi, ka manis nebūs komisijā? (Dep. K. Feldmans: “Tu gribēji to tūkstoš eiro piemaksu? Vai kā?”) Tad jau nevajadzētu šādiem pārdzīvojumiem būt. A es jums varu pateikt, kāpēc ir šādi pārdzīvojumi. Jo tanī laikā, kad es uzsāku šo cīņu ar OIK afēru (un pateicoties šai cīņai tagad vispār ar to notiek darbs), pie manis entās reizes nāca deputāti, kuri lūdza: “Zariņ, nu pietiek tev tur darboties ar tiem saviem pieprasījumiem. Taisi taču izmeklēšanas komisiju!” Un kā jūs domājat - no kurām partijām tie deputāti bija? Tieši tie, kuri ir iesaistīti šinī afērā! Jo viņi ļoti labi zināja, kā var izmantot šo izmeklēšanas komisiju, - kā veidu, lai kaut ko neizmeklētu. Tieši tāpēc es šādu komisiju netaisīju.

Es noticēju jūsu, politiskā partija “KPV LV”, solījumiem, ka jūs vēlaties cīnīties ar šo afēru, gribat to darīt. Jums būs iespēja to pierādīt. Savukārt man būs iespēja nestīvēties ar jums, nestīvēties ar tiem pieciem cilvēkiem, kuri balsoja pret mani kā vadītāju, kuri nevēlas, lai es to procesu vadītu. Jums būs tagad iespēja to darīt pašiem, nevajadzēs mums stīvēties, ka es velku vezumu vienā virzienā, bet šie pieci - citā virzienā. Tā būtu bezjēdzīga spēka tērēšana un laika tērēšana, uz ko arī, iespējams, ļoti daudzi cerēja un tāpēc tagad ir tik ļoti vīlušies, ka es šinīs lamatās neesmu ielīdis. Par to ir viss šis stāsts. Ja jūs vēlaties tiešām ko darīt un vēlaties būt sekmīgi šinī procesā, jums viss jau ir izdarīts. Viss, kas jums ir jāmāk, - ir jāmāk tikai lasīt. Lasiet, kas ir darba uzdevumā, un pildiet to! Un būs rezultāts. Es jums esmu palīdzējis, un es turpināšu jums palīdzēt.

Par to jūs varēsiet pārliecināties jau tuvākajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur mēs skatīsim grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuriem jau sen vajadzēja būt pieņemtiem, bet kurus jūs līdz šim esat bremzējuši. (Dep. S. Riekstiņš: “Beidz muldēt!”) Ja jūs tik tiešām interesē šo afēru pabeigt, tad jums būs iespēja to parādīt ar savu darbu. (Dep. K. Feldmans: “Ivar, tu samelojies!)

Aicinu visus strādāt. (Starpsaucieni.) Un tie, kuri bļaustās, - bļaustieties kaut kur citur!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jāni Vitenberg, tu Saeimā iekļuvi nevis tāpēc, ka ar mums kopā apbraukāji Latviju, bet tāpēc, ka, nesaskaņodams ar partiju, izdevi avīzi un izmantoji... tajā skaitā arī manu vārdu. (Dep. Ē. Pucens: “Pilnīgi meli!”) Šajā avīzē bija citāti... (Dep. Ē. Pucens: “Pilnīgi meli!”; dep. L. Liepiņa un dep. D. Šmits: “Taisnība!”) Pēc tam, kad jau notika Saeimas vēlēšanas... Es tev gribu atgādināt, Jāni Vitenberg, - mēs staigājām kopā, divatā, gar Māras dīķi (Starpsaucieni: “Ooo!”), un tu stāstīji par to, kādus amatus tu vēlies. Tagad tev ir amats Jaunās VIENOTĪBAS valdībā... Bet tu esi aizmirsis to, kādi ir bijuši politiskās partijas “KPV LV” solījumi. (Starpsauciens.) Tu esi balsojis pret visiem “KPV LV” solījumiem... no saraksta, kurā tu... nejaušības pēc iekļuvi Saeimā un... kurā tu, ļoti iespējams, vispār nejaušības pēc iekļuvi. (Dep. N. Žunna: “Ļoti veiksmīga nejaušība!”; dep. K. Feldmans: “Baigi labi sanāca!”)

Šodien tu pārmeti Ivaram Zariņam, kurš ir daudzus gadus cīnījies pret OIK. Šī gada sākumā, 10. janvārī, tu balsoji par OIK atcelšanu no 31. marta. Tu to darīji brīdī, kad nebija valdības... kad nebija Jaunās VIENOTĪBAS valdības. (Dep. K. Feldmans: “Runā par tēmu!”) Pēc tam kad 31. martā OIK netika atcelta, tu nevienu dienu neesi cēlis trauksmi par to, ka Latvijas valdība neizpilda parlamenta lēmumus. Tu vadi vienu no Saeimas komisijām, vienu no būtiskajām komisijām, kas ietekmē visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi! (Dep. J. Strīķe: “Bet tu nevadi!”) Tas, kas patiesībā ir šajā komisijā... un man nav nekas pret Ievu Krapāni, bet es esmu pārliecināts, ka tie, kas tos jautājumus gatavoja... kuri tika gatavoti citās telpās... tie cilvēki, kas tos gatavoja, objektīvi pārzina šo tēmu labāk.

Tu balsoji pret Didzi Šmitu šajā komisijā, jo tas atkal bija saskaņots ar Jauno VIENOTĪBU, lai tev būtu amats komisijā, nevis lai izdarītu darbus, kas tika solīti pirms vēlēšanām (Starpsauciens.), jo acīmredzot amati ir svarīgāki par solījumu izpildi, turklāt izpildi konkrētos termiņos, par kuriem pats esi balsojis. (Starpsauciens.)

Es domāju, ka tā pat nav divkosība. Tā vienkārši ir situācija, kurā ļoti skaidri var redzēt... un tajā skaitā arī tavās darbībās... ka tev nav ideālu, ka tev svarīgāki ir amati, lai būtu Jaunās VIENOTĪBAS valdībā (Starpsaucieni.). Un lai OIK patiesībā ne tikai netiktu atcelts, bet lai arī Ašeradens netiktu saukts pie atbildības, jo pagājušonedēļ un šodien tu balsoji pret to, ka Ašeradens jānoņem no komisijas, tāpēc ka viņam objektīvi ir interešu konflikts. Pēc tam tu kāp tribīnē un saki, ka tu kaut ko šeit dari tautas interesēs? (Dep. S. Riekstiņš: “Nesalauz tribīni!”)

Tā ir ļoti godīga attieksme, ko es šobrīd paužu pret tevi. Tevis šeit nebūtu, ja nebūtu avīzes, kurā tu atsaucies... tajā skaitā arī uz mani.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kamēr darba kārtībā...

A. Gobzems. Paldies.

Sēdes vadītāja. ...ir lēmuma projekts par deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ata Lejiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlētos norādīt, ka veids, kādā valdošā koalīcija cenšas tik tiešām noslēpt, apslēpt savus trūkumus, ir diezgan nožēlojams. Jo tas, ko mēs redzējām šodien, - tādā steigā iesniegtie papīri, kad redzējāt, ka opozīcija ir iesniegusi priekšlikumu par Ašeradena kunga atsaukšanu... Es domāju, tas nedara jums godu, jo, salīdzinot to ar mūsu priekšlikumu atsaukt Ašeradena kungu... mūsu priekšlikumā ir minēts pamats, pamatojums - interešu konflikta likuma pants, bet jūs, man liekas, pārkāpjot visas procedūras, esat vienkārši nobalsojuši par šī priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā... un arī par šī priekšlikuma izskatīšanu.

Kolēģi! Tas ir milzīgs kauns. Atkal - milzīgs kauns! Tāpat kā pagājušajā sēdē, kad mēs runājām par pieprasījumu saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām... Tagad jūs vēlreiz esat pieļāvuši kļūdu. Es domāju, ka šādas kļūdas sekos arī turpmāk, to būs aizvien vairāk un vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirms nedēļas es kāpu tribīnē un norādīju uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma attiecīgā panta attiecīgo punktu, kurā skaidri un nepārprotami ir pateikts, ka komisijas sastāvā nevar būt persona, kurai rodas interešu konflikta situācija. Tā ir likuma prasība! Parlamenta vairākums, tātad koalīcija, to neņēma vērā un nobalsoja par Ašeradena apstiprināšanu šajā komisijā. Un faktiski tā galvenā tēze, kas arī šorīt no rīta... Kad jau bija darba kārtībā iekļauts jautājums par Ašeradena atcelšanu, tajā brīdī steigā parlamentā tapa dokuments, ka Ašeradens tiek atsaukts, ko frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA taisīja. Šis dokuments pat nebija izdalīts Saeimas deputātiem, taču par to koalīcija jau balsoja. Nu, principā parlaments balsoja tad, kad viņam vēl nebija pieejams attiecīgais dokuments.

Es saprotu tā: “bezkompromisu tiesiskuma” valdība, kas ir šī valdība, nevis ievēro likuma prasības, bet reaģē tikai tad, kad saprot, ka sāk jau smelties mutē... ka tajā brīdī ir jāreaģē... nu, ka tomēr ir nedaudz par nesmuku... Nu, tagad mēs tomēr to Ašeradenu atsauksim no komisijas! Lai gan “bezkompromisu tiesiskuma” valdībā tiem “bezkompromisu tiesiskuma” pārstāvjiem no JKP būtu pirmajiem jākāpj tribīnē un jāsaka, ka Ašeradenam ir interešu konflikts, jūs balsojāt “par” Ašeradena esību šajā komisijā. (Starpsauciens.) Jūs balsojāt “par”! Jūs esat vizītkarte “bezkompromisu tiesiskumam”. Jūsu balsojumi visās šajās situācijās, tajā skaitā balsojumi par interešu konfliktā esošo Ašeradenu, parāda, ko jūs patiesībā domājat par “bezkompromisu tiesiskumu”. Jūsu izpratne par “bezkompromisu tiesiskumu” ir vienkārša, proti, tā definīcija ir tāda: “Mums, JKP, nav nekādu noteikumu, bet jums - visiem pārējiem - ir tādi noteikumi, kādus mēs pasakām. Tā ir mūsu izpratne par “bezkompromisu tiesiskumu”!” Acīmredzot tā jūs domājat. Bet vispār... patiesībā “Viens likums - viena taisnība visiem” - tas ir jautājums, kas ir “bezkompromisu tiesiskuma” jautājums. (Dep. S. Riekstiņa un dep. A. Muižnieces starpsaucieni.)

Es saprotu, ka jūs varat smieties un tamlīdzīgi, bet jūs jau smejaties par sevi, par saviem izteikumiem, par savu “bezkompromisu tiesiskumu”. Varbūt atsauciet ne tikai Ašeradenu šajā balsojumā, bet atsauciet savu paziņojumu, ka jūs esat “bezkompromisu tiesiskuma” seja! Atsauciet to un pasakiet godīgi sabiedrībai, ka “bezkompromisu tiesiskums” Latvijā nozīmē beztiesiskumu! Ka tas nozīmē reakciju tikai tad, kad ir pārāk daudz ziepju savārīts. (Dep. K. Feldmans: “A Valaini jūs atsauksiet?”) Es aicinu... Es aicinu nebalsot par šo lēmuma projektu tāpēc, ka JAUNAJAI VIENOTĪBAI ir jāpārtaisa lēmuma projekts un skaidri un gaiši tajā jānorāda, ka Ašeradenam ir interešu konflikts, tad mēs esam gatavi par to balsot. Es aicinu arī “bezkompromisu tiesiskuma” pārstāvjus norādīt saviem koalīcijas partneriem, ka “bezkompromisu tiesiskumā” ir precīzi jānorāda lēmuma projekta iemesls, kāpēc Ašeradena kungs nevar būt šīs komisijas loceklis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ata Lejiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana.

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Didža Šmita, Alda Gobzema, Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Evijas Papules, Danas Reiznieces‑Ozolas, Janīnas Jalinskas, Lindas Liepiņas pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par neskaidrībām pedagogu algu paaugstināšanas sakarā no 2019. gada 1. septembra bez papildu nosacījumiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šā gada 5. jūnijā Pieprasījumu komisija skatīja deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par neskaidrībām pedagogu algu paaugstināšanas sakarā no 2019. gada 1. septembra bez papildu nosacījumiem”. Deputāti vēlējās noskaidrot, kāpēc ministrija nav izpildījusi skolotājiem doto solījumu līdz šā gada 16. maijam veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 445 par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.

Komisijas sēdē mēs uzklausījām ministri Šuplinskas kundzi un arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu. Jāsaka viennozīmīgi, ir acīmredzams, ka pastāv liela problēma dialogā starp ministriju un nozares arodbiedrību, par ko liecina arī vairāku deputātu aicinājums komisijas sēdes laikā iesaistītajām pusēm aprakt kara cirvi un veidot cieņpilnu dialogu, kas celtu, nevis grautu skolotāju prestižu.

Komisijas sēdē ministre jautājumu par skolotāju algām solīja atrisināt līdz šā gada 12. jūnijam. Šodien ir 13. jūnijs. Jautājums nav atrisināts, lai gan Ministru kabineta 11. jūnija sēdē atbilstoši iepriekš izsludinātai darba kārtībai šiem grozījumiem vajadzēja būt pieņemtiem. Tieši pamatojoties uz šo informāciju, komisijas deputāti pieprasījumu noraidīja, trijiem balsojot “par”, deviņiem - “pret” un vienam nebalsojot.

Tomēr, ņemot vērā, ka jau pēc komisijas sēdes 7. jūnijā finanšu ministrs Reira kungs nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš nesaskaņos Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu, Šuplinskas kundzes dotais solījums ir palicis tikai kā neizpildīts solījums, ko jau sēdes laikā mēģināja norādīt arī deputāti, kas iesniedza šo pieprasījumu.

Tieši šī iemesla dēļ es kā komisijas priekšsēdētāja sazinājos ar Šuplinskas kundzi un aicināju viņu šodien ierasties uz Saeimas sēdi, jo, manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja ministre atnāktu un izstāstītu, kāda ir šībrīža situācija. Pēc tās informācijas, kas ir manā rīcībā, Šuplinskas kundze bija arī domājusi atnākt. Man gan nav zināmi iemesli, kāpēc viņas nav. Es nedomāju, ka tas ir saistīts ar vietas ierādīšanu parlamentam. Bet par to jūs, protams, varēsiet šeit debatēt. Un varbūt parlamentārā sekretāre mums sniegs kādu informāciju. Bet... jā...

Komisijas sēdē komisija neatbalstīja šo pieprasījumu. Kā es jau minēju, situācija ir mainījusies. Bet komisijas vārdā man jūs ir jāaicina šo pieprasījumu neatbalstīt kā Saeimas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es uzrunāšu arī ministri Šuplinskas kundzi. Nedomāju, ka šoreiz par to būtu jāatbild parlamentārajai sekretārei, jo viņa savus pienākumus veica atbilstoši amata aprakstam. Jautājumi būs ministrei.

Ievadam - maza atkāpe. Ir izlaidumu laiks skolās. Parasti šis laiks ir ziediem, smaidiem un prieka asarām apvīts gandrīz visur. Cik jūs, cienījamie deputāti, esat bijuši tajās skolās, kur izlaidums šogad notiek pēdējo reizi? Tajās skolās, kur izlaidumi notiek pēdējo reizi, - tur asarām nav ziedu saldās smaržas, bet gan sāpju, neizpratnes, nedrošības un neticības plīvurs. Un šajā laikā, vērojot pedagogu atalgojuma jautājuma risināšanu, reizēm grūti atrast vārdus, lai to raksturotu un lieki... atkal negatīvi neietekmētu jau tā satrauktos pedagogus.

Kuriozi fakti. 5. jūnijā izglītības un zinātnes ministre publiski intervijā stāsta, ka solītais atalgojuma pieaugums no šā gada 1. septembra ir garantēts. 7. jūnijā nāk ar ziņu, ka Finanšu ministrija nesaskaņo pedagogu algu celšanu, bet Saeimas Pieprasījumu komisijā ministre skaļi garantējusi attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izskatīšanu valdības sēdē 11. jūnijā. Tas jau vairs nebūs rīt vai parīt, jo tas bija šonedēļ, pagājušajās dienās. 9. ... 10. jūnijā jau pēc plašām diskusijām medijos uzzinājām, ka nekā cita... ministrija, redz, nav devusi savu viedo saskaņojumu. Un izrādās, ka atrasti vainīgie - tie citi. Nu, protams, tie citi ierēdņi. 11. jūnijā dažās politiķu publiski pieejamās diskusijās uzzinām vēl precīzāk - ierēdņi, Latkovska kungs, mēģinājuši iegāzt ministri.

Acīmredzot ne izglītības un zinātnes ministrei, ne finanšu ministram, ne Saeimas un valdības politiķiem tomēr nav priekšstata, ka realitātē nav tādu abstraktu pedagogu; realitātē ir Latvijas cilvēki. Jā, skolotāji ir Latvijas cilvēki, kuri strādā, izglīto valsts nākamo paaudzi, kuri, pedagogu profesionālo darbu darot, vēlas justies cienīti, kuri gribētu tomēr ticēt šai valstij un kuriem, starp citu, ir arī ģimenes. Tie ir Latvijas cilvēki - arī šogad un arī slēgtajās skolās. Kāpēc viņi tiek ierauti politiskajās intrigās, tiek sodīti par to, ka kāds nav veicis kādas abstraktas, valsts ierēdņiem vien saprotamas reformas vai it kā nav pratis uzrakstīt... vai, iespējams, politiķu spēļu uzdevumā tomēr nav spējis izlasīt pietiekamu pamatojumu... attiecīgo Ministru kabineta noteikumu... projekta anotācijā?

Bet tā ir jūsu problēma, Šuplinskas kundze, nevis pedagogu problēma. Jūsu pienākums ir skaidrot, iespējams, jau pārāk no dzīves realitātes vai izglītības jomas atrautiem ierēdņiem Finanšu ministrijā, kas uzskata (citēju): “[..] pati reforma izpalika, bet IZM tikai piestādīja rēķinu par papildu finansējumu. [..] Ja darbi nav vēl paveikti, tad kolēģi ir pasteigušies ar atalgojuma palielināšanu, neveicot reformas.” Kā politiķei jums, ministres kundze, ir pienākums skaidrot, ka, piemēram, pēdējo septiņu gadu laikā ir slēgta 61 skola, 56 skolas pievienotas citām, vēl 84 skolas reorganizētas apvienojot, 47 skolām mainīta pakāpe, kaut arī tas gan nav jūsu nopelns... Ak jā, šogad plānots likvidēt 13 un vēl vismaz vairākus desmitus reorganizēt. Tieši tāpēc jums, ministres kundze, ir jāstāsta, ka Latvijas pedagogu alga ir zemākā starp OECD valstīm - apmēram 2,5 reizes zemāka nekā vidēji OECD valstīs. Jums ir jāspēj izskaidrot un pamatot, kā notiek pārmaiņas izglītības sistēmā, turklāt izsmejošai retorikai publiskajā telpā šobrīd patiešām nav vietas.

Ak jā, izglītības un zinātnes ministre jau pati publiskajā telpā nicinoši un nihilistiski izsakās par skolotājiem, kuri noveco, domādama, ka viņu pašu šis dabas process nav skāris. Ja kāds arī jūs kādreiz atcerēsies, ministres kundze, tad, iespējams, ka šo atmiņu vārds būs “gānīties”, un ceru, ka saprotat arī citus latviešu valodas dialektus un izloksnes. Taču, neraugoties uz minētajiem faktiem, pietiekams finansējums pedagogu atalgojumam tā arī neatrodas līdz šai dienai.

Varbūt beidzot ir pienācis laiks saprast, ka visas Latvijas iedzīvotāji, maksājot nodokļus un uzturot valsts pārvaldi, to dara nevis tādēļ, lai ministri sacenstos publiskā polemikā, bet gan lai saprastu, ka viņu pienākums ir nodokļu maksātāju bērniem nodrošināt labu izglītību. Skolu tīkla optimizācijas kapacitāte nav bezgalīga, un, laikus neapstājoties pareizajā punktā, būsim radījuši citas problēmas.

Bet jūs, Šuplinskas kundze, diemžēl neesat devusi ne mazāko ieguldījumu šīs problēmas atrisināšanai, drīzāk pretēji. Acīmredzot publiski pazemot pedagogus, nosaucot par vissliktāk disciplinēto publiku un nepārtraukti sūtot viņus pensionēties, ir krietni vienkāršāk, nekā ar savu piemēru parādīt, kā strādāt jēgpilni un secīgi, kvalitatīvā un saprotamā darbā pildot solīto, tai skaitā aizstāvot izglītības jomas un tajā strādājošo tiesības, nevis tikai gānoties.

Tāpat jūs, Šuplinskas kundze, nespējat parādīt ne pārliecināšanas prasmi, ne komandas darba prasmi, ne argumentācijas prasmi, ne efektīvas komunikācijas spējas. Pretējā gadījumā Finanšu ministrijā neatļautos par jums un jūsu darbu publiski pasmieties un ieraut tik būtisku jautājumu kā pedagogu atalgojums politiskajā tirgū. 

Šuplinskas kundze, jūs no pedagogiem un pašvaldībām prasāt daudz, bet pati nedemonstrējat kompetenci, toties producējat bezcerību. Jūsu necieņa pret pedagogiem ir pēdējos gados augstākā novērotā. Stāstot par jaunajiem pedagogiem, kas neienāk nozarē, cerams, zināt, ka trūkst ne tikai jauno pedagogu, bet ir arī skolas ar ilgstošām vakancēm, un tādu kļūst arvien vairāk.

Tā šobrīd ir jūsu personiskā atbildība. Ne parlamentārās sekretāres, bet ministres personiskā atbildība.

Jaunā politika, pēc kuras alka Latvijas sabiedrība... ir vilšanās visā. Joma, kuru jūs vadāt, ir nokļuvusi pabērna lomā. Joprojām ne personiski, ne profesionāli, ne arī kā Saeimas deputātei man nav saprotams, kā var nevis iestāties par, bet gānīt, aizvainot izglītības nozares cilvēkus. Jā, arī tos, kuri ir attiecīgajā arodbiedrībā.

Deputāti, kuri aizstāv šo pieeju, - gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka veidam, kā tiek pieņemti lēmumi par pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, nākotnē būs redzamas sekas. Šī ir pārāk vieglprātīga spēlēšanās ar Latvijas sabiedrību. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Un īsa nobeiguma atkāpe. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Jūs sapratāt, jums leksikas apjoms atļāva? Lai gan skolās turpinās smaidu un asaru apvītais izlaidumu laiks, mani nepārņem goda jūtas, domājot par turpmāko izglītības un zinātnes jomā. Varbūt īstajā vietā nav Šuplinskas kundze, nevis slēgto skolu pedagogi?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Saprotu, ka dažās rindās interese par šo jautājumu droši vien ir ļoti maza, bet es jums atgādināšu dažus dokumentus, kas ir saistoši: Izglītības likuma 53. pants, Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. Tur noteikts, ka izglītības jomā strādājošo vidējā darba alga salīdzinājumā ar vidējo darba algu valstī 2020. gadā ir vienāda... Šie dokumenti nosaka mūsu pienākumu kopā ar valdību strādāt pie tā, lai solījumi, kas tika doti skolotājiem, tiktu izpildīti.

Bet ko mēs diemžēl redzam? Mēs redzam to, ka, neraugoties uz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2019. gada 16. aprīļa sēdē nolemto, ka līdz 2019. gada 16. maijam ir jābūt pieņemtiem Ministru kabineta noteikumu... grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba algu, ir jau gandrīz mēnesis pagājis, bet nekas nav noticis. (Starpsauciens.)

Diemžēl arī godātie kolēģi no koalīcijas nav demonstrējuši izpratni par to, kādā veidā būtu jāstrādā deputātiem un ka jāpilda solījumi. Jo, neļausiet man samelot, 12. aprīlī mums bija kopīga tikšanās ar arodbiedrības pārstāvi un arī nozares speciālistiem. Šajā tikšanās reizē piedalījās gan Voikas kundze, gan Dūrīša kungs, Bergmaņa kungs, Benhenas‑Bēkenas kundze un arī Ašeradena kungs. Un šajā sanāksmē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka tiek pildītas pilnīgi visas reformas. Pilnīgi visas reformas tiek pildītas no arodbiedrības puses, no pedagogu puses. Un nevajadzētu būt nekādām problēmām attiecībā uz pedagogu darba samaksas pieaugumu.

Deputātiem tika parādīta redakcija, kādā tika pieņemts 2019. gada budžets. Šī redakcija tik tiešām radīja neskaidrības. To atzina un par to brīnījās koalīcijas deputāti. Redzot šo redakciju, koalīcijas deputāti teica tā: “Mums tiešām nav pamata neticēt mūsu kolēģiem. Šie solījumi, godātie skolotāji, tiks tiešām izpildīti.”

Mēs redzam, ka šie solījumi netiek pildīti, tāpēc, godātie kolēģi, es vēlos saprast, kāda ir jūsu attieksme pret pedagogiem. Ja jūs, piemēram, kavējat kādu maksājumu bankā vai, es nezinu, kaut vai apsaimniekošanas rēķinu, jūs taču saņemat sodu, jūs saņemat īsziņu, jūs saņemat atgādinājumu, un, ja jūs to nedarāt ilgāku laiku, tad jums sākas problēmas. Bet jūs... tādā veidā jūs demonstrējat attieksmi pret skolotājiem, cinisku attieksmi, un parādāt arī jaunākajai paaudzei to, ka skolotāji ir tiešām tā neaizsargātākā grupa, kurai katru gadu, teju katru gadu, ir jāizcīna savs atalgojums. Neraugoties uz to, ka visos dokumentos ir rakstīts, kas ir jāpilda.

Nav saprotams, godātie kolēģi, ko jūs vēl gaidāt no skolotājiem. Varbūt jūs gribat, lai viņi sakārto arī finanšu sistēmu. Varbūt jūs gribat, lai viņi arī administratīvo reformu uzņemas uz saviem pleciem. Varbūt jūs vēl jaunus noteikumus izdomāsiet skolotājiem, lai nepaaugstinātu viņu algu.

Neraugoties uz to, ka arī Pieprasījumu komisijas sēdes laikā deputātiem tika izteikti solījumi, ka 11. jūnijā viss šis jautājums būs atrisināts, mēs redzam, ka arī šodien, 13. jūnijā, Ministru kabineta sēdes darba kārtībā tas nav iekļauts. Tāpēc, es domāju, ka šeit būtu bijis jābūt ne tikai Šuplinskas kundzei un jāatbild mums uz jautājumiem, bet arī Reira kungam. Jo nav saprotams šis komandas darbs. Tas nav komandas darbs. Tas ir veids, kādā var iegāzt otru kolēģi. Jo arī Reira kungam bija laiks iesniegt priekšlikumus un norādīt uz kaut kādām nepilnībām, ja tās tiešām bija par iemeslu. Bet nekas netika darīts. Un beigās mēs šobrīd esam situācijā, kad pedagogi joprojām saņem tikai un vienīgi solījumus. Es aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.  

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Didža Šmita, Alda Gobzema, Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Evijas Papules, Danas Reiznieces-Ozolas, Janīnas Jalinskas, Lindas Liepiņas pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par neskaidrībām pedagogu algu paaugstināšanas sakarā no 2019. gada 1. septembra bez papildu nosacījumiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 54, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Esam nonākuši līdz likumprojektu izskatīšanai.

Likumprojekts - “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā 12. jūnija sēdē strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, kas nodrošinātu nepārtrauktu esošo ekspertu komisiju darbību līdz jaunu ekspertu komisiju izveidei. Uz otro lasījumu ir saņemti 14 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka to, ka eksperta tiesības piešķir Latvijas Zinātnes padome. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu, kas nosaka to, ka no katras Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas ir viens pārstāvis. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas saistīts ar augstskolu īstenotajām doktorantūras studiju programmām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 6. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurā ir precizēts ekspertu komisiju pilnvaru laiks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas Zinātnes padomes ekspertu kvalifikācijas kritērijus zinātnes nozarē, to izvērtēšanas un Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 10. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. 12. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz, kā nodrošināt Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanu līdz šā likuma 18. panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta notiekumu spēkā stāšanās dienai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Un 14., pēdējais - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas nosaka, kad likums stājas spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J. Cielēns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie deputāti! Savā 12. jūnija sēdē Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” un to sagatavoja otrajam lasījumam.

Kopskaitā mēs saņēmām 23 priekšlikumus. Pārsvarā tie bija no Saeimas Juridiskā biroja - vairāk juridiski tehniski precizējumi, nosakot atbildības jomas, kompetences. Tāpat tie sasaistīja ar AML regulējumu un ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu tajā skaitā...

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 10. - iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Tā... es nokļūdījos? Tagad 12., ja?

Sēdes vadītāja. 12. priekšlikums.

R. Kols. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Par ko ir priekšlikums?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

“Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” otrajam lasījumam.

Pieņemot šos likuma grozījumus, iedzīvotājiem līdz 2021. gadam būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Pieņemot šos grozījumus, netiek ieviesta tā sauktā divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēma.

1. ir veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas paredz izslēgt Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 6. punktu, kurā ir noteikta kārtība, kādā personas, kuras saskaņā ar minēto likumu nav obligāti apdrošinātas, veselības apdrošināšanai veiks brīvprātīgas iemaksas par periodu, sākot no 2018. gada 1. janvāra, lai būtu tiesīgas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Es redzu, Čakšas kundze vēlas teikt, ka debates uzsāks pēc pārtraukuma, jo līdz pārtraukumam ir palikušas mazāk nekā trīs minūtes.

Tātad debates par šo priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumam.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija - gan tie, kas jau ir, gan tie, kas top! Pulksten 10.35 Dzeltenajā zālē notiks fotografēšanās. Lūgums ierasties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... ir, Uldis Augulis... (Starpsauciens: “Ir!”), Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Aivars Geidāns, Inga Goldberga, Inese Ikstena, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Linda Ozola, Ramona Petraviča un Inguna Rībena.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, 1. priekšlikums, par kuru uzsākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti interesants likums. Vai veselības aprūpe pašlaik nodrošina visas tās vajadzības, kas ir nepieciešamas mūsu iedzīvotājiem? Nē! Vai tas ir saistīts ar vienu, diviem, trim vai pat četriem groziem? Nē! Vai Latvijā ir viens nodokļu maksāšanas režīms? Nē! Vai veselības aprūpei trūkst naudas? (Dep. S. Riekstiņš: “Nē!”) Jā! Vai jaunie politiskie spēki nāca ar solījumu, ka veselībā strādājošajiem būs algas dubultā, visiem iedzīvotājiem pietiks pakalpojumu - vizītes pie ārsta? Jā! Ka šis pakalpojums tiks nodrošināts taisnīgāk... Vai tas, ka par veselības aprūpes pakalpojumu maksā tikai vienā nodokļu maksāšanas režīmā esošie, ir taisnīgāk? Ko tad paredz šie grozījumi pārejas noteikumu 6. punktā? Par ko ir runa? Par iespēju brīvprātīgi piedalīties veselības aprūpes iemaksu veikšanā, ja esat citā nodokļu maksāšanas režīmā. Vai tas, ka tas ir brīvprātīgi, ir labi vai slikti? Vai visa pasaule ir melna vai balta?  Vai dzeltenā krāsa ir smukāka par citām?

Pirmajā lasījumā nāca piedāvājums pārcelt termiņu uz 2021. gadu. Tas lika domāt, ka ir sagatavots kāds tiešām jauns, inovatīvs priekšlikums, kā nonākt līdz vienam pakalpojumu grozam, ka ir kāds jauns, inovatīvs priekšlikums, kā mazināt šo katastrofālo naudas trūkumu veselības aprūpē, bet, izrādās, ka šis inovatīvais risinājums ir vienkārši svītrot šo punktu. Izsvītrojam, un problēmu nav!

Pēc būtības... Pirmajā lasījumā es teicu, ka gailītis ir lapsas vēderā, taču šobrīd man ir jāteic, ka tā ir tukša muca ar reklāmas saukli, ka būs viens grozs, bet pēc būtības - piedāvājuma nav! Šis ir piedāvājums vienkārši svītrot. Es nevaru to atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Godātie kolēģi! Šī likuma pārejas noteikumu 7. punkts skan šādi: “Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. augustam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par kritērijiem veselības aprūpes pakalpojuma iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā un kritērijiem, pēc kādiem var tikt pieņemts lēmums slēgt līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.”

Šeit viens no galvenajiem jautājumiem ir tarifu jautājums, tarifu aktualizācija. Šeit nu mēs gaidām no Veselības ministrijas, lai jau no 2020. gada 1. janvāra tiktu piedāvāti risinājumi. Nevis no 2021., nevis no 2022., bet jau no 2020. gada!

Tieši šonedēļ žurnāls “Ir” raksta... ar virsrakstu: “Ārstē uz parāda”... Šī problēma, kas mums ir jau daudzus, daudzus gadus attiecībā uz ārstniecības pakalpojumu izcenojumiem, kuri neatbilst realitātei. Un diemžēl tam ir blaknes - veidojas rindas pie ārstiem, samazinās pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un tā tālāk. Tas ir jālabo, citādi, man jāsaka, būs grūti vasarā, rudenī runāt par papildu 100 vai vairāk miljonu eiro likšanu vēl klāt veselības budžetā, ja netiks vismaz sākts darbs pie šī jautājuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Negribas būt ļoti skarbam, bet... Es ļoti, ļoti baidos, ka šodien laikam ir medicīnas nozares attīstības beigu sākums un iestāsies stagnācijas posms.

Izlasot, uz kuru laiku šis piedāvājums tiek pārcelts, uzreiz ir jautājums - 2022. gads? Jūs to domājat nopietni? Jo es saprotu arī no ministres teiktā, ka tad būs visas uzņēmējdarbības formas apliktas ar nodokli, kas būs papildus klāt, kas aizies veselības aprūpei.

2022. gadā... Es varu atgādināt, ja kāds aizmirsis: 2022. gadā ir vēlēšanas. Ir jābūt ārkārtīgi stipram mugurkaulam, lai vēlēšanu gadā celtu kaut kādus nodokļus. Es, protams, zinu - pat ne tikai ticu, bet zinu! -, ka Viņķeles kundzei tāds ir, bet... Vai tas ir reāli - gūt atbalstu? Visticamāk, nav.

Tātad šis piedāvājums, pasakot, ka viss ir slikti un ka viens grozs ir labāks, un ka jābūt citām formām, no vienas puses, protams, izskatās ārkārtīgi simpātiski, bet nu tad darām to tagad, nevis 2022. gadā, jo nauda būs jāatrod arī nākamgad. Mediķi budžeta sastādīšanas laikā jau būs rindas kārtībā. Es baidos, ka tad būs arī precīza atruna: “Pagaidīsim 2022. gadu! Šobrīd medicīnai nevarēs vairāk neko pielikt.”

Es gribu vienkārši atriezties pagātnē un pateikt, kā tapa... un vēlreiz atgādināt, kas tad ir šie otrā groza noteikumi, kādi tobrīd pastāvēja. To vislabāk ilustrēt ar deputāta Raimonda Bergmaņa piemēru, kurš ir samaksājis salīdzinoši mazu demokrātisko iemaksu par savu sievu, kura nestrādā, jo tāda iespēja bija. Tajās uzņēmējdarbības formās, kur nodokļi ir ļoti maziņi, vai, pieņemot, ka cilvēks, kurš ir darbspējīgs, tomēr izvēlas nestrādāt (un viņš to var darīt, ja viņu var uzturēt), tad katram ir iespēja iemaksāt - brālim par māsu, dēlam par savu mammu un tā tālāk.

Tagad mēs ejam uz to, ka būs tikai uzņēmējdarbības formas, kurās viss tiks aplikts, būs pielikts klāt veselības nodoklis, un nebūs vairs citu iespēju. Tad ir jautājums - vai tas visu aptvers? Es ticu, ka mikrouzņēmumus var aplikt, tikai mikrouzņēmumu nodoklis vispār zaudēs jēgu, un šī uzņēmējdarbības forma jālikvidē. Individuālais darbs. Jūs zināt, ka pēc statistikas ir desmitiem tūkstošu mazo zemnieku saimniecību, kurām ir ārkārtīgi mazi nodokļi, - tās faktiski ir piemājas saimniecības, kuras strādā, vairāk uzturot savu ģimeni. Arī tām bija iespēja iekļūt veselības aprūpē un maksāt. Vai tad mēs kādu gribam šobrīd piemānīt?

Nodokļu pielikšana nerisinās neko. Šis ir tikai iegansts, lai atliktu jautājuma risināšanu, jo, klausoties visus priekšlikumus, ko katrs ministrs sola, kas būs nākamajā budžetā... Es atļaušos, cienītā koalīcija, pirmkārt, atkārtot to, ka veselības aprūpe nekādu finansējuma pieaugumu jau šobrīd var negaidīt. Otrkārt - vai nu būs ļoti liela nodokļu celšana, ko būsim spiesti darīt uz šo budžetu... nav jau dūmu bez uguns... kaut Zakatistova kungs to noliedza, bet apspriešana par PVN celšanu tomēr dienaskārtībā jums ir bijusi, vai arī būs ļoti lieli strīdi, kas beigsies ne ar ko.

Aicinu tomēr apdomāt un neatbalstīt šādu atlikšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Paturpinot to, ko Kučinska kunga sāka izklāstīt, es arī uzskatu, ka graut nenozīmē būvēt. Ministre Viņķele pirms stāšanās veselības ministres amatā nāca ar ļoti skaļu pieteikumu, ka visas veselības aprūpes sistēmas problēmas tiks atrisinātas ar divu grozu atcelšanu. Un tas, kas šobrīd notiek... Jā, ir piedāvājums atcelt divus grozus, bet tikai 2021. gadā. Tas pēc būtības nozīmē, ka vēl vismaz dažus gadus veselības aprūpes nozarei un arī pacientiem būs jāgaida uz kādiem uzlabojumiem. Šis likumprojekts kopumā atgādina to teicienu, ka mums steigšus, steigšus, steigšus ir jāpaliek tepat. Tā ir viena bēda.

Otra lieta ir likumprojekti un kas tiek šādā veidā izdarīts. Tiek uzlikts netaisnīgs slogs tiem nodokļu maksātājiem, kas strādā vispārējā režīmā. Ir jau teiciens, ka tiem, kas labprāt nes, labprāt uzkrauj. Bet kas notiek ar šo likumprojektu?

Ieviešot divu grozu sistēmu, bija paredzēts, ka viens procents valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu būtu jānovirza veselības aprūpei, un tas tika palielināts vispārējā režīmā strādājošajiem. Citos režīmos strādājošajiem bija iespēja brīvprātīgi pievienoties šai sistēmai, saņemot pilnu pakalpojumu grozu. Ar šo likumprojektu mēs atceļam pienākumu pievienoties veselības apdrošināšanai tiem, kuri strādā citos nodokļu režīmos, bet tiem, kuri maksā vienu procentu vispārējā režīmā... tiem dzīve nemainās - maksājam vairāk, bet saņemam tikpat, cik visi pārējie, kuri nemaksā apdrošināšanas sistēmā nemaz.

Es domāju, ka tas ir reāls tiesvedības pamats jebkurai personai, kura šobrīd ir spiesta maksāt papildu nodokli, saņemot tādu pašu pakalpojumu klāstu, kā visi pārējie, kas to nedara... kuriem šobrīd ir pasliktināta situācija. Tas ir iemesls apstrīdēt šo ministres piedāvājumu. Ja tika augstu pacelts karogs, ka divu grozu sistēma ir slikta un tā ir jāmaina, tad ar šādu priekšlikumu ministrei bija arī jānāk. Tas, ko viņa dara šobrīd, - viņa izmanto metodi, kas tiek apzīmēta ar mūsdienās tik ļoti slaveno vārdu “prokrastinācija” jeb problēmas atlikšanu. Tas nozīmē, ka mēs iebrauksim dziļāk auzās.

Es arī nevaru atbalstīt šādu pieeju, īpaši ņemot vērā, ka veselības aprūpes nozarei tiešām problēmu ir ļoti daudz un finansējuma joprojām trūkst.

Normālas sabiedrības pamatā ir solidaritātes princips, ka tie, kas var, maksā par tiem, kas nevar. Bet, ja tiem, kas var, ir jāmaksā par tiem, kas nevar, un par tiem, kas negrib, tad tā vairs nav solidaritāte, tā ir netaisnība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Man ir tā dīvaini klausīties, ka Zaļo un Zemnieku savienības deputāti pauž sašutumu no Saeimas tribīnes par to, ka viņu radītais produkts joprojām... tagad ātrumā netiek likvidēts un tiek vienkārši apturēts uz kādu laiku; tas taču acīmredzot tagad viņiem īsti tā kā vairs nepatīk.

Es gribētu balstīties (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.) tomēr uz faktiem. Es gribu atgādināt.

Eiropas Komisija savā 2018. gada 7. martā paustajā novērtējumā jau izteica piesardzību saistībā ar plānotajām izmaiņām, uzsverot, ka daļa iedzīvotāju riskē zaudēt savu pašreizējo pieeju veselības aprūpei, ja tiek ieviesta šī jaunā sistēma. Tāpat arī pausts, ka attiecīgo iedzīvotāju veselības stāvoklis pasliktināsies, vēl vairāk aizkavēsies ārstēšana un palielināsies neatliekamās palīdzības dienesta izmantošana.

Atkārtoti Eiropas Komisija 2018. gada 23. maijā skaidroja, ka lielais tiešo maksājumu īpatsvars un veselības aprūpes pakalpojumu sadalījums divos grozos - pilnais grozs un minimālais grozs - dažādām grupām var samazināt piekļuvi veselības aprūpei un izraisīt negatīvus veselības rezultātus. Tātad šeit ir skaidri pausts, ka šī jaunā pieeja veselības aprūpei ir netaisnīga un nevienlīdzīga.

Pašreiz Veselības ministrija ar ministri Ilzi Viņķeli priekšgalā cenšas šo jautājumu atrisināt (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Viņa teica, ka koalīcija viņai neļauj strādāt!”), šo netaisnību mazināt. Ņemot vērā to, ka jaunai informācijas sistēmas funkcionalitātei bija jāsāk darboties jau gada sākumā, taču tā nenotika. Mēs labi atceramies, ka Saeima divos lasījumos pieņēma lēmumu līdz jūlijam atlikt divu pakalpojumu grozu principa ieviešanu veselības aprūpē.

Nav nepieciešams mainīt visu Veselības aprūpes finansēšanas likumu, jo tas liek veselības aprūpes finansējumu noteiktā laika periodā paaugstināt līdz noteiktam līmenim no iekšzemes kopprodukta. Tāpat likumā ir noteiktas garantijas medicīnas darbinieku algu palielinājumam. Vienlaikus pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums Latvijas iedzīvotājus iedala pareizajos un nepareizajos nodokļu maksātājos, bet ārstus padara par nodokļu inspektoriem. Tādēļ, kolēģi, ir ļoti svarīgi šo normu pašreiz atlikt... joprojām. Un tāds arī ir šis ierosinājums. (Starpsauciens.)

Visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselības aprūpei viena procenta apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr personām, kuras neiekļausies apdrošināšanas sistēmā kā nodarbinātas gada sākumā, būs jāveic veselības apdrošināšanas maksājums viena procenta apmērā no minimālās algas sociālās apdrošināšanas iemaksām, un šobrīd tas būtu 51 eiro gadā.

Arī Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Tamāšs Evetovits pauda atbalstu rosinātajām izmaiņām, kā arī uzteica Latvijas vēlmi iespējami plaši piemērot vienu procentu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu visām nodokļu maksātāju grupām un ieviest obligāti iekasējamu, nelielu maksājumu tiem, kas neiekļausies sociālajā apdrošināšanā.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai otro reizi.

A. Čakša (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Dūrīša kungs, jūsu kartīte...!

Es ceru, ka to runu tiešām jums kāds uzrakstīja, nevis jūs pats tā domājat. Pretējā gadījumā man ir skumji, jo liekas, ka jūs neko neesat ne dzirdējis, ne sapratis, tāpēc ka stāsts nav par sliktajiem vai labajiem. Bet, ja jūs nākat ar skaidru priekšlikumu, ka ir vajadzīgs viens pakalpojumu grozs, tad dariet to, nevis šobrīd stāstiet, kā to nedarīsim vēl divus gadus, jo īsti nezinām, kā izdarīt!

Šobrīd jūs zem riska liekat to, ka ārstiem un māsām būs jāsamazina algas, jo 85 miljoni, kas jau pagājušajā gadā ir samaksāti no viena procenta valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, var būt jāatmaksā atpakaļ, jo nākamais jūsu priekšlikums ir par to, ka tiem, kas ir veikuši brīvprātīgās iemaksas, šo naudu atmaksā atpakaļ. Un tas, ko jūs minat par diviem groziem... jā, viens grozs ir nepieciešams, bet tam ir vajadzīgs ļoti skaidri iezīmēts finansējums veselības aprūpei... tad dariet to! Dariet tagad, nevis pēc diviem gadiem un netēlojiet muļķus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - veselības ministres Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 9, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 2. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums paredz, ka Nacionālais veselības dienests līdz šī gada 31. decembrim nodrošina šā likuma 12. panta pirmajā daļā minēto veselības apdrošināšanas iemaksu, kas veiktas līdz 2019. gada 1. jūlijam, atmaksāšanu kontā, no kura tās saņemtas.

Tāpat arī deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt līdz 2020. gada 31. martam un iesniegt Saeimai likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Izcils priekšlikums! Es apsveicu tevi, Bergmaņa kungs! Tu šogad saņemsi atpakaļ atmaksu.

Bet, Dūrīša kungs, jūs nesaņemsiet neko, jo šis priekšlikums paredz, ka tie, kas ir veikuši brīvprātīgas iemaksas, saņems visu iemaksāto atpakaļ, bet tie, kas ir veikuši vienu procentu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, būdami pilnā nodokļa maksāšanas režīmā, turpinās maksāt par pārējiem. Ļoti labi! Ļoti labs priekšlikums! Astoņdesmit pieci miljoni, kas ir samaksāti pagājušogad un tika novirzīti ārstu un medmāsu atalgojumam, šobrīd ir tiesvedības priekšā, jo jebkurš var aiziet un palūgt arī šo vienu procentu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu atmaksāt.

Deviņdesmit trīs miljoni, kas šajā gadā tieši tāpat tiek novirzīti ārstu un medmāsu atalgojumam, arī tiks atmaksāti atpakaļ? Tāda ir šī priekšlikuma būtība? Es domāju, tas ir lielisks priekšlikums, tā ir jaunā politika. Uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jau tad, kad valdība šo likumprojektu nodeva Saeimai izskatīšanai, mēs... runājam “pret” un cenšamies argumentēt, kāpēc runājam “pret”. Un pēc Dūrīša kunga uzstāšanās es guvu pārliecību par to, ka jūs... vismaz Dūrīša kungs nav absolūti sapratis, par ko mēs runājam.

Jautājums... jo savā ziņā tā ir no mūsu puses pat tāda... es nesaprotu, kāpēc to darām, bet... tomēr tā ir palīdzība pašai koalīcijai, jo jūs jau noliekat ārstus, veselības aprūpes sistēmu šobrīd zem sitiena ar to, ka šajā sistēmā vienkārši trūkst naudas. Jautājums jau galu galā ir par naudu. Jūs runājat par vienu... diviem groziem. Daudzi koalīcijas partneri, kas šobrīd ir koalīcijā, piedalījās šīs sistēmas izstrādē. Tās debates vēlēšanu gadā bija ļoti skarbas, un tur bija arī Viņķeles kundze, deputāte, un, manuprāt, viņa toreiz ļoti cienījami uzstājās par to, ka viņa ir “pret”. Arī pēc vēlēšanām, kļūdama jau par ministri, viņa uzstājās “pret” un teica, ka viņai būs savs redzējums, piedāvājums.

Šobrīd, pasakot, ka vecā sistēma ir slikta, un nepiedāvājot jaunu vietā, jūs gluži vienkārši izcērtat robu paši savā budžetā. Un tieši ārstu algas, visa veselības aprūpes sistēma šobrīd ir zem tā sitiena. Ja jūs to nesaprotat, tad nu... piedodiet, nu kāda runa par vienu vai diviem groziem? Ne jau par to ir stāsts! Stāsts ir par to, ka jūs pasakāt, ka viena sistēma ir slikta, un vienkārši to atceļat. Bet vietā nekas netiek piedāvāts. Tur ir tā lielākā problēma.

Pietiek solīt mannas putru, kas no debesīm krīt, nāciet tomēr... Tie ir nepatīkami lēmumi, bet tie ir jāpieņem. Taču jūs to šobrīd nedarāt. Jūs vienkārši pasakāt to, ka mēs runāsim 2021. gadā. Kolēģi, jūs jau oktobrī par šo jautājumu runāsiet, lauzot galvu, kur dabūt naudu veselības aprūpes personālam!

Eglīša kungs, lai vai kā, tomēr runāja kaut ko mazliet par naudu, jo jautājums galu galā ir par naudu. Kur jūs dabūsiet naudu, lai samaksātu algas, lai nodrošinātu veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu?

Kolēģi, nu pamostieties taču! Šis jautājums ir... pēc būtības to nevajag atbalstīt. Vajag atdot atpakaļ valdībai, lai valdība strādā, lai valdība tiešām nāk ar reālu piedāvājumu. Nepatīkami jautājumi būs. Un šis jautājums... nu, ļoti patīkami... atlikt un pateikt - šitie slikti izdarīja... Bet kur tad ir piedāvājums, ko likt vietā? Šāda piedāvājuma vienkārši nav.

Viņķeles kundze, lai vai kā... viņa kaut ko piedāvāja, bet līdz Saeimai tas nenonāca. Atdodiet atpakaļ valdībai, lai tad valdība nāk ar konkrētu piedāvājumu! Un Bondara kungam nebūs jālauza galva, kur atrast veselības budžetā naudu, jo galu galā jautājums ir tieši par naudu. Jūs kaut kā cenšaties no tā izvairīties, saucot... Dūrīša kungs tur piesauca visādus ekspertus... ka tā vecā sistēma ir slikta, vēl sazin kāda... Nu, un ko pēc tam jūs teiksiet ārstiem, kuriem būs jāsamaksā algas? Teiksiet: “Vecā sistēma bija slikta, tāpēc mēs to atcēlām un jums šogad samazināsim algas.” Vai arī: “Visi mūsu solījumi paliek vienkārši gaisā pakārti.”

Kolēģi! Vajag kaut kādu risinājumu. Šobrīd jūs vienkārši atliekat problēmu - un tas ir pats trakākais! - uz 2021. gadu. Nu pamostieties, nu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Ziniet, opozīcija - tas tomēr ir īpašs žanrs.

Nu, sāksim ar universālo kareivi Valaiņa kungu. (Smiekli.) Man ir tāda sajūta, ka nu... Maz ar to, ka viņš par visiem jautājumiem šeit izsakās, man ir sajūta, ka viņš jau mani sapņos vajā... No rīta ieslēdzu radio: “Lielo pilsētu asociācijas vārdā...” Ne ar vārdu netiek pieminēts, ka deputāts un vēl opozīcijā. Kaut ko tur stāsta par krāsnīm vai vēl kaut ko, ja. Šeit atkal ir viedoklis par visu. (Starpsauciens.)

Čakšas kundze ar labi padarīta darba sajūtu šeit, degot taisnīgās dusmās no tribīnes... nonāk un plati uzsmaida: “Re, kā es viņiem sadevu, savai grupai.” Es domāju, ka visi jau tomēr to arī redz.

Kolēģi! Tas, protams, ir pārliecinošs teātris, ko opozīcija šeit īsteno, bet man ir nelabas aizdomas, ka nav tik traki, kā Krištopana kungs savulaik par reņģēdājiem izteicās... Pastāv plaši izplatīts viedoklis, ka vēlētājs neko ilgāk par trim mēnešiem neatceras. Es domāju, ka visi brīnišķīgi atceras, kā mēs nonācām pie šī kļūdu labojuma, kā jūs ieviesāt šo divu grozu sistēmu, kura, kā starptautiskās organizācijas pateikušas, ir netaisnīga.

Vēl vairāk pasliktinās situācija veselības aprūpē. Mēs šīs kļūdas labojam. Jūs mums pārmetat, ka mēs kaut ko tagad... neatmaksājam vienu procentu... (Dep. A. Čakšas starpsauciens.) Paklausieties tagad! Mēģiniet uztvert, ko es saku!... To vienu procentu. Kāpēc tā? Kāpēc jūs neieviesāt uzreiz visiem to iemaksu? Tad mums nebūtu tagad jārisina nekāda diskriminācija. Mūsu koalīcija ir pateikusi, ka nodokļu labojumus mēs veiksim kompleksi, vienlaikus atrisinot visas no jums, godājamā Kučinska kunga valdība, mantotās problēmas. Mēs to tiešām darīsim! Mēs to darīsim, kad nodokļu labojums būs gatavs, kad tas būs pamatots. Tajā brīdī mēs to izdarīsim. Lūdzu, neuzskatiet mūs vai cilvēkus Latvijā par muļķiem, kuri neatceras, kā šīs kļūdas tika ievārītas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamie deputāti! Pavļuta kungs! Es tomēr nevaru neatbildēt, ņemot vērā, ka visi, kas mani pazīst, zina, ka ar populismu neesmu nodarbojies ne iepriekš, ne šobrīd. Un tā nav nekāda opozīcijas spēle. Tas vienkārši ir brīdinājums par krīzi, kura var iestāties, ja savlaicīgi netiks veiktas nākamās darbības, kas attiecas uz finansējumu.

Ja es atkal atgriežos pagātnē un atbildu uz jautājumu - kāpēc netika viens grozs... Es ļoti labi zinu pieminētos OECD pētījumus, zinu Pasaules Bankas uzskatus, zinu, kāds bija koncepts un kā varētu arī mēģināt ieviest vienu grozu, bet tajā brīdī, kad mums bija jāizšķiras - celt PVN vai... vienu procentu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, valdībai nebija sabiedroto. Visi zināja, ka tas ir nepopulārs lēmums, ka ar to mēs sev iegriezīsim. Es zināju, ka ar to kritīsies gada reitingi, ka mēs iedosim jums iespēju iet uz vēlēšanām, kritizējot visu, kas ir izdarīts un kas nav.

Kad beigsies šīs pirmās aploksnes, ko es atstāju... stāstīšana par to, ka jūs esat visu sataisījuši... Vai mēs esam sataisījuši? Droši vien arī ar kļūdām. Bet mēs to esam darījuši, lai izrautu no stagnācijas kā vienu, tā otru - gan veselības, gan izglītības - nozari. Tas nekad nav bijis populāri.

Un viss, ko mēs prasām - lai jūs turpinātu, lai turpinātu... Es zinu, ka Viņķeles kundze var ļoti daudz izdarīt un viņa, iespējams, būtu nākusi ar kaut kādu savu konceptu - varbūt labāku nekā tas, par ko mēs lielos kompromisos un strīdos varējām toreiz vienoties. Bet atlikt jautājumu un teikt: ko jūs tur esat savārījuši... Kaut kad pienāks brīdis, kad rēķini būs jāmaksā jums! Un pirmā aploksne vairs nedarbosies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Es tomēr gribu druscīt precizēt dažus pārmetumus.

Valaiņa kungs, ja jūs esat klausījies un sekojis visai šai procedūrai līdzi, kas notika vēl tad, kad veselības ministre bija Čakšas kundze, tad jūs noteikti saprotat un atceraties, ka šī jūsu izdomātā jaunā sistēma joprojām nedarbojas. Saeima ir bijusi spiesta to atlikt un atlikt, un atlikt šīs netaisnīgās, absurdās divu grozu sistēmas dēļ.

Eksperti nekritizē veco sistēmu, kas pašlaik joprojām darbojas, kur visiem iedzīvotājiem ir pieejama... labi, sliktākā vai labākā līmenī, bet visiem ir vienāda veselības aprūpe. Ko mēs būtu darījuši ar tiem daudzajiem desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, kuri nebija samaksājuši jaunajā normā iestrādāto maksājumu? Viņi būtu izmesti no veselības aprūpes pakalpojumu groza ārā! Viņi šodien nesaņemtu veselības aprūpes pakalpojumus.

Tas bija vienīgais, ko mēs varējām darīt, lai šo netaisnību atliktu uz kādu laiku, kamēr Veselības ministrija sakārto sistēmu, kamēr Veselības ministrija pārskata arī Nacionālā veselības dienesta tarifus. Lai nepieļautu netaisnību, kuru varēja izsaukt šīs normas ieviešana. Es saprotu, ka ļoti grūti ir Čakšas kundzei kā bijušajai veselības ministrei atzīt... un arī kā mediķei atzīt savas kļūdas. Ļoti grūti ir to izdarīt, bet ir jābūt drosmīgai. Tas ir jāizdara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai otro reizi.

A. Čakša (ZZS).

Man nav ne grūti atzīt savas kļūdas... Jo tikai tad, ja atzīsti savas kļūdas, tu kļūsti gudrāks. Man ir žēl, ka Pavļuta kungam skauž mans smaids. (Dep. D. Pavļuts: “Neskauž!”) Bet tas, kas man visvairāk šajā diskusijā tā kā nepatīk, - ka vienā katlā tiek samests iekšā viss. Veselības aprūpe - līdzīgi izglītības sistēmai, līdzīgi daudzām citām sistēmām - ir sistēma, kurā kaut kas ir jāsaprot. Tas nav gluži tā, ka jūs varat tomātu mērcei pieliet kokakolu vai saldināto dzērienu, samaisīt ar mikseri un būs laba veselības aprūpes sistēma. Nebūs tā! Tur kaut kas, Dūrīša kungs, ir jāsaprot. Arī jūs tagad, pēdējā uzstāšanās reizē... saliekat kopā pilnīgi visu.

Jo, ja runājam par finansējumu, tad ir jautājums - vai ar likuma apturēšanu uz diviem gadiem jūs kaut kādā veidā uzlabosiet šo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem? Pilnīgi nekādā! (Starpsauciens.) Būtu jums jāuzdod vēl viens jautājums - ko jūs darīsiet nākamajā gadā, kad ir nepieciešami papildus vēl 150 miljoni tikai tam, lai noturētu medmāsas savās darbavietās? Vai, šobrīd apturot šīs iemaksas vai apturot vispār šī likuma stāšanos spēkā, kaut kas mainīsies? Nav diskusija par to, vai viens vai divi grozi... vai tas ir labi vai slikti. Jā, es piekrītu, Pasaules Veselības organizācijas iebildumi ir pamatoti - vajag vienu grozu. Bet tam vajag naudu! Stāsts ir par to. Vai jūs esat atraduši finansējumu? Nē! Skaļi runājuši? Jā! Bet varbūt tad salieciet tos darbus kopā ar to runāšanu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Starpsaucieni.)

V. Valainis (ZZS).

Pavļuta kungs! Es domāju, ka šīs diskusijas... šodien mēs savu pozīciju esam skaidri pauduši. Un mēs, visticamāk, neatbalstīsim šo likumprojektu un paliekam pie tā, ka valdībai tomēr bija jānāk ar savu redzējumu. Bet to, kam bija taisnība šajās diskusijās... Es domāju, tad, kad būs jārunā par demogrāfijas jautājumiem, “3 × 500”, par jūsu iniciatīvām... mēs pie tā atgriezīsimies pavisam drīz - oktobrī -, un es aicināšu visus Saeimas deputātus atcerēties šo diskusiju, kas šodien notika no šīs tribīnes. Jo jautājums galu galā ir tieši par naudu - kurā vietā budžetā... kā jūs aizpildīsiet šo iztrūkumu?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam otro reizi.

D. Pavļuts (AP!).

Mīļie kolēģi! Jūsu nostāja ir pilnīgi skaidra: skatieties... nē, klausieties uz mūsu vārdiem, neskatieties uz mūsu darbiem.

Mēs neesam aizmirsuši, kolēģi. Un, es domāju, lielākā sabiedrības daļa arī nav aizmirsusi.

Runājot par budžetu, jūs mums vaicājat: “Kur jūs atradīsiet naudu?” Es domāju, Čakšas kundze brīnišķīgi apzinās, ka Latvijas Republikā ir no vispārējiem budžeta ieņēmumiem finansēta veselības aprūpes sistēma un šis papildu maksājums ne tuvu nesedz to finansējuma palielinājumu, kurš nozarei ir nepieciešams un kurš arī tika paredzēts.

Jūs mums jautājat - kur mēs radīsim naudu nākotnē? Mums būs jārod!

Atgādināšu: jūsu aizejošā valdība atstāja budžeta projektu, kuram ir ilgtermiņa, precīzāk, vidēja termiņa sekas, ka visa nauda turpmāk... budžetā pieaugošā nauda ir jau sadalīta. Jūs jau mums neko neatstājat. Bet pat tas nepalīdzēja. (Starpsauciens.) Pat tas nepalīdzēja! Neraugoties uz to, ka jūs trīs gadus uz priekšu sadalījāt visu budžeta pieaugumu, jūsu rezultāti Saeimas vēlēšanās bija tādi, kādi tie bija. Sabiedrība jūsu labos darbus novērtēja tādā veidā.

Mēs radīsim šo finansējumu, būs nauda veselības aprūpes finansējuma turpmākai palielināšanai. Mēs labosim jūsu kļūdas. Mēs risināsim, izdarīsim to, ko jums nebija dūšas izdarīt. Šo maksājumu, kas ir nepieciešams... solidārs maksājums, lai par veselības aprūpi visi būtu maksājuši... visos nodokļu režīmos. Mēs to izdarīsim kopā ar citiem nodokļu grozījumiem - kompleksi, saprātīgi un tālredzīgi. 

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kad Kučinska kungs kļuva par premjerministru, tad pirmo budžetu veidoja ar negatīvu fiskālo telpu, jo iepriekšējās valdības bija sadalījušas visu nākamo gadu budžetu gan VIENOTĪBAS, gan Nacionālās apvienības, gan citu politisko spēku vajadzību apmierināšanai. Tāda bija starta pozīcija.

Mēs sākām strādāt brīdī, kad veselības nozare... tajos gados, kad arī Pavļuta kungs bija ministrs un valdības loceklis... bija nolaista līdz kliņķim.

Kučinska valdībai bija jāatsakās no ļoti daudzām citām prioritātēm, citām vajadzībām, lai varētu nodrošināt finansējumu veselības nozarei. Un mēs to izdarījām. Pagājušajā gadā vairāk nekā 200 miljoni... un pirmo reizi veselības nozares finansējums pārsniedza miljardu. (Dep. K. Feldmans: “Dana, nemelo!”) Bet ar naudu vien tiešām visas problēmas nevar atrisināt. Ir jāsakārto sistēma un jānodrošina tas, ka visa sabiedrība līdzvērtīgi, godprātīgi piedalās veselības finansēšanā.

Mēs piedāvājām savu redzējumu, kā to var izdarīt, bet jums nepatīk, jums ir cits viedoklis par to, kā būtu jārisina šis jautājums. Tad nāciet un izdariet to! Vēlreiz - lielākā problēma ir tā, ka jūs nevis darāt, bet tikai runājat. Jūs visu atliekat uz rītdienu kā tāda Skārleta, kas saka: “Par to es padomāšu rīt!” Precīzāk, līdz 2021. gadam, tiešām cerot, ka vēlētājs līdz 2021. gadam vairs neatcerēsies, ko jūs solījāt, un ka vēlētājs jums vairs neprasīs pildīt šos solījumus, un ka vēlētājs piedos jums bērnišķīgo attieksmi, ko jūs jau vairākus mēnešus bazūnējat: “Mums taču bija šausmīgi daudz solījumu, mums tie ir jāizpilda, bet tā vecā valdība naudiņu nav atstājusi!” Nu, vecā valdība nestrādāja, lai pildītu jūsu solījumus un priekšvēlēšanu populismu! (Aplausi.) 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Tikai mazs labojums iepriekšējā runātāja teiktajam par 200 miljoniem - papildu finansējumu veselības nozarei. Te uzreiz jāsaka - tas bija uz budžeta atkāpes rēķina, tā ka ne tīrā veidā, un šī budžeta atkāpe... mums tā ir saistoša arī šodien un... tā ka paldies. 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. (Starpsaucieni: “500!”; “500!”; “500!”) 

K. Feldmans (JK).

Labdien! Man tikko ausīs iekrita melu čempionu finanšu ministres teksts, ka pirms vēlēšanām bija kaut kāds populisms un tamlīdzīgi. Ziniet, jums šobrīd Eiropas Komisija, OECD un visi saka - jūs esat noveduši tautu nabadzībā (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Piecsimt!”), cilvēki tiešām mirst (Aplausi.), un jūs atsakāties ilgstoši (Dep. A. Gobzems: “Piecsimt!”)... jūs ne tikai melojat no tribīnes... jo jūs zināt, ka Eiropas Komisija saskaņoja atkāpi veselības finansēšanai. Tā nebija atrasta nauda (Dep. D. Reizniece-Ozola un dep. A. Gobzems: “Piecsimt!”; “Piecsimt!”), bet tas vienkārši tika izdarīts uz budžeta deficīta rēķina. Faktiski uz budžeta deficīta rēķina. Bet jūs turpinājāt nepalielināt neapliekamo minimumu, ar nodokļiem neapliekamo minimumu (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Tu paprasīji Dombrovskim… ko iepriekšējos gados tērēja?”), lai varētu savās pašvaldībās, kurās jūs vadāt... un tajā skaitā arī citi jums tur blakus sēdošie... turpināt pirkt vēlētāju balsis, dāļājot pabalstus, nevis atstājot cilvēkiem naudu uz rokas. (Opozīcijas deputātu starpsaucieni: “Piecsimt!”)

Lūdzu, nenāciet tribīnē un nemelojiet, ka jūs atradāt kaut kādu naudu, jo tas deficīts, kādam... vienalga... ko jūs radījāt, saskaņojot šo atkāpi 200 miljonu apmērā... būs kādam jāsedz.

Un tagad ir nekavējoties jāceļ neapliekamais minimums, ko jūs neizdarījāt. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Mēs dubultojām neapliekamo minimumu!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsauciens.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es esmu mazliet samulsis. Jūs sakāt, ka jums ir ļoti daudz problēmas... “Attīstībai/Par!” jārisina, un ir atstāts mantojums, kuru jūs nespējat uzreiz atrisināt.

Es tā saprotu, ka problēmu prioritāte ir šāda: atdot 40 miljonus saistībā ar bezmantinieka mantu, kas nepienākas citiem cilvēkiem, - to jūs esat gatavi šodien izdarīt. 40 miljonus jūs atrodat faktiski ne mūsu cilvēkiem. To jūs varat izdarīt šodien! Turpretim tad, kad ir runa par mūsu cilvēkiem, kam ir kaut kādas ar veselību saistītas problēmas un vajadzības šodien, tas jums ir jāatliek uz kādu laiku. Es tā īsti nesaprotu - kāpēc šādas prioritātes? Kāpēc jums prioritāte nav mūsu cilvēku veselības problēmu un veselības sistēmas problēmu atrisināšana, uzlabojumu ieviešana šodien?

Otra lieta, kas ir būtiska. Es domāju, ka mums visiem ir godīgi jāpasaka: lai arī formāli mums ir bezmaksas medicīna, faktiski bezmaksas medicīnā... neviens vēl neko savlaicīgi nav dabūjis. Un šis priekšlikums atlikt problēmas risināšanu nozīmē to pašu, ko saņemt bezmaksas medicīnas pakalpojumu, - ka tu gaidi tik ilgi, līdz tu vienkārši nomirsti (es atvainojos par vulgaritāti).

Es domāju, ka šīs problēmas ir jārisina šodien. Tās jāsāk risināt šodien. Tas, ko jūs piedāvājat... Pavisam godīga atbilde būtu tāda: “Mēs ierosinām atlikt šo problēmu, lai pēc tam... tad, kad nākamreiz celsim visus nodokļus...” Jo jūsu plāns patiesībā ir ļoti vienkāršs - jūs plānojat celt nodokļus un uz tā rēķina kaut ko risināt. Bet tas ir ļoti vienkāršots paņēmiens! Problēmu esību nav iespējams atrisināt tikai ar nodokļu celšanas mehānismu. Nodokļu celšanas mehānismu jau jūs pagājušajā sēdē... aizpagājušajā sēdē izmēģinājāt. Tas ir sarežģītāks, komplicētāks risinājums. Arī veselības aprūpei ir jāpieiet ar komplicētākiem risinājumiem.

Tāpēc problēmas atlikšana nenozīmē problēmas risināšanu.

Es aicinātu “Attīstībai/Par!” rīkoties nevis Edgara Jaunupa kāzu viesa Suharenko interesēs un virzīt 40 miljonus ebreju kopienai (lai gan es atbalstītu ebreju kopienu, ja tā ienestu Latvijas valsts budžetā, dažādos projektos, līdzekļus), bet... Es aicinātu tomēr atbalstīt izmaiņas veselības aprūpes sistēmā šodien, nevis tās atlikt.

Nu pateiksim godīgi: tas, ko jūs šodien lobējat, - tas ir atsevišķu personu, atsevišķu organizāciju interesēs. Tā ir jūsu prioritāte šodien. Būsim godīgi, jūsu prioritāte šodien nav veselības aprūpes sistēmas uzlabošana tagad. Tāpēc jūsu priekšlikums ir atkal atlikt problēmu, aizbildinoties ar to, ka tas ir bijis kaut kad, kāda cita valdībā... Es gribu atgādināt, ka kaut kad, kāda cita valdībā... Kas mums ir bijis labklājības ministrs, no kuras partijas? No tās pašas partijas, no kuras... No Jaunās VIENOTĪBAS šobrīd ir premjers un finanšu ministrs. Labklājības ministrs bija Reirs, Jānis Reirs, kurš mums daudzus gadus ir bijis pie varas, kurš kādu laiku ir pildījis arī veselības ministra pienākumus. Vēsturiski... Vai tik tā nav bijusi arī jūsu partijas biedre Ilze Viņķele? Vai tik tās problēmas ar veselības aprūpes sistēmu nav tāpēc, ka patiesībā jau jūs, kamēr esat bijuši pie varas, paši neesat spējuši tās atrisināt? Pasakiet godīgi cilvēkiem: “Mēs nezinām risinājumu. Mūsu vienīgais risinājums ir pacelt nodokļus. Mēs plānojam celt nodokļus pēc gada, tāpēc mēs šodien atliekam jautājumu. Tad, kad mēs pacelsim nodokļus, mēs kaut ko centīsimies atrisināt.” Tāds ir jūsu piedāvājums šodien no Saeimas tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? (Starpsauciens: “Nē!”)

M. Šteins. Komisijas vārdā es gribu pateikt godīgi, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - veselības ministres Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 10, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts. 

M. Šteins. Un 3. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts, un tas nosaka to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 8, atturas - 1. Likums pieņemts.

M. Šteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtībā ir iesniegtas vairākas izmaiņas.

Deputāti Stepaņenko, Papule, Švecova, Liepiņa, Gobzems, Sprūde un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam””.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs vēlamies panākt kaut kādu uzlabojumu attiecībās starp nozari un ministriju, visu valdību. Patiesībā šie solījumi, ar kuriem skolotāji jau trīs reizes ir piekrāpti... Sākotnēji tas bija solījums iekļaut budžetā attiecīgu normu par pedagogu algu celšanu. Pēc tam bija solījums saistībā ar Ministru kabineta noteikumu grozīšanu, un tad vēl viens solījums par to, ka termiņš tiks pagarināts.

Mēs tiešām negribam, lai skolotāji būtu kaut kāda politiskā tirgus vai kaut kādas izrādīšanās priekšmets. Mēs gribam, lai nozarē valdītu miers un pārliecība par to, ka skolotāju algas tiks paaugstinātas.

Nedrīkst spēlēties ar skolotāju labklājību, ar skolotāju jūtām un turpināt tracināt skolotājus, kārtojot savstarpējās attiecības ministrijā un valdībā, tāpēc mūsu priekšlikums neskar budžetu. (Dep. K. Feldmans: “Kā neskar?! Tas ir budžeta likums!”) Mūsu priekšlikums skar tikai konkrētu budžeta panta redakciju. Tā ir redakcija, par kuru mēs runājām arī ar jums, godātie kolēģi no koalīcijas, kuri piedalījās 12. aprīļa sanāksmē kopā ar LIZDA pārstāvjiem. Šī panta precizējums nosaka ļoti vienkāršu lietu, ka skolotāju algu paaugstināšanai... šī nauda ir paredzēta skolotāju algu paaugstināšanai, nevis kaut kam citam, kā tas ir rakstīts patlaban. To arī ievēroja godātie kolēģi Inese Voika, Ilmārs Dūrītis un pārējie.

Šis priekšlikums paredz iespēju Valsts kontroles ziņojumā izskatīties labi, par ko, piemēram, Reira kungs teica, ka Valsts kontrole mums aizrādīs, ka mēs neesam izpildījuši reformas. Skolotāji pilda vairāk nekā 20 dažādas reformas un to ir apliecinājuši arī 12. aprīļa sēdē. Ja kādam no koalīcijas pārstāvjiem būtu bijuši iebildumi pret reformu izpildi, ja Ašeradena kungam būtu bijušas iebildes, ka netiek kaut kas pildīts... Neviens no jums, godātie kolēģi, neiebilda. Visi teica - jā, tā droši vien ir. Tāpēc, ņemot vērā to, ka skolotājus nedrīkst likt par ķīlniekiem dažādu no viņu neatkarīgu lietu dēļ, mēs aicinām precizēt budžeta 58. panta redakciju un tiešām izbeigt šīs diskusijas, un nodrošināt to, lai skolotājiem būtu absolūts miers.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās dāmas! Godātie kungi! (Dep. A. Gobzems: “Tikai nejoko, lūdzu, ja!”) Malači! Malači! Malači! Opozīcijas malači. Uztaisījāt paniku, riktīgu paniku Latvijā, ka nu ir baigās problēmas! No 1. septembra netiks paaugstināta minimālā alga skolotājiem! Publiskajā telpā izcils darbs! Izcils darbs! Sanāca! Ar to arī apsveicu mūsu kolēģus opozīcijā. Pirmais panākums šajā Saeimā. Lieliski! Bet vienlaikus man ir arī vilšanās. Nu ko tad jūs maināt budžeta likumu 2019. gadam? Uzreiz būtu ķērušies klāt Satversmei, ierakstījuši tādu pantu Satversmē! Nu tad būtu riktīgi! Nu tad būtu pa īstam! Nu tad būtu... nu, tā, ka... nu, nevar apgāzt! Nu, nevar! Nu, referendums tad! Nu, tad tauta iet ielās! Vai ne?

Cienītā opozīcija! Vienīgais, ko es vēlētos jums teikt, vienīgais, ko es vēlētos teikt šajā izglītības sakarā: jūs esat sacēluši nenormālu - nu, nenormālu! - paniku, kurai vispār nav pamata, jo viss notiek. Labā ziņa ir: viss notiek un notiks. (Starpsauciens: “Kā var nesolīt?!”)

Man ļoti negribas - man ļoti negribas! - to situāciju, ka Latvijas skolās turpina “ražot” bērnus, kuru vienīgā iemaņa ir aizpildīt iesniegumu par sociālā pabalsta saņemšanu. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam”” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Šmits, Gobzems, Valainis, Stepaņenko, Sprūde un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: “Jā!”) pret šādu darba kārtības grozījumu? Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Saeimas deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas - nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Līdz ar to... Nākamais lēmuma projekts - “Par Saeimas deputāta Didža Šmita ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” - tātad nav izskatāms.

Tad nākamais darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas‑Bēkenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras (Starpsauciens: “Debates!”)...”... Nē, tas nav izskatāms. Tas ne tikai nav balsojams... ne tikai balsojams, bet arī nav izskatāms. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Debates par šo lēmuma projektu nav iespējamas. (Dep. A. Gobzems: “Kā nav iespējamas?!”)

Godātie deputāti! Turpināsim.

Deputāti Ģirģens, Kursīte, Krapāne, Pucens, Vitenbergs un Puga lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas‑Bēkenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsauciens: “Jā!”) šādu darba kārtības grozījumu? Mums ir jābalso. (Dep. S. Riekstiņš: “Aldi, ej debatēt!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par deputātes Ivetas Benhenas‑Bēkenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Ģirģens, Kursīte, Krapāne, Pucens, Vitenbergs, Puga un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas‑Bēkenas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ģirģens, Kursīte, Krapāne, Vitenbergs, Puga, Benhena-Bēkena un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Pucena atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Gobzema kungs, vēlaties debatēt? (Starpsauciens: “Jā!”) (Starpsauciens: “Viņš runās “par” vai “pret”?”) “Par” vai “pret”? (Dep. A. Gobzems: ““Pret”!”)

Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

“Bezkompromisu tiesiskums” ir beidzies. Ir sācies beztiesiskuma kompromiss. Tā varētu raksturot jauno valdību, kuras mēslojumam kalpo KPV LV.

Šis balsojums par Pucena kungu būs klajš pretstats balsojumam par Didzi Šmitu, kurš arī vēlējās nomainīt komisiju. Izrādās, ka tiesības ir tikai tiem deputātiem, kas ir koalīcijā, un to garantē politiskā partija “KPV LV”, lai gan tieši “KPV LV” pirms vēlēšanām solīja ne tikai to, ka ņems vērā opozīcijas viedokli, bet arī to, ka būs citādāki. Ka nebūs tādi kā tie vecie. Tas, ko jūs darāt, - jūs dažos mēnešos esat kļuvuši tieši tādi paši kā tie vecie. Tieši tādi paši! Jūs ne ar ko neatšķiraties.

Jūsu vienīgais solījums ir - mēs tagad kādu laiku pabūsim kā vecie, bet, kad tuvosies vēlēšanas, tad varbūt attapsimies un teiksim, ka tomēr esam jaunie. Varbūt tuvāk vēlēšanām pieķersimies savu solījumu izpildei, pēc tam varbūt padomāsim par aiziešanu no Jaunās VIENOTĪBAS valdības, tad varbūt beidzot sāksim risināt jautājumu par OIK atcelšanu un visu pārējo...

Šodien jūs liedzāt manam kolēģim Didzim Šmitam nomainīt komisiju, tāpat kā iepriekš tas notika arī ar manu kolēģi Jūliju Stepaņenko. Jūs ierobežojāt Satversmē garantētās Saeimas deputāta tiesības nomainīt darbu komisijā, kādas ir visiem parlamenta deputātiem. Jūs to izdarījāt viena iemesla dēļ - jums ir bailes, ka Pieprasījumu komisijā izmainīsies balsu pārsvars un varētu rasties tāda drausmīga situācija, ka ministriem būtu jānāk uz parlamentu, lai sabiedrībai izskaidrotu kādu no jautājumiem, piemēram, to, kas saistīts ar izglītības nozari.

Tad ir jautājums - no kā jūs baidāties? Jūs no saviem darbiem baidāties? Ja jau jūs visu darītu pareizi, visu darītu Latvijas sabiedrības labā, jūs taču ļautu savas valdības ministriem katru nedēļu dižoties parlamenta tribīnē, atskaitīties par labi paveiktajiem darbiem. Bet acīmredzot jūs to nevarat, acīmredzot jums ir jābaidās, ka jūsu ministrus no jūsu koalīcijas varētu Pieprasījumu komisija izsaukt un viņiem nebūtu, ar ko dižoties. Jūsu bailes saistītas tikai un vienīgi ar to, ka jums būtu jāatskaitās Latvijas sabiedrības priekšā. Un to jūs saucat par jaunu politiku!

Cik ilgi jūs turpināsiet mēslot Jauno VIENOTĪBU? Līdz brīdim, kad jums reitings pirmo reizi Latvijas vēsturē būs sasniedzis nulle procentus? (Dep. K. Feldmans: “Tā nevar būt! Pat ja ir viens cilvēks, tas jau ir virs nulles!”)

Es domāju, ka jums beidzot jāatver acis un jāpārstāj būt par Jaunās VIENOTĪBAS mēslojumu. (Dep. J. Strīķe: “A tev - SASKAŅAI!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, runāsiet “par”?

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. (Starpsauciens.)

V. Valainis (ZZS).

Es domāju, ka šis jautājums ir pilnīgi loģisks, leģitīms un frakcija vēlēsies Pucena kungu atsaukt no Eiropas lietu komisijas. Tas būtu jāatbalsta. (Starpsauciens.) Bet tā problēma, par ko runāja Gobzema kungs, runājot “pret” šo lēmuma projektu, jau nav par Pucena kungu, lai gan ir ielikts jautājums par Pucena kungu.

Es atceros iepriekšējo Saeimas sasaukumu. Un arī šajā sasaukumā, kā mēs visi redzam, ir - ir tomēr! - neatkarīgie deputāti. Viņu skaits turpina pieaugt un, visticamāk, vēl pieaugs. Un tas (Dep. K. Feldmans: “Tu stāsies ārā?” Zālē troksnis.)... Šie jautājumi tomēr būtu kaut kā jārisina. Es atceros - iepriekšējā Saeimā tomēr tika respektētas viņu vēlmes un viņi tomēr tika ievēlēti tajās komisijās, kurās viņi gribēja strādāt.

Attiecībā uz Jūliju Stepaņenko. Viņa izstājās no frakcijas, vēl pirms vispār bija šī frakciju vienošanās par komisiju sadalījumu. Un šobrīd ignorēt... Manuprāt, tas ir ļoti nepareizi - ignorēt deputātu vēlmes... viņi savākuši 10 parakstus... darboties vienā vai otrā komisijā. Es domāju, šādi lēmumu projekti ir jāatbalsta. Un arī šis lēmuma projekts ir jāatbalsta. Bet turpmāk par šiem neatkarīgajiem deputātiem... nu, vajadzētu vismaz Frakciju padomei sanākt kopā un izlemt, ko mēs darām saistībā ar viņiem, jo viņu skaits, es domāju, arī šodien pieaugs. Un arī turpmāk. Es domāju, tas nebūs pirmais gadījums. Šī situācija jārisina. Tas nav normāli. Šie lēmumu projekti par to, ka kāds deputāts vēlas darboties tajā komisijā, kurā viņš jūtas piederīgs un kurā viņš sevi pārstāvēs labāk, ir jāatbalsta, jo... ir savākti attiecīgi 10 paraksti, tā ka nu... Un katrs šāds jautājums jāskata individuāli. Šobrīd vienkārši... Jau kuro reizi tiek noraidīti tikai tāpēc, ka, redz, viņš ir neatkarīgais... Nu daudzi tādi ir!

Tā ka es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un arī pārējos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par deputāta Ērika Pucena atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Ģirģens, Kursīte, Krapāne, Vitenbergs, Pucens, Benhena‑Bēkena un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Pucena ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Valainis, Augulis, Gobzems, Stepaņenko un Agešins lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 14. punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Mēģināšu pamatot, kāpēc.

Šis jautājums jau tad, kad likumprojekts iepriekšējās Saeimas sēdēs tika skatīts pirmajā un otrajā lasījumā, ieguva savā ziņā tādu... novitāti. Šis regulējums tiek uzlabots, bet vakardien, kad runājām frakcijā... kolēģi bija saņēmuši ļoti daudz jautājumu par šo jauno regulējumu, un arī man kā deputātam, skatot šīs jaunās redakcijas, radās tiešām daudz jautājumu. Manā ieskatā, būtu vērtīgi šo jautājumu vēlreiz... nodot atpakaļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo par šo normu piemērošanu, es domāju, sabiedrībā ir un būs vēl daudz, daudz neatbildētu jautājumu. Tāpēc, manuprāt, komisijā vēl būtu jāpastrādā. Līdz galam šeit vēl viss nav atbildēts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un “pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Mūsu opozīcija šobrīd rīkojas tā: jo sliktāk valstij, jo labāk opozīcijai. Es to nevaru saprast. Nu priekš kam? Kāpēc jūs tā rīkojaties?

Skaidrošanas darbs nenotiek komisijā. Skaidrošanas darbs notiek, tiekoties ar vēlētājiem. Valaiņa kungs, es jums varu pateikt, ka tā ir viena no panākumu atslēgām vēlēšanās. Jātiekas ar vēlētājiem, nevis nepārtraukti jāsēž kaut kādās komisijās. Es novēlu jums nākotnē mācīties no savām pagātnes kļūdām, kā arī aicinu visus pārējos kolēģus balsot “pret” izslēgšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības 14. punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” - izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts.

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, tos izskatījusi un atbalstījusi. Šodien par tiem ziņošu Saeimas sēdē.

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar 5. priekšlikumu. Šā priekšlikuma mērķis ir izlīdzināt tiesnešu noslodzi, un tas paredz, ka tiesnesis, kas apstiprina izsoles aktu, arīdzan veic īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts arīdzan ar tiesu reformu, kuras rezultātā rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā tiks iekļauti zemesgrāmatu tiesneši. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, arīdzan redakcionāla rakstura. Panta trešajā daļā tiek konkretizēts, ka iesniedzējam būs pienākums norādīt elektronisko pasta adresi, ja netiks izmantota oficiālā elektroniskā adrese. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar notiekošo tiesu reformu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. Tāpat arī 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka likuma grozījumu spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Šodien trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Šo likumprojektu, kā jau vairākkārt tika minēts no šīs tribīnes, izstrādāja Satiksmes ministrija. Tā mērķis ir precizēt tiesību normas pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem, kā arī precizēt autoostu regulējumu.

Likumprojekts paredz īpaši pastiprināt taksometru nozares uzraudzību.

Kopumā likumprojektā uz trešo lasījumu tika iesniegti deviņi priekšlikumi, bet trīs priekšlikumi tika izveidoti komisijas darba gaitā, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Tātad pavisam trešajā lasījumā izskatīsim 12 priekšlikumus.

1. ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Tas paredz, ka apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur lēmumu par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas anulēšanu un tīmekļvietnes lietotnes bloķēšanu, kā arī lēmumu izsniegt... anulēt pasažieru un kravas pārvadājumu sertifikātu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. arī ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta ieteikumam vārds “datubāzē” ir papildināts ar vārdu “reģistrā”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz saskaņot izskatāmā likumprojekta dažādu pantu stāšanās spēkā termiņus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. priekšlikums ir ar iepriekšējo priekšlikumu saistīts atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz saskaņot izskatāmā likumprojekta dažādu pantu stāšanās spēkā termiņus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. priekšlikums ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Satiksmes ministrija izskatāmajā likumprojektā precizējusi transportlīdzekļu klasifikāciju, lai tā būtu salīdzināma ar transportlīdzekļu reģistrā esošo klasifikāciju M1 kategorijas transportlīdzekļiem. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 6. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas ieteikumu, vārdu “piemērots” nomainīt ar vārdu “aprīkots”, precizējot to transportlīdzekļu raksturojumu, kas paredzēti tādu pasažieru pārvadāšanai, kuru augums nepārsniedz 150 centimetrus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. priekšlikums ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, kas precizē 35.¹ panta 5. punktu (pēc Valsts ieņēmumu dienesta ieteikuma). Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Butānam.

J. Butāns (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Sveicināti, kolēģi! Konkrētais satiksmes ministra priekšlikums, kurš būtībā ir nācis no Finanšu ministrijas un ir savstarpēji saskaņots, paredz: “[..] norēķinu ar pasažieri par braucienu no objekta ar fiksētā tirdzniecības vietā iegādātu Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas izsniegtu priekšapmaksu apliecinošu dokumentu, darījumu reģistrējot taksometra skaitītājā.” Vienkārši sakot, priekšlikums paredz, ka, pērkot vaučeru, par to ir jāizsit čeks kases aparātā... un taksometra vadītājam pēc tā saņemšanas no klienta jāreģistrē taksometra skaitītājā...

Likumprojektā “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” paredzēti dažādi uzlabojumi taksometru nozares sakārtošanai, un viens no šādiem jauninājumiem ir vaučeru ieviešana. Šis pasākums - vaučeru ieviešana - paredzēts, lai novērstu nepamatotu par pakalpojumu maksājamās summas aprēķināšanu klientiem un izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas. Plānots, ka vaučerus varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās, svarīgākajos taksometru pakalpojumu saņemšanas punktos, to skaitā lidostā.

Komisijā noraidītais priekšlikums paredz vaučeru uzskaites un aprites kārtības nodrošināšanu un būtu pamats attiecīgu Ministru kabineta noteikumu, kuri regulētu vaučeru aprites kārtību, izdošanai. Saistībā ar šo priekšlikumu Satiksmes ministrijā ir notikusi tikšanās gan ar taksometru nozares, gan Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, un ir panākts atbalsts šī priekšlikuma nepieciešamībai. Atbalsts panākts, jo ir sapratne, ka detalizētu kārtību par vaučeru apriti atrunās Ministru kabineta noteikumos.

Papildus informēju, ka, nodrošinot stingru vaučeru aprites uzraudzību, tiks minimalizētas iespējas tos izmantot krāpnieciskos nolūkos. Savukārt tad, ja šis priekšlikums netiktu atbalstīts, tas būtu iespējams.

Lūdzu deputātus atbalstīt satiksmes ministra iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojams?

Tad ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - satiksmes ministra Linkaita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. Jā, paldies.

8. priekšlikums ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Tas paredz redakcionāli papildināt vienu no prasībām, ka Autotransporta direkcija reģistrē tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 9. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Tas redakcionāli precizē priekšlikumā izmantoto terminoloģiju attiecībā uz personām ar kustību traucējumiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 10. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Tas precizē Ministru kabinetam doto deleģējumu attiecībā uz tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 11. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, kas precizē vairāku likuma normu spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 12. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas redakcionāli precizē dažādu likuma normu spēkā stāšanās laiku, ievērojot juridiski korektus principus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešajam lasījumam esam izskatījuši priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””.

Esam saņēmuši 14 priekšlikumus.

1. ir deputāta Kiršteina priekšlikums par to, ka varētu mutiski paskaidrot to informāciju, kas sniegta skaidras naudas deklarācijā. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Dāmas un kungi! Kolēģi! Es principā pēc būtības runāšu par visu likumprojektu. Es neatkārtošu visu, ko teicu pagājušajā sēdē, bet, manuprāt, mēs šobrīd nodarbojamies ar kaut kādu... vienu no lielākajiem absurdiem likumdošanā. Mēs varētu sākt vēl noteikt, ka, šķērsojot, teiksim, Kurzemes-Zemgales robežu, arī varētu veikt zināmas darbības. Lai gan efektīvāk, man liekas, būtu, piemēram, noteikt, ka šīs darbības uz autoceļiem varētu veikt tur, kur ir, kā saka, tādi modernie “kultūras centri” kā “Spice” un “Alfa”, kur pulcējas cilvēki no Vidzemes un Kurzemes. Starp citu, tam būtu arī ekonomiski pievienotā vērtība, jo tādējādi tiktu dažādotas mazumtirdzniecības formas, atkal kļūtu populāri lauku veikali. Cilvēki vairs nebrauktu uz Rīgu, bet varbūt svētdienās ietu uz baznīcu.

Lai gan, kā mēs zinām no virsrakstiem medijos, arī baznīcās vairs nav droši, arī tur var, kā saka, atnākt pakaļ.

Ja drusciņ nopietnāk, es... Tā kā šodien tika palaista garām brīnišķīga iespēja jautājumu atgriezt atpakaļ komisijām un koriģēt visus tos ārprātus, kas šobrīd ir iestrādāti likumprojektā, es apspriedu... es kā opozīcijas deputāts aicināšu arī ne tikai opozīcijas, bet arī visus pārējos kolēģus, kas piekrīt, ka šis ir vienkārši kaut kāds nonsenss... Mēs, izrādās, šobrīd esam atjaunojuši Eiropas Savienības iekšējās robežas, kas, starp citu, nav mūsu pašu lemšanas jautājums, bet kas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Es aicinu vismaz šovasar, kā lai saka, tādu nelielu Kurzemes katlu uztaisīt un ļaut cilvēkiem, kas bija domājuši brīvi ceļot, nebaidīties tuvoties robežām. Es domāju, ka šis ir brīdis, kad opozīcija un saprātīgi domājoši cilvēki varētu izmantot garantētās 34 deputātu tiesības un atlikt likuma grozījumus vismaz uz diviem mēnešiem... pareizāk sakot, aicināt prezidentu to darīt... Vismaz sagaidīsim Levita kungu, lai sākas viņa kadence, jo Levita kungs, piemēram, arī prezidenta amata kandidātu debatēs ļoti skaidri pauda savu viedokli par dažādiem skaidras naudas ierobežošanas mēģinājumiem, uzskatot to par būtisku cilvēktiesību pārkāpumu. Sagaidīsim jauno prezidentu un tad padiskutēsim vēlreiz! Tas noteikti ir ierosinājums, ja mēs šo absurdu taisāmies šodien pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

“Skaidra nauda” - tas nav un nevar būt lamuvārds. Skaidra nauda ir legāls, oficiāls maksāšanas līdzeklis ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienības teritorijā.

Tas, ko piedāvā koalīcija šodien... Es domāju, ka tad jau koalīcijai jāiet arī tālāk. Es domāju, ka tad jau mums vajag ieviest valstī policijas patruļas, varbūt pat... labākajā gadījumā - ar armiju ielenkt Vecrīgu, jo Vecrīgā ir diezgan liela skaidras naudas aprite. Pie labākajiem restorāniem noteikti drošības dienestus nolikt, arī pie dizaineru veikaliem. Mans kolēģis Didzis Šmits jau teica, ka arī pie lielveikaliem pavisam noteikti vajadzētu patruļas likt. Drīz mums vajadzēs arī, es domāju, pie tādiem turīgāko cilvēku māju rajoniem... Tur arī vajadzētu izvietot patruļas, jo tur, visticamāk, arī ir skaidra nauda.

Tas, ko jūs piedāvājat, ir atgriešanās Andropova laikos. Es jums atgādināšu. Daļa no jums ir dzīvojuši Andropova laikos un varbūt atceras, ka arī tad policisti... tajā laikā bija miliči... miliči trenkāja pa ielām cilvēkus, pārbaudīja, vai viņi iet uz darbu vai neiet uz darbu. Tas, ko jūs piedāvājat šobrīd, patiesībā ir taisns un nepārprotams ceļš uz to, ka tagad bez juridiska pamatojuma, faktiski tikai uz kaut kādu mistisku aizdomu pamata... Un jau pagājušajā nedēļā es runāju par to, ka tas ir totalitārisms - sodīt vai veikt līdzīga rakstura darbības uz aizdomu pamata. Ka, veicot šādas darbības, jūs faktiski legalizējat, ka drīz jau jūs ieiesiet un izšmunīsiet katra māju, jo jums liekas, ka varbūt kaut kas ir tajā mājā. (Starpsaucieni.)

Vēl viena lieta, kas ir jāsaka, - ka jebkuras personas aizturēšana (jebkuras personas aizturēšana!) un - vēl jo vairāk - jebkuras personas kratīšana ir būtisks šīs personas cilvēktiesību ierobežojums, “bezkompromisu tiesiskuma” pārstāvji! (Dep. S. Riekstiņa un dep. K. Feldmana starpsaucieni.) “Bezkompromisu tiesiskuma” pārstāvjiem vajadzētu atcerēties, ka cilvēkus kratīt var tikai uz nopietna juridiska pamata un tikai tad, ja saņemta tiesas sankcija. Nesankcionēta kratīšana, ja kāds valsts ierēdnis izdomā: “Nu es tagad apturēšu šo mašīnu vai citu mašīnu vai ieiešu vienā vai otrā mājā!”, ir būtisks cilvēktiesību pārkāpums.

Bet es tiešām aicinu: nu, ja jau tā, tad sāksim ar Vecrīgu! Ap Jēkaba ielu - armiju! Katru rītu pārbaudīsim deputātus, vai viņiem makā nav šādi līdzekļi, jo korupcijas risks pie parlamenta ir ļoti liels (Starpsauciens: “Pie Rīgas domes!”)! Un, ņemot vērā, ka mums tiek virzīti likumprojekti (Starpsauciens.), kuri rada aizdomas par to, ka tie tiek virzīti uz kādu iespējamu otkatu pamata (piemēram, par 40 miljoniem vai kādi citi likumprojekti), es domāju, ka mums ir jāsāk nevis ar parastiem cilvēkiem uz ceļa, bet gan ar armijas specvienību pie Saeimas, lai pārbaudītu, vai 100 tautas kalpiem gadījumā nav lieki skaidras naudas līdzekļi makā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams par šo priekšlikumu? (Starpsauciens.)

M. Šteins. 1. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 70, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 2. - deputāta Kiršteina priekšlikums, kas ir par mutiskā skaidrojuma iespēju skaidras naudas deklarēšanā. Un priekšlikuma otrā daļa ir par deklarētās naudas apjomu, ko deputāts rosina noteikt 100 tūkstošu eiro apmērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, vai jums pietiktu debatēm ar trīs minūtēm?

Uzsākam debates. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Lai novērstu to negatīvo iespaidu, ko par Saeimas spriestspēju rada masu informācijas līdzekļi pēc mūsu pēdējiem priekšlikumiem - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas -, es palūdzu no Finanšu ministrijas skaidrojumu, kā tad ir citās valstīs. Tāpēc mans priekšlikums sastāv no divām daļām.

Mūsu kaimiņvalstīs... kā iesniedza Finanšu ministrija... Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Ungārijā, Rumānijā un Grieķijā nav nekas jādeklarē; vediet kaut vai miljonu, bet Vācijā (no lielajām valstīm) ir tikai pēc pieprasījuma. Nolasīšu: ja muitas ierēdnis izlases veidā pieprasa, lai persona deklarētu skaidru naudu vai līdzvērtīgus maksāšanas līdzekļus, personai mutiski jānosauc skaidras naudas vai līdzvērtīgu maksāšanas līdzekļu vērtība, pat ja kopējā summa nepārsniedz 10 tūkstošu eiro robežu.

Tāpēc es vienkāršoju un sadalīju divās daļās. Ja muitas ierēdnim ir pamatotas aizdomas, viņam ir tiesības pajautāt. Un atbilde ir mutiska.

Priekšlikuma otra daļa ir par tiem, kas reāli pārvadā skaidru naudu. Pārvadā parasti divos gadījumos - ja ir saņemts mantojums vai pārdots nekustamais īpašums.

Ņemot vērā, ka Vācijā 40 procentiem nav pat bankomātu karšu un visi darījumi notiek skaidrā naudā, lai šie cilvēki arī deklarācijas raksta!

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 3. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 4. - finanšu ministra Reira tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - komisijas priekšlikums. Tehnisks un redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizē skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmo informāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz, ka kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt personai aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, ja ir personas iespējamu nelikumīgu darbību pazīmes. Atbalstīts, attiecīgi mainot daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt par šo priekšlikumu. Debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Vārds paziņojumam deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Pārtraukumā notiks Eiropas lietu komisijas kārtējā sēde. Aicinu visus komisijas deputātus nekavējoties doties uz sēžu zāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Aivars Geidāns, Inga Goldberga, Inese Ikstena, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Inguna Rībena un Jānis Vucāns. Māris Kučinskis ir.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 12.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, trešais lasījums.

Uzsākam debates par 8. - finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu.

Vai debatēt par 8. - finanšu ministra iesniegto priekšlikumu - deputāti vēlas? Pirms pārtraukuma vēlējās.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

Arī deputāte Linda Liepiņa nevēlas debatēt par 8. priekšlikumu.

Tātad deputāti 8. priekšlikumu atbalsta. (Starpsauciens: “Bet bija taču Stepaņenko!”)

M. Šteins. Viņa atteicās.

9. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums par panta nosaukuma maiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlos norādīt uz to, kādā nekvalitatīvā veidā tiek izskatīta visa pakete, kas saistīta ar skaidras naudas ierobežojumiem uz robežas. Šis likumprojekts... tas vienā brīdī parādās darba kārtībā, tad tas tiek izņemts, darba kārtībā neatgriežas, es saprotu... komisijā atpakaļ... Ko tas darīja šo nedēļu?

Un tas, ka steidzamības kārtībā caur Juridisko komisiju tiek virzīti abi šie jautājumi - administratīvais sods un kriminālsods (Starpsauciens: “Nav! Netiek...”)... tiek virzīti šie divi likumprojekti, tā ka nevar paspēt tikt līdzi viens otram... Šī ir tāda dzīšanās pakaļ... Viena norma dzenas pakaļ otrai. Kas beigās mums sanāks? Mums beigās sanāks absolūti nekvalitatīvs likums... vairāki likumi, par kuriem pēc tam mums būs jāatbild visas tautas priekšā. Jo būs ļoti daudz nepatiesi apsūdzēto, būs ļoti daudz cietušo no dažādām iestādes darbībām. Un visbeidzot visa atbildība gulsies uz 13. Saeimu. Un es (Dep. M. Bondars: “Cik tas ir - ļoti daudz?”)... jā, godātie kolēģi, es vēlos vienkārši norādīt uz to, ka šī ir ļoti slikta prakse, veids, kādā tiek virzīti šie likumprojekti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka mums pagājušo ceturtdien bija komisijas ārkārtas sēde, kur mēs skatījām priekšlikumus... jaunos priekšlikumus, kuri bija. Un konkrētais priekšlikums, 11. priekšlikums, komisijā ir atbalstīts, kā jau es arī iepriekš minēju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 13. - komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Un 14. priekšlikums - par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 16. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” un sagatavojusi to izskatīšanai Saeimā trešajam lasījumam.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts tika sagatavots, izpildot Ministru kabineta uzdevumu, kas bija saistīts ar Privatizācijas aģentūras reformēšanu, saglabājot Privatizācijas aģentūras vispārējo stratēģisko mērķi - nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī Privatizācijas aģentūras turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju.  

Visi būtiskākie šī likuma grozījumi tika izdarīti otrajā lasījumā. 

Trešajam lasījumam tika saņemti tikai divi priekšlikumi, un abi tika atbalstīti komisijas sēdē.

1. ir pašas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums aizstāt 53. panta ceturtajā daļā vārdus “zemesgrāmatu nodaļā” ar vārdiem “rajona (pilsētas) tiesā”, tādā veidā savstarpēji saskaņot normu ar likumu “Par tiesu varu”.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Un 2. ir pašas komisijas tehniska rakstura priekšlikums aizstāt likumprojekta piedāvātajā pārejas noteikumu 54. punktā vārdus “valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”” ar vārdiem “akciju sabiedrība “Publisko aktīvu pārvaldītājs POSSESSOR (Privatizācijas aģentūra)””, jo pašlaik aģentūras nosaukums jau ir mainīts. 

Komisijā atbalstīts.  

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 5. jūnija sēdē izskatīja un trešajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””.

Tika saņemti divi priekšlikumi, un abi ir no atbildīgās komisijas.

1. priekšlikums paredz to, ka turpmāk Ministru kabinets izstrādā noteikumus, kā veicamas veselības pārbaudes pielaides valsts noslēpumam saņemšanas gadījumā.

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Runājot par valsts noslēpumu un to, kā veicamas veselības pārbaudes personām, kuras pretendē uz pielaidi valsts noslēpumam, es aicinātu parlamentu, visu sabiedrību vērst uzmanību uz to, vai gadījumā nevajadzētu pārbaudīt Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Maizīša (Dep. A. Muižniece: “Par priekšlikumu, Aldi!”) atkarību, ļoti iespējams, no alkoholiskajiem dzērieniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Saeimas priekšsēdētāja nopūšas. Smiekli. Aplausi.)

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

J. Rancāns. Un 2. priekšlikums ir par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Nu jau trešajā lasījumā skatām grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Šis ir tas pats likumprojekts, par kuru esmu jau runājis iepriekšējos lasījumos, atzīmējot to, ka tajā ir iekļauta vesela virkne apjomīgu grozījumu, kas mainīs spēles noteikumus pirmām kārtām jau pašvaldību kapitālsabiedrībām. Bet arī attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām tiek ieviesta virkne papildu prasību. Un, ja mēs šodien trešajā lasījumā šo likumprojektu kopumā atbalstām, tad varam teikt, ka ESAO jeb OECD rosinātā un iezīmētā valsts uzņēmumu pārvaldības reforma beidzot pēc vairākiem gadiem tikusi ieviesta pilnībā.

Ir saņemti 30... izveidoti un saņemti 30 priekšlikumi. Iziesim tiem secīgi cauri.

Pirmie trīs priekšlikumi saņemti no deputātes Vitas Andas Tēraudas.

1. priekšlikums novērš dublēšanos dažādos likumos, kura rada juridisku... teiksim, piemērošanas grūtības. Un būtībā šī ir tā dēvētā tukšā norma, ja pasaka: ja likumā nav atrunāts citādi, tad piemēro cita likuma (šajā gadījumā - Kredītiestāžu likuma) normas. Komisijā 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 2. priekšlikums ir identisks, par līdzīgu lietu. Atsauce uz citu likumu. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 3. priekšlikums - līdzīgas dabas. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paplašina tās informācijas klāstu, kuras publicēšanu uzrauga koordinācijas institūcija. Komisijā atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Prieks, ka deputāti seko, jā.

5. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Šeit tiek precizēta iepriekšējā norma ar... skaidri pasakot, ka norma attiecas arī uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir valsts izšķirošā ietekmē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 6. priekšlikums tieši tāpat precizē šo pašu jautājumu citā pantā. Arī šeit ir runa par valsts izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 7. priekšlikums risina šādu jautājumu. Pēc koordinācijas institūcijas ierosinājuma tika lemts (un tas atspoguļojas vairākos priekšlikumos), ka visu šo informācijas apjomu, ko publicē kapitālsabiedrības un ko publicē arī koordinācijas institūcija PKC, - ka visu šo apjomu publicē vienreiz gadā kopā ar gada pārskata datiem, tātad līdz 1. oktobrim. Šajā gadījumā tiek izslēgts pienākums daļu no šīs informācijas publicēt citā termiņā jeb 1. aprīlī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Šeit ir atrunāts atkal informācijas apjoms, kas tiek iekļauts šajā vienotajā informācijā, kura ir publicējama. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 9. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kas maina panta nosaukumus, lai taptu skaidrs, ka runa ir tieši par valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu, nevis visu kapitāla daļu pārvaldīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 10. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 11. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 12. - deputāta Sanda Riekstiņa priekšlikums. Par šo jautājumu atbildīgajā komisijā bija diskusijas, jo pēc būtības Riekstiņa kungs piedāvā grozīt to redakciju, ko deputātu grupa iesniedza uz otro lasījumu.

Proti, deputāti piedāvāja, ka tajos gadījumos, kad par valsts kapitālsabiedrību vadītājiem, valdes padomes locekļiem vēlas kļūt cilvēki, kas aktīvi ir bijuši politikā kā konkrētu politisko partiju amatpersonas, ir nosakāms “atdzišanas termiņš”. Tā ir starptautiskā prakse, un otrajā lasījumā mēs nobalsojām, ka tas ir darāms uz 12 mēnešiem. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Savukārt deputāts Riekstiņš piedāvā, ka skaitlis “12” ir nomaināms pret skaitli “24” jeb - uz diviem gadiem.

Komisijā daļa deputātu uzskatīja, ka atstājami 12 mēneši. Ar balsojumu tika nolemts, ka tie ir 24 mēneši. Tātad komisijā Sanda Riekstiņa priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Riekstiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 21, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts... es atvainojos, priekšlikums ir atbalstīts. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - ir runāts par informācijas apjomu, ko iekļauj arī atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrības, tātad pašvaldību kapitālsabiedrības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - atkal tiek precizēts informācijas apjoma publicēšanas datums, svītrojot 1. aprīli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts un arī ir redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgs vienam no iepriekšējiem, arī ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 18. - līdzīgs deputāta Sanda Riekstiņa priekšlikums, piedāvājot “atdzišanas periodu” pagarināt līdz 24 mēnešiem. Komisijā viedokļi dalījās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Riekstiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 15, atturas - 15. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz svītrot apakšpunktus un pārcelt tos uz citu šī paša panta punktu. Šis priekšlikums saistīts ar nākamo priekšlikumu. Tātad tie ir savstarpēji saistīti priekšlikumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pēc būtības iepriekš svītrotos apakšpunktus pārceļ uz citu šī paša panta punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Acumirklīti!... 21. - deputātu grupas - Pavļuta, Indriksones, Kursītes, Eglīša un Lejiņa - priekšlikums. Precizē jautājumu par to, ka padomes locekļiem vispār netiek izmaksātas prēmijas. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Risina šo pašu jautājumu, koriģējot likuma tekstu un skaidri nosakot to, ka padomes locekļiem netiek maksātas prēmijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Tālāk. Visi turpmākie priekšlikumi ir saistīti ar pārejas normām, tie attiecas gan uz likuma spēkā stāšanos, gan tā atsevišķu daļu spēkā stāšanos.

23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Maina termiņu, kurā ir jāizveido padomes, proti, līdz nākamā gada 1. jūnijam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums - attiecas uz spēkā stāšanās termiņiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 25. - attiecas uz citu jautājumu. Tas paredz svītrot otrajā lasījumā ielikto normu par pilnvarojuma līguma turpināšanos. Juridiskais birojs uzskatīja, ka tas no likumdošanas viedokļa ir automātiski saprotams. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas atbilstoši maina spēkā stāšanās termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas uz likuma daļu spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tāpat saistīts ar likuma daļu spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tieši tāpat attiecas uz likuma spēkā stāšanos. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Un visbeidzot 30. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz visa likuma spēkā stāšanos nākamā gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Lūdzu balsot un atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

D. Pavļuts. Paldies. Apsveicu!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” un to sagatavojusi trešajam lasījumam.

Vēlos informēt jūs, kolēģi, ka man rokās šobrīd ir vēstule no Eiropas Centrālās bankas, kuru ir parakstījis tās prezidents Mario Dragi. Faktiski tas ir atzinums, kas ir sniegts pēc Latvijas finanšu ministra lūguma sniegt atzinumu par likumprojektu. Un noslēdzošais teikums ir šāds: “FKTK mērķi tiks paplašināti un tās funkcijas precizētas, lai stiprinātu pašreiz spēkā esošās pilnvaras veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzību.” Tas ir no Eiropas Centrālās bankas atzinuma. Šis Eiropas Centrālās bankas atzinums ir publiski pieejams visiem, tā ka droši var iepazīties ar to.

Kopumā ir saņemti 22 priekšlikumi.

1. ir finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

M. Bondars. Jā, un ar šo priekšlikumu tiek papildināts FKTK likuma 9. pants, kas nosaka FKTK atbildības jomas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. ir deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Paredz FKTK padomes locekļu izvirzīšanas kārtības maiņu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. priekšlikumu.

M. Bondars. 3. - deputāta... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts. Precizē atlases komisijas regulējumu, ņemot vērā iepriekš izdarītās izmaiņas padomes locekļu atlases kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. - deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijas priekšlikums atbalstīts. Papildina likumu ar regulējumu par priekšsēdētāja vai padomes locekļu iecelšanu uz laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Tā... Jā, nevar atšķirt tik ātri. (Starpsauciens.) Nu, taisnība. Jums taisnība, neesmu perfekts! (Starpsauciens.)

13. ir deputāta Kiršteina priekšlikums, kurš...

Sēdes vadītāja. Finanšu ministra, finanšu ministra! 13. - finanšu ministra priekšlikums.

M. Bondars. Man te 13. ir Kiršteina kunga priekšlikums. (Starpsauciens.)

Tātad... Jā, paldies.

Tātad 13. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 17. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.  

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 18. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 20. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 21. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis ir finanšu ministra priekšlikums, un tas, tāpat kā arī nākamais, 22., kas ir komisijas priekšlikums, paredz, ka, ja FKTK vadītājs Putniņa kungs un viņa vietniece Razānes kundze līdz šī gada 1. augustam labprātīgi aizies no darba, viņiem tiks izmaksāta kompensācija 80 procentu apmērā no gada algas. Ņemot vērā iepriekšējo gadu atlīdzību, tas kopā būs apmēram 150 tūkstoši eiro. Tieši tik, cik ir vajadzīgs vienas skolas bērnu pusdienu nodrošinājumam veselu gadu. Mēs varētu minēt kā piemēru Kandavas skolu.

Varētu domāt - jā, taisnīgs piedāvājums, jo FKTK vadībai regulējums paredz, ka divus gadus nedrīkst strādāt nozarē un uzņēmumos, par kuriem ir pieņemti lēmumi. Tā ir normāla prakse - piedāvāt kompensāciju, bet nav normāli, ka šeit ir izņēmuma gadījums, jo vispārējā kārtība paredz 50 procentus. Ja viņi pasteigsies un labprātīgi aizies, saņems 80 procentus. Es teiktu tā, ka tas tiešām ir, maigi sakot, nepiedienīgs piedāvājums. Eksperti saka - tā ir iejaukšanās neatkarīgas institūcijas darbā. Eksperti saka - tā nav laba pārvaldība, bet, es domāju, pat neekspertam ir skaidrs, ka tā vienkārši ir atpirkšanās no esošās vadības, jo ir neapmierinātība ar to, kā strādā esošā vadība.

Eglīša kungs minēja arī... citēja arī publiski... stratēģiskos partnerus, kuri uzskata, ka sadarbība ar FKTK nav iespējama. Tad kā šo finansējumu 150 tūkstošu apmērā uztvert? (No JK frakcijas: “Atlaišanas pabalsts!”) Kā prēmiju par labi padarītu darbu vai kā tādu mājienu ar mietu par slikti padarītu darbu? Es teiktu - kā otro. Putniņa kungam un Razānes kundzei sveiciens, 150 tūkstošu vērts mājiens ar mietu, par ļoti slikti padarītu darbu, kas liek apšaubīt kopīgos mūsu labas pārvaldības principus un prasmi rīkoties krīzes situācijās. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Mēs šajās nedēļās Publisko izdevumu un revīzijas komisijā noklausījāmies Valsts kontroles redzējumu, tai skaitā par vienoto atlīdzības sistēmu.

Protams, nav normāli, ka ir izņēmums pēc izņēmuma, un šajā gadījumā ir kārtējais izņēmums. Bet esmu pats balsojis par šādiem izņēmumiem, kad mēs esam skatījušies, lai tā sauktajam kontroles dienestam būtu laba, izcila vadītāja, kurai vajadzētu noteikt lielāku algu. Un uztaisām izņēmumu no vienotās atlīdzības sistēmas, lai piesaistītu labāku ekspertu. Lai būtu pēc iespējas labāks eksperts ar tādu labu atalgojumu. Un šajā gadījumā mums ir darbinieki, par kuriem... ir bažas par viņiem spējām pildīt viņiem dotos pienākumus. Mēs piedāvājam piemaksāt viņu 150 tūkstošu eiro apmērā par to, lai viņi vienkārši ietu projām no darba. Jautājums - vai mēs piemaksājam par to, lai viņi ietu projām, vai drīzāk piemaksājam, lai viņi turētu muti? Lai viņi nekur nesūdzētos, lai viņi vienkārši godprātīgi aizietu prom no šī amata? Bet nu par to - tādu kārtīgu bonusu, prēmiju, lūdzu! (Dep. R. Kols: “Cik tu piedāvātu?”)

Manuprāt, šis ir stāsts par tādām vērtībām. Mums ir amatpersonas, kas joprojām ir amatos tajā pašā finanšu jomā. Mums ir Latvijas Bankas prezidents, kas smagos noziegumos apsūdzēts. Par to mēs vispār nerunājam. Bet par amatpersonām, par kurām... īsti nav vispār, ko tām pārmest, izņemot to, ka ir partneri, kas uzskata, ka ar viņiem nav iespējams sadarboties... nu tad tiem mēs... Nu tad sanāk, ka viņi nav īsti godprātīgi, kārtīgi darījuši savu darbu. Bet par to, kāpēc viņiem būtu jāpiemaksā, - par to nu man īsti nav skaidrs. Un, manuprāt, šis likumprojekts un šis priekšlikums ir tāds, ka... nu, varētu arī aicināt Valsts prezidentu šo likumu atgriezt atpakaļ Saeimai... tieši šā viena priekšlikuma dēļ.

Viss pārējais... es domāju, tie strīdi jau beigušies, bet par šo priekšlikumu... Ja nu 34 Saeimas deputāti lūgtu Valsts prezidentu neizsludināt šo likumu, tad, es domāju, valdošajai koalīcijai būtu... sāktos zināmas problēmas. Bet kāpēc šāds priekšlikums vispār iestrādāts? Es domāju, Bondara kungs, jūs varētu no šīs tribīnes tomēr izskaidrot, kāpēc cilvēkiem, no kuriem vēlaties tikt vaļā, jūs dodat vēl prēmijas, turklāt tādos apjomos. 150 tūkstoši! Bondara kungs, tā ir pareizā attieksme?

Visu laiku valsts pārvaldē meklē, kā piesaistīt labākus darbiniekus, spēcīgākus, un maksāt viņiem, tiem spēcīgākajiem, tiešām kārtīgu atalgojumu. Turpretim šajā gadījumā mēs par sliktu darbu paredzam dot milzu prēmiju. Manuprāt, tas nav atbalstāms.

Kolēģi, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmkārt. Paldies koalīcijai par lielisko ideju, kā atbrīvoties no personām, kas nepilda savus pienākumus un nepilda arī solījumus. Nu tātad principā opozīcijai vajadzētu uz nākamajām sēdēm sagatavot attiecīgus likumprojektus... Nu, piemēram, Kariņš pieradis pie miljoniem. Lai Kariņš ietu projām, mēs viņam ar šādu likumprojektu piedāvātu, nu, teiksim, divarpus miljonus. Nu varbūt tad viņš aizietu labprātīgi projām. (Dep. S. Riekstiņš: “A cik tev vajag?” Smiekli.)

Reiram... viņš varbūt mazliet pieticīgāks... nu, viņam varbūt miljonu. Viņš tomēr ar OIK saistīts. Mazāk par miljonu - tas būtu nepieklājīgi. (Starpsauciens.)

Viņķele, piemēram. Viņa ir nepopulāra sabiedrībā, viņai pietiktu ar 25 tūkstošiem, piemēram. Un tā tālāk... tādā garā. Tas ir jūsu priekšlikums! Tātad cilvēkiem, kuri neizpilda pienākumus, neizpilda savus solījumus, mēs piedāvāsim iespējamās kompensācijas, un summas lielumu viņi varētu, piemēram, izvēlēties, un jūs kā koalīcija varētu nobalsot.

Ņemot vērā, ka, piemēram, “bezkompromisu tiesiskums” arī nepilda savus solījumus, bet... nu, viņi ir arī pret, vispār pret visu, kas attīsta biznesu... viņiem varētu par velti, ja. Teiksim, vienīgā organizācija, kurai varētu nepiedāvāt neko, ja. Tāds ir jūsu priekšlikums!

Otrkārt. Kāpēc jūs piedāvājat diviem...? Man ir klusas aizdomas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijā lēmumus pieņem nevis tikai divi cilvēki, bet ka tur ir daudz vairāk to padomes locekļu. Man uzreiz jums ir jautājums. Nu, piemēram, Gvido Romeiko, kas ir saistīts ar Jauno VIENOTĪBU, - jūs viņu paturēsiet vai arī viņam piedāvāsiet kādu kompensāciju? Kāpēc klusums? Kāpēc jūs uz šo jautājumu neatbildat? Kāpēc nav izsaucienu no zāles?

Es gribu pateikt to, ka situācijā, kad ir cilvēki, kuriem pārmet kādas nelikumības, tie jāsauc pie atbildības un jāpierāda, ka viņi šādas nelikumības ir izdarījuši, nevis jāpiedāvā attiecīga samaksa un kompensācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam... tātad Bondara kungs nedebatēs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties skaidrot šo priekšlikumu?

M. Bondars. Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Komisijā bija ļoti plašas debates par šo jautājumu, debatējot bija vairākas lietas.

Pirmkārt, starptautiskā prakse demokrātiskajās Rietumvalstīs ir tāda, ka patiešām var panākt šāda veida vienošanos. Tā ir tikai normāla, ierasta lieta starptautiskajā praksē. (Dep. J. Ādamsons: “Ar skolotājiem arī var panākt tādu vienošanos?”)

Otrkārt, šie līdzekļi tiks segti no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas budžeta. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas budžets veidojas nevis no valsts budžeta, bet no dalībnieku iemaksām. Tas nozīmē, ka par to samaksās bankas un apdrošināšanas kompānijas. (Starpsauciens: “Un bankās nauda no kurienes?”; dep. D. Reizniece-Ozola: “Kokos aug!”)

Un visbeidzot... (Starpsauciens: “Raimondam Paulam atdodiet naudu!”) Un visbeidzot. Arī valdībai līdz nākamā gada decembrim ir jānāk klajā ar redzējumu, kādā veidā tiks risināti dažādi neatkarīgo institūciju kompensāciju un atalgojuma jautājumi. Tā ka valdība arī strādās pie šiem jautājumiem.

Kolēģi, aicinu atbalstīt 21. priekšlikumu, tāpat kā tas ir darīts komisijā, kur tas daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, 21. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā. Tātad mēs varam balsot vai nu par 21., vai par 22. priekšlikumu. Vēlreiz atgādinu procedūru. Atbalstīt varam vai nu 21., vai 22. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Kā balsot?”)

Deputāti vēlas balsot par 21. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu! (Starpsauciens: “Kā jābalso?”; “Kā būs, tā būs!” Smiekli.) Lūdzu... (Zālē troksnis.) Kolēģi, debates ir par 21. priekšlikumu. Mēs debatējām par 21. priekšlikumu, un tas, atgādinu vēlreiz, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - finanšu ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 61, atturas - 15. (Starpsauciens: “Demisiju!”) Priekšlikums nav atbalstīts. 

M. Bondars. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi! Te pavīdēja ļoti labas idejas, kā beidzot beztiesiski... kompromisa koalīcija var risināt kadru problēmas. Atcerēsimies, kad iekšlietu ministrs stājās amatā, viņš pateica, ka visi jāizdzenā - Valsts policijas priekšnieks, Ekonomikas policijas priekšnieks, Kriminālpolicijas priekšnieks... nekā gan konkrēta nav, bet viņi jāpatriec.

Pēc tam mums parādījās pieteikums Augstākās tiesas priekšsēdētājam par ģenerālprokurora pārbaudi. Pamatojuma nav, bet pieteikums ir. Tas pats skar gan Augstākās tiesas priekšsēdētāju, gan KNAB priekšnieku, gan SAB direktoru, gan vēl veselu virkni augstu amatpersonu.

Ziniet, man tā dīvaini liekas, ka visi šie izteikumi - “neatbilstība amatam” - sāka publiskajā telpā skanēt tieši tajā laikā, kad pret kādu... kādam politiskajam spēkam pietuvinātu personu tika sākti vairāki kriminālprocesi (atsevišķos kriminālprocesos jau ir uzrādīta apsūdzība). Tad risinājums ir ļoti vienkāršs - piedāvājiet visām valsts amatpersonām, kas jūs neapmierina, naudas kompensāciju. Minimālais slieksnis... nu, Latvijā agrāk bija pieņemts... kukuļi un pazudusī nauda trīs miljonu apmērā (Starpsauciens: “Četrdesmit esam ietaupījuši!”)... Nu jā, 40... šodien ietaupīja. Baigi labi! Uz priekšu!

Izbeidzam muļķoties! Šis nav tas piemērs un... kādā veidā mēs par kādu... kaut kādu taisnīgumu cīnāmies.

Es Bondara kungam pirms tam uzdevu jautājumu, kad mēs spriedām par naudas līdzekļu deklarēšanu, - kādā veidā... uz kāda pamata tad mani apturēs uz ceļa Valsts ieņēmumu dienesta vai muitas pārstāvis? Es nerunāju par robežu. (Starpsauciens.) Bet pamatojuma tad nav! Atbilde: nu, neviens neapturēs. Tad priekš kā tāds likums jāpieņem? (Starpsauciens.)

Kolēģi, aicinu apdomāties un tomēr strādāt valsts un tautas labā, nevis kaut kādu idiotismu labā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens.)

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Paldies par iepriekšējo balsojumu. Cerams, ka arī nākamais būs tāds pats.

Bondara kungs, jūs komisijas vārdā minējāt to, ka tā ir starptautiskā prakse. Un jums pilnīga taisnība. Starptautiskā prakse jau ir iestrādāta mūsu likumos. Visas neatkarīgās institūcijas... tur jau šī norma ir paredzēta.

Jautājums bija - kāpēc jūs to vēl palielināt? Kāpēc ir šis izņēmums... it kā slikti strādājošiem darbiniekiem, kuriem tagad vēl palielinām? Kāpēc jūs uztaisījāt tādu...? Jo visu jau... likumos jau viss bija pateikts.

Tā ka, Bondara kungs, varbūt tomēr atbildēsiet uz to jautājumu?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Te ir arī viena juridiska problēma... maziņa. Tā problēma ir tāda, ka priekšlikums pēc savas būtības ir... paredz piedāvāt kompensācijas tiem, kuri slikti strādā. Tiem, kuri labi strādā, - tiem ne! Nu, tā sanāk. Jo... tad, kad ir runa par skolu reformu, skolu skaita samazināšanu un skolotāju atbrīvošanu, skolotājiem kompensācijas netiek piedāvātas. (Dep. A. Muižniece: “Kā tad netiek?!”) Piedāvātas tiek tikai tiem cilvēkiem, kuri... kurus valdošā koalīcija uzskata par slikti strādājošiem. Un jūs no tā gala vispār nekliedziet! Ja jums kaut kas nepatīk vai ir pārāk liela agresija, samīļojiet savu kartona Jurašu, ja? (Aplausi. Dep. S. Riekstiņš: “Zūd talants! Tu ne tur atrodies!”)

Mēs visi zinām, ka jūs ienīstat naudu un tas neattiecas uz jums. Mēs runājam par cilvēkiem, kurus interesē Latvijas nākotne. Un, ja mēs runājam par Latvijas nākotni, - piedāvāt kompensāciju personai, kuru jau pirms tam faktiski uzskata par tādu, kas ir pārkāpusi kaut ko, ir nepareizi. Šāda persona ir jāsauc pie atbildības. Un tas ir jāpierāda tiesā. Pretējā gadījumā kompensācijas, lūdzu, visiem! Pilnīgi visiem - skolotājiem, mediķiem, kas (Dep. A. Muižniece: “Ir skolotājiem kompensācijas!”)... kas aizbrauc, kas ir spiesti aizbraukt, uzņēmējiem, kas ir spiesti aiztaisīt savus veikalus, restorānus jūsu rīcības dēļ. Pilnīgi visiem, kurus jūs iznīcināt biznesos vai kurus jūs piespiežat - vienā vai citā veidā - aizbraukt no Latvijas (piemēram, paceļat nekustamā īpašuma nodokli un tādā garā).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Es vēlētos atgriezt atpakaļ tādu konstruktīvu gaisotni. Man ir priekšlikums. Mēs varētu šo naudas summu abiem kandidātiem izmaksāt skaidrā (Smiekli.) kaut kur pie robežas (Smiekli.)... uz liela ceļa (Starpsaucieni. Aplausi.) pie robežas, un būtu, kā saka, win-win situation, jo pamatot tās izcelsmi un to, par ko ir samaksāts, būs sarežģīti. Aizturēsim, nauda paliks mums, un kāds vēl sēdēs!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas skaidrojams par šo priekšlikumu?  

M. Bondars. Kolēģi, varu tikai teikt, ka 22. priekšlikums komisijā ir atbalstīts, motivāciju jau devu pie 21. priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 23. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 24. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus par grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā.

Komisijas vārdā lūgums balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 20, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus Kredītiestāžu likumā. Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Ar šo priekšlikumu papildināts to institūciju saraksts, kurām ir iespējams savu funkciju veikšanai iegūt kredītiestāžu rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Un tātad tā ir Konkurences padome.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. ir deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 3. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Precizē normu, kas noteic, ka pilnvarniekam ir piemērojamas šā likuma normas, ciktāl tās attiecas uz kredītiestādes pašlikvidācijas procesu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un tas ir atbalstīts. Jā.

4. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajam lasījumam. Lūgums atbalstīt tāpat kā komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 14. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 5. jūnijā apsprieda pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Kopumā ir saņemts 41 priekšlikums. Un nu sāksim un skatīsim visus pēc kārtas.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē redakciju par personām, kuras darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. priekšlikums - redakcionāls precizējums attiecībā uz informācijas saņemšanu no Sodu reģistra par maksu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehnisks precizējums. Arī tas ir par informācijas saņemšanu. Teksts papildināts ar to, ka informācijas saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizēta neatkarīga audita funkcija iekšējās kontroles sistēmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Teksts redakcionāli papildināts ar vārdiem “biedrības “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums attiecībā uz prasībām atbildīgajiem darbiniekiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēta redakcija, konkretizējot, par kurām sankcijām ir runa. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts laiks - ka klienta izpēti veic pirms darījuma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 9. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāli labojumi attiecībā uz likuma subjektiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 10. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi attiecībā uz likuma subjektiem un kontroles institūcijām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 11. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi attiecībā uz patiesā labuma guvēju apstiprinošiem dokumentiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 12. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehnisks precizējums. Mainīts panta nosaukums, un veikts precizējums attiecībā uz atbildību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 13. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizēta redakcija attiecībā uz klientu izpēti un uzraudzību, kā arī kontroles institūciju kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz Ministru kabineta kompetenci likuma subjektam izsniedzamās informācijas sakarā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 15. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi, papildinājumi attiecībā uz klientu izpētes veikšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 16. priekšlikums. Redakcionāls labojums - vārds “piemēro” aizstāts ar vārdiem “var piemērot”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 17. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz ziņošanas pienākumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 18. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz dokumentu iesniegšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls labojums - lieko vārdu izslēgšana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 20. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāls labojums - vārdu “aizdomīga darījuma pazīmes” izslēgšana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 21. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi attiecībā uz to, kādos gadījumos var nekavējoties izdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 22. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Teksts tehniski salāgots ar citām normām, izslēgti vārdi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 23. priekšlikums - redakcionāli labojumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 24. priekšlikums - izslēgta 43. panta ceturtā daļa, jo tā ir iekļauta citā likuma pantā. Komisijā atbalstīts finanšu ministra Reira priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 25. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi par darījumu summām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgts lieks vārds. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 27. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāli labojumi uzraudzības un kontroles procesā iegūtās informācijas statusam. Runa ir par ierobežotu pieejamību un atbildību par šīs informācijas izpaušanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 28. priekšlikums - redakcionāli labojumi, skaitļu maiņa. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 29. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi informācijas saņemšanai par stratēģisko analīzi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 30. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi par informācijas sniegšanu tiesībsargājošām iestādēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 31. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi Konsultatīvās padomes uzdevumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 32. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi normu salāgošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 33. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniski precizējumi, izslēgts lieks vārds. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli labojumi, konkretizēti pārkāpumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski precizējumi par atsevišķu normu stāšanos spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumu precizējums par stāšanos spēkā no 2019. gada 17. decembra. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumu precizējums par stāšanos spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 38. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Pārejas noteikumi par atsevišķu normu stāšanos spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 39. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējumi pārejas noteikumos par laiku, līdz kuram ir jāiesniedz informācija par patiesā labuma guvēju, un tas ir līdz 2021. gada 1. janvārim, kā arī par sekām, ja tas netiek izdarīts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 40. priekšlikums - redakcionāls precizējums. Teksts papildināts ar vārdu “Saeimai”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniski precizējumi par stāšanos spēkā kopā ar attiecīgiem grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J. Rancāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Privāto pensiju fondu likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Privāto pensiju fondu likums”, kas sagatavots ar mērķi pārņemt Eiropas Savienības direktīvu.

Ministru kabinets lūdza atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts.

Kopumā šis likumprojekts ir sagatavots kā jauns likums, jo tika konstatēts, ka direktīvas pārņemšana prasīs vairāk nekā puses tiesību normu grozīšanu. Tāpēc arī tapa jauna likuma projekts. Tas, kā jau es minēju, paredz Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu, kuras mērķis ir noteikt Eiropas Savienībā saskaņošanas minimumu, lai aizsargātu arodpensiju fondu dalībniekus, nodrošinot informācijas sniegšanu, labu pārvaldību, kā arī ieguldījumu drošību.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Privāto pensiju fondu likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Kozlovskis. Šā gada 5. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5. septembris.

Likumprojekts “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Singapūra beidzot, jā.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses”. Konceptuāli atbalstījām.

Mazliet, dažos vārdos, par likumprojekta būtību. Likumprojekts ir izstrādāts, lai saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 7. un 8. pantu apstiprinātu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses.

Latvija 1998. gada 7. jūlijā parakstīja ieguldījumu aizsardzības līgumu ar Singapūras Republiku, kas ir vecās paaudzes līgums. Tas ir zināmā mērā novecojis un nenodrošina Latvijas interešu aizstāvību atbilstoši mūsdienu prasībām, turklāt līguma normas ir plaši interpretējamas, līdz ar to nepietiekami sabalansē investoru tiesības un valsts pienākumus. Ierastā prakse ir tāda, ka, stājoties spēkā jaunajiem ieguldījumu aizsardzības nolīgumiem, vecie zaudē spēku, tie tiek aizstāti ar jauno nolīgumu. Šis nolīgums stāsies spēkā, kad visas Eiropas Savienības dalībvalstis būs to ratificējušas. Bet līdz tam brīdim ieguldījumu aizsardzību regulēs spēkā esošais divpusējais līgums.

Nolīgums ir tiešā veidā saistīts ar Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Nolīgumā ir iekļauti visi jauninājumi no Eiropas Savienības jaunās pieejas ieguldījumu aizsardzībai un izpildes mehānismi, kuri nav ietverti 12 spēkā esošajos divpusējos ieguldījumu nolīgumos starp Singapūru un Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā ar Latviju. Ļoti svarīgs nolīguma aspekts ir tāds, ka tas aizstāj un tādējādi uzlabo 12 spēkā esošos divpusējos ieguldījumu līgumus.

Nolīgums paredz Eiropas Savienības ieguldītājiem, to ieguldījumiem Singapūrā taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un nepieļauj diskrimināciju salīdzinājumā ar Singapūras ieguldījumiem līdzīgos apstākļos. Vienlaikus tas aizsargā Eiropas Savienības ieguldītājus un viņu ieguldījumus Singapūrā pret ekspropriāciju, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs, pienācīgā kārtā, bez diskriminācijas un pret tūlītēju, adekvātu un efektīvu kompensāciju atbilstīgi ekspropriēto ieguldījumu godīgai tirgus vērtībai.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. 

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Likumprojekts ir saistīts ar Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu.

Pavisam saņemti pieci priekšlikumi.

1. ir komisijas priekšlikums. Komisija precizē nodaļas nosaukumu atbilstoši Administratīvās atbildības likumam. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kur saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu amatpersonai tiks uzlikts sods kā fiziskajai personai, līdz ar to tekstā nav jānorāda abi vārdi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 3. ir komisijas priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Tiek saskaņots ar Administratīvās atbildības likuma terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Arī 4. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas papildina pārejas noteikumus ar normu, kura paredz nodaļas stāšanos spēkā... par administratīvo atbildību sociālo pakalpojumu jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Un arī 5. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tā kā ir atbalstīts 4. priekšlikums, kurā jau ir ietverts nosacījums par stāšanos spēkā, tad šis priekšlikums paredz izslēgt pirmajā lasījumā nobalsoto noteikumu par likuma stāšanos spēkā. Komisijā atbalstīts. 

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Kurš jūnijs?

N. Žunna. 28.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Sociālo un darba lietu komisijā ir izskatīts likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Grozījumi ir saistīti ar Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu.

Pavisam saņemti četri priekšlikumi.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas precizē nodaļas nosaukumu, izsaka to jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts. 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 2. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Jaunā redakcijā izteikts 37.⁵ panta nosaukums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 3. arī ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir precizēts panta nosaukums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz pārejas noteikumu 11. punktā precizēt likuma nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.  

N. Žunna. 21. jūnijs.

Sēdes vadītāja. 21. jūlijs. Tātad...

N. Žunna. Jūnijs!

Sēdes vadītāja. Jūnijs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

No Sociālo un darba lietu komisijas uz otro lasījumu esam atnesuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””.

Arī šis likumprojekts izstrādāts Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas ietvaros.

Esam saņēmuši divus priekšlikumus.

1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls, tiek precizēts nodaļas nosaukums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 2. arī ir komisijas priekšlikums, arī tas ir redakcionāls. Jaunā redakcijā izteikts 31. pants... 31. panta nosaukums, atvainojos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

N. Žunna. Priekšlikumus trešajam lasījumam drīkst iesniegt līdz 21. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. jūnijs.

Likumprojekts “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums”.

Kopumā ir saņemti 40 priekšlikumi. Pārsvarā jeb lielākoties tie ir redakcionāla un tehniska rakstura priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz precizēt termina “kompetentā iestāde” skaidrojumu. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura priekšlikums, kas salāgo ar anotāciju jēdziena “personas datu apstrādes ierobežošana” skaidrojumu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikums, kas precizē jēdziena “saņēmējs” skaidrojumu. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz precizējumu attiecībā uz jēdzienu “kompetentā iestāde”, bet, iespējams, attiecīgais pants uz trešo lasījumu būs vēl labāk precizēts. Tas ir saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē likuma darbības jomu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē prokuratūras funkcijas, uz kurām būs attiecināma likuma darbība. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 8. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 9. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna tehniska rakstura priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas apvieno panta trešo un ceturto daļu. Arī tas ir tehniska rakstura priekšlikums, kas precīzāk izsaka normā ietverto domu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un kas pārvieto... pārveido pirmo daļu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 16. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē, ka ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos datu apstrāde notiek, neinformējot datu subjektu. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 18. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī tas ir tehniska rakstura priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdu “paziņojums” ar vārdu “informācija”. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 19. - Juridiskā biroja tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 20. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 21. - Juridiskā biroja precizējoša rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 22. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna tehniska rakstura priekšlikums, kas paredz apvienot ceturto un piekto daļu. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 23. - Juridiskā biroja tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 24. - Juridiskā biroja tehniskas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 25. ir identisks ar 21. - tehniskas dabas Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 26. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 27. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdus “fizisko personu” ar vārdiem “datu subjekta”. Priekšlikums komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 28. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 29. - Jāņa Bordāna redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 30. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izņēmumus attiecībā uz datu subjekta iecelšanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz datu aizsardzības speciālista statusa... datu aizsardzības speciālista... pārziņa iecelšanu dažādās iestādēs. Priekšlikums izraisīja komisijā nelielas diskusijas, jo uz trešo lasījumu, visticamāk, tiks iesniegti precizējumi, jo tas paredz izņēmumus atbilstoši direktīvā noteiktajam, lai nodrošinātu tiesas spriešanas neatkarību un objektivitāti. Tiks paredzēts arī salīdzinājums ar citām valstīm - vai prokuratūru šajā gadījumā varētu uzskatīt par iestādi, kas arī spriež tiesu šajā izpratnē.

Juridiskā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 33. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 34. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 35. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 36. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 37. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums, kas atbilstoši direktīvā noteiktajam precizē tiesas funkciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 38. priekšlikums tika iesniegts kā Juridiskā biroja priekšlikums, bet tas bija apsvēruma formā, tāpēc pārtapa par komisijas priekšlikumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. 39. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz attiecīgu atbildību par pārkāpumiem personas datu apstrādes jomā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. Un visbeidzot 40. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna tehniska rakstura priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Stepaņenko. Juridiskās komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Stepaņenko. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 18. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18. jūnijs.

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā gada 8. martā Saeima saņēma 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Uzvaras pieminekļa demontāža”. Šā gada 2. aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāka iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kurš izskaidroja iesniegumā paustos argumentus pieminekļa demontāžai, informēja par citu valstu piemēriem, kā arī norādīja uz iespējamiem demontāžas īstenošanas variantiem. Iniciatīvas autors kolektīvā iesnieguma būtību skaidroja ar to, ka Uzvaras piemineklis lielai daļai sabiedrības saistās ar padomju varas okupāciju un tās veiktajām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem, kā arī padomju armijas slavināšanu.

Šā gada 24. aprīlī komisija uzklausīja ekspertus no Ārlietu ministrijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas domes Pieminekļu padomes, Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra”, biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” un Saeimas Juridiskā biroja. Komisijā izskanēja dažādi viedokļi. Pausts atbalsts Uzvaras pieminekļa demontāžai, pieminekļa nosaukuma maiņai, tā pārvietošanai.

Izvērtējusi visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 24. aprīļa sēdē ar balsu vairākumu nolēma nodot 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Uzvaras pieminekļa demontāža” Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenasievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Pucena atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā to, ka parlaments šodien skatīja... nu, faktiski vienu jautājumu neiekļāva darba kārtībā... par Didža Šmita no frakcijas KPV LV vēlmi nomainīt komisiju... un Ērika Pucena vēlmi nomainīt komisiju... tad vienā, Didža Šmita, gadījumā, neiekļāva darba kārtībā šo jautājumu, otrā gadījumā iekļāva, es aicinu deputātu Pūcēnu kāpt tribīnē (Starpsaucieni. Smiekli.)... es viņu aicinu kāpt tribīnē un paskaidrot tos motīvus, kāpēc šim deputātam ir priekšrocība attiecībā uz komisijas maiņu, kas ir tie motīvi, kāpēc deputāts Pucens grib mainīt komisiju, un paskaidrot sabiedrībai, kāpēc deputātam Pucenam ir vairāk tiesību, nekā deputātam Šmitam, kurš arī izteica tieši tādu pašu lūgumu.

Es aicinu deputātu kāpt tribīnē un paskaidrot šos motīvus.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Es aicinu pievērst uzmanību tam, ka deputāts Didzis Šmits vairs nav frakcijā KPV LV. Es aicinu arī iepriekšējo runātāju rast motivāciju un pastāstīt, kāpēc ir jāēd puņķi Saeimā, lai mums tas viss būtu skaidrs, jo, kamēr šis jautājums nav atrisināts, tikmēr darbs nevar iet uz priekšu. (Smiekli.)

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinu nereaģēt uz alkoholiķa murgiem. (Starpsaucieni.)

Paldies. 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsaucieni. Smiekli.)

V. Valainis (ZZS).

Kā jau iepriekš par līdzīga rakstura jautājumu runāju... Lai vai kas, bet, Kaimiņa kungs, jūs jau nu gan varējāt šodien tribīnē nekāpt un nerunāt par šiem jautājumiem. Iepriekšējā Saeimā tika respektētas jūsu vēlmes, kaut arī jūs bijāt neatkarīgais deputāts, jūsu dalība tajās komisijās, kur jūs gribējāt, vienmēr tika akceptēta, nebija nekādu baigo strīdu par to, vai Kaimiņam ļaut vai neļaut. (Dep. A. Kaimiņš: “Par priekšlikumu!”)

Šajā gadījumā jautājums jau nav par Pucena kungu. Jautājums ir par tiem citiem, kas ir neatkarīgie deputāti. Atcerieties, Kaimiņa kungs (Starpsaucieni.)... Kaimiņa kungs, atcerieties pats sevi! Atceries pats sevi, kad tu biji neatkarīgais deputāts! Kas zina, varbūt arī šajā Saeimā pats kļūsi par neatkarīgo deputātu, un tad redzēsim, kā tu varēsi runāt. (Dep. A. Kaimiņš: “Kas to var zināt!”)

Sēdes vadītāja. Vai pietiks ar četrām minūtēm?

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kaimiņa kungs, jūsu atrašanās frakcijā taču arī ir diezgan formāla, vai ne? Jūs taču tur it kā esat, it kā neesat, vai ne? (Dep. A. Muižniece: “Kāds sakars ar jautājumu?”) Mēs runājam par atrašanos frakcijā un par to, ka, iespējams, jūsu atrašanās frakcijā, kas ir tikai formāla, saistīta ar to, ka jūs vēl joprojām gribat vadīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, jo par to taču klāt maksā 800 eiro. Kaimiņa kungs, jums taču tas ir tik būtiski. Naudiņa, vai ne?

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Pucens, Strīķe, Dzintars un Kozlovskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kas ir atļauts dažiem, tas nav atļauts visiem. Un droši vien, kā mēs redzam, tas, kas ir atļauts koalīcijas deputātiem, nav atļauts opozīcijas deputātiem. Tas, kas ir atļauts koalīcijas deputātiem, tādiem kā deputāts Kaimiņš, nav atļauts, visticamāk, opozīcijas deputātiem. Jo - kā gan var izskaidrot to, ka deputāts Kaimiņš ir kavējis... nav ieradies Saeimas sēdē šā gada 9. maijā un uzrakstījis kā attaisnojumu to, ka viņš esot piedalījies kaut kādā priekšvēlēšanu pasākumā ar medijiem. Bet neviena apliecinājuma tam, ka Kaimiņa kungs 9. maijā vai vēlāk ir parādījies kādā no medijiem, nav. Tas nozīmē, ka opozīcijas deputātiem ir atļauts melot, bet... (Smiekli. Aplausi. Starpsaucieni. Dep. S. Riekstiņš: “Taisnību nevar noslēpt!”) Es atvainojos! (Smiekli. Zālē troksnis. Aplausi.) Jā! Jo Kaimiņš patiesībā ir opozīcijas deputāts. Viņš ir opozīcijas deputāts kopš 12. Saeimas. Un viņš ir pazemojis visus koalīcijas deputātus 12. Saeimā. Un es nezinu, kāda ir jūsu pašcieņa, ja jūs paciešat to, ka Kaimiņa kungs pagaidām, tikai uz kādu laiku... ir tikai noderīgs deputāts. (Dep. S. Riekstiņš: “Kāds sakars ar Pucena atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas?”)  

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Pucena atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Pucena ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! (Dep. A. Gobzems: “Es atvainojos!”) Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Pucena ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta. 

Man jūs ir jāinformē saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Čakšas, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par problēmas risinājumu, lai mazinātu “riepu kalnus” Latvijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Ir saņemts deputātu jautājums, ko iesnieguši deputāti Liepiņa, Stepaņenko, Gobzems, Sprūde un Šmits, - “Par iespējamām problēmām Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā komunikācijā”.

Vārds motivācijai Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pavisam īsi. Mēs esam iesnieguši finanšu ministram Jānim Reiram vairākus jautājumus, kas ir saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas Jaunzemes kundzes komunikāciju publiskajā telpā. Un šie jautājumi aptver sniegtās informācijas patiesumu... gan par konkrētiem uzņēmējiem, gan arī par Valsts ieņēmumu dienesta plānotajiem reidiem uz ceļiem saistībā ar skaidras naudas kontroli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu atbildes sniegšanai nododam finanšu ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Frakciju vadītāji Sarkanajā zālē kopā ar Saeimas Prezidiju uz piecām minūtēm... uz sēdi....

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Aivars Geidāns, Inga Goldberga, Inese Ikstena, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Ainars Latkovskis, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Inguna Rībena, Ļubova Švecova un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 10. sēde
2019. gada 13. jūnijā

 

Par darba kārtību
Priekšlikumi
	(Par likumprojektu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” (Nr. 346/Lp13))
	- dep. D. Pavļuts (par)
	- dep. A. Kiršteins (pret)
	(Par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” (Nr. 188/Lm13)
	- dep. L. Liepiņa (par)
	- dep. A. Latkovskis (pret)
	(Par lēmuma projektu “Par Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” (189/Lm13))
	- dep. A. Gobzems (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 341/Lp13) (Dok. Nr. 1081, 1081A)
Priekšlikumi	- dep. A. Skride
	- dep. J. Strīķe
Par likumprojektu “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 342/Lp13) (Dok. Nr. 1087, 1087A)
Priekšlikumi	- dep. V. Agešins (pret)
	- dep. J. Iesalnieks (par)
Par lēmuma projektu “Par 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” turpmāko virzību” (Nr. 181/Lm13) (Dok. Nr. 1074)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ingunai Rībenai šā gada 12. un 13. jūnijā (Dok. Nr. 1088., 622.8/5-29-13/19)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Lindai Ozolai šā gada 13. jūnijā (Dok. Nr. 1089., 611.1.8/3-11-13/19)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Dūrītim šā gada 19. un 20. jūnijā (Dok. Nr. 1090., 611.1.8/4-25-13/19)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 19. un 20. jūnijā (Dok. Nr. 1091., 611.1.8/1-35-13/19)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” (Nr. 183/Lm13) (Dok. Nr. 1102)
Debates	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Vitenbergs
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” (Nr. 184/Lm13) (Dok. Nr. 1103)
Lēmuma projekts “Par Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” (Nr. 189/Lm13) (Dok. Nr. 1114)
Lēmuma projekts “Par Ata Lejiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” (Nr. 190/Lm13) (Dok. Nr. 1115)
Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Didža Šmita, Alda Gobzema, Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Evijas Papules, Danas Reiznieces-Ozolas, Janīnas Jalinskas, Lindas Liepiņas pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par neskaidrībām pedagogu algu paaugstināšanas sakarā no 2019.gada 1.septembra, bez papildu nosacījumiem” (Nr. 13/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1001, 1001A)
Ziņo	- dep. L. Liepiņa
Debates	- dep. E. Papule
	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 327/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 980B)
Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 323/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 954B)
Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 324/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 958B)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Paziņojums
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debates	- dep. A. Čakša
	- dep. G. Eglītis
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. A. Čakša
	- dep. A. Čakša
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. A. Čakša
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. G. Eglītis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. Gobzems
Par darba kārtību
Priekšlikumi
	(Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam”” (347/Lp13))
	- dep. J. Stepaņenko (par)
	- dep. M. Bondars (pret)
	(Par lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Pucena atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 195/Lm13))
	- dep. A. Gobzems (pret)
	- dep. V. Valainis (par)
	(Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 101/Lp13))
	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. M. Bondars (pret)
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 287/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1067)
Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 273/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1073)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Debates	- Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 101/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1075)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Debates	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kiršteins
Paziņojums
	- dep. V. A. Tērauda
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 68/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1076)
Ziņo	- dep. R. Ločmele-Luņova
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 293/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1080)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Debates	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 187/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1082)
Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 292/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1083)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Debates	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 294/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1084)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 295/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1086)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Privāto pensiju fondu likums” (Nr. 325/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 959, 1061)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Likumprojekts “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses” (Nr. 314/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 916, 1069)
Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 116/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1077)
Ziņo	- dep. N. Žunna
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 117/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1078)
Ziņo	- dep. N. Žunna
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” (Nr. 126/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1079)
Ziņo	- dep. N. Žunna
Likumprojekts “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums” (Nr. 298/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1085)
Ziņo	- dep. J. Stepaņenko
Lēmuma projekts “Par 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” turpmāko virzību” (Nr. 181/Lm13) (Dok. Nr. 1074)
Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 193/Lm13) (Dok. Nr. 1118)
Lēmuma projekts Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (194/Lm13) (Dok. Nr. 1119)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Pucena atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 195/Lm13) (Dok. Nr. 1120)
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
Lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Pucena ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 196/Lm13) (Dok. Nr. 1121)
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
Deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko, A. Gobzema, K. Sprūdes un D. Šmita jautājums finanšu ministram J.Reiram “Par iespējamām problēmām Valsts ieņēmuma dienesta publiskajā komunikācijā” (Nr. 38/J13)
Motivācija	- dep. L. Liepiņa
Paziņojums
	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 13.06.2019 09:16:14 bal001
Par - 37, pret - 37, atturas - 5. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu (346/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.06.2019 09:19:45 bal002
Par - 28, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas deputāta Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta ... (188/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.06.2019 09:23:54 bal003
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas..(189/Lm13)iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.06.2019 09:26:21 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (341/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 13.06.2019 09:33:46 bal005
Par - 62, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (342/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 13.06.2019 09:35:42 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Dūrītim šā gada 19. un 20. jūnijā

Datums: 13.06.2019 09:36:11 bal007
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 19. un 20. jūnijā

Datums: 13.06.2019 09:50:15 bal008
Par - 78, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu ... (183/Lm13)

Datums: 13.06.2019 09:51:21 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā ... (184/Lm13)

Datums: 13.06.2019 09:52:28 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Arvila Ašeradena atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 ... (189/Lm13)

Datums: 13.06.2019 09:59:01 bal011
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Ata Lejiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) ... (190/Lm13)

Datums: 13.06.2019 10:18:05 bal012
Par - 30, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neskaidrībām pedagogu algu paaugstināšanas sakarā no 2019.gada 1.septembra, bez papildu nosacījumiem (13/P13)

Datums: 13.06.2019 10:22:26 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (327/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2019 10:25:30 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (323/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2019 10:28:00 bal015
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 13.06.2019 11:20:12 bal016
Par - 71, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (324/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2019 11:46:58 bal017
Par - 71, pret - 10, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (324/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2019 11:47:36 bal018
Par - 73, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (324/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.06.2019 11:53:31 bal019
Par - 29, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2019.gadam” (347/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.06.2019 11:54:18 bal020
Par - 28, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (191/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.06.2019 11:55:52 bal021
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (193/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.06.2019 12:04:30 bal022
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputāta Ērika Pucena atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (195/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.06.2019 12:07:27 bal023
Par - 28, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par 14. darba kārtības punkta “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (101/Lp13) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 13.06.2019 12:09:57 bal024
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (287/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 12:16:04 bal025
Par - 52, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (273/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 12:17:47 bal026
Par - 74, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (273/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 12:26:06 bal027
Par - 7, pret - 70, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (101/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 12:28:27 bal028
Par - 11, pret - 62, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (101/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 12:29:53 bal029
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 13.06.2019 13:34:52 bal030
Par - 58, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 67)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (101/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 13:35:36 bal031
Par - 49, pret - 6, atturas - 16. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (101/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 13:38:15 bal032
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (68/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 13:40:39 bal033
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (293/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 13:43:01 bal034
Par - 70, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (187/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 13:46:16 bal035
Par - 40, pret - 21, atturas - 13. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (187/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 13:47:54 bal036
Par - 45, pret - 15, atturas - 15. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (187/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 13:50:49 bal037
Par - 70, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (187/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:08:32 bal038
Par - 0, pret - 61, atturas - 15. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:15:50 bal039
Par - 51, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:16:56 bal040
Par - 57, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:17:57 bal041
Par - 22, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (294/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:19:05 bal042
Par - 61, pret - 1, atturas - 14. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (294/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:29:06 bal043
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (295/Lp13), 3.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:30:50 bal044
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Privāto pensiju fondu likums (325/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:34:11 bal045
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (314/Lp13), 1.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:36:45 bal046
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (116/Lp13), 2.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:38:41 bal047
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (117/Lp13), 2.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:40:32 bal048
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā” (126/Lp13), 2.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:49:10 bal049
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums (298/Lp13), 2.lasījums

Datums: 13.06.2019 14:52:05 bal050
Par - 45, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” turpmāko virzību (181/Lm13)

Datums: 13.06.2019 14:52:42 bal051
Par - 76, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (193/Lm13)

Datums: 13.06.2019 14:53:06 bal052
Par - 76, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (194/Lm13)

Datums: 13.06.2019 14:59:21 bal053
Par - 80, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ērika Pucena atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (195/Lm13)

Datums: 13.06.2019 14:59:45 bal054
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ērika Pucena ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (196/Lm13)

Datums: 13.06.2019 15:01:35 bal055
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija