Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas astotās sēdes turpinājums
2019. gada 6. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas sēdi. Turpinām izskatīt Saeimas šā gada 30. maija sēdes darba kārtību.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, ar ko tiek rosināts pagarināt pagaidu noregulējumu līdz 2021. gada 1. janvārim, un papildus tiek prasīta arī steidzamība šim likumprojektam. Tas īsumā; te nav daudz, ko teikt.

Sēdes vadītāja. Komisija šo likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu. Vai Valaiņa kungs...? Tātad par steidzamību nevēlas runāt.

Mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kā jau pirms nedēļas, tāpat arī šodien es aicinu šo likumprojektu... nu, pirms nedēļas mēs varējām to atdot atpakaļ Ministru kabinetam, taču šodien es aicinu to noraidīt vispār pēc būtības, kur nu vēl steidzamības kārtībā skatīt. Te ir pietiekami daudz jautājumu, es domāju, un arī koalīcijas deputāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, cik es sapratu, nav bijuši vienisprātis, jo var izraisīties diezgan daudzas problēmas.

Ja mēs šo jautājumu pēc būtības neskatīsim un atliksim šo problēmu, tad varam nonākt situācijā, ka 2021. gadā... visiem mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem trīs gadus var nākties maksāt šīs sociālās iemaksas. Vēl vairāk - ja mēs šo problēmu atliekam... Veselības aprūpes jomā finansējuma jau tā ir maz, un, veidojot budžetu, būs diezgan sarežģīta situācija: kur dabūt šo finansējumu? Jo ne velti... Ir ļoti viegli atcelt to, ko kāds cits ir izdarījis, bet vietā ielikt... nu, šobrīd aicināt uz 2021. gadu skatīt problēmu... Tad varbūt aicinām uz nākamo Saeimu - lai nākamā Saeima ir tā, kas risina šo problēmu! Bet cilvēkiem jau no tā labāk nepaliks.

Kā jau minēju, ir brīži, kad var pieņemt patīkamus lēmumus. Šis ir tas jautājums, kur vajag pieņemt arī nepatīkamus lēmumus. Es aicinu šo likumprojektu noraidīt un ķerties pie darba, un skatīt pēc būtības šo jautājumu, jo problēmas jūs sagaidīs... ja ne vasarā jūs atjēgsieties, tad... kad Saeimā mēs skatīsim nākamā gada budžetu, tad atkal būs runas par to, ka nav naudas vienai, otrai, trešai lietai. Un tā mēs visu varam atlikt uz kaut kādu vēlāku laiku. Bet šis nav tas gadījums. Šeit ir runa par veselības aprūpes jomu. Un veselības aprūpes jomā nekad naudas nebūs pietiekami. Bet tagad šāda rīcība, šie skaļie paziņojumi par to, ka viss ir galīgi garām un... “Re, mēs nāksim ar jaunu piedāvājumu!” Šobrīd jūs pasakāt, ka atcelt mēs varam visu, bet jaunu piedāvājumu diemžēl neesam spējīgi radīt.

Es aicinu šo likumprojektu noraidīt un nākt ar priekšlikumu pēc būtības.

Attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli. Manuprāt, šis nodoklis jau ir... lietošu to vārdu... sačakarēts tiktāl, ka tam jau sen ir zudusi jēga. Saeimai būtu pēc iespējas ātrāk jāsāk strādāt pie jauna mazo uzņēmumu nodokļa režīma un arī šos jautājumus par sociālo drošību vajadzētu iekļaut šajā jaunajā likumprojektā.

Aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man ir tikai viens jautājums - kas tas tāds ir?

Astridai Lindgrēnei bija tāds personāžs - omulīgs vīriņš, kurš bija ļoti zinošs visās lietās, arī glezniecībā. Reiz viņš sēdēja dīvānā un zīmēja gailīti, un, kad Brālītis prasīja: “Kur tad gailītis?”, viņš teica: “Lapsai vēderā.”

Kur ir pārmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā? Jā, es esmu dzirdējusi ministri klaigājam: “Cik viss slikti! Cik dramatiski viss ir atstāts veselības aprūpē!” Vai “dramatiski” ir tas, ka ir 85 miljoni klāt pie atalgojuma ārstiem un medmāsām? (Starpsauciens.) “Cik nenormāli dramatiski viss ir!” Un 600 tūkstoši... papildu vizītes pie ārsta un izmeklējumi pacientiem? “Nenormāli slikti viss ir! Es nākšu un uztaisīšu vienu grozu.” Kur tas ir? 2021. gadā sāksim domāt? Tā nav lapsiņa, kurai vēderā ir gailītis. Tie ir tīri meli.

Es aicinu neatbalstīt šo. Es aicinu nākt ar skaidru piedāvājumu, kā mainīt šo likumu. Kur būs finansējums veselības aprūpei? Šobrīd tas tiek atstāts nekurienē! Kolēģi, jūs visi solījāt, ka veselības aprūpei būs papildu finansējums un ka būs viens grozs. Šis ir viltus viens grozs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

M. Šteins. Es nedaudz pastāstīšu par debatēm komisijā.

Komisijā veselības ministre Ilze Viņķele minēja argumentus. Jā, šis ir labākais no sliktākajiem variantiem, bet tas ir nepieciešams, lai labotu iepriekšējās valdības, iepriekšējās veselības ministres rupjās kļūdas, jo esošais regulējums jau šobrīd Latviju nostāda nepatīkamā situācijā, mūs min kā slikto piemēru, no kura mācīties. Šis likumprojekts nepieciešams, lai labotu kļūdas, lai pilnveidotu regulējumu un papildus tam lai strādātu arī ar citām nodokļu izmaiņām. (Starpsaucieni.)

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē!

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10. jūnija pulksten 12.00 un otrais lasījums - 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. jūnija pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. jūnijā.

Paldies.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu paketi, kas saistīta ar Privatizācijas aģentūru.

Šis ir pirmais likumprojekts no šīs paketes. Uz trešo lasījumu šajā paketē esam saņēmuši dažus priekšlikumus. Lielākoties tie ir tehniska rakstura vai redakcionāli.

Šim likumprojektam ir saņemti divi priekšlikumi. Pirmais ir Ekonomikas ministrijas priekšlikums, kurš paredz, ka Ministru kabinets šā likuma 5. panta pirmajā daļā minēto lēmumu par valsts īpašumu privatizāciju veicošo institūciju pieņem ne vēlāk kā līdz 2019. gada 30. novembrim un līdz Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienai valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas uzdevumus turpina pildīt valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, kolēģi! Tieši tā - 1. priekšlikums šajā likumprojektā paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim Ministru kabinets domās un pieņems lēmumu, kas tad tālāk Latvijā nodarbosies ar šo toksisko lietu - privatizāciju. Tai skaitā priekšlikums tieši paredz, ka ar to nodarbosies Privatizācijas aģentūra un neviens cits.

Man par lielu pārsteigumu šodien... otrdien man ziņās bija jādzird tas, ka Privatizācijas aģentūra jau faktiski mēģina atbrīvoties no sava toksiskā nosaukuma. Protams, es pilnībā saprotu šīs barotnes vadītājus, jo, piemēram, jaunie konservatīvie diezgan skaidri pirms vēlēšanām ir pateikuši, ka Privatizācijas aģentūra ir jālikvidē. Bet, ja nav vairs nosaukuma, tad jau vairs nav, ko likvidēt. Varētu iziet ārā uz ielas un pajautāt kādam cilvēkam: “Vai Privatizācijas aģentūra ir jālikvidē?” - “Jā, protams!” Tas ir kaut kas nenormāls. Prihvatizāciju, kā to sauc tautā, sāka 1991. gadā, un jau 2003. gadā tika atzīts, ka privatizācijas mērķi pamatā ir sasniegti. Bet tagad, 2019. gadā, 16 gadus vēlāk, izrādās, ka Privatizācijas aģentūra turpina eksistēt!

Bet ja izietu ārā un jautātu, vai ir jālikvidē akciju sabiedrība Possessor? “Ko? Kas? Kas tas tāds? Ar ko jūs tur nodarbojaties?” Un te ir... te slēpjas interesanta lieta. Kaut gan šajā pašā likumprojektā ir paredzēts, ka faktiski aģentūra turpina darbu (faktiski tur ir precīzs nosaukums), nezin kāpēc šīs organizācijas vadība cenšas veikt tā saukto rebrendingu. Paskatieties! Pat domēns internetā ir nopirkts - possessor.gov.lv - un jau piereģistrēts! Vairs nav ne miņas, ne smakas no Privatizācijas aģentūras!

Šis ir viens no grūtākajiem, smagākajiem mantojumiem, kas jaunajam ekonomikas ministram būs jāiznes, būs jācīnās ar vecajiem vēžiem, kas ir salīduši barotnēs.

Piemēram, ja mēs runājam, ar ko tad varētu nodarboties Possessor, vadība saka: “Nu, varētu nodarboties ar kapitāla daļu pārvaldību.” Kāpēc kaut kādam apakš... kaut kādam uzņēmumam ir jānodarbojas ar valsts uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldību? Atgādināšu, ka viņi tur piecus procentus LMT akciju, 97 procentus Reverta akciju, 51 procentu akciju sabiedrības Lattelecom, kas tagad nosaukts par Tet, akciju, un 100 procentu Hiponia... un vēl virkni citu... Tas nezin kāpēc jādara kaut kādai kapitālsabiedrībai, kura tur šīs, piemēram, Lattelecom akcijas... kur vēl ir padome un tā tālāk.

Tajā pašā laikā, piemēram, Latvenergo pilnīgi nepastarpināti 100 procentu apmērā var piederēt Ekonomikas ministrijai. Tāpat “Latvijas dzelzceļš” pilnīgi nepastarpināti var 100 procentu apmērā piederēt Satiksmes ministrijai. Lidsabiedrība airBaltic - 80 procentu apmērā - tiešā veidā var piederēt Satiksmes ministrijai. Tas nozīmē, ka kapitālsabiedrība nav mākslīgi jāuztur, lai turētu kaut kādas kapitāla daļas. Tā ir shēma. Un es pateikšu - kāpēc. Un mēs atbalstīsim jauno ekonomikas ministru cīņā ar šiem vecajiem vēžiem.

Vladimirs Loginovs pagājušajā gadā nopelnīja aptuveni 8900 eiro mēnesī. Es redzu jūsu acīs skaudību! (Starpsauciens. Smiekli.) Viens no turīgākajiem ierēdņiem. Tā ka - lai cilvēki zina, kādas vispār ir algas šiem vecajiem vēžiem!

Alvis Mitenbergs. Viņu apsmej tur, kolektīvā, jo viņam alga ir tikai 3800 eiro mēnesī. Viņu tur sauc par cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas - humoram.

Juris Vaskāns... Un dati par šiem diviem valdes locekļiem ir par 2017. gadu.

Juris Vaskāns 2017. gadā arī nopelnīja 3500 eiro, kas ir vēl mazāk par iepriekš minēto. Bet vai zināt, kāpēc viņu nesauc par cilvēku bez... nu, nejoko par viņu tur, kolektīvā? Tāpēc, ka viņš akciju sabiedrībā “Attīstības finanšu institūcija Altum” nopelna 5800 eiro mēnesī, kopā nopelnot 9300 eiro mēnesī. Vēl vairāk nekā valdes priekšsēdētājs!

Lūdzu pagarināt laiku, ja nav iebildumu. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav. (Starpsaucieni.)

K. Feldmans. Kopā šīs dzīres, šī uzdzīve Privatizācijas aģentūrai izmaksā 200 tūkstošus eiro gadā. Un tie ir daļēji 2017. gada dati! Es nešaubos, ka 2018. gadā dzīres ir palielinājušās.

Salīdzinājumam, ja kāds nezina: Valsts prezidents 2018. gadā vidēji nopelnīja 5100 eiro mēnesī (bruto). Viņš arī... Viņš tagad skatīsies šo manu runu un grauzīs, kā saka, sev pirkstus, un sacīs: “Kādu valsti es te vadu?!” (Starpsauciens.)

Tāpēc ir nepieciešams nekavējoties Ministru kabinetam... un mēs pie tā arī piestrādāsim... Paldies visiem, kas ir iesaistījušies un runājuši par nepieciešamību likvidēt šo veco vēžu barotni, kas uzdzīvo uz veca stāsta rēķina. Pilnīgi nepamatoti! Mēs nodarbosimies ar to, lai pēc iespējas ātrāk, līdz gada beigām, tiktu pieņemts lēmums par šīs organizācijas likvidēšanu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens: “Cik tu saņem?”)

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Ir ļoti labi pamosties uz trešo lasījumu un runāt par tik svarīgām tēmām. Es arī pievienojos tam, ka Privatizācijas aģentūra būtu jālikvidē, un esmu gatavs atbalstīt priekšlikumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Aicinu visus tos, kas ir par valsts pārvaldes samazināšanu... likumprojektā “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” šodien atbalstīt arī manus priekšlikumus par šīs iestādes likvidāciju. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Konceptuāli es arī pievienojos Feldmana kunga teiktajam, ka Privatizācijas aģentūra ir jālikvidē. Bet daži mazi uzsvari, kas, man liekas, Feldmana kunga runā tomēr nebija pareizi.

Pirmais uzsvars ir par argumentāciju - ja kādam ir liela alga, tas ir nepareizi. Manuprāt, tā nevar būt argumentācija. Man liekas, ka lepoties ar to, ka mēs dzīvojam nabadzīgā valstī, mums ir mazas algas un tas ir ļoti cienījami, nav pareiza argumentācija. Mums vajadzētu lepoties, ja mums visiem, visiem, visiem Latvijas sabiedrības locekļiem būtu pēc iespējas lielākas algas. Tā ir viena lieta.

Otrā lieta, kas mani šajā Feldmana kunga runā darīja nedaudz bažīgu, radot duālu sajūtu, bija tāda... es atgādināšu mazliet vēsturi. Jaunā konservatīvā partija, kas šodien pieminēja Loginova kungu, pati vēlējās Loginova kungu virzīt uz “Latvijas dzelzceļa” vadītāja amatu. (Dep. A. Kaimiņš: “Par priekšlikumu!”) Tā ir tāda maza piebilde. Feldmana kungs, varbūt jūs to esat aizmirsis, bet jūsu partija to darīja. (Dep. A. Kaimiņš: “Par priekšlikumu!”)

Bet konceptuāli atbalstāms priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Zariņš. Jā. Komisijas vārdā es vēlos atgādināt - šis priekšlikums, ka Privatizācijas aģentūra turpina pildīt savas privatizācijas funkcijas līdz brīdim, kad tiek pieņemti jaunie MK noteikumi par to, kas tās turpinās, ir no ekonomikas ministra, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad arī runātāji tribīnē priekšlikumu ir atbalstījuši. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Un 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, vairāk redakcionāla rakstura. Tas paredz pagarināt pārejas termiņu vienai no likuma normām, lai to varētu laikus ieviest - līdz 2019. gada 31. oktobrim. Tas ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu izstrādi, kārtību, kādā Privatizācijas aģentūrai veicami atskaitījumi par valsts īpašuma privatizāciju un citiem ienākumiem, kā arī turpmāku visu fondu veidošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien vēlreiz! Es aizmirsu pateikt pašu galveno. Kādēļ jaunie konservatīvie atbalsta šo likumprojektu paketi? Pirmām kārtām tādēļ, lai nebūtu pārpratumu, jo anotācijā... šie likumprojekti ir iesniegti, kā saka, melu čempionu valdīšanas laikā... ir tieši minēts par šo nosaukuma maiņu.

Man sociālajos tīklos ir uzdots jautājums - bet kāpēc tad jūs atbalstāt nosaukuma maiņu? Kā redzat, nosaukums jau ir nomainīts. Tam nav nekāda sakara ar šo likumu. Kāpēc mēs atbalstām? Tāpēc, ka tas paredz deleģēt funkcijas, tas atbrīvos rokas valdībai deleģēt funkcijas citām organizācijām, lai vienreiz šo shēmu, afēru, ko tur turpina vērpt Privatizācijas aģentūras vecā vadība, varētu likvidēt. Un tāpēc mēs atbalstām šos likumprojektus. Atbalstīsim, protams, arī šos ekonomikas ministra priekšlikumus, kas visi ir vērsti uz to, lai šo organizāciju likvidētu un varētu deleģēt funkcijas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

I. Zariņš. Jā. Komisijas vārdā varu piebilst, ka komisija šos grozījumus ir atbalstījusi ar tieši šādu domu, kāda nupat tika pausta no tribīnes.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to darba kārtībā pirms darba kārtības 30. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Šis ir nākamais likumprojekts šinī paketē, kas saistīta ar Privatizācijas aģentūru.

Par šo likumprojektu uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu atbalstīt... komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Arī par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Savukārt par šo likumprojektu ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir vairāk tehniska rakstura priekšlikums, kas paredz, ka šī likuma 23. panta norma, kura... Bija paredzēts, ka tai jāstājas spēkā 1. jūnijā. Ir paredzēts šos pārejas noteikumus... šādu prasību atcelt, izslēgt no likumprojekta, proti, tagad šī norma stāsies spēkā kopā ar visu likumprojektu - normālā kārtībā, nevis pagātnē... Tas ir loģisks priekšlikums, un, protams, komisijā tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Savukārt šim likumprojektam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - ekonomikas ministra priekšlikums, kurš paredz, ka uz valsts vārda atsavināšanu organizējošās institūcijas personā zemesgrāmatā tiek ierakstīti atsavināšanai nodoti valstij piekrītoši neapbūvēti vai apbūvēti zemes gabali.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Un 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas atkal ir redakcionāla rakstura, salāgojot pārejas noteikumus un nosakot, ka šā likuma 13. panta trešās daļas jaunā redakcija, kas paredz rajona (pilsētas) tiesas tiesības pievienot zemes gabala plānus, stājas spēkā 2019. gada 1. decembrī.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā”.

Reliģisko organizāciju likuma 14. panta pirmā daļa noteic, ka reliģiskās organizācijas savu garīgo personālu ievēlē vai ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar statūtiem. Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Statūtu 25. paragrāfs noteic, ka Baznīcas galvai, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem jābūt gan Latvijas Republikas pilsoņiem, gan noteiktu laiku dzīvojušiem Latvijā.

Lai īstenotu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likuma 3. panta trešajā daļā nostiprinātās pašnoteikšanās un pašvaldīšanas tiesības un respektētu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas nostāju par tās garīgajam personālam izvirzāmajām prasībām, šīs prasības jāatspoguļo arī Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā.

Grozījumi novērsīs iespējamu valsts iejaukšanos reliģiskās organizācijas autonomijā, kuru Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi par neaizstājamu plurālisma sastāvdaļu demokrātiskā sabiedrībā.

Jāņem vērā, ka pilsonības un dzīvesvietas kritēriju noteikšana amatpersonām tādās reliģiskajās organizācijās, kuru vadība atrodas ārpus Latvijas, ļauj stiprināt šo organizāciju autonomiju un spēju norobežoties no potenciālas ārvalstu ietekmes. Tas savukārt stiprinās Latvijas valsts un sabiedrisko drošību, kas uzskatāms par leģitīmu mērķi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. panta izpratnē.

Mums ir bijis daudz plašu diskusiju par šo grozījumu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā. Ir tā, ka Baznīcas galvai, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem jābūt tādiem Baznīcas garīdzniekiem un Latvijas Republikas pilsoņiem, kam Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā 10 pēdējos gadus.

Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Kaimiņš. Komisija likumprojektu izskatīja un apstiprināja izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Kaimiņš. Dāmas un kungi! 15 minūtes... šodien.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A. Kaimiņš. 15 minūtes...

Sēdes vadītāja. Nu, pulksten 9.50.

A. Kaimiņš. ...un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā arī šodien.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šodien...

A. Kaimiņš. Pulksten 9.48.

Sēdes vadītāja. Nu, dosim 9.50. Kamēr izrunāsim, tad...

A. Kaimiņš. Lai būtu! 9.50. Varam, jā.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Kaimiņš. Šajā Saeimas sēdē. Sanāk 30. maija Saeimas sēdes darba kārtība. Tā sanāk. Vai liekam 6. ...?

Sēdes vadītāja. Šodienas datumu, teiksim.

A. Kaimiņš. Tad liekam 6.

Sēdes vadītāja. 6. jūniju... 6. jūniju.

Tātad izskatīšana - šā gada 6. jūnijā.

A. Kaimiņš. Es... Krauzes kungs, zinu, ka šodien 6., bet mēs vecajā darba kārtībā...

Sēdes vadītāja. Paldies.

A. Kaimiņš. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi, kurus sniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs.

1. priekšlikums ir tīri tehnisks - ir labots likuma spēkā stāšanās datums.

Un 2. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti 1. priekšlikumu atbalsta.

J. Krišāns. Arī 2. priekšlikums ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās datumu.

Sēdes vadītāja. Arī 2. priekšlikumu deputāti atbalsta.

J. Krišāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J. Krišāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Un tagad skatām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Arī uz trešo lasījumu ir divi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikumi.

1. priekšlikums ir saistīts ar likuma stāšanos spēkā.

Sēdes vadītāja. Komisijā...

J. Krišāns. Un arī 2. ir...

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts?

J. Krišāns. Jā. Tas saistīts ar...

Sēdes vadītāja. Un deputāti atbalsta.

J. Krišāns. ...likuma spēkā stāšanās datumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti 2. - parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu atbalsta.

J. Krišāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J. Krišāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Muitas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši vairāku likumprojektu grupu, kas visi saistīti ar administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanu, un visi iesniegtie priekšlikumi ir tehniska rakstura un redakcionāli.

Likumprojektam “Grozījums Muitas likumā” saņemti divi priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu balsot un atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Muitas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Šteins. Termiņš - šī gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Šteins. Šī gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

Likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Šim likumprojektam ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Atgādinu, ka visi ir tehniska rakstura un redakcionāli.

3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Arī 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 4. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - tātad šā gada 2. septembris.

Likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Šim likumprojektam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Šteins. Šā gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

Likumprojekts - “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Šim likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 4. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 6. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 7. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Šteins. Šā gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

M. Šteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Vai jums dažreiz neliekas dīvaini, ka vienmēr parādās “Nepareizi”, kad mēģina ielikt to kartīti? Tā tāda neirolingvistiskā programmēšana. (Starpsauciens.) Būtu labāk rakstījuši: “Tev ir iespēja darīt vēlreiz.”

Mēs komisijā strādājām pie grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tika iesniegti 13 priekšlikumi.

1. - deputātu Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Šmita un Stepaņenko priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A. Zakatistovs. 2. - deputāšu Ločmeles-Luņovas un Papules priekšlikums par samazināto nodokļa likmi 12 procentu apmērā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Es runāšu par lietām, par kurām šodien varēja runāt ikviens no jums, jo šie materiāli tika atsūtīti visiem 100 Saeimas deputātiem.

Pie mums bija vērsusies vesela nozare - restorāni, kafejnīcas, mazie krodziņi, kur jūs parasti brokastojat, ēdat pusdienas, vakariņas, aicināt viesus uz kūciņu ar kafiju -, bet diemžēl ne visi deputāti ir uzklausījuši. Īpašs izbrīns man bija par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kuru vada (Dep. M. Bondars: “Es!”) cilvēks, kuru es vienreiz vēlējos nosaukt par klasisku ciniķi, taču atturējos, bet, kad atnācu otro reizi uz komisiju... Varu secināt, ka tāds viņš tomēr ir, jo jokot par ļoti nopietnām lietām, manuprāt, dažreiz nevajadzētu.

Tātad - par ko ir šis priekšlikums? Priekšlikums ir par to, lai pēc pusgada, no 2020. gada 1. janvāra, pazeminātu ēdināšanas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokli līdz 12 procentiem.

PVN likmes restorānu nozarei Eiropas Savienības valstīs ir šādas: 17 Eiropas Savienības valstīs nozarei tiek piemērota samazināta PVN likme, pusei Eiropas Savienības valstu PVN likme ir 12 procenti vai zemāka. Latvijas PVN likme ir ceturtā augstākā Eiropas Savienībā un otrā augstākā starp jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pašreizējā situācija ir šāda. Nodokļu slogs - viens no lielākajiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju. Darbaspēka nodokļi plus liels darbinieku skaits, plus PVN (18 procenti) - tas viss novedis pie tā, ka praktiski visi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem. Septiņdesmit pieciem procentiem Latvijas Restorānu biedrības biedru ir hroniski nodokļu parādi.

Atgādināšu, ka Latvijā ir viens no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogiem Eiropas Savienības dalībvalstīs un trešais augstākais starp jaunajām dalībvalstīm. Nozare norāda, ka cenu celšana šajā gadījumā nepalīdzēs. Lai gan cenu līmenis Latvijā ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā, tas ir augstākais no visām jaunajām Eiropas Savienības valstīm, izņemot Slovēniju un Maltu.

Turpmāka cenu celšana izraisīs pieprasījuma un apgrozījuma kritumu. Statistikas dati rāda, ka ēdināšanas pakalpojumu nozare jau 10 gadus strādā ar zaudējumiem un negatīvu pašu kapitālu. Tajā pašā laikā nozare veido divus procentus no Latvijas IKP, nodarbina 25 tūkstošus cilvēku, kā arī gada laikā valsts budžetā dažādos nodokļos iemaksā vairāk nekā 110 miljonus eiro.

Kāds ir nozares piedāvātais risinājums? Viņi ir gatavi piedāvāt valdībai variantu par neitrālu, tātad nulles, fiskālo efektu. Nozare pati nāk ar nodokļu sistēmas sakārtošanas ierosinājumiem, kā arī piedāvā kontroles mehānismu. Pašlaik ir panākts zināms progress. To mēs arī komisijā dzirdējām, ka strādā darba grupa, valdība apsver šādas iespējas. Bet kas notiek? Notiek liela tirgošanās, notiek strīds par to, kam jābūt pirmajam - vistai vai olai? Respektīvi, no nozares tiek pieprasīts, lai tiktu noslēgta ģenerālvienošanās, tikai tad nozarei ticēs un samazinās PVN līdz 12 procentiem.

Bet par to stāstu, kāds bija ar būvniekiem, kad ģenerālvienošanās tika noslēgta bez jebkādiem nosacījumiem... Es ceru, ka deputātiem nav kaut kādas simpātiju prioritātes un viņiem būvnieki patīk... respektīvi, viņiem pavāri un viesmīļi patīk tāpat kā būvnieki.

Tāpēc es neredzu nekādu īpašu iemeslu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet aicinu uzticēties tiem 25 tūkstošiem cilvēku, kas strādā šajā nozarē.

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, laiks!

R. Ločmele-Luņova. Paldies. Es pabeigšu.

Un nobalsot par šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Ļoti labi tika uzdots jautājums, kas tad īsti šobrīd notiek nozarē? Es īsumā... par datiem, cipariem jau tika izstāstīts, bet es ļoti īsi izstāstīšu par pašu svarīgāko.

Iniciatīva par samazināto PVN likmi - tas nav nekas jauns, par to tiek runāts jau aptuveni divus gadus. Šī iniciatīva tika sniegta arī budžeta likumā, un tad... ņemot vērā, ka visas pārstāvētās partijas arī šo restorānu iniciatīvu atbalstīja. Budžeta likumā... un Bondara kungs neļaus man samelot... jūs laipni norādījāt, ka likums nav pareizais un šī iniciatīva būtu jāsniedz uz PVN likumu. Tagad šī iniciatīva ir nokļuvusi līdz PVN likumam, bet izrādās, ka iesniedzēji nav pareizie. Mēs esam opozīcija. Pat finanšu ministrs Reirs un arī jūs, Latkovska kungs, norādāt - ja šo iniciatīvu iesniegtu pozīcija, tad viss būtu daudz vienkāršāk. Nu labi!

Īsāk sakot, uzņēmējam ir pilnīgi vienalga, kas iesniedz iniciatīvu un kas strādā ar šo risinājumu - pozīcija vai opozīcija. Uzņēmēji no mums šobrīd gaida risinājumu, viņi gaida kaut kādus konkrētus darbus. Viņi vēlas, lai viņus sadzird. Kā jau minēja, ir veikti aprēķini, ka šī PVN samazināšana neradītu fiskāli negatīvu ietekmi.

Ar kādu sajūtu pašlaik dzīvo ēdināšanas nozare? Tā sajūta ir aptuveni šāda. Pirms pāris gadiem nozare atnāca pie ierēdņiem, atklāti izstāstīja savas problēmas, parādīja visas vājās vietas, kopīgi meklējot risinājumus un norādot uz veicamajiem pasākumiem. Kas ir noticis tālāk? Ir nomainījusies valdība, ir nomainījusies VID vadība, VID vadītāja, bet tā vietā, lai pašregulācijas process turpinātos, šobrīd Jaunzemes kundze ir paņēmusi rokās beisbola nūju un bliež pa ēdinātājiem.

Ņemot vērā un zinot tās vājās vietas, kuras pati industrija ir izstāstījusi un vēlas sakārtot, tas, manuprāt, nav īsti godīgi. Tā vietā, lai turpinātu iepriekš uzsākto sadarbību, mēs publiskajā telpā aizvien vairāk redzam problēmas komunikācijā - tieši Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas komunikācijā! - ar uzņēmējiem. Un šis princips “Konsultē vispirms” jau atkal... ir palicis vairs tikai vārdos.

Te es vēlos pieminēt restorāna Kinfield gadījumu: uzņēmēja gaidītās konsultācijas vietā ir saņēmusi bankas konta bloķēšanu, skaidras naudas izņemšanu un faktiski aizliegumu veikt uzņēmējdarbību. Jau šobrīd uzņēmēja ir iesniegusi pieteikumu par maksātnespēju. Un viņa ir tikai viena no simta!

Es vēršos pie jums, Zakatistova kungs, kā pie Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra. Manuprāt, nav normāli, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Jaunzemes kundze 21. maijā divos televīzijas raidījumos - “TV 3” ziņās un “LTV1” raidījumā “Panorāma” - sameloja vairākas reizes gan par komunikāciju ar šo uzņēmumu, gan par to, kas tika darīts, gan par tām problēmām. Un, manuprāt, nav normāli, ka VID vadītāja sarakstē ar uzņēmējiem viņus atklāti dēvē par recidīvistiem. Ņemot vērā jūsu piemēru, es ieskatījos vārdnīcā, ko nozīmē vārds “recidīvists”. Tas ir cilvēks, kas pēc soda izciešanas atkārtoti ir izdarījis noziegumu. Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja pilnīgi atklāti tā sauc uzņēmējus! Manuprāt, tas nav normāli.

Kolēģi no pozīcijas! Es vēršos pie jums. Lūdzu, pārņemiet un nenorociet šo industrijas iniciatīvu! Lūdzu, turpiniet sarunāties, un, lūdzu, nonāksim kopā pie kāda risinājuma! Lūdzu, atbalstiet šo iniciatīvu par PVN samazināšanu ēdināšanas nozarē!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsauciens.)

M. Bondars (AP!).

Labrīt, cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Klausoties šodienas debates, es izdzirdēju, ka kādu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas nosauca par klasisku ciniķi. Un, kā jūs domājat, kas to izdarīja? To izdarīja kāda, kura ir strādājusi slavenajā Rīgas domē... ai, piedošanu, vēl vairāk - slavenajā “Riga.lv”.

Vai jūs zināt, ko “Riga.lv” dara? (Starpsauciens: “Ko?”) Jūs nezināt! Es jums nemaz neteikšu, jo tas ir noslēpums. Viņi gada laikā man nespēja neko tādu iesniegt. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Par priekšlikumu!”)

Nu, ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadībā ir “klasisks ciniķis”, tad es izsludinu konkursu par tiem diviem vārdiem, kādos man vajadzētu saukt šo kundzi. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Par priekšlikumu!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Par priekšlikumu gan. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Par priekšlikumiem jārunā!”)

A. Zakatistovs. 2. - komisijā tika skatīts...

2. - deputātes Ločmeles-Luņovas un deputātes Papules priekšlikums. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāšu Ločmeles-Luņovas un Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. 3. - deputātes Lindas Liepiņas priekšlikums par samazināto nodokļa likmi 12 procentu apmērā ēdināšanas pakalpojumiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens.) lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. 4. - deputātu Stepaņenko, Dūklava, Gobzema, Šmita, Sprūdes, Liepiņas un Krauzes priekšlikums par samazināto nodokļa likmi piecu procentu apmērā pārtikas produktu piegādēm. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī šo priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neatbalstīja, kaut gan mēs lūdzām rīkoties saprātīgi, proti, gatavojot budžetu, izdalīt šos divus priekšlikumus (gan iepriekšējo, gan šo) un virzīt tos izdiskutēšanai Zakatistova kunga vadītajā attīstības komitejā. Diemžēl mūsu lūgums vispār netika izskatīts un kārtējo reizi mēs saņemam noraidījumu. Neraugoties uz to, ka mēs ļoti labi apzināmies, ka patlaban budžets tiek gatavots, neraugoties uz to, ka mēs ļoti vēlamies piedalīties šī budžeta veidošanā un atbalstīt valdības iniciatīvu (to savulaik arī Kariņa kungs izteica) - samazināt PVN gan pārtikai, gan arī restorānu nozarei.

Visbeidzot es vēlos pateikt to, ka, manuprāt... ja kāds manī šobrīd vēl klausās... ja visi šajā zālē esošie deputāti balsotu pēc savas sirdsapziņas atbilstoši tiem solījumiem, ko viņi ir devuši saviem vēlētājiem, tad balsojums par šo priekšlikumu būtu pozitīvs.

Es aicinu jūs atbalstīt priekšlikumu par samazinātā PVN ieviešanu tādiem pārtikas produktiem kā maize, olas, piens un gaļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kad šim parlamentam bija jāpieņem lēmums par nodokļu paaugstināšanu, parlaments ļoti strauji to izdarīja. Kad ir jāpieņem lēmums par PVN samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, kā tas ir faktiski visur Eiropā, tad šāds priekšlikums tiek noraidīts galvenokārt tā iemesla dēļ, ka to iesniedz opozīcija. Vienlaikus pozīcija, arī zemkopības ministrs publiski izsakās, ka šis jautājums ir koalīcijas darba kārtībā un ka tas kaut kad nākotnē tiks skatīts.

Politikā, protams, vajag kaut kā opozīcijai ierādīt vietu un tamlīdzīgi, bet šis priekšlikums ir Latvijas sabiedrībai, pamatā nabadzīgākajai cilvēku daļai. Šis priekšlikums ir ne tikai par to, lai atbalstītu nabadzīgāko cilvēku daļu, bet lai atbalstītu arī vietējos ražotājus, lai atbalstītu tos, kas ražo veselīgu, svaigu pārtiku, jo samazināts PVN dod priekšrocības tiem, kas nodarbojas ar svaigas pārtikas ražošanu. Tātad tas ir vietējais ražotājs.

Un, visbeidzot, samazināts PVN pārtikas produktiem nozīmē arī cīņu ar ēnu ekonomiku. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir tādā izpratnē, ka pārtikas nozarē un vispār tirdzniecībā... mēs zinām, kādas ir problēmas tur, kur ir pārāk liels PVN. Protams, šodien kolēģis, kurš pagaidām vienīgais nav izdots kriminālvajāšanai, bet kuru izdos nākotnē - Artuss Kaimiņš -, ņirgājas par PVN samazināšanu, lai gan pirms vēlēšanām viņš to aktīvi solīja saviem vēlētājiem. (Dep. A. Kaimiņš: “Paldies!”) Tāpēc es aicinu cilvēku ar smagām krimināla rakstura problēmām - Artusu Kaimiņu - balsot un atbalstīt PVN samazināšanu. (Dep. A. Kaimiņš: “Ko tu bez manis darītu?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Cienījamie opozīcijas deputāti! Es saprotu, ka jūs, visticamāk, gribētu iestrādāt priekšlikumu, ka PVN mums vispār nav jāmaksā. Un mani, jaunu deputātu, tiešām pārsteidz tas (vecos kolēģus tas, protams, nepārsteidz, jo tās ir opozīcijas metodes), ka tad, kad runājam par nodokļu samazināšanu, jūs sakāt, ka nodokļi ir jāsamazina faktiski līdz minimumam visām precēm, produktiem, bet tad, kad runājam par naudu, kas nepieciešama izglītībai un veselības aprūpei, jūs, protams, esat pirmie, kas debatē un saka - vajag šīm jomām budžetā atvēlēt vairāk naudas. Tad no kurienes... no kurienes ņemt šo naudu?

Jautājumā par PVN samazināšanu augļiem un dārzeņiem es joprojām neesmu iepazinies ar pārliecinošu Zemkopības ministrijas izvērtējumu, cik efektīvs ir bijis PVN samazinājums augļiem un dārzeņiem. Nav un nav, un nav pārliecības, ka tas būtu bijis efektīvi.

Es domāju, ka pilnīgi nekorekti ir tas, ka no Saeimas tribīnes vairāki runātāji, kas ir, es domāju, arī saistīti ar ēdināšanas biznesu, norāda Valsts ieņēmumu dienestam uz to, ka tas kaut kādā veidā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) vēršas pret nodokļu nemaksātājiem. Manuprāt, Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāvēršas vēl stingrāk pret nodokļu nemaksātājiem. Mēs nevaram... mēs nevaram no Saeimas tribīnes... un mēs nevaram tā kā leģitimēt to, ka cilvēks var nemaksāt nodokļus, pēc tam pārreģistrēties citā uzņēmumā un turpināt nemaksāt nodokļus.

Es aicinu neatbalstīt šādus destruktīvus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dūrīša kungs, jūs laikam neesat pamanījis, ka tad, kad ieviesa samazināto PVN augļiem un dārzeņiem, pirmajā gadā pēc samazinātā PVN ieviešanas valsts budžetā ienāca par 13 miljoniem vairāk, nevis mazāk līdzekļu. Samazinātais PVN pirmās nepieciešamības pārtikas precēm dod pozitīvu efektu attiecībā uz budžetu. Tas - pirmkārt.

Otrkārt. Galvenā tēze, kas ir visā attīstītajā pasaulē, - gan pirmās nepieciešamības svaigajiem pārtikas produktiem, gan pirmās nepieciešamības apģērbiem (bērnu apģērbiem un tamlīdzīgi) ir samazinātas nodokļa likmes, jo valsts uzdevums ir nevis izģērbt nabadzīgāko sabiedrības slāni, bet atbalstīt.

No paaugstinātās nodokļa likmes, ja tā ir augsta, nav iespējams valstij iegūt milzīgu pozitīvu nodokļu pienesumu. Tieši otrādi! Nodokļa samazināšana šajās grupās dod pozitīvu pienesumu un ļauj nabadzīgākajai cilvēku daļai vienkārši izdzīvot. Samazinātais nodoklis pārtikas produktiem dod pozitīvu pienesumu ekonomikai. To rāda budžeta dati.

Tā ka nevajag runāt par to, ka nodokļus nevajag maksāt. Nodokļus vajag iekasēt tajās nozarēs, kur ir bagātais cilvēku slānis, nevis no nabadzīgākās cilvēku daļas. Tas arī viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ņemot vērā, ka trešajai daļai deputātu nav ekonomiskās... nekādas pieredzes... nav pieredzes ar uzņēmējdarbību (Dep. L. Ozola: “Kā tu zini?”), es tomēr aicinātu tos, kuriem šādas pieredzes nav, nebūt strausiem, neiebāzt galvu zemē un netēlot, ka viss apkārt ir labi un viss ir kārtībā.

Mēs dzīvojam ar milzīgu pelēkās ekonomikas zonu. Mēs dzīvojam apstākļos, kuros uzņēmējiem - it sevišķi mazajam un vidējam sektoram - ir milzīgas problēmas komunikācijā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Es nerunāju par visiem. Vienmēr ir labi uzņēmumi. Bet vienmēr var būt labāk.

Ja pie jums... pie mums nāk uzņēmēji no dažādām nozarēm un rāda tos ceļus, pa kuriem vajadzētu iet, lai mēs iznāktu ārā no šīs pelēkās zonas, lai samaksāto nodokļu masa būtu lielāka, tad, lūdzu, esiet vismaz tik laipni un ieklausieties.

Dūrīša kungs, es nelobēju nekādu savu, man nav sava... Es runāju par nozari, kuru ļoti labi pārzinu. Tieši tāpat kā jūs runājat par dzīvniekiem, par veterinārajām klīnikām un tā tālāk. Tas jau nav aizliegts, mēs katrs iestājamies par lietu, ko pārzinām vislabāk. Sākotnēji, manuprāt. Tur nav nekā peļama! Un nevajag, lūdzu, tos cilvēkus, kuri atklāti atnāk un paziņo, ka šajā valstī ir problēmas ar nodokļu sistēmu, saukt par noziedzniekiem un recidīvistiem! Bet ar to šobrīd nodarbojas Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja. Un, ja viņa nemainīs savu komunikācijas veidu, tad, iespējams, viņa nav pareizajā vietā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Dūrīša kungs ir valdību veidojošās partijas un frakcijas loceklis, un viņam ir iespēja iepazīties ar visiem datiem, bet, ja nav, tad es varu pateikt, ka samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem ir veicinājis gan PVN maksātāju skaita pieaugumu, gan augļkopības un dārzkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījumu (Dep. S. Riekstiņš: “Bet cenas kādas?”), gan arī vidējās algas pieaugumu dārzeņu un augļu ražošanas un tirdzniecības nozarē (Dep. K. Feldmans: “Cenas samazinājās?”), un šie skaitļi... Ja mēs runājam par cenām, tad kilograms kartupeļu, salīdzinot ar iepriekšējo cenu... es domāju, ka jums būs grūti pamanīt atšķirību (Dep. K. Feldmans: “Cenas ir pieaugušas!”), ja runājam par dārgākām precēm, piemēram, gaļu... Šajā situācijā būs gan ēnu ekonomikas apkarošana, gan arī cenas samazinājums.

Bet, ja runājam par to, ka Dūrīša kungs nosauca šo priekšlikumu par destruktīvu, tad kā jums būtu jārīkojas? Jums būtu jāstājas ārā no valdības, jo Arturs Krišjānis Kariņš, kas vada jūsu valdību, varētu teikt, ir destruktīva priekšlikuma pamatlicējs, jo viņš 2012., 2013. gadā, kad bija Eiropas Parlamenta deputāts, savā mājaslapā tieši ir pateicis: “Lai stimulētu ekonomisko izaugsmi, ir jāsamazina PVN.” To jūs varat izlasīt viņa mājaslapā. Un Bondara kungs... Pārsēdieties prom no Bondara kunga, jo viņš ir tas, kurš ir rosinājis samazināto PVN veselīgai pārtikai, būdams LRA!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Mani sarūgtina šīs debates, un es pateikšu, kāpēc. Ja runājam par priekšlikumu, tad es aicinu runāt par pašu priekšlikumu, nevis nodarboties ar pilnīgu demagoģiju. Tas vairāk tagad diemžēl attiecas uz koalīcijas pārstāvjiem, jo - par ko tad ir šis priekšlikums?

Šis priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar konkrētu lietu - nodokļa samazināto likmi piemērot tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie skābpiena produkti bez piedevām... piens, maize, svaiga vai atdzesēta gaļa un olas čaumalās. Kur šeit ir priekšlikums nemaksāt nodokļus? Kur šeit ir priekšlikums kaut ko pārkāpt? Ko jūs te nākat un stāstāt?

Tālāk. Jūs apgalvojat, ka šis priekšlikums samazinās budžeta ieņēmumus, bet kur ir jūsu aprēķini, kur ir jūsu pamatojums? Man ir jautājums cilvēkiem, kuri strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... jūs nākat ar konkrētiem argumentiem, nevis ar pilnīgi tukšu demagoģiju šajā gadījumā... man vispār tad jautājums - vai jūs kaut ko esat dzirdējuši par tādu lietu kā Lafera līkne, vai jūs varat pateikt, kur šinī līknē atrodas šis nodoklis? Uzskatāms piemērs, ko jūs sev par kaiti nosaucāt, ir samazinātā likme, kas tika ieviesta dārzeņiem. Tātad ekonomikas... Ar putām uz lūpām mēģināja iestāstīt, ka būs nodokļu iztrūkums. Izrādījās pilnīgi pretēji! Rezultātā no šiem produktiem tika iekasēts vairāk PVN. Un tas ir priekšlikums, par kuru mēs runājam, ka patiesībā tā tiks dota iespēja maksāt vairāk nodokļus (Dep. S. Riekstiņš: “Un pelnīt uzņēmējiem!”), vairāk motivēs maksāt nodokļus. Mēs pašlaik runājam, debatējam tieši par nodokļu kontekstu. (Dep. K. Feldmans: “Rimi! “Maxima”! Beidz lobēt!”) Tieši šinī kontekstā - par nodokļu ieņēmumiem.

Cita lieta, ka tālāk mēs varētu runāt (un tas būtu jau Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas jautājums), kādā veidā (Starpsauciens.) veicināt šo tirgus veidošanu... cenu veidošanos tirgū, lai tā būtu labvēlīgāka patērētājam. Tomēr to ar nodokļiem vien nesakārtosi. Šeit būtu vajadzīgi pavisam citi instrumenti, bet tas nav šī likumprojekta ietvars. Mēs tagad runājam konkrēti par šo priekšlikumu. Un, par šo priekšlikumu runājot, jāteic, ka šis priekšlikums nerunā par kaut kādām nelikumīgām lietām. Jūs tagad mēģināt iestāstīt, ka tas motivēšot pārkāpt to regulējumu, kurš attiecas uz nodokļu maksāšanu. Tieši otrādi - to cenšas izveidot tādu, lai nodokļi tiktu maksāti vairāk.

Ja jums ir kaut kādi konkrēti argumenti, es ļoti gribētu dzirdēt tos. Es redzu, ka Bondara kungs ir pieteicies runāt kā komisijas vadītājs. Es... noteikti viņš nāks un izstāstīs aprēķinus, kāda ir fiskālā ietekme šim priekšlikumam, kāpēc tas tiek noraidīts; ka viņam tiešām ir reāls pamatojums, nevis šāda demagoģija, ko mēs dzirdējām līdz šim.

Nāciet un pasakiet konkrētas lietas! Pamatojiet, kāpēc jūs neatbalstāt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

I. Zariņš. Šo priekšlikumu, ko jūs pats savulaik virzījāt. (Starpsauciens.)

M. Bondars (AP!).

Es nerunāšu par Latvijas “tipisko” augli - banānu. Es... es arī neteikšu, ka es neesmu pieteicies šeit runāt kā komisijas priekšsēdētājs. Es... arī tiem ekonomikas druvas kombainieriem, kuri nesaprot, ka ekonomiskajos ciklos ir dažādi laiki: ir tādi, kur ir pīķis, un tādi, kuros ir kritums, un tādi, kuros ir pieaugums. Un šajos dažādajos laikos (Zālē troksnis.) - šajos dažādajos laikos! - dažādi arī nodarbojas ar nodokļu politiku. (Dep. L. Liepiņa: “Tāpat kā jums - ir laiki, kad jūs esat pozīcijā, ir laiki, kad jūs esat opozīcijā!”)

Šajā brīdī, kad Latvijā ekonomiskais cikls, tā teikt, ir pīķī, nodokļus nesamazina. Nu, tas ir tā kā ābece, nu! Nu, nesamazina nodokļus tajā brīdī, kad ekonomika ir strauji augoša jeb atrodas tādā pilnbriedā kā Latvijā. (Dep. A. Gobzems: “Latvijā ir strauji augoša ekonomika?! Es atvainojos!”)

Un tad vienkārši visas šīs debates par argumentiem, par vēl kaut ko... tas viss vienkārši izpaliktu. Bet šobrīd mēs šeit nākam un klausāmies runas par “tipisko” Latvijas augli - banānu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Par ko tad ir šis priekšlikums? Faktiski, distancējoties no konkrētā nodokļu samazinājuma konkrētajām lietām, mēs varētu paskatīties konceptuāli.

Ir divi veidi, kā var strādāt nodokļu sistēma. Un tie diemžēl, man jāsaka, ir atkarīgi no ideoloģiskās nostājas.

Piemēram, kreisajiem - dažādiem komunistiem, sociālistiem, visādiem tur pretvalstiskiem spēkiem... viņiem ir ļoti svarīgi... viņi saka, piemēram, tā: “Paceļam...” Liberāļiem arī, godīgi sakot, bet es... mums labie liberāļi (Dep. K. Feldmans rāda AP! frakcijas virzienā. Smiekli. Aplausi.)... bet, piemēram, savukārt sociāldemokrāti... (Aplausi.) Tātad parasti ir tā: ceļam nodokļus, ceļam nodokļus un tad taisām visvisādus izņēmumus, piemēram, zālēm, viesnīcām, pārtikas produktiem - pienam, jogurtam... un tamlīdzīgi.

Tas konceptuāli ir tas pats, kas notiek, piemēram, Rīgas domē. (Dep. U. Augulis: “Par priekšlikumu!”) Rīgas domē notiek tā: nosakām nenormālu nekustamā īpašuma nodokli, tādu, ka vienkārši ir jāpamet mājas un jāiet dzīvot zem egles (Dep. U. Augulis: “Par priekšlikumu!”), un tad... es runāju par priekšlikumu... un tad vienkārši pērkam vēlētāju balsis, dodot atlaides konkrētām grupām. (Aplausi.) Ja par mums balso pensionāri, iedodam 90 procentu atlaidi un pārējiem konfiscējam īpašumu. Tā ir kreisā domāšana.

Kāda ir labējā domāšana? Kā ir parasti? Labējie parasti “izvelk” visas ekonomikas. Labējā domāšana ir tāda: nevajag valstij risināt problēmas uz... pārdalot līdzekļus, jo cilvēks, indivīds, daudz efektīvāk varēs izmantot savus naudas līdzekļus, nekā tos varēs pārdalīt valsts, jo valsts tik precīzi nekad nevarēs izmantot šos indivīdam nodokļu veidā atņemtos līdzekļus. Tāpēc labējie saka tā: nevis ceļam nodokļus un taisām daudz izņēmumu, bet atstājam maksimāli daudz ienākumu cilvēkiem uz rokas, jo tad viņi varēs daudz labāk tikt galā.

Tāpēc nav nekāds brīnums - viss ir ļoti skaisti... Arī te, Saeimā, sēž kreisie un labējie. Šeit runa ir par ideoloģisko virzienu. Par laimi, Saeimā šobrīd dominējošais ir labējais virziens, kur mēs ejam... atstāt cilvēkiem naudu uz rokas. (Dep. A. Gobzems: “Krišjāni, tu jau sevi pierādīji ar “3 × 500”!”) Tāpēc ir nepieciešams, piemēram, celt neapliekamo minimumu. To pat Eiropas Komisija nu jau rekomendē. To jau gadiem runā. Ar to mēs arī darbojamies. Lūdzu, atbalstiet!

Es saprotu, ka gribas aizstāvēt kreisās idejas, vai ne, Vjačeslav Dombrovski? Bet šoreiz ir jāvienojas par virzienu, ka glābjam no nabadzības un atstājam cilvēkiem naudu uz rokas. Un nesarežģījam sistēmu, netaisām izņēmumus! Es saprotu, ka Rīgas domē ļoti grūti būs nopirkt vēlētāju balsis, dāļājot labumus konkrētām grupām. Es saprotu. Ejam prom no tā! Ir jauni laiki iestājušies. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Tad atgriezies domē!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Bondara kungs, strauji augošā ekonomika... Strauji augošās ekonomikas vairs nav, Bondara kungs. Paskatieties datus! No šī gada tā jau stipri iet uz leju. Tā ka ir vieta jūsu paša darbiņam, lai tomēr kaut kā tie skaitļi rādītos daudz pozitīvāk.

Attiecībā uz iepriekš teikto. Manuprāt, tas, ka Stepaņenko kundze ar šādu priekšlikumu nāk, nav nekas jauns. Viņa vienmēr to ir darījusi. Viņa vienmēr par to ir iestājusies, un, manuprāt, pret opozīcijas deputāti koalīcijai būtu jāizturas ar lielāku cieņu. Vismaz iedodiet tos datus, parādiet, ka viņai nav taisnība, jo pagaidām tas netiek piedāvāts. Jo, cik es zinu, vienmēr ir bijuši šādi priekšlikumi, un man tiešām tas šķiet ļoti cienījami, ka politiķis ieņem šādu nostāju. Es arī atbalstu Stepaņenko kundzi un visus iesniedzējus. Bet, Feldmana kungs, Rīgas dome tomēr dāļā atlaides! Tas tiešām bija (Dep. K. Feldmans: “Tā ir patiesība! Ventspilī tas pats notiek!”) par nekustamā (Dep. K. Feldmans: “Jelgavā! Jūrmalā!”)... Arī Ventspilī... (Starpsaucieni: “Jūrmala ir labs piemērs!”)

Sēdes vadītāja. Debatējiet, lūdzu!

V. Valainis. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēru nosaka Saeima. Kad Saeima piedāvāja paredzēt atvieglojumus atsevišķām grupām, tieši jūs nobalsojāt pret šo priekšlikumu, Feldmana kungs. Tu nobalsoji pret to priekšlikumu! Feldmana kungs nobalsoja pret šo priekšlikumu - paredzēt atvieglojumus nekustamā īpašuma... grupām, kurām visvairāk tas ir vajadzīgs. Te nu būtu iespēja šīs dāvanas noņemt nost.

Šis likumprojekts, manuprāt, arī ir savā ziņā vēršanās... lai mazinātu nevienlīdzību... konkrētais priekšlikums... lai tiem cilvēkiem, kuriem tā jau maz naudiņas, maciņos paliktu vairāk. Manuprāt, tas ir atbalstāms. Ja jums ir kaut kādi aprēķini, kas parāda, ka šis priekšlikums nav atbalstāms un kaitēs budžetam, tad nāciet ar šiem aprēķiniem, izrādiet cieņu deputātiem, kas nāk ar šādiem priekšlikumiem. Tas taču nav grūti. Nevis sauciet viņus par demagogiem vai vēl kaut kā. (Dep. A. Kaimiņš: “Paldies, Valaiņa kungs! Visu labu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Dārgie kolēģi! Es gribētu vēl paskaidrot, kāpēc cena ir tāda, kāda ir veikalā, un nav samazinājusies. Mēs samazinājām PVN dārzeņiem un augļiem. Tomēr, kā tas kartupelis maksājis eiro par kilogramu, tā maksā. Bet es gribu jums pateikt, ka cena veidojas ne tikai no PVN. Ir vēl citas izmaksas. Pieaug minimālā alga? Pieaug. Degvielas cenas Latvijā pieaug? Pieaug. Loģistikas izmaksas pieaug? Pieaug. Uzglabāšanas cenas noliktavās? Pieaug.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien, dāmas un kungi! Kolēģi! Es ļoti lielā mērā piekrītu tam, ko teica Feldmana kungs par ideoloģisko... Es pie tā atgriezīšos. Bet sākumā gribu teikt, ka mums nav jautājums par ideoloģiju. Ir jautājums par kaut kādu elementāru ekonomisko kompetenci Latvijas valsts pārvaldē. Spēju izlīst ārā no slavenās Excel tabulas un saprast, ka pasaule ir drusciņ sarežģītāka par to. Ka, ceļot nodokli, mēs iekasējam vairāk.

Mēs esam sen pāri Lafera līknes augstākajam punktam tajās nozarēs, kas darbojas Latvijas iekšējā tirgū. Šis rosinājums ir mēģinājums kaut ko koriģēt tajā, nevis fundamentāli izmainīt, tam es piekrītu. Un tas ir galvenais jautājums. Kamēr mēs no tā neiziesim ārā, kamēr mūsu ministri un premjeri domās ekselī un neredzēs elementāras patiesības, proti, to, kāpēc mums aug ēnu ekonomika, kāpēc tā pieaugusi pēdējos gados, nekādu izredžu mums uzcelt ekonomiski normālu valsti nav.

Bet nu par ideoloģisko. Es pilnīgi piekrītu tam vektoram. Un patiesībā... Te daudzi ir smējušies par “3 × 500”... Es nesmejos, nopietni! Vismaz sadaļā, ka 500 - neapliekamais... Īstenībā... un tur es vēl vairāk Krišjānim piekrītu... 700 - tāds jau būtu īstenībā stāsts. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Jā. Tā ka vienkārši - kur ir?! Es gribu balsot. Nesiet šurp, un balsojam! (Starpsauciens.) Vismaz to vienu trešdaļu no tiem “3 × 500”... Nē, principā tie visi nav nepareizi... īsti... Es piekrītu faktiski visai... Tas būtiskākais ir neapliekamais minimums. Un tā nav nodokļu reforma. Tas nav stāsts par nodokļu celšanu reizi četros gados. Tas nav nodoklis. Tas ir neapliekamais minimums. Divas dažādas lietas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Es piekrītu, ka nu jau valstī ir nepieciešams “3 × 700”, bet jātiek galā ar “3 × 500”. Es par to domāju katru dienu, jo redzu, kā cilvēki dzīvo. (Dep. A. Gobzema starpsauciens.) Jā, protams, runāju arī ar koalīcijas partneriem. Un no tās jūsu bļaušanas jau nekas labāk nepaliek.

Bet, runājot par to, ka viena... Kā pirms PVN samazināšanas kaut kāda viena prece, piemēram, kartupeļi, maksāja vienu eiro kilogramā, tā arī pēc tās maksāja vienu eiro kilogramā. Tam faktam cēloņi nebūs jāmeklē, piemēram, kaut kādās saistītajās izmaksās pašās par sevi. Cēloņi būs jāmeklē tanī apstāklī, ka ir līdzsvara cena... ir runa par līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu. Un, ja nav nekāda spiediena, nav konkurences tirgū un ir tikai dažas, teiksim, divas, lielveikalu ķēdes, kuras izplata šos kartupeļus, tām nav nekādas vēlmes samazināt cenu, par kādu prece tiek pārdota cilvēkiem, jo viņi tik un tā iet un pērk to preci. Mēs varētu nulle procentu tur visam piešķirt - cenas pilnīgi nemainītos... varbūt tikai vizuāli - uz divām dienām, kā bija šajā gadījumā...

Tāpēc ir nepieciešams stiprināt konkurenci tieši izplatīšanas ziņā, lai izdarītu spiedienu uz šo piedāvājumu... uz tiem, kuri stāv piedāvājuma pusē, un līdzsvara cena samazinātos. Tad būs efekts tam, ka tiek samazināts pievienotās vērtības nodoklis kaut kādām preču grupām. Tā ir tā sauktā mikroekonomika.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs diezgan bieži pieskaramies augļu un dārzeņu jomai un runājam par PVN likmi. Man bija tā laime būt iekšā šajā procesā, jo es iepriekš strādāju vairumtirdzniecības uzņēmumā, kas tirgo augļus un dārzeņus.

Man jāpiekrīt Krišjānim, ka sākotnēji tas efekts... cena veikalā nedaudz samazinājās, bet pēc brīža atgriezās iepriekšējā līmenī. Un no PVN likmes samazināšanas lielākie ieguvēji bija tieši tirgotāji, kas ir par PVN ieņēmumu palielinājumu visai nozarei. Tas izskaidrojams ar to, ka šī nozare bija ļoti lielā pelēkajā zonā, bija ļoti daudz uzņēmumu, kur PVN vispār nemaksāja, veda no Polijas augļus un dārzeņus, tirgoja un PVN nemaksāja vispār. Samazinot PVN likmi, viņi vairs nebija tik ieinteresēti nodarboties ar krāpniecību. (Dep. I. Zariņš: “Nu bet par to ir stāsts!”)

Bet šeit mēs runājam par cilvēku, runājam par nozari...

Tālāk. Par maizi un pienu. Šīs nozares nav tik lielā pelēkajā zonā, jo mēs patērējam vietējo ražotāju maizi un pienu. Lielie vietējie ražotāji... mēs zinām, kas tie ir... ar dažiem izņēmumiem... tur tiek arī importēts no ārzemēm... Tā ka mēs pienu un maizi nepatērēsim četrreiz vairāk... Un būsim reālisti - tas atstās fiskālu ietekmi uz budžetu.

Par gaļu mēs varam runāt arī, tur ir līdzīgi kā ar augļiem un dārzeņiem - diezgan liels pelēkās zonas ietvars.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (KPV LV).

Vienu lietu tikai vēl gribu piebilst. Aizmirsu pateikt. Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nesen viesojās Polijā. Ļoti daudz ko interesantu varējām uzzināt, tai skaitā par administratīvi teritoriālo reformu.

Bet par nodokļiem. Manuprāt, Kazinovska kungs bija tas, kurš uzdeva jautājumu par to, kā atbalstīt mazās lauku saimniecības. Tas tikpat labi iederas šajā kontekstā. Atbilde ir ļoti skaidra. Tas, ko ir izdarījuši poļi, - saimniecībām, uzņēmumiem līdz 12 tūkstošiem eiro apgrozījuma gadā nodokļi nav jāmaksā vispār. Līdz 30 tūkstošiem - kopējā nodokļu maksa divi procenti, līdz sasniedz lielas saimniecības apjomu un maksā visus nodokļus. Tas interesantais joks ir... es skatos, Mārtiņ, uz tevi... izlien no tās Excel tabulas ārā... nu vismaz tu kā komisijas vadītājs, ja ministrija nespēj! Tas lielākais joks ir tāds, ka tas ne tikai ir veicinājis normālu... Kā saka, maziem uzņēmumiem uzdevums ir nodrošināt darba vietas un pabarot savu ģimeni, bet smieklīgākais ir tas, ka absolūtie nodokļu apjomi ar šādu Polijas politiku... ir palielinājušies ieņēmumi budžetā ar šādu... un to viņi paņēma no Austrijas. Varbūt mums arī laiks saprast un izlīst no Excel? Mārtiņ, tev ir iespēja!

Sēdes vadītāja. Krauzes kungs, jums pietiktu debatēm ar divām minūtēm?

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Jūs šodien teicāt ļoti daudzas pareizas lietas, bet es gribētu atgādināt, ka, protams, ir pircēju intereses, kuras, kā jūs teicāt, nav realizējušās, cena nav pietiekami kritusies, bet... tikai uz īsu laiku. Ļoti svarīgi ir arī Latvijas ražotāji. Ja šinī gadījumā PVN ir samazināts, tad ražotājam konkrētā saimniecībā... vai tie ir augļi, dārzeņi... vai mēdz būt citas nozares... uzlabojas naudas plūsma, un tas ir svarīgi, ka paši ražotāji prasa, ka šīm nozarēm vajadzētu samazināto PVN. Atcerieties arī to! Tā ir palīdzība mūsu vietējiem ražotājiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. Zakatistovs. Arī komisijā bija dzīvas diskusijas par šo jautājumu. Iespējams, liberāļus nesauca par labajiem vai kreisajiem, bet citādi tika noiets gar visām dimensijām. Es domāju, ka pamatā pret šiem jautājumiem izturējās ar cieņu, un jautājumi par samazināto PVN ir darba kārtībā, domājot par 2020. gada budžetu. Tie komisijā tika noraidīti nevis tāpēc, ka nav svarīgi, bet tāpēc, ka ir jāskata 2020. gada budžeta kontekstā.

Tātad 4. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Stepaņenko, Dūklava, Gobzema, Šmita, Sprūdes, Liepiņas un Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Lūdzu uzreiz... nekavējoties uz komisijas sēdi Sarkanajā zālē! Tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde sāksies tūlīt pat, lai pabeigtu vakar iesāktos darbus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Lūdzu tūlīt uz pavisam īsu sanāksmi Zelta... Baltajā zālē!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Atvainojos! Vārds Saeimas sekretāram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Atvainošanās pieņemta. (Smiekli.) Paldies.

Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Marija Golubeva, Kaspars Ģirģens, Andrejs Judins... Andrejs Judins! (Starpsauciens: “Ir!”) Es viņu neredzu... Kāpēc viņš klusē? Uzmanīgāk, lūdzu! Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols... nav, Inguna Rībena... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Prezidijam ir priekšlikums pagarināt pārtraukumu vēl par piecām minūtēm, tātad līdz pulksten 11.10, jo komisija vēl turpina darbu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēl strādā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Tātad atsāksim darbu pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pēc pārtraukuma turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Nepareizi. Dari vēlreiz!

Tātad atkārtoju - skatām likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajā lasījumā.

5. - deputāta Znotiņa priekšlikums. Attiecībā uz komunikāciju starp Valsts ieņēmumu dienestu par PVN reģistrāciju un PVN maksātāju reģistrā esošajām personām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 6. - deputāta Znotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Mēģinājums paplašināt komunikācijas kanālu skaitu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums attiecas uz 83.⁵ panta pirmo daļu. Šis pants paredz atvieglojumus tam, kā VID var izslēgt no PVN maksātāju reģistra negodprātīgus nodokļu maksātājus. Tas savā būtībā, protams, ir atbalstāmi un pareizi. Tomēr svarīgi būtu atrunāt nosacījumus, kādā veidā VID nosūta paziņojumus, lai neveidojas situācija, ka mēs “iegriežam” arī godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kad, teiksim, uzņēmējs ir atvaļinājumā vai komandējumā un ierakstītā vēstule vienkārši stāv pastā. Tāpēc mans priekšlikums paredz, ka jānosaka obligāta prasība VID ne tikai nosūtīt ierakstītu vēstuli, bet arī uzņēmums jāinformē īsziņas un telefona saziņas formā, pirms tiek, teiksim, atslēgts tā PVN reģistrācijas numurs.

Aicinu atbalstīt! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. Zakatistovs. Komisijā jautājums tika skatīts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Znotiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 34, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. 7. - deputāta Znotiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 9. - deputātes Ločmeles-Luņovas un deputātes Papules priekšlikums par grozījumu spēkā stāšanās laiku. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zakatistovs. 10. - deputātes Lindas Liepiņas priekšlikums par spēkā stāšanās laiku. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zakatistovs. 11. - deputātu Stepaņenko, Dūklava, Gobzema, Šmita, Sprūdes, Liepiņas un Krauzes priekšlikums par spēkā stāšanās laiku. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet tik un tā izteikšu savu viedokli, jo šis priekšlikums paredzēja mūsu priekšlikumu spēkā stāšanās termiņu. Un šis spēkā stāšanās termiņš saskan ar budžeta spēkā stāšanās termiņu.

Tāpēc mēs konsekventi... nevis aicinām atbalstīt šo priekšlikumu rītdien uz pusdienas laiku, bet konsekventi... gribējām kopā ar jums strādāt pie budžeta veidošanas un lūgt, lai šis priekšlikums... lai šis samazinātais PVN stātos spēkā ar 1. janvāri.

Bet tie argumenti, kurus es dzirdēju attiecībā uz ražotājiem... Vitenberga kungs teica, ka maizei un pienam tas vispār neko nenozīmē; ka tas samazinātais PVN nav nekāds atbalsts. Taču es vēlos pateikt, ka mēs... atšķirībā no dažādiem tādiem priekšlikumiem, kuri nāk no koalīcijas, piemēram, par akcīzes palielināšanu kvasam, un par kuriem nenotiek pirms tam nekādas konsultācijas ar ražotājiem un pēc tam ir jādzēš ugunsgrēks, mēs gan... neraugoties uz mūsu, opozīcijas, ierobežotajiem resursiem, esam rīkojušies ļoti gudri un apdomīgi.

19. martā mēs sanācām kopīgā sapulcē ar ražotājiem, arī ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem un ekonomistiem, īpaši nereklamējot šo sēdi. Mēs neatklāsim, kuri no ražotājiem piedalījās, lai viņiem pēc tam nesekotu kaut kādas represijas. Jo mēs zinām: kolīdz kāds no uzņēmējiem vai ražotājiem vairāk tā kā sastrādājas ar opozīciju, uzreiz viņiem... seko visādas vēstules un zvani. Tāpēc mēs neteiksim, kas konkrēti piedalījās šajā sanāksmē.

Bet es varu teikt to, ka arī maizes ražotāju pārstāvji apliecināja, ka samazinātais PVN tik tiešām viņiem palīdzēs tādā veidā, ka šīs PVN atmaksas... viņiem nevajadzēs tik daudz līdzekļu... Un olu ražotājiem tieši tāpat - viņiem būs iespēja būt konkurētspējīgiem šajā tirgū, kur ir ukraiņu ražotāju olu ļoti daudz... un arī citu valstu.

Tāpēc... Protams, ja jums ir vēlēšanās iepazīties ar ražotāju viedokli... pirms viedokļa izteikšanas par to, ka kādam kaut kas nepalīdzēs... Es aicinu jūs tik tiešām sekot mūsu piemēram un izveidot šādu līdzīgu diskusiju, un pajautāt konkrēti uzņēmējiem, kā viņiem tas palīdzēs un vai tiešām viņi ir tajā ieinteresēti. Un es jums varu apliecināt, ka visu šo ražotāju pārstāvji - gan piena nozares, gan olu nozares, gan arī maizes un, protams, arī gaļas ražotāji - apliecināja, ka šī iniciatīva viņiem ir nepieciešama.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mazliet no vēstures - par jautājumu, kas saistīts ar samazināto PVN pārtikai.

Ir 2019. gada 14. februāris - Mīlestības diena. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš ir no Nacionālas apvienības, savā sociālajā... portāla vietnē ir ielicis ziņu ar fotogrāfiju, kurā viņš ir redzams kopā ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Jāni Vitenbergu no KPV LV, un raksta: “Esmu gandarīts, ka ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju Jāni Vitenbergu ir vienots redzējums vairākos svarīgos zemkopības nozares attīstības jautājumos, tajā skaitā par samazinātā PVN piecu procentu noteikšanu svaigai gaļai un olām.”

Tas ir tas, pret ko jūs šodien esat debatēs. (Starpsauciens.) Šodien jūs esat “pret”, bet 14. februārī, Mīlestības dienā, kopā draudzīgi fotografējoties, jūs sakāt, ka jums ir vienots redzējums par šī nodokļa samazinājumu. (Smiekli.)

Otra lieta, kas ir būtiska un jāpasaka Latvijas sabiedrībai. Es aicinu KPV LV pārstāvi Ati Zakatistovu no šīs tribīnes atbildēt uz jautājumu, par ko runā Saeimas kuluāros un kas ir dzirdēts no tā saucamās attīstības komisijas, ka patiesībā (Starpsauciens: “Komitejas!”)... vienalga, kā jūs to tur saucat, tāpat tā ir koalīcijas padome... ka šajā komitejā tiek apsvērts jautājums nevis par PVN samazināšanu, tajā skaitā gaļai un olām (Dep. A. Kaimiņš: “Kādām olām?”), par ko jūs runājāt Mīlestības dienā, bet gan saistībā ar PVN likmes palielināšanu par četriem procentiem vispār, lai risinātu problēmas Latvijā.

Es gribētu, lai attīstības komitejas vadītājs no tribīnes apstiprina vai noliedz, ka šādas runas attiecībā uz PVN paaugstināšanu par četriem procentiem attīstības komitejā nekad nav bijušas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā par šo priekšlikumu ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Kas notika Mīlestības dienā?”)

A. Zakatistovs. Bija jautājums, ir atbilde. Nē.

11. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

A. Zakatistovs. 12. - deputātu Stepaņenko, Dūklava, Gobzema, Šmita, Sprūdes, Liepiņas un Krauzes priekšlikums. Arī par samazināto PVN likmi. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī šis nav balsojams.

A. Zakatistovs. 13. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums par laiku, kad likme stātos spēkā. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Zakatistovs. 2019. gada 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. 15. jūnijs?

A. Zakatistovs. 11.

Sēdes vadītāja. 11. jūnijs?

A. Zakatistovs. Jūnijs, es atvainojos! 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājām ar trijiem aizsardzības nozarē būtiskiem likumprojektiem, un pirmais no tiem - “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajā lasījumā.

Tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 2. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš paredz noteikt mazāku sodu, nekā tas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 3. ir Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra doktora Arta Pabrika priekšlikums. Līdzīgi paredz samazināt soda apmēru, kāds tas bija pirmajā lasījumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura precizējumi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Šajā likumā beidzas administratīvās atbildības... Noteikti arī vairāki ierobežojumi attiecībā uz formas tērpa valkāšanu.

1. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums, kas paredz to, ka turpmāk Ministru kabinets noteiks tikai būtiskāko formas tērpa sastāvdaļu aprakstu, pārējo noteiks aizsardzības ministrs. Šis priekšlikums tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 2. - aizsardzības ministra priekšlikums, kas paredz to, ka privātpersonas turpmāk pašas nevarēs pasūtīt formas tērpu un atšķirības zīmes, kā vien ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vai Aizsardzības ministrijas īpašu atļauju. Arī šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 3. priekšlikums ir tehniska rakstura grozījums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Arī 4. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 5., 6., un 7. priekšlikums ir līdzīga rakstura. Faktiski... konsultējoties ar Juridisko biroju, bija aicinājums apvienot vairākus pantus, līdz ar to 76. un 78. pants tiek apvienots, tāpat kā 77. un 79. pants.

5. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 6. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Un arī 7. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Tehniska rakstura grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Un arī 9. priekšlikums - tie ir tehniska rakstura grozījumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. 20., ja?

M. Staķis. 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. 20.?

M. Staķis. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Arī šis likumprojekts komisijā tika izskatīts otrajā lasījumā.

1. ir aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums.

Būtība ir šāda. Līdz šim dienesta pakāpju piešķiršana speciālistiem Zemessardzē bija tieši tāda pati kā profesionālā dienesta karavīriem. Tomēr jāņem vērā, ka Zemessardze ir brīvprātīga organizācija, tādēļ mēs esam nedaudz, tā teikt, samazinājuši šos nosacījumus, lai varētu vairāk speciālistu iegūt pakāpes. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 2. - tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 3. un 4. priekšlikums arī ir saistīts ar formas tērpu valkāšanu, (līdzīgi kā Militārā dienesta likumā).

3. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Arī 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 5. - tehniska rakstura grozījums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Un 6. ir saistīts ar 4. priekšlikumu, kuru mēs esam jau atbalstījuši. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Arī par šo likumprojektu komisijas vārdā lūdzu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. 7. un 8. priekšlikums vēl palika...

M. Staķis. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītāja. 7. un 8. priekšlikums.

M. Staķis. Es atvainojos. Taisnība.

Tie abi ir tehniska rakstura grozījumi un atbalstīti.

Sēdes vadītāja. 7. priekšlikumu deputāti atbalsta.

M. Staķis. Un 8. ...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

M. Staķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”.

Uz otro lasījumu saņemti 23 priekšlikumi.

Komisijas vārdā izstāstīšu par galvenajiem jeb būtiskākajiem priekšlikumiem, par normām, ar ko ir papildināts šis likumprojekts otrajā lasījumā.

Pati pirmā, pati galvenā lieta ir šāda. Valsts kontrolei ir paredzēts ieviest sistēmu, kas nodrošinās sektora... vadītāju un revidentu sertifikāciju valsts kontroles revīziju veikšanai. Tādējādi tiks veicināta revīziju veikšana atbilstoši augstākās kvalitātes standartiem un nodrošināta revīzijas personāla kvalifikācijas paaugstināšana.

Starptautiskā prakse un starptautiskie revīzijas standarti uzsver arvien pieaugošo atšķirību starp pieeju publiskā un privātā sektora revīzijām. Privātajā sektorā akcents tiek likts uz pareizu darījumu uzskaiti, sniedzot pārskatu lietotāju pārliecībai par uzņēmuma finanšu stāvokli, bet publiskā sektora revīzijās daudz būtiskāka uzmanība ir pievēršama darījumu likumībai un lietderībai.

Valsts kontrolē ir ieviesta un darbojas starptautiskajām prasībām atbilstoša darbinieku zināšanu un prasmju attīstīšanas sistēma, tomēr nepieciešams celt publiskā sektora revidenta profesijas prestižu un īpaši izcelt revidentus, kuri spēj vadīt Valsts kontroles revīzijas, kā arī paaugstināt šo revidentu praktiskās un teorētiskās zināšanas.

Priekšlikumi likumprojektā “Grozījumi Valsts kontroles likumā” paredz Valsts kontroles padomei izveidot sertifikācijas komisiju, kas izsniedz sertifikātus revīziju veikšanai. Noteikt, ka par revīzijas departamenta sektora vadītāju, kā arī revīzijas grupas vadītāju varēs būt tikai personas, kurām ir attiecīgais sertifikāts. Likumprojektā ir paredzēts pārejas posms un noteikts, ka sertifikāts ir jāiegūst līdz 2023. gada 1. janvārim. Tāpat likumprojektā ir atrunāti tie jautājumi, kas saistās ar Eiropas Parlamenta un Padomes Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Jā, tās ir galvenās lietas. Šis ir viens no paketes likumprojektiem... publisko personu mantas izšķērdēšanas likumā...

Sāksim iet cauri visiem priekšlikumiem.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kas ir atbildīgā komisija, priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 14. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Valainis. 16. - deputāta Valaiņa priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 15. priekšlikums.

V. Valainis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 16. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Valainis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 20. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet komisijas vārdā izstāstīšu, par ko bija šis priekšlikums. Tas paredzēja kārtību, kādā Valsts kontrole vēršas pret tām personām, kas nav godprātīgi pildījušas savus amata pienākumus. Būtība ir tāda, ka esošā kārtība, kas likumā ir nostiprināta, paredz to, ka persona vēršas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, aizstāvot savas tiesības. Ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, kas radās darba grupā, tad šī persona vērstos... atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai. Komisijā pēc debatēm šis priekšlikums vienprātīgi tika noraidīts, lai gan no personas viedokļa iepriekšējā redakcija bija labāka. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Valainis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Valainis. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, kolēģes! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi skatīšanai otrajā lasījumā grozījumus Enerģētikas likumā.

Sākotnēji komisijas sēdē bija ļoti daudz priekšlikumu - veseli 34. No tiem 1.-33. priekšlikums bija no ekonomikas ministra Nemiro kunga, 34. - no Juridiskā biroja. Šie priekšlikumi bija par nozīmīgiem jautājumiem. Tur bija skarts gan siltumapgādes uzņēmumu regulējums, gan - tas ir vēl svarīgāk - arī jautājumi, kas ir saistīti ar reģionālā gāzes tirgus izveidi Baltijā. Tur ir starptautiska vienošanās. Tam visam ir jāsāk darboties jau nākamgad. Jautājumi - lieli un svarīgi, un nozīmīgi. Raisījās arī diskusijas. Bija dažādi viedokļi, bija dažādas vēstules no uzņēmumiem un organizācijām. Katrā ziņā skaidrs, ka šos priekšlikumus vajadzētu skatīt. Un viens no viedokļiem, kas izskanēja, - būtu labi, ja šo viedokli... šos priekšlikumus, kas ir principiāli... ka tie, tā teikt, nāktu caur valdību pirmām kārtām.

Pēc komisijas sēdes tika saņemta ekonomikas ministra vēstule, ar kuru tika atsaukts 1.-33. priekšlikums, tāpēc tos es šodien neizklāstīšu. Mēs katrā ziņā ceram, ka šie priekšlikumi drīz atkal atgriezīsies kā atsevišķs likumprojekts... vai arī no valdības kā likumprojekts. Katrā ziņā tos šodien neskatām.

Un 34. - Juridiskā...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad 1.-33. priekšlikums - tie ir atsaukti. Debates par tiem ir iespējamas. Vai kāds no deputātiem vēlas debatēt par 1.-33. priekšlikumu? Nē, deputāti debatēt nevēlas.

Mēs tātad varam sākt izskatīt 34. priekšlikumu.

D. Pavļuts. Paldies.

34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls - labota atsauce uz likuma nosaukumu, proti, vārdi “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” aizstāti ar vārdiem “Administratīvās atbildības likums” attiecīgā locījumā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Pavļuts. Šā gada 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kamēr aparāts mēģina saprast, kas pie tā ir atnācis, es stāstīšu, ko mēs esam sadarījuši mūsu komisijā.

Tātad strādājam ar grozījumiem Būvniecības likumā.

Saņemti deviņi priekšlikumi, no kuriem trīs priekšlikumi jau ir atsaukti.

1. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums atsaukts.

I. Zariņš. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums, kurš paredz, ka saistībā ar administratīvo atbildību patvaļīgas būvniecības jomā... kurš paredz, ka sodīt varēs ne tikai par patvaļīgu būvniecību būvē, bet arī zemesgabalā. Tas ir tas principiālākais labojums, kas šeit ir; pārējie visi paredz vienkārši strukturālas izmaiņas, lai sakārtotu šo likuma pantu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura priekšlikums - vienkārši latviskāk, korektāk izteikta panta vārdu... konstrukcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdus “būvdarbu veikšanu” ar vārdiem “būvniecības pakalpojumu sniegšanu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar ēku apsekošanu. Izņemot laukā vārdu “periodiskās”, šis pants tagad attieksies uz visām, ne tikai periodiskām apsekošanām. Priekšlikums atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

I. Zariņš. Jā.

8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 9. - satiksmes ministra priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums atsaukts.

I. Zariņš. Jā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. Šī gada 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. jūnijs.

Darba kārtībā - paziņojumu izskatīšana.

Par Saeimas deputātu administratīvo sodīšanu.

Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2019. gada 8. janvāra līdz 2019. gada 23. aprīlim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie un godājamie kolēģi! Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Administratīvo pārkāpumu uzskaites nodaļas ziņas par administratīvi sodītiem deputātiem, kuras ir Sodu reģistra rīcībā.

Pirmā. Dagmāra Beitnere-Le Galla. (Starpsauciens: “Ooo!”) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 11. rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.²⁷ panta “Priekšrocības ceļa zīmju prasību pārkāpšana” otrās daļas. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 1. martā.

Tālāk. Aldis Gobzems. (Zālē troksnis.) Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības kontroles biroja Speciālo uzdevumu nodaļā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁴ panta desmitās daļas “Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana”. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 12. martā.

Aldis Gobzems. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā pieņemts lēmums par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. l “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (Zālē troksnis. Dep. A. Gobzems: “Bet tas ir vecs! Es tad nebiju deputāts!”) 5. punkta (“Laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 20. punktā noteiktos gadījumus.”) prasību neievērošanu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 8. aprīlī.

Linda Liepiņa. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā pieņemts lēmums par 2018. gada 18. maijā izdarītu pārkāpumu - Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta (“Laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 20. punktā noteiktos gadījumus.”) prasību neievērošanu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 14. janvārī.

Linda Liepiņa. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā pieņemts lēmums par 2018. gada 6. augustā izdarītu pārkāpumu - Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. l “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta (“Laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpašā režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 20. punktā noteiktos gadījumus.”) prasību neievērošanu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 14. janvārī.

Anita Muižniece. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 5. rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.²⁸ panta “Aizlieguma ceļa zīmju prasību pārkāpšana” otrās daļas. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 28. janvārī.

Ivars Puga. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 9. rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana” astotās daļas. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 16. februārī. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Labas ziņas - Urbanovičam beidzot nav sods!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad paziņojumu esam uzklausījuši.

Darba kārtībā - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 16 544 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību” noraidīšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! 2019. gada 2. aprīlī Saeima saņēma 16 544 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību”. Šā gada 24. aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas autori, kura pamatoja iesniegumā izteikto ierosinājumu izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālo būvju aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšanu. Iniciatīvas autore norādīja, ka formulējumi par šāda veida piemiņas objektiem esošajā likumdošanā esot pārāk vispārīgi.

Komisijas deputāti izteica divus priekšlikumus par šī kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību.

Komisija savā šī gada 24. aprīļa sēdē ar balsu vairākumu nolēma neturpināt kolektīvā iesnieguma izskatīšanu un to noraidīt, pamatojoties uz to, ka pieminekļu aizsardzības jautājuma regulējums ir pietiekams jau esošajos likumos.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 16 544 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību” noraidīšanu”.

Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Pārdaugavas memoriāls nepieder nevienai politiskajai partijai. Tas nozīmē - ir neatkarīgs no tā, kas ir Rīgas mērs vai Krievijas prezidents. Tas ir Rīgas iedzīvotāju īpašums, uzbūvēts par pilsētnieku un visu Latvijas iedzīvotāju naudu, kā arī ar viņu darbu. (Zālē troksnis.)

Četrus miljonus 657 tūkstošus un 99 rubļus šis piemineklis izmaksāja 1985. gadā. Un tur pielika roku Latvijas izcilie mākslas spēki, proti, skulptori Bukovskis, Kristovskis, Gulbis, Bāliņš, Vecumnieks, Zilgalvis, Bugajevs, kā arī konstruktori Beitiņš un Lācis.

Kad mirušo atdusas vietu nevar atrast, bieži piemiņai ierīko kopēju obelisku jeb kenotafu. Līdzīgs objekts atrodas Londonas centrā. Starp desmitiem tūkstošu karavīru, kuri gāja bojā Latvijā Otrā pasaules kara laikā, liela daļa bija arī latvieši un Latvijas Republikas pilsoņi, kuri bija iesaukti Sarkanajā armijā. Piecdesmit tūkstoši cilvēku. Līdz pat šim laikam meklēšanas vienības atrod karavīru mirstīgās atliekas Kurzemes mežos, kā arī Pierīgā. Sargāsim Rīgas kenotafu, lai tas vienmēr atgādina par to, kas nedrīkst atkārtoties!

Katram laikmetam piemīt savas kolektīvās atmiņas prakses. Šāda komemorācija mainījās arī Pārdaugavas kompleksam astoņdesmito gadu otrajā pusē - tas bija kā oficiāls simbols. Kvalitātē Uzvaras piemineklis aizvietoja Brāļu kapus, ko 40 gadus pēc kara padomju vara izmantoja saviem rituāliem. Un izrādās, ka jaunais objekts, kuru oficiāli nosauca “Karavīri atbrīvotāji”, patiešām atbrīvoja Brāļu kapu nozīmi kā Pirmā pasaules kara un Latvijas atbrīvošanas kara svētai vietai.

Sākot ar deviņdesmito gadu beigām, Pārdaugavā ar katru gadu pulcējās arvien vairāk cilvēku. Protams, viņu vidū veterānu jau ilgi ir ļoti maz.

Bet, ja atceraties Jāņa Čakstes kapa vietas apmeklētājus sešdesmitajos astoņdesmitajos gados, arī starp viņiem galvenokārt bija studenti, jaunā inteliģence. Tolaik viņiem sekoja kompetentas varas iestādes un viņiem draudēja dažādi “pārsteigumi”, tomēr cilvēki uz Meža kapiem nesa ziedus un sveces, jo viņu sirdīm tas bija svētīgi un svarīgi.

Katram cilvēkam ir vēlme būt līdzīgam ar kaut ko garīgu un lielu, pat ja viņš ir ateists. Mūsu laicīgajā sabiedrībā tieši vēstures simboli izpilda šo kulta lomu. Es ceru, ka jūs nedarīsiet pāri cilvēku ticībai, jo tas nav valstiski.

Es aicinu neatbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas slēdzienu un turpināt izskatīt vairāku tūkstošu Latvijas pilsoņu iniciatīvu par Otrā pasaules kara pieminekli Rīgā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai divi teikumi.

Šis piemineklis ir veltīts karaspēkam, kas cīnījās ar nacistisko Vāciju; divus gadus cīnījās kopā, četrus gadus - pret. Tāpēc aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 16 544 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 20, atturas - 1. Līdz ar to kolektīvais iesniegums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, pavisam īsi. Apsveicu Saeimas basketbola komandu ar kārtējo uzvaru pār Iekšlietu ministrijas komandu! (Aplausi.) Visas komandas vārdā īpaši gribu izteikt pateicību deputātam Jurim Jurašam. Viņš bija šajā spēlē labākais no Saeimas basketbola komandas. Paldies viņam! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Maija nogalē pusapaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Vitālijs Orlovs, un mēs viņu sveicam! (Aplausi. Dep. J. Kursīte-Pakule pasniedz ziedus. Dep. A. Latkovskis: “Rūgts!”)

Vārds Saeimas sekretāram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Marija Golubeva... nav, Kaspars Ģirģens... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Rihards Kols... nav, Jānis Vucāns... nav zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

Pēc 15 minūtēm, tātad pulksten 12.10, sāksim izskatīt 6. jūnija sēdes darba kārtību.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 8. sēdes
2019. gada 30. maijā turpinājums
2019. gada 6. jūnija

Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 324/Lp13) (1.lījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 958, 1060)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Čakša
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” (Nr. 336/Lp13) (Dok. Nr. 1040, 1040A, 1040B)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 66/Lp13) (3.lījums) (Dok. Nr. 991)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Debates	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Feldmans
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 70/Lp13) (3.lījums) (Dok. Nr. 992)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” (Nr. 73/Lp13) (3.lījums) (Dok. Nr. 993)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 65/Lp13) (3.lījums) (Dok. Nr. 994)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 72/Lp13) (3.lījums) (Dok. Nr. 995)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 71/Lp13) (3.lījums) (Dok. Nr. 996)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” (Nr. 336/Lp13) (1.lījums) (Komisija ierosina atzīt par steidzamu) (Dok. Nr. 1040, 1040A, 1040B)
Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 195/Lp13) (3.lījums) (Dok. Nr. 998)
Ziņo	- dep. J. Krišāns
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 194/Lp13) (3.lījums) (Dok. Nr. 999)
Ziņo	- dep. J. Krišāns
Likumprojekts “Grozījums Muitas likumā” (Nr. 145/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 966)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” (Nr. 100/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 967)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 134/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 968)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” (Nr. 127/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 969)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” (Nr. 104/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 970)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 95/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 971)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 271/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 977)
Ziņo	- dep. A. Zakatistovs
Debates	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. M. Bondars
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. M. Bondars
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Sprūde
	- dep. D. Šmits
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Vitenbergs
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Krauze
Paziņojumi
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. M. Bondars
	- dep. J. Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Debašu turpinājums	- dep. R. Znotiņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 93/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 983)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 94/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 984)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 96/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 985)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 164/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 1005)
Ziņo	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 124/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 1007)
Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 197/Lp13) (2.lījums) (Dok. Nr. 1008)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2019. gada 8. janvāra līdz 2019. gada 23. aprīlim (Dok. Nr. 1004)
Ziņo	- dep. J. Jalinska
Lēmuma projekts “Par 16 544 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību” noraidīšanu” (Nr. 166/Lm13) (Dok. Nr. 976)
Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
Debates	- dep. N. Kabanovs
	- dep. A. Kiršteins
Paziņojums
	- dep. V. Valainis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs

Balsojumi

Datums: 06.06.2019 09:03:33 bal001
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (324/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:09:57 bal002
Par - 75, pret - 10, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (324/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:24:16 bal003
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (66/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:25:38 bal004
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (70/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:26:17 bal005
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” (73/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:27:21 bal006
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (65/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:28:00 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (72/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:29:33 bal008
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (71/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:31:59 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā (336/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:32:28 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā (336/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:34:55 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (195/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:35:58 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (194/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:37:21 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Muitas likumā (145/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:38:31 bal014
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (100/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:39:49 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (134/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:41:10 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (127/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:42:15 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” (104/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:43:41 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (95/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:56:36 bal019
Par - 29, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (271/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 09:57:05 bal020
Par - 31, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (271/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 10:30:29 bal021
Par - 37, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (271/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 10:31:00 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.06.2019 11:14:04 bal023
Par - 31, pret - 34, atturas - 7. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (271/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 11:21:45 bal024
Par - 29, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (271/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 11:22:11 bal025
Par - 56, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (271/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 11:24:09 bal026
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (93/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 11:26:16 bal027
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (94/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 11:28:13 bal028
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (96/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 11:33:53 bal029
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (164/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 11:36:35 bal030
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (124/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 11:39:53 bal031
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (197/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 11:52:15 bal032
Par - 66, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 16 544 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību” noraidīšanu (166/Lm13)

Datums: 06.06.2019 11:52:44 bal033
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija