Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas otrā sēde
2019. gada 2. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 2. maija sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ineses Sniķeres atbrīvošanu no tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Guntas Līdakas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 26. maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vladimiram Nikonovam šā gada 24. un 25. aprīlī.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Nikonova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24. un 25. aprīlī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gundaram Daudzem šā gada 2. maijā.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gundara Daudzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Viktoram Valainim šā gada 2. maijā.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viktora Valaiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram šā gada 2. un 3. maijā.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2. un 3. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valērijam Agešinam no šā gada 7. maija līdz 9. maijam.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valērijam Agešinam no šā gada 7. maija līdz 9. maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Teirumniekam no šā gada 13. maija līdz 16. maijam.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Teirumniekam no šā gada 13. maija līdz 16. maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai šā gada 9. maijā.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai šā gada 9. maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Pugam šā gada 9. maijā.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Pugam šā gada 9. maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ineses Sniķeres atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 30. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ineses Sniķeres atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2019. gada 10. maiju atbrīvot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Inesi Sniķeri no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās veselības stāvokļa dēļ.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ineses Sniķeres atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Guntas Līdakas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš. (Starpsauciens.) Es redzu, ka nav. Vai ziņotājs ir zālē? Ziņotāja nav zālē, un darba kārtības jautājums tiek pārvirzīts uz sēdes beigām. (Starpsauciens: “Kauns!”)

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt! Tātad trešajā lasījumā tiek izskatīts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. Citu priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemti seši priekšlikumi, un visi priekšlikumi ir saistīti ar zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanos rajona (pilsētas) tiesās.

Līdz ar to 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas groza likumprojekta nosaukumā vārdu “grozījums” uz daudzskaitli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Un arī 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šo nākamo sešu likumprojektu pakete ir saistīta ar attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu, kura paredz uzlabot situāciju ar akcionāru, it sevišķi mazo akcionāru, tiesību aizsardzību. Tā ir 2017. gada 17. maija direktīva 2017/828, kas groza iepriekšējo direktīvu. Un šajā paketē ir paredzēti vairāki bloki, tādi kā akcionāru identificēšana, aktīvu pārvaldītāju un pilnvaroto padomdevēju pārredzamība, akcionāru tiesības balsot par vadītāju atlīdzību (tas ir ļoti būtisks papildinājums!), akcionāru iesaiste saistīto pušu darījumu apstiprināšanā.

Un... jā. Nu, faktiski tie ir tie galvenie uzdevumi. Un sīkāk tad pie pārējiem likumprojektiem...

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Kiršteins. Termiņš - 17. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” laikam skar ikvienu no mums. Un arī lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, kuri ir iesaistīti dažādu līmeņu pensiju fondos. Pamatots ir jautājums, kāpēc bieži vien šie fondi nav bijuši pietiekami efektīvi... sākot ar dažādām komisijām...

Mēs esam izskatījuši arī apakškomisijā šos jautājumus, to skaitā jautājumu, kāpēc attīstītajās valstīs šīs komisijas ir vairākas reizes mazākas nekā Latvijā, bet peļņa šiem fondiem ir lielāka. Un tāpēc... Ieviešot šo direktīvu, ir paredzēts novērst veselu rindu trūkumu.

Fondi, tādi kā privātie pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības... tā ir dzīvības apdrošināšana... un dažādu aktīvu pārvaldnieki var būt ietekmīgi akcionāri akciju sabiedrībās. Un ir svarīgi arī parastajiem akcionāriem vai fondu dalībniekiem saņemt informāciju par to, kādās akciju sabiedrībās šie fondi naudu ir ieguldījuši. Tātad tagad tiek paplašinātas fondu dalībnieku tiesības iegūt informāciju arī no tādām akciju sabiedrībām, kuras varbūt... kurās varbūt attiecīgā fonda nav, bet nākotnē var piedalīties šo akciju sabiedrību izlaisto akciju iegādē. Un jebkuru informāciju, kas ar to ir saistīta, turpmāk fonda dalībniekiem būs iespējams pieprasīt. Tā saucamā iesaistīšanās politika...

Un vēl viena lieta. Projekts paredz, ka ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu... par to, kādā veidā fonda vadība ir realizējusi... kāpēc... kādi ir bijuši mērķi... kāpēc tā ir iegājusi vienā vai otrā akciju sabiedrībā... Tātad - katru gadu... Nevis, kad gribēsies, bet līdz katra gada 1. augustam būs jāsniedz sīks pārskats par iesaistīšanās politiku.

Direktīvā ir noteikts arī pienākums iestrādāt pensiju fonda... publiskot informāciju par ieguldījumu stratēģijas atbilstību pensiju plānu saistībām un pensiju plānu ieguldījumiem. Bieži vien... teiksim, jūs aizejat vai nu uz banku, vai... kas nodarbojas attiecīgi ar šiem fondiem, un tur jums izstāsta to stratēģiju, bet nav atskaites, vai tā darbība gada laikā vai ilgākā periodā ir bijusi atbilstoša šai stratēģijai. Var būt, ka, teiksim, attiecīgais fonds ir iegādājies pavisam citas akcijas vai ka kaut kādas citas intereses ir bijušas. Tātad šis ir ļoti būtisks papildinājums... direktīvas. Un šie grozījumi...

Jā, un vēl viena lieta, kas varbūt jāpārdomā uz otro lasījumu. Par to mūs informēja arī komisijas sēdes laikā, kad likums tika apspriests. Ir diezgan... nu, nevar teikt, ka apgrūtinoši, bet... ja fonda dalībnieks grib fondu mainīt, viņam ir uz turieni jāiet, paiet kaut kāds laiks. Būtu jāpadomā par to, ka fondu maiņu dalībniekam varētu atvieglot, kā tas ir, teiksim, telekomunikāciju jomā. Ja jums nepatīk esošais operators, jūs piereģistrējaties pie jauna operatora, un viņš pats nokārto saistības ar iepriekšējo.

Tātad ir variants, ka mēs varētu uz otro lasījumu iestrādāt šādu labojumu - jūs atrodat kādu labāku vai jums liekas, ka ir kāds labāks pensiju fonda pārvaldnieks, jūs ejat pie viņa, nokārtojat visus dokumentus, un tālāk jau pārvaldnieks nokārto saistības ar jūsu iepriekšējo. Tas ir diezgan būtiski, un man liekas, no visas paketes šis ir vissvarīgākais likums.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Priekšlikumi iesniedzami līdz 17. maijam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kiršteins. 17. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Darba kārtībā — likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Princips ir tāds pats kā iepriekšējam. Tātad direktīva dalībvalstīm uzliek pienākumu nodrošināt iesaistīšanās politiku, ko izstrādā aktīvu pārvaldnieki, un projekts nosaka gadījumu - ja alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks iegulda fondu līdzekļus akciju sabiedrības akcijās, pārvaldniekam ir jāizstrādā iesaistīšanās politika un jāsniedz visa informācija tāpat kā iepriekšējā, pensiju fondu, situācijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kiršteins. 17. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Darba kārtībā — likumprojekts “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Tātad likumprojekts “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā”. Šis grozījums ir paredzēts, lai skartu līdz šim tādu diezgan jūtīgu tēmu - kādā veidā dalībnieki var kontrolēt atalgojumu un komisijas. Viens ir jautājums par vadītāju atlīdzības ziņojumu... lai nebūtu tā, ka dalībnieki sūdzas, ka viņiem nav bijis nekādas teikšanas. Kā jau es teicu, komisijas ir pārāk lielas, algas ir lielas. Varbūt kādu brīdi attiecīgais fonds strādā ar zaudējumiem, bet pārvaldniekiem un vadībai ir ļoti lieli ienākumi. Tagad dalībnieki varēs to kontrolēt.

Direktīvā ir paredzētas prasības samazināt izdevumus, kas saistīti ar papildmaksu par pārbaudes procedūru veikšanu ārpus gada pārskata revīzijas, un dažādi citādi uzlabojoši priekšlikumi. Arī šis ir samērā būtisks paketes likumprojekts.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kiršteins. 17. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Darba kārtībā — likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Bez visa iepriekšējos likumos jau iestrādātā šeit ir precizēta tāda lieta, ka ieguldījumi var būt akciju sabiedrībās, kuru juridiskā adrese ir ārpus Latvijas - Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs -, un šo akciju sabiedrību akcijas ir iekļautas dalībvalstu regulētajā tirgū. Tātad, ja fonds kaut kādā veidā ir saistīts... un ir veicis šos ieguldījumus ārpus Latvijas... ir arī jāsniedz visa informācija par šo akciju sabiedrību darbību, ko pieprasa dalībnieki.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Kiršteins. 17. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Viss iepriekš teiktais attiecas arī uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras ir tiesīgas veikt dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu. Un tāpat tur ir aktīvu pārvaldnieki... tātad viņu darbības caurskatāmība, viņu atbildība... algu noteikšana, revīzijas kārtība, ieguldījumi, informācijas sniegšana gan Latvijas... gan par Latvijas uzņēmumiem, gan par Eiropas Savienības jeb Eiropas Kopienas uzņēmumiem...

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17. maijs. Un, iesniedzot priekšlikumus uz otro lasījumu, lūdzu skatīt kopā visus šos likumprojektus, jo tie labojumi jāiestrādā visos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Labrīt, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”.

Ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz vēl vienu alternatīvu nostiprinājuma lūguma iesniegšanas veidu, proti, oficiālo elektronisko adresi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un 8., pēdējais, - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 13. maiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ieva Krapāne.

I. Krapāne (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

Pirmkārt. Likumprojektā tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumos normas, kas izriet no Eiropas Savienības regulas par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu.

Otrkārt. Likumprojekts paredz administratīvā sloga mazināšanu.

Treškārt. Likumprojekts papildina bezdarba riskam pakļauto personu loku.

Ceturtkārt. Likumprojekts paredz atcelt licencēšanas prasības personāla atlases pakalpojumu sniedzējiem darbam Latvijā.

Piektkārt. Likumprojekts saskaņo Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma terminoloģiju ar citiem likumiem, piemēram, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, kā arī ietver tehniskus grozījumus.

Un sestkārt. Pašlaik likumprojekts nosaka to, ka darba meklētāju statusa zaudēšanas pamats ir tai skaitā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana, izņemot šā statusa iegūšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem.

Lai novērstu iespējami negodīgu praksi, likumprojektā precizēta minētā norma, labojot termiņu no diviem mēnešiem ar nosacījumu, ka darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss iegūts maksimāli divreiz 12 mēnešu periodā uz laiku, kas kopā nepārsniedz 60 dienas.

Juridiskajam birojam nebija konceptuālu iebildumu. Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” Sociālo un darba lietu komisijā tika atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Krapāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Otrajam lasījumam tika iesniegts likumprojekts “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kurš ir iekļauts to likumprojektu kopā, kur nepieciešami grozījumi sakarā ar Privatizācijas aģentūras statusa maiņu.

Otrajam lasījumam tika iesniegti tikai daži precizējoša rakstura priekšlikumi. Tos iesniedza Juridiskais birojs, bet, tā kā tie tika iesniegti pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, komisijas sēdes laikā tos pārstrādāja kā komisijas priekšlikumus.

Tātad 1. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. 2. - komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Un 3. - komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Ločmele-Luņova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Šis ir viens no tiem likumprojektiem, par kuriem premjers saka - “kapitālais remonts”. Un tā tas arī ir. Zināms “kapitālais remonts” sektorā, kas saucas “Latvijas finanšu sistēmas uzraudzība un funkcionēšana”, ir jāveic. Un tāpēc būs vesela virkne grozījumu, ieskaitot šos, lai savestu kārtībā Latvijas finanšu sektoru un finanšu sektora uzraudzību tā, lai Latvijai nebūtu risku nonākt ne baltā, ne melnā... nē, baltā labāk lai nokļūst! Ne melnā, ne puspelēkā, ne tumši pelēkā sarakstā.

Un tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija garās debatēs ir skatījusi gan likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, gan arī likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, lai saprastu, ko valdība šajā “kapitālajā remontā” ir iecerējusi. Komisijā uz pirmo lasījumu grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā ir atbalstīti. Un aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt tos. Jo pēc būtības... tas zināmā mērā maina kārtību, kādā mēs ievēlam atbildīgās amatpersonas; tas maina arī kārtību, kādā iedalām, kādi uzdevumi ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas viņiem jādara.

Tās ir svarīgas lietas. Bez tām nevar veikt reformas. Tā ka lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es neapšaubu neko no tā, ko Bondara kungs teica par nepieciešamību... var to saukt arī par “kapitālo remontu”... par nepieciešamību uzlabot mūsu finanšu sektora pārvaldību, padarīt to stingrāku un saprotamāku, bet es droši vien ļoti nožēlotu, ja es neizteiktu šodien viedokli un nepaustu bažas par to, uz kurieni šis piedāvājums šobrīd ved. Es runāju par pārvaldības jaunā modeļa piedāvājumu.

Lai jūs varētu labāk saprast, vispirms es gribētu īsi raksturot esošo modeli. Esošais, kas, protams, ir ar zināmiem trūkumiem, ir tāds: Saeima ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, un pēc tam, saskaņojot Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai, pārējie trīs locekļi tiek iecelti no priekšsēdētāja puses. Protams, ir izrādījies, ka ne vienmēr šis modelis varbūt ir pareizākais.

Tas, ar ko mēs sadūrāmies, bija, neslēpšu, konflikts starp diviem Saeimas ieceltajiem cilvēkiem - starp priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Un, manā skatījumā, viens no galvenajiem iemesliem bija tas, ka tie trīs, lai kā viņi... viņi arī, protams, balso kā priekšsēdētājs, starp viņiem konfliktu nav, bet viņi nav ar darba pienākumiem. Rezultāts bija tāds, ka vietnieks ļoti daudz laika pavadīja vai nu Finminā, vai kādā no citām organizācijām, kafejnīcā... Bet konflikts neapšaubāmi iezīmējās, un jāmaina tas modelis bija.

Bet kāds ir piedāvājums? Es vēršu uzmanību uz to, ka iepriekšējā Saeimā šāds piedāvājums jau bija. Un, konsultējoties gan ar uzraugiem, gan ar ekspertiem, es tā kā... lūdzu to toreiz noņemt, jo... Mēs ļoti straujiem soļiem ejam uz kaut ko ļoti bīstamu - ejam uz politiski ieliktiem cilvēkiem, ejam uz... Kaimiņa kunga šodien diez kāpēc nav, bet ejam uz... NEPLP... tur arī savulaik lika... ar ļoti, ļoti skaļiem lozungiem par neatkarību... Kādas tik organizācijas kur un kā to nevirzīja! Un šeit tiek piedāvāts patiešām ļoti respektabls izvirzīšanas mehānisms. Tajā pašā laikā - atceros, kā NEPLP... tomēr tas beidzās ar atsevišķu cilvēku apsēšanos vienā telpā un... tomēr katram loceklim kāds politisks atbalsts aiz muguras stāv.

Mēs tagad esam pie banku jomas, kas neapšaubāmi... Pirmām kārtām ir ļoti augsta līmeņa cilvēkiem jābūt, lai varētu tur strādāt, saņemot astoņus tūkstošus, ja nemaldos. Tur jābūt augstas klases līmenim. Nu, labi, tas ir viens no tā... Es varētu ļoti politiski arī uzreiz teikt... Un tas, protams, skan labi. Jūs izvēlējāties piecus Saeimas ieceltus cilvēkus. Piecus tādēļ, lai katrai koalīciju veidojošajai partijai būtu pa savam cilvēkam. Pēc tam aiz katra nostāsies pa savai bankai - būs aizmugure... Bet es ļoti ceru, ka tā tas varētu arī nebūt. Es neapšaubu, ka gribējāt ļoti labi to izdarīt. Tajā pašā laikā, protams, nekur likumā nav rakstīts, ko šie cilvēki darīs.

Esošā padome ir nodarbināta. Tie ir departamentu vadītāji. Es pieņemu, tas varētu būt arī... tur tikpat labi varētu būt Latvijas Bankā strādājošie vai kādi citi eksperti, bet šajā gadījumā, izņemot vadītāju, kuram ir jāvada, kuram tas ir pienākums... es baidos, ka pārējie četri nezinās, ko darīt, jo likums par viņiem nerunā. Viņi vienkārši sanāks uz padomēm un tad kaut ko lems. Padome, starp citu, sanāk salīdzinoši reti.

Toties atlaišanas mehānisms jūsu piedāvājumā ir ielikts ļoti vienkāršs - 10 deputāti uzraksta pieprasījumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs te var ik pēc mēneša nokļūt uz izbalsošanas sola, kas, man šķiet, ir absolūtā pretrunā ar to, ka mēs gribam ļoti neatkarīgu, ļoti respektablu un kontrolēt spējīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Tāpēc, man šķiet, šis piedāvājums zināmā mērā ir absurds. Es vēršu arī uzmanību... esmu redzējis divas jūsu komisijas vēstules... no Latvijas Bankas. Vienā runā par to pašu, ko es runāju, bet pēc nedēļas viņi saka - tomēr tā nav domājuši, kas nozīmē, ka acīmredzot pa nedēļu ir bijušas kaut kādas pārrunas.

Nevar tādu atbalstīt, bet es nedomāju, ka jūs nenobalsosiet. Koalīcija ir liela un spēcīga, jūs to atbalstīsiet. Bet tādā gadījumā, lūdzu, vismaz nesteidzieties, diskutējiet, jo šīs lietas, uz ko es norādīju, patiešām ir bīstamas. Gribot ar “kapitālo remontu” dabūt kaut kādu efektu, ka tik beigās nesanāk defekts, kas novelk kaut kur atpakaļ. (Starpsauciens: “Zemāk jau nav kur!”)

Paldies. (Dep. J. Urbanovičs: “Vot, blēži!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, daudzi no jums domā, ka tūlīt balsosiet par kārtējiem tehniskajiem priekšlikumiem, kuru mērķis, kā teica Bondara kungs, tiešām ir “kapitālais remonts”, stiprināta FKTK un cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. It kā šī cīņa būtu daudz veiksmīgāka, ja mēs likumā tagad ierakstīsim, ka FKTK pienākums ir cīnīties pret naudas atmazgāšanu, it kā līdz šim FKTK par to neko nebūtu zinājusi. Bet labi.

Visticamāk, jums arī iestāstīja, ka šie grozījumi ir ļoti būtiski, lai Latvija neiekļūtu pelēkajā sarakstā, lai izpildītu Moneyval rekomendācijas. Bet tās visas ir pasakas. Moneyval neprasa izdarīt to, kas tiek piedāvāts šajā likumprojektā. Jūs to neatradīsiet Moneyval rekomendācijās. Un šie grozījumi nemaz nav tik vienkārši.

Pirmām kārtām ar šiem grozījumiem jūs vājināsiet FKTK un būtiski samazināsiet tās autonomiju. Un iespējams, ka tas tiek darīts, tiek piedāvāts ar tīšu nodomu. Mums pašlaik ir sistēma, kas par FKTK paredz ļoti skaidru personīgo atbildību. Gan skaidru personīgo atbildību FKTK vadītājam par visu, kas notiek finanšu sektorā... viens cilvēks, priekšsēdētājs, skaidra politiskā atbildība... gan arī skaidru politisko un personīgo atbildību tiem, kas virza šo cilvēku. Tie ir finanšu ministrs un Latvijas Bankas prezidents, savstarpēji vienojoties. Un, ja kas, mēs zinām, kas ir personīgi atbildīgs par, iespējams, sliktu FKTK vadītāju. Tātad ļoti skaidra sistēma ar ļoti skaidri definētu personīgo un politisko atbildību. Šo grozījumu mērķis ir pilnībā demontēt šo sistēmu. Tagad par kandidātu virzīšanu atbildību uzņemsies viss Ministru kabinets.

Godātie kolēģi, uzdodiet sev jautājumu - kāpēc finanšu ministrs vēlas noņemt no sevis personīgo atbildību par jaunā FKTK vadītāja kandidāta virzīšanu? Mūsu valstī, kolēģi, lēmumus deleģē Ministru kabinetam tad, kad vēlas noņemt jebkādu personīgo atbildību, kad gatavo kaut ko ļoti interesantu. (Dep. S. Riekstiņš: “Un SASKAŅA runā par personīgo atbildību?!”) Kas tad gaidāms? Kas? Uzdosim jautājumu: kas gaidāms finanšu nozarē, kad finanšu ministrs Reirs, kurš atšķirībā no daudziem no jums, kas esat tikko ievēlēti, jaunievēlēti deputāti, ir politikas veterāns, vēlas no sevis noņemt jebkādu politisko atbildību par jauno FKTK priekšsēdētāju? Uzdodiet sev šo jautājumu.

Tagad visus piecus FKTK padomes locekļus apstiprinās Saeima. Nu, te jau Kučinska kungs izteicās... Nu, tiešām... piecas koalīcijas partijas - pieci FKTK padomes locekļi... ērti, protams, ja? Bet rezultātā, saprotiet, FKTK tiks pilnībā politizēta. (Dep. K. Feldmans: “Bet kā ir Singapūrā?”) Protams, uz... Mēs neesam Singapūrā pagaidām. (Dep. K. Feldmans: “Bet jūs taču solījāt!”) SASKAŅA vēl nav valdībā, ja.

Godātie kolēģi! Vai jūs tiešām neesat sapratuši, ka ar šiem grozījumiem pašreizējais FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš tiks atlaists no amata nepilnus trīs gadus pirms viņa amata termiņa beigām? Tas, iespējams, ir šo grozījumu patiesais mērķis. Kāpēc? Kāpēc?! Par kādiem nodarījumiem FKTK priekšsēdētājs tiks noņemts no amata, turklāt tik steidzami un tik absurdā veidā? Tas arī ir jautājums, kuru jums, godātie kolēģi, vajadzētu sev uzdot.

Tā kā Kariņa valdība ne tiešā veidā, ne ar savu pārstāvju starpniecību nav paskaidrojusi FKTK priekšsēdētāja plānotās atlaišanas iemeslus, es domāju, ka varu izteikt dažas hipotēzes.

Vai varētu būt, ka Pēters Putniņš pārāk slikti cīnījās ar nerezidentu ieguldījumiem? Noteikti nē! Pat pārāk labi cīnījās! Ļoti īsā laika posmā nerezidentu noguldījumu apjoms samazinājās par 75 procentiem. Nu, visticamāk, tas nav īstais iemesls.

Vai to prasa Moneyval? Nē. Palasiet Moneyval ziņojumu - absolūti pretēji! Ja Moneyval kādu slavē, tad tā esot FKTK. FKTK ir visvairāk slavētā iestāde Moneyval ziņojumā.

Vai Kariņa valdība, kāds ministrs vai kāds no koalīcijas politiķiem, kāds no jums ir izteicis pārmetumus FKTK priekšsēdētājam Pēteram Putniņam? Nē. Es neesmu dzirdējis. Es domāju, neviens to nav dzirdējis.

Nu tad ko gan tādu ir izdarījis Pēters Putniņš? Manuprāt, kolēģi, atliek tikai viens skaidrojums: FKTK priekšsēdētājs atļāvis “ABLV Bank” pašlikvidāciju, neļaujot tai nonākt maksātnespējas administratoru rokās. Izskatās, ka tieši šo lēmumu viņam nepiedos.

Tātad, godātie kolēģi, uzdodiet sev jautājumu - vai nevarētu būt tā, ka, atbalstot šo grozījumu virzīšanu, jūs palīdzēsiet izrēķināties ar principiālu FKTK priekšsēdētāju, kas ir nostājies pret politbiznesa interesēm? Vai tā tas varētu būt?

Kāda ir jautājuma cena? Ka biznesa modelis ir diezgan vienkāršs. Uz kādreizējās “mazās Šveices” drupām tagad tiek veidots šakāļu bizness - izspiešanas bizness. No Latvijā iestrēgušo... no Latvijas finanšu sistēmā iestrēgušo nerezidentu noguldījumu īpašniekiem tagad var prasīt, lai viņi skaidro savu līdzekļu izcelsmi - līdz nesamaņai, bezgalīgi. Un, ja viņi nespēs pierādīt savu līdzekļu izcelsmi vai to, ka viņi ir balti un pūkaini, tad šos līdzekļus viņiem atpakaļ neatdos.

Kolēģi! Pilsētā arvien biežāk runā, ka tas, kas notiek, ir tas, ka šo nerezidentu noguldījumu īpašniekiem tiek piedāvāts sakārtot jautājumu ar visiem atbildīgajiem dienestiem... protams, par procentu. Pilsētā runā, ka šis procents nepavisam nav saprātīgs un var pat sasniegt 80 procentus.

Vai jūs varat iedomāties šā biznesa iespējamo mērogu, piemēram, tikai “ABLV Bank” gadījumā? Nerezidentu ieguldījumu apjoms ir bijis vairāk nekā divi miljardi eiro. (Starpsauciens.)

Tātad kādi otkati bija iespējami? Līdz ar to Pētera Putniņa lēmums atļaut “ABLV Bank” pašlikvidāciju maksāja politbiznesa administratoriem vairākus simtus miljonu eiro. Un vai varētu būt, ka tieši par šo lēmumu Kariņa valdība vai tie, kas stāv aiz Kariņa valdības, tagad tik ļoti grib atlaist Pēteru Putniņu? (Dep. R. Kols: “Visu padomi!”) Vai varētu tā būt?

Godātie kolēģi! Ir taču skaidrs, ka tuvā nākotnē koalīcijai vajadzīgs paklausīgs regulators. Mūsu valstī ir arī citas bankas, kuras nodarbojas ar nerezidentu noguldījumiem. Varbūt kāds jau tagad domā par dažu šo banku likvidāciju? Vai varētu būt, ka tieši tāpēc Kariņa valdība piedāvā pašreizējo FKTK modeli, kas ir profesionāls un ar mugurkaulu, aizstāt ar paklausīgu politisku ielikteņu padomi? (Dep. K. Feldmans: “Jūs jau tur Rīgas domē labāk zināt!”) Padomājiet!

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jaunās VIENOTĪBAS valdība ir ķērusies pie finanšu sektora “kapitālā remonta”. Un loģiski rodas jautājums - kāpēc ir vajadzīgs finanšu sektora “kapitālais remonts” un kas ir radījis tādu situāciju, ka mums ir vajadzīgs šis remonts? Atgādināšu pēdējo 10 gadu finanšu ministrus.

Einars Repše, partija “Jaunais laiks”, no kuras izveidojās VIENOTĪBA. Finanšu ministrs 2009., 2010. gadā kopā ar pašreizējo premjeru Kariņu ienāca politikā.

Andris Vilks no VIENOTĪBAS. Finanšu ministrs laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam. Laikā, kad premjers bija VIENOTĪBAS veiksmes stāsts... personīgais veiksmes stāsts Valdis Dombrovskis, kurš arī bija finanšu ministrs no 2002. gada līdz 2004. gadam.

Jānis Reirs - VIENOTĪBA. Finanšu ministrs no 2014. līdz 2016. gadam, visbezjēdzīgākās idejas, diferencētā neapliekamā minimuma, tēvs.

Dana Reizniece-Ozola - 2016.-2019. gads, un vēlreiz Jānis Reirs. Nu jau no Jaunās VIENOTĪBAS. Kā jūs redzat, visilgāk pēdējo 10 gadu laikā, pat ilgāk, finanšu sektoru ir vadījusi VIENOTĪBA, pēc kuras, kā izrādās, 2019. gadā ir vajadzīgs “kapitālais remonts”.

Nākamā lieta, kas būtiska šajā kontekstā, ir jautājums - ar ko tad mēs esam sākuši finanšu sektora “kapitālo remontu”? Mēs esam vienīgā valsts, kura ir aizklapējusi ciet savu nacionālo kapitālu “ABLV Bank” izskatā... vienīgā valsts, un par to šausmīgi priecājamies. Mēs esam paši iznīcinājuši savu finanšu sektoru, kurā pietiekami liela iekšzemes kopprodukta daļa tiek veidota ar nacionālo kapitālu, un mēs priecājamies par to.

Vēl viena lieta, kas ir jāpasaka; Vjačeslavs Dombrovska kungs jau tai pieskārās. Kā zinām, lielākais stress finanšu sektora “kapitālā remonta” sakarā ir bijis par to, ka “ABLV Bank” notiek pašlikvidācija, nevis piespiedu likvidācijas process, kurā maksātnespējas administratori varētu nopelnīt ap 400 miljoniem eiro.

Un šeit es gribu uzsvērt vienu īpašu gadījumu par finanšu sektora “kapitālā remonta” dalībniekiem, kas centās novest un centās ietekmēt šo procesu, lai konkrētajai finanšu institūcijai būtu piespiedu likvidācija. Šī persona, kā mēs to zinām, ir nošautais Mārtiņš Bunkus. Es gribu atgādināt, ka nošautā Mārtiņa Bunkus partneris vairākās epizodēs, tajā skaitā “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā, bija advokāts Romualds Vonsovičs, kurš vienlaikus ir arī advokāts VIENOTĪBAS pārstāvim Latkovska kungam, kurš sēž šeit pirmajā rindā. (Starpsauciens.)

Tas, ko es vēlos pateikt attiecībā uz finanšu sektora “kapitālo remontu”, - ir skaidrs, ka mēs ejam uz politizētu uzraugu, politizētu uzraugu attiecīgajā jomā. Un koalīcija teiks, ka tas ir labākais pārstāvis. Piedod, piedod, Mārtiņ! Es zinu, ka man ar tevi ir labas attiecības... Tu šobrīd gan neklausies (es runāju par Mārtiņu Bondaru) (Dep. M. Bondars: “Es klausos, klausos! Ar šito ausi!”), bet šis būs par tevi.

Koalīcija saka - kārtība, kādu viņi grib ieviest, būs tā efektīvākā un pareizākā. Piemērs, es domāju, mums ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kuras vadītājs ir Mārtiņš Bondars, kuram ir viens skaļi zināms process finanšu jomā. Mēs runājam par to, ka gribam novērst jebkuras šaubas. Un es arī esmu pārliecināts - tā ir mana cilvēciskā pārliecība -, ka Mārtiņš Bondars attiecīgajā strīdā nav vainīgs. Bet vienlaikus viņš, kamēr notiek šis strīds, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs. Tas, protams, grauj parlamenta prestižu.

Un līdz ar to... Šīs ir salīdzināmas situācijas. Ja mēs padarīsim Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par politiskas tirgošanās placi, kur visi padomes locekļi būs koalīcijas virzīti, tad... ir jāpasaka vēl viena lieta: tad principā mēs politizēsim finanšu sektoru, jo ir tāda neliela detaļa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem ir pienākums uzraudzīt bankas. Tātad viņi uzrauga konkrētas bankas. Katrs padomes loceklis faktiski ieiet kādā konkrētā bankā. Tas nozīmē, ka mums tagad ir politiskas bankas? Ka tas pasākums, ko sauc par “kapitālo remontu”, būs politizēt finanšu sektoru? Tāds faktiski ir šo grozījumu, šī piedāvājuma mērķis - noņemt no trases esošo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību, tāpēc ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība faktiski nav pieļāvusi piespiedu likvidāciju vienai konkrētai bankai, kuru sauc par “ABLV Bank” un uz kuras rēķina varētu piespiedu likvidācijas gadījumā dažu kungu advokāti vai pietuvinātie nopelnīt prātam neapveramu summu, faktiski neko nedarot. Tāds ir tas mērķis. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt.

Es aicinu neatbalstīt to vēl viena iemesla dēļ. Un tas ir pats pēdējais iemesls. Moneyval rekomendācijas - tas nav obligāts likums, kas ir jāizpilda. Mūsu valstij var piedāvāt risināt kādas problēmas, bet mums nevar neviens cits uzspiest un obligātā formā pateikt, kas mūsu valstij ir jādara. Faktiski nav pieņemama attiecībā uz neatkarīgu, suverēnu valsti tāda kārtība, ka var kāds diktēt obligātus priekšnoteikumus, kas ir jāizdara. Rekomendācijas savā būtībā nozīmē nevis pavēli, bet priekšlikumu, ko varētu darīt vai ko varbūt vajadzētu uzlabot, bet tas nenozīmē aklu liekšanos tādā kalpa pozā jeb stājā, nerūpējoties par savas valsts interesēm.

Vēl. Un tas ir pats pēdējais, ko es gribu pateikt. Tie pārmetumi, kas ir bijuši vērsti pret “ABLV Bank”... analogi pārmetumi ir tikuši vērsti arī citās valstīs... Es nosaukšu piemēru ar “Swedbank”. Vai “Swedbank” ir uzsākts likvidācijas process? Es esmu dzirdējis un lasījis presē, ka “Swedbank” vadītājai, aizejot no amata.. pēc tam, kad ir pārmests, ir izmaksātas prēmijas divu miljonu eiro apmērā... Mūsu valstī mēs paši ar prieku likvidējam savu valsts nacionālo kapitālu un uzskatām, ka tas ir pareizi. Manuprāt, tā ir kļūda un mums to nevajadzētu pieļaut.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es par pagātni, tagadni un nākotni.

Par pagātni runājot. Dombrovska kungs, viens komentārs saistībā ar jūsu runu. Jūsu runa bija gara, bet es nesadzirdēju atbildi uz vienu jautājumu: ja viss ir tik labi, tad kāpēc viss ir tik slikti? Kāpēc Latvija finanšu jomā šobrīd karājas aizas malā? Ne jau tāpēc, ka viss ir vienkārši štokos, kā mēs teiktu. (Frakcijas SASKAŅA deputātu starpsaucieni.) Jā. Jūs skatāties uz mani, ja? Gribat, lai es parunāju par savu pagātni? Es jums vienā teikumā par to varu atbildēt. Man nav, par ko kaunēties. Man nav darbu, par kuriem finanšu sektorā kaunēties. (No frakcijas SASKAŅA: “A nedarbiem?”) Tā ka viss ir... Es varu droši skatīties jums acīs.

Par tagadni runājot. Ja Latvijā nekas netiks mainīts, tad, tautas valodā runājot, būs auzas. Paldies premjerministra kungam un valdībai, ka viņi ir sasparojušies un darbojas šajā jomā.

Par nākotni runājot. Kādai tai jābūt? Valstis izvēlas ļoti dažādus finanšu sektora pārvaldības modeļus. Arī Latvijai ir tiesības izvēlēties, kādu modeli vēlas, kā tā ievēlē savas amatpersonas, un tā tālāk. Tikai viena lieta - vajag saprast. Ja jau līdz šim sistēma ir radījusi rezultātu, kas ir neapmierinošs, tad acīmredzot sistēma ir jāmaina. Nu neko darīt! Sistēma ir jāmaina ar cerību, ka jaunajā sistēmā mēs iegūsim labāku rezultātu.

Vai ir garantijas? Es tādas garantijas nevaru dot. Bet tas, ka valdībai ir redzējums, un tas, ka mums jāiet šajā virzienā, tas ir pilnīgi skaidrs. Tur nav... man nav ne mazāko šaubu. Un arī komisijā tāpēc mēs pavadījām pietiekami ilgu laiku, debatējot par šiem jautājumiem. Protams, bažas, ko jūs kolēģi, izteicāt, parādījās arī komisijas sēdē.

Mums ir trīs lasījumi. Šie likumprojekti neiet steidzamības kārtībā - ne Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma grozījumu projekts, ne Kredītiestāžu likuma grozījumu projekts neiet steidzamības kārtībā. Tā ka varēsim debatēt, izrunāt, noņemt bažas, uzlikt bažas un atkal noņemt bažas.

Kolēģi, es jūs aicinu atbalstīt, lai Latvijai būtu cerība. Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ir tā, ka 20 gadus Latvijā tika kultivēta finanšu sektora klondaika, bet tā pēkšņi aprāvās saistībā ar 311. panta... ASV valdības paziņojumu “ABLV Bank” kontekstā. Brīdinājuma signāli tika doti jau pirms tam, kad Latvija mēģināja iestāties OECD, un pēc tam, kad mums apturēja korespondējošās... tā teikt, attiecības ar ASV dolāru, un jāsaka... es arī skaidri saprotu, ka mēs pēdējo pusotru gadu bijām tādā krīzes situācijā. Kad ir krīzes situācija, visiem ir jāspēj mobilizēties, jāstrādā kā komandai un jāspēlē ar atklātām kārtīm - vismaz valsts institūcijām valsts interešu labā.

Jāatzīstas, ka, būdama finanšu ministre, neesmu bijusi apmierināta ar FKTK vadības darbu. To arī lielā mērā izklāstīju vēstulē, kuru savās finanšu ministres pēdējās darba nedēļās nosūtīju Saeimai, Latvijas Bankai, valdības vadītājam, signalizējot, izsakot viedokli par to, kur FKTK vadībai būtu jāstrādā citādāk, manuprāt, arī efektīvāk, sadarbojoties ar pārējiem partneriem. Tādā ziņā, protams, varētu priecāties, ka ar šiem likuma grozījumiem nomainīsim to “putniņu”, kurš ne pārāk labi ir strādājis. Bet, godīgi sakot, kolēģi, es nepriecājos par šādu veidu, jo tas man liek domāt, ka mēs šobrīd grasāmies nodarboties ar tādu politisku, nevis profesionālu izrēķināšanos. Ja neesam apmierināti ar to, kā strādā FKTK vadība, tad ir daudz korektāks veids, kā jāmaina vadība. Likuma šībrīža 14. panta ceturtais punkts nosaka: pirms noteiktā termiņa Saeima var mainīt padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kas ir Saeimas ieceltas amatpersonas, ja ir saņemts kritisks vērtējums par viņu darbu no Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra.

Jautājums - vai vismaz finanšu ministrs, saprotot, ka šobrīd ir sarežģītāka situācija ar Latvijas Bankas vadītāju... vai finanšu ministrs ir kaut mutiski izklāstījis Saeimai šodien iemeslus, kāpēc ir neapmierinātība ar FKTK vadību? Ja mēs ejam šo ceļu, ka paredzam likuma grozījumus viena, divu, nu, varbūt triju, četru, piecu cilvēku dēļ, tas nozīmē, ka būtībā rādām, ka Latvijā jebkurai neatkarīgai institūcijai, ja tā nestrādās atbilstoši mūsu vēlmēm, mēs pamainīsim likumu un nomainīsim vadību bez jebkādas argumentācijas, politiski. Es domāju, tas ir ļoti slikts signāls starptautiskajām institūcijām.

Es domāju, tas, kas mums ir jāsaprot, - ja mēģināsim visu laiku meklēt kādu vienu vienīgo grēkāzi, ko nokaut, ticēdami, ka tādā veidā pārliecināsim starptautiskās institūcijas... Arī tas ir mānīgs priekšstats. Es domāju, tajā kļūdu... tajās lamatās mēs gandrīz jau iekritām, vienubrīd kā galveno vaininieku uzsverot Burkānu - viņš vainīgs pie visa, kas notiek ar finanšu sektoru. Tagad ir atrasts nākamais upuris - Putniņš.

Bet, kolēģi, pēc būtības kas mums tiek pārmests, - ne jau vienas vai otras, vai trešās amatpersonas darbība vai bezdarbība. Kopumā sistēma nestrādā. Mēs neesam spējuši parādīt, ka spējam ieraudzīt finanšu noziegumu, to izmeklēt un notiesāt tā veicējus. Tas ir tas, kas mums būs jāparāda! Ar viena vai otra, vai trešā cilvēka, kā saka, pakāršanu pie kauna staba vien nepietiks.

Mēs lūdzām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai ir iespēja debatēt par šiem jautājumiem, lai nebūtu tā, ka mēs tagad ar lielu vērienu likumu grozām, nomainām padomes locekļus, pēc tam kārtējo reizi valsts zaudētu Satversmes tiesā vai kādās citās institūcijās, atkal maksātu kompensācijas, parādot, ka mēs nespējam gudri, saprātīgi pieņemt lēmumus.

Es no savas puses atbalstu visus pārējos grozījumus, kas ir piedāvāti Kredītiestāžu likumā, kā arī likumā “Par valsts noslēpumu”. Es domāju, tie ir saprātīgi, vajadzīgi un arī steidzami veicami pasākumi. Par šo konkrēto ir tiešām bažas tieši tādēļ, ka mēs demonstrējam politisko vēlmi - politiski ietekmēt neatkarīgas institūcijas darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Dāmas un kungi! Ir dažādi veidi, kā pārvaldīt valsti un iecelt arī tādas būtiskas amatpersonas, par kādām ir runa šajā gadījumā, proti, šodienas diskusijā.

Viens modelis ir tas, ko es varētu saukt par Skandināvijas valstu jeb Ziemeļvalstu modeli, - tiešām censties atrast vislabākos profesionāļus, kuri nevis pakļausies kādam politiskam spiedienam, bet strādās valsts interesēs un izdarīs to labāko. Turklāt es nedomāju, ka tas ir tik balti un pūkaini... Tas varbūt vairāk izskatās, nekā ir patiesībā, - ka Skandināvijas valstīs nav šādas politiskās ietekmēšanas vai politiskas intereses, ieceļot padomes. Bet... jā, noteikti tas ir drīzāk tādā profesionalitātes virzienā...

Otrs modelis, kā pārvaldīt valsti, ir tas, kas ir, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā, kur līdz ar politiskā, teiksim, cikla maiņu... faktiski ievēlētā vara pēc vēlēšanām maksimāli pārņem kontroli pār valsti, ieceļot, jā, savai partijai tuvu stāvošus cilvēkus atklāti, neslēpjoties. Protams, tā cenšas meklēt profesionālākos savās rindās, tādā veidā uzņemoties visu atbildību - absolūti visu atbildību! - par to, kas notiek šajā kadencē, kamēr viņi būs pie varas. Un tad vēlētājs var vērtēt, vai šī partija un amatpersonas, kuras tika ieceltas, ir strādājušas valsts interesēs, ir rūpējušās par savu valsti.

Manuprāt, mēs esam tādā... vissliktākajā stadijā, vissliktākajā situācijā, kur tēlojam, ka pie mums ir kā Skandināvijā, bet patiesībā ieceļam amatpersonas atbilstoši savām interesēm. Un tas ir vissliktākais scenārijs. Vajadzētu vai nu vienu, vai otru. Tā kā līdz skandināvu modelim mums vēl tālu, tad vajadzētu atzīt, ka mēs rīkojamies drīzāk kā Amerikā. Nav jau nekā slikta. Es vienkārši... Ar to es gribu sacīt (un tas ir bez ironijas): ja mums ir pieci padomes locekļi, kas nejaušības pēc sakrīt ar to partiju skaitu, kas ir koalīcijā, tad, manuprāt, pareizākais būtu arī tā pateikt - katra partija ieceļ savu pārstāvi. Tas nenozīmē, ka šis pārstāvis tagad kaut ko, es nezinu, kriminālu darīs savai partijai. Nē, nē, nē. Viņš vienkārši... Partija uzņemsies atbildību par vienu no saviem pārstāvjiem. Droši vien attiecīgi katra centīsies atrast profesionāli, lai neizgāztos, visi zinās, kas kurš ir, un tas neizslēdz, manuprāt, to, ka iestāde var labi strādāt.

Es vienkārši aicinu šo simulāciju beigt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šī likuma uzdevums ir nostiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu, ar problēmām, kas ir visā pasaulē. Bet gan komisijai, gan visiem šeit klātesošajiem ir jāsavieno divas praktiski nesavienojamas lietas.

Pirmā lieta. Mums ir jāstiprina šīs komisijas neatkarība, ne tikai jāizdara dažādi grozījumi. Kopumā atbalstot nepieciešamos labojumus vēl esošajā likumā, tomēr ir jāatzīmē trīs lietas, par kurām man pašlaik ir ļoti lielas šaubas. Protams, uz otro lasījumu mēs tās apspriedīsim, un es aicinu arī visus Saeimas deputātus aktīvi piedalīties.

Viens no labojumiem ir šāds: papildināt... noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, uzraudzīt un kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki ievēro starptautisko sankciju likumu prasības. Un te pirmais jautājums ir - vai mēs neejam pretēji Eiropas Savienības ieteiktajiem priekšlikumiem? Kādā nozīmē? Ir tāda komiteja TAX3. Tā ir Eiropas Parlamenta darba grupa, kas izstrādā regulējumus, lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu. Ārkārtīgi interesanti, ka šīs darba grupas priekšsēdētāja vietnieks ir Roberts Zīle. Šī darba grupa Eiropas Parlamentā ir izstrādājusi priekšlikumus, piemēram, ka ir jāizveido kopēja Eiropas finanšu izlūkošanas iestāde. Un es saprotu, ka arī pie mums šī iestāde, ko vada Znotiņas kundze, tiks pārsaukta par Finanšu izlūkošanas dienestu. Un ko tad iesaka šī darba grupa TAX3? Tā iesaka vēl vairāk nodalīt noziegumu novēršanu, izmeklēšanu no klasiskā banku uzrauga. Atcerēsimies, ka trīs lielākās Latvijas bankas, tajā skaitā arī “ABLV Bank”, uzraudzīja Eiropas Centrālā banka. Tātad tas ir pretēji tam, kas ir šeit iestrādāts, un mums vēl ir jāskatās uz otro lasījumu, vai to vajag vai nevajag. Tas ir viens.

Otrā lieta. Protams, diskusiju vērts ir jautājums par FKTK priekšsēdētāja un padomes locekļu nomaiņas kārtību. Ja vecā (un es iesaku visiem skatīties arī esošo likumu, šos grozījumus)... ja esošā kārtība ir tāda, ka Saeima pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra ieteikuma nobalso par priekšsēdētāja kandidatūru un viņu apstiprina, tad jaunajā priekšlikumā ir paredzēts Ministru kabineta konkurss. Ministru kabineta komisijā, kas šo konkursu rīko, respektīvi, izskata dažādas kandidatūras, piedalās finanšu ministrs, kas ir normāli, vai viņa pilnvarotais pārstāvis, tieslietu ministrs, iekšlietu ministrs, SAB pārstāvis, Valsts kancelejas direktors. Un mums arī komisijā bija šaubas, vai finanšu ministrs un Latvijas Bankas pārstāvji, kuriem savukārt ir konsultācija... finanšu sfērās... kas ir speciālisti, spēs to izdarīt sliktāk, nekā tieslietu ministrs, iekšlietu ministrs un SAB pārstāvis. Viņi var dot savu slēdzienu. Viņi sēdēs komisijā... kancelejas vadītājs... nu, es skatos, kāpēc nav zemkopības ministrs tur iekļauts... un kultūras ministrs... Viņiem arī tur ar naudas lietām ir saistība... Tā ka tas ir ļoti būtisks jautājums. Man ir ļoti lielas šaubas, vai vajag to darīt tādā veidā.

Nākamais. Par atbrīvošanu. Arī tagadējais likums paredz, es domāju, ļoti normālu kārtību, kā atbrīvot komisijas priekšsēdētāju vai padomes locekļus, vai komisijas priekšsēdētāja vietnieku, - ja ir tiesas spriedums, ja sešus mēnešus nav bijis darbā... Nu, tagad būs likums par pielaidi... Tātad arī tad, ja nav pielaides... Nu, vēl kādi iemesli. Bet mani bažīgu dara tas punkts, ka 10 Saeimas deputāti varēs savākt parakstus. Saprotiet, tas ir ārkārtīgi interesanti! Tagad padomāsim - vai tas stiprina neatkarību? Es gribētu redzēt, kurš uz komisijas priekšsēdētāja amatu gribēs kandidēt, zinot, ka tur jau stāv 10 tādu cilvēku paraksti, kurus varbūt šī kandidatūra neapmierina un kuri iesniegs... Nu, ja tajā brīdī nekas nesanāks, tad nākamajā nedēļā būs atkal 10 Saeimas deputāti... Tur jau nav teikts, cik bieži var iesniegt šādus priekšlikumus.

Es domāju, ka tas vājina iestādes neatkarību. Un tas drīzāk šinī gadījumā varbūt ir jāuzskata par kuriozu.

Nākamais. Pārejas noteikumi. Nu, faktiski tas pats...

Jā, te tika izteiktas arī domas... lai gan, jāsaka, komisijā mēs neesam redzējuši nevienu dokumentu, kurā būtu norādīts, ka komisija strādājusi slikti. Un, kā jau es teicu, Eiropas kopējā tendence ir finanšu izlūkošanas pastiprināšana. Mums vajadzētu, manuprāt, sākt ar pavisam citu iestādi, mainīt nosaukumu no šī garā - noziedzīgi iegūtu līdzekļu... novēršanas... un tā tālāk... Vienkārši mainām nosaukumu uz šo - “finanšu izlūkošana”! Un apspriežam, vai šī iestāde ir strādājusi normāli! Manā izpratnē, tā ir strādājusi slikti.

Atcerēsimies, ka priekšsēdētājs bija Burkāns! Jau viņa laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisija bija iesniegusi par apmēram diviem miljardiem... materiālus par aizdomām... dažādās bankās... Uz šo brīdi... tagad Burkāns tika nomainīts, ir Znotiņa... uz šo brīdi ir atgūti tikai 70 miljoni. Šī komisija... šī iestāde strādā, manuprāt, absolūti neapmierinoši. Tai nav ne padomes... Mēs piešķīrām papildu septiņus miljonus... Nenotiek nekāda kontrole. Ko tad viņi dara? Kā šie naudas līdzekļi tiek izmantoti? Nu mēs tagad ar vērienu ķeramies klāt pie šīs komisijas...

Tā ka, es domāju, šeit tomēr būtu jānodala finanšu izlūkošana no banku uzraudzības - tieši tāpat, kā to dara Eiropas Centrālā banka.

Par pārejas noteikumiem. 29. pants. Nu, nebūs tā, ka 2019. gada 1. oktobrī mēs iesniegsim... jaunu priekšsēdētāju, piedodiet... Vai tad ir kaut viens punkts no esošā likuma izpildīts? Vai ir komisijas priekšsēdētāja iesniegums, ka viņš atkāpjas? Varbūt viņam nav pielaides, vai varbūt viņš sešus mēnešus nav bijis darbā? Tieši otrādi! Mums jāsaka godīgi: tieši šī komisija ir vienīgā iestāde, kas ir strādājusi visnormālāk. Mēs tagad sakām: būs citādāk, kaut ko mainīsim. Bet īsti neredzu pamatojumu. Vai šeit nav gadījums...? Vai nevarētu sekot kaut kāda tiesvedība? Arī Juridiskais birojs mums komisijā teica, ka būtu vajadzīgs Tieslietu ministrijas kaut kāds slēdziens, lai neatkārtojas... Jo šādā veidā...

Jūs ievēlējāt 2016. gadā komisijas priekšsēdētāju, kurš ir strādājis labi, kuram termiņš ir 2022. gads. Taču pēkšņi jums ienāk prātā nomainīt nosaukumu... “Mēs izsludināsim jaunu... kaut kādu konkursu attiecībā uz jaunu priekšsēdētāju!” Uz kāda pamata?! Tiešām tiek radīts precedents. Te jau pieminēja - un es faktiski piekrītu -, ka tādā veidā mēs varam pārdēvēt, piemēram, Latvijas Banku par Latvijas Centrālo banku un ar 10 Saeimas deputātu parakstiem nomainīt tās vadītāju, ja mums nepatīk esošais. Ģenerālprokuratūru varam nosaukt par Augstāko prokuratūru un Augstāko tiesu nosaukt par Ģenerāltiesu, un tā varam atkal mainīt, kad vien ienāk prātā.

Tā ka šeit ir ļoti būtiski jāapsver. Kāpēc es to saku? Nedrīkst būt ne mazāko šaubu, ka tiks apdraudēta komisijas neatkarība. Ne mazāko šaubu!

Nākamais. Tomēr jāievēro būs Eiropas Savienības tendence - nodalīt finanšu izlūkošanu no banku uzraudzības, kas ir pavisam cits darbs, un nepārcelt vienas iestādes pienākumus uz otru iestādi. Un nākamais, kā jau teicu, jāizanalizē ļoti rūpīgi, kādā veidā mēs to darām. Respektīvi, lai mēs kopā ar netīru ūdeni arī bērnu neizlietu no silītes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tikai sabiedrībai vēlos minēt piemēru, kā koalīcija, aizbildinoties ar faktu, ka iecels labākos profesionāļus, patiesībā ieceļ amatos. Tas droši vien būs attiecināms arī uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Proti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pavisam nesen Valsts vides dienesta vadītājas amatam virzīja Elitu Baklāni-Ansbergu. Juris Pūce, kā mēs zinām, ir Edgara Jaunupa klasesbiedrs. Elita Baklāne-Ansberga no studiju laikiem ir Edgara Jaunupa ļoti cieša, ļoti, ļoti cieša draudzene. Tas ir veids, kādā izvēlas vadītājus amatos, un Ministru kabinets viņus apstiprina. Nav ne mazāko šaubu, ka tādā pašā kārtībā un pēc tādas pašas sistēmas tiks izraudzīti arī nākamie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi.

Otra lieta. Ja mēs runājam par finanšu sektora “kapitālo remontu”, es domāju, ka vislabāk to jūt katrs Latvijas uzņēmējs un katrs Latvijas iedzīvotājs, kas ir vēlējies atvērt Latvijā bankas kontu, ko izdarīt mūsdienās kļūst arvien grūtāk. Un es domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas sabiedrības cilvēki pēkšņi tiek uzskatīti par noziedzniekiem, kuriem tiek aizvērti bankas konti. Latvijas sabiedrība jau šobrīd jūt uz savas ādas, ka tā saucamais finanšu sektora “kapitālais remonts” patiesībā arvien vairāk bremzē uzņēmējdarbību, arvien vairāk uzņēmēju pārvācas uz kaimiņvalstīm, kur ir daudz vienkāršāk atvērt bankas kontu, kur nav vēlmes iznīcināt savas valsts finanšu sektoru.

Un nebūsim naivi - mēs te lielāmies, ka mums ir samazinājies nerezidentu noguldījumu apjoms. Varētu padomāt, ka šie nerezidenti vairs nekad un nekur nenogulda. Viņi vienkārši pārvācas uz Monako, uz Šveici, uz citām kaimiņvalstīm, un faktiski mēs savu finanšu sektoru, kas ir ienesis Latvijas budžetā pietiekami lielus naudas līdzekļus, uzdāvinām citām valstīm. Tas arī ir viss, ko esam ieguvuši no darbībām, kas līdz šim veiktas.

Attiecīgie grozījumi ir bīstami, būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo grozījumu un nepolitizēt. Jo, kā mēs zinām, politizēts uzraugs nekādā veidā nevar pildīt neatkarīga uzrauga funkcijas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu izteikt komplimentus kolēģim Mārtiņam Bondaram, kurš, iespējams, veiksmīgi ir mēģinājis pārliecināt daudzus no jums par to, ka šajos grozījumos tiešām nu nekā tāda nav, ka tie ir nevainīgi. Mēģinājis apelēt pie tā, ka Kariņa valdība ir kā tāds akls kaķēns, kurš īsti nesaprot, ko vēl darīt, lai apmierinātu starptautiskos finanšu sabiedrotos, un tā tālāk, jo jau Kučinska valdība, tā teikt, mēģināja... par 75 procentiem samazināja nerezidentu noguldījumu apmēru, aizliedza čaulu kompānijas, bet kaut kā joprojām nav lāga. Tagad Kariņa valdība domā - nu ko vēl izdarīt? Pamēģināt atlaist FKTK vadītāju, varbūt palīdzēs... politizēt FKTK, varbūt palīdzēs. Tā īsti nezinot, ko darīt.

Es nevaru nepiekrist šim Kariņa valdības raksturojumam, bet es domāju, ka, kolēģi, šeit tomēr ir kaut kas vēl daudz dziļāks... Es pieņemu, ka gandrīz katrs no jums domā, ka viņš (vai viņa) ir ļoti... tā teikt, ļoti gudrs un zinošs, un tā tālāk. Bet tieši tos, kuri sevi par šādiem uzskata, apmuļķot ir visvieglāk.

Kolēģi! Padomājiet par vienu afēru, par kuru daudzi no jums te ir runājuši ļoti, ļoti ilgi, - OIK afēru. Vai jūs domājat, ka vairāku gadu gaitā, kad tika veidota OIK afēra, likumdevējs nav pieņēmis nevienu lēmumu par to, lai to veicinātu? Arī viņi domāja, ka to visu dara ar labiem mērķiem. Viņiem tika iestāstīts, ka, ja to neizdarīs, tad Eiropas Komisija, Eiropas Savienības institūcijas vērsīsies pret viņiem, tāpēc ka netiks sasniegti tā dēvētie zaļie rādītāji. Un tā tālāk, un tā tālāk. Tātad tiem, kas veido šo politbiznesu... kolēģi, viņiem visvairāk patīk tādas tēmas, viņi pat mīl tādas tēmas... Tiek radīti tādi kosmiskie draudi, ka, ja mēs kaut ko tādu neizdarīsim, tūlīt būs pelēkais saraksts, viss absolūti beigsies: jūsu kredītkartes neviens nekur nepieņems un tā tālāk. Zem tieši šādām tēmām tiek virzītas, bīdītas shēmas, radot augsni nākamajām afērām.

Es vēlreiz atkārtoju - ne tam likumprojektam par FKTK, kas tagad tiek virzīts, ne nākamajam likumprojektam nav nekāda sakara ar tām Moneyval rekomendācijām, kas ir tapušas 2018. gada vasarā. Palasiet! Nekāda sakara! Mēs visi paļaujamies uz to, ka kāds kaut ko ir dzirdējis... ka viņiem devis kaut kādu mājienu kaut kāds sabiedrotais vai... nu, kaut kas... Nu, tas nav nopietni, kolēģi! Tas nav nopietni! Tāpēc padomājiet vēlreiz!

Man kā opozīcijas politiķim varbūt nav nekā labāka par to - pēc dažiem mēnešiem, tad, kad tas notiks, jums no šīs pašas tribīnes pateikt: nu, es jums taču teicu! Un tā būs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēm atvēlētais laiks - 15 minūtes. Jums pietiktu ar sešām, Lejiņa kungs?

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Man jau izklausās, ka visa šitā lielā runāšana “pret” ir tāda smalka, nu, mašinērija, to varētu tā saukt, “ABLV Bank” aizstāvībai. Bet es jūs aicinu izlasīt pagājušā gada, 2018. gada, februāra FinCEN ziņojumu. Tas ir diezgan briesmīgs. Un, cik es jūtu, notiek visādi zemstrāvas mēģinājumi cīnīties pret to.

Es gribētu divas lietas pateikt kolēģim Dombrovskim.

Pirmā lieta. Ir intervija “Dienas Biznesā”... Viņš jau arī neklausās, protams. Bet pagājušajā gadā viņš paredzēja... paredzēja, ka Latviju gaida katastrofa, ja slēgs “ABLV Bank”. Un es saprotu to. Arī tas spīdīgais izdevums “Certus”, kuru apmaksāja “ABLV Bank”, ko viņš arī vadīja un kurš mums pienāca pastkastītēs, to paredzēja. Jūs to visu varat izlasīt, arī to spīdīgo izdevumu varat izlasīt... “Certus” - tā laikam tas saucās... Nekas no tā pareģojuma nesanāca! Tā ka tas, ko jūs paredzat... nu, es mazliet šaubos, ka pareģojums būs pareizs.

Otrā lieta. Te tika pieminēta “Swedbank”. Jā... nu, mana nauda jau nav tur iekšā, bet... Es gribētu pateikt, ka vismaz tie līgumi, kas ir ar bankām noslēgti Rietumos, - tie ir līgumi, kurus ārkārtīgi grūti pārkāpt. Ja atlaiž bankas vadītāju, tad maksā saskaņā ar to līgumu, vai ne? Tie bija... Es nezinu, vai tie bija divarpus miljardi kronu vai eiro. Bet kas notika pēc tam, kad nomainīja augstāko vadību, turklāt ne tikai vienu cilvēku? Notika pēc tam... Kā jūs paši esat lasījuši avīzēs, “Swedbank” nodibināja īpašu nodaļu, kas vairs tādas lietas nepieļaus. Tas izmaksā “Swedbank” pāri par miljardu eiro. Tā jau ir nauda!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kola kungs, jums pietiktu ar četrām minūtēm?

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Līdz šim šeit, no tribīnes, debatētāji vairāk runāja par finanšu sektoru kopumā, nefokusējoties uz konkrēto likumprojektu un iesniegtajiem grozījumiem, nepasakot nevienu konkrētu argumentu attiecībā uz to, kas ir slikts piedāvātajos grozījumos... pilnīgi it nevienu. Tikai spekulācijas par un ap. Šeit vēlētos arī piebilst... Dombrovska kungs, es ļoti ceru, ka 13. Saeimā nenoliksiet mandātu par labu nezin kādam citam lobistam un nepievilsiet savus vēlētājus, kā jūs izdarījāt 12. Saeimas sasaukumā par labu lobistu kompānijai.

Šeit mēs runājām... Te izskanēja, ka mēs visus politizēsim ar šiem grozījumiem. Ja paskatāmies, kāds ir esošais regulējums, - Latvijas Bankas prezidents kopā ar finanšu ministru vienbalsīgi virza kandidātus, bet kas tad lemj? Saeima lemj. Tas viss tagad ir politizēts. Kas ievēlē Latvijas Bankas prezidentu? Saeima. Finanšu ministriju... kas apstiprina finanšu ministru? Saeima. Viss ir politizēts. Arī piedāvātajā variantā, es domāju... ja paskatāmies uz konkrētajiem grozījumiem, tie ir skaidri definēti, lai būtu kandidātu atsijāšanas kritēriji. Šobrīd vairāk ir fokusēšanās uz vienu konkrētu personu, uz Putniņu, tomēr mēs runājam... arī likumprojektā ir paredzēta piecu padomes locekļu nomaiņa, mainot arī pašu procesu, ka ne tikai padomes priekšsēdētājs ar vietnieku ievēlē pārējos padomes locekļus, bet tie ir... Saeima lemj pilnīgi par visiem, un kritizēt to, ka konkursa procesā ir pārāk daudz iesaistīto institūciju un personu, es domāju, ir absurdi. Jo vairāk, jo labāk - katrs no plašākas šķautnes vērtēs konkrētos kandidātus un viņu piemērotību.

Beidzamais komentārs, par ko mans kolēģis Aleksandrs Kiršteins jau minēja. Ir runa par 10 deputātiem, kuri varēs iesniegt... un būs jālemj - vienam vai otram padomes loceklim izteikt neuzticību vai neizteikt. Tā ir tikai vienā konkrētā gadījumā, ja tas ir saistīts ar labu reputāciju. Un, es domāju, mēs esam diezgan kompetenti, lai varētu izvērtēt. Mēs vērtējam labu vai sliktu reputāciju arī daudziem citiem kandidātiem.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Protams, aicinu iesniegt priekšlikumus, ja tādi ir, uz otro lasījumu, bet pateikt, ka šis ir kaut kādā veidā caur sētas durvīm bīdīts kādu trešo pušu interešu dēļ... nu, Saeimā mēs iesniedzam likumprojektu, kas uzlabo iecelšanas kārtību, caurspīdīgumu. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Bondars. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Tikai varu teikt, kolēģi, ka tādas pašas debates mums bija arī komisijā. Tā ka deputāti patiešām... (Starpsauciens: “Rezultāts arī tāds pats, vai ne?”) Tieši tā! Rezultāts arī, cerams, būs tāds pats.

Paldies. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 17. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz rezultāti ir sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils... Es atvainojos! Aldis Adamovičs, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Artuss Kaimiņš, Armands Krauze, Viktors Valainis un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Šis ir vēl viens likumprojekts, kurš faktiski tiek virzīts no Ministru kabineta puses, lai atvieglotu cīņu pret netīro naudu un lai, protams, uzlabotu regulējumu, kas saistīts ar banku likvidāciju. Tāpēc lūgums atbalstīt.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu. Protams, būs ko darīt arī uz otro lasījumu, bet tas jau tikai normāli, ka par šādiem likumprojektiem ir, teiksim, asas debates, ir dažādi priekšlikumi no dažādiem tirgus spēlētājiem un tā tālāk.

Tā ka lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie vēlētāji! (Dep. S. Riekstiņš: “Mēs neesam jūsu vēlētāji!”) Kolēģi! Es ļoti atvainojos, es nedaudz saaukstējos, tāpēc runāšu neierastā manierē.

Cienījamie vēlētāji! Jums ir tiesības zināt, kāpēc tiek pieņemti likumi un kādas sekas tie rada. Protams, jums ir tiesības zināt arī patiesos labuma guvējus no likumdošanas iniciatīvām. (Starpsauciens: “Skaļāk! Neko nevar dzirdēt!”)

2017. gadā Latvijas kopbudžetā banku sektors nodokļos samaksājis 176,32 miljonus eiro, nodrošinot arī labi apmaksātu darbu apmēram trim tūkstošiem cilvēku. Kopš vadības rīcības pagājušajā gadā un arī šogad darbu banku sektorā zaudēja apmēram 1000 cilvēku. No sociālā budžeta bijušajiem banku darbiniekiem tika samaksāti apmēram 40 miljoni - sociālie pabalsti. Informāciju par zaudējumu, kāds ir valsts budžetam, oficiālās valsts iestādes pagaidām nesniedz, taču tie varētu būt aptuveni 150 miljoni eiro, kas nav saņemti nodokļos. Vēlētājiem ir jāzina, ka, sastādot gan 2019. gada, gan arī 2020. gada budžeta plānus, valdības politiķi vadījās arī no nodokļu ieņēmumiem no banku sektora. Pašlaik šo ieņēmumu iztrūkums ir vismaz tie paši 150 miljoni eiro.

Tajā pašā laikā šī valdība nav iecerējusi nekādas nopietnas valsts pārvaldes reformas, lai samazinātu ierēdniecības skaitu vai uzlabotu valsts pārvaldes procesus un piedāvātu reālus plānus, kā veicināt nodokļu ieņēmumus. Tātad vismaz šos vairāk nekā 100 miljonus valdība iekasēs no citiem avotiem, tas ir, no jums, cienījamie vēlētāji.

Tagad par tā saucamo kapitālo remontu finanšu sektorā un Moneyval rīcības plānu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un likumā “Par valsts noslēpumu” ir tikai neliela daļa no premjera Kariņa skaļi izsludinātā “kapitālā remonta”, tie ir visciešākā veidā savstarpēji saistīti, un tos nevar skatīt atrauti citu no cita.

Šo grozījumu nepieciešamību ministri un augstākie ierēdņi pamato ar Moneyval rekomendāciju plāna izpildes nepieciešamību. Valsts ierēdņi ir izstrādājuši un cītīgi arī pamato turpmāko pasākumu nepieciešamību Moneyval rekomendāciju plāna izpildei. Protams, Latvijas ekonomikai un valstij noteikti jādara viss iespējamais, lai Latvija Moneyval novērtējuma otrajā kārtā saņemtu pozitīvu vērtējumu un parādītu progresu, uzlabojot sliktos rezultātus.

Diemžēl, analizējot valsts amatpersonu rīcību, jāsecina - kā ierasts, ierēdņi izmanto plaši izplatīto praksi, ka, lai lieki neuzņemtos atbildību, tiek veiktas strukturālas izmaiņas (Burkāns tiek nomainīts uz Znotiņu, KD uzraudzība pārnesta no Ģenerālprokuratūras uz Ministru kabinetu un Iekšlietu ministriju), tiek radītas papildu struktūrvienības, veiktas apmācības, piešķirti līdzekļi papildu štata vietu izveidošanai, aprīkojumam, IT nodrošinājumam un tā tālāk, un tā joprojām.

Jaunieceltie ierēdņi degošām acīm un plīvojošiem matiem, imitējot aktīvu vēlmi izpildīt stratēģisko partneru gribu, patiesībā kalpo vietējo personu interesēm. Ļoti iespējams, ka šīs personu grupas ir pazīstami maksātnespējas administratori, konsultanti, advokāti un tā tālāk.

Cienījamie vēlētāji! Nav šaubu par šo grupu vēlmi nopelnīt uz “kapitālā remonta” rēķina, ja vien nav tā, ka šīs grupas pašas ir veicinājušas šo “kapitālo remontu”.

Ieskatīsimies uzmanīgāk Moneyval rekomendācijās! Par mazefektīvām Latvijā ir atzītas divas jomas - patieso labuma guvēju noteikšana un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršana. Un tagad uzmanīgi! Moneyval norāda, ka politikas un koordinācijas jomā ir nevienmērīga un neadekvāta izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Moneyval saka: ir jāuzlabo horizontālā un vertikālā koordinācija, kā arī būtu lietderīgi uzlabot privātā sektora izpratni par riskiem un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Attiecībā uz finanšu izlūkošanas jomu ir norādīts, ka jāvelta vairāk resursu stratēģiskajai un operacionālajai analīzei. Izmeklēšanas un sodīšanas jomā par prioritāti jānoteic naudas atmazgāšana, kā arī izmeklēšanas un sodīšanas darbībām jākļūst racionālākām. Visas iepriekš minētās nepilnības ir konkrētu valsts dienesta amatpersonu kompetences un līdz ar to arī atbildības jomas.

Jā, Moneyval rekomendāciju plāna īstenošana Latvijai ir ļoti svarīga. Pilnīgi noteikti. Lai atjaunotu Latvijas valsts starptautisko reputāciju un nepazeminātos kredītreitingi, tas ir, naudas cena Latvijas valdībai un bankām, kas ietekmē cilvēku un uzņēmumu kreditēšanu Latvijā. Bet vēl svarīgāk, lai valsts amatpersonas vai tās, kas par tādām sevi uzskata, komunicējot ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem un sadarbības organizāciju atbildīgajām amatpersonām, spētu skaidri, saprotami prezentēt jau sasniegtos rezultātus, turklāt Moneyval rekomendāciju plāna izpildi veiktu nevis formāli - kā pienākumu, bet arī rūpējoties par valsts reputāciju, lai mazinātu ēnu ekonomiku un naudas atmazgāšanu, kas vistiešākā veidā skar Latvijas budžetu un visu sabiedrību. Man šķiet, ka plāns par ēnu ekonomikas apkarošanu šīs valdības darba kārtībā nav ne aktualizēts, ne noteikts par prioritāti.

Vietā, protams, ir jautājums - kāpēc vajadzīgi grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Kredītiestāžu likumā? Kāpēc tie tiek virzīti kopā tieši tagad? Vai bija jānotiek satricinājumiem finanšu sektorā, lai Latvijas valdība uzsāktu darbu pie svarīgu lietu uzlabošanas jeb, politiskajā žargonā runājot, sakārtošanas? Situācija skaidri pierāda - gan iepriekšējās, gan esošā valdība nav rīkojušās atbilstoši krietna un rūpīga saimnieka principam un nav savlaicīgi un kārtīgi rūpējušās, bet pieļāvušas traģiskus bojājumus Latvijas banku sistēmā. Rezultātā šāda bezdarbība ne tikai neļauj vairs izmantot šo, ironiski sakot, finanšu tiltu no Austrumiem uz Rietumiem, bet rada arī citus sarežģījumus. Latvijas finanšu tiltā no Austrumiem uz Rietumiem bija plaisas un bojājumi, ko iepriekšējās valdības ignorēja vai izlikās neredzam (ļoti iespējams, pateicoties nekronētā banku tirgus karaļa Ilmāra Rimšēviča nopelniem, viņa prasmei apvārdot, manipulēt un virzīt lietas sev vēlamā gultnē).

Likumu grozījumi, par kuriem šodien jābalso Saeimai, it kā ir Moneyval plāna daļa. Bet vai tie objektīvi un patiešām ir nepieciešami, lai šo plānu īstenotu?

Rūpīgi analizējot valdības piedāvātos grozījumus un valdības rosību ap Moneyval plānu, rodas pamatots jautājums - vai tā visa nav vētraina valdības PR kampaņa, lai piesegtu patiesos mērķus un nodomus, kas atklāsies tikai vēlāk? Piemēram, grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā - kāpēc tie nepieciešami, ja patiesībā pats Moneyval visatzinīgāk novērtējis FKTK darbu?

Valdības piedāvāto grozījumu sakarā gribu pateikt, ka Latvijā problēma ir nevis ar esošajiem likumiem, bet ar valdības nespēju veidot efektīvu šo likumu piemērošanas praksi. Viens no iemesliem ir valsts iestāžu nespēja sadarboties savā starpā. Gan visu iepriekšējo, gan esošās valdības problēma ir horizontālā sadarbība, tas ir, sadarbība starp resoriem, valsts iestādēm, konkrētu mērķu un uzdevumu vārdā.

Viena no atslēgas institūcijām Moneyval plānā ir Kontroles dienests. 2018. gadā Kontroles dienests no bankām saņēma vairāk nekā 40 tūkstošus ziņojumu, gadu iepriekš - tikai 17 tūkstošus. Tātad bankas ziņo Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem un pilda savus pienākumus. Tātad problēma ir nevis bankās, bet Latvijas valsts iestādēs - veikt efektīvas darbības šo ziņojumu pārbaudei un tālāko procesuālo darbību īstenošanai.

Vietā ir jautājums - vai Kontroles dienestam jau ir sagatavota stratēģija un plāns, kā organizēt darbu, lai efektīvi apstrādātu šos ziņojumus, kā sadarboties ar citām institūcijām, lai sekmētu šo ziņojumu izskatīšanu un tālākās procesuālās darbības?

Tūlīt būs pagājis gads, kopš ir uzsākta Kontroles dienesta reforma. Kādi rezultāti ir sasniegti? Kas reāli ir paveikts? Kur ir publiski pieejama atskaite par tā darbu? Kontroles dienesta darbs atgādina slikti organizētu Lielo talku: tiek paziņots par nepieciešamību savākt maksimāli daudz atkritumu, bet netiek organizēta to savākšana un utilizācija. Pēc tam šie mēsli mētājas visur apkārt. (Starpsauciens.)

Cienījamie vēlētāji! Nav bijusi ne plānošana, ne sadarbība. Kaut kas ir un būs izdarīts, katrs var ievilkt sev ķeksīti, bet valstij un sabiedrībai kopumā no tā labuma īsti nav. Ja šī valdība vēlētos reāli cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu, tad valdībai jau sen vajadzēja pieprasīt sagatavot Kontroles dienestam stratēģiju un plānu, kā apstrādāt banku ziņojumus. Tātad valdībai vajadzēja organizēt darbu tā, lai vienreiz sāktu darboties operatīvās informācijas apmaiņas tīkls starp dažādiem dienestiem - starp VID Nodokļu un muitas policiju, Valsts robežsardzi un Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi, starp FKTK un Kontroles dienestu.

Kriminālās izlūkošanas modelis aizvien vēl nav ieviests praksē. Pašlaik izskan sabiedrībā un arī publiskajā telpā strīdi, kurš izmeklēs kontrabandu - Valsts robežsardze vai VID Nodokļu un muitas policija.

Jau sen bija nepieciešams izveidot koordinētu un mērķtiecīgu, un efektīvu sadarbību starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Kontroles dienestu, lai sasniegtu maksimāli racionālus izmeklēšanas un arī sodīšanas rezultātus. Tas netika izdarīts.

Te vietā ir jautājums - vai vispār ir skaidrs mērķis? Vai vienkāršāk ir sagatavot nekvalitatīvus, aplamus grozījumus likumā, kuri novājina gan FKTK, gan paša finanšu sektora uzraudzību un paver durvis alkatīgiem maksātnespējas administratoriem un banku likvidatoriem? Šo virzīto likuma grozījumu patiesie labuma guvēji būs tikai daži politiķi, kam šī plāna īstenošana ir kā dārga dekoratīvā kosmētika, daži baņķieri un noteikti kārtējie maksātnespējas administratori un likvidatori.

Lai patiešām īstenotu Moneyval plānu, nav nepieciešami grozījumi likumos. Patiesībā tie ir atsevišķu politiķu izdomājums un aizsegs citiem mērķiem. Lai īstenotu Moneyval plānu, jau sen bija nepieciešams un ir nepieciešams ministriju un to padotībā esošo iestāžu mērķtiecīgs darbs un savstarpēja sadarbība.

Kas ir patiesie labuma guvēji no šiem virzītajiem likumu grozījumiem? Daži acīmredzami secinājumi.

FKTK kļūs par politizētu institūciju ar daudz zemāku profesionālo līmeni, kas nav spējīga pieņemt jēdzīgus un skaidrus lēmumus. Tas radīs no konkrētas amatpersonas atbildības kolektīvo bezatbildību un haosu finanšu nozares pārraudzībā un dos lielas iespējas patvaļīgai, nekontrolētai rīcībai. Rezultātā tikai paaugstināsies korupcijas riski. FKTK rīcībspēja būs daudz vairāk atkarīga no politiskā klimata Saeimā un valdībā, tātad finanšu sektors būs daudz vairāk pakļauts politiskajam klimatam nekā līdz šim.

Runa nav par to, kas nāks esošās FKTK padomes vietā. Runa pagaidām ir tikai par FKTK padomes nomaiņu. Kam tas ir izdevīgi?

Vispirms tiem, kuri ir uzsākuši tiesvedību pret Latviju par pārsimts miljoniem un kuru prasībā pret Latviju FKTK kopā ar Latvijas Bankas vadību ir minētas kā galvenie šīs prasības pieteicēju nelaimju cēloņi. Gan FKTK, gan Latvijas Bankas vadības nomaiņa ir izdevīga tiesvedībai pret Latvijas valdību. Spēle ir par 200 miljoniem eiro. Šajā prasībā, kas ir publiski pieejama, prasītāji ir Guseļņikovu ģimene, kas apsūdz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pārlieku stingrām prasībām pret banku, kas prasītājiem ir radījusi ļoti sarežģītus apstākļus. Tas ir, daži bankas akcionāri cenšas glābt savu situāciju ar tiesvedību pret Latvijas valsti, nomainot FKTK un Latvijas Bankas vadību.

Ja pastāv varbūtība, ka dažas bankas var zaudēt licenci, tad to akcionāri lems par šo banku pašlikvidāciju vai FKTK uzsāks to piespiedu likvidāciju. Jebkurā gadījumā piedāvātie likuma grozījumi nostiprina piespiedu likvidācijas procesu, padara to mazāk kontrolējamu un liek uzdot jautājumu: vai šie grozījumi nav kāda maksātnespējas administratora vai to grupējuma intereses? Visticamāk, šie likuma grozījumi aizies, kā iecerēts, Kariņš būs dzīvs, un koalīcija būs paēdusi. Tas ir, Kariņš varēs atskaitīties par labi padarīta darba imitāciju, bet koalīcija un tās barotāji būs labi paēduši.

Šo likuma grozījumu mērķis ir tikai un vienīgi Latvijas Bankas un FKTK vadības nomaiņa, lai pavērtu ceļu... Jau sen sabiedrībā un publiskajā telpā izplatās ziņas par Guseļņikova kunga īpašajām attiecībām ar Jaunās konservatīvās partijas “kartona” biedru. Jau sen ir zināms arī... izskanējis no “Nekā personīga” sižetiem par lobēšanas iespējām attiecībā uz “Aizkraukles bankas” maksātnespēju no to administratoru puses, kas ir pietuvināti jaunajai vecajai VIENOTĪBAI.

Kāpēc? Reāli, taustāmi rezultāti izmeklēšanas un tiesvedības jomā diemžēl pagaidām nav sagaidāmi. Un to arī nebūs ar tādu darba organizāciju un darba stilu vai vētrainas darbošanās imitāciju, kāda pašlaik notiek. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!

Ļ. Švecova. Drīkst...?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu?

Lūdzu, turpiniet!

Ļ. Švecova. Piedodiet man, bet Kariņa kunga pasludinātais “kapitālais remonts” patiesībā vairāk atbilst tādas sievietes rīcībai, kas uz nopietnu tikšanos ar stratēģisko partneri izvēlas košu un spilgtu vakara kosmētiku un uzvelk vakarkleitu ar dziļu dekoltē. Kā jūs domājat, kādu iespaidu nopietnas tikšanās laikā šī sieviete atstās uz stratēģisko partneri? Un vai viņa var pretī sagaidīt cieņpilnu attieksmi?

Es personīgi nevaru atbalstīt šos likuma grozījumus un lūdzu balsot arī jūs “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Atvainojos, ka es jums traucēju spēlēties savos telefonos! (Starpsauciens.) Šis ir nākamais ļoti interesantais likumprojekts. (Starpsauciens.)

Paldies komisijas priekšsēdētājam Bondara kungam par to, ka šodien astoņos no rīta noorganizēja ļoti interesantu diskusiju par šo likumprojektu, lai gan visiem koalīcijas deputātiem tas netraucēja pieņemt lēmumu par šo likumprojektu, nobalsojot dažas dienas iepriekš. Kaut kas laikam viņiem bija zināms, kas mums, parastiem opozīcijas deputātiem, nav zināms.

Šā likumprojekta būtība ir noregulēt komerciestāžu pašlikvidācijas ceļu. Tam nav nekāda sakara ar vienīgo skaļo pašlikvidācijas gadījumu, kurš mums ir šobrīd, proti, gadījumu ar to pašu “ABLV Bank”. Līdz ar to var arī uzdot jautājumu: kāpēc ar tik lielu steigu tiek virzīts likumprojekts, kurš regulēs pašlikvidācijas kārtību? Deputātiem pat nevajag uzdot nekādus jautājumus vai diskutēt, viņi ir gatavi uzreiz nobalsot par to visu. Nu, tāda nu ir tā jaunā Saeima, tā jaunā politika. Var balsot, spiest uz pogām, absolūti nediskutējot, neuzklausot nekādus viedokļus. Tiešām apsveicu. (Starpsauciens: “Rīgas domē iemācījāmies!”)

Tātad - kas interesants tiek gaidīts finanšu sektorā, ka vajag tik lielā steidzamībā virzīt likumprojektu, kurš regulēs banku, kredītiestāžu likvidācijas ceļus? Tagad, piemēram, dažām valsts iestādēm, lai iesaldētu klientu naudu vai to neatdodu atpakaļ, pietiek vien ar šaubām par šīs naudas nelikumīgu izcelsmi. Nu jūs tiešām... Jūs paverat ļoti plašas iespējas ļoti interesantām lietām. Un, ja tās lietas notiks, jūs par to būsiet atbildīgi.

Īpaši attiecībā uz tiem, kas atnāca ar lozungiem cīnīties ar visu to politbiznesu, tas būs ļoti ironiski, kolēģi. (Dep. S. Riekstiņš: “Paņemsim par konsultantu!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams? (Starpsauciens: “Jā!”)

M. Bondars. Kolēģis Dombrovskis pieminēja, ka šorīt no rīta - pulksten astoņos - komisijā bija vēl papildu debates par grozījumiem Kredītiestāžu likumā. Jā, tā tas bija, jo sākotnēji komisija skatīja visu likumprojektu paketi, par kuru mēs izrunājām, taču tad, kad jau bijām nobalsojuši, kolēģis Dombrovskis un vēl daži ļaudis teica, ka par maz debašu bijis.

Nu, tā kā par maz debašu bija, mēs debatējām arī šorīt no rīta - pulksten astoņos. Visi komisijas deputāti bija ieradušies, klausījās ļoti uzmanīgi ziņotājos un piedalījās debatēs.

Tā ka dažreiz jau tā sanāk, ka kurpes uzvelk pa priekšu un bikses pēc tam, bet, ja pietiekami plati gali, tad to var izdarīt.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 17. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 102/Lp13).

Komisijā ir saņemti četri priekšlikumi, visi no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra.

1. - Grasberga kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 2. - Grasberga kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 3. - Grasberga kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 4. - Grasberga kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Dūklavs. Gaidīsim priekšlikumus līdz šā gada 9. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Medību likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr. 85/Lp13 “Grozījums Medību likumā”. Šim likumprojektam ir iesniegti 14 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 5. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 6. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 7. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 9. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 10. - Bordāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 11. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Un 14. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav gan atbalstīts.

J. Dūklavs. Ui, es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Dūklavs. Nav atbalstīts. Jā. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Medību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Pavisam esam saņēmuši 13 priekšlikumus.

1. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas papildina izglītības iestādes vadītāja pienākumu izvērtēt uz pedagoga amatu attiecināmos ierobežojumus ne tikai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, bet arī ne retāk kā reizi gadā, kamēr darbinieks strādā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 2. - izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Muižniece. 3. - komisijas priekšlikums. Precizē, ka IKVD ir tiesības, izvērtējot personas atbilstību pedagoga amatam, apstrādāt personas datus, kas saistīti ar iepriekš likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. Nākamie ir tehniskas dabas priekšlikumi.

4. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 5. - izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 6. - izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 8. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas kundzes priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Muižniece. 9. - komisijas priekšlikums. Attiecas uz dekodifikāciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Deputāti vēlējās par devīto balsot, ja? Par devīto.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Muižniece. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Muižniece. 11. - izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - izglītības un zinātnes ministres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Muižniece. 12. - izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Muižniece. Un visbeidzot 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Muižniece. Un, tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Muižniece. Komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Tātad šā gada 7. maiju, ja?

A. Muižniece. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā pārsvarā ir saistīti ar vienotā nodokļu konta ieviešanu. Bet uz otro lasījumu ir sagatavoti arī divi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi par citu tēmu. Tas ir darīts sakarā ar to, ka 2018. gadā tika pilnībā mainīta uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība un līdz ar to mainījās arī atbalsta forma sabiedriskā labuma organizācijām saistībā ar ziedojumiem. Ir diezgan plašs atvieglojumu klāsts, ko uzņēmumi var izmantot, ja izvēlas ziedot sabiedriskā labuma organizācijām... 5 procenti no peļņas, ja peļņa netiek sadalīta, 2 procenti no bruto samaksas, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, vai arī 75 procenti, nepārsniedzot 20 procentus no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas tiek maksāts, ja dividendes tiek sadalītas.

Vienlaikus ar nodokļu sistēmas maiņu tika uzdots Finanšu ministrijai veikt apkopojumu... līdz 2019. gada 30. novembrim valdībā ziņot par izmaiņām ziedojumu tendencēs. Šāds apkopojums vēl nav veikts. Un arī komisijas sēdē Finanšu ministrija apliecināja, ka aktuālo datu, kas būtu ticami, par ziedojumu paradumu maiņu vēl pilnībā nav. Tie tiek solīti vien uz augustu, kad uzņēmumi būs labojuši savas gada deklarācijas.

Bet pats nevalstiskais sektors... nevalstisko organizāciju sektors ir apzinājis esošo situāciju. Un tās tendences rāda, ka ziedojumu apjoms tomēr krītas. Sakarā ar to tagad ir sagatavoti priekšlikumi, kā palielināt atbalstu tajos gadījumos, kad uzņēmumi būtu gatavi ziedot. Ir paredzēts noteikt pārejas laiku līdz 2020. gadam, kamēr visi pierod pie jaunās sistēmas un jaunās ziedojumu... atlaižu kārtības. Ar to arī ir saistīti divi pirmie priekšlikumi.

1. priekšlikums paredz, ka Finanšu ministrijai šāds situācijas novērtējums kopumā būtu jāveic nevis līdz šī gada 30. novembrim, bet līdz 2021. gada 30. novembrim. Vienlaikus gan ir solīts, ka deputātiem informācija būs pieejama jau šī gada augustā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Es lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Es gribētu apvienot...

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

M. Šteins. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidija dalībnieki! Kolēģi! Klātesošie! Šodien vēlos runāt, aicinot atbalstīt izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, lai uzlabotu ziedojumu politiku nevalstiskajam sektoram.

2017. gadā valsts līderi, toreizējā valdība, tostarp bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, pēc būtības neieklausoties nevalstiskā sektora bažās, ka nodokļu reforma radīs negatīvu ietekmi sektorā, par katru cenu apstiprināšanai virzīja nodokļu reformu. Pēc nodokļu reformas ieviešanas nevalstiskā sektora līderi atzina: ziedojumu sistēma nodokļu reformas rezultātā tiks atmesta 10 gadus atpakaļ. Priecājos, ka šodien izskatāmais priekšlikums ir apstiprināts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un uzskatu, ka šis ir viens no esošās valdības 100 dienu labajiem darbiem, rosinot šīs izmaiņas.

Viens no pamatojumiem konkrēto grozījumu nepieciešamībai ir NVO jumta organizācijas, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse”, 2018. gadā apkopotie dati, kas parāda, ka 2017. gadā pieņemtās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas samazināja uzņēmumu vēlmi ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. Biedrības apkopotā informācija liecina, ka ziedojumu apjoms ir samazinājies par 38 procentiem. Mēs varam tikai minēt... (Starpsauciens: “Tas nav par priekšlikumu!”) Tas ir par priekšlikumu! Mēs varam tikai minēt, kādas labas iniciatīvas Latvijā nav īstenotas finansējuma krituma dēļ. Būtisku ziedojumu kritumu piedzīvoja arī sporta nevalstiskās organizācijas. Patiesā ietekme noteikti būs vēl lielāka, un es ceru, ka Finanšu ministrijas dati būs nevis tikai gada beigās, bet jau uz trešo lasījumu, lai mēs zinātu patieso ietekmi.

Līdz ar ziedojumu kritumu daļa NVO bija spiesta atlaist darbiniekus, samazināt viņu darba apjomu, šīs organizācijas bija un ir spiestas lūgt darbiniekus doties bezalgas atvaļinājumos un arī citādi nespēj realizēt sabiedriskā labuma darbību.

Kamēr ir nevalstiskās organizācijas, kas diendienā palīdz uzlabot likumu kvalitāti, šeit, Saeimā, iesniedzot priekšlikumus un bieži nesaņemot adekvātu valsts finansējumu šādai darbībai, joprojām ir arī tādas organizācijas, kas var ārpus konkursiem iegūt 60 tūkstošu eiro finansējumu, organizējot diskusiju forumu. Piemērs tam ir nesenais “TV3” raidījuma “Nekā personīga” sižets par tikai pērn dibinātu biedrību, kas ieguvusi 60 tūkstošu eiro finansējumu. Šajā biedrībā ir NEPLP locekļi Patriks Grīva un Ivars Āboliņš. Nav pieņemami, ka valstī joprojām var rupji apiet vispārējos noteikumus un labo praksi finansējuma novirzīšanā.

Šīsdienas grozījumi ir solis pretī NVO sektoram. Ar konkrētajiem likuma grozījumiem mēs vēlamies panākt saprātīgus atvieglojumus visiem uzņēmumiem, kas ziedo sabiedriskā labuma darbībai. Grozījumi paredz palielināt nodokļu atvieglojuma apmēru ziedotājiem.

Izmaiņas plānotas konkrētā laika posmā - trīs gados. Cerams, ka šajā periodā mēs izvērtēsim šo atbalsta sistēmu, tās efektivitāti un ietekmi uz sabiedriskā labuma vidi.

Es tiešām ceru, ka šīs izmaiņas veicinās uzņēmumu vēlmi ziedot, lai tie atbalstītu nevalstiskā sektora aktivitātes.

Noslēgumā vēlos izteikt aicinājumu, jo pieredze rāda, ka aicinājumi no šīs tribīnes dažkārt ietekmē jūsu un citu viedokli. Piemēram, uz pagājušās nedēļas aicinājumu līdzdarboties Jauniešu Saeimā, kā izrādās, atsaucās gandrīz 10... vairāk nekā 10 deputāti, un tas esot bijis pēdējo gadu augstākais rādītājs.

Šodien es vēlos jūs visus aicināt ziedot nevalstiskajam sektoram. Uzņēmumi, kas ziedo NVO, - tas ir ļoti svarīgi. Bet būtiski, ka valsts lēmumu pieņēmēji ar savu rīcību veicina ziedošanas kultūras attīstību kopumā.

Šodien es aicinu sabiedrību un aicinu jūs, kolēģi, ziedot kādai nevalstiskajai organizācijai, kas veic sabiedriskā labuma darbību, lai tā kļūtu stiprāka un nenomirtu. Ziedojiet 5, 10 vai 100 eiro un dariet to regulāri! Jo tieši ziedojumi palīdz attīstīties nevalstiskajam sektoram.

Aicinu atbalstīt šos likuma grozījumus. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi un kolēģes! Arī es vēlos aicināt atbalstīt šos likuma grozījumus, jo tā ir mūsu iespēja sākt uzlabot NVO sektora izaugsmi, nodrošinot ziedojumus.

Mūsdienu pasaulē demokrātijas atzīšana ir kļuvusi par vispārpieņemtu normu, tomēr, kā atceramies no pagājušā gada publikācijām, Latvija 2018. gadā ir izkritusi ārā no demokrātisko valstu saimes, kurā atrodas visas Eiropas Savienības Ziemeļvalstis, tai skaitā Igaunija. To ir secinājusi CIVICUS - globālā pilsoniskās sabiedrības organizāciju un aktīvistu alianse, kas monitorē demokrātiju 195 pasaules valstīs.

Ziņojumā ir norādīts, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijas politika attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām ir kļuvusi represīva. Mums ar steigu ir jāmaina attieksme attiecībā uz NVO sektoru un jāmotivē uzņēmēji, komersanti ziedot un piedalīties nevalstisko organizāciju aktivitātēs.

Tāpat es gribu vērst uzmanību, ka jāmazina birokrātiskās barjeras, kuras ir uzliktas nesamērīgi lielas, - ir dažādi ierobežojumi normatīvajos aktos.

Es iepazinos ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un, ziniet, man mati sacēlās stāvus, kad es salīdzināju, cik viegli man bija darboties sabiedriskā organizācijā, to dibinot deviņdesmitajos gados, un kādas birokrātiskās barjeras ir saliktas mūsdienu nevalstiskajām organizācijām.

Šis ir viens no soļiem - atsākt uzlabot nevalstisko sektoru. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau ir slēgtas. Vai kas piebilstams komisijas vārdā?

D. Reizniece-Ozola. Jā, kolēģi. No komisijas puses vienīgi vēlos uzsvērt, ka šis priekšlikums ir par termiņu, kādā ir jāsniedz Finanšu ministrijai pārskats par nozares tendencēm. Priekšlikums ir to darīt nevis 2019. gada 30. novembrī, bet 2021. gada 30. novembrī. Kā jau es teicu, šāds uzdevums Finanšu ministrijai tika dots, lai tiešām novērtētu objektīvo situāciju pēc tam, kad tika panākta vienošanās starp valdību un nevalstiskajām organizācijām. Saeimā pieņemot izmaiņas, faktiski regulējums jau bija saskaņots ar nevalstiskajām organizācijām.

Atbilde Šteina kungam, kurš teica, ka neesot ticis ņemts vērā viedoklis un neesot bijusi ieklausīšanās. Tika ņemts vērā viedoklis, bija ieklausīšanās! Un tika dots uzdevums Finanšu ministrijai.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Deputāti vēlas balsot par 1. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Reizniece-Ozola. 2. priekšlikums ir saturiskais priekšlikums, kurš arī dalāms divās daļās. Viena daļa attiecas uz to likuma normu spēkā stāšanos, kuras ir saistītas ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, un tā paredz, ka tās normas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Otra daļa ir saistīta ar ziedojumu politiku, un tā paredz, ka 2020., 2021. un 2022. gadā tiktu piemērots lielāks atlaižu īpatsvars. Proti, tā paredz, ka ir tiesības samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas (līdzšinējo 75 procentu vietā), bet nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm (līdzšinējo 20 procentu vietā).

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu kopumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Paldies.

Un 3. priekšlikums paredz likuma spēkā stāšanos šā gada 1. jūlijā. Arī tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Paldies.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt visu likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D. Reizniece-Ozola. Šā gada 7. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie un godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajam lasījumam saņēma deviņus priekšlikumus.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jalinska. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 6. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Šodien skatām tādu būtisku priekšlikumu kā cenu samazinājums kompensējamiem medikamentiem.

Priekšvēlēšanu aģitācijas laikā katra partija solīja padarīt zāļu cenas pieejamas iedzīvotājiem un veikt tā saucamo farmācijas nozares liberalizāciju. Tik tiešām, slimo visi, un cenu samazinājums zālēm ir lielisks jājamzirdziņš, kā pievērst vēlētāju uzmanību. Jo, kolēģi, kā teicis mūsu pašu klasiķis: “Kā var nesolīt?!”

Tomēr atgriežamies realitātē.

Lai saprastu, kā cenu samazināt, jāapzinās, kā tā veidojas. Cena formējas no ražotāja cenas, PVN, kas mums ir 12 procenti, zāļu vairumtirgotāju uzcenojuma un aptieku uzcenojuma.

Pirmais iespējamais risinājums, lai samazinātu ražotāja cenu, ir paaugstināt finansējuma kompensācijas sistēmu, nodrošinot pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, ko pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kas ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Ja zāles tiek iekļautas šajā sarakstā, tās automātiski kļūst lētākas un ir pieejamas pacientiem. Kompensējamo zāļu finansējumu regulē Veselības ministrija kopā ar Ministru kabinetu.

Otrais iespējamais risinājums ir ķerties pie uzcenojuma, kas... jāparaksta Ministru kabineta noteikumos. Arī šo izeju var realizēt tikai Veselības ministrija kopā ar Ministru kabinetu. Mēs, deputāti, varam tikai iniciēt PVN samazināšanu no 12 procentiem uz 5 procentiem - tieši tā, kā es piedāvāju savā priekšlikumā. Mums beidzot ir jāpieņem situācijas patiesais stāvoklis. Zāļu ražotāji jau sen uzskata Latviju, Lietuvu un Igauniju par vienotu tirgu. Ja paskatāmies zāļu anotācijas un iepakojumus, tie vienmēr ir četrās vai piecās valodās, starp kurām ir latviešu, lietuviešu un igauņu valoda. Atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm ir izmērāma skaitļos. Lietuvā PVN recepšu medikamentiem ir 5 procenti, Igaunijā - 9 procenti, Latvijā - 12 procenti.

Lūdzu atbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumu, lai varam kopīgiem spēkiem izpildīt vēlētājiem dotos solījumus. Sekosim Igaunijas un Lietuvas piemēram! Uzsveru, ka mūsu priekšlikums attiecas tikai uz kompensējamiem medikamentiem. Tādējādi astoņi miljoni eiro būs ietaupīti un uz tā rēķina varēs palielināt kompensējamo grozu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi no KPV LV! Es vēršos pie jums, Ati, Ramona, Kaspar, Aldi, Aivar un visi pārējie! Pirms vēlēšanām mēs visi kopā braukājām pa Latviju. Apbraukājām vairāk nekā 150 Latvijas pilsētas, ciematus. Iepazīstinot cilvēkus ar mūsu priekšvēlēšanu programmu, mēs visi ļoti drosmīgi teicām, ka viens no mūsu programmas punktiem ir samazināt medikamentu cenas. Mēs to teicām ar pārliecību. Teicām, ka mums ir drosme, ka mums ir mērķis un ka mums ir pārliecība. Un tas bija viens no iemesliem, kuru dēļ mūs ievēlēja Saeimā.

Visticamāk, šodien, ņemot vērā, ka komisijā nav atbalstīts šis priekšlikums, arī tā frakcijas KPV LV daļa, kas ir koalīcijā, balsos “pret”. Tas ir izlemts, ka koalīcijas stabilitātes vārdā ir jābalso pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem. Es domāju, ir pienācis laiks KPV LV mainīt savu nostāju un kļūt drosmīgiem, nebaidīties. Es saprotu, ka būs pretarguments un tas pretarguments būs tāds: “Mēs veidosim darba grupu jautājumā par medikamentiem un medikamentu cenām.” Bet ļoti labi zinām, kas notiek: ja grib kādu jautājumu atlikt, novilcināt vai faktiski neatrisināt, tad noteikti vajag izveidot pēc iespējas vairāk darba grupu. Jo vairāk darba grupu, jo mazāk rezultātu mēs sasniegsim.

Es jūs aicinu šoreiz balsot “par” šo priekšlikumu, jo tas ir vērsts uz medikamentu cenu samazināšanu. Un tas galvenokārt ir priekšvēlēšanu solījums. Es jūs aicinu nevis tāpēc, ka es gribētu jūs šodien kaut kādā veidā lamāt... un es ticu, ka jūs neesat tādi kā, piemēram, dažas citas partijas, kas sola “3 × 500”, bet, pat atklāti smejoties, to neievieš. Es ceru, ka (Starpsauciens.) jūs atcerēsieties šos solījumus un atcerēsieties tās pilnās zāles, kuru jums šobrīd vairs nav, un atcerēsieties, ka tās pilnās zāles... jums šobrīd tādu vairs nav tieši tā iemesla dēļ, ka līdzšinējos mēnešos, kamēr mēs esam Saeimā, jūs esat arī balsojuši pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

Nebaidieties! Bez jums šī valdība pastāvēt nevar. Nebaidieties!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kāpēc šis priekšlikums neko nerisina? Atbilde ir ļoti vienkārša: tāpēc, ka zāles, kuras Latvijā pārdod par nenormāli augstām cenām... un šī cenu politika... to jau nenosaka PVN. To nosaka, pirmkārt, tas, ka šīs aptiekas pieder vairumtirdzniecības bāzēm. Un, otrkārt, zāles ražo starptautiskas korporācijas.

Mums bija kopēja sanāksme (Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ar Sociālo un darba lietu komisiju), kurā tika uzdots jautājums starptautiskas organizācijas pārstāvim - kā viņš vērtē faktu, ka, piemēram, Latvijā aptiekas pieder tikai farmaceitam... jums nevar būt tā, ka, saprotiet, kaut kādai milzīgai šeptēšanas jeb tirdzniecības organizācijai pieder vesels tīkls... Un kāda ir atšķirība? Tad padomāsim, kāpēc mēs esam mainījuši šo principu, jo Latvijā bija likums, ka visas aptiekas var piederēt tikai tādam īpašniekam, kam ir izglītība attiecīgajā nozarē, viņam bija jābūt ar atbilstošu izglītību. Šis likums ķēdēm tika grozīts. Vai zināt, kāpēc? Tāpēc, ka bija spiediens no ārzemēm, milzīgs lobisms. Kāda ir atšķirība? Ja aptiekārs pats ir aptiekas īpašnieks, viņam ir arī morālā atbildība. Ja viņš jums pārdod zāles un tās nepalīdz vai viņš tās par dārgu cenu ir iesmērējis, piedodiet par vārdu “iesmērēt”, jūs pie viņa vairs neiesiet.

Kādas ir starptautisko korporāciju vai vairumtirdzniecības bāzu intereses? Pārdot pēc iespējas vairāk un pēc iespējas dārgāk. Un tad man ir jautājums - kāpēc jūs šeit nenākat ar priekšlikumu atrisināt šo jautājumu, kas ir radikāls un tika grozīts lobisma rezultātā, bet nākat ar priekšlikumu, kas atkal starptautiskajiem zāļu tirgotājiem pazeminās PVN? Tas neko nedod.

Mums maija beigās laikam būs debates... ne debates, bet sanāksme, kurā būs jāpārskata koncepcija par pazemināto PVN precēm. Ir divas lietas, un šīs lietas ir ļoti vienkāršas. Ja produkcija ir ražota Latvijā, tad loģiski, ka var pazemināt PVN - tāpat kā poļi pazemina savām lauksaimniecības precēm. Ja šīs preces tiek ražotas galvenokārt ārzemēs... jūs saprotat atšķirību? Ja mēs, piemēram, restorāniem vai kafejnīcām, kas ir Latvijā, par pakalpojumiem pazeminām PVN, tā ir viena lieta. Īpašnieks ir šeit. Ja mēs pazeminām, pieņemsim, kaut kādiem lauksaimniecības produktiem... Lielākā daļa jau te ienāk no Polijas, un pētījumi faktiski rāda (kur var strīdēties), vai tur ir kaut kāds rezultāts vai nav. Tāpēc var būt viens risinājums. Ja mēs atrodam zāles Latvijā, kuras, teiksim, ražo “Grindeks” vai “Olainfarm” un kuras dominē... Nezinu, es neesmu mediķis, bet, nu, pieņemsim, ir kaut kādas zāles sirdij vai kaut kam citam, kuras vairākumā tiek ražotas Latvijā, tad mēs, lai nepārkāptu Eiropas Savienības konkurences principus, tiešām varam rakstīt, ka PVN ir medikamentam, kas ir domāts... nu, kā mums ir ar bērnu pārtiku vai vēl kaut ko... Bet mēs nevaram vispār kaut ko pazemināt, jo 80 vai 90 procenti... dominē starptautiskās kompānijas.

Tāpēc šo priekšlikumu nav jēgas atbalstīt, un jāiesaistās diskusijā, kas par PVN būs kompleksi.

Tāpat kā mēs, piemēram, zinām, ka Latvijā ir katastrofāla situācija ar oriģinālliteratūru - katru gadu tirāža samazinās par apmēram vienu miljonu. Pirms diviem gadiem mums bija 17 miljoni, tagad ir 15 miljoni grāmatu. Tātad mēs līdz kaut kam varam nonākt. Tas tāpat attiecas arī uz citām nozarēm, uz kultūru. Vai mēs pazeminām PVN Latvijā ražotām filmām un kultūras produktiem, vai mēs to pazeminām absolūti visiem, bet atkal ir jāskatās, lai mums nepārmet konkurences pārkāpumus.

Tātad šo priekšlikumu es aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Pēc būtības šī priekšlikuma mērķis ir rast risinājumus, kā mazināt nabadzību un sociālo nevienlīdzību Latvijā, it īpaši attiecībā uz pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo gandrīz visi šie cilvēki lieto zāles. Tāpēc Saeimas balsojums “par” būtu labs atbalsts.

Vēl viens šī priekšlikuma mērķis - pievērst uzmanību tam, ka nabadzība it īpaši sāpīgi skar šo sabiedrības daļu un ka izdzīvot šiem cilvēkiem nav viegli. To, ka šī problēma ir aktuāla un nepieciešams risinājums, pamatoti norāda vairākas organizācijas, kuras apvieno seniorus un cilvēkus ar invaliditāti.

Tāpēc viens no frakcijas SASKAŅA piedāvātajiem risinājumiem - samazināt PVN likmi kompensējamām zālēm no 12 procentiem uz 5 procentiem. Vēlos informēt, ka Lietuvā šī samazinātā PVN likme tiek attiecināta uz visām, ne tikai uz kompensējamām, zālēm un ir 5 procenti, kā mēs piedāvājam pašlaik. Savukārt Igaunijā šī likme ir 9 procenti.

Tāpēc mēs aicinām papildināt likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro tādām kompensējamām zālēm, kas ir iekļautas valsts Kompensējamo zāļu sarakstā.”

Es uzskatu, ka tas ir visu Saeimas deputātu sirdsapziņas jautājums - šis balsojums.

Turklāt vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs paredzam pārejas posmu šim priekšlikumam. Ja parlaments šo priekšlikumu atbalstīs, tad šī norma stāsies spēkā tikai 2021. gada 1. janvārī.

Es aicinu atbalstīt 6. priekšlikumu. Aicinu balsot “par”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt paldies opozīcijai, paldies arī Aldim, ka jūs atgādināt mums visiem par svarīgiem jautājumiem (zāļu cenas tiešām ir valstisks un svarīgs jautājums). Tāda nu ir demokrātijas daba. Paldies jums par to.

Demokrātijas daba ir arī tā, ka tiem, kuri ir koalīcijā, savstarpēji jāsadarbojas un koordinēti jāveido politika.

Un attiecībā uz zāļu cenām. Jā, būs darba grupa, un, jā, koordinēti mēs skatīsim šo jautājumu, un mēs no tā neatteiksimies. Tāpat ir darba grupa jeb attīstības komisija... Mēs iekšēji esam savstarpēji vienojušies par administratīvi teritoriālo reformu, par nodokļu jautājumiem, par Nacionālo attīstības plānu un daudziem citiem būtiskiem jautājumiem.

Es aicinu balsot “pret” - nevis tāpēc, ka jautājums nav svarīgs, nevis tāpēc, ka jautājums nav samilzis un akūts, bet tāpēc, ka šis nav īstais brīdis. (Troksnis zālē.) Mēs atgriezīsimies pie tā, kad būs koordinēta rīcība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Šis ir gadījums, kad man faktiski simtprocentīgi ir jāpievienojas Kiršteina kunga izteiktajiem argumentiem par to, kas būtu pareizais darāmais, lai gan savu farmācijas nozari atbalstītu, gan citādāk...

Es saprotu arī, ko Aldis saka par vektoru samazināšanu, bet, manuprāt, šis priekšlikums nav īsti šajā vektorā. Un es pavisam īsi paskaidrošu, ko es ar to domāju. Zāļu nozare, ja tā var teikt, nav tā nozare, kurā, samazinot PVN, mēs izskaustu ēnu ekonomiku. Atšķirībā no daudzām citām šī nav tā. Un, ņemot vērā, ka importēto zāļu apjoms Latvijas mazumtirdzniecībā nospiedoši dominē pār mūsu vietējiem ražotājiem, es baidos, ka, samazinot PVN, mēs nevis padarīsim zāles lētākas, bet neiekasēsim budžetā naudu, un peļņa ražotājam no tā nekādā veidā nemainīsies. Tas ir, manuprāt, būtiskākais apsvērums, lai šobrīd šādu priekšlikumu noraidītu un strādātu pie tā, ko... starp citu, politiskās partijas “KPV LV” kolēģi pirms vēlēšanām teica... Jā, zāļu cenas mums bija ļoti svarīgs jautājums, taču galvenais un primārais risinājums, ko mēs redzējām, bija bezrecepšu medikamentu pieejamība kā veids zāļu cenu būtiskai mazināšanai.

Otra lieta, ko, es ceru, tālākās diskusijās vajag saprast. Viena lieta ir zāļu cenas, otra lieta, manuprāt, - sabiedrības izglītošana par to, kas vispār ir zāles, cik tās ir jālieto. Un vislabākais veids ir nevis tikai padarīt tās lētākas, bet varbūt nepirkt tās tad, kad tās nav jāpērk. Un kur nu vēl lietot.

Tā ka es šoreiz tiešām... Manuprāt, Kiršteina kungs ļoti labi argumentēja attiecībā uz loģiku. Un pie tās loģikas būtu jāstrādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es daudzējādā ziņā piekrītu sava kolēģa Didža Šmita argumentācijai. Bet ir viena problēma. Un tā problēma ir salīdzināma ar attiecībām. Attiecībās, piemēram, ir sieviete, kurai vīrietis sola, ka viņš precēs un precēs, bet kā neprec, tā neprec. Ir jau trīs bērni, bet viņš viņu precēs un precēs. Tas ir jautājums, ko es vēlos uzsvērt attiecībā uz politiskās partijas “KPV LV” solījumu izpildi vai jo īpaši JKP solījumu izpildi. Tiek solīts - kaut kad jau būs, kaut kad jau būs. Būs pēc trim, četriem, pieciem, desmit gadiem. Kaut kad mēs ar to nodarbosimies. Man šķiet, ka solījums būt drosmīgiem un ar pārliecību bija solījums rīkoties tagad, nevis kaut kad nākotnē. Tas bija solījums, kas tika dots vēlētājiem, - pieņemt drosmīgus un arī strīdīgus lēmumus, diskutēt... arī par to, vajag vai nevajag... un vai tas ir veids, kā samazināt medikamentu cenas... ar PVN samazināšanu. Bet drosmīga rīcība nenozīmē solījumus, ka mēs kaut kad - nezin kad... jo mums tagad ir budžets, par kuru mēs it kā nezinājām. Tas nekas, ka šī budžeta izstrādē jau iepriekšējā parlamentā un iepriekšējā valdībā piedalījās Jaunās VIENOTĪBAS ministri. Tāpēc es aicinu to, kas bija partijas programmas virsrakstā, īstenot drosmīgi un ar pārliecību, turklāt tagad, nevis kaut kad nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Labdien, godātā priekšsēdētājas kundze! Labdien, kolēģi! Kiršteina kungs, jums tiešām ir taisnība, ka medikamentu cenu samazinājuma jautājumu vajag risināt no visām pusēm, ne tikai samazinot PVN. Es 5. martā iesniedzu priekšlikumu par grozījumiem Farmācijas likumā, kurā es paredzēju atcelt pilnīgi neloģisko un nepamatoto ierobežojumu, ka aptieku kapitālsabiedrību valdē obligāti jābūt farmaceitam un ka vismaz pusei kapitāldaļu arī jāpieder farmaceitam. Diemžēl man korekti palūdza atsaukt šo priekšlikumu, tāpēc es gribu lūgt, lai Nacionālās apvienības frakcija virzītu šādu priekšlikumu vienlaikus ar PVN samazinājumu.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu. Es nedomāju, ka igauņi un lietuvieši... tādēļ, ka viņiem patīk tādi cipari - “5”, “9”, a mums - “12”... Tiešām ar šo priekšlikumu var samazināt medikamentu cenu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

J. Jalinska. Nav skaidrojams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 58, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jalinska. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 9. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jalinska. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Jalinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, kura nepieciešamība ir saistīta ar Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanu citai valsts institūcijai.

Ir saņemti divi priekšlikumi. Abi ir no finanšu ministra Jāņa Reira.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Un 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Ločmele-Luņova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17. maijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad šā gada 17. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Turpinām strādāt pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 212/Lp13), otrais lasījums.

Uz otro lasījumu iesniegti 11 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Gribu vērst uzmanību. Ar šo priekšlikumu mēs kļūstam, iespējams, unikāli, jo jau 1961. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija savā Konvencijā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti ir skaidri noteikusi, ka kaņepes var izmantot šķiedras un sēklas ieguvei.

Šis priekšlikums... Ir runa par to, ka mēs vairs skaidri nedefinējam, nenosakām, ka kaņepes izmanto tikai šķiedras un sēklas ieguvei, bet atļaujam izmantot pilnu augu. No vienas puses, varētu teikt - nu kas tur slikts? Jo tas, ko saka uzņēmēji: “Mēs gribam taisīt no ziediem tēju. Neuztraucieties, THC līmenis tur ir ļoti zems vai principā nekāds.”

Ir arī panākta vienošanās iekšēji - komisijā... Un policija ir apmierināta, jo tiek izmantotas tikai sertificētas sēklas, sertificētas šķirnes, lai audzētu šīs kaņepes. Bet tas, kas parādījās komisijā un kas, man liekas, ir ļoti būtiski, - nebija piekrišanas no Veselības ministrijas puses. Šobrīd vēstule gan uz Apvienoto Nāciju Organizāciju, gan uz Eiropas Komisiju par to, ka ir šāds priekšlikums, no Veselības ministrijas puses, cik es zinu, ir uzrakstīta. Nav skaidras atbildes, kā uz mums raugās. Es zinu, ka ne vienmēr mums vajag būt otrajiem vai trešajiem... Reizēm tiešām vajag būt pirmajiem. Bet vai šis ir tas jautājums, kur mēs gribam izlēkt un atļaut izmantot pilnu kaņepi jau šobrīd? Vai palikt tomēr pie iepriekšējā regulējuma, ka izmanto tikai šķiedras un sēklas? Un te nav runa ne par medicīnisko marihuānu, ne par kādām citām lietām. Bet ir ļoti svarīgi, ka šobrīd komisijā šī diskusija nebija viennozīmīga un Veselības ministrija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Tādēļ es arī aicinu atturēties no šī priekšlikuma atbalstīšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

V. Orlovs. Cienījamie kolēģi! Skatot šo jautājumu, komisijā notika balsojums. Ar balsu vairākumu šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 18, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. Orlovs. 4. - veselības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 5. - veselības ministres Viņķeles kundzes priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 6. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 7. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Arī 8. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 9. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 10. priekšlikumu ir iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 11. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Orlovs. 17. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Un darba kārtībā - likumprojekts “Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, jau izskatīto likumprojektu.

Lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Orlovs. Arī 17. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. maijs.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (Nr. 63/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 8. maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (Nr. 63/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 8. maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 26. maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 26. maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Guntas Līdakas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā un arī Mediju politikas apakškomisijas vārdā es vēlos sniegt jums ziņojumu.

Gribu teikt, ka apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda sasauca speciālu komisiju, lai uzklausītu NEPLP locekles Guntas Līdakas iesniegumu sakarā ar viņas skaidrojumu, kāpēc viņa vēlas aiziet no NEPLP.

Gunta Līdakas kundze, kā mēs zinām, ir medijos ļoti ilgi strādājoša persona. Viņa mūs informēja, ka sakarā ar neveiksmīgo konkursu, ko NEPLP organizēja, viņa uzskata, ka līdz ar to zudusi ticība gan medijiem, īpaši NEPLP... Un viņa uzskata to situāciju par tādu, kurā viņa vēlas labāk atkāpties. Viņa arī norādīja uz šo jautājumu, par kuru mēs šodien tikko diskutējām, - cik objektīva un neatkarīga ir institūcija, ja tā ir Saeimas ievēlēta.

Mēs redzam kaut vai no NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes intervijas... Viņa pati atklāti pasaka - viņa ir ZZS biedre. Un arī Gunta Līdaka norādīja, ka viņu pārsteidz dažu... partijas klātbūtne NEPLP kolēģu vidū. Un mēs ieraugām, ka faktiski mums ir jārēķinās ar situāciju, ka tāda pilnīgi... Vai tāda pilnīgi brīva, neatkarīga institūcija Latvijā un vispār pasaulē ir iespējama? Jo NEPLP locekļi, tāpat kā pārējie pilsoņi, iet un izdara savu izvēli, teiksim, vēlēšanu laikā.

Protams, mums ir vienmēr augsti uzstādījumi. Un es gribētu teikt arī kā pētniecībā iesaistīts cilvēks: mums ir vienmēr augsts uzstādījums - tiekties pēc objektivitātes. Mēs, protams, ievēlam šīs institūcijas un ceram, ka tās darbosies un būs neatkarīgas un objektīvas, bet redzam, ka tas diemžēl nav iespējams.

Uzklausījām Guntu Līdaku. Viņa kā profesionāle bija devusies strādāt šajā padomē, bija pieteikusi savu kandidatūru. Viņa nejūtas profesionāli piepildījusi savas vēlmes, to, ko viņa gribēja sasniegt NEPLP darbībā. Un viņa lūdz, tā teikt, apmierināt viņas iesniegumu. Es šodien lūdzu jūs atbalstīt Guntas Līdakas iesniegumu par viņas atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis ir viens no daudziem, bet diezgan būtisks stāsts par to, ka vienā neatkarīgā organizācijā, institūcijā, kas ir NEPLP... faktiski tās lēmumos iejaucas gan politiķi, gan atsevišķi žurnālisti.

Jo, ja skatāmies nesenā vēsturē, tad... Kādu noziegumu ir izdarījusi NEPLP? Izvēlējusies vadītāju... Tas sabiedriskajā televīzijā ir izraisījis karstas emocijas no atsevišķiem žurnālistiem. Kuri bija visaktīvākie? Aktīvākais bija Gundars Rēders un viņa dzīvesbiedre, kas ir no citas televīzijas, - Ilze Jaunalksne. Cik ir zināms, pašas televīzijas arodbiedrībai nebija kritisks... viennozīmīgi kritisks viedoklis pirms šiem konkursa rezultātiem. Faktiski mēs “norakām” cilvēkus vispār, pat neiedodot viņiem iespēju sevi pierādīt darbā. Jo, ja viņi darītu kaut ko pretlikumīgu, tad droši vien viņi būtu jāatceļ no amata, un tad arī varētu teikt, ka kāds izvēlējies nepareizos kandidātus. Šobrīd sanāk situācija, ka būtībā dažu interesēs, kuri acīmredzot gribēja kaut kādus savus kandidātus, tika uztaisīts megaliels skandāls, tika izmantoti šī skandāla uzturēšanai mediji un izmantota arī, teiksim, politiskā tribīne, un notika iejaukšanās neatkarīgas institūcijas darbībā. Rezultāts ir tas, ko mēs... šodien lemjam.

Es domāju, ka tā nedrīkstētu būt. Mūsu valstī tā jau nav pirmā un diemžēl droši vien arī nebūs pēdējā reize, kad cilvēki tiek “norakti”, pirms vispār viņiem iedod iespēju sevi pierādīt darbā. Un ja mēs skatāmies uz šiem rezultātiem, kādi bija, izvēloties kandidātus “Latvijas Televīzijas” vadībai, tad... kaut arī es vienu nepazinu... nepazinu vienu... Es pazīstu personīgi no šiem kandidātiem... kurš ir arī pierādījis sevi lielu pasākumu organizēšanā... Un izteikt, pirms vispār kāds lēmums pieņemts, jebkādu kritiku tikai tāpēc, ka tas nepatīk kādam konkrētam cilvēkam, man liekas, nav pareizi.

Es domāju, ka būtu šodien nevis jābalso par Guntas Līdakas atbrīvošanu no ieņemamā amata, bet šis jautājums būtu jāatliek. Varbūt Gunta Līdaka ir jāpārliecina atsaukt savu iesniegumu tā iemesla dēļ, ka... es neuzskatu, ka NEPLP būtu vainojama pie konkursa rezultātiem. Pie konkursa rezultātu skaļuma vainojamas ir tikai dažas ieinteresētas personas, kas ir paudušas savu personīgo viedokli, izmantojot iespējas to paust televīzijas ekrānos. Tas arī ir viss skandāla pamats. Tādēļ varbūt atliksim šo jautājumu! Politiķiem tomēr ir ar NEPLP jāpārrunā esošā situācija padziļinātāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! Mums bija iespēja Mediju politikas apakškomisijā uzklausīt Līdakas kundzi, kur viņa izvērsti stāstīja par to, kāpēc nolēmusi iesniegt atlūgumu. Viņas atbildes lika noprast, ka pirmām kārtām tas ir profesionālas dabas lēmums un ka viņa nevar turpināt darbu NEPLP, jo šinī sastāvā... situācijā, kad NEPLP ir piedzīvojusi uzticības krīzi, situācijā, kad, viņas vārdiem runājot, NEPLP ir kļuvusi toksiska (Starpsauciens: “Oho!”) ...šajā situācijā viņa nevar turpināt darbu NEPLP.

Tiešām NEPLP... pret NEPLP ir uzticības krīze, ko ir izraisījušas pašas NEPLP darbības:

pirmkārt, gada noslēgumā bez adekvāta pamatojuma atlaida esošo televīzijas vadību;

otrkārt, rīkoja konkursu, abstrahējoties no labas pārvaldības principiem, neievērojot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības praksi un likumus;

treškārt, izvēlējās kandidātu, kas šķietami neatbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajām kvalifikācijām.

Šobrīd mēs vēl gaidām tiesiskuma izvērtējumu no prokuratūras, NEPLP strādā arī Valsts kontrole. Iespējams, ka šo darbību rezultātā veidosies tiesisks pamats runāt par pārējo NEPLP locekļu darba turpinājumu. Tas ir iespējams. Jo, lai Saeima rīkotos, ir vajadzīgs tiesisks pamats.

Negaidot izvērtējumu, šobrīd mēs strādājam pie tā, lai varētu novērst domstarpības par to, kā jārīko konkursi esošajai NEPLP.

Turklāt ceram straujā tempā pieņemt jaunu likumu par sabiedriskajiem medijiem.

Aicinu šodien atbalstīt Līdakas kundzes atbrīvošanu no amata pēc viņas pašas vēlēšanās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, vai jums pietiks debatēm ar trim minūtēm? Pietiks.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot mums nav izvēles. Mēs nevaram piespiest cilvēku strādāt, ja viņš to nevēlas, tā ka mums noteikti jāatbalsta šis lēmuma projekts.

Bet es gribētu jums atgādināt vēlreiz, ka regulatora neatkarība ir mediju neatkarības stūrakmens. Un daudz no tā, kas šodien izskanēja, faktiski nozīmē politisku iejaukšanos regulatora kompetencē. Ja ir pārkāpts likums, tad sagaidīsim kompetento institūciju atzinumu un pēc tam runāsim par pārkāpumiem. Jo es pieļauju, ka daudziem no jums nepatīk konkursa rezultāti. Arī dažiem žurnālistiem nepatīk, ka tika ievēlēti cilvēki no malas. Es neņemos vērtēt, vai tas bija pareizi vai nepareizi, bet vēlreiz atgādinu - tā nav mūsu kompetence. Ja mēs cienām mediju neatkarību, tad mums jāuzvedas citādāk. Man ļoti žēl, ka profesionāls cilvēks aiziet no regulatora. Es pieļauju, ka jūs tāpat kā ar dažiem citiem regulatoriem... mēs par to jau šodien runājām... mēģināsiet atrast sev lojālu cilvēku, sadalīt starp partijām ietekmes sfēras. Līdz ar to jūs nogalināsiet mediju neatkarību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Guntas Līdakas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Ločmeles-Luņovas, Kabanova, Kucina un Cileviča jautājumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam “Par lēmumu saistībā ar A. Deglava tilta slēgšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks. (Starpsaucieni: “Ooo!”)

Ir saņemts deputātu jautājums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Augulis, Čakša, Kučinskis, Dūklavs, - “Par uzlabojumiem asistentu pakalpojumu apmaksas un atskaišu kārtībā”. To nododam labklājības ministrei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Informēju, ka pulksten 12.40 notiks Ārlietu komisijas sēde Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Artuss Kaimiņš, Armands Krauze, Viktors Valainis, Ivars Zariņš. Bergmanis ir!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 2. sēde
2019. gada 2. maijā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu” (Nr. 306/Lp13) (Dok. Nr. 830, 830A)
Par likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu” (Nr. 307/Lp13) (Dok. Nr. 831, 831A)
Par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu” (Nr. 308/Lp13) (Dok. Nr. 832, 832A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 309/Lp13) (Dok. Nr. 833, 833A)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr. 310/Lp13) (Dok. Nr. 834, 834A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vladimiram Nikonovam šā gada 24. un 25. aprīlī (Dok. Nr. 852)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gundaram Daudzem šā gada 2. maijā (Dok. Nr. 853)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Viktoram Valainim šā gada 2. maijā (Dok. Nr. 865)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram šā gada 2. un 3. maijā (Dok. Nr. 866)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valērijam Agešinam no šā gada 7. maija līdz 9. maijam (Dok. Nr. 854)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Teirumniekam no šā gada 13. maija līdz 16. maijam (Dok. Nr. 867)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai šā gada 9. maijā (Dok. Nr. 868)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Pugam šā gada 9. maijā (Dok. Nr. 869)
Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ineses Sniķeres atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 155/Lm13) (Dok. Nr. 872)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 200/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 844)
Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 67/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 846)
Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 281/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 730, 838)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 282/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 731, 839)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 283/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 732, 840)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 284/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 733, 841)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 285/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 734, 842)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 286/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 735, 843)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 287/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 845)
Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 290/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 754, 848)
Ziņo	- dep. I. Krapāne
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 68/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 849)
Ziņo	- dep. R. Ločmele-Luņova
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 292/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 788, 850)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Debates	- dep. M. Kučinskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Bondars
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. R. Kols
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 294/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 790, 851)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
Likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 102/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 855)
Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Likumprojekts “Grozījums Medību likumā” (Nr. 85/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 856)
Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 121/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 857)
Ziņo	- dep. A. Muižniece
Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 169/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 858)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Debates	- dep. M. Šteins
	- dep. I. Ikstena
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 57/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 859)
Ziņo	- dep. J. Jalinska
Debates	- dep. V. Orlovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. V. Agešins
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Sprūde
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 69/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 860)
Ziņo	- dep. R. Ločmele-Luņova
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 212/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 861)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Debates	- dep. A. Čakša
Likumprojekts “Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 213/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 862)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (Nr. 63/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 8. maijam” (Nr. 154/Lm13) (Dok. Nr. 847)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 26. maijam” (Nr. 157/Lm13) (Dok. Nr. 879)
Lēmuma projekts “Par Guntas Līdakas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata” (Nr. 156/Lm13) (Dok. Nr. 876)
Ziņo	- dep. D. Beitnere-Le Galla
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. B. Cilevičs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu D. Reiznieces-Ozolas, U. Auguļa, A. Čakšas, M. Kučinska un J. Dūklava jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par uzlabojumiem asistentu pakalpojuma apmaksas un atskaišu kārtībā” (Nr. 32/J13)
Paziņojums
	- dep. R. Kols
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 02.05.2019 09:06:45 bal001
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valērijam Agešinam no šā gada 7. maija līdz 9. maijam

Datums: 02.05.2019 09:07:13 bal002
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Teirumniekam no šā gada 13. maija līdz 16. maijam

Datums: 02.05.2019 09:07:39 bal003
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai šā gada 9. maijā

Datums: 02.05.2019 09:08:05 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Pugam šā gada 9. maijā

Datums: 02.05.2019 09:09:28 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ineses Sniķeres atbrīvošanu no tiesneša amata (155/Lm13)

Datums: 02.05.2019 09:11:15 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (200/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:12:54 bal007
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (67/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:14:27 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (281/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:19:12 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (282/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:20:21 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:22:07 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā (284/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:23:29 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (285/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:24:41 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (286/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:26:43 bal014
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zemesgrāmatu likumā (287/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:29:18 bal015
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (290/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.05.2019 09:31:15 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (68/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 10:29:59 bal017
Par - 56, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.05.2019 10:30:36 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.05.2019 11:22:37 bal019
Par - 62, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (294/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:24:14 bal020
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (102/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:26:57 bal021
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Medību likumā (85/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:29:28 bal022
Par - 66, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:29:54 bal023
Par - 66, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:30:21 bal024
Par - 64, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:30:47 bal025
Par - 66, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:31:11 bal026
Par - 66, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:31:36 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:43:07 bal028
Par - 66, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (169/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 11:44:50 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (169/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 12:07:37 bal030
Par - 23, pret - 58, atturas - 8. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (57/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 12:08:20 bal031
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (57/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 12:09:49 bal032
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (69/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 12:13:43 bal033
Par - 65, pret - 18, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 12:15:02 bal034
Par - 86, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 12:16:02 bal035
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu (213/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.05.2019 12:16:50 bal036
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (63/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 8. maijam (154/Lm13)

Datums: 02.05.2019 12:17:26 bal037
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr.144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019.gada 26.maijam (157/Lm13)

Datums: 02.05.2019 12:29:02 bal038
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Guntas Līdakas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata (156/Lm13)

Datums: 02.05.2019 12:30:13 bal039
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija