Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas septiņpadsmitā sēde
2019. gada 11. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt 2019. gada 11. aprīļa Saeimas sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 179/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 20. maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Blumbergs, Strīķe, Feldmans, Rancāns, Riekstiņš, Budriķis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru prezidents lūdz jautājumu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam” izskatīt Saeimas 2019. gada 11. aprīļa sēdē kā darba kārtības noslēguma jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu... Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad jautājums tiks izskatīts kā pēdējais sēdes darba kārtības jautājums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Blumberga, Strīķes, Feldmana, Rancāna, Riekstiņa, Budriķa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt trešajā lasījumā. Nekādu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 175/Lp13).

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Krišāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Komisija skatīja arī šo likumprojektu, netika iesniegts neviens priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Krišāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Prezidij un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Piemērojot atbilstošo regulu, likumprojekts paredz noteikt minimālo akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, kuru izmanto lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību siltumapgādei un rūpniecisko mājputnu novietņu un inkubatoru siltumapgādei, kā arī likumprojekts paredz vienotas pieejas nodrošināšanu dīzeļdegvielas iegādei attiecībā uz zvejniekiem.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts, un komisijas vārdā es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Jalinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 25. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 271/Lp13).

Šis likums skaidros Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, lai cīnītos pret negodprātīgiem PVN maksātājiem un cīnītos... (Starpsaucieni: “Nedzirdam neko!”; “Skaļāk!”) Šādi ir labāk? Jā. Es atvainojos! Es pieliekšos jūsu priekšā... (Dep. J. Strīķe: “Tiešām slikti dzird!”)

Sēdes vadītāja. Ziņojiet, lūdzu, par likumprojektu!

A. Zakatistovs. Šis likumprojekts ir par ēnu ekonomikas apkarošanu un definē Valsts ieņēmumu dienesta tiesības attiecībā uz negodprātīgiem uzņēmumiem, lai novērstu PVN shēmas.

Komisijā likumprojekts ir sagatavots pirmajam lasījumam un atbalstīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim (Starpsauciens: “Debates!”)... Es atvainojos!

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju, ko 2018. gadā veica Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, tika apkopoti dati saistībā ar iedzīvotāju viedokli par ēnu ekonomiku un tās cēloņiem Latvijā. Saskaņā ar pētījumu 42,3 procenti par galveno faktoru, kas veicina ēnu ekonomiku Latvijā, nosauca pārāk augstus nodokļus (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), it īpaši darbaspēka nodokļus, un 32,9 procenti teica, ka tas ir uzticības trūkums valstij.

Mans priekšlikums, diskutējot par šīm tiesību normām, kuras uzliek papildu administratīvo slogu, kuras uzdod cilvēkiem papildus sniegt informāciju, kuras nosaka sodīšanas papildu mehānismus, - izvērtēt un lemt arī par iespējamiem pasākumiem, kuri atvieglotu iedzīvotāju, mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās darbības veikšanu, mazinātu slogu. Man liekas, ka gan ierēdņi, gan arī Finanšu ministrija, izstrādājot pasākumus cīņai pret ēnu ekonomiku, pa ceļam ir aizmirsusi virkni motivējošu pasākumu, kuri atvieglotu dzīvi nodokļu maksātājiem. Proti, mēs nedzirdam nekādu informāciju par iespēju atgūt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli fiziskajām personām, kuras neprot vai kurām ir sarežģīti apieties ar datorsistēmām un EDS sistēmu. Netika ieviests arī brīvprātīgs risinājums nodokļu maksātājiem, kuri varētu maksāt nodokļus no apgrozījuma vai... saimnieciskās darbības ieņēmumu konts.

Un, manuprāt, atbalstot... Protams, pret ēnu ekonomiku jācīnās, taču vienlaikus ar kontrolējošiem un sodošiem pasākumiem jāievieš arī atbalstoši un motivējoši faktori.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai skaidrojams?

A. Zakatistovs. Paldies Švecovas kundzei.

Šis ir ļoti nopietns jautājums. Komisijā turpināsim strādāt un izskatīt samērīgumu Valsts ieņēmumu dienesta darbībā, lai tas uzlabotu, nevis traucētu cīņu pret ēnu ekonomiku.

Lūdzu balsot un pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Zakatistovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts saistīts ar administratīvo sodu pārcelšanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kurš šā gada beigās zaudēs spēku, uz nozaru likumiem. Šajā gadījumā ir runa par pārkāpumiem pret dažādiem ģerboņiem - tādiem, kas nav valsts ģerbonis un nav Kurzemes, Vidzemes, Latgales vai Zemgales ģerbonis.

Kopumā šis likumprojekts un nākamie trīs likumprojekti tika izskatīti četrās Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs, kurās tas viss tika skrupulozi izdiskutēts, un nevis tiek mehāniski pārcelti šie sodi, bet tiek izveidota vienota sistēma attiecībā uz šiem pārkāpumiem. Līdz ar to Juridiskajā komisijā faktiski visi priekšlikumi tika atbalstīti bez lielām iebildēm.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 7. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 10. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums nav atbalstīts, jo par to pašu ir 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Iesalnieks. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 12. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Un 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Paldies.

Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģerboņu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Iesalnieks. Šā gada 23. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums paredz izslēgt normu, ka par ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām. Komisijā tika secināts, ka prakse pierādījusi - fiziskajām personām naudas sods nav uzlikts un soda sankciju piemērošana nav saprātīga. 1. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Priekšlikums tika izstrādāts, diferencējot naudas soda apmērus, lai sods par novada ģerboņa lietošanas pārkāpumiem būtu mazāks nekā citos likumos noteiktais sods par Latvijas valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu. 2. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums ir analogs citos likumos par ģerboņiem iekļautajām normām. Tiek uzsvērts, ka sodu par klajas necieņas izrādīšanu ģerboņiem var piemērot neatkarīgi no tā, pret kādu vizuāli uztveramā formā veidotu ģerboni necieņa izrādīta un nelielas atšķirības neatbilstība nav šķērslis soda piemērošanā. 3. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tajā ir uzskaitītas visas institūcijas, kuru kompetence atļauj veikt administratīvā pārkāpuma procesu par likuma 9. pantā noteiktajiem pārkāpumiem. 4. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums ir saskaņots ar citiem likumprojektiem un saistīts ar to, ka no 2020. gada 1. janvāra stājas spēkā Administratīvās atbildības likums. 5. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Jansons. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 23. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Arī šis likumprojekts saistīts ar administratīvo sodu pārcelšanu uz nozaru likumiem.

1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, jo izveidots 5. - komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Iesalnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 6. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Iesalnieks. Šā gada 23. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23. aprīlis.

J. Iesalnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””.

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka, kuros gadījumos Valsts heraldikas komisijai, veicot saskaņošanu, ir tiesības saskaņot atkāpes, ja tiek garantēta cieņa pret valsts ģerboni.

1. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā tiek noteikti sodi un tiek paredzēts atbildības apmērs par valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu, par valsts ģerboņa lietošanu, maldinot par tā lietotāja juridisko statusu, par klajas necieņas izrādīšanu valsts ģerbonim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir par institūcijām, kuras uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu un pieņem lēmumu par pārkāpumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka institūcijas, kuras veic administratīvā pārkāpuma procesu par likuma 13. pantā minētajiem pārkāpumiem.

5. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas noteic:

“(1) Atbildību par valsts ģerboņa zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu valsts ģerbonim piemēro neatkarīgi no tā, pret kādā vizuāli uztveramā veidā izpildītu ģerboni zaimošana vērsta vai necieņa izrādīta.

(2) Par valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu uzskatāmas arī atkāpes no normatīvajos aktos noteiktā Latvijas valsts ģerboņa apraksta un pamatā - nesakritība ar šā likuma [..] pielikuma attēliem.”

7. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums par atsevišķu likuma normu stāšanos spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā. Komisija atzina šo priekšlikumu par lakonisku. Priekšlikums ir vienveidots ar visiem citiem likumprojektiem, kas tiek virzīti saistībā ar Administratīvās atbildības likumu.

9. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Jansons. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 23. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Meliorācijas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labrīt, kolēģi! Uz otro lasījumu mēs esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Tāpat arī 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Meliorācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Riekstiņš. Šā gada 25. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Sākotnēji tika iesniegti 47 priekšlikumi. Izskatīšanas gaitā, tos atsaucot un apvienojot, palika 32.

Pirms izskatām priekšlikumus, komisijas vārdā gribu pateikt paldies par konstruktīvu darbu dzīvnieku aizsardzības organizācijām, veterinārārstiem un, protams, Zemkopības ministrijai.

Sākam izskatīt priekšlikumus.

1. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. arī ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 10. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 11. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”)

Deputāti vēlas balsot par 12. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. 13. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 15. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 16. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 17. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 18. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 19. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 20. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 21. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 22. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 23. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 24. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 25. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 26. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 27. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 28. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 29. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 30. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 31. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Un visbeidzot 32. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Kursīte. Šā gada 25. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Labrīt, kolēģi! Šodien izskatām pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Šo likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija, un tā mērķis ir precizēt tiesību normas pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili, kā arī precizēt autoostu regulējumu. Likumprojekts paredz pastiprināt taksometru nozares uzraudzību. Proti, šie likuma grozījumi noteiks prasības taksometru numurzīmju reģistrācijai, precizēs licences un licences kartītes saņemšanas nosacījumus, kā arī anulēšanas kārtību, mazinās iespēju, ka taksometru vadītāji uzskaitē samazina to faktiski gūtos ienākumus, piemēram, manipulējot ar atlaidēm, piešķirot dažiem klientiem 99 procentu atlaidi.

Tāpat likumprojekts paredz ierobežojumus sniegt taksometru pakalpojumus publiskiem... blakus objektiem, kas ir publiskas nozīmes... piemēram, objektos ar starptautisku nozīmi - autoostās, dzelzceļa stacijās, lidostās, ostās.

Pastiprināsim arī patērētāju tiesību aizsardzību. Ja autopārvadātājs pārkāps likumā noteiktās prasības (piemēram, nebūs ieslēgts skaitītājs), tad pasažierim būs tiesības atteikties maksāt par pakalpojumu. Tāpat tiks noteikts, ka tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējs un pārvadātājs, kas sniedz pasažieru komercpārvadājumu, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni, ir solidāri atbildīgi par pakalpojuma nodrošināšanu un attiecīgo normatīvo aktu ievērošanu.

Tā ka paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par vienoto atbalstu šī likumprojekta virzīšanā. Un lūdzu lemt par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9. maijam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidija locekļi! Dāmas un kungi! Deputāti un kolēģi! Šodien mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”, kuru ir iesniegusi Ekonomikas ministrija, lūdzot to Saeimā virzīt pietiekami strauji.

Es centīšos izklāstīt jautājuma būtību.

Savulaik, kad biju ekonomikas ministrs, pirms vairākiem gadiem, mēs sākām virzīt Latvijā energoefektivitātes regulējumu, kāds ir visā Eiropas Savienībā. Viens no šī regulējuma elementiem ir izveidotais energoefektivitātes fonds, kurš darbojas pie “Attīstības finanšu institūcijas Altum”.

Lielajiem uzņēmumiem, kuri tērē daudz elektroenerģijas un kuriem elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu gadā, likumā ir noteikts pienākums veikt energopārvaldības pasākumus, citiem vārdiem - rūpēties par enerģijas taupīšanu. Tas ir visas sabiedrības, visas ekonomikas interesēs. Jo bagātas ekonomikas mums nebūs, kamēr mēs ne vien centīsimies pelnīt vairāk, bet arī centīsimies taupīt resursus ražojot.

Līdz pagājušā gada 1. aprīlim šiem uzņēmumiem bija noteikts pienākums veikt energoauditu un uzsākt energopārvaldības pasākumus. Jāatzīst, ka noteiktais termiņš bija samērā īss. Šajā laikā bija daudzi uzņēmumi, kuri, pat labticīgi cenšoties šo uzdevumu pildīt, to tomēr neizdarīja. Ir apzināts un aprēķināts, ka šobrīd ir 86 šādi uzņēmumi, kas līdz pagājušā gada 1. aprīlim nebija paguvuši šos pasākumus veikt.

Atbilstoši likumam Ekonomikas ministrijai bija tiesības un pienākums šādā situācijā aprēķināt energoefektivitātes nodevu, kas uzņēmumiem ir jāmaksā un attiecīgi jāiemaksā “Attīstības finanšu institūcijas Altum” energoefektivitātes fondā. Bet šie 86 uzņēmumi ir energoauditu veikuši, energopārvaldības pasākumus veikuši un par to pēc termiņa līdz šim brīdim arī ziņojuši Ekonomikas ministrijai.

Mums šobrīd ir tāda situācija, ka pēc būtības likuma prasības ir izpildītas, energoefektivitātes pasākumi šajos 86 uzņēmumos tiek veikti, bet Ekonomikas ministrija ir nosūtījusi rēķinus par energoefektivitātes nodevas iemaksu valsts budžetā, tātad “Attīstības finanšu institūcijā Altum”. Un tas ir jāizdara līdz šā gada 1. maijam. Ekonomikas ministrija, gan runājot ar nozari, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pauda atbalstošu viedokli un ir lēmusi, ka šajā gadījumā labticīgus uzņēmējus izņēmuma kārtā nevajadzētu sodīt, liekot maksāt energoefektivitātes nodevu par pasākumiem, kurus viņi pēc būtības šobrīd ir gatavi veikt un veic.

Ir bijuši attaisnojoši iemesli, ir bijusi energoauditoru pārslodze, ir bijis speciālistu trūkums uzņēmumos un citas lietas, kas kavējušas uzņēmumus veikt pasākumus. Šis ir izņēmuma gadījums, kolēģi, bet mēs, protams, nevēlamies atbalstīt un rosināt, ka termiņu pārkāpšana būtu atbalstāma.

Līdz ar ko komisija ir izskatījusi un lūdz šodien pirmajā lasījumā skatīt grozījumus Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumos, kas paredz, ka tie uzņēmumi, kas līdz 15. maijam būs veikuši atbilstošos pasākumus un ziņojuši Ekonomikas ministrijai, varētu nemaksāt šo nodevu, tā tiem tiktu atcelta. Savukārt tiem uzņēmumiem, kas varbūt jau ir samaksājuši nodevu, bet nokavēto prasību pēc tam ir izpildījuši, to var atmaksāt uz viņu iesnieguma pamata Ekonomikas ministrijai.

Uzskatām to par labu lietu... Izņēmuma kārtā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt. Bet, pirms lemt par šī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, mēs lūdzam noteikt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lejiņa kungs, vai vēlaties runāt par steidzamību? Nē. Jūs vēlaties debatēs piedalīties? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Tagad uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jā, es pilnīgi atbalstu to, ko Daniels Pavļuts nupat pateica. Bet gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu tādu interesantu niansi.

Mēs pieņemam lēmumu, likumu, kuru uzņēmēji nevar izpildīt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka... tāpēc, ka mums trūkst speciālistu un auditoru, kas var īstenot pasākumus attiecībā uz energoefektivitāti jeb lietderību šīm firmām. Nu, viņi vienkārši to nevarēja izdarīt, kā jau te iepriekšējais runātājs aizrādīja. Un tagad mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka... beidzot viņi varēja atrast tos auditorus. Jo viņiem visiem bija jāstrādā... Latvijā trūka tādu, ja. Un tas darbs tika izdarīts, bet tik un tā mēs uzlikām viņiem sodu. Īstenībā tā nodeva, kā mēs komisijā runājām, faktiski tiek uzskatīta par sodu. Nē... nu, es tā interpretēju to. Un laimīgā kārtā te ir tas gadījums, ka likumdevēji, mūsu komisija to saprata - saprata uzņēmējus, nāca viņiem pretī. Un, kā jau jūs dzirdējāt, esam labojuši to kļūdu... Tiem, kuri šos pasākumus ir veikuši - un tādu ir pāri par 80 - tomēr tā nodeva netiks prasīta. Un tā, kas ir jau samaksāta, tiks atmaksāta.

Tā ka, lūdzu, balsojiet “par” šo likumprojektu steidzamības kārtā, un tiksim galā ar šito mazo niansi, ar šo kļūdu, ko mēs paši pieļāvām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams pirms balsojuma?

D. Pavļuts. Varu tikai piebilst, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi šī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16. aprīlis. Un aicinām izskatīt otrajā lasījumā 25. aprīļa sēdē. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vai citi priekšlikumi ir? (Dep. J. Urbanovičs: “Šodien izskatīt! Tūlīt! Bez komisijām!”) Ir...

D. Pavļuts. Es gribētu vērst uzmanību, ka mums atbilstoši anotācijai... un bija pienākums saskaņot šo jautājumu arī ar Finanšu ministriju. Ir saņemta finanšu ministra atsauksme, kurā norāda, ka vēlēsies iesniegt precizējumus attiecībā uz nodevas atmaksas kārtību... ka tos iesniegs uz otro lasījumu.

Man šobrīd nav pārliecības, ka tas būtu iespējams šodien bez... tomēr neparedzot priekšlikumu iesniegšanas termiņu... Domāju, jārespektē ministrijas tiesības iesniegt arī kādus precizējumus. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Jebkurā gadījumā mums ir jābalso par tālāko termiņu. Un šajā gadījumā tas ir 16. aprīlis. Vai deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens: “Nevēlas!”) Tātad deputāti balsot nevēlas.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. aprīlis. Un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 25. aprīlī.

Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labrīt, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Tā vēsture ir šāda. Es atgādināšu, ka šis projekts tādā lielā apmērā tika virzīts jau no iepriekšējās Saeimas, un mēs to nepārņēmām tieši tā vērienīguma dēļ un nepārskatāmības dēļ. Un tātad šī ir neliela daļa no tā vērienīgā projekta, kuru mēs nepārņēmām no iepriekšējās Saeimas, bet solījām no jauna vērtēt un diskutēt. Un mēs esam vērtējuši, mēs esam vētījuši, mēs esam diskutējuši.

Jautājumi, kuri ietverti šajā virzītajā likumprojektā, skar tieši sociālās rehabilitācijas normas, kuras Labklājības ministrija norādījusi kā aktuālākās un visvairāk diskutētās.

Anotācijā jums jau viss ir diezgan skaidri uzrakstīts, un, es domāju, jūs ar to esat iepazinušies, tomēr es atļaušos iezīmēt svarīgākās normas, uz kurām attieksies šie grozījumi.

Pirmkārt, anotācijā tā, manuprāt, nav, bet tas ir svarīgi. Proti, sociālās rehabilitācijas definīcija. Tā ir atjaunojama un precizējama atbilstoši šībrīža situācijai, jo laiki mainās un sociālās rehabilitācijas pakalpojums mēdz ietvert arī medicīnisko rehabilitāciju.

Otrkārt, jautājums par piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. Būtu svarīgi, ka to neņemtu vērā, novērtējot ģimeņu ar bērnu invalīdu materiālo stāvokli.

Treškārt, pilnveidot no psihoaktīvām vielām atkarīgo personu sociālās rehabilitācijas sniedzēju loku un saturu. Un vēl - precizēt un paplašināt psihosociālās rehabilitācijas sniedzēju un saņēmēju loku. Ir runa par tiem cilvēkiem, kas ir saistīti ar onkoloģiskajām slimībām, par šo cilvēku rehabilitāciju.

Vēl ir daži redakcionāli grozījumi.

Komisijas vārdā lūdzu balsot un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26. aprīlis.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 179/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 20. maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 179/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 20. maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Pavļuts, Dzintars, Adamovičs un Strīķe lūdz izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 15.00, līdz lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam” izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to Saeimas sēdi pēc pārtraukuma atsāksim pulksten 15.00.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija - piecas minūtes pēc sēdes beigām! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

J. Kursīte-Pakule. Tagad! Komisijas telpās. Piecas minūtes vēlāk... Cik tagad ir pulkstenis? 9.56.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Informēju, ka šodien mums ir Ārlietu komisijas sēde. Tās sākums pulksten 12.30 Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Evija Papule... Evija Papule ir? Ramona Petraviča, Dana Reizniece-Ozola, Jānis Vitenbergs... ir, Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Premjerministra kungs, valdības ministri! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam”.

Deputāti Gobzems, Augulis, Stepaņenko, Liepiņa, Sprūde, Agešins, Dombrovskis, Ribakovs, Kabanovs, Cilevičs un Rubiks ir iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Viņi visi tur, aiz mums, no sirds cerēja uz mums. Aizejošā paaudze, kad atjaunoja Latviju 1991. gadā, teica: “Mēs ceram uz jums. Mēs ticam jums. Mēs prasām jums.” Un tas attiecas tieši uz mums. Viņi runāja par mums. Viņi atstāja aizejošās paaudzes testamentu mums. Un uz mums cer vēl nedzimušie bērni. Tieši uz mums! Tagad.

Pavisam citur ļoti vienkāršu jautājumu ir uzdevis Nobela prēmijas laureāts fizikā Žoress Alfjorovs (tas nekas, ka ne par mums): “Kāpēc vēl man jāmaksā nodokļi un jāapmaksā milzīga amatpersonu armija?! Ja valsts noveļ visu uz mums pašiem, lai pazūd! Mums pašiem būs daudz vieglāk.”

To pašu katru dienu prasa mūsu cilvēki dažādās formās, bet tieši to pašu. Ko mēs varam viņiem atbildēt? To pašu, ko Jānis Čakste tieši pirms 100 gadiem? Un viņš teica: “Mums vēl nav partiju valstiskā nozīmē. Ir tikai šauras grupas, kas cenšas izmantot valsti personīgās interesēs.” Bet viņš to teica pirms 100 gadiem. Šobrīd, 100 gadus pēc mūsu valsts dibināšanas, neesam tikuši tālāk. It kā mēs nezinātu, ka nav atšķirības starp atbildību un valstsvīru. Bet acīmredzot nezinām. Jo pie varas esošie nav sadzirdējuši arī mūsu bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pirms 20 gadiem sacīto: “Atbildība un valstsvīrs - šie vārdi raksturo viens otru, un ceru, ka tie ir un būs nedalāmi.”

Kas tad raksturo valstsvīru, un kāda ir valstsvīra atbildība? Pēdējo notikumu kontekstā - ar pie varas esošo partiju priekšvēlēšanu solījumu cinisku ignorēšanu, atklātu cilvēku krāpšanu OIK neatcelšanas sakarā un skolotāju protestiem, valdībai nepildot doto vārdu. Atbilde uz jautājumu - kas ir valstsvīrs? - ir ļoti vienkārša. Ministru prezidentam ir jādzīvo kā skolotājam, bet skolotājam ir jādzīvo kā Ministru prezidentam. Tas ir valstsvīra uzdevums - būt paraugam darbos, ar savu piemēru būt skolotājam tautai, būt valsts vadītājam, kurš ne tikai vārdos, bet arī darbos tautas labklājību ceļ Ministru prezidenta un viņa komandas labklājības līmenī.

Un tagad vispārīgi par valdību.

Kāda tad ir mūsu valdība? Kāds ir tās vadītājs? Mans kolēģis Didzis Šmits šī gada 23. janvārī no Saeimas tribīnes pirms balsojuma par šīs valdības apstiprināšanu minēja šādus vārdus: “Oto fon Bismarks kādreiz teica, ka politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīri domā par nākamajām paaudzēm. Diemžēl šodien šeit mēs zem vārda “politiķis” ieviešam pat trešo kategoriju papildus šīm divām. Es nezinu, kā to var nosaukt. Jo šobrīd šajā zālē ir ne viens vien cilvēks, kurš nedomā pat par nākamajām vēlēšanām, kurš domā par esošajiem kriminālprocesiem un par to, vai viņam būs mandāts tuvā nākotnē. Ne tikai domā... Bet zināmā mērā šī valdība ir uzkonstruēta ap to - ap savstarpējiem solījumiem šajā sakarā. To mēs redzēsim pavisam drīz. To mēs redzam jau šodien. Es nezinu, vai ir iespējams vēl zemāk nolaisties!”

Cik precīzi un atbilstoši šim brīdim, kad valdības komandā Moneyval rekomendāciju ieviešanas un bezkompromisu tiesiskuma laikā Tieslietu ministrijas otra augstākā politiskā amatpersona - parlamentārais sekretārs Juris Jurašs - ir iesaistīta kriminālprocesā, par ko attīstītās valstīs mēdz likt cietumā. Laikā, kad iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam joprojām nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, ļoti iespējams, tikai tāpēc, ka viņam ir jāklausa smagos noziegumos aizdomās turētā deputāta Kaimiņa norādījumiem. Droši vien sargāt gan pašu, gan Meroni. Vai varētu būt tā, ka šī pielaide iekšlietu ministram joprojām nav arī tāpēc, ka par parlamentāro sekretāru iekšlietās bija jāpieņem deputāts Aldis Blumbergs, par kura ārpusreglamenta darbībām tiesu gaiteņos, nevis tiesu zālēs jurisprudences vēsturē klejo nostāsti, par kuriem skaļi nerunā, bet ar kuriem lielās pie izslēgtiem telefoniem.

Premjeram Kariņam tas ir vienalga, jo premjers Kariņš valsts budžeta pieņemšanas debašu runā šā gada 3. aprīlī tribīnē kāpa nevis ar vīziju par valdības un valsts mērķiem, solījumu izpildes konkrētu un izmērāmu grafiku, bet (citēju): “Jums, protams, ir ļoti patīkama ēdnīca! Un es ar prieku šodien pie jums pusdienas pat ēdu.” Premjera komandu raksturo kartona bučotāju revanšistu klubiņš (Starpsauciens.), kur biedre Juta Strīķe debašu laikā par atbalstu daudzbērnu ģimenēm nevis šo atbalstu sniedz, bet maniakāli smejas, tāpat kā vasarā Garciemā ar polšu rokās pie Polkovņikova Juras.

Šo valdību atbalsta neretietis Sandis Riekstiņš, kuru Konkurences padome sodījusi par sarunātām un mākslīgi uzskrūvētām cenām meliorācijā un kurš budžeta izskatīšanas laikā nevis kāpa tribīnē, lai debatētu par valsts nākotni, bet, apkaunojot parlamenta būtību, tukšs kā basketbola bumba driblēja pa Saeimas Sēžu zāli, meklējot kartonu. (Starpsauciens.)

Savukārt demogrāfijas jautājumu uzurpētāji no Nacionālās apvienības ar Saeimā neiekļuvušo, bet premjeram pietuvināto Imantu Parādnieku, kas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē laikā, kad koalīcija ciniski noraida demogrāfiju veicinošus priekšlikumus vienu pēc otra, klusējot apskata jaunāko vīriešu modi (Starpsauciens no NA frakcijas.), laikam ilgodamies būt Džordžs Klūnijs, kaut ir un paliek tikai Parādnieks... to pēc tam cenšas notušēt ar saukli “Krievi nāk!” nākamajā Saeimas sēdē.

Ministru prezidentu apmierina, ka ministre ir Ilze Viņķele, kuru pat pašas partijas biedri no pirmās vietas sarakstā nosvītroja uz pēdējo un kurai ministra postenis bija dzīvības un nāves jautājums, jo citu darbu atrast acīmredzot nevarēja.

Nevienlīdzības mazināšana.

Šī gada 23. janvārī premjers Kariņš pirms valdības apstiprināšanas minēja sekojošo: “Vispirms trīs lietas - kādi ir mērķi, kā mēs kopā strādāsim un kas būs mūsu prioritātes.

Kā plašākos mērķus es esmu izvirzījis trīs galvenās lietas.

Pirmais ir ļoti visaptverošs - celt tautas labklājību. Nu kas tad būtu jebkuras valdības galvenais mērķis, ja ne šis! Protams, mums ir arī jānodrošina taisnīgums un tiesiskums valstī, mums ir jāsamazina nevienlīdzība visās tajās izpausmēs, kādās valstī tā ir.”

Nevienlīdzības mazināšana, kas uzskatāmi nenotiek, ir labākais piemērs.

Laikā, kad protestē skolotāji, kad mirst dzimstība un vircas bedrē tiek iegrūsta uzņēmējdarbība elektrības augstāko cenu vai darbaspēka nodokļu nepanesamā sloga dēļ un kad attieksme arī no Valsts ieņēmumu dienesta puses pret uzņēmējiem ir kā pret noziedzniekiem per se, ir sarīkota sacensība, kurš ministrs kļūs bagātāks - Kariņš ar kino “Pionieris” darījumiem un Kipras ofšoriem, aiz kuriem slēpta Maskavas nauda, vai uz nodokļu maksātāju rēķina pārticībā eksistējošais operas ložu dinozaurs Edgars Rinkēvičs. Edgars Rinkēvičs, nevienu dienu dzīvē nebijis uzņēmējdarbībā, šobrīd ik mēnesi var iekrāt nu jau 2800 eiro. Man nav žēl, ja tāpat to varētu ikviens Latvijas cilvēks. Šī valdība ir uzbūvēta, lai Rinkēvičs jau drīz uz nodokļu maksātāju rēķina būtu miljonārs, un tālu vairs nav.

Laikā, kad cilvēki aizbrauc no valsts, jo nevar savilkt galus kopā, laikā, kad medmāsas saņem ubaga grašus, laikā, kad uzņēmēji pārceļas uz kaimiņvalstīm, ir radīta idiotiska valsts aparātā strādājošo armijas uzturēšanas sistēma, nevis atbalstīts vidējais uzņēmējdarbības slānis, kas rada nodokļus. Rinkēvičs ar mietu ir jādzen uzņēmējdarbībā, lai parāda, ka tur spēs uzkrāt 340 tūkstošus eiro ar savu darbu - pie esošajām elektrības cenām vai reģionā konkurētnespējīgākajām darbaspēka nodokļu likmēm! -, nevis uz citu rēķina.

Uzņēmējdarbības kritums.

Ja jau pievērsos Rinkēviča personīgajam veiksmes stāstam, tad ir arī jāuzsver, ka statistikas dati liecina - samazinās uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu un arī pašmāju uzņēmumu skaits. Tas liecina par uzņēmējdarbības vides problēmām. Tas nozīmē, ka, samazinoties uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju skaitam, viss nodokļu slogs gulstas uz atlikušo uzņēmēju pleciem.

Šajā sakarā jāuzsver, ka “Lursoft” ir aprēķinājis, ka patlaban ārvalstu investīcijas ieguldītas 27 800 uzņēmumu pamatkapitālā un ka 76,40 procentos šo gadījumu ārvalstu investoru ieguldījumi veido 100 procentus no uzņēmuma kopējā pamatkapitāla. Jānorāda, ka gada laikā tādu uzņēmumu skaits, kuros ir ārvalstu ieguldījumi, samazinājies par 7,16 procentiem. Kritums vērojams jau vairākus gadus pēc kārtas.

Jāteic, ka kritums ir ne tikai ārvalstu kapitāla uzņēmumu līknē. Līdzīga aina paveras arī, apkopojot datus par uzņēmumiem ar 100 procentu vietējo kapitālu. “Lursoft” dati atklāj, ka Latvijā reģistrēti 127... 153 uzņēmumi, kuru pamatkapitālu veido 100 procentu vietējais ieguldījums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 3,91 procentu.

Nodokļu politika.

Šajā kontekstā ironiski jāuzsver, ka Kariņa valdība savā deklarācijā ir apņēmusies veidot saprotamu un taisnīgu nodokļu politiku, nodrošinot labāko biznesa vidi Baltijas valstīs tautsaimniecības, konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšanai. Frāzes bez satura! Taisnīga nodokļu politika ir tāda politika, kas motivē Latvijas iedzīvotājus, uzņēmējus labprātīgi veikt pilnīgu nodokļu un nodevu nomaksu. Un ne tikai vēlmi veikt nodokļu un nodevu nomaksu! Valdības politikai jābūt tādai, lai uzņēmēji spētu nodokļus nomaksāt un pēc nodokļu nomaksas arī gūtu peļņu, līdzīgi kā Rinkēvičs uz nodokļu maksātāju rēķina spēj uzkrāt 2800 eiro mēnesī.

Nevienam nav noslēpums, ka daudzi uzņēmumi savu darbību ir pārcēluši uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās ir draudzīga nodokļu politika un kurās darbojas princips “Konsultē vispirms”. Un uzņēmējs, valsts budžeta līdzekļu pelnītājs, netraucēti var veikt saimniecisko darbību. Daudzi no šiem uzņēmumiem, kuri jau ir pametuši vai plāno pamest Latvijas tirgu, ir saistīti ar valdības deklarācijā minēto inovatīvo un augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu radīšanu. Aizliedzošas tiesību normas, kas raksturīgas Kariņa valdības politikai, ir vāja uzraugošā un kontrolējošā valsts pārvaldes aparāta pazīme, kas pierāda nespēju motivēt valsts iedzīvotājus labprātīgai un pilnīgai nodokļu un nodevu nomaksai.

Kontrole, sodu sistēma un birokrātija ir radījusi uzņēmējos bailes no valsts pārvaldes. Daudzi uzņēmēji atsakās atklāti paust informāciju par negatīvo pieredzi saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm, baidās no šo iestāžu sekojošām represijām. Un šādas represijas seko! Šeit īpaši izceļama Jaunās VIENOTĪBAS vadītās Finanšu ministrijas pakļautībā esošā iestāde - Valsts ieņēmumu dienests, kurš kopš Kariņa valdības darba uzsākšanas ir uzsācis kursu, kas neatbilst valdības deklarācijā minētajam mērķim uzlabot uzņēmējdarbības vidi, veidojot to par labāko biznesa vidi Baltijas valstīs. Tieši pretēji! Ar valdības darba uzsākšanu, finanšu ministra darba uzsākšanu un jaunās VID vadītājas iecelšanu publiski izskan aizvien vairāk pārmetumu saistībā ar šīs iestādes represīvajām darba metodēm. Represīvās metodes kļūst aizvien prettiesiskākas un sabiedrībai neizprotamākas. Presē beidzot parādās ziņas, ka uzņēmēji vairs nespēj klusēt, jo klusēšanas cena ir uzņēmējdarbības pārcelšana uz citu valsti vai uzņēmējdarbības pārtraukšana. Un klusēšanas cena var būt arī aizbraukšana no Latvijas.

Šobrīd mēs nevaram runāt par aizbraucēju atgriešanos. Mums jārunā par aizbraukšanas apturēšanu. Mums katram ir pazīstami cilvēki, kuri domā par pārcelšanos uz citu valsti, par iespējām nodrošināt saviem bērniem stabilitāti nākotnē un paļāvību, ka pensionēšanās vecumā nebūs jādzīvo cilvēka necienīga dzīve, nespējot atļauties iegādāties medikamentus, veikt diagnostiskos izmeklējumus, nodrošināt sevi ar pirmās nepieciešamības precēm. Tomēr, par spīti nodokļu maksātāju izmisīgajiem mēģinājumiem pievērst uzmanību uzņēmējdarbības iznīcināšanai Latvijā, rīcība neseko un arī nesekos, jo nodokļu maksātājs ir valsts budžeta papildinātājs, kuram ir tikai pienākumi, bet valsts budžetam nepieciešami ienākumi lielās ierēdniecības uzturēšanai.

Valsts ieņēmumu dienests publiski lepojas ar ieviesto EDS sistēmu, kura atvieglo nodokļu maksātāju iesniegto deklarāciju apstrādi un pārbaudi. Šķietami šādas sistēmas ieviešanai jābūt vērstai arī uz ierēdņu skaita samazināšanu, bet - nē! Jebkādu daudzmiljonu programmatūru, datu analīzes un apstrādes sistēmu ieviešana nav rezultējusies ar ierēdniecības samazinājumu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienests ir sodījis personas, kuras par saviem skaidras naudas uzkrājumiem ir iegādājušās automašīnas, piemēram, Vācijā, Polijā, Lietuvā. Ar Valsts ieņēmumu dienesta represīvajām darbībām iebiedētie automašīnu pircēji, saprotot, ka nav iespējama sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, ir nomaksājuši prettiesiskos sodus, lai gan sodu piemērošana par citā valstī veiktu darbību nav Latvijas valsts jurisdikcijā.

Neraugoties uz precedentu par šāda administratīvā akta pretlikumību, Valsts ieņēmumu dienests nevienam iepriekš nelikumīgi sodītajam Latvijas iedzīvotājam nav aizsūtījis paziņojumu par nelikumīgi iekasētās soda naudas atgriešanu.

Aktīva komunikācija ar nodokļu maksātājiem notiek tikai jautājumos, kas saistīti ar nodokļu iekasēšanu. Savukārt jautājumos, kas saistīti ar nepamatoti iekasētu nodokļu vai soda naudu atmaksu, šāda komunikācija nenotiek. Tas ir valsts pārvaldes modelis, kur nav svarīgas nodokļu maksātāju likumiskās intereses. Nodokļu maksātājs šajā modelī ir valsts budžeta papildinātājs, kuram ir tikai pienākumi, bet kuram nav tiesību. Tas ir vergs uzburbušā valsts aparāta uzturēšanai.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienests ir vērsies pret vairākiem Latvijas uzņēmumiem par reprezentatīva auto nodokļa nomaksu, nosacīdams darījuma vērtību pēc saviem ieskatiem, nevis atbilstoši automašīnu pirmdokumentos uzrādītajai iegādes vērtībai. Ne visi mazie un vidējie uzņēmēji spēj algot juristus, lai cīnītos pret uzraugošo un kontrolējošo iestāžu patvaļu tiesību normu interpretācijā. Daudzi, lai neradītu sev negatīvas sekas, paklausīgi veic Valsts ieņēmumu dienesta vēstulēs minēto nodokļu nomaksu un aizbrauc no valsts.

Konkrētajā gadījumā es vēlos pateikt paldies uzņēmējam Andrim Ramoliņam, kurš neklusēja, nebaidījās no iespējamām sekām un pievērsa preses uzmanību šādai Valsts ieņēmumu dienesta patvaļai.

Līdz ar to... Valdības deklarētais par saprotamu un taisnīgu nodokļu politiku nodrošinātu labāku biznesa vidi Baltijas valstīs, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšanu. Pretēji jebkādai loģikai tas ir panākams nevis ar valdības lēmumiem, bet tikai ar preses iesaistīšanos.

Skaidras naudas ierobežojumi.

Vai valdības vēlme noteikt skaidras naudas ierobežojumus ir labvēlīga un motivējoša tautsaimniecības videi? Tikai divos Eiropas Savienības normatīvajos aktos tiek noteikti pienākumi attiecībā uz skaidras naudas izmantošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par skaidras naudas kontroli ir paredzēta kontroles sistēma, kas piemērojama fiziskajām personām, kuras ieceļo vai izceļo no Eiropas Savienības un kurām ir līdzi valūta 10 tūkstošu eiro vērtībā vai vairāk. Ceturtajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir noteikti uzticamības pārbaudes pienākumi attiecībā uz (pasvītroju!) personām, kuras tirgojas ar precēm, ciktāl tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir 10 tūkstoši eiro.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 12. jūnija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ierobežojumiem skaidras naudas apritei un šajā sakarā veikto pētījumu ir noteikts, ka ir vajadzīgi vienlīdz konkurējoši apstākļi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tos nav iespējams nodrošināt, ja dalībvalstu līmenī pastāv ļoti atšķirīgi tiesību akti, kas ne tikai kropļo godīgu konkurenci, bet var radīt uzņēmumu pārcelšanos pāri robežai un līdz ar to ietekmēt patērētājus, kuri izvēlas preces par labākām cenām iegādāties citās valstīs.

Pētījumā kā noslēdzošais aspekts ir minēts, ka Eiropas Savienības iedzīvotāju skaidras naudas maksājumu ierobežošana ir sensitīva tēma un ka iespēju maksāt skaidrā naudā Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata par vienu no pamatbrīvībām, ko nedrīkst nesamērīgi ierobežot. Ņemot vērā pētījuma datus, Eiropas Komisija neapsver nekādas likumdošanas iniciatīvas par šo jautājumu.

Kā norādīts pētījumā, atšķirīgi tiesību akti kropļo godīgu konkurenci un izraisa uzņēmumu pārcelšanos uz valstīm ar labvēlīgāku nodokļu politiku.

Iepriekš minētais skaidri definē Eiropas Savienības attieksmi pret skaidras naudas darījumu ierobežošanu Eiropas Savienības teritorijā un fizisko personu, Eiropas Savienības pilsoņu, pamatbrīvību ievērošanas principiem.

Neraugoties uz Eiropas Komisijas ziņojumā paustajām atziņām, Artura Krišjāņa Kariņa izpratne par taisnīgu nodokļu politiku un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanu ir pretrunā ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm un nav motivējošs signāls Latvijas iedzīvotājiem.

Atsevišķas valstis ir ieviesušas ierobežojumus un noteikušas griestus skaidras naudas apritei uzņēmumiem, turpretim Latvija šādus ierobežojumus ir vērsusi arī pret fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants nosaka jebkura Eiropas Savienības pilsoņa darījumdarbības brīvību Eiropas Savienības teritorijā; tas balstīts uz tiesas judikatūru un atzīst brīvību veikt komercdarbību un brīvi slēgt līgumus fiziskajai personai ar fizisko personu un fiziskajai personai slēgt darījumus ar juridisko personu. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants nosaka pilsoņu tiesības uz īpašumu, kas iegūts likumīgi, savukārt 38. pants nosaka augstu Eiropas Savienības patērētāju aizsardzības politiku. Visiem Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Eiropas Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības. Ciktāl Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertās tiesības, kas atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētajām tiesībām... šo tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā minētajā konvencijā noteiktajām tiesībām. Tas nozīmē, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pants nosaka Eiropas Savienības ekskluzīvu kompetenci Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošanā, kopējo tirdzniecības politiku. Savukārt 26. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka Eiropas Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem līguma noteikumiem. Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Līdz ar to rodas jautājums - kāpēc Latvijā ir tik nesamērīgi ierobežojumi attiecībā uz tām Eiropas Savienības valstīm, kur šo ierobežojumu nav.

Reversais PVN.

Valdības deklarācijā noteikts, ka tā uzstās uz plašāku reversā PVN ieviešanas sistēmu. Starp citu, reversā PVN maksāšanas sistēma ir īpaša PVN maksāšanas kārtība, un atbilstoši Eiropas Savienības pamatnostādnēm tas ir izņēmuma veidā ieviešams pasākums, kam jābūt galējam pasākumam. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ, pēc Eiropas Savienības ieskatiem, šādi pasākumi pieļaujami izņēmuma gadījumos, ieviešot tā dēvētās PVN direktīvas normas. Latvija ir uzskatāma par čempioni reversā PVN sistēmas ieviešanā. Reversā PVN maksāšanas kārtība Latvijā tiek piemērota kokmateriālu piegādēm, metāllūžņu piegādēm, būvniecībai, elektroprecēm, dārgmetālu piegādēm, graudu piegādēm. Un, lai gan Eiropas Komisija jau 2018. gadā ir izteikusi neapmierinātību ar reversā PVN piemērošanas kārtību Latvijā, norādot uz iespējamu pārkāpuma procedūras uzsākšanu, Artura Krišjāņa Kariņa valdība plāno turpināt uzsākto kursu, kļūstot ne tikai par reversā PVN maksātāju čempioni, bet droši vien arī par olimpisko čempioni ar tiesībām saņemt Eiropas Komisijas soda sankcijas.

Premjers Kariņš 23. janvārī šajā gadā arī teica (citēju): “Kādas tad būtu valdības konkrētās prioritātes? [..] Tātad pirmais. Mums ir jāsakārto finanšu sistēma. Mēs visi zinām, ka ir Moneyval ziņojums ar rekomendācijām, ko mums kopīgiem spēkiem darīt, lai valsts neiekļūtu tā saucamajā pelēkajā sarakstā, pelēkajā zonā. Tas faktiski ir apdraudējums visai sabiedrībai. Mums šis apdraudējums ir jānovērš.

Otrais. Mēs stiprināsim taisnīgumu un tiesiskumu valstī.”

2018. gada 23. augustā oficiāli tika publicēts Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas 5. kārtas ziņojums par Latviju, kurā novērtēti valstī īstenotie pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Pēc ziņojuma saņemšanas Latvijas valdībai un visam sektoram ir dots laiks uzlabot šīs novēršanas sistēmas efektivitāti. Un šajā sakarā īpaši jāuzsver Moneyval 3. punkta 7. ieteikums. Rekomendācijā ir noteikts, ka uzraudzības iestādēm jāturpina pilnveidot konsekventu politiku, pastāvīgi uzraugot (pasvītroju!) amatpersonu atbilstību kvalifikācijas un reputācijas prasībām. Ņemot vērā, ka rekomendācijā noteiktajā plānā ietverts pasākums izstrādāt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, nosakot reputācijas prasības atbildīgām amatpersonām, šis jautājums attiecas arī uz pašu premjeru Kariņu. Kāpēc? Paskaidrošu. Moneyval rekomendācijas 3. punkta 7. ieteikums ir attiecināms ne tikai uz konkrētiem likuma subjektiem, bet arī uz valsts augstākajām amatpersonām, tātad arī uz Arturu Krišjāni Kariņu, kurš līdz šim brīdim nav sniedzis skaidrojumu par nekustamā īpašuma Rīgā, Skolas ielā 2, pārdošanas darījumu. Arī šis jautājums ir saistīts ar Moneyval rekomendācijas 3. punkta 7. ieteikuma ieviešanu.

Vēlos atzīmēt, ka pēc 2013. gada izmaiņām nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos daudzas juridiskās personas nevis pārdod nekustamo īpašumu, bet iegulda to kā aktīvus jaunizveidotu uzņēmumu pamatkapitālā un pēc tam pārdod šo uzņēmumu kapitāla daļas. Kā 2013. gada intervijā minēja zvērināts advokāts Jānis Taukačs, no 2013. gada 1. janvāra ir stājusies spēkā arī vispārēja nodokļu pretizvairīšanās norma, tāpēc uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem. Ja šie procesi notiek uzreiz viens pēc otra kā Kariņa gadījumā - vispirms īpašums tiek ieguldīts pamatkapitālā, un uzreiz pēc tam pamatkapitāla daļas tiek pārdotas -, Valsts ieņēmumu dienests var šos darījumus skatīt kā kopumu un pārkvalificēt to kā nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu, par ko jāmaksā ienākuma nodoklis.

Nekustamā īpašuma Rīgā, Skolas ielā 2, pārdošanas darījums tika veikts, sākotnēji dibinot uzņēmumu, ieguldot fiziskajai personai, Kariņa sievai, piederošo nekustamo īpašumu pamatkapitālā un pēc tam jau pārdodot pamatkapitāla daļas. Neraugoties uz Artura Krišjāņa Kariņa publiski pausto informāciju, ka minēto darījumu secība faktiski bija vērsta... bija ar mērķi pārdot nekustamo īpašumu, apšaubāma ir bezkompromisu tiesiskuma - Valsts ieņēmumu dienesta personā - nespēja saskatīt šajā darījumā secību un iespējamo izvairīšanos no ienākuma nodokļa nomaksas (jāņem vērā droši vien tas, ka Valsts ieņēmumu dienests ir Jaunās VIENOTĪBAS pārziņā esoša, Finanšu ministrijas pakļautībā esoša iestāde).

Par bezkompromisu tiesiskumu, protams, kā jau iepriekš es norādīju, liecina tas, ka Juris Jurašs, neraugoties uz to, ka pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana, turpina veikt Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra funkcijas. Un Ministru prezidents to pieļauj.

“Taureņu” pirts sarunas.

Lieki arī atgādināt, ka Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, kriminālvajāšanai izdotais 13. Saeimas deputāts Juris Jurašs bija viens no KNAB vadošajiem darbiniekiem laikā, kad tika veikti “Taureņu” pirts sarunu ieraksti, kā arī laikā, kad nezināmu iemeslu dēļ šie operatīvā ceļā gūtie pierādījumi ilgstoši netika izmantoti kriminālprocesa uzsākšanai, bet klusi gulēja operatīvo darbinieku seifos.

Viena epizode no slavenajām “Taureņu” pirts sarunām ir pamatā uzsāktajam kriminālprocesam pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Un attiecībā uz šo epizodi izmeklēšana tika uzsākta tikai pēc tam, kad tika veikta KNAB reorganizācija un atsevišķu KNAB darbinieku atbrīvošana.

Būtiski ir uzsvērt, ka Moneyval... un ka bezkompromisu tiesiskuma laikā mums amatā ir Latvijas Bankas vadītājs, pret kuru uzsākts kriminālprocess par smagiem noziegumiem. Un arī šajā sakarā premjers nedara neko vairāk kā muļķīgi smaida, it kā ar miltu maisu pa pakausi būtu dabūjis. Lēmumi pieņemti netiek, un valsts reputācija turpina ciest no šādas situācijas.

Bezkompromisu tiesiskuma sakarā noteikti jāpiemin biržā kotēta un stratēģiski nozīmīga uzņēmuma “Olainfarm” akcionāru “busiņa sapulces” ar seniem VIENOTĪBAS draugiem (no “Prudentia”) priekšgalā. Tieslietu ministrs Bordāns, neraugoties uz publiski pausto apņemšanos neiesaistīties “Olainfarm” mantinieču strīdos, iespējams, ir veicis darbības vienas strīda puses interesēs.

Akciju sabiedrības “Olainfarm” revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017. gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10 procentiem vairāk nekā iepriekš. Un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

Akciju sabiedrība “Olainfarm” ir viens no vērtīgākajiem un lielākajiem Latvijas valsts nodokļu maksātājiem. Situācija mantinieču strīda ietvaros ir nepieļaujama ne no valsts ekonomisko interešu viedokļa, ne bezkompromisu tiesiskuma viedokļa. Lai arī tieslietu ministrs Bordāns publiski ir norādījis, ka viņam nav tiesību iejaukties akcionāru strīdos, publiski pieejamā informācija liecina, ka Bordāns personiski, kā arī pastarpināti ar zvērinātu advokātu biroja Wall partnera Gundara Āboliņa starpniecību ir organizējis un, iespējams, ticies ar “Olainfarm” strīda vienu pusi, savukārt atteicis tikšanos strīda otrai pusei. Tāpat premjers nekādā veidā nav centies pārliecināties, vai Bordāns ir iejaucies Uzņēmumu reģistra darbā jautājumā, kas saistīts ar akcionāru “busiņa sapulces” lēmumu reģistrēšanu deviņdesmito gadu stilā. Arī Iekšlietu ministrijas klusējošā attieksme pret 2019. gada 2. aprīlī notikušo bezprecedenta akcionāru sapulci, kas norisinājās pie “Olainfarm” teritorijas vārtiem mikroautobusā, nav pieļaujama. Minētā sapulce, tās formāts un klātesošās personas atsauc atmiņā deviņdesmitos gadus, kad uzņēmumu pārņemšanu ar reiderisma elementiem organizēja ar kriminālām aprindām saistītas personas. Bet šoreiz tas notiek 2019. gadā valstī, kuras valdība ir deklarējusi bezkompromisu tiesiskumu kā augstāko mērķi!

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, neievērojot politiķiem noteiktās ētikas normas, lai aizstāvētu savu partijas biedru Jurašu, pret kuru tika uzsākta kriminālvajāšana par valsts noslēpuma izpaušanu, nekavējoties vērsās vairāku valstu vēstniecībās. Viņš to darīja nekavējoties. Tajā brīdī Bordānu neatturēja ne iespējamie valsts reputācijas riski, ne tieslietu ministra kompetences. Taču situācijā, kad ir apdraudēta nākotne vienam no lielākajiem Latvijas zāļu ražotājiem, starptautisko investoru intereses, apdraudēts Latvijas tiesiskums un reputācija, Bordāns izvēlas publiski distancēties no kritiskās situācijas uzņēmumā, vienlaikus organizējot tikšanos vienas puses iespējamo interešu aizsardzībai.

Par bezkompromisu tiesiskumu šīs valdības izpratnē liecina arī Artuss Kaimiņš, kurš, būdams Saeimas deputāts, neslēpj savu draudzību ar Meroni pietuvināto personu Gobiņu laikā, kad valsts drošības dienesti minētās personas faktiski atzinuši par tādām, kas var radīt bīstamību Latvijas Republikai, neļaujot šīm personām iegādāties “Radio SWH”.

Bezkompromisu tiesiskums arī nozīmē, ka Artura Krišjāņa Kariņa valdībā strādā četri ministri, kuriem līdz šim brīdim nav pielaides valsts noslēpumam, lai gan pirms valdības izveidošanas tieši šis bija viens no galvenajiem argumentiem ministru izvēles noteikšanā. Šāds valdības sastāvs un pār viņiem esošo aizdomu ēna padziļina plaisu starp politiķiem un sabiedrību. Dziļā plaisa un sabiedrības neizpratne tikai veicina emigrācijas procesus... mazina nodokļu maksātāju vēlmi strādāt un maksāt nodokļus valsts budžetā. Minētā situācija sabiedrībā rada pārliecību, ka “Viens likums - viena taisnība visiem” ir vien uzraksts Ministru kabinetā un augstas reputācijas prasības nav attiecināmas uz koalīcijai piederošām personām. Valdības pašreizējais darbs ir vērtējams kā slēpšanās no reālās situācijas valstī, runājot un risinot jautājumus, kas neskar pašu būtiskāko - iedzīvotāju labklājību un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Ministri savu darbību atspoguļo jauku fotogrāfiju veidā, kurās fiksētas kārtējās tikšanās, kārtējās pārrunas, vizināšanās ar skrejriteņiem un pozēšana ar izbāzeņiem, novēršot uzmanību no aktuālākajiem, steidzamības kārtā risināmiem jautājumiem, kas saistīti ar priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, jo šī valdība un šī koalīcija ir nobalsojusi pret pilnīgi visiem saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

OIK.

Kariņš, stājoties amatā, no Saeimas tribīnes teica ļoti lakoniski: “Mēs likvidēsim OIK!” Par OIK atcelšanu no šī gada 31. marta balsoja deviņi šīs valdības ministri - ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, satiksmes ministrs Tālis Linkaits, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, labklājības ministre Ramona Petraviča, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un kultūras ministre Dace Melbārde. Par OIK atcelšanu balsoja visu koalīcijas partiju vadība, Arvils Ašeradens no Jaunās VIENOTĪBAS tajā skaitā. Ļoti lakoniski! OIK nav atcelta. Visticamāk, tāpēc, ka premjera biroju vada Jānis Patmalnieks, kurš zināms kā ierēdnis, kas ilgstoši būtībā aizstāvējis OIK afēru.

Šajā sakarā arī jāuzsver, ka 2018. gada augustā, pirmsvēlēšanu laikā, daudzas partijas solīja atcelt OIK, tajā skaitā vecā VIENOTĪBA, kuras pārstāvis Ašeradens atzina, ka no uzņēmēju puses ir liels spiediens uz valdību, lai nemainītu esošo kārtību, tomēr apgalvoja, ka viņš ir pārliecināts, ka valdība atbalstīs plānu atteikties no OIK. Pēc Ašeradena paziņojuma Jaunā VIENOTĪBA nāca klajā ar savu solījumu: ja Māra Kučinska valdība vilcināsies ar ieceres virzību, tad šo jautājumu Saeimā virzīs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāti. Bet nevirzīja.

Nekāda ieceres virzība no JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātu vidus nav sekojusi līdz pat šai dienai. Vēlēšanu solījumiem sekoja vēlēšanas, valdības veidošana.

Aicinājumu nekavējoties atcelt OIK iesniedza 13. Saeimas opozīcijā esošie deputāti, un Saeima 2019. gada 10. janvārī vienbalsīgi atbalstīja vairāku deputātu pieprasījumu par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu un nolēma aicināt Ekonomikas ministriju steidzamības kārtā izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Tas bija pēdējais brīdis, kad koalīcijas partijas vēl veidoja šķietamu ilūziju par darbu sabiedrības interesēs un nebija atkāpušās no solījumiem vēlētājiem. Šim drosmīgajam solim un vienbalsīgajam Saeimas lēmumam sekoja valdības sastādīšana un solījumu pilnīga aizmiršana.

Didzis Šmits atteicās kļūt par ekonomikas ministru OIK jautājuma sakarā, jo valdības veidošanas procesā valdību sastādošās partijas lika noprast, ka, iespējams, spiediens no OIK afēristu puses uz valdību, lai tā nemainītu esošo kārtību, ir izdarījis savu darbu.

Ralfs Nemiro, sava pieredzes trūkuma dēļ piekrizdams kļūt par ekonomikas ministru, ir kļuvis par sabiedrības grēkāzi. Iespējams, OIK jautājums ir iznīcinājis Nemiro nākotnes politisko karjeru, bet nodrošinājis Jaunajai VIENOTĪBAI iespēju paaugstināt savus reitingus, iedalot neērtākās ministrijas un valdības deklarācijas neizpildāmo solījumu sadaļu saviem vājākajiem politiskajiem konkurentiem.

Diemžēl koalīcijā esošie politiskās partijas “KPV LV” deputāti vēl nav sapratuši to, ka viņi ir tikai nevēlami konkurenti un nepieciešami tikai tādēļ, lai nodrošinātu koalīcijas vairākumu, un ka šķietamie sabiedrotie - Jaunās VIENOTĪBAS un Jaunās konservatīvās partijas veidolā - nevēlas šos partnerus redzēt politikā ilgāk kā līdz šī sasaukuma beigām. Un, jo ilgāk politiskā partija “KPV LV” akli sekos šo politiķu uzstādījumiem, jo tuvāk reitingu zemākajam punktam tā atradīsies.

Arturs Krišjānis Kariņš 2019. gada 20. martā norādīja, ka drīzumā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nāks klajā ar ziņojumu par OIK atcelšanu, bet jau tagad zināms, ka valstij nāksies saskarties ar daudzām tiesvedībām un ka atcelšana varētu draudēt ar miljardu eiro izmaksām valstij. Arturs Krišjānis Kariņš norādīja: ja OIK tiktu atcelta 31. martā, tad papildus vēl pieaugtu gan apkures, gan elektrības rēķini, tātad patērētājiem tas nebūtu izdevīgi, tas nedotu nekādu ietaupījumu. Protams, nekādi pārsteigumi nesekoja un OIK netika atcelta.

Tagad mēs redzam, ka tā bija izrāde, kuru mums nospēlēja Jaunās VIENOTĪBAS izveidotā valdība ar Arturu Krišjāni Kariņu priekšgalā. Sekojot līdzi politiskajiem procesiem un aizkulišu sarunām, saprotam, ka pašreizējā valdība neplāno likvidēt OIK.

Taču OIK neatcelšanas būtiskākais jautājums ir “bezkompromisu tiesiskums” (pēdiņās). Šis ir pirmais gadījums valsts vēsturē, kad persona, kurai ir pienākums ievērot parlamenta lēmumus, brutāli tos ignorē, par to nesaņemot nekādu sodu. Principā tas ir nepārprotams mājiens, ka Saeimā neievēlēts un tautas mandātu nebaudošs Kariņš var nepildīt sava darba dēvēja - Latvijas parlamenta - dotos uzdevumus. Tas vienlaikus ir apliecinājums, ka, ja jau pat premjers var nepildīt Saeimas pieņemtos lēmumus un likumus, tad tos var nepildīt arī visa sabiedrība.

Šāds tiesiskais nihilisms ir parlamentārās iekārtas graušana, jo nevienā demokrātiskā un tiesiskā valstī nav iespējams, ka kāds neizpilda parlamenta nospriesto. “Viens likums - viena taisnība visiem” - šis princips taču jāievēro ikvienam, kā premjeram, tā tautai.

Veselības aprūpe. Veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības nodrošināšana.

Veselības ministre Ilze Viņķele par sava darba prioritāti vēlas izvirzīt psihiatrijas attīstīšanu un intervijā ir norādījusi, ka iepretim onkoloģijai vai kardioloģijai, kas ir tādas kā modes jomas, par kurām runā visa valsts, psihiatrija mums vienmēr ir bijusi stigmatizēta. (Veselības ministres I. Viņķeles starpsauciens.)

Es nekādā gadījumā negribētu apšaubīt psihisko slimību ārstēšanas nozīmi, bet uzskatu par īpaši cinisku un statistiski nepamatotu apgalvojumu, ka onkoloģija un kardioloģija ir modes lietas. Statistika ir nepielūdzama. Ar onkoloģiskajām slimībām katru gadu tiek konstatēta saslimstība nepilniem 12 tūkstošiem iedzīvotāju, un šis jautājums nav saistāms ar dzīves kvalitātes ierobežojumiem, bet ar dzīvības un nāves jautājumu. Statistika ir nepielūdzama arī uz iedzīvotāju kopējā skaita samazināšanās fona. To pacientu skaits, kuriem ir onkoloģiska rakstura diagnoze un kuriem šī diagnoze tiek konstatēta pirmo reizi, turpina dramatiski augt. 2017. gadā tie, ja gribat dzirdēt precīzi, bija 11 762 pacienti. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajām ziņām onkoloģisko slimnieku skaits Latvijā 2017. gada beigās... Onkologu skaits Latvijā 2017. gada beigās bija 49 cilvēki. Savukārt onkoloģisko slimnieku skaits 2017. gada beigās bija 77 341 cilvēks, un šis skaits katru gadu palielinās. Onkologu skaits samazinās. Cilvēku skaits valstī samazinās, bet palielinās to cilvēku skaits, kuriem ir onkoloģiskās slimības.

Kā vērtēt valdības darbu, ja tik īpaši jūtīga nozare ir uzticēta personai, kura ne tikai nav ievēlēta par deputāti, bet arī onkoloģijas un kardioloģijas problemātiku sauc par modes lietu? Līdz ar to, runājot par jauno politiku un veselības nozares aktualitātēm, varam secināt, ka valsts galvenie resursi netiks mērķtiecīgi novirzīti smagākajām un vitāli svarīgākajām veselības aprūpes nozarēm, kur, iespējams, visakūtāk ir nepieciešamas jaunākās diagnostikas un ārstniecības iekārtas cilvēku dzīvību glābšanai.

Un noslēguma vietā. Skaļās frāzes Kariņa valdības deklarācijā un starp rindām lasāmā realitāte.

Neskarot valdības deklarāciju daļā, kur pārņemti valdības solījumi no Māra Kučinska valdības deklarācijas, pievērsīšos ambiciozajām frāzēm deklarācijā, aiz kurām nav ne stratēģijas, ne vīzijas, ne ietekmes izvērtējuma. Katrs valdības deklarācijā iekļautais punkts sākas ar skaļiem vārdiem - “iestāsimies”, “īstenosim”, “panāksim”, “turpināsim”. Daži piemēri. Valdības deklarācijas 28. punkts: “Veiksim nepieciešamos biznesa vides uzlabojumus.” 34. punkts: “Panāksim, ka visi Latvijas darbspējīgi iedzīvotāji ir motivēti strādāt.” 45. punkts: “Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju.” 95. punkts: “Veidosim Latviju par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti.” Bet kā jūs to paveiksiet? Lai uzņēmumi nebēgtu no Latvijas... Kā jūs panāksiet to, lai iedzīvotāji neaizbrauktu no valsts, lai sociālajam riskam pakļautās iedzīvotāju grupas varētu nodrošināt sev minimālo iztiku, lai varētu atļauties reizi gadā apmeklēt ārstu un veikt vispārējo veselības pārbaudi, lai nebūtu tik daudz skaudru stāstu par novēloti noteiktu diagnozi? Kad šie cilvēki varēs atļauties iegādāties tik nepieciešamos medikamentus? Valdības deklarācijā ir tikai tukšas frāzes un tukšas apņemšanās, izplūduši neskaidri solījumi, kuri faktiski ir balstīti uz iepriekšējās valdības iestrādnēm un plāniem. Valdības deklarācija ir neiespējamu solījumu krātuve, un tajā ir tikai pāris punktu, kas definē konkrētus pasākumus un mērķus. Tomēr, pārejot pie konkrētiem solījumiem deklarācijā, vairs netiek lietotas skaļas frāzes. Tā, piemēram, valdības deklarācijas 70. punktā ir rakstīts: “Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.” Acīmredzot to turpināsiet vērtēt visus atlikušos trīsarpus gadus un turpināsiet balsot pret šo iniciatīvu, kā jau esat nobalsojuši šajā parlamentā.

110. punkts. Arī šajā punktā netiek lietotas skaļas frāzes, bet rakstīts (citēju): “izvērtēsim jautājumu par pensiju mantošanas sistēmas uzlabošanu”, ko jau ir panākusi 12. Saeima.

Kariņš no Saeimas tribīnes lietoja arī šādu frāzi: “Un septītais (bet tas nav mazsvarīgākais, jo šobrīd es tikai minu kā septīto) - risinām demogrāfijas jautājumu. Mēs zinām un saprotam: ja gribam - un mēs gribam - runāt par mūsu valsts nākotni, tad mums pirmām kārtām ir jānodrošina, lai valsts iedzīvotāju skaita lejupslīde apstātos un lai mēs atgrieztos uz stabilas izaugsmes takas iedzīvotāju skaita ziņā.”

Kariņa kungs droši vien nav apskatījies statistiku. 2019. gada janvārī nomira par 1521 cilvēku vairāk nekā piedzima. 2019. gada februārī nomira par 1027 cilvēkiem vairāk nekā piedzima. Tātad ir lielāks mirušo skaits nekā gadu iepriekš.

Kariņa kungam demogrāfijas jautājums ir septītajā vietā, kad Latvija lēnām, bet stabili izmirst. (Veselības ministres I. Viņķeles starpsauciens.) Mirstība pārsniedz dzimstību - 28 tūkstoši pret 20 tūkstošiem, proti, gadā nomirst par astoņiem tūkstošiem vairāk nekā piedzimst. Dzimstība pati par sevi būtiski samazinās pēdējos gados. Bet priekšlikumi, kas vērsti uz demogrāfijas veicināšanu, tiek sistemātiski noraidīti Kariņa valdībā. Un par to mēs pārliecinājāmies pavisam nesen, apstiprinot šīs valdības budžetu: balsojums pret valsts sektora samazināšanu, pret “3 × 500”, pret skolotāju atalgojuma palielināšanu, pret 22 tūkstošu eiro piešķiršanu biedrībai “BEZVESTS.LV”, pret atbalstu daudzbērnu ģimenēm, pret autosēdeklīšu pieejamību bērniem ar invaliditāti, pret samazināto PVN pirmās nepieciešamības pārtikai, pat pret to, ka uz bērnu uzturlīdzekļiem nedrīkst veikt piedziņu banku labā.

Terors pret uzņēmējiem un 2800 eiro iekrājums ik mēnesi Rinkēvičam - tas ir pilnīgs pretpols tiem solījumiem, kas ierakstīti valdības deklarācijā un kas tikuši izteikti gan no tribīnes, gan arī tiekoties ar vēlētājiem pirms vēlēšanām. Bet ar muļķīgu smaidu izmaiņas nenotiek. Lai notiktu izmaiņas, mūsos pašos ir jābūt izmaiņām. (Starpsauciens.)

Mums ir jāizvirza mērķis - 30 gadu laikā iekļūt 10 bagātāko valstu skaitā, kā atskaites punktu ņemot šo: bagātāko valstu sarakstā ik gadu pakāpties kaut par vienu pozīciju. Mūsu valstij ir jākļūst par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti pasaulē. Un tam ir jāpakārto ikviens valsts vadītāja pieņemts lēmums. Tas ir ilgtermiņa uzdevums.

Bet valdības īstermiņa uzdevums, kam bija jābūt izvirzītam jau šī sasaukuma laikā, ir šāds: labklājībā pārspēt mūsu kaimiņus igauņus. Ar to būtu jāsāk. Tam būtu jābūt atskaites punktam.

Jāsāk ar vīziju par Latvijas valsts nākotni, ar vīziju, kas ir skaidra un nepārprotama, un ar izmērāmu un sasniedzamu mērķi.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Valdībai kopumā un katram ministram ir politiska atbildība Saeimas priekšā. Lai valdība varētu pildīt savus pienākumus, tai nepieciešama Saeimas uzticība. Bet kāda gan var būt ticība politiķiem, kuri pirms vēlēšanām runāja vienu, bet tagad to pat atcerēties negrib?

Valdība 26. martā nolēma nevirzīt risinājumus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no šā gada 31. marta. Šādu iespēju šā gada janvārī Saeima uzdeva izvērtēt par jomu atbildīgajai Ekonomikas ministrijai. Uzdevumu atbalstīja 86 Saeimas deputāti.

Pieprasījumā teikts: “Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainīt šo maksājumu nosaukumu. Saeima aicina Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu.”

Pieprasījums tika virzīts ar vienu vienkāršu mērķi, proti, samazināt elektroenerģijas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā Saeimā iekļuvušo jauno politisko spēku - Jaunās konservatīvās partijas, “KPV LV” un “Attīstībai/Par!” - vēlētājiem dotos solījumus. Visas jaunās partijas to ir apņēmušās izdarīt. (Dep. I. Zariņš: “Apsolīt!”) To ir nolēmusi arī Saeima un uzdevusi valdībai izstrādāt tiesību aktus. Ekonomikas ministram ir pienākums šo uzdevumu izpildīt. Ar to valdībai ir jārēķinās.

OIK likvidēšana bija viens no partijas “KPV LV” skaļākajiem solījumiem priekšvēlēšanu laikā. Tagad “KPV LV” no skaļajiem paziņojumiem atkāpjas, jo kādam, redziet, šķiet, ka OIK atcelšanai būs negatīvas sekas. Tas jau nekas, ka tauta un uzņēmēji vairāk nekā 10 gadus maksā tikumiski noziedzīgas klaušas.

Tomēr Ekonomikas ministrija martā secinājusi, ka strauja OIK likvidēšana negatīvi ietekmēs gan Latvijas tautsaimniecību, gan iedzīvotāju maciņus. Kad rēķini varētu samazināties, ministrija vairs neprognozē.

Vairāk nekā skaidrs, ka Ekonomikas ministrijas darbu ir par maz, jo ministrijas lēmumiem jāatspoguļojas Ministru kabineta lēmumos un šos jautājumus regulē Ministru kabineta noteikumi. Tātad Ekonomikas ministrijai bija jāveido tiesiskais, juridiskais un ekonomiskais pamats, lai šo jautājumu pēc tam varētu vērtēt Ministru kabinets, jo atbilstoši Satversmei ārējos normatīvos aktus izdod Ministru kabinets un Saeima. Taču kopumā tas ir politisks lēmums un aicinājums, politiskas atbildības jautājums.

Solījumu nepildīšana nedara godu valdībai. Valdības ministriem ir jāsaprot, ka nabadzība Latvijā ir reāla! Arī es pats zinu cilvēkus, kuriem vairākas dienas mēnesī vienkārši nav, ko ēst. Cilvēkus, kuri būtu laimīgi, ja mēnesī viņiem būtu 240 eiro. Plašāk skatoties - Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, mums ir milzīga ienākumu nevienlīdzība. Tas parāda, ka sociālo politiku mūsu valstī valdība veido negribīgi. Viss šajā jomā notiek ļoti lēnām, iztikas minimuma groza izpēte vien prasīja sešus gadus.

Diemžēl Latvijā ir izveidojies paradums pirms vēlēšanām teikt un solīt visu, kas vien ienāk prātā, bet pēc vēlēšanām izlikties, ka tā jau ir bijusi tikai priekšvēlēšanu retorika. Kāpēc, piemēram, ir pārkāpts Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” solījums samazināt ministriju skaitu? Kuri no priekšvēlēšanu solījumiem tiks pildīti, kuri ne?

“Attīstībai/Par!” solīja palielināt minimālo algu un ar IIN neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī, divkāršot medicīnas māsu algas. Kad tiks pildīti šie solījumi? (Veselības ministres I. Viņķeles starpsauciens.) Vai tiks pildīts Jaunās konservatīvās partijas solījums par minimālo pensiju 200 eiro apmērā šogad, 2019. gadā, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums algām un pensijām - 500 eiro mēnesī? Jaunā konservatīvā partija solīja dabasgāzes cenas samazinājumu par 30 procentiem, visiem ārstiem - algā vismaz 1700 eiro uz rokas, medmāsām - vismaz 800 eiro.

Godātie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām, ka budžets tuvojas 10 miljardu atzīmei. Tas ir daudz. Bet tik un tā tas ir par maz, lai populistiskās partijas varētu izpildīt savus solījumus vēlētājiem - sludināto “3 × 500” programmu un tamlīdzīgu debesmannu. Tāpēc valdības normatīvajos aktos neatspoguļojas ne tikai priekšvēlēšanu solījumi un Artura Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā paustās apņemšanās (tur ir arī sadaļa par OIK atcelšanu), bet pat Saeimas dotie uzdevumi. Tas tik tiešām ir kaut kas jauns Latvijas Republikā kā parlamentārā valstī!

Tāpēc šī valdība ir liekulības un vilšanās valdība. Daudziem cilvēkiem Latvijā tagad ir rūgta piegarša mutē. Vēlētājiem bija lielas cerības uz jaunajiem spēkiem, taču naudas pārdali nokārtoja “vecie brekši”, kamēr jaunie strādāja vien kā zobratiņi balsošanas mašīnā. Viņiem, redziet, tika iestāstīts, ka šis ir tehniskais budžets, kurā neko vairs nevar mainīt, tāpēc atliek tikai nobalsot, un viss. Laikam arī nākamgad atkal būs jāizdomā budžetam kāds nosaukums, kas attaisnotu vāju valdības darbu.

Izskatās, ka vairāki Kariņa valdības ministri ir ieslīguši rutīnā - nespēj vairs novatoriski domāt un strādāt, nevēlas vairs neko mainīt. Būtībā tas ir valdības fiasko - nekādi cerētie saulainie pārlaimības laiki nav pienākuši.

Frakcijas SASKAŅA vārdā aicinu balsot “par” neuzticības izteikšanu Artura Krišjāņa Kariņa valdībai.

Paldies par uzmanību. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā - deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Ministru prezidenta kungs, ministri! Kolēģi! 2019. gada 10. janvārī Saeima pieņēma lēmumu par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu. Par šo lēmumu nobalsoja 86 deputāti, neviens nebija pret, nedz arī atturējās.

Lēmumā Saeima aicināja Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no 2019. gada 31. marta, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Atgādināšu, ka par minēto uzdevumu valdībai un Ekonomikas ministrijai kā par nozari atbildīgajai ministrijai balsoja arī esošās koalīcijas deputāti, to skaitā Arvils Ašeradens, kurš tolaik vēl pildīja ekonomikas ministra pienākumus un kurš ir Jaunās VIENOTĪBAS priekšsēdētājs. Kā ekonomikas ministram Ašeradenam vislabāk bija jāzina, vai un kādā veidā iespējams izbeigt netaisnīgu un nepamatotu maksājumu piemērošanu elektroenerģijas lietotājiem. Tāpat par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu balsoja esošie valdības ministri - Jānis Bordāns, Tālis Linkaits, Dace Melbārde, Artis Pabriks, Ramona Petraviča, Edgars Rinkēvičs, Ilga Šuplinska un Ralfs Nemiro, kas šobrīd ir ekonomikas ministrs.

Pagājuši pāris mēneši, Saeimas noteiktais uzdevuma izpildes termiņš ir pagājis. Kāds ir rezultāts? Artura Krišjāņa Kariņa vadītā valdība nav tikusi galā ar Saeimas dotā uzdevuma izpildi. Tā vietā ekonomikas ministram Ralfam Nemiro tiek doti vēl divi mēneši, lai turpinātu pētīt situāciju un turpinātu imitēt darbību. Bet elektroenerģijas lietotāji turpina maksāt. Vēl vairāk - šonedēļ, izskatot Ekonomikas ministrijas paveikto, lai likvidētu obligātā iepirkuma komponenti, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā koalīcijas deputāti atļāvās paziņot, ka Saeimas 10. janvāra lēmums bijis šovs, un, jau to pieņemot, esot bijis skaidrs, ka parlamenta uzdevums netiks pildīts.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka šāda situācija un izteikumi nav pieļaujami. Parlamentārā valstī valdībai ir jāpilda Saeimas lēmums, turklāt pašreizējās valdības locekļu vairākums atbalstīja Saeimas lēmumu par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu.

Atgādināšu, ka obligātā iepirkuma komponentes atcelšana bija viens no priekšvēlēšanu skaļākajiem solījumiem. Vai jāsecina, ka tas ir kārtējais solījums, kuru jaunie politiskie spēki, iesēžoties Saeimas un valdības krēslos, ir aizmirsuši un nemaz negrasās pildīt?

Satversme, mūsu valsts pamatlikums, nosaka: Ministru prezidents un ministri par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Turklāt Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.

Un nobeigumā. Šorīt no rīta publiskajā telpā parādījās informācija, ka premjeram nākas mainīt savus plānus attiecībā uz “16 + 1” samitu, kas notiek Horvātijā, Dubrovnikā, un tajā Latviju pārstāvēs ārlietu ministrs. Paskatoties Horvātijas valdības oficiālajā mājaslapā, mēs redzam, ka premjers, iespējams, šīs Saeimas sēdes un balsojuma dēļ nepaspētu uz oficiālajām vakariņām, bet uz sēdi, kas sākas rīt pulksten 10.55, premjeram ir visas iespējas nokļūt... vai visas iespējas saplānot un nokļūt.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu balsot par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, jo tieši valdības vadītājs ir atbildīgs par valdības darbu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātais Kariņa kungs! Tikai, lūdzu, nesakiet, ka jūs braucat meklēt atlikušo naudu skolotāju algām. Es zinu, ka mūsu iesniegtais demisijas pieprasījums publiskajā telpā jau ir pārvērsts par noziedzīgu rīcību. Protams, Saeimas dotā uzdevuma nepildīšana nav nekas salīdzinājumā ar to, ka jums ir nācies grozīt savu darba kārtību. Tas “neizslēgtais gludeklis” jūsu mājās, kura dēļ jums nācās steidzami sēsties lidmašīnā, ir ne tikai OIK un ne tikai tas, ko minēja mani kolēģi. Tas ir arī neatrisinātais skolotāju algu jautājums. Tas ir neatrisinātais jautājums! Lai cik solījumu jūs tam virsū krautu, tas joprojām deg ar sarkanu lampiņu un karst. Nav paredzētās naudas skolotāju algām. Nav. Jo nav neviena dokumenta. Neviena juridiski korekti noformēta dokumenta, neviena panta, kas to apliecinātu. Joprojām nav. Nedz par 1,7 miljoniem no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, nedz par 5,5 miljoniem no “Latvijas Loto” un Latvijas Bankas. Tā vietā tikai prasības. Klauvējiet, sak, pie pašvaldības durvīm!

Varbūt tad arī valdības algas būtu jāizmaksā atkarībā no izpildītā? Jūs taču esat izpildvara. Nav izpildīts Saeimas lēmums, nav algas - tā varbūt šobrīd varētu kārtot šīs attiecības. Nevienam nebūtu algas, ja nav izpildīts Saeimas lēmums. Un nebūs, kamēr neiesiet klauvēdami pie visām durvīm un neizdomāsiet, kā šo Saeimas lēmumu izpildīt. Tas nekas, ka jūs varbūt teiksiet: tas nav no jums atkarīgs. Nē, skolotāju jautājums nav nolikts malā. Jūs domājat - beidzās budžeta debates un tagad visi šo jautājumu aizmirsīs. Bet tā nebūs. Jums visu laiku būs jāatgriežas pie sarkanās lampiņas, kamēr nebūs rakstiska apliecinājuma par solījumu izpildi. Jo mēs jau zinām, kā te iet ar solījumiem, pat ar solījumiem no Saeimas augstās tribīnes. Mēs visi labi zinām. Skolotājiem tika pateikts - pastrādājiet avansā un tad jau kaut ko izdomāsim. Septembrī. Tas ir nožēlojams stils - šādi tirgoties ar pedagogiem. Kas notiks, ja pedagogi ņems piemēru no jums, Kariņa kungs, un sāks šādi tirgoties ar valsti? Samaksājiet solīto avansā, un tad pildīsim savus pienākumus, bet pagaidām - skolas ciet!

Jūs nepildāt pienākumus, jūs nenodrošināt, lai valstī normāli funkcionētu svarīgās jomas. Tad atzīstiet, ka jums tas ir par sarežģītu!

Jūs skaidrojat pedagogiem, ka jums ir sasietas rokas, ka nav, no kā paņemt naudu. 20. martā jūs solījāt panākt, lai tiktu uzlabota izglītības sistēma. Tā esot vienīgā jēga no šīs valdības. Jūs teicāt: “Ja mēs nevaram sakārtot sistēmu, tad ko gan vispār es te daru?” Ko jūs te darāt? Jūs gribat, lai sistēmu sakārtotu paši skolotāji apmaiņā pret nedaudz, pavisam nedaudz lielākām algām.

Jūs teicāt, ka mums ir tehniskais budžets, un teicāt: “Visā šajā stāstā ir tā, ka esmu mantojis iestrādātu budžetu, kur man ir sasietas rokas un man vienkārši nav, no kurienes ņemt. Vienīgais - paņemt no kaut kā.” Un Kariņa kungs nolēma paplūkāt izglītības budžetu.

Kā tas tā sanāca? Kā tiešām ir sanācis tā, ka skolotājiem solītais ir izgaisis?

Pērnā gada - pērnā gada! - augusta beigās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai izdevās panākt no koalīcijas solījuma izpildi par minimālo algu palielināšanu skolotājiem. Un tehniskajā budžetā - jūsu tehniskajā budžetā, kuru jūs patlaban visu laiku piesaucat, - šāds pieaugums patiešām tika paredzēts. Taču jaunā budžeta, kas varētu tikt saukts par melu budžetu... šī melu budžeta apspriešanas laikā valdība atzina, ka naudas algu palielināšanai vairs nav. Kā jūs teicāt - kāpēc nav naudas skolotājiem? Jo attīstībai paredzētie līdzekļi ir jātērē cietumam? Kāpēc uz skolotāju rēķina? Un kas tā par ākstīšanos ar “Ai, mēs pēkšņi atradām kaut kādu naudu!”? Kāpēc jūs sākāt barot skolotājus ar solījumiem? Varbūt tāpēc, ka draudēja streiks? Bet varbūt tāpēc, ka vakarā, budžeta sēdes laikā, bija paredzēts raidījums “Tieša runa”? Un par kādu nākotni jūs varat runāt, ja nokaujat ne tikai tehniskajā budžetā ieplānoto skolotāju algu pielikumu, bet vēršaties arī pret jaunajiem vecākiem un jaunajiem speciālistiem, kuri studē? Jūs atsakāties sniegt viņiem palīdzību studiju kredīta dzēšanā, kā mēs nesen uzzinājām.

Un visbeidzot - kur ir jūsu valdības rīcības plāns? Kā jūs vispār strādājat bez rīcības plāna? Kā jūs vadāt valsti? Kas ir jūsu pamatprincipi, un kas ir jūsu vadmotīvi? Kādi tie ir, un kur tie ir uzskaitīti? Tas ir kuģis bez kapteiņa vai arī tāds kuģis, kam kapteinis it kā formāli ir un it kā vada kuģi, bet kartes nav. Kur jūs mūs aizvedīsiet bez navigācijas?

Es aicinu atbalstīt demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es vēlos pastāstīt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kāpēc Kariņa valdība ir īpaša.

Būtība atklājas tehniskajos procesos.

Pirmām kārtām jāteic, ka premjera ģimene izmanto tehniskos kontus un uzņēmumus, kuri nerada ekonomisko pienesumu sabiedrībai un tiek izmantoti tikai un vienīgi tehniskiem darījumiem. Par šiem miljonu darījumiem visi klusē.

Ja salīdzina analoģisku gadījumu ar labklājības ministri Petraviču, - Petravičas gadījumā tika veidots un tiražēts farss. Pamatojoties uz vienas personas liecībām, tika pieprasīta atkāpšanās, neizvērtējot faktus un to likumību.

Es vēlos jums arī jautāt: kad sniegsiet oficiālu skaidrojumu parlamentam un visai sabiedrībai par faktiem un cipariem, kuri liek šaubīties par jūsu ģimenes darījumu caurspīdīgumu? Vai jūs neplānojat brīvprātīgi, kā visās Eiropas valstīs, rūpējoties par valsts reputāciju, atteikties no amata?

Pilnībā saprotu sabiedrību, kura neizrāda interesi par politiskajiem procesiem. Kāpēc gan? Godprātību likumā neierakstīsi. Kas ļauts vienam, nav ļauts citam... un tiek sodīts...

Neviens neuzdod jautājumus, kāpēc tiek optimizēti nodokļi. Kariņa kungs, kāpēc jūs izvēlējāties tieši šādu veidu, kā pārdot savus īpašumus? Vai kādam no lēmējvaras būtu jebkas pārmetams kādam no sabiedrības locekļiem? Nē. Ja mūsu premjers tā dara, tad pavisam noteikti šāda rīcība ir attaisnojama. Kāpēc būt sociāli atbildīgam? Svarīgākais, lai pašam lielāks personīgais guvums no savām darbībām! Tikai te ir viena nianse. Lai sabiedrība kļūtu atbildīga, ikvienam no mums ir jābūt piemēram. Nedrīkst radīt izņēmumus un šķelt sabiedrību. Ja likumdošana ir muļķīga, tad tā ir jāmaina! Nevis jāizliekas, ka likumi ir domāti parastai tautai, kura gan jau nekur neliksies - ievēros un samaksās.

Par tehnisko budžetu. Cik zinu, citu valstu budžets var būt ar deficītu vai ar proficītu. Bet, izrādās, Latvija ir īpaša zeme. Pat pēc valdības izveidošanas budžets vēl joprojām tiek dēvēts par tehnisko.

Premjerministra kungs! Vai tas varētu būt tāpēc, ka negribat uzņemties atbildību par tā saturu? Protams, savā neizdarībā visvieglāk ir slēpties aiz citu vainas. Tā jūs varat neierobežoti attaisnot savu rīcību, precizēšu, baudīt statusu, nevis uzlocīt piedurknes un darīt to, kas nāk par labu sabiedrības vairākumam, jo vieglāk tautai iebāzt ausīs tehniskos makaronus. Starp citu, praktisks un uz attīstību vērsts vadītājs... no sākuma reforma, un tad palielina budžetu. Bet tas nekas, nodokļu sistēma mums ir domāta tam, lai padziļinātu ekonomiskās krīzes, nevis izmantotu to kā instrumentu ekonomisko procesu korekcijai.

Visbeidzot mums ir parlaments. Deviņdesmit deviņi procenti ir dzīvi un patstāvīgi domājoši deputāti, kuri deva zvērestu kalpot Latvijas sabiedrībai. Kas notiek, Kariņa kungs? Jūs vēlaties arī parlamentu padarīt tehnisku? Es saprotu, ka ieradumam ir liels spēks, bet, lūdzu, cieniet parlamenta lēmumus un snie dziet rezultātu! Kā tas ir iespējams, ka šogad 31. martā Ministru kabinetam vajadzēja nākt klajā ar risinājumu un normatīvo aktu regulējuma variantiem, ko izskatīt, un pieņemt lēmumu par OIK atcelšanu, bet jūs ignorējat? Vienkārši brutāli lēmējvara ignorē! Varbūt, premjerministra kungs, arī jūs jūtaties kā tehniskais, vienreizējais premjers un jums nav nekādas motivācijas kaut ko labot, virzīt un padarīt Latviju par pārtikušu un tiesisku valsti, kur katrs iedzīvotājs varētu justies drošs par savu eksistenci šobrīd un arī pēc pieciem gadiem?

Ja jums būtu vēlme un ticība savām spējām un prasmēm, nebūtu jābaidās no konkurences, jūs būtu izvirzījis savu kandidatūru Latvijas iedzīvotāju balsošanai. Bet acīmredzot jums nav pārliecības, ka spētu izturēt konkurenci. Jūs nedevāt iespēju nevienam Latvijas iedzīvotājam atdot balsi par jūsu idejām un vīziju. Tomēr tas jums neliedz apgalvot, ka spējat uzņemties atbildību par visas Latvijas sabiedrības nākotni. Es jums neticu! Neticu partijai, kas ar grūtībām pārvarēja piecus procentus, un neticu jūsu vadītajam Ministru kabinetam.

Dārgie kolēģi! Lūdzu jūs aizdomāties, kas ir tas, kam jūs ticat! Jūs esat sabiedrības balss un veselais saprāts. Neesiet bezatbildīgi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Gribat - ticiet, gribat - ne, bet bija tāds laiks, kad valdība pildīja Saeimas lēmumus. Un tas nemaz nebija sensenos laikos, tas bija vēl pavisam nesen, pat 12. Saeimā, un pat saistībā ar OIK. Ko es ar to gribu teikt? Bija opozīcijas rosināts, pateicoties arī daļējam pozīcijas atbalstam, uzdevums Ministru prezidentam - iesniegt Saeimai visu atbildīgo amatpersonu (OIK ieviešanas sakarā) hronoloģiju.

Toreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis šo uzdevumu izpildīja laikus un korekti: iesaistot Ekonomikas ministriju un Valsts kanceleju, tapa dokuments ar nosaukumu “Ziņojums par obligātā iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju [..]”. Es nezinu, vai jūs esat to lasījuši. Man ir aizdomas, ka ne. Liela daļa nav lasījusi, it īpaši... nu, noteikti līdz brīdim, kad tika apstiprināta Artura Krišjāņa Kariņa valdība. Es aicinu tos, kuri nav lasījuši, iepazīties ar to. Tas ir ļoti, kā lai saka, simbolisks... īpaši šodienas sēdes kontekstā.

Ziņojuma pirmais punkts saka tā: “OIK tika ieviests ar Elektroenerģijas tirgus likumu 2005. gadā [..].” Un tur pievienota tabula - tabula ar visu amatpersonu uzvārdiem. Nu, principā tie visi ir ekonomikas ministri, kas ir atbildīgi par šiem lēmumiem. Vai zināt, kas pirmais ir ierakstīts šajā tabulā? (Starpsauciens.) Arturs Krišjānis Kariņš. Šeit, zālē, ir OIK krusttēvs! OIK krusttēvs šodien ir ne tikai zālē, viņš vada Latvijas Republikas Ministru kabinetu.

Tālāk. Nākamais šajā sarakstā ir Štokenberga kungs. Jo, kā teica viņa bijušais partijas kolēģis... Jo Štokenberga kungs, kas šajā tabulā redzams, centās ieviest kontroles mehānismus. Un tad, kā Edvards Smiltēns teica, “viņu aizsūtīja tālu, tālu, tālu”. Tiešā un pārnestā nozīmē. Pārnestā - tālu no OIK, tiešā - uz Dubaiju. Viņš šobrīd ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Dubaijā. Tur ir silts, un tur nevajag OIK.

Tad bija tāda Stroda ēra - arī ļoti īsa.

Un tad sākās Kaspara Gerharda ēra. Tika gan grozīts likums, bet... tā rezultējās tādā... slavenajā lēmumā, proti, Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem faktiski tiek atvērts... kā saka, tiek noteikta sistēma, kā OIK tiek maksāta.

Bet te man taisnīgi jāsaka: lai kā arī censtos, īpaši VIENOTĪBAS kolēģi, šajā zālē teikt - tas ir tas laiks, tie ir tie sliktie... Proti, Godmaņa valdības pēdējā, tehniskā, sēde ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu... Tā ir taisnība - tajā sēdē šie Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti. Taču, lai kas arī tiktu tajā sēdē pieņemts, visa atbildība par OIK sistēmas ieviešanu gulstas uz nākamo valdību, proti, Valda Dombrovska valdību. Jo, lai kādi noteikumi būtu pieņemti, tie pirms jebkāda atbalsta sniegšanas, kā mēs visi šodien zinām... un to ir rakstiski apstiprinājusi Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija... nemaz nerunāsim par Eiropas Komisiju... šis atbalsts kā valsts atbalsts bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Ja šāds saskaņojums būtu veikts... ja būtu mēģināts tādu veikt, tad... skaidrs, ka tad šāda sistēma netiktu atbalstīta, dabasgāzei OIK nebūtu, peļņas procenti nekad nebūtu pārsnieguši deviņus procentus... līdz pat 60, kā tas ir aizgājis. Tad šādas sistēmas nebūtu.

Tā ka nesanāks uz Godmani jeb Puguli novelt atbildību par šo lietu.

Un tad sākās Arta Kampara ēra. Daudzi lēmumi... Daži no tiem - no 49,30 procentiem paaugstināsim uz 54,57... Nu, par maz vēl to licenču izsniegts, vajag izsniegt vēl! No trim uz pieciem gadiem tika pagarināts laiks, kurā... Ekonomikas ministrijas lēmuma spēkā stāšanās... koģenerācijas elektrostacijas uzstādītajai jaudai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms jaudas maksājumu saņemšanas. Un tā tālāk.

Pēc Kampara ēras nāk Daniela Pavļuta ēra. Ir daudzas leģendas tādiem namiem kā Saeimas nams. Un viena no tām leģendām ir, ka neviens šajā namā nav tik skaļi kliedzis kā Edgars Jaunups uz Solvitu Āboltiņu, kad sarunās par valdības izveidi ekonomikas ministra amats tika atdots Reformu partijai. Un Daniels Pavļuts kļuva par ministru. Kā saka, lielākā VIENOTĪBAS “tumbočka” tika nodota tālāk.

Taisnību sakot, Daniels Pavļuts, lai gan viņa laikā paspēja izsniegt 345 OIK licences, tiešām ieviesa moratoriju. (Starpsauciens: “Daļēji!”) Daļēji, jā. Piekrītu. Moratoriju ne tikai OIK dēļ, bet arī tāpēc, ka bija interesanti ziedojumi biedrībai “Ascendum”, kuru dēļ faktiski no amata patrieca valsts sekretāru Juri Pūci. Tas interesantais... jā, kam ir jānotiek morāles sistēmā... Ja kāds toreiz būtu teicis, ka viņi kopā izveidos partiju apvienību un atkal šeit sēdēs pie galda, tad, es domāju, reti kurš būtu spējis tam noticēt.

Tālāk tur ir vēl dažādas ēras, bet nekavēšu jūsu laiku.

Kas, starp citu, vēl ir būtiski un no tiesiskā viedokļa ļoti interesanti šajā ziņojumā? Arta Kampara laikā... proti, no 2009. gada 24. marta tika izsniegtas 10 atļaujas vēja elektrostacijām uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 503 pamata, lai gan noteikumi jau bija zaudējuši spēku. Ir izsniegtas 10 atļaujas vispār bez likumdošanas bāzes!

Bet, savelkot šo bilanci... šis tiešām ir ļoti pārskatāms dokuments, nav nemaz tik ļoti garš, tikai padsmit lapaspuses. Ir pēdējās divas lapaspuses, kurās ir savilkta bilance. Proti, izsniegto atļauju statistika ekonomikas ministra pienākumu pildīšanas laikā. Nu, es sākšu. Tur ir seši... mazāk... bet trešais no apakšas... Godpilnā trešā vieta ir Kasparam Gerhardam - 106 atļaujas, 2. vieta ir Danielam Pavļutam - 345 atļaujas... Bet es jau teicu, ka tur ir piebilde par laiku... Absolūtais čempions mums ir Artis Kampars - 478 atļaujas. Varbūt kāds nezina, ko Artis Kampars dara šobrīd? Štokenberga kungs ir Dubaijā, savukārt Artis Kampars ir ilggadējs partijas VIENOTĪBA ģenerālsekretārs, kurš atbildīgs par finansējuma piesaistīšanu partijai. Jāatzīst, viņam sokas diezgan labi (Starpsauciens: “Kāds tam sakars?!”), jo tikai publiskos ziedojumos... es nerunāju par “tumbočku”, bet publiskos ziedojumos no OIK saņēmējiem VIENOTĪBA ir saņēmusi vairāk nekā 250 tūkstošus eiro. Tas bija pirms pāris gadiem; es tagad neesmu pēdējo statistiku pētījis, bet... Veiksmīgi!

Savukārt, ja mēs skatāmies uz valsts sekretāru atrašanos amatā izsniegšanas laikā, tad nabaga Matīsa kungs ir otrajā vietā ar 279 atļaujām, bet godpilnajā pirmajā vietā (ar atrāvienu!) ir Juris Pūce - 622 atļaujas. Un tad pēdējā kopsavilkuma tabula, ko Ministru prezidents ir iesniedzis Saeimai... ā, starp citu, ne tikai Saeimai. Acīmredzot pēc iepazīšanās ar to Ministru prezidents vienlaikus nolēma iesniegt arī prokuratūrai. Bet, tā kā prokuratūrā jau ir ierosināta lieta nevis uz šī, bet uz cita iesnieguma pamata... šeit, zālē, sēžot, kolēģi pamana... to arī mēs vētīsim, kas noticis tālāk.

Ja mēs skatāmies izsniegto atļauju statistiku sadalījumā pa amatpersonām, kas paraksta, arī ir interesanti. Vienīgais ministrs, kuram ir bijusi drosme un kurš pats parakstīja, ir Artis Kampars - 147 atļaujas. Pārējie nav bijuši tik drosmīgi, viņi to uzticējuši valsts sekretāriem un vietas izpildītājiem. Jura Pūces personīgais paraksts ir uz 502 atļaujām.

Tātad, kā tagad populāri teikt... ņemot vērā, ka OIK krusttēvs mums vada valdību, tas arī īsumā viss, kas jums bija jāzina par to, kāds ir šīs valdības mērķis - atcelt OIK.

Šī ir pēdējā Saeimas sēde šajā sesijā, pa vidu Lieldienas. Es aicinu visus tos, kas ir šajā sarakstā, nopērt ar pūpoliem. Kā tautā saka: “Slimībā ārā, veselība iekšā!” Veselība būs vajadzīga, jo tieši pēc Lieldienām tiks veidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, un tad visi šie kungi - un ne tikai viņi, bet arī premjera biroja vadītājs - būs laipni lūgti skaidrot savu valstisko nostāju un lēmumus izmeklēšanas komisijā.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Deputāti Latkovskis, Krauze, Zakatistovs, Dombrava un Strīķe lūdz turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav iebildumu!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”; dep. J. Urbanovičs: “Bez jautājumiem!”) Tātad Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministri! Ministru prezidenta kungs! Šorīt intervijā “Latvijas Radio” jūs solījāt, ka OIK tiks likvidēta. Tas ir pilnīgi pareizi, un gribētos jums ticēt. Kaut gan... “Kā var nesolīt?!”

“Jaunais laiks” iegāja vēsturē ar tieši šo tēzi. Un jūs bijāt “Jaunā laika” izvirzīts ministrs, savulaik ieņēmāt ekonomikas ministra amatu un nostrādājāt tajā samērā ilgi - 492 dienas. Un nav jau tā, ka neko neizdarījāt. Jūs tiešām izdarījāt daudz. Viena no šodien redzamākajām lietām ir tieši tā, ka jūs, kā jau Šmita kungs minēja, ielikāt pamatus OIK jautājumam, lai tas viss varētu sākties.

Vēlāk jūsu partijas biedrs turpināja šos “labos” darbus un izsniedza 478 atļaujas, ierindodamies pirmajā vietā... tā sacīt, kļuva čempions izsniegto atļauju ziņā.

Saprotu un augsti vērtēju jūsu zināšanas un kompetenci šajos jautājumos. Jo jūsu pārstāvētais politiskais spēks pirms vēlēšanām nesolīja nekādas īpaši straujas izmaiņas šajā jautājumā - atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem, kuri šobrīd strādā ar jums kopā valdībā, - gan “Attīstībai/Par!”, gan Jaunā konservatīvā partija, gan politiskā partija “KPV LV”. Es domāju, jūs paši zināt. Šī bija viena no galvenajām lietām.

Arī pēc šī Saeimas lēmuma bija dzirdama bravūra par to, ka OIK tiks atcelta... tajā skaitā arī no valdības locekļu puses. Tuvojoties noteiktajam datumam, šīs runas mazliet izmainījās, jo acīmredzot tika saprasts, ka sabiedrība ir maldināta.

OIK pamatlicējiem, “Jaunajam laikam”, vajadzēja zināt un uzreiz, jau pirms šī balsojuma, aicināt... skaidrot deputātiem to, ar ko jūs nodarbojaties, kādas tās izmaksas. Bet - nē! Jūs tā vietā ļāvāt balsot, paši piedalījāties balsojumā, ņēmāt šos cilvēkus valdībā. Un kopā jūs esat piemuļķojuši visu sabiedrību.

Man ir jautājums - vai tie ir tukši solījumi vai apzināti meli, kas tiek pausti sabiedrībai... par kaut kādiem elektrības rēķinu samazinājumiem un citām izdomātām lietām, kas acīmredzot diez vai piepildīsies? Jūs taču zināt, ar ko tas viss beidzās...

Elektrības rēķini ir diezgan nežēlīgi. Tie nemelo. Tie atspoguļo šajā gadījumā konkrētu solījumu izpildi. Elektrības rēķinā parādās visi šie maksājumi. Mēs redzam, cik mēs maksājam, cik sabiedrība maksā par elektrību. Es domāju, sabiedrība ir nogurusi no tā, no šiem tukšajiem solījumiem, ka kaut kad tiks izdarīts... Jo šobrīd es redzu diezgan neprofesionālu Ministru kabineta darbību, rezultātu mēs šobrīd neredzam. Un man liels jautājums - kā var noticēt tam, ka OIK tiks likvidēta? OIK tiks likvidēta tajā brīdī, kad attiecībā uz OIK beigsies atļaujas... vai kaut kādā pārskatāmā periodā... šī sasaukuma laikā. Tas ir jautājums, kā mēs saprotam to, kad tiks likvidēta OIK.

Nākamais jautājums - elektrības cenu samazinājums. Nekas, absolūti nekas neliecina, ka elektrības cena varētu samazināties. Manuprāt, nevajag sabiedrību turēt cerībās, ka kaut kas šīs valdības laikā mazināsies attiecībā uz elektrības cenām. Tas vienkārši nenotiks! Un nevajag turpināt solīt. “Jaunajā laikā” bija svarīga tēze: “Kā var nesolīt?!” Bet jums jāiet prom no šīs tēzes un tomēr vairāk jāķeras klāt darbiem, jo cilvēkiem ir apnicis, ka nekas netiek pabeigts, nekas netiek pat iesākts, bet viss, kas notiek, ir tikai runāšana. To teica Atis Zakatistovs. Šis ir tas gadījums, kas spilgti apliecina, ka ir bijusi tikai runāšana, jo valdībā... iesniegtais dokuments, kas šobrīd ir arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, manuprāt, ne ar ko diži neatšķiras no tā dokumenta, uz kura gozējas Arvila Ašeradena paraksts. Pēc būtības tie abi ir pilnīgi vienādi un pasaka: nekas atcelts netiks.

Es jūs aicinu, Ministru prezidenta kungs, biežāk atcerēties vēl kādu teicienu, ko lietoja Einars Repše: “Atmodiniet ministros zvērus!” Šobrīd izskatās, ka ministri tiešām ir iemiguši un nepilda savu darbu tā, kā sabiedrība to no viņiem gaida.

Lai šis būtu jums kā signāls, ka arī Saeima gaida! Pirmām kārtām gaida to lēmumu izpildi, par kuriem ir nobalsojusi vienbalsīgi, bet tikai pēc tam to, kurus ir atbalstījuši daži deputāti.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie koalīcijas pārstāvji! Jums ļoti nepatīk, ka jūsu balsojuma rezultāti publiski izskan no Saeimas tribīnes, bet, ņemot vērā, ka Saeimas darbam seko līdzi arī tie cilvēki, kas varbūt netiek pie interneta, kas klausās radio, es gribu šobrīd nolasīt visu balsojušo sarakstu... visu to deputātu sarakstu, kuri 10. janvāra sēdē balsoja “par” obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu.

Vēlreiz nolasīšu šo sarakstu, lai tas paliek atmiņā un lai katrs no jums, godātie koalīcijas pārstāvji, padomā, vai jūs, balsojot 10. janvārī, vienkārši mērkaķojāties vai tiešām ticējāt, ka tas tiks izdarīts. Jo mēs ticējām.

Tātad balsojums “par”: Aldis Adamovičs, Valērijs Agešins, Arvils Ašeradens, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Iveta Benhena-Bēkena, Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Jānis Bordāns, Uldis Budriķis, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Dūklavs, Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Aldis Gobzems, Inga Goldberga, Marija Golubeva, Inese Ikstena, Ilze Indriksone, Janīna Jalinska, Ritvars Jansons, Andrejs Judins, Juris Jurašs, Nikolajs Kabanovs, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Armands Krauze, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Janīna Kursīte, Ainars Latkovskis, Linda Liepiņa, Tālis Linkaits, Regīna Ločmele-Luņova, Dace Melbārde, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Ralfs Nemiro, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Linda Ozola, Artis Pabriks, Evija Papule, Daniels Pavļuts, Ramona Petraviča, Igors Pimenovs, Ēriks Pucens, Ivars Puga, Juris Pūce, Juris Rancāns, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Sandis Riekstiņš, Edgars Rinkēvičs, Artūrs Rubiks, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Inguna Rībena, Karina Sprūde, Mārtiņš Staķis, Jūlija Stepaņenko, Juta Strīķe, Edvīns Šnore, Ilga Šuplinska, Ļubova Švecova, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis, Jānis Vitenbergs, Inese Voika, Jānis Vucāns, Atis Zakatistovs, Ivars Zariņš, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš un Normunds Žunna.

Visi šie cilvēki 10. janvārī balsoja “par” OIK atcelšanu. Es gribētu redzēt, kā jūs šodien balsosiet.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni: “Ivars pamodās! Labrīt, Ivar!”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kad es pēc mūsu, Saeimas, lēmuma dzirdēju valdības retoriku, ka viņi tik tiešām taisās pildīt šo lēmumu, tik tiešām gatavojas tikt galā ar OIK afēru, man jau sāka likties, ka es vairs no politikas neko nesaprotu, jo visa politiskā loģika liecināja par pretējo - ka šiem politiskajiem spēkiem, kuri tagad ir pie varas, kuri vada šo valdību, tas ir dzīvības un nāves jautājums - darīt tā, lai netiktu ieviesta skaidrība par OIK afēru. Jo, ja sabiedrība uzzinās patiesību par to, kā šī afēra ir tikusi veidota un kas par to ir atbildīgs, tad, es pieņemu, izmaiņas varētu būt ne tikai Saeimā, bet arī kādās citās iestādēs, kurās cilvēkiem vajadzētu ilgstoši uzturēties.

Tomēr tad, kad mēs beidzot saņēmām šo valdības lēmumu, izrādījās: nē, viss ir kārtībā ar politisko loģiku. Jo tas, ko izlēmusi darīt un dara valdība, - tā mērķtiecīgi turpina piesegt šo afēru, nevis cīnīties pret to.

Un, kolēģi, kas ir svarīgi un ko ir svarīgi saprast visai sabiedrībai? Izbeigt OIK afēru un atcelt OIK - tā nav viena un tā pati lieta! Tātad tas, kas būtu jāizdara... Es esmu šeit ilgi runājis par to - par OIK afēras izbeigšanu. Salīdzinot var teikt, ka tikt galā ar šo afēru - tas būtu apmēram tāpat, kā izoperēt smadzeņu audzēju... vai arī - nocirst galvu (tas ir, pateikt, ka atcelsim OIK). Jā, arī tādā veidā var atbrīvoties no smadzeņu audzēja, bet tas nav tas risinājums, kas būtu pieņemams. Un ļoti dīvaini, ka Ekonomikas ministrijai vajadzēja trīs mēnešus... ministrija trīs mēnešus gatavoja mums priekšlikumu, kā tā cīnīsies pret šo “smadzeņu audzēju”, un beidzot piedāvāja: nu, nocirtīsim galvu! Nocirtīsim galvu! Un izrādījās, ka, galvu nocērtot, var rasties problēmas. Bet, atvainojiet, jums tas bija jau sen jāzina! Principā jums, kas esat izveidojuši šo sistēmu un kas šo sistēmu esat darbinājuši entos gadus, bija jau sen pašiem jāzina visas tās sekas, par kurām jūs tagad stāstāt.

Jo - kāda bija lēmuma būtība? Lēmuma būtība bija ļoti... Pats mērķis bija ļoti skaidri nodefinēts lēmumā - samazināt šo elektroenerģijas maksājumu slogu visiem Latvijas patērētājiem, ievērojot tiesiskuma principu. Atslēga visā šinī stāstā bija tiesiskums.

Un, kolēģi, kā jūs atceraties... Kāpēc jūs visi vienbalsīgi atbalstījāt šo lēmumu? Viena no galvenajām lietām bija tā, ka tieši tajā pašā dienā... burtiski tūlīt pēc tam mēs izskatījām pieprasījumu. Un pieprasījums tika atbalstīts - pirmo reizi šinī gadsimtā Saeimas vēsturē! - attiecībā uz OIK tiesiskumu. Es tur uzskatāmi pierādīju, ka ar OIK tiesiskumu ir reālas problēmas, un arī paskaidroju šī pieprasījuma būtību - ka, ja mēs tiešām vēlamies tikt galā ar OIK afēru, tad pirmais solis būtu tikt skaidrībā, kas tad šinī sistēmā ir pareizi, kas nav pareizi, kas ir tiesiski, kas nav tiesiski, lai varētu atdalīt pelavas no graudiem.

Ko izdarīja Ekonomikas ministrija savā ziņojumā? Tā neko tamlīdzīgu nav izdarījusi. Tā vienkārši samudžināja visu to kopā un pateica: “Ziniet, ja mēs nocirtīsim galvu, tad būs baigi lielās problēmas.” Tas nu bija tiešām lielisks atklājums. Bet kas visā šinī stāstā ir pats paradoksālākais? Ko tālāk izdarīja valdība? Kariņa kungs, kādu uzdevumu jūs esat devis tālāk? Jūs esat uzdevis turpināt Ekonomikas ministrijai... Tas ir, neraugoties uz to, ka jūs pirmām kārtām ignorējat Saeimas lēmumu... Kad bija noteikts 31. marts kā termiņš, kurā vajadzētu nākt ar risinājumu, jūs iedodat 31. maiju. Un ko jūs pasakāt ekonomikas ministram? Jūs viņam pasakāt: “Turpiniet meklēt risinājumu, kā var nocirst galvu un palikt dzīvam!” Tad jums iedod... melns uz balta... iedeva tādu ziņojumu, kuru jūs pat baidījāties... jūs aizliedzāt Ekonomikas ministrijai šo lēmumu, šo risinājumu nest uz Saeimu. Jūs aizliedzāt, jūs to izņēmāt laukā... jūs likāt pārstrādāt...

Jūs... saprotiet, tas vienkārši... nu, tas vienkārši... pat par ārprātu to nevarētu nosaukt. Es nezinu, kas tas tāds ir, kādā korektā vārdā nosaukt šo... šo, ko jūs bijāt sagatavojuši. Un ko jūs tālāk pasakāt? Jūs, valdība, pieņemat lēmumu turpināt darbu pie OIK atcelšanas. Atvainojiet, jūs izliekaties par ākstiem vai jūs tiešām tādi arī esat? Vai jūs uzskatāt, ka visa sabiedrība ir tāda, kas vispār neko nesajēdz? Un jūs turpināsiet šo viltus darba kārtību uzturēt! Meklēsiet atkal - kā varbūt lēnām nocirst galvu. No tā nekas nemainīsies. Tas, kas bija sen jāizdara, ja jūs tik tiešām gribat tikt galā ar OIK afēru, - jums bija jāķeras klāt un jāsniedz tiesiskuma izvērtējums, kuru mēs joprojām neesam redzējuši. Tas tiek slēpts no Saeimas. Mēs to neesam redzējuši. Atvainojiet, kā jūs tur esat strādājuši? Ja jūs tik tiešām gribat tikt galā ar šo afēru, tad pirmais solis bija kā ar pacientiem, ņemot pēc analoģijas, - ja jūs gribat taisīt operāciju, droši vien jātaisa izmeklējumi, lai varētu redzēt, kur tad ir tas vēzis, kur tās metastāzes un kā to pēc tam griezīs laukā. Nekas tamlīdzīgs nav izdarīts.

Tā vietā jūs dodat citu uzdevumu - a varbūt varēsim kaut kā citādāk... Cirtīsim, un varbūt mums sanāks... Jūs tiešām uzskatāt, ka tā ir atbildīga valstsvīra rīcība? Kompetenta rīcība? Vai jūs vienkārši nodarbojaties ar to, ka joprojām mēģināt sabiedrībai noslēpt, kas patiesībā ir ar šo afēru noticis un kas par to ir atbildīgs. Jo pašlaik visi jūsu soļi izskatās tieši tā.

Un tas, ka jūs turpināt runāt par to, ka meklēsiet risinājumu, kādā veidā atcelt OIK, - tas ir apmēram kā kriminālromānos, kad ir liecinieks, kuru vajag kaut kā novākt, lai viņš nerunātu. Nu tad redziet - mēs atradām risinājumu, kā to atcelsim...

Vienu tādu “lielisku” (pēdiņās) risinājumu jau iepriekšējā valdība piedāvāja. Sagatavoja, pateica, ka ir risinājums, kā atcelt OIK, tikai noklusēja, ka OIK jau netiek atcelta, tā vienkārši pazudīs kā nosaukums, bet patiesībā tiks noslēpta citos maksājumos. Un tad eleganti varēs pateikt: mēs šo problēmu esam atrisinājuši. Nē, jūs vienkārši meklējat, kā to noslēpt un kā šo afēru turpināt.

Jo katra nedēļa, ko jums izdodas novilkt, ir vairāki miljoni, ko visa sabiedrība spiesta papildus maksāt. Tas ir jūsu mērķis. Trīs mēnešus jūs atkal muļķi esat laiduši, tāpat pirms vēlēšanām veselu pusgadu. Tagad trīs mēnešus laidāt muļķi, tad vēl divus mēnešus laidīsiet muļķi. Pēc tam atnāksiet un kasīsiet galvu - jā, īsti laikam mēs nevaram atcelt. Un piedāvāsiet vēl kaut kādas muļķības.

Tāpēc es aicinu, kolēģi, šodien aizdomāties tiešām par to, kas notiek, aizdomāties par jūsu solījumiem. Jo galu galā jūs visi kaut ko esat sabiedrībai solījuši un jūs kā politiķi esat atbildīgi un vēlaties tiešām pildīt savu darbu, kā esat zvērējuši Latvijas tautai. Tad izdariet nopietnus secinājumus! Šis stāsts vienkārši tāpat nebeigsies. Jo ilgāk jūs slēpsiet, jo vairāk pašiem nāksies atbildēt.

Un es vēršos pie ekonomikas ministra. Jūs līdz šim neesat bijis šinī afērā iesaistīts. Jums vēl ir iespēja. Iespēja tiešām pieņemt lēmumu un rīkoties sabiedrības labā. (Dep. J. Strīķe: “Balsojiet pret demisiju!”) Tāpēc es jūs aicinu izmantot šo iespēju, nevis nokļūt tajā pašā blēžu barā, kurā daudzi jau atrodas un no kura nezina, kā tikt laukā.

Aicinu atbalstīt šo demisijas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Premjerministra kungs! Kariņa kungs, sakiet, lūdzu, kas jūs saista ar Bivina kungu, ar Mihailu Jurjeviču Bivinu, kurš dienēja Afganistānā, Kuškā? Man būtu ļoti interesanti uzzināt, kas var saistīt Krievijas miljonāru no Rubļovkas ar bijušo tautieti no Amerikas. Šodien mums Ārlietu komisijā bija sēde par Krievijas hibrīdkaru, bet tagad sanāk tā, ka bijušajā PSRS armijā dienējušais Mihails Jurjevičs Bivins caur ofšora firmu Blackmerk LTD ir nopircis bijušo kinoteātra “Pionieris” ēku. Dīvaini.

Tagad, Ministru prezidenta kunga demisijas pieprasījuma apspriešanas laikā, tiek izvirzīts jautājums par viņa ģimenes ekonomiskajām saistībām. Bet ar šīm saistībām Krievijā nav nekā slikta. Turklāt, ja skatāmies uz Kariņa kunga politisko biogrāfiju, tad atrodam tajā atsauces uz šādu sadarbību. Ne tieši viņa sadarbību, bet “Jaunā laika” sadarbību. Jo partijas Jaunā VIENOTĪBA nosaukums pirms rebrendinga bija “Jaunais laiks”, un tās dibinātājs Einars Repše savulaik bija Latvijas Bankas prezidents. Padomju rubļu apmaiņas laikā pret Latvijas rubļiem viņš nosūtīja veselu vagonu ar veco naudu uz Krievijas Federāciju. Šo slepeno kravu pavadīja apsardze ar automātiem, kuru pēc tam Krievijā... tika dalīts konvojs, ir dažādas versijas. Izmeklēšana par šo jautājumu nonāca strupceļā. Tomēr neapstrīdams ir fakts, ka pēc tam, kad Latvijas Banka sāka vadīt monetāro kursu, mūsu tauta sāka strauji grimt nabadzībā.

Tajā pašā laikā par bagātniekiem kļuva dažādi partijas “Jaunais laiks” draugi - dažādu tautību pārstāvji, kas bija saistīti ar starptautisku banku un finanšu biznesu un arī ar bijušo LPSR VDK. Tādās reizēs partijas “Jaunais laiks” līderus aptvēra starpetniskas harmonijas un vēsturiska izlīguma sajūta. Vai tu būtu Griša vai Vaļera, vai Sols - visiem atradīsies silta vietiņa pie Latvijas valsts krūtīm.

Vairākumam Latvijas politiķu, arī premjerministru, ir savs blakusbizness, parasti tas ir norakstīts sievai. Visi atceras stāstu par bankas garantijām iepriekšējās VIENOTĪBAS valdības vadītāja dzīvesbiedrei... Un tas man atgādina stāstu par drēbnieku, kuram pajautāja: “Ko tu, Egīl? Būtu labi, ja tu būtu ķēniņš?” - “Tad būtu ļoti labi, jo es vēl varētu nedaudz šūt.”

Šodien varas partija ir pārdzīvojusi kārtējo nosaukuma maiņu. Tomēr viņi negrasās mainīt savus ieradumus.

Bet, ja premjera kunga ģimene atbalsta saikni ar Rubļovkas oligarhiem, tad viņam jābūt arī krievu skolu aizstāvim. Taču - ko mēs šeit redzam? Ka Kariņa kungs nestrādā... nedomā par šo jautājumu, nepietiekami cenšas, lai aizstāvētu krievu skolēnu tiesības. Vēl joprojām nav atcelti iepriekšējās... kļūdainie likumi par mazākumtautību skolu, tā teikt, pārcelšanu uz latviešu valodu.

Kariņa kungs, ar parakstu zem pieprasījuma par jūsu atkāpšanos es norādu uz jūsu nepilnīgo atbilstību jūsu dienestam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens.) Debates jau ir slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 58, atturas - nav. Lēmuma projekts ir noraidīts. (Aplausi.)

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Auguļa, Kučinska un Bergmaņa jautājumu Ministru prezidentam “Par valdības neiecietīgo attieksmi pret aplokšņu algas maksājumiem”.

Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka sniegt atbildi uz jautājumu deleģējis labklājības ministri Ramonu Petraviču. Labklājības ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Klementjeva, Krišāna, Nikonova un Ādamsona jautājumu ekonomikas ministram “Par EM nesniegtajām atbildēm saistībā ar veiktajām subsidētās elektroenerģijas ražošanas pārbaudēm elektroenerģijas ražošanas objektos”.

Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos uzdot papildu jautājumus deputāti nevēlas.

Par deputātu Auguļa, Krauzes, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Jalinskas jautājumu Ministru prezidentam “Kurš tiesību akts pilnvaroja Ministru kabinetu 2019. gadā izstrādāt nevis valsts budžeta kārtējam gadam likumprojektu, bet tehniska budžeta likumprojektu?”.

Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos uzdot papildu jautājumus deputāti nevēlas.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem izpaliek.

Deputāti Orlovs, Krišāns, Dombrovskis, Urbanovičs un Klementjevs iesnieguši jautājumu “Par Labklājības ministrijas nostāju pret smēķēšanu un tās izplatības mazināšanu Latvijā”, ko nododam labklājības ministrei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Ainars Latkovskis... ir, Ramona Petraviča, Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 17. sēde
2019. gada 11. aprīlī

Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 291/Lp13) (Dok. Nr. 768, 768A)
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 303/Lp13) (Dok. Nr. 810)
Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” (Nr. 304/Lp13) (Dok. Nr. 812)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 29/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 769)
Ziņo	- dep. J. Krišāns
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 175/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 774)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 194/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 770)
Ziņo	- dep. J. Krišāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 195/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 771)
Ziņo	- dep. J. Krišāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 266/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 657, 777)
Ziņo	- dep. J. Jalinska
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 271/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 695, 778)
Ziņo	- dep. A. Zakatistovs
Debates	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā” (Nr. 89/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 781)
Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
Likumprojekts “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” (Nr. 106/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 782)
Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” (Nr. 113/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 783)
Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 105/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 784)
Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījums Meliorācijas likumā” (Nr. 131/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 785)
Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 120/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 787)
Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 273/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 712, 815)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” (Nr. 304/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 812, 812B)
Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Debates	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 291/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 768, 768A)
Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 179/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 20. maijam” (Nr. 152/Lm13) (Dok. Nr. 809)
Paziņojumi
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. R. Kols
Par pārtraukuma izsludināšanu līdz 15.00
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam” (Nr. 150/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 776, 794A)
Ziņo (iesniedzēju vārdā)	- dep. A. Gobzems
Debates	- dep. V. Agešins
	- dep. U. Augulis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. K. Sprūde
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. N. Kabanovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu V. Orlova, J. Krišāna, V. Dombrovska, J. Urbanoviča un A. Klementjeva jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par Labklājības ministrijas nostāju pret smēķēšanu un tās izplatības mazināšanu Latvijā” (Nr. 30/J13)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 11.04.2019 09:07:20 bal001
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (29/Lp13), 3.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:08:57 bal002
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (175/Lp13), 3.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:09:37 bal003
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:10:30 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (195/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:12:11 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (266/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:16:25 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (271/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:19:45 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģerboņu likumā (89/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:22:29 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā (106/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:24:12 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu” (113/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:27:33 bal010
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (105/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:29:02 bal011
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meliorācijas likumā (131/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:32:28 bal012
Par - 67, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (120/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:35:24 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (120/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:38:08 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (273/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:43:12 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Energoefektivitātes likumā (304/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:45:28 bal016
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoefektivitātes likumā (304/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:49:29 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (291/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.04.2019 09:50:26 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr.179/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 20. maijam (152/Lm13)

Datums: 11.04.2019 09:51:28 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.04.2019 16:49:31 bal020
Par - 33, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam (150/Lm13)

Datums: 11.04.2019 16:52:05 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija