Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas piecpadsmitā (ārkārtas) sēde
2019. gada 3. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Labrīt, premjerministra kungs! Godātie ministri! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 3. aprīļa ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību un ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums par jēdziena “transferts” skaidrojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. ir deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas priekšlikums par gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanas kārtību. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Ir iespēja runāt arī no vietas, Dombrovska kungs. Tā ir jūsu izvēle. Tā ir deputāta izvēle, ko mēs respektējam.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Paldies.

Augsti... ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot uzstāšanās laikus. Ja iebildumu nav... (Starpsauciens: “Nav!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Es aicinu jūs katru rūpīgi izlasīt jūsu kolēģu iesniegto priekšlikumu. Vienkārši izlasīt! Ar to pilnīgi pietiks, lai saprastu, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta. Es arī zinu, ka jūs to nedarīsiet, tāpēc ka viss šajā sēdē notiekošais ir vienkārši farss un formalitāte. Šeit nekādas īstas budžeta apspriešanas un debašu nebūs.

Visi lēmumi jau ir pieņemti koalīcijas padomē. Un koalīcijas deputātu darbs vienkārši ir nobalsot, nospiest pareizās pogas atbilstoši frakcijas vadītāja paceltajai kartītei.

Pirms sākat garlaikoties internetā, ko jūs jau darāt, es aicinu - īpaši jaunievēlētos deputātus - padomāt. Šodien ir tā diena, kad jūs galīgi un neatgriezeniski zaudēsiet savu politisko nevainību, jo šajā budžetā nav izpildīts neviens no jūsu priekšvēlēšanu solījumiem. Neviens!

Atbalstīt šo budžetu nozīmē to, ka jūs esat tikuši šajos krēslos maldu ceļā, maldinot savus vēlētājus. Atbalstot šo budžetu, jūs arī pārkāpsiet Latvijas Republikas likumus. Es jau redzu, ka dažiem no jums acīs ir izbrīns - droši vien jūsu frakciju vadītāji par to jums nav stāstījuši. Bet jūs pārkāpsiet Izglītības likuma 53. pantu. Jūs pārkāpsiet Augstskolu likuma 78. pantu. Jūs pārkāpsiet Zinātniskās darbības likuma 33. pantu.

Jūsu ievēlētā valdība jau ir demonstrējusi, ka tā var neievērot ne tikai Saeimas lēmumu, bet arī šos minētos likumus. (Starpsauciens: “Runājiet par konkrēto priekšlikumu!”) Es runāju par priekšlikumu. (Starpsauciens: “Nerunājat!”)

Pēc tam kad jūs, Kariņa koalīcijas deputāti, šodien izpildīsiet koalīcijas padomes lēmumus, daudzi no jums dosies uz Finanšu ministriju - uz glāzi vīna. (Starpsauciens.) Lai atzīmētu to, cik labi un paklausīgi jūs šodien esat pastrādājuši. Un, kad dzersiet vīnu, es ceru, ka jūsu sirdsapziņa neļaus jums aizmirst, lūk, ko. (Starpsauciens no JK frakcijas: “Dombrovska kungs, par ko ir priekšlikums?”)

Savā pēdējā ziņojumā Eiropas Komisija sveic mūs visus ar Latvijas ekonomikas veiksmes stāstu. Tā arī prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits nākamo 20 gadu laikā katru gadu samazināsies par vienu procentu. Par vienu procentu katru gadu - 20 gadu laikā! Bet Kariņa valdības piedāvātajā budžetā nav nekā, kas novērstu ekonomikas stagnāciju un iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Mūsu pensionāri turpina dzīvot nabadzībā. Gandrīz 200 tūkstošiem pensionāru katru dienu burtiski jācīnās par izdzīvošanu, jo viņu vecuma pensija ir mazāka par 300 eiro mēnesī. Bet Kariņa valdības budžetā nav nekā, kas palīdzētu šiem cilvēkiem! Tieši pretēji - šī valdība negatīvas fiskālās telpas problēmu ir risinājusi uz sociālā budžeta rēķina. Labklājības ministre Petraviča pati piedāvāja samazināt šā gada sociālā budžeta izdevumus par 49 miljoniem eiro, ko šī valdība, protams, akceptēja.

Kolēģi, mūsu valstī trešdaļa galveno ceļu un gandrīz puse reģionālo ceļu atrodas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Pēc nozares aplēsēm, šobrīd kritiski nepieciešamais finansējums ir 3,2 miljardi eiro, bet faktiskais valsts budžeta finansējums šogad ir tikai 111 miljoni eiro, un Kariņa budžetā nav nekā, kas novērstu Latvijas ceļu stāvokļa pasliktināšanos.

Priekšvēlēšanu laikā jums, kolēģi, ļoti patika runāt par izglītību. Bet vai jums ir zināms, ka mūsu valstī valsts augstskolu lektoru un docentu atalgojums ir zemāks nekā Pierīgas skolotāju atalgojums? Profesora pilna darba algas likme ir 1400 eiro uz papīra. Jums tikai patīk deklarēt, ka jūs panāksiet, ka vismaz viena Latvijas augstskola tiks TOP 500 sarakstā.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, lūdzu, runājiet par 3. priekšlikumu, kas paredz kārtību, kādā Saeima pārbauda budžetu!

V. Dombrovskis. Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka, ja mums būtu bijis garāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš, mēs varētu pienācīgi pārrunāt šos un vairākus citus jautājumus, tāpēc domāju, ka es runāju tieši par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet precīzi par priekšlikumu!

V. Dombrovskis. Un, kad mums ir pārāk maz laika, lai iesniegtu priekšlikumus, mums nav laika šos jautājumus pārrunāt, tai skaitā to, ka, lai vismaz viena augstskola tiktu TOP 500 reitingā, vajag trīs četrus gadus un vismaz 60 miljonus eiro papildu finansējuma katru gadu.

Piedāvātajā budžetā nav nekā, kas risinātu šo jautājumu. Jums patīk runāt, cik svarīga ir zinātne, pētniecība un attīstība! Vai jums ir zināms, ka pat ievērojami mazākā Igaunija...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, es jums atgādinu vēlreiz - debates ir par 3. priekšlikumu!

V. Dombrovskis. ...zinātnei atvēl par trim četriem miljoniem eiro vairāk nekā Latvija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V. Dombrovskis. Atkal. Kariņa budžetā nav nekā! (Starpsauciens.)

Un kā jūs rīkojaties ar skolotājiem, kolēģi... Priekšvēlēšanu debašu laikā, Kariņa kungs, es atceros, cik bieži runājāt par to, ka izglītība, izglītība, izglītība - mūsu galvenā prioritāte. Bet paiet vien daži mēneši - premjers Kariņš paziņo, ka pedagogu algām nevar tērēt naudu, kas ir paredzēta attīstībai. Jūs pārmetāt skolotājiem strukturālo reformu neesību, it kā reformu īstenošana un skolu tīklu optimizācija būtu viņu darbs.

Kāpēc jūs nepiemērojat sev tās pašas prasības? Jūsu atalgojums taču pieaugs automātiski! Vai tas ir tādēļ, ka jūs esat veikuši kādas strukturālās reformas? Pildījuši priekšvēlēšanu solījumus?

Kolēģi, mēs nevaram atbalstīt šo liekulības un divkosības budžetu! Frakcija SASKAŅA to neatbalstīs, un neviens godprātīgs cilvēks nedrīkst to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Debatēs es aicinu runāt par iesniegtajiem priekšlikumiem, nevis debatēt vispārīgi, izsakot savas izjūtas par budžetu!

Tātad debates notiek par 3. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi deputāti! Esošais regulējums jeb 22. panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu un arī pavadošos likumprojektus Saeima pārbauda un apstiprina likumdošanas kārtībā. Tur neviena vārda nav par to, ka Saeimai ir tiesības (es pat teiktu - arī pienākums!) sniegt savus priekšlikumus. Sanāk, ka mēs esam kā tādi sekretāri, korektori, kas pārbauda, vai valdības priekšlikumos viss ir kārtībā, un bez savām smadzenēm pieņemam šos likumprojektus, ja komati visi ir salikti vietā.

Kolēģi! Mēs neesam nekādi koka dievi, kam vienkārši ir jāsēž un jāgaida, kā valdības vēji mūs papūtīs. Mums ir likumdevēja tiesības un pienākums, un ar to ir arī saistīts mans priekšlikums. Pirmkārt, tas paredz, ka mēs sniedzam arī priekšlikumus laikā starp lasījumiem. Otrkārt, tas paredz, ka tiktu dotas vismaz trīs darba dienas laika, lai būtu iespējams kvalitatīvus priekšlikumus sniegt. Un, treškārt, šis mans priekšlikums paredz arī noteiktu kārtību, kādā mēs to darām... atbilstoši tam lēmumam, ko Saeima pieņēmusi attiecībā uz konkrēto likumprojektu.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un tiešām strādāt kā likumdevējam, nevis kā valdības sekretāram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

R. Znotiņš. Komisijas vārdā es varbūt neatbildēšu uz Dombrovska kunga stāstījumu, kas absolūti neatbilda... par šo priekšlikumu, vispār nebija saistībā... (Dep. V. Dombrovskis: “Tu ne par ko neatbildi!”) Bet, atbildot Danai Reizniecei-Ozolai, teikšu, ka principā... principā jums bija pietiekami daudz laika, lai sagatavotu kvalitatīvus priekšlikumus no brīža, kad budžets tika atnests uz Saeimu. Tātad nav... Realitātē tā nebija viena diena, kad jums bija iespēja gatavot priekšlikumus, turklāt (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Starp lasījumiem bija viena diena!”) ...turklāt - par budžetu, ko jūs principā pati sastādījāt. Es domāju, ka jums bija diezgan skaidrs, kas būs tajā budžetā un kas nebūs (Starpsauciens: “Tev jārunā komisijas vārdā! Tas ir komisijas vārdā?”), un es domāju, ka jums bija visas iespējas sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus, un to jūs arī izdarījāt. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Pareizi! Pašiem nemaz nav jādomā!”) Un, kā mēs redzam, no opozīcijas pietiekami daudz šādu priekšlikumu ir arī iesniegts. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Un visi bija noraidīti!”)

Bet šo argumentu dēļ komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. Jā. Tālāk. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. ir deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo - 3. priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Juridiskais birojs šajā gadījumā iesaka, ka priekšlikums ir balsojams, lai arī ir saistīts ar iepriekš noraidīto.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Reiznieces-Ozolas un deputātes Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 33, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, kolēģi, gan tie, kas zaudējuši nevainību, gan tie, kas nav zaudējuši. Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” mēs izskatījām, un ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 2. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 3. - ministra Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 4. - ministra Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” un saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par ko ir runa? Ir vairāki likumprojekti, bet es runāšu tikai par šo un par savu priekšlikumu, kas ir saistīti ar azartspēļu ierobežošanu. Es katrā gadījumā atbalstu azartspēļu ierobežošanu, bet te ir tādi jaunrades elementi, ko uztaisījusi koalīcija un kas faktiski atstās ietekmi uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Runa ir par to, ka mēs virzāmies uz absolūtu cenzūru internetā, uz iedzīvotāju kontroli un azartspēles ir tikai sākums. Un par ko ir runa? Runa ir par pirmo likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Bankām tiek noteikts pienākums gada beigās ziņot par tiem, kuri mēģina kaut kādā veidā piedalīties nelikumīgās azartspēlēs, par vietnēm, kurās tie ir bijuši, kā arī par tiem, kas ir mēģinājuši izmantot šos pakalpojumus. Interesantākais ir tas, ka, protams, citos likumos ir attiecīgi sodi tiem, kas pakalpojumus mēģina izmantot, bet bankām vispār nekāda soda nav, ja tās naudu pārskaita.

Es iesaku, ka šādā gadījumā bankām būtu jāziņo nevis par iedzīvotājiem, nevis jāveic pilnīga un absolūta iedzīvotāju kontrole, bet bankām būtu jāziņo tikai par tiem nelicencētajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas Latvijā un šeit ir mēģinājuši piesaistīt klientus. Tātad faktiski mans priekšlikums ir orientēts uz to, lai esošā koalīcija un Kariņa kungs... jūs tomēr esat dzimis Amerikā, ar lielu pieredzi, Amerikas pilsonis... es saprotu, ka jūs par brīvībām kaut ko zināt.

Vai tiešām Latvijai ir jābūt pirmajai valstij pasaulē, kas sāk veikt to pakalpojumu saņēmēju, kuri brīvi darbojas internetā, totālu kontroli? Pienākums būtu jāuzliek citiem, nevis mums jāierobežo mūsu pilsoņu brīvības un jāsāk viņus absolūti kontrolēt. Tā ka es iesaku atbalstīt manu priekšlikumu, nevis to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Bet runājiet komisijas, nevis savā vārdā.

R. Znotiņš. Es arī runāju komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā.

R. Znotiņš. Komisijas vārdā man ir piebilstams tas, ka diemžēl deputāts Krauze nebija atradis laiku, lai ierastos uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi un izskaidrotu savu priekšlikumu, tāpēc bija grūti objektīvi izvērtēt viņa priekšlikumu.

Turklāt arī Juridiskais birojs atzina, ka šis priekšlikums nebūtu atbalstāms, tāpēc komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 58, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Un 6. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 10, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā. Ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. - deputāta Krauzes priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums tāpat kā iepriekšējais... tie visi ir saistīti... Bet, tāpat kā uz iepriekšējā priekšlikuma aizstāvēšanu, arī uz šī priekšlikuma aizstāvēšanu es nevarēju ierasties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā darba organizācijas dēļ... ko organizēja koalīcija, Znotiņa kungs. Un te... Kur ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Bondars...? Tas bija izdarīts visrupjākajā veidā, lai opozīcijas deputāti nevarētu ierasties.

Bija noteikta darba kārtība, bet pēkšņi tā bija grozīta. Viss bija izdarīts ļoti lielā steigā, lai tikai pa kluso un ātri varētu to akceptēt un jūs nedzirdētu mūsu argumentus, un mums nebūtu iespējas runāt ilgāk kā šīs piecas minūtes šeit. (Dep. A. Zakatistovs: “Vajag kaut ko pateikt, nevis runāt!”)

Tā ka es arī ieteiktu (Starpsauciens.) ziņotājiem, kas komisijas vārdā ziņo, šeit paust komisijas viedokli, nevis savu personīgo viedokli.

Un tagad par priekšlikumu. Tas, ko es arī vēlējos komisijā un šeit... Tātad priekšlikums ir par to, ka interneta pakalpojumu sniedzēji ziņo... atkal, kārtējo reizi, ziņo... par tiem, kuri saņem šos pakalpojumus. Tas ir, ziņo viņi atkal par iedzīvotājiem. Un šis ir par šo absolūto interneta cenzūru. Nav izprotams, kāpēc vienai valsts institūcijai, kurai nav tiesību ierosināt kriminālprocesu vai kaut ko citu uzsākt, - kāpēc tai būtu jāapstrādā dati par simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Viņi tagad apstrādās šos datus un ziņos. Kopš kura laika Latvijā ir ieviesta interneta cenzūra, Kariņa kungs? Jūsu valdība ir pirmā, kura ievieš interneta cenzūru Latvijā.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Es aicinu arī tāpēc, ka tam nav pilnīgi nekādas ietekmes uz budžetu. Tās ir absolūtas muļķības, ja kāds teiks, ka tam ir ietekme uz budžetu. Faktiski jūs budžeta ietvaros esat paslēpuši jaunus veidus, kā kontrolēt Latvijas iedzīvotājus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

G. Eglītis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. 2. - deputāta Feldmana priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 9. - deputāta Krauzes priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Aicinu balsot par grozījumiem Elektronisko sakaru likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 9, atturas - 20. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajam lasījumam, un ir saņemts viens - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Turpināsim diskusijas par azartspēlēm. Diskusijām vajadzēja būt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet Bondara kungs veiksmīgi sakārtoja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbu tā, lai šo debašu nebūtu.

Šoreiz ir runa par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un par to, ko, kur un kā mēs sodām. Koalīcija piedāvā sodīt pakalpojumu saņēmējus vai tos, kuri mēģina piedalīties nelikumīgajās azartspēlēs. Es jau minēju - tā ir jaunrade, tā tiešām ir jaunrade gan cenzūras ziņā, gan arī pasaulē mēs esam viena no pirmajām valstīm, kur ieviesīsim šādu kārtību, kādas nav ne Eiropā, ne Amerikas Savienotajās Valstīs, kuras pilsonis ir Kariņa kungs.

Bet kāpēc es... uz ko es aicinu? Es aicinu padomāt, kāpēc netiks uzlikts sods bankām, ja tās pārskaita naudu? Jo bankām ir noteikts aizliegums pārskaitīt naudu uz nelikumīgām azartspēļu vietnēm, bet bankām, ja tās tomēr naudu pārskaita, nekāds sods nepienākas. Sods pienāksies Latvijas iedzīvotājiem.

Un tad man atkal ir jautājums - ko esošā koalīcija lobē un ko tā aizstāv? Vai tā aizstāv Latvijas iedzīvotājus vai kaut kādas bankas, kuras ir apkrāvušās ar dažādām netīras naudas atmazgāšanas problēmām? Nē, redziet, ja bankas veic pretlikumīgas darbības, tām sods nepienākas, bet iedzīvotājiem - pienākas. Tāpēc, man liekas, šeit nav pilnīgi nekādas loģikas, es aicinu šo koalīcijas priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt manu un padomāt tiešām par iedzīvotājiem, nevis par bankām. Un, Kariņa kungs, Amerikā taču nav šāda regulējuma...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

R. Kozlovskis. Jā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, skatot šo priekšlikumu, uzklausīja arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju, tāpat Finanšu ministrijas pārstāvjus. Bija pietiekami garas debates, tomēr kopumā nolēmām šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 12, atturas - 20. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien! Izskatījām grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Tika iesniegti pieci priekšlikumi.

Deputāts Krauze iesniedza 1. priekšlikumu. Tas netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 53, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zakatistovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Lūdzu balsot kopumā par grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 8, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas saistīts ar pabalstu vientuļajam pensionāram, proti, tādam pensionāram, kurš dzīvo viens. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta kungs, kolēģi! Visi, kas seko līdzi sēdei! Es runāšu gan par šo priekšlikumu, gan arī uzreiz par visiem pārējiem saviem priekšlikumiem, jo savā ziņā tie ir savstarpēji saistīti.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 100 tūkstoši vientuļo pensionāru, un šis priekšlikums paredz to, ka vientuļajam pensionāram reizi gadā izmaksā vienreizēju pabalstu minimālās pensijas apmērā.

Ja skatāmies nabadzības riskam pakļauto cilvēku profilu, tad redzam: ja cilvēks ir virs 65 gadu vecuma un dzīvo vientuļš Latvijā... nabadzības riskam šādi cilvēki ir pakļauti visvairāk. Tie ir vairāk nekā 70 procenti Latvijas iedzīvotāju, kuri ir tieši šajā grupā. To apliecina gan dažādi statistikas dati, gan OECD pētījumi. Un, manuprāt, šis priekšlikums tiešām paredzētu būtisku atbalstu nevienlīdzības mazināšanai... tieši tiem cilvēkiem, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs.

Ja skatāmies, kas notiek mūsu kaimiņvalstīs, tad redzam, ka Igaunijā šāds modelis pastāv jau vairākus gadus, savukārt Lietuvā notiek aktīvas debates. Arī Latvijā par šo priekšlikumu jau ir bijušas debates. Un es gribētu vērst Jaunās VIENOTĪBAS un Nacionālās apvienības uzmanību uz to, ka 12. Saeimā jūs šo priekšlikumu atbalstījāt, jums nebija iebildumu pret šī priekšlikuma tālāko virzību. Ja jūs tagad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nobalsojāt “pret” šo priekšlikumu, tad man gribētos no vienas vai otras dzirdēt argumentus, kāpēc. Jo, ņemot vērā to, ka šis ir tikai 2019. gads... sauciet, kā gribat, šo budžetu, bet... Arī šajā priekšlikumā es biju iekļāvis iekšā normu... to, ka šī norma stājas spēkā tikai no nākamā gada. Tāpēc mans jautājums būtu tāds: ja jūs to neatbalstījāt tagad, vai jūs to atbalstīsiet nākamgad? Un, ja skatās uz Jaunās konservatīvās partijas un politiskās partijas “KPV LV” priekšvēlēšanu solījumiem, tad, manuprāt, šis nu gan ir tas priekšlikums, par ko es runāju iepriekšējās debatēs no Saeimas tribīnes, kad mēs valsts budžetu skatījām pirmajā lasījumā. Šis kaut bišķīt atbild uz tiem solījumiem, ko jūs devāt saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām. Un es ļoti ceru, ka šis... izskatās, ka tomēr ir monologs... Es ceru, ka kāds vismaz paskaidros, kāpēc nav šis priekšlikums atbalstīts un vai tas tiks iekļauts 2020. gadā... 2020. gada budžeta izstrādē.

Atgādināšu vēlreiz - pirms vēlēšanām koalīciju pārstāvošajām partijām pret šo priekšlikumu nebija iebildumu. Arī zaļajiem zemniekiem nebija, “Saskaņai” nebija iebildumu pret šo priekšlikumu tālāko virzību. Šobrīd kaut kas ir mainījies. Gribētos saprast - kas ir mainījies?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

I. Indriksone. Atgādinu, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 2. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 3. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 4. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams priekšlikums.

I. Indriksone. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Indriksone. Aicinu balsot un atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas ir saistīts ar bērnu adopcijas pabalstu un pabalstu invalīdiem, kam nepieciešama īpaša kopšana.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Vēlreiz, kolēģi, - šis priekšlikums neprasa nekādus izdevumus valsts budžetā. Tas, tieši otrādi, varētu palīdzēt valsts budžetam. Priekšlikuma jēga un būtība ir ļoti vienkārša. Cilvēks, kas nemaksā uzturlīdzekļus... šobrīd mums pastāv norma, kas ierobežo to... ka šāds cilvēks var zaudēt autovadītāja apliecību. Šis priekšlikums paredz to, ka šāds cilvēks gluži vienkārši nedrīkst... maksāt uzturlīdzekļus... azartspēļu biznesmeņiem. Ja viņš nemaksā uzturlīdzekļus ģimenei... kurā tas būtu jādara... viņš nedrīkst gluži vienkārši apmeklēt azartspēles... spēlēt tās. Šāds cilvēks automātiski iekļaujas pašatteikušos personu reģistrā. Un, manuprāt, tā būtu pilnīgi normāla lieta.

Es dzirdēju valdības debates. Par šo priekšlikumu bija kaut kādas minimālas apspriešanas, bet problēma bija tā, ka, es tā sapratu, pašatteikšanās reģistrs... īsti neatbilst nosaukumam. Var taču to nosaukumu pamainīt! Kāda atšķirība, kā tas saucas? Būtība jau nemainās. Cilvēks, kas spēlē azartspēles un nemaksā uzturlīdzekļus... manuprāt, tā nav normāla situācija. Un par azartspēlēm šobrīd diezgan daudz kolēģi runā, jo tas ir aktuāli. Nu, šis ir konkrēts priekšlikums, lai gluži vienkārši... ja tu nemaksā uzturlīdzekļus, tad nedrīksti arī piedalīties nekādās azartspēlēs.

Saprotu, ka šo normu gan jau varētu arī apiet, bet tā ir pareiza. Un aicinu to atbalstīt, lai tā pēc iespējas ātrāk stātos spēkā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

Deputāte tomēr nevēlas runāt.

Deputāti 5. priekšlikumu atbalsta.

M. Šteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā.

Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 2. - zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, un attiecīgi mainīta turpmākā pantu numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 4. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 5. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 6. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, vēlreiz... Autoceļu lietošanas nodevas likumā šis priekšlikums, manuprāt, ir ļoti būtisks.

Šobrīd pastāv sistēma, ka Latvijā tranzītā var mierīgi braukt ārvalstīs reģistrētas mašīnas, nemaksājot vinjeti. Dažādi aprēķini liecina, ka šādā veidā valsts budžetam iet garām pat vairāk nekā 10 miljoni eiro, kas būtu tieši tik, cik bija nepieciešams skolotāju algām. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “28 miljoni gadā!”) Tas ir ļoti svarīgi mūsu... 28 miljoni gadā - tā ir tā summa, kas iet garām valsts budžetam. Gluži vienkārši kontroles trūkuma dēļ cilvēki ir ļoti labi iemanījušies apiet šo sistēmu. Pētījumi rāda, ka šāda milzīga summa netiek iekasēta valsts budžetā, un šādu fotoradaru, jaunu tehnisko līdzekļu uzstādīšana, ko šis priekšlikums arī paredz... līdz 31. maijam Ministru kabinetam jānodrošina, ka uz galvenajiem autoceļiem tiek uzstādīti tehniskie līdzekļi, kuru uzstādīšanas rezultātā kontroles iespējamība, kas šobrīd vienkārši nepastāv... tikai policija kaut ko pakontrolē... bet šie pētījumi... ne jau kaut kādi izdomājumi.

Bondara kungs, kad es komisijā runāju par šo priekšlikumu, arī Satiksmes ministrija nosauca mazliet citus datus... tomēr pauda, es nesapratu, kādā termiņā, - vai tas ir līdz gada beigām? Ja to tagad izdarītu, tad tie ir pieci miljoni, kas varētu ienākt valsts budžetā.

“Mūsu ceļi brūk, vilcieni jūk,” teica Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs iepriekšējā... kad runāja par budžetu. Šī ir tā nauda, kas tieši nonāktu valsts ceļu remontam.

Bondara kungs, vēlreiz pie jums... Jūs man teicāt... (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Valdības sēdē šo priekšlikumu noraidīja bez debatēm, arī komisijā īsti argumentāciju es nesaklausīju, kāpēc priekšlikums tiek noraidīts. Visticamāk tāpēc, ka tas ir no opozīcijas, tomēr priekšlikums pēc būtības, manuprāt, ir pareizs. Jūs teicāt, ka šodien ir tā diena, kad kāds nāks un izskaidros, kāpēc tas tiek noraidīts, jo tas, redz, valdībā ir noraidīts... Tad jau jūs komisijā balsojat kā mašīnas. Nu, tāda sajūta rodas. Izskatās, ka arī šodien neviens īsti komisijas vārdā nevarēs izskaidrot, kāpēc šis priekšlikums tiek noraidīts, jo komisijā vienkārši nebija debašu par to, kāpēc priekšlikums nav noraidīts... ir noraidīts tikai tāpēc, ka valdība to neatbalstīja. Bet es vēroju valdības sēdi. Tur arī nebija debašu par šo priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. Aicinu atbalstīt Autoceļu lietošanas nodevas likuma grozījumus, ar kuriem varētu uzlabot autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroli un, iespējams, palielināt valsts budžeta ieņēmumus par apmēram četriem miljoniem eiro gadā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Balsosim... izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

1. priekšlikumu ir iesniegušas deputātes Dana Reizniece-Ozola un Anda Čakša. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi deputāti! Premjerministra kungs! Jau Straujumas kundzes laikā un pēc tam Kučinska kunga laikā darbu sāka un arī veiksmīgi turpināja Demogrāfisko lietu padome, izstrādājot sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu “Māras solis”, kurā bija ekspertu viedokļi, apkopota ārvalstu pieredze par veiksmīgākajiem risinājumiem demogrāfijas veicināšanā. Daudzas lietas tika izdarītas iepriekšējos gados, un tā rezultātā dzimstība Latvijā ir uzlabojusies. Tiesa gan, tā joprojām ir pārāk zema - 1,7 bērniņi uz diviem vecākiem, kas ir augstāk nekā citur Eiropā, kur rādītājs ir 1,6... bet nenodrošina mūsu tautas ataudzi, un tas ir īpaši slikti, ņemot vērā, ka kopš 2004. gada Latvija ir zaudējusi apmēram 14 procentus iedzīvotāju.

Šis un nākamais mūsu priekšlikums ir saistīts ar iniciatīvu, kuru nepaguvām īstenot, bet kas būtu vien taisnīga, proti, paredzēt, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek veiktas gan no vecāku pabalsta, gan no bērna kopšanas pabalsta kopsummas tam vecākam, kurš paliek mājās ar bērniņu, to audzinot. Šobrīd iemaksas tiek veiktas no bērna kopšanas pabalsta apmēra jeb 171 eiro, un tas nozīmē, ka šis vecāks, kas paliek ar bērnu bērnam svarīgākajā vecumā, faktiski saņems mazāku pensiju.

Šī ir jau šogad izdarāma lieta. Es aicinu to arī darīt, neatliekot uz nākamo gadu. Tas ir konkrēts pasākums, kas tiešām motivēs ģimenes pieņemt lēmumu par bērniņa laišanu pasaulē. Un tas būtu vien taisnīgi.

Tiesa gan, ja bez citiem pasākumiem šo priekšlikumu atbalstītu, tam būtu fiskālā ietekme šogad 6,33 miljonu eiro apmērā. Tieši tādēļ mēs, atbildīgi pieejot šim jautājumam, esam sagatavojuši grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā jeb likumā par valsts fondētajām pensijām, kas paredz: ja iemaksas tiek veiktas no valsts speciālā budžeta, tad tās tiek novirzītas tikai pensiju 1. līmenī, ne 2. līmenī. Un tas attiecīgi... ja stātos spēkā vēl šī gada 1. jūlijā vienlaikus ar šo normu, varētu atrisināt jautājumu par fiskālo defektu, kā es to sauktu. Fiskāli neitrālā veidā mēs varētu īstenot konkrētu, labu, vajadzīgu pasākumu, kuru, es zinu, arī jūsu demogrāfijas lietu padomnieks noteikti no visas sirds atbalstītu. Īpaši es, protams, vēršos pie JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģiem, pie Nacionālās apvienības kolēģiem. Tā ir ideja, kuru mēs izstrādājām jau faktiski iepriekšējo valdību laikā. Finansiālu ierobežojumu dēļ nepaguvām. Šogad to var izdarīt, var atļauties.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

A. Kiršteins. Komisija aicina neatbalstīt. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. Arī 2. priekšlikumu iesniegušas deputātes Reizniece-Ozola un Čakša. Komisija nav atbalstījusi. (No ZZS frakcijas: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni: “Iebilst!”; dep. D. Reizniece-Ozola: “Mēs lūdzam balsojumu!”)

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 3. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 4. priekšlikumu ir iesnieguši trīs... nē, atvainojos, divi deputāti - deputāte Reizniece-Ozola un deputāte Čakša. Komisija nav atbalstījusi. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šodien, šeit tribīnē stāvot, ir tāda sajūta, ka tu skaties spogulī un sarunājies ar sevi. Tāds monologs bez atbildes. (Aplausi.)

Bet es mēģināšu tomēr noziņot, jo varbūt, ka kādam roka notrīcēs un izdosies arī atbalstīt, manuprāt, ļoti saprātīgu priekšlikumu.

Pirms dažiem gadiem, apkarojot ēnu ekonomiku taksometru nozarē, kur tiešām daudzi nodokļi tiek nepietiekami maksāti un nelegālā nodarbinātība ir ikdiena, mēs pēc daudzām diskusijām ieviesām tā saukto avansa maksājumu 130 eiro apmērā, kuru par katru taksometru, ko izmanto autopārvadājumiem... kuru, ja tiek maksāta alga taksometru vadītājiem, izmanto kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu. Ja alga netiek uzrādīta, tad tā tiek vienkārši novirzīta speciālā kontā, nu, var teikt, kā tāds licences maksājums. Tā rezultātā mums gada laikā izdevās taksometru nozarē nodokļu ieņēmumus palielināt par 42,7 procentiem. Respektīvi, konkrēts pasākums ar reālu rezultātu.

Šogad satiksmes ministrs, manuprāt, arī prātīgi ir piedāvājis, ka šāds pats regulējums ar avansa maksājumu tiktu noteikts ne tikai tā sauktajiem dzeltenajiem numuriem, bet arī baltajiem numuriem, kas ir automašīnas, kuras nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem. Tas būtu vien taisnīgi - nodrošināt godīgu konkurenci. Bet mūsu priekšlikums ir saistīts ar to, ka pēc būtības šim maksājumam, ja tas tiek izmantots kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa, būtu jānodrošina vismaz minimālais sociālais nodrošinājums darbiniekam. Un tā ir arī mūsu priekšlikuma būtība, ka šī avansa maksājuma summa atbilstu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmenim no valstī noteiktās minimālās algas, kas ir mainīga, nevis fiksēta summa - 130 eiro... kas tajā brīdī atbilda minimālajām sociālajām iemaksām, bet, tā kā mums minimālā alga aug, nu jau vairs neatbilst.

Pēc būtības diskusiju arī par šo jautājumu komisijā nebija. Bija pavisam īsi, bet, es teiktu, nebija pārāk kvalitatīvi - Satiksmes ministrijas pārstāvis teica, ka būs pārāk sarežģīti administrēt. Es uzskatu, ka nekā sarežģīta tur nav. Mums minimālā alga nemainās biežāk kā vienu reizi gadā. Nu jau pat retāk, un administrēšana notiek tieši tāpat kā ar 130 eiro.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Vienlaikus arī vēršu uzmanību uz to, ka, Kariņa kungs, satiksmes ministrs nav ieradies. (Dep. L. Ozolas starpsauciens.) Sabiedrībai noteikti ir ļoti interesanti redzēt ministru darba aizkulises, kā ar divriteni braucam pa gaiteņiem vai kādu saldo apēdam darba vizītes laikā. (Dep. S. Riekstiņš: “Aizkulisēs ir izzagti miljoni ZZS izpildījumā!”) Bet pēc būtības daudz lielāka uzmanība noteikti būtu jāpievērš sagatavoto likumprojektu kvalitātei. Šis likumprojekts, ko iesniedza Satiksmes ministrija, ir ar matemātisku kļūdu. Fiskālais efekts noteikti būs mazāks, nekā bija sākotnēji norādīts, jo ieņēmumos tika rēķināti 12, nevis deviņi mēneši, kas šogad vairs atlikuši. Šī kļūda arī būtu jāizlabo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kas skaidrojams komisijas vārdā?

A. Kiršteins. Komisija nākamajam budžetam apsvērs šo jautājumu, bet šo priekšlikumu es aicinu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. Savukārt 5. priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 6. priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 7. priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. Kopumā aicinu atbalstīt šo lielisko likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (KPV LV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. priekšlikumu iesniedza deputāte Dana Reizniece-Ozola. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Riepu apsaimniekošanas nozare arī ir nozare, kurā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka maksa par riepu apsaimniekošanu šobrīd, salīdzinot ar 2008., 2009. gadu, ir stipri pat samazinājusies, bet dabas resursu nodokļa likme - būtiski palielinājusies. Tas faktiski motivē neuzrādīt vai pēc būtības nepieņemt riepas apsaimniekošanā, jo sanāk finansiāli neizdevīgi.

Mūsu priekšlikuma būtība paredz, ka nodoklis, kuru maksā, ievedot transportlīdzekli Latvijā, neiekļauj likmi jeb nodokli par riepām. Tas būtu jāmaksā atsevišķi. Tas noteikti nodrošinās godīgāku konkurenci un atbilstoši nodokļu samaksāšanu tā, lai tiešām pēc tam lietotās riepas tiktu pieņemtas un pārstrādātas.

Jā, var piekrist diskusijai komisijas sēdē par to, ka bez šīs vienas normas noteikti ir nepieciešami arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ir jāizstrādā kārtība, kā šis nodoklis tiek administrēts, bet mēs aicinām to darīt, atbalstot vienlaikus šo sākotnējo priekšlikumu. Šim priekšlikumam ir arī pozitīva fiskālā ietekme. Ja vēl šogad paspētu regulējumu pieņemt, 1,5 miljoni ir tā summa, ko varētu sagādāt valsts budžetam jaunu pasākumu īstenošanai.

Katrā ziņā, ja šis priekšlikums netiek šodien atbalstīts, es aicinu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru pēc iespējas ātrāk nākt ar priekšlikumu par pasākumu kompleksu riepu apsaimniekošanas nozares sakārtošanai.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Petraviča. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Petraviča. 2. priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 3. priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā”. Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Saņemti 12 priekšlikumi.

1. - deputātes Švecovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 2. - deputātu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Stepaņenko, Gobzema un Sprūdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Dep. S. Riekstiņš: “Labdien, tautas kalpi!”)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt! (Dep. A. Kaimiņš: “Un uz redzēšanos!” Smiekli.) Mūsu valstī par naudas atmazgātājiem uzskata parastos cilvēkus - mājkalpotājus, skolotājus, automehāniķus, celtniekus. Mūsu valstī par naudas atmazgātājiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājiem neuzskata tos, kas apšaubāmos darījumos ar Kipras ofšoriem saņem naudu par nolaistu bijušā kinoteātra “Pionieris” ēku Rīgā, Skolas ielā 2.

Naudas atmazgāšana nav jautājums par skaidras naudas darījumiem. Naudas atmazgāšana un legalizēšana ir jautājums, ar ko kapitālo remontu finanšu sistēmā un finanšu sektorā vajadzētu sākt mūsu premjeram Kariņam, pārbaudot savas ģimenes darījumus par bijušo kinoteātri “Pionieris”, kurš, starp citu, ir savulaik denacionalizēts dīvainā kārtā - šī māja ir celta padomju laikos. Ļoti interesanti, kā var denacionalizēt padomju laikos celtu māju?

Kariņa kungs, es ceru, ka naudas legalizēšanas jautājumos jūs pievērsīsiet uzmanību tam, ka patiesā labuma guvēji aiz Kipras ofšoriem ir Silkinu ģimene no Krievijas, no Maskavas mērijas. Es ceru, ka jūs pievērsīsiet uzmanību tam, ka naudas legalizēšanas un optimizēšanas jautājumos šie darījumi notiek, ieguldot īpašumu pamatkapitālā, nevis vienkārši pārdodot, kā to dara parastie cilvēki. Naudas atmazgāšana nesākas ar skaidras naudas ierobežošanu parastajiem cilvēkiem. Nekur pasaulē tā nenotiek. Tā notiek tikai pie mums, ka soda parasto... bet premjers var atļauties darīt jebko.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 2. priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai runātājs pieprasa balsojumu par 2. priekšlikumu? Nē. Tātad balsojums netiek pieprasīts, un deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M. Šteins. 3. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Atkal jāsaka tas, ka diemžēl par šo priekšlikumu un par citiem... nebija iespēja piedalīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kuras kārtība tika ļoti nekorektā veidā mainīta, lai opozīcijas deputāti nevarētu ierasties un piedalīties, tā bija vienkārši speciāla, mērķtiecīga rīcība no Bondara kunga un koalīcijas puses, lai aizvērtu muti dažiem opozīcijas deputātiem. (Starpsauciens: “Kuriem?”)

Par ko ir šis priekšlikums? Skaidru naudu, protams, vajag ierobežot, lai nenotiktu darījumi par desmitiem tūkstošu, simtiem tūkstošu eiro, lai nepirktu luksusa automašīnas, dārgas mājas par skaidru naudu, un man liekas, ka šobrīd mēs esam noteikuši samērīgus priekšlikumus. Likumdošanā ir noteikts, ka Latvijā un Eiropas Savienībā var ievest ne vairāk kā 10 tūkstošus eiro, tos nedeklarējot. Ir noteikti 7200 eiro skaidrā naudā attiecībā uz darījumiem Latvijā, bet es ierosinu noteikt 20 minimālās mēnešalgas, kā tas ir daudzos citos likumos, lai mēs atsevišķi nelēkātu no viena likuma, kur ir viens skaitlis un viena norma, uz citu likumu, kur ir kaut kas citādāk. Tagad mums sanāk 7200 eiro attiecībā uz darījumiem, izņemot nekustamos īpašumus, 20 minimālās mēnešalgas, kas ir dažos citos likumos, tai skaitā, kur ir jādeklarē amatpersonas ienākumi, un 10 tūkstoši, cik var ievest skaidru naudu Eiropas Savienībā. Tāpēc mans priekšlikums kopumā ir par to, ka jānosaka 20 minimālās mēnešalgas. Es, protams, priecājos, ka valdība tomēr atjēdzās un nevirzīja tālāk tos priekšlikumus, kas attiecas uz absolūtu skaidras naudas ierobežošanu kaut kad nākotnē, jo jūs laikam neesat palasījuši Eiropas Komisijas publiskotos ziņojumus un atskaites.

2016. gadā Eiropas Komisija pētīja skaidras naudas lietošanas ierobežojumus, lai palīdzētu cīnīties pret terorismu un naudas atmazgāšanu. Viena lieta, ko secināja Eiropas Komisija un ko, starp citu, Latvijā koalīcija nav izlasījusi, - komisija nonāca pie viennozīmīga secinājuma, ka iedzīvotāji skaidras naudas lietošanu uzskata par savu absolūto neatņemamas personiskās brīvības izpausmi.

Un šinī gadījumā mēs Latvijā tiešām, nu, man liekas, neskatāmies, ko vēlas Eiropas Savienība, ko vēlas mūsu, Latvijas, pilsoņi, un ejam kaut kādā, es teiktu, totālas kontroles un totalitāras valsts virzienā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Aplausi.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kariņa kungs, jūs esat dzimis Delavērā - es tā saprotu, ofšoru paradīzē.

Ja mēs runājam par priekšlikumu, tad šī ir ļoti būtiska detaļa. Amerikas Savienotajās Valstīs arvien vairāk tiek aizliegtas tādas iestādes kā veikali un restorāni, kur atsakās pieņemt skaidru naudu. Un jums kā Amerikas pilsonim, kurš ļoti labi pārzina ofšoru tēmu, kā mēs to esam redzējuši, ne tikai Amerikā, bet arī Latvijā, vajadzētu zināt to, ka naudas legalizēšana un atmazgāšana nav jautājums par skaidru naudu parastiem iedzīvotājiem. Tas ir jautājums par smalkiem kungiem, kuri šos darījumus kārto lielā apmērā caur banku kontiem. Naudas legalizēšana un naudas atmazgāšana ir jautājums, kas tiešām ir jārisina, sākot ar pašu Kariņa kungu. Bet skaidras naudas atņemšana cilvēkiem - tas ir principā pielīdzināms... tas pats, kas pensionāriem nekustamā īpašuma nodoklis par vienīgo mājokli. Mūsu valstī parastam cilvēkam var atņemt visu: mājokli - caur nodokļiem, naudu - caur šādiem piedāvājumiem, bet tajā pašā laikā... tajā pat laikā mums ir premjers, kurš ir... kura ģimene saņēmusi lielus līdzekļus un tur naudu nevis mūsu bankās, bet Amerikas bankās. Droši vien tādēļ, lai nevarētu pārbaudīt šos darījumus.

Tas, ko es gribu pateikt, - ka skaidras naudas ierobežojumi, tādi, kādi ir Latvijā, faktiski ved nevis uz demokrātisku valsti, bet uz totalitāru režīmu. Tas ved uz to, ka mūsu valstī cilvēkiem nav nekādu garantiju.

Mūsu valstī ir pieredzētas neskaitāmas banku krīzes. Un, ja jau mums visiem ir jāiegulda līdzekļi bankās... Mēs zinām, ka mūsu valstī kā uz burvja mājienu var aizvērt banku. Mums nav nekādas garantijas, ka mūsu ieguldītie naudas līdzekļi bankās būs tādi, kurus mēs varēsim saņemt atpakaļ pēc tam, kad valdības vadītāji faktiski bez pierādījumiem aizver ciet veselu finanšu sektoru.

Godātie kolēģi! Šī iemesla dēļ ir būtiski pateikt, ka Latvijai tas kalpu sindroms un noliektā mugura, lai mēs izpildītu kaut kādus priekšnoteikumus priekš citām valstīm vai citu valstu biznesiem... tas būtu jāizbeidz. Mums būtu jāsāk rūpēties par mūsu valsts cilvēkiem un būtu jāsāk rūpēties par tieši tiem cilvēkiem, kuri varbūt savus vienīgos uzkrājumus - pāris tūkstošus eiro - tur skaidrā naudā. Valstij no tā sliktāk nekas nepaliks. Tā nauda nekur nepazudīs. Tā tāpat tiks iztērēta mūsu veikalos. Un tāpat tā atgriezīsies - caur citiem maksājumiem - valsts budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsauciens: “Izstāsti par bankām! Tu labāk zini!”)

M. Bondars (AP!).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Krauzes kungs! Krauzes kungs (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”), jūs sūdzējāties, ka jums nebija iespējas runāt par savu priekšlikumu. Jūs gan bijāt tribīnē un šeit runājāt. (Starpsauciens: “Tas ir par priekšlikumu!”) Komisijā nebija iespējas runāt par priekšlikumu. Ziniet, es sūtīju jums e-pastu. Kā jūs domājat... Komisijas sēdes notika pagājušajā nedēļā... Kad jūs atvērāt e-pastu? Jūs e-pastu atvērāt šo otrdien. Nav brīnums, ka jūs nokavējāt. (Aplausi.) Nav brīnums, ka jūs nokavējāt sēdi un jums nebija iespējas runāt.

Nākamais. Komisijas sēdes... Jūs tomēr esat pieredzējis politiķis. Komisijas sēdes... tas nav kā pie daktera. Pieraksts, ja? Tas ir par jūsu priekšlikumiem. Jo jūs sūdzējāties! Jūs taču sūdzējāties, ka jums nebija iespējas runāt komisijā. Tas nav kā pie daktera. Komisija izskata likumprojektu, izskata priekšlikumus un iet tālāk. Jūsējos izskatīja un neatbalstīja. Nesūdzieties!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Kolēģi! Te izskanēja no tribīnes, ka Amerikā bankas nekontrolē. Es gribētu atgādināt, ka bijušā Amerikas prezidenta Obamas laikā Amerika izdarīja tik smagu spiedienu uz Šveices bankām, kuras slēpa amerikāņu bagātnieku naudu, ka Šveicei bija jāuzrāda visa tā nauda, kas tika slēpta. (Dep. A. Gobzems: “Bet uz savām taču neizdarīja spiedienu!”) Tā ka kontrole Amerikā ir pamatīga! Pat Šveice nevarēja aizstāvēties.

Par bezskaidras naudas lietošanu. Nu, ziniet, tas ir kā kurā valstī. Ir valstis, kur lieto vairāk skaidru naudu, un ir valstis, kur lieto mazāk. Nu ko jūs teiksiet par mūsu kaimiņvalsti Zviedriju? Viņi tur vairs nemaz nelieto skaidru naudu. Tikpat kā ne. Tur ieiet jebkurā veikalā vai autoremonta garāžā - visiem ir kases aparāti. Mierīgi samaksājiet! Mēs teiksim, ka Zviedrija briesmīgi kontrolē savus iedzīvotājus? Nē, tas ir pats par sevi saprotams, jo vieglāk nēsāt makā kredītkarti vai debetkarti, nevis daudz naudas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.

A. Krauze (ZZS).

Par iespēju šo priekšlikumu izdiskutēt komisijā... Pat Atis Lejiņš runāja par garāžām, par Šveici. Un tas norāda, ka komisijā nav bijusi iespēja pat koalīcijas deputātiem izrunāt, izstāstīt savu viedokli. (Dep. A. Zakatistovs: “Šis ir Latvijas parlaments, nevis Šveices parlaments!”)

Bondara kungs un citi! Kā jūs domājat, kurā dienā es atvēru e-pastu? Es pats to nezinu. Es pats nezinu! Bet Bondara kungs zina. Un es domāju, ka vajadzētu acīmredzot mūsu drošības iestādēm pārbaudīt, kā Bondara kungs ir ticis pie mana e-pasta. Mēs runājam par totālu kontroli. Piemērs - totāla kontrole!

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Labdien, augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Ir svarīgi ne tikai atvērt e-pastu, bet arī izlasīt likumprojektu. Sākoties debatēm, es nedaudz sabijos - ko tad mēs esam sastrādājuši? Aizlieguši skaidras naudas apriti! Izrādās, ka nekas tāds nav noticis. Likumā vienkārši ir norma, kas paredz: ja darījums ir virs kaut kādas noteiktas summas, tad līdz nākamā mēneša 15. datumam Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz deklarācija par šo darījumu. Un es domāju, ka tas ir normāls darījums.

Taču kāpēc Finanšu ministrija sākumā piekrita, virzīja priekšlikumus samazināt šādu darījumu apjomu līdz 1,5 tūkstošiem eiro, bet pēc tam nolēma piekrist deputātu priekšlikumiem? Jo tiešām bija pārmetumi. Vācijā nav nekādu ierobežojumu, vēl dažās valstīs nav, un tad mēs papētījām, kāpēc Vācijā nav ierobežojumu. Vācijā nav ierobežojumu tāpēc, ka tur ir legālā prezumpcija. Un, ja mums būs legālā prezumpcija, kura būs arī to likumu paketē, kas ir par “kapitālo remontu”, tad mēs atcelsim visus ierobežojumus gan dāvinājumiem, gan visiem pārējiem. Tiem tad nav jēgas. Bet, kamēr mums nav legālās prezumpcijas kriminālatbildības izpratnē, mēs diemžēl šādas lietas nevaram atcelt. Vēlreiz atgādināšu, ka nav ierobežojuma, ir vienkārši jādeklarē savs darījums. Un pie kā ir novedis tas, ka cilvēki var ar koferiem braukt uz Latviju un pirkt īpašumus nekontrolēti? Tas novedis pie cenu pieauguma. Piemēram, daudzos reģionos pat mūsu vidusmēra uzņēmējam nav iespējams iepirkt īpašumu.

Pēc autotirgotāju asociācijas datiem, mēs zaudējam apmēram... mēs zaudējam virs 30 miljoniem gadā, tāpēc ka cilvēki vienkārši pārdod un pērk skaidrā naudā, nedeklarējot šos darījumus. Līdz ar to šeit ir ne tikai jautājumi par apjomu deklarēšanu, bet arī nozīmīgi jautājumi par to, ka budžetam iet garām nozīmīgi līdzekļi, kas būtu nepieciešami tiem pašiem ceļu remontiem, sociālajām programmām un pārējām lietām.

Tā ka lūgums ir lasīt ļoti uzmanīgi un nemaldināt sabiedrību. Nav neviena aizlieguma! Arī tagad, otrajā lasījumā, apstiprinot šo normu, kas ir 7200 eiro, mēs neaizliedzam lielākus darījumus. Ir noteikta kārtība, ka tad, ja ir lielāks darījums, ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Reira kungs, jūs tikko teicāt, ka nav atļauti... ka ir atļauti skaidras naudas darījumi. Nu, es lasu priekšlikumus, un 7. priekšlikumā skaidri un gaiši ir pateikts: “[..] nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus.” Bet ne par to.

Lejiņa kungs, jūs pieminējāt Zviedriju. Es arī nosaukšu piemēru saistībā ar Zviedriju. Zviedrijā ir tāda banka Swedbank, kura tiek apsūdzēta tajos pašos nodarījumos, kuros tika apsūdzēta mūsu valsts... mūsu kapitāla banka. Atšķirība ir tā, ka mūsu kapitāla banka tika atdota saplosīšanai, bet Swedbank vadītājai līdz ar tās aiziešanu tika izmaksāti divi miljoni eiro - prēmija. Un Swedbank tiek sargāta un glabāta, un glābta, lai nekādā gadījumā tā netiktu likvidēta. Tā ir tā atšķirība domāšanā! Tad, kad mūsu valstī mūsu valsts kapitāls tiks sargāts un glabāts, nevis iznīcināts, - tikai tad mēs varēsim runāt par to, ka mūsu cilvēkiem tas būs droši - turēt līdzekļus kredītiestādēs. Pašlaik, kamēr mēs vienkārši iznīcinām mūsu valsts kapitālu - mūsu pašu kapitālu! -, šāda argumentācija, ko koalīcija piedāvā, ir neobjektīva, it īpaši ņemot vērā, ka nekur pasaulē tādi ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas darījumiem nepastāv.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Beidzot!”)

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Mēs šobrīd runājam par 3. priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Krauze un kurš komisijā nav atbalstīts.

Visa pārējā polemika, kas šeit notiek, ir par skaidras naudas ierobežošanu. Tā netiek ierobežota! 7200 eiro apmērā ir šis limits, izņemot nekustamo īpašumu.

Opozīcijas iesniegtie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti 7. priekšlikumā, kur vienīgais izņēmums ir tas, ka nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus. Nekustamais īpašums! Tā taču nav raķešu zinātne. To jūs saprotat, vai ne?

Pārējā polemika ir pilnīgi lieka jau 40 minūtes. Tātad, ja bija kaut kāda veida bažas par to, ka tiks ierobežota (es runāšu vienkāršā valodā) skaidras naudas lietošana, tad - nē... Paliek tāpat, kā bija, - 7200 eiro. Viss.

Lūdzu neatbalstīt 3. priekšlikumu.

Pārējie - 4., 5., 6. un 7. priekšlikums - ir atbalstīti.

8. un 9. - tieši tāpat... par skaidru naudu, par ko šeit ir šī lielā “drūzmēšanās”...

Tā ka ejam tālāk! Lūdzu, atbalstiet!

Paldies. (Starpsauciens: “Šo nē!”)

Sēdes vadītāja. Debatēm ir atvēlētas piecas minūtes. Vai jums pietiktu ar trim minūtēm?

Tātad vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Neliela atbilde Kaimiņa kungam. (Dep. A. Kaimiņš: “Raksti e-pastā!”) Cik es saprotu, patlaban viņš ir koalīcijas deputāts. Un koalīcijas deputāti droši vien zina to, kādus likumprojektus koalīcija virza uz Saeimu. Kaimiņa kungs droši vien arī saprata, ka šis likumprojekts uz pirmo lasījumu nonāca pie deputātiem Saeimā tādā izskatā, kādā tas ir redzams pirmajā stabiņā. Tātad šie ierobežojumi tika virzīti ar lielu dedzību. Un arī es, sēžot Bondara kunga komisijā, dzirdēju to, kā Reira kungs uz pirmo lasījumu ļoti aizstāvēja ideju par skaidras naudas ierobežošanu, tāpat arī visi ierēdņi bija vienisprātis. (Dep. A. Kaimiņš: “Bet tagad viss ir atbalstīts! Kas tev atkal nepatīk?”)

Tāpēc, Kaimiņa kungs, varbūt nāciet tad arī uz komisiju... (Dep. A. Kaimiņa starpsaucieni.) Bet kāpēc jūs virzījāt šo likumprojektu? (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens: “Nerunā par pagātni, runā par šodienu!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā 3. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 54, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 4. - deputāta Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Acīmredzot debates par 4. priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz rezultāti sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Dūklavs, Andris Skride, Didzis Šmits, Vita Anda Tērauda, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Darba kārtībā - 4. priekšlikums, par kuru uzsākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

A. Krauze (ZZS).

Jā, kolēģi! Joprojām par skaidro naudu.

Es gribētu teikt, ka jūs, ministra kungs, Reira kungs, ne visai precīzi izteicāties. Skaidru naudu ar šo likumu paredzēts atsevišķās jomās aizliegt. Tas ir skaidri pateikts likumā. Un ir manis iesniegtais 4. priekšlikums - izslēgt šo pantu. Jo likums saka... Ir paredzēts papildināt un izteikt šo likuma pantu šādā redakcijā:

“Nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā:

1) nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus; [..].”

Un te nu es gribētu pateikt, par ko ir runa. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka skaidrā naudā nevarētu veikt darījumus, kuri pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas - 7200 eiro. Bet, ja runājam kaut vai par tādiem darījumiem kā... piemēram, autostāvvieta pie daudzdzīvokļu mājas, kura maksā pāris tūkstošus, vai, piemēram... jūs varat apskatīties, es te izdrukāju... dārza mājiņa, kas maksā 3000 eiro... tad faktiski mēs aizliedzam pensionāram, kurš ir sakrājis naudu, veikt darījumu un nopirkt šo dārza mājiņu, kas faktiski vairāk līdzinās būdiņai. (Starpsauciens: “Tak aiznes uz banku un ieskaiti!”) Jā, tieši tā! Re, kur no zāles saka: “Aiznes uz banku un ieskaiti!” Tātad - ko mēs atbalstām? Mēs atbalstām bankas - Skandināvijas bankas? Banka par katru transakciju ņem konkrētu maksu. Mēs labi zinām, kas notika pirms kāda laika, kad vienā Skandināvijas bankā nedarbojās internetbanka, nedarbojās kartes. Par ko mēs runājam? Es vēlreiz atgādinu - mēs runājam par to, ka pašlaik ejam pret saviem iedzīvotājiem, ierobežojam pensionārus, ierobežojam iedzīvotājus. Nesaprātīgi!

Saprātīgā apjomā jau šobrīd ierobežojumi ir noteikti, tas ir, 7200 eiro vai 20 minimālās mēnešalgas. Tāpēc es, protams, aicinu... ņemot vērā, starp citu, jūsu, Reira kungs... jūs pat neesat izlasījis, kas šeit ir. (Dep. A. Kaimiņš: “E-pastā!”)

Un, ja runājam par e-pastu, tad, godīgi sakot... kur ir Bondara kungs? Un šī diskusija atkal ir tāpēc, ka tā komisijā nebija iespējama. Jo Bondara kunga e-pasta vispār nav bijis. (Dep. A. Kaimiņš: “Kā tu zini?”) Man bija iespēja pārtraukumā pārbaudīt. Tad jautājums - kur ir komisijas vadītājs, kurš uzkāpj šeit, tribīnē, un runā pilnīgu nepatiesību? Komisijas vadītājs ir nosūtījis... nevis viņš, bet komisija ir nosūtījusi e-pastu, kurā ir darba kārtība, kāda tā bija sākotnēji, kur vajadzēja šos jautājumus skatīt pēcpusdienā. (Dep. A. Kaimiņš: “Par priekšlikumu!”) Bet diemžēl, kā es vēlreiz atgādinu, opozīcija nevēlējās... Par laimi, opozīcija ir sākusi runāt. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Pozīcija!”) Citādi no rīta man bija tāda sajūta... nu, ziniet, kad lauksaimnieks ieiet... pozīcija, es atvainojos. Es runāju par pozīciju. Man no rīta bija tāda sajūta kā lauksaimniekam, kas ieiet kādā saimniecībā, kur ir aitu bars, un visas tās aitas skatās uz jums un klusē. Šorīt man bija tieši tāda sajūta... kur 61 ganāmpulka indivīds skatījās uz mani. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, runāšu par šo priekšlikumu un vērsīšos pie kolēģa deputāta, kas runās komisijas vārdā. Es gribētu, lai komisijas vārdā deputāts izskaidro. Skaidrs leģitīmais mērķis... ministrs arī jau iepriekšējiem priekšlikumiem pieskārās. Manuprāt, līdzekļi... cik tie ir samērīgi? Ja mēs domājam par ēnu ekonomikas samazināšanu, vai tiešām šī ir tā vieta... darījumi ar nekustamo īpašumu, tieši mazie darījumi ar nekustamo īpašumu... vai tā ir īstā vieta, kur šāds līdzeklis ir samērīgs... veikt šādus ierobežojumus? Ar ko tas ir pamatots? Šis, manuprāt, ir jau tāds satversmības jautājums - mēs ierobežojam indivīda tiesības rīkoties ar viņa īpašumā esošo skaidro naudu, jo īpaši, es saprotu, ar lielām summām. Lielās shēmas jau notiek lielajās summās. Šaubos, vai ar mazajām summām notiek kaut kādas baigās shēmas, jo īpaši ar cipariem, par kuriem šis likumprojekts ir iesniegts. Manuprāt, šajā likumprojektā nav ievērota samērība. Tāpat komisijā... pie šī paša likumprojekta jūs varat paskatīties uz dažādu organizāciju iesūtītajām vēstulēm.

Krauzes kungs jau iepriekš minēja Eiropas Komisijas veiktos pētījumus... tas nekādā veidā nepalīdzēs risināt problēmu, ja mēs uzliksim šādus ierobežojumus. Es aicinu atbalstīt Krauzes kunga priekšlikumu, bet komisijas referentam komisijas vārdā nākt un izskaidrot. Leģitīmais mērķis ir atspoguļots likumprojektā, bet izskaidrojiet, lūdzu, komisijas vārdā... šāds bija arī Juridiskā biroja priekšlikums, ko, es ceru, komisijā jūs esat izskatījuši. Izskaidrojiet šādas normas samērību, cik tā ir samērīga! Es negaidu atbildi. Vienkārši komisijas vārdā neatbalstīt... bet nāciet un komisijas vārdā... vai komisijas vadītājs... nāciet un izskaidrojiet, kāpēc... kā šī norma ir samērīga ar cilvēktiesībām brīvi rīkoties ar savu naudu, jo īpaši ar šādām mazām summām. Un ko no tā iegūst visa sabiedrība?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tiek izskatīts valsts budžets, un tiek lemti Latvijas iedzīvotāju likteņi. Tiek izskatīts budžets, kuru ir sagatavojis Ministru kabinets ar premjeru Kariņu priekšgalā. Kur ir premjers Kariņš, izskatot šo budžetu? (Starpsauciens: “Pie prezidenta!”) Konkrētajā gadījumā - ko es gribu (Starpsauciens: “Kur ir prezidents?”) pateikt? Ko es gribu pateikt? Es gribu pateikt tikai to, ka jautājumā par dokumentu, kurš ir pats būtiskākais dokuments visas valsts pārvaldībā, - valsts budžets... ka neatkarīgi no tā, kādas citas darīšanas ir premjeram (Starpsauciens.), viņam, premjeram, ir jābūt klāt šī dokumenta izskatīšanā. Pretējā gadījumā tas, protams, parāda attieksmi pret Latvijas valsts iedzīvotājiem. Mēs nezinām, varbūt premjers Kariņš atkal sēž ēdnīcā, varbūt ir aizgājis uz kino “Pionieris” vai kur citur... (Starpsauciens: “Uz pili!”) Un līdz ar to, es domāju, šodienas notikumi jautājumā par budžeta pieņemšanu parāda šī dokumenta nenopietnību kopumā, parāda to, ka solījumi par diskusijām pēc būtības, kurus premjers Kariņš no šīs tribīnes deva 23. janvārī, acīmredzot ir bijuši tādi paši meli, kādi ir bijuši meli par OIK atcelšanu vai par skolotāju algām un visu pārējo.

Šī priekšlikuma kontekstā es gribu pateikt, ka priekšlikums, protams, ir atbalstāms, un trešoreiz atkārtot, ka naudas atmazgāšana un legalizēšana ne sākas, ne beidzas ar parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, tā sākas ar bagātniekiem - un tā sākas ar premjeru Kariņu pašu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai par 4. priekšlikumu komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojams? (Starpsauciens.)

M. Šteins. 4. - deputāta Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu par šo priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Krauzes iesniegto (Dep. A. Kaimiņš: “Mūrnieces kundze! Man nestrādā pults!”)... Deputāti var lūgt balsojumu arī par daļēji atbalstītiem priekšlikumiem. Un par šo priekšlikumu ir lūgts balsojums. Vēlreiz... (Dep. A. Kaimiņš: “Man nestrādā pults!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas (Starpsauciens.)... Kolēģi, es vēlreiz izskaidrošu procedūru. Mums ir jauns parlaments, šis ir jauns sasaukums, un šis ir pirmais budžets, par kuru mēs balsojam.

Tātad par daļēji... Ja mēs atbalstīsim daļēji atbalstītu priekšlikumu, tad vairs nevarēsim atbalstīt 7. priekšlikumu (Starpsauciens.), kurā tas ir iekļauts. Mums ir jāizšķiras, vai mēs atbalstām 4. vai 7. priekšlikumu. (Starpsauciens: “7. - atbalstām!”)

Lūdzu zvanu vēlreiz! Balsosim par 4. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir... Kolēģi, šeit dzirdēju, ka kādam no deputātiem nestrādā pults. Viss ir kārtībā? (Dep. A. Kaimiņš: “Viss kārtībā!”) Paldies. Trauksme bija veltīga.

Turpinām ar nākamo priekšlikumu.

M. Šteins. Nākamais ir 5. - deputātu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Stepaņenko, Gobzema un Sprūdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts 7. priekšlikumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Stepaņenko, Gobzema un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 7. ir deputātu Strīķes, Kaimiņa un Kiršteina priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Sestais!”)

Ā, es atvainojos! 6. - deputātes Švecovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.) Deputāti tomēr vēlas balsot.

M. Šteins. 6. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 7. - deputātu Strīķes, Kaimiņa un Kiršteina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Dep. A. Kaimiņš: “Nē, nu ko - balsojam!” Smiekli.)

Kolēģi, man ir jārēķinās ar deputātu viedokli. Tātad deputāts Kaimiņš lūdz balsojumu par 7. priekšlikumu. (No JK frakcijas: “Pamēģiniet tikai “pret” balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Strīķes, Kaimiņa un Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 8. - deputātes Švecovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams priekšlikums.

M. Šteins. 9. - deputātu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Stepaņenko, Gobzema un Sprūdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 10. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 11. - deputātes Reiznieces-Ozolas un deputātes Čakšas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums arī ir saistīts ar riepu nozares apsaimniekošanas sakārtošanu, godīgākas konkurences ieviešanu. Es jau pirmīt izklāstīju, ka apsaimniekošanas cenas 10 gadu laikā ir būtiski samazinājušās, bet dabas resursu nodoklis pieaudzis. Tas motivē apsaimniekotājus vai nu neveikt likumā noteiktās darbības ar riepu apsaimniekošanu, vai tās neveikt pilnībā, izraisot riepu kalnu uzkrāšanos Latvijas teritorijā.

Šī priekšlikuma būtība paredz, ka tie nodokļu maksātāji vai tirgotāji, kas interneta tirdzniecības vietnēs tirgo riepas, uz kurām arī attiecas Dabas resursu nodokļa likums... tas nozīmē - ja viņi tirgo riepas, viņiem ir arī jānodrošina nolietoto riepu pieņemšana un pārstrāde, bet tie, kuri nenorāda interneta vietnēs iespējas nodot šādas riepas pārstrādei... šie būtu slēdzami.

Kolēģi! Šim priekšlikumam nav negatīva fiskālā efekta. Priekšlikums, manuprāt, ir loģisks, un aicinu to atbalstīt. Tas maksā vien rokas pacelšanu un pogas nospiešanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

M. Šteins. 11. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 12. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - 1. Likums pieņemts.

Tā. Godātie kolēģi, deputāti Krauze, Augulis, Reizniece-Ozola, Čakša, Kučinskis un citi ierosina nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Starpsaucieni.)

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Mums tātad ir jābalso par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 57, atturas - nav. Līdz ar to šis ierosinājums nav atbalstīts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus Izglītības likumā. Ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 2. - deputātu Gobzema, Sprūdes, Stepaņenko, Liepiņas, Šmita un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis un arī mūsu iesniegtais 8. priekšlikums - tie abi ir saistīti un paredz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas saņemšanu no valsts budžeta. Beidzot! Jo šī nevienlīdzība, kurai tiek pakļauti pirmsskolas pedagogi, ir jau visiem sen zināma. Ir saņemts jau kaudzēm solījumu. Un tās vēstules, ko arodbiedrība ir sūtījusi deputātiem (es nezinu, vai jūs visi esat šīs vēstules lasījuši), principā iekļauj sevī veselu vēsturi ar dažādu solījumu nepildīšanu. Šis nu ir tas gadījums, kad mums patiesībā būtu jāizpilda tas, ko jūs esat solījuši arī pirmsskolas pedagogiem. Un šī pāreja uz valsts finansējumu mums ir jānodrošina jau šajā budžetā.

Godātie kolēģi! Ja jūs baidāties no saviem balsojumiem, ja jūs baidāties no tā, ka jūsu balsojums arī par šo priekšlikumu tiks nolasīts no tribīnes, tad labāk izejiet no zāles, paslēpieties kaut kur zem galda, jo pedagogi tik un tā... jebkurā gadījumā... visus jūsu balsojumus, pat ja tie nebūs nolasīti no tribīnes... ja jūs nobalsosiet “pret” un baidīsieties no tā, arodbiedrība tāpat nolasīs visus jūsu uzvārdus - to deputātus uzvārdus, kuri ir balsojuši pret šo priekšlikumu un citiem priekšlikumiem, kas ir paredzēti budžetā.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Citēju. Arturs Krišjānis Kariņš: “Mēs esam arī sapratuši vai, varētu teikt, cerams, būsim mācījušies no pagātnes kļūdām, jo līdz šim ir bijusi ļoti ierasta kārtība, ka valdība ir vienā pusē un opozīcija otrā pusē. No valdības un valdošās koalīcijas viedokļa raugoties, ja nāk priekšlikums no opozīcijas, tad tas ir noraidāms tikai tāpēc, ka tas nāk no opozīcijas. Un ko mēs esam apņēmušies darīt? Mainīt nedaudz šo kārtību, saprazdami, ka opozīcija - tā jau nav opozīcija mūsu valstij, tā ir opozīcija mūsu valdībai. Bet mēs esam gatavi uzklausīt un izvērtēt jebkuru opozīcijas priekšlikumu pēc būtības. Ja tas ir tāds, kas sakrīt ar mūsu valdības, mūsu koalīcijas kopēji nospraustajiem mērķiem, tad tas atradīs arī atbalstu gan valdībā, gan koalīcijā kopumā. Tātad mēs strādāsim kopā. Mēs ieklausīsimies cits citā. Un mēs nebūsim tikai noraidoši attiecībā uz opozīcijas priekšlikumiem, bet vērtēsim visu pēc būtības.”

Es saprotu, ka valdības un valdošās koalīcijas viedoklis attiecībā uz uzlabojumiem izglītības sistēmā un uzlabojumiem skolotāju jautājumos... to, ko skolotājiem valdība ir solījusi un ko valdība ir solījusi atbalstīt līdz šim, - es saprotu, ka šis viedoklis ir atšķirīgs. Es saprotu, ka atkal, kārtējo reizi, tie ir bijuši kārtējie meli, turklāt - no valdības vadītāja, kurš ir solījis diskutēt par šiem jautājumiem. Es gribu uzsvērt, ka, izskatot šī valsts budžeta... šī gada valsts budžetu, nekādu diskusiju nebija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā faktiski visi opozīcijas sniegtie priekšlikumi, kaut gan šo priekšlikumu vairākums bija saistīts ar pašas pozīcijas dotajiem solījumiem vēlētājiem... visi priekšlikumi kā viens tika noraidīti bez diskusijām. Bondara kungs tam ir liecinieks, ka nekādu diskusiju nebija. Viss bija izlemts jau koridoros, viss bija izlemts pirms tam. Jūsu solījumi, sākot no “3 × 500” un beidzot ar skolotāju algām, liecina tikai par to, ka šis ir kapsētas miera budžets, nevis valsts attīstības budžets. (Dep. J. Butāns: “Meli!”) Šis budžets nav budžets, attiecībā uz kuru jūs pildāt solījumus diskutēt par jebkuru priekšlikumu... par kuru paši esat devuši godavārdu šo problēmu risināt.

Par skolotājiem. Šis nav vienīgais priekšlikums attiecībā uz skolotājiem, kas šodien tiks izskatīts. Šie visi priekšlikumi nāk tādā paketē, kas saistīti ar to pienākumu izpildi no valdības puses, ko valdība ilgstoši nav izdarījusi. Un es gribētu atgādināt Jaunajai VIENOTĪBAI un īpaši Latkovska kungam, kurš sēž pirmajā rindā un, pārgriezis seju, spaida savu skrīnšotu... tātad mobilo telefonu. Es gribētu atgādināt, ka jūsu partijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis bija šīs iestādes vadītājs iepriekšējā sasaukumā. Kur jūs esat pazuduši? Jūs taču bijāt tie, kas solījāt skolotājiem! (Starpsauciens: “Ko?”) Jūs esat pazuduši savos mobilajos telefonos, Latkovska kungs! Pieņemot Latvijas valsts budžetu, sēžat pirmajā rindā, pārgrieztu seju skatāties bildītes tāpat, kā to darīja Imants Parādnieks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, piemērojot jaunāko vīriešu modi.

Sēdes vadītāja. Es aicinu izvairīties no aizvainojošiem izteicieniem, Gobzema kungs!

A. Gobzems. Es runāju tikai par faktiem, kuri ir redzami arī no jūsu vietas, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu! Nekomentējiet kolēģus!

A. Gobzems. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un aicinu beidzot šo problēmu no pašvaldībām pārņemt valsts apgādībā, un valstī atrisināt visus ar izglītību saistītos jautājumus, kā tam vajadzētu būt normālā, attīstītā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai par priekšlikumu ir kas piebilstams komisijas vārdā?

G. Eglītis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Gobzema, Sprūdes, Stepaņenko, Liepiņas, Šmita un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie deputāti! Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Augulis, Krauze un citi lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu par 2. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens: “Kur ir demokrātija?”) Mums par to jāizšķiras balsojot. (Starpsauciens: “Ak tad kauns tomēr?”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu nolasīt katra deputāta balsojuma rezultātu par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 58, atturas - nav. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

G. Eglītis. 3. priekšlikums ir saņemts no deputātiem Gobzema, Sprūdes, Stepaņenko, Liepiņas, Šmita un Benhenas-Bēkenas. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Gobzema, Sprūdes, Stepaņenko, Liepiņas, Šmita un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. 4. ir deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni: “Balsojam!”) Nav balsojams priekšlikums.

G. Eglītis. 5. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Kolēģi, debates par šo priekšlikumu ir iespējamas, bet priekšlikums nav balsojams.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz, ka jau no šī gada 1. septembra, neatliekot uz nākamo gadu, tiktu finansētas valsts nozīmes interešu izglītības iestādes.

Tam gadā būtu nepieciešami apmēram 223 tūkstoši eiro, ja zemākā pedagogu atalgojuma likme būtu 750 eiro. Un mēs uzskatām, ka šo jautājumu nevajag atlikt par gadu. Tie līdzekļi nav tik lieli, lai pirmām kārtām tos nevarētu atrast Izglītības un zinātnes ministrija savā resorā, tas ir, 0,025 procenti no Izglītības un zinātnes ministrijai pieejamajiem līdzekļiem, kas būtu nepieciešami. Bet mēs esam arī piedāvājuši, protams, savu redzējumu, ka, ja nu nevar atrast savā resorā finansējumu, tad līdzekļus var sagādāt, atceļot akcīzes nodokļa atvieglojumu tabakas izstrādājumiem diplomātiskajām pārstāvniecībām. Fiskālais efekts no šāda pasākuma būtu vairāk nekā 400 tūkstoši. Apmēram pusi mēs varam novirzīt interešu izglītības finansēšanai.

Saprotu, ka nav balsojams. Bet es lūgtu tomēr izglītības un zinātnes ministri apsvērt šo iespēju un neatlikt svarīgas lietas uz nākamo gadu. Nākamgad tiešām var visu nepagūt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G. Eglītis. Nē.

6. - Ministru kabineta priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 8. - deputātu Gobzema, Sprūdes, Stepaņenko, Liepiņas, Šmita un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā jau es jums teicu, šis priekšlikums ir saistīts ar solījumu pildīšanu.

Pārejas noteikumi paredz to, ka patiesībā mums būtu jāpāriet uz valsts finansējumu pirmsskolas pedagogiem, kas audzina, izglīto bērnus no pusotra līdz četru gadu vecumam.

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un informēju jūs par to, ka arī šo balsojumu ir lūgts nolasīt... ir lūgums šo balsojumu nolasīt no tribīnes. Tā ka balsojiet prātīgi!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Gobzema, Sprūdes, Stepaņenko, Liepiņas, Šmita un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Augulis, Krauze un citi lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu par 8. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Mums ir jābalso par šo ierosinājumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīts katra deputāta balsojums par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 55, atturas - nav. Tātad priekšlikums nolasīt katra deputāta balsojumu nav atbalstīts.

G. Eglītis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus Izglītības likumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - nav. Likums pieņemts.

Deputāti Krauze, Augulis, Reizniece-Ozola, Čakša un Kučinskis lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso par šo ierosinājumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīts katra deputāta balsojums par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 54, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikums nolasīt katra deputāta balsojumu nav atbalstīts.

Un esam nonākuši līdz likumprojektam “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Taču, pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, godātie kolēģi, deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi ir lūguši nolasīt balsojumus par vairākiem priekšlikumiem - par 3., 8., 11., (Dep. J. Stepaņenko: “Katru atsevišķi!”) 12., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 56. un 70. priekšlikumu.

Tātad ir šāds ierosinājums. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Es saprotu, ka par procedūru vēlas runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Visi šie priekšlikumi ir iesniegti kā atsevišķi dokumenti, tāpēc balsojums kopumā par visiem priekšlikumiem nav pieļaujams. Ir jābalso par katru atsevišķi. Tāpēc mēs arī sniedzām katru dokumentu atsevišķi. Lūdzu jūs balsot par katru priekšlikumu pēc katra priekšlikuma izskatīšanas. Tādai ir jābūt procedūrai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, Saeimas kārtības rullis, pirmkārt, neparedz to, ka šādu lietu ir iespējams apvienot. (Dep. R. Kols: “Ja neparedz, tad tā ir tradīcija šobrīd!”)

Otrkārt. Godātie Saeimas deputāti! No kā jūs baidāties? (Starpsaucieni.) No Latvijas tautas?

Sēdes vadītāja. Par procedūru, Gobzema kungs!

A. Gobzems. No Latvijas tautas baidāties? Katrs priekšlikums ir iesniegts atsevišķi, līdz ar to par katru priekšlikumu ir jābalso atsevišķi. Nav iespējams kopējs balsojums. Šādu kārtību par kopēju balsojumu apvienojot... neparedz, ka Saeimas kārtības rullis... (Starpsaucieni.) Nav konkrēta Saeimas kārtības ruļļa panta.

Sēdes vadītāja. Labi. Godātie kolēģi! Jūs esat informēti par lūgumu nolasīt balsojumu, un acīmredzot mēs tad lemsim par katra balsojuma... (Starpsauciens: “Juridiskais birojs!”) par katra priekšlikuma balsojuma rezultātu nolasīšanu.

Sākam izskatīt likumprojektu, un darba kārtībā - likumprojekts “Par valsts budžetu 2019. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Ir saņemts 91 priekšlikums.

1. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni.)

Debates. Atvainojos!

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas Prezidija... Mūrnieces kundze! Ministri! Deputāti! Pēdējos nu jau gandrīz 10 gadus frāze “skolu tīkla sakārtošana” ir viļāta kā karsts kartupelis visu mutēs. Atļaušos apgalvot, ka šo procesu, ko valdības ministri vēlas īstenot ar pašvaldības lēmumiem un kas patiesībā vienmēr rezultējas kā skolēnu skaita ziņā mazu skolu slēgšana... līdz ar to ir nespēja valdības līmenī atrisināt ilgstoši neatrisinātas un nerisinātas izglītības un sociālās problēmas, pat nezinot, vai ar šiem pašvaldību lēmumiem - kādas skolas reorganizāciju vai likvidāciju - tiešām var atrisināt problēmas izglītībā un rast risinājumus ilgtermiņā.

Šī stratēģiskā redzējuma trūkums un, atļaušos teikt arī, saucot lietas īstajos vārdos, atbildīgās ministrijas nihilistiskā un, iespējams, neprofesionālā attieksme pret vienīgajā un izglītības politikā svarīgākajā stratēģiskajā darbības plānošanas dokumentā noteiktajiem darbības virzieniem un to plānveidīgu, mērķtiecīgu īstenošanu, proti, Saeimas apstiprināto un Saeimas līmenī pieņemto Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam... Šī nihilistiskā attieksme pret to, ka kādi, kas lemj par politiku valstī, tai skaitā izglītības politiku, ir noteikuši virzienus izglītībā, iespējams, ir par iemeslu tam, ka nereti kā panaceja visu izglītības problēmu risinājumā vispārējās izglītības sistēmā ir nesakārtots skolu tīkls. Un šī atbilde, izskatās, noder arī jaunās valdības nespējai rast visu finansējumu, lai nodrošinātu likumā paredzēto pedagogu atalgojuma paaugstināšanu. Tas ir grafikam... Šāda pozīcija jeb atrunāšanās nostāda pedagogus un pašvaldības ķīlnieku lomā, sakot: sakārtojiet skolu tīklu un atradīsies nauda algām.

Es saprotu, ka šobrīd ministrei ir svarīgākas darīšanas, un tomēr... Taču, sākot no pēckrīzes laika, ir slēgts diezgan daudz skolu. Pēdējo septiņu gadu laikā 61 skola ir slēgta, 56 skolas ir pievienotas citām, 84 reorganizētas apvienojot, 47 skolām mainīta izglītības pakāpe. Tie nav maznozīmīgi skaitļi Latvijai, ievērojot demogrāfijas skumjās tendences un migrāciju. Bet pietiekams finansējums pedagogu atalgojumam tā arī neatrodas. Un kartona migranti šeit nepalīdzēs. (Starpsauciens no JK frakcijas.)

Atļaušos atgādināt, ka skolu tīkla optimizēšanas kapacitāte nav bezgalīga un, laikus neapstājoties pareizajā punktā, būsim radījuši citas problēmas. Taču, ja vienīgais, ko premjers un nozares ministre var atbildēt pašvaldībām un arodbiedrībai, solot atalgojuma paaugstinājumu, ir, ka tikai tad, ja... tikai tad, kad skolu tīkls būs izrevidēts... Kāpēc, ministres kundze?

Ja mēs patiesi vēlamies izveidot Latvijas demogrāfiskajai situācijai atbilstīgu skolu tīklu, tad, pirmkārt, nodrošināsim sākumskolas pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai un tur, kur ir jaunās ģimenes! Bieži vien tās būs skaitliski mazas skolas. Otrkārt, - stipras pamatskolas lauku reģionos un pierobežas teritorijā! Un, treškārt, ļoti labas un modernas vispārējās vidējās izglītības skolas nodrošinātu 10.-12. klasē pietiekamu skolēnu skaitu.

Tad nu atbalstiet šo priekšlikumu un dodiet pašvaldībām papildu finansējumu kā labu motivāciju pieņemt drosmīgus lēmumus! Un uzņemieties līdzatbildību, piešķirot papildu finansējumu tiem skolotājiem, kas skolu tīklu sakārtošanā zaudē darbu. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Esiet atbildīgi, tas būtu labs sākums!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Ņemot vērā, ka nākamais priekšlikums no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas ir principā tieši tāds pats, un paredzot, ka jūs, visticamāk, noraidīsiet šo priekšlikumu, es gribētu tomēr aicināt to atbalstīt.

Manuprāt, situācija... Man rodas tāda sajūta, ka valdošā koalīcija grib lepoties ar aizvērto skolu skaitu. Vai tas ir pareizi? Manuprāt, nē. Jo, arī aizverot šīs skolas, situācija attiecībā uz pedagogu atalgojumu neuzlabosies. To ir pierādījuši arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības veiktie aprēķini. Aizverot šīs skolas, ne vienmēr šī... aizvērta jau tiek tikai skola, ēka paliek. Kaut kas ar to ēku notiek tālāk. Un nevajag lolot baigās ilūzijas, ka pēkšņi no šīm reformām radīsies baigā nauda, ka tā nauda būs pietiekama, lai varētu apmierināt tās vajadzības, kas ir mūsu pedagogiem, un nodrošināt viņiem visu to, kas nepieciešams! Turēt pedagogus tādā ķīlnieku lomā, šobrīd aicināt, lai viņi iet klauvēt pie pašvaldību durvīm, aicināt likvidēt kaimiņu skolu (Dep. A. Kaimiņš: “Man nav skolu!”), lai mūsu skolotājiem būtu vairāk naudas, - tā, manuprāt, nav pareiza pieeja.

Iepriekšējā runātāja jau pieminēja... nu, tagad skolas aiztaisīsim ciet, vēl kaut ko aiztaisīsim ciet, likvidēsim pašvaldības, sadzīsim visus cilvēkus pilsētās... vai labāk - sadzīsim visus ap Rīgu, Pierīgā. Tas būs tiešām ekonomiski ļoti izdevīgi. Ir daudzi ekonomisti, kas par to vien priecājas un savās runās to vien piemin, ka jāattīstās tikai Rīgai, kāpēc pārējā Latvijā kaut ko attīstīt?

Šāds priekšlikums vienīgi veicina cilvēku aizbraukšanu no lauku teritorijām un to, ka viņi koncentrējas galvenokārt Rīgā, Pierīgā. Kā jau iepriekš minēju, šī koalīcija patiesībā ir tāda dāvana Rīgai, tāda Rīgas koalīcija, jo visi lēmumi patiesībā nāk par labu Rīgai. Tie nenāk par labu reģioniem. Reģioniem tie tikai kaitē un nodara tiešām nopietnu ļaunumu. Nevajag lolot ilūzijas, ka te kaut kas baigi mainīsies, uzlabosies. Ir aprēķini, kas parāda, ka, skolas aizverot, nāk vietā kaut kas cits. Nav jau tā, ka paliek tukša ēka. Ir gadījumi, kad paliek tukšas ēkas. Viennozīmīgi. Bet vairākumā gadījumu ēkas tukšas nepaliek. Tur nāk iekšā, tiek pildītas citas pašvaldību funkcijas un izdevumi jau paliek, tie neizgaist gaisā. Kolēģi, rīkojieties atbildīgi un atbalstiet šo vai nākamo priekšlikumu. Abi ir vienādi. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Bondara kungs mums pateica frāzi: “Saeima nav vēsturnieku klubiņš.” Laikam runājot par to, ka mums nevajadzētu cilāt pagātni un atgādināt politiķiem to, ko viņi kādreiz ir teikuši. Taču Saeimas stenogrammas ir tāda nežēlīga lieta, un patiesībā, Bondara kungs, ko jūs teicāt 2016. gada budžeta pieņemšanas laikā? Citēju: “Visbeidzot. Izglītība kā prioritāte. Es saprotu... Es saprotu, ka valsts algo skolotājus. Es ļoti labi saprotu, ka valsts algo skolotājus, bet es tikai nesaprotu, kāpēc tā pati valsts, kura algo skolotājus, liek rūpēties šiem skolotājiem par skolēnu skaitu klasēs. Kāpēc? Vai patiešām skolotājiem ir funkcija ne tikai mācīt, bet arī dzemdēt bērnus, kuri tālāk mācīsies šajās klasēs? Nu, nav. Nav.”

Bondara kungs, es nevaru, protams, tik skaisti un tēlaini pasniegt šo informāciju no tribīnes kā jūs, taču, manuprāt, atmiņa tomēr mums ir. Un tāpēc es jums gribu atgādināt... jūs šobrīd laikam balsosiet pret mūsu priekšlikumu. Bet, kad jūs bijāt opozīcijā, jums bija pavisam cits viedoklis. (Starpsauciens: “Viņam vispār nebija viedokļa!”)

Paldies, kolēģi. Atbalstiet, lūdzu, šo un pārējos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien! Klausoties daudzos priekšlikumus, kas patiešām ir aktuāli un kuros pamanītas tās nepieciešamības, kas ir vajadzīgas, lai uzlabotu izglītības situāciju valstī, es tomēr norādīšu uz vairākām lietām.

Pirmā lieta, atbildot daļēji arīdzan uz Evijas Papules iesākto diskusiju. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd modulē skolu karti, un patiešām mēs respektējam to, ka sākumskolai ir jābūt tuvāk mājām, mēs piedāvājam patiešām arī reģionā respektēt pamatskolu.

Otra lieta, ko es gribu teikt par skolotāju algu pieauguma grafiku. Algu pieauguma grafikā bija četri punkti - skolu optimizācija, efektivizācija izglītības procesā, 3. punkts bija valsts un solidārs pašvaldību līdzekļu piesaistes moments un 4. punkts bija ekonomiskās izaugsmes rādītājs.

Runājot par pirmajiem diviem punktiem, man būtu jautājums tieši tiem deputātiem, kas jau pagājušajā Saeimā šeit sēdēja un noteikti domāja par iepriekšējā gada budžetu. Ko jūs darījāt, lai pieņemtie konkrētie norādījumi, lai pieņemtās konkrētās indikācijas, kas ir saistītas ar šo jautājumu, tiktu ievērotas un izpildītas? Īstenībā tieši pateicoties tiem, kuri pagājušajā gadā gan pildīja ministru funkcijas, gan bija Saeimā, mēs esam tādā situācijā, kādā šobrīd esam. Ko dara Izglītības un zinātnes ministrija? Izglītības un zinātnes ministrija ir uzņēmusies jūsu mājasdarbu, jūsu neizpildīto mājasdarbu, un šobrīd precizē visu, kas ir saistīts ar skolu optimizāciju un efektivizāciju, un šādā veidā domā ne tikai par to, kā mainīt diemžēl visai neefektīvo izglītības modeli, bet arī par to, kā saglabāt un arīdzan uzlabot gan bērna, gan skolotāja, gan, jāsaka, zināmā mērā arī pašvaldības situāciju.

Runājot par šo priekšlikumu, kas ir saistīts ar pedagogu algām, šajā brīdī... un te nu gan ir jāpārdomā vecās un jaunās politikas, jāsaka, šis svars...

LIZDA piedāvāja šībrīža valdībai ierakstīt avansā nepieciešamo summu. Un droši vien, ja tā būtu vecā politika, viņi teiktu: “Nu, kāpēc ne? Mēs taču esam pieraduši dzīvot avansā, uz kredīta, aizņemoties un tā tālāk.” Bet ko mēs darījām? Mēs nepieņēmām šo “avansu politiku” un visu laiku mēģinājām saprast, analizēt... un, jāsaka, arī atrast tos līdzekļus, kas ir nepieciešami. Šajā brīdī šī summa ir septiņi miljoni un 70 tūkstoši.

Vēl var teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija savā resorā ir atradusi 700 tūkstošus. Un provizoriskie dati par skolu tīkla sakārtošanu liecina, ka tie varētu būt viens miljons un 300 tūkstoši. Tas nozīmē, ka īstenībā pat šobrīd, pieņemot šo konkrēto grozījumu, domāju par apropriāciju, kas būs, visticamāk, jūnijā... Jau ir nepieciešamā summa - deviņi miljoni... Tas nozīmē, ka tas, ko jūs šobrīd stāstāt - ka algu grafiks netiks ievērots, īstenībā ir ne tikai novecojusi, bet absolūti demagoģiska informācija.

Paldies. (Pozīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Sākšu ar to, kas gan nebija gluži temats, bet... Sākšu ar to... Nu, ja jau tā ir pareiza informācija, ierakstiet to attiecīgi budžeta likumā, un visi būs laimīgi un tam ticēs! (Opozīcijas deputātu aplausi.) Bet vēl jo vairāk... Pozīcija, vai jūs dzirdējāt savu izglītības un zinātnes ministri? Viņa jūs aicināja atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo pieredze rāda, ka papildu atbalsts pašvaldībām, risinot pedagogu atlaišanas pabalstu finansēšanas lietas, motivē skolu dibinātājus pieņemt lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu. Izlasiet, par ko ir priekšlikums!

Ja valdība uzskatāmi rādītu savu ieguldījumu un līdzatbildību skolu tīkla sakārtošanā, atbalstot šo priekšlikumu (un summa nav ļoti liela), tad... Vēlreiz uzsvēršu, ka tas ir vitāli svarīgi un nozīmīgi vidējās izglītības pakāpē. Ja mēs runājam par kvalitāti, ko piedāvājam... kas tālāk ietekmēs arī augstākās izglītības kvalitāti, tad šo pabalstu papildu piešķiršana tām pašvaldībām, kas reorganizēs vidusskolas, vienojoties tās izveidot par pamatskolām vai sākumskolām, stiprām un kvalitatīvām... Jūs palīdzētu to izdarīt, uzreiz izpildot arī kvalitātes kritērijus. Līdz ar to tas papildus stimulētu arī skolēnu izvēli mācīties ne tikai stiprās un labās, kvalitatīvās vidējās izglītības iestādēs 10.-12. klasē, bet izvēlēties arī profesiju labā un kvalitatīvā profesionālās izglītības iestādē, kas tiešām pakāpeniski šobrīd... ja neaizmirsīsiet... un ja divus gadus pārāk maz pievērsīsiet uzmanību profesionālajai izglītībai... audzē kvalitāti un prestižu... Un valdībai ir jāapzinās, ka skolu slēgšana nevar iedot pietiekamu papildu finansējumu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Bet var rādīt valdošās varas izpratni par mērķtiecīgu problēmu risināšanu, par ko es runāju iepriekšējās piecas minūtes.

Atbalstiet priekšlikumu un atbalstiet savu izglītības un zinātnes ministri, lai var risināt to jocīgo plānojumu sākumskolas līmenī, ko viņa ir piedāvājusi arodbiedrībām! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tātad precizējot sanāk, ka mums ir šobrīd izveidojusies atšķirīga attieksme. Jo, ja mēs runājam par skolotājiem, tad... ministres kundze tikko norādīja, ka mēs nevaram paredzēt avansā šo atalgojumu iekļaut. Taču, ja skatāmies arī budžeta paketi... tad, kad nonāksim pie 8., 9., 10., 11. un 12. priekšlikuma... Šie priekšlikumi runā par to, ka mēs... jūs patlaban budžetā avansā paredzat prēmēšanu, dažādu darbinieku prēmēšanu par labi izpildītu darbu. Kā tad sanāk? Patiesībā mēs budžetā paredzam kaut kādas neskaidras prēmijas, kuras apstiprinās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet tas, ko prasa skolotāji - izpildīt solījumus -, mums vienkārši ir kaut kāds avansa maksājums.

Un tik tiešām vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Dombrovska kungs lūdza precizēt pantu par papildu finansējumu pedagogiem, bet koalīcijas deputāti to vienkārši atteicās precizēt. Tas nozīmē, ka neviens nevar uzticēties solījumiem. Tas vienkārši ir, ziniet, tāds gaistošs prieks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Citēšu izglītības ministri Šuplinskas kundzi: “Īstenībā es zināju un kursos esmu pārliecinājusies, ka visnedisciplinētākā publika ir skolotāji. Tas lielākais paradokss, ka tieši skolotāji disciplīnu norāda kā vienu no pamatproblēmām skolēniem. Bet īstenībā paldies, es kārtējo reizi esmu atpakaļ realitātē!” Principā izglītības ministre pasaka to, ka visas problēmas izglītības sistēmā ir skolotāju, nevis nepareizas valsts pārvaldes dēļ.

Bet tas, ko es gribētu pateikt... Šī budžeta likumprojekta ietvarā mana kolēģe Jūlija Stepaņenko jau uzsvēra, ka mēs tūlīt, dažus balsojumus uz priekšu, balsosim par nezināmām prēmijām nezināmiem valsts ierēdņiem. Mēs jau avansā piešķirsim prēmijas par vēl neizdarītiem darbiem, faktiski tam piešķirsim budžeta līdzekļus. Skolotājiem mums nav naudas, bet prēmijām jums, koalīcija, naudas pietiek. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Šāda attieksme nav normāla. Prēmiju piešķiršana būtu jāizskata tikai situācijā, kad darbs ir paveikts, un tad arī būtu jāvērtē, ir vai nav piešķiramas prēmijas, nevis tās jau starta pozīcijā jāiekļauj budžetā kā atsevišķas budžeta pozīcijas.

Tas, ko es vēl gribu pateikt par izglītību... Šie jautājumi, protams, nevar būt saprotami cilvēkiem, kam izglītība ir sveša, bet tie, kam tā ir zināma, tie varētu arī secināt un redzēt, ka valsts pārvaldē ir problēmas... tajā skaitā ar  atlaišanas pabalstiem, ja ir runa par valsts ierēdņiem, vienmēr nauda atradīsies. Vienmēr! Vēl pa virsu uzmaksās. Bet skolotājiem - nekad!

Tas, ko es gribu teikt par valdības darbu... Valdības darbs šobrīd ir salīdzināms ar tādu mannas putru, kas stāv uz 30 grādus vēsas uguns. Šī mannas putra nav (Starpsaucieni.) ne uzvārīta, ne gatava, tai nav nekādas jaudas. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, runājiet, lūdzu, par 1. priekšlikumu!

A. Gobzems. Tai nav nekādas jaudas. Notiek kaut kāda muļļāšanās. Jūs smejaties. Kaimiņa kungs, par ko jūs smejaties? (Dep. A. Kaimiņš: “Par tevi!”) Par savas izglītības trūkumu? Vai jūs smejaties par to, ka jums skolotājiem neatrodas finansējums, kas ir solīts iepriekš? Vai jūs smejaties par to, ka sēžat Meroni ložā? (Dep. A. Kaimiņš: “Es par tevi smejos!”)

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu un atcerēties to, ka visgardāk smiesies nevis tas, kurš sēž Meroni ložā, bet tas, kurš smiesies pēdējais! (Dep. J. Strīķe: “Šī ir Saeima, ja kas!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs šajās debatēs aizgājām diezgan tālu no priekšlikuma un arī no tiem patiesi svarīgajiem izglītības politikas jautājumiem, kas mums visiem ir risināmi. Un nav noslēpums, ka ļoti ilgu laiku mēs diezgan neizlēmīgi izturamies pret nepieciešamību sakārtot mūsu skolu sistēmu. Mums, pieņemot šo budžetu, vienkārši jāgatavojas tam, ka mēs pēc tam strādāsim, lai beidzot to sakārtotu un lai beidzot ieviestu tās ļoti svarīgās reformas, kas tika izstrādātas, to skaitā arī izglītības satura reformu, kas ir viena no mūsu valsts nākotnes attīstības atslēgām.

Jo ātrāk mēs pievērsīsimies tiem patiesi svarīgajiem jautājumiem, piemēram, izglītības satura reformai un tās iedzīvināšanai skolās, jo ātrāk reāli izveidosim tādus apstākļus, kuros skolotājiem būs patīkami un interesanti strādāt un bērniem - patīkami un interesanti mācīties. Īstenībā tas ir vissvarīgākais mūsu valsts nākotnei.

Es ieteiktu nepieņemt opozīcijas deputātu piedāvātos grozījumus šajā jautājumā (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Kāpēc?”), jo pašvaldības savā starpā nopietni atšķiras. Ir pašvaldības, kas ir ļoti turīgas un kas sen varēja atļauties sakārtot savu skolu tīklu, ja būtu tāda politiskā griba. Ir (Starpsauciens.)... Ir pašvaldības, kuras ir sakārtojušas savu skolu tīklu vai vismaz spērušas svarīgus soļus šajā virzienā, un ir pašvaldības, kas ir izturējušās diezgan, es teiktu, vieglprātīgi pret šo jautājumu. Un visām pašvaldībām tagad vienkārši uzdāvināt šo iespēju - tas, es domāju, būtu ļoti nepareizi, ņemot vērā to, ka ir daudz svarīgākas prioritātes mūsu valsts attīstībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Paldies izglītības un zinātnes ministrei, ka iesaistās šajās debatēs. Tas, manuprāt, ir apsveicami, ņemot vērā... uz pārējo kolēģu fona.

Bet, manuprāt, nav pareizi, ka mēs šobrīd cīnāmies par atlaišanas pabalstiem, nevis runājam par skolotāju algām. Tā nav īsti pareiza pieeja. Ja mēs skatāmies, kāda ir situācija reģionos un ko nozīmē valsts novēršanās no problēmām pēc būtības... Mēs varam paskatīties... Izglītības, kultūras un zinātnes komisija brauc, dodas arī dažādās izbraukuma sēdēs. Šajā sasaukumā - Tilža, Kandava... Tilžā jau slēgta... Kandavā, visticamāk, būs kaut kādas reorganizācijas (Starpsauciens.)... Visticamāk, arī šai skolai stāv skarbs liktenis priekšā. Bet problēmas... Jūs taču redzējāt - problēmas jau tur pastāv. Ne jau tiem skolotājiem, bet tiem bērniem, kas tur mācās. Un tikai uz pašvaldības pleciem atstāt šīs lietas - tas nav pareizi.

Šobrīd mēs... ejot šādu ceļu, mēs visas šīs problēmas ceram pārmest uz pašvaldībām. Pašvaldības netiks ar tām galā. Nevajag sapņot par to! Problēmas neizgaist no tā, ka tu tās no valsts vienkārši novel uz pašvaldībām... Beigās tās pašvaldības vēl likvidēs un domās, ka tur viss atrisināsies...

Atgriežoties pie tā visa... Bondara kungs, visi cilvēki negrib dzīvot Rīgā. Ir cilvēki, kas grib dzīvot Kandavā, ir cilvēki, kas grib dzīvot Daugavpilī, ir cilvēki, kas grib dzīvot arī Ventspilī. Un viņi ar prieku to dara - tur dzīvo. (Starpsauciens.) Šajā gadījumā šis priekšlikums ir... visa šī ideoloģija ir vērsta uz to, lai laukos iznīcinātu skolas... un ne tikai laukos, bet, es teikšu, reģionos. Arī reģionu centros.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Bondars. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums tika rūpīgi izskatīts, tika uzklausīti visi argumenti. Šeit... bija jaunas dimensijas šajā Saeimas sēdē. Milzīga pateicība ministres kundzei par to, ka nācāt un šeit skaidrojāt pozīciju. (Starpsauciens.) Milzīga pateicība Marijai Golubevai, ka nācāt skaidrot. Protams, arī Jūlija Stepaņenko zināmu vēstures ieskatu iedeva. (Dep. J. Stepaņenko: “Es vēl iedošu!”) Un pat Meroni loža šeit parādījās.

Bet, neskatoties uz visiem argumentiem, ko mēs dzirdējām, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. (Troksnis zālē. Dep. D. Reizniece-Ozola: “Kādi argumenti? Tu taču esi komisijas vadītājs!”)

Sēdes vadītāja. Tā. Mums ir jābalso par 1. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav arī balsojams.

M. Bondars. 3. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī šis priekšlikums nav balsojams.

Godātie kolēģi, man gan jāteic, ka deputāti... te nu mēs atgriežamies pie tā, ar ko sākām šo likumprojektu. Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi ir lūguši nolasīt deputātu balsojumu par 3. priekšlikumu. Taču šis priekšlikums nav balsojams. Par to arī jūs informēju.

Turpinām ar nākamo!

M. Bondars. Paldies.

4. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Par priekšlikuma būtību. Es piedāvāju citu redzējumu tam, kādā veidā pašvaldības varētu ņemt aizņēmumus Valsts kasē. Es ceru, ka visiem ir zināms, ka, lai pašvaldības attīstītos... ja mēs skatāmies uz jebkuriem projektiem, arī Saeimas lēmums ir svarīgs... mēs nosakām savu lēmumu principus, saskaņā ar kuriem pašvaldības var aizņemties naudu, līdzekļus savai attīstībai... iedzīvotājiem, bērnudārziem, skolām, kultūras objektiem, sporta objektiem - šo objektu attīstībai.

Šis piedāvājums, par ko vienojās valdība ar Latvijas Pašvaldību savienību... kas ir vienošanās... paredzēja to, ka pašvaldībām būs iespēja aizņemties naudu arī bērnudārzu, skolu būvniecībai ar samazinātu likmi, pastāvot atsevišķiem nosacījumiem. Tomēr visām citām iniciatīvām ir noteikts 25 procentu līdzmaksājums. Respektīvi, ja kaut ko gribam attīstīt, kas ir ārpus šiem trim mērķiem - fondiem, skolām... tad šajā gadījumā pašvaldībai, kas vēlas kaut ko citu veikt, aizņēmums ir jālīdzfinansē par 25 procentiem.

Es domāju, ka lielajām pilsētām ar to nebūs problēmu. Bet atsevišķiem novadiem - jo mazāks novads, jo lielākas tās problēmas būs. Un šajā... nebūs novadu, nebūs problēmu, nebūs cilvēku, kas tur dzīvo, nebūs arī problēmu.

Bet es tādu pieeju neatbalstu. (Dep. S. Riekstiņš: “Tu runā kā deputāts vai kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors?”) Es piedāvāju skatīties gudrāk. Un šis priekšlikums paredz to, ka pašvaldība... būtībā ir iekodēts tas - kā pašvaldība ir līdz šim strādājusi. Ja tā līdz šim ir finansiāli apdomīgi rūpējusies par saviem finanšu līdzekļiem, nav lieki aizņēmusies naudu un aizņemšanās bilance ir mazāka, tad mēs pieņemam, ka pašvaldība apzinīgi izvērtē savus ieguldījumus. Un tām pašvaldībām, kurām aizņemšanās likme ir mazāka, es paredzu piedāvājumu noteikt mazāku līdzfinansējuma likmi. Bet tām pašvaldībām, kurām proporcija jau ir lielāka, kuras ir ļoti daudz tērējušās visus gadus, tām likme būtu lielāka.

Manuprāt, tas dotu iespēju neierobežoti attīstīties tām pašvaldībām, kurām investīcijas ir vairāk vajadzīgas... kas iepriekš to nav darījušas... bet ierobežotu tās pašvaldības, kas līdz šim ir tērējušās vairāk, nekā vajadzētu. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Ļoti konkrēts un, manuprāt, ļoti sabalansēts, uz attīstību vērsts priekšlikums. Atbalstīsim tos, kas ir taupīgi dzīvojuši, un neatbalstīsim tos, kas ir izšķērdīgi darbojušies.

Jūsu priekšlikums, kas nāk no valdības, pret visiem ir vienāds. Nav atšķirības, vai kāds ir bijis izšķērdīgs vai tomēr pārdomāti strādājis - visiem vienāda likme. Manuprāt, visas pašvaldības nav vienādas, un šī diferencēšana būtu vietā. Bondara kungs, lūdzu, pasakiet - kāpēc jūs noraidījāt šo priekšlikumu komisijā? Ar vismaz vienu teikumu... plašāk...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

M. Bondars. Jā, kolēģi! Es gribētu uzteikt Valaiņa kungu. Viņš patiešām ļoti aktīvi nāca uz komisiju. Pretēji savam kolēģim viņš mācēja atvērt e-pastu un zināja, kur un kad notiek komisijas sēdes un kur un kad jāargumentē. Bet, es gribētu teikt, viņa argumenti nebija pietiekami pārliecinoši un neguva komisijas atbalstu. Tāpēc 4. - deputāta Valaiņa priekšlikums nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 5. - kolēģes Švecovas priekšlikums. Arī tas komisijā nebija atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Švecovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 8. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nu, par prēmijām tagad parunāsim.

Patiesībā šī parādība budžetā, cik man ir saprotams, ir diezgan... jau kādu laiku... ka šai komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ir tiesības, sadarbojoties ar finanšu ministru, izlemt, ka būtu prēmējami atsevišķi darbinieki par labi padarītu darbu: vai tā būtu ēnu ekonomikas apkarošana, vai kontrabandas izskaušana, vai arī, piemēram, valsts parāda veiksmīga apkalpošana. Tāpēc es runāšu par visiem priekšlikumiem kopumā un lūgšu, protams, tos atbalstīt, bet man nav vairs nekādu cerību attiecībā uz jums, godātie kolēģi.

Es tikai gribētu atkal atgādināt, runājot par vēsturi, Bondara kunga teikto 2016. gadā. 2016. gadā, kad Bondara kungs bija opozīcijas deputāts, viņš bija ļoti sašutis par līdzīgu normu budžetā, un tad viņš teica: “Tā! Tas ir skandāls! Tas ir skandāls! Premjerministres kundze,” viņš vērsās pie Straujumas kundzes, “man jāvēršas pie jums, jo Reira kungs ir kaut kur pazudis. Jūs esat ielikuši 41. pantā to, ka tagad prēmijas valsts pārvaldē jeb valsts kasē izmaksā avansā, prēmiju - par it kā prognozējamiem sasniegumiem.” Bondara kungs lūdza neatbalstīt šo prēmiju piešķiršanu. Un es darīšu tāpat kā Bondara kungs 2016. gadā. Kopā ar kolēģiem mēs lūgsim iespēju izslēgt no šī budžeta likumprojekta šīs prēmijas, šo prēmēšanu avansā.

Lūdzu atbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates jau slēgtas.

Bondara kungs, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens.)

M. Bondars. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Kāpēc? Kas mainījās?”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu par 8. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīts katra deputāta balsojums par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 57, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikums nolasīt katra deputāta balsošanas rezultātu nav atbalstīts.

9. - Ministru kabineta priekšlikums.

M. Bondars. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam.

S. Ģirģens (iekšlietu ministrs).

Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Skatos, ka vajadzētu atbalstīt 9. priekšlikumu likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam”, un tas iekļauj tiesību normu, kas ļauj prēmēt tiesībsargājošās amatpersonas gadījumos, ja šo amatpersonu tiešas darbības rezultātā tiek atklāti vai novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu, nodokļu, valsts un institūciju dienestā, kas radījuši vai varēja radīt būtisku kaitējumu valsts interesēm.

Es šodien rūpīgi klausījos jūsu debates un sapratu, ka valstī nozīmīgas lietas mēs skatām diezgan fragmentāri. Mazliet bēdīga ir situācija, ka runājam abstrakti, nevērtējam dažādus priekšlikumus un nenākam ar konkrētiem aprēķiniem. Manuprāt, vajadzētu būt praktiskākiem, skatīt nozari kopumā, izpētīt konkrēto nozaru amatpersonu atalgojumu un nākt ar konkrētiem priekšlikumiem.

Lai jūs zinātu, kāda ir situācija Iekšlietu ministrijā, vēlētos norādīt, ka, piemēram, Valsts policijā faktiskais amatpersonu skaits ir 5800; 640 personām vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas ir no 420 līdz 694 eiro, 1611 Valsts policijas amatpersonām vidējā mēneša darba alga ir no 694 līdz 832 eiro pirms nodokļu nomaksas, un 2251 amatpersonai jeb 38,9 procentiem vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas nepārsniedz 832 eiro. Tātad faktiski iecirkņos izmeklētāji strādā ar 300-500 kriminālprocesiem, bet viņu darba alga nepārsniedz 832 eiro. Man ir jautājums - kur visus šos gadus jūs esat bijuši, kāda ir bijusi attieksme pret valsts iekšējo drošību? Kādā veidā mēs cīnīsimies ar ēnu ekonomiku, organizēto noziedzību? (Dep. J. Stepaņenko: “Tas ir jūsu darbs!”)

Manuprāt, šāda attieksme ir kaitējoša un nav pamatota. Tāpat es gribētu akcentēt to, kādi fantastiski gadi mums ir bijuši attiecībā uz Iekšlietu ministrijas infrastruktūru. Kā vienu no piemēriem varu minēt to, ka Valsts policijai ir 84 ēkas, kuru tehniskajai atjaunošanai mums šobrīd būtu nepieciešami 40 miljoni eiro, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam sliktā tehniskā stāvoklī ir 92 ēkas un jau mīnusā 101 miljons 350 tūkstoši. Arī Valsts robežsardzei ir jāatjauno infrastruktūra - 44 ēkas, seši miljoni eiro. Kad jūs nākat un stāstāt, cik fantastiski mēs varētu dzīvot, es teiktu, ka, atgriežoties realitātē un konkrēti izpētot katru nozari, tās infrastruktūru un atalgojumu, mēs redzam, ka situācija ir katastrofāla.

Es aicinu gan atbalstīt šo priekšlikumu, gan nemusināt tautu, nākt ar konkrētiem priekšlikumiem un konkrētiem plāniem, kādā veidā jūs palīdzēsiet uzlabot situāciju, kurā mēs esam konkrētajā brīdī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

M. Bondars. Kolēģi, 9. priekšlikumu... (Starpsauciens.) Ā, es atvainojos!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Iekšlietu ministrs par šo priekšlikumu runāja ļoti nesaprotamā formā, jo šī priekšlikuma būtība nozīmē tikai attiecīgajā uzskaitījumā iekļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekus, un tas arī ir viss. Tāpēc šī priekšlikuma jēga, godātais iekšlietu ministra kungs, ir pavisam cita. Tas, ko vajadzētu izdarīt iekšlietu sistēmas darbiniekiem, un tas, ko vajadzētu izdarīt gan korupcijas novēršanas un apkarošanas darbiniekiem, gan tieslietu sistēmas darbiniekiem, - beidzot novest līdz tiesai Meroni drauga Kaimiņa lietu. Tas ir gan jāizdara! (Dep. S. Riekstiņš: “Aldi, neuzvelcies!”) Un tas ir tiešs... tajā skaitā arī iekšlietu ministra uzdevums. Tāpat iekšlietu ministra uzdevums ir nevis no Saeimas tribīnes sūdzēties, ka kāds nav iesniedzis priekšlikumus, bet šos priekšlikumus radīt pašam.

Un, ja Iekšlietu ministrijai nav piešķirts budžets, tad es gribu uzsvērt, ka budžeta nepiešķiršana konkrētai ministrijai ir konkrētas partijas vadības atbildība, jo tā nav cīnījusies par šo budžeta līdzekļu piešķiršanu. Bet, tā kā šai partijas vadībai ir problēmas ar likumu un kriminālprocesu, ir pilnīgi skaidrs, ka viņi arī necīnās, lai iekšlietu sistēmā strādājošajiem būtu labāks atalgojums.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, par priekšlikumu, lūdzu, runājiet!

A. Gobzems. Konkrētajā gadījumā es tātad vēlreiz uzsveru - minētais priekšlikums neattiecas uz tiem jautājumiem, par kuriem runāja iekšlietu ministrs, bet attiecas tikai un vienīgi uz jautājumu, ka to sarakstā, kam ir tiesības uz atlīdzību labi padarīta darba rezultātā, ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es atvainojos, jums te ne valdība, bet kaut kāds cirks! Tātad šodien Iekšlietu ministrija noslēdz sadarbības līgumu ar Tieslietu ministriju. Tas jums kā... Kas tas vispār ir? Tā kā rezultātu nav, tad vajag parādīt kaut kādu darbības imitāciju? Tad jau laikam nākamo mēnešu laikā mēs dzirdēsim ziņas, ka vēl kāda kārtējā ministrija noslēgusi sadarbības līgumu ar kādu vēl vienu ministriju. Tad runāsim par to, ka ir kādas ministrijas, ar kurām neviens negrib noslēgt sadarbības līgumus, ja? (Troksnis zālē. Aplausi.) Un tad kāda ministrija nesadarbosies, un, visticamāk, tā viena ministrija uzsāks tiesvedību pret to ministriju, kura nesadarbojās, ja? Tad šeit nāk... labi, es sapratu... jaunievēlētais deputāts un sāk izteikt kaut kādus pārmetumus par iepriekšējā ministra darbību?

Jūs laikam esat aizmirsuši, ka te sēž iepriekšējais ministrs - Rihards Kozlovskis, VIENOTĪBAS ministrs. Nu pajautājiet taču savam premjeram Kariņam, VIENOTĪBAI par to, kas tur bija noticis! (Starpsauciens: “Tu jau arī tur biji!”)

Nu, kungi! Kauns!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais ministra kungs! Tiešām bija interesanti klausīties jūsu uzrunu. Arī jums paldies, ka šodien kāpjat šajā tribīnē un aizstāvat savu nozari. Jūs prasījāt, kur mēs bijām, nosaucāt veselu virkni problēmjautājumu, kuri jums jārisina.

Es arī gribētu paprasīt: kur jūs bijāt? Kur jūs bijāt ar savu balsi tajā brīdī, kad pagājušonedēļ mēs nobalsojām? Daļa deputātu atbalstīja, bet lielākā daļa tieši koalīcijas deputātu nobalsoja pret sešiem likumprojektiem, kuru ietekme uz budžetu būtu 20 miljoni. Tur būtu tā naudiņa. Šodien, stundu atpakaļ, mēs nobalsojām... jūs nobalsojāt pret šiem fotoradariem uz lielajiem autoceļiem... 28 miljoni - lūk, jums naudiņa! Vajag tikai pareizi balsot, un tad arī būtu nauda šo problēmu risināšanai. (Aplausi. Starpsauciens: “ZZS, vajag pareizi balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Augsti godātais ministra kungs! Es gribētu saprast, kāds ir jūsu sakars ar KNAB darbinieku prēmēšanu. Jā, KNAB ir neatkarīga institūcija, un principā jūsu... (Finanšu ministra J. Reira starpsauciens.) jūsu stāsts šeit no tribīnes patiesībā neskar šo priekšlikumu.

Un, ja mēs runājam par jūsu sūdzībām par grūto dzīvi, tad es gribētu atgādināt, ka jūs ļoti lielu naudu tērējat ēku nomai. Čiekurkalna 1. līnija. Cik jums izmaksā gadā Čiekurkalna 1. līnija? Kāpēc jūs to nomājat no valsts? Kāpēc jūs nevarat sakārtot īpašumu tā, lai nebūtu jāsūta nauda no vienas kabatas uz otru kabatu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams par priekšlikumu?

M. Bondars. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsot par 9. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. - kolēģu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu par 11. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”) Tātad mums jābalso par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu nolasīt katra deputāta balsojumu par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Deputātu balsojums netiek nolasīts.

M. Bondars. 12. - kolēģu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates par 12. priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumam.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Pēc dažām minūtēm sāksies Eiropas lietu komisijas sēde, tātad - Saeimas Eiropas lietu komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Dūklavs, Andris Skride, Didzis Šmits, Vita Anda Tērauda, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Darba kārtībā - likumprojekts “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Pirms turpinām izskatīt šo likumprojektu, deputātei Jutai Strīķei ir paziņojums.

Strīķes kundze, jūs varat nākt šeit un varbūt... Tehniski vienkāršāk no tribīnes...

J. Strīķe (JK).

Kā mēs redzam, pārtraukuma laikā Juris Jurašs ir pazudis. Ja kāds no opozīcijas deputātiem to ir izdarījis (diez vai Juris ir aizgājis pats), tad es gribu jūs informēt, ka Krimināllikumā ir 180. pants - pants par zādzību. Tā ir noteikta mantiskā vērtība. Mums ir pavadzīme, mums ir čeks. Mēs varam pierādīt gan tās vērtību, gan arī ļoti viegli būs pierādīt, kas to ir izdarījis. Tā ka, ja tuvākajā laikā manta, mūsu manta, netiks atdota partijai atpakaļ, tad būs iesniegums policijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi.

Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Darba kārtībā - 12. priekšlikums, par kuru uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Troksnis zālē. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Gobzema kungs, vai nerunāsiet debatēs? Varat arī atteikties. (Starpsaucieni. Smiekli.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

12. priekšlikums... Runājot par 12. priekšlikumu, jāatzīst, ka daļa deputātu acīmredzot nav iepazinušies ar Saeimas kārtības rulli, kurā ir teikts, ka Saeimas Sēžu zālē drīkst atrasties tikai tie deputāti, kuriem nav atņemts mandāts uz konkrēto brīdi.

Bet, ja runājam par 12. priekšlikuma būtību, tad jāteic, ka pats svarīgākais šajā sakarā ir jautājums par prēmijām. Tātad... Lai visa sabiedrība saprot: tātad valdība vienmēr saka, ka tai nav naudas faktiski nekam, nu nekam nav naudas, vienmēr pietrūkst... 9,2 miljardi... naudas nav, bet, lasot attiecīgo normu, ko piedāvā pieņemt pozīcija, mēs redzam, ka runa ir par prēmijām - nezināma apmēra, nezināma lieluma, nezināma skaita un nezināmiem cilvēkiem. Prēmijas - par ko? Par to, ka varbūt nākotnē samazināsies valsts ārējais parāds un no tā... un prēmēti tiks cilvēki, kas to būs panākuši valsts pārvaldē ierēdniecības līmenī. Valsts ārējā parāda samazināšana ir valdības uzdevums. Valdība ir atbildīga par to, kāds ir valsts ārējais parāds, vai tas samazinās vai nesamazinās. Nevis kāds konkrēts ierēdnis kādā konkrētā ministrijā.

Otra lieta. Konkrētajā situācijā nav saprotams, kādi ir prēmiju noteikšanas kritēriji. Par cik procentiem ir jāsamazinās valsts ārējam parādam, lai prēmijas būtu? Un cik procentu apmērā no atalgojuma šīs prēmijas valsts ierēdņiem būs, ja tiks sasniegti attiecīgie rezultāti? Patiesībā šī priekšlikuma būtība šobrīd ir tāda, ka atkal nezināmā, no sabiedrības acīm slēptā veidā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tiek iedalīti līdzekļi, lai tā savējiem varētu tos iedalīt it kā prēmiju veidā, it kā par kaut kādiem sasniegumiem. Taču sasniegumu mērlente, atskaites punkts likumā nav noteikts.

Tas notiek laikā, kad nav iespējams atrast līdzekļus skolotāju algu palielināšanai. Tas notiek laikā, kad “bezvests.lv” ir jālūdzas uz ceļiem, bet joprojām nav atrasti 22 tūkstoši eiro cilvēku meklēšanas ierīcēm. Prēmijām vienmēr mēs atrodam uzreiz. Tas ir līdzīgi kā situācijās, kad valstī atrast pārsimt miljonus vai miljardu nav problēma. Bet, kad vajag atrast pavisam nedaudz, vienmēr ir ļoti lieli sarežģījumi, ļoti lielas diskusijas, darba grupas, apspriedes, vēstules šurpu turpu un tādā garā, kur tēriņi, iespējams, ir lielāki šo apspriežu organizēšanai, nevis budžeta līdzekļu piešķiršanai.

Šādu priekšlikumu nav iespējams atbalstīt, jo nevienā labas pārvaldības iestādē vai uzņēmumā neiedala līdzekļus prēmijām, pirms tās vispār ir nopelnītas. Neiedala līdzekļus prēmijām, pirms ir doti konkrēti kritēriji un noteikti konkrēti mērķi, kas jāsasniedz. Šai valdībai nav konkrēta mērķa, kas jāsasniedz. (Starpsauciens: “Ir!”) Valsts ārējā parāda samazināšana - kāds konkrēts mērķis valdībai šī gada budžetā ir attiecībā uz valsts ārējā parāda samazināšanu? Par cik procentiem? Kur tas ir rakstīts šajos dokumentos? Nevienā dokumentā neviena vārda. Par cik miljardiem mēs samazināsim valsts ārējo parādu tuvākā gada laikā vai tuvāko divu gadu laikā? Neviena vārda! Kāpēc neviena vārda? Lai to nevarētu izmērīt, un lai patiesībā valsts ārējais parāds palielinātos, tāpat kā tas jau ir palielinājies šogad.

Es lūdzu atbalstīt priekšlikumu, jo nekādu diskusiju pret priekšlikumu, kuru iesniedza deputātu grupa - Gobzems, Šmits, Sprūde, Benhena-Bēkena, Liepiņa un Stepaņenko -, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebija, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā faktiski pirms visiem priekšlikumiem skaidri un gaiši tika pateikts: “Mēs vienkārši noraidīsim visus opozīcijas priekšlikumus pēc kārtas.” Un tas notiek laikā, kad Latkovska kungs joprojām turpina savā skrīnšotā... skatīties telefonā ar Georga lentīšu krāsā apsietu kaklasaiti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nekomentējiet, lūdzu, kolēģus Saeimā! Runājiet par idejām un priekšlikumiem!

Debates slēdzu.

Kas komisijas vārdā piebilstams?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums tika izskatīts. Bija dažādi argumenti. Šodien šeit dzirdētie bija dažādi, nu, klāt tur par Georga lentītēm un vēl daudz kas... Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie deputāti! Tātad deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Sprūde, Augulis un citi lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu par 12. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 13. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 17. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 20. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 21. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Atgriežos pie jautājuma par pedagogu algām.

Es esmu jau iepriekšējā Saeimā rosinājusi un arī šajā Saeimā rosināšu noteikt Kārtības rullī to, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, kad tiek skatīts valsts budžets, tiktu translētas internetā. Kāpēc? Tāpēc, ka tikai tie cilvēki, kuri ir tiesīgi piedalīties komisijas sēdē, kuri ir saņēmuši caurlaidi un ir atnākuši uz to sēdi, vai tie deputāti, kuri ir komisijas sēdes dalībnieki, var redzēt dažādus brīnumus, kas notiek šajās sēdēs.

Šāds brīnums notika tad, kad pēkšņi vienā brīdī atradās nauda. Sāka čaukstēt papīrīši, sākās rosība. Tad mēs pēkšņi izdzirdējām labo vēsti - Latvijas Banka un “Latvijas Loto” mums dāvā piecus miljonus eiro skolotāju algām. It kā. Taču pantā ierakstīt to, ka šī atrastā nauda ir paredzēta tieši skolotāju algām, nepietika dūšas. Un tas, ko mēs šobrīd lasām, ir, ka šī atrastā nauda ir paredzēta valsts nozīmes reformu īstenošanai, kas principā nenozīmē pilnīgi neko. Un LIZDA ir lūgusi precizēt šo redakciju. Atkārtošu vēlreiz... Bet šis lūgums tika noraidīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Es aicinu jūs noraidīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

M. Bondars. Jā, kolēģi! Es gribētu teikt, ka nauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neatradās, bet vienkārši tika pārdalīta no tiem papildu līdzekļiem, kuri ienāca no Latvijas Bankas un “Latvijas Loto”. Tātad pārdales rezultātā visi šie līdzekļi, kuri tika papildus ieņemti, tika pārdalīti par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Tā ka nauda neatradās. (Dep. J. Stepaņenko: “Kur tad viņa bija? Kur bija tā nauda?!”) To es patiešām vēlētos teikt. Un mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nemeklējam naudu, jo Latvija nav brīnumzeme, kā jau es esmu teicis iepriekš. (Starpsauciens: “Ko tad jūs tur darāt tajā komisijā?!”)

Tā ka 22. - Ministru kabineta priekšlikums ir atbalstīts, attiecīgi precizējot... atbilstoši balsojumam par 82., 83. un 84. priekšlikumu... (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. No tribīnes tika lūgts balsojums. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 23. - deputātes Reiznieces-Ozolas un deputātes Čakšas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Būtiskākais atbalsts nevalstiskajām organizācijām no valsts budžeta tiek nodrošināts, izmantojot nevalstisko organizāciju atbalsta fondu, kuru administrē Sabiedrības integrācijas fonds. Šim gadam šobrīd budžeta projekts paredz 770 tūkstošus eiro, un atbalsts ir plānots divos darbības virzienos. Pirmais ir NVO darbības stiprināšana, kur organizācijām tiek sniegts atbalsts, ja tās darbojas noteiktās prioritārās jomās vismaz pēdējos trīs gadus. Otrais virziens ir NVO interešu aizstāvības stiprināšana, kas faktiski atbalsta NVO, kuru pamatdarbība ir saistīta ar interešu aizstāvību nacionālā līmenī.

Tiekoties ar nevalstiskajām organizācijām reģionos, ir redzams būtisks NVO atbalsta trūkums, proti, īpaša atbalsta programma reģionālās un vietējās nozīmes nevalstiskajām organizācijām. Mūsu priekšlikuma būtība ir tieši šāda - paredzēt 223 tūkstošus eiro šogad jaunam projektu uzsaukumam un jaunam NVO atbalsta virzienam, kuru administrētu Sabiedrības integrācijas fonds un kas būtu vērsts tieši uz reģionālās un vietējās nozīmes nevalstisko organizāciju atbalstu.

Kāpēc tas ir svarīgi? Mēs redzam, ka lielākoties līdzšinējos konkursos ir ļoti daudz pieteikumu un galvenokārt atbalstu saņem organizācijas no Rīgas, kuras ir lielākas, kuras ir pieredzējušākas, kuras tiešām arī vairākumā gadījumu strādā ar nacionāla līmeņa jautājumiem. Reģionālās un vietējās nozīmes NVO, piemēram, senioru klubi, invalīdu biedrības, kas organizē invalīdu dzīvi ikdienā, sākot ar sporta spēlēm un beidzot ar sociālo atbalstu, aktīvo sieviešu klubi, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, kas strādā novados un reģionu līmenī, vienkārši nespēj konkurēt. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu lietderīgi šādu atbalstu sniegt no valsts budžeta, nepaļaujoties tikai uz ārvalstu finanšu palīdzību, piemēram, Norvēģijas finanšu instrumentu vai citiem fondiem, kurus, protams, šīs organizācijas aktīvi mēģina izmantot.

Esam arī paredzējuši finansējuma avotu, līdzīgi kā visos citos priekšlikumos, kur ir izdevumi. Mēs piedāvājam arī šim līdzekļus sagādāt no tā, ka tiktu atcelti akcīzes nodokļa atvieglojumi diplomātu izmantotajiem tabakas produktiem.

Līdzekļi kopumā NVO atbalsta fondam nav pietiekami. Mēs redzam, ka jau šobrīd var atbalstīt vien ceturto daļu no visiem iesniegtajiem projektu pieteikumiem. Līdz ar to, es domāju, papildu finansējums noderēs īpaši situācijā, kad ir mainījusies uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība un ir gana liels un plašs atbalsts uzņēmējiem, kas vēlas ziedot nevalstiskajām organizācijām. Bet sistēma ir jauna, ne visi uzņēmēji ir pieraduši pie jaunās ziedojumu kārtības. Līdz ar to īpaši šogad, es domāju, finansējums būtu nepieciešams. Jā, paldies arī VARAM, kas, šī gada budžeta projektu veidojot, no savas puses NVO atbalsta fondam piešķīra papildu līdzekļus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Es tikai gribu vēlreiz atgādināt, ka tieši Juris Pūce šogad ļoti aktīvi strādā, lai beidzot pēc daudziem gadiem mēs panāktu būtisku finansējumu visam NVO sektoram. Un es gribu norādīt tieši iepriekšējai finanšu ministrei, kura vairākus gadus ir konsekventi noraidījusi visus sektora prasījumus par papildu finansējumu. Tagad mēs redzam, ka Dana Reizniece-Ozola ir tā galvenā sektora aizstāve. Kauns! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Bondars. Man ir tāda déj? vu sajūta. Atkal tiekamies tieši tajās pašās debatēs ar tieši tādiem pašiem argumentiem. Principā komisija kolēģes Čakšas un kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu neatbalstīja (Starpsauciens: “Kauns!”), bet, kā jau mans kolēģis Mārtiņš Šteins minēja, šī valdība, salīdzinot ar iepriekšējo, ir būtiski atbalstījusi NVO sektoru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 24. - kolēģu Čakšas un Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens.) Deputāti vēlējās balsot? Jā? Tad jums ir ātrāk jāpiesaka.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātes Andas Čakšas un deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 25. - kolēģu Stepaņenko, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Šmita, Gobzema un Liepiņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī Bondara kungs bija klāt toreiz, kad Saeima 2015. gada 17. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Viņš arī bija viens no parakstītājiem. Paldies viņam.

Šie grozījumi paredz, ka ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī cilvēki ar I grupas invaliditāti, saņem aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksā mazāk. Tā kā apjomu, uz kuru attiecas īpašā cena par elektrību, nosaka Ministru kabinets, es vairākkārt biju lūgusi Ministru kabinetu noteikt šai grupai maksimāli atbalstīto apjomu, kas jau sākotnēji tika piemērots daudzbērnu ģimenēm, un tie ir 300 kilovati stundā. Taču nesaprotamu iemeslu dēļ Ministru kabinets ir noteicis... ir izvēlējies šai grupai piemērot zemāko iespējamo apjomu, kas ir 100 kilovati stundā un atbilst maznodrošinātajiem kā aizsargātajiem lietotājiem piemērotajam statusam.

Esmu saņēmusi vairākus lūgumus no ģimenēm un cilvēkiem ar invaliditāti, no Invalīdu tiesību aizsardzības centra palielināt atbalsta apjomu, jo elektrības apjoma lietošana šādiem aizsargātiem lietotājiem ir attaisnojama ar specializēto palīglīdzekļu lietošanu un dzīvojamās telpas pielāgošanu cilvēku vajadzībām. Patlaban nodrošinātais atbalsts ļauj šādiem lietotājiem ietaupīt aptuveni... nedaudz vairāk kā piecus eiro mēnesī no elektrības rēķina. Tas tiešām nav daudz.

Ņemot vērā to, ka šim atbalstam ir pieteikušies kopumā līdz 12 tūkstošiem lietotāju, mēs varam secināt, ka šiem lietotājiem tas ir ļoti nepieciešams. Un lūgums pēc lielāka atbalsta ir pamatots. Palielinot atbalstu līdz 300 kilovatiem stundā, šī grupa varēs ietaupīt līdz 15 eiro mēnesī, kas būs jau ievērojams atspaids ģimenes budžetam.

Valsts ir daudzas reizes norādījusi uz to, ka tā īpaši rūpējas gan par daudzbērnu ģimenēm, gan par bērniem ar īpašām vajadzībām, un norādījusi to dažādos likumos. Taču lielākoties, cik ir novērojams, valsts politikā attiecībā pret īpaši aizsargājamām ģimenēm tām parasti ir paredzēts lielāks atbalsts nekā daudzbērnu ģimenēm, un tas ir pamatoti. Piemēram, tas pats transportlīdzekļa nodoklis, kas daudzbērnu ģimenēm jāmaksā 50 procentu apmērā, īpaši aizsargājamām ģimenēm nav jāmaksā vispār. Tāpēc tas būtu pamatoti - ievērot konsekvenci arī šī atbalsta piemērošanā Ministru kabineta noteikumos.

Ģimenes ar bērniem ar invaliditāti, kas ir saņēmušas... pieteikušās atbalstam par 2019. gada janvāri: bija aptuveni 2976 personas. Un cilvēki ar I grupas invaliditāti 2019. gada janvārī bija 10 011 personas. Taču šie skaitļi ir mainīgi mēneša un gada ietvaros. Par 2019. gada janvāri ģimenēm ar bērniem invalīdiem kompensācijas apmērs bija nedaudz vairāk kā 16 tūkstoši eiro. Un savukārt I grupas invalīdiem par 2019. gada janvāri kompensācijas apmērs bija 52,5 tūkstoši eiro. Tātad kopumā šādu pasākumu īstenošana no valsts budžeta prasīs aptuveni miljonu un 700 tūkstošus eiro gadā. Bet šis atbalsts būs neatsverams tiem, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kas nosaka Ministru kabineta uzdevumu paredzēt šo atbalstu Ministru kabineta noteikumos, palielinot to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Bondars. Komisijā 25. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Šmita, Gobzema un Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par 25. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.)

M. Bondars. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 55, atturas - 1. Līdz ar to šis ierosinājums netiek atbalstīts.

M. Bondars. Arī 26. - Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Sākot ar 2020. gadu, uzdot Ministru kabinetam izstrādāt normatīvo aktu paketi, kas paredz, ka daudzbērnu ģimenēs, proti, ģimenēs, kurās ir četri un vairāk bērnu, vienam no apgādātājiem piešķirt pilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi. Savukārt ģimenēs, kurās ir trīs bērni, piešķirt nodokļu atlaides palielinājumu par 20 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo periodu.

Šī priekšlikuma izskatīšanas laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atradās arī Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks. Viņš sēdes laikā internetā skatījās vīriešu modi, nevis aizstāvēja šo priekšlikumu. Šī priekšlikuma aizstāvēšana, Nacionālā apvienība, bija arī (Aplausi.) jautājums, ar kuru jums bija jānodarbojas šodien šeit, Saeimas tribīnē. Kāpēc šodien Saeimas tribīnē, lai aizstāvētu šo priekšlikumu, neatrodas Imants Parādnieks, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos? Vai viņš joprojām pēta vīriešu modi? (Starpsauciens: “Jurists!”)

Vēl viena lieta, kas ir būtiska konkrētajā situācijā, - ir jāuzsver statistika. Latvijā ģimenes, kurās ir kaut viens bērns, ir tikai 27 procentiem no visām mājsaimniecībām, savukārt ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu, ir tikai 1,8 procentiem no mājsaimniecībām, kurās ir bērni. Šis skaitlis ir katastrofāli zems. Un šis skaitlis parāda to, ka mūsu valstij, pastāvot šādai statistikai, nav nākotnes. Ģimenes ar bērniem - tai ir jābūt prioritātei. Valsts, kurai bērni nav prioritāte, iznīkst. Tāpēc es arī saku, ka šis budžets ir kā tāda viegli uzsildīta mannas putra bez attīstības. Ne īsti gatava, ne īsti ēdama. Stagnācijas budžets. Budžets, kas neradīs demogrāfisko sprādzienu.

Un jūs tur smejaties, jo jums svarīgāks par daudzbērnu ģimenēm ir viens nolādēts kartona Jurašs, kuru jūs te pa zāli meklējat budžeta pieņemšanas laikā! (Dep. J. Strīķes un dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.) Tas jums ir svarīgāks par bērniem! (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Tāda ir jūsu attieksme pret Latvijas cilvēkiem. Viens nožēlojams kartona gabals, nevis Latvijas bērnu nākotne! (Dep. J. Strīķes un dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Vienmēr ir grūti runāt pēc tik mākslinieciskas uzrunas, bet gribētos, pirmkārt, norādīt - juristam vajadzētu zināt, ka padomnieks nevar runāt no Saeimas tribīnes. Un, otrkārt, politiķim vajadzētu mācēt apieties ar statistiku un paskatīties, kā aizvadītajos gados ir pieaudzis tieši daudzbērnu ģimeņu īpatsvars Latvijā. Šie rādītāji ir sasniegti ļoti labi iepretim citām valstīm, bet, protams, ne gluži pietiekami.

Šis priekšlikums ir apsverams, bet tam ir pietiekami liela ietekme uz budžetu. Viens cits priekšlikums, kuru man gribētos redzēt iestrādātu nākamā gada budžetā un kurš sniegtu reālu labumu ģimenēm ar bērniem, būtu tas, ka šo neapliekamo minimumu varētu sadalīt abi vecāki. Jo šobrīd mēs redzam situāciju, it īpaši tajās ģimenēs, kurām nav augstu ienākumu, ka vecāki nevar pilnā apmērā izmantot šo neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem bērniem. Manuprāt, tur vairs nav argumentu, ka tam ir kaut kāda ietekme uz budžetu. Tas ir vairāk pareizuma jautājums, ka vajadzētu šādu principu ieviest un piemērot. Un es tiešām ceru, ka nākamā gada budžetā Finanšu ministrija atradīs līdzekļus, lai šo iespēju nodrošinātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Bondars. Jā. Gluži kā komisijā es vēlētos atzīmēt to, ka mēs šobrīd skatām 2019. gada budžetu. 2020. gada budžets parādīsies šeit, Saeimā, šī gada oktobrī, un tad arī varēsim spriest par tiem priekšlikumiem, kuri... ne tikai par šo, bet arī par citiem, kuri faktiski ir parādījušies kā 2020. gada budžeta priekšlikumi.

Paldies kolēģiem par centību. Un 26. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par 26. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 55, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāts netiek nolasīts.

M. Bondars. Arī 27. - kolēģu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! 12. Saeima ir atbalstījusi ManaBalss.lv iniciatīvu, pilsoņu parakstītu iniciatīvu, par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, un šeit atrodas deputāti... Kaimiņa kungs it īpaši ir balsojis par šo iniciatīvu. Un es patiesībā gribētu saprast, cik tad vēl resursos cilvēkiem ir jāsavāc šie paraksti, jo šobrīd arī caur Latvija.lv, cik es saprotu, tiek vākti paraksti par to, lai atceltu šo konfiscējošo nodokli vienīgajam īpašumam. Kas tad vēl ir jāizdara cilvēkiem - jāguļ pie Ministru kabineta teltīs vai jāiet uz ielām? Es vienkārši... gribētu saprast, kā, kādā veidā ietekmēt koalīcijas deputātu viedokli par to, ka patiesībā šis nodoklis... pie šī nodokļa būtu jāstrādā. Un vienīgais koalīcijas deputāts, kurš ir izteicis kaut kādu izpratni par šo nodokli, ir Kiršteina kungs. Viņš komisijā atbalstīja šo ideju konceptuāli, cik es saprotu. Mēs saņēmām vienīgi... teiksim, tikai no viņa šo solījumu - strādājot pie nākamā budžeta, padomāt par grozījumiem. Bet pagaidām balsojums komisijā bija “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Latkovska kungs, nezvīļojieties krēslā, nelauziet valsts mantu! (Starpsauciens: “Uz zemes sēdi!”) Nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam mājoklim, tāds, kāds ir Latvijā, izdzen Latvijas cilvēkus no valsts.

Latvijā ļoti daudzi, it īpaši cilvēki gados un cilvēki ar zemiem ienākumiem, nespēj samaksāt šo maksājumu, kas faktiski ir mākslīgs un būtībā atklāts veids, kā cilvēkiem atņemt viņu dzimtas īpašumus, kas ir radīti paaudžu paaudzēs.

Mēs šeit gribam, lai cilvēki atgriežas Latvijā. Sakiet, lūdzu, kāds iemesls cilvēkiem braukt uz Latviju, ja daudzbērnu ģimenes mēs neatbalstām, ja nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam mājoklim mums ir tāds, ka no mājām jāizvācas? Ja mēs nedomājam par parasto cilvēku, ja mēs domājam tikai par dzelzi un betonu, par būvēm, par koalīcijas vienošanos... Man liekas, ka šis ir tas brīdis, kad godīgi jāpasaka, ka tie balsojumi, kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija pret cilvēkiem, tāpat kā tie balsojumi, kas šodien ir pret cilvēkiem, ir tādi balsojumi, kurus jūs izdarāt ar nolaistām galvām. Varbūt šodien ir pienācis laiks jums pateikt, ka varbūt ir jāmainās un varbūt beidzot jums jāsāk balsot paceltām galvām par cilvēkiem, nevis nolaistām galvām par saviem krēsliem un savas neko nevarošās un neko nedarošās koalīcijas stabilitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Bondars. 27. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par 27. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 55, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojums netiks nolasīts.

M. Bondars. 28. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Īpaši godātie Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji! Vēlos jums atgādināt to, ko esat ielikuši savā 4000 zīmju programmā. Un tā ir valsts pārvaldes sektorā strādājošo darbinieku skaita samazināšana par 30 procentiem. Mēs esam snieguši Saeimā lēmuma projektu, par šo jautājumu saņemot balsojumu “pret”, bet tagad šis priekšlikums ir iekļauts budžeta projektā. Tas patiesībā ļautu mums ietaupīt naudu un to izlietot arī skolotāju algām. Taču nav saprotams, kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Vai tas ir tāpēc, ka jūs jau iepriekš esat vienojušies visus savus priekšvēlēšanu solījumus izmest miskastē? Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Beidzot premjers Arturs Krišjānis Kariņš ir atradis laiku atkārtoti ierasties uz Latvijas valsts budžeta pieņemšanu. Artur Krišjāni Kariņ, jūsu valsts pārvalde ir uzpūsta! Jūsu lepnais autoparks valsts pārvaldē ir uzpūsts! (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Par priekšlikumu!”) Jūsu valsts pārvalde ir jāsamazina...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Gobzema kungs! Runājiet par priekšlikumu!

A. Gobzems. ...par 30 procentiem. Jūs smejaties par to, ka valsts pārvalde ir uzpūsta. Jūs smejaties par Latvijas sabiedrību (Starpsauciens: “Par tevi!”), jo jūs, JKP, solījāt samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu par 30 procentiem. To jūs solījāt savā 4000 zīmju programmā pirms vēlēšanām. Un šo 4000 zīmju programmu ikviens vēl šodien var apskatīt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā. (No JK frakcijas: “Tavējos arī!”) Neviens no šiem solījumiem, tajā skaitā par budžetu... arī likumā par budžetu neviens no šiem solījumiem nav iekļauts.

Kāpēc ir jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits? Tas ir jāsamazina tā iemesla dēļ, ka tad automātiski atradīsim naudu gan skolotājiem, gan daudzbērnu ģimenēm. Un es paskaidrošu, kāpēc ir vēl jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits. Es esmu pāris mēnešu nostrādājis Saeimā (Dep. S. Riekstiņš: “Tu neesi strādājis nevienu dienu!”) un esmu pamanījis, ka šīs sēdes, kuras notiek aptuveni tādā pašā ritmā kā tagad... ka šeit, parlamentā, sēž deputāti un baksta telefonus, par kaut ko ņirgājas... Riekstiņš, kuru soda par konkurences pārkāpumiem, kaut ko skaļi sauc... (Dep. S. Riekstiņš: “Viņš ilgi tā muldēs?”) Un tā tās notiek. Ir sēdes, kurās tiek (Dep. J. Strīķe: “Par priekšlikumu neviena vārda nav!”) apspriests nekas...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

A. Gobzems. Principā tas ir tas jautājums... Kāpēc mēs mierīgi varam samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu? (Starpsaucieni.) Jo valsts sektorā strādājošie savā darba laikā faktiski ne ar ko nenodarbojas. Viena daļa, kas vismaz ir redzēta Saeimā... es nerunāju par visiem. Protams, valsts sektorā ir pietiekami daudz cilvēku, kas strādā ļoti rūpīgi un dara smagu darbu, bet tie cilvēki neatrodas šajā ēkā. Un to mēs redzam šodien, kad runājam par Latvijas valsts nākotni. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Latvijas politikā tāds cinisms, ar kādu pirms vēlēšanām tika pirktas iedzīvotāju balsis, solot samazināt valsts sektoru, nav bijis nekad iepriekš. (Starpsaucieni.) Šis cinisms būs tik ilgi, kamēr Latvijas sabiedrība to pieņems. (Starpsaucieni.) Es saprotu, ka šodien arī tiks noraidīts - jau kuro reizi noraidīts! - priekšlikums par valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanu.

Bet šajā sakarā es aicinu visu Latvijas sabiedrību (Starpsauciens. Smiekli.) to nepieļaut. Es aicinu Latvijas sabiedrību parādīt tiem ņirdzējiem par Latvijas sabiedrību un tiem melu solītājiem viņu vietu. Es aicinu protestēt, tāpat kā to drosmīgi ir darījuši skolotāji. Es aicinu Latvijas sabiedrību nebaidīties no koalīcijas deputātiem, kas iedomājas, ka viņi vienmēr varēs tā izturēties pret mūsu valsts cilvēkiem. Es aicinu Latvijas sabiedrību parādīt mums, Saeimas deputātiem, mūsu vietu. Un mūsu vieta ir kalpot un pildīt solījumus, nevis sēdēt, ņirgt (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.), gāzelēties krēslos, kā to dara Latkovskis, un bakstīt telefonus no rīta līdz vakaram, un runāt ne par ko šajās komisiju sēdēs. (No JK frakcijas: “Ej pie savas SASKAŅAS!”) Tas ir jautājums, kas ir būtisks, jo mūsu valsts cilvēki vairs nespēj pavilkt uzpūsto valsts aparātu.

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es aicinu vēlreiz pārlasīt Saeimas deputātu ētikas kodeksu, īpaši tā 7. pantu... pagaidiet, Valaiņa kungs! ...par to, ka deputāts nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

Man tiešām ir ļoti žēl, ka šeit, no Saeimas tribīnes, tiek aizvainoti arī Saeimas darbinieki, kas godprātīgi strādā. Es atvainojos visiem tiem Saeimas darbiniekiem, kuri strādā godprātīgi un ilgas stundas. (Dep. A. Gobzems: “Vajadzēja klausīties, Mūrnieces kundze, runu! Es neko neteicu par darbiniekiem!”) Un man ir ļoti žēl, ka tas bija jādzird šeit, no Saeimas tribīnes. Tā ir atvainošanās Saeimas vārdā visiem Saeimas darbiniekiem tai skaitā. (Starpsauciens.)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, man gribētos līdz galam nepiekrist iepriekšējam runātājam. Nav tā, ka valsts pārvalde netiek samazināta. Mēs šodien vienbalsīgi nobalsojām par grozījumiem Latvijas vides aizsardzības fonda likumā. Vismaz viena iestāde nav likvidēta, bet ir reorganizēta, sauksim to tā, un mūsu valsts pārvalde ir par... nebūšu precīzs, bet par 0,00 procentiem samazināta.

Priekšlikuma būtība tomēr ir... es nedomāju tās partijas, kas to nav solījušas, bet tās partijas, kas ir koalīcijā un ir to solījušas... samazināt valsts pārvaldi. Ja jūs šodien neatbalstāt šo priekšlikumu, tad esiet tik drosmīgi un pasakiet saviem vēlētājiem, kad jūs sāksiet reāli rīkoties, lai samazinātu valsts pārvaldi. Šobrīd es redzu tikai tādus vairāk palielinošus pasākumus atsevišķās ministrijās, nevis pasākumus, kas būtu vērsti uz valsts pārvaldes samazināšanu. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, tuvākajā laikā kādā no nākamajām kārtējām Saeimas sēdēm mēs varētu iesniegt jau konkrētu piedāvājumu par konkrētām ministrijām, kuras varētu apvienot, tā palīdzot jums pildīt savus vēlēšanu solījumus.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mūrnieces kundze, es jūs aicinu vēlreiz pārlasīt Saeimas stenogrammas. Es runāju par valsts sektorā strādājošajiem, kas atrodas šajā zālē (Starpsaucieni: “Nē!”; “Jūs teicāt ēkā!”), nevis par Saeimas darbiniekiem. Un konkrētajā gadījumā es runāju par komisijām, kur lēmumus pieņem deputāti, nevis cilvēki, kas apkalpo komisiju darbu. Un runāju par to, ka deputāti šajās komisijās... Es esmu daudzus jo daudzus gadus strādājis privātajā sektorā, un tik maz, kā strādā deputāti komisijās, runājot par neko, kuļot tukšu gaisu, es nekad dzīvē neesmu redzējis. (No JK frakcijas: “Par priekšlikumu!”) Pēdējā Juridiskās komisijas sēdē mēs stundu runājām par ģerboņiem, un viss, ar to arī viss beidzās. Tāda ir Latvijas valsts attīstība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Mēs visi gan dzirdējām, kas tika teikts no Saeimas tribīnes. Debates slēdzu.

Vai par priekšlikumu komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Bondars. Jā, kolēģi. Es vēlētos teikt, ka gan par 28. priekšlikumu, gan par citiem priekšlikumiem 2019. gada valsts budžeta likumprojektā mēs komisijā atļāvām izteikties jebkuram un tik, cik gribēja. Mēs izskatījām visus priekšlikumus, tai skaitā 28. priekšlikumu, un uzklausījām ikkatra sāpi. Bet komisija 28. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un arī par šo priekšlikumu deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 28. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 55, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. Kolēģi! Arī 29. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa ir ļoti labs veids, kā valstij sadraudzēties ar nodokļu maksātājiem. Tas ir pozitīvs veids, kā vilkt ārā no ēnas gan uzņēmējus, gan arī aplokšņu algu... potenciāli... aplokšņu algu saņēmējus. Un tas, ka ar katru gadu pieaug ienākumu deklarētāju skaits, liecina gan par to, ka cilvēki vēlas saņemt atpakaļ savu pārmaksāto naudu, gan arī par to, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas saņemt čekus par dažādiem pakalpojumiem, kā arī deklarēt savus ienākumus. Un... arī Bondara kungs neļaus man samelot... kopīgi esam rosinājuši 12. Saeimā jautājumu par pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par bērnu pulciņiem. Mēs redzam, ka patlaban situācija ir krietni uzlabojusies.

Taču mans priekšlikums ir patiesībā atkārtojums no 12. Saeimas priekšlikuma, kuru arī Demogrāfisko lietu centrs bija atzinis par labu. Tātad tam ir nākotne. Šis ir pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas piedāvājums - par mājokļa iegādi, remontu vai pārbūvi. Un tā ir ierasta prakse daudzās Eiropas valstīs. Mēs runājam par Igauniju. Šī sistēma teicami darbojas Igaunijā. Tā attiecas uz pilnīgi visiem, taču mans priekšlikums ir sākt ar daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Tas ļautu cilvēkiem ietaupīt līdz 200 eiro gadā un uzlabotu šo ģimeņu situāciju. Tādā veidā tas veicinātu arī šo pakalpojumu, būvniecības un pārbūves, remonta pakalpojumu, iziešanu no pelēkās zonas, kā tas ir veiksmīgi noticis Igaunijā.

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Es skatos uz Bondara kungu... es skatos... Es saprotu, ka man nav cerību, bet es tomēr lūgšu jūs atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Bondars. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 54, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis un Sprūde lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par 29. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā, ir!”) Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

M. Bondars. Jā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 30. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Starpsauciens.)

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Saeima 2018. gada 13. septembra sēdē ir nolēmusi, pamatojoties uz 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana”, uzdot Ministru kabinetam uzdevumu. Taču, ņemot vērā to, ka tā ir bijusi 12. Saeima... un, kā mēs redzam, šis budžets... šī valdība savā darbībā neievēro nekādas konsekvences... normas, es esmu kopā ar kolēģiem rosinājusi šajā budžetā paredzēt to, lai šī kārtība, kas paredz pārmaksāto nodokļu automātisku atmaksu, kas palīdzētu ļoti daudziem cilvēkiem, kuriem varbūt ir grūtības sastādīt visas šīs deklarācijas un saņemt attiecīgu palīdzību... lai šī kārtība tiktu paredzēta jau šajā budžetā. Un šīs sistēmas tiktu attiecīgi salāgotas, jo tas ir tikai sistēmu salāgošanas jautājums. Tas nav nekas sarežģīts. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, lai cilvēki varētu saņemt pārmaksātos nodokļus automātiski.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams? Nē?

M. Bondars. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātu Gobzema, Šmita, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un arī par šo priekšlikumu deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis un Sprūde lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 30. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 55, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiek nolasīti.

M. Bondars. 31. - kolēģu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Sprūdes, Gobzema un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par šo priekšlikumu detalizēti - īsti nav jēgas, jo par šī gada budžetu viss jau ir izlemts, godīgi sakot, bez kādām nopietnām debatēm gan komisijā, gan arī šeit; šodien parlamentā viss izskatās pēc tāda nožēlojama teātra. Bet labi. Ne par to.

Komisijā šis priekšlikums par samazināto PVN likmi ēdināšanas nozarē tika noraidīts. Lai gan paldies - Kiršteina kungs atbalstīja konceptuāli. Kiršteina kunga nav. JKP deputāti solīja, ka šo priekšlikumu varētu atbalstīt nākamā gada budžetā. Paldies arī par to. Es tikai vēlos atgādināt, ka ēdināšanas nozare vairākus gadus kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju ir strādājusi, lai ēdināšanas nozarē identificētu problēmas un iespējamos risinājumus, arī to, lai, samazinot PVN, fiskālais efekts būtu pēc iespējas neitrāls.

Bondara kungs, es ceru, ka jums izdevās atvērt e-pastu un iepazīties ar detalizētiem nozares pārstāvju priekšlikumiem un ka jūs, uzsākot darbu pie nākamā gada budžeta, tos visus ņemsiet vērā. Ja jums būs jautājumi, tad zināt, kur meklēt nozares pārstāvjus, ar kuriem pakonsultēties, kā saka, pirms atkal kārtējo reizi nocirst šo iniciatīvu saknē. Jo, lai cik dīvaini tas nebūtu, pirms vēlēšanām šo priekšlikumu atbalstīja visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas. Pilnīgi visas. Nu lūk!

Es tikai vēlos, lai līdz nākamā gada budžeta balsojumam katru reizi, kad būsiet kādā restorānā, jūs atgādinātu sev par šīsdienas balsojumu un to, kā jūs varbūt varētu balsot nākamā gada budžeta izskatīšanas laikā. Katru reizi, kad jūs iesiet garām kādam aizvērtam restorānam, atcerētos, kāds bija jūsu balsojums un kāds tas būs, iespējams, nākamā gada budžeta izskatīšanas laikā. Un katru reizi, kad kādam no jums gribēsies pazirgoties par kādu uzņēmēja iniciatīvu vai priekšlikumu, atcerētos, no kurienes nauda ieripo jūsu maciņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Latvijas Restorānu biedrība ir vērsusies pie deputātiem ar lūgumu atbalstīt šo priekšlikumu. Visiem deputātiem ir arī izsūtīta prezentācija par to, kādā veidā mēs visi esam no šiem nodokļiem ieguvēji. Restorānu nozare mūs baro, jo tā veido divus procentus no Latvijas IKP. Bet to, ka šī nozare ir ļoti smagā stāvoklī, atzīst arī pati biedrība. Tāpēc bija ļoti skumji klausīties Bondara kunga komentāros komisijā - kā tad tā? Viņi paši atzīst, ka viņiem ir grūti, viņi atrodas kaut kādā ēnā, un viņi paši prasa samazināt PVN. Tas ir līdzīgi tam, ka pie daktera atnāktu cilvēks un teiktu, ka viņam sāp, bet dakteris atbildētu - ko tu te vispār nāc? Aizej un nocērt pats sev galvu!

Es aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt šo priekšlikumu, it īpaši tāpēc, ka Reira kungs ir paudis atbalstu šim priekšlikumam un ir apņēmies samazināt PVN ēdināšanas nozarei. Būsim konsekventi! Lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

M. Bondars. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputātu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Sprūdes, Gobzema un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un arī par šo priekšlikumu deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par 31. priekšlikumu tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 56, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 32. - deputātu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Sprūdes, Gobzema un Stepaņenko priekšlikums. Arī tas nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Vispirms drusciņ par šī priekšlikuma būtību un tad vēl par šo to citu.

Samazinātā PVN likme pārtikai - es gribētu precizēt, ka tā nav jauna ideja, tā ir Zemkopības ministrijā izstrādāta ideja jau gadiem... Ir runa par svaigu vai atdzesētu pārtiku, nav runa par pārstrādātu pārtiku.

Par to, ko tas dotu. Par efektiem. Ja mēs skatāmies uz to jautājumu īstermiņā, tad, kā jau attiecībā uz augļiem un dārzeņiem redzējām, tas pirmām kārtām ļoti būtiski samazinātu ēnu ekonomiku. Gan augļiem un dārzeņiem, gan gaļai... īpaši šajās divās grupās. Ja skatāmies datus spoguļattēlā... proti, tas, kas uzrādās kā imports no Polijas uz Latviju, un savukārt tas, kas uzrādās kā patēriņš Latvijā... šie apjomi atšķiras divas līdz trīs reizes. Tas nozīmē tikai vienu - ka faktiski tās ir PVN shēmās ienākušas kravas, kas kaut kādā veidā Latvijā tiek nopirktas un patērētas, un par tām netiek samaksāti nodokļi vispār.

Nosakām, ka PVN likme ir pieci procenti, taču patiesībā varētu likt pat 10 procentus, jo piedalīties PVN karuselī neatmaksājas virs 10 procentiem, jo aptuveni tādas ir izmaksas, lai šo naudu, kā saka, atgūtu atpakaļ. Tādā veidā mēs esam ļoti būtiski jau šodien samazinājuši ēnu ekonomiku šajā jomā, kura skar augļus un dārzeņus, un pārējās nozares būtu tālāk skatāmas.

Kas vēl ir būtiski no ekonomiskā viedokļa? Proti, jau tik īsā laikā tas parāda, ka augļi un dārzeņi... proti, ar šādu likmi svaigiem un atdzesētiem produktiem ļoti būtiski pieaug Latvijas produktu īpatsvars tirdzniecībā. Viens piemērs. Latvijas Tirgotāju asociācija ziņo par “Rimi” tīklu, ka, pateicoties tieši šim samazinātajam PVN, “Rimi” tīkls pilnībā pārgājis uz Latvijā industriāli audzētām mellenēm pagājušajā gadā... un pat nokļuvis deficītā... Un te ir arī viena būtiska nianse. Es ļoti aicinātu turpmāk, par šo jautājumu diskutējot, neskatīties, kā tas bija līdz šim attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, 10 mēnešu periodā gaidot rezultātu. Šādi lēmumi rezultātus var nest tikai pēc diviem, trim, pieciem gadiem - gan pieaugumu ražošanā, gan pieaugumu tirdzniecībā. Desmit mēnešos - tas vienkārši nav nopietni.

Otra lieta, ko gribu pateikt. Šis faktiski ir tāds... nu, daļēji mūsu priekšlikums. Patiesībā tas ir Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa daļējs priekšlikums. Kariņa kungs gan neklausās. Bet es zinu diezgan droši, ka ja ne agrāk, tad no 2012. gada Arturs Krišjānis Kariņš neskaitāmas reizes ir publiski uzstājis, ka viens no grozījumiem, kas būtu jāveic nodokļu likmēs, ir samazināt PVN pārtikai. Turklāt - kāpēc es saku, ka daļēji tas ir Kariņa kunga priekšlikums? Daļēji... saprātīgajā daļā... Jo tas, ko mēs piedāvājam, ir svaigai pārtikai pēc būtības. Kariņa kungs piedāvāja visai pārtikai samazināt PVN. Tas patiešām dotu negatīvu fiskālu efektu Latvijai, jo mums ir ļoti daudz pārstrādātas pārtikas, kas nāk... kas ir importēta... un mēs šo PVN... un kurai nav karuseļa... un mēs šo PVN neiekasētu...

Tā ka patiesībā šodien aicinu daļēji atbalstīt Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa vismaz septiņus gadus ilgu politisko iniciatīvu. Kad viņš to realizēs, ja ne tagad, kad viņš ir premjers? Dosim viņam šo iespēju šodien, tagad!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies Šmita kungam. Es varu papildināt viņa teikto ar precīzu citātu no Kariņa kunga mājaslapas. 2012. gadā Kariņa kungs rakstīja: “Valsts budžeta “pārpildi” (pēdiņās) nevajadzētu iztērēt dažādos individuālos ministriju projektos, kas, visticamāk, skars tikai nelielu iedzīvotāju daļu. Tā vietā būtu daudz gudrāk pazemināt PVN uz ikdienas pārtikas produktiem, tādā veidā atslogojot dzīvi tiem, kam klājas ekonomiski visgrūtāk mūsu valstī.” Bet Kariņa kungs neklausās...

Godātie kolēģi! Arī Bondara kungs šajā Saeimā, saņemot šo priekšlikumu no vairākiem deputātiem, tostarp ZZS, izrādīja klaju nepatiku pret to, ka šo iniciatīvu ir parakstījusi arī Zaļo un Zemnieku savienība. Un viņš 17. janvārī teica tā: “Klau! Ziniet, kā darām? Darām tā - drīz būs jauna valdība,” - vēl nebija jauna valdība, tas bija 17. janvāris, - “atstājam šo jautājumu jaunajai valdībai! Budžeta paketē to visu izskatīsim, un miers mājās. Ko te plosīties šodien? Ko mēs velti laiku tērēsim? Ko mēs velti ēteru piesārņosim?” Tā ir ētera piesārņošana. Tas, ka Kariņa kungs grib palīdzēt mazturīgiem cilvēkiem... kur ir jūsu konsekvence, Bondara kungs?

Ja mēs runājam par pašu priekšlikumu un to, kādas debates bija par un ap šo priekšlikumu gan sociālajos tīklos, gan arī dažādos medijos... tas, kas izskanēja, bija dažādu veidu informācija. No vienas puses, bija pozitīvs efekts, bet, no otras puses, pēkšņi uzradās informācija, ka patiesībā samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem, ko mēs šobrīd izlīdzinām, ir nesis kaut kādu robu valsts budžetā. Tāpēc nāk prātā anekdote par grāmatvežiem. Grāmatvedi grib pieņemt darbā un viņai darba intervijā jautā: “Cik būs 2 + 2?” Grāmatvede atbild: “Un cik tad vajag, lai būtu?” - “Paldies, jūs esat pieņemta,” atbild grāmatvedei. Tātad tas nozīmē - kā mēs gribēsim sarēķināt, tā arī būs.

Situācijā, kad samazinātais PVN tiešām ir palīdzējis būtiski apkarot ēnu ekonomiku nozarē, palielinājis darbaspēka nodokļu ieņēmumus, radot jaunas darbavietas, būtiski palielinot vietējo ražotāju konkurētspēju un attiecīgi to produkciju padarot pieejamāku patērētājiem... šī situācija ir novērota attiecībā uz augļiem un dārzeņiem.

Visi šie pozitīvie rādītāji ir pamatoti ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, nevis kādiem pieņēmumiem, ko gan nevarētu teikt par alternatīvajiem aprēķiniem, par kuriem es tikko minēju. Un tie tiek pretstatīti šiem objektīvajiem datiem. Samazinātā PVN ieviešanas rezultātā tiek novērstas arī dažādas ar PVN krāpšanos saistītas shēmas, kā jau minēja Šmita kungs, un tas tik tiešām kļūst neizdevīgi. Par to mēs pārliecinājāmies, arī tiekoties ar uzņēmējiem.

Zemkopības ministrija pie PVN samazināšanas strādā jau vairāk nekā 10 gadus, un ir veikti pētījumi, kas apliecina, ka varam atļauties būt drosmīgi arī attiecībā uz pārējo pārtiku, jo tiešām ir pozitīvs ieguvums. Pretēji Excel tabulā redzamajām prognozēm šajā visā stāstā svarīgākais tomēr ir cilvēciskais faktors, un objektīvie rezultāti rodas, sabalansējot Excel ar cilvēcisko faktoru. Gaļa, olas, zivis, maize, piens - šī pamatpārtika nebūtu apliekama ar standarta PVN likmi, līdzīgi kā tas ir gandrīz jau visās Eiropas valstīs. Nesen mūsu rīkotā diskusijā ar pārtikas ražotājiem, tirgotājiem un ekonomistiem, uzklausot viedokļus, argumentus un pieredzes stāstus, mēs kopīgi secinājām, ka samazinātais PVN izskaudīs pelēko gaļas tirgu, kā jau tika minēts, palīdzēs maizniekiem izlīdzināt savus nodokļu maksājumus, bet olu ražotājiem veiksmīgi uzvarēt konkurencē ar poļu un ukraiņu ražotājiem.

Valsts būs ne tikai ieguvēja, saņemot papildu nodokļu maksājumus un sakārtojot pārtikas tirgu, padarot to drošāku un baltāku, bet valsts atbalstīs arī savus ražotājus un nodokļu maksātājus - jūsu, kolēģi, darba devējus.

Visbeidzot valsts būs pateikusi pašu galveno: es nevēlos iedzīvoties uz jūsu pamatpārtikas rēķina. Lūdzu atbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pagaidīšu, kamēr Kariņa kungs nokārtos savas lietas un tad sāks klausīties, tad es sākšu runāt. (Starpsauciens: “Piecas minūtes laika!”) Kariņa kungam budžets neinteresē, viņš sarunājas, kaut kādu klačiņu uzsit budžeta pieņemšanas laikā, bet es parunāšu par PVN, samazināto PVN.

2019. gada 31. janvāris. Latvijas Televīzijas Ziņu dienests ziņo: “Kopš Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviesa samazināto piecu procentu PVN likmi, nozarē ir palielinājies PVN maksātāju skaits, darbinieku atalgojums un apgrozījuma apjoms. Uzņēmēji atbalsta samazināto PVN likmi vēl vairākiem pārtikas produktiem.”

2019. gada 22. marts, pavisam nesen. Finanšu ministrs Reirs norāda: samazināto PVN likmi varētu piemērot restorāniem. Tikko mēs šodien Saeimā redzējām, kā tā “tika piemērota” (pēdiņās!) restorāniem. Kariņš, kurš šobrīd ir premjers, bet ir bijis politiķis iepriekš, pats ir norādījis, ka pārtikai ir nepieciešams samazinātais PVN tā iemesla dēļ, ka tā ir nozare un tās ir attiecīgu produktu grupas, kurās pastāv naudas atmazgāšana, naudas legalizēšana, PVN karuseļi un tamlīdzīgi.

Tas, ko es vēlos pateikt, - ka PVN, kas tiek samazināts pārtikai, ir gan palīdzīga roka trūcīgākajai sabiedrības daļai, gan arī milzīgs atbalsts vietējiem uzņēmējiem, vietējiem ražotājiem, vietējiem tirgotājiem. Es domāju, ka ir pienācis laiks mums sākt atbalstīt vietējos, Kariņa kungs. Un es domāju, ka, Kariņa kungs, šis ir temats, par kuru jūs pats esat runājis un kuru pats esat uzsvēris kā prioritāru. (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: “Nesarunājies ar zāli!”) Un varbūt jums, Kariņa kungs, vajadzētu par šo tematu uzkāpt tribīnē un to aizstāvēt kā premjeram. Jums ir visas tiesības! Jums ir tiesības pieņemt lēmumus, tiesības izstrādāt budžetu, bet jūs klusējat un klačojaties. (Starpsauciens: “Nevar klusēt un klačoties vienlaicīgi!”) Tāda ir jūsu attieksme pret Latvijas cilvēkiem. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas piebilstams komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Sprūdes, Gobzema un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un par 32. priekšlikumu deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus. Vai deputātiem ir iebildumi?

M. Bondars. Ir iebildumi! Ir!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 56, atturas - nav. Deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 33. - kolēģu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Sprūdes, Gobzemas (Smiekli.)... Gobzema, es atvainojos, un Stepaņenko priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien vēlreiz! Pirms nepilna gada viens no viena no lielākajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, faktiski arī Baltijā, īpašniekiem Andris Bite, plānojot jaunas rūpnīcas rietumu tirgiem atvēršanu Latvijā, veica... saistībā ar investīciju plānu viņš veica tādu salīdzinošu analīzi: kas notiktu, ja rūpnīcu izvietotu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Čehijā, proti, tajā zonā, kur mēs par ražošanas iespējām arī konkurējam reģionā?

Saskaitot visas izmaksas... Rūpnīca tātad universāla. Pamatrādītāji - 10 miljonu apgrozījums, 180 strādājošo, principā ir pilnīgi vienalga, kur to izvieto, tiešas izejvielu saites nav, izejvielas ir pārvietojamas. Ja mēs ņemam šo piemēru par rūpnīcas izmaksu sadārdzinājumu Latvijā piecu gadu garumā, proti, salīdzinām ar Lietuvu un Poliju, kur ir ļoti līdzīgi apstākļi, visus izdevumus saskaitot kopā, starpība ir aptuveni miljons eiro piecos gados - neizdevīgāk ražot ir Latvijā. Ar Igauniju - trīs miljoni. Faktiski tie ir tādi ļoti optimistiski peļņas rādītāji, kādus šajos piecos gados šāda veida rūpnīca varētu iegūt.

Mēs šobrīd valstī esam radījuši situāciju, kurā nav neviena iemesla, kāpēc atvērt Latvijā rūpnīcu. Galvenās izmaksu komponentes... kāpēc par to runāju šeit... ir divas. Viena ir energocena. Ir vēl daudzas citas - slimības lapas un tā tālāk. Ar to es šodien vēlreiz jums laiku nekavēšu. Es saprotu, ka nākamnedēļ mums par to būs plašas debates gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan arī Saeimas sēdē, proti, ar OIK un visu pārējo saistītais. Un otra komponente, protams, ir darbaspēka izmaksas. Tās ir tās divas komponentes, kas veido milzīgo sadārdzinājumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra var radīt arī... Latvijā rūpnieciskai ražošanai piesaistītas investīcijas vienkārši teorētiski nav iespējamas. Un ne tikai nav iespējams piesaistīt jaunas investīcijas. Ir sliktāk! Latviju pamet ražotāji, pārstrādātāji. Man neviens nav varējis atbildēt uz jautājumu, kāpēc, piemēram, “Aldaris” un “Rīgas Miesnieks” aizvēra savas ražotnes Latvijā, bet veiksmīgi strādā Lietuvā un Igaunijā, pie mums vienkārši tirgojot produktus? Tas ir tieši šis iemesls. Ja mēs to nekoriģēsim, bet 500 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir viena no korekcijām... Igaunijā jau kādu laiku ir 500 eiro... ja mēs to neizdarīsim, ja arī nākamgad, pēc pieciem un desmit gadiem turpināsim mīcīt tos pašus deviņus miljardus... varbūt pat mazāk vienā dienā... cenšoties apmierināt vajadzības pie aptuveni 27...

Un tas, starp citu... Jā, es paskatījos no jūsu, JKP, “3 × 500” programmas... tas ir bez jebkāda pārmetuma... šie 500 ir precīzi izpildāmi, absolūti pareizs solījums. Tikai nez kāpēc mēs šodien atkal balsosim “pret”. Ja kāds apgalvo, ka to fiskāli nevar atļauties, vienkārši ir jāsaprot: ja nevaram atļauties radīt vidi, kurā spējam konkurēt ar kaimiņiem, mēs tūlīt fiskāli nevarēsim vairs atļauties vispār neko. Es aicinu atbalstīt šodien... labi, atkal līgumi saslēgti, neatbalstīsiet, bet vismaz tad rīt sāciet pie šī jautājuma nopietni strādāt. (Dep. J. Strīķe: “Kļūtu par ministru - atbalstītu!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā... tātad nekas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputātu Liepiņas, Šmita, Benhenas-Bēkenas, Sprūdes, Gobzema un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par 33. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 54, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 34. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas priekšlikums atbalstu komisijā nav guvis.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Atkal mēģināšu pievērst jūsu uzmanību skolotāju algām. Lai gan Kariņa kungs šobrīd ir pagriezies ar muguru un viņu patlaban absolūti neinteresē tas, par ko viņam cenšas stāstīt opozīcijas pārstāvji, tomēr atgādināšu, ka pirms Saeimas vēlēšanām tika noslēgta vienošanās starp visām partijām un pedagogu arodbiedrību par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika pildīšanu, proti, ceļot zemāko mēneša darba algas likmi līdz 750 eiro no 2019. gada 1. septembra. Un šī ir vēl viena jūsu iespēja atbalstīt šo priekšlikumu, kas paredz skaidri un gaiši precīzu finansējumu pedagogu darba algas palielināšanai, nevis tā, kā jūs nobalsojāt Ministru kabineta piedāvātajā priekšlikumā... Samazinātā summa - septiņi miljoni eiro... Nevar vispār saprast, kādiem mērķiem...

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Lūdzu, balsojiet “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Bondars. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par 34. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 35. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šī ir vēl viena jūsu iespēja nobalsot par to, lai pirmsskolas pedagogi, kas audzina un izglīto bērnus no pusotra gada vecuma līdz četru gadu vecumam, tiktu finansēti no valsts budžeta, tādējādi nodrošinot vienlīdzību šiem pedagogiem.

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Bondars. Šis priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par minēto priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 36. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Bondara kungs! Cienījamie “Attīstībai/Par!”! Runāsim par zinātni. Par to, kā jūs plānojāt trīskāršot finansējumu zinātnei, un par to, ka patiesībā patlaban jūs nevēlaties atbalstīt 25 miljonu finansējumu zinātnei, kas ir paredzēts Zinātniskās darbības likumā.

Ir tikai viens koalīcijas deputāts, kas, izskatot šo budžeta paketi pirmajā lasījumā, iznāca un godīgi pateica... viņa iznāca un godīgi pateica, ka viņai ir kauns par to, ka zinātni mēs esam atstājuši novārtā. Beitneres-Le Gallas kundze, paldies jums par to, ka jūs esat atklāta! Pārējie kolēģi, balsojiet - balsojiet pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem! Jūs taču tāpat balsosiet “pret”, lai gan es aicinu jūs balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Tātad - nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par minēto priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 36. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 54, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiek nolasīti.

M. Bondars. 37. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī šis ir konsekvences jautājums. Runa ir par Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu. Jūs tagad droši vien nobalsosiet pret šo priekšlikumu, bet tas paredz atbalstu jūsu, koalīcijas, valdībai. Šis priekšlikums paredz to, ka finansējums valsts pētījumu programmām dažādām ministrijām tiek nodrošināts, lai kvalitatīvi pildītu ministriju darbu. Šādā veidā, kolēģi, jūs vienkārši apzogat paši sevi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par minēto priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 37. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiek nolasīti.

M. Bondars. 38. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti. (Starpsauciens: “Nepametiet Jurašu!”)

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies deputāti: Iveta Benhena-Bēkena, Jānis Dūklavs, Andris Skride, Vita Anda Tērauda, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Darba kārtībā - 38. priekšlikums, par kuru uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz noteikt, ka saskaņā ar Augstskolu likuma 78. panta septīto daļu tiek nodrošināts papildu finansējums ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās 20,8 miljonu eiro apmērā.

Lūdzu, godātie kolēģi, būsim konsekventi un atbalstīsim to, ko mums nosaka likums!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt Saeimas deputātu balsojuma rezultātus par minēto priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 49, atturas - nav. Deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 39. - kolēģu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis mūsu priekšlikums paredz noteikt, ka tiek piešķirts papildu finansējums augstskolu asistentu amata zemākās darba algas likmes pietuvināšanai vispārējās izglītības pedagogu zemākajai darba algas likmei.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par 39. priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)

M. Bondars. Jā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 49, atturas - nav. Deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 40.  - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz noteikt, ka tiek piešķirts papildu finansējums atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām” 700 tūkstošu eiro apmērā, kas arī nav izpildīts, tāpēc lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputātu Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 50, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par minēto priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi?

M. Bondars. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 40. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiek nolasīti.

M. Bondars. 41. - deputātu Šmita, Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Droši vien tā varētu būt tāda psiholoģiskā īpatnība, ja, piemēram, jūsu pagalmā uzrastos kāds brīvprātīgais, kas vienkārši sava prieka pēc uzkoptu celiņus, laistītu puķes. Pirmajā dienā jūs pateiktu: vai, cik jauki jūs strādājat, paldies jums! Varbūt otrajā dienā jūs jau viņu it kā nepamanītu, bet trešajā dienā vispār uzskatītu, ka tas, ko viņš dara, ir pats par sevi saprotams.

Tieši tas arī notiek ar biedrību “BEZVESTS.LV”, kas jau 10 gadus rūpējas par mūsu cilvēku drošību un mieru. Sirdsmieru. Gadiem ejot, šī biedrība ir stabili iemantojusi cilvēku uzticību un bijusi vienīgais glābiņš ļoti daudzām ģimenēm izmisumā.

Un tā patiesībā arī ir... Varoņi nav pieraduši lūgt palīdzību. Pie šādiem lūgumiem, iespējams, nav raduši arī atsevišķi deputāti. Jo tas ir pats par sevi saprotams, ja kāds ir varonis, bet arī varoņiem ir nepieciešama palīdzība. Kad es pirmo reizi satikos ar “BEZVESTS.LV” pārstāvjiem, viņi man godīgi pateica, ka ir grūti, bet viņi nespēj lūgt.

Šī biedrība, kā jau teicu, Latvijā darbojas kopš 2009. gada, un tās galvenā misija ir meklēt un atrast pazudušus cilvēkus. Kopā ar pēdējo atrasto cilvēku pavisam ir atrasti 109 cilvēki. Gan dzīvi, gan diemžēl miruši.

“BEZVESTS.LV” darbība ir tik specifiska, ka tai piedalīties projektos, piemēram, par kādu atsevišķu personu grupu atbalstu vai, teiksim, ideju popularizēšanu, ir ļoti sarežģīti un nav pat jēgas. Jo tas, ko viņi dara, - viņi nerīko konferences, viņi nedala bukletus, viņi vienkārši iet un meklē. Un, lai meklētu... tā meklēšana nav vienkārši staigāšana pa mežu, sēņošana. Šī meklēšana ir ļoti konkrēti organizēta darbība. Lai šī organizētā darbība nestu arī augļus un lai cilvēki tiktu atrasti, ir jārīko mācības. Ir jārīko mācības gan kinologiem, kuri palīdz brīvprātīgi, gan vienkārši brīvprātīgajiem. Un mēs zinām, ka arī šajā zālē ir cilvēki, kuri ir piedalījušies šajās meklēšanas operācijās. Un es varu pateikt no biedrības puses arī lielu paldies Dombravas kungam, kurš ir piedalījies puisēna meklēšanā. Un droši vien tie deputāti, kuri ir šajās operācijās piedalījušies, ir sapratuši, ka tā nav vienkārši pastaiga pa mežu, ka tas ir ļoti smags darbs - smags un izplānots darbs. Un tāpēc tas, ko lūgusi biedrība, vēršoties pie deputātiem, - tās nav vis kaut kādas abstraktas lietas, bet konkrēta brīvprātīgo apmācības rīkošana un konkrēta tehnika. Tā ir konkrēta tehnika! Jo, piemēram, kādu pazudušo mežā detalizēti meklējot ar drona palīdzību, kuram piemontēta termokamera, ir atrasti pēdējā laikā divi cilvēki, kuri ir bijuši jau uz dzīvības un nāves robežas. Tas nozīmē, ka šī biedrība ir izglābusi pēdējā laikā - pēdējā laikā! - divas dzīvības, kuras neviens cits nebūtu varējis izglābt. Un tas, ko viņi lūdz, - tās ir, piemēram, rokas termokameras - viena no pozīcijām. Rokas termokameras palīdz identificēt, kas tad īsti tajā mežā ir, - vai tas ir dzīvnieks, kas ir gulējis un atstājis vienkārši siltuma pēdas, vai tas tomēr ir cilvēks, kurš ir pavisam... jau gandrīz vai uz nāves robežas.

Tās nav vienkārši kaut kādas abstraktas lietas: “Ziniet, mēs jums kaut ko iedosim. Jums kaut ko vajag? Mēs sameklēsim.” Tā tās lietas netiek kārtotas šajā situācijā.

Kolēģi! Biedrība “BEZVESTS.LV” būtiski atvieglo policijas darbu. Un es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu - šo konkrēto priekšlikumu, lai biedrība “BEZVESTS.LV” varētu veiksmīgi turpināt glābt dzīvības un ienest mieru ģimenēs.

Lūdzu, balsojiet “par”!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lai sabiedrība saprastu, par ko ir runa. Runa ir par 22 tūkstošiem biedrībai “BEZVESTS.LV”. Un, lai sabiedrība saprastu, kā šis jautājums tika skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur tas tika noraidīts, tad ir jāsaprot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nevarēja atrast kaut vai Aizsardzības ministrijas papildus ziedotajos 60 miljonos 22 tūkstošus eiro. (Starpsauciens: “Kam nevarēja atrast?”)

Vēl viena lieta, kas ir jāpasaka. Šī lūgšana - tas jau nav tikai tā, ka tu tur aizgāji un tev atteica. Tad tevi dzenā ar neskaitāmām vēstulēm, tad tev it kā sola - kaut ko iedos, kaut ko neiedos. Un jūs paši redzat, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums ir noraidīts. Un, visticamāk, koalīcija šodien arī balsos “pret” to, lai biedrībai “BEZVESTS.LV” piešķirtu nieka 22 tūkstošus dronam, siltumkamerai, apmācībai, lai varētu atrast cilvēkus.

Es tiešām ļoti ceru, lai nevienam no šeit, zālē, klātesošajiem nebūtu tāda situācija, ka kāds ir jāmeklē un kādam no jums būtu jāvēršas pie biedrības “BEZVESTS.LV”, kas turklāt ir saņēmusi arī balvu “Latvijas lepnums”, cik man zināms.

Es saprotu, ka šī jautājuma izskatīšanā atkal man pretī veras noliektas galvas un jūtama tāda vienaldzība pret to visu. Bet, kolēģi, varbūt vismaz vienā pozīcijā, ja ne daudzbērnu ģimeņu vai skolotāju, vai valsts sektora samazināšanas, vai jebkura cita jautājuma izskatīšanas gadījumā... Jūs nevarat pārkāpt kaut kādus savus koalīcijas padomes līgumus. Bet varbūt vienā jautājumā jums jākļūst cilvēcīgiem. Jākļūst par cilvēkiem. Kur ir jūsu cilvēcība? Vai tā pazuda tajā brīdī, kad jūs devāt zvērestu? Jūsu zvērests taču bija kalpot Latvijas sabiedrībai. Varbūt vienu reizi...! Jo 22 tūkstoši - tie nav 110 tūkstoši Rinkēviča ceļojumiem. Es varu tikai palūgt jums: vienā pozīcijā esiet cilvēcīgi! Jaunie cilvēki! Jaunie deputāti! Kur ir jūsu cilvēcīgums? Kur tas ir izzudis? Kas ar jums ir noticis?

Es saprotu, ka man aiz muguras, sānos kaut kur pūš Viņķele, kas ir kļuvusi par ministri tikai tāpēc, ka cita darba viņai nebija, jo Saeimā viņa nebūtu iekļuvusi. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Bet jautājums ir par to, ka organizācija jums neprasa finansējumu pašām meklēšanas operācijām - viņi to dara brīvprātīgi savā brīvajā laikā, par velti. Viņi to dara Latvijas sabiedrības labā. Katrs atrasts cilvēks Latvijai - būsim ciniski; ja jau jūs esat ciniski, man arī jābūt ciniskai! - katrs dzīvs atrasts cilvēks Latvijas sabiedrībai pozitīvā bilancē ienes vismaz pusmiljonu. Vismaz, ja ne vairāk. Un jums ir žēl 22 tūkstošu.

Es jums lūdzu cilvēcību, un tas ir arī viss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Pozīcija! Opozīcija! Es saprotu, ka budžeta pieņemšana ir viens no tiem momentiem, kad atsevišķi cilvēki no opozīcijas var tikt pie tribīnes un izmantot laiku, lai parunātu par to, kādā veidā nedaudz uzskrūvēt emocionālo stāvokli sabiedrībā, kārtējo reizi pagaustos, cik valsts ir neizdevusies un cik valdība slikti strādā. Es ieteiktu Gobzema kungam - paņemiet Stepaņenko kundzi zem rokas, aizejiet iedzert tēju, Herbastress, vēl dažas lietas. Jautājums, kas attiecas uz šo organizāciju un uz nepieciešamību iegūt dronu, ir atrisināts. Aizsardzības ministrija palīdzēs, nevalstiskajai organizācijai drons būs, viņi varēs pildīt savas vēlmes un uzdevumus tik daudz, cik gribēs, tā ka nesatraucieties, nemaldiniet sabiedrību. Un paši neapmaldieties mežā, lai drons nebūtu jāizmanto jūsu meklēšanai!

Paldies. (Aplausi. Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pabrika kungs, ja mēs runājam par neizdevušos valsti, tad tas esat jūs, kas Latviju nesen nosauca par mazu ezīti. (Starpsauciens.)

Bet, ja mēs runājam par to, ka tikai tagad no Saeimas tribīnes jau otrajā lasījumā, kad visi priekšlikumi ir noraidīti, visi mani lūgumi pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas korekcijām ir noraidīti... tagad nākt no tribīnes kaut ko solīt... Mēs esam šos solījumus dzirdējuši. Turklāt konkrētais priekšlikums iekļāva konkrētas lietas. Un tas, ka tagad Pabrika kungs mums kaut ko sola, nenozīmē pilnīgi neko. Pilnīgi neko! (Aizsardzības ministrs A. Pabriks: “Es neko nesolu! Es tikai pateicu, kas ir izlemts!”) Jums bija iespēja to iegrozīt likumā, bet Pabrika kunga vārds nav likums. Un tā ir liekulība.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. (Starpsauciens.)

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Es domāju, ka Stepaņenko kundze...

Sēdes vadītāja. Pabrika kungs, vārds tika dots... (Starpsaucieni.) Pabrika kungs, jums netika dots vārds! Jums ir jāgaida, kamēr jūs pieteiks debatēs.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pabrika kungs, es atgādināšu, ka jūs pie varas esat kopš Šķēles laikiem kā Šķēles pakalpiņš, un valsts ir novesta līdz tam, ka “BEZVESTS.LV” ir jālūdz 22 tūkstoši. Ja opozīcija nebūtu nostājusies cieti šīs pozīcijas aizstāvēšanai, to vispār nesāktu risināt. (Dep. A. Lejiņš: “Kāds sakars?!”) Numur viens.

Numur divi. Tas, ko jūs solāt... jūs nesolāt izpildīt visu šo priekšlikumu. Jūs solāt, ka varbūt atradīsiet savos 600 un cik tur miljonos vienu dronu. Varbūt. (Dep. J. Strīķe: “Par priekšlikumu!”)

Pabrika kungs, jums jābeidz melot sabiedrībai un jābūt atklātam par to, ka vienīgā iespēja, kā 22 tūkstošus biedrībai “BEZVESTS.LV” iespējams šajā Saeimā un šajā budžetā iekļaut, ir tiem cilvēkiem, kas meklē pazudušos, lūgties, krist jūsu kā tādu kungu priekšā ceļos un lūgties... nevis, ka jūs paši to saprotat. Tikai tajā brīdī, kad par to sākas publiska polemika, jūs sākat domāt, ka tas varētu kaitēt jūsu reputācijai. Un tad jūs sākat kaut ko meklēt. Jums pašiem tas bija jāizdara! Tam nevajadzēja būt opozīcijas priekšlikumam vispār! Nevis tagad kāpt tribīnē un teikt, ka mēs to veiksim kā lielu varoņdarbu - atradīsim 600 miljonus budžetā... ka mēs vienu dronu spēsim atrast. Tas nav varoņdarbs! Tā ir ņirgšanās par cilvēkiem. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Šausmīgi negribēju runāt par šo. Šausmīgi negribēju, bet runāšu. Kolēģe Jūlija! Latvija nav cariste. Te nav cars, pie kā atnāk un saka: “Oi, iedodiet mums kaut kādu naudiņu!” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī naudu nedala. Un jūs to ļoti labi zināt. Jūs to ļoti labi zināt! Kāpēc jūs maldināt šos cilvēkus no biedrības “BEZVESTS.LV”? Kāpēc jūs to darāt? Kāpēc jūs maldināt sabiedrību kopumā un uzpūšat burbuli tur, kur nevajag? (Starpsauciens.) NVO fonds būtu tā vieta, kur šiem cilvēkiem vērsties, tā vieta, kur dabūt šo naudiņu, jo tur notiek konkursi.

Es saprotu, ka jūs esat no “Gods kalpot Rīgai!”. Es saprotu. Es saprotu, ka jūs neticat konkursiem. (Starpsauciens: “Bet jūs esat no Krājbankas?”) Es saprotu, jā. Es saprotu, ka konkursiem jūs vispār neticat, jo “Gods kalpot Rīgai!” ir citādāki konkursi, vai ne? (Dep. J. Stepaņenko: “Kāds sakars?!”) Pareizi? (Starpsauciens.) Ja? (No frakcijas SASKAŅA: “Par priekšlikumu!”)

Un visbeidzot... Un visbeidzot - kāds ir jūsu personīgais ieguldījums šajā stāstā? Kāds ir jūsu ieguldījums, Jūlija? Kāds? Ja jūs sakāt, ka 22 tūkstoši nav tik liela nauda, nu tad es varu teikt, paskatoties uz jūsu ģimenes ienākumiem, kuri ir (No frakcijas SASKAŅA: “Nesarunājies ar zāli!”) Valsts ieņēmumu dienestā ļoti labi redzami... publiskajā atalgojumā... Jūs taču varētu tos nieka... tos, kā jūs sakāt, nieka 22 tūkstošus noziedot, vai ne? A jūs - nekā! (Dep. A. Gobzems: “Jūs arī varētu, Bondara kungs!”) Tas, ko jūs darāt, - jūs mēģināt pārmest... pārmest mums par to, ka jūs neesat parādījusi pareizo ceļu. Jūs neesat pareizo ceļu parādījusi. (Starpsauciens.) Nemaldiniet! Nemaldiniet sabiedrību! Nemaldiniet biedrību “BEZVESTS.LV”! un sāciet darīt savu darbu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Starpsauciens: “Ooo!”)

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Pagājušajā ceturtdienā mēs visi bijām Ādažu poligonā. (Starpsauciens.) Vairākums... Vairākums no mums. Paši apzinīgākie deputāti apmeklēja NATO poligonu. Un tur bija šaušana ar kaujas munīciju. Jūs zināt, cik maksā viens lādiņš? Viens lādiņš no tanka maksā 70 tūkstošus eiro.

Aizsardzības ministra kungs, pasakiet mums, kāpēc armija nevar ietaupīt kaut vienu šāvienu un dot naudu tik labai organizācijai - biedrībai “BEZVESTS.LV”?

Es labi atceros Krišjāņa Barona ielu pirms vēlēšanām. Tur (Dep. R. Kola starpsauciens.), Krišjāņa Barona ielā, pie klostera stāvēja Pabrika kunga reklāma... kartona reklāma. Un blakus tai kartona reklāmai stāvēja bezpajumtnieki, gaidot bezmaksas zupu. Tā bija ļoti laba - ļoti laba! - alegorija mūsu valstij, kur jebkurš politiķis pirms vēlēšanām ir populists, bet pēc vēlēšanām - liberāls monetārists. (Dep. R. Kols: “To jūs uz sevi attiecināt? Jūs taču arī esat politiķis!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Man ir viens aicinājums Saeimai. Kolēģi, ir ļoti liela iespējamība, ka šo Saeimas sēdi skatās tiešraidē vai izvilkumus no tās redzēs cilvēki, kuri ir bijuši spiesti biedrības “BEZVESTS.LV” pakalpojumus lietot, meklējot savus tuviniekus, un bieži arī atraduši viņus, jau aizsaulē aizgājušus. Un varbūt mēs varētu vismaz par šādām lietām... Es aicinu visus neņirgāties savstarpēji (nešķiroju tagad, kurš to dara) un runāt “par” vai “pret”, runāt pēc būtības. Nevis meklēt kādu ar droniem, bet izdomāt, kā varētu tiešām sakārtot šo lietu, lai visi zinātu, ka ir, pie kā vērsties. Kaut vai tā ir sabiedriska organizācija, nevis valsts, lai, nedod Dievs, katram no mums līdzīgā situācijā būtu vēl viena liela cerība. Un vēl tiešām aicinājums atcerēties, ka mēs šodien esam sabiedrības pārstāvji, nevis kaut kādā tirgus laukumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputātu Šmita, Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes un Benhenas-Bēkenas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un arī par šo priekšlikumu deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. J. Strīķe: “Jā!”)

M. Bondars. Jā. (Starpsauciens: “Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 41. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 57, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 42. - deputāta Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šodien mēs skatām budžetu, un man kā ārstam vienmēr pirmām kārtām interesē veselības aprūpes joma un tās budžets.

Iepazīstoties ar to, man radās jautājums - kad pienāks brīdis, kad mēs sāksim glābt lēni mirstošo veselības aprūpes nozari? Šobrīd tas atgādina pacientu ar kādu hronisku slimību bez nepieciešamiem kompensējamiem medikamentiem, kurš neskaitāmi ilgas, garas, mokošas stundas gaida rindā pie speciālista, pie kura grūti tikt, savukārt ārsts darbojas ar bremzējošo e-veselības sistēmu, nemitīgām un neskaidrām likumdošanas izmaiņām par e-veselības apdrošināšanas divu grozu sistēmu, ar kuru tiek biedēta sabiedrība. Un visi cer, ka tuvākajā nākotnē notiks brīnums un situācija atrisināsies.

Dārgie kolēģi! Atgādināšu, ka mūsu valsts pamatlikums, Satversme, paredz aizsargāt cilvēka veselību un ikvienam garantē medicīniskās palīdzības minimumu. Latvija jau tā ir maza valsts, un katru gadu iedzīvotāju skaits sarūk. Kamēr mēs visi nesaprotam, ka problēmas veselības aprūpes jomā ir jārisina kompleksi un vispirms ar finansējuma palielinājumu, situācija nemainīsies. Mana ierosinājuma pamatā ir lielas bažas par veselības aprūpes sistēmas stāvokli. Veselības aprūpes finansējumam jau šobrīd ir jābūt vismaz četriem procentiem no IKP. Sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa” viena no prioritātēm vienmēr ir bijusi veselības aprūpe. Mēs vēlamies, lai Latvijā veselības aprūpes finansējums ilgtermiņā sasniegtu vismaz septiņus procentus no IKP. Mans piedāvājums ir gaužām vienkāršs - ik gadu palielināt veselības aprūpes finansējumu par 0,5 procentiem no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums sasniegs vismaz septiņus procentus.

Tālajā, pirms 11. Saeimas... mūsu šābrīža veselības ministre Ilze Viņķele, debatējot TV, kur es arī piedalījos, runāja par 4,5 procentiem no IKP. Nu jau 12. Saeimā... 2019. gads, un mēs joprojām neesam spējuši sasniegt pat četrus procentus. Kolēģi, ieskatoties jūsu priekšvēlēšanu programmās, var atrast brīnumu lietas. Man ar nožēlu jāatzīst, ka no koalīcijas partijām tikai partija “Attīstībai/Par!” savā programmā ir iekļāvusi veselības aprūpes finansējuma palielinājumu. Desmit gadu laikā tas ir palielināms līdz 10 procentiem no IKP, sasniedzot astoņus procentus no publiskā finansējuma un divus procentus no privātā finansējuma. Citu partiju programmās ir tikai atsevišķi fragmenti, kas attiecas uz veselības aprūpi. Tas tikai norāda, ka jaunajai koalīcijai veselības aprūpe nav prioritāte.

Cienījamie kolēģi! Visus solījumus jūs varēsiet izpildīt tikai tad, ja veselības aprūpes joma sasniegs adekvātu un pilnvērtīgu finansējumu.

Esmu par 2017. gadā uzsākto veselības aprūpes reformu un visām tām pozitīvajām lietām, kas tajā iekļautas. Taču vēlreiz un vēlreiz atgādinu: ja nebūs sakārtota veselības aprūpes joma un netiks palielināts finansējums, nebūs nekā cita. Veselības aprūpe ir pamats, balsts, uz kura turas pārējās nozares.

Šobrīd aizsardzības budžets jau sasniedzis divus procentus no IKP. Kā uzsvēra Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, Latvija pavisam drīz kļūs par ļoti labi apsargātu kapsētu, jo aizsardzības budžetu plāno palielināt vēl un vēl.

Lūgums atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Tātad nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputāta Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 43. - deputātes Švecovas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 44. - deputātes Švecovas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 45. - deputāta Pimenova priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es lūdzu atļaut man runāt septiņas minūtes.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

I. Pimenovs. Mēģināšu iekļauties īsākā laikā, ja drīkst.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Septiņas minūtes.

I. Pimenovs. Paldies.

Kolēģi! Budžets ne vien piešķir un pārdala naudu, bet arī uzdod izpildvarai veikt finanšu politikas pasākumus. Un par to ir mans priekšlikums.

Vairākumam Latvijas iedzīvotāju nav ne daļu pamatkapitālos, ne akciju, ne vērtspapīru. Viņu vienīgā bagātība ir mājoklis, kas nodrošina viņu dzīves stabilitāti, viņu dzīvošanu. Tie ir divu vai trīs istabu dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājās vai nelielu namu īpašnieki laukos.

Nekustamā īpašuma nodoklis, ar kuru apliek viņu mājokļus, sastāda ievērojamu ģimenes budžeta daļu. Šī ir mājokļa nenodalāmā daļa. Nav nekādas iespējas šo daļu samazināt vai izīrējot optimizēt, jo mājoklis tiek izmantots vienīgajam mērķim, proti, pašu dzīvošanai, un to pamest vai izmantot citām vajadzībām nav iespējas.

Savukārt vairāku mājokļu īpašniekiem tirgus piedāvā bez riska ģimenei iespēju iznomāt platības, kuras netiek izmantotas dzīvošanai, arī ieķīlāt nekustamo īpašumu bankā aizdevumu saņemšanai (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) vai tirgoties ar īpašumiem nekustamo īpašumu tirgū, tātad palielināt savus aktīvus uz infrastruktūras rēķina, kuru piedāvā brīvais tirgus. Nekustamā īpašuma nodoklim viņu ģimenes budžetā ir ievērojami mazāka daļa.

Īstenībā tā ir sociālās nevienlīdzības izpausme. Šādu netaisnīgu brīvā tirgus iespēju sadalīšanu novērš, piemērojot progresivitātes principu nekustamā īpašuma aplikšanā ar nodokli. Pieprasījums pēc šādas politikas ir acīmredzams.

Es atgādināšu, ka pirms diviem gadiem, vēl iepriekšējā sasaukumā, Saeima saņēma kolektīvo iesniegumu no 10 tūkstošiem Latvijas pilsoņu - iesniegumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”. Saeima uzdeva Ministru kabinetam izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības. Tomēr Ministru kabinets neatbalstīja nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, tā vietā rosinot mazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz nodokļa aprēķinu.

Ar ko ir beidzies tas stāsts? Man grūti teikt, es neatceros, bet rakstīja, ka tika izveidota kāda politiska darba grupa, kas vienojās virzīt uz valdību Tieslietu ministrijas priekšlikumu līdz 2020. gadam iesaldēt kadastrālās vērtības. Tikmēr portāla ManaBalss.lv pilsoniskajā iniciatīvā par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam jau ir savākti vairāk nekā 50 tūkstoši parakstu.

Es ierosinu šīs iniciatīvas skatīšanai likt punktu un budžeta likumprojektā nostiprināt valdībai uzdevumu, kas labi iederētos valdības rīcības plānā. 2014. gadā es iesniedzu priekšlikumu, kas, manā ieskatā, sociālo nevienlīdzību mazinātu efektīvāk un taisnīgāk nekā nodokļa atcelšana vienīgajam īpašumam. Un tas ir - ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamās dzīvojamās platības ieviešana. Togad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba grupa izstrādāja priekšlikuma normu, kas paredzēja, ka gadījumos, kad pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nosaka lielāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi nekā 0,2, 0,4 vai 0,6 procenti no kadastrālās vērtības, tiek piemērots atvieglojums, nosakot ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamās dzīvojamās platības daļu 20 kvadrātmetru apmērā par katru šajā dzīvesvietā deklarēto Latvijas valstspiederīgo personu. Tātad, piemēram, ģimenei, kurā ir trīs personas, par 63 kvadrātmetru dzīvokli būtu jāmaksā nodoklis tikai par trīs kvadrātmetriem. Pirms pieciem gadiem, kad valdības politiķi nodokļu progresivitāti vēl uztvēra kā revolucionāru matrožu uzbrukumu Saeimai, arī priekšlikums par dzīvojamās platības neapliekamo minimumu bija nolemts palikšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja atvilktnē.

Tomēr laiki mainās, un politiķu jaunajai un jaunākajai paaudzei es ierosinu noteikt, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1. oktobrim iesniedz Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kurā ir noteikta ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā dzīvojamās platības daļa par katru šajā nekustamajā īpašumā deklarēto Latvijas valstspiederīgo personu un kurš stājas spēkā jaunā gada 1. janvārī.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Bondars. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 46. - arī deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeima! Atkal uzdevums Ministru kabinetam. Galvenās Latvijas valsts problēmas ir šādas: kur dabūt naudu investīcijām un kā mazināt sociālo nevienlīdzību? Nabadzība moka cilvēkus, atņem viņiem spēkus pašu attīstībai, tāpat atņem resursus tirgus ekonomikas attīstībai. Naudas pietrūkst visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas nav vien Latvijas trūkums, bet visas eirozonas vaina. Ģenētiskais defekts izpaužas tādējādi, ka, cenām pieaugot, valstij nav iespēju aizsargāt savu ārējo konkurētspēju, devalvējot valūtu.

Nākamais cēlonis. Valsts nevar aizņemties pāri noteiktajam limitam, jo stingras taupības politika ierobežo valsts aizdevumus. Tātad divi finanšu politikas rīki valstī ir garām. Atliek vēl viens, kuru aktīvi izmanto Eiropas Savienībā un kura piemērošana tika uzsākta Latvijā 2017. gada augustā. To atbalstīja arī frakcija SASKAŅA, un šis rīks ir progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bet vai spēkā esošā šī nodokļa progresivitāte ir tā, kas pietiek Latvijai? Maz būtu teikt, ka tā ir sarežģīta. Tā izskatās pēc segas, kas sašūta no dažādu drānu gabaliem. Tas ir solidaritātes nodoklis, progresivitātes substrāts, tas ir regresīvais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums un klāt vēl progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Visu šo masīvo konstrukciju iedarbina uzreiz, un nav brīnums, ka dažreiz pat nodokļu administrācija nevar paskaidrot, kāpēc nodokļu maksātājam rodas nodokļu parādi. Arī progresivitāte nodokļu piemērošanā ir kūtra.

Pirms mēneša Eiropas Komisija pieņēma šā gada ziņojumu par Latviju, virzītu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Centrālajai bankai un Eirogrupai. Ziņojumā nav maz kritisku piezīmju par Latviju. Proti, citāts: “Kaut tirgū saņemto ienākumu nevienlīdzība ir mazliet lielāka nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nodokļu un sociālo pārvedumu ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ievērojami zemāka nekā citās dalībvalstīs. Tas atspoguļo sociālo pabalstu zemo finansējumu un vāju progresivitāti aplikšanā ar ienākuma nodokli.” Un tālāk: “Zema progresivitāte dod savu ieguldījumu ienākumu nevienlīdzībā.” (Citāta beigas.)

Progresīvā nodokļa piemērošana Latvijā ir nekonsekventa. Ja uzņēmuma ienākumi ir sadalīti dividendēs, tās ir apliktas ar 20 procentu ienākuma nodokli, un šī likme neprogresē, tā ir līdzena likme. Gan kafejnīcas īpašnieks, gan žurnāla Forbes saraksta personāžs maksā 20 procentus nodoklī. Tātad progresivitātes princips tiek piemērots algām, bet netiek piemērots dividendēm. Un te ir atbilde, kur ņemt naudu valsts pienākumu izpildei skolotāju un mediķu priekšā. Dividenžu aplikšanai ar ienākuma nodokli ir arī jāpiemēro progresivitātes princips. Sistēma ir jāreformē, un jāsāk ar solidaritātes nodokļa atcelšanu. Un te man ir sabiedrotais.

Pērnā gada decembrī, kad mēs skatījām likumprojektu par grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā, deputāts Juris Pūce, tagadējais ministrs, teica šādi: “Solidaritātes nodokļa ideja ir nodzīvojusi savu laiku. Tas tika ieviests mirklī, kad Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklim nebija progresīvo ienākuma nodokļa likmju. Tas ir frankenšteins - salipināts, samocīts, nespējīgs reāli funkcionēt, rada ievērojamu papildu slogu nodokļu administrēšanā uzņēmumiem, ievērojamu papildu slogu arī iedzīvotājiem. Īpaši greizs veidojums mūsu nodokļu sistēmā. Lupatu deķis, kas ir savilkts kopā ar dažādiem izņēmumiem. Izņēmumi izņēmumu galā.”

Labāk par Juri Pūci diez vai es varētu izteikties. Tālāk atkal par lupatu deķi. Un tas ir svarīgi: “Es domāju,” turpināja Pūces kungs, “ka tas ir izdarāms, iesniedzot 2019. gada valsts budžeta likumu paketi. Valdībai būtu jāiesniedz Saeimā likumprojekts par Solidaritātes nodokļa likuma atcelšanu (Starpsauciens: “Laiks!”), vienlaikus iesniedzot atbilstošus grozījumus...”

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

I. Pimenovs. Vai es varētu turpināt runāt, kolēģi?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsaucieni.) Bija jau apvienoti. (Starpsauciens: “Tas bija pie cita priekšlikuma!”)

I. Pimenovs. Tas bija cits...

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem ir... (Starpsaucieni.) Vai deputātiem ir iebildumi? Cik daudz papildlaika jums būtu nepieciešams? (Starpsauciens: “Stundu!”)

I. Pimenovs. Piedodiet...

Sēdes vadītāja. Cik daudz papildlaika jums būtu nepieciešams? Līdz divām minūtēm? (Dep. A. Kaimiņš: “Līdz pieciem!”)

I. Pimenovs. Līdz divām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

I. Pimenovs. Es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Jūs varat turpināt.

I. Pimenovs. Pateicos.

Līdz ar to mūsu kolēģis ierosināja izdarīt attiecīgus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai nodrošinātu progresivitātes principu, piemērojot vienu nodokli, nevis šo tandēmu... “katamarānu”, kuru tagad sauc par solidaritātes nodokli... plus iedzīvotāju ienākuma nodoklis. “Nav nekādu argumentu,” turpināja Pūces kungs, “kāpēc Latvijā būtu jāpastāv diviem darba samaksas nodokļiem. Un vēl, protams, tas prasa zināmu valdības apņemšanos to darīt, bet es patiešām jūtu šajā Saeimā lielu pārliecību,” turpināja Pūces kungs, “ka ir pienācis laiks, pastāvot progresīvajam ienākuma nodoklim, atteikties no šī bezjēdzīgā likuma.”

Līdz ar to es tuvojos savas uzrunas beigām un aicinu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu un uzdot valdībai iesniegt Saeimā līdz šā gada 1. oktobrim likumprojektu “Par solidaritātes nodokļa likuma” atcelšanu vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas no jaunā gada 1. janvāra nodrošina progresivitātes principa piemērošanu visu veidu ienākumu aplikšanā ar nodokļiem. Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 47. arī ir kolēģa Pimenova priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Mans 3. priekšlikums ir par Diasporas likuma nodrošināšanu. Kamēr deputāti Ārlietu komisijā un pēc tam Saeimas sēdēs debatēja par to, kas ir iekļaujams un kas nav iekļaujams diasporā, par citu apspriešanas tēmu kļuva labvēlīgu finanšu priekšnosacījumu izveidošana, lai diasporā esošos motivētu atgriezties Latvijā. Visbeidzot tika pieņemts lēmums: “Remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.” Es tagad citēju konkrēto likumu.

Bet pēc tam arī tika pielikts klāt, ka šī norma stāsies spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Lai šis process neilgtu bezgalīgi, es tomēr aicinu ieviest konkrētu termiņu budžeta likumā un līdz ar to iekļaut valdības rīcības plānā uzdevumu pieņemt šos grozījumus par nepieciešamiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar nolūku nodrošināt labvēlīgus priekšnosacījumus ārpus Latvijas esošajiem emigrantiem, kas ir Latvijai piederīgi, viņu turpmākai atgriešanai Latvijā. Es domāju, ka šis lēmums nav nekādā pretrunā ar līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, bet tas tikai atgādina valdībai, ka likumā noteiktais jāpilda. Un tas jau ir... nav Saeimas pienākums, bet gan valdības pienākums. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 48. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Frakcija SASKAŅA piedāvāja papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Ministru kabinetam, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, paredzēt 4 148 000 euro kompensāciju izmaksai denacionalizēto ēku īrniekiem.”

Es kā deputāte jau vairākas reizes esmu uzstājusies no šīs tribīnes, skaidrojot jums situāciju par to cilvēku grupu, kuri savā dzīvē jau 25 gadu garumā jūt klaju netaisnīgumu, kas ir denacionalizācijas rezultāts. Šī cilvēku grupa jūtas tā, kā to varētu raksturot... viņi nekad neaizmirsīs, kas ar viņiem tika izdarīts deviņdesmito gadu sākumā. Es jums varu teikt - mums ir viena grupa sociālajos tīklos, ar kuru mēs komunicējam. Un viņi joprojām cer uz to, ka Saeima varētu pat dibināt parlamentārās izmeklēšanas komisiju sakarā ar to, kas bija noticis deviņdesmito gadu sākumā attiecībā uz īpašumu denacionalizāciju.

Es domāju, ka diez vai šāda izmeklēšanas komisija tiks izveidota, bet, manuprāt, tā ir laba doma - pastrādāt arhīvos un papētīt šo tēmu, jo cilvēki tiešām vēlas zināt, kuri bija tie deputāti, kas ir pieļāvuši tik rupjas kļūdas.

Vēl viena kļūda ilgst jau 10 gadu garumā, proti, Latvijas Republikas likuma nepildīšana. Runa ir par likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nepildīšanu, kura notiek jau 10 gadu garumā. Un mūsu, frakcijas SASKAŅA, piedāvātais priekšlikums ir labot šo kļūdu un uzsākt Latvijas Republikas likuma pildīšanu attiecībā uz šo cilvēku (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Vajadzēja sākt Rīgas domē pildīt!”) grupu.

Paldies. Un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, balsojot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Viņķeles kundze, esiet tik laipna! Varat atnest glāzīti ar ūdeni man arī? Paldies.

Runājot par priekšlikumu, jāteic, ka šobrīd ir apmēram 1500 cilvēku, kam vajadzētu palīdzēt saistībā tieši ar denacionalizētām mājām. Apmēram 355 cilvēki tagad stāv rindā Rīgas pašvaldībā, domē.

Šis finansējums, ko mēs lūdzam, nav tikai uz valsts budžeta pleciem. Rīgas dome arī finansē pusi. Tāpēc, es domāju, šis priekšlikums ir atbalstāms.

Es ceru, ka jūs atbalstīsiet 3,57 miljonus šajā budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 49. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie deputāti! Tā kā valsts ekonomika aug, ir jāinvestē attīstībā, kas ilgtermiņā valsts budžetam dod pienesumu jeb papildu naudu. Ar investīcijām attīstībā mēs, it īpaši jaunās partijas, saprotam investīcijas cilvēkresursos. Salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību mēs varam redzēt, ka investīcijas attīstībā, pastāvot šādai pašai situācijai ekonomikā, viņiem nozīmēja investīcijas betonā - celt, piemēram, otro vai trešo baseinu Ventspilī... un tādas lietas...

Es domāju, ka... Mēs ar šo valdību tomēr esam nolēmuši mainīt šo situāciju, un tieši šis priekšlikums ir lielisks veids, kā to izdarīt.

Realitāte ir tāda: šobrīd tautsaimniecībā trūkst apmēram 3000 IT ekspertu, un vēl jo vairāk trūkst cilvēku, kas var apmācīt IT ekspertus pasaules līmenī. Tāpat mēs dzirdējām šeit... vismaz četri ministri nāca uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un stāstīja par to, ka viņiem trūkst IT ekspertu, lai ieviestu lielākos e-pārvaldes projektus... vai, teiksim, Latvijas kiberdrošībā, lai aizsargātu valsti...

Tātad man liels prieks, un es gribētu pateikt paldies Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai, kuras jau ir apsolījušas, ka budžetā meklēs un atradīs papildu naudu no saviem iekšējiem resursiem, lai veidotu starptautisku pasaules līmeņa IT programmu tepat Latvijā. Ar šādu programmu mums ir iespēja kļūt par pirmajiem Ziemeļeiropā un pavisam noteikti - par pirmajiem un labākajiem Baltijā. Tā ka liels paldies. Un ceram arī uz pārējo koalīcijas partiju atbalstu turpmāk.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Aplausi.)

Saprotu, ka komisija priekšlikumu ir atbalstījusi un deputāti arī atbalsta.

M. Bondars. 50. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 52. - deputātes Reiznieces-Ozolas un deputātes Čakšas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis jau atkal ir priekšlikums, kas paredz 223 tūkstošus eiro NVO atbalsta centram, Sabiedrības integrācijas fondam, reģionālās vietējās nozīmes NVO atbalstam. Mēs arī piedāvājam savu redzējumu par finanšu avotu.

Šteina kungam pilnīga taisnība, ka mēs neesam tie, kas skaļos vārdos un lozungos ļoti aizstāv NVO. Mēs to darām ar darbiem. Ja Šteina kungs būtu atvēris pagājušā, 2018., gada budžetu, viņš redzētu, ka bez NVO atbalsta centra ir piešķirti 350 tūkstoši jaunatnes organizācijām, 325 tūkstoši Labklājības ministrijai nevalstiskajām organizācijām sociālajā jomā, 73 tūkstoši eiro Tieslietu ministrijai represēto biedrībām. Tas nav viss atbalsts, ko iepriekšējā valdība ir nodrošinājusi nevalstiskajām organizācijām.

Šī gada budžetā šādu atbalstu es neredzu. Par spīti tam, ka jūs it kā esat lieli NVO atbalstītāji. Tā ka šis ir konkrēts priekšlikums, kā mēs varam vēl šogad pagūt noorganizēt konkursu. SIF tam ir gatavs, lai atbalstītu reģionālas un vietējas nozīmes nevalstiskās organizācijas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputātes Andas Čakšas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Arī par šo priekšlikumu deputāti Augulis, Krauze, Gobzems, Reizniece-Ozola, Čakša un citi ierosina nolasīt deputātu balsojuma rezultātus.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 52. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 53, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 53. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 54. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 55. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 56. - deputātu Stepaņenko, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas, Gobzema, Sprūdes un Šmita priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā jau iepriekš norādīja Ločmeles-Luņovas kundze un Sprūdes kundze, arī šis priekšlikums nosaka to, ka mēs gribam aicināt tomēr neizmest no Ekonomikas ministrijas budžeta finansējumu, kas bija paredzēts denacionalizēto namu īrnieku kompensācijām.

Un es gribētu saprast... kā jau pirmajā lasījumā mēs runājām... vai Ašeradena kungs, kas pagājušajā gadā solīja šo naudu un teica, ka nauda ir rezervēta šī gada budžetā, vai viņš ir kaut kādā veidā veicinājis to, ka šī nauda netiks piešķirta? Vai Nemiro kungs ir tas, kurš paskatījies uz šo pozīciju un pateicis: nu kam mums to vajag? Jo jūs esat koalīcija, jūs, es ceru, savā starpā tomēr sadarbojaties. Es ceru, ka jūs sadarbojaties, nevis pametat cits citam kādu jomu, kas ir visvairāk cietusi, un pēc tam te sēžat un smejaties par to, kā, piemēram, Šuplinskas kundzei neiet vai Nemiro kungam neiet. Kā tad īsti ir - kur ir jūsu koleģialitāte? Kāpēc šis priekšlikums par denacionalizēto namu īrnieku kompensācijām, kas tika solīts pilnīgi visiem šeit, no tribīnes, nav Ekonomikas ministrijas budžetā? Vairs nav. Mēs aicinām to atjaunot.

Lūdzu, balsojiet “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē, nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - deputātu Stepaņenko, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas, Gobzema, Sprūdes un Šmita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un arī par šo priekšlikumu deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

M. Bondars. Jā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 56. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 57, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 57. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 58. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam definē izglītības attīstības politikas virsmērķi - veicināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību personas attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Lai nodrošinātu iekļaujošās izglītības sistēmas pilnvērtīgu funkcionēšanu, nepieciešama psihologa, speciālā pedagoga, logopēda un pedagoga palīga pieejamība ikvienam bērnam ar speciālajām vajadzībām.

Pašlaik šo speciālistu likmes izglītības iestādēs ir nepietiekamas vai arī vispār šādi speciālisti nav pieejami bērniem ar speciālajām vajadzībām, it īpaši tiem bērniem, kam pedagoģiski medicīniskā komisija nav ieteikusi speciālās izglītības programmu. Gan izglītības jomas speciālisti, gan sabiedriskās organizācijas pievērš uzmanību tam faktam, ka pašlaik ārpus sistēmas paliek un atbalstu nesaņem bērni, kuriem vispār nav tā saucamo kodu, bet īpašās vajadzības ir.

Diemžēl mūsu pirmsskolas iestādes ne vienmēr ir gatavas uzņemt un pilnvērtīgi strādāt ar bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša uzmanība. Tāpēc bieži vien, nonākot skolā, izrādās, ka bērns nav iemācījies socializēties. Arī apmācības mājās neko labu nedod. Šādu bērnu nav mazums. Gan ļoti apdāvināti, gan tādi, kuriem ir viegli garīgie traucējumi un uzvedības īpatnības, bet kuriem nav diagnozes.

Bieži skolas nezina, ko ar viņiem iesākt, un vēlas tikt no viņiem vaļā. Lai topošo skolēnu problēmu skaits būtu zemāks, jānodrošina visiem pirmsskolas vecuma bērniem līdzīgas iespējas speciālo vajadzību atpazīšanai agrīnā vecumā, kā arī apstākļi savlaicīgai traucējumu novēršanai. Galvenais mērķis - bērna veselības un attīstības uzlabošana.

Atbalstot priekšlikumu nodrošināt papildu finansējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām” projektam, mēs dosim vispārējās izglītības iestādēm vairāk patstāvības un elastīguma atbalsta pasākumu nodrošināšanā bērniem ar speciālajām vajadzībām, un rezultāts būs tāds, ka bērni varēs saņemt atbalstu un palīdzību, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā.

Kolēģi! Ikvienam bērnam jau no mazotnes ir jābūt vērtībai sabiedrības acīs, tādēļ ikvienam bērnam ir jābūt vienādām tiesībām augt un izglītoties drošā un cieņpilnā vidē, kur bērnus neapdraud pazemojumi, diskriminācija, vardarbība vai izstumšana. Sociāli mazaizsargātie bērni ir pelnījuši valsts atbalstu.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu nodrošināt nepieciešamo finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 59. - kolēģu Čakšas un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir saistīts ar mācību līdzekļu atjaunināšanu bērniem ar dzirdes traucējumiem.

Man uzņēmumu vadībā ir mācījuši - ja atrodi problēmu, vienalga, kādā līmenī esi, tu šo problēmu pacel un nodod tālāk, lai tā tiktu atrisināta, nevis vienkārši to atstāj kā vecu papīru uz grīdas un paej tai garām.

Man par lielu pārsteigumu, es domāju, ka arī daudzi no jums būs pārsteigti par šo manu atklājumu... esot Latvijas Nedzirdīgo savienībā, uzzināju, ka pēdējā ābece bērniem ar dzirdes traucējumiem ir izdota 1987. gadā. Tā ābece arī manī raisīja ļoti labas izjūtas, jo tas gailītis uz ābeces vāka ir precīzi tāds, kā laikā, kad es sāku iet skolā. Bet visgrūtāk, man liekas, ir pieņemt to, ka 22. aprīlis ir Ļeņina dzimšanas diena, un bērni šodien mācās no šādas ābeces.

Es nezinu, ko par to domā Nacionālā apvienība. Jūs ļoti cīnījāties par valsts valodu skolās. Ko par to domā Jaunā VIENOTĪBA? Jo, balsojot “pret”, jūs balsojat par to, ka mācību līdzeklis ir ar šādu attēlu. Par to, ka 8. marts ir Sieviešu diena, par to, ka šāda grāmata joprojām ir pieejama bērniem. Bet smieklīgākais, ka finansējums, kas nepieciešams, ir tiešām salīdzinoši mazs.

Un tas, ko es lūdzu, ir atbalstīt šo priekšlikumu. Bet, ja neatbalstīt šobrīd, tad tiešām uzņemties šo atbildības problēmu sev. Jo runa jau nav tikai par vienu grāmatu. Nav runa tikai par vienu ābeci. Šiem bērniem ir nepieciešamas arī grāmatas matemātikā, dabaszinībās, angļu valodā... jo šiem bērniem pirmā valoda ir zīmju valoda. Un ļoti specifiski jāmācās. Tas, ka šī problēma nu jau 32 gadus visiem ir paskrējusi garām un neviens to nav pamanījis... Pirmā grāmata šādiem bērniem tika izdota 1926. gadā. Nākamās grāmatas tika izdotas 1950. gadā, 1966. gadā, bet pēdējā - 1987. gadā. Es domāju, ka būtu laiks 2019. gada 1. septembrī bērniem ar dzirdes traucējumiem sākt mācīties no mūsdienīgas ābeces. Lūdzu paņemt šo atbildības problēmu sev un, ja iespējams, arī atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Bondars. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - deputātes Andas Čakšas un deputātes Danas Reizniece-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 60. - frakcijas...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, pagaidiet! Un arī par šo priekšlikumu deputāti Augulis, Krauze, Gobzems, Reizniece-Ozola, Čakša un citi lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 59. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 54, atturas - nav. Līdz ar to balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 60. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies. Priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministri! Priekšlikuma būtība, no vienas puses, ir izbeigt un novērst netaisnību, proti, situāciju, kad augstskolu asistentiem normatīvajos aktos noteiktā darba samaksa ir zemāka par vispārējās izglītības pedagogu minimālo likmi.

No otras puses, izlabot attiecīgās nozares ministrijas ierēdniecības kļūdu aprēķinos. Vēl ir nepieciešams, lai arī augstskolu asistenti varētu saņemt vismaz 710 eiro kā zemāko mēnešalgas likmi. Atbalstiet to un atkal glābiet savu ministri un nozares godu. Es ar to domāju augstāko izglītību. Atbalstot šo priekšlikumu par papildu 500 tūkstošu eiro piešķiršanu šīs diskriminācijas un zināmā mērā arī kļūdas novēršanai, jūs būsiet pildījuši gan savus solījumus... Strīķes kundze, jūs būsiet pildījusi savus solījumus par pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafika pildīšanu... gan arī būsiet izrādījuši godavārda turēšanu kaut nedaudz... un pakāpeniskai finansējuma palielināšanai augstākajai izglītībai kopumā... Tas parādās valdības deklarācijā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu, apzinoties, ka asistenta darbu augstākās izglītības iestādēs veic tieši jaunie un potenciālie zinātnieki, kā arī tie, kas veidos ataudzi esošajai pedagogu jeb docētāju paaudzei. Mēs daudz dzirdam un deklaratīvi runājam par pedagogu, tajā skaitā augstskolu kolēģu, novecošanu un vidējo vecumu. Ir nepieciešamība piesaistīt jaunos doktorantus, kuriem, starp citu, pieprasām jaunas kompetences un zināšanas informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un svešvalodu prasmes un kuriem vajag zināt to visu ļoti augstā līmenī, lai veicinātu augstākās izglītības eksportspēju, internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju.

Mēs vēlamies (un šāda vēlme izteikta arī jūsu valdības deklarācijā, kā arī diskusijās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā), lai vismaz divas augstskolas būtu attiecīgā starptautiskā reitinga “TOP 500” grupā. Kā gan to var paveikt bez finansējuma, ievērojot jau pieņemtās likuma normas? Aicinu sākt ar šo - iespējams, mazu, tomēr attieksmes ziņā ļoti svarīgu soli.

Atbalstiet priekšlikumu! 500 tūkstoši - tie finanšu ministram un premjeram nav burvju zižļa vicināšanas vērti, bet gan tikai saprātīga lēmuma un attieksmes rādītājs.

Un vēl. Saprotu, ka disciplīna ir izvirzīta kā kvalitātes kritērijs. Tomēr ministre pret savu nozari... Padomājiet par to!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. - frakcijas Saskaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 61. - frakcijas Saskaņa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie koalīcijas deputāti! Man jāatzīst, jūs ar savu apātiju un pasivitāti šodien esat man sagādājuši nelielu pārsteigumu. Man, protams, nekad nav bijis nekādu ilūziju par šo koalīciju, bet jūsu nespēja un nevēlēšanās aizstāvēt savu budžeta projektu - nu, tas ir kaut kas! Es nebiju domājis, ka jūs esat tik demoralizēti, ka jums absolūti nav, ko teikt. Nu, ar retiem izņēmumiem. Labi. Tad tie daži, kuri izvēlas par kaut ko izteikties, demonstrē vai nu savu nekompetenci izskatāmajā jautājumā...

Sēdes vadītāja. Sāciet par priekšlikumu debatēt! Par 61., lūdzu!

V. Dombrovskis. ...vai, tā kā Bondara kunga gadījumā, savas dižās teatrālās iespējas. Vai... kurš no jums būtu gatavs debatēt pēc būtības? Es jums... lai būtu maksimāli vienkārši - divi punkti...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, esiet tik laipns! Sāciet debatēt pēc būtības par priekšlikumu!

V. Dombrovskis. Šis budžets ir Augstskolu likuma 78. panta pārkāpums.

Lūdzu, nāciet un aizstāviet savu pozīciju! Es saku: “Viens likums - viena taisnība visiem.” Likumi ir jāpilda gan valdībai, gan arī jums. (Starpsauciens: “Arī Rīgas domei!”) Acīmredzot jūs apgalvojat pretējo. Nu nāciet un paskaidrojiet! Aizstāviet savu pozīciju!

Punkts Nr. 2. Kariņa valdības deklarācijā... es skatos, ka paša Kariņa kunga nav... ir tāds 130. punkts, kurš saka: nodrošināsim valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai... bla, bla... panākot, ka vismaz viena universitāte... Nu, es pēc būtības, ja... Panākot (un tagad saturiski), ka vismaz viena universitāte iekļūst pasaules 500 labāko universitāšu vērtējumā. Ir tāds punkts? Ir tāds punkts.

Redz, pirms dažām nedēļām Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Tehniskās universitātes vadība skaidri paziņoja, ka šis mērķis ir sasniedzams, bet, lai to izdarītu... Gobzema kungs, es ne jūs, es koalīciju biju domājis... aizstāvēju... nepieciešami vismaz trīs gadi un papildu finansējums 60 miljonu eiro apmērā ik gadu uz vienu augstskolu.

Tad redz, šajā budžeta projektā nekā tāda nav. Nu kurš man, lūdzu, paskaidros, kā jūs plānojat izpildīt šo valdības deklarācijas 2. punktu? Kā? (Starpsaucieni.) Vai nu mēs atbalstām šo priekšlikumu, vai vēlreiz - vienkārši divi punkti. Kuram ir gan smadzenes, gan drosme, lūdzu, uz tribīni! (Dep. A. Zakatistova starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es saprotu, Mūrnieces kundze, ka jūs esat no koalīcijas, bet jums arī Mārtiņam Bondaram vajadzēja aizrādīt, kad viņš runāja par kādas deputātes vīru...

Sēdes vadītāja. Esiet tik laipns, sāciet runāt par priekšlikumu!

A. Gobzems. ...un aizrādīt arī pozīcijas deputātiem, ne tikai opozīcijas deputātiem.

Sēdes vadītāja. Sāciet runāt par priekšlikumu, Gobzema kungs!

A. Gobzems. Par priekšlikumu man ir jāsaka tas, ka priekšlikums ir loģiski pamatots, ja mēs runājam par “Latvenergo” peļņu un “Latvenergo” uzņēmumu kā tādu. Mēs to varam salīdzināt ar līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā, bet Lietuvā un Igaunijā šiem uzņēmumiem tā saucamā eBID ir aptuveni uz pusi vai pat par divām trešdaļām mazāka nekā “Latvenergo”. “Latvenergo” ir mākslīgi uzpūsts monstrs, kurš dzīvo pārāk labos siltumnīcas apstākļos. Mums ir milzīgs uzņēmums, kuram eBID ir ap 60 procentiem, ja nemaldos, vienlaikus mums ir dārgākā elektroenerģija, un mēs no šīs peļņas, kas, kā nesen lasījām, pat ir sasniegusi vairāk nekā 300 miljonus, kas ir prātam neaptverama peļņa vienam tādam uzņēmumam, tomēr nevaram atrast līdzekļus tam jautājumam, par ko Dombrovska kungs runāja.

Tas, ko es gribu pateikt... Es gribu pateikt, ka izglītība būtu tā nozare, kurai jārada siltumnīcas apstākļi, nevis siltumnīcas apstākļi mums būtu jārada elektroenerģijas nozarei, kurā tā jau ir augstākās cenas, kas neļauj kaut vai konkurēt ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Kā tas var būt, ka kaimiņvalstīs šie uzņēmumi ir pieticīgāki, bet elektroenerģija ir lētāka? Tāpēc ka mēs nepareizi apsaimniekojam šīs nozares. Kā jau es teicu, siltumnīcas apstākļos mums ir jānoliek izglītība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

M. Bondars. Nē.

Sēdes vadītāja. Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 62. - kolēģu Vucāna, Daudzes, Čakšas un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! 62. priekšlikums paredz finansējumu 343 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopu kompleksa uzturēšanai.

Šo radioteleskopu infrastruktūrā Eiropas Savienības un valsts ieguldījums ir vairāk nekā 10 miljoni eiro, kā rezultātā šie radioteleskopi ir atzīti kā pilnvērtīgi zinātnes infrastruktūras objekti ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pasaulē. Un es gribu atgādināt, ka šāds finansējums infrastruktūras uzturēšanai ir ticis piešķirts jau no 2016. gada - katru gadu, līdz pat 2018. gadam.

Šie radioteleskopi ir atzīti par unikālu infrastruktūru Baltijā, un šādu objektu nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Radioteleskopu uzturēšanai ik gadu nepieciešams infrastruktūras uzturēšanas finansējums, bet Ventspils Augstskolai, kuras struktūrvienība ir Starptautiskais radioastronomijas centrs, šādu līdzekļu nav. Jo valsts piešķirtais finansējums ir paredzēts Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības īstenošanai, tai skaitā augsti kvalificētu cilvēkresursu piesaistei, noturēšanai. Starptautiskajā radioastronomijas centrā jau šobrīd strādā vairāk nekā 40 zinātnieki, no kuriem... ik gadu pieaug ārvalstu pētnieku skaits.

Iepriekšējās Saeimās deputāti tālredzīgi ir atbalstījuši šāda unikāla objekta nepieciešamību un iekļāvuši vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā finansējumu Ventspils Augstskolas radioteleskopu infrastruktūras uzturēšanai. Ja mūsu Saeima neturpinās atbalstīt finansējuma piešķiršanu minētās infrastruktūras uzturēšanai, tad tas novedīs pie šīs infrastruktūras pakāpeniskas degradācijas un slēgšanas, tātad arī jau ieguldīto valsts un Eiropas Savienības līdzekļu zaudēšanas. Tas savukārt radīs neatgriezeniskas sekas zinātniskā potenciāla realizācijai ne tikai Latvijā, bet arī globāli - Eiropā un pasaulē.

Kā jau minēju, šāds finansējums ir ticis piešķirts laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam.

Un tagad speciāla atbilde deputātei Jutai Strīķei, kas te bļaustījās pa vidu, teikdama: “Lai Ventspils pašvaldība finansē to!” Šis radioastronomijas centrs ir vajadzīgs nevis Ventspilij un ventspilniekiem, bet gan Latvijas zinātniskajam potenciālam, kā arī Eiropas un pasaules radioastronomijas infrastruktūrai (Dep. J. Strīķe: “Tad Lembergs varētu samaksāt!”) astronomijas datu uztveršanai (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), pārraidei un pirmapstrādei. Šis radioteleskops ir daļa no vienotas sistēmas - Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas radioteleskopijas sistēmas. Un faktiski tā ir daļa no pasaules radioastronomijas megainstrumenta.

Ja mēs vēlamies atbalstīt Latvijas zinātni, par ko šeit visi tik daudz ir runājuši, tad valstij jāturpina finansēt šo unikālo iekārtu uzturēšanu.

Lūdzu atbalstīt 62. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. (Starpsauciens.)

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, pamodās gan Ventspils kolēģi.

Šo objektu deviņdesmito gadu sākumā valsts pārņēma no... nu, kā lai saka... Padomju Savienības, un tad, kad tas notika, uz Latviju speciāli tika sūtīta komanda, lai sagatavotu šī objekta nodošanu Latvijas valstij. Ko nozīmēja “sagatavot objektu”? Tas nozīmēja sadzīt naglas, dedzināt, izraut visu, izpostīt, sasist, ko vien varēja sasist vadības pultī un mehāniskajās ierīcēs, cerot, ka šo instrumentu nekad vairs nevarēs iedarbināt. Bet varēja. Trīs gadus zinātnieki entuziasti strādāja, lai instrumentu savestu kārtībā. Faktiski pelnīja naudu, remontējot televizorus, lai no darba brīvajā laikā varētu nodarboties ar zinātni un šo valsts nozīmes objektu saglabātu. Tas ir izdevies. Tas ir iekustināts, un tajā jau vairāku gadu garumā ir ieguldīti gan valsts līdzekļi, gan arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi kopumā apmēram 10 miljonu eiro apmērā, lai ar to varētu veikt valsts nozīmes pētniecības projektus.

Šis ir viens no retajiem pētniecības institūtiem, kas spēj tiešām aktīvi piedalīties ietvarprogrammu projektos kā viens no pilnvērtīgiem partneriem, ne tikai tērējot valsts naudu, bet piesaistot arī finansējumu no ārvalstu programmām. Vairāk nekā piecarpus miljonu apmērā jau tas ir izdarīts. Ja tam būs pietiekams atbalsts arī turpmāk, tad, es esmu pārliecināta, šie līdzekļi plūdīs aizvien vairāk uz Latviju.

Iepriekšējos gados šie uzturēšanas līdzekļi... ne tikai investīcijas ir piešķirtas no valsts budžeta. Šis ir pirmais gads, kad... pēdējos gados... izskatās, ka budžeta projektā tas nav iestrādāts. Es tomēr aicinu palīdzēt šos 343 tūkstošus eiro Izglītības un zinātnes ministrijai sagādāt, lai to objektu varētu uzturēt, jo tīri praktiski tas atrodas mežā, lielā, plašā teritorijā, kurā pat apsardze ir jānodrošina, jo ir ļoti bieži bijuši vandalisma gadījumi, kad nav bijis iespējams to nosargāt. Tam visam ir vajadzīgi līdzekļi. Jocīgi, ka par tādiem saimnieciskiem izdevumiem ir jārunā no Saeimas tribīnes, bet diemžēl tā ir realitāte Latvijas zinātnes vidē.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ministri! Izglītības un zinātnes ministrija vienmēr ir atradusi gan papildfinansējumu, gan iekšējās rezerves, lai atbalstītu tieši šo, teiksim tā, objektu. Es saprotu, ka jums ir grūti, un šajā brīdī man arī nav īpaši patīkami, ka Irbenes lokators atrodas tur, kur tas atrodas. Un tomēr. Tā ir vienīgā vieta īpaši šajā nozarē, kur Latvija var konkurēt zinātnē pasaules līmenī. Mums nav nekā līdzīga. (Starpsauciens: “Ir gan!”) Mums nav nekā līdzīga. Ja būtu, jūs minētu un noteikti pamanītos piešķirt papildu līdzekļus.

Es gribu uzrunāt tos deputātus, kuri šeit pārstāv augstāko izglītību un zinātni. Jūs arī esat zinātnieki, un jūs zināt, ko nozīmē kaut maza, tomēr stabila papildfinansējuma daļa, ko piešķir. Atbalstiet priekšlikumu, jo jūs atbalstāt Latvijas zinātni, nevis kādu vietējo objektu noteiktā pašvaldībā, turklāt ne tajā, par kuru jūs te runājat. Lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - deputātu Vucāna, Daudzes, Čakšas un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Par šo priekšlikumu deputāti Augulis, Krauze, Gobzems, Reizniece-Ozola, Čakša un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 62. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 55, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 63. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates par šo priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Dūklavs, Rihards Kols, Sandis Riekstiņš... ir, Vita Anda Tērauda, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Darba kārtībā - 63. priekšlikums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ministri! Pirms kāda laika no šīs tribīnes atgādināju koalīcijas partijām par priekšvēlēšanu solījumiem arī saistībā ar zinātni, aicināju atbalstīt zinātnes finansējuma palielināšanu. Tas aicinājums palika... pat nezinu, kā labāk raksturot - “diemžēl” vai “protams, kā ierasti un tradicionāli”... nesadzirdēts. Liku - saprāta robežās - cerības uz budžetu.

Finansējums zinātnei - 1,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, trīskāršot zinātnes finansējumu. Pazīstat? Šie solījumi palikuši partiju programmās, bet ne soli tuvāk šiem mērķiem nav tikts 2019. gada budžetā.

SASKAŅA tomēr ir darījusi savu darbu un iesniegusi priekšlikumu, jo nevēlas atbalstīt pieeju, ka vienu gadu dzīvojam tukšgaitā tādēļ, ka valdības veidošanas process ir ieildzis, ilgi neizdevās sadalīt amata krēslus. Es nevēlos atbalstīt budžetu īpaši tad, ja runājam par finansējumu izglītībai un zinātnei, kuru prioritātes lozungos nesa visas koalīcijas partijas un arī, Bondara kungs, jūsu partija.

Vēlos atgādināt par likumā noteikto valsts saistību pildīšanu. Finansējuma pieaugums zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrās daļas prasībām ik gadu jānodrošina ne mazāks kā 0,15 procenti no Latvijas IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.

Ekonomikas izaugsmes periodā nepildīt šīs saistības ir bezatbildīgi, vai ne, premjera kungs? Latvijas zinātnes un inovāciju finansējums ir katastrofāls jau gadiem ilgi. Neraugoties uz nepārtrauktiem solījumiem, tas nesniedzas pāri 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta un nekad nav izjutis ne treknos gadus, ne ekonomisko izaugsmi. Tas nepārtraukti ir krīzes periodā.

Joprojām saglabājas plaisa, Latvijas zinātnes finansējumu salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Vai par to jūs, Kariņa kungs, diskutēsiet ar citu valstu premjeriem, kad runāsiet par mūsu budžeta pieaugumu vai nepieaugumu Eiropas struktūrfondu kontekstā?

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji Ilgtspējīgas attīstības komisijā šā gada 6. februārī prezentēja rādītājus, kas uzskatāmi parāda, ka Latvijai ir viens no zemākajiem ieguldījumiem zinātnē. Un tas ir šķērslis, lai izkļūtu no stagnācijas. Vārds “zinātne” ir sinonīms vārdam “inovācijas”. Zinu, ka dažiem cilvēkiem esošais vārdu krājums neļauj saprast šādu vienkāršu teikumu, vismaz trīs no tiem varbūt nav saprotami, un tomēr. Vārds “zinātne” ir sinonīms vārdam “inovācijas”. Kur ir inovācijas, kas iet roku rokā ar uzņēmējdarbību, ir eksportspēja. Kur ir eksportspēja, ir arī valsts starptautiskā konkurētspēja. Līdzšinējā valsts politika zinātnes finansēšanā ir kampaņveidīga, brīžiem uz Eiropas Savienības fondu atbalsta iespējām parazitējoša, un šāda pieeja ir jāsauc pareizajos vārdos. Tā ir bezatbildība pret valsts turpmāko attīstību un Latvijas sabiedrību.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu, ņemot vērā to... Premjera kungs, visu cieņu jums, mēs esam atraduši arī avotu un aicinām ne tikai pildīt likumu, bet arī būt mazliet drosmīgākiem. Ja 3,5 tūkstošu bija žēl Irbenes lokatoram, tad varbūt 25 miljoni ir tā summa, kas palīdzētu jums nākamajā gadā atrast naudu gan skolotāju algām, gan arī augstākās izglītības finansēšanai. Jums es patiešām novēlu veiksmi, jo dziļi jūs cienu.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

M. Bondars. Nē.

Sēdes vadītāja. Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 64. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Arī nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Premjera kungs! Ministri! Valsts pētījumu programmas kā valsts pasūtījums zinātnē ir instruments, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru nepieciešamībai un risināšanai ir jāfokusē Latvijas zinātnisko institūciju darbs.

Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka valsts stratēģiski investē budžeta līdzekļus zinātniskajā darbībā. Tas radītu un rada labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, kas ir mūsu visu mērķis. Šis ir stratēģisks veids, kā zinātnisko kapacitāti reālā darbībā piesaistīt nozarēm, kā arī konkrētu ministriju darba kārtībā esošo problēmjautājumu izpētei un ilgtspējīgu risinājumu atrašanai, tai skaitā izglītībā. Ņemot vērā, ka šim procesam objektīvi ir nepieciešams zināms laiks, un to, ka jaunie politiskie spēki ar premjeru priekšgalā ik uz soļa pauž uzskatu, ka nozarēm ir nepieciešams izvērtējums un tam sekos reformas, aicinām īstenot starptautisko labo praksi un izmantot šo vērtīgo instrumentu - valsts pētījumu programmas -, piešķirot 2019. gada budžetā finansējumu tieši šo programmu īstenošanai.

Normatīvais regulējums pašlaik ļauj valsts pētījumu programmas īstenot un finansēt arī nozaru ministrijām (par to arī esmu jau no šīs kanceles runājusi). Tādējādi tiek veicināts valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktās nozarēs - ekonomikā, izglītībā, kultūrā vai kādā citā valstij prioritārā nozarē -, sekmējot jaunu zināšanu un prasmju attīstību, kā arī cilvēkresursu piesaisti nozarei.

Valsts pētījumu programmas mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozares ministrija. Un šīs programmas tiktu īstenotas projektu veidā. Projektus atlasītu atklātā projektu pieteikumu konkursā, izvērtējot tos atbilstoši administratīvajiem, zinātniskās kvalitātes un, ja nepieciešams, arī specifiskās nozares kritērijiem.

Latvijas zinātnei ir jāieņem atbilstoša loma tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā, jo tikai tādā veidā piedzīvosim labāku, labklājīgāku nākotni.

Kā zināms, Ekonomikas ministrija zināmā mērā divu miljonu programmas īstenošanu ir “noglabājusi”... Es ļoti ceru, ka tā tiks īstenota. Taču vēlos atgādināt, ka vēl deviņas ministrijas ir valsts pētījumu programmām pieprasījušas triju gadu laikā finansējumu no 7,4 līdz 10 miljoniem.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu nodrošināt finansējumu valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai rastu nozaru politikas prioritātēm atbilstošus un zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošiem nozaru problēmu jautājumiem, paredzot šim mērķim 7,4 miljonus eiro.

Un vēl maza piezīme. Droši vien tie cilvēki, kuri dzīvo... vai kuriem ir ne tikai vienas valsts pilsonība, zina... Kā zināms, starptautiskie pētījumi par tautsaimniecības ekonomisko attīstību pierāda noteikta (tas ir, vismaz 1,5 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta) un pastāvīga finansējuma zinātnei korelāciju ar valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Vēlreiz - lūdzu, atbalstiet mūsu valsts labklājības pieaugšanu, balsojot “par” šo priekšlikumu! Zinātnieki, it īpaši - jaunie, to noteikti pamanīs un novērtēs. Tas taču ir svarīgi arī jums, vai ne, valdošie?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nav, ja?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 65. ...

Sēdes vadītāja. 65., jā.

M. Bondars. 65. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Es lūgtu apvienot abus laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi debašu laiki? (Starpsauciens.) Iebildumu nav.

G. Daudze. Godātie kolēģi! Es vēlētos runāt gan par 65., gan par 66. priekšlikumu, jo to būtība ir vienāda. Proti, būtība ir tāda. Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai priekšlikumu, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ir tālāk virzījusi kā savu priekšlikumu nepiešķirt finansējumu olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstībai, kaut gan Izglītības un zinātnes ministrija publiski ir paudusi informāciju, ka uzsāktajiem sporta infrastruktūras objektiem finansējumu piešķirs.

Olimpiskie centri valstij dod būtisku pienesumu - pienesumu sporta attīstībai. To vidū ir arī valsts pirmais, 1994. gadā dibinātais, olimpiskais centrs “Ventspils”. Novērtējot olimpiskā centra “Ventspils” ieguldījumu, Latvijas Nacionālās sporta padomes 2016. gada 19. oktobra sēdē tika atbalstīts, ka Ventspils pilsētas pašvaldībai olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai tiks piešķirts finansējums, no 2017. gada līdz 2019. gadam katru gadu nodrošinot 1,55 miljonus eiro. Finansējums valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai tika apstiprināts, arī pieņemot likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam”. Lai realizētu šo kopīgo attīstības projektu, Izglītības un zinātnes ministrija šī gada 29. janvārī, tātad jau Krišjāņa Kariņa valdības sastāvā esošā ministrija, nevis iepriekšējās valdības ministrija, ir noslēgusi līgumu ar Ventspils pilsētas domi par 1,55 miljonu eiro valsts finansējuma piešķiršanu olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstības programmas īstenošanai.

Pamatojoties uz šiem dokumentiem un ievērojot tiesiskās paļāvības principu, olimpiskais centrs “Ventspils” ir veicis nepieciešamos organizatoriskos un tehniskos darbus, kā arī noslēdzis līgumus, ir saņemti rēķini, kuri, protams, nav apmaksāti. Valsts finansējums bija paredzēts ne tikai jauna peldbaseina, rehabilitācijas centra tehniskā projekta izstrādei, bet arī citiem nozīmīgiem sporta infrastruktūras objektiem. Jāuzsver, ka peldbaseina tehniskā projekta izstrādes darbi ir jau uzsākti pagājušajā gadā un līgums paredz šogad pabeigt projektēšanas darbus un veikt maksājumus.

Turklāt peldbaseina būvi vēstulē atbalsta arī Latvijas Peldēšanas federācija, jo šobrīd Latvijā ir tikai viens 50 metru garš peldbaseins, un tas atrodas Rīgā. Ar vienu peldbaseinu nepietiek, lai nodrošinātu starptautiska līmeņa sacensības tādā apjomā, kāds ir nepieciešams.

Infrastruktūras uzlabošanas darbi ir uzsākti, bet nav pabeigti arī nacionālajās sporta bāzēs, uzsveru - nacionālajās sporta bāzēs, piemēram, vasaras BMX stadionā, kā arī vieglatlētikas un futbola stadionā. Rēķinoties ar valsts finansējumu, 2018. gadā ir uzsākta 1997. gadā būvētās nacionālās sporta bāzes basketbola halles atlētikas zāles pārbūve. 2018. gadā ir veikti maksājumi par daļējiem atlētikas zāles un ģērbtuvju pārbūves darbiem, kuri jāpabeidz šogad.

Valsts finansējums paredzēts arī sporta nama “Centrs” svarcelšanas zāles paplašināšanai un sporta zāles grīdas pārbūvei. Vēlos uzsvērt, ka Ventspils pašlaik ir Latvijas svarcelšanas centrs, kur šobrīd esošā svarcelšanas zāle diemžēl nav piemērota kvalitatīvam sportistu treniņu darbam. 2018. gadā ir uzsākti svarcelšanas sporta bāzes izpētes darbi un izstrādāts skiču priekšprojekts. Finansējums ir nepieciešams, lai uzlabotu treniņu apstākļus valsts labākajiem svarcēlājiem - Rebekai Kohai, Ritvaram Suharevam, Artūram Plēsniekam un Vadimam Koževņikovam, kuri gatavojas olimpiskajām spēlēm Tokijā 2020. gadā. Šo zāli treniņiem izmanto arī citu sporta veidu augstas klases sportisti, kuri pārstāv mūsu valsti pasaules mēroga sacensībās, sasniedzot visaugstākos rezultātus. Gatavojoties olimpiskajām spēlēm, kā arī pasaules un Eiropas čempionātiem, treniņnometnes šīs halles atlētikas zālē aizvada Latvijas bobsleja izlase trenera Sanda Prūša vadībā.

Pašvaldība, paļaujoties uz principu, ka pieņemtie likumi un tiesiski noslēgtie līgumi ir jāpilda, nu ir situācijā, kad valsts var atļauties nepildīt līgumu, bet pašvaldībai saistības ar komersantiem būs jāpilda. Izglītības un zinātnes ministrija ir atļāvusies nepildīt šī gada 29. janvārī, tātad jau jaunās valdības pilnvaru laikā, parakstītā sadarbības līguma nosacījumus, kas paredz vismaz vienu mēnesi iepriekš informēt pašvaldību par ministrijas plāniem veikt izmaiņas finansēšanas kārtībā, slēdzot rakstveida vienošanos. Šāda vienošanās nav noslēgta.

Šāds bezatbildīgs, neizsvērts un prettiesisks politiskais lēmums par finansējuma nepiešķiršanu jau uzsāktiem projektiem nacionālajās sporta bāzēs tieši skars visu sporta nozari un it īpaši augstas klases sportistus. Atcerēsimies, ka iepriekšējās olimpiskajās spēlēs 2016. gadā Riodežaneiro mūsu valsti pārstāvēja 32 sportisti, no tiem 10 cilvēki jeb 30 procenti bija Ventspils atbalstītie augstas klases sportisti. Un tieši ventspilniece Rebeka Koha uzrādīja visaugstāko rezultātu šajā olimpiādē, izcīnot 4. vietu svarcelšanā.

Nav pieļaujams, ka politiskās varas maiņas dēļ valsts var nepildīt saistības, ko apņēmusies. Valstij saistības ir jāpilda un jānodrošina finansējums. It īpaši tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministriju šobrīd vada partija, kura iestājas par bezkompromisu tiesiskumu.

Es aicinu atbalstīt reģionālo sporta attīstību valstī kopumā pēc būtības, nevis balstīties uz politisko pārliecību, simpātijām un antipātijām, kuras var novest pie neracionāla un galu galā sporta nozari graujoša lēmuma pieņemšanas.

Es aicinu neatbalstīt 65. un 66. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministres kundze! Starp visiem šiem pārmetumiem, kas šodien ir izskanējuši par šī gada budžetu, es gribētu kādu pozitīvu noti ienest un teikt paldies gan bijušajai valdībai, kas principā ir sagatavojusi pamatu 2019. gada budžetam, gan arī pašreizējai valdībai Artura Krišjāņa Kariņa vadībā, visiem ministriem, kas ļoti īsā laikā ir spējuši sagatavot mums apstiprināšanai 2019. gada budžetu (to šodien skatām jau otrajā, galīgajā, lasījumā). Droši vien ne bez kompromisiem, ne bez piekāpšanās un sapratnes savā starpā. Un, es domāju, tos solījumus, ko mēs dzirdējām, protams, katra no ievēlētajām partijām centīsies pildīt un iespēju robežās tos atspoguļot nākamo gadu budžetos.

Par šo priekšlikumu konkrēti runājot, - jā, pēdējos četrus gadus valsts ir atbalstījusi gan nacionālās sporta būves, gan sporta objektus, kas tiešām... kur tiek organizēti daži starptautiska mēroga pasākumi. Un tā ir tikai ļoti maza daļa no tā, ko reģionos pašvaldības iegulda šajos olimpiskajos centros vai nacionālajās sporta būvēs.

Runājot par vienlīdzību vai taisnīgumu attiecībā uz reģioniem, jāteic, ka laikam šis princips gan nav īpaši ievērots. Jo, runājot par Latgales reģionu, šobrīd gribu runāt Latgales iedzīvotāju vārdā. Ne Daugavpils olimpiskajam centram... Un Rēzeknes olimpiskajam centram... Gadījuma raksturs... ir bijušas piešķirtas dotācijas no valsts nelielā apmērā... šobrīd... 2016. gadā ir bijuši 700 tūkstoši, 2017. gadā - 952 tūkstoši, 2018. gadā - 1,1 miljons. Man jāsaka, ja jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu, tad... Šogad ir vislielākais finansējums paredzēts Rēzeknes olimpiskajam centram, kas tiešām... Šī sporta būve, kas jau piecus gadus tiek būvēta, ir ar ļoti daudzām funkcionālām zālēm. Turpinājumā ir paredzēta arī ledus arēna, kas ir gan Rēzeknes pilsētas, novada... gan Rēzeknes Augstskolai un Valsts robežsardzes koledžai, gan daudzām Latgales pašvaldībām nepieciešama.

Tāpēc es tiešām lūdzu šobrīd atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu, arī valdības priekšlikumu. Un gribu pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai, kas ierosināja šo priekšlikumu, lai mēs varam arī Latgales reģionā nodrošināt olimpiskā centra darbību... nākotnē mūsu bērniem, jauniešiem un arī augstas klases sportistiem...

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. K. Feldmans: “Viktor, Rēzekne arī ir Lielo pilsētu asociācijā!”)

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es arī runāšu par abiem priekšlikumiem kopā. Un neatkārtošu to, ko jau Daudzes kungs teica par šo bezkompromisu tiesiskumu.

Šeit ir izveidojusies situācija, ka jau esošās valdības vārdā ir noslēgti līgumi (ja ir pareiza tā informācija, ko sniedza Daudzes kungs) un šobrīd viena puse šo līgumu nosacījumus grasās nepildīt. Gan jau, ka arī tā var.

Bet šodien no šīs tribīnes arī es dzirdēju to, ka vecā politika atbalstīja investīcijas betonā. (Dep. K. Feldmans: “Ventspili! Ventspili vecā politika atbalstīja!”) Tad ko šobrīd šis priekšlikums paredz? Tas paredz no viena betona citā betonā. Kur ir tā jaunā politika? Vai tiešām... ja reiz tiek pieņemts politisks lēmums neieguldīt betonā, tad kāpēc ar otru roku mēs tomēr ieguldām tajā betonā? Īsti nav loģikas. Ja reiz nauda atradās, to Izglītības un zinātnes ministrija varēja ieguldīt arī citur - varēja palīdzēt tai pašai Kandavas internātvidusskolai, varēja palīdzēt Tilžai, lai nebūtu jāaizver ciet. Tās arī ir vietas, par kurām teica, ka nekādu investīciju nav. Bet šobrīd mēs atrodam... jā, betonā neguldīsim, tomēr guldīsim!

Vienā no šiem projektiem es aicinu Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Sporta apakškomisijas vadītāju īpaši rūpīgi pasekot līdzi, kādā veidā tiek iztērēti publiskie līdzekļi. Tas attiecas tieši uz to priekšlikumu, par kuru mēs runājam, tātad uz investīcijām paralimpiskā centra attīstībā. Cik man zināms, tas nav pats baltākais projekts. Ir dažādas aizkulises ap to... Un aicinu pasekot līdzi tam, kādā veidā investīcijas tiek īstenotas, vai tur neieslēdzas valsts atbalsta mehānismi un citi dažādu veidu potenciālie pārkāpumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien! Tika pieminēta Sporta apakškomisija, un es arī par šo priekšlikumu varu teikt, ka esmu saņēmis neskaitāmas vēstules no olimpiskā centra darbiniekiem. Astoņdesmit procenti no viņiem šobrīd saņem minimālo algu. Viņi ir pret to, ka būvēs vēl kaut kādus baseinus, jo jau esošajiem darbiniekiem nespēj samaksāt normālu, pienācīgu atalgojumu. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Šis olimpiskais centrs... 51 procents ir pašvaldībai. Un jūs to zināt. Tātad pirmām kārtām tā ir pašvaldības atbildība. Es nesākšu šeit uzskaitīt, kādas ērces ir piesūkušās šim olimpiskajam centram un ar kādiem mīnusiem tas šobrīd jau darbojas. (Dep. G. Daudze: “Bet līgums ir jāpilda!”) Tāpēc, kolēģi, pirms jūs nākat to visu aizstāvēt un stāstāt, vispirms aizbrauciet pie olimpiskā centra darbiniekiem un aprunājieties ar viņiem! Es saprotu, ka jūs, ZZS, par Ventspili te celsieties un kritīsiet, gan jau par Dobeli arī, bet varbūt nevajadzētu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Dep. J. Strīķe: “Atkārtoties nevajag!”)

V. Valainis (ZZS).

Un tomēr par principiem. Pieminējāt Dobeli. Jā, par Dobeli mēs arī stāvēsim un kritīsim, un tā nav vienīgā pilsēta, par kuru mēs stāvēsim un kritīsim.

Man sevišķi interesanti ir tas, ka likās - šajā budžetā nebūs kvotu, bet šī tiešām izskatās pēc tādas lielas, varenas, treknas kvotas, kas tomēr šajā budžetā ir ielīdusi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Bondars. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 11, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 66. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tā kā iepriekšējie debatētāji pieminēja arī šo priekšlikumu, gribu atgādināt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka tomēr ne tikai Sporta apakškomisijai ir faktiski jāsāk nodarboties ar šo naudas līdzekļu pārdali, jo sporta apakšprogrammā sporta būvēm šajā brīdī ir 8,2 miljoni. Ja mēs paskatīsimies iepriekšējos gadus, tad vairāk ir bijusi orientēšanās uz dažādu profesionālo sportu atbalstu, kur, kā mēs zinām, savstarpēji cīnās farmācijas kompānijas, ne tik daudz sportisti. Un absolūti neesam pievērsuši uzmanību tautas sportam, jauniešu sportam un cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, kustību traucējumiem. Tāpēc šī ir faktiski pirmā reize, kad no valsts budžeta tiek piešķirta nauda Latvijas Paralimpiskā sporta centra būvniecībai. Nu, nekādas būvniecības nebūs, protams, par šādu naudu, kā jūs saprotat, bet būs sarīkots starptautisks konkurss, kas ļaus varbūt piesaistīt arī... ne tikai mūsu labākos arhitektus vai Baltijas valstu, bet arī Ziemeļvalstu... ar jaunām tehnoloģijām... Šeit es domāju ekoloģiskās, koksnes... dažādas līmētās konstrukcijas, kas ļaus ievērojami samazināt šo būvju pašizmaksu un pierādīt, ka betons un dzelzs izmaksā vairākas reizes dārgāk.

Tas ir viens.

Otrs. Pasaules mērogā Latvijas paralimpieši ir sasnieguši ļoti labus rezultātus. Ir zelta medaļas mūsu vieglatlētiem. Jūs zināt - lodes grūšanā, diska mešanā... Mums ir zelta medaļa šķēpmešanā sievietēm. Daudzi nezina, ka arī jāšanas sportā... Pasaules vicečempiona tituls paraiejādē pieder Latvijas sportistam. Un pašreiz ļoti strauji attīstās 24 sporta veidi, arī pavisam jauni, - ne tikai, teiksim, teniss, bet arī tādi kā kērlings, sēdhokejs un daži citi.

Bet kur ir problēma... atšķirībā no veseliem cilvēkiem? Privātajās sporta zālēs neielaiž, piemēram, cilvēkus ratiņkrēslos. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu ratiņiem ir vajadzīgi speciāli segumi. Jūs tur grozāties... un, lūk, šie smalkie, dārgie, par lielu naudu tukši stāvošie sporta kompleksi bieži vien negrib to atļaut. Tāpat, piemēram, vieglatlētikas sektorā, mešanas sektorā - jūs it kā sabojājat tur dārgu “Skonto” segumu vai vēl kaut kādu... Un tāpēc ir ļoti nepieciešams, akūti nepieciešams, lai valsts parādītu nu vismaz kaut kādu elementāru pieklājību. Turklāt šeit šī nauda nav paredzēta elitāram tenisa klubam... par pieciem miljoniem, ko mēs katrreiz apropriācijas kārtībā esam dalījuši, bet šie priekšlikumi skar tūkstošiem cilvēku, kuriem ir dažādi kustību ierobežojumi.

Es domāju, ka pirmo reizi valsts atbalsta tos, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs. Domāju, ka visi atbalstīs arī šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, jo tas būs lielisks stimuls un uzmundrinājums tiem cilvēkiem, kuriem ir kaut kādas ierobežotas spējas. Tas mazinās viņu atstumtību.

Un pats galvenais. Es gribu pateikt, ka, man liekas, šis ir pirmais priekšlikums, ar kuru mēs tuvojamies attīstītas Ziemeļvalsts standartiem sociālā nodrošinājuma ziņā ne tikai, kā jau es teicu, attiecībā uz veseliem cilvēkiem un sporta profesionāļiem, bet arī attiecībā uz cilvēkiem ar dažādiem ierobežojumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? Nē.

Bet no tribīnes tika lūgts balsojums arī par 66. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 67. - deputāšu Čakšas un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vēl viena problēma, kuru gribētu pacelt un tomēr pamest, lai tā nepaliktu, gaisā karājoties, saistīta ar dabas aizsardzību.

Jāsaka, mēs visi mīlam piedalīties dažādās akcijās, kas ir saistītas ar klimata pārmaiņām, mums patīk, ka jaunieši un bērni šobrīd daudz runā par klimata pārmaiņu ierobežošanu. Daudz par to runājam, bet tad, kad ir jādara darbi, - tad diemžēl viss nenotiek tā, kā tam būtu jānotiek.

Mans priekšlikums ir par to, lai Zemkopības ministrijā tiktu pārdalīts finansējums un lai šis finansējums būtu Valsts meža dienestam. Kāpēc? Jūs droši vien esat daudz dzirdējuši par situāciju, kāda ir Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā “Braki”. Ir runa par mikrolieguma izveidi “Braku” bioloģiski vērtīgajā aizsardzības zonā... par to, lai izveidotu mikroliegumu.

Kāpēc šāds mikroliegums netiek izveidots? Nevis tāpēc, ka Valsts meža dienestam būtu iebildumi pret to, ka šī tiešām būtu biotopam atbilstoša teritorija, kur ir veci vai dabiski boreāli meži, bet gan tāpēc, ka Valsts meža dienestam nav naudas, lai nolīgtu ekspertu un tiešām apstiprinātu šo mikrolieguma iespējamību. Tas radīja vēl vienu problēmu - ja šobrīd viena ekspertīze maksā vidēji no 300 līdz 500 eiro. Diemžēl man jāsaka, ka šīs institūcijas prakse ir nepamatoti atteikt mikroliegumu izveidi, un kopējā summa, par kuru es runāju - 97 tūkstošiem eiro -, ir tāpēc, ka vidēji gadā ir apmēram 240 pieteikumu uz mikroliegumiem. Tas ir stāsts par vides saglabāšanu. Ja mēs domājam par vides saglabāšanu, tad man ir lūgums Zemkopības ministrijai iekšēji atrast finansējumu, lai varētu aizsargāt šīs zaļās teritorijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - deputātes Andas Čakšas un deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Par šo priekšlikumu deputāti Krauze, Augulis, Gobzems, Reizniece-Ozola, Čakša un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus. Vai deputātiem ir iebildumi?

M. Bondars. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 67. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 57, atturas - nav. Līdz ar to balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 68. - kolēģu Valaiņa un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz četru miljonu piešķiršanu Satiksmes ministrijai 18 stacionāro fotoradaru uzstādīšanai uz Latvijas galvenajiem autoceļiem, lai kontrolētu vinjetes nomaksu smagajiem transportlīdzekļiem; šobrīd ļoti daudzi brauc, lieto mūsu ceļus un vinjeti nemaksā. No šī priekšlikuma ietekme... pēc četru miljonu ieguldījuma vismaz 10 miljoni varētu atnākt... pēc mūsu aprēķiniem. Ir citi aprēķini, kas parāda, ka tie ir 28 miljoni eiro, kas varētu ienākt valsts budžetā, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts.

Kolēģi, es aicinu... jūs šodien, visticamāk, neatbalstīsiet šo priekšlikumu, bet turpmāk Satiksmes ministrijai vajadzētu rūpīgi izvērtēt šo ideju un nākt ar savu priekšlikumu. Manuprāt, tas, ka milzīgas naudas summas no tām mašīnām, kas tranzītā brauc cauri Latvijai, ņirgājoties par Latvijas sistēmu, iet garām, nav atbalstāmi. Un tas jau ir diezgan plaši izplatīts. Uz valsts ceļiem eksperimentālā kārtā bija uzlikti divi fotoradari. Katrs no tiem uzskaitīja piecus miljonus, ko varētu iekasēt valsts budžetā. Tas ir tikai no diviem. Ir runa par 18 šādu fotoradaru uzstādīšanu, kas principā izslēgtu jebkādas iespējas apiet šo sistēmu un liktu tām ārzemju mašīnām, kas brauc tranzītā cauri Latvijai, maksāt nodevu, ko latviešu braucēji maksā, bet ļoti daudzi ārzemnieki izvēlas nemaksāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - deputātu Valaiņa un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 69. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 70. - deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Šmita un Gobzema priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šī gada budžetā Labklājības ministrijas prioritātes ir adopcija un bērni ar īpašām vajadzībām. Un tāpēc es uzskatu... mēs uzskatām, ka tas būtu tikai pareizi, ja tas būtu nevis tikai tāds vienreizējs pasākums, ko ministrija ir izcīnījusi budžetā, bet gan patiešām komplekss risinājums bērnu ar īpašām vajadzībām, konkrēti bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ģimeņu visaptverošam atbalstam.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1474 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” nav paredzēts nodrošināt ģimenes, kuras aprūpē bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ar specializētiem autokrēsliņiem bērnu pārvadāšanai transportlīdzekļos. Vienkārši līdz šim brīdim varbūt neviens nebija aizdomājies par šo jautājumu.

Kāpēc ir nepieciešami šie specializētie autokrēsliņi, un kā tie var atšķirties no parastajiem? Tās ir speciālas jostas... un arī speciāla forma... jo dažiem bērniem, piemēram, bērniem ar autismu... ja ir hiperaktivitāte, tad viņi mēģina atsprādzēties, braucot mašīnā, un tāpēc ir nepieciešama speciāla stiprinājumu sistēma jostām. Dažiem bērniem nepieciešama arī tā īpašā forma, jo ir lielāks atbalsts, lai viņi spētu bez sāpēm nosēdēt mašīnā ilgāku laiku.

Biedrība “Dižvanagi”, kura jau kopš 2008. gada īsteno socializācijas programmu bērniem ar invaliditāti un atbalsta sistēmas nodrošināšanu šo bērnu ģimenēm, ir reģistrēta Labklājības ministrijā kā sociālās rehabilitācijas institūcija. Šī biedrība ir vērsusies pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu aktualizēt šo jautājumu, jo patiesībā... Vairākas no biedrības redzeslokā esošajām ģimenēm pauž neizpratni par situāciju, ka, bērnam izaugot lielākam, netiek nodrošināta iespēja saņemt speciāli pielāgotu autosēdeklīti bērna drošai pārvadāšanai. Jo tik tiešām neviens nav iedomājies par to, ka arī bērnam, kurš ir sasniedzis, piemēram, 10 gadu vecumu, ir nepieciešams speciāls atbalsts, mašīnā braucot.

Un ko dara vecāki patlaban? Viņi ir spiesti... ņemot vērā to, ka cenas šādiem autosēdeklīšiem, kuri meklējami internetā, ir no 600 līdz pat 2000 eiro, bet, pēc “Dižvanagu” informācijas, speciālā cena šiem sēdeklīšiem ir līdz pat 4000 eiro, vecāki nevar atļauties šos autokrēsliņus, bet, tā kā viņiem jāvadā bērni uz procedūrām, viņi ir spiesti reizēm pielāgot standarta autokrēsliņus... aprīkot tos ar kaut kādiem speciāliem abduktoriem un vēl kaut kādām papildu ierīcēm. Un tas principā diemžēl arī izraisa drošības riskus, jo parastais autosēdeklītis nav paredzēts tam, lai to kaut kā vēl pilnveidotu.

Šī tik tiešām ir problēma, kas ir skārusi apmēram 1600 ģimeņu, kurām varētu būt nepieciešamība pēc šiem specializētajiem autokrēsliņiem. Pēc mūsu aprēķiniem, ja mēs ņemam, piemēram, autokrēsliņu, kas maksā 1650 eiro... mēs paskatījāmies, kāds tas varētu būt... pēc šīm kalkulācijām, šis vienreizējais pasākums varētu izmaksāt 2,9 miljonus eiro no Labklājības ministrijas budžeta. Bet tas arī būtu papildinājums tehnisko palīglīdzekļu bāzei un ļoti liels atbalsts šīm ģimenēm, kuras audzina bērniņus ar īpašām vajadzībām.

Es jūs aicinu ja ne atbalstīt... jūs šoreiz varbūt arī neatbalstīsiet... bet tiešām aizdomāties par šo problēmu un iekļaut to savā dienaskārtībā. Bet - es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Šmita un Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un arī attiecībā uz šo priekšlikumu deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Čakša, Kučinskis, Sprūde un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 70. priekšlikumu! (Dep. J. Urbanovičs: “Nolasiet, lūdzu!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 55, atturas - nav. Balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 71. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 72. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 73. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 74. - deputāta Nikonova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Nikonovam.

V. Nikonovs (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! No šīs augstās tribīnes mēs bieži dzirdam skaistas vai ne īpaši skaistas runas par starptautisko politiku, ekonomiku, sociālajiem jautājumiem un tā tālāk. Protams, tas ir svarīgi. Dažreiz dzirdam par to, ka tieši kultūra un garīgās vērtības veido Latvijas valsts pamatu. Šodien pienācis laiks parunāt tieši par šo pamatu.

Atgādināšu, ka Latvijas teritorijā pastāv aptuveni 800 reliģisko draudžu ar dievnamiem. Liela daļa dievnamu ir iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Lai pilnībā nodrošinātu dievnamu saglabāšanu un atjaunošanu visā Latvijas teritorijā, nepieciešami aptuveni 110-170 miljoni eiro. Ļoti nopietns uzdevums un ļoti nopietni izdevumi.

Ar 2018. gada 1. janvāri stājās spēkā jauns likums ar mērķi nodrošināt Latvijas nozīmīgākā sakrālā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, radot stabilu valsts finansiālā atbalsta sistēmu. Un patiešām - 2018. gadā sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai tika piešķirts viens miljons eiro. Jāņem vērā, ka finansējums bija stipri nepietiekams, tomēr šķiet, ka varētu priecāties. Galu galā baznīcu remonta un restaurācijas procesi sāka virzīties uz priekšu. Bet sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas dzīve izrādījās īsa. Šogad sākotnējā budžeta variantā programmai bija paredzēti 500 tūkstoši eiro, bet esošajā variantā programma pilnīgi izsvītrota. Biežāk mēs atceramies par baznīcu grūtos mirkļos. Padomāsim par to arī tad, kad mums viss ir kārtībā!

Es piedāvāju jums, cienījamie kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu un piešķirt sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai 500 tūkstošus eiro. Latvijas baznīcas gaida!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Aplausi.)

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - deputāta Nikonova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 75. - deputātes Reiznieces-Ozolas un deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Arī šis priekšlikums ir saistīts ar finansējuma paredzēšanu sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai. Pagājušajā gadā Kultūras ministrijai budžetā bija iestrādāts viens miljons eiro īpašai sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai, kā arī divi miljoni mērķprogrammai atsevišķiem dievnamiem.

Mēs zinām, ka ik gadu sakrālā mantojuma pārstāvji iesniedz lielus pieprasījumus. Tie nekrītas arī šogad. Piemēram, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Vanaga kungs deputātiem ir nosūtījis vēstuli ar lūgumu piešķirt 1,62 miljonus Rīgas Doma pamatu un pamatnes pastiprināšanas tehniskā projekta izstrādei. Arhibīskaps Stankēvičs lūdz viena miljona eiro atbalstu Jēkaba katedrāles torņa avārijas stāvokļa novēršanas darbiem. Bīskaps Bulis lūdz atbalstu Aglonas Katoļu ģimnāzijas remontam - 0,6 miljonus eiro. Šie ir tikai daži piemēri. Taču bez šiem nacionālas nozīmes kultūrvēsturiskajiem objektiem, protams, vēl ir ļoti daudz lielāku vai mazāku baznīcu, kam ir nepieciešams jumtu nomainīt vai kādus citus neatliekamus darbus veikt, lai novērstu avārijas stāvokli. Līdz ar to, protams, ne kā mērķa finansējumu kādai atsevišķai baznīcai vai dievnamam, bet kā atsevišķu programmu, manuprāt, ir pilnīgi nepieciešams nodrošināt... Tādēļ mēs piedāvājam apmēram vienu miljonu 91 tūkstoti eiro novirzīt šādai Kultūras ministrijas programmai, piedāvājot reizē arī savu redzējumu par reāliem finansējuma avotiem.

Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, kolēģi! Jāpiekrīt, ka sakrālā mantojuma programma tiešām ir ļoti vērtīga, jo dievnami ir mūsu sabiedrības kopīgs mantojums. Tad, kad mums ciemiņi atbrauc uz Rīgu, mēs tieši ar dievnamiem lepojamies, rādām tos viņiem, jo tie arī simbolizē mūsu valsti un mūsu galvaspilsētu.

Un tomēr, ja šī programma ir tik svarīga, man rodas jautājums: kāpēc tie cilvēki, kuriem bija iespēja sagatavot šī budžeta pamatu, šos punktus neiekļāva jau pašā sākumā? Līdzīgi kā tad, kad runa ir par Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, kas gadiem ilgi ir varējis tikt atbalstīts un ielikts jau pamatbudžetā... Danai Reiznieces-Ozolas kundzei es gribu norādīt, ka ir atšķirība starp to - vai nu baznīcu vadītāji, bīskapi atsūta informāciju un lūdz deputātus kaut ko iekļaut budžetā, vai arī pie viņiem aiziet un pajautā: “Vai jums ir vajadzīgs finansējums?” Protams, ir vajadzīgs finansējums! Bet, izrādot šādu aktivitāti no savas puses un tagad sakot, ka bīskapi ir sūtījuši visiem deputātiem... viņi to nav darījuši. Jūsu rīcība patiesībā laupa iespēju notikt baznīcu vadītāju cieņpilnam un caurskatāmam dialogam ar likumdevēju. Neatņemiet viņiem šo iespēju! Lai viņiem tik tiešām ir iespēja uzrunāt visus deputātus un visas frakcijas parlamentā! Un visi kopīgi vienosimies par to, kā mēs saglabāsim šo savu kultūrvēsturisko mantojumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā nekas nav piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un deputāti Krauze, Augulis, Gobzems, Reizniece-Ozola un Čakša lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu par minēto priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi?

M. Bondars. Jā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti balsojuma rezultāti par 75. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 54, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 76. - kolēģu Vucāna, Čakšas, Daudzes un Krauzes priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”) vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. - deputātu Vucāna, Čakšas, Daudzes un Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 77. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 78. - kolēģu Čakšas un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”)... vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - deputātes Čakšas un deputātes Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti Krauze, Augulis, Gobzems, Reizniece-Ozola, Čakša un citi lūdz nolasīt deputātu balsojuma rezultātus par minēto priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi?

M. Bondars. Jā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti deputātu balsojuma rezultāti par 78. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - nav. Līdz ar to deputātu balsojuma rezultāti netiks nolasīti.

M. Bondars. 79. - kolēģes Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Cienījamais Prezidij! Premjera kungs! Kolēģi! Šis mans priekšlikums man bija īpašs. Varbūt naivi, tomēr es cerēju, ka tieši šis priekšlikums gūs atbalstu, jo tam bija vairāki priekšnosacījumi.

Pirmkārt, prasītā summa ir pavisam neliela. Tā ir nedaudz mazāka par 200 tūkstošiem.

Otrkārt, šis priekšlikums pilnībā sakrita ar Veselības ministrijas noteiktajām prioritātēm par ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pilnveidošanu mūsu valstī. Es vairākas stundas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā gaidīju, kamēr pienāks mans laiks aizstāvēt šo priekšlikumu. Klausoties un redzot to, kas notika, mana cerība kļuva pavisam, pavisam maziņa. Bet, teikšu godīgi, balsojums arī bija unikāls, jo, manuprāt, tas bija vienīgais priekšlikums, pret kuru nobalsoja tikai viens deputāts, un tas bija Mārtiņš Šteins. Es domāju, ka tas notika tiešām nejauši, vienkārši politiskās pieredzes trūkuma dēļ, jo pārējie bija sapratuši, ka balsot pret šādu priekšlikumu ir vienkārši... ne visai labi. Visi atturējās, un tikai divi pozīcijas deputāti bija “par”.

Par ko ir šis priekšlikums? Es vienkārši nolasīšu. Tā pamatā bija divi dokumenti, kas bija šī priekšlikuma pielikumā. Pirmais dokuments bija Latvijas Transplantologu asociācijas vēstule, otrais - Baltijas Asamblejas Veselības, labklājības un ģimenes lietu komitejas 8. marta sēdes secinājumi. Citēšu no Latvijas Transplantologu asociācijas vēstules: “Lūdzam rast iespēju atrisināt audu saderības laboratorijas attīstībai un sertifikācijai nepieciešamo finansējumu 2019. gada budžeta ietvaros, kas nodrošinātu orgānu transplantācijai nepieciešamo audu saderības diagnostiku visiem pacientiem pirms un pēc transplantācijas atbilstoši Eiropā pieņemtajiem standartiem, uzlabotu orgānu transplantācijas rezultātus, rastu iespēju sadarbībai ar citu Eiropas valstu transplantācijas organizācijām orgānu apmaiņas un citu sfēru jomās, kā arī rastu iespēju virzīt audu saderības laboratorijas sertifikāciju pēc Eiropas Imūnģenētikas federācijas standartiem, tādā veidā izpildot Veselības, labklājības un ģimenes lietu komitejas 8. marta sēdes lēmumu.”

Ir runa par Baltijas Asambleju, kas paredzēja:

1. Nodrošināt Latvijas dalību starptautiskajā orgānu apmaiņas platformā FOEDUS.

2. Uzlabot Latvijas un Lietuvas sadarbību orgānu transplantācijā, uzlabot audu saderības laboratorijas diagnostiku, nodrošināt nepieciešamos datu drošības un loģistikas standartus, lai nodrošinātu pievienošanos lielākajām orgānu apmaiņas organizācijām, efektīvākai un mērķtiecīgākai Baltijas valstu sadarbībai orgānu transplantācijas jomā attīstīt Latvijā sertificētu audu saderības laboratoriju un šīs laboratorijas diagnostiku.

Piebildīšu tikai, ka šajā Baltijas Asamblejas komitejas sēdē piedalījās vadošie Igaunijas, Latvijas un Lietuvas transplantoloģijas speciālisti. Un visu triju Baltijas valstu deputāti vienbalsīgi atbalstīja šos priekšlikumus.

Diemžēl mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums atturoties nedeva iespēju atbalstīt šo priekšlikumu, kas bija domāts 93 pacientiem, kuri varētu izmantot šīs laboratorijas pakalpojumus atlikušo deviņu mēnešu laikā. Tie ir 93 pacienti, kuriem nepieciešama nieru, aknu, sirds un plaušu transplantācija, kas tiešām varētu ļaut šiem cilvēkiem elementāri izdzīvot.

Piebildīšu, ka pašlaik Latvija starp trijām Baltijas valstīm ir vienīgā, kur iedzīvotājiem ir liegta iespēja izmantot donororgānus no citām Eiropas valstīm. Igaunija pagājušajā gadā piebiedrojusies organizācijai Scandiatransplant, un Lietuva jau ir organizācijas FOEDUS biedre. Un pašlaik mēs tērējam naudu, vedot audu paraugus, lai saprastu, vai šis donororgāns der...

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies.

R. Ločmele-Luņova. Viss. Labi.

Es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu... vai arī lūgšu premjeru... Viņš tagad ir prom. Viņķeles kundze, piefiksējiet sev: 2020. gada budžetā iekļaut šo priekšlikumu! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

M. Bondars. ...nav.

Sēdes vadītāja. Komisijai nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. - deputātes Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 80. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. Nu labi! Ja deputāts Krauze ierosina, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. (Dep. A. Klementjevs: “Aizmiga!”) Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 81. - kolēģu Čakšas un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir sagurums, bet... Tie cilvēki, kas seko līdzi... (Dep. S. Riekstiņš: “Labāk lai neskatās!”) daļa no viņiem nedzird, ko mēs šeit runājam. Proti, 0,1 procents Latvijas iedzīvotāju nedzird nevis tādēļ, ka viņus ir skārusi slimība, bet... Patiesībā tā ir ģenētiski pārmantota slimība, no kuras nevar izvairīties. Un tie var būt bērni, kuru vecāki ir nedzirdīgi, un tie var būt vecāki, kuru bērni ir nedzirdīgi.

0,1 procents - tas liekas maz, bet kopumā sabiedrībā ir četri procenti cilvēku ar dzirdes traucējumiem un apgrūtinātu skaņas uztveri.

Kāpēc es par to runāju? Mans priekšlikums saistīts ar to, lai sabiedriskajā medijā būtu iespējams ar subtitriem sekot līdzi tam, kas šeit tiek runāts. Jo, ja jums liekas... Jā, ir vienas ziņas pulksten sešos vakarā, tajās ir surdotulki. Tās ir vienīgās ziņas, ko tiešsaistē var vērot cilvēki ar dzirdes traucējumiem. Bet šobrīd ir iespēja... Un šādas tehnoloģijas ir izstrādājuši Latvijas uzņēmēji (tikai - viņi ar tām startē Lietuvā!), lai cilvēki ar dzirdes traucējumiem varētu skatīties gan politiskās diskusijas, gan Saeimas sēdes, gan mākslas filmas, gan ziņas. Tās tehnoloģijas ir domātas ne tikai tiem, kas tiešām nedzird; tās ir domātas arī mūsu senioriem, tās ir domātas arī bērniem mācīšanās procesā, tās ir paredzētas arī bērniem ar uzmanības deficītu un autismu, tās uzlabo arī lasītprasmi.

Tas ir būtiski - saprast to, ka šie bērni un šie pieaugušie dzīvo klusumā! Šie subtitri - tā ir vienīgā iespēja, kā viņi var saņemt informāciju.

Kā mēs atceramies, tāds uzdevums būtībā Kultūras ministrijai jau ir dots, taču tas netiek pildīts. Tāpēc ir lūgums sniegt atbalstu šim priekšlikumam, kas šajā gadā prasītu tikai 100 tūkstošus, bet ļautu mums izpildīt konvencijas prasības, lai personām ar invaliditāti būtu informācijas saņemšanas iespējas tieši tāpat kā visiem pārējiem sabiedrības locekļiem. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu vai uzsvērt to kā problēmu, par kuru tomēr tuvākajā laikā domāt, lai ziņu un raidījumu klāsts, kas uzreiz ir redzams ar subtitriem, pieaugtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. - deputātes Čakšas un deputātes Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 82. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 83. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 84. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 85. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es lūdzu atļauju apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Nav iebildumu...

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu jums pateikt, ka jūsu attieksme pret skolotājiem ir vienkārši nožēlojama. Mūsu reālā iekšzemes ekonomikas izaugsme šogad ir gandrīz pieci procenti. Atalgojuma vidējais pieaugums valstī ir septiņi procenti. Kopējie budžeta ieņēmumi šogad ir par 332 miljoniem eiro lielāki nekā pagājušajā gadā.

Starp citu, gan ministru, gan deputātu algas šogad arī kļūs lielākas, jo tās ir piesaistītas vidējam atalgojumam tautsaimniecībā. Bet jūs uzskatāt, ka skolotāju algas nav jāceļ. Jūs pārmetat skolotājiem, ka viņu ir pārāk daudz, ka skolu ir pārāk daudz, salīdzinot ar bērnu skaitu valstī. It kā skolotāji būtu vainīgi pie tā, ka bērnu skaits valstī samazinās. It kā skolotāji būtu vainīgi pie tā, ka cilvēki brauc prom uz citām valstīm. It kā skolotāji būtu vainīgi pie tā, ka reģioni iztukšojas. Un it kā skolotāji būtu vainīgi pie tā, ka ekonomikas izaugsme nav pietiekama.

Protams, izglītības nozarē ir darāmi vairāki darbi. Kāpēc jūs uzskatāt, ka tieši skolotājiem jāpilda mājas uzdevumi, nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, nevis valdībai? Izskatās, ka jūs vēlaties, lai skolotāji paši pieņem lēmumus, kurus skolotājus vajag atlaist no darba vai, es nezinu, aukstā ziemas naktī aizvest uz mežu un tur atstāt, lai pārējie skolotāji varētu pretendēt uz viņu atalgojumu. Tieši tā izskatās Kariņa valdības uzstādījums un politiskais vēstījums skolotājiem.

Jums, protams, ir tiesības šādi domāt. Bet kāpēc jūs nepiemērojat tās pašas prasības arī sev? Jūs sakāt, ka algu pieaugums ir iespējams tikai apmaiņā pret strukturālām reformām izglītības jomā, bet kāpēc jūs negribat, lai jūsu atalgojums būtu atbilstošs tam, vai esat izpildījuši savus priekšvēlēšanu solījumus? (Finanšu ministrs J. Reirs: “Tas ir likumā ierakstīts!”) Ja esat izpildījuši savus priekšvēlēšanu solījumus, tad, lūdzu, varat pacelt sev atalgojumu! (Starpsauciens: “Kurš likums?”)

Es tagad par to pastāstīšu, arī par šo. Kā tur bija pirms vēlēšanām? Es atceros, ka viens no jums tik daudz runāja par to, ka valstij jāsāk ar sevi. Tagad šis deputāts beidzot ir uzzinājis, kam pieder valsts, sēž klusi un balso pareizi tā, kā vajag. (Smiekli. Aplausi.) Tagad, izrādās, ka skolotājiem jāsāk ar sevi!

Augsti godātie kolēģi! Tagad par likumiem. Vai Latvijas Republikas likumi nav jāievēro? Izglītības likuma 53. pantā ir skaidri rakstīts: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”

Ir arī Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 17. “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”. Ir? Ir!

Tātad, iesniedzot Saeimā šā gada budžeta likuma projektu, Kariņa valdība ir pārkāpusi Izglītības likumu. Un, atbalstīdami šo budžetu, arī jūs, koalīcijas deputāti, pārkāpsiet Izglītības likumu. Jūs izdarīsiet to pašu!

Augsti godātie deputāti! Es jums atgādināšu, ka tikai pirms pusgada dažu partiju pārstāvji ir parakstījuši vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Saskaņā ar vienošanās 2.2. punktu puse, tas ir, politiskā partija, nodrošina, ka tiek pildīts Ministru kabineta apstiprināts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks. No “Attīstībai/Par!” puses to ir parakstījis šeit klātesošais Juris Pūce. Parakstījāt? Parakstījāt! (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: “Bet mēs arī nodrošināsim! Vjačeslav, nomierinies!”)

Vai Pūces kungs... vai saskaņoja ar vienošanās 4. punktu? Vai jūs esat informējuši savus pārstāvjus par panākto vienošanos? Vai pārējiem deputātiem ir zināms tas, ka jūs to esat parakstījuši? (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: “Bondars strādāja veselu nedēļu, lai to panāktu!”)

No Nacionālās apvienības to ir parakstījis klātesošais Raivis Dzintars. Parakstījāt? Parakstījāt! Es varu parādīt visai zālei to, ka septembra sākumā... Ir Raivja Dzintara paraksts!

No VIENOTĪBAS to ir parakstījis Kārlis Šadurskis. (Starpsauciens: “Nesarunājies ar zāli!”) Vai viņš joprojām ir...? Vai viņš par to ir informējis savus partijas biedrus Kariņa kungu, Reira kungu? Es ceru, ka Šadurska kungs ir to izdarījis.

Šodien, pusgadu vēlāk, šī rakstiskā vienošanās ar skolotāju arodbiedrību ir brutāli pārkāpta no valdības puses un drīz tiks pārkāpta arī no Saeimas, likumdevēja, puses.

Godātie kolēģi! Vai jūs domājat, ka tos, kuri pārkāpj, neievēro rakstisko vienošanos, drīkst saukt par godājamiem un cienījamiem cilvēkiem? Kā jums šķiet? (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Uzprasi Ušakovam!”) Padomājiet, lūdzu!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi. Tikai atgādināšu... un reflektēšu attiecībā uz kolēģu teikto.

Šobrīd likums tiek ievērots. Šobrīd nav neviena pedagoga, kurš saņemtu mazāk nekā likumā noteiktos 710 eiro par pilnu likmi. Un par to, vai grafiks tiek pildīts vai netiek pildīts, mēs varēsim runāt šī gada 1. septembrī. Kā mēs zinām, līdzekļus esam atraduši un algas būs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kādi skaidrojumi? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 86. priekšlikumu arī ir iesniegusi frakcija SASKAŅA. Komisijā tas nav atbalstīts. (Dep. A. Kaimiņš: “Tas nekas! Tas nekas! Tas nekas!”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Premjera kungs! Ministri! Nu, smieklīgi nebija, bet nu tomēr...

Ap deviņiem sāku ar cerībām, taču nu jāatzīst, ka šodien esam spiesti vērtēt likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”, kas ir pasivitātes un vieglākā ceļa iešanas paraugs. Koalīcijas partijas, premjers, ministri demonstrē, kā strādāt bez atbildības par uzticēto nozari, ignorēt valsts un Latvijas sabiedrības intereses, nepildīt solīto, nepildīt likumos noteiktās normas. Tādu paraugu jūs, politiķi, rādāt sabiedrībai, bet no sabiedrības, īpaši skolotājiem, zinātniekiem, gan prasāt gluži pretējo - likumpaklausību (neminēšu disciplīnu), augstu darba efektivitāti un inovācijas.

Pedagogi kārtējo reizi valdības maiņas rezultātā ir palikuši ar garu degunu. Solītā atalgojuma pieauguma vajadzīgajā un solītajā apjomā budžeta projektā nav. Izglītība Latvijā aizvien tomēr nav prioritāte, un Latvijā pedagogu alga turpina būt zemākā starp OECD valstīm - apmēram 2,5 reizes mazāka nekā vidēji šajās valstīs.

Ja nevēlaties dzirdēt šo faktu, tad atgādināšu, ka pamatīgi atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, kur pedagogu alga krietni apsteigusi Latvijas līmeni. Tā vietā, lai premjers intensīvā darbā vispirms konsultētos ar partijas biedru, kurš 12. Saeimas laikā atbildēja par izglītības nozari, kurš pedagogiem apsolīja un, jāatzīst, ar iepriekšējās valdības vadītāja atbalstu pirmo soli arī spēra... izmantojot šo iepriekšējās valdības locekļu sadarbības rezultativitāti kā piemēru, prasītu risinājumu tagadējam finanšu ministram, arī partijas biedram, par iespēju rast pedagogiem solīto atalgojuma pielikumu un skolotājiem demagoģiski nestāstīt par burvju zizli, kura Kariņa kungam neesot.

Triks ar jauno politiku un jauno valdību ir nesekmīgs. Valdībā strādā četri iepriekšējās valdības ministri, turpina divi politiskie spēki. Viens no tiem par izglītības jomu atbild no 2014. gada janvāra. Var teikt, ka politiskā atbildība turpinās arī šajā Saeimā, jo attiecīgā komisija ir premjera partijas biedra vadības pārziņā. Tad kāpēc neturpināt priekšgājēja partijas biedra iesākto? Labi, lai nāk citi ministri un cits premjers, bet tas nenozīmē, ka vienmēr jāsāk no baltas lapas. Jo Izglītības likuma 53. panta trešā daļa paredz atalgojuma pieaugumu.

Pedagogiem kopš 2008. gada atalgojums ik gadu attālinās no vidējās bruto darba samaksas valstī. Jums šķiet, ka viss būs atrisināts vai nu solot labākus laikus nākamgad, vai arī pieprasot skolotājiem pašiem veikt valstiskas reformas. Pedagogu arodbiedrībai ministres piedāvātais mājasdarbu saraksts objektīvi pat nav vērtējams. Neviens no pasākumiem, ja tos vispār tā var saukt, nav papildināts ar izpildes rezultātu jeb ekonomisko pienesumu, tātad finansējumu, ko varētu izmantot atalgojuma paaugstināšanai. Nihilistiska attieksme pret pedagogiem laikā, kad visa atbilde, par ko šeit arī rīta stundā runāja... atbildība par jaunās kompetenču pieejas standartu ieviešanu uzlikta tieši skolotājiem. Un šī reforma, atgādināšu, sākas jau šā gada septembrī ar pirmsskolu.

Jaunā valdība strādā tā, it kā viņu apsolītais darbības laiks būtu neierobežots. Pirmo gadu nedarīsim neko, iepazīsimies ar situāciju - neatkārtošu valdības deklarācijas bezdarbības vārdus. Otrajā gadā sāksim izvērtēt, vai mums kaut kad radīsies kaut kāda skaidrība.

Pēc cik gadiem un kad sekos rīcība? Valdībai ir jābūt citam darba tempam. Pompozi izskanējis, ka ir atrasti septiņi miljoni un 70 tūkstoši pedagogu atalgojuma palielināšanas grafika izpildei. Jau atrasti. Jauki! Tādēļ aicinu atbalstīt priekšlikumu, pasakot skolotājiem, ka visa nepieciešamā summa tiks atrasta. Vai nebūtu pasakaini, ja to būtu izdarījusi jaunā valdība, neuzveļot vainu citiem?

Šī ir laba motivācija skolotājiem ieviest reformas. Avotus esam atraduši un... premjera kungs, es jau teicu, ka jūs dziļi cienu. Lūdzu, lūdzu, nemokiet skolotājus un nezaudējiet nu kaut viena opozīcijas cilvēka cieņu. Es novēlu veiksmi, lai septembrī 2,4 miljoni atrastos!

Paldies. Atbalstiet priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas stāstāms? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 87. - deputātu Auguļa, Reiznieces-Ozolas, Čakšas un Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Nu jau labvakar, kolēģi! Vispirms par likumu ievērošanu. Muižnieces kundzei - mans komentārs: diemžēl visi likumi netiek ievēroti. Augstskolu asistenti, kas arī ir pedagogi, nesaņem likumā noteikto atlīdzības apjomu. (Aplausi.) Un tas diemžēl nav vienīgais piemērs.

Ar šo priekšlikumu mēs esam piedāvājuši savu redzējumu, kā nepieciešamos apmēram deviņus miljonus var sagādāt pedagogu atalgojuma nodrošināšanai... bez valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgriezeniskā efekta no algu palielinājuma. Ir piedāvāti septiņi dažādi reāli resursi, kuri diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika noraidīti. Labā ziņa gan ir tā, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā kā tādu zaķīti no cepures tomēr koalīcijas kolēģi izvilka... savu piedāvājumu par potenciālo finansējuma avotu.

Kur gan ir problēma? Problēma ir tajā, ka visa šī situācija nedaudz tomēr atgādina Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova darbu “Divpadsmit krēsli”, kur ir teikts, ka krēslus nes vispirms... jeb līdz pavasarim, un tad nauda varbūt būs vakarā jeb rudenī...

Mums šķiet, un arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jeb pedagogu arodbiedrība uzskata, ka ir nepieciešams jau šobrīd, budžeta veidošanas laikā, naudu piešķirt pedagogu atalgojuma palielinājumam. Un, protams, var noteikt arī kādus priekšnosacījumus - ka līdz pavasarim šis reformu piedāvājums ir jāatnes. Jo tas jau nenoliedzami ir vajadzīgs. Arī tad, kad pagājušajā gadā mēs piešķīrām papildu finansējumu minimālās algas jeb minimālās likmes palielinājumam līdz 710 eiro, tas nebija vienkārši. Mēs līdz pēdējām nedēļām diskutējām ar Izglītības un zinātnes ministriju, kura lāgā nevarēja atnest savu redzējumu par kvalitātes un kvantitātes kritērijiem. Bet to mēs izdarījām. Un, jāsaka, tas arī šogad tiešām strādā... Pagājušā gadā bija Saeimas vēlēšanas, aizpagājušajā gadā - pašvaldību vēlēšanas. Es domāju, lielā mērā tas arī bija viens no iemesliem, kuru dēļ skolu tīkla sakārtošanas process nevedās tik raiti, kā gribētos. Bet šogad tas tiešām notiek un reforma būs. Tāpēc man šķiet, ka nav prātīgi šobrīd dancināt... ne jau Izglītības un zinātnes ministriju, ne jau ministri, bet pašus pedagogus, vēl tagad nedodot viņiem skaidru signālu, ka nauda patiešām būs un ka tā nebūs atkarīga no kādiem objektīvākiem vai subjektīvākiem vērtējumiem pavasarī vai no Izglītības un zinātnes ministrijas darba tempa.

Tā ka aicinu tomēr... Nezinu, kā to praktiski izdarīt šobrīd, Saeimas sēdes laikā. Tas faktiski bija jādara Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā... Aicinu tomēr apsvērt iespēju un meklēt risinājumus, kā jau tagad piešķirt līdzekļus, un pēc tam kopā, kā kolēģiem un komandai, atbalstīt Izglītības un zinātnes ministriju reformas īstenošanā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - deputātu Auguļa, Reiznieces-Ozolas, Čakšas un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 88. - mūsu kolēģa Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. - deputāta Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 89. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Izglītības kvalitāte diez vai paaugstināsies bez finansiāliem ieguldījumiem mācību procesā un cilvēkresursos. Frakcijas SASKAŅA iesniegtais 89. priekšlikums paredz papildu finansējuma piešķiršanu kompetencēs balstītā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai, jo ir nepieciešams paredzēt pedagoga slodzē apmaksātu darba laiku mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai.

2018. gada 21. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”, ko plānots ieviest no 2019./2020. mācību gada.

Saskaņā ar jauno pieeju pirmsskolās mācību process tiek organizēts kā rotaļu nodarbības visas dienas garumā, kas ietver pedagogu mērķtiecīgi organizētas vai netieši vadītas rotaļu nodarbības un bērnu brīvu rotaļāšanos. Tā notiek gan telpās, gan ārpus tām.

Jaunā kompetencēs balstītā satura ieviešanai izglītojamiem pirmsskolas izglītības iestādēs jānodrošina papildu laika un finanšu resursi pedagogu sadarbībai. Tā veiksmīgi iespējams organizēt izglītojamo mācīšanas procesu ceļā uz lietpratību.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vienu miljonu eiro kompetencēs balstīta izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! Arī 90. ir frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Trīs lietas - labas lietas.

Noslēgsim šo sēdi ar pozitīvu balsojumu, parādīsim, ka mums ir svarīgi bērni, viņu izglītība un mēs rūpējamies par cilvēkiem, no kuru darba lielā mērā atkarīga viņu nākotne!

Līdz šim, noraidot šo priekšlikumu divas reizes, netika runāts par būtību. Varbūt tas ir iemesls. Konkrēto priekšlikumu ir ierosinājusi ne tikai SASKAŅA, bet pirmām kārtām nozare. Tajā ierosināts nodrošināt pakāpenisku to pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta, kuri strādā ar bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam. Konkrētajā priekšlikumā valsts apmaksātu tikai četras stundas no 40 nedēļā nodrošinātajām stundām. Ko ar to mēs panāksim?

Pirmkārt, vienlīdzību. Pedagogiem, kuri strādā ar šī vecuma grupas bērniem, atalgojums tiek nodrošināts no pašvaldību budžeta, līdz ar to atalgojuma apmēru ietekmē katras pašvaldības finansiālās iespējas. Daļa pašvaldību samazina pedagogu darba slodzi nepietiekamā finansējuma dēļ, kas nav pieļaujams. Vēlos atzīmēt, ka šiem pedagogiem ir tieši tādas pašas izglītības prasības un darba uzdevumi.

Otrkārt, kvalitāti. Kompetenču pieeja mācību saturā ir pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un tam atbilstoša mācīšanas pieeja jāsāk no šī gada 1. septembra, ja atkal tas netiks atlikts. Paredzēts, ka jāsāk tieši ar pirmsskolu, bet atbildība par kvalitāti un ieviešanu ir pedagogiem. Un nekāda reāla atbalsta no ministrijas - par tādu nav līdz šim dzirdēts.

Vēl daži argumenti. To nevar saistīt ar skolu skaita samazināšanu, jo ir runa tikai par to, ka bērnudārzu ir par maz, atrunāties ar administratīvi teritoriālo reformu arī nav pamata. Ņemot vērā to, ka citiem pedagogiem finansējums tomēr pamazām tiek atrasts, kāpēc finansējuma šiem pedagogiem nav, nekļūst skaidrs.

Un nobeigumā - labs darbs, kas padarīts. Jūs esat ļoti, ļoti varonīgi aizstāvējuši budžetu, noraidot pilnīgi visus opozīcijas priekšlikumus. Par labu darbu vajadzēs arī atalgojumu. Un atalgot varētu tieši šos cilvēkus. 9179 skolotāji, kas strādā 617 bērnudārzos ar 50 396 bērniem, es domāju, viņi ir pelnījuši šādu darba atalgojumu. Tie, kas ir devuši jums šo darbu.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Pavļuts, Zakatistovs, Dzintars un Strīķe lūdz turpināt Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A. Gobzems: “Ir!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Ir!”) Ir? Kuram ir iebildumi? (Starpsauciens: “Gobzemam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma, līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 3, atturas - nav. Līdz ar to Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Kolēģi! Mēs šodien esam dzirdējuši pāris diezgan dīvainu uzstāšanos no Jaunās konservatīvās partijas deputātiem, no kurām it kā izriet, ka viņi uzskata, ka šis budžets nav viņu ievēlētās valdības, Kariņa valdības, budžets, bet ir Zaļo un Zemnieku savienības, Kučinska kunga, budžets. Un ka šajā budžetā ir visa nauda pedagogiem, ka vienošanās ar skolotāju arodbiedrību LIZDA tiek ievērota un tā tālāk. Izskatās, ka šie cilvēki tagad dzīvo kaut kādā pasakainā realitātē.

Kolēģi! Es domāju, ir vēl viens veids, kā mēs varam ieviest skaidrību. Finanšu ministr Reira kungs, vai jūs varat, lūdzu, uzkāpt šajā tribīnē un pateikt, pirmkārt, vai vienošanās ar arodbiedrību LIZDA, ko ir parakstījis jūsu kolēģis Kārlis Šadurskis, tiks ievērota šogad? Un, otrkārt, vai šāgada budžeta projektā tiek iebudžetēta nauda skolotāju atalgojuma palielināšanai atbilstoši Izglītības likumam? (Finanšu ministra J. Reira starpsauciens.) Lūdzu, nāciet uz tribīni un pasakiet! (Finanšu ministrs J. Reirs: “Atbilstoši likumam!”) Nāciet uz tribīni un pasakiet mums!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Noslēdzošais - 91. priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Ne pārāk gara diena, bet tāda drusku izstiepta, jo... Es ticu, ka visiem, kas atrodas šajā zālē, faktiski visiem, rūp viena lieta. Mums visiem rūp mūsu valsts attīstība - neatkarīgi no tā, vai mēs esam pozīcijā vai opozīcijā. Katram, protams, tā vīzija jeb tas redzējums par valsts attīstību nedaudz atšķiras, tāpēc mēdz izveidoties valdības koalīcija un arī opozīcija.

Šodien jūs esat izdebatējuši visus grozījumus, kas ir piedāvāti gan tieši budžeta likuma projektā, gan ar to saistītajos likumos. Tribīnē nāca diezgan daudzi, arī opozīcijas, deputāti. Un es gribu pateikt paldies jums - tiem, kuri nāca un tiešām runāja par saturu, par to sāpi, kas jums ir, un par to, kā jūs redzat, kā varētu varbūt labāk darīt. Tas tik tiešām ir jebkuras opozīcijas pienākums. Arī es varu apgalvot, ka no valdības puses un no koalīcijas puses mēs saturisko daļu ņemsim vērā un strādāsim pēc iespējas tā, lai opozīcijai būtu mazāk iemeslu neatbalstīt to, ko valdība dara.

Es varu arī personīgi teikt, ka man ir bijis prieks beidzot pēc ilgiem gadiem pavadīt veselu darba dienu Saeimā. Es varu ar prieku teikt, ka, tā kā ir kabinets, kas jebkuram Ministru prezidentam šeit ir ierīkots, valdības darbs var turpināties arī no šī nama, un tas ir jauki. Jums, protams, ir ļoti patīkama ēdnīca, un es prieku šodien pie jums pusdienas pat ēdu.

Bet, ja nopietnāk, par nākotni. Šis jau, kolēģi, ir tikai sākums. Mēs esam pieņēmuši, ka šis visnotaļ tik tiešām ir tehnisks budžets, ko lielā mērā sagatavojusi iepriekšējā valdība, iepriekšējā finanšu ministre. Lielākās izmaiņas ir tā nelielā nauda, ko pielikt klāt saistībā ar Moneyval prasību sakārtot finanšu sektoru. Pēc šodienas... jau no rītdienas mēs, kolēģi, sāksim strādāt pie savas politikas, pie 2020. gada budžeta. Es domāju, ka debates koalīcijas iekšienē, protams, arī ar opozīciju, būs spraigas, jo mums ir ļoti plašas vēlmes, bet, kā vienmēr, ierobežotas iespējas tās īstenot. Mums visiem ir jādomā ilgtermiņā. Budžeta jautājumos mēs nevaram domāt tikai par vienu gadu, jo valsts jau neattīstās viena gada redzējumā. Pat četri gadi, kas ir viens Saeimas sasaukums, nekas daudz nav. Attīstība notiek pakāpeniski, un tā ir mūsu atbildība - ielikt pareizos pamatus likumos, lai varētu valsts attīstīties virzienā, kā mēs to redzam, lai cilvēku labklājība aizvien augtu.

Es vēlreiz vēlos visiem - koalīcijas deputātiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam, Saeimas priekšsēdētājai, protams, arī opozīcijas deputātiem - pateikties par darbu un aicinu visus arī uz turpmāku sadarbību.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Drosmīgā koalīcija, kas baidījās atklāt balsojumus par visiem budžeta priekšlikumiem, saka - viņi strādājot sabiedrības labā. Sabiedrības labā strādā cilvēki, kas nebaidās no tā, kā viņi balso, un neslēpj savus balsojumus. (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsauciens.)

Otra lieta, kas man ir jāsaka. Premjers jau ir priekš tam, lai izstrādātu tādu budžetu, kas ir vērsts uz attīstību, nevis atrunātos, ka mēs jau neko, tas jau bija pirms tam, mums iedeva, mēs jau neko nevarējām izdarīt. Šis nav budžets, kas attīsta valsti. Šis pat nav kompromisa budžets. Šis ir stagnācijas budžets. Šis ir stagnācijas budžets laikā, kad premjeram Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) ir ierosinājusi resorisku pārbaudi par Kariņa ģimenes darījumiem. (Dep. J. Strīķe: “Par priekšlikumu!”) Ņemot vērā, ka Kariņa kungs par priekšlikumu nepateica nevienu vārdu (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce: “Kariņš ir premjers. Kas tu esi?”), ir svarīgi uzsvērt, ka šajā ņirgšanas gaisotnē tika noraidīti visi priekšlikumi, kas attiecas uz lūgumiem palīdzēt cilvēkiem. (Dep. A. Lejiņš: “Kāpēc nekļuvi par premjeru? Tev bija iespēja!”) Un to teica persona, lai varētu ņirgt šeit, persona, kurai arī diemžēl ir dažādi interesanti notikumi pagātnē, kas varbūt liedz saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Tas, ko es gribu pateikt, - mēs esam parlamentā, kurā mums ir jāiemācās kultūra. (Troksnis zālē. Aplausi.) Un šī kultūra nozīmē (Dep. S. Riekstiņš: “Nezagt!”) neņirgt par priekšlikumiem nevis tāpēc, ka tos ir iesniegusi opozīcija, bet tāpēc, ka tie ir jautājumi par Latvijas cilvēku likteņiem. Tas, ko jūs darāt, - jūs parādāt sevi, ne jau kādu citu. Jūs šodien ņirdzāt par biedrības “BEZVESTS.LV” priekšlikumu. Jūs šodien ņirdzāt un meklējāt kartonu tad, kad bija runa par daudzbērnu ģimenēm. (JK frakcijas starpsauciens.) Jūs balsojāt pret visiem saviem solījumiem, kurus devāt pirms vēlēšanām, pret pilnīgi visiem solījumiem. Un to pierāda Saeimas sēdes stenogramma.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es jums gribu atgādināt Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. pantu: “Deputāts [..] nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.” (Starpsaucieni.)

A. Gobzems. Tas, ko es gribu pateikt. (Starpsauciens: “Galīgi nav svarīgi!”) Šī ir mana pirmā pieredze, apstiprinot valsts budžetu. Varbūt jums tā ir ierasta kārtība, varbūt jūs tā darāt katru gadu - šeit atnākat, paņirgājaties, pasmejaties. Bet man nerodas sajūta, ka jums rūp Latvijas tautas nākotne. Tāda sajūta tiešām nerodas.

Vai jūs esat redzējuši kādas attīstītas valsts parlamentu, kurā diskusija par tik būtiskiem jautājumiem notiek tādā līmenī? Staigāja pa zāli, meklējot kartonu... (Dep. S. Riekstiņš: “Tas nav kartons! Aizej apskaties!”) Es nezinu... Mans aicinājums attiecībā uz nākamo budžetu... (Starpsauciens: “Kāpēc tu aiznesi kartonu? Kleptomāns!”) attiecībā uz nākamo budžetu mans aicinājums Kariņa kungam ir izpildīt solījumu. Viņš solīja, starp citu, atbalstīt opozīcijas priekšlikumus. Tas bija viņa pirmajā runā no šīs Saeimas tribīnes - 23. janvārī. Šis solījums nav izpildīts, Kariņa kungs, nevienā punktā, tāpat kā visi pārējie solījumi nav izpildīti. Bet varbūt attiecībā uz nākamo budžetu... tad, kad jūs varbūt centīsieties to sastādīt... bet, visticamāk, šīs valdības jau vairs nebūs. Bet ko es gribu lūgt? Pat tad, ja jūs neatbalstāt opozīcijas priekšlikumus, beidziet ņirgāties par Latvijas tautu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies. Debašu laiks ir beidzies!

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Kariņa kungs, es jūs gribu apsveikt ar to, ka jūs atklājāt jaunu ēdnīcu un mums visiem par to pastāstījāt. Un koalīcijas kolēģiem es vēlos pateikt: es jūs apsveicu ar to, ka jūsu kartona Jurašs šodien ir atradies. (Dep. S. Riekstiņš: “Nožēlojami!”) Un patiesībā tas ir jūsu lielākais sasniegums šodien un, iespējams, pat visā 13. Saeimā.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, nu tagad gan komisijas vārdā, es ceru, ir ko teikt. (Starpsauciens.)

M. Bondars. Kolēģi! Komisijas vārdā par 91. priekšlikumu. Protams, lūgums to atbalstīt, jo komisija ir atbalstījusi.

Un es milzīgu paldies vēlos pateikt visiem saviem kolēģiem, kuri ir strādājuši komisijā šajā budžeta tapšanas laikā, jo tas ir bijis piesātināts laiks, es domāju, gan jums personīgi, gan jūsu ģimenēm, jo jūs neesat bijuši mājās. Paldies jums visiem! Paldies jums visiem par darbu! Es domāju, ka tālāk mēs raudzīsimies, lai Ministru kabinets, tā teikt, liek lietā šo budžetu, lai nākamajos deviņos mēnešos Latvijai ir savs budžets, jo es zinu, ka ļoti daudz cilvēku gaida.

Es vēlos arī pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ļaudīm ar Gitu Strautiņu priekšgalā, kuri ieguldīja garas stundas, lai sagatavotu visu to, par ko mēs šodien esam balsojuši... un sastrādājuši... un, protams, arī Finanšu ministrijas ļaudīm ar Baibu Bāni un Jolantu Plūmi priekšgalā, no kuriem patiešām bija lielisks atbalsts, un paldies Ministru kabinetam par, teiksim tā, galvassāpju neradīšanu. Un man prieks, ka šis ir pirmais budžets, kurā mums nav deputātu kvotu. (Starpsaucieni: “Ir!”; “Ir kvotas!”) Es vienkārši priecājos par to!

Paldies. Un es aicinu vispirms atbalstīt 91. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu par 91. priekšlikumu? (Starpsaucieni.) Deputāti vēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Un visbeidzot, kolēģi, es lūgtu atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 34, atturas - nav. (Aplausi.) Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Bet deputāti Krauze, Augulis, Gobzems, Reizniece-Ozola, Čakša un citi ierosina nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Nav!”; “Ir!”; “Vienreiz jau varēja nolasīt!”) Ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīts katra deputāta balsojums par likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 3. Līdz ar to balsojuma rezultāts tiks nolasīts. (Dep. A. Kaimiņš: “Lai Klementjevs lasa, viņam laba dikcija!”)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai balsojuma rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

“Par” nobalsoja: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Iveta Benhena-Bēkena, Dace Bluķe, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis, Raivis Dzintars, Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Aivars Geidāns, Marija Golubeva, Kaspars Ģirģens, Jānis Iesalnieks, Inese Ikstena, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andris Kazinovskis, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Rihards Kozlovskis, Janīna Kursīte, Janīna Kursīte-Pakule, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Linda Ozola, Daniels Pavļuts, Ramona Petraviča, Artūrs Toms Plešs, Ēriks Pucens, Ivars Puga, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Mārtiņš Staķis, Juta Strīķe, Edvīns Šnore, Mārtiņš Šteins, Edmunds Teirumnieks, Jānis Vitenbergs, Inese Voika, Atis Zakatistovs, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš un Normunds Žunna.

“Pret” nobalsoja: Valērijs Agešins, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Aldis Gobzems, Inga Goldberga, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Linda Liepiņa, Regīna Ločmele-Luņova, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Ļubova Švecova, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs un Viktors Valainis.

Nebalsoja: Janīna Jalinska.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Labvakar! Pēc divām minūtēm Sarkanajā zālē frakciju vadītāji - uz kopīgu sēdi! Prezidijs un Frakciju padome.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Pavisam īsi. Kolēģi! Tie, kas ir dalībnieki deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Japānas parlamentu! Ir priekšlikums sasaukt rītdien sanāksmi laikā starp abām Saeimas sēdēm un vienoties par jauno grupas vadītāju.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Dūklavs, Ieva Krapāne, Dana Reizniece-Ozola... ir taču, ja?... ir. (Starpsauciens: “Ir!”) Vita Anda Tērauda, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 15. sēde
2019. gada 3. aprīlī

 

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 250/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 641B)
Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Debates	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” (Nr. 251/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 642B)
Ziņo	- dep. A. Zakatistovs
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 252/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 643B)
Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Debates	- dep. A. Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 253/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 644B)
Ziņo	- dep. G. Eglītis
Debates	- dep. A. Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 254/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 645B)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Debates	- dep. A. Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 255/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 646B)
Ziņo	- dep. A. Zakatistovs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 256/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 647B)
Ziņo	- dep. I. Indriksone
Debates	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 257/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 648B)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Debates	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 258/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 649B)
Ziņo	- dep. I. Indriksone
Debates	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 259/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 650B)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Debates	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 260/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 651B)
Ziņo	- dep. R. Petraviča
Debates	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” (Nr. 261/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 652B)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 262/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 653B)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Bondars
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. A. Krauze
	- finanšu ministrs J. Reirs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. J. Stepaņenko
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. A. Krauze
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Par procedūru
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 264/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 655B)
Ziņo	- dep. G. Eglītis
Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2019. gadam” (Nr. 267/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 671B)
Par procedūru	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
Ziņo	- dep. M. Bondars
Debates	- dep. E. Papule
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Golubeva
	- dep. V. Valainis
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- iekšlietu ministrs S. Ģirģens
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Paziņojums
	- dep. G. Eglītis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Paziņojums
	- dep. J. Strīķe
Debašu turpinājums	- dep. A. Gobzems
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. M. Šteins
	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Dombrava
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. D. Šmits
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- aizsardzības ministrs A. Pabriks
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Bondars
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. D. Šmits
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. V. Orlovs
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. K. Sprūde
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. E. Kucins
	- dep. A. Čakša
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. E. Papule
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. G. Daudze
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. E. Papule
Par procedūru
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. E. Papule
	- dep. E. Papule
	- dep. G. Daudze
	- dep. A. Adamovičs
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Čakša
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. V. Nikonovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. L. Ozola
Par procedūru
Par procedūru
Debašu turpinājums	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Čakša
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Muižniece
	- dep. E. Papule
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Agešins
	- dep. I. Goldberga
	- dep. V. Dombrovskis
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
Par procedūru
Balsojuma rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Paziņojumi
	- dep. A. Klementjevs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

 

Balsojumi

Datums: 03.04.2019 09:15:54 bal001
Par - 33, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (250/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:16:47 bal002
Par - 35, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (250/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:17:16 bal003
Par - 57, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (250/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:18:29 bal004
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” (251/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:22:59 bal005
Par - 14, pret - 58, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (252/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:23:47 bal006
Par - 79, pret - 10, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (252/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:26:56 bal007
Par - 34, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (253/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:27:56 bal008
Par - 34, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (253/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:28:38 bal009
Par - 59, pret - 9, atturas - 20. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (253/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:32:03 bal010
Par - 35, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (254/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:32:32 bal011
Par - 60, pret - 12, atturas - 20. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (254/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:33:14 bal012
Par - 15, pret - 53, atturas - 18. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (255/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:33:57 bal013
Par - 78, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (255/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:38:36 bal014
Par - 32, pret - 57, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (256/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:39:06 bal015
Par - 33, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (256/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:39:30 bal016
Par - 34, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (256/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:40:33 bal017
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (256/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:43:57 bal018
Par - 33, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (257/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:45:18 bal019
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (257/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:50:09 bal020
Par - 30, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (258/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:50:46 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (258/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:54:54 bal022
Par - 31, pret - 48, atturas - 10. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (259/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:55:27 bal023
Par - 31, pret - 48, atturas - 8. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (259/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 09:59:43 bal024
Par - 34, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4

Datums: 03.04.2019 10:00:30 bal025
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (259/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 10:03:27 bal026
Par - 30, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (260/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 10:04:10 bal027
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (260/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 10:05:02 bal028
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā (261/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 10:28:23 bal029
Par - 33, pret - 54, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 10:28:56 bal030
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.04.2019 11:15:00 bal031
Par - 35, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:15:55 bal032
Par - 35, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:16:39 bal033
Par - 30, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:17:22 bal034
Par - 77, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:18:08 bal035
Par - 32, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:20:18 bal036
Par - 33, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:20:54 bal037
Par - 80, pret - 7, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:21:53 bal038
Par - 34, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (262/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:29:38 bal039
Par - 33, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (264/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:30:22 bal040
Par - 33, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Grozījumi Izglītības likumā (264/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:31:05 bal041
Par - 33, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Izglītības likumā (264/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:34:33 bal042
Par - 33, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Izglītības likumā (264/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:35:13 bal043
Par - 34, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Grozījumi Izglītības likumā (264/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:35:39 bal044
Par - 55, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (264/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 11:36:23 bal045
Par - 36, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Grozījumi Izglītības likumā (264/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:05:52 bal046
Par - 35, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:11:33 bal047
Par - 31, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:11:57 bal048
Par - 31, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:12:26 bal049
Par - 35, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:15:04 bal050
Par - 33, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:15:35 bal051
Par - 31, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:26:10 bal052
Par - 28, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:26:48 bal053
Par - 32, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:27:24 bal054
Par - 35, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 12:28:01 bal055
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.04.2019 13:41:39 bal056
Par - 28, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 13:42:14 bal057
Par - 33, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 13:46:22 bal058
Par - 81, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 13:51:44 bal059
Par - 34, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 13:52:16 bal060
Par - 33, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 13:56:54 bal061
Par - 34, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 13:57:27 bal062
Par - 32, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:03:26 bal063
Par - 33, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:03:56 bal064
Par - 30, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:08:21 bal065
Par - 33, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:08:52 bal066
Par - 30, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:19:39 bal067
Par - 36, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:20:13 bal068
Par - 36, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:23:21 bal069
Par - 35, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:23:55 bal070
Par - 35, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:25:52 bal071
Par - 36, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:26:26 bal072
Par - 34, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:31:15 bal073
Par - 32, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:31:46 bal074
Par - 33, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:43:49 bal075
Par - 31, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:44:22 bal076
Par - 34, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:48:59 bal077
Par - 35, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:49:29 bal078
Par - 34, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:51:26 bal079
Par - 35, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:51:56 bal080
Par - 33, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:53:04 bal081
Par - 34, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:53:37 bal082
Par - 34, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:55:11 bal083
Par - 34, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:55:38 bal084
Par - 35, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:57:01 bal085
Par - 35, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:57:31 bal086
Par - 34, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 14:58:16 bal087
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.04.2019 15:33:58 bal088
Par - 22, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 15:34:27 bal089
Par - 25, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 15:35:26 bal090
Par - 29, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 15:36:00 bal091
Par - 28, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 15:37:01 bal092
Par - 30, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 15:37:31 bal093
Par - 31, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 15:56:22 bal094
Par - 39, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 15:56:53 bal095
Par - 35, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:01:34 bal096
Par - 33, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:01:58 bal097
Par - 31, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:02:21 bal098
Par - 34, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:08:14 bal099
Par - 33, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:15:51 bal100
Par - 31, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:18:27 bal101
Par - 31, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:22:52 bal102
Par - 26, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:27:06 bal103
Par - 31, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:27:37 bal104
Par - 32, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:30:13 bal105
Par - 29, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:30:46 bal106
Par - 30, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:34:41 bal107
Par - 32, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:38:05 bal108
Par - 33, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:38:39 bal109
Par - 31, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:42:12 bal110
Par - 33, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:48:50 bal111
Par - 36, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:56:31 bal112
Par - 35, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:57:03 bal113
Par - 34, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 16:57:38 bal114
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.04.2019 17:37:50 bal115
Par - 31, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 17:42:40 bal116
Par - 34, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 17:57:52 bal117
Par - 74, pret - 11, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:02:00 bal118
Par - 80, pret - 0, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:04:59 bal119
Par - 34, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:05:30 bal120
Par - 35, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:08:07 bal121
Par - 32, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:13:03 bal122
Par - 35, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:13:36 bal123
Par - 32, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:17:18 bal124
Par - 34, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:21:25 bal125
Par - 31, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:22:01 bal126
Par - 32, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:22:36 bal127
Par - 29, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:23:11 bal128
Par - 33, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:23:40 bal129
Par - 33, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:29:51 bal130
Par - 36, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:30:22 bal131
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.80. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:33:53 bal132
Par - 35, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:42:18 bal133
Par - 34, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.85. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:47:59 bal134
Par - 35, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.86

Datums: 03.04.2019 18:51:29 bal135
Par - 34, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:51:55 bal136
Par - 35, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.88. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:54:35 bal137
Par - 35, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.89. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 18:59:08 bal138
Par - 88, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 03.04.2019 19:01:05 bal139
Par - 36, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.90. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 19:13:30 bal140
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.91. Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 19:14:02 bal141
Par - 59, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2019. gadam (267/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2019 19:15:04 bal142
Par - 51, pret - 23, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu

Datums: 03.04.2019 19:18:31 bal143
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija