Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas četrpadsmitās sēdes turpinājums
2019. gada 4. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim izskatīt 2019. gada 28. marta sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labrīt, cienījamie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir deputāta Šnores kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es nevarēju piedalīties komisijas sēdē, kad šis jautājums tika apspriests, tāpēc man jāizsakās šeit.

Kolēģi, pulcēšanās brīvība ir viena no cilvēka pamattiesībām, un šis grozījums piedāvā noteikt jaunu pamattiesību ierobežojumu. Principā to var darīt, ja ierobežojums atbilst sabiedrības likumīgām interesēm, bet jebkuram ierobežojumam jāatbilst noteiktām prasībām. Pirmkārt, ierobežojumam jābūt leģitīmam mērķim. Otrkārt, kas ir ļoti būtiski, ierobežojumam jāatbilst samērīguma kritērijiem. Ierobežojumam jābūt nepieciešamam demokrātiskajai sabiedrībai, tātad tas nozīmē, ka leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, mazāk pamattiesības ierobežojošiem līdzekļiem.

Šajā gadījumā es neredzu nekādu samērīguma analīzi. Un es sapratu - kāpēc. Jo, lai izvērtētu samērīgumu, pamatprasība ir, lai ierobežojums tiktu noteikts skaidri. Un kā var šeit skaidri noformulēt šo ierobežojumu? Formas tērps stilizētā veidā... Tie deputāti, kas strādāja arī iepriekšējās Saeimās, atceras debates par jau spēkā esošo normu attiecībā uz simbolikas lietošanas ierobežojumu. Stilizētā veidā... Un tur radās ļoti daudz visādu interpretāciju. Kas ir piecstaru zvaigzne stilizētā veidā? Vai tas attiecas arī uz Ķīnas karogu? Un tā tālāk. Attiecībā uz formas tērpiem tas ir vēl sarežģītāk. Nu ko? Piesaistīsim skroderus kā ekspertus? Gandrīz jebkādu tērpu var uzskatīt par stilizētu militāru formas tērpu, jo militārais stils ir tagad diezgan plaši izplatīts.

Kolēģi, vēlreiz atkārtoju: faktiski šeit grozījumu ierosinātāji, turpinot cīnīties pret pagātnes rēgiem, grib noteikt pamattiesību ierobežojumu, kas ir ļoti neskaidri noformulēts. Es tiešām neapskaužu tos policijas darbiniekus, kuriem būs jāīsteno šī norma. Vai mēs tiešām ceram sagaidīt, ka jebkurš policijas darbinieks vai apsardzes firmas darbinieks pats vērtēs, vai konkrētā pasākuma dalībnieka tērps ir stilizēts militārs formas tērps?

Kolēģi! Es uzskatu, ka šādus grozījumus nevar pieņemt (īpaši uz trešo lasījumu!) bez izvērtēšanas, bez ekspertu viedokļiem. Un es aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cienījamais Boris Cilevič! Nevajadzētu no šīs tribīnes šodien atklāt diskusiju... tā, kas jau ir notikusi Saeimas komisijā, kurā jūs nebijāt... Šajā komisijā bija jūsu kolēģis Nikonova kungs, kurš varēja jums nodot to informāciju.

Policistiem šajā gadījumā problēmas tas nesagādās. Policistiem ir veselais saprāts, un viņi spēj atšķirt formas tērpus no treniņtērpiem. Un, ja mēs iedziļināmies šajā priekšlikumā, tad... Deputāts Šnore lūdz izdarīt šādas izmaiņas: “[..] izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, bruņoto spēku un represīvo iestāžu formas tērpus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes” - SS! - “un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni; [..].” Ļoti normāls priekšlikums! Komisijā tas guva visu partiju atbalstu, izņemot... atturējās SASKAŅAS deputāti.

Tā ka komisijā šī diskusija ir bijusi. Mēs par šo jautājumu esam runājuši. Šeit nevajadzētu atvērt šo disputu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt Cileviča kungam, ka šis likums jau pašreizējā redakcijā aizliedz izmantot arī stilizētā veidā padomju un nacistu simboliku. Tā ka tas... šī... Jūs teicāt: pulcēšanās brīvību ierobežo... un tā tālāk. Tā ka tas jau pašreiz ir.

No visas šīs garās redakcijas, ko tagad nolasīja Kaimiņa kungs, mans priekšlikums ir attiecībā tikai uz formas tērpiem... iekļaut tos tur klāt. Un kāpēc tas ir izdarīts? Tāpēc, ka... es atgādinu... ka kopš 2013. gada Latvijas Republikas Satversmē ir iekļauts pants par to, ka mēs nosodām nacistu un komunistu noziegumus. Un šos noziegumus pastrādāja cilvēki, kas bija tērpušies formās. Un līdz ar to ir gluži loģiski, ka arī šīs formas publiskos pasākumos ir aizliegts eksponēt. Un tāda ir arī mana priekšlikuma būtība.

Tik tiešām visi komisijas locekļi šo priekšlikumu atbalstīja, atturējās tikai SASKAŅA. Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man gribētos precizēt. Cileviča kungs teica, ka nedrīkst grozīt trešajā lasījumā. Bet mēs strādājam otrajā lasījumā ar šo dokumentu. Un tas nenozīmē, ka... atvainojos... un tas nozīmē, ka principā, ja, pēc Cileviča kunga domām, ir jāveic kaut kādi pilnveidojumi, tie ir iespējami.

Runājot par priekšlikuma būtību, ir iespēja noklausīties arī mūsu sēdes audioierakstu, kurā var dzirdēt... un tie, kam būs interese, varēs dzirdēt, ka mēs diezgan ilgi diskutējām par šo priekšlikumu, mēģinājām saprast, kā piemērot šo normu, kāds ir normas tvērums un vai viegli būs strādāt policijai saistībā ar šādiem grozījumiem. Un uz visiem jautājumiem tika saņemtas atbildes.

Bet, runājot par priekšlikuma būtību... Mēs runājam par likumu, kas regulē kārtību attiecībā uz demonstrācijām, mītiņiem, piketiem, un ir jāsaprot, ka nerunājam par cilvēka privāto dzīvi. Ja viņam, piemēram, mājās ir kāda uniforma, viņš to var glabāt, un nav nekādu problēmu. Bet ja notiek tāds politisks pasākums kā mītiņš vai demonstrācija... Man ir jautājums - kāpēc cilvēkam jāpiedalās tādā pasākumā uniformā, pie tam vai nu nacistu, vai PSRS uniformā? Es neredzu tam jēgu. Nav noslēpums, ka mūsu sabiedrībā tādus simbolus izmanto, lai sabiedrību sanaidotu, lai radītu nesaticību. Ja cilvēkam ir kaut kādi politiski apsvērumi, ir mērķis pievērst uzmanību kaut kādām problēmām, lūdzu, var piedalīties pasākumos un paust savu viedokli, bet vai tiešām viedokli vieglāk paust, ja cilvēkam ir uniforma, - par to es ļoti šaubos. Es arī komisijas sēdes laikā jautāju par stilizēto veidu un par to, kā policija varēs strādāt, bet mēs tiešām... es gribu vēlreiz atkārtot - mēs saņēmām atbildes.

Runājot par jautājuma būtību... Nu nav šaubu, es domāju, kolēģiem... Cileviča kunga uztraukums nav par to, vai kāds atnāks uz pasākumu nacistu uniformā, jo tā nestaigā, un visiem ir skaidrs - ja tā kāds parādītos, tad sabiedrībā būtu liels sašutums un reakcija.

Jautājums ir par PSRS uniformu. Bet es lūdzu ņemt vērā, ka likumā no paša sākuma mēs runājam par diviem totalitārajiem režīmiem. Mums viens režīms nav labāks par otru. Mēs saprotam, ka viens izdarīja daudz ļaunuma un arī otrs. Līdz ar to mēs aizliedzam gan viena, gan otra režīma simbolus, bet piedalīties pasākumos uniformās tiešām nav nekādas nepieciešamības.

Līdz ar to es uzskatu, ka mēs varam atbalstīt attiecīgo priekšlikumu. Un uz trešo lasījumu, protams, ja ir kāda laba doma, priekšlikumus var iesniegt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Šis priekšlikums, protams, nav par apģērbu. Šis priekšlikums... Tā mērķis objektīvi ir pavisam cits - pielīdzināt komunisma ideoloģiju nacionālsociālisma ideoloģijai. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Šāda attieksme balstās uz apzinātu vēstures notikumu sagrozīšanu (NA starpsaucieni: “Ooo!”), bet, nostiprināta tiesiskajās normās (Starpsauciens: “O, jā!”) ...bet, nostiprināta tiesiskajās normās, maldina sabiedrību un aizvaino tos, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās pret nacistiem un smagās kaujās viņus uzvarēja. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Aizvaino tos padomju armijas veterānus, kuri piedalījās karā, kā arī partizānu un pagrīdnieku piemiņu.

Šim priekšlikumam ir ļoti liela politiska slodze. Ar šo priekšlikumu mēs varam mūsu sabiedrību vēl papildus šķelt. Es saprotu, ka tiem, kas bez izmeklēšanas un tiesas bija ieslodzīti koncentrācijas nometnēs, nebija svarīgi, kāds karogs plīvoja virs barakas - sarkans ar ugunskrustu baltā aplī vai sarkans ar sirpi un āmuru. Var emocionāli vērtēt notikumus un vēsturi, kaut emocionāla attieksme vienmēr ir pavirša, tomēr politiķis nevar balstīties uz pārdzīvojumiem, bet gan faktiem un analīzi.

Starp padomju režīmu un nacistisko režīmu nebija simetrijas. (Starpsaucieni: “Ūūū!”) Padomju vēsture bija gan garīga uzplaukuma, gan zaudējumu un krišanas vēsture, gan varoņdarbu, uzvaru, gan zaudējumu vēsture, kļūdu un noziegumu vēsture. Tomēr nacionālsociālisma vēsturē ir tikai karš, civilo gūstekņu nošaušana un par valsts ideoloģiju pasludinātais šovinisms. Bet pirmām kārtām tas bija drausmīgs karš un tikai karš.

Pieņemot lēmumu, lūdzu, atcerieties, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mēs pielīdzinām agresoru, pret kuru karoja visa pasaule, valstij, kura cieta visvairāk un uzvarēja. Mēs labi zinām, ka tā bija ne tikai Padomju Savienība, kas uzvarēja tajā karā. Uz nacionālsociālisma līķa bija daudz ievainojumu un brūču, kas savainoja šo plēsoņu, bet nāvīgu brūci tam izdarīja padomju armija.

Es gribētu arī atgādināt, ka nacisma nosodīšana pat nebūtu iespējama, mūsu saruna pat nebūtu iespējama, ja padomju armijas karavīri nebūtu izgājuši savu grūto ceļu no Volgas līdz Elbai. Un šodien pat nebūtu runas, vai padomju režīms bija vainīgs, ja pirms tam nebūtu uzvaras, kuru atzina visa pasaule.

Es citēšu bijušā Vācijas prezidenta Riharda fon Veiczekera runu, ar kuru viņš uzrunāja bundestāgu 1985. gada 8. maijā saistībā ar 40. gadadienu kopš Otrā pasaules kara un nacionālsociālistu tirānijas beigām Eiropā. (Starpsauciens: “Laiks!”) Viņš sacīja: “1939. gada 23. augustā Vācija un Padomju Savienība parakstīja neuzbrukšanas paktu. Slepenais papildu protokols paredzēja gaidāmo Polijas dalīšanu. Šis pakts tika parakstīts, lai dotu Hitleram iespēju iebrukt Polijā. Padomju Savienības vadītāji to pilnībā apzinājās, un visi, kas izprata politiku, apzinājās, ka Vācijas un Padomju Savienības pakta sekas būs Hitlera invāzija Polijā un līdz ar to arī Otrais pasaules karš. Bet tas nemazina Vācijas atbildību par Otrā pasaules kara sākšanos. Padomju Savienība bija gatava ļaut valstīm karot vienai ar otru, lai pati varētu piedalīties teritoriju dalīšanā.” Un tālāk vissvarīgākais, kungi! “Taču kara iniciatīva nāca no Vācijas, nevis no Padomju Savienības. (Dep. J. Butāns: “Molotova-Ribentropa paktu kurš parakstīja?”) Tas bija Hitlers, kurš nolēma pielietot spēku,” sacīja Vācijas prezidents. (Dep. J. Butāns: “Ja tu nezini vēsturi, tad nerunā no tribīnes!”) “Otrā pasaules kara sākšanās vienmēr (Starpsaucieni. Troksnis zālē.) paliks saistīta ar Vācijas vārdu, nevis ar Padomju Savienību.” (Starpsaucieni.)

Tāpēc starptautiskā tiesa Nirnbergā atzina nacisma režīmu par noziedzīgu, - nevis tāpēc, ka Padomju Savienība kopā ar sabiedrotajiem uzvarēja karā un kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātāju un ANO Drošības padomes locekli.

Ar skatāmo priekšlikumu tā autori piedāvā Saeimai pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus. Tas aizvainos Latvijas sabiedrību un var kļūt par kārtējo starptautisko skandālu, kas padarīs Latvijai tikai lielāku kaunu. (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsauciens.) Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies. (Starpsauciens: “Ūūū!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies.

Kolēģi! Es aicinu tomēr atgriezties pie juridiskā problēmas aspekta.

Kaimiņa kungs! Man ir liels prieks, ka jūs ļoti labi mākat lasīt un izcili nolasījāt šo tekstu, ko jau visi izlasījuši. Diemžēl es tiešām... es nepiedalījos komisijas sēdē, jo man bija jāuzstājas Satversmes tiesas sēdē. Man ļoti žēl par to.

Viens no jūsu kolēģiem no Krievijas parlamenta kādreiz teica, ka parlaments nav vieta diskusijām. Šķiet, ka jūs esat... jūs piekritīsiet šādam apgalvojumam, ka nav, par ko diskutēt. Diemžēl tomēr ir, par ko diskutēt. Jūs esat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs, bet jūs ne vārda neteicāt par pamattiesībām, tātad par to galveno jautājumu, par ko mums visiem būtu jādomā un jārūpējas.

Šnores kungs! Paldies par jūsu apsvērumiem, bet tieši par to ir arī runa, ka... simbolika jau ir aizliegta, un runa ir par formas tērpu bez simbolikas aizliegšanu. Un kā jūs tādā gadījumā noteiksiet, ka... Bez simbolikas visi formas tērpi ir ļoti līdzīgi. (Dep. R. Kols: “Sarkana zvaigzne...”) Un tad...

Man ir liels prieks, ka Judina kungs visu saprata, bet gribētos, lai tomēr tie deputāti, kas dzirdēja policijas atbildes un skaidrojumus, nu, padalītos arī ar citiem, jo man tiešām ļoti grūti iedomāties, pēc kādiem kritērijiem vienkāršu apģērbu militārajā stilā var atšķirt no stilizēta formas tērpa. Jo faktiski... Jā, paldies Judina kungam par to, ka jūs vismaz iezīmējāt leģitīmo mērķi. Nu, diez vai jūs mani pārliecinājāt. Tomēr es gribētu uzsvērt vissvarīgāko lietu. Man ir ļoti žēl, ka demokrātiskas valsts parlamentā, apspriežot šo jautājumu, neviens negrib runāt par pamattiesībām un to, kādās situācijās ir iespējami pamattiesību ierobežojumi. Man tiešām ir ļoti žēl, un es joprojām uzskatu, ka šādus grozījumus nevar pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Man ir patiešām kauns, ka 13. Saeimā atrodas šāda čekas atrauga, kura atrodas čekas maisos un joprojām pārstāv Kremļa naratīvus šeit, Latvijas Republikas Saeimā.

12. Saeima bija pārāk gļēva, lai šādu deputātu sodītu un izslēgtu vismaz uz vairākām sēdēm. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, es ceru, šajā, 13. Saeimā, par rupju Latvijas Republikas Satversmes pārkāpumu Igoru Pimenovu izslēgs no Saeimas deputāta darba vismaz uz vairākām sēdēm. (Aplausi. No frakcijas SASKAŅA: “Cietumā uzreiz!”)

Attiecībā uz pašu priekšlikuma būtību. (Dep. I. Zariņa starpsauciens.) Atcerēsimies, ka nacistiskās Vācijas pirmais sabiedrotais Otrā pasaules kara laikā nebija neviena cita valsts kā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība. PSRS bija nacistiskās Vācijas pirmā sabiedrotā, tās kopā iznīcināja neatkarīgo Polijas valsti; tās, kopā sadarbojoties, uzsāka karadarbību pret Somiju, kopā okupēja Baltijas valstis, Rumānijas reģionu... Šajā situācijā, es domāju, ir arī īpaši apkaunojoši, ka Boriss Cilevičs, kurš Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā sakās aizstāvam cilvēktiesības, negrib aizstāvēt holokausta un politiski represēto upuru cilvēktiesības. Cilvēktiesības neredzēt savu varmāku formas tērpus neatkarīgās Latvijas ielās. Tās ir viņu cilvēktiesības - neskatīties uz tiem, kas viņus ir represējuši, kas ir nogalinājuši viņu ģimenes locekļus.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mani arī it kā nedaudz izprovocēja Pimenova kunga runa. Nākt šeit un melot, ka Otro pasaules karu neuzsāka Padomju Savienība, aizmirst par slepkavībām, par izvarošanām, par tūkstošiem poļu virsnieku apšaušanu... Pimenova kungs, jūs neko, protams, par to neesat dzirdējis, ja? Jums VDK kursos to nemācīja.

Nākamais. Milzīgs skaits okupantu un viņu pēcnācēju pēc šīs armijas iebrukuma Latvijā palika un šeit dzīvo joprojām. Šī kopiena ir par lielu, lai, pretēji Eiropas valstu pieredzei, dzīvotu vienā teritorijā ar kulturāli un mentāli atšķirīgo latviešu tautu un netraucētu tās attīstību. Un to mēs redzam.

Pimenova kungs! Valstī bez kāda pamatojuma pēc tā saucamās jūsu pieczvaigžņu simboliski apzīmētās okupantu armijas palika padomju izspiedzes, armijas, iekšlietu sistēmas virsnieki, propagandisti, speciālisti ar ģimenēm un slēgtā aģentūra. Viņi šeit darbojas.

Un nobeigumā. Visiem Latvijas deputātiem vajadzētu atgādināt, ko mēs esam ielikuši Satversmes preambulā. Latvijā joprojām valda neizpratne, ka tikai latviešu nācijai piederīgie ir atbildīgi un var lemt par eksistenciālām tautas un valsts lietām. Tāpēc nav pieļaujama Kremļa propaganda, kas turpinās gan masu informācijas līdzekļos, gan Rīgas domē, gan Saeimā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Saistībā ar grozījumiem. Kolēģi, man gribētos vērst jūsu uzmanību uz vismaz trim aspektiem.

Pirmā lieta. Mēs nerunājam par to, kādā apģērbā cilvēks var svinēt savu dzimšanas dienu vai satikties ar draugiem, vai piedalīties kaut kādos citos pasākumos. Likums attiecas uz publiskiem pasākumiem - demonstrācijām, piketiem, mītiņiem. Un līdz ar to tā nav cilvēka privātā dzīve; tur mums nevajadzētu iejaukties un ierobežot. Mēs runājam par publiskiem pasākumiem.

Otrā lieta. Ir jāsaprot, ka cilvēks tādos pasākumos parādās uniformā ne jau tāpēc, ka viņam nebūtu ko vilkt un tas ir vienīgais apģērbs, kurā viņš var atnākt uz pasākumu. Viņš to dara tādēļ, lai parādītu kaut ko, kaut ko demonstrētu. Ņemot vērā, ka tā forma ir saistīta ar totalitāriem režīmiem, nu, es atvainojos, es uztveru to tieši kā norādījumu, ka cilvēks to atbalsta, cilvēks vēlas kaut ko pateikt sabiedrībai, cilvēks grib attaisnot attiecīgo režīmu izdarītās darbības. Es domāju, ka demokrātiskā sabiedrībā tas nav pieļaujams, tas nav pieņemams. Patīk vai nepatīk, bet forma ir simbols. Un šis simbols, tieši totalitāro režīmu simbols, nebūtu izmantojams.

Es varu tikai atkārtot, ka mūsu komisijā, kad mēs to izskatījām, mēs par to daudz runājām, un neviens no deputātiem nebalsoja pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Kolēģi! Es... Bija jau nu iepriekš pateikts, kas uzbruka Polijai. Bet es gribētu tikai stenogrammas dēļ atgādināt, ka bija tāds līgums, ko sauc par Molotova-Ribentropa paktu. Vai mēs te... kāds arī kreisajā pusē ir aizmirsis, ka bija Molotova-Ribentropa pakts... 1939. gada 23. augustā... kas izraisīja Otro pasaules karu? Jo, kad vācieši iebruka Polijā ar Staļina piekrišanu, tad angļi pieteica karu Vācijai.

Par to pašu Poliju. Kad iegāja naciķu armija iekšā Polijā, kas notika otrā pusē? Poļiem bija jākaro uz divām frontēm! No otras puses nāca Sarkanā armija iekšā. Un ar to vēl nepietika! Vai jūs zināt, ka pēc tam, kad kopīgiem spēkiem uzvarēja Poliju, notika kopīga militāra parāde - Polijā naciķu armija ar Sarkano armiju soļoja kopā pār poļu karavīru līķiem?

Un kurš mācīja Staļinam, Padomju Savienībai, kā veidot koncentrācijas nometnes? Paskatieties uz fotogrāfijām! Tie bija vācu gestapo virsnieki, kas brauca uz Krieviju un mācīja viņiem, kā ierīkot koncentrācijas nometnes. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Meli!”) Nav vis meli! Viss ir arhīvos! Meli?! Re, meli?! Dzirdējāt? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Un vēl. Pašās beigās gribu jums pateikt - kas tad notika Baltijā? Kādus solījumus Staļins tik neteica! “Mēs iesūtīsim karaspēku tikai pret hitlerisko Vāciju, lai viņi jums neuzbrūk, nosargāsim jūsu neitralitāti.” Nosargāja mūsu neitralitāti? Brutālā veidā... Tad gan meloja! Tad gan meloja! Otrā dienā pārņēma mūsu valsti! Tanī pašā laikā, kad viņi sadarbojās ar nacistisko Vāciju Polijā.

Atcerieties to, lūdzu! Nekādu viltus ziņu vairs! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies.

Cienījamie deputāti! Gan deputātam Lejiņam, gan deputātam Dombravam, gan arī deputātam Kiršteinam diez vai es varēšu atbildēt labāk nekā bijušais Vācijas prezidents Rihards fon Veiczekers, bet gribētu vienkārši izteikt vēl artikulētāk, nekā esmu izdarījis pirms tam, Ati Lejiņa kungs.

“Visi, kas izprata politiku, apzinājās, ka Vācijas un Padomju Savienības pakta sekas būs Hitlera invāzija Polijā un līdz ar to arī Otrais pasaules karš.” “Taču kara iniciatīva,” (Dep. R. Kola starpsauciens.) turpināja prezidents, “nāca no Vācijas, nevis no Padomju Savienības. Tas bija Hitlers, kurš nolēma pielietot spēku. Otrā pasaules kara sākšanās vienmēr paliks saistīta ar Vācijas vārdu, nevis ar Padomju Savienību.” (Citāta beigas.)

Es tikai ar vienu teikumu vēl turpināšu. Tāpēc Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls atzina nacisma režīmu par noziedzīgu. Es vienkārši gribētu, lai mēs neaizmirstu acīmredzamos faktus un šos citātus, jo citādi jaunā paaudze pētīs pavisam citu vēsturi, nekā tā bija patiesībā. (Starpsaucieni: “Ūūū!”)

Lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Apzināta nacionālā naida kurināšana!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es vienkārši uzskatu, ka man pirms balsojuma ir jāpasaka, kāpēc balsoju un par ko es balsoju.

Proti, šis priekšlikums jau nav par uniformām. Tas ir par to, lai būtu balagāns, lai būtu debate (dep. J. Kursīte-Pakule: “Debates!”), jo tad, kad jāpieņem budžets, kurā nevar ielikt nevienu savu solījumu, kad nav nevienas idejas, kā attīstīt savu valsti, tad ir vecās, labās zāles (Starpsaucieni no NA un JK.) - Uzvaras piemineklis, kuru varētu nojaukt, pārkrāsot vai vingrot ap to. Tagad - formas. Rosinājums, kurš nekādā veidā... atļaus pilnu interpretāciju, kas ir kura forma. (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsauciens.) Bet ir viena laba lieta - tiks veicinātas vēstures zināšanas, policisti atvērs grāmatas, pētīs, kādas bija formas, un mēģinās tās pielāgot īstenībai.

Mans aicinājums būtu vienkārši beigt piedalīties šajā balagānā (No frakcijas JK: “Nu tad ej prom!”), jo Otrais pasaules karš, kungi, sen ir beidzies! Jūs te tikai palikuši (Starpsauciens.)... jūs tikai šeit esat palikuši karotāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu mazliet klusuma. Ir noticis ļoti nepatīkams precedents, kamēr mēs šeit runājam par to, varēs vai nevarēs mūsu brīvajā valstī atrasties tādā vai citādā formas tērpā. Pavisam nesen “Latvijas Televīzijā” tika taisīts teletilts ar Russia Today. “Latvijas Televīzijā”, nacionālajā televīzijā. Šobrīd mēs atrodamies Latvijas augstākās lēmējvaras ēkā, šeit pašlaik atrodas divi Kremļa propagandas kanāli. (Starpsauciens: “Trīs!”) Viens ir RenTV, otrs ir Rossija RTR, kam joprojām ir aizliegts Latvijā translēt. Lūk, tur atrodas pirmais operators - “Rakurss.lv”. Otrs - Baltvideo News, kas ir no Russia Today.

Un problēma ir viena. Viņiem patiešām ir akreditācija. Akreditācijas noteikumi Ministru kabinetā ir izstrādāti 1998. gadā. Akreditācijas noteikumi šobrīd neļauj šos cilvēkus, kas nav lojāli Latvijai (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Kāds sakars ar priekšlikumu?”), kas veido mūsu valsti kā negatīvu valsti, izvadīt ārā un aizdzīt projām. Lūdzu nepavilkties uz provokācijām, ko šis flangs šobrīd mēģina darīt! Lūdzu, neejiet vairs, nerunājiet, jūs visi tā vai tā šodien būsiet Maskavas ziņās izkropļotām runām, samontētiem tekstiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un ejam uz priekšu!

Lūdzu, Nacionālā apvienība, beidzam, jo tas tikai tur arī ir vajadzīgs! Ministru kabinetam savukārt ar steigu jāmaina akreditācijas noteikumi, tai skaitā - attiecībā uz Saeimu, lai šādas lietas vairs nenotiktu. Tas ir patiešām bīstams signāls. Es nezinu, kur vēl bīstamāk, ja mums ir Krievijas televīzija šeit, augstākās lēmējvaras ēkā, oficiālā veidā. Par ko mēs vispār te tagad runājam? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem otro reizi.

E. Šnore (NA).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz to, ko teica Pimenova kungs par to, kurš ir izraisījis Otro pasaules karu un kā tas ir noticis.

Es gribu norādīt, ka Latvijā Otrais pasaules karš sākās 1940. gada 17. jūnijā, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. Ko šī okupācija Latvijai ir atnesusi, jūs varat pārliecināties, piedaloties 17. jūnijā... 25. martā ejot uz pasākumiem, runājot ar represētajiem... Desmitiem tūkstošu tika deportēti uz Padomju Savienību, simtiem tūkstošu ir cietuši no okupācijas. Un šeit stāstīt, ka padomju okupācija ir labāka par nacistu okupāciju, šeit, Latvijā, to darīt - nu, tas nav īpaši adekvāti. To es gribētu norādīt.

Par to, ko Cileviča kungs teica attiecībā uz brīvībām. Es tiešām nedomāju, ka es piedzīvošu to dienu, kad Cileviča kungs šeit, parlamentā, kāps tribīnē un teiks, ka cilvēktiesības ir staigāt nacistu formā publiski. (Dep. B. Cilevičs: “Stilizētā!”) Ja ir šāda vēlme, to var darīt privātmājā, bet nekādā ziņā ne publiski un ne Latvijā.

Un pēdējais, ko es gribētu uzsvērt, - ka cilvēktiesības... šeit, Latvijā, cilvēktiesības ir arī tiem, kuri cietuši no šīm okupācijām, gan no nacistu, gan no komunistu. Un viņiem ir tiesības neskatīties katru gadu uz okupācijas svinēšanu un uz cilvēkiem, kas ir tērpušies šajās formās, kurās šos noziegumus pastrādāja.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Godātie deputāti! Saeima savu darbu ir izdarījusi. Latvijas Republikas Krimināllikumā ir norma par to, ka noziegumu pret mieru attaisnošana ir krimināli sodāma darbība. Nacistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība veica noziegumu pret mieru, abas izraisīja Otro pasaules karu un ir vienlīdz atbildīgas par šo noziegumu. Noziegumu attaisnošana no šīs tribīnes nav pieļaujama. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien klausos šīs diskusijas un saprotu, ka varbūt daudzas ir nevietā. Mēs esam tomēr Latvijā. Mēs neesam ne Padomju Savienībā, ne nacistiskajā Vācijā. Un tad, kad es mājās atšķiru... un noteikti arī jūs atšķirat savus ģimenes albumus un ieraugāt savus senčus Latvijas - Latvijas valsts, pirmās brīvvalsts! - formas tērpos, par to mēs esam lepni. Mēs jūtamies pacilāti, mēs atceramies, kā mūsu senči cīnījās un aizstāvēja Latviju. Un kāds tam visam sakars ar kaut kādiem nacistiem vai Sarkano armiju?

Es, protams, kā Latvijas Republikas pilsonis negribu redzēt ielās soļojam cilvēkus nacistu formās, tāpat kā negribu arī redzēt ielās soļojam cilvēkus Sarkanās armijas formas tērpos. Tāpēc es uzskatu, ka tieši patriotisku apsvērumu dēļ... tādēļ, ka mēs esam Latvijas pilsoņi - latvieši, krievi, poļi... un arī mūsu senči, kuri dzīvoja pirmās brīvvalsts laikos, cienīja Latvijas formas tērpus, un arī mūsu senči - gan krievi, gan latvieši, gan poļi - ienīda tos, kuri iekaroja Latvijas valsti, gan vienus, gan otrus. Tāpēc, es domāju, šis priekšlikums ir jāatbalsta. Mēs nevaram nekādā gadījumā pieļaut, ka Latvijas, šīsdienas Latvijas, brīvās Latvijas, ielās soļo nacistu vai Padomju Savienības formās tērpti cilvēki. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt! Nav smieklīgi, Juta Strīķe, būt nepieklājīgai parlamentā. Šeit nav orangutanu saiets, bet Saeimas... tautas priekšstāvju.

Tas, ko es gribu pateikt, - karš ir beidzies diezgan pasen.

Man, protams, bija interesanti klausīties argumentācijā, kura skanēja gan no vienas, gan no otras puses. Abām pusēm ir šajā argumentācijā zināma taisnība. (Starpsauciens: “Ooo!”)

Bet nav taisnība abām pusēm tajā ziņā, ka... Es no sākuma vērsīšos pie pozīcijas. Un pie pozīcijas es vērsīšos tādā sakarā, ka šī diskusija nekādā veidā neveicina demogrāfiju. Kur jūs bija vakardien, kad bija jārunā par daudzbērnu ģimenēm? Jūs klusu sēdējāt! (Dep. A. Lejiņš: “Runā par lietu!”) Kur jūs bijāt vakar, kad bija jārunā (Starpsauciens.) ...kad bija jālemj arī citi jautājumi par Latvijas valsts attīstību? (Pozīcijas deputātu starpsaucieni.)

Es vēršos arī pie otras puses. Es saprotu, ka Nacionālās apvienības un šī flanga mīlas deja - tas ir gadu gadiem izstrādāts scenārijs, bet tas neveicina Latvijas valsts attīstību. Tam nav nekāda sakara. Es brīnos par jums, ka jūs runājat tikai par formām. Par karotāju formām. Man jāsaka - karā neviens nav labais. Nav karā labo! Karā ir tikai sliktie. Nogalina abas puses.

Bet ir vēl viena lieta, ko ir būtiski pateikt. Ja mēs esam ar pašapziņu, tad mums vajadzētu kāpt tribīnē un nebaidīties pateikt arī to, ka 2019. gadā pie Brīvības pieminekļa čurā karavīri formas tērpos. (Starpsauciens: “Un tie tika sodīti!”) Un šādi karavīri, kas čurā pie Brīvības pieminekļa 2019. gadā, ir jāizraida no Latvijas! (Dep. A. Kaimiņš: “Un deputātus, kas ēd puņķus! Ko ar tiem darīt?”) Par to ir jārunā no Saeimas tribīnes.

Es domāju, ka mēs pārāk daudz laika pievēršam tam, kas notika nezin kad. No tā mūsu valsts labāka nekļūs. Mums šodien jārunā par mūsu valsts attīstību nākotnē, par to, kad būs demogrāfiskais sprādziens un kā mēs aizsargāsim mūsu valsts... karavīru formas nākotnē. Sākotnēji es biju domājis balsot, atbalstot Nacionālās apvienības sagatavoto priekšlikumu. Klausoties debates, es savu viedokli mainīju. Es mainīju to vēlreiz. Un kāpēc es šo viedokli vairākkārt mainīju? (NA un JK deputātu starpsaucieni.) Tāpēc, ka šis jautājums, par kuru mēs debatējam šobrīd, nav aktuālākais un būtiskākais. Patiesībā tas ir mazsvarīgs jautājums mūsu valsts attīstībai. Mūsu parlamentā nav jānotiek diskusijām par gandrīz 100 gadus senu vēsturi. (NA un JK deputātu starpsaucieni.) Mūsu parlamentā jānotiek diskusijām par to, kā mēs redzam mūsu valsti pēc 20, 30, 50 un pēc 100 gadiem. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Kurš gribēja braukt prom no šīs valsts, savas mīļās valsts?”) Un tas, uz ko es vēl aicinu deputātus, kas brīžiem šeit neuzvedas tā, kā tautas priekšstāvjiem pieklājas, skraidot un meklējot kartona gabalus pa parlamentu... Es aicinu deputātus mūsu valsti saukt nevis par “šo valsti”, bet turpmāk jebkurā diskusijā Latviju saukt par “mūsu valsti”. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kāds skaidrojums?

A. Kaimiņš. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kaimiņš. 2. - deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Es mazliet par citu tēmu. Es noteikti atbalstu deputāta Šnores priekšlikumus, taču vēlos pievērst uzmanību citiem - Tieslietu ministrijas priekšlikumiem, kuri nāca klajā agrāk un kurus mēs jau vienreiz esam skatījuši.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Man jāatgādina, ka saskaņā ar Kārtības rulli mēs šobrīd debatējam tikai par 2. priekšlikumu, nevis par agrāk iesniegtajām likumprojekta redakcijām. Darba kārtībā ir 2. priekšlikums.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Nu labi. Es vienkārši tad pateikšu, ka uz trešo lasījumu tiks iesniegti daži būtiski priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Tiešām paldies par tik saturīgām diskusijām. Pozīcijas ir iezīmētas. Bet man ir vēlme pastāstīt, ka jau 25 gadus Latvijas Republikas Saeima ir atjaunota. Ir pieņemti daudzi tūkstoši likumu un citu dokumentu, bet ne reizi ceturtdaļgadsimtā Latvijas likumdevēji nav pievērsuši uzmanību apģērbam, kādā cilvēki staigā pa mūsu pilsētu ielām. Brīvā un demokrātiskā valstī cilvēkam ir tiesības izpausties atkarībā no paša priekšstatiem par skaisto, lai gan tas citiem nepatīk.

Jā, sanāk tā, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir cilvēki ar godam pelnītiem apbalvojumiem, kurus viņi ieguvuši Lielā Tēvijas kara frontēs. Bet tie vislabāk izskatās pie militārajiem mundieriem. Bet kāpēc viņiem jākaunas vai jākautrējas par savu apbalvojumu vai formu, ko viņi pilnīgi likumīgi saņēmuši no savas valsts? Tā vairs neeksistē, bet tolaik, kad PSRS eksistēja, tā bija starptautiski atzīta valsts.

Daži bijušie desantnieki, jūras kājnieki nav daudz vecāki par mani. Arī viņiem patīk zilas beretes. Neaizmirstiet arī par rekonstruktoriem! Atsauce uz to, ka šajā formā notika komunistiskās represijas pret latviešu tautu, manuprāt, ir domāta... uz šā pamata var aizliegt arī pirmskara Latvijas armijas tradicionālo formu, jo daži policijas bataljoni uz vērmahta aizmuguri darbojās tā... un pat holokausta dalībnieki šo formu valkāja. Atcerieties, ka 1993. gadā godasardzei pie Brīvības pieminekļa noņēma bruņucepures, tāpēc ka tās atgādināja vērmahta formu!

Man šķiet, ka arī Latvijā eksistē dažas subkultūras, piemēram, motociklistu subkultūra. Viņi izmanto tā saucamo Hakenkreuz jeb svastiku. Tāda, lūk, viņiem ir subkultūra. Mēs cienām visas minoritātes, vai ne?

Cienījamie kolēģi! Latvija jau pusotru desmitgadi ir lielākās un spēcīgākās militārās organizācijas NATO biedre. Un valstī nav jābaidās no dažiem desmitiem cilvēku, kas piedalījās publiskos pasākumos PSRS formās. Bijušās valsts formas nēsāšana nebūt nav nekāda masveida parādība.

Tomēr šāda veida aizlieguma prasība ir provokatīva, jo tas neizbēgami izraisa konfliktus starp tiesībsargājošajām iestādēm un vecākiem cilvēkiem, kas valkā šādu formu. Konflikti var būt arī ar traģiskām sekām. Nedrīkst stādīt policiju pret sirmiem cilvēkiem. Un neļaujiet Latvijas nelabvēlim slikti runāt par Latvijas Republiku! Šeit tika pieminēti dažādi kanāli... Bet jūs paši dodat viņiem informatīvu pamatu.

Vai jums, Nacionālās apvienības deputātiem, būs drosme personīgi aizturēt vecus vīrus padomju mundieros ar sarkanajām zvaigznēm? Starp jums daži ir zemessargi. Vai jums ir tikai drosme ņirgāties par tiem, kas nevar jums atbildēt? Narkomāni festivālos ir lielākas briesmas Latvijas kārtībai.

Šajā sakarā es gribu atgādināt, ka mūsdienu militāro formu ar pikseļu maskēšanu var nopirkt jebkurā makšķernieku un mednieku veikalā.

Labas gribas cilvēki Latvijā atradīs asimetrisku atbildi tiem, kuri šodien piedāvā sagraut monumentu Pārdaugavā vai reabilitēt Viktora Arāja, bendes, komandas dalībnieku Herbertu Cukuru, vai aizliegt Sarkanās armijas formu.

Šis grozījums apdraud Latvijas nacionālo drošību, un es pieprasu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! Mēs pavisam nesen, 25. martā, aizvadījām Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, atceroties tos upurus, desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kurus no Latvijas piespiedu kārtā izveda padomju režīms. Un šī režīma kalpi bija tērpti padomju formās ar uzšuvēm - tādām, kuras mēs ar šo priekšlikumu šodien mēģinām aizliegt.

Pirms tam līdzīgas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem veica nacistu režīms. Kopumā abi šie Otrā pasaules kara sabiedrotie, Padomju Savienība un nacistiskā Vācija, represēja simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju - gan latviešus, gan krievus, gan ebrejus. Lielā skaitā!

Tāpēc man ir žēl, ka šajā Latvijas Republikas Saeimā var brīvi skanēt Kremļa propaganda no kreisā flanga. Un domāju, ka balsojums par šo priekšlikumu un iepriekšējo priekšlikumu... šeit nav izšķirības starp to, kurš no mums atbalsta valdību, kurš ir pozīcijā, kurš - opozīcijā. Šie balsojumi parāda, kurš no mums šeit ir Latvijas Republikas Saeimas deputāts un kurš vienkārši ir Kremļa aģents ar uzdevumu šeit, Latvijas Republikas Saeimā, pārstāvēt Krievijas Federācijas intereses.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. Kaimiņš. Jā. Komisijas vārdā es varu piebilst, ka patiešām formas tiek aizliegtas, bet visus saņemtos apbalvojumus, tai skaitā medaļas, ordeņus, var kārt, kur grib un kad grib, jebkurā vietā un kad vien vēlas.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī 2. priekšlikumu. Komisijā tas tika atbalstīts. Vienīgie, kas atturējās, bija SASKAŅA.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kaimiņš. 3. ir tehnisks priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kaimiņš. Šī gada 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” un lūdz to atbalstīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Darījumus privātā kārtā var taisīt arī elektroniskā veidā, ar drošu elektronisko parakstu, taču mums likumā nav regulējuma, lai attiecīgos dokumentus kopā ar zvērināta notāra elektroniski apliecinātu nostiprinājuma lūgumu varētu drošā, skaidrā un vienveidīgā dokumentu iesniegšanas kārtībā iesniegt zemesgrāmatā. Tādēļ likumprojekts paredz: ja darījums elektroniski slēgts privātā kārtā un privātpersonas paraksts uz nostiprinājuma lūguma apliecināts Notariāta likuma sadaļā “Elektroniskie akti un apliecinājumi” noteiktajā kārtībā, tad atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam pēc privātpersonas lūguma zvērinātam notāram ir pienākums nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus iesniegt elektroniskā veidā zemesgrāmatā.

Šis likumprojekts patiešām ir nepieciešams, lai darījuma nostiprināšanas procesu zemesgrāmatā turpinātu attīstīt kā maksimāli efektīvu un modernu un dokumentu iesniegšana zemesgrāmatā notiktu zvērināta notāra uzraudzībā, tādā veidā samazinot privātpersonu veicamo darbību skaitu un patērēto laiku.

Šis likuma grozījums, protams, neliegs personām turpināt izmantot papīra formu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 11. aprīli.

Sēdes vadītāja. 11. aprīli?

I. Lībiņa-Egnere. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. aprīlis.

Kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin deputāts Vladimirs Nikonovs, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, izmantojam šo pārtraukumu! Un deputāti, kas ir deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Japānas parlamentu, ir aicināti uz Dzelteno zāli, lai ievēlētu jaunu vadītāju grupai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Atgādinu, ka šodien pie Saeimas ir asinsdonoru autobuss. Gan kolēģus, gan klātesošos, gan arī darbiniekus - tos, kuri vēlas, - aicinām ziedot asinis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Vita Anda Tērauda un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

4. aprīļa sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pulksten 10.05.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 14. sēdes
2019. gada 28. martā turpinājums
2019. gada 4. aprīlī

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 122/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 711)
   
Ziņo - dep. A. Kaimiņš
   
Debates - dep. B. Cilevičs
  - dep. A. Kaimiņš
  - dep. E. Šnore
  - dep. A. Judins
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. B. Cilevičs
  - dep. J. Dombrava
  - dep. A. Kiršteins
  - dep. A. Judins
  - dep. A. Lejiņš
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. D. Šmits
  - dep. A. Kaimiņš
  - dep. E. Šnore
  - dep. R. Jansons
  - dep. A. Krauze
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
  - dep. N. Kabanovs
  - dep. J. Iesalnieks
   
Likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 287/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 736)
   
Ziņo - dep. I. Lībiņa-Egnere
   
Paziņojumi
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. A. Skride
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 04.04.2019 09:40:59 bal001
Par - 67, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (122/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.04.2019 09:48:49 bal002
Par - 68, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (122/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.04.2019 09:49:21 bal003
Par - 69, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (122/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.04.2019 09:51:27 bal004
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zemesgrāmatu likumā (287/Lp13), 1.lasījums

Datums: 04.04.2019 09:52:03 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Svētdien, 22.septembrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196