Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas četrpadsmitā sēde
2019. gada 28. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 28. marta sēdi.
Kolēģi! Sāksim Saeimas sēdi!
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 11. aprīlim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Dzintars, Kiršteins, Strīķe, Zakatistovs un Pavļuts lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens.) Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. (Zālē troksnis.)
Vai sēdi es jums... savstarpējās sarunas netraucē? (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Starpsaucieni.)
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Savukārt deputāti Pavļuts, Kaimiņš un Judins lūdz likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Tātad vispirms balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu.
Vai deputātiem...? Man gan jāvaicā pirms balsojuma - vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad iebildumu nav. Likumprojekts nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir vēl kāds priekšlikums?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam! (Starpsaucieni.)
A. Kiršteins (NA).
Ir mikrofons, atvainojos.
Kā mēs varam... ja mēs principā esam pret nodošanu komisijām, neesam izdebatējuši, kā pieteicāmies... pēc tam mums ir jābalso. Kā mēs varam nodot komisijām?
Sēdes vadītāja. Jā, tātad... Bija jautājums - vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti...
A. Kiršteins. Mēs jau... Mēs taču jau bijām pieteikušies debatēt “pret”.
Sēdes vadītāja. Tātad pret komisijas maiņu nebija iebildumu, ja? (Dep. A. Kaimiņš: “Tieši tā!”)
A. Kiršteins. Nesaprotu...
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti vēlas runāt “par” un “pret” likumprojekta nodošanu?
Labi. “Par” pieteicies runāt deputāts Daniels Pavļuts.
D. Pavļuts (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Prezidija locekļi! Deputātes, deputāti! Šogad 4. maijā apritēs 29 gadi, kopš esam deklarējuši, ka Latvijas Republika atkal ir neatkarīga valsts. Ir pagājuši 29 gadi. Divdesmit astoņi gadi šogad apritēs, kopš mēs de facto esam neatkarīga valsts ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām, iespējām un arī atbildībām.
Šodien mūsu priekšā ir likumprojekts, kuru atkārtoti (jo tādu iesniedza arī 12. Saeimā) ir iesniedzis Valsts prezidents, un tas paredz izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu Latvijas Republikas nepilsoņu bērniem. 12. Saeimai pietrūka drosmes risināt šo jautājumu, kas var iezīmēt robežšķirtni starp mūsu neatkarības iepriekšējo periodu un nākotni - jaunu attīstības virzienu.
Būs cilvēki, kas teiks: “Kas notiks, ja atbrauks citi cilvēki un viņiem piedzims bērni? Vai tad viņi uzreiz kļūs par pilsoņiem?” Nē. Draugi, runa ir par Latvijas Republikas nepilsoņiem. Kas viņi tādi ir? Kas ir Latvijas Republikas nepilsoņi? Tie ir cilvēki, kas dzīvoja Latvijas Republikā PSRS laikā, un viņu pēcnācēji, kuri arī neatkarīgas valsts apstākļos ir kļuvuši par nepilsoņiem. Jūs zināt, kā angļu valodā saucas šis statuss, šī saikne ar Latviju? (Dep. A. Kaimiņš: “Alien!”) Alien - svešie.
Kolēģi! Varētu padomāt, ka šis lēmums satur kādus draudus Latvijas Republikai vai latvietībai. Es bīstos, ka šādi argumenti izskanēs. Mani šie argumenti pilnībā nepārliecina. (Starpsauciens.) Cik šādu cilvēku ir? Cik šādu bērnu varētu būt? Mūsu piesardzīgie aprēķini liecina, ka tādā formā, kā Valsts prezidents šodien ir iesniedzis šo likumprojektu, nākamgad, no 2020. gada 1. janvāra, gada laikā Latvijas Republikas nepilsoņiem šādu nepilsoņu bērnu, uz kuriem tas attiektos, kuriem mēs vairs nepiešķirtu... ir tiesības izvēlēties nepilsoņa statusu... varētu būt ap 30... ap 30 bērnu! (Dep. A. Lejiņa starpsauciens.)
Mūsu frakcija, “Attīstībai/Par!”, savā pirmsvēlēšanu programmā ir runājusi par to, ka Latvijas sabiedrības šķelšana ir jāizbeidz. Mēs varam saņemties un atrisināt šo jautājumu. Mēs varam izbeigt šo PSRS pilsoņu mantoto statusu un viņu bērnu mantoto statusu (Dep. S. Riekstiņš: “Mēs nevaram!”), ja viņu vecāki tā izvēlas. Vai mums tiešām ir jāturpina radīt jaunus Latvijas Republikas nepilsoņus? (Starpsaucieni.) Mēs dodam iespēju radīt Latvijas Republikas nepilsoņus.
Tas, ko es vēlos šodien uzsvērt... varētu domāt, ka ar 30 bērniem mēs jautājumu būsim atrisinājuši. Bet - nē! Mēs uzskatām, ka jāiet solis tālāk. Mēs rosināsim diskusiju. Ne šodien, ne šodien... Atbildīgajā komisijā aicināsim domāt un diskutēt, un svērt, vai varbūt tomēr nepilsonības atcelšana būtu jāattiecina uz plašāku bērnu loku.
Kā jūs domājat, cik ir tādu bērnu, kas ir vecumā līdz 15 gadiem un šobrīd vēl paši nevar par to pieņemt lēmumu? Cik to ir? Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzes datiem to ir 2933. Vai šie bērni, ja viņi vecumā līdz 15 gadiem kļūtu par Latvijas Republikas pilsoņiem un nevarētu vairs būt nepilsoņi... vai tas kaut ko mainītu Latvijas Republikas suverenitātes un valstiskuma izredzēs? Es domāju, ka pilnīgi neko. Tikai labā virzienā... tikai uzlabotu izredzes veidot saliedētāku sabiedrību, likvidēt vēsturisko situāciju, kurā cilvēki kļuvuši par vēsturisku apstākļu un sadzīvisku šķēršļu ķīlniekiem. Gandrīz visiem bērniem ir spēcīga saikne ar Latviju. Gandrīz visiem viņiem Latvija ir vienīgās mājas tagad un, cerams, arī nākotnē.
Es aicinu šodien atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai un ļoti ceru, ka mēs varēsim diskutēt ar jums, nebažījoties par Latvijas nākotni, bet vairojot cerības par to... par to, ka 2933 nepilsoņu bērni drīzā nākotnē varētu kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tas ir mūsu lēmums.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Te nu jāteic, ka Valsts prezidenta kancelejas juristi ir sapinušies savā meistarībā.
Vakar visi redzēja ziņās, ka šis jautājums ir atrisināts visās valstīs. Un, ja mums nepatīk nepilsoņu institūts, tad skaidrs, ka mums ir jāievieš tā saucamais rezidentu institūts. Ja Latvijas nepilsonim piedzims bērns, piemēram, Šveicē, tad bērns būs Šveices rezidents. Viņš būs rezidents Luksemburgā, viņš būs rezidents pat Vācijā... Pārsvarā visās Eiropas valstīs piedzimšana nedod tiesības uz pilsonību.
Šeit ir ārkārtīgi interesants precedents - tiek radīts kolektīvās pilsonības piešķiršanas institūts. Un nav jau svarīgi, vai tie ir divi bērni vai 20 bērni. Bet ja 200 bērnu? Ko tad darām? Bet ja divi tūkstoši bērnu... ja būs šāds precedents? Bet ja 20 tūkstoši bērnu? Kur tad ir tā robeža, līdz kurai to var darīt un aiz kuras to nevar darīt?
Kolektīvi Latvija nevar piešķirt pilsonību. Tas ir noteikts Augstākās tiesas 2016. gada spriedumā, kā arī vairākos citos spriedumos.
Kāpēc Valsts prezidenta kancelejas juristi ir nolēmuši pārkāpt šo principu un izrādīt necieņu iepriekšējās Saeimas lēmumam? Cerībā... Es atbildēšu: cerībā, ka jaunie deputāti nezina Latvijas vēsturi. Un... es sapratu arī no Pavļuta kunga, kurš teica, ka tik daudz gadu ir pagājis...
Kāpēc Latvijā joprojām pastāv nepilsonības institūts? Es noskaitīšu dažus punktus, par kuriem Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas juristi nav izteikuši... nav izrādījuši nekādu interesi.
Atjaunojot valsts neatkarību, netika atrisinātas padomju okupācijas radītās nacionālo un demogrāfisko jautājumu problēmas. Krieviski runājošo kopiena ir par lielu, lai pretēji Eiropas valstu pieredzei... lai, dzīvojot vienā teritorijā ar kulturāli un mentāli atšķirīgu tautu - latviešu tautu -, netraucētu tās attīstībai. Beļģijā, Spānijā, Šveicē un citur atšķirīgas tautas dzīvo savās vēsturiskajās teritorijās, bet netiek sajauktas skolās un citās vietās.
Valstī bez kāda pamatojuma tika atļauts palikt padomju izspiedzes, armijas un iekšlietu sistēmas virsniekiem, propagandistiem un militārajiem speciālistiem ar ģimenēm.
Rusifikācijas politika attiecībā pret nekrievu bērniem turpinājās un turpinās mediju telpā un skolās ar krievu mācībvalodu.
Ar čeku saistītie Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki ne tikai nav vaļsirdīgi atzinušies un nožēlojuši savus grēkus, bet joprojām turpina ietekmēt sabiedrisko domu, lai novērstu uzmanību no traģiskās situācijas. To veicina arī VDK aģentu sarakstu lēnā... atslepenošanas novilcināšana.
Latvijas valdība nav noslēgusi līgumu ar Krieviju par kompensācijām un to bijušo pilsoņu repatriācijas nepieciešamību, kuri nav iekļāvušies latviešu sabiedrībā, cerot uz Krievijas impērijas atjaunošanu.
Latvijas likumdevēja un valdības galvenais uzdevums joprojām ir panākt latviešu tautas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos un okupācijas seku pilnīgu likvidēšanu. Nez kāpēc tas absolūti neinteresē Valsts prezidenta kancelejas juristus.
Un tagad par cilvēktiesībām. Šis likumprojekts rupji ignorē vecāku tiesības. Kāpēc jūs, Pavļuta kungs, un frakcija “Attīstībai/Par!” domājat, ka, piemēram, šīs ģimenes, dažas varbūt, necer pēc diviem vai trim gadiem izbraukt uz Amerikas Savienotajām Valstīm vai uz Vāciju, Izraēlu vai uz citām valstīm? Kāpēc mēs tagad uzbāzīsimies viņu bērniem ar pilsonību?
Nākamais. Kāpēc mēs gribam atņemt tiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, priekšrocības braucieniem uz Krieviju? Mēs viņiem radām sarežģījumus, jo cilvēki... tikko viņi būs Latvijas pilsoņi, viņiem vajadzēs kārtot vīzas. Varbūt viņiem tur ir radi, varbūt viņi taisās uz turieni emigrēt pēc kādiem gadiem, varbūt viņi grib nodarboties... un grib, lai viņu bērni pārņem viņu vecāku tā saucamo uzņēmējdarbību, īpašumus un sakarus. Daudzi varbūt... un viņiem ir tiesības svinēt 9. maiju... viņiem ir riebums dzīvot mazās valstīs, kur liktenis viņus ienesis svešā ģeopolitiskajā telpā, un viņi saviem bērniem saka: “Pacietīsimies, gan jau Krievijas impērija atjaunosies, un tad jūs būsiet lielās, nedalāmās impērijas pilsoņi.”
Mēs atkārtojam Turkmenbeši eksperimentu. Pirms vairākiem gadiem Turkmenistānā tika pieņemts likums: divu dienu laikā visiem tur dzīvojošajiem bijušās PSRS pilsoņiem bija jāizvēlas: vai nu viņi pieņem Turkmenistānas pilsonību, vai paliek kā citu valstu pilsoņi ar vienīgo iespēju - braukt prom vai kaut kādā veidā...
Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, runas laiks beidzies!
A. Kiršteins. Jā. Pabeigšu.
Pēdējais teikums. Latvijas valsts nav totalitāra valsts ar tiesībām uz bērniem...
Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, runas laiks beidzies!
A. Kiršteins. ...bērnu audzināšanas iespējas diemžēl pieder mūsu ģimenēm. Aicinu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Mums ir jābalso.
Judina kungs, jūs pēc tam runāsiet par... Jums būs priekšlikums par likumprojekta nodošanu arī...
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam!
A. Judins (JV).
Tā, mikrofons... Mans priekšlikums ir par nodošanu komisijai.
Lūdzu kā līdzatbildīgo noteikt arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju.
Sēdes vadītāja. Labi. (Starpsaucieni.)
Kolēģi, pēc procedūras mēs varam vienlaikus balsot par likumprojekta nodošanu gan atbildīgajai, gan līdzatbildīgajai komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Čakšas, Auguļa, Vucāna, Krauzes un Valaiņa iesniegto likumprojektu “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šī ir jau otrā reize, kad mēs lūdzam Saeimu strādāt ar jaunu sagatavoto likumprojektu - “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums”.
Kas ir fiziskās personas maksātnespēja? Tā pēc būtības ir iespēja, līdzeklis, kā izkļūt no parādu sloga noteiktā laikposmā, pēc tam turpinot dzīvi bez parādsaistībām, bet esošais fizisko personu maksātnespējas regulējums paredz, ka, lai šādu rīku varētu izmantot, parādam ir jābūt vismaz pieciem tūkstošiem eiro un izmaksām, kas ar to saistītas, - 1200 eiro.
Kolēģi, Latvijā ir apmēram 35 tūkstoši cilvēku, kuriem parāds ir no diviem līdz pieciem tūkstošiem eiro, nesasniedzot fiziskās personas maksātnespējas ierosināšanas slieksni. Mums, kam ir laba alga, tā summa varbūt šķiet maza un viegli atdodama, bet iedomājieties, kā ir ģimenei, kurā jāuztur bērni un ienākumi varbūt ir minimālā alga vai nedaudz virs tās. Tā ir neiespējamā misija. Es domāju, par to liecina arī tas, ka PTAC aptaujā par to, kādam nolūkam ir ņemti ātrie kredīti, 39 procenti cilvēku atzīst, ka viņi ir ņēmuši ātros kredītus, lai varētu atdot iepriekšējās kredītsaistības, respektīvi, cilvēks ir tādā vāveres ritenī, no kura nevar izkļūt.
Vēl 27,5 procenti cilvēku saka - viņi ir ņēmuši ātros kredītus, lai varētu iegādāties pārtiku un apmaksāt rēķinus. Tie ir izdevumi, kas nerada nekādu papildu aktīvu vērtību, kas nedod iespēju cilvēkiem atsperties un īstenot uz attīstību vērstus pasākumus, šī nauda tiek vienkārši noēsta.
Lai šādiem cilvēkiem dotu iespēju atgriezties normālā ekonomikā, saņemt legālu atalgojumu, nebaidoties no tā, ka tiesu izpildītājs būs, kā saka, uz astes un atņems izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus, mūsu pienākums ir dot iespēju arī vienkāršotā procedūrā tiem, kuri nevar atdot parādus - nevis negrib, bet nevar atdot parādus! - un kuriem parādu apjoms ir līdz pieciem tūkstošiem eiro, no tiem izkļūt. Un tieši to arī paredz šis likumprojekts. Protams, mums vēl diezgan daudz jādiskutē, vai nav nepieciešams kāds papildu regulējums, kas šobrīd šajā likumprojektā nav paredzēts, - par finanšu pratības palielināšanu, jo tai ir ārkārtīgi liela nozīme. Finanšu pratības trūkums - tas lielā mērā ir iemesls, kādēļ liela daļa cilvēku ir nokļuvuši parādu jūgā.
Mēs diezgan esam darījuši saistībā ar kredītu nokavējuma procentu jeb soda procentu ierobežošanu un esam uzlikuši lielāku atbildību tā saukto ātro kredītu izsniedzējiem, liekot viņiem vērtēt personas spēju atdot parādus. Bet līdz šim var redzēt, ka tas arī nestrādā. Pārāk vilinošas ir reklāmas, kur cilvēks redz, ka, piemēram, Mairis Briedis, smuki nofotografēts, saka: “Neskaties uz mani, skaties uz svarīgāko!” - kārtējo vieglo, ātro kredītu. Cilvēki paši atzīst, ka līdz šim viņus ir motivējis ņemt kredītus tas, ka viņiem neviens nejautā, kur šos kredītus viņi grasās izmantot, un tas, ka to ir ātri un ērti, un viegli izdarīt.
Finanšu pratība ir zema, un tieši tāpēc arī mūsu kā politiķu pienākums ir gan to vairot, gan arī novērst tās slimības sekas, ja tā var teikt, jo ātrie kredīti ir slimība, es pat teiktu - sērga.
Es lūdzu jūs atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, strādāt ar to, uzlabot to, ja nepieciešams, un pieņemt iespējami īsā periodā. Ja to nedarīsiet, mēs, protams, vēlreiz un vēlreiz, katru nedēļu, to iesniegsim, līdz atbalsts tomēr būs vai valdība vismaz nāks ar savu priekšlikumu jeb konkrētu risinājumu.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Juta Strīķe.
J. Strīķe (JK).
Neapšaubāmi, šāds likums ir ļoti, ļoti nepieciešams. Šī likumprojektu pakete Tieslietu ministrijā jau ir izstrādāta gandrīz līdz galam. Vistuvākajā laikā tā tiks iesniegta.
Par šodien mums piedāvāto projektu. (Starpsauciens: “Piedāvā tu!”) Nu ko es varu teikt? Melu čempioni! Kas zog, tas melo. Kas melo, tas acīmredzot arī zog. Jo šis projekts ir paņemts no Tieslietu ministrijas neizstrādātā stadijā. Tas ir ļoti negatavs, nekvalitatīvs, un, ja tas pašlaik šādā redakcijā tiks pieņemts, tas nekādā gadījumā nedarbosies. Un es paskaidrošu - kāpēc. Tāpēc, ka pats svarīgākais ir vienlaikus pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā, kuri pašlaik nemaz netiek piedāvāti šajā opozīcijas priekšlikumā. Jo fiziskās personas maksātnespējas procesa noteikumi nav piemērojami šim procesam. Un ir jāparedz gan procedūra, gan tiesas loma. Tas viss nāks kopīgā paketē ar Civilprocesa likuma izmaiņām.
Tāpēc es aicinu šādā redakcijā šo likumprojektu nepieņemt... tāpēc ka tas... tas nespēs uzlabot situāciju. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Saeimai ir jāstrādā!”) Tā būs tukša skaņa, kā parasti... kā mēs esam pieraduši saņemt no ZZS...
Un, protams, man ir radies jautājums arī SASKAŅAI, ja jūs plānojat balsot par šo piedāvāto redakciju: jūs esat to saskaņojuši ar Andri Ameriku? Kā viņam tas patīk?
Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Čakšas, Krauzes, Vucāna, Auguļa un Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labrīt vēlreiz, kolēģi! Mēs esam sagatavojuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Dep. K. Feldmans: “Tiešām jūs?!”), kas paredz atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumus tabakas izstrādājumu, cigarešu, elektronisko cigarešu šķidrumiem diplomātiskajām pārstāvniecībām. Mēs uzskatām, ka tā ir novecojusi norma, kas ir pretrunā ar visas pasaules cīņu pret smēķēšanu, arī mūsu cīņu pret smēķēšanu Latvijā, un šāda norma, protams, rada zaudējumus valsts budžetam. Mēs pieļaujam arī to, ka Latvijas vēstniecību un citu diplomātisko pārstāvniecību darbinieki, pildot dienesta pienākumus, neiegādājas tabakas izstrādājumus uz vēstniecību rēķina.
Kolēģi, līdz 2016. gada beigām diplomāti un starptautisko organizāciju personāls tabakas izstrādājumus un alkoholiskos dzērienus varēja iegādāties neierobežotā daudzumā. Togad mēs veicām grozījumus, kas paredz ierobežojumus gan alkoholisko dzērienu daudzumam, cik viens darbinieks drīkst izmantot, lai saņemtu nodokļu atlaidi, gan arī tabakas izstrādājumiem. Šie ierobežojumi joprojām ir diezgan lieli. Nezinu, kā ir jāsmēķē, lai varētu izsmēķēt 7200 cigaretes vai izmantot 7200 gramu smēķējamās vai karsējamās tabakas, 1800 cigāru vai cigarellas.
Mēs piedāvājam atcelt šīs priekšrocības diplomātiskajām pārstāvniecībām, turklāt darīt to jau ar šā gada 1. jūliju. Tas mums dotu arī pozitīvu fiskālo efektu. Mūsu aprēķini rāda, ka tie būtu 434 511 eiro. Pietiekami būtiski līdzekļi, ko varētu vēl šogad budžetā novirzīt vai nu pedagogu atalgojumam, vai sociālās jomas stiprināšanai, vai kādiem citiem sabiedriski nozīmīgiem pasākumiem.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Pīpēt ir slikti. Dzert ir slikti. (Dep. U. Augulis: “Tiešām? To saki tu?!”) Un to darīt Latvijas teritorijā ar tax-free zonas procentuālo likmi 24/7... jo tā tiešām ir, ka Latvijā jebkuram diplomātam ir tax-free zonas iespējamība, ja tā vienkāršos vārdos runājam, iegādāties šos produktus. Bet tā patiešām nav, ka, teiksim, Francijas vēstniece ieiet, es nezinu, kādā lielveikalā un nopērk, es nezinu, vienu gabalu cigarešu paciņu “A” un viņi vēl norēķina nost attiecīgos uzcenojumus, kas ir akcijas nodoklis. Tā nav! Tie ir iepirkumi, ko veic attiecīgās ministrijas... vēstniecības iepirkumu daļa. Tādā veidā viņi arī iepērkas, pieņemsim, tām pašām pieņemšanām, uz kurām jūs visi ejat (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Kurās visi pīpē?”), un lej jums sarkanvīnu, lej jums baltvīnu un tā tālāk, un tā ir normāla prakse visā Eiropā. Latvija tagad slēgs ciet šo priekšlikumu tikai tāpēc, ka iepriekšējai finanšu ministrei, manuprāt, ir no Finanšu ministrijas vienkārši vesela piekabe ar dokumentiem aizgājusi līdzi.
Šajā gadījumā šis kanāls, Dana Reizniece-Ozola, tiks nogriezts nost. Jūs vienkārši brutālā veidā esat nesuši ārā dokumentus no Finanšu ministrijas un tagad tos padarāt par priekšlikumiem, kas no Saeimas sāk... (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Mēs zinām, kādas idejas mēs esam virzījuši, un tās ir viegli uzrakstīt!”) jā, ja jūs zinātu... tad jums nebūtu šajā sēdē seši dažnedažādi priekšlikumi, kas visi ir saistīti ar jūsu darbu iepriekšējā sasaukumā.
Šis ir populistisks, pilnīgi neatbalstāms priekšlikums. Lūdzu Saeimu to noraidīt, jo nākamais būs par to, ka uzskaitīsim zīdaiņu asaras, jo tās arī ir ļoti vērtīgas, tās nekādā gadījumā nedrīkst Latvijā vispār pat redzēt, un gan jau Dana Reizniece-Ozola varēs izdomāt, kur šo asaru ir visvairāk. Kur? Paldies. Lūdzu šo noraidīt.
Sēdes vadītāja. Nu labi. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 53, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Čakšas, Krauzes, Vucāna, Auguļa un Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Šis likumprojekts paredz ieviest grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanu jeb sertificēšanu, kas nodrošinātu atbilstošu kvalifikāciju šo pakalpojumu sniegšanai un arī pienākumu ievērot kontroles uzdevumus naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas sakarā.
Tas nav jauns jautājums, tā ir iniciatīva, par ko ir diskutēts jau vairāku gadu garumā, jo, protams, nozarei arī nav vienota viedokļa. Ir daļa, kas grib kvalitātes latiņu celt, un ir daļa, kas grib, lai būtu vienkāršāk sniegt šos pakalpojumus - mazāk prasību, mazāk kontroles. Bet šobrīd, kad mēs esam arī Moneyval rekomendāciju īstenošanas procesā... vēl pagājušā gada oktobrī valdība paredzēja, ka tas būtu svarīgs pasākums un būtu īstenojams. Šādā veidā tiktu paredzēts, ka mēs ieviešam vienu būtisku rekomendāciju, ka kontrolei jātiek nodrošinātai ne tikai finanšu jomā, uz kuru, protams, šobrīd ir vērstas visas starmešu gaismas un kurai veltīta visa uzmanība, bet arī nefinanšu jomā, grāmatvedībā, kur, kā diemžēl aplēses rāda, joprojām ir diezgan liels ēnu ekonomikas īpatsvars (2017. gadā - apmēram 12 miljoni eiro). Šādā veidā būtu arī iespēja vismaz daļēji legalizēt šobrīd nelegāli sniegtos pakalpojumus. Līdz ar to pat ir paredzami lielāki nodokļu ieņēmumi, kurus mēs varētu novirzīt sociāli atbildīgām lietām, piemēram, jau šogad - nevalstisko organizāciju atbalsta fondam, lai atbalstītu gan reģionālas, gan vietējas nozīmes nevalstiskās organizācijas, interešu izglītībai vai kādiem citiem būtiskiem pasākumiem. (Dep. A. Kaimiņš: “Bērnu asarām! Par bērnu asarām runā!”) Turklāt, es domāju, tas ļoti labi iederēsies jaunā premjera paziņotajā kapitālajā remontā finanšu un nefinanšu jomā.
Es lūdzu jūs atbalstīt to.
Jau gada sākumā bija plašas diskusijas arī ar nozaru pārstāvjiem un uzņēmēju organizācijām un konceptuāli bija diezgan liela vienprātība par to, ka šāda kārtība ir nepieciešama. Likumā ir jānosaka deleģējums, lai valdība var noteikt Ministru kabineta noteikumos gan kārtību, gan pienākumus, gan tiesības šī procesa īstenošanā... protams, ar vienu būtisku priekšnosacījumu, ka administratīvajā ziņā tas nevar būt pārāk sarežģīti un pārāk dārgi arī grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Vēl viens papīrītis no piekabes, ar ko Dana Reizniece-Ozola ir izbraukusi no Finanšu ministrijas! Šis priekšlikums patiesībā ir birokrātiskā sloga liels palielinājums. Proti, jebkuram grāmatvedim, kurš ir jāņem kā ārpakalpojuma sniedzējs... respektīvi, ārpakalpojuma grāmatvedība - viņš nestrādā jūsu uzņēmumā... viņam ir jādabū speciāla licence... speciāla licence jāizņem, par naudu tas jādara, jāiziet vēl kaut kādi kursi... Tas nekas, ka viņš ir grāmatvedis... Tas vienkārši vēl vairāk uzliek šo birokrātisko slogu.
Es kaut kā aizmirsu... es aizmirsu, bet nu atkal atcerējos to, cik ļoti, ar putām uz lūpām, jūs, Dana Reizniece-Ozola, šeit aizstāvējāt kases aparātu reformu, kura ir aizgājusi pilnīgā nekurienē... tai skaitā - ar Valsts kontroles atzinumu, ka tas nodokļu maksātājiem nav bijis izdevīgi. (Starpsauciens: “Nē!”) Jums par to vajadzētu uzņemties atbildību... tai skaitā, nevis šobrīd runāt par diplomātu cigarešu pirkšanu vai... šajā gadījumā - par to, ka grāmatvežus...
Sēdes vadītāja. Par tēmu! Kaimiņa kungs, runājiet par tēmu!
A. Kaimiņš. ...ka grāmatvežus... Es runāju par tēmu.
Sēdes vadītāja. Par konkrēto likumprojektu!
A. Kaimiņš. ...ka grāmatvežus šajā gadījumā apliktu ar vēl lielākiem... ar vēl lielākiem birokrātiskiem slogiem, nekā tas ir šobrīd. (Dep. Ļ. Švecova: “Tu par ēnu ekonomiku?”)
Tā ka, lūdzu, no šīs te piekabītes, kas... nāk visu laiku no Danas Reiznieces-Ozolas, kura nāk... lūdzu noraidīt arī šo.
Paldies jums. (Starpsaucieni. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 59, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Čakšas, Krauzes, Vucāna, Auguļa un Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Šie ir sagatavotie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Doma ir tāda, ka vajadzētu tomēr atrast veidu, kā, no vienas puses, mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem (Dep. A. Kaimiņš: “Tikko jūs gribējāt palielināt!”), bet, no otras puses, samazināt krāpniecības gadījumus nodokļu maksājumos, dokumentos uzrādot atšķirīgu nikotīna saturu un tādā veidā ietekmējot arī maksājamo nodokli. Jo šobrīd nodoklis veidojas no diviem kritērijiem: no apjoma un no nikotīna īpatsvara. Un tad, mēģinot norādīt, ka nikotīna īpatsvars ir mazāks, nodokļu slogs tādā veidā tiek samazināts.
Es esmu analizējusi citu valstu pieredzi, kur bieži tiek izmantots viens kritērijs - apjoms nodokļu aprēķinos, un to mēs piedāvājam arī no savas puses. Tādā veidā vienkāršāk būtu gan nodokli administrēt, gan varētu sasniegt pozitīvu fiskālo efektu. Ja šogad... pusgadā ieviestu šādu normu, tad vismaz 150 tūkstoši eiro šogad ieņēmumos varētu sagādāt būtisku finansējumu, ko novirzīt jauniem pasākumiem. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Protams!”) Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Čakšas, Krauzes, Vucāna, Auguļa un Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Šie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā ir saistīti ar mūsu priekšlikumiem attiecībā uz budžeta paketē iekļauto likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šo grozījumu būtība... kuri diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šobrīd pagaidām nav atbalstīti, bet es ļoti ceru, ka Saeimas sēdē par to notiks kvalitatīvas diskusijas un deputāti atbalstīs normu, kas paredz, ka pensiju, bezdarba un slimības sociālās iemaksas par jaunajiem vecākiem tiks maksātas gan no bērnu kopšanas pabalsta, gan no vecāku pabalsta kopsummas. Tas nodrošinātu taisnīgumu attiecībā uz to vecāku, kurš pavada pirmos gadus mājās ar bērniņu, un nebūtu jāuztraucas, ka tādēļ viņam vai viņai būs mazāka pensija.
Tas atbilstu Eiropas Komisijas un starptautisko institūciju rekomendācijām par pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī veicinātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanu Latvijā, jo mums joprojām dzimst pārāk maz bērniņu - vien 1,7 bērni uz diviem vecākiem. Tas ir labāk nekā citur Eiropā, kur vidējais rādītājs ir 1,6, bet joprojām, es domāju, mēs visi saprotam, ka tas ir pārāk maz, lai nācija ilgtermiņā būtu ilgtspējīga.
Doma ir tāda, ka šīs iemaksas būtu jāveic no valsts speciālā budžeta. Šādam solim, ja šogad to ieviestu no gada vidus, būtu negatīvs fiskālais efekts apmērām 6,33 miljoni eiro. Un tādēļ mēs piedāvājam vienlaikus veikt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot, ka, ja no speciālā budžeta tiek veiktas iemaksas pensiju kapitāla nodrošinājumam, tad šīs iemaksas tiek veiktas tikai pirmajā, nevis otrajā līmenī.
Šāda norma pēc būtības jau ir Valsts fondēto pensiju likumā no pagājušā gada, un tā paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra ir vispārējs princips - ja iemaksas tiek veiktas no sociālā budžeta vai no kādiem speciāliem budžetiem... valsts budžeta, tad tās netiek novirzītas pensiju 2. līmenī. Mūsu piedāvājums ir iemaksas attiecībā uz vecāku pensiju kapitālu veikt tikai pensiju 1. līmenī jau no šī gada 1. jūlija. Tādā veidā mēs vidējā termiņā nodrošinām fiskāli neitrālu priekšlikumu īstenošanu un varam jau šogad atbalstīt jaunos vecākus, negaidot nākamo gadu. Es saprotu, ka visu gribas atstāt uz nākamo gadu - sava loģika tur ir, jo nākamais gads ir garais gads. Bet garais gads nozīmē tikai vienu dienu ilgāk nekā citkārt. Visu vienalga nepagūsim.
Tā ka aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Es jums teikšu tā - politika ir vienkārša lieta. (Dep. A. Kaimiņš: “Nav!”) Tā ir ideju un personību konkurence. Un šobrīd mums vajadzētu runāt par idejām Valsts fondēto pensiju likumā, par grozījumiem, kurus liek priekšā Zaļo un Zemnieku savienība. (Dep. I. Zariņš: “Tad darām tā!”)
Bet, kolēģi, man jums jāteic, ka tā lielākā problēma ir tā, ka (Dep. I. Zariņš: “Baidāties?”) grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, priekšlikumi valsts budžeta likumā, pieprasījums par Artura Krišjāņa Kariņa sievu, kurš ir Pieprasījumu komisijā... tas jau nav tāpēc, ka mūsu kolēģiem no ZZS ir tāda pārliecība. Tas jau nav tāpēc, ka viņi ir solījuši saviem vēlētājiem to. Vēl vairāk - tas jau nav tāpēc, ka tas ir labi Latvijai. Bet tas ir tāpēc (Dep. A. Gobzems: “Par tēmu runāsi varbūt?”)... Jā, nu labi.
Nu es jums piemēru pateikšu. Man ik pa brīdim, vienu reizi divos mēnešos, gadās šāda situācija. Kad es apstājos benzīntankā, man pienāk... piestreipuļo klāt kāds vīrs un saka šādus vārdus: “Klau, vecīt, baigās pohas! Atļauj salāpīties!” Mēs nevaram atbalstīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus. Mēs nevaram tos atbalstīt, jo tās ir tikai jūsu pohas! (Zālē smiekli, aplausi.) Jo vara ir izslīdējusi no rokām. Jo vara vairs nav jums! Kolēģi, es jums ieteiktu šādu lietu - mazliet pagaidīt. Jo jūs jau zināt, ka valdības gaiteņos šie jautājumi jau tiek risināti un tur tiek izsvērti visi “par” un visi “pret”, kuri saistīti ar šo jautājumu. Un, ziniet, es jums teikšu godīgi - uzzīmējot Mēnesi uz papīra lapas un nostājoties uz tā, nevar teikt, ka esam bijuši uz Mēness. Nē! Tas ir nopietnāk. Tas ir daudz, daudz nopietnāk, lai sagatavotos šādai misijai. Tieši tāpat kā grozīt Valsts fondēto pensiju likumu. Tur ir plusi, un tur ir mīnusi. Kolēģi, mans priekšlikums visiem jums - šodien to neatbalstīt. Jo valdības gaiteņos jau notiek darbs pie šīs lietas. Un tad, kad tas viss tiks sagatavots, izdiskutēts, izdebatēts, mēs varēsim šeit pieņemt.
Paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Čakšas, Krauzes, Vucāna, Auguļa un Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Bondara kungs, runas ir garas, garas, bet darbs ir īss. Vai ne?
Mēs esam sagatavojuši vēl vienu likumprojektu - grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Un šeit ir divi bloki pēc būtības.
Viens ir šāds. Ir paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 10 procentiem uz 5 procentiem ienākumiem no metāllūžņu pārdošanas. Šādā veidā... ir plāns, ka no defekta varētu panākt efektu, nodokli samazinot. Patiesību sakot, varētu lielākus nodokļa ieņēmumus gūt, ēnu ekonomikai samazinoties, investīcijām pieaugot. Nozare pati ir sagatavojusi pētījumu, piesaistot Ernst & Young, kas diezgan detalizēti arī parāda pamatojumu, kāds efekts no šāda pasākuma varētu būt.
Un otra lieta ir paplašināt bāzi atbrīvojumam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Iepriekšējā gadā, vienojoties ar arodbiedrībām un darba devējiem, mēs ieviesām nodokļa atvieglojumu uzņēmumu ēdināšanas pakalpojumiem, ja uzņēmumā ir noslēgts koplīgums. Summa ir ierobežota - 480 eiro gadā vai vidēji 40 eiro mēnesī, un pēc statistikas datiem... no Valsts ieņēmumu dienesta ir zināms, ka pagājušajā gadā šādu atbrīvojumu darba devēji ir izmantojuši 13 326 darbiniekiem.
Finanšu ministrija plānoja lielu fiskālo efektu - apmēram 3,9 miljonus eiro; praksē redzam, ka tas ir daudz mazāks - 0,8 miljoni eiro. Mēs piedāvājam, nepaplašinot daudzumu, izmantot atvieglojumus arī transporta nodrošināšanai. Tas īpaši svarīgi ir reģionos, jo ne vienmēr tur, kur cilvēks dzīvo, iespējams nodrošināt darbavietu, savukārt uzņēmumiem ne vienmēr, īpaši reģionos, šobrīd pietiek darbinieku, tādēļ viņi labprāt organizētu transporta pakalpojumus.
Nav prātīgi, ka par šiem pakalpojumiem jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo tas pakalpojumus sadārdzina.
Mēs piedāvājam šo atvieglojumu bāzi paplašināt. Tam nebūtu būtiskas fiskālās ietekmes. Kopumā no šī likumprojekta... ir plānots, ka būtu pat pozitīva fiskālā ietekme. Ja ievieš šogad, tad pat 450 tūkstoši eiro gadā.
Tā ka ir labas lietas, kuras mēs, Kaimiņa kungs, jebkurā gadījumā būtu pildījuši un turpinājuši, ja būtu strādājuši valdībā. Tās ir mūsu idejas, mūsu un mūsu sadarbības partneru idejas, kuras nav nekādos vagonos vai bagāžās... vai vēl kur jāstumj... ar tām ir vienkārši jāstrādā un tas jāīsteno līdz galam. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Tātad diena sākās ar diplomātu cigaretēm, tad mēs gājām... Esam nonākuši līdz krāsainajiem metāliem. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Sagatavo kaut vienu likumprojektu pats!”) Līdz krāsainajiem metāliem mēs esam nonākuši! Un šeit tiek teikts, ka ir veiktas... konsultācijas, ja? Kādas konsultācijas (es lasu anotāciju) ir notikušas, sagatavojot šo likumprojektu? Šeit Ernst & Young nav pieminēts. Ja arī ir bijušas ar Ernst & Young... kurš ir maksājis Ernst & Young, ko? (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Nozare!”) Nozare maksāja? Kura? Tā arodbiedrība, kurā ir tikai astoņi procenti no visiem nozares darbiniekiem? Tie ir maksājuši? Tiešām? Varbūt viņi pat nav informēti, ka ir maksājuši Ernst & Young, kas, protams, pēdiņās, ir viena no “lētākajām” kompānijām, kuru varētu noīrēt, lai taisītu tādu pētījumu. Viņi šeit dod savu atzinumu par metāllūžņiem, cik jūs miljonus varētu ienest kasē, kas ir apsveicami... šeit jau ir doma par likumprojektu. Ļoti labi, par likumprojektu. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Seši likumprojekti, Artus Kaimiņ!”) Šeit vairs nav kaut kādi piecu deputātu parakstīti iesniegumi, bet jau par... Mēs esam gājuši tālāk - likumprojekts. Malači! Beidzot!
Bet šis atkal nāk no tās pašas piekabes (Starpsauciens.), kura jums iepriekš bija, un šeit jūs visu laiku gaužaties, ka jums nav varas. Jums nav varas un nebūs! (Starpsauciens: “Tev jau arī drīz nebūs!”) Lūdzu šo noraidīt.
Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Juta Strīķe.
J. Strīķe (JK).
Šis Juridiskās komisijas likumprojekts ir ļoti nozīmīgs, vērsts uz birokratizācijas mazināšanu, birokrātijas mazināšanu, kā arī uz mūsu dokumentu aprites modernizēšanu.
Tas attieksies uz ļoti daudziem cilvēkiem un ļoti daudzos gadījumos, jo likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā var iesniegt ar elektronisko parakstu, ja to elektroniski ir apstiprinājis arī notārs.
Tātad tas atvieglos dokumentu apriti starp privātpersonu un zemesgrāmatām, kad būs jānostiprina kāds īpašums vai jāveic cits darījums. Tā ka aicinājums atbalstīt šo cilvēkiem ļoti nozīmīgo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kasparam Ģirģenam šā gada 28. martā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kaspara Ģirģena iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28. martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Skridem šā gada 26. martā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Skrides iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26. martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Voikai šā gada 25. un 26. martā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Voikas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25. un 26. martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Godātie kolēģi! Mums ir jālemj vēl par grozījumiem darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana.
Par saņemto deputātu pieprasījumu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Jāņa Tutina, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča un Ivana Klementjeva pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi”.
Tātad pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.
Vārds motivācijai iesniedzēju vārdā deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Labdien visiem, kas vēl klausās šo sēdi! Tātad - par ko ir pieprasījums? Kā jūs atceraties, šī gada sākumā Saeima lēma par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu, savā lēmumā ļoti skaidri nosakot, kāds ir mērķis. Šī lēmuma mērķis bija mazināt visiem Latvijas patērētājiem elektroenerģijas slogu tiesiskā veidā. Tā bija viena lieta.
Otra lieta. Tika paredzēts, ka šo procesu vajadzēs uzraudzīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Kolēģi! Kāds datums šodien mums jau ir? 28. marts. Tātad atlicis vēl 29., 30. marts... un būs 31. marts... pa vidu... tā ir sestdiena un svētdiena... Lietas būtība tāda, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vēl joprojām neko nav saņēmusi no Ekonomikas ministrijas, vispār neko! Ne ministrijas pašas priekšlikumu, ne to pamatojumu... priekšlikumu, kā tas viss tiks īstenots, ne arī to leģendāro neatkarīgo juridisko atzinumu, kuram it kā Ekonomikas ministrijas rīcībā vajadzēja būt jau no marta sākuma, bet viņi atrunājas un neiesniedz to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo saka, ka esot kaut kas jāprecizē.
Tad nu mēs lūdzam... Viens no jautājumiem pieprasījumā ir šāds - paskaidrot, kam Ekonomikas ministrija nepiekrīt šinī neatkarīgajā juridiskajā atzinumā, ka nevēlas to rādīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Mēs gribam arī saprast, kā Ekonomikas ministrija tiesiskā veidā piedāvā pildīt šo... īstenot šo mērķi, uz ko Saeima to ir aicinājusi. Jo tas, ko mēs esam dzirdējuši no publiskās retorikas, - Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi - tieši otrādi! - klaji prettiesisku priekšlikumu, kurš radīs miljardu tiesvedības, kuram vispār nav pamatojuma... ka būs vienkārši katastrofa.
Principā... kolēģi, es nezinu, kā jūs... bet, manuprāt, tas nebija tas, par ko mēs lēmām tad, kad pieņēmām šo lēmumu. Un tas rada pamatotus jautājumus: vai Ekonomikas ministrijai ir problēmas ar kompetenci vai ar politisko gribu īstenot šo lēmumu?
Jo - kas ir vēl amizanti? Pirms pāris dienām bija Ministru kabineta sēde, kurā tika izskatīts šis Ekonomikas ministrijas priekšlikums, kuru mēs šeit, Saeimā, neesam vēl redzējuši. Un Ministru kabinets neatbalstīja šo priekšlikumu, norādot uz to, ka principā tas ir jāpārstrādā, ka būtu jāskatās uz šo lietu pavisam citādi. Tad ir jautājums: vai Ekonomikas ministrijai pašai smadzeņu nepietika vai nebija politiskās gribas nākt ar šādu risinājumu? Viņiem vajadzēja, lai valdība - lai valdība! - liek viņiem pārstrādāt to un taisīt to citādi! Tad rodas pamatots jautājums: ar ko patiesībā Ekonomikas ministrija visu šo laiku ir nodarbojusies? Un visa šī retorika, kas tagad skan... nu, kolēģi, vienkārši, maigi sakot, argumentu nav gandrīz nekādu... no sērijas “viena tante teica”... vai atsevišķi onkuļi. Pat redzot... Risinājums, ko Ekonomikas ministrija sagatavojusi, ir absurds ne tikai pēc savas būtības, bet arī no juridiskās tehnikas viedokļa. Tāpēc ir šis pieprasījums, uz kuru mēs ceram, un, saņemot atbildes (Starpsauciens: “Laiks!”), mums būs skaidrība, kas jādara.
Sēdes vadītāja. Runas laiks ir beidzies. Paldies.
Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likuma “Grozījums Darba likumā” otrreizēja caurlūkošana.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!).
Labrīt, kolēģi! Tātad strādājam ar likumu “Grozījums Darba likumā”, veicam tā otrreizēju caurlūkošanu. Likuma grozījuma būtība, vēlreiz atgādināšu, ir tāda: ja nozarē ir noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz nozares minimālās darba algas stundas likmes paaugstināšanu vismaz par 50 procentiem virs valsts noteiktā minimuma, tad piemaksas par virsstundām var būt mazākas par 100 procentiem, bet ne mazākas kā 50 procenti no darbiniekiem noteiktās likmes. Un, ja, mainoties valstī noteiktajam darba samaksas minimumam spēkā esošās ģenerālvienošanās ietvaros, noteiktās minimālās darba algas apmērs nozarē kļūst mazāks nekā 50 procenti, tad ir jāveic grozījumi ģenerālvienošanās ietvaros.
Komisijā tika saņemti pieci priekšlikumi. Tagad par priekšlikumiem.
1. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A. Klementjevs (SASKAŅA).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Jā, interesants projekts, ļoti sarežģīts, un situācija unikāla. Iepriekšējā Saeimā tikai SASKAŅA nobalsoja “pret”... (Dep. A. Kaimiņš: “Nav taisnība, Andrej! Es arī balsoju “pret”!”) Jā, Kaimiņa kungs arī neatbalstīja šo projektu. Prezidents izlasot saprata, ka ir riski, ka tiek pārkāpta Satversme, un atsūtīja mums uz otrreizēju caurlūkošanu... vēl vienu reizi to labot. Pēc komisijas darba ar šo projektu, teikšu tā, likumprojekts palika vēl sliktāks, tāpēc es lūdzu atbalstīt tiesībsarga priekšlikumu... vai arī likumprojektu neatbalstīt pilnībā un nodot Sociālo un darba lietu komisijai.
Un paskaidrošu - kāpēc. Es nerunāšu par juridiskām niansēm, tāpēc ka tas ir liels diskusiju laukums. Bija piecas komisijas sēdes, kuras ilga divas stundas, tika pieaicināti ļoti daudzi eksperti.
Es gribu jūs brīdināt par galveno. Trīs lielākie valsts juridiskie biroji - Valsts prezidenta juridiskais birojs, Saeimas Juridiskais birojs un Tiesībsarga birojs - pateica, ka ir liels risks, ka ir pārkāpts Satversmes 91. un 107. pants. Ja šodien nobalsosim par komisijas sagatavoto redakciju, tad riskējam, ka mēs tiksimies Satversmes tiesā.
Pieteikumu Satversmes tiesai tiesībsargs gatavo tāpēc, ka viņš ir pārliecināts - ir pārkāpta Satversme, un divi... cik es saprotu, Saeimas Juridiskais birojs, kurš neatbalstīja šos priekšlikumus, nepalīdzēs Saeimai Satversmes tiesā - mums vajadzēs meklēt... nu, tiem deputātiem, kuri pieņēma šo lēmumu vairākumā, vajadzēs meklēt juristus, tos algot, maksāt, lai aizstāvētu šo, pēc mana viedokļa, nepareizo pozīciju.
Kamēr mēs šo likuma grozījumu izskatījām komisijās, bija divi Satversmes tiesas spriedumi. Viens bija par mediķu algām, otrs - par algu publicēšanu. Un visur parādījās tādas juridiskās nianses, kuras uzrādīja to, ka, ja pieņemsim redakciju, ko piedāvā komisija, tad pārkāpsim Satversmi.
Es gribu atgādināt deputātiem, ka brīdī, kad sākām strādāt, mums bija svinīgais solījums, kurā mēs solījām nepārkāpt Satversmi. Ja trīs juridiskie biroji, gudrākie un vislabāk apmaksātie juristi Latvijā, saka to, ka mums ir riski... es piedāvāju - vai nu atbalstīt tiesībsarga priekšlikumu un noņemt slodzi... nu to, par ko mēs runājām, ka tā pārkāpj Satversmi, vai noraidīt visu likumprojektu un atdot to atpakaļ komisijai. Komisija lielākā sastāvā, varbūt pieaicinot citus ekspertus, izstrādās tādu redakciju, lai nebūtu šaubu par to, ka mēs nepārkāpjam Satversmi. Būs dārgāk, ja mēs aiziesim uz Satversmes tiesu. Es zinu, ka tiesībsargs pieteikumu iesniegs precīzi un laikus. Un es zinu: ja tiesībsargs iet uz tiesu, tad viņam ir ļoti laba un stipra argumentācija.
Ir vēl viens ceļš. Saeimas deputāti no SASKAŅAS sagatavos lūgumu neizsludināt šo likumu. Mums jau ir 24 paraksti. Mēs sagatavojām. Ja ir deputāti, kuri saprot Satversmes būtību un ir iedziļinājušies šajā likuma grozījumā, tad varbūt varētu arī atnākt uz frakciju un parakstīt šo pieteikumu. Ja mēs savāksim 34 parakstus, tad apturēsim to likumprojektu vispār... likuma izsludināšanu. Ar to mēs atkal izvairīsimies no Satversmes tiesas, un tad 13. Saeimā nebūs zaudējumu Satversmes tiesā.
Vēl viens moments - mēs sagatavosim sabalansētu, juridiski korektu likumu, un tur nebūs nekādas politiskas piegaršas. Mēs jums to garantējam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Kā jau es esmu minējis, dažkārt no šīs tribīnes tiešām tiek pausta patiesība. Frakcijā KPV LV ir brīvais balsojums par šo jautājumu. Viedokļi mums arī atšķiras. Šajā gadījumā Klementjeva kungs patiešām nesameloja ne milimetru. Ne milimetru! Šeit, Viesu zālē, šajā sektorā, sēž prezidenta birojs... no prezidenta juridiskā biroja Jānis Pleps (un man arī bija saruna ar viņu), kurš norādīja, ka problēmas šajā likuma grozījumā jau ir pašā saknē. Proti, tas, ko pieminēja Klementjeva kungs par Satversmes tiesā jau zaudētajām lietām... Tas ir nevis tāpēc, ka tur doma nav laba, bet tāpēc, ka šī likumprojekta vai likuma procedūra... tāda, kāda tā ir izstrādāta, pašā saknē ir nepareiza, nav atbalstāma, un būs vienkārši iemesls atkal Satversmes tiesā uzvarēt par šo jautājumu.
Tas, ko es esmu dzirdējis... par to, ka šis būs precedents - un pozitīvs precedents! - citām nozarēm, tādām kā... pieņemsim, tie būs apsargi vai varbūt restorāna darbinieki... Jā, protams, strādā labi. Bet, no otras puses, šeit atkal man ir jāsaka par to, ka... kā jau Klementjeva kungs minēja, trīs galvenie juridiskie, nu, tādi pīlāri, kas šeit mums ir... Tiesībsarga kungs arī noteikti skatās šobrīd šo diskusiju... Labdien, tiesībsarga kungs! Runa ir par to, ka tas nav atbalstāms tāpēc, ka mēs atkal dabūsim atmestu likumu... no prezidenta kunga puses atmestu atpakaļ.
Problēma ir tā: ja netiek maksāts par virsstundām, tad viss šis sektors ir jānoklāj... Pieņemsim, IT sektorā tādu problēmu nav. IT sektorā darbinieki saņem normālu, virs vidējā, atalgojumu. Šeit, zālē, esošie deputāti saņem... Problēma ir tā: ja mēs šo likumprojektu “Grozījums Darba likumā” atbalstām, bet neatbalstām tiesībsarga priekšlikumu, tad, pieņemsim, tāda uzņēmumu forma kā mikrouzņēmums... mikrouzņēmumu nodoklis... vispār tiek... nu, šī forma kancelējas, jo paliek lielajiem trim... pieciem “vaļiem”, kas ir lielie būvētāji valstī... viņiem paliek šī... veids, kādā viņi veicinās savus pasūtījumus, bet mikrouzņēmums kā tāds - tas šajā gadījumā likvidējas.
Ja runājam par Pierīgu, - jā, Pierīgā viss ir labi, tur tas strādās. Bet ārpus Pierīgas ir vēl Latvija, un tur tas nestrādās.
Ašeradena kungs, tas ir nācis no jūsu ministrēšanas laika. Jau vairāk nekā tūkstoš dienu tas ir bijis darba kārtībā... Ja tas netiks pieņemts, tad, iespējams, mums būs soda sankcijas no Eiropas Savienības. Iespējams! Es teicu - “iespējams”, jo patiesībā ir domātas vēl vismaz piecas šādas ģenerālās vienošanās, kas būtu jānoslēdz. Savukārt, lai pārliecinātāk šeit deputāti varētu spiest pogu “par” vai “pret”, Saeimas kārtības rullī šobrīd ir iesniegts priekšlikums, ka šeit šādos jautājumos varētu runāt, pieņemsim, tiesībsargs - tas pats galvenais tiesībsargs, kuru jūs visi šeit tik ļoti slavējāt, kad viņš sniedza savu ziņojumu. Tas pats tiesībsargs šeit atnāktu un uzkāptu tribīnē ar saviem argumentiem, kas pārsvarā visi ir “pret”, un es esmu pārliecināts, ka šeit, no šīs tribīnes, viņš jūs pārliecinātu.
Šeit nav iespējas, piemēram, Saeimas Juridiskā biroja vadītājai Dinai Meisterei uzkāpt tribīnē un pateikt, kāpēc tas atkal nav atbalstāms, jo viņai vienkārši Saeimas kārtības rullis to liedz. Šajā gadījumā es runāju gan ar prezidenta juridiskā biroja balsi, gan ar Saeimas Juridiskā biroja balsi, gan ar Latvijas tiesībsarga balsi.
Es lūdzu vai nu atbalstīt šo tiesībsarga priekšlikumu, vai, ja tas tā nenotiek, šo likumu... šo projektu noraidīt.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?
A. Skride. Nē, varam balsot.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Skride. 2. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens: “Kāpēc ne Krauzem?”)
V. Valainis (ZZS).
Labrīt, kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! Par šo priekšlikumu. Es pievienojos iepriekšējam runātājam par tiesībsarga priekšlikumu. Šajā gadījumā es gribētu uzsvērt divas lietas: bezkompromisu tiesiskumu un valsts konkurētspējas attīstību. Manuprāt, šis priekšlikums atspoguļo gan vienu, gan otru.
Ja skatāmies uz konstitucionalitātes riskiem... vismaz no tiem dokumentiem, ar ko man bija iespēja iepazīties... kā arī pēc tikšanās ar dažādām nevalstiskajām organizācijām es teiktu, ka šis priekšlikums ir ar vismazākajiem riskiem. Un, ja prezidents likumu ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai, tad mums būtu īpaši jāskatās tiešie šie riski. Aicinu atbalstīt, jo šis tiešām atrisina daudzus jautājumus, paver daudz plašāku iespējamību attiecināt šo jomu uz pilnīgi visām nozarēm, nevis tikai uz lieliem būvniekiem... vai vienalga, kā tas izskatītos...
Šo priekšlikumu atbalsta arī uzņēmēji. (Dep. A. Kaimiņš: “Kuri?”) Nevarētu teikt, ka visi Latvijas uzņēmēji. Piekrītu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir Latvijā lielākā uzņēmēju organizācija, bet tā savā vēstulē paudusi atbalstu šim priekšlikumam.
Aicinu arī jūs, kolēģi, atbalstīt šo deputāta Krauzes priekšlikumu un rīkoties atbildīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Ja iepriekš par... ja tā sanāk, globāli skatoties, runāt par tādu šauru nišu - būvniecību, tad šis priekšlikums ir ļoti, ļoti plašs, bet mēs šeit runājam par pašu likuma ietvaru. Un šajā gadījumā Satversmes tiesā uzvarēs tieši tāpēc, ka šis ietvars jau pats par sevi ir kropls, nepareizs. (Dep. V. Valainis: “Bet tas ir labākais no visiem!”) Līdz ar to, lai kāds būtu Krauzes priekšlikums, tas vispār neiederas šajā likumprojektā. Ja tas ir labākais no visiem, viņam ir jānāk šeit un jārunā, nevis jāsūta Valainis.
Lūdzu šo noraidīt. Jo, ja jūs domājat, ka mēs runājam tieši par būvniecības nozari... šeit ir pilnīgi viss spektrs, bet likumprojekts ir tieši par ģenerālvienošanos kā tādu, tātad arī par būvniecību. Noraidiet šo vai arī nāciet, Krauzes kungs, un pārlieciniet, ka tā nav.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko skaidrot vai piebilst?
A. Skride. Nē, paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 75, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Skride. 3. - deputātu Ašeradena, Latkovska, Adamoviča, Reira, Reiznieces-Ozolas, Staķa, Pūces, Krauzes, Dzintara, Jansona, Strīķes, Žunnas un Znotiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A. Klementjevs (SASKAŅA).
Es bišķiņ paskaidrošu, par ko ir runa. Varbūt ne visi deputāti izlasīja anotāciju.
Mēs runājam par to, ka būvniecības nozarē pacels minimālo algu, bet maksās par virsstundām 50 procentus. Pašlaik Darba likums garantē, ka visiem par virsstundām maksā simtprocentīgi. Tas nozīmē, ka vienā un tajā pašā būvlaukumā satiksies... tur būs cilvēki, kuri ir nodarbināti būvbiznesā, kur saņem par virsstundām 50 procentus, bet blakus būs citi speciālisti, pieņemsim, šoferi, sētnieki un visi pārējie, kuri saņems par virsstundām simtprocentīgi. Ar to mēs pārkāpjam Satversmes 91. pantu - vienlīdzības principu. Mums kā deputātiem nav tiesību šodien šo principu pārkāpt, lai cilvēki no dažādām nozarēm, kuri strādā vienā un tajā pašā būvlaukumā, saņemtu par virsstundām dažādu atalgojumu. Tāpēc ka sociālā garantija...
Otrais. Labi. Būvniecības sektors mums saka: “Mēs palielinājām minimālo algu, būs daudz vairāk nekā par valsts... Bet par to mēs gribam no jums soli pretī un 50 procentus par virsstundām.” Mēs sakām - okay! Tiem cilvēkiem, kuri šodien saņem mazāk par noteikto summu, varbūt tas būs izdevīgi. Bet ko darīt ar tiem speciālistiem, kuri saņem jau šodien 1000-1500 eiro par darbu būvlaukumā? Tas nozīmē, ka viņiem nekas labāk nav, tāpēc ka viņi jau saņem vairāk par vidējo atalgojumu, kāds šodien noteikts būvniecībā, bet par virsstundām viņiem maksās tikai 50 procentus, nevis 100 procentus. Ar to mēs pasliktinām situāciju.
Tas nozīmē, ka šodien ar šiem Darba likuma grozījumiem mēs fundamentāli pasliktinām sociālās garantijas būvlaukumā. Ar vienu punktu mēs pasliktinām situāciju... Mums ir dažādi... būvspeciālisti un citi speciālisti, kuri strādā būvlaukumā, saņem mazāku atalgojumu par virsstundām. Un vēl sliktāk tiem speciālistiem, kuri saņem vairāk par tūkstoti.
Sakarā ar to es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu un noraidīt visu likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojums?
A. Skride. 3. priekšlikums komisijā atbalstīts, un lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Ašeradena, Latkovska, Adamoviča, Reira, Reiznieces-Ozolas, Staķa, Pūces, Krauzes, Dzintara, Jansona, Strīķes, Žunnas un Znotiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Skride. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījums Darba likumā” pieņemšanu pēc otrreizējās caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 29, atturas - nav. Līdz ar to likums pieņemts. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labdien! Tātad ķeramies pie darba. Šodien darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”. (Starpsauciens.) Tur vienkārši mums bija tā bagāža jāizskata, ko no iepriekšējās darbavietas kāds bija paņēmis līdzi.
Konkrētais likumprojekts paredz uzlikt par pienākumu publiskām personām un to kapitālsabiedrībām savā darbībā nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, attiecīgi dodot instrumentus arī Konkurences padomei, lai uzraudzītu šī pienākuma izpildi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uz trešo lasījumu saņemti 16 priekšlikumi.
1. - deputāta Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. 2. - deputātes Goldbergas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Es gribētu sākt ar to, ka ļoti labi pazīstu Konkurences padomes priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu, vienmēr ļoti augstu esmu vērtējis gan viņas konstruktīvo pieeju, gan profesionalitāti. Tieši tāpēc uzskatu, ka Ābramas kundzei jāzina - pēdējos gados es ļoti kritiski vērtēju Konkurences padomes darbu un darbības rezultātus.
Es uzskatu, ka Konkurences padome neapmierinoši tiek galā ar saviem pamatpienākumiem. Es arī uzskatu, ka padomes... nosauksim to par ekspansiju... valsts kapitālsabiedrību un pašvaldību uzņēmumu uzraudzība noteikti atstās negatīvu iespaidu uz pamatpienākumu pildīšanu. Citādi tas nevar būt, jo, ja ir nemainīgs iestādes budžets, jaunos pienākumus var pildīt tikai uz veco, uz pamatpienākumu, rēķina. Tie ir diezgan nopietni pārmetumi, kas prasa skaidrojumus.
Kā vērtēt Konkurences padomes darbību? Pēc atklāto Konkurences likuma pārkāpumu skaita: pagājušajā gadā Konkurences padome atklāja četrus pārkāpumus, 2017. - četrus, 2016. gadā - piecus pārkāpumus. Pēc valsts budžetā iemaksātājiem līdzekļiem: no likuma pārkāpējiem pagājušajā gadā tādi bija 445 tūkstoši eiro, 2016. gadā - gandrīz pieci miljoni eiro, 2017. gadā - gandrīz četri miljoni eiro.
Varbūt šos rādītājus mums vajadzētu salīdzināt ar kādu citu valstu konkurences uzraugiem. Paņemsim Lietuvu. Lietuvas Konkurences padome ir atklājusi mazliet lielāku skaitu pārkāpumu: 2017. gadā bija pieci, 2016. gadā - 10 pārkāpumi. Konkurences likuma pārkāpēji Lietuvā ir samaksājuši ievērojami lielākas summas - gandrīz astoņus miljonus eiro 2017. gadā un gandrīz 19 miljonus eiro 2016. gadā.
Tomēr uzskatu, ka šādi salīdzinājumi varētu būt ne visai korekti un Konkurences padomes darbības rezultāti jāvērtē plašāk un pēc būtības. Vai mēs varam, piemēram, apgalvot, ka konkurences uzraugs nopietni un labi pastrādājis jomās, kurās pastāv būtiskas šaubas par godīgas konkurences un adekvātu cenu esību... un tajās jomās, kurās Konkurences padome ir nopietni pastrādājusi? Vai mēs varam runāt par to, ka esam pamanījuši konkrētus, labus un jūtamus rezultātus, piemēram, cenas ir kļuvušās zemākas? Diemžēl atbilde uz abiem jautājumiem ir - nē.
Apskatīsim vienu jomu, par kuru ļoti daudz tika runāts pirmsvēlēšanu laikā, - zāļu cenas! Vai zāļu cenas ir adekvātas? Es domāju, ka atbilde, visticamāk, ir - nē. Sociālo tīklu entuziasti ir atklājuši vairākas neatbilstības, pārkāpumus, uzdevuši vairākus jautājumus, bet kur visu šo laiku ir bijusi Konkurences padome? Kur? Ko mēs esam dzirdējuši? Vai tā atklāja likuma pārkāpumus? Nē. Ir piemēroti sodi vainīgajām uzņēmumu personām? Nē.
Pats interesantākais - padome 2018. gadā noslēdza kompensējamo zāļu izplatīšanas tirgus uzraudzību un konstatēja vien visiem jau tā acīmredzamus faktus, ka tirgū ir sistēmiskas problēmas un ir augsta tirgus koncentrācija. Un kas tālāk? Konkurences padome iniciēja tikšanos ar nozares darbiniekiem, lai pārrunātu secinājumus. Tas arī bija viss.
Cits piemērs. Banku piemērotās komisijas maksas par pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldību. Šeit runa ir par gandrīz četriem miljardiem eiro mūsu naudas. Pavisam nesen OECD eksperti ar lielu izbrīnu konstatēja, ka Latvijas iedzīvotājiem piemērotās komisijas maksas ir vienas no augstākajām pasaulē. Viņi konstatēja, ka, salīdzinot ar Zviedriju, komisijas maksas, kas tiek piemērotas Latvijas iedzīvotājiem, ir vairāk nekā 10 reižu augstākas par tām, kas tiek piemērotas Zviedrijā. Un ko Konkurences padome? Kur tā ir bijusi visu šo laiku? Bet... vai es varētu savienot debašu laikus?
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nav, nav!”) Iebildumu nav? Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Ir iebildumi. (Starpsauciens: “Nav, nav, nav!”) Ja ir iebildumi, mums ir jābalso. (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad iebildumi tiek atsaukti un deputātiem nav iebildumu pret abu debašu laiku apvienošanu.
Lūdzu, turpiniet!
V. Dombrovskis. Paldies, kolēģi!
Bet īstais Konkurences padomes panākums, protams, ir saistāms ar lidostas taksometru stāstu.
Rīgas lidostā pastāvēja sistēma, kura diezgan interesantā kārtībā gan ierobežoja konkurenci, gan nodrošināja... sistēma, kura strādāja. Tā strādāja tādā ziņā, ka cenas bija adekvātas, automašīnas - modernas, tīras, sakoptas, taksometru vadītāji neapkrāpa mūsu ārvalstu viesus.
Nu un tad pie šīs problēmas risināšanas ķērās Konkurences padome. Es jums tagad citēju 2017. gada septembra ziņas virsrakstu: “Pēc deviņiem gadiem Konkurences padome beidzot atrisinājusi “takšu karus” pie lidostas”. Jā, pirms diviem gadiem Konkurences padome tiešām tā arī ziņoja par savu lielo panākumu, ka beidzot problēma ir atrisināta. Nu mēs visi zinām, kas notiek pie Rīgas lidostas. Mēs visi zinām, kādas ir tās jaunās cenas. Mēs visi zinām, kādu pirmo iespaidu par mūsu valsti saņem mūsu ārvalstu viesi. Nu, ar vienu vārdu sakot, kolēģi, tas ir kauns!
Tāpēc, kolēģi, man ir dziļa pārliecība, ka, pirms pieņemt lēmumus par to, vai kādai iestādei paplašināt pilnvaras un veikt ekspansiju uz citām sarežģītākām jomām, vajadzētu demonstrēt nopietnu, labu darbu pie pamatpienākumu pildīšanas. Diemžēl tā tas nav.
Es ļoti gribētu ticēt, ka šo grozījumu patiesais mērķis nav vēlme iesaistīt Konkurences padomi kādā politiskajā cīņā ar “nepareizām” pašvaldībām. Bet, protams, tikai laiks rādīs, vai tā tas ir.
Paldies par uzmanību, kolēģi. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājam būtu kas piebilstams?
K. Feldmans. Komisijas vārdā varu tikai vēlreiz bilst, ka... Par 2. priekšlikumu? Izskatām 2. priekšlikumu?
Sēdes vadītāja. Par 2. priekšlikumu, jā.
K. Feldmans. ...ka tātad deputātes Goldbergas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Goldbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 3. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. 4. - ekonomikas ministra Nemiro priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 6. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. 7. - deputātes Goldbergas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. 8. - ekonomikas ministra Nemiro priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 9. - deputātes Goldbergas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. 10. - deputāta Pavļuta priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 12. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 11. - ekonomikas ministra Nemiro priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 13. - deputāta Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. 14. - deputāta Auguļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. Un 15. - ekonomikas ministra Nemiro priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 16. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu, visus priekšlikumus.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Deputāti Ašeradens, Adamovičs, Valainis, Ikstena un Dolgopolovs lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 16. punkta izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 11. aprīlim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 11. aprīlim”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 11. aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Augulis, Plešs, Zakatistovs un Strīķe lūdz izsludināt pārtraukumu pēc attiecīgā darba kārtības punkta līdz nākamajai kārtējai Saeimas sēdei, tātad līdz šā gada 4. aprīļa pulksten 9.00. (Starpsauciens: “Kas ir tas punkts?”)
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. (Dep. A. Gobzems: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi? Vai deputātiem ir iebildumi? Kuram deputātam ir iebildumi? Lūdzu, paceliet rokas, deputāti, lai mēs varam saprast, vai kādam ir iebildumi! (Dep. A. Gobzems: “Man!”) Deputātam Gobzemam ir iebildumi. (Dep. A. Kaimiņš: “Tam, kas neko nedara!”) Tātad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu līdz 2019. gada 4. aprīļa pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 3, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Laiks paziņojumam.
Godātie kolēģi! Šajās dienās aprit 15 gadu, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts. Šim notikumam par godu ir izveidota fotoizstāde, un pulksten 10.35 aicinu deputātus Lielajā vestibilā uz izstādes atklāšanu.
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Jānis Dūklavs, Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte-Pakule, Artūrs Rubiks, Jānis Urbanovičs, Inese Voika un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītāja. Paldies. Sēdi slēdzu.
Pārtraukums līdz 4. aprīlim - līdz 2019. gada 4. aprīļa pulksten 9.00.
(Pārtraukums.) SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 14. sēde
2019. gada 28. martā
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām” (Nr. 272/Lp13) (Dok. Nr. 701, 701A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 273/Lp13) (Dok. Nr. 712, 712A) |
|
| Par likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” (Nr. 274/Lp13) (Dok. Nr. 715, 715A) |
|
| Par procedūru | - dep. A. Kiršteins |
| Priekšlikumi | - dep. D. Pavļuts (par) |
| - dep. A. Kiršteins (pret) | |
| - dep. A. Judins | |
| Par likumprojektu “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums” (Nr. 275/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 716, 716A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. D. Reizniece-Ozola (par) |
| - dep. J. Strīķe (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 276/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 717, 717A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. D. Reizniece-Ozola (par) |
| - dep. A. Kaimiņš (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 277/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 718, 718A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. D. Reizniece-Ozola (par) |
| - dep. A. Kaimiņš (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 278/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 719, 719A) |
|
| Priekšlikums | - dep. D. Reizniece-Ozola (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 279/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 720, 720A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. D. Reizniece-Ozola (par) |
| - dep. M. Bondars (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 280/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 721, 721A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. D. Reizniece-Ozola (par) |
| - dep. A. Kaimiņš (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 287/Lp13) (Dok. Nr. 736) |
|
| Priekšlikums | - dep. J. Strīķe (par) |
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kasparam Ģirģenam šā gada 28. martā (Dok. Nr. 723) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Skridem šā gada 26. martā (Dok. Nr. 724) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Voikai šā gada 25. un 26. martā (Dok. Nr. 725) |
|
| Par darba kārtību | |
| Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” izpildi” (Nr. 9/P13) (Dok. Nr. 745) |
|
| Motivācija | - dep. I. Zariņš |
| Likums “Grozījums Darba likumā” (12. Saeimas likumprojekts Nr. 1254/Lp12) (Nr. 26/Lp13) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 714) |
|
| Ziņo | - dep. A. Skride |
| Debates | - dep. A. Klementjevs |
| - dep. A. Kaimiņš | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. A. Kaimiņš | |
| - dep. A. Klementjevs | |
| Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 76/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 713) |
|
| Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Debates | - dep. V. Dombrovskis |
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 11. aprīlim” (Nr. 145/Lm13) (Dok. Nr. 739) |
|
| Paziņojums | |
| - Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
Datums: 28.03.2019 09:05:21 bal001
Par - 53, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (125/Lp13), 3.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 28.03.2019 09:20:34 bal002
Par - 61, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem (274/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 28.03.2019 09:27:21 bal003
Par - 33, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums (275/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 28.03.2019 09:32:27 bal004
Par - 32, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (276/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 28.03.2019 09:37:26 bal005
Par - 27, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (277/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 28.03.2019 09:39:31 bal006
Par - 34, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (278/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 28.03.2019 09:46:13 bal007
Par - 33, pret - 46, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (279/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 28.03.2019 09:51:14 bal008
Par - 35, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (280/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 28.03.2019 10:08:10 bal009
Par - 38, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Darba likumā (12.Saeimas likumprojekts Nr.1254/Lp12) (26/Lp13), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 28.03.2019 10:11:36 bal010
Par - 10, pret - 75, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Darba likumā (12.Saeimas likumprojekts Nr.1254/Lp12) (26/Lp13), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 28.03.2019 10:14:28 bal011
Par - 56, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Darba likumā (12.Saeimas likumprojekts Nr.1254/Lp12) (26/Lp13), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 28.03.2019 10:15:15 bal012
Par - 60, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (12.Saeimas likumprojekts Nr.1254/Lp12) (26/Lp13), otrreizēja caurlūkošana
Datums: 28.03.2019 10:25:20 bal013
Par - 12, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Konkurences likumā (76/Lp13), 3.lasījums
Datums: 28.03.2019 10:27:42 bal014
Par - 76, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (76/Lp13), 3.lasījums
Datums: 28.03.2019 10:28:53 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019.gada 11.aprīlim (145/Lm13)
Datums: 28.03.2019 10:30:19 bal016
Par - 81, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu līdz 2019.gada 4.aprīlim
Datums: 28.03.2019 10:30:56 bal017
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija