Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2019. gada 31. janvārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sāksim Saeimas 2019. gada 31. janvāra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iesniegt lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Juri Jurašu” un iekļaut to kā pēdējo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (50. panta “a” punkts) un Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (56. pants)” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (Starpsauciens.) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas... Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Atkārto to pašu tekstu.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Švecovas, Dombrovska, Agešina, Pimenova un Nikonova iesniegto likumprojektu “Grozījums Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Iesniegtā likumprojekta mērķis ir pacelt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī. Pavadošo likumprojektu mērķis, par kuriem vēl runās mani kolēģi, ir pacelt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī.

Es, protams, varētu jums daudz un ilgi stāstīt par to, cik daudziem maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem, no kuriem daudzi dzīvo reģionos, tas būtu ļoti svarīgi - pacelt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, bet, es domāju, jums tas viss ir ļoti labi zināms. Man arī nav šaubu, ka Kariņa kunga valdības labklājības ministre ļoti personīgi pazīst daudzus cilvēkus, kuri ir spiesti pārtikt no minimālās algas.

Es domāju, ka man arī nevajag jums stāstīt par to, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāji būtu jums ļoti dziļi pateicīgi, ja neapliekamais minimums tiktu pacelts līdz 500 eiro mēnesī. Tas būtu tikpat daudz kā Igaunijā. Es domāju, ka, iespējams, pēc šiem grozījumiem iedzīvotāju skaits Valkā krasi pieaugtu. Bet jūs to visu zināt, vai ne? Vai jūs atceraties, ka tikai pirms dažiem mēnešiem daudzi no jums tieši to solīja saviem vēlētājiem? Vai jūs saprotat, ka tieši tāpēc, ka cilvēki noticēja šiem jūsu solījumiem, jūs te šodien vispār sēžat? Paņemsim kā piemēru Jauno konservatīvo partiju, kuras galvenais priekšvēlēšanu solījums bija tā saucamā programma “3 x 500”. Vai tur nebija runa par minimālo algu 500 eiro apmērā, neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām 500 eiro apmērā? Solījāt? Solījāt. Kad jūs to solījāt ieviest? (Starpsauciens.)

Te ir no Jāņa Bordāna intervijas “Latvijas sabiedriskajiem medijiem” 2018. gada 10. septembrī. Žurnāliste uzdod jautājumu: “Cik gadus jūs runājat par plānu “3 x 500”, kā gatavojaties to sasniegt?” Bordāna atbilde: “To ir iespējams sasniegt jau ar nākamo gadu.” Tas ir šogad!

Jānis Bordāns intervijā “Latvijas Avīzei” 2018. gada 28. maijā. Žurnālists interesējas, vai plānu “3 x 500” iespējams izpildīt. Bordāna atbilde ir lakoniska: “Mums ir aprēķini.”

Nu, dārgie Latvijas iedzīvotāji! Domāju, ka jau šogad jūs sagaidīsiet minimālo algu 500 eiro apmērā un neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā. Tam ir 23 balsis no SASKAŅAS, tam ir 11 balsis no Zaļo un Zemnieku savienības. Es pieļauju, ka arī no KPV LV varētu būt dažas balsis. Un ar Jaunās konservatīvās partijas 16 balsīm šim priekšlikumam ir absolūti drošs Saeimas vairākuma atbalsts.

Dārgie Latvijas iedzīvotāji! Šodien tas notiks! Tā taču solīja Jānis Bordāns pirms dažiem mēnešiem - cilvēks, kurš jaunajā valdībā ir atbildīgs par taisnīgumu! Taču partija, kura tik kaismīgi cīnās par bezkompromisu taisnīgumu (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Tiesiskumu!”) un... piedodiet, tiesiskumu... Šī partija taču nevarēja melot saviem vēlētājiem! Nekādā gadījumā!

Dārgie Latvijas iedzīvotāji! Tūlīt mēs uzzināsim, vai mūsu valstī ir taisnīgums. Bet jūs, godātie Saeimas deputāti, es aicinu atcerēties vēlētājiem dotos solījumus un balsot saskaņā ar sirdsapziņu, nevis atbilstoši sadarbības sanāksmē dotajām pavēlēm. (Starpsauciens.)

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Ļoti labs likumprojekts, noteikti labu nodomu vadīts. Kārtības rullis prasa katram likumprojektam pievienot arī anotāciju. (Dep. A. Klementjevs: “Uz pirmo lasījumu!”) Un tajā ir viens tāds būtisks jautājums, uz kuru ļoti grūti atbildēt. Tas ir - kāda ietekme šim likumam būs uz valsts un pašvaldību budžetu? Pievienotajā anotācijā šādi aprēķini nav veikti, plus nav uzrādīti avoti, no kurienes nauda, kas būtu nepieciešama valsts un pašvaldību budžetos, palielinot minimālo algu, tiktu ņemta. (Frakcijas SASKAŅA starpsaucieni.)

Tā ka aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 60, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Deputāti Augulis, Krauze, Reizniece-Ozola, Valainis, Jalinska un citi ierosina nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta “Grozījums Darba likumā” nodošanu komisijām.

Vārds Saeimas sekretāram balsojuma nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Jā, paldies.

“Par” nobalsoja 35 deputāti: Valērijs Agešins, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Inga Goldberga, Janīna Jalinska, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Regīna Ločmele-Luņova, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Skaļāk!”; dep. I. Zariņš: “Skaļāk un lēnāk!”)... Radioklausītāji visu dzird, a jūs varat saņemt izdruku. Labi. Jānis Vucāns, Ivars Zariņš.

“Pret” nobalsoja 60 deputāti: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis, Raivis Dzintars, Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Aivars Geidāns, Aldis Gobzems, Kaspars Ģirģens, Jānis Iesalnieks, Inese Ikstena, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Andrejs Judins, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andris Kazinovskis, Rihards Kols, Janīna Kursīte, Janīna Kursīte-Pakule, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Linda Liepiņa, Inese Lībiņa-Egnere, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Linda Ozola, Daniels Pavļuts, Ramona Petraviča, Artūrs Toms Plešs, Ēriks Pucens, Ivars Puga, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Karina Sprūde, Mārtiņš Staķis, Juta Strīķe, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Mārtiņš Šteins, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Jānis Vitenbergs, Atis Zakatistovs, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš un Normunds Žunna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Švecovas, Dombrovska, Agešina, Pimenova un Nikonova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Pašlaik mūsu sabiedrībā notiek ne tikai morālo vērtību, tiesiskuma izpratnes, bet primāri... pirmām kārtām it īpaši politiķu un politikas veidotāju devalvācija. Kas un kā to devalvē? Cilvēki, kuri priekšvēlēšanu laikā sola debesmannu jeb “3 x 500”, zinot, ka realitātē viņi nekad nevarēs... un kuri pat netaisās realizēt šos solījumus! Viņi piekrāpj tos vēlētājus, kas viņiem uzticējās.

Tagad es iesniedzu JK priekšvēlēšanu laika solījumus ne jau tādēļ, lai kādam atriebtos vai izrādītos. Nē! Es to šodien daru tādēļ, lai tie cilvēki, kas solīja saviem vēlētājiem minimālo algu... ar nodokļiem neapliekamo minimumu un minimālo pensiju, ko neapliek... lai tagad, nospiežot šo pogu, balsošanas pogu, un noraidot šos priekšlikumus, par kuriem es piedāvāju tikai sākt diskutēt, parādītu savu patieso seju - politiķu seju, kas melo. Politiķu seju, kuri izmanto vēlētāju uzticēšanos. Un to politiķu patieso seju, kuri, iegūstot amatus, aizmirst par solījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Ziniet, ir jau vietas, kur sola un nedod. Bet ir vietas, kur sola un izģērbj. (Starpsaucieni. Smiekli.) Es šodien vārdu “Rīga” vispār nepieminēšu. (Aplausi. Smiekli.)

Kolēģi, bet man jāsaka godīgi, es arī esmu... (Starpsauciens.) Nu, Regīna!... Labi. Es arī esmu par to, lai neapliekamais minimums būtu pat lielāks nekā 6000 eiro gadā. (Frakcijas SASKAŅA starpsauciens: “Tad nobalso! Nobalso!”) Bet, lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams atrast valsts budžetā līdzekļus. Un par nožēlu... (Starpsauciens: “Atrodi!”) Lūdzu, atļaujiet man runāt!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav tā, kura dala naudu, nedz arī tā, kura drukā naudu. Kādam liekas, ka tā tas ir? Bet es jums varu pateikt uzreiz: ja būs tāda iespēja, noteikti izdarīsim! (Frakcijas SASKAŅA starpsauciens.) Ja valdība atnāks un teiks: “Mums ir līdzekļi, lai mēs varētu pacelt neapliekamo minimumu!”, visi koalīcijas partneri par to nobalsos. Visi! Es jums garantēju. Šobrīd, es jums varu pateikt, tā ir tā skumjā ziņa - jums sēž blakus cilvēki... jums sēž blakus cilvēki, kas iztērējuši ne tikai to, kas iepriekš... bet ir iztērējuši arī to, kas uz priekšu... (Starpsauciens: “Kas tie tādi ir?”) Es šos cilvēkus varbūt vārdā nesaukšu. Es nesaukšu tos cilvēkus vārdā viena iemesla dēļ. Viņi paši nosarka. Viņi zina, kas viņi ir. (Starpsauciens.) Tāpēc, kolēģi, es šobrīd aicinu dot iespēju jaunajai valdībai (Dep. J. Ādamsons: “Pildīt solījumus!”) sarēķināt tās iespējas. Un, protams, neapliekamais minimums ir viens no mūsu uzmanības jautājumiem. Ticiet man! (No frakcijas SASKAŅA: “Kā var nesolīt!?”)

Bet šodien - šodien! - es aicinu visus balsot “pret”.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 61, atturas - nav. (Starpsauciens.)

Godātie kolēģi, arī par šo likumprojektu deputāti Augulis, Krauze, Reizniece-Ozola, Valainis, Jalinska un citi, atsaucoties uz Saeimas kārtības ruļļa 140. pantu, lūdz nolasīt balsojumu. (Starpsauciens: “Lasi lēnāk, lai var saprast, kas ir kas!”)

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Balsojumā maz kas ir mainījies.

“Par” nobalsoja 35 deputāti: Valērijs Agešins, Uldis Augulis... viņi gribēja, lai jūs nosauktu... Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Inga Goldberga, Janīna Jalinska, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Inese Lībiņa-Egnere (Starpsauciens: “Inese!” Dep. I. Lībiņa-Egnere paņem veidlapu sekretariātā. Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Raksti iesniegumu!”), Regīna Ločmele-Luņova, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis, Jānis Vucāns, Ivars Zariņš.

“Pret” nobalsoja 61 deputāts: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Iveta Benhena-Bēkena, Dace Bluķe, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis, Raivis Dzintars, Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Aivars Geidāns, Aldis Gobzems, Kaspars Ģirģens, Jānis Iesalnieks, Inese Ikstena, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Andrejs Judins, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andris Kazinovskis, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Janīna Kursīte, Janīna Kursīte-Pakule, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Linda Liepiņa, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Linda Ozola, Daniels Pavļuts, Ramona Petraviča, Artūrs Toms Plešs, Ēriks Pucens, Ivars Puga, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Karina Sprūde, Mārtiņš Staķis, Juta Strīķe, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Mārtiņš Šteins, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Jānis Vitenbergs, Atis Zakatistovs, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Normunds Žunna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Švecovas, Dombrovska, Agešina, Pimenova un Nikonova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Frakcija SASKAŅA piedāvā nodot izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” un papildināt pārejas noteikumus ar 26. punktu šādā redakcijā: “No 2019. gada 1. jūlija ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir ne mazāks par 50 eiro, par otro - ne mazāks par 100 eiro un par trešo un katru nākamo bērnu - ne mazāks par 150 eiro mēnesī.”

Šī iniciatīva pilnībā sakrīt gan ar visu pašlaik parlamentā pārstāvēto partiju priekšvēlēšanu solījumiem un it īpaši ar Jaunās konservatīvās partijas plāna “3 × 500” 3. punktu, gan ar jaunizveidotās valdības prioritāro mērķi, kas valdības deklarācijā tika definēts ar ļoti skaistu vārdu salikumu - “tautas ataudze”.

Tiešām tautas ataudze mūsu valstī ir nepieciešama - kardināla! Latvija pašlaik ir viena no desmit pasaules valstīm, kurās vērojams straujākais iedzīvotāju skaita kritums. Starp Eiropas Savienības valstīm Latvija pēc šī rādītāja ieņem bēdīgo trešo vietu - pēc Lietuvas un Horvātijas. Eksperti skaidro, ka iedzīvotāju skaits sarūk gan emigrācijas dēļ, gan tādēļ, ka mirstība valstī pārsniedz dzimstību. Burtiski pirms dažām dienām kļuva zināms, ka pagājušā gada decembris iegājis Latvijas vēsturē ar Latvijas simtgades antirekordu - zemāko dzimstību valsts pastāvēšanas vēsturē: tikai 1292 jaundzimušie uz visu valsti.

Nevar nepiekrist žurnālista Arņa Kluiņa domai, ka jaundzimušo kopskaitu nosaka tas, kā jūtas cilvēki, kuri dzīvo no rokas mutē. Ja viņi masveidā šaubās, vai viņu rokās nonāks tik daudz, lai pietiktu vēl kādai mutei, tad tam laikam gan ir iemesli, pretēji statistiķu apgalvojumiem, ka Latvijas ekonomikas izaugsme esot gandrīz visstraujākā pasaulē. Šie vārdi saskan arī ar sausiem cipariem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 procenti iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā. Nabadzības riskam īpaši pakļautas arī ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem, kā arī daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem. Šobrīd augstākais ģimenes valsts pabalsta apmērs sastāda 11,6 procentus no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, kas jau tā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, bet zemākais - tikai 2,6 procentus.

Salīdzinājumam - bēgļiem vai alternatīvo statusu ieguvušām personām par nepilngadīgu bērnu mēnesī ir noteikts 97 eiro liels pabalsts, kas, salīdzinot ar Latvijas iedzīvotāju pabalstiem, ir nesamērīgi lielāks. Tas attiecīgi rada sabiedrības neizpratni un jautājumus valdības politikas veidošanas sakarā. Palielinot šo pabalstu, tiks veicināta ģimeņu ar bērniem dzīves līmeņa uzlabošanās un nodrošināta bērnu pilnvērtīga attīstība.

Pēc publiski pieejamās informācijas pabalstu pieauguma ietekme uz valsts budžetu... 2019. gadā tas prasītu papildu 126 miljonus eiro. Bet, ņemot vērā ievērojamu to cilvēku skaitu, kurus skar minētie grozījumi, nepieciešami precīzi Finanšu ministrijas aprēķini par šo gadu un turpmākajiem gadiem. (Dep. K. Feldmans: “Tas nav “3 x 500”!”)

Man nav šaubu, ka jaunais Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos bez problēmām šādus aprēķinus veiks, lai Saeimas deputāti varētu to kvalitatīvi izvērtēt atbildīgajā komisijā, jo... vēlreiz atgādināšu - speciāli priekš vienkāršiem iedzīvotājiem, kuri tiešraidē vēro mūsu Saeimas sēdi -, ka balsojums tūlīt būs tikai par to, lai likumprojekts tiktu nodots izskatīšanai un apspriešanai Sociālo un darba lietu komisijā. Tā ka atrunas par 2019. gada budžetu šeit nelīdzēs.

Tātad, cienījamie kolēģi, esiet, lūdzu, konsekventi un godīgi savu vēlētāju priekšā, pildiet solīto un nobalsojiet “par”! It īpaši vēršos pie JK.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi, arī tie liekulīgie! Pirmais, ko es vēlētos atzīmēt, - tad, kad mēs sākām valdības veidošanu Jāņa Bordāna vadībā, atklājās, ka melu čempioni ir ierakstījuši programmā solījumus pilnīgi bez jebkāda seguma. Piemēram, ka medicīnas darbiniekiem ir jāceļ algas. Tam es pilnībā piekrītu, un tas maksā 80 miljonus. Skolotāju algas jāceļ - tas maksā 40 miljonus. Tiesnešu un prokuroru algas jāceļ - tas maksā 16 miljonus. (Dep. U. Augulis: “Melis!”) Un iekšlietu darbiniekiem ir nepieciešami 40 miljoni. Un tas kopā ir aptuveni 180 miljoni.

Es esmu pārliecināts, ka šī valdība jau šogad jūsu, melu čempionu, solījumus izpildīs... ko jūs nekad neesat varējuši izpildīt. (Dep. U. Augulis: “Meli!”) Jo... man diemžēl ir jāuzņemas atbildība par to, ko jūs esat sasolījuši! (Starpsaucieni.) Un, otrkārt, ko jūs tēlojat?! Vienreiz beidziet tēlot sociāldemokrātus! (SASKAŅAS un ZZS starpsaucieni.)

Kad Juta Strīķe un mēs visi Rīgas domē iesniedzām (Troksnis zālē.)... tikai divus miljardus vēlējāmies bērniem invalīdiem, lai nopirktu dzīvokļus un izīrētu pirmajā stāvā, jūs, Ločmeles-Luņovas kundze, balsojāt pret to! (Troksnis zālē. Dep. R. Ločmele-Luņova: “Ar sevi sāciet!”) Tā ka liekulība jums ir asinīs. Sāciet ar Rīgas domi un celiet bērnu pabalstu! Varbūt izpildiet savu solījumu par bērnudārzu pieejamību Rīgā. (Troksnis zālē. Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsaucieni.) Līdzko mēs būsim izpildījuši jūsu solījumus, īpaši melu čempionu solījumus, mēs izpildīsim arī plānu “3 x 500” un ieviesīsim ģimenes valsts pabalstus. Tam ir četri gadi laika.

Balsosim “pret” melu čempionu un liekuļu ierosinājumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 61, atturas - nav.

Un arī par šī likumprojekta nodošanu komisijām deputāti Augulis, Krauze, Reizniece-Ozola, Valainis, Jalinska un citi ierosina nolasīt katra deputāta balsojumu.

Vārds Saeimas sekretāram.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

“Par” nobalsoja 34 deputāti: Valērijs Agešins, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Inga Goldberga, Janīna Jalinska, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Regīna Ločmele-Luņova, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš. Paldies.

“Pret” nobalsoja 61 deputāts: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Iveta Benhena-Bēkena, Dace Bluķe, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis, Raivis Dzintars (Starpsauciens: “Skaļāk!”), Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Aivars Geidāns, Aldis Gobzems, Kaspars Ģirģens, Jānis Iesalnieks, Inese Ikstena, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Andrejs Judins, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andris Kazinovskis, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Janīna Kursīte, Janīna Kursīte-Pakule, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Linda Liepiņa, Inese Lībiņa-Egnere, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Linda Ozola, Daniels Pavļuts, Ramona Petraviča, Artūrs Toms Plešs, Ēriks Pucens, Ivars Puga, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Dace Rukšāne-Ščipčinska... atvainojos... (Dep. A. Kaimiņš: “Kā bija?”), Andris Skride, Karina Sprūde, Mārtiņš Staķis, Juta Strīķe, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Mārtiņš Šteins, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Jānis Vitenbergs, Atis Zakatistovs, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš un Normunds Žunna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par nākamo likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas deklarācija par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nē, nav! Ir!”) Tātad ir iebildumi. Vienam deputātam, Nikolajam Kabanovam, ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Godātie kolēģi, neko darīt, tāda ir procedūra. To paredz Saeimas kārtības rullis.

Par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Kabanova kungs, runāsiet “pret”? “Pret” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vakar Ārlietu komisijas sēdē es nobalsoju “par” šīs deklarācijas projektu. Es uzskatu, ka Saeimai ir jāmēģina aizsargāt mūsu pilsoņu cilvēktiesības šajā sarežģītajā situācijā saistībā ar Brexit. Protams, neviens pašlaik nezina, kādas formas Brexit pieņems. Vakar mūsu komisija tikās ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā un ne uz visiem jautājumiem viņš spēja dot skaidru atbildi. Kā trāpīgi atzīmēja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, - ja divu gadu laikā angļi nav nonākuši pie risinājuma, tad kā viņi to var izdarīt divos atlikušajos mēnešos?

Man ir lielas šaubas, ka Viņas Majestātes parlaments pievērsīs uzmanību mūsu pašreizējam dokumentam. Vismaz tāpēc, ka Brexit galvenais motīvs bija britu nepatika pret Austrumeiropas imigrantiem. Protams, mēs nevaram saprast, kāpēc viņi mūs nemīl. Mēs taču esam NATO sabiedrotie, mēs uzturam transatlantiskās vērtības! Bet Lielbritānijā ir ļoti savdabīga sabiedrība, lai tā pieņemtu kā savējo pat ļoti bagātu cilvēku. Piemēram, Romāns Abramovičs to nevarēja izdarīt pat ar lieliem ieguldījumiem angļu futbolā. Tāpēc mūsu cilvēki Anglijā vienmēr diemžēl būs otrās šķiras cilvēki. Protams, viņi nerakstīs šo rūgto patiesību feisbukā vai tviterī, kur viņi parasti, ironiski smaidot, dēvē par lūzeriem tos, kuri ir palikuši mūsu trūcīgajā zemē.

Bet mēs varētu aicināt šos cilvēkus atpakaļ uz Latviju. Taču tad šajā deklarācijā bija jāraksta citādi - jāpaziņo, ka jaunais parlaments paaugstina minimālo algu līdz 500 eiro. Tieši to jūs apsolījāt pirms vēlēšanām, dāmas un kungi! Mums vajadzētu rakstīt Anglijā dzīvojošajiem pilsoņiem un Latvijas iedzīvotājiem, ka mums tiek paaugstināta minimālā pensija un maternitātes pabalsti. Ne velti Londonā un Edinburgā, Lankašīrā un Devonšīrā latvieši ir balsojuši par jaunajām partijām, kuras zina, kā atdot tautai tai piederošo valsti un attīstīt konservatīvās vērtības nacionālā vienotībā. Bet tādas deklarācijas nav - nu nav! -, jo naudas nav. Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka 2019. gadā neviena politiskā iniciatīva par izdevumu palielināšanu netiks atbalstīta.

Aizmirstiet par priekšvēlēšanu aģitāciju, mūsu Latvijas cilvēki Lielbritānijā! Cienījamie pilsoņi un Latvijas iedzīvotāji, bet tagadējie angļu proletārieši! Saeima domā par jums tikai platoniski. Mēs esam par visu labo un pret visu slikto. (Dep. A. Zakatistova starpsauciens.) Es arī - platoniski. Es arī atbalstu deklarāciju, jo vismaz kaut jāpozicionē sevi Brexit jautājumā, bet es pieprasu to pārstrādāt nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Es īsti nesaprotu, kas tikko notika šeit, tribīnē, SASKAŅAS pārstāvja personas izpausmē. Jo, kā jau teica pats SASKAŅAS pārstāvis, kas ir arī Ārlietu komisijas deputāts, viņš ir balsojis “par” šo deklarāciju aizvadītajā nedēļā, kad viņam nekādu iebildumu nebija nedz par tās saturu, nedz būtību. Tagad piepeši ir jāmaina, jāpilnveido šīs deklarācijas saturs. Tas vienkārši liecina, ka attiecīgās partijas pārstāvji nav iepazinušies ar deklarācijas saturu.

Deklarācijas saturs ir viennozīmīgi vērsts uz to, lai paustu politisku apņemšanos un dotu Ministru kabinetam mandātu jau savlaicīgi sagatavot visus nepieciešamos grozījumus, ja notiek tā saucamā cietā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, lai, pieņemsim, britu pilsoņu, tajā skaitā arī Latvijas valstspiederīgo, tiesības nemazinātos vai viņi netiktu diskriminēti. Un, ja min, ka britu parlaments un valdība nav neko darījuši, tad atkal ir skaidrs, ka no šīs tribīnes, no SASKAŅAS deputātu puses, ir maldinoša informācija.

Lielbritānijas vēstnieks vakar Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē skaidri informēja, ka jau aizvadītā gada 6. decembrī britu valdība ir pieņēmusi politisku dokumentu par Eiropas pilsoņu tiesību saglabāšanu pēc 2019. gada 29. marta, saglabājot tās tādā pašā apjomā, kāds ir bijis līdz šim, kad Lielbritānija bija Eiropas Savienībā. Līdz ar to ar šādu iebildi... kur skaidrs - tā argumentācija īsti nav saprotama. Es ceru un no šīs tribīnes vēlos vērsties pie Lielbritānijas vēstnieka un arī pie Lielbritānijas valdības, parlamenta, ka tas nekādā ziņā nemaina tā būtību, ko mēs apņemamies darīt, - nodrošināt britu pilsoņiem tādu tiesību saglabāšanu, kā ir bijis līdz šim, arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Un attiecīgi to sagaidām no Lielbritānijas puses attiecībā uz Latvijas valstspiederīgajiem, jo mums tomēr ir aptuveni 100 tūkstoši valstspiederīgo Lielbritānijā. Tas, ko Kabanova kungs saka - vajadzētu deklarāciju pieņemt... kādā veidā mēs veicinām remigrāciju... Es domāju, Kabanova kungam vajadzētu atvērt Diasporas likumu un kārtīgi iepazīties ar tajā paustajiem atbalsta pasākumiem, ko valsts... Ar šī gada 1. janvāri šis likums stājās spēkā... un nodrošinās dažādos formātos un veidos.

Līdz ar to es paužu nožēlu par mana kolēģa Kabanova rīcību. Bet jebkurā gadījumā, kolēģi (Dep. A. Zakatistovs: “Viņš ir platonisks!”), jaunnedēļ atgriezīsimies pie šī jautājuma skatīšanas.

Es aicinu atbalstīt lēmuma projekta iekļaušanu nākamajā sēdē un tā izskatīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mums ir jābalso par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Latvijas Republikas Saeimas deklarācija par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Darba kārtībā - amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Gulbinskas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 22. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Gulbinskas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2019. gada 30. martu atbrīvot Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Guntu Gulbinsku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Gulbinskas atbrīvošanu no tiesneša amata”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Cienījamie kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir noteikt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pilnvaras apstiprināt plūdu riska novērtējumu, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes, kas tiek izstrādātas atbilstoši Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvai.

Skatījām šo likumprojektu komisijā. Ir divi priekšlikumi.

1. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 2. priekšlikums - no mūsu komisijas. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz Darba likuma 74. pantā ietvert regulējumu, nosakot, ka darba devējam izdevumus, kas radušies, izmaksājot darbiniekam atlīdzību par darbinieka - zemessarga piedalīšanos zemessargu kolektīvajā apmācībā līdz piecām darba dienām pēc kārtas katrā... kalendāra gada ietvaros, Nacionālie bruņotie spēki kompensē Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

Grozījumus atbalstīja gan atbildīgā ministrija, gan sociālie partneri, atzīmējot, ka šie grozījumi līdzsvaro darba devēju un valsts intereses.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

N. Žunna. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šī gada 5. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5. februāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 22. janvāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Zemessargiem ir paredzētas sociālās garantijas, kas vienlīdzīgas ar tām, kādas ir profesionālā dienesta karavīriem (vienādu uzdevumu veikšanai); transporta izmaksu kompensācijas, dodoties pildīt dienesta pienākumus; tiesības saņemt atlīdzību, piedaloties valsts aizsardzības mācībās, un - iespējams, pats svarīgākais! - tiesības saņemt vienreizēju kompensāciju tiem zemessargiem, kas Zemessardzē ir vairāk nekā 30 dienas gadā... uz ko lielā mērā turas visa Zemessardze...

Ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 2. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Bergmaņa priekšlikums, ja?

Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 3. - aizsardzības ministra Bergmaņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 4. - aizsardzības ministra Bergmaņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Arī 5. - aizsardzības ministra Bergmaņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Un 6. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Otrajā lasījumā, ja, otrajā? Komisija lūdz otrajā...

M. Staķis. Piedošanu. Otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. Šī gada 11. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. februāris.

Un darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Šajā pašā 22. janvāra sēdē mēs izskatījām arī grozījumus Militārā dienesta likumā. Šie grozījumi paredz uzlabojumus profesionālā dienesta karavīru apgādē, formas tērpu nēsāšanas nosacījumos, procesa uzlabošanā, atsakoties no dažādām formālām darbībām, paātrinot līgumu parakstīšanu, uzlabojot sociālās garantijas, kā arī tiesības saglabāt karavīru statusu tiem karavīriem, kuri dodas līdzi savam laulātajam draugam, arī karavīram, ilgstošā mācību atvaļinājumā. Tāpat ir dažādi redakcionāla rakstura grozījumi. Kopumā ir seši priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Arī 2. - aizsardzības ministra Bergmaņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 3. - aizsardzības ministra Bergmaņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 4. - aizsardzības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 5. - aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Un 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Komisijas vārdā lūdzu nodot likumprojektu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - arī šī gada 11. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. februāris.

M. Staķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un darba kārtībā - likumprojekts “Ieroču aprites likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! 1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 2. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 3. - arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Latkovskis. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 8. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Latkovskis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Saistībā ar Saeimā otrajam lasījumam virzīto mednieku prasību mainīt vecuma cenzu ieroču lietošanai medībās, proti, noteikt, ka šādas tiesības ir no 16 gadu vecuma, es gribu uzsvērt, ka šāds pēkšņs, neizdiskutēts priekšlikums nav šobrīd akceptējams. Uzskatu, ka šādā vecumā bērns vēl nav emocionāli nobriedis, lai šautu uz dzīvniekiem, un šāda rīcība var ietekmēt psihi. Mednieku organizāciju pārstāvji argumentēja, ka jaunieši ir spējīgi piedalīties medībās un nekādas Eiropas Savienības direktīvas to neaizliedz pusaudžiem. Taču šaujamieroču izmantošana nav bērnu interesēs. Medību šaujamieroču, ar kuriem tiek nogalināti dzīvnieki (tas neizslēdz viņu sakropļošanu un mokas), lietošana ir absolūti nepieļaujama nepilngadīgām personām.

Mēs neļaujam pusaudžiem piedalīties vēlēšanās, apmeklēt klubus, lietot alkoholu, braukt ar automašīnu. Tad kāpēc ir ienākusi prātā doma - atļaut viņiem nogalināt?

Tikai nepārprotiet mani! Lai gan esmu dzīvnieku aizstāve un medībās pati nekad neietu, es neesmu pilnībā pret medībām. Esmu bioloģe un ļoti labi saprotu: ja cilvēki ir izjaukuši dabas līdzsvaru, tas diemžēl pašiem ir arī jāregulē. Medībām būs būt! Taču es esmu pret to, ka šajā procesā piedalītos bērni ar vēl nenobriedušu prātu, kuri nespēj izvērtēt smalko robežu starp lietišķu procesu un nežēlību.

Kolēģi, es jūs aicinu balsot pret atļauju piešķirt medību ieročus no 16 gadu vecuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Runājot par šo tēmu, vēlos paust savu personīgo viedokli.

Jāteic, ka atsevišķu cilvēku jaunrade ir vienkārši apbrīnojama. Un, vērtējot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto priekšlikumu, kas paredz atļaut 16 gadus jaunam bērnam nogalināt dzīvniekus, rodas jautājums par pilngadīgo komisijas locekļu vairākuma veselo saprātu un atbildību.

Šoreiz jautājums nav par dzīvniekiem un to aizsardzību, bet par bērniem. Un jautājumi, kuri skar bērnus, tātad tos, kuriem vēl nav 18 gadu, likumdevējam jāizvērtē īpaši rūpīgi. Minētais grozījums jāskata sistēmiski, kopā ar citiem likumiem. Piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likums noteic, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Lai aizsargātu bērnu veselību, arī psihisko veselību, vairākos likumos noteikti samērīgi ierobežojumi (piemēram, aizliegums iegādāties tabakas izstrādājumus un alkoholiskos dzērienus), un nevienam nav šaubu, ka šādi aizliegumi ir pamatoti.

Vai komisija ir vispusīgi izvērtējusi to, kā dzīvnieka nogalināšana ietekmēs bērna psihisko veselību? Vai priekšlikuma izvērtēšanā piedalījās psihologi un psihiatri? Kādu apsvērumu dēļ netika ņemti vērā kompetentu iestāžu iebildumi? Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Un es brīnos, ka ir kādam izdevies ielobēt šos grozījumus līdz pat balsojumam Saeimā. Priekšlikuma autori acīmredzot uzskata, ka sešpadsmitgadīgais ir par jaunu, lai piedalītos vēlēšanās, taču ir pietiekami nobriedis, lai nogalinātu. Jāatceras, ka pasaulē pieaug vardarbīgo noziegumu skaits, to skaitā tādu, kuri pastrādāti, izmantojot šaujamieročus. Šādus noziegumus izdara arī sešpadsmitgadīgi bērni, taču, paldies Dievam, ne Latvijā. Vai priekšlikuma mērķis ir bērnus radināt pie nogalināšanas? Vai vajag nonākt līdz citu valstu drūmajai pieredzei, lai aizdomātos par lēmumiem, kuri pieņemti tik vieglprātīgi? Neizskatās, ka šādi jautājumi atsevišķiem komisijas pārstāvjiem šķiet nozīmīgi. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un balsot pret 19. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I. Rībena (NA).

Vai es, lūdzu, varu arī mazliet no otrā laika?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi par abu debašu laika apvienošanu? Iebildumu nav.

I. Rībena. Godājamie kolēģi! Par ko mēs šodien īsti runājam? Par to, ka specifiska hobija interešu grupa, kas sastāda tikai vienu vai divus procentus no visas sabiedrības, pieprasa sev īpašas tiesības - šaujamieroču cenza pazemināšanu no 18 līdz 16 gadiem.

Mēģinājumam tiek teikts, ka šī privilēģija šobrīd attiekšoties vien uz dažiem desmitiem jauniešu, taču atgādināšu, ka likumiskā kārtā uz viņiem attiecas arī Bērnu tiesību aizsardzības likums un tātad runa ir par nepilngadīgajiem.

Neizvēršot detalizētāk to, cik vispār aktuāla tieši pašreiz sabiedrībā ir nepieciešamība virzīt šādu jautājumu, it kā valstī nepastāvētu akūtāk risināmas problēmas, gribu vērst uzmanību uz to, ka šis dažu “ieroču vīru” iegribās balstītais un atbildīgās Saeimas komisijas vērā ņemtais vēlmju izpildījums likuma panta izskatā tapis bez jebkādiem pamatotiem statistikas datiem, speciālistu pētījumiem un kvalificēta izvērtējuma.

Pēc likumprojektā piedāvātās redakcijas iznāk, ka sešpadsmitgadīgam pusaudzim Latvijā būs iespēja izmantot medībām paredzētus visu veidu šaujamieročus, tas ir, bez jebkādiem ierobežojumiem izmantot ne tikai medībām klasificētus B, C kategorijas garstobra-gludstobra, garstobra-vītņstobra, bet pat medībām klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

Jāsaprot, ka mēs nedzīvojam izolētā telpā un ka šīs izmaiņas var skart visas sabiedrības drošību. Jebkura vardarbība vai vienas daļas sabiedrības pārprasta varonība rezonē visā sabiedrībā. Ir speciālistu atzinumi, ka mūsdienās jaunieši nobriest vēlāk, ka uz viņu psihi liela ietekme ir virtuālajai videi.

Kolēģi, mēs vairs nerunājam par apstākļiem, kuros zēniem nācās stāties savu tēvu vietā, lai ar nomedīto pabarotu ģimeni. Runa ir par mūsdienu cilvēkiem un mūsdienu vidi. Un vai tieši sešpadsmitgadīgi jaunieši - mednieki būtu uzskatāmi par īpaši stoiciskiem, par tādiem, kurus neskar pusaudžu agresijas lēkmes un viss pārējais, kas var uznirt no nenobrieduša prāta dzīlēm?

Formāla atbildība ir ieroča īpašniekam, bet sakiet - kāda tam vairs nozīme, ja, nedod Dievs, ir noticis nelabojamais? Vai ar ieroča piešķiršanu nepilngadīgajiem mēs nedodamies Amerikas virzienā, kur kāds garīgi nelīdzsvarots vai sadusmots jauneklis aizvien biežāk sarīko apšaudi skolā vai universitātē, ko veicina arī ieroču pieejamība?

Absurdā ideja par nepilngadīgu bērnu iesaisti dzīvnieku nogalināšanā tomēr jāskata arī kriminālistikas pētījumu kontekstā, kuros pierādīts, ka personas, kuras pastrādājušas slepkavības, gandrīz vienmēr agrā bērnībā ir cietsirdīgi izturējušās pret dzīvniekiem vai tos nogalinājušas. Arī tiesībsargs uzskata, ka medību lobija organizācijas manipulē un maldina sabiedrību, lai pierunātu Saeimu pieņemt šo absurdo priekšlikumu.

Organizācija “Dzīvnieku draugs” atgādina, ka pirms vairākiem gadiem šādas izmaiņas jau tika lobētas, tomēr veselais saprāts Zemkopības ministrijā uzvarēja un tās netika virzītas balsojumam parlamentā.

Arī atsaukšanās uz veco Eiropas valstu piemēriem, kurās izņēmuma kārtā ir zemāks vecuma cenzs šaujamieroču izmantošanai medībās, piemēram, Norvēģijā, ir manipulācija. Norvēģijā pastāv strikts dalījums, no kāda vecuma un kādas sugas atļauts medīt. No 16 gadu vecuma atļauja tiek dota tikai attiecībā uz mazajiem dzīvniekiem, lielos dzīvniekus atļauj medīt vien no 18 gadu vecuma. Direktīvas aizsargājamās sugas, piemēram, lūšus, atļauts medīt tikai no 18 gadiem.

Spānijā ir 17 reģioni un katram reģionam ir savi normatīvi, savs medību sezonas ilgums, savas atšķirīgas, ik gadu ļoti sīki izstrādātas atļaujas.

Čehijā, lai iegūtu B vai C kategorijas licenci, personai jābūt vismaz 18 gadus vecai. Tikai īpašos apstākļos vecums var būt mazāks - 15 gadi, ja persona ir sporta kluba biedrs, vai 16 gadi, ja izieta speciāla apmācības programma mednieku skolā. Taču A, D vai E kategorijas medību licences var iegūt tikai no 21 gada vecuma.

Šajā Saeimai piedāvātajā 14. panta otrās daļas redakcijā nekas nav teikts par iepriekš publiski solīto obligāto nosacījumu šādam izņēmuma tiesību piešķīrumam 16 gadus vecai personai, tas ir, ka tās piešķiramas tikai un vienīgi pēc mednieka eksāmena nokārtošanas, obligātā šaušanas eksāmena nokārtošanas un pēc Valsts meža dienesta izsniegtas mednieka apliecības saņemšanas. “Latvijas Mednieku savienība” par ikgadējā obligātā šaušanas eksāmena nepieciešamību runā jau 10 gadus, bet tas tā arī nav ieviests kā norma - pretēji to valstu piemēram, kuras min kā paraugu vecuma cenza mazināšanai.

Nav arī minēts, vai 16 gadus vecajai personai, kura darbosies likumisko pārstāvju vadībā, un pašiem pārstāvjiem jābūt Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušām personām, kurām ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, vai arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā un kuriem ir Valsts meža dienesta izsniegta atļauja medīt Latvijas teritorijā. Neskaidrību ir daudz.

Ierosinātie grozījumi paredz atļauju pilnīgi jebkādu dzīvnieku medīšanai un attiecas uz pilnīgi visām medījamām sugām, tātad arī uz direktīvas aizsargājamām sugām, - bez personas vecuma ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, runas laiks ir beidzies!

I. Rībena. Jā, nu... žēl.

Es jūs aicinu balsot “pret”. Argumentu ir ļoti daudz. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Bērni jāievilina mežā, un iespēja pašiem šaut veicinās to. Mednieku bērni ir īpaši jau no bērnības - viņiem ierocis ir tāds pats instruments kā nazis, zāģis, āmurs un tā tālāk. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku - jancīgo, šo it kā īpašo bērnu vecāku un viņu atbalstītāju apgalvojums. Vēl tikai pietrūkst nopietna piedāvājuma iekļaut valsts izglītības standartā jaunas kompetences šajā rakursā. (Dep. M. Bondars: “Tā ir laba doma!”) Tā teikt, caurviju kompetences - normatīvajos aktos! Un pamatojums - vislabāk ir sākt šaut jau agrā vecumā... jau pusaudzim, kā to piedāvā, piemēram, “Latvijas Mednieku asociācijas” priekšlikums.

Pirms balsojat par šajos Ieroču aprites likuma grozījumos paredzēto izņēmumu, ka medībās var... ka “ar vecāku [..] atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci”, tas ir, ka šaut ar bisi var atļaut jau 16 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem, atgādināšu dažas lietas.

Pirmais. Mazliet teorijas - un ļoti īsi. Vai zināt, ka šajā periodā - 14, 16, 18 gadu vecumā - pieaug sava nozīmīguma apziņa? Daži to, protams, nepārvar vēl arī lielākā vecumā... Un tomēr. Neskaidrība par sevi, par savu vietu dzīvē - tas viss vēl vairāk pastiprina nemieru, dominē identitātes meklējumi, kompensējot šo nemieru, nestabilitāti. Un galvenais - pusaudži ārēji noliedz kontroli. Ievērojamais psihologs un filozofs Žans Piažē, ko zina katrs pedagoģijas - un ne tikai šīs nozares! - students, pusaudžus ir nosaucis par morālajiem relatīvistiem, kad pusaudža vecumā vecās patiesības šķiet butaforiskas, relatīvas. Lai pusaudzis pakļautos kādām normām, ir jābūt motivācijai, kāpēc viņš pakļaujas.

Katrs un katra no klātesošajiem droši vien vēl jau spēj atcerēties savu pusaudža vecumu, savus pusaudža gadus. Vai vecāki bija jūsu autoritātes vai tomēr kas cits? Laikam jau teorētiķiem vismaz šajā ziņā noteikti ir taisnība - nebija. Citēju: “Vienaudžu grupas kļūst par uzvedības vispārīgo noteikumu etalonu un avotu. Parādās nesaskaņas starp pieaugušo un vienaudžu kodeksiem. Pusaudzis vairāk pakļaujas vienaudžu grupas kodeksiem, un tas ir saistīts ar viņa neatkarības apliecinājumu.” Ja neticat Piažē, ieskatieties, lūdzu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā pieejamā informācijā par pusaudžu uzvedības raksturojumu vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Tur ir arī citi, lielākoties bērnu, vecumposmu raksturojumi. Visos šaušanas gadījumos nelīdzēs priekšlikumā minētais, ka par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs - kas? Ieroča īpašnieks.

Otrais. Salīdzinājumam - Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka to, ka Latvijā bērns ir līdz 18 gadu vecumam, tātad 18 gadus nesasniegusi persona. Līdz ar to bērniem ir noteikti daudzi un dažādi ierobežojumi, jo parasti uzskatām, ka uzņemties atbildību pilnā mērā par sevi un savu rīcību bērni šajā vecumā nespēj.

Viens no ierobežojumiem - nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, kas rada draudus bērnu garīgajai veselībai. Vai medību ainas ir piemērotākā dabas mīlestības demonstrācija vēl nenobriedušai psihei? Laikā, kad visa pasaule ir daudz cietusi no terorisma un daudzu bērnu dzīves ir sāpīgi ietekmētas? Jā, arī skolu notikumu vēsturē. Es atgādināšu - tepat blakus, Igaunijā, pirms dažiem gadiem bija notikums ar medību bisi.

Aicinu nepadoties šauras interešu grupas pasūtījumam, kas ar savu priekšlikumu stāv pāri patiesām bērnu tiesībām ik dienas nodarboties ar savam vecumam piemērotākām nodarbēm.

Un visbeidzot - vai šīs ir Latvijas prioritātes? Ja šīs normas atbalstītāji piesauc Darba likumu, varbūt ļausim uzkopt telpas, sagatavot, pagatavot brokastis vai vakariņas, novākt pēc sevis, kaut arī izmantojot tehnoloģijas, vai vismaz piedalīties brīvprātīgo darbā, bet medību ieročus atstāsim vēlākam laikam pieaugušo dzīvē.

Ak jā. Un ļausim šiem pusaudžiem nokārtot pamatskolas eksāmenu!

Sēdes vadītāja. Runas laiks ir beidzies. Paldies.

E. Papule. Aicinu balsot “pret”. (Aplausi.) Lai arī medības šobrīd mums ir modē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Kolēģi! Es negribu runāt par medībām, cik tās ir labas vai sliktas, bet parunāsim varbūt par bērniem.

Gribu atgādināt, ka pašlaik visā pasaulē ļoti strauji attīstās virtuālā vide. Neiedomājamā ātrumā tiek ražotas datorspēles, kurās tiek tiražēta vardarbība un agresija. Datorspēles tiek izstrādātas tā, lai tās aizrautu, lai bērns iejustos galvenā varoņa lomā, izjustu prieku un pārākumu pār savu pretinieku, jo viņš to var iznīcināt, nošaut. Ir bezgala daudz spēļu, kurās notiek nošaušana, iznīcināšana. Praktiski tā ir milzīga vardarbība. Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka pastāv saikne starp agresīvām spēlēm un agresīvu bērnu uzvedību. Agresivitāte īpaši vērojama pusaudžu vecumā.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija to ir analizējusi un informē, ka agresivitāte īpaši vērojama pusaudžu vecumā. Tā pieaug un kļūst arvien nežēlīgāka. Tā izpaužas gan saskarsmē ar skolasbiedriem, skolotājiem, vienaudžiem uz ielas, gan arī mājās. Ja mēs atļaujam bērnam 16 gadu vecumā brīvi lietot ieroci, tātad vienmēr būs iespēja viņam arī... būs pieejams šis ierocis. Tāpēc man ir tikai daži jautājumi. Vai šis psihiski vēl nenobriedušais jaunietis kādā agresijas brīdī nesajauks virtuālo vidi ar reālo dzīvi? Jo, kā mēs zinām, datorspēles un virtuālā vide izraisa tādu pašu atkarību kā narkotikas, alkohols un pārējais un šī atkarība ir ļoti smagi ārstējama. Vai bērnu psihiatri un psihologi piekrīt tam, ka jāsamazina šis vecums par diviem gadiem? Es nezinu, vai ir veikts tāds pētījums. Un galvenais jautājums man ir tomēr šāds: kurš no psihiatriem parakstīs attiecīgās atļaujas darbībām ar šaujamieročiem pusaudzim? Kurš no mediķiem spēs uzņemties tādu atbildību?

Cienījamie kolēģi, būsim atbildīgi! Ļausim, lai mūsu jauniešiem iestājas psihisks briedums un lai mūsu jaunieši sāk ar šaujamieročiem rīkoties tikai no 18 gadu vecuma! Jo divu gadu laikā, no 16 līdz 18 gadiem, viņi kļūst līdzsvarotāki (Dep. K. Feldmans: “Citi arī 60 gados nav līdzsvaroti!”) un, es domāju, arī daudz atbildīgāki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Stenforda Universitātes pētnieki veica pētījumu par cilvēka uzvedības bioloģiju. Un viņi secināja, ka jau trešajā trimestrī... bērnam atrodoties šajā attīstības posmā, mātes un tēva uzvedība ietekmē šī jaunā cilvēka, vēl nedzimušā, uzvedību un arī rīcību.

Es uzskatu - ja mēs nosakām, ka bērns ir tiesīgs piedalīties vēlēšanās, lietot alkoholu un cigaretes no 18 gadiem... Ir nepieņemami, ka lietot ieročus... Tas ir paaugstinātas bīstamības pakāpes ierocis un apdraud vai var apdraudēt sabiedrību, citus cilvēkus. Tas priekšlikums nav pamatots un nav atbalstāms. Un es uzskatu, ka tikai no 18 gadiem... socioloģisku un psiholoģisku briedumu sasniegušam cilvēkam ir tiesības pašam patstāvīgi izlemt, vai viņš kļūs par mednieku vai nekļūs, lietos ieroci vai nelietos.

Lūdzu neatbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es divas lietas gribētu pateikt.

Faktiski šis likums ir jāskata drusciņ plašākā kontekstā, un es gribu uzsvērt divas lietas - no patriotiskās audzināšanas viedokļa un no dabas aizsardzības viedokļa.

Šis likumprojekts arī precīzi pasaka to, ka cilvēki, kas lieto ieročus... lai saņemtu šo atļauju, viņi tiek pārbaudīti. Tātad, ja tiek konstatēti uzvedības traucējumi, fiziskie trūkumi, dažādas atkarības... Runājot par jauniešiem, - teiksim, sākot no 16 gadiem, jau notiek pirmā atlase. Es domāju, katrs jaunietis var izvēlēties, vai viņš grib būt fiziski attīstīts, vesels, iziet šo pārbaudi, vai viņš vairāk dodas tajā virzienā, kurā, un tas nav nekāds noslēpums, mēs redzam dažādu atkarību paveidus.

Ir iznākusi tāda lieliska grāmata, ko es iesaku katram izlasīt, - Herberta fon Blankenhagena atmiņu grāmata “Pasaules vēstures malā”, kura vēsta par Vidzemi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma līdz 1923. gadam. Autors apskata dzīvi Vidzemē... notikumus Igaunijas dienviddaļā un Latvijā - Vidzemē, studentu dzīvi Tērbatas Universitātē, korporācijas, cīņas par Latvijas atbrīvošanu, kā arī stāsta par piedalīšanos Latvijas brīvības cīņās pret Stučkas karaspēku. Un tur ir ārkārtīgi interesanta lieta. Tie jaunieši, kas mācījās Tērbatas Universitātē un bija iestājušies korporācijās, ziemas un arī vasaras brīvdienas pavadīja lielākoties medībās - ne tikai muižnieku bērni, bet arī to latviešu zemnieku bērni, kuri varēja samaksāt par studijām kā korporācijas biedri. Un viņi bija fiziski... nu, protams, arī paukošana... Viņi bija fiziski ļoti labi sagatavoti, ļoti labi šāvēji. Pamatā liela daļa, varētu teikt, pat lielākā daļa no viņiem iestājās landesvērā. Atcerēsimies, ka Latvijas brīvības cīņās, kad atbrīvoja Rīgu, šajos trīs triecienbataljonos vairākums bija Tērbatas Universitātes studenti, kuriem bija, starp citu, ļoti maz kritušo, jo viņi mācēja precīzi šaut, viņi pārzināja dabu, viņi bija ļoti labi mednieki, turklāt medībās bija piedalījušies kopā ar saviem vecākiem, sākot no kādiem 10-12 gadiem. Un visa Stučkas armija, no kuras dezertēja 60 procenti, sabruka.

Kāpēc es to saku? Zināmā mērā Latvijai ir... Tikai tagad Latvijas vēsturnieki ir pievērsušies patiesajām Latvijas brīvības cīņām. Šī vēsture zināmā mērā tika viltota. Mēs zinām daudz stāstu, bet faktiski tika noklusēts fakts, ka Stučkas armiju sakāva un pamatā Rīgu atbrīvoja trīs triecienbataljoni, ceturtais bija tā saucamais Kalpaka bataljons, kas vēlāk bija latviešu... bataljons, kurš dienvidu pusē ieņēma Rīgu. Bet pamatā mēs varam pateikties tieši šiem jauniešiem, patriotiski audzinātajiem... medniekiem un visiem pārējiem.

Otrais bez šī patriotiskās audzināšanas jautājuma ir dabas aizsardzības jautājums. Tie, kas dzīvo laukos, vai tie, kuriem ir mežu īpašumi, ļoti labi zina, ka Latvijā vienmēr ir regulēts dzīvnieku daudzums - ne tikai plēsīgie dzīvnieki, bet arī stirnas, aļņi. Atcerēsimies deviņdesmito gadu sākumu, kad tika apgrauzti meži. Šie jautājumi vienmēr ir saistīti ar dzīvnieku regulēšanu. Cilvēki, kuri ir mednieki un kuriem pieder meži, ir ieinteresēti mežus saglabāt, nevis iznīcināt. Viņi ir ieinteresēti pat stirnām pievest barību ziemā, kad ir dziļš sniegs. Nu, nestāstīšu, domāju, ka jūs to visu zināt. Tieši mednieki ir visvairāk atbildīgi par to, lai tiktu uzturēts balanss starp plēsīgajiem zvēriem un medījumiem. Un lai... teiksim, tādās liela sniega ziemās vai kad ilgi ir sērsna pavasarī, kad dzīvnieki nevar barību dabūt... lai visa bagātība tiktu saglabāta.

Es nobeigumā... Pēdējais teikums. Ir divas atšķirīgas lietas. Savulaik Lietuva ar mežiem bija bagātāka nekā Latvija. Kāpēc Latvijai ir meži, un kāpēc Lietuvā to nav, un arī medību tur nav kā tādu? Jūs zināt? Tāpēc, ka bija divas koncepcijas. Latvijā bija vācu muižnieku tradīcija, kā aizstāvēt dabu, izkopt mežus un uzturēt balansu starp dzīvniekiem. Lietuvā bija vairāk poļu muižnieku teritoriju... mežus izcirst, visu izšaut, ja? Rezultāts ir kā diena pret nakti. Pateicoties medniekiem un šīm tradīcijām, kas bija jau no Livonijas laikiem šeit ieviestas, ja? Jebkurā gadījumā...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, runas laiks ir beidzies. (Dep. A. Kaimiņš: “Atbalstīt vai ne?”)

A. Kiršteins. Es domāju, atbalstīt, bet uz trešo lasījumu ir jāpaskatās tikai par vītņstobra ieročiem...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Man nav pārāk lielas pieredzes ar medībām. Bet tieši šī iemesla dēļ es ļoti daudz runāju ar kolēģiem, draugiem un radiem par šo priekšlikumu, taujāju to cilvēku viedokli, kas tiešām arī paši piedalās medībās. Argumenti par labu tam, ko dzirdējām, ka būtu jāatbalsta ieroča ielikšana sešpadsmitgadnieku rokās... Viens no visbiežāk minētajiem - tad viņš mums jāaudzina... īsti veči, nu, īsti vīri jāizaudzina. Kādi viņi izaugs, ja nemācīsies šaut? Kolēģi, ja 16 gados ieliek ieroci rokās bērnam, tas nav veids, kā izaudzināt īstu vīru! Īstus vīrus mēs izaudzinām, ja no pirmās dienas gan mamma, gan tētis piedalās viņu audzināšanā, sakārtojot galvu. Ja galvā nebūs viss kārtībā, ierocis rokās nepalīdzēs. (Starpsauciens.)

Otra lieta. Protams, es domāju, ka tas ir solis, lai nākamajā Saeimas sēdē, kad mēs runāsim par medībām, teiktu, ka vajadzētu taču ļaut viņiem arī iedzert, jo (Dep. A. Kaimiņš: “Nu kā viņš var ar seksu nodarboties, bet šaut viņš nevar!”) kā nu puika nenosvinēs savu pirmo medījumu pēc tam, kad būs to nošāvis? Bet visbūtiskākais, kolēģi, - cilvēks, kurš ir no bērnības dzīvojis laukos, piedalījies cūku bērēs, vistas kāvis, kura profesija ir veterinārais feldšeris un kurš, par mednieku kļūstot, pēc 40 gadu vecuma nošāvis savu pirmo dzīvnieku, teica, ka tās ir ārkārtīgi stipras emocijas, dramatiskas emocijas, un ar tām pat ļoti nobriedušam, pieredzējušam cilvēkam ir grūti tikt galā. Adrenalīna līmenis ir liels, un ir ļoti grūti otrā grāvī neiebraukt, lai tas nekļūst par atkarību. Tāpēc sešpadsmitgadīgam bērnam noteikti nevajadzētu dot šo “lielisko” iespēju izbaudīt, kā tas ir - nogalēt dzīvnieku. Lai veltu satricinājumu prātam neradītu.

Es aicinu to neatbalstīt un tiešām domāt par to, ka, ja mēs uzticamies, ka jaunieši 16 gados jau ir pilnībā nobrieduši, tad vērts būtu apsvērt, vai viņiem dot vēlēšanu tiesības; varbūt ir vērts diskutēt par to, vai drīkst jau sēsties pie auto stūres, nesagaidot 18 gadus. Ir daudzas citas jomas, kurās noteikti mēs varam padiskutēt par to, cik pieauguši vai nepieauguši ir bērni 16 gadu vecumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Labdien! Man liekas, ka šodien šis jautājums ir viens no aktuālākajiem un ir pēkšņi pazudusi politika. Jūs pamanījāt, ka tie, kas piesakās runāt... vairs nav stāsts par politiku, mēs runājam par bērniem. Un tas, izrādās, svarīgi ir visiem.

“Tu gribi izaudzināt memmīti!?” man vakar teica. “Tu gribi izaudzināt puiku, kuru tu vedīsi aiz rociņas uz skolu?”... Un tad es jautāju: “Vai, uzliekot viņam plecā bisi, viņš drosmīgāk ies uz skolu? Vai, uzliekot plecā viņam bisi, viņš būs mazāks memmītis?”

Kā bērni kļūst pieauguši? Viņiem līdzās ir pieaugušie - vecāki, kas ir kopā ar viņiem no pirmās dienas un māca atbildību. Atbildība nenāk kopā ar bisi. Atbildība nāk ar gudriem, empātiskiem, iejūtīgiem vecākiem, kas ir kopā ar saviem bērniem, iet kopā ar viņiem mežā, māca dabu, kuriem ir, ar ko nodarboties... (Starpsauciens.) “Tu gribi aizliegt sportu? Tad lai viņi neiet jaunsargos?” Bet runa ir par atšķirīgu mērķi. Vai mēs runājam par to, ka cilvēks ar sporta ieroci šauj mērķī, vai mēs runājam par to, ka cilvēks ar bisi šauj uz dzīvu radību? Tās emocijas, kas tajā bioķīmiskajā reakcijā rodas cilvēkā, ir ļoti grūti valdāmas, ja šis cilvēks nav nobriedis. Un pusaudzis 16 gados vēl nav nobriedis. Jūs neticēsiet - vīrieši ar katru gadu nobriest arvien vēlāk. (Starpsauciens: “Ooo!”; dep. A. Kaimiņš: “Kāpēc?”) Un tas vairs nav pat 21 gada vecumā. Tas nu jau esot vēl vēlāk. (Starpsauciens.) Tad... Reizēm arī vectētiņš nav... Un tad, kad tiek minēti piemēri par to, ka pirms simt gadiem pusaudži glāba savas ģimenes... Tā ir taisnība, bet tas bija pirms simt gadiem. Šobrīd, kad viņi neredz, kā nokauj vistu, kad viņi nezina, no kurienes veikalā parādās piens, ir ļoti grūti iedomāties, ka viņi redz dabas cikliskumu (Dep. R. Bergmanis: “Bet mēs viņiem palīdzēsim!”) un ir kopā ar dabu.

Mēs norunājām ar Raimondu Bergmani, ka tad, kad es noiešu no tribīnes, mēs joprojām būsim draugi, jo es saprotu, ka ir ļoti grūti pieņemt to, ka ne visi domā vienādi. Bet tā ir tā mūsu lielākā prasme - pieņemt dažādas domas un saprast, ka mūsu bērniem ir jāļauj nobriest, turklāt nobriest nevis kopā ar bisi, bet kopā ar saviem vecākiem, mācoties dabu, sportojot. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šo vecuma maiņu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Ilmārs Dūrītis. Vai jums pietiktu ar divām minūtēm? (Starpsauciens: “Nē!”) Vai pietiktu ar divām minūtēm? Tādā gadījumā debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Mārtiņam Staķim.

M. Staķis (AP!).

Godātie kolēģi! Bija ziņots, ka pulksten 12.30 ir tikšanās ar Volkova kungu. Tā kā pārtraukums ir pārlikts, tikšanās ar Volkova kungu notiks pēc Saeimas sēdes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies: Marija Golubeva, Ojārs Ēriks Kalniņš... Ojārs... neredzu, Rihards Kols... Rihardu neredzu, Ieva Krapāne, Armands Krauze... ir, paldies, redzu, Edgars Rinkēvičs... nav zālē, Didzis Šmits... nav zālē, Inese Voika... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.15. Pusstunda.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Ieroču aprites likums”. Turpinām debates par 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamie, augsti godātie deputāti! Es domāju, mums vajadzētu skatīties no vismaz diviem aspektiem attiecībā uz šo priekšlikumu - no 16 gadiem atļaut medībās bērniem lietot ieroci.

Pirmais ir dzīvnieku nogalināšanas aspekts, jo kā tas ir - nogalināt? Es esmu pēc profesijas veterinārārsts. Esmu redzējis un pats bijis šajās situācijās... kā tas ir, kad dzīvnieks... kad dzīvība izbeidzas - asiņošana, krampji, agonija. Tas nav pievilcīgs skats. Tas ir psiholoģiski smags brīdis jebkuram cilvēkam pat pieaugušā vecumā. Turklāt, kā mēs zinām, medībās dzīvnieki bieži vien tiek daļēji nogalināti - aizšauti un pēc tam nogalināti pilnībā. Man ir grūti iedomāties... Es saprotu, ka ir dažādi cilvēki un dažādi emocionāli nobrieduši jaunieši dažādos vecumos, bet no savas pieredzes varu teikt, ka veterinārmedicīnas studijas uzsāk jaunieši 19-20 gadu vecumā un bieži vien situācijā, kad dzīvnieks mirst un viņiem jābūt klāt, viņi noģībst. Tā nav viegla sajūta. Es atceros pats sevi šādā situācijā.

Es esmu no laukiem. Mani vecāki brīdī, kad laukos bija tā saucamās cūku bēres, neļāva iet no istabas ārā, kamēr tās lietas nebija izdarītas. Vai tas ir vajadzīgs bērniem - redzēt nogalināšanas procesu un pašiem piedalīties tajā, un pašiem to veikt? Es domāju, ka nav.

Otrs aspekts, ko es gribētu pieminēt. Man ir grūti iedomāties tos vecākus, kuri uzņemas atbildību par ieroci, par tā glabāšanu, tā lietošanu, un atļauj saviem nepilngadīgajiem bērniem ar šo ieroci darboties.

Mēs zinām ļoti daudzus gadījumus, ļoti daudzus traģiskus gadījumus, kad pieauguši mednieki nelaimes gadījuma vai pārkāpuma dēļ nogalina savus kolēģus. Un es personīgi arī zinu tādus gadījumus.

Tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot “pret”. Tas ir nepārdomāts priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs tūlīt redzēsim balsojumu, kas nebūs politiski pamatots, bet katrs balsos, ņemot vērā savu priekšstatu, savu vīziju par to, kā pareizi rīkoties. Es dzirdēju dažādus argumentus. Jūs arī lasījāt vēstules, ko mums ir sūtījušas dažādas organizācijas. Viedokļi ir dažādi, katram ir savi argumenti. Protams, ja mēs sāksim tagad runāt par atsevišķām detaļām, tad varam diskutēt ļoti, ļoti ilgi. Piemēram, viens no jautājumiem man šodien bija uzdots tviterī: kāda starpība - medības, makšķerēšana? Tad runāsim vēl plašāk.

Bet mūsu jautājums nav par medībām un nav arī par makšķerēšanu. Un, Kiršteina kungs, tas nav arī jautājums par patriotismu vai par rīcību kara apstākļos. Mūsu jautājums ir par to, vai situācija, kad bērnam ir rokās ierocis, palīdzēs viņam attīstīties, palīdzēs viņam kļūt par atbildīgu pilsoni. Kā viņš dzīvos tālāk? Visiem ir labi zināms, ka mums ir Bērnu tiesību aizsardzības likums, bet mūsu bērnu tiesības nav tādas, ka viņiem atļauts ir daudz ko darīt; ir zināmi ierobežojumi. Tas ir visiem zināms. Un jautājums nav tikai par to, ka nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai, teiksim, sēdēt pie... lietot alkoholu, smēķēt... Ir vairāki citi ierobežojumi. Tie nav noteikti nejauši. Tur ir zināma loģika. Jo mēs saprotam: ja persona nav nobriedusi, tā attīstās un ir svarīgi viņu pasargāt no atsevišķām lietām. Es, piemēram, šodien kolēģim stāstīju, ka ar prostitūciju Latvijā atļauts nodarboties, bet - no 18 gadiem. Es piekrītu, ka varbūt kāds cilvēks uzskata: “Kāpēc tas ir vajadzīgs? Varbūt var samazināt to vecumu?” Viedokļi var būt dažādi. Un es arī dzirdēju no vecākiem tādu viedokli: “Mēs paši laikus tiksim galā. Nevajag mums stāstīt, ko darīt, ko nedarīt!” Bet tomēr. Vecāku vara pār bērniem nav absolūta, un mums ir jāskatās, vai konkrētā situācija, konkrētā iespēja būs par labu cilvēkam vai nebūs.

Man ir dziļa pārliecība - jo mazāk ieroču sabiedrībā, jo labāk. Mēs saprotam, mēs zinām, kas notiek, ja ieroči ir relatīvi brīvi pieejami. Šajā gadījumā mēs gribam, lai ieroči būtu pieejami bērniem. Un stāsts nav par to, ka tie bērni, piemēram, nodarbosies ar sportu. Nē! Runa ir par to, vai bērniem būs ļauts šaut, nogalināt dzīvas būtnes. Vai mēs gribam to pieļaut? Vai mēs tieši runāsim par to, ka tādas ir vecāku tiesības? Viņi palīdzēs un pieskatīs?

Tā nedrīkst darīt! Es saprotu arī dažus vecākus. Viņi domā par saviem bērniem, analizē savu bērnu attīstību un uzskata, ka nekādu problēmu nebūs, ka viņu bērni ir spējīgi darīt to labi. Bet es lūdzu ņemt vērā: šeit mēs nedomājam un nerunājam par to, dot vai nedot tiesības vienam bērnam, otram vai trešam... Mēs strādājam ar likumu. Likums ir normatīvais akts. Un, ja mēs grozām likumu, tas nozīmē, ka ikvienam bērnam, kura vecums ir 16 gadi, šādas tiesības būs. Vai mēs uzskatām, ka visi sešpadsmitgadīgie bērni ir gatavi attiecīgai darbībai? Vai mēs uzskatām, ka tas viņus netraumēs? Mēs tikko dzirdējām eksperta - ārsta, veterinārārsta, - viedokli, kurš nerunā par to teorētiski, bet tieši saprot un ir redzējis šo situāciju.

Kolēģi! Varbūt fokusēsimies uz jautājumu, uz kuru mums jāatbild. Vēlreiz gribu atkārtot, ka jautājums ir šāds: vai mēs gribam, lai bērnu rokās būtu šaujamieroči un lai viņiem būtu tiesības nogalināt dzīvniekus? Mana atbilde - nē.

Es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Godātie kolēģi! Es, tāpat kā jūs visi, saņēmu pretrunīgas vēstules no vienas un otras pozīcijas. Un, piesaucot teorijas no Papules kundzes mutes, es nolēmu - man jānāk runāt, jo teorijām arī ir jārunā. Es apzinos, cik ļoti sarežģīti ir pieņemt šo it kā Latvijas valstij ne tik ļoti būtisko un svarīgo jautājumu. Patiešām - valstī ir daudz būtiskāki jautājumi. Tas ir ļoti neparasti, cik daudz laika un enerģijas mēs veltām šai tēmai. Bet es gribu uzsvērt vienu virsuzdevumu - valsts uzdevums ir kontrolēt vardarbību. Tas ir pirmais valsts uzdevums. Un valstij tas ir jāveic ar likumu palīdzību.

Valstij ir ļoti svarīgi pateikt savu viedokli arī šajā jautājumā, kurā neliela - pieļauju, neliela - daļa sabiedrības ir ieinteresēta. Tas būtu līdzīgi tam, ka mēs aizliegtu abortus. Mēs līdzīgā veidā faktiski sasniegtu rezultātu ar daudziem krimināliem abortiem. Šajā gadījumā likuma norma pietiekami skaidri padara šo ainu... mums atbildīgu vecāku priekšā. Un mēs nedrīkstam no šī balsojuma aiziet... un pēkšņi ir sajūta, ka mēs atrodamies humānistu konferencē. Jā, protams, vardarbība ir ļoti slikta lieta.

Es minēšu arī Zigmundu Freidu - “tanatoss” un “libido”. Mēs kā cilvēki esam ieprogrammēti uz seksu, Kaimiņ!... Uz seksu (Dep. A. Kaimiņš: “Jā! Jā, es sapratu!” Smiekli.) un vardarbību. Jā, Zigmunds Freids. Uz vardarbību. Vardarbība faktiski ir katrā.

Dārgais kolēģi Dūrīt, es gribu teikt, ka ķirurgam vajag vienu kvalifikāciju. Psiholoģiski viņam ir jābūt nedaudz sadistam, lai iedurtu otra cilvēka ķermenī un veiktu ļoti nepieciešamo operāciju.

Tie ir jautājumi, kas, manuprāt, mums nebūtu jādiskutē. Es nekavēšu laiku. Gribu vēl teikt, ka sabiedrībā... ja mēs tik vienprātīgi apspriestu jautājumu par vardarbīgu datorspēļu aizliegumu, tas būtu vienkārši brīnišķīgi. Ja man kolēģis stāsta, ka viņa mazgadīgais dēls atnāk mājās, septiņus nogalina un tad dodas taisīt mājasdarbus... tās nav salīdzināmas lietas. Un bērni 16 gadu vecumā ļoti bieži vien... viņi vairs nav bērni, viņi ir ļoti attīstīti, varbūt daudz inteliģentāki, nekā mēs bijām šajā vecumā. Es domāju, ir ļoti liela nozīme tam, kā vecāki šo jautājumu uzmanīs. Tāpēc es lūdzu apdomāt... šis jautājums ir valsts uzdevums - kontrolēt vardarbību. Valstij ir jādod skaidra atbilde.

Es aicinu būt atbildīgiem un atbalstīt šo normu tai grupai, kas to ir prasījusi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Es gribētu tikai “translēt” mūsu bijušās kolēģes Juridiskās komisijas bijušās vadītājas Ilmas Čepānes jautājumu, ko viņa ir aktualizējusi neklātienē. Proti, tas ir tiešs jautājums atbildīgajam ziņotājam. Kāda atbildība ir paredzēta ieroča īpašniekam - kriminālā, administratīvā vai civiltiesiskā? Un kurā normatīvajā aktā tas ir noteikts?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Jautājums par bērnu, jauniešu tiesībām lietot ieročus un par medībām - tas patiesībā ir jautājums par izklaidi.

Un šis jautājums jāskata no vairākiem skatpunktiem. Arguments “par” ir tāds: tas izaudzinās zēnu par vīrieti. Argumenti “pret” - bērnam nav nobriedusi psihe un nogalināt dzīvniekus - tas nav ētiski vai estētiski. (Dep. J. Ādamsons: “Ēst gaļu nav ētiski!”)

Par argumentu “par”. Es domāju, ka mūsu parlamentam vajadzētu visupirms parūpēties nevis par to, lai mūsu sabiedrībā sešpadsmitgadīgi jaunieši lietotu ieročus, bet gan par to, lai tie vairāki desmiti tūkstošu alimentu nemaksātāju, vīriešu, sāktu rūpēties par saviem bērniem. Un, lai to izdarītu, ir jāsāk jau no mazotnes.

Otra lieta, kas ir būtiska, lai izaudzinātu zēnu par vīrieti. Es pieļauju, ka mums vajadzētu ieviest normu, ka arī šajā parlamentā vai mūsu valsts valdībā var nokļūt cilvēki, kas ir obligāti izgājuši militāro dienestu, lai viņiem būtu mugurkauls. (Starpsauciens: “Un psihiatra kontroli!”)

Es domāju, ka tie ir jautājumi, kā zēnu izaudzina par vīrieti.

Ja skatāmies no otras puses un sakām, ka nogalināt nav ētiski vai estētiski, tad, es domāju, tur arī ir zināma liekulība. It īpaši, ņemot vērā, ko mēs ēdam katru dienu, sēžoties pie pusdienu galda. Es neesmu pret medībām, es esmu par tām. Bet, ja runājam par ētisko un estētisko kategoriju, tad... viena lieta, kas man gan šķiet neētiska: citās valstīs medības ir ļoti dārgs prieks, kuru jaunieši no 16 gadu vecuma pavisam noteikti nevar atļauties, turpretim mūsu valstī tas ir ļoti lēts prieks, ko var atļauties, kā izrādās, potenciāli arī sešpadsmitgadīgs jaunietis bez ienākumiem.

Es domāju, ka šis arī ir tas jautājums, kuru mēs sākam risināt no nepareizā gala. Ja gribam izaudzināt jauniešus par tādiem, kas aizsargā mūsu valsti, tad, es domāju, mums ir jāsāk ar obligātu militāro dienestu un obligātu valsts aizsardzības mācību, kur jauniešiem iemāca ne tikai apieties ar ieročiem, bet iemāca arī atbildību pret savu valsti, pret savu ģimeni un saviem bērniem. Un ar to vajadzētu sākt.

Tāpēc es šodien balsošu “pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Manas pieredzes mūžs ir tāds gana ilgs - esmu pašvaldībās strādājis kopš neatkarības atgūšanas, esmu bijis pagasta vadītājs, rajona vadītājs, izpilddirektors, novada vadītājs. Un man ir arī pieredze medībās - apmēram 40 gadu. Esmu arī medību vadītājs. Es nezinu, cik ir jūsu vidū mednieku. Varbūt paceliet rokas, lai es redzētu! (Daži deputāti paceļ rokas.) Viens, divi... tikai daži diemžēl.

Pirmkārt, es gribu pateikt to, ka tomēr, ja šis priekšlikums ir nācis no tiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar šo lietu, tas ir profesionāļu lūgums.

Otrkārt, no savas pieredzes varu pateikt, ka medības - tas ir ļoti nopietns darbs, tā ir tāda nopietna aizraušanās. (Dep. I. Rībena: “Izdzēst dzīvību!”) Tas nav vienkārši kaut kāds hobijs (Dep. I. Rībenas starpsauciens.), tas ir smags darbs, komplekss darbs. Un ir arī vecāki, kuri bērnus ņem līdzi dzinējmedībās, iepazīstina ar medību procesu. Šie bērni redz gan asinis, gan dīrāšanu un visu pārējo. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) Un nav taisnība tām runām... par tām emocijām, ka nu tad pēkšņi kāds kritīs ģībonī.

Es atzīstu, ir bijuši tādi gadījumi, ka puika ir līdzi, bet viņam vienkārši nepatīk. Viņš vairs neiet. Es gribu tikai pateikt to, ka medībās iet tie cilvēki, arī bērni, kuriem tas ir hobijs, kuriem tas ir pieņemami. Tāpat kā motokrosā. Ir gados pavisam jauni jaunieši, kuri brauc ar sporta močiem. Viņi pat lauž rokas un tamlīdzīgi, bet viņos ir azarts. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) Un viņi to dara. Neatkarīgi no šī balsojuma tie jaunieši tāpat būs medībās, tikai viņiem būs liegta iespēja būt pilntiesīgiem medniekiem.

Treškārt, te mēs runājam par bērniem, bērniem... 16 gados tie vairs nav nekādi bērni. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) Tie ir jau nopietni pusaudži. Tā ir atbildība.

Un, ceturtkārt, vecāks ir līdzi, kas seko un uzņemas atbildību. Es kā kolektīva vadītājs vienmēr prasu atbildību no vecāka, kas ir mednieks, kuram līdzi ir puika. Es domāju, ka ir daudz emociju, it sevišķi sievietēm, bet mūsu bērni ir lieli. Pusaudži ir lieli. Viņiem ir jāuzticas.

Mans uzskats ir balsot “par”. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Es tā ļoti īsi, reflektējot uz to, ko dzirdēju, jo mēs te dzirdējām un, es saprotu, arī dzirdēsim profesionāļu viedokli. Mēs klausījāmies par nenobriedušu prātu, par to, kā tagad mēs, vecāki, tai skaitā arī es, grasāmies kādam likt ieroci rokās, par to, ka ieroči rada vēlmi nogalināt.

Es teikšu, ka tā nav, jo šobrīd nenobriedušie prāti jau 14 un 16 gados piedalās ceļu satiksmē. Šie nenobriedušie prāti. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) Jā. Cik daudzi no jums bērnībā ir bijuši laukos un redzējuši... šīs Saeimas sēdes top vārdi... “cūku bēres”? Viens, divi, trīs... Ooo, nu vairāk nekā mednieku! Un tad arguments par to, ka tas rada nenormālas psiholoģiskas sekas... Vai tā ir? Droši vien, ka nav. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) Tad tieši tāpat mums nevajadzētu makšķerēt, nevajadzētu ēst gaļu, un tad mēs dzīvosim tādā labā un laimīgā sabiedrībā. Nu tie ir maldi! Šī ir patiešām maza grupa, maza grupa, kurai mēs principā dodam uzticēšanos... šiem bērniem. Tie ir maldi, ka mēs liksim ieroci rokās, kārsim kaklā bisi un teiksim: “Šauj un nogalini!” Tie ir maldi! (Starpsaucieni.) Un kāpēc? Neviens bērnam to nedod. Viņš iziet milzīgu psiholoģisko, medicīnisko, narkoloģisko pārbaudi, pēc tam ir eksāmens par lietošanu. Un praktiskais. Tikai tad viņš drīkst pilntiesīgi piedalīties medībās. Tikai tad! Katra vecāka atbildība ir izvērtēt, vai tas bērns, ja viņu interesē... Ja viņš ir atbildīgs vecāks, viņš to ļauj darīt, bet secīgi pa soļiem. Un tie ir maldi, ka pirmajā dienā, ejot medībās, bērns šaus un nogalinās. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Paldies, kolēģi. Lūdzu, aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki, godātie kolēģi! Lūk, bija viena prātīga sieviete. (Starpsauciens: “Ooo!”) Droši vien vīrs mednieks... (Zālē smiekli. Aplausi.) Tā kā mēs ļoti daudz diskutējām par šo tematu, nu jāuzdod jautājums: tie, kas diskutēja, - cik no viņiem ir bijuši medībās paši, jo bieži vien liekas, ka te strīdas kā divi veģetārieši - kura gaļa ir garšīgāka - jēra vai vistas, vai zivs... Nu bez nekādām zināšanām!

Un mēs paņēmām pārāk dziļi. Es ieteiktu vārdu “bērns” aizstāt ar vārdu “pusaudzis” vai “jauns vīrietis”, “nogalināšana” - ar vārdu “nomedīt”. Un tas jau skan daudz labāk. Kā arī es dzirdēju vārdus “Stenfordas pētījumi”... “ģībušie”, “vardarbība”, “sekss” un “Freids”... Runa jau ir par vienkāršākām lietām. Par to, ka es kā tēvs gribu savam bērnam iemācīt tādā vecumā, kādā, es uzskatu, viņš tam ir gatavs... iemācīt tās zināšanas, ko tēvi bērniem nodevuši jau gadu tūkstošiem. Tas ir tāpat kā ceļu satiksmē - ja no 16 gadiem tu sāc braukt, praktizēt, tēvs tevi māca - tas ir sajūgs, tās ir bremzes -, bērns, saņemot 18 gados tiesības, jau ir gatavs braukt, viņš ir lietas kursā. Tāpat arī ar medībām. Ja es, būdams kopā ar savu bērnu, viņam stāstīšu: tas lielais pelēkais ir alnis, bet tā mazā ir lapsa, tad viņš būs ieguvis jau zināšanas, lai 18 gados, dabūjot ieroci rokās, pilnvērtīgi medītu. Viņš tam būs gatavs. Tā ka aicinu atbalstīt šo.

Paldies kolēģei sievietei - medību atbalstītājai. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi, par kaismīgajām un saturīgajām debatēm. Tomēr es aicinu vēlreiz izlasīt Saeimas deputātu ētikas kodeksa 8. pantu, kas noteic, ka deputāts neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta dzimumu. (Starpsauciens: “Ooo!”; “Viņa nebija oponents! Viņa bija domubiedrs!”) Tur ir arī vēl virkne citu kategoriju. Aicinu šo principu respektēt. Lai arī debates ir kaismīgas, tomēr paturēsim prātā Saeimas deputātu ētikas kodeksu!

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Mēs ļoti daudz runājam par jauniešu psihi. Bet mums vajadzētu palasīt Medību likumu. No cik gadiem ir atļauts jaunietim piedalīties medībās? Viņš drīkst piedalīties medībās ar medību rīkiem un lamatām, būdams stipri zem 16 gadiem. Un tad jau viņš šajā medību procesā ir redzējis, kā... viņš nomedī to bebru vai tos nelimitētos dzīvniekus... viņš ir tos dīrājis... Tas cilvēks jau nav... tas jaunietis jau ir gājis tēvam diezgan ilgu laiku medībās līdzi. Tā ka šie pārmetumi galīgi neiztur nekādu kritiku.

Šie likuma grozījumi nekādā ziņā nedos brīvu vaļu jauniešiem sākt skriet ar gludstobra ieroci pa mežu. Viņš dosies kopā ar savu tēvu uz medību tornīti, tēvs viņu pavadīs. (Dep. J. Urbanovičs: “A ja tēvs pillā?”) Turklāt šim jaunietim būs obligāti jānokārto medību eksāmens, kurš arī ir pietiekami sarežģīts, lai iegūtu mednieka apliecību.

Šodien, klausoties šo diskusiju, saprotu, ka lielākā daļa noteikti nav bijusi pat tuvu medībām. Tāpēc viņi varbūt nesaprot šī likuma grozījumu būtību. Tāpēc es aicināšu virzīt, atbalstīt... Lūdzu atbalstīt šo likuma grozījumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es neesmu mednieks. Es biju. Bet es vairs neesmu mednieks. Un man ir 10 hektāri laukos, un neļauju nevienam medniekam tur tuvumā iet, jo es mīlu dzīvniekus. Izņemot vienu. (Starpsauciens: “Kuru?”; “Lapsu?”) Bebru! (Smiekli.) Viņi izposta visu... un manu dīķi... un neviens mednieks ar viņiem netiek galā. Acīmredzot mums ir par maz vilku un lūšu, kas viņus var apēst pietiekami lielā daudzumā. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Tagad par medniekiem. Nu, jā... Kad es dzīvoju trimdā, es gāju mednieku kursos, un man jāsaka - ziniet, tie bija grūti! Šitāda grāmata bija jālasa, bija jāiet uz klasi... runāja... Zini, tu nevarēji beigt mednieku kursus, ja tu esi viens idiots.

Un es saprotu, ka te runāja par alimentiem, bet... Mums jau tagad ir tā: ja mednieks nemaksā alimentus, viņam atņem ieroci. Viss! Tas viss jau ir nokārtots. Ko? (Starpsauciens: “Tas ir šajā likumā?”) Jā, jā, šinī likumā. Tā ka viss kārtībā. Kurš ir tas tēvs, kas nemaksā par saviem bērniem? Nost tādu vispār! Labi.

Ko vēl es gribētu pateikt? Vai tie visi bērni, kas... tā saucamie bērni, jo Skandināvijas valstīs, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, arī Vācijā, Anglijā, kur mums ir 100 tūkstoši tautiešu... Tur var iet un šito darīt no 12 vai 13 gadu vecuma. Tātad visi tie bērni izaug deformēti, ja? Un kas ar mūsu tautiešiem, kas tur arī tā varbūt piedalās? Viņu Anglijā ir diezgan daudz. Tad viņi Latvijā ir pilnīgi deformēti? Nu, piedodiet, par ko mēs te runājam? Nupat Kiršteina kungs jau pareizi teica - ja nebūtu mums to skolnieku un studentu 1919. gadā, vai mēs būtu dabūjuši neatkarību? Kur viņi to visu iemācījās? Nu, no vācu muižniekiem... landesvēra, ja? Tā ka nevajag pārspīlēt.

Es domāju, ka ir daudz labāk... kaut es esmu dzīvnieku mīlis tagad... ir daudz labāk, ka bērns tiek atrauts no virtuālajām spēlēm. Jūs esat skatījušies, ko viņi dara virtuālajās spēlēs? Cik cilvēku viņi tur nošauj? Cilvēkam nav absolūti nekādas vērtības virtuālajās spēlēs! Nav nekādas vērtības virtuālajās spēlēs! Bet, ejot pa meža taku stingrā uzraudzībā, viņš zinās, kas ir īstenība, kas ir nāve un kas ir dzīvība.

Vai jūs esat ievērojuši, ka mūsu modernā sabiedrība paliek mazliet tāda... ir bailes no nāves? Mūsu senčiem bija bailes no nāves? (Starpsauciens: “Jā!”) Mans vectēvs uztaisīja sev zārku. Protams, kā jau praktisks latvietis viņš tur rudenī lika ābolus, izmantoja to zārku. (Smiekli.) Bet kad nomirstam - nomirstam!

Mēs tagad sargājam bērnus! Viņi var redzēt nesmuku, vecu cilvēku? Prom uz slimnīcu, prom uz pansionātu! Viņš var nomirt! Kur Latvijā tagad cilvēki vēl mājās mirst? Manās mājās mira. Es pie tā biju pieradis. Un es to pieņēmu. Tas nebija viegli. Bet te es dzirdēju tieši to, ka šitādas lietas modernā sabiedrība nedrīkst redzēt. Paskatieties, kas citur pasaulē notiek! Vispār nedrīkst redzēt, ka tavs vecāks, vecvecāks nomirst.

Tātad es gribētu pateikt - ir labāk sargāt bērnus no virtuālajām spēlēm, nevis neļaut viņiem iet... ko senču senči tūkstošiem gadu ir darījuši... iet kopā stingrā uzraudzībā ar medniekiem.

Es atkārtoju - uz savas zemes es neesmu mednieks, bet zinu - par šito tomēr balsošu “par”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Ivar, te nav OIK!”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Pa visu laiku Saeimā es atceros trīs debates, kuras ir notikušas bez kādiem politiskiem uzstādījumiem un kurās deputāti ir balsojuši saskaņā ar savu sapratni un sirdsapziņu. Vienas bija par veselības dzērieniem, otras bija par to, vai kurmjus drīkst indēt ar gāzēm vai nedrīkst, un trešās - par to, vai drīkst ar arbaletiem medīt vai nedrīkst. Pa lielam tas arī ir bijis viss.

Ja mēs runājam par šo jautājumu, kolēģi, es tomēr piedāvāju uz to paskatīties plašāk. Mēs diskutējam pārāk šauri - tikai attiecībā uz medībām.

Šī diskusija... tajā iederētos visi tie argumenti, kurus es dzirdēju, ja tik tiešām jaunieši, kuriem mēs gribam piešķirt tiesības nogalināt, dzīvotu kā maugļi mežā - tajā ieiet, tur arī dzīvo un atpakaļ no meža ārā nenāk. Viss būtu ļoti loģiski, ļoti pareizi, ļoti pamatoti. Bet pēc tam kad viņi būs bijuši tur, mežā, kad viņiem būs dota iespēja nogalināt... viņi ar šīm sajūtām nāks atpakaļ uz sociumu - ar to, kur viņi būs bijuši. Un tur viņi būs bijuši, un viņi to būs vēlējušies darīt. (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.)

Kolēģi, līdz ar to, manuprāt, pēc būtības runāt tagad par šādu priekšlikumu ir gan absurdi, gan arī no morālā viedokļa nepareizi, jo, nu iedomājieties, ja mēs šim... Iedomājieties - jūs esat likumdevēji, jūs lemjat par to, ko cilvēki var darīt, ko nevar darīt, kas būtu samērīgi, kas nebūtu samērīgi. Šinī vecumā nav samērīgi ļaut pīpēt, lietot alkoholu, bet nogalināt drīkstēs. Nu kur jūs šeit jūtat samērību? Jo pēc tam šis cilvēks atgriežas sabiedrībā. Viņš dzīvo ar šiem instinktiem, un, iedomājieties, tieši šis vecums - 16-18 gadi - tas ir tas, kad ļoti nozīmīga ir šī savstarpējā konkurence, kad puiši vēlas kaut kādā veidā izcelties, būt pārāki par pārējiem. Un tas ir... Un iedomājieties, ka viņam ir dota šī iespēja - nogalināt. Nu mēs gribam šeit piedzīvot breivīkus, kaut ko tamlīdzīgu? Priekš kam uz to provocēt? (Starpsaucieni.)

Šeit daudz tika minēts par to pozitīvo, ko dod medības, - ka var pa mežu iet, būt pie dabas un tamlīdzīgi. Kolēģi, jūs neesat aizdomājušies, ka pie dabas var iet arī ne ar motīvu nogalināt? Ka var būt vēl citas lietas, ko darīt, atrodoties pie dabas? Es varu ieteikt vienu lielisku alternatīvu - tas ir orientēšanās sports. Ļoti aizraujoša, ļoti interesanta un ļoti veselīga nodarbošanās. Aicinu pamēģināt.

Ja mēs runājam arī par ieročiem... Nu, kādas problēmas?! Ja cilvēki grib kļūt vīrišķīgāki, ir ļoti daudzas lietas, ko var darīt. Kaut vai tie paši jaunsargi. Lūdzu, ejiet, dodieties, tur būs jums gan daba, gan ieroči, gan iespēja kļūt vīrišķīgākiem! Kāpēc vienīgā iespēja, kā to darīt, ir mācīt cilvēkam nogalināt, ļaut viņam nogalināt? Vienkārši aizdomājieties par to! Jo pēc tam šie cilvēki, šie tik tiešām, kā jums uzskatāmi... Viena lieta ir, ko runāja mednieki par medību specifiku. Tiešām, viņi ir profesionāļi šinī jomā. Bet jūs varat paklausīties cilvēkus, kuri kaut ko saprot arī no cilvēku psiholoģijas, kuri profesionāli pārzina šo lietu un kuri norādīja uz tiem riskiem, kas var iestāties. Un tie reāli var iestāties.

Tāpēc, kolēģi, mans priekšlikums būtu, ka mēs neatbalstām un noraidām šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Ir tāds teiciens, ka gudrība nāk ar vecumu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Dažreiz tikai vecums atnāk viens. (Starpsauciens: “Tā izskatās!”) Gluži... tieši tāpat ar briedumu, ar izpratni un pārējām lietām šajā dzīvē. Ne vienmēr tas gadu skaitlis, kurš ir pretī viņa vai viņas ailītei, vārda un uzvārda ailītei, nozīmē, ka viņš vai viņa spēj pieņemt lēmumus - adekvātus lēmumus. Tāpēc tas gadu skaitlis, nu, īsti jau neko neizsaka. Jo... Es jums varu pateikt tikai vienu - lai kā mums gribētos, lai saule riņķotu ap šo parlamentu, Jēkaba ielu, saule neriņķo ap mums. (Starpsauciens.) Nē, neriņķo! Un mēs varam, protams, pieņemt lēmumus un domāt, ka tie lēmumi... ka tie lēmumi būs tieši tādi, kādus mēs šeit pieņemam... Tikai, kolēģi, es vēlos jums pateikt, ka virkne jauniešu, nesagaidot 18 gadu vecumu, paprovē gan alkoholu, gan cigaretes, gan sēžas pie mašīnas stūres, - tas viss notiek. Pēc būtības, pieņemot šo lēmumu, mēs tikai legalizēsim esošo situāciju. Neko jau citu! Un, ja mēs nepieņemsim šo lēmumu, tik un tā tie jaunieši medīs. Viņi medīs, nu! Tā ka viss ir mūsu rokās. Lai mums labi veicas lemšanā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Jā, plaši esam runājuši. Man ir absolūta neitralitāte šajā jautājumā. Neitralitāte attiecībā uz tām sabiedrības grupām, kas nostājas vienā vai otrā pusē. Vieni - tie ir dzīvnieku aizstāvji. Otri - tie ir mednieki, kas ir, nu, es teikšu, ne gadsimtiem, bet pat tūkstošiem gadu sena specialitāte jeb profesija cilvēcei kopumā.

Ja mēs runājam tieši par šiem medību veidiem... Skaidrs, ka 21. gadsimts - tas nav 16. gadsimts. Es, protams, priecātos, ja redzētu, ka, pieņemsim, medības notiek tā, ka iedod tikai šķēpu un tādā veidā... Ja tu spēj to dzīvnieku nomedīt, - lieliski! Bet jāsaprot, ka ir vairākas citas blaknes šim jautājumam, ja mēs runājam tieši par medniekiem.

Es saprotu emocionālo faktoru, un es arī... Tās ir divējādas sajūtas, ka dzīvu būtni mēs vai nu attālināti, vai no tuva attāluma nogalinām. Tātad - ētiskie apstākļi... Bet tomēr jāskatās, ka šī joma ir diezgan regulēta Latvijā. Mēs nerunājam par savvaļas dzīvniekiem un eksotiskiem dzīvniekiem, kas ir Āfrikas valstīs - ziloņi... kas ir apdraudētas sugas. Bet mums, Latvijā, tas ir diezgan skaidri regulēts. Katru gadu ir noteiktas konkrētas kvotas - kādi dzīvnieki, kādas sugas ir nomedījamas, kāds ir maksimālais apjoms. Un tas ir skaidrs vispār saistībā ar... nu teiksim tā, meža sanitāri. (Dep. I. Rībenas un dep. I. Zariņa starpsaucieni.) Jo tomēr... mēs arī pēc tam paskatīsimies... ja pilnībā aizliedzam medniecību, sāksies savvaļas plēsīgo dzīvnieku uzbrukumi mājlopiem, tos saplosīs. Tad pie valsts ar sūdzībām vērsīsies lauksaimnieki. Un tas atkal būs aplis.

Šeit mēs atgriežamies pie jautājuma par konkrēto priekšlikumu. Mēs runājam par jauniešiem. Mums ir arī Jaunatnes likums, kurā definēts, kas ir jaunietis. Mēs šeit lielākā daļa deputātu runājam par... (Starpsauciens.) 13, tieši tā - 13! (Starpsauciens: “Līdz 30!”) Es atvainojos, no 13 līdz 30 ir jaunieši. Labi, man nevajadzēja ar jums diskutēt. (Starpsaucieni.) Vienkārši - būtība. Lielākā daļa šeit teica: “Bērni, bērni, bērni.” Nē! Mēs runājam par jauniešiem. Tātad priekšlikums ir 16 gadi. Arī valsts... mēs esam definējuši kriminālatbildību. Mēs no 14 gadiem nosakām kriminālatbildību. Tad arī samērīgi skatāmies! Ja 16 gados liedzam - nu tur būs riskanti, dažādi riski paveras... bet par dažādiem noziegumiem kriminālatbildību jauniešiem gan paredzam no 14 gadu vecuma.

Par to vecumu mēs... nezinu, plaši diskutēt vai ne, bet arī priekšlikumā ir skaidri definēts, kādā apjomā, kādos apstākļos jaunietis varēs piedalīties medībās. Šeit tika pieminēti vairāki citi aspekti, kuri jau pastāv. Pieņemsim, jauniešu apmācīšana, kā apieties ar ieročiem. Mēs runājam par valsts aizsardzības mācību... būs arī militārās nometnes. Mēs runājam par Jaunsardzi. Arī Jaunsardzē jaunieši ņem rokās ieročus. Labi, viņi šauj uz mērķi. Viņi nešauj uz dzīvu būtni, radību. Bet nu mēs runājam par medniekiem, kuru mērķis nav... kā arī daudzi teica, nu hobijs... tātad vārdu “hobijs” sabiedrībā saprot kā “izklaide”. Nē. Kā jau minēja, šī ir profesija. Tā ir profesija, tā ir tradīcija, tā ir dzimtās, paaudžu paaudzēs izkopta tradīcija. (Dep. I. Rībena: “Bet kāpēc nogalināt ir jābūt tradīcijai?!”)

Un līdz ar to, es domāju, mēs esam pietiekami diskutējuši. Ļoti labi, ka šādas diskusijas ir, bet šis ir specifisks grozījums specifiskai nozarei. Lūdzu nepārprast, ka atļauja jauniešiem no 16 gadiem piedalīties medībās - tas nozīmē, ka ar šā likuma stāšanos spēkā... ka nu visi jaunieši tagad būs mednieki un tiks iesaistīti šajās aktivitātēs. Nebūt ne. Un, lūdzu, tad šādā veidā arī fokusēsimies - koncentrēti, nevis vispārināti.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es jau pirmdien no rīta paredzēju, ka tieši par šo jautājumu būs viskarstākās debates, kaut gan šīsdienas sēdē ir arī citi darba kārtības jautājumi.

Atšķirībā no kolēģiem es neaicināšu jūs balsot “par” vai “pret”. Manuprāt, katram no deputātiem šis ir tāds sirdsapziņas jautājums, pieredzes jautājums, zemapziņas jautājums. Šīs debates ir ļoti interesantas, tās skar vairākus Saeimas pamatdarba jautājumus.

Pirmais ir par Saeimas komisiju un Saeimas kā tādas darba kārtības prioritātēm, darba prioritātēm. Es atceros 2015. gada sākumu, kad šeit, šinī pašā zālē, tika debatēts jautājums saistībā ar medībām. Toreiz bija runa par grozījumiem, vai atļaut ar klusinātāju šaut mežakuiļus, un arī bija ļoti daudz debatētāju. Tika izteikti aptuveni tādi argumenti, ka, lūk, mežakuilim, ja es pareizi atceros, būs psiholoģiski vieglāk mirt, ja ierocis būs ar klusinātāju, nevis bez tā. Man nav nekas ne pret medniekiem, ne pret ko. Man ir... Es esmu pret to, ka šis jautājums pašlaik tiek lemts ar tik karstām debatēm, kad visiem ir acīm redzams - tas ir izlobēts jautājums -, un visi jūs zināt, ko runā par šo jautājumu kuluāros. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Pastāsti!”)

Bet ir vēl viens jautājums, kas šodien iezīmējas debatēs, - tas ir jautājums par to, cik patriarhāla īstenībā ir Latvijas sabiedrība. Jo, piedodiet man, pašlaik mēs apspriežam grozījumu, kura tekstā nav rakstīts, ka tas attieksies tikai uz puišiem, kuriem, lūk, jāizaug par vīriešiem. Šeit runa nav ne par puišiem, ne par meitenēm. Šeit runa ir par nepilngadīgām personām. Tikpat labi mēs varam uzdot jautājumu: vai tas tiešām ir nepieciešams, lai šī meitene, kurai būs tiesības šaut no 16 gadu vecuma, kļūtu - kāda? Vīrišķīgāka? Vai kļūtu tāda kā amazone? (Starpsauciens: “Seksīgāka!”) Vai, pareizāk, - kā sieviete? Piedodiet man, tas ir tīrākais seksisms! Un liels paldies Saeimas priekšsēdētājai, kura atgādināja par Saeimas deputāta pienākumiem ievērot zināmus noteikumus komunikācijā ar saviem kolēģiem. Mēs te neesam ne sievietes, ne vīrieši. (Starpsauciens: “Ooo!” Smiekli. Aplausi. Troksnis zālē.) Mēs te esam deputāti. (Aplausi.) Un tieši šī reakcija arī liecina par to, cik patriarhāla īstenībā ir Latvijas sabiedrība. Es neteikšu, vai tas ir slikti vai labi. Bet tas ir fakts.

Un pēdējais. Ja mēs runājam par šī grozījuma sekām mūsu sabiedrībai... vai tiešām šīs sekas ir tikpat krasas kā šodienas debates? Varu jums apliecināt, ka lielākajai daļai sabiedrības ir absolūti vienalga, kā mēs šodien nobalsosim, jo tas skar tiešām ļoti nelielu sabiedrības grupu. Bet vai tiešām tā būs traģēdija tiem jauniešiem, ja mēs šodien nobalsosim pret šo likuma grozījumu? Vai tas izraisīs viņiem smagas psiholoģiskas sekas, ja iespēja nogalināt dzīvnieku, dzīvu dzīvnieku, viņiem būs nevis no 16, bet no 18 gadiem? Es uzskatu, ka tas varētu arī rūdīt raksturu un palīdzētu vīrietim kļūt vēl vīrišķīgākam, - mazlietiņ paciesties. Tāpat kā viņš varētu, piemēram, pagaidīt, kamēr viņa līgava sasniegs 18 gadu vecumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labi, ka tagad notiek skolā stundas un bērni nedzird, kā jūs runājat par viņiem. Ir tāda sajūta, ka jūs domājat, ka viņi ir tādi... ne tikai tizli, bet vispār tā kā... nu, godīgi sakot, kā invalīdi - ka viņi neko nevar, ka 16 gadu vecumā cilvēks vispār nav darbspējīgs. A faktiski viņi ir stipri jaunieši, un varbūt citi ir gudrāki par mums vai daudz spējīgāki arī par mums. Paņemsim kā piemēru sportu! Mums ir vairāk nekā 15 federācijas... Austrumu sporta veidu federācijas, kurās ir... ar vienu sitienu var nogalināt cilvēku. Tātad mums vajag aizliegt tās? Mums ir arī Šaušanas federācija, kur dažādos veidos bērni lieto ieročus, taču viņi ir apzinīgi, viņi zina, ko nozīmē rīkoties ar ieroci. Viņi ir ļoti atbildīgi un apzinīgi, tie puiši, pat daudz labāki nekā mēs.

Cits piemērs. Spāņu korrida. Ikviens, gan meitenes, gan puikas, sapņo par to, ka varēs iziet kā torero laukumā un uzvarēt to bulli. Ikviens Spānijas iedzīvotājs par to sapņo. Un tie ir vislielākie varoņi. Bet kaujās tā asiņošana nenotiek viņiem. Tāpēc, ja viņi grib izbaudīt to, kā izskatās asinis, viņi iet uz korridu. Tāpēc spāņi korridu neaizliedz. Latīņamerikā ir aizliegts nogalināt bulli, bet ir citi noteikumi.

Mēs aicinām mūsu jauniešus pieteikties Jaunsardzē. Tur laikam jaunieši ir no 12 gadu vecuma. Ko tas nozīmē? Ka viņiem nevajag dot ieročus? Vajag. Tikai vajag atbildīgi. Un, kā jau jūs šeit, kolēģi, teicāt, - lai saņemtu atļauju piedalīties medībās, ir jāiet pie narkologa, pie psihologa. Un, ja varbūt vecāki nezina, ka 16 gados viņu bērni lieto narkotiskās vielas, tad tādā gadījumā viņi var uzzināt, vai bērns lieto narkotiskās vielas, tāpēc ka bērni... neredz, neskatās uz acīm... kā izskatās bērns vakarā, tāpēc ka visi ir aizņemti, visi skrien, pelna naudu. Tā ir.

Tā ka aicinu jūs arī būt par mūsu jaunatni, kas ir nākamā paaudze... tā ka ar cieņu... ka viņa var daudz ko izdarīt mūsu labā.

ASV, piemēram, dzemdību laikā jau var nopirkt un uzdāvināt... viņam ieročus. Bet tai pašā laikā ASV alkoholu joprojām var lietot tikai no 21 gada vecuma. Mēs pamēģinājām šeit, mums bija darba grupa. Veselu gadu strādājām kopā ar Ašeradena kungu... vadībā. Un, kad to likumprojektu atnesa uz šo zāli, neviens negribēja balsot, neviens negribēja atbalstīt, ka stiprinām mūsu jaunatni, lai mūsu jaunatne ir veselīga. Nenobalsoja par to. Tāpat mums joprojām ir alkohola lietošana no 18 gadiem. Un mēs arī ražojam alkoholu, kas nav kvalitatīvs, kas tikai nes sliktumu mūsu tautai. Nē, mēs nevaram apstādināt alkohola ražošanu, jo mums vajag budžetā pelnīt naudu.

Tā ka padomājiet, un balsosim pēc savas sirdsapziņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Klau, sakiet, kas ir visstiprākais ierocis pasaulē? (Starpsaucieni: “Vārds!”; Dep. I. Zariņš: “Mīlestība!”) Vārds! Precīzi. Un mazliet konstruktīvisma mums šajās debatēs.

19. priekšlikums: “Fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu atbildīgs ieroča īpašnieks.” Punkts! (Dep. I. Rībenas un dep. J. Kursītes-Pakules starpsaucieni.)

Motorolleri jaunieši var no 14 gadiem, ja? Četrdesmit deviņu kubikcentimetru. Ja noņem nost ierobežotāju, tad tas iet uz visiem 75 kilometriem stundā. Nu šobrīd tas tā notiek. Ar motorolleriem jaunieši braukā apkārt. Precēties vari no 14 gadiem... no 16 gadiem, atvainojiet, ar vecāku atļauju. Tu to vari darīt! Tu to vari darīt! (Starpsauciens: “Kur tas ir rakstīts?”)

Igaunijā pašvaldību vēlēšanās var piedalīties no 16 gadiem. Ja pie mums varētu pašvaldību vēlēšanās piedalīties, SASKAŅA, mums, es esmu pilnīgi pārliecināts, šobrīd Rīgas domē būtu citi vēlēšanu rezultāti.

Kriminālatbildība no 16 gadiem iestājas. Tā taču ir taisnība? Ir taisnība. Un vēl trakāka lieta, ka WhatsApp - tas, ko jūs visi lietojat, - no jūlija, ja es nemaldos, arī būs pieejams tikai no 16 gadiem. Tā pati interneta programma, kurā jūs sarakstāties cits ar citu. (Dep. I. Rībena: “Kaut kādu jefiņu iebalso...”)

Es neredzu vispār problēmu šajā garajā diskusijā par to, ka var vai nevar. (Dep. I. Rībena: “Kāpēc tad tu piedalies?”) Kādā veidā jūs domājat šobrīd... vai vīrietis vai sieviete, vai dēls, vai tēvs, vai meita iet medībās... vienalga - kaut kādi cilvēki iet medībās? Viņi iet medībās un... jūs domājat, ka šobrīd dabā tā nav, ka vienkārši tētis vai mamma savam dēlam vai meitai, vai, es nezinu, audžudēlam, vai audžumeitai bez dzimuma, Regīna Ločmele-Luņova... Bet viņi: “Tēti, iedod taču izšaut!” Vai: “Mamma, iedod izšaut...” Nu taču iedod izšaut! Tā taču jau dabā notiek! Tas ir profesionāļu lūgums - vienkārši akceptējiet to un netaisiet burbuli tur, kur tā nav! Te ir vētra ūdens glāzē. Nu, es gribētu redzēt, kā jūs, Inguna Rībena... iesim uz kafejnīcu, es paskatīšos, ko jūs tur vispār uz šķīvja ēdat... Jūs te kliedzat par to gaļu visu laiku! Nu kur tad tā rodas? (Dep. I. Rībena: “Es neēdu gaļu!” Aplausi.)

Atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Es pievienošos Kaimiņa kungam, ka tiešām mēs te esam jau aizdebatējušies: nu mēs te tagad lemsim, kaut ko atļausim, neļausim... Viņi jau medī un medīs, mēs patiesībā tikai sakārtojam. Tā vienalga būs vecāku atbildība, vai tas bērns tur ies medīt. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Kāda? Kriminālā? Civiltiesiskā?”)

Es vienu reizi mūžā biju medībās... (Starpsauciens.) Es varu arī skaļāk runāt. Un tā bija pirmā un pēdējā reize, kad es tajās biju. Mani ne ar kādu likumu nepiespiedīs iet medīt vai nemedīt! Un tagad mēs stāstām, ka 16 gadi... nu, ka bērni... un vēl... Tad es atcerējos. Diemžēl vai par laimi, es tieši 16 gadu vecumā uzsāku patstāvīgu dzīvi. Un tad, kad es vērsos entajās valsts iestādēs ar elementāru lūgumu pēc palīdzības, lielākā daļa man atbildēja tā: “Tu jau esi liels džeks, tu pats tiksi galā!” Šī tagad ir absolūta divkosība, ar ko mēs nodarbojamies. Ja valstij nevajag tev palīdzēt, tad tev tiek pateikts: “Tu tiksi galā pats!” Bet valsts demonstrē visgudrību un tagad izlems, vai atļaut vai neļaut patiesībā tam vecākam pieņemt šo lēmumu.

Kolēģi, nu beidzam šito cirku, goda vārds! Tagad sanāk tā: mēs lemjam... mēs taisāmies tā kā piespiest visus iet medīt. Nu nē taču!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsaucieni.)

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šodien es piezvanīju priekšlikuma iesniedzējam, kas iesniedza šo priekšlikumu jau iepriekšējā Saeimā, Inesim Boķim un prasīju: “Nu, Inesi, izstāsti, kas tad tur īsti... Kāpēc tādu priekšlikumu iesniedzi?” Un pats galvenais, ko arī pēc šīsdienas debatēm var secināt, - ka priekšlikums nāca tieši no medību organizācijām, tika ar tām kopā izdiskutēts un vienkārši legalizē to, kas šodien jau dabā notiek. (Dep. I. Rībena: “Viņi jau gribēja no 14 gadiem!”) Neatkarīgi no tā, kā mēs šodien nobalsosim - “par” vai “pret” -, dienas beigās tas, kas notiek šobrīd šajās medībās, tā arī turpināsies; vienīgi, atbalstot šo priekšlikumu, mēs to visu legalizēsim.

Tā ka es aicinātu tomēr neiet, kā Mārtiņš Bondars teica, pret sauli. Šeit tomēr... šis ir tāds jautājums, kas dabā reāli pastāv, faktiski notiek. Aicinu atbalstīt un tomēr skatīties loģiski uz šīm lietām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Manuprāt, šis ir jautājums par to, cik ļoti mēs cienām mednieku tiesības. (Dep. I. Rībena: “Varbūt vajag cienīt visus pārējos?”) Tā ir noteikta sabiedrības daļa, kurai šī nodarbe ir ļoti svarīga. Tā ir dzīves sastāvdaļa, tā ir sava veida reliģija.

Man pašam tēvs ir bijis kaislīgs mednieks, un es medībās faktiski esmu piedalījies, cik sevi atceros. Teikšu godīgi - man nav bijusi vēlme ņemt ieroci rokās un nogalināt. Es esmu no laukiem, es esmu no agras bērnības redzējis tās pašas jau piesauktās cūku bēres, vistu kaušanu. Man un lielākajai daļai Latvijas sabiedrības, kas dzīvo laukos, tā ir bijusi ikdiena. Tas nav nekas tāds, kas radītu emocionālu, psiholoģisku traumu, un, manuprāt, šobrīd runāt tiem, kuriem nav nekādas vai vismaz ir tikai pavisam neliela izpratne par to, ko nozīmē medības un cik ļoti tās ir svarīgas tiem cilvēkiem, kas ar to nodarbojas... (Dep. I. Rībena: “Tagad katrs savu dzīves pieredzi stāstīs? Man ir cita pieredze!”) Ir jāsaprot viena lieta: vai mēs ar kaut ko tik ļoti īpašu atšķiramies no pārējās Skandināvijas, tepat no mūsu kaimiņvalstīm, no Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas... Es atvainojos, Somijā var medīt vecāku klātbūtnē līdz 15 gadu vecumam un vispār nav noteikts minimālais vecuma ierobežojums (Dep. I. Rībenas starpsauciens.), bet no 15 gadu vecuma patstāvīgi var iet medībās un lietot šaujamieroci. Prakse Skandināvijā... un es stipri apšaubu, ka tur nav veikti pētījumi, nav bijis sabiedriskās apspriešanas, nav ņemts vērā sabiedrības viedoklis par to, vai tiešām pusaudžiem no 16 gadu vecuma var uzticēt medībās lietot šaujamieroci. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Es gribu atgādināt, ka šis jautājums attiecas tikai uz tiem pusaudžiem, kuri to vēlas. Tā nav spiesta lieta. Pusaudžiem, kuri to vēlas, ir jākārto medību eksāmens - gan teorija, gan praktiskā šaušana. Ja ierocis tiek pusaudzim uzticēts, tad tas notiek viņa vecāku (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) vai kāda cita pieauguša mednieka klātbūtnē, kurš vienlaikus ir arī atbildīgs par to, lai šaujamierocis tiktu lietots pilnīgi drošos apstākļos.

Jautājums par to, vai pusaudzim drīkst vai nedrīkst uzspiest šaujamieroci, ir lielā mērā atkarīgs no vecākiem. Vecāki ir tie, kas dod savu vērtējumu, vai bērns tam ir gatavs, vai viņš ir gan psiholoģiski, gan emocionāli nobriedis šaujamieroča lietošanai. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) Tāpēc, manuprāt, šobrīd mēģināt pateikt, ka mēs šeit, Latvijā, esam ar kaut ko tik īpaši unikāli atšķirībā no Skandināvijas...

Es varu piesaukt arī Vāciju, Lielbritāniju, Īriju, kur vecuma ierobežojums ir līdzīgs. (Dep. I. Rībena: “Precīzi vajag! Nevajag līdzīgi!”) Šī ir vispārpieņemta prakse, un mans aicinājums tomēr būtu balsot par to, lai pusaudžiem no 16 gadu vecuma tiktu dota iespēja medībās lietot šaujamieroci, un apzināties to, ka mēs šobrīd ikdienā redzam daudzas citas, daudz kaitīgākas nodarbes. Šeit jau vairākkārt tika pieminētas tās pašas datorspēles (Dep. I. Rībenas starpsauciens.), kuras, manuprāt, pusaudžiem nodara daudzreiz lielāku kaitējumu, neatgriezeniskas sekas, tāpēc aicinu domāt atbildīgi un šos grozījumus pieņemt. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Es klausījos un ilgi piekritu tam, ka šis jautājums nav tik nozīmīgs kā daudzi citi. Bet tad es pēkšņi sapratu. Tā kā mūsu ģenerālprokuroram Kalnmeieram (Zālē smiekli.) patīk lasīt presi, klausīties mītiņotājos un acīmredzot arī šīs debates viņš ļoti rūpīgi vēro...

Te bija viena neliela provokācija - lika medniekiem pacelt rokas. Un tagad acīmredzot Kalnmeiers “sēž” amatpersonu deklarācijās un skatās, vai tiem, kas pacēla rokas, nav kāda bērna, kuram ir 16 gadi. Jo tad viņš noteikti ar tēvu iet medībās. Un, ja netiks pieņemti šie likuma grozījumi... es domāju, ka ģenerālprokurors ir pret šiem grozījumiem... tad, ja bērns paņems šauteni rokās, - krimināllieta, kriminālatbildība, atcelt imunitāti, nost ar šo deputātu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Savulaik, kad mēs šeit diskutējām par grozījumiem Būvniecības likumā, es brīdināju, ka pārāk liberāls būvniecības regulējums var novest pie tādām traģēdijām, kādas bija notikušas mūsu kaimiņvalstīs, kad sabruka tirdzniecības centri. Pēc nepilna gada sabruka Maxima.

Kolēģi! Brīdinu par šo grozījumu. Aicinu aizdomāties. Šeit runa nav par medībām. Tas viss, kas šeit tiek stāstīts par medībām, - tas viss ir taisnība, un viss ir pareizi, un būtībā, es domāju, tur nekas nemainīsies. Tie, kas vēlējās saviem bērniem mācīt šaut, piedalīties medībās, to arī turpinās darīt. Runa ir par to, kas notiks pēc tam, kad cilvēki ar šādu psihi, iemācījušies nogalināt, nāks atpakaļ sabiedrībā. (Dep. A. Muižniece: “Ar psihi viss būs kārtībā!”) Tas var radīt nopietnas traģēdijas.

Kolēģi, es aicinu aizdomāties, kad jūs balsosiet par šo priekšlikumu, un balsot ļoti atbildīgi. Padomājiet par medībām plašāk nekā tikai kā ar izpriecām saistītu interesantu notikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien vēlreiz! Es šodien noteikti nebiju plānojis par šo jautājumu runāt (Dep. I. Zariņš: “Tad nevajag!”), bet jūsu diskusijas mani uzvedināja. Es pats neesmu mednieks, un man personīgi dzīvnieku nogalināšana šķiet nepieņemama. Taču, kā jau norādīja vairāki kolēģi, dabā tas notiek. Jaunieši medī, un šobrīd mēs faktiski diskutējam par to, vai šiem vecākiem, kas šo tradīciju uztur, kriminālatbildība par to nepieciešama vai nav nepieciešama. Manuprāt, cilvēkiem, kas vienkārši kopj gadu tūkstošiem vecu tradīciju, lai arī tā man personīgi nav pieņemama, nav nepieciešama kriminālatbildība, un tāpēc es balsošu “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Patiešām, tas ir jautājums par vērtībām. Kā mēs skatāmies uz moderno cilvēku? Kādus mēs gribam redzēt jauniešus? Un faktiski tas ir jautājums par to, cik vardarbība un gatavība pielietot vardarbību ir raksturīga mūsdienu cilvēkam.

Es, protams, nekomentēšu sīki visas uzstāšanās, bet, man šķiet, daži kolēģi aizstāv tās vērtības, kas bija izplatītas viduslaikos, - ka vīrietim jābūt gatavam nogalināt. Faktiski medības toreiz bija gan iztikas dabūšana, gan arī gatavošanās karam. Vai patiešām mēs gribam, lai mūsu jaunieši būtu gatavi nogalināt? Protams, aizliegt medības pilnībā... mūsu sabiedrība tam vēl nav gatava. Bet es domāju, ka pasargāt jaunos cilvēkus, kas vēl nav sasnieguši pilngadību, no šādām briesmām... jo var vienkārši pateikt - nogalināt... Un datorspēles - tas ir atsevišķs jautājums. Bet tas tomēr nav arguments. Nu jā, datorspēles... par tām ir ļoti dažādi viedokļi - vai patiešām datorspēles provocē tieksmi uz vardarbību un veicina to vai drīzāk notiek tāda sublimācija... Ir ļoti daudz darba šajā jautājumā. Bet, kad cilvēks paņem bisi un nogalina dzīvu būtni, - tas tomēr... tas var būt ļoti kaitīgi nenobriedušai psihei. Un, protams, tradīcijas un tā tālāk... Bet es domāju, ka esošais regulējums ir adekvāts mūsdienu situācijā, un aicinu tomēr vadīties pēc mūsdienu priekšstatiem par to, kas ir svarīgs cilvēkiem, vadīties pēc mūsdienu attieksmes pret vardarbību, nevis pēc kaut kādiem viduslaiku priekšstatiem. Es balsošu pret to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

Lūdzu!

A. Latkovskis. Jā. Komisijas vārdā ir kas piebilstams. Komisija, protams, diskutēja par šo jautājumu, un tas nebija vienkārši. Komisija lūdza arī sagatavot informāciju par to, kāda situācija attiecībā uz jauniešu iesaistīšanu medībās ir citās valstīs, un diskusijās izskanēja arī jautājums par to, cik precīzi ir šie dati.

Vācija. No 15 gadu vecuma var kārtot mednieka eksāmenu, no 16 gadu vecuma var saņemt jaunā mednieka apliecību, medībās var piedalīties kopā ar pieredzējušu mednieku, ierocis nevar piederēt līdz 18 gadu vecumam.

Lielbritānija. Iegūst sertifikātu un medī kopā ar pieredzējušu mednieku; ieroču atļauja - no 14 gadu vecuma. Līdzīgi ir arī Īrijā.

Somija. Tur ir īpašas tradīcijas. Mednieka eksāmenu var likt, tikko tu spēj vispār lasīt, lai sagatavotos eksāmenam, lai atbildētu rakstiski. Bet tie ir somi - atcerieties! Līdz 15 gadiem var medīt ar ieroci tikai pieaugušā uzraudzībā, nav apakšējā limita. No 15 līdz 18 gadiem var medīt viens, bet ar vecāku atļauju.

Norvēģija. Mazos medījamos dzīvniekus var medīt no 14 gadu vecuma, lielos - no 16 gadu vecuma tikai pieaugušā uzraudzībā. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Dānija. Mednieka eksāmenu var nokārtot 16 gadu vecumā un medīt tāda mednieka uzraudzībā, kurš ir vecāks par 18 gadiem.

Zviedrija. Eksāmens jebkurā vecumā (līdzīgi kā Somijā), ar pieaugušā uzraudzību var medīt no 15 gadu vecuma.

Ir, protams, daudzas valstis, kur šis vecums ir 18 gadi, kā līdz šim bija Latvijā. Tā jau ir jūsu izšķiršanās balsojot.

Es tikai atgādināšu, par ko mēs balsojam. Tas ir 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts un skan tā: “Fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu atbildīgs ieroča īpašnieks.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mums ir jābalso (Dep. I. Rībena: “Pret!”) par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51 (Aplausi.), pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens.)

A. Latkovskis. 20. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens.)

A. Latkovskis. 21. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 22. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 23. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 25. - deputāta Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 26. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 27. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 28. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums, kurš arī daļēji atbalstīts un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 29. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 30. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 32. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 33. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 35. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. 36. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 37. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 38. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 39. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 41. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 42. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 43. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 45. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 46. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 48. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim. (Starpsauciens: “Jā, 48.!”)

R. Bergmanis (ZZS).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šodien ir vēsturiska diena. Esmu gandarīts, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbalstījusi manus priekšlikumus, kas, manuprāt, ir vēsturiski nozīmīgi Latvijas aizsardzības industrijas un pētniecības attīstībai.

Līdz šim mēs varējām lepoties ar Latvijas militārās industrijas sasniegumiem pagājušā gadsimta divdesmitajos un četrdesmitajos gados. Tomēr atjaunotajā Latvijā aizsardzības industrijai netika pievērsta pienācīga uzmanība. Protams, tas bija laiks, kad Latvijas drošība tika uzskatīta par pašsaprotamu, esot NATO dalībvalsts statusā. Šobrīd, pieaugot globāliem izaicinājumiem, migrācijai, terorismam un kiberdraudiem, mums pašiem ir jāuzņemas atbildība par savu drošību un ieguldījumu sabiedroto aizsardzības spēju stiprināšanā. Stiprai armijai ir nepieciešama stipra industrija un zinātne. Mēs redzam, ka Latvijas tautsaimniecība ir pārstrukturizējusies, virkne mazu, vidēju uzņēmumu ir atraduši unikālas nišas duālā pielietojuma produktu segmentos. Mākslīgais intelekts, virtuālā realitāte, programmatūras, taktiskais apģērbs un daudzi citi produkti - tā šobrīd ir jaunā aizsardzības industrijas spēju realitāte. Nacionālajai aizsardzībai, industrijas attīstībai nepieciešams sniegt ne tikai politisku atbalstu, kas uzsvērts arī jaunās valdības deklarācijā, bet sniegt arī pavisam praktisku atbalstu, radīt pamatu, veidot likumus, kas pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē apliecina aizsardzības industrijas pastāvēšanu un varēšanu. Šie priekšlikumi ir izšķiroši turpmākai militāro ražotāju produktu attīstībai, ne tikai stiprinot Latvijas aizsardzības spējas, bet arī sniedzot ieguldījumu starptautiskajā drošībā.

Šobrīd Latvijā militārie šaujamieroči ir nepieciešami ražotājiem munīcijas izstrādes un testēšanas procesā. Jau šobrīd varam lepoties, ka Latvijā ražotā munīcija tiek atzinīgi vērtēta sportistu, mednieku vidū, Baltijas un citu valstu armijās, drošības iestādēs. Lai nodrošinātu turpmākās inovācijas un palielinātu eksportu, militārajiem ražotājiem ir nepieciešams strādāt ar modernākajiem šaujamieročiem, ieguldīt līdzekļus pētniecībā un attīstībā, tādēļ arī tie ir jāiekļauj ieroču aprites regulējumā.

Aizsardzības ministrija pēdējos gados ir ieguldījusi vērienīgu darbu, lai nostiprinātu nozares, industrijas un zinātnieku savstarpējo dialogu, lai Latvijas aizsardzības un drošības industrija iekļautos drošās piegādes ķēdēs sadarbībā ar pasaules vadošajiem militārajiem ražotājiem un lai veicinātu Latvijas aizsardzības un drošības produktu, pakalpojumu atpazīstamību Eiropas Savienības dalībvalstīs un NATO.

Turpmāk ir nepieciešams arvien aktīvāk investēt aizsardzības industrijas un pētniecības attīstībā. Pirmais solis ir veikts līdz ar grozījumiem Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, nu ir jāveic nākamais solis - darbs pie Ieroču aprites likuma. Un turpmāk nepieciešams veikt grozījumus Mobilizācijas likumā, stiprinot stratēģisko partnerību starp nozari un industriju.

Ceru uz komisijas un deputātu atbalstu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, aizsardzības industrijai un zinātnes turpmākai attīstībai. Šie likumu grozījumi, šie priekšlikumi darbosies šajā mums tik svarīgajā laikā, jo mēs šogad svinam savas valsts dibināšanas un Neatkarības kara simtgadi. Un es ticu, ka - tā, kā tas tika teikts, uzstājoties man pirms apmēram gada, - Latvija bija, ir un būs aizsargāta.

Lūdzu, atbalstiet šos priekšlikumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mēs gan debatējām par... Debates bija par 48. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikumu, kas paredz aizstāt vārdu “kapsula” ar vārdu “kapsele”. (Smiekli.) Un tālāk... nākamie, es saprotu, ir ministra Bergmaņa kunga... sākot ar 49. ir ministra Bergmaņa kunga iesniegtie priekšlikumi. Uzskatīsim, ka Bergmaņa kungs ir runājis par 49. un visiem nākamajiem paša iesniegtajiem priekšlikumiem. (Dep. R. Bergmanis: “Jā, es runāju par 49. un 50. priekšlikumu!”)

Par 48. priekšlikumu. Vai deputāti atbalsta?

A. Latkovskis. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. Nevajadzēja stāstīt. Viņš tagad nāks vēlreiz runāt.

49. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 50. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 51. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 52. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 53. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 54. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 55. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 56. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 57. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. 58. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 59. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Latkovskis. Un 59. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. Tā. Un 60. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. Un visbeidzot 61. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Latkovskis. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ieroču aprites likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 9, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Latkovskis. 14. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. februāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Juridiskā komisija uz otro lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Likumprojekta mērķis ir saskaņot tiesisko regulējumu par aģitāciju ar to regulējumu, kas ir Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

Ir saņemti un izskatīti septiņi priekšlikumi.

1. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 2. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 4. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 5. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 6. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 7. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. A. Tērauda. Šā gada 5. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5. februāris.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Strīķe, Znotiņš, Ozola, Žunna, Eglītis un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas” un lūdz iekļaut to sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Sēdes darba kārtība grozīta.

Deputāti Dzintars, Kiršteins, Teirumnieks, Jansons un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dzintars, Dombrava, Naudiņš, Kursīte-Pakule, Indriksone un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Kalniņš, Adamovičs, Judins, Latkovskis, Ašeradens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Lejiņš, Kalniņš, Adamovičs, Judins, Latkovskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Rinkēvičs, Lībiņa-Egnere, Kalniņš, Adamovičs, Judins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Rinkēviča atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dūrītis, Plešs, Tērauda, Rukšāne-Ščipčinska, Pavļuts un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Bondars, Rukšāne-Ščipčinska, Staķis, Tērauda, Pavļuts un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas deputāti Strīķe, Znotiņš, Ozola, Žunna, Eglītis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Strīķe, Znotiņš, Ozola, Žunna, Eglītis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Strīķe, Znotiņš, Ozola, Žunna, Eglītis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Strīķe, Znotiņš, Ozola, Žunna, Eglītis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Strīķe, Znotiņš, Ozola, Žunna, Eglītis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Strīķe, Znotiņš, Ozola, Žunna, Eglītis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Strīķe, Znotiņš, Ozola, Žunna, Eglītis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dzintars, Dombrava, Naudiņš, Kursīte-Pakule, Indriksone un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dzintars, Kiršteins, Teirumnieks, Jansons un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dzintars, Kiršteins, Teirumnieks, Jansons, Naudiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Lejiņš, Kalniņš, Adamovičs, Judins, Latkovskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Lejiņš, Kalniņš, Adamovičs, Judins, Latkovskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Lejiņš, Kalniņš, Adamovičs, Judins, Latkovskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Lejiņš, Kalniņš, Adamovičs, Judins, Latkovskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dūrītis, Plešs, Rukšāne-Ščipčinska, Tērauda, Bondars un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies: Marija Golubeva, Ieva Krapāne, Māris Kučinskis... (Starpsauciens: “Ir!”) Neredzu... Neredzu. (Starpsauciens: “Maziņš!”) Linda Ozola, Edgars Rinkēvičs, Viktors Valainis... arī neredzu, Inese Voika.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.45.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Bondars, Rukšāne-Ščipčinska, Staķis, Tērauda, Pavļuts un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Skride, Plešs, Bondars, Rukšāne-Ščipčinska un citi iesnieguši un lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Pavļuts, Plešs, Bondars, Rukšāne-Ščipčinska, Staķis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Šteins, Plešs, Bondars, Rukšāne-Ščipčinska, Pavļuts un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Šteins, Plešs, Bondars, Rukšāne-Ščipčinska, Pavļuts un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krauze, Augulis, Valainis, Reizniece-Ozola, Jalinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Auguļa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krauze, Augulis, Valainis, Reizniece-Ozola, Jalinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt jau grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Ar šo likuma grozījumu ir paredzēts novērst normatīvo aktu neatbilstības attiecībā uz 4877 ciemiem jeb vēsturiskajām vietām. Šis likumprojekts jeb šis likuma grozījums neizraisīs neērtības minēto ciemu iedzīvotājiem, bet - pats galvenais! - saglabās kultūrvēsturisko mantojumu. Turklāt tas neradīs būtisku papildu administratīvo slodzi pašvaldībām un Valsts adrešu reģistram.

Komisija ir arī izvērtējusi, vai šo jautājumu nav iespējams risināt citos normatīvajos aktos, un tomēr nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Vēršu kolēģu uzmanību, ka šis likumprojekts neattiecas uz administratīvi teritoriālo reformu un to neietekmē.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2019. gada 7. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. februāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Cienījamie kolēģi, dāmas, kungi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” paredz veikt grozījumus ar mērķi paplašināt potenciālo pretendentu loku atklātā konkursā uz Nacionālās operas valdes locekļa amatu, kā arī salāgot speciālā likuma normas ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normām.

Ņemot vērā, ka pārējo valsts kapitālsabiedrību kultūras jomā valde tiek iecelta uz piecu gadu pilnvaru termiņu, kā arī ievērojot to, ka Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju apstiprina uz pieciem gadiem, lai nodrošinātu efektīvu Nacionālās operas pārvaldību, likumprojekta 1. pants paredz pagarināt Nacionālās operas valdes locekļa pilnvaru termiņu no trim uz pieciem gadiem.

Pārejas noteikumu 4.3. apakšpunkts nosaka to, ka pretendentu atlasē uz valdes locekļa amatu piemēro šādu atlases kritēriju... pamatkritēriju - darba pieredze, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā kapitālsabiedrībā.

Un beidzamais - papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā: “Nacionālās operas valdes loceklis, kas pilda savus pienākumus dienā, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 7. panta pirmajā daļā, turpina tos pildīt līdz termiņam, uz kādu viņš tika iecelts valdes locekļa amatā, vai līdz brīdim, kad valdes loceklis atstāj amatu vai tiek atcelts no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.”

Dāmas un kungi! Kolēģi! Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamības statusu sakarā ar to, ka pretendentu konkursa termiņš Nacionālajā operā ir 10. marts. Tātad laika ir palicis ļoti maz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I. Puga. Paldies.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

I. Puga. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I. Puga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5. februāris. Izskatīšana Saeimas sēdē - 7. februārī.

Sēdes vadītāja. 17. februārī?

I. Puga. 7. februārī.

Sēdes vadītāja. 7. februārī, ja?

Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5. februāris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 7. februārī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Rinkēviča atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Rinkēviča atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā... lūdzu, tablo mainiet! Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Auguļa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Auguļa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Juri Jurašu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 17. panta pirmo daļu un 179. panta pirmās daļas 2. punktu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šī gada 24. janvārī uzsāka un šī gada 29. janvāra sēdē pabeidza izskatīt Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Juri Jurašu, kuram izvirzīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 94. panta par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.

Uzklausījuši Ģenerālprokuratūras pārstāvi un 13. Saeimas deputātu Juri Jurašu, komisijas deputāti, balsojot deviņiem “par” un četriem “pret”, atbalstīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Juri Jurašu”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labdien vēlreiz! Dāmas un kungi! Pēdējos 20 gadus esmu cīnījies pret korupciju, un šī cīņa nav bijusi viegla, bet mērķis - vairot Latvijā tiesiskumu un taisnību - vienmēr ir attaisnojis visas grūtības. Es ticu, ka ar godprātīgu un profesionālu darbu var panākt tiesiskuma un taisnības uzvaru. Es ticu, ka pavisam drīz mūsu valsts iedzīvotāji pilnībā varēs uzticēties tiesu sistēmai, nebaidīsies ziņot par noziegumiem un amatpersonu prettiesisku rīcību.

Šī nav cīņa par mani, bet gan par Latviju kā tiesisku valsti un ikvienu no mums. Ja kādam šķiet, ka viss ir beidzies, tad es saku, ka tas ir sākums beigām. Netaisnību beigu sākums. Es turpināšu cīnīties par tiesiskumu un taisnību.

Cīņa pret netaisnību nav viegla. Un viens nav cīnītājs. To mēs visi zinām. Mani mēģina piespiest padoties. Kāpēc neesmu padevies? Tāpēc, ka nekad neesmu bijis viens, neesmu bijis viens šai cīņā. Paldies visiem, kas mani ir atbalstījuši, atbalsta un tic, ka arī izšķirošo kauju mēs uzvarēsim. Es neesmu vienīgais, kas cietis no tiesībaizsardzības iestāžu patvaļas. Bet es zinu, kas ir jādara, lai arī izšķirošo kauju mēs uzvarētu, lai es būtu pēdējais, kam tas ir jāpiedzīvo.

Kolēģi! Es neesmu izdarījis man inkriminēto noziegumu. Ziņošana par korupcijas gadījumu un amatpersonu prettiesisku rīcību nav noziegums. Ir absurdi, ka man tas jāpierāda. Lai pilnībā kliedētu šaubas par to, vai man ir taisnība, nepieciešams tiesas spriedums. Tāpēc lūdzu jūs balsot tā, lai es nezaudētu iespēju pierādīt taisnību tiesā.

Paldies. (JK frakcija aplaudē, stāvot kājās.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Kaut gan pirmais runāja Juris Jurašs, trauksmes cēlējs, es tomēr pēc būtības centīšos iedziļināties jautājumā, par ko tad mēs šodien lemjam attiecībā uz demokrātiju un tiesiskumu.

Šajā gadījumā mēs lemjam par to, ka Satversmes 30. pants paredz, ka, lai izdotu kriminālvajāšanai Saeimas deputātu, ir nepieciešama Saeimas piekrišana. Jautājums - kāpēc šāds pants vispār Satversmē ir paredzēts? Laikam kāds bijis ārkārtīgi liels muļķis. Bet mana versija - es domāju, diezgan ticama - Satversmes tēvi nebūt nav bijuši muļķi, ja jau reiz Latvija pastāv 100 gadus ar tādu Satversmi... ar nelieliem grozījumiem. Viņi paredzēja to, ka varētu kāds vērsties pret kāda cilvēka politisko darbību. Un nevēlējās, lai Saeimas deputātu politiskā darbība viņu pilnvaru termiņa laikā tiktu traucēta.

Šajā gadījumā man ir jāpiemin daži datumi un konkrēti fakti. Tad, kad 2016. gadā Juris Jurašs... tad, kad “Ir” publicēja viņa teikto, viņam nebija nekāda sakara ar politiku tajā laikā. Viņš tikai 2017. gadā uzsāka politiskās gaitas, ilgi pēc tam.

Un par konkrēto kriminālprocesu. 15. jūnijā tas tika izbeigts. Jaunā konservatīvā partija 13. jūlijā rīkoja pirmo tautas sapulci pie Valsts prezidenta pils, 23. augustā - otro tautas sapulci Rātslaukumā Rīgā. Jau pēc divām dienām - 25. augustā - tika pieņemts lēmums atsākt lietas izskatīšanu. Atceraties, tas bija par “oligarhu sarunām”. Un jau toreiz mēs kritizējām Kalnmeieru. Un šoreiz... 18. janvārī, piektdienā pirms tās nedēļas, kad tika apstiprināta valdība, kuru daudzi negrib, īpaši melu čempioni un liekuļi, viņi - Ģenerālprokuratūra - nosūtīja Saeimai šo izdošanas lūgumu, vēloties torpedēt valdību. Bet 23. janvārī, neskatoties ne uz ko, valdība tika apstiprināta.

Vai kāds no jums, klātesošajiem, var modelēt jebkādu kriminālprocesu, kurā, apsūdzot kādu Saeimas deputātu un lūdzot prokuratūrai viņu izdot, jūs teiktu - jā... nē, nevaram izdot nekādā gadījumā! Tā ir acīmredzama politiska izrēķināšanās! Es esmu uzdevis šo jautājumu daudziem cilvēkiem, tai skaitā arī deputātiem. Viņi nevar iedomāties tādu procesu. Tad man jājautā - priekš kam tad ir nepieciešams tāds institūts kā deputāta imunitāte pret kriminālatbildību, ja jau tas tāpat nestrādā un nekad reālajā dzīvē, visticamāk, netiks piemērots? Tas tāds retorisks jautājums.

Otra lieta. Es gribētu atbildēt tiem, kas izplata viltus ziņas par to, ka Saeima it kā nevēlas spriest tiesu. Nevis tiesu jūs spriežat... Daudzi no jums pat divi plus divi nevar saskaitīt normāli. (Starpsaucieni: “Nūūūūū!”; “Ooo!”) Kādu tiesu jūs te gatavojaties spriest? Īstais jautājums ir - vai sabiedrības interesēs lielāks ieguvums ir izdot Juri Jurašu šobrīd, tagad, nekavējoties, vai arī tad, kad viņam beidzas deputāta imunitāte? Par to ir jautājums. Vai tas ir jādara nekavējoties? Neviens jums neliek spriest te tiesu. Neizdomājiet to, kā nav! (Dep. Ļ. Švecova: “Seksa skandālā ierautais mācīs deputātus, kā mums rīkoties!”) Jūs esat viena no tām, kura kā finanšu ministra amata kandidāte izgāzāties erudīcijas pārbaudē, starp citu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Godātie deputāti un sabiedrības pārstāvji! Es biju viena no deputātiem, kas piedalījās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, jo esmu šīs komisijas locekle. Sēdes balsojuma rezultātu jūs jau pašā sākumā dzirdējāt. Mūsu uzdevums tajā sēdē bija saprast, vai šinī gadījumā tiešām nav politiskas izrēķināšanās motīva - kāpēc tiek lūgts noņemt šo kriminālprocesuālo imunitāti deputātam. Mēs arī redzējām, ka šis mehānisms nedarbojas. Mums arī ir jautājums, uz kuru būs jāatbild turpmāk, ne šodien, - vai šajā kārtībā kaut kas nav grozāms un vai tiešām šī imunitāte ir saglabājama? Bet, kā jau Feldmana kungs teica, daudz ir dzirdēts par to, ka deputāti un Saeima nespriež tiesu. Bet kaut ko mēs spriežam gan. Jo mūsu balsojuma rezultātā... Šodien mēs lemsim, vai tautas ievēlētam deputātam uz laiku atņemt iespējas, tiesības pildīt savus pienākumus Saeimā. Es arī aprunājos ar cilvēkiem šodien no rīta, un viņi uzsvēra, ka mūsu pienākums ir iedziļināties arī šajā jautājumā.

Gatavojoties komisijas sēdēm, es to tiešām darīju pēc labākās sirdsapziņas arī tāpēc, ka runa ir par Jaunās konservatīvās partijas biedru, manu kolēģi, un es arī pati pārstāvu šo politisko spēku. Es apzinos, kādi ir mūsu uzstādījumi, ko mēs esam solījuši vēlētājiem, un mūsu atbildību sabiedrības priekšā.

Sēdes laikā izskanēja daudzi un dažādi centieni norādīt, kuros jautājumos vajadzētu iedziļināties, kuros nevajadzētu iedziļināties. Tomēr es uzskatīju, ka ļoti atbildīgi ir jāstrādā visiem deputātiem. Mans mērķis bija izgaismot pretrunas starp to, ko saka Juris Jurašs, un to, ko saka prokurors, starp to, ko secināja viens prokurors kriminālprocesa pirmajā posmā, kurš tika izbeigts, un to, ko mums lika priekšā cits prokurors. Un kāpēc vispār ir cits prokurors? Kāpēc bija šīs divas daļas?

Kriminālprocess tika pārtraukts. Juris Jurašs arī rakstīja sūdzību. Viņš lūdza izvērtēt atbildīgo KNAB darbinieku atbildību vai bezdarbību.

Vakardien es dzirdēju, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sacīja, ka šajā starpposmā viņam tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji esot teikuši: “Kā tad tā - izpauž informāciju, un nekas par to nav?” Es nezinu, cik objektīvs ir šis iemesls. Bet šo viņš minēja kā vienu no pamatojumiem, kāpēc bija jāatjauno kriminālprocess. Vai tā tomēr nav atšķirīga attieksme? Vai tas nevarētu būt rādītājs, ka tiešām ir runa par politisku izrēķināšanos?

Vēl es gribu arī sabiedrības locekļiem apliecināt, ka, piedaloties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, es nesaņēmu atbildes uz vairākiem jautājumiem. Man nav skaidrs, kāpēc netika ievēroti likumā noteiktie procesuālie termiņi, vēršoties pie likumdevēja ar lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu. Un tas varbūt ir jautājums par pārkāpumu pēc formas.

Man nav atbildes uz jautājumu, kāpēc netika nopratināti liecinieki, kurus Juris Jurašs ir lūdzis nopratināt. Procesa virzītājs ir apmierinājis šo lūgumu jau 2017. gada decembrī. Šobrīd ir 2019. gada 30. janvāris, un šis lūgums joprojām nav izpildīts. Vai tā nav atšķirīga attieksme?

Tāpat sabiedrības interesēs... jāsaka, man joprojām nav atbildes un arī jums nav atbildes - kāpēc Latvijā nekavējoties netika izmeklēts noziedzīgs nodarījums, respektīvi, aicinājums amatpersonai pieņemt kukuli, kāpēc bija jāgaida vairāk nekā gads? Šo jautājumu, starp citu, pirmais prokurors, kas izskatīja šo kriminālprocesu, uzdeva KNAB vadībai. Prokuratūras pārstāvis virsprokurors Adlers atcēla pienākumu atbildēt uz šo jautājumu. Un tāpēc atbildes mums joprojām nav.

Tāpat man nav atbildes uz jautājumu, kāpēc nav izvērtēta amatpersonu atbildība par to, ka viņi neizmeklēja šo kukuļa piedāvājumu. Tai pašā laikā atjaunotajā kriminālprocesā mēs visi kopā vērtējam Juri Jurašu - trauksmes cēlēju.

Es vēlos sabiedrībai atgādināt - mēs tagad zinām, ka Latvijā amatpersonām piedāvā arī miljonu eiro lielus kukuļus un ka atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kuru pienākums ir aizsargāt manas un jūsu intereses, uz šādu informāciju var nereaģēt.

Sēdes vadītāja. Ozolas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (Starpsauciens.) Jūs varat apvienot abus debašu laikus.

L. Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

L. Ozola. Paldies. (Starpsaucieni: “Nav!”; “Lai runā!”)

Cena par to, ka mēs zinām, ka šādu kukuli piedāvā, un par to, ka to neizmeklē, ir kriminālprocess tam, kurš mūs informē.

Es aicinu turpināt runāt par to, lai mēs kā sabiedrība neslēpjam šos faktus. Veidojam Latviju par tiesisku valsti ar savām rokām!

No 1. maija stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums. Tāda ir bijusi OECD prasība, lai mēs tajā organizācijā varētu iestāties. Mēs pieņēmām šo likumu. Bet viss pārējais, kas būs jāizdara tiesiskuma stiprināšanā, mums jāizdara pēc savas iniciatīvas, jo to vajag mums, nevis starptautiskajām organizācijām.

Juris Jurašs tiek apsūdzēts par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu. Jāatzīst - iepazīstoties ar tiem materiāliem, kas bija manā rīcībā, es redzēju, ka Latvijas Republikas Drošības policija šo jautājumu par valsts noslēpumu ir analizējusi... Ir bijuši Satversmes tiesas spriedumi. Satversmes aizsardzības birojs ir sniedzis savu viedokli - secināts, ka tas, ko mēs ar jums tagad zinām, nav valsts noslēpums. Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 4. punkts noteic, ka aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību.

Es šodien balsošu pēc savas sirdsapziņas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ne tikai Ozolas kundzei, bet arī vairākiem citiem deputātiem ir vairāki jautājumi, kas palikuši bez atbildes. Un tagad ir jautājums: vai mēs gribam dzīvot ar tiem neskaidrajiem jautājumiem, dzīvot ar tiem gadu, divus, piecus, vai tomēr panākt, lai tie jautājumi tiktu izskaidroti, lai būtu atbilde uz tiem?

Runājot par būtību, es atļaušos sākumā runāt nevis par konkrēto lietu, bet par izdošanu kā tādu. Es novēroju to procedūru, un, atklāti sakot, es biju diezgan sarūgtināts, kad redzēju, cik daudz laika man ir jātērē, lai vienkārši uzzinātu vairāk par attiecīgo lietu, jo pat cīņa ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju par iespēju iepazīties ar materiāliem prasīja daudz laika.

Runājot par to, kā strādāt ar attiecīgo jautājumu, man ir daži ieteikumi, kas varbūt tiešām palīdzēs turpmāk to efektīvāk risināt.

Pirmām kārtām man gribētos vērst uzmanību uz to, ka Saeima, kā visi saprot, nav tiesa, līdz ar to šeit mēs neanalizējam nozieguma sastāvu un nerunājam par to, vai pierādījumi ir pietiekami vai vēl kaut kas ir jāpierāda. Tas nav mūsu jautājums. Bet kāds ir mūsu jautājums? Mūsu jautājums ir reaģēt uz apgalvojumiem, ka tā lieta ir politiski vai citādāk motivēta. Līdz ar to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, izskatot tādus gadījumus, ir jāuzdod viens jautājums tiem, kuri apgalvo, ka lieta ir politiski vai citādāk motivēta: kādi ir tie fakti? Viens fakts, otrais, trešais, ceturtais. Ja faktu ir daudz un mēs saprotam, ka, jā, ir pamats domāt, ka lieta ir politiski vai citādāk motivēta, mums ir jābalso pret izdošanu. Un tas ir viss! Nevajag runāt par to - ir noziegums vai nav. Jāslēdz ārā emocijas, kas traucē, jo, ja mēs uzskatām, ka prokuratūra strādā nepareizi, tad ir jānorāda viens, divi, trīs, četri... konkrēti, kas ir darīts nepareizi. Bet šeit ir daudz neatbildētu jautājumu. Tagad mums ir jālemj, kā rīkoties. Protams, var neizdot, ja cilvēks uzskata, ka tam kriminālprocesam nav pamata. Bet - ko tas nozīmēs? Tas nozīmēs, ka lieta tiks apturēta un visi tie apgalvojumi, ka prokuratūrā kaut kas ir nepareizi, ka viss ir angažēts un tā tālāk, tā arī paliks apgalvojumi, kurus mēs nevarēsim pārbaudīt.

Pateicoties iespējai izlasīt prokurora iesniegumu, es tiešām uzzināju nedaudz vairāk. Un ko es saprotu? Ir prokuratūras apgalvojumi, ir arī Juraša kunga skaidrojums. Es nestāstu, kam es ticu vairāk, jo tas tiešām nav svarīgi konkrētajā gadījumā. Bet ir pretruna starp diviem apgalvojumiem. Kur ir atbilde? Kam ticēt? Es zinu, kur ir atbilde. Atbilde ir operatīvās izstrādes lietā. Jo, ja man rokās būtu tā lieta, tad, es domāju, man pietiktu ar 15 minūtēm, lai pateiktu, kurš stāsta nepatiesu... kurš sniedz nepatiesu informāciju, kurš melo. Man tādas lietas nav un droši vien arī nebūs. Jautājums - ja mēs balsojam pret izdošanu, tas nozīmē, ka mēs turpināsim dzīvot tādā nenoteiktībā: varbūt bija tā, varbūt bija citādi. Kuram tagad būs tie skaļākie saukļi, kuram būs vairāk emociju, tas varbūt arī uzvarēs. Tas nav pareizi! Mums būtībā ir jāpaskatās, vai attiecīgajā lietā ir atsevišķu cilvēku paraksti, vai tur ir datumi salikti... noteikta veida... nu, tas ir izdarāms darbs. Kurš to darbu var izdarīt? Tiesa. Mums diemžēl patlaban nav cita varianta kā balsot par izdošanu - neatkarīgi no tā, kam mēs ticam vairāk.

Es... kā jau teicu no paša sākuma, man ir ļoti daudz jautājumu prokuratūrai, bet es domāju, ka šeit mēs nemēģināsim tos noskaidrot, jo patlaban prokuratūra var vienkārši neatbildēt. Kad lieta tiks izskatīta, mums būs iespēja iepazīties ar rezultātiem - gan pētīt lietu, gan redzēt tiesas argumentus. Turklāt tā nebūs viena tiesa. Būs pirmās instances tiesa, noteikti būs apelācija, jo tāda lieta droši vien arī trešajā instancē būs... strādās ar... un sniegs savu viedokli. Vai mums ir pamats domāt, ka trīs tiesas rīkosies netaisnīgi, pārkāpjot likumu, pretēji sabiedrības interesēm? Es domāju, ka tāda pamata nav.

Līdz ar to, kolēģi, lai cik tas nebūtu sāpīgi, neatkarīgi no tā, kurš, jūsuprāt, ir vai nav vainīgs, mums ir jāizpilda savs darbs. Mūsu darbs ir nelikt šķēršļus prokuratūrai un tiesai izpildīt savas funkcijas, un pēc tam mēs noteikti varēsim risināt jautājumu.

Ja drīkst, es paturpināšu un...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsauciens: “Nav!”) abu debašu laiku apvienošanu? Turpiniet.

A. Judins. Kolēģi! Man gribētos pievērst uzmanību vēl vienai niansei, par ko es arī jautāju un lūdzu skaidrojumu. Pirms četriem gadiem Kriminālprocesa likumā mēs ierakstījām, ka ar krimināllietām, kurās pie atbildības sauc atbildīgās amatpersonas, ir jāstrādā ātri. Tas ir paredzēts 14. panta trešajā daļā. Ja pie mums atnāk prokurors ar apgalvojumu, ka viņam ir pārliecība, ka lieta jānodod kriminālvajāšanai, es saprotu, ka viņam ir visi pierādījumi, kas nepieciešami, lai lietu sūtītu uz tiesu. Es ļoti ceru, ka, ja mēs pieņemsim lēmumu izdot Juraša kungu kriminālvajāšanai, prokuratūra nākamajā nedēļā vai varbūt pēc pusotras nedēļas nosūtīs lietu uz tiesu. Un nebūs tā, ka lieta prokuratūrā stāvēs gadu vai ilgāku laiku. Ja prokuroram nav pārliecības, viņš vienmēr, saņemot ierosinājumu, var nodot lietu atpakaļ, proti, Drošības policijai, lai viņi... Viņam bija tāda iespēja. Ja viņš nenodeva, tas nozīmē, ka, viņaprāt, pierādījumi ir pietiekami. Un arī tiesai, saņemot attiecīgo lietu, ir jāstrādā ātri.

Respektīvi, es ļoti ceru, ka pēc dažiem mēnešiem vai varbūt - nu, maksimāli - pēc pusgada... protams, man grūti precīzi spriest, cik ātri var notikt... ļoti ātri mēs tomēr redzēsim tiesas spriedumu, tas atrisinās šo situāciju, un mūsu atbildes... es atvainojos, mūsu jautājumi tiks atbildēti. Mēs uzzināsim, kāda ir patiesā aina.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Laikā, kad iekšlietu sistēmā izmeklētāji un operatīvie darbinieki pārtiek no niecīga atalgojuma, Juris Jurašs ir kļuvis par nacionālo buržuāziju. Nekad dzīvē nav bijis tāda iztirzājuma, kā tad Juris Jurašs dzīvo, par kādiem operatīvā darbinieka līdzekļiem viņam ir vairākus simtus tūkstošu vērta māja, automašīnas un viss pārējais.

Juris Jurašs, kura dēļ “Taureņu pirts sarunas” ir nogulējušas plauktā gadiem, šīs nu jau esošās valdības veidošanas sarunu laikā tikās un pārsprieda jautājumus ar vienu no “Taureņu pirts sarunu” dalībniekiem Edgaru Jaunupu. Interesanti - par ko viņi runāja? Interesanti - kādi bija tie argumenti, kāpēc Jura Juraša kundze bez konkursa tika pieņemta, pēc paša Juraša un Strīķes vārdiem, tā saukto korumpantu... Rīgas domes pakļautībā esošās Rīgas brīvostas flotē ģenerāldirektores amatā? Vai tie cilvēki, kas tik ļoti vairās no korupcijas apkarotājiem un kas tik ļoti izvēlas, ar ko kopā strādāt, pieņemtu šos korupcijas apkarotājus pie sevis par 4000 eiro mēnesī?

Ir vēl viens fakts, kā tad šī nacionālā buržuāzija veidojas. Varbūt sabiedrība nezina un nav sekojusi līdzi, bet ir tāda SIA “Berezins Juraša”... Jura Juraša sieva strādā šajā birojā... un arī advokātu birojs “Berezins Juraša”. Un kāpēc ir advokātu birojs, un kāpēc ir SIA “Berezins Juraša”? Es jums varu atbildēt ļoti vienkārši: tā iemesla dēļ, lai ienākumus saņemtu caur SIA, jo tur ir mazāki nodokļi. (Dep. S. Riekstiņš: “Kā tu zini?”)

Vēl ko es varu pateikt. Šāds advokāts nemaz nedrīkst būt SIA un nedrīkst sniegt pakalpojumus ar SIA starpniecību, jo to aizliedz Latvijas Republikas Advokatūras likums. (Dep. A. Muižniece: “To saka advokāts, kuram nav licences!”)

Nākamā lieta, ko es gribu attiecināt uz Juri Jurašu. Un aicinu tos dažus, kuri vēl nav izstājušies no JK un šorīt protestēja pie Saeimas ar vienādiem, trafaretiem plakātiem, kurus acīmredzot bija organizējis Krišjānis Feldmans, kurš parasti organizē arī televīzijas balsojumus, kā mēs to zinām... Ir būtiski pateikt, ka visu šo daudzo gadu garumā, kamēr Juris Jurašs bija korupcijas “apkarotājs” (pēdiņās), korupcija Rīgas domē turpinājās un netika aizturēts ne jūsu nīstais Nils Ušakovs, ne Andris Ameriks, ne kāds cits. To izdarīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jaunā vadība. Un varbūt tā korupcija netika apkarota tieši tā iemesla dēļ, ka Jura Juraša sieva bija pietuvināta Leonīdam Loginovam Rīgas brīvostas flotē, jo citādu izskaidrojumu buržuāziskam dzīvesveidam un ienākumiem neatbilstošiem īpašumiem mēs nevaram konstatēt, jo mēs zinām, ka Latvijā operatīvie darbinieki nesaņem tādus līdzekļus, par kādiem dzīvot var atļauties Juris Jurašs.

Tādēļ šodien netaisīsim Juri Jurašu par varoni, bet piemērosim bezkompromisu tiesiskumu - “Viens likums - viena taisnība visiem”. Jo arī parastu cilvēku, kuru sauc pie tiesas, atbildības... viņu sauc pie tiesas, sauc pie atbildības, un viņš var attaisnoties. Bezkompromisu tiesiskums nozīmē - izdot Juri Jurašu, lai viņš aizstāvas tiesā un pierāda, ka nemelo. Un tāpēc aicinu balsot par Jura Juraša izdošanu. (Dep. J. Strīķe: “Aizej noziņo vēl par kādu savu bijušo klientu kā advokāts!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Grūti runāt ir pēc šāda svētā runas, kurš pats dzīvo bez banku kontiem, jo uzticas līdz kaulam sievai. Pat tavi kolēģi sarkst, kad tu te muldi, Gobzem! (Starpsauciens: “Uz ētikas komisiju!”) Droši sūtiet! Sūtiet! Sūtiet uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju! Sūtiet!

Kolēģi, patiesībā šis ir tas gadījums, kā dēļ es esmu nācis politikā. Pirms dažiem gadiem es pats personīgi vērsos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar iesniegumu par konkrētām lietām - ar vārdiem, ar uzvārdiem, ar aptuveno naudas nodošanas laiku, ar visu šo informāciju. Tiku izsaukts uz turieni atkārtoti, un tur man izmeklētājs taisnojās, kāpēc viņš daudz ko nevar izdarīt, nevis stāstīja, ko viņš ir izdarījis. Pēc kāda laika mani uzaicināja trešo reizi, un tajā trešajā reizē jau sāka draudēt man. Tajā brīdī es sapratu, ka man KNAB nav ko meklēt. Lieki piebilst, ka Juris Jurašs tajā laikā tur vairs nestrādāja. Un... sekojot no malas līdzi šai lietai... līdz pat nesenai dienai... tur nekas nebija mainījies. Tie cilvēki joprojām ieņem amatus instancēs, kuras bija vistiešākajā “labo darbu čempionu” pakļautībā! Man, kolēģi, nav ilūziju, un es ļoti labi saprotu, kas šobrīd notiek. Un es zinu, ka šobrīd tur skatās arī visi tie, kas uzbrūk mums. Šis ir jūsu beigu sākums. Turpiniet skatīties!

Kolēģi! Es aicinu balsot pēc sirdsapziņas. Mēs varam “iepakot” katrs savu atrunu, kāpēc darīsim tā vai šitādi. Bet, ņemot vērā arī to, ka liela daļa deputātu nemaz nav iepazinušies ar šo lietu, es aicinu vismaz šoreiz balsot pēc sirdsapziņas. Te nav nozieguma.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Jauno konservatīvo frakcijas deputāti, manuprāt, ir jau pietiekami argumentēti pamatojuši tos juridiskos aspektus, kāpēc mēs uzskatām Ģenerālprokuratūras lūgumu - izdot Juri Jurašu - par nepamatotu, kā arī par klaju vēršanos pret trauksmes cēlēju. Tāpēc šodien vēlos jūs lūgt uz tūlītējo balsojumu paraudzīties no cita skatpunkta.

Jau pēc neilga brīža, kad spiedīsim pelēko pogu, mums katram būs sev jāatbild uz jautājumu - kāda valsts ir Latvija? Jeb precīzāk - cik tiesiska tā ir kļuvusi kopš 100 gadu senas pagātnes? Un, ja jau par pagātni, tad es gribu atgādināt, ka gandrīz pirms 100 gadiem, kad mūsu valsts Satversme tika rakstīta un apstiprināta, Satversmes tēvi ļoti skaidri un ne bez iemesla nolēma, ka tieši Saeimai jābūt tai, kurai jālemj par sava biedra, deputāta, brīvību, to izdodot vai arī neizdodot, piemēram, kriminālvajāšanai.

Un kāpēc tas jāpiemin? Pirms 100 gadiem Juris Jurašs vēl nebija piedzimis. (Starpsauciens: “Tiešām?!” Smiekli.) Un pirms 100 gadiem viņu neviens nevarēja pazīt. Tomēr mūsu Satversmes autori jau toreiz paredzēja, ka būs negodprātīgi cilvēki vai pat to grupas, kas mērķtiecīgi darīs visu, lai traucētu parlamenta darbu, pret kādu no deputātiem izvirzot nepamatotas un politiski motivētas apsūdzības. Un tikpat labi viņi apzinājās, ka Saeima nav tiesa un ka Saeimas deputātiem šādos gadījumos nāksies lēmumu pieņemt, balstoties uz savām izjūtām, godaprātu un sirdsapziņu.

Mums visiem bija pietiekami daudz laika, lai iepazītos gan ar lūguma par izdošanu motivāciju, gan visiem nosūtīto 2017. gada prokurora lēmumu par šīs atkal atjaunotās lietas izbeigšanu un citiem materiāliem.

Prokurora lēmumā, kā varējāt pamanīt, ļoti detalizēti ir pamatots, kāpēc Juraša kunga paziņojums par kukuļa piedāvājumu nav uzskatīts un kāpēc to nevar uzskatīt par valsts noslēpumu.

Pieejamos dokumentus esmu pārlasījusi vairākkārt. Un mans godaprāts un sirdsapziņa nebūs tīra, ja es šodien neizteikšu savu attieksmi pret ģenerālprokurora šābrīža darbībām. Tas ir mēģinājums mūsu valstī ieviest Putina īstenoto politiskās izrēķināšanās sistēmu. Tā ir vēlme dzīvot valstī, kur šī valdīšanas stila piekritēji var safabricēt tendenciozas krimināllietas, lai no tik tikko iesāktā ceļa - gādāt par godīgiem likumiem un taisnīgumu - noņemtu sev neērtus un nevēlamus cilvēkus. Tās ir bailes.

Lūdzu, atcerieties, ka šodien šajā zālē mēs neesam... neviens no mums nav ne tiesnesis, ne prokurors, ne arī advokāts. Satversmes tēvi man ir noteikuši līdzīgi kā Amerikā būt par zvērināto, kuram nav juridiskās izglītības un kas tiesā simbolizē tautas gudrību, dzīves pieredzi un tiesību un taisnības izjūtu.

Manas tautas gudrība saka to, ka tai ir līdz kaulam šī nesodāmības izjūta, vēršoties pret godīgiem cilvēkiem, kamēr patiesie noziedznieki tiek piesegti.

Mana dzīves pieredze saka to, ka reizēs, kad jāpieņem grūti lēmumi, ikkatra doma ir jāizlaiž cauri sirdsapziņas sietam.

Un visbeidzot mana tiesību un taisnīguma izjūta saka to, ka izdot trauksmes cēlēju, kurš ziņo par kukuļa piedāvājumu, un atjaunot pirms pusotra gada ne... pamatoti izbeigtu lietu nav pareizi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie deputāti! Es šodien balsošu pēc savas sirdsapziņas un ticu, ka tā darīsiet arī jūs. Zinu, ka lielākā daļa balsos par Juraša izdošanu. Esmu pārliecināta par to. Labi, balsojiet “par”! Balsojiet, ja tā ir jūsu pārliecība, bet neklusējiet, jo neklusēt ir svarīgi! Korupcija kļūst redzama, un tad tā mirst, kad tā kļūst redzama un dzirdama. (Zālē troksnis.)

Kariņa kungs savā uzrunā teica, ka šī būs nevis revolucionāra, bet evolucionāra valdība. Man ir pārliecība, ka šī evolūcija ir iespējama, ja vien notiek kādas dziļas, dziļas iekšējas pārmaiņas katrā no mums, iekšēja transformācija, iekšēja revolūcija. Un Jura gadījums ir ļoti aicinošs - aicinošs domāt par to un rīkoties. (Starpsaucieni.)

Lielāko daļu no sava apzinātā mūža esmu pavadījusi iekārtā... (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Nē, es... ziniet, es sāku lēnām pierast pie tā, ka cilvēki ar augstāko izglītību (Zālē troksnis.), kā visiem rakstīts dokumentos, neprot elementāras pieklājības normas un gaida, līdz sēdes vadītāja klaudzinās ar āmuru, lai apklustu.

Daļu no sava apzinātā mūža esmu pavadījusi...

Sēdes vadītāja. Es tomēr atvainojos, godātie kolēģi! Godātie kolēģi! Man tomēr ir jāpārtrauc un jāteic, ka Saeimas kārtības rullis paredz, ka starpsaucieni sēdes laikā ir iespējami. To paredz Saeimas kārtības rullis.

E. Zālīte-Grosa. Labi, nu tad turpiniet runāt. Jā, es atvainojos, tad turpiniet runāt, jā...

Sēdes vadītāja. Tā ka es aicinu iepazīties ar Kārtības rulli un ievērot to. (Dep. I. Zariņš: “Tā ka mācieties lasīt ar augstāko izglītību!”)

E. Zālīte-Grosa. Labi.

Es dzīvoju sava apzinātā mūža lielāko daļu iekārtā, kuras pamatā bija un kurā dominēja bailes. Tieši uz cilvēciskām bailēm turējās visa tā elles mašīna. Iekārtas vairs nav, bet bailes nav pazudušas. Tās vienkārši ir mainījušas savu formu, dzīvo mūsos un neļauj sasniegt iekšējo un arī valstisko briedumu. Juris ir drosmīgs. Jā, Juris ir drosmīgs, un tādu es viņu pazīstu. Zinu un ticu, ka tieši drosmīgi, godīgi un gudri cilvēki ir mainījuši pasaules vēsturi, nevis gļēvuļi un liekuļi. Bet, ziniet, ir viena lieta: tam ir sava cena. Tam ir sava cena! Un mēs šobrīd to piedzīvojam, katrs no mums šobrīd to piedzīvo.

Tomēr es aicinu uz šī notikuma nepakāpties, bet ņemt piemēru un neklusēt, ja redzam, ka shēmo, dod kukuļus vai kā citādi vājina un pazemo valsti.

Man ļoti patīk salīdzinājums “Satversmes tēvi”. Vārds “tēvs” ideālā gadījumā ietver sevī atbildību, uzticamību, rūpes un spēju uzupurēties. Tieši tādi cilvēki izcīnīja, izsapņoja mūsu valsti. Tieši tādi bija Satversmes tēvi, un tāds ir aicinājums arī mums, 13. Saeimas deputātiem, - kļūt par labiem vecākiem, godīgiem, gudriem, rūpīgiem vecākiem savai valstij.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds tieslietu ministram Jānim Bordānam.

J. Bordāns (tieslietu ministrs).

Labdien, godātie kolēģi! Es šobrīd nerunāšu kā Jaunās konservatīvās partijas deputāts. Es runāšu kā tieslietu ministrs un jūtu tādu atbildību - runāt gan Nacionālās apvienības vēlētāju vārdā vai priekš viņiem, gan SASKAŅAS vēlētāju interesēs, gan ZZS vēlētāju interesēs... par kura bosiem Juris Jurašs noziņoja vispirms KNAB vadībai... attiecīgi tā, kā tas likumā ir paredzēts... par piedāvātiem kukuļiem un iesaistīšanos kukuļu piedāvāšanā... tieši toreizējā premjerministra biroja darbiniekiem un SASKAŅAS deputātiem... gan arī... Bet es runāšu par visiem un jūsu visu interesēs, jo, kā nacistu laikos teica, pēc katra no jums un katra no mums var atnākt, ja nebūs tiesiskuma. Tas ir, manuprāt, mans kā tieslietu ministra uzdevums jūsu visu priekšā, nedalot - kurš ko... par ko un kā ir ievēlējis... pat arī wannabe nacionālie buržuji, kas aiz manis runās pēc tam vēlētāju vārdā, jo arī viņi alkst pēc tiesiskuma. Varbūt viņi vienkārši nesaprot, kas tas tiesiskums tāds ir. Un mans pienākums un mūsu visu pienākums ir šeit kopīgi, varbūt pat savstarpēji karojot ar vārdiem, izcīnīt izpratni par to, kāds tiesiskums ir Latvijā un kādam šim tiesiskumam ir jābūt.

Par faktiem. Es līdz pēdējam brīdim, zinot ļoti daudz no visiem lietas apstākļiem, ne tikai no sarunām ar Juri Jurašu, bet pazīstot viņu arī kopš tā brīža, kad biju tieslietu ministrs 2012. un 2013. gadā... Es līdz pēdējam brīdim neticēju, ka var ierosināt tādu krimināllietu, kāda ir ierosināta. Ņemiet vērā, ka tā vai citādi es esmu apmēram 20 gadus praktizējis kā zvērināts advokāts - ne pārāk daudzās krimināllietās, un tomēr. Mana pirmā darba pieredze bija tieši kā prokuratūras izmeklētājam, kad biju vēl jauns students deviņdesmito... faktiski 1990. gadā. Tā ka kaut kāda pieredze man ir. Un es apmēram arī zinu, kā darbojas politika un kā var darboties politiskā ietekme. Tāpēc līdz pēdējam brīdim neticēju, ka tik nekaunīga krimināllieta varētu vispār tikt ierosināta un kā šāda krimināllieta... Es pavisam neticēju, ka tā nonāks līdz šai dienai.

Tas, ka šī krimināllieta... un tas, ka šobrīd mums ir jārunā par tāda cilvēka kā KNAB izmeklētājs un tagad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs... un ne velti jūs tomēr viņu tur esat ievēlējuši... droši vien uzticējāties... izdošanu kriminālvajāšanai... ZZS un SASKAŅAS cilvēku izziņošanas gadījumā... par to, kā notika šī kukuļu piedāvāšana un ka tas... šī krimināllieta tika ierosināta laikā, kad Ministru prezidents bija ZZS partijas biedrs. Tajā laikā, kad izbeigtā krimināllieta tika atjaunota, Ministru prezidents politiski bija no ZZS... Ir pamats domāt, ka tā ir politiska ietekmējamība.

Judina kungs, jūs minējāt, ka ir jānoskaidro... mums ir jānoskaidro, vai tā var būt un vai ir pamats uzskatīt, ka šeit ir politiski motivēta krimināllieta. (Dep. A. Judins: “Tieši tā!”) Jā, man ir zināmi apstākļi, kas liek domāt, ka šajā gadījumā krimināllieta ir ierosināta un uz Saeimu virzīta tieši politisku motīvu... apstākļu dēļ.

Ja var, es lūgtu papildu laiku, ja man tāds ir iespējams uzreiz...

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav. Turpiniet. (Starpsauciens.)

J. Bordāns. Esmu liecinieks tam, kā Juris Jurašs strādāja KNAB. Es zinu krimināllietas materiālus, jo mani tie interesēja un es varēju ar tiem iepazīties. Es iepazinos ar 2017. gada 15. jūnija kriminālprocesa uzraugošā prokurora Zalužinska lēmumu. Tas bija izsūtīts jums visiem. Jūs zināt, ka ir divi prokuroru lēmumi. Diametrāli pretēji. Kāpēc tas lēmums, kurš tika atcelts... tika atkal atjaunota kriminālizmeklēšana... lūdzu, meklējiet atbildi šajos apstākļos. Tad jūs sapratīsiet, ka prokurors konstatēja... kāpēc prokurors konstatēja ne vien to, ka nav nozieguma sastāva šajā gadījumā, bet arī faktus, kas liecināja, ka kriminālprocess uzsākts uz informācijas pamata, kas neatbilst lietas materiāliem, - faktiski uz nepatiesām ziņām. Un likums “Par valsts noslēpumu” nosaka to, ka tas priekšmets, kas ir šajā krimināllietā, nosaukts par korupcijas gadījumu, vispār nevar būt pamats, lai ierosinātu krimināllietu. Proti, ziņojums par korupciju. Visi, kas aizstāv... visi, kas runā par trauksmes cēlēju aizsardzību... Visi jūs, kas esat pieņēmuši likumu par trauksmes cēlēju aizsardzību, varat šo likumu ļoti vienkārši... droši vien saplēst vai darīt ar šo papīrīti, ko gribat. Tas nav vērts pat tās tintes, ar ko tas ir apdrukāts. Jo - tiesiskums nav abstrakts! Taisnība nav abstrakta! Taisnība attiecas uz katru konkrētu cilvēku. Un, ja Juris Jurašs, kurš ir ziņojis par ļoti milzīga apmēra korupcijas gadījumu, turklāt attiecībā uz ļoti ietekmīgām, pat politiski ietekmīgām personām Latvijas valstī, par to tiek izdots šobrīd kriminālvajāšanai, tad šis likums var būt pieņemts vai arī var nebūt pieņemts. Tam nav nozīmes, ja jūs...

Likumību un tiesiskumu nenodrošina apdrukātais papīrs, nenodrošina šeit balsojums; to nenodrošina arī policisti, un to nenodrošina arī tiesa. To nodrošina tādi indivīdi kā Juris Jurašs. Es ceru un ticu, kā Juris arī minēja, ka tieši viņa gadījums Latvijas tiesību zinātnē un Latvijas tiesību vēsturē un parlamentārisma vēsturē būs... kādreiz tiks mācīts Juridiskajā fakultātē, 1. kursā, kā paraugs, kā vajag cīnīties par tiesiskumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam, otro reizi.

A. Gobzems (KPV LV).

Kolēģi! Es aizmirsu vienu lietu pateikt. Pirms 30 gadiem Ieva Akuratere dziedāja:

“Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai,

Saved to mājās pie Daugavas krastiem, saved to mājās!”

Kāpēc es to saku? Ieva Akuratere ir viens no Atmodas simboliem. Un, Juri Juraš, esi džentlmenis! Tad, kad tevi izdos, noliec deputāta mandātu, lai Ieva Akuratere varētu nākt tavā vietā un atmodināt šo parlamentu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mūsu kolēģi jau ļoti labi motivēja... izstāstīja lietas apstākļus un motīvus, kuru dēļ balsot “par” vai “pret”.

Tas, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, - kā jūs pildāt savu darbu un kā jūs esat iedziļinājušies vai neesat iedziļinājušies šajā lietā. Cik daudzi no jums ir izlasījuši prokurora nosūtīto ziņu? (Dep. I. Rībena: “Es esmu!”) Es esmu. Cik ir? (Vairums deputātu paceļ rokas.) Tiešām, ja? Nu labi. Apmēram tā arī varētu būt. Jo no šodienas ziņām... no tā, ko šodien... Es uzzināju, prasot Saeimas drošības dienestam, - 34 no jums vispār ir izlasījuši prokurora sūtīto ziņu. Tad ko dara pārējie? Ko pārējie darījuši? Vai jūs esat izdarījuši savu darbu un izvērtējuši objektīvi, kā balsot šajā ļoti svarīgajā parlamenta balsojumā? Vai jūs neuzskatāt sevi par pietiekami kompetentiem, lai izlemtu šo jautājumu? Jo tas tomēr ir juridiski svarīgs un sarežģīts jautājums. Un, ja tā, tad varbūt jums nevajadzētu balsot šajā balsojumā. Bet varbūt jums vienkārši neatradās 20 minūtes, jo tieši tik daudz laika man vajadzēja, lai ļoti rūpīgi izlasītu šo iesniegumu? Es iedziļinājos un tiešām to pārlasīju kārtīgi. Divdesmit minūtes! Varbūt jums neatradās šīs 20 minūtes? Bet varbūt jums partija vienkārši ir pateikusi, kā balsot. Varbūt vienkārši jums ir pateikusi, lai uzlabotu savus politiskos reitingus, un tāpēc jūs jau sen esat izdomājuši, kā šodien balsosiet. Bet, ja tas tā nav un ja nu kāds no jums tiešām vēl domā, kā balsot, tad es aicinu balsot, tiešām ņemot vērā, izvērtējot no visiem tiem daudzajiem, daudzajiem materiāliem, kas vismaz bija publiskajā vidē... Vai jums tiešām tas neatgādina politisku pasūtījumu?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Es zinu, ka prokuratūra var nekaunīgi melot. Es zinu, ka prokuratūra var nekaunīgi pārkāpt likumu. Es zinu, ka prokuratūra var atjaunot jebkuru kriminālprocesu, kā tikai tai ienāk prātā. Es zinu gadījumus, ka kriminālprocesi tika atjaunoti pat tad, kad bija iestājies kriminālatbildības noilgums. Es zinu, ka prokurora neatkarība ir tikai uz papīra. Es zinu, ka neviens prokurors nekad neies pret amatā augstāka prokurora gribu un vēlmēm. Ilgus gadus strādājot izmeklēšanas iestādēs, es zinu visu šo un ne tikai to.

Kolēģi! Šodien mēs lemjam par prokuratūras pieprasījumu izdot vienu no parlamentāriešiem - Juri Jurašu. Satversmes tēvi mums neliek būt tiesnešiem. Viņi mums liek izvērtēt konkrētu kritēriju. Un šis kritērijs ir politiskā vajāšana. Mums ir jāizvērtē, vai ir pazīmes - tiešas vai netiešas pazīmes - šai vajāšanai. Es varu nosaukt vairākas.

Pirmkārt, es lūgtu aizdomāties par apsūdzības absurdo raksturu. Juris Jurašs tiek apsūdzēts par tādas informācijas izpaušanu, kura likumīgi nevar būt valsts noslēpums.

Otrkārt, šeit jau pieminēja notikumu hronoloģiju. Kad 2016. gada 15. jūnijā šī lieta tika izbeigta... Es vēršu jūsu uzmanību, ka izmeklēšanas iestāde, kura to bija sūtījusi kriminālvajāšanas uzsākšanai, likumā noteiktajās 10 dienās šo lēmumu nepārsūdzēja, acīmredzot saprotot, ka šis lēmums ir pamatots. Tomēr 2016. gada augustā, pēc tam kad Juris Jurašs bija piedalījies politiskās akcijās, kurās tika prasīta ģenerālprokurora atkāpšanās, šis kriminālprocess tika atjaunots.

Kolēģi! Treškārt, es vēlētos uzsvērt, ka ģenerālprokurors iepriekš masu medijos ir paudis negatīvu attieksmi pret KNAB darbiniekiem, tajā skaitā arī Juri Jurašu. Ģenerālprokurors nevar dot rakstiskus norādījumus zemākstāvošam prokuroram, un viņš to nekad nedarīs. Bet katrs prokurors zina, ka viņam ir labāk domāt tā, kā domā ģenerālprokurors, ja vien viņš vēlas saņemt piemaksas, prēmijas un varbūt maigāku attieksmi disciplinārlietās.

Kolēģi, es aicinu arī atcerēties, ka šis pieprasījums izdot Juri Jurašu nāca tieši laikā, kad Saeimā bija runa par jaunās valdības apstiprināšanu. Un tas arī ir politisks notikums.

Paldies jums par uzmanību. Es aicinu balsot “pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Ierosinājums izdot kriminālvajāšanai Juri Jurašu - pats ierosinājums - nebija par Juri Jurašu. Tas bija par valdību, par valdības izveidošanu.

Mēs visi labi atceramies un zinām, ka tika darbinātas troļļu fermas, tika sūtītas viltus ziņas visos interneta portālos. Tika sildītas oligarhu iedētās olas, lai tās šķiļas, lai dinozauri lec ārā un kož. Tika pirkti visi žurnālisti, kurus var uzpirkt. Un nekas nelīdzēja. Jā, vēl mēģināja Kariņa kungam iestāstīt, ka tomēr labāk ir braukt uz Briseli, tā ir ērtāk un komfortablāk - nu, it kā daudziem cilvēkiem saprotams arguments. Un nekas nelīdzēja. Viss gāja uz priekšu - valdība veidojās, tūlīt tiktu apstiprināta.

X stunda bija situsi. “Iedarbināja” Kalnmeieru. Sūtīja vajāšanai JK biedru.

Valdība tika izveidota. Nekas jums nesanāca. Un tagad tas nekādā gadījumā nav balsojums par Juri. Tas ir balsojums par mums.

Kursītes-Pakules kundze, jūs atceraties 2011. gadu, kad bija jābalso par Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai? (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Es biju “par”!”) Jūs balsojāt “par”. Un jūs teicāt no šīs tribīnes: “Mums nav iemesla domāt, ka valsts tiesībsargājošās iestādes ceļ nepamatotas apsūdzības.” Jums joprojām nav pamata domāt...? Jūs joprojām domājat, ka visas tiesībsargājošās iestādes... visām var uzticēties? Ja nē, tad padomājiet, kā ir jābalso.

Es gribēju vērsties pie Voikas kundzes un atgādināt viņai, ka pirms nepilna mēneša Jura Juraša vadītajā komisijā viņa runāja - ļoti kvēli runāja! - par trauksmes cēlēju aizsardzību. Un es gribēju uzprasīt, ko saka viņas sirdsapziņa. Es skatos, ka Voikas kundzes nav. Es nezinu iemeslus, bet nedomāju, ka viņa ļoti skumst, ka viņas šodien šeit nav.

Tad es vēršos pie jums, Pavļuta kungs. Jūs vakar man prasījāt, vai es iešu tikties ar Navaļnija štāba vadītāju, kurš pašlaik ir Latvijā. Jā, es iešu ar viņu tikties, jo man ir ļoti svarīgi, ka tas, kas notiek pašlaik Latvijā, diemžēl liek vilkt paralēles ar Krieviju. Viņš noteikti mums stāstīs, ka Krievijā cilvēkus, kas ziņo par korupciju, liek cietumos.

Jā, Latkovska kungs, jūs ļoti ilgus gadus vadījāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Man arī jums gribas uzprasīt. Jūs noteikti zināt, jūs tiešām zināt, kas ir bezkompromisu tiesiskums. Un līdz ar to - vai ir jābalso par kriminālvajāšanu pret cilvēkiem... (Dep. A. Latkovskis: “Jābalso!”) pret cilvēku, kurš ir informējis par korupciju?

Kučinska kungs... Nav? Ā, paldies. Kučinska kungs, es tagad arī skaidri zinu, kāpēc jums nav jābūt valdībā. Pilnīgi viennozīmīgi! Jo jūs izmantojāt tiesībsargājošās iestādes savās un savas partijas interesēs un noslēpumus, reālus izmeklēšanas noslēpumus, izpaudāt savas partijas biedriem. Bet par to, es saprotu, Kalnmeiers saprot, ka nevajag ne izmeklēt, ne sodīt, tur viss tā kā pats par sevi pienākas...

Nu, par SASKAŅU tāpat viss ir skaidrs. (Smiekli.) SASKAŅAS...

Lūdzu apvienot tās minūtes, ja deputāti nav “pret”.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka abi debašu laiki tiktu apvienoti? (Starpsaucieni.) Iebildumu nav.

J. Strīķe. Par SASKAŅU tāpat viss ir skaidrs. Jūsu politiskais partneris Putins regulāri apcietina cilvēkus, kas cīnās pret korupciju, un tad viņš stāsta: “Tā taču ir neatkarīga tiesa! Šis prokurors ir neatkarīgs. Man ar to nav nekāda sakara!” Tā ka jums tas... acīmredzot pēc partejiskās piederības piederas balsot “par”. (Starpsauciens.)

Nu, ar partiju “KPV LV” it kā viss... jums tā kā ir visgrūtāk šajā jautājumā. Varbūt visvieglāk izlemt... bet, nu, droši vien, kā parasti, vienprātības jūsu rindās nebūs.

Šis nav balsojums par Juri. Šis ir balsojums par mums, par to, kādi mēs esam. Un jūs varat apcietināt mūs visus, jūs varat gāzt valdību... darīt, ko jūs tik ļoti alkstat savās sirdīs. Jūs varat atgriezt visu, kā ir bijis, un baroties uz tautas rēķina, un dzīvot melos, bet tik un tā jūs mūs neapklusināsiet! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Godātie kolēģi! Nez kādēļ ļoti maz runātāju ir šoreiz par šo tēmu, kura ir, manuprāt, visai Latvijai ļoti svarīga.

Esmu Judina kunga iedvesmota runāt par samērīgumu.

Mēs visi saprotam, ka šobrīd mūs klausās Latvijā tie cilvēki, kuri dzīvo līdzi šim notikumam, dzīvo līdzi, lai Latvija būtu tiesiska. Un man pat gribētos šobrīd nolikt tā kā... sajūtu, ka es esmu šeit, valsts parlamentā, bet no šīs tribīnes es gribētu teikt kā Latvijas ierindas pilsone, ka mani mulsina šis samērīgums no mūsu valsts prokuratūras puses, jo prokuratūra nevarēja pierādīt, ka... valsts nozagšanas sarunas, kas bija “Rīdzenē”, palika nesodītas: “Tās bija tikai sarunas pēc darba laika! Tās bija tikai sarunas pēc darba laika, un tad jau var runāt, ko grib.” Tur nevarēja neko atrast, pierādīt. (Dep. J. Ādamsons: “A kas izmeklēja?”)

Šajā gadījumā, es domāju, prokuratūra ļoti centīsies, bet es ļoti ticu, ka taisnība uzvarēs. Un Juris ir godavīrs, ka viņš ir ar mieru doties... lai noskaidrotu savu patiesību. Paldies, Juri Juraš! Tu esi atslēgas persona šobrīd visai Latvijai, jo Latvija grib dzīvot tiesiskā režīmā. (Dep. E. Papule: “Režīmā!”) Mēs gribam būt tiesiska valsts.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es nebiju šodien gatavojies runāt, jo manas domas par šo balsojumu precīzi pateica Andrejs Judins. Mēs jau šeit neesam tādēļ, lai spriestu tiesu. Mums šodien ir vienkārši jāizvērtē, vai ir politisks pasūtījums vai nav. Tas ir mūsu uzdevums. (Dep. K. Feldmans: “To es pirms tam jau pateicu!”) Bet, dzirdot tieslietu ministru... vēršu uzmanību - nu jau augstu amatpersonu... dzirdot arī pārējās runas no JK par politisko pasūtījumu, ja es pareizi saklausīju... bet jautājums, kas tika virzīts bijušās valdības virzienā un tā... attiecībā uz konkrēto lietu par Juri Jurašu, es domāju, lai tas paliek arī tālākā tiesvedībā. Un tas, Juri Juraš, būs tikai uz jūsu sirdsapziņas. Jūs jau sev kādreiz atskaitīsieties, vai esat godavīrs vai tomēr neesat.

Bet jautājums ir tāds, ka nesen parādījies teiciens “bezkompromisu tiesiskums”, manā skatījumā, sāk izpausties tādējādi, ka tā nav vis ticība likumdošanai, iešana stingri pēc likuma, bet tas jau sāk parādīties kā atsevišķas, konkrētas cilvēku grupas vēlēšanās uzurpēt lielā taisnības spriedēja lomu un stāstīt, kas ir pareizi, kurš ir īstais, kurš ir baltais, kurš ir melnais. Un tas ir ārkārtīgi bīstami. Tas ir bijis vēsturē. Tādas ir bijušas raganu dedzināšanas. Tādi ir bijuši ļoti daudzi un dažādi precedenti. Es domāju, paliekam tomēr demokrāti, paliekam parlamentāra valsts. Jums ir savas balsis. Jums ir 16 vietas parlamentā, jums ir savs viedoklis, bet neuzurpējiet to par tautas viedokli.

Attiecībā uz savu valdību un tās trim gadiem. Es atceros - pirms trim gadiem mēs sēdējām un spriedām par tiem pašiem jautājumiem. Situācija toreiz bija ar apraktām burciņām VID Finanšu policijas pārvaldē, kā dēļ bija jāsāk zināmas darbības. Situācija bija par... jā, par ministra biroju, par dažādām lietām. Mēs sanācām kopā ar tiesībsargājošajām iestādēm, un tas bija kopīgs lēmums - pakāpeniski sākt šo veco tradīciju iznīdēšanu. Un manas valdības ministri, kas bija, to var apstiprināt. Mēs darījām, ko varējām. Protams, ne visu. Daudz vēl ir priekšā. Un es ceru, ka turpināsies un vairs neatgriezīsies burciņu rakšana. Juraša kunga sēdēšana VID ēkā nepārtraukti... un kopējas lietas, kas tika darītas. Bet tas, es teiktu... par to jūs atskaitāties savai sirdsapziņai.

Promejot no valdības, tiekoties gan ar prokuroru, gan ar Drošības policijas un KNAB vadību, es teicu, ka šis ir viņu laiks. Šobrīd viņiem ir jāparāda mugurkauls. (Dep. J. Strīķe: “O, tiešām - parādiet!”) Viņiem ir jābūt tādiem. Un viss mans noslēpums... valdībai un viņu darbībai... bija tāds, ka viņi varēja darīt... un viņi zināja: ja kāds politiski taisīsies iespaidot prokuratūru, KNAB vai kādu citu... viņi varēja vērsties pie premjera, un viņi būtu dabūjuši un dabūtu arī manu palīdzību un aizsardzību.

Šobrīd es vienkārši paužu - joprojām - uzticību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (jaunajā veidolā), kas beidzot spēj strādāt kā komanda, beidzot spēj strādāt bez strīdiem, monolīti, un panākt arī rezultātus. Es izsaku uzticību gan ģenerālprokuroram, gan visai prokuratūrai par to, ka tā nav politiski iespaidojama, un arī pārējiem. Un no savas puses pilnīgi noteikti saku - šis nav politisks pasūtījums. Bet par jums lai lemj jūsu sirdsapziņa un tālākās instances.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Augulis, Agešins, Pavļuts, Strīķe un citi lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav, tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Tautā runā, ka mums šeit, šajā ēkā, viena vienīga podziņu spaidīšana vien ir. Visu nedēļu, vismaz pirmdien, jūs varējāt iepazīties ar lietas materiāliem. Kā mēs tikko dzirdējām, iepazinās tikai 34. Un ar šo balsojumu jūs iebiedēsiet cilvēkus, kuri nākotnē varētu celt trauksmi. Jūs sekmēsiet tieši klusēšanu un kukuļņemšanu.

Es varu pastāstīt no savas personīgās pieredzes, kāpēc es uzskatu, ka KNAB... tajā periodā, kad Juris Jurašs cēla trauksmi, Streļčenoks nodarbojās ar bezdarbību. Tas bija 2014. gads. KNAB. Un jaunam darbiniekam... pretējais kolēģis savam radiniekam piesolīja iepirkumu. Tika ziņots tālāk. Protams, nekas netika darīts. Tā vietā tas darbinieks tika ierauts trīs gadu tiesvedībā. Tas darbinieks esmu es. Un es vēl šodien paskatījos... Tikko tika tas kolēģis, kas solīja savam radiniekam iepirkumu... viņš vēl joprojām strādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Viņš vēl ir štatā! Un tieši tāpēc es domāju, ka Jurim Jurašam nebija citu iespēju kā ziņot sabiedrībai par šo bezdarbību.

Kolēģi, lūdzu, neesiet podziņu spaidītāji! Balsojiet pēc sirdsapziņas un nepieļaujiet, lai viss šis aiziet kaut kur tuvāk Krievijas līmenim!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam, otro reizi. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Tikai nelamājies!”)

S. Riekstiņš (JK).

Kučinska kungs, par sirdsapziņu. 2011. gada 26. maijā jūs balsojāt pret Aināra Šlesera izdošanu. Jūs bijāt “Par labu Latviju” frakcijas vadītājs tajā laikā. (Dep. M. Kučinskis: “Es atceros!”) Te tā vismaz ir rakstīts. (Starpsaucieni: “Nepareizi rakstīts! Kāpēc jūs ticat visam, kas ir rakstīts!”) Bet balsojāt. Un ir mazliet dīvaini, ka ZZS nāk runāt par sirdsapziņu. Tāda sirreāla sajūta mazliet. Un vēl SASKAŅA fonā piebalso. Jums tur savu problēmu tagad pietiek, jums tur... (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Kā jums meliorācijā iet?”) Ticiet, viss kārtībā! Strādājam! Viss ir labi! Nevajag uztraukties. Kā jums tur, dzelzceļā, labi iet? Līdz jums arī aizgāja tie koferīši vai netika līdz jums? (Starpsauciens: “Nē!”) Žēl.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai sakāms, skaidrojams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Juri Jurašu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 17, atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Dep. J. Strīķe: “Nedzirdu aplausus! Kur ir aplausi?”)

Mēs vēl nevaram turpināt Saeimas sēdi. Turpināsim, kolīdz tas būs iespējams.

Tagad tas ir kļuvis iespējams.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Kučinskis, Valainis, Reizniece-Ozola, Dūklavs, Bergmanis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

“Par” pieteikusies runāt Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis likumprojekts paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra tiktu palielināti ģimenes valsts pabalsti ģimenēm, nosakot, ka par pirmo bērnu tas ir ne mazāks kā 50, par otro - ne mazāks kā 100, par trešo - ne mazāks kā 150 eiro. Atšķirība no šodien iepriekš skatītajiem likumprojektiem ir laikā.

Mēs dzirdējām argumentu, ka šajā gadā nekādu izmaiņu nebūs, ka 2019. gadā nekādi solījumi netiks pildīti. Tad nu mēs jums dodam iespēju to darīt nākamajā gadā. Arguments, ka budžets ir iztukšots un tādēļ mēs nevaram pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus, neiztur kritiku, jo priekšvēlēšanu laikā bija zināms gan viena gada budžets, gan trīs gadu budžets un bija zināms gan ieņēmumu, gan izdevumu apjoms. Katrs deputāts un arī, cerams, topošais deputāts zina: ja ir priekšlikumi, kurus mēs solām ar milzīgiem izdevumiem, tad ir jābūt arī priekšlikumiem, kas paredz vai nu to, kā ietaupīsim resursus un varēsim finansēt savus solījumus, vai arī to, kā palielināsim resursus.

Šobrīd mēs gribam, lai diskusija notiek Saeimā pēc būtības. Ja jūs esat devuši saviem vēlētājiem solījumus vēlēšanu laikā... Un tiešām ir tā, ka kundzītes un kungi ticēja jums, ka būs lielas pensijas, un diskutēja, vai varam jau tās sagaidīt pēc vēlēšanām decembrī vai tikai no 1. janvāra. Jūs joprojām negrasāties šos solījumus pildīt. Vismaz tā šobrīd izskatās. Bet mēs gribētu, lai jūs šo iespēju tomēr izmantotu. Ja jūs noraidīsiet šo likumprojektu, mēs gatavosim nākamo - par 2021. gadu -, lai parādītu, ka vai nu jūs esat tikai tukšu salmu kūlēji, cilvēki, kas lamājas, kas draud no Saeimas tribīnes, vai arī jūs spējat kādā brīdī savus solījumus pildīt. (Starpsauciens.)

Aicinu iekļaut darba kārtībā un pēc tam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iesniegt fiskāli ietilpīgus priekšlikumus, protams, ir opozīcijas darba rutīna. Un tas nav nekas neierasts. Droši vien mēs to pieredzēsim vēl ne reizi vien. Šie priekšlikumi tiek sniegti faktiski ne jau ar mērķi diskutēt par tiem pēc būtības, bet ar mērķi testēt valdošās koalīcijas, testēt valdības... nu, ja tā varētu teikt, nervu sistēmu, izdarīt spiedienu, lai vājinātu valdību. Tas ir normāls opozīcijas ikdienas darbs.

Taču, runājot par konkrēto piedāvājumu, jāteic, ka arī pēc būtības tas ir visnotaļ apšaubāms, jo Dana Reizniece-Ozola kā finanšu ministre savulaik ļoti aktīvi ir piedalījusies diskusijā tieši par to, kā būtu pareizi uzlabot ģimenes valsts pabalstu sistēmu. Un mēs arī savulaik kopīgi, diskutējot ar ekspertiem, ar Demogrāfisko lietu centru, konstatējām, ka faktiski pašreizējā sistēma ir ačgārna ar to, ka maksāts tiek par bērna “kārtas skaitli”, nevis mērķtiecīgi tiek atvēlēti līdzekļi tām ģimenēm, kuras audzina nepilngadīgus... vairākus nepilngadīgus bērnus, kurām šis atbalsts ir visvairāk nepieciešams. Ar konkrēto priekšlikumu, kurš ir fiskāli ļoti dārgs, mēs īstenībā šo sistēmu vēl vairāk... tikai paildzinātu. Tieši šī iemesla dēļ jaunā valdība demogrāfiju ir definējusi kā vienu no galvenajiem mērķiem. Ir Demogrāfisko lietu centrs, kurš... Es domāju, tas būs jautājums, kas būs virs kādas atsevišķas partijas interesēm, tas būs jautājums, kura risināšanā mēs visi liksim galvas kopā un meklēsim labākos risinājumus, iesaistot vadošos ekspertus, lai atrastu trāpīgākos, mērķtiecīgākos pasākumus, kā līdzekļus izmantot atbalstam ģimenēm ar bērniem.

Es atgādināšu, ka šis jautājums Nacionālajai apvienībai daudzus gadus, faktiski kopš 2012. gada, ir bijis viena no visbūtiskākajām prioritātēm, bieži vien saukts arī par demogrāfijas ultimātu. Šī ultimāta rezultāts: mēs esam panākuši, ka faktiski katru gadu - salīdzinājumā ar 2012. gadu - budžetā mērķtiecīgiem demogrāfijas pasākumiem ir atvēlēti vairāk nekā 200 miljoni eiro un šie līdzekļi tiek mērķtiecīgi ieguldīti tajos pasākumos, kuri ir izdiskutēti ar sociālajiem partneriem, ar ekspertiem un par kuriem ir gan politiskā, valdības, gan nepolitiskā līmenī bijusi diskusija. Tātad - ieguldīti mērķtiecīgi.

Šis ir ārkārtīgi dārgs piedāvājums, kas nav izdiskutēts, un īstenībā tas ir pretrunā ar tiem secinājumiem, pie kā mēs esam nonākuši diskusiju rezultātā. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Solījumi ir jāpilda!”) Līdz ar to es noteikti neuzskatu, ka te ir mērķis risināt demogrāfijas jautājumu pēc būtības, bet īstenot tādu ikdienas, rutīnas pasākumu no opozīcijas puses.

Tāpēc, kolēģi, ņemot vērā šos argumentus, aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 56, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Kučinskis, Valainis, Reizniece-Ozola, Dūklavs, Bergmanis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šis likumprojekts šodien jau tika skatīts, bet ne šādā... Mazliet mēs esam to modificējuši šobrīd.

Uzskatām, ka šo pasākumu varētu ieviest ar 2021. gadu.

Ir prieks dzirdēt, ka budžetā, kas ir virs deviņiem miljardiem... Tie solījumi, kas ir jāizpilda šajā budžetā, - tie ir tieši tie, ko Māra Kučinska valdība... veikusi... un ka tas darbs ir jāturpina... Par to ir liels prieks. Bet mēs tomēr arī sadzirdējām to, ka šogad ne, bet no nākamā gada to tā kā varētu darīt. Tāpēc arī šis priekšlikums ir, ka no nākamā gada. Tas nav, ka no šī gada.

Un tas, ko mēs gribam, - mēs gribam sākt šīs diskusijas Saeimas komisijās par to, kā mēs to labāk varam izdarīt. Tas nevar notikt vienā dienā, tam mēs piekrītam, bet diskusijas varam sākt jau tagad.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Sveiki! Jau kārtējo reizi mēs ar ļoti nopietnām sejām runājam par simtiem miljonu eiro.

Un jūs zināt, kas notiek, kad SASKAŅA un ZZS runā no Saeimas tribīnes? Rīga dimd! Un rodas jautājums: kas to Rīgu dimdināja? Aijaijā, trallalā! (Starpsaucieni. Dep. R. Ločmele-Luņova: “Runā pēc būtības, par izskatāmo jautājumu!”) Un, ziniet, tur ir tāds pantiņš: “Tai meitiņai pūru kala, kam trejādi bāleliņ’.” Viens - “Rīgas satiksmē”, viens - “Rīgas ūdenī” un viens - “Rīgas mežos”. (Smiekli.) Beigsim šo skaisto dienu ar smaidu!

Simt divdesmit miljonus nevar mētāt tāpat vien. (Dep. J. Urbanovičs: “Jūs savus solījumus pat izskatīt negribat!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Labi. Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 56, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Kučinskis, Valainis, Reizniece-Ozola, Dūklavs, Bergmanis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Darba likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Šis priekšlikums, kas piedāvā palielināt minimālo algu, varbūt atšķirībā no diviem iepriekšējiem priekšlikumiem dod iespēju budžetā vairot ieņēmumus gan sociālā budžeta sadaļā, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadaļā. Un, kā Zakatistova kungs teica, beigsim šo sēdi uz tādas priecīgas nots un atbalstīsim šo likumprojektu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Šodien jau kārtējā absurdā lieta, ko es dzirdu no šīs tribīnes, īpaši no melu čempioniem.

Es tikai vēlējos pateikt, ka, ja Auguļa kungs būtu pakonsultējies ar sev aizmugurē sēdošo pamatoti bijušo finanšu ministri, tad viņš būtu uzzinājis, ka fiskālā ietekme nav pozitīva, bet ir neitrāla tieši šim konkrētajam punktam. (Starpsauciens.) Un tāpēc... un tāpēc... tie ir Finanšu ministrijas aprēķini. Tāpēc, protams, ka jābalso ir “pret”. Un šobrīd mēs strādājam... tātad jau drīzumā tiks iesniegts 2019. gada budžets (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Runa ir par divdesmito gadu!”), kur arī tā kontekstā mēs runāsim par šo jautājumu... es domāju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet 2020. gada budžets sekos... drīz pēc tam runāsim, līdzko būsim sapratuši, kā varam izpildīt melu čempionu dotos solījumus... runāsim par šiem jautājumiem.

Paldies. Balsojam pret! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 56, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi pulksten 17.00. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Par deputātu Zariņa, Krišāna, Agešina, Tutina un Orlova jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādes gaitu un tā atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Dombrovska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par iecerētajām izmaiņām energoapgādes jomā un tās iespaidu uz dabasgāzes sadales tarifu uz Latvijas patērētājiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 izpaliek.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Kucins, Nikonovs un Ločmale-Luņova iesnieguši jautājumu “Par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis ir saistībā ar to ziņojumu, ko ekonomikas ministrs prezentēja nupat Ministru kabinetā par to, kā viņš domā tālāk rīkoties ar OIK afēru.

Kā jau no tribīnes esmu apsolījis, es palīdzēšu ekonomikas ministram, ja viņš vēlēsies tikt galā ar šo afēru. Arī tad, ja viņš nevēlēsies tikt galā ar šo afēru, es viņam tomēr palīdzēšu to izdarīt. Ar to nāksies tikt galā. Un šie jautājumi ir konkrēti, lai palīdzētu ekonomikas ministram saprast, kas tad viņam būtu jāpajautā saviem ierēdņiem, lai viņš saprastu, kādu plānu viņam gatavojas izstrādāt. Lai tiešām šis plāns būtu tam, kas ir rakstīts gan valdības deklarācijā, gan arī tam, ko svēti un svinīgi ir solījusi “KPV LV”.

Kopīgiem spēkiem mēs to varam paveikt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam - paziņojumam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde tiek sasaukta pēc 15 minūtēm komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Staķim - paziņojumam.

M. Staķis (AP!).

Kolēģi! Atgādinu, ka jau vairākas stundas Sarkanajā zālē mūs pacietīgi gaida Alekseja Navaļnija štāba vadītājs Leonīds Volkovs. Aicinu visus interesentus uzreiz pēc šīs sēdes doties uz Sarkano zāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim - paziņojumam.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Pa ceļam līdz Volkovam... Dzeltenajā zālē notiks grupas dibināšana sadarbībai ar Gruzijas parlamentu. Interesentus lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāram.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Vēl sekundi uzmanības! Nav reģistrējušies: Anda Čakša... neredzu. Marija Golubeva, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte.... nav, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Edgars Rinkēvičs, Mārtiņš Staķis... okay, redzu... un Inese Voika.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 5. sēde
2019. gada 31. janvārī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (50. panta “a” punkts) un Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (56. pants)” (Nr. 207/Lp13) (Dok. Nr. 362, 362A)
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 208/Lp13) (Dok. Nr. 363, 363A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 209/Lp13) (Dok. Nr. 364, 364A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 210/Lp13) (Dok. Nr. 365, 365A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 211/Lp13) (Dok. Nr. 366, 366A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 212/Lp13) (Dok. Nr. 367, 367A)
Par likumprojektu “Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 213/Lp13) (Dok. Nr. 368, 368A)
Par likumprojektu “Grozījums Darba likumā” (Nr. 214/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 381, 381A)
Priekšlikumi	- dep. V. Dombrovskis (par)
	- dep. A. Latkovskis (pret)
Balsojuma rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 215/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 382, 382A)
Priekšlikumi	- dep. Ļ. Švecova (par)
	- dep. M. Bondars (pret)
Balsojuma rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Par likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 216/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 383, 383A)
Priekšlikumi	- dep. R. Ločmele-Luņova (par)
	- dep. K. Feldmans (pret)
Balsojuma rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” (Nr. 217/Lp13) (Dok. Nr. 393)
Par lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas deklarācija par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” (Nr. 35/Lm13) (Dok. Nr. 384)
Priekšlikumi	- dep. N. Kabanovs (pret)
	- dep. R. Kols (par)
Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Gulbinskas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 34/Lm13) (Dok. Nr. 379)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 167/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 255B)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 149/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 370)
Ziņo	- dep. N. Žunna
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 58/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 375)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 59/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 376)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Likumprojekts “Ieroču aprites likums” (Nr. 55/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 377)
Ziņo	- dep. A. Latkovskis
Debates	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
	- dep. V. Agešins
	- dep. I. Rībena
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Krišāns
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Čakša
Paziņojums
	- dep. M. Staķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Debašu turpinājums	- dep. I. Dūrītis
	- dep. A. Judins
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Vitenbergs
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. I. Zariņš
	- dep. M. Bondars
	- dep. R. Kols
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Jurašs
	- dep. J. Strīķe
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 42/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 378)
Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Par darba kārtību
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 30/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 46, 380)
Ziņo	- dep. I. Goldberga
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” (Nr. 217/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 393)
Ziņo	- dep. I. Puga
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas” (Nr. 52/Lm13) (Dok. Nr. 418)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 54/Lm13) (Dok. Nr. 420)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” (Nr. 55/Lm13) (Dok. Nr. 421)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” (Nr. 59/Lm13) (Dok. Nr. 425)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 63/Lm13) (Dok. Nr. 429)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Rinkēviča atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 65/Lm13) (Dok. Nr. 431)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 66/Lm13) (Dok. Nr. 432)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 68/Lm13) (Dok. Nr. 434)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 53/Lm13) (Dok. Nr. 419)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 46/Lm13) (Dok. Nr. 412)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 47/Lm13) (Dok. Nr. 413)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 48/Lm13) (Dok. Nr. 414)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 49/Lm13) (Dok. Nr. 415)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 50/Lm13) (Dok. Nr. 416)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 51/Lm13) (Dok. Nr. 417)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Ārlietu komisijā” (Nr. 56/Lm13) (Dok. Nr. 422)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 57/Lm13) (Dok. Nr. 423)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 58/Lm13) (Dok. Nr. 424)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 60/Lm13) (Dok. Nr. 426)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 61/Lm13) (Dok. Nr. 427)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 62/Lm13) (Dok. Nr. 428)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 64/Lm13) (Dok. Nr. 430)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” (Nr. 67/Lm13) (Dok. Nr. 433)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 69/Lm13) (Dok. Nr. 435)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 70/Lm13) (Dok. Nr. 436)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 71/Lm13) (Dok. Nr. 437)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 72/Lm13) (Dok. Nr. 438)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 73/Lm13) (Dok. Nr. 439)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Auguļa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 74/Lm13) (Dok. Nr. 440)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 75/Lm13) (Dok. Nr. 441)
Lēmuma projekts “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13.Saeimas deputātu Juri Jurašu” (Nr. 36/Lm13) (Dok. Nr. 388)
Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
Debates	- dep. J. Jurašs
	- dep. K. Feldmans
	- dep. L. Ozola
	- dep. A. Judins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. A. Muižniece
	- dep. E. Zālīte-Grosa
	- tieslietu ministrs J. Bordāns
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. J. Rancāns
	- dep. J. Strīķe
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. U. Budriķis
	- dep. S. Riekstiņš
Par darba kārtību
Priekšlikumi (Par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 218/Lp13))	- dep. D. Reizniece-Ozola (par)
	- dep. R. Dzintars (pret)
Priekšlikumi (Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 219/Lp13))	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. A. Zakatistovs (pret)
Priekšlikumi (Par likumprojekta “Grozījums Darba likumā” (Nr. 220/Lp13))	- dep. U. Augulis (par)
	- dep. K. Feldmans (pret)
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, E. Kucina, V. Nikonova un R. Ločmeles-Luņovas jautājumu ekonomikas ministram R. Nemiro “Par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma”” (Nr.12/J13)
Motivācija	- dep. I. Zariņš
Paziņojumi
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. M. Staķis
	- dep. U. Budriķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs

Balsojumi

Datums: 31.01.2019 10:19:54 bal001
Par - 61, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (208/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 31.01.2019 10:28:22 bal002
Par - 35, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (214/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 31.01.2019 10:35:48 bal003
Par - 35, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (215/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 31.01.2019 10:46:27 bal004
Par - 34, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (216/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 31.01.2019 10:58:02 bal005
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Latvijas Republikas Saeimas deklarācija par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no ... (35/Lm13)

Datums: 31.01.2019 10:59:28 bal006
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Guntas Gulbinskas atbrīvošanu no tiesneša amata (34/Lm13)

Datums: 31.01.2019 11:01:11 bal007
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā (167/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.01.2019 11:02:39 bal008
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (149/Lp13), 2.lasījums

Datums: 31.01.2019 11:05:00 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (58/Lp13), 2.lasījums

Datums: 31.01.2019 11:06:56 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (59/Lp13), 2.lasījums

Datums: 31.01.2019 11:43:47 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 31.01.2019 13:24:00 bal012
Par - 51, pret - 37, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Ieroču aprites likums (55/Lp13), 2.lasījums

Datums: 31.01.2019 13:34:05 bal013
Par - 72, pret - 9, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Ieroču aprites likums (55/Lp13), 2.lasījums

Datums: 31.01.2019 13:36:36 bal014
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (42/Lp13), 2.lasījums

Datums: 31.01.2019 13:45:39 bal015
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 31.01.2019 14:50:38 bal016
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (30/Lp13), 1.lasījums

Datums: 31.01.2019 14:53:33 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā (217/Lp13), 1.lasījums

Datums: 31.01.2019 14:53:57 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā (217/Lp13), 1.lasījums

Datums: 31.01.2019 14:55:04 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (52/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:55:34 bal020
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (54/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:56:04 bal021
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (55/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:56:34 bal022
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (59/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:57:02 bal023
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (63/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:57:28 bal024
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Rinkēviča atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (65/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:57:54 bal025
Par - 88, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (66/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:58:20 bal026
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (68/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:58:46 bal027
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Anitas Muižnieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (53/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:59:11 bal028
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (46/Lm13)

Datums: 31.01.2019 14:59:46 bal029
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Butāna ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (47/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:00:12 bal030
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (48/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:00:37 bal031
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (49/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:01:04 bal032
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (50/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:01:29 bal033
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (51/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:01:52 bal034
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Ārlietu komisijā (56/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:02:16 bal035
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (57/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:02:46 bal036
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (58/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:03:13 bal037
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Alda Adamoviča ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (60/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:03:41 bal038
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (61/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:04:06 bal039
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (62/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:04:30 bal040
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (64/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:04:55 bal041
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (67/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:05:20 bal042
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (69/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:05:45 bal043
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (70/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:06:11 bal044
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Daces Bluķes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (71/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:06:37 bal045
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (72/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:07:06 bal046
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Mārtiņa Šteina ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (73/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:07:30 bal047
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ulda Auguļa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (74/Lm13)

Datums: 31.01.2019 15:07:54 bal048
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (75/Lm13)

Datums: 31.01.2019 16:18:59 bal049
Par - 73, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13.Saeimas deputātu Juri Jurašu (36/Lm13)

Datums: 31.01.2019 16:25:44 bal050
Par - 33, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (218/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 31.01.2019 16:28:42 bal051
Par - 33, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (219/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 31.01.2019 16:31:03 bal052
Par - 33, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Darba likumā (220/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Iepriekšējās deputātu klātbūtnes reģistrācijas:
Datums: 31.01.2019 11:43:47 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 31.01.2019 13:45:39 bal015
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

 

Datums: 31.01.2019 16:33:48 bal053
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija