Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2019. gada 17. janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 17. janvāra sēdi.
Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Baibas Volfas-Riekstiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Pieprasījumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema, Didža Šmita, Ivetas Benhenas-Bēkenas, Ērika Pucena, Jāņa Vitenberga, Janīnas Kursītes un Ralfa Nemiro pieprasījumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Ārlietu ministrijas rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija ierosina sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Un deputāti Gobzems, Sprūde, Benhena-Bēkena, Vitenbergs, Šmits, Pucens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Kolēģi, mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 42, atturas - 7. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Deputāti Gobzems, Dūklavs, Krauze, Stepaņenko un Sprūde lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Nu jau vairāk nekā gadu skatos televizoru, lasu portālus. Un kā jūs domājat - kas tur ir? (Starpsauciens: “Bondars!”) Tur ir, ka valstī viss taču ir super! Nodokļu politika rullē! Reforma bijusi uz pieci!
Un te - Zaļo un Zemnieku savienība paraksta šo papīru, ka PVN mums ir jāsamazina. Nu tad nāciet, draugi, šeit, tribīnē, un pastāstiet, ka nav viss tik forši tajā reformā bijis! Aizmirsāt gaļu, olas bez čaumalām... un vēl kaut ko aizmirsāt...
Ziniet, mēnesi es esmu vadījis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Šī nav vienīgā nozare, kura ir vērsusies pie manis un teikusi: “Mums ir milzīga ēnu ekonomika. Samazināsim PVN - un kas? Palielināsies ieņēmumi valsts budžetā!”
Klau! Ziniet, kā darām? Darām tā - drīz būs jauna valdība, atstājam šo jautājumu jaunajai valdībai! Budžeta paketē to visu izskatīsim, un miers mājās! Ko te plosīties šodien? Ko mēs velti laiku tērēsim? Ko mēs velti ēteru piesārņosim?
Paldies par uzmanību! Aicinu balsot “pret”.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, vai jūs patiešām runāsiet “par”? Es atvainojos! Jā, “par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. Šeit bija neskaidrības ar tablo. Es atvainojos.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (KPV LV).
Labrīt! Galvenais likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgus konkurences noteikumus vietējiem pārtikas ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas apjomu, kas ir saražots šeit uz vietas, un vienlaikus mazinātu nodokļu slogu sociāli mazāk nodrošinātajām sabiedrības grupām.
2018. gada 1. janvārī tika ieviesta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā - piecu procentu - likme dārzeņiem, augļiem un ogām. Un šis lēmums pilnībā attaisnojās.
Pirmkārt, ir izdevies sasniegt vidējā atalgojuma pieaugumu nozarē - aptuveni astoņus procentus. Otrkārt, ir palielinājies pārdošanas un eksporta apjoms. Un galvenokārt PVN ieņēmumi valsts budžetā, kā es to saprotu, ir auguši.
Tas pierāda, ka sākotnēji aprēķinā iekļautais ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājums ticis aprēķināts krietni mazāks, nekā izrādījies īstenībā. Tas arī nozīmē, ka, rēķinot iespējamo sākotnējo fiskāli negatīvo efektu, ir rēķināts vienkārši pēc tabulas, neņemot vērā to, kā ekonomika attīstīsies, bet ņemot vērā tikai matemātisku aprēķinu, ka būs mazāka likme un mēs mazāk iekasēsim nodokli.
Un zināšanai - PVN likme pārtikai Īrijā ir nulles procentu, Maltā - nulle procentu, Nīderlandē - nulle procentu, Vācijā - septiņi procenti, Francijā - 5,5 procenti, Itālijā - pieci procenti, Luksemburgā - trīs procenti, Spānijā - četri procenti.
PVN atcelšana pārtikai ir rūpēšanās par sabiedrības nabadzīgāko slāni. Un šis jautājums ir jāskata steidzami, nevis jāgaida vēl neizveidotas un, ļoti iespējams, arī neizveidojamas valdības kontekstā.
Šī jautājuma iekļaušana darba kārtībā turklāt nav nekādā pretrunā ar topošās Kariņa-Āboltiņas valdības deklarācijas projektu. Līdz ar to faktiski tie deputāti, kas, tāpat kā Mārtiņš Bondars, aicina neatbalstīt šo jautājumu, aicina arī neatbalstīt mazāk nodrošināto sabiedrības slāni, aicina neatbalstīt lētāku pārtiku, aicina neatbalstīt vietējos ražotājus un mūsu vietējos cilvēkus, bet tas ir saprotams. Tas ir saprotams, jo acīmredzot šāda vēlme atbalstīt mūsu cilvēkus varētu nebūt ne Bondaram, ne topošajai valdībai.
Tāpēc es aicinu atbalstīt samazināto PVN likmi pārtikai un šo likumprojektu iekļaut gan darba kārtībā, gan arī virzīt tālāk izskatīšanai komisijā, par tehniskajām detaļām strīdoties jau attiecīgi komisijas iekšienē.
Paldies. Atbalstiet, lūdzu!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 45, atturas - 5. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Darba kārtībā - jautājums par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 5. februāra līdz 7. februārim. Kolēģi, par šī atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 5. februāra līdz 7. februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Paldies. Lēmums pieņemts.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 16. un 17. janvārī.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Klementjeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16. un 17. janvārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Elīnas Leitānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 8. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Elīnas Leitānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Elīnu Leitāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Elīnas Leitānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Baibas Volfas-Riekstiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 15. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Baibas Volfas-Riekstiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Baibu Volfu‑Riekstiņu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baibas Volfas‑Riekstiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana.
Pieprasījumu komisijas atzinums.
Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema, Didža Šmita, Ivetas Benhenas-Bēkenas, Ērika Pucena, Jāņa Vitenberga, Janīnas Kursītes un Ralfa Nemiro pieprasījums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Ārlietu ministrijas rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa.
L. Liepiņa (KPV LV).
Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisijas uzdevums nav kādu sodīt, bet gan ļaut deputātiem izjautāt premjerministru un/vai nozares ministrus par svarīgiem jautājumiem. Ņemot vērā intensitāti, ar kādu pieprasījumi ir iesniegti šajā sasaukumā un ar kādu deputāti ir strādājuši... tas nozīmē, ka ir jautājumi. Un ir tikai normāli uz tiem saņemt atbildes. Patiesi ceru, ka šīs komisijas darbs netiks ierobežots ar koalīcijas līgumu vai kā citādi.
Vakar Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu pieprasījumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Ārlietu ministrijas rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā”. Uz šo pieprasījumu komisija saņēma rakstveida atbildi no ministrijas, turklāt arī komisijas sēdē mēs uzklausījām un iztaujājām Rinkēviča kungu. Man jāatzīst, ka šī pieprasījuma tapšanas pamatā bija nepietiekama informācija no Ārlietu ministrijas par minētajiem paktiem, par ANO procedūrām, kā arī par skaidrojumu - balsojumā atturēties.
Ārlietu ministrija uzskata, ka, atturoties balsojumā par migrācijas... par ANO migrācijas kompaktu, likumdevēja griba ir respektēta pilnībā. Šis process jautājumā par minētajiem paktiem nav noslēdzies, un Kola kungs minēja, ka šis darbs turpināsies Saeimas Ārlietu komisijā. Kola kungs arī izstāstīja par komunikācijas procesu, kāds starp Ārlietu ministriju un Saeimas Ārlietu komisiju ir noticis abu minēto paktu sakarā. Pieprasījumu komisijas deputāti saņēma Rinkēviča kunga solījumu, ka komunikācija un skaidrojošais process tikšot uzlabots.
Uzklausījusi pieprasījuma iesniedzējus un Ārlietu ministriju, Pieprasījumu komisija balsoja ar vienu balsi “pret”, četrām... ar vienu balsi “par”, četrām balsīm “pret”, sešiem atturoties un vienam deputātam nebalsojot, un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.
I. Benhena-Bēkena (KPV LV).
Labrīt! Es biju viena no pieprasījuma parakstītājiem, tāpēc uzskatu, ka mans pienākums ir paskaidrot savu nostāju.
6. decembrī tika nolemts nepievienoties ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam. Tā arī tika izdarīts - Latvijas pārstāvis nepiedalījās migrācijas kompakta pieņemšanas sanāksmē Marrākešā, tāds arī ir... bija lēmuma mērķis. Pieprasījuma mērķis bija skaidrot Latvijas pārstāvja ANO rīcību saistībā ar 2018. gada 19. decembra balsojumu par ANO bēgļu kompaktu, kas ir cits dokuments, bet pēc būtības satur līdzīgu ideju. Bažas raisīja tas, ka tiek ignorēts pieņemtais lēmums par iepriekšējo ANO migrācijas paktu. Izvērtējot ministra Edgara Rinkēviča skaidrojumus par kārtību un saistībām, kā arī praktiskajām darbībām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju pieņemšanas procesos, nācās secināt, ka nav nodrošināta pilnvērtīga komunikācija starp Ārlietu ministriju un Saeimas Ārlietu komisiju, kur būtu plašāk skaidrojami gan lēmumi, gan to praktiskie aspekti un nozīme. Šobrīd nav pamata tālāk skatīt šo pieprasījumu. Visdrīzāk būtu jādomā par komunikācijas pilnveidi un skaidrojumiem, lai mazinātu neuzticību un trauksmi saistībā ar Ārlietu ministrijas darbu un valsts interešu pārstāvību starptautiskajās organizācijās. Ja iesaistītās puses izdarīs secinājumus un pilnveidos sadarbību, tad šis pieprasījums būs sasniedzis savu mērķi un nebūs jāuzklausa ministra skaidrojumi Saeimas sēdē. Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.
V. A. Tērauda (AP!).
Labrīt, kolēģi! Es aicinu noraidīt šo pieprasījumu. Pieprasījuma pamatā ir pārmetums, ka Ārlietu ministrija it kā neesot darījusi to, ko Saeima vēlējusies migrācijas pakta sakarā. Es domāju, Pieprasījumu komisijas deputāti paši atzīst, ka Ārlietu ministrija tomēr ir ievērojusi Saeimas gribu.
Otrs pārmetums ir par komunikāciju, un patiesi, komunikāciju vienmēr ir jēga uzlabot. Tajā pašā laikā Ārlietu ministrijai nav un nevar būt pienākums no simtiem dokumentu, rezolūciju un projektu, kas plūst ANO sistēmā, pašai izdibināt, kurš dokuments ir aizķēris kura deputāta uzmanību. Šī ir deputātu iniciatīva komunikācijā ar Ārlietu ministriju - interesēties par jautājumiem, par kuriem deputāti to vēlas darīt.
Es aicinu noraidīt šo pieprasījumu, uzticoties mūsu ārlietu dienesta spējām pārstāvēt Latviju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Par ko tad ir šis deputātu pieprasījums? Vienkāršosim situāciju. Iedomāsimies, ka jūs kā dzīvokļa īpašnieks savā vietā esat pilnvarojis mājas dzīvokļu kopīpašnieku sapulcē kādu pilnvarnieku pārstāvēt jūsu intereses. Kopsapulces vienīgais darba kārtības jautājums ir lēmums par to, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem turpmāk ir jāatslēdz durvis un jātur tās vaļā visu diennakti. Jūs pasakāt savam pilnvarniekam, ka nedrīkst atbalstīt šo lēmumu jūsu vietā. Pilnvarnieks atnāk uz kopsapulci un skatās: Anniņa nobalso “par”, Pēterītis nobalso “par”, Visvaldis no 12. stāva nobalso “pret”. Pilnvarniekam šķiet, ka Visvaldis rīkojas pareizi, bet Anniņa un Pēterītis - nepareizi. Tāpēc viņš vienkārši nenobalso par šo lēmumu un jūsu intereses nepārstāv pienācīgā kārtā, bet pasaka: “Nu ko jūs uztraucaties? Tās durvis tāpat nestāvēs vaļā, atslēgu jums neviens nost neņems!”
Konkrēti šis pieprasījums ir par to, ka Saeima tomēr nevar uzticēties ministra darbam, jo ir pārāk daudz argumentu, kas norāda uz ministra vēlmi rīkoties pretēji Saeimas lēmumam, un šāda attieksme ir īpaši svarīga turpmākajos lēmumos par migrāciju.
Kā jūs visi atceraties, pērn 6. decembrī Saeima nobalsoja par aicinājumu valdībai neatbalstīt ANO migrācijas paktu, un šī bija ārkārtēja situācija, kad likumdevējvara iejaucās izpildvaras darbā un valdībai, it īpaši Ārlietu ministrijai, bija jāseko tam līdzi ar lielu rūpību. Pēc debatēm, kurās Saeimas lēmuma projekta iesniedzēji izteica nepārprotamu ANO migrācijas pakta noraidījumu, Saeima ar balsu vairākumu izteica aicinājumu šādu paktu neatbalstīt, minot vairākus argumentus. Bet kas notika tālāk? Ministra kungs sāka meklēt jebkuru veidu, kādā “saglabāt seju”, jo Saeimas lēmums bija pretējs tam, ko publiski pauda pats ministrs un viņa biroja vadītājs. Nu, un tad sākās! Uz Marrākešu mūsu pārstāvis neaizbrauca, bet... Par to, kas... un kā notiks balsojums par šo paktu, - arī tas tikai tā, starp citu, tika izmests komisijas sēdē.
Latvija atturēsies? Kāpēc? Tāpēc, ka mēs tā nointerpretējām jūsu lēmumu. Ak, jūs nelaužat dusmās krēslus? Nekliedzat? Nu, tas nozīmē, ka jūs īpaši arī nepretojaties.
“Nu, kāpēc mums šķita, ka varam nebalsot “pret”,” domā Ārlietu ministrija, “bet gan atturēties balsojumā par ANO paktu? Nu, redziet, arī Saeimas debatēs 6. decembrī izskanēja neviennozīmīgi viedokļi. Un arī ManaBalss.lv vāca parakstus gan “par”, gan “pret”. Tāpēc mēs uzskatīsim, ka šis viedoklis un šis Saeimas lēmums ir absolūti neviennozīmīgs.”
Godātie kolēģi! Ja mēs ļaujam šādā veidā interpretēt Saeimas lēmumus, tad palūkosimies uz situāciju, ka arī Saeimas vairākuma pieņemtus likumus vai arī, teiksim, to pašu lēmumu par valdības apstiprināšanu, kurš mums droši vien drīzumā būs jāpieņem, visi varētu uztvert tikpat neviennozīmīgi! Bija debates gan “par”, gan “pret”. Bija arī neviennozīmīga sabiedrības attieksme. Nu tad valdība mums strādās tikai trīs dienas nedēļā...
Saeimas lēmums, kolēģi, nav instrukcija un nav Ministru kabineta rīkojums ar precīzu darba kārtību... kārtību, kādā rīkoties. Saeimas lēmums izteica nepārprotamu likumdevēja nostāju pret ANO kompaktu, un tas ministram attiecīgi bija jāpilda.
Par to, kādi balsojumi stāv priekšā un kurā brīdī Latvijai būs jāizsakās šī pakta sakarā, bija jāzina ārlietu ministram un par to bija jāinformē Saeima, atskaitoties par savu darbu un ziņojot par plānotajām darbībām. Nav pieļaujama situācija, ka garāmejot tiek izmests: “Nu jā, mēs šodien tā kā atturēsimies balsojumā par šo paktu. Un nobalsosim arī par bēgļu kompaktu... Bet mēs paši zinām, kā labāk, tāpēc vienkārši nejaucieties mūsu darbā.”
Kolēģi! No 6. decembra līdz 19. decembrim, kad notika šis balsojums, ministram bija pietiekami laika, lai noformulētu Latvijas oficiālo pozīciju, balstoties uz Saeimas lēmumu. Jo ir svarīga ne tikai Latvijas pozīcija 19. decembra balsojumā (pateicoties ministram, tā bija nekāda), svarīgi ir arī turpināt uzstājīgā iebildēja jeb persistent objector pozīciju, kas neļautu attiecībā uz Latviju piemērot tās saistības, kuras Latvija nav uzņēmusies.
Ārlietu ministrija pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas nav vērsusies pie Ministru kabineta un, kā es saprotu, nav arī saņēmusi Ministru kabineta pilnvarojumu rīkoties. Un tādēļ izpaliek Latvijas oficiālā pozīcija šajā jautājumā, lai gan tā ir ļoti svarīga tieši sakarā ar nākotnes saistībām migrācijas jomā.
Vai tika ievērota Ministru kabineta noteikumos Nr. 107 paredzētā procedūra Latvijas nacionālās pozīcijas formulēšanas aktualizēšanai? Tas mums nav zināms.
Ir tik daudz šķēpu lauzts par to, vai šis pakts ir vai nav juridiski saistošs. Bet, ja tas satur dalībvalstu apņemšanos un izpildes mehānismu, paražu tiesību jomā tas būs instruments turpmāko saistību veidošanai. Un Latvijas kā uzstājīgā iebildēja pozīcijas iztrūkums šajā jautājumā var novest pie situācijas, ka dažādās no pakta izrietošās saistības būs nākotnē piemērojamas arī Latvijai.
Kolēģi, mēs varam iztēloties situāciju, kurā Latvijas pārstāvim Eiropas Cilvēktiesību tiesā būs jāaizstāv Latvijas intereses un juridiski jāpamato, kāpēc Latvija nav vēlējusies saistīt savu ceļu ar ANO migrācijas paktu. Un kā tad šis pārstāvis šīs intereses aizstāvēs? Kādas būs viņa izredzes pārliecināt Eiropas Cilvēktiesību tiesu par to, ka Latvija tomēr nav vēlējusies pievienoties šim paktam? Jo Latvijas pārstāvja teiktais pirms balsojuma bija tikai vien: “Pamatojoties uz parlamenta lēmumu, es balsojumā atturos.” Un tas ir arī viss.
Praksē pastāv vairāki Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, kuros tā piemērojusi starptautisku līgumu, kuram valsts nekad nav pievienojusies, un nosaka to, ka valstij šis līgums tomēr ir juridiski saistošs, jo atturēšanās starptautisko tiesību izpratnē nav iebilšana. Tāds bija, piemēram, 2008. gada 12. novembra Lielās palātas spriedums lietā “Demirs un Baikara pret Turciju”. Vissvarīgākā ANO Starptautiskās tiesas lieta jautājumā par starptautisko paražu tiesībām un uzstājīgo iebildēju ir 1951. gada zvejniecības lieta starp Apvienoto Karalisti un Norvēģiju. ANO Starptautiskā tiesa noteica, ka 10 jūdžu noteikums Norvēģijai tomēr nav piemērojams, jo Norvēģija kā uzstājīgais iebildējs konsekventi atteicās to piemērot. Tikai tāpēc ANO Starptautiskā tiesa nolēma, ka šī paraža Norvēģijai tomēr nav saistoša.
Un, kolēģi, atgriežoties pie komisijas sēdes vakar, vēl vairāk nepieņemami ir tas, ka ministrs joprojām, manuprāt, praktizē selektīvās redzes pieeju. Pēc Saeimas lēmuma arī valdības mājā sākās viedokļu apmaiņa saistībā ar ministra balsojumu ANO un Saeimas lēmuma interpretāciju. Tieslietu ministrija uzrakstīja viedokļu vēstuli, kurā rekomendēja tālākās rīcības plānu saistībā ar Saeimas lēmumu un ieteica pareizo veidu, kādā būtu interpretējams Saeimas lēmums. Tas bija jātulko atbilstoši tā mērķim un būtībai, nevis formāli pievēršot uzmanību tikai atsevišķiem tajā ietvertajiem vārdiem. Tomēr ministrs šajā garajā vēstulē, kas bija sūtīta 11. janvārī, atrada un izrāva no konteksta vienu frāzi, kas, viņaprāt, attaisnoja ministra rīcību, noklusējot visu pārējo, kas bija iekļauts šajā vēstulē.
Kolēģi, es saprotu, ka jaunās valdības veidošanas jūtīs varbūt jūs daži esat nedaudz aizrāvušies, taču ļaujiet man jums atgādināt: ja ministrs ir nevīžīgi izturējies pret jūsu viedokli pirms valdības apstiprināšanas, viņš būs tikpat nedzirdīgs pret jūsu pausto arī pēc balsojuma par valdību.
Ja jūs uzskatāt, ka ministram savā darbā tomēr kaut kas būtu jāmaina un sava attieksme pret Saeimu kā augstāko lēmējvaru valstī būtu arī jāpārskata, tad šodien, kolēģi, šis pieprasījums, manuprāt, būtu jāatbalsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, Liepiņas kundze? (Dep. L. Liepiņa: “Nē!”) Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema, Didža Šmita, Ivetas Benhenas-Bēkenas, Ērika Pucena, Jāņa Vitenberga, Janīnas Kursītes, Ralfa Nemiro pieprasījumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Ārlietu ministrijas rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 52, atturas - 26. Līdz ar to pieprasījums ir noraidīts.
Darba kārtībā - Ministru kabineta locekļu atbildes uz deputātu pieprasījumiem.
Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 16. novembra spriedumu lietā Nr. 2016-16-01”.
Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (finanšu ministre).
Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Lai neatkārtotos un neklāstītu visu, ko es jau teicu pagājušajā nedēļā, tikai īsi vēlos uzsvērt, ka laikā, kad Finanšu ministrija iekļāva šo darba uzdevumu savā rīcības plānā un strādāja pie likumprojekta un likuma grozījumiem, lai faktiski reaģētu uz diviem Satversmes tiesas lēmumiem 2017. gada nogalē, tā ievēroja šādus principus: mēs gribam saglabāt solidaritātes nodokli; izmaiņām ir jābūt iespējami minimālām, jo bijām solījuši nodokļu politikas nemainību; izmaiņām ir jābūt tādām, kas skar iespējami mazāku nodokļu maksātāju loku; ir jābūt iespējami vienkāršai nodokļa administrēšanai un izmaiņas nedrīkst negatīvi ietekmēt valsts budžetu.
Protams, strādājot pie šiem principiem, jebkurā gadījumā pats svarīgākais bija izpildīt Satversmes tiesas lēmumu un darīt to profesionāli, pamatojoties uz analīzes datiem. Tādēļ, protams, procesā mēs ņēmām vērā aktuālo informāciju par 2017. gada maksātāju statistiku, gaidījām Labklājības ministrijas noteiktos jaunos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus, lai varētu prognozēt, cik liels būs solidaritātes nodokļa maksātāju loks un cik lielu cilvēku skaitu skars šīs izmaiņas, konsultējāmies ar Valsts ieņēmumu dienestu kā administrētāju un visbeidzot arī ar sociālajiem partneriem, pirms šis likumprojekts nonāca Saeimā.
Pēc būtības, kā jau es teicu, izmaiņas, ko valdība piedāvāja, nebija lielas, nebija plašas. Un tas bija darīts ar nolūku, lai nebūtu atkal jāatjauno tās plašās debates un diskusijas, un konceptuālās sarunas par to, kādam šim nodoklim ir jābūt; tas tika veikts jau 2017. gadā. Un es vēlos tiešām pateikties Saeimas deputātiem par to, ka jūs esat nobalsojuši par solidaritātes nodokļa saglabāšanu, jo tas ir viens no būtiskiem - ne vienīgais! - nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem un progresīvas nodokļu politikas pasākumiem.
Nodokļu reformas laikā ir ļoti daudz izdarīts nevienlīdzības mazināšanai, bet ļoti daudz vēl ir jādara. Es domāju, jūs paši arī to zināt. Un tas, kas, manuprāt, ir svarīgi, kad mēs runājam par nevienlīdzības mazināšanu, - pirmām kārtām ir jāsaprot, ka nodokļu politika nav vienīgais instruments. Tās resursi ir ierobežoti. Un, ja domā par nodokļu politiku, - arī tur, jāsaka, tas pasākumu klāsts, kā var samazināt nevienlīdzību, nav tik plašs. Tāpēc es arī aicinu jauno valdību, domājot par kādiem pasākumiem, tomēr paturēt prātā, ka solidaritātes nodoklis ir viens no nedaudzajiem, bet ļoti svarīgajiem nevienlīdzības mazināšanas instrumentiem.
Un visbeidzot - vēlējums. Pieredze rāda, ka ikkatra izmaiņa, katra reforma - lielāka vai mazāka - prasa milzu darbu, milzu pacietību, spēju sadarboties citam ar citu un to darīt ar cieņu. Un to es arī novēlu! Ja jums izdosies izveidot valdību un citam ar citu sadarboties kā vienai komandai, tad arī jums nākamajos četros gadus izdosies izdarīt vismaz dažas lielākas vai mazākas lietas un Latvijai kopumā sasniegt mērķus, par kuriem citi vēl tikai domā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministrei.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Labdien, cienījamie kolēģi! ...Te ir gaisma?... (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.) Jā. Nu, labi.
Es vakar tviterī saņēmu uzaicinājumu, ka Saeimas deputātu debatēm un komunikācijai vajadzētu uzlaboties. Un bija ierosinājums, ka uzrunas vajadzētu sākt ar tēzi “Mani mazie susuriņi”; ka tas varētu padarīt mūsu debates tādas mīļākas un labākas. Taču, es domāju, tas nevar mūs novērst un glābt no tā satura, kas šodien ir nododams finanšu ministrei par viņas vilcināšanos ieviest Satversmes tiesas spriedumu.
Satversmes tiesa 2017. gadā noraidīja pieteicēju prasību ļoti daudzos punktos un atzina šī likuma neatbilstību tikai vienam Satversmes pantam. Vienam pantam! Un Satversmes tiesa saprata, ka, lai veiktu nodokļu izmaiņas, ir vajadzīgs saprātīgs laika posms. Taču izskatās, ka Finanšu ministrija to bija sapratusi pa savam un novilcināja šī likuma ieviešanu, cik vien ilgi iespējams. Turklāt Satversmes tiesa atzina šī likuma neatbilstību tieši Satversmes sadaļai “Cilvēka pamattiesības”.
Varbūt šis pieprasījums arī nebūtu tapis un mēs strādātu kopā, kā mēs to arī darījām pie šīs kļūdas labošanas, ja tas nebūtu pēdējais piliens un vadzis nelūztu. Jo tas vadzis ir tas, uz kura karājas visa šī ZZS veiktā nodokļu reforma, kura diemžēl nav sasniegusi mērķi - mazināt nevienlīdzību. Un, iespējams, mēs arī nebūtu iesnieguši šo pieprasījumu, ja finanšu ministre būtu atzinusi savu kļūdu. Taču ir noticis pretējais. Un droši vien tas sauklis par labo darbu čempioniem jums ir pielipis uz ilgu laiku.
Tā mēs nevaram turpināt. Politiķi nedrīkst nonākt pašapmānā, jo tas ir bīstami ne tikai pašai partijai, kā mēs redzam ar Zaļo un Zemnieku savienības rezultātiem pēc vēlēšanām, bet arī visai sabiedrībai.
Pieprasījums - tā ir īpaša forma. Tas paredz ne tikai uzklausīt, bet arī pēc tam prasīt demisiju. Manā skatījumā, finanšu ministre to būtu pelnījusi... un saņems šo atvaļinājumu no ministres posteņa, es ceru, līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu.
Paldies, mani mazie susuriņi! Es ceru, ka mēs strādāsim, atzīsim savas kļūdas un savlaicīgi tās labosim. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. A. Kaimiņš: “Nu, susuriņ!”)
V. Valainis (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Es par pieprasījuma jēgu un būtību vēlreiz vēršos pie iesniedzējiem - tomēr vajadzētu izlasīt to, ko jūs sakāt par šo Satversmes tiesas spriedumu. Šis uzdevums nebija Danai Reizniecei-Ozolai. Šis uzdevums bija Saeimas deputātiem, tai skaitā arī jums (Starpsaucieni: “Tas bija jums!”; “Mums - nē!”), labot šīs kļūdas, un Saeima nevienā brīdī, tai skaitā arī jūs, nenāca ar priekšlikumu Finanšu ministrijai kaut ko darīt šajā lietā. Finanšu ministrija un finanšu ministre nāca ar priekšlikumu, iesniedza un virzīja, un šis jautājums tika atrisināts decembra beigās.
Tāpat ir arī citi Satversmes tiesas spriedumi, kas tiek uzdoti likumdevējam, tas ir, Saeimai, piemēram, par dalītā īpašuma procentiem... tas nav jautājums tieslietu ministram. Tas ir jautājums Saeimai, kas tai jārisina pašai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Ministres kundze! Cienītā kolēģe! (Dep. A. Kaimiņš: “Susuriņ!”) Cienītā Dana Reizniece-Ozola! Es zinu, ka jūs vēlējāties, lai solidaritātes nodoklis ir tas, kurš ieraksta jūsu vārdu un uzvārdu kā sinonīmu vārdam “Žanna d’Arka”. Nesanāk! Nesanāk! Es saprotu. Plēsāt blūzīti 45 dienas - es cīnos par nevienlīdzības mazināšanu Latvijā! Par nodokļu sistēmu! Par visu to tālāk!
Man jums jāsaka godīgi - man nav žēl atzīt, ka jūs esat bijusi veiksmīga. Man pat nebūtu žēl nerakstīt pieprasījumu, vai, precīzāk sakot, es nerakstītu pieprasījumu, ja jums būtu bijuši labi nodomi, bet nesanāk. Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr. Jūs, ministres kundze, 45 dienas esat darījusi to, ko varētu uzrakstīt nevis pretim vārdam “Žanna d’Arka”, bet - “uzprasījāties”. Kā tipiskāko piemēru... (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Es gribēju atsaukt...”) Un saprotiet, redziet... kā jūs uzprasījāties? Plēšot blūzīti, stāstot, ka jūs esat vienīgā, kura cīnās pret nevienlīdzību, stāstot, ka jūs glābjat nodokļu sistēmu. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Tāpēc, ka tu gribēji atcelt solidaritātes nodokli pavisam!”) Tā īsti nebija! Tā īsti nebija! Tā īsti nebija! Un nebija tāpēc... šis pieprasījums to parāda, ka gadu nekas netika darīts vai, precīzāk sakot, pusgadu nekas netika darīts. Jūsu vadībā!
Tur nevajadzēja, Valaiņa kungs, Saeimas uzdevumu. Tur nevajadzēja neko. Tur vienkārši vajadzēja darīt to, ko tiesa bija norādījusi, kas nav pareizi. Par nožēlu! Par nožēlu! Nu ko darīt? Un tad nākt šeit un stāstīt visas tās pasakas? Es atvainojos, priekš kam?
Ziniet, par nevienlīdzības mazināšanu... ja jau jūs tik daudz šorīt pavadījāt laiku... Par kādu nevienlīdzības mazināšanu mēs runājam? Iespēju vai iznākumu? Mūsdienu pasaulē ir nenormāli grūti mazināt nevienlīdzību iznākuma pusē. Iespēju pusē ir jāmazina. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē vienu lietu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir jādod zināšanas, ir jādod iespēja saņemt medicīnisko palīdzību, nevis jāpieņem tādi nodokļu likumi, kuri samazina ieņēmumus valsts budžetā, kuri samazina potenciālu, kuri faktiski - faktiski! - samazina to iespēju, ka mēs varētu tagad palīdzēt tiem cilvēkiem, kam ir vismazāk. Tāda ir nevienlīdzības mazināšana jūsu izpratnē. Es saprotu. Es saprotu, ka jūs gribat būt sociāldemokrāti - jaunie sociāldemokrāti. Niša ir aizņemta. Te ir sociāldemokrāti! Vieni ir nosaukuši sevi par zaļajiem sociāldemokrātiem...
Un jūs tagad bruģējat ceļu jaunajiem sociāldemokrātiem. Un lai jums izdodas! Veiksmi!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai finanšu ministrei ir kas piebilstams? Nē. Līdz ar to jautājumu uzskatām par izskatītu.
Darba kārtībā - veselības ministres Andas Čakšas atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par veselības ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1. janvāra”.
Vārds veselības ministrei Andai Čakšai.
A. Čakša (veselības ministre).
Labrīt! Labrīt, cienījamie kolēģi! Man jāsaka jums ļoti liels paldies. Paldies - par ko? Par to uzmanību, kas pievērsta veselības aprūpei. To šī joma nav baudījusi daudzus gadus. Un diemžēl šie 20 gadi ļoti labi atainojas situācijā, kādā mēs katrs esam, kad mums ir nepieciešama ārsta palīdzība vai nepieciešams kāds medikaments vai izmeklējums. Un jautājums bija - kā tikt no šīs situācijas ārā, ja 20 gadus nav bijis atbilstoša finansējuma, lai ārsti un māsas varētu cieņpilni strādāt un lai pacienti cieņpilni varētu saņemt ārstēšanu brīdī, kad tas ir nepieciešams.
Manā skatījumā, Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, patiesībā jau ir tikai pirmais solis, kājas ielikšana durvīs, lai veselības aprūpes finansēšana nebūtu pēc pārpalikuma principa, bet iegūtu stabilu, pārskatāmu finansējumu un lai tie iedzīvotāji, kuriem tanī brīdī tas ir nepieciešams, varētu saņemt ārstēšanas pakalpojumus.
Jā. Tas, ka tehniski no 2019. gada 1. janvāra savu statusu iedzīvotāji nevarēja ieraudzīt... Es uzņemos atbildību, ka tehniski šī situācija nebija atrisināta uz 1. janvāri. Es varu teikt, ka šodien, iespējams, jau pat vakarā pilnīgi visi reģistri būs saslēgti un dos ļoti skaidras atbildes par to, kādā veidā kurš iedzīvotājs ir iesaistīts sistēmā. Darbs pie šīs sistēmas izveides ir bijis ļoti smags, un šī problēma ir ļoti grūti risināma, bet man jāsaka liels paldies visiem tiem, kas šajā darbā ir bijuši iesaistīti. Un te es runāju ne tikai par IT speciālistiem, bet arī par pilnīgi visām ministrijām un iestādēm, kas ir devušas savus datus no reģistriem, lai varētu tapt šī lielā platforma, kāda līdz šim Latvijā nav bijusi.
Viens no jautājumiem ir par to, cik no tiem, kas ir brīvprātīgajā režīmā, jau ir veikuši iemaksas... Un tajā dienā, 2. janvārī, kad es biju Pieprasījumu komisijas sēdē... tās vienas dienas laikā 1000 iedzīvotāju veica iemaksas, apzinoties atbildību par savu veselību. Tas, man liekas, ir ļoti svarīgs rādītājs, jo ar šo likumu mēs parādām, ka rūpes par veselību ir arī mūsu katra paša atbildība.
Jā, 1. janvārī nesāka strādāt šis tehniskais risinājums, bet... Iespējams, ka tagad ir īstais brīdis pārskatīt... rast iespēju, lai III grupas invalīdi tiktu iekļauti šajā aizsargājamajā jeb valsts automātiski apdrošināto cilvēku grupā. Un te es varu teikt tikai visiem kopā paldies, ja šāds risinājums tiks atrasts un šī grupa arī atradīs savu vietu pilnajā pakalpojumu grozā.
Vēlreiz saku paldies visai nozarei, ņemot vērā, cik smagos apstākļos tā līdz šim ir strādājusi. Pateicoties šim likumam, tā ir spējusi gan jau pagājušajā gadā, gan arī šajā gadā saņemt algu pieaugumu, lai varētu cieņpilni strādāt nozarē.
Un pats galvenais - vēlreiz par sabiedrību. Jo tikai vakar mēs saņēmām lielu pētījumu, kas ir veikts, - par to, kādā mērā ar kuriem pakalpojumiem cik daudzi iedzīvotāji ir apmierināti Latvijā. Nopietns pētījums, kas ir veikts visu pagājušo gadu kopā ar Eiropas struktūrfondiem. Man jāsaka - rezultāti ir pārsteidzoši, jo cilvēki novērtē tos pakalpojumus, ko viņiem sniedz speciālisti, tos izmeklējumus, ko viņi saņem.
Jā, ir ļoti daudz darba, kas saistīts ar komunikāciju un izpratni, kā visvieglākajā veidā brīdī, kad ir nepieciešams pakalpojums, pie tā tikt. Tāpēc es tikai varu novēlēt, lai jaunajam ministram izdodas vēl labāk un lai pacienti Latvijā varētu būt apmierināti ar ārstēšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies veselības ministrei par atbildi. (Starpsauciens: “Pēdējā reize, kad tevi nosauca par veselības ministri!”)
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Godātie kolēģi! Es piedāvātu uz šo divu grozu ieviešanas problēmu paskatīties nedaudz plašākā kontekstā. Pilsoņu uzticēšanās valstij lielā mērā ir atkarīga no tā, ka valsts nepauž vienaldzību pret saviem iedzīvotājiem.
Kādu vēstījumu no ZZS valdības veselības reformas saņēma tie pilsoņi, kas pagājušā gada beigās uzzināja... Viņi pilnīgi legāli līdz šim strādāja mikrouzņēmumos vai saņēma autoratlīdzības un dzīvoja no tām... vai vienkārši savas sociālās neaizsargātības dēļ strādāja pie darba devēja, kurš nebija godīgs un nemaksāja sociālo nodokli... Šie cilvēki saņēma vēstījumu - tāpēc, ka ir slikti nodokļu maksātāji, viņi nav īsti svarīgi šai valstij un var saņemt mazāku veselības aprūpes grozu un izdzīvot kaut kā... kā viņi paši (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)... kā viņiem pašiem sanāk.
Un tad šis haoss ar divu grozu ieviešanu! Visu procesu raksturo vienaldzība pret to, kā mūsu veselības aprūpes sistēma izskatās no lietotāja, no cilvēka puses. Kā cilvēks, kuram tagad ir jāiet pie ārsta un kuram ir nopietnas veselības problēmas... vai varbūt ne tik nopietnas, bet draud kļūt par nopietnām, ja viņam nepalīdzēs savlaicīgi... kā no viņa perspektīvas pašlaik izskatās mūsu veselības aprūpes sistēma un valdības... iepriekšējās valdības... attieksme pret šo pilsoni? Tā neizskatās ļoti labi, tā nevairo uzticēšanos valstij.
Es piedāvātu iepriekšējai valdībai, ZZS valdībai, tomēr uzņemties atbildību par to, cik ļoti ir pasliktinājusies cilvēku uzticēšanās tam, ka veselības aprūpe strādā viņu labā, un es piedāvātu arī mums pašiem, jaunajai Saeimai, strādājot pie veselības aprūpes jautājumiem nākotnē, tomēr paskatīties ne tikai no sistēmas un nodokļu iekasēšanas, bet arī no citas perspektīvas. Labāk strādāsim pie nodokļu iekasēšanas, domājot par PVN shēmām un par citām lietām, kas pastāv šajā valstī! Bet, skatoties uz veselības aprūpes sistēmu, domāsim par to, ka mums ir mazāk par diviem miljoniem iedzīvotāju un ka mums viņi visi ir svarīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs (AP!).
Kolēģi! Es domāju... Es pieļauju, ka ikkatrs no šeit zālē sēdošajiem kādreiz televīzijā ir redzējis “SuperBingo” vai “LatLoto” izlozi - daudz bumbiņu lēkā pa kasti, izvelk vienu bumbiņu, nolasa šo ciparu ēterā. Jāatzīst, ka pēc līdzīga principa ir strādājusi arī Veselības ministrija Čakšas kundzes vadībā, kad bijis jāatbild uz jautājumu, cik cilvēku tiks izslēgti no pilnās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas no šī gada sākuma? Te 80 tūkstoši, te 100 tūkstoši, te vēl kaut kāds cipars tiek pagrābts.
Nu, šajā pieprasījumā... atbildē uz pieprasījumu saņemam jaunu laimīgo ciparu, laimīgo skaitli - tie varētu būt aptuveni 60 tūkstoši cilvēku.
Taču tajā pašā laikā ir rakstīts - 60 tūkstoši cilvēku varētu arī nebūt, jo nav skaidrs, cik tad cilvēku no šiem 60 tūkstošiem, kuri strādā legālā saimnieciskās darbības formā Latvijā, beigu beigās maksā nodokļus un var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, jo līdz šim brīdim nestrādā datubāzes, kurām jau sen - no 1. janvāra - vajadzēja strādāt. Un šeit man rodas jautājums: kā tas nākas, ka no 1. janvāra likumam vajadzēja stāties spēkā, bet datubāzes joprojām nestrādā? Nu, cerēsim... Čakšas kundze teica, ka šovakar vai rītvakar datubāzes strādās pilnā kārtībā. Redzēsim. Es to ļoti apšaubu. Divi miljoni tika piešķirti šo datubāzu ieviešanai un izstrādei. Divi miljoni pēc būtības izšķērdēti! Datubāzes nav uztaisītas laikā. Vēl vairāk - pirms septiņām dienām Nacionālā veselības dienesta pārstāvis pauda informāciju, ka pēc būtības šie dati nav savelkami kopā, jo atsevišķas datubāzes ir pieejamas Excel formātā, bet citas datubāzes ir pieejamas, rakstītas kladē. Kladē, kolēģi! Ar pildspalvu - 21. gadsimtā! Un mēs gribam, lai visi cilvēki saņem kvalitatīvu veselības aprūpi šeit, Latvijā, kaut gan nezinām, kuri cilvēki var saņemt šo veselības aprūpi. Mēs visi domājam par to, lai nodrošinātu pienācīgas algas mediķiem, domājam par to, lai nodrošinātu pienācīgu veselības aprūpi katram Latvijas valsts iedzīvotājam.
Tāpēc es aicinu: atstāsim “SuperBingo” un “LatLoto” tur, kur tiem ir jābūt, un nespēlēsimies ar mūsu iedzīvotājiem!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.
D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).
Labdien, kolēģi! Šodien ir jau 2019. gada 17. janvāris.
Vēlreiz atkārtošu, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums tika pieņemts Saeimā 2017. gada 14. decembrī. Gada laikā tā arī nav kļuvis skaidrs, kāda būs šīs reformas ietekme un ko tā konkrēti nozīmēs cilvēkiem - kam būs un kam nebūs pieejami veselības aprūpes pakalpojumi. Turklāt jau no paša sākuma nozares eksperti brīdināja, ka nav skaidrs, cik ir personu, kuras nav apdrošinātas šā likuma izpratnē. Vienīgais, kas ir skaidrs, - tika pazaudēts laiks, iztērēta nodokļu maksātāju nauda. Vēl vairāk - šī nesagatavotā un nepārdomātā reforma ir vairojusi neskaidrību, neuzticēšanos un nevienlīdzību sabiedrībā.
Šī nav nedz normāla, nedz pieļaujama situācija, tāpēc es gaidu Čakšas kundzes konkrētas atbildes un uzskatu, ka viņai jāuzņemas arī politiskā atbildība.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Es neplānoju uzstāties šajā daļā, es plānoju runāt tad, kad mēs... šodien, es ceru, pieņemsim lēmumu atlikt pat līdz 1. jūlijam šīs normas spēkā stāšanos. Šī norma liek mūsu iedzīvotājiem maksāt, lai saņemtu pilnu medicīnisko pakalpojumu grozu. Bet tomēr, kad es šodien dzirdēju ministres Čakšas kundzes vārdus, ka tas, ka tūkstoš mūsu cilvēku vienas dienas laikā veikuši iemaksas, - ka tas liecinot par viņu atbildību, es gribu teikt tikai vienu: ja ministre atļaujas teikt, ka tas ir tādēļ, ka cilvēki jūt atbildību, tas nozīmē, ka viņa vispār nesaprot, kas notiek. Cilvēki veic šīs iemaksas tikai viena iemesla dēļ - viņi baidās. Viņi baidās nomirt, nesaņemot atbilstošu medicīnisko pakalpojumu - pienācīgu ārstēšanu.
Es domāju, katrs deputāts ir saņēmis vēstules un jautājumus no cilvēkiem, kuri nesaprot, ko ar šo likumu mēs gribējām panākt mūsu valstī. Manuprāt, mums paveicās, ka joprojām nav nevienas prasības Satversmes tiesā, jo šajā likumā, par kuru mēs tagad prasām atbildību no Čakšas kundzes, ir normas, kuras ir ne tikai netaisnīgas, mirstību palielinošas, bet arī cilvēka pamattiesības aizskarošas un neatbilstošas Satversmei. Es domāju, ka Čakšas kundzei noteikti ir jāuzņemas atbildība gan par likuma saturu, gan par organizatorisko haosu, kas liecināja par nespēju pārvaldīt šo mūsu valstij tik svarīgo jomu. Es nezinu, kādas bija tās aptaujas, bet mēs dzirdējām priekšvēlēšanu laikā tikai vienu - ka cilvēki runā: medicīna, medicīna un medicīna - prioritāte Nr. 1. Un tas, kā mēs pārvaldām šo mūsu valsts prioritāti, liecina par valsts pārvaldes kvalitāti kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai veselības ministre Anda Čakša vēlas ko piebilst? Nē. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.
Godātie deputāti! Par izmaiņām sēdes darba kārtībā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Dep. I. Rībena: “Jā!”) Vai ir iebildumi? (Dep. I. Rībena: “Jā!”) Kolēģi, vai ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.
A. Krauze (ZZS).
Labdien, kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu. Priekšlikumi netika saņemti. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.
J. Krišāns (SASKAŅA).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 29/Lp13). Šo likumprojektu sagatavojusi un caur Ministru kabinetu iesniegusi Satiksmes ministrija, un tā būtība ir tāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2005/36/EK 42. punkta apsvērumā ir norādīts, ka direktīvas prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanā nav jāpiemēro transporta jomās reglamentētajās profesijās. Tās jau nosaka Eiropas Savienības regulas.
Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un vienbalsīgi atbalstīja pirmajam lasījumam. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu Saeimā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Krišāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. janvāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro.
R. Nemiro (KPV LV).
Labrīt, kolēģi! Juridiskā komisija 8. janvārī skatīja likumprojektu “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.
Likumprojekts paredz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā aizstāt vārdus “pašvaldību privatizācijas komisijas vai akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”” ar vārdiem “dzīvojamās mājas privatizācijas komisijas”. Šis priekšlikums faktiski ir saistīts ar to, ka nākotnē ir paredzēts mainīt Privatizācijas aģentūras nosaukumu, kā arī daudzos citos normatīvajos aktos jau ir paredzēts šāds regulējums, ka dzīvojamo māju privatizāciju regulējošos likumos ir noteiktas privatizācijas... privatizējošās valsts iestādes.
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
R. Nemiro. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. janvāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro.
R. Nemiro (KPV LV).
Šis grozījums faktiski ir saistīts ar to pašu.
Pēc būtības jau ir veikti šādi grozījumi, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. decembrī. Taču pašlaik nepastāv tādi apstākļi, lai būtu nepieciešamība mainīt arī šo likumu. Un līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt šo grozījumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts ir noraidīts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu.
Tā kā ir noslēdzies Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2004.-2006. gada plānošanas periods, tad, lai mazinātu normatīvismu, ir izstrādāts likumprojekts, ar kuru plānots atzīt par spēku zaudējušu Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likumu.
Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Un aicinu arī pārējos deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
R. Znotiņš. Termiņš ir šā gada 22. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. janvāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Līdzīgi kā ar iepriekšējo likumprojektu. Arī šī likuma ietvaros 2015. gada otrajā ceturksnī Eiropas Komisija ir veikusi pēdējos divus noslēguma maksājumus. Ir slēgti visi 45 Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti transporta un vides jomā. Līdz ar to Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 2004.-2006. gada plānošanas periods Latvijā ir noslēdzies. Un Kohēzijas fonda projektu vadības likums un tam pakārtotie normatīvie akti ir atceļami.
Komisija atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
R. Znotiņš. Šī gada 22. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. janvāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A. Adamovičs (JV).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Labrīt! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Atgādināšu: ir runa par izņēmumiem iepirkumu procedūrās ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem augstskolās un koledžās, kā arī studiju virzienu akreditēšanas un licencēšanas procesā.
Un otrs arī... izņēmuma gadījumi iepirkumos par izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumiem.
Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.
1. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 2. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Adamovičs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Un 4. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A. Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2019. gada 31. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. janvāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 11/Lp13).
Otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Reizniece-Ozola. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Reizniece-Ozola. Un pēdējais ir pašas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Reizniece-Ozola. Līdz ar to arī aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
D. Reizniece-Ozola. Šā gada 24. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. janvāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.
A. T. Plešs (AP!).
Labdien, kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” mērķis ir noteikt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pilnvaras apstiprināt plūdu riska novērtējumu, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes, kas tiek izstrādātas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra direktīvas par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību un Ūdens apsaimniekošanas likuma prasībām.
Šis grozījums paredz papildināt likuma 9. pantu, nosakot, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina minēto novērtējumu un plūdu riska kartes.
Komisija rosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu, un komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Un par atbalstīšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
A. T. Plešs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24. janvāris. Un otrajā lasījumā izskatīt 31. janvārī.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. janvāris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 31. janvārī.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.
J. Jurašs (JK).
Labrīt, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, kas paredz noteikt speciālajā normatīvajā aktā administratīvo atbildību gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes jomā un Valsts policijas kompetenci sodu piemērošanā. Likumprojekts ietilpst Ministru kabineta realizētajā nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmā.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!).
Labrīt, mani mazie susuriņi! (Zālē smiekli.) Pēdējā laikā ļoti daudz diskutējam par to, ko darīt ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, - atstāt esošo redakciju vai tomēr būt atbildīgiem mūsu iedzīvotāju priekšā un to uzlabot un pilnveidot. Protams, ir skaidrs, ka šis likums ir jāpilnveido.
Un ko paredz šie grozījumi? Tie paredz, ka šā likuma stāšanos spēkā attiecībā uz divu grozu sistēmu mēs atliekam līdz 1. jūlijam. Tādējādi tiks nodrošināts tas, ka, kamēr mēs veiksim šo uzlabojumu, ārsti vairs nebūs likumpārkāpēji, nepildot to, ko tehniski nemaz nevar izpildīt, un pārejas periodā Nacionālais veselības dienests varēs pilnvērtīgi veikt reģistru savietošanu, novērst kļūdas. Pārējos reģistros, kuriem datu ievade paredzēta manuāli, varēs savadīt datus. Ārsti un ārstniecības iestādes varēs savlaicīgi integrēties NVD sistēmā, pielāgot sistēmu ikdienas darbam. Un iedzīvotāji varēs pārliecināties par to, kurā grozā viņi ir, un, ja nepieciešams, sakārtot datus reģistros. Šī ir tā tehniskā puse. Un tā otra puse, protams, būs paša likuma pilnveide, kā arī faktiski nevis brīvprātīgās, bet valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana.
Ņemot vērā situāciju, ka likuma normu mēs šobrīd izpildīt nevaram, šie grozījumi, protams, bija jāpieņem jau agrāk. Un šodien mēs aicinām.. komisija to atbalstīja steidzamības kārtībā, un mēs aicinām Saeimu steidzamības kārtībā skatīt šī likuma grozījumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu. Vai deputāti vēlas debatēt par steidzamību - tie, kuri ir pieteikušies debatēt? Nē. Tātad deputāti par steidzamību nevēlas debatēt. Balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. Vai jums pietiks ar 12 minūtēm?
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Kolēģi, labdien vēlreiz! Es, protams, jūs aicināšu atbalstīt šos grozījumus steidzamības kārtībā, jo tie ir tie grozījumi, kurus no mums gaida visa Latvijas tauta, kas ir solidāra ar tiem cilvēkiem, kuriem varbūt tāpēc, ka viņi nevarēs veikt brīvprātīgās iemaksas atbilstoši šī likuma normām, būs liegta pilnvērtīga medicīniskā apkalpošana.
Es jūs aicinu ne tikai šodien atbalstīt grozījumus, bet arī darīt visu, lai novērstu iespēju iedalīt mūsu iedzīvotājus divās kastās - tajos, kuriem ir iespēja saņemt pilnu grozu, un tajos, kuriem tādas iespējas nav. Aicinu darīt visu, lai šī norma tiktu atcelta vispār. Jo, pirmkārt, kā es jau teicu, šī norma ir netaisnīga, palielina mirstību, aizskar cilvēka tiesības, un pastāv liela iespēja, ka tā ir pat Satversmei neatbilstoša. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)
Otrkārt, brīvprātīgās iemaksas šobrīd, pēc pēdējiem statistikas datiem, ir veikuši tikai 5,5 tūkstoši iedzīvotāju, un kopumā tas sniedz mūsu budžetam... palielina mūsu budžetu uz 797 tūkstošiem eiro. Optimistiskās prognozes, kuras pauda Čakšas kundze pirmsvēlēšanu laikā, bija, ka būs septiņi miljoni no 30 tūkstošiem cilvēku. Šie cipari nesaiet kopā. Mēs, mokot cilvēkus, saņemam nepilnu miljonu, pat ne tuvu miljonam.
Treškārt, es jums vienkārši gribu nolasīt īsu vēstuli, kuru saņēmu no III grupas invalīdes Ilonas Vīnbergas: “Trakākais ir tas, ka, sazinoties ar Nacionālo veselības dienestu, saņēmu rakstveida atbildi, ka III grupas invalīdi tiks apdrošināti, sākot ar 2020. gadu, bet pie noteikuma, ka būs samaksāts veselības nodoklis par iepriekšējiem trim gadiem.” Un, ziniet, kāds ir tas cipars? Tas ir 464 eiro un 40 centi. Tātad - gandrīz 500 eiro katram III grupas invalīdam, lai no 2020. gada viņš būtu automātiski iekļauts apdrošināto kastā, kā es to saucu. Un Ilona turpina: “Nu kur lai mēs ar 64 eiro un trīs centu sākuma invaliditātes pensiju ņemam tos gandrīz 500 eiro? Pat tad, ja mūsu valstī indeksē pensijas un pieliek klāt pāris eiro, tikpat daudz tiek noņemts no sociālā pabalsta. Un tā jau septiņus gadus manā gadījumā tie ir 128 eiro un seši centi - tā ir mēneša naudiņa, neskatoties uz pārtikas un pakalpojumu cenu milzīgo pieaugumu.” Tātad trešais arguments - netaisnīgas likuma normas, kas neatbilst Satversmei un aizskar cilvēka tiesības, minimāls fiskālais efekts.
Pats galvenais - es ceru, mēs visi apņemamies cīnīties pret nevienlīdzības palielināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Latkovskis, Pūce, Zakatistovs un Strīķe lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Saeimas sēde, ja būs nepieciešams, tiks turpināta bez pārtraukuma.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Inesei Ikstenai.
I. Ikstena (AP!).
Labdien, dārgie kolēģi! Es domāju, ka visu deputātu vietā... te būtu jāstāv nevis jaunajiem deputātiem, bet... Grozījumi bija jāvirza Ministru kabinetam. Labi apzinoties situāciju, ka ar 1. janvāri valstī iestājas nelikumība, ministrija nedara neko. Es to līdz šim nevaru saprast.
Tātad Veselības ministrija nodarbojas ar stresa terapiju. Stress mediķiem, stress pacientiem, stress institūcijām, visiem. Dažreiz neliels stress der. Es ceru, ka šis stress mums veselību tikai uzlabos.
Par tiem groziem. Nu, tie ir neloģiski. Es esmu pilnīgi pret kaut kādiem diviem groziem. Atceramies - mums ir solidaritātes nodoklis. Mums to piemin. Mums jāmaksā nodokļi. Iedzīvotāji ne par ko negribētu, lai citi slimotu un varbūt arī ietu bojā. Pie mums cilvēki vāc naudu, ziedo naudu, lai palīdzētu līdzcilvēkiem izdzīvot un tapt veseliem, lai palīdzētu jaunajām māmiņām, kurām ir bērni. Lasot to visu, man saskrien asaras acīs. Tas ir neiespējami... Es labprāt katram palīdzētu. Tajā pašā laikā ir jādomā par lielajiem sociālajiem nodokļiem, ko mēs jau tāpat maksājam. Loģikas nav nekādas.
Tālāk. Saņemam dažādus skaitļus, dažādu informāciju... No sākuma šie divi grozi iespaidošot 300 tūkstošus iedzīvotāju, tad nonācām pie tā, ka līdz 60 tūkstošiem iedzīvotāju. Bet es vēršu uzmanību - nevajag runāt par tūkstošiem, runāsim kaut vai par vienu. Mums katrs iedzīvotājs ir svarīgs, un katrs cilvēks ir vesela pasaule.
Man arī nepienāktos pilnais grozs. Es esmu strādājusi no 1986. gada katru gadu. Tikai tāpēc, ka saslimu, man šis grozs nepienāktos. Trešā grupa - 64 eiro. Viss. Arī tagad man tas nepienāktos (Dep. A. Čakša: “Jo?”), tāpēc ka Valsts ieņēmumu dienests sniedz nepareizu informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Sistēmas nedarbojas. Nesen uzzināju, ka esmu joprojām mikrouzņēmumu nodokļa vadītāja... (Dep. M. Kučinskis: “Saeima nav mikrouzņēmums!”) vai, es atvainojos, uzņēmuma vadītāja. Tagad mēs to visu saformējām. Bet patiesībā jauno māju uzņēmums ir likvidēts, bet es joprojām esmu mikrouzņēmuma vadītāja. Līdz ar to ir aicinājums visām institūcijām izvērtēt savas datubāzes, kuras nav pareizas un nav precīzas.
Un es pastāstīšu, kā būtu realitātē ar šiem groziem. Es biju slimnīcā. Es biju 11 dienas smagā nodaļā, kur es redzēju, kā ved cilvēkus iekšā. Es redzēju sievieti, kuru ieveda pa pusei paralizētu. Un tikai tāpēc, ka viņai veica attiecīgu procedūru, kas ir dārga, un šo trombu tūliņ arī izvilka (padomājiet, cik augsti attīstīta medicīna!), sieviete pēc pusstundas sāka kustināt rokas - ar viņu viss ir kārtībā. Ja viņa būtu tajā mazajā grozā, tad viņa joprojām būtu paralizēta un varbūt arī jau mirusi. (Dep. A. Čakšas starpsauciens.)
Tātad es aicinu balsot, un es aicinu atbalstīt šos grozījumus, kā arī turpmākos veselības sistēmas likumu uzlabojumus, kas tiks piedāvāti, jo mēs tā nevaram dzīvot. Mums jānes atbildība par saviem iedzīvotājiem.
Liels paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.
S. Riekstiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Es nerunāšu par šo konkrēto lietu - mēs esam jau izrunājuši krustām un šķērsām -, bet vērsīšos pie kolēģes. Tādu liekulības paraugstundu, ko jūs šeit tikko nodemonstrējāt... nu, talants jums ir! Es jums kaut ko atgādināšu, pirms jūs nākamreiz nākat šeit un tēlojat invalīdu aizstāvi. Rīgas domē, kurā jūs vēl pavisam nesen bijāt koalīcijas deputāte, kolēģe Strīķes kundze vairākkārt jums iesniedza priekšlikumu nodrošināt invalīdus ar pienācīgu mājokli (Dep. V. Orlovs: “Par lietas būtību jārunā!”), kuru jūs vairākkārt noraidījāt. Un tagad jūs šeit nākat un stāstāt, ka esat saņēmusi vēstuli un kā aizstāvat invalīdus. Kaut mazliet kripatiņu sirdsapziņas! Nokaunējusies būtu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M. Kučinskis (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tā kā tika pieminēta valdība, pāris vārdus es tomēr gribētu pateikt, jo šo likumu pieņēma iepriekšējais parlaments pašā gada nogalē. Tas, ko mēs toreiz teicām un kas arī ir jādara... Protams, kā jau jebkuram jaunam likumam, būs vajadzīgi precizējumi, būs vajadzīgas nianses. Viens no piemēriem ir III grupas invalīdi, par ko patiešām ir vērts diskutēt... kā viņi nokļuva... un kā mēs to varētu labot.
Bet attiecībā uz ļoti daudz teikto... nu, es domāju, runātāja uzbūra briesmīgu ainu par mikrouzņēmumiem. Es viņai gribu teikt, ka Saeima, kur jūs šobrīd strādājat, vēl pagaidām nav mikrouzņēmums, tāpēc jums pēc likuma jau šobrīd pienākas viss grozs. Bet! Neaizmirsīsim, ka ikviens par kaut ko maksā. Veselības aprūpe tiek finansēta no visu pārējo nodokļiem. Un tā aina un dati, kas parādīsies nākamajā nedēļā, - mums parādīs šīs grupas, kas ir un kas nav. Tāpēc mēs, protams, atbalstām pārcelšanu par dažiem mēnešiem - tas ir tikai loģiski. Bet man ir liels lūgums. Es patiešām gaidu - es jau pagājušo reizi teicu, ka gaidu! - jauno valdību, lai tā sāktu strādāt, un mēs ļoti, ļoti rūpīgi sekosim līdzi... bet, lūdzu, nesabeidziet sistēmu! Nesabeidziet to, kas ir radīts, lai veselības aprūpē beidzot parādītos miljoni.
Es nezinu, vai jūs esat redzējuši tajā pašā e-veselībā... Latvijas Televīzijas rādītās reklāmas - 2012. gads, 2013. gads... reklāmas, ka viss ir ieviests, viss jau darbojas. Pēc tam, ko mēs saņēmām... saliktus pa etapiem... izliktu naudu iekšā... ar nezināmu rezultātu, lai to visu saliktu kopā. Patiesībā to, ko Čakšas kundze ir izdarījusi pēdējos gados, mediķi novērtē un novērtēs arī turpmāk. Dariet tikai visu ļoti, ļoti prātīgi, lai... Nesabeidziet to, ko mēs esam izdarījuši!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka pašlaik, kad Kučinska kungs lūdz mūs nesabojāt reformas jēgu, mums ir darīšana ar to, ka pēc būtības mēs esam aicināti nemainīt pieeju, ka sociālo nodokļu maksāšana turpmāk tiks veicināta, cilvēkus atslēdzot no veselības aprūpes.
Es esmu pateicīga Sociālo un darba lietu lietu komisijai par to, ka viņi šodien steidzamības kārtībā virza šos grozījumus, un es esmu ļoti pateicīga tiem cilvēkiem, kas skatās no pilsoņu, no iedzīvotāju perspektīvas uz veselības aprūpi un uz valsts pienākumu to nodrošināt.
Cilvēki, kas nav maksājuši sociālo nodokli, ne vienmēr paši ir negodprātīgi. Viņi ir dažreiz... bieži strādājuši pie negodprātīgiem darba devējiem. Un pārcelt, protams, ir vieglāk... Protams, tas ir vieglāk - no šiem cilvēkiem tagad iekasēt kādu naudu vai pieprasīt brīvprātīgās iemaksas, nekā cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu tur, kur pret to jācīnās, tas ir, uzņēmumos. Pret to mums tiešām jācīnās. Bet būsim godprātīgi pret tiem cilvēkiem, kuri ir legāli maksājuši nodokļus dažādos valsts atļautos režīmos un kuri tagad... izrādās, arī viņiem nepienākas šis pilnais grozs.
Es domāju, ka pa šo laiku, kamēr skatīsimies, kā pilnveidot šī likuma ieviešanu, mums tomēr, kā teica Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, jātiek arī pie labāka risinājuma šai situācijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.
J. Jurašs (JK).
Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Neapšaubāmi - galvenais ir cilvēks. Un, ja Veselības aprūpes finansēšanas likumu mēs izvēlamies kā instrumentu, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, tad, manuprāt, tas ir absolūti ciniski un nepieļaujami, jo, kā jau es teicu, cilvēks mums ir lielākā vērtība. Ja mēs šādā veidā eksperimentējam ar pašu vērtīgāko, kas mums ir, tad, manuprāt, tas ir noziedzīgi.
Mēs šeit runājām šodien par to, ka patiesībā, lai arī līdz galam neapzināts, to cilvēku skaits ir ļoti ievērojams. Cilvēku, kuri ir iesaistījušies valsts noteiktā legālā nodokļu maksāšanas režīmā, maksājuši nodokli - to pašu mikrouzņēmuma nodokli, kas ir 15 procenti no uzņēmuma ienākumu kopējā apgrozījuma. Un dažkārt... un bieži ir tā, ka šis sociālais nodoklis, kas tiek samaksāts no mikrouzņēmumu nodokļa, katram šim maksātājam ir lielāks nekā sociālais nodoklis, ko vispārējā režīma nodokļu maksātāji samaksā.
Tāpēc šis, manuprāt, ir ļoti klaji... kliedzošs gadījums - milzīga sabiedrības daļa tiek atstāta ārpus šī pilnā medicīnas pakalpojumu groza. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)
Es aicinu tomēr nevis Veselības ministriju un mediķus iesaistīt šajos ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos, bet gan tos uzticēt Finanšu ministrijai, tiesībsargājošām iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestam un vienlaikus domāt arī par veselības aprūpes jomā strādājošo personālu, kurš šobrīd ir vairāk nodarbināts ar šo sistēmu apgūšanu un tāpēc mazāk laika velta saviem tiešajiem pienākumiem, proti, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem, kuriem tie ir nepieciešami. Mēs redzam, ka ir absolūta - absolūta! - neizpratne par to, kā rīkoties konkrētajā situācijā, kā nošķirt, kurā brīdī... kā saprast, kad mainās cilvēkam pieejamais pakalpojumu grozs, kurā brīdī ir jāatvieno sistēma jeb kurā brīdī viņš ir jāizstumj no palātas koridorā, jo pēkšņi viņam ir mainījies kāds nodokļu maksāšanas režīms un viņam pēkšņi vairs nepienākas pilnais pakalpojumu grozs, bet pienākas ierobežotais pakalpojumu grozs.
Tas, ar ko saskaras šobrīd gan ģimenes ārsti, gan šie veselības aprūpes speciālisti, kas darbojas slimnīcās, - viņi šobrīd velta maksimāli daudz, nepiedodami daudz laika, lai cīnītos pret... lai veiktu šo viņiem uzlikto pienākumu - būt par nodokļu inspektoriem un sekot līdzi, kur nu kurais pacients... kurā brīdī atrodas kādā grozā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A. Klementjevs (SASKAŅA).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Ja ir tik daudz deputātu, kuri šodien strādā pie valdības deklarācijas, runā par to, ka mums vajag labot šo likumu, tad mums vajag jau uz nākamo Saeimas sēdi iesniegt tādu likumprojektu. Tāpēc ka šodien mēs runājam par grozījumiem likumā tikai tādēļ, lai likuma stāšanos spēkā pārceltu par pusgadu. Ja mēs steidzamības kārtā tagad nestrādāsim pie jaunās redakcijas, tas nozīmē, ka mēs nepaspēsim šo naudu kompensēt valsts budžetā, kas bija paredzēta, un... vai atbrīvot, pieņemsim, III grupu... Gribu atgādināt deputātiem, ka frakcija SASKAŅA iepriekšējā parlamentā iesniedza priekšlikumu, lai arī III grupa tiktu atbrīvota no iemaksām, bet tas prasīja divus miljonus. Un, ja mēs tādu priekšlikumu atbalstīsim, tad mums valsts budžetā jāatrod divi miljoni, kā šo lietu kompensēt veselības nozarei. Tas nozīmē, ka jebkurš mūsu priekšlikums, kas skars atbrīvotās grupas... vai tie būs mikrouzņēmumi, vai III grupa... Jāparedz, kur mēs ņemsim šo naudu un kā kompensēsim... un vai mums vispār vajag atcelt šo normu... un tad visiem, kas ir Latvijas iedzīvotāji, būs tiesības saņemt tādus pakalpojumus.
Bet es vēlreiz saku, ka Sociālo un darba lietu komisijai ir jāiesniedz jauns likumprojekts. Cik esmu redzējis valdības deklarācijas melnrakstus, tur vispār par to vēl neviens nerunā. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) Un valsts budžetā nav datu par to, kā mēs kompensēsim nesaņemtos... no 40-50 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri brīvprātīgi samaksās tās iemaksas... (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) jā, 800 tūkstoši. Tas nozīmē, ka mums šodien jaunā deklarācijā vajag redzēt, kā jūs kompensēsiet šo naudu... vai arī pilnīgi atcelsim šajā likumā normas, kas saistītas ar brīvprātīgo iemaksu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams pirms balsojuma? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Skride. Ja deputātiem nav iebildumu, tad otrajā lasījumā...
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.
Es saprotu, ka komisija aicina likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.
Kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt par deputātu Zariņa, Krišāna, Ločmeles-Luņovas, Agešina un Ādamsona jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atbalsta īstenošanu komersantiem bez Eiropas Komisijas saskaņojuma”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 izpaliek.
Ir saņemts deputātu Rubika, Ādamsona, Ločmeles-Luņovas, Nikonova un Krišāna jautājums “Par tiesību aktu izstrādi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai”. Šis jautājums ir iesniegts kā steidzams, un mēs to nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.
Laiks deputātu reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Laiks paziņojumiem.
Godātie kolēģi, Saeimā viesojās bērni no Ukrainas, un viņi uz Latviju atveda “Labestības grāmatu”, kurā apkopoti Ukrainas iedzīvotāju stāsti par valsti, tās cilvēkiem un nākotni. Šo grāmatu ir iespējams aplūkot Balsošanas zālē.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Ādamsonam.
J. Ādamsons (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Pēc 20 minūtēm Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu dibināšanas sanāksme.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Godātie kolēģi! Pēc 15 minūtēm Dzeltenajā zālē arīdzan notiks deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Šveices parlamentu dibināšana. Laipni lūgti!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Cienījamie kolēģi! Pēc 15 minūtēs tiek dibināta... tagad? Tiek dibināta deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Francijas parlamentu. Lūdzu precizēt laiku Starpparlamentu attiecību birojā, jo iepriekš tika pateikts - 15 minūtes pēc sēdes, bet tagad ir... veidojas konflikts ar citu grupu.
Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi. Es ceru, ka visi sadzirdēja un pievērsa uzmanību Marijas Golubevas teiktajam.
Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: deputāti Jānis Dūklavs, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Ramona Petraviča un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 2. sēde
2019. gada 17. janvārī
|
Priekšlikumi |
- dep. M. Bondars (pret) |
|
- dep. A. Gobzems (par) |
|
|
Par likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 193/Lp13) |
|
|
Par likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 203/Lp13) |
|
|
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 5. februāra līdz 7. februārim |
|
|
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 16. un 17. janvārī |
|
|
Lēmuma projekts “Par Elīnas Leitānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 27/Lm13) |
|
|
Ziņo |
- dep. V. Agešins |
|
Lēmuma projekts “Par Baibas Volfas-Riekstiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 31/Lm13) |
|
|
Ziņo |
- dep. V. Agešins |
|
Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema, Didža Šmita, Ivetas Benhenas-Bēkenas, Ērika Pucena, Jāņa Vitenberga, Janīnas Kursītes, Ralfa Nemiro pieprasījums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Ārlietu ministrijas rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā” (Nr. 5/P13) (Noraidīts) |
|
|
Ziņo |
- dep. L. Liepiņa |
|
Debates |
- dep. I. Benhena-Bēkena |
|
- dep. V. A. Tērauda |
|
|
- dep. J. Stepaņenko |
|
|
Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 16. novembra spriedumu lietā Nr.2016-16-01” (3/P13) |
|
|
Atbilde |
- finanšu ministre D. Reizniece-Ozola |
|
Debates |
- dep. I. Voika |
|
- dep. V. Valainis |
|
|
- dep. M. Bondars |
|
|
Veselības ministres Andas Čakšas atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par veselības ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1. janvāra” (Nr. 4/P13) |
|
|
Atbilde |
- veselības ministre A. Čakša |
|
Debates |
- dep. M. Golubeva |
|
- dep. A. T. Plešs |
|
|
- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska |
|
|
- dep. R. Ločmele-Luņova |
|
|
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 48/Lp13) (3.lasījums) |
|
|
Ziņo |
- dep. A. Krauze |
|
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 29/Lp13) (1.lasījums) |
|
|
Ziņo |
- dep. J. Krišāns |
|
Likumprojekts “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 67/Lp13) (1.lasījums) |
|
|
Ziņo |
- dep. R. Nemiro |
|
Likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 74/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) |
|
|
Ziņo |
- dep. R. Nemiro |
|
Likumprojekts “Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 18/Lp13) (2.lasījums) |
|
|
Ziņo |
- dep. R. Znotiņš |
|
Likumprojekts “Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 19/Lp13) (2.lasījums) |
|
|
Ziņo |
- dep. R. Znotiņš |
|
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 5/Lp13) (2.lasījums) |
|
|
Ziņo |
- dep. A. Adamovičs |
|
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 11/Lp13) (2.lasījums) |
|
|
Ziņo |
- dep. D. Reizniece-Ozola |
|
Likumprojekts “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 167/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) |
|
|
Ziņo |
- dep. A. T. Plešs |
|
Likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 193/Lp13) (1.lasījums) |
|
|
Ziņo |
- dep. J. Jurašs |
|
Likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 203/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) |
|
|
Ziņo |
- dep. A. Skride |
|
Debates |
- dep. R. Ločmele-Luņova |
|
- dep. I. Ikstena |
|
|
- dep. S. Riekstiņš |
|
|
- dep. M. Kučinskis |
|
|
- dep. M. Golubeva |
|
|
- dep. J. Jurašs |
|
|
- dep. A. Klementjevs |
|
|
Likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 203/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) |
|
|
Ziņo |
- dep. A. Skride |
|
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu |
|
|
Informācija par deputātu A. Rubika, J. Ādamsona, R. Ločmeles-Luņovas, V. Nikonova un J. Krišāna jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par tiesību aktu izstrādi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai” (Nr. 9/J13) |
|
|
- dep. J. Ādamsons |
|
|
- dep. I. Lībiņa-Egnere |
|
|
- dep. M. Golubeva |
|
|
Nolasa |
- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
Datums: 17.01.2019 09:04:30 bal001
Par - 39, pret - 42, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (204/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 17.01.2019 09:10:22 bal002
Par - 37, pret - 45, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (205/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 17.01.2019 09:11:21 bal003
Par - 71, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (193/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 17.01.2019 09:12:23 bal004
Par - 92, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 5.februāra līdz 7.februārim
Datums: 17.01.2019 09:13:53 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Elīnas Leitānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (27/Lm13)
Datums: 17.01.2019 09:14:56 bal006
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Baibas Volfas – Riekstiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (31/Lm13)
Datums: 17.01.2019 09:31:11 bal007
Par - 5, pret - 52, atturas - 26. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ārlietu ministrijas rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā (5/P13)
Datums: 17.01.2019 10:00:17 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (48/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:02:03 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (29/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:04:00 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (67/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:05:09 bal011
Par - 38, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zemesgrāmatu likumā (74/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:06:30 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (18/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:07:59 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (19/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:10:03 bal014
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (5/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:11:22 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (11/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:12:57 bal016
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā (167/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:13:20 bal017
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā (167/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:14:46 bal018
Par - 71, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (193/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:18:12 bal019
Par - 89, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (203/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:38:53 bal020
Par - 89, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (203/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.01.2019 10:39:41 bal021
Par - 89, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (203/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.01.2019 10:41:10 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija