Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2018. gada 6. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018. gada 6. decembra sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam sēdi, aicinu ar klusuma brīdi pieminēt Latvijas patriotes Valentīnes Lasmanes piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru prezidents lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Dombrovskis, Švecova, Ločmele-Luņova, Goldberga, Kucins, Agešins un Zariņš lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam”.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā vairāku iemeslu dēļ.

Likumprojekta būtība paredz grozīt jeb uzlabot makroekonomiskās prognozes ar domu iegūt papildu fiskālo telpu nākamajā gadā, bet ir vairākas lietas, kas jums ir jāzina, pirms pieņemat lēmumu.

Pirmkārt. Stabilitātes un izaugsmes pakta regula... regulējums... regula paredz, ka neviena no dalībvalstīm, to skaitā Latvija... mums ir noslēgta vienošanās par to... Nevar voluntāri Saeima vai valdība izveidot un pieņemt jaunas makroekonomiskās prognozes un ņemt tās par pamatu, veidojot budžeta plānu. Šīs prognozes ir jāapstiprina neatkarīgai institūcijai, Latvijas gadījumā - Fiskālās disciplīnas padomei. Katru gadu mēs veidojam jaunas prognozes. Finanšu ministrija tās izveido, Ekonomikas ministrija izveido savas... Mums notiek koordinēts process, un Fiskālās disciplīnas padome saka galavārdu.

Otrkārt. Ir naivi iedomāties, ka, grozot vienu rādītāju, varētu iegūt pozitīvu efektu. Tā nenotiek. Fiskālās disciplīnas likums paredz, ka vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, izdarot grozījumus kādā no makroekonomiskajiem vai fiskālajiem rādītājiem, arī pārējie ir jāmaina. Un šajā gadījumā, pat ja mainītu makroekonomisko prognozi, tad vairāku apstākļu dēļ... Piemēram, deflators, kuru izmanto Eiropas Komisija, vērtējot mūsu budžetu, arī izlaiž starpību... kur šādā gadījumā mainītos 10 gadu vidējā potenciālā izaugsme - tās rādītāji mainītos. Izdevumu pieauguma nosacījums mums jebkurā gadījumā būtu jāņem vērā. Visi šie apsvērumi faktiski novestu pie tā, ka mums nekādas jaunas papildu fiskālās telpas, vienu šo elementu mainot, nebūtu. Tas ir tāds pašapmāns, ja mēs domājam, ka, vienu cipariņu pamainot, mēs varam tikt pie papildu naudas, ko tērēt.

Tā ka aicinu neatbalstīt šo likumprojektu Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Es jums nestāstīšu par deflatoriem un 10 gadu vidējiem lielumiem, lai gan es, protams, to varētu. Bet ir tāda aksioma: jo augstāka iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognoze, jo augstāki, lielāki ieplānotie nodokļu ieņēmumi.

Protams, Finanšu ministrija... Laika jautājums - arī saskaņos tās prognozes ar Eiropas Komisiju. Jo ir tāds fakts, ka Eiropas Komisijas prognoze uz nākamo gadu ir 3,2, bet pašreizējais Finanšu ministrijas ir 3... Protams, Finanšu ministrija to izdarīs pēc kāda laika, pēc dažiem mēnešiem vai pusgada, un izaugsmes prognoze būs 3,2, un nodokļu ieņēmumu prognoze palielināsies par vismaz 16 miljoniem eiro. Un tad šī nauda tiks piešķirta kaut kādiem izdevumiem, pateicoties tam likumam, ko mēs šodien pieņemsim. Tā būs finanšu ministres vai ministra pilnvara, kā to izdarīt faktiski bez kaut kādas likumdevēja ietekmes.

Jūs visi zināt, kur mums šodien ir visakūtākās nepieciešamības, kur ir izveidojušās krīzes situācijas. Vislielākā krīzes situācija, manuprāt, ir izveidojusies saistībā ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Šis jautājums prasa tūlītēju risinājumu. Jautājuma cena ir apmēram astoņi miljoni eiro; tas ļaus pacelt atalgojumu neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem par 20 procentiem, sākot no jaunā gada.

Ja mēs grozīsim šo vidēja ietvara likumu... un es uzsveru - mēs šobrīd runājam par nodošanu komisijām, kur Finanšu ministrija varēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem stāstīt par deflatoriem, 10 gadu vidējiem lielumiem un tā tālāk. Tur mums varētu būt diskusija, tad mēs lemsim par pirmo lasījumu. Bet es šobrīd aicinu neaizvērt šo ceļu sev, palīdzēt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta personālam tā, kā ikviena no šeit pārstāvošajām partijām ir solījusi NMPD vadībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Un sēdes darba kārtībā - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Kā jau izskanēja, atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 39. pantam mums jālemj par likumprojekta turpmāku skatīšanu 13. Saeimā.

Likuma mērķis ir noteikt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu juridisko statusu, ar likuma spēku noteikt to kultūrvēsturisko vērtību un izveidot uzraudzības padomi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kvalitatīvai saglabāšanai. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība nav likumā minēta. Ar likumu ir iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli, kā arī noteikt šo objektu juridisko piederību.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 20, atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka šī komisija arī 13. Saeimā būs atbildīgā par minēto likumprojektu? Iebildumu nav. Paldies.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Dzintars. 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”.

Komisijas vārdā - deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 27. novembra sēdē tika skatīts no iepriekšējā Saeimas sasaukuma mantotais likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Mēs kopīgi esam atbalstījuši turpināt tā izskatīšanu 13. Saeimā.

Īsumā: šis likumprojekts ir par īpašuma tiesību uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu likumisku nostiprināšanu. Proti, Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 12. maija lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” 3. punkts noteic, ka likums “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem, kāds ir Rīgas Svētā Pētera baznīca. Līdz ar to tās statuss, līdzīgi kā Doma baznīcas gadījumā 2005. gadā, ir jānosaka ar īpašu likumu. Tāpēc, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz 13. Saeimā turpināt likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Starp tiem, kas pieteikušies visām šīm debatēm, esmu vienīgais, kam ir iespēja izteikties “pret”. Tāpēc atļaušos uzsvērt, ka paužu visu to rīdzinieku nostāju - neatkarīgi no viņu politiskajām simpātijām, sociālā statusa, etniskās piederības un vecuma -, kuri vēlas, lai Rīgas Svētā Pētera baznīca piederētu Rīgas pilsētai, nevis Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai vai kādam citam.

Ir divi motīvi, spriežot par to, uz kā vārda ierakstīt Rīgas Svētā Pētera baznīcu zemesgrāmatā, tādējādi lielā mērā nosakot tās turpmāko likteni.

Pirmkārt. Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 12. maija lēmums noteic, ka likums “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem, to skaitā arī uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kuras statuss ir jānosaka ar īpašu likumu. Līdz ar to tāds likums ir nepieciešams. Bet Rīgas Svētā Pētera baznīca šādā likumā ir skatāma tikai kā kultūras piemineklis. Un tad galvenais jautājums ir - kurš subjekts vislabāk nodrošinās Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanu un saglabāšanu?

Baznīcas uzturēšana un restaurācija maksā dārgi, bet ilgtermiņā tā prasīs pieaugošu finansējumu restaurācijas darbiem. Pat līdzfinansējums nepieciešamo Eiropas Savienības līdzekļu saņemšanai būs liels, un to var nodrošināt tikai valsts un pašvaldības budžets.

Tikmēr Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārņemšana reliģiskās organizācijas īpašumā jau sen rada šaubas sabiedrībā, jo izskatās kā nodoms uzlabot savu finanšu bilanci, nevis baznīcas stāvokli. Ne velti šo likumprojektu sauc par “lifta likumu”: tieši baznīcas torņa lifts nodrošina ap 900 tūkstošiem eiro ieņēmumu gadā.

Otrkārt (un tas ir otrs motīvs). Kam ir lielāks morālais pamats pieteikt savas tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu? Tā tika pacelta no drupām. Tās skrupulozā restaurācija notika par tautas radītajiem ekonomiskajiem resursiem un ilga 14 gadus. Dārgie torņa atjaunošanas darbi ir īstenoti metāla konstrukcijās, kuras nodrošina torņa īpašu izturību.

Jau atjaunotās neatkarības gados vairāk nekā 700 tūkstošus latu restaurācijā ieguldīja Rīgas pilsētas pašvaldība. Ne jau LELB un ne jau attiecīgā draudze veica baznīcas restaurāciju. Tās nodošana šai reliģiskajai organizācijai nozīmē milzīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu.

Rīgas varas viedoklis ir izteikts vairākkārt. 2004. gadā Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs savā vēstulē Saeimai rakstīja, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir jānodod pašvaldības īpašumā un ka Rīgas pašvaldība ir ieinteresēta jautājumu par baznīcu risināt, sadarbojoties ar tās draudzi. Šī nelielā draudze netraucēti un bez atlīdzības tik tiešām darbojas baznīcā kopš 1991. gada beigām. Katru svētdienu tur notiek dievkalpojumi, kurus patlaban apmeklē vidēji no pieciem līdz astoņiem draudzes locekļiem. Tiek veidota ekumeniska vide, tiekas tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvji - gan luterāņi, gan katoļi, kas notur baznīcā savus svētbrīžus.

2008. gada rudenī pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūguma sniegt viedokli par iespējamo Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodošanu Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai Rīgas dome izskatīja lēmuma projektu, ar kuru bija paredzēts nodošanu atbalstīt. Bet lēmuma projekts neguva atbalstu. Es pats piedalījos balsošanā, labi atceros notikumus un apliecinu, ka gandrīz visu domē pārstāvēto frakciju deputāti neatbalstīja baznīcas nodošanu reliģiskajai organizācijai. Šis Rīgas domes lēmums nav atcelts un paliek spēkā.

Vai ir iespēja turpināt skatīt likumprojektu un grozīt tā mērķi? Nē, tas prasīs radikālas likumprojekta struktūras un pamatnormu izmaiņas nākamajos lasījumos. Vajag jaunu likumprojektu. Bet šodien skatāmā likumprojekta turpmāko izskatīšanu aicinu neatbalstīt, balsojot “pret” vai balsojot atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (JK).

Labdien, cienītie kolēģi! Protams, Saeimas darbā mēs esam pilnīgi jauni, un piekrītu Pimenova kungam, ka, iespējams, kaut kādus vēsturiskus krikumus mēs nezinām. Bet šajā gadījumā ir izveidojusies tāda situācija, ka uz šo konkrēto īpašumu, kas patiešām ir nozīmīgs valsts kultūras piemineklis, varētu pretendēt arīdzan Rīgas pašvaldība, un zināmā mērā varbūt tas arī būtu loģiski.

Tomēr, izskatot šos dokumentus, mēs redzam situāciju, kāda tā ir šobrīd. Un, proti, tā ir tāda, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas vācu luteriskā draudze gadiem ilgi ir mēģinājusi sadarboties ar Rīgas domi un piedāvājusi savu finansiālo atbalstu. Vakar sarunā viņi arī norādīja, ka ir gribējuši rosināt ērģeļu atjaunošanu. Šajā gadījumā viņiem šī finansiālā atbalsta pozīcija principā netiek pat pieļauta. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja mēs runājam tieši par ieinteresētību, kā tika teikts - lifta jautājumā, tad patiešām ienākumi, kas nāk no lifta, ir apmēram viens miljons eiro gadā, un tā nav maza summa. Bet, ja aprēķina, cik ir jāieliek restaurācijā, tad tie ir entie miljoni, kas šobrīd jāmeklē. Jautājums - kur Latvijas valsts, Rīgas pašvaldība šos miljonus domā ņemt? Konkrētajai organizācijai, kas ir izpildījusi visus “mājas nosacījumus”, proti, tā ir iesaistījusies Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas draudzē un sakārtojusi juridisko “jumtu”, ir konkrēti priekšlikumi. Vēl jo vairāk - pagājušajā gadā ir bijusi arī saruna... Māra Kučinska un Angelas Merkeles līmenī, kas droši vien ir ļoti labs sarunu sākuma līmenis... ka ir atbalsts šī Latvijā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanai. Un, man šķiet, ja mēs esam atraduši partnerus, kas dzird, ka Latvijas kultūras pieminekļi, kas patiešām ir ļoti nozīmīgi mums gan kā zemei, gan kā tautai, gan kā Eiropas sastāvdaļai... ir šīs dzirdīgās ausis, tad droši vien ir svarīgi šo likumprojektu atbalstīt.

Un teikšu vēl vienu lietu. Izskatot šos dokumentus, noteikti nepiekritīšu Pimenova kungam, ka tajos ir jābūt fundamentāliem un ļoti daudziem grozījumiem. Dokuments ir sagatavots samērā korekti, turklāt pēdējie priekšlikumi, kas tika iesniegti, parāda, ka darbs ir turpināms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... vēl nav slēgtas.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Kolēģi, ir vēl viens motīvs. Simbolisks, bet gana svarīgs, kāpēc tomēr Rīgas Svētā Pētera baznīcai saimnieks ir Rīga, nevis kāda cita juridiskā persona. Tas ir simbolisks, bet mēs zinām, cik svarīgi mūsu sabiedrībai ir simboli.

Viduslaiki Rīgā bija trīs varu savstarpējas naidošanās un plēšanās laikmets, un ar savu Baznīcu vienojās visas tās varas. Rīgas Svētā Pētera baznīca pieder vai ar to vienojās rīdzinieki, ar Domu - Rīgas arhibīskapa administrācija, un ar Rīgas Svētā Jura baznīcu - ordenis... Un Rīga, gribēdama celt savu prestižu, vēlējās, lai baznīca būtu lielāka par citām. Monumentālo ēku ir cēluši un gadsimtiem ne tikai uzturējuši, bet arī pakāpeniski pārveidojuši Rīgas pilsoņi. Tieši tā Rīgas Svētā Pētera baznīca kļuva par Rīgas simbolu.

Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka nodot konkrētai draudzei, konkrētai Baznīcai objektu, kuru par savu uzskata visi rīdzinieki, - tas nebūtu korekti, skatot arī vēsturisko kontekstu.

Atgādināšu, ka tikai pēc 1888. gada, kad bija likvidēta Rīgas rāte un zemesgrāmatā baznīca bija ierakstīta uz Baznīcas draudzes vārda, mainījās saimnieks.

Un tā tas turpinājās līdz 1939. gadam, kad vācu draudze repatriējās uz Rietumiem un īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu tika ierakstītas uz juridiskās personas vārda, kura arī saucās “Svētā Pētera baznīca”. Šis apstāklis nemaz nemaina galveno apstākli un galveno mērķi, kāpēc mēs tagad runājam par īpašuma tiesībām uz šo objektu. Runa ir par to, kas labāk uzturēs un apsaimniekos baznīcu nākotnē.

Te tika pieminēts, ka ir atrasti... esot atrasti labvēļi, kuri varētu līdzfinansēt Eiropas Savienības līdzekļu iegūšanu fondos. Bet es gribētu atgādināt, ka tomēr Rīgas dome, kas līdz šim patiešām bija Rīgas saimniece, var nodrošināt līdzfinansējumu no valsts budžeta. Es atgādināšu, ka pēc tam, kad Rīgas Doms kļuva par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumu, Baznīca ir pieteikusies gan uz valsts, gan pašvaldības līdzekļiem, lai nodrošinātu Doma turpmāko uzturēšanu. Es nedomāju, ka šī situācija mainīsies, ja Rīgas Svētā Pētera baznīca kļūs par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumu.

Līdz ar to es uzskatu, ka publiskajiem līdzekļiem šeit jābūt primārajiem un tāpēc īpašuma tiesības uz baznīcu ir jāieraksta zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai, otro reizi.

I. Šuplinska (JK).

Un atkal jāsaka - šis ir ļoti loģisks domu gājiens, sevišķi tajā ziņā, ka, ja Rīgas dome visu šo laiku būtu rūpējusies par Rīgas Svētā Pētera baznīcu un patiešām ienākumus veltījusi arhitektūras pieminekļa sakārtošanai, viss būtu kārtībā.

Bet atkal... ja mēs pieminam tos 700 tūkstošus, kas tiek ieņemti par Rīgas apskati, tad... statistika liecina, ka 2007. gadā 80 tūkstošus Rīgas dome ir veltījusi ēkas sakārtošanai un apmēram 100 tūkstošus - ēkas uzturēšanai. Ja jūs parēķinātu, tad redzētu, ka tā proporcija, kas tiek ieņemta no šī konkrētā objekta, droši vien neatbilst tam, ko ēka šajā brīdī arīdzan... kurā vajadzētu ielikt...

Un par šo vēsturisko patiesumu arīdzan Pimenova kungs runāja un pieminēja 1939. gadu. Atkal skatoties šos dokumentus, ir tā, ka patiešām 1939. gadā ir viens brīdis, kad šīs īpašuma tiesības varēja mainīties, bet tai pašā laikā juridiski nostiprinātas tās netiek, un vienalga sanāk tā, ka šī vācu draudzes baznīca paliek vienīgā īpašniece, kas ir ierakstīta.

Līdz ar to, ja konkrētais īpašuma turētājs redz, kā apsaimniekot (un droši vien ir šī iespēja tomēr drusku pārliecinošāk un varbūt arīdzan iespaidīgāk tikt pie Eiropas Savienības līdzekļu fondiem), tad droši vien svaru kausi Rīgas domei, kurai bija patiešām iespēja pierādīt savu saimnieka būtību, pierādīt savu šī simbola izpratni... nu, kaut kādā brīdī ir izsmelta, un tas noteikti ir limits.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai komisijas ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 18, atturas - 1. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka minētā komisija paliek atbildīgā par minēto likumprojektu? Iebildumu nav. Paldies.

Lūdzu komisijas ziņotājam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Muižniece. Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Kultūras centru likums”, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Kultūras centru likums” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Ilga Šuplinska.

I. Šuplinska (JK).

Labdien vēlreiz! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir iesniegts likumprojekts “Kultūras centru likums”.

Salīdzinot ar iepriekšējo, tikko skatīto, likumprojektu, šis ir jaunāks, un, protams, ļoti gribētos, ka šī gada laikā iesniegtais likumprojekts atrod savu ceļu ātrāk nekā citi Saeimā skatītie likumprojekti. Kāda ir tā būtība? Tā būtība ir ļoti aktuāla, proti, pirmkārt, noteikt, kāda ir pašvaldību un arīdzan ministrijas atbildība, deleģējot kultūras funkcijas.

Otrkārt, ir ļoti svarīgi saprast, ka daudzpusīgais kultūras piedāvājums ir svarīgs ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Kultūras centru likumā ļoti liela nozīme ir tieši tam, kā, cik kvalitatīvi un cik pieejami kultūra attīstās reģionos.

Treškārt, tas paredz arīdzan zināmu sakārtotību un valstiskās audzināšanas un domāšanas stiprināšanu, proti, pilsoniskās līdzatbildības stiprināšanu. Kādā veidā? Tādā veidā, ka ir iekļauts viens punkts, kas ir saistīts ar kultūras iestāžu akreditāciju.

Tas droši vien ir arī strīdīgākais punkts visā šajā likumprojektā, jo, ilgu laiku strādājot ar kultūras iestādēm, var redzēt, ka pašvaldībām akreditācijas procesi ir saistīti ar noteiktu izdevumu pozīciju. Likumprojekts paredz, ka šie akreditācijas noteikumi sākotnēji ir brīvprātīgi, bet tas nosaka arīdzan zināmas priekšrocības tām kultūras iestādēm, kas izšķiras par to, ka tās tiek akreditētas.

Likumprojektā ir ļoti daudzas lietas, kas ar likumu sakārto līdz šim nenoteikto un nesakārtoto, vēl precīzāk - kas bijušas izmētātas vairākos citos likumos, jo atšķirībā no muzejiem un arhīviem kultūras centriem šāda likuma nav bijis.

Tāpēc lūdzu atbalstīt lēmumu turpināt likumprojekta “Kultūras centru likums” izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labrīt, dārgie kolēģi! Es jūs lūdzu neatbalstīt šī likumprojekta virzīšanu un paskaidrošu - kāpēc. Es neesmu pret kultūras centriem vai iedzīvotāju interesēm, bet, caurskatot šo likumprojektu un tā mērķi, redzu, ka tas neatvieglos kultūras centru darbību un nekādā veidā neveicinās iedzīvotāju iesaisti kultūras dzīvē. Tas uzliks pašvaldībām pienākumu rast papildu finansējumu, lai kultūras centrus varētu akreditēt Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Es saprotu, ka birokrātiskajam aparātam ir sevi jāatražo, bet vai tiešām tas ir jādara šādā veidā? Kā arguments šeit tiek minēts pašvaldību lielais skaits. Bet, ņemot vērā, ka tiek plānota pašvaldību reforma, šis arguments neiztur kritiku. Man rodas jautājums - vai atkal netiek plānota kārtējā nesavietojamā IT sistēma, lai varētu vest kultūras centru reģistru? Vai tiešām tas mums ir vajadzīgs? Cik mūsu valstī darbojas reģistru un sistēmu? Tieši tā! Neviens nezina to precīzu skaitu, var tikai minēt. Rodas jautājums - kāpēc tas tā ir? Un arī tas nevienam nav noslēpums - šo reģistru izveide un uzturēšana (visbiežāk - nesavietojamā veidā, nevis vienotā sistēmā) rada valsts budžetā nepieciešamību pēc papildu finansējuma katra reģistra uzturēšanai. Varbūt pietiks dejot riņķa danci? Laiks beidzot apstāties un paskatīties uz kopējo reģistru un IT sistēmu kopumu valstī! Šis ir tikai viens no piemēriem, kā tiek radītas deformētas sistēmas šauram lietotāju skaitam.

Uzskatu, ka šāda likuma pieņemšana neuzlabos kultūras centru pieejamību vai to sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, bet gan radīs nepamatotus izdevumus pašvaldībām.

Uzsvēršu atkārtoti - es neesmu pret kultūras centru darbības jomas sakārtošanu, bet esmu par pieejas maiņu lietu kārtībai. Tāpēc lūdzu jūs neatbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību.

Paldies jau iepriekš par jūsu veselo saprātu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (JK).

Paldies. Man ļoti žēl, ka Iveta šos iebildumus neizteica Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā mēs visi līdzdarbojamies, un tad varbūt mēs varētu vēl precīzāk domāt par likumprojekta pārņemšanu.

Bet, atbildot uz šiem iebildumiem (galvenokārt par reģistrācijas sistēmu), jāteic, ka arī man pašai vienmēr rodas bažas, ja parādās kaut kas tāds, kas ir saistīts ar jaunu datu sistēmu.

Izskatot iestrādnes, var redzēt, ka Kultūras ministrija piedāvā ļoti konkrētu risinājumu - proti, neradīt nevienu jaunu sistēmu, bet, ja tāds kultūras centrs nav reģistrēts, tad papildināt, iekļaujot to Latvijas digitālajā kultūras kartē. Tās nav nedz papildu izmaksas, nedz arī papildu birokrātijas radīšana. Latvijas digitālā kultūras karte pastāv. Tajā ir iekļautas visas kultūras institūcijas. Tās sakārtošana, man šķiet, ir katra Latvijas pilsoņa pienākums. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām. Noteikti nepiekritīšu, ka šis likums neuzlabos kultūras centru kvalitāti un neaktivizēs iedzīvotājus.

Un minēšu konkrētus piemērus.

Tā kā es pati nāku no Latgales, tātad dzeivoju es pīrūbežā i cīši bīži apmekleju dažaidus pasuokumus, vysbīžuok Škaunis pogostā... Andrupinis, tys ir Dagdys nūvods... tad es radzu divys cīši katostrofalys lītys.

Pyrmuo līta ir tei, ka kulturys centrūs struoduoj cylvāki bez attīceiguos izgleiteibys. Taitad tymā breidī, kod kaidai, es nazynu, bejušajai zootehnikei, lobuokuojā gadejumā školys školuotuojai voi direktorei nav dorba, jei pīsasoka iz kulturys centra vadeišonu i jei īsasaista kulturys centra vadeišonā, kai jei, cylvāks, prūt. Tū navar nūsūdeit. Tys ir juos dzeivis fakts. Un jai koč kaidā veidā ir juodzeivoj.

Ūtra līta, kas ir pīrūbežā izteikta, i es saceišu, na tikai Dagdys nūvodā, bet ari Rēzeknis nūvodā, tei ir volūda, kū izavielej sovim posuokumim kulturys centra vadeituoja. Un tei volūda bīži viņ nav vaļsts volūda. I tys zeimuoj (nozīmē), ka taids lykums naļautu pošvaļdeibai nadūmuot pyrmam kuortom par kvalifikacejis ceļšonu, kas ir akūti vajadzeiga tīši kulturys centra darbinīkim, tān jī nadūmuoj par kvalitati. Lykums jūs pīspīstu dūmuot ari par kulturu.

Starp citu, arī kultūrai vienmēr ir pievienotā vērtība, un ir ļoti svarīgi to atzīt arī Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies Šuplinskas kundzei.

Aiz cieņas pret Latgali un latgaliešiem es jūs nepārtraucu. Es pieņemu, ka šeit debatēs piedalās un debates vēlētos saprast arī citi kolēģi, kas nepārzina latgaliešu valodu.

Es aicinu kolēģus turpmāk debatēt latviešu literārajā valodā.

Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Šuplinska. Nē, nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kultūras centru likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 15, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija paliek atbildīgā par minēto likumprojektu? Iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Šuplinska. 2019. gada 1. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. februāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt, kolēģi! Juridiskā komisija savā 27. novembra sēdē nolēma turpināt izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Šo grozījumu mērķis ir saskaņot aģitācijas kārtību ar to kārtību, kas ir ietverta Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Tas nozīmēs vienotu, tiesisku regulējumu aģitācijai publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, kā arī vienotu maksas noteikšanas kārtību par aģitācijas materiāliem, kas izvietoti publiskās vietās.

Komisijas vārdā aicinu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Juridiskā komisija būtu atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. A. Tērauda. 20. decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. decembris. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Labrīt, kolēģi! Tātad likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”. Jauns likums, kura virzītājs 12. Saeimā bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Šī gada 27. novembrī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāti uzklausīja Kultūras ministrijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, sabiedrisko mediju un citu mediju nozares pārstāvjus. Likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” paredz novērst nozarē pastāvošo pretrunu, respektīvi, to, ka NEPLP vienlaikus pārvalda gan sabiedriskos medijus, gan uzrauga nozari kopumā. Citiem vārdiem sakot, NEPLP ir Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kapitāldaļu turētājs un vienlaikus arī nozares regulators. Deputāti ir iepazinušies ar Valsts kontroles ziņojumu par likumības un lietderības revīzijas rezultātiem revīzijas lietā “Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana ir lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm?”, kurā tika norādīts uz to, ka NEPLP Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteiktas vairākas savstarpējas pretrunas.

Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, un es aicinu atbalstīt šī likumprojekta pārņemšanu šajā - 13. - Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ja šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kaimiņš. 2019. gada 21. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 21. janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Komercnoslēpuma likums” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Bordāns.

J. Bordāns (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Komercnoslēpuma likums būs jauns likums. Līdz šim komercnoslēpumu regulēja... faktiski neregulēja, bet šis vārds ir bijis pieminēts atsevišķos likumos, tādos kā Komerclikums, Civillikums un daži citi.

Mūsdienās Komerclikumam nav nozīmes tikai tajā, ka... Varbūt arī daži kolēģi bija komisijā, nu, ne pārpratuši, bet... viņi izcēla vienu nozīmi, tas ir, neinformēt sabiedrību par to, kas notiek uzņēmumā... un ka tas varētu kaut kādā veidā attiekties un traucēt arī, teiksim, informācijas iegūšanu no valsts kapitālsabiedrībām.

Es sliektos pievērst uzmanību citam aspektam - ka šobrīd mūsdienu ekonomikā arvien lielāku nozīmi, faktiski izšķirošu nozīmi, iegūst tādi jautājumi kā uzņēmuma zinātība, uzņēmuma mārketings, uzņēmuma spēja ātri reaģēt un dažādu veidu intelektuālais īpašums. Lai šis īpašums tiktu aizsargāts, valstij tas ir jānodrošina pirmām kārtām ar materiālo tiesību normām. Un Komercnoslēpuma likums būs tāds likums, kas detalizētāk noteiks komercnoslēpuma būtību un to, kas tieši tiek aizsargāts.

Un tāpēc es lūdzu... komisijas vārdā aicinu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Komercnoslēpuma likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst pret to, ka šī komisija būs atbildīgā par likumprojektu arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Bordāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2018. gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Bordāns.

J. Bordāns (JK).

Šie Civilprocesa likuma grozījumi ir pieskaņoti topošajam Komercnoslēpuma likumam. Kā jau es minēju, Komercnoslēpuma likums - tās ir materiālo tiesību normas, kas nosaka to, kas ir komercnoslēpums, kāda veida komercnoslēpums tiek aizsargāts. Taču, lai tas notiktu fiziski jeb notiktu arī dabā, ir nepieciešams process. Un tas tiek aizsargāts ar tiesiskām metodēm. Šie tiesiskie pasākumi, tiesiskais veids, kādā tas tiek aizsargāts, ir paredzēti Civilprocesa likumā. Attiecīgie komercnoslēpuma aizsardzības pasākumi ir ietverti šajos Civilprocesa likuma grozījumos, kas ir paredzēti likumprojektā.

Tāpēc aicinu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanas turpināšanu arī 13. Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Juridiskā komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Bordāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 2018. gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” izskatīšanu. Komisijas vārdā - deputāts Vladimirs Nikonovs.

V. Nikonovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Likuma grozījumi paredzēti, lai izpildītu 2018. gada 26. aprīļa Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2017-18-01, kas par neatbilstošām Satversmei atzina vairākas Reliģisko organizāciju likuma normas. Satversmes tiesa nosprieda, ka Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrā daļa, ciktāl tā neparedz tiesības jaunizveidotajām draudzes... izveidot reliģisko savienību pirms 10 gadu ilga pārreģistrācijas perioda beigām, un Reliģisko organizāciju likuma 8. panta ceturtā daļa, kas noteic, ka šī pārreģistrācijas prasība attiecībā uz periodu un kārtību neatbilst samērīguma principam un līdz ar to arī Satversmes 99. un 102. pantam.

Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka Reliģisko organizāciju likuma 7. panta trešajā daļā noteiktajam ierobežojumam, kas liedz vienā konfesijā reģistrēt vairāk nekā vienu baznīcu, nav leģitīma mērķa un tas neatbilst Satversmes 99. un 102. pantam. Satversmes tiesas spriedums pēc būtības maina iepriekš pastāvējušo kārtību valsts un reliģisko organizāciju attiecībās, izbeidzot līdz šim likumā noteiktās atšķirības attiecībā uz draudžu reģistrāciju, juridiskās personas statusa iegūšanu un uz organizāciju tiesību un pilnvaru apjomu.

Komisija minēto likumprojektu ir izskatījusi un to atbalstījusi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” izskatīšanas turpināšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Komisija būs ļoti smagas izvēles priekšā, jo ir lielas problēmas ar nosaukumu “Latvijas Pareizticīgā Baznīca”.

Mēs visi zinām, kas pašlaik notiek Ukrainā, un Latvijas Pareizticīgā Baznīca kā tāda bija Konstantinopoles patriarhijā. Okupācijas rezultātā Ukrainā tika uzspiesta šī tā saucamā pakļautības maiņa no Konstantinopoles patriarhijas uz Maskavas patriarhiju.

Bet kur ir problēma? Vēsturnieks Heinrihs Strods, kurš bija aizbraucis uz Maskavu izskatīt šos dokumentus, neatrada Krievijas patriarha parakstu uz dokumenta, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca pievienojas Maskavas patriarhijai. Kāpēc? Tāpēc, ka tai laikā Krievijā nebija patriarhu. Viņi tika likvidēti. Tikai 1943. gadā Staļins iecēla VDK virsnieku par Krievijas Pareizticīgās Baznīcas patriarhu. Un šī paraksta nav. Izveidojas tā pati situācija, kas Ukrainā ar tomosu, kur nekāda... Maskavā savā laikā nekāds tomoss nav saņemts, tur tika atjaunota Konstantinopoles Baznīca.

Igaunijā ir atjaunotā Igaunijas Pareizticīgā Baznīca Konstantinopoles patriarhijā, un pastāv arī otra Baznīca. Tātad ir divas Baznīcas.

Komisijai acīmredzot uz otro lasījumu ir jāatrod kaut kāds konsenss. Latvijā pašlaik ir 11 pareizticīgo draudzes, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Jūs varat pārbaudīt; es tikko paskatījos. Tās atzīst Konstantinopoles patriarhiju. Nevar būt tā, ka Latvijas valsts tiek okupēta, čeka likvidē likumīgu Baznīcu un mēs tagad rakstām, ka mums ir Latvijas Pareizticīgā Baznīca. Tā ir Krievijas Pareizticīgā Baznīca, un tas arī rada haosu ar Ziemassvētkiem. Latvijas Pareizticīgā Baznīca Konstantinopoles patriarhijā un šīs 11 draudzes svētkus atzīmē kopā ar katoļiem tāpat kā Somijas Pareizticīgā Baznīca un tāpat kā Igaunijas Pareizticīgā Baznīca. Nevajag jaukt šīs lietas! Un komisija diemžēl... Tas, protams, ir smags jautājums, jo tur arī ticīgo... ticīgo darīšana. Mēs nevaram no augšas uzspiest, bet mums ir jāatzīst, ka ir divas Baznīcas, ka Latvijā nekad likumīgā ceļā nav likvidēta Latvijas Pareizticīgā Baznīca, kas ir Konstantinopoles patriarhijā kā tādā.

Nu kaut kādā veidā šie jautājumi jārisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ja šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Nikonovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” izskatīšanu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Zemessardzes attīstībā ir sasniegts ļoti nozīmīgs progress. Ir pilnveidota zemessargu apmācība.

Kā zināms, zemessargi ir brīvprātīgie, kas savā no darba brīvajā laikā dienē Zemessardzē. Taču pēc pamatapmācības beigām katrs zemessargs ir aicināts pilnveidot savas prasmes individuālajās mācībās un kļūt par kādu no speciālistiem - sakarnieku, mediķi - vai arī par instruktoru, un jau vadīt nodaļu. Tāpat arī notiek lielās mācības (šogad tādas bija mācības “Namejs”, kuras ilga divas nedēļas un kurās zemessargi piedalījās piecas sešas dienas). Līdz šim zemessargi mēģināja paši šo jautājumu atrisināt - viņi vērsās pie saviem darba devējiem, lai dabūtu papildu brīvas dienas.

Ar šo likumprojektu paredzēts papildināt un precizēt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā ietverto regulējumu. Tā pamatdoma ir tāda, ka darba devējs reizi gadā piešķir ne vairāk kā piecas darba dienas zemessargam kolektīvajām mācībām, tātad šīm lielajām mācībām, un izmaksā atlīdzību par šo periodu saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 10. punkta regulējumu.

Tāpat darba devējam ir jālaiž uz mācībām zemessargs, ja tās ir individuālās mācības, taču šajā gadījumā tā ir darba devēja brīva izvēle - maksāt vai nemaksāt atlīdzību. Tas attiecas arī uz izglītības iestādēm - tām būtu pienākums atbrīvot Zemessardzes uzdevumu pildīšanai zemessargu no mācībām vai studijām, un pienākums būtu saglabāt tiesības turpināt tās.

Likumprojektā ietverti arī dažādi tehniska rakstura grozījumi.

Minētais likumprojekts ir ietverts paketē ar Darba likuma grozījumiem, kuri paredz darba devēja rīcību šādās situācijās un noteic, ka Nacionālie bruņotie spēki kompensē darba devējam darbinieka mācībām izmaksāto atlīdzību. Kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki kompensē darbiniekam atlīdzību, un kompensācijas apmēru noteiks Ministru kabinets (paredzētais kompensācijas apmērs - līdz 50 eiro dienā).

Komisija šo likumprojektu atbalstīja savā 28. novembra sēdē. Un komisijas vārdā aicinu likumprojekta izskatīšanu turpināt 13. Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ja šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

M. Staķis. Šā gada 20. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Arī šis likumprojekts ietilpst vienā paketē kopā ar Darba likumu un ir saistīts ar izmaiņām 2015. gadā, kad tika uzsākta rezerves karavīru apmācība. Tā joprojām tiek pilnveidota un... bet ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, kas ļautu veikt apmācības gan racionālāk, gan kvalitatīvāk.

Likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” mērķis ir skaidri noteikts - darba devējam vai izglītības iestādei ir pienākums atbrīvot no darba pienākumu veikšanas darbinieku vai arī izglītojamo, kurš darba vai mācību laikā tiek iesaistīts rezerves karavīru militārajās mācībās, un uzskatīt to par attaisnojošu iemeslu, jo šis gadījums raksturojams kā darbība visas sabiedrības interesēs, proti, šajā gadījumā - valsts aizsardzības interesēs.

Tāpat šie grozījumi paredz, ka darba devējs atbilstoši savām finansiālajām iespējām un brīvajai izvēlei, kā arī iekšējai pārliecībai izmaksā atlīdzību darbiniekam, kurš nestrādā sakarā ar militāro apmācību. Jāņem vērā, ka rezerves karavīru apmācību ilgums ir lielāks nekā zemessargu kvalitatīvās apmācības. Zemessargiem tās ir līdz piecām dienām, bet rezerves karavīriem ir tā, ka... virsnieku sastāva karavīram - līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā - līdz 60 dienām; instruktoru un kareivju sastāva karavīram tās ir kopā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā - līdz 30 dienām, un intervāls starp kārtējām mācībām nevar būt mazāks par četriem gadiem.

Vienlaikus likumprojektā ietverti dažādi tehniska rakstura grozījumi, ar kuriem tiek aizstāti iepriekš likumā lietotie jēdzieni un nosaukumi, proti, jēdziens “invalīds” tiek aizstāts ar jēdzienu “persona ar invaliditāti” un nosaukums “Jaunsardzes un informācijas centrs” - ar jēdzienu “Jaunsardzes centrs”. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja savā 28. novembra sēdē.

Lūdzu komisijas vārdā turpināt šā likumprojekta izskatīšanu 13. Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī 13. Saeimā šī komisija būs atbildīgā? Iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. Šā gada 20. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un ierosina turpināt 13. Saeimā skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Izskatīšanai piedāvātais likumprojekts ietver tādus kā divus jaunus regulējuma blokus. Viens ir saistīts ar to, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot informatīvos izdevumus, kā arī ir noteikti nosacījumi to izdošanai. Tāpat likumprojektā tiek piedāvāts precizēt domes un komiteju sēžu norises kārtību.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta tālāku virzību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija turpinās būt atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20. decembrim.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Inese Ikstena.

I. Ikstena (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Komisija turpina izskatīt likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, kurš noteic, ka personas apliecība jeb ID karte būs obligāts dokuments iedzīvotājiem, sākot ar 2023. gadu, kā arī nosaka pārejas periodu no 2019. gada līdz 2022. gadam.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt... turpināt likumprojekta izvērtēšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” izskatīšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā  atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Ikstena. Šā gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši 12. Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” un esam atbalstījuši tā izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā.

Īsumā: šis likumprojekts paredz tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un publisku personu kapitālsabiedrībām ievērot un veicināt brīvu konkurenci. Likums papildināms, paredzot kārtību, kādā Konkurences padome var vērsties pret iestādēm un publisku personu kapitālsabiedrībām, kā arī to veiktām konkurenci ierobežojošām darbībām.

Tāpēc, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz 13. Saeimā turpināt likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” izskatīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2018. gada 14. janvāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. 2019. gada 14. janvāris.

K. Feldmans. 2019. gada 14. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 14. janvāris.

Paldies. (Starpsauciens.)

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektus mantojumā no iepriekšējās Saeimas.

Īsi par šo likumprojektu. Kolēģi, ar šo likumprojektu mēs varam iezvanīt kapu zvanus OIK afērai. Es paskaidrošu, ko tas nozīmē, lai pareizi... jo ir daudzas spekulācijas ap šo likumprojektu jau sākušās. Proti, ar šo likumprojektu mēs nepiedāvājam izbeigt atbalsta sistēmu subsidētās elektroenerģijas ražošanai. Ar šo likumprojektu mēs nepiedāvājam kaut ko principiāli mainīt. Ar šo likumprojektu mēs vienkārši piedāvājam noteikt skaidru, nepārprotamu regulējumu likuma līmenī - kādai ir jābūt šai sistēmai, lai tiktu izpildīti tie principi, kas sen jau bija jāpilda.

Kā tapa šis likumprojekts? Šo likumprojektu atšķirībā no daudziem citiem likumprojektiem virzīja pati Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Pēc tam kad gada laikā mēs bijām uztaisījuši sešas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes kopā ar Ekonomikas ministriju par OIK jautājumiem un Ekonomikas ministrija mums sešas reizes bija solījusi, ka strādās ar šo jautājumu, ka sakārtos šo lietu... un kad mēs septīto reizi atnācām un sākām diskutēt par šo likumprojektu, zināt, ko pateica Ekonomikas ministrija, kura līdz šim tā arī neko nebija atnesusi? Tā teica: “Ziniet, mums par šo vajadzētu uztaisīt darba grupu!” Tas komisijā izraisīja vispārējus smieklus, un komisija vienbalsīgi atbalstīja to, ka tā pati iesniegs likumprojektu, kas novērsīs OIK afēru.

Ko sākotnēji paredzēja šis likumprojekts, ko iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Četras vienkāršas, principiālas, pašsaprotamas lietas.

Pirmā lieta. Atbalsta saņēmēji ir reāli jāpārbauda, vai tie atbilst atbalsta nosacījumiem. Otrā lieta. Ja atbalsta saņēmēji nepilda atbalsta nosacījumus, tad atbalsts nepienākas. Elementāra lieta, skaidri to nosakot.

Nākamā lieta. Ja atbalsts saņemts nelikumīgi, tad ir tiesības šādu atbalstu pieprasīt atpakaļ.

Un ceturtā lieta. Ir jāveic, jāīsteno pārkompensācijas aprēķins, tas ir, jānovērš pārkompensācija, un Latvijai beidzot jāizpilda tas, ko tā ir apsolījusi Eiropas Komisijai, proti, lai šī atbalsta shēma būtu saskanīga, likumīga, tad atbalstam ir jābūt samērīgam atbilstoši tam, kā tas ir noteikts Eiropas Savienības tiesību normās un Eiropas Komisijas lēmumā. Četras elementāras lietas.

Uz otro lasījumu šis likumprojekts saņēma veselu virkni citu priekšlikumu - galvenokārt no Ekonomikas ministrijas -, kas vispār nav saistīti ar OIK. Būtiskas, svarīgas lietas, kuras tiešām ir jārisina un kuras nez kāpēc Ekonomikas ministrija nebija risinājusi visu šo laiku. Piemēram, saistībā ar mūsu elektrotīklu sinhronizāciju ar citiem Eiropas tīkliem. Iespēju robežās mēs izskatījām šos priekšlikumus un, kurus varējām, atbalstījām. Līdz ar to tas likumprojekts, kas šodien ir jūsu priekšā, jau ir kļuvis krietni plašāks un arī sarežģītāks. Tomēr mēs komisijā vienbalsīgi nolēmām turpināt šī likumprojekta skatīšanu un nepieciešamības gadījumā sadalīt to divās daļās. Viena attieksies konkrēti uz OIK afēru, un otra - uz pārējām lietām.

Kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. Šī gada 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13. decembris.

Godātie deputāti! Ir iesniegts priekšlikums par darba kārtības izmaiņām.

Deputāti Aldis Adamovičs, Artūrs Toms Plešs, Atis Zakatistovs, Raivis Dzintars, Uldis Augulis, Juta Strīķe un citi rosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Jā, ir!”; dep. A. Kaimiņš: “Kuriem deputātiem?”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso un katrs deputāts paudīs savu viedokli.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 20, atturas - nav. Līdz ar to lēmums pieņemts - lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Godātie kolēģi!

Deputāti Aldis Adamovičs, Artūrs Toms Plešs, Atis Zakatistovs, Raivis Dzintars, Uldis Augulis, Juta Strīķe, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Inguna Rībena, Janīna Kursīte-Pakule un Ilze Indriksone ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”. Šo lēmuma projektu izskatām kā patstāvīgo priekšlikumu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Dep. J. Urbanovičs: “Jā!”) Deputātam Urbanovičam ir iebildumi.

Ja kaut vienam no deputātiem ir iebildumi, tad saskaņā ar Kārtības rulli mēs balsojam par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 19, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Esam nonākuši pie darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Steidzamības kārtībā otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 53/Lp13).

Uz otro lasījumu saņemti 14 priekšlikumi.

1. ir veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Šis un pārējie veselības ministres priekšlikumi ir saistīti ar jautājumu par... kontekstā ar jautājumu par valsts iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošām personām. Priekšlikuma būtība ir dot iespēju palielināt šīm personām atlīdzību jeb atalgojumu, lai tas būtu konkurētspējīgs, lai cilvēki būtu gatavi strādāt šo sarežģīto, grūto darbu. Viens no ierobežojošiem faktoriem, kas līdz šim nav ļāvis to pilnvērtīgi īstenot, ir tas, ka šajā likumā ir noteiktas mēnešalgas minimālās un maksimālās likmes jeb griesti. Pat tad, ja būtu ļoti, ļoti daudz naudas, tie griesti ir tik zemi, ka algu nevar palielināt līdz mūsdienām atbilstošam līmenim.

1. priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā, paredz, ka arī valsts iestādēs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši amata novērtējumam, griestus atceļot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 3. arīdzan ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 4. ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 5. arī ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 6. ir veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums, kas paredz, ka ārstniecības personu un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju mēnešalgu nosaka Ministru kabinets, attiecīgi paredzot zemāko mēnešalgas likmi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 11. ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 11. ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. 11. mēs atbalstījām. Darba kārtībā 12. priekšlikums.

D. Reizniece-Ozola. 12.  ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 13. - tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Un 14. - Čakšas kundzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Reizniece-Ozola. Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 22/Lp13). Atgādinu, ka šis likumprojekts ir steidzams, tāpēc izskatām galīgajā lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šim likumprojektam saņēma sešus priekšlikumus. Tie visi ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, precizējot atsevišķas normas vai arī redakcionāli precizējot likumprojekta tekstu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vucāns. Arī 2. priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vucāns. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vucāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vucāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vucāns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Kā jau Saeimas priekšsēdētāja teica, šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Juridiskā komisija ir saņēmusi vienu - Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš pēc savas būtības ir tehniski redakcionāls, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un es komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Otrajā, galīgajā, lasījumā skatām likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 54/Lp13). Ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. ir deputāta Klementjeva kunga priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. Priekšlikuma būtība jau šobrīd paredz, ka pagaidu budžetā tiek finansēta ārstniecības iestāžu ārstniecības personu atlīdzība. Tas ir noteikts informatīvajā ziņojumā, ko valdība ir izskatījusi. Šis priekšlikums nav atbalstāms pēc būtības, jo jautājumi par finansējuma piešķiršanu nozaru prioritātēm ir risināmi, sagatavojot gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu. Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” regulē budžeta procesu, nevis risina finansējuma piešķiršanas jautājumus. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Reizniece-Ozola. 2. ir deputāta Pūces kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.  Būtībā tas paredz attiecībā uz pašvaldību aizņēmumiem tādus pašus nosacījumus, kādi ir valsts iestādēm pagaidu budžetā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 3. - Pūces kunga priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 4. - Pūces kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 5. ir tehnisks Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 6. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas būtībā ir 2., 3., 4. un 5. priekšlikuma apkopojums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 7. ir deputāta Valaiņa kunga priekšlikums, kas nav atbalstāms pēc būtības. Un es pēc tam komisijas vārdā komentēšu, kāpēc komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Izstāstīšu sava priekšlikuma būtību.

Šobrīd šis likums, Likums par budžetu un finanšu vadību, paredz to, ka Saeimas vēlēšanu gadā budžetu, valsts budžetu, Saeimā iesniedz jaunapstiprinātā valdība četru mēnešu laikā.

Es iesniedzu šo priekšlikumu, lai budžets Saeimā nonāktu ātrāk. Proti, tas paredz, ka budžetu iesniedz četru mēnešu laikā pēc... no tā brīža, kad kopā sanākusi jaunā Saeima.

Kāpēc es tā uzskatu? Manuprāt, mēs tomēr esam parlamentāra valsts: valdība iesniedz budžetu, bet mēs - pieņemam. Mēs budžetu labojam, risinām visus jautājumus, kuri jebkurā gadījumā - šodien, pēc mēneša, diviem vai pēc pusgada - mums būs jārisina. Iesniegs priekšlikumus deputāti, frakcijas, ministrijas. Tas jau nav izslēgts. Bet šajā gadījumā... Ja to ātrāk nedarām, nonākam tādā situācijā, kādā šodien esam, - ka no kopējās sistēmas raujam ārā tādas mazas daļiņas. Mediķiem ir krīze - risinām šo jautājumu. Satversmes tiesa pieņem kaut kādu lēmumu attiecībā uz tiesnešu algām - risinām šo jautājumu. Bet budžets jau nav tikai šīs dažas lietiņas! Tas ir daudz plašāks jautājums! Un tas, ja kāda nozare šobrīd skaļi nebļauj, - tas nenozīmē, ka nav problēmu. Mēs tūlīt pat sagaidīsim - gan jau sagaidīsim! - arī to, ka sporta joma nāks un teiks, ka viņiem jāgatavojas olimpiādei un ka viņiem trūkst finansējuma. Būs virkne citu jautājumu. Tomēr visi tie ir jāskata tādā kopsakarībā. Un tas ir valsts budžets.

Manā ieskatā, Saeimai nevajadzētu baidīties pašai no sevis un skatīt šo budžetu. Ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kurā visus jautājumus var skatīt un meklēt kompromisu. Mums nav jāgaida, kad viens vai otrs cilvēks izveidos vai neizveidos jauno valdību. Mēs varam sākt strādāt arī ātrāk. Tāda ir mana priekšlikuma jēga.

Tomēr, es zinu, komisijā tika norādīti daži trūkumi, kas raisa jautājumus par to, vai šāds priekšlikums ir vai nav Satversmes pārkāpums. Respektējot to un apzinoties, kāda ir šī likumprojekta būtība, jo tas tomēr risina daudzus jautājumus attiecībā uz skolotājiem un citus jautājumus (no nākamā gada būtu jānodrošina pienācīgs atalgojums, ko šis likumprojekts paredz), es atsaucu savu priekšlikumu. Bet ļoti ceru, ka šī Saeima tuvākajā laikā ieraudzīs reālo 2019. gada budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

D. Reizniece-Ozola. Jā, paldies Valaiņa kungam par priekšlikuma atsaukšanu.

Un īss komentārs. Tiešām - atbilstoši Satversmei budžeta projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Līdz ar to jaunās Saeimas sanākšanu nevar uzskatīt par atskaites punktu budžeta likumprojekta sagatavošanai, pieļaujot situāciju, ka budžeta projektu Saeimai iesniedz aizejošā valdība.

Jauno budžetu veido jaunā valdība, piedāvājot savu politisko virzienu, kā arī attiecīgus priekšlikumus par izdevumiem un ieņēmumiem.

8. ir deputātu Eglīša kunga un Znotiņa kunga priekšlikums, kura būtība ir paredzēt vienreizēju pabalstu iekšlietu resorā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem pēc pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Tas nav atbalstīts, jo pēc būtības dublē vispārējo normu par pabalstiem, kas jau šajā likumprojektā ir iestrādāta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Reizniece-Ozola. Un 9. ir deputāta Dombrovska kunga priekšlikums, kas, kā mēs iepriekš jau diskutējām, nav atbalstāms pēc būtības tā paša iemesla dēļ. Šis grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību regulē budžeta procesu, nevis risina finansējuma piešķiršanas jautājumus. Jauni tēriņi ir jāparedz jauna budžeta likumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pirms uzsākam debates par šo priekšlikumu, vēlos informēt, ka deputāti Dzintars, Krauze, Pūce, Adamovičs, Strīķe un Zakatistovs lūdz turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai, tātad bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Uzsākam debates par 9. priekšlikumu.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Daudziem cilvēkiem, īpaši mediķiem, mūsu valstī ir iestājies diezgan liels mulsums par to, kas notiek ar nākamā gada budžetu. Vai valdības solījums, ka visiem veselības jomā strādājošajiem - ārstiem un citiem - tiks palielinātas algas par 20 procentiem... par to viņiem ir mulsums. Solīja valdības ministrs, ja... nebija iebildumu ne premjeram, ne citiem. Acīmredzot tas bija visas valdības solījums. Vai tas tiks pildīts? Arī runājot par situāciju, kas izveidojusies, kā es jau stāstīju, ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ir iespējams koriģēt nākamā gada iekšzemes kopprodukta prognozi atbilstoši pašas Eiropas Komisijas jaunākajai prognozei, kas paredz augstāku izaugsmi. Ir iespējams palielināt ieņēmumu prognozi par vismaz 16 miljoniem eiro, un tas ir vairāk, nekā nepieciešams, lai paceltu algas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem par 20 procentiem. Tas prasa tikai drusku vairāk par astoņiem miljoniem eiro. Mediķi joprojām nav sapratuši, vai likumdevējs grib šo jautājumu risināt pēc būtības vai likumdevējs, tāpat kā tā saucamās vecās partijas, vecā politika, tikai grib atrast jaunus iemeslus, ieganstus, lai šo jautājumu pēc būtības nerisinātu.

Kolēģi, lūdzu jūs ieviest skaidrību šajā jautājumā ar jūsu balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Kolēģi, situācija ir tāda... Apriori nav tā, ka visi priekšlikumi, kas nāk no SASKAŅAS, ir noraidāmi tāpēc, ka nāk no SASKAŅAS. To mēs arī esam teikuši savās priekšvēlēšanu vēstīs cilvēkiem, kuri par mums balsoja.

Bet, redzot šo 9. priekšlikumu, kas nāk no SASKAŅAS - no deputāta Dombrovska, es absolūti neredzu nekādu problēmu šajā saspringtajā laikā, kad NMPD ir skaidri devis ziņu Saeimai, iespējamām, neiespējamām partijām, valdībām, kas veidos, ko veidos... ka nav naudas. Viņi strādā uz entuziasma robežas. Viņi strādā virsstundas, jo mīl savu darbu. Viņi glābj dzīvības, bet saņem mazāk nekā suši... pavāri, ja? Tā laikam saucas? Vai suši meistari, pieņemsim. Tad vai nu mums būs ļoti labi suši drīzumā, jo mediķi vienkārši aizies strādāt, tiešām taisīs ļoti garšīgus suši, vai mums būs pārliecināts, profesionāls kolektīvs NMPD automašīnās.

Es uzskatu, ka šie 8 313 222 eiro ir spļāviens jūrā, ja skatāmies uz Latvijas kopējo budžetu, kas ir ap deviņiem miljardiem eiro, un mēs varam šo naudu atrast un nekavējoties novirzīt NMPD personālam. Šie cilvēki to ir pelnījuši, un, nedod Dievs, jums kādam kaut kas notiks un jums būs jāsauc šī brigāde. Un viņi zinās, ka jūs esat deputāti, kuri nav atbalstījuši šo priekšlikumu, lai viņiem paceltu algas, lai viņus noturētu šajās vietās.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Augsti godātie kolēģi! Es patiešām novērtēju deputāta Dombrovska un deputāta Kaimiņa labo gribu palīdzēt mūsu veselības aprūpes sektorā strādājošajiem.

Tā ir ļoti nozīmīga problēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā... un ne tikai saistībā ar atalgojumu...

Taču jāteic, ka konkrētais deputāta Dombrovska priekšlikums šo problēmu diemžēl nerisina. (No frakcijas SASKAŅA: “Kā - nerisina?!”) Izlasiet, lūdzu, priekšlikumu! Kas tur ir rakstīts? Deputāts Dombrovskis ierosina, ka finanšu ministram, sagatavojot tā saukto pagaidu budžetu, vajag paredzēt noteiktu summu, noteiktus eiro. Mēs... lai jūs saprastu: faktiski nekāds pagaidu budžets gatavots netiek. Tas ir finanšu ministra rīkojums, ar ko tiek apstiprinātas izdevumu tāmes. Lai apstiprinātu izdevumu tāmi... Un likums šajā gadījumā ir ļoti precīzs.

Mēs nupat atbalstījām vairākus priekšlikumus, to skaitā komisijas kopīgo, apvienoto priekšlikumu, kas faktiski skaidri pasaka: ja kādā no likumiem, kādā no normatīvajiem aktiem ir kāds noteikts atlīdzības līmenis, kas ir jāizmaksā, tad finanšu ministram, apstiprinot šīs tāmes, ir pienākums to izpildīt.

Es jau arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vairākkārt deputātam Dombrovskim norādīju - faktiski ir ceļš, kā risināt šo problēmu, ko viņš min. Taču viņa iesniegtais priekšlikums to nerisina. Tas ir ceļš, kas to neļauj. Ja mēs pieņemsim šo grozījumu, tas faktiski nedos nekādu iespēju finanšu ministram pacelt algu NMPD darbiniekiem. Tas nepalīdzēs! Finanšu ministrs tik un tā nedrīkstēs to darīt. Ja mēs vēlamies to darīt, mums ir jāgroza atlīdzību reglamentējošie normatīvie akti, kuri... starp citu, nupat tika grozīti, bet tur Dombrovska kungs priekšlikumus nebija iesniedzis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Man ir daži vārdi - tie nav mani vārdi -, kas adresējami Pūces kungam... un ne tikai.

Bet, pirms es nolasīšu tos vārdus, es... Domāju, ka visi tie, kas bija klātesoši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ļoti labi atceras diskusiju par šo jautājumu (un ne tikai par šo jautājumu) - diskusiju par to, ka... Ja kāds, tai skaitā Pūces kungs, uzskata, ka konkrētais priekšlikums nav juridiski pietiekami korekts, tad vai nu komisija ar Pūces kunga līdzdalību var noformulēt citu, labāku priekšlikumu, vai arī Pūces kungs var... ja viņš redz labāku ceļu, viņš var to norādīt un piedāvāt savus priekšlikumus. Vai Pūces kungs to ir izdarījis? Nav izdarījis.

Pūces kungs! Es domāju, ka šie vārdi joprojām ir tikpat aktuāli kā pirms 20 gadiem: ir kāds ienaidnieks, kas traucē mums visvairāk, - gribasspēka nabadzība. Šī lienošā, lipīgā slimība, kas neļauj piecelties no krēsla tad, kad jāiztaisno mugura, un neļauj paspert pirmo soli tad, kad jādodas uz priekšu.

Padomājiet, lūdzu, par šiem vārdiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cienījamie jaunie deputāti! Vēršos tieši pie jums.

Tagad pēc būtības sāksies juridiskā paukošanās, ka šis priekšlikums neatbilst Satversmes 66. pantam. Proti, tas pants noteic, ka Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Redzot šo priekšlikumu... te nav rakstīts - no kurienes ņemt šos 8 313 222 eiro NMPD darbiniekiem. Jā, te nav rakstīts! Ak šausmas! Mēs varam pierakstīt klāt, mēs varam tos atrast. Ir tāda burvīga... man ļoti patīk šis nosaukums - “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir speciāli domāti līdzekļi šādiem neparedzētiem gadījumiem! Iedomājieties!? Šeit arī ir tā nauda, tur to var atrast. Līdz ar to tas atbilst pilnīgi visam Satversmē ierāmētajam rāmim, kam ir jābūt... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir jāgrib palīdzēt NMPD darbiniekiem, Pūces kungs, lai kāda būtu juridiskā paukošanās, visa motivācija un tā tālāk. Jo runa ir par to cilvēku dzīvībām, kuri glābj dzīvības. Līdz ar to, lūdzu, esiet tik laipni, atbalstiet šo priekšlikumu! KPV LV, JK, NA, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Satversmes 66. pantam neatbilda mans iepriekšējais priekšlikums. Šis priekšlikums varbūt atbilst, bet es aicinu Vjačeslavu Dombrovski un kolēģus tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, kā arī risināt šo problēmu kādā citā likumā. Iesniedziet jaunu... jūs varat šodien iesniegt jaunu likumprojektu!

Bet šis konkrētais likumprojekts ir zināma... liela atbildība. Atcerēsimies, kāpēc tas vispār tika iesniegts. Tas tika iesniegts ar vienu mērķi - lai nodrošinātu to, ka nākamajā gadā visām personām, arī tiem visiem pasākumiem... kam ir palielināti atalgojumi... skolotājiem un citiem jautājumiem... lai skolotājs 1. janvārī nesaņemtu mazāku algu kā 1. decembrī. Un to nevajag aizmirst, jo laika mums jau palicis diezgan maz.

Šajā sakarā man gribētos, lai šo likumu izsludinātu arī Valsts prezidents, bet šādā veidā... atbalstot priekšlikumu, mēs varam riskēt ar to, vai šāds likums tiks izsludināts, vai mēs nedabūsim to atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Šie jautājumi par mediķiem un visu pārējo, kā jau iepriekš minēja, jārisina budžetā normālā veidā, skatoties visu kopā. Šīs nav vienīgās problēmas valstī, kas mums jārisina. Ir daudz vairāk problēmu. Un tāpēc aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, domājot par visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es klausos šīs debates, un man rodas pamatots jautājums - ar ko jūs tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodarbojaties? Ja jūs visi runājat vienā vārdā, ka tā ir problēma, kas jārisina, un visi saka - jā, jā, tā ir jārisina, bet šis risinājums neder. Kāpēc jūs neesat šodien sagatavojuši to, lai mums būtu tāds risinājums, kas der? Kur ir problēmas? Kāpēc tāda priekšlikuma nav, ja jūs šo priekšlikumu noraidāt? Tā ir jūsu kompetence, jūsu uzdevums - to atrisināt. Vai arī godīgi pateikt, ka viss, ko jūs esat solījuši sabiedrībai... ka būs jārisina izaicinājums saistībā ar mediķu algām, kas tiešām ir jārisina... ka tie visi ir meli, ka jūs to nemaz netaisāties darīt. Jo pretējā gadījumā - kādas bija problēmas to atrisināt? Tas nav izdarīts.

Ir tikai divi varianti. Vai nu jūs mērķtiecīgi tagad mānāt sabiedrību un to netaisāties risināt, vai arī nesajēdzat, ko jūs darāt. Šim bija jābūt jau atrisinātam. Tā ka, kolēģi, es aicinu šodien tos, kuri balsos “pret”, nākt un izstāstīt, kā šī problēma tiks risināta. Pretējā gadījumā godīgi pasakiet, ka jūs vienkārši turpināt mānīt sabiedrību un nekādas naudas mediķiem nebūs. Šeit sēž veselības ministre. Lūdzu, nāciet tribīnē, tagad kā deputāte, un izstāstiet, kā jūs parūpēsieties, kā jūs izdarīsiet to, kas jums jau sen bija jāizdara un par ko jūs stāstījāt pirms vēlēšanām. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Labdien, dāmas un kungi! Šis priekšlikums (un es to aicinu atbalstīt) ir pierādījums faktam, kāda šajā parlamentā ir “Attīstībai/Par!” pozīcija ikvienā jautājumā. “Attīstībai/Par!” spēj kritizēt pilnīgi visu, nesniedzot nekādus konstruktīvus risinājumus. Īpaši (Starpsauciens.) komisijā, kurā šie priekšlikumi Pūces kungam ir jāsagatavo. Tāda ir attieksme parlamentā, un es uzskatu, ka tā ir visnekonstruktīvākā attieksme, kāda iespējama.

Atbalstiet priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Saprotu, ka mēs esam politiķi. Un politiķi (Dep. A. Kaimiņš: “Daži ir, daži nav!”) ir vīri, kuriem kā runasvīriem “spēks rokā”! Bet, ja grib tiešām kādu problēmu atrisināt, nepietiek tikai ar krāšņām uzrunām un koka zobentiņa vicināšanu.

Veselības aprūpei vajag daudz vairāk finansējuma. Astoņi miljoni - tas ir labi, bet Veselības ministrija ir sarēķinājusi, ka nākamajā gadā, lai nodrošinātu solīto pieaugumu, ir vajadzīgi 87 miljoni. Tad kādēļ neiesniegt priekšlikumus par 87? Ko tad mēs te tā - tik pieticīgi? (No frakcijas SASKAŅA: “Iesniegsim!”) Vien 10 procentus...

Pēc būtības šis priekšlikums, kā jau Pūces kungs izklāstīja, neatrisinās jautājumu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atlīdzību pat tad, ja jūs to pieņemsiet.

Finanšu ministram nebūs iespēju šo atlīdzību samaksāt (Dep. A. Kaimiņš: “Ministrei! Jūs esat ministre!”) dienesta darbiniekiem. Tas ir viens.

Otrs. Jūs tiešām apdraudat šī likuma spēkā stāšanos. Ja šādu normu šodien iebalsosim, tad tiešām Valsts prezidentam var būt grūtības šo likumu izsludināt. Un tādējādi jūs panāksiet, ka no 1. janvāra būs nevis vidēja termiņa budžets, kas nodrošinās lielākas pensijas un pedagogiem lielāku atlīdzību, tādu, kāda tā ir decembrī, bet 1. janvārī daļa sabiedrības pēkšņi pamodīsies ar mazāku pensiju un mazāku atlīdzību. Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies sasniegt? Nē.

Par mediķu atlīdzību kopumā. Aicinājums tiešām ir beidzot vienoties un izveidot jaunu valdību, lai var izveidot jaunu budžetu, nodrošinot tiešām nepieciešamo finansējumu (Aplausi.) veselības nozarei.

Ja tuvāko nedēļu laikā to neizdarīs, veselības ministre nāks ar priekšlikumu, kā jau no janvāra maksāt par 20 procentiem lielākas algas mediķiem, piedāvājot arī redzējumu par finansējuma avotiem, jo tas ir vēl viens aspekts, kas ir jāņem vērā.

Tie, kas grasās būt finanšu ministri un grasās vadīt valdību, - nauda neaug kokos! Nav pie gultas nekāda skapīša, kura durtiņas jūs varat atvērt un pagrābties tajā. (Starpsauciens.) Ja jūs gribat kādu eiro tērēt, jums arī jāparāda, no kurienes, kā jūs to nopelnīsiet. (Dep. A. Kaimiņš: “Kaut jūs nesaslimtu, Dana!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Reiznieces-Ozolas kundze, jūs kā ziņotāja solījāt referēt par šo priekšlikumu. Komisijas vārdā.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā. Kolēģi, vēlreiz atgādinu, ka šis priekšlikums nav atbalstāms pēc būtības, ņemot vērā, ka Likums par budžetu un finanšu vadību regulē budžeta procesu, nevis risina finansējuma piešķiršanas jautājumus. Komisijā tas nav atbalstīts.

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt arī Saeimas sēdē. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

D. Reizniece-Ozola. Paldies, kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es nezinu, kādas sekas ir 9. priekšlikuma atbalstīšanai, tomēr lūdzu visu likumprojektu kopumā atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labdien, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 27. novembra sēdē konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Likumprojekts paredz precizēt Valsts policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas darbinieku tiesības nogādāt drošos apstākļos personas, kuras alkohola, narkotisko vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai arī var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai sev.

Turpmāk šīs personas būs nogādājamas iestādēs, kas sniedz atskurbšanas pakalpojumus, mājoklī vai ārstniecības iestādē, nevis policijas iestādē, kā tas paredzēts līdzšinējā regulējumā. Regulējums ir saistīts ar faktoru, ka atrašanos reibumā bez cita tiesību pārkāpuma atbilstoši cilvēktiesību standartiem nevar uzskatīt par aizturēšanas pamatu. Arī policijas telpas neatbilst šādiem mērķiem. Vēršu uzmanību, ka likumprojekts neuzliek par pienākumu pašvaldībām veidot atskurbtuves, kas ir pašvaldību brīvprātīga iniciatīva, bet paredz precizēt policijas tiesības.

Otrs jauninājums ir saistīts ar preventīvu vardarbības novēršanu ģimenē, paredzot, ka policijas iestādē varēs turēt personas tik ilgi, kamēr būs zudis apdraudējuma pamats, bet ne ilgāk par 12 stundām. Tas paredzēts ne tikai gadījumiem, kad personas būs reibumā, bet arī pēc policijas iniciatīvas, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un nav cita pamata tās aizturēšanai. Līdz šim regulējums paredzēja šādu aizturēšanu līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai. Regulējuma mērķis ir pārtraukt vai preventīvi novērst vardarbību ģimenē, draudus personu dzīvībai, brīvībai vai veselībai, kā arī varbūtību, ka draudi var turpināties.

Trešais jauninājums attiecas uz policijas tiesībām izmantot ne tikai masu informācijas līdzekļus, bet arī sociālos tīklus, kuros publicēt informāciju, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai to identificētu, tai skaitā katastrofu gadījumos.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 20. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 27. novembra sēdē konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”.

Likumprojekts paredz turpmāk nenoteikt Drošības policiju kā īslaicīgās aizturēšanas vietu un paredz šādas vietas uzturēt tikai Valsts policijā, kur tiks nogādātas arī Drošības policijas aizturētās personas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 11. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 13/Lp13).

Ministru kabinets ir izstrādājis un iesniedzis Saeimā grozījumus likumā, kuri paredz, ka Īstenošanas regula (ES) 2018/574 nosaka dalībvalstīm iecelt neatkarīgu trešo personu, kas atbild par unikālo identifikatoru ģenerēšanu un izdošanu saskaņā ar minētās regulas prasībām.

Saskaņā ar Īstenošanas regulā noteikto jānodrošina neatkarība no tabakas nozares un valsts iestādes vai uzņēmumi, kas ir publisko tiesību subjekti, kā arī apakšuzņēmēji ir uzskatāmi par neatkarīgiem no tabakas nozares.

Ministru kabinets uzskata, ka vispiemērotākā institūcija - tā ir valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 6. panta vienpadsmitajā  daļā noteikts: “Unikālo identifikatoru, informāciju, ko satur unikālais identifikators, izsekošanas un identificēšanas sistēmas izveides un darbības tehniskos standartus, prasības aprīkojumam, kas nepieciešams izsekošanas un identificēšanas sistēmas darbības nodrošināšanai, datu apstrādes un uzglabāšanas prasības un kārtību, kādā uz tabakas izstrādājumu vienībām izvietojams unikālais identifikators, nosaka Ministru kabinets.”

Cienījamie kolēģi! Komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V. Orlovs. Komisija lūdz atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V. Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14. decembris. Izskatīšana - 20. decembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. decembris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 20. decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, kura būtība ir uzlabot iedzīvotāju iespējas izteikt savu gribu par orgānu un audu izmantošanu pēc nāves, kā arī veicināt sabiedrības zināšanas un izpratni par cilvēka ķermeņa un audu izmantošanu pēc nāves.

Un konkrētāk. Būtība. Līdz šim iedzīvotāji savu gribu varēja izteikt tikai klātienē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai elektroniski, Iedzīvotāju reģistrā iesniedzot iesniegumu ar e-parakstu. Grozījumi paredz, ka nākotnē šī informācija tiks reģistrēta veselības informācijas sistēmā un līdz ar to katrs iedzīvotājs varēs reģistrēt savu gribu, izmantojot sistēmu “E-veselība”.

Likumprojekts paredz arī kārtību, kādā būs jārīkojas ārstniecības personām, no tuvākajiem piederīgajiem noskaidrojot mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu. Likumprojekts nosaka kārtību un laiku, kādā mirušā tuvākie piederīgie var informēt ārstniecības iestādi par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu. Likumprojekts paredz arī pienākumu Veselības ministrijai - izstrādāt un izplatīt informatīvos materiālus sabiedrības izglītošanas kampaņā.

Komisija minēto likumprojektu izskatīja un konceptuāli atbalstīja. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Skride. 2019. gada 7. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 7. janvāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 28. novembrī savā sēdē konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Kopumā likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas arī skar Eiropas Savienības finanšu intereses... un stiprinātu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sektorā.

Likumprojekts ir ļoti apjomīgs, un tajā ir ietverti arī citi grozījumi, kas saistīti ar starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, transportlīdzekļu zādzībām, komercnoslēpuma definīciju, izvairīšanos no tiesu nolēmuma pildīšanas, noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu slēpšanu. Ir ļoti nozīmīgi, ka šie grozījumi pastiprina valsts amatpersonu atbildību rīcībā ar tām uzticētajiem finanšu līdzekļiem un īpašumiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Strīķe. Šā gada 20. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem Nr. 26, Nr. 26B un Nr. 95. Šis likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību” ir vērsts uz sistēmas caurskatāmības veicināšanu visās dalībvalstīs. Turklāt tas paredz kriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus kā nelikumīga cilvēka orgānu izņemšana, šo orgānu izmantošana implantācijai, vervēšana orgānu tirdzniecībai, nelikumīgi izņemtu orgānu glabāšana, transportēšana, kā arī paredz atbildību par minēto noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un kūdīšanu. Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O. Ē. Kalniņš. 12. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Strādājam ar dokumentiem Nr. 20 un Nr. 96. Lai gan šis likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” uzreiz neparedz, ka būs tiešie avioreisi, tomēr tas ir solis, kas veicinās gaisa satiksmes pakalpojumu attīstību. Tas piedāvā iespējas un apstākļus, kā var uzsākt regulāros pārvadājumus, un nosaka abu valstu aviokompāniju darbības principus.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu komisijas vārdā arī jūs to darīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O. Ē. Kalniņš. 12. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12. decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Strādājam ar dokumentiem Nr. 38 un Nr. 97. Šis likumprojekts ir par Kanādas pievienošanos Saprašanās memorandam starp visām dalībvalstīm, kuras jau tagad piedalās NATO StratCom Rīgā. Visas tās valstis, kas jau tika minētas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nosaukumā, ir dalībnieces.

Un šeit ir vērts pieminēt, ka pirms vairākiem gadiem Kanādas valdība piešķīra vienu miljonu dolāru šim Rīgas StratCom un tagad sūtīs savus ekspertus, lai piedalītos šajā svarīgajā darbā.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam un aicina kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O. Ē. Kalniņš. 12. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada (Dep. O. Ē. Kalniņš: “Paldies.”) 12. decembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Šis ir tehnisko likumprojektu etalons. Tā jēga ir precizēt atsauci uz uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kura ierakstīta no cita likuma.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V. Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 2. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 2. janvāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Labdien! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, lūgums tos skatīt steidzamības kārtībā. Grozījumi paredz iedzīvināt Latvijā Eiropas Savienības direktīvas prasības attiecībā uz pretizvairīšanās normām par uzņēmumu ienākuma nodokli. To mērķis ir aplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli ienākumus, ko Latvijas nodokļu maksātāji, iespējams, ir guvuši no īstiem darījumiem ārzemēs.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

Ļ. Švecova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 7. decembris, otrais lasījums - 2018. gada 13. decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. decembris... līdz... Vai komisijā tika lemts, līdz cikiem? Netika lemts. Tātad 7. decembris. Un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. decembrī. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (KPV LV).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa maiņu un nosaka kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās valūtas atsavināšanas. Lūgums likumprojektu atzīt par steidzamu.

Ņemot vērā to, ka ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu ir specifisks ienākuma veids, to varētu pielīdzināt ienākumam no kapitāla pieauguma, piemērojot likuma 15. panta piektajā daļā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20 procentu apmērā. Tomēr, tā kā virtuālā valūta atšķiras no tradicionālajiem aktīviem, nav pamata atļaut taksācijas gada zaudējumus no virtuālās valūtas atsavināšanas segt ar taksācijas gada ienākumiem, kas radušies, atsavinot citus aktīvus.

Tātad virtuālos zaudējumus var segt tikai no citu virtuālo valūtu ienākumiem. Ienākumus no kapitāla pieauguma arī darījumos ar virtuālo valūtu nosaka līdzīgi kā citiem kapitāla aktīviem, tas ir, no kapitāla aktīva atsavināšanas vērtības atņem tā iegādes vērtību, kuru maksātājs spēj pierādīt un pamatot ar attaisnojuma dokumentiem.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

R. Petraviča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 7. decembris, otrais lasījums - 13. decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. decembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. decembrī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” mērķis ir izpildīt saistības pret Eiropas Savienību, ieviešot atbilstošos Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī precizēt pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu atsevišķos darījumos, lai regulējums būtu atbilstošs Eiropas Savienības Tiesas interpretācijai un būtu nepārprotams. Tādējādi šis likumprojekts paredz ar 2019. gada 1. janvāri pārņemt Eiropas Savienības regulējumu darījumos ar vaučeriem un e-komercijas jomā, kā arī precizēt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām, kuras ir pārņemtas Latvijas tiesību aktos, noteikt skaidru pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumos ar apbūves tiesībām, precizēt atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas interpretācijai PVN atbrīvojuma izmaksu pārdales grupas ietvaros veiktajiem darījumiem būtību un saturu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Jalinska. Termiņš ir nākamā gada 2. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2019. gada 2. janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta piedāvātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Galvenais mērķis - paredzēt stingrāku kontroli apsardzes pakalpojumu jomas iepirkumiem. Šobrīd pasūtītājam, veicot apsardzes pakalpojumu iepirkumu, nav pienākuma pārbaudīt un neslēgt iepirkuma līgumu ar pretendentiem, uz kuriem attiecas Publisko iepirkumu likumā paredzētie pretendentu izslēgšanas noteikumi. Ņemot vērā ekonomikas rādītājus apsardzes pakalpojumu nozarē, likumprojekta mērķis attiecībā uz šo pakalpojumu iepirkumiem ir noteikt pasūtītāja pienākumu pārbaudīt likumā paredzētos izslēgšanas noteikumus.

Un otrs - likumprojekts paredz iepirkumu procedūras piemērošanas izņēmumus Akadēmiskās informācijas centra vai kādas citas Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem studiju virzienu novērtēšanas procesā.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2018. gada 20. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20. decembrim.

Esam nonākuši līdz patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanai.

Lēmuma projekts “Saeimas rezolūcija “Par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam””.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Godātie kolēģi! Pirms nedēļas Jaunie konservatīvie balsoja “par” to, lai darba kārtībā iekļautu jautājumu “Par nepievienošanos ANO Globālajai deklarācijai par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”. Un kāpēc? Mēs vēlamies izcelt to, ka par migrācijas jautājumiem ir nepieciešama skaidrojoša un atklāta diskusija. Tāda, kādas Latvijas sabiedrībā īsti patiesībā nav bijis. Un, ņemot vērā šī jautājuma sensitivitāti, to, cik viegli ir šo jautājumu politizēt, nav piedodami, ka tik ilgstoši ir bijis informācijas vakuums attiecībā uz šo starptautisko dokumentu no atbildīgo ministriju un valdības puses. Un te es domāju Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju.

Lai gan jautājums Saeimas darba kārtībā ir nonācis Nacionālās apvienības sagatavotā rezolūcijas projekta dēļ, ar kuru aicinām valdību nepievienoties ANO Globālajai deklarācijai par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju, Nacionālā apvienība (kopā ar JAUNO VIENOTĪBU) visu šo laiku ir bijusi valdības partija un ir zināmā mērā līdzatbildīga par radušos situāciju, ka sabiedrība dokumenta sagatavošanas posmā vairāk nekā divu gadu garumā nav saņēmusi publisku skaidrojumu par deklarācijas nozīmi, kā arī starptautiski politiskajām un tiesiskajām konsekvencēm. Varēja veidot padziļinātu diskusiju, un tas šajā jautājumā novērstu jebkādas spekulācijas un pieņēmumus, jo īpaši attiecībā uz deklarācijas starptautiski tiesisko seku interpretācijām.

Arī pagājušajā nedēļā es Ārlietu komisijas sēdē rosināju rīkot šādu uzklausīšanu, bet diemžēl komisijas vadītājs, kurš arī pirmais ir parakstījis rezolūcijas iniciatīvu, šo manu priekšlikumu neatbalstīja. Bet kas ir noticis kopš pagājušās nedēļas? Pa vidu ir bijusi slēgtā valdības sēde, kurā Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu un pēc kuras Ministru prezidents paziņojis, ka galīgo lēmumu viņš atstās Saeimas ziņā.

Es vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka Saeimas deputātiem nav bijis informatīvā ziņojuma par ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju. Mēs sakām paldies Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, kuri nāca pie frakcijām un skaidroja neprecizitātes piedāvātajā Saeimas rezolūcijas projektā. Taču arī šī saruna patiesībā nebija par šo ANO deklarāciju kopumā, bet gan par deklarācijas mērķiem, saistībām un sadaļām, kas attiecas uz īstenošanu un turpmāko rīcību, un par to, ko tas nozīmē katrai valstij, kas pievienojas šai deklarācijai.

Un te ir jautājums - vai šī tomēr nav izvairīšanās no neērtas un ļoti polarizējošas diskusijas mūsu sabiedrībā? Un vai migrācijas jautājums nav kā tāds karsts kartupelis?

Jaunie konservatīvie ir gatavi šādai atklātai sarunai, diskusijai. Un ieskicēšu mūsu apsvērumus, domājot gan par deklarāciju, gan mūsu balsojumu saistībā ar iesniegto rezolūcijas projektu.

Lai izvairītos no jebkādām spekulācijām, vispirms teikšu, ka Jaunās konservatīvās partijas nostāja ir tāda, ka mēs konsekventi iestājamies par to, ka bēgļu uzņemšanas jautājumā jebkādu lēmumu pieņemšana ir nacionālo valstu atbildība. Jaunie konservatīvie stingri ir pret neatbilstīgu... migrantu un tā saukto ekonomisko bēgļu uzņemšanu.

Tālāk daži punkti par pašu deklarāciju un Saeimas rezolūciju, pēc tam arī plašāk par to vērtību un sociālo kontekstu, kurā esam.

Mēs skaidri apzināmies, ka piedāvātā ANO Globālā deklarācija par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju ir globāls dokuments un tas nav attiecināms tikai uz Eiroatlantisko kopienu, kā tas minēts rezolūcijas projektā. Masveida nekontrolēta migrācija ir globāls izaicinājums, kas skar visus pasaules kontinentus, šobrīd īpaši Āziju, Āfriku un Latīņameriku. To tik tiešām var risināt nevis ar norobežošanos, bet tikai ar ciešu starptautisku sadarbību, veidojot pasaulē vienotu izpratni par jautājuma cēloņiem un sekām. Mēs apzināmies, ka pārvietošanās brīvība ir cilvēktiesības saskaņā ar ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. panta 2. punktu, kurš nosaka to, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu, valsti un atgriezties savā valstī. Un tās ir tiesības, ko izmanto arī mūsu pilsoņi, dodoties uz citām valstīm gan Eiropas Savienībā, gan citviet pasaulē. Tā ir legālā migrācija, ko regulē daudzos pasaules reģionos jau spēkā esoši starptautiskie tiesību akti. Un tomēr - varbūt ne visos...

Tāpat mēs uzskatām, ka terminēta patvēruma sniegšana cilvēkiem, kuriem draud nāves briesmas savā zemē, ir starptautiskās sabiedrības, tostarp mūsu, morāls pienākums. Un mēs joprojām esam pateicīgi tām pasaules valstīm, kuras Otrā pasaules kara izskaņā sniedza patvērumu mūsu tautiešiem, kas bēga no kara.

Taču kara sekas ir arī nekontrolēta masveida migrācija. Un te es nonāku pie Latvijas situācijai ļoti būtiskiem apsvērumiem.

Lai dziļāk izprastu Latvijas sabiedrībā valdošo - šobrīd valdošo - noskaņojumu migrācijas jautājumā, kā arī domājot par starptautiskās migrācijas procesiem no mūsu valsts interešu viedokļa, mēs nevaram ignorēt Latvijas vēsturisko pieredzi.

Latvija ir piedzīvojusi brutālu migrāciju, tātad iedzīvotāju mērķtiecīgu pārvietošanu, ignorējot 1949. gada Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā. Un tā rezultātā vēl relatīvi nesen (tas bija vien pirms 30 gadiem - 1989. gadā -, kad valsts pamatnācijas īpatsvars Latvijā bija tikai 52 procenti) latviešiem ir bijis drauds - un tam ir bijis jāskatās acīs - kļūt par minoritāti savā zemē.

Šobrīd, 2018. gadā, pamatnācija veido 60,2 procentus no visiem valsts iedzīvotājiem.

Kolēģi, apzināsimies, ka socioloģiski jebkuras tautas vai sabiedrības kopuma iespēja uzņemt un integrēt citas kultūras ir ierobežota! To jums noteikti apstiprinās arī zinātnieki. Un Latvijas gadījumā šī proporcija diemžēl sen jau ir izjaukta.

Te gan vietā neliela atkāpe. Es vēlos piebilst, ka, reāli apzinoties šobrīd akūtos Latvijas izaicinājumus sabiedrības integrācijas jautājumos, gribu uzsvērt, ka mēs cienām un novērtējam ikvienu Latvijai lojālu līdztautieti, jo šī ir mūsu visu valsts un šīs ir mūsu mājas.

Redziet, viens no ļoti būtiskiem argumentiem, kurš izskan un kurš ir par atbalstu šai ANO deklarācijai, ir tas, ka Latvija nedrīkst izkrist no Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vienotās nostājas. Tas tiešām ir svarīgi. Bet mēs jau šobrīd izceļamies reģionā, jo, izņemot Igauniju, visās šajās valstīs pamatnāciju veido vismaz 80 procenti no iedzīvotāju kopskaita. Igaunijā tie ir 68 procenti. Bet tur, kā zināms, panākt atbalstu, politisku atbalstu, šai ANO deklarācijai bija daudz grūtāk, salīdzinot ar pārējām valstīm mūsu reģionā. Un vēl vairāk - Eiropā mēs esam vienīgā valsts ar tik zemu pamatnācijas īpatsvaru kopējā iedzīvotāju skaitā.

Tas nevienam no jums un arī man, un arī sabiedrībai nav noslēpums: daudzās Eiropas valstīs migrācijas jautājums ir raisījis radikālāk noskaņotu sabiedrības grupu aktivizēšanos, tostarp arī radikāli noskaņotu politisku partiju nākšanu pie varas, izmantojot tieši migrācijas tēmu. Un tas ir noticis pie krietni līdzsvarotākas etniskās kompozīcijas.

Un tieši tāpēc mums ir obligāti jāreaģē uz Latvijas sabiedrības satraukto noskaņojumu. Ir jāņem vērā mūsu vēsturiskais konteksts. Un - valsts interesēs - ir jāspēj paskaidrot to arī starptautiskajai sabiedrībai. Un tieši šis fons ir jāpatur prātā, domājot par valsts atbildību savu pilsoņu drošības garantēšanā, eiropeiskās identitātes saglabāšanā un vērtību nosargāšanā.

Veidojot ne tikai patvēruma meklētāju, bet arī savu migrācijas politiku, mums ir jāņem vērā izjauktais demogrāfiskais līdzsvars un mūsu sabiedrības intereses, kā arī dzīves vērtību pamati. ANO Globālā deklarācija par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju un tās plašākais konteksts bija un ir joprojām jāskaidro un jāanalizē kopā ar sabiedrību, bet tas diemžēl nav noticis.

Lai arī Saeimas rezolūcijas projekta tekstā es gribētu redzēt dažus redakcionālus labojumus, mums diemžēl nav iespējas iesniegt grozījumus patstāvīgajam priekšlikumam, bet jaunai rezolūcijai no mūsu puses savukārt vairs nav laika. (Dep. I. Zariņš: “Kāpēc nav laika?”)

Jauno konservatīvo pamataicinājums valdībai tomēr paliek tāds pats. Mēs aicinām valdību nepievienoties ANO Globālajai deklarācijai par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju, pamatojot un skaidrojot Latvijas vēsturisko situāciju migrācijas jautājumos.

Un nobeigumā mazliet par aktuālo sabiedrības diskursu šobrīd Latvijā tieši par migrācijas tēmu.

Četrus gadus pēc nopietnākās migrācijas krīzes pēdējā laika Eiropas vēsturē Latvijā joprojām ir ļoti saasināta un pat krasi polarizējoša diskusija par migrācijas jautājumiem. Tas apliecina vien to, ka līdzšinējā valdošā koalīcija nav izturējusies nopietni pret šo jautājumu un nav spējusi vai nav vēlējusies noformulēt vienotu valsts ilgtermiņa politiku migrācijas, bēgļu, remigrācijas, darbaspēka, tirgus pārvaldes un līdzīgos jautājumos, skatot tos kopumā.

Nacionālais un politiskais konsenss šajos jautājumos nav panākts, bet ir ļoti nepieciešams. Šie jautājumi ir atlikti malā koalīcijas stabilitātes vārdā, dodot iespēju, no vienas puses, liberālajiem spēkiem varbūt kultivēt tādu kā rozā briļļu attieksmi pret migrāciju no tā dēvētajām trešās pasaules valstīm un proponēt to kā viennozīmīgi pozitīvu, bet, no otras puses, dodot arī iespēju nacionāli konservatīvajiem laiku pa laikam paglaudīt savas politiskās spalvas, ja tā var teikt, izmantojot lozungus, dažādus pieņēmumus un spekulācijas, tomēr praksē kopumā neko lielu nedarīt.

Man personīgi nav pieņemama nedz liberāli nekritiska attieksme pret šo jautājumu, nedz arī Nacionālās apvienības baiļu kultivēšanas politika. Es esmu par racionālu attieksmi, kas, no vienas puses, nozīmē starptautisku dialogu, bet, no otras puses, arī Latvijas pašas mājasdarbus jebkāda rakstura ārējo drošības draudu novēršanai. Un tas viss ar mērķi radīt integrētu sabiedrību.

Turklāt mums ir jāspēj ieraudzīt arī pašu pieļautās kļūdas migrācijas jautājumos, kā, teiksim, ļoti aktuālajā nesenajā piemērā, kad tika izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas ar Kremļa varu vai Krievijas militāro industriju saistītiem un līdzīga profila cilvēkiem, kuri ir iegādājušies nekustamo īpašumu tiešā Latvijas stratēģisko objektu tuvumā. Šādi gadījumi ir nepieļaujami, jo rada jau pavisam reālus, nevis kaut kādus hipotētiskus nākotnes draudus mūsu valstij. Un arī šim piemēram, lai ko jūs par to domātu, ir vistiešākā saistība ar šīsdienas diskusiju par migrāciju. Šajā kontekstā, uz šī fona, es aicinu līdz 2019. gada beigām izstrādāt un pieņemt valsts vidēja termiņa stratēģiju migrācijas kontroles, patvēruma meklētāju politikas un saistītajos jautājumos, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju intereses, aizsargājot mūsu kultūru un valodu, tomēr vienlaikus nenoliedzot mūsu morālos pienākumus un nenocietinot sirdis cilvēcisku ciešanu priekšā. Tas veidotu vismaz politisku konsensu attiecībā uz šiem izaicinājumiem un pamatu mūsu visu tālākajai darbībai. Te būtu jāpiesaista neatkarīgi, ar politiskajām partijām nesaistīti starptautisko tiesību un migrācijas politikas eksperti. Šāda dokumenta pieņemšana arī būtu ļoti labs pamats Latvijas pozīcijas noteikšanai jebkādās daudzpusējās iniciatīvās attiecībā uz šo un saistīto jautājumu loku.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā viena no deputātiem, kuri parakstīja šo rezolūcijas projektu, es vēlos izteikties par šīsdienas jautājumu. Jūs nevarat būt visiem mīļi, jo, cenšoties izdabāt visiem pēc kārtas, pagriežat muguru Latvijas tautai. Tāpēc, neizvērtējot to, kā šāds dokuments ietekmēs Latvijas sabiedrību, ekonomiku un drošību, ļaut Latvijas pārstāvim parakstīt ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju - tā šādos apstākļos ir klaja bezatbildība. Kāpēc mums būtu jāparaksta?

Daži apsvērumi. Pievienoties paktam reputācijas dēļ? Pieeja “ak vai, ko teiks kaimiņi?”, es domāju, beidzot mums ir jānomaina uz Satversmes 2. pantu “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, un tikai tad starptautiskā sabiedrība mūs cienīs kā nelielu, bet pašapzinīgu valsti un atpazīs ne tikai kā vienu no trim Baltijas valstīm, bet zinās, ka mēs esam Latvija - tā valsts, kurai pirmajā vietā ir tās iedzīvotāju intereses.

Tālāk. Vēl viens apsvērums - pievienoties mūsu aizbraukušo tautiešu dēļ. Pēdējās dienās mēs esam ļoti daudz dzirdējuši šādu argumentu. Pakta aizstāvji apgalvo, ka šis dokuments piespiedīs citas valstis cienīt arī mūsu diasporu ārvalstīs. Jūs tiešām esat droši, ka ANO juridiski nesaistošais pakts, kā apgalvo pakta aizstāvji, piespiedīs, piemēram, Apvienoto Karalisti būt mīļākai pret mūsu tautiešiem? Apvienoto Karalisti, kura nolēmusi pamest Eiropas Savienību tieši migrācijas jautājumu dēļ?

Pieņemsim, ka paktam izdosies piespiest Apvienoto Karalisti mīlēt migrantus. Taču tas nozīmēs, ka tai būs jāmīl ne tikai mūsu tautieši, bet arī pilnīgi visi migranti, kas atnāks, neatkarīgi no to izcelsmes valsts. Šādā gadījumā mūsu tautiešiem neklāsies tik labi.

Tālāk. Nākamais apsvērums - pievienoties, jo mēs gribam darīt galu ciniskam cilvēku pārvietošanas biznesam un stihiskai nelegālo migrantu plūsmai. Un atkal mēs atduramies pret pakta atbalstītāju apgalvojumu, ka šis dokuments nerada nekādas saistības. Un mēs veltīgi gaidām, ka migrantu izcelsmes valstis uzsāks stingru cīņu pret cilvēku nelegālās pārvietošanas biznesu.

Te gan es vēlētos saprast, kā gan šis juridiski nesaistošais, pēc pakta aizstāvju vārdiem, pakts pārspēs tās saistības, kuras migrantu izcelsmes valstis jau ir uzņēmušās. Bet nelegālā cilvēku pārvietošana joprojām notiek. Acīmredzot mūsu ieguldījums Frontex sadarbībā vēl ir par mazu. Šis pakts, lai arī nesaistošs, kā apgalvo tā virzītāji, atgādina attīstītajām valstīm arī par dalību Adisabebas Rīcības programmā. Un tas nozīmē, ka mēs turpināsim ieguldīt mazāk attīstītajās valstīs - klusā cerībā, ka no turienes vairs neplūdīs cilvēku plūsma. Bet, ja tomēr kāds no turienes izbrauks, tad mums būs jāpieņem šie cilvēki ar atplestām rokām - saskaņā ar starptautiskajām saistībām.

Tālāk. Vēl viens apsvērums - pievienoties, jo tas palīdzēs radīt pozitīvu priekšstatu par migrāciju un mūsu sabiedrībā mazinās negatīvo attieksmi pret citādo. Nu, šeit, es domāju, mēs jau esam pārspējuši gandrīz visus. Esam jau krietnu soli priekšā daudziem, jo Latvijas sabiedriskais medijs jau sen pilda šo sabiedrības izglītošanas programmu, un mums nav jāsatraucas, ka vismaz viens kritisks viedoklis parādīsies. Taisni otrādi - sadaļā “Melu detektors” par nodokļu maksātāju naudu LSM.lv nekautrējas paust vienkārši pārbaudāmu nepatiesību par deputātu parakstīto Saeimas rezolūcijas projektu. Kādu? Lietuva un Igaunija šajā rezolūcijā netika pieminēta, toties “Melu detektors” apgalvo, ka bija.

Redzot to, ar kādu dedzību visi multikulturālisma un globālisma sludinātāji metas aizstāvēt šo paktu, ir skaidrs, ka ar tā ieviešanu dzīvē Latvijā mums nebūs nekādu problēmu. Latvijā viss tiks ieviests par 200 procentiem, pat ja kādam tas nešķiet saistoši.

Pievienoties, jo gribam palīdzēt? Pakta 35. panta (e) punkts paredz piešķirt sākuma kapitālu migrantiem uzņēmējdarbības izveidei. Vai jums, godātie kolēģi, kaut vai Latgales iedzīvotāju un uzņēmēju priekšā nav neērti apstiprināt šāda veida apņemšanos?

Tālāk. Vēl viens apsvērums - pievienoties, vienkārši raidot signālu. Pakts tomēr rada starptautisko paražu tiesību normas. Pakts ir saistošs, jo šīs starptautisko paražu tiesību normas rada normatīvo bāzi, kļūst par saistošām starptautiskajām tiesībām. Caur šī pakta prizmu būs tulkojamas arī nacionālās tiesību normas. Bet, ja ar šo apgalvojumu jums ir par maz, es minēšu Zviedrijas diplomāta Raula Vallenberga vārdā nosauktā Cilvēktiesību un humanitāro tiesību institūta juristu pētījumu par pakta saistošo dabu, pasvītrojot pakta pozitīvo lomu migrācijas globālās regulēšanas instrumenta ieviešanā. Pētījumā ir secināts, ka globālā kompakta tehniskie standarti, apņemšanās un principi tiks ieviesti nacionālajā likumdošanā, savstarpējos līgumos un starptautiskos instrumentos, kuri satur saistošas juridiskas normas. Un tieši tikpat daudz, cik kompakts ir sniedzies nākotnē, tas sniegsies arī uz spēkā esošajām normām, kuras būs jāinterpretē šī pakta kontekstā.

Termins “kompakts” tiek tulkots kā vairāku paktu savienība, un tas aizņem vietu kaut kur starp likumu un politiku. Tā ir teikts pētījumā. Tātad, kolēģi, uzņemties šādas saistības, apzinoties, ka tās tiešām ir saistības, bet pēc tam nepildīt, jo mēs visas nevaram izpildīt, būtu bezatbildīgi.

Un pats beidzamais. Es dzirdēju, ka daudzi priecājas par to, ka... un mierina sevi ar to, ka paktā tomēr ir nostiprināta valstu suverenitāte. Bet mums ar to ir cita pieredze. Es vēlos jums atgādināt 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un PSRS, ko parakstīja Munters un Molotovs. Šā pakta 5. pantā ir teikts: “Šī pakta izvešana dzīvē nekādā ziņā nedrīkst aizskart Līdzēju Pušu suverēnās tiesības, starp citu, viņu valsts iekārtu, saimniecisko un sociālo sistēmu un militāro rīcību.”

Es domāju, man nav jums jāstāsta, kas notika tālāk.

Godātie kolēģi! Parakstot šo paktu, Latvija uzliks sev kaklā cilpu. Vaļīgu cilpu, kas ar laiku pamazām kļūs ciešāka. Tā būs lēna pašnāvība.

Mēs, deputāti, dažās dienās esam saņēmuši neskaitāmas vēstules. Portālā Manabalss.lv tiek vākti paraksti, un to šobrīd jau ir vairāk nekā 2300. Piecdesmit inteliģences pārstāvji ir parakstījuši vēstuli ar lūgumu neparakstīt šo paktu, tāpēc mēs lūdzam cienīt Latviju, Latvijas valsti, Latvijas tautu un tik tiešām šodien izteikt savu viedokli, kas neatbalsta pievienošanos šim paktam.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šī ir mūsu pirmā kopīgā 13. Saeimas rezolūcija, un es aicinu balsot “pret” divu iemeslu dēļ. Šī Saeimas pirmā kopīgā rezolūcija nedrīkstētu būt dokuments, kurā ir klajas nepatiesības. Kā mēs varam runāt par jaunu, labāku politiku, labu pārvaldi, ja atmetam tai ar roku un izvēlamies to, ka Latvijas Republikas parlaments var paziņot, ka fakti mums nav svarīgi. Rezolūcijas īsajā tekstā informācija ir sagrozīta vai neprecīza vairākos punktos.

Es aicinu balsot “pret”, lai balsotu pret populistisku politiku! Pretēji rezolūcijā apgalvotajam ANO Globālā deklarācija par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju “nemazina valstu tiesības saglabāt savu migrācijas un robežu politiku. Migrācijai jābūt organizētai un drošai, nevis atstātai pašplūsmā”. Tā vakar tviterī rakstīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas pārstāvis Latvijā Ilmārs Mežs. Un vēl viņš piebilda, ka “žēl par pārpratumos balstītiem noraidošiem viedokļiem”, kā arī izteica cerību, “ka Saeima to atbalstīs līdzīgi Lietuvai un Igaunijai”.

Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele vakar skaidroja, ka ANO Globālā deklarācija par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju aicina nedemonizēt migrāciju, bet gan pievērsties šai problēmai un to atrisināt kopīgiem spēkiem, katrai valstij saglabājot savus principus.

Es aicinu balsot “pret” iesniegto rezolūcijas projektu, jo es gribu pēc nedēļas redzēt Latviju to Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu vidū, kas atbalsta šo globālo migrācijas deklarāciju. Tā nav jāparaksta, tā ir tikai jāatbalsta konferencē. Es gribu redzēt Latviju blakus tām 20 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas jau ir paudušas atbalstu ANO Globālajai deklarācijai par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju, nevis tām piecām, kas šo deklarāciju jeb šo paktu neatbalsta. Es aicinātu Latvijas valdību kopā ar Skandināvijas valstīm un Lietuvu, kas visas atbalsta deklarāciju, iesniegt īpašo viedokli, paskaidrojot mūsu rūpes par deklarāciju un mūsu īpašo situāciju.

Starp citu, Lietuvas valdība vakar atbalstīja pievienošanos šai deklarācijai. Un Lietuvas iekšlietu ministrs dosies uz ANO konferenci. Lietuvas Seims pieņēma rezolūciju, ka neiebilst pret valsts pievienošanos šim paktam, un uzsvēra, ka tas nav juridiski saistošs dokuments. Arī Igaunijas parlaments 26. novembrī atbalstīja to.

Arī tad, ja Latvija deklarāciju neatbalstīs, tā nākamnedēļ ANO sapulcē tiks pieņemta. Un 2019. gadā tā tiks pieņemta kā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija un būs Latvijai saistoša tāpat kā citas rezolūcijas, kas tiek pieņemtas ANO Ģenerālajā asamblejā. Taču attieksme paliks.

Izskan viedokļi: “Ja jau deklarācija nav juridiski saistoša, tad kāpēc to atbalstīt?” ANO ir kopīga sadarbības sistēma, un ar savu līdzdalību Latvija veido savu tēlu starptautiskajā pasaulē. Latvijas diplomāti ir nepagurstoši strādājuši un ieguvuši cieņu un starptautisku atpazīstamību. Viņi ir izvērtējuši un Latvijas vārdā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēmuši desmitiem un pat simtiem rezolūciju, un mēs esam viņiem uzticējušies. Daudzas no tām ietekmē mūs visus.

Un kad pavisam drīz Latvija sāks meklēt balsis ANO valstu vidū, lai kandidētu uz vietu ANO Drošības padomē 2026., 2027. gadā, mums pieminēs tādu attieksmi, kādu mēs būsim pauduši ar šodienas rezolūciju. Un tā nu reiz ir būtiska loma, ko Latvija vēlas spēlēt. Tas ir Latvijas drošības jautājums.

Igaunija meklēs savas balsis jau nākamajā gadā un varēs, iespējams, kļūt par ANO Drošības padomes locekli. To, ka tā ir būtiska platforma, mēs redzējām saistībā ar Lietuvas līdzdalību 2014. un 2015. gadā: brīdī, kad Krievija veica agresiju Ukrainā, Lietuvas balss palīdzēja izskanēt ANO nosodījumam pret Krieviju skaļāk un drosmīgāk.

Rezolūcijas projektā ir divi pamatapgalvojumi, kāpēc Latvijai jābūt pret šo ANO deklarāciju. Pirmais apgalvojums: tāpēc, ka tā var nonākt pretrunā ar Latvijas likumiem. Par šo punktu es īpaši vēlos atbildēt tiem, kas atrakstīja man kā Saeimas deputātei un pauda bažas. Es jums varu droši teikt, ka šī ANO deklarācija nav juridiski saistošs dokuments un - pat uzsveru! - politisko jautājumu risināšanu atstāj dalībvalstīm.

Tā ka, lūdzu, esiet droši, ka Latviju sargā Latvijas likumi, Eiropas un ANO cilvēktiesību dokumenti un citi starptautiskie dokumenti. Tie neatņems mums to, kas mums jau šobrīd ir, un neuzliks jaunus pienākumus, ja mēs tādus nevēlēsimies.

Un, ņemot vērā cilvēku lielo interesi par šo jautājumu un šīm debatēm, es aicināšu Saeimas komisijas, kas nodarbojas ar migrācijas un saliedētības jautājumiem, turpmāk atcerēties cilvēkus, kas ir izteikuši interesi, un uzklausīt viņu viedokli, veidojot konkrēto Latvijas politiku.

Un pēdējais. Rezolūcijas projekts aicina nepieņemt ANO deklarāciju, ņemot vērā Latvijas (es citēju) “sabiedrībā valdošo viedokli par migrācijas jautājumiem”.

Šī diskusija mums ir jāturpina tepat uz vietas. Un arī tiem, kas bažījas, un arī tiem, kas lielā skaitā šajā nedēļā ir iestājušies par iekļaujošu sabiedrību un atbildīgu Latvijas rīcību. Ja mēs to darīsim, mēs jau būsim pildījuši ANO deklarācijas aicinājumu. Un paldies tiem, kas ir iesaistījušies.

Mums, Saeimai, ir jāstrādā, lai Latvijas iedzīvotāji varētu justies droši par sevi, savām ģimenēm, par Latvijas izaugsmi un par Latvijas politiku migrācijas jautājumos. Un pirmais priekšnoteikums, lai tas notiktu, ir tas, ka politiķi šajā situācijā, kad pasaulē daudz kas mainās, nesētu papildu bailes un naidu, kas ir ļoti slikts padomdevējs.

Es vēlos būvēt Latviju stipru un drošu, un pārliecinātu par sevi, tāpēc, lūdzu, balsosim “pret” šo rezolūcijas projektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es apbrīnoju cilvēkus, kas nespēj tvert lietas kopumā un runā par detaļām.

Voikas kundze, paskatieties pa logu uz ielu, un jūs redzēsiet, ka Rīga ir vienīgā galvaspilsēta pasaulē, kur puse iedzīvotāju ir migranti, kas ieradās šeit, kad Latvija bija okupēta, - bez Latvijas pilsoņu uzaicinājuma, bez Latvijas pilsoņu atļaujas.

Ozolas kundze, es gribētu atgādināt... kas te pieminēja Nacionālo apvienību... ka jau 1996. gadā LNNK (jo tad vēl nebija Nacionālās apvienības) izstrādāja Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kuru Saeima pieņēma 1996. gada 22. augustā un kurā ir precīzi aprakstītas problēmas, ko migrācija ir radījusi Latvijai, un draudi latviešu kultūras identitātei. Deklarācijā ir izteikts aicinājums starptautiskajām organizācijām un valstīm Latvijas tautas vārdā: “[..] palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas, sniedzot tai politisku un ekonomisku palīdzību [..]”

Voikas kundze, šī deklarācija tika nosūtīta uz ANO. Kā jūs domājat, kāda bija reakcija? Kādā veidā ANO mums palīdzēja? Zināt, kā mums palīdzēja ANO un citas valstis? Tās teica: “Nu nerunāsim par šiem jautājumiem! Ja jūs gribat iestāties Eiropas Savienībā, nu nevajag, nu pieklusināsim šīs problēmas!” Tāda bija reakcija.

Tagad par šo dokumentu. Rodas iespaids, ka daudzi to nemaz nav izlasījuši, tostarp arī ārlietu ministrs. Tikai daži panti... es te paskatījos. Dokuments ir ārkārtīgi pretrunīgs, juridiski nekorekts un latviešu tautai faktiski nāvējošs. 9. punkts jeb pants, sauksim to tā - 9. pants: “Ir svarīgi, lai starptautiskās migrācijas radītie izaicinājumi un sniegtās iespējas...” Jūs redzat... “mūs apvienotu [..]”... tātad izaicinājumi un iespējas, milzu iespējas, tur nekā slikta nav.

10. - “Mums jāsniedz visiem pilsoņiem pieeja objektīvai, ar faktiem pamatotai un skaidrai informācijai par ieguvumiem no migrācijas...” Par milzīgiem ieguvumiem mums jāsniedz! “...lai atspēkotu maldinošus apgalvojumus, kas rada nelabvēlīgu priekšstatu par migrantiem.” Pamēģiniet uzrakstīt, ka, teiksim, Vācijā kāds ir izvarojis sievieti! Un kādas būs sekas - jūs zināt, cienījamie liberāļi, dāmas un kungi?

Par to precīzi ir pateikts 33. pantā. Cenzūra. “Pārtrauksim būtisku atbalstu medijiem, kas sistemātiski veicina neiecietību.” Kas tad ir neiecietība? Pieņemsim, kaut kāda rajona avīze uzrakstījusi... Nu labi, mums nav šeit tādas rajona avīzes, bet nu... Vācijas vietējā avīzē vai Zviedrijā... Jūs zināt, ka ir atsevišķos rajonos pārmērīga, nelikumīga noziedzība, mēs esam dzirdējuši par gadījumiem, kad Iekšlietu ministrija aizliedz publicēt statistiku, mēs zinām par gadījumiem, kad ir norādīts presei, mēs zinām par kriminālvajāšanām, kas ir ierosinātas. Tātad precīzi 33. pants: “Pārtrauksim būtisku atbalstu medijiem, kas sistemātiski veicina neiecietību.” Ja ir neiecietība pret kriminālnoziegumiem, ja ir neiecietība pret izvarošanām, pret laupīšanām, pret zagšanām, šie mediji nedrīkst saņemt atbalstu. Ko nozīmē - atbalstu? Ne jau tikai materiālo atbalstu; nedrīkst vispār pielaist varbūt kaut kādām diskusijām, nedrīkst publicēt. Es nezinu tālāk. Lai mūsu juristi izskaidro!

Nākamais. Lielisks 13. pants: “Droša, sakārtota un regulēta migrācija sniedz labumu visiem.” Godājamie kolēģi! Vai tad LPSR laikos šeit bija neregulēta migrācija? Tā bija lieliska, fantastiska! Tās rezultātā, kā es teicu, Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras galvaspilsētā puse iedzīvotāju ir migranti, kas šeit ieradušies nelikumīgā veidā PSRS okupācijas apstākļos.

Un lieliskais 15. pants “Ilgtspējīga attīstība”. Jau zemapziņā tiek iepotēts, ka jūs vispār neattīstīsieties, jūs alās dzīvosiet, ja jums nebūs ilgtspējīgas attīstības. ANO Globālās deklarācijas par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju mērķis ir realizēt migrācijas potenciālu, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus. Kā tad jūs citādāk sasniegsiet - ar tehnoloģijām, naivie, vai kaut kā? Tikai ar migrāciju.

23. - kronis visam! Cienījamie juristi, izanalizējiet šo! Attīstiet esošo praksi, lai atvieglotu iespējas migrantiem ar nelikumīgu statusu iziet individuālu pārbaudi, pēc kuras atkarībā no konkrētajiem apstākļiem var iegūt likumīgu statusu! Nu taču skaidrs, ka visi nelikumīgie migranti ir jāpārvērš par likumīgiem migrantiem. Kādā veidā? Individuālā pārbaudē - diskusijās.

NATO Parlamentārās asamblejas delegācijas laikā man laimējās būt Bosnijā un Hercegovinā otrajā dienā pēc tam, kad tika aizvērts šis Balkānu ceļš, caur kuru, jūs zināt, izgāja apmēram 800 tūkstoši bēgļu. Robežas tika aizvērtas Ungārijā un citās valstīs. Un tie cilvēki, kas “iesprūda”... ātri - arī ar NATO palīdzību - tika izveidotas nometnes, pa 200-300 cilvēkiem vienā šādā nometnē.

Tieši otrajā dienā mēs tikāmies, kur strādāja viena kolēģe no Igaunijas, studente stažiere. Un viņa pateica ārkārtīgi interesantu lietu: no tiem nepilnajiem 300 tūkstošiem tikai viena ģimene, kas bija bēgusi no kara apstākļiem, bija ģimene ar bērniem. Pārējie visi bija spēcīgi vīrieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Visiem dokumenti bija noslīkuši vai pazuduši, visiem vārds bija Muhameds, un visiem tēvs vai tēva brālis, vai brālēns bija Berlīnē, uz kurieni viņi devās. Un visi viņi bija ārkārtīgi sašutuši, ka viņi kaut kādā veidā ir šeit aizturēti.

Protams, šie nelegālie imigranti sarunu ceļā, dažādu interviju veidā pārtop par likumīgiem imigrantiem, jo aizsūtīt jau viņus atpakaļ nevar.

Un šo visu mums mēģina pasniegt, neredzot jēgu... situāciju kopumā, kādā Latvija atrodas pašreiz. Jau 1996. gadā mēs ANO rakstījām, ka mums vajadzētu sasniegt vismaz 75 procentus, nevis 62 kā tagad... Nekādas reakcijas nebija.

Kas tad ir šie cilvēki, kas aģitē par migrāciju, cienījamie kolēģi? Izcilais franču filozofs un rakstnieks Žans Raspajs jau pirms 45 gadiem, 1973. gadā, sarakstīja lielisko romānu “Svēto nometne”, jo viņš redzēja vīziju, kā miljoniem bēgļu Eiropā ierodas no Ziemeļāfrikas un no citām vietām un nomāc Francijas kultūru, kā kristīgās baznīcas tiek pārvērstas par mošejām labdarības vārdā un tā tālāk. Es iesaku katram to izlasīt pašam, tikai citēšu, kas tad ir tie, kas aģitē par migrāciju. Šeit ir ļoti precīzi pateikts: “Tas, ko nevaru pieņemt un kas mani dzen niknā un izmisīgā sastinguma bezdibenī, ir jautājums, kāpēc tik daudzi gudri cilvēki akli, metodiski, pat ciniski uz pārspīlēta humānisma altāra palīdz apglabāt kādu zināmo Eiropu - izvairīsimies no apzīmējuma “mūžīgo”, jo tas viņus atbaida.

Es sev uzdodu šo pašu jautājumu par visām šādām un tādām juridiskajām apvienībām, visām līgām, domu biedrībām, subsidētajiem birojiņiem, tīkliem ar iefiltrētiem manipulatoriem visos valsts zobratos, šiem mehāniskajiem petīciju rakstītājiem, medijiem, kas ir tik korekti vienprātīgi, un visiem šiem “inteliģentiem”, kuri dienu no dienas iepotē savu samaitājošo valodu nācijas zemapziņā.”

Mums tas ir jāapzinās.

Un pēdējais, kolēģi. Kāpēc es aicinu atbalstīt šo rezolūcijas projektu - tas nu ir skaidrs, es domāju, katram, kas iepazinies ar šiem deklarācijas jeb pakta pantiem, ka ir trīs galvenie mērķi. Pirmais - radīt iespaidu, ka migrācija ir laba lieta un ir ilgtspējīgas valsts attīstības garants. Otrais - veicināt plānveida migrāciju un nelegālo migrāciju iespēju robežās pārvērst par legālo. Un pēdējais - pakāpeniski ierobežot vārda brīvību, marginalizējot tos, kas pretojas šai migrācijai.

Atbalstīsim šo rezolūciju! Paldies par uzmanību.

Un pēdējais citāts. Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības tēvs Šūmanis (arī viņa domas es visiem iesaku izlasīt) precīzi pateica, kas mūs gaida: tautu kopienas matrica var būt tikai viena un tā pati civilizācija, tādēļ kopienas iecerei, kurā sajauktos tautas no dažādām civilizācijām, nevar būt cits mērķis, kā tikai ekonomisks; pretējā gadījumā pastāv risks, ka tiks atraisīti antagoniski fundamentālisma spēki, kas tajā ir.

Mēs redzam šīs degošās pilsētas, sākot ar Stokholmas piepilsētām un beidzot ar Parīzi, un visi šie Šūmaņa vārdi ir piepildījušies. Tā ka aicinu atbalstīt mūsu rezolūciju un nekad nepievienoties šim liekulīgajam paktam.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Šīsdienas debašu tēma nav Latvijas migrācijas vai patvēruma politika. Būtu tiešām lieliski, ja mūsu valstī tiktu aktīvi veidota sava migrācijas politika, ņemot vērā globālos izaicinājumus un ilgtermiņa attīstības tendences. Bet līdz šim vairākas valdības, iespējams, baidoties aizskart tik emocionālu tēmu, daļēji ir izvairījušās to darīt.

Dokuments, par ko mēs runājam šodien, kā jau teicu, nav par mūsu valsts politiku. Viens no ANO Globālās deklarācijas par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju pretiniekiem ir izteicies, ka, lai gan juridiski nesaistošs, šis dokuments norāda uz attieksmi, uz nodomiem un plāniem. Tā nudien ir taisnība. Šis dokuments norāda uz mūsu attieksmi pret sadarbību ar partneriem pasaulē globālo problēmu risināšanā. Vai mūsu nodoms ir palikt vienīgajai no Baltijas valstīm, kas ļauj bailēm ņemt virsroku pār atbildīgu attieksmi, kas izvēlas stāvēt malā, kad citi cenšas kopīgi risināt migrācijas jautājumus? Gan Igaunija, gan Lietuva ir atbalstījušas ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju. Starp citu, Stepaņenko kundze, nav taisnība, ka Igaunija nav to atbalstījusi. Parlaments ir atbalstījis. Ja to neatbalstīsim mēs, mūsu partneri, tai skaitā Eiropas Savienībā un NATO, tas vairākums, kas izvēlēsies pievienoties šai deklarācijai, droši zinās, kurai no Baltijas valstīm nav drosmes piedalīties šo kopīgo problēmu risināšanā, kas pagaidām ir lielākoties, starp citu, mūsu sabiedroto, nevis mūsu problēmas, jo pie mums masveida migrācija nav tik lielā mērā, kādā pašlaik tā ir pie mūsu partneriem.

Migrācija ir objektīva, globāla parādība, kuras pastāvēšana lielākoties nav atkarīga no mūsu parlamenta lēmumiem. Tomēr arī no mums ir atkarīga cilvēcīga un savstarpējā palīdzībā balstīta attieksme pret kopīgo problēmu risināšanu. Kā trāpīgi un skarbi raksta Mārtiņš Galenieks, problēma nenoslīks kopā ar dažiem tūkstošiem vai pat dažiem desmitiem tūkstošu vīriešu, sieviešu un bērnu. Šī problēma būs jārisina - un vēlams, pēc iespējas cilvēcīgāk, tāpēc mums vajag šo deklarāciju. Tas nav absolūti nereāli, ka šādi noteikumi reiz visvairāk būs vajadzīgi mums pašiem. Es aicinu jūs balsot pret rezolūcijas projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Labdien vēlreiz! Es esmu pret šo rezolūciju trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā nav vajadzīga.

Otrkārt, teksts ir nekvalitatīvs un pilns ar kļūdām.

Un, treškārt, tā ierobežos Latvijas rīcību cīņā pret nelegālo migrāciju.

Šī rezolūcija nav vajadzīga, jo ANO Globālā deklarācija par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju jeb tā dēvētais pakts nav juridiski saistošs dokuments. Latvijai tas nav jāparaksta. Es atgādināšu - mēs nekur nekādā gadījumā neko neparakstīsim. Un arī Saeimai tas nav jāratificē. Mums tas tikai ir jāpieņem zināšanai tālākai izskatīšanai. ANO kompakta mērķis ir veicināt visu pasaules valstu sadarbību, lai risinātu migrācijas plūsmu problēmas. Tā ir pasaules problēma un prasa kopīgu risinājumu.

Piemēram, viens no kompakta vissvarīgākajiem mērķiem ir nodrošināt integrētu, drošu un saskaņotu robežu pārvaldību. Vienlaikus kompakts arī piemin migrantu kontrabandas apkarošanu, migrantu skrīninga procedūras un citas Latvijai ļoti svarīgas lietas. Diemžēl rezolūcijas projektā ir vairākas faktoloģiskas kļūdas.

Pirmais. Kompakts nav vērsts pret nacionālu... pieņemšanā. Tieši pretēji. Tas apstiprina (citēšu): “[..] valstu suverēnās tiesības noteikt savu nacionālo migrācijas politiku un regulēt migrāciju savas jurisdikcijas ietvaros saskaņā ar starptautisko tiesību normām.”

Otrais. Kompakts nepiešķir vienādu juridisko statusu migrantiem, bēgļiem un nelegālajiem imigrantiem. Kompaktā tiek uzsvērtas būtiskas atšķirības starp šiem jēdzieniem. Tas ir skaidri pateikts tekstā.

Trešais. Rezolūcijas projekts atkal kļūdās, kad tas apgalvo, ka kompakts uzskata, ka migrācija ir cilvēktiesības. Kompakts tikai apstiprina jau pastāvošo cilvēktiesību universalitātes principu. Tas nav nekas jauns.

Rezolūcijas projektā apgalvots, ka kompakts noklusē imigrācijas radītos riskus. Ikviens, kas minēto dokumentu ir izlasījis, zina, ka tās ir muļķības. Kompakts vispusīgi apskata visus ar migrāciju saistītos riskus, it īpaši tos, kas ir saistīti ar nelegālo migrāciju.

Un beidzamais. Rezolūcijas projekts apgalvo, ka vairākas valstis nav pievienojušās šim paktam, ieskaitot Horvātiju. Bet Horvātija ir piekritusi sūtīt savu iekšlietu ministru... Tā ka rezolūcijas projektā ir vienkārši kļūdains fakts! Vai mums Saeimā ir tiesības tagad Horvātijas vietā paust maldinošu informāciju par tās valstisko nostāju?

Vairākas valstis, kuras ir gatavas pagaidām pieņemt šo kompaktu zināšanai, ir solījušas turpināt strādāt pie tā. Dānijas vadībā mūsu kaimiņvalstis ir piekritušas piedalīties šajā sarunu procesā; to skaitā ir Lietuva, Igaunija... arī Somija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Slovēnija un Apvienotā Karaliste.

Pieņemot šo rezolūciju, mēs izslēdzam Latviju no šīm sarunām. Mēs aizejam no sarunu galda. Mēs atņemam mūsu valdībai iespēju piedalīties šajā procesā. Mēs dodam signālu, ka nevēlamies sadarboties ar citiem. Kompakts ies uz priekšu - ar vai bez Latvijas. Ja vēlamies aizstāvēt mūsu nacionālās intereses, mums ir jāpiedalās šajā dialogā.

Kopš esmu Saeimā - jau astoņus gadus -, esmu vienmēr centies nodrošināt, lai Saeimas ārpolitika ir nosvērta, loģiska, pārdomāta un kalpo mūsu nacionālajām interesēm. Vienkārši sakot, esmu strādājis, lai mums nebūtu kauns par mūsu rīcību un par Saeimas rezolūcijām.

Es zinu, ka šajā Saeimā ir daudz jaunu deputātu, kuri vēlas iesaistīties ārpolitikā. Bet es atgādināšu, ka šī rezolūcija tiks tulkota angļu valodā - ar visām kļūdām un neprecizitātēm. Un jums tas būs jāaizstāv, un jums tas būs jāattaisno! Jūs to neuzrakstījāt... Jums pat nebija iespējas par to debatēt vai to labot, jo tas jautājums netika izskatīts nevienā komisijā. Kā jau tika minēts, rezolūcijas projekta autors, kas vada Ārlietu komisiju, aizliedza Ārlietu komisijai vispār izskatīt šo jautājumu.

Manuprāt, šis ir gadījums, kad mums vajadzētu turēties pie slavenā ārsta Hipokrata zvēresta... labāk nedarīt neko, nekā nodarīt kaut ko ļaunu... Ar šo rezolūciju mēs darīsim ļaunu Latvijas ārpolitikai, un tas nav mūsu valsts iedzīvotāju interesēs.

Es iesaku balsot “pret” šo nevajadzīgo, kļūdu pilno un Latvijai nelabvēlīgo rezolūcijas projektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Migrācija nav jauns fenomens. Tā ir pastāvējusi vienmēr. Un tikai tā saucamā forced displacement, tas ir, piespiedu pārvietošana, kas vienmēr saistīta ar militāriem konfliktiem...

Cilvēks meklē, kur ir labāk, un tas praktiski ir viss, kas jāzina par migrācijas iemesliem. Jaunie, talantīgie, ambiciozie vienmēr no provinces dodas uz galvaspilsētu, savukārt no mazām valstīm - uz lielākām un bagātākām.

Tagad, kad attīstītajās valstīs strauji krītas dzimstība, bet pieaug dzīves ilgums, migrācija ir praktiski vienīgais veids, kā papildināt darba tirgus resursus un saglabāt Eiropas sociālo modeli, pirmām kārtām pensiju sistēmu.

Pēc Otrā pasaules kara valstis, kuras bija zaudējušas ievērojamu skaitu iedzīvotāju, noslēdza darba migrācijas līgumus ar pārapdzīvotām un toreiz nabadzīgām valstīm. Un tādējādi, piemēram, Vācijā ieradās simtiem tūkstošu turku.

Ir plaši izplatīts stereotips, ka migranti ir nepanesams slogs, nasta sociālās aizsardzības sistēmai. Patiesībā situācija ir tieši pretēja. Imigranti ir izdevīgi ekonomikai; ciniski runājot, nelegālie imigranti ekonomikai ir divkārt izdevīgi. Ne velti leģendārais Alans Grīnspens, ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs, atkāpjoties no amata, savā atvadu runā izteica pateicību miljoniem nelegālo imigrantu, kuri Amerikas ekonomikai ir devuši nenovērtējamu ieguldījumu kā pieticīgs, centīgs darbaspēks, kas ir gatavs strādāt par grašiem un neko nepieprasīt, kas ir ne pārāk vīžīga uzņēmēja sapnis.

Taču neregulārā migrācija, protams, ir saistīta ar nopietnām problēmām un riskiem. Masveida cilvēktiesību pārkāpumi, organizētā noziedzība, cilvēku tirdzniecība, korupcija...

ANO globālā migrācijas līguma mērķis ir nevis veicināt migrāciju, kā to pasniedz rezolūcijas projekta iesniedzēji, tādējādi maldinot sabiedrību, bet sakārtot to. Līgums piedāvā risinājumus, ar kuriem jau ļoti sen strādā eksperti. Piemēram, labākais veids, kā cīnīties pret nelegālo migrāciju, ir skaidri nosacījumi legālajai migrācijai.

Galvenie resursi mūsdienu pasaulē ir cilvēkresursi. Galvenā konkurence ir par smadzenēm. Un migrācija ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā šos resursus piesaistīt. Tātad runa nav par bēgļiem, cienījamais Kiršteina kungs! Attiecībā uz bēgļiem jau pastāv vesela virkne starptautisku dokumentu, kas mums ir saistoši, tostarp četras Eiropas Savienības direktīvas. Runa ir tieši par migrāciju. Jo tas, kas iegūst šos resursus, uzvar globālajā konkurencē, un Latvija šobrīd noteikti tajā zaudē.

ANO globālais līgums nav juridiski saistošs, neizraisa valstīm tiesiskas sekas un nekādā veidā neierobežo valstu suverenitāti. Tātad līguma atbalstīšana vai noraidīšana vienkārši rāda valsts attieksmi pret globālo stratēģiju šajā jomā. Visās valstīs pret līgumu iestājas ksenofobi, eiroskeptiķi, izolacionisti, populisti, dažādu sazvērestības teoriju piekritēji - īsāk runājot, visi tie, kas baidās no mūsdienu pasaulē pieaugošās atvērtības un dažādības.

Lai no tām paslēptos, viņi ir gatavi uz robežām būvēt augstus žogus un paciest nopietnus ekonomiskos zaudējumus. Pret līgumu iestājas tādi politiķi kā Viktors Orbāns vai Vladimirs Putins. Un lēmuma projekta iesniedzēji aicina mūs pievienoties tieši šai kompānijai.

Mēs, frakcija SASKAŅA, uzskatām, ka šādu pieeju nevar saukt par patriotisku. Gluži pretēji. Mēs uzskatām, ka Latvijai jāstrādā ar šo problēmu un jābūt kopā ar Eiropas Savienības kodolu, ar Ziemeļvalstīm, Vāciju, Franciju, un aktīvi jāstrādā, lai sakārtotu migrācijas politiku.

Aicinu balsot pret šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! ANO globālajā kompaktā par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju ir daudz labu priekšlikumu un ideju par to, kā risināt sasāpējušās migrācijas problēmas, un to, kā šajā kontekstā būtu jāsadarbojas starpvalstu līmenī. Bet galvenās bažas ir tādas, ka, pievienojoties kompaktam, Latvijas suverēnās tiesības realizēt migrācijas politiku pēc tam var būt ierobežotas.

Kas ANO kompaktā bažas izsauc jau šobrīd, bet īpaši nākotnē? Kompakta 23. punkta (i) apakšpunktā tiek paredzēts attīstīt esošo praksi, lai atvieglotu iespējas migrantiem ar nelikumīgu statusu iziet individuālu pārbaudi saskaņā ar skaidriem un pārskatāmiem kritērijiem. Pēc tās atkarībā no konkrētajiem apstākļiem var iegūt likumīgu statusu, īpaši gadījumos, kas attiecas uz bērniem, jauniešiem un ģimenēm. Tātad legālā un nelegālā migrācija netiek nodalīta viena no otras, bet tiek sekmēts, lai nelikumīga statusa migranti kļūtu par likumīga statusa migrantiem, un tiek palielinātas nelegālo migrantu tiesības. Var teikt, ka Latvijai ar vairāk nekā 40 nelegālajiem migrantiem pēdējā gada laikā tā nav aktualitāte, taču jauna migrācijas viļņa uz Eiropu apstākļos vai plūsmas pāri valsts austrumu robežai gadījumā tā var būt aktualitāte.

Kādas ir ANO migrācijas kompakta iespējamās juridiskās sekas, ja Latvija tam pievienojas?

Starptautiskajās tiesībās juridiskas sekas izraisa šādi starptautisko tiesību galvenie avoti: starptautiskās konvencijas jeb starptautiskie līgumi, starptautiskās paražas (kā vispārējās prakses pierādījums), kas atzītas par tiesībām, nāciju atzīti vispārējie tiesību principi. Līdz ar to starptautiskie līgumi nebūt nav vienīgie starptautisko tiesību avoti, kas izraisa juridiskas sekas.

ANO migrācijas kompakta 7. un 15. punktā ir norādīts, ka tas ir juridiski nesaistošs sadarbības ietvars. Bet vai tiešām šis dokuments nebūs valstīm tiesiski saistošs? Pēc tā pieņemšanas 10. vai 11. decembrī Marokā to varēs uzskatīt par starptautisko paražu tiesību kodifikāciju, kas apkopo valstu vispārējo praksi - tātad vienu no starptautisko tiesību avotiem. Līdz ar to kompakts valstīm, kuras to atbalsta, būs juridiski saistošs. ANO migrācijas kompaktā ir ietverta arī sadaļa par kompakta ieviešanu ANO dalībvalstīs (40.-47. punkts). Piemēram, kompakta 41. punktā ir noteikts, ka mēs, valstis, ieviesīsim šo globālo kompaktu savās valstīs, kā arī reģionālajā un globālajā līmenī. Reģionālais līmenis norāda uz to, ka kompakts, visdrīzāk, tiks iestrādāts arī Eiropas Savienības un Eiropas Padomes politikas dokumentos, kā arī normatīvajos aktos - direktīvās, regulās, lēmumos - un tiks ņemts vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos.

2018. gada 14. novembrī Eiropas Komisijas mājaslapā ievietota informācija par minēto ANO migrācijas kompaktu. Eiropas Komisija norāda, ka kompakta pieņemšana notiks konsensa vai balsošanas formā 10. vai 11. decembrī.

Nākamais solis pēc tam būšot šāds: ANO Ģenerālā asambleja tiks lūgta šo kompaktu formāli apstiprināt rezolūcijas formā. Tas vēl jo vairāk apliecina iepriekš teikto, ka ANO migrācijas kompakts kļūs par valstīm juridiski saistošu starptautisko paražu tiesību normu krājumu. Ārlietu ministrija, jā, ir norādījusi, ka ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas neesot valstīm juridiski saistošas. Lielākā daļa rezolūciju tiešām nav juridiski saistošas, taču ir tā sauktās lielās ANO rezolūcijas, kuras viennozīmīgi uzskatāmas par starptautisko paražu tiesību apkopojumu, un tādēļ to saturs kļūst valstīm juridiski saistošs.

Kā, pēc kādiem kritērijiem, var noteikt, vai ANO rezolūcija ir uzskatāma par starptautisko paražu tiesību apkopojumu? Tajā jābūt ietvertām pietiekami daudzām normatīva rakstura normām, piemēram, kā valstīm rīkoties, kā definēt vienu vai otru jēdzienu; tajā tiek noteikti konkrēti principi, saskaņā ar kuriem valstīm ir jārīkojas; rezolūcijā jāietver pietiekami skaidri formulējumi, lai noteiktu konkrētu regulējumu vai principus. Un kompaktā ir skaidri uzskaitīti 23 mērķi un ir noteikta rīcība to ieviešanai. Kompaktā paredzēta arī sadaļa par tā ieviešanu dalībvalstīs (40.-47. punkts) un ir noteikti un formulēti 10 galvenie principi, uz kuriem kompakts balstīts. Šajā gadījumā ANO rezolūcija ir uzskatāma par starptautisko paražu tiesību apkopojumu, ja rezolūcijas izstrādē un pieņemšanā piedalās lielākā daļa vai pat visas ANO dalībvalstis, kas norāda uz kolektīvo juridisko viedokli un nolūku piešķirt rezolūcijai normatīvu raksturu.

Kompakta izstrādē piedalījās visas ANO dalībvalstis, izņemot ASV. Kompakts tiks pieņemts starpvaldību konferencē šā gada 10. vai 11. decembrī. Kompakta 15. punktā ir noteikta sadarbības konsensuālā daba, 8. punktā ir noteikts, ka kompakts izsaka dalībvalstu kolektīvo apņemšanos. 9. un 10. punktā kompakts atspoguļo dalībvalstu kopējo izpratni, 9. punktā un no 13. punkta līdz 15. punktam - dalībvalstu mērķu vienotību attiecībā uz migrāciju. Tātad, ja Latvija pievienojas ANO migrācijas kompaktam, tas Latvijai būs tiesiski saistošs nevis kā starptautisks līgums, bet kā starptautisko paražu tiesību kodifikācija migrācijas jautājumos. Līdz ar to ANO migrācijas kompakts ierobežos Latvijas suverenitāti migrācijas politikas jomā.

Latvijai nav jāpievienojas ANO migrācijas kompaktam to labo darbu dēļ, ko Latvija ir veikusi un veic kā ANO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Finansiālais atbalsts bēgļu un migrantu bāzēm ārpus Eiropas Savienības, patrulēšana uz Eiropas Savienības ārējās robežas Vidusjūrā un Eiropas Savienības austrumu robežas apsargāšana ir iespējama, sadarbojoties ar citām valstīm arī bez kompakta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Godātie kolēģi! Redzu, ka mūsu sarunas jau ir sasniegušas viduci, un es arī lūdzu vārdu, jo tikko runāja kolēģis Ritvars Jansons - ļoti kompetenti analizēja.

Es gribu runāt kā pētniece, kura ir piedalījusies migrācijas pētījumā, kas tika izstrādāts tieši politikas veidotājiem. Man ir jāizsaka nožēla, ka šis pētījums vēl nav publicēts. Es piedalījos šajā sadaļā un gribu tikai pateikt dažus savus apsvērumus, jo domāju, ka visi jau ir noguruši no šīs tēmas izklāsta.

Un es gribētu mazliet no dziļumiem parunāt vēl... kā Kiršteina kungs citēja dažus autorus. Mums ir ļoti svarīgi ieraudzīt, ka šodien šis balsojums faktiski nav laba prāta vai slikta prāta balsojums, un man ir žēl, ka šeit nav klāt mūsu ārlietu ministra, bet noteikti būs ministrijas pārstāvji, kas runās.

Šis šoreiz ir sirdsapziņas jautājums, jo situācija migrācijas jautājumā Latvijā ir ļoti sakarsēta. Četras dienas pirms apspriešanas un balsojuma valsts augstākajā likumdevējā parādījās dokuments latviešu valodā. Tas, manuprāt, ir liels morāls pārkāpums - pieņemt kvalitatīvu politisku lēmumu par ļoti slikti sagatavotu Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentu. Tas ir ļoti slikts! Tas ir divkosīgs daudzējādā ziņā, kā iepriekšējie runātāji jau uzsvēra. Mana vēstījuma daļa būs ne tik daudz par Nacionālās apvienības iesniegto rezolūcijas projektu, ne arī es ļoti kritizēšu šo ļoti slikto dokumentu.

Es gribu jūsu pārdomām piedāvāt skatījumu no šī jautājuma vai problēmas dzīlēm. Gribu atsaukties uz pētniecībā ļoti labi zināmu autoru - Klodu Levī-Strosu, antropologu un izcilu pētnieku. Kad 1951. gadā tika dibināts UNESCO, viņu lūdza uzrakstīt UNESCO memorandu. Pēc nacistiskās Vācijas sagrāves, pēc Otrā pasaules kara, visas pasaules sabiedrība bija pateicīga par šo humānisma memorandu, ka visas nācijas, tautu kultūras, valodas ir līdzvērtīgas un tā tālāk. Pēc 20 gadiem zinātnieku Klodu Levī-Strosu uzaicināja UNESCO divdesmitgadē sniegt ziņojumu. 1971. gadā viņš nolasīja ziņojumu, kas tika uzklausīts mēmi, bez sapratnes. Pie viņa starpbrīdī neviens nepienāca, un arī aplausu bija ļoti maz. 2005. gadā viņš nolasīja tieši to pašu referātu un piedzīvoja stāvovācijas. Šo referātu jūs vēl šobrīd nevarat piedzīvot, atrast. Ir fragmenti internetā, ir, protams, plašāki viņa pētījumi. Galvenā doma, ko viņš pateica 1971. gadā un atkārtoja 2005. gadā... jo katra ideja ļoti lēni nonāk līdz apziņai... Viņa tēzes par to, kā demogrāfiski mainīsies Eiropa, bija balstītas statistikas analīzē, redzot musulmaņu kopienas, kas jau ieradās un dzīvoja Eiropā.

Mēs esam šī fakta priekšā ar dokumentu. Latvija piedalās migrācijas politikā un izpilda visas prasības. Tikko, 2015. gadā, mēs pieredzējām, ka Merkele, kurai neviens nebija devis mandātu, pateica “Laipni lūdzam!”. Un ko mēs piedzīvojām Eiropā kopumā? Latvija piedalījās arī šajā projektā. Un mums ir jāredz, ka neviens dokuments nav bezvainīgs, ka to pieņem ne jau joka pēc.

Es... protams, tā teikt, laba prāta dēļ... es teiktu, ka Latvijai ir jāpiedalās un jāsēž pie sarunu galda tur, kur tiek lemts arī mūsu liktenis. Bet Latvijai nav jāpievienojas ļoti slikti sagatavotam dokumentam, kuram var būt ļoti tālejošas sekas. Un latviešu sabiedrība atceras ļoti labi, ko mēs izjutām uz savas ādas pirms sešiem gadiem.

Mums ir jāredz, ka ienācēju sabiedrības, valodas prasa savas tiesības arvien vairāk un vairāk. Un arī šis ANO dokuments to paredz.

Mēs 2012. gadā piedzīvojām valodas referendumu Latvijā. Latviešu nācijai nav nevienam jāpierāda un jāstāsta, ko tas mums nozīmēja.

Godātie kolēģi! Es jūs aicinu balsot ne skaidra, laba vai kāda cita prāta dēļ, bet sirdsapziņas dēļ, jo Latvija nedrīkst izdarīt pašnāvību.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Apvienoto Nāciju Organizācijā ir 193 dalībvalstis. 193 dalībvalstis! Un ir uzskatāms, ka, ja šis dokuments tiks pieņemts un ieviests dzīvē, tad tas nerisinās kaut kādus jautājumus par eiropiešu migrāciju uz Āfrikas kontinentu. Tā būs vienvirziena migrācijas sakārtošana no tā dēvētajām trešās pasaules valstīm uz attīstītajām Eiropas, Ziemeļamerikas un Klusā okeāna valstīm.

Ne jau Somālijā tiks ieviesti īpaši atbalsta mehānismi, lai regulētu migrantu tiesības, iespējas, sociālo nodrošinājumu, bet tikai Eiropā, Ziemeļamerikā un Klusā okeāna valstīs, kurās ir pietiekami labs dzīves līmenis. Un par to ir vērts aizdomāties arī tagad, kad tiek minēti argumenti par tām valstīm, kuras pievienojas vai nepievienojas šim dokumentam. Otrpus kadram paliek ļoti daudzas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, tādas kā Etiopija, Eritreja, kuras noteikti... ir drīzāk uzskatāmas par valstīm, kuras rada migrācijas problēmas, nevis tās risina.

Arī jautājums par Igauniju, manuprāt, ir nevietā. Sagaidīsim Igaunijas parlamenta vēlēšanas un paskatīsimies, kādi politiskie spēki jau pēc dažiem mēnešiem būs ievēlēti Igaunijas parlamentā. Es pieļauju, ka nākamais Igaunijas parlaments arī fundamentāli atšķirsies no tā, kāds ir šobrīd.

Par šo juridiski saistošo vai nesaistošo pusi. Kolēģis Ritvars Jansons ļoti detalizēti to izskaidroja, bet es aicinu pievērst īpašu uzmanību tam, ka dokumentā vairāk nekā 40 vietās ir teikts “mēs apņemamies”. Ja valsts apņemas risināt vienu vai otru jautājumu, tas nozīmē, ka tas tālāk ietekmē politikas plānošanas dokumentus, ilgtermiņa attīstības stratēģijas. Nu nevar teikt, ka tas būs juridiski nesaistoši, ja faktiski tas ietekmēs realizētās valstu politikas.

Un ir skumji, ka šo dokumentu valoda, kā jau tas bieži vien ir, grūti saprotama lielākajai daļai sabiedrības. Un, manuprāt, tas ir apzināti darīts. Apzināti darīts, lai manipulētu ar sabiedrību, lai sabiedrībai būtu grūti iedziļināties šajos dokumentos! Es citēšu tikai vienu - 38. punktu, kuru lasot pat īsti nekļūst skaidrs, kas ir domāts kurā situācijā, un par to pēc tam varēs lauzīt galvas pat tie, kuri teorētiski gribētu piemērot šo punktu.

38. punkts nosaka: “Mēs apņemamies palīdzēt migrantu strādniekiem visos prasmju līmeņos, nodrošinot piekļuvi sociālajai aizsardzībai mērķa valstīs un dodot iespējas piemērojamo sociālo pabalstu un no algas atkarīgo pabalstu pārnesei uz izcelsmes valstīm vai kad tie nolemj strādāt citā valstī.” Pēkšņi nevar saprast, vai runa ir vienkārši par migrantiem vai tikai par migrantu strādniekiem. Kurā brīdī sociālie pabalsti tiek izmaksāti no valsts budžeta? Vai tos ir jāturpina saņemt, kad cilvēks jau ir aizceļojis atpakaļ uz savu izcelsmes valsti?

Šie un daudzi citi punkti ANO migrācijas paktā ir neskaidri, sarežģīti - manuprāt, apzināti sarežģīti! -, lai sabiedrībai būtu grūti tos uztvert.

Latvijai ir sāpīga pieredze ar PSRS laika migrāciju, un mēs zinām, ko tas nozīmē kultūrai, valodai, kādas sociālās problēmas tā rada. Ir pat pētījumos pierādīts, kā Latvijas teritorijā ir pieaugusi noziedzība, kopš Latvija pieredzēja masveida imigrāciju.

Bet tie ir jautājumi, kuri absolūti netiek skatīti šajā ANO migrācijas kompaktā. Netiek skatīti jautājumi par to, kā tautai, kas ir uzņemošā nācija, saglabāt savu kultūru, savas tradīcijas, saglabāt drošību, kas ir fundamentāli svarīgi jautājumi, it īpaši tad, ja mēs skatāmies lokālā līmenī.

Voikas kundze minēja, ka viņa vēlas drošu Latviju. Manuprāt, mēs jau šobrīd dzīvojam drošā Latvijā. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kuras pēdējos gados ir pieredzējušas migrāciju no trešās pasaules valstīm, Latvija var būt gandarīta, ka mums globālais terorisms ir gājis secen. Bet daudzas valstis - Beļģija, Francija un Vācija - nav bijušas tik laimīgas... lai šie terorisma viļņi ietu secen. Terorisms, kuru atnesa personas ar imigrantu izcelsmi (neatkarīgi no tā, vai no Marokas vai no citām pasaules valstīm ieceļojušas), ir nogalinājis daudzus jo daudzus eiropiešus. Un šajā situācijā es neuzskatu, ka Latvijai vajadzētu turpināt iet ceļu, kuru kļūdaini ir izvēlējušās citas Eiropas valstis.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka 13. Saeimai ir iespēja panākt, lai no Latvijas puses jebkādi mēģinājumi legalizēt, veicināt vai atbalstīt masu imigrāciju tiktu noraidīti. Šai Saeimai ir iespēja pavērst Latvijas politiku šajā jautājumā fundamentāli citā virzienā, būt kopā ar tām valstīm, kuras redz savu attīstību kā nacionālas, suverēnas valsts attīstību bez masu imigrācijas, kuras primāri rūpējas par saviem tautiešiem, tai skaitā tiem, kuri potenciāli varētu Latvijā atgriezties no emigrācijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, man jūs jāinformē, ka runātāju saraksts ir garāks, nekā jūs to redzat savos tablo. Pēc Jūlijas Stepaņenko ir pieteikusies debatēt Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es, tāpat kā jūs visi, uzmanīgi izlasīju Apvienoto Nāciju Organizācijas migrācijas kompaktu un varu droši apgalvot, ka šis 34 lappušu dokuments ar 23 uzdevumiem nemaz neapdraud Latvijas neatkarību un suverenitāti. Uzskatu, ka Latvijas Ārlietu ministrijai tomēr vajadzēja savulaik šo dokumentu iztulkot un izdalīt Saeimas deputātiem, pirms mūsu valdības pārstāvji 10. un 11. decembrī dosies uz Marrākešu Marokā piedalīties starptautiskajā konferencē.

Tomēr ANO globālais pakts par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju ir tikai apliecinājums tiem patiešām neatgriezeniskajiem procesiem, kuri skar visu zemeslodi un no kuriem mums Latvijā nav iespējas izolēties pat nacionālas valsts ietvaros zem ES un NATO lietussarga, jo, kā pirms dažiem gadiem Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā teica pazīstamais Latvijas... ANO eksperts demogrāfs Ilmārs Mežs, Subsahāras Āfrikā nākamajās desmitgadēs piedzims miljards cilvēku, kuriem nebūs dzeramā ūdens un pārtikas. Ar katru gadu Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāju skaits vairojas tā, ka pietiktu 100 Latvijas izmēra valstīm. Ekonomiski šis reģions arī ir milzīgs cilvēces rūpniecības cehs, uz kura fona mēs būsim, labākajā gadījumā, viens vieds darbgalds.

Šajos neparastajos apstākļos es ceru uz Apvienoto Nāciju Organizācijas labo gribu, pieredzi un kompetenci.

Protams, ANO ir arī vājās puses, tādas kā birokrātija, pat korupcija un, galvenais, - tās finansiālā aizbildniecība no ASV puses. Tomēr Apvienoto Nāciju Organizācija, vēl pirms uzcēla debesskrāpi Manhatenā, īstenoja palīdzību sešiem miljoniem bēgļu Eiropā, arī no Baltijas.

ANO nodarbojas ar milzīgām humanitārajām krīzēm Indijā, Kongo, Bangladešā, Etiopijā, Somālijā, nogādā pārtiku un medikamentus uz karstajiem punktiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas personāls riskē ar dzīvību, glābjot bērnus no bada un epidēmijām.

Mums nevajag grimt pašizolācijā.

Es domāju, ka ar vēršanos pret ANO migrācijas paktu Latvijas parlaments nedabūs ne iekšējo popularitāti, ne ārējo sapratni. Tas būs vienkārši nepareizs signāls, ka mēs vēlamies iziet no lielas starptautiskas organizācijas konteksta. Aplami uzskatīt, ka ANO mums pašiem nekad un ne ar ko vairs nevar līdzēt.

Lūdzu neatbalstīt piedāvāto dokumentu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Gribu vēlreiz atgādināt, par ko mēs galu galā šodien balsosim. Mēs nebalsosim ne par kādu robežu atvēršanu migrantiem no tā dēvētajām trešās pasaules valstīm. Mēs balsosim par konkrētu rezolūciju, kuras teksts jums pieejams un kuru sacerēja cilvēki, kuri šodien, kā es nojaušu, gatavojas nobalsot “par”. Un tieši šie paši cilvēki gatavojas izveidot valdību, kur ārlietu ministra postenis vismaz tagad ir paredzēts Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvim Rinkēviča kungam, kurš bija gatavs braukt uz Marrākešu un parakstīt šo kompaktu.

Un vispār, klausoties šodienas debates un retorikas stilu, es atcerējos savu pirmo profesiju - žurnālistiku, kur mēdz... kur pastāv tāds dalījums - visa žurnālistika dalās kvalitatīvajā un tā dēvētajā dzeltenajā. Un tā robeža starp kvalitatīvo un dzelteno ir tā, ka kvalitatīvā žurnālistika balstās uz pārbaudītiem un drošiem faktiem, objektīvu interpretāciju un viedokļu sāncensību. Un to, kas šodien notiek, - to es nevaru novērtēt... salīdzinot ar to pašu dzelteno žurnālistiku... nekā citādāk kā dzelteno politiku, kura ir balstīta uz manipulāciju un faktu rupju interpretāciju. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Kurā tad tu pati esi?”)

Es esmu gatava atbildēt dažiem oratoriem par viņu šaubām. Nu, piemēram, Ritvaram Jansonam nebija skaidrs kompakta 23. punkta (i) apakšpunkts. Es vēlos tomēr to nolasīt, jo lasīt dokumentus pēc principa “šeit lasu, šeit nelasu, šeit redzu, šeit neredzu” - tas atbildīgam politiķim nav visai labi. (Dep. R. Jansona starpsauciens.) Šis apakšpunkts skan šādi: “[..] attīstīt esošo...” - esošo! - “praksi, lai atvieglotu iespējas migrantiem ar nelikumīgu statusu iziet individuālu pārbaudi, vadoties pēc skaidriem un pārskatāmiem kritērijiem, pēc kuras atkarībā no konkrētajiem apstākļiem var iegūt...”- nevis obligāti iegūt! - “likumīgu statusu, īpaši gadījumos, kas attiecas uz bērniem, jauniešiem un ģimenēm, tā samazinot neaizsargātību un sniedzot valstīm iespēju precizēt ziņas par saviem iedzīvotājiem.” Kurā vietā šeit ir rakstīts, ka tas notiks obligāti?

Vēl vienam oratoram - Dombravas kungam - nebija skaidrs 38. punkts, kurš paredz: “Mēs apņemamies palīdzēt migrantu strādniekiem visos prasmju līmeņos...” Un tā tālāk. Es jums gribētu norādīt, ka šajā kompaktā ir speciāla atruna par to, ka mēs nedrīkstam aizmirst, ka jebkura valsts mūsdienu pasaulē ir ne tikai tā valsts, kura pieņem migrantus, bet arī donorvalsts. Latvija pašlaik ir tieši šāds donors.

Simtiem tūkstoši cilvēku no mūsu valsts ir aizbraukuši uz citām valstīm. Un jūs gribat neatbalstīt punktu, kas paredzēs mūsu diasporai, tai pašai diasporai, par kuru jūs tā rūpējāties priekšvēlēšanu kampaņas laikā (Dep. J. Dombrava: “Mūsējie nav nelegālie migranti!”), labākus apstākļus starptautiskā nozīmē. (Dep. J. Dombrava: “Eiropas Savienības līgums to nosaka!”)

Princips “te lasu, te nelasu” nevar būt Latvijas valsts parlamenta darbības stils.

Es jūs ļoti, ļoti aicinu būt atbildīgiem un rūpīgi izlasīt Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.lv sadaļas “Melu detektors” secinājumus, kuros, jā, ir neliela kļūda, Stepaņenko kundze. Bet pārējie septiņi punkti atbilst patiesībai. Es jūs aicinu nepārvērst šodienas sēdi par melu detektora pārbaudi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Dārgie kolēģi! Mēs līdz šim esam bijusi viena no drošākajām Eiropas valstīm organizētās noziedzības ziņā, kas saistīta ar nelegāli ieceļojušiem migrantiem vai terora aktiem, ko būtu izraisījuši, iespējams, nelegāli ieceļojuši migranti no Tuvajiem Austrumiem vai Āfrikas. Es, tāpat kā mūsu vēlētāji, kā mēs visi, noteikti vēlos, lai tas tā arī paliktu, lai mēs arī turpmāk būtu viena no drošākajām valstīm. Eiropā ir vairāki traģiski piemēri - Beļģija, Francija, Zviedrija un citi. Visās šajās valstīs un arī Anglijā noziedzības līmenis pilsētās, kur ir augsta migrantu koncentrācija, ir daudz augstāks nekā pilsētās, kur dzīvo šo valstu pamatpilsoņi.

Otrs aspekts, kuram gribu pievērst visu jūsu uzmanību, kamēr mēs nespēsim pilnā mērā ratificēt Eiropas Sociālo hartu un elementāri parūpēties, lai mūsu pašu iedzīvotājiem nebūtu jāiztiek no smieklīga GMI, kamēr mēs nespēsim maksāt par pirmo, otro, trešo un pārējiem bērniem kaut cik cienīgu ģimenes valsts pabalstu vismaz tādā līmenī, kādā to maksā mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs, kamēr nespēsim parūpēties par Latvijas iedzīvotājiem, mēs pat runāt nevaram par iespēju uzņemt papildu migrantus. Jau šībrīža Eiropas Savienības noteiktā minimālā migrantu uzņemšana mums ir iespējama tikai samazinātā mērā, un šī solidarizācija ar Eiropu mums nozīmē milzīgus izdevumus. Bet, protams, tas ir jādara, jo mēs negribam kļūt par otro Eiropas Ungāriju.

Par Vāciju, kas ir viens no iekārojamākajiem patvēruma meklētāju galamērķiem un ir uzņēmusi to lielu skaitu, statistika liecina, ka pagājušajā gadā nelegālie migranti veica 27 slepkavības vai slepkavības mēģinājumus, bet 447 slepkavības vai slepkavības mēģinājumus veica tieši legālie vai uzturēšanās atļaujas saņēmušie migranti. Tieši Vācijā - gan Kemnicā, gan citās pilsētās, kur ir lieli bēgļu uzturēšanās centri, - regulāri notiek protesti un dažādas demonstrācijas, kurās bēgļi pieprasa līdzīgu dzīves līmeni, kāds ir vietējiem iedzīvotājiem, kas visu dzīvi strādājuši, lai to sasniegtu.

Kā raksta Zviedrijas izdevums Politico... kura arī uzņēmusi lielu skaitu politisko un ekonomisko bēgļu no Āfrikas valstīm un dažādām Tuvo un Tālo Austrumu valstīm un kura senāk tika uzskatīta par vienu no drošākajām Eiropas valstīm, un kurā 90. gados bija vidēji četras slepkavības gadā, kas veiktas grupā un ar šaujamieročiem, šobrīd šie rādītāji ir stipri virs Rietumeiropas vidējiem - ir vidēji 40 slepkavības gadā, kas veiktas grupā un ar dažādiem ieročiem. Kā uzsver izdevums Politico, apšaudes Zviedrijā ir kļuvušas tik ierastas, ka tās pat vairs nenonāk ziņu virsrakstos.

Es saprotu, ka tas var izklausīties pēc baidīšanas, bet, ja mēs tagad ķieģelīti pa ķieģelītim mēģinām celt savu labklājību, vai mums vajag, lai to izmanto cilvēki ar ne tiem labākajiem nodomiem? Tas noteikti notiks, ja mēs šim jautājumam pieiesim tik vieglprātīgi kā šajā paktā.

Un visbeidzot. Apskatieties, kādas valstis atteikušās parakstīt šo starptautisko deklarāciju: ASV, Austrija, Ungārija, Čehija, Šveice un vēl vairākas citas - visas, kas vistiešākajā veidā ir saskārušās ar nelegālās migrācijas negatīvo ietekmi. Ja mēs būsim to dažu valstu sarakstā, kuras pieļauj šo nelegālo imigrantu izmitināšanu pie sevis, tad nākamais solis - mēs būsim spiesti izstāties no Šengenas zonas. Un nākamie mūsu milzīgie izdevumi būs visu robežkontroles punktu atjaunošana un būvniecība, jo tad šo uzņemto bēgļu plūsma uz tā sauktajām sociāli nodrošinātajām valstīm, tādām kā tā pati Austrija, būs vienkārši neapturama un mums momentā būs nepieciešams atjaunot robežkontroli.

Lūdzu, būsim saprātīgi un atbalstīsim lēmuma projektu “Saeimas rezolūcija “Par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam””!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Es jūs gari neaizkavēšu. Es gribēju šodien runāt drusku par papīriem.

Manuprāt, mēs dzīvojam laikā, kurā ticam vairāk papīriem nekā rīcības politikām. Mēs ticam, ka, parakstot Stambulas konvenciju, vīri beigs sist savas sievas, tēvi - bērnus. Patiesībā viņi nezina, kas ir Stambulas konvencija... tie, kas to dara. To varam izbeigt tikai mēs, līdzcilvēki, kas to redz, kas nenovēršas, kas iesaistās, kas aizstāv.

Tāpat ir ar šo kompaktu. Mēs domājam tā: mēs parakstīsim indulgenci, un tad migrācijas problēmas pasaulē mazināsies. Tās ir tādas maldugunis... tā vietā, lai mēs domātu par rīcības politiku! Jo pašlaik mūs glābj no masveida imigrācijas tikai tas, ka mūsu ekonomika nav tādā līmenī, mūsu dzīves līmenis nav tāds, lai šī būtu aktuāla problēma arī Latvijā. Ja mēs kopā dzīves līmeni celsim, es ceru, šajā Saeimas sasaukumā, tad šī problēma būs patiesi būtiska. Un tad mums nepalīdzēs kompakts. Mums, 100 cilvēkiem, kuri esam deleģēti, būs pašiem šeit jālemj. Un pareizi būtu sākt prognozēt to tagad un lemt tagad par to, kas būs pēc 10 vai 20 gadiem, jo citādi var būt par vēlu.

Ticība papīriem... Es saku - papīru laikmets, gluži kā Mirtas tante Jāņa Streiča filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”: “Tagad jau galvenais tie papīri.” Bet tā ticība papīriem, nevis rīcības politikai - tā ir ne tikai uz mērķi nevedoša, bet pasaules vēsturē bijusi arī ļoti bīstama.

1928. gadā Francijas ārlietu ministrs Aristids Briāns kopējā iniciatīvā ar ASV valsts sekretāru Frenku Kelogu rosināja un pasaule noslēdza Briāna-Keloga paktu - paktu, kurš aizliedz karot, paktu, kurš 1928. gadā pateica: no šīs dienas valstis karu vairs nedrīkst lietot kā savstarpējo attiecību kārtošanas instrumentu. Eiropa gavilēja, Latvija arī pievienojās. Vācija to paktu... bija parakstītājvalstu sastāvā. Pēc pieciem gadiem nāca pie varas Ādolfs Hitlers, un vēl pēc sešiem sākās Otrais pasaules karš. Tā vietā, lai redzētu acīmredzamo revanšismu, kas tajā laikā veidojās Vācijā, Parīzē dejoja tango, baudīja dzīvi un uzskatīja, ka mūsu visu Eiropu sargā Briāna-Keloga pakts.

Tas ir bīstami.

Es aicinu vēlreiz runāt par rīcības politikām. Migrācija ir ļoti būtisks jautājums. Mēs, 100 deputāti, esam šeit, lai par to runātu, plānotu un pieņemtu lēmumus, nevis ticētu papīriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi!

Tā kā runātāju kārtība mainījās, tad vārds tiek dots Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Paldies no Ārlietu ministrijas par iespēju pievērst jūsu uzmanību dažiem faktiem un apsvērumiem.

Pirmā runātāja šodien teica: ir nepiedodami, ka tik ilgi bijis informācijas vakuums par šo kompaktu un ka sabiedrība nav saņēmusi publisku skaidrojumu.

Ļaujiet vērst jūsu uzmanību, ka šī kompakta izstrāde sākās jau 2016. gadā. Un, reaģējot uz tobrīd ļoti akūto migrācijas krīzi, 2016. gada 19. septembrī tika sasaukts ANO dalībvalstu un valdību vadītāju samits, kurā apsprieda starptautiskās migrācijas problēmas un to, ka nepieciešams izstrādāt kopīgu pasaules atbildi, kā kontrolēt migrāciju. Samitā vienprātīgi tika apstiprināta Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem, kurā tika uzdots izstrādāt šādu globālo migrācijas kompaktu. Latvija samitā bija pārstāvēta Valsts prezidenta līmenī, kurš piedalījās, atbalstīja un savā uzrunā uzsvēra Latvijas apņemšanos sadarboties ar pārējām ANO dalībvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm, lai stiprinātu starptautiskās migrācijas kontrolētu pārvaldību. Prezidenta runa bija un ir pieejama publiski un arī tobrīd tika apspriesta Latvijā. Vēl vairāk! Tika sagatavoti divi informatīvie ziņojumi, kas arī pašlaik ir publiski pieejami Ministru kabineta mājaslapā, tos attiecīgi 2016. un 2018. gadā sagatavoja Iekšlietu ministrija. Un, piemēram, 23. janvārī izskatītajā informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka tiek plānots, ka 2018. gadā tiks izstrādāts pirmais globālā kompakta projekts, diskusijas turpināsies līdz jūlijam, savukārt apstiprināšana plānota decembrī.

Ņemot vērā minēto, ir īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienība turpinātu paust vienotu nostāju jautājumos, kas patiesi ir nozīmīgi globālā migrācijas kompakta izstrādē.

Pēc tam īpaši ir izcelts Latvijas viedoklis. Un es citēšu: “Latvija pozitīvi vērtē līdzšinējo procesu globālā migrācijas kompakta sagatavošanā, piekrītot, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama vienota nostāja jautājumos, kas nozīmīgi kompakta izstrādē. Latvijas vērtējumā, kompaktam ir jāiekļauj visaptverošs un komplekss pasākumu kopums, kas varētu palīdzēt sekmīgi pārvarēt migrācijas izaicinājumus.” Līdz ar to nav tiesa, ka informācija nav bijusi pieejama, bet jautājums ir par to, kurā brīdī mēs kādai informācijai pievēršam uzmanību, kurā brīdī arī politiķi par to izvēlas diskutēt, vai arī lielākoties dominē milzīgas bailes no vārda, kas sākas ar burtu “m”. Tikko ir kāds dokuments par migrāciju, tā ir panika un bailes, kuras tiek kultivētas un izplatītas. Informācija ir pieejama.

Bet loģiski, ka lēmums par to, kam no Latvijas piedalīties 11. decembra Marrākešas konferencē, būtu bijis jāpieņem jaunajai valdībai, tādēļ arī tika gaidīta jaunā valdība un jaunā Saeima. Bet mēs zinām, ka Saeimā, šajā Saeimā, Ārlietu komisija līdz šim ir sanākusi tikai uz vienu sēdi, kurā Ārlietu ministrijas pārstāvis piedāvāja ziņot, informēt un apspriest šo kompaktu, tomēr komisija par to neizšķīrās.

Un ļaujiet arī piebilst, ka tieši šobrīd šīs diskusijas notiek ļoti daudzās Eiropas valstīs. Lietuvā lēmums tika pieņemts otrdien Lietuvas parlamentā, Igaunijā - pagājušonedēļ. Pat valstīs, kur tikko nav bijušas vēlēšanas, diskusija ir tagad. Tādēļ arī nav pamatoti teikt, ka mēs esam īpaši vēlu sākuši to darīt.

Igaunijas parlaments uzdeva valdībai pievienoties kompaktam. Lietuvas parlaments arī pieņēma lēmumu, ka ir jāpievienojas un jāiesaistās šajā kopīgajā cīņā pret nelegālu, neregulētu migrāciju, kas rada mums draudus. Šis process ir ļoti līdzīgs tam, kas ir saistīts ar ilgtspējīgas attīstības mērķu jeb “Dienaskārtība 2030” īstenošanu. Un ir jāuzsver, ka citētie un pieminētie dažādie rīcības ieteikumi ir kā tāds plašs katalogs, kas apkopo iespējamos labākos rīcības veidus un aicina katru valsti pēc iespējas darīt to, ko tā uzskata par vajadzīgu.

Es gribētu teikt paldies Kalniņa kungam, kas precīzi jau iezīmēja vēl vienu problēmu. Rezolūcijas projektā ir vairākas nepatiesības, neprecizitātes un klaji sagrozīti fakti. Arī tas, es domāju, nedara godu Latvijas parlamentam, pat ja ideja ir simpātiska, - ka nevēlas pievienoties šim kompaktam, apstiprināt dokumentu, kurš sastāv no nepatiesiem faktiem.

Nu, piemēram, rezolūcijas projekta piektais teikums jeb punkts saka, ka pakts paužot nacionālai valstij nepieņemamus vēstījumus un mazinot nacionālo valstu lomu. Patiesībā ANO globālais migrācijas kompakts uzver nacionālo valstu lomu lēmumos, kas tiek pieņemti imigrācijas jautājumos. Kā juridiski nesaistošs dokuments tas nevar nekādi mazināt valstu lēmumus, bet 15. paragrāfs tieši uzsver, ka valstu suverēnie lēmumi ir pamatā kompakta izstrādei.

6. punkts saka, ka kompakts paredzot vienādu juridisko statusu imigrantiem, bēgļiem un nelegālajiem imigrantiem, bet ir tieši pretēji - kompaktā ir uzsvērtas būtiskas atšķirības starp šiem jēdzieniem. Skatiet, piemēram, kompakta 4. paragrāfu, kurš saka: “[..] migranti un bēgļi ir atšķirīgas grupas, uz kurām attiecas atšķirīgs tiesiskais regulējums. Tikai bēgļi ir tiesīgi saņemt īpašu starptautisko aizsardzību [..]”

Kompaktā nav arī apgalvojumu, ka migrācija pat legāli ir cilvēktiesības. Nekādā gadījumā! Tieši pretēji!

Un tāpat ir arī vairākas citas kļūdas, kas šeit no tribīnes ir izskanējušas. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Kļūdas nevar izskanēt!”)

Piemēram, Kiršteina kungs minēja vārda brīvības ierobežošanu. Kompakts runā par to, ka valstīm ir jāspēj vērsties pret naida runu, un naida nozieguma nepieļaušana ir mūsu mērķis tieši tāpat, kā to paredz arī mūsu Satversme. Vārda brīvība neietver sevī naida runu. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Un Jansona kungs savā uzrunā atsaucās uz Rudevskas kundzes atzinumu par kompaktu.

Ir jāteic, ka ANO globālā kompakta apstiprināšana par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju nenozīmē ne tā pārtapšanu par juridiski saistošu, ne arī par paražu tiesību normu. Patiešām šeit ir nekorekti skaidrots, kas ir ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas. Nav tādu lielo rezolūciju un mazo rezolūciju.

ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas nav juridiski saistošas, izņemot trīs atsevišķus ļoti konkrētus rezolūciju veidus. Tas attiecas uz ANO budžeta pieņemšanu, ANO struktūru, vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un jaunu dalībvalstu uzņemšanu. Un ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas nerada un nekodificē starptautiskās paražu tiesības. Starptautisko paražu tiesību veidošanos nosaka pilnīgi citi elementi, un rezolūcijas nav saistošas, kā to vairākkārt ir apstiprinājusi arī pati ANO Starptautiskā tiesa.

Un nobeigumā - kādēļ Latvijai vajadzētu pievienoties. Es nedomāju, ka norobežošanās no fakta, ka pasaulē ir migrācija, kas rada riskus un apdraudējumu arī Latvijai, ir risinājums. Tam iepretim tiek piedāvāta kopīga strukturēta rīcība kopā ar pārējām Eiropas valstīm, lai kontrolētu migrāciju. Un es uzskatu, ka tieši šī vēsturiskā pieredze uzliek mums pienākumu aktīvi rīkoties, nevis pasīvi noskatīties. Un, starp citu, Lietuvas parlamenta rezolūcijā jeb deklarācijā arī ir atsauce uz ļoti sāpīgo vēsturisko pieredzi, kas mudina šodien aktīvi strādāt, lai nekas tāds neatkārtotos.

Kādi būs riski, ja Latvija nepievienosies? Mēs kļūsim ļoti vientuļi, it īpaši starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, jo šobrīd pārējās Baltijas valstis un Ziemeļvalstis jau ir paziņojušas par pievienošanos. Lietuvas un Igaunijas parlamenti to ir nolēmuši parlamenta līmenī. (Starpsauciens.)

Protams, ir jautājums arī par konsekvencēm plašākā mērā. Ja mēs gribam būt ļoti vientuļi jautājumos par migrāciju, par kopīgo risinājumu meklēšanu, tad kādēļ mēs gaidām, ka savukārt mūs milzīgi atbalstīs, piemēram, sniedzot palīdzību kohēzijas politikas ietvaros? Kādēļ?

Un tas patiešām būtu salīdzināms... ja mēs skatāmies uz vienu mazu ciematu, kurā dzīvo septiņas lieliskas ģimenes. Un viņi saka: ir risks, ka atnāks jauni iedzīvotāji, tāpēc parakstām vienošanos, ka ir jāuzvedas pieklājīgi un ir jākontrolē robežas. Un tad viens atbild: nē, nē, jūs esat muļķi, to nevajag darīt! Nekādā gadījumā to nevajag darīt! Bet otrā dienā jautā: vai es drīkstu tavā mežā sev malku sacirst un tavā druvā sev kartupeļus sarakt?

Vai tas ir loģiski? Tā vietā, lai kopīgi strādātu kopīgam rezultātam...

Tādēļ es tiešām lūdzu godātos deputātus šodien neatbalstīt šo kļūdainos faktus saturošo rezolūcijas projektu un, to neatbalstot, dot iespēju un ļaut Latvijai pievienoties kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm Dānijas valdības sagatavotajam viedokļa skaidrojumam, kas dotu iespēju mums pievienoties Baltijas... kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm... viedokļa skaidrojumam par šo globālo migrācijas deklarāciju; kas uzsvērtu, ka ANO Globālajā deklarācijā par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju ir atzīta nepieciešamība vērsties pret neregulētas migrācijas pamatcēloņiem; kas uzsvērtu, ka šī globālā migrācijas deklarācija ir juridiski nesaistoša ietvara dokuments; kas noteiktu, ka ANO Globālā deklarācija par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju respektē valstu suverenitāti un atkārtoti apliecina valstu suverēnās tiesības noteikt savu nacionālo imigrācijas politiku, kā arī uzsvērtu, ka ar deklarāciju netiek iedibinātas cilvēktiesības uz migrēšanu.

Mēs kopīgi ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm gribam uzsvērt, ka ir svarīgi, lai robežas tiktu pārvaldītas; lai tiktu skaidri atzīts visu valstu pašreizējais pienākums pienācīgi sagaidīt un saņemt atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuriem nav tiesību uzturēties citās valstīs; lai tiktu apstiprināts, ka starp bēgļiem un migrantiem ir juridiskas un praktiskas atšķirības (starptautiskajās tiesībās ir noteikti atšķirīgi bēgļiem pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi). Un lai tiktu arī uzsvērts, ka iespējamo rīcības variantu saraksts, kas papildina katras valsts apņemšanos, - tie ir tikai piemēri, kurus var izmantot deklarācijas ieviešanā, turklāt katra valsts pati izlemtu, kā un vai izmantot šos piemērus.

Es ļoti gribētu, lai Latvija spētu kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pievienoties šai skaidrojošajai deklarācijai, kas pēc būtības arī apskata un ietver visas tās bažas, kas šeit šodien ir izskanējušas, tādā veidā tās nostiprinot starptautiskā kontekstā, nevis paliktu viena vai izliktos, ka problēmas nav.

Liels paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Golubevas kundzes nav laikam šobrīd uz vietas, bet... Man ļoti nepatīk neprecizitātes. Es gribētu labot. Viņa šodien apgalvoja, ka es teicu, ka Igaunija nav atbalstījusi šo paktu. Bet manā runā nekas tāds neizskanēja. Manā runā izskanēja tas, ka LSM.lv “Melu detektorā” tika nepareizi atspoguļota informācija. Tātad Lietuvas un Igaunijas pieredze Saeimas rezolūcijas projektā nav minēta.

Paldies.

Un vēl mazliet aizkavēšu jūsu laiku. Man ir tikai četras minūtes atlikušas.

Par draudiem. Par bailēm. Mēs šodien ļoti daudz dzirdējām, ka tie, kas negrib atbalstīt šo ANO paktu, mēģina spēlēt uz bailēm. Bet ko mēs tikko dzirdējām no Kalniņas-Lukaševicas kundzes? Mēs dzirdējām draudus, ka zaudēsim naudu, ka paliksim vieni paši. Tas man patiesībā atgādina 2015. gada bēgļu piespiedu pārdales mehānismu, kad dzirdējām precīzi to pašu. Gan par mūsu tautiešiem ārvalstīs, kuri tur dzīvo, gan par to, ka mums ir jāprotas, jo ir ļoti daudz izbraukušo no mūsu valsts, kas svešā zemē dzīvo, gan arī par to, ka mēs barojamies no Eiropas naudas un ka mums pēc tam tā nauda tiks nogriezta. Vienkārši - vēsture atkārtojas!

Bet runājot par vārda brīvību... Kolēģi, es nezinu, kāds naida noziegums šajā vēstulē ir, bet vēstule ir pazudusi... Šī vēstule ir no Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir vērsušies pie Saeimas deputātiem ar lūgumu neatbalstīt šo paktu. Un tā ir noklīdusi kaut kur Saeimas gaiteņos. Par laimi, šīs vēstules rakstītāji ir nokopējuši gan šo vēstuli, gan arī to, ka šī vēstule tika saņemta vakardien Saeimā pulksten 13.36 un joprojām gaida Golubevas kundzes rezolūciju. Un šo vēstuli ir parakstījis ne vairāk, ne mazāk kā 841 cilvēks. Šo vēstuli man izdevās saņemt tikai tāpēc, ka tās rakstītāji bija nokopējuši gan parakstus, gan arī šo vēstuli. Vēstules rakstītāji uzskata un pieprasa, lai migrācijas lietu un jautājumu lemšana ir un paliek mūsu pašu tautas tiešā lemšanā, un aicina Saeimu prioritāri risināt ekonomiskos, izglītības, veselības un sociālās aizsardzības jautājumus, lai mazinātu nabadzību un sociālo nevienlīdzību valstī, panāktu iedzīvotāju skaita pieaugumu valstī.

Un tas ir lūgums neatbalstīt šodien šo paktu, atbalstot Saeimas rezolūcijas projektu par nepievienošanos paktam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izdarām ļoti svarīgas izvēles. Manuprāt, šī diskusija ir ārkārtīgi svarīga. Un ir viena lieta, kas mums visiem ir jāsaprot, -šis migrācijas fenomens šobrīd pasaulē ir kļuvis tik liels, ka ir jārod skaidri risinājumi. Un beidzot Apvienoto Nāciju Organizācija strādā pie šādiem risinājumiem. Tiek veidota jauna dokumentu pakete, jaunas starptautiskās vienošanās, kuras pasaka to, ka nākotnē šī problēma vairs nav tikai saņēmējvalsts problēma, bet ka šī problēma ir jārisina arī tajās valstīs, kurās migrācija izceļas. Un šis jaunais dokuments runā par to, ka ir nepieciešama starptautiska sadarbība, un veido jaunu starptautiskās sadarbības ietvaru.

Ko dara Latvija šodien, un ko mēs šodien darām? Mēs sakām, ka mēs nevēlamies šajā starptautiskās sadarbības ietvarā iesaistīties. Mēs balsojam vienkārši “pret”. Vai šī rezolūcija kaut ko... jebko atrisina? Nu taču nē. Neko. Pilnīgi neko! Mēs vienkārši pasakām, ka Latvija nevēlas iesaistīties, nevēlas piedalīties.

Es gribu teikt to, ka Ārlietu ministrijas piedāvātais scenārijs, ka Ārlietu ministrija pievieno šim Latvijas balsojumam Latvijas motivāciju par to, kādā veidā... ko Latvija atbalsta vai neatbalsta... ka tas paver pilnīgi citu iespēju. Tas paver iespēju, ka Latvija sadarbojas, ļoti skaidri pasakot, kas Latvijai ir pieņemams un kas - nepieņemams. Un līdz ar to Latvija atgriežas tajā saimē, kurai mēs īsti piederam, - tās ir Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.

Līdzīgas debates ir bijušas gan Dānijā, gan Zviedrijā, gan arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā tās izraisīja gandrīz valdības krīzi, kuru sabalansēja Igaunijas parlaments. Bet, piemēram, Dānijas valdība kopā ar citām Ziemeļvalstīm strādā pie šāda dokumenta. Un tā ir lieliska iespēja nē vietā skaidri pateikt, kas mums ir bijis pieņemams un kas mums nav pieņemams šajā jautājumā, un kopā ar citām valstīm sadarboties, lai šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu risinātu. Es gribu teikt, ka tā ir tā atslēga.

Es aicinu šodien neatbalstīt šo rezolūcijas projektu, bet, ņemot vērā šajās debatēs izteiktās bažas un pozitīvās atziņas (man jāteic, ka visi ir teikuši, ka šajā globālajā kompaktā ir ļoti daudz labu lietu), iekļaut to šajā motivācijas vēstulē un ļaut valdībai strādāt un pieņemt šādu dokumentu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Deputāts Igors Pimenovs.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Neatbalstiet šo rezolūcijas projektu ne jau tāpēc, ka tur ir kļūdas vai nepilnības, par ko jau izsmeļoši runāja no šīs tribīnes mani kolēģi no dažādām frakcijām! Es to neatbalstīšu kā ļoti arhaisku un ļoti tālu no 21. gadsimta Eiropas vērtībām stāvošu dokumentu.

Tomēr mums ir jāpateicas rezolūcijas projekta autoriem par to, ka viņi izgaismoja mūsu politisko aprindu zemapziņas kaktus, kā arī ir jāpateicas ANO kompaktam par to, ka tas ir trāpījis pa Latvijas politikas nervu. Īpaši tas būtu svarīgi jaunajiem deputātiem, kuri tikai pavisam nesen stājās savos amatos. Labāk tagad, 13. Saeimas darbības sākumā, ieraudzīt burtiski seju pret seju, nevis lasīt avīžu slejās tos ksenofobijas un liekulības dziļumus, kas skaidri... skaidri pozicionēties un sagatavoties turpmākajām debatēm.

Bet par rezolūcijas projektu - balsojiet “pret”!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Dāmas un kungi! Ierodas Ārlietu ministrijas pārstāve un biedē mūs: mēs paliksim izolācijā, mums atņems naudu, mēs nevarēsim piedalīties olimpiskajās spēlēs. Katru reizi, kad vēlamies pieņemt lēmumu mūsu nacionālās valsts, nevis citas valsts interesēs, mūs biedē ar izolāciju. Šī domāšana ir jāmaina - un jāsāk ar šo zāli! Šajā zālē ir jāsāk domāt mūsu nacionālās valsts interesēs!

Ārlietu ministrija arī reiz biedēja - ja nebrauksim uz EXPO Milānā, mūs nesargās Itālijas iznīcinātāji mūsu gaisa telpā. Mūs biedē pret mūsu nacionālās valsts interesēm.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau ir slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Saeimas rezolūcija “Par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 31, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Man ir jūs jāinformē par paredzēto sēdi - deputātu jautājumiem un atbildēm.

Deputāti Kabanovs, Pimenovs, Agešins, Dolgopolovs un Ādamsons ir iesnieguši jautājumu “Par mazākumtautību pirmsskolas izglītību”. Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Ministrs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, līdz ar to tā nenotiks.

Deputāti Zariņš, Rubiks, Urbanovičs, Tutins un Krišāns iesnieguši jautājumu “Par pasažieru vilcienu iepirkumu”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jūs zināt, ir beidzies pasažieru vilcienu iepirkums. Kārtējais. Šoreiz iepirkums ir par 225 miljoniem. Vairāki šī konkursa dalībnieki jau ir paguvuši apstrīdēt iepirkuma procedūras pamatotību.

Atgādināšu jums, ka 2014. gadā bija vēl viens pasažieru vilcienu iepirkums - par 150 miljoniem. Starpību jūtat, ja? Vēl jums paziņošu, ka 2013. gadā igauņi nopirka 38 sastāvus par 78 miljoniem. Starpības ir milzīgas. Šajā sakarā mums ir jautājums satiksmes ministram - sniegt pamatojumu šādām izmaksām. Tā ir viena lieta.

Otra lieta - pastāstīt, kā pie tiem plāniem, kas pašlaik tiek izstrādāti (ka daļēji mums būs līdzstrāvas līnijas, daļēji maiņstrāvas līnijas), šos sastāvus varēs efektīvi izmantot.

Tālāk - arī paprasīt, kāda būs finansiālā ietekme uz valsts budžetu un “Latvijas dzelzceļa”... koncerna budžetu, kādā veidā tas viss tiks finansēts...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies! Laiks motivācijai beidzies. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Pēc piecām minūtēm Dzeltenajā zālē - deputātu grupas dibināšana sadarbībai ar Japānas parlamentu.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Četrdesmit gadu jubileju pirms dažām dienām, 4. decembrī, svinēja mūsu kolēģis Gatis Eglītis, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Mārtiņš Bondars, Andrejs Judins, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Daniels Pavļuts, Ēriks Pucens, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Edgars Rinkēvičs... Ivans Ribakovs... šeit, Edgars Rinkēvičs, Inguna Rībena... šeit... un Edmunds Teirumnieks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 7. sēde
2018. gada 6. decembrī

Klusuma brīdis Valentīnas Lasmanes piemiņai
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. D. Reizniece-Ozola (pret)
	- dep. V. Dombrovskis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 34/Lp13) (Dok. Nr. 56, 56A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 35/Lp13) (Dok. Nr. 57, 57A)
Par likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 75/Lp13) (Dok. Nr. 119)
Par likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 39/Lp13) (Dok. Nr. 63)
Ziņo	- dep. R. Dzintars
Par likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 40/Lp13) (Dok. Nr. 64)
Ziņo	- dep. A. Muižniece
Debates	- dep. I. Pimenovs
	- dep. I. Šuplinska
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. I. Šuplinska
Par likumprojektu “Kultūras centru likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 41/Lp13) (Dok. Nr. 65)
Ziņo	- dep. I. Šuplinska
Debates	- dep. I. Benhena-Bēkena
	- dep. I. Šuplinska
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 42/Lp13) (Dok. Nr. 68)
Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Par likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 43/Lp13) (Dok. Nr. 69)
Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Par likumprojektu “Komercnoslēpuma likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 44/Lp13) (Dok. Nr. 70)
Ziņo	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 45/Lp13) (Dok. Nr. 71)
Ziņo	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 56/Lp13) (Dok. Nr. 84)
Ziņo	- dep. V. Nikonovs
Debates	- dep. A. Kiršteins
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 58/Lp13) (Dok. Nr. 87)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 59/Lp13) (Dok. Nr. 88)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 60/Lp13) (Dok. Nr. 89)
Ziņo	- dep. I. Goldberga
Par likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 61/Lp13) (Dok. Nr. 90)
Ziņo	- dep. I. Ikstena
Par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 76/Lp13) (Dok. Nr. 120)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 77/Lp13) (Dok. Nr. 123)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Par lēmuma projektu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā” (Nr. 15/Lm13) (Dok. Nr. 135)
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 53/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 81B)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 22/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 33B)
Ziņo	- dep. J. Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 27/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 42B)
Ziņo	- dep. G. Daudze
Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 54/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 82B)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. J. Pūce
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 2/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 11, 66)
Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 20/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 31, 67)
Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 13/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 23, 86)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr. 14/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 24, 92)
Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 6/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 16, 93)
Ziņo	- dep. J. Strīķe
Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību” (Nr. 16/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 26, 26B, 95)
Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 10/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 20, 96)
Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Par Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” (Nr. 25/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 38, 97)
Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr. 1/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 10, 98)
Ziņo	- dep. V. Dombrovskis
Likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 28/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 44, 99)
Ziņo	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 33/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 55, 100)
Ziņo	- dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 57/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 85, 101)
Ziņo	- dep. J. Jalinska
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 5/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 15, 107)
Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Lēmuma projekts “Saeimas rezolūcija “Par nepievienošanos ANO globālā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam”” (Nr. 12/Lm13) (Dok. Nr. 91)
Debates	- dep. L. Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Voika
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. M. Golubeva
	- dep. O. Ē. Kalniņš
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. R. Jansons
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. J. Dombrava
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. K. Sprūde
	- dep. D. Šmits
	- Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Z. Kalniņa-Lukaševica
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Gobzems
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
Informācija par deputātu I. Zariņa, A. Rubika, J. Urbanoviča, J. Tutina un J. Krišāna jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par pasažieru vilcienu iepirkumu” (Nr. 2/J13)
Motivācija	- dep. I. Zariņš
Paziņojums
	- dep. A. Skride
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

 

Balsojumi

Datums: 06.12.2018 09:09:54 bal001
Par - 35, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam (78/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 06.12.2018 09:13:09 bal002
Par - 64, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (39/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 09:28:48 bal003
Par - 62, pret - 18, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (40/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 09:38:16 bal004
Par - 70, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Kultūras centru likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (41/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 09:40:34 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (42/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 09:42:53 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (43/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 09:45:40 bal007
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Komercnoslēpuma likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (44/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 09:47:33 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (45/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 09:53:40 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (56/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 09:57:16 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (58/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:00:15 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (59/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:01:55 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (60/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:03:42 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (61/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:05:47 bal014
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (76/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:10:29 bal015
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (77/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:12:14 bal016
Par - 64, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā (15/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 06.12.2018 10:14:22 bal017
Par - 63, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā (15/Lm13)

Datums: 06.12.2018 10:18:22 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (53/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.2018 10:20:05 bal019
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (22/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.2018 10:21:17 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (27/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.2018 10:45:21 bal021
Par - 53, pret - 28, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (54/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.2018 10:46:03 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (54/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.2018 10:49:15 bal023
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (2/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:50:29 bal024
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (20/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:53:18 bal025
Par - 67, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (13/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:53:47 bal026
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (13/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:55:59 bal027
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” (14/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:57:56 bal028
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (6/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 10:59:33 bal029
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību (16/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 11:00:57 bal030
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (10/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 11:05:03 bal031
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo ... (25/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 11:06:06 bal032
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (1/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 11:07:33 bal033
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (28/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 11:07:52 bal034
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (28/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 11:10:31 bal035
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (33/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 11:10:52 bal036
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (33/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 11:13:24 bal037
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (57/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 11:15:49 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (5/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.12.2018 13:07:15 bal039
Par - 43, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Saeimas rezolūcija “Par nepievienošanos ANO globālā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam” (12/Lm13)