10.Saeimas stenogramma - 24.03.2011
Latvijas Republikas 10.Saeimas Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 24.marta sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi iesniegumi ar lūgumu grozīt 24.marta sēdes darba kārtību. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir lūgusi izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 24.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu grozīt 24.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu „Par steidzamu atzīta likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā”, tātad tas tiek izskatīts nevis šā gada 7.aprīlī, bet gan 31.marta sēdē. Ja deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs šādu grozījumu izdarām, tad es lūdzu šo grozījumu iekļaut sadaļā aiz amatpersonu apstiprināšanas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Urbanoviča, Tutina, Zemļinska, Klementjeva, Grigorjeva, Silova, Pimenova, Zujeva un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ādamsona, Urbanoviča, Tutina, Zemļinska un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 46, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim. A.Brigmanis (ZZS) frakcija. Lūgums likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Daudzes, Klementjeva, Šadurska un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Daudzes, Klementjeva, Šadurska un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Zalāns vēlas runāt? (No zāles dep. E.Zalāns: „Jā!”) Lūdzu! Vārds deputātam Edgaram Zalānam, kurš runās „pret”. E.Zalāns (PLL frakcija). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Acīmredzot Prezidijam ir saprotams, kādēļ viņi šādu regulējumu ir piedāvājuši. Bet jāteic, ka man šis regulējums saprotams nav un varbūt nav saprotams arī kādam citam. Manuprāt, šobrīd Valsts drošības iestāžu likums pietiekami precīzi noregulē to - nosaka apsargājamo personu loku, nosaka, kāpēc šīs personas jāaizsargā, kāda ir kārtība. Un kaut kādu personu iekļaušana vai izslēgšana - šoreiz tas ir attiecināms tātad uz Saeimu -, manuprāt, tomēr nav Saeimas Prezidija kompetencē. Es jums nocitēšu likumu, jo droši vien jūs šobrīd to neskatāties. 15.panta trešā daļa nosaka: „Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības vai apsardzes pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību vai apsardzi, kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Militārā policija. Drošības policijas aizsargājamās personas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības vai apsardzes kārtību nosaka Ministru kabinets.” Ko es ierosinu? Es ierosinu grozījumus ne Kārtības rullī, ne arī Valsts drošības iestāžu likumā neatbalstīt, jo, ja Prezidijam šķiet, ka kādam no deputātiem ir vajadzīga īpaša apsardze kaut kādā īpašā brīdī vai kādam tā ir jānoņem kaut kādā brīdī, Prezidijs var vērsties Ministru kabinetā, un Ministru kabinets šādu lēmumu pieņems. Un tāpēc nav, manuprāt, jāgroza divi likumi un nav jānodarbojas vispār ar šo likumu grozīšanu. Tā ka es uzskatu, ka šie grozījumi nav jāatbalsta. Aicinu nenodot komisijai. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Gundaram Daudzem. G.Daudze (ZZS frakcija). Godātie kolēģi! Paldies Zalāna kungam par visnotaļ emocionālo uzrunu. (No zāles: „Kādu emocionālo?!”) Bet šie grozījumi neapšaubāmi... šie grozījumi neapšaubāmi ir nepieciešami, un es izstāstīšu šo grozījumu nepieciešamības pamatbūtību. Ir tomēr kaut kāds varas dalīšanas princips mūsu valstī. Un šobrīd - pēc tam, kad Saeimas ēkas un arī amatpersonu apsardzi ir pārņēmusi Valsts policija, - diemžēl bieži vien ir tāda situācija, ka faktiski nav likumīgas iespējas Saeimas Prezidijam noteikt, kurā vietā būtu varbūt nepieciešams vairāk pievērst uzmanības, kurā vietā, pēc mūsu domām, varbūt ir pārāk nopietni šie drošības pasākumi. Un tieši tāpēc ir izvēlēts šis veids, ka deleģējums ir divos likumos, ka tomēr Saeimas Prezidijs kā likumdevēja augstākais varas orgāns, ko mēs paši esam ievēlējuši, ir tas, kas var noteikt un izvērtēt, teiksim, nepieciešamību pēc apsardzes tajā vai citā gadījumā tajā vai citā vietā. Jo šobrīd vienkārši iznāk zināms nonsenss, ka izpildvara, teiksim tā, diktē savus noteikumus likumdevējvarai. Līdzīgs deleģējums, starp citu, un, es domāju, ka man Ulmaņa kungs piekritīs, ir arī Valsts prezidentam attiecībā pret Militāro policiju, jo... tāpēc, ka arī Valsts prezidenta Kanceleja ir tā, kas nosaka to, cik lielā mērā ir vai nav nepieciešami drošības pasākumi, protams, izvērtējot to informāciju, ko sniedz valsts drošības iestādes. Tā ka es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Daudzes, Klementjeva, Šadurska un Rasnača iesniegtā likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Deputāts Jānis Urbanovičs ir lūdzis Prezidijam piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā, ko Prezidijs ir izdarījis un par ko es jūs arī informēju. Nākamā darba kārtības sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Pāvela Gruziņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne. I.Čepāne (frakcija Vienotība”). Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas tiesneša Pāvela Gruziņa iesniegumu par viņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu. Juridiskā komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt bijušā... pagaidām vēl pašreizējā Augstākās tiesas tiesneša iesniegumu. Arī es aicinu jūs to atbalstīt. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Pāvela Gruziņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par steidzamu atzīta likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā”. Vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā kāds informēs parlamentu par šo lēmumu? Vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā kāds informēs parlamentu par to, kāpēc likumprojekts, kurš bija atzīts par steidzamu un kuru bija paredzēts izskatīt otrajā lasījumā 7.aprīlī, tiks izskatīts 31.martā? Brigmaņa kungs, lūdzu, nāciet no tribīnes pateikt to! A.Brigmanis (ZZS frakcija). Tātad mēs aicinām šos grozījumus likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” atzīt par steidzamiem. Sēdes vadītāja. Atzīt par steidzamu? Bet lēmuma projekts jau ir atzīts par steidzamu. Parlaments jau ir nobalsojis, ka tas tiks izskatīts otrajā lasījumā 7.aprīlī. Jūs lūdzat vienkārši mainīt datumu no 7.aprīļa uz 31.martu. A.Brigmanis. Nu tad varbūt uz 31.martu. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamu atzīta likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījums Filmu likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis. I.Dālderis (frakcija „Vienotība”). Cienījamie kolēģi! Tātad trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Filmu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. V.Agešins (SC frakcija). Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (dokuments Nr.60/Lp10). Izskatīsim tos trešajā lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi. 1.priekšlikums - Solvitas Āboltiņas un Gundara Daudzes priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. V.Agešins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. V.Agešins. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks. A.Rubiks (SC frakcija). Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.634. Atbildīgā komisija izskatīja minēto likumprojektu un saņēma uz otro lasījumu 16 priekšlikumus. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. V.Agešins (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Es aicinu Saeimu balsot pret 1.priekšlikumu. Saeimā ir sākušās kārtējās atsevišķu deputātu rosinātās diskusijas par neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem jeb vienkārši tā sauktajiem mikriņiem, kuri veic pārvadājumus starp Latvijas pilsētām. Un man ir pamatotas bažas par to, ka ir izdomāts veids, kā nozagt Liepājas, Bauskas, Daugavpils un citu pilsētu pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidotu biznesu. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā lasījumā ir atbalstījusi priekšlikumu aizliegt neregulāros pārvadājumus, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Tas ir kārtējais mutatis mutandis atsevišķu lielo autobusu parku interešu lobistu izpildījumā. Rodas jautājums, kāpēc tiek virzīts šāds priekšlikums un kāpēc atsevišķi deputāti nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri apmierina daudzus Latvijas iedzīvotājus. Vai brīvais tirgus ir mūsu ļaunākais ienaidnieks? Es vēlos atgādināt, ka jau 2009.gadā tika izdarīts mēģinājums radīt tādus grozījumus Autopārvadājumu likumā, kuri faktiski liegtu iespēju neregulāro pasažieru pārvadātājam veikt pakalpojumu sniegšanu pasažieriem. Par laimi, toreiz Saeima sagatavotos grozījumus noraidīja. Kārtējais likuma grozījumu variants tiek piedāvāts šodien, un atkal - ar mērķi izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus. Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem jeb tā sauktie mikriņi, kuri veic pārvadājumus, piemēram, starp Bausku un Rīgu, starp Rīgu un Liepāju, maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, tiem ir attiecīgās licences. Viņu automašīnas tiek uzturētas tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Un minētie uzņēmēji nesaņem nekādu dotāciju no valsts, kā tas ir gadījumā ar sabiedrisko transportu. Pie tam neregulārie pārvadātāji savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam. Turklāt pārvadātājs piedāvā pasažieriem servisu, kuru nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām jeb citā viņam izdevīgā vietā, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgajā vietā un elastīgas cenas. Tā, piemēram, šie pārvadātāji labprāt iebrauc lidostā „Rīga” un nogādā cilvēkus uz citu pilsētu - līdz pat viņu mājas durvīm ar visu smago bagāžu. Šāds piedāvājums ir ļoti ērts, piemēram, studentiem, slimiem un vientuļiem cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas - reģionos. Savukārt valsts dotētie pārvadātāji, piemēram, Liepājas autobusu parks, piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā. Neregulārie pārvadātāji, manuprāt, ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām. Viņi labprāt dara darbu, par ko īpaši smalkie kantori prasa no valsts atsevišķu samaksu. Taču šādus argumentus daudzi nevēlas sadzirdēt un uzsver, ka nav pieļaujams, ka brauc tā sauktie pirāti un „nolasa” pasažierus. Šādam apgalvojumam nav nekādas juridiskas argumentācijas, tas nav balstīts uz nopietniem pētījumiem, situācijas analīzi un pasažieru aptaujām. Es aicinu balsot par godīgu konkurenci un noraidīt 1.priekšlikumu. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei. D.Reizniece (ZZS frakcija). Labrīt, cienījamie kolēģi! Latvijā ir izveidota stabila un pasažieriem draudzīga sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēma. „Pasažierim draudzīga” - es tā saku tādēļ, ka ir izveidots gana labs pārklājuma tīkls, nodrošinot ne tikai komerciāli izdevīgos maršrutus, bet arī mazāk izdevīgos maršrutus, lai cilvēki laukos un attālākos reģionos nokļūtu skolā, darbā vai aizbrauktu uz tirgu. Salīdzinoši laba tā ir arī finansiāli, jo pasažieri maksā mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā. Esošo sistēmu, protams, var uzlabot, un ir dzirdēti arī argumenti par to, ka 2008.gadā, slēdzot līgumus ar komersantiem, kas sniedz šo pakalpojumu, šiem komersantiem ir dotas nepamatoti lielas priekšrocības. Jāsaka, ka daļēji tas tā arī ir, tāpēc ir jāveic milzīgs darbs, lai šo sistēmu uzlabotu. Satiksmes ministrija to arī dara, ir veikti vairāki konkrēti pasākumi: maršrutu salāgošana, maksimālās valsts dotācijas saņemšanas iespējas ierobežošana, vienota biļešu pārdošanas tīkla izveide un vēl citi pasākumi, pie kā mēs jau šobrīd aktīvi esam uzsākuši darbu, lai esošo sistēmu uzlabotu. Bet esošo sistēmu uzlabot mēs nevaram, atbalstot paralēlu negodprātīgu komersantu darbību. Negodprātīgu - kādēļ? Paskaidrošu. Viens moments, protams, nerunājot par šo negodprātīgo pusi, ir arī Eiropas Savienības regulējums, kas paredz: ja valstī ir valsts dotēta sistēma, tad paralēlas šādus pašus pakalpojumus sniedzošas sistēmas no komersantu puses nedrīkst būt, jo šie komersanti, sniedzot pakalpojumu, atņem pasažierus, kuri nedod ieņēmumus sabiedriskā pasūtījuma uzņēmumiem, tāpēc mēs no savas, nodokļu maksātāju, naudas šo starpību kompensējam. Negodprātīgu... faktiski es aicinu runāt par komersantu atbalstīšanu vai neatbalstīšanu arī tādā kontekstā, ka mēs šobrīd ļoti skaļi runājam par ēnu ekonomikas atbalstīšanu. Kāda ir reālā situācija? Šie komersanti, kurus tautā sauc par „dušmaņiem” - ar tādu nelāgu pieskaņu -, kā viņi strādā? Viņi nereti nepārdod biļetes, viņi nereti brauc, izmantojot nelegāli iegādātu degvielu, un veic vēl citus pasākumus, faktiski izvairoties no nodokļu maksāšanas, tāpēc viņu pakalpojums ir lētāks, dažkārt varbūt arī izdevīgāks un ērtāks klientam. Es jums to visu gribu salīdzināt ar situāciju citā nozarē, respektīvi, lai jūs saprastu vienkārši starpību... Viņi izmanto šobrīd esošās normatīvās bāzes robu, izmantojot licenci, kuru viņi ir saņēmuši kā neregulārie pārvadātāji, bet patiesībā veic regulārus pārvadājumus sabiedriskā transporta sistēmā. Tas ir apmēram tā, ka pārdevējs vai komersants ir saņēmis atļauju pārdot cigaretes, bet viņš nevis vienkārši pārdod cigaretes, bet viņš pārdod nelegālas cigaretes, par kurām nemaksā nodokļus. Un, ja mēs šajā brīdī pateiksim, ka mēs, aizliegdami šīs cigaretes pārdot, apspiežam komersantus, apspiežam viņu gadiem ilgi veidoto uzņēmējdarbību, vai piekritīsiet, ka tas ir normāli? Tāda šobrīd šeit diemžēl ir situācija. Es aicinu jūs atbalstīt komersantus, balsot par komersantiem, bet par godīgiem komersantiem. Un informācijai jums: Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas biedri pagājušajā gadā nodokļos valstij ir samaksājuši 55 miljonus latu. Tā ir summa, kas ir līdzvērtīga tai dotācijai, kuru mēs katru gadu tērējam... katru gadu gan samazinās šī summa... katru gadu tērējam šīs transporta sistēmas dotēšanai. Tā ka es aicinu ņemt vērā arī komisijas viedokli un atbalstīt 1.priekšlikumu. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Eināram Cilinskim. E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija). Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, šim jautājumam noteikti ir divas puses. Viena ir tā, ko Reiznieces kundze jau pieminēja savas uzstāšanās sākumā. Proti, ir runa par to, vai un cik efektīvi tiek izmantotas šīs dotācijas. Un īstenībā droši vien par to nav pilnas pārliecības, un droši vien ir jāveic pasākumi, lai šīs dotācijas tiktu izmantotas efektīvāk. Varbūt arī jāpārskata kaut kas šajā maršrutu shēmā un tamlīdzīgi. Laika trūkuma dēļ es nevaru pieskarties detalizētāk šim jautājumam, un īstenībā noteikti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tas būtu jāskata tālāk. Otra puse ir par... Vai mums ir šī konkrētā shēma pilnībā demontējama vai tomēr saglabājama arī turpmāk? Un, ja pastāv dotēts tirgus, tad ir pilnīgi skaidrs, ka valstij šis dotētais tirgus ir arī jāaizstāv. Tas ir pilnīgi loģiski! Pretējā gadījumā, ja mēs to nedarām, tad gluži vienkārši puslīdz rentablie maršruti aiziet brīvajā tirgū, pilnīgi nerentablie maršruti aiziet dotētā tirgū, un rezultātā vai nu pieaug dotācijas sabiedrībai, vai arī samazinās maršruti. Es domāju, tas ir pilnīgi skaidrs no ekonomiskā viedokļa. Tagad par šiem neregulārajiem pārvadātājiem. Protams, neregulārie pārvadātāji droši vien ir dažādi. Es ticu Agešina kungam, ka ir arī tādi, kas šos nodokļus godprātīgi maksā, bet es galīgi neesmu pārliecināts, vai tādi ir visi. Es domāju, ka šajā tirgū, protams, ir arī ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Un jāteic, ka šie grozījumi vien paši par sevi to neizslēdz, un šeit Satiksmes ministrijai būs nepieciešams papildu darbs, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un kontrolētu šos pārvadātājus. Visbeidzot. Šis bizness ar šiem grozījumiem nebūt netiek pilnībā likvidēts. Pastāv un attīstās dažāda veida pārvadātāji, kuri cilvēkus ved, piemēram, uz teātra izrādēm, uz koncertiem arī citās valstīs. Es pats esmu izmantojis šādus pārvadātājus, un tas ir ļoti labs bizness, un es domāju, ka tas attīstīsies nākotnē vēl vairāk. Bet šinī brīdī mums droši vien nebūtu prātīgi sagraut sistēmu kopumā, un tas ir tas iemesls, kāpēc es aicinu atbalstīt šajā likumā gan šo, gan arī turpmākos Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Uģim Rotbergam. U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā jeb šajos likuma grozījumos savijas visa tā šīsdienas traģika, ko mēs redzam valstī, - tā ir iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, depopulācija, nevienlīdzīga apdzīvotība pilsētās un laukos. Un šeit mēs zināmā mērā mēģinām risināt tās problēmas, kas ir izveidotas līdz ar iepriekš noslēgtiem garantētiem līgumiem varbūt caur šīm subsīdijām vai dotācijām ne visai caurspīdīgā veidā. Man nāk prātā, kā bija padomju laikos: kad kompartijas ģenerālsekretārs bija uzrakstījis grāmatiņu, tad, lai to pirktu, šī grāmatiņa bija salikta kopā ar balzamiņu. Līdzīga ir arī šī maršrutu sistēma, tās lotes, kas ir izveidotas: mums ir komerciāli izdevīgi maršruti salikti kopā ar komerciāli neizdevīgiem, un tad tie konkursa kārtībā tiek izraudzīti. Mēs ar šiem labojumiem mēģinām nostiprināt to, ka zināmā tirgus segmentā, kurā ir gan vietas, kur konkurence varētu darboties mierīgi, gan arī vietas, kas tiešām būtu dotējamas... mēs tās esam salikuši vienā katlā un ar administratīvām metodēm mēģinām tam radīt priekšnoteikumus un nosargāt to. Svarīgākais būtu veidot tādu sistēmu, ka tur, kur tirgus konkurences spēki ir pietiekami spēcīgi, darbotos šī konkurence, bet tur, kur tiešām vajadzīgas sabiedriskās dotācijas, lai sniegtu iedzīvotājiem šos transporta pakalpojumus, vajadzētu atsevišķi izsolīt tieši saistībā ar dotācijas veidu. Minētie grozījumi patiesībā piedāvā vēl uz ilgu laiku iecementēt... nekonkurēt... samazināt konkurenci un veidot nevis vienam biznesam labvēlību, bet vienai uzņēmējgrupai... viena biznesa ietvaros radīt priekšnoteikumus. Tāpēc mums frakcijā bija ļoti ilgas diskusijas vakar ar dažādu pušu viedokļiem, mēs nonācām pie šāda secinājuma un aicinām arī jūs neatbalstīt šos grozījumus. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Aināram Šleseram. A.Šlesers (LPP frakcija). Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man rada izbrīnu diskusijas par jautājumu, kurš principā ir ārkārtīgi svarīgs tieši mazajiem novadiem, kurš ir ārkārtīgi svarīgs mazajiem ciemiem, tiem, kuri ir vienmēr bijuši ļoti apdraudēti, lai saņemtu pakalpojumus saistībā ar pasažieru pārvadājumiem. Kāds varbūt neatceras, kāda bija situācija vēl pirms neilgiem gadiem. Vienmēr ir bijusi tāda situācija - milzīgs spiediens, lai tiek palielinātas dotācijas, un vienmēr tika draudēts: ja dotācijas netiks palielinātas, tad tādus un tādus maršrutus mēs slēgsim ciet. Bija izveidojusies tāda situācija, ka bija „treknie” maršruti, par kuriem cīnījās visi, jo tur varēja kaut ko nopelnīt, bet tad, kad radās konkrētā problēma, tad teica: nē, mēs tos nerentablos slēgsim ciet! Situācija bija ļoti kritiska. Nebija citas iespējas, kā vien apvienot šos „treknos” maršrutus un šos nerentablos maršrutus. Tie bija jāapvieno, lai beigās tiem, kuri iegūst tiesības nodarboties ar pārvadājumiem šajos izdevīgajos maršrutos, būtu pienākums pārvadāt pasažierus arī nerentablajos maršrutos. Viņiem nav tiesību atteikties no nerentablajiem, un tādā veidā mazajos novados, kur nav daudz cilvēku, viņi saņem garantiju, ka pasažieru pārvadājumi tur notiks. Tagad sanāk tā, ka mums vajag atgriezties situācijā, kad tos izdevīgos maršrutus atkal kāds pārdala... A kas notiks ar tiem maršrutiem - ar tiem neizdevīgajiem, nerentablajiem? Tad nu mēs gribam skaidri pateikt, ka novadu reforma šodien garantē arī to, ka tie cilvēki, kuri dzīvo novados... Tā ir viņu problēma, ka tur ir slikti ceļi, ka nav rentabli braukt un viņus pārvadāt. Man šķiet, ka tas, ko šodien Satiksmes ministrija virza, ir vienīgais pareizais risinājums, kā tomēr sasiet šos rentablos un nerentablos maršrutus kopā. Un man šķiet, ka, ja mēs šādu politiku gribam, tad mēs varam runāt par kopīgo dotācijas apjomu. Bet ir vēl viena lieta. Tie ir drošības faktori. Ar kādiem autobusiem laukos šie pārvadājumi tika veikti? Ar veciem autobusiem, kur drošība bija zem jebkādas kritiskas robežas. Un man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi tomēr pateikt: ja mēs dzīvojam mazapdzīvotā valstī, tad pasažieru pārvadājumi ir jānodrošina gan starp lielpilsētām, gan starp mazajiem ciematiem. Un, ja gadījumā kāds no pārvadātājiem gribēs atteikties no pārvadājumiem nerentablajos maršrutos, tad viņam tiks atņemti arī rentablie maršruti. Mēs nedrīkstam nonākt situācijā, ka atkal, tā teikt, būs tikai tie, kas gribēs braukt tur, kur ir izdevīgi. Un nu par dotēšanu. Godājamie kolēģi! Šis bizness visā pasaulē tiek dotēts. Jautājums: kādos apstākļos? Mūsu situācija, man šķiet, ir visiem skaidra. Latvija ir par vienu trešdaļu lielāka nekā Holande, bet atšķirība ir tikai tā, ka Holandē dzīvo vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju, pie mums dzīvo nedaudz virs 2 miljoniem iedzīvotāju, un mēs diemžēl esam spiesti dotēt tieši šos pakalpojumus, lai cilvēki reģionos varētu pārvietoties. Un šodien kaut kādā veidā pakļaut riskam tieši šos nabaga iedzīvotājus, kuriem vēsturiski ir sanācis dzīvot mazā, neapdzīvotā vietā, - man šķiet, tas būtu amorāli. Un tieši tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt Satiksmes ministrijas pozīciju un nekādā gadījumā nepakļaut riskam tos cilvēkus, kuri tiešām dzīvo mazapdzīvotās vietās. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Valērijam Agešinam, otro reizi. V.Agešins (SC frakcija). Godātie kolēģi! Es aicinu nediskriminēt mazākos uzņēmējus un atbalstīt uzņēmējdarbību nevis vārdos, bet darbos. Es uzskatu, ka mēs vienkārši šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā atņemsim mazajiem uzņēmējiem iespēju pārvadāt pasažierus. Es uzskatu, ka mums ir nepieciešams atbalstīt vispārpieņemtus tirgus ekonomikas principus, saskaņā ar kuriem visu nosaka godīga konkurence. Un kāpēc mēs gandrīz vai nerunājam par pasažieru interesēm? Es uzskatu, ka tieši pasažieris ir tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot. Tiem, kuri nevēlas uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti un attīstīties, vienkārši ir jāizput. Tagad par juridisko pusi. Šis priekšlikums ir pretrunā vismaz ar divām Eiropas Savienības regulām. 1992.gada 16.marta regula nosaka, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir kopējais Eiropas Savienības transporta politikas pamatprincips. Tātad - pakalpojumu sniegšanas brīvība. Savukārt 2009.gada 21.oktobra regula piedāvā definīciju „neregulārie pārvadājumi”, un šī definīcija pilnībā sakrīt ar spēkā esošo redakciju. Es domāju, ka nav īstais laiks grozīt Eiropas Savienības regulas. Katrā gadījumā es aicinu balsot „pret”. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Vitautam Staņam. V.Staņa (ZZS frakcija). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Nu ir tā, ka es līdz pagājušā gada... līdz jaunās Saeimas darbības uzsākšanai biju - gan, pēc dažu uzskatiem, nelikumīgi - SIA „VTU Valmiera” valdes loceklis un... Godīgi sakot, es nezinu, vai es šodien varu runāt „VTU Valmiera” aizstāvībai, jo tad es atkal tagad varbūt izmantoju savu stāvokli, lai aizstāvētu iestādi, kurā kādreiz biju... Būtība ir tāda, ka faktiski... Te jau viss tika būtībā pateikts, es tikai gribu aizstāvēt viedokli, ka jābalso ir „par” šo priekšlikumu, jo ir jau tā, ka faktiski tie komersanti... tiešām liela daļa ir negodīgi. „VTU Valmiera” sekoja līdzi notikumiem, mēs sekojām līdzi tam, kā pie „VTU Valmiera” šie autobusi pilnīgi nelegāli mēģināja apstāties, un tie arī... bija skaidrs, ka nemaksā nodokļus. Kādu degvielu viņi lietoja - tas nevienam nebija skaidrs. Vēl viena lieta, ko es gribu uzsvērt. Tas, kas te tika minēts, - tā ir no Rīgas tālu dzīvojošu cilvēku aizstāvība, to cilvēku aizstāvība, kuri dzīvo mazos ciematos, ļoti tālu... un arī no pilsētām ļoti tālu. Un vēl viena lieta. Es domāju, ka pietiekami daudz stabilu sistēmu mūsu valstī jau ir sagrauts. Vajadzētu padomāt par to, ka šī sistēma, kas kalpo pasažieru pārvadājumiem un perifērijā dzīvojošu ļaužu aizstāvībai... Ierosinu tomēr turēties un balsot „par”. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei, otro reizi. D.Reizniece (ZZS frakcija). Nācu vēlreiz, lai atbildētu uz dažiem Agešina kunga komentāriem. Pirmām kārtām par regulām. Tās divas regulas, kuras viņš minēja, neattiecas uz sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu mūsu valstī. Tās attiecas uz starptautisko pārvadājumu veikšanu. Es jau vakardien arī „Vienotības” frakcijā minēju, ka tā regula, saskaņā ar kuru mums ir jāstrādā, ir 2007.gada 23.oktobra regula 1370/2007, kas nosaka sabiedriskā pakalpojuma darba organizēšanu dalībvalstīm. Un šī regula nosaka, ka paralēli valsts dotētiem sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem nedrīkst darboties komersanti. Par uzņēmēju atbalstu vai neatbalstu. Mēs atbalstām un turpināsim atbalstīt godīgos uzņēmējus, kas veic neregulārus pārvadājumus jeb pasūtījuma pārvadājumus, kā mēs to piedāvājam savā redakcijā, vedot bērnus uz skolu, vedot bērnus uz teātri, vedot grupas ar noteiktu konkrētu brauciena mērķi turp un atpakaļ, nevis tos, kuri izmanto licences, nodarbojoties ar sabiedriskā pasūtījuma veikšanu. Jo tie pārvadātāji, par kuriem Agešina kungs runā un kuri būtu jāatbalsta, tie man atgādina padomju laikus, jo, ja jūs kādreiz gājāt pa tirgu, jūs visu laiku dzirdējāt: spirt, vodka, sigareti! Tagad jūs ieejat lielajās autoostās un dzirdat: Bauska, Bauska, Rīga, Jelgava... Tie ir tie uzņēmēji, kurus mēs labprāt neatbalstītu. Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt komisijas un Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Rubika kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts. A.Rubiks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. V.Agešins (SC frakcija). Godātie kolēģi! Es aicinu noraidīt arī 2.priekšlikumu. Par šā priekšlikuma būtību. Papildinot 1.pantu ar 23.1 punktu, tiek aizskartas ne tikai uzņēmēju likumīgās intereses, bet galvenokārt pasažieru tiesības un intereses. Un, ja mēs uzmanīgi izlasām piedāvāto redakciju, tad man, piemēram, absolūti nav saprotama priekšlikuma autoru motivācija, ka pasažierim, kurš izmanto komerciālu transportu, kādam ir jāziņo par sava brauciena mērķi nokļūt kādā konkrētā vietā Latvijā. Katram cilvēkam taču ir tiesības brīvi pārvietoties savā valstī, neizpaužot pārvietošanās mērķi. Civilizētajās valstīs tikai speciāli dienesti pie robežu šķērsošanas var uzdot jautājumus par brauciena mērķi. Bet kāpēc pasažieriem pēc pasūtījuma būtu jāinformē pārvadātājs par sava brauciena mērķi, piemēram, uz Rīgu. Tas nav saprotams. Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu pasažieriem ziņot kādam pasažieru pārvadātājam par sava brauciena mērķi. Tas taču ir galīgs absurds! Izvirzot šādas prasības pārvadātājam, kas veic neregulārus pārvadājumus, tiek pārkāpts vienlīdzības princips starp pasažieru pārvadātājiem, nostādot tos pārvadātājus, kuri darbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem, daudz sliktākā stāvoklī nekā citus pārvadātājus, faktiski iznīcinot šo pārvadājumu veidu. Ja Saeima pieņems minētos grozījumus attiecībā uz pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem, tad tiks pārkāpts transporta politikas pamatprincips - pakalpojumu sniegšanas brīvība, diskriminējot uzņēmējus, kuri nodarbojas ar pasažieru neregulāriem autopārvadājumiem. Faktiski mērķis, izdarot grozījumus Autopārvadājumu likumā, ir nostiprināt monopoltiesības regulāro pārvadājumu veicējam, liedzot izvēles iespējas pasažieriem. Līdz ar to es aicinu balsot pret 2.priekšlikumu. Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 24, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts. A.Rubiks. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Rubiks. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Rubiks. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. V.Agešins (SC frakcija). Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot pret 5.priekšlikumu, jo šis priekšlikums papildinātu Autopārvadājumu likuma pirmo nodaļu ar 5.4 pantu... Tas ir strīdīgs, bīstams un kaitīgs, jo priekšlikuma autori neņem vērā, kādas negatīvas sekas var iestāties, ja apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvo aktu izpildi. Pirmkārt. Pilnībā var tikt paralizēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, un tas var novest uzņēmumu pat līdz maksātnespējai un bankrotam. Otrkārt. Ja tiesas nolēmums administratīvajā lietā būs pozitīvs pieteicējam, tad rodas jautājums: kā segs nodarītos zaudējumus pārvadātājiem un kā uzņēmējs varēs atjaunot savu saimniecisko darbību? Līdz ar to aicinu balsot pret 5.priekšlikumu un pie šīm debatēm atgriezties trešajā lasījumā. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts. A.Rubiks. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Rubiks. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Rubiks. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. V.Agešins (SC frakcija). Godātie kolēģi! Aicinu balsot „pret”. Un kāpēc? Es nepiekrītu tam, ka Autopārvadājumu likums tiek papildināts ar 34.1 pantu, kurā noteikts, ka kārtību, kādā veicami neregulārie pārvadājumi, Latvijas teritorijā nosaka Ministru kabinets. Es esmu pārliecināts - līdzīgi kā pirms diviem gadiem, kad mēs par šo tēmu diskutējām -, ka šī funkcija ir jāatstāj Saeimas ziņā, jo Satiksmes ministrija pārsvarā aizstāv lielo autobusu parku intereses un priekšlikuma pieņemšanas gadījumā regulārajiem pārvadātājiem tiks nodrošinātas monopoltiesības. Aicinu balsot „pret”. Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 25, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts. A.Rubiks. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Rubiks. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Rubiks. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Rubiks. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Rubiks. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Rubiks. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. V.Agešins (SC frakcija). Balsot par šiem priekšlikumiem - 15. un 16. - vairs nav jēgas, jo Saeimas vairākums noraidīja Satiksmes ministrijas ierosinājumus, un šie priekšlikumi satur punktus, kurus mēs jau noraidījām. Tomēr katrā gadījumā aicinu neatbalstīt nedz 15., nedz 16.priekšlikumu. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Pēc savas būtības šie priekšlikumi vairs nav balsojami, bet, ja deputāti uzstāj, tad, protams, balsojums notiek arī tādā gadījumā. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? (No zāles: „Nē!”) Tātad šie priekšlikumi nav balsojami, jo ir pretrunā ar jau iepriekš Saeimas lemto. Gan 15., gan 16.priekšlikums. A.Rubiks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par minēto likumprojektu kopumā otrajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 7.aprīlis. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.aprīlis. Paldies. A.Rubiks. Paldies. Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Igors Zujevs. I.Zujevs (SC frakcija). Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.260/Lp10 - „Grozījumi Darba likumā”. Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvu 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvu 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. I.Zujevs. 8.aprīlis. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Teritorijas attīstības plānošanas likums”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa. V.Staņa (ZZS frakcija). Komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un nobalsoja par atbalstu likumprojekta pirmajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu arī visu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Sākam debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei. I.Čepāne (frakcija „Vienotība”). Godātie kolēģi! Arī es atbalstu likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, taču gribu pievērst jūsu visu, bet jo īpaši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, uzmanību trijiem jautājumiem. Pirmais jautājums. Salīdzinot spēkā esošo Teritorijas attīstības plānošanas likumu ar piedāvāto likumprojektu, mēs redzam, ka ir samazināts principu skaits. Jūs teiksiet: „Kāda tam nozīme - šiem principiem?” Es varētu teikt, ka šiem principiem ir ārkārtīgi liela nozīme gan teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā, gan arī izvērtējot šā teritorijas plānojuma tiesiskumu. Un, proti, pašreizējā likumā ir septiņi principi, turpretī projektā ir atlikuši vairs tikai trīs principi. Piemēram, nav vairs tāda principa kā ilgtspējīgas attīstības princips. Šis princips ir nosaukts par integrētas pieejas principu. Taču, ņemot vērā judikatūru, ņemot vērā tiesību doktrīnu, ilgtspējīgas attīstības princips ir ieguvis savu noteiktu saturu pretstatā šim integrētas pieejas principam. Tālāk. Trūkst tāda principa kā interešu saskaņotības princips, proti, ka, izstrādājot teritorijas plānojumus, ir jāsaskaņo privātās intereses, valsts intereses, pašvaldību intereses un reģionu intereses. Tālāk. Trūkst - tas ir svarīgi uzņēmējiem! - konkurences principa. Šāda principa nav. Man nezināmu iemeslu dēļ likumprojekta izstrādātāji ir atteikušies no šā principa. Mani dara ļoti bažīgu arī tas, ka likumprojektā ir atteikušies no atklātības principa, kam ir ārkārtīgi liela nozīme, lai varētu sabiedrība iegūt informāciju par teritorijas izstrādāšanas procesuālo kārtību, saturu, mērķiem un tā tālāk. Otrs jautājums, kas mani uztrauc, ir sabiedrības līdzdalības tiesiskā regulējuma sašaurinājums. Pašlaik projektā tam ir veltīts tikai viens pants, proti, 5.pants. Pašreiz spēkā esošā likuma 8.pantā sīki tiek regulēta sabiedriskās apspriešanas organizēšana, 9.pantā noregulētas ir sabiedrības līdzdalības tiesības. Proti, tas nozīmē, ka sabiedrībai saskaņā ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Orhūsas konvenciju, ir tiesības uz informāciju; tāpat tas izriet arī no Satversmes 115.panta. Sabiedrībai ir tiesības uz līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Sabiedrībai ir tiesības piedalīties. Sabiedrībai ir tiesības arī uz taisnīgu tiesu. Un pēdējais, par ko es gribu runāt, ir jautājums par plānošanas tiesiskuma kontroli. Šai lietai gan komisijai, gan Saeimas deputātiem ir jāpievērš vislielākā uzmanība, jo kopš 2007.gada ir iezīmējusies tendence valstī atteikties no sistemātiskas kontroles plānojuma izstrādes procesā, faktiski pārejot tikai uz tā saukto incidentālo kontroli, proti, ka tikai privātpersonas var iniciēt, piemēram, pašvaldību teritorijas plānojumu kontroli pēc šo plānojumu spēkā stāšanās. Šai lietai ir pievērsusi uzmanību Satversmes tiesa 2009.gadā, vairākās lietās izskatot teritorijas plānojumus un izvērtējot to atbilstību, piemēram, Satversmes 105.pantam, 115.pantam. Piemēram, lietā Nr.2008/3803 teikts: „Minētās kontroles sistēmai pamatā jābūt tādai, kas ļauj efektīvi un savlaicīgi novērst iespējamās nepilnības jau teritorijas plānojuma, tostarp arī detālplānojuma izstrādāšanas procesā.” Bez tam šajā pašā spriedumā Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tur, kur pašvaldībai ir plaša rīcības brīvība, ir jābūt arī pietiekami iedarbīgam kontroles mehānismam. Šāda kontroles mehānisma no valsts institūciju puses nav. No vienas puses, es to varu saprast tādēļ, ka mēs runājam par to, ka šajā ziņā nepietiek kapacitātes arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet tomēr par šīm lietām jādomā. Jo Satversmes tiesa saka... vēl nākamajā spriedumā saka, ka par labu praksi neliecina tas, ka kontroles pamatā ir vienīgi privātpersonu iesniegumi, kas ir saņemti pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas. Manuprāt, projekta 10.panta 4.punktā šīs ministrijas tiesības ir nepietiekami atrisinātas. Es gribu patiešām ļoti nopietni pievērst arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistu uzmanību šīm problēmām. Vienlaikus izsaku viņiem pateicību par likumprojekta izstrādi, jo likumprojekta izstrādes gaitā ministrijas darbinieki patiešām ir ņēmuši vērā arī atsevišķu tiesību speciālistu viedokli saistībā ar manis iepriekš minētajiem jautājumiem, taču es domāju, ka šo lietu varētu vēl arī pilnveidot. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, Staņas kungs vēlējās vēl kaut ko teikt komisijas vārdā. V.Staņa. Paldies Čepānes kundzei par ierosinājumiem, bet es gribētu teikt, ka jāatvainojas visiem par to, ka neminēju uzreiz... Komisijā mēs vairākus no šiem jautājumiem jau pārrunājām un vērsām uz to ministrijas pārstāvju uzmanību, rosinājām, lai veido grozījumus otrajam lasījumam, un es domāju, ka mēs par to domāsim un strādāsim. Taču man vienīgi mazliet sāpēja sirds par to, ka no Čepānes kundzes atkal izskanēja tāda neliela neuzticība pašvaldībām. Es vairāk uzticos pašvaldībām, tā kā es pats savā laikā tās pārstāvēju. Sēdes vadītāja. Debates ir beigušās... Tas bija komisijas vārdā. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas jau nebija komisijas variants, tas bija viņa variants!”) Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Teritorijas attīstības plānošanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.aprīlis. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis. S.Mirskis (SC frakcija). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs... ierosina atzīt to par steidzamu. Lūdzam arī deputātus atzīt par steidzamu šo likumprojektu. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. S.Mirskis. Šis likumprojekts, normatīvais akts, ir izstrādāts ar mērķi veikt grozījumus Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos, palielinot tās dalībvalstu pieprasāmā kapitāla lielumu saskaņā ar Ziemeļu Investīcijas bankas pārvaldnieku padomē pieņemto lēmumu un iesaistīto Statūtu grozījumu projektu. Godātie deputāti! Es gribu arī uzsvērt, ka saskaņā ar padomes lēmuma 2. un 3.punktu pieprasītais kapitāls dalībvalstīm nav jāatmaksā. Līdz ar to lēmumam nav faktiskas ietekmes uz Ziemeļu Investīciju bankas dalībvalstu budžetiem. Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt... S.Mirskis. Ja deputātiem nebūtu... es aicinu atbalstīt šo likumprojektu varbūt arī otrajā, galīgajā, lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu. Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis. E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija). Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Grozījumi Aizsargjoslu likumā ir pamatā izstrādāti kopā ar iepriekš izskatīto Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Likumprojekta mērķis ir saskaņot Aizsargjoslu likuma terminoloģiju ar Teritorijas attīstītības plānošanas likuma terminoloģiju. Grozījumi Aizsargjoslu likumā arī paredz aizsargjoslas, kas šobrīd saskaņā ar spēkā esošo regulējumu ir noteiktas pašvaldību teritoriju plānojumos, kas rada būtiskas problēmas, grozot šīs aizsargjoslas, un arī tīri praktiskas problēmas, jo aizsargjoslas ir relatīvi mazas un tās ir grūti norādīt teritoriju plānojumos. Tāpēc šis likumprojekts paredz izstrādāt atsevišķus pašvaldību aizsargjoslu... vietējās pašvaldības aizsargjoslu plānus, kas tādā veidā arī būtu vieglāk maināmi un arī mazāk traucētu uzņēmējdarbību. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņam būtu jābūt tam pašam, kas likumprojektam „Teritorijas attīstības plānošanas likums”, un tāpēc aicinu noteikt 12.aprīli par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis. Paldies. E.Cilinskis. Paldies. Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. V.Orlovs (SC frakcija). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.648 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Grozījumus sagatavoja Veselības ministrija ar mērķi papildināt Profesiju klasifikatoru ar specialitātēm, kuras eksistē veselības aprūpē, un arī papildināt 12.pantu ar mērķi risināt jautājumus, kuri skar mūsu zobārstus, kad viņi grib strādāt ārzemēs. (No zāles: „Mēs bez zobiem paliksim!”) Sociālo un darba lietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un vienbalsīgi to atbalstīja. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. V.Orlovs. 15.aprīlis. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks. I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.649 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, kas atvieglo grāmatvedības dokumentu kārtošanu un ir vērsts uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Otrajam lasījumam kopumā saņemti četri priekšlikumi. 1. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums precizē autora paraksta iespējamās versijas - pašrocīgs vai elektroniskais paraksts. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. I.Parādnieks. 2. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kas paredzētu labojumu veikšanu grāmatvedības reģistros atkarībā no izmantojamās programmatūras īpatnībām. Komisija nav atbalstījusi. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. I.Parādnieks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Likuma lietotāju ērtības labad viss 7.pants izteikts jaunā redakcijā, precizējot Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus, papildinot ar jaunām normām un iestrādājot Juridiskā biroja ieteikumus, nosakot attaisnojuma dokumentos iekļaujamos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu ar precizētu terminoloģiju, kas ir salāgota ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri regulē normatīvo aktu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību, kā arī ar Dokumentu juridiskā spēka likumu. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. I.Parādnieks. Gan šis, gan nākamais komisijas atbalstītais priekšlikums ir saskaņots ar Latvijas Grāmatvežu asociāciju. Un 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Līdzīgi iepriekšējam... Nemainot 7.1 panta būtību, veikti redakcionāli labojumi un iestrādāti juridiski korekti precizējumi. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. I.Parādnieks. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. I.Parādnieks. 29.marts. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis. S.Mirskis (SC frakcija). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.aprīlis. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis. S.Mirskis (SC frakcija). Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” un aicina deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis. Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis. Man ir arī vēl jāprecizē, ka arī iepriekšējā likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis. S.Mirskis (SC frakcija). Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis. S.Mirskis (SC frakcija). Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu attiecībā uz ārvalstu bruņoto spēku tranzītu. Likums nosaka garu saskaņošanas procedūru. Turklāt tas neparedz atvieglojumus mūsu sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai labotu šo situāciju, Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”). Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. 1. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Latkovskis. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Latkovskis. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Latkovskis. 4. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija atbalstīja. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Latkovskis. 5. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Latkovskis. 6. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Latkovskis. 7. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Latkovskis. 8. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Latkovskis. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 11. - priekšlikums, ko ārlietu ministra vietā iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vējonis. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 13. - atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 14. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 15. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 16. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 17. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 18. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 19. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 20. - deputāta Šlesera priekšlikums... Es gribu pieskarties 20. un 22.priekšlikumam. Arī 22. - Šlesera kunga priekšlikums - netika atbalstīts tāpēc, ka Juridiskais birojs uzsvēra, ka juridiski precīzi vieta tam ir Ministru kabineta noteikumos. Tātad 20. — deputāta Šlesera priekšlikums - nav atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 21. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 22. - kā jau teicu, Šlesera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 23. - deputāta Olšteina priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 24. - deputāta Šlesera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā. Tāpat arī 25. - iekšlietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā. Un 26. - atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem. A.Latkovskis. 27. - politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas priekšlikums. Neguva atbalstu. Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”). Godātie kolēģi! Mums ir bijis jau bezgala daudz diskusiju par termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas iespējām pēc trim kritērijiem. Viens - ieguldījumi kapitālsabiedrībās, otrs - ieguldījumi banku subordinētajā kapitālā, un trešais - ieguldījumi nekustamajos īpašumos. Es gribu izteikt pateicību Iekšlietu ministrijai un komisijai, kas ir ļoti veiksmīgi izveidojusi smalkāku un precīzāku reglamentāciju divos pirmajos manis nosauktajos gadījumos. Es domāju, ka tas ir būtisks solis uz priekšu. Par šo trešo, par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos... Arī šeit ir zināms papildu regulējums paredzēts, kas izslēgtu fiktīvu darījumu iespējamību, kur viens ģimenes loceklis it kā pārdod otram un rezultātā netiek ieguldīts neviens santīms, izņemot zemesgrāmatu nodevu, un tiek iegūta visai ģimenei uzturēšanās atļauja. Labi, ka šis regulējums ir, tomēr es aicinu deputātus apsvērt, vai Latvijai ir jābūt vienīgajai valstij Eiropas Savienībā, kur, nopērkot nekustamo īpašumu, var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Es tomēr aicinu Latviju piepulcēties civilizēto valstu pulkam un šo normu, šo veidu, izslēgt. Tāpēc es aicinu atbalstīt apvienības „Vienotība” iesniegto priekšlikumu. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram. R.Dzintars (VL-TB/LNNK). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tad, kad mēs, nacionālā apvienība, pirms kāda laika iesniedzām līdzīgus priekšlikumus, īstenībā šo balsojumu izšķīra tieši Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas balsis. Patiesībā par šo priekšlikumu diskutēt ar cilvēkiem, kas ir gatavi ne tikai pārdot uzturēšanās atļaujas, bet arī pārdot pilsonību, nav īpaši lietderīgi. Tāpat diez vai mēs pārliecināsim tādus politiskos spēkus, kuru reitingi un ietekmes potenciāls ir tieši atkarīgi no tā, cik maz latviešu būs Latvijā. Taču jautājums ir tieši par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas balsīm, par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas izšķiršanos, jo man šķiet, ka, apspriežot kaut vai šo pašu jēdzienu „zemnieks”... Vai tas ir zemnieks, kurš labprātīgi ir gatavs izpārdot savu zemi ārzemniekiem un pievilināt ārzemniekus, kas izpērk... kas varētu izpirkt mūsu pašu zemi? Zaļo un Zemnieku savienība bieži vien ir atsaukusies uz Kārli Ulmani kā savu autoritāti, kā priekšteci, iedvesmotāju lielā mērā. Nesen bija skatāma Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera izrāde tieši par Kārli Ulmani, kurā bija viens zīmīgs citāts: „Nav zemniekam zemnieka roku.” Es, godātie kolēģi, īpaši Zaļo un Zemnieku savienības frakciju aicinu šodien balsot tā, lai ne par mūsu Zaļajiem un Zemniekiem, ne arī par latviešiem kopumā kā par zemnieku tautu nevarētu teikt tādus vārdus: „Nav zemniekam zemnieka roku.” Es aicinu atbalstīt. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - politisko partiju apvienības „Vienotība” Saeimas frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 26, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts. A.Latkovskis. 28. - Saeimas deputāta Olšteina priekšlikums. Neguva atbalstu. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 29. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. A.Latkovskis. 31. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 33. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 34. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 35. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 36. - iekšlietu ministres priekšlikums. Atbalstīts komisijā. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 37. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 38. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 39. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 40. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 41. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 42. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. A.Latkovskis. 43. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 44. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 45. - iekšlietu ministres priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 47. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 48. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 49. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 51. - iekšlietu ministres priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 52. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 53. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 54. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 55. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 56. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 57. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 58. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 59. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 60. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 61.priekšlikumā. Un 61. - atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. A.Latkovskis. 62. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 63. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 64. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 65. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 66.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. A.Latkovskis. 67. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 69. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 70. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 71. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 72. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 73. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 74. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 75. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 76. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 77. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. A.Latkovskis. 78. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 79. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 80. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 81. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Neatbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 83. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atvainojos, 82. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Neatbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 83. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Neatbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 84. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 85. ... Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūs sarunājaties tik skaļi, ka nevar dzirdēt ziņotāju. A.Latkovskis. 85. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Neatbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 86. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 87. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 88. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 89. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. A.Latkovskis. 90. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Neatbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 91. - iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Neatbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. 92. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Neatbalstīts. Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. A.Latkovskis. Lūdzu balsot par visiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. A.Latkovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.aprīlis. Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.aprīlis. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.jūnijam”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete. I.Druviete (frakcija „Vienotība”). Cienījamie deputāti! Lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Augstākās izglītības likumam, jo joprojām turpinās darbs pie grozījumiem Augstskolu likumā. Lūdzu atbalstīt! Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Vēl mēs esam saņēmuši arī piecu deputātu - Parādnieka, Čepānes, Cilinska, Dzintara un Reira iesniegumu ar lūgumu pārbalsot likumprojekta Nr.660 27.priekšlikumu sakarā ar to, ka vairāki deputāti nepaspēja nobalsot. Bet, tā kā jau ir nobalsots par likumprojektu kopumā, nav iespējams pārbalsot atsevišķu priekšlikumu. Tā kā visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti, vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 ir paredzēta arī atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Tātad skatīsim deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”. Ir saņemta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra parakstīta vēstule, kas informē, ka diemžēl ministrs neatrodas valstī, tāpēc uz atbilžu sniegšanu nevar ierasties. Tāpat skatīsim deputātu Dzintara, Rasnača, Bērziņa, Cilinska un Laizānes jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Saeimas deklarācijas „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi”. Ministru prezidents ir deleģējis atbildes sniegšanu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, kurš uz atbilžu sniegšanas sēdi ieradīsies. Tāpat ir deputātu Parādnieka, Laizānes, Cilinska, Dzintara un Dombravas jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, bet deputāti vēlas uzdot arī papildjautājumus. Tātad Ģirts Valdis Kristovskis šodien pulksten 17.00 būs, lai sniegtu atbildes uz diviem jautājumiem. Tāpat ir saņemts arī jauns deputātu Tutina, Sakovska, Kravcova, Meļņikova, Ņikiforova, Kabanova, Ribakova, Mirska, Burunova un Rodionova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezdarbnieku apmācību”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Taču, kā es saprotu, Juridiskais birojs mani informē, ka tas mani ir nepareizi informējis par neiespējamību pārbalsot jautājumu. (No zāles: „Bet sēde ir slēgta!” „Sēde nav slēgta!”) Sēde nav slēgta... Es tikai teicu, ka ir izskatīti jautājumi... Es atvainojos savā un Juridiskā biroja vārdā, ka jūs maldināju. Tātad mums tomēr pastāv iespēja pārbalsot 27.priekšlikumu, bet vispirms ir jālemj par to, vai mēs šo priekšlikumu apmierināsim un pieļausim pārbalsošanu. Tātad vispirms ir jābalso par to, vai mēs pārbalsosim priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai pēc deputātu Parādnieka, Čepānes, Cilinska, Dzintara un Reira ierosinājuma būtu pārbalsojams 27.priekšlikums likumprojektā Nr.660! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 28. Tātad jautājums nav pārbalsojams. Pirms mēs reģistrējamies, deputāti ir lūguši vārdu paziņojumam. Pirmajam dodu vārdu Saeimas sekretāram Kārlim Šadurskim. K.Šadurskis (Saeimas sekretārs). Godātie Parlamentāras izmeklēšanas komisijas locekļi! Šodien bija plānots sasaukt sēdi un turpināt pagājušajā nedēļā iesākto sēdi. Sakarā ar to, ka esmu saņēmis aicinājumu no astoņiem komisijas locekļiem sēdi šodien neturpināt, bet turpināt šo sēdi nākamajā ceturtdienā, 31.martā, tad šādi mēs arī rīkosimies - apmierināsim šo ierosinājumu un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmās sēdes turpinājums - nākamceturtdien lielajā pārtraukumā pulksten 12.30 vai, ja Saeimas sēde beigsies ātrāk, tad piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Paziņojumam vārds deputātei Ingunai Rībenai. I.Rībena (frakcija „Vienotība”). Godājamie kolēģi! Es aicinu Tibetas atbalsta grupu sanākt kopā nelielā apspriedē tūlīt pēc šīs sēdes beigām, pulksten 10.30, Dzeltenajā zālē, tepat blakus. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales. A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a). Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.auditorijā jeb telpā. Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 11.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Sēdes vadītāja. Paldies. Paziņojumam vārds deputātam Edvardam Smiltēnam. E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”). Jā. Sveicināti, kolēģi! Mums... Mirklīti uzmanības! Mums visiem svaigā atmiņā ir vēl šie 11.marta traģiskie notikumi Japānā. Šajā sakarā es vēlos pievērst jūsu uzmanību jums uz galda esošajam ielūgumam. Ārlietu ministrija un Rīgas dome, kā arī Saeimas Deputātu grupa sadarbībai ar Japānas parlamentu aicina uz ekumenisko dievkalpojumu un koncertu sestdien pulksten 18.00 Doma baznīcā. Lūgums tiem deputātiem, kuri var, aiziet uz šo koncertu. Tāpat arī vēlos pateikties visiem tiem sadarbības grupas locekļiem, kuri piedalījās līdzjūtības vēstules tapšanā, kas šobrīd ir nosūtīta Japānas vēstniecībai. Paldies. Sēdes vadītāja. Paldies. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Reiram. J.Reirs (frakcija „Vienotība”). Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc stundas, pulksten 11.30, 106.auditorijā. Paldies. Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Sergejam Mirskim. S.Mirskis (SC frakcija). Deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu īsa sēde notiks pēc piecām minūtēm Dzeltenajā zālē. Paldies. (No zāles dep. G.Daudze: „Bet Dzeltenā zāle ir aizņemta!”) Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāram Kārlim Šadurskim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. K.Šadurskis (10.Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Jānis Ādamsons... Nav zālē. Gaidis Bērziņš... Nav. Boriss Cilevičs... Nav. Ingrīda Circene... Nav. Jānis Dombrava... Nav. Rihards Eigims... Nav. Ivans Klementjevs... Nav. Inese Laizāne... Nav. Imants Viesturs Lieģis, Dzintars Rasnačs... Nav. Rita Strode (No zāles: „Ir!”)... Nav, nav, nemanu. Inese Šlesere... Nav. Jānis Urbanovičs... Atvaļinājumā. Un Mihails Zemļinskis. Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to 24.marta sēdi pasludinu par slēgtu. SATURA RĀDĪTĀJS
ziemas sesijas trīspadsmitā sēde
2011.gada 24.martā
Solvita Āboltiņa.
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
10.Saeimas ziemas sesijas 13. sēde
> 2011. gada 24. martā
Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2011.gada 24.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodien darba kārtībā ir trīs deputātu jautājumi.
Pirmais ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”.
Uz jautājumu ir sniegta rakstveida atbilde, kura neapmierina iesniedzējus, tātad ministram ir jāsniedz papildu atbildes. Bet ir saņemta vēstule no Ekonomikas ministrijas, ka Artis Kampars diemžēl šodien nevar ierasties. Tātad atbilde uz šo jautājumu tiek pārcelta uz nākamo nedēļu – uz 31.martu pulksten 17.00.
Nākamais ir deputātu Raivja Dzintara, Dzintara Rasnača, Gaida Bērziņa, Eināra Cilinska un Ineses Laizānes jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Saeimas deklarācijas „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi”.
Ministru prezidents ir sniedzis rakstveida atbildi un informējis parlamentu, ka viņš deleģē atbildes sniegšanu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, kurš šodien arī ir ieradies uz papildu atbildes sniegšanu.
Tātad, kā es saprotu, rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Vai ministra kungs vēlas sniegt vēl kādu papildu informāciju? Ministrs nevēlas sniegt.
Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot vēl papildu jautājumus.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilinskim!
E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).
Paldies.
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Jautājums ir tāds. Dombrovska kunga detalizētajā atbildē tomēr nav atbildēts uz jautājumu, kādus politiskos spēkus, organizācijas, grupas vai cilvēkus jūs domājāt, lietojot vārdus „dažāda veida ekstrēmisti”.
Un līdz ar to mēs gribam lūgt ministra paskaidrojumu par to, kas tad šie ekstrēmisti ir, jo tomēr, lietojot šādus vārdus, vajadzētu arī konkrēti pateikt, kas ar to ir domāts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai tas ir par jautājumu „Par Saeimas deklarācijas „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi”? Jā... Lūdzu!
Vārds ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim atbildes sniegšanai. Jums ir divas minūtes atbildes sniegšanai. Jā, lūdzu, no tribīnes!
Ģ.V.Kristovskis (ārlietu ministrs).
Sveicināta, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie jautājuma uzdevēji!
Domāju, ka vārds „ekstrēmisms” ir politiķiem labi zināms, un saistībā ar 16.martu un citiem notikumiem nereti ir raksturīgi tas, ka vesela virkne dažādu sabiedrības organizāciju piedalās pasākumos, traucē to dabisko procesu un beigās izkropļo veselas virknes pozitīvi iecerēto pasākumu mērķus. Un tādā veidā šādas organizācijas vai šādi cilvēku grupējumi, vai atsevišķas personas sasniedz savus, bieži vien radikālus, mērķus.
Līdz ar to šādu cilvēku klātbūtne un tāda detalizēta uzskaite vislabāk ir zināma Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un varbūt vēl kādas citas drošības iestādes organizācijām.
Domāju, ka Ministru prezidents, gatavojot savu atbildi, ir domājis šādas organizācijas. Bet, ja jūs gribat acīmredzot detalizētu izklāstu, tad jums ir jāiesniedz papildu jautājums, un es pieņemu, ka Ministru prezidents jums varētu atbildi sniegt, kuru viņam sagatavotu attiecīgās iestādes.
Taču, kā zināms, politiķu leksika un runas stils ne vienmēr ir tāds, kas izsmeļoši uzskaita organizācijas, kuru klātbūtne vai dalība pasākumos ir hipotētiska.
Sēdes vadītāja. Paldies, Kristovska kungs!
Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilinskim!
E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).
Paldies, godātā priekšsēdētājas kundze!
Ir... Premjerministra kungs ir atbildējis, ka Ārlietu ministrija veic nozīmīgu darbu, nodrošinot deklarācijas 2.punkta izpildi. Un tālāk ir arī uzskaitījums par paveikto darbu. Izmantojot iespēju, jums kā ārlietu ministram... gribētu painteresēties par turpmākajiem... Vai ir iecerēti vēl kādi darbi, lai turpmāk sekmētu deklarācijas 2.punkta izpildi?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds atbildei ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.
Ģ.V.Kristovskis. Jā, es domāju, ka Ārlietu ministrija konstruktīvi, detalizēti un daudzkārt ir uzturējusi Latvijas intereses, arī skaidrojot Latvijas vēsturisko patiesību, arī gatavojot viedokli vai izklāstu par to, kādā veidā skaidrot ārvalstu medijiem un arī politiķiem situāciju, kas saistās ar 16.martu. Tātad ir un tiek izmantoti informatīvie dati, kas atspoguļo patieso vēstures gaitu Otrajā pasaules karā un latviešu tautas un latviešu karavīra vietu tajā.
Jāsaka, ka daudzi no šiem bijušajiem Otrā pasaules kara leģionā brīvprātīgi vai lielākoties nelikumīgi iesauktajiem karavīriem... tātad ar viņu organizācijām, viņu pārstāvjiem, palīdzības sniegšanas organizācijām un sociālajām organizācijām Ārlietu ministrijai ir pietiekami cieši kontakti. Jāsaka, arī es pats personīgi kā ārlietu ministrs bieži vien tiekos un uzturu kontaktus ar „Daugavas Vanagu” organizācijas vadību. Vēl pavisam nesen, janvāra sākumā, Ārlietu ministrija parakstīja sadarbības līgumu ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību par latviešu diasporas ārzemēs, kuras nozīmīgu daļu veido bijušie Otrā pasaules kara Latvijas karavīri... tātad par sadarbību ar latviešu diasporu un tās mērķtiecīgu iesaistīšanu Latvijas valstij un tautai nozīmīgā darbībā.
Sēdes vadītāja. Paldies, Kristovska kungs! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 122.panta piekto daļu arī citiem klātesošajiem ir tiesības uzdot vēl papildjautājumus.
Vai Parādnieka kungs vēlas uzdot papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam!
I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).
Lai ieviestu lielāku skaidrību... Es saprotu, ka, jūsuprāt, varbūt nav nepieciešamības tagad nosaukt organizācijas, kuras, Ministru prezidentaprāt, ir domātas kā ekstrēmistiskas. Tad jautājums būs gana konkrēts: vai „Daugavas Vanagi” Latvijā... „Daugavas Vanagu” organizācija, jūsuprāt, arī ir pieskaitāma pie šīm ekstrēmistiskajām organizācijām?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds atbildei ārlietu ministram.
Ģ.V.Kristovskis. Es īsti nesaprotu jautājuma uzdevuma loģiku, jo domāju, ka tā pašos pamatos ir sagrozīta. Ne Ministru prezidenta, ne arī kādu citu izteikumos no Latvijas valsts amatpersonu puses „Daugavas Vanagu” organizācijas mērķi, līdzdalība dažādos ar latviešu karavīru piemiņu saistītajos pasākumos nekad nav tikusi apšaubīta un netiek apšaubīta.
Ja kāds no jautājuma uzdevējiem speciāli ar nolūku cenšas mūsu valsts vadītājus nostādīt neveiklā situācijā, tad tas ir uz jautājuma uzdevēju sirdsapziņas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Klātesošajiem ir tiesības uzdot vēl jautājumus. Vai Parādnieka kungs vēlas vēl uzdot papildjautājumus? Nē. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.
Nākamais ir deputātu Parādnieka, Laizānes, Cilinska, Dzintara un Dombravas jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu”.
Uz šo jautājumu ir saņemta ārlietu ministra rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina.
Līdz ar to ārlietu ministrs ir šeit un ir gatavs atbildēt uz iesniedzēju papildjautājumiem.
Vai ārlietu ministram pirms papildjautājumiem ir vēl nepieciešamība sniegt kādu papildu informāciju papildus tai, kas ir jau minēta atbildē? Jums ir divas minūtes laika.
Ģ.V.Kristovskis (ārlietu ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es esmu sniedzis rakstisku atbildi. Domāju, ka pietiekami precīzi ir atbildēts uz jautājumiem, kuri tika uzdoti.
Papildus vienīgi varu teikt, ka jautājums ir apliecinājums tam, ka Ārlietu ministrijai nepieciešams gatavot instrukcijas saviem darbiniekiem, vēstniekiem. Šeit šodien ir kaut vai dokuments, kas man ir ienācis saistībā ar 16.marta notikumiem Rīgā, tas saņemts konkrēti no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kur divās pēdējās sēdēs Krievijas Federācijas pārstāvji ir uzstājušies ar asām runām saistībā ar, kā viņi saka, labi zināmajiem tā dēvētajiem Waffen SS gājieniem Rīgā, uz kurām mūsu vēstnieks Gints Apala kungs ir precīzi un ar pašcieņu, pārstāvot Latvijas valsts un karavīru intereses, atbildējis. To viņš darīja pirms nedēļas. Un to ir darījis arī šodien. Un viņam ir izdevies panākt to, ka Krievijas tonis nedēļas laikā ir ievērojami mainījies.
Tomēr ir Krievijas puse sagatavojusi oficiālu dokumentu, kas ir iesniegts.
Tā ka tas ir vienkārši tikai apliecinājums tam, ka starptautiski šie notikumi, kuri ir likumīgi un kuri ir latviešu karavīru cieņai un piemiņai veidoti, un daži no kuriem notiek 16.martā, – ka šie notikumi tiek izkropļoti, to jēga, saturs, izcelsme, cēloņi, vēstures notikumi, nesenā un totalitārā vēsture tiek apzināti izkropļota, lai diskreditētu Latvijas valsti, Latvijas valsts valdības un sabiedrības mērķus, to demokrātiju un tās vērtības, ko mūsu valsts pārstāv.
Līdz ar to mūsu valdībai, Ārlietu ministrijai, tās darbiniekiem ir pienākums ar pašcieņu pārstāvēt mūsu valsti un aizstāvēt mūsu karavīrus, kā viņi to ir arī darījuši.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl papildjautājumu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).
Dokumentā, kas tika izplatīts ministrijas iekšienē, bija rakstīts: „Leģionāru organizācijas nav iesniegušas pieteikumus akciju rīkošanai 16.martā.”
Savā atbildē jūs rakstāt: „Varu piebilst, ka ministrijas kompetencē nav visu to sabiedrisko organizāciju un to aktivitāšu detalizēta pārzināšana, kas 16.marta notikumos piedalās.”
Protams, ka tas tā nav, bet šeit jūs rakstāt, ka... šo dokumentu ir parakstījis Teikmanis... Vai tādā gadījumā jūs neuzskatāt, ka šādu politisko viedokli tomēr vajadzētu sagatavot jums personiski kā ārlietu ministram, nevis ierēdnim?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Atbildes sniegšanai vārds ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.
Ģ.V.Kristovskis. Jāteic, ka Ārlietu ministrijā ir iedibināta šāda prakse, ka šādas instrukcijas ministrijas darbiniekiem un valsts amatpersonām veido vai paraksta valsts sekretārs. Un līdz ar to iespējams, ka tas dokuments nav bijis sagatavots tik izsmeļošs, kādu, iespējams, jūsu politiskā spēka pārstāvji vēlētos. Taču – vēlreiz gribu to teikt! – šajā plašajā dokumentā ir ļoti precīzi raksturots leģiona tiesiskais statuss, kurš starptautiski ir atzīts un vērtēts, un neskaitāmie argumenti, kas tur ir minēti, visi atbilst patiesībai.
Ja jūs uzskatāt, ka... Jūsu jautājums ir „Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu”, bet jūs uzdodat jautājumu par to, kādas organizācijas jāuzskata par tāda vai citāda rakstura organizācijām. Ja mēs sākam šeit gramatiski vai valodnieciski pētīt, tad es gribētu teikt: jūsu uzdotajā... iesniegtajā dokumentā arī ir pietiekami daudz... šajos trīs četros punktos daudz pārprotamu un nepietiekami precīzi izteiktu... latviešu valodā izteiktu apgalvojumu. Un tā mēs varam diezgan ilgi šeit cīnīties.
Es domāju, ka... Man būtu lūgums tomēr izturēties ar cieņu pret to dokumentu, ko ir gatavojusi Ārlietu ministrija, tās speciālisti, un vērtēt to kopumā. Kopumā! Vēlreiz gribu teikt, ka tas ir skaidrojums par tiem notikumiem, kādos ir radies leģions, un par to, kādi ir šo organizāciju mērķi, organizējot karavīru piemiņas pasākumus tieši 16.martā.
Ja jūs runājat par organizāciju „Daugavas Vanagi”, tad es gribu teikt, ka, ja jūs atvērtu „Daugavas Vanagu” mājaslapu... tur, piemēram, nav pat rakstīts, ka „Daugavas Vanagi” ir leģionāru organizācija. Ja tur tā ir rakstīts, runājot par šīs organizācijas mērķiem, tad, iespējams, man ir nepareiza informācija. Bet es iesaku jums pārbaudīt.
Sēdes vadītāja. Paldies, Kristovska kungs!
Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam.
I.Parādnieks. Jā, tomēr gribētos saņemt skaidru, nepārprotamu atbildi uz trešo uzdoto jautājumu, uz kuru atbilde tā arī īsti nav sniegta. Tātad: vai, jūsuprāt – tieši jūsuprāt! –, ir leģitīms pamats slepenības uzlikšanai šāda veida politiskajiem dokumentiem? Un, protams, arī papildinu šo jautājumu (arī vēlākai izmeklēšanai): kurš šo it kā slepeno dokumentu ir noplūdinājis tālāk?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds ministram atbildes sniegšanai.
Ģ.V.Kristovskis. Redziet, tas ir dienesta vajadzībām veidots dokuments, un šādus dokumentus, it sevišķi dienestiem, kuriem ir specifika ar informācijas paturēšanu tādā vai citādā ierobežotas lietošanas apjomā... Tātad ir organizācijas un valsts pārvaldes institūcijas, kurām tas ir pienākums – šādā veidā rīkoties.
Līdz ar to Ārlietu ministrijai ir visas tiesības likumā noteiktā kārtībā, ja tiek uzskatīts, ka ir tāds vai citāds slepenības režīms jāuzliek dokumentam, šādā veidā rīkoties. Būtu, manuprāt, tikai dīvaini, ja Ārlietu ministrija virkni dokumentu, kas ir saistīti ar notikumiem nākotnē, padarītu par publiski pieejamiem vai publicētu, vai nodotu tos lietošanai ar masu mediju starpniecību. Tā tas nav, un tā tas nenotiek!
Tā kā, ņemot vērā, ka 16.marts – vēlreiz gribu teikt! – ir notikums, kas izraisa pretrunīgas nostājas no dažādu valstu un mediju, un politisko grupu puses un radikalizē attiecības, dokuments par to, kādā veidā rīkoties Ārlietu ministrijas un valsts amatpersonām, atbilst dienesta lietošanas vajadzībām paredzēta dokumenta slepenības režīmam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies ārlietu ministram par atbildēm.
Līdz ar to jautājums uzskatāms par izskatītu.
Visi šodienas darba kārtības jautājumi izskatīti.
Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies. Uz redzēšanos!
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2011. gada 24. martā
Datums: 24.03.2011 09:02:47 bal001
Par - 25, pret - 46, atturas - 8. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu ” (272/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 24.03.2011 09:09:10 bal002
Par - 77, pret - 4, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (279/Lp10), nodošana komisijām
Datums: 24.03.2011 09:10:30 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Pāvela Gruziņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneš amata (127/Lm10)
Datums: 24.03.2011 09:12:20 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par steidzamu atzīta likumprojekta ''Grozījumi likumā ''Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem“” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā (129/Lm10)
Datums: 24.03.2011 09:13:06 bal005
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Filmu likumā (194/Lp10), 3.lasījums
Datums: 24.03.2011 09:14:18 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (60/Lp10), 3.lasījums
Datums: 24.03.2011 09:40:33 bal007
Par - 24, pret - 25, atturas - 36. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3/Lp10), 2.lasījums
Datums: 24.03.2011 09:43:40 bal008
Par - 25, pret - 24, atturas - 36. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3/Lp10), 2.lasījums
Datums: 24.03.2011 09:45:39 bal009
Par - 51, pret - 23, atturas - 9. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3/Lp10), 2.lasījums
Datums: 24.03.2011 09:47:19 bal010
Par - 26, pret - 25, atturas - 35. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3/Lp10), 2.lasījums
Datums: 24.03.2011 09:49:23 bal011
Par - 79, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3/Lp10), 2.lasījums
Datums: 24.03.2011 09:51:12 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (260/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 09:58:43 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Teritorijas attīstības plānošanas likums (261/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:00:03 bal014
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas ... (247/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:01:08 bal015
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos (247/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:01:48 bal016
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos (247/Lp10), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.03.2011 10:03:44 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (257/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:05:35 bal018
Par - 75, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (255/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:07:53 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (198/Lp10), 2.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:09:12 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas ... (239/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:10:14 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu (242/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:11:32 bal022
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas ... (243/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:12:31 bal023
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” (232/Lp10), 1.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:19:30 bal024
Par - 37, pret - 26, atturas - 13. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 2.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:26:42 bal025
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 2.lasījums
Datums: 24.03.2011 10:27:59 bal026
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.jūnijam (128/Lm10)
Datums: 24.03.2011 10:31:24 bal027
Par - 36, pret - 19, atturas - 28. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu
Frakciju viedokļi
2011.gada 24.martā
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti turpmākajās minūtēs jums pastāstīs, kādi jautājumi Saeimā šodien tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Strazdiņš. Lūdzu!
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Es sākšu ar šodienas sēdē izskatīto pēdējo jautājumu: tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam „Augstākās izglītības likums”. Pievērsīšu jūsu uzmanību tam, ka par likumprojektu „Augstskolu likums” ir saņemti 128 priekšlikumi. Pašreiz par augstāko izglītību mūsu valstī ir ļoti liela interese, pastāv zināma, tā teikt, modes līnija – kritizēt mūsu augstāko izglītību, neskatoties uz to, ka mums ir ļoti liels studējošo skaits un daudz augstskolu, kas strādā ar lielu pievienoto vērtību. Dabīgi, ka to starpā pašreiz ir izveidojusies liela konkurence, jo mazās dzimstības dēļ samazinājies ir studentu skaits un līdz ar to mazāks ir studējošo skaits. Taču tā ir ļoti nozīmīga mūsu tautsaimniecības nozare, jo tā dod mūsu iedzīvotājiem izglītību un palielina viņu konkurētspēju.
Zaļo un Zemnieku savienības valde jau vairākkārt pievērsusi uzmanību tam, kā strādā Izglītības un zinātnes ministrija, kādi ir kvalitātes rādītāji, kā tiek īstenota mūsu politika augstākas izglītības kvalitātes palielināšanai, uzlabošanai. Mēs esam pievērsuši uzmanību tieši tam, lai mēs no savu nodokļu maksātāju naudas maksātu par pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību, lai mazāk būtu dublējošos programmu, lai mēs sagatavotu vairāk speciālistu tām tautsaimniecības nozarēm, kur ir pieprasījums pēc speciālistiem, un lai mazāks būtu bezdarbs augstāko izglītību ieguvušo vidū, un tāpēc mūsu ministrija, kuru mēs pārvaldām, strādāja ļoti nopietni šajā virzienā un dara daudz, lai kvalitāte uzlabotos.
Mēs arī domājam par to, lai efektīvi tiktu izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi dažādu programmu un projektu finansēšanai, un jāteic, ka tieši Izglītības un zinātnes ministrija pēdējos gados izdarījusi visvairāk, lai šos līdzekļus piesaistītu un lai tie tiktu izmantoti infrastruktūras uzlabošanai gan mūsu augstākās izglītības iestādēs, gan profesionālās izglītības iestādēs. Ir notikušas lielas reformas tieši profesionālajā izglītībā: mēs esam izveidojuši 9 kompetences centrus, kur ir koncentrētas visas labākās profesionālās izglītības iestādes, lai tajās būtu liels studējošo skaits un lai tiešām būtu labi infrastruktūras apstākļi, lai būtu tur modernas tehnoloģijas, lai šie studējošie būtu konkurētspējīgi pēc tam ražošanā.
Tā ka šīs pārmaiņas pašreiz mūsu valstī notiek. Mēs domājam, ka izglītības reforma, kur galvenais princips ir tas, lai nauda sekotu kvalitātei, tiks efektīvi īstenota, un Zaļo un Zemnieku savienība intensīvi sekos līdzi visiem šiem procesiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Strazdiņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Lūdzu!
E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).
Paldies.
Labdien, godātie radioklausītāji! Es domāju, ka šodien svarīgākais jautājums saistībā ar Saeimas darbu norisinās ne pašā Saeimā, bet ap to. Un tas vēl būs, un, proti, tas ir sabiedrības protests pret elektroenerģijas tarifiem.
Nacionālā apvienība uzskata, ka šis protests ir visnotaļ leģitīms un ka veids, kādā tas notiek, arī parāda sabiedrības arvien plašāku pašorganizēšanās spēju, jo īstenībā šo pasākumu neorganizē ne politiķi, ne politiskās partijas, bet sabiedrība, izmantojot modernos komunikāciju līdzekļus, pašorganizējas. Es domāju, ka tas ir ļoti labi un pareizi un ka arī šādā veidā sabiedrība rezultātu panāks.
Šodien protestēt taisījās arī autopārvadātāji. Šinī sakarā viens no jautājumiem, ko šodien skatīja Saeima, bija grozījumi Autopārvadājumu likumā. Diemžēl Saeima neatbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumus ierobežot tā sauktos neregulāros pārvadātājus, kuri bieži vien faktiski, pēc būtības, ir nelegāli pārvadātāji. Un rezultātā mums pastāv risks, ka vai nu pieaugs prasība pēc dotācijām, vai arī samazināsies maršruti lauku reģionos, tieši vismazāk apdzīvotajās vietās, jo diemžēl pie pašreizējā Latvijas iedzīvotāju blīvuma iztikt bez dotācijām nav iespējams.
Cits jautājums, ka nacionālā apvienība uzskata, ka šo dotāciju izmantošana Satiksmes ministrijai pavisam noteikti būtu jākontrolē stingrāk un jāskatās, lai tās tiktu izmantotas racionāli.
Un šodien kārtējo reizi mēs skatījām Imigrācijas likumu, un notika balsojums par to, vai saglabāt vai izslēgt normu par uzturēšanās atļauju, tā teikt, iegādi pret nekustamo īpašumu. Mazliet atkal pietrūka balsu šajā balsojumā, bet nacionālajai apvienībai ir gandarījums, ka tomēr arvien lielāku skaitu atbalstītāju iegūst viedoklis, ka uzturēšanās atļaujas nedrīkst pārdot par nekustamo īpašumu. Mēs esam pārliecināti, ka kādā no nākamajām reizēm, kad skatīs Saeima Imigrācijas likumu, šo normu izdosies izslēgt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Eināram Cilinskim, nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam.
Nākamajam vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust savu un „Saskaņas Centra” frakcijas viedokli par grozījumiem Autopārvadājumu likumā.
Nu Saeimā ir sākušās atsevišķu deputātu un Satiksmes ministrijas rosinātas diskusijas par neregulāriem pasažieru pārvadājumiem jeb vienkārši „mikriņiem”, kuri veic pārvadājumus starp Latvijas pilsētām. Satiksmes ministrija ierosināja vispār aizliegt šo biznesu. Par laimi, Saeima otrajā lasījumā noraidīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu aizliegt neregulāros pārvadājumus, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas.
Es vēlos atgādināt, ka vēl 2009.gadā tika izdarīts mēģinājums radīt Autopārvadājumu likumā grozījumus, kas faktiski liegtu iespēju tā sauktajiem mikriņiem jeb neregulārajiem pasažieru pārvadātājiem veikt pakalpojumu sniegšanu pasažieriem. Par laimi, arī toreiz Saeima sagatavotos grozījumus noraidīja. Un kārtējais likuma grozījumu variants tika piedāvāts šodien – un atkal ar mērķi izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus.
Es uzskatu, ka uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem starp Latvijas pilsētām, tā sauktie mikriņi, kuri veic pārvadājumus, piemēram, starp Rīgu un Liepāju vai Bausku un Rīgu, maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, un tiem ir attiecīgas licences. To automašīnas tiek uzturētas tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir gadījumos ar sabiedrisko transportu. Komercpārvadātāji savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam, turklāt komercpārvadātāji piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām vai citā viņam izdevīgā vietā, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgā vietā, elastīgas cenas. Piemēram, šie pārvadātāji labprāt iebrauc lidostā „Rīga” un nogādā cilvēkus uz citu pilsētu – līdz pat viņu mājas durvīm ar visu smago bagāžu. Šāds piedāvājums ir ļoti ērts studentiem, kā arī slimiem un vientuļiem cilvēkiem.
Savukārt valsts dotētie pārvadātāji piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā.
Es uzskatu, ka neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām un viņi labprāt dara darbu, par ko īpaši smalkie kantori prasa no valsts atsevišķu samaksu. Vēl vairāk – es uzskatu, ka visu nosaka godīga konkurence un tieši pasažieris ir tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!
E.Zalāns (PLL frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien ir 24.marts, un tiešām, kā daži kolēģi teica, acīmredzot sabiedrībā ir atsevišķi cilvēki, kas spēj kaut kādā veidā organizēt citus cilvēkus un parādīt to, ka esošās valdības politika tomēr nav pārāk saprātīga attiecībā uz dažiem nodokļiem un elektrības tarifiem, un citām tādām lietām, kas tiešām būtiski paaugstina iedzīvotājiem izdevumus pietiekami grūtā laikā. Krīze joprojām ir. Tā nav beigusies. Valdībā kāds to neredz. Es domāju, Latvijā ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kas šo krīzi jūt savās mājās, savos ieņēmumos. Un, protams, mēs nezinām, cik daudz cilvēku šodien būs pie Saeimas, pie Valsts prezidenta pils un citur.
Saeimā tomēr bija viens tāds lēmums, kas nu ne gluži būtu bijis jāpieņem šajā dienā. Tas ir lēmums, ko atbalstīja koalīcija, – lēmums, ka Saeimas Prezidijs turpmāk varēs noteikt apsardzes kārtību Saeimas deputātiem. Atgādinu, ka šobrīd šo apsardzes kārtību regulē Ministru kabinets un Drošības policija to izpilda. Mēs bijām frakcija, kura nobalsoja pret to, ka šāda kārtība būtu jāmaina. Saskaņā ar to, ko ierosināja Saeimas Prezidijs un apstiprināja koalīcija, pēc būtības Saeimas Prezidijs turpmāk noteiks, kuram deputātam ir vajadzīga 24 stundu apsardze dienā un kuram nav vajadzīga. Mēs nezinām tos motīvus, kāpēc radās šāds priekšlikums. Varbūt tas bija motivēts ar to, ka varbūt kādam ir jānoņem apsardze. Mēs saprotam tomēr tā, ka tas lēmums ir par to, lai kādam apsardzi papildus uzliktu, un, mūsuprāt, tas nav īpaši saprātīgi, jo Saeimas deputātiem vispār būtu jāstrādā tā, lai viņiem nebūtu jābaidās no sabiedrības. Īpaša apsardzība būtu vajadzīga tikai atsevišķos gadījumos, par ko valstī tomēr atbild Drošības policija. Saeimas deputāts pēc būtības ir tāds pats cilvēks kā jebkurš šīs valsts iedzīvotājs, un, ja Drošības policija uzskata, ka jebkuram šīs valsts iedzīvotājam, tajā skaitā arī Saeimas deputātam, ir vajadzīga apsardze, tad, protams, tā to arī nodrošinās.
Par to, ko minēja kolēģis Agešins. Mums bija pilnīgi pretējs viedoklis. Mēs uzskatām, ka tas, ko viņi sauc par budžeta ieņēmumu papildināšanu, pēc būtības ir nelegālas vai daļēji legālas uzņēmējdarbības atbalsts attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Mēs uzskatām, ka šobrīd sistēma strādā pareizi. Tiem, kuri saņem dotācijas vai kuri ir vinnējuši rentablu maršrutu paketes Latvijā, – tiem ir jāveic arī pārvadājumi lauku apvidos; sistēmai ir jābūt noregulētai tā. Kad nelegāli uzņēmēji ar mazām transporta vienībām jeb busiņiem vienkārši brauc pa legāliem maršrutiem un paņem pasažierus par lētākām cenām un neviens nekontrolē, kā viņi maksā nodokļus, nedz arī citas lietas, tā ir šīs sistēmas izjaukšana, un pēc būtības zem sitiena tiek nolikti arī cilvēki lauku apvidos. Un tāpēc mēs neatbalstījām. Tā kā neviens no saprātīgiem priekšlikumiem netika atbalstīts attiecībā uz likumu, kas regulē sabiedrisko autotransportu, mēs neatbalstījām šo likumprojektu kopumā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.
Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!
K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija, var teikt, parasta ikdienas darba sēde. Tajā nebija daudz strīdīgu jautājumu, tādi bija pārsvarā divi, par kuriem jau mani kolēģi runāja. Paudīšu arī savu viedokli par tiem.
Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Diemžēl ar divu balsu pārsvaru tika noraidīts frakcijas „Vienotība” priekšlikums, kas liegtu saņemt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgi – izslēgt šo iespēju, jo, skatoties uz citu valstu pieredzi, redzam, ka Eiropas Savienībā nav nevienas citas valsts, kur, iegādājoties nekustamo īpašumu, varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Cita lieta ir par investīcijām kapitālsabiedrībās vai banku subordinētajā kapitālā. Attiecībā uz šiem jautājumiem tika pieņemti vairāki būtiski precizējumi, kas bija ierosināti no Iekšlietu ministrijas puses. Līdz ar to zināms darbs ir paveikts, bet trešajā lasījumā... Es varu atbalstīt Cilinska kunga cerības, ka trešajā lasījumā mēs varēsim precizēt šo priekšlikumu un izslēgt iespēju, ka, izpērkot Latvijas zemi, var iegūt šeit termiņuzturēšanās atļaujas.
Otrs jautājums, par kuru šodien jau plaši šeit runāts, – Autopārvadājumu likums. Mēs pieņēmām, manuprāt, labus tā grozījumus, proti, noraidījām vairākus Satiksmes ministrijas ierosinājumus, kas vispār likvidētu neregulāros pārvadājumus. Bet, jāteic, ideāla risinājuma šodien Saeimai nebija. Jo galvenais, kas mums ir jālabo, ir 2008.gadā pieļauta... es ceru, ka kļūda, nevis ļaunprātība. Tajā laikā varēja uz 12 gadiem noslēgt līgumus par autopārvadājumiem un tādējādi tām sabiedrībām, kas šajos konkursos ir vinnējušas, nodrošināt bezriska biznesu, kur droši saņem 3,8 procentus no ieguldītā – lielu peļņu... Faktiski no šīs valsts dotācijas tiek dotēts bizness, kura veicēji absolūti nav ieinteresēti konkurētspējīga biznesa nodrošināšanā, jo peļņa viņiem ir garantēta. Šī bija vēl tāda tipiska trekno gadu atskaņa – necaurspīdīgs konkurss, uz 12 gadiem nodrošināts bezriska bizness.
Diemžēl pie šā jautājuma būs vēl valdībai nopietni jāstrādā, bet šodien mēs paturējām vismaz iespēju pastāvēt brīvai konkurencei autopārvadājumu jomā.
Tas arī, godātie radioklausītāji, viss, ko gribēju jums pastāstīt par šo sēdi. Paldies par uzmanību. Un rīt kopīgi godināsim komunistiskā terora represiju upuru piemiņu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Šadurska kungam no apvienības „Vienotība” frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa. Paldies, ka klausījāties. Visu labu!