Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2026. gada 4. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.) Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Saeimas 2026. gada 4. jūnija kārtējo sēdi un sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likumprojekta “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1348/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 28. maija uz 2026. gada 18. jūniju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 5. jūnijam”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, vai jūs gribat, lai es jūs visus pārbļauju? Vai jūs gribat klausīties? (Starpsauciens.) Paldies.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 1349/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 28. maija uz 2026. gada 18. jūniju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 5. jūnijam”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ivara Āboliņa atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Arvila Ašeradena 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu. Komisija lūdz paziņojumu iekļaut pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Raimonda Čudara 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu. Komisija lūdz paziņojumu iekļaut pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Ata Švinkas 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu. Komisija lūdz paziņojumu iekļaut pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Raivja Kalēja 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Dāvja Melnalkšņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Jāņa Eglīta 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ģirta Štekerhofa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut pirms sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu šodienas darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Šie grozījumi ir par Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšanu.

Tas nav nekas jauns, jo APVIENOTAIS SARAKSTS vismaz divas reizes ir sniedzis likumprojektu, lai likvidētu Klimata un enerģētikas ministriju. Tā kā šobrīd APVIENOTAIS SARAKSTS ir valdībā, tā ir premjera partija un valdības pulkstenis tikšķ, laiks ir ļoti ierobežots, nevajadzētu kavēties un vajadzētu jau šodien izskatīt šo likumprojektu par Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšanu.

Toreiz APVIENOTAIS SARAKSTS norādīja, ka Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšana samazinātu birokrātiju, administratīvo slogu un ļautu novirzīt papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Viņi jau toreiz secināja, ka ministrijas izveidošana... gandrīz pusotra gada laikā... ir bijusi dārga kļūda, un tas nav devis lietderīgu rezultātu. Viņi paši norādīja, ka nav atrisināta kompetenču pārklāšanās starp Klimata un enerģētikas ministriju, Ekonomikas ministriju un VARAM. Paši atzina, ka funkcijas joprojām dublējas.

Gribu citēt Edgara Tavara teikto: “KEM ir bijis par simbolu tam, kā birokrātija aug un tērē, nerisinot problēmas. Kad ministrija tika veidota, bija skaidrs solījums, ka process notiks bez papildu izdevumiem. Tomēr šie solījumi nav izpildīti. Izdevumi ir pieauguši, pārvaldība ir neskaidra, un sabiedrībai nav pārliecības par ministrijas pastāvēšanas jēgu.”

Tāpēc mans jautājums, kolēģi, ir ļoti vienkāršs: kas tieši ir mainījies gada laikā? Tieši pirms gada APVIENOTAIS SARAKSTS prasīja KEM likvidēšanu. Vai funkciju dublēšanās ir pazudusi? Nē. Vai birokrātija ir samazinājusies? Nē. Vai ministrija ir kļuvusi lētāka? Nē. Vai sabiedrība ir ieguvusi pārliecību par tās nepieciešamību? Arī nē.

Tāpēc es domāju, ka būtu tikai godīgi šodien aizstāvēt to, ko paši esam teikuši vakar. Ļoti ceru, ka APVIENOTAIS SARAKSTS saglabās konsekvenci un balsos atbilstoši saviem iepriekš paustajiem principiem, jo runa nav tikai par politiskām ambīcijām vai amatiem, runa ir par nodokļu maksātāju naudu un efektīvu valsts pārvaldi. Šodien jums ir visas iespējas, lai to izdarītu.

Gandrīz ik dienu mēs dzirdam, ka valstī trūkst līdzekļu veselības aprūpei. Mēs dzirdam, ka nepieciešams stiprināt valsts drošību un aizsardzību. Mēs dzirdam, ka trūkst finansējuma ļoti daudzām prioritātēm. Tāpēc ir grūti izskaidrot sabiedrībai, kāpēc vienlaikus uzturam ministriju, kuru tās kritiķi paši ir raksturojuši kā birokrātijas simbolu. Ja iespējams ietaupīt vairākus miljonus eiro, šī nauda var nonākt tur, kur tā patiesi ir nepieciešama, – slimnīcās, aizsardzības nozarē, skolās un citās sabiedrībai svarīgās jomās. Enerģētikas un klimata politika jau nekur nepazudīs. Šīs funkcijas var īstenot esošajās ministrijās, novēršot dublēšanos un samazinot birokrātisko slogu un administratīvās izmaksas. Tāpēc aicinu kolēģus būt konsekventiem. Ja pirms gada KEM tika saukta par dārgu kļūdu, tad šodien nav pamata apgalvot pretējo. Balsosim nevis pēc tā, kurā pusē šodien sēžam, bet pēc tā, kas ir izdevīgi Latvijas valstij.

Lūdzu iekļaut šo likumprojektu šodienas sēdes darba kārtībā, kā arī atbalstīt ministrijas likvidēšanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam – “pret”.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Mēs neatkāpjamies no saviem vārdiem. Klimata un enerģētikas ministrija patiešām būtu jālikvidē. Bet, kā jau Petravičas kundze teica, laiks... tikšķ, un mums līdz rudenim ir ļoti maz laika. To izdarīt tik ātri, tik strauji nav iespējams, jo mums ir jāpārņem arī ļoti daudzas citas lietas, ko iepriekšējā valdība ir... strādājusi un sastrādājusi, bet, cik es zinu, šobrīd valdība gatavo visu sistēmu tā, lai nākamais Ministru kabinets (Starpsaucieni.)... būtu bez šīs ministrijas. Līdz ar to, ņemot vērā arī šīsdienas sēdes garo darba kārtību, mēs šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā neatbalstām. Lūdzu strādāt konstruktīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 36, atturas – 27. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Andris Bērziņš, Līga Kļaviņa, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa, Oļegs Burovs un Jānis Dinevičs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 2. punktu – likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu deputātu iesniegumu.

Deputāti Juris Viļums, Edgars Tavars, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka un Andrejs Svilāns lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 9. punktu – likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, 10. punktu – likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, 11. punktu – likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, 12. punktu – likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, 13. punktu – likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, 14. punktu – likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, 15. punktu – likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā”, 16. punktu – likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, 17. punktu – likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā”, 18. punktu – likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, 19. punktu – likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fonda likumā”, 20. punktu – likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, 21. punktu – likumprojektu “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā”, 40. punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Kolēģi, ja kādam ir iebildumi pret kādu no likumprojektiem, tad mums par katru ir jābalso atsevišķi.

Par katru likumprojektu viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Ir iebildumi.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – “pret”. Par 9. punktu.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es visiem atgādinu! Tātad šī ir likumprojektu pakotne, kas saistās ar to, ka nebankas jeb bieži vien sauktas par ātrajiem kredītiem... līdz šim šo nozari uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Jau pēdējo pusgadu mums ir bijusi ilgstoša diskusija par to, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tiek galā ar saviem pienākumiem. Manā ieskatā, secinājums ir, ka netiek galā.

Arī Latvijas Banka ir norādījusi uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kāpēc būtu pareizi, ka Latvijas Banka būtu tā institūcija, kas uzraudzītu šo nozari. Mēs esam ilgstoši saskārušies ar situācijām, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs netiek līdzi dažādajām praksēm, ko īsteno šī nozare. Piemēram, par slēptām komisijas maksām. Atceros, pirms pusotra gada Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs jautājām nozarei, kāpēc šāda veida prakse tiek īstenota, tiek veidotas šīs ātrās komisijas maksas, kas netiek ierēķinātas gada procentu likmē. Nozare norādīja – jā, viņi šādā veidā nerīkosies, bet viņiem ir nepieciešams vēl pusgads, deviņi mēneši, lai tiktu vaļā no šāda veida prakses. Skaidra maldināšana no nozares puses, kas mūsu iedzīvotājiem maksā daudz dārgāk. Visas šīs likumprojektu pakas izņemšana no šīs Saeimas darba kārtības, skaidri parāda, ka konservatīvā koalīcija acīmredzot nevēlas, lai šī problēma, ar ko saskaras Latvijas iedzīvotāji, it īpaši jaunieši, tiktu šādā veidā risināta. Man ir īpašs pārsteigums par “Nacionālo apvienību”. Butāna kungs, jūs esat bijis viens no tiem... es nezinu, protams, jūsu balsojumu... Vienkārši esmu pārsteigts, ka kolēģi no APVIENOTĀ SARAKSTA šādā veidā virza šī jautājuma izslēgšanu.

Gan Nacionālā apvienība, gan Butāna kungs ilgstoši ir norādījuši uz to, ka Latvijas Bankai vajag uzraudzīt nebanku sektoru. Es saprotu ZZS pozīciju. Jūs, visticamāk, to neesat mainījuši. Visu cieņu. Pieturieties pie savas pozīcijas! Bet līdz šim arī Jaunā VIENOTĪBA Ministru kabinetā ir atbalstījusi šā jautājuma virzību. Tāpēc es ceru uz jūsu balsojumu “pret” šo un ceru, ka mēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau nākamajā nedēļā varēsim ķerties klāt pie šī jautājuma un sākt rīkoties Latvijas iedzīvotāju labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības ir izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Deputātiem ir iebildumi.

Viens deputāts var runāt “pret”, viens – “par”.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – “pret”.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, es neatkārtošu tikko izteiktos argumentus, bet es aicinu: Viļuma kungs, jūs izteicāties pie Klimata un enerģētikas ministrijas... likumprojekta. Varbūt nāciet šeit un izskaidrojiet man, pārējiem Saeimas deputātiem, arī sabiedrībai, kāpēc jūs vēlaties izņemt šo likumprojektu pakotni, kāds ir jūsu plāns? Iespējams, ir kaut kas tāds, ko mēs nezinām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam – “par”.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, pavisam īsi. Šos likumprojektus mēs aicinām atlikt uz nedēļu. Skatīsim un, visticamāk, arī atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.)

Deputāte Antoņina Ņenaševa ir pieteikusies runāt “pret”. Es ļoti atvainojos.

Lūdzu! Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, paldies Viļuma kungam par atbildi, kas notiks ar šo pakotni. Bet, godīgi sakot, tas neiztur kritiku. Jautājums par skatīšanu būtu, ja tā pakotne būtu pirmajā lasījumā. Es skatos, ka šī pakotne bija nodošanai komisijai. Tas mums šodien prasītu burtiski piecas minūtes – nodot komisijai. Un man ir jautājums gan komisijas vadītājai... Jautājums: vai jūs neuzticaties komisijas vadītājai? Kāpēc jūs gribat atlikt par nedēļu šīs pakotnes nodošanu komisijai? Tas gan ir ļoti aizdomīgi. Kolēģi, ko jūs ar to gribat darīt?

Es aicinu tomēr izskaidrot, kāpēc jūs nevarējāt nodot pakotni komisijai. Ja gribam strādāt ātrāk, tad nevajag vilcināties. Šobrīd jūs pilnībā ejat pretrunā ar saviem apgalvojumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds “par” – deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, tas, vai nodod komisijai vai šodien atliek izskatīšanu... nodošanu, neko nemaina pēc būtības, jo mums ir ļoti labi piemēri PROGRESĪVO rindās, kur komisijas vadītājs ir... Nu, es pats esmu sagatavojis vairākus likumprojektus. Likumprojekti ir nodoti komisijā, un tie jau vairāk nekā gadu tur guļ. Tā ka tas... nav starpības, vai tu esi nodevis to likumprojektu vai pirmajā lasījumā skatījis, vai kā. Vienkārši nākamnedēļ nodosim, skatīsim, un viss būs kārtībā. Mēs gribam iepazīties ar šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, man tomēr ir iebildumi. Es vienkārši vēlos reaģēt uz Putras kunga teikto. Manuprāt, ir atšķirība, jo tas, kā es interpretēju situāciju... Mums ir atlikušas trīs Saeimas sēdes, ieskaitot šo. Ja mēs šodien varētu, ja mēs nodotu visus šos likumprojektus komisijai šodien, tad jau nākamajā nedēļā mēs varētu tos potenciāli skatīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un tad virzīt uz pirmo lasījumu Saeimas šīs sesijas pēdējā sēdē. Ja mēs to darām tikai nākamnedēļ, man rodas pamatotas bažas par to, ka mērķis ir izņemt ārā šo likumprojektu paketi, vispār neskatīt to šajā Saeimas sesijā un novilcināt lēmuma pieņemšanu.

Jūs jau varat turpināt atsaukties uz PROGRESĪVAJIEM, bet šobrīd jūs esat tie, kas ir atbildīgi par politiskajiem lēmumiem koalīcijas līmenī. Tāpēc aicinu uzņemties atbildību un tomēr nodot šos likumprojektus komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Arī es piedalos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, un šis jautājums nebūt nav jauns. Tas situācijas atreferējums, kas nāk no Šuvajeva kunga, ka tas būtu labāk nozarei, ka Latvijas Banka ir uzraugs, – tā gluži nav patiesība. Arī pati nozare uzskata, ka tā nav patiesība. Mēs vairākkārt esam uzklausījuši nozari arī frakcijā. Nekādā ziņā nav nekādu pierādījumu, ka Latvijas Banka būtu labāks uzraugs. Tas ir viens.

Otrs. Kā vispār šī likumprojektu pakete nonāca līdz Saeimai? Tas bija pēdējā Ministru kabineta sēdē, kad faktiski vecais Ministru kabinets nokopa visu galdu.

Es vispār šaubos, vai parlamentā pietiek balsu šai iniciatīvai.

Tā ka, manuprāt, vispār nevajadzētu nodot komisijai, nevis izņemt no darba kārtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” izņemšanu no šodienas darba kārtības? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Reklāmas likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reklāmas likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

Un pēdējais. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts no darba kārtības izņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.

Darba kārtībā – paziņojums par Arvila Ašeradena 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 2. jūnijā saņēma Arvila Ašeradena iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņa Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Pamatojoties uz Arvila Ašeradena iesniegumu un Saeimas kārtības ruļļa 5. panta trešo daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā paziņoju, ka tiek atjaunotas Arvila Ašeradena 14. Saeimas deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputātes pienākumus beidz pildīt Ingrīda Circene, kuras mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no Jaunās VIENOTĪBAS kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Aicinu deputātu Arvilu Ašeradenu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Nākamais darba kārtībā – paziņojums par Raimonda Čudara 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 2. jūnijā saņēma Raimonda Čudara iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņa Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Pamatojoties uz Raimonda Čudara iesniegumu un Saeimas kārtības ruļļa 5. panta trešo daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā paziņoju, ka tiek atjaunotas Raimonda Čudara 14. Saeimas deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Jānis Zariņš, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no Jaunās VIENOTĪBAS kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu deputātu Raimondu Čudaru ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Darba kārtībā – paziņojums par Ata Švinkas 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 2. jūnijā saņēma Ata Švinkas iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņa Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Pamatojoties uz Ata Švinkas iesniegumu un Saeimas kārtības ruļļa 5. panta trešo daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā paziņoju, ka tiek atjaunotas Ata Švinkas 14. Saeimas deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputātes pienākumus beidz pildīt Līga Rasnača, kuras mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no “PROGRESĪVO” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Aicinu deputātu Ati Švinku ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns. (Dep. J. Vucāns: “Viņas nav.”)

Ir informācija, ka Ieva Brante šobrīd neatrodas Saeimā, līdz ar to viņas jautājums tiek atlikts un tiks skatīts vēlāk.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Raivja Kalēja 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. jūnija sēdē izskatīja deputāta Māra Kučinska iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais deputāta amata kandidāts no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir Raivis Kalējs, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par Raivja Kalēja 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Raivi Kalēju dot zvērestu vai svinīgo solījumu. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, es lūdzu jūs – mazliet klusāk!

R. Kalējs.

Es, Raivis Kalējs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Raivja Kalēja 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicu! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Dāvja Melnalkšņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. jūnija sēdē izskatīja deputāta Edvarda Smiltēna iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais deputāta amata kandidāts no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Dāvis Melnalksnis, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī ir apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par Dāvja Melnalkšņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Dāvi Melnalksni dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

D. Melnalksnis.

Es, Dāvis Melnalksnis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu... stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dāvja Melnalkšņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicu! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Jāņa Eglīta 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. jūnija sēdē izskatīja deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Komisija konstatēja, ka nākamie deputāta amata kandidāti no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā Jānis Iesalnieks un Rūdolfs Kalvāns ir atteikušies uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus. Savukārt nākamais deputāta amata kandidāts Jānis Eglīts ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Sēdes vadītāja. Aicinu Jāni Eglītu...

J. Vucāns. Es vēl nepabeidzu.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos.

J. Vucāns. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par Jāņa Eglīta 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Jāni Eglītu dot svinīgo zvērestu vai svinīgo solījumu.

J. Eglīts.

Es, Jānis Eglīts, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Eglīta 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. jūnija sēdē izskatīja deputāta Jāņa Vitenberga iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais deputāta amata kandidāts no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ir Arnolds Jātnieks, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Arnoldu Jātnieku dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

A. Jātnieks.

Es, Arnolds Jātnieks, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ģirta Štekerhofa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. jūnija sēdē izskatīja deputāta Ulda Auguļa iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais deputāta amata kandidāts no partijas Zaļo un Zemnieku savienība kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir Ģirts Štekerhofs, kurš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Ģirta Štekerhofa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Ģirtu Štekerhofu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

Ģ. Štekerhofs.

Es, Ģirts Štekerhofs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ģirta Štekerhofa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

___

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – sadaļa “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Latvijas Republikas valsts kontroliera ziņojums par Valsts kontroles darba rezultātiem 2025. gadā.

Vārds valsts kontrolierim Edgaram Korčaginam.

E. Korčagins (valsts kontrolieris).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Aizvadītais gads, skatoties caur Valsts kontroles revīziju prizmu, izgaismo vairākus stratēģiski nozīmīgus jautājumus, kuri prasa politisku izšķiršanos ne tikai nākotnē, bet arī šodien. Tie ir jautājumi, kuri ietekmēs gan sabiedrības labklājību, gan valsts finansiālo un drošības noturību tuvākajā desmitgadē. Tāpēc vietā ir teiciens, ka ragavas jāsāk gatavot vasarā, jo šajos jautājumos novēlota rīcība nozīmē nesalīdzināmi augstākas izmaksas nākotnē.

Vispirms tā ir pieaugošā dzīves dārdzība. Enerģētiskā un transporta nabadzība šodien daudziem vēl šķiet teorētiski jēdzieni. Valsts kontroles revīziju rezultāti rāda, ka bez savlaicīgas rīcības tie var kļūt par strukturālām problēmām ar tiešu ietekmi uz sabiedrības kohēziju, nodarbinātības iespējām un uzticēšanos valstij. Rīcība ir laikus īstenoti pasākumi pieaugošo enerģijas cenu radītā sloga atvieglošanai sabiedrības mazaizsargātām grupām un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Siltums, degviela un elektrība kļūs zaļāka. To diktē gan ārējie apstākļi, kas ierastos fosilos resursus padara grūtāk pieejamus un liek arvien vairāk izmantot pašu mājās radītus enerģijas avotus, gan drošības apsvērumi, gan klimata uzlabošanas nepieciešamība, lai atstātu labvēlīgāku vidi nākamajām paaudzēm. Tā kā pāreja uz zaļāku enerģiju skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, politikas veidotāju uzdevums ir nodrošināt to iekļaujošu un taisnīgu visiem. Nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā nosiltināts mājoklis, zemāki rēķini un pieejams bezemisiju transports kļūst par privilēģiju, kamēr citiem zaļā pāreja nozīmē tikai pieaugošas izmaksas un arvien mazāk izvēles iespēju.

Nozīmīgs instruments šo izaicinājumu risināšanai ir Latvijai pieejamais Sociālā klimata fonda finansējums. Mērķēts atbalsts sociāli mazaizsargātākajām mājsaimniecībām radīs priekšnoteikumus tam, lai pāreja uz zaļāku enerģiju būtu taisnīga un ļautu izvairīties no enerģētiskās nabadzības problēmu risināšanas nākotnē.

Dzīve uz papīra, ja politikas plāniem un dokumentiem nav seguma reālajā dzīvē, ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem kvalitatīvai valsts pārvaldei. Tas rada izkropļotu redzējumu par vienā vai otrā jomā notiekošo, liedz veidot kvalitatīvu politiku un publiskos pakalpojumus un maldina iedzīvotājus par tiem pieejamiem pakalpojumiem un iespējām.

Ja politikas dokuments ir bez apzinātām risināmajām problēmām... un vēlamo situāciju... un sasniedzamajiem rezultātiem un tā ieviešana ir nekoordinēta un bez skaidras izpratnes par ieguldītajiem līdzekļiem, tad gana droši var teikt, ka ar tā palīdzību mēs neko neatrisināsim un nekādu attīstību nenodrošināsim. Tieši šādu ainu atklājām revīzijā, kurā vērtējām, kā noris saliedētas sabiedrības politikas īstenošana.

Revīzija par stacionāro veselības aprūpi atklāja, ka virkne slimnīcu pakalpojumu skaitās pieejami, taču iedzīvotājiem nav iespēju tos reāli saņemt, un labāk uz šīm slimnīcām pacientus pat nevest.

Gadu no gada tika rādīti pārlieku ambiciozi un Latvijas vajadzībām un iespējām neatbilstoši nacionālās lidsabiedrības attīstības plāni, solot atdot nodokļu maksātājiem uzņēmumam aizdoto valsts budžeta naudu, bet tas netika īstenots. Tāpēc ir gluži saprotami, ka sabiedrības un politiķu uzticība lidsabiedrības vadībai bija zudusi.

Šiem piemēriem kopīgs ir tas, ka dokumentos deklarētais sistemātiski neatbilst tam, ko iedzīvotāji piedzīvo praksē. Diemžēl tie nav vienīgie piemēri. Jo vairāk būs šādu greizo spoguļu, jo zemāka būs sabiedrības uzticība valsts pārvaldei. Un bez šīs uzticības nav iespējams īstenot ne finansiāli apjomīgas investīcijas valsts drošībā, ne nepieciešamās strukturālās reformas.

Mūsu, valsts pārvaldē strādājošo, pienākums ir runāt skaidru valodu un rādīt patieso situāciju arī tad, ja tā nav spoža vai atklāj iepriekš pieņemtu lēmumu trūkumus. Labāk rūgta patiesība nekā cukurota mānīšanās.

Neatņemams iestādes, pašvaldības, nozares vai visas valsts attīstības priekšnoteikums ir laiku pa laikam paskatīties, bez kā turpmāk varam iztikt. Pagājušais gads parādīja, ka valsts pārvaldē ir institūcijas un procesi, bez kuriem varam iztikt. Mazāk institūciju, mazāk kapitālsabiedrību – mazāk izdevumu. Tas nav pašmērķis, bet instruments efektīvākai un noturīgākai valstij. Tā valsts pārvaldes darbu var padarīt ātrāku, lētāku un atbrīvot resursus akūti nepieciešamu darbu darīšanai.

Valsts kontrole jaunajā stratēģijā ir apņēmusies gādāt, lai valsts pārvalde strādātu gan administratīvā sloga, gan pārlieku lielas birokrātijas, gan nevajadzīgu tēriņu mazināšanai.

Pagājušajā gadā Valsts kontrolei noslēdzās četru gadu darba cikls, kas lika atskatīties uz paveikto kopš 2022. gada un domāt par iestādes lomu valsts pārvaldes finanšu lietderības stiprināšanā nākamajā attīstības posmā.

Pārskatā var iepazīties ar Valsts kontroles komandas darba rezultātu, kas izgaismo iepriekš minētos un daudzus citus mūsu valsts izaugsmei svarīgus izaicinājumus. Tas arī rāda Valsts kontroles komandas un Valsts kontroles kā iestādes izaugsmi. Mēs kļūstam arvien spēcīgāki jaunu un sabiedrībai nozīmīgu jautājumu izvērtēšanā, un tas sniedz ieguldījumu sabiedrības labklājībā un valsts ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā.

Paldies Valsts kontroles komandai un ikvienam mūsu sadarbības partnerim. Augstu novērtēju Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, valsts un pašvaldību institūciju un tiesībaizsardzības iestāžu ieguldījumu kopīgajā ceļā uz efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts kontrolierim par ziņojumu.

Uzsākam debates.

Deputāte Ilze Stobova – frakcijas vārdā.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godājamais valsts kontrolieri Korčagina kungs, kā arī ikviens Valsts kontroles darbinieks, kas veicis šīs revīzijas un atspoguļojis to, ko bieži valsts pārvalde negrib redzēt vai vēlas paslaucīt zem tepiķa! Situācija, kuru bieži atspoguļo Valsts kontrole, ir parādījusi to, ka mēs dzīvojam divās dažādās realitātēs: likumdevējs pieņem likumus, izpildvara – noteikumus, bet to izpilde bieži nav vērsta uz galasaņēmēju – cilvēku – un valsti kopumā. Tieši šī nianse ļoti spilgti tiek atspoguļota Valsts kontroles ziņojumos. Pieņemtie noteikumi bieži vien izslēdz galveno – cilvēku veselību un valsts attīstību kopumā.

Kas tad tiek aizstāts...? Ko atspoguļo Valsts kontroles ziņojumi, kuri ir ļoti perfekti un profesionāli sagatavoti? Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs bieži atrodamies kā tādā atklājumu pasaules kanālā, kurā katru reizi ir kaut kas jauns... parādās tas, ka vienā skolā bērns var iegūt ļoti kvalitatīvu izglītību, bet otrā pat nespēt apgūt gandrīz 800 stundu... vienam skola ir pāri ielai un par vietu šajā skolā cīnās tāpēc, ka tai iedots prestižs nosaukums, citam līdz skolai jāmēro vairāki kilometri, un tā tiks slēgta kaut kādu valsts programmu, kas runā par attīstību, dēļ.

Valsts kontroles ziņojumi iezīmē to, cik vāji mūsu valsts ir sagatavota ārkārtas situācijām, un parāda, kāda ir mūsu medicīna. Kāds ir tās virziens, lai glābtu savus cilvēkus? Runā par līmeņiem, gatavībām, plāniem, spēju nākotnē kaut ko iekļaut mācību programmā... bet neviena ārkārtas situācija nenāk ar sagatavošanos, tāpēc tā saucas – ārkārtas. Ārkārtas situācijām izcili valsts vadītāji gatavojas savlaicīgi. Viņi spēj paredzēt un noteikt...

Tāpēc es uzskatu... un mūsu frakcijas vārdā... ka Valsts kontrole veic ļoti nozīmīgu darbu. Viņi ar saviem ziņojumiem atspoguļo to, ko vēlas dzirdēt sabiedrība. Tāpēc uzskatu... un mūsu frakcijas vārdā... ka Valsts kontrolei ir jāienāk Saeimā, lai varētu atspoguļot, ko Saeima dara, kam tērē līdzekļus, lai tā ir godīga pret tiem, kuri to ir ievēlējuši. Valsts kontrole ar savu darbu šobrīd ir apliecinājusi, kā ir jāstrādā valsts pārvaldei.

Līdz ar to vēlreiz gribu izteikt atzinību un augstu novērtējumu veiktajam darbam. Aicinu Saeimu neslēpties aiz miglas plīvuriem, bet parādīt to, ko grib redzēt vēlētājs.

Paldies ikvienam par veikto darbu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Korčagina kungs! Kolēģi! Vispirms paldies Valsts kontrolei par paveikto darbu. Pagājušā gada revīzijas tiešām ir bijušas gan sabiedriski, gan valstiski nozīmīgas. Ir svarīgi saprast, kas ir konstatēts revīzijās, bet tikpat svarīgi saprast, ko mēs darām tālāk un kāda ir Saeimas loma, lai Valsts kontroles darbam būtu pēc iespējas lielāka jēga un pēc iespējas lielāka ietekme uz to, kā publiskie līdzekļi tiek izmantoti, ka tie tiek izmantoti tiesiski, lietderīgi un sabiedrības interesēs.

Ir tikuši ieviesti 92 procenti ieteikumu, un šis ir ļoti labs rādītājs. Mums ir jāturpina uzturēt šādu līmeni un jātiecas uz to, lai Valsts kontroles ieteikumi tiktu ieviesti par visiem 100 procentiem, jo katrs neieviests ieteikums nozīmē zaudētas iespējas ietaupīt miljonus un uzlabot valsts pārvaldi. Tāpēc Saeimas uzdevums nav tikai uzklausīt revīziju ziņojumus, bet veicināt, lai ieteikumi tiek pārvērsti konkrētās rīcībās.

Valsts kontroles ziņojums izgaismo to, ka valsts pārvaldei joprojām ir būtiskas efektivitātes rezerves, ir sistēmiskas problēmas – sadrumstalotība, nepietiekama koordinācija, pārmērīga birokrātija. Un ir skaidras iespējas pilnveidot vairākas jomas, piemēram, kapitālsabiedrību pārvaldību un publiskos iepirkumus. Problēmas ne vienmēr ir tieši regulējuma trūkums, bet arī nevēlēšanās ieviest pārmaiņas. Ir divas jomas, kurās saskatāmas tieši regulējuma problēmas.

Pirmām kārtām no ziņojuma mēs varam secināt, ka salīdzinoši jaunā zaudējumu piedziņas funkcija nestrādā pilnā apjomā. 2019. gadā Valsts kontrolei tika piešķirta šī funkcija – panākt zaudējumu piedziņu no amatpersonām. Šis ir būtisks atbildības prasīšanas instruments. Taču praksē šī iespēja tiek izmantota ļoti reti – tikai 26 uzsākti procesi. Zaudējumu apjoms visu šo gadu laikā – līdz pusmiljonam eiro.

Līdz ar to secināms, ka šī preventīvā ietekme nav pietiekama un amatpersonu atbildības kultūra vēl nav nostiprinājusies. Tāpēc Valsts kontrole pamatoti piedāvā virkni uzlabojumu – 16 priekšlikumus –, kas ir jāīsteno normatīvajā regulējumā, un šie grozījumi būtu jāizstrādā un jāpieņem iespējami ātri. Šajā jautājumā būs jāiesaistās Saeimai un būs jāiesaistās jau šogad.

Visbeidzot – Valsts kontroles revīzijas ir jāattiecina arī uz Saeimu, jo patlaban Saeima ir vienīgā publiskā institūcija, kuru Valsts kontrole nerevidē. Starptautiskajā praksē parlamenta revīzija ir normāla ļoti daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs un arī citur pasaulē, tai skaitā Austrālijā. Neatkarīgas revīzijas ieviešana stiprinātu uzticību, palīdzētu pašai Saeimai uzlabot budžeta līdzekļu izlietojumu. Tie argumenti, kas bieži izskan no politiķiem – par iespējamu interešu konfliktu –, nav pārliecinoši. Saeima ievēlē virkni neatkarīgu amatpersonu – tiesnešus, tiesībsargu, prezidentu –, kuru lēmumi tiešā veidā ietekmē arī parlamentu. Pašai Saeimai ir jābūt gatavai tādai pašai caurskatāmībai, kādu mēs prasām no citiem.

Noslēdzot – Valsts kontroles ziņojums neko būtiski jaunu mums nepasaka. Mēs zinām, kur zaudējam efektivitāti, mēs zinām, kā to uzlabot. Jautājums – vai mēs to darīsim, un cik ātri?

Tāpēc aicinu sekot ieteikumu ieviešanas rādītājiem, virzīt nepieciešamos likuma grozījumus, lai stiprinātu Valsts kontroles reālās – de facto – spējas, un pašiem būt atvērtiem, parādīt sabiedrībai, kā mēs Saeimā dzīvojam, jo atbildīga vara sākas ar gatavību būt atbildīgiem pašiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Klātesošie! Valsts kontroliera kungs! Par Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Valsts kontroles sadarbību.

2025. gadā komisija organizējusi 25 komisijas sēdes, kurās Valsts kontrole ziņojusi par veiktajām revīzijām. Tā ir laba iespēja aktualizēt Valsts kontroles veiktās revīzijas parlamenta līmenī un nepieciešamības gadījumā iekļaut Saeimas darba kārtībā. Vēlos uzsvērt, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijā ir 18 deputāti, tātad gandrīz viena piektā daļa Saeimas deputātu ir labi informēti... faktiski vajadzētu būt labi informētiem... par Valsts kontroles veiktajām revīzijām, un tas ir ļoti svarīgi, aktualizējot to, ko ir izdarījusi Valsts kontrole un kādi ir secinājumi.

Revīzijas mēs skatām pēc noteiktas vienošanās, pēc noteikta grafika – visas pēc kārtas, bez izņēmuma un neatkarīgi no tā, vai mums šīs revīzijas patīk, liekas komplimentāras vai tieši otrādi – ir politiski neizdevīgas. Mēs skatām pilnīgi visas revīzijas un uzklausām visus secinājumus. Tas ir par Valsts kontroles veiktajām revīzijām.

Komisijai ir arī dažādas iniciatīvas, un tās tiek skatītas sēdēs. Valsts kontroles pārstāvji ir mūs nopietni atbalstījuši vismaz sešas reizes. Un Valsts kontrole ir devusi ieguldījumu ar savu redzējumu dažādos mūsu izskatītajos jautājumos, jo daudzu gadu laikā Valsts kontrolei ir uzkrāta ievērojama institucionālā atmiņa par visdažādākajiem jautājumiem.

Esam arī aizvadījuši... Tas gan nav 2025. gads, bet nupat 2026. gads... Tā bija pirmā reize, man šķiet, šajā sasaukumā... Esam aizvadījuši kopīgu, manuprāt, ļoti vērtīgu konferenci par pašvaldību veiktajiem demogrāfijas pasākumiem un atšķirībām tajos. Tiešām bija ļoti vērtīga konference, un arī Valsts kontroles secinājumi tajā bija ļoti vērtīgi. Es vēlos pateikties valsts kontrolierim Edgaram Korčaginam, visiem Valsts kontroles padomes locekļiem par konstruktīvo sadarbību un sniegtajiem ieteikumiem.

Šī ir mana pēdējā sēde 14. Saeimā un, visdrīzāk, arī pēdējā uzstāšanās reize šajā sastāvā. Vēlos izmantot iespēju un pateikties visiem deputātiem un ministriem par šiem dinamiskajiem aptuveni trīsarpus gadiem. Es vēlos pateikties gan par kopīgi pieņemtajiem lēmumiem, gan diskusijām sēdēs un komisijās. Tiešām paldies visiem. Īpašs paldies – par iespēju vadīt Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un visiem tās deputātiem par kopīgi paveikto labo darbu un iniciatīvām, ko mēs esam izskatījuši. Tāpat paldies visu pārējo komisiju, kurās ir bijis gods strādāt, deputātiem un vadītājiem. Paldies arī Saeimas un komisiju darbiniekiem par atbalstu ikdienas darbā.

Noslēgumā vēlos pateikties savai ģimenei par atbalstu. Jūs esat mana stiprā pils. Paldies visiem.

Es nelieku punktu. Tas ir komats. Uz tikšanos! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Korčagina kungs! Jāsaka tā... un to es teikšu visai valsts pārvaldei, arī visu valsts uzņēmumu un akciju sabiedrību pārstāvjiem no savas pieredzes par to, ka Valsts kontroles revīzija, ja to var tā saukt (es gan to sauktu nedaudz citādi), ir liela iespēja sakārtot lietas tā, kā tām vajadzētu būt, lai dotu pienesumu, ja tas ir uzņēmums, tad uzņēmumam un valstij kopumā.

Bet, runājot par konkrētām lietām, pieņemsim, par tām pašām mežsaimniecības lietām vai jebkurām citām, kas ir Latvijai ļoti svarīgas nozares... Ir divas būtiskas lietas. Manā skatījumā, Valsts kontroles kapacitāte būtu jāstiprina, jo, kā jau iepriekš minēju, tā ir milzīga iespēja uzlabot pārvaldību un ekonomisko izaugsmi, gūt dažnedažādus labumus valstij no šīm revīzijām, lai saprastu, kā procesi noris un kā tiem vajadzētu norisēt.

Tāpēc es uzskatu – ir divas lietas. Pirmā, ir jāstiprina Valsts kontroles kapacitāte, tā ir jāvairo. Otrā, neapšaubāmi, beidzot ir jānonāk līdz tādam lēmumam, ka arī Saeima ir jārevidē. Ticiet man, šobrīd mēs par to runājam, kāds ir pret un kāds – par. Paies pusgads, varbūt gads, un mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies, un Saeimā tiks veiktas Valsts kontroles revīzijas, kas zināmā mērā dos sabiedrībai vairāk ticības politikai, uzticēšanos valsts varai. Kopējā laukumā tas neapšaubāmi dos tikai un vienīgi pozitīvas iezīmes.

Runājot par kapacitātes stiprināšanu Valsts kontrolē, es gribu uzsvērt, ka ļoti būtiski ir, kā tieši Valsts kontroles – ja es pareizi nosaucu – revidenti sadarbojas ar cilvēkiem un institūcijām, kuras tiek revidētas. Ir ļoti būtiski, jo no pieredzes zinu, man ir bijusi ļoti laba pieredze, ka... Ir lietas, kas valsts pārvaldes struktūrās nekustas vai iet lēni uz priekšu, vai nav atbalsta. Kad pie tevis atnāk revidents no Valsts kontroles un ciešā sadarbībā top ieteikumi, pēc tam, pamatojoties uz šiem ieteikumiem, visi labās pārvaldības prakses momenti tiek ieviesti dzīvē. Man liekas, ka tieši tā arī ir jāstrādā.

Es negribu izteikt pārmetumus, bet gribu teikt, ka Valsts kontrolei ir jāstiprina, jāvairo kapacitāte, sadarbība un dziļāka revīzijas būtība... komplicētāka, plašāka.

Ja mēs runājam konkrēti par mežsaimniecības jomu, tad to nevar ņemt tikai šauri ministrijā vai vienā uzņēmumā, ir jāskatās visas Latvijas mērogā. Un tieši tāpēc ir ļoti būtiski, ka tāda iestāde kā Valsts kontrole ir stiprināta no valsts varas.

Es gribu izteikt atzinīgus vārdus valsts kontrolierim, visiem revidentiem un kolektīvam, kas to dara. Bet politiķiem ir jāsaprot, ka šī ir tā iestāde, kas var veicināt to, lai Latvijas ekonomika augtu, lai cilvēku labklājība augtu un lai mēs visi kopā pēc iespējas vairāk un labāk stiprinātu valsts varu gan paralēli, gan lineāri, gan vertikāli.

Tāpēc vēlreiz paldies Valsts kontrolei, tās kolektīvam par padarīto darbu. Lūdzu arī no Valsts kontroles nākt ar priekšlikumiem, kā stiprināt tās kapacitāti. Lai izdodas arī turpmāk veicināt Latvijas valsts izaugsmi!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti un deputātes! Korčagina kungs! Šodien vēlos no Saeimas tribīnes paust skaidru atbalstu Valsts kontroles neatkarībai un tās darbības stiprināšanai.

Mēs visi zinām, ka Valsts kontrole ir viena no svarīgākajām demokrātiskas valsts institūcijām. Tās uzdevums ir revidēt valsts iestādes, pašvaldības, valsts institūcijas, lai sabiedrība zinātu, kā tiek izmantota publiskā nauda, manta. Tieši Valsts kontroles darbs palīdz atklāt kļūdas, nepilnības, neefektīvu resursu izmantošanu, vienlaikus, man liekas, kas ir svarīgākais, arī dot priekšlikumus, kā strādāt labāk.

Valsts kontrole pati definē savu publisko resursu uzrauga misiju un gādā, lai tie kalpotu kopējam labumam.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, – Valsts kontrolei ir jābūt pēc iespējas pasargātai no politiskas ietekmes. Tā ir Satversmē nostiprināta neatkarīga augstākā revīzijas iestāde, kas pakļauta vienīgi likumam. Mūsu – politiķu – uzdevums nav ierobežot tās darbu, bet gan nodrošināt tai nepieciešamos resursus, profesionālo kapacitāti, iespējas veikt savu darbu vēl kvalitatīvāk.

Spēcīga, neatkarīga Valsts kontrole nav drauds politiķiem vai ierēdņiem, kā bieži to daži gribētu parādīt, bet tā ir garantija sabiedrībai, ka publiskie līdzekļi tiek uzraudzīti. Man personīgi bija nepatīkami dzirdēt arī šajā nedēļā komisijā, ka atsevišķi politiķi apšaubīja Valsts kontroles darbu, un tas ir tieši vērsts uz deputātiem, kas mēģina kaut kā iekrāsot šo politisko ietekmi.

Trešais – arī man personīgi kā satiksmes ministram ir bijusi iespēja sadarboties ar Valsts kontroli. Tas bija tieši pirms gada, kad Valsts kontrole nāca ar secinājumiem par “airBaltic” pārvaldību. Tā norādīja uz neatbilstībām “airBaltic” attīstības plānos, nepieciešamību pēc lielākas atbildības publisko līdzekļu izmantošanā.

Tas sakrita ar laiku, kad Satiksmes ministrijā jau bijām sākuši reformas, tieši pārmaiņas “airBaltic”. Iepriekšējais gaisa piļu solītājs vadītājs Martins Gauss bija atlaists, tika uzņemts kurss uz skaidriem stratēģiskajiem mērķiem, gaidu vēstuli un biznesa plānu, un mēs varējām ar Valsts kontroli pārrunāt lietas, ko bija definējusi Valsts kontrole un ko Satiksmes ministrija tajā laikā manā uzraudzībā jau pāris mēnešus bija sākusi. Mēs redzēsim... šobrīd jau ir skaidrs plāns, kā mēs ejam uz atbildi, kas ir mūsu nacionālā aviosabiedrība.

Otrs būtiskākais – šobrīd tiek veikta pārbaude “Rail Baltica” projektā. Rezultātus sagaidīsim nākamā gada februārī. Tas ir apjomīgs darbs, ko Valsts kontrole veic sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Esmu pārliecināts, ka profesionālisms un kapacitāte ļaus mums vērtēt skaidrāk “Rail Baltica” projektu. Ir bijušas atsevišķas citas sadarbības, un es ļoti augstu vērtēju ieklausīšanos. Svarīgākais ir tas, ka tiek sniegts neatkarīgs skatījums no malas un profesionāli ieteikumi, kurus var pieņemt. Un nav jau jautājums par to, vai secinājumi mums patīk vai nepatīk.

Tāpēc aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt ne tikai Valsts kontroles neatkarību, bet arī tās spēju profesionāli un bez politiska spiediena turpināt darbu. Jo stiprāka būs Valsts kontrole, jo stiprāka būs sabiedrības uzticēšanās valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Es gribu teikt paldies. Un pie šī paldies gribu drusku apstāties, tāpēc ka man diezgan ilgus gadus ir bijusi iespēja strādāt Publisko izdevumu un revīzijas komisijā gan kā ierindas deputātam, gan šīs komisijas vadītājam... pāris reizes. Un tad man vienmēr ir bijis ļoti interesanti... Teiksim tā, izteikts paldies Publisko izdevumu un revīzijas komisijā... tie, kas atnāk... kurus tagad uzlūko un, kā sacīt, analizē... tik izteiktus lielus paldies no vienas vai otras ministrijas vai iestādes es neesmu nekur dzirdējis, jo tie, kas atnāk uz pārējām komisijām, kaut ko nomurkšķ... paldies, nu labi... A te ir: paldies jums, Valsts kontrole, ka jūs man atvērāt acis. Vienu otru reizi tiešām arī atver acis uz to, ko viena vai otra organizācija neizdara.

Es domāju, ka Valsts kontrole ir ļoti progresējusi, jo... vēlvienreiz... to var redzēt nevis pēc grāmatām... bet es redzu, kā Valsts kontrole virzās uz priekšu. Mēs varam piekrist vai nepiekrist, var patikt vai nepatikt... Korčagina kungs galu galā nav Ričards Gīrs, kuram vajadzētu patikt vai nepatikt. Viņam ir jāizdara savs darbs. Viņš izdara, analizē... Pēc tam mēs varam... Ja mums pietiek spēju atspēkot un pierādīt, ka ir kļūda, tad mums tas arī būtu jādara.

Bet vienu gan es gribu... iegaumēt... Pat tie, kas ne visai darbīgi un varbūt drusku ar slinkuma piegaršu strādā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, apgūst to, ko citur nekur nevar apgūt. Jo tur iedod informāciju. Ja cilvēks grib to izmantot šinī komisijā, viņam iedod uz paplātes – lūdzu! – ļoti daudz informācijas, kuru var lietot. Ja tu negribi, tad tu arī nekad to nevarēsi izlietot. Bet to, ko iedod koncentrētā veidā Valsts kontroles ziņojumi... un pēc tam tos ziņojumus izmantojot – es pats personīgi izmantoju –, pēc kāda laika skatās: jā, kaut kas tur bija interesants, uz kā varētu balstīties. To arī mēs varam saņemt no Valsts kontroles.

Es vēlvienreiz gribu pasvītrot – nevajag ne mīlēt, ne cienīt... Es cienu cilvēku, kurš strādā un kurš dara darbu, varbūt kļūdās, varbūt nekļūdās. Pie tam Korčagina kungs ir kļuvis par vadītāju, jau strādājot ilgus gadus tieši tanī... viņš ir izgājis cauri citos amatos. Teikšu, Korčagina kungs, tomēr paldies! Neskatoties uz to, ka jūs mani neesat revidējuši. Bet es tāpat – pieklājības pēc. Paldies jums! Lai jums veicas! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

Kolēģi, mums ir palikuši divi debatētāji. (Starpsaucieni.) Pabeidzam un ejam...

A. Ašeradens (JV).

Jā, es mēģināšu īsi. Labdien, cienījamie kolēģi! Prieks atgriezties Saeimā.

Par Valsts kontroles ziņojumu šodien. Vispirms es gribu teikt, ka ir labs ziņojums un tas atbilst mūsdienu... un Eiropas standartiem. Tā tiešām ir revīzijas iestāde, valsts revīzijas iestāde, kas strādā labi un atbildīgi.

Tas, ko mēs redzam: Valsts kontrole pārrauga 144 valsts institūcijas, 13 ministrijas, 44 tūkstošu cilvēku darbu. Tas, ko mēs redzam, – ka Valsts kontroles stratēģiskajā uzstādījumā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta nevis tikai atbilstībai, bet arī lietderības ziņojumiem. Tas ļoti palīdz un palīdz, protams, arī parlamentam uzraudzīt valdības darbu, arī pašai valdībai saprast, kā kas darbojas vai nedarbojas.

Es Valsts kontroles ziņojumus vai auditus sadalītu trijos līmeņos. Stratēģiskais. Ja mēs skatāmies, kas pagājušajā gadā ir bijis viens no svarīgākajiem lielajiem stratēģiskajiem jautājumiem, tas noteikti ir bijis publiskā sektora darba samaksas sistēmas izvērtējums. Tas norāda, ka publiskajā sektorā ir nepieciešama būtiska modernizācija un izmaiņas. Tieši tāpat milzīga nozīme un pagrieziena punkts bija arī attiecībā uz “airBaltic” pārvaldību – “airBaltic” ziņojums tiešām bija jauna kvalitāte un vērtība un ļāva valdībai pieņemt lēmumu par vadības maiņu un cita veida retoriku šajā jautājumā.

No taktiskajiem ziņojumiem, manuprāt, ļoti, ļoti svarīgs ir slimnīcu tīkla izvērtējuma ziņojums, kurā sanāk kopā tas, ko mēs gribētu, ar to, kas ir patiesībā. Manuprāt, ir ļoti svarīgi raudzīties uz datiem, uz efektīviem risinājumiem. Tomēr būtu jāuzklausa ministrija un Valsts kontrole. Ja mēs virzāmies uz priekšu, uz pārmaiņām, tas būtu ļoti svarīgi.

Protams, operacionālie ziņojumi arī ir ļoti svarīgi – tādi kā ministriju auditi. Piemēram, gribu pieminēt ziņojumu par Valsts ieņēmumu dienesta auditu, kurā ir... protams, tas varbūt nav parlamenta līmeņa jautājums... ļoti tehniska detaļa par bilances kontiem, bet ļoti, ļoti svarīgi, lai Valsts ieņēmumu dienests spētu sniegt gan parlamentam, gan iedzīvotājiem skaidru un atbilstošu atskaiti.

Nedaudz par nākotni. Attiecībā uz Valsts kontroli ir dažas lietas, ko es gribētu pieminēt un kas būtu ļoti svarīgas. Pirmais – uz ko Valsts kontrolei vajadzētu fokusēties. Valsts pašlaik velta milzīgus resursus aizsardzībai. Nākamajos četros gados mums vēl jāatrod 1,8 miljardi aizsardzības finansējumam. Mēs sakām – mūsu mērķis ir 5 procenti, un tas ir tas aizsargs, aiz kā viss ir atrisināts. Tā tas īsti nav. Jautājums ir veiktspēja. Šeit arī parlamentam ir limitētas iespējas ieskatīties, tāpat arī valdības institūcijai... Bet man liekas, ka Valsts kontrole būtu svarīga institūcija, kura skatās, vai šie 5 procenti sasniedz mērķi, jo mēs katrs kā valsts iedzīvotājs sniedzam tajā milzīgu artavu. Un šī ir vēl viena svarīga lieta.

Otrs ir “Rail Baltica”. “Rail Baltica” šobrīd ir uzsākta revīzija visās trijās valstīs. Protams, svarīgi būs revīzijas rezultāti. Mums ar šo projektu ir jātiek galā, bet par saprotamām izmaksām, un tā, man liekas, ir svarīgākā daļa.

Ja skatāmies uz vēl vienu ļoti svarīgu Valsts kontroles darbu... Valsts kontrole līdzdarbojas dažādu institūciju diskusijās, kā attīstīt efektīvu valsts publisko līdzekļu izlietojumu. Es esmu ļoti pateicīgs Valsts kontrolei par līdzdalību uz rezultātu vērstas budžetēšanas sistēmas ieviešanā. Tieši tāpat diskusijas par valsts iepirkumu sistēmu. Likumprojekts, kas atnāca uz Saeimu, bez Valsts kontroles līdzdalības nebūtu bijis sagatavots. Tā ka paldies par to.

Vēl viena ļoti svarīga lieta, kas būs svarīga Valsts kontrolei nākotnē, ir tā, ka... Šobrīd vadošā dogma par to, kas ir atbildīgs par izmaksu efektivitāti – ka tie ir vai nu 13 ministriju vadītāji, vai 144 resoru vadītāji –, vairs nestrādā. Tas nav pietiekami. Valsts institūcijās jāveido sistēma, kura ir atbildīga par izmaksu efektivitāti visā valsts pārvaldē. Es gribu teikt, ka, izveidojot tādu sistēmu, mēs ļoti, ļoti atvieglosim Valsts kontroles darbu, īpaši atbilstības un valsts publisko izmaksu efektivitātes jomā.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ašeradens. Tas arī viss. Ļoti augstu vērtēju Valsts kontroles darbu. Mēs varam būt lepni, ka mums ir tāda institūcija.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Uzklausot jūsu šīsdienas ziņojumu, īpaši svarīgs man liekas jautājums par realitāti valsts pārvaldes darbā. Jo realitāte mēdz būt ļoti draudīga... šauru interešu grupām, politiskajām grupām, kas tās apkalpo. Paslēpt realitāti aiz maldināšanas un svarīgas informācijas noklusēšanas – tā diemžēl ir skaidra stratēģija, kas bieži tiek izmantota, lai daži varētu nopelnīt uz sabiedrības rēķina. Jo vairāk to atļausim, jo mazāk varēsim uzlabot Latvijas iedzīvotāju labklājību. Dažreiz liekas, ka šis ir laikmets, kurā arvien retāk jāuzņemas atbildība, īpaši, ja runā ne tikai par izdarīto, neizdarīto, bet arī par maldinošiem izteikumiem. Un diemžēl ne Saeimas darbs – ne šeit, ne komisijās –, ne arī mediju iespējas ne vienmēr var tikt līdzi tai pieaugošajai vēlmei maldināt un būvēt alternatīvo realitāti gan no politiķiem, gan interešu grupām. Tādēļ man liekas īpaši svarīgs Valsts kontroles darbs, lai, veltot laiku, vismaz dažās jomās izjauktu šos viltus stāstus, iegūtu datus un atbildes, kuras pārvērst argumentos, kas ir cieši balstīti realitātē.

Jūsu darbs – salīdzināt izteikumus un stāstus ar realitāti – ir svarīgāks nekā jebkad iepriekš. To netieši apliecina arī pieaugošais politiskais spiediens uz Valsts kontroli un mēģinājumi apšaubīt Valsts kontroles darbu. Bet gan rādītāji ziņojumā, gan tas, ko var redzēt sabiedrībā, atklāj, ka diez vai šie mēģinājumi izdosies. Pēc jūsu darba sabiedrībā ir ļoti liels pieprasījums, un jūsu darbam ir ļoti plašs atbalsts. Arī personīgi varu apliecināt, ka pirms vairākiem gadiem sadarbība ar Valsts kontroli ir palīdzējusi man precīzāk definēt principus, ko izmantot politikas darbā.

Tāpēc gan personīgi, gan to cilvēku vārdā, kas ļoti augstu vērtē jūsu sasniegto, vēlos pateikt lielu paldies par darbu iepriekšējā gadā un darbu, kas ir sākts šogad.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Pēdējos trīsarpus gados ir bijis daudz balsojumu par valsts amatpersonām. Šeit es varu tik tiešām likt roku uz sirds un atzīties, ka balsojums par Korčagina kungu bijis pareizs balsojums. Viņš ir savas lietas profesionālis.

Gribu pateikt trīs lietas, no kurām divas jau tika pieminētas, bet viena netika.

Pirmais – par analītisko kvalitāti. Teiksim, ziņojums par “Rail Baltica”, ar kuru mēs strādājām parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Aicinu jebkuru iepazīties ar to. Tāpat arī pirms gada – “airBaltic” ziņojums, ko jau Švinkas kungs pieminēja. Ja nebūtu ziņojuma, lietas attīstītos pavisam savādāk. Un arī pēdējā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, ko mēs ar Kulberga kungu pabeidzām pagājušonedēļ, varēja redzēt, ka tik tiešām Valsts kontrole ir iedziļinājusies jautājumos. Un visu cieņu par to.

Otrais – protams, par neatkarību, kas ir noteikta Satversmē. To jau arī te cilvēki minēja.

Bet trešā lieta ir tas, ko mēs konstatējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Korčagina kungs kā valsts pārvaldes organizācijas vadītājs ne tikai dod ieteikumus citiem, bet arī pats ar piemēru vada. Ja mēs salīdzinām dažādas valsts pārvaldes institūcijas, reāli redzam, ka pārvaldība Valsts kontrolei ir tiešām ļoti augstā līmenī.

Tā ka paldies par jūsu darbu, un turpiniet to darīt arī tālāk!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds valsts kontrolierim Edgaram Korčaginam.

E. Korčagins (valsts kontrolieris).

Liels paldies, deputāti, par viedokļiem, par atzinību līdzšinējam Valsts kontroles darbam un mūsu turpmākajām iecerēm.

Gribu pieminēt atbildē vien dažas lietas.

Pirmā – es tiešām ļoti augstu vērtēju Valsts kontroles un Saeimas sadarbības paplašināšanu, ko jau minēja Liepiņa kungs. Mēs kopīgi rīkojam konferences. Mēs aktīvi sadarbojamies arī, kā Krištopana kungs minēja, parlamentārās izmeklēšanas komisijās. Es domāju, ka šī ir ļoti laba, pozitīva tendence, lai Valsts kontroles darbs būtu pēc iespējas noderīgāks jums kā deputātiem.

Otra lieta. Gāteres kundze pieminēja likumprojektu attiecībā uz tiem jautājumiem, ko mēs esam identificējuši, lai efektivizētu zaudējumu piedziņas procesu. Šos priekšlikumus šobrīd esam, tā teikt, sadalījuši divās daļās. Viena daļa no šiem priekšlikumiem jau ir iesniegta Saeimā. Tie palīdzēs procesu atvieglot, efektivizēt, padarīt ātrāku, izmaksās draudzīgāku. Es tiešām aicinu arī deputātus šos priekšlikumus atbalstīt.

Un visbeidzot – paldies par priekšlikumiem mūsu turpmākajam darbam, kurus jūs iezīmējāt. Varu tikai apliecināt, ka jautājums par “Rail Baltica” ir un būs mūsu darba kārtībā. Arī jautājums par izdevumiem drošībai un aizsardzībai ir un būs mūsu darba kārtībā. Pat ja ne vienmēr varam publiski un skaļi paust rezultātus, jums kā Saeimas deputātiem šī informācija būs pieejama. Šobrīd darba kārtībā ir četras revīzijas, kas skar šo jomu.

Paldies vēlreiz. Uz sadarbību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vēlreiz paldies valsts kontrolierim par ziņojumu.

Mums nav jābalso. Pieņemam zināšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Eglīts... Jāni redzu, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Andris Kulbergs, Nataļja Marčenko-Jodko, Leila Rasima, Jana Simanovska, Jānis Skrastiņš un Juris Viļums (Starpsauciens.)... Juris ir.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums – pusstunda. Līdz pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par likumprojekta “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1348/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 28. maija uz 2026. gada 18. jūniju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 5. jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 1349/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 28. maija uz 2026. gada 18. jūniju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 5. jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1374/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jekaterinas Drelingas, Edmunda Zivtiņa, Jeļenas Kļaviņas, Viktorijas Pleškānes un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jekaterina Drelinga.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ko mēs piedāvājam šajā likumprojektā, un kāpēc tas ir tapis? Likumprojekta mērķis ir iekļaut attaisnotajos izdevumos ārstu izrakstītos recepšu medikamentus, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstos, kā arī medicīniskās ierīces, kuru iegādi nesedz Nacionālais veselības dienests. Tas palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem ārstēšanās procesā un uzlabos to dzīves kvalitāti.

Bet kāpēc šis likumprojekts vispār ir tapis? Pie manis vērsās pirmspensijas vecuma sieviete, kura nesen zaudēja darbu, saskārās ar grūtībām jauna darba meklējumos un sirgst ar hronisku autoimūnu slimību, kas mēnesī viņai izmaksā papildus vismaz 200 eiro. Jā, valsts kompensē šai sievietei bāzes zāles un nepieciešamās medicīniskās iekārtas pret konkrēto slimību. Taču, jo smagākas zāles, jo smagākas ir blaknes, kuras pacientei ir jālikvidē, lai dzīvotu ikdienas dzīvi. Šī sieviete man pavēstīja, ka ikdienā saskaras ar muskuļu sāpēm, nogurumu, stipru nelabumu, reiboņiem un galvassāpēm. Lai dzīvotu normālu dzīvi, ir jālieto zāles arī pret šiem simptomiem. Arī šīs zāles izraksta ārsts. Tās ir recepšu zāles. Taču diemžēl valsts šīs papildu zāles nekompensē. Šī nav luksusa prece, bet akūta nepieciešamība.

Kopumā zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības nodrošināšana var veicināt iedzīvotāju labklājību, darbaspēka saglabāšanu un valsts konkurētspēju.

Tagad – pie cipariem. Tikai 2025. gadā Latvijā tika izrakstīti vairāk nekā 18 miljoni e-recepšu un aptiekās atprečots vairāk nekā 15 miljoni e-recepšu. Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā izsniegti ap 187 miljoniem recepšu medikamentu.

Atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajai statistikai veselības rādītāji Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā. Savukārt budžeta izdevumi veselības nozarei ir krietni zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Arī valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un ir par 34 procentiem zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veselības apsekojuma datiem apmēram 63 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem norādījuši, ka viņiem ir kāda ilgstoša jeb hroniska slimība vai veselības problēmas. Tas atbilst aptuveni vairāk nekā vienam miljonam cilvēku. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus katru gadu saņem vairāk nekā 700 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Kolēģi, es lūdzu jūs nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā un uzsākt diskusiju par to, kā mēs kopīgiem spēkiem varam palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem (Starpsauciens.)... Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 15, atturas – 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds deputātei Jeļenai Kļaviņai – par balsošanas motīviem.

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvija joprojām ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura neapmaksā nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmas 1. tipa cukura diabēta pacientiem.

Lai situāciju uzlabotu, šis likumprojekts paredz papildus recepšu zālēm attaisnoto izdevumu sarakstā iekļaut arī medicīniskās ierīces, kuras nav iekļautas kompensējamo zāļu un ierīču sarakstā. Jautājums par 1. tipa cukura diabēta pacientiem senioriem tika vairākas reizes skatīts Sociālo un darba lietu komisijā, un visi kā viens norādīja uz nepieciešamību palīdzēt pacientiem. Tomēr kā vienīgais šķērslis pastāvīgi tiek minēta budžeta disciplīna.

Atbildīgās ministrijas norāda, ka vēl nav pagājis pilns kalendāra pusgads, nav skaidrības par naudas plūsmu un tikai vēlāk būs redzams, kur meklēt līdzekļus. Viņu piedāvātais plāns ir sasaukt darba grupu un nogaidīt. Ja esošā budžeta ietvaros kaut kas paliks pāri, nauda tiks piešķirta. Taču skarbā realitāte ir tāda, ka pacienti katru dienu turpina maksāt no savas kabatas. Viņiem nav iespējas gaidīt ierēdņu aprēķinus un darba grupu sēdes.

Komisijā es tā arī nesaklausīju pārliecinošu atbildi par to, kā tieši un vai vispār šīs ierīces tiks pilnībā kompensētas. Pagaidām runa bija par kompensāciju tikai 75 procentu apmērā. Ir svarīgi uzsvērt, ka 1. tipa cukura diabēts ir smaga autoimūna slimība un pacienti pie šīs saslimšanas nav vainīgi. To nevar izraisīt ar saldumu ēšanu vai mazkustīgu dzīvesveidu. Visbiežāk 1. tipa cukura diabētu atklāj bērniem, pusaudžiem un jauniem cilvēkiem.

Lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas ik pēc pusgada, jātērē laiks diskusijām, darba grupām, kā arī pacientiem būtu dzelžaina skaidrība par savu nākotni, mēs piedāvājam alternatīvu un tūlītēju risinājumu – iekļaut iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijā medicīniskās ierīces, kuras nav kompensējamo ierīču sarakstā.

Tādēļ es balsoju “par” nodošanu komisijai, lai pēc iespējas ātrāk Saeima sniegtu risinājumu iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei – ziņojums par balsošanas motīviem.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir tapis, jo ik dienu katrs no mums saņem lērumu ar iedzīvotāju vēstulēm par dzīves dārdzību, veselības aprūpes nepieejamību un daudzām citām sadzīviskām izdzīvošanas lietām, ar kurām ikdienā saskaras vairums Latvijas iedzīvotāju.

Mūsu valsts ir mūsu cilvēki. Tādēļ deputātiem ir jāspēj parūpēties par tiem, kas ir devuši mums mandātu pārstāvēt tautas intereses. Mūsu likumprojekta mērķis ir skaidri saprotams – iekļaut attaisnotajos izdevumos ārstu izrakstītos recepšu medikamentus, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstos, un medicīniskās ierīces, kuras nav iekļautas kompensējamo medicīnisko ierīču sarakstos. Mēs vēlamies mazināt finansiālo slogu iedzīvotājiem ārstēšanās procesā un padarīt ārstēšanās procesu efektīvāku. Kompensējamo zāļu pieejamība bieži ir atkarīga no pieejamā finansējuma, nevis medicīniskās nepieciešamības un ārstēšanās efektivitātes. Tas rada pacientiem papildu finansiālu slogu ārstēšanās procesā.

Piedāvātais likumprojekts veicinās pacientu ārstēšanās nepārtrauktību, kā arī profilakse valstij izmaksās lētāk nekā pacientu komplikāciju ārstēšana.

Attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm, kuras nav iekļautas Nacionālā veselības dienesta kompensējamo medicīnisko ierīču sarakstos, ir jāmin piemērs ar iedzīvotāju grupu, kas dzīvo ar 1. tipa cukura diabētu. Šo jautājumu skatīja Sociālo un darba lietu komisija, kurā Latvijas Endokrinologu asociācija norādīja uz akūtu nepieciešamību valsts kompensējamo medicīnisko ierīču sarakstos iekļaut nepārtraukto glikozes monitorēšanas sistēmu jeb sensoru, kā arī kopējo insulīna sūkņu piederumu kompensāciju.

1. tipa cukura diabēts ir hroniska slimība, to nevar izārstēt. Šīs slimības cēloņi ārstiem joprojām nav skaidri. Taču slimība saistās ar cilvēka imūnsistēmu, kas jauc insulīnu ar vīrusiem un cīnās pret to. Cilvēki ar šo slimību ir lemti mūžīgai insulīna terapijai. Tādēļ ir nepieciešams atbalstīt arī šo pacientu grupu.

Apkopojot statistiku par 2025. gadu... Latvijā no ārstu puses tika izrakstīts vairāk nekā 18 miljonu e-recepšu. Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā izsniegts aptuveni 187 miljoni recepšu medikamentu.

Kolēģi, slimot neviens neizvēlas. Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Tādēļ mums ir jāatbalsta mūsu cilvēki, it īpaši, ja runa ir par veselības likstām. Tādēļ mans balsojums par šo likumprojektu vienmēr būs “par”. Veselības jautājumus nevar pārstāvēt dalījumos koalīcijā un opozīcijā. Tādēļ mums ir jāuzsāk debatēt atbildīgajā komisijā, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Juris Viļums, Augusts Brigmanis, Agnese Krasta, Andris Šuvajevs un Raivis Dzintars lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Jāņa Grasberga atbrīvošanu no 14. Saeimas sekretāra biedra amata”. Deputāti lūdz jautājumu izskatīt pēc 45. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Augusts Brigmanis, Agnese Krasta, Andris Šuvajevs un Raivis Dzintars lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Antoņinas Ņenaševas atbrīvošanu no 14. Saeimas priekšsēdētājas biedres amata”. Deputāti lūdz jautājumu izskatīt pēc 45. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Augusts Brigmanis, Agnese Krasta, Andris Šuvajevs un Raivis Dzintars lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut jautājumu Saeimas priekšsēdētājas biedra vēlēšanas. Deputāti lūdz jautājumu izskatīt pēc 45. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Augusts Brigmanis, Agnese Krasta, Andris Šuvajevs un Raivis Dzintars lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu Saeimas sekretāra vēlēšanas. Deputāti lūdz jautājumu izskatīt pēc 45. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Augusts Brigmanis, Agnese Krasta, Andris Šuvajevs un Raivis Dzintars lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu Saeimas sekretāra biedra vēlēšanas. Deputāti lūdz jautājumu izskatīt pēc 45. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Lienes Gāteres, Janas Simanovskas, Leilas Rasimas un Kaspara Briškena iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 1377/Lp14) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad es saprotu, ka pirms nedēļas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diskusijas par un ap šo jautājumu jau noritēja pietiekami augstos toņos. Es redzu, ka arī Šnores kungs ir pieteicies runāt. Mēs apmainījāmies ar “laipnībām” arī sociālajos medijos. Un es saprotu, ka šis ir ne tikai tāds praktisks, bet arī ārkārtīgi emocionāls jautājums. Es gan, protams, vēlētos tam pieiet maksimāli pragmatiski. Šis tomēr ir jautājums par to, kā izpildīt Satversmes tiesas lēmumu pēc iespējas pragmatiskāk un korektāk.

Vēlos tikai ātri izcelt, ka Satversmes tiesas spriedumā trīs svarīgākie aspekti, manā ieskatā, ir šie.

Pirmkārt, tas, ka sabiedrisko mediju pamatvaloda ir latviešu valoda. Es domāju, tas lielākajai daļai no mums ir pašsaprotams un skaidrs. Es vēlos tikai vēl papildus norādīt, ka tas ir gan nostiprināts mediju politikas pamatnostādnēs, gan vispārējā veidā nostiprināts saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnēs.

Tas otrs lielais, svarīgais aspekts, kas izrietēja no Satversmes tiesas sprieduma, ir, ka mazākumtautību valodas ir jāvērtē atšķirīgi. Ir tādas, kas ir pašpietiekamas, un tādas, kas nav pašpietiekamas. Pēc Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka krievu valoda tiek atzīta kā pašpietiekama valoda.

Treškārt, tas būtiskais aspekts, kas, iespējams, arī sarežģī jautājuma pēc iespējas korektāku izpildi. Tiek norādīts, ka ir situācijas un apstākļi, kuros sabiedriskajiem medijiem ir nepieciešams komunicēt mazākumtautību valodās. Tas mēdz būt krīzes situācijās vai cīnoties, piemēram, pret dezinformāciju, kas arī var būt valsts drošības apdraudējums.

Tāpēc, pildot Satversmes tiesas lēmumu, Saeimas deputātiem, manā ieskatā, ir svarīgi pieņemt tādus grozījumus, kas respektē ne tikai sabiedrisko mediju neatkarību, bet arī – un tas būs tas pats svarīgākais jautājums – sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību un ievēro SEPLP autonomiju.

Saeimas deputātiem būtībā uz galda šobrīd ir divi priekšlikumi. Ir viens priekšlikums, par ko es aicinu jūs balsot un nodot komisijai. Šis ir priekšlikums, ko sagatavojuši sabiedrisko mediju pārstāvji, SEPLP... šie ir grozījumi, kurus atbalsta nozare. Šie ir grozījumi, kurus arī Saeimas Juridiskais birojs atzina par kvalitatīvākiem nekā otri priekšlikumi.

Manā ieskatā, šie grozījumi ievēro sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību. Ir arī alternatīva. Skatīsim vēlāk šodien. Tie jau ir skatīti arī komisijā. Tie ir grozījumi, kurus nozare kritizē. Tiem nepiekrīt arī SEPLP. Arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka tie nav kvalitatīvi izstrādāti. Tie sašaurina mediju redakcionālo neatkarību, un tie var raisīt šaubas sabiedrībā, ka bez stingra regulējuma likumā sabiedriskie mediji un SEPLP nespēs pildīt Satversmes tiesas nospriesto un radīt tādu mehānismu, kas pilda Satversmes tiesas norādes par līdzsvaru starp kādas mazākumtautību valodas pašpietiekamību un sabiedrības informēšanu krīzes situācijās. Citiem vārdiem sakot, tie otrie priekšlikumi ir tādi, kas faktiski grib atņemt lemšanas tiesības LSM un SEPLP.

Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt un nodot komisijai šos – SEPLP sagatavotos – grozījumus. Šo grozījumu mērķis ir novērst plašas interpretācijas iespējas par valodu lietojumu sabiedriskajos medijos. Tie nebūtu tikai tehniski grozījumi, bet tā būtu skaidri formulēta likumdevēja griba. Vienlaicīgi tiem ir jānodrošina padomes autonomija un jāgarantē sabiedrisko mediju neatkarība un redakcionālā brīvība, kuras respektēšanu likumdevēja turpmākajā rīcībā izceļ arī Satversmes tiesa.

Kolēģi, domāju, ka grozījumiem ir jābūt izsvērtiem. Tiem ir jābūt izdiskutētiem ar nozari. Tie nedrīkst būt sasteigti un apstiprināti priekšvēlēšanu gaisotnes ietekmē ar mērķi veicināt partiju reitingus un populismu. Es īpaši aicinu kolēģus no JAUNĀS VIENOTĪBAS atbalstīt šos grozījumus, jo jūs jau bijāt tiem piekrituši. Tomēr tad pēkšņi man nesaprotamu iemeslu dēļ pieslējāties centieniem ierobežot sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību.

Ļaujiet manās pēdējās 50 sekundēs arī izteikt bažas, vērojot Nacionālās apvienības rīcību mediju politikas kontekstā. Fakts, ka Ivars Āboliņš vienā dienā pārlēca no neatkarīga regulatora uz politisku amatpersonu, skaidri parāda Nacionālās apvienības politisko ētiku. Turklāt šī ir persona, kura pirms 12 gadiem slavēja Putinu, sakot, ka viņš satur Krieviju kopā un pasargā no haosa. Pēc tam kad Krievija anektēja Krimu, jaunais Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs cildināja Putina izcilo runu, sakot, ka visi Rietumu pieķemmētie nulles... var iet atpūsties. Tāpēc jebkuras izmaiņas līdzšinējā mediju politikā es likumsakarīgi skatīšu kontekstā ar tām personām, kas šos lēmumus aizstāv.

Aicinu ikvienu deputātu pieņemt šos grozījumus, kas īsteno Satversmes tiesas lēmumu, nepārkāpjot brīvas preses principus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem – “pret”.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Uzreiz gribu ieviest skaidrību. Kā Šuvajeva kungs mēģināja it kā visu ļoti precīzi izskaidrot, es savā ziņā paturpināšu.

Šis PROGRESĪVO virzītais likumprojekts ir nevis par mediju redakcionālo neatkarību, bet par krievu valodas saglabāšanu sabiedriskajos medijos. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Tas ir jāpasaka pavisam skaidri. Tieši tāpēc pagājušajā nedēļā šo likumprojektu atbalstīja viss šis flangs – Rosļikova partija, PROGRESĪVIE un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Un, ja es šodien lasu sociālajos medijos, ka pat PROGRESĪVO atbalstītāji īsti nevar saprast un taujā, kā tas var būt, ka mūsu likumprojektu atbalstīja, piemēram, Šlesera partija, tad es varu pateikt pavisam skaidru atbildi: tāpēc ka tam nav absolūti nekāda sakara ar mediju redakcionālo neatkarību, vienīgais sakars tam ir ar krievu valodu, ko šajā Saeimā kopīgi atbalsta PROGRESĪVIE un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Un viss. Cik es saprotu, pēdējos trīs gadus koalīcija, pateicoties tieši PROGRESĪVAJIEM, bremzēja visas iniciatīvas, kuras kaut kādā veidā ierobežoja krievu valodu. Piemēram, mūsu iniciatīva par tik it kā šķietami nebūtisku... par krievu titru izbeigšanu kinoteātros... kas varētu būt... cik daudz tā darba... pieņemt šo lēmumu trīs gadu laikā? Bet tas netika izdarīts un tika bremzēts līdz pēdējam.

Kas attiecas uz pašu likumprojektu un anotāciju, tātad pamatojumu, tas ir klaji liekulīgs un melīgs. Nekā savādāk es nevaru to raksturot. Kāpēc? Piemēram, tur ir teikts “vēsturisko mazākumtautību valodas aizsardzības nepieciešamība”. Tā ir klaja ņirgāšanās. Kāpēc? Tāpēc, ka, es atgādinu, no šī gada, kopš PROGRESĪVIE kūrē mediju nozari, Latvijas Sabiedriskais medijs ir pārtraucis raidīt visās Latvijas tradicionālo mazākumtautību valodās, visās, kas tur bija, – lietuviski, igauniski, poliski. Tas viss ir izbeigts no 2026. gada. (Starpsaucieni.) Jūs Kultūras ministrijā vadāt Mediju politikas nodaļu.

Visas šīs valodas ir izbeigtas šajā medijā, ir atstāta tikai krievu valoda. Pēc būtības tā situācija ir ļoti līdzīga tai, kāda bija Latvijas PSR laikā (domāju, daudzi to atceras), kad faktiski bija divvalodība un visām mazākumtautībām bija paredzēts saprast... un klausīties krievu valodā.

Mēs redzam, ka ar šo likumprojektu šo rusificēto sistēmu grib reanimēt, saglabāt, lai Latvija mūžam paliktu krievu pasaulē. Es tiešām varu apbrīnot, ar kādu neatlaidību šis krievu lobijs šo lietu visu laiku bīda uz priekšu, mēģina visus iespējamos argumentus un visus iespējamos veidus. Bet es varu pateikt pilnīgi skaidri, ka tās ir liekas pūles. Latvija nekad nebūs krievu pasaulē, Latvija tur nekad nav bijusi. Latvija vienmēr ir piederējusi Eiropas kultūrtelpai, nevis Austrumiem, un nevajag mēģināt mūs uz turieni visu laiku vilkt atpakaļ!

Aicinu noraidīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 1377/Lp14) nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 52, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Par procedūru. Viens deputāts – “par”, viens – “pret”.

Deputāts Raimonds Bergmanis – “par”... Par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Man ir lūgums nodot šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad likumprojekts “Kriminālsodu izpildes likums” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Judina kungs vēlas... Judina kungs, “par” vai “pret”?

Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Judina kungam.

A. Judins (JV).

Es reizē ar Bergmaņa kungu pieteicos, lai pateiktu, ka es atbalstu šo ierosinājumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Nevienam nav iebildumu? Balsojam! Labi. Tad balsojam priekšlikumu iesniegšanas secībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kriminālsodu izpildes likums” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts sporta fonda likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, bet vienlaikus deputāti Aiva Vīksna un Harijs Rokpelnis lūdz kā atbildīgo komisiju likumprojektam noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, tātad mainīt komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts “Valsts sporta fonda likums” tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģes! Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma kopš 2018. gada ir balstīta uz atliktās aplikšanas principa, paredzot, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts peļņas sadales brīdī vai gadījumos, kad rodas nosacīti sadalītā peļņa. Spēkā esošais regulējums paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 20 procentu apmērā.

Lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības attīstību, nepieciešams pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Šis likumprojekts paredz samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no 20 uz 12,5 procentiem, lai veicinātu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un starptautisko konkurētspēju, tādējādi samazinot nodokļu slogu uzņēmējiem peļņas sadales brīdī un veicinot kapitāla pieejamību uzņēmuma attīstībai.

Spēkā esošais regulējums: uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai tiek izmantots koeficients 0,8, kas atbilst pašreizējai nodokļa likmei 20 procentu apmērā un nodrošina nodokļa aprēķinu no bruto sadalītās peļņas. Samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi līdz 12,5 procentiem, nepieciešams attiecīgi pielāgot arī nodokļa aprēķināšanā izmantoto koeficientu, lai saglabātu spēkā esošo nodokļa aprēķināšanas mehānismu matemātisko un sistēmisko atbilstību. Ņemot vērā to, ka koeficients tiek noteikts kā starpība starp vienību un nodokļa likmi, jaunais koeficients varētu būt 0,85, kas ir paredzēts arī šajā likumā.

Tātad pēc savas būtības... kas ir ļoti interesanti šajā? Ka, samazinot nodokļa likmi... it kā tam vajadzētu izskatīties tā, ka, samazinot to, samazinās arī ieņēmumi valsts budžetā, bet tas ir mānīgs priekšstats, tāpēc ka... Pieņemsim, šobrīd Lietuvā uzņēmumu ienākuma likme ir 15 procenti, Igaunijā – 20, Īrijā – 12,5. Un Īrija ir klasisks piemērs tam, kas notiek tanī brīdī, kad tiek samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme. Uzņēmējiem tiek atbrīvoti brīvie līdzekļi, un tas veicina tālāku ekonomisko attīstību – būvniecību, tirdzniecību.. un tā tālāk. Un valsts ekonomiskā izaugsme palielinās.

Kas vēl ir ļoti būtiski? Starptautiskie investori, lielie megainvestori, kas raugās uz dažnedažādām pasaules valstīm un pielāgojas šīm nodokļu likmēm, ļoti uzmanīgi vēro, kādi uzņēmumu ienākuma nodokļi pie sadalītās peļņas valstī ir jāmaksā. Šis likumprojekts ir pamats tam, lai šie lielie megauzņēmumi atnāktu arī uz Latviju. Manā skatījumā, tas ir ļoti būtiski. Tāpēc es uzskatu, ka ir pamats diskusijai.

Lūdzu nodot šo likumprojektu komisijai izskatīšanai.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram – “pret”.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Mēs visi zinām, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šobrīd saskaras ar zināmu problēmu... savu priekšvēlēšanu kampaņu sāk jau stipri ātrāk nekā mēs visi pārējie... un nodarbojās ar zināmu blēdību, par ko Valsts ieņēmumu dienests... nē... KNAB viņiem uzrēķināja sodu 360 tūkstošus eiro, kas ir jāsamaksā diezgan īsā laikā. Un laikam sanāk tā, ka Aināram ir vajadzīga naudiņa. Droši vien naudiņa ir jāizņem ārā no uzņēmumiem. Un, protams, ir diezgan liela starpība, vai tu samaksā 15 vai 20 procentu nodokli.

Domāju, ka tādā veidā šinī brīdī Ainārs (Starpsauciens.)... vienkārši mēģina iegūt sev lētāku naudu, jo, Zivtiņa kungs, jūs skaidri un gaiši pateicāt – ekonomiskā izaugsme. Ko nozīmē ekonomiskā izaugsme uzņēmumam? (Starpsauciens: “Edgar, tas ir...!” Smejas.) Pats uzrakstīju... Kāda ir galvenā doma? Šobrīd joprojām mums ir reinvestētā peļņa. Kamēr tu naudiņu neņem ārā un ieguldi uzņēmuma attīstībā, nekāds nodoklis nav jāmaksā. Šinī brīdī... runa ir par to, ka gribam samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli tajā brīdī, kad mēs gribam izņemt dividendes. (Starpsauciens.) Un šinī brīdī dividendes, es saprotu, ir vajadzīgas, lai segtu savus iepriekšējos grēkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 54, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Maijas Armaņevas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

 

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, aicinu atbalstīt priekšlikumu palielināt attaisnoto izdevumu slieksni par ārstniecību un izglītību no 600 eiro līdz 1000 eiro gadā. Šis jautājums ir par taisnīgumu, par valsts attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un spēju pielāgot likumus reālajai dzīvei. Pašreizējais 600 eiro limits tika noteikts... palielināts 2017. gadā – laikā, kad bija pavisam citas cenas. Kopš tā laika būtiski ir pieaugušas medicīnas pakalpojumu izmaksas, izmeklējumu cenas, speciālistu konsultāciju izmaksas, kā arī izdevumi par izglītību. Tas, ko pirms vairākiem gadiem varēja saņemt par 600 eiro, šodien bieži vien izmaksā divreiz vairāk. Bija arī šāda iedzīvotāju iniciatīva – palielināt attaisnoto izdevumu slieksni... un nodot komisijai –, bet diemžēl iniciatīva tajā komisijā tā arī iegūla un apaugs ar putekļiem.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā spiesti maksāt par veselības aprūpi no saviem līdzekļiem, viņi maksā par vizītēm pie speciālistiem, diagnostikas izmeklējumiem, rehabilitāciju, zobārstniecību un citiem pakalpojumiem, jo rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem bieži vien ir mēnešiem vai pat gadiem ilgas, tāpēc nav pieņemami, ka valsts joprojām... dzīvo ar limitu, kas faktiski vairs neatbilst dzīves realitātei.

Šis nav jautājums tikai par izmaksu kompensēšanu, šim lēmumam būtu arī ļoti konkrēti ieguvumi.

Pirmkārt, tas veicinātu cilvēku ieguldījumu savā veselībā, jo cilvēks zina: ja viņš daļu no savām izmaksām saņems atpakaļ, viņš arī biežāk varēs vērsties pie ārsta un veikt kaut vai profilaktiskās pārbaudes.

Otrkārt, tas samazinātu ēnu ekonomiku. Jo lielāks ir attaisnoto izdevumu slieksnis, jo cilvēki vairāk ir ieinteresēti pieprasīt čekus un oficiālus maksājumu dokumentus.

Treškārt, tas būtu atbalsts ģimenēm, īpaši ģimenēm ar bērniem, kurās vienlaikus jāsedz gan veselības aprūpes, gan izglītības izdevumi. Bieži vien mēs runājam par demogrāfiju un atbalstu ģimenēm. Šis ir viens no praktiskiem veidiem, kā palīdzēt cilvēkiem, nevis tikai runāt par palīdzību.

Ceturtkārt, tas būtu ieguldījums arī izglītībā. Mūsdienu kvalifikācijas celšana, profesionālā pilnveide un dažādi mācību kursi kļūst arvien svarīgāki. Valstij būtu jāveicina cilvēku vēlme mācīties un pilnveidoties, nevis jāsaglabā ierobežojumi.

Piektkārt, tas atjaunotu sabiedrības uzticēšanos nodokļu sistēmai. Cilvēki redzētu, ka valsts ne tikai prasa maksāt nodokļus, bet arī pielāgo normatīvo regulējumu ekonomiskajai situācijai un rūpējas par to, lai atvieglojumi saglabātu savu reālo vērtību.

Mēs pat neprasām radikālas izmaiņas. Mēs pat neprasām palielināt slieksni līdz 1500 vai 1700 eiro, kā jau tas ir... iegūlis komisijā. Mēs runājam par saprātīgu un samērīgu palielinājumu līdz 1000 eiro. Tas ir kompromiss starp budžeta iespējām un cilvēku vajadzībām, un, manuprāt, nav pareizi šo jautājumu atlikt uz budžeta veidošanas procesu. Tad mēs varētu atlikt vēl uz gadu, diviem, pieciem. Tikmēr cenas turpinās augt, bet attaisnoto izdevumu slieksnis paliks iestrēdzis pagātnē. Ja mēs atzīstam, ka 600 eiro slieksnis vairs neatbilst šodienas ekonomiskajai situācijai, mūsu pienākums ir rīkoties.

Aicinu kolēģus atbalstīt attaisnoto izdevumu limita palielināšanu līdz 1000 eiro un parādīt, ka Saeima spēj pieņemt lēmumus, kas reāli palīdz Latvijas iedzīvotājiem.

Aicinu nodot komisijai. (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 16, atturas – 53. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Stobovas, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šie priekšlikumi paredz to, lai mūsu valsts un mūsu izglītība būtu sagatavota jebkuriem apstākļiem, ar kuriem var saskarties mūsu valsts. Nesenie notikumi parāda to, ka Latvijas izglītības iestādes – no pirmsskolas līdz augstskolai – nav gatavas situācijām, kas mūs var negaidīti pārsteigt, tāpēc šie priekšlikumi paredz atgriezt tālmācību no 1. līdz 6. klasei kā patstāvīgu mācību formu, tai pašā brīdī veidojot... tās kvalitāti.

Iepriekšējie grozījumi paredzēja, ka 15. maijā jau bija jābūt gataviem jaunajiem noteikumiem, kuri radītu jaunu birokrātijas slogu pašvaldībām, jo pašvaldības pieņemtu lēmumu, kas ir labāks mūsu bērniem. Nekas līdz šim nav noticis. Es saprotu, ka jaunā ministre šo jautājumu pārraudzīs, jo tad, kad mēs uzdevām deputātu jautājumus, kā Izglītības un zinātnes ministrija rīkojas un kāds algoritms, taktika ir ārkārtas situācijā, ministrija uz šo vēstuli nevarēja atbildēt divas nedēļas. Un par notikumiem, kas bija 7. maijā, viņi argumentēja ar aktivitātēm 26. maijā. Kā redzam, izglītības nozares pārvaldītāji nebija gatavi. Par to es arī brīdināju jau iepriekš, decembrī, bet teica, ka ne šis likums, ne šie noteikumi... atbilst... noteikumus pieņem Ministru kabinets, likumus izstrādā Saeima.

Līdz ar to es aicinu Saeimu atbildīgi izturēties pret Latvijas bērnu izglītību ikvienā situācijā un stiprināt tālmācības formu atbilstoši tiem notikumiem, kādi ir šobrīd. Latvijas bērnu izglītībai ir jābūt nepārtrauktai, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem. Tālmācības forma ir ļoti piemērota ārkārtas situācijās, ko ir apliecinājusi arī Ukraina. Ukrainā no 10 tūkstošiem bērnu tālmācībā... kara sākumā tālmācībai pieslēdzās 100 tūkstoši. Vai Latvija ir gatava šai situācijai? Es domāju, ka nav.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un virzīt šo likumprojektu izskatīšanai komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 31, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Liene Gātere, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 130 300 000 euro apmērā iemaksu valsts budžetā”. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: “Ir!”) pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Ir iebildumi.

Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Aicinu atbalstīt šī jautājuma iekļaušanu vismaz nākamās sēdes darba kārtībā... ja ir nepieciešams detalizētāk iepazīties ar lēmuma projekta saturu.

Vēlos vēlreiz vērst uzmanību uz iemesliem, kāpēc šādu lēmuma projektu sagatavojām. Nezinu, vai jūs pamanījāt, bet pirms nedēļas Valsts kontrole publicēja diezgan graujošu revīziju attiecībā uz “Latvijas valsts mežu” pārvaldību. Norādīja uz vairākām problēmām gan uzņēmuma līmenī, gan attiecībā uz to, kā ministrija spēj vai nespēj uzraudzīt šī uzņēmuma darbību.

Viens no interesantākajiem jautājumiem visā revīzijā bija jautājums par uzņēmuma dividenžu politiku. Mēs skaidri redzam, vismaz manā ieskatā, ka notiek mērķtiecīga manipulācija ar peļņas rādītājiem. Gada sākumā tiek norādīts viens, ejot uz priekšu, peļņas prognozes pēkšņi palielinās, tad šie papildu ieņēmumi tiek novirzīti Zemkopības ministrijai, un pēdējo piecu gadu laikā, mēs redzam, Zemkopības ministrijas vajadzībām šādā veidā ir novirzīti 289 miljoni. Un šādā veidā... politiķiem, tai skaitā Saeimai, lemt par šiem resursiem, protams, nav iespējams.

Viens no interesantākajiem secinājumiem, ko mēs redzējām Valsts kontroles revīzijā, bija fakts, ka ir 130 miljoni, kas faktiski šobrīd, vienkārši runājot, stāv kontos bez jebkāda skaidra mērķa, bez jebkāda skaidra izlietojuma. Līdz ar to būtu tikai likumsakarīgi – atbilstoši Valsts kontroles secinātajam –, ka šos līdzekļus jau šobrīd mēs varētu ieskaitīt valsts budžetā.

Saprotu, ka koalīcijai šobrīd ir vairāki jautājumi uz darba galda. Rūpīgi iepazīstoties ar Andra Kulberga valdības deklarāciju, viens no interesantākajiem punktiem man bija tas, ka tiks mēģināts radīt jaunas iniciatīvas budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vienīgais, ko pagaidām esmu dzirdējis, ir kaut kas dīvains – par kriptovalūtu legalizēšanu. Es aicinu tomēr pieturēties pie saprātīgiem risinājumiem.

Šie tiešām ir visas sabiedrības finanšu līdzekļi, kas nāk no mūsu vissvarīgākā resursa – mūsu mežiem. Es saprotu, ka pirmā nedēļa jaunajai koalīcijai var būt sarežģīta. Šodien redzam, ka esam jau pakļāvušies ātro kredītu lobijam, ir vēlme ierobežot “Latvijas sabiedriskā medija” redakcionālo neatkarību, bet ceru, ka vismaz viens lēmums var būt sabiedrības interesēs.

Tāpēc aicinu šoreiz balsot “par” – iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā – un pēc tam arī atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem – “pret”.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es nepiekrītu un aicinu noraidīt šo lēmuma projektu.

Pirmkārt, tāpēc, ka PROGRESĪVO lēmuma projekts ir nekvalitatīvs un pat maldinošs. Tur nav 130 miljonu... Kas vakar redzēja diskusiju “Latvijas Televīzijā” par to, cik daudz līdzekļu tur ir... Un ir skaidri redzams, ka Valsts kontrolei ir jāstrādā un šie skaitļi mainās... Sākotnēji no Valsts kontroles nāca... ka ir gandrīz 200 miljoni, tad ziņojumā parādījās 130... un vakardienas diskusijā – 60. Tātad ir liela dinamika, Valsts kontrole pati piedalās diskusijās... un šodien kontrolieris teica, ka par tiem līdzekļiem, kas tur ir, ir jādiskutē, ka ir elastīgi... un pieeja mainās.

Tātad PROGRESĪVIE ar šo lēmuma projektu maldina Saeimu un deputātus, un sabiedrību.

Otrkārt, tie līdzekļi nekur nav pazuduši. Jāmāk lasīt. Ja mūsu kolēģi nemāk lasīt un nevar paņemt “Latvijas valsts mežu” pārskatus... tur viss ir uzrakstīts... cik daudz naudas ir, kādiem mērķiem... Nauda fiziski ir kontā. Nav kā “airBaltic” – nauda izpūsta gaisā caur dzinējiem... vienkārši izpūsti gaisā miljoni. Visa nauda, kas ir “Latvijas valsts mežos”, tiek ieskaitīta valsts budžetā atbilstoši likumam un piešķirta prioritātēm.

Nākamais, ko gribu teikt. Varētu teikt, ka lēmums, ko virza PROGRESĪVIE, nav pilnībā tiesisks, jo valstī ir noteikta kārtība, kā ieskaitīt naudu budžetā. Budžetā nauda tiek ieskaitīta reizi gadā un tālāk sadalīta atbilstoši prioritātēm. Tie ir meli, ka nauda tiek novirzīta kaut kādai vienai... pa tiešo lauksaimniekiem. Ja jūs tā runājat, tad saprotu, ka gribat atņemt naudu lauksaimniekiem. Jūs gribat, lai pie Saeimas ir pilns ar traktoriem. PROGRESĪVIE faktiski grib iznīcināt Latvijas lauksaimniecību. Grib atņemt zemi, jo tie līdzekļi, kas ir lauksaimniecībai, piemēram, ir kredītprocentu dzēšanai, lai Latvijas zemnieki var iegādāties zemi. PROGRESĪVIE šobrīd virza lēmuma projektu, ar kuru grib iznīcināt Latvijas lauksaimniecību.

Es saku – neatbalstām šo lēmuma projektu, jo tas man liekas tādā “PROGRESĪVO” ideoloģijas stilā... Mans viedoklis – ka šī ideoloģija vairāk līdzinās tai, kas bija Padomju Savienībā, varbūt vēl ir Baltkrievijā. Manuprāt, šādi lēmumi ir komunistiskās ideoloģijas stilā.

Tāpēc aicinu neatbalstīt... un noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 130 300 000 euro apmērā iemaksu valsts budžetā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 50, atturas – 22. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai kādam ir priekšlikumi par nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Jā!”)

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Aicinu kolēģus nodot šo lēmuma projektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 130 300 000 euro apmērā iemaksu valsts budžetā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 56, atturas – 13. Lēmuma projekts noraidīts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā 1. izskatāmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ivara Āboliņa atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vēstuli, kurā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ievērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 59. panta trešās daļas 1. punktu, informē Saeimu, ka padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš 2026. gada 1. jūnijā ir iesniedzis padomei iesniegumu, ar kuru paziņo par padomes locekļa amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās.

Aicinu sakarā ar šo vēstuli atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu “Par Ivara Āboliņa atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Āboliņa atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Šodien tiek nodots jūsu vērtēšanai grozījums, kas ir izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijā.

Šis grozījums ir nepieciešams, lai nepieļautu situāciju, ka no 2026. gada 1. jūlija Latvijā faktiski stājas spēkā tā sauktā divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēma. Šāda sistēma Veselības aprūpes finansēšanas likumā formāli ir paredzēta, tomēr tās ieviešana vairākkārt ir atlikta. Tas nav noticis nejauši. Dalītais veselības aprūpes modelis skar ļoti būtisku jautājumu – cilvēku tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, un, kā rāda līdzšinējās diskusijas par šāda regulējuma ieviešanu, ir nepieciešama rūpīga, atbildīga un plaša politiska vienošanās.

Komisijas darbs pie plašāka Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu projekta apliecina, ka iesaistīto pušu, tostarp sociālo partneru, interese un iebildumi ir būtiski. Tas nozīmē, ka likumprojekta kvalitatīvai izskatīšanai un nepieciešamo vienošanos panākšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, nekā šobrīd atlicis līdz 2026. gada 1. jūlijam.

Tāpēc šis likumprojekts šobrīd piedāvā skaidru risinājumu – noteikt, ka līdz 2026. gada 31. decembrim personām saglabājas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Tas ir jautājums par pārdomātu pāreju, tiesisko skaidrību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību. Ir svarīgi nodrošināt, lai regulējuma izmaiņas pacientiem un ārstniecības iestādēm būtu skaidras un savlaicīgi sagatavotas.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Gendele. Kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Gendele. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā – bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Gendele. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 53 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis un nākamie divi likumprojekti ir saistīti un regulē jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu.

Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” mērķis ir nodrošināt vienota akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu augstākajā izglītībā, nosakot akadēmiskās karjeras posmus un tiem atbilstošus akadēmiskā personāla amatus, kā arī vienotus akadēmiskā personāla atlases, nodarbinātības un darba snieguma novērtēšanas principus, lai veicinātu akadēmiskā personāla profesionālo izaugsmi, kvalitāti, prognozējamu nodarbinātību un noturēšanu augstākās izglītības sistēmā.

Komisija uz otro lasījumu izskatījusi 53 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 4. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 9. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 13. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 16....

Sēdes vadītāja. 17.

I. Vergina. 17. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Pēc būtības atbalstīts un iekļauts 16. – Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 19. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 33. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 21. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 24. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 27. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 32. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 33. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 40. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 41. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 50. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 52. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 51. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 52. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates par 51. priekšlikumu.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu pateikt dažus vārdus pie šīs likumprojektu pakotnes vai, kā mēs sakām, trīs likumprojektu komplekta, kas šodien uzsāks ceļu uz to īstenošanu. Ceru, ka atbalstīsiet visus trīs, jo tie sakārtos akadēmisko sistēmu, padarot to saprotamāku, caurspīdīgāku, galvenais, ilgtspējīgāku tieši vienotas akadēmiskās karjeras ietvara izpratnē. Un noteikti novērsīs sadrumstalotību, neieviešot katrā likumā dažādus regulējumus.

Šie likumi būs saskaņoti, definēs karjeras posmus, amatus, vienotus principus. Un mēs stiprināsim pamata nodarbinātību. Tas nozīmē, ka ierastā prakse ieņemt dažādās institūcijās daudzus amatus tiks ierobežota, lai pamata darbavieta būtu primārā un akadēmiskais darbs būtu svarīgāks par visu pārējo. Protams, vienlaikus tiks stratēģiski stiprināti cilvēkresursi, veidojot ilgtermiņa redzējumu par zinātnes un augstākās izglītības attīstību tieši no cilvēkresursu viedokļa.

Gribu teikt, ka šie likumprojekti nonāca Saeimā pēdējā brīdī – steidzamības kārtībā. Laikam pēdējos trīs gadus ministrijai nebija izdevies prioritizēt šos uzdevumus. Un pieņemu, ka tad, kad sāka zvanīt trauksmes zvani no Eiropas Komisijas par to, ka reformas nav īstenotas un var tikt pazaudēti 80 miljoni, notika sasparošanās.

Paldies, protams, ministrijas darbiniekiem, kuri samērā veiksmīgi un kvalitatīvi to virzīja. Bet vislielākais paldies jāsaka Juridiskā biroja pārstāvim Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurš perfekti kopā ar ministrijas kolēģiem sakārtoja pārejas noteikumus.

Šis likumprojekts noteikti ir ar sarežģītākajiem pārejas noteikumiem un saskaņošanu, jo skāra vienlaikus trīs likumprojektus... daudzās institūcijās cilvēkus visdažādākajos amatos... pētniekus, zinātniekus, pasniedzējus, vieslektorus. Un faktiski, lai to sakārtotu likumā... tiešām gribu pateikt paldies speciālistiem un komisijas locekļiem par darbu, par iesaisti... mums kopumā izdevās izdarīt. Sākumā biju skeptiska, ka divos lasījumos tas būs iespējams, bet izdevās. Paldies komisijas vadītājai par operatīvo darbu.

Bet šobrīd, manuprāt, svarīgi turpināt strādāt arī pie tiem uzdevumiem, kas ir augstākajā izglītībā kopumā, jo likums vien to nemaina. Tas nozīmē, ka nākamais solis ir likuma īstenošana un šo iezīmēto virzienu turpināšana praksē visās zinātniskajās institūcijās un augstskolās. Un vēl kaudze ar Ministru kabineta noteikumiem. Ceru uz kolēģu atbalstu arī Ministru kabinetā, lai tuvākajos mēnešos, intensīvi strādājot vasarā, mēs to darītu, izdarītu un rudenī jau būtu visu paveikuši, un mums vairs nedraudētu Eiropas Komisijas sankcijas par projektu un reformu neīstenošanu.

Atbalstiet! Ceru uz sadarbību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Vergina. 52. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 53. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 33 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Kolēģi, šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt ar Augstskolu likumu saskaņotu pētniecības karjeras regulējuma ieviešanu zinātniskajā darbībā, nosakot zinātniski pētnieciskā personāla pētniecības karjeras posmus, tiem atbilstošus akadēmiskos amatus, atlases, nodarbinātības un arī zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas principus, kā arī pētniecības tenūras ieviešanas iespēju un pilnveidojot zinātnes reģistru regulējumu un personu datu apstrādes mērķu noteikšanu.

Komisija uz otro lasījumu ir izskatījusi 33 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 5. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 7. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 9. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 12. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 16. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 18. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 20. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 24. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 26. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 27. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 28. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 29. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 30. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Un 33. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. (Pauze.)

Vai mēs paspēsim vēl izskatīt trešo? Jā, paspējam vēl izskatīt trešo.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Kolēģi, iesniegtā likumprojekta mērķis ir pilnveidot Profesionālās izglītības likuma tiesību normas, lai nodrošinātu ar Augstskolu likumu saskaņotu akadēmiskās karjeras ietvara piemērošanu izglītības iestādēs, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas.

Komisijā uz otro lasījumu ir iesniegti 10 priekšlikumi un šie priekšlikumi ir izskatīti.

1. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 4. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 5. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Kalēja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 7. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 8. – izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies visiem.

___

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Kamēr rit reģistrācija...

Vakar skaisto, apaļo jubileju svinēja deputāte Ligita Gintere. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Edmunds Jurēvics, Nataļja Marčenko-Jodko, Leila Rasima un Jānis Skrastiņš.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Gaidām vēl trīs cilvēkus... divus... kas reģistrēsies. (Pauze. Starpsauciens.) Varam uztaisīt arī kvoruma pārbaudi – 51.

Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas 14 izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 49. punktu – lēmuma projektu “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus” – pirms darba kārtības 29. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Gunārs Kūtris, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Andrejs Ceļapīters, Līga Kļaviņa, Ligita Gintere, Jānis Vucāns, Jānis Dinevičs, Andris Bērziņš un Ģirts Štekerhofs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ģirta Štekerhofa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jurģis Klotiņš, Arnolds Jātnieks, Uģis Mitrevics, Jānis Grasbergs un Edvīns Šnore lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Grasberga atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Arnolds Jātnieks, Uģis Mitrevics, Jurģis Klotiņš un Edvīns Šnore lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jurģis Klotiņš, Jānis Grasbergs, Arnolds Jātnieks, Uģis Mitrevics un Edvīns Šnore lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Grasberga ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Arnolds Jātnieks, Jurģis Klotiņš un Edvīns Šnore lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Eglīts, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks, Jurģis Klotiņš, Jānis Grasbergs, Arnolds Jātnieks, Edvīns Šnore un Nauris Puntulis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Eglīta ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Eglīts, Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Jurģis Klotiņš, Arnolds Jātnieks, Edvīns Šnore un Nauris Puntulis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Eglīta ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Arnolds Jātnieks, Jānis Grasbergs, Jānis Eglīts, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore un Nauris Puntulis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Arnolds Jātnieks, Jānis Grasbergs, Jānis Eglīts, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore un Nauris Puntulis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Janas Simanovskas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Janas Simanovskas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sēdi turpinām ar Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. jūnija sēdē izskatīja deputāta Andra Kulberga iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz Ministru prezidenta amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamā deputāta amata kandidāte no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Ieva Brante, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Ievu Branti dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

I. Brante.

Labdien!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu Ievu Branti vēlreiz nolasīt svinīgo solījumu vai zvērestu, jo bija “sirdsapziņas”, bet jābūt “apziņas”.

I. Brante. Paldies.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā... būt...

Lūdzu vēlreiz. (Smejas. Starpsauciens. Kāds deputāts aplaudē.)

Paldies.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)

___

Un turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

 

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”.

Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī tam ir tehniska nozīme. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Simanovska. Līdz ar to esam izskatījuši priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Simanovska. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 23 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Saņemti 23 priekšlikumi. Uzreiz pateikšu, ka faktiski šī ir otrā lasījuma redakcionāla pilnveidošana, tā ir izdiskutēta ar tādiem sadarbības partneriem kā Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citiem.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēta redakcija. Saistīts ar 4. priekšlikumu. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – komisijas priekšlikums. Kā jau teicu, šis priekšlikums ir saistīts ar 1. priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – komisijas priekšlikums. Tas ir tapis, pamatojoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas piedāvājumu, un priekšlikumā ir normas saskaņošana ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – komisijas priekšlikums. Tehniski precizējumi, lai vienādotu pieeju “meitām” un “mazmeitām”. “Meitas” un “mazmeitas” – šī likuma izpratnē. Lūdzu, saprotiet pareizi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Tā. Tūlīt, mirklīti.

9. – komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Normu saskaņošana. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir sekojoša: pamatpakalpojumiem – ūdensapgādei, siltumapgādei, elektroapgādei – es piedāvāju ierobežot peļņas dividenžu izņemšanas augšējo robežu – 35 procenti.

Ja mēs paskatāmies, kādas Latvijā ir peļņas izņemšanas tradīcijas ūdensapgādes un siltumapgādes jomā (un šie uzņēmumi praktiski ir pašvaldību rokās), tur tiešām valda ļoti pragmatisks saprāts, jo lielākā daļa pašvaldību vispār neizņem peļņu. Rīga ūdensapgādē izņem 30 procentus, bet atgriež atpakaļ attiecīgās jomas projektu līdzfinansējumiem un remontiem... un tā tālāk. Siltumapgādē Rīga arī izņem līdz 50 procentiem un arīdzan daļēji atgriež jomā.

Bet, kas attiecas uz elektroapgādi, “Latvenergo”... atbilstoši likumam no 2026. gada no “Latvenergo”, tāpat kā no pārējiem valsts uzņēmumiem, dividendēs tiks izņemti 90 procenti peļņas. It kā 10 procentiem vajadzētu palikt uzņēmuma attīstībai. Nekā! Attīstībai nepaliks 10 procenti, jo, izņemot dividendes 90 procentu apjomā, ir jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tas nozīmē, ka tiek izņemts lielāks resurss nekā ir gada peļņa. Uzņēmumam ir jāpaņem vai nu no iepriekšējo gadu uzkrājumiem, vai arīdzan jāveido... tā teikt, jāiebrauc kārtējā gada ieņēmumos, lai samaksātu uzņēmumu ienākuma nodokli. Un tas tika darīts ar tādu pavadošo informāciju, ka tas ir drošībai.

Kolēģi, kur ir veselais saprāts? Drošībai – no elektroapgādes! Elektroapgāde ir visa pamats civilajai aizsardzībai, civilajai drošībai un – kara situācijā – arīdzan drošības nodrošināšanai.

Pie reizes pateikšu, ka attiecībā uz civilo aizsardzību mums ar prioritizāciju finansējuma ieguldījumā iet ļoti slikti. Tagad visi nēsājas ar problēmu, ka mums ir vajadzīgas patvertnes. Parēķiniet, cik naudas vajag patvertnēm, lai urbānā vidē paslēptu cilvēkus! Lai uzbūvētu normālas patvertnes, nevis lai iztīrītu vecus pagrabus, vajag apmēram 6 līdz 8 miljardus. Un kas notiek, ja pārtrūkst elektroapgāde? Sakari apstājas – maksimums – pēc divām stundām, ūdens nav, mīnus 20–30 grādos siltuma nav, kā tas bija Ukrainā.

Izņemt no “Latvenergo” visu peļņu, neatstāt neko attīstībai, neatstāt neko, lai varētu runāt par pakalpojuma drošību, – tas ir neprāts! Tāpēc es piedāvāju un aicinu būt saprātīgiem un labot šo budžeta veidošanas skurbulī iebalsoto normu.

Vakardien, skatoties Dombura raidījumu, sapratu, ka Šuvajeva kungs ir pielicis roku, lai 90 procentus... Es visu laiku tā greizi skatījos uz finanšu ministru, domāju, ka Finanšu ministrija jau ir sapratusi, ka tik daudz ņemt aizņēmumos nav izdevīgi. “Latvenergo” ir labāka kredītvēsture, to vieglāk var paņemt, no viņiem izņemam, un saviem attīstības projektiem “Latvenergo” ņem kredītu. Nē, nē, izrādās, ka Arvils Ašeradens nav tur roku īsti pielicis.

“Latvenergo” piecos gados budžetā ir samaksājusi miljardu un tikpat ir paņēmusi kredītos. Ko mēs darām?! Mugurkauls! Pamats! Ļaujam uzņēmumam attīstīties un nodrošināt drošu pakalpojumu!

Aicinu atbalstīt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kolēģes! Sanāk tā, ka visa peļņa, kas ir virspeļņa (sauciet to, kā gribat, tas jau tagad dikti moderns vārds), – faktiski tas ir slēptais nodoklis, ko visi cilvēki maksā... gan “Latvenergo”... un tā tālāk.

Es arī lūdzu atbalstīt šo Ceļapītera kunga priekšlikumu. Pēc būtības būtu jābūt tā, ka arī 30 procenti ir par daudz, jo uzņēmumam ir jāattīstās, jāplāno savi resursi un jāražo. Citādi sanāk tā, ka “Latvenergo” tagad... pēc beidzamās informācijas... kāda ir situācija? Situācija ir tāda, ka iekšējās restrukturizācijas visu minimizē līdz absurdam. Reorganizācijas un restrukturizācijas, ja tās uzlabo darbu, ir nepieciešamas, bet, izdarot tādas darbības, kas kaitē tanī skaitā arī uzņēmumam... Un tas viss, tikai pamatojoties uz to, ka ir nepieciešams 90 procentus novirzīt budžetam... budžeta lāpīšanai, nevis uzņēmuma attīstībai, lai tas varētu būt konkurētspējīgs un būt varbūt galvenais visā reģionā.

Tātad tiek veiktas šādas darbības – restrukturizācijas, reorganizācijas –, lai ietaupītu naudu, jo uzņēmumam it kā ir milzīga peļņa, bet tajā pašā laikā trūkst naudas. Un tiek saīsināti... samazināti... cilvēki, tanī skaitā apsardze... uz tādām lietām. Vārdu sakot, ir tāda... Klātienē, kur uzrauga, pieņemsim, transformatorus, – to visu pārlika tikai un vienīgi uz videonovērošanu. Kādreiz tur tā attiecība bija... es nezinu, varu aloties... bija 20 cilvēki, palika 5 cilvēki. Pirms tam nebija nekādu negadījumu, tagad burtiski īsā brīdī no transformatoriem tiek nolieta eļļa un sadeg trīs transformatori. Katrs transformators maksā 20 tūkstošus. Kā tos zaudējumus skatīt? Kā to reorganizāciju uztvert?

Līdz ar to, man liekas, ir pilnīgi aplami, ka ražojošiem uzņēmumiem tādā veidā tiek atņemta nauda. Tas skar ne tikai “Latvenergo”, tas skar, pieņemsim, arī “Latvijas valsts mežus”. Man liekas, dažiem deputātiem vispār nav izpratnes... viņi nesaprot, kā tas var būt, ka “Latvijas valsts meži” ir ražojošs uzņēmums. Citi pat nesaprot, ka arī tāds transporta uzņēmums kā “Rīgas satiksme” ir ražojošs uzņēmums. Bieži vien to nesaprot vai negrib saprast. Es nezinu. Līdz ar to visa naudiņa, ko viņi nopelnīs... Protams, saprāta robežās var runāt par to, kas ir jāieskaita valsts budžetā, bet pēc būtības tie ir plānoti, lai attīstītos, nevis lai tos ierobežotu.

Tā ka, kolēģi, es arī aicinu atbalstīt Ceļapītera priekšlikumu. Tas ir saprātīgs, vismaz kaut kādās robežās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Komisijas vārdā es varu pateikt tikai vienu: 12. priekšlikums ir izdiskutēts komisijā, un visi komisijas locekļi, izņemot Ceļapītera kungu, nobalsoja “par” šī priekšlikuma neatbalstīšanu un noraidīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 43, atturas – 23. Priekšlikums noraidīts.

O. Burovs. Paldies.

13. – arī deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts. Arī izskatīšanas laikā visi komisijas locekļi, izņemot Ceļapītera kungu, nobalsoja “pret”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par atalgojuma sistēmas sakārtošanu valsts uzņēmuma vadībai. Es piedāvāju noteikt visiem valsts uzņēmumu vadītājiem pamata atalgojumu ne augstāku par Ministru prezidenta atalgojumu, un Ministru kabinets šo atalgojumu koriģē – ar iespēju paaugstināt – par attīstības plānu sasniegšanu, par peļņas rādītājiem, par to, kā šis uzņēmums tiek attīstīts pozitīvā nozīmē. Augšējā robeža nebūtu ierobežota. Bet kā pašlaik sanāk? Sanāk tā, ka to uzņēmumu vadība, kuri strādā ļoti veiksmīgi un maksā valstij dividendes, saņem pietiekami labu atalgojumu, bet tie uzņēmumi, kuri ir radījuši Latvijas valstij vislielākās problēmas, saņem megaatalgojumu. “Rail Baltica” un “airBaltic” ir divi uzņēmumi, kuros vadība, salīdzinot ar pārējiem valsts uzņēmumiem, saņem nesamērīgi augstu atalgojumu. Es domāju, ka ir pat nekorekti attiecībā pret veiksmīgi strādājošu uzņēmumu vadību, ka mēs tiem uzņēmumiem, kuri rada milzīgas problēmas valstij, valsts budžetam, maksājam tik neadekvāti augstas algas. Viņi būtu jāieliek rāmjos, kurus iepriekš minēju, – par attīstības plānu sasniegšanu, par peļņu un tā tālāk. Un šādā veidā ir jākoriģē arī atalgojuma sistēma. Viss nostāsies savās vietās.

Nevar būt tā, ka Ministru prezidentam atalgojums ir 10 reižu mazāks par tāda uzņēmuma vadītāja atalgojumu, kurš noved uzņēmumu līdz situācijai, ka valstij ir jāpiemaksā. Cik mēs “airBaltic” jau esam piemaksājuši? (Starpsauciens.) Nu re! Jā. Zivtiņa kungs ir sarēķinājis.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un sakārtot kapitālsabiedrību vadības atalgojuma sistēmu tieši pēc tādas shēmas – pamata atalgojums ne augstāks par Ministru prezidenta atalgojumu un par veiksmīgu darbu augšējā latiņa nav ierobežota.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt. Vienīgi, cienījamie kolēģi, ja šo priekšlikumu mēs skatām kontekstā ar Ministru prezidenta algas pacelšanu, tad – jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 29, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar nākamajiem priekšlikumiem – 15., 20. un 22. Savstarpēji saistīti. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 15. – kā jau tikko teicu – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Tā. Tūlīt, vienu mirkli.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Saistīts ar 18. priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 17. – komisijas priekšlikums. Normu saskaņošana. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 18. – kā jau tikko informēju – saistīts ar 16. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Mēs runājam par pārejas noteikumiem, par termiņiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 20. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 21. – Šuvajeva kunga priekšlikums. Pie šī es gribu atgādināt, ka tas ir kompromisa rezultāts – otrā lasījuma redakcija, kur Ministru kabinetam ir uzdevums līdz 2028. gada 31. martam iesniegt Saeimai ziņojumu par centralizēto (kopīgo un vienoto) valsts kapitāla daļas turētāju komerciālās un citās kapitālsabiedrībās. Šeit viss ir pēc teksta. Šuvajeva kunga priekšlikums tikai pasvītro to, ka vajadzētu obligāti veikt centralizāciju. Tie ir pēdējie vārdi.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu kopā ar Juridisko biroju un pieņēma lēmumu noraidīt, ņemot vērā to, ka vārds “centralizācija” esošajā redakcijā jau ir pieminēts un mēs patiešām gaidām konkrētu priekšlikumu no Ministru kabineta. Tāpēc šeit atsevišķi papildinājumi nav nepieciešami.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Paldies Burova kungam par šā priekšlikuma ieskicēšanu. Es arī vēlos mazliet, pavisam īsi paskaidrot. Otrajā lasījumā mēs apstiprinājām priekšlikumu, kas būtībā pasaka to, ka Ministru kabinetam divu gadu laikā ir jānāk klajā ar šāda veida ziņojumu. Bet atšķirība ir tā, ka es savā priekšlikumā vēlos nostiprināt, ka ir jānāk ar priekšlikumu, kas paredz šāda veida kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju. Otrajā lasījumā apstiprinātā redakcija tikai sniedz tādu iespēju, respektīvi, Ministru kabinets vēl var lemt, vai vispār tāda centralizācija ir nepieciešama. Manuprāt, mums šajā brīdī jāizmanto tā iespēja un likumā stingri jānosaka tas, ka mēs, Saeima, sagaidām konkrētu centralizētas pārvaldības modeli. Mēs zinām par tām problēmām, kas notiek “Latvijas valsts mežos”, arī citās valsts kapitālsabiedrībās, kur pastāv šī politiskā pietuvinātība, politiskā ietekme pār kapitālsabiedrībām.

Vēl es vēlos pievērst uzmanību koalīcijas deklarācijas 43. punktam, kur ir ļoti skaidri pateikts, ka visas četras frakcijas atbalsta tieši šāda veida kapitālsabiedrību centralizēto pārvaldību. Līdz ar to, vadoties no tā, man būtu svarīgi saprast: ja jūs, jaunā koalīcija, neatbalstāt šāda veida priekšlikumu, kāda ir argumentācija? Jo būtībā tas panāktais kompromiss jau ir kompromisa kompromiss. Viss, uz ko es aicinu, – Saeimas deputātiem tomēr mazliet stingrāk iezīmēt to, ka mēs sagaidām šāda veida centralizētu pārvaldības modeli. Pēdējos sešus gadus mēs esam sprieduši par to, ka, jā, ir nepieciešams šāds centralizēts pārvaldības modelis. Nemitīgi tiek atrasti iemesli, kāpēc to galu galā nedarīt. Es aicinu izmantot iespēju atbalstīt šo priekšlikumu. Divi gadi jau tā ir ārkārtīgi ilgs laiks, lai Ministru kabinets varētu izvērtēt šo jautājumu. Es nevēlos, lai pēc diviem gadiem mēs būtu situācijā, ka... mēs šeit atrodamies un joprojām spriežam: tad vajag vai nevajag to centralizāciju? Mēģinām pateikt skaidri un gaiši, ka mēs sagaidām šādu modeli. Lai Ministru kabinets piedāvā konkrētu modeli. Es saprotu, ka var būt daudz un dažādi modeļi, bet lai šis priekšlikums atnāk uz Saeimu, un tad pēc diviem gadiem, cerams, mēs varēsim diskutēt, kādi ir tie labākie veidi, kā centralizēt. Neatstājam tādu priekšlikuma normu, kuru būtībā vienkārši var ignorēt, jo patiesībā tas ir tas, ko mēs apstiprinājām otrajā lasījumā. Šāda veida norma... Ministru kabinets mierīgi var pateikt, ka patiesībā tas nesaskata nekādu nepieciešamību centralizēt šo pārvaldības modeli. Likuma norma būs izpildīta, un mēs atkal sāksim visas šīs diskusijas no jauna.

Tāpēc šoreiz es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es arī ļoti vēlos pie šī priekšlikuma izteikties. Gadu un trīs mēnešus vadot Satiksmes ministriju, 13 valsts kapitālsabiedrības, man ir zināma pieredze, detalizēti redzot, kā šī pārvaldība notiek.

Es varu teikt, ka patiešām šī centralizācijas loma, kas šeit izskan... mēs visi vārdos it kā gribam virzīties, bet darbos mēs tik izlēmīgi neesam. Es arī publiski esmu teicis, ka mans redzējums ir, ka varētu pakāpeniski, kaut vai pilotprojekta veidā veidot šo centralizēto pārvaldību, sākumā uzticot dažu lielo uzņēmumu pārvaldību... “Latvijas valsts meži”... par ko arī premjere Evika Siliņa savulaik teica, ka Zemkopības ministrija viena pati netiek galā ar pārraudzību, vajadzētu aicināt gan Finanšu ministriju, gan Ekonomikas ministriju... varētu būt arī, piemēram, “airBaltic” vai “Valsts nekustamo īpašumu” pārraudzība. Tādā veidā mēs virzītos uz šo centralizāciju. Arī OECD pētījumi noteic, ka liela daļa valstu to dara.

Konkrēti par šo priekšlikumu runājot. Es vērstos pie APVIENOTĀ SARAKSTA, jo vienmēr retorikā es dzirdēju: lēmumi ir jāpieņem tūlīt, nevajag neko atlikt, pietiek muļļāties! Mēs te daudz spriežam, vērtējam, skatāmies... Andra Šuvajeva priekšlikums skaidri pasaka: jā, divi gadi ir pat ļoti liels termiņš šā izvērtēšanai, rīcības piedāvāšanai... un ar likuma grozījumiem. Burova kunga piedāvātais otrā lasījuma priekšlikums vairāk tomēr atliek – vēl skatīsimies, vērtēsim, izvērtēsim un tad vēlreiz vērsīsimies pie Saeimas. Šeit ir šī izšķiršanās. Mēs gribam vai negribam, kapitāla tirgi... Pirms pāris nedēļām bijušais finanšu ministrs Ašeradena kungs virzīja ziņojumu par kapitāla tirgiem... kur mums kaut kur jāvirzās. Vienīgā valsts kapitālsabiedrība, kas ir virzījusies, ir nākusi no Satiksmes ministrijas, tā ir “LAU Infra Grupa” – liels uzņēmums, kura apgrozījums ir tuvu 100 miljoniem... kur beidzot mēs virzāmies uz IPO piedāvājumu. Vai mums nevajadzētu ātrāk, straujāk...? Vai mums tomēr ieklausīties Šuvajeva kunga priekšlikumā neimitēt šo reformu? It kā mēs mēģināsim kaut kur iet, kaut ko darīt. Ļoti vienkārši – rīcības piedāvājums, ar likuma grozījumiem, pat divu gadu termiņā.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Uz otro lasījumu tika noraidīti priekšlikumi, kas tiešām atbilst pašreizējai realitātei, – ka ministrijas katra atsevišķi ir ļoti sliktas kapitālsabiedrību pārvaldītājas. To mēs otrdien dzirdējām arī no Valsts kontroles: pievērsiet uzmanību, kā ministrijas pārvalda kapitālsabiedrības! Man liekas, ka šis priekšlikums, ko piedāvā Šuvajeva kungs, jau ir tāds reālistiskākais kompromiss tam, ka uz otro lasījumu tika noraidīta trešā iespēja izvērtēt... ieviest iespēju veidot profesionālu kapitālsabiedrību pārvaldību, attālinot kapitālsabiedrības no ministrijām. Tas tika noraidīts. Tagad ir versija, kas paredz līdz 2028. gada martam izstrādāt šo modeli un varbūt kaut ko darīt, kaut ko mainīt.

Kolēģi, es ar tām lietām esmu strādājusi jau ļoti sen un ilgi. Jau divas reizes bija sagatavoti modeļi, kā attālināt kapitālsabiedrības no ministrijām. Valsts kanceleja to ir vērtējusi 2018. gadā. Valsts kanceleja to vērtēja un sniedza... arī pagājušā gada beigās, bet tā laika valdība to negribēja akceptēt. Un tagad atkal mēs uzliekam kaut kādu termiņu, un atkal Valsts kanceleja sāks vērtēt. Valsts kancelejai jau ir visi materiāli – viss Latvijas situācijas izvērtējums, Eiropas Savienības dalībvalstu vērtējums. OECD atzina: tas ir ārkārtīgi svarīgi – profesionalizējiet šo pārvaldību, lai no kapitālsabiedrībām jūs varētu ģenerēt to labāko, ko tās spēj dot. Es domāju, ka tagad atkal muļļāties un vilcināties – varbūt derēs, varbūt nederēs... Viss jau sen ir izvērtēts. Lūdzu, lai nāk un sniedz 2028. gadā nākamajai Saeimai konkrētus priekšlikumus un lai jaunā Saeima lemj.

Runājot par jauno valdību. Mani ļoti pārsteidz, ka Kulberga kungs arī feisbukā rakstīja: jā, mēs vērtēsim, profesionalizēsim, centralizēsim kapitālsabiedrību pārvaldību. Kad tas notiks? Priekšlikumi bija iesniegti. Veidosim kā, APVIENOTAIS SARAKST... attīstības finanšu centru vai kaut ko tādu, kas pārvaldīs kapitālsabiedrības. Tad kāpēc jūs piekrītat šo visu atlikt uz 2028. gadu? Kāpēc jūs piekrītat, ja jūsu premjers ir jau pateicis, ka tas ir jādara?

Aicinu atbalstīt Šuvajeva kunga priekšlikumu, jo, patiesību sakot, tā jau ir tāda kompromisa versija – ārkārtīgi nekaitīga tiem, kuriem patīk, ka ministrijas pārvalda kapitālsabiedrības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu skatīties uz šo jautājumu pragmatiski, ar minimālām politiskām emocijām. Gribu atgādināt, ka izskatīšanas sākumā... par ko mēs jau runājām pie pirmā un otrā lasījuma... izskatīšanas sākumā vispār izskanēja tāda pozīcija, ka, ja mēs runājam uzreiz – uzreiz, nekavējoties, Švinkas kungs, – par lēmuma par centralizāciju pieņemšanu, diez vai esošajai Saeimai un valdībai, kas tikko nomainījusies, ir tādas pilnvaras pieņemt lēmumu par tik nopietniem jautājumiem. Tas ir kompromiss starp Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu, Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, jūsu priekšlikumiem, Ābramas kundze, Šuvajeva kungs, par to, ka bija divi varianti – šo likumprojektu vispār nevirzīt vai atrast kompromisu.

Mēs pilnvarojam jauno valdību... jauno Ministru kabinetu līdz 2028. gada 31. martam. Švinkas kungs, Šuvajeva kunga priekšlikums ir tāds pats. Šeit nav rakstīts, kā jūs teicāt, – nekavējoties. Pašlaik ir 2026., bet ne 2028. gads. Un marts arī vēl ir tālu.

Vēlreiz. Tā starpība ir viena. Šobrīd tas ir uzdevums Ministru kabinetam sagatavot ziņojumu par vairākiem centralizācijas variantiem un iesniegt to Saeimai. Ja tādu variantu nebūs, tad lai nākamā Saeima nākamajā sasaukumā atbilstoši rīkojas. Jūsu variants... Šuvajeva kunga variants ir gandrīz tāds pats, tikai runā par vienu konkrētu modeli. Tad varbūt mēs varam uzticēt Ministru kabinetam – un tam ir dots laiks līdz 2028. gada 31. martam – sagatavot priekšlikumus. Un tad mēs paši... ne mēs, bet jaunie deputāti... varam atbilstoši rīkoties.

Esošajā situācijā es vēlreiz aicinu nepolitizēt šo jautājumu. Tas ir kompromiss.

Komisijas vārdā... Šuvajeva kunga priekšlikums nav atbalstīts... un iet par otrā lasījuma redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Kad mums ir izdevīgi kaut ko pamatot, mēs OECD ceļam saulītē un sakām, ka mums jāievēro OECD ieteikumi. Neviens nedzird OECD ieteikumu neizņemt peļņu dividendēs vairāk par 35 procentiem. Bet tas nav par to! Bet, kad mums vajag pamatot šo, tad mēs piesaucam OECD.

Švinkas kungs minēja pilotprojektu. Faktiski “PROGRESĪVO” ministri šo pilotprojektu ir realizējuši un parādījuši, ko nozīmē uzņēmumu pārvaldīšana bez politiskās vadības, praktiski bez politiskās vadības.

“Rail Baltica”. Visi no šīs tribīnes, kas mēģināja šo problēmu risināt, ir runājuši, ka jāiesaistās finanšu ministram, premjeram, bet visi norobežojās, arī satiksmes ministri nebija visai iniciatīvas bagāti. Kas ir sanācis? Liela problēmu bedre.

Līdzīgi ar “airBaltic”. Arī praktiski norobežojās, nevadīja. Un kur mēs esam? Tūliņ, kaut kad augustā, droši vien sanāksim uz ārkārtas sēdi un spriedīsim, kā palīdzēt šim uzņēmumam. Ir jau eksponēts, ko nozīmē nevadīt.

Un pretēji. Tās ministrijas, kuras ir veiksmīgi vadījušas savas kapitālsabiedrības, maksā simtiem miljonu dividendēs valsts budžetā, attīstās un strādā ļoti... nu, labi, pietiekami veiksmīgi. Neteiksim, ka izcili.

Pārvaldību vienmēr var uzlabot. Es nesaku, ka esošais pārvaldības modelis ir ideāls, bet iedzīvotāju, tautas deleģētiem pārstāvjiem novirzīt... jeb norobežot un ierobežot viņu iespējas pārvaldīt jeb ietekmēt iedzīvotāju kapitālu, iedzīvotāju uzņēmumus... tie nav ne ministrijas, ne partijas, tie ir Latvijas iedzīvotāju uzņēmumi, tas ir Latvijas iedzīvotāju kapitāls... novirzīt, atstāt kādiem personāžiem, kuri vadīs... Mēs jau redzam, kā tas notiek, kad saimnieks nevada šīs jomas.

Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, strādāt pie pārvaldības uzlabošanas, bet ne šādā formātā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Es vēlos reaģēt uz Burova kunga argumentiem. Burova kungs, es neesmu emocionāls, manuprāt, arī Atis Švinka un Skaidrīte Ābrama nebija emocionāli. Mēs par šo jautājumu runājam diezgan pragmatiski. Es vēlos arī uzsvērt, ka mans priekšlikums nav tas pats, kas otrajā lasījumā apstiprinātais.

Deputātiem vēlos norādīt, ka otrajā lasījumā apstiprinātā redakcija noteic, ka Ministru kabinets iesniedz šādu ziņojumu un, ja esošo valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli nepieciešams pilnveidot, tad sagatavo un iesniedz attiecīgus likuma grozījumus. Tātad Ministru kabinets var secināt, ka esošo pārvaldības modeli nav nepieciešams pilnveidot.

Tas ir tas, par ko es runāju savā priekšlikumā, – es aicinu skaidri pateikt, ka Ministru kabinets iesniedz ziņojumu, kas paredz valsts kapitāla daļu centralizētu pārvaldību. Un tā ir būtiska atšķirība, daudz stingrāka norma. Es neredzu iemeslu, kāpēc jaunā valdība šo jautājumu nevar skatīt. Es saprotu, ka būs trīs Ministru kabineta sēdes nedēļā. Par kaut ko jau ir jālemj un jādiskutē. Kāpēc ne par šo?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es pievienojos tam, ko teica Šuvajeva kungs. Te nav politisku emociju. Es domāju, ka bez skaidra mandāta valdībai nekavējoties uzsākt darbu pie centralizētas kapitālsabiedrību pārvaldības... šai reformai nav jēgas. Tā būs absolūta pseidoreforma. Ir vairāki elementi. Ļoti daudz vērtīgu, tai skaitā Ābramas kundzes, priekšlikumu ir noraidīti jau otrajā lasījumā.

Arī es centos uz otro lasījumu apkopot to, kas gan 2019. gadā “KPMG” pētījumā, gan 2021. gadā “PwC” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopīgi veiktajā pētījumā ir secināts. Tālāk. Kad vēl iepriekšējās valdības ietvaros tika apkopotas tās kapitālsabiedrības, kuras varētu daļēji kotēt biržā, arī tad tika veikta klasifikācija pēc dažādām pazīmēm. Neko jaunu šāds pētījums līdz 2028. gadam nepateiks. Visi tie secinājumi ir skaidri. Šis ir nevis politisko emociju, bet tikai un vienīgi politiskās gribas jautājums.

Patiešām man bija zināmas cerības, ka jaunā valdība, jaunā koalīcija ar spēcīgi pieteiktu ambīciju par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu būs gatava iekļaut šajā likumprojektā skaidrākas norādes Ministru kabinetam, nevis gaidīt nākamo Saeimu, nevis gaidīt kaut kādu jaunu mandātu. Valsts pārvalde jau neskaitāmas reizes šīs lietas ir izanalizējusi. Pasaulē ir kaut kādi labākās prakses piemēri, vai tā būtu komerciāla holdinga struktūra (par ko arī pašreizējais Ministru prezidents ir daudzkārt runājis), vai tā būtu Ziemeļvalstu tāda vairāk centralizēta ierēdnieciska struktūra, bet centralizācija ir par to, par ko jau vairākos Saeimas sasaukumos politiķi ir bijuši spējīgi vienoties. Līdz ar to vajag lielāku politisko gribu.

Es pat teiktu, ka Šuvajeva priekšlikums ir tāds pēdējās cerības mēģinājums vēl tomēr iecementēt, nevis šo jautājumu atkal atlikt uz diviem gadiem, iespējams, saņemt vēl vienu pētījumu, kas principā pateiks to pašu, ko jau trīs iepriekšējie pētījumi ir pateikuši. Ir nepieciešama politiskā griba. Mēs, PROGRESĪVIE, no opozīcijas puses noteikti šo priekšlikumu atbalstīsim. Līdz ar to, APVIENOTAIS SARAKST, jūs esat Ministru prezidenta partija, koalīcijas vadošais spēks, lūdzu, kaut kā sapuriniet partnerus! Un neatkarīgi no tā, ko šodien iebalsos šajā likumā, virzāmies uz kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam otro reizi.

A. Švinka (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es tikai gribu atbildēt Ceļapītera kungam. Ja no šīs tribīnes skan nepatiesība un dažādi pavirši izteikumi, es tomēr atbildēšu.

“Rail Baltica” un “airBaltic” – tie ir stāsti vairāk nekā 15 gadu garumā, un partija “PROGRESĪVIE” nemaz nav tik sen, lai iegūtu kaut kādas... ko būtu vai nebūtu pārvaldījusi. Tas ir viens.

Ābramas kundze jau minēja. Ministrijas. Patiešām, nozares politikas veidošana un kapitālsabiedrību pārvaldīšana ļoti bieži aiziet pretrunās. Tāpēc ir tikai normāli runāt par šādu modeli, izdiskutēt... kā Šuvajeva kunga priekšlikums arī nosaka.

Un kopumā par satiksmes nozari. Ceļapītera kungu es tomēr aicinātu iepazīties: 13 kapitālsabiedrības, ja neskaita “airBaltic”, nopelna 39 miljonus, un katrai ir savs stāsts – vai tā būtu Rīgas lidosta, vai “Latvijas Pasts”, vai LVRTC. Tomēr vajadzētu iedziļināties darbībā. Un, ja jums rūp, paskatieties, kā tiek apsaimniekoti un pārvaldīti “Latvijas Valsts ceļi”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt dažas lietas. Man šķiet, ka komisija ir izdarījusi fantastisku darbu. Šis priekšlikums pasaka vienu ļoti svarīgu lietu – visiem ir skaidrs, ka līdzšinējais kapitālsabiedrību pārvaldības modelis sevi ir izsmēlis. Mums priekšā ir divi priekšlikumi: komisijas priekšlikums, kas ir vairāk atvērts un dod valdībai lielākas manevra iespējas, un Šuvajeva kunga priekšlikums, kas ļoti skaidri saka, ka ir jāpāriet uz konkrētu – centralizētu – modeli.

Raugoties no mana viedokļa... neatkarīgi no politiskās piederības es teiktu, ka pēdējais priekšlikums ir ļoti skaidrs, ļoti konkrēts, pasaka, ka tas ir jāizdara. Un šis modelis ir... “jāpienaglo”. Manuprāt, tas ir labākais, ko mēs varam izdarīt, – nākamajai Saeimai dot ļoti skaidru rīkojumu to izdarīt, jo citādi mēs atkal ieiesim bezgalīgajā atrunu un sarunu, un ņemšanās procesā.

Tā ka, neraugoties uz politisko piederību un afiliācijām, aicinu atbalstīt šo ļoti konkrēto priekšlikumu, kas saka: tā ir jādara.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Cienījamie kolēģi! Paldies par debatēm. Tās apliecina tikai to, ka centralizācija tiešām ir nepieciešama, bet gribu atgādināt, ka konkrēto priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 30, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

22. – komisijas priekšlikums. Nav... Ir atbalstīts. Es atvainojos! Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es esmu lielu darbu ieguldījusi, diemžēl velti, tāpēc atļaujiet man pie šī likumprojekta pateikt nobeiguma vārdus. Es, protams, nevarēšu atbalstīt šā likuma pieņemšanu un stāšanos spēkā, jo tas bija pieteikts kā kapitālsabiedrību pārvaldības reforma, bet, manā skatījumā, nekāda reforma ar to nav sanākusi. Arī tikko noraidītais Šuvajeva kunga priekšlikums. Man ļoti žēl to Saeimas deputātu, kas otrdien nepiedalījās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Ko stāstīja Valsts kontrole? Principā visu to, ko es arī biju rakstījusi savos priekšlikumos un ko vajadzētu novērst, jo mani priekšlikumi balstījās uz daudzos gados uzkrāto pieredzi darbā ar valsts kapitālsabiedrībām, kuras, patiesību sakot, ir lielākie tirgus spēlētāji dominējošā stāvoklī. Katrreiz mēs skatījāmies: kā tad tā ministrija to visu ir pieļāvusi? Un mēs konstatējām, ka lielākā daļa ministriju neko īsti nesaprot no tā, ko dara kapitālsabiedrības, un kapitālsabiedrības ir atstātas pašplūsmā. Labi, ja kapitālsabiedrības pašplūsmā spēj ģenerēt to labāko, ko tās spēj dot, bet slikti, ja kapitālsabiedrības darbojas “kā ir, tā ir”.

Kāpēc es neatbalstīšu šo likumprojektu... ar kuru nav sanākusi reforma?

Par profesionālu pārvaldību. Tātad tas ir noraidīts. Un pat tā versija – 2028. gads –, man šķiet, arī nesanāks. Valsts kontrole brīdināja: skatieties, pievērsiet uzmanību, kā ministrijas pārvalda kapitālsabiedrības! Pārvaldība ir jāuzlabo! Tādā veidā tā nevar turpināties. Viena tēze.

Mēs uzzinājām, kā tiek noteikta atlīdzība kapitālsabiedrībās – kaut vai “Latvijas valsts mežu” gadījumā. Likumprojektā tika piedāvāts tas, pie kā arī Valsts kanceleja sen ir strādājusi, – kā noteikt atlīdzību valdes un padomes locekļiem – mazāku, fiksēto... lielāku – atkarībā no rezultātiem, nevis tikai uz papīra mainīgo. Tas tika noraidīts. Tika noraidīts priekšlikums, par ko runāja Valsts kontrole, – par pagaidu locekļu iecelšanu it kā uz gadu un tad termiņa pagarināšanu. “Latvijas valsts mežos” tā laikam ir noticis. Padomes locekļiem jau vairāki gadi... ir aizsniegušies. Tas netika atbalstīts, jo likums taču skaidri pasaka: ieceļ tikai vienu reizi, un nekas nav.

Par padomes un valdes locekļu nominācijas komisijām. Kā tiek veidotas nominācijas komisijas. Par to runā arī Valsts kontrole. Bija priekšlikums – tas netika atbalstīts. Par personāla atlasi padomes un valdes locekļiem. Tas, par ko mēs daudz strīdējāmies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, – komisijas locekļiem... kur lielākā daļa ir, kā saka, savējie... komisijās viņi labāk redz savējo, nevis profesionāli.

Tas viss ir noraidīts. Līdz ar to es neredzu, ka tās problēmas, kas ir valsts kapitālsabiedrībās, ar šo likumu tiks atrisinātas.

Katrā ziņā es novēlu, lai kapitālsabiedrībām veicas. Es šaubos, vai arī tas, par ko tikko runāja Ceļapītera kungs, – par 90 procentiem dividendēs – spēs uzlabot inovētspēju kapitālsabiedrībām. Arī līdz šim kapitālsabiedrības varēja attīstīt eksportspēju, kas tagad ir ielikta likumā, bet pārsvarā tas netika darīts. Cerēsim, ka šādi kaut kas tiks veicināts. Bet, godīgi sakot, pārvaldība, kāda tā bija, tāda arī saglabājas, un no reformas nekas nav sanācis. Tas ir vienkārši tāds neliels “kapitālais remonts”, kas varēja arī nenotikt.

Tā ka diemžēl nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Cienījamie kolēģi! Ābramas kundze, kā ziņotājs varu atgādināt, ka 23. priekšlikums ir par datumu, kad stājas spēkā likums, – 2026. gada 1. augusts.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Visi 23 priekšlikumi ir izskatīti.

Pirms balsojuma komisijas vārdā es gribu pateikties visiem, kas piedalījās kompromisa meklējumā. Tas nav neveiksmes likums, tas ir solis uz reformām. Labāk tiešām izdarīt pirmo soli, nekā nodarboties, atvainojos, ar tukšu muldēšanu.

Liels paldies Darba devēju konfederācijai, Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, visiem iesaistītajiem, arī ministriju kapitāla daļas turētājiem, pārstāvjiem un īpašs paldies Juridiskā biroja vadītājai. Paldies par šo darbu!

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – 1. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Un turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti pieci priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.

Pieci priekšlikumi. Uzreiz pateikšu, ka visi pieci priekšlikumi ir redakcionāla rakstura.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 27. maijā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un atbalstīja tā skatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk sociālajiem dienestiem būs pieeja Kontu reģistra likumā noteikto fizisko personu kontu izrakstiem.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 18. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šodien skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””. Tas paredz jaunu kompensācijas veidu – zemes maiņu. Zemes īpašnieks varēs pretendēt uz zemes maiņu pret “Latvijas valsts mežu” zemi, ja izpildīsies atbilstoši kritēriji.

Tātad zemes gabals atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citā stingri aizsargājamā dabas teritorijā, un šai zemes vienībai spēkā ir pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums, zemes gabals nav apbūvēts, īpašniekam ir spēkā esoša meža inventarizācija, kas nav vecāka par pieciem gadiem. Atbildīgā institūcija par šo procesu būs akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas organizēs šo zemes maiņu.

Ir plāns, ka “Latvijas valsts meži” apzinās maiņas variantus esošā vai blakus novada teritorijā. Zemes vērtību noteiks pēc tirgus cenas, ņemot vērā ierobežojumu radīto vērtības samazinājumu. Ja maināmo gabalu vērtības atšķirsies, tad starpību piemaksās vai nu uz vienu, vai otru pusi.

Būs paredzēti arī ierobežojumi un izņēmumi. Respektīvi, par vienu zemes gabalu var saņemt tikai viena veida kompensāciju. Paliks spēkā Eiropas Savienības ikgadējie maksājumi... un valsts nepiedāvās maiņai zemi, kas atrodas citās aizsargājamās teritorijās, mikroliegumos, kultūras pieminekļu zonās vai piekrastes kāpās.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es nezinu, kas ir noticis šorīt jaunajā koalīcijā, bet es biju nepatīkami pārsteigts, ka ar šo likumprojektu cieši saistītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” tika izņemts no šodienas darba kārtības, tādējādi sajaucot iespēju, uz ko mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bijām mērķtiecīgi strādājuši, – paspēt vēl šajā Saeimas sesijā pieņemt otro likumu un, iespējams, arī likumu par kompensācijām galīgajā lasījumā.

Skaidrs, ka šis ir ārkārtīgi sarežģīts stāsts. Ir pamats iepriekšējās valdības kritikai par to, kā tika organizēts process par papildu “Natura 2000” teritoriju pievienošanu kopējam sarakstam, kā tas tika komunicēts ar iesaistītajām pašvaldībām. Rezultātā, protams, šī problemātika nonāca uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas galda. Tomēr otrajā lasījumā mums komisijā izdevās vienoties, izejot cauri visiem priekšlikumiem. Paralēli mēs skatījām likumprojektu par kompensācijām, un ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd šis konkrētais likumprojekts paredz tikai vienu kompensācijas formu – zemju apmaiņu –, iesaistot “Latvijas valsts mežus”.

Ņemot vērā, ka ir fiskālā ietekme, mēs Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā prasījām pat Finanšu ministrijas atsauksmi. Tā mums īpaši nepalīdzēja virzīties tālāk, bet bijām vienisprātis, ka konkrētā likuma atvērums mums dotu iespēju pilnvērtīgi izdiskutēt arī par citiem kompensācijas mehānismiem, lai mēs varētu pieņemt arī grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā joprojām esam gatavi strādāt šajā Saeimas sesijā. Iespējams, ja izskata likumprojektu par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nākamās nedēļas sēdē, mēs vēl varam paspēt trešajā lasījumā to skatīt 16., 17. jūnijā. Un, visticamāk, ja vasarā būs kāda sēde, kuru sasauks jaunā koalīcija, teorētiski var to pieņemt galīgajā lasījumā.

Noslēgumā. Neaizmirstam, ka diemžēl virs Latvijas karājas Dāmokla zobens divu ilgtermiņa pārkāpuma procedūru formā, kas Latvijai draud ar ļoti nopietnām finanšu saistībām. Eiropas Komisijas dienesti ļoti aktīvi seko šī likumprojekta virzībai Saeimā, un tas, ka šodien tas tika izņemts no darba kārtības, protams, rada papildu draudus Latvijai.

Līdz ar to aicinājums – atbalstīt šo likumprojektu. Ļoti ceru, ka nākamajā nedēļā varēsim skatīt arī grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, lai šos riskus minimizētu un atrastu korektu veidu, kā kompensēt tiem, kuru teritorijas vai saimnieciskā darbība ir ierobežota šī saraksta paplašināšanas dēļ, un virzīties uz priekšu ne vēlāk kā tuvākajā mēnesī, pat ja ir nepieciešams šo jautājumu skatīt ārkārtas sēdē vasarā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Aicinu atgriezties konkrēti pie likumprojekta “ Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” un nesaistīt to šobrīd ar citiem likumprojektiem, jo beidzot – beidzot! – tas ir nonācis Saeimā pirmajā lasījumā.

Es ļoti, ļoti aicinu jūs to atbalstīt, jo meža īpašnieki gaida no Saeimas taisnīgus lēmumus par kompensācijām tiem, kuriem ir īpašumi īpaši aizsargājamās teritorijās un tā dēļ ir saimnieciskie ierobežojumi.

Jā, šobrīd mūsu deputātu iesniegtajā likumprojektā ir paredzēts tikai viens kompensācijas veids – maiņa –, bet noteikti tālākajās diskusijās un priekšlikumos mēs būsim gatavi vērtēt arī citus veidus, piemēram, vienreizējo maksājumu par mežaudzi, par kuru mēs VARAM esam diskutējuši ar ļoti daudzām organizācijām turpat gada garumā. Un būsim gatavi runāt arī par iespējamu atpirkšanu no valsts puses... īpaši aizsargājamās teritorijās, kurās ir ierobežota saimnieciskā darbība.

Tā ka viennozīmīgi aicinu jūs atbalstīt likumprojektu, un tālāk jau mēs varam diskutēt... un beidzot meža īpašnieki varētu saņemt, cerams, taisnīgas kompensācijas. Kas attiecas uz finansējuma avotiem – šobrīd ir paredzēts, ka tas varētu notikt “Latvijas valsts mežu” darbības ietvaros, bet pilnīgi noteikti ir izskatāmi arī citi kompensācijas veidi.

Būtībā, atbalstot pirmajā lasījumā, mēs atveram diskusiju par šo jautājumu, tāpēc noteikti aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mums ir jāaizsargā dabas vērtības, un šis likumprojekts faktiski ļaus to darīt, kompensējot īpašniekiem, kuru zemei tiek uzlikti dažādi ierobežojumi, aizskārumu, kas rodas viņu īpašuma tiesībām.

Šis likumprojekts tiešām mums komisijā prasīja ilgākas diskusijas. Mēs sekmīgi esam nonākuši plenārsēdē, kurā faktiski atveram diskusiju par to, kādām kompensācijām ir jābūt Latvijā, lai meža īpašnieki un arī, pieņemu, citu zemes īpašumu īpašnieki saņemtu kompensācijas un saņemtu taisnīgas kompensācijas.

Pašlaik mēs novērojam situāciju... arī komisijā mums bija konflikts starp atsevišķām personām, kuru zemei tiek uzlikts aprobežojums... ka tās kompensācijas, ko pašlaik saņem no Eiropas Savienības struktūrfondiem zālājiem, faktiski nesedz to aprobežojumu, kas tiek uzlikts. No otras puses, Latvija ir apņēmusies ievērot dažādas saistības... “Natura 2000” teritorijas uzliktos ierobežojumus. Un rodas konflikts starp dabas aizstāvjiem un zemes un meža īpašniekiem, kuri, protams, vēlas savu īpašumu izmantot pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Tā ka šis ir labs sākums diskusijām, kurām vajadzēja notikt jau sen. Aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Paldies. Es arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu, tāpēc ka jau sen, tiešām sen Latvijas valstij vajadzēja pieņemt kārtību, kā privātiem meža īpašniekiem kompensē dažādus liegumus, kas ir saistīti ar dabas aizsardzību.

Šobrīd situācija ir pilnībā bezcerīga. Tas, ko var saņemt par šiem apgrūtinājumiem, kas tiek uzlikti privātiem īpašumiem, ir neliela kompensācija, kas svārstās ap 190, tuvu pie 200 eiro. Ja mēs rēķinām... kompensācija atmaksā īpašniekam to meža vērtību, ko viņš nevar izmantot, simts gados. Simts gadi pie šībrīža izcenojuma!

Ir ļoti labi, ka mēs virzām šādu likumprojektu. Protams, vēl ir daudz jāstrādā un jāpapildina, jo tas mehānisms ar maiņu, no vienas puses, ir labs, bet, no otras puses, ne jau visi cilvēki grib mainīt. Ir cilvēki, kas grib saņemt konkrētu finansējumu. Un tie avoti... lai mēs saprastu... “Latvijas valsts meži” – tas ir viens no avotiem. Bet Latvijas valstij meži pieder ne tikai “Latvijas valsts mežiem”... meži pieder Izglītības un zinātnes ministrijai, meži pieder VARAM.

Starp citu, VARAM meži ir arī saimnieciskie meži, nav visi aizsargājamie. Un aizsargājamie meži ir dažādu kategoriju – tādi, kuros atļauta saimnieciskā darbība, kuros ierobežota, piemēram, izlases cirtes, sanitārās cirtes... un visur var iegūt finanšu līdzekļus. Un mēs esam rēķinājuši – ja, piemēram, VARAM savus mežus apsaimniekotu saimnieciski, kā tas pienākas, tad varētu valsts kasē iemaksāt apmēram piecus līdz astoņus miljonus eiro gadā. Ja mēs parēķinām... 10 gadu laikā jau būtu varbūt 80 miljoni, kurus mēs varētu maksāt kompensācijās tiem īpašniekiem, kuru mežam uzliek apgrūtinājumus.

Tāpēc esmu priecīgs, ka šis likumprojekts beidzot ir nonācis Saeimā, un ceru, ka tad, kad tas tiks pieņemts, būs gan iespējama maiņa, lai īpašnieki varētu apmainīt... ja viņiem ir apgrūtinājums... gan varētu saņemt naudu tie īpašnieki, kuri vēlēsies saņemt finansiālu atbalstu.

Izstāstīšu vienu piemēru. Man liekas, pirms 10 gadiem... jau sen, sen, kad es vēl nebiju tajos amatos, kuros esmu bijis... viena kundze no Vidzemes vērsās pie manis, ka viņai ir problēmas. Viņas vecvectēvs bija iestādījis ozolus 0,4 hektāru platībā, tātad – neliela platība. Tajā laikā viņi nevarēja saņemt nekādu kompensāciju, tāpēc ka platība par mazu. Vecvectēvs, kurš stādījis ozolus, esot teicis: redz, būs mazbērniem – viņi varēs tos nozāģēt un iegūt līdzekļus. Un šī kundze, man liekas, jau 10 gadus cīnās un neko nevar izdarīt, jo ir uzlikts apgrūtinājums. Bet, saprotiet, mērķis bija iestādīt ozolus, lai bērniem būtu kāda vērtība, ko viņi varētu nodot mazbērniem, lai tie iegūst līdzekļus. Tagad valsts ir izdomājusi, ka tas ir biotops, aizsargājama teritorija un neviens nedrīkst ķerties klāt, arī īpašnieks.

Nu padomājiet! Faktiski šībrīža situācija ir tāda īpašuma atņemšana. Man ir grūti izstāstīt, kā var justies īpašnieks. Apmēram tā – jūs dzīvotu dzīvoklī, un pie jums kāds ierastos un pateiktu: ziniet, trešajā istabā jūs nedrīkstat iet, jo tur ir liegums, un to trešo istabu mēs varbūt izmantosim... varbūt kādus migrantus izmitināsim. Tas ir valsts un sabiedrības interesēs. Jūs tur iekšā neejiet, neko nedariet! Tā šobrīd jūtas daudzi meža īpašnieki.

Tāpēc es ceru... jaunā ministra Edgara Tavara laikam šobrīd nav... ceru, ka tiešām virzīs, atbalstīs... Un tas ir ļoti pareizi, ka tie īpašnieki, kuru zemei ir apgrūtinājumi, kuri uzlikti sabiedrības interesēs, kā saka “PROGRESĪVIE”, valsts interesēs, Eiropas Savienības un, dievs vien zina, kā interesēs, saņem par to godīgu kompensāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Mani izprovocēja Patmalnieka kungs ar vārdiem, ka Latvija ir apņēmusies. Es to dzirdu visus četrus gadus.

Tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka Jaunā VIENOTĪBA ir apņēmusies, visur tiek piesaukta Latvija. Latvija nav apņēmusies atteikties ne no kūdras, ne no malkas, nav apņēmusies maksāt par izmešu kvotām, Latvija nav apņēmusies sadārdzināt degvielu. Latvija ir apņēmusies 1920. gadā izstrādāt Satversmi, kuru pieņēma 1922. gadā un ierakstīja, ka valsts aizsargā privātīpašumu. Nav ierakstīts tas, ka valsts neaizsargā privātīpašumu, un tas, ka 90 procentos... Briselē nolemj, kādas teritorijas ir aizsargājamas. To noteiks privātīpašnieki, kā tas ir Somijā un citās valstīs.

Latvija ir piecūkota, un mēs labi zinām, ko ir sastrādājusi Jaunā VIENOTĪBA. Diemžēl man jāizsaka līdzjūtība tagadējai koalīcijai, kurai tāds, kā saka, kaklā uzkārts akmens vai pie kājām betona klucis, ko sauc par Jauno VIENOTĪBU. Šim likumprojektam nav nekādas jēgas. Tas rudenī tiks pārstrādāts pilnībā, domāju, jaunā koalīcija pārskatīs.

Daļēji piekrītu tam, ko teica bijušais zemkopības ministrs, bet domāju... arī runājot ar īpašniekiem un saimniekiem... ka apmēram puse liegumu Latvijā ir safantazēti.

Netērēsim laiku. Palasot, kādus murgus raksta... mēs tagad purvus laistīsim ar ūdeni, atjaunosim... meliorāciju likvidēsim... un tā tālāk. Tā ir Latvijas pašnāvība. Mēs, Latvija, esam pēdējā vietā...

Nenāciet, lūdzu... man ir viens lūgums, Patmalnieka kungs, – nelietojiet vārdus “Latvija apņēmās”. Apņēmās daži līdēji, kuri, es ceru, nekad vairs netiks šajā Saeimā ievēlēti.

Protams, mēs varam atbalstīt, bet nelolosim ilūzijas. Iestrādājam uz otro lasījumu visu, ko Latvija nav apņēmusies, un tad skatīsimies, vai mēs to pagūsim vai nepagūsim pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kiršteina kungs, kā saka, skatās saknē. Šis principā ir sākums visam saistībā ar kompensācijām un zemes un meža lietām.

Šobrīd Latvijā meža un zemes īpašnieki ir nolikti pabērna lomā. Faktiski var uzlikt pilnu, simtprocentīgu saimnieciskās darbības liegumu, un tu vairs nevari ne saimniekot, ne ko... Saņem 194 eiro par hektāru un priecājies. Tanī pašā laikā tas saimnieks nevar ne malku gādāt, lai iztiktu ziemā, ne viņam ļauts saimniekot savā senču zemē... Ir jāskatās kopskatā. Šis ir tikai sākums. Tas, protams, ir labi.

Līdz šim esmu sniedzis apmēram sešus likumprojektus. Nez kāpēc tie līdz šim nebija izlaisti cauri. Cilvēki, kas nāk tribīnē runāt par to, ka tas ir ļoti labi, pirms tam runāja, ka tas ir ļoti slikti. Es saprotu, ka viss plūst, viss mainās, bet jāsaprot vēl viena lieta – ir jāiet kopsolī... lai būtu iespējama ne tikai kompensācija, bet arī maiņa. Nedrīkst būt tāda situācija, ka vispār tiek uzlikts simtprocentīgs visas zemes saimnieciskās darbības liegums. Kā jūs to iedomājaties? Padomājiet paši!

Mums ir “Latvijas valsts meži”, kuriem ir... nezinu, cik kopā platības... varu kļūdīties. Iedomājieties, kas notiktu, ja tagad visām viņu zemēm un visiem mežiem uzliktu pilnu saimnieciskās darbības liegumu? Tas taču neprāts! Pareizi jūs... Tas vienkārši nav iespējams. Tad nebūtu 130 miljonu, ko “PROGRESĪVAJIEM” prasīt, lai nodod budžetā.

Šeit ir tāds pats... tikai mazākā apjomā. Ja cilvēkam ir 10 hektāru zemes, kurai uzlikts pilns saimnieciskās darbības liegums, viņš neko nevar darīt. Tagad viņam būs iespēja samainīt. Kur viņš to samainīs? Nu kur samainīs?! Viņš dzīvo... viņam visapkārt ir liegumi. Kur viņš samainīs? Rojā pie jūras krasta... vēl kaut kur? Ir jābūt citai alternatīvai. Proti, vienkārša alternatīva – nedrīkst uzlikt liegumu vairāk kā 30 procentiem no kopējās platības. Mums jau tā 18 procentiem no visiem 53 procentiem meža zemju ir liegumi.

Tas zaļais murgs, kas veļas pāri Eiropai, ir skāris arī mūs. Tas tiešā mērā ietekmē visu šo.

Tātad nedrīkst būt uzlikts liegums vairāk kā 30 procentiem zemes. Gribat likt vairāk – maksājiet vairāk. Bet atgādinu – viens eiro, kas izmaksāts kompensācijās, ir četru eiro zaudējums valsts budžetā. Tas ir aprēķināts, to ir aprēķinājuši paši “Latvijas valsts meži”. Viena kompensējamā eiro apmērs ir četru eiro zaudējums valsts budžetā.

Protams, šis ir atbalstāms. Uz otro lasījumu arī es iesniegšu grozījumus. Bet ir jāskatās kopumā, loģiskā kopumā ar to, kā šobrīd vispār dzīvo un saimnieko mūsu zemnieki un mežsaimnieki.

Tā ka arī lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šmita kungs, vai jums pietiek ar sešām minūtēm? (Dep. D. Šmits: “Jā!”)

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es, protams, atbalstīšu šo, bet paudīšu cerību, ka caur diskusiju komisijā un vēlāk Saeimā mēs skatīsim jautājumu daudz, daudz plašāk.

Man atmiņā ir viena saruna ar kādu zviedru investīciju pieskatītāju, kas dzīvo Latvijā un dažādās nozarēs pieskata zviedru investīcijas, tai skaitā mežos, kokrūpniecībā. Pirms 20 gadiem viņš pauda domu, kas man aizķērusies... viņš daudz par mūsu ekonomiku nezina, bet par mežiem zina... ja mēs pārrēķinām, salīdzinām saimnieciskās koksnes apjomu “Latvijas valsts mežos” un privātajos mežos.. paši sevi, kā saka, nemocītu ar liekiem liegumiem, izstrādātu to koksni, kas sasniegusi pietiekamu vecuma briedumu un ko ir ekonomiski pamatoti izstrādāt, tad koksnes īpatsvars mežā pret, kā saka, cilvēka dzīvsvaru kilogramos ir tāds, ka tikai no koksnes visiem Latvijā būtu jābūt ļoti turīgiem, nerunājot par pārējiem resursiem, kas mums ir un būtu racionāli izstrādājami.

Tas nenozīmē, ka mums nav neviena lieguma. Tas nenozīmē, ka mēs veram ciet Slīteri... Neko tamlīdzīgu tas nenozīmē. Vienkārši racionāli izstrādājam to koksni, kas pat saimnieciskos mežos šobrīd pūst... miljardus vērta koksne pūst šobrīd mežos... Tagad vairs par to nerunā, bet vēl nesen runājām par zaļo kursu (Starpsauciens.)... no tās pūstošās koksnes nepārtraukti izplatās CO2... tā vietā, ka mēs to izmantotu būvniecībā vai citādāk... un, starp citu, saglabātu šo CO2 procesu.

Ļoti ceru, mēs atcerēsimies, ka te gadsimtiem dzīvojam vispār no meža, kas aizņem vairāk nekā pusi mūsu teritorijas, un varbūt saņemsimies dzīvot labklājībā, ja tikai ar šo resursu sāksim rīkoties racionāli. Pie tam es nerunāju par to, ka ir nenormāli jāpievieno vērtība... tā kā über. Protams, uz to jātiecas. Vienkārši normāli... pat pievienojot vērtību... mums visiem būtu jābūt turīgiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Maija Armaņeva, Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Dinevičs (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, redzu, jā, Edmunds Jurēvics, Līga Kozlovska, Nataļja Marčenko-Jodko, Leila Rasima, Jānis Skrastiņš, Edvīns Šnore un Edgars Tavars.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Un, kamēr visi nāk... Tā kā visi man nepārtraukti jautā (Zālē troksnis.)... Kolēģi, mazu uzmanību! Ir šāds priekšlikums: šodien izskatīt visus 4. jūnija sēdes darba kārtības jautājumus, bet 20 jautājumu izskatīšanu, kas palika vēl no iepriekšējās reizes, šodien neturpināt. (Starpsaucieni.) Tāds priekšlikums.

Ir kādi ļoti svarīgi jautājumi? (Starpsauciens: “Varbūt tos vienkārši...?”) Tad paceliet tos darba kārtībā uz augšu. Tos, kas ir svarīgi. Labi, tad paceliet tos uz augšu, lai nav (Starpsauciens.)... Grozīsim sēdes darba kārtību un... pacelt uz augšu.

Labi, kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Dzirdot dezinformāciju, es tomēr nolēmu, ka man uz to ir jāatbild. Jūs droši vien esat dzirdējuši, ka Brazīlijas mūžameži ir planētas “plaušas”. Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši izteikumus par pūstošām planētas plaušām? Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši, ka Brazīlijas mūžameži ir jākopj, citādi tie sapūs? Nē. Tas, ko mēs dzirdam kā lielu skādi, ir izciršana. Es ļoti labi saprotu, ka kokmateriāls kļūst aizvien dārgāks, ir zelta vērtē un tā ir mūsu bagātība. Es arī ļoti labi saprotu, ka ir cilvēki, kuri vēlas ar to darīt labas lietas un arī pelnīt. Tas viss ir skaidrs. Bet atcerieties, ka 50 procentus Latvijas teritorijas klāj meži un 50 procenti no tiem nepieder privātpersonām, bet sabiedrībai. Man, jums... katram no jums... līdz ar to ne tikai atsevišķiem cilvēkiem ir tiesības lemt, kas ar šiem mežiem notiek, bet sabiedrībai ir tiesības, tās ir sabiedrības intereses. Un, ja jūs palasīsiet aptaujas, aptaujās cilvēki saka to, ka viņiem meži ir vajadzīgi un viņi atbalsta mežus.

Līdz ar to, lūdzu, runāsim atklātu valodu! Ir vajadzīga gan kokbūvniecība, gan kokmateriāli, gan arī dabas aizsardzība. (Starpsauciens.) Tad runāsim skaidri un atklāti! Nerunāsim par kaut kādu pūstošu koku mežos, kuru nenocērt, jo tā nav taisnība! (Dep. D. Šmits: “Kā nav taisnība!”) Turklāt palasiet – paši “Silavas” zinātniskie autori latviski saka vienu, bet tas, ko viņi saka angliski... raksta... viņi saka pretējo, ka tieši (Starpsauciens.) vecie meži ir jāsaglabā, jo vecie meži ļoti labi uzkrāj ogļskābo gāzi. Līdz ar to visas šīs runas, ka meži ir jāizcērt, lai mazāk... lai labāk (Nav saklausāms.)... ogļskābo gāzi, tam nav nekāda zinātniska pamatojuma. (Starpsauciens: “... saglabātu!”) Tāpēc, lūdzu, runāsim atklātu valodu! (Starpsauciens: “Nerunā muļķības!” Smiekli.) Koks mežā saglabā oglekli ļoti labi. Priede, kurai ir 300 gadu, ļoti labi glabā oglekli. Līdz ar to tas, ko es lūdzu, – ir jābūt atklātai sarunai. (Starpsauciens.) Ir skaidri un gaiši jārunā, kas ir vajadzīgs. Bet nav jāizplata dezinformācija, ka Latvijas mežos kaut kas pūst. (Starpsauciens: “Tiešām, nevajag izplatīt...!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, izturamies cieņpilni cits pret citu.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Cik speciālistu, tik viedokļu. Es vienīgi varu piesaukt nedaudz pie kārtības... ka tā īsti nav un doktores kundzei zināmā mērā ir taisnība. Viņa uz to raugās no viena skatpunkta, es kā mežinieks pēc savas pirmās izglītības uz to raugos nedaudz citādāk.

Es saprotu, un man tā ir mācīts, ka mežam faktiski ir vairākas būtības. Pirmā ir tāda, ka tas priecē mūsu acis, otrā ir tāda, ka tas priecē mūsu maciņu, un trešā ir tāda, ka tas priecē visu sabiedrību ar savu skaistumu un ar to labumu, ko tas dod.

Bet fakts ir viens – mežs ir tāds pats auglis... kā ābols, citrons vai zemene. Ja tas ir nogatavojies, tas ir jānovāc un tā vietā jānāk jaunam. Un šis piedāvājums kailcirti saukt nevis par kailcirti, bet par atjaunošanās cirti, jo tanī vietā – veca, bojāta meža vietā –, ir iespēja iestādīt jaunu mežu, kas jau pēc pieciem gadiem būs skaists un priecēs acis... gan dabu, gan arī gaisa kvalitāti... tātad šis ir milzīgs ekoloģiskais komplekss.

Bet tas, ka mūsu mežos sapūst ļoti daudz kokmateriālu, – tā ir taisnība. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ir aprēķinājis, ka dažādos veidos mums sapūst līdz pieciem miljardiem... kokmateriāla. Tāpat viņi ir aprēķinājuši to, ko es teicu par kompensācijām, – viens eiro valsts kasē ir zaudējums četri eiro... un vēl, un vēl, un vēl. Un tie, kam liekas, ka neko nevajag aiztikt un cilvēkam dabā nav jāiejaucas, aizbrauciet uz Vidzemes mežiem... gar Siguldas šoseju... aizbrauciet no Raganas uz Turaidu un paskatieties – tur visas egles ir nokaltušas. Tur egļu vairs nav. Ko mēs gaidām? Mēs gaidām, kad tās nokritīs, sāks pūt, trūdēt? Pie tam visur ir liegumi. Ārā nekur tās izvest nevar. Pat malku no tām nevar iegūt.

Tātad taisnība ir gan man, gan Simanovskas kundzei. Tāpēc ir nepieciešams atrast vidusceļu, kur būtu i kaza dzīva, i vilks paēdis. Mēs nevaram skatīties tikai vienu šķautni. Tā ir vesela ekosistēma. Tas ir milzīgs bizness ar apgrozījumu miljardiem eiro mūsu valstī, tā ir mūsu “nafta”, tas ir mūsu “Nokia”. Mēs nevaram vienkārši... tagad atdosim 130 miljonus budžetā noēšanai! Nu kas tās par muļķībām? Es atvainojos, kas tas ir? Nesaimnieciskākā darbība, kāda vien var būt. Atņemt un noēst. Vot, tā ir tā politika, ko šobrīd piekopj Jaunā VIENOTĪBA un “PROGRESĪVIE” – atņemt un sadalīt! Vot, tā ir viņu vienīgā biznesa ideja. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es aicinu mazliet klusāk!

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministres kundze! Kopumā ir ļoti labi, ka šis jautājums ir uzsācis savu ceļu Saeimā. Žēl, ka tas stāsts, ko Krauzes kungs minēja, bija jau 2014. gadā. Tas nozīmē, ka nevis 10, bet 12 gadus šī sieviete joprojām cīnās ar loģiku. Vienlaikus otrajā un trešajā lasījumā noteikti ir jādomā par citiem, papildu mehānismiem, jo mežu nevar vērtēt tikai pēc kokiem... vai kā citādāk. Reizēm mežs ir kaut kas vairāk. Tā ir vieta, kurai ir kaut kāda zināma cena. Un nevar darīt tā, ka mēs tikai paredzam: viens pret vienu ar mežu.

Es ceru, ka nākotnē šī procesa sākumā... Šobrīd mēs runājam par kompensācijām, bet es ceru, ka šī diskusija ievirzīsies arī loģiskā saprāta balsī, ka mēs ne tikai uzliksim mikroliegumus un liegumus, bet arī tos noņemsim, jo tajā brīdī, kad mēs redzēsim, ko esam uzlikuši privātai personai par liegumiem (kā te tika minēts – sabiedrības interešu vārdā), mēs sāksim arī domāt, kā tos atcelt.

Piemēram, mazais ērglis dzīvo izcirtuma malā, tāpēc ka tajā brīdī, kad pazūd koki, tam parādās barība. Tad, kad izcirtums aizaug, arī mazais ērglis lido citur, bet mikroliegums paliek. Un tas nav pareizi.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojekta virzību, un gatavojam priekšlikumus par to, lai cilvēki saņemtu taisnīgu kompensāciju, nevis... pēc fakta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U. Rotbergs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tam, par ko mēs šodien runājam, es gribētu dot arī savu ieguldījumu. Zivtiņa kungs nav vienīgais cilvēks šajā zālē, kuram pirmā izglītība ir mežsaimniecības jomā. Es esmu tieši tāds pats. Es biju “Latvijas valsts mežu” pirmais padomes priekšsēdētājs. Es esmu starptautiski apbalvots par ieguldījumu mežā... Mana organizācija... dabas aizsardzība... Pasaules dabas fonds demonstrē, kā videi draudzīgi apsaimniekot mežus, kā tos cirst. Visi laipni aicināti ierasties un paskatīties.

Bet ko es gribētu šodien... pievienot vērtību?

Kurš te atstāja kartīti? (Izņem balsošanas kartīti un ievieto atpakaļ iekārtā.) Labucis.

Ir divas lietas, kas mums jāatšķir. Viena lieta ir fakti par mežiem. Un faktus mēs nevaram interpretēt. Mēs varam tos pieņemt. Ko mēs šodien dzirdam? Mēs dzirdējām paziņojumu par kalstošām eglēm. Fakts ir tāds, ka mežsaimnieki ir uztaisījuši monokultūras un tajās mizgrauzim kokus nograuzt ir viegli.

Mēs šodien dzirdam, ka jaunaudzes daudz piesaista oglekli. Tā tas ir. Jauns koks piesaista daudz oglekļa, bet tas nekad savā mūžā nevar... vecs mežs jau ir piesaistījis un turpina piesaistīt... nevar aizvietot vecu mežu ar jaunu mežu klimatam draudzīgā veidā. Tā ir zinātne.

Jūs varat paskatīties Latvijas Nacionālā metroloģijas centra ziņojumus. Šobrīd Latvijā mežsaimniecība jau ir kļuvusi par oglekļa emitētāju, kaut gan mūsu politiskie mērķi ir citādi – jāsaimnieko klimatam draudzīgā veidā.

Cirst vai necirst, kompensēt vai nekompensēt – tā ir dažādu interešu grupu politiska diskusija, un nevajadzētu iekšā jaukt viltus argumentus, kas ir vai nav mežā.

Atgādināšu vēlreiz – šodien sēdes pirmajā daļā mēs runājām, cik daudz naudas ir “Latvijas valsts mežu” kontos. To varēja mierīgi izlietot dabas aizsardzībā, saimniekojot Latvijas valsts mežos.

Vēl es ļoti gribu atgādināt, lai mēs ievērotu paši savus pieņemtos likumus. Šis augstais nams Meža likumā pats ir noformulējis, ka mežsaimniecība ir dabas aizsardzības, sociālo interešu un ekonomisko interešu saskaņošana. Tā ir nenoplicinoša mežsaimniecība. Neviens mežs pasaulē nav nopuvis. Nomirst atsevišķi koki. Un, ja koks nomirst, mežam tā nav traģēdija. Pat ja mizgrauzis visu nograuzīs, kādam tas varētu būt ekonomisks zaudējums, bet mežs tur būs. Ja mēs pārstātu saimniekot savā zemē, lielākā daļa teritorijas būtu mežs, un tad būtu purvi, kaut kādas palienes, ezeri un tamlīdzīgi.

Tāpēc piemērs ar Brazīlijas mežiem ir tikpat vienkāršs kā ar tundru vai taigu. Tie visi ir izdomājami. Tāpēc es aicinu mūsu diskusijā, kur ir interešu saskaņošana, runāt par interešu saskaņošanu, ko vajag, ko nevajag kompensēt.

Un es gribu arī atgādināt – Satversmē ir... absolūts... pants, ka ikviena pienākums ir saudzēt un rūpēties par dabu. Tas ir minēts preambulā. Tas nav pat pantos, kur ir runāts, ka, ja ierobežojam saimniecisko darbību, vajag kaut kādā veidā kompensēt.

Tāpēc es tiešām aicinu vēl un vēl, un vēl – to, kas ir zinātniski fakti, nevajadzētu interpretēt neatbilstoši tam, kā ir, nevajag manipulēt ar viltus zināšanām. Sirsnīgi iesaku.

Un arī tas, ka, Latvijā ir 50 procenti mežu, – tā ir manipulācija ar definīcijām, jo šajā formulā ietilpst arī izcirtumi. Izcirtums nav mežs, tas gadiem nebūs mežs. Un visi daudzie izcirtumi, daudzās kailcirtes, kas pēdējos gados radušās, ietilpst formulā... cik daudz mums ir meža platību. Un, šeit spriežot, mēs nemaz nezinām patieso stāvokli – vai mums meža platību kļūst vairāk, ir tikpat vai samazinās.

Tā ka sirsnīgi aicinu atdalīt šīs divas lietas – zinātniskus, pierādītus faktus no politikas saskaņošanas. Un šeit mēs saskaņojam politiku, nevis revidējam zinātniskos faktus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, saistībā ar šo likumprojektu ir viens svarīgs jautājums: kāpēc tikai šobrīd? Kāpēc šobrīd, kad ir jau trešā valdība un ceturtais gads šīs Saeimas darbības laikā? Kāpēc rosinājumi, tai skaitā no PROGRESĪVAJIEM, arī no citiem, kā risināt kompensāciju jautājumu, vienmēr tikuši atlikti, noraidīti un pārlikti uz citu laiku... piemēram, pēc neizmantotā dabas resursu nodokļa no kailcirtēm vai – kā šobrīd ir daļēji ieviests – no tās koksnes, kas tiek eksportēta neapstrādāta?

Un turpat ir jautājums: kāpēc jau gadiem ilgi kavējas meža politikas pamatnostādņu sagatavošana? Kāpēc Zemkopības ministrija... pie vairākiem ministriem... nepilda Meža likumā noteikto, ka reizi piecos gados tiek nodots izvērtējums par meža stāvokli Latvijā, lai parādītu vairākus svarīgus datus, kurus mums kā deputātiem būtu pienākums zināt... noskaidrot, lai mēs varētu gādīgi rūpēties par sabiedrības īpašumu – valsts mežiem? Dažas no atbildēm saistās ar tādām dīvainām izpratnēm, kas šeit ir izskanējušas, un ar tādiem stāstiem, kas neatbilst realitātei.

Pirmais svarīgais stāsts, ka jau vairākus gadus koksnes krāja Latvijas mežos kopumā samazinās. Koksnes krāja samazinās visos mežos kopumā, bet vēl straujāk tajos, kas ir atvērti saimnieciskajai darbībai. Aizsargājamās teritorijas kaut kādā ziņā to kompensē, jo tās netiek nocirstas. Taču saimnieciskajos mežos koksnes krāja samazinās, līdz ar to atrast jaunas vietas, kur cirst, arvien samazinās. Man šķiet, ka tas ir cieši saistīts ar jautājumu par kompensācijām, kā mēs risinām jautājumus ar aizsargājamām teritorijām. Kāpēc Armands Krauze debatējot min to, ka varbūt vajadzētu vairāk cirst VARAM pārraudzītajos mežos? Jo gluži vienkārši vairs nav, kur cirst. (Starpsauciens.) Jā, es arī vairākas reizes minēju šo sasaisti ar šo likumprojektu. Otrdien arī bija ļoti interesanti. “Latvijas valsts mežu” valdes pārstāvji tā arī neatbildēja uz manu jautājumu, kas valsts mežos īsti notiek ar koksnes krāju. Es jau minēju, ka visos Latvijas mežos koksnes krāja samazinās, jo ciršanas apjomi pastāvīgi pieaug.

Par Didža Šmita minēto – par to, ka notiek nekontrolēta pūšana. Dabiskais atmirums, kā to rāda “Silavas” dati, pēdējos gados patiesībā ir samazinājies.

Bet par valsts mežiem, kur visa kontrole ir “Latvijas valsts mežiem”... Zemkopības ministrijas ziņā... mēs pat nevaram saņemt datus, vai sabiedrības dabas kapitāls tiek apsaimniekots tā, lai nezustu tā vērtība? Vai peļņa, kas daļēji ir uzkrājusies “Latvijas valsts mežu” kontā, tiešām nāk no tā, ka meži ir apsaimniekoti, vai vienkārši ir noplicināts kapitāls, un tādā veidā tas ir pārvērsts peļņā? (Starpsauciens.)

Šie ir jautājumi, kas ir jebkura meža politikas lēmuma pašā pamatā. Kā jau minēju, šobrīd Meža likumā noteiktais, ka Saeimai būtu jāsaņem precīza informācija – nevis deputāta Edmunda Cepurīša sniegta, bet no “Silavas”, no Zemkopības ministrijas, no “Latvijas valsts mežiem”, no citām iesaistītajām pusēm... šī norma netiek pildīta. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs kavējamies ar meža pamatnostādnēm, kāpēc šis likumprojekts tikai daļēji risina jautājumu par kompensācijām un kāpēc Valsts kontrole ir atklājusi, ka mēs esam palaiduši garām ļoti daudz iespēju, piemēram, uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Daļēji tas sasaistās arī ar jautājumiem, ko skatījām sēdes sākumā par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Šo jautājumu varbūt noslēgsim. Varbūt ienāks vēl citi risinājumi. Bet, godīgi sakot, bez meža politikas pamatnostādnēm pilnu plānu, kā mēs aizsargājam mežus, kas ir nepieciešami un ko pieprasa vairākums Latvijas sabiedrības, kā mēs iegūstam maksimālo labumu no tiem mežiem, kas ir saimnieciskajai darbībai un kas ir valsts mežos, un kā mēs izpildām citus mērķus... par to, kas iedzīvotājiem ir svarīgi savu dzīvojamo vietu tuvumā... kā mēs izpildām klimata mērķus... bez šiem datiem, bez šādas politikas to nav iespējams izdarīt.

Tāpēc es likumprojektu atbalstīšu pirmajā lasījumā. Droši vien sniegsim arī kādus priekšlikumus. Bet ir būtiskas problēmas ar to, kā šobrīd izskatās mežu pārvaldība – gan valsts mežu, gan kopējo Latvijas mežu, tai skaitā to, kas ir privātīpašumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, es varētu tikai pievienoties aicinājumam runāt, nevis izplatīt dezinformāciju, un balstīties uz faktiem. Varbūt vēl pievienošu – nerunāt par mežu emocionāli. Es saprotu, ka liktenis ir tāds, ka katram rīdziniekam viņa ierastā sēņu vieta... dzīves laikā vismaz daļēji būs nocirsta. Tāds ir meža cikls. Bet, lai mēs runātu faktos balstīti, gan komisijā, gan tālāk mums vajadzētu ņemt talkā tos cilvēkus, kas tiešām tajā kaut ko saprot. Mums ir Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, patiesībā viens no visaugstāk novērtētajiem institūtiem Austrumeiropā, viens no visaugstāk novērtētajiem meža nozarē. Pie mums brauc... Piemēram, viens fakts, ko par mizgrauzi teica Rotberga kungs. Pie mums brauc čehi... un daudzas citas valstis mācīties, jo “Silava” 2005. gadā izstrādāja mizgrauža ierobežošanas un apzināšanas algoritmu, no kā... visi šeit brauc mācīties. Un nav tiesa, ka mizgrauzis izplatās, tāpēc ka saimnieciskajos mežos intensīvi tiek audzētas egles. Tur tas ir novērsts ar šo “Silavas” formulu. Mizgraužu perēklis šobrīd diemžēl ir nacionālie parki, kur šo “Silavas” formulu nedrīkst pielietot. Nacionālie parki kļūst par mizgraužu perēkli. Saimnieciskos mežos mēs to esam atrisinājuši.

Es nezinu, vai nākotnē tā ir valstiski laba lieta, ka, piemēram, Gaujas nacionālajā parkā nebūs nevienas egles, droši vien nekad vairs nebūs. Jā, tur būs koki, tur būs krūmi, tur būs... alkšņi, viss kaut kas, tikai egļu ielejās pie Gaujas vairs nebūs. Un tas ir tāpēc, ka mēs neļāvām pielietot zinātniskā institūta “Silava” izstrādātās formulas... no kā pārējā pasaule mācās.

Ja mēs vēl paklausītos “Silavu”, saprastu, ka koksnes platums... ko mēs te visi aizstāvam... joprojām ir tāds, kāds tas bija izdomāts padomju laikā, kad gateros ieviesa jaunus zāģus, tiem bija noteikts platums, un ekonomiski pamatoti bija likt iekšā zāģī tieši šāda platuma kokus. Tas joprojām ir spēkā kā absolūta pasaules patiesība. Piemēram, Somijā nav noteikts ne ciršanas vecums, ne cirsmas platums. Tāpēc ka viņi visi saprot, ka īpašnieks savu mežu izstrādās tad, kad tam ir maksimāla saimnieciskā vērtība, tas ir tad, kad tas ir maksimāli pieaudzis un tuvojas trupes laikam.

Tā ka, ja mēs paklausītos zinātni, ļoti, ļoti daudz ko uzzinātu. Es gribēju nobeigt ar vienu tādu... Ir vēl viena problēma. Ir problēma, ka par mežu runā un lemj rīdzinieki, kuri, kā saka, uz mežu aizbrauc tikai sēņot. Viens tāds piemērs. Juris Jansons, “Silavas” direktors, to nosauca par nācijas amnēziju. Ļoti interesanti, ka, gadsimtiem dzīvojot pie mežiem, mēs aizmirstam mežu saimniecisko vērtību un kā mēs vispār esam pastāvējuši. Un ir tāds viens labs piemērs starp pilsētniekiem un lauciniekiem. Kad bija Latvijas simtgade, bija tāda skaļa kampaņa Latvijas simtgadei (es neatceros, kurš to bija finansējis): “100 kailcirtes Latvijai!” Rīga bija pilna ar salīmētiem plakātiem. Nu... tā kā kailcirtes, briesmīgas kailcirtes. Doma bija ļoti negatīvi to... tas ir slikti – kailcirte. Un “Silavas” direktors... man šķiet, tas bija “Silavas” direktors, kurš stāstīja, ka viņam no laukiem zvanīja cilvēki, kas strādā ar mežu: “Klausies, kā tās simts kailcirtes ir pa reģioniem sadalītas? Mēs savu kvotu esam izpildījuši?” Viņi to uztvēra kā aicinājumu izstrādāt mežu. Nu, pozitīvi! Simtgadei pievienota vērtība!

Redziet, laukos viņi zina, ka pēc kailcirtes uzreiz iestāda stādiņus un rodas jauns mežs... un paaudzes divas pēc mums viņi jau atkal izstrādās un atkal stādīs jaunu mežu. Tā ir tā starpība starp pilsētu un laukiem. Šādus lēmumus lemjot, mums vajadzētu vairāk ieklausīties laukos un zinātnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Te pieminēja un aicināja stāstīt par zinātnē atrodamiem faktiem. Es tā ātri paskatījos un dažus pateikšu.

Tātad Latvijas meži. Latvijas meži vienmēr ir mainījušies un mainīsies neatkarīgi no tā, kādus likumus mēs šeit pieņemsim. Latvijā bija periods, kad dominēja ozoli, liepas, gobas, bet ne skuju koki. Respektīvi, bija platlapu meži. Tie, kas zina, to zina. To rāda gan arheoloģiskie izrakumi, gan dienvidu augu ziedputekšņi. Burtniekos, kur notiek arheoloģiskie izrakumi, atrod, ka cilvēki ir lietojuši ezerriekstus, kuri aug daudz siltākā klimatā. Tajā laikā strauji pieauga dzīvnieku un cilvēku skaits. Kad tas bija? Tas bija tā saucamajā holocēna klimata optimumā. Pirms pieciem līdz septiņiem tūkstošiem gadu. It kā nav pārāk senā vēsturiskā periodā. Tātad pirms pieciem līdz septiņiem tūkstošiem gadu vidējā temperatūra šeit, Latvijā, bija līdz trim grādiem augstāka nekā tagad. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, mēs runājam par kompensāciju.

A. Kiršteins. Es runāju par to, ka šie likumi, kas tiek sarakstīti, ieviešot dažādus ierobežojumus, it kā saudzējot klimatu, faktiski pārstāv to, ko es vienmēr saucu un ko arī tagadējā ASV administrācija sauc par zaļā kursa krāpniecību, nekas vairāk.

Pēc tam atkārtojās siltuma periods, ko sauc par Romas silto periodu, tas ir 250 gadus pirms mūsu ēras, 400 gadi līdz mūsu ērai. Tajā laikā ledāji atkal atkusa, kuģniecība sāka attīstīties. Pēc tam klimats atkal kļuva vēsāks, un tas izraisīja pārtikas trūkumu lielā Eiropas un arī Āzijas daļā. To sauc par tautu staigāšanas jeb migrācijas periodu. Tātad cikliski tas ir mainījies.

Kāpēc es to saku, runājot par mežiem? Tagadējā skuju koku kaitēkļu pavairošanās var būt saistīta ar siltāku klimatu, bet to nekādā veidā nevar novērst, jo siltāks klimats neizbēgami atkal nomainīsies ar aukstāku klimatu. Latvijā varbūt atkal būs platlapu koki un vairāk augs liepas, gobas... lapu koki nekā skuju koki. Un stāstīt, ka mēs tagad kaut ko... tērēsim milzīgu naudu un ieviesīsim visādus jaunus Briseles aizliegumus... un tā tālāk...

Un pēdējais zinātnē balstīts fakts. No 1980. gada Sahāras tuksnesis ir sarucis par 8 procentiem. Pateicoties kam? Ogļskābajai gāzei. Tātad ogļskābā gāze ir svētība. Pateicoties ogļskābajai gāzei, planētas apzaļumošana ir palielinājusies apmēram par trīs Amerikas Savienoto Valstu teritorijām, nodrošinot ar pārtiku simtiem miljonu cilvēku, kas būtu nomiruši, ja nebūtu notikusi šī apzaļumošana.

Tāpēc vēlreiz – nevajag mums šeit ražot... ieviest likumus vai pakļauties dažādām nepārdomātām Briseles direktīvām. Mūsu politiķiem un Ārlietu ministrijai ir jāatrod sabiedrotie Ziemeļeiropā, varbūt Polijā, Baltijas valstīs, un mums ir jāsāk pārskatīt visas šīs muļķīgās prasības samazināt izmešus. Tā ir svētība. Jebkurš biologs jums pateiks, ka ogļskābā gāze ir svētība zaļajai masai, normālai pārtikas ražošanai, labākai dzīvei. Un, ja cilvēce neizmira tad, kad šeit bija par trīs grādiem augstāka temperatūra, kāpēc mēs baidām, ka tērēsim milzīgu naudu... miljardiem... lai vidējā temperatūra nepalielinātos par vienu grādu un lai pēc 30 gadiem kaut kur Klusā okeāna salās ūdens līmenis nebūtu pacēlies par vienu milimetru? Tie ir zinātnē balstīti fakti.

Tāpēc es domāju, ka mums nav jāierobežo mežu darbība. Tie tāpat var nokalst neatkarīgi no tā, ko mēs domājam. Neizbēgami, ka siltākā klimatā liela daļa skuju koku pazudīs. Tāpēc labāk tos izstrādāt un nodarboties ar normālu ekonomiku, nevis fantazēt, ko mēs atkal te sargāsim. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka, tuvojoties politiskajam skaistumkonkursam, strauji pieaug mīlestība pret dabu. Paldies!

Savulaik, kad strādāju Dabas aizsardzības pārvaldē, pie mums regulāri nāca cilvēki, kuru mežos, teritorijās bija konstatētas īpaši aizsargājamās augu sugas vai īpaši aizsargājamie biotopi, un viņi bija gatavi mainīt savu zemi pret līdzvērtīgu. Mums bieži nebija, ko dot. Mums bieži radās tūkstoš un viens likumisks regulējums, tā teikt, ka mēs nevarējām mainīt šīs teritorijas.

Šis likumprojekts paver ceļu, kādā veidā, neradot aizvainojumu un problēmas cilvēkiem, arī tiem, kuri labticīgi un labprātīgi grib palīdzēt dabas aizsardzībai, savstarpēji varam vienoties par abpusēji izdevīgu risinājumu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Labucis. Pavisam īsi. Komisijas sēdes laikā gan meža īpašnieku pārstāvji, gan Pasaules dabas fonda pārstāvji vienojās, ka šī diskusija gaidīta jau 15 gadus, tāpēc aicinu virzīties uz priekšu un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

 

A. Labucis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 28. augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Labucis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir iesniegtas 10 izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Anda Čakša, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Zane Skujiņa-Rubene, Gatis Liepiņš, Ainars Latkovskis, Mārtiņš Felss, Raimonds Čudars un Atis Labucis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Andas Čakšas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Agnese Krasta, Zane Skujiņa-Rubene, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis un Atis Labucis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Labuča atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Arvils Ašeradens, Zane Skujiņa-Rubene, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Agita Zariņa-Stūre un Agnese Krasta lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Agitas Zariņas-Stūres atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. (Zālē troksnis.)

Kolēģi! Rotberga kungs un Ceļapītera kungs, mazliet klusāk!

Deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Gatis Liepiņš, Inese Kalniņa, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars un Arvils Ašeradens lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Anda Čakša, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Zane Skujiņa-Rubene, Gatis Liepiņš, Ainars Latkovskis, Mārtiņš Felss, Raimonds Čudars un Atis Labucis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Andas Čakšas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Arvils Ašeradens, Zane Skujiņa-Rubene, Agnese Krasta, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Gatis Liepiņš, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Agita Zariņa-Stūre lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Agitas Zariņas-Stūres ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Gatis Liepiņš, Inese Kalniņa, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars un Agita Zariņa-Stūre lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Raimonds Čudars, Zane Skujiņa-Rubene, Agnese Krasta, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Gatis Liepiņš, Inga Bērziņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis un Atis Labucis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Raimonda Čudara ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Anda Čakša, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Arvils Ašeradens, Zane Skujiņa-Rubene, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars un Ainars Latkovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Anda Čakša, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Arvils Ašeradens, Zane Skujiņa-Rubene, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars un Ainars Latkovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei””, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Debates nav iespējamas, jo priekšlikumu nav.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” noteiktajā termiņā priekšlikumi nav iesniegti. Debates nav iespējamas.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta (Starpsauciens: “Es biju pieteicies...!”)... Es tikko teicu – debates nav iespējamas, tāpēc ka priekšlikumu nav. Tātad balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Juridiskā komisija noteic piecas dienas, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1192/Lp14), otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā. Vēlos atgādināt, ka runa ir par kriminālatbildību, ja ir aizliegtas vienošanās vai karteļu nedarbi.

Mēs daudz diskutējām un strādājām arī ar grozījumiem Konkurences likumā un Kriminālprocesa likumā. Diemžēl mēs šodien nevarēsim izskatīt visus jautājumus, bet ir zināms progress.

Runājot par šo likumprojektu... saņēmām trīs priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Būtībā redakcionāls – izsaka attiecīgo Krimināllikuma pantu skaidrāk un saprotamāk.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Jautājums ir izdiskutēts un nav atbalstīts, jo būtībā paredz samazināt attiecīgās normas tvērumu un atbrīvot no atbildības par vienu no karteļa veidiem.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Paudīšu savu viedokli, lai likumi Latvijā tiktu pieņemti loģiski, saprotami un nepieciešami. Ja kādam gribas manu viedokli nosaukt par kartelistu atbalstītāja viedokli, tad es teiktu, ka mērķis ir mani nomelnot, nevis sakārtot likuma skaidrību. Proti, diskusija ir par kvalitāti. Savam viedoklim minēšu trīs faktorus.

Pirmais apsvērums – Latvijā pēdējos gados... tieši Saeimas sēdēs diezgan bieži jūtama tendence kriminalizēt to, kas normālā sabiedrībā netiek kriminalizēts, nerēķinoties ar to, vai tam ir loģiski pamats. Šajā gadījumā ir politiskie spēki, kuriem šķiet, ka vajadzētu slepeni noklausīties ikvienu cilvēku, lai pēc tam šo informāciju varētu izmantot pret tiem, kuri nav vēlami. Pret vēlamajiem, protams, ne.

Dažreiz mums pat sanāk tā, ka – bez karteļa – mēs samaksājam 260 miljonu vairāk tikai tāpēc, ka mūs neinteresē valsts naudas taupīšana.

Arguments manam priekšlikumam... ar nelielu vēsturisku atkāpi. Ja atceraties, par šo likumprojektu mēs diskutējām pirms kāda laika, un šis priekšlikums bija piedāvāts tāpēc, ka Latvijā pie kriminālatbildības par aizliegtu vienošanos nevar saukt fizisko personu. Visi resori, kas ar to saistīti, visi eksperti šajos jautājumos... gan uzņēmējdarbību vadošie, gan Konkurences padome... kolēģiem teica: pagaidiet, mēs piedāvāsim risinājumu, lai fizisko personu arī varētu sodīt.

Bet, kad Ministru kabinets virzīja likumprojektu... un Konkurences likumā ir normas, kas paredz fiziskās personas sodīšanas iespēju... šo Krimināllikuma grozījumu autori uzskatīja, ka tas vairs nav svarīgi – mums ir svarīgi dabūt ne tikai juridisko, bet arī fizisko personu obligāti zem Krimināllikuma normas. Igauņi pamēģināja 10 gadus un atteicās no šīs normas. Arī Konkurences padome, zinot Igaunijas pieredzi, iestājās pret kriminalizēšanu, tāpēc ka kriminālprocesā ir jābūt krietni nopietnākai pierādījumu bāzei nekā administratīvajā procesā, proti, Konkurences padomei ir vieglāk sodīt.

Visbeidzot – mans piedāvājums ir saistīts ar to, lai izņemtu no sastāva situāciju, ka uzņēmējs nav iesniedzis pieteikumu vai piedāvājumu konkursā. Iedomājieties situāciju – trīs uzņēmēji satiekas kafejnīcā pie galda, zem kura, kā vienmēr, ir nolikts mikrofoniņš, lai ierakstītu viņu sarunu. Viens saka: “Zini, mums atklājas viens labs projekts, kurā varētu pieteikties, – siltināsim logus.” Otrs saka: “Ai, nē! Ja tu piesakies, es nepieteikšos.” Trešais: “Es arī nepieteikšos, jo vienkārši nespēju visos konkursos piedalīties. Man nav tik daudz resursu.” Rezultātā... šī likumprojekta autori uzskata, ka nepiedalīšanās konkursā arī ir aizliegta vienošanās.

Tiešām gribētu dzirdēt nākamā debatētāja – juridisko zinātņu doktora – viedokli. Krimināltiesībās mēs tagad ieviesīsim jaunu bezdarbības formu. Ja bezdarbība ir tāda, ka cilvēks neizpilda savu pienākumu un tiek sodīts, ja, protams, ir sekas... šeit mēs sakām, ka bezdarbība ir tad, kad tu nepiedalies. Tev nebija jāpiedalās, bet tu ar citiem sarunāji, ka nepiedalīsies – par to tev ir kriminālatbildība. Tāda dīvaina atbildība.

Galu galā mēs nākamnedēļ, visticamāk... ja šodien ne, nākamnedēļ runāsim par Konkurences likumu, kurā visi šie jautājumi tiek atrisināti.

Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai noziedzīgā nodarījuma sastāvs būtu nedaudz saprātīgāks. Jebkurā gadījumā aicinu balsot “pret” šo likumprojektu kopumā, tāpēc ka Latvijai tas nav vajadzīgs. To pašu panāk Konkurences padome ar savu spēju administratīvā ceļā sodīt gan uzņēmējus, gan fiziskās personas, kas veic...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Visiem, kam ir interese un kas grib uzzināt vairāk par Kūtra kunga priekšlikumu, iesaku paņemt mūsu sēdes protokolu. Par šo jautājumu protokolā ir no 6. līdz 9. lapaspusei. Mums bija nopietnas diskusijas, bet šis priekšlikums tika atspēkots jau pašā sākumā.

Kur ir problēma? Ja mēs paņemsim Konkurences likuma 11. pantu, tur rakstīts, ka viena no karteļa izpausmēm var būt saistīta ar atteikšanos piedalīties konkursā. Proti, viens piesakās, piedāvā, piemēram, divus miljonus, otrais klusē. Pēc tam otrādi – pirmais nepiedalās, otrais prasa divus miljonus, kaut gan cena abos gadījumos – viens... Abiem ir izdevīgi. Saskaņā ar Konkurences likumu tā ir viena no aizliegtas vienošanās formām.

Ko piedāvā Kūtra kungs? Viņš piedāvā, ka par šādu darbību atbildību nevajag. Taisīsim izņēmumu, kolēģi! Kaut gan Kūtra kungs apgalvoja, ka viņu kāds sauc par karteļu atbalstītāju... negribu šodien skaitīt, kurš ir kurā pusē. Gribu aicināt padomāt par ļoti vienkāršu jautājumu. Proti, ja divas personas saskaņo –šodien tava kārta piedalīties iepirkumā un dabūt savu daļu no kopējā labuma, bet nākamajā reizē tev jāsēž klusi, es izmantošu iespēju saņemt samaksu dubultā –, tas nav labi, tas nav pareizi. Uz to norādīja eksperti, un tas ir izdiskutēts jautājums.

Kolēģi, aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Man jāapliecina, ka tas, ko tikko teica Judina kungs, ir pilnīga patiesība. Tīri no praktiskā viedokļa raugoties... Konkurences padomē ir izmeklēti gadījumi, kad tiešām konkurenti sanāk kopā un vienojas, kurš piedalās, kurš nepiedalās, jo, kā zināt, bija iespējams arī viena pretendenta iepirkums.

Konkurences likumā, kā pareizi Judina kungs citēja, aizliegta vienošanās ir vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos, izsolēs un tā tālāk. Konkurenti var kavēt, deformēt konkurenci, vienojoties ne tikai par tirgus klientu sadali, par cenu noteikšanu, bet arī par nepiedalīšanos, ierobežojot konkurenci kādos iepirkumos. Pilnīgi pareizi – tas neatbilst arī konkurences tiesību aspektam, ja tiek atbalstīts, piemēram, tas, ka šis nebūtu gadījums... Tas ir pretrunā ar Konkurences likuma... konkurences tiesībām, kas mums ir pamatu pamats.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Šo priekšlikumu rosināja Juridiskais birojs, bet bija iesniegts apsvēruma formā, mēs formulējām un nolēmām izslēgt no attiecīgās normas dispozīcijas vārdus “ārējos normatīvos aktos regulētā”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1192/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 7, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” otrajā lasījumā. Tas ir saistīts ar tikko atbalstīto likumprojektu un paredz likumā noteikt slieksni, sākot ar kuru var būt kriminālatbildība.

Ir iesniegts viens – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Piedāvā pirmajā lasījumā atbalstīto slieksni – 100 tūkstošus eiro – aizstāt ar trīs miljoniem eiro. Jautājums ir izdiskutēts komisijā, un, pieciem deputātiem balsojot “par”, pārējiem balsojot “pret” vai “atturas”, priekšlikums tika atbalstīts.

Vēlos informēt, ka viedokļi bija dažādi, bet visi piekrīt, ka 100 tūkstoši nav pietiekami liela summa un slieksnim noteikti jābūt augstākam, summai jābūt citai. Par to šaubu nav. Patlaban otrajam lasījumam bija iesniegts tikai šis priekšlikums, viedokļi dalījās, bet ir pamats domāt, ka trešajā lasījumā diskusija tiks turpināta.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 10, atturas – 21. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. Arī 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, ir iesniegtas vēl divas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 1334/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Patmalnieks, Kaspars Briškens, Raimonds Bergmanis, Agnese Krasta un Valdis Maslovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1189/Lp14).

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

Tad pēc kārtas.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. Esam izskatījuši visus piecus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Grasbergs. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Grasbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Anna Rancāne.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – deputāšu Leilas Rasimas un Antoņinas Ņenaševas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 1. pantu, lai ar deputāšu nākamo priekšlikumu papildinātu likumu ar jaunu pantu precizētā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 2. – arī deputāšu Leilas Rasimas un Antoņinas Ņenaševas priekšlikums. Papildina likumu ar jaunu pantu un precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju par varas, atkarības vai pakļautības attiecību pret bērniem neētisku izmantošanu. Tiesību norma skaidro gan to, kas ir uzskatāma par varas, atkarības vai pakļautības attiecību neētisku rīcību, gan to, kā ir jāreaģē darba devējam izglītības iestādē, sporta organizācijā vai citā institūcijā, kas nodrošina bērna aprūpi, izglītību, uzraudzību vai nodarbinātību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Precizē 72. panta pirmo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Precizē 72. panta piektās daļas ievaddaļu. Jaunajā redakcijā tiek precizēts kritērijs, ka ierobežojums attiecināms uz personām, kuru darbs vai pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar saskarsmi ar bērnu, vienlaikus skaidri nodalot tos gadījumus, kad saskarsme ar bērnu nenotiek vai ir vienreizēja vai īslaicīga, un tas nodrošina samērīgu regulējuma piemērošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz 72. panta piektās daļas 4. punkta izslēgšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 6. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz 72. panta sestās daļas precizēšanu. Svītrojot minēto atsauci, tiek nodrošināta vienota pieeja visām personām, kurām tiks piemērots administratīvais sods par vardarbību pret bērnu, neatkarīgi no soda veida. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz 72. panta papildināšanu ar trīs jaunām daļām. Papildināšana nepieciešama, lai ieviestu skaidru un efektīvu preventīvu mehānismu gadījumos, kad persona, kura ir izdarījusi pārkāpumu pret bērnu, turpina vai plāno uzsākt darbu vai brīvprātīgā darbu, kas saistīts ar tiešu ilgstošu vai regulāru saskarsmi ar bērniem. Šajā gadījumā ir noteikts obligāts pienākums iziet sociālās rehabilitācijas kursu, kas vērsts uz vardarbīgas uzvedības mazināšanu, un tā tiek nodrošināta preventīva pieeja bērnu tiesību aizsardzībā.

Šis priekšlikums ietver arī 72. panta papildināšanu ar riska izvērtējumu, kas balstīts uz pieeju personas nodarbināšanai darbā ar bērniem, un arī papildināšanu ar sestās daļas 3. punktu.

Šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 8. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz precizējumu 72. panta septītajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. 9. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz 81. panta izteikšanu jaunā redakcijā. Grozījums nepieciešams, lai precizētu administratīvās atbildības regulējumu par pamešanu novārtā, fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, kā arī nodrošinātu efektīvu saikni starp izdarīto pārkāpumu un personas turpmākās nodarbinātības ierobežošanu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rancāne. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Rancāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – šī gada 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Rancāne. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Raimonds Bergmanis, Ingmārs Līdaka, Edvīns Šnore, Ainars Latkovskis, Harijs Rokpelnis, Linda Liepiņa un Andris Sprūds lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Kolēģi, turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 54 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Likumprojektam “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus Juridiskajā komisijā izskatījām četrās sēdēs ilgākā laika periodā. Diskusijas notika ļoti intensīvi. Skaņojām, meklējot labāko risinājumu, kā mēs varētu uzlabot bāriņtiesu sistēmas darbību.

Ejot pēc kārtas – par katru no 54 priekšlikumiem.

1. – tiesībsardzes Karinas Palkovas priekšlikums. Paredz neizslēgt no likumprojekta tās tiesību normas, kas skar kvalifikācijas komisijas un sertifikācijas noteikšanu bāriņtiesu darbiniekiem. Bet, ņemot vērā to, ka pirmajā lasījumā mēs jau šo normu izslēdzām, Juridiskā komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 27, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz, ka pašvaldība var prasīt no bāriņtiesas priekšsēdētāja pretendenta iepriekšējā darba devēja novērtējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Inese Kalniņa. 3. – tiesībsardzes priekšlikums. Paredzēja atgriezties pie cenza noteikšanas un 30 gadu vietā noteikt 25 gadus priekšsēdētāja vai vietnieka amata pretendentiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izvērtējot tiesībsardzes iniciatīvu, tomēr tika nolemts atgriezties pie cenza noteikšanas, kas pirmajā lasījumā bija izslēgts no likuma. Tātad Juridiskā komisija 4. priekšlikumā paredz atgriezties pie vecuma cenza saglabāšanas – 30 gadi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – tiesībsardzes priekšlikums. Nav atbalstīts, jo ir saistīts ar kvalifikācijas komisijām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 48, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 7. – tiesībsardzes priekšlikums. Arī nav atbalstīts komisijā, jo saistīts ar sistēmas maiņām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 8. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. priekšlikumā, ko jau apstiprinājām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē kārtību bāriņtiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka novērtēšanai. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz divus jaunus ierobežojošus nosacījumus, proti, ka bāriņtiesas sastāvā nevar darboties personas, kuras atceltas no aizbildņa pienākumu pildīšanas nolaidīgas vai nekārtīgas izpildes dēļ un kurām atņemts audžuģimenes, specializētās audžuģimenes vai viesģimenes statuss. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. – tiesībsardzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. priekšlikumā, par ko jau nobalsojām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – tiesībsardzes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo saistīts ar novērtēšanas sistēmu un ir kontroversāls jau pieņemtajam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – tiesībsardzes priekšlikums. Saistīts ar novērtēšanas sistēmu, kas ir savādāka. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 16. – tiesībsardzes priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 18. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Uzsver bāriņtiesas tiesības apstrādāt personas datus un pieprasīt informāciju, taču ierobežotā apjomā, tikai tādā, kas ir nepieciešams samērīgi konkrētā gadījuma izvērtēšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz veikt pārrunas ar bērnu un aizgādībā esošu personu bez likumiskā pārstāvja piekrišanas un citu personu klātbūtnes, par to informējot likumisko pārstāvi, tātad speciālos gadījumos šādu kompetenci piešķirot bāriņtiesām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 20. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nosaka iespēju pieņemt lēmumus arī par personām, pie kuras varētu atrasties bērns vai aizgādībā esoša persona, jo ne vienmēr tas ir konkrēti aizbildnis, var būt arī cita persona. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 21. – tiesībsardzes priekšlikums. Atbalstīts, jo ir identisks tikko jau... Labklājības ministrijas pārstāvja... saturam.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 23. – tiesībsarga priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 24. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Papildina bāriņtiesas kompetenci, tātad tā var pieņemt lēmumus par sociālo rehabilitāciju bērnam, kurš cietis no vardarbības, ja bērna likumiskais pārstāvis tai nepiekrīt. Arī šādas situācijas gadās, un tās ir jārisina. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģijas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 26. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Bērna interešu aizsardzībai bāriņtiesa var vienpersoniski pieņemt lēmumus par sociālās rehabilitācijas turpināšanu nepieciešamības gadījumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 27. – tiesībsardzes priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo ir identisks tikko pieņemtajam priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 28. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Saistīts ar normu salāgošanu ar Ārstniecības likumu, attiecīgi risinot jautājumus par obligāto ārstēšanu bērnam. Tātad šos lēmumus vairs nepieņems bāriņtiesa, bet gan ārstu komisija, tas ir viņu kompetencē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 29. – tiesībsardzes priekšlikums. Identisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 30. – tiesībsardzes priekšlikums. Paredz, ka bāriņtiesa var lemt par audžuģimenes statusa izbeigšanu bez laika ierobežojuma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 31. – tiesībsardzes priekšlikums. Paredz, ka audžuģimenes statusa piešķiršanas, izbeigšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šajā uzskaitījumā nebija iekļauts gadījums par statusa izbeigšanu, un tagad tas tiek labots. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 33. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz pāreju uz valsts informatīvo sistēmu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 34. – tiesībsardzes priekšlikums. Paredz par aizbildņiem iecelt abus laulātos. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, kolēģi! Es šo priekšlikumu atbalstīšu – pretēji komisijas viedoklim. Es uzskatu, ka šāda iespēja tomēr ir jādod... kā tiesībsardze piedāvāja šo priekšlikumu, ka bērnam, kuru aizbildnībā uzņem laulāta ģimene, varētu būt gan mamma... Gan sieva, gan vīrs, tātad gan māte, gan tēvs šajā aizbildnībā varētu būt aizbildnis, ja viņi to vēlas. Un priekšlikums jau to obligāti nenosaka. Tas nosaka to, ka ir iespēja, iesniedzot iesniegumu, abiem, laulātam pārim, kļūt par bērna aizbildņiem. Es domāju, tas ir bērna labākajās interesēs un atbilst arī dabisko tiesību principam, ka bērnam ir gan tēvs, gan māte... vislabākajā situācijā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 13, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 35. – tiesībsardzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka, izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa var pieprasīt, lai persona iesniedz psihiatra un narkologa atzinumu. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi! Vienu mirklīti! Ir priekšlikums turpināt bez pārtraukuma. (Starpsaucieni: “Jā!”) Paldies, turpinām.

Inese Kalniņa. Nākamais. 37. – tiesībsardzes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 38. – tiesībsardzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 39. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Turpmākie ir redakcionāli labojumi.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 42. – Juridiskā priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 43. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 44. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 46. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 47. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 49. – tiesībsardzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 50. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 52. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 53. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš ir 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka un Linda Matisone lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Dāvja Melnalkšņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka un Linda Matisone lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Dāvja Melnalkšņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka un Linda Matisone lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Kalēja ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka un Linda Matisone lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Kalēja ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Ar šo likumprojektu paredzēts precizēt nosacījumus saistībā ar Latvijas sabiedrības un nevalstisko organizāciju sniegto atbalstu Ukrainai kopš 2022. gada.

Kā zināms, šis atbalsts ir bijis plašs un būtisks gan finanšu līdzekļu veidā, gan nodrošinot materiālus, tai skaitā dronus, transportu, ekipējumu un citas nepieciešamās lietas. Vienlaikus praksē ir radušās neskaidrības par to, vai šāda veida palīdzība pilnā apjomā atbilst sabiedriskā labuma organizācijas statusam, radot riskus organizācijām zaudēt šo statusu formālu interpretāciju dēļ. Ar likumprojektu mēs šo jautājumu skaidri sakārtojam. Mēs nosakām, ka atbalsts Ukrainai var tikt sniegts gan finanšu, gan mantiskā veidā un tas pats par sevi nerada pamatu sabiedriskā labuma organizācijas statusa zaudēšanai.

Vienlaikus būtiski uzsvērt – šis likumprojekts nemaina citas prasības. Joprojām ir jāievēro citi normatīvie akti, tai skaitā eksporta kontroles, licencēšanas un drošības regulējums.

Likumprojekts ir izstrādāts sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām. Sēdē tika gūts apstiprinājums, ka Valsts drošības dienests ir izskatījis likumprojektu un konceptuāli neiebilst pret tā virzību.

Kopumā ar likumprojektu tiek novērstas neskaidrības un organizācijas tiek pasargātas no nepamatotiem riskiem, vienlaikus saglabājot visu nepieciešamo kontroli.

Atbilstoši komisijas lēmumam lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 5. jūnijs, un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šī gada 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 1334/Lp14), pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 1334/Lp14) pirmajā lasījumā. Likumprojektu ir iesnieguši Saeimas deputāti, un tā mērķis ir nodrošināt Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta sprieduma izpildi.

Grozījumi paredz, ka sabiedriskajiem medijiem būs tiesības veidot saturu tādās mazākumtautību valodās, kuras nav pašpietiekamas, ar mērķi veicināt sabiedrības integrāciju, piederības sajūtu Latvijai, kā arī izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem, kultūras procesiem un arī mazākumtautību kultūras etniskā mantojuma saglabāšanu. Savukārt saturu pašpietiekamajās mazākumtautību valodās, kas Latvijā ir, kā Satversmes tiesa savā spriedumā atzinusi, krievu valoda... Šajās pašpietiekamajās mazākumtautību valodās sabiedriskie mediji varēs veidot saturu tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai gadījumos, kad nepieciešams mērķtiecīgi atspēkot maldinošu un demokrātiju apdraudošu informāciju jeb dezinformāciju.

Tāpat likumprojekts paredz, ka, pieņemot lēmumus par satura veidošanu mazākumtautību valodās, sabiedriskajiem medijiem būs jāņem vērā valsts drošības apdraudējuma intensitāte, kā arī jāvērtē nepieciešamība nodrošināt objektīvu un neatkarīgu informāciju mazākumtautību valodās.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu izskatīja šā gada 27. maija sēdē, konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā ar lielu balsu vairākumu.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti un deputātes! Šodien mūsu priekšā ir likumprojekts, kas skar ne tikai sabiedrisko mediju darbību, bet arī, es gribētu teikt, daudz plašāku jautājumu: kādu mēs redzam Latvijas demokrātiju? Kādu mēs redzam mūsu informatīvo telpu, un kādu mēs redzam valsts spēju sasniegt visus savus iedzīvotājus?

Satversmes tiesa savā spriedumā ir skaidri norādījusi, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un sabiedriskajiem medijiem savā darbībā tas ir jāņem vērā. Taču vienlaicīgi Satversmes tiesa ir arī uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju uzdevums ir nodrošināt sabiedrībai pieeju objektīvai, uzticamai un neatkarīgai informācijai. Tieši tādēļ man rodas jautājums: vai šis likumprojekts, kas šeit ir iesniegts pirmajā lasījumā, patiešām nodrošina līdzsvaru starp šiem diviem mērķiem? Mana atbilde ir, ka noteikti ne. Šeit nav izdevies.

Sabiedrisko mediju neatkarība nekādā gadījumā nav greznība. Tā nav kāda politiska iegriba vai teorētiska vērtība. Tā ir viens no demokrātiskas valsts stūrakmeņiem. Un brīvā sabiedrībā politiķu uzdevums būtu nevis noteikt žurnālistiem, kādā veidā sasniegt auditoriju vai kādi instrumenti ir izmantojami sabiedrības informēšanai, bet radīt stabilu tiesisku ietvaru un uzticēties profesionāļu darbam. Tāpēc es uzskatu, ka lēmumiem par to, kā visefektīvāk sasniegt dažādas sabiedrības grupas, primāri būtu jāatrodas profesionāļu rokās – sabiedrisko mediju redakcijās, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Mums būtu tam jāuzticas.

Mēs dzīvojam laikā, kad informatīvā telpa ir kļuvusi par vienu no galvenajiem drošības jautājumiem. Dezinformācija, propaganda, ārvalstu ietekmes operācijas cenšas sasniegt dažādas sabiedrības grupas neatkarīgi no tā, kādā valodā tās ikdienā patērē informāciju. Šādos apstākļos valstij būtu svarīgi, lai sabiedriskajiem medijiem būtu pietiekami instrumenti, lai sniegtu visai auditorijai uzticamu, profesionālu saturu. Informēts cilvēks ir daudz mazāk pakļauts manipulācijām nekā neinformēts cilvēks.

Tieši tāpēc man ir bažas, ka šis likumprojekts, lai gan deklaratīvi cenšas izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, vienlaicīgi pārāk detalizēti nosaka, kādos gadījumos un kādā apjomā sabiedriskie mediji drīkst izmantot mazākumtautību valodas. Mēs nevaram vienā runas daļā teikt par sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, bet otrā – ar likumu arvien precīzāk noteikt robežas, kā šīs brīvības tiks izmantotas.

Manuprāt, Satversmes tiesas sprieduma izpildei būtu jābalstās uz latviešu valodas stiprināšanu, vienlaikus saglabājot pietiekamu profesionālo autonomiju sabiedriskajiem medijiem, SEPLP lemt par piemērotākajiem veidiem, kā sasniegt sabiedrību konkrētos apstākļos. Tādēļ es uzskatu, ka ir nepieciešams meklēt līdzsvarotāku risinājumu, kas pilnvērtīgi izpildītu Satversmes tiesas spriedumu – stiprināt latviešu valodu un vienlaikus nemazināt sabiedrisko mediju profesionālo autonomiju. Mums ir jārūpējas par sabiedriskā medija neatkarību, uzticēšanos un tādā veidā politisko neatkarību.

Šo apsvērumu dēļ es aicinu likumprojektu šodien neatbalstīt. Un PROGRESĪVIE ir virzījuši arī savu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Šodien mani pārsteidz, ka PROGRESĪVO kolēģi jau sēdes sākumā kopā ar Šlesera partiju ir nostājušies vienā frontē pret valsts valodas nostiprināšanu sabiedriskajos medijos un faktiski aizstāv divvalodību.

Ņemot vērā, ka Švinkas kungs minēja Satversmes tiesas lēmumu, vēlos norādīt, ka Satversmes tiesas lēmumā par sabiedriskajiem medijiem ir skaidri noteikts, ka valodas rāmis ir jānosaka likumdevējam. Un tam nav nekāda sakara ar redakcionālo neatkarību, kā jūs mēģināt sapīt kopā. Tie ir tādi pēdējie jūsu cerības salmiņi – slēpt krievu valodu zem nosaukuma “mazākumtautību valodas” un sagrozīt Satversmes tiesas nolemto ar greizām interpretācijām. Un aizmirsāt pieminēt arī Satversmes tiesas lēmumu un atzinumu, ka krievu valoda šeit ir pašpietiekama. Arī to nepateicāt.

Manuprāt, vietā ir vilkt paralēles, ko arī iepriekšējā SEPL ombuda vadītāja... tātad ko ombuds teica, ka uz mediju varu varētu paskatīties kā uz citu neatkarīgu varu, piemēram, tiesu varu. Un mēs kā politiķi nedrīkstam ietekmēt tiesu varu un procesus, bet varam noteikt, kādā valodā notiek procesi tiesās. Un šeit ir līdzīgi. Likumdevējs nosaka, kādā valodā būs informācija sabiedriskajos medijos, tālāk neietekmējot redakcionālo neatkarību. Tieši šādām ir jābūt varas... sadalītām atbildības robežām.

Līdz ar to, manuprāt, nav komplimentējoši no jūsu puses teikt – ja sabiedriskais medijs par valsts budžeta līdzekļiem veidos saturu tikai valsts valodā, mēs līdz ar to daļu sabiedrības atstāsim neinformētu. Pēc kā jūs to spriežat? Mēs runājam tagad par Latvijas pilsoņiem ar Latvijas pasēm. Kāpēc lai viņi būtu neinformēti, ja ir saturs latviešu valodā? Par kādiem cilvēkiem jūs īsti runājat? Kas ir tie cilvēki, kurus jūs šeit aizstāvat? Nāciet izskaidrojiet! Īsti nav skaidrs. Un mēģināt pateikt, ka medijiem ir jādod tiesības jebkādiem līdzekļiem uzrunāt sabiedrību... Tas ir kaut kāds klikbaits... kaut kādus klikšķus krāt? Ar jebkuriem līdzekļiem pēc iespējas lielāku klikšķu skaitu sasniegt? Man nešķiet, ka tāds ir sabiedriskā medija uzdevums.

Līdz ar to man ir skumji, ka PROGRESĪVO attieksme pret mazākumtautībām ir bijusi graujoša. Jo šobrīd, kad mediju politika ir bijusi “PROGRESĪVO” kultūras ministres pārziņā, diemžēl man jāatvainojas mūsu poļu kopienai Latvijā. Poļi, kā zināms, ir mūsu reģionā lielākā armija. Tātad arī NATO sabiedrotie, kuri mums būtu īpaši jāsargā. Bet jūsu valdības laikā ne tikai ķērās klāt poļu skolai Latgalē, bet arī izņēma saturu poļu valodā no sabiedriskajiem medijiem. Nekrietna, manuprāt, rīcība, un tas apdraud arī mūsu transatlantisko kursu un attiecības ar poļiem. Izņēmāt... jūsu mediju politikas vadības laikā ir izņemts arī saturs lietuviešu un igauņu valodā. Krievu valodā ir nostiprināts. Man liekas, nekrietna rīcība pret Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām un arī pret Nacionālās drošības koncepcijā teikto par to, ka ir jāatsakās no krievu valodas.

Tāpēc mēģiniet savu opozīcijas darbu, lūdzu, būvēt uz jaunām idejām, jaunām iniciatīvām, nevis vilkt kaut kādas arhaiskas idejas no okupācijas laika par divvalodību medijos.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo. Un šajos pārmetumos neieklausīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Tātad varbūt pāris lietas. Vienkārši, reaģējot uz Butāna kunga teikto. Mēs nekādā gadījumā... Un es arī no rīta teicu, ka Satversmes tiesas spriedumā tiešām ir norādīts, ka krievu valoda tiek uzskatīta par pašpietiekamu. Līdz ar to arguments, ka mēs šeit cenšamies kaut kā slēpties aiz vārda “mazākumtautības”, vienkārši nav vietā. Loģiski, ka mēs šeit primāri runājam saistībā ar krievu valodas lietošanu sabiedriskajos medijos. Tā ka, es domāju, tas ir visiem skaidrs, un arī mēs savā argumentācijā neesam nekādā gadījumā no tā slēpušies.

Ir skaidra “Nacionālās apvienības” nostāja. Šeit jau drīzāk ir tāds jautājums gan APVIENOTAJAM SARAKSTAM, gan JAUNAJAI VIENOTĪBAI, gan ZZS frakcijai. Manuprāt, ir vietā atgādināt, ka šie grozījumi, par kuriem mēs tūlīt balsosim, ir grozījumi, kurus kritizēja, kuriem nepiekrita SEPLP – viena no centrālajām institūcijām saistībā ar sabiedrisko mediju politiku. Viņi kritizēja. Viņi nepiekrita šim regulējumam. Nozares organizācijas nepiekrita šiem grozījumiem. Nepiekrita. Juridiskais birojs nokritizēja šos grozījumus kā nekvalitatīvus. Pat ja mēs šeit cīnāmies par idejām... nu, es saprotu, ka mums būs atšķirīgas idejas par to, kādam ir jābūt risinājumam. Šie grozījumi ir nekvalitatīvi. Nav atbalstīti no nozares organizācijām, no SEPLP, no Juridiskā biroja.

Attiecībā uz grozījumiem, kurus jūs jau diemžēl šodien noraidījāt, pat nenodevāt komisijai, bet kurus mēs pavisam noteikti sniegsim kā grozījumus... Risinājums, ko ir piedāvājis SEPLP, ir katru gadu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros noteikt jautājumu par mazākumtautību... arī tai skaitā krievu valodas lietošanu sabiedriskajos medijos. Šādā veidā mēs respektētu to, ka SEPLP, balstoties datos, analīzē, var pieņemt lēmumu, saglabājot SEPLP autonomiju un sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību.

Mēs varam iet dažādā... politiskajā polemikā. Man tiešām nav problēmu, es to ļoti izbaudu, bet galu galā šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums visai Latvijas demokrātijai. Un, apstiprinot šos grozījumus, manā ieskatā, Saeimas deputāti nerespektēs sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību, nerespektēs SEPLP autonomiju, nerespektēs to cilvēku viedokli, kurus mēs kā Saeima paši ievēlējām SEPLP amatos. Manuprāt, tā ir vienkārši divkosība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (Nr. 1334/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 24, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Klotiņš. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija vienošanās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 18. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, un atkal ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ieva Brante, Ainars Latkovskis, Agnese Krasta, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dāvis Melnalksnis, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Raivis Kalējs, Edgars Putra un Andrejs Svilāns lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ieva Brante, Ainars Latkovskis, Agnese Krasta, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Česlavs Batņa, Raivis Kalējs, Edgars Putra un Andrejs Svilāns lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Paldies, ka piekritāt tos skatīt šajā sēdē.

Likumprojekta mērķis ir primāri garantēt Latvijas valsts sauszemes teritorijas aizsardzību un valsts robežas neaizskaramību. Kā citi papildu mērķi vēl jāmin arī – nodrošināt ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās tehnoloģiskās un inženiertehniskās infrastruktūras drošību un efektīvu darbību (tas ietver arī robežapsardzības sistēmu, žoga pasargāšanu no tehniskajiem bojājumiem un zaudējumiem, ko rada vētras, snieglauzes vai koku gāšanās), pasargāt valsts drošības intereses šajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Ierobežojumi vērsti uz to, lai preventīvi mazinātu ārvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – specdienestu izlūkošanas, spiegošanas, sabotāžas un diversijas aktus, riskus NATO un ES ārējās robežas tiešā tuvumā; novērstu riskus, ka stratēģiski svarīgi pierobežas nekustamie īpašumi nonāk nelojālu personu kontrolē, kuras varētu slēpti vākt informāciju par Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes darbību un infrastruktūru; nodrošinātu iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sekot līdzi vides un ainavas izmaiņām aizsargjoslā, lai operatīvi reaģētu un pielāgotu valsts aizsardzības plānus.

Galvenie noteikumi, kas minēti likumprojektā. Tas paredz noteikt jaunu ekspluatācijas aizsargjoslu – 30 metru platu joslu gar valsts ārējo sauszemes robežu – un patrulēšanas joslu. Šajā aizsargjoslā tiek aizliegta saimnieciskā darbība, jebkāda veida būvniecība un teritorijas izmantošanas veida maiņa teritorijas plānošanas dokumentos bez iepriekšēja saskaņojuma ar Aizsardzības ministriju. Lai novērstu nacionālās drošības apdraudējumu, nekustamā īpašuma atsavināšanai šajā joslā konkrētai personai turpmāk būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas piekrišana. Kā arī robežas infrastruktūras uzturēšanas ietvaros tiek noteikti kritēriji bīstamu un potenciāli apdraudošu koku izciršanai vai zaru zāģēšanai šajā aizsargjoslā.

Ņemot vērā likumprojekta nozīmību, komisija rosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Patmalnieks. Priekšlikumi – 8. jūnijs, izskatīšana – 11. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

J. Patmalnieks. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Oļegs Burovs, Ilze Stobova, Inga Bērziņa, Uģis Mitrevics un Anita Brakovska lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā”, trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –referents Andris Sprūds.

A. Sprūds (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā”. Likumprojekts izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Kā jau tika minēts, ir četri priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tapis kopā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari – par to, ka attiecībā uz darbiniekiem, kuriem ir sodāmība, notiek atbilstoša izvērtēšana. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Sprūds. 2. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Par auditu sistēmas efektivizāciju, lai padarītu to ātrāku un operatīvāku. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Sprūds. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas periodu attiecībā uz auditoriem, lai arī šo sistēmu atbilstoši sakārtotu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Sprūds. 4. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Par pārejas noteikumiem attiecībā uz konkrētiem likuma ietvariem, lai tas tiktu īstenots jau šī gada ietvaros. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Sprūds. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Sprūds. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ir viens – atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumos ir runa par termiņu... 2026. gada 1. jūlijs. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām ar sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Atis Švinka, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Andris Šuvajevs, Liene Gātere, Andris Sprūds un Didzis Šmits iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par informācijas un skaidrojuma sniegšanu par Latvijas valsts iesaisti AS “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāldaļu pirkumā no uzņēmuma “Telia Company””.

Vārds motivācijai deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šī ir pieprasījuma “Par informācijas un skaidrojuma sniegšanu par Latvijas valsts iesaisti AS “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāldaļu pirkumā no uzņēmuma “Telia Company”” motivācija. Domāju, šeit, Saeimā, klātesošajiem un arī sabiedrībai nav pilnas informācijas par notiekošo. Šie jautājumi ir skatīti valdībā, un ekonomikas ministrs gandrīz pirms gada (tas bija 15. jūlijā) preses konferencē publiski izteica ļoti daudz solījumu... nākt skaidrot sabiedrībai... domāju, ir vērts dzirdēt arī Saeimai... ir svarīgi noteikt patieso uzņēmumu vērtību, definēt, apzināt valsts iesaistes līmeni, sasniedzamos mērķus, līdzekļus, iespējamos darījumu riskus, lai nodrošinātu primāri sabiedrības interešu ievērošanu.

Šajā pieprasījumā ir definēti septiņi jautājumi ar padziļinātu... ko ekonomikas ministrs gandrīz pirms gada ir solījis sabiedrībai skaidrot. Un šāds pieprasījums ir pilnīgi korekts. Mēs varētu uzklausīt ekonomikas ministru ne tikai par to, kas bija valdības slēgtajās daļās, bet arī – ko bija solījis teikt publiski. Gaidīsim ekonomikas ministra skaidrojumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Gunārs Kūtris, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Andrejs Ceļapīters, Līga Kļaviņa, Ligita Gintere, Jānis Vucāns, Jānis Dinevičs, Andris Bērziņš un Ģirts Štekerhofs iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Ģirta Štekerhofa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jurģis Klotiņš, Arnolds Jātnieks, Uģis Mitrevics, Jānis Grasbergs un Edvīns Šnore iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Grasberga atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Arnolds Jātnieks, Uģis Mitrevics, Jurģis Klotiņš un Edvīns Šnore iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jurģis Klotiņš, Jānis Grasbergs, Arnolds Jātnieks, Uģis Mitrevics un Edvīns Šnore iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Grasberga ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Arnolds Jātnieks, Jurģis Klotiņš un Edvīns Šnore iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Jānis Eglīts, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks, Jurģis Klotiņš, Jānis Grasbergs, Arnolds Jātnieks, Edvīns Šnore un Nauris Puntulis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Eglīta ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Jānis Eglīts, Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Jurģis Klotiņš, Arnolds Jātnieks, Edvīns Šnore un Nauris Puntulis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Eglīta ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Arnolds Jātnieks, Jānis Grasbergs, Jānis Eglīts, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore un Nauris Puntulis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Arnolds Jātnieks, Jānis Grasbergs, Jānis Eglīts, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore un Nauris Puntulis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Janas Simanovskas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Janas Simanovskas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Anda Čakša, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Zane Skujiņa-Rubene, Gatis Liepiņš, Ainars Latkovskis, Mārtiņš Felss, Raimonds Čudars un Atis Labucis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Andas Čakšas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Agnese Krasta, Zane Skujiņa-Rubene, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis un Atis Labucis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Ata Labuča atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Arvils Ašeradens, Zane Skujiņa-Rubene, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Agita Zariņa-Stūre un Agnese Krasta iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Agitas Zariņas-Stūres atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Gatis Liepiņš, Inese Kalniņa, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars un Arvils Ašeradens iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Anda Čakša, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Zane Skujiņa-Rubene, Gatis Liepiņš, Ainars Latkovskis, Mārtiņš Felss, Raimonds Čudars un Atis Labucis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Andas Čakšas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Arvils Ašeradens, Zane Skujiņa-Rubene, Agnese Krasta, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Gatis Liepiņš, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Agita Zariņa-Stūre iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Agitas Zariņas-Stūres ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Gatis Liepiņš, Inese Kalniņa, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars un Agita Zariņa-Stūre iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Raimonds Čudars, Zane Skujiņa-Rubene, Agnese Krasta, Mārtiņš Felss, Uģis Rotbergs, Gatis Liepiņš, Inga Bērziņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis un Atis Labucis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Raimonda Čudara ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Anda Čakša, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Arvils Ašeradens, Zane Skujiņa-Rubene, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars un Ainars Latkovskis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Anda Čakša, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Arvils Ašeradens, Zane Skujiņa-Rubene, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Uģis Rotbergs, Inga Bērziņa, Raimonds Čudars un Ainars Latkovskis iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka un Linda Matisone iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Dāvja Melnalkšņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka un Linda Matisone iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Dāvja Melnalkšņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka un Linda Matisone iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Kalēja ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Juris Viļums, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Raivis Kalējs, Česlavs Batņa, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka un Linda Matisone iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Kalēja ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ieva Brante, Ainars Latkovskis, Agnese Krasta, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dāvis Melnalksnis, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Raivis Kalējs, Edgars Putra un Andrejs Svilāns iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ieva Brante, Ainars Latkovskis, Agnese Krasta, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Aiva Vīksna, Dāvis Melnalksnis, Česlavs Batņa, Raivis Kalējs, Edgars Putra un Andrejs Svilāns iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāts Jānis Grasbergs iesniedzis lēmuma projektu “Par Jāņa Grasberga atbrīvošanu no 14. Saeimas sekretāra biedra amata”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāte Antoņina Ņenaševa iesniegusi lēmuma projektu “Par Antoņinas Ņenaševas atbrīvošanu no 14. Saeimas priekšsēdētājas biedres amata”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Ingmārs Līdaka grib runāt “par”. (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. (Starpsaucieni.)

I. Līdaka (AS).

Jā, runāšu “par”. Es vienkārši atnācu, lai pateiktu paldies Antoņinai Ņenaševai par līdz šim paveikto šajā amatā. Un vēl paldies par piekāpšanos. Visu cieņu! (Aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Antoņinas Ņenaševas atbrīvošanu no 14. Saeimas priekšsēdētājas biedres amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, nākamie trīs balsojumi ir balsojumi ar vēlēšanu zīmēm.

Tātad darba kārtībā – Saeimas priekšsēdētājas biedra vēlēšanas. (Starpsaucieni.)

Iesniegšanas secībā mums ir jānolasa, kurš tiek izvirzīts Saeimas priekšsēdētājas biedra amatam un kas šo kandidatūru virza. Vēl būtu vēlams zināt, vai vēl kāda kandidatūra tiek virzīta uz šo minēto amatu. (Starpsauciens.)

Kurš, lūdzu, izvirza?

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam par izvirzīto amata kandidātu drīkst notikt debates. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, kādi priekšlikumi? (Starpsaucieni.) Tad, lūdzu, iesniedziet priekšlikumu! Iesniedziet, lūdzu, priekšlikumu! Man nav priekšlikuma. Priekšlikums jāiesniedz rakstveidā. (Starpsauciens: “Viss ir iesniegts!”)

Kolēģi, Saeimas Prezidijam ir iesniegts priekšlikums: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 25. pantu par 14. Saeimas priekšsēdētājas biedri izvirzām Saeimas deputāti Lindu Matisoni. Frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātu vārdā – Juris Viļums.” Linda Matisone ir piekritusi minētajam amatam. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Nevar balsot.

Tātad par balsošanas kārtību.

Aicinu balsošanas komisijas vadītāju Ingmāru Līdaku informēt par balsošanas kārtību.

I. Līdaka (AS).

Nu, pirmām kārtām lūdzu uz zāli visus balsu skaitīšanas komisijas locekļus, ja neesat aizmirsuši, kuri šajā komisijā ir.

Vienīgais atgādinājums – viss ir ļoti vienkārši, ir viens kandidāts. Tātad galvenais ir ievilkt krustiņu – nevis ķiņķēziņu, zaķīti vai ko citu – atbilstošajā kvadrātiņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vēlos informēt, ka ar zvanu tiksiet aicināti atpakaļ zālē tad, kad balsu skaitītāji būs saskaitījuši balsis un būs gatavi paziņot rezultātu. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, protams, es aicinu to izdarīt pēc iespējas ātrāk. (Starpsaucieni.)

(Notiek balsošana.)

I. Līdaka. Kolēģi, kurš vēl nav nobalsojis? Steigšus, lūdzu, uz zāli! Biļetenu vēl palicis ir daudz, laika maz. Minūtes piecas, un slēdzam balsošanu.

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu deputātu Ingmāru Līdaku ziņot par balsošanas rezultātiem.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr. 20 – par balsošanas rezultātiem, ievēlējot Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedri 2026. gada 4. jūnijā. Vēlēšanu zīme Nr. 17.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 79 vēlēšanu zīmes.

Sabojātas, nomainītas – nav.

Dzēsta atlikusī 31 vēlēšanu zīme.

No vēlēšanu kastes izņemtas 79 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 79 vēlēšanu zīmes. (Starpsauciens.)

Par kandidāti Lindu Matisoni nodotās balsis: par – 72, pret – 7.

Balsošanas rezultāts – par Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēlēta deputāte Linda Matisone. Apsveicam! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Sveicam Lindu Matisoni ar ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētājas biedres amatā un aicinām Lindu Matisoni ieņemt vietu Saeimas Prezidijā. (Pauze.)

___

Kolēģi, darba kārtība mums turpinās.

Darba kārtībā – Saeimas sekretāra vēlēšanas. Arī ar balsojuma zīmēm.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 25. pantam par 14. Saeimas sekretāru izvirza Saeimas deputātu Jāni Grasbergu. Frakcijas “Nacionālā apvienība” vārdā – deputāts Raivis Dzintars. Deputāts Jānis Grasbergs ir piekritis ieņemt šo amatu.

Aicinu visus tālāk balsot.

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, balsošana notika stundu. Tā ka mums vēl divas stundas ir priekšā – ar to rēķinieties!

(Notiek balsošana. Dep. I. Līdaka: “Piecas minūtes!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Pauze.)

Kolēģi! Aicinu deputātu Ingmāru Līdaku paziņot balsošanas rezultātus. Lūdzu!

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr. 21 – par balsošanas rezultātiem, ievēlējot Latvijas Republikas 14. Saeimas sekretāru 2026. gada 4. jūnijā Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr. 18.

Kopumā izgatavotas, kā vienmēr, 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 77 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu nav.

Dzēstas atlikušās 33 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 77 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 77 vēlēšanu zīmes.

Nederīgo vēlēšanu zīmju nav.

Par kandidātu Jāni Grasbergu nodotās balsis: par – 70, pret – 7.

Balsošanas rezultāts – par Latvijas Republikas 14. Saeimas Prezidija sekretāru ievēlēts deputāts Jānis Grasbergs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Sveicam Jāni Grasbergu ar ievēlēšanu Saeimas sekretāra amatā un aicinām ieņemt jauno vietu!

___

Kolēģi, ir palicis pēdējais darba kārtības jautājums – Saeimas sekretāra biedra vēlēšanas. Arī ar balsojuma zīmēm.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim par 14. Saeimas sekretāra biedra amata kandidāti izvirzīta 14. Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa. Izvirzījis deputāts Andris Šuvajevs. Deputāte Antoņina Ņenaševa piekrīt šim amatam.

Lūdzu balsot!

(Notiek balsošana. Dep. I. Līdaka: “Kolēģi, piecu minūšu gatavība! Ja kāds vēl nav paspējis...”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Pauze.)

Kolēģi, aicinu deputātu Ingmāru Līdaku paziņot balsošanas rezultātus.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr. 22 – par balsošanas rezultātiem, ievēlējot Latvijas Republikas 14. Saeimas sekretāra biedri 2026. gada 4. jūnijā Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr. 19.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 76 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu, nomainītu nav.

Dzēstas atlikušās 34 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 76 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 76 vēlēšanu zīmes.

Par kandidāti Antoņinu Ņenaševu nodotās balsis: par – 71, pret – 5.

Tātad par Latvijas Republikas 14. Saeimas sekretāra biedri ievēlēta deputāte Antoņina Ņenaševa. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Apsveicam Antoņinu Ņenaševu ar ievēlēšanu par Saeimas sekretāra biedri. Lūdzu ieņemt jauno vietu!

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus šīsdienas, 4. jūnija, Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.

Paliek vēl... Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi, kuri man jānolasa.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Ramona Petraviča un Kristaps Krištopans iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par iekļaujošo un speciālo izglītību vispārējās izglītības iestādēs, atbalsta personālu, funkcijām un normatīvu atbilstību”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ilze Stobova, Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers un Jekaterina Drelinga iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par kritērijiem un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē vispārējās pamatizglītības pirmā posma programmas apguvi tālmācībā vai ģimenē”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ilze Stobova, Maija Armaņeva, Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa un Kristaps Krištopans iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Jānim Dombravam “Par rīkojumu par valsts valodas lietošanu saziņā ar iedzīvotājiem un kolēģiem”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans un Maija Armaņeva ir iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim “Par reģionālā autoceļa P96 posma Auce–Grīvaiši sakārtošanu un asfaltēšanu”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, šodien mēs pabeidzam Saeimas 4. jūnija sēdi, savukārt nepabeigtās 28. maija sēdes jautājumu izskatīšanu atliekam līdz turpmākam Prezidija lēmumam.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Maija Armaņeva, Skaidrīte Ābrama, Oļegs Burovs, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Felss, Edmunds Jurēvics, Līga Kļaviņa, Līga Kozlovska, Linda Liepiņa, Gatis Liepiņš, Nataļja Marčenko-Jodko, Ramona Petraviča, Nauris Puntulis, Leila Rasima, Jānis Skrastiņš, Ilze Stobova, Andrejs Svilāns, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edgars Tavars, Ilze Vergina un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 04.06.26 09:18 Balsojums 1
Par - 17, pret - 36, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1399/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 04.06.26 09:23 Balsojums 2
Par - 66, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1381/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:25 Balsojums 3
Par - 67, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1382/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:25 Balsojums 4
Par - 68, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1383/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:26 Balsojums 5
Par - 69, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1384/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:28 Balsojums 6
Par - 69, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (1385/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:30 Balsojums 7
Par - 64, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1386/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:31 Balsojums 8
Par - 63, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā (1387/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:31 Balsojums 9
Par - 69, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1388/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:32 Balsojums 10
Par - 69, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Reklāmas likumā (1389/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:32 Balsojums 11
Par - 65, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1390/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:33 Balsojums 12
Par - 66, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā (1391/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:33 Balsojums 13
Par - 69, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Civilprocesa likumā (1392/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:34 Balsojums 14
Par - 69, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā (1393/Lp14), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:34 Balsojums 15
Par - 71, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1011/Lp14), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.06.26 09:42 Balsojums 16
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Raivja Kalēja 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ... (1006/Lm14)

Datums: 04.06.26 09:46 Balsojums 17
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Dāvja Melnalkšņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ... (1007/Lm14)

Datums: 04.06.26 09:49 Balsojums 18
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Eglīta 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru ... (1008/Lm14)

Datums: 04.06.26 09:52 Balsojums 19
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Arnolda Jātnieka 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ... (1009/Lm14)

Datums: 04.06.26 09:55 Balsojums 20
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ģirta Štekerhofa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus (1010/Lm14)

Datums: 04.06.26 10:41 Balsojums 21
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.06.26 11:14 Balsojums 22
Par - 50, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr.1348/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma ... (999/Lm14)

Datums: 04.06.26 11:15 Balsojums 23
Par - 60, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"” (Nr.1349/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 28. maija uz 2026. gada 18. jūniju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa ... (1000/Lm14)

Datums: 04.06.26 11:19 Balsojums 24
Par - 16, pret - 15, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1375/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 04.06.26 11:37 Balsojums 25
Par - 23, pret - 52, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1377/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 04.06.26 11:39 Balsojums 26
Par - 79, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kriminālsodu izpildes likums (1379/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 04.06.26 11:45 Balsojums 27
Par - 18, pret - 54, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1394/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 04.06.26 11:51 Balsojums 28
Par - 18, pret - 16, atturas - 53.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1395/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 04.06.26 11:55 Balsojums 29
Par - 52, pret - 31, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1396/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 04.06.26 12:03 Balsojums 30
Par - 12, pret - 50, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 130 300 000 euro apmērā iemaksu valsts budžetā (998/Lm14)

Datums: 04.06.26 12:03 Balsojums 31
Par - 12, pret - 56, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai . Par AS “Latvijas valsts meži” finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 130 300 000 euro apmērā iemaksu valsts budžetā (998/Lm14)

Datums: 04.06.26 12:06 Balsojums 32
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ivara Āboliņa atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata (1001/Lm14)

Datums: 04.06.26 12:09 Balsojums 33
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (1397/Lp14), 1.lasījums

Datums: 04.06.26 12:10 Balsojums 34
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (1397/Lp14), 1.lasījums

Datums: 04.06.26 12:10 Balsojums 35
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (1397/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.06.26 12:22 Balsojums 36
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1309/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.06.26 12:27 Balsojums 37
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1310/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.06.26 12:29 Balsojums 38
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1311/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.06.26 12:30 Balsojums 39
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.06.26 13:45 Balsojums 40
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ievas Brantes 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ... (1005/Lm14)

Datums: 04.06.26 13:47 Balsojums 41
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1285/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.06.26 13:59 Balsojums 42
Par - 13, pret - 43, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 3.lasījums

Datums: 04.06.26 14:03 Balsojums 43
Par - 13, pret - 29, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 3.lasījums

Datums: 04.06.26 14:27 Balsojums 44
Par - 31, pret - 30, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 3.lasījums

Datums: 04.06.26 14:33 Balsojums 45
Par - 72, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 3.lasījums

Datums: 04.06.26 14:34 Balsojums 46
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1106/Lp14), 3.lasījums

Datums: 04.06.26 14:35 Balsojums 47
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1337/Lp14), 1.lasījums

Datums: 04.06.26 14:57 Balsojums 48
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.06.26 16:04 Balsojums 49
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (1244/Lp14), 1.lasījums

Datums: 04.06.26 16:11 Balsojums 50
Par - 55, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (1315/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:22 Balsojums 51
Par - 35, pret - 32, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Krimināllikumā (1192/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:23 Balsojums 52
Par - 60, pret - 7, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1192/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:25 Balsojums 53
Par - 47, pret - 10, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1193/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:25 Balsojums 54
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1193/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:28 Balsojums 55
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1189/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:36 Balsojums 56
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1257/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:38 Balsojums 57
Par - 16, pret - 27, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:39 Balsojums 58
Par - 63, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:41 Balsojums 59
Par - 11, pret - 48, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:41 Balsojums 60
Par - 14, pret - 62, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:43 Balsojums 61
Par - 15, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:43 Balsojums 62
Par - 11, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:44 Balsojums 63
Par - 11, pret - 63, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:50 Balsojums 64
Par - 13, pret - 13, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:54 Balsojums 65
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 16:59 Balsojums 66
Par - 75, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1373/Lp14), 1.lasījums

Datums: 04.06.26 16:59 Balsojums 67
Par - 76, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1373/Lp14), 1.lasījums

Datums: 04.06.26 17:13 Balsojums 68
Par - 50, pret - 24, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1334/Lp14), 1.lasījums

Datums: 04.06.26 17:17 Balsojums 69
Par - 71, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1305/Lp14), 1.lasījums

Datums: 04.06.26 17:17 Balsojums 70
Par - 75, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1305/Lp14), 1.lasījums

Datums: 04.06.26 17:20 Balsojums 71
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā (1234/Lp14), 3.lasījums

Datums: 04.06.26 17:21 Balsojums 72
Par - 74, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā (1324/Lp14), 2.lasījums

Datums: 04.06.26 17:25 Balsojums 73
Par - 66, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ģirta Štekerhofa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (1016/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:25 Balsojums 74
Par - 69, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Grasberga atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (1017/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:26 Balsojums 75
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (1018/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:26 Balsojums 76
Par - 77, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Grasberga ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (1019/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:27 Balsojums 77
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (1020/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:27 Balsojums 78
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Eglīta ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (1021/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:28 Balsojums 79
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Eglīta ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (1022/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:29 Balsojums 80
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (1023/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:29 Balsojums 81
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Arnolda Jātnieka ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (1024/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:30 Balsojums 82
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Janas Simanovskas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (1025/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:30 Balsojums 83
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Janas Simanovskas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (1026/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:31 Balsojums 84
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (1027/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:31 Balsojums 85
Par - 81, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Švinkas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (1028/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:32 Balsojums 86
Par - 75, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Andas Čakšas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (1030/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:33 Balsojums 87
Par - 77, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Labuča atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (1031/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:33 Balsojums 88
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Agitas Zariņas-Stūres atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas (1032/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:34 Balsojums 89
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (1033/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:34 Balsojums 90
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Andas Čakšas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (1034/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:35 Balsojums 91
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Agitas Zariņas-Stūres ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (1035/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:35 Balsojums 92
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (1036/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:36 Balsojums 93
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raimonda Čudara ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (1037/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:37 Balsojums 94
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (1038/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:37 Balsojums 95
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (1039/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:38 Balsojums 96
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Dāvja Melnalkšņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (1040/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:38 Balsojums 97
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Dāvja Melnalkšņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (1041/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:39 Balsojums 98
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raivja Kalēja ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (1042/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:39 Balsojums 99
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raivja Kalēja ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (1043/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:40 Balsojums 100
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (1044/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:40 Balsojums 101
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ievas Brantes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (1045/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:41 Balsojums 102
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Grasberga atbrīvošanu no 14. Saeimas sekretāra biedra amata (1011/Lm14)

Datums: 04.06.26 17:42 Balsojums 103
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Antoņinas Ņenaševas atbrīvošanu no 14. Saeimas priekšsēdētājas biedres amata (1012/Lm14)

Datums: 04.06.26 18:08 Balsojums 104
Par - 72, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Saeimas priekšsēdētājas biedra vēlēšanas

Datums: 04.06.26 19:12 Balsojums 105
Par - 70, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Saeimas sekretāra vēlēšanas

Datums: 04.06.26 19:45 Balsojums 106
Par - 71, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Saeimas sekretāra biedra vēlēšanas (1015/Lm14)

Datums: 04.06.26 19:48 Balsojums 107
Reģistrējušies - 78.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

04.06.2026.

09.00

11.10

13.30

15.30