Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas pirmā sēde
2026. gada 16. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 2026. gada 16. aprīļa kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Pauze.)

Ministru prezidente lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1309/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidente lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidente lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1311/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Rolanda Stūra iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1302/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1304/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1274/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 16. aprīļa uz 2026. gada 14. maiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 6. maijam”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 15. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa, Maija Armaņeva un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es pateikšu varbūt nepatīkamu lietu – cilvēki valstij jau maksā un maksā nevis kādreiz, bet maksā jau tagad un katru dienu degvielas uzpildes stacijās. Un šādā situācijā mēs vēl diskutējam par to, iekļaut vai neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Tas ir netaisnīgi pret tiem cilvēkiem, kuri vēl dzīvo un strādā šeit, pie mums, Latvijā.

Turklāt tagad tāds jautājums par iekļaušanu... Būsim godīgi līdz galam. Mēs šo jautājumu jau nesen skatījām. Likums tika pieņemts pavisam nesen, ļoti ātri un ar konkrētu mērķi – apturēt degvielas jeb dīzeļa cenas kāpumu. Un ko mēs redzam šodien? Cenas neapstājas. Vēl vairāk – tās turpina augt. Valdībai neizdevās stabilizēt dīzeļdegvielas cenu. Paralēli mēs redzam arī benzīna cenu kāpumu. Tātad realitāte ir cita. Un tas ir jāatzīst, nevis lai kādu vainotu, bet lai “neaizvilktu”, ka viss darbojas. Nē, nedarbojas.

Kamēr šeit domājam, cilvēkiem izdevumi pieaug. Lauksaimniekiem šobrīd ir sējas laiks, un viņiem tās nav abstraktas lietas. Tas ir dīzelis, ko šodien viņi lej par cenu, kas pieaugusi par 30 procentiem... par tiem ierobežojumiem, par ko mēs jau it kā nobalsojām un ievedām. Katra nedēļa – tie ir reāli zaudējumi mūsu ekonomikai, mūsu cilvēkiem. Un tas nav teorijā, atskaitēs, ekseļa tabuliņās, bet cilvēku maciņos.

Pats dīvainākais – valsts jau kavē ne par vienu dienu, ne par divām... jau kavē tagad. Un mēs visi saprotam, kas notiek. Cenas aug, un tas automātiski ietekmē visu – pārtiku, pārvadājumus, pakalpojumus.

Tā vietā, lai rīkotos ātri, mēs sākam šaubīties, vai šo jautājumu vispār skatīt vai neskatīt. Kolēģi, šis nav tas gadījums, jo tālāk būs tikai sliktāk. Katra kavēšanās diena – cenām tas ir vēl viens solis uz augšu. Un, būsim godīgi, kamēr tiek apspriests miljonus zaudējumu nesošais uzņēmums, kā “airBaltic”, cilvēki tajā pašā laikā maksā par degvielu no savas kabatas, un neviens viņiem to nekompensē kā tiem uzņēmumiem. Tā ir problēma.

Šis likumprojekts ir mēģinājums uzlabot to, kas jau tika izdarīts, labot to, kas nestrādā, un dot reālu instrumentu, nevis vienkārši gaidīt rezultātu. Tāpēc jautājums ir ļoti vienkāršs – ne par ideoloģiju, ne par partijām, bet par to, vai mēs vispār esam gatavi reāli reaģēt uz to situāciju, kas ir izveidojusies. Ja – jā, tad šim likumprojektam jābūt darba kārtībā jau šodien un tam jābūt izskatītam kā steidzamam, jo cilvēki jau maksā vairāk, ekonomika jau cieš zaudējumus, un katrs mūsu “vēlāk” cilvēkiem maksā reālu naudu. Neizliksimies, ka mums ir laiks! Tā nav!

Atbalstiet šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā un tā steidzamību! Tas ir minimālais, ko mēs šodien varam darīt, un tas ir mūsu pienākums.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto likumprojekta “Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 27, atturas – 17. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Tā, ir vēl divas motivācijas par šo likumprojektu.

Par balsošanas motīviem vārds deputātei Jeļenai Kļaviņai.

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kamēr Lietuvā un Igaunijā degvielas cenas samazinās, Latvijā tās turpina pieaugt. Un tas skaidri parāda, ka mēs vairs nedrīkstam meklēt attaisnojumus. Mūsu tuvākās kaimiņvalstis ietekmē tie paši ārējie faktori, un tas nozīmē, ka arī mēs varam rīkoties efektīvāk.

Likumprojekts paredz samazināt naftas produktu akcīzes nodokļa pagaidu likmi, pielīdzinot to Eiropas Padomes direktīvā noteiktajam minimumam. Iepriekš Saeimā pieņemtais akcīzes nodokļa samazinājums, kā jau to varēja paredzēt, nebija pietiekams. Akcīzes samazināšana līdz Eiropas Padomes direktīvā noteiktajam minimālajam līmenim ļaus mazināt izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas ir instruments, kas palīdzēs ierobežot cenu kāpuma ķēdes reakciju visā ekonomikā, jo degvielas cenu kāpums rada būtisku slogu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, tas ietekmē publiskā sektora, neatliekamās medicīniskās palīdzības, drošības un aizsardzības dienestu darbību. Tas nav tikai fiskāls lēmums, tas parādīs to, ka Latvija, tāpat kā kaimiņvalstis, ir gatava rīkoties un palīdzēt saviem iedzīvotājiem krīzes laikā.

Tāpēc es atbalstīju šī likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Par balsošanas motīviem vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Šodien es stāvu šajā tribīnē kā deputāte, kas pārstāv Latgales cilvēkus, reģionu, kur attālumi ir lielāki, sabiedriskais transports ne vienmēr ir pieejams un automašīna nav luksuss, tā ir nepieciešamība, lai nokļūtu darbā, skolā vai pie ārsta, lai vienkārši dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. Tieši tāpēc es atbalstu šī likumprojekta steidzamību, tā iekļaušanu šodienas darba kārtībā.

Mēs visi redzam, kas notiek pasaulē – globāla nestabilitāte, militārie konflikti un piegāžu riski, kas rada situāciju, kad degvielas cenas pieaug nevis Latvijas cilvēku vainas dēļ, bet ārējo apstākļu dēļ. Taču sekas izjūt mūsu sabiedrība un mūsu īpašie reģioni. Degvielas cenu kāpums nozīmē dārgāku pārtiku, augstākas apkures izmaksas, sadārdzinātu transportu un spiedienu uz mazajiem uzņēmumiem. Katrs cents pie degvielas cenas reģionos nozīmē daudz vairāk nekā galvaspilsētā. Tas ietekmē skolotāju, medmāsu, lauksaimnieku, kravas pārvadātāju un mazo uzņēmēju ikdienu. Šis likumprojekts nav populisms. Tas ir stabilizācijas instruments ārkārtas situācijā.

Mēs runājam par sabiedrības aizsardzību laikā, kad tirgus pats nespēj pasargāt cilvēkus no straujiem satricinājumiem. Valsts pienākums ir rīkoties brīdī, kad ekonomiskie satricinājumi sāk apdraudēt iedzīvotāju labklājību un uzņēmējdarbības dzīvotspēju. Akcīzes pārtikas... pieaugšana un cenu spiediena samazināšana nozīmē zemākas transporta izmaksas, lielāku inflācijas spiedienu, lielāku drošības izjūtu cilvēkiem, konkurētspējīgākus uzņēmumus reģionos. Un es vēlos īpaši uzsvērt: Latgale nav Latvijas nomale. Latgale ir Latvijas spēks. Taču reģioni var attīstīties tikai tad, ja cilvēkiem ir iespēja pārvietoties, strādāt un pelnīt bez sajūtas, ka katrs brauciens uz darbu kļūst par finansiālu risku.

Mēs Saeimā bieži runājam par reģionu nevienlīdzību. Šodien mums ir iespēja nevis runāt, bet rīkoties. Atbalstot šo likumprojektu, mēs pasakām cilvēkiem: valsts redz, valsts dzird, un valsts stāv jums blakus. Politika nav tikai budžeta tabulas un procenti. Politika ir uzticēšanās, un uzticēšanās rodas tad, kad cilvēki redz, ka krīzes brīdī lēmumi tiek pieņemti viņu labā, nevis gaidot, kamēr problēmas atrisināsies pašas.

Es balsošu “par” šī likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā, un es pārstāvu cilvēkus, kuri nevar pārcelt savu dzīvi tuvāk darbam vai sabiedriskajam transportam. Es pārstāvu ģimenes, kurām degvielas cena nosaka mēneša budžetu. Es pārstāvu Latgali, un Latgale šodien sagaida no mums atbildīgu, drosmīgu un taisnīgu lēmumu.

Kolēģi, šis nav ideoloģisks lēmums. Šis ir balsojums par cilvēkiem, par valsti, par reģioniem un Latviju, kur nevienu neatstāj krīzes situācijā. Es aicinu jūs iekļaut šo likumprojektu šodienas darba kārtībā un arī atbalstīt šo likumprojektu kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Sēdes vadītāja. Turpinām darba kārtību ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Valstī nevar būt dalīta lojalitāte, un es esmu vairāk nekā pārliecināta, ka lielākā daļa šeit klātesošo man piekritīs. Kaut gan balsojums šodien to parādīs. Tieši tādēļ šis likuma grozījums nosaka ļoti skaidru principu, ka personas ar dubultpilsonību nedrīkst būt Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Vai mēs varam būt droši, ka deputāts ar dubultpilsonību kādā izšķirošā brīdī vai pat X stundā būs kopā ar Latvijas tautu līdz pašam galam? Un kuru valsti tad galu galā viņš pārstāvēs? Un kuras valsts labā strādās, ja viņam kabatā būs divas vai pat trīs pases?

Valsts pārvaldē – mēs šodien runāsim ne tikai par Saeimas deputātiem, bet arī par ministriem un citām augsti stāvošām amatpersonām – šāds risks nav pieļaujams. Šeit nevar būt... gan vieniem, gan otriem. Šeit ir jābūt skaidrai un nepārprotamai lojalitātei vienai valstij – Latvijai. Un, ja kāds ar dubultpilsonību vēlas ieņemt augstu amatu valsts sektorā, tad, lūdzu, izdari savu izvēli vienas valsts labā! Un tai ir jābūt Latvijas labā.

Mēs bieži uzsveram deputāta zvēresta nozīmīgumu. Bet ko nozīmē šis zvērests, ja tas ir dots arī citai valstij? Vai mēs tiešām varam sagaidīt, ka krīzes brīdī šāds deputāts... ar diviem vai pat trim zvērestiem... spēs būt pilnībā uzticīgs tikai vienam zvērestam un vienai valstij? Šī nav tā vieta, kur var sēdēt uz diviem krēsliem.

Kolēģi! Ja cilvēks ir nolēmis iet politikā, ja viņš vēlas kandidēt uz augstu valstisku amatu, tad viņam ir jāsaprot, ka tas nav tikai karjeras solis vai kādu savu ambīciju apmierināšana. Tā ir atbildība. Un tā ir milzīga atbildība. Un šī atbildība nozīmē vienu pilsonību un vienu valsti, kurai tu esi zvērējis savu uzticību. Šis likumprojekts ir par lojalitāti un par drošību.

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, šodien atbalstīt šo likumprojektu un to nodot tālāk atbildīgajai komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agnesei Krastai – “pret”.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvijā ir atļauta dubultpilsonība ar mūsu ģeopolitiskajiem un vērtību ziņā tuvākajiem partneriem, piemēram, ar NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm un vēl ar atsevišķām valstīm, kuras nav šajās organizācijās, bet kurās padomju okupācijas dēļ ir pastāvējusi liela vēsturiskā latviešu trimdas diaspora, piemēram, ar Austrāliju.

Šo likumprojektu virkni nevar uzskatīt nekā citādi kā vien par vēršanos pret tiem cilvēkiem, kuri paši vai viņu bērni ir bijuši spiesti pamest Latviju okupācijas dēļ. Iesniedzēji likumprojektu pamato, anotācijā skaidrojot, ka dubultpilsonības aizlieguma pamatā ir novērst šaubas par amatpersonu un deputātu lojalitāti Latvijai. Vienlaikus šajā Saeimā frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atsevišķos gadījumos ir bijušas grūtības atbalstīt tādas iniciatīvas, kas ierobežo agresorvalsts Krievijas pilsoņus Latvijā, piemēram, pienākumu minimālā līmenī zināt latviešu valodu vai Krievijas pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Bet tas nepārsteidz, jo jūsu partija savās rindās nesen uzņēma Krievijas pilsoņu aizstāvi no Daugavpils. Šādas iniciatīvas pēc būtības pazemo un sēj šaubas par tiem latviešiem, kuri pamatā okupācijas dēļ ir devušies vai dzimuši trimdā kādā no ES vai NATO dalībvalstīm, bet kuri ir Latvijas pilsoņi un patrioti un ir atgriezušies Latvijā.

Aicinu tomēr pievērsties reālu problēmu risināšanai, ar ko jūs varēsiet apliecināt savu valstiskumu. Aicinu balsot “pret”. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 44, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ir smieklīgi, kad no šīs tribīnes JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti runā par atbildīgu rīcību, atbildīgiem lēmumiem vai kaut kādu reālu darbu darīšanu. Tiešām uzjautrinoši uz visa beidzamo dienu laikā izskanējušās informācijas fona.

Bet, ja mēs runājam par to, ka valsts augstākos amatus Latvijā nevarētu ieņemt dubultpilsoņi, tad tas tiešā veidā ir saistīts nevis ar to, ka mēs necienītu latviešus, kas savulaik ir devušies trimdā, vai viņu pēcnācējus, bet tas tiešā veidā ir saistīts ar to atbildību, ko mēs prasītu no šiem cilvēkiem, un vienīgo viņu lojalitāti attiecībā pret Latviju, it sevišķi tik sarežģītā ģeopolitiskā situācijā, kāda ir šobrīd.

Un, ja, pieņemsim, konkrētajos grozījumos, kas attiektos uz pašvaldībām... mēs esam grozījuši likumu, ar kuru pašvaldību vadītājiem prasām visaugstākā līmeņa pieeju valsts noslēpumam ar visām no tā izrietošajām sekām, tad, atvainojiet, vai šī vienas pilsonības esība arī nav drošības jautājums?

Jūs, Krastas kundze, runājāt par to, ka ar šiem likumprojektiem mēs vēršamies pret trimdas latviešiem. Kā jau minēju, nepiekrītu. Bet tad, lūdzu, pastāstiet man, kā jūs atšķirat... vai kurš ir tas brīdis, kad jūs sakāt latviešiem – jā, pārējiem – nē? Vai tomēr...? Kā? Jūs kaut kā šos dubultpilsoņus vēl šķirojat vai tomēr ne? Vai jebkurš dubultpilsonis var pretendēt uz kādu no augstāko amatu vietām Latvijā? Jebkurš taču var! Nav jau tā, ka tikai tie, kuriem ir latviešu saknes, vai ne?

Manuprāt, šī diskusija ir jāatver, un par to ir ļoti nopietni jādiskutē, jo uzskatu, ka tas nav atbildīgi pret Latvijas tautu, pret cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, kas ir Latvijas pilsoņi un tikai Latvijas pilsoņi. Es domāju, ka arī Latvija sagaidīs tos laikus, kad vienai lielai daļai, kas ir bijusī politiskā elite, varbūt vēl joprojām esošā politiskā elite, par saviem lēmumiem būs jāatbild. Es ceru, ka būs jāatbild ne tikai politiski, netiekot ievēlētiem kādā no nākamajām Saeimām vai kādā atkal nākamā augstākā amatā, bet būs jāatbild arī tiesas priekšā. Un tad pastāstiet man, lūdzu, kā tad jūs šos dubultpilsoņus... kā tad jūs viņus tiesāsiet, ja viņus kaut kādā brīdī sargās kādas citas valsts pilsonība? Kā? Vai arī jūs grasāties paļauties, ka visi mums ir lojāli, visi mums ir atbildīgi?

Diemžēl pieredze un prakse, kādu mēs redzam joprojām... gan arī aizvakar, gan vakar, gan šodien... nu, neesam ne godprātīgi, ne atbildīgi. Vienai lielai daļai augstāko amatpersonu, kuri ir arī dubultpilsoņi... Un es domāju, ka jūs zināt, par ko es runāju. Es runāju arī par vienu no bijušajiem spilgtākajiem Jaunās VIENOTĪBAS līderiem Krišjāni Kariņu. Viņam būtu jāsēž uz atbildīgo sola, patīk jums tas vai ne.

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt. Pat ja jūs neatbalstāt šo likumprojektu paketi, es aicinu uzsākt nopietnu diskusiju valsts mērogā par to, vai tiešām Latvijā augstākajām amatpersonām būtu jāļauj būt dubultpilsoņiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds “pret” deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es izprotu vēlmi un domu, bet man nav skaidrs, kā var dubultpilsoni Kariņu savilkt kopā ar Limbažu novada domi.

Raugiet, būtu jau ļoti vienkārši, ja varētu ar papīru un valodu noteikt cilvēka lojalitāti šai valstij. Ja tev ar papīriem viss ir kārtībā, tu proti latviešu valodu, tātad pēc definīcijas esi lojāls šai valstij. Bet mēs paši par to pavisam nesen pārliecinājāmies un ikdienā redzam, ka valodas zināšanas un pilsonība nekādā veidā nenosaka pilnībā lojalitāti vai nelojalitāti Latvijas valstij. Mēs tērējam daudz laika un enerģijas, radot dažādus reemigrācijas plānus un stratēģijas un aicinot cilvēkus mājās – aicinot mājās tos cilvēkus, kas izklīduši pa visu pasauli. Un mēs viņiem tagad piedāvāsim sētnieka slotu vai pavāra kausu, neko vairāk.

Raugiet, ja jau mēs esam atzinuši ar likumu, ka drīkst būt dubultpilsonība Latvijas pilsoņiem ar daudzām valstīm, mums draudzīgām valstīm, tātad mēs esam atzinuši, ka šie Latvijas pilsoņi ir tādi paši kā mēs, ka viņi ir pilnvērtīgi pilsoņi, kuri var ieņemt arī amatus valsts pārvaldē, veidot karjeru valsts pārvaldē, izmantojot savas zināšanas un prasmes.

Un par pašvaldību domes priekšsēdētāju lojalitāti valstij lai lemj drošības struktūras. Tām tas viss ir pārredzams.

Es vienkārši aicinu mājās visus latviešus, kas izklīduši pa pasauli. Es aicinu mājās un tāpēc aicinu nebalsot “par” šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 53, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds “par” deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti īsi paturpināšu iepriekš sacīto. Iespējams, mums nav veicies ar tiem labākajiem piemēriem, bet ilgus gadus viena no augstākā līmeņa amatpersonām bija Krišjānis Kariņš. Un es tiešām uzskatu, ka Krišjānim Kariņam ir jāsēž uz apsūdzēto sola, un es neesmu droša par to, ka viņš neiesēdīsies lidmašīnā un neaizbrauks uz Ameriku.

Tas ir viss, ko es gribēju pateikt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 48, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ko tad nozīmē katram no mums pilsonība? Vai tad tas ir statuss, ko ikviens var iegūt? Šodien gribu būt Latvijas pilsonis, rīt – Amerikas, Eiropas, jebkuras valsts... Šādu propagandu mums kādreiz visiem audzināja padomju laikā. Un liekas, ka arī šobrīd, neatkarīgas valsts laikā, mēs vēlamies to turpināt.

Valsts pilsonība – tas ir īpašs statuss. Un, ja mēs runājam par Eiropas Parlamentu, tas uzdod ļoti konkrētu jautājumu: kuras valsts intereses parlamenta deputāts vēlas aizstāvēt? Vai Latvijas nacionālās intereses lielajā Eiropas saimē vai tomēr kādas citas valsts, ja viņš tajā brīdī būs Francijas, Itālijas, Spānijas... Latvija, šo pieeju uzturot, parāda to, ka Latvijas pilsonība nav tik vērtīga kā kādas citas. Lojalitāte – tā ir piederība un atbilde par izvēli.

Ja cilvēks nevar izvēlēties piederību konkrētai valstij, tad ar šādu attieksmi viņš apliecina vienu ļoti būtisku lietu – es neesmu simtprocentīgi Latvijas pilsonis. Un tas uzdod jautājumu: kāpēc tev ir ērti būt ar divām pilsonībām? Tātad Latvijas pilsonība šo cilvēku acīs nav tik vērtīga. Vai tajā... kad mēs gribam izdarīt šo izvēli, tas nav stāsts tikai par valodu – tas ir pašsaprotami. Tas nav stāsts tikai par dzīvesvietu, tā ir lojalitāte Latvijai. Un, atļaujot augstākajām valsts amatpersonām veidot šo dubulto morāli, mēs viņiem dodam iespēju izvēlēties.

Tāpēc es aicinu atbalstīt piederību Latvijai. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Klātesošie! Jā, es arī aicinu braukt visus mājās, tos, kas ir emigrējuši prom no Latvijas.

Bet, ziniet, es nesen kā, burtiski kādas pāris dienas atpakaļ, saņēmu ļoti emocionālu vēstuli, kurā ģimene, kura bija atgriezusies no... nu, kāda starpība, no kurienes atgriezusies... bija uzrakstījusi man šo vēstuli par situāciju, kādā viņi šobrīd ir. Un, proti, es tā īsi atreferēšu to. Tātad viņi ar liesmām acīs bija sacerējušies un pārdevuši visu, kas viņiem ir ārzemēs. Un jauna ģimenīte ar vienu bērniņu atbrauca uz Latviju, nopirka šeit īpašumu un dedzīgi sāka strādāt, kā saka, sev, savas ģimenes un Latvijas labā. Un tiešām ar vislabākajiem nodomiem. Un visa tā sistēma... kas tanī virpulī, kurā viņi ietika iekšā... nu, viņi atrada abi divi darbu, abiem diviem it kā pietika, it kā ir, kur dzīvot, viss ir kārtībā. Bet, tiklīdz kā saskārās ar šo sistēmu, tā sistēma viņus samala, sakošļāja un izspļāva ārā. Un viņi saka tā: “Es ļoti atvainojos, jūs cīnieties, bet mēs visu pārdodam un braucam atpakaļ, jo mēs to, kas šeit notiek, vienkārši fiziski nevaram izturēt. Ne fiziski, pareizāk sakot, ne arī morāli.”

Tas tādam ievadam, lai jūs saprastu, kāpēc es gribu, lai jūs atbalstāt diskusijas uzsākšanu. Mēs šodien neatņemam nevienam iespēju būt amatā. Mēs gribam uzsākt diskusiju, jo, manā skatījumā, tas, ko teica Stobovas kundze... tātad, ja tev ir divas trīs pases, kā tava pilsonība sadalās? 50 uz 50, 33 uz 33 un 33, vai kā? Un galu galā tanī brīdī, ja tiešām ir ģeniāls cilvēks, kurš var ieņemt kādus amatus valsts drošības iestādē... tad lai noliek pasi uz to laiku un vēl pēc tam uz diviem gadiem.

Es nezinu, varbūt es tagad kļūdos, bet uzsākam diskusiju – parunājamies par to, kā tas šībrīža ģeopolitiskajā situācijā ietekmē mūsu drošību. Un padomāsim, vai tas tiešām nemazina risku. Vai mēs ieliekam cilvēku, kuram ir divas trīs pilsonības, vai mēs ieliekam savējo – kārtīgu latvieti. Manā skatījumā, tas noņem dažus riskus.

Tātad vēlreiz atgādinu to, ka mēs šobrīd negribam nevienam neko liegt. Mēs gribam uzsākt diskusiju. Galu galā kāpēc mums sevi... kāpēc mums pašiem sevi noniecināt? Vai tad mums nav labu kadru? Vai tad mums nav cilvēku, kuri zina drēbi? Ir tādi cilvēki. Un priekš kam tad mums ir visa šī sistēma, lai no ierindnieka izaugtu par ģenerāli, lai kļūtu par valsts vadītāju galu galā, ja viņš redz, ka – ai, nu, īstenībā tur jau nemaz nav tik traki, var jau arī ar divām un trīs pilsonībām nokļūt... un karjeru veidot. Tas nav īsti pareizi, un tas zināmā mērā iedragā to...

Tā ka es gribu jūs lūgt... Vēlreiz atkārtošu – mēs nelemjam šobrīd nevienam neko atņemt un neko aizliegt. Nododam komisijai, izdiskutējam, parunājam par to. Varbūt viss ir kārtībā, varbūt nekas nav jāmaina. Bet, es domāju, ja mums ir kāda iespēja minimizēt jebkuru risku, kas skar mūsu drošību, tas ir jāizmanto.

Tāpēc aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu un nodot to komisijai izvērtēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 44, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 45, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Par vēlēšanu drošību – gan to vēlēšanu, kas jau bija, gan to vēlēšanu, kas mums vēl tagad būs, Saeimas vēlēšanu, – daudz ir dzirdēts, daudz ir runāts, un vēl līdz šīm vēlēšanām, ui, cik daudz mēs dzirdēsim par to, kādi ir potenciālie apdraudējumi, kas būtu vai nebūtu jādara. Bet tajā pašā laikā, re, kā sanāk: esam vieglu roku gatavi uzticēt vēlēšanas Latvijā organizēt dubultpilsonim. Un mums taču iepriekšējā CVK vadītāja bija dubultpilsone, vai ne?

Iespējams, ka mums nav veicies ar kārtējo dubultpilsoni, līdzīgi kā bija ar Kariņa kungu. Bet tas, ko Saulītes kundze izpildīja, nu, jūs man atvainojiet, es tikai atsaukšu jums atmiņā. Atceraties viņas paziņojumu par to, ka ir noticis ārējs apdraudējums? Šausmas! Un kas izrādījās – nebija ārēja apdraudējuma. Saulītes kundze vienkārši pateica, ka kaut kas tur neiet tajā sistēmā. Ai, pateikšu viņiem, ka ir ārējs apdraudējums. Un kas notika? Nekas nenotika! Vai Saulītes kundze saņēma kādu sodu, vai kas tur bija? Nekas nebija. Tā bija kārtējā bezatbildība.

Bet, kolēģi, tad, kad kāds no jums nākamreiz atkal runās par kaut kādu iespējamu apdraudējumu, par vēlēšanu drošību un tā tālāk... Atcerieties, ka, iespējams, šodien jūs balsosiet par to, ka mēs mierīgi esam gatavi Latvijā uzticēt vēlēšanu organizāciju dubultpilsoņiem. Tad padomājiet, vai tā arī nav tāda jūsu dubultmorāle.

Tā ka es aicināšu tomēr atbalstīt to, ka mēs sāktu diskusiju, vai ļaut amatpersonām būt dubultpilsoņiem. Ja – jā, tad kādām? Ja – nē, tad kādām? Kādēļ un kāpēc?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds “pret” deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ! (Starpsauciens.) Godātā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ! Pirmām kārtām, kad mēs no jums varēsim gaidīt likumu par ārvalstu aģentiem? Jo uz to jau iet. (Starpsauciens.) Otrs. Nu, visus šos argumentus, ko jūs izklāstījāt... Tagad būs vēlēšanu kampaņa. Kad brauksiet uz ārvalstīm, īpaši uz Lielbritāniju, Īriju, droši vien varēsiet stāstīt šiem cilvēkiem, kas tur ir, kuri grasīsies par jums vēlēt... un tad stāstīt par to, kā jūs nevarēsiet braukt uz Latviju un piedalīties šeit pilnvērtīgi darba dzīvē. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 40, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. (Starpsauciens: “... sāka tik reizē formulēt...”)

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir reti kāds likumprojektu kopums, kas raisa tik patiesas dusmas un šausmas.

Tas, ko mēs tagad esam dzirdējuši vairāku likumprojektu pieteikumu kontekstā no partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pārstāvjiem, ir patiess apvainojums (Starpsauciens: “To jūs...”) visiem Latvijas diasporas pārstāvjiem. Šajos likumprojektos ir teikts: “Dubultpilsonības aizlieguma pamatā ir novērst šaubas par amatpersonu lojalitāti Latvijas Republikai.” Ar to tiek apgalvots, ka katrs, kam ir dubultpilsonība, ir apšaubāms... par savu lojalitāti Latvijas Republikai.

Godātie kolēģi! Latvijas Republikas kontinuitāti okupācijas laikā lielā mērā nodrošināja mūsu trimdinieki. Viņi uzturēja ne tikai Latvijas ideju dzīvu, bet viņi cīnījās par to. Londonā, Ņujorkā, Vašingtonā, Parīzē viņi gāja protestos. Viņi iestājās par Latviju. Kad kādā brīdī Austrālijas valdība gribēja atzīt okupāciju, latvieši spēja panākt tādu protestu, ka mainījās Austrālijas valdība, kas atcēla idejas par okupācijas atzīšanu. Un jūs tagad mēģināt apvainot šos cilvēkus iespējamā nelojalitātē Latvijas valstij! (Starpsaucieni.) Tas ir pilnīgi un galīgi nepieņemami. (Zālē troksnis.) Nedrīkst tādā veidā runāt...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi! Kolēģi! Ļaujam, ļaujam runāt!

Z. Kalniņa-Lukaševica.... par cilvēkiem, kas cīnījušies par Latvijas neatkarības atjaunošanu un turpina cīnīties par Latvijas drošību. Mūsu Latvijas pilsoņi, kas organizē darbu, lai ietu uz ASV Kongresu un iestātos par Latvijas drošību (Starpsaucieni.), un kopā ar mūsu amatpersonām panāk atbalstu Baltijas drošības iniciatīvai. Vai mūsu kolēģi, kas tiešām ir visus šos gadus atbalstījuši Latviju...

Šeit, no šīs tribīnes, par šādu kontekstu pirms mirkļa Zivtiņa kungs teica: vai ieliekam dubultpilsoni vai... Es citēju: “Vai mēs ieliekam cilvēku, kuram ir divas trīs pilsonības, vai mēs ieliekam savējo – kārtīgu latvieti.” Tas, ko es dzirdu: tika pateikts, ka tie, kam ir dubultpilsonība, mūsu trimdinieki, nav kārtīgi latvieši. Tas ir nepieņemami! Tas ir aizvainojoši! Un tas patiešām raisa patiesas dusmas un riebumu pret to, kā var kaut ko tādu pateikt par cilvēkiem, kas ir cīnījušies par Latviju un turpinās cīnīties par Latviju?!

Šī likumprojekta anotācijā ir teikts – “Atteikšanās no dubultās pilsonības [..] nozīmē garantēt šo amatpersonu reāli noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti”. Kolēģi, šie cilvēki, šī partija apgalvo, ka tiem, kam ir dubultpilsonība, mūsu diasporai, nav noturīgas tiesiskas saites ar Latvijas Republiku. Es kaut ko šausmīgāku sen neesmu dzirdējusi no šīs tribīnes. Un šie cilvēki tiešām būtu jāsauc pie atbildības par tik milzīgu aizvainojumu pret vairākiem simtiem mūsu Latvijas pilsoņu.

Nobeidzot. Šeit tikko vēl tika pieminēta bijusī Pasaules brīvo latviešu apvienības prezidente Saulītes kundze, šo lēmumu kontekstā pamatojot, kādēļ tas ir vajadzīgs, faktiski apvainojot iespējamā nelojalitātē Latvijas valstij. Es uzskatu, ka šeit, no šīs tribīnes, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, šie šleseristi, tādējādi ir pauduši pēc būtības apvainojumu visai Pasaules brīvo latviešu apvienības saimei. Tas ir nepieņemami!

Un ne tikai šis likumprojekts ir jānoraida, bet mēs nedrīkstam pieļaut tādus apvainojumus visai mūsu diasporai, visai Pasaules brīvo latviešu apvienības saimei. Noraidām šo un paužam skaidri, ka tas ir nepieņemami!

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

Kolēģi, pārējiem deputātiem nav iespējams runāt. Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Kiršteina kungs, jums nebūs iespējas (Starpsauciens: “Kiršteins drīkst runāt!”) par šo likumprojektu runāt. (Starpsauciens.)

L. Liepiņa (LPV).

Šis, ko tikko no Saeimas tribīnes pauda Zanda Kalniņa-Lukaševica, nu šis bija – vau! Vau! Es tagad saprotu, ko jūs darījāt pie tā Komo ezera četras dienas. Šis laikam ir tas rezultāts, kā no vienkārša priekšlikuma par to, ko parlamentārā līmenī mums vajadzētu diskutēt... ko jūs vienkārši te... Lukaševicas kundze, nākamais solis, ko es gaidu no jums šajā jautājumā, kas ir tik tālu sadramatizēts jūsu izpausmē... Tiešām saku: vau! Aplausus! Drāmas karaliene! Bravo! Es aicinu jūs tagad sasaukt demonstrāciju Doma laukumā. (Starpsaucieni.) Taisiet otro: kis, kis, kauns! Un sasauciet... lai tajā demonstrācijā pret tiem drausmīgajiem šleseristiem, kas saka: “Padiskutēsim par to, vai valsts augstākās amatpersonas var vai nevar būt dubultpilsoņi!”... bet tad atvediet no visām pasaules latviešu organizācijām latviešus, lai viņi protestē pret šo. Zanda Kalniņa-Lukaševica, nu bravo! Komo ezers dara savu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 42, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga, Artūra Butāna, Uģa Mitrevica un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Iekšējās drošības apakškomisijā mēs skatījām jautājumu par Krievijas dubultpilsoņiem šeit, Latvijā, un Iekšlietu ministrija informēja mūs par diezgan satraucošu statistiku. Proti, kopš kara sākuma Krievijas dubultpilsoņu skaits Latvijā bērnu un jauniešu vidū ir būtiski – četras reizes – palielinājies. Respektīvi, šis skaits ir četrkāršojies. Tas ir tāpēc, ka jauktajās ģimenēs, kur vecāki ir Krievijas pilsonis un Latvijas pilsonis, savam bērnam papildus Latvijas pilsonībai izvēlas arī Krievijas pilsonību. Varētu to nedarīt, bet šādu izvēli izdara. Un tad, kad mēs uzdevām jautājumu Iekšlietu ministrijai, kāpēc, viņuprāt, ir šāda situācija, kas tam ir pamatā, atbilde bija, ka vienkārši tāda ir vecāku izvēle. Bet es domāju, ka ikviens var stādīties priekšā, kāda atmosfēra un kāds noskaņojums ir šādās ģimenēs, kuras piektajā kara gadā izvēlas dokumentāri apliecināt savu lojalitāti Krievijai, jo pilsonība, nenoliedzami, ir arī lojalitāte, kā jau pirms brīža šeit izskanēja.

Iekšējās drošības apakškomisijā arī atbildīgās institūcijas sniedza pārskatu un norādīja uz virkni problēmu, kas saistītas ar drošību un ko šī iedzīvotāju kategorija – Krievijas dubultpilsoņi – Latvijā rada. Daļu no šīm problēmām jau pagājušogad Aizsardzības ministrija rosināja atrisināt, iesniedza arī savus grozījumus likumā un Saeima tos arī pieņēma – Krievijas dubultpilsoņi nedrīkstēs dienēt Latvijas armijā. Pirms tam viņi drīkstēja, bet kopš pagājušā gada grozījumiem vairs nedrīkst. Tagad savukārt Valsts drošības dienests vērsa uzmanību un faktiski piekrita mūsu iniciatīvai, ka Krievijas dubultpilsoņiem nebūtu jāļauj Latvijā nēsāt un lietot ieročus. To arī paredz šie mūsu iesniegtie grozījumi.

Aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Agneses Krastas, Dāvja Mārtiņa Daugavieša un Mārtiņa Felsa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu mērķis ir panākt pilnīgu tirdzniecības pārtraukšanu ar Krieviju. Krievijas un Baltkrievijas budžeta ieņēmumu veicināšana no Latvijā reģistrētu komercsabiedrību sadarbības ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem uzņēmumiem skaidri nav pieļaujama. Mēs esam arī šeit vienojušies plašā veidā, ka ir būtiski ierobežot preču un finanšu līdzekļu aizplūšanu uz Krieviju, tādējādi neradot tai papildu resursus un līdzekļus uzbrukumu nodrošināšanai.

Savukārt Latvijas ekonomiskajai drošībai un finanšu stabilitātei ir būtiski veicināt pilnīgu uzņēmējdarbības importa un eksporta pārorientāciju uz Latvijai draudzīgu valstu ekonomikām un pilnībā pārtraukt sadarbību ar Latvijas demokrātisko iekārtu apdraudošo valstu ekonomikām.

To komercsabiedrību, kas veic preču eksportu vai importu uz Krieviju un Baltkrieviju, publiskošana ir pilnībā pieļaujama un samērīga, vērtējot šo komercsabiedrību intereses salīdzinājumā ar Latvijas sabiedrības kopējām interesēm, jo šāda piedāvātā eksportētāju un importētāju saraksta publiskošana ļaus citiem Latvijas iekšējā tirgus dalībniekiem izvērtēt nepieciešamību sadarboties ar uzņēmumiem, kas ar šādu tirdzniecību netiešā veidā veicina agresorvalstu spējas turpināt apdraudēt Ukrainas un tādējādi arī Latvijas demokrātisko iekārtu.

Jau ilgāku laiku mēs esam par to runājuši. Ministru prezidente Evika Siliņa ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju publicēt eksportētāju un importētāju sarakstu, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju.

Mēs esam dzirdējuši par zināmiem juridiskiem šķēršļiem. Tādēļ, lai vairs nebūtu nekādu šaubu, ka šādu informāciju var tiesiski publiskot, ir izstrādāts normatīvais regulējums, kas to skaidri ļauj un kas uzdod Centrālajai statistikas pārvaldei publicēt šādu informāciju un datus. Tā kā datus par preču ārējās tirdzniecības statistiku saskaņā ar jau esošiem normatīvajiem aktiem ir uzdots publicēt Centrālajai statistikas pārvaldei, tad par atbildīgo iestādi arī komercsabiedrību, kas veic preču eksportu vai importu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, sarakstu publiskošanai ir nosakāma Centrālā statistikas pārvalde. Es ceru, ka šo likumu varēs raiti pieņemt un mēs kā sabiedrība varēsim nepārprotami, caurspīdīgi redzēt, kuri ir tie uzņēmumi, kas turpina šādu tirdzniecību.

Noslēgumā tikai nedaudz datu. 2020. gadā bija aptuveni 1000 uzņēmumu, kas tirgojās ar Krieviju. 2025. gada izskaņā tādi bija aptuveni 200 uzņēmumi, bet par 70 procentiem eksporta atbildēja 10 lielākie eksportētāji. Vērtējot ietekmi uz tautsaimniecību, pat ja šiem atsevišķajiem uzņēmumiem būtu kādas grūtības sākotnēji pārorientēties, tam nav būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku, izaugsmi un nodarbinātību. Lai pārorientētos, vienlaikus, protams, uzņēmumiem ir sniedzams atbalsts. Bet tam ir jābūt noteiktam gala termiņam, un pēc kāda laika, kas, manā izpratnē, ir šī gada beigas, mums ir jābūt gataviem uz vēl negatīvāku attieksmi pret šādiem uzņēmumiem.

Šobrīd aicinu nodot komisijai likumprojektu... kas uzdos publicēt to eksportētāju un importētāju sarakstu, kuri turpina tirgoties ar agresorvalstīm.

Paldies, godātie kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam – “pret”.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vai šis likumprojekts ir pārdomāts? Es domāju, ka nav. Šis saraksts. Jūs domājat, ka, publicējot šo sarakstu, panāksiet to, ka visi to redzēs? Tā kā tie uzņēmumi cietīs un nestrādās ar Krieviju un Baltkrieviju, es domāju, ka jūs bez maksas tos uzņēmumus reklamēsiet un tie, kas šodienas ekonomiskajos apstākļos vēlas savu saražoto produkciju pārdot, izmantos to uzņēmumu pakalpojumus.

Līdz ar to es domāju, ka šis likumprojekts nav izvērtēts līdz galam un jūs panāksiet tieši pretēju rezultātu. Sākot no šodienas varat apskatīt, kāds apgrozījums ir šodien un kāds būs tālāk. Jūs redzēsiet, ka tas būs vairāk... lielāks. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1309/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1311/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Rolanda Stūra iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Šā gada 14. aprīlī Juridiskās komisijas sēdē mēs izskatījām un atbalstījām lēmuma projektu “Par Rolanda Stūra iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Rolanda Stūra iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rolanda Stūra iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Edgara Putras, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas, Laura Lizbovska un Andreja Svilāna iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par publisko informāciju saistībā ar Amsterdamas lidostas VIP pakalpojumu izmantošanu”.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam motivācijai.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Šī nav pirmā reize, kad šeit, Saeimā, mēs runājam par to, ka šobrīd valdošā koalīcija un premjere – iepriekš premjers – vēlas līdzināties citu valstu līderiem. Un tā līdzināšanās diemžēl notiek caur privāto lidmašīnu īrēšanu, sapņiem par premjera rezidences izbūvi ar mīkstākiem dīvāniem, par baristām ar baltiem cimdiem Ministru kabinetā, kuras apkalpos Ministru kabineta locekļus... kā šobrīd mēs secinām, arī caur dārgām VIP zālēm, kur pāris stundās var apēst un izdzert 4180 eiro.

Dārgie kolēģi! Tas nav stāsts par VIP zālēm un šādām izklaidēm premjerei. Tā ir sistēma. Tas ir veids, kā tiek uztverts valsts maks, nodokļu maksātāju nauda. Tas ir jauns zelta standarts, kas pēc tam caurstrāvojas pilnīgi visur, kur ir saistība ar valsts naudu.

To pierāda kaut vai Andra Kulberga rūpīgie izmeklējumi. Jebkur, kur tu pacel vāciņu, apakšā ir viens un tas pats. Cilvēki, kas redz, ka mūsu valsts Ministru kabineta, valdības, vadītāja ir uzlikusi standartu... ka “Rīgas siltumā”... kur Andris Kulbergs skaidri atklāj, ka konference, kura trīs dienas... cilvēki brauc biznesa klasēs, uzdzīvo 400 eiro vērtās viesnīcās septiņu dienu garumā un pēc tam ir neizpratnē: nu kā, tas taču ir normāli (Starpsauciens.)... tas ir tarifā, to var ielikt tarifā! Arī šīs izklaides, draugi, ir tarifā. Un APVIENOTO SARAKSTU varbūt ne tik daudz uztrauc premjeres vēlme līdzināties citu valstu līderiem caur luksusa pakalpojumiem, caur komfortu, bet tas, ka tas ir uzlikts kā jaunais zelta standarts Latvijā, iedvesmojot citas valsts iestādes, kapitālsabiedrības – visus, kam ir piekļuve un tiesības lemt par nodokļu maksātāju naudu, lai sāktu dzīvot zaļi.

Līdz ar to mums ir precīzi jautājumi par šiem ekskluzīvajiem pakalpojumiem, kur pāris stundās ir iztērēti 4000 eiro. Mēs sagaidām premjeres skaidras atbildes. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Mārča Jencīša, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas, Ilzes Stobovas un Ramonas Petravičas iesniegtais pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par otra domes priekšsēdētāja ievēlēšanu Rēzeknes valstspilsētas domē”.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei motivācijai.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Situāciju, kas ir izveidojusies Rēzeknē, es mēģināšu paskaidrot pavisam vienkārši, bez sarežģītām formulām, bez juridiskās miglas. Jā, godīgi, tas, kas šobrīd notiek Rēzeknē, vairs nav tikai juridisks strīds, tas ir jautājums – par ko vispār mūsu valstī strādā vara un kā tā strādā, un vai tā strādā pēc likuma vai pēc kaut kādiem saviem ieskatiem.

Rēzeknē ir izveidojusies tāda absurda situācija – faktiski ir divi mēri. Viens, kuru izvēlējās cilvēki un par kuru nobalsoja deputāti, otrs, kurš parādījās pēc spiediena no varas. Un ir jautājums: vai tas ir normāli? Vai tas vispār ir stāsts par demokrātiju? Ja mēs atmestu visu lieko, aina ir ļoti vienkārša. Ir ievēlēts domes priekšsēdētājs, un ir ministres lēmums viņu atstādināt. Bet – un tas ir svarīgi – šis lēmums nav galīgs, tas ir pārsūdzēts tiesā. Tas nozīmē, ka punktu šajā lietā drīkst pielikt tikai tiesa, ne ministrija, ne ierēdņi, ne politiskā vēlme, tikai tiesa. Un tad sākas pats interesantākais. Likums skaidri pasaka – kamēr tiesa izskata lietu, mēra pienākumus pilda vietnieks. Viss ir skaidri, saprotami un bez variantiem. Bet ko dara ministrija? Tā saka: nē, jums tik un tā ir jāievēlē – un steidzami – jauns mērs. Bez atsauces uz konkrētu likuma normu, bez skaidra juridiskā pamata. Būtībā tas ir ultimāts.

Es gribu, lai mēs godīgi sev atbildam, vai tas ir par tiesiskumu vai tomēr par spiedienu. Ja mēs sekojam šādai loģikai, tad rīt jebkuram mēram jebkurā pašvaldībā varēs pateikt: mums šķiet, ka tu mums nederi, mēs tevi atlaižam. Un, kamēr tiesa kaut ko skaidros, jūs ievēlēsiet citu mēru. Ja nebūs ievēlēts jauns mērs, atlaidīsim deputātus. Prakse mums jau ir. Vai tas ir droši? Vai tas ir normāli? Vai tas ir likumīgi? Vai tas ir... Galvenais jautājums – divi mēri.

Tad otrs punkts, ļoti svarīgs. Šis stāsts balstās uz atteikumu pieejai valsts noslēpumam. Skan nopietni, pat biedējoši, bet uzdosim vienkāršu jautājumu: kur likumā, kur Satversmē ir rakstīts, ka mēram obligāti ir vajadzīga šī pieeja? Kur ir šāda prasība? Ja tās nav, tad sanāk šāda loģika – cilvēku var atstādināt no amata par to, ko likums no viņa vispār neprasa. Un tas vairs nav tikai strīds. Tas ir bīstams precedents. Un kā mums notiek ar valsts noslēpumu? Kā rīkojas vara? Pēdējie piemēri...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne.... izskatās vienkārši.

Tāpēc lūdzu atbalstīt, kad pieprasījums būs Pieprasījumu komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Edgara Putras, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Jura Viļuma, Lindas Matisones un Andreja Svilāna pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iespējamu politisko spiedienu un patiesībai neatbilstošas informācijas sniegšanu tiesību aizsardzības iestādei”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šā gada 1. aprīļa sēdē izskatīja 10 deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei. Komisijas lēmums balstās faktā, ka saistībā ar Citskovska lietu šobrīd norit aktīvi tiesvedības procesi, kuros tiesībsargājošajām iestādēm ir sniegta visa nepieciešamā informācija. Tā kā publiski paustie apgalvojumi uzskatāmi par aizstāvības taktiku un atbildes par specreisu izmantošanu jau ir sniegtas iepriekšējos pieprasījumos, turpmāk pieprasījuma uzturēšana nav pamatota. Līdz ar to komisija balsojot pieprasījumu noraidīja.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apvienotais saraksts, pēc bijušā Valsts kancelejas direktora Citskovska kunga teiktā, griezās ar pieprasījumu pie Ministru prezidentes, lai kliedētu bažas par to, ka Ministru prezidente un viņas biroja darbinieki ir izdarījuši atklātu spiedienu pret tā laika Valsts kancelejas direktoru, liekot viņam mainīt liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, sagrozīt faktus un uzņemties visu vainu, pretim nepārprotami saņemot apsolījumu, ka viņam par to nekas nebūšot, varot lietas sakārtot.

Mūsuprāt, tā ir atklāta demokrātijas ietekmēšana, un tas faktiski apdraud mūsu valsts tiesiskumu. Tādēļ arī mēs griezāmies ar pieprasījumu pie Ministru prezidentes, lai šīs bažas noņemtu. Tam nav vairs tieša sakara ar Kariņa lidojumiem. Te jau jautājums bija par ko citu. Jautājums bija tikai un vienīgi par to, vai Ministru prezidente ir vai nav izdarījusi spiedienu uz tā laika valsts galveno ierēdni, Valsts kancelejas direktoru, liekot viņam mainīt liecības, sagrozot faktus un pretim solot, ka viņam par to nekas nebūs. Mēs saņēmām atbildi: nē, mēs jau esam visu atbildējuši saistībā ar Kariņa lidojumiem, un nekāda atbilde netiks sniegta. Tieši to arī mēs saņēmām. Varat iepazīties arī šodienas darba kārtībā... pie saņemtās atbildes no Ministru prezidentes: paldies, atbilde jums nebūs sniegta.

Ļoti līdzīga situācija... citstarp mēs arī pirms vakardienas ziņām redzējām, kā šis pats Citskovska kungs minēja ekskluzīvo VIP termināļu izmantošanu uz dažām stundām vairāk nekā četru tūkstošu eiro apmērā. Arī pirmā reakcija no Ministru prezidentes bija: es tieku apmelota! Es tieku apmelota. Es vērsīšos tiesā! Pagāja pāris stundas, nonāk šie rēķini tomēr caur vēstniecību dienaskārtībā. Nu, tad kaut kā nebija apmelota.

Es domāju, jūs visi ļoti labi saprotat, ka ticamība tam, ko šobrīd pauž Citskovska kungs, ir nesalīdzināmi augstāka, nekā atklāti... jau faktiski pierādīta maldināšana no Ministru prezidentes puses citā lietā, arī saistībā ar lidojumiem.

Un tas, ko minēja komisijas priekšsēdētāja, ka nav pamata uzturēt demisijas... nevis demisijas... konkrēti šo pieprasījumu, faktiski arī demisijas pieprasījumu... tam es noteikti nepiekrītu. Šāds pamats pieprasījumam ir. Un Ministru prezidentei būtu jānāk šeit, parlamentā, pēc šī pieprasījuma apstiprināšanas un jāsniedz skaidras atbildes – faktiski vai nu apstiprināt to, ka ir izdarīts spiediens, vai arī to noliegt un precīzi argumentēt, jo šobrīd mēs absolūti nevaram uzticēties nevienam Ministru prezidentes teiktajam vārdam. Vakardienas ziņas to ļoti skaidri un nepārprotami pierāda.

Tāpēc aicinu balsot par konkrēto pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, pilnīgi noteikti es aicināšu atbalstīt šo pieprasījumu.

Un dažas lietas ir ievērības cienīgas, ko mēs redzam beidzamo dienu laikā publiskajā telpā.

Pirmām kārtām es vēlos pateikt ļoti lielu paldies sabiedriskā medija žurnālistiem, kuri, neskatoties uz spiedienu, kas līdz šim ir izdarīts uz žurnālistiem un sabiedrisko mediju, tajā skaitā no Ministru prezidentes biroja puses, tomēr ir raduši iespēju objektīvi parādīt sabiedrībai to patieso seju... kāda tad ir valdības patiesā seja. Tas ir bijis gan vērojams dažās pēdējās publiskajās intervijās, ko Siliņas kundze ir sniegusi medijiem, gan bija vakara intervija “Viens pret vienu” ar bijušo Valsts kancelejas vadītāju Citskovski. Un, ja godīgi, es kādus mēnešus četrus piecus atpakaļ... vispār man nebūtu prātā ienācis, ka šāda intervija ir iespējama “Latvijas Televīzijā”. Bet, redziet – brīnumi notiek! Un es nezinu, vai tie brīnumi notiek saistībā ar to, ka tuvojas vēlēšanas, vai arī tie brīnumi notiek... labā nozīmē notiek tādēļ, ka faktiski mēs, deputāti...

Šis nav vienīgais pieprasījums par to, cik atklāti vai neatklāti mēs saņemam vai nesaņemam kādu informāciju. Jebkurš šāds pieprasījums nav tāpēc, ka mums gribētos klapēt žurnālistus. Šis ir atbalsts medijiem par to, ka, jā, mēs atbalstām to, ka sabiedrībai ir tiesības zināt arī to, vai tiek vai netiek izdarīts spiediens no kādas amatpersonas puses.

Ziniet, kas bija interesanti? Nu, faktiski vakar divas ievērības cienīgas lietas. Tavara kungs jau vienu pieminēja, un tas bija, cik cēli no rīta Evika Siliņa teica, ka Citskovskis melo un tā ir tā viņa aizsardzības stratēģija, un kādas šausmas... Un paiet pusdiena, un parādās, lūk, šie rēķini par to – VIP zāle lidojuma laikā ir izmantota un tā tālāk. Nu, un kur tad tā jūsu premjere... uz kuru tiesu tad viņa ies un par ko tad sūdzēsies? Par savu atmiņas zudumu, par saviem meliem vai par ko?

Bet, ziniet, kas bija otra ievērības cienīgā lieta? Tas bija Ģenerālprokuratūras paziņojums, kuru pēc tam pārpublicēja arī ģenerālprokurors sociālajos tīklos. Un šis paziņojums skanēja tā: “Prokuratūra aicina atturēties no pieņēmumu izteikšanas publiskajā telpā par “Kariņa lidojumu lietā” celtās apsūdzības pamatotību.” Man vienkārši... Kas tas tāds bija? Tiešām prokuratūra aicina mūs nevērtēt, neizteikt viedokli?! Prokuratūra un ģenerālprokurors mūs aicina klusēt vai kā? Un šis paziņojums iznāca brīdi pat pirms Citskovska sarunas televīzijā. Kas tas tāds ir?

Mums mēģina parādīt, ka ir lietas, par kurām valdošā partija negrib runāt? Vai tas bija tiešs norādījums, ka Ģenerālprokuratūrai ir kaut kāda saikne ar valdošo partiju? Mēs negribam runāt par šīm neērtajām lietām un negribam arī, ka jūs par tām runājat, vai kā? Ziniet, šis Ģenerālprokuratūras tvīts liek uzdot ļoti daudz jautājumu par to zirnekli, kuru jūs, VIENOTĪBA, savas valdīšanas laikā esat izveidojuši ar veselu rindu augstākajām amatpersonām kopā, un tas liks uzdot ļoti daudz jautājumu pēc tam, kad būs notikušas Saeimas vēlēšanas oktobrī, un tas liks ļoti daudzām amatpersonām izvērtēt, vai viņi ir cienīgi ieņemt amatus vai nav.

Tā ka aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Aicinu žurnālistus objektīvi skatīties uz lietām. Un es aicinu arī nepadoties jebkādam spiedienam no jebkādu amatpersonu puses un izteikt vai neizteikt kādu viedokli. Mēs tomēr, gribētos cerēt, dzīvojam demokrātiskā valstī, vai ne, Jurēvica kungs?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iespējamu politisko spiedienu un patiesībai neatbilstošas informācijas sniegšanu tiesību aizsardzības iestādei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 50, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1274/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 16. aprīļa uz 2026. gada 14. maiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 6. maijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Astoņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojektu pakete, kas sastāv no astoņiem likumprojektiem. Viens ir atlikts, tikko jūs nobalsojāt par termiņa pagarinājumu, visi pārējie septiņi likumprojekti ir sagatavoti apstiprināšanai otrajā lasījumā. Uzreiz pateikšu: šeit par visiem likumprojektiem ir tikai redakcionāli priekšlikumi.

Par likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” ir astoņi priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Tūlīt būs pārtraukums.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Sakarā ar to lūdzu apstiprināt... pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies.

Seši priekšlikumi, arī tehniska rakstura.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – arī Juridiska biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un, kamēr rit reģistrācija, vārds Jānim Vucānam paziņojumam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es vēlētos, lai mums ar Kristapu pievienojas arī deputāti Juris Viļums, Jānis Vitenbergs un Lauris Lizbovskis. Stāsts ir par Baltijas Asamblejas ceļojošā kausa izcīņu basketbolā. Aizvadītajā sestdienā un svētdienā... es atvainojos, piektdienā un sestdienā Hāpsalu (Igaunijā) notika jau 19. šāds turnīrs. Un 14. Saeima ir iegājusi vēsturē ar to, ka no četriem turnīriem, kas notika šīs Saeimas laikā, Latvijas Saeimas basketbola komanda trijos ir uzvarējusi. Urrā! (Ovācijas.)

Apliecinājums tam ir komandas spēlētāju izcīnītās šādas medaļas. (Rāda medaļu.) Komandā bez tiem, kas šobrīd stāv jūsu priekšā, bija arī ministri Viktors Valainis un Reinis Uzulnieks un arī mūsu komandas ģenerālmenedžeris Saeimas darbinieks Māris Krūmiņš. (Aplausi.)

Tātad trofeju – Baltijas Asamblejas kausu, kas ir atgriezies Rīgā, – visi varēs apskatīt gan šeit, blakus zālē, gan arī tradicionāli tā atkal atradīsies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vismaz uz nākamo gadu. Tā ka komisijas vadītājai tiek uzticēts sargāt šo kausu.

Jūs jau zināt, ka vienai no mūsu kaimiņvalstīm basketbols ir reliģijas vietā. (Starpsauciens.) Jā, un tas viņiem ir ļoti sāpīgs jautājums, it sevišķi tad, kad viņi atbrauc uz Baltijas Asamblejas komitejas sēdēm Latvijā. Tad viņi ļoti pārdzīvo to, ka viņi redz to kausu šajā vietā.

Un vēl viena lieta. Tātad līdzi šai trofejai nāk mūsu otras kaimiņvalsts – Igaunijas – saldumu ražošanas flagmaņa “Kalev” izgatavota šokolādes basketbola bumba. To bumbu mēs visi šeit kopā varēsim tūlīt nogaršot blakus zālē.

Paldies. (Aplausi. Starpsauciens: “Malači!”)

___

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Līga Rasnača, Ričards Šlesers un Edmunds Teirumnieks.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem, kas vienmēr laikā! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā ir vēl iepriekš neizskatītās pakotnes likumprojekti.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts arī par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies.

Cienījamie kolēģi, mums paliek trīs likumprojekti no paketes. Un par šo likumprojektu ir saņemti četri priekšlikumi. Arī kā par iepriekšējiem un par nākamajiem – visi ir redakcionāla rakstura.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Ar šo aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – parlamentārā sekretāra Patmalnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1. – Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” trešajā lasījumā un virza izskatīšanai Saeimā.

Uz trešo lasījumu tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – labklājības ministra Uzulnieka priekšlikums. Tehniska rakstura, precizē 5. panta pirmo daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Gendele. 2. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Paredz izteikt likuma 20.4 panta ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā – “personu ar invaliditāti”. Spēkā esošajā normā ir noteiktas personas ar I un II grupas invaliditāti, izņemot personas ar noteikto III grupas invaliditāti. Bet priekšlikums izslēdz grupu kategorijas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad vēlreiz! Mēs nereti runājam par iekļaujošu sabiedrību. Mēs runājam par darba roku trūkumu. Mēs runājam par tām sociālajām grupām, mūsu iedzīvotājiem, kuriem ir vislielākais nabadzības risks. Tamdēļ vēlreiz par šo likumprojektu.

Darba likuma 134. pants nosaka, ka uzņēmējam ir jārod iespēja nodarbināt uz nepilnu slodzi cilvēkus ar invaliditāti. Savukārt likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ko mēs šodien skatām, ir nedaudz, es atļaušos teikt, pretrunīgs pret šo uzdevumu uzņēmējiem, jo III grupas invaliditāte cilvēkiem... nodarbinot šādus cilvēkus, ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz minimālās algas pilnā apmērā. Un te rodas jautājums: vai tas ir vai nav veicinoši šādus cilvēkus nodarbināt?

Fakti ir sekojoši: apmēram 90 tūkstoši cilvēku ar III grupas invaliditāti, no tiem apmēram 50 tūkstoši ir bez darba. Priekšlikums paredz, ka arī cilvēkiem ar III grupas invaliditāti ir iespēja atrast darbu. Nu, mūsuprāt, plašākas iespējas, ja mēs tomēr dodam iespēju uzņēmējiem nemaksāt pilnu minimālās algas... valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, maksājot atbilstoši nodarbinātai... slodzei. Cilvēki ar III grupas invaliditāti – tas bija komisijā tiešām diskusiju ābols – ir ar darbspējas zudumu no 25 līdz 59 procentiem. Jā, tas ir diskutabli, vai visos gadījumos tas būs pilnīgi precīzi un adekvāti. Un tomēr, ja mēs gribam runāt par to, ar ko es jau sāku šo uzrunu – par iekļaujošu sabiedrību, par cilvēku ar vislielāko iespēju dzīvot trūkumā un tiešām cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu –, mums ir jāmaina šī kārtība tā, kā to šobrīd esam ierosinājuši.

Lūgums, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 2. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

A. Gendele. 3. – arī deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Tas paredz no 20. panta ceturtās daļas 7. punkta izņemt vārdus un skaitli “līdz 24 gadu vecumam”, jo pašlaik likums paredz atvieglojumus sociālajām iemaksām tikai tiem studentiem, kuri nav vecāki par 24 gadiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, tiešām vēl viena lieta, tikai loģiska, runājot par vēl vienu sociālo grupu.

Cik ilgi ir jāstudē medicīna studentiem? Seši gadi? (Starpsaucieni.) Deviņi? Septiņi? Daudz. Bet katrā gadījumā ne četri, trīs vai varbūt pieci. Tātad cilvēks beidz... jaunietis beidz ģimnāziju, vidusskolu 19 gadu vecumā, kas ir tā prakse, kas šobrīd ir redzama. Cilvēks godprātīgi, valstiski dodas valsts aizsardzības dienestā, vienu gadu pavada, 20 gados sāk studēt un beidz studēt, pēc tikko izskanējušajām pazīmēm, 26 vai pat 27 gadu vecumā. Tātad sanāk, ka no 24 gadu vecuma pēdējos trīs gadus šāds students nevarēs strādāt uz nepilnu slodzi. Nu, varēs, bet uzņēmējam par šādu studentu būs jāmaksā nodokļi atkal no minimālās algas pilnā apmērā. Kur šeit ir loģika?

Mēs zinām, no kurienes nāk šis 24 gadu princips. Jā, tas ir saistīts ar citiem regulējumiem un noteikumiem. Un tomēr šeit nav nekādas loģikas. Ja mēs vispār runājam par to, ka visiem dzīves laikā turpmāk, nākamajos gadsimtos, būs tas vien jādara, kā jāmācās, lai katru dienu būtu gatavi mainīt profesiju, nevis strādāt 50 gadus vienā profesijā, tad vēl jo vairāk, ja mēs gribam runāt par sabiedrību un konkurētspējīgu mūsu nodarbināto cilvēku iespējām šajā dzīvē sasniegt un dot valstij pienesumu, tad mums ir jābūt iespējai cilvēkiem, kas mācās, uzlabo savu kvalifikāciju, strādāt uz nepilnu laiku un attiecīgi par šo nepilno laiku arī uzņēmējiem maksāt nodokļus.

Tamdēļ šis priekšlikums, manuprāt, ir tikpat loģisks kā priekšlikums par cilvēkiem ar III grupas invaliditāti.

Lūgums atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

A. Gendele. Nav atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Prasa balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 1, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Gendele. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar 2. priekšlikumu. Ja mēs esam to atbalstījuši, tad šis Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir tehniskas dabas, jo, atbalstot 2. priekšlikumu, šī norma likuma vienā daļā ir lieka. Jo abi punkti runā par personu ar invaliditāti. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Gendele. 5. – deputātes Aivas Vīksnas priekšlikums. Papildināt tā paša 20. panta ceturto daļu ar 14. punktu, un priekšlikums paredz atbalstu darba devējiem, kuri pieņem darbā cilvēkus vecumā virs 60 gadiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vai solījumi ir jāpilda? Tāds vienkāršs jautājums. Un kāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu?

Mēs ļoti labi atceramies, ka pagājušā gada 3. oktobrī mums bija Senioru diena un tika iesniegts aicinājums Saeimai, ko mums darīt. Mēs visi priecīgi likām sociālajos tīklos, kā mēs braucam pie senioru organizācijām un runājam ar viņiem, un sacījām: jā... Un šeit ir trešais... un es atļaušos jums nolasīt kā labas... apliecinājumu... 2026. gadā izstrādāt grozījumus nodokļu likumdošanas aktos un ar 2027. gadu ieviest atvieglojumus darba devējiem, kuri pieņem darbā cilvēkus vecumā 50+, tai skaitā pensionārus, lai dotu šīs vecuma grupas cilvēkiem iespēju strādāt nepilnu slodzi, pusslodzi, vienu ceturto daļu slodzes. Un darba devējam par to tiktu kompensēta attiecīgi puse, viena ceturtā no valsts budžetā maksājamo nodokļu summas.

Tas ir ļoti būtisks jautājums ne tikai tādēļ, ka viena ceturtā... bet arī tajā, šiem 50+ ir dažādi gadījumi, kāpēc nevar strādāt astoņas stundas. Un mēs zinām, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir obligātas no minimālās algas. Runājot ar Labklājības ministrijas speciālistiem... jā, bija taisnība, un vajadzētu vispār šo atcelt. Bet jautājums – kāpēc tad mēs nerīkojamies? Varbūt, iespējams, organizēsim darba grupas, visu pārējo. Un tikai jautājums ir par mums – vai solījumus, ko mēs rakstām... un tiekoties sakām “jā”, vai mēs pildīsim? Acīmredzot – ne.

Man šķiet, ka šajā gadījumā tas nav tas lielākais budžeta ietvara zaudējums, jo tie ir cilvēki, kas šobrīd tautsaimniecībai var dot kaut ko, kaut daļu. Un vēl jo vairāk. 2025. gada 2. decembrī laikrakstā “Auseklis” arī seniori ir rakstījuši, ka pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma nav izdevīga, lai pensionāri turpinātu strādāt uz nepilnu slodzi. Un, mēs zinām, pat medijos... cik daudz gadījumu ir, ka atbrīvo no darba tieši pirmspensijas vecumā, jo viņi nevar nostrādāt astoņas stundas. Šajā gadījumā mēs sakām: nē, jūs neesat mums vajadzīgi, vienkārši mēs darīsim savu, un jūs sēdiet mājās, nestrādājiet... sociālajiem pabalstiem... jo jūs neesat mums vajadzīgi.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Tātad 5. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Gendele. 6. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Paredz papildināt šī paša 20. panta ceturto daļu ar jaunu punktu, kas noteiktu, ka persona, kura aprūpē tuvinieku, kam nepieciešama īpaša aprūpe, arī tiek šajā grupā, kurai atvieglo sociālās obligātās iemaksas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Jā, komisijā netika atbalstīts.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, tiešām vēl viens priekšlikums un tiešām šīsdienas aktualitāte. Arvien, arvien biežāk sastopamies ar šo... ar mūsu sabiedrības līdzcilvēkiem, kuriem ir jātiek ar šīm problēmām galā, un tas ir saistīts tai skaitā ar dzīves dārdzību.

Tiešām ir runa par personām, kuru iespējas pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū ierobežo pienākums veikt tuvinieku aprūpi. Tātad, proti, saskaņā ar normatīvo regulējumu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. pantu, vai nu personai pašai, klientam, vai tuviniekiem ir jāuzņemas pilna atbildība apmaksāt visus rehabilitācijas, aprūpes pakalpojumus. Un nereti sanāk tā, ka šīs pakalpojumu summas tiešām ir simtos, nebaidīšos teikt, ka ap tūkstoti svārstās. Tas ir tas, kas ir jāatļaujas ģimenei, nereti arī savus vecāka gadagājuma ģimenes locekļus uzturot šādās rehabilitācijas iestādēs, pansionātos, citās vietās un tad sarēķinot to, tās izmaksas, kas ir jāveic, vai maksājumi, kas ir jāveic ģimenei, vai tas būtu viens aprūpētājs ģimenei, kas ir uzņēmies to darīt un ir palicis viens ģimenē... sarēķinot to algu, cik tu saņem, tad beigās sanāk lētāk vai loģiskāk cilvēkam patiesībā šinī gadījumā, pēc esošā spēkā regulējuma, nestrādāt un aprūpēt tuvinieku. Bet kamdēļ lai mēs nedotu iespējas šādiem cilvēkiem, kuri piespiedu, ja tā var teikt, brīvprātīgā labticībā aprūpē savus tuviniekus, tomēr uz kaut kādu nelielu slodzīti piestrādāt? Un atkal uzņēmējiem būtu interese šādus cilvēkus pieņemt darbā, nemaksājot pilnas sociālās apdrošināšanas iemaksas no tā... vismaz no minimālās algas. Kamdēļ lai mēs nerastu iespēju vēl cilvēkiem atrast darbu, nedaudz piepelnīties iztikai, nodrošināt mūsu kopējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu ar darba rokām un visām citām pazīmēm? Atkal tikai viens loģisks priekšlikums – panākt pretim un mainīt šo principu, arī ļaut strādāt nepilnu slodzi un nemaksāt pilna apjoma minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Kolēģi, komisijā mēs runājām, un komisijas vadītājs solīja, ka šis jautājums ir dienaskārtībā silts un tuvāko divu mēnešu laikā, iespējams, tiks risināts. Ja netiksim, mēs atnāksim vēlreiz. Lūgums atbalstīt šodien. Varbūt mēs ar to varam tikt galā jau šodien.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 6. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 1, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Gendele. 7. – labklājības ministra Uzulnieka priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Gendele. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Gendele. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums”, trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

 

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatot likumprojektu “Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums” pirms trešā lasījuma, Juridiskajā komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – deputāšu Selmas Teodoras Levrences un Janas Simanovskas priekšlikums. Paredz papildināt 3. panta pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdu “parasti”, jo parasti šīs prasības tiek celtas, izmantojot finanšu resursu vai cita veida ietekmes pārākumu, bet tas ne vienmēr tā ir. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 2. – deputāšu Selmas Teodoras Levrences un Janas Simanovskas priekšlikums. Paredz papildināt 4. pantu ar 4. punktu, kas paredz uzdot Tiesu administrācijai nodrošināt atbildētājam gadījumā, ja tā ir fiziskā persona, valsts nodrošināto juridisko palīdzību, nevērtējot šīs fiziskās personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, ja pirmšķietami prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos. Komisijā šīs priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Jā, tātad šis priekšlikums ir savā ziņā turpinājums priekšlikumam, ko mēs iesniedzām uz otro lasījumu un kurš diemžēl netika atbalstīts. Taču šeit mēs sašaurinājām tvērumu un gribējām, līdzīgi kā tas ir trauksmes cēlējiem un līdzīgām personām, nodrošināt, ka cilvēkiem šie izdevumi, kas ir radušies stratēģiskās tiesvedības dēļ, ne tikai tiek segti post factum, bet tiek nodrošināti no Tiesu administrācijas puses brīdī, kad cilvēks saskaras ar šo stratēģisko tiesvedību, kas ir ļaunprātīgos nolūkos. Tāpēc ka cilvēkiem, īpaši, ja ir runa par individuāliem aktīvistiem, individuāliem žurnālistiem, nevis nevalstiskajām organizācijām vai kādām citām organizācijām, kuras gan arī var būt mazas un kurām var būt ierobežoti resursi... šiem cilvēkiem, kas strādā tiešām sabiedrības interešu labā, ne vienmēr ir pieejami lieli finansiāli resursi, un šis process tāpat jau ir ļoti, ļoti nogurdinošs un resursus izsmeļošs. Tāpēc mums šķita, ka būtu svarīgi, lai valsts nodrošinātu šo palīdzību, nevis tikai atmaksātu to pēc tam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Ideja pati par sevi nav slikta – maksāt no valsts līdzekļiem visiem, kas grib griezties tiesā. Bet mēs tā nedarām. Mēs palīdzam tiem, kam nav naudas. Un arī šajā gadījumā mēs izdiskutējām un uzskatījām, ka nedrīkst paplašināt un, ņemot vērā prasījuma raksturu, paredzēt, ka valsts maksās naudu.

Svarīgi arī ievērot, ka šeit ir atšķirība no trauksmes celšanas gadījuma. Trauksmes celšanas gadījumā persona jau ziņo par pārkāpumiem, kas ir konstatēti. Jā, tad tur ir rīcība. Šeit pati persona uzskata, ka pret viņu ir vērsts ar tiesiskiem instrumentiem sakarā ar viņas, teiksim, pētniecisko darbību, žurnālistisko darbību... Un tādēļ mēs veidojam šo likumu.

Bet atbalstīt šo priekšlikumu mēs tiešām nevarējām. Mēs to izdiskutējām, bet komisija nolēma tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S. T. Levrence. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 35, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. T. Levrence. 3. – deputāšu Selmas Teodoras Levrences un Janas Simanovskas priekšlikums. Paredz ne tikai palīdzēt šiem cilvēkiem tiesvedībās, bet arī nodrošināt efektīvo aizsardzību personām, kas darbojas sabiedrības interesēs plašāk. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es izstāstīšu ļoti īsi, kāpēc šis priekšlikums ir svarīgs. Tātad šis likums ir ļoti vērtīgs pilsoniskās sabiedrības aizstāvībai, to cilvēku aizstāvībai, kas iestājas par sabiedrības interesēm un līdz ar to saskaras ar daudziem dažādiem uzbrukumiem un paņēmieniem šīs personas apklusināt. Bet šis likums šobrīd attiecas tikai uz tiesvedībām – atbilstoši direktīvas pārņemšanai.

Bet tiesvedības nav vienīgais veids, kā mēs varam apklusināt pilsoniskos aktīvistus, kas iestājas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Mēs labi atceramies arī, piemēram, neseno ierosinājumu uzsākt pārbaudi pret “Re:Baltica” darbu, ka it kā viņi nodarbojoties ar priekšvēlēšanu kampaņu. To mēs tagad arī redzam – vēršanos pret Dailes teātri, ko uzsāka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, skaidrojot, ka Dailes teātra izrāde it kā esot priekšvēlēšanu kampaņa.

Šie ir paņēmieni, ka mēs ārpus tiesvedības... tomēr ir cilvēki, kas mēģina izmantot citus paņēmienus, lai apklusinātu tos viedokļus, kas nav patīkami un nav simpātiski. Līdz ar to, vienīgi ierobežojot tiesvedības, mēs tomēr pilnībā neaizsargājam tās personas, kas iestājas par sabiedrisko labumu.

Kas bija priekšlikuma jēga? Paredzēt, ka Ministru kabinets uzņemas atbildību un pirmām kārtām izpēta, kas ir tie tipiskie gadījumi. Pieredze ir, bet tāda apkopojuma nav. Un tad nāk klajā ar piedāvājumu, kā šos cilvēkus, kas iestājas par sabiedrības interesēm, pēc iespējas labāk aizsargāt. Līdz ar to šis jautājums nepazustu no dienaskārtības, tas tomēr tiktu izpētīts un tiktu radīts risinājums, kā mēs varētu aizsargāt cilvēkus, kas ziņo par dažādiem nepatīkamiem jautājumiem, kas ceļ trauksmi. Un šajā gadījumā tas nav tikai par trauksmes cēlējiem, tas ir jautājums par tiem cilvēkiem, kas, aizsargājot sabiedrības intereses, publicē ziņas, kas kādam varētu arī nepatikt.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas pavērs labākas iespējas aizstāvēt tos, kas iestājas par sabiedrības interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 17, atturas – 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. T. Levrence. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Juridiskajā komisijā kopumā šis likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1187/Lp14), trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Juridiskajā komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1187/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. Vēlos atgādināt, ka likumprojekts saistīts ar nepieciešamību izpildīt Satversmes tiesas nolēmumu.

Uz trešo lasījumu mēs saņēmām divus priekšlikumus.

1. – tiesībsardzes priekšlikums. Piedāvā paplašināt to personu loku, kas var saņemt valsts kompensāciju gadījumā, ja ir iestājusies cilvēka nāve. Mēs diskutējām. Jautājums par to, kam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir ļoti komplicēts, bet mēs saprotam, ka, arī izpildot Satversmes tiesas nolēmumu, nedrīkstam radīt netaisnīgu situāciju un pieļaut, ka attiecīgajos gadījumos personu loks būtu nesamērīgi plašs. Tāpēc, izvērtējot priekšlikumu, komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Cienītie kolēģi! Prezidij! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Ar mērķi, ka informācijas sistēmas tiek saskaņotas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 2. – arī veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Priekšlikums noteic, ka vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona atbilstoši kompetencei. Savukārt ģimenes ārsta prakse vakcinācijas veikšanai var piesaistīt vakcinācijas jomā apmācītu farmaceitu. Līdz šim likumā bija noteikts, ka vakcināciju drīkst veikt sertificēta ārstniecības persona vai farmaceits. Tāpat arī priekšlikums noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, prasības, farmaceitam noteikto profesionālo kompetenci un gadījumus, kad ģimenes ārsta prakse var piesaistīt vakcinācijas jomā apmācītu farmaceitu vakcinācijas veikšanai.

Veselības ministra priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, es gribētu par šo likumprojektu trešajā lasījumā... Varētu gan runāt, ka arī atbalstītie, neatbalstītie... bet man tomēr gribētos runāt par lietas būtību.

Ir bijusi saruna ar ministru, un ministrs arī ir piekritis tam, ka labāks ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Šajā gadījumā likums, kas ir stājies spēkā 2021. gadā, noteica, ka farmaceiti varēja darboties.

Ar šo likuma pantu mēs ierobežojam farmaceita tiesības uz vakcināciju. Aizliedzot farmaceitiem vakcināciju, tiktu ierobežota viņu profesionālās darbības brīvība. Līdz šim nav gūti pierādījumi, ka farmaceits, kas veic vakcināciju, radītu riskus pacientu drošībai. Ir apmācīti 80 procenti farmaceitu, kas papildus var veikt vakcināciju. Tātad ir jau ielikts iekšā, lai to varētu darīt. Vakcinācija, kas farmaceitiem ir atļauta... attiecas galvenokārt uz pieaugušajiem. Skatīsimies tādu situāciju: vajag izdarīt pretērču vakcināciju, farmaceits atrodas kādā no reģioniem, kur ir aptieka, līdz ģimenes ārstam ir jābrauc 30 kilometri. Nu tad ko? Vai viņam nav ērtāk uz vietas to darīt? Pie tam Ministru kabineta noteikumos... Sociālo un darba lietu komisija norāda to priekšlikumā – kuros gadījumos viņi drīkst, kuros gadījumos nedrīkst. Tāpat viņi būs ierobežoti, ko viņi drīkstēs darīt, ko ne. Un man gribētos... Parasti mēs esam ļoti sparīgi un spējīgi, kad parādām, kāda situācija ir Igaunijā un Lietuvā. Igaunija Baltijā ir viena no līderēm jomā, tur aptiekās notiek (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Bērziņš. Tas pats notiek arī Lietuvā. Tad kāpēc mēs būsim tie, kas ierobežos? Un kas tad ir noticis, ka 2021. gadā farmaceitiem tika dota šī iespēja, bet tagad mēs viņiem to atņemam vai, teiksim, viņus stipri ierobežojam? Es uzskatu, ka tas nav godīgi.

Līdz ar to es piedāvāju atbalstīt to priekšlikumu, kurš nav atbalstīts, – atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Tātad pirmām kārtām neatbalstīt...

Sēdes vadītāja. 2....

A. Bērziņš.... ministra priekšlikumu. Un tālāk mēs ejam pa... Sociālo un darba lietu komisijas...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Mums Sociālo un darba lietu komisijā un arī Sabiedrības veselības apakškomisijā vairākkārt ir notikušas ļoti aktīvas diskusijas par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Šajās diskusijās piedalījās profesionāļi, praktiski arī visas asociācijas, Latvijas Ārstu biedrība, tie mediķi, kas reāli nodarbojas ar vakcināciju. Protams, piedalījās arī mūsu kolēģi farmaceiti.

Šo diskusiju rezultātā tika... Tātad ir šie divi priekšlikumi – no veselības ministra un no Sociālo un darba lietu komisijas –, un tie ir pretēji.

Epidemioloģiskās drošības likuma 31. panta trešā daļa pašreiz spēkā esošajā redakcijā nosaka: “Vakcināciju drīkst veikt sertificēta ārstniecības persona vai farmaceits. Ministru kabinets nosaka profesionālās kompetences prasības farmaceitiem, kuri veic vakcināciju.” Šāda panta daļas redakcija, pievienojot farmaceita profesiju, tika iekļauta ar grozījumiem.

Kolēģi, 2021. gada 25. novembrī, laikā, kad visa pasaule, arī Latvija, saskārās ar kovida pandēmijas radīto sabiedrības veselības apdraudējumu... pašreizējā Epidemioloģiskās drošības likumā norma ir palikusi spēkā arī pēc pandēmijas beigām, tomēr Ministru kabinets nav noteicis profesionālās kompetences prasības farmaceitiem, kuri veic vakcināciju.

Gribu atgādināt, ka vakcinācija ir slimību profilakses veids – bioloģiski aktīva medikamenta ievadīšana pacienta organismā ar mērķi aizsargāt un aktivizēt imūnās sistēmas mehānismus pret konkrētās slimības izraisītāju. Vakcinācija ir ārstniecība atbilstoši Ārstniecības likuma 1. panta 1. punktā ietvertajai definīcijai: “ārstniecība – profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe”. Tiesības nodarboties ar ārstniecību ir tikai ārstniecības personām, tas ir, personām, kam ir medicīniskā izglītība. Farmaceitiem nav medicīniskās izglītības, un farmaceitiem nav tiesību nodarboties ar ārstniecību.

Turklāt ar ārstniecību var nodarboties tikai ārstniecības iestādē, kurā ir ievēroti visi noteikumi. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 60 šo prasību ir ļoti daudz, un ārstniecības tiesiskais regulējums ir ļoti plašs un sazarots. Ārstniecības iestādēm ir jāatbilst noteiktām obligātajām prasībām un jāveic iemaksas ārstniecības riska fondā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādē pacients ir aizsargāts pret iespējamām vakcinācijas blaknēm, ko nekādā veidā nevar nodrošināt farmaceits aptiekā.

Ņemot vērā iepriekš teikto, mēs, divas deputātes mediķes, uz otro lasījumu bijām iesniegušas citu redakciju – ka vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona atbilstoši kompetencei. Bet pēc aktīvām sarunām ar profesionāļiem, ar deputātiem mēs panācām veselības ministra iesniegto redakciju.

Tādēļ lūdzu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam otro reizi.

A. Bērziņš (ZZS).

Skaidri un gaiši, ja? Skaidri un gaiši par 2. priekšlikumu, kas ir ministra... par kuru ir runāts ar ministru, ka viņš piekrīt Sociālo un darba lietu komisijas... neierobežot farmaceitu iespējas vakcinēt. Mēs nevaram būt atšķirīgi un savādāki, ja mēs gribam, teiksim, būt ar kaimiņvalstīm.

Tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu un neatbalstīt ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kozlovskai otro reizi.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamie (Zālē troksnis.)... cienījamie...

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

L. Kozlovska. Cienījamie kolēģi! Tas, ko Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs teica par citām valstīm, – tā ir daļēja patiesība, jo (Starpsaucieni: “Ooo!”)... Jā! Jo, ja mēs lasām par Igaunijas un Lietuvas pieredzi, tur aptiekās vakcinē par maksu, tur nav nevienas valsts apmaksātas vakcīnas.

Un vēl viena lieta, kolēģi. Pie pašreizējās digitalizācijas sistēmas mēs nevaram izsekot visai pacienta pošu pases vēsturei. Piecas aptiekas vienu cilvēku var sapotēt četras un piecas reizes. Sevišķi tad, ja pacientam nav īsti kritikas vai ir atmiņas traucējumi.

Aicinu balsot “par” 2. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 13, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Circene. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz saglabāt esošo vakcinācijas kārtību, papildus likumā nosakot, ka farmaceitam, kurš veic vakcināciju, jābūt apmācītam vakcinācijas jomā. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Atbalstīt!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Circene. 4. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsaucieni: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – nav, atturas – 33. Priekšlikums atbalstīts.

I. Circene. 5. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 6. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 14, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I. Circene. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis. (Zālē troksnis.)

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 31. marta sēdē izskatīja likumprojektu (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi...!

R. Bergmanis.... “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” trešajam lasījumam.

Uz trešo lasījumu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Starpsaucieni.) tika saņemts viens – deputāta Dombravas priekšlikums.

Priekšlikums ir izteikts sekojošā formā... izteikt likumprojekta 17.1 panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “atbrīvotu bruņotas personas ieņemtu objektu, iznīcinātu nocietinājumu vai iekļūtu objektā, kurā tiek veikta personas dzīvību vai veselību apdraudoša darbība.”

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Vienīgo priekšlikumu esam izskatījuši.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš. (Zālē troksnis.)

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, cienām runātājus!

J. Skrastiņš. Ļoti, ļoti svarīgs jautājums. Lūdzu pievērst uzmanību! Tātad likumprojekts “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, trešais lasījums.

Komisijas 31. marta sēdē ir izskatīti divi priekšlikumi. Abi ir identiski.

Iekšlietu ministra priekšlikums. Tiek mainīts iestādes nosaukums. Nosaukums “Finanšu policija” tiek mainīts uz nosaukumu “Nodokļu un muitas policija”... tādā veidā precizējot iestādes.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums komisijā atbalstīts.

J. Skrastiņš. 1. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un 2. priekšlikums komisijā atbalstīts.

J. Skrastiņš. Arī 2. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Gribu iepazīstināt ar grozījumiem Bibliotēku likumā.

Bibliotēkas kā pakalpojums kopš 1998. gada, kad ir spēkā Bibliotēku likums, ir ļoti mainījušās gan digitālo pakalpojumu ziņā, gan informācijas pieejamības ziņā. Daudzviet tās kļuvušas par kultūras vietām, kopienas centriem un atbalstu iedzīvotājiem. Tāpēc ir ļoti nepieciešami grozījumi Bibliotēku likumā.

Ar šiem grozījumiem ir paredzēts paplašināt bibliotēkas definīciju. Pirmo reizi likumā tiek noteikts, kāds tad ir bibliotēku tīkls Latvijā. Tāpat arī tiek precizētas bibliotēku funkcijas un mazināts administratīvais slogs.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Bibliotēku likums... nu jau debates varbūt neliekas tik aizraujošas. Bet īstenībā tas, kas slēpjas zem šiem grozījumiem... tie nav maznozīmīgi, tie ir ļoti būtiski arī mūsu valsts drošības un visaptverošas aizsardzības kontekstā. Kādreiz likās, ka pēc televīzijas parādīšanās mums izmirs teātris, mums pēkšņi parādās digitālie rīki – un cilvēki beigs lasīt grāmatas. Bet īstenībā šobrīd pēdējā laika trendi, ja tā var teikt, ir nedaudz savādāki. Un arvien skaidrāks paliek, ka lasītprasme ir viena no svarīgākajām prasmēm, kura ir jāattīsta un kura ir jāuztur tieši digitālajā laikmetā, tieši mākslīgā intelekta laikmetā arvien vairāk. Tāpēc mēs ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju arvien vairāk atgriežamies pie sarunām par to, kāda loma ir digitālajiem rīkiem, kāda – fiziskai grāmatai. Arvien vairāk mēs runājam par to, ka bibliotēkas nav vienkārši vieta, kur izsniedz grāmatas. Tā realitāte ir tāda, ka īpaši tie, kas ir no reģioniem, ļoti labi zina, kolēģi, bibliotēka gandrīz... ne visur, bet daudz kur palikusi gandrīz vai pēdējā vieta, kur sniedz pašvaldības pakalpojumus. Tā nav vienkārši vieta, kur izsniedz grāmatu, – tie ir kopienu centri. Tur satiekas bērni, jaunieši ar senioriem visbiežāk, un tur notiek visdažādākie pasākumi. Bibliotēkas ļoti elastīgi reaģē uz kopienas pieprasījumiem un to, kas ir vajadzīgs tieši reģionos. Tāpēc bibliotēkām uzticas šobrīd. Diemžēl neuzticas valsts institūcijām, bet bibliotēkām joprojām uzticas un uzticas bieži vien vairāk nekā politiskām institūcijām vai pašvaldību institūcijām, kur nu vēl Saeimai.

Bibliotēkas tāpēc ir vietas, kuras jāizmanto. Bibliotēku tīkls ir jāredz kā tāds nozīmīgs tīkls, tieši skatoties gan demokrātijas noturību, gan valsts noturību kā tādu, gan sabiedrības noturību un saliedētību. Un arī tās vietas, kur cilvēki ies, attīstīs savu piederību kopienai un līdz ar to arī pašorganizēsies... Un arī tās ir tās vietas, kas paliks, es ceru, mūžīgi un ne tikai paliks, bet arī attīstīsies.

Tāpēc es ļoti apsveicu un ļoti priecājos par to, ka šie grozījumi beidzot ir nonākuši Saeimā, jo tie pēc būtības pasaka to, ko bibliotēkas jau dara, tikai tas ir ielikts likumā, un tas tikai stiprinās bibliotēkas.

Mēs kādu laiku atpakaļ runājām par sāpīgiem... pārsvarā tas bija budžeta kontekstā... bet runājām par sāpīgiem bibliotēku slēgšanas stāstiem dažādās pašvaldībās. Kaut kur tie ir saistīti ar nekustamo īpašumu... grūtu apsaimniekošanu, kaut kur vēl ar politiskiem jautājumiem. Bet mēs saprotam, ka nedrīkstam pieļaut to, ka bibliotēkas tiek vieglprātīgi slēgtas. Vieglprātīgi, iespējams, slēgtas tāpēc, ka nav, piemēram, pieejamas telpas, jo bibliotēka vairs nav fiziska telpa, kur izsniedz grāmatu. Tieši tā. Bibliotēkas ir kopienu centri un svarīgi elementi mūsu valsts drošībā un saliedētībā.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet es aicinu arī domāt un sniegt priekšlikumus tajā sakarā, kā vēl vairāk pastiprināt to, ka mēs kā valsts rūpējamies par to, ka bibliotēkas netiek viegli... ar vieglu roku slēgtas dažādu politisku iemeslu dēļ, bet ka tā ir tiešām svarīga infrastruktūra, svarīgs tīkls mūsu drošībai un mūsu, teiksim, arī intelektuālai attīstībai un noturībai.

Tā ka bibliotēkas svarīgas bija vakar, svarīgas šodien un noteikti būs vēl svarīgākas rītdien.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Es vēlos atgādināt, ka darbs ar šo likumprojektu bija uzsākts, ņemot vērā... atrisināt un skaidri noteikt kārtību, kā viena institūcija, kura ieguvusi informāciju operatīvās darbības rezultātā, drīkst nodot to citām institūcijām. Un tagad mēs jau pirmajā... pirms pirmā lasījuma mēs izrunājām un tieši vērtējām, kāds regulējums varētu būt.

Un uz otro lasījumu saņēmām četrus priekšlikumus. Bet es uzreiz varu teikt, ka gan 1., gan 2. priekšlikums bija daļēji atbalstīts, un mēs, ņemot vērā mūsu diskusiju, izveidojām komisijas priekšlikumu. Un uz otro lasījumu būtisks papildinājums. Mēs nolēmām, ka ir jābūt pirms kontroles, proti, ja viena institūcija ir ieguvusi informāciju, pirms nodot to citiem, būs vajadzīgs Augstākās tiesas tiesneša vai Ģenerālprokuratūras prokurora akcepts.

Tātad 1. – tiesībsardzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija izveidoja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Es atvainojos, man nav pēdējās lapas. Es paņemšu...

Tā. Un 4. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz grozījumus 24. panta sestajā daļā. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies, kolēģi. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Operatīvās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. Komisija aicina noteikt piecas dienas, un tas nozīmē... kurā datumā piecas dienas mums ir? Tātad...

Sēdes vadītāja. 21.!

A. Judins. Tātad līdz 21., ja?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1198/Lp14), otrais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības procesa automatizācijai nepieciešamā regulējuma ieviešanu likumā.

Uz otro lasījumu mēs saņēmām 18 priekšlikumus. 1. un arī visi turpmākie tieslietu ministres priekšlikumi ir savstarpēji saistīti tehniska rakstura priekšlikumi par kompetenču sadali plašākai reformai, kas ir Maksātnespējas kontroles dienesta reorganizācija, un tās mērķis ir optimizēt funkcijas, samazināt izmaksas un vienlaikus saglabāt esošo uzraudzību maksātnespējas procesos.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz atteikties no likuma 230.1 panta pirmās daļas 2. punkta izslēgšanas, jo saistību izpildes brīdinājuma kārtībā nodaļā nav noteiktas prasības par lēmumā iekļaujamo informāciju, tādēļ varētu rasties regulējuma trūkums. Juridiskā biroja priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 9. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī par šo pašu tēmu. Paredz izteikt visu pantu jaunā redakcijā, bet arī pēc būtības paredz tehniska rakstura izmaiņas, aizvietojot institūcijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 11. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura un precizē, ka atbildi tiesai parādnieks var iesniegt arī rakstveidā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 16. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Un arī 18. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1198/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 30. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 28 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, mums ir 28 priekšlikumi “Rail Baltica” likumā, otrais lasījums. Tātad sāksim ar 1.

1. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz pilnībā apturēt “Rail Baltica” projektēšanu un būvniecību Latvijas teritorijā līdz ar likuma spēkā stāšanos. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nedaudz vēstures. 1994. gadā 11 Baltijas valstu ministri satikās un vienojās, ka varētu uzbūvēt dzelzceļa maģistrāli no Tallinas līdz Hamburgai. 2004. gadā Eiropas Komisija nobalso... Eiropas iestādes atbalstīja maģistrāles Varšava–Helsinki iekļaušanu Eiropas transporta tīklā. Dāņu firmai tika pasūtītas projekta izmaksas un tehniski ekonomiskie aprēķini. Viņi izrēķināja, ka šāds dzelzceļa projekts varētu maksāt 5,8 miljardus un tiktu pabeigts 2016. gadā. Apsveicu visus ar 10. gadadienu, kopš šis projekts bija jāpabeidz.

Visinteresantākais, ka 85 procentu finansējums bija paredzēts no Eiropas Savienības, tātad no 5,8 miljardiem 85 procenti, kas būtu jāmaksā Baltijas valstīm, ir 4,93 miljardi. Dalot uz trim valstīm, tas ir, nu, katrai virs viena miljarda, dažiem drusku vairāk vai mazāk. Latvijai bija kaut kur starp 1,2 un 1,3 miljardiem.

Nākošais – kāda ir jēga pašreiz, pēc 10 gadiem, turpināt šo projektu? Jo ne tikai izmeklēšanas komisija, bet arī dažādi eksperti, tai skaitā Igaunijas ekonomisti... Viņi ir secinājuši vairākas lietas – tehniski ekonomiskie aprēķini ir pilnīgi nepareizi. Līdz šim mēs neesam redzējuši precīzi ne pasažieru pārvadājumu daudzumu, ne kravu daudzumu. Un nekas nav izkoriģēts. Jo savā laikā kravu un pasažieru plūsmās tika ierēķināti arī Ļeņingradas apgabala un Pēterburgas pilsētas iedzīvotāji... ka uzņēmumi caur Igauniju, caur Narvu, brauktu uz Tallinu un vestu šīs kravas. Tas ir tieši tas pats variants, ka savā laikā arī “airBaltic” bija būvēts kā tilts starp Ziemeļeiropu un Rietumeiropu ar NVS valstīm, ar Centrālāzijas valstīm. Un 50 procenti no šī tirgus pazuda. Tieši tas pats ir kravu pārvadājumiem.

Nākošais – vēl kaut kādi vārgi ieteikumi vai brīdinājumi, ka tā esot drošība. Tikko kā parādās milzīgas naudas norakstīšanas vai korupcija, vai izzagšanas, jūs vienmēr dzirdēsiet vārdu “drošība”, ko mīl atkārtot PROGRESĪVIE un JAUNĀ VIENOTĪBA. Sakiet, kādā veidā drošību traucē, piemēram, smagās tehnikas pārvadāšana Ukrainā, kur ir vecā dzelzceļa sistēma? Un kādā veidā drošību traucē... vest tankus, piemēram, pašreiz uz Ādažu poligonu, neesošais “Rail Baltica”? Nu, pilnīgi nekādā! Jo visa tehnika, kas ir jāpiegādā no ostām, tiek aizvesta bez kādām problēmām.

Nav atbildēti jautājumi, kāpēc ir mainīts trases virziens. To es izlasīju tikai igauņu ekonomista teiktajā... tajā ziņojumā, kurā viņš raksta, ka sākumā tā trase bija paredzēta pa esošo līniju, kas iet caur Tartu un Valgu, un tad tas projekts vien jau būtu vairākas reizes lētāks. Otrs jautājums – vairākas reizes tika mainīti dažādi tehniskie nosacījumi, piemēram, ātrums tika palielināts līdz 240 kilometriem stundā. Ja būtu 200 kilometri, būtu pavisam citi normatīvi, citi ātrumi, citi tilti un citas drošības prasības.

Ko mēs visur dzirdam, arī komisijā – pārtraukt it kā nevar, turpināt arī nevar, bet var iesaldēt, var apturēt. Nav jau mums atrisinājuma pašreiz. Un šī valdība, protams, nevar uzbūvēt neko... un tagad nodarboties, piemēram, ar privātīpašuma atsavināšanu un cilvēkus spīdzināt gadiem, nezinot ne šī projekta beigu termiņu, ne arī finansēšanu...

Un pats galvenais, ko es gribu... pēdējais. Visprecīzāk pateica mūsu Ministru prezidente intervijā pie žurnālistes Daukštes. Tas ir “Nedēļa. P. S.”. Un klasisks teiciens: visi kā žurkas bēg no šī projekta. Ir mainījušies 12 valdes priekšsēdētāji. Es nemaksāšu tādu naudu, kāda tur ir uzzīmēta. Projekts ir jāpārzīmē, jānovienkāršo un jāuzbūvē.

Viņa nemaksās? Nevis banka, bet viņa. Viņa aizmirsusi pateikt – Vācijā, piemēram, projektē ārkārtīgi dārgu tiltu, kuram tāmes vēl joprojām nav, vai simtus miljonu tas izmaksās vai miljardu, jo tas ir HES baseinā. Tiek projektēts, vācu uzņēmums to dara. Siliņas kundze pateica, ka viņa nemaksās.

Jūs redzat, kāda ir attieksme pret šo projektu un pret visu šo māžošanos.

Es aicinu pašreiz apturēt šo projektu, un tad pie jaunās valdības skatīties. Un pēdējais – nekādas naudas nebūs 2027. gadā.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins. Tie 10 miljardi... Par to naudu nevar uzbūvēt neko.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Šis deputāta Kiršteina priekšlikums pēc būtības ir diezgan skarbs. Šis priekšlikums paredz pārtraukt trases projektēšanu, ar to saistīto objektu projektēšanu un būvniecību. Saka: ja nav kazai piena, tad nav.

Bet, jāsaka, par šo priekšlikumu bija diskusijas komisijā, un pēdējo trīs gadu laikā, kopš ir strādājusi šī valdība, mēs esam pietuvinājušies šeit, Saeimā, tam, lai šo priekšlikumu vairāk atbalstītu nekā neatbalstītu. Bet ticība projektam diemžēl lēnām sāk zust, jo trīs gadu laikā nav atrastas atbildes uz to, vai šī trase ies caur Rīgu vai neies. Tad tie ir aktuāli it kā premjeres uzdevumi satiksmes ministram, cik maksās, kā būvēsim, ko darīsim. Tas viss ir atklāts. Ja beigās arī būs lēmums, ka trase neies caur Rīgu... tad nav jau arī nekādas skaidrības, kā pamattrase šķērsos Daugavu. Nav ne idejas, ne projektu konkrētiem objektiem. Un jau pieminētajam tiltam arī nav.

Tā ka šajā gadījumā trīs gadi ir nobumbulēti, mēs esam attālinājušies, lai “Rail Baltica” vispār Latvijā uzbūvētu. Un te var nākt gan Satiksmes ministrijas pārstāvji, gan pats ministrs kaut ko teikt par 2030. gadu. Būsim reāli. Tas nav iespējams. Tas nav iespējams. Un līdzīgi kā kādā citā lielā projektā – “airBaltic” –, kur tiek pūsta migla sabiedrības acīs, tā arī šeit tiek runātas lietas, kuras nav reālas un kuras nekad nepiepildīsies.

Bet šajā gadījumā Kiršteina kunga priekšlikums ir skarbs, par to ir jārunā. Un tas, es domāju, nākamajai valdībai būs dienaskārtībā, ko ar šo visu tālāk darīt. Jo šie trīsarpus gadi tika nobumbulēti bez kaut kādas tālākas virzības, un diemžēl tas tā ir. Šoreiz, es domāju, Saeima to neatbalstīs un dos iespēju tiešām nākamajam sasaukumam, nākamajai valdībai un viņu spējām vēl saglābt to, ko var saglābt. Bet šeit ir jābūt visiem vienotam redzējumam, ka 2030. gads nav iespējams. Varbūt 2035. vai 2040., bet ar šādu attieksmi, ja tas turpināsies vēl vienu sasaukumu, vēl vienu valdības darbu, tā, kā tas ir bijis līdz šim, tad šis priekšlikums, es domāju, Saeimā varētu arī tikt atbalstīts.

Tā ka šobrīd vēl dodam iespēju, bet man nav nekādu cerību uz esošo sasaukumu un esošo valdību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Lai arī es neaicinu atbalstīt šo priekšlikumu un paredzu, ka šādi priekšlikumi atkārtosies, un, iespējams, arī lielā daļā sabiedrības skepse par šo projektu pieaug, manuprāt, diskusijai un abu pušu pārliecībai... ar abām pusēm es domāju tos, kuri uzskata, ka projekts jāturpina, un tos, kuri uzskata, ka projekts būtu jāaptur. Un abi starp argumentiem min... kā vienu no argumentiem abas puses min finansiālo pusi. Tātad viena puse saka – apturēt būs dārgāk, jo tad būs jāmaksā visas soda naudas un jāatmaksā Eiropas līdzekļi un tamlīdzīgi, un otra saka – izdevīgāk ir nebūvēt.

Šobrīd ir vārds pret vārdu. Neviens jau īsti nav aprēķinājis, Satiksmes ministrija nav izdarījusi to mājasdarbu (viņi nevar arī atspēkot, teiksim, Kiršteina kunga argumentu), ka izdevīgāk ir turpināt. Līdz ar to, kamēr nav izrēķināti šie scenāriji, tikmēr jau arī ne satiksmes ministrs, ne valdības vadītājs nevar pieņemt pilnvērtīgu lēmumu. Jā, turpinām, jo tā ir izdevīgāk, vai jā, apturam, jo izdevīgāk ir maksāt igauņiem... visiem kompensācijas. Kamēr šādu aprēķinu nav, šī ir vienkārši politiska batālija. Mēs politiski taisām šovu... vai kā. Bet tam īsti nav sakara ar projekta vadību un valsts finansiālo situāciju. Tā ka es uzskatu, ka būtu jāsāk ar to. Un Satiksmes ministrijai tas ir jāsagatavo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kas būtu jādara? To es pateikšu pie 17., 18. priekšlikuma. Bet vēl divas būtiskas piezīmes, lai jūs saprastu, kāpēc mēs nevaram šo projektu šodien atbalstīt.

Pirmais. Tātad 2027. gadā, kad mums sola, ka mēs varētu kaut ko dabūt no tiem 10 miljardiem, kas tiks infrastruktūras projektiem paredzēti... Tur jau ir vairākas valstis, kas vēl nemaz nav sākušas pretendēt, lielās valstis. Un visbēdīgākais, ka arī ar šiem 10 miljardiem, pat ja mums vieniem pašiem to iedotu, nevis atkal sadalītu vai atmestu kaut kāda jumta uzlikšanai... vai kaut kādai “faraonu piramīdai” pie lidostas. Ar to jau mēs neko nepabeigsim. Un iemesls ir ļoti vienkāršs. Baltijas revidenti, kas pārbaudīja izmaksas, konstatēja, ka sadārdzinājums ir par 291 procentu salīdzinājumā ar sākotnējo. Praktiski tas ir četras reizes. Tātad šīs izmaksas trim Baltijas valstīm pārsniedz 20 miljardus. Ja Latvijai rēķinām kaut vai sešus septiņus miljardus, tad par to naudu mēs varam iepirkt “Patriot” sistēmas, lai nosegtu piecas lielākās pilsētas un divas militārās bāzes. No drošības pozīcijām tas ir ļoti svarīgi.

Un trešais – korupcija. Ja mēs projektu šodien neapturam, turpināsies korupcija. Pēdējais piemērs. “Rail Baltica” pārmiju sistēma... tā saucamās pārmijas... tika izslēgta vācu kompānija “Vossloh” ar 379 miljonu piedāvājumu, jo viņi bankas garantiju iedeva nevis 180, bet kaut kādām 170 dienām. Un uzvarēja par 646 miljoniem. Tātad šai valdībai 270 miljoni tikai par pārmijām nav nekas. Šādā veidā tā nauda tiks vienkārši iztērēta. Tāpēc uzreiz, pirmais, –projekts ir jāaptur.

Un pie 17., 18. priekšlikuma es pateikšu, kas jādara tālāk.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Diskusija ir vietā, jo mēs vēl joprojām turpinām būvēt “Rail Baltica” kā bentliju – ar ekstrām pilnā apmērā, bet Latvija nevar atļauties ne tikai nopirkt bentliju, bet arī to uzturēt. Vienkārši tam nav naudas – nedz lai uzbūvētu, nedz pēc tam lai to uzturētu. Un kāds labums no tā būs Latvijai?

Tāpēc ir jautājums par šī projekta totālu pārskatīšanu – kas būs Latvijas interesēs. Esošajā fāzē un esošajā izskatā tas būs caurbraucošs dzelzceļš bez pienesuma Latvijai, jo tas iziet caur Latviju, caur ģeogrāfiski mums pašu neizdevīgāko vietu, kas nesavieno nedz lielākos Latvijas centrus... kā tas, piemēram, ir Igaunijā, kur Pērnava tiek savienota ar Tallinu un kur tam ir tiešs labums, lokāls labums. Mums netiek savienota nedz osta, nedz galvaspilsēta, nedz kādas citas pilsētas.

Bet objektīvi mums ir dārgākais posms, arī piecu upju šķērsošanas dēļ. Pieci tilti – tos ir dārgi uzbūvēt. Naudas tam nav. Tieši tas ir iemesls diskusijai. Mums ir jāpārprojektē, jāpārskata projekts līdz tam, ko mēs varam atļauties uzbūvēt, – arī par to Eiropas naudu. Jo, kamēr mēs šeit sēžam, tiltu pār HES baseinu turpina projektēt. Projektē par 880 miljoniem, turpina projektēt dubulto tiltu. Visur jau ir pieņemts lēmums, ka tas vairs nav pa prātam, nav pa kabatai, bet projektēšanas uzdevumus... izpildītājs turpina projektēt tieši to, ko mēs nebūvēsim. Tērējam naudu un tā kā vadām procesu, lai paskatītos, kā beigās sanāks... atstāt nākamajiem smelt to putru ārā.

Tāpēc mans priekšlikums ir šāds: ir jābūt objektīvai diskusijai par to, kas ir Latvijas interesēs... ja reiz mums nav nekādu atkāpšanās ceļu... ko mēs beigu beigās būvējam, kā mēs savienojam, vai tilts un ceļš... caurbraucoši... cauri Latvijai vispār ir pamatots. Vai mums ir iespēja atkāpties un iet uz to, ka tiltu pāri HES mēs tomēr nebūvējam? Pāri Daugavai mums ir jāpārbūvē divi tilti – gan pie HES, kas ir nežēlīgi dārgs, mums nav pa kabatai un nedod pienesumu, gan arī Rīgā. Varbūt tomēr izdomājam, kā trasi izvadīt cauri Rīgai, nebūvējot trasi pāri HES, kā to savienot ar lidostu “Rīga” un kā pa esošajiem dzelzceļa uzbērumiem to izdarīt maksimāli efektīvi.

Mums tam vēl ir laiks. Vēl ir laiks izmantot iespēju neuzbūvēt nepareizi, jo visi mūsu bērni uzturēs to, ko nevarēs atļauties nedz Latvija... kā tāda, nedz Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc uzlikt šo nastu tikai tāpēc, ka mums nav pa spēkam un nav dūšas pateikt, ka ir jāpārskata lietas, un nosaukt lietas īstos vārdos... tas viss veļas uz priekšu tieši tāpat kā ar “airBaltic” – nākamā deva, nākamais sasaukums, nākamā valdība... un to kartupeli tikai sper ar kāju uz priekšu. Tas pats ir ar “airBaltic” un “Rail Baltica”. Identiski stāsti.

Atklāti pasakām, atklāti novērtējam, atklāti veicam izmaiņas un atklāti izvērtējam, kādas ir mūsu opcijas! Tāpēc, lūdzu, uzliekam šo diskusiju politiski, valstiski, savādāk tas viss beigsies ar traģēdiju... kur mēs vienkārši grūdīsim nodokļu maksātāju naudu!

Kolēģi, aicinu par to nopietni padomāt! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Andai Čakšai paziņojumam.

A. Čakša (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dalībniekus lūdzu pulksten 12.35 uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Jānis Dombrava, Andris Kulbergs... Andri redzu, Leila Rasima, Līga Rasnača, Edvards Smiltēns (Dep. E. Smiltēns: “Ir!”)... ir, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edgars Tavars (Starpsauciens.)... Didzis arī ir, un Edmunds Teirumnieks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, otrais lasījums.

Turpinām debates par 1. priekšlikumu.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Man ir neviltots prieks un gandarījums, ka mēs pašlaik pilnā nopietnībā runājam par šo priekšlikumu, jo, ja mēs patinam laiku nedaudz atpakaļ, apmēram pirms diviem gadiem LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija tas politiskais spēks, kas teica, ka šo projektu vajag apturēt. Es atceros visus tos epitetus un visus tos vārdus, kurus adresēja mūsu virzienā, – ka mēs esam Kremļa aģenti un kas tik mēs neesam, ka tas projekts ir jāturpina. Skaidrs, ka atbalstu šim priekšlikumam mēs te negūsim, bet, kas zina, varbūt pēc diviem gadiem situācija mainīsies un mēs sapratīsim, ka šis projekts ir jāaptur.

Jāsaprot ir viena lieta, ka neatkarīgi no tā, vai mēs atbalstām vai neatbalstām šo priekšlikumu, naudas šim projektam nav un uz priekšu tas tiks virzīts tādiem maziem, maziem solīšiem... kas patiesībā jau nav slikti.

Ir vēl viena lieta, ko, atrodoties uz šīs tribīnes un runājot par “Rail Baltica”, es vienmēr aizmirstu pieminēt. Atceros, ka tad, kad mums bija izmeklēšanas komisija, ko vadīja Kulberga kungs, uz vienu no sēdēm mēs bijām uzaicinājuši vienu Eiropas Revīzijas palātas speciālistu, kurš arī ir latvietis, aizmirsu viņa vārdu un uzvārdu. Viņš pateica vienu ļoti interesantu lietu, proti, Eiropā vienlaicīgi tiek būvēti kādi seši septiņi līdzīgi projekti – tuneļi... un kas tik tur nav –, apmēram līdzīga apmēra projekti. Un pilnīgi visiem šiem projektiem ir viena līdzība – tajā brīdī, kad iedur lāpstu zemē un reāli sāk būvniecību, tiem visiem ir sadārdzinājums: minimums – 200 procenti, maksimums – 800 procenti.

Ko es ar to gribu pateikt? Tajā brīdī, kad mēs sāksim būvēt pašu trasi, iztrūkums, kas tagad ir 5 miljardi, būs 10 miljardi, varbūt 15 miljardi, jo nav pamata domāt, ka mēs būtu ar kaut ko īpašāki nekā tie seši septiņi pārējie infrastruktūras objekti, kas tiek būvēti Eiropā.

Un visbeidzot. Gribu arī nedaudz atgriezties pagātnē, runājot par tiem iemesliem... to jau es esmu vairākkārt no šīs tribīnes teicis... kāpēc mēs to būvējam. Ja mēs atgriežamies kādā 15 gadu vēsturē, kāds bija tas iemesls? Tas bija cinisks. Varbūt tas nebija godīgs, tas nebija pareizs, bet tas bija iemesls. Proti, Eiropa dod naudu 85 procentu apmērā, un mēs to naudu apgūstam, mums būtu jāpieliek 15–20 procenti, bet tas bija iemesls. Tas bija loģiski. Par celtniecību Latvijā maksā pensionāri, kas atrodas Francijā, Vācijā un tā tālāk. Tas bija loģisks iemesls. Bet tā konjunktūra ir beigusies, tā vairs nav, mums pašiem par to ir jāmaksā.

Kad es uzdevu jautājumu Siliņas kundzei un finanšu ministram, kāds tad, jūsuprāt, ir tas iemesls, zīmīgi, ka atbilde bija stipri līdzīga, kāda ir tagad ar to pašu “airBaltic” – sa-vie-no-ja-mī-ba. Ko jūs saprotat ar vārdu “savienojamība”? Mēs esam kā tāda Ziemeļkoreja, kur cilvēki nekur nevar tikt? Tas ir tas? Mums vajag “Rail Baltica”, lai mēs varētu aizbraukt uz ārzemēm? Tas nav arguments. Siliņas kundze līdzīgi... tieši to pašu par “airBaltic” teica Dombura raidījumā – sa-vie-no-ja-mī-ba. Kāda savienojamība? Mums ir visas iespējas ceļot pa Eiropu, pa pasauli, kā vien mēs gribam. Citstarp, ja šis projekts tiks realizēts, tas būs vistiešākais konkurents tai kompānijai, kurai burtiski pirms 20 minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nolēmām, ka mēs aizdodam 30 miljonus eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūgšu atbalstīt šo Kiršteina kunga priekšlikumu. Kāpēc? Kāpēc šobrīd, redzot to, ka šis projekts nekad netiks pabeigts, ka šis projekts... nekad neies caur Rīgu, neies uz lidostu, mēs, vienalga, turpinām šo projektu it kā attīstīt? Kaut ko pa drusciņai, pa drusciņai liekam kopā... pie lidostas uzbūvējam pārsedzes, vēl kaut ko saliekam kopā... atkal kaut ko bišķiņ... kaut kur dabūjam naudiņu... un vēl kaut ko. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Ja šobrīd mēs šo projektu pārtraucam, iesaldējam, ir pamats uzsākt kriminālprocesu un pārbaudīt, cik visas šīs izmaksas ir bijušas pamatotas.

Viena lieta jau ir tā, ko mēs runājam un domājam, – tas būs vajadzīgs aizsardzībai vai kam tur... un pasažieru pārvadāšanai. Tad es jums varu pateikt – ne vienam, ne otram. Tad, kad es uzdevu jautājumu, neviens nevarēja atbildēt, cik pasažieru mums tiks pārvadāti. Ja tu veido kaut kādu jaunu maršrutu un gribi saprast, cik tas tev izmaksās vai cik būs jādotē, vai cik liela būs peļņa, tu plāno kaut kādus pasažierus. Šinī gadījumā viņi neviens nevarēja pateikt, cik apmēram pasažieru viņi plāno.

Bet ziniet, ko viņi varēja pateikt? Viņi varēja pateikt, ka pa šo “Rail Baltica” no Latvijas varēs evakuēt 100 tūkstošus cilvēku dienā. Tas ir pārbaudāms, komisijā tas ir pārbaudāms. Tas ir tas, ko viņi teica. Tātad 100 tūkstošus cilvēku no Latvijas varēs evakuēt projām uz kaut kurieni. Pa kurieni tad iet šī maģistrāle? Pa purviem, pa mežiem, tā skar apmēram 35–45 tūkstošus cilvēku, kas dzīvo Latvijā. Kam mums vispār tāda ir vajadzīga?

Faktiski šis projekts ir jāpārtrauc, jāiesaldē, jātiek galā ar izmaksām un jāsaprot, cik ir pārmaksāts, cik ir nozagts. Visi tie, kas ir bijuši atbildīgi par šo projektu, – bijušie valdes locekļi un valdes priekšsēdētāji, kas ir mainījušies un mukuši... viņu atbildība ir jāvērtē caur kriminālprocesa prizmu. Un tad šis projekts varbūt – varbūt! – ir jāatjauno, jo tas nav vajadzīgs un tas arī nebūs... Nav vēl nopirkts signālplāns, nav vēl sākti pirkt sastāvi, nav pievedceļu un visas ar to saistītās infrastruktūras. Pat ja to mums uzdāvinātu... Vot, pareizi Krištopans jaunākais teica – pat ja to projektu mums uzdāvinātu, mēs nespētu to uzturēt.

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu. Apturam šo projektu! Nofiksējam izmaksas, un lai prokuratūra pārbauda, kas ir un kas nav attiecībā ar finansēm! Ir nozagts, nav nozagts, vai mums viss ir kārtībā. Tiekam skaidrībā, vai mums ir nauda vai nav naudas. Galu galā te izskan pārmetumi – ko par to teiks igauņi, ko par to teiks lietuvieši. Ziniet ko! Atvainojiet! Nevienu šeit zālē sēdošo nav ievēlējis neviens lietuvietis, neviens igaunis. Mums pirmām kārtām jārūpējas par to, ko domā un grib Latvijas iedzīvotāji.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo Kiršteina priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Fakts ir tāds, ka mums vajag “Rail Baltica” – mums vajag “Rail Baltica”, lai mēs tiktu savienoti ar Eiropu, tāpat kā mēs tagad esam savienoti ar citām Eiropas valstīm enerģētikas infrastruktūrā. Gan mūsu gāzes tīkli, gan mūsu elektrotīkli ir savienoti ar Eiropas valstīm. Mums vajag šos lielas jaudas savienojumus arī transportā – gan ceļu formā, gan dzelzceļa formā –, savienoties ar Eiropas Savienību, lai mūsu uzņēmumi... un iedzīvotāji varētu ātri un ērti pārvietoties pa dzelzceļu uz Eiropas valstīm.

Jā, šis ir lielākais projekts, kāds Latvijā ir bijis, jā, tas saskaras ar sarežģījumiem, jā, visticamāk, tas arī turpinās saskarties ar sarežģījumiem, jo tā ir liela lieta, kas notiek, tas ir liels projekts, kas ir vadāms. Bet mums ir jāmācās no kļūdām. Šis likumprojekts ir daļa no šīm mācībām. Mēs pilnveidojam Latvijas likumus, lai šo projektu labāk pārvaldītu, lai to ātrāk varētu īstenot.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo Kiršteina kunga priekšlikumu un atbalstīt likumprojektu, lai mēs varam ātrāk un labāk īstenot šo projektu. Galu galā ir arī jābūt kaut kādām lietām, par kurām mums vajadzētu būt vienotiem. Manuprāt, viena lieta, par ko mums vajadzētu būt vienotiem, ir tā, ka mēs arvien ciešāk iekļaujamies Eiropas Savienībā, mums ir arvien ciešāks savienojums ar Eiropas valstīm, kas gādā par mūsu ekonomisko attīstību un arī par mūsu drošību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Reflektējot uz Zivtiņa kunga nosaukto skaitli 100 tūkstoši attiecībā uz cilvēkiem, kurus varētu evakuēt vienā diennaktī. Mūsdienās tam ir labs instruments – kalkulators. To visu sarēķinot... uz vienu sastāvu... 700 cilvēku sastāvā... seši sastāvi stundā... tiem ir jāatiet 24 stundas. Cik sastāvus mēs nopirksim? Tās ir blēņas, muļķības. Tas – reflektējot uz Edmunda teikto.

Bet es gribu pateikt – es jau to vairākas reizes esmu teicis –, mums ir svarīgi savienoties ar Eiropas dzelzceļa līnijām. Bet to var izdarīt divos veidos. Pirmais veids ir šis nejēdzīgi dārgais, muļķīgais sliežu būvniecības pasākums. Otrais veids, kā mēs varam savienoties ar Eiropas sliedēm, ir iegādāties attiecīgas tehnoloģijas vilcienu sastāvus, kas maksā nedaudz dārgāk kā konstanto sliežu platuma sastāvi, bet mēs varētu braukt no jebkuras Latvijas dzelzceļa stacijas līdz Atlantijas okeānam, jau šodien brauktu, negaidot 2030. vai 2050. gadu. Tas ir viens, ko es gribēju atgādināt un pateikt. Šodienas acīm izskatīt un pārvērtēt, nededzināt Latvijas iedzīvotāju naudu – tas būtu pats atbildīgākais un pats prātīgākais, ko mēs varam izdarīt.

Nākamais. Tas, ko Valsts kontrole pirms kāda gada vai pusotra ziņoja. Mēs tūliņ, tuvākajā mirklī, “vingrosim” par 30 miljoniem “airBaltic”. Droši vien būs garas debates un sīva, sīva cīņa. Sākot “Rail Baltica” ekspluatāciju... jau 2023. gadā tika paredzēts, ka būs nepieciešama dotācija līdz 200 miljoniem eiro 2023. gada cenās. Padomājam par mūsu politiku! Mūsu politikai ilgtermiņā ir jābūt pozitīvai, nevis jāreaģē uz kaut kādiem ārējiem kairinātājiem. Vai tas ir normāli – uzbūvēt par desmit, padsmit miljardiem sliedes un pēc tam simtiem miljonu gadā dotēt?

Aizdomājamies! (Starpsauciens.) Nē, protams, es atbalstīšu Aleksandra priekšlikumu, lai mēs varam apstāties kaut vai piespiedu kārtā, izvērtēt, pārvērtēt un tad doties tālāk. (Starpsaucieni.)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Šis bija 1. priekšlikums.

Mēs nonākam pie 2. – deputāta Briškena priekšlikuma. Rosināt papildināt projekta īstenošanas definīciju ar vārdiem “kā arī nākotnes gatavības ekspluatācijai nodrošināšanu un komercializāciju”. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – deputāta Briškena priekšlikums. Paredz noteikt, ka “Rail Baltica” papildus nodrošina “ar dzelzceļa koridora ietvaros izveidoto staciju, sakaru un enerģijas infrastruktūru saistītos pakalpojumus”. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likuma 1. panta trešo daļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – deputāta Rokpeļņa priekšlikums. Rosina likumā fiksēt konkrētu finansējuma proporciju – 85 procenti no Eiropas Savienības un ārvalstu instrumentiem un ne vairāk kā 15 procenti no valsts budžeta. Mēs secinājām, ka jau šodien tas neeksistē un matemātiski nav iespējams. To jau arī izmeklēšanas komisija skaidri un gaiši norādīja. Un visi dokumenti norāda, ka šāds nevar būt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir viens no kārtējiem lielajiem projektiem, kurā ir daudz dažādu vārdu un solījumu. Kaut kādas darbības, šķiet, notiek, cerams, ka dienas beigās nonāksim arī līdz šī stāsta saprātīgam risinājumam. Bet viens no elementiem, kas ir izskanējis arī publiski, – ka mums ir 85 procenti Eiropas Savienības finansējuma un tad atlikušie 15 jāpiestiķē no Latvijas nodokļu naudas, un teorētiski tad varētu to līniju būvēt. Publiski tādi apgalvojumi ir izskanējuši. Man ir pavisam vienkāršs aicinājums – nostiprinām to, ko cilvēki sola, likumā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 38, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts. (Zālē troksnis.)

A. Kulbergs. 6. – deputāta Briškena priekšlikums. Precizē Finanšu ministrijas kompetenci finansējuma piesaistē un fiskālo risku uzraudzībā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – deputāta Briškena priekšlikums. Papildina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas lomu attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – deputāta Briškena priekšlikums. Paredz Ekonomikas ministrijas lomu investīciju piesaistē. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – deputāta Briškena priekšlikums. Pievieno Izglītības un zinātnes ministrijas atbildību par speciālistu sagatavošanu un pētniecību. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – deputātu Kulberga, Krištopana, Ābramas, Butāna un Saļimova (tātad izmeklēšanas komisijas) priekšlikums. Par visaptverošu iestāžu kompetences sadalījumu. Piedāvā skaidri noteikt atbildību starp Ministru kabinetu, Ministru prezidentu un astoņām ministrijām, kā arī stingru Ministru prezidenta un Satiksmes ministrijas atskaitīšanās kārtību Saeimai. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tajā apkopoti visi iepriekšminētie priekšlikumi. Izteikts jaunā redakcijā. Tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu (Starpsauciens: “Par kuru?”)... Par 11.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 4, atturas – 29. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kulbergs. Tātad 11. priekšlikums nostiprina atbildības, kas tika noteiktas iepriekšējos priekšlikumos.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atrunā īpašuma tiesības un ieguldījumus citas personas īpašumā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Par inženiertīklu būvju pārbūvi privātīpašumos. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 14. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Deleģējums Ministru kabinetam noteikt ieguldījumu kārtību. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tieši šajā ir iekļauti daļēji atbalstītie iepriekšējie priekšlikumi, apkopojot vienā. Precizēta 1.3 panta otrā un trešā daļa. Skaidri noteikti gadījumi, kuros drīkst veikt ieguldījumus citas personas īpašumā – inženiertīklu pārbūve, pārvietošana un tamlīdzīgi. Deleģēts Ministru kabinetam noteikt kārtību un to, kam tiks reģistrētas īpašuma tiesības uz pārbūvējamiem objektiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 16. – izmeklēšanas komisijas locekļu Kulberga, Krištopana, Ābramas, Butāna un Saļimova priekšlikums. Likums papildināts ar 1.4 pantu par informācijas atklātību: “Ar Rail Baltica projektu saistītie dokumenti ir vispārpieejama informācija, izņemot informāciju, kuras pieejamību ierobežo likums valsts drošības interesēs, militārās drošības nodrošināšanai vai kura ir aizsargājama kā komercnoslēpums.” Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 17. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par Latvijas izstāšanos no projekta “Rail Baltica” ekonomiskā neizdevīguma dēļ. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! To, ko iesniedz komisija... 10., 11. punkts... šī valdība nevar realizēt. Tātad, ja 1. priekšlikums tika noraidīts... šis priekšlikums, ko esmu iesniedzis, paredz, ka “Ministru kabinets pieņem lēmumu par Latvijas izstāšanos no Rail Baltica starpvalstu projekta tā ekonomiskā neizdevīguma, sākotnējo izdevumu vairākkārtīgas pārsniegšanas un finansēšanas avotu neesamības dēļ”. Tas ir pats galvenais, tas ir process.

Šis priekšlikums ir jāskatās kopā ar nākamo, kurā paredzēts, ka Ārlietu ministrijai jāsāk sarunas par šiem jautājumiem. Un ir daži iebildumi, kāpēc komisija neatbalstīja. Es īsumā pastāstīšu.

Pirmais – ko teiks igauņi? Atbilde ir ļoti vienkārša. Igauņi priecāsies, tāpēc ka Igaunijā pēdējos divos gados ir saņemtas 900 vēstules, kas ir rakstītas Ministru kabinetam un parlamentam, ko ir parakstījuši dabaszinātnieki, loģistikas speciālisti, demogrāfi un apkopojis Endels Oja, igauņu ekonomists, – ka šis projekts ir pilnīgi neizdevīgs. Jebkurā gadījumā... nevis tā, ka no tā jāatsakās... tas ir jāpārskata, bet šinī brīdī tas ir jāaptur. Tāpēc gan Ārlietu ministrijai, gan citām attiecīgajām ministrijām ir jāsāk sarunas ar igauņiem un lietuviešiem, ka šādā veidā to reāli nevar uzbūvēt. Nu, nevar dabūt 20 miljardus! Mēs varam te rakstīt, ko gribam, un iesniegt 100 priekšlikumus...

Otrs punkts – šī valdība neko nevar izdarīt. Jūs taču saprotat, ka jebkura nākamā valdība pārskatīs šo projektu? Vai taisīs jaunu vai ko citu, mēs nezinām. Mums ir jādabū rezultāti, un šī valdība strādās divus mēnešus – līdz Jāņiem. Un tagad komisija raksta... ļoti labi, dabūsim naudu, būvēsim... kaut ko darīsim. Mēs neko nedarīsim.

Nākamais. Igauņi priecāsies, jo viņiem būs divi vilcieni. Viņi pārskatīja pirmās trases būvniecību, kas bija paredzēta pa esošajām sliedēm, jo gribēja braukt uz Pērnavu. Nu viņi arī brauks uz Pērnavu. Un ar otru vilcienu – “Stadler” – viņi brauks mierīgi līdz Viļņai. Aizejiet apskatieties, cik eleganti var aizbraukt no Rīgas, teiksim, līdz Tartu.

Nākamais – ko teiks lietuvieši? Lietuviešiem vispār ir vienalga. Daži piemēri. Tad, kad savā laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdība parakstīja vienošanos par to, ka mēs kopā būvējam Ignalinā atomelektrostaciju, katrai valstij bija jāiemaksā apmēram viens miljards. Viss tika parakstīts, bet pēkšņi lietuvieši izdomāja, ka taisīs referendumu... zaļie pieprasīja. Nobalsoja šajā referendumā, kas it kā nebija obligāts, un paziņoja, ka viņi vairs šo elektrostaciju nebūvēs. Rezultātā mēs piemēslojam valsti ar kaut kādiem neefektīviem vēja parkiem un katru reizi, kad ir bezvējš vai mākonis aiziet priekšā saulei, vai ir sausums, mēs sūtām no TEC igauņiem katru dienu... paskatieties AST datos... 400, 500, 600 megavatus elektrības, tāpēc ka viņi neko nevar saražot... tikai tāpēc, ka viņi tolaik mūs piemānīja. Tāpēc pirmām kārtām... pareizi pateica... mums ir jāinteresējas par savām nacionālajām interesēm.

Pēdējais – ko teiks Eiropas Savienība? Piekritīs trīs iemeslu dēļ: naudas nav, ir nepareizi kravu aprēķini, kas netika minēti, un nav vajadzīgs ne tāds skaits pasažieru, ne tādi gari vilcieni. Tas ir četrreiz dārgāk, nekā pārbaudīja Baltijas valstu kontrolieri, kas skatījās šīs izmaksas. Finanšu avoti nav zināmi.

Un pēdējais – jaunā valdība noteikti pētīs Polijas piemēru, tāpēc ka ir trīs četri veidi, kā būvēt. Šveicē ir maināmie sliežu platumi. Mēs varam laist vagonus līdz Lamanšam, kā to darījām no 1991. līdz 1996. gadam, tikai tad tos pārcelt. Tagad ir izbīdāmās tehnoloģijas, tas vienmēr ir lētāk. Vilciens ar šādām izbīdāmām tehnoloģijām var paralēli pāriet uz šaurākām sliedēm. Būvējot vienu posmu... pāriet uz Eiropas sliežu platumu... vagoniem izbīdās... tālāk brauc pa platajām. To visu var risināt pa posmiem.

Polija pašreiz pārbūvē, un izmaksas kilometram ir apmēram pieci miljoni. Tur ir arī vecā platuma... padomju tipa... cariskās Krievijas... sliedes. Ir militārie objekti, daži metalurģiskie objekti... un viņiem izmaksas ir apmēram pieci miljoni par kilometru.

Otrs – varbūt ātrums ir jāsamazina līdz 200 kilometriem stundā. Pavisam citas prasības, nekādi tilti nav jābūvē. Projekts no 20 miljardiem var samazināties uz kādiem 10 miljardiem, varbūt septiņiem. Mēs taču to nezinām. Tāpēc tas ir jāaptur, jāgaida, lai sāk strādāt jaunā valdība. Jebkurā gadījumā projekts ir jāpārprojektē.

Tāpēc es aicinu nobalsot par manu priekšlikumu un arī par nākamo. Un Ārlietu ministrijai, speciālistiem sākt strādāt...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

A. Kiršteins.... sadarbībā ar igauņiem un lietuviešiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 18. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz uzlikt par pienākumu Ārlietu ministrijai gatavot starpvaldību līgumus par būvniecības apturēšanu. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 19. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz uzlikt Satiksmes ministrijai pienākumu pārņemt visas iesāktās dzelzceļa būves savā uzraudzībā un apsaimniekošanā. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 20. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Rosina pilnībā svītrot likuma 5. līdz 11. pantu, kas regulē maksimālo būvdarbu ilgumu, atsavināšanu... servitūtus. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)... balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 21. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Precizē 7. panta trešo daļu. Vārdi “Valsts ieņēmumu dienestam” aizstāti ar plašāku jēdzienu “kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 22. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Par atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Es runāšu uzreiz par 22. un 23. priekšlikumu, jo tie ir saistīti. Patiesībā viena no jēdzīgākajām idejām, kas šajā likumprojektā ir ieviesta, – “Rail Baltica” būvniecības procesā ar to saistītos būvniecības objektus atbrīvot no dabas resursu nodokļa maksāšanas.

Atgādināšu: veidojot šī gada budžetu, Finanšu ministrija prasīja atbildīgajai Klimata un enerģētikas ministrijai, ka kaut kur vajadzētu atrast aptuveni 10 miljonus. Meklējiet, kur gribat, bet lai būtu. Un tika pieņemts lēmums palielināt dabas resursu nodokli – smiltij un grantij par katru kubikmetru, ko Latvijā iegūst, ir papildus 25 procenti, kūdrai dabas resursu nodoklis par tonnu palielināts pat piecas reizes.

Interesanti, ka “Rail Baltica” būvniecībā, par kuru visi saprot, ka tā ir dārga un Finanšu ministrijai būtu jāmeklē veids, kā padarīt šo būvniecību lētāku, ir – gluži pretēji – priekšlikums palielināt dabas resursu nodokli. Tā summa uz šo objektu būtu kosmiski liela. Un šajā gadījumā ir piedāvāts priekšlikums atbrīvot “Rail Baltica”... jo tā ir lineāra inženierbūve. Lai nebūtu tāda situācija, ka, no viena trases posma, piemēram, izrokot melnzemi vai citu augsnes tipu, tālāk pārvirzot un izlīdzinot kaut kur citur, jāmaksā dabas resursu nodoklis. Kas sanāk lielākie ieguvēji pie visām šīm problēmām? Finanšu ministrija pat uzvārās no tā, ka mums tiek būvēts projekts “Rail Baltica”. Ja Eiropā kāds to pamanītu un fiksētu, tad tālāk, es domāju, mums būtu diezgan lielas problēmas.

Šis tiešām ir jēdzīgs priekšlikums. Abi – gan šis, gan nākamais. Kolēģi, aicinu atbalstīt, lai šīs nepilnības novērstu, jo ministrijas piedalījās komisijas sēdē un neatbalstīja šo priekšlikumu. Un te mēs saprotam, cik grūti šī projekta pārvaldībā pieņemt lēmumus, pat tādas elementāras, mazas detaļas. Kāpēc lai Klimata un enerģētikas ministrija šo atbalstītu? Viņiem nāk papildu ienākumi. Finanšu ministrijai arī ir izdevīgi. Un, ja Satiksmes ministrija kaut ko ierosina (šajā gadījumā – speciālisti), tad tālāk valdībā saskaņot to nevar.

Šis tika iesniegts Saeimai, deputāti par to debatēja... un aicinu tiešām pieiet valstiski, arī JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģus. Atbalstām gan šo, gan nākamo priekšlikumu, lai palīdzētu kaut maķenīt... šo solīti... Šis priekšlikums bija daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā, kurā precizēts.

Tā ka ejam uz priekšu, kaut maķenīt, kaut solīti panākam pretī, jo sākotnēji šis likumprojekts bija pliks kā celis, tajā nebija nekā. Deputāti ir diezgan daudz darbojušies, dienām bija debates, daudz priekšlikumu. Mēģināsim kaut ko salāpīt, lai tam būtu kāda jēga.

Sēdes vadītāja. 22. priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Apkopo informāciju, ko mēs tikko dzirdējām. Likums papildināts ar 14. pantu, kurā noteikts, ka nav jāmaksā nodoklis par dabas resursu iegūšanu un pārvietošanu, ko uzsvēra Vitenberga kungs, būvobjektu un būvniecības teritoriju robežās. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 24. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Par 10 gadu maksimālo termiņu projektēšanas nosacījumu izpildei. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar 15. pantu, kurā noteikts būvatļaujās ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš – 10 gadi no būvatļaujas izdošanas dienas –, kā arī pienākums ierosinātājam ik pēc diviem gadiem informēt pašvaldību. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 26. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Paredz normu, ka inženierkomunikāciju izbūves un aizsargjoslu saskaņošana ar zemes īpašnieku jebkurā gadījumā ir aizstājama tikai ar īpašnieka informēšanu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 27. – izmeklēšanas komisijas deputātu Kulberga, Krištopana, Ābramas, Butāna un Saļimova kopīgs priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus. Valsts kancelejai uzdots līdz 2026. gada 1. jūnijam veikt dokumentu pieejamības statusa auditu un tos publiskot, ja ierobežojums vairs nav nepieciešams.

Kolēģi, šis bija viens no būtiskākajiem punktiem – ka mums ir bez pamatojuma noslepenoti dokumenti. Beidzot tiks noteikts auditu izdarīt laikā, lai ir pieejama visa informācija.

Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus. Noteikts, ka pieņemtais 10 gadu projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš attieksies arī uz tām būvatļaujām, kas izdotas pirms 2026. gada 1. jūlija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Ierosinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 30. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai AS “Air Baltic Corporation””. (Starpsauciens.) Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pēc 33. darba kārtības punkta – likumprojekta “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Saeimas piekrišanu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai AS “Air Baltic Corporation”” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 13, atturas – 1. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai AS “Air Baltic Corporation””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es aicināšu jūs atbalstīt lēmuma projektu par valsts aizdevuma piešķiršanu lidsabiedrībai “airBaltic”.

Šis lēmums ir mērķtiecīgs solis, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta radīto negatīvo ietekmi uz akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” finanšu situāciju.

Lēmuma projekts paredz Saeimas piekrišanu tam, ka finanšu ministrs atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību izsniedz lidsabiedrībai valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā. Ministru kabinets un komisija, to pieņemot, ir definējusi skaidrus aizdevuma nosacījumus.

Tātad pirmais no tiem ir termiņš par valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummu un procentu atmaksas termiņu līdz 2026. gada 31. augustam; likmes... kas noteic, ka aizdevumam tiek piemērotas procentu likmes saskaņā ar informatīvajā ziņojumā noteikto metodiku, stingri ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu; un nodrošinājums... kas noteic, ka valsts aizdevums tiek izsniegts bez nodrošinājuma, balstoties uz uzņēmuma stratēģisko nozīmi.

Gatavojoties šim lēmumam, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti detalizēti varēja iepazīties ar visiem materiāliem, tostarp arī ierobežotas pieejamības dokumentiem, rūpīgi izvērtēja visus riskus. Komisija šodien, atbildīgi diskutējot, pieņēma lēmumu atbalstīt aizdevuma piešķiršanu.

Deputāti viennozīmīgi atzina, ka “airBaltic” nav tikai nacionālā lidsabiedrība, tā ir valstiski stratēģiska infrastruktūra ar būtisku ietekmi uz Latvijas eksportu un tautsaimniecību kopumā. Mēs objektīvi apzināmies, ka šis aizdevums viens pats neatrisinās visus kompānijas izaicinājumus. Tomēr, vērtējot situāciju no sabiedrības kopējo interešu pozīcijām, ir acīmredzami, ka šis finansējums rada nepieciešamos priekšnosacījumus labvēlīgam uzņēmuma attīstības scenārijam un stabilitātei.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu šo lēmumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi, Latvija nav nabadzīgākā valsts, Latvija ir izšķērdīgākā valsts. Pietiek! Tas ir jāizbeidz šodien, šeit un tagad! Latvijas problēma ir plāni par plāniem, sanāksmes par darba grupām un darba grupas par apspriežu rīkošanu. Pietiek izlikties, ka gan jau kaut kā būs! Pietiek melot citiem un sev, meklējot iemeslus savām kļūdām, meliem, nespējai un bezatbildībai! Atcerēsimies Latvijas vēsturi – “Parex banka”, “Liepājas metalurgs” – un solījumu: “Vairs nekad!”

Jā, “airBaltic” ir Latvijas lepnums. Arī man ir lepnums – ir nacionāla aviokompānija, kas lido ar Latvijas karogu uz spārniem. Man kā Saeimas deputātei, galu galā Latvijas pilsonei un mūsu valsts patriotei ir jāspēj skatīties uz lietām reāli, pragmatiski un atbildīgi. Jau iepriekš esmu paudusi, ka nevaru atbalstīt un šodien vēl vairāk – piedalīties šajā teātrī. Un mazliet paskaidrošu.

Neatbalstu to nevis tāpēc, ka uzņēmumam to nevajadzētu, bet tāpēc, ka man nav saprotami aizdevuma atgriešanas nosacījumi, termiņi, veids, kādā to iespējams atpelnīt. Satiksmes ministrijas un valdības minstināšanās ik dienas, jaunu iemeslu paušana par aizdevuma nepieciešamību un tik plašā haosa viešana man pastiprina neuzticību procesam kā tādam. Man rodas sajūta, ka netiek pateikts līdz galam. Man ir bažas, ka šis aizdevums ir tikai sākums, jo kārtējo reizi neizdosies iecerētais. Lielajā biznesā tā nedrīkst, taču biznesā, kurā iesaistīta publiskā nauda, nodokļu maksātāju nauda, tas ir aizliegts.

Mēs saņemam vēstules no nozarēm, bet vai kāds ir parēķinājis, cik miljoni vēl būs jāiegulda “airBaltic”? Un par to maksās visi Latvijas iedzīvotāji! Tieši vai netieši, bet maksās, maksāsim mēs, maksās mūsu iedzīvotāji un maksās mūsu bērni. Man ir vairāki jautājumi, bet es pateikšu trīs galvenos.

Man kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātei... es vēlos redzēt risku analīzi un vadības plānu un esmu ierosinājusi, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ņems virsuzraudzību un “airBaltic” ar visu uzraudzības komisiju nāks atskaitīties gan par šiem 30 miljoniem, gan par restrukturizācijas plāniem, jo galu galā šeit balsojums notiks Saeimas deputātiem.

Otrs. Es vēlos dzirdēt redzējumu, kur “airBaltic” tiecas, kas ir “airBaltic”. Tā ir komercsabiedrība vai tā ir sabiedrība ar sociālu funkciju? Un tas ir akcionāra pienākums definēt, kas ir “airBaltic”. Vēl šobrīd mēs to nezinām. Ja mēs zinām, ka ir sociāla funkcija, tad nebūtu šodienas diskusijas un mēs katru gadu kādu summiņu dotētu.

Trešais. Es vēlos redzēt kompetentu, pieredzējušu, drosmīgu un atbildīgu vadības komandu uzņēmumā, kura spēj risināt šos jautājumus, atbildēt ne tikai par 30... bet arī par nākošajiem... Es gribu redzēt šodien, lai no šīs tribīnes pasaka, kāda būs nākošā summa. Šodien, tūlīt. Un izbeigsim izlikties, izbeigsim viens otru mānīt.

Ziniet, pašās beigās es gribu pateikt: ziniet, ko ir zaudējuši gan valde, gan padome, gan akcionārs? Sabiedrības, nodokļu maksātāju acīs pašu dārgāko – uzticību. Uzticību mēs zaudējam vienā sekundē. To varam arī nekad neatgūt. Un šis ir pats... Tādēļ arī notiek šodienas teātris... no 31. marta. Tieši tādēļ, ka uzticības nav. Nodokļu maksātājiem nav uzticības, kā mēs atgūsim... un kā tas tiešām notiks? Varbūt vajag tā kā biznesā – atvērt darījumu kontu, un Valsts kase apmaksā pēc piestādītiem rēķiniem. Tad būsim caurspīdīgi, būsim atklāti un vienreiz izbeigsim šīs spēles!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, “airBaltic” tiešām ir jāmēģina restrukturizēt, bet jābūt konkrētam plānam, kā to izdarīt. Kur ir tas plāns? Mēs kārtējo reizi piedzīvojām stāstu Gausa stilā – pēdējā mirklī, praktiski dienu, pirms smeļas mutē ūdens, jūs un es, simts deputāti... Simts deputāti, jūs nezināt, par ko balsosiet. Par ko jūs balsosiet? Jūs celsiet kartīti... 30 miljoni nodokļu maksātāju naudas – kam? Jūs izlasījāt plānu? Jums ir kaut kas...? Nē! Jums ar aizsietām acīm tagad būs balsojums. Jūs ar nodokļu naudu balsosiet – par ko? Par ko? Par ko jūs balsosiet?

Te ir tas tiešais stāsts... Nedrīkst turpināt nākt pēdējā mirklī. Vajag... un to kartupeli sist uz priekšu, uz priekšu tik sist kartupeli un dedzināt katru dienu miljonus. Valdībai jau 2023. gadā vajadzēja pieņemt konceptuālu jautājumu – glābjam “airBaltic” vai skatāmies uz alternatīvu. Šobrīd starp 2023. gadu... un tagad tiek vienkārši mētāts kartupelis uz priekšu ar naudas dedzināšanu katru reizi.

Man ir ļoti svarīgs jautājums – kāpēc 30 miljoni? Kāpēc 30 miljoni? Kur ir aprēķins, kāpēc ir 30 miljoni? Ja jūs tiešām gribat dot iespēju restrukturizēt “airBaltic”, 30 miljoni ir kā pirtī garu uzliet uz akmeņiem, un čuš! Tas būs čuš! Tūlīt maija beigās būs nākošais gariņš jāuzlej virsū. Trīsdesmit nerisina. Ja es savus aprēķinus izdaru, tur vajag 300, ne 30. Ja jūs gribat restrukturizēt, vajag 300. Un pasakiet godīgi to sabiedrībai. Ir jābūt 300, mums ir plāns, kā to restrukturizēt, šis ir svarīgi ekonomikai. Darām. Bet tad ir atklāta vienošanās ar sabiedrību.

Šobrīd “airBaltic” pērk izdzīvošanu vasarai ar “ķirsīšiem”. Mēs to katrs ļoti labi redzam. Tātad tā ir naudas plūsmas ievilkšana šobrīd, lai apmaksātu degvielas rēķinus. Uz kā? Uz nākošās ziemas rēķina. Tātad – kas notiks ziemā? Problēma tikai palielināsies, caurums būs lielāks.

“Ticiet man” plāns vairs nestrādā. Nu, tā kā: “Ticiet man!” Mums jau trīs reiz bija “ticiet man”. “Ticiet man” bija ar IPO, ar obligācijām, atceraties? “Ticiet man!” Obligācijas. Viss būs labi. Mēs būsim izglābti. Obligācijas atrisinās... 380 miljoni. Jā, mēs redzējām, kā tas atrisina. Tā ka 53 miljoni kaklā iesprūduši, un skābekļa vairs nepietiek. Tur jāpārvadā ir kokaīns, nevis cilvēki, lai varētu atpelnīt šādu augļotāju nastu. Tas ir viens.

Otrs. Pateica – IPO vajadzīgs, IPO izglābs. “Ticiet man”, IPO mums tepat aiz durvīm ir. Viss notiks. Kur ir IPO? Nav. Labi.

Trešais bija “Lufthansa” investors. Mums būs investors, kas atnāks, atrisinās. Nav. Tātad – kā mēs varam ticēt jūsu vārdiem “ticiet man”? Premjere vakar pateica televīzijā: “Ticiet!” Kam ticēt?! Kam tieši vajag noticēt?

Jūs sakāt, ka “airBaltic” pieder sabiedrībai, nu, tā bija... “airBaltic” pieder sabiedrībai, katram no jums pieder “airBaltic”... Kas tur pieder? Čaula pieder. Čaula! Mums ir ieķīlāts gan mācību centrs, gan tehniskais centrs, gan lidmašīnas, gan māja. Un arī zīmols ir ieķīlāts. Ieķīlāts ir viss. Un “airBaltic” vairs nepieder nekas. Tas ir kreditoru īpašums. Tas nav akcionāru, jūsu, īpašums. Tāpēc stāsts, ka to apmaksā sabiedrība un tas ir tā kā sabiedriskais transports, kuram ir dotācija, skaisti skan. Skaisti skan, bet 249 tūkstošiem mājsaimniecību, kurām jau šodien ir transporta bads, kas nevar pārvietoties, jo tas ir par dārgu, jūs pasakāt – jūs esat subsidēti ar “airBaltic”. Nu, okei, tad tās biļetes arī atspoguļotos kā sabiedriskajā transportā, un šīs ģimenes var braukt par atvieglotu maksu. Vai tāds piedāvājums ir? Nē, nav. Jūs maksājat pilnu cenu. Tāpēc šī diskusija, lūdzu, nav vietā.

Bet, ja jums tiešām ir plāns, kā glābt, lūdzu, uzlieciet to galdā. Es esmu par restrukturizāciju. Es esmu par restrukturizāciju. Vieglākais lēmums ir šeit pateikt: nē, mums nevajag. Tas ir vieglākais. Viss var ātri šeit beigties. Bet tas būtu tiešām vieglākais ceļš.

A kāds ir plāns B? Ko mēs darīsim? 57 procentus no visa lidostas apjoma nosedza tieši “airBaltic”. Ko mēs darīsim? Ir labi, ka mums ir šāda aviokompānija. Tāpēc...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kulbergs.... lūdzu, atnesiet plānu!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidente! Ministri! Šis pēdējo dienu notikums man īstenībā liek runāt latviešu tautasdziesmas vārdiem. Un tā spilgti atspoguļo situāciju. “Tūdaliņ, tagadiņ pastalnieki danco. Cits ar vīzēm, cits ar kurpēm,” bet “cits ar basām kājām”. Precīzi kā trīs koalīcijas partneri. Katram savi apavi. (Daži deputāti aplaudē.)

Es saprotu jūsu satraukumu, bet es nesaprotu vienu – kāpēc mēs esam saņēmuši tikai trīs atbalsta vēstules. LDDK, vēl kultūras darbinieki. Nu, jūs taču varējāt (Starpsauciens.) augstskolām paprasīt. Mums ir 16 procenti ārzemju studentu. Viņi nevarēs atlidot pie mums. Viņiem vajag obligāti, lai ir “airBaltic”. Citu kompāniju nav. Nu, vajadzēja vēl kādiem viesmāksliniekiem uzrakstīt, pazvanīt “Coldplay” – viņi varbūt šeit koncertu grib. Viņi nevar atlidot uz šejieni – nebūs “airBaltic”.

Es tagad lasu... Es nezināju, cik zemu var krist kultūras darbinieki. Un es tagad lasu... Žagara kunga, Kalēja kunga, Grūbes kunga, Kažas kunga, Treimanes kundzes... un pēdējā – Staķes vēstule. Un es pirmo reizi dzīvē uzzināju, ka mūsu kultūra apstāsies tāpēc, ka mums nebūs “airBaltic”, jo, kā izrādās, kultūras patēriņu, apriti un kultūrtūrismu sekmē “airBaltic”. Tā uzticamība. Kurā vietā ir uzticamība? Kurā vietā “airBaltic” no valsts puses ir uzticamība? Mobilitātes iespējas un daudzpusīgais maršrutu piedāvājums. Un īstenībā šajā argumentācijā ir atslēgas vārdi. Bet varbūt mums nevajag daudzpusīgo piedāvājumu, varbūt mums vajag konkrētas lietas, kas mums tiešām dod pienesumu. Nevis lidot uz kaut kādām Āfrikas valstīm, uz bijušajām padomju valstīm...

Jūs man prasāt balsot par aizdevumu, jo šobrīd tas līmenis ir tik ļoti pacelts un pateikts, ka mēs iznīcināsim nacionālo lepnumu. Super! Nacionālo lepnumu, kurš kotējas šobrīd biržā, kuram vienkārši ir mīnus punkti, kurš ir parādā diezgan lielu summu saviem piegādātājiem, nezina, kā samaksāt, kuram kontā ir, jā, es saprotu, 27 miljoni, bet tā ir prasība. Viņi nevar to lietot aizdevuma dēļ. Bet kāpēc viņiem vajag šo aizdevumu? Jā, par septiņiem miljoniem mēnesī sadārdzinās degviela. Taču maija sākumā ir jāmaksā pirmais maksājums – 14 miljoni no tā saucamā aizdevuma, ko jau saņēmām, 50 miljoni gadā. A tur naudas nav! Tur vajag šos 14 miljonus. Pēc tam vajag... nākamais... augustā nākamo maksājumu – 14 miljonus.

Bet nāciet un stāstiet par reālo situāciju! Jūs šobrīd man kā Saeimas deputātam prasāt balsot par piešķīrumu, kaut gan nedevāt iespēju iepazīties ar ierobežotas pieejamības informāciju. Ar to iepazīties varēja tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dalībnieki. Es balsošu par šo. Tāpēc es viennozīmīgi saku: ja jūs atnāksiet, neslēpsiet, iepazīstināsiet... bet to jūs nevarat izdarīt. Jūs jau pusotru gadu nākat ar IPO, bet tā arī neesat atnākuši. Briškena kungs! Kaspar! Jūs ar Gausu, ar padomi sēdējāt pie mums, frakcijā. Un, kā Andris teica... “Tas ir pēdējais aizdevums. Tūlīt būs!” (Starpsaucieni.) Tā bija! “Tas ir pēdējais aizdevums. Mēs vairs neprasīsim! Un pēc tam mēs augsim! Viss būs kārtībā! Tūlīt būs stratēģiskais redzējums.” Kur tas ir? Pusotrs gads pagājis. Tu esi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs. Tev ir visas tiesības to prasīt. Jo, kā izrādās, “airBaltic” vienkārši ir galvenais tautsaimniecības, kultūras, sporta, studējošo uzturētājs Latvijā. To es uzzināju pēdējās divās dienās.

Jums pašiem nav kauna par savu rīcību? Man, godīgi sakot, iedzīvotāju priekšā ir kauns par to, par ko... Saeima, Ministru kabinets, koalīcija ir degradējusies.

Es balsošu pret to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Mēs bieži dzirdam no šīs tribīnes, ka valstij nav naudas, ka pietrūkst dažādiem mērķiem. Mums trūkst naudas onkoloģijas slimniekiem, diabēta pacientiem, mums trūkst naudas mazajiem uzņēmējiem, to atbalstam. Mums trūkst naudas ģimenēm ar bērniem. Mums trūkst naudas daudzbērnu ģimenēm.

Un viens kliedzošs piemērs. Vakar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika skatīts jautājums par papildu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, par goda ģimenes kartēm, par to saņēmēju loka paplašināšanu, uz ko Satiksmes ministrijas ierēdņi teica, ka ir vajadzīgi 90 tūkstoši eiro. 90 tūkstoši eiro. Mums nav naudas tam.

Un, ziniet, paiet viena nakts, un nauda ir – 30 miljoni eiro “airBaltic”. Un tā jau gadiem, gadu no gada – desmitiem, simtiem miljonu eiro. Bez garām diskusijām... lēmumi, kas tiek pieņemti nakts laikā.

Tātad jautājums nav, vai valstij nav naudas. Valstij nauda ir, tikai jautājums ir, kam tā tiek piešķirta. Man nav nekas pret “airBaltic”. Es pati, savulaik strādājot daudzus gadus privātajā biznesā, esmu izmantojusi šīs kompānijas pakalpojumus. Bet es nevaru atbalstīt kārtējo naudas injekciju caurā maisā, kad nav zināms uzņēmuma restrukturizācijas plāns. Un, kolēģi, būsim godīgi, šis nav aizdevums, jo šo naudu mēs nekad neatgūsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valdība šķērdējas ar 30 miljoniem tā kā ar tādu sīknaudu. Jau gadiem ilgi, kamēr Jaunā VIENOTĪBA ir vadījusi valdību, “airBaltic” nekādas nopietnas uzraudzības nav bijis. Simtiem miljonu ir ieguldīta nauda, zaudējumi ir nosegti no nodokļu maksātāju naudas, un parādi ir norakstīti. Un tagad vēl 30 miljoni. Tas, ka būs papildus vajadzīga piešprice 100–150 miljonu apmērā no nodokļu maksātāju naudas, bija zināms jau pagājušā gada nogalē. Bet šobrīd tiek izmantota iespēja, ka ir dārgas degvielas cenas. Tad var atnākt un paprasīt vēl. Lai gan patiesībā “airBaltic” ir jāsedz procentu maksājumi – 14,5 procenti... ko viņi ir aizņēmušies ar tādu procentu maksu... ar tādiem procentiem. Tas ir kā no bandītiem aizņemties naudu.

Tad pēkšņi valdība sarīko ārkārtas sēdi un paziņo – mēs pastiprināsim uzraudzību. Un tas pavisam skaidri pasaka – tāda uzraudzība nekad nav bijusi. Cik paprasīja, tik iedeva. Kāda starpība, kur tā nauda paliek? Un kāpēc tad tikai tagad tā uzraudzība būs? Tas izskatās pēc tāda izmisīga mēģinājuma radīt ilūziju, ka tagad jau nu gan viss būs citādi, tagad mēs kontrolēsim. Bet patiesībā tas ir politisks teātris, lai pēc tam varētu pateikt – mēs taču pastiprinājām prasības.

No kurienes šī nauda? Tā ir nodokļu maksātāju nauda. Un kādā veidā tā tiks atdota tieši līdz 31. augustam? Kompānija jau konstanti gadiem strādā ar zaudējumiem. Iziešana biržā tika atlikta. Privātie investori, protams, neraujas investēt grimstošā kuģī. Līdz ar to šī nauda netiks atdota, visticamāk, tiks paprasīts vēl jauns aizdevums 200 miljonu apmērā, un tad no tā atdos šos 30 miljonus. Un kam tad prasīs atbildību? Tāpat šī valdība taču ir aizejoša valdība. Cik tad? Tūlīt būs vēlēšanas, būs jauna valdība, un tad varēs teikt – nē, nu ko tad mēs? Tur jau bija citi!

Ja jūs paskatāties vēstuli Saeimai, precizējošos grozījumus ir parakstījis nevis satiksmes ministrs Švinka, bet gan kultūras ministre Lāce. Nu, tad taču ministrs varēs sacīt – ko tad es? Es taču tur neko neesmu parakstījis. Tur skaidri ir kultūras ministres Lāces paraksts, ka atdos līdz 31. augustam. Nu, ko tad jūs – tad kultūras ministrei prasīsiet to atbildību? Tā ir vistīrākā nodokļu maksātāju mānīšana. Tiek stāstīts, ka bez šī aizdevuma tiks atcelti reisi un cietīs savienojamība. Bet patiesībā “airBaltic” taču gadiem dzīvo uz valsts elpas, nespējot kļūt rentabla pat ar to nelielo “Lufthansa” daļu.

Jau 2020. gadā Kariņš un Linkaits stāstīja – jā, 250 miljoni ir jāpiešķir “airBaltic”, piecu sešu gadu laikā tas tiks atdots, viss būs kārtībā. Un es biju vienīgā no ministriem, kas iebilda pret to. Un es nebalsoju, norādot, ka biznesa plāns nav skaidrs, caurspīdīgs un tas nedod pārliecību, ka šī nauda tiks atdota. Protams, tā netika atdota, ar vieglu roku tika norakstīta.

“airBaltic” esot Latvijas lepnums un reputācija. Nu, ja valsts lepojas ar uzņēmumu, kurš nemitīgi ir uz bankrota robežas, tas ir mūsu valsts spogulis. Mēs esam lepni par to, ka dzīvojam uz parāda un nabadzībā, ja mēs lepojamies nevis ar uzņēmumiem, kas pelna, pelnoši maksā nodokļus, bet lepojamies ar uzņēmumu, kurš bankrotē un visu laiku ir no nodokļu maksātāju naudas jāuztur. Ja valdība tiešām gribētu atbildību, tad sāktu ar revīziju par visiem iepriekšējiem miljoniem, par saslēgtajiem līgumiem, kur šī nauda paliek, nevis te ar tādu – mēs pastiprināsim uzraudzību uz papīra. Kur ir reāls plāns? Jums taču tāda plāna nav. Kad tas tiks izstrādāts? Tad, kad nākošais sasaukums darbu sāks? Bet pēc naudas noteikti jau vēlreiz paspēs atnākt.

Tā ka es arī šoreiz neatbalstīšu šādu aizdevumu bez skaidra plāna, kā uzņēmums dzīvos turpmāk. Vai katru gadu nodokļu maksātāji par 100 miljoniem piešpricēs?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labdien! Es domāju, ka nav noslēpums un visi zina, kāds šodien būs balsojums. Bet, kolēģi, cilvēkiem 8 centu atlaide par degvielu un 30 miljoni “airBaltic”. Tiešām? Cilvēkiem jābūt pirmajā vietā, nevis kaut kādai kompānijai, kura pēdējos 10 gados iztērējusi vairāk nekā pusmiljardu nodokļu maksātāju naudas. Ministram šodien tika uzdots jautājums: ko jūs darīsiet, ja nevarēsiet līdz 31. augustam atgriezt atpakaļ to naudu? Vienīgais, ko viņš pateica: uzņemšos politisko atbildību. Nopietni?! Drīz tuvojas vēlēšanas, jūs vairs nebūsiet ministrs, un jums nebūs nekādas atbildības.

Kolēģi, aicinu tomēr neatbalstīt šo likumprojektu. Nevajag tērēt naudu “airBaltic”, vajag tērēt naudu cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 30 miljoni eiro. Un šoreiz bez jebkāda nodrošinājuma. Ja tas ir tik drošs aizdevums, kāpēc privātais sektors... uzņēmumi to nedod? Kāpēc to dod valsts? Mums saka: krīze, degvielas cenas, Tuvie Austrumi. Labi, bet vai Latvijas iedzīvotājiem nav krīzes?

Mēs šodien piedāvājām jums arī aizsargāt jūsu iedzīvotājus Latvijā. Kā jūs nobalsojāt? “Pret”. Cilvēkiem nav krīzes, tikai “airBaltic” ir krīze? Vakar vai kad... aizvakar Siliņas kundze ielika soctīklos savu... es domāju, pati viņa neliek, darbinieki liek... ka tas ir vajadzīgs visai sabiedrībai. Jūs palasījāt komentārus, cik tas ir vajadzīgs jūsu sabiedrībai un jūsu cilvēkiem? Palasiet! Tur, nezinu... 99 procentos komentāru ir rakstīts: kāda krīze? Kur... “airBaltic”? Cilvēkiem ir krīze! (Starpsauciens.)

Tālāk. Ja mēs dodam tādu aizdevumu, kas būs ar sabiedrisko transportu? Švinkas kungs? Tam mēs dodam, bet sabiedriskajam transportam nedodam. Ir trīs varianti, kā samazināt šo problēmu. Es saprotu – ne Siliņas kundze, ne jūs uz Latgali nebraucat ar sabiedrisko transportu. Pareizi? Jūs tikai varat... kā to sauc?... biznesa klasē.

Jā, saprotu, kāpēc mums jāsargā “airBaltic” – jo jūs ar to lidojat un lidojat biznesa klasē. Parastie cilvēki nelido. Viņi brauc ar sabiedrisko transportu, kuru jūs gribat samazināt par 16 procentiem. Tagad jau ir baumas. Taksisti stāsta, ka sabiedriskā transporta tīkls jāsamazina par 50 procentiem. Pareizi? Varbūt arī atņemt tiesības maznodrošinātajiem ar atvieglojumiem braukt? Pareizi? To visu var cilvēkiem atņemt, bet 30 miljonus “airBaltic” iedot – lai mēs lidotu biznesa klasē. Paprasiet cilvēkiem Latgalē, cik daudzi izmanto “airBaltic” lidojumus biznesa klasē. (Starpsauciens.) Es jums pateikšu. Nulle. (Starpsauciens: “Tiešām?”) Tiešām! (Starpsaucieni.) To neapmaksāja Latvijas sabiedrība. Ir ļoti liela atšķirība, ko apmaksā cilvēki un ko apmaksājat jūs privāti. (Starpsauciens.) Nesarunājieties ar mani!

Un tad vēl šis dokuments, kurš iesniegts...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

V. Pleškāne. Pastāstiet, lūdzu, par jūsu partijas braucienu uz Komo...! (Starpsauciens.) Izstāstiet arī! Pastāstiet visiem, par kādu naudu jūs braucāt, kas jums apmaksāja! Nevajag šeit stāstīt... Par cilvēkiem vajag uztraukties, ne par jūsu braucieniem! (Starpsauciens.)

Un tad šis dokuments, kas ir iesniegts (Starpsauciens.)... šis dokuments, kas ir iesniegts, – 30 miljoni! Mēs jau sen runājam par to... Ierobežotas pieejamības informācijas dēļ...!

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, nekliedziet!

V. Pleškāne. Mēs pat nevaram izlasīt, kas tajā ir. Tajā ir sadaļa ar ierobežotu pieejamību. Ko jūs darāt? Kā es varu nobalsot? Kā es varu paskaidrot sabiedrībai to, ko jūs darāt? Es pat izlasīt nevaru. Un vienā brīdī... jā, Siliņa atbrauca, mēs uzreiz mainām darba kārtību un liekam iekšā. Pareizi! Tāpēc ka Siliņa atbrauca! Tātad mēs tagad balsosim par 30 miljoniem. Es to neesmu izlasījusi. Ko un kā man paskaidrot tautai?

Kur ir robežas? Kur ir robežas visam tam, ko jūs darāt? Cik skandālu jums vajag? Lidojumi pirms... tagad 30 miljoni “airBaltic”. Un kur ir pagaidu risinājumi? Kur ir alternatīvas? Kā mēs varam izvērtēt, kādas vēl ir iespējas saglabāt “airBaltic”? Tikai viena – dot 30 miljonus, un viss! Cilvēkiem tādas naudas nav. Es jums galvoju! Kā tā var būt, ka jūs krīzē nevarat atbalstīt cilvēkus, samazināt degvielas cenas, bet “airBaltic” dot cilvēku naudu?

Lūdzu neatbalstīt, jo cilvēki to nesapratīs! Cilvēki to jums nepiedos! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Aviokompānija “airBaltic” šobrīd ir kļuvusi par politisko cīņu ķīlnieci. “Nacionālā apvienība” uzskata, ka “airBaltic” nav jālikvidē, bet joprojām, par spīti, kā koalīcija apgalvo, mums nav pilnīgas informācijas, lai šādu lēmumu atbalstītu.

Mēģināšu ieskicēt savu viedokli divos blokos... kur atbildes nav bijušas pietiekami pārliecinošas.

Viens no tiem ir aviokompānijas darbība mūsu kaimiņvalstīs, kas, iespējams, ir pamatota biznesa plānā, bet, iespējams – nav, jo šobrīd aviokompānija strādā un savienojamību veido pārsvarā no visām trim Baltijas valstīm, reklamē visas trīs Baltijas valstis kā tūrisma un biznesa galamērķi. Taču par aviokompānijas finansiālajiem izaicinājumiem maksā nevis trīs valstis, bet viena valsts. Un ir jautājums, vai tā ir taisnīga situācija.

Kā atzīst Igaunijas un Lietuvas kolēģi, viņi ir skeptiski attiecībā uz to, ka varētu kļūt par līdzīpašniekiem. Tomēr viņi atzīst un arī Latvijas sabiedriskajiem medijiem atzina, ka izskatītu šādu gadījumu. Viņi izskatītu, izvērtētu šādu piedāvājumu. Taču šāds piedāvājums no Satiksmes ministrijas, no Latvijas valdības nav bijis. Līdz ar to, redzot, ka arī nākamnedēļ aizlidot, piemēram, uz Londonu no Tallinas ir trīsreiz izdevīgāk nekā no Rīgas ar mūsu, Latvijas, nacionālo aviokompāniju, rodas jautājums: vai valdība spēkus, kurus pielieto iekšējo ķildu un priekšvēlēšanu attiecību risināšanai, nevarēja izmantot, runājot ar kaimiņvalstīm un kopīgi risinot šo problēmu, jo aviokompānija ir vajadzīga visām trim Baltijas valstīm.

Otrs izaicinājums ir obligācijas, ko uzņēmēju organizācijas sauc par lombarda aizdevumu. Tās ir neizdevīgas. Pat pie veiksmīgas operatīvās darbības, lai kāds būtu padomes vai valdes sastāvs, lai kā strādātu “airBaltic” vai cik biļetes pirktu, tas nevarēs nodrošināt normālu finansiālo situāciju, ja procentu maksājumos mēs maksājam 53 miljonus gadā jeb vienu miljonu nedēļā. Trūkst atbildes uz jautājumu, kāpēc tas nav pārfinansēts līdz šim, kad un kā tās tiks pārfinansētas. Uz to mēs atbildes diemžēl nesaņēmām. Un galu galā – kas tad īstenos šo pārfinansēšanu?

Ja mērķis ir šo pārfinansēšanu uz labākiem nosacījumiem veikt valstij pašai, tad kāpēc koalīcija šobrīd nenāk ar piedāvājumu pārfinansēt to? Vai nav tā, ka jūs nākat ar mazu plāksteri, bet to lielo, vairākos simtos miljonu mērāmo injekciju, lai pārfinansētu, jūs vienkārši kā bundžiņu aizsitat pēc vēlēšanām? Un cik šāds vilcināšanās solis izmaksā? Jo tad tas nozīmē, ka vismaz līdz gada beigām – ja šī pārfinansēšana tiks veikta gada beigās tikai priekšvēlēšanu tuvuma un mazdūšības dēļ... lai to darītu šobrīd... ja reiz tāds ir plāns – mēs turpināsim šogad katru nedēļu maksāt vienu miljonu par nepārkreditētajām obligācijām. Man šķiet, tā ir mīkstčaulība. Ja jūs ejat šajā ugunī un tiešām gribat risināt, tad risiniet to līdz galam.

Un, atbildot uz šiem jautājumiem, kur mums trūkst informācijas...

Līdz ar to, nesaņēmusi atbildes par skaidru rīcības plānu nosauktajām problēmām, “Nacionālā apvienība” nevar šādu lēmuma projektu atbalstīt. Joprojām uzskatu, ka “airBaltic” ir ļoti svarīga mūsu drošībai, ekonomikai, tūrismam un tautsaimniecībai kopumā, bet būtu bezatbildīgi sniegt atbalstu šim lēmuma projektam, ja jūs nespējat atbildēt uz manis nosauktajiem jautājumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir saņemts priekšlikums turpināt izskatīt šo lēmuma projektu bez pārtraukuma. (Starpsaucieni.) Labi.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, ir meli, lieli meli, un tad ir mūžīgie stāsti par to, kāpēc “airBaltic” ir vajadzīga nauda un kāpēc ir nepieciešams kārtējais aizdevums. Aizdevumi tiek nosaukti arvien jaunos vārdos, un vienīgais, kas nemainās, ir tas, ka deputāti pārsvarā nezina... šoreiz varbūt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti zina, par ko tieši viņi balsos. Bet mēs, 90 procenti zālē sēdošo deputātu, nezinām, kur aizies šie 30 miljoni. Vienīgi zinām, ka tas ir kārtējais aizdevums “airBaltic”.

Ja es šodien pajautātu premjerministres kundzei, vai jūs zināt, cik šo gadu laikā “airBaltic” šādā veidā ir iešpricēta nauda... es pat negribu teikt – investēta, es neuzskatu, ka tā ir investīcija, tā ir kārtējā doza narkomānam, kurš vienmēr saka, ka tā ir pēdējā. Es nezinu, vai premjere zina konkrētu naudas apjomu, kas ir iešpricēts “airBaltic”. Un ko tad mēs esam saņēmuši pretim? Mums stāsta – darba vietas, nodokļi. Kāda lieliska kompānija! Bet vai tiešām? Mums ir daudz citu lielisku kompāniju, kas ir zināmas visā pasaulē un kas var lepoties ar daudz labākiem rādītājiem. Kāpēc ne tām kompānijām? Vai tiešām beidzot nav pienācis laiks atklāti pateikt, ka “airBaltic” naudu mēs nekad nedabūsim atpakaļ? Nekad. Un tad jūs mēģināt iestāstīt visiem, ka sabiedrībai kaut kas ir vajadzīgs.

Siliņas kundze, tajā pēdējā bildē, ko jūs pirms kādas stundas vai tad, kad jums bija tā preses konference, ielikāt... to bildi varētu nosaukt “Skaistule un divi briesmoņi”, jo jūs tur izskatāties lieliski... un tad ir Rokpeļņa kungs un Šuvajeva kungs, kuri kā tādi divi nopērti puikas stāv jums blakus. Kādas šausmas! Bet zem tās bildes ir komentāri. No tiem 150 komentāriem pieci komentāri ir plus mīnus pozitīvi jums. Pārējais tur... ir šausmas. Tāpēc es kārtējo reizi jums pajautāšu: vai jūs vispār lasāt, ko par jums raksta sabiedrība, kuras interesēs jūs it kā strādājat? Vai arī kāda velna pēc jūs kaut ko postojat, ja jūs tur neko nelasāt? Tur ir šausmas! Kā dēļ jūs glābjat “airBaltic”? Sevis dēļ, lai, kā jau te minēja, jūs varētu biznesa klasē lidot un VIP zonu lietot? Man ir tāds jautājums jums: vai šodien jūs jau paspējāt samelot, vai viss vēl ir priekšā?

Izmantojot izdevību, vēlos pateikt, lai jūs dzirdat frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātu viedokli. Jums vairs nav nekādu morālu un ētisku tiesību būt par Latvijas premjeri. Pēc visa tā, ko mums nācās dzirdēt, – gan par jūsu Komo izbraucienu, gan par jūsu VIP zonu lietošanu – jums nav nekādu tiesību būt Latvijas premjerministrei. Cilvēkiem ir kauns, ka mūsu valsti vada tāds cilvēks kā jūs. Ieklausieties un palasiet, ko viņi jums raksta!

Un visbeidzot. ZZS, kas notika šīs nakts laikā vai kas notika no rīta? Jūs dabūjāt to ģeniālo plānu? Es nolasīšu, ko raksta jūsu vēlētāji: “ZZS vēlētājs sagaida, ka ZZS būs saimnieki savā zemē, bet jūs ne tikai neesat saimnieki savā zemē, jūs ļaujat savu zemi izravēt gan vērtību, gan finanšu ziņā.” Un šie kārtējie 30 miljoni šodien būs uz jūsu sirdsapziņas.

Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! Tāds juku un krīzes laiks vienmēr ir arī iespēju laiks. Un “airBaltic” ir mūsu iespēja. Es redzu to kā Latvijas iespēju. Bet man ir daudz jautājumu. Un visi tie jautājumi sākas ar “kāpēc”? Kāpēc tieši 30 miljoni, ja mēs zinām, ka kapitāla pieaugums ir negatīvs – 180 miljoni? Tātad kam tieši pietiks ar 30 miljoniem? Cik... nedēļai? Grūti saprast.

Nākamais “kāpēc”. Mani interesē, kas ir ar... Ja jau visi reisi ir rentabli, kā to paziņoja “airBaltic” valdes pārstāvji, tad kas ir ar šiem lidmašīnu iepirkumiem, par kuriem... Gauss veica? Kas ir ar līzinga līgumiem? Lūdzu, prokuratūra, sauciet ārā Gausu, lai paskaidro, kur aizplūst visa nauda.

Nākamais “kāpēc”. Kāpēc mums ir jādotē Lietuva un Igaunija? Nē, nu vot, pastāstiet – kāpēc? Viens piemērs. Jā, mēs reklamējam gan Lietuvu, gan Igauniju... “airBaltic”, viss ir ļoti labi... un tā tālāk, un tā joprojām. Cik no Rīgas maksā tiešais reiss uz Londonu ar “airBaltic”? 496 eiro un 99 centi. Cik maksā no Lietuvas un Igaunijas? No Lietuvas un Igaunijas pilnīgi identiskas cenas: tiešais reiss uz Londonu – ieklausieties! – 168,99! Man atmaksājas ceļš ar taksi līdz Viļņas lidostai un atpakaļ. Un vienalga sanāks lētāk. Starpība ir 328 eiro.

Kur ir reāli piedāvājumi? Tas, ko arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ piedāvāja, – izpērkam, nedodam šādā veidā vienkārši nodedzināt 30 miljonus! Iedodam reāli... ja nesezonā nopērkam par 50 miljoniem biļetes un ja cilvēki tanī galā nopērk šeit, uz vietas, viesnīcu trīs dienām, tad dodam viņiem to biļeti par velti, lai viņi lido uz šejieni. Diemžēl nav tāda piedāvājuma. Mēs tagad ieguldīsim 30 miljonus, tos nodedzināsim, pēc diviem trim mēnešiem – ar garantiju! – atkal nāks un atkal vajadzēs naudu. Vārdu sakot, tā tās lietas nedarās. Tas nav bizness. Tā biznesā vienkārši nevar.

Ja mēs gribam dotēt, tad atklāti arī pasakām, ka mēs dotējam. Piemēram tā, kā tas ir Rīgā, – dotē sabiedrisko transportu. To dotē ne jau tāpēc, ka viņiem naudas trūkst. Rīgas dome samaksā “Rīgas satiksmei” par šīm atlaidēm, ko tā ir piemērojusi pasažieriem. Tie 100 miljoni – tā ir atlaide, ko garantē Rīgas dome. Tad valdība arī pasaka, ka mēs dotējam, piemēram, šīs biļetes... biļešu cenu... samazinām biļešu cenu un dotējam “airBaltic”. Kaut kā, es nezinu... Tam ir jābūt kaut kādā sakarībā. Tas nevar būt vienkārši tāpēc, ka... man trūkst naudas, es atnāku – palīdziet man! Jā, mums ir svarīga kompānija. Še tev 30 miljoni! Kur tā notiek? Tā ļoti dīvaini izskatās.

Saprotot to, cik svarīga šī aviokompānija ir mūsu valstij... tanī pašā laikā es nevaru nekā izprast, kā var būt, ka iedodam naudu bez jebkāda seguma. Tā nedrīkst dot. Tā ir nodokļu maksātāju nauda. Kā mēs ar to tā varam rīkoties? Tas nav cienīgi, tas nav saprotami, tas nav caurspīdīgi. No sākuma vajadzēja to Gausu atvilkt uz šejieni, lai kriminālprocesa ietvaros viņš pastāsta par lidmašīnu iepirkumiem un līzingiem, kur tā nauda aiziet, ja jau visi reisi ir rentabli.

Tā ka es nevaru atbalstīt, un lūdzu arī pārējos neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Ja mēs patiešām gribam saglabāt Latvijai nacionālo aviokompāniju, tad gandrīz vai sliktākais, ko var darīt, ir Saeimai šobrīd balsot par aizdevumu, vienalga, 30 miljonu eiro, 3 eiro vai 100 miljonu. Paskaidrošu, kāpēc.

Es šodien daudz ko dzirdēju, bet, manuprāt, neviens neizteicās par to aviobiznesu, kāds šobrīd pasaulē ir un kur tajā ir “airBaltic” vieta. Kopš “Ryanair” uzvaras gājiena... izpratnē... Maikls O’Līrijs parādīja, ka, biļetes cenu samazinot četras reizes, var nopelnīt piecas reizes vairāk. Faktiski visas nacionālās aviokompānijas ir nerentablas. Neviena – vismaz Eiropā – pēc būtības nav rentabla. Tās visas tiek subsidētas. Tā vai citādi. Tas ir tā, kā, iedomājamies, Latvijas valdība būtu nopirkusi 10 “Lexus” taksometrus un mēģinātu konkurēt ar “Bolt”. Tas nav iespējams. O’Līrijs... nav Īrijas nacionālā aviokompānija, un O’Līrijs tiesājas ar Dublinas lidostu un Īrijas valdību. Tātad pasaules kompānija, kas ir parādījusi, kā, optimizējot izmaksas (viena tipa lidmašīnas... un tamlīdzīgi), var nopelnīt naudu aviobiznesā. Nacionālai aviokompānijai, kurai ir pilnīgi citi mērķi – nodrošināt cilvēku kustību, ekonomikas apriti un tamlīdzīgi –, ar to konkurēt nav iespējams.

Tas, ko es varu pārmest... Galvenais pārmetums visiem “airBaltic” vadītājiem, “airBaltic” kompānijai, Gausam... un tā tālāk, ir tas, ka viņi ir simulējuši procesu, ka “airBaltic” varētu būt “Ryanair” konkurents, mānījuši valdības, parlamentus... un tā tālāk. “airBaltic” varēja un var būt tikai valsts atbalstīta, subsidēta kompānija. Un tad ir jautājums. Atgriežamies pie sākuma, kāpēc es saku, ka sliktākais, ko var izdarīt, ir nobalsot parlamentā par šāda veida aizdevumu jeb nobalsot par subsīdiju “airBaltic”. Valstis, kas grib savas nacionālās aviokompānijas, piemēram,“Air France”, “Lufthansa”, SAS, LOT... subsidē savas kompānijas tādā veidā, lai tās pēc iespējas mazāk varētu iztiesāt kādā no tiesām. Jo Eiropas Savienībā formāli ir brīvais tirgus, brīvā konkurence, tai skaitā aviopārlidojumiem. Eiropas Komisijai formāli ir jāaizstāv katra privātā kompānija pret valsts atbalstu. Un pat jātiesā tās. Skaidrs, ka Eiropas Komisija, saprotot, ka tā nevar notiesāt Franciju, “Air France” netiesā. Jā, “Ryanair” tiesājas. “Ryanair” ir kādas 20 tiesvedības pret “Air France”, LOT, SAS, “Lufthansa”... Eiropas Komisiju par atbalstu kovida laikā pret dalībvalstīm par atbalstu kompānijai. Jā, viņi “airBaltic” nav ietiesājuši. Kāpēc nav ietiesājuši? Tas ir tik mazs spēlētājs, ka viņi negrib ķēpāties, jo tas ir sarežģīti. Ja valstis ir gudras, tās atbalsta savas kompānijas gudrā veidā, un to ir grūti pieķert. Tajā brīdī, kad mēs šeit, parlamentā, publiski pieņemsim atbalstu... “Ryanair” tiesvedība ir šāda! Šāda! Rīt no rīta viņi mūs ietiesās.

Tāpēc es aicinu atdot atpakaļ valdībai šo lēmumu un reizē uzdot uzdevumu saglabāt Latvijas nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Jā, es, protams, saprotu, ka šī valdība... cerēt, ka viņi to spēs izdarīt gudri... Tā ka vispār – ko? (Smejas.) Mainām valdību!

Visi, kas šodien atbalstīs šo aizdevumu, patiesībā atbalstīs šīs valdības... turpināšanu dziļā krīzē “airBaltic”. Trīsdesmit miljoni “airBaltic” nekādā veidā nevar izglābt, tie var totāli nogremdēt “airBaltic”, dodot pamatu tiesvedībai pret šo nacionālo aviokompāniju... līdz iznīcībai. Tas ir tas, ko jūs visi, kas šobrīd balsos “par”, taisāties darīt.

Aicinu balsot “pret” un uzdot valdībai risināt jautājumu. Ja valdība nav spējīga, gāžam to vienreiz par visām reizēm! Ieceļam valdību un apstiprinām tādu premjeru, kuram ir plāns, kā šo jautājumu atrisināt, nevis... nāk uz Saeimu pirms vēlēšanām: glābiet mūs te tagad! Es nerunāju par šo...

Paldies dievam, neesmu valdības amatpersona. Tad tas būtu slikti, ja es runātu. Es esmu deputāts. Varu runāt, ko gribu. Bet es ļoti domāju, vai šodien runāt, jo es izgaismoju kaut ko, kas visiem, kam ir smadzenes, ir acīmredzams. Vai nu viņi tēlo, ka nesaprot, kas notiek, vai ir totāli muļķi. Abi gadījumi ir slikti “airBaltic” un Latvijas nacionālajām interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Domāju, nebūs pārāk skaļi teikts, ka “airBaltic” ir nīstākā un mīlētākā aviokompānija pasaulē – tik daudz pretrunīgu izjūtu. Pēdējo dienu laikā esmu saņēmis daudz ziņu no mūsu iedzīvotājiem. Un tās tiešām ir ļoti, ļoti dažādas. Piemēram, ka ar iekāpšanu “airBaltic” lidmašīnā... vienalga, no kurienes tu lidotu... ar pirmo soli, ko tu sper lidmašīnā, tu jau esi atgriezies mājās. Smaidīgi stjuarti un stjuartes, ļoti labs serviss, pieejams internets, ļoti laba un profesionāla attieksme.

Šobrīd ir aktuāls jautājums, vai mēs to varam atļauties. Vēl aizvien nesakrīt... patiesībā nav piepildījusies neviena lieta, kas tika solīta, pieņemot dažādus lēmumus, kuri saistīti ar šo aviokompāniju. Agrāk šķita, ka galvenais Minhauzens un šo stāstu autors ir Martins Gauss un ar viņa pazušanu situācija mainīsies. Bet tā nav noticis. Kā tas bija, tā tas arī turpinās.

Gribu aicināt bijušo satiksmes ministru Briškenu... arī premjerministre Evika Siliņa ir pieteikusies runāt... pakomentēt, kas tad mainījās vai nogāja greizi ar šo obligāciju darījumu, jo, palasot komentārus, kuri tajā laikā bija no premjeres puses... teica, ka neuztrauc šī augstā procentu likme, kāda būtībā bija, kā aizņemoties ātrajos kredītos... tika solīts, ka kompānija strādās ar peļņu un atdos arī kovida laika ieguldījumus. Pieprasījums pēc šīm obligācijām esot bijis lielāks nekā piedāvājums, nekā gaidīts. Un atgādinu, ka valsts iegādājās šīs obligācijas par 50 miljoniem. Un tad ir jautājums – vai šo miljonu nedēļā (tikai procentos) aviokompānija spēs atdot? Domāju, ka visi saprot – nespēs atdot. Kas notiks ar šiem 50 miljoniem?

Lai kāpj Kaspars Briškens, kurš tajā brīdī komentēja un lepojās, cik veiksmīgs šis darījums ir bijis... Sabiedrībai tas tika pasniegts kā laba ziņa, kā svaiga gaisa malks – ka visas finanšu problēmas kompānijai ir beigušās. Bet, būsim atklāti, ar šo darījumu tās tikai tā pa īstam sākās. Arī šodien, domāju, nevienam nav ilūziju, ka šie 30 miljoni ir aizdevums. Patiesībā tas ir ieguldījums, kuru kompānija neatgriezīs.

Komunikācija nav atklāta, līdz ar to ir ļoti grūti atbalstīt šādu piedāvājumu. Tas, ko mēs visi, domāju, šeit saprotam, – šis ir vienkārši mēģinājums problēmu novilkt līdz vēlēšanām. Un 30 miljoni ir aprēķins, ar ko vajadzētu pietikt, lai esošā valdība varētu iztikt līdz vēlēšanām. Nāk prātā Mičelas romāna “Vējiem līdzi” galvenā varone Skārleta O’Hāra. Situācijām, kurās bija milzīgas problēmas, viņa vienmēr piegāja ar vieglumu – galvenais vadmotīvs: par to es domāšu rīt.

Šobrīd gan premjere, gan valdība... ir bijis lēmums, bet nenoliedzami tas ir kā O’Hāras, “Vējiem līdzi” galvenās varones, galvenais vadmotīvs: par to es domāšu rīt. Diemžēl vai par laimi – tie domātāji vairs nebūs esošie, tā būs nākamā valdība, nākamie ministri, nākamā Saeima, kuriem būs jātiek galā ar to, kas ir sastrādāts. Atgādinu, ka Brisele diezgan strikti regulē atbalstu nacionālajām aviokompānijām, lai nekropļotu tirgu. Un šobrīd tas tiek pasniegts kā aizdevums, bet mēs visi zinām, ka tā ir investīcija, kuru vajadzēs pēc tam kaut kā paskaidrot, arī obligācijas un valsts iesaisti ar 50 miljoniem, kuru vajadzēs acīmredzot norakstīt. To visu vajadzēs saskaņot. Vai tas vispār ir iespējams? Vai nebūs pārkāpuma procedūras pret valsti? Ir iespēja nākt un izskaidrot, jo mani tiešām interesē.

Nav bijis komentāra, kas nogāja greizi ar obligācijām, ar vairāk nekā 300 miljoniem, kas tika piesaistīti ar tādu milzīgu lepnumu, ka pieprasījums ir lielāks, nekā bijis piedāvājums. Visi tajā brīdī saprata... bet acīmredzot maldināja...

Šī vieta ir brīva, varat pieteikties. Labprāt uzklausīšu, un, iespējams, tas mainīs manu balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Daudz kas jau ir pateikts. Šodien mēs lemjam ne tikai par 30 miljonu aizdevumu “airBaltic”, bet par to, cik ilgi valsts drīkst atkārtoti finansēt uzņēmumu bez skaidras pārliecības par aizdotās naudas atdošanu.

Nacionālais aviācijas uzņēmums jau gadiem strādā ar zaudējumiem, arī nākotnes prognozes liecina par nepieciešamību pēc nākamā daudzmiljonu papildu valsts finansējuma. Tas nozīmē, ka šis aizdevums nav nekāds risinājums, bet vairāk tāda dārga ielāpa uzlikšana, īslaicīgs risinājums. Tiek runāts par “tilta finansējumu”, taču nav skaidrs, uz kurieni šis “tilts” vedīs. Nav pietiekami caurspīdīgu biznesa plānu, nav stingru garantiju un nav pārliecības par atmaksas mehānismu.

Kolēģis Andris Kulbergs pareizi sacīja, ka nav skaidrības, par ko vispār tiks balsots, kāds ir plāns. Kāpēc 30 miljoni, ja ar šiem 30 miljoniem tāpat neatrisinās “airBaltic” problēmas? Sanāk tāda kā ugunsgrēka apdzēšana. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas tiek novirzīta no citām valsts prioritātēm, un sabiedrības uzticība šādiem lēmumiem un darījumiem ir ļoti zema.

Nesen TV3 veiktajā skatītāju aptaujā vairāk nekā 60 procenti balsotāju bija pret šādu 30 miljonu nodokļu maksātāju naudas piešķīrumu “airBaltic”. Tas, protams, nav pilnībā objektīvs rādītājs, tomēr to vajadzētu ņemt vērā. Tas ir signāls, ka liela vai pat lielākā daļa sabiedrības ir noskaņota negatīvi pret šādu aizdevumu ar neskaidru naudas atdošanas procesu. Domāju, neviens no mums nav pret nacionālo aviokompāniju, bet ir pret šāda veida finansējumu, kas tiek piešķirts bez skaidriem nosacījumiem.

Ja šis aizdevums tiek piešķirts, tam jābūt ar stingriem nosacījumiem. Pretējā gadījumā mēs riskējam pēc laika atkal stāvēt šeit un runāt par nākamā aizdevuma summu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai otro reizi.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Arvien vairāk ir skaidrs, ka tiek spēlēts teātris. Šodien pēc koalīcijas apspriedes premjere iznāca ar paziņojumu, ka ir nepieciešama Satiksmes ministrijas reorganizācija un viņa šo reorganizāciju sagaida jau tuvākajā laikā. No kā sagaida? No satiksmes ministra, ne jau no sevis. Savukārt satiksmes ministrs nāk ar informāciju, ka viņam nekas nav zināms par Satiksmes ministrijas reorganizāciju, bet viņš gaidīs plānu ar argumentāciju, kādi ir šīs reorganizācijas mērķi. Tātad jūs gaidīsiet plānu no premjeres, bet premjere gaidīs šo reorganizāciju no jums.

Jūs vispār sarunājaties viens ar otru?! Vai jūs saprotat, kurš no kura ko sagaida, vai vispār neviens ne no viena neko negaida? Vai jūs tagad sačukstēsieties... lai nāktu ar kaut kādu skaidrojumu – būs kaut kāds plāns, būs reorganizācija... vai galvenais ir dabūt 30 miljonus un likties mierā? Vai arī jūs viens par otra lēmumiem uzzināt no medijiem vai soctīkliem?

Ja jau reiz nav uzticības un sadarbības starp koalīcijas partneriem, tad ir jābeidz šis teātris un jāiet mājās. Vai varbūt jums, ZZS, ir informācija, kurš no kura ko sagaida? Kā var būt, ka satiksmes ministrs vispār nezina, ko no viņa sagaida? Nāciet varbūt jūs abi un paskaidrojiet, ko esat sarunājuši un ko sagaidāt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Kā tajā spārnotajā teicienā – šausmīgas beigas vai nebeidzamas šausmas. Ja jūs neatbalstīsiet šo lēmuma projektu, tad šai kompānijai tiešām ir šausmīgas beigas, bet vienlaikus neviens nodokļu maksātāju eiro netiek ieguldīts. Ja jūs atbalstīsiet šo lēmuma projektu, ir ļoti svarīgi, lai katrs no jums, kurš balsos “par”, saprot, ka šie nebūs pēdējie 30 miljoni eiro, kas ir ļoti svarīgi.

Tā kā redzu, ka nākamie runātāji ir satiksmes ministrs un Ministru prezidente – pasakiet no šīs tribīnes skaidru atbildi sabiedrībai, kas notiks gadījumā, ja šo aizdevumu laikus neatgriezīs pilnā apmērā. Publiskajā telpā ir izskanējušas dažādas versijas: atkāpsies Švinkas kungs, iespējams, atkāpsies Siliņas kundze. Lūdzu, jums ir izdevība! Skaidrā valodā pasakiet sabiedrībai, kas notiks, ja šie 30 miljoni netiks atgriezti.

Un pēdējais. ZZS, jūs vienmēr man esat bijusi otrā izvēle. Ja es nebalsotu par sevi, es balsotu par jums. Bet ko jūs darāt? Vai jums tiešām ir mērķis neiekļūt nākamajā Saeimā? Kā citādi to visu var skaidrot? Viktors Valainis šodien tviterī: “Ministru prezidente pārņem procesa vadību.” Ministru prezidentei nevar uzticēt uzraudzību pār piemājas pažobelītes būvi, kur nu vēl “airBaltic”! Par ko jūs runājat?! Kas vēl bija... “SM tiks reorganizēta, jo nespēj nodrošināt stratēģiski svarīgu procesu vadību.” Švinkas kungs par to nav kursā. Jūs kaut ko paši izdomājat, Švinkas kungs vispār nezina, ka tāda lieta notiek... tā vismaz publiskajā telpā runā.

Tā ka, kolēģi, sagaidām no jums skaidras atbildes, kas notiks gadījumā (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... Ā, ne mazāk svarīgs aspekts... varbūt dažiem kolēģiem tas palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu. Kā beigās, Jurēvica kungs, ar jums ir – jūs dodat savu personīgo garantiju, kuru apsolījāt? Personīgo garantiju! (Starpsauciens: “Ja viņš dod personīgo garantiju, es balsoju!”)

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! No vienas puses, liela kompānija, ap 3000 darba vietu. Skaidrs, ka, ja nauda netiks izsniegta, būs varbūt vairāk sloga uz budžetu nekā izsniedzot naudu. Ja ap 3000 cilvēku ies uz biržu, būs problēmas.

Kādas vēl sekas? Tukša lidosta un... daudz kas. Būtu, protams, labi un pareizi, un godīgi, ja sākumā būtu kaut kāds restrukturizācijas plāns un tikai pēc tam, pamatojoties uz šo plānu, Saeima vērtētu – izsniegt šo naudu vai ne. Bet atkal ir otrādi. Diemžēl. Kas būs?

Vai jums, Švinkas kungs, ir plāns, ko mēs tālāk darīsim, ja aviodegviela turpinās sadārdzināties? Ja dubultosies? Tad tas nozīmēs... pieņemsim, par šodienas cenām varbūt jums ir kaut kāds optimistisks plāns, kā jūs līdz augusta beigām spēsiet atdot šo naudu budžetā ar procentu maksājumiem... bet, ja situācija pasliktināsies, vai jums ir plāns B vai C? Es nezinu... Protams, ļoti sarežģīts lēmums – no vienas puses, jāglābj uzņēmums; no otras puses, kādiem nolūkiem tiks virzīta tā nauda, nav skaidrs, nav skaidra plāna... Vai līdz aizdevuma atgriešanas laikam būs restrukturizācijas plāns – tas tā šaubīgi.

Aizdevuma izsniegšana – tā ir liela atbildība. Lai es varētu lemt, gribētu redzēt, kāds ir plāns. Līdz ar to es vienkārši nepiedalīšos balsojumā.

Sēdes vadītāja. Saļimova kungs, izmantot lamuvārdus ir neētiska deputāta rīcība.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Kolēģi! “airBaltic” nesagraus viena pasaules krīze. “airBaltic” sagraus šībrīža valdības spēja ignorēt visas krīzes, kas ir bijušas līdz šim. Šīs valdības pieeja vadībai parāda, ka haoss ir kļuvis par tās darbības vizītkarti. Un ar šo vadības stilu, kurā... Ja kāds man šobrīd var pateikt... visi kopā paceliet rokas, ka jūs zināt, patiešām katrs zināt, par ko jūs balsojat, ka godprātīgi varat atbildēt, izejot no šīs zāles, ikvienam, kas nāks pretī, ka jūs varēsiet paskaidrot...

Ministru prezidentes vadība ir kļuvusi par tādu līdzatkarīgo organizācijas apvienību, kad koalīcija kopā strādāt neprot, bet citādāk varu noturēt arī jūs neprotat. Var piesaukt vēlēšanu tuvošanos vai vēl ko citu... Jūs sakāt – “airBaltic” ir Latvijas simbols. Iesniedzat dokumentus, kuros parakstījušies visi jums pazīstamie cilvēki. Bet vai viņi būs tie, kas patiešām uzņemsies nevis vārdos, bet reālu finanšu atbildību par “airBaltic” ieguldītajiem līdzekļiem, kuri nāk no katra nodokļu maksātāja šajā valstī?

Vadīt valsti nenozīmē ieņemt amatu. Vadīt valsti nozīmē uzņemties atbildību par iesniegto lēmumu un katru eiro, ko jūs ieguldāt šai projektā. Vai jūs, Ministru prezidente, varat atbildēt, ka jūs personīgi no šī brīža, kad Saeimai liekat uzņemties šo atbildību, pati to varēsiet uzņemties ar visu savu komandu – par ieguldītajiem miljoniem – nodokļu maksātāju priekšā? Nē, to jūs nevarat izdarīt. Jūs atnesat šo dokumentu uz Saeimu un sakāt: lemsim kopā.

Šobrīd mēs nelemjam par pasaules ekonomisko krīzi. Šobrīd jūs Saeimai liekat lemt par neizdarītajiem pārraudzības darbiem, jo valdības vadītājs ir galvenais cilvēks, kurš pārrauga procesu no sākuma līdz beigām. Jums ir doti ministri, jums ir doti daudzi padomnieki. Ja viņi nespēj izsekot šim procesam, tad – līdzvērtīgi – jūs nevarat uzņemties atbildību par lēmumu, kuru šodien esat iesniegusi.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt lēmumu, par kuru pat nezinu, kas tajā ir, tikai to, ka parakstījusi kultūras ministre Lāce. Jūs esat atraduši cilvēku, kuram uzkraut atbildību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Zīmīgi vārdi, Kristap, skanēja tavā runā – labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas. Savulaik premjers Einars Repše aicināja atkāpties tā laika ministru Šleseru... Ļoti interesanti.

Runājot par “airBaltic”. Protams, visi runātāji ir jau savu lēmumu pieņēmuši, bet šis lēmums droši vien būs kā tāds spogulis šīs dienas skaļajiem virsrakstiem – ka koalīcija ir gatava turpināt strādāt, koalīcija ir rīcībspējīga. Un šis ir tas brīdis, kad koalīcijai jāpieņem lēmums, lai parādītu, cik tad jūs esat vienoti un cik valstiski esat domājuši par tādu valstij nozīmīgu uzņēmumu kā “airBaltic”.

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Atim Švinkam.

A. Švinka (satiksmes ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti un deputātes! Kolēģi! Jau iepriekšējās nedēļās, mēnešos mēs esam ļoti daudz runājuši par to, ko mums nozīmē “airBaltic” – viena no lielākajām mūsu valsts kompānijām. Ko tas nozīmē valstij? Cik simtus miljonu tā ienes nodokļos? Ko tas nozīmē Latvijas tautsaimniecībā, iekšzemes kopproduktā? Pie miljarda. Ko tas nozīmē Latvijas cilvēkiem, kas plāno savu dzīvi – atpūtas ceļojumus, tūrisma ceļojumus, biznesa ceļojumus? Ir bijušas neskaitāmas vēstules no biznesa organizācijām, tūrisma organizācijām, eksportējošiem uzņēmumiem, dažādām nozarēm, sportistiem, kultūras darbiniekiem, kas ir pateikuši, ko nozīmē, plašākā mērogā runājot, mūsu nacionālā aviosabiedrība “airBaltic”.

Eksperti un Latvijas Banka ir analizējuši dažādos griezumos jautājumu, kas šeit izskanēja, – kas būtu, ja vienā dienā mums šādas nacionālās aviosabiedrības nebūtu? (Starpsauciens.) Ko mēs pazaudētu? Cik simtiem miljonu? Ko tas tajā dienā izmaksātu? Analizēts arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ir izskanējis.

Jā, esmu izstrādājis plānu, Satiksmes ministrija virzījusi... Petravičas kundze, droši... tā ir mana atbildība, es arī esmu parakstījis un virzījis. Un dienā, kad es tiekos ar investoriem Vācijā, jā, mana kolēģe kultūras ministre paraksta šos dokumentus, lai virzītu tos tālāk uz komisiju. Šajos lēmumos ir minēts, kā reaģēt uz Tuvo Austrumu karu, uz aviācijas degvielas cenas, kas ir vairākkārt dubultojusies, krīzi. Dažās lidostās šī cena kāpusi jau vairāk nekā trīs reizes.

Kā stabilizēt finanšu stāvokli un likviditāti mūsu nacionālajā aviosabiedrībā “airBaltic”? Kā dot skaidru redzējumu par “airBaltic” darbību nākotnē? Šeit ir minēti skaidri aizdevuma noteikumi – kādā veidā tas tiks izsniegts, kādā veidā kontrolēts, pārbaudīts, uzraudzīts, kādā veidā tiks kontrolēta atdošana.

Šis ir kontrolēts pārejas finansējums līdz skaidram risinājumam. Man kā ministram ir svarīgi nevis izvairīties no riska un atbildības, bet nepieļaut lielākus zaudējumus valstij. Tas ir skaidri jāpasaka. Es nesu pilnu atbildību – par katru savu vārdu, par katru savu lēmumu, ko esmu parakstījis un virzījis, es nesu politisko atbildību. Domāju, tas virziens šajos dokumentos, kas iesniegti arī atbildīgajai komisijai, ir ļoti skaidri aprakstīts. Jūs varat rūpīgi izlasīt, kāds ir plāns, par kuru šeit izskanēja jautājumi.

Jautājums: vai mums ir vajadzīga mūsu nacionālā aviosabiedrība “airBaltic”? (Starpsauciens.)

Mēs šodien balsosim, tāpēc aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai. (Starpsauciens.)

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministra kungs! Kolēģi! “airBaltic” ir mūsu nacionālā aviokompānija ar ļoti atpazīstamu zīmolu, kas ir izveidota jau deviņdesmitajos gados. Tad, kad mēs stāstām par Latviju, kad mēs lepojamies ar Latviju kādiem saviem draugiem, kas nedzīvo Latvijā... vai tie ir mūsu cilvēki, kas ir devušies uz ārzemēm, ko viņi stāsta par Latviju? Viņi parasti saka, ka Latvija ir Baltijas valsts, kur ir izcili tiešie savienojumi, jo mums ir “airBaltic”. Ne velti šajās nedēļās, kad politiskajā dienaskārtībā parādījās jautājums par “airBaltic”, ļoti daudzas organizācijas, uzņēmēju organizācijas... dažādu nozaru organizācijas rakstīja gan publiskas vēstules, gan vēstules Ministru kabinetam, arī mani informējot par to, cik ļoti nozīmīgs viņu biznesā, viņu uzņēmumu darbības nodrošināšanā ir “airBaltic”. Mēs redzam mūsu nacionālo aviokompāniju vairāk kā nodokļu maksātāju un no ienākumu un izdevumu rēķinu puses, bet “airBaltic” pienesums mūsu tautsaimniecībā ir daudz lielāks.

57 procentus no Rīgas lidostas veido tieši “airBaltic” organizētie lidojumi. Informācijā, ko mēs lūdzām “airBaltic” un Satiksmes ministrijai iesniegt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, ļoti plaši tika izklāstītas visas tās lietas, kas radīs ļoti augstu risku, kāds tas ir bijis citās valstīs, piemēram, Slovēnijā, kur, aizejot nacionālajai aviokompānijai, ilgstoši netika atjaunota ne tūrisma, ne pasažieru plūsma lidostā. Tas nozīmē zaudējumu... kritumu lidostā, tas nozīmē pasažieru plūsmas kritumu. Tas nozīmē arī tūrisma, restorānu biznesa... un no tā izrietošo atkarīgo biznesu izmaiņas.

“airBaltic” nodarbina vairāk nekā 2500 darbinieku. Viņiem bez tiešo pakalpojumu veikšanas ir arī pilotu skola. Jā, Tuvo Austrumu krīze šobrīd ir izraisījusi gana strauju izaicinājumu degvielas cenām, jo tieši aviācijas degvielas cena ir cēlusies vairāk nekā divas reizes. Arī šobrīd nāk paziņojumi no dažādām Eiropas organizācijām, ka tuvojas aviācijas degvielas rezervju izaicinājums. Tā varētu nepietikt, jo mēs nezinām, kā attīstīsies Hormuza šauruma jautājums. Tāpēc pirmdien valdības sēdē mēs izskatījām arī jautājumu par aviācijas degvielas cenu straujo kāpumu un aviācijas degvielas rezervju jautājumu, lai mēs būtu gatavi situācijai, ja pēkšņi mums būtu jāizsludina ārkārtējā situācija saistībā ar aviācijas degvielu.

“airBaltic” šobrīd prasa īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā. Kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs? Pagājušajā gadā mēs piesaistījām stratēģisko investoru “Lufthansa”, nomainījām “airBaltic” padomes vadītāju. Mēs nomainījām “airBaltic”... padome nomainīja arī “airBaltic” valdes vadītāju. Mēs, Ministru kabinets, saskaņojām arī Satiksmes ministrijas pašu galveno uzdevumu – viņi izmainīja gaidu vēstuli, kas ir galvenais nosacījums, pēc kādiem principiem valdība uzliek redzējumu, vīziju, kā jāstrādā “airBaltic”.

Jaunais valdes priekšsēdētājs ir sācis strādāt “airBaltic” no pagājušā gada decembra, paralēli ir jau uzsākts darbs pie tā, lai pārskatītu “airBaltic” biznesa plānu. Taču, lai visi šie biznesa plāna skaitļi būtu pamatoti un būtu arī ekonomiskā bāze tam, kādā veidā “airBaltic” varētu turpināt darbību... Ņemot vērā to, ka pilnīgi noteikti mēs neredzam, ka tuvākajā laikā varētu atjaunoties austrumu virziens, kā tas bija paredzēts iepriekšējā valdes priekšsēdētāja laikā, lai lidotu visas lidmašīnas, kas “airBaltic” līzingā šobrīd ir... un arī skaidrs, ka Tuvie Austrumi diemžēl ir piešķīruši pilnīgi jaunu realitāti “airBaltic” biznesā, jo arī uz turieni lidmašīnas nevar doties... un arī aviācijas degvielas cenas kāpums ir ļoti ievērojams... ir skaidrs, ka “airBaltic” nekavējoties ir jāizstrādā jauns biznesa plāns ar attiecīgiem uzdevumiem... kur arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti varēja iepazīties, kā pārmainīt biznesa modeli tā, lai “airBaltic” darbība būtu tāda, ka to varētu atļauties gan Latvija, gan Latvijas iedzīvotāji.

Mums jāatceras, ka mēs joprojām Rīgu uzskatām par galveno aviācijas bāzi, jo no visām lidostām Rīgas lidosta joprojām atrodas vislabākajā situācijā, tajā ir vislielākais pasažieru apgrozījums. Tāpēc, jā, es arī uzskatu, ka šis īstermiņa aizdevums, ko mēs saucam par “tilta aizdevumu” un esam arī mazinājuši riskus, skaidri pasakot, ka uzreiz neizsniegsim visu summu “airBaltic” rīcībā, tā tiks izsniegta saskaņā ar īpašiem uzraudzības kritērijiem, skaidri saprotot, kādam mērķim konkrētā naudas summa tiks izsniegta... sasniedzot 30 miljonus, kas varētu būt maksimālā summa... un, jā, tā ir jāatdod līdz augustam.

Ja šis plāns, kādu arī ir piedāvājis satiksmes ministrs un Satiksmes ministrija gan valdībai, gan Saeimas deputātiem, nepiepildīsies, tad ir pilnīgi skaidrs, ka man būs skaidrs pamats prasīt satiksmes ministra atbildību un pieprasīt viņa demisiju, tieši tāpat, kā to var darīt jebkurā gadījumā, ja kāds cits Saeimas apstiprināts valdības ministrs nepildīs savus pienākumus un no viņa puses būs saskatāma tāda darbība, kas ir pievīlusi vai nu pārējos valdības locekļus, vai Ministru prezidenti, vai Saeimu.

Kolēģi, aicinu padomāt arī par to, ka šobrīd noteikti nav lētāk nedarīt neko “airBaltic” jautājumā, jo “airBaltic” strādā cilvēki, kuriem ir svarīgi, lai mēs varētu par viņiem parūpēties. Katru gadu dot aizņēmumu vai grantu, kā šeit piedāvāja kolēģi no opozīcijas partijām, neļauj Eiropas Savienības regulējums... kā to atļauj citos pasažieru pārvadājumos, kas ir... autobusi... sabiedriskais transports... un dzelzceļš. Aviācijā ir cits regulējums, līdz ar to šāds ikgadējs ieguldījums, kā to varētu veikt valdība “Rīgas satiksmes” vai kāda cita satiksmes transporta... gadījumā... pa kuru pārvietojas visi mūsu pasažieri... nav atļauts. Tāpēc “airBaltic” ir jāspēj uzlikt tāds biznesa plāns, kurš gan saskan ar normatīvajiem aktiem, gan atbilst šodienas realitātei šajā ļoti izaicinošajā ģeopolitiskajā situācijā.

Kolēģi, es zinu, ka šis lēmums nav viegls, emocionāli nav... populāri noteikt... piešķirt finansējumu laikā, kad ir izaicinājumi veselības, izglītības un daudzās citās jomās, bet atcerēsimies, ka “airBaltic” ir tas, kas... ražo arī ekonomikas izaugsmi un piesaista investorus. Šobrīd Rīgā ļoti attīstās tā saucamie back ofisi lielajām kompānijām, un tam ir ārkārtīgi svarīga savienojamība.

Es nesaukšu ciparus, cik lielu pienesumu ekonomikai ir rēķinājusi Latvijas Banka... tie ir vairāk nekā miljards eiro, ko kopējā ekonomikā ienes “airBaltic”. Es arī esmu publiskojusi ekonomikas ministra Valaiņa kunga mums publiskoto atklāto vēstuli, kurā viņš norāda, cik būtisks ekonomikai ir “airBaltic” pastāvēšanas jautājums.

Bet, jā, viennozīmīgi izmaiņas ir vajadzīgas. Izmaiņas noteikti ir vajadzīgas arī Satiksmes ministrijas struktūrā. Mēs ar ministru esam vienojušies tuvākajā laikā pārrunāt, kā mēs varam reorganizēt Satiksmes ministriju, kādi varētu būt plāni, lai Satiksmes ministrija vairākos jautājumos uzrādītu labākus rezultātus.

Tāpēc vēlreiz – šis ir vienreizējs aizdevums. Tas nav bāzes finansējums, kas ir ļoti vajadzīgs veselības nozarei, bet, lai mums ekonomikā būtu attīstība un lai mēs nepazaudētu tās investīcijas, kas mums Latvijā ir, lai mums būtu iespējas piešķirt finansējumu arī veselībai, ir vajadzīgs šis īstermiņa aizdevums, lai mēs risinātu to saspīlējumu, kas ir “airBaltic”, un prasītu no viņiem rezultātu.

Aicinu atbalstīt ar pozitīvu lēmumu.

Liels paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atcerējos Raiņa dzejas rindas:

“Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi:

Dzird par grūtdienīšu raudām,

Tūdaļ kabatā bāž roku,

Izvelk savu – nēzdodziņu.”

Ir divas lietas, ko es gribu pateikt. Ārkārtīgi ciniska melošana. Nevienu vairs neinteresē “airBaltic” stāvoklis. To nevar glābt visas tās pasakas, ka jūs ar to kaut kur varat aizlidot. Jūs mierīgi varat aizlidot, piemēram, uz Provansu – “Norwegian” lido uz Stokholmu, un tālāk ar “Ryanair” aizlidojat pa visu pasauli... par 160 eiro turp un atpakaļ. Ar “airBaltic” tas būs 300–400 eiro. Tās visas ir pasakas.

Bet es pateikšu... Es tādu dīvainu sapni atkal redzēju. Es nosapņoju, ka mazā piejūras valstiņā kāda zemnieku savienība ir vienojusies ar Jauno VIENOTĪBU par divām rebēm – viņi vairs neaiztiks zemniekus un ļaus viņiem par pusmiljardu vai miljardu taisīt ar “Tet” to afēru ar “Telia” pirkšanu, un arī tās meža shēmas... par pļekarēšanu... notiks tālāk, un PROGRESĪVIE vairs neaiztiks viņus. Pretim, ja? (Starpsauciens.) Ekonomikas ministrs Valainis ir ielicis shēmu – pirms –, un tā bija kļūda. Ekonomikas ministram nevajadzēja šo shēmu ielikt IKS, ko es tikko... vajadzēja nogaidīt balsošanu, bet viņš jau ir uzrakstījis.

Klausieties! Ārkārtīgi smieklīgi! Ministru prezidente pārņem vadību. (Aplaudē.) Lēmumi tiks sagatavoti kvalitatīvi. To nav... Naudu dodiet tūliņ... Lēmumu nav, kaut kad līdz Jāņiem vai līdz rudenim sagatavos, bet naudu vajag tūliņ. Tātad tiks sagatavots kvalitatīvs lēmums, ņemot vērā Valsts kontroles norādes. Līdz rudenim tiks reorganizēta Satiksmes ministrija, jo nespēj nodrošināt stratēģiski svarīgu procesu vadību. Švinkas kungs, apsveicu! Jūs tiksiet reorganizēts! Jūs nespējat nodrošināt projekta vadību – Valaiņa kungs ir ielicis. Jūs netiksiet atlaists. Un pēdējais – Ministru prezidente atlaidīs satiksmes ministru, ja lēmumi netiks izpildīti.

Mēs vakar dzirdējām un arī Dombura raidījumā, ka tas viss dzelžaini notiks. Un tagad... un pret katru punktu – nekas jau nav izdarīts. Tas viss būs nākotnē. Naudu dodiet... tur!

Tātad kas ir visas šīs afēras patiesais mērķis? Ir jāglābj obligāciju turētāji. Vai Saeimas deputāti zina, kas ir nopirkuši tās 308 miljonu vērtās obligācijas? Valstij – 50 miljoni. Latvijai – kaut kādi 20 miljoni. Es paskatījos, ar mokām atradu... “Signet Bank”, kas... kaut kādi fondi par dažiem miljoniem. Tad kur ir tie pārējie, kam pieder tās obligācijas? Šis 380 miljonu aizdevums ir pārvērties par diezgan nevērtīgu 130 miljonu paciņu. Ir steidzami jāglābj! Tiek stāstīts, ka to varēs atrisināt, ielejot drusku lētāku degvielu. Cienījamā Siliņas kundze! Tad, kad “airBaltic”... krita kurss pret dolāru par 15 procentiem, tagad pat vairāk, man liekas, vai nav 17 procenti (Starpsauciens: “Mazāk!”)... izdevumi eiro... degviela tika pirkta dolāros. Tā palika (Starpsauciens.)... Degviela dolāros palika lētāka par 15 līdz 17 procentiem. Vai “airBaltic” tad izgāja ar peļņu? Viņi taču turpināja ar zaudējumiem. Kāds tam visam sakars ar degvielu?

2024. gadā, kad zaudējumi sasniedza 118 miljonus, mēs jau visu šo dzirdējām. Tikai tad stāstīja, ka Rīga ir tilts starp austrumiem un rietumiem. Labi, tas nekad neatjaunosies. Kredītreitings nokrita uz B-. Vai tad mēs dzirdējām, kādā veidā tiks atrisināti jautājumi ar kredītreitinga celšanu? Kur ir šis restrukturizācijas plāns? Kas notiks ar lidmašīnām? Prezidents arī iznāca un teica skaisti: jā, vajag restrukturizāciju. Tātad nav nekādas restrukturizācijas, un nekā tāda arī nebūs.

Nākamais jautājums, kolēģi: kas ir ar 170 miljonu īstermiņa saistībām? Jaunā valdība tās risinās gada beigās? Vai Jaunā VIENOTĪBA domā, ka viņi uzvarēs un turpinās vadīt šo valdību? Un kāpēc jūs, Siliņas kundze, ne ar vārdu nepieminat, ka ir jāglābj obligāciju turētāji? Nāciet un izstāstiet, kas tad ir tie miljonāri, kuri ir iegādājušies par tādiem fantastiskiem procentiem un cerēja uz peļņu par kaut kādiem 14, komats... cik tur bija tie... 7 procenti... ka labi dzīvos. Tagad izrādās, ka tās visas obligācijas arī: tu-tū! Tām nav nekādas vērtības. Ar to vajag sākt: stāstīt, kur ir izpļekarēta nauda, vajag stāstīt to, kas notiks ar “Tet” (Starpsauciens: “Laiks!”) un “Telia” pirkšanu.

Pielieciet vēl divas minūtes!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kiršteins. Tātad ir jābūt godīgiem. Es negribu nevienam neko pārmest, bet nevajag melot. Un Jaunās VIENOTĪBAS vēlētājiem nevajag ticēt šīm pasakām. “airBaltic” biļetes ir dārgākas gan par konkurējošo “Norwegian”, gan par konkurējošo “Ryanair”. Maršrutu ir mazāk, nekādu ērtību tur nav. Jūs maksāsiet par katru krāmu, ko jūs gribēsiet... kaut ko darīt.

Galvenais, kas notiek ar visu šo parādu, – kā mēs redzējām, uzkrātā parāda summa... saistību summa jau pārsniedz miljardu. Nav vairs nekādu iespēju atmaksāt šādā veidā, izņemot varbūt pārdodot lidmašīnas... vai ko. Mēs nezinām. Mūs par muļķiem uzskata? Mums neiedod nekādu plānu, pēkšņi darba kārtībā ieliek kaut kādu projektu, kur kaut kādi “nieka” miljoni, 10 miljoni... 20, 30 miljoni šurpu turpu.

Vēlreiz saku – kamēr nav skaidrības, kas būs ar šīm 170 miljonu īstermiņa saistībām, kādā veidā reāli tiks glābti šie obligāciju turētāji, kuru aizdotie 380 miljoni pārvēršas par makulatūru... kādā veidā tad tā nauda tiks piedzīta un viss pārējais? Tie ir neatbildētie jautājumi.

Es te nevienam neko negribu pārmest, bet Valaiņa kungam gan vajag izteikt rājienu. Kā viņš to visu pateica? Ka viss notiks. Nekas nav izdarīts, bet naudu vajag tūliņ!

Es nevaru balsot par šādu naudas pļekarēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Realitāte ir tāda, ka “airBaltic” zīmols mūsu tautas sirdī 30 gados ir kļuvis ļoti mīļš un tautai vajadzīgs. Tā tas ir. Bet vienlaikus tas ir kļuvis arī par fantastisku parazītbiznesu – visi smeļ un pelna. Līzinga kompānijas, kam ir jāmaksā par lidmašīnu līzingu, pat tas dānis, kam pieder kripatiņa “airBaltic”, ar savām četrām lidmašīnām pelna ar lidmašīnu līzingu. Biļešu pārdošanas sistēmas turētāji... nezinu, tur ir Gausam vai nav, kā runā tautā... tie visi pelna. Visi piegādātāji pelna. Visi, kas piegādā mašīnas “airBaltic”, pilnīgi visi pelna, izņemot Latvijas tautu. Tauta nepelna. Tauta maksā. Par biļetēm un otrreiz no sava ģimenes budžeta – par visiem kompānijas zaudējumiem un parādiem. Tauta maksā.

Un atkal jāmaksā. Un atkal ir jautājums valdības vadītājai: kāds ir plāns? Par ko mēs maksājam? Kāds būs galarezultāts? Nebankrotējam? Caur šantāžu un draudiem? Nemaksāsiet – bankrotēs, tad nebūs jūsu mīļā zīmola. Tāpēc jāmaksā? Nebankrotējam – cik ilgi? Un vai aizdevumu atdos? Vai premjere var atnākt šeit un uzņemties personīgu atbildību nekandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, ja šo aizdevumu neatdos? Laikam nevar.

Premjere saka: “airBaltic” pieder Latvijas tautai. Jautājums: kas tieši pieder Latvijas tautai? Cik vērta ir kompānija, mūsu visiem mīļā kompānija “airBaltic”? Kāda ir šīs kompānijas vērtība? Ja “airBaltic” šodien būtu jāpārdod, kāda būtu cena? Cik Latvijas valsts budžets nopelnītu, ja mēs pēkšņi pārdotu visu šo kompāniju? Atbilde varētu būt tāda, ka nevaram pat pārdot, kā “Parex banku” nopirkām par vienu eiro, vai ne? Taisnība? Būtu jāpiemaksā.

Šajā zālē un sabiedrībā problēma ir pavisam cita. Ja līdz šim Saeima balsoja, un diezgan pārliecinoši... pagājušoreiz APVIENOTAIS SARAKSTS arī bija spiests balsot... tad šobrīd tā situācija ir mazliet citāda. Tā problēma zālē ir tā, ka, premjeres kundze, jūs esat zaudējusi tautas un arī lielas daļas Saeimas uzticību, un nevis tāpēc, ka “Rail Baltica”, “airBaltic” problēmas, objektīvas problēmas, nonāk uz galda... jā, smagi lēmumi, bet, sākot ar sīkumiem, sākot ar to, ka jūs sēžat pie Dombura kunga un sakāt: “Dombura kungs, es nelidoju ar privātajām lidmašīnām!” Bet tie izrādījās meli. Jūs lidojāt tieši tāpat kā Kariņa kungs. Citskovska kungs saka... atklāja tagad aizstāvības taktiku. Piekrītu premjeres kundzei, Citskovska kungs aizstāvas, kā var, ar informāciju, kas ir viņa rīcībā. Viņš saka: 4000 eiro iztērēti pāris stundās luksusa laundžā. Nē, tā nebūtu problēma, Siliņas kundze! Problēma ir tā, ka jūs publiski teicāt, ka jūs esat gatava viņu sūdzēt tiesā, jo Citskovska kungs nesaka taisnību. Tajā pašā dienā iznāk visi dokumenti. Tā bija taisnība. (Starpsauciens.)

Arī pie mums, APVIENOTĀ SARAKSTA, pagājušajā reizē atnāk “airBaltic”... satiksmes ministrs, Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvji un pie mums, frakcijā, liek galvu ķīlā: “Pēdējā reize! Mums ir biznesa plāns. Mēs ejam uz IPO. Tūlīt iesim biržā. Mums ir investors. Viss ir sarunāts. Nesauksim vārdā.” Bet visi jau zina, ka runa ir par “Lufthansa”. Ticami. Mēs sakām: “Vai nebūs tā, ka jūs mūs piečakarēsiet?” – “Runčuk, nemūžam!” Siliņas kundze, diemžēl šis ir jūsu jaunais zelta standarts. Un šī ir problēma, kāpēc šajā zālē pat tie, kas ir spiesti balsot, to darīs ļoti nelabprāt.

Lūdzu klāt vēl divas minūtes.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Smiltēns. Kā jūs teicāt pie Dombura kunga, atbildot uz jautājumiem par “airBaltic”, kā var ticēt šim, kāpēc jāaizdod nauda, Siliņas kundzes atbilde bija: “Jo mums ir jātic. Mums ir jāuzticas.”

Latvijas tauta ļoti labi zina Rīgas kinostudijas mākslas filmu “Ceplis”. Cepļa stratēģija bija tieši tāda. Viņš teica: “Mums ir jātic. Mums ir labi ķieģeļi.” Bet Cepļa plāns bija skaidrs – aizvilkt situāciju līdz tam, ka pats atbildību neuzņemas, ieliek leitnantu Sauso. Un tad var teikt: leitnants Sausais, “veiksmīgs” leitnants, nolaida pa burbuli plaukstošu uzņēmumu.

Trīsdesmit miljoni nerisina “airBaltic” problēmas. Hormuza šaurums un degvielas krīze ir kripatiņa, pile šajā problēmu okeānā, kas ir saistīts ar “airBaltic”. To pierāda arī diskusija Dombura kunga raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Tomēr šis viss ir domāts, lai aizvilktu situāciju līdz Saeimas vēlēšanām. Lai nāk leitnanti sausie, un tad varēs kliegt: “Jūs redzat – kad mēs bijām, tad viss bija kārtībā, bet atnāca tas jaunais leitnants un nolaida pa burbuli plaukstošu uzņēmumu.” (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atvainojos, nenoturējos pēc premjeres runas kāpt tribīnē otro reizi. Šis ir fantastiski. Tātad, ja es pareizi sapratu, ir premjeres dots uzdevums “airBaltic” un Švinkas kungam līdz augustam nopelnīt, lai “airBaltic” nopelna 30 miljonus, kurus atdot, vai Švinkas kungs lidos lejā... no kalna... nevis ar “airBaltic”, bet tā kā no amata lidos. Reizē premjere, kā nu māk, izstāsta, kā tas nenotiks. Austrumi te, pie robežas, ciet... karš, un ilgi. Tuvie Austrumi ciet. Degvielas cenas kosmosā, iespējams, vispār degviela tūlīt beigsies, bet Švinkas kungam ar “airBaltic” līdz augustam ir jānopelna 30 miljoni. Citiem vārdiem sakot, mēs šodien neko citu nedarām, kā līdz augustam pērkam Švinkas kunga amatu par 30 miljoniem. Vidēji 10 miljoni mēnesī. Tas jau pret VIP ir... VIP nekas vairs nav. 10 miljoni mēnesī. Atcerieties, ka jūs maksājat... Droši vien arī Siliņas amats saistīts ar šiem 10 miljoniem mēnesī. Tas ir tieši tāds balsojums. 10 miljoni mēnesī par Švinkas palikšanu amatā.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai AS “Air Baltic Corporation””! (Starpsauciens: “Vai! Vai! Vai!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 23, atturas – 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

___

Kolēģi, mums ir palikuši tikai pieci likumprojekti. Vai pabeidzam bez pārtraukuma? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Labi, tad turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1302/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, trīs saistīti likumprojekti, visus trīs komisija aicina atzīt par steidzamiem. Visi saistīti. Ziņošu kopīgi. Tad tālāk detaļās pie nākamajiem diviem neiedziļināšos.

Kopumā “Grozījumi Augstskolu likumā” – tie ir pamatgrozījumi, un to galvenais mērķis ir institucionālā finansēšanas modeļa ieviešana augstākajā izglītībā. Un, tā kā divos vārdos, tad... institucionālās finansēšanas modelis ir... ar kura palīdzību pilnveidotu esošo trīs pīlāru finansēšanas modeli, stiprinātu atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam un modernizētu finansēšanas principu atbilstoši labākajai Ziemeļeiropas reģiona valstu praksei. Ko tas nozīmē, teiksim, parastā valodā?

Pēc būtības ir lielāka autonomija augstskolām noteikt zināmas, tā teikt, budžeta vietas. Bet turpmāk tās sauksies par... teiksim, no valsts budžeta finansētām studiju vietām. Tas pēc būtības nozīmē ilgi gaidītu, ilgi izstrādātu reformu finansēšanas modelim, kuram jau bija 2024. gadā... Līdz 2026. gada beigām jāīstenojas augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeļa izmēģinājuma projektam, kas notika sākumā trīs augstskolās, tad vēl divas pievienojās. Līdz ar to šobrīd ir tieši laiks arī sākt ieviest šo finansēšanas modeli visā augstākajā izglītībā.

Kas ir būtiskākās izmaiņas? Kā saka anotācija, primārais mērķis ir mainīt fokusu tam finansēšanas modelim no procesa uz noteiktiem rezultātiem. Likumprojekts paredz arī atteikties no tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības padome nosaka valsts budžeta finansētu vietu skaitu augstskolās un studiju programmās, tā vietā deleģējot tiesības pašai augstskolai noteikt studiju vietu skaitu.

Arī svarīgi, ka koncentrē resursus... ka līdz ar to augstskola varētu, teiksim, koncentrēt savus resursus un finanšu līdzekļus vairāk uz tādu... studijās... progresējošu studējošo izglītošanu, nevis vienkārši konkrētu studējošo uzņemšanu.

Likumprojekts ieviesīs arī augstskolai elastīgākas iespējas noteikt samaksas principus. Kā jau minēju, lielāka autonomija, iespēja pašiem regulēt, kuri studējošie var studēt bez maksas, nu, tātad iepriekšējā izpratnē – tātad budžeta vietās, kuri – par daļēju samaksu jeb ar studiju maksas atlaidēm, līdzmaksājumiem un kuri – no privātiem līdzekļiem, sedzot pilnas studiju izmaksas.

Svarīgi pieminēt, ka tā vietā, lai noteiktu budžeta vietas, IZM un atbildīgās nozares ministrijas slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu.

Tātad tas ir... atbildot uz jautājumu, kur paliek valsts pasūtījums, it īpaši par speciālistiem, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai, par izglītības, piemēram, veselības aprūpes, STEM jomu absolventiem, un atkal liekot uzsvaru uz rezultātu, tātad absolventu, nevis procesu, tātad budžeta vietu pirms tam.

Svarīgi pieminēt arī paša bāzes finansējuma aprēķina izmaiņas, kur uzsvars būs likts uz akadēmiskā personāla komplektu izmaksām. Un svarīgi pieminēt arī, ka, pārejot uz jauno aprēķinu kārtību, iestādēm netiks samazināts esošais finansējums (tas ir svarīgi) un netiks noteikta prasība nodrošināt pilnu, tā teikt, komplektu esošā finansējuma ietvaros.

Svarīgi pieminēt, ka komisijā, skatot pirmajā lasījumā, mums tika apliecināts un noziņots informatīvajā ziņojumā pirms tam par to, kā iet ar izmēģinājuma projektu... ar šo finansēšanas modeli. Šobrīd tas norit ļoti veiksmīgi. Arī no studējošo puses, no studentu pārstāvjiem, bija skaidri apliecināts, ka, tā teikt, studiju pieejamība (tā kā vecajā izpratnē – budžeta vietas) īstenībā palika... vairāk nekā mazāk. Tas arī mazina satraukumu par studiju pieejamību. Nu, bet tas vismaz izskatās šobrīd izmēģinājuma projektā. Protams, ir vajadzīgs laiks, lai tas tiktu ieviests pilnīgi visur. Tāpēc arī ir svarīgi līdz gada beigām sākt šī jaunā institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu pakāpeniski visur.

Tas pamatā ir viss par Augstskolu likuma grozījumiem. Noteikti ir vērts pieminēt, ka šajos Augstskolu likuma grozījumos tika pastiprināta arī studējošo pašpārvaldes loma pie studiju vietu skaita un studiju vietu finansēšanas principu noteikšanas no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem. Tas ir svarīgi, ka, saņemot negatīvu studējošo pašpārvaldes atzinumu, ir vajadzība veidot saskaņošanas komisiju. Tad līdz ar to studējošajiem būs lielāka teikšana par to, kā augstskola noteiks valsts piešķirtā finansējuma sadalījumu gan studijām, gan stipendijām.

Par Augstskolu likumu, es teikšu, kolēģi, pamatā tas ir viss. Pamatošu, kāpēc prasa steidzamību.

Steidzamība ir svarīga, jo tas izmēģinājuma projekts ies tikai līdz šī gada 31. decembrim. Ir nepieciešams noteikt pārejas laiku augstākās izglītības iestādēm sagatavoties jaunā modeļa ieviešanai. Ņemot vērā to, ka šī jaunā reforma ir izstrādāta un tās finansēšanas mehānisms ir Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums... reformas ieviešanas termiņi... normatīvajiem aktiem jāstājas spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, līdz ar to nepieciešams noteikt, ka likums stājas spēkā ar 2026. gada 31. decembri.

Līdz ar to komisijā mēs vienbalsīgi vienojāmies gan par virzīšanu pirmajam lasījumam, gan par steidzamību.

Kolēģi, aicinu atbalstīt steidzamību un likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu (Dep. A. Ņenaševa: “Debates!”)... Vispirms jābalso par steidzamību.

Vai par steidzamību? (Starpsauciens.) Tātad Batņas kungs par steidzamību nevēlas runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1302/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Nu jā, mēs klausāmies no referentes tādus argumentus, kas ir tik salkani, piepildīti ar šokolādi, ar saldējumu, it sevišķi pēdējie. Nu, anotāciju jau raksta ministrija, kura vienkārši parāda, ka viss ir kārtībā.

Sāksim ar to, kāpēc ir vajadzīga steidzamība? Tāpēc, lai nepazaudētu gandrīz 90 miljonus eiro. Mums šiem likumiem vajadzēja būt gataviem jau sen, bet mēs vienkārši atlikām uz pēdējo laiku, un mums obligāti jāpieņem, lai atlikušajā pusgadā mēs vēl pieņemtu kaut kādus piecus Ministru kabineta noteikumus šo reformu ietvaros. Bet tas ir... ļoti labi Antoņina pateica: lai ieviestu finansēšanas modeli. Jā, institucionālā akreditācija, institucionālais finansējuma modelis un akadēmiskās karjeras modelis.

Ja jūs paskatītos projekta pieteikumā, šiem visiem trīs projektiem bija paredzēts finansējums. Un kur ir problēma? Akadēmiskās karjeras modelim finansējuma nav, jo prioritāri nepietiek finansējuma... nepietika finansējuma institucionālās akreditācijas un institucionālās finansēšanas modelī. Un šobrīd akadēmiskas karjeras modelis būs tikai bu-ta-fo-ri-ja. Mēs izpildīsim visus nosacījumus, mēs nepazaudēsim naudu, bet tas, ka mēs kārtējo reizi ministrijas neizdarību uzgrūžam uz augstskolām, ir tipisks šā likumprojekta piemērs.

Mums nav citu iespēju. Mēs atkal esam tāpat kā ar “airBaltic”. Mums saka, ka viss ir slikti, ja jūs nenobalsosiet, mēs te kultūru likvidēsim, un vēl sazin ko. Šeit atkal ir tieši tas pats. Pamēģiniet tik nobalsot “pret”, sāksiet meklēt 90 miljonus, kā tos atdot, atgriezt atpakaļ Eiropas struktūrfondos. Līdz ar to ir lietas, kas ir noderīgas, ir lietas, par ko joprojām saskaņošanas sanāksmēs netika panākta vienošanās. Nu, un tāpēc es arī atturējos balsojumā par steidzamību, jo, manuprāt, loģiski būtu, ja šie likumprojekti aizietu trijos lasījumos. Bet mums nedod iespēju tos kvalitatīvi apstiprināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Ņenaševa. Komisijas vārdā gribu tikai vēlreiz precizēt, ka konkrēti šie trīs likumprojekti ir par institucionālo finansēšanas modeli. Un par Česlava Batņas pieminēto karjeras modeli – tie ir tie, kas šodien tika nodoti komisijai tikai, un tad tie tiks skatīti tālāk.

Tātad komisija vienbalsīgi atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1302/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Ņenaševa. Komisija piedāvā 29. aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un izskatīšana – 14. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu. Nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kā jau minēju, saistīti likumprojekti ar jau noziņoto. Pamatā par institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu augstākajā izglītībā. Tad arī saistoši likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”.

Aicinu atbalstīt steidzamību un arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Ņenaševa. Tātad līdzīgi kā iepriekšējam, 29. aprīlis – termiņš priekšlikumiem, un 14. maijā – izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1304/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kā jau ziņoju iepriekš, tātad saistīti pamatā ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, lai ieviestu institucionālās finansēšanas modeli augstākajā izglītībā. Komisija vienbalsīgi atbalstīja gan steidzamību, gan pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1304/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1304/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

 

A. Ņenaševa. Priekšlikumi – līdz 29. aprīlim, un izskatīšana Saeimā – 14. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, atzina likumprojektu par steidzamu.

Grozījumus iesniedza Aizsardzības ministrija. Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku izmantotā tehnika un transportlīdzekļi, neskaitot atsevišķus izņēmumus, tiek iedalīti trijās galvenajās grupās: speciālā militārā tehnika, speciālie militārie transportlīdzekļi un administratīvie un loģistikas transportlīdzekļi. Speciālā militārā tehnika tiek reģistrēta Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku reģistrā, kamēr transportlīdzekļu reģistru veic arī valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Mūsdienu karadarbībā arvien plašāk tiek izmantoti gan pārbūvēti standarta transportlīdzekļi, gan uz standarta transportlīdzekļu bāzes būvētas tehnikas vienības, kas tiek aprīkotas ar ieroču, sakaru, radaru un citām militārām iekārtām. Ir jāpaplašina speciālās militārās tehnikas apjoms, tajā ietverot arī ar speciālām militārām iekārtām aprīkotus, uz automašīnu bāzes būvētus transportlīdzekļus.

Līdz ar to lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu. Bet laikam ir kolēģi, kas runās.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Par steidzamību? Tātad, Kulberga kungs, par steidzamību? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Tāda netipiska situācija. Skatot Ceļu satiksmes likuma grozījumus, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija pat četri dažādi likuma atvērumi un piedāvājumi. Tā katru dienu negadās.

Bet par šo varbūt bija vismazākās debates, un uz priekšu jāvirza. Un labi, ka arī steidzamību noteicām, bet, skatot un diskutējot komisijā, parādījās caurums normatīvajā regulējumā. Iesaistītās puses skaidri norādīja, ka šobrīd Latvijā trešo valstu pilsoņiem ir iespējams piedalīties satiksmē būtībā ar nepārbaudāmas izcelsmes vadītāja apliecībām un bez fiksēta termiņa.

Jā, kolēģi, tā situācija šobrīd tāda ir izvērtusies, un, es domāju, katrs no mums redz, ka satiksme Rīgā pārvēršas par tādu Mumbajai raksturīgu satiksmi, kur brauc pēc citiem ceļu satiksmes likumiem, respektīvi, tos neievērojot.

Un tās situācijas, kuras mēs katrs varam redzēt ikdienā, tikai pieaug. Ja policisti aptur šos trešo valstu pilsoņus, policistiem nav iespējas redzēt, kurš bija tas brīdis, no kura tiek skaitīts gada termiņš, kurā Latvijā ir iespējams pārvietoties ar trešajās valstīs izdotām autovadītāja apliecībām. Jūs saprotat situāciju? Komisijā norādīja arī to, ka uz šiem vadītājiem neattiecas arī soda punktu sistēma. Tātad viņi ir privileģētākā situācijā nekā vietējie.

Tad ir jautājums, vai mēs ignorējam kārtību, ka var būt, jā, šaubīga autovadītāja apliecība, var braukt beztermiņā un policistiem pat nav iespējams piemērot sodus par ceļu... pārkāpumiem, respektīvi, šo soda punktu sistēmu. Visi saprot, ka tas tā ir. Situācija samilst, pieaugot arī trešo valstu pilsoņu skaitam, kuri piedalās satiksmē Latvijā. Un mēs katrs tiešām to varam ikdienā redzēt. Tiek izdarīti arī ļoti smagi ceļu satiksmes negadījumi, un tiešām rodas pamatots jautājums, vai šiem trešo valstu pilsoņiem braukšanas prasmes ir atbilstošas.

Tādēļ mums ir bijusi saruna pēc šīs diskusijas komisijā, kur netika atbalstīts ZZS piedāvājums termiņu no gada samazināt līdz pusgadam... iespēju pārvietoties satiksmē šeit, Latvijā, ar trešajās valstīs izdotām tiesībām. Mēs noteikti atgriezīsimies un starp lasījumiem sagatavosim piedāvājumu... priekšlikumus, lai novērstu haosu, kāds šobrīd valda satiksmē, lai novērstu visatļautību, kāda ir vērojama, jo mēs tiešām negribam, lai te būtu Mumbajas satiksme, kāda šobrīd ir izvērtusies. Un situācija strauji pasliktinās un pieaug...

Tā ka jāatrod veids, kā fiksēt... no kura tad ir spēkā termiņš... jeb ierašanās un sākums, piedaloties satiksmē. Ja pāris mēnešus... es domāju, ka šeit šis cilvēks... ir iespēja arī pieteikties un nokārtot vajadzīgos eksāmenus. Ja savā mītnes zemē viņi to ir izdarījuši un tiešām braukt māk, tad tā noteikti nebūs problēma. Komisijā, es domāju, visi saprata, kādēļ mums ir nepieciešams veikt šādus soļus, bet varēja just tādus attaisnojumus, ka pēkšņi būšot kaut kāda birokrātija un to nevarēs darīt. Tā ka mēs no “Nacionālās apvienības” noteikti iesniegsim šos priekšlikumus, un pabrīdinu par šo diskusiju, ka mums tā noteikti ir vajadzīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, pavisam īsi. Es atbalstu šos grozījumus militārajam transportam, jo tas ir par valsts drošību.

Tas ātrums, kādā mēs izgājām cauri un izskatījām komisijā un arī šodien šeit, sēdē, – apsveicami, bet valsts drošība ir arī mūsu bērni, mūsu bērni ir mūsu drošība. Un goda ģimenes statusa pārlikšana uz jaunāko bērnu... ir arī sagaidāms... kur Satiksmes ministrija šobrīd bloķē. Šeit mēs Satiksmes ministrijas jautājumu izskatām ļoti lielā ātrumā, bet tur gadu, jau gadu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā 90 tūkstošu eiro fiskālo ietekmi par to, ka pārceļam uz jaunāko bērnu ģimenes statusu, nevar... Es šodien gribēju no sirds apsveikt manu labāko draugu ģimeni – Andi un Lieni –, kuriem šodien piedzima meitiņa. Viņi kļuva par goda ģimenes statusa ieguvējiem. Bet viņi būs spējīgi izmantot to tikai pāris gadus, jo vecākais dēls jau kļūs pilngadīgs, kā rezultātā mēs it kā godinām, bet negodinām. Un tāpēc es gribu teikt, ka katrs bērns ir īpaši svarīgs mums Latvijā, katrs ir zelta vērts. Bet tās ģimenes, kas ir daudzbērnu ģimenes, ir īpaši godināmas.

Tāpēc es gribu teikt, kolēģi, – 30 miljonus “airBaltic” mēs piešķiram no Satiksmes ministrijas ātri un viegli, bet 90 tūkstošus, lai godinātu mūsu ģimenes, – to izvērtēt mums sagādā gadu ilgas mocības. Lūdzu, arī izvēlamies prioritātes šādā kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V. Maslovskis. Jā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šī gada 23. aprīlis, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 30. aprīlī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija sagatavoja un iesniedza izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Marta sākumā es jums stāstīju par nepieciešamību grozīt Kriminālprocesa likumu, lai aizsargātu labticīgo mantas ieguvēju. Juridiskās komisijas deputāti ir informēti, kādēļ mēs atkal šodien runājam par šo jautājumu, bet domāju, ka svarīgi, lai jums visiem būtu saprotams, kāpēc tas notiek un mēs virzām šos grozījumus.

Februārī sabiedriskajos medijos bija informācija par gadījumu, kad tiesa nolēma nodot nekustamo īpašumu – dzīvokli – sākotnējam īpašniekam, un labticīgajam ieguvējam tas nozīmēja iespēju prasīt kompensāciju. Labticīgais ieguvējs iesniedza kasācijas sūdzību. Juridiskajā komisijā notika diskusijas, mēs bijām pārliecināti, ka tiesu vara pamanīs, ka apsūdzētais rīkojās ar pilnvaru, ka viņam bija tiesības pārdot to dzīvokli. Viņš izmantoja pilnvaru. Tiešām bija pamats domāt, ka Augstākā tiesa nosūtīs lietu apgabaltiesai, un darbs tiks turpināts. Bet pirmdien mēs saņēmām informāciju, ka Augstākā tiesa norādīja, ka primāri jāaizsargā cietušais, un pieņēma savu lēmumu. Un lēmumā Augstākā tiesa norādīja, ka Saeima konsekventi uzskata, ka ir jāaizsargā cietušais. Tā arī ir – jāaizsargā cietušais. Mēs uzskatām, ka ir jāaizsargā cietušais. Bet ir netipiskas situācijas, kad vajadzētu atkāpties un atstāt nekustamo īpašumu labticīgajam ieguvējam.

Mēs paspējām pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, sagatavojām to otrajam lasījumam. Un pirmdien uzzinājām, ka Augstākā tiesa pieņēma lēmumu. Mēs uzskatījām, ka mums ir jāreaģē un mēs nedrīkstam samierināties ar to, ka taisnīgums konkrētajā lietā nav nodrošināts. Un mēs atradām risinājumu, lai tiesa tomēr izskatītu gan šo lietu, gan citas iespējamās lietas, kas var būt nākotnē.

Tātad mēs piedāvājam šodien steidzamības kārtībā izskatīt grozījumus un tos pieņemt. Tie ir saturiski – tas, kas tika atbalstīts pirmajā lasījumā un tika virzīts uz otro lasījumu. Ko mēs vēl piedāvājam? Attiecināt šos grozījumus uz tiem lēmumiem, kas ir pieņemti no šī gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka labticīgajam ieguvējam būs iespēja prasīt izskatīt šo jautājumu, jo – ko mums pateica tiesa ar savu spriedumu? Tiesa spriedumā norādīja, ka likums paredz tā, un mēs piemērojam likumu mehāniski, mums nav citas iespējas. Mūsu pienākums – dot iespēju tiesai strādāt, domājot par taisnīgumu, nevis strādāt mehāniski.

Kolēģi, mums komisijā bija vienprātība.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Mēs rosinām izskatīt to steidzamības kārtībā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsojam par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atbalstu gan steidzamību, gan pieņemšanu nekavējoties.

Kolēģi, šodien mēs ļoti labi redzam, kāda ir vilcināšanās cena. Šāda kasācijas lēmuma noteikti nebūtu, ja būtu laicīgi izpildīts tas, uz ko mēs aicinājām, būtu laicīgi pieņemts... no Juridiskās komisijas... un šī norma pieņemta, jo tiesa vadās no likuma, kas tai brīdī ir. Tiktāl es piekrītu Judina kungam.

Bet Juridiskās komisijas vilcināšanās pieņemt attiecīgus grozījumus skaidri un nepārprotami parādīja... šis tiesas nolēmums un sajūtas, ko saņēma šī ģimene... šī ģimene par vilcināšanos samaksāja ar savu dzīvokli. Un šobrīd mēs mēģinām labot Juridiskās komisijas, es teiktu, Judina kungs, jūsu kļūdu. Es atbalstu konkrētos grozījumus. Atbalstu arī to, ka mēs tagad piemērojam, ka ar 1. janvāri var labot šo kļūdu. Tiktāl viss kārtībā. Bet šis ir uzskatāms kļūdu labojums. Šai ģimenei būs vēlreiz jāgriežas tiesā. Un tiesai šis jautājums būs vēlreiz jāskata. Būtu mēs to izdarījuši savlaicīgi, šādas situācijas nebūtu. Šobrīd nebūtu nekas papildus... šai ģimenei nebūtu jāsadarbojas ar juristiem un jātrīc par to, vai viņi tomēr varēs savu dzīvokli saglābt vai ne.

Tā ir kļūda, kuru maksājam par vilcināšanos. Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, lūdzām Tieslietu ministriju iesniegt... Tieslietu ministrija no Ministru kabineta atsūtīja Saeimai šo lēmumu. Mēs pat neuzturējām pieprasījumu, tāpēc ka nonāca Saeimā... viss, sākās darbs... un tad tas iegūlās Juridiskajā komisijā, sākās muļļāšanās, kamēr bija galīgais tiesas spriedums, vadoties no tā brīža likuma. Šobrīd mēs labojam Juridiskās komisijas kļūdu – vilcināšanās kļūdu.

Aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu. Un, domāju, mēs visi saprotam, ka preventīvi šādas situācijas vairāk neatkārtosies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Man ir patiess prieks, ka vismaz par saturu mums nav domstarpību un ir diskusija vien par to, kurš vainīgs. Es tikai vēlos informēt, ka mēs, piemēram, aicinājām tiesnešus piedalīties sēdē un no tiesnešiem dzirdējām: “Nelabojiet likumu, nevajag. Mēs gribam strādāt pēc instrukcijas.”

Ko mēs tagad darām ar šiem grozījumiem? Mēs pasakām tiesai: prioritāte ir cietušajam, bet īpašos gadījumos, kad mēs redzam, ka taisnīgums prasa, darām citādāk. Ja jūs domājat, ka ir viegli pārliecināt juristus, kuri pabeidza augstskolas un dzīvo ar tādu pārliecību... es jūs sarūgtināšu – nav viegli. Un Juridiskā komisija strādāja, lai to nodrošinātu. Arī tagad no dažiem kolēģiem dzirdu: “Ko jūs darāt? Mēs gribam, kā iepriekš – joprojām skaidru regulējumu. Te ir manta, dodiet vienam vai otram.”

Jautājums par labticīgo ieguvēju ir ļoti sarežģīts, jo ir viens nekustamais īpašums un ir sākotnējs īpašnieks, kuram nav ne vainas, un otrais, kurš arī labs, kuram nav ne vainas. Kā sadalīt dzīvokli? Tas ir sarežģīts jautājums.

Vēlreiz paldies, kolēģi, ka mēs šodien diskutējam tikai par to, vai ātri vai lēni pieņemam lēmumu, bet – pieņemsim šo lēmumu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Tavara kungs! Es īsti jums nepiekritīšu un atkārtošu, ko es jau dažas reizes no tribīnes esmu teikusi, – ka diezgan bieži līdz Juridiskajai komisijai nonāk nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti, ko atnes kāda no ministrijām. Un tad šī Pandoras lāde atveras tieši Juridiskajā komisijā. Tam tā nebūtu jābūt. Uz Juridisko komisiju būtu jāatnāk ar dokumentu, kas ir izdiskutēts darba grupās, saskaņots ar iesaistītajām pusēm un tā tālāk, un tā tālāk. Diemžēl tā nenotiek. Ko varējām, to darījām. Bet jūsu pārmetumi, kas attiecas tieši uz komisiju, īsti nav vietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es nebūtu nācis, ja nedzirdētu pēdējo teikumu no Judina kunga – ka tas pirmais īpašnieks nav bez vainas. Es jau pagājušoreiz teicu, ka Civillikumā ir precīzi pateikts: ja jūs iedodat pilnvaru kaut kādam plencim vai blēdim, vai vēl kādam, kurš pēc tam to dzīvokli pārdod un naudu nozog, tad ar labticīgo ieguvēju tam vispār nav nekāda sakara. Un tas taču Civillikumā ir skaidri pateikts.

Tātad tas, kurš iedevis pilnvaru... Tiesa netika skatījusi, kāpēc viņš iedevis pilnvaru. Un sākās karš, viņš kaut kur Krievijā dzīvo... Pilnvarnieks pārdod īpašumu, naudu nodzer vai nozog. Un mēs te nākam un sakām: vai dieviņ, vainīgs ir tas, kurš nopircis! Tiesa smagi kļūdījās, un tas tikai parāda līmeni, kāda ir juridiskā tiesu prakse Latvijā, neko vairāk. Un tad, kad es pirmo reizi to teicu, jūs teicāt, ka tā nav, ka es nepareizi runāju un tā tālāk.

Nevaru šinī gadījumā arī piekrist Tavara kungam, jo šeit ir klasiska Latvijas tiesas kļūda, kas nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums. Neizlasot vai varbūt nezināja... jo Civillikumā ir precīzi pateikts: jūs atbildat ar savu īpašumu, atdodot pilnvaru, un tādā gadījumā... un tur taču ir teikts: ja kaut kādu apstākļu dēļ īpašnieks nevar – kara vai slimības dēļ –, ja kaut kas notiek, tad tas, kuram viņš ir atdevis pilnvaru, ir simtprocentīgs īpašnieks. Un, ja viņš, dabūjis naudu, to nozog vai nodzer, tad viņš ir jāsauc uz tiesu. Kā te vispār varēja būt gājieni...? Labāk vēlu nekā nekad.

Atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Judins. Kolēģi, es tikai vēlos piebilst, ka mēs respektējam tiesu varas lēmumu. Komisijā mēs runājām, mums bija dažādi viedokļi, bet mēs uzskatījām, ka ar tiesu varu runāsim, izmantojot likumus. Pieņemot grozījumus, varam pateikt, ko tiesu vara drīkst darīt.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Judins. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā. Līdzīga situācija bija arī komisijā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Līdz ar to esam izskatījuši visus šīsdienas darba kārtības jautājumus.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Ilze Stobova un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par lidostu VIP zāles pakalpojumu izmantošanas lietderību un finansēšanas avotiem Ministru prezidentes ārvalstu vizīšu laikā”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Mums ir virkne jautājumu par šo VIP zāļu izmantošanu. Mēs vienkārši gribam zināt, kā atkal ir tā sanācis. Un ceru, ka šīs atbildes, ko mēs saņemsim, palīdzēs tālāk kolēģiem pieprasījumā, kurš jau ir iesniegts Saeimai. Tā ka skatīsimies, kas tad tur bija par tādām slepenām lietām vai kādām darbībām, kāpēc bija jāizmanto VIP zāles. Lai nu stāsta!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Juris Viļums, Česlavs Batņa, Andrejs Svilāns, Lauris Lizbovskis un Linda Matisone iesnieguši jautājumu labklājības ministram Reinim Uzulniekam “Par Latgales latviešu (latgaliešu) valodas tiesību īstenošanu Nodarbinātības valsts aģentūras darbībā atbilstoši likumos noteiktajām prasībām”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Liene Gātere, Gunārs Kūtris, Ināra Mūrniece, Līga Rasnača, Ričards Šlesers, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vucāns.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 16.04.26 09:09 Balsojums 1
Par - 39, pret - 27, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā (1313/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 16.04.26 09:21 Balsojums 2
Par - 21, pret - 44, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1292/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 09:28 Balsojums 3
Par - 17, pret - 53, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (1293/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 09:30 Balsojums 4
Par - 17, pret - 49, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1294/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 09:31 Balsojums 5
Par - 18, pret - 48, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1295/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 09:34 Balsojums 6
Par - 20, pret - 50, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1296/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 09:39 Balsojums 7
Par - 31, pret - 44, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1297/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 09:40 Balsojums 8
Par - 23, pret - 45, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1298/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 09:44 Balsojums 9
Par - 23, pret - 40, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1299/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 09:52 Balsojums 10
Par - 20, pret - 42, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Bankas likumā (1300/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 09:56 Balsojums 11
Par - 73, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1307/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 10:03 Balsojums 12
Par - 68, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1308/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.04.26 10:05 Balsojums 13
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rolanda Stūra iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (942/Lm14)

Datums: 16.04.26 10:24 Balsojums 14
Par - 41, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par iespējamu politisko spiedienu un patiesībai neatbilstošas informācijas sniegšanu tiesību aizsardzības iestādei (124/P14)

Datums: 16.04.26 10:24 Balsojums 15
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr. 1274/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 16. aprīļa uz 2026. gada 14. maiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta ... (950/Lm14)

Datums: 16.04.26 10:26 Balsojums 16
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1269/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.04.26 10:28 Balsojums 17
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1271/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.04.26 10:29 Balsojums 18
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1272/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.04.26 10:30 Balsojums 19
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (1273/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.04.26 10:30 Balsojums 20
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.04.26 11:08 Balsojums 21
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1275/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.04.26 11:09 Balsojums 22
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1276/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.04.26 11:10 Balsojums 23
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1277/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.04.26 11:17 Balsojums 24
Par - 33, pret - 1, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (991/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:21 Balsojums 25
Par - 32, pret - 1, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (991/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:25 Balsojums 26
Par - 37, pret - 1, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (991/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:25 Balsojums 27
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (991/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:30 Balsojums 28
Par - 7, pret - 35, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums (1186/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:34 Balsojums 29
Par - 7, pret - 17, atturas - 57.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums (1186/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:34 Balsojums 30
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums (1186/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:35 Balsojums 31
Par - 82, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1187/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:37 Balsojums 32
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (1156/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:50 Balsojums 33
Par - 19, pret - 13, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1139/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:51 Balsojums 34
Par - 67, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1139/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:51 Balsojums 35
Par - 45, pret - 0, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1139/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:52 Balsojums 36
Par - 65, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1139/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:52 Balsojums 37
Par - 80, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1139/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:54 Balsojums 38
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts robežsardzes likumā (1197/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 11:55 Balsojums 39
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā (1203/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.04.26 12:02 Balsojums 40
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (1284/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 12:05 Balsojums 41
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Operatīvās darbības likumā (1252/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 12:10 Balsojums 42
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1198/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 12:28 Balsojums 43
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.04.26 13:50 Balsojums 44
Par - 16, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 13:53 Balsojums 45
Par - 25, pret - 38, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 13:56 Balsojums 46
Par - 54, pret - 4, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 14:04 Balsojums 47
Par - 16, pret - 57, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 14:04 Balsojums 48
Par - 16, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 14:05 Balsojums 49
Par - 17, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 14:05 Balsojums 50
Par - 13, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 14:12 Balsojums 51
Par - 71, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.04.26 14:14 Balsojums 52
Par - 54, pret - 13, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas piekrišanu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai AS “Air Baltic Corporation” (953/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 16.04.26 15:53 Balsojums 53
Par - 49, pret - 23, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai AS “Air Baltic Corporation” (953/Lm14)

Datums: 16.04.26 16:02 Balsojums 54
Par - 64, pret - 0, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (1302/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:06 Balsojums 55
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1302/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:07 Balsojums 56
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (1303/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:07 Balsojums 57
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1303/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:08 Balsojums 58
Par - 62, pret - 0, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1304/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:09 Balsojums 59
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1304/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:11 Balsojums 60
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1286/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:17 Balsojums 61
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1286/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:22 Balsojums 62
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1312/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:29 Balsojums 63
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1312/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.04.26 16:30 Balsojums 64
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1312/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.04.26 16:32 Balsojums 65
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

16.04.2026.

09.00

11.00

13.30