Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitā (ārkārtas) sēde
2025. gada 5. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu!

Turpinām darbu ar Saeimas 2025. gada 5. novembra otro ārkārtas sēdi.

Kolēģi, nedaudz par procesu.

Tātad pārtraukumi būs ik pēc pusotras stundas – tā, kā tas ir parasti.

Atsevišķas frakcijas ir lūgušas šodien darbu turpināt... un strādāt līdz pulksten 19.00. Ja jūs piekrītat, tad šodien strādājam līdz pulksten 19.00. Ja visus darba kārtības jautājumus šodien neizskatīsim un neizdebatēsim, tad darbu turpināsim rīt.

___

Labi, kolēģi, sāksim izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk!

Vēlos atgādināt, ka, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un ar to saistītos likumprojektus pirmajā lasījumā, vispirms Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja ziņos par Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem. Tad, ņemot vērā komisijas lūgumu, balsosim par steidzamības noteikšanu katram likumprojektam.

Atgādinu: pirms balsojuma par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Pēc balsojuma par steidzamības noteikšanu visiem likumprojektiem uzsāksim debates. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam deputātiem debates ir atļautas nevis par katru likumprojektu, bet par visu budžeta likumprojektu pakotni kopumā. Balsošana par likumprojektu atbalstīšanu pirmajā lasījumā notiks par katru likumprojektu atsevišķi.

Un tagad dodu vārdu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Andai Čakšai.

A. Čakša (JV).

Labrīt, kolēģi, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Ministru prezidentes kundze, godātie ministri, kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi valdības iesniegtos 2026. gada budžeta likumprojektus. Tas ir pamata likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un 47 to pavadošie likumprojekti.

Es iezīmēšu galvenās pārmaiņas, ko nes šī likumprojektu pakete.

Gribu teikt milzīgu paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura ir intensīvi strādājusi kā vienota komanda jau divas nedēļas, gan analizējot ministriju bāzes budžetus, gan ejot cauri visiem likumprojektiem, gan uzklausot nozaru iebildumus un komentārus... gatavojoties pirmajam lasījumam.

Ja mēs raugāmies uz likumprojektu paketi... tad to es dalītu tādās divās lielās daļās... ko es gribu jums mazliet ieskicēt, lai ir skaidrība, ko tad mēs... par kuriem likumprojektiem mēs šodien balsosim.

Tātad pirmais bloks ir saistīts ar augstākajām budžeta prioritātēm.

Un pirmā no tām ir valsts aizsardzība un drošība. Ar mērķi nodrošināt papildu finansējumu aizsardzības spēju stiprināšanai, tāpat arī sabiedrības noturības veicināšanai un militārajam atbalstam Ukrainai, kā arī civilās aizsardzības stiprināšanā tiek izveidots Valsts aizsardzības un drošības fonds. To paredzēs Valsts aizsardzības un drošības fonda likums. Vienlaikus... vairākos gadījumos atbalsta... apmērus un tiesības saņemt Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek izlīdzinātas ar nosacījumiem, kas paredzēti Latvijas pilsoņiem. To jūs redzēsiet likumprojektā “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. (Zālē troksnis.)

Otrā prioritāte šajā svarīgajā prioritāšu blokā ir izmaiņas izglītības sistēmā, un tur programmas finansēšanas modeļa ieviešana no 2026. gada 1. septembra paredzētas likumprojektā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi! Mazliet klusāk!

A. Čakša.... “Grozījumi Izglītības likumā”.

Es saprotu, ka ziņošana komisijas vārdā nav pats atraktīvākais formāts, tomēr, ņemot vērā, ka par visiem šiem likumprojektiem mums šodien būs jābalso un par katru no tiem jums kāds var kaut ko pajautāt, es jums iesaku noklausīties... lai arī nav pats jautrākais formāts.

Tātad – pārmaiņas Izglītības likumā noteiks likums “Grozījumi Izglītības likumā”.

Otra daļa izglītības sistēmā ir Augstākās izglītības padomes funkciju integrācija Cilvēkkapitāla attīstības padomē, šādi mazinot birokrātiju. Ar to ir saistītas pārmaiņas divos likumos: likumā “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, kas nosaka deleģējumu, un likumā “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Trešā daļa... pie augstākajām budžeta prioritātēm ir atbalsts ģimenēm ar bērniem. Bērna piedzimšanas pabalsts tiek paaugstināts līdz 600 eiro... ģimenes valsts pabalsta izmaksa arī par koledžu un augstskolu studentiem līdz 20 gadu vecumam... bērna kopšanas pabalstu piešķir lielākā apmērā, bet līdz pusotra gada vecumam... un pieaugs materiālais atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Un tas ir ietverts likumprojektā “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Arī nākamgad bērna kopšanas laikā strādājošie vecāki pabalstu saņems 75 procentu apmērā. Un tas ir likumprojektā “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Valsts veiktās obligātās iemaksas par nestrādājošiem aizbildņiem, pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai... būs likumā “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Tas ir viss pirmais bloks, kas ir noteikts kā galvenās valdības prioritātes.

Otrajā blokā izvietojas pārmaiņas, kas saistītas ar nodokļiem, izdienas pensiju, kā arī valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju un funkciju pārdali. Tātad izmaiņas nodokļu likumdošanā.

Daļai pārtikas produktu – maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām – tiks samazināta PVN likme... 12 procentu apmērā, kā arī mainīts valodas izdevumu... latviešu, latgaliešu un lībiešu valodā, kā arī OECD valstu oficiālajās valodās esošajiem izdevumiem PVN likmei paliekot 5 procentu apmērā, bet citām valodām mainot PVN likmi. Tas paredzēts likumprojektā “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Straujāk pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, saldinātajiem un enerģijas dzērieniem, kā arī tabakas izstrādājumiem. Tas ir ietverts likumprojektā “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Azartspēļu nodokļa likmes paaugstinātas gadu ātrāk, nekā tas bija paredzēts. Un tas ir likumprojektā “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Līdzsvaros nodokļu slogu Latvijas un ārvalstu investoriem. Tas paredzēts likumprojektos “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Tāpat pārmaiņas ir arī Dabas resursu nodokļa likumā, kas noteiks jaunu nodokļu objektu – nepārstrādāta koksne. Tas ietverts likumprojektā “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Augstākas nodokļa likmes ir paredzētas arī kūdrai, smiltij un grantij.

Tāpat arī likumprojektā “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” runāts par paaugstinātu autoceļu lietošanas nodevu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

Tā. Tad ir liels bloks par izmaiņām izdienas pensiju likumdošanā, kas pakāpeniski palielinās izdienas pensionēšanās vecumu par pieciem gadiem, sākot no 2027. gada. Vienkāršāks pensiju aprēķina modelis ar noteiktām minimālajām un maksimālajām likmēm un izmaiņas dažādu profesiju izdienas pensiju piešķiršanas režīmos, tostarp KNAB, militārajām profesijām, diplomātiem un citām profesijām. Svarīgi, ka plānotās izmaiņas neattiecas jau uz izdienas pensijā nodarbinātajiem, kuri saņems turpmāk arī izdienas pensijas... un ir ļoti garš pārejas posms. Šīs pārmaiņas kopumā skars 10 likumus. Tie ir šādi likumprojekti: “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”, “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā”, “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, “Grozījumi Militārā dienesta likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”.

Meklējot risinājumus, komisija uzklausīja visas nozares. Es domāju, ka uz otro lasījumu būs vēl priekšlikumi. Bet kopumā visi priekšlikumi komisijā tika atbalstīti.

Tātad ar valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju un funkciju pārdali saistītie likumprojekti. Gribu uzsvērt, ka reizēm nelielas vai lielas pārmaiņas nes līdzi izmaiņas diezgan daudzos likumos.

Viens piemērs – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienos Valsts ieņēmumu dienestam. Lai to nodrošinātu, būs grozījumi šādos likumos: “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”, “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”.

Nodokļu un muitas policija turpmāk būs Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, un to noteiks likums “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā”.

Valsts ieņēmumu dienestam neraksturīgās funkcijas tiks nodotas Valsts policijai un “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. To paredz likumprojekti “Grozījumi likumā “Par policiju””, “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā”, “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” un “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Tiek samazinātas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības funkcijas, tās varēs deleģēt arī privātpersonām vai citai publiskai personai. Tas iekļauts likumprojektos “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” un “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.

Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo mežu apsaimniekošana būs kopā ar “Latvijas valsts mežiem”. Un tas ir paredzēts likumprojektā “Grozījums Meža likumā”.

Tātad šīs ir visas galvenās pārmaiņas, ko komisija kopīgi ir izskatījusi. Tāpat komisija ir viesojusies Valsts kasē, lai sekotu līdzi valsts parāda apsaimniekošanas statusam.

Es vēlreiz gribu teikt paldies visām ministrijām, kas nāca, stāstīja, un visiem kolēģiem komisijā.

Komisijā tika nobalsots par steidzamības piešķiršanu visiem likumprojektiem, un tie tika arī atbalstīti pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu visiem likumprojektiem noteikt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Balsosim par katra likumprojekta steidzamību atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 36, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 18, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 38, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 38, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 37, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 21, atturas – 16. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 38, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 38, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 31, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 38, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Kolēģi, sākam likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā. (Zālē troksnis.)

Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

Kolēģi, lūdzu – klusāk!

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Mediji un, pats galvenais, Latvijas cilvēki! Pēc jūsu pagājušās nedēļas debatēm man ir tāda izjūta, ka mikrofons zālē vairs nav tik skaļš kā parasti. Bet ceru, ka visi mani dzirdēs.

Par budžetu. Nākamā gada valsts budžets noteikti nav tikai Saeimas darbs. Tas ir dokuments, tā ir kārtība, ko gaida gan pašvaldības, gan Latvijas iedzīvotāji.

Nākamā gada budžets noteikti paredz stipru pamatu drošākai Latvijas nākotnei, lai mēs apliecinātu sabiedrībai, ka drošība, rūpes par ģimenēm un ekonomiskā attīstība ir valsts augstākās prioritātes. Un es tiešām ticu, ka ģimenes varēs dzīvot drošā vidē.

Ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus, 2026. gada budžetā manis vadītā valdība ir atradusi līdzsvaru starp saprātīgu izdevumu samazinājumu un lietderīgu ieguldījumu drošākā nākotnē. Mēs esam paredzējuši, ka investēsim skaidri noteiktās prioritātēs, visi par tām esam vienojušies. Vienlaikus mēs nepalielināsim galvenos nodokļus, jo, protams, esam regulāri saziņā ar mūsu kaimiņvalstīm un sekojam līdzi, kā nodokļu palielinājums ietekmē viņu ekonomiku.

Šis budžets ir vērsts uz sistēmiskām un paliekošām pārmaiņām vairākās jomās, jo šobrīd ir jārisina ilgstoši atliktas problēmas izglītības, sociālajā un valsts pārvaldes jomā. Gatavojot 2025. gada budžetu, manis vadītā valdība veica bāzes izdevumu samazinājumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu visu nozaru ministrijas jau vasarā identificēja vismaz 171 miljonu eiro bāzes izdevumu samazinājumu un pēc tam vēl samazināja mūsu izdevumus. Kopā vidējā termiņā tie ir 814 miljoni eiro. Salīdzinājumam – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžets ir 37 miljoni eiro. Tas tā – lai būtu perspektīva.

Ietaupītos līdzekļus mēs novirzīsim drošībai, ģimenēm, izglītībai. Mēs vienojāmies, ka tā nebūs taupība taupības pēc. Ir nepieciešamas izmaiņas, lai būtu lietderīga valsts pārvaldība. Domāju, mēs visi to saprotam. Tieši drošība, ģimenes un izglītība ir nacionālās izdzīvošanas bāze šobrīd... un arī lai mūsu ekonomika varētu attīstīties.

No jūsu turpmāko dienu lēmumiem būs atkarīgs, kādā valstī dzīvos mūsu bērni, kā tiks sargātas mūsu mājas, kādu ticību Latvijai jutīs ikviens cilvēks, kurš strādā, audzina bērnus, māca, mācās šeit, Latvijā, vai sargā valsti un tās robežas. Mēs visi labi zinām, ka budžeta centrā aiz cipariem, Excel tabulām un skaitļiem stāv visu Latvijas iedzīvotāju intereses, mūsu vecāki, Latvijas bērni un viņu redzējums par to, vai mēs iedosim viņiem izjūtu un pārliecību par to, kāda Latvija būs nākotnē. Tāpēc, runājot par katru prioritāti, es aicinu skatīties uz to ar cilvēku un uzņēmēju acīm.

Vispirms – par drošību. Mēs dzīvojam laikā, kad visiem ir skaidrs, ka drošība veidojas tikai no aktīvas rīcības. Nākamā gada budžets dod iespējas adekvāti reaģēt uz apdraudējumiem. Tas nozīmē lielus ieguldījumus valsts aizsardzībā un arī iekšējā drošībā. Mēs ne tikai turpinām, bet faktiski paātrinām ieguldījumus, lai mūsu robeža būtu pēc iespējas izturīga, lai mūsu karavīri, zemessargi, robežsargi, policisti un glābšanas dienesta darbinieki būtu iespējami efektīvi ekipēti šodienas ģeopolitiskajā situācijā un lai kritiskā infrastruktūra būtu pasargāta. Īpaši – lai attīstītos vietējā militārā industrija.

Tas, manuprāt, ir jauns akcents, par ko mēs šī gada laikā esam ne tikai daudz domājuši, bet arī strādājuši, lai būtu signāls mūsu cilvēkiem, mūsu uzņēmējiem un sabiedrotajiem, ka patiešām esam stingri savā apņēmībā sargāt savu valsti.

Šo apņēmību parāda konkrēti skaitļi, jo nākamajā gadā investīcijas aizsardzībā būs 4,9 procenti no IKP, līdz ar to mēs pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegsim divus miljardus aizsardzības finansēm. Tas ir daudz. 2027. gadā tie jau būs 5 procenti no IKP, sniedzot vēl papildu atbalstu Ukrainai 0,25 procentu apmērā no mūsu IKP, ko esam solījuši, un šo solījumu turpinām pildīt.

Skaidrs, ka šādi paziņojumi, šādi lēmumi, ja Saeima tos atbalstīs, viennozīmīgi parādīs... Latvija kļūs par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kas aizsardzībai velta tik lielu valsts kopprodukta daļu. Tas arī padara Latviju atraktīvu daudziem potenciālajiem investoriem un mūsu pašu uzņēmējiem.

Ir svarīgi, ka mēs runājam par drošību, domājot par to, ka tās nav tikai investīcijas drošībā, tieši aizsardzībā, bet esam šajā budžetā paredzējuši papildu investīcijas mūsu pierobežas pašvaldībām, lai varētu palīdzēt šīm pašvaldībām ar dzīves pielāgošanu iedzīvotāju vajadzībām, lai cilvēki varētu turpināt savas ikdienas gaitas un mēs būtu pārliecināti, ka visi esam izdarījuši maksimāli iespējamo, lai šo zemi neviens neuzdrošinātos aizskart.

Nākamā gada budžets ļaus turpināt atbalstīt, kā jau minēju, mūsu nacionālās militārās industrijas attīstību. Mums ir tiešām pamats būt lepniem, jo mūsu spējas gan dronu industrijā, gan augsto tehnoloģiju un sakaru sistēmu jomā ir atzītas tālu aiz mūsu valsts robežām. Mēs sadarbojamies gan ar Ukrainu, gan ar Moldovu, šobrīd – arī ar Vāciju un daudzām citām valstīm.

Papildus tam, kā jūs jau zināt, kopā ar Lielbritāniju mēs vadām Dronu koalīciju, lai sniegtu atbalstu Ukrainai. Esam šobrīd vadošā valsts, lai kopā ar Nīderlandi un Horvātiju Eiropā attīstītu tā saucamo dronu sienu, lai attīstītu dronu spējas, jo, izrādās, mums tiešām šobrīd zināšanu ir vairāk nekā daudzām citām Eiropas valstīm. Tāpēc ir pamats domāt par papildu investīcijām šajā jomā, lai mūsu ekonomika varētu attīstīties.

Aicinu paskatīties uz šo budžetu arī ar karavīra acīm, zemessarga acīm. Daudzi no jums šajā zālē ir zemessargi, paldies jums par to. Domāju, cilvēks, kurš kalpo Latvijai, var būt drošs, ka viņam ne tikai pasaka paldies par izvēli kalpot Latvijai... šajā budžetā mēs ieguldām potenciāli šī indivīda prasmju un spēju attīstībā, jaunā tehnikā un tehnoloģijās, aprīkojumā. Un tas noteikti rezultēsies daudz drošākā robežā un kopējā sabiedrības izjūtā... Piemēram, izmaksas par vienu profesionālā dienesta karavīru gadā ir ap 40 tūkstošiem eiro. Protams, neskaitot tehniku. Izmaksas par valsts aizsardzības dienesta karavīru ir ap 21 tūkstoti eiro gadā, zemessargu – ap 2600, rezerves karavīru – ap 439. Valstij ir jānodrošina šīs investīcijas, lai visi, kas vēlas kalpot Latvijai, varētu to darīt.

Par atbalstu ģimenēm. Jūs pēdējo nedēļu laikā esat daudz runājuši par ģimenēm. Ticu, ka valsts spēks sākas mājās, ģimenē. Jo īpaši – drošā ģimenē, kurā nav vardarbības, vai vismaz ģimenē tādā valstī, kurā, ja šī vardarbība ir, cilvēks var vērsties pēc palīdzības un viņam šī palīdzība tiks sniegta, ģimenē, kurā var brīvi sarunāties par bērnu sapņiem, kurā top lēmumi par skolu, pulciņiem, kurā var runāt par ģimenes nākotni kopumā. Tāpēc 34 procenti no nākamā gada budžeta – trešdaļa no jaunajiem prioritārajiem pasākumiem – ir atvēlēti sociālajam nodrošinājumam un atbalstam ģimenēm un senioriem. Nākamgad mēs saglabājam vecāku pabalstu līdzšinējā apjomā strādājošiem vecākiem, lai darbs un bērnu audzināšana nav konkurenti, bet sabiedrotie.

No 2026. gada tiks palielināts bērna piedzimšanas pabalsts līdz 600 eiro mēnesī. Mēs nodrošināsim 298 eiro mēnesī bērna kopšanai, par 1000 eiro palielināsies vienreizējais pabalsts adopcijai – tas tuvināsies 2000 eiro. Ticu – katram bērnam ir tiesības uz ģimeni, un tas ir vislabākais, kas var notikt ar bērnu, ja viņam ģimenes nav bijis. Tas viss veido vidēja termiņa budžeta kursu ar finansējuma palielinājumu atbalstam ģimenēm. Šoreiz tā nav vienreizēja akcija – būs iespēja mainīt atbalstu ģimenēm atbilstoši tam, kā mainās vidējais ienākumu līmenis Latvijā.

Kā jaunā māmiņa var skatīties uz šo budžetu? Viņa var būt droša, ka bērna piedzimšanas pabalsts, kopšanas pabalsts un, ja dzīvē tā notiek, arī adopcijas pabalsts būs pietiekams, lai pirmais laiks kopā ar bērnu būtu finansiāli labvēlīgāks. Skaidrs, ka arī strādājošiem vecākiem... daudzi no jums ir dzirdējuši, ka jaunieši saka: mēs gribam apvienot darbu... jo darba iespējas šobrīd ir dažādas, var strādāt attālināti... būt kopā ar ģimeni... paliek nemainīgs šis 75 procentu pabalsts strādājošiem vecākiem.

Bez veselības, protams, nav iespējams runāt par visām šīm tēmām. Šajā budžetā veselības aprūpei ir paredzēti... mērķēti esam paredzējuši papildu ieguldījumus mātes un bērna veselības aprūpei, paliatīvajai aprūpei un zāļu recepšu kompensācijai (75 centu maksājumam par zālēm līdz 10 eiro), arī kompensējamo zāļu apmaksai.

Jau laikus vēlos uzsvērt, ka patiešām rūpēšos, lai tās iestādes, kuru pienākumos ir manis nosauktās valdības prioritātes, laicīgi un saprotami darītu to zināmu sabiedrībai, jo bieži cilvēki nezina, kas ir pieņemts. Bieži ir vajadzīga skaidrošana sabiedrībai saprotamā valodā, lai viņi varētu izmantot to, ko faktiski valdība viņiem ir piešķīrusi.

Budžetu un arī ģimenes budžetu noteikti ietekmē vienkārši ikdienas tēriņi. Tāpēc esam atsaukušies ZZS aicinājumam ieviest pilotprojektu – samazināt līdz 12 procentiem PVN ikdienas pārtikai – maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai –, lai mazinātu ikdienas dzīves dārdzību. Tāds lēmums ir pirmo reizi. Esam vērtējuši, kā Zviedrijas kolēģi ir tādu ieviesuši uz gadu, tāpēc arī mēs to darām, ieviešot uz gadu. Mūsuprāt, tas ir sociāli taisnīgs piedāvājums. Protams, vērtēsim, kāda būs tā ietekme, lai tiešām cilvēkiem būtu lētāka pārtika. Esam vienojušies, ka Ekonomikas ministrija veidos īpašu uzraudzības mehānismu, nodrošinās to, ka tirgotāji šo nodokļu samazinājumu veidos tā, lai iedzīvotāji to sajustu savos maciņos, nevis tas pazustu kaut kur starp pārvaldības iestādēm.

Par senioriem. Jums šeit, Saeimā, bija Senioru diena. Daudzi no jums ar viņiem tikās. Domāju, cilvēki, kas ir nodzīvojuši godīgu darba mūžu un uzaudzinājuši bērnus, ir pelnījuši paredzamus ienākumus. Zinām, ka mēs kā neatkarīga valsts veidojam pensiju sistēmu faktiski no jauna, tāpēc no 2025. gada 1. oktobra visas pensijas līdz 1488 eiro tiek indeksētas (iepriekš bija stipri mazāka summa), nodrošinot, ka 98 procenti Latvijā izmaksāto pensiju tiks pārskatītas pilnā apmērā. Manuprāt, tā ir cieņa pret senioriem, tas ir saliedētas sabiedrības un valstiskuma pamats.

Esam strādājuši tālāk pie izdienas pensiju reformas. Tās mērķis ir nodrošināt taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli noturīgu sistēmu, tajā pašā laikā domājot par izdienas pensiju sistēmas ilgtermiņa noturību, jo ir skaidrs, ka izdienas pensiju sistēma nav veidota kā mūsu vecuma pensiju sistēma, tajā nav ilgtspējas komponentes. To katra nozare ir veidojusi atsevišķi. Tāpēc bija jāpadomā, kā tas izskatās ilgtermiņā, lai tiešām tiem dienestiem, kuri ir pelnījuši izdienas pensijas, varētu to nodrošināt – saglabāt sociālo aizsardzību īpaši augsta riska apstākļos strādājošajiem. Jāveido pakāpeniska pāreja uz vienotiem principiem un pārskatāmu finansēšanas modeli.

Es sagaidu jēgpilnu Saeimas frakciju un deputātu iesaisti šajā jautājumā, jo ir atsevišķas grupas, kā tiesneši un prokurori, par kurām tas ir tikai un vienīgi Saeimas mandāts – noteikt, kāda viņiem būs izdienas pensija. Protams, Ministru kabinets vienmēr būs gatavs un atvērts konsultēties ar Saeimas deputātiem un dot savu redzējumu.

Viena liela tēma ir izglītība. Ne pirmo gadu, apspriežot budžetu, mēs esam runājuši par izglītību. Arī vakar valdībā mums bija jautājums par izglītību, un bija ļoti daudz viedokļu. Manuprāt, tas ir viens no jautājumiem, kas rūp ne tikai valsts un pašvaldību vadītājiem, deputātiem, bet katram Latvijas iedzīvotājam, kuram ir bērni, pedagogiem, kuri strādā šajā jomā, un arī nevaldības organizācijām. Tāpēc viens no mūsu valdības deklarācijas mērķiem ir kvalitatīva izglītība neatkarīgi no bērna dzīvesvietas.

Ir skaidrs, ka pirms tam, runājot par demogrāfiju un demogrāfijas politiku, un atbalstu ģimenēm... esošais finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” ir sevi izsmēlis. Mūsu bērniem ir jābūt pārliecinātiem, ka ne jau finansējuma modelis būs tas, kas noteiks viņu izglītības kvalitāti. Valdības piedāvātais budžets skaidri pasaka: izglītības kvalitāte neatkarīgi no tā, kur dzīvo bērns, ir valsts prioritāte. Vecais finansējuma modelis mainīsies pakāpeniski. Jau šogad esam ieviesuši atbalstu skolām.

“Programma skolā” ir tas jaunais modelis, kā mēs redzam... kā rīkojušās arī mūsu kaimiņvalstis... nodrošinot pilnu programmu, pilnu apmācību bērniem... lai viņi būtu pārliecināti, ka ne tas, ja būs mazāk bērnu skolā vai klasē... tāpēc nebūs vairs finansējuma, kā samaksāt, kā faktiski šobrīd ir esošajā finansējuma modelī.

Jo bērni būs tie, kas rīt projektēs jaunus tiltus, mājas, vadīs uzņēmumus, ārstēs un mācīs, izstrādās tehnoloģijas un sargās Latviju. Tāpēc būs ļoti svarīgi, lai jaunuzsāktajā “Programmā skolā”... Jau tagad notiek apmācības, lai skolā būtu pieejams logopēds, lai būtu psihologs, lai pedagogam būtu asistents, jo šobrīd gan ģimenes, gan bērni pieprasa citādu uzmanību, individuālu pieeju skolā, nevis kā bija laikos, kad mēs mācījāmies.

Tāpēc es domāju, ka ar modeli “Programma skolā” būs pielikts punkts neskaidrībai, kas katru gadu bijusi, – kā būs nākamajā gadā ar finansējumu izglītībai? Tā patiešām ir sistēmiska pārmaiņa. Te es vēlos teikt paldies Izglītības un zinātnes ministrijai, izglītības un zinātnes ministrēm, kas to ir virzījušas.

Runājot par skolotājiem un vecākiem, protams, es dzirdu vārdus – kvalitāte un mierīgs darbs. Un šis budžets ir gan pedagogiem, gan bērniem.

2026. gada budžets ir stūrakmens tam, lai mēs skatītos uz... nākamā gada budžetu arī no skolotājas perspektīvas. Viņa zina, ka skolai būs iespēja papildus piesaistīt atbalsta personālu, līdz ar to būs nedaudz mazāks stress par 1. septembri, un viņa var arī saprast, kāda būs viņas pašas nākotne, skolēnu skaits klasē, atalgojums, mācību saturs... būs nodrošināti mācību un metodiskie līdzekļi. Skolotāja zina, ka klases skolēnu vecākiem būs ienākumu pieaugums neapliekamā minimuma un minimālās algas dēļ. Un tas nozīmē mazāk stresa par rēķiniem un vairāk iespēju.

Finanses un ekonomika. Par to bieži vien mēs runājam, viens otram daudz prasām, kā vēl labāk varam palīdzēt Latvijai, jo esam šajā budžetā investējuši prioritātēs, kā jau es teicu, nepalielinot galvenos nodokļus. Tā arī ir bijusi viena no lielajām tēmām mūsu diskusijā ar uzņēmējiem, uz ko viņi ir uzstājuši kā uz ļoti svarīgu pagājušajā gadā. Tā bija atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma. To jau varbūt mēs esam piemirsuši, bet tas bija viens no uzņēmēju jautājumiem numur viens. To mēs izpildījām. Bet, protams, tam seko līdzi vēl paredzama un stabila nodokļu politika, kas ir svarīgāka par biežajām izmaiņām.

Latvija šobrīd ieņem otro vietu OECD kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā, pirmo vietu – uzņēmumu ienākuma nodokļu jomā. Un tas nav maz. Tas patiesībā ir labs sasniegums, un to mēs esam izdarījuši kopā. Šie reitingi nodrošina to, ka ārvalstu investoriem, arī mūsu uzņēmējiem joprojām ir labas iespējas – konkurētspējīgas iespējas – strādāt Latvijā.

Valdības uzdevums ir veidot Latviju par vienkāršu, saprotamu, ātru un uzticamu valsti uzņēmējiem un investoriem. Es uzskatu, ka tieši vārdiņā “ātrs” slēpjas Latvijas iespēja būt daudz konkurētspējīgākai nekā mūsu kaimiņiem, jo tas dod iespējas daudz ātrāk attīstīt mūsu spējas, daudz ātrāk pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un apsteigt citas valstis, tādējādi konkurējot ar to, ka mēs neesam tik liela valsts, bet lēmumus varam pieņemt ātrāk.

Mēs mazinām un konsekventi turpināsim mazināt birokrātiju. Manā vadībā ir izveidota uzņēmēju grupa, kas ir apņēmusies strādāt ar to, lai... vēl no viņu acīm varētu strādāt ar šiem jautājumiem. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir uzņēmusies būt vadošā šajā jomā. Paldies Saeimas priekšsēdētājai, ka jūs esat atsaukusies tam, ka mēs varēsim īpaši marķēt šos likumprojektus, kas nāks no Ministru kabineta, lai birokrātijas mazināšanas projekti ietu daudz ātrāk uz priekšu, kā to mums jautāja Ārvalstu investoru padome Latvijā, – lai Saeimā tas viss notiktu vēl ātrāk. Un mēs gan digitalizējam procesus, gan mainām pārvaldes pieeju no “nē, nav iespējams” uz “jā, izdarīsim”, jo valsts pārvaldei ir jābūt attīstības partnerim, nevis šķērslim. Viens piemērs: ir sācis darboties zaļais koridors, kuru esmu uzdevusi ekonomikas ministram vēl pilnveidot. Jūs visi redzējāt ziņu par saprašanās memoranda noslēgšanu ar “Rheinmetall”. (Zālē troksnis.) “Rheinmetall” vadītājs teica, ka mēs, Latvija, esam bijuši visātrākie no visām valstīm, kas spējuši nonākt līdz saprašanās memoranda noslēgšanai. Un “Rheinmetall” strādā visā pasaulē.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti... Kolēģi!

E. Siliņa. Tāpēc es domāju, ka mums tiešām, ejot uz priekšu ar birokrātijas mazināšanas pasākumiem, ir liela iespēja atbalstīt gan mūsu uzņēmējus, gan ārvalstu investorus.

Pagājušajā gadā, samazinot birokrātiju, esam paātrinājuši 18 nozīmīgu projektu virzību vairāk nekā 2,2 miljardu eiro vērtībā, radot gandrīz 1600 jaunu darba vietu. Šogad esam paplašinājuši zaļā koridora iespējas, jo tas attiecas uz vairāk nekā 500 uzņēmējiem. Bet mēs arī saprotam, ka tas ir nemitīgs darbs. Tas nemitīgi būs jāmaina, jāpielāgojas reālajai situācijai.

Fiskālajā politikā mūsu mērķis ir rezultātos balstīts budžets. Tikko Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas izstrādāto ceļa karti, un no 2027. gada, kā tika solīts iepriekš, finansējumu sasaistīsim ar konkrētiem rezultātiem, kas padarīs izdevumus vēl caurspīdīgākus, atbildīgākus un ar lielāku ietekmi. Zinu, ka jūs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esat šo darbu sākuši... Mums ir trīs pilotministrijas – Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija –, kas būs pirmās, kas šādā veidā sāks strādāt.

Runājot par valsts parādu, es vēlos uzsvērt, ka Latvijā tā apjoms ir stipri zem vidējā Eiropā un tas ir pamatots, jo ieguldījums mūsu drošībā ir ieguldījums mūsu nākotnes aizsardzībā. Mēs patiešām aizņemamies atbildīgi ar mērķi gan aizsargāt sabiedrību, gan stiprināt drošību un vienlaikus veicināt ekonomikas attīstību, saglabājot fiskālo disciplīnu.

Valdība konsekventi ievēro fiskālo disciplīnu un plāno savu budžetu atbilstoši ļoti stingrajiem eirozonas nosacījumiem, jo ilgtspējīga konkurētspēja sākas ar cilvēku ienākumu līmeni. Jūs zināt – un es ceru, ka jūs atbalstīsiet, – no nākamā gada neapliekamais minimums pieaugs līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga – līdz 780. Ir svarīgi, ka darbaspēka atalgojums soli pa solim tuvojas mūsu reģiona līmenim, lai cilvēkiem būtu vairāk stimulu strādāt leģitīmi. Tas ir normāli. Mēs zinām, ka viena liela daļa caur šiem jaunajiem valdības un Saeimas nospraustajiem mērķiem var sākt strādāt vairāk leģitīmi, lai izmaksājamā alga jeb neto ienākums pastāvīgi augtu. Un tas nozīmē, ka arī iedzīvotāju maciņos šīs summas palielināsies.

Mūsu uzdevums ir arī sniegt atbalstu krīzes situācijās – pēc šī gada vasaras ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ esam paredzējuši lauksaimniekiem mērķtiecīgu palīdzību.

Protams, ļoti daudz esam strādājuši ar banku sektoru, lai reģionos būtu pieejama kreditēšana, bankomāti... un citos jautājumos, kas līdz šim bija iekavējušies. Arī kovida rezultātā bija tāda sajūta, ka reģionos bankas kļūst arvien mazāk redzamas. Taču iedzīvotājiem šie pakalpojumi ir vajadzīgi. Mēs esam darījuši visu iespējamo, lai tie būtu un lai iedzīvotājiem kreditēšana būtu daudz atvērtāka nekustamā īpašuma jomā. Jūs zināt, ka šobrīd, gan strādājot ar banku sektoru, gan mazinot birokrātiju būvniecības jomā, Latvija pārdoto jauno mājokļu ziņā... tātad Rīga jau apsteidz Tallinu. Tas nav maz. Tas ir tiešām mērķtiecīga, konsekventa, skaidri nosprausta darba rezultāts, jo mēs birokrātiju sākām mazināt ar nekustamo īpašumu, saprotot, ka tas attieksies gan uz mājokļiem, gan investoriem, gan attīstītu rūpniecību.

Kā uz nākamā gada budžetu var raudzīties uzņēmējs? Tātad viņš var redzēt, ka valsts politika strādā viņa ikdienai. Mēs turam solījumu – lielie nodokļi nav mainīti. Tātad atļauju un saskaņojumu ceļš ir kļuvis ātrāks. Būvatļauju var izsniegt pilnībā digitāli. Arī lielajiem stratēģiskajiem investoriem ir atvēlēts zaļais koridors. Ir izstrādāti energoefektivitātes risinājumi un jaunu iekārtu iegādes atbalsta valsts programma. Arī kapitāla tirgus un investoru piesaiste kļūtu sasniedzamāka, ja valsts demonstrētu fiskālu skaidrību. Un valsts fiskālā politika ir diezgan, diezgan stingra.

Par pašvaldībām. Vēl pirms diviem gadiem, atceramies, pašvaldībām bija bažas, kādi būs to budžeti. Taču ir skaidrs, ka valsts nevar izveidot veiksmīgu budžetu, veiksmīgu darbu krīzes situācijās, sadarbību ar iedzīvotājiem bez ciešas sadarbības ar pašvaldībām. Mēs esam turējuši solījumu no valdības puses un saglabājam iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes sadalījumu: 78 procenti pašvaldībām, 22 procenti valstij. Es gribu atgādināt, ka tieši šīs valdības laikā mēs palielinājām proporciju par labu pašvaldībām. Līdz ar to pašvaldībām ir nodrošināti stabili ieņēmumi un skaidrs investīciju rāmis. Tātad ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai un stiprinās finanšu ilgtspēju un kredītspēju.

2026. gadā esam saglabājuši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību, jo šajā vasarā bija pašvaldību vēlēšanas un vēlēšanu gaisotnē īsti nebija gana auglīgi... vai varbūt nebija racionālas iespējas vienoties ar pašvaldībām par jauno izlīdzināšanas modeli. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir uzdevums. Pašvaldību vēlēšanas ir beigušās, mums ir jāstrādā pie jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa, un ir vienošanās, ka mēs kopā to izdarīsim un piedāvāsim Saeimai līdz 2026. gada 1. martam.

Vēlos darīt visiem zināmu, ka pašvaldībām ir plānots izlīdzināmo ieņēmumu pieaugums apmēram 6 procentu apmērā salīdzinājumā ar 2025. gadu. Valdībai šobrīd nav tik liela ieņēmumu apjoma, bet pašvaldībām būs. Tātad mēs esam izpildījuši savu solījumu.

Par racionālu kompromisu un racionāliem lēmumiem, kādi valdībai šajos gana izaicinošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir jāpieņem. Es saku jums visiem zināmu patiesību, ka vajadzību un vēlmju vienmēr ir vairāk nekā valdības finansiālo iespēju. Mēs visi gribam lielākus ieguldījumus veselībā, zinātnē, ceļos, kultūrā un gribam attīstīt jaunus projektus. Mēs to noteikti turpināsim darīt, jo joprojām ir spēkā Eiropas fondu atbalsts.

Tāda jauna lieta, ko mēs cenšamies... un mēs esam pieņēmuši lēmumu ne tikai censties, bet arī darīt... ir publiskā un privātā sektora partnerības modelis. Mums ir izdevies vienoties ar Eiropas Investīciju banku par pirmo... nu, tādu Eiropas pirmo projektu saistībā ar mājokļu programmu, kas varētu būt īres mājokļi visā Latvijā un kurā Eiropas Investīciju banka ir mūsu partneris. Faktiski mēs radītu modeli pārējām Eiropas valstīm, jo arī tur ir milzīgi, tā sakot, izaicinājumi ar jauniem, energoefektīviem īres mājokļiem.

Latvija šobrīd PPP jomā strādā ļoti aktīvi. Tas arī mums ir jaunums. Mūsu valsts pārvaldei ir jāiemācās daudzas lietas, jo mums tādas pieredzes nav. Taču es domāju, ka šajos apstākļos tā ir gudra politika, kā mēs varam radīt mūsu iedzīvotājiem infrastruktūru, ieguldīt investīcijas tur, kur ir vajadzīgs šodien, arī radīt iespēju uzņēmējiem strādāt un šādā veidā finansēt šos projektus.

Zinu, ka pirmie trīs jautājumi, uz kuriem es uzreiz sniegšu atbildes, ir: kāpēc tik daudz drošībai? Jo domāju, ka mūsu brīvība un Latvijas valsts nav pašsaprotamas vērtības. Brīvībai ir cena, un es domāju, ka to ir vērts maksāt. Tāpēc mēs nākamgad, kā jau teicu, turpināsim atbalstīt mūsu drošību un atbalstīt arī Ukrainu, jo Ukraina joprojām cīnās par visas Eiropas drošību.

Kāpēc fokusā ir atbalsts ģimenēm un izglītība? Ja mēs neatbalstīsim ģimenes tagad, tad teikšu skarbi – diez vai pēc 100 gadiem spēsim piepildīt dziesmu svētku estrādi. Nākamajai Saeimai un valdībai 2027. gadā būs jāturpina konsekventa ģimeņu atbalsta politika un ieguldījumi izglītībā.

Augsti godātie deputāti! Latvija nav sadalīta pa frakcijām, partijām. Mēs to redzam šajās dienās vēl jo vairāk. Latvija mums visiem ir viena. Un cilvēki gaida no mums – gan valdības, gan Saeimas, ko viņi bieži jauc... kur tur ir valdība, kur tur ir Saeima – uz rezultātu orientētus un jēgpilnus lēmumus. Mēs visi pārstāvam Latvijas iedzīvotāju intereses. Mēs esam tautas pārstāvji – gan valdība, gan Saeima. Aicinu gan koalīciju, gan opozīciju – mūs visus – skatīties pāri ikdienas pretrunām un diskusijām un atbildēt uz jautājumu: ko šis budžets dod katram iedzīvotājam, un ko šis budžets dod sabiedrībai un Latvijas valstij kopumā?

Šīs valdības, manas valdības, veidotais nu jau trešais budžets ir sastādīts arvien pieaugošu izaicinājumu laikā, un tas pasaka: mums ir jābūt izlēmīgiem šodien. Tie grūtie lēmumi ir jāpieņem šodien, ir jāstrādā. Jo drošība un rīcība sākas ar cilvēkiem, ar ikkatru – ar ikkatru! – no mums, ar ikkatru tajā vietā, kurā mūs liktenis ir ielicis. Un reizē šis budžets apliecina, ka drošība un attīstība iet roku rokā, jo stipra valsts ir gan aizsargāta, gan ekonomiski attīstīta.

Man ir svarīgi, ka politiķi spēj parādīt Latvijas sabiedrībai, ka strādājam kopā Latvijas sabiedrības interešu vārdā. Īpaši šodien, kad politiķi vēlas izdarīt vienus lēmumus, bet sabiedrība vēlas, lai politiķi viņus sadzird, īpaši jaunieši jautājumos, kas ir viņiem svarīgi: kā “nē” tādām tēmām kā vardarbībai ģimenē un kāda būs Latvija rīt, kad viņi turpinās te dzīvot. Viņi ir tie, kas veidos un veido Latviju šodien un dzīvos Latvijā rīt.

Augsti godātā Saeima! Kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt valsts budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā.

Es vēlos pateikt paldies ministriem, paldies komisijām, deputātiem, nevaldības organizācijām, mūsu partneriem, mūsu pašvaldību partneriem. Mēs visi kopā veidojām šo budžetu. Griezām finansējumu, samazinājām tēriņus. Tie nav mazi samazinājumi. Un es ticu, ka tas dos lielu atspēriena punktu Latvijas sabiedrībai, Latvijas drošībai.

Lai Dievs svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei par ziņojumu.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam. (Finanšu ministrs A. Ašeradens: “Mieriņas kundze, es...”) Viss kārtībā. Mēs pārvilksim drusciņ pāri... Jā. (Finanšu ministrs A. Ašeradens: “Labi!”)

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Godājamie deputāti! Kolēģi! Šodien strādājam, lai debatētu par premjeres Evikas Siliņas valdības sagatavoto 2026. gada Latvijas valsts budžetu un budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam, likumu par budžetu drošākai Latvijas nākotnei.

Mēs visi zinām, ka budžeta veidošana notiek sarežģītā laikā. Laikā, kad drošības izaicinājumi Eiropā ir lielākie kopš Otrā pasaules kara; laikā, kad karš Ukrainā, jauna Eiropas drošības arhitektūra un Eiropas globālā konkurētspēja ir kļuvuši par Eiropas Savienības būtiskākajiem politiskās darba kārtības jautājumiem; laikā, kad drošības, ekonomiskie un sociālie izaicinājumi savijušies vienā kamolā. Veidojot budžetu, valdībai bija jāatrod līdzsvars starp aizsardzības vajadzībām, sociālo atbildību un ekonomiskajiem stimuliem.

Valdība, sastādot budžetu, izvirzīja sev piecus stratēģiskos mērķus.

Pirmais. Atrast veidu, kā finansēt valdības noteiktās prioritātes – valsts aizsardzību un iekšējo drošību, demogrāfiju un ieguldījumus izglītības kvalitātē. Vislielākā no tām visām trim, protams, ir pirmā – valsts aizsardzība un iekšējā drošība. Valdība izvirzīja par mērķi necelt pamatnodokļus. Tāpat valdība, sastādot budžetu, izvirzīja sev par mērķi efektivizēt publiskā sektora izdevumus, palielināt iedzīvotāju ienākumus un nodrošināt fiskālu ilgtspēju budžeta plānošanā.

Budžets, ko šodien Saeima izskatīs pirmajā lasījumā, ir sagatavots valstiski atbildīgi, tas ir fiskāli sabalansēts un vērsts uz mūsu drošību nākotnē.

Budžetā Latvijas atbalsts kara plosītajai Ukrainai paliek nemainīgs. Mēs atbalstām Ukrainas tiesības uz neatkarību līdz pilnīgai uzvarai. Latvija turpinās pildīt vienošanos starp abām valstīm, nodrošinot militāro palīdzību, kā arī turpinās maksimāli sniegt humāno, civilās atjaunošanas un diplomātisko atbalstu. Tas ir mūsu pienākums un vienlaikus ieguldījums Latvijas drošībā.

Kolēģi, par ekonomisko vidi.

Globālajā ekonomikā joprojām valda liela nenoteiktība. Pieaug ģeopolitiskā fragmentācija, pārgrupējas globālās vērtību ķēdes, aug valstu parādi un aizvien nevienmērīgi attīstās ekonomiku produktivitāte. Gada sākumā vērojamais izaugsmes paātrinājums Eiropā izrādījās noturīgāks, nekā gaidīts.

Latvijas ekonomika 2025. gada pirmajā pusē... Latvijas ekonomikā mērena izaugsme atsākusies praktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs. Būvniecība, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība kļuvušas par ekonomikas lokomotīvēm. Privātās investīcijas stimulē kreditēšanas aktivitātes pieaugumu. Uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā audzis par 16 procentiem. Latvijā kreditēšanas pieauguma temps ir straujāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz atpaliek no Lietuvas. Mājokļu kreditēšana augusi par 8 procentiem. Darba samaksas pieaugums pirmajā pusgadā pārsniedza inflāciju, bet vidējā darba samaksa valstī 2027. gadā pārsniegs divus tūkstošus eiro. Šī gada kopbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2024. gadu ir pieauguši par 6,5 procentiem. Ņemot vērā izaugsmi gada pirmajā pusē, IKP pieaugums 2025. gadā varētu sasniegt 1,7 procentus, salīdzinot ar Finanšu ministrijas jūnija sākumā prognozēto un budžetā iekļauto 1,1 procentu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Ašeradens. 2026.–2028. gada ekonomikas izaugsme saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm pārsniegs 2 procentus. To galvenokārt veicinās iekšējais patēriņš, privātās investīcijas un Eiropas fondu finansēto publisko ieguldījumu projektu īstenošana. Nozīmīgākie izaugsmes riski joprojām tiek saistīti ar tirdzniecības tarifu konfliktiem, kas varētu sabremzēt izaugsmi Latvijas galvenajās eksporta partnervalstīs, kā arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanos reģionā un pasaulē.

Inflācijas prognoze šim gadam ir paaugstināta līdz 3,5 procentiem, ko galvenokārt ietekmē pārtikas un siltumapgādes tarifu pieaugums. Nākamajos gados paredzēta pakāpeniska inflācijas samazināšanās līdz 2,3 procentiem 2026. gadā un līdz 2,2 procentiem turpmāk.

Par nodokļiem. Valdība turpina konsekventu un atbildīgu nodokļu politiku – mainīt pamatnodokļus tikai vienu reizi politiskajā ciklā. Šī politiskā cikla nodokļu sistēmas maiņa notika, apstiprinot iepriekšējo budžetu, un nākamā maiņa plānojama tikai 2027. gadā. Bet tas jau būs nākamā parlamenta lēmums.

Lai nodrošinātu aizsardzības izdevumu straujo pieaugumu, valdības izvēle un stratēģija bija to veikt uz publiskā sektora izmaksu efektivizācijas rēķina, nevis ceļot pamatnodokļus. Igaunija PVN likmi ir palielinājusi no 21 uz 22 procentiem un no šīs vasaras uz 23 procentiem, arī uzņēmumu ienākuma nodokļa likme pacelta par 2 procentiem. Lietuvā arī tika pacelta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme. Latvija PVN likmes maizei, pienam, olām un mājputnu gaļai ir samazinājusi uz 12 procentiem. Abas kaimiņvalstis ir palielinājušas samazinātās PVN likmes praktiski visās pozīcijās. Šāda izvēle tika izdarīta, lai saglabātu trauslo ekonomisko izaugsmi, neietekmējot to ar nodokļu sloga pieaugumu.

Par galvenajiem valsts budžeta rādītājiem. Kā jau minēju, nākamā gada valsts budžets ir sagatavots, nosakot trīs galvenās politiskās prioritātes.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumi plānoti par 945 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 804 miljoniem eiro lielāki. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.

Pērn noslēdzās Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības reforma, kas ieviesa jaunu pieeju valsts fiskālās politikas plānošanā un uzraudzībā. Fiskālās disciplīnas novērtēšanai tika ieviests vienots rādītājs – izdevumu pieauguma temps procentos. Katra dalībvalsts reizi politiskajā ciklā sagatavo fiskāli strukturālo plānu, kurā nosaka izdevumu pieauguma trajektoriju un fiskālās saistības, lai ilgtermiņā ievērotu 3 procentu deficītu un 60 procentu parāda robežas.

Latvijas fiskāli strukturālais plāns 2025.–2028. gadam tika sagatavots kopā ar pagājušā gada budžetu un šī gada sākumā tika apstiprināts Eiropas Padomē. Tas šobrīd ir ieviešanas posmā, un budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļauti arī grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā, lai valsts budžeta sagatavošana pilnībā atbilstu jaunākajām Eiropas Savienības prasībām. Nākamā gada budžeta ietvars tiks sagatavots četru, nevis trīs gadu periodam, kā tas vēl ir šogad.

Attīstoties ģeopolitiskajai situācijai Eiropas Savienībā, jau 16 valstis, tostarp arī Latvija, ir iedarbinājušas valsts izņēmuma klauzulas mehānismu. Tā ļauj turpmākos trīs gados izmantot fiskālajos noteikumos iestrādātās elastības elementus, lai būtiski palielinātu izdevumus aizsardzībai. Latvija šo iespēju izmanto atbildīgi, saglabājot fiskālās politikas ilgtspēju un paredzot deficīta pakāpenisku samazināšanos, kad izņēmuma klauzulas periods būs noslēdzies.

Lai samazinātu aizsardzības investīciju aizņēmuma procentu maksājumus, Latvija ir viena no 19 valstīm, kas pieteikusies iespējai izmantot Eiropas Komisijas Eiropas Drošības rīcības fonda jeb SAFE aizsardzības aizņēmumu.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2026. gadā tiek prognozēts 3,3 procentu apmērā no IKP, 2027. gadā – 3,9 procentu apmērā un 2028. gadā – 3,6 procentu apmērā. Deficīts pieaug galvenokārt strauji augošo drošības izdevumu dēļ. Tāpat deficītu veido iepriekšējos gados pieņemtie valdības lēmumi par finansējumu vienreizējiem ieguldījumiem aizsardzībā un iekšējā drošībā, fiziskās un digitālās robežas izbūvei, VUGD katastrofu pārvaldības centru celtniecībai, glābēju autotransporta un pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei, kā arī atbalstam Ukrainai.

Budžeta deficīta ziņā pagājušo gadu noslēdzām labāk, nekā bijām plānojuši – ar deficītu 1,8 procenti plānoto 2,4 procentu vietā. Arī šogad plānojam labāku deficīta rezultātu – 2,9 procentus plānotā 3,1 procenta vietā. Šis rādītājs ir ļoti būtisks starptautiskajām reitingu aģentūrām, un tas parāda valdības spēju kontrolēt savu deficīta apjomu.

Valsts parāds pieaugs no 47 procentiem no IKP 2024. gadā līdz 51 procentam 2026. gadā. Šāda tendence saglabāsies visu Eiropas Savienības izņēmuma klauzulas periodu, ieskaitot 2028. gadu, kad parāda līmenis prognozējams 55 procentu no IKP apmērā, kas atbilst valdībā pieņemtajam parāda līmenim. Lai novērstu parāda pieaugumu, valdība ir izvirzījusi mērķi virzīties uz deficīta samazinājumu līdz 1,5 procentiem no IKP, kad izņēmuma klauzulas periods būs noslēdzies. Šis mērķis ir iekļauts Fiskālās disciplīnas likuma grozījumos, kas iesniegti budžeta likumprojektu paketē.

Latvijai šobrīd ir mērens valsts parāds pret IKP un mērenas parāda apkalpošanas izmaksas salīdzinājumā ar līdzvērtīga A līmeņa grupas kredītreitinga valstu rādītājiem. Kā jau es minēju, jau nākamgad Latvijas valsts plāno 3 procentu deficītu, Igaunijā tas būs 4,6 procenti, Polijā – 6,5 procenti, Vācijā – 4,8 procenti un Lietuvā – 2,8 procenti. Eirozonas valstu vidējais parāds ir 88 procenti no IKP. Latvija šogad sasniegs 49 procentus. No parādu pārvaldības viedokļa ir svarīgi, lai ekonomikas izaugsme būtu straujāka par parādu pieaugumu. Ja ekonomiskā izaugsme tāda būs, tad parāds pret IKP samazināsies.

Cienījamie kolēģi! Par aizsardzības finansējumu. Jūnijā notikušajā NATO samitā Hāgā sabiedrotie vienojās par ambiciozu aizsardzības izdevumu pieauguma plānu. Valstu vadītāji apņēmās ieguldīt 5 procentus no IKP savu valstu aizsardzības budžetos. 2024. gadā Eiropas Savienības dalībvalstu kopējie aizsardzības izdevumi bija 343 miljardi eiro, bet šogad tie pārsniegs 380 miljardus.

Šā gada martā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu apbruņošanās plānu “ReArm Europe”, kas paver ceļu vēl apjomīgākam aizsardzības investīciju pieaugumam. Turpmākajos gados šim mērķim papildus tiks mobilizēti līdz pat 800 miljardiem eiro.

Nākamā gada valsts budžetā ir nodrošinātas strauji pieaugošas investīcijas aizsardzības spēju stiprināšanai. 2026. gadā tam esam iezīmējuši papildu finansējumu 448 miljonu eiro apmērā. Nākamā gada aizsardzības finansējums kopumā pārsniegs 2,2 miljardus eiro. Investīcijas nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju stiprināšanu, palielinās personālsastāvu, investēs pretgaisa aizsardzībā, dronos un aizsardzības tehnoloģijās, ugunsjaudā jeb mūsu kaujinieku kaujas mašīnās un artilērijā, tāpat arī ekipējumā un munīcijā. Tāpat investīcijas stiprinās militārās infrastruktūras attīstību, tostarp pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvi Latvijas austrumos, kā arī dos ieguldījumu vietējās aizsardzības industrijas attīstībā, veicinot uzņēmumu iesaisti militāro projektu īstenošanā un radot jaunas darba vietas.

Līdz ar to 2026. gadā aizsardzības izdevumi veidos 4,9 procentus no IKP, 2027. gadā papildus piešķirot 507 miljonus – 5 procentus no IKP, bet 2028. gadā papildus piešķirot 720 miljonus eiro – 4,9 procentus no IKP. Manuprāt, tas ir nozīmīgs solis, ar kuru mēs apliecinām Latvijas gatavību pildīt savas starptautiskās saistības un nostiprinām mūsu kā uzticama NATO sabiedrotā reputāciju, kurš ne tikai izmanto, bet arī atbildīgi stiprina kolektīvo drošību Eiropā.

Pārējās politiskās prioritātes.

Premjere jau pieminēja – tās ir ģimenes ar bērniem un izglītība. Lai uzlabotu atbalstu ģimenēm ar bērniem un audžuģimenēm, kā arī mātes un bērna veselību, veselības pakalpojumu un zāļu pieejamību, 2026. gada valsts budžetā valdības noteiktajai prioritātei – demogrāfijai – paredzēts papildu finansējums 95 miljonu eiro apmērā. Pēc budžeta pieņemšanas bērna kopšanas pabalsts pieaugs par 127 eiro un 2026. un 2027. gadā tas sasniegs 298 eiro mēnesī. Bērna piedzimšanas vienreizējais pabalsts palielināsies līdz 600 eiro. Vienlaikus tiks saglabāts vecāku atbalsts 75 procentu apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem.

Lai veicinātu to, ka aizvien vairāk bērnu var dzīvot ģimenēs, ārpusģimenes aprūpē esošo un adoptēto bērnu materiālajam atbalstam 2026. gadā paredzēti papildu 24 miljoni, 2028. gadā – jau 30 miljoni. Daļa no piešķirtā finansējuma demogrāfijai veselības nozarē uzlabos speciālistu ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamību bērniem, paplašinās medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus pāriem, kuri nevar ieņemt bērniņu, kā arī citādi atbalstīs mātes un bērna veselību. Kopumā veselības aizsardzības nozarei 2026. gada budžetā papildus ir paredzēti 34 miljoni eiro.

Budžeta prioritātei – izglītības kvalitātei – 2026. gadā paredzēti 45 miljoni eiro, 2027. un 2028. gada budžetos attiecīgi – 90 miljoni eiro. Šie ir ieguldījumi pārmaiņām izglītības sistēmā, pārejot uz jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”. Tādējādi tiks turpinātas strukturālas reformas izglītības sistēmā ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītību ikvienam Latvijas bērnam, kā to paredz Izglītības likums. Reforma paredz pabeigt skolu tīkla efektivizāciju un rada ilgtspējīgu modeli mazo skolu attīstībai.

Šogad ar Latvijas Pašvaldību savienību ir panāktas būtiskas... nozīmīgas vienošanās pašvaldību attīstībai, finanšu stabilitātei un ilgtspējai.

Pateicoties nodokļu bāzes pieaugumam un kompensācijas mehānismiem, 2026. gadā pašvaldību ieņēmumi pieaugs par 151 miljonu eiro jeb 6 procentiem. Tas nozīmē plašākas rīcības iespējas reģionu attīstībai, vairāk iespēju investēt skolās, infrastruktūrā, sabiedrības drošībā un citās pašvaldību prioritātēs. Nākamgad ir paredzēts novirzīt papildu trīs miljonus eiro Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām – Ludzas, Krāslavas, Balvu, Alūksnes un Augšdaugavas novadam. Pēc pašvaldību ierosinājuma esam paplašinājuši to iespējas aizņemties ar drošību, izglītību un demogrāfiju saistītu jautājumu risināšanai. Apjoms būs pielāgots pašvaldību lielumam. Tas sniegs taisnīgākas iespējas īstenot savus attīstības plānus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.

Premjere jau pieskārās tēmai par efektīvu valsts pārvaldi. Arī es savā uzrunā gribu dalīties ar īpašām pārdomām par to.

Šī gada budžeta sagatavošanas laikā sabiedrībā tika daudz diskutēts par publisko izdevumu efektivitāti un nepieciešamību samazināt finansējuma apjomu publiskajam sektoram. Patieso publiskā sektora izmaksu samazinājumu būtiski ietekmējuši divi svarīgi faktori.

Pirmkārt, nepalielinot pamatnodokļus un pieaugot IKP, proporcionāli samazinās valdības izdevumi pret IKP. Ilustrācijai: ja veselības... aizsardzības izdevumi 2025. gadā ir... šobrīd 4,49 procenti no IKP, tad, lai valdība noturētu šādu finansējuma līmeni proporcionāli IKP, 2028. gadā budžetā būtu jāatrod papildu 236 miljoni. Tā es varētu saukt visas valdības nozares.

Tāpat arī strauji pieaugušie aizsardzības un valsts parāda apkalpošanas izdevumi ir būtiski samazinājuši centrālās valdības ministriju pamatfunkciju izdevumus. 2026. gada budžetā deviņām ministrijām pamatfunkciju izdevumi samazinās šādā apmērā: Satiksmes ministrijai – par 2 procentiem, Zemkopības ministrijai – par 4 procentiem, Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai – par 5 procentiem, Ekonomikas ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai – par 9 procentiem, Tieslietu ministrijai – par 10 procentiem un Finanšu ministrijai – par 16 procentiem. Pamatfunkciju izdevumi pieaug četrām ministrijām: Aizsardzības ministrijai – par 15 procentiem, Labklājības ministrijai – par gandrīz 13 procentiem, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai un Veselības ministrijai – attiecīgi par 2 procentiem.

Valdība veikusi arī būtisku publiskā sektora izmaksu samazinājumu, trijos gados ietaupot – jau premjeres pieminētos – 814 miljonus eiro, kas atbilst Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijai samazināt valdības izdevumus par 0,5 procentiem no IKP ik gadu.

Valdība par 34 miljoniem eiro ir samazinājusi atlīdzības izdevumus, par 20 miljoniem – izmaksas precēm un pakalpojumiem, par 20 miljoniem – subsīdijas un dotācijas, par 26 miljoniem – investīcijas būvēs. Par 20 miljoniem samazinātas prēmijas par darbinieku novērtēšanu, par 4,2 miljoniem samazinātas ilgstošās vakances, un parāda vadības izdevumi samazināti par 20 miljoniem eiro.

Lai arī priekšā vēl ir daudz darāma, domāju, ka valdība ir adekvāti meklējusi risinājumus publiskā sektora izmaksu efektivizēšanai. Nākamie ietaupījumi jau meklējami uz pakalpojumu izmaksu un funkciju izvērtēšanas rēķina. Vienlaikus valdība virza sistēmiskas reformas, kas samazina administratīvo slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

Birokrātiskā sloga mazināšana publiskajā sektorā. Šeit es gribētu minēt divus piemērus.

Birokrātiskā sloga samazināšana būvniecībā. Ļoti nopietni ir samazināts būvniecības pieteikuma izskatīšanas laiks, tāpat ietekmes uz vidi novērtējumam... ir nopietni pārskatīts.

Vēl es vēlos pieminēt publisko iepirkumu reformu, kas ļaus veicināt konkurenci, mazināt birokrātiju, samazināt iepirkumam patērēto laiku, kā arī valstij gūt būtiskus finansiālus ietaupījumus.

Budžeta izdevumu vadībā valdība soli pa solim virzās uz jaunu budžetēšanas sistēmas ieviešanu – uz rezultātu orientētu budžeta vadību. Testa režīmā Finanšu ministrijā ir vērtētas nulles budžeta ieviešanas iespējas. Valsts kase sekmīgi virzās uz vienotas grāmatvedības un budžetēšanas sistēmas ieviešanu visā pārvaldē.

Ilgu laiku nereformēta, sadrumstalota, nevienlīdzīga un ar dažādiem noteikumiem tās saņēmējiem Latvijā ir bijusi izdienas pensiju sistēma. Vienotu principu trūka gadiem, tāpēc sistēma kļuva gan netaisnīga, gan dārga. Šogad valsts budžetam tā prasa 135 miljonus un pēc pieciem gadiem prasītu jau 207 miljonus. Tā bija jāsakārto jau sen. Šoruden valdība beidzot ir spērusi šo soli: budžeta paketē ir iesniegti likumprojekti – jauni un taisnīgi noteikumi izdienas pensiju saņemšanai. Izmaiņas neattieksies uz tiem, kuri jau saņem izdienas pensiju vai kuriem tiesības uz to tiks piešķirtas līdz 2027. gada 1. janvārim.

Šīs un citas valdības pieteiktās pārmaiņas veicinās valsts pārvaldes sistēmas vienkāršošanu, caurskatāmību un efektivitāti. Vai ar šīm reformām pietiek? Nē. Tas ir tāpat kā – vai Rīga jau gatava? Vienmēr šos procesus ir iespējas pilnveidot.

Par investīcijām. 2026. gadā valdība plāno saglabāt publiskā sektora investīcijas 6 procentu līmenī no IKP. Tās ir vienas no augstākajām publiskajā sektorā Eiropas Savienībā. Ekonomikā ienāks vēsturiski lielākais ārvalstu finanšu investīciju palīdzības apjoms – vairāk nekā 1,4 miljardi Eiropas fondu un Atveseļošanas fonda investīciju. Tie ir līdzekļi, kas tiks ieguldīti ceļos, skolās, slimnīcās, mājokļos, digitalizācijā, energoefektivitātē, uzņēmējdarbības attīstībā un daudzās citās jomās, tiešā veidā uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Atveseļošanas fonda īstenošana 2026. gadā sasniegs noslēguma fāzi. Reformu un investīciju rādītājiem jābūt sasniegtiem līdz 2026. gada augusta beigām. Jau šobrīd mēs redzam, ka vairāk nekā 90 procenti līdzekļu ir piesaistīti projektiem. Un šie ieguldījumi ir redzami visā Latvijā.

Vienlaikus paveras arī jaunas iespējas nākamajam periodam – tiek uzsākta “ReArm Europe” programma, kā arī tikko esam noslēguši vienošanos par Šveices un Norvēģijas grantu nākamo programmu. Tā nodrošinās papildu finansējumu vietējās attīstības un noturības stiprināšanai, zaļajām inovācijām, korekcijas dienesta programmai, tostarp sieviešu cietuma būvniecībai, kā arī Latvijas nevalstisko organizāciju atbalstam.

Esam iekustinājuši publiskās un privātās partnerības projektu ieviešanu. Ķekavas apvedceļa projektam seko Bauskas apvedceļa projekts. (Zālē troksnis.) PPP projekti ļauj valstij īstenot lielas infrastruktūras...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk! Paldies.

A. Ašeradens. Laikā, kad valsts budžets ir ierobežots, PPP projekti ļauj valstij īstenot lielus infrastruktūras un attīstības projektus, kā arī piesaista privāto kapitālu un rada jaunas prasmes sadarbībai ar Eiropas finanšu institūcijām. Pērn uzsāktā 300 miljonu vērtā investīciju programma īres mājokļu būvniecībai Latvijas speciālistiem, kuras izstrādi un ieviešanu konsultē Eiropas Investīciju banka, ir ieguvusi skaidras aprises Gulbenes, Tukuma, Jēkabpils, Liepājas, Daugavpils, Cēsu un Rīgas pašvaldībās, kuras pēc plāna virzās uz PPP programmas īstenošanu. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 900 ģimenes drīz varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas.

Tāpat oktobrī ir parakstīta vienošanās ar Eiropas Investīciju banku par atbalstu 300 līdz 400 miljonu eiro vērtam aizsardzības investīciju projektam Sēlijas militārās bāzes un apmācību teritorijas, kā arī noliktavu infrastruktūras izveidei.

Augsti novērtēju Eiropas Investīciju bankas biroja atvēršanu šogad Rīgā. Eiropas Investīciju bankas klātbūtne Latvijā kļūst arvien nozīmīgāka. Papildus konsultatīvajam atbalstam, ko tā sniedz publiskajai pārvaldei vērienīgu projektu īstenošanai, Eiropas Investīciju bankas investīciju apjoms Latvijā 2025. gadā jau pārsniedz 330 miljonus eiro.

Lai sekmētu valsts ilgtspējīgu izaugsmi un efektīvāk izmantotu ierobežotos publiskos resursus, valdība no 2026. gada plāno publiskās un privātās partnerības projektu plašāku izmantošanu. Tas nozīmē, ka nozaru ministrijām, plānojot ilgtermiņa infrastruktūras ieguldījumus, būs pienākums aktīvi vērtēt arī PPP alternatīvas.

Nākamajā gadā būtiska nozīme būs aizsardzības industrijas attīstībai. Tā ir Latvijas iespēja radīt specializācijas nozari un sekmīgi konkurēt Eiropas Savienības tirgū. Visticamāk... varam droši sagaidīt reģionālu pieprasījuma pieaugumu gan valsts apņemšanās dēļ palielināt aizsardzības izdevumus, gan tādēļ, ka Eiropas Savienības vienotajos aizsardzības iepirkumos paredzēts noteikt, ka vismaz 65 procentiem no galaprodukta izmaksām jānāk no Eiropas Savienības... Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Ukrainas. Aizsardzības ministrijas un Ekonomikas ministrijas izstrādāta Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025.–2036. gadam paredz vairākus ekonomikas attīstībai nozīmīgus mērķus, kas sniegs papildu pievienoto vērtību aizsardzības investīcijām un dubultos vietējo uzņēmumu īpatsvaru Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos, sasniedzot 20 procentus. Tāpat palielinās aizsardzības, pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju finansējuma pieaugumu līdz 1,5 procentiem no aizsardzības budžeta. Šiem ieguldījumiem būtu jāveido spēcīga, inovatīva un eksportspējīga militārā industrija. Šajā virzienā nozīmīgs solis ir arī premjeres pieminētā uzņēmuma “Rheinmetall”... sadarbība ar uzņēmumu “Rheinmetall”, kas Latvijā plāno uzsākt artilērijas munīcijas ražošanu.

Viena no pēdējām, bet, manuprāt, svarīgākajām budžeta sastāvdaļām.

Mīļie kolēģi, šis ir sociāli atbildīgs budžets. Viena no dārgākajām reformām – darbaspēka nodokļu reforma –, kas tika veikta pagājušogad, dod labus rezultātus: aug nodarbinātība un palielinās iedzīvotāju ienākumi. Arī 2026. gadā valdības nodokļu politika turpina konsekventi nodrošināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, kas ir būtiski, saglabājoties augstai pārtikas preču cenu inflācijai.

No 2026. gada neapliekamais minimums papildus tiks palielināts par 40 eiro, sasniedzot 550 eiro mēnesī, un minimālā alga pieaugs līdz 780 eiro. Ieguvums divos reformas gados vidējās algas saņēmējam būs 45 eiro neto katru mēnesi. Šī gada ienākumu pieaugums minimālās algas saņēmējam neto būs 37 eiro. Pensionāru neapliekamais minimums 2026. gadā saglabāsies 1000 eiro apmērā, veicinot tik ļoti nepieciešamo senioru darbaroku palikšanu tirgū. No 1. oktobra pensijas tiek indeksētas līdz 1488 eiro. Tādējādi 98 procentiem pensionāru tiks pārskatīts viss pilnais pensijas apmērs, nevis tikai tās daļa.

Finanšu ministrijas veiktās politikas ietekmes analīzes rezultāti apliecina, ka plānotie pasākumi kopumā uzlabo ienākumu nevienlīdzību raksturojošos rādītājus, samazina Džini koeficientu un nabadzības riska indeksu. Tāpat 2026. gada budžetā plānotās izmaiņas palielina mājsaimniecību ienākumus visās ienākumu decilēs ar straujāko pieaugumu tieši mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem.

Godātie kolēģi! Noslēgumā vēlos teikt paldies visiem, kas ieguldījuši darbu šī budžeta sagatavošanā, – gan valdības kolēģiem, gan īpaši Finanšu ministrijas kolēģiem, gan sociālajiem, gan sadarbības partneriem, gan darba devējiem, gan arodbiedrībām. Šis budžets ir kopdarbs. Šis ir nepārprotami sarežģīts budžets, kas veidots, lai stiprinātu valsti ilgtermiņā, nevis sasniegtu īslaicīgus politiskus mērķus.

2026. gada valsts budžets ir veidots drošākai nākotnei, valsts un iedzīvotāju aizsardzībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītības kvalitātes attīstībai, vienlaikus saglabājot ekonomisko noturību pret ārējiem satricinājumiem un valsts konkurētspēju.

Aicinu deputātus un kolēģus budžeta debatēs fokusēties uz būtisko – mūsu valsts drošības ilgtspēju un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Budžeta izstrāde un apstiprināšana vienmēr ir valdības un Saeimas kopīgs pārbaudījums. Tā ir mūsu kopīgā atbildība par valsts nākotni un sabiedrības uzticību valstij.

Aicinu Saeimu šodien atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kā arī 47 pavadošos likumprojektus pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram. (Aplausi.)

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un mums ir arī lūgums.

Vārds Jānim Zariņam – paziņojumam.

Pēc tam – Andris Bērziņš.

J. Zariņš (JV).

Kolēģi, tiem, kas ir parakstījušies par Vidzemes deputātu grupas izveidi, – lūgums sanākt uz grupas dibināšanu pēc piecām minūtēm Dzeltenajā zālē.

Paldies.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem lūgums pēc piecām minūtēm sanākt uz īsu komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums – pusstunda. Tātad līdz pulksten 12.10. Paldies. (Pauze.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies deputāti: Inga Bērziņa, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis (Starpsauciens.)... jā, Gundars Daudze, Igors Rajevs, Edvards Smiltēns (Starpsauciens: “Smiltēns, rekur, stāv!”), Didzis Šmits, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš. Smiltēns ir? Ā, rekur, ir!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad vēlreiz – pārtraukums līdz pulksten 12.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Kolēģi, turpinām Saeimas darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un visi pavadošie likumprojekti.

Turpinām debates.

Deputāts Artūrs Butāns – frakcijas vārdā.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Ar šo budžetu tiks nostiprināti 4,9 procenti no IKP aizsardzībai, kas, ņemot vērā iepriekšējo gadu ekonomiskās izaugsmes prognozes un neprecizitātes tajā, iespējams, pat nākamgad pārsniegs 5 procentus. Un šādu aizsardzības stiprināšanas virzienu “Nacionālā apvienība” atbalsta un atbalstīs. Un esam gandarīti, ka uzņemtais kurss stiprināt aizsardzības resoru nav mainījies arī pēc tam, kad “Nacionālā apvienība” neatrodas... nevada Aizsardzības ministriju. Tas, kas ir labi... droši vien sabiedrība un sabiedrotie nepiedotu, ja fokuss uz aizsardzību mainītos. Un droši vien šobrīd savādāk nemaz nevarētu, jo pat partija “ProgresīvIE”, kas vēl nesen... pēc kara uzsākšanas gribēja apstāties pie 2,5 procentiem aizsardzības finansēšanai, kas būtu divreiz mazāk nekā šobrīd, es domāju, ir iespiesti stūrī, un tas ir pareizi.

Bet savu runu vēlos vērst uz to, kas šeit izskanēja. Jo šeit no valdības vadītājiem izskanēja ļoti slavinošas runas. Un, man liekas... objektivitātes labad es tā kā jūtu pienākumu norādīt arī uz atsevišķiem apgalvojumiem, kas, manuprāt, nav līdz galam patiesi.

Piemēram, Eiropas Savienības fondu apguve esot vēsturiski augstākajā līmenī. Un šeit gribu teikt – jā, kāpums ar pagājušo gadu ir, bet tas nav sasniegums, jo kopējā apguves procenta bilancē Latvija joprojām ir Eiropas Savienības apakšgalā. Varētu teikt, ka ANM fondu apguvē no līmeņa “katastrofāli” esam pacēlušies uz līmeni, kas saucas “ļoti slikti”. Vai ar to lepoties?

Tāpat tiek apgalvots, ka budžeta deficīts tiek veidots tikai, lai finansētu aizsardzību. Nu, tā ir puspatiesība. Un nav īsti skaidrs arī, kādēļ, atsaucoties uz vispārējās valdības parādu, tiek ērti izmantots Eiropas Savienības vidējais parāds starp dalībvalstīm, kurā iet iekšā arī diezgan ekstrēmi piemēri no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Bet jūs nedzirdējāt, ka finanšu ministrs salīdzinātu, piemēram, Latvijas ārējo parādu... IKP pret ārējo parādu, teiksim, ar Lietuvu un Igauniju. Vai tā ir nejaušība? Vai tas ir tādēļ, ka šie skaitļi nav patīkami? Un, protams, rodas jautājums: ja reiz valsts budžetā deficīts ir 1,8 miljardi, bet jaunajās iniciatīvās aizsardzībai ir 448 miljoni, kam ir pārējais? Ko jūs slēpjat aiz aizsardzības izkārtnes? Kam tiks novirzīts pārējais – 1,8 miljardi, ja reiz jūs apgalvojat, ka tas netiek noēsts valsts pārvaldē? Tā ka šis būtībā ir ceturtdaļaizņēmums, ceturtā daļa drošībai.

Ja valsts aizņemas līdzekļus un aizņēmums ir viens no finanšu rīkiem, tad, mūsuprāt, tie būtu jānovirza aizsardzībai, uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, militārās industrijas atbalstam, jaunu nodokļu maksātāju dzimstības veicināšanai, nevis jānodeldē neefektīvā valsts pārvaldē. Jūs teiksiet, ka tā nav, bet jūs jau... ne es varu pierādīt savu vārdu patiesību, ne jūs varat savu vārdu patiesību pierādīt. Tāpēc ka jūs nevienā Finanšu ministrijas prezentācijā neatradīsiet slaidu, kur šis 1,8 miljardu aizdevums... aizņēmums būtu atšifrēts. Un, tā kā jūs cieti iestājaties par Eiropas vērtībām, manuprāt, viena no Eiropas vērtībām ir atklātība un labas pārvaldības principi, draugi. Un šī nav laba pārvaldība un atklātība, ja nespējat sabiedrībai izstāstīt, kam jūs aizņematies.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā valdības pārstāvji teica, “ka joprojām maksājam parādu par kovida laikā dāsni dalīto atbalstu uzņēmējiem un tādēļ ir jāuzņemas vēl līdzekļi”. Man gribas norādīt, ka atbalsts uzņēmējiem bija pareizs, taisnīgs, mērķēts un galu galā akceptēts Jaunās VIENOTĪBAS valdībā. Un, manuprāt, Finanšu ministrijai un valdībai kopumā būtu jāmaina šī arogantā attieksme, kāda šobrīd valda pret uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām.

Tāpat Ašeradena kungs teica, ka ekonomika uzrāda izaugsmi, ka ekonomika atveseļojas. Un šeit, man liekas, svarīgi ir salīdzināt sevi nevis ar to, ka mēs esam kādu procentu... salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bet vajadzētu salīdzināt ar to, kur mēs šogad mērķējam būt, ar šī gada plānu. Jo mums ir tā paradoksāli iegājies, ka mēs rudenī lemjam par nākamā gada budžetu, bet tekošā gada otrais pusgads paliek novārtā. Neviens īsti neseko tam līdzi.

Un par to ekonomikas izaugsmi vēlos norādīt Ašeradena kungam, ka joprojām Latvijai ir sliktākā importa–eksporta bilance starp Baltijas valstīm. Manuprāt, šis uzstādījums, kas savulaik no VIENOTĪBAS tika... ka Latvijai ir jābūt konkurētspējīgākajai uzņēmējdarbības videi un ekonomikai Baltijā, šobrīd ir pilnīgi pazudis.

Vēl mēs dzirdam, ka budžetā vairs nav, ko griezt un samazināt. Tā arī premjere šodien teica. Vēlos norādīt konkrētu lietu: ja Latvija samazinātu iepirkumu apjomu uz tādu, kāds šobrīd ir Lietuvā (pēc maniem aprēķiniem, Latvijā tie ir 13 procenti no IKP, Lietuvā – 9,4 procenti), ja mēs kaut trīs gadu periodā pārietu uz šādu pašu apjomu, – tas ir pusotrs miljards eiro. Un Siliņas kundzes pretarguments bija tāds: “Bet, ziniet, tajos iepirkumos taču ir arī ātrās palīdzības degviela, ziniet, tur taču ir arī robežas stiprināšana. Ziniet, Butāna kungs, tur ir arī “Rail Baltica”.” Jā, bet visi trīs uzskaitītie ir arī Lietuvai. Tad kur ir arguments, kādēļ mēs dāsni tērējam naudu iepirkumos? Un vēršu jūsu uzmanību, ka iepirkumu kopējais apjoms ir 5,4 miljardi, kas, rupji rēķinot, ir trešdaļa no visiem valsts izdevumiem. Manuprāt, tik lielam kumosam no izdevumiem faktiski netiek pievērsta pienācīga uzmanība.

Tāpat tiek teikts, ka budžetā tiks mazināta nevienlīdzība un atbalstītas ģimenes ar bērniem. To īpaši izceļ arī partija “PROGRESĪVIE”. Bet mēs redzam, ka jaunās sievietes, jaunās māmiņas, kas šobrīd, laižot pasaulē mazuli, arī turpmāk būs finansiālas nevienlīdzības priekšā. Ienākumi sievietei tiek samazināti, bet izdevumi ar bērnu taču palielinās, vai ne? Vai tas ir taisnīgi pret sievieti, ka brīdī, kad sieviete nolemj darbā ņemt pauzi un laist pasaulē mazuli, valsts viņu finansiāli soda ar mazākiem ieņēmumiem? Vai nevajadzētu būt otrādi, jo izdevumi taču pēc bērna nākšanas pasaulē palielinās, tad kāpēc ienākumi samazinās? Vai šī nav finansiāla vardarbība? Tas liek uzdot jautājumus, vai tiešām definētās prioritātes atbilst budžetā ietāmētajām un kāpēc starp prioritātēm nav sadarbības pārtraukšana ar Krievijas kara ekonomiku?

Es uzskaitīšu pāris piemērus. Turpina pieaugt eksports uz Krieviju (imports šobrīd – 135 miljonu apmērā), tomēr budžeta ietvarā – ne budžeta ailēs, ne tekstā – jūs neatradīsiet ne rīcību mazināt sadarbību ar Krieviju, ne apņemšanos to darīt. Un koalīcija joprojām izliekas nedzirdam par “Nacionālās apvienības” piedāvāto Krievijas kara nodevu – tādu tarifu, ko piemērot tiem, kas joprojām, ceturtajā Krievijas kara gadā, turpina ar šo asiņaino režīmu sadarboties. Finanšu ministrija joprojām izvēlas nepiemērot ieturējuma nodokli tiem, kas tirgojas un atbalsta Krievijas asiņaino kara ekonomiku, kā to ir lūgušas darīt arī Latvijas nevalstiskās organizācijas, piemēram, “Uzņēmēji mieram”. Jūs viņos neieklausāties.

Toties Finanšu ministrija ir naski ķērusies klāt mazajiem uzņēmējiem un ģimenēm reģionos, kas caur “Booking.com” un “Airbnb.com” platformām izīrē savu mājokli, un no tiem pat ar trīs gadus atpakaļejošu datumu piedzīs nodokli, kas iepriekš netika pienācīgi izskaidrots. Tāpat atrodas finansējums imigrantu bērnu kopšanas pabalsta izmaksai, bet neatrodas finansējums ģimenes valsts pabalsta palielināšanai latviešu ģimenēm. Trūkst finansējuma reģionālo slimnīcu tīklu uzturēšanai. Dzemdību nodaļas var būt divu stundu attālumā. Tātad tiek slēgti arī diennakts uzņemšanas un pirmās palīdzības punkti reģionos. Bet atrodas 30 miljoni, ar ko par valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt Krievijas un Baltkrievijas – agresorvalstu – pilsoņiem... valsts uzsauc medicīnas pakalpojumus. Cik taisnīgi ir tas?

Tāpat iekšlietu ministrs nespēj atrast finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsstundu apmaksai, bet dāsni atrod iespēju apmaksāt virsstundas tiem darbiniekiem, kas strādā ar imigrantu uzņemšanu. Lai mazākas rindas imigrantiem. Un no ugunsdzēsēju organizācijas vēlos jums nodot sveicienu. Virsstundu neapmaksāšana kopā ar izdienas pensiju sašaurināšanu liek viņiem nodot jums sveicienu, ka no VUGD aizies vairāki darbinieki un Saeimas deputāti ir aicināti apdomāt savu karjeru turpināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Tāpat neatrodas finansējums, lai ceturtajā kara gadā nodrošinātu Valsts robežsardzi pilnā skaitliskā sastāvā uz robežas, lai Latvijas robežu mēs paši spētu aizsargāt, nevis mums būtu jāpaļaujas uz Lietuvas un Igaunijas robežsargu palīdzību. Tam finansējums neatrodas. Bet atrodas finansējums “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, lai uz Krievijas robežas modernizētu un paplašinātu robežpunktus. Kāpēc šāda laipošana drošības jautājumos? Kāpēc pret Krievijas ekonomiku attiecamies ar baltiem cimdiem?

Tāpat “PROGRESĪVO” vadībā neatrodas finansējums, lai vairāk stiprinātu reģionālos un diasporas medijus, bet joprojām atrodas finansējums krievu mediju turpmākai finansēšanai. Jaunās VIENOTĪBAS ministrijās tiek samazināts finansējums Latviešu valodas aģentūrai un Valsts valodas centram, toties atrodas finansējums, lai ne tikai nosargātu krievu valodu sabiedriskajos medijos, bet lai arī turpmāk valstij par to būtu jāmaksā.

Noslēgumā. Daudz tiek runāts par valdības deklarāciju – kas tur rakstīts... kas pārkāpts, kas sasniegts. Der atgādināt, ka Ašeradena kungs un Finanšu ministrija solīja attīstīt kapitāla tirgu un nekustamo īpašumu tirgu. Bet mans kolēģis Dombravas kungs atrada Finanšu ministrijas datos, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa... šis kapitāla pieauguma nodoklis pēc tā, ka jūs to šogad pacēlāt no 20 procentiem uz 25,5 procentiem... ieņēmumi ir nevis pieauguši, bet samazinājušies par 7,5 miljoniem. Mēs varam paredzēt, ka gada griezumā mīnusā būs 15 miljoni. Šādi piemēri parāda, ka nevar veidot politiku ekselī, jo ne vienmēr lielāks nodoklis nozīmē lielākus ieņēmumus.

Ir jāieklausās nozarē, nozares profesionāļos. Ņemiet, lūdzu, to vērā, kad otrajā lasījumā diskutēsim par viena vai otra nodokļa likmi un rēķināsim fiskālo ietekmi. Pamanījāt, ka neviens no nosauktajiem priekšlikumiem neprasa papildu finansējumu, bet prasa prioritāšu pārskatīšanu?

“Nacionālā apvienība” uzskata, ka mēs nevaram balsot par budžetu, kura prioritātes ir greizas vai no pirmšķietami lielā aizņēmuma aizsardzībai novirzīta tikai ceturtā daļa. Mēs nevaram balsot par budžetu, kurā trūkst pietiekamas caurspīdības.

Es novērtēju jaunās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājas centienus budžetu vētīt detalizētāk nekā līdz šim, bet šim piemēram ir jāseko arī visai Finanšu ministrijai un visai koalīcijai. Faktiski mēs gribam jūs izaicināt. Nāciet un pārspējiet opozīciju ar Eiropas standartiem atbilstošu atklātību, nevis noslepenotiem izdevumiem, neatšifrētiem miljoniem! Pārspējiet ar augstu debašu kultūru, kurā nekarina birkas un neslēpjas aiz lozungiem un kurā dominē profesionāli un finansiāli argumenti!

Ja mēs nevaram vienoties veidot nulles budžetu, varbūt mēs varam kopīgi vienoties veidot caurspīdīgu un atklātu budžetu, jo vēl nav par vēlu. Uz to arī aicinu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Harijs Rokpelnis – frakcijas vārdā.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Sveicu svētkos! (Starpsaucieni.) Šodien sākam debates par valsts budžeta projektu 2026. gadam vai to, kā dzīvosim un strādāsim nākamajā gadā.

Valsts dzīvo nevis ar partiju cīņām un iekšējiem strīdiem, bet ar darbu, vienprātību un uzcītību – tā teicis valstsvīrs Kārlis Ulmanis. Šie vārdi ir aktuāli arī šodien.

Šajās dienās jūs daudz dzirdēsiet par trīs galvenajām budžeta prioritātēm – par paveikto valsts drošības jomā, demogrāfijā un izglītībā. Un pamatoti, jo šajās jomās paveikts daudz. Neapšaubāmi, nākamā gada valsts budžets ir saucams par drošības budžetu, atvēlot valsts aizsardzībai un drošībai nozīmīgu daļu no valsts finansēm. To nosaka Krievijas īstenotais karš Ukrainā un Latvijas apņemšanās līdz ar citām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm ieguldīt arvien vairāk līdzekļu drošības stiprināšanā.

Zaļo un Zemnieku savienība pilnībā atbalsta finansējuma valsts aizsardzībai palielināšanu, vienlaikus aicinot Aizsardzības ministriju skaidrot, kā tiks izmantoti piešķirtie līdzekļi un kā īstenotie pasākumi uzlabos mūsu valsts aizsardzības spējas. Ikvienam iedzīvotājam, īpaši pierobežā, ir jābūt pārliecinātam, ka Latvija ir labākā vieta, kur dzīvot, veidot ģimeni un strādāt.

Zaļo un Zemnieku savienība diskusijās ar koalīcijas partneriem aicināja papildus aizsardzībai domāt par sociālo drošību un atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām.

Šodien varu teikt paldies kolēģiem, kuri atbalstīja un atbalstīs mūsu iniciatīvas. Svarīgākā no tām – atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tā ir mūsu valsts nākotne. Demogrāfiskā situācija Latvijā ik gadu pasliktinās, dzimstības rādītāji krīt, un tas nozīmē, ka ir pēdējais laiks spert izšķirošus soļus.

Zaļo un Zemnieku savienība var lepoties, ka nākamā gada budžetā ģimeņu atbalstam ir paredzēti 95 miljoni eiro – līdz šim vērienīgākais ieguldījums, kas tieši skar ģimeņu dzīves kvalitāti. No tiem 42 miljoni paredzēti ģimenēm ar bērniem. Bērna piedzimšanas pabalsts pieaugs līdz 600 eiro. Bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam pieaugs līdz 298 eiro mēnesī. Audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem ģimeņu finansiālā un praktiskā atbalsta stiprināšanai novirzīti 24 miljoni eiro.

Vairāk nekā 29 miljoni eiro paredzēti veselības jomai un sociālo pakalpojumu pieejamībai – gan mātes un bērna veselības uzlabošanai, gan aprūpei mājās, hospisa aprūpei un rehabilitācijas iespējām. Ja runā par veselības aprūpi un tās pieejamību, esam gandarīti, ka kolēģi mūs sadzirdēja un no nākamā gada recepšu medikamentiem vērtībā līdz 10 eiro pacienta maksājums par aptiekas pakalpojumiem tiks pilnībā segts no valsts līdzekļiem.

Papildus tam mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, saredzam iespēju, pārdalot struktūrfondu finansējumu, īstenot Latvijas Onkoloģijas centra ēkas atjaunošanas pabeigšanu un aprīkošanu, rast trūkstošos līdzekļus piemaksām lauku ģimenes ārstu praksēm un neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei pierobežā – Indras pagastā.

Meklēsim iespējas rast finansējumu stacionāro pakalpojumu pieejamības saglabāšanai un uzlabošanai visās Latvijas slimnīcās, tai skaitā Balvos, Ludzā un Krāslavā. Mēs nevaram pieļaut, ka cilvēkiem Latvijā, lai kur tie dzīvotu, būtu grūtības saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Ikviens cilvēks mums ir svarīgs, un tam ir jāatspoguļojas valsts budžetā.

Lielā tēma šajā budžetā ir izglītība – jautājums, kuru nedrīkst risināt ar cirvi. Tāds arī ir esošais piedāvājums, kas iestrādāts budžetā, – samērīgs un labs. Tas palielinās pedagogu atalgojumu visā Latvijā, tai skaitā reģionos. Ir atrasts īpašs mehānisms, kā vairāk nekā 30 skolas varēs turpināt darbu ar atkāpēm no noteiktajiem kritērijiem. Izglītības kvalitāte un pieejamība Latvijā augs.

Dzīves dārdzība satrauc ne vienu vien. Tāpēc rosinājām nākamgad samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas pamatproduktiem – pienam, olām, maizei un putnu gaļai. Vairākas Eiropas valstis ir spērušas līdzīgus soļus, lai nodrošinātu pārtikas produktu pieejamību, īpaši ļaudīm ar zemākiem ienākumiem. Budžeta izskatīšanas gaitā turpināsim diskusijas par to, lai samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme tiktu piemērota arī cūkgaļai un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, tajā skaitā skolās, bērnudārzos un slimnīcās.

Būtisks atspaids ļaudīm ar zemākiem ienākumiem būs minimālās algas pieaugums. No nākamā gada janvāra minimālā alga pieaugs par 40 eiro. Ar nodokli neapliekamais minimums arī pieaugs par 40 eiro. Tas nozīmē, ka cilvēki ar zemiem ienākumiem, tie, kuri saņem minimālo algu vai tuvu minimālajai algai, uz rokas saņems par gandrīz 40 eiro vairāk. Protams, var argumentēt, ka šis būs papildu slogs uzņēmējiem, arī sabiedriskajam sektoram un algu celšana būs neizbēgama. Bet tas ir pareizs solis, jo viena no Latvijas problēmām vai izaicinājumiem ir tā, ka mums ir zema produktivitāte jeb darba ražīgums un, šādi izdarot spiedienu uz minimālo algu, kā publiskais, tā privātais sektors būs spiesti mobilizēties un veidot produktīvākas darba vietas, tādējādi radot augstāku pievienoto vērtību.

Ne mazāk svarīgas Zaļo un Zemnieku savienības prioritātes ir atbalsta lauksaimniekiem saglabāšana šī gada līmenī un konkrēta finansējuma paredzēšana pašvaldību investīciju projektiem.

Ja runā par situāciju ar budžetu kopumā, nevar nepieminēt pieticīgu valdības sniegumu izdevumu mazināšanai. Uzņēmēju organizācijas vairākkārt ir aicinājušas pamatīgāk izvētīt budžeta apcirkņus, domāt par birokrātijas un valsts tēriņu mazināšanu. Finanšu ministrijas taupības piedāvājums ir piesardzīgs, uzskatu, ka tas neatbilst šībrīža ekonomiskajai situācijai. Zaļo un Zemnieku savienība joprojām uzstās, ka ir iespējas būtiskāk samazināt valsts izdevumus, piemēram, likvidējot ilgstoši vakantās amata vietas valsts pārvaldē. Rosinām ietaupījumu novirzīt valsts parādu segšanai un daļēji – veselības aprūpes nozarei.

Nobeigumā vēlos citēt vēl kādu bijušo Valsts prezidentu – Vairu Vīķi-Freibergu: valsts budžets nav bezgalīga naudas aka, tas ir katra nodokļu maksātāja atbildīgs ieguldījums kopējā nākotnē, un katra eiro iztērēšana ir jāpamato un jākontrolē.

Kolēģi, paldies par līdzšinējo darbu. Mums vēl priekšā mēnesis intensīvās sarunās, kalkulācijās, aprēķinos. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums noteikti sanāks varbūt ne ideāls, bet labs budžets.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Kulbergs – frakcijas vārdā.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jums uz ausīm karina makaronus. Rakstīts – budžets drošākai nākotnei. Šis galīgi nav drošības budžets. Šis ir Latvijas bankrota budžets.

Ar šādu trajektoriju Latvijas “Titāniks” trīs gados ieskries neatgriezeniskā parāda atkarībā, kurā Latvija zaudēs savu finansiālo suverenitāti. Kontroli pār Latvijas finansēm pārņems Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka. Kalvītis ar savu “gāzi grīdā!” – tās bija tikai bērnu asaras, salīdzinot ar to, kur šobrīd dodamies. Tad vismaz bija ekonomiskā izaugsme. Un parāds, kas bija Kalvīša laikā, bija tikai 1,9 miljardi eiro – 1800 eiro uz mājsaimniecību. Parāda apkalpošana toreiz izmaksāja 78 miljonus eiro. Tie bija nieka 90 eiro uz mājsaimniecību.

2029. gadā – jūs piedāvājat – būs jau 28 miljardi, kas ir 36 300 eiro uz vienu mājsaimniecību. Un apkalpošana mājsaimniecībai... izmaksās 827 miljonus eiro, kas ir 11 reizes vairāk jeb 1060 eiro uz vienu mājsaimniecību gadā.

Kopš Jaunā VIENOTĪBA ir pie varas, valsts parāds ir kāpis no sešiem miljardiem eiro līdz 2029. gada 28 miljardiem eiro. Tātad valsts būs aizņēmusies 21 miljardu eiro. No 6900 uz 36 300... tātad Latvijas sabiedrībai Jaunās VIENOTĪBAS aizņemšanās politika būs izmaksājusi 30 000 eiro katrai mājsaimniecībai.

Latvija apsteidz Lietuvu gandrīz divreiz un Igauniju – trīsreiz parāda ikgadējā nastā. Tas nozīmē, ka kaimiņiem ir milzu priekšrocības. Tas ir tā, kā Jānītim, kas aptaukojies un sver 150 kilogramus, likt skriet maratonu. Kopš Kariņš atcēla jebkādu fiskālo disciplīnu un sagrābās lētos kredītus... kopš tā laika ienākumi ar izdevumiem ir pilnīgā disbalansā. Siliņa, būdama Kariņa parlamentārā sekretāre, šo ekonomisko pamatu turpina ar “gāzi grīdā!”. Šis ir Latvijas bankrota budžets, jo tas rada tūlītēju ekonomisko apdraudējumu.

2008.–2011. gada dižķibele, ja jūs atceraties, Latvijai izmaksāja 39,7 procentus no IKP... parāda kāpums. Un Covid-19 krīze izmaksāja 8 procentpunktus no IKP kā parāda nasta. Un Siliņas bankrota budžets piedāvā Latviju atstāt bez jebkāda drošības spilvena. Praktiski mēs redzam 3,6 procentpunktus līdz Māstrihtas kritēriju 60 procentiem. Ja atkārtotos kaut vēl viena finanšu vai jebkāda cita krīze, kas ir neizbēgami... tādas notiek 10–15 gadu laikā... tad valsts parāds uzkāps jau uz 73 procentiem no IKP. Viss, ballīte beigusies. Mūsu valsts atslēgas varēsim nodot Starptautiskajam Valūtas fondam. Drošības spilvenam Latvijai ir jābūt piecu līdz 10 miljardu apmērā. Tas nevar būt nieka miljards.

No sapirktajiem tankiem, haubicēm, stobriem nebūs jēgas, ja mums nebūs finanšu līdzekļu krīzes apstākļos nopirkt munīciju. Un valsts parāds ir visstraujāk augošā nozare Latvijā. Jūs zinājāt, ka tas aug par 8,3 procentiem? IKP – tikai par 2,8, valsts eksports – tikai par 2,4 procentiem.

Esošā valdība izsmeļ jebkādus resursus līdz maksimumam un apzināti – apzināti! – neiekļauj simtprocentīgi zināmus riskus, kā, piemēram, “airBaltic”, “Rail Baltica”. Tie ir garantēti riski, kas prasa veidot drošības spilvenu, un uzliktās 80 līdz 90 procentu obligātās dividendes valsts kapitālsabiedrībām ir bezatbildība, tās rada elektrības nodokli, tās rada stagnāciju un vājina uzņēmumus, praktiski tos atstājot bez investīcijām. Un valsts kapitālsabiedrību aizņēmumi neparādās valsts parādā, bet tās ir valsts saistības un var kļūt par valsts saistībām, kā, piemēram, “Rail Baltica”.

Valsts intervence ekonomikā ir nepieņemami augsta. Tā jau ir, kā Latvijas Banka norādījusi, 46 procenti. Praktiski privātais sektors jau kļūst atkarīgs no valsts pasūtījumiem. Mums ir lielākais publiskajā sektorā strādājošo skaits uz vienu privāto. Viens strādājošais praktiski uztur divus... Latvijā tie ir 2,15, Lietuvā – 1,65, Igaunijā – 1,25. Un birokrātijas mazināšana turpina dzīvot saukļos, bet ne īsti darbos. Piemēram, joprojām ir septiņas ministrijas ar nekustamo īpašumu kapitālsabiedrībām, bet blakus mums ir “Valsts nekustamie īpašumi”. Tādēļ ir tikai divas ministrijas no 15 ministrijām – Kultūras ministrija un Finanšu ministrija –, kas ir nodevušas savus īpašumus. Cik ministrijas bez Zemkopības ministrijas “Latvijas valsts mežiem” apkalpo mežus, zināt? Labklājības ministrijai ir meži, Veselības ministrijai meži, arī Kultūras... un Rīgai ir savi meži. Un Satiksmes ministrija pa starpu šim visam vēl ir izdomājusi ieviest transportu pēc pieprasījuma, kas izmaksās 36 miljonus. Tātad jauns birokrātisks institūts, kas būs pēc tam jāuztur.

Kā piemērs – regulators ar Konkurences padomi – Latvijā ir 191 darbinieks. Igaunijā tieši identiskā regulatorā ar Konkurences padomi ir 59 darbinieki. Latvijas Bankā ir 531 darbinieks, Igaunijā – 392, Zviedrijā – 537, bet viņiem ir savas kronas, ko izlaist un noturēt, un uzraudzīt. Valsts ieņēmumu dienestam ir 2880 darbinieku, salīdzinošās vienādās funkcijās Igaunijā ir 1100. Un tā es varētu turpināt daudz uz priekšu.

Un birokrātija, par ko man stāsta arī rūpniecības uzņēmumi... Lai atvērtu vienu jaunu karjeras licenci Latvijā, pirms četriem gadiem bija pusotrs gads. Šodien, lai atvērtu, ir četri līdz septiņi gadi. Mēs runājam par birokrātijas samazināšanu laikā, kad mums ir jābūvē ar 20 miljonu... 20 000... miljonu tonnām smilts, grants “Rail Baltica”? Tiešām?

Finanšu ministrijai... ministram patiesībā būtu jāatkāpjas, jo, ja viņa iestāde no 4,3 miljardiem Eiropas fondu naudas, kas ir lielākās investīcijas Latvijā pēc būtības, ir izmaksājusi tikai 11 procentus – tikai 11 procentus!... CFLA birokrātija... praktiski birokrātijā noslīkst. Un naudai, kas ir tie 4,3 miljardi, beigsies termiņš jau 2027. gadā. Pazaudēsim simtiem miljonu. Naudai būtu jākalpo mērķim, nevis apguvei. Un Latvija šī dēļ ir kļuvusi par betona liešanas lielvalsti. Mēs ieguldām bez perspektīvas naudu betonā un pat arī to līdz galam nemākam. Un tas viss laikā, kad Finanšu ministrijā ir visaugstākās algas, visaugstāk atalgotie darbinieki – 138 procenti pret pārējām ministrijām. Vienīgā, kas tiešām vaiga sviedros strādā, ir Valsts kase. Un Kaspars Āboliņš ir spiests izgudrot nākamās leģendas parādu finansēšanai.

Kā piemērs vakardien... Mēs ieviesām janvārī MiCA regulu, būdami ātrākie Eiropas Savienībā ar kriptovalūtas regulējumu. Gribējām pirmie piesaistīt investīcijas šeit, Latvijā. Mēs vakar uzzinājām komisijas sēdē: 11 mēneši pagājuši, cik licences ir izsniegtas? Nulle! Mēs tāpat izdarījām, lai būtu SEPA konta apkalpošana... nebanku finansēta. Cik ir naudas transakcijas veiktas? Niecīgas, nekādas! Tātad mēs darām, bet rezultātu nav.

Un tiek apzināti slēptas “Rail Baltica” izmaksas. Tās netiek norādītas budžetā. Ir simtprocentīgi zināms finansējums “RB Rail” – 38 miljoni, kur Latvijai jābūt 6,9 miljoniem. Budžetā tādu ciparu nav. Mums ir 4,6 miljoni, kam būtu jāsedz visas šīs izmaksas, bet tādu tur nav. Lēmums par pirmās fāzes trasi nav pieņemts. Ko tad jūs būvējat tur? Tādā veidā tiks pazaudēti 600 miljoni, kuriem ir jābūt iztērētiem līdz 2027. gadam. Kopā ir 1,2 miljardi – saistības, kas nekur budžetā neparādās. Un neviens punkts īsti nav par “airBaltic”, par “Latvijas dzelzceļu”, kam ir nepieciešamas 100 miljonu dotācijas.

Premjere domā, kā tikai audzēt un nosargāt publisko sektoru. Lūk, tie ļaunie – tie tak grib atņemt man tos darbiniekus! Nelieši – tie uzņēmēji! Bet, manuprāt, Siliņa ir smagi apmaldījusies trijās ekonomikas priedēs. Pačukstēšu – tie, kas pelna naudu, nav Finanšu ministrijas darbinieki, tie ir uzņēmēji. Un Ēnu dienā es ieteiktu mūsu premjerei neaicināt studentus, bet patiesībā pašai apmeklēt ražojošos uzņēmumus – kokapstrādes uzņēmumus, loģistikas uzņēmumus, būvniecības uzņēmumus – un paskatīties, ar kādu ikdienas birokrātiju tiem ir jāsaskaras Latvijas apstākļos. Un ir viens... Un ir nevis jāpalielina izdevumi, bet jāsamazina par 600 miljoniem gadā.

Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, uzstājam, ka ir jāsamazina 10 procenti iepirkumos, jāsamazina valsts aparāts, jāapvieno ministrijas, jāpārskata funkcijas, jāsamazina partiju finansējums, likvidējot prēmijas, bonusus, dublējošās funkcijas, jāpārskata ministru piemaksas, parlamentāro sekretāru algas. Tādējādi var sasniegt 1,8 miljardu ietaupījumu trīs gados. Ietaupītā nauda būtu jānovirza tieši aizsardzībai... nevis aizņemties līdz maksimumam. Un jāsaglabā šī parāda nasta zem 50 procentiem – 45 līdz 50 procentu apmērā. Jāsamazina valsts intervence ekonomikā. Pietiek veidot atkarīgu privāto sektoru! Nevajag investēt un izpirkt LMT un “Tet” no zviedriem, tur ir jāienāk jauniem investoriem.

Top 20 lielāko uzņēmēju saraksts Latvijā nemainās gadiem. Tur vēl joprojām dominē valsts uzņēmumi pretstatā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pie tik straujām darbaspēka izmiršanas... jādomā, kā mēs spēsim nopelnīt vairāk naudas nākotnē. Vairojot valsts aparātu, tas tiešām neizdosies. Tā ekonomika nestrādā. Ir vajadzīgs vairāk veselīgu uzņēmumu. Jāveido gudrāka... gudrā imigrācija, bagātais slānis, izglītotie speciālisti, uzņēmumu migrācija.

Valdība pārkāpj mūsu, deputātu, tiesības. Mēs vēl joprojām neesam piekļuvuši informācijai, kas ir budžetā. Mums atkārtoti ir liegta šāda iespēja. Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, nevaram piekļūt finanšu informācijai. Un jūs zināt, ka mēs šeit neskatām budžetu. Normāli uzņēmumā jūs skatītu budžetu, bet šeit tas ir tikai naudas plūsmas kopsavilkums bez atšifrējumiem. Kopsavilkums!

Siliņa grib turēt badā nākotni, lai pabarotu tagadni. Un Siliņas nekompetence un nespēja pārraudzīt laukumu Latvijas sabiedrību ved tiešā ceļā uz bankrota purvu. Mēs šādu bezatbildīgu politiku neatbalstām, jo šis ir apdraudējums Latvijas ekonomiskajai drošībai nākotnē. Ar šādu parādu nastu nevaram apkraut mūsu iedzīvotājus un ar to nevairosim labklājību.

Šim budžetam ir jāmeklē, kā nopelnīt. Ja reiz mēs aizņemamies šādus līdzekļus, tad kur pretī ir simt miljonu peļņa? Kādā veidā mēs vairosim šīs investīcijas? Mēs tikai tērējam, kolēģi, uz parāda rēķina.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Šuvajevs – frakcijas vārdā.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze un deputāti! Vispirms jāsāk ar pateicību Latvijas sabiedrībai. Ir retas reizes, kad redzam Latvijas sabiedrību tik vienotu un arī pārliecinātu savās vērtībās. Tās ir retas reizes, kad politiķi savā ikdienā jūt sabiedrības klātbūtni, viedokli un arī spiedienu. Spiedienu, kas ikvienam no mums liek rūpīgi pārdomāt savu balsojumu un nostāju. Tās ir tiešām retas reizes, kad politiķi satrūkstas un apzinās sava amata trauslumu. Un ikviens no mums šeit šobrīd redz to, ka Latvija vēlas būt Eiropā. Latvijas iedzīvotāji nepieņems klaju dezinformāciju, ko atskaņo Saeimas deputāti, izmantojot šo tribīni. Latvijas sabiedrība nevēlas tikt šķelta, tā nevēlas naidu, un tā ir gatava kopīgi iziet ielās, lai aizstāvētu sevi no populistiem un antidemokrātiskiem politiķiem.

Budžeta skatīšana Saeimā sniedz iespēju diskutēt par kopējo situāciju valstī, un, manuprāt, ir bezatbildīgi šodien ignorēt pēdējā mēneša notikumus. Latvijas valsts reputācija ir neatgriezeniski cietusi. Tas ietekmēs mūsu valsts ekonomikas attīstības iespējas. Tas ietekmēs to, kā investori raudzīsies uz iespējām investēt mūsu ekonomikā. Jo pēdējā mēneša laikā politiķi ir mānījuši sabiedrību, melojuši par konvenciju, sabojājuši valsts reputāciju, un tam visam būs ietekme uz mūsu sabiedrības labklājību un ekonomikas attīstību.

Latvijas parlaments ir apliecinājis, ka nav imūns pret Kremļa propagandu. Mēs varam investēt apjomīgas summas mūsu aizsardzības spējās, bet tas neliedz Saeimas vairākumam atbalstīt likumus, kas izraisa sajūsmu Krievijā. Mēs investējam līdzekļus mūsu ģimeņu labklājībā, bet tikmēr deputāti vēlas mazināt vardarbības upuru aizsardzību. Mēs investēsim līdzekļus mūsu izglītības sistēmā, bet tikmēr neskaitāmi deputāti uzskaitīs sazvērestības teorijas par to, kādu izglītības saturu starptautiski eksperti uzspiedīs mūsu skolēniem.

Kā ikviens jautājums, kas tiek lemts Saeimā, arī budžets ir par vērtībām, un šajā ziņā es vēlos sniegt pēc iespējas atklātu un korektu vērtējumu par to, kā šis budžets ir tapis, kādi ir ieguvumi sabiedrībai un ko mēs koalīcijā varējām izdarīt labāk.

Jau gada sākumā bija skaidrs, ka nākamā gada budžetā vissvarīgākā pozīcija saistīsies ar aizsardzības finansējumu, un var likties, ka tā tas mums ir bijis katru gadu pēdējos trīs gadus. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka šis gads ir bijis citādāks. Plānotais aizsardzības finansējuma pieaugums būs ievērojami lielāks nekā pēdējos gados. Un tas ir cieši saistīts ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, jo tieši ASV prezidenta vēlēšanu iznākums iezīmēja būtiskas izmaiņas globālajā ģeopolitikā. Un, iespējams, esam pat piemirsuši, cik nenoteikta un nezināma likās nākotne vēl tikai pirms deviņiem desmit mēnešiem.

Jau samērā ātri, šī gada sākumā, izkristalizējās potenciālais aizsardzības finansējuma mērķis – 5 procenti no IKP, un daļēji tas bija saistīts ar Polijas piemēru, kur aizsardzības finansējums jau bija sasniedzis šādu līmeni. Kopējais konteksts gan bija nepārprotams: Latvijai, Baltijas valstīm, NATO Austrumu flangam ir jārāda piemērs aizsardzības finansēšanai, un 5 procenti bija pietiekami ambiciozs mērķis. Tomēr uzreiz bija skaidrs, ka Latvijas gadījumā tas nebūt nav viegli sasniedzams. Latvijas ekonomika ir bijusi recesijā vai, labākajā gadījumā, stagnācijā jau ilgāku laiku. Un, ja ekonomikā nav izaugsmes, tad būtisks finansējuma palielinājums vienai nozarei ir rodams tikai politiski sarežģītās izvēlēs – nodokļu celšanā, izdevumu samazinājumā vai parāda palielināšanā. Un šobrīd, iespējams, arī ir piemirsies fakts, ka Eiropas Savienībā, sākot ar šī gada sākumu, pilnvērtīgi stājās spēkā jaunais fiskālais ietvars jeb jaunie fiskālie noteikumi, un par tiem Latvijas parlamentā diskusijas nav īsti bijušas, lai gan man ir grūti iztēloties vēl nozīmīgāku tematu, jo tieši šie noteikumi faktiski nosaka mūsu reālās ekonomiskās iespējas. Eiropas Savienības līderi šī gada sākumā lēma, ka jaunie ģeopolitiskie apstākļi rada vajadzību mainīt šos tik tikko pieņemtos noteikumus. Tieši tāpēc Eiropas Savienība sniedz iespēju dalībvalstīm īstenot papildu atkāpi budžetā, kas ļauj aizņemties aizsardzības vajadzībām. Pēdējo mēnešu laikā ir bijušas daudzas runas par to, ka valsts parāds pieaug, tomēr šis būtiskais konteksts ir pazudis. Šāda pieļauta atkāpe Eiropas Savienības līmenī aizsardzībai ir liels sasniegums arī Latvijai, un to neizmantot būtu bijis ārkārtīgi tuvredzīgi.

Viens no pēdējo gadu sasniegumiem, veidojot budžetu, bija skaidru un precīzu prioritāšu definēšana. Ja atminamies, pirms diviem gadiem ārpus, protams, drošības tā bija veselība un izglītība. Pirms gada tā bija mūsu iekšlietu sistēma, mūsu iekšlietu resori un arī vērienīga nodokļu reforma, kas mazināja sabiedrības nevienlīdzību. Un jau šī gada sākumā bija skaidrs, ka nākamā gada prioritātēm ir jābūt saistītām ar Latvijas ģimeņu ekonomisko drošību, jo mēs nevaram runāt tikai par investīcijām aizsardzības spējās. Paralēli mums ir arī jālemj par atbalstu tām ģimenēm, kas vēlas šeit audzināt bērnus. Ir jālemj par pabalsta palielināšanu un arī par pakalpojumu uzlabošanu. Un, lai arī šajā budžetā deputāti redzēs šādus risinājumus, tomēr šī ir budžeta sadaļa, kurā es vēlētos redzēt vēl lielākas ambīcijas un lielāku uzmanību tieši tām ģimenēm, kas dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa.

Labklājības ministram ir jāvērtē konkrēti dati un jāpiedāvā risinājumi, kas uzskatāmi samazinās to ģimeņu skaitu, kam ienākumi ir pārāk zemi, lai ikdienā dzīvotu drošībā. Būtu jāvērtē dažādas ģimenes formas un jāstrādā pie specifiskiem atbalsta veidiem tām ģimenēm, piemēram, kur ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem bērniem, tām ģimenēm, kur dzīvo tikai seniori, un arī tām mājsaimniecībām, kur pensionārs dzīvo viens pats. Labklājības ministra uzdevums ir rūpīgi vērtēt ikvienu sabiedrības grupu, kas ikdienā dzīvo nedrošībā, un piedāvāt atbilstošus risinājumus.

Viens no parādiem, kas šai koalīcijai bija uzkrājies pēdējo gadu laikā, bija jautājums par jaunu finansējuma struktūru izglītības sistēmai. Mūsu bērniem un skolēniem ir nepieciešama patiesi kvalitatīva izglītība, lai ikviens būtu spējīgs kritiski uztvert apkārt notiekošo, politiķu teikto, to politiķu, kas ir šeit, un citu sabiedrības pārstāvju teikto, un lai arī ikvienam jaunietim tiešām ir iespēja realizēt savu pilno potenciālu, cerams, tepat, Latvijā. Tāpēc man ir jāizsaka nožēla, ka politisku iemeslu dēļ šī finansējuma struktūra vēl nav gluži tāda, kā sākotnēji iecerēta. Lai arī šajā budžetā ir skaidri redzamas prioritātes, tomēr ir redzama arī lielāka atbalstāmo budžeta pozīciju sadrumstalotība, un tas budžetu kopumā noteikti neuzlabo. Es nedomāju, ka sabiedrība ir ieguvēja no politiskās pieejas, kas balstās apsvērumos par priekšvēlēšanu kampaņu.

Jebkuras koalīcijas pienākums ir vienoties par skaidriem principiem, kas nosaka politiskās izvēles, un diemžēl šogad šie iepriekš skaidrie principi sāka izgaist. Šobrīd vēl nezinām, kāda būs valdība nākamgad pēc vēlēšanām, tomēr es ceru, ka šīs koalīcijas sākotnēji iedzīvinātie principi par skaidrām prioritātēm, kurās netiek skaitītas partiju politiskās kvotas, tomēr tiks turpināti.

Visbeidzot. Tieši pēdējo mēnešu notikumi apliecina, cik svarīga ir saliedēta sabiedrība. Un tieši kultūras mantojums un laikmetīgā kultūra stiprina demokrātiju, līdzdalību un sabiedrības saliedētību. Tā izceļ Latviju pasaulē un veido mūsu konkurētspēju. Iespēja pieredzēt mūsu kultūru ir izšķirošs iemesls, kāpēc vēlamies dzīvot tieši šeit, Latvijā, stiprināt gribu un gatavību aizstāvēt valsti krīzē. Tāpēc vienlaikus ar kultūras jomas solidaritāti, ar drošības resoriem un uzdevumu kultūras kapitālsabiedrībām kāpināt savus ieņēmumus ir svarīgi uzsvērt Kultūras ministrijas izdarīto, lai kultūras cilvēkiem mazinātu birokrātisko slogu un kultūras institūcijām palielinātu iespējas būt starptautiskajā apritē.

“PROGRESĪVAJIEM” prioritāte ir drošība un dialogs ar radošajiem. Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums ir daļa no kultūras profesionāļu sociālās drošības, tāpēc pirms otrā lasījuma virzīsim priekšlikumu par Kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumu arī turpmāk un par tā neiesaldēšanu.

Noslēgumā – par spīti visam, svarīgākais ir nodrošināt valsts aizsardzības finansējuma pieaugumu. Un šis budžets to izdara. Jā, izdevumus varēja pārskatīt daudz kvalitatīvāk, arī dialogs ar tām nozarēm, kurās tiek celti nodokļi, varēja notikt stipri laicīgāk un būt skaidrāks. Arī valdības komunikācija un skaidrojumi par parādu līmeni varēja būt precīzāki. Tomēr šī valdība Saeimai ir sagatavojusi budžetu, kas sasniedz mūsu drošības mērķus. Šis ir budžets, kas sekmēs izglītības sistēmas kvalitāti. Šis ir budžets, kas sniegs atbalstu jaunajām ģimenēm.

Tāpēc aicinu to atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Klāt neesošā Ministru prezidente! (Starpsaucieni.) Ā! Labdien! Kad jūs runājat, Siliņas kundze, mana galvenā doma ir neaizrīties un neapvemties. (Starpsauciens: “Ooo!”) Kad runā finanšu ministrs Arvils Ašeradens, es domāju – nezinu, ko mēs dzirdētu no tribīnes tajā brīdī, kad runas lapiņas aizpūstu vējš.

Premjeres runas laikā es šodien izgāju no zāles, lai man nebūtu jāapvemjas un lai man pat nerastos vēlme kaut ko no šeit dzirdētā komentēt vai iztirzāt. Tam nav nekādas jēgas. (Starpsauciens: “Kas tā par attieksmi?”)

Es arī aicinu Latvijas sabiedrību neklausīties, jo jūs šai valdībai esat tukša vieta. Negaidiet brīnumus ne no Evikas Siliņas, ne no šīs valdības, ne no šī budžeta, ne arī no Jaunās VIENOTĪBAS. Tā ir tukša muca, kas tālu skan. Latvijas valdība ar Eviku un Baibu priekšgalā ir tik tukša muca, ka savu stulbumu tā ir izskandinājusi nu jau visā pasaulē, atklāti iestājoties pret 13. Saeimas vairākuma lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas (Starpsaucieni: “13. ...?”)... 14. ... es atvainojos, drīkst taču arī kļūdīties... 14. Saeimas. 13. Saeima, izrādās, bija nedaudz gudrāka un vispār šo lēmumu nobremzēja. Nesarunāšos ar zāli.

Latvijas valdība ir tik tukša muca, cik tukšs ir Latvijas maks. Un jūsu vārdi, Evika Siliņa, nekad nav saskanējuši ar darbiem. Un savas intereses jūs vienmēr esat uzlikuši augstāk par sabiedrības interesēm. Jūs melojat, jūs pieviļat, jūs noslepenojat, jūs notrallināt. Jūs esat muļķi, kas izliekas (Starpsauciens: “Nožēlojami!”)... Jūs esat muļķi, kas izliekas par kristiešiem, tikko pārmetot krustu, bet (Starpsaucieni.)... jūs izliekaties par eliti, kura dzied – kura dzied! – balta flīģeļa pavadībā (Zālē troksnis.), strebjot šampanieti, kas nav pirkts par jūsu naudu. Jūs izliekaties pat tagad. (Starpsauciens.) Tas ir nožēlojami, vienkārši nožēlojami.

Patiesībā ir slēgtas lauku skolas, ir nepieejami medicīnas pakalpojumi, ir pazemoti skolotāji, pazemoti medicīnas darbinieki, nepieejami transporta pakalpojumi tiem cilvēkiem, kuri vēl joprojām dzīvo laukos. (Zālē troksnis.) Kosmiskas cenas veikalos (Starpsauciens: “Nožēlojami!”) iepretim apkaunojoši zemajām pensijām. Tā visa ir šodienas Latvijas realitāte, kuru jūs izvēlaties neredzēt, jo ir tik viegli būt Trojas zirgam, kuram ir uzliktas klapes uz acīm. Naudas tikai jums pašiem nekad nepietrūkst. Jums pašiem nepietrūkst nekad un nekā – ne naudas, ne prēmiju, ne lidojumu. Jums naudas ir tik daudz, ka jūs esat spējīgi uzcelt vientuļu pāli Daugavā.

Evika Siliņa domā, ka tauta (Starpsauciens.) ir tik stulba... ka priekš viņiem bija jāuztaisa reklāmas rullītis par budžetu vienkāršajā valodā. To, kas ir vienkāršā valoda, mums Stambulas konvencijas sakarībā mēģināja izstāstīt visgudrākais Saeimas deputāts Gatis Liepiņš. Un tad es jums paskaidrošu vienkāršajā valodā ne tikai par jūsu kārtējo reklāmas rullīti, bet arī par jūsu budžetu.

To maciņu, ko jūs plivināt, Evika Siliņa... tas maciņš ir tukšs. To bērna mantiņu, kuru jūs tur izvilkāt no galda apakšas, varat iemest miskastē, jo drīz mums nebūs bērnu, kuriem ar tām spēlēties. Tās zāles, ar kurām jūs lepojaties, ir dārgākās Baltijā. Tās grāmatas reklāmas rullītī... tās ir par dienu, kad Rūta bija Rihards? Un visbeidzot par ķiveri. Lai lietotu ķiveri, ir jābūt galvai. Ja ķivere drīkst būt tukša, tad galvā ir jābūt smadzenēm.

Beigšu runāt, jo tuvojas tas brīdis, kad es varētu aizrīties un apvemties. Ja nu kādam ir jautājumi, vai šis patiešām bija frakcijas vārdā, tad jā, mūsu frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ domā tieši tā.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, patiesi! Es aicinu, lūdzu, debatējot neaizskart citus un tiešām cieņpilni debatēt. Mūs skatās visa Latvija... kā mēs izskatāmies... Patiešām, kolēģi! (Starpsauciens.)

Deputāts Edmunds Jurēvics – frakcijas vārdā.

E. Jurēvics (JV).

Jā, kolēģi, ir tāda sajūta, ka šeit pēc šīs runas vajadzētu kādu kadiķīti vai vīraku, lai izkvēpinātu šos, atvainojos, murgus. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Ir pilnīgi saprotams, ka opozīcijai ir pienākums kritizēt budžetu un norādīt uz trūkumiem, sniegt savus priekšlikumus, bet pozīcijai – aizstāvēt šo budžetu un arī pieņemt šo budžetu. Es gribu teikt tiešām paldies Butāna kungam, kas frakcijas “Nacionālā apvienība” vārdā gan konstruktīvi atzīmēja pozitīvās lietas, gan norādīja, kas būtu jāuzlabo. Tas ir kārtīgs opozīcijas darbs, bet konstruktīvs... Un citiem, kas šeit runāja konstruktīvi... arī (Starpsauciens.) Kulberga kungam bija atsevišķas konstruktīvas domas. Tā ka paldies par šo.

Bet tas, ko mēs dzirdējām no... kā Liepiņas kundze paziņoja, ka šis ir visas frakcijas vārdā... Nu šis parāda Šlesera partijas pilnīgu tukšumu un bankrotu. Tikai – “vissirslikti.lv”. Nevienu ideju, tikai lamāties – tas ir jūsu līmenis. Ar to arī jūs apsveicu, kolēģi! (Aplausi.) Kolēģi! Es domāju, ka šī tiešām savā veidā ir robežšķirtne, jo mēs varam būt opozīcijā valdībai, bet nevajag būt opozīcijā valstij un vienkārši izmantot šo Saeimas tribīni, lai pilnīgi kacinātu sabiedrību un runātu šādā ļoti zemā līmenī. Man tiešām ir kauns.

Bet par pašu budžetu, kolēģi, mēģināšu runāt īsi. Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā mēs atbalstīsim šo nacionālās drošības budžetu. Šis budžets nodrošina 5 procentus mūsu aizsardzībai. Šajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir ļoti būtiski, un paldies visām valstiskajām partijām gan opozīcijā, gan pozīcijā, kas atbalstīs šo likumprojektu saistībā ar drošības finansēšanu. Tas ir ļoti būtiski.

Šis budžets nodrošina ne tikai valsts drošības ieguldījumus, bet arī ieguldījumus mūsu bērnos, mūsu izglītībā. Beidzot mēs ieguldīsim ievērojamus līdzekļus jaunajā izglītības finansēšanas sistēmā. Sen gaidīts lēmums, tas līdz ar šo budžetu tiks izdarīts. Šis budžets paredz arī ievērojamu atbalstu mūsu ģimenēm. Gribu teikt paldies visiem koalīcijas partneriem – šeit mēs piegājām pēc būtības un jēgas. Vairāk nekā 95 miljonu atbalsts mūsu ģimenēm. Un tas sastāv no divām būtiskām lietām: gan finansiāls atbalsts caur dažādiem pabalstiem, gan otrs, tikpat būtisks, atbalsts – ieguldījumi veselībā, mātes un bērnu veselībā un daudz dažādās programmās, kas palīdzēs mūsu ģimenēm. Tie ir gandrīz 100 miljoni, kas tiek ieguldīti mūsu ģimenēs. Aicinu to atbalstīt!

Kolēģi! Skaidrs, ka nākamais un jebkurš gads nav vienkāršs, bet pašvaldības ir tās, kas ir vistuvāk mūsu cilvēkiem. Tādēļ arī frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA ir gandarīta, ka nākamgad Latvijas pašvaldībām tiek saglabāts un palielināts budžets un arī pašvaldības varēs šos līdzekļus ieguldīt tai skaitā drošības jautājumos, izglītības jautājumos un atbalstā ģimenēm.

Kolēģi! Protams, šie laiki ir ļoti sarežģīti. Ģeopolitiskie apstākļi nav mainījušies un ir joprojām sarežģīti. Bet, par spīti tam, šī valdība ir spējusi sagatavot budžetu, kas nodrošina ieguldījumus aizsardzībā, ieguldījumus atbalstam ģimenē, izglītībā. Un mēs neesam cēluši pamatnodokļus, bet – tieši otrādi! – arī nākamgad turpināsies neapliekamā minimuma pieaugums. Un gribu uzsvērt, ka no šī brīža jau 98 procenti senioru no savām pensijām nav vairs spiesti maksāt nodokļus. Tas ir liels atspaids mūsu senioriem.

Kolēģi, ir runāts par reformām, ka nepieciešamas papildu reformas, valsts pārvaldes uzlabojumi. Varu tam piekrist, arī tam, ko teica daļa opozīcijas kolēģu. Bet būsim tomēr godīgi! Tajā brīdī, kad valdība piedāvā fundamentālas reformas – izglītības reformas, izdienas pensiju reformas –, tajā brīdī tas pats politiskais spēks, kas pieprasa reformas, šīs reformas neatbalsta vai kritizē. Tādā ziņā, kolēģi, es aicinu būt konsekventiem: ja jūs pieprasāt reformas, tad atbalstiet arī tādas reformas, kas nav populāras, bet ir valstij nepieciešamas.

Kolēģi, visbeidzot – mums ir jāpieņem šis drošības budžets. JAUNĀ VIENOTĪBA to pilnībā atbalsta. Bet, arī ņemot vērā pēdējos notikumus šajā mēnesī, mēs uzskatām par savu pienākumu, ka frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA... iesniegt uz budžetu priekšlikumus, lai dotu papildu finanšu resursus cīņā pret vardarbību ģimenē. Tas ir visa mūsu parlamenta pienākums.

Aicinu balsot “par”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Godātie kolēģi! Šodien mēs sākam debates ne tikai par skaitļiem garās tabulās un grozījumiem likumprojektos, bet arī par mūsu spēju raudzīties droši nākotnē un stiprināt Latvijas un mūsu iedzīvotāju noturību. Mēs lemsim par budžetu, kas definēs, vai Latvija spēs aizsargāt savus cilvēkus, vai spēsim dot ģimenēm drošību, vai varēsim nodrošināt bērniem izglītību un uzņēmumiem attīstības iespējas.

2026. gada budžets ir veidots laikā, kad pasaulē ir ļoti daudz nenoteiktības, un tieši tāpēc šis budžets ir apliecinājums tam, ka Latvija ir gatava rīkoties un arī risināt nākotnes izaicinājumus. Mums ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, negaidot, kad tie patiešām iestājas. Mums ir jāiegulda drošībā, cilvēkos un nākotnē. Valdības darbs un nodoms ir bijis skaidrs un konsekvents – veidot budžetu drošākai nākotnei, stiprinot ne tikai aizsardzību, bet arī risinot demogrāfijas un izglītības izaicinājumus un vienlaikus ievērojot pieļaujamos fiskālās disciplīnas rāmjus un nepaaugstinot pamatnodokļus.

Es gribu izcelt no šī budžeta dažas konkrētas lietas.

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka drošībai un aizsardzībai pirmo reizi tiek paredzēti 5 procenti no iekšzemes kopprodukta. Mūsu valsts drošība šobrīd nav politiska izvēle, tā ir nepieciešamība šajā vēsturiskajā situācijā. Tādēļ esmu patiesi gandarīta, ka 2026. gadā Latvijas aizsardzības finansējums sasniegs 4,9 procentus no IKP un 2027. gadā – 5 procentus no IKP. Tas ir vairāk nekā lielākajai daļai NATO dalībvalstu, un tas ir signāls gan mūsu sabiedrotajiem, gan valstīm aiz austrumu robežas: Latvija gatavojas un stiprina savas aizsardzības spējas, jo drošība Latvijā ir valsts nākotnes pamats. Tikai uz šādiem pamatiem var būvēt izaugsmi, labklājību un pārliecību par rītdienu. Taču drošība jau nav tikai armija un ieroči, tā ir demokrātisko vērtību aizsardzība un sabiedrības noturība. Tādēļ ir apsveicams 2026. gadā plānotais atbalsta pieaugums ģimenēm, kas būs lielākais kopš 2015. gada.

Nākamā gada budžets sniedz skaidru atbildi uz jautājumu, vai Latvija ir valsts, kurā ir labi dzīvot un audzināt bērnus. Atbilde – jā, ir. No 2026. gada plānotais bērna kopšanas pabalsta pieaugums un bērna piedzimšanas pabalsta pieaugums būs liels un būtisks atspaids ģimenēm, kuras plāno kļūt par vecākiem un audzina mazus bērnus. Arī paplašinātais ģimenes valsts pabalsta saņēmēju loks un saglabātais vecāku pabalsts 75 procentu apmērā strādājošiem vecākiem, manuprāt, ir ļoti svarīgs un labs signāls ģimenēm Latvijā. Tas būs ne tikai sociāls atbalsts katrai ģimenei, kas to saņems, bet kas vairāk. Tas būs ieguldījums mūsu tautas turpinājumā un valsts nākotnē.

Savukārt visu pensiju, kas nepārsniedz 1488 eiro, indeksācija pozitīvi ietekmēs 98 procentus pensionāru un būs papildu atbalsts senioriem, un kopumā mazinās nabadzības risku un arī ienākumu nevienlīdzību. Šāds lēmums ir mūsu atbildība par cilvēkiem, kuri visu mūžu ir veidojuši mūsu valsti. Tādēļ tas ir mūsu pienākums – uzlabot senioru dzīves.

Kolēģi, bet vienlaikus arī izglītība, kvalitatīva izglītība, pateicoties finansējumam skolām un pedagogiem, ir atbalsts valsts nākotnei, jo īpaši sabiedrības noturībai. Izglītības ministre ir skaidri paudusi: Latvijā nav pieļaujama situācija, kad izglītības kvalitāte ir atkarīga no tā, kurā novadā bērns ir piedzimis. Un tam es piekrītu par visiem simts procentiem. Tāpēc 45 miljoni eiro, kas šajos sarežģītajos apstākļos ir plānoti jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, ir svarīgs solis, kas noteikti būs jāsper arī vēl pēc gada. Tas būs solis taisnīgāka pedagogu atalgojuma virzienā, kā arī uzlabos atbalsta personāla pieejamību visā Latvijā. Jo izglītība nav izdevumu pozīcija, tas ir ieguldījums Latvijas ilgtspējā un nākotnes ekonomikā.

Tātad atbalsts ģimenēm un ieguldījums izglītībā ir divas būtiskākās investīcijas Latvijas nākotnē ilgtermiņā.

Savukārt trešais stūrakmens Latvijas sabiedrības noturības stiprināšanā ir ieguldījums veselības aprūpē, un nākamgad veselības nozarē ieplānotie ieguldījumi kopumā veido 10,6 procentus no budžeta izdevumiem. Arī tas dos papildu atspaidu Latvijas cilvēkiem un stiprinās veselības nozares noturību.

Taču šodien es īpaši vēlos izcelt uzņēmējdarbības un ārvalstu investīciju veicināšanas īpašo lomu. Pasaules līderu sarunās par globālo drošību arvien biežāk mēs dzirdam... arī kontekstā ar drošības garantijām Ukrainai izskan doma, ka tieši šībrīža vēstures posmam ir raksturīga atziņa – partnervalstu ārvalstu investīcijas ir arī valsts drošības aspekts, jo valsts, kuras uzņēmēji investē citā valstī, papildus rūpēsies arī par saviem ieguldījumiem. Tādēļ man ir liels prieks, ka mēs esam spējuši ieklausīties mūsu partneros, investoros un turpinām attīstīt un uzlabot investīciju vidi Latvijā, padarīt to pievilcīgāku.

Pateicoties 2026. gadā plānotajai ārvalstu investoru fizisko personu nodokļu sloga līdzsvarošanai ar Latvijas investoriem, mēs nodrošināsim motivējošāku nodokļu režīmu un vienlaikus arī palielināsim pašvaldību interesi investoru piesaistei to teritorijās. Tas ir būtisks solis mūsu ekonomikai, investoru piesaistei un arī pašvaldību iesaistei uzņēmējdarbības vides attīstībā. Šis ir viens no mājasdarbiem, ko būsim izdarījuši, lai Latvijā ieplūstu aizvien vairāk ārvalstu investīciju. Jo vairāk uzticamu sabiedroto investīciju būs Latvijā, jo pārtikušāki un arī aizsargātāki mēs būsim.

Un visbeidzot es gribu uzteikt nākamā gada budžeta vadmotīvu. Domāju, ka 2026. gada budžets, nepaaugstinot pamata nodokļus un būtiski samazinot administratīvo slogu un publiskā sektora izdevumus par vairāk nekā 800 miljoniem eiro vidējā termiņā, ir tiešām labs un pareizs. Nākamā gada budžets ir budžets drošākai Latvijai.

Godātie kolēģi! Ar šo budžetu mēs stiprināsim valsts drošību, sargāsim ģimenes, atbalstīsim skolotājus, ārstus un, protams, visu aizsardzības un drošības sektoru. Tas parāda, ka Latvija var būt valstiski atbildīga konkrētā situācijā un ar stratēģisku redzējumu par nākotni un mūsu drošību. Atbalstot šo budžetu, mēs balsosim par Latviju kā drošu valsti, par Latviju kā ģimenei draudzīgu valsti, par Latviju kā valsti, kur bērniem ir pieejama laba izglītība, pacientiem – nepieciešamā palīdzība, uzņēmējiem – iespējas; kopsavelkot – par drošu, demokrātisku un stipru valsti un sabiedrību. Tādēļ es aicinu atbildīgi lemt un atbalstīt 2026. gada valsts budžetu – budžetu drošākai Latvijas nākotnei.

Paldies par uzmanību un paldies valdībai par šo sagatavoto budžetu, par kuru man būs gandarījums balsot “par”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti, kolēģi! Budžeta izskatīšanas procesā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai bija iespēja uzklausīt gan finanšu ministru, gan piecu komisijas pārraudzībā esošo jomu atbildīgos ministrus – ekonomikas, VARAM, zemkopības, satiksmes – un KEM valsts sekretāri. Tāpat komisijas darbā esam īpašu uzmanību pievērsuši izaugsmes veicināšanas jautājumiem. Tāpēc es izmantošu šo iespēju, lai runas pirmajā daļā iezīmētu savu kritisko analīzi par budžetu un par budžeta procesu. Savukārt otrajā daļā ieskicēšu to, kas Latvijai ir darāms, lai ar visiem pieejamiem instrumentiem, tostarp publisko izdevumu un investīciju instrumentiem, veicinātu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību.

Tātad sākšu ar kritisko analīzi.

Pirmkārt, šim vajadzēja būt pirmajam sniegumā balstītajam budžetam ar nulles budžetiem vismaz trīs sākotnēji plānotajās pilotministrijās. Un nulles budžeti, kā jūs labi zināt, bija daļa no vienošanās, veidojot šo valdību. Līdz ar to Finanšu ministrija diemžēl šo mājasdarbu nav paveikusi.

Otrkārt, es atzinīgi vērtēju Finanšu ministrijas izpratni un arī attiecīgās metodoloģijas, kuras mēs redzējām komisijas prezentācijā, lai nodrošinātu tā saucamo budžeta kontrcikliskumu. Tas nozīmē, ka apstākļos, kad ekonomika ir cikla lejupslīdē, kad privātā sektora investīcijas un patēriņš nespēj nodrošināt pietiekamu pieprasījumu ekonomikā, publiskie izdevumi spēlē šo līdzsvarojošo, ekonomiku stimulējošo lomu, tostarp strādājot ar budžeta deficītu, un arī otrādi – ekonomikas cikla augšupejā, kad privātajā sektorā vērojams augsts pieprasījuma līmenis un veselīga izaugsme, valsts atturas pārlieku stimulēt ekonomiku. Tomēr arī šajā sakarā Finanšu ministrija var darīt daudz vairāk. Finanšu ministrijai šobrīd nav skaidras metodoloģijas vai vismaz politiskā uzstādījuma mērķtiecīgi auditēt katru investīciju aktivitāti atbilstoši multiplikatoru analīzei. Tas nozīmē budžeta investīciju pozīciju salīdzināšanu pēc šo investīciju atdeves Latvijas ekonomikā gan izaugsmes, gan nodarbinātības formā.

Dažādām aktivitātēm ir dažādi multiplikatori, un tie var svārstīties arī atbilstoši ekonomiskai konjunktūrai un resursu pieejamībai konkrētajā nozarē. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes apstākļos ļoti augsti multiplikatori ir investīcijām fiziskajā un digitālajā infrastruktūrā, īpaši, ja maksimāli tiek izmantoti valsts vietējās izcelsmes ražošanas resursi. Augsti multiplikatori ir arī aktivitātēm, kas palīdz ilgtermiņā aizvietot importu, piemēram, investīcijas ēku siltināšanā, atjaunīgo resursu enerģētikā. Un, protams, ārkārtīgi augsti multiplikatori ir ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, īpaši zinātnes komercializācijā. Un, manuprāt, tieši šiem būtu jābūt galvenajiem apsvērumiem, lemjot par budžeta prioritātēm, nevis līdzšinējai, diemžēl joprojām politiski feodālajai pieejai.

Treškārt, lai gan es atbalstu banku solidaritātes iemaksu kā taisnīgu instrumentu banku procentu virspeļņas novirzīšanai sabiedrības vajadzībām, tomēr ieviestajā modelī, nepilnīgi pārņemot Lietuvas modeli, ir viens fundamentāls trūkums, kas rada būtisku pretvēju ekonomikas attīstībai. Un par to mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā informēja arī Latvijas Finanšu nozares asociācija. Latvijā šī nodeva un nodevas kalkulācija tiek piemērota arī jaunajai kreditēšanai. Kā atzīst finanšu nozare, banku kredītkomitejās jau šobrīd šis ir kā nopietns apsvērums, lemjot par jaunu kredītu piešķiršanu. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tas negatīvi ietekmē finansējuma pieejamību ekonomikas reālajam sektoram. Šo kļūdu noteikti vajadzētu labot.

Ceturtkārt, vakar komisijā aizvadījām ārkārtīgi intensīvu sesiju ar Satiksmes ministrijas vadību. Es varu teikt ar pilnu pārliecību, ka nobadinātākas ministrijas par Satiksmes ministriju mūsu valstī nav. Savulaik tā bija politiķu un kvazioligarhu iekārojamākā ministrija tās ziedu laikos. Šobrīd tā diemžēl ir kļuvusi par nabagmāju, kas spiesta katru gadu izstieptām rokām diedelēt dažādu satiksmes resoru apakšnozarēm objektīvi trūkstošo finansējumu. Man ir jāatzīst, Finanšu ministrijas politiskā vadība šīs valdības laikā nav izrādījusi konstruktīvu pretimnākšanu un vēlmi šo ilgtermiņa problemātiku sakārtot, neskatoties uz to, ka “PROGRESĪVIE” nepārtraukti ir atklāti komunicējuši par stāvokli nozarē un piedāvājuši risinājumus. Un tāpēc viena no sekām ir... tas, ka budžetā joprojām nav iezīmēts “Rail Baltica” finansējums. Tur ir gan saistību izpilde par pagātnes virsrēķiniem, par jaunām neattiecināmajām izmaksām, starptautiskā kopuzņēmuma finansējums, kas jau tika pieminēts, bet ir ļoti svarīgs arī finansējums pārprojektēšanai, atsevišķu posmu pārprojektēšanai, kas Latvijai ļautu ietaupīt simtiem miljonu eiro. Un es ļoti ceru, ka Ministru prezidente labi apzinās, ka gaidāmajās Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās plecu pie pleca ar Baltijas kolēģiem Latvijai vajadzēs “Rail Baltica” izcīnīt vismaz trīs līdz četrus miljardus, lai mēs varētu vismaz pirmo projekta kārtu realizēt.

Joprojām pēc būtības netiek pildīts arī Autoceļu likums. Jau ilgstoši autoceļu uzturēšanas finansējums ir bijis nepietiekams, un šobrīd jau ir izveidojies remontdeficīts trīs miljardu eiro apmērā. Vienlaikus, lai saglabātu valsts autoceļu tīklu labākā braukšanas kvalitātē un drošības līmenī, katru gadu uzturēšanā un periodiskajā atjaunošanā jāiegulda vismaz 650 miljoni, nevis tie 300 miljoni, kas pieejami šobrīd... kurā ir arī uzturēšanas komponente... bet vismaz divreiz vairāk. Ja Latvija pildītu Autoceļu likumu, kurā ir noteikts, ka 80 procenti no akcīzes ieņēmumiem degvielai aiziet ceļu uzturēšanā, tad mums būtu līdzīgs autoceļu uzturēšanas budžets kā Lietuvā, kurā ir arī aptuveni 20 tūkstoši kilometru ceļu kopgarums.

Un visbeidzot. Finanšu ministrija joprojām nav izrādījusi arī konstruktīvu pretimnākšanu un idejas par sabiedrisko pārvadājumu un universālā pasta pakalpojumu nodrošināšanas finansējumu. Jo pilnīgi acīmredzams, ka valsts nespēj pildīt savas saistības pieejamā budžeta apstākļos. Tāpēc Satiksmes ministrijai nepārtraukti pazemojoši ir jāiet prasīt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem, lai gan tie ir acīmredzami paredzami gadījumi.

Vēl viena svarīga lieta, kam mēs pieskārāmies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, – aicinājām arī Finanšu ministrijai veidot skaidru, vidēju un ilgtermiņa plānu attiecībā uz mūsu enerģētikas un klimata nozares investīcijām. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz investīcijas aptuveni 14 miljardu apmērā, enerģētikas stratēģija – vairāk nekā 30 miljardu apmērā. Protams, ka ne visas no šī, pat lielākā daļa šo investīciju gulsies uz privātā sektora pleciem. Bet šeit ir arī ļoti liela publiskā komponente, tāpēc komisijas vārdā esmu vērsies Finanšu ministrijā, lai tiktu sagatavots ilgtermiņa finansēšanas plāns. Lai negadītos tā, kā sanāca ar “Rail Baltica”, ka šāda Finanšu ministrijas ilggadēja strausa taktika noveda pie pārrāvuma ar finanšu plānošanu, ar valsts budžeta sasaisti. Un, kā redzam, tā sekas ir joprojām.

Kolēģi, otrajā daļā pievērsīšos izaugsmes jautājumiem. Ekonomikas ministrijas pieteiktās ambīcijas par ekonomikas dubultošanu līdz 2035. gadam balstās uz pieciem priekšnosacījumiem: IKP izaugsme – 3 līdz 4 procenti gadā; vairāk nekā 900 tūkstoši nodarbināto; investīciju daļu IKP palielinājums no 18 līdz 25 procentiem; eksporta attiecības pret IKP palielinājums no 64 uz 85 procentiem; un investīciju īpatsvars pētniecībā un attīstībā no pašreizējiem 0,75 procentiem līdz 3,2 procentiem no IKP. Es ļoti atbalstu šos ambiciozos mērķus, bet šobrīd tie visi izskatās diezgan utopiski.

Šīs valdības veidošanas laikā Ministru prezidente Siliņa piekāpās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras spiedienam neveidot aktīvu industriālo politiku, tai skaitā nosakot īpaši atbalstāmās specializācijas jomas. Man jāatzīst, ka... mēs šobrīd redzam, ka šis lēmums ir viens no līdzšinējās ekonomiskās stagnācijas iemesliem. Tāpēc esmu ļoti gandarīts, ka Saeimas ekonomikas debatēs beidzot gan no ekonomikas ministra, gan no finanšu ministra sāk parādīties uzstādījums par prioritāriem ekonomikas segmentiem. Tāpēc es mazliet iezīmēšu savu redzējumu par to, kādos virzienos Latvijai vajadzētu investēt, tai skaitā budžeta un Eiropas Savienības investīciju, līdzekļus.

Man nav šaubu par to, ka Latvijai ir nepieciešama aktīva industriālā un inovāciju politika, kas nosaka un īpaši atbalsta prioritārās specializācijas jomas gan nozaru segmentu, gan tehnoloģiju līmenī.

Pirmkārt, maksimāls atbalsts eksportam. Par to nav ne mazāko šaubu. Īpaši tādam eksportam, kas ir balstīts uz mērogojamu, ilgtspējīgu, zināšanu ietilpīgu, pieaugošas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanu. Viens svarīgs sākotnējais atskaites punkts varētu būt aktivitāšu klasifikācija atbilstoši pievienotajai vērtībai uz vienu darbinieku. Tā ir mērvienība, kas ir plaši izmantota citur pasaulē industriālajā politikā. Latvijai tas palīdzētu saranžēt mūsu aktivitātes, tai skaitā eksporta aktivitātes, pēc pievienotās vērtības uz vienu darbinieku. Ir jāprioritizē un jāiespējo investīcijas nozīmīgāko tehnoloģiju attīstībā.

Šī valdība ir gana daudz darījusi mākslīgā intelekta jomā. Strauji attīstās arī kvantu tehnoloģijas. Neraugoties uz to, ka Latvijai šobrīd varbūt nav plāna veidot savu superskaitļošanas vai tā saucamo superdatoru, jāturpina investēt kiberdrošībā, dronu un robotu tehnoloģijās. Manuprāt, es to nepārtraukti uzsveru – arī koksnes būvniecības tehnoloģijās. Un es vēršos pie ekonomikas ministra. Es zinu, ka tas darbs ir uzsācies. Ir nepieciešams veikt izmaiņas būvnormatīvos, ugunsdrošības nosacījumos, lai vismaz pašvaldības un valsts publiskajās būvēs mēs izmantotu augstāku vietējās koksnes produkcijas īpatsvaru.

Tāpat nedrīkst aizmirst par atjaunīgo resursu enerģētiku un zaļajām tehnoloģijām. Pagājušajā nedēļā Saeimā notika ilgtspējas konference, un es domāju, ka visi tās dalībnieki bija vienisprātis, ka ir jāveicina Latvijas uzņēmumu ilgtspējas gatavība, kas jau šobrīd ir atslēga piekļuvei daudzos eksporta tirgos. Un, jo gatavāki un starptautiskos standartus pārņemt spējīgāki mēs būsim, jo konkurētspējīgāki mēs būsim starptautiskajos eksporta tirgos.

Rīga ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks. Tā ir miljona aglomerācija, reģionālas nozīmes – es teiktu, Baltijas jūras reģionālas nozīmes – ekonomiskās gravitācijas centrs. Vienīgais, kas mums ir. Līdz ar to Rīgas industriālā politika var likt pamatus noturīgai attīstībai, kam būs pozitīvs efekts uz visu Latvijas ekonomiku. Ja ekonomikas ministrs un mēs visi gribam dubultot Latvijas ekonomiku, tad vismaz jādubulto Rīgas ekonomika. Un viens piemērs, kur investēt, ir ekosistēma jaunuzņēmumiem, kas jau šobrīd ļoti aktīvi attīstās Rīgā, nodrošina starptautisku talantu piesaisti un vienlaikus arī kritisko masu globāli mērogojamu produktu radīšanai. Šādai kritiskās masas ekosistēmai Rīgā būs pozitīva ietekme arī uz jaunuzņēmumu attīstību reģionos.

Vienlaikus īpaša uzmanība veltāma valsts ekonomikas politikai Latgalē un austrumu pierobežas attīstībai, savienojamībai, ekonomiskās atpalicības mazināšanai. Šī reģiona ekonomiskajai attīstībai acīmredzami ir tieša ietekme uz mūsu valsts drošību un noturību pret ārējā hibrīdkara apdraudējumiem.

Ilgtspējīga attīstība Latvijā lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs nav iedomājama bez kooperācijas. Par šiem jautājumiem mēs esam diskutējuši arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Ir nepieciešams maksimāls atbalsts kooperācijai, arī vertikālajai integrācijai, tas nozīmē, ka mūsu ražotāji tuvinās mūsu pārstrādes kapacitātēm: lauksaimniekiem – no vienas puses, tirgotājiem – no otras puses. Veidojam vienotu integrētu mehānismu, tostarp veicinot Latvijas izcelsmes produktu klātbūtni mūsu veikalos. Ļoti svarīga un īpaši atbalstāma ir energokopienu veidošana, tostarp kontekstā ar nākotnes enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstību.

Mēs noteikti nedrīkstam aizmirst arī mūsu jauniešus. Jauniešu ekonomiskā politika, kura ietver jauniešu vieglāku ienākšanu darba tirgū, jauniešiem nodrošinot motivāciju pēc studijām ārzemēs atgriezties Latvijā, ir ļoti kritiska. Un man jāatbalso tas, ko teica mūsu frakcijas vadītājs. Pēdējā mēneša notikumi daudziem jauniešiem liek izdarīt smagu izvēli par to, vai atgriezties Latvijā pēc notikušā vai tomēr veidot karjeru ārvalstīs, kur netiek apšaubītas cilvēka pamattiesības.

Vienlaikus nozīmīga loma ir arī valsts kapitālsabiedrībām un to investīciju politikām. Es kopumā neatbalstu principu par 90 procentu valsts kapitālsabiedrību peļņas dividendēm, kas nonāk valsts budžetā. Manuprāt, tas nokauj, īpaši konkurences apstākļos, strādājošo kapitālsabiedrību motivāciju un vājina arī sistēmsvarīgo kapitālsabiedrību investīciju programmas.

Mēs jau redzam, ka “Latvenergo” peļņa nevis tiek pilnvērtīgi investēta mūsu energoneatkarībā, bet diemžēl nereti tiek investēta ministra politisko prioritāšu finansēšanā. Otrs piemērs ir “Latvijas valsts meži”, kas uzkrāj milzīgu peļņu, nerealizē savas investīciju programmas un ar Zemkopības ministrijas svētību, nereti maldinot Ministru kabinetu, dod apaļkoksnes cenu atlaides privileģētiem kokrūpniecības uzņēmumiem.

Visbeidzot. Šis, manuprāt, būtu visvienkāršāk realizējamais punkts, ja tam pietiktu politiskās drosmes. Mums ir maksimāli jāierobežo jebkāda veida resursu dīkstāve vai neilgtspējīga izmantošana. Ja jūs pastaigāsiet pa pilsētu un salīdzināsiet Rīgu ar citām Baltijas jūras reģiona metropolēm, jūs neatradīsiet nevienu pilsētu, kurā ir tik daudz graustu un produktīvi neizmantotu dīkstāves teritoriju. Šādām augstvērtīgām teritorijām lielajās pilsētās ir jāuzliek daudzkārt lielāki nodokļi nevis tāpēc, lai lāpītu budžeta caurumus, bet tāpēc, lai nodrošinātu to aktīvu iekļaušanos ekonomiskajā apritē. Rīgā ir jābūvē mājas un biroju ēkas, nevis dīkstāvē jāmarinē augstvērtīgas neproduktīvas teritorijas. Un, ja valsts lems pašvaldībām dot lielākas tiesības nekustamā īpašuma noteikšanā, Rīga šo noteikti izmantos.

Šis ne tuvu nav perfekts budžets, bet, godājamie kolēģi, es šo budžetu atbalstīšu. Aicinu arī jūs to atbalstīt, lai mēs varam kāpināt investīcijas mūsu drošībā un aizsardzības spēju stiprināšanā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Pauze. Zālē troksnis.)

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Gundars Daudze, Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies tiem, kas vienmēr ir laikā. (Starpsauciens: “Tiešām!”) Tiešām tā arī ir. Kolēģi, Bražes kundze gaida, kad varēs runāt. (Pauze.) Kolēģi, vēl joprojām esam tikai 41. Jāsagaida vismaz 51. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā.

Turpinām debates.

Vārds ārlietu ministrei Baibai Bražei.

B. Braže (ārlietu ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godājamie Saeimas deputāti un ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Kolēģi ministri! Ir tāds teiciens: budžets un tā plānošana – tā ir zinātne, kā vienmērīgi sadalīt neapmierinātību. To mēs arī šodien dzirdam.

Mēs ārlietu dienestā, lai arī neesam apmierināti, tomēr prioritizējam gan aizsardzību, gan drošību. Mūsu budžeta samazinājums ir 5,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Un, lai arī tas... Un tas ir uz tā fona, ka mūsu budžets ir viens no mazākajiem, salīdzinot ar citām nozarēm, lai arī Ārlietu ministrija ir viena no drošības ministrijām. Mēs, ārlietu dienests, esam lepni būt mūsu valsts acis, ausis, mute, rokas pasaulē. Esam tie, kas ik dienu pārstāv Latviju, cilvēkus, uzņēmējus citās valstīs, starptautiskajās organizācijās, sabiedrībā... tiekoties ar žurnālistiem. Mēs ne tikai stiprinām ekonomiskās saites kopā ar kolēģiem ekonomikas nozarē, bet arī rūpējamies par mūsu cilvēkiem visur, kur viņi dzīvo.

Šodien vēlos izcelt trīs virzienus, kuros koncentrēsim mūsu resursus arī pēc to griešanas, – tā būs valsts drošības stiprināšana, ekonomiskās izaugsmes un labklājības veicināšana, mūsu valstspiederīgo interešu aizsardzība un diasporas interešu pārstāvība.

Mēs aktīvi iestājamies par NATO aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 5 procentiem attiecībā uz visiem sabiedrotajiem. Gatavojoties nākamā gada NATO samitam Ankarā, tā ir un paliks viena no prioritātēm, lai nebūtu tā, ka tikai mēs, Baltija, Polija un vēl dažas valstis būtiski ceļam aizsardzības izdevumus, bet lai to darītu arī citi. Un lai solījumi tiktu izpildīti, jo arī no tā ir atkarīga NATO aizsardzības plāna izpilde un visa NATO drošība.

Man ir prieks, ka mūsu balss ir sadzirdēta arī Vašingtonā. Ir nostiprināta vēstniecība, ir aktīvs lobijs, un tas ir sekmējis Baltijas drošības iniciatīvu atbalstu ASV – Kongresā, Pārstāvju palātā, Senātā. Tas palīdz stiprināt mūsu aizsardzības spējas visā Baltijā un ziemeļaustrumu flangā.

Paldies deputātiem, kas aktīvi iesaistījušies sadarbībā ar ASV. To darīsim arī nākamajā gadā. Tāpat turpināsim visaptverošu atbalstu Ukrainai. Ne tikai 0,25 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta – tas ir ieguldījums mūsu pašu drošībā –, bet arī no Ārlietu ministrijas budžeta 2025. gadā apmēram 5 procenti tiks novirzīti Ukrainas atbalstam... vēstniecības darbam, atbalstam NATO programmām, Eiropas Savienības integrācijas perspektīvai, attīstības sadarbības projektiem un citiem.

Krievijas vājināšana. Atcerēsimies, ka pagājušā gada laikā Krievija ieņēmusi mazāk nekā vienu procentu no Ukrainas teritorijas un visi tie stratēģiskie mērķi, ko Kremļa miesnieks ir mēģinājis pasludināt, nav piepildījušies. Krievija tiek mērķtiecīgi vājināta gan kaujas laukā, gan ar Eiropas Savienības, ASV un citu starptautisko partneru sankciju palīdzību. Liegt Krievijai naudu, tehnoloģijas, starptautisko atbalstu – tās ir mūsu prioritātes. Vājāka Krievijas kara mašīna nozīmē drošāku Latviju.

Sankcijas strādā. Un neticiet dezinformatoriem, kas mēģina apgalvot pretējo, it īpaši jau Krievijas avotiem. Krievijas kara ekonomika stagnē, budžeta deficīts šī gada laikā ir dubultojies, tās rezerves sarūk. Ienākumi no energoresursiem ir kritušies par 20 procentiem. Kremļa režīms pārnes kara ekonomisko slogu uz mājsaimniecībām un padara izmaksas neignorējamas. Tas paaugstina nodokļus, saglabājas augsta inflācija, un uzņēmumiem, kas ienes apmēram 24 procentus no Krievijas budžeta ienākumiem... federālā budžeta ienākumiem, draud bankrots.

Vienlaikus mūsu uzņēmēji un sankciju uzraudzības dienesti turpina ciešu sadarbību. Paldies tiem uzņēmējiem, kas ir atteikušies no sadarbības ar Krieviju un nemēģina apiet sankcijas.

Vienlaikus Latvija kļūs arī redzamāka uz globālās skatuves. Pirmo reizi vēsturiskā balsojumā mēs esam ievēlēti ANO Drošības padomē un no 1. janvāra sāksim tajā darbu. Tas ļauj nodrošināt starptautisko atbalstu Ukrainai, redzamību jautājumiem, kas mums ir svarīgi, arī izgaismot jautājumus, kā Krievijas agresijas nosodījumu... un tā turpināšanu. Tāpat tā ir iespēja izcelt Latvijas uzņēmēju, pētnieku un universitāšu radītās inovācijas un sasniegumus.

Attiecībā uz ekonomikas un labklājības prioritāti. Man ir prieks, ka šogad pirmajā pusgadā eksports ir pieaudzis par 1,8 procentiem. Arī investīcijas Latvijai ir piesaistītas vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā. Tas ir bijis kopīgs darbs ar kolēģiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Ekonomikas ministrijā un citur, bet it īpaši ar privāto sektoru.

Un daži konkrēti rezultāti... ko paredzam turpināt arī nākamgad.

Āzijā un Japānā. Tirgus atvēršana uzņēmumam “Latvijas Finieris”, mēnešiem – mēnešiem! – konstanti strādājot, lai izspiestu Krievijas dempingu, panāktu labvēlīgākus tarifus Latvijas kokrūpniekiem... ASV... iepretim konkurentiem.

Pagājušā naktī saņēmu ziņu no Latvijas vēstnieka Japānā, ka Latvijas uzņēmums “FORTES” jau ir saņēmis atbalstu no Japānas uzņēmumiem pašiem izveidot... ne tikai tur pārdot savu produkciju, bet arī izveidot pārstāvniecību. Un to grib paši japāņi. Līdzīgi – arī Korejā, Ukrainā viņi ir iegājuši. Tādu paraugu ikdienas darbā ar vēstniecībām ir daudz, un par to ir patiesi liels prieks. Mēs esam sekmīga valsts, mums ir sekmīgi uzņēmēji.

Tāpat tehnoloģijas. Mākslīgā intelekta un valodas modeļa attīstība. “Tilde” faktiski ir pirmais lielais valodas modelis visā Eiropas Savienībā. Uz tā pamata mēs esam palīdzējuši Ukrainai izveidot īpašu modeli Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošanai – ar “Tildes” mākslīgo intelektu. Savukārt Hamburgas ostā LMT plāno digitālās inovācijas, palīdzot Hamburgai apgūt to, kas mums jau ir zinātnē, kvantu tehnoloģiju pielietojuma drošībā un aizsardzībā.

Protams, ģeopolitiskā situācija prasa kopīgu sadarbību, un man ir prieks, ka palīdzējām Rīgas Tehniskajai universitātei un Dānijas Nīlsa Bora institūtam noslēgt sadarbības memorandu. Tas ļaus praktiski sadarboties šiem kompetences centriem, kas ir mūsu reģionā... Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Tāpat dronu uzņēmumi un ar tiem saistītie tehnoloģiju uzņēmumi, tādi kā komunikāciju uzņēmums “SAF TEHNIKA” un citi. Tās ir unikālas tehnoloģijas, unikāla produkcija, un mums ir patiess prieks viņiem palīdzēt.

Daži vārdi arī par attīstības sadarbību. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras CFLA sertificēšana, tai kļūstot par Eiropas Savienības sertificētu aģentūru, ko mēs paveicām kopīgi ar Finanšu ministrijas kolēģiem, ļauj izmantot Latvijas ekspertīzes starptautiski. Tā ļauj piesaistīt līdzekļus, piemēram, Uzbekistānā, kur trešo daļu no Eiropas Savienības finansējuma projektiem labas pārvaldības jomā īsteno Latvija. Un tas ļauj aptuveni 70 procentiem no finansējuma, ko CFLA apsaimnieko, palikt Latvijā. Tātad tā ir vairāk nekā divkārša atdeve.

Protams, jāteic, ka viss nav ideāli. Kad pirms aptuveni 10 gadiem no Ekonomikas ministrijas pārņēmām ārējās tirdzniecības funkciju, finanses tai nesekoja un arī citi resursi nesekoja. Tā ka darām to pašu esošo resursu ietvaros un kopumā pildām arvien plašāku uzdevumu loku ar tiem pašiem resursiem, kas ir bijuši mūsu rīcībā.

Un viens fakts. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai tā saucamajai tūrisma veicināšanai ir paredzēts lielāks finansējums nekā visai Ārlietu ministrijai un vēstniecībām kopā reprezentācijai pasaulē. Tas neparāda to, ka mēs gribam kādam kaut ko griezt. Nē. Tas parāda mūsu efektivitāti, bet – ārlietu dienestam ir jābūt pienācīgi finansētam.

Eiropas Savienība ir un būs svarīgākais instruments mūsu, Latvijas, labklājības celšanā, savienojot mūsu resursus ar Eiropas Savienības resursiem. Tāpēc darbs pie Eiropas Komisijas priekšlikuma nākamajam daudzgadu budžeta posmam no 2028. gada līdz 2034. gadam Ministru kabinetam ir prioritāte.

Ko mēs darām? Mēs strādājam pie tā, lai atspoguļotos Latvijas prioritātes – drošība un aizsardzība, kohēzija, kopējā lauksaimniecība... lauksaimniecības politika, finansējums “Rail Baltica” – un arī lai kopējais Eiropas savienības budžets būtu lielāks nekā pašlaik. Vienlaikus Eiropas Savienība ir Latvijas drošības stūrakmens. Stiprinot austrumu robežu, mēs ar Eiropas līdzekļiem stiprinām arī militāro mobilitāti, attīstām aizsardzības industriju un citas lietas.

Par cilvēkiem un diasporu. Sabiedrības iesaiste ir ikdienas darbs. Mūsu eksperti, akadēmiskie eksperti, mūsu uzņēmēji... viņu zināšanas – tas palīdz dienestam veidot kompetenci, tas palīdz viņiem būt efektīvākiem un vienlaikus tas ļauj arī pārstāvēt viņu intereses pasaulē.

Un attiecībā uz konsulāro dienestu pirmām kārtām milzīgs paldies maniem konsulārajiem kolēģiem, kuri tiešām pašaizliedzīgi strādā krīzes situācijā. Atcerēsimies pavisam neseno situāciju Izraēlā, kad nācās evakuēt veselu rindu cilvēku.

Tāpēc atgādinu, ka ir izveidots jauns, lietošanai ērtāks konsulārais reģistrs. Tas ļauj portālā “Latvija.lv” visiem ceļojošajiem uz ārzemēm reģistrēt īstermiņa ārvalsts ceļojumus. Tas ļauj mūsu konsulārajiem kolēģiem zināt, kurās no, iespējams, bīstamām vietām mūsu pilsoņi atrodas.

Esam efektivizējuši un inovējuši mobilās pasu stacijas, ļaujot sniegt pakalpojumus tautiešiem visā pasaulē. Pirmo reizi šogad ar tādu tika aizbraukts uz Dienvidameriku (Čīli, Brazīliju, Argentīnu), kur noformējām vairāk nekā tūkstoti dokumentu mūsu tautiešiem.

Turpināsim atbalstīt diasporas organizācijas, īpaši tās, kurās studē un strādā mūsu jaunā paaudze. Gribam viņus savest kopā ar Latvijas uzņēmējiem, turpināt rīkot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, tāpat Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumu un citus pasākumus. Latvieši pasaulē ir nacionālais kapitāls, mūsu tautas kapitāls, viņu zināšanas un tīklojums ir tas resurss, kas stiprina Latviju. Mēs gribam viņus atpakaļ – saglabāt viņu zināšanas, saglabāt viņu prasmes Latvijai.

Vienlaikus atceramies, ka mēs pārstāvam Latviju starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un tur nav bijis viegls laiks šogad, neparedzam tādu arī nākamgad. Šogad uzvarējām vairākas būtiskas tiesas. “Djeri un citi pret Latviju” – par 2018. gada izglītības reformas posmu pirmsskolas izglītības iestādēs. Pierādījām, ka tas nav radījis iesniedzēju tiesību uz izglītību un diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu. “Valiullina un citi pret Latviju” – ka valodas reforma nav diskriminācija pret minoritātēm. “Džibuti un citi pret Latviju” – ka reforma ir attiecināma arī uz privātajām skolām. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Jā, nākamajā gadā mūsu budžets tiks samazināts. Mēs tam piekritām, jo prioritizējām aizsardzību. Bet darbs nav mērāms tikai ciparos. Mēs neesam uzņēmums vai aģentūra. Tā ir Latvijas klātbūtne un balss pasaulē. Atceramies, ka nākamajā gadā no 98,8 miljonu Ārlietu ministrijas budžeta 95 procenti ir nesamazināmie izdevumi. Tā ir telpu uzturēšana, iemaksas starptautiskās organizācijās, visu ministriju komandējumi uz Eiropas Savienības darba grupām un padomēm un tā tālāk. Attiecīgi nodrošinot 46 diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbību visā pasaulē, mūsu rīcībā reālai pārstāvībai ir tikai 4,1 miljons gadā. Mēs neesam atgriezušies pie tāda darbinieku skaita, kāds bija pirms 2008. gada krīzes, bet uzdevumu atbildība pieaug. Un mēs turpināsim strādāt ar lojalitāti, atbildību un pārliecību, ka Latvija ir veiksmīga valsts, ka mēs esam droši, mums nav militāru draudu un mēs vēlamies visu tā arī saglabāt. Mēs pasaulē esam redzama un ietekmīga valsts.

Cienījamie kolēģi un deputāti, paldies par jūsu atbalstu, paldies par vienotas ārpolitikas īstenošanu ārpus Latvijas! Latvijā mēs varam strīdēties, tā ir demokrātija, bet ārpusē mums jābūt vienotiem, jāpārstāv sava valsts. No savas puses varu teikt, ka mēs turpināsim veidot kopīgu, vienotu ārpolitiku ar tiem resursiem, kas mums ir. Un tas būs sekmīgi.

Liels paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, ministri, kolēģi! Šodien mums pirmajā lasījumā ir valsts pamatdokuments – valsts budžets, kuru šī projekta kopā stiķētāji jau paguvuši nodēvēt cēlos vārdos – “izaugsmes budžets”, “iespējami labākais budžets”.

Man Latvijas iedzīvotājiem ir divas ziņas. Labā ziņa – iekšējai un ārējai drošībai nauda būs, drošībā būsim. Bet ir otra ziņa – šis projekts patiesībā jāsauc īstajos vārdos, proti, valdošā koalīcija mūsu priekšā ir nolikusi valsts bankrota ceļa budžetu. Mans apgalvojums nav opozīcijas ierastā retorika. Vēl jo mazāk tas saistāms ar priekšvēlēšanu laiku, kā to noteikti mēģinās pasniegt pašreizējās nevarīgās valdības stutētāji.

Šis apgalvojums ir balstīts datu un reālo budžeta skaitļu analīzē, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izejot cauri 14 ministriju bāzes budžetiem. Kas ir galvenais faktors, kas ļauj izdarīt tik skaudru secinājumu? Pats būtiskākais – valsts parāda pieaugums un valdības nespēja pamatot šādu aizņemšanās orģiju lietderību. 2026. gadā valsts parādu plānots palielināt līdz pat 51 procentam no IKP, 2028. gadā – 55, un 2029. gadā tas praktiski būs 60 procenti no IKP.

Lai Latvijas iedzīvotāji spētu labāk saprast, kas slēpjas aiz šiem skaitļiem, minēšu vienu aprēķinu. Minētajā 2028. gadā katrs Latvijā piedzimušais bērns jau nāks pasaulē ar teju 15 tūkstošu eiro lielu parāda nastu, kas viņam būs nākotnē jāatdod, neskatoties ne uz nodarbošanos, ne uz politiskajām simpātijām. Tieši šādu nākotni šobrīd valdošā koalīcija ir paredzējusi mūsu vēl nedzimušajiem bērniem.

Protams, jau dzirdu iebildumus, ka aizņemšanās nav nekas slikts, tā ir iespēja izaugsmei. Citās Eiropas valstīs parāds ir daudz lielāks. Iespējams, ka tā arī ir, ja vien aizņemtā nauda tiek izmantota ekonomikas izaugsmei un attīstībai. Diemžēl Latvijā ar vieglu roku aizlienētie miljoni paredzēti kam citam – vienkāršai apēšanai un paša parāda apkalpošanai. Jā, daļa naudas tiks ieguldīta valsts aizsardzības stiprināšanā, tas ir pareizi un pamatoti. Bet reāli šie ieguldījumi veidos, maksimums, vienu trešo daļu no plānotā parāda pieauguma. Kur paliks pārējā nauda? Jau minētajā parāda apkalpošanā 2026. gadā tie būs 584 miljoni, bet 2028. gadā – 700 miljoni.

Cik šī valdība ir paredzējusi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un attīstībai, kas ir kritiski svarīgi, lai valsts vispār gūtu jebkādus ieņēmumus? To, ka šajā jomā esam dziļi bedrē, atkal apliecina skaitļi. Igaunijā pagājušajā gadā reģistrēti 23 tūkstoši uzņēmumu, Lietuvā – 16 tūkstoši. Uzminiet nu, cik ir Latvijā? Nieka 9 tūkstoši.

Nākamais – valsts eksporta un importa bilance. Šā gada pirmajā pusē eksports audzis par 3,9 procentiem atbilstoši tādam pašam periodam pagājušajā gadā, imports – 7,9 procenti. Kolēģi, tā ir izaugsme? Nē, mēs arvien pērkam vairāk nekā pārdodam. Šie skaitļi ir šokējoši. Ja šāda tendence saglabāsies, tad manis pieminētais valsts bankrots, iespējams, ir vēl tuvāk, nekā varētu paredzēt pat visļaunākajos murgos.

Tātad vēlreiz: cik valdība ir paredzējusi tērēt, lai kaut tikai uzsāktu uzņēmējdarbības vides atkopšanos? Skaitļi... 2026. gadā... jau trīs gadus nemainīgi... tikai 400 tūkstoši eiro. Iedziļinieties skaitļos! Ir 700 miljoni parāda apkalpošanai un tikai 400 tūkstoši atdodamās naudas nopelnīšanai. Jūs teiksiet – Eiropas Savienības fondi. Bet ko norāda Latvijas Banka? Tas ir tāpat kā... reģionālā politika mums atkarīga no Eiropas naudas. Kad tā beigsies, ko mēs darīsim? Ja tas nav ceļš uz bankrotu, tad es nezinu, kā to raksturot.

Atgādināšu vēl divas būtiskas lietas. 2028. gadā beigsies termiņš tam, ko mēs paņēmām no mūsu iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa un pārlikām uz 1. līmeni, tas būs jāatgriež. Otra – 2028. gada beigās beigsies klauzula, ar ko mēs varam palielināt aizsardzības budžetu, un mums tam ir jāgatavojas. Budžetā nekā tāda nav.

Uzņēmēji lūdz, lai mēs sāktu risināt pusslodzes jeb tā saucamo neregulāro darbu. Tukšums – nekā nav.

Mēs runājām... arī Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija jautājums par pensiju 3. līmeņa stimulēšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokli... Kaut kā to nemana, atkal tukšums.

Rezultātā, visticamāk, ap 2030. gadu aizņemšanās trauks būs tā pārpildīts, ka pašu spēkiem vairs galā netiksim. Un būs klāt jau tik labi zināmie slaucītāji no Starptautiskā Valūtas fonda, kuru asiņaino rosīšanos atceramies... vēl nesen – 2008. gadā. Tā beidzās ar samazinātām pensijām un iedzīvotāju masveida emigrāciju.

Vēl – par kvēlākajām apņēmībām. Pagājušajā gadā ar lielu pārliecību Ministru prezidente solīja, ka mēs ejam uz nulles budžetu. Pat tika izraudzītas trīs ministrijas, kuras ies. Ir pagājis gads – nekā nav. Ir tikai atrunas un savas nevarības demonstrēšana.

Laika trūkuma dēļ... es varētu jums uzskaitīt veselu virkni ļoti daudzu neizdarību – kā nav budžetā. Piemēram, tā sauktā sudraba ekonomikas iedzīvināšana, citiem vārdiem, Latvijas senioru pilnvērtīga atgriešana darba tirgū. Tam valdība vispār nav veltījusi ne mirkli uzmanības, lai gan potenciālais pienesums valsts budžetam varētu būt patiesi ievērojams. Par to mēs runājam diskusijās ar senioriem. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūrā izveidot jaunu programmu pirmspensijas vecuma (50+) cilvēkiem. Par to runājām ar Nodarbinātības valsts aģentūru, viņi būtu gatavi. Neredzu šajā budžetā nekādu virzību.

Tāpat būtu vēlreiz un vēlreiz jārunā par akūti nepieciešamo valsts iestāžu funkciju dublēšanas pārtraukšanu, absurdās balvu un prēmiju sistēmas likvidēšanu. Es tiešām gaidu uz otro lasījumu... arī ministrijas solīja... gaida valdības vadības, Ministru prezidentes, lēmumu. Ja tāds būs, tad otrajam lasījumam ministrijas šo priekšlikumu iesniegs. Ļoti gaidu otro lasījumu.

Tāpat centralizētie iepirkumi saistībā ar kiberdrošību un digitalizāciju. Kiberdrošības iepirkumu speciālistu mums nav daudz, un vajadzētu centralizēt. Kā mēs runājām ar ministrijām... ierēdņu atbildības sistēmas izveide un strukturālās reformas. Ceru, ka budžeta apspriešanas tālākajā gaitā mēs to sajutīsim... uz otro lasījumu.

Nevaru nepieminēt kādu, manuprāt, fundamentāli būtisku lietu. Pēdējās nedēļās divu valdošās koalīcijas pārstāvju izteikumos daudzkārt skanējušas frāzes par uzticību Eiropas vērtībām. Vēlos jautāt: kas, jūsuprāt, ir lielākā Eiropas un Latvijas vērtība? Manuprāt, gan Eiropas, gan Latvijas lielākā vērtība ir cilvēks. Cilvēks ar savām tiesībām uz pārtikušu, drošu, sakārtotu un prognozējamu dzīvi. Par pašu galveno vērtību budžeta stutēšanas un citu kaislību jūrā ir aizmirsts.

Kādu vērtību skalu nupat Valkas novada iedzīvotājiem nodemonstrēja Jaunās VIENOTĪBAS ministrs Čudara kungs, rupji atsakot iepriekš apsolīto un citām pašvaldībām jau sniegto finansiālo atbalstu vietvarām uzlikto pienākumu pildīšanai? Kādu vērtību signālu sūta “PROGRESĪVO” Satiksmes ministrija, atsakoties uzsākt diskusiju ar Gulbenes iedzīvotājiem par tik svarīgās Gulbenes dzelzceļa līnijas attīstību? Bet tā ir mobilitāte, tā ir civilā aizsardzība. Vienlaikus turpina grūst nesaprotamas dotācijas “Latvijas dzelzceļa” melnajā caurumā.

Tieši katra Latvijas novada, katras apdzīvotas vietas, katra cilvēka vērtība ir vienīgā, kuras vārdā mums, Saeimai un valdībai, ir jāstrādā. To neapzinoties un ikdienā tam nekalpojot, agri vai vēlu jebkurš politiskais spēks idejiski un faktiski bankrotēs. Jācer vienīgi, ka, šādi bankrotējot, tas savā iznīcības ceļā neparaus bankrota bedrē visu valsti.

Pašās beigās gribu citēt vienu no bijušajiem finanšu ministriem... kompetentu finanšu ministru – lai vieglas smiltis viņam! – Andri Vilku. “Budžeta deficīts ir kā drudzis. Tas rāda, ka organismā ir problēma. Aizņemšanās nav zāles, tā ir pretsāpju tablete.”

Mans novēlējums – es ļoti gaidu, ka no šīs tribīnes mēs kādreiz aizrautīgi cīnītos, argumentētu par idejām, kā Latvijai būt konkurētspējīgai un būt pirmajai starp Baltijas valstīm, un neuzskatītu citas lietas pārākas par budžetu. Man ir ļoti skumji, ja budžeta jautājums, kas garantētu cilvēkiem drošu vidi Latvijā, jums palicis otrajā plāksnē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien tiešām ir svarīgs brīdis. Vienmēr esmu uzstājis un teicis... vairāk nekā 10 gadus darbojoties politikā, kas nav sevišķi ilgs laiks, tomēr ir uzkrāta zināma pieredze... ka tieši valsts budžeta likums ir svarīgākais likums, kas tiešā mērā atspoguļo politisko partiju pozīcijas un redzējumu par valsts attīstības nākotni.

Šībrīža budžets ir ar 17,9 miljardu lieliem izdevumiem. Bet uz kāda fona tas tiek pieņemts? Ir 1330 dienas, kopš sācies pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Mēs redzam dažādas sankcijas, kas ietekmē ne tikai mūsu ekonomiku, bet visas Eiropas ekonomiku. Cīņa ar Krieviju dažādos veidos – tas ir liels izaicinājums, tai skaitā mums. Šī cīņa ir jāturpina. Dažādi tarifi, ģeopolitiskie izaicinājumi, dabas stihijas, kas satricina Eiropu – viss atspoguļojas arī uz mūsu iedzīvotājiem.

Latvijas valsts budžetam ir jāspēj sniegt atbildes uz šiem jautājumiem, lai iedzīvotāji saprastu, kā valdība risina ikdienas problēmas, ar kurām viņi saskaras. Šajā budžetā ir ļoti skaidri pateikts: no 693 miljoniem 448 miljoni ir tieši drošībai. Nākamā prioritāte ir demogrāfija, kam seko izglītība un dzīves dārdzības mazināšana. Tēriņu mazināšana ir neatraujama šī budžeta sastāvdaļa.

Kolēģi! Par šiem jautājumiem var diskutēt ārkārtīgi ilgi. Par katru no tēmām, ko nupat pieteicu, mēs varētu šeit diskutēt stundām. Un tā arī vajag – vajag diskutēt par šiem jautājumiem. Bet tas, ko mēs šobrīd redzam parlamentā... atļaušos mazliet atrauties no ikdienas jautājumiem un mazliet parādīt arī savas emocijas.

Kolēģi! Vienīgais pieaugušais zālē, cīņa par šo titulu, bērni, populisti, sorosisti, putini, kremlisti un, protams, mans mīļākais apzīmējums – gangsteri... bet ar to nepietiek. Ir iemiesoti un pamodināti pat tādi elki kā Ļeņins un Als Kapone, un viņi ieņem mūsu Saeimas pirmās rindas. Kolēģi, varam šim pieiet ar nelielu humoru... tajā pašā laikā tas ir aizvedis līdz tam, ka parlamentā diskutē par to, vai Latvija ir vai nav Eiropā. Nu kas tas par murgu, kurā esam nonākuši ar visu šo retoriku!

Kolēģi! Esam aizgājuši no svarīgākā, un svarīgākais šodien ir budžets. Kolēģi, gan pozīcija, gan opozīcija pazaudē galveno fokusu šajā diskusijā, budžets ir palicis ēnā.

Mēs skatāmies investīcijas Latvijas ekonomikā: “Rheinmetall” – 270 miljoni, “Fibenol” – 700 miljoni, “Ingka Group” – 720 miljoni, “SCHWENK Latvija” – 500 miljoni. LIAA investīciju portfelis šobrīd – 12 miljardi, ar ko mēs strādājam ikdienā. Un šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē panāksim, ka investīcijas Latvijā no LIAA tiks fiksētas miljarda eiro apmērā. Un tas nav viss.

Kolēģi, šis parāda to, kas patiesi rūp ārvalstu investoriem. Viņi tic, ka Latvija ir droša un – pats galvenais – rentabla vide viņu investīcijām. Tas ir galvenais apliecinājums ikvienam investoram, par spīti tam, ko šodien mums mēģina iegalvot opozīcijas kolēģi.

Es jau biju noraizējies, ka lielākā obligāciju emisija Latvijas vēsturē – miljards eiro – paliks tikai preses relīzēs kaut kur piektdienas vakara ēterā. Bet APVIENOTAIS SARAKSTS ir reaģējis, uzaicinājis... ar lielu prieku ieradīšos un izstāstīšu visai Saeimai... noturēsim debates par to, kā stiprināt mūsu Latvijas energoneatkarību. Tas ir tieši par to.

Tas, ka mēs šajā jautājumā esam aizkavējušies 10 gadus, ir milzīga problēma. Lietuva un Igaunija to dara jau 10 gadus. Tas pats caurvij jūsu jautājumu par “Tet” un LMT. Arī šodien šis jautājums ienāca debatēs, un man ir prieks, ka jūs atzināt savu pozīciju. Es saprotu – jūs gribat pārdot. Mēs to negribam. Mēs gribam izveidot lielāko tehnoloģiju uzņēmumu Baltijā. Un jūs redzat, ka šajā budžetā šim mērķim nav atvēlēts neviens cents. Tas notiks, ievērojot tirgus principus, uzņēmumiem darbojoties komercapstākļos. Es labprāt turpinātu diskusiju par šiem jautājumiem īstajā vietā īstajā formā.

Tās ir svarīgākās lietas. Arī opozīcijas pieteiktais jautājums par parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tikai tie, kas parakstījās, zina, ka Latvijā tāda tiks veidota. Pārējais ir pazudis kaut kur ēnās. Par galvenajiem jautājumiem diemžēl neesam pietiekami diskutējuši.

Godātie kolēģi! Mazliet iešu atpakaļ – pie budžeta. Ja mēs skatāmies iesniegto budžeta projektu, redzam, ka šī budžeta iespaidā nacionālais kapitāls sāks piedzīvot izaugsmi. Ko es ar to domāju? Lēmumi par bankām – banku solidaritātes nodoklis. Vēršos pie maniem kolēģiem Krištopana un Šlesera. Varat tēviem nodot, ka jūsu balsojums pirms gada bija absolūta kļūda. Jūs neatbalstījāt likuma regulējumu, kuru mēs pieņēmām, bet pārējā Saeima, atbalstot šo regulējumu, ir panākusi to, ka tautsaimniecībā šogad mājokļiem pieaugums par 9 procentiem, biznesam – par 16 procentiem. Tie ir pēdējie rādītāji, kas ir iegūti uz septembri.

Ko tas nozīmē? Šie procenti kādam kaut ko izsaka, kādam neizsaka. Latvijas tautsaimniecībai tas nozīmē – papildu pusotra miljarda ekonomikā, kas ir ienācis no finanšu sektora. Tas ir milzīgs ieguvums mūsu ekonomikai... palīdz attīstīties mūsu uzņēmumiem, palīdz mūsu uzņēmumiem doties ārvalstu misijās... Pirmajos gados misijās devās 40–50 cilvēku, šobrīd 130–180 uzņēmēju lielas delegācijas dodas dažādās ārvalstu misijās, lai veicinātu investīcijas un eksportu.

Paskatāmies konkrēti. Pirms gada notika vizīte ASV, kas veicināja Latvijas investīciju pieaugumu no ASV par 18 procentiem. Noslēgtā vienošanās par dalību un pārstāvniecību 29 štatos Amerikā mūsu biznesa interesēm... pēc gada šos rādītājus uzlabos vēl vairāk. Ne man jums jāstāsta, cik tas ir svarīgi tieši šodien. Godātie kolēģi, tas parāda to, ka šīm investīcijām, šai politikai ir rezultāts.

Paskatāmies apstrādes rūpniecību. Plus 11,3 procenti... septiņu mēnešu laikā – kāpums. 2025. gada astoņos mēnešos eksporta pieaugums ekonomikā – 3,7 procenti. Jā, nav spīdoši, bet tas ir pareizais virziens, kurā šobrīd dodamies. No pilnībā mirušas ekonomikas sākam atgriezties uz izaugsmes ceļa. Tas nenotiek ātri, bet mēs uzņemam tempus.

Godātie kolēģi! Šajā budžetā esam iezīmējuši arī investīcijas no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas ir neatņemama budžeta sastāvdaļa. Pirms gada mūsu ekonomikā tika investēti 700 miljoni eiro gadā. Mēs būtiski atpalikām no visiem plāniem. Šogad investējam 1,4 miljardus gadā. Nākamajā gadā būs 1,45 miljardi. Ekonomikai tas ir stimuls veidot vairāk eksportējošu uzņēmumu.

Uzņēmējdarbības atbalstam – 351 miljons. Ko tas nozīmē? Pirms pāris nedēļām viesojos Valmierā. Paldies Vitenberga kungam, paldies Indriksones kundzei! Jūs ielikāt pamatu šai programmai. Valmierā 120 ģimenes ievācās jaunos mājokļos. Šonedēļ es došos uz Jelgavu, kur 58 ģimenes ievāksies mājokļos piecstāvu koka mājā. Koka mājā, kolēģi! Un tādu ģimeņu būs vēl vairāk. Kopumā 700 ģimenes nākamajā gadā ievāksies jaunos mājokļos, ko valsts būs attīstījusi reģionos... zemas īres namus, kas attīstās Latvijā.

Godātie kolēģi! 171 miljons nākamajā gadā tiks ietaupīts budžetā. Bet ar to nepietiek. Skaidri iezīmējas arī parlamenta atbildība. Manā ieskatā, neatkarīgās institūcijas, kas nav sekojušas līdzi solidaritātei, kas bija valsts pārvaldē, kur vienai ministrijai... Nevienam nebija viegli šie lēmumi... Neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas... un šajā budžetā ir tikai 1,2 procentu ietaupījums. Mēs varam daudz vairāk. 8 procenti, vidējais – tas ir mērķis, uz ko jāiet arī neatkarīgajām institūcijām. Ir jāveic šis samazinājums, lai mēs šo finansējumu varētu novirzīt citām prioritātēm, piemēram, veselības aprūpei, kurai akūti trūkst finansējuma arī šajā budžetā. Te es sagaidu no parlamenta rīcību, lai rastu risinājumus.

Godātie kolēģi! Par izglītību. Mums tiešām ir gandarījums, ka izglītībā esam panākuši vienošanos par to, ka nākamajā gadā vismaz 32 skolas tiks saglabātas.

Reģionālā attīstība. Mēs redzam to, ka Latvijas Pašvaldību savienība ir parakstījusi vienošanos ar valdību. Tāda vienošanās pēdējo reizi tika parakstīta tad, kad premjers bija Māris Kučinskis. Un Māris Kučinskis ļoti labi atceras, cik sarežģīti nāca šāda vienošanās. Plus 6 procenti pašvaldību budžetiem. Tas tiešām nozīmē atbalstu reģionālajai attīstībai, kas ir akūti svarīgi.

Bet, neskatoties uz to, mēs redzam, ka valdībai ir būtiski jāuzlabo darbs, piemēram, Satiksmes ministrijā. Nav pieļaujams, ka, piemēram, Madonas novadā sabiedrisko pārvadājumu tīkla samazinājums ir 28 procenti. Tas nav normāli. Jāpalīdz pašvaldībām tikt ar šiem izaicinājumiem galā vai jāpiedāvā alternatīvas. Tomēr mēs kopā cīnījāmies ar tiem karteļiem. Tie karteļi vēl joprojām... vizinās apkārt pa tiem ceļiem. Vēl joprojām mēs no tā ciešam, un ir jābūt risinājumam, lai palīdzētu mūsu iedzīvotājiem, īpaši reģionos.

Mums vēl joprojām satiksmes jomā ir miljardiem eiro vērti aktīvi, kuri nedod pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, bet tieši otrādi – slauc no Latvijas tautsaimniecības naudu. Mums ir jāmaina šī tendence, vismaz jānāk ar vīziju, kā to izdarīt... tā šobrīd vēl joprojām trūkst.

Latvijas Zemnieku savienība jau šī gada aprīlī kongresā pieņēma rezolūciju par to, ka ir jāvirzās uz 5 procentu drošības finansējumu. Mēs konsekventi esam gājuši uz šo mērķi. Lai arī šodien no šīs tribīnes saklausīju sentimentu, ka Donalds Tramps ir bijis vainojams pie tā, ka mums jāpieņem šādi budžeti, Tramps ir vainojams pie tā, ka mēs stiprinām valsts aizsardzību, bet mēs to darām – ne tikai Latvija, bet visa Eiropa. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi! Es domāju, tas ir lielākais panākums mūsu drošībai, kāds ir bijis pēdējo gadu laikā. Tramps to izdarīja pirmajā prezidentūrā, kad panāca, ka visi paceļ uz 2 procentiem. Šobrīd viņš panāks, ka visa Eiropa pacels uz 5. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi! Mēs sekojam, bet rādām arī priekšzīmi. Šīs investīcijas veidojot, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tās kalpo Latvijas tautsaimniecības izaugsmei.

Aizsardzības joma. Man ir prieks, ka mēs ar aizsardzības ministru esam izveidojuši 33 kopdarbības projektus aizsardzības industrijas attīstībai. Bet ir jāturpina, lai nākamajā gadā tādu būtu vairāk un lai vairāk šīs investīcijas kalpotu mūsu ekonomikas attīstībai.

Arī demogrāfija kā otrā prioritāte pēc aizsardzības ļoti skaidri parāda, ka tā ir valdības prioritāte un mēs par to stingri iestājamies.

Par dzīves dārdzību. Kolēģi, pievienotās vērtības nodoklis nav ticis samazināts. Pēdējo reizi tas tika samazināts, kad zemkopības ministrs bija Jānis Dūklavs. Paldies viņam par šo cīņassparu! Bet kopš tā laika tas nekad nav bijis darīts atkārtoti. Mēs par to iestājamies jau gadiem, un tiešām ar pateicību... un paldies personīgi premjerei par to, ka saklausīja vajadzību mazināt dzīves dārdzību iedzīvotājiem.

Bet es piekrītu, tas nav stāsts tikai par samazinātām PVN likmēm. Šodien piemērotais 1,8 miljonu eiro sods mazumtirgotājam...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, lūdzu, nekliedziet! (Smiekli.)

V. Valainis.... skaidri parāda to, ka šeit būs nulles tolerance. Nulles tolerance (Starpsauciens.) būs pret šādiem likumpārkāpumiem. Pirmo reizi mums ir ieviesta norma, kas paredz to, ka sodām par negodprātīgu komercpraksi. Un tas ir spilgts piemērs politikai. Stiprinot kapacitāti, mēs varam panākt rezultātu. Tas noteikti nebūs vienīgais. Visai nozarei jāsaprot: ja kāds vēlēsies pārkāpt šos principus un iedzīvoties uz iedzīvotājiem tajā laikā, kad būs jāsamazina PVN... vai tajā laikā, kad viņi spiež mūsu ražotājus samazināt cenas, tas netiks pieņemts. Būs par to jāatbild. Un 1,8 miljonu sods ir labs paraugs tam, kā tas notiks.

Arī lauksaimniekiem, kolēģi... Daba mūs nelutina. Un 60 miljoni, kas paredzēti lauksaimnieku atbalstam nākamajā gadā, arī pierāda, ka zemnieki ir saklausīti.

Godātie kolēģi! Pirms gada mēs runājām par to, ka vajadzētu atbalstīt... un no šīs tribīnes mēs runājām par to, ka vajag atbalstīt mazo, vidējo biznesu, veidojot speciālas atbalsta programmas. Šodien mums ir 1657 uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu 56 miljonu eiro vērtībā, un mēs šo programmu turpināsim. Bet ar to nepietiek.

Lai palīdzētu reģioniem, mēs vēl vairāk... mēs ieviešam nekustamā īpašuma hipotekāro kreditēšanas programmu, kurai jau šodien ir teju 50 pieteikumi, un mēs plānojam nākamajā gadā palīdzēt trim tūkstošiem ģimeņu iegādāties nekustamo īpašumu ārpus Lielrīgas reģiona.

Godātie kolēģi! Es vēl labprāt piecas minūtes paturpinātu šo uzrunu, ja jums nav iebildumu. (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Droši runā!”) Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Valainis. Kolēģi! Mēs runājam... un arī Vīksnas kundze pieminēja par pensiju 2. līmeņa līdzekļu lielāku ieguldīšanu tautsaimniecībā. Es varu pateikt, ka nākamajā gadā tas tiks darīts. Arī šajā budžetā mēs esam ieplānojuši to. Vitenberga kungs to iesāka. Laikā, kad bija kovids, “Altum” bija tāda programma pensiju fondiem, kur bija 50:50, tātad 50 miljoni – valsts, 50 miljoni – mūsu pensiju fonds. Šīs programmas ietvarā mēs atbalstījām tādus uzņēmumus kā “Primekss”, vienu no Latvijas lepnumiem... eksportējošus uzņēmumus. Bet mēs esam panākuši jaunu vienošanos ar mūsu finanšu sektoru: 10 miljoni – valsts, 90 miljoni – pensiju 2. līmeņa fonda līdzekļi, lai atbalstītu šādus uzņēmumus. Tas ir pirmais solis ar mērķi šo fondu izveidot miljarda eiro apmērā, lai atbalstītu uzņēmumus. Ja kādam ir satraukums, nevajag uztraukties – “Rail Baltica” netiks finansēts caur šo fondu. Tie būs mūsu uzņēmumi, kuriem nepieciešams kapitāls attīstībai.

Godātie kolēģi! Ar budžetu vien nepietiek. Daudzām iestādēm ir ļoti, ļoti jāsaņemas. Mums ir jāizmanto visas mums dotās iespējas. Godātā Saeima lielā vienprātībā ir pieņēmusi, piemēram, regulējumus par kriptonozares attīstību Latvijā, lai Latvija varētu būt vislabākā vieta Eiropā, kur saņemt MiCA licenci, bet tas ir diezgan nožēlojami, ka mēs vēl joprojām dzīvojam ar labu reputāciju, bet bez nevienas licences. Kā tas ir iespējams? Cik licences jau Eiropā ir izsniegtas? Ja mums ir labākais regulējums, tad iestādēm, uz kurām tas attiecas, arī ir jāstrādā. Un kāds tur stāsts par kaut kādiem regulējumiem! Kāds tur stāsts par kaut kādiem citiem jautājumiem, par reputācijām, vēl kaut ko! Ir jāpanāk rezultāti šajos jautājumos.

Birokrātijas mazināšana. Mēs skaidri redzējām to, ko tas dod. Pirms gada iesāktais šodien dod rezultātus. Mēs redzam, cik būvatļaujas Rīgā tiek izņemtas. Cilvēki ir gatavi attīstīt dažādu veidu investīciju projektus. Man ir tikšanās ar uzņēmējiem, kas grib attīstīt 1000 un vairāk dzīvokļu projektus, un tas ir iespējams, tikai mazinot birokrātiju. Bet šobrīd diemžēl, diemžēl... un Butāna kunga uzrunā... jūs minējāt par publiskajiem iepirkumiem... Es piekrītu – Publisko iepirkumu likumam bija jābūt šī budžeta sastāvdaļai, jo ieguvumi būs ļoti lieli no Publisko iepirkumu likuma. Tas spēs dot vairāk resursu dažādu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā mazinās dažādus izdevumus, realizējot esošos projektus.

Godātie kolēģi! Kārlim Ulmanim ir bijis teiciens: “Zemu tēmējot, augstu netrāpīsi.” Es aicinu visu godāto Saeimu iesaistīties, aktīvi nospraust augstus mērķus. Kā jau iesāku... mēs dažādos veidos esam viens otru lamājuši, bet es ticu, ka gan “Stabilitātei!”, gan “Nacionālajai apvienībai” lielā mērā jau viens mērķis – padarīt Latvijas valsti par labāku valsti, kur dzīvot. Sniegsim priekšlikumus, cīnīsimies par labākajām idejām, debatēsim par šīm idejām! Tas ir tas, kāpēc mēs šeit esam atnākuši. Tas ir tas, kāpēc mēs cīnāmies šeit. Un, opozīcija, jums ir visas iespējas. Es esmu strādājis opozīcijā piecus gadus, bet man nekad nav bijis tik daudz likumu, cik jums šobrīd tiek piedāvāts. Jūs pēc būtības varat piedāvāt alternatīvo budžetu. Vēlu veiksmi jums priekšlikumu gatavošanā. Jūs daudz ko esat runājuši šodien. Redzēsim, kā tas atspoguļosies priekšlikumos. Bet arī mēs sniegsim priekšlikumus. Arī mēs nestāvēsim malā. Tēriņu mazināšanai ir jābūt.

Veselības aprūpe ir vienīgā objektīvā lieta, kas šajā budžetā vēl ir jāstiprina. Un mēs par to cīnīsimies.

Godātie kolēģi! Lai mums visiem kopā izdodas!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. (Starpsaucieni.)

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Paldies Valaiņa kungam.

Līdzīgi, kad aizbraucu pie vecākiem uz laukiem: vienalga, cik slikti iet, pārņem tāda miera sajūta, ka viss ir kārtībā. Līdzīgi arī pēc Valaiņa kunga uzrunas... un īstenībā vienmēr tas tā ir, ka tā sajūta, ka iet labāk nekā patiesībā... Bet pārņēma tāda laba sajūta, ka vismaz kāds ar degsmi iet un kaut ko dara, lai jautājumus sakārtotu.

Šo budžetu, līdzīgi kā iepriekšējos... parasti izdomā kādu skaļu nosaukumu, lozunga tipa nosaukumu, kas labi skan. Šis – budžets drošākai nākotnei.

Kolēģi, mūsu robeža vēl aizvien ir kā viegli pārvarams šķērslis visiem tiem, kuri to grib darīt. Redzam, ir pilns internets ar dažādiem video, kur veselās grupās, pūļiem sportiska izskata jauni vīrieši šķērso mūsu robežu, un mums, atklāti sakot, nav ne mazākās nojausmas, cik no viņiem paliek šeit, Latvijā, kas ir šie cilvēki un cik lielus riskus viņi mums rada. Bet interesanti, ka lietuvieši un poļi ir skaitījuši, un viņi cīnās ar šiem mūsu sprinteriem, barjerskrējējiem – saucam kā gribam –, kuri šķērso robežu. Pirmajā pusgadā vairāk nekā 500 šādi cilvēki, kuri pēc tam, viņus intervējot, nopratinot, atzīst, ka ir atnākuši no Latvijas.

Man nāk prātā pasaka par trim sivēntiņiem. Bija trīs sivēni, katrs ar saviem paradumiem, darba tikumu. Mēs vai jūs esat tas relaksētākais, vieglprātīgākais, ja nemaldos, Naf-nafs... kurš brīdī, kamēr citi strādāja, uzbūvēja no salmiem savu namiņu. Nāca vilks un šo namiņu aizpūta prom. Mums ir dots laiks, un mums ir jāparūpējas, lai tai brīdī... un es ļoti ceru, ka nenāks vilks. Bet, ja vilks nāks, tad mums ir jābūt gataviem, lai ar šo vilku cīnītos, viņu atturētu.

Man liekas... un arī kolēģi no dažādiem politiskajiem spēkiem ir atzinīgi izteikušies par aizsardzības jomu, par drošības stiprināšanu. Vairāk nekā papildu 400 miljoni ir atrasti šim mērķim. Bet mums, Saeimā, būs nopietni jāseko līdzi šīm aktivitātēm, jo “Progresīvie” vēl pirms šīs Saeimas vēlēšanām skaidri pauda, ka viņi būs pret aizsardzības budžeta palielināšanu, pret aizsardzības spēju stiprināšanu, un tas mūs dara bažīgus. Mums tam būs jāpievērš uzmanība un Saeimā tiešām jāseko līdzi, lai šie līdzekļi tiktu investēti tā, lai stiprinātu... un mēs spētu nosargāt savu valsti no ārējiem ienaidniekiem un arī iekšēji.

Tādēļ mums ir jāizdara savi mājasdarbi un jāstiprina iekšlietu struktūru dienesti. Cik ilgi jau jūs nespējat sakārtot apmaksas jautājumu mūsu iekšlietu struktūrās strādājošajiem? Vai jūs vispār zināt, kāds bardaks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atalgojuma sistēmā – samaksā par virsstundām, šīm piemaksām? Ir tā, ka vienas nodaļas kolēģi, tie vīri un sievas, kuri brauc cilvēkiem palīgā tad, kad tas ir visvairāk vajadzīgs... kāds no viņiem saņem piemaksas, cits nesaņem. Kā var veidoties normāls kolektīvs, saprotošs, ja visi dara vienu darbu, bet kāds par to saņem, cits nesaņem... Un tā tas ir bijis jau gadiem. Arī iepriekšējās budžeta sarunās mēs uz to norādījām. Brauc no citām pilsētām, no citiem iecirkņiem, strādā virsstundas. Tai pašā laikā uz vietas esošie glābēji un ugunsdzēsēji nevar strādāt stundas.

Tādēļ arī ar kolēģi Artūru Butānu esam iesnieguši priekšlikumu, lai šo jautājumu risinātu. Aicinu jūs uz sapratni un atbalstu, lai tiešām spētu stiprināt mūsu iekšlietu struktūras, lai būtu normāls balanss. Jo, aizmirstot par viņiem... viņi ir tie, kuri reaģē pirmie, kuri ir vistuvāk cilvēkiem, un arī ikdienā mums ļoti daudz palīdz.

Pārejot pie mūsu uzņēmējiem un tautsaimniecības. Visprecīzāk šo budžetu un darbu pie tā raksturo mūsu uzņēmēji, Latvijas Darba devēju konfederācija, tās prezidents Andris Bite. Viņš nākamā gada budžetu, pie kura šobrīd strādājam, sauc par priekšvēlēšanu budžetu, kurā valsts līdzekļu taupīšana ir tikai lozungs, nevis – ka reāli krīzes apstākļos tiktu pārskatīti izdevumi. Viņš turpina: “Ja šāds budžets tiks pieņemts, tas būs bezatbildīgs budžets, kurā līdzšinējais komforts tiks nomainīts pret nākotnes nabadzību.” Tik skarbi tas skan no mūsu uzņēmēju puses.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, strādājot ar kolēģiem, mums bija iespēja uzklausīt dažādu nozaru ministrijas. Kopējie izdevumi šajā budžetā, salīdzinot pret iepriekšējo gadu, ir par 800 miljoniem vairāk. Tas ir ievērojams kāpums, taču šajās ministrijās kāpumu nevar novērot. Gluži pretēji – iespējas samazināsies.

Satiksmes joma izskatās visžēlīgāk. Problēmas samilst un netiek risinātas. Bet ir tāda sajūta, ka ministrs cenšas, bet premjerei tas īpaši neinteresē, nerūp. Vai šodien no kāda ministra vai kāda cita politiķa esat dzirdējuši, ka tiek pieminēts tāds projekts kā “Rail Baltica”? Vai ir bijuši komentāri par “airBaltic” – beidzot tiks līdz biržai vai netiks? Tas viss ir tādā klusumā. Esam tik tālu nonākuši, ka par to pat vairs vispār nerunā. Tas nav dienaskārtībā. Budžeta ailēs mēs neatrodam sadaļas abiem šiem mums svarīgajiem projektiem, un rodas tāda sajūta, ka nākamajām valdībām tiek gatavots kāds pārsteigums. Galvenais mērķis šobrīd ir nobumbulēt līdz šīs valdības beigām, un pēc tam tālāk gan jau kāds mēģinās kaut ko risināt un galā tiks.

Spraigākās diskusijas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija par Klimata un enerģētikas ministrijas budžetu. Bija atnākusi valsts sekretāre, un izskatījās, ka viņai ir bijis vai nu klimata un enerģētikas ministra, vai finanšu ministra uzdevums. Ir kaut kāda konkrēta summa, miljoni, kuri ministrijā ir jāatrod, bet argumenti, kādēļ, ir jāpiemeklē pašiem. Es runāju par dabas resursu nodokli, kas tiks celts dabas resursiem, kas tiek iegūti Latvijā. Tie argumenti bija pat... es pat negribu lietot vārdu “smieklīgi”, bet nepieņemami, jo kūdras ieguvē dabas resursu nodokli palielinās piecas reizes. Un to skaidroja – lai nozare mazāk eksportē. Nu, tas ir pret jebkādu loģiku, lai vienkārši nozari nokautu, lai tā pārstātu šeit eksistēt. Ik pa brīdim var just strāvojumu, ka šajā nozarē mēģina atrast galvenos grēkāžus.

Otra sadaļa – smilts un grants. Plānots palielināt nodokli par 25 procentiem. Un arī – kas par pārsteigumu! – smilti un granti Latvijā iegūstot par daudz. Palielinot nodokli, mēģinās samazināt šī resursa izmantošanu. Kā gan mēs kaut ko šeit varam uzbūvēt, attīstīt valsti, ja neizmantojam tos resursus, kuri mums ir šeit, uz vietas?

Tiešām tā bija tāda uzkrītoša aina, ka var redzēt... Satiksmes, Ekonomikas ministrijas stabiņi ievērojami samazinās, ievērojami krīt. Un kā gan mēs varam cerēt uz ekonomisku izaugsmi, uz valsts progresu, attīstību, ja šajās nozarēs īsti pretī līdzekļu, lai būtu šādas ambīcijas uz izaugsmi, nav. Satiksmes ministrijas budžets atgādināja tādu cauru sietu. Un es paņēmu arī viņu... Katra ministrija nāca ar budžetu, diezgan līdzīgi... ir salikti tādi kā rimbuļi ar tām prioritātēm, objektiem, projektiem, ko plāno attīstīt. Satiksmes ministrijā no visa tā, kas varbūt vēsturiski ir bijis, nu vairs ir palikuši pāri tikai “PROGRESĪVAJIEM” tik ļoti raksturīgie lozungi, kurus jūs ikdienā lietojat. Galvenās prioritātes nākamajiem trīs gadiem ir zaļais kurss un laba pārvaldība. Bet te man rodas jautājums: ko jūs tur pārvaldīsiet? Nekā jau īsti vairs nav palicis.

Valdības lēmums kādu laiku iepriekš... pat neatceros, Švinka vai Briškens... kurš tur gāja uz valdību par “Rail Baltica” projektu. Toreiz viņu uzklausīja, uzdeva darbu, paspēra bundžiņu ceļam uz priekšu, lai tā problēma nebūtu aktuāla, tad pusgada laikā bija jāsagatavo tāds riktīgs, kārtīgs scenārijs, kā trase tiks būvēta, caur kurieni ies, būs caur Rīgu, nebūs caur Rīgu, kā finansēs... un tādu skaidrību. Pagājis pusgads, šāds priekšlikums nav atnests. Un izskatās, ka premjere ir priecīga, ka pa durvīm ārā satiksmes ministrs tika aizstumts prom. Problēmas nav dienaskārtībā, tātad problēma neeksistē.

Sekojot līdzi šim projektam, “RB Rail”, koordinējošā iestāde visās Baltijas valstīs, saka – šis uzdevums īsti nemaz nav izpildāms, jo pretī nav līdzekļu, lai veiktu kārtējos izvērtējumus, lai pabeigtu būvprojektus. Tā ka šobrīd tas viss tā arī ir palicis gaisā karājoties un neviens par to neinteresējas. Tikai ik pa brīdim dzird – neuztraucieties, 2030. gadā viss būs, vilcieni kursēs. Bet es domāju, šeit visi šajā telpā saprot, ka tas nav iespējams. Un jautājums, ja tas tā turpināsies, vai vispār kādreiz šis vilciens kursēs?

Par sabiedrisko transportu. No 1. janvāra 16 procentos no Latvijas reģionālajiem reisiem pārstās kursēt sabiedriskais transports. Tas ir milzīgs daudzums. Pašvaldības, atklāti sakot, ir uzmestas. Kad notika skolu reforma un tika slēgtas skolas, pašvaldībām tika apsolīts, ka tās varēs paļauties uz valsts sabiedriskā transporta pārvadājumu tīklu un bērnus izvadās. Šobrīd viņi īsti nezina, jo ir pilnīga neskaidrība no 1. janvāra. Nav konkrēti zināms, kurus reisus slēgs, kurus atstās, un nav zināms, vai pašvaldībām pretī būs pašām savi autobusi, lai bērnus izvadātu. Tā tas šobrīd ir noticis. Paļaujoties uz ministru, uz valdību, pašvaldības, izskatās, beigās pašas varēs cīnīties un domāt par saviem iedzīvotājiem, bērniem, kā viņus izvadāt, lai vispār šo pakalpojumu nodrošinātu.

Valaiņa kungs... paldies viņam par labiem vārdiem... un lai tāda kopīga sadarbība, dažādas programmas, kādas ir bijušas, turpinātos. Arī viņam ir bijuši pāris veiksmīgi stāsti. Skatoties uz to, ko ir izdarījuši ar šiem hipotekārajiem kredītiem, ar kredītiem bez garantijas līdz 100 tūkstošiem mūsu uzņēmējiem, es, atklāti sakot, arī skatos: jā, tiešām veiksmīgi. Kāpēc mēs to neiedomājāmies agrāk un nerealizējām? Tā ka – labi, tas, ko viņi dara... ir zināma degsme, bet ir bijušas vairākas programmas.

Minēja īres mājokļus. Atceros arī, ka braucām pa pašvaldībām... Brauc, kur gribi – Kurzeme, Latgale –, visur uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji norāda, ka nav dzīvojamā fonda. Jaunās ģimenes negrib palikt, jo nav, kur dzīvot. Toreiz arī radās ideja par šo programmu un bija diezgan liels pretspars. Rīgā, Pierīgā kaut ko vēl būvēja, bet visā pārējā Latvijā neko nebūvēja. Un tagad no šīs programmas Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Tukumā, pat Sēmes pagastā, netālu no manas dzimtās puses, Jelgavā, arī Smiltenē... daudz kur šādas mājas tiks būvētas, bet diemžēl šai programmai vairāk līdzekļu nav atvēlēti.

Es aicinu arī ZZS, Valaiņa kungu atbalstīt mūsu priekšlikumu budžetā, lai šo programmu turpinātu, jo ir virkne citu pašvaldību, kurās ir nepieciešams mājokļu fonds. Ja reiz tā programma ir sākusi strādāt, uzņēmēji, sabiedrība zina, ko tā nozīmē, tad būtu svarīgi, ka mēs to turpinām.

Vienīgais varbūt, par ko ir tāds stabils, stabils lielums... šajā valdības darbā, varam redzēt sadarbību ar Krieviju. Pēdējos trīs mēnešos eksports uz Krieviju ir pieaudzis. Ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu, jūnijā – 7 procenti, jūlijā – 12 procenti, augustā – 5 procenti. Ja šādi turpināsies, mēs eksportēsim preces... vairāk nekā miljards... uz Krieviju. Tā ka milzīgs apjoms. Tas ir stabils mūsu sadarbības partneris, ar kuru sadarbība šajos apstākļos aug, un tas nav pieņemami.

Pārējais viss... ekonomika augs 1 procenta apmērā, tas nozīmē, ka nākamajā gadā ar šādu budžetu ekonomika stagnēs.

Var just tādus solījumus: pacietieties... Uzņēmējiem jūs sakāt: šogad netaupīsim, taupīsim nākamgad, vēl vairāk taupīsim aiznākamgad vai vēl vairāk – pēc trīs gadiem. Līdzīgi ir arī ar mierinājumiem sabiedrībai un uzņēmējiem: tagad... nākamajā gadā varbūt vēl neies tik labi, bet pacietieties, pēc gadiem viss būs kārtībā.

Es gribu šo budžetu saukt nevis par drošības, bet par atlikto un nerisināto problēmu budžetu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs piekrītam, ka drošība ir pirmā un galvenā prioritāte un tā ir svarīgākā arī šajā budžetā. Ir nosauktas vēl divas prioritātes, un arī tās ir svarīgas. Bet visās jomās nauda ir tikai līdzeklis, izņemot sociālo atbalstu. Tajā nauda ir mērķis.

Ja mēs paskatāmies tieši šo sadaļu un domājam par demogrāfiju, par mūsu ģimenēm, par bērniem, par apgādājamiem, tad ar šī mērķa sasniegšanu mums kopīgi, un īpaši valdībai, neveicas, jo jau diskusijās... un priekšlikumos... par pagājušā gada budžetu visi apzinājās, ka nevienlīdzība tiek palielināta. Un palielināta tieši ģimenēm ar bērniem. Tas notiek, ja palielina neapliekamo minimumu – šo nodokļa atvieglojumu – strādājošajiem jeb ienākumu saņēmējiem, bet proporcionāli nepalielina par apgādājamiem. Tas noved pie situācijas, ka šobrīd, ja tā – matemātiski – paskatāmies uz jūsu budžetu un jūsu piedāvājumu, apgādājamais, tātad katrs bērns ģimenē, jūsu acīs ir vairāk nekā divas reizes mazāk vērtīgs nekā strādājošais, kas saņem atlīdzību – algu. Tie ir 250 eiro par apgādājamo pret nu jau 550 eiro strādājošajiem.

Vai tiešām jūs domājat, ka ģimenē tā notiek, ka... bērns ir mazāk vērtīgs, mazāk nozīmīgs un viņam vajag mazāk? Manuprāt, latviešu ģimenēs ir tieši otrādi – bērnam atdod to labāko, viņam pirmām kārtām nodrošina visas labākās iespējas. Bet jums šķiet, ka tas notiek pats no sevis, un nevienlīdzība pieaug. Līdzīgi mēs varam teikt par kopējiem ģimenes ienākumiem, par nevienlīdzības mazināšanu sadaļā... kad jāskatās, kā mēs aizvietojam ģimenes ienākumus brīdī, kad ģimenē ienāk bērns. Ir ļoti labs piedāvājums vienreizējam piedzimšanas pabalstam, bet tas ir vienreizējs maksājums. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Indriksone. Arī bērna kopšanas pabalsts daudzus gadus netika palielināts. Paldies labklājības ministram, kurš uzstāja uz palielinājumu. Diemžēl mēs neredzam to skaitli, kas bija viņa piedāvājumā. Tas ir mazāks. Bet tas nenodrošina to, ka ģimenes ar bērniem nesajutīs ienākumu kritumu.

Kopumā skatoties, situācija vēl aizvien ir tāda... Kā piemēru minēšu savu dzimto Kurzemi. Ja Kurzemē ģimenē ir trīs bērni un abi vecāki saņem vidējo atlīdzību... reģionā, tad ar trešā bērna ienākšanu ģimenē viņi nokļūst pie maznodrošinātas ģimenes sliekšņa. Pie šāda atbalsta apjoma tā ir realitāte. Un inflācija pēdējos gados... kopš ģimenes valsts pabalsta pēdējās reformas... manuprāt, ir augusi gandrīz par 30 procentiem, palielinot izdevumus. Tātad naudas vērtība ir kritusies, bet ģimenes valsts pabalsts nav paaugstināts ne par procentu. Un šīs ir tās sadaļas, kur nauda tiešām ir mērķis.

Bet pārējās sadaļās, teikšu tā, – nauda ir tikai līdzeklis. Un, skatoties uz budžetu kopumā, nevaru nepiekrist uzņēmēju organizācijai – Latvijas Darba devēju konfederācijai –, kas saka: šajā budžetā – nodokļu pieaugums vispirms un taupība pēc tam. Un tā ir tā otrā sadaļa, par ko gribu jums atgādināt, ka apņēmība veidot budžetu no nulles, apņēmība ietaupīt ir rezultējusies knapi 100 miljonos pret tiem 850 miljoniem, uz ko cerēja uzņēmēju organizācijas, par ko arī kāds koalīcijas partneris teica, ka tas ir reāls un sasniedzams mērķis. Diemžēl tā nav. Manuprāt, katrs eiro, ko valsts pārvalde bez mērķa un uzdevuma iztērē kā līdzekli kaut kam lielākam, ir pazaudēts eiro. Tieši tāpēc svarīgi ir ne tikai virsraksti, bet arī tas, kā mēs tērējam naudu.

Ja paskatāmies aizsardzības finansējumu, pieaugums ir ļoti būtisks. 448 miljoni – ļoti labs rezultāts budžetam. Bet, vai tas būs labs rezultāts aizsardzībai un drošībai, to mēs varēsim vērtēt tikai pēc gadiem – kā tas tiks iztērēts un cik jēgpilni investēts, ko tas dos ne tikai drošībai, bet arī ekonomikai, izaugsmei, īpaši pierobežas reģionu attīstībai.

Otrajā sadaļā... kas ir svarīgi pie budžeta... Viens ir jēgpilna, taupīga rīcība. Otrs – caurspīdība un saprotamība. Šis budžets nav ne skaidri definēts, ne saprotams, ne caurspīdīgs. Bet sabiedrības un iedzīvotāju uzticību var veidot tikai tad, ja viņi dzird... ja viņiem tiek izstāstīts, kur, kāpēc un cik daudz finansējums tiks izlietots. Kā piemēru var minēt skaisto frāzi, ka pirmo reizi pēc daudziem gadiem ar pašvaldībām ir vienošanās protokols. Pašvaldības ir apmierinātas ar rezultātu. Ir vēl daži ieteikumi, bet kopumā viss ir labi.

Sabiedriskā transporta maršrutu tīkls, ko pieminēja mans kolēģis Vitenbergs, tiks samazināts par 16 procentiem. Pašvaldības pat nebija pamanījušas, ka ir piekritušas šim samazinājumam. Ziniet, kā tas notiek? Satiksmes ministrijas ierēdņi un politiskā vadība kopā ar Autotransporta direkciju aiznes uz Sabiedriskā transporta padomi dokumentu, kura virsraksts ir “Nākamā gada maršrutu tīkla prognoze”. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Patiešām – mazliet klusāk!

I. Indriksone. Un viņi atnes prognozi, kurā samazinājums ir par 16 procentiem. Visi paskatās. Padomē ir deleģētie pārstāvji no plānošanas reģioniem, un viņi neiebilst, ka prognozē ir samazinājums, bet neapzinās, ka tas ir slēpts veids, kā ir saņemta viņu piekrišana slēgt 16 procentus reisu, ar kuriem pārvietojas viņu reģionu iedzīvotāji. Liela daļa pašvaldību ir pārkārtojušas skolēnu pārvadājumus ar tiem. Kad, sazinoties ar reģioniem un pašvaldībām, es viņiem pajautāju, kurus maršrutu reisus slēgs viņu pašvaldībā, viņi uz mani skatījās ar izbrīnu: “Mēs nezinām.” Es saku: “Kā? Jūs esat piekrituši!” Viņi pat nepamanīja, cik filigrāni valsts pārvalde viņus ir apspēlējusi.

Nākamā gada 1. janvārī būs pārsteiguma brīdis. Es zinu, ka vairākas pašvaldības ir sākušas pētīt un beidzot apzinājušās to, kas viņus sagaida janvārī. Es nedomāju, ka ar šādu dotāciju sabiedriskajam transportam un ar šiem, varētu teikt, nelielajiem meliem un fikciju pašvaldības būs apmierinātas... janvārī... ar to, ka tās ir parakstījušas šādu vienošanos par budžetu, kurš it kā ir ļoti labs. Un tas ir sabiedriskais transports!

Viena no jūsu budžeta projekta prioritātēm ir izglītība. Jā, mēs arī idejiski atbalstām finansējumu “Programmai skolā” un tā piešķiršanu visām skolām, kas īsteno šo programmu neatkarīgi no bērnu skaita konkrētajā klasē. Bet tāds jau ir tikai virsraksts. Patiesā... realitāte ir citāda. Patiesajā... realitātē pietrūkst finansējuma gan nākamajā gadā, gan pēc tam – nākamajos divos gados. Nevar teikt, ka programma tiks īstenota pilnībā, ka visi mērķi tiks sasniegti, ja atbalsta personālam trūkst vairāku miljonu un nākamajos divos gados – vairāku desmitu miljonu finansējuma. Šajā budžetā mēs tos neredzam.

Un otra sadaļa – visas plānotās pārmaiņas ir labas šodien, ja ir plāns un redzējums, kā tās īstenot turpmāk. Bet uz jautājumu, kā finansējuma modelis pielāgosies mūsu demogrāfijas situācijai, kas notiks, kad bērnu skaits klasē samazināsies zem šobrīd paredzētajos kritērijos novilktās minimālās līnijas, atbilde ir: tad domāsim. Vai tas ir ilgtermiņa plāns? Atbildes nav. Un tieši tāpēc mēs iebilstam – Izglītības likumā – pret šo plašo deleģējumu bez papildu nosacījumiem Ministru kabinetam, jo – kā Ministru kabinets lems, tā pašvaldībām nauda tiks dalīta. Bet šie papildu nosacījumi nav atklāti un nav līdz galam skaidrs – kas notiks pie konkrētiem demogrāfijas rādītājiem, kā bērni iegūs kvalitatīvu izglītību... arī 1. klasē, arī 7. klasē.

Nav atrisināts jautājums par dienesta viesnīcām vai citiem risinājumiem, maršrutu tīkls tiks samazināts par 16 procentiem. Un galu galā ir tāds jautājums: kā nodrošināsim kvalitāti, ja bērns līdz skolai drīkstēšot braukt 30 minūtes, bet ministrija pasaka: tā neatbild par to ceļa posmu, kas bērnam ir no mājām līdz izglītības iestādei? Viņi tikai vērtēs attālumu starp divām izglītības iestādēm, ja viena no tām tiks slēgta vai klašu posms tajā nebūs pieejams. Kā nokļūt no mājām līdz skolai esot pašvaldību atbildība. Retorisks jautājums. Autobusu atņemsiet, skolas vairs nebūs. Tātad par līdzsvarotu reģionu attīstību domāsim kaut kad tālāk, ne šodien.

Publiskās pārvaldes izdevumu pārskatīšana un atteikšanās no vakancēm, atteikšanās no piemaksām, prēmijām un naudas balvām būtu labs signāls, un mēs varētu atlicināt naudu un finansējumu arī atbalsta personālam skolās un izglītības reformas īstenot pilnībā.

Atliek cerēt uz otro lasījumu, uz koalīcijas partneru rosinājumiem sniegt priekšlikumus. Tātad meklēsim papildu finansējumu. Ceram uz atbalstu, lai nodrošinātu šo finansējumu pilnā apmērā.

Par uzņēmējiem un viņu sāpi par nodokļiem. Var jau pasmieties – būtiskos nodokļus mēs nemainām, tikai dabas resursu nodokli, tikai mazliet... un tikai grantij un tikai smiltij, un kūdrai... nieka piecas reizes palielinām šo nodokli. Tas taču ir maz! Skaitliski tie nav daudzi miljoni. Bet uzņēmēji bija saņēmuši solījumu. Tad, kad vienojāties par nodokļu pamatnostādnēm vidējā termiņā, jūs apsolījāt, ka līdz 2028. gadam nodokļu izmaiņu nebūs. Bet šī vienošanās ir pārkāpta – nodokļi tiek mainīti.

Bet vakances mēs likvidēsim kaut kad nākamgad. Izdevumus pārskatīsim kaut kad aiznākamgad. Un nulles budžets varbūt kādreiz būs, droši vien pēc Saeimas vēlēšanām.

Tā ka šis budžets tai vienā sadaļā – par drošību, par ārējo drošību... ir redzams uzlabojums, bet rezultātus vērtēsim vēlāk. Bet pārējās sadaļās darāmā ir ļoti daudz. Bet nauda nav mērķis, tas ir tikai līdzeklis, un to šajā budžetā neredz. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Šodien mēs diskutējam par mūsu valsts budžetu, un es domāju, ka daudzi no jums mēģina argumentēt vai atrast atbildi, vai valdības atsūtītais budžets ir labs. Un es baidos, ka tikai paši rūdītākie un ciniskākie politikāņi un propagandisti var kaut ko tādu apgalvot.

Kolēģi, kur ir palikuši skaļi solītie nulles budžeti vismaz trijās ministrijās? Kur palika slavenie 4 × 4 solījumi par 25 procentu birokrātijas mazināšanu? Kur palika dzelžainā apņemšanās taupīt, taupīt, taupīt visur, kur vien un kā tas ir iespējams, lai ietaupītu un novirzītu mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai? Šie skaļie vārdi, solījumi, apņemšanās ir pārvērtušies par parastiem makaroniem, ko turpina karināt uz mūsu un vēlētāju ausīm arī šodien.

Šodien mēs dzirdam saldus vārdus par to, cik budžets ir labs. Toties, kolēģi, valsts parāds aug kā draudīga milzu siena, aiz kuras drīz vairs neredzēsim sauli. Draudīga, nepaceļama parādu nasta, kas kā lavīna pieaug un pieaugs arī turpmākos gadus, pieaugs straujāk par mūsu valsti, pieaugs straujāk par mūsu iekšzemes kopproduktu, eksportu vai jebkuru citu attīstības indeksu. Skaidrs, ka tas ir apliecinājums slinkumam, pašapmierinātībai un, galvenais, bezatbildībai. Reāls drauds mūsu drošībai jau tuvākajos gados, neraugoties uz šo nelielo pieaugumu mūsu aizsardzības spēju stiprināšanai, kas tiešām ir laba sadaļa, bet arī tur mēs neesam sasnieguši vai pārsnieguši šos solītos 5 procentus no IKP.

Respektīvi, valdība mēģina šo bezatbildības paraugdemonstrējumu paslēpt aiz stāstiem par superdrošību, par superdrošības budžetu, ka šis budžets ietver tādu drošības sadaļu, kādu nekad neviens cits budžets iepriekšējos gados nav ietvēris. Vai visi šie resursi, kolēģi, patiesi ir novirzīti aizsardzībai un drošībai? Vai tā ir? Tie, kuri ir lasījuši budžetu, un mūsu kolēģi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, diezgan droši var apgalvot arī pretējo. Jo tik gigantisks valsts parāda pieaugums kā nākamajā gadā... vēl par diviem miljardiem... mēs reti kurš spējam atcerēties, kad kaut kas tāds ir bijis. Domāju, ka mēs visi saprastu, ja grūtos laikos naudu aizņemtos mūsu drošībai un visu aizņemto arī ieguldītu valsts drošībā. Domāju, ka tas būtu faktiski vienīgais arguments un iemesls, kura dēļ sabiedrība varētu pieņemt šādu valsts parāda pieaugumu.

Taču kā ir patiesībā? Pieaug par diviem miljardiem, bet aizsardzībai papildus piešķiram 448 miljonus. Kur pārējās divas trešdaļas no aizņemtās naudas? Kolēģi, mēs taču ļoti labi saprotam – vēlēšanas tuvojas. Tas ir ērts dzīves turpināšanas līdzeklis – aizņemties pa dārgo, lai mēs varētu turpināt dzīvot kā līdz šim, nepārskatot savas izmaksas, nesamazinot algas, nesamazinot ierēdņu aparātu un tamlīdzīgi, kā arī lai atrastos neliela naudiņa mūsu priekšvēlēšanu dāvaniņām. Dažas no šīm dāvaniņām stājas spēkā nākamā gada vasarā, burtiski pāris mēnešu pirms vēlēšanām.

Un, kā teica, kolēģi, Saules karaļa mazdēls Luijs XV, pēc mums kaut vai ūdens plūdi. Un man sāk rasties iespaids, ka, turoties šajos krēslos ar mūsu saules karalieni priekšgalā, – pēc mums kaut vai ūdens plūdi. Ja mēs analizējam aizņēmuma pieaugumu pa iepriekšējiem gadiem, kā ir pieaudzis valsts parāds Latvijā, ļoti labi redzam pieauguma tendenci. Mēs redzam arī procentos. Jā, sākotnēji jau pirmajos gados aizņēmuma summas bija stipri mazākas, bet salīdzinājumā pieliekam procentos. Kas ir noticis, sākot faktiski jau no 2019. gada nogales, 2020. gada? Pirmie gadi – finanšu krīze, saprotam, Ivars Godmanis pārņem valdības stūri, ir zināms aizņēmums, jā. Nāk Valdis Dombrovskis – neliels pieaugums. Laimdota Straujuma – neliels pieaugums, faktiski uz vietas paliek. Tiek sabalansēti ienākumi starp izdevumiem Māra Kučinska laikā. Un tad Krišjānis Kariņš ar savu komandas locekli Eviku Siliņu – “gāzi grīdā!” – valsts parāds gan procentos... Mēs esam faktiski jau šobrīd sasnieguši Māstrihtas kritērijos noteiktos griestus. Valsts parāds ir sasniedzis aizņēmumu rekordu, mēs esam atsitušies pret visiem iespējamiem griestiem, mums pat, iespējams, nebūs jāaizņemas vēl papildu nauda. Pietiks ar to, ja ekonomika nokritīs, ja ekonomikas prognozes tiks mainītas. Mēs apdraudam, kolēģi, mūsu valsts drošību ilgtermiņā ar šādu pieeju – viennozīmīgi apdraudam. Tas neveicina mūsu valsts drošību jau tuvākajos gados. Jo mazākā krīze – mums nebūs iespējams aizņemties pat drošības vajadzību segšanai vai civilajai aizsardzībai, vai citām kādām mums ļoti, ļoti svarīgām lietām, kad patiesi to vajadzēs.

Tāpēc es aicinu, kolēģi, arī APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi... kolēģis Andris Kulbergs jau minēja... mēs uz šo budžetu nesniegsim fiskāli ietilpīgus priekšlikumus. Nevienu – ne mazāku, ne lielāku. APVIENOTAIS SARAKSTS ar tiem pieejamiem datiem, kas ir mūsu rīcībā, cik nu Finanšu ministrija tos ir atvērusi... mēs sniegsim priekšlikumus tikai un vienīgi izdevumu samazināšanai, kur vien un kā tas ir iespējams, sākot no parlamentāro sekretāru algām, beidzot ar ministru piemaksām... pusotru tūkstoti mēnesī, dāvanām, brīvajām štata vietām, iestāžu apvienošanu – visur, kur vien saprātīgi varam pārskatīt valsts budžeta tēriņus, mēs to darīsim.

Un es esmu pārliecināts... kolēģi, ja mēs racionāli un ar vēsu prātu katrs šo saprotam, tad es esmu pārliecināts, ka šīm idejām... ka šis budžets ir tas, kuram jāsāk ar izdevumu samazināšanu ļoti nopietni, ka tas ir pareizs ilgtermiņa risinājums, lai nodrošinātu mūsu aizsardzības spējas gan ārējai, gan iekšējai drošībai arī nākamajos gados. Un es esmu pārliecināts, ka tādam saprāta risinājumam, neraugoties uz sašķeltību, kas šobrīd ir parlamentā, tomēr ir vairākums. Un es esmu optimists. Attiecīgi pirmajā lasījumā šādu budžetu nekādā gadījumā ne es, ne mani kolēģi nevar atbalstīt. Bet mēs meklēsim risinājumu. Esam gatavi sēsties pie galda, lai to labotu, lai šo brāķi labotu, lai nebūtu tā, kā man kolēģi saka: šis budžets ir valsts drošību apdraudošs budžets, nevis drošības stiprināšanas budžets, kā mums to mēģina iestāstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kučinska kungs! Vai jums pietiks ar piecām minūtēm? Piecas? Tad pārtraukums tagad?

Labi, godātie kolēģi, ir tikpat kā pietuvojies laiks regulārajam pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Grasberga kungam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 10 deputāti: Raimonds Bergmanis (Starpsauciens: “Nav, nav!”), Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Gundars Daudze, Andris Kulbergs, Daiga Mieriņa, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš. Ā, Šnore ir. Šnore ir. Un Kulbergs arī ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atsāksim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt valsts budžeta likumu pirmajā lasījumā.

Kā nākamajam vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamie deputāti! Prezidij! Ministri! Kvorums ir? Labi. Budžets jau patiesībā nav nekas sarežģīts. Iespējams, ka to ir sarežģījuši grāmatveži un finansisti, jo katram jau no mums ir budžets – citam no algas līdz algai, citam ģimenes budžets.

Šodienas situāciju varbūt gribētu iesākumā pārmest uz tādu normālu, visiem saprotamu. Ģimene, kas, piemēram, dzīvo kaut kur Pierīgā ar trim bērniem, vēl tradicionāli... un arī viņiem ir savs budžets. Tagad stādīsimies priekšā, ka vienā dienā vīram ir samazināta alga un patiesībā ienākumu ģimenei sāk trūkt. Un tu vari... Protams, bērni paņem savu, kaut ko arī saimniecībā vajag... bet tajā brīdī ir ārkārtīgi nepieciešams žogs, ir nepieciešams labiekārtot māju, lai nodrošinātu drošību. Viņam notiek apspriede ar sievu, ko darīt, un, protams, viņa saka: tu neraizējies, es visu ņemu savās rokās. Viņa aiziet uz ātrajiem kredītiem un paņem tādu normālu summu. Viņa paņem tik, cik vajadzīgs tam žogam un lai iekārtotu... savu drošību. Bet viņa paņem arī kaut kam jaunam, arī kaut kādam mētelītim...

Es pats, kad saņēmu, starp citu, pirmo kredītu mājas remontam pirms 25 gadiem, apspriedos ar sievu, un vispirms aizbraucām uz Kanāriju salām...

Bet drošību, iespējams... un, mēs ļoti ceram, drošību arī šī ģimene sakārtoja, tomēr bērniem viņi neko nevarēja atņemt, jo, jūs zināt, bērns izmaksā ļoti dārgi. Veselības ministrs vēl nav nodrošinājis pilnībā to, lai bērni varētu ārstēties bez maksas. Izglītības sistēma arī ir tāda, ka tev jādomā, vai sūtīt privātskolā, vai valsts kaut ko tev var nodrošināt. Bet par pārējo daļu noteikti kaut kas ir nopirkts. Un ģimene atkal ir ļoti, ļoti laimīga, jo viņi visu ir izdarījuši. Tikai pēc tam, tā teikt, pienāk rudens... vai pienāk pirmais maksājums un izrādās, ka kredītprocenti ir ārkārtīgi augsti. Un tad gan ir jāsāk domāt, vai bērni varēs to pašu vēl ēst, vai pietiks visiem... vai skolu nodrošināt.

Tagad es domāju, ka laiks atgriezties pie lielā budžeta. Es tur saredzu ļoti lielas grūtības. Droši vien šodien jau ir viss izanalizēts. Paldies dievam, to sētu, žogu un drošību... tam nauda ir atrasta, un mēs pildīsim arī savas starptautiskās saistības.

Es gribu uzteikt vienu labu lietu, jo patiesībā juridiski ļoti dīvaini tas ārējās un... Iekšējās drošības fonds pēc nosaukuma... Bet patiesībā tā ir tāda uzmanības programma, kur nevarēs ķeksēt visu ārā... jauniem mēteļiem un tā tālāk. Tur vēl būs stingrs, stingrs skats no Finanšu ministrijas, es ceru, jo, kad tev parādās liela nauda, tad vienmēr ir tādas problēmas un vienmēr var būt vilinājums doties uz tām Kanāriju salām un nopirkt ko tādu, ko tev nevajag. Tāpēc budžeta plusi... un jāizteic... mēs pildām savas starptautiskās saistības. Ar drošību šeit neviens netaisās arī jokoties. Ar pārējo kā ir, tā ir. Diemžēl.

Tad, kad beigsies... Nu, man ir lielas bažas par nākamo valdību, ja pieņemu, ka šitā līdz galam nodzīvo... nākamajai valdībai pilnīgi noteikti kaut ko nāksies... Ašeradena kungs jau tagad ir brīdinājis reizi pa reizei, pat neapdomīgāk sakot, par PVN runājot, par ko... Bet nākamajai valdībai noteikti nāksies veikt reformas valsts pārvaldē. Nāksies. Mēs par to runājām jau pirms gada, ka ir steidzīgi viss jāatrod pašā iekšienē. Nu, šobrīd ir atrasts viens, kurš... Endziņa kungs, no kura gaidīs brīnumus, bet brīnumi jau notiek tikai pasakās. Smagā darbā var kaut ko tikai atrast. Nākotne diemžēl nav pārāk rožaina. Bet nu drošības dēļ, protams... Nu, kāds nu budžets ir, tāds ir.

Es domāju, ka šodien jau daudz un detalizēti tas ir izskatīts.

Mēs no savas puses mēģinām... kā Tavara kungs teica, nesniegsim nevienu tērējošu priekšlikumu. Mēs mēģināsim dot jums vismaz idejas, dot arī kaut kādus priekšlikumus, lai atrastu vēl kādas ekonomijas... un lai kaut kā dzēstu... lai nākamreiz nebūtu... Ko dara tie, kuriem beidzas termiņš ātrajiem kredītiem? Viņi steidzas pie nākamajiem ātrajiem kredītiem, un atkal viņi var doties uz Kanāriju salām... piemēram.

Lai mums visiem... šai Saeimai veicas nākamajā gadā neatstāt mantojumā... konvenciju mēs veiksmīgi atstājām, ar to viss kārtībā... neatstāt šādus mājasdarbus, kas būs jādara tiem, ko tauta ievēlēs apmēram pēc gada.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I. Circene (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas biedres kundze! Cienījamie ministri! Cienītie kolēģi! Pašreizējā situācija Eiropā ir ienesusi ļoti būtiskas izmaiņas mūsu ikdienas dzīvē, tai skaitā valsts finanšu plānošanā. Kaut arī kopējais naudas apjoms maciņā ir pieaudzis, tā daļa, kuru būtu varēts atvēlēt sociālajai labklājībai, veselības aprūpei, ekonomikas stimulēšanai, ir jāiegulda valsts drošībā un aizsardzībā. Ekonomika attīstās militārās industrijas virzienā.

Kopumā Veselības ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas budžetā nav labvēlīgas veselības aprūpes nozarei. Gribu atzīmēt, ka politiskās gribas trūkums joprojām nav ļāvis pieņemt veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas nodrošinātu stabilu ilgtermiņa finanšu plūsmas pieaugumu.

Salīdzinājumam – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas ir daļa no nodokļu maksājumiem... apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi šogad ir pieauguši par 8,6 procentiem. Ja līdzīgi būtu iezīmēta nodokļu daļa no personificētām iemaksām veselībai, tad arī veselības budžetā pieaugums varētu būt 3 vai 4, vai 6 procenti. Katrā ziņā tas būtu stabili un ilgtermiņā. Tā kā Veselības ministrijas budžetā skaitliskais pieaugums ir tikai 34 miljoni eiro, tad ir veikta būtiska budžeta restrukturizācija, un tā ir nopietni jāturpina arī nākamajā gadā visās jomās – gan primārajā veselības aprūpē, gan stacionāru daļā... lai katru eiro izmantotu daudz efektīvāk.

Kādas tad ir skaitliskās izmaiņas? Visas neuzskaitīšu, tikai tās, kuras ir mērāmas miljonos.

Veselības ministrijas veselībai... aprūpes finansējums administrēšanai ir samazināts par 12 miljoniem eiro, un tā ir ļoti liela nauda, ņemot vērā Veselības ministrijas budžetu.

Kuras programmas un nozares pārdales rezultātā ir ieguvējas? Veselības aprūpes nodrošinājums ir pieaudzis par 47 miljoniem, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem – plus 17 miljoni, primārajai veselības aprūpei – plus 5 miljoni, pārējiem... ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – plus 17,3 miljoni.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošanai klāt ir nākuši 2,26 miljoni eiro, Eiropas Sociālā fonda projektiem un pasākumiem klāt ir nākuši 3 miljoni. Taču ir arī papildu finansējums, neraugoties uz šo saspringto laiku, – plus 34 miljoni.

Ko iegūs iedzīvotāji? Gandrīz 21 miljons – kā prioritāte – ir mātes un bērna veselības uzlabošanai. Tā ir kvalitatīvāka un pieejamāka veselības aprūpe ģimenēm un bērniem, īpaši uzsverot agrīno diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. Ir paplašināti valsts apmaksātie ambulatorie un stacionārie pakalpojumi. Ir papildu finansējums medikamentu kompensācijai un ģimenes plānošanas pakalpojumiem. Taču tas joprojām nav pietiekami.

Šajā gadā ir realizēta fundamentāla medikamentu cenu veidošanas reforma. Taču bija palikusi viena problēma – piemaksa par farmācijas darbinieku pakalpojumiem tā saucamajām lētajām zālēm. Nākamajā gadā nepilni 10 miljoni ir atvēlēti tam, lai nav jāpiemaksā pacientu līdzmaksājums par farmaceita pakalpojumu recepšu medikamentiem līdz 10 eiro. Šis farmaceita pakalpojuma maksājums ir atcelts arī I grupas invalīdiem. Līdz ar to mēs varam teikt, ka šis pakalpojums ir stiprināts un ir novērsta tā saucamā nepilnība.

Veselības ministrijas prioritāte ir onkoloģija. Līdz ar to es nedaudz pieminēšu onkoloģiju kā vienu no valdības un Saeimas prioritātēm.

Šajā gadā jau tika iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti. Visiem kompensējamajiem medikamentiem kompensācija tika pacelta no 50 uz 75 procentiem. To sevišķi izjuta tie, kam medikamenti ir jāiegādājas daudz un ilgstoši. Ir paplašināta ārstēšanas metode radioķirurģijā, paplašinātas iespējas vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusu, attīstīta rekonstruktīvā ķirurģija pēc mastektomijām, kā arī reproduktīvā materiāla saglabāšana, ko ilgus gadus nevarējām iekļaut valsts apmaksātās programmās.

No 2023. gada sekmīgi strādā onkoloģisko pacientu koordinācijas kabineti. Nākamajā gadā ir vēl plānoti pakalpojumi onkoloģijas jomā: stiprināt valsts apmaksāto vēža skrīninga programmu, tostarp apstiprinot klīniskos ceļus vēža skrīningam; ir paredzēts pilotprojekts plaušu vēža skrīninga ieviešanai atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām, tas ir ļoti būtisks jaunievedums; tiks turpināta zaļā un dzeltenā koridora mehānisma pilnveidošana un medikamentozās terapijas pieejamības paplašināšana bērniem; tiek nostiprināta un nākamajā gadā pilnvērtīgi strādās metodiskā vadība onkoloģiskajā jomā kopā ar Latvijas Vēža centru, Valsts Patoloģijas centru un RAKUS metodiskā centra onkoloģijā iesaisti.

Šinī gadā tika izveidots Latvijas Digitālās veselības centrs. Nākamajā gadā ir paredzēts, ka tiks izveidota vienotā elektroniskā rinda pierakstam pie ārsta, kā arī uz izmeklējumiem. Līdz ar to mēs varam cerēt, ka rindas pie ārsta un uz izmeklējumiem varētu samazināties par 15–20 procentiem, jo tagad gadās, ka... tādi ir procenti... kas neatnāk uz konsultāciju vai izmeklējumu.

Svarīga ziņa Latgalei, ko jau pieminēja iepriekšējie runātāji, – Veselības ministrija ir atzinusi, ka ir ļoti nepieciešams stiprināt veselības aprūpi austrumu pierobežā.

Tieši tā dēļ, ka pašreizējā finanšu prioritāte ir valsts aizsardzība... katram no mums ir iespēja samazināt veselības budžeta izdevumu daļu, un tas ir – mūsu katra rūpes par savu veselību. Katram ir iespēja reizi gadā aiziet pie sava ģimenes ārsta un agrīni atklāt slimības un riska faktorus, lai ar neatliekamo palīdzību nenonāktu uzņemšanas nodaļā. Izmantojot valsts apmaksātās skrīninga un vakcinācijas programmas, varam novērst slimības. Mēs varam atteikties... vai mazināt smēķēšanu un alkohola lietošanu. Mēs varam mainīt ēšanas paradumus un palielināt fiziskās aktivitātes, tā novēršot liekā svara pandēmijas pieaugumu. (Diabēta izdevumi pieaug ģeometriskā progresijā katru gadu!) Rezultātā mēs mazināsim savus, kā arī valsts izdevumus veselībai, iegūsim vairāk veselīgi nodzīvotu dzīves gadu un uzlabosim dzīves kvalitāti un demogrāfiju.

Politiķu parāds sabiedrībai joprojām ir neatjaunotā veselības mācība skolā, kas ir pamatu pamats.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labdien, kolēģi! Mana pieredze saka vienu – mēs šobrīd darām to, ko nevajag darīt. Budžetu sasaukt pilnmēness laikā – kur mums prāts? (Starpsaucieni.) Bet Kučinska kungs lieliski parādīja piemēru, kā neietekmēties no pilnmēness.

Līdz ar to es paudīšu tikai savas necilās bažas. Raugiet, protams, šis budžets ir diezgan pilns ar dažādiem paradoksiem. Es runāšu tikai par vienu tādu pavisam nelielu, zaļo, paradoksu – par man rūpošo dabas aizsardzības tēmu. Paradokss ir tāds, ka līdz 2030. gadam mums ir jāpalielina īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars no 18 uz 30 procentiem. Bet jau 2026. gadā Dabas aizsardzības pārvaldes, tātad institūcijas, kura ir atbildīga par šo aizsargājamo teritoriju iekārtošanu, apsaimniekošanu, kārtības uzraudzīšanu šajās teritorijās... šīs iestādes budžetu samazinās par 636,5 tūkstošiem. Vai tas nav paradokss?

Vēl viens paradokss šai pašā sakarā. Mēs gribam palielināt aizsargājamo teritoriju īpatsvaru Latvijā no 18 uz 30 procentiem, bet pavisam nesen jau pirmajā lasījumā akceptējām Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu – ģeniālu priekšlikumu! –, ka šo teritoriju var iekārtot tikai tad, ja īpašnieks piekrīt, bet kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem nepalielinās ne par kapeiku. Kā tad piekritīs šiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ja naudas nav, nav tās zivtiņas, ko piedāvāt? Tas ir paradokss.

Protams, ministrs var teikt, ka būs maiņas zemes “Latvijas valsts mežos”, varēs apmainīt šo potenciālo īpaši aizsargājamo teritoriju pret “Latvijas valsts mežu” zemi. Bet, draugi mīļie, ar to mēs pazemināsim mūsu vērtīgākā... nezinu, pirmā vai otrā vērtīgākā Latvijas valsts uzņēmuma vērtību un noteikti samazināsim arī peļņu. Varbūt pa tiešo daļu šīs peļņas novirzīt kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un basta?

Jā, tie labie nodomi bieži vien ved uz elli. Tāpēc es vēlu ministram veiksmi darbā un, labu nodomu vadītam, neaizvest Latvijas Nacionālo botānisko dārzu uz elli!

Lai jums veicas! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģi un kolēģes! Tiešām – šis ir svarīgs budžets. Nākamā gada budžets ir drošības budžets. Tā ir mūsu prioritāte, tā ir valsts prioritāte. Tāpēc es jau sākotnēji ļoti ceru, ka šajā jautājumā mēs visi šeit esam vienoti. Mēs esam tādā ģeopolitiskā situācijā, ka mums ir jābūt izpratnei par to, ka ir svarīgi ieguldīt resursus mūsu aizsardzībā un drošībā, ka mums blakus, kaimiņos, ir agresorvalsts, ka formāli mēs neesam kara apstākļos, bet neesam arī miera apstākļos. Hibrīdkara darbība notiek katru dienu, un to mēs redzam šeit, reģionā, un mēs redzam brutālu karadarbību Ukrainā.

Šodien Latvijā viesojas... Šodien Latviju apmeklē Ukrainas aizsardzības ministrs. Un arī šīs vizītes laikā var saņemt apliecinājumu tam, cik svarīgi, ka mēs ieguldām savā aizsardzībā, cik svarīgi, ka mēs saprotam to, ka drošība nav pašsaprotama, ka drošība ir jāsargā, lai nodrošinātos pret agresorvalsti. Bet tas nav tikai par bruņojumu un kaujasspējām. Ukrainas ministra vizītes laikā ir arī apliecinājums tam, cik ļoti svarīga ir sabiedrības saliedētība, cik ļoti svarīgi ir tas, ka mums ir iekšējā noturībspēja... tas, ka mēs neesam sašķelti. Ir jāatceras, ka tas ir pamatu pamats, uz kā mēs būvējam arī šo aizsardzības budžetu. Bez tā aizsardzības budžets būs tikai skaitļi.

Drošība nav par brīvu, drošība ir jāfinansē. Aizsargāta un droša Latvija prasa arī nozīmīgus finanšu ieguldījumus. Līdzīgi kā citām NATO dalībvalstīm, mums ir mērķis virzīties uz 5 procentiem. Jau šajā gadā mēs esam tuvu 4 procentiem, nākamajā gadā faktiski būsim jau 5 procentu apjomā no IKP, un aiznākamajā gadā tie būs 5 procenti. Un tā ir nozīmīga summa. Kā šeit jau tika pieminēts, vēsturiski pirmo reizi tie ir vairāk nekā divi miljardi eiro: 2 157 907 137 eiro. Par katru eiro mums ir jābūt atbildīgiem. Vai tas ir pietiekami? Es teikšu – nē, tas nav pietiekami. Vai es kā aizsardzības ministrs esmu apmierināts ar šo finansējumu? Es teikšu – daļēji, jo šajos apstākļos tas ir nozīmīgi, bet aizsardzība ir jāstiprina katru dienu. Un arī bruņošanās spējas, arī ieguldījums cilvēkresursos prasīs finansējumu. Bet tajā pašā laikā tas ir labs risinājums šobrīd, jo ir jāatrod līdzsvars starp aizsardzību, drošību – vienlaikus arī cilvēku drošību, lai arī mūsu cilvēki, mūsu ģimenes attīstītos. Un līdz ar to mēs respektējam arī šīs citas sociālās un ekonomiskās vajadzības, kas mums nepieciešamas valsts attīstībai.

Bet es vēlreiz saku lielu paldies visiem sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, augstskolām, industrijai par to, ka izprot un respektē šo ieguldījumu – ieguldījumu! – es uzsvēršu – aizsardzībā.

Aizsardzības budžeta prioritātes mums ir pilnībā skaidras – kur mēs arī ieguldīsim. Un tās ir investīcijas, kas jāveic šobrīd. Jo investīcijas šobrīd nozīmēs drošību gan šodien, gan arī tuvākajā laikā – rītdien un aizparīt. Tieši tāpēc arī investīcijas aizsardzības vajadzībām šobrīd vairāk nekā jebkad ir svarīgas.

Prioritātes. Cilvēks. Protams, ka cilvēks ir mūsu galvenais spēks. Galvenā jauda. Profesionāli karavīri augstā gatavībā tehnoloģiski attīstītā, modernā armijā. Mēs veidojam kvalitatīvus un arī daudzskaitlīgus bruņotos spēkus. Nākamajā gadā tie būs 1580 Valsts aizsardzības dienesta karavīri, 8000 profesionālā dienesta karavīri. Mēs turpināsim arī pilnveidot un paplašināt Zemessardzi. Tieši tāpēc es aicinu arī Saeimu atbalstīt grozījumus Zemessardzes likumā, kur tiks izveidota arī kategorija attiecībā uz Zemessardzes atbalstītājiem, kas nozīmē to, ka arī plašāks cilvēku loks varēs iesaistīties mūsu kopīgā drošībā un aizsardzībā.

Absolūtā prioritāte ir kaujasspēju stiprināšana. Un vairāk nekā 50 procenti – vairāk nekā 50 procenti! – no visa aizsardzības budžeta tiks ieguldīti tieši bruņošanās spējās. Tas ir kaujasspēju budžets – vairāk nekā viens miljards eiro, lai veidotu modernu, spējīgu un jaudīgu armiju, bruņotos spēkus. Protams, ka tie ir droni. Tās ir tehnoloģijas, kurās mums jāmācās no Ukrainas karadarbības un pieredzes. Un mēs arī ieguldīsim dronos un tehnoloģijās 50 miljonus eiro.

Bet ir jāatceras, ka droni nav vienīgais brīnumlīdzeklis, ir jāiegulda nozīmīgi resursi mūsu kombinētajās spējās. Koordinācija, sinerģija starp visām šīm spējām ir tas, kas nodrošina mūsu aizsardzību un drošību. Un tieši tāpēc, ugunsjaudas palielināšana gan artilērijas sistēmās, kājnieku kaujas mašīnās, pretgaisa aizsardzībā – tās ir lielās spējas, kas mums ir jāattīsta. Vairāk nekā 300 miljoni ugunsjaudā, pretgaisa aizsardzībā 204 miljoni. Munīcijā un ekipējumā 177 miljoni. Artilērijas tālās darbības raķešu sistēmā 133 miljoni. Un arī, protams, ka mēs ar šīm spējām aizsargāsim mūsu teritoriju no pirmā centimetra. Tātad arī austrumu robežas stiprināšana ir ļoti nozīmīga. 55 miljoni aizies tiešām šī pirmā centimetra nostiprināšanai.

Militārā infrastruktūra ir jāveicina, lai mēs attīstītu arī, protams, lielāko poligonu Baltijas valstīs – mūsu Sēlijas poligonu. Pirmā kārta ir noslēgta, jau šobrīd notiek dronu testēšana, bet nākamajā gadā jau varēs izvērst arī mācības. Bet ir jāpaplašina Sēlijas poligons. Un Sēlijas poligona paplašināšana nozīmē arī reģiona attīstību un ieguldījumu. Pretmobilitātes infrastruktūra, ko es jau pieminēju, un austrumu robežas stiprināšana.

Un, protams, Valsts aizsardzības dienesta infrastruktūras veidošana un apstākļu nodrošināšana, lai mūsu jaunieši, mūsu jaunie cilvēki, tie, kas ir mūsu aizsardzības un drošības klints, dod to savu pienesumu arī mūsu drošībai un lai tiešām viņi arī būtu motivēti to darīt ļoti aktīvi... un iesaistīti. Protams, ka mums ir skaidras šīs aizsardzības spējas... visaptveroša aizsardzība. Tas nozīmē, ka tā ir mūsu visu kopīgā atbildība.

Protams, mēs apzināmies arī to, ka ir jāizpilda šie valstiskie uzdevumi, kas attiecas ne tikai uz aizsardzības jomu, bet uz drošību kopumā. Aptuveni 30 miljoni eiro nākamajā gadā tiks ieguldīti gan iekšlietu resorā, gan veselības aprūpē, gan kultūras jomas stiprināšanā. Tieši kas attiecas uz šo vērtību, šīs jomas stiprināšanu, lai drošība būtu jaudīga.

Mēs apzināmies arī savu valstisko misiju, gan esot uz robežas ar mūsu karavīriem, ar kuriem varam lepoties, gan arī ar konkrētām mērķa investīcijām, tiešām orientētām konkrētās jomās, lai mēs skatītos kā uz plašāku valstisku misiju... par mūsu drošību.

Bet, protams, ir jāizdara arī tas, lai šis finansējums atgrieztos tautsaimniecībā, mūsu ekonomikā, lai finansējums... un nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc mēs ieguldīsim arī šajās jaunajās darba vietās, lai šīs spējas, šīs zināšanas būtu šeit, uz vietas. Tas ir gan par piegāžu drošību, bet tas vienlaikus ir arī par mūsu tautsaimniecības attīstību infrastruktūrā, būvniecībā, nākamajā gadā uzturēšanā vairāk nekā 300 miljoni eiro.

Lielo spēju projekti, jo mēs lokalizējam tos iepirkumus, ko iegādājamies no ārpuses, lai tie būtu izvietoti šeit, Latvijā.

Un ir dronu iegāde no Latvijas uzņēmējiem. Nākamajā gadā mēs palielinām līdz 100 miljoniem eiro, ko esam gatavi dot Latvijas dronu, pretdronu tehnoloģiju industrijai, jo šeit ir mūsu spēks, šeit ir mūsu jauda. Es tiešām vēlos izcelt mūsu dronu industriju. Tas parāda to, ka mēs varam, ka mums ir ambīcijas, ka mums ir vajadzība, mēs varam sadarboties un veidot arī kopīgu ekosistēmu, kas tiešām kopīgi nodrošina mūsu spējas.

Spēcīga militārā nozare ir viens no drošības stūrakmeņiem. Tieši tāpēc arī mēs attīstīsim ar konkrētiem projektiem militāro ražošanu. Ar Valsts aizsardzības korporācijas palīdzību nākamajā gadā mēs uzsāksim modulāro pulverlādiņu ražotni šeit, Latvijā. Jau ir izskanējis tas, ka ar “Rheinmetall” mēs ātri, operatīvi esam noslēguši saprašanās memorandu, lai nākamajā gadā varētu ielikt pirmo stūrakmeni šīs rūpnīcas izbūvē, kas ir par drošību, kas ir par mūsu ambīcijām, kas ir par to, ka arī mēs spēcinām tautsaimniecību.

Un, protams, visbeidzot atbalstīsim Ukrainu. Ukraina cīnās arī par mūsu vērtībām un mūsu brīvību.

Un noslēgumā... protams, mēs turpināsim skaidrot mūsu aizsardzības prioritātes un budžeta izlietojumu sabiedrībai. Brīvība nav dāvana, tā ir atbildība, kas prasa ieguldījumu. Apzināmies, ka katram centam no šiem 2 157 907 137 eiro ir jābūt atbildīgi un arī maksimāli atklāti, cik mēs to varam izdarīt, skaidrotam sabiedrībai.

“Progresīvie” vienmēr iestāsies par attīstību arī aizsardzības nozarē, par atklātību, cik vien tas ir iespējams, un par atbildību. Tieši tāpēc mēs publicējam arī Balto grāmatu. Deputāti var iepazīties ar šo Balto grāmatu – tā ir Aizsardzības ministrijas mājaslapā, un tajā ļoti skaidri norādītas spējas, jomas, institūcijas, kā mēs katru centu atbildīgi ieguldīsim. Ieguldīsim!

Tāpēc vēlreiz saku paldies visiem – gan deputātiem par atbalstu šeit, par to, kas jau ir izdarīts, par to, ka mēs apstiprinājām šeit arī pretmobilitātes likumu kopīgiem spēkiem, mēs parādījām, ka esam valstiski domājoši. Mēs apzināmies to, ka, investējot šodien, mēs veidojam mūsu drošību un mieru nākotnē, mēs sargājam Latviju kopā. Un, protams, aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā šo budžeta likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram.

R. Čudars (viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pašvaldību finansiālā stabilitāte ir cieši saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa dinamiku un arī iedzīvotāju skaita izmaiņām. Mēs to zinām. Mūsu pieredze pašvaldībās... šajā zālē ir ļoti daudziem, un mūsu uzdevums ir nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus visām pašvaldībām, saglabājot solidāru finansējuma sadali. Un, manuprāt, ļoti svarīgi ir izvairīties no nepamatotiem izņēmumiem, kas grautu finansējuma sistēmu kopumā.

Pašvaldībām tiek paredzēta viena pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2026. gadā. Tāpat arī vidējā termiņā tas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus funkciju veikšanai un saistību izpildei.

2026. gadā pašvaldībām paredzēts nodokļu ieņēmumu pieaugums un tai skaitā iepriekš valdības un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību protokolā noteiktā kompensācija par 2025. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas rezultātā radīto samazinājumu kompensēšanu pašvaldību budžetos. Kopējais pieaugums (finanšu ministrs to arī minēja) ir vairāk nekā 150 miljoni eiro. Tas ir 6,1 procents, salīdzinot ar 2025. gada budžeta plānu.

Tāpat 2026. gadā budžets nodrošina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kas, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, rada pašvaldībām līdzīgas iespējas attiecībā uz likumā noteikto funkciju izpildi.

Valstī ir sistēma, mehānisms, kas līdzsvaro un ļauj sabalansēt dažādo pašvaldību attīstības tempu un, ne mazāk svarīgi, veicina to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. Mūsu pašvaldības ir autonomas. Tās pieņem lēmumus, balstoties... no tām dotā vēlētāju mandāta. Šis instruments – pašvaldībai... ar pašvaldību hartu piešķirtā patstāvība un rīcības brīvība – jāizmanto tieši problēmu risināšanai katras konkrētas pašvaldības teritorijā.

Starp mūsu 42 pašvaldībām pēc ienākumu izlīdzināšanas uz vienu iedzīvotāju apjomi atšķiras būtiski – no gandrīz mazliet vairāk par 1000 eiro uz vienu iedzīvotāju līdz pat 1700 eiro uz vienu iedzīvotāju bagātākajā pašvaldībā.

Pašvaldības ir dažādas. To kapitālieguldījumu un pakalpojumu nepieciešamība un apjomi arī ir dažādi. No kopējās nodokļu masas, kas pienākas pašvaldībām, un tie ir aptuveni 2,5 miljardi eiro, vairāk nekā 200 miljoni tiek nodoti izlīdzināšanai tām pašvaldībām, kurām sociālekonomiskie apstākļi un līdz ar to arī ienākumi ir mazāki. Un faktiski mums stāv priekšā... šī apņemšanās līdz nākamā gada martam izveidot jaunu finanšu izlīdzināšanas sistēmu ir izaicinoša, ņemot vērā pašvaldību interešu dažādību.

Tāpat ir izaicinoši radīt – un tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem jaunajā izlīdzināšanās sistēmā – pašvaldību budžeta ieņēmumu daļu, kuras apjoms būtu tieši atkarīgs no ekonomiskās un uzņēmējdarbības aktivitātes konkrētajā novadā. Sasaiste starp šo aktivitāti un konkrēto ieņēmumu budžeta sadaļu... Tādā veidā tiktu radīti priekšnoteikumi vēl aktīvākai pašvaldību iesaistei investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības veicināšanā. Tomēr šis uzdevums ir izpildāms atklātā dialogā ar visām iesaistītajām pusēm.

Jāuzsver, ka pašvaldībām ir jāturpina darbs, līdzīgi kā valsts pārvaldē, pie administrēšanas un uzturēšanas izdevumu mazināšanas ilgtermiņā, tai skaitā veicot strukturālas reformas, gūstot efektu no izdevumu pārskatīšanas un procesa centralizācijas, ļaujot nodrošināt resursu efektīvāku izlietojumu. Īpaši 2026. gadā tiek respektēta to novadu atbalsta nepieciešamība, kuri tieši tiek negatīvi ietekmēti, robežojoties ar agresorvalstīm. Šīm pašvaldībām paredzēti papildu līdzekļi vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.

Jāuzsver arī, ka Latgales reģionam paredzētais Eiropas Savienības fondu finansējums jau sākotnēji ir plānots salīdzinoši lielāks nekā citiem reģioniem. Un faktiski šajā brīdī šīs pieejas rezultātā Latgales reģiona pašvaldībām ir pieejams aptuveni par 20 līdz 80 procentiem lielāks Eiropas Savienības fondu finansējums nekā citiem Latvijas reģioniem.

Finansējums sadalīts šajā gadījumā, pamatojoties uz apgriezto IKP proporciju uz vienu iedzīvotāju, šādā veidā nodrošinot proporcionāli lielāku atbalstu tieši Latgales reģionā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīga par 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu piešķīrumu. Tas mūsu gadījumā ir turpat viens miljards, 890 miljoni eiro, kas paredzēti 28 pasākumu īstenošanai dabas aizsardzības, pašvaldību funkciju vai reģionālo attīstību sekmējošas vides un klimata, reģionālās attīstības un digitālās transformācijas jomā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Eiropas Savienības fondu pasākumu īstenošanas normatīvais regulējums ir sniedzis iespēju pašvaldībām, to izveidotām iestādēm un kapitālsabiedrībām pieteikt projektus vairākos investīciju pasākumos. Īpaši vēlos uzsvērt reģionālās attīstības jomu, uzņēmējdarbības, publiskās infrastruktūras, publiskās ārtelpas un citas darbības jomas. Tāpat vēlos uzsvērt dabas aizsardzību un pašvaldību funkciju (Nav saklausāms)... attīstību sekmējošās vides un klimata jomas. Līdz šim sadarbībā ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru pašvaldībām organizētas 28 projekta iesniegumu atlases turpat 567 miljonu eiro apmērā. No tām jau noslēgušās 26, kuru ietvarā kopumā iesniegti 379 projekti, 314 projekti ir apstiprināti, no tiem 250 projekti ir īstenošanā, 16 projekti pabeigti.

Godātie kolēģi! Šī, protams, varbūt ir garlaicīga statistika un apliecina tikai vienu ļoti būtisku faktu. Šobrīd mums ir jāatzīst (un to apliecina arī dati), ka Eiropas Savienības finanšu instrumenti, kas lielā mērā saistīti arī ar mūsu ministrijas darbību... ja šo instrumentu nebūtu, tad valsts ekonomikā tas būtu radījis ikgadējo apmēram 10 procentu iekšzemes kopprodukta kritumu. Mums tas jāņem vērā... ņemot vērā Eiropas fondu nozīmību.

Latvijas konkurētspējai būtiska joma ir digitālo tehnoloģiju, tai skaitā mākslīgā intelekta, prasmīga attīstība un ieviešana. Lai panāktu izmaiņas, ir nepieciešams fokusēt uzmanību un kompetenci uz šīs jomas mērķtiecīgu attīstību, iespēju radīšanu un partnerību veidošanu gan nacionāli, gan starptautiski. Mums Latvijā ir, ar ko lepoties – virkne starptautiski sekmīgu nozares uzņēmumu, kas strādā valodu tehnoloģiju jomā, medicīnas un attēlu atpazīšanas jomā, kā arī nacionāli esam izveidojuši viedās robežas risinājumu, kas ir viens no apjomīgākajiem mākslīgā intelekta risinājumiem valstī. Eiropā esam vienojušies par ambiciozu mērķi – 75 procenti visu uzņēmumu līdz 2030. gadam būs ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumus.

Eiropas Investīciju bankas dati rāda, ka Latvijā ģeneratīvā mākslīgā intelekta iespējas šobrīd izmanto 38 procenti, Eiropas Savienībā vidēji tie ir 36 procenti, Igaunijā – 37, Lietuvā – 44. Esam vidējā Eiropas līmenī, bet mums ir šajā gadījumā, kur tiekties. Esam ielikuši pamatus tālākai attīstībai. Mākslīgā intelekta centrs sper pirmos praktiskos soļus, un šobrīd strādājam pie speciālās regulatīvās vides izveides mākslīgā intelekta produktu attīstībai, tā saucamajam sandbox regulējumam, kas ir ļoti būtisks, nodrošinot mākslīgā intelekta produktus ar īpašu datu apstrādes veidu, kurš ļautu izmantot datus, arī sensitīvos, lai mākslīgais intelekts būtu nodrošināts ar noteikta apjoma datiem turpmākai darbībai. Latvija kļūst par daļu no Eiropas mākslīgā intelekta infrastruktūras tīkla, izveidojot stratēģiskās sadarbības iniciatīvu ar somu “LUMI” centru un tādējādi stiprinot zinātni, inovācijas un digitālo pratību.

Mums ir jāatzīst, ka esam vadošo Eiropas Savienības dalībvalstu lokā attiecībā uz valsts pakalpojumu digitalizāciju un pielietošanu. Pārvalde ir kļuvusi efektīvāka un pieejamāka. Mūsu pārvaldē digitāli pieejami 94 procenti valsts pakalpojumu iedzīvotājiem, uzņēmējiem domātie pakalpojumi – 96 procentu apmērā. Mums ir viens kopīgs mērķis Eiropas Savienībā – līdz 2030. gadam sasniegt, lai visi valsts pakalpojumi ir pieejami digitāli, lai digitāli ir pieejamas mūsu veselības vēstures un praktiski visiem iedzīvotājiem ir pieeja digitālajai videi.

Šeit mazliet es vēlos uzsvērt... mani kolēģi Saeimā vienmēr ir mudinājuši un norādījuši uz virkni nepilnību. Par praktiskām lietām. Šobrīd notiek portāla “Latvija.lv” modernizācija, to padarot ērtāku un saprotamāku iedzīvotājiem. Valsts un pašvaldību vienoto pakalpojumu centru tīkls, tas ir, turpat 259 visā valstī esoši centri... šajos centros iedzīvotājiem ir iespēja saņemt atbalstu digitālo pakalpojumu izmantošanā. Tiek īstenota arī iedzīvotāju digitālo pamatprasmju programma. Turpat seši tūkstoši iedzīvotāju ir apguvuši digitālās pamatprasmes, un šī programma tiks turpināta arī nākamajā gadā.

Mums ir jāatzīst, ka, pēc aktuālās statistikas, digitālās pamatprasmes ir tikai 45 procentiem mūsu iedzīvotāju. Šeit ir būtiski nepieciešami uzlabojumi. Viens no būtiskiem nacionālajiem uzdevumiem – līdz 2027. gadam ir jāievieš Eiropas Digitālās identitātes maka rīks, kas iedzīvotājiem sniegs vēl plašākas iespējas ērti saņemt valsts un komercpakalpojumus digitālā vidē, vienlaikus pilnībā saglabājot kontroli pār saviem datiem. 2026. gada pirmajā pusē ir jāturpina nodrošināt digitālo instrumentu – eParaksta un eID kartes – pieejamība un bezmaksas nodrošināšana visiem iedzīvotājiem. Līdz šim tas ir bijis būtisks priekšnosacījums straujai pakalpojumu digitalizācijai valstī. Un tas ir atmaksājies, godātie kolēģi.

Nobeigumā – manuprāt, ļoti būtisks aspekts šobrīd ir kiberdrošības un ar to saistīto pakalpojumu ieviešana visā IKT sektorā. Mums ir viena no izcilākajām kiberaizsardzības komandām pasaulē – “CERT.LV” –, tomēr viena no drošības pirmajām frontēm ir mūsdienu prasībām atbilstoša un labi pārvaldīta informācijas tehnoloģiju nozare. Ir jāpievērš uzmanība, ka šobrīd šis lielā mērā ir balstīts uz Eiropas fondu finansējumu un to atbalstu. Piemēram, papildus esošajām IKT attīstības programmām šogad tika izveidota speciāla IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšanas programma, novirzot vairāk nekā 33 miljonus tieši šim mērķim, lai mēs varētu justies droši un pārliecināti arī savā digitālajā vidē.

Pateicos jums par līdzšinējo izpratni un aicinu atbalstīt budžetu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien gribu runāt par divām lietām – par mūsu lēmumu netiešo ietekmi uz ekonomiku un par dabas resursu nodokli un to, kā mēs izmantojam savas dabas bagātības.

Savā runā premjere Evika Siliņa stāstīja par mūsu ekonomisko izaugsmi. Tas ir ļoti svarīgi, jo valsts ekonomiskā izaugsme ir tā, kas nodrošina mums, sabiedrībai, valstij, nodokļus, un tikai tā varam finansēt drošību, aizsardzību, izglītību un veselību. Mēs visi zinām, ka Latvijai ir vajadzīgs produktivitātes lēciens, kā to pieminēja arī Rokpeļņa kungs. To var panākt tikai ar investīcijām modernās tehnoloģijās, inovācijās un produktos ar augstu pievienoto vērtību. Bet investīcijas – to es vēlos īpaši uzsvērt – nenāk tikai tur, kur ir zemi nodokļi vai viegli pieejami resursi, investīcijas nāk tur, kur var prognozēt rītdienu un lēmumi ir noturīgi, un valsts ir uzticama.

Svarīgi ir arī tas, ka līdzīgais meklē līdzīgo. Stabili, atbildīgi uzņēmumi meklē līdzīgus partnerus. Tieši tāpēc mūsu piederība Eiropas telpai ir ļoti svarīga – ja mēs negribam būt atkarīgi no biznesa, kas mūs velk austrumu kaimiņu virzienā. Mēs ļoti labi atceramies, cik lēna bija Eiropas atbilde pēc pirmajiem Krievijas imperiālistiskajiem izlēcieniem. Savā ziņā arī ciešas biznesa saites bija viens no iemesliem. Tas ir mainījies.

Tieši tāpēc Eiropa šobrīd mums ir svarīgākais partneris. Tur uzņēmumi pievērš ļoti lielu vērību tēlam un arī atbildībai. Tāpēc mēs nonākam pie tā, ka nesenie Saeimas lēmumi ietekmēs tieši ekonomiku, nevis tikai diskusijas par vērtībām un cilvēku aizsardzību no vardarbības.

Politiskā stabilitāte un reputācija ir svarīgs ekonomisks resurss. Ja viena un tā pati Saeima viena sasaukuma laikā ratificē starptautisku konvenciju un pēc tam no tās izstājas, tas nav – pārvērtēsim vēlreiz stāstu. Tas ir signāls par nepastāvību, un šo signālu redz investori. Esmu dzirdējusi šeit un arī citur, ka daudzi vēlētos, lai starptautiskā sabiedrība par nesenajiem notikumiem Latvijā neko neuzzinātu, un pārmet konvencijas aizstāvjiem, ka tie esot informējuši sadarbības partnerus ārvalstīs. Kolēģi, Saeimas lēmumu izstāties no Eiropas Padomei būtiskas cilvēktiesību konvencijas nevar noslēpt. Tas ir tieši tāpat kā mēģināt noslēpt līķi. Agrāk vai vēlāk tas kļūst zināms, un agrāk vai vēlāk ir reakcija.

Tagad es citēšu dažu uzņēmēju un ekspertu izteiktos viedokļus. “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras” vadītājs Fredis Bikovs sociālajos tīklos raksta, ka pavisam nesen ir ticies ar lielu starptautiski atpazīstamu uzņēmumu, kurš apsver investēt Latvijā. Viens no pirmajiem jautājumiem sarunā esot bijis, kāpēc Latvija izstājas no Stambulas konvencijas un cik droši šeit ir. (Starpsauciens: “Par budžetu runā!”) Tas ir par budžetu, jo tas ir par investīcijām un par investīciju piesaisti. Šādu jautājumu investors neuzdotu, ja tas viņu neuztrauktu.

Butāna kungs pieminēja fondu “Uzņēmēji mieram”. Arī “Uzņēmēji mieram” un virkne citu uzņēmēju atklātā vēstulē apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas. Runasvīrs Jānis Palkavnieks norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas zaudējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā. Viņš arī stāsta, ka vairākus gadu desmitus ir pārliecinājis savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav bijusī padomju republika no Austrumeiropas, bet jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

Savukārt Normunds Bergs – labi zināma augsto tehnoloģiju uzņēmuma “SAF TEHNIKA” valdes priekšsēdētājs – raksta, ka ir parakstījis šo vēstuli... un ka valsts reputāciju būvēt ir grūti un ilgi, sagraut var ātri. Mēs gribam, lai mūs uztver kā Ziemeļvalsti, ne kā bijušo PSRS republiku. Pirmais tēls palīdz, otrais kaitē biznesam. Tēls veidojas no darbībām, nevis konsultantiem vai klipiem jūtūbē.

Šīs mums ir ļoti svarīgas ziņas. Tāpēc es domāju, ka mums tas ir jāņem vērā, domājot par budžetu un domājot par valsts ekonomisko izaugsmi. Vēlreiz vēlos atkārtot: ja mēs vēlamies, lai mūsu uzņēmumi sadarbojas ar uzticamiem partneriem no demokrātiskām valstīm, arī mums ir jārada skaidrs signāls, ka Latvija ir stabila un nobriedusi demokrātiska valsts. Varbūt pirmajā brīdī tas, šķiet, nav saistīts ar budžetu, bet, kā jūs redzējāt, arī uzņēmēji domā, ka reputācijai ir saistība ar investīcijām un ekonomisko izaugsmi.

Tieši tāpēc attieksme pret medijiem, pilsonisko sabiedrību un akadēmisko brīvību ir viens no redzamākajiem demokrātijas rādītājiem. Savukārt uzbrukumi mediju neatkarībai, nevalstiskajām organizācijām vai jauniešu brīvdomībai izglītības iestādēs, ko dzirdējām šodien no Lindas Liepiņas, ir ļoti slikts signāls ne tikai mūsu sabiedrībai, bet arī mūsu partneriem ārvalstīs, ar kuriem mēs vēlamies slēgt darījumus un nodrošināt, ka mūsu valstī ir izaugsme. Arī Kulberga kungs pieminēja to, ka mūsu uzņēmumi esot pārāk atkarīgi no valsts pasūtījumiem.

Eksports ir iespēja, kā mūsu uzņēmumi var būt mazāk atkarīgi no valsts pasūtījumiem. Ja mēs bojājam valsts tēlu, tas nozīmē, ka viņiem ir mazākas iespējas sameklēt ļoti labus eksporta tirgus. Tas nozīmē vienu – investīcijas nav tikai ekonomika, tā ir arī uzticēšanās. Ja nav uzticēšanās, tad nebūs arī investīciju. Ja nebūs investīciju, nebūs produktivitātes pieauguma. Ja nav produktivitātes, nebūs ne algu, ne nodokļu ienākumu.

Tagad – par dabas resursu nodokli. Arī tas ir taisnīguma un atbildīgas pārvaldības jautājums. Latvija ir bagāta valsts. Mums ir meži, ūdens, kūdra, minerāli. Bet bagātība neizpaužas tikai tā, ka resurss ir pieejams. Tā izpaužas arī tajā, kā mēs to pārvaldām. Ja no resursa peļņu iegūst tikai daži uzņēmumi, bet izmaksas, ko rada piesārņojums, resursu noplicināšana, un klimata maksājumu sedz visa sabiedrība, tad tā nav taisnīga ekonomika. Tas ir subsīdiju mehānisms uz valsts rēķina.

Tagad par DRN kūdrai. Es jau iepriekšējā sēdē teicu, bet vēlos vēlreiz uzsvērt: kūdras ieguve rada ap 10 procentiem no Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par šīm emisijām, ja mēs nesasniegsim klimata mērķus, Latvijai nākotnē būs jāmaksā. Šī maksa būs apmēram 25 eiro par tām emisijām, ko rada vienas tonnas kūdras ieguve.

Piedāvātais nodoklis, kas šobrīd ir nonācis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir 3,50. Ievērojami mazāks. Mēs 95 procentus kūdras izvedam uz citām valstīm. Faktiski mēs subsidējam šo produktu, lai tas būtu lēts citur, dodam savas subsīdijas ārzemju uzņēmumiem. Tāpēc es iestājos par to, ka dabas resursu nodoklim ir jāsedz reālās izmaksas, ko rada resursu ieguve, un nav jāuztur peļņas modelis, kas balstīts uz valsts slēptu līdzfinansējumu.

Tas pats attiecas uz koksni. Ja mēs lēti eksportējam neapstrādātu koku, eksportējam arī darba vietas, algas un nodokļu ieņēmumus. Faktiski mēs eksportējam savu nākotni. Šobrīd tas, kas pie mums nonācis kā piedāvājums no KEM, ir ar nodokli aplikt koksni, ko eksportē ārpus Eiropas Savienības. Bet tā ir ļoti maza daļa eksportētās koksnes. Mums tā ir jāpārstrādā, jo šis resurss, ko eksportē ārpus Latvijas, rada lielu konkurenci Latvijā un mazina vēlmi investēt apstrādājošās tehnoloģijās, kas radītu augstāku pievienoto vērtību. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs novēršam šīs pretrunas, lai iedzīvinātu principu, ka maksā piesārņotājs, nevis visi kopā tagad apmaksāsim privāto ballīti.

Nobeigumā vēlos uzsvērt – kolēģi, mūsu lēmumi nepaliek tikai stenogrammās, tie veido to, kā mūs redz pasaulē, un to, vai Latvija būs valsts, kur investē, būvē un kur rada vērtību. Ļoti aicinu visus būt atbildīgiem pret valsts tēlu un radīt mūsu valsti tādu, lai tai varētu uzticēties un mums ienāktu investīcijas no atbildīgiem uzņēmumiem, un tādā veidā mēs kopā varētu sasniegt labāku valsts izaugsmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizstāvot šo budžetu, es runāju par mūsu valsts drošību un ārpolitiku. Divas lietas, par kurām es stāvu un krītu, divas lietas, kuras ir mana ikdiena... par mūsu spēju aizstāvēt Latviju. Manas spējas un jūsu spējas aizstāvēt Latviju, kad pasaule ir kļuvusi bīstamāka un neprognozējamāka.

No rīta klausāmies ziņas, vakarā klausāmies ziņas, un mēs saprotam, ka ziņas šobrīd ir negatīvas. Un ko mēs darām? Mēs saprotam, ka Krievijas agresija Ukrainā nebeigsies. Tas nozīmē, ka mēs paši nedrīkstam atslābt ne mirkli, ka mūsu drošība šodien sākas ar ieguldījumiem aizsardzībā, ar mūsu sabiedroto uzticību un ar gatavību darīt vairāk un labāk nekā citi.

Transatlantiskās attiecības ir šīs drošības pamats. Latvija turpina būt uzticams un ļoti, ļoti aktīvs sabiedrotais NATO, ASV un Kanādai. Mēs ne tikai solām, ko mēs darīsim, bet arī rīkojamies, jo tagad mūsu aizsardzībai ir 4,9, nākamgad būs 5 procenti no IKP. Kā jau ASV sekretārs Marko Rubio un aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets ir teikuši – mēs esam paraugi, paraugi un sabiedrotie. Tas nav viegls darbs, tomēr tiekam uzklausīti un cienīti.

Tie no mums, kas ir staigājuši pa Kongresa koridoriem un klauvējuši pie durvīm, zina, cik tas ir ārkārtīgi grūti – dabūt no kongresmeņiem un senatoriem 15 minūtes – 15 minūtes! – un iestāstīt viņiem, ka Latvija ir labs partneris un... lūdzu, turpiniet mūs un Ukrainu atbalstīt. Es pateicos maniem kolēģiem, kas ir to darījuši, no visas sirds. Viņi ir malači.

Tagad par kaut ko citu. Par Ārlietu ministriju. Pateicoties Bražes kundzes runai, mēs esam sapratuši daudzas svarīgas lietas, ko Ārlietu ministrija dara. Es ar nožēlu lasu, ka būs samazinājums finansējumam. Bet es gribētu pateikties ikvienam Ārlietu ministrijas darbiniekam, kas ir strādājis, lai noturētu Latvijas tēlu ne tikai Rīgā... ar mūsu vēstniekiem, bet arī tiem 37 vēstniekiem, kas strādā Latvijas labā visā pasaulē. Darot to, es gribētu vēl pateikt, ka mūsu aizsardzības budžets, kas varētu būt veltīts Ārlietu ministrijai, šinī brīdī tiek veltīts karavīriem mūsu aizsardzībā, mūsu robežsargiem, mūsu ugunsdzēsējiem un vispārīgi NATO partneriem.

Pēdējā un svarīgā lieta ir par budžeta samazināšanu. Jūs redzat ciparus ekselī, es redzu tos sejās, darbiniekos. Tie, kas ir veltījuši savu profesionālo dzīvi, lai mūsu transatlantisko un eiropeisko garu... lai redzētu rezultātus. Tāpēc es domāju, ka 1993. gadā, kad daudzi no jums vēl bija universitātē, Latvijas vēstniecība Vašingtonā... domēnu uzsauca. Un domēns bija vārdā... es teikšu to angliski: Amber Gateway – “Dzintara vārti”. Mēs vēstniecībā mēģinājām noturēt Latviju kā modernu, demokrātisku, tiesisku, eiropeisku valsti. Un to, ko mēs šodien dzirdam atkārtoti un atkārtoti par Latvijas tēlu... ticiet man, Latvijas tēls ir bijis daļa no mana dzīves mērķa – strādāt ar visiem mūsu ārvalstu vēstniekiem, vai viņi ir NATO Parlamentārajā asamblejā, vai viņi ir Rīgā, demonstrējot, ka mēs esam uzticami, godīgi, moderni, labi partneri, kas savus līgumus nelauzīs un strādās plecu pie pleca. Tātad diplomātija vienā brīdī ir arī kara frontē.

Es saku paldies tiem mūsu vēstniekiem, kas strādā kara frontē Ukrainā, kas ir Gruzijā, kas ir Moldovā, kas ir visā šinī bīstamajā joslā. No otras puses, es pasaku paldies mūsu Latvijas vēstniekam Kanādā Kasparam Ozoliņam un Elitai Kuzmai par viņas lielo darbu Vašingtonā.

Ja mēs runājam tagad par Latvijas aizsardzību, es gribētu arī minēt par diasporu. Par diasporu šinī brīdī mēs zinām, ka atkal būs grieztas programmas, ka atkal būs jāskaidro skoliņām, ka, nē, tās programmas nebūs, tā būs savādāka, tomēr mēs noturēsim latviešu valodu, kā vien varam. Mūsu trimdinieki sapratīs budžetu, jo šeit ir tie paši bērni, kuru vecāki upurējās un teica: gan jau kādu dienu, kad karš būs cauri un Latvija būs brīva, tad mums atkal būs viss kārtībā un naudiņa – bankā. Tāpēc turēsimies kopā ar trimdiniekiem, ar diasporu. Sapratīsim, ka ikviens latvietis, kas dzīvo ārpus Latvijas, mums ir svarīgs.

Es gribētu personīgi pateikt latviešiem... “latvieši.com”... medijiem, Latvijas medijiem, kas runā un raksta par latviešu aktivitātēm pa visu pasauli. Es gribēju pateikt paldies muzejam “Latvieši pasaulē” tepat, Berga bazārā, par viņu milzīgo brīvprātīgo darbu, kas ir veikts arī ar ziedotāju iniciatīvu, kā arī par muzeju Vašingtonā – Renātes Grāvers projektu... ja jūs esat kādreiz Vašingtonā, lūdzu, aizejiet uz šo muzeju.

Tātad pabeidzot. Nezaudēsim šo saikni ar ārzemju latviešiem, turpināsim viņus atbalstīt ar nākamgada budžetu, dosim viņiem vēl naudiņu, jo mēs ceram uz reemigrāciju. Un, kad šie bērni un tautieši atgriezīsies Latvijā, viņi arī zinās valodu un mūsu kultūru. Tātad šis budžets nav viegls, bet tas ir godīgs. Un tas pasaka: brīvībai ir liela cena un mēs, Latvijas parlaments, un Latvijas tauta esam ar mieru un gatavi to arī maksāt.

Paldies par jūsu uzmanību.

Un, lūdzu, atbalstiet šo budžetu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Alīnai Gendelei.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātā Saeima! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās ministres! Godātie ministri! Vērtējot un arī kritizējot 2026. gada budžetu, neaizmirsīsim, kādā ģeopolitiskajā situācijā joprojām dzīvojam un cik varam atļauties tērēt.

Vēlos tomēr atzīmēt vairāk pozitīvo, kas dod man pārliecību atbalstīt šo budžetu. Pirmkārt, es redzu pozitīvo iezīmi, ka budžets ir veidots ar domu ilgtermiņa prioritāšu noteikšanai, lai soli pa solim atbalstītu. (Zālē troksnis.) Un katru gadu, nevis kampaņveidīgi...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Lūdzu, mazliet klusāk!

A. Gendele.... kā ugunsgrēku dzēšot, piešķirtu līdzekļus aizsardzībai, demogrāfijas uzlabošanai un izglītībai, atkārtoju, soli pa solim.

Es sadzirdēju no iepriekšējiem runātājiem, ka... kur mēs, visi deputāti, esam vienisprātis – tieši aizsardzības nozares budžeta palielināšanā, jo mēs, visa Latvija, vēlamies dzīvot drošībā un būt pārliecināti par rītdienu. Tāpēc tā summa, kas tiek atvēlēta tieši aizsardzībai, 2,21 miljards, manuprāt, kā jau šodien atzīmēja, būs arī Aizsardzības ministrijas atbildība – izlietot šo naudu jēgpilni un sasniegt tos rezultātus, kas ir sabiedrības izvirzīti.

Es domāju, sasāpējis jautājums ir bijis demogrāfijas situācijas uzlabošana. Ko darīt? Kā būt? Mēs daudz esam runājuši Sociālo un darba lietu komisijā, analizējuši, uzklausījuši Labklājības ministrijas redzējumu. Un tiešām šie gandrīz 95 miljoni ir atvēlēti. Jā, varbūt tas nav viss, bet tas ir sākums, un nākamgad tas ir jāturpina.

Veselības ministrijas budžeta palielinājums – jā, tas nav liels. Mēs visi, kuri runāja un kuri arī runās, noteikti pievērsīsim uzmanību, ka tas ir nepietiekams. Bet šajā brīdī vismaz Veselības ministrija varēs uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību mātes un bērna veselībai, kas ir ļoti svarīgi.

Atbalstu arī Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta palielinājumu par 45 miljoniem tieši finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai. Bet tas arī ir tikai sākums, jo, es ceru, ka jūs man piekritīsiet, – šīs jomas nosaka valsts pastāvēšanu.

Tā kā es nāku no Latgales, ikdienā saskatu tās problēmas, tos izaicinājumus, ar kuriem ir jāsastopas Latgales cilvēkiem, pašvaldībām, uzņēmējiem. Un man ir dziļa pārliecība, ka arī tālāko reģionu izaugsme ir valsts pastāvēšanas balsts.

Ja man tagad uzdotu jautājumu, kā izjutīs cilvēks Latgalē, Kurzemē... jebkurā reģionā... ko iegūs no šī budžeta? Es droši vien... un šodien jau izskanēja, ka galvenā vērtība ir cilvēks. Manuprāt, visi tam piekrīt. Es domāju, pirmais, ko es teiktu, atbildot uz šo jautājumu, – tā ir pārliecība, ka dzīvosim drošībā. Manuprāt, laba ir arī... labvēlīgi ietekmēs cilvēkus tas, ka pamatnodokļi netiek celti. Arī tas, ka dažām pārtikas grupām ar 1. jūliju tiks samazināts pievienotās vērtības nodoklis, noteikti ir pozitīvi. Bet es domāju, ka valdības iecere, kas mums, Saeimai, jāapstiprina, ir atbalsta pasākumi sociāli mazāk aizsargātajām grupām, palielinot minimālo algu līdz 780 un pēc tam arī līdz 820, kā arī palielinot neapliekamo minimumu... attiecīgi 550 un 570. It sevišķi Latgalē cilvēki to izjutīs, jo mums tiešām ir ļoti liels iedzīvotāju īpatsvars, kas diemžēl saņem minimālo algu. Un arī vidējā alga Latgalē nav tā lielākā.

Gribu vēl vērst uzmanību un atzīmēt, ka 34 procenti no kopējiem izdevumiem 2026. gadā paredzēti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām, slimības, vecāku un bezdarbnieku pabalstiem. Jo reģionos bezdarba līmenis ir augsts. Ja arī Latvijā vidēji tiek deklarēti 6,3 procenti, Latgalē tas ir 10, komats... un vairāk. Līdz ar to tas arī ir ļoti svarīgi.

Es domāju, seniori ļoti novērtēs to, ka no valsts puses, no Veselības ministrijas, tiks kompensēti izdevumi par receptes apkalpošanu. Ja Latvijā vidējā pensija ir nedaudz vairāk par 550, tad Latgalē tā ir zemāka. Tāpēc senioriem tas būs atbalsts.

Ja runājam par pašvaldībām, es ļoti pozitīvi vērtēju, ka jau otro gadu valsts budžetā Eiropas Savienības austrumu ārējās robežas pašvaldībām drošības stiprināšanai paredzēts papildu finansējums 3 miljonu apmērā, kas arī ir paaugstināts, jo iepriekšējā gadā bija 2,5 miljoni, tieši šīs pašvaldības arī ir ar to zemāko finansējumu uz vienu iedzīvotāju. Es gribētu nosaukt... lai tie, kuri seko Saeimas sēdei, noteikti saklausītu: Alūksnes novadam – 382 964 eiro, Augšdaugavas novadam – 264 644 eiro, Balvu novadam – 581 097 eiro, Krāslavas novadam – 784 131 eiro, Ludzas novadam – 987 164 eiro. Jā, tie nav vairāki miljoni, bet tas ir apliecinājums, ka valdība apzinās situācijas nopietnību pierobežā.

Vēlos arī īpaši uzsvērt tās atbalstāmās aktivitātes budžetā, kas skar visas Latvijas pašvaldības, jo šeit izskanēja, ka Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības nodomu protokols ir tikai šogad parakstīts. Manuprāt, tas neatbilst patiesībai, jo... vismaz es uzreiz paskatījos interneta vietnē... no 2023. gada šie protokoli ir atrodami kā parakstītie, līdz ar to vienmēr tiek daudz diskutēts no valdības puses ar pašvaldībām. Arī uz nākamo gadu pašvaldībām tiek garantēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apmērs – 100 procenti. Tas arī dod pārliecību, ka nodokļu daļa tiks segta. Nodokļu sadali pašvaldības gan vēlējās... un uzrunāja valdību, lai tomēr būtu 80:20, bet palika iepriekšējā gada līmenī, tātad valsts pusē 78 procenti... Nē, atvainojos, 78 procenti nonāk pašvaldību budžetā, un 22 procenti – valsts budžetā.

Manuprāt, šis protokols iezīmē gan skaidru rāmi investīciju piesaistei pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu projektu realizācijai, gan noteikumus, gan līdzfinansējumu. Tas dod pārliecību, ka pašvaldības spēs apgūt Eiropas Savienības finansējumu.

Gribas vēl atzīmēt, ka tiešām, kā jau ministra kungs teica, pašvaldībām šie 6 procenti pieauguma ir gan 2026. gada budžetā, gan turpmākajos gados, un tas savukārt dod iespēju plānot darbu ilgtermiņā. Protams, ir jautājumi, kuros pilnīga vienošanās netika panākta, bet arī ministriju budžetos transfēru un mērķdotāciju veidā paredzams atbalsts tieši pašvaldībām.

Manuprāt, būs neizbēgami... jo nekad nav bijuši viegli laiki un vienmēr pašvaldībām ir, bija un būs izaicinājumi, bet tomēr pašvaldībām ir jāstrādā pie plāniem efektīvākai līdzekļu izmantošanai un izmaksu samazināšanai. Jāseko valdības rīcībai, kas samazina izdevumus publiskajā sektorā vienā gadā par 233,4 miljoniem... jo tā ir pašvaldību atbildība pret savām kopienām.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt valsts budžetu 2026. gadam, kā arī budžeta ietvaru 2027. gadam, 2028. gadam pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Mums sešos būtu jātaisa pārtraukums. Ir priekšlikums strādāt līdz septiņiem un tad beigt šodien, kā mēs esam vienojušies. Ja?

Lūdzu, vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Nevaru nepiekrist vakar izskanējušajam “Ziedot.lv” vadītājas Rūtas Dimantas sacītajam – ko mums dod, piemēram, ANO Bērnu tiesību konvencija, kam Latvija pievienojās pirms vairāk nekā 30 gadiem, ja mēs to nepildām? Tie ir viņas vārdi, jo, piemēram, vēl arvien neesam nodrošinājuši savlaicīgu veselības aprūpi bērniem. Arī nākamajā gadā budžetā nebūs izņēmuma, arī attiecībā uz bērniem veselības aprūpē ir saglabātas kvotas.

Runājot par darāmajiem darbiem nākamajā gadā, nevar neatsaukties uz šī brīža aktualitāti. Kā vienu no agresijas iemesliem ģimenē eksperti min nabadzību – nabadzības izraisītu stresu. Tikmēr Labklājības ministrija turpina uzstāt uz nosacījumu, ka bērna kopšanas pabalsts un vecāku pabalsts ir jāmaksā vienai personai, nepieļaujot iespēju vecākiem pašiem izlemt, kurš kuru pabalstu saņem, tādā veidā nereti nostādot sievieti pilnīgā finansiālā atkarībā no bērna tēva un nenodrošinot mātei iemaksas pensiju budžetā. Tāpat vēl arvien neesam atrisinājuši pensijai nepieciešamā stāža jautājumu sievietēm (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

Mitrevica kungs, vienu mirklīti!

Kolēģi, tiešām ir ļoti grūti klausīties. Paldies.

U. Mitrevics. Klausīties var, bet runāt ir bišķi grūtāk.

Bet, jā... par stāžu sievietēm no 1991. līdz 1996. gadam. Es domāju, ka tie, kas varbūt smejas... tas nav atrisināts vēl joprojām, jo šīm mammām stāžs netiek ierēķināts to dažu santīmu dēļ, ko viņas tajos gados nesamaksāja. Es domāju, ka šie jautājumi, kas reāli skar mūsu sievietes un mammas, īstenībā ir daudz svarīgāki par daudziem deklaratīviem dokumentiem.

Neraugoties uz lozungiem par demogrāfijas prioritāti, jāatzīst arī... uzlabojumiem – paldies... tomēr neesam pārtraukuši lielās finanšu krīzes laikā iedibināto praksi nemaksāt ģimenes valsts pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā. Mēs nemēģinām sasniegt to līmeni, ka, vecākiem laižot pasaulē mazuli, ģimenes ienākumi nesamazinās. Mūsu mērķis vēl joprojām tāds nav. Tāpat neesam pārtraukuši pēc finanšu krīzes iedibināto praksi nemaksāt pilna apmēra vecāku pabalstu vecākiem, kuri kaut dažas stundas nedēļā piestrādā, lai ģimene varētu nomaksāt pēc bērna piedzimšanas pieaugušos rēķinus.

Vecāku pabalsts tiek samazināts arī gadījumos, kad abi vecāki nolemj solidāri uz pusēm strādāt un uz pusēm aprūpēt mazuli. Tādā veidā mēs paši nonākam pretrunā ar plaši daudzinātajām rūpēm par dzimumu līdztiesību. To mēs šobrīd nenodrošinām.

Tāpat arī nākamgad turpināsim 2019. gadā Tieslietu ministrijas iedibināto praksi, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātais uzturlīdzekļu apmērs ir mazāks par Ministru kabineta noteikto uzturlīdzekļu minimālo apmēru. Jā, zinām, mēs to ceļam šogad, bet joprojām nesasniedzam vienlīdzību.

Tāpat arī nākamgad turpināsim 2021. gadā iedibināto praksi, ka paaugstinām tikai neapliekamo minimumu, atvieglojumu par bērniem atstājot iepriekšējā līmenī, jo vēl arvien bērnus uzskata par nevēlamu izdevumu pozīciju. Rezultātā atvieglojums par bērniem, kas 2019. gadā bija vienāds ar neapliekamo minimumu, šobrīd ir mazāks par pusi no tā.

Arī nākamgad pretēji šīs valdības deklarācijas 36. punktam un restarta otrajai prioritātei Finanšu ministrija turpina izrādīt lielākas rūpes par personām ar pilnu darbspēju, kuras uztur tikai sevi pašu, nevis par ģimenēm ar bērniem. Es saprotu, ir vienošanās ar uzņēmējiem un solījumi, tomēr – kur ir palikusi vienošanās ar mūsu ģimenēm?

Arī ģimenes valsts pabalsts kopš tā pēdējās aktualizācijas ir zaudējis 30 procentus no savas vērtības un nākamgad netiks aktualizēts. Tāpat Labklājības ministrija konsekventi atsakās ieviest piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta viena vecāka ģimenēs un ģimenēs, kurās viens no vecākiem ir persona ar invaliditāti. Es zinu argumentus, tie neiztur kritiku. Ja skatām kopumā budžetu no demogrāfijas skatpunkta vai no dzimstības veicināšanas puses, tad situācijas ģimenēs ar bērniem līdz pusotra gada vecumam nedaudz – par 128 eiro – tiešām uzlabosies. Paldies. Tomēr ģimenēs ar bērniem no pusotra gada līdz divu gadu vecumam nedaudz pasliktināsies – par 42 eiro mēnesī. Savukārt ģimenēs ar bērniem no divu gadu vecuma pasliktināsies, jo tām atšķirībā no personām ar pilnu darbspēju, kuras uztur tikai pašas sevi, nodokļi netiks samazināti un pabalsti netiks aktualizēti.

Kolēģi, vairāki no šiem pieminētajiem trūkumiem budžetā nav tikai naudas jautājums, jo neprasa kosmiskus līdzekļus, bet patiesībā tikai vēlmi tos risināt. Un šie manis pieminētie piemēri nav visi. Vēl varētu daudz ko teikt.

Tamdēļ es noteikti novēlu viedumu tiem mūsu kolēģiem, tam mūsu vairākumam, kas lems par budžeta aprisēm un par to budžeta saturu, ar ko dzīvosim nākamajā gadā. Lai veicas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Valdošā koalīcija mums ir radījusi jaunu precedentu. Jebkuru jautājumu, par kuru ir lieli strīdi vai negribas kaut kā izlaipot starp vēlētāju interesēm, pārceļam nākamajai Saeimai.

Man ir pirmais priekšlikums – pārcelt šo budžetu uz nākamo Saeimu. (Daži deputāti aplaudē.) Tā ka precedents jau mums ir... Kāpēc? Es tūliņ paskaidrošu, cik milzīgi ietaupījumi būs Latvijai kopumā. Tātad tikai neliela iebilde. Ja jau mēs investīciju sakarībā pie budžeta runājam par Stambulas konvenciju, tad man ir jautājums dažiem, kas te slavēja šo Stambulas konvencijas pārcelšanu uz nākamo gadu... Kā tad Amerikā būs ar investīcijām, par ko mēs uztraucamies? Jo pasaules ekonomika ir atkarīga no Amerikas. Un tur prezidents ir parakstījis aktu... valdībai aizsargāt sievietes no gender ideoloģijas un par bioloģiskās patiesības atjaunošanu par dažādiem dzimumiem. (Starpsaucieni.) Kā tad tā, cienījamie kolēģi?

Bet ko mēs iegūstam, ja šo budžetu pārceļam uz nākamo gadu? Valdība krīt, un mēs, teiksim, izveidojam mazākumvaldību.

Pirmais – mēs ietaupām no 5 līdz 7 miljardiem. Nu, galvenais, mēs atsakāmies no komunisma celtnēm. Tātad 10 miljardi vai cik tur tagad jau būs... 15 miljardu dārga dzelzceļa būve pa purviem, mežiem un tīrumiem paralēli esošajam dzelzceļam, kas iet no Tallinas līdz Viļņai. Vai kāds no jums gribēs braukt kaut kur ar šo vilcienu... kur pa logu jūs redzēsiet tikai miglu un mežacūkas (Starpsauciens.)... tā vietā, lai ar lidmašīnu pa stundu vai pa stundu 20 minūtēm aizlidotu par 20 eiro uz Berlīni. Vienreiz varbūt aizbrauksiet. Bet pēc tam, ja nesaslimsiet, domāju, jūs tur savu kāju nespersiet vairāk.

Otrs – te daudz runā... un tagad ir modē katru muļķību aizsegt ar drošību. Kas ir galvenā Latvijas drošības problēma? Es gaidīju, gaidīju, gaidīju... Mēs ierakstījām savā laikā pat TZV Eiropas vēlēšanu programmā – Latvijas galvenais drošības apdraudējums ir piektā kolonna. Es saprotu, ka šim sastāvam un sevišķi PROGRESĪVAJIEM, kas pārvalda Aizsardzības ministriju, nav kaut kā patīkami par šo tēmu runāt... par piekto kolonnu. Un es saku: te mēs nerunājam par tautībām vai par kaut kādu etnisko izcelsmi. Mums ir cilvēki – pēc drošības dienestu datiem jau tūkstošos –, kuri ir brīdināti par to, ka viņi liek sociālajos tīklos... gandarījumu, ka drīz šeit ieradīsies Krievijas karaspēks. Mēs zinām, ka daudzi ir apcietināti. Mums ir dažādi terora akti bijuši, sākot ar muzeja dedzināšanu, pieminekļu apgānīšanu un tā tālāk.

Vai jūs esat pārliecināti, ka Rīgā piektā kolonna nav 10 reizes lielāka par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem? Kas tiek darīts? Pilnīgi nekas netiek darīts. Jau tad, kad tika dibināta Zemessardze, bija doma, ka tā ir aizsargu organizācijas kopija, kas apsargā laukus, sargā robežu pret laupīšanām, izķer tos, kas pārrāpjas... vai bojā robežu ar Baltkrieviju. Nekas šajā jautājumā netiek darīts!

Kāpēc mēs nemācāmies no Lietuvas, kura atjaunoja Lietuvas Strēlnieku savienību? Man ir jautājums. Lai nāk mūsu aizsardzības ministrs un izskaidro! Lietuvieši 2019. gadā atjaunoja Lietuvas Strēlnieku savienību jeb lietuviski Lietuvos šaulių sąjunga, tā ir aizsargu organizācija. Kāpēc lietuvieši var atjaunot 1919. gadā dibinātu aizsargu organizāciju, bet latvieši nevar? Tāpēc, ka bikses pilnas – es jums pateikšu. Tāpēc, ka tad, kad bija zemessargiem šie pienākumi jāuztic, acīmredzot gudrāki cilvēki kaut kur ārpus Latvijas saprata, ka pirmais ir neitralizēt Zemessardzi, un pabāza to zem bruņotajiem spēkiem. Līdz ar to nekāda robeža ar Lietuvas bandītiem, kas zog kombainus un traktorus par 100 un 200 tūkstošiem, netiek aizsargāta, bēgļus, kuri brīvi... kaut kur tiek apcietināti... kaut kādā Baldones pamestā sanatorijā, neviens pa ceļam neaiztur. Latvija – tā kā caurstaigājamā sēta.

Tad man ir jautājums. Ceru, ka aizsardzības ministrs atbildēs. Kāda armija ir spēcīgāka: mūsu divas trešdaļas... nenokomplektētā brigāde Latvijā vai lietuvieši – 17 tūkstoši labi bruņoti, motivēti brīvprātīgie, kuri paši pērk ieročus un formas tērpu, kuri kontrolē svarīgus objektus valstij, kuri iebrukuma gadījumā neskries un nebēgs, jo viņi paši ir brīvprātīgi pieteikušies, un kuru budžets ir 20 miljoni gadā? Cik ilgi mums ir jāgaida, lai mēs sāktu domāt par iekšējo apdraudējumu? Mēs nevaram dabūt no šīs ministrijas nekādu atbildi. Un loģiski, ka... acīmredzot šai Aizsardzības ministrijai ir jābūt citas politiskās organizācijas rokās.

Nākamais – izglītība. Nav atrisināts neviens jautājums, par ko mēs runājam jau otro Saeimu pēc kārtas. Nenotiek masveida pāreja uz profesionālo izglītību, tāpēc ka 5. klases skolēni un daži arī 7. klasē nemāk lasīt un nezina reizrēķinu. Mēs viņus pārceļam ar 10 procentiem. Nekas nav izdarīts.

Un absolūti nav atrisināts jautājums, ko darīt ar tādām skolām kā 13. vidusskola, kur 9. klasē valsts valodā skolēni nesaprot nevienu teikumu. Kādu budžetu? Ko... mēs viņus pārcelsim tagad uz ģimnāzijām, uz vidusskolām? Izglītības un zinātnes ministrija un esošā ministre, kas bija kultūrmarksiste jau Nacionālās apvienības laikā... kas taisīja visādas (Nav saklausāms.)... Finland... izstādes un tā saucamo... Putni tur ielika par mediju galveno kuratoru... nu, viņas galviņa taču nespēj atrisināt šādu jautājumu. Viņa ir aizņemta ar citām lietām, ar citu ideoloģiju. Kāda nacionālā izglītība?

Piedodiet! Ja cilvēks 9. klasē neprot latviešu valodu, ko mēs ar viņu darīsim? Bet budžets mums ir vajadzīgs! Mēs tikai palielināsim budžetu, ja? Lai arvien vairāk birokrātu strādātu ministrijās.

Ejam tālāk. Partiju finansēšana. Piedodiet, tā taču ir anekdote. Lai uzturētu budžetu... ar sekretāri vai ar divām, gadā nevajag vairāk par 30 līdz 50 tūkstošiem. Šis priekšlikums bija no iepriekšējā prezidenta, kurš domāja, ka, tādu kukuli, teiksim, iedodot un maksājot, piemēram, Jaunajai VIENOTĪBAI 1,2 miljonus, viņu pārvēlēs. Nekas tāds nenotika. Tā ir vistīrākā zagšana un konkurences graušana.

Jūs zināt, vairākumā Eiropas valstu partiju var dibināt viens vai trīs cilvēki. Ko mēs darām Latvijā? Mēs tagad izdomājam, safantazējam kaut kādu ciparu... 500, lai varētu atļaut partijai piedalīties vēlēšanās. Dibināšanai vajag 200, bet mēs tagad 500 palielinām uz 1000. Tai pašā laikā, godājamie kolēģi, jūs zināt, cik Nīderlandes lielākajā partijā ir biedru? Viens! Brīvības partijas priekšsēdētājs ir vienīgais šīs partijas biedrs. Tā ir visietekmīgākā partija. Tā ir tā sistēma, kas bija pirmskara Latvijā, ka vēlētāju listi paraksta cilvēki... nevis partijas dibināšanas listi. Un mums ir vesela rinda partiju, kuras tagad nevar... kuras ir jau gadu iepriekš dibinājušās, bet viņiem ir 200–300 biedru. Tās nevarēs kandidēt, lai neradītu konkurenci Jaunajai VIENOTĪBAI un “PROGRESĪVAJIEM”. Tātad – lai saglabātu šo varas monopolu. Sešpadsmit gadi ir pagājuši, valsts ir sabrukusi, nu, jāsēž... ar zobiem un nagiem vēl jāturas pie varas, lai varētu nākamajā Saeimā iekļūt. Un tad mēs tagad izdomāsim... kaut kādām partijām iedosim, teiksim, miljonu, citiem iedosim... parādīsim pigu. Un tagad – kas ir KNAB? Kas ir... runājot par Tieslietu ministriju, visas iestādes, sākot ar SAB, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, KNAB vadību un tā tālāk... Mēs redzam – tās faktiski ir Jaunās VIENOTĪBAS pakļautībā. Pareizi, vai ne, frakcijas priekšsēdētāja kungs? (Starpsauciens.) Un viņu vienīgā funkcija ir nelikvidēt... Piemēram, Jaunā VIENOTĪBA, ja tā gadiem ir maksājusi naudu konvertos... LSM vadība, “Latvijas Sabiedriskais medijs”... Kāpēc alga no pieciem tūkstošiem tiek palielināta uz desmit? Tāpēc, ka viņiem ir jāgarantē Jaunās VIENOTĪBAS atkārtota ievēlēšana.

Mums meloja sabiedrisko lietu komisijā... Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, ka obligāti vajag apvienot radio ar televīziju, jo mēs ietaupīsim milzīgi daudz naudas. Nu, mēs ietaupījām no 40 miljoniem tagad uz 60 miljoniem! Bet tas jau nav nekas. Bet kāda ir būtība? Likvidēt jebkādus divus viedokļus. Redakcionālā politika atšķīrās vieniem un otriem. Tagad, lai nejauši kaut ko... Saprotiet, ka par Stambulas konvenciju visi runātāji – 10 – ir, kas atbalsta, lai tur neiesprūk kaut kādi divi, kas neatbalsta. Tātad jāsamaksā ir LSM vadītājam 10 tūkstoši. Nabadziņš ar pieciem tūkstošiem, izrādās, ubagojis pie stacijas, jo viņam nebija ko ēst, vai ne?

Tā problēma ir ārkārtīgi interesanta. Es paskatījos par piemaksām. Kā jūs domājat, vai ar 65 000 var kaut kādā veidā sevi pabarot, pieņemsim, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, pat ne valsts sekretārs...? Tā nav alga, cienījamie deputāti! Tā ir piemaksa pie algas. Alga jau kaut kur... kopējie ieņēmumi, jūs apskatīsieties, tur ir 130 000, 140 000, 150 000.

Priekšsēdētāja... Siliņa saka, ka vajadzētu samazināt vai iesaldēt algas. Nu iesaldējam algas, jaunā valdība noteikti pateiks, ka griesti ir 50 000 vai 60 000, nevis 150 000 vai... tur septiņos amatos kaut kur sakasītā nauda. Nosakām griestus, nevis stāstām, ka mēs tagad iesaldēsim tur tam, kam ir 3000, vai kaut kādam ierēdnītim – 2000. Iesaldējam tiem, kam ir 15 000, 20 000 vai 40 000 mēnesī. Un kāpēc mēs liekuļojam, melojam?

Vislabāk man patīk Sabiedrības integrācijas fonds. Un tā ir viena klasiska organizācija. Kaut kādi bērni vāc naudu... vecāki, kuriem 200 000 vajag retām zālēm, ja... Sabiedrības integrācijas fondam tur 10, 15, 20, 30, 37 miljoni nav nekāda nauda.

Medijiem – pieci miljoni. Kāpēc viņiem pieci miljoni, ja viņiem jau tur ir desmitiem miljonu?

NVO – 3,7 miljoni. Nevalstiskā organizācija ir organizācija, kura nesaņem no valsts nekādu atbalstu, pareizi? Šeit viņiem budžetā ir jādod nauda.

Sociālo inovāciju ekosistēma – 3,4 miljoni. Es prasīju dažiem deputātiem, kas ir sociālo inovāciju ekosistēma, un neviens nezināja. Bet tad es atradu viņiem lieliskus projektus, teiksim, NVO dažādība... ir tāds... Un, ziniet, kā projekts saucas? Dzimumneitrāla latviešu valoda. Tātad dod šādai organizācijai naudu, lai viņi izdomātu, kā saukt nekatrās dzimtes tur... nu onkulis nav onka vai “tantulis”, vai kā nu tur, vai ne. Viņi nodarbojas ar visām šīm lietām.

Tātad vēlreiz: ja jau mēs šādā veidā esam gatavi izšķiest kaut kādus 18 miljardus, pilnīgā bezjēgā, bez kaut kādām normālām programmām... Ja runā par ekonomisko attīstību, ļoti... es piekrītu, ekonomikas ministrs pareizi pateica, tikai viņš aizmirsa vienu lietu – katrai valdībai ir tikai trīs uzdevumi.

Pirmais – tērēt tik, cik var saražot, un neaizņemties, nevis audzēt katru gadu un dzīvot uz parāda.

Aizsargāt privātīpašumu un indivīda brīvību. Tas, ka šī valdība vēl katru reizi nāk ar jauniem uzdevumiem, kā ierobežot kaut kāda cilvēka brīvību... tagad tur kontrolēs, vai ne, ko viņš dara ar saviem sociālajiem tīkliem, kontrolēs katru viņa bankas pārskaitījumu.

Pēdējais lieliskais projekts, ka cilvēks nevarēs vairs pats savu māju būvēt, viņam tagad vajadzēs kaut kādu organizāciju uzņemt, kurai milzīgi daudz birokrātu, lai VID varētu vieglāk kontrolēt, ja... nu kaut ko vēl jaunu vajag izdomāt nepārtraukti...

Vienvārdsakot... Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Neaizkavēšu vairāk jūsu uzmanību šeit ar savu runu. Tikai beigās vēlreiz aicinu: tātad nebalsojam par šo budžetu, padzenam šo valdību, izveidojam mazākuma valdību un pārceļam vispār... ja nu mēs galīgi nevaram neko tur daudz izdarīt, pārceļam šo budžetu uz nākošo gadu, kā mēs izdarījām ar Stambulas konvenciju.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labvakar, kolēģi! Karstas debates, karstas diskusijas, kā katru gadu.

2026. gada valsts budžeta plānošanas procesā atbalsts ģimenēm tika skatīts starpnozaru tvērumā, un tas, manuprāt, stiprina to, par ko mēs runājam šeit visu laiku, – demogrāfija ir principā Top 3 nākamā gada budžeta prioritāte, un to mēs redzam arī Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas budžetā. Un šajā dienā kolēģi jau ļoti daudz ir ieskicējuši to, kādas izmaiņas ir plānotas. Bet vēlējos dažas no būtiskākajām, kas varbūt netika minētas vai minētas mazāk, akcentēt arī šajā vakarā.

Veselības budžetā teju 20 miljoni eiro paredzēti mātes un bērna veselības uzlabošanas plānam. Un pretēji tam, ko teica kolēģis Mitrevics, ka netiks veltīta vai atvēlēta nauda rindu mazināšanai, tad es vēlos tomēr oponēt, jo nauda ir, un 3,7 miljoni eiro veltīti tieši tam, lai mēs mazinātu bērnu rindas medicīnā. Tāpat arī 4,6 miljoni eiro paredzēti stacionāro pakalpojumu bērniem uzlabošanai, lai palielinātu uzņemto pacientu skaitu. Tā ka tas, ko jūs teicāt, principā neatbilst īsti realitātei.

Tāpat arī uzlabota medikamentu pieejamība. Turpinās arī zāļu cenu reforma. Pretēji tam, ko sākotnēji kolēģi minēja, ka tagad slēgs ciet visas reģionu aptiekas un pierobežā vairs nebūs, kas strādā. Tas tā nav. Šīs spekulācijas, protams, nav apstiprinājušās, un patiesībā neviena aptieka reformas dēļ nav aizvērusies.

2026. gadā tiks stiprinātas arī pierobežas slimnīcas. To mums vakar apliecināja Veselības ministrija. Un 2,6 miljoni eiro tiks veltīti inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai bērniem.

Nākamā gada budžeta ietvarā ir domāts arī par psihiskās palīdzības nodrošināšanu nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi lieto atkarību izraisošas vielas.

Tāpat vērtīgas izmaiņas plānotas labklājības budžetā, kur gandrīz 50 miljoni eiro veltīti atbalstam ģimenēm ar bērniem. Plānots palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, arī atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem – gan aizbildņiem, gan adoptētājiem. Un, starp citu, bērna kopšanas pabalsts turpmāk tiks pārskatīts katrus divus gadus, kas, manuprāt, arī ir būtisks uzlabojums. Svarīgi, ka turpmāk ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī 16 līdz 20 gadu veciem bērniem, kuri studē vai mācās pilna laika klātienē. Un, protams, turpinās atbalsts strādājošiem vecākiem, kuri saņem vecāku valsts pabalstu un paralēli strādā.

Skaidrs, ka mums vēl ir ļoti daudz darba priekšā, tostarp mums noteikti jādomā par vienoto datu digitalizāciju veselības aprūpē. Tāpat arī vēža skrīninga uzlabošanai jāpievērš lielāka uzmanība. Noteikti arī būtiski atzīmēt, ka ir svarīgi, ka turpmāk vecākiem tiek automātiski piešķirti šie pabalsti, lai viņiem nav ar mazu bērnu jādodas uz dažādām iestādēm un tie jāpieprasa. Bet skaidrs, ka mēs esam uz pareizā ceļa.

Noslēgumā vēlos vienkārši pateikt, un es domāju, ka visi no mums to zina, ka visas plānotās izmaiņas nesniegs to rezultātu uzreiz un tagad, bet soli pa solim, ar rūpīgu plānošanu un tādu tiešām stratēģisku pieeju, kāda tā ir bijusi šī gada plānošanas procesā, mēs esam uz pareizā ceļa. Un, jā, ceru, ka mums izdosies uzlabot Latvijas ģimeņu labklājību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! No valdības solītā jaudīgā četrreiz četri džipa uzrāviena tāds vecs stīvs kleperītis vien ir sanācis. Valdība dzīvo ilūzijās ar skaļiem saukļiem, ar propagandu un vārdiem – ar vārdiem, kas neiet kopā ar darbiem. Šodien, skatot 2026. gada budžetu, kuru valdība lepni nodēvē par drošības budžetu... Jā, skaists sauklis, bet kā jau bieži šai valdībai – aiz skaļajiem vārdiem slēpjas tukšums. Jo šis nav drošības budžets. Tas ir tukša maka budžets. Budžets bez redzējuma, bez ambīcijām un bez atbildības pret nākamo paaudzi. Katru piedzimušo bērnu jūs jau esat aplikuši ar parādu nastu.

Jā, drošība ir svarīga. Mēs visi to atbalstām – gan ārējo, gan iekšējo drošību. Bet, kolēģi, drošība nav tikai robeža un bruņojums. Drošība ir arī ekonomiskā dzīvotspēja, iedzīvotāju veselība, izglītoti bērni un uzticība valstij. Ja šīs lietas sabrūk, tad vairs nekādas drošības nav. Šis budžets diemžēl neveido drošu Latviju. Tas veido valsti, kas aizņemas, lai vilktu dzīvību, nevis lai augtu. Jūs koalīcijā dzīvojat pēc principa – aiz mums kaut ūdens plūdi.

Valdība aizņemas, lai turpinātu tērēt, nevis lai reformētu; lai noturētu esošo sistēmu, nevis lai to uzlabotu. Aizņemas, bet nerada priekšnoteikumus pelnīt. Tas nav drošības budžets, tas ir stagnācijas budžets. Un, kad jautājam, kāpēc netiek samazināti izdevumi, atbilde ir viena – mēs taču nevaram atlaist cilvēkus, kur tad viņi ies? Bet vai tiešām nevaram vai negribam? Kur ir drosme pārskatīt valsts funkcijas? Kur ir atbildība izvērtēt, cik no tām patiešām ir nepieciešamas un cik tikai baro birokrātijas aparātu?

Neviena patiesu izdevumu revīzija nav veikta. Prēmiju un piemaksu izmaksas turpinās, it kā nekas nebūtu noticis, jo naudas jau laikam vēl joprojām ir tik daudz kā nekad. Darba devēju konfederācija, uzņēmēji, ekonomisti – visi ir nākuši ar priekšlikumiem, ar konkrētiem risinājumiem, kā padarīt valsts finanses ilgtspējīgas, kā mazināt birokrātiju, kā veicināt izaugsmi, bet valdība tos visus ignorēja. Dialoga vietā – augstprātība. Šī valdība dzīvo savā realitātē, kur viss ir sabalansēts, tikai ekonomika neaug un mediķi aizbrauc, un cilvēki arvien biežāk paliek bez palīdzības.

Un par veselības nozari. Mēs nevaram šo budžetu saukt, kā gribam. Bet fakts ir viens – veselības aprūpe stāv uz katastrofas sliekšņa. Slimnīcas brīdina par bankrotu, mediķi pārguruši, pacienti spiesti maksāt no savas kabatas. Vai tā ir drošība? Vai Latvijā cilvēks jūtas drošs, ja saslimstot viņam ir jābaidās? Vai viņš vispār tiks ārstēts, ja viņam nebūs naudas?

Tas, kā šajā budžetā pietrūkst, nav tikai nauda. Pietrūkst redzējuma, pietrūkst mugurkaula, pietrūkst atbildības pret tiem, kas šo valsti uztur ar savu darbu. Jo drošība ar tukšu maku nav drošība.

Mēs esam par reālu drošību, par valsti, kas spēj pati sevi uzturēt, kas investē cilvēkos, uzņēmumos un zināšanās, par valsti, kur drošība nozīmē sociālo stabilitāti.

Mēs aicinām valdību – vēl ir laiks mainīt kursu. Veiciet reālu izdevumu pārskatīšanu! Ieklausieties darba devējos, nevis ignorējiet viņus! Apturiet prēmiju dalīšanu brīdī, kad slimnīcas nevar apmaksāt rēķinus, un beidziet aizņemties, lai lāpītu caurumus! Aizņemties drīkst tikai, lai celtu nākotni, nevis uzturētu pagātni.

Kolēģi! Budžets ir politikas spogulis. Tas parāda, kas šai valdībai ir patiesi svarīgi. Un diemžēl šis spogulis rāda valdību bez redzējuma, bez drosmes un bez atbildības. Latvijai vajadzīgs budžets, kas būvē nākotni, nevis tuvina to sabrukumam. Vajadzīgs budžets, kas iedrošina pelnīt, nevis vienkārši aizņemties. Un vajadzīga valdība, kas spēj skatīties tālāk par nākamajām vēlēšanām.

Tāpēc šodien es skaidri saku: šādu budžetu es nevaru atbalstīt, jo tas nav drošības budžets. Tas ir pašapmierinātības budžets. Un Latvijai pienākas vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministri! Ministru prezidente! Man bija sagatavota diezgan gara runa, kuru es varētu jums nolasīt, bet ir jau vēls vakars un es pieļauju, ka tas ir pats pēdējais, ko jūs gribētu dzirdēt.

Tāpēc es izmantošu šo iespēju, lai varētu reflektēt par dažām lietām, ko teica Jurēvica kungs par mūsu politisko spēku, ka mums nav idejas, un arī reflektēt par to, ko nu jau ne pirmo reizi ir teikusi Ministru prezidente un finanšu ministrs, proti, par to sadaļu, kur premjere teica, ka, nepalielinot pamatnodokļus, mēs esam labākā situācijā pašlaik nekā Igaunijā. Un te, kolēģi, es jums gribu atgādināt, ka Igaunijā pedagogu algas ir par vienu trešdaļu lielākas nekā Latvijā. Policistu algas Igaunijā ir par 11 procentiem lielākas nekā Latvijā. Mediķu algas Igaunijā ir par vienu ceturtdaļu lielākas nekā Latvijā. Un, par cik arī mums tepat ir veselības ministrs, es jums visiem atgādināšu, ka Latvija uz vienu iedzīvotāju tērē 950 eiro veselības aprūpei. Igaunija tērē un... Hosam, varbūt es kļūdos, bet, vismaz pēc maniem aprēķiniem, tie ir 1200 eiro.

Jūs saucat šo par drošības budžetu, bet vai jūs esat painteresējušies, cik nākamgad Igaunija tērēs uz drošību? Cik viņiem ir klāt jauna nauda nākamajam aizsardzības budžetam? Tā atbilde ir – 850 miljoni. Mums klāt ir pusmiljards. Mazajai Igaunijai ir klāt 850 miljoni drošībai. Citstarp mazā Igaunija, kurā ir par pusmiljonu mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā... nākamgad viņiem budžeta ienākumi būs par diviem miljardiem lielāki nekā Latvijā.

Jurēvica kungs mums pārmet par to, ka mums nav ideju. Bet kādas tad ir tās jūsu idejas, kuras VIENOTĪBA ir realizējusi pēdējos 15 gados? Šis pieblīdušais sabiedriskais sektors, kas ir par trešdaļu lielāks nekā Igaunijā, vai arī šis nekontrolējamais valsts parāds, kurš tagad jau sastāda 22 miljardus. Kariņa iepriekšējā valdība četros gados aizņēmās vairāk, nekā Igaunija aizņēmās 31 gadā. Un tas ir tieši tas, ko... ja jūs saucat mūs par Šlesera partiju, mēs jūs sauksim par Jurēvica partiju. Tas ir tieši tas, ko jūs turpināt darīt.

Bet kāpēc tas ir tā? Kas ir cēloņi tam visam? Un tā īsā atbilde ir tāda, ka jūs nekad neesat koncentrējušies uz ekonomikas attīstību. Viss, ko jūs protat, Jaunā VIENOTĪBA, ir pārdalīt, pārdalīt, pārdalīt. Un te jums, protams, arī palīdz nedaudz “PROGRESĪVIE”, kuriem patīk vēl atņemt. (Starpsauciens: “Aizņemties!”) Aizņemties – tas ir pats par sevi.

Latvijā ir apmēram pieci tūkstoši uzņēmumu, kuri no kopējiem nodokļiem ģenerē 90 procentus. Vai, Jurēvica kungs vai Siliņas kundze, jūs esat aizgājuši pie kaut viena no šiem uzņēmumiem un pajautājuši, kas ir tas, kas viņiem ir nepieciešams, lai viņi varētu labāk strādāt? Šaubos, ka esat. Tā ekonomika Latvijā dzīvo savu dzīvi. Un tad, kad pienāk budžets, mēs sākam domāt, kā tad mēs to naudiņu pārdalīsim.

Bet par idejām. Jurēvica kungs mums pārmeta, ka mums nav ideju. Jau divi iepriekšējie runātāji – gan Tavara kungs, gan Briškena kungs – runāja par šo nulles budžeta metodiku. Un tāpēc es speciāli jums nolasīšu, ko tas nozīmē, jo man ir aizdomas, ka liela daļa – ne tikai parlaments, bet arī no izpildvaras – nemaz nesaprot, ko nozīmē nulles budžets. Tātad nulles budžets ir budžeta veidošanas metode, kurā katrs izdevums tiek izvērtēts no nulles, nevis balstīts uz iepriekšējā gada bāzi. Tas nozīmē, ka ministrijām un iestādēm ir jāpamato ikviena pozīcija: vai tā ir nepieciešama, kāds ir mērķis un rezultāts, lai izvairītos no automātiskiem izdevumu palielinājumiem. Tā nav griešana griešanas pēc, bet gan prioritāšu izvērtēšana, kur vecas un jaunas programmas sacenšas par resursiem.

Jūs gribējāt idejas. Mēs jums varam piespēlēt vienu ideju. Kāpēc lai mēs nevarētu pieņemt likumu, ka tad, ja mums ir šis plānotais budžeta deficīts, likumā skaidri un gaiši rakstīts, ka visas neatkarīgās institūcijas un ministrijas ir spiestas veidot budžetu no nulles. Tā ir ļoti laba ideja. Mēs varam jau nākamnedēļ sākt vākt parakstus no “Nacionālās apvienības”, ZZS, arī no jums, Jurēvica kungs. Kāpēc ne? Jūs teicāt, ka ideju nav.

Nākamais, par ko mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā daudz runājām, ir nekustamo īpašumu fonds, kas pieder valstij, bet ar kuru operē gan ministrijas, gan neatkarīgas iestādes un tā tālāk. Tas nav pieļaujams, ka mums ir tāda ministrija kā Izglītības un zinātnes ministrija, kurai adrese ir Vaļņu iela 2, kur apsaimniekošana gadā ir 800 tūkstoši. Tas nozīmē, ka tad, ja mēs atņemam nost nekustamā īpašuma nodokli, katru mēnesi par apsaimniekošanu mēs maksājam apmēram 65 tūkstošus. Jūs varat iedomāties – ja tur būtu privātais komersants, kādām īres maksām būtu jānāk no tā īpašuma, lai vispār mēs būtu pa nullēm? Un šādu īpašumu ir ļoti daudz.

Ir neatkarīgas iestādes, kaut vai tā pati Satversmes tiesa... Pulkveža Brieža... Tā ir viena no, teiksim tā, labākajām nekustamā īpašuma vietām Rīgā. Kāpēc viņi ir tur? Un tad rodas jautājums: kāds tad būtu tas risinājums? Risinājums ir pavisam vienkāršs – darīt precīzi to pašu, ko dara mūsu ziemeļu kaimiņi – Igaunija – būvēt superministrijas, kur mēs varētu ielikt, es nezinu, trīs četras ministrijas, vēl kaut kādas neatkarīgas iestādes, būvēt to caur PPP un tādā veidā mēģināt atbrīvot kaut kādu fiskālo telpu, lai mēs varētu novirzīt naudu drošībai.

Tātad nav runa par idejām. Idejas mums ir. Runa ir par to, ka jūs vienkārši esat pieraduši pie tā, ka šis sabiedriskais sektors ir pieblīdis. Tas ir jūsu elektorāts, un jums nav ne mazākās vēlēšanās kaut ko šajā valstī mainīt.

Tāpēc personīgi un visa mūsu politiskā spēka vārdā aicinu šo budžetu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par budžetu. Kad budžets jau bija tiktāl gatavs, ka tika nests uz Saeimu, tad pirmais, ko es dzirdēju, ka šis ir ļoti labs budžets. Ļoti daudzkārt tas tika atkārtots. Es gan laikam precizētu – es teiktu: jā, drošībai šis ir ļoti labs budžets. Bet citādi es šo budžetu nosauktu par neizmantoto iespēju budžetu.

Kāpēc neizmantoto iespēju budžets? Es domāju, ir tāda aksioma, ka ir ļoti viegli būt labam, ja vari atļauties dzīvot uz parāda. Budžeta deficīts nākamgad – 3,3 procenti, aiznākamgad – 3,9 procenti, vēl aiznākamgad – 3,6. Šie skaitļi, ņemot vērā mūsu ekonomikas izaugsmes tempus, manuprāt, ir ļoti satraucoši.

Jā, mums ir izrādījies vieglāk izmantot Eiropas Savienības piedāvāto valsts izņēmuma klauzulu un zināmā mērā atslābināties, kad tas tika darīts zināms, neraugoties uz uzņēmēju, organizāciju un sabiedrības aicinājumu taupīt, taupīt un vēlreiz taupīt.

Piekrītu, investīcijas drošībā ir nepieciešamas un pamatotas. Tomēr dramatiskais parāda pieaugums liecina, ka valdība tomēr izvēlējusies iet vieglāko ceļu, nevis mobilizēties šajā ģeopolitiskās spriedzes un nenoteiktības situācijā, kā pati Finanšu ministrija paudusi ziņojumā... nevis mobilizēties, būtiski mazinot izdevumus, veicot vai uzsākot veikt nozīmīgas strukturālas reformas. Vai tiešām sapnis par mazu, efektīvu valsts pārvaldi mūsu valdībai ir nepaveicams uzdevums? Tā vietā daži sīki griezieni, īsinājumi, samazinājumi un 110 miljoni pa vieglo sakasīti. Jā, plus vēl pašvaldību 60 miljoni.

Šodien es gribu no šīs tribīnes pateikt, ka mani ļoti uztrauc šis pieaugošais parāds un pieaugošās parāda izmaksas. Procentu izdevumi nākamgad jau ļoti tuvu 600 miljoniem, 2028. gadā – jau pāri 700 miljoniem. Un šodien nav skaidras atbildības, ko valdība un Saeima darīs 2029. gadā. Jā, skaidras atbildes nav. Un skaidras atbildes nav arī man kā deputātei, kas bijusi šajā, 14. Saeimas, sasaukumā un ir lēmusi gan pagājušogad par pensiju 2. līmeņa pārcelto procentpunktu pievienošanu 1. līmenim un pēc tam pēc četriem gadiem solīto tā nolikšanu atpakaļ pensiju 2. līmenī, gan arī par trīs gadu budžeta veidošanu ar pieaugošu parādu, īsti neredzot, kā to samazināsim rēķinā. Es nezinu atbildi uz to. Lemjot par budžetu uz šāda parāda, turklāt pieaugoša, rēķina... mums jau tagad jārēķinās, ka tas nākotnē var izraisīt stipri dramatiskākus taupības pasākumus, nekā šobrīd mēs būtu uzņēmušies.

Ļoti ticams ir būtisks nodokļu palielinājums, ja laikus netiks veikti parādu mazināšanas pasākumi. Tad arī ZZS pirmsvēlēšanu akcijai par 12 procentu PVN vairs var nebūt nekādas jēgas, jo PVN Latvijai nebijušos augstumos var uzlēkt ļoti drīz.

Līdz ar to mums atliek vienīgi cerēt un gaidīt, ka šis budžets tieši drošībai un aizsardzībai būs tas, kas spēs iekustināt inovācijas, augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanu, līdz ar to eksportspēju un arī valsts izaugsmi ilgtermiņā.

Bet vienalga mani pārsteidz: ja reiz tas ir drošības budžets, kāpēc līdztekus šiem drošības 448,3 miljoniem prioritāros pasākumos kā papildu izdevumi netika rasta iespēja tomēr pārējos prioritāros pasākumus nozagt no pamatbudžeta? Jā, izglītībai un demogrāfijai ir nepieciešams finansējums, plus vēl atbalsts lauksaimniekiem, jā, atbalsts, protams, arī Ukrainai. Bet kāpēc šis finansējums netika segts no budžeta ietaupījuma? Kāpēc netika atrasts pamatbudžetā? Jo publiskajā sektorā ir lielas iespējas izdevumu samazināšanai, diemžēl tās šajā reizē nav izmantotas.

Lūk, dažas konkrētas lietas, ko es gribētu minēt par neizmantotām iespējām, par kurām es minēju savas runas sākumā, proti, iespējas izdevumu samazināšanai, mazinot deficītu, un kur nejūt tādu īpašu uzrāvienu vēl šobrīd.

Pirmkārt, es domāju, ka ir steidzami nepieciešams stingrs funkciju audits ministrijās. Un nevis tā, kā šobrīd tiek vadīti procesi, kaut ko mazinot nelielā apjomā – vakances vai piemaksas. To mēs dzirdējām, uzklausot ministrijas ziņojumus. Jā, kaut kas tiek darīts, jā, un visur tiek pasniegts – mēs esam ļoti dramatiskā situācijā, mums nav ko griezt. Ja būtu funkciju audits, tad tas atklātu, ka ir virkne funkciju, kas nododamas privātajam sektoram, nevalstiskajām organizācijām. Jā, ir arī labi piemēri, kā mēs dzirdējām. Piemēram, Zemkopības ministrijas likumprojektos tiek rosināts jau dažu labu PVD funkciju deleģēt privātajam sektoram. Bet ar to ir par maz. Tirgus uzraudzība, virkne atbalsta funkciju, prasību celšana par zaudējumiem, piemēram, publiskajos iepirkumos, digitālo tirgus pakalpojumu uzraudzīšana – tās ir jomas, ko lieliski var veikt nevaldības sektors, un tur ministriju darbinieki nav nepieciešami. Liela problēma ir tā, ka mēs savā visai niecīgajā ekonomikā joprojām negribam saprast, ka ne viss ir jādara valsts pārvaldei un kapitālsabiedrībām.

Es gribu atgādināt: neaizmirsīsim arī to, ko nupat oktobrī teica OECD ģenerālsekretārs. Latvijā ir ļoti liela valsts uzņēmumu klātbūtne, kas rada konkurētspējas problēmas privātajā sektorā. Un tad ir jautājums, vai tikai “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežiem” mēs nodrošināsim ekonomisko izrāvienu, lai pēc 2028. gada varētu mazināt parādu slogu?

Otrkārt, strukturālas reformas steidzami nepieciešamas. Jā, atkal man jāsaka, nedaudz jau šie procesi ir uzsākti. Piemēram, mēs dzirdējām, ka Enerģētikas un vides aģentūra tiek pievienota Valsts vides dienestam. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija tiek pievienota VID, jo funkcijas pārklājas. Taču tikai divas amata vietas inspekcijā ir noīsinātas, pievienojot VID. Tas ir adekvāti?

Es ļoti ceru, ka tas varbūt ir tiešām tikai sākums. Gribas tam ticēt, lai gan ļoti gauss sākums uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Diemžēl virknē ministriju, kā mēs varējām secināt no tikšanās ar ministrijām un lasot ziņojumus, budžeta ziņojumus, no tā ir vēl ļoti tālu. Pieteiktās atsevišķu iestāžu apvienošanas viena resora ietvaros, par ko jau es dzirdu trešo gadu, velkas nepiedodami gausi.

Treškārt, varam palūkoties uz ministriju darbinieku skaitu. Uzklausītie ministriju pārstāvji atskaitījās par to, cik vakances un amata vietas noīsinātas. Bet ir vērts pievērst uzmanību tam, ka tur ir vēl ļoti daudz neizmantotu iespēju. Piemēram, pārsteidz, kā ministri uzaudzē birojus papildus tam, ka jau ministrijās ir valsts sekretāru institūcijas, struktūrvienības ar nozīmīgu profesionāļu skaitu.

2004. gadā, kad es sāku darbu valsts pārvaldē, ministru biroju un valsts sekretāru struktūrvienības bija nesalīdzināmi mazākas. Tagad, piemēram, kādā ministrijā – un nav vērts saukt konkrētas ministrijas nosaukumu –, tā, es pieļauju, ir ļoti daudz kur... valsts sekretāra birojā ir pieci darbinieki, papildus ministra birojā vēl seši, plus viens parlamentārais sekretārs, plus divi padomnieki. Vai tas saistīts ar to, ka augstākajos amatos ministrijās nonāk... tie ir politiķi, kas nav profesionāļi konkrētajā jomā? Kāpēc agrāk varēja ar mazākiem birojiem strādāt, bet tagad tik daudz cilvēku nepieciešams? Es domāju, ka tas varētu būt par dārgu – uzturēt tik lielu atbalsta personālu. Taču ietaupījums no šo amata vietu izdevumu mazināšanas būtu būtisks. Un atceramies kaut vai neseno ziņu, ka valsts sekretāra vietniekiem atlīdzībās papildus algām šogad izmaksāts pusmiljons. Līdere, kā vienmēr, ir Finanšu ministrija – 80 000 eiro par astoņiem mēnešiem papildus atlīdzībai valsts sekretāra vietniekiem.

Tāpēc arī es domāju, ka ir pēdējais laiks pavērtēt ministriju darbinieku skaitu Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Piemēram... bija iespēja redzēt tādu ļoti skaistu grafiku, un tur var konstatēt, ka no ministrijām mēs īpaši izceļamies ar 50 procentiem lielāku darbinieku skaitu nekā kaimiņvalstīs – Finanšu ministrijā, Zemkopības ministrijā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā. Ja ir grūti izprast, kā efektivizēt ministriju darbu, varbūt pakonsultējieties ar kaimiņvalstu iestādēm.

Tiekoties ar tā saukto ekonomiski orientēto ministriju pārstāvi, daudz dzirdējām par problēmām, kas netiek risinātas. Diemžēl bez drošības mums ir virkne sasāpējušu problēmu, kas ir jārisina steidzami un ko valdība nav mēģinājusi risināt nākamajam gadam un uz priekšu. Piemēram, gaužām nepietiekams finansējums autoceļiem un tiltiem, “Rail Baltica” projekts, totāls klusums... sabiedrisko autobusu pārvadājumi, kur nespēj rast pat 15 miljonus, lai segtu zaudējumus no darbaspēka izmaksu sadārdzinājuma, cīņa ar aizvien pieaugošajiem plūdiem novecojušo hidrobūvju dēļ, meliorācijas sistēmu neesamība, joprojām zinātnes un pētniecības jomas nenovērtēšana, lai beidzot būtu tas ekonomikas izrāviens.

Vai valdība varēja piedāvāt labāku budžetu? Iespējams, varēja. Bet tamdēļ bija nepieciešama lielāka izlēmība, uzdrīkstēšanās un pavisam citāda pieeja, pildot solījumu ieviest nemērķorientētu budžetu, no nulles. Tā visa ir pietrūcis.

Tomēr, man jāsaka, visticamāk, es šo budžetu atbalstīšu, jo ne uz ko labāku šajā sasaukumā vairs neceru.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Felsam.

M. Felss (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Godājamie ministri! Godājamie kolēģi! Šodien mēs debatējam par 2026. gada valsts budžetu. Tas nav tikai finanšu dokuments. Tas ir mūsu valsts nākotnes ceļa rādītājs. Tas parāda, kā mēs reaģējam uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kā stiprinām tautsaimniecību un kā rūpējamies par cilvēkiem. Un, lūk, daži īpaši izceļamie aspekti.

Pirmais – drošība. Mēs dzīvojam laikā, kad Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau ceturto gadu. Šajos apstākļos drošība nav tikai viena no prioritātēm. Tā ir pati galvenā prioritāte. Budžetā drošībai paredzēti papildus 448 miljoni eiro. Kopējie aizsardzības izdevumi 2026. gadā, pēc NATO metodoloģijas, sasniegs 4,9 procentus no IKP. Tas ir signāls mūsu sabiedrotajiem un mūsu iedzīvotājiem – Latvija ir gatava aizstāvēt sevi un dot savu ieguldījumu kolektīvajā drošībā. Šie līdzekļi nozīmē modernizētus bruņotos spēkus, stiprinātu valsts aizsardzības dienestu, ieguldījumus kiberdrošībā un robežas aizsardzībā. Tie nozīmē arī jaunas darba vietas Latvijas uzņēmumiem, kas iesaistās militāro projektu īstenošanā. Drošība šajā budžetā ir ne tikai izdevumi, tā ir investīcija mūsu tautsaimniecībā un nākotnē.

Otrais aspekts – ģimenes un demogrāfija. Drošība ir svarīga, bet valsts nevar būt stipra bez stiprām ģimenēm. Tāpēc šajā budžetā ģimenēm ar bērniem paredzēti papildu 94,8 miljoni eiro. Tas nozīmē lielāku bērna piedzimšanas pabalstu, uzlabotu bērna kopšanas pabalstu sistēmu, paplašinātu ģimenes valsts pabalsta saņēmēju loku. Tas nozīmē arī papildu atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un mātes un bērna veselības aprūpei. Šie ieguldījumi nav tikai sociālā palīdzība, tie ir ieguldījumi Latvijas nākotnē, jo katrs bērns, kas aug drošībā un ar pieejamu izglītību un veselības aprūpi, ir mūsu nākotnes darba ņēmējs, uzņēmējs, zinātnieks vai skolotājs. Demogrāfija nav tikai statistika, tā ir mūsu tautas izdzīvošanas jautājums.

Trešā lielā prioritāte ir izglītība. 2026. gada budžetā izglītībai ir paredzēti papildu 45 miljoni eiro. Šie līdzekļi tiks novirzīti jaunajam pedagogu darba samaksas modelim “Programma skolā”. Tas nodrošinās taisnīgu un ilgtspējīgu atalgojumu skolotājiem un vienlīdzīgu izglītības kvalitāti visā Latvijā neatkarīgi no tā, vai bērns mācās Rīgā vai lauku reģiona skolā. Izglītība ir mūsu ilgtermiņa konkurētspējas pamats. Tikai ar kvalitatīvu izglītību mēs varam sagatavot jauniešus nākotnes darba tirgum, kurā prasības mainās straujāk nekā jebkad. Šis budžets rāda, ka mēs to apzināmies un rīkojamies.

Un ceturtais aspekts – tautsaimniecība. Drošība un sociālā aizsardzība ir mūsu valsts pamats. Taču nākotne balstās uz spēcīgu ekonomiku. Un šeit mums ir pamats optimismam, jo 2026. gadā Latvija saņems vēsturiski lielāko Eiropas Savienības fondu ieguldījumu – vairāk nekā vienu miljardu eiro. Tie nav tikai cipari, tie ir ceļi un tilti, enerģētikas projekti, inovācijas un reģionālā attīstība. Tie ir jauni uzņēmumi un jaunas darba vietas. Tie ir signāli mūsu cilvēkiem, ka Latvija ne tikai aizsargājas, bet arī attīstās.

Vienlaikus valdība ir apņēmusies necelt pamatnodokļus. Tas nozīmē stabilitāti un prognozējamību uzņēmējiem, kuri var droši plānot investīcijas vairākus gadus uz priekšu. Uzņēmējiem nav lielākas vērtības par pārliecību, ka valsts politika būs saprotama un paredzama. Un šis budžets to nodrošina.

Un, protams, pievērsīšu uzmanību arī zemkopības sektoram. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir Latvijas reģionu dzinējspēks, un 2026. gada budžetā šīm nozarēm paredzēti 785 miljoni eiro. No tiem 89 procenti tiks novirzīti uzņēmējdarbības attīstībai laukos gan ar valsts atbalstu, gan ar Eiropas Savienības finansējumu. Šis finansējums paredzēts saimniecību modernizācijai, vides mērķu īstenošanai un konkurētspējas stiprināšanai. Papildu 36 miljoni eiro tiks ieguldīti zivsaimniecības un akvakultūras attīstībā.

Līdz šim veiktie ieguldījumi jau ir devuši taustāmus rezultātus. Lauksaimniecības izlaide pieaugusi par 60 procentiem, darba ražīgums mazajās saimniecībās – par 41 procentu, un katrs ieguldītais eiro devis vidēji 1,36 eiro produkcijas pieaugumu. Arī pārstrādes sektorā neto apgrozījums ir palielinājies par 30 procentiem, īpaši piena, gaļas un graudu pārstrādei.

Mežkopība šajā budžetā ieņem būtisku vietu ilgtspējas attīstības kontekstā. Meža resursu apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzēti 21,5 miljoni eiro. Tas ietver Meža valsts reģistra uzturēšanu, ugunsapsardzību, medību uzraudzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mežsaimniecība ir viens no Latvijas eksporta balstiem, un tās ilgtspēja ir ne tikai vides, bet arī ekonomikas jautājums.

Cienījamie kolēģi! Šis budžets ir izstrādāts atbildīgi un atbilstoši Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Tomēr jābūt godīgiem arī par izaicinājumiem. Fiskālās disciplīnas padome atzinīgi vērtē valdības kursu, bet brīdina: aizsardzības izdevumu pieaugums šobrīd lielā mērā tiek segts ar valsts parāda palielināšanu. Tas nozīmē, ka procentu maksājumi turpmākajos gados pieaugs līdz vairāk nekā 700 miljoniem eiro gadā. Nauda, kas citādi varētu tikt ieguldīta skolās, slimnīcās vai infrastruktūrā.

Arī Fiskālo risku deklarācija mums atgādina par būtiskiem draudiem. Tie ir makroekonomiskie riski: lēnāka izaugsme Eiropā, ģeopolitiskā spriedze un inflācijas spiediens. Tie ir demogrāfiskie riski: sabiedrības novecošanās un arvien lielāks slogs pensiju un veselības aprūpes sistēmai. Tie ir arī Eiropas Savienības fondu apguves riski: ja kavēsimies ar projektiem, zaudēsim izaugsmes tempu. Un, protams, klimata un enerģētikas riski: plūdi, sausuma periodi un cenu svārstības, kas var radīt papildu izdevumus un satricinājumus.

Abi šie dokumenti – gan Fiskālās disciplīnas padomes ziņojums, gan Fiskālo risku deklarācija – mums skaidri saka: šis budžets ir solis pareizajā virzienā, bet tas nav pietiekams. Mums jābūt drosmīgiem un jāīsteno strukturālas reformas, jāuzlabo nodokļu iekasēšana un jāmazina ēnu ekonomika, jāveic izdevumu pārskatīšana un jāizstrādā ilgtspējīga aizsardzības finansēšanas stratēģija. Tikai tā mēs nodrošināsim, ka šodienas drošības ieguldījumi nekļūs par rītdienas nastu.

Un noslēgumā, kolēģi, – šis budžets ir solis pareizajā virzienā. Bet tas nav galamērķis. Tas ir pamats, uz kura mums jābūvē tālāk ar lielāku uzsvaru uz veselības aprūpi, ar drosmīgu birokrātijas mazināšanu un ar ilgtspējīgu fiskālo politiku. Mēs ieguldām tur, kur ir vislielākā atdeve, – drošībā, ģimenēs, izglītībā un tautsaimniecībā. Mēs stiprinām mūsu uzņēmējus, lai viņi varētu radīt darba vietas un nodrošināt Latvijas izaugsmi. Mēs atbalstām pašvaldības, lai attīstība notiktu ne tikai galvaspilsētā, bet arī visos reģionos. Un mēs vienlaikus saglabājam fiskālo disciplīnu, lai mūsu bērni un mazbērni nepārmantotu nepanesamu parādu nastu.

Jā, Fiskālās disciplīnas padome un Fiskālo risku deklarācija mums atgādina par riskiem – par parādu pieaugumu, par procentu maksājumu slogu, par demogrāfijas un klimata izaicinājumiem. Bet tieši tāpēc šis budžets ir svarīgs. Tas rāda, ka mēs nebaidāmies skatīties šiem riskiem acīs un meklēt risinājumus. Mēs ne tikai reaģējam uz šodienas problēmām, bet arī būvējam pamatus nākotnei. Un vēl. Mums jāapņemas, ka nākamais solis būs birokrātijas mazināšana un uzņēmējdarbības vides deregulācija. Jo tikai tad, kad uzņēmēji būs brīvi no liekiem šķēršļiem, Latvija varēs pilnībā izmantot savu potenciālu.

Kolēģi, šis budžets ir apliecinājums tam, ka Latvija ir gatava būt stipra, pārtikusi, saliedēta valsts. Tas ir budžets, kas aizsargā mūsu cilvēkus, stiprina mūsu ekonomiku un sargā mūsu nākotni.

Aicinu jūs atbalstīt šo budžetu pirmajā lasījumā, jo šis nav tikai valdības budžets, tas ir Latvijas budžets.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, Ministru prezidente, ministri! Es vēlētos šodien minēt... par trīs punktiem, kas droši vien, manuprāt, būtu uzsverami šī budžeta kontekstā.

Pirmais, par ko kolēģi jau runāja šodien agrāk, dienas sākumā, ir par valsts parādu un par to, vai mums tas parāds ir tik liels, vai mēs to varam atļauties. Pirmām kārtām jāsaka tas, ka valsts parāds nav izveidojies tikai tāpēc, ka mēs vēlamies tērēt naudu. Tas ir izveidojies tāpēc, ka tie vēsturiskie apstākļi, kādi ir bijuši, ir spieduši mūs palielināt valsts parāda apjomu, lai varētu salāgot budžeta ieņēmumus, lai varētu apmierināt visas tās vajadzības, kas mums ir. Pirmām kārtām jau tas sākās ar kovidu. Kovids bija tas... kad mēs atbalstījām mūsu iedzīvotājus, mūsu uzņēmumus, lai viņi pārdzīvotu to laiku un varētu arī attiecīgi plānot savu darbību ilgtermiņā, nevis varbūt piedzīvotu kādus masveida bankrotus un maksātnespējas, bet varētu pārkārtot savu dzīvi arī pēc tam, kad šis kovida posms beidzas.

Otrais tagad mums ir aizsardzība. Mums ir aizsardzības izdevumi, drošības pasākumi, kas jāveic šajos ģeopolitiskajos pasākumos, ģeopolitiski nemierīgajā laikā. Tāpēc arī mums ir jāpalielina budžeta izdevumi – budžeta izdevumi aizsardzībai. Jo citādāk, ja mums nebūtu šo budžeta izdevumu aizsardzībai, mēs faktiski tīri labi varētu nākamajā gadā sabalansēt budžetu un budžets būtu, teiksim tā, ilgtspējīgāks, nekā ir tagad. Bet mums ir skaidrs arī tas, kādi aizsardzības izdevumi būs vajadzīgi, un mēs redzam, cik liels naudas apjoms nākamajos gados būs nepieciešams. To mēs savlaicīgi plānojam un plānojam arī to, kādā veidā ilgtermiņā šis budžeta deficīts samazināsies, vai būs samērīgs un būs mūsu tautsaimniecībai ilgtermiņā arī samērojams.

Tāpat tika minēts par to, ka netiek veikta taupība. Nu jāsaka, taupība tiek veikta un taupība tiek veikta ļoti reālos pasākumos. Taupība tiek veikta nākamajā gadā aptuveni 230 miljonu eiro apmērā. Tā ir liela summa. Tas arī nozīmē to, ka ne tikai var būt... kā mums iepriekš bija Saeimā debates par to... ka būs jāapvieno kādas iestādes, ko Ministru kabinets dara, bet tas arī nozīmē, ka reāli būs jāsamazina cilvēku skaits atsevišķās iestādēs. Un mēs nerunājam par dažiem cilvēkiem, mēs runājam par vairākiem simtiem darba vietu, kas... būs jāveic pasākumi nākamajā gadā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, lai izpildītu tos mērķus, kas ir uzlikti ar šo budžetu, un lai sasniegtu to apjomu, ietaupījumu apjomu, kas ir jāsasniedz. Tā ka taupības pasākumi tiek veikti un tiek veikti varbūt, nu, samērā nepopulāri, jāatzīst, jo atlaist cilvēkus, reālus cilvēkus, kas šodien strādā, nebūs vienkārši.

Un trešais punkts ir par to ģeopolitisko situāciju un par to, ko jau es minēju, kāpēc mēs tērējam tik daudz naudas. Mēs tērējam tik daudz naudas, jo mums to vajag aizsardzībai, mums vajag jaunus ieročus, sistēmas, mums vajag stiprāku robežu, mums vajag vairāk cilvēku, kas būtu apbruņoti un spētu aizstāvēt Latviju vajadzīgajā brīdī. Un tas arī ir lielais šī budžeta izaicinājums, ko mēs redzam... ka Ministru kabinets tiek galā. Nākamajā gadā būs vēsturiski lielākais valsts aizsardzības finansējums vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā un... 5 procenti no IKP. Pašlaik ir iezīmēti 4,9, bet es pieņemu, ka gada laikā gan jau tie skaitļi vēl pamainīsies un mēs redzēsim, ka tas visdrīzāk pārsniegs arī 5 procentus nākamajā gadā.

Tā ka, kolēģi, šis ir sarežģīts budžets tādā ziņā, ka tas ir priekšvēlēšanu budžets, un būtu, protams, labāk, ja mums tā ģeopolitiskā situācija nebūtu tik izaicinoša, kāda ir pašlaik, un mēs varētu vairāk līdzekļu atvēlēt tādām vajadzībām... kur arī Ministru kabinets ir atradis līdzekļus: gan veselības aprūpei, gan dažādu pabalstu palielināšanai un izglītības sistēmas lielākai finansēšanai.

Bet nu diemžēl, diemžēl mums ir... mēs piedzīvojam tādus laikus, kādus piedzīvojam, un aizsardzībai ir jāatvēl šāds finansējuma apjoms, un pārējās vajadzības uz kādu brīdi mums varbūt nedaudz ir jāatliek.

Tajā pašā laikā priecē tas, ka Ministru kabinets ir atradis šo finansējuma apjomu, lai palielinātu izdevumus varbūt tām pašām nepieciešamākajām politikām.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo budžetu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, Dombravas kungs saka – viņam ir nepieciešams vairāk laika. Līdz ar to mēs esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 9 deputāti: Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Gundars Daudze, Kristaps Krištopans, Lauris Lizbovskis, Edvards Smiltēns, Didzis Šmits, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, izsludinu pārtraukumu līdz rītdienai, 6. novembrim, pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 05.11.25 10:13 Balsojums 1
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par policiju” (1076/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:13 Balsojums 2
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā (1077/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:14 Balsojums 3
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Valsts aizsardzības un drošības fonda likums (1078/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:14 Balsojums 4
Par - 78, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Kredītiestāžu likumā (1079/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:14 Balsojums 5
Par - 50, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:15 Balsojums 6
Par - 77, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1081/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:15 Balsojums 7
Par - 48, pret - 36, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:16 Balsojums 8
Par - 78, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1083/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:16 Balsojums 9
Par - 50, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:16 Balsojums 10
Par - 81, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1085/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:17 Balsojums 11
Par - 79, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:17 Balsojums 12
Par - 81, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (1087/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:17 Balsojums 13
Par - 68, pret - 18, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:18 Balsojums 14
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (1089/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:18 Balsojums 15
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:19 Balsojums 16
Par - 80, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (1091/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:19 Balsojums 17
Par - 79, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1092/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:19 Balsojums 18
Par - 79, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Civilprocesa likumā (1093/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:20 Balsojums 19
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1098/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:20 Balsojums 20
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1099/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:20 Balsojums 21
Par - 77, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1100/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:21 Balsojums 22
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:21 Balsojums 23
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:22 Balsojums 24
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1103/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:22 Balsojums 25
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1104/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:22 Balsojums 26
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Meža likumā (1107/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:23 Balsojums 27
Par - 77, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:23 Balsojums 28
Par - 48, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:23 Balsojums 29
Par - 61, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1110/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:24 Balsojums 30
Par - 48, pret - 38, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1111/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:24 Balsojums 31
Par - 48, pret - 38, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1112/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:25 Balsojums 32
Par - 48, pret - 37, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1113/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:25 Balsojums 33
Par - 69, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:25 Balsojums 34
Par - 80, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1115/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:26 Balsojums 35
Par - 76, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Profesionālās izglītības likumā (1116/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:26 Balsojums 36
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā (1117/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:26 Balsojums 37
Par - 47, pret - 21, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (1118/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:27 Balsojums 38
Par - 48, pret - 38, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1119/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:27 Balsojums 39
Par - 47, pret - 38, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (1120/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:28 Balsojums 40
Par - 49, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:28 Balsojums 41
Par - 48, pret - 31, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (1122/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:29 Balsojums 42
Par - 67, pret - 10, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1123/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:29 Balsojums 43
Par - 73, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:29 Balsojums 44
Par - 78, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (1125/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:30 Balsojums 45
Par - 48, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Militārā dienesta likumā (1126/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:30 Balsojums 46
Par - 81, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:30 Balsojums 47
Par - 49, pret - 38, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (1128/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 10:31 Balsojums 48
Par - 49, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.11.25 11:37 Balsojums 49
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.11.25 13:36 Balsojums 50
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.11.25 15:57 Balsojums 51
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.11.25 18:51 Balsojums 52
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

05.11.2025.

10.00

12.10

14.30

16.30