Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas septītā (ārkārtas) sēde
2025. gada 2. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Sākam Saeimas 2025. gada 2. oktobra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir viens jautājums – likumprojekts “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 58 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Jānim Dombravas kungam.

J. Dombrava (NA).

Labdien! Mēs redzam, ka mums de facto ir mazākuma valdība, kurai nav iespēju nodrošināt kvorumu. Man nav īsti skaidrs, kāpēc, ja nevarēja no darba kārtības izņemt iepriekšējo jautājumu, Prezidijs ir sasaucis sēdi tikai par vienu likumprojektu (Starpsaucieni.), nevis par visiem likumprojektiem, kā rosināja deputāts Tavars.

Vai tiešām pārējiem deputātiem ir jāsavāc paraksti, lai sasauktu vēl vienu ārkārtas sēdi, kurā izskatītu, piemēram, gaisa telpas slēgšanas jautājumu un Siliņas kundzes demisijas jautājumu?

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, paldies par jūsu viedokli, bet par šo debašu nav.

Lūdzu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi savā sēdē priekšlikumus, kas tika iesniegti likumprojektam “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”. Komisijas sēde bija ļoti ilga – vairākas dienas, jo tika iesniegti vairāk nekā 82 priekšlikumi, tai skaitā to subjektu, kas nevar iesniegt, priekšlikumi, bet mēs izskatījām ļoti plaši un vērtējām visus priekšlikumus. Daudzi bija ļoti līdzīgi, galu galā šodien uz sēdi ir palikuši 58 priekšlikumi.

Kā jau minēju, bija ļoti plašas diskusijas, ilgas diskusijas, un šis likums tiešām ir ļoti, ļoti nepieciešams. Atgādināšu, ka mums ar Juridisko biroju un pārējiem bija diskusijas par būtiskām lietām, kas tiešām uz otro lasījumu likumprojektā bija jāmaina, tāpēc nedaudz jūs informēšu, kā mums gāja, gandrīz vai par katru priekšlikumu.

1. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Ar šo ministra priekšlikumu tiek ierobežota Ministru kabineta brīvība noteikt teritorijas... un likumprojektā tiek definēts, ka ir konkrēti novadi, par kuros ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem varēs pieņemt lēmumu. Tie ir Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un – ļoti uzsvērts – Smiltenes novads.

Atbilstoši Juridiskā biroja priekšlikumam šeit paredzēts arī likuma mērķis. Tas ir – ieklausīsimies, tiešām ļoti svarīgi! – Baltijas aizsardzības līnijas izveide un ārējās sauszemes robežas stiprināšana.

Baltijas aizsardzības līnijā ietilpst ne tikai trīs Baltijas valstis, bet arī Polija.

Likumprojekta tvērumā tiek izslēgts mobilitātes regulējums, un tas attiecas tikai uz pretmobilitāti. To valsts apdraudējuma novēršanas ietvaros varēs veikt uz esošā tiesiskā pamata.

Komisijā šis priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas vēl skaidrāk definē tiesību ierobežojumu leģitīmo mērķi. Kā jau minēju, Sprūda kunga priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Kā tikko minēju, atbildīgās komisijas priekšlikums, kas papildina regulējuma mērķi – tiesību ierobežojumu pasākumi nepieciešami, lai “saglabātu Latvijas demokrātisko iekārtu, teritoriālo integritāti un nacionālo drošību”.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģi! Klātesošie! Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums ir tiešām ļoti nozīmīgs mūsu valsts drošībai.

Šajā priekšlikumā mērķi ir konkrēti definēti. Mērķiem ir jābūt skaidriem, un tie ir skaidri – ar šo likumu mēs nodrošināsim mūsu valsts drošību, mūsu cilvēku drošību. Un to mēs darām, stiprinot mūsu austrumu robežu ar agresorvalstīm – ar Krieviju un Baltkrieviju.

Stiprināt robežu nozīmē, ka mēs aizstāvam savu valsti no pirmā centimetra, ka esam gatavi novirzīt, apturēt, likvidēt jebkādas militārās mobilitātes plūsmas attiecībā uz mūsu valsti. Stiprināt robežu nozīmē, ka mēs aizstāvam cilvēkus Latvijā, arī Latgalē. Tas nozīmē arī to, ka ir iespējas investīcijām, ir drošības izjūta. Tas ir ne tikai par drošību, bet plašākā izpratnē arī par labklājības un attīstības veicināšanu.

Stiprināt robežu nozīmē, ka mēs to darām kopā ar saviem sabiedrotajiem – Lietuvu, Igauniju, Poliju. Baltijas aizsardzības līnija – austrumu vairogs – ir tas, ko šeit kopīgiem spēkiem radām.

Konkrētajā priekšlikumā ir norādīts arī tas, ka viss jādara operatīvi, un, protams, mēs to atbalstām. Arī šobrīd veicam konkrētus soļus – bruņotie spēki ir uz robežas ar robežsargiem, ar policiju. Sargājam robežu un darīsim to arī turpmāk.

Esam jau veikuši konkrētas aktivitātes tieši militārās pretmobilitātes plāna ietvaros – šķēršļu izvietošanu. Tagad ir jāsper nākamais solis, un šis likums ļaus šo soli operatīvi veikt. Likums ir nozīmīgs, lai mēs operatīvi virzītos tālāk uz priekšu – gan ar sensoru un mīnu iegādi, gan ar artilērijas sistēmu iegādi, gan ar konkrēto šķēršļu izvietošanu atbilstošajās vietās, lai cilvēki pierobežas reģionos būtu droši.

Likumprojektā skaidri... šajā konkrētajā priekšlikumā... norādīts, ka tas attiecas uz konkrētām teritorijām. Respektīvi, ir seši novadi, kas jau tika minēti, – Smiltenes, Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novads. Un šajās teritorijās ir norādīti konkrēti punkti.

Man mazliet ir jāapgāž tie mīti, kas izskanējuši, – ka tiks kaut kādā veidā atsavinātas ļoti plašas teritorijas. Nē, tas attiecas uz ļoti konkrētiem punktiem, ko Nacionālie bruņotie spēki ir norādījuši, identificējuši, lai mēs patiešām efektīvi veiktu aizsardzības funkcijas. Kopumā, ja skatāmies plašāku pierobežas teritoriju, tie ir aptuveni 0,20 procenti no visas pierobežas teritorijas, uz kuriem varētu attiekties šķēršļu izvietošana.

Mēs apzināmies savu atbildību – ka mums ir jāinformē cilvēki, mums ir jādodas pie cilvēkiem. Pats tikko, pirms nedēļas, biju Balvos. Esmu vairākkārt bijis arī citās vietās, ticies ar iedzīvotājiem un turpināšu to darīt.

Protams, esam gatavi turpināt informēt gan frakcijas, gan visus deputātus. Paldies par aicinājumiem un dialogiem, kas mums bijuši. Līdz ar to ir atbildība veidot šeit atklātu, atbildīgu šo jautājumu skatīšanu visiem kopīgi.

Vēlos visiem, arī iedzīvotājiem, pateikt paldies par sapratni, ka tas, ko mēs darām, ir nepieciešams mūsu valsts drošībai, mūsu robežas stiprināšanai. Paldies arī komisijai, šajā gadījumā – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem. Manuprāt, ir ieguldīts tiešām pamatīgs darbs. Vēlos pateikt īpašu paldies komisijas vadītājam Bergmaņa kungam, manuprāt, par ļoti valstisku nostāju, ka tiešām šo valstisko likumprojektu mēs kopīgiem spēkiem esam virzījuši uz priekšu un esam nonākuši līdz tā apstiprināšanai Saeimā.

Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju un atbalstīt likumprojektu kopā, jo mēs sargājam Latviju kopā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Judinam.

I. Judins (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, labrīt! Runājot par šo priekšlikumu, gribētos saprast, kāpēc tas attiecas tikai uz Latvijas sauszemes robežu Latgalē, jo, ja kaimiņvalsts nolemtu uzbrukt, to nebūtu obligāti darīt tikai pa sauszemes robežu. Vēsture zina ne mazums piemēru par veiksmīgiem jūras desantiem. Visi taču esat mācījušies skolā, un visi lieliski zināt par operāciju “Overlord”. Tā guva milzīgus panākumus.

Tāpēc, kungi, esiet konsekventi! Atsaviniet nekustamo īpašumu ne tikai Latgales iedzīvotājiem, bet arī miljonāriem, kas dzīvo jūras piekrastē. Būvējiet piekrastes žogus, pūķa zobus, ierīkojiet mīnu laukus pludmalēs, citādi mums jūras piekraste ir pavisam neaizsargāta. Un, ja iedomājas, ka kaimiņvalsts varētu izsēdināt arī gaisa desantu, vai tad celsiet kupolu virs visas Latvijas teritorijas?

Mūsu frakcija neatbalstīs nedz konkrēto priekšlikumu, nedz likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”. Šis ir labs sākums, un šādos jautājumos mums jābūt vienotiem. Vienlaikus paturam prātā, ka gan militārie eksperti, gan NBS ir... Viņu plānos un uzskatos ir jāiet krietni tālāk, bet jebkurā gadījumā šis ir labs sākums robežu stiprināšanai.

Tas, ko es vēlos pie iespējas, runājot par robežas stiprināšanu, – aicināt PROGRESĪVOS... to, cik ļoti jūs esat koncentrēti uz drošības stiprināšanu budžetā, pierādīt ar darbiem. Vēlos atgādināt, ka jau otrais budžets, kuru jūs sastādījāt un saucat par drošības budžetu, nespēj nodrošināt pietiekamu robežsargu skaitu uz mūsu austrumu robežas. Man liekas, tā būtu divkosība jau trešo gadu pēc kārtas teikt, ka ir drošības budžets, bet Latvijas austrumu robežu turpinātu apsargāt Lietuvas un Igaunijas robežsargi. Tāpēc, lūdzu, saskaņojiet savu rīcību ar darbiem! Un, ja jūs aizņematies divus miljardus, tad nevis noēdiet tos ikdienas izdevumos, nesamazinot valsts tēriņus, bet stipriniet valsts drošību un Valsts robežsardzes kapacitāti, kur šobrīd vakanču skaits sasniedzis 18 procentus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Es tikai atgādināšu, ka 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurā ir daļēji iekļauts ministra Sprūda priekšlikums, ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – arī aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Papildina 1. pantu ar jaunu daļu, definējot pretmobilitātes infrastruktūras izveidi, kas ietver materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – Sprūda kunga priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Turpmāk definē nevis izbūves, bet infrastruktūras izbūves jēdzienu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Kardinālākais, ko paredz šis priekšlikums, ir pienākums paredzēt atbalsta pasākumus šajā likumā noteikto austrumu pierobežas joslas pašvaldību ilgtspējai un attīstības potenciāla saglabāšanai.

Komisijā šis jautājums tika vērtēts divu dienu garumā. Deputāti pamatoja, ka kompensējošais mehānisms noteikti būtu nepieciešams. Aizsardzības ministrijas pozīcija bija, ka saglabājams likuma mērķis – regulēt valsts aizsardzības pasākumus, nevis atbalstu. Savukārt Juridiskais birojs iebilda pret konkrēto pasākumu nedefinēšanu. Protams, saprotama ir Latgales reģiona vajadzība pēc ekonomikas attīstības stimulēšanas. Tādēļ jau tagad eksistē vairāki politiskās plānošanas elementi, ir izveidota Latgales speciālā ekonomiskā zona, ir apstiprināts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Līdz ar to pret priekšlikumu kategoriska nostāja bija arī Finanšu ministrijai, kas vērsa uzmanību uz Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normām – pienākumu ziņot Eiropas Komisijai – un bija pret jauniem nodokļu režīma atvieglojumiem. Komisija ņēma vērā, ka gan šogad, gan nākamgad budžetā ir paredzēts papildu atbalsts pierobežas pašvaldībām. Tikai 0,15 procenti no visas zonas tiks izmantoti.

Līdz ar to komisija nesaskatīja par iespējamu atbalstīt šo priekšlikumu. Tā vietā komisija ir piedāvājusi pārejas noteikumus, konkrēto priekšlikumu neatbalstot.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Patiešām šis vairāku deputātu iesniegtais priekšlikums balstās uz Latgales plānošanas reģiona pirms tam iesūtīto vēstuli. Tajā bija vairāki priekšlikumi saistībā ar to, kā veicami kompensējošie mehānismi pašvaldībām, kuru teritorijās būs atsavināmie īpašumi. Vairākos priekšlikumos, kas nāca no Latgales plānošanas reģiona, aicināts precizēt, ka šie kompensējošie mehānismi saistās ne tikai ar privātīpašniekiem, bet arī ar pašvaldībām.

Kā jau komisijas vadītājs minēja, visi šie priekšlikumi tika noraidīti, dodot gan pamatotu argumentāciju, gan, manuprāt, ne visai pilnīgu argumentāciju, jo, piemēram, aizbildināties ar Latgales speciālo ekonomisko zonu, ka tas ir pietiekams mehānisms, lai kompensētu reģiona ekonomiskās grūtības, manuprāt, ir neatbilstoši, jo Latgales speciālā ekonomiskā zona dod zināmu ieguldījumu reģionam, bet tā tomēr nekompensē kopīgās situācijas apgrūtinājumus. Kā arī pret nodokļu vai kādiem citiem atbalsta mehānismiem pašvaldībām Finanšu ministrija uzreiz iebilda.

Bet man jāsaka pateicības vārdi komisijai un komisijas vadītājam Bergmaņa kungam, ka tiešām pārejas noteikumos tika atbalstīts papildu punkts. Faktiski tas ir 58. priekšlikums, kas būs pats pēdējais šajā likumprojektā un nosaka Ministru kabinetam uzdevumu līdz 2026. gada 1. jūnijam iesniegt Saeimai informāciju par Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam izpildes un ieviešanas gaitu, kā arī papildināt to. Tas ir apsveicami.

Es no savas puses teiktu, ka nākamā gada 1. jūnijs ir nedaudz par tālu... tas termiņš nolikts. Zinot, ka nākamais gads būs priekšvēlēšanu gads, un zinot, ka rīcības plāns tapa pēc iniciatīvas, kas vēl... 2022. gadā radās doma, ka tāds rīcības plāns jāveido. Rīcības plānu mēs analizējām gan Latgales apakškomisijā, gan visur kur. Vārdu sakot, ir apsveicami, ka komisija likumprojektā ir ielikusi pārejas noteikumus.

Tomēr, dārgie kolēģi, it sevišķi koalīcijas kolēģi, es aicinu budžeta izskatīšanas laikā skatīties, ko jau šajā rīcības plānā var darīt, lai īstenotu likumprojektā paredzētajā pārejas noteikumu 2. punktā... ka jau valsts budžeta finansiālā... pēc valsts budžeta finansiālām iespējām tieši šīm uzskaitītajām konkrētajām Latgales pašvaldībām, kas ir pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, plus Alūksnei, plus Smiltenei, ja Aizsardzības ministrija uzskata par nepieciešamu... tad šīm pašvaldībām kompensēt vienā vai otrā veidā, visdrīzākais, ar papildu finansējumu no valsts budžeta.

Šī likumprojekta kontekstā, kas saistās ar pretmobilitāti, tas būtu labi. Bet patiešām man vēlreiz ir jāatgādina šī konkrētā priekšlikuma – Latgales pašvaldību iesniegtā priekšlikuma – punkts, kas aicina skatīt plašāk, veicinot dažādas aktivitātes, kas varētu paredzēt atbalsta pasākumus austrumu pierobežai, un to darīt patiešām nekavējoties.

APVIENOTAIS SARAKSTS respektē komisijas lēmumu, balsos atbilstoši tam, kā lemts komisijā. Bet noteikti sekosim līdzi, lai valdība ar šiem pārejas punktiem neaprobežotos, bet patiešām rīkotos un sniegtu papildu atbalstu, ekonomisku atbalstu, gan konkrētajām pašvaldībām, gan, kā jau minēju, visai Latvijas austrumu pierobežai kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nupat deputāts Juris Viļums diezgan precīzi ieskicēja priekšlikuma būtību un kopumā priekšlikumus, ko mēs saņēmām kā Latgales apakškomisija no Latgales plānošanas reģiona pašvaldību izskatītā, izvērtētā. Ņemot vērā to, ka Latgales plānošanas reģionam nav tiesību iesniegt priekšlikumus likumprojektos, mēs, septiņi deputāti, šo iespēju izmantojām.

Bet ko es gribu teikt tieši par priekšlikumu pēc būtības. Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums pats par sevi, ar savu saturu, varbūt ir krietni labāks nekā Aizsardzības ministrijas piedāvātais un arī komisijas izstrādātais, jo... Šeit – ko mēs redzam? Mēs redzam to, ka tiek paplašināts mērķa tvērums. Mēs runājam ne tikai par Baltijas aizsardzības līniju, bet arī par NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanu. Faktiski, ja ir nepieciešams cīnīties Eiropas un NATO līmenī par finansējuma piesaisti pierobežas stiprināšanai, tad šis punkts jeb attiecīgais mērķis mums ļautu krietni nopietnāk paust argumentāciju.

Nākamais – ja runa ir par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, tad skaidrs, ka šobrīd tas tiek piedāvāts kā atrauts no reģiona situācijas tīri ekonomiskās attīstības ziņā. Jo patlaban mēs redzam, ka notiek diezgan būtiska, varētu teikt, arī iepriekš piesauktajam rīcības plānam neatbilstoša cilvēku depopulācija Latgales reģionā. Un pat rīcības plānā austrumu pierobežai mēs redzam, ka nesasniegsim tos mērķus, kuri ir iestrādāti un būtu ņemami vērā.

Bet šis likums, kad tas tiks apstiprināts, ko mēs kā frakcija atbalstām, tomēr būs tas, kas idejiski būtu jāspēcina caur 58. priekšlikumā iestrādātajām normām pārejas noteikumos, ka ne tikai vārdos, bet arī tiešām jābūt kritērijiem, kuri ļauj mums attīstīt pašvaldības. Šobrīd investori ir diezgan bažīgi, vai ieguldīt resursus uzņēmējdarbības uzsākšanai Latgales reģionā, ņemot vērā arī, jāsaka tā, mediju telpas aizpildījumu, kas šobrīd ir... diezgan negatīvā mērcē... tieši caur šo pretmobilitātes likumu.

Tāpēc, kolēģi, es tomēr gribu lūgt balsojumu par šo priekšlikumu un to atbalstīt. Ņemot vērā, ka arī daļēji pat komisijā, kad šis priekšlikums tika skatīts, demokrātiskas valsts iekārtas... teiksim, šis termins “statuss”... tika iekļauts arī komisijas viedoklī. Žēl, ka komisija nenorādīja, ka daļēji ir atbalstīts arī mūsu iesniegtais priekšlikums. Idejiski mēs redzam, ka tas tomēr ir krietni labāks nekā komisijas izstrādātais.

Lūgums atbalstīt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātā priekšsēdētāja! Deputāti un deputātes! Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp valsts drošību... drošības interesēm un pierobežas teritoriju attīstību. Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas zemju atsavināšanā, infrastruktūras izbūvē, ierobežojumos. Tas nozīmē, ka likums tieši ietekmēs ikviena cilvēka dzīvi uzņēmējdarbības vidē pierobežā. Tāpēc ir nepieciešams skaidrs kompensācijas mehānisms, konkrēti atbalsta pasākumi iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem. Mums jānodrošina, lai pierobeža nezaudētu savu dzīvesspēju. Jāparedz instrumenti, kas palīdzēs uzņēmējiem palikt savās teritorijās, investīciju garantijas, drošības... apdrošināšana, infrastruktūras atbalsts. Mums jāpanāk, lai pierobeža kļūtu pievilcīgāka uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem, nevis būtu tukša zona, bez veikaliem, darba vietām un infrastruktūras... kur cilvēki baidās investēt.

Aizsardzības pasākumus nevar virzīt steigā, ignorējot sociālās un ekonomiskās sekas. Steidzami, ātri, bez paskaidrošanas, bez jautājumu atrisināšanas šo likumprojektu nevar pieņemt. Procedūra, manuprāt, ir galvenā demokrātijā. Bez šī mehānisma mēs radām neskaidrības, apjukumu, vairojam cilvēku un uzņēmēju bailes. Valsts drošība sākas ar stipru pierobežu, tādu, kur cilvēki dzīvo, strādā un jūtas droši.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas paredz līdzsvarotu pieeju drošībai un attīstībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Es jau iepriekš minēju visu argumentāciju, kas izskanēja komisijas sēdē. Šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 7. – deputātes Pleškānes priekšlikums. 7. priekšlikuma beigu daļa par atbalsta pasākumiem ir identiska ar iepriekšējo priekšlikumu, un priekšlikums nesatur arī likumīgo mērķi. Komisijā tika vērtēts kopīgi un netika atbalstīts iepriekš minēto argumentu dēļ.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz to, ka līdzās pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei valstij ir jāparedz atbalsta pasākumi, kā runāja iepriekš debatētāji, austrumu pierobežas pašvaldībām un ne tikai, bet arī gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Šīs teritorijas jau tagad saskaras ar iedzīvotāju aizplūšanu un ierobežotām iespējām piesaistīt investīcijas.

Pretmobilitātes infrastruktūras izbūve nenoliedzami vēl vairāk ietekmēs vietējo dzīvi un attīstības potenciālu. Atbalsta pasākumu ieviešana nav tikai labas gribas žests, bet nepieciešamība, lai nodrošinātu līdzsvaru starp valsts drošības vajadzībām un pierobežas attīstību. Nevar dārzu laist postā, lai tikai žogs būtu spēcīgs. Ja mēs gribam, lai pierobežas pašvaldībās parādītos jaunas darba vietas, izglītības iespējas, šis priekšlikums ir jāatbalsta. Tikai tā mēs varēsim nodrošināt to, ka Latgales teritorija nezaudēs savu dzīvotspēju.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 36, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Nākamais – 8. – arī ir deputātes Pleškānes priekšlikums. Definē austrumu pierobežas joslu un nosaka atšķirīgus novadus no Aizsardzības ministrijai nepieciešamajiem. Un te es gribētu pieminēt, ka es nezinu, kādu iemeslu pēc – varbūt Pleškānes kundze varēs šeit paskaidrot – netika iekļauts Smiltenes novads, kas tiešām ir nepieciešams šīs aizsardzības līnijas izbūvei.

Šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pamatojums šiem priekšlikumiem ir tas, ka es aicināju likumā noteikt skaidru un nepārprotamu teritoriālo plānu, kur tiks īstenota pretmobilitātes infrastruktūras izbūve un izveide. Līdz šim likuma anotācijā bija teikts, ka infrastruktūra tiks veidota 30 kilometru platā joslā gar austrumu robežu.

Manis piedāvātais papildinājums novērsīs iespējamās interpretācijas riskus un ļaus pašvaldībām un galvenokārt iedzīvotājiem zināt, tieši uz kuru teritorijas daļu šis likums attieksies. Skaidri noteiktas robežas likumā ļaus izvairīties no nevajadzīgiem strīdiem un neskaidrībām. Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka cilvēki dzīvo neziņā, vai viņu īpašums atrodas šajā zonā vai ne, kādi pienākumi, ierobežojumi varētu sekot, būs vai nebūs valsts atbalsts.

Šis priekšlikums kalpos arī kā signāls sabiedrībai un parādīs to, ka valsts rēķinās ar iedzīvotājiem, rīkojas atbildīgi un caurspīdīgi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Nu, diemžēl arī šodien es nedzirdēju, kāpēc Smiltenes novads ir izņemts no šī priekšlikuma. Gribētu paskaidrot, ka tas arī komisijā daudzkārt tika... 30 kilometru joslā tiks darīts kaut kas, nevis – visa josla. Šeit, man liekas, ir ļoti svarīgi to saprast.

Kā es minēju, priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 43, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Nākamais – 9. – deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Identisks iepriekšējam. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo šī taisnīgā atlīdzība – maiņa un kompensācija – jau ir paredzēta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, saskaņā ar kuru notiks kompensācijas veikšana. Likumā ir paredzēta gan taisnīga atlīdzība, gan iespēja piedāvāt citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kā arī daļu no atlīdzības izmaksāt naudā un daļu kompensēt ar citu nekustamo īpašumu. Arī koeficienta noteikšana komisijā netika atbalstīta, jo tirgus vērtība tāpat ir paredzama.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Jāatzīmē, ka mēs arī pirmajā lasījumā atbalstījām šo likumprojektu un uzskatām – joprojām uzskatām! –, ka tas ir svarīgs un ka mūsu robeža ir jāstiprina... un jāstiprina visos iespējamos veidos, kādi mums ir pieejami.

Runājot par šo taisnīgo kompensāciju, es gribu uzsvērt arī no šīs tribīnes, ka šis ir speciālais likums, kurā mēs varam atrunāt... Tas ir jumta likums visiem pārējiem likumiem. Un nav atrunāts par kompensācijām tādos gadījumos, kādi minēti manā priekšlikumā, proti, ka cilvēks, kuram ir, pieņemsim, jāatsavina vai jāierobežo kaut kādas darbības ar kaut vai, pieņemsim, mežu un zemi, ja viņam sadalās, pieņemsim, mežs... puse – mežs, puse – zeme... tātad šis paredzētais... paredz to, ka ir iespējams mežu nozāģēt un pēc tam kompensēt, izejot no tirgus vērtībām, kas, protams, ir godīgi. Par to nav stāsts.

Stāsts ir par ko citu. Stāsts ir par to, ka saimnieks negrib, lai viņa mežu zāģē, viņš negrib, lai viņam dod kokmateriālus vai naudu par šo mežu. Viņš grib saimniekot, līdz ar ko viņš grib mežu citā vietā.

Tātad, manā skatījumā, tas ir ļoti saprotams un vienkāršs priekšlikums – iedot cilvēkam mežu, lai viņš saimniekotu citā vietā, lai viņš netiktu dzīts ārā no savas viensētas. Tas ir punkts viens.

Punkts divi – par kompensācijām, kas... Piemērot koeficientu 2, manā skatījumā, ir ļoti taisnīgi un saprotami, jo jau šobrīd zemes vērtība pierobežā krīt. Uzņēmēji īsti nezina, nesaprot, ko darīt. Ir jau visādas situācijas. Ne jau tikai, pieņemsim, meža zeme vai kas... Ir uzņēmējam zeme, pieņemsim, kur viņam ir izveidota krautuve. Tā ir tāda vieta, kas viņam ir vajadzīga. Šobrīd ar viņu tiek vestas pārrunas (to es neesmu izdomājis, tas nāk no uzņēmējiem), ka tā vieta būs nepieciešama militārajai pretmobilitātei. Nu skaidrs, labi. Bet uzņēmumam ir problēmas, citas vietas tam īsti nav. Labi, viņi to jautājumu atrisinās, bet ne par to ir stāsts. Manā skatījumā, ir ļoti būtiski, lai būtu taisnīguma princips, lai būtu uzticēšanās mūsu valstij, mūsu valsts iestādēm un lai jebkurš cilvēks gribētu aizstāvēt valsti, pateicoties tam, ka viņš to ciena, uzticas tai, uzticas likumiem, ko mēs pieņemam.

Es vēlreiz gribu pateikt, ka šis likumprojekts joprojām ir diezgan nekvalitatīvs. Tas ir nekvalitatīvs – šis likumprojekts. Es vairs nenākšu debatēt ne par vienu no saviem priekšlikumiem. Man ir trīs priekšlikumi, kurus es uzskatu par ļoti būtiskiem. Gribu lūgt arī jūs: atļaujiet man balsot “par” šo likumprojektu... ja jūs atbalstīsiet šos manus trīs priekšlikumus. Tas ir ļoti būtiski. (Starpsaucieni.) Tas ir ļoti būtiski ne jau tikai man. Tas ir ļoti būtiski pierobežas iedzīvotājiem, cilvēkiem, kas tur dzīvo, strādā un grib attīstīt savu zemi... un savu ģimeni. Faktiski nav neviena ierobežojuma, šie ir tikai un vienīgi taisnīgi piedāvājumi. (Starpsauciens.) Mēs runājam tikai un vienīgi par taisnīgiem piedāvājumiem. Mani nedaudz izbrīna, kāpēc tas jums raisa tādu smaidu. Vai jūs skatāties tikai caur savu personīgo prizmu – ja jau es esmu ielicis iekšā kādus priekšlikumus, tad man no tā ir kaut kāds izdevīgums? Tā var saprast. Mani jūsu attieksme tiešām izbrīna.

Mēs, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, šim jautājumam piegājām ļoti valstiski un atbildīgi, izvērtējot visus “par” un “pret”, un iekļāvām arī... šie ir trīs galvenie priekšlikumi, ar kuriem... mēs redzam, ka ir...

Es atvainojos, vai es drīkstu tagad norunāt par visiem priekšlikumiem, paprasīt vēl papildu laiku un pēc tam vairs nenākt? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Jārunā par katru konkrēto priekšlikumu.

E. Zivtiņš. Par katru konkrēto. Skaidrs. Labi, labi. Paldies.

Līdz ar to, es vēlreiz uzsveru, šie trīs priekšlikumi ir ļoti būtiski, tie dod ticību mūsu valstij, ticību varai, ticību likumiem un ticību tam, ka mēs kā pilsoņi netiksim piekrāpti, kā tas notika saistībā ar lidostas zemi, kuru cilvēkiem atņēma, brutāli privatizēja zemi un kompensācijā izmaksāja vienu santīmu par kvadrātmetru. Tā bija brutāla laupīšana no valsts puses, kas tika īstenota. Cilvēki visu to atceras, viņi negrib vairs neko tādu pieļaut, un viņi netic visām šīm darbībām.

Drīkst apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, laiki ir apvienoti.

E. Zivtiņš. Nu, lūk! Līdz ar to šis – es atkārtošos – ir ļoti būtisks likumprojekts. Mums ir jāstiprina robeža, un ir daudz veidu, kā to izdarīt. Šie mani priekšlikumi norāda tieši uz tām galvenajām problēmām, par kurām cilvēki ir nobažījušies... tanī skaitā par maniem nākamajiem diviem priekšlikumiem.

Tā ka es lūdzu pieiet valstiski un atbalstīt. Tas nav milzīgs slogs valstij, tas nav nepanesams slogs, tam nav nekādas ietekmes uz budžetu. Tas ir vienkāršs atbalsts cilvēkiem, lai viņiem būtu ticība. Un, ja būs ticība, mēs varēsim visu kaut ko panākt. Atcerieties, ka tad, kad ir runa par ticību, maizi nevajag. Šis ir ļoti būtisks jautājums.

Es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Paldies Zivtiņa kungam par ierosinājumu. Skaidrs, ka dialogam ir jābūt. Šīs iedzīvotāju bažas... vai jautājumi... tie ir vietā, tie ir pamatoti, un mēs arī esam gatavi uz tiem atbildēt. Protams, arī man bija iespēja doties pie frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ... un, kā jau es teicu, esmu gatavs šo dialogu turpināt.

Jautājums par taisnīgu atlīdzību, par taisnīguma principu bija ļoti nozīmīgs. Es varu vēlreiz uzsvērt, ka esošajā likumprojektā, esošajā nostājā taisnīga atlīdzība ir paredzēta, tā atbilst tirgus vērtībai. Tā ir tirgus vērtība, plus visas saimnieciskās aktivitātes, kas arī tiks izvērtētas. Tiek veidota taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija. Ir jāatceras, ka šobrīd mēs attīstām Sēlijas poligonu. Sēlijas poligonā uz 25 tūkstošiem hektāru attiecas...

Tās teritorijas... ierobežotā teritorijā, kas attiecas tieši uz pierobežu... tie ir aptuveni 2000 hektāru. Tā ir desmitā daļa no tā, ko mēs jau darām Sēlijā, un Sēlijā mēs šos jautājumus veiksmīgi risinām. Protams, ir sarunas, protams, ir vienošanās, bet mēs aizstāvēsim cilvēku intereses, lai viss būtu taisnīgi, lai viss tiktu uztverts taisnīgi, jo tas arī ir viens no likumprojekta pamatiem.

Paldies par ierosinājumu, bet es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tas ir jau paredzēts, un mēs esam gatavi skaidrot iedzīvotājiem viņu tiesības. Tas, ko mēs arī darīsim... vēlreiz akcentēju – šobrīd netiek plānots atsavināt nevienu ēku. Nekāda atsavināšana, izdzīšana no viensētām, kā es minēju, nenotiks.

Diemžēl man ir jāaicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Jā. Mēs jau redzam arī Saeimas šodienas sēdē – no debatēm –, ka šis likumprojekts ir svarīgs. Arī komisijā Zivtiņa kungam bija līdzīgs priekšlikums – ja mēs atbalstīsim šos viņa trīs priekšlikumus, tad viņš atbalstīs priekšlikumu, un šoreiz viņš vēršas jau plašākā mērogā – pie visas Saeimas.

Attiecībā uz to, ko viņš runāja par mežu. Laikam tas ir jādzird tiem deputātiem, kas nepiedalījās komisijas sēdē. Nacionālie bruņotie spēki pateica, ka neviens netaisās izcirst mežus, jo tieši meži ir pretmobilitātes pamatā. Neviens nerunā par koku ciršanu. Tas ir jādzird arī cilvēkiem, jo tas ir svarīgi. Koki jau ir tā pretmobilitāte. Tāpēc jābūt korektiem. Ar to, kas ir izskanējis komisijas sēdē, vajadzētu iepazīstināt arī pārējos deputātus. Ļoti būtiski ir arī tas, ko Sprūda kungs teica, tālākajos priekšlikumos mēs par to runāsim, tas arī izskanēja komisijas sēdē – neviens netaisās atņemt nevienu būvi.

Tātad atgādinu, 10. – deputāta Zivtiņa priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 56, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 11. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Tehnisks – saistīts ar iepriekš pieņemto lēmumu par mobilitātes pasākumu neparedzēšanu šajā likumā. Priekšlikuma otrā daļa nosaka, ka informācija par konkrētiem nekustamajiem īpašumiem nav publiski pieejama, un atgādina, ka gan Valsts aizsardzības plāns, gan Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, gan Valsts civilās aizsardzības plāns par militāro apdraudējumu nav publiski pieejami un nav pieļaujams radīt to ievainojamību.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Tā kā no pašvaldībām īpašumus paredzēts pārņemt, nevis atpirkt, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 19, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 13. – deputāta Vilka priekšlikums. Līdzīga rakstura. Par taisnīgu atlīdzību un zaudējumu kompensāciju. Priekšlikums netika atbalstīts iepriekš minētās argumentācijas dēļ – likums šos jautājumus jau regulē.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Zivtiņa kungs gan solīja vairs nenākt, bet nu labi... Priekšlikums paredz likumā noteikt, ka teritorija nepārsniegs 2000 hektārus... uz kuru mēs... arī ministra kungs minēja, tātad apmēram 0,15 procentus no visas šīs teritorijas. Komisijā tika identificēts, ka situācija... to ļoti labi jau pirmajā lasījumā raksturoja Rajeva kungs... no militārā eksperta puses... situācija var ļoti strauji mainīties un jābūt pietiekamai elastībai. Var gadīties, ka būs vajadzīgs 2001 hektārs. Loģiski, ka ir jābūt pietiekamai elastībai atkarībā no situācijas, kā mainās karadarbība, un mēs zinām, kā karadarbība ir mainījusies šajos četros gados.

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis arī ir tāds interesants jautājums, pēc būtības jau ir diezgan absurdi to likt likumā iekšā. Mēs gribam nostiprināt visu mūsu robežu, bet liekam iekšā... runājam tikai par 2000 hektāru. Katram, kurš apmēram saprot tos izmērus un to, ka mūsu robeža ir vairāk nekā 400 kilometru gara, ar joslas platumu 30 kilometri, – tie ir apmēram 1,3 miljoni hektāru.

Uzdodot jautājumu speciālistiem un tiem, kas pārstāvēja šo likumprojektu, viņi saka: “Jā, mums ir plānā ne vairāk kā 2000 hektāru.” Ko nozīmē: ne vairāk kā 2000 hektāru? Ja Ministru kabinetā ir atrunātas visas pārējās darbības, tad Ministru kabinets, pamatojoties uz likumu un uz likuma deleģējumu, jebkurā mirklī var lemt par citiem jautājumiem, paplašināt šīs teritorijas. Tas jau norāda uz šī likumprojekta diezgan lielo absurdu. Bet labi, ja tas ir vajadzīgs, runājam, ņemamies un darbojamies ar šo likumprojektu.

Bet 2000 hektāru. Tātad, ja šobrīd plānā ir ne vairāk kā 1500 hektāru, no kuriem puse pieder pašvaldībai, puse – privātajiem, es piedāvāju: ja jau jūs esat pilnīgi pārliecināti, ka nebūs vairāk kā 2000 hektāru, liekam iekšā tos 2000 hektārus. Tas zināmā mērā nomierinās arī sabiedrību. Cilvēki sapratīs, ka ar viņiem nav runāts un tie 2000 hektāri... viņi tanī zonā neieiet un tas, kas ir iekļauts anotācijā, viņus tā kā neskar. Atkal – tomēr ir kaut kāda skaidrība un kaut kāds sirdsmiers tiem cilvēkiem. Bet, nē, to mēs iekšā likt nevaram, jo mums ir jābūt fleksibliem.

Es pilnīgi piekrītu, ka mums ir jābūt ļoti elastīgiem šajā jautājumā. Mana pieredze un zināšanas rāda to, ka ar šādu likumu mēs izdarām tikai milzu pakalpojumu tiem, kas grib novērot Latviju, kas uzskata Latviju par nedraudzīgu valsti un... tādā mērā... saprot, kas notiek, kur notiek un kāpēc notiek. Principā šādam likumam nevajadzēja būt un visām šīm sarunām bija jānotiek konfidenciāli... zem paraksta... ar katru īpašo cilvēku, ar katru šo viensētu un par katra interesēm pilnīgi atsevišķi. Tam vispār nebija jāskan šeit, no Saeimas tribīnes. Tā būtu bijis pareizi, tā būtu bijis droši un uzticami. Un katru šo jautājumu vajadzēja risināt individuāli. Bet, ja jau mēs šobrīd runājam par šo tēmu un esam šeit, lai runātu par šīm platībām, tad es uzskatu – lai būtu ticība, lai būtu kaut kāda skaidrība par to visu, liekam iekšā tos 2000 hektāru, un cilvēki sapratīs, ka 2000 hektāru – tie nav 1,3 miljoni hektāru.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribu pie šī priekšlikuma papildināt to, ka komisijas sēdē, jā, bija minēti 2000 hektāru. 1000 hektāru – no pašvaldībām, 1000 hektāru – no privātpersonām, tajā skaitā gan no juridiskajām personām, gan no fiziskajām personām.

Visi tie iedzīvotāji... vai Latgales deputāti zina, cik daudz iedzīvotājam... parastam cilvēkam Latgalē ir zemes. Ja mēs skatāmies statistiku, kopumā fiziskajām personām īpašumā ir no 5 līdz 50 hektāriem. Tad jāsarēķina tas tūkstotis... cik cilvēkiem vajag samesties, lai būtu šie 1000 hektāri, ja man ir, piemēram, 5 vai 10 hektāri... cik cilvēkiem jābūt šajā likumā paredzēto hektāru... kopā? Un kas vairāk no tādiem apsvērumiem... ir tas, ka komisijas sēdē parlamentārā sekretāre teica, ka tā ir tikai pirmā kārta. Cik tad kārtas vēl būs, un cik tajās kārtās Aizsardzības ministrija vēl atsavinās zemes? Jā, pirmajā kārtā 2000 hektāru, bet – cik tālāk?

Šis priekšlikums ir vietā – lai nākamreiz, kad Aizsardzības ministrijai būs nepieciešams valsts aizsardzības dēļ vēl papildināt... nākt uz Saeimu un paskaidrot, kāpēc vēl vajag papildināt... kāpēc vajag nevis 2000 hektāru, bet vairāk – 5000 vai 256 000 hektāru... tāpēc priekšlikums ir vietā un jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Jā, es gribu piebilst, ka bija ļoti konkrēti pastāstīts, ka apmēram... protams, neviens līdz precīzam hektāram nepateica, bet tātad puse no šiem 2000 hektāriem pieder valstij un pašvaldībai, un puse pieder privātpersonām, tātad juridiskajām un fiziskajām personām. Tas ir svarīgi. Bet no Zivtiņa kunga man bija grūti... Ja no sākuma jūs teicāt, ka ir svarīgi plaši... tad tagad – samazinām un liekam to mazo skaitli. Kur tad ir tā elastība? Jūs uztraucaties par to, ka mēs nebūvējam vairāk, bet tajā pašā laikā vēlaties samazināt. Grūti izprast, kā tad īstenībā mums būtu jārīkojas.

Man šķiet, ka mēs esam pieņēmuši pareizu lēmumu, dodot iespēju nākotnē būt pietiekami elastīgiem, kā jau es minēju, pamatojoties arī uz militāro ekspertu... bāzes, ka drošības situācija var ļoti strauji mainīties un var rasties kaut kādas citas nepieciešamības.

Tāpēc mēs atstājām šādu likuma traktējumu un komisijā neatbalstījām deputāta Zivtiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 15. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt īpašuma lietošanas veidu – uzsveru! – neklasificētā apjomā: militāri inženiertehniskos kritērijus, kas pamato lokācijas izvēli.

Tā kā ir skaidrs, ka, atklājot militāro taktiku un metodes, valsts drošībai tas radītu ļoti lielus riskus, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien vēlreiz! Jā, es dzirdēju komisijas sēdē visus apsvērumus, bet gribu uzsvērt arī to, ka visi šie priekšlikumi neradās no gaisa, bija izdarīts milzīgs darbs, tiekoties ar cilvēkiem, tiekoties ar uzņēmējiem. Katrs mans priekšlikums tapa no tā, ko cilvēki man izteica. Un es kā cilvēku pārstāvis šeit, Saeimā, izveidoju šo priekšlikumu, balstoties uz cilvēku viedokli.

Šis mans priekšlikums paredz papildināt likumprojekta 2. pantu ar trešo daļu, kas noteiktu, ka Ministru kabinets skaidri definē konkrētus kadastra apzīmējumus vai to daļas, lietošanas pamatu un kritērijus, kas pamato lokācijas izvēli. Šis punkts ir būtisks, lai izvairītos no neskaidrībām, dažādām interpretācijām, kā arī aizdomām par patvaļīgi pieņemtiem lēmumiem.

Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, uz kāda pamata un kāpēc tieši viņu īpašums tiek skarts. Ne tikai drošības nostiprināšana, bet arī procesa caurspīdīgums, it īpaši šajā jautājumā, ir valsts pienākums pret saviem iedzīvotājiem. Neskaidrības un dažādas interpretācijas ļoti bieži ir grāvušas jau tā zemo uzticības līmeni valsts pieņemtajiem lēmumiem.

Komisijā izskanēja arī viedoklis, ka ar šādu priekšlikumu mēs varam visu iedot savam pretiniekam un tas visu zinās, bet ar šo likumu vai ar to visu, ko jūs gribat izdarīt, mēs varam atgriezt savu Latviju, savu demokrātisko valsti, PSRS laikos, kad bija slēgtās zonas, kad bija ļoti daudz noslēpumu un viss tika slēpts no cilvēkiem. Nevajag slēpties no cilvēkiem. Cilvēkiem ir jāzina – mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Un, ja jūs sakāt, ka kaut kur kaut kas uzzinās, – mēs Latgalē... kā es jau teicu komisijā, ļoti atvainojos... vienā vietā mēs kaut ko izdarījām, otrā vietā jau zinās, kādas analīzes ir veiktas.

Tāpēc lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Kā jau arī Pleškānes kundze minēja... Vai tiešām mēs gribam visu izstāstīt mūsu nedraudzīgajiem kaimiņiem, ko mēs darīsim savas valsts drošības labā? Tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

R. Bergmanis. 16. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz noteikt, ka teritorijas paplašināšana iespējama tikai pēc sabiedrības apspriešanas un saskaņā ar publisku pamatojumu.

Priekšlikums netika atbalstīts iepriekš minētā iemesla dēļ – tas ir valsts aizsardzības interesēs... kuras domātas iedzīvotāju aizsardzībai. Nekāds cits publisks pamatojums tam nav iedomājams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paskaidrošu vēlreiz. Priekšlikumi tapa no tā, ko izteica cilvēki, ko izteica vēlētāji. Jā, tā ir drošība, bet, lai arī runa ir par drošību, nedrīkst aizmirst par cilvēkiem, viņu interesēm. Un, ja mēs skaidrojam, ka tas ir drošībai, jābūt arī kaut kādam caurspīdīgumam, jo mēs atceramies – gan iepirkumos, gan... Aizsardzības ministrijai bija aizrādījumi par to, kā viņi tērē naudu un ko dara.

Ar šo priekšlikumu piedāvāju noteikt to, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveide būtu iespējama tikai pēc sabiedriskās apspriešanas. Tas nav tikai formāls nosacījums, bet gan būtisks solis, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības tikt uzklausītiem, aizstāvēt savas intereses un nākotni. Sabiedriskā apspriešana nodrošina iespēju iedzīvotājiem ietekmēt procesu, izteikt viedokli un saprast, kādi kritēriji tiek izmantoti lēmumu pieņemšanā. Tā nodrošina arī to, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūve nenotiks patvaļīgi, bet būs argumentēta un saprotama sabiedrībai.

Ja sabiedriskā apspriešana tiek organizēta jautājumos par vēja ģeneratoru vai atkritumu pārstrādes rūpnīcu būvniecību, tad nav saprotams, kāpēc šis solis tiek apiets likumā, kurā runa ir par pierobežas zemēm, mājām, cilvēku drošību. Tas ir jautājums par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem un viņu iespējām izteikt savu viedokli.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Tikai tas, ka priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 17. – deputātes Pleškānes priekšlikums. (Zālē troksnis.) Priekšlikums paredz 2. panta papildināšanu ar jaunu daļu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Bergmanis.... nosakot pienākumu nodrošināt īpašnieku iespējas iesniegt iebildumus un priekšlikumus. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Katrā priekšlikumā tika ieguldīts laiks – tika runāts ar cilvēkiem, uzņēmējiem, vietējiem Latgales iedzīvotājiem. Šis mans priekšlikums paredz to, ka lēmumi par teritorijas paplašināšanu tiktu savlaicīgi paziņoti pašvaldībām un īpašniekiem, lai viņiem būtu iespēja izteikt iebildumus, priekšlikumus vai aizstāvēt savas tiesības.

Šāda procedūra palielina caurskatāmību, stiprina uzticību lēmumiem un samazina konflikta riskus starp valsti un tās iedzīvotājiem. Savlaicīgi paziņojot, mēs respektēsim cilvēku tiesības un dosim viņiem iespēju aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas visciešāk skar viņu dzīvesvietu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Man nav nekas cits piebilstams, vienīgi tas, ka komisijā Pleškānes kundzes priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 18. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Lai gan priekšlikums ir ļoti garš, tomēr tehniska rakstura. Tas izslēdz no panta teksta jēdzienu “mobilitāte”, kā arī izslēdz dublējošās normas, deleģējumu īpašnieku vārdā veikt kadastrālo uzmērīšanu un reģistrāciju. Mainās arī daļu numerācija.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 19. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar 3.1 pantu, kurā nosaka pienākumu “Valsts nekustamajiem īpašumiem” ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbu uzsākšanas rakstveidā informēt attiecīgo pašvaldību par darbu veikšanas vietu, laiku, piekļuves maršrutiem, satiksmes drošību. Panta trešajā daļā pašvaldībai paredz tiesības noteikt pagaidu regulējumu attiecībā uz sabiedrisko mieru, vietējo ceļu satiksmes drošību un pagaidu organizāciju.

Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mans priekšlikums noteic, ka “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbu uzsākšanas rakstveidā informē pašvaldību par darbu veikšanas vietu, laiku, piekļuves maršrutiem un satiksmes drošību.

Šis jautājums ir īpaši būtisks, jo austrumu pierobežā iedzīvotāji jau tā saskaras ar ierobežotu transporta infrastruktūru, grūtībām nokļūt savās darbavietās, skolās, medicīnas iestādēs, aptiekās vai veikalos. Dažreiz ceļi ir sliktā stāvoklī, sabiedriskais transports ir ierobežots, un ikdienā pārvietošanās bieži vien kļūst par izaicinājumu. Ir svarīgi, lai būtu iespēja savlaicīgi pielāgot sabiedriskā transporta maršrutus, nodrošināt operatīvo dienestu piekļuvi un informēt iedzīvotājus par potenciāliem traucējumiem. Tā ir elementāra saimnieciska domāšana, plānojot savu darbu tā, lai netraucētu cilvēku ikdienu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā man nekas cits nav piebilstams, tikai tas, ka priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 20. – deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Atšķirībā no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas šajā priekšlikumā paredzēts, ka īpašniekiem par servitūta nodibināšanu tiek maksāta taisnīga atlīdzība.

Komisijā atkārtoti tika skaidrots, ka servitūta nodibināšana ir starpposms starp apzināšanu un atsavināšanu. Īpašums nav atsavināts, to sākotnēji apgrūtina ar servitūtu un pēc tam atsavina. Servitūts nav nomas vai īres tiesība, tā ir apgrūtināšana līdz atsavināšanai, par kuru tiek maksāta taisnīga atlīdzība un likumā ir speciāli ietverta zaudējumu atlīdzināšana. Šeit tāds regulējums nav nepieciešams.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 28, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 21. – deputāta Vilka priekšlikums. Ļoti līdzīga rakstura. Taisnīgai atlīdzībai par servitūta nodibinājumu paredz kompensēt arī zaudējumus, ja samazinās īpašuma vērtība.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ – īpašumi tiks atsavināti, nosakot taisnīgu atlīdzību, – priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 22. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Tehniska rakstura – 4. pantā izslēdz mobilitātes kategoriju un panta tekstā precizē pretmobilitātes infrastruktūras izveides jēdzienu.

Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 23. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 24. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz pagarināt informēšanas pienākuma termiņu no pirmajā lasījumā atbalstītajām 10 dienām uz 30 dienām. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 25. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar 4.1 pantu, kas noteic, ka šī likuma ietvaros nav pieļaujama skolu, pirmsskolu, ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu, kapsētu, dievnamu un citu publiski lietojamu ēku un teritoriju atsavināšana vai apgrūtināšana ar piespiedu servitūtu.

Komisijas sēdē vairākkārt izskanēja un arī šodien ministra kungs šeit sēdē apliecināja, ka pretmobilitātes pasākumā ēkas nebūs nepieciešamas. Nebūs nepieciešama arī neviena kapsēta.

Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tā kā mēs tikko dzirdējām arī no tribīnes, ka likums var mainīties, un to, ka mēs neiekļaujam 2000 hektārus... pamatojums bija, ka situācija strauji mainās... šis likums arī var strauji mainīties... un, ja mēs neaizsargāsim cilvēkiem ļoti svarīgas ēkas un iestādes, tad tas būtu ne tik labi attiecībā pret tiem cilvēkiem, kuri dzīvo turpat laukos un pierobežā.

Mans priekšlikums nosaka to, ka nav pieļaujama izglītības, medicīnas, sociālo aprūpes iestāžu un īpaši kapsētu atsavināšana... par kapsētām milzīgas bažas izteica vietējie iedzīvotāji, jo jau tagad ir ļoti grūti piekļūt tām kapsētām, kuras ir pierobežā... kā arī dievnamu un citu publisko ēku un teritoriju atsavināšana vai apgrūtināšana ar piespiedu servitūtu. Kā mēs dzirdējām, likums var strauji mainīties, un vajadzētu aizsargāt šīs vietas arī šajā likumā.

Latvijas drošība tiek mērīta no pirmā centimetra, bet iedzīvotāju intereses un tiesības – diemžēl tikai no otrā vai trešā centimetra... tās ir pat trešajā vietā. Šīs publiskās ēkas un teritorijas nedrīkst kļūt par valsts infrastruktūras upuriem, īpaši pierobežas teritorijā, kur cilvēki jau tā saskaras ar ierobežotu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem.

Pirmsskolas izglītības iestādes nodrošina bērniem iespēju attīstīties un spert pirmos soļus socializācijā. Skolas ir vietas, kur tiek veidota bērnu nākotne, iegūtas zināšanas, prasmes... iespējas, kas veidos viņu turpmāko dzīvi. Ārstniecības un sociālās aprūpes iestādes aizsargā cilvēku veselību un dzīvību. Kapsētas un dievnami saglabā Latgales kopienas identitāti un vērtības. Šo objektu atsavināšana būtu nepieņemams solis.

Mans priekšlikums nosaka skaidru principu: sabiedrības vērtības un fundamentālās vajadzības ir neaizskaramas. Valsts infrastruktūra nedod nekad... un nevar stāvēt augstāk par bērnu izglītību, cilvēku veselību un kopienas stabilitāti.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 26. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 5. pantu, kas paredz atkāpes no būvniecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī atkāpes no mežu apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasībām. Bet tas ir viens no galvenajiem mērķiem, jo tīri atsavināšanai pietiek arī ar spēkā esošo Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu. Tieši šis ir... nepieciešamais ātrums, un atkāpe paredzēta... bija iemesli, lai izstrādātu jaunu atsevišķu likumu. Līdzīgi tas attiecas uz Sēlijas poligonu un robežu izbūvi. Jāizceļ arī tas, ka pretmobilitātes risinājumos nemaz nav tādu tipisku būvju, kurām būtu iespējami būvprojekti, būvatļaujas un citas tradicionālas procedūras. Tā ir Baltijas aizsardzības līnija.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ar savu priekšlikumu es aicinu izslēgt likumprojekta 5. pantu. To darot, mēs skaidri pasakām, ka austrumu robeža nav nekuriene. Tā ir mūsu zeme un mūsu cilvēki. Tas nav tikai jautājums par cilvēcīgumu, bet arī par to, vai valsts pati spēj rādīt... piemērot un ievērot likumos noteiktos principus un daudz pieminēto tiesiskumu. Protams, mums ir jāaizsargā pierobežas teritorija, bet vienlaikus ir arī jāsaglabā cilvēkiem dzīves telpa, bērnu nākotnei – mūsu skaistā Latgales daba, ko, cerams, varēs novērtēt arī nākamā paaudze.

26. priekšlikumā piedāvājot izslēgt likumprojekta 5. pantu, 30. priekšlikumā es piedāvāju nevis vispār izslēgt, kā teica referents, bet paātrināt. Nevajag izslēgt, bet vajag paātrināt šo procedūru, un viss.

Lūdzu atbalstīt 26. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 27. – deputāta Vilka priekšlikums. Papildus pirmajā lasījumā atbalstītajai redakcijai paredz pienākumu Ministru kabinetam noteikt laika periodu, kurā uz pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi neattiecas būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības. Komisijā tas netika atbalstīts, jo prasības netiek attiecinātas uz visu procesa laiku, līdz izbūvei, un arī tās pastāvēšanas laikā, apsaimniekojot pretmobilitātes infrastruktūru. Arī pēc kara beigām situācija nebūs tāda, ka viss no robežas tiks aizvākts.

Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 28. – deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par atkāpēm no vispārējā regulējuma, kā arī papildus esošajām atkāpēm būvniecības, vides aizsardzības un koku ciršanas jomā paredz noteikt izņēmumus pašvaldību teritorijas plānojumos noteiktajos zemes izmantošanas veidos.

Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 28, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 29. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Tehnisks priekšlikums – par jēdziena “mobilitāte” izslēgšanu no panta teksta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 30. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz likumprojektu papildināt ar 5.1 pantu – piedāvā piemērot paātrinātas procedūras. Priekšlikums ir saistīts ar 26. priekšlikumu. Tā kā 26. priekšlikums netika atbalstīts, nav jēgpilni atbalstīt arī šo. Tas arī tika ņemts vērā un komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā jau teicu, tas ir saistīts ar 26. priekšlikumu, un es negribēju kopumā šo izslēgt, bet piedāvāt to, lai pretmobilitātes infrastruktūras izbūvē tiek piemērotas paātrinātas būvniecības un vides procedūras. “Valsts nekustamajiem īpašumiem” būtu jānodrošina sākotnējās ietekmes uz vidi novērtējums 10 darba dienu laikā. Tas ļautu savlaicīgi identificēt iespējamos vides riskus un ieviest nepieciešamos pasākumus to mazināšanai. Šāda kārtība nodrošinātu arī to, ka pašvaldības un iedzīvotāji tiktu savlaicīgi informēti par plānotajiem darbiem, varētu iepazīties ar saturu... garantējot infrastruktūras izbūves paredzamību, līdzsvaru starp valsts drošību un cilvēku ikdienas dzīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Kā jau minēju, komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 31. – deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Attiecas uz 6. panta redakciju un ir pamatots ar pašvaldību priekšlikumiem. Paredz, ka izcirstais materiāls pieder privātpersonai vai pašvaldībai. Pants sadalīts sešās daļās, izsakot plašāku piedāvājumu... ka Latgales pašvaldības redz vajadzību, kā arī paredz mainīt termiņu no trim uz sešiem mēnešiem.

Vispirms jāsaka – kokus nav plānots izcirst, jo tas ir dabisks šķērslis. To es vēlreiz mēģinu atgādināt. Īpašniekam būs izvēle pēc paziņojuma saņemšanas trīs mēnešu laikā rīkoties ar kokiem. Ja viņš nebūs izteicis šādu vēlmi, tad vērtība tiks iekļauta atsavinājuma atlīdzības apmērā.

Priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 31, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 32. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Atšķirīgs redzējums par “Latvijas valsts mežu” kompetenci. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Priekšlikums paredz to, ka koku un krūmu ciršanu teritorijā nodrošina akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” kā pakalpojuma sniedzējs, un tās pienākums ir nodrošināt, ka īpašumtiesības uz nocirstajiem kokiem un krūmiem paliek īpašniekam līdz brīdim, kad viņam tiek izmaksāta taisnīga atlīdzība vai ir saņemts viņa rakstveida atteikums no koksnes.

Pierobežā cilvēki gadiem ir rūpējušies par saviem īpašumiem, stādījuši kokus, krūmus, lai izveidotu vidi, kurā augs viņu bērni. Ar šo normu mēs nodrošināsim, ka pierobežā nekas netiek izmantots vai nocirsts bez cilvēku ziņas un piekrišanas. Tiesības paliek īpašniekiem līdz brīdim, kad tiek izmaksāta taisnīga atlīdzība. Šī norma ir par godīgumu, cieņu un taisnīgumu, lai cilvēki justos droši savā zemē.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 33. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Izsaka 6. panta pirmās daļas pirmo teikumu jaunā redakcijā. Komisijā tika nolemts panta daļas mainīt vietām un šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 34. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura priekšlikums – atbilstoši iepriekš lemtajam par 18. priekšlikumu paredz izslēgt darbības īpašnieka vārdā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehnisks priekšlikums – par panta daļu mainīšanu vietām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 36. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Nosaka termiņu –sešus mēnešus. Tas vērsts uz meža īpašnieku aizsardzību. Paredzēta arī šā termiņa pagarināšana. Ciršanas apliecinājumus izsniedz Valsts meža dienests, bet praksē ir identificētas problēmas. No Aizsardzības ministrijas viedokļa termiņa pagarināšana virs trim mēnešiem var būtiski aizkavēt nekustamā īpašuma atsavināšanu un novērtēšanu. Trīs mēneši ir bijis pietiekami ilgs laiks, to mēs esam pārbaudījuši arī Sēlijas poligonā, un nav bijušas nekādas problēmas, kaut gan ciršanas apjoms Sēlijas poligonā ir daudzkārt lielāks.

Komisijas sēdē netika identificēti riski, lai būtu jāpagarina termiņš, un komisija ar balsojumu pieņēma lēmumu priekšlikumu neatbalstīt. Nekādu mežistrādi nav plānots veikt, plānots tikai novākt atsevišķus kokus un šķēršļus. NBS uzskata, ka trīs mēnešu laikā ir pilnīgi iespējams darbus paveikt.

Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti žēl, ka referents neminēja to, ka komisijas sēdē pret šo termiņu iebilda arī mežu asociācija, kura pieprasīja, lai termiņu pagarina. Tieši asociācija pieprasīja pagarināt termiņu no trim uz sešiem mēnešiem. Kā pamatojums bija tas, ka mežizstrādes uzņēmumiem nav tik daudz jaudas, lai izgrieztu mežu... vai arī laikapstākļi nav labvēlīgi, lai strādātu mežā... vai izgriezt to mežu, kuru... nezinu... cilvēks vērtēs pats, atstāt mežu vai izgriezt.

Iepriekš apliecinājumi koku ciršanai bija spēkā tikai trīs mēnešus pēc paziņojuma par atsavināšanu. Šis laiks ir pārāk īss. Tādēļ es, mežu īpašnieki un asociācija piedāvājam to pagarināt uz sešiem mēnešiem, dodot īpašniekiem vairāk laika to izdarīt. Turklāt mēs piedāvājam Valsts meža dienestam tiesības nepārvaramas varas apstākļu gadījumā termiņu pagarināt. Tas nodrošinātu elastību un papildu iespējas rīkoties neparedzētās situācijās, piemēram, ja darbus kavē vētras vai plūdi.

Lūdzu atbalstīt, jo tas nav tikai mans priekšlikums, tas ir arī asociācijas viedoklis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā vēlreiz mēģināšu atgādināt (laikam jau piekto reizi šodien), man šķiet, ka arī likumprojekta anotācijā to lasīju – nav domas mežu cirst, to atstās, jo tas ir pretmobilitātes elements.

Bet mēs šeit runājam par citām lietām. Likumprojekts nemaz nesatur regulējumu attiecībā uz pašvaldībām, līdz ar to trīs mēnešu termiņš uz tām nemaz nav attiecināms. Arī komisijas sēdē Aizsardzības ministrija minēja, ka šobrīd šis ciršanas apliecinājums ļauj pašvaldībām saskaņā ar to darboties ilgstošākā periodā. Mēs būtībā ierobežosim... Ja šādu priekšlikumu pieņemsim, tad mēs ierobežosim pašvaldībām... vēl jo vairāk – par pašvaldībām tur vispār netiek runāts.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 37. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Šis priekšlikums neatbilst konceptam par atsavināšanu un tai paredzēto atlīdzību. Atsevišķu saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšana netiek paredzēta, līdz ar to nav pamatota šo izmaksu pozīciju iekļaušana likumā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis priekšlikums paredz: “Ja noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi vai ciršanas aizliegums, taksācijas, uzmērīšanas un neatkarīgas vērtēšanas izmaksas sedz valsts.” Šajā pantā tiek piedāvāts, ka visus šos pakalpojumus sedz valsts.

Tas ir būtiski, jo šīs procedūras var būt gan dārgas, gan sarežģītas, un valsts, uzņemoties atbildību par šīm izmaksām, būtiski samazinātu finansiālo slogu iedzīvotājiem. Iedzīvotājiem nav jāuzņemas maksājumi par lēmumiem, kurus viņi nav pieņēmuši. Reizē ar šiem lēmumiem klāt nāks arī birokrātiskais slogs, kas, kā zināms, Latvijā ir ļoti smags un laikietilpīgs. Šī norma būtiski atvieglotu cilvēkiem dzīvi un ļautu vairāk koncentrēties uz savu ikdienu, darbu, saimniecību, saglabājot mieru, un dotu iespēju plānot savu dzīvi bez laika... un finansiālā stresa.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Kā jau minēju, priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 38. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Par avansa maksājuma atlīdzības noteikšanas kritērijiem. Kā jau ir identificēts, visas šīs procesuālās nianses regulē speciāls likums, līdz ar to komisijā arī šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, runa īpaši ir par to, ka tas ir speciāls likums. Mans priekšlikums noteic, ka nekustamā īpašuma īpašniekiem tiek taisnīgi un savlaicīgi atlīdzināts, ja viņu īpašums vai tā daļa tiek izmantoti nekavējoties. Īpašniekam 10 darba dienu laikā ir jāsaņem avansa atlīdzība, kuru nosaka, pieaicinot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju. Ir svarīgi, lai īpašnieki tiek iesaistīti šajā procesā, kurā atlīdzība tiks noteikta no divām komponentēm – nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies atsavināšanas procesā.

Īpašumtiesības nav tikai tiesības uz pašu īpašumu, tās ietver arī tiesības uz godīgu atlīdzību. Šis princips ļauj iedzīvotājiem izjust pārliecību par savu nākotni, zinot, ka viņu mājas, zeme un ieguldītais darbs tiks cienīti un novērtēti.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 39. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Būtībā redakcionāla rakstura, izņemot ceturto daļu. Piekļuves pants nerunā par atsavināšanu, tādēļ atšķirīgs regulējums – atsavināt tikai tādēļ, lai piekļūtu – būtu pretrunā ar personas tiesībām, tādēļ paredzēta zaudējumu atlīdzība, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu, un to veiks Aizsardzības ministrija. Kā jau minēju, priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 45. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 40. – deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Šim pašam piekļuves pantam paredz atšķirīgu redakciju. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 41. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo nepieciešama operativitāte.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mans priekšlikums piedāvā palielināt rakstveida informēšanas termiņu no 10 uz ne vēlāk kā 30 dienām pirms darbu uzsākšanas. Ja pretmobilitātes infrastruktūras darbu veicējiem ir nepieciešams pārvietoties pa privātpersonu ceļiem un īpašumiem, – ne 10, bet 30 dienas. Īpašniekam jābūt pietiekami daudz laika, lai saņemtu informāciju par pārvietošanās maršrutiem, ja viņa zeme tiks izmantota darbu veikšanai – lai nebūtu kā dziesmā par omnibusu.

Šāds termiņš ļaus iedzīvotājiem pārkārtot savas saimniecības, novākt šķēršļus, lai darbi varētu noritēt, neapgrūtinot ikdienu visām iesaistītajām pusēm. Tas ir laiks, ko var izmantot praktiskiem darbiem savā īpašumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Visi, kas šodien kāpuši tribīnē, ir teikuši, cik šis likumprojekts ir svarīgs. Un būtiskākais – darbi ir jāpaveic ātri, lai mēs varētu stiprināt savas valsts drošību. Kā jau teicu, šis priekšlikums zināmā mērā to visu pagarina. Tāpēc mēs komisijā to neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 42. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz termiņa pagarinājumu informēšanai par koku un krūmu ciršanas rezultātā radušos koksnes produktu paturēšanu īpašumā. Arī komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums pulksten 11.45 būtu jāiet pārtraukumā, bet ir priekšlikums pabeigt likumprojektu līdz galam. (Starpsauciens: “Jā!”) Labi. (Dep. V. Pleškāne: “Priekšlikums noteic, ka nekustamā īpašuma...”)

Tātad vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Priekšlikums noteic, ka nekustamā īpašuma īpašniekiem tiek dots 30 dienu laiks iepriekšējo 10 dienu vietā, lai viņi izlemtu, vai vēlas paturēt koksnes produktus savā īpašumā vai ne. Iepriekšējais termiņš, manuprāt, bija pārāk īss jau tāpēc vien, ka ne vienmēr tik īsā laika sprīdī īpašnieki vispār paspēs saņemt kādu oficiālu paziņojumu, kur nu vēl saplānot un pieņemt attiecīgu lēmumu, jo, kā es skaidroju komisijā, dažviet pie mums nevar ne aizbraukt līdz centram, ne atbraukt atpakaļ, ne laikus saņemt oficiālu paziņojumu deklarētajā dzīvesvietā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 43. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 7. pantu ar piekto daļu – pienākumu novērst bojājumus un atlīdzināt zaudējumus. Arī šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis priekšlikums tapis, lai aizsargātu tiesības uz zemi, uz nekustamajiem īpašumiem. Ar savu priekšlikumu vēlos noteikt, ka pretmobilitātes darbu rezultātā radītos ceļu, meliorācijas vai zemes virskārtas bojājumus darbu veicējs novērš 10 dienu laikā pēc darbu pabeigšanas vai, ja bojājumu novēršana nav iespējama, atlīdzina zaudējumus. Strīdus par bojājumu apmēru izšķir paātrinātā administratīvā procesā.

Būtība ir tāda – ja Aizsardzības ministrija veic darbus īpašumā, tad bojājumi jānovērš 10 dienu laikā vai jāatlīdzina zaudējumi. Šī norma ir ļoti svarīga, jo īpašniekiem ir tiesības saņemt savlaicīgu kompensāciju vai atjaunotu infrastruktūru, nevis gaidīt mēnešiem ilgi, kamēr birokrāti risina jautājumus. Tā nav īpašnieku vaina, ja kaut kas atgadījies ne tā. Ir jābūt garantijai, ka, ja darbi ietekmēs viņu īpašumu, situācija tiks atrisināta ātri un efektīvi, bez liekas gaidīšanas vai taisnības pierādīšanas, kā tas dažkārt Latvijā gadās, kad termiņi un procedūra ir pārāk gari un ceļi... papīriem klāti.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 44. – arī deputātes Pleškānes priekšlikums. Attiecas uz kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem. Iepriekš minētā kontekstā nav atbalstīts arī šis. Skaidrs, ka zaudējumi tiks atlīdzināti, bet ne šādā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis priekšlikums ir līdzīgs iepriekšējam un noteic, ka, ja piekļuve pretmobilitātes pasākumu veikšanas vietām tiek nodrošināta caur nekustamo īpašumu, tā īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, kuri radušies darbu veikšanas laikā. Kompensācija tiek aprēķināta saskaņā ar Civillikumu, un to nosaka sertificēts vērtētājs.

Šis priekšlikums ir būtisks, jo nodrošina to, ka cilvēki netiek sodīti par darbu, kas nepieciešams valsts drošības vajadzībām, un ka viņu īpašums tiek novērtēts objektīvi. Nav jāuztraucas par to, ka darbi var radīt zaudējumus, kurus neviens nesegs vai pietiekami nenovērtēs.

Lūdzu atbalstīt un aizsargāt mūsu cilvēkus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 45. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz 7. pantu izteikt jaunā redakcijā. Tie ir gan tehniski labojumi par mobilitātes jēdziena izslēgšanu un infrastruktūras izveides kategoriju, gan tas, ka – nevis piekļuves plānošanai, bet reālai infrastruktūras izveidei... arī tas, ka atlīdzība par nocirstajiem kokiem jānosaka saskaņā ar sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju vērtējumu, arī pienākums novietot koksnes produktus attiecīgajā nekustamajā īpašumā... paredz atkāpi no Civillikuma piemērošanas zaudējumu atlīdzībai, tā vietā nosakot Aizsardzības ministrijai pienākumu izvērtēt un atlīdzināt nekustamo īpašumu vai ceļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem minēto darbu veikšanas laikā nodarītos zaudējumus, pamatojoties uz saņemto privātpersonas iesniegumu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 46. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar 7.1 pantu, paredzot noteikt termiņu, kādā pabeidzama atsavināšana, un tie būtu 12 mēneši. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti būtisks, jo mēs komisijā no meža īpašniekiem, nekustamā īpašuma īpašniekiem dzirdējām to, ka dažkārt atsavināšana ilgst gadiem – līdz diviem trim gadiem –, un atlīdzība tiek saņemta pēc trim gadiem.

Mans priekšlikums noteic, ka no Ministru kabineta rīkojuma par nekustamā īpašuma atsavināšanu spēkā stāšanās dienas tā jāveic 12 mēnešu laikā. Ja jūs paātrināt visus pārējos procesus, tad lūdzu paātrināt šo procesu, lai cilvēks saņem atlīdzību... darbojas šā likuma ietvarā. Tas nozīmē, ka process nevar ilgt bezgalīgi, kā ir tagad, un īpašnieki var plānot savu nākotni, zinot, kad īpašums tiek atsavināts, arī par kompensāciju un visu pārējo. Turklāt, ja termiņš netiek ievērots, īpašniekam tiek maksāta periodiska atlīdzība par piespiedu servitūtu. Tas ļauj īpašniekiem saņemt taisnīgu kompensāciju arī laikā, kad process ieilgst, nevis dzīvot neziņā bez iespējas saņemt kaut kādu atlīdzību par savu īpašumu.

Šis pants nodrošinātu gan valsts, gan privātpersonu intereses. Valsts zinās, kādā termiņā jāizmaksā, un cilvēki zinās. Valsts var realizēt savas vajadzības pārdomāti, bet īpašnieki nav atstāti neziņā vai ilgstošos materiālos zaudējumos. Abas puses ir ieinteresētas nonākt pie kopīga risinājuma, samazinot nevajadzīgu stresu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 47. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Tehniski atbilstošs iepriekšējam lēmumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 48. – deputāta Vilka priekšlikums. Paredz noteikt Ministru kabinetam deleģējumu izdot noteikumus par publisko iepirkumu regulējuma nepiemērošanu. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 49. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Paredz gan to, ka nepiemēro publisko iepirkumu regulējumu, gan to, ka veido iepirkumu komisijas, kurās bez “Valsts nekustamo īpašumu” pārstāvja iekļauti arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un prokuratūras pārstāvji. Priekšlikuma konteksts ir tāds, ka pati iepirkuma procedūra var radīt apdraudējumu valsts drošības interesēm. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Bergmaņa kungs, jūs mani reizēm pārsteidzat. It kā pieredzējis cilvēks, bijis ministrs... Nesaprotu, kas tās par darīšanām.

Vēlreiz atkārtošos – šis ir jumta likums, kas ir speciālais likums. Šajā speciālajā likumā mēs varam noteikt speciālu kārtību. Mēs runājam par to, ka ir nepieciešams paātrināt visus procesus, lai varētu iepirkt bez parastās procedūras – ar Iepirkumu uzraudzības biroju, visām pārsūdzēšanām un visu pārējo –, lai mēs varētu iepirkt nepieciešamās un vajadzīgās lietas. To visi saprot.

Tanī brīdī, kad es saku, ka šāda pieredze jau ir bijusi... šī pieredze bija 2005. gadā, pirms mums kā valstij vajadzēja nodrošināt NATO samitu Rīgā... nevarēja saprast, kā to izdarīt, jo mums bija Iepirkumu uzraudzības birojs un Publisko iepirkumu likums, un mēs sapratām, ka nav iespējams neko iegādāties tādā kārtībā, kāda tā ir, un tāda tā ir arī šobrīd.

Toreiz Ministru kabinets Ministru prezidenta personā pieņēma lēmumu izveidot komisiju, kurā iekļāva visas ieinteresētās puses – kurš grib kaut ko nopirkt, kuram vajag kaut ko nopirkt –, lai nodrošinātu šo pasākumu. Lai novērstu šaubu ēnu par korupciju, par kaut kādām koruptīvām darbībām vai vēl kaut ko, lai noņemtu šo aizdomu ēnu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Zivtiņš. Tas liecina tikai par to, kolēģi, ka jūs neesat ieinteresēti, lai būtu kārtīgs likums. Jūs negribat klausīties, ko jums stāsta. Es stāstu no pieredzes – to, kas ir bijis. Bergmaņa kungs stāsta, ka es runājot kaut kādas muļķības. Ja neesi piedalījies tajā procesā, tad paklausies, ko citi cilvēki runā. Negribi klausīties – neklausies, bet neizdari muļķīgus secinājumus.

Vēlreiz stāstu – toreiz bija izveidota komisija, kas šinī gadījumā iekļauta jumta likumā, tika piesaistīti prokuratūras darbinieki, tika piesaistīti KNAB darbinieki, un, sēžot kopā pie galda – pēc četru acu principa –, tika nopirkts viss, kas ir nepieciešams. Un šis ir tieši tāds pats gadījums, kas skar pretmobilitāti. Ja mums vajag ātri nopirkt, bet lai būtu caurspīdīgi, godīgi un mēs nevarētu nevienam pārmest... ka mums ir nezin kāds pārtikas iepirkums par 200 miljoniem eiro... izveidojam šādu komisiju un strādājam. Es nesaprotu, kur ir problēmas.

Tā kā neievieš šādu komisiju, smejas par mani un izsaka šādus pārmetumus, man ir pamatotas aizdomas, ka šis likumprojekts ir koruptīvs.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis ir ļoti nopietns un būtisks pants.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Zivtiņa kungs, es nevienā brīdī neaizvainoju, tikai secinu no jūsu iesniegtā priekšlikuma, ka veidosiet speciālu komisiju. Jūs arī pats savā uzrunā teicāt, ka tas apdraud... tas var būt slikti... šī brīža iepirkuma procedūra var apdraudēt šo drošības pasākumu. Tas ir secinājums no tā, ko jūs esat iesniedzis, ne jau no tā, ko jūs tikko runājāt. Es nekādā gadījumā neaizvainoju jūs par jūsu pieredzi vai ko, vienkārši no tā, ko piedāvājat, sanāk, ka jūs tā kā neuzticaties šī brīža likumiem.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 62, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 50. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 51. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz atgriezties pie tā, lai tiktu piemērots publisko iepirkumu regulējums, kas ir pretrunā likuma mērķim un garam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgie kolēģi! Vēlreiz atgādināšu, ka visi šie priekšlikumi radās no cilvēku interešu aizsardzības. Šis priekšlikums noteic, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamos darbus, materiālus, iekārtas, tehnisko nodrošinājumu var iegādāties, piemērojot publisko iepirkumu regulējumu. Tas nozīmē, ka visiem pakalpojumiem un piegādēm jābūt izvērtētiem, jānodrošina to caurskatāmība vienlīdzīgā un godīgā konkurencē. Šāda pieeja garantēs, ka valsts līdzekļi tiks izmantoti efektīvi un atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Protams, arī ar publiskajiem iepirkumiem var rasties problēmas. Piemēram, bēdīgi slavenais pārtikas piegāžu armijai iepirkums – SIA “Zītari LZ”. Gan pretmobilitātes infrastruktūra, gan pārtikas piegādes NBS cieši saistītas ar Latvijas valsts ārējo robežu drošību, kas jau kuro gadu ir valdības veidotā budžeta prioritāte. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs ne tikai nodrošinātu caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, bet arī stingri kontrolētu, kas notiek.

Publisko iepirkumu regulējums būtu vislabākais variants arī tāpēc, ka sabiedrībai būtu vairāk informācijas, lai tā turētu roku uz pulsa.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 52. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz pretmobilitātes pasākumu veikšanai prioritizēt atsavināmās zemes – vispirms izmantot tikai pašvaldībai piederošo neizmantoto zemi un tikai izņēmuma gadījumos privātpersonai piederošus nekustamos īpašumus.

Priekšlikums paredzēts, lai novērstu... patvaļīgu izmantošanu un samazinātu strīdus. Tas paredz līdzvērtīga zemes gabala piedāvājumu un kompensāciju par dīkstāvi.

Komisijā secināts, ka primārs ir militārais izvērtējums, un jāņem vērā, ka izvērtējums nav publisks. Īpašumi tiks atsavināti tikai gadījumā, ja būs vajadzīgi Baltijas aizsardzības līnijas izveidei.

25. priekšlikumā paredzētais 4.1 pants netika atbalstīts, līdz ar to priekšlikums... šajā daļā nav korekts. Visās teritorijās... balstīts uz valsts aizsardzības plāniem... viss šeit notiks, pamatojoties uz valsts aizsardzības plāniem. Katru gadījumu izskatīs individuāli.

Domāju, man tomēr ir jāpasaka vēlreiz – valsts drošība ir arī cilvēku drošība.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 53. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Runā par pasākumiem, kas varētu palīdzēt Latgales reģionam pieņemt šo likumu.

Kā jau iepriekš teicu, likumprojekta tvērums nav atbalsta pasākumu paredzēšana, ņemot vērā to, ka jau eksistē speciāls atbalsts Latgales reģionam. Savukārt nodokļu risinājumu... paredzamo nodokļu likumos... nozaru speciālajos likumos... netiek sadalīts regulējums.

Kopumā komisija piekrīt viedoklim par īpaša atbalsta nepieciešamību Latgales reģionam. Šo priekšlikumu neatbalstīja, bet piedāvā savu priekšlikumu... ar uzdevumiem Ministru kabinetam.

53. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz izveidot kompensācijas un atbalsta mehānismu Latgalei un citām austrumu pierobežas teritorijām, lai līdzsvarotu šo teritoriju attīstību un mazinātu aizsardzības infrastruktūras izveides negatīvo ietekmi uz Latgales reģionu un citiem pierobežas reģioniem.

Šis priekšlikums patiesībā nav tikai šim likumprojektam, bet kopumā ir kā solis, lai nodrošinātu, ka mūsu pierobežas iedzīvotāji šajā valstī beidzot nejūtas atstumti un ne tikai saglabā iespējas dzīvot, strādāt un attīstīties savā dzimtajā vietā, bet arī tās uzlabo.

Latgalē un citās pierobežas teritorijās jau sen saskaras ar demogrāfijas kritumu un ekonomiskās attīstības trūkumu. Ja valsts plāno realizēt šādu pretmobilitātes infrastruktūras projektu, taču paralēli tam neiedrošina... un neattīsta šo reģionu, pastāv risks, ka šīs teritorijas vēl vairāk vājināsies, neskatoties uz uzbūvēto pretmobilitātes infrastruktūru. Pēdējais izslēdz gaismu... un paliks tikai betona bloki.

Manis piedāvātais priekšlikums par kompensācijas un atbalsta mehānismu ietver uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, daļēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu uzņēmumiem, sociālo iemaksu samazināšanu jaunām darbavietām, valsts līdzfinansējumu investīciju projektiem līdz 25 procentiem, īpašus grantus uzņēmumiem un prioritāru kvotu piešķiršanu valsts un ES finansējuma saņemšanai. Tie nav visi mana priekšlikuma piedāvātie atbalsta mehānismi, taču jau šie daži nosauktie nodrošinātu to, ka uzņēmēji, kuri iegulda naudu reģionā, saņem ne tikai taisnīgu atbalstu no valsts, bet arī motivāciju tur vispār ko uzsākt vai kaut ko darīt.

Svarīgi arī paredzēt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām sabiedriskās infrastruktūras attīstībai, kas nozīmētu labāku ceļu, veselības aprūpes kvalitāti un papildu izglītības iespējas. Saliekot abus kopā, sanāktu, ka ir gan uzņēmēji, gan kvalificēti darbinieki, kuriem viss ir nodrošināts, lai varētu palikt un dzīvot tur.

Tādējādi šis priekšlikums apvieno sevī gan valsts drošību, gan uzņēmēju atbalstu, gan iedzīvotāju stabilitāti un nākotni. Tas ir solis, kas ļauj valstij īstenot ne tikai savus aizsardzības mērķus, bet vienlaikus neaizmirst par Latgales cilvēkiem un reģiona vajadzībām.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Bet es gribu vērst arī uzmanību uz to, ko teica referents pie 58. priekšlikuma, kurā jau it kā ir ielikti nosacījumi reģiona atbalstam, jo tur ir rakstīts: valsts budžeta iespēju ietvaros... Un nav noteikts, ka obligāti jāpalīdz šim reģionam, tikai – ja ir iespējas budžetā vai ES finansējums. Tāpēc šeit ir ļoti dažādi priekšlikumi. Mans priekšlikums noteic, ka jāatbalsta, nevis – ja būs iespēja.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 52, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 54. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 55. – deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Paredz likumprojektu papildināt ar 11. pantu, kas paredz atlīdzības kompensāciju. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 8, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 56. – arī deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Paredz likumprojektu papildināt ar 12. pantu, paredzot tajā īpašu finansēšanas atbalsta mehānismu esību, kas ietver paaugstinātu valsts un Eiropas Savienības finansējuma intensitāti, papildu priekšrocības investīciju piesaistei un projektu īstenošanai, kā arī atvieglo nosacījumus projekta īstenošanā sasniedzamo rādītāju nodrošināšanā, garantējot prioritāru piekļuvi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmām un citiem valsts finanšu resursiem.

Komisija identificēja, ka investoriem tieši uzlabosies drošība. Likuma mērķis ir pretmobilitāte. Likuma mērķis nekad nav bijis finansiāla atbalsta sniegšana ne pašvaldībām, ne privātpersonām, bet kopumā visas valsts drošībai.

Kā jau minēju, Latgales atbalsta plāns ir apstiprināts Ministru kabinetā un paredz atbalsta pasākumus un īpašas kompensācijas pierobežu pašvaldībām. Arī budžeta projektā tas ir iekļauts. Šajā gadā tām pašvaldībām jau tika piešķirtas 2,5 miljonu dotācijas. Un arī nākamā gada budžeta projektā atbalsts ir iekļauts. Šobrīd Ministru kabinetā ir Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskā komiteja. Nevar teikt, ka Ministru kabinets nezina un nepievērš uzmanību īpaši Latgales teritorijai. Mēs runājam šobrīd par mazāk nekā 1 procentu zemes – 0,15 procentiem.

Un, kā jau minēju, komisija ar savu priekšlikumu nolēmusi dot uzdevumus Ministru kabinetam, bet konkrēto priekšlikumu piedāvātajā redakcijā nesaskatīja par iespējamu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 7, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 57. – arī deputātu Teirumnieka, Rancānes, Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Brakovskas, Maslovska un Gendeles priekšlikums. Paredz izdot pārejas noteikumus ar konkrētiem uzdevumiem Ministru kabinetam. Bet, kā jau minēju, mēs izstrādājām jaunu – komisijas – priekšlikumu, kurā daļēji tas viss, uz ko viņi šeit aicināja, ir iekļauts, bet šobrīd komisija nerod iespēju atbalstīt tādu priekšlikumu, kāds bija iesniegts.

Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Un noslēdzošais – 58. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz likumprojektu papildināt ar pārejas noteikumiem un diviem sekojošiem uzdevumiem Ministru kabinetam. Es atļaušos nolasīt, ko mēs rosinām.

“Pārejas noteikumi.

1. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūnijam izskata un iesniedz Saeimai informāciju par Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam izpildes un ieviešanas gaitu, kā arī gadskārtējā valsts budžeta likumā un citos Ministru kabineta lēmumos paredzētajiem atbalsta pasākumiem Latgales pierobežas pašvaldībām.

2. Uzdot Ministru kabinetam, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas, kā arī Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības iespējas, novirzīt papildu finansējumu šā likuma 1. pantā minēto pašvaldību teritoriju atbalstam.”

Komisijas vērtējumā, šajā priekšlikumā ir sadzirdēti gan Saeimas Latgales deputātu priekšlikumi, gan Latgales reģiona pašvaldību... un apliecināta likumdevēja griba sekot likumprojekta ietekmei, paredzot arī visas iespējamās papildu atbalsta iespējas.

Lūdzu atbalstīt 58. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labdien! Šis likumprojekts – “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums” – nav par drošību un aizsardzību. Tas ir par brutālu zemes atsavināšanu, māju atsavināšanu. Tas nav par cilvēkiem, tas nav par drošību. Mūsu frakcija neatbalstīs šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šis likumprojekts “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums” ir par drošību, par valsts aizsardzību, it īpaši – par pierobežas iedzīvotāju aizsardzību, pret potenciālo Krievijas agresiju. Un es gribu paust gandarījumu tieši saistībā ar šo pārejas noteikumu priekšlikumu, kurā, manuprāt, Latgales apakškomisijas deputātu uzstājība un Latgales pašvaldību uzstājība arī panāca rezultātu, ka tapa komisijas priekšlikums, it īpaši – 2. punkts, pret kuru īpaši bļāva Finanšu ministrija.

Vēlos pateikties gan komisijas vadītājam, kurš nepiekāpās šim spiedienam, gan Latkovska kungam, kurš rīkojās ar zināmu huligānismu pret savu... vadīto ministriju. Un tomēr šajā 2. punktā ir pat dots uzdevums Ministru kabinetam sniegt atbalstu pierobežas pašvaldībām. Tas ir pareizs solis, jo reizē ar pretmobilitātes šķēršļu izveidošanu ir nepieciešams rast risinājumus, kā veicināt uzņēmējdarbību šajās teritorijās, kā arī īstenot dažādus sociālos pasākumus, lai šo teritoriju iedzīvotāji sajustu ieguvumus ne tikai no drošības aspekta, bet arī no sociāli ekonomiskās puses.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jā, šis priekšlikums ir tāds neliels kompromiss starp Latgales deputātiem un valdību. Bet gribu arī komentēt vai dot savu vērtējumu šim priekšlikumam.

1. punkts – tā ir vienkārši pļāpāšana Saeimā. Nu, atnāks, papļāpās. Šeit ir rakstīts: “Rīcības plāna Latgales Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei...” A ja nebūs ekonomiskās izaugsmes, par ko runāsim? Par neizaugsmi? Arī divējādi var saprast. “Uzdot Ministru kabinetam, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas...” A ja nebūs? Kur šeit ir konkrēti pateikts, ka jāatbalsta? Nu būs, nu nebūs. Tas ir kā kafijas biezumos pazīlēt, būs vai nebūs. Tas ir vienkārši brāķis. Nu ja, kā teica prezidents par Latgales rīcības plānu – labi, ka kaut kas ir uz papīra. Šeit ir tāds gadījums, ka it kā kaut kas ir rakstīts tajā likumā, it kā... bet es šodien varu paprasīt Ministru kabinetam, lūdzu, kādas ir budžeta iespējas un kāds ir Eiropas finansējums? Ko man pateiks? Nu, šodien nav, rīt nav, pēc gada, pēc 10, pēc 15...

Šeit ir būtiskāk – kļūda ir pieļauta. Tādu formulējumu ielikt likumprojektā, kurš nenosaka neko ne par atbalstu... būs iespējas, nebūs iespējas. Komisijā daudzkārt izskanēja tas, ka Latgales vai pierobežas cilvēkiem ir jārūpējas par visas sabiedrības drošību. Ne tikai Latvijas drošības dēļ, bet arī Eiropas Savienības drošības dēļ Latgales cilvēkiem, pierobežā dzīvojošajiem cilvēkiem būs atsavināti nekustamie īpašumi.

Bet kā pārējā sabiedrība rūpēsies par tiem cilvēkiem, kam tiks atsavināts īpašums? Man ir jautājums tikai par to, ka tiks ņemts vērā, vai izlemsim, būs vai nebūs. Vēlreiz padomājiet! Komisijā bija teikts: likumprojekts ir par drošību, un katram no mums ir jādomā par valsts drošību. Cilvēkam, kas upurēs savu zemi, uz kuras viņš auga, kuru viņš kopj un domāja, ka uz tās audzinās savus mazbērnus... šī zeme būs jāatsavina. Un viņam būs jādomā par visas valsts drošību, Latvijas drošību. Bet kāpēc pārējā sabiedrība nedomā par Latgales cilvēkiem, par viņu attīstību, ekonomisko attīstību? Šeit likumprojekts nav taisnīgs pret Latgales iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tāda duāla situācija ir. Es biju pilnīgi pārliecināts, ka šis likumprojekts ir jāatbalsta, un tāpēc pirmajā lasījumā runāju par tā atbalstīšanu, par to, ka ir jāstiprina mūsu robeža visos veidos un visos iespējamos variantos. Bet, skatoties uz to, cik likumprojekts ir nekvalitatīvs, man ir tāda duāla situācija. Es gribu atbalstīt, bet – kā es varu atbalstīt, ja redzu, ka tur ir tādas milzīgas problēmas?

Tāpēc personīgi es neizteikšu nekādus pārmetumus saviem kolēģiem no LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, kas balsos “pret” vai balsos “par” šo likumprojektu, bet – ko es no savas puses gribu lūgt.

Liels paldies ministram par to, ka viņš ieradās un skaidroja vairākus jautājumus. Es gribu novēlēt, lai jums izdodas piepildīt to, kā jūs to visu esat iecerējuši. Tanī brīdī, kad nonākat līdz privātīpašumiem, es gribētu lūgt jūs, lai jūs tiešām pasekotu tam līdzi, lai nerastos nekādi... Nu, tas praktiski nav iespējams, bet... lai mazinātu visādus pārpratumus, neskaidrības, nepatiku pret valsti, nepatiku pret likumiem kā tādiem, lai pēc iespējas to visu minimizētu un lai viss notiktu pēc iespējas taisnīgāk.

Tā ka vēlreiz, kolēģi, es esmu dilemmas priekšā laikam. Man nepatīk tā poga “Atturēties”, bet es konceptuāli atbalstu... laikam es nebalsošu tad kopumā.

Bet ministram vēlreiz – paldies, un novēlu, lai izdodas viss. Lai izdodas viss taisnīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Šis, 58., priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus 58 priekšlikumus.

Es tiešām vēlos pateikties ikvienam.

Man arī tāda dilemma ir, Zivtiņa kungs, ja mēs tik skrupulozi diskutējam par ikvienu priekšlikumu tik ilgstoši, es, protams, nenoliedzu, ka var būt arī kļūdas, bet tas, man liekas, liecina par ļoti labu demokrātiju, ka mēs izskatījām arī vēstulēs sniegtos priekšlikumus, visiem ļāvām izteikties, mēs aicinājām un lūdzām.

Paldies visiem Latgales apakškomisijas deputātiem. Mēs tiešām... mums varbūt citreiz pat pārmet, ka mēs skatām priekšlikumus no tiem subjektiem, kam nav tiesību iesniegt priekšlikumus komisijā... lai mēs tiešām censtos uzklausīt tās bažas, kas ir cilvēkiem, un kliedēt tās.

Es ceru, ka šīsdienas plašās debates kliedēs bažas. Un vajadzētu laikam atcerēties likuma mērķi. Likuma mērķis ir par Baltijas aizsardzības līniju, kurā ietilpst arī Smiltenes novads. Mēs runājam par Baltijas aizsardzības līniju. Mēs ieklausījāmies prezidenta aicinājumā un iekļāvām šo likumprojektu jau pašā pirmajā komisijas sēdē.

Es ļoti aicinu jūs visus atbalstīt šo likumprojektu, lai mēs viena mēneša laikā būtu izdarījuši to, ko ar likumu vēlamies izdarīt, un to, ko dara Ukrainas cilvēki. Ātrums, ar kādu mēs mēģinām stiprināt savu drošību... Šis ir par to, cik ātri mēs spējam likumus pieņemt un cik ātri mēs tos spējam ieviest dzīvē.

Paldies visiem par atbalstu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

R. Bergmanis. Paldies visiem.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mēs esam izskatījuši darba kārtību.

Vēl gribu informēt, ka Prezidijs ir saņēmis iesniegumu – 34 deputātu parakstītu iesniegumu – ar lūgumu izsludināt Saeimas ārkārtas sēdi. Bet, kolēģi, viņu lūgums ir izsludināt ārkārtas sēdi pulksten 12.00. Šobrīd ir jau 12.20. To nav iespējams izdarīt pulksten 12.00.

Saeimas Prezidijs tiks sasaukts pulksten 12.40. Un pēc tam, apmēram pēc stundas, – Saeimas ārkārtas sēde. Prezidijs vēl lems. Tā ka visa informācija būs nosūtīta. (Starpsauciens: “Jāsāk pulksten 13.30!”)

Tātad pulksten 13.40 varētu būt Saeimas ārkārtas sēde. (Starpsauciens: “Viens no variantiem!”) Viens no variantiem, jā.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies deviņi deputāti: Maija Armaņeva, Raivis Dzintars, Linda Liepiņa, Ināra Mūrniece, Leila Rasima (Starpsauciens.)... Linda Liepiņa ir... Tu neesi reģistrējusies. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Zane Skujiņa-Rubene, Ričards Šlesers, Andrejs Vilks un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 02.10.25 10:41 Balsojums 1
Par - 29, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 10:43 Balsojums 2
Par - 10, pret - 36, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 10:46 Balsojums 3
Par - 3, pret - 43, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 10:56 Balsojums 4
Par - 18, pret - 56, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 10:58 Balsojums 5
Par - 8, pret - 19, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:06 Balsojums 6
Par - 9, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:10 Balsojums 7
Par - 3, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:12 Balsojums 8
Par - 3, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:14 Balsojums 9
Par - 4, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:17 Balsojums 10
Par - 3, pret - 61, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:18 Balsojums 11
Par - 9, pret - 28, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:19 Balsojums 12
Par - 5, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:22 Balsojums 13
Par - 13, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:25 Balsojums 14
Par - 3, pret - 62, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:27 Balsojums 15
Par - 6, pret - 28, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:29 Balsojums 16
Par - 4, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:30 Balsojums 17
Par - 7, pret - 31, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:32 Balsojums 18
Par - 7, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:36 Balsojums 19
Par - 6, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:38 Balsojums 20
Par - 8, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:40 Balsojums 21
Par - 5, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:42 Balsojums 22
Par - 3, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:44 Balsojums 23
Par - 4, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:46 Balsojums 24
Par - 10, pret - 67, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:48 Balsojums 25
Par - 10, pret - 64, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:51 Balsojums 26
Par - 9, pret - 64, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:56 Balsojums 27
Par - 10, pret - 62, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 11:58 Balsojums 28
Par - 4, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 12:00 Balsojums 29
Par - 3, pret - 69, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 12:05 Balsojums 30
Par - 11, pret - 52, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 12:05 Balsojums 31
Par - 17, pret - 8, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.55. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 12:07 Balsojums 32
Par - 23, pret - 7, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 12:19 Balsojums 33
Par - 75, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums (983/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 12:20 Balsojums 34
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

02.10.2025.

10.15