Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2025. gada 2. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 2025. gada 2. oktobra kārtējo sēdi.

Tā kā iepriekšējā – 25. septembra – sēdē netika izskatīti visi darba kārtības jautājumi, jo nebija kvoruma, Saeimas šodienas kārtējo sēdi sāksim ar iepriekšējā sēdē neizskatītajiem darba kārtības jautājumiem.

Tātad darba kārtībā – sadaļa “Uzsāktās, bet nepabeigtās lietas izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 50 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

Mēs sākām izskatīt 1. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Par procedūru var?”)

Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Tavara kungam.

E. Tavars (AS).

Sveicināti! Pie izmaiņām mēs iesniedzām aicinājumu šo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” – izņemt ārā no šodienas sēdes, tāpat kā likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”.

Vai mēs varam skatīt šo vispirms?

Sēdes vadītāja. Vēlreiz atkārtoju: atbilstoši Saeimas kārtības rullim mēs sākam ar iepriekšējā sēdē neizskatītajiem jautājumiem – to paredz Saeimas kārtības rullis – un tikai tad pārejam pie iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””.

Mēs palikām pie 1. priekšlikuma.

Lūdzu, vārds referentam Atim Labucim.

A. Labucis (JV).

Priekšlikums tika atbalstīts. Man par to vēlreiz jāziņo? Es saprotu, ka palikām pie balsojuma. Ir jābalso.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti grib balsojumu par 1. priekšlikumu? Nē. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, tālāk!

A. Labucis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu... funkcijas pārņem Valsts vides dienests. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 3. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Redakcionālas dabas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 4. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehniskas dabas priekšlikums – skaidro vārdu “operators”. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 5. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tas ir salāgots ar likumu “Par zemes dzīlēm”, lai neveidotos dublēšanās. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 6. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehniskas dabas. (Starpsauciens.) Šobrīd 6. priekšlikumu, jā. Tika salāgots ar Ekonomiskās ilgtspējas likumu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 6. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Runāt pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir punkts, kas pārcelts uz likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Tie ir saistoši kopā... kas praktiski ir tas pats klimata likums, tikai sadalīts divās daļiņās. Tablete uz pusēm, lai bērni šīs zālītes varētu aprīt vieglāk.

Bet visā visumā tas, ko mēs šeit redzam, ir konkrēts piemērs tam, ka 2021. gadā Krišjāņa Kariņa valdība apņēmās Latvijai klimata mērķus... palielināt no 6 procentiem uz 17 procentiem. Jau 6 procentus nevarēja izpildīt, jau tad tas bija matemātiski pierādāms, 17 procentus līdz 2030. gadam vispār nav iespējams izpildīt. Toreiz šis lēmums tika pieņemts bez jebkādiem skaitļiem, bez jebkāda pamatojuma, ko tas nozīmēs tautsaimniecībai. Un 17 procenti bija tikpat lieli. Šodien jūs varat apskatīties, cik procenti ir Polijai. Mums ir cik... valstis, kas ir pielīdzināmas Latvijas mērķu izpildei, kuras ir daudzkārt netīrākas? Polijā 63 procentus elektrības ražo no oglēm. Mums ir trešā... piektā vieta... zaļākā enerģētika Eiropā.

Mums vienīgais ir transporta sektors, kurš šajā piesārņojumā parādās un ir lielāks nekā citās valstīs, jo citās valstīs ir netīra enerģētika, netīra rūpniecība, ko ir daudz vieglāk risināt nekā transporta sektoru, jo transporta sektorā ir jārunā ar katru individuālu transporta lietotāju, lai viņš pārstātu braukt.

Un tas ir vienīgais veids, kā sasniegt... jo lauksaimniecībā mēs to nevaram, un ir redzams, ka tas – matemātiski – nav sasniedzams. Un toreiz neviens neizvērtēja, ko tas nozīmēs. Šodien trīs minūtes pirms šīs sēdes mums slēgtajā sēdē parāda, cik tad mums draud... tātad trīs minūtes pirms šīs sēdes parāda, ko tas nozīmēs. Beidzot pirmo reizi ir pieejami skaitļi, ar ko tas mums draud. Un tas draud ar to, ka tad mēs nesaņemsim šo finansējumu... mums draud... Eiropas nauda, jā, miljardi līdz 2030. gadam. Bet cik finansējuma mēs esam saņēmuši šobrīd no...? Cik esam apguvuši, Finanšu ministrija? Cik? Tikai 8 procenti ir apgūti no šīs naudas, kas mums jau ir pieejama, par kuru draud, ka mēs nesaņemsim. Jūs pat nevarat apgūt esošo finansējumu! Izmaksātais apmērs ir 8 procenti! Un tagad jūs mums draudat un sakāt šo.

Beidzot šai politikai ir sekas. Konkrēti zinām to, kāda kļūda bija pielaista 2021. gada jūlijā, kad parakstījāmies šim “Fit for 55” palielinājumam – 17 procentiem... kas ir Polijai un citām valstīm, kas ir daudzkārt netīrākas. Latvijai uzlikt šādu slogu nevar. Es piekristu visam, ja mums nebūtu kara apstākļu un tā apdraudējuma no malas. Mums tagad ir izvēle: pirkt tankus... ko mēs darām... Vedīsim mūsu armijas militāro personālu ar teslām uz šiem tankiem – tas ir tas risinājums? Vai ar zirgiem? Vai kājām viņi ies? Abas lietas vienlaicīgi mēs nevaram atļauties. Vai beidzot tas nav saprotami un loģiski, ka abas lietas mums nav pa kabatai? Mums ir izvēle – šo vai to.

Mēs nesakām – apturēt šo. Mēs sakām – iesaldējam šos mērķus, jo mūsu drošība ir pirmajā vietā. Jūs visu laiku kladzināt – drošības budžets ir jāpieņem, drošība ir pirmajā vietā! Šis jautājums mūsu drošību pasliktina – ja mēs pildīsim šos mērķus, jo katru gadu tie ir konkrēti miljardi, kuru mums nav, kas ir jāvelta zaļā kursa īstenošanai. Jums drošībai nav miljardu. Kur jūs ņemsiet šo naudu? Kā jūs salāgosiet šo budžetu? Jūs jau to nevarat izdarīt šobrīd!

Tāpēc, kolēģi, mēs nevaram balsot par to, kas tūlīt liek mums likumiski aizņemties vēl un vēl, lai īstenotu to, kas – matemātiski – nav īstenojams. Latvija 17 procentus 2030. gadā nevar sasniegt.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs nemaz nevaram pašreiz balsot par šo likumprojektu, tas ir jāizņem no darba kārtības, jo, piemēram, šinī pantā ir atsauce uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, ko mēs nemaz neesam pieņēmuši. Kā var pieņemt likumu, atsaucoties uz citu likumu, kas vēl nav pieņemts?

Otrs. Ir daudz nopietnākas lietas. Siliņas valdībai bija pietiekami daudz laika, lai divos gados pierādītu Eiropas Komisijai, ka tās valstis, kas atrodas zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa, nedrīkst tikt iesaistītas pseidokampaņā par klimata sasilšanu un nedrīkst maksāt kaut kādas paaugstinātas cenas par degvielu un visu pārējo. Viskomiskākais ir tas, ka Eiropas Savienība faktiski stagnē jau kādu piekto gadu pēc kārtas. Ja sākumā bija izdomāts...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Kiršteins. Jā, es arī par šo priekšlikumu runāju. Mēs par to nevaram balsot.

Pēc tam tika izdomāti arvien jauni iemesli. Bet, ja situācija ir tāda, ka pasaules ekonomikā BRICS valstis ražo 40 procentus... no IKP... pēc pirktspējas... un G7 valstis – tikai 28 procentus, no kuriem Amerikas Savienotās Valstis ir lielākā IKP ražotāja... Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ir mūsu partneris, federālajā līmenī attiecībā uz izmešu kvotām nenotiek nekāda regulācija, ko tad mēs gribam darīt šeit? Mēs runājam par ekonomisko ilgtspēju, kas jau... komisks jau ir pats nosaukums likumam, kurš pilnībā piebeidz gan Latvijas dzīves līmeni, gan ekonomiku. Mēs šorīt dzirdējām, ka mūsu pierobežu pagasti ir novesti tik tālu, ka autobusi tur kursē vienu reizi nedēļā. Pēc degvielas cenu paaugstināšanas autobusi kursēs vienu reizi mēnesī.

Ir zīmīgi. Es paskatījos, ka tieši pirms 20 gadiem notika viena no lielākajām nodevībām Latvijas vēsturē – Krievija pieprasīja bez ierunām ratificēt robežlīgumu de jure, pieprasot sev Abreni. Un tieši pēc 20 gadiem mēs turpinām Latvijas nodevību ar ekonomisku likumu, kas pilnībā pārtrauc jebkādu ekonomisko attīstību.

Vēl 20 gadu “jubileja”. Es pateikšu. Visa šī blēdība sākās ar Ala Gora slaveno paziņojumu. Ja kāds grib, es varu parādīt. Man pat ir fotogrāfija, kur viņš stāv pie Floridas kartes un rāda, ka pēc 20 gadiem, tātad šogad, sniegs uz zemeslodes izzudīs, un šajā kartē Florida un puse Ņujorkas bija applūdusi.

Kas ir noticis? Gan šajā likumprojektā, gan ilgtspējas likumprojektā mēs atsaucamies uz kaut kādām kvotām, kuras it kā būtu zinātniski pamatotas. Piedodiet, kurš Latvijā ir izstrādājis šīs kvotas un aprēķinu metodoloģiju, kādā veidā...? Visi šie zinātnieki, kas stāstīja pirms pārdesmit gadiem, ka būs sasalšana, pēc tam viņi stāstīja, ka sniegs izzudīs nevis pēc 20 gadiem... Tie laikam ir tie paši, kas pamato Eiropas Komisijā arī visas šīs kvotas.

Ekonomika sabrūk. Mēs tikko dzirdējām, ka “Stellantis” autorūpnīcas slēdz piecas rūpnīcas: Spānijā, Itālijā, Francijā, Vācijā un pat Polijā. “Volkswagen” paziņo par 35 tūkstošu strādnieku atlaišanu. Un vēlreiz – es gribētu uzprasīt šī likuma autoriem, lai nāk un izskaidro... cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, jūs sakāt, ka jārunā par lietu, tad lai nāk un izskaidro, kādas izmešu kvotas var būt, ja, piemēram, notiek kaut kāda karadarbība, kurā mēs netieši esam iejaukti.

Mēs tikko dzirdējām, ka “Rheinmetall” Latvijā būvēs rūpnīcu un ražos bruņojumu. Tātad tiks uzliktas kvotas tērauda ražošanai. Kas ir lielākie oglekļa izmešu radītāji? Tērauds, cements, transports, fosilā degviela. Tātad vai mēs ražosim šeit, Latvijā, un segsim un maksāsim šīs izmešu kvotas par lādiņiem, kas vajadzīgi, piemēram, Ukrainai... divi miljoni gadā? Un Krievija varbūt tur 10 miljonus gadā patērē. Vai mēs dosim ukraiņiem, un viņi mums samaksās par šīm izmešu kvotām? Ir kāda skaidrība? Vai mēs vispār nemaksāsim, būs kaut kādi atsevišķi likumi? Piemēram, bruņojumam nebūs izmešu kvotu, bet kaut kam būs. Kas notiks ar bruņumašīnām “Patria”... un tā tālāk?

Viss šis likumprojekts ir bezjēdzīgs no sākuma līdz galam. Ar nopietnām sejām nāk cilvēki un stāsta... ar tādiem dīvainiem teicieniem, ka tiek zinātniski pamatots... man patika vārdi “mums iedalītas”. Dzimtcilvēkiem iedalīja kvotas, un mēs lūgsimies lielākas vai mazākas. Un tālāk pat ir absolūti neētiski aprakstīts, kā notiek kvotu tirdzniecība. Paskatieties tālāk – bezmaksas kvotu tirdzniecība. Tātad nabagi pārdod savas kvotas bagātajiem, kuri turpinās piesārņot, jo kvotu tirdzniecība jau nesamazina izmešu ražošanu. Šis ir neētisks, absolūti dzimtbūšanas atcelšanas... pretējs likums, ko mēs gribam šeit ieviest, un mums pat nav kauna. Mums vajadzētu sākt pilnīgi pretējā kārtībā.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Pēdējais teikums – par procedūru. Pirmā procedūra ir Siliņas valdības atkāpšanās, jo šai valdībai tiešām bija pietiekami...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins.... divi gadi, lai viņi vienotos ar Eiropas Komisiju, lai bagātās valstis sāk...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs!

A. Kiršteins.... visādi tērauda ražotāji, naftas ieguvēji – lai viņi sāk tās kvotas maksāt. Nekas nav izdarīts. Šī pielīšana...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs!

A. Kiršteins.... un nepārtrauktā zemošanās ir jāizbeidz. Pēc tam bija jābalso par šo likumu izņemšanu. Pēc tam komisijās bija jāuzklausa (Starpsaucieni: “Laiks!”)...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs!

A. Kiršteins. Komisijās bija jāuzklausa (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs!

A. Kiršteins. Likuma autori lai nāk un paskaidro, kā tad tos izmešus aprēķinās bruņojumam, un tikai tad mēs varam strādāt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jāteic, ka Latvijai kopumā ir visādi gājis ar Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu, proti, ar to saistību pārņemšanu, ko Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir uzņēmusies, pieņemot Eiropas Savienības kopējus lēmumus. Taču šajā gadījumā tik tuvu reālām Eiropas Savienības sankcijām par Latvijas pienākumu nepildīšanu, kādus mēs esam apņēmušies, mēs vēl nekad neesam bijuši.

Šie lēmumi, šis likumprojekts paredz skaidrus noteikumus Latvijas uzņēmumiem, kuri strādā kuģu sektorā, aviācijas sektorā, mūsu kompānijai “airBaltic”, siltumapgādes uzņēmumiem un kuri, pēc šā likuma pieņemšanas iegūs skaidrību, kā viņi darbojas gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, kāda cenu politika viņiem jāveido attiecībā uz emisijām, ko viņi izmet Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kādā veidā viņiem jāpaziņo par to Valsts vides dienestam un citām atbildīgajām iestādēm. Šis ir jautājums par Latvijas reputāciju ne tikai attiecībā pret Eiropas Savienību... kur kolēģi aicina neievērot tās saistības, ko mēs esam uzņēmušies pret citām Rietumeiropas dalībvalstīm, kuras nāk mums palīgā... kuras nāk mums palīgā aizsargāt mūs, tai skaitā pret Krieviju un citiem apdraudējumiem. Un daļa no šīs pakotnes ir tas, ka mēs pildām... atbildīgi rīkojamies arī citās politikas jomās.

Es aicinu visus to apsvērt un rēķināties arī ar to, ka mēs ne tikai neiegūstam naudu, ko mēs ar šiem diviem likumprojektiem paredzam, kādā veidā mēs izlietosim Eiropas Sociālo fondu un citus līdzekļus, bet mēs arī sevi pakļaujam sankcijām. Tātad tas ir dubults trieciens ne tikai reputācijai, bet arī valsts budžetam.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – kas ir tehnisks priekšlikums –, kā salāgot abus likumprojektus, un aicinu arī atbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pie šī likumprojekta jau iepriekšējā Saeimas sēdē ļoti skaidri norādījām... šodien mēs dzirdam jau pilnīgi citu retoriku. Tagad pamatretorika ir mūsu uzņemtās saistības – ja nepildīsim tās, mums būs jāmaksā soda nauda.

Otrā pusē – mūsu kolēģis Kulbergs ir indikatīvi aprēķinājis – zaudējums sabiedrībai un tautsaimniecībai ir nesalīdzināmi lielāks nekā potenciālās... varbūtības – varbūtības! – maksimālā soda nauda. Par to kāds ir padomājis? Par sabiedrību, par tautsaimniecību kopumā? Un ko tas pa ķēdi tālāk nozīmē? Ir vesela virkne lietu un jautājumu, īpaši kas attiecas uz uzņēmējdarbību reģionos, īpaši šajos apstākļos, kad mums ir potenciāli militāri draudi reģionā... kad no Krievijas regulāri ielido kāds drons vai pārkāpj gaisa telpu Igaunijā vai tuvāk Latvijas robežai. Ko mēs, kolēģi, darām? Mēs ejam tā, it kā nekas nebūtu bijis. Mēs dzīvojam tā, it kā viss pasaulē būtu mierīgi.

Iepriekšējā Saeimas sēdē mēs aicinājām kolēģus nebalsot par šo likumprojektu. Arī šobrīd, kolēģi, es aicinu pieturēties tieši pie tās pašas taktikas. Mēs neatbalstām šādu likumprojektu, mēs neatbalstām arī pavadošo likumprojektu, kas bija atvasinājums no klimata likuma, – likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Katrā ziņā es aicinu vismaz savas frakcijas kolēģus un domubiedrus nepiedalīties šajā balsojumā.

Koalīcija! Tā ir jūsu atbildība, jūsu uzņemtās saistības. Jums tas viss ir arī jānodrošina.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Es tikai vēlos atgādināt, ka iepriekšējā Saeimas sesijā mēs klimata likumu neatbalstījām. Taču ministram Kasparam Melnim nevar pārmest radošuma trūkumu, jo viņš ir izdomājis, kā šo klimata likumu izvirzīt cauri Saeimai ar otro piegājienu, proti, sadalot šo likumu divās daļās, divos atsevišķos likumos. Bet, kā min pats Kaspars Melnis, likuma būtība nav mainīta jeb, citiem vārdiem sakot, tie paši zaļie vēži, tikai citā kulītē.

Ekonomiskās ilgtspējas likums un piesārņojuma likums paredz tieši to pašu Krišjāņa Kariņa valdības laikā uzņemto klimata mērķu izpildi bez jebkāda ekonomiskā izvērtējuma, kā tas ietekmēs tautsaimniecību, un ko uzcītīgi turpina virzīt Evikas Siliņas vadītā valdība.

Kolēģi, mums blakus norisinās karš, kaimiņu valstīs lido droni. Mēs piedzīvojam zemākos dzimstības rādītājus Latvijas vēsturē, bet mūsu valdība piedāvā glābt klimatu, kas izmaksās vienu miljardu eiro katru gadu tuvāko 10 gadu laikā.

Mums nav budžeta un finanšu krīzes, mums ir vērtību un prioritāšu krīze. Vispirms es aicinu stiprināt valsts aizsardzību un drošību, rūpēties par ģimenēm ar bērniem, par mūsu uzņēmējiem un tikai tad domāt, kā glābt klimatu.

Aicinu neatbalstīt. (Starpsauciens: “Vūū!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Vienkārši lai nebūtu pārpratumu. Te vairākkārt tiek pieminēti klimata mērķi. APVIENOTAIS SARAKSTS nav pret šiem mērķiem, pret šo mērķu sasniegšanu. APVIENOTAIS SARAKSTS ir par to, cik plati soļi jāsper, lai šos mērķus sasniegtu.

Šobrīd situācija ir tāda, ka mums ir jāiet lēnām, jo tā nauda ir vajadzīga aizsardzības mērķiem. Mēs neesam pret mērķu sasniegšanu. Mēs esam par ceļu, pa kādu mēs ejam. Mēs nekādā veidā neesam pret zaļu transportu, zaļāku enerģētiku. Mēs nekādā veidā neesam pret CO2 pozitīvu mežsaimniecību, pret lauksaimniecības zaļināšanu. Mēs neesam pret šo mērķu sasniegšanu. Bet šobrīd mums ir jāiet lēniņām.

Uz to es aicinu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! Mēs runājām komisijā... šodien bija ārkārtas sēde... runājām tikai par sekām, par bargajiem sodiem, kas būs jāmaksā. Ja mēs runātu bišķiņ citādāk... klimata un enerģētikas ministrs vai Ministru prezidente atnāktu un no tribīnes pastāstītu, galvotu mums, ka nebūs nekādu seku, būs tikai ieguvumi – viens, divi, trīs, četri, pieci... bet tā nav. Nav ko pastāstīt. Tāpēc ka būs tieši sekas.

Kāpēc šodien dīzelis Igaunijā “Circle K” maksā 1,26 par litru, pie mums, Rīgā, tajā pašā “Circle K” – 1,54? Ir 30 centu starpība. Kolēģi, tur PVN ir 24 procenti, mums – 21. Vieni un tie paši nosacījumi kā Igaunijā, tā pie mums. Kāpēc šeit ir tik drausmīgi dārgi? (Starpsauciens.) Kāpēc vienādos apstākļos mēs šeit nevaram panākt vismaz to pašu cenu? Tur ir par 3 procentiem augstāks PVN. Mēs šeit varam iedot pat zemāku cenu. Kāpēc...?

Kad mēs pieņemsim likumu “Par piesārņojumu”, klimata likumu, Ekonomiskās ilgtspējas likumu un tā tālāk, būs vēl bargāk.

Gaidām solījumu, galvojumu, garantijas no Ministru prezidentes.

Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Labucis. Jā, šorīt tiešām bija komisijas ārkārtas sēde, un KEM pārstāvji mums pastāstīja, ka būtībā, ja nepieņemam likumu “Par piesārņojumu”, mēs maksāsim vairākus simtus miljonu sodos. Tā saucamais dedlains ir 1. novembris.

Tomēr aicinu veselajam saprātam ņemt virsroku un atbalstīt. Skaidrs, ka tas ir jāskata saistībā ar likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Tā anotācijā un saturā var iepazīties, ka mums būs iespēja tikt pie pusmiljarda... investīcijās.

Aicinu – virzāmies uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47... Nav kvoruma. (Daži deputāti aplaudē.)

Līdz ar to mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. (Starpsauciens: “Ooo!”)

A. Labucis. Par balsošanas motīviem... izlaižam...

Sēdes vadītāja. Izsludinu 10 minūšu pārtraukumu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Sākam ar klātbūtnes reģistrāciju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu klātbūtnes reģistrāciju! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Reģistrējušies – 87 deputāti, nav reģistrējušies – 13. Sēdi varam turpināt.

Esam palikuši pie 6. priekšlikuma, kuru kvoruma trūkuma dēļ neatbalstīja. Mums ir jābalso par 6. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Balsosim vēlreiz. (Zālē troksnis.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

___

Līdz ar to sēdi slēdzu (Daži deputāti aplaudē.)... Kolēģi, vienu mirklīti!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Jurēvica kungam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Lai arī esam pozīcija un opozīcija, domāju, mūsu valsts nacionālās drošības intereses ir pirmajā vietā. (Zālē troksnis.)

Aicinu Saeimas Prezidiju sasaukt šodien Saeimas ārkārtas sēdi pulksten 10.00, lai kā vienīgo izskatītu valsts drošībai ļoti svarīgu jautājumu – likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums” – un pieņemtu to šodien galīgajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Domāju, ka dzīvojam laikā, kad jāstiprina mūsu sabiedrība militāri, ekonomiski un sociāli un jābūt atbildīgiem par saviem pieņemtajiem lēmumiem. Vairāki deputāti iesniedza priekšlikumu gan pagājušajā, gan šobrīd... izņemt no darba kārtības divus likumprojektus – “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” un “Ekonomiskās ilgtspējas likums” – un turpināt skatīt visu pārējo darba kārtību, ne tikai tos pāris punktus, kurus pieminēja deputāts Jurēvics.

Attiecīgi aicinu Prezidiju lemt par tādu darba kārtību, no kuras šie divi jautājumi ir izslēgti, un izskatām visus, tai skaitā ar drošību... ne tikai ar drošību... arī ar ekonomiku un finansēm saistītus jautājumus.

Vienlaikus informēju, ka mēs ar opozīcijas kolēģiem esam gatavi tūdaļ savākt 34 parakstus par Saeimas ārkārtas sēdi, kuras darba kārtība principā ir līdzīga šai, izņemot šos divus punktus.

Aicinu atvieglot kopējo procedūru un Prezidijam lemt par šiem jautājumiem nekavējoties. (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Maija Armaņeva, Skaidrīte Ābrama, Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Leila Rasima, Zane Skujiņa-Rubene, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Andrejs Vilks un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 02.10.25 09:28 Balsojums 1
Par - 47, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 09:28 Balsojums 2
Par - 48, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 09:38 Balsojums 3
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 02.10.25 09:39 Balsojums 4
Par - 48, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 09:39 Balsojums 5
Par - 46, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 09:41 Balsojums 6
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.10.25 16:37 Balsojums 7
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1035/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 16:39 Balsojums 8
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (827/Lm14)

Sēdes video translācija

02.10.2025.

09.00

09.38