Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas astotā sēde
2014.gada 23.oktobrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 23.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Tātad Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas pilnvarojumu Latvijas pārstāvim Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē balsot par Eiropas Stabilitātes mehānisma institūciju tiešās rekapitalizācijas instrumenta izveidošanu”. Šis priekšlikums ir uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. Tātad ir jālemj, vai mēs varam par to ziņot. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” līdz turpmākam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un vēl ir atnākuši vairāki priekšlikumi. Tātad pieci deputāti - Cilinskis, Mūrniece, Laizāne, Čigāne… - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt 10 deputāti... nē, pat 11 deputāti - Agešins, Zemļinskis, Ņikiforovs, Zariņš un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 18.punktu - likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ašeradens, Barča, Bišofa, Ražuks un Brigmanis lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un izskatīt kā pēdējos darba kārtības jautājumus sekojošus likumprojektus: likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un vēl mums ir saņemts deputātu Elksniņa, Zemļinska, Tutina, Zariņa un Ribakova iesniegums ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā patstāvīgo priekšlikumu “Par uzdevumu Ministru kabinetam panākt līgumā par bankas “Citadele” akciju pārdošanu noteiktu nosacījumu iekļaušanu”.

Tātad vārds deputātam Elksniņam motivācijai, kāpēc tas būtu šodien iekļaujams.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pieņemsim, ka Latvijas valstij nav izvēles iespēju, jo Eiropas Komisija nepagarinās termiņu, kādā Latvijas valsts var paturēt bankas “Citadele” 75 procentus akciju savā īpašumā. Pieņemsim arī, ka investors ir cienījams konsultants ar nevainojamu reputāciju un ka viņa piedāvātā cena - 74 miljoni eiro - ir labākā no iespējamām. Pieņemsim arī, ka visi citi investori no ASV un visām citām pasaules valstīm dos mūsu valstij drošības garantijas, novērsīs ģeopolitiskos apdraudējumus un stiprinās mūsu valsts neatkarību.

Es aicinu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam panākt līgumā par bankas “Citadele” akciju pārdošanu noteiktu nosacījumu iekļaušanu”.

Kādi tad būtu minētie nosacījumi?

Nu, pirmām kārtām valdībai būtu jāuzstāj, lai banka turpmāk nodrošinātu bankas pakalpojumu pieejamību pilnīgi visos Latvijas lauku nostūros.

Mēs vēlamies, lai pirmā mājokļa kreditēšanas programma bez sākotnējās iemaksas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem ar mēneša ienākumu virs 300 eiro.

Mēs vēlamies, lai valsts panāktu minētajos nosacījumos “nolikto atslēgu principa kredītus gada laikā par kopējo summu līdz 3 miljoniem eiro”.

Mēs vēlamies, lai valsts panāktu norēķinu kartes pensionāriem bez pārskaitījumu komisijas maksām, bezmaksas bankas pakalpojumus valsts iestādēm, ja vidējais konta atlikums ir ne mazāks kā 100 tūkstoši eiro katrā kontā.

Mēs vēlamies, lai jaunie uzņēmumi pirmo gadu pēc dibināšanas kreditēšanas pakalpojumus varētu saņemt par samazinātām likmēm.

Akcīzes preču tirgotājiem - akcīzes nodokļa garantiju izdošanu par samazinātiem procentiem un bez nodrošinājuma.

Disciplinētajiem privātajiem nodokļu maksātājiem, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests dod attiecīgu atzinumu, - kredītus par tirgus cenu, taču bez nodrošinājuma.

Uzņēmējiem, kas pieņem darbā un algo sociāli neaizsargātās iedzīvotāju grupas (invalīdus, maznodrošinātos), - bezmaksas norēķinu kontu un pārskaitījumus uz jebkuru Eiropas Savienības banku.

Skolotājiem, ārstiem, sociālajiem darbiniekiem un citām personām ar zemu atalgojumu - atvieglotus nosacījumus kreditēšanas pakalpojumiem attiecībā uz pirmās iemaksas apmēru.

Cienījamie kolēģi! Mēs banku varētu īstenībā atdot par velti gadījumā, ja jaunais investors nodrošinātu, piemēram, Latvijas valstij izsniegto starptautisko aizdevumu saņemšanu uz daudz vieglākiem nosacījumiem nekā tie nosacījumi, uz kādiem pašreiz Latvijas valsts tos ir aizņēmusies.

Mēs aicinām valdību aktīvāk strādāt pie šī neizbēgamā bankas pārdošanas procesa un panākt no iespējamajiem investoriem papildu nosacījumus, kuri lielā mērā veicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā šis lēmuma projekts uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, mums ar balsojumu ir jālemj, vai iekļaut Prezidija ziņojumu par to, ka šāds priekšlikums ir saņemts.

Runāt “pret” neviens nav pieteicies. “Par” deputāts Elksniņš norunāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā Prezidija ziņojumu par saņemto lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam panākt līgumā par bankas “Citadele” akciju pārdošanu noteiktu nosacījumu iekļaušanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 34, atturas - 1. Tātad priekšlikums nav atbalstīts, un ziņojums par saņemto lēmuma projektu netiek iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais jautājums - par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis lēmuma projektu “Par Saeimas pilnvarojumu Latvijas pārstāvim Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē balsot par Eiropas Stabilitātes mehānisma institūciju tiešās rekapitalizācijas instrumenta izveidošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs šodien izskatām šo lēmuma projektu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs šo lēmuma projektu izskatīsim sēdes beigās. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Nikolaja Kabanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.oktobrī. Par šo lēmuma projektu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 30.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Smejas.) Atvainojos Nikolajam Kabanovam - kļūda balsojumā! (No zāles starpsaucieni.) Jā, pareizi! Jāstrādā, nevis jāiet atvaļinājumā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Lauru Konošonoku par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Laumu Paegļkalnu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs sākam skatīt tālāk sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām. Tātad Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam skatīt sadaļu - “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un vēl es piezīmēšu, ka, teiksim, šis izslēgtais... ka Juridiskā biroja priekšlikuma rezultātā izslēgtais punkts būtībā tiks iestrādāts citā likumprojektā, lai tomēr centralizētu... lai ūdens apgādes vietas īpašnieku un zemes īpašnieku šīs attiecības tomēr tiktu regulētas, bet ne šajā likumā.

2. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 2. - deputāta Cileviča priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 5., 6. un 7.priekšlikums ir faktiski saistīti...

5. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. Un ļoti līdzīgs... faktiski tāds pats ir 6. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Panteļējeva priekšlikums, kurš arī ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 7. - komisijas veidots priekšlikums, kas paredz labvēlīgāku attieksmi pret cilvēku, kurš vēlas saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Atgādināšu, ka kopumā ir apzinātas sešas šādas personas, kas šobrīd dzīvo ārvalstīs. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 8. - pēc būtības redakcionāls priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns... nē, deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie klātesošie! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Ir 24 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Tā, kolēģi! Esam visus priekšlikumus izskatījuši. Lūgums apstiprināt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.4415. Šis likumprojekts par Tadžikistānas Republikas un Latvijas Republikas sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu apriti tika izskatīts Ārlietu komisijā otrajam lasījumam. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4416. Šis līgums ar Gruziju par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanā tika izskatīts Ārlietu komisijā. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Mēs ar jums jau esam skatījuši likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Grozījumos ir paredzēts noteikt, ka fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašums iegūts turējumā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām, ir tiesības uz tām radušos zaudējumu atbilstošu atlīdzinājumu. Likumprojektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts šāds lēmums, kā arī tas, kādā kārtībā tiek atlīdzināti zaudējumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uz trešo lasījumu ir veikusi tikai vienu... izstrādājusi tikai vienu priekšlikumu - noteikt Ministru kabinetam uzdevumu izstrādāt attiecīgos noteikumus līdz nākošā gada 1.janvārim. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.4394). Uz trešo lasījumu tika iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Renāra Putniņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Arī 2. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 2. un 3.priekšlikumu.

V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (RP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu atbildīgā komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Arhīvu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” priekšlikumi nebija iesniegti. Komisija izskatot iesaka Saeimai atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

Nav mums ziņotāja!

Ziņos tātad komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Tātad, kolēģi...

Sēdes vadītāja. Tā smēķētava tomēr jāaizver!

J.Ozoliņš. Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums. Uz trešo lasījumu neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Kā tā?”) Tātad lūgums atbalstīt trešajā lasījumā tādu pašu redakciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Sociālo un darba lietu komisija ilgu laiku strādāja pie likumprojekta “Grozījumi Darba likumā”, kas šobrīd ir nodots jums izskatīšanai trešajā lasījumā. Šī likumprojekta mērķis ir pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu, ņemot vērā ne tikai politikas plānošanas dokumentos ietverto, bet arī - un jo īpaši! - sociālo partneru priekšlikumus.

Sociālie partneri piedalījās gan likumprojekta izstrādes procesā pirms tā nonākšanas Saeimā, gan arī piedalījās visās Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, aktīvi paužot savu viedokli. Ir pamats uzskatīt, ka šis likumprojekts ir visu pušu panākts kompromiss, bet priekšlikumi, par kuriem sociālie partneri nespēja vienoties, šajā likumprojektā nav ietverti. Likumprojektā ir iekļauti gan priekšlikumi, kas precizē esošo regulējumu (un paredzams, ka tādēļ tiks nodrošināta efektīvāka šo jautājumu ieviešana praksē), gan arī tādi, kas paredz jaunievedumus un gadījumus, kuri līdz šim nav tikuši regulēti.

Likumprojekta anotācijā ir sniegts pamatojums vairumam likumprojektā ietverto grozījumu, izņemot tos, kas iesniegti likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā.

Pavisam likumprojektā ir grozīti 37 panti.

1. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Labrīt, augsti godājamie deputāti! Es iesniedzu savu priekšlikumu par grozījumiem Darba likuma 68.pantā “Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā”, nosakot, ka par virsstundām saņem piemaksu 50 procentu apmērā, ja virsstundu skaits nepārsniedz 20 stundas mēnesī, bet 100 procentus saņem, ja veic virsstundu darbu sakarā ar dabas katastrofu un citu stihisku nelaimju seku likvidēšanu, paredz arī to, ka darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu, kā arī darba devējs var vienoties ar darbinieku par kompensējoša atpūtas laika piešķiršanu virsstundu piemaksas vietā. Gandrīz līdzīgu priekšlikumu es iesniedzu jau otrajam lasījumam, bet komisija lūdza to atsaukt, lai Nacionālā trīspusējās sadarbības padome vienojas par šo priekšlikumu.

Pagāja vesela vasara, bet, atgriežoties darbā, nekas nebija izdarīts. Komisiju uzrunāja Straujumas kundze, un arī tad nolēma, ka to vēlreiz darīs Nacionālā trīspusējās sadarbības padome. Bet kas tad liedza to darīt visas vasaras garumā?

Protams, mums ļoti patīk skatīties uz kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Jā, viņiem ir 50 procentu piemaksa par virsstundu darbu. Bet, runājot par to, kas ir pašiem, veselu mēnesi varējām klausīties, ka mēs minimālo algu palielināsim tad, kad budžetā būs vairāk naudas. Tajā pašā laikā nevaram atrast skaidrojumu, kur radīsies līdzekļi, lai palielinātu algas. Un atbilde ir - uzņēmēji! Un šeit rodas jautājums: vai kāds patiesi grib dzirdēt, ko saka uzņēmēji?

Komisijas sēdē uzņēmēji runāja par mūsu konkurētspēju citu Baltijas valstu vidū. Gatavojot priekšlikumu, es lūdzu Ekonomikas ministrijai datus, kas apliecina, ka Latvijā 77 procenti uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi. Norma, ka par virsstundām maksā 100 procentus, pastāv jau no Padomju Savienības laikiem, kad bija cita valsts iekārta, cits finansējums un uzņēmumu lielums.

Reiz, sastopoties ar Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām, viņi paziņoja, ka Eiropa to prasa un ka tātad mums uzreiz to vajag. Tajā pašā laikā, papētot šo jautājumu Vācijā, bija redzams, ka vācieši skaidri un gaiši toreiz atbildēja, ka viņi tomēr pakāpeniski šādu normu ieviesīs. Un secinājums ir tāds, ka mēs prasām uzņēmējam Latvijā uzreiz visu darīt tā, kā ir Eiropā, - izpildīt visas prasības, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas, labi iekārtotas darba vietas, veidot jaunas darba vietas, maksāt nodokļus, pārvarēt krīzi, būt eksportspējīgam, iemācīt darbiniekam strādāt, kā arī ierasties darbā laikus (ko izglītības sistēma ir mazliet piemirsusi darīt) - tātad to visu paveikt uzreiz. Tajā pašā laikā neviens nepajautā, cik virsstundas strādā uzņēmējs, lai to visu izdarītu.

Un tad ir jautājums: ko mēs kā valsts varam palīdzēt? Jo jautājums par virsstundām ir tikai viens no jautājumiem, kā mēs varētu palīdzēt. Tāpēc nevajag teikt, ka tas ir netaisnīgi pret darba ņēmēju.

Atgādināšu, ka mēs paši šajā Saeimā divas reizes esam atbalstījuši to, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbiniekiem normālais pagarinātais darba laiks nedēļā ir 60 stundas. Viņiem par katru stundu, kas ir virs 40 stundām, nemaksā virsstundas, viņiem maksā to pašu algu, tātad nerodas neviena virsstunda, jo valstij ir grūti, un tas ir arī saprotams.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un aicinu uzsākt godīgu un atklātu sarunu ar uzņēmējiem, kādēļ ir tā, kā šobrīd Latvijā ir.

Paldies. (Dep. J.Klaužs aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Igaunim.

G.Igaunis (RP).

Mums ir vairākas sfēras, kur mēs izliekamies godīgi, bet īstenībā... īstenībā mēs darām tā, kā mums ir izdevīgāk, kā mēs varam izdarīt.

Nu minēsim kaut vai pašu vienkāršāko piemēru: atbrauc mašīna, kas mums ir jāizkrauj. Mašīna ir nostāvējusi uz robežas krietnu laiku, tā atbrauc nevis darba laikā, bet krietni pēc darba laika beigām, pieņemsim, divas stundas tam pāri. Šī mašīna tātad atrodas kaut kādā loģistikas posmā, un ir skaidri zināms, ka uzņēmējam rītdien agri no rīta tā mašīna ir jālaiž projām. Tātad viņam tā ir vai nu jāzaudē, vai jāmaksā soda nauda, vai arī jāmaksā tam strādniekam papildu samaksa par darba virsstundām. Es saprotu: ja tas ir regulāri, nu tad tas ir ievērības cienīgs fakts, bet, ja tas notiek neparedzētu apstākļu dēļ un tas nenotiek tik bieži, kā tas ir bijis, tad es nedomāju, ka dubulta samaksa par to, ka viņš... ka tas strādnieks palīdz... Nu tāpat mēs sarunājam tā, kā mums ir ērtāk!

Zemnieks ar pavasarī, un darba laiks beidzas pulksten 17.00. Skaidrs, ka par darbu, kas paveikts darba laikā, mēs samaksājam zemniekam to noteikto naudas summu. Taču pēc 17.00 zemnieks noliek traktoru lauka malā un pasaka: “Saimniek, tu man tagad maksāsi 100 procentu apmērā, tas nozīmē - divas reizes vairāk, nekā tu man maksā parasti par stundu!” Nu, reāli tas tā nenotiek! Tas saimnieks ar zemnieku, ar savu palīgu, sarunā, kā tas ir, un - būsim godīgi! - to likumu neizpilda 100 procentu apmērā... tā, kā mēs esam to rakstījuši likumā. Sarunā un maksā tā, kā tas ir par tām stundām viņam paredzēts... kā viņi sarunā.

Un, lai nebūtu tādi šuri muri jātaisa, - būsim godīgi! Vai mēs nevarētu atbalstīt Bišofas priekšlikumu un maksāt tā, kā tas ir... tā, kā to var sarunāt Lietuvā, Igaunijā... uzrakstīt savā likumprojektā... paredzēt samaksu 50 procentu apmērā par virsstundām, lai nav mums jāmelo un jāpārkāpj likumi, kad ir reāli skaidrs, ka mēs to līdz galam arī nevaram izpildīt?

Atbalstiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Barčas kundze ko vēlas piebilst?

A.Barča. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā diemžēl man ir jāsaka, ka, lūk, Bišofas kundzes iesniegtais 1.priekšlikums, kurš ir par 68.pantu, ir viens no jautājumiem, kuri Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē nav saskaņoti. Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisija, strādājot ar likumprojektu, ar vēstuli vērsās pie Ministru kabineta... vērsās pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas kundzes, un mēs, lūk, saņēmām atbildi, ka visi šie jautājumi, kuros nav panākta vienošanās, tiks izskatīti... ka tos turpinās ļoti nopietni skatīt Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Līdz ar to, kolēģi, vēlreiz saku, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un darbs pie 68.panta tiks turpināts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Initas Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 43, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 2. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Priekšlikuma būtība ir sekojoša: “Darba devējs, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, reizi ceturksnī līdz kalendārajam ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam izsniedz darbiniekam provizorisko aprēķinu par viņa valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu iepriekšējā ceturksnī. Darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu provizoriskos aprēķinus nodrošina Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas brīdī.”

Labklājības ministrija tikko ir nākusi klajā ar jaunu informatīvo ziņojumu par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī par mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu. Un šie secinājumi nav jums visiem jaunums: darbinieki, kas strādā mikrouzņēmumos, ir sociāli apdrošināti tikai par aptuveni 40 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas. Šis sociālais apdrošinājums ir ļoti niecīgs, un tas nepieaug. Lai gan mikrouzņēmumu nodokļa aizstāvētāji saka, ka situācija normalizēsies un mikrouzņēmumu nodoklis attiecībā pret apgrozījumu un pret izmaksātajām darba algām augs, tas nenotiek. Šī sociālā apdrošināšana ir ļoti vāja šiem cilvēkiem.

Un bez tā, ka šī uzkrājuma nav, problēma ir vēl arī citā lietā - šie cilvēki nav informēti!

Veicot pētījumus, aptaujāju ļoti daudzas valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Un ko tās ziņo? Aptuveni 16 procenti no mikrouzņēmumu darbiniekiem gada laikā griežas pēc kāda sociālās apdrošināšanas pakalpojuma. Pagaidām lielā mērā tie ir jau esošie pensionāri. Bet ir arī tādi, kas prasa īstermiņa sociālās garantijas, un tās ir gan slimības pabalsti, gan maternitātes pabalsti. Un šajos gadījumos 70 procenti no tiem klientiem, kuri griežas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, ir zinājuši, ka, jā, viņi strādā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, ka tās iemaksas būs mazas, bet viņi ir totāli pārsteigti, cik ļoti mazas ir bijušas šīs iemaksas.

Pagājušajā gadā 10 miljoni eiro mikrouzņēmumos tika izmaksāti atlīdzībās, kur darba devēji nebija maksājuši mikrouzņēmumu nodokli nemaz! Proti, viņi nebija deklarējuši mikrouzņēmuma apgrozījumu, bet bija maksājuši algas. Šie cilvēki nezināja, ka par viņiem sociālās apdrošināšanas iemaksas nav maksātas vispār. Līdz ar to ir mans priekšlikums un jautājums: cik ilgi mēs mālēsim savas acis ciet un nepalīdzēsim šiem cilvēkiem, kuri strādā mikrouzņēmumos? Šādu cilvēku jau ir ļoti daudz. Viņu ir jau vairāk par 70 tūkstošiem. Tādu ir astoņi procenti no kopējā darba ņēmēju skaita. Un vienīgā pretimnākšana šobrīd, ko mēs nodrošinātu viņiem ar manu priekšlikumu, patiesībā ir iespēja sabalansēt tās darba ņēmēju tiesības, kas viņiem ir kā mikrouzņēmumā strādājošajiem, ar tām darba ņēmēju tiesībām, kādas ir vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, proti, ko nosaka Darba likums.

Darba likums nosaka, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā ir norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tātad vispārējā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji katru mēnesi no sava darba devēja saņem šo algas lapiņu, kur redz par viņiem nomaksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ņemot vērā mikrouzņēmuma specifiku, ka darba devējs neveic šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas “pa tiešo”, bet tās sadalās caur nomaksāto mikrouzņēmumu nodokli, darba ņēmējs patiesībā ir slikti pasargāts, jo viņš šo aprēķinu uzreiz neiegūst savās rokās...

Sēdes vadītāja. Siliņas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

E.Siliņa. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, tā kā šeit darba devējam slogs patiesībā ir ļoti niecīgs, jo Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā aizpilda deklarāciju un nodrošina šo automātisko provizorisko aprēķinu, savukārt darba devējam atliks tikai nospiest podziņu, nosūtīt šo deklarāciju, izdrukāt ārā šo provizorisko aprēķinu un iedot to darba ņēmējam. Tas arī viss!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Barčas kundze ko vēlas piebilst?

A.Barča. Cienījamā Siliņas kundze! Es jūs patiesi cienu (Kāds deputāts zālē aplaudē.), bet jūsu motivācija, aizstāvot 2.priekšlikumu, bija ne sevišķi korekta, un es paskaidrošu - kāpēc.

Komisija, izskatot jūsu 2.priekšlikumu, pieprasīja no Finanšu ministrijas komentāru. Mēs to saņēmām. Un tas ir arī jums pašai pieejams. Taču man gribētos vērst jūsu un arī kolēģu uzmanību uz to, ka atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 8.pantā noteiktajai mikrouzņēmumu nodokļa sadales kārtībai valsts budžetā no iemaksātajiem mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem 65 procenti tiek ieskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu kontā. Un es nevaru iedomāties tādu mikrouzņēmuma vadītāju, kurš neprot no šīs nodokļu summas sarēķināt 65 procentus. Savukārt saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9.panta otro daļu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši aprēķinātajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summai aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu katram mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekam.

Siliņas kundze! Jūs ļoti labi atceraties... un es arī, gatavojoties komisijas šodienas sēdei, pārlasīju Finanšu ministrijas atsūtīto atzinumu. Finanšu ministrs skaidri un gaiši norāda, ka jūsu priekšlikums ir ļoti dārgs, jo tad sistēma ir pilnībā jāpārkārto. Un arī šodien jebkuram mikrouzņēmumā strādājošajam ir tiesības doties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vietējo filiāli - uz jebkuru visā Latvijā! -, ņemot līdzi pasi, mutiski iegūt šo informāciju vai arī aizsūtīt elektroniski pieprasījumu un saņemt ļoti korektu atbildi.

Tā ka es aicinu kolēģus šajā konkrētajā gadījumā neatbalstīt Siliņas kundzes priekšlikumu.

Un vēl viena piebilde no finanšu ministra Andra Vilka kunga atsūtītā skaidrojuma - ka jebkuram, arī mikrouzņēmumā strādājošajam, ir tiesības paskatīties www.latvija.lv, un arī tur šī informācija ir pieejama.

Esiet tik laipni...! Pārdomājiet jūs pati, Siliņas kundze, un es aicinu kolēģus ieklausīties tajā, ko es teicu, un 2.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! (Dep. E.Siliņa ir pieteikusies debatēm.) Debates bija jau beigušās! Komisijas vārdā tika runāts. Kārtības rulli pa trim gadiem vajadzētu iemācīties! (No zāles dep. A.Bērziņš: “Vajadzēja apmācības!”)

Balsosim par 2. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nav!”) Tas bija savējiem, Urbanoviča kungs! Savējiem drīkst! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 57, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 3. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums par 74.panta pirmās daļas 2.punktu. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 4. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums par 74.panta otro daļu. Komisijas sēdē nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 5. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums par 75.pantu. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 6. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 7. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 9. - deputātu Ražuka, Bites, Vectirāna, Stalta, Brigmaņa, Liepiņas, Demitera, Buiķa, Rībenas un Poriņas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 10. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums par 110.pantu. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tas, kādā veidā šis likumprojekts ir izgājis caur mūsu ēku un caur Sociālo un darba lietu komisiju, patiesībā ir parodija, jo nekas no tā, ko uzņēmēji gaidīja no šiem solītajiem Darba likuma grozījumiem, nav ticis pieņemts (No ZZS frakcijas: “Ārprāts! Ārprāts! Ārprāts!”), aizbildinoties ar nepārtrauktām nesaskaņām Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kur, skaidrs, konservatīvā arodbiedrība iestāsies pret pilnīgi jebkādiem priekšlikumiem mīkstināt uzņēmējam apstākļus attiecībā uz darba likumdošanu un kur Labklājības ministrija, kas ir šīs politikas veidotāja, ieņems pozīciju - patiesībā mēma strausa pozīciju! -, nekādā veidā neuzstādot savus nosacījumus kā šīs politikas īstenotāja. Un nu ir arī šis rezultāts! Jo, saduroties ar vienu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes partneri - ar arodbiedrību -, kura nav gatava piekāpties ne kam, mēs tad arī paliekam tur, kur esam. Tā tas ir bijis arī jautājumā par virsstundām, kur bija cerība, ka šajā Darba likumā mēs kaut kādu risinājumu un pretimnākšanu reāli sasniegsim. Tā ir bijis arī ar fleksiblā darba nosacījumiem, kur mēs cerējām, ka šis Darba likums beidzot tos ieviesīs. Un līdzīgi ir arī ar šo nosacījumu, kur mēs iekļautu papildu punktus atsevišķi medicīnisku problēmu gadījumā un kur darba devējam nebūtu ar arodbiedrību jāsaskaņo darba ņēmēja atlaišana. Tās ir elementāras lietas, kur mēs neskatāmies patiesībai acīs un neko neapstiprinām. Mēs vienkārši pakļaujamies šīm arodbiedrībām, kas patiesībā dominē tikai pāris... maksimums desmit lielajos Latvijas uzņēmumos un tiranizē tur darba devējus.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Jā, paldies par iespēju pateikt kaut ko labu par šo kopīgo darbu, tāpēc ka 12 mēnešus komisija šo likumprojektu skatīja, 12 mēnešus mēs mēģinājām komunicēt gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kura bija pārstāvēta ar trim organizācijām, gan ar arodbiedrībām. Katrs priekšlikums tika pārrunāts, man liekas, trīs reizes, tāpēc ka trīs lasījumi, un gandrīz uz katru lasījumu darba grupa...

Sēdes vadītāja. Klementjeva kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

A.Klementjevs. Jā, jā, par priekšlikumu - par šo sadarbību ar arodbiedrībām... Tāpēc teikt, ka komisija atbalstīja tikai arodbiedrību pozīciju un ka nebija dzirdama argumentācija no darba devējiem... nu, tas ir... Tas var ievest maldināšanā vispār deputātus, tāpēc ka nebija simtprocentīgi mūsu pozīcija ne arodbiedrību, ne darba ņēmēju pusē.

Mēs korekti visus argumentus noklausījāmies, un balsojumi bija sarežģīti. Un tie cilvēki, kuri iesniedza priekšlikumus, to visu varēja izbaudīt... šo diskusiju. Tā ka es neuzskatu, ka šis likums... ka šis likumprojekts nav sabalansēts, un Nacionālā trīspusējās sadarbības padome var izrunāt visu... un arī ar arodbiedrību, kā es saprotu, vēl turpinās šī diskusija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates par 10.priekšlikumu slēdzu.

Komisijas vārdā - Barčas kundze. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi, centīšos tikai pāris vārdos pateikt, kādēļ rezultāts ir tāds un kāpēc deputātes Elīnas Siliņas 10.priekšlikums nav atbalstīts. Komisijas sēdē, izskatot šo jautājumu... mums bija tāda iespēja, un mēs arī painteresējāmies par tiesu praksi. Diemžēl, kolēģi, arī tiesu prakse liecina par to, ka cilvēki, griežoties tiesā jautājumā par darba līguma uzteikšanu darbiniekam, kurš ir arodbiedrības biedrs... tiesas sēdē viņi patlaban zaudēs.

Un priekšlikums, ko iesniedza deputāte Elīna Siliņas kundze, arī neko labu tur nevar izdarīt, jo tik un tā būs šī tiesu prakse un tik un tā jautājums joprojām ir vēl ļoti sarežģīts, tādēļ arī komisija jautājumā par 110.panta grozījumiem savā vēstulē Ministru prezidentei uz to norādīja. Es domāju, kolēģi, ka būtu labāk, ja Nacionālā trīspusējās sadarbības padome turpinātu šīs diskusijas, nevis mēs pieņemtu tādas normas, kuras praktiski ir labi domātas, bet diez vai dzīvē realizēsies. Un tāpēc komisijas vārdā es lūdzu 10.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 47, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 12. - deputātu Ražuka, Bites, Vectirāna, Stalta, Brigmaņa, Liepiņas, Demitera, Buiķa, Rībenas un Poriņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 14. - komisijas priekšlikumā... 13.priekšlikumā. Es atvainojos, tur ir kļūda! Daļēji atbalstīts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad daļēji atbalstīts 13. - komisijas priekšlikumā. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 13. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 15. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Tas paredz, ka likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Godātie kolēģi! Šis bija pēdējais priekšlikums.

Es ļoti vēlos izteikt pateicību mūsu sadarbības partneriem (Dep. E.Siliņas starpsaucieni.) - Labklājības ministrijai, īpaši Mārim Badovskim un Edgaram Korčaginam, Latvijas Darba devēju konfederācijai, īpaši Alkšņa kungam, un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, tās vadībai un īpaši Kasparam Rācenājam.

Lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā. (Dep. E.Siliņas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts trešajā lasījumā atbalstīts, un likums pieņemts.

A.Barča. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie deputāti! Likumprojekta mērķis ir sakārtot situāciju radio jomā, un tas jau kļuvis arī par nacionālās drošības jautājumu (vēlreiz atgādināšu, ka likumprojektu skatīja arī Nacionālās drošības komisija).

Ir saņemti kopumā septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru faktiski ir izstrādājis Juridiskais birojs. Grozījums ir saistīts ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un faktiski ir redakcionāls. Komisijā tas ir atbalstīts, un lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 1. un 2.priekšlikums ir saistīti.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš...

Sēdes vadītāja. 2.priekšlikums.

I.Mūrniece. Piedodiet! 2.priekšlikums ir Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Teikšu, ka tā ir Juridiskā biroja iniciatīva. Priekšlikuma būtība ir ņemt vērā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pildītos valstiskos uzdevumus. Un gribu uzsvērt, ka šī apraides funkcija ir būtiska arī šajā ģeopolitiskajā situācijā un ka apraide paredz ne tikai izklaides raidījumu raidīšanu... un ne tikai mierīgā laikā, bet arī šajā ģeopolitiskajā situācijā. Tas var izvērsties arī par nacionālās drošības jautājumu. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir, ka valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” akcijas nedrīkst atsavināt, tām ir jāpaliek valsts īpašumā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 4. - komisijas priekšlikums. Likumprojekta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija paredz, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā paša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotie raidījumi veido ne mazāk kā 80 procentus no visa kopējā raidījumu skaita. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nāca uz komisiju ar priekšlikumu šo procentuālo skaitu palielināt līdz 90 procentiem. Tā kā bija radiostacijas, kas arī šo priekšlikumu atbalstīja, tad komisija sliecās priekšlikumu atbalstīt un piedāvāt izšķiršanos deputātiem sēdē. Mēs redzam, ka oriģinālsaturs ir tas, kas piesaista klausītājus visvairāk, un, kā to apliecina pašas raidorganizācijas, tas veicinās gan žurnālistikas izaugsmi, gan radīs jaunas darba vietas, un tam būs visnotaļ pozitīvs efekts. Tā ka komisija sliecas atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Komisijas vadītāja jau izstāstīja priekšlikuma būtību. Tas paredz, ka radiostacijām vismaz 90 procenti no satura, ko tās raida, būs jāveido pašām. Tās nevarēs to iepirkt un raidīt, bet būs jātērē līdzekļi, jārada varbūt arī kāda darba vieta vēl papildus, lai to izdarītu.

Es vēlos vērst uzmanību uz to, ka šis priekšlikums kopumā, es domāju, tomēr ir sasteigts un nav atbalstāms. Līdzīgi kā arī otrajā lasījumā pieņemtais priekšlikums par 80 procentu ierobežojumu, kā dēļ mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Un Eiropas Savienībā ļoti būtisks nosacījums ir neļaut ierobežot konkurenci. Atceroties 2010.gadu, kad šo likumu izstrādāja, tad no dažādām organizācijām, manuprāt, arī no NEPLP, nāca līdzīgs priekšlikums - ierobežot šo minimālo apjomu... nosakot minimālo apjomu, kas raidstacijai ir jāražo pašai. Un tajā brīdī gan Ārlietu ministrija, gan arī Valsts prezidents un Nacionālās drošības padome šo jautājumu skatīja, un tā rezultātā šāds ierobežojums netika noteikts. Un tas notika tieši tādu apsvērumu dēļ, ka tas būtiski ierobežotu konkurenci un varētu novest pie nopietniem tiesvedības riskiem.

Licences raidorganizācijām šobrīd ir izsniegtas uz diezgan ilgu laiku - tās ir gan līdz 2022.gadam, gan ir vēl ilgāk, un tas nozīmē, ka šādā veidā tiktu pārkāpts arī tiesiskās paļāvības princips, jo šajās licencēs raidorganizācijām nav noteikti šādi nosacījumi, ka pašu veidotam saturam būtu jābūt vismaz 80 vai 90 procentu apmērā. Es domāju, šis ir sasteigts priekšlikums tāpat kā arī citas normas likumprojektā, ka, piemēram, tām raidstacijām, kuras šobrīd raida pusi latviešu valodā un pusi - krievu valodā, obligāti vajag izvēlēties latviešu valodu kā darba valodu 100 procentu apmērā īpaši jau kontekstā, kad mēs šobrīd domājam, kā integrēt krievvalodīgo sabiedrību, kad mēs domājam veidot politiski neitrālus medijus krievu valodā ar saturu, kas tos interesētu. Manuprāt, tas ir sasteigti un nepārdomāti attiecībā uz tām raidorganizācijām, tām radiostacijām, kas šobrīd raida uz pusi latviešu un krievu valodā politiski neitrālu saturu un kur krievvalodīgie vismaz pusi no informācijas labprāt klausās latviešu valodā. Vienkārši tas liktu strādāt tikai krievu valodā, zaudējot latviešu valodas auditoriju, un tādā veidā mēs dotu lielākas iespējas tiem krievu valodas medijiem, kuri varbūt nav uzticami Latvijas valstij.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un arī domāju, ka ir vērts padomāt, vai maz vajag atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā. (No zāles: “Pareizi!”; dep. Dz.Ābiķis: “Vajag atbalstīt!”)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Jā, paldies! Attiecībā uz šo priekšlikumu es vēlreiz saku: mēs piedāvājam Saeimas sēdei iespēju izšķirties - rūpīgi apdomāt šo jautājumu un izšķirties. Ir savi argumenti attiecībā uz šo priekšlikumu “par”, ir savi argumenti arī “pret”. Jau 80 procenti ir ļoti būtisks kāpinājums oriģinālsaturam, un būtībā tas nemainītu fundamentāli to, kā darbojas likums.

Attiecībā uz Reiznieces-Ozolas kundzes iebildumiem pret pašu likumprojektu, par ko viņa runāja pie 4.priekšlikuma. Tad nu es turpināšu: tiesiskās paļāvības princips tika ļoti rūpīgi izvērtēts, un izvērtēšana bija patiešām veikta pamatīgi un rūpīgi. Komisija pieprasīja arī risku analīzi no NEPLP, kas bija likumprojekta veidotāja, un tā tika arī sniegta. Arī Juridiskais birojs deva savu izvērtējumu no juridiskā viedokļa, nesaskatot šajā likumprojektā īpašas problēmas.

Attiecībā uz argumentiem par to, ka likumprojekts liktu kādām radiostacijām strādāt krievu valodā, jāteic: tā nav taisnība! (Starpsaucieni no zāles.) Nē, jūs tā teicāt!

Tātad radiostacijas, kuras ir līdz šim veidojušas apraidi tā, ka ir mazāk nekā 50 procenti valsts valodā, var pāriet uz apraidi arī valodā, kādā tās ir līdz šim raidījušas, bet var raidīt arī valsts valodā. Tā ir viņu pašu izvēle.

Un gribu teikt, ka šis likumprojekts ir veidots, lai risinātu arī nacionālās drošības jautājumus, un paredz veidot galvenokārt radioprogrammu vienā valodā, lai izbeigtu šo slēpto retranslāciju, kas ir valdījusi radio jomā jau ilgus gadus.

Gribu teikt, ka līdzīga pieeja... pieeja, kas līdzīga tai, kuru piedāvā likumprojekta autori, ir spēkā arī citās valstīs, piemēram, Itālijā, Vācijā, Lielbritānijā, Spānijā; tāpat arī Polijā, Rumānijā, Zviedrijā, mūsu kaimiņvalstīs - Somijā, Igaunijā, Lietuvā - un citur, kur radioprogrammas tiek veidotas vienā valodā.

Šo komisijas priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, un komisijas vārdā es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad... Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst papildus?

I.Mūrniece. Komisijas vārdā es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies! Jo iepriekš jūs runājāt kā debatētāja.

I.Mūrniece. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 29, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. Dz.Rasnača aplausi.)

I.Mūrniece. 5.priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 6.priekšlikumu.

Likumprojekta otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā tika paredzēts, ka NEPLP var veikt pārbaudes elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpās un piekļūt iekārtām, lai pārbaudītu, vai likuma normas tiek pildītas. Kādēļ šāds priekšlikums uz otro lasījumu tika pieņemts? Jo mēs saskārāmies ar situāciju, ka viens no televīzijas operatoriem neielaida NEPLP savās telpās, lai veiktu pārbaudes. Un līdzīga norma bija spēkā arī vecajā likumā - Radio un televīzijas likumā.

Uz trešo lasījumu šīs normas ir izstrādātas detalizētāk - gribu teikt paldies Juridiskajam birojam! -, jo 5.priekšlikums paredz kārtību, kādā šīs pārbaudes tiks veiktas, savukārt 6.priekšlikums paredz pārsūdzības kārtību - ka par atļauju veikt pārbaudes lemj tiesnesis, kas 72 stundu laikā izskata padomes iesniegumu. Turklāt tiesneša lēmumu var pārsūdzēt, un ir arī norādīts, kāda ir pārsūdzības kārtība.

5.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, un aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Arī 6.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 7.priekšlikums ir saistīts ar 1.priekšlikumu un nosaka normas spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 28, atturas - 5. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts. Likums pieņemts.

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs. Lūdzu!

I.Klementjevs (SC).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.972/Lp11 - “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” otrajā lasījumā. Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Arī 2.priekšlikumu iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Līdz ar to vairāk iesniegtu priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu... šos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Jūs varētu runāt mazliet skaļāk! Arī zālē saka, ka nedzirdot. Un arī es slikti dzirdu.

I.Klementjevs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts vienbalsīgi otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 3.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inga Vanaga. Lūdzu!

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Prezidij, kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”, un komisijā kopumā to atbalstīja. Likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu, kas paredz, ka valsts dibināto augstskolu satversmes un grozījumus tajās pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma tās ar likumu apstiprina Saeima.

2013.gada 25.novembrī Rīgas Tehniskās universitātes akadēmiskā sapulce pieņēma jaunu universitātes Satversmi, un tātad šī Satversme ir būtiski modernizēta: universitātes jaunās Satversmes terminoloģija ir saskaņota ar aktuālo Augstskolu likuma redakciju, ir izslēgtas tās normas, kuras lieki dublē citus ārējos normatīvos aktus, kā arī ir izslēgtas normas, kas ir pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem. Satversmē ir arī paredzēts samazināt universitātes Senāta locekļu skaitu no 80 uz 50, lai nodrošinātu produktīvāku Senāta darbību, kā arī veicinātu produktīvāku darbu Senāta komisijās un senatori produktīvāk varētu pārstāvēt struktūrvienību deleģēto viedokli. Satversme ir papildināta arī ar preambulu, uzsverot universitātes vēsturisko pēctecību, un Satversmē ir arī saturiski, terminoloģiski... tātad šī Satversme ir aktualizēta atbilstoši mūsdienu izpratnei par zinātnes un tehnoloģiju universitāti.

Satversmē ir veikta virkne izmaiņu atbilstoši jaunākajām tiesību zinātņu atziņām. Turklāt Satversmē ir arī mainīta kārtība attiecībā uz universitātes revīziju un tātad ir noteikts, ka revīzijai tiek piesaistīti neatkarīgi zvērinātie revidenti, kā arī ir izslēgtas normas par Revīzijas komisiju. Satversmē ir arī precizēta universitātes organizatoriskā struktūra.

Un, kā es jau teicu, komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja. Komisija arī lūdz šim likumprojektam noteikt steidzamību un pieņemt to otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jālemj par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts vienprātīgi atbalstīts pirmajā lasījumā.

Jūs lūdzāt likumprojektu izskatīt arī otrajā lasījumā. Vai jau šodien, Vanagas kundze?

I.Vanaga. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Jūs lūdzāt otrajā... Tas būtu šobrīd.

I.Vanaga. Jā, komisija lūdz tātad pieņemt arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Vanaga Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tā kā pēdējā laikā īpaši uzsveram nepieciešamību pēc stabilas un paredzamas nodokļu sistēmas, šie grozījumi paredz noteikt principus, kas būs jāievēro, uzliekot konkrētu nodokli, palielinot vai samazinot kāda nodokļa likmi, tādējādi nodrošinot nodokļu sistēmas vienkāršību, skaidrību un atbilstību ekonomiskajai situācijai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatījām šo likumprojektu un aicinām to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 3.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs. Lūdzu!

V.Jakovļevs (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.768/Lp11) otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu tika saņemti 20 priekšlikumi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 3. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Jakovļevs. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 11. - komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 12. - komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 15. - komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 17. - komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 18. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. Un 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Jakovļevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1148/Lp11). Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums grozīt APK 26.pantu. 26.pantā ir definēts viens no administratīvajiem sodiem - naudas sods. Un ir paredzēts, ka fiziskajām personām naudas soda maksimālais apmērs ir 700 eiro, kā arī ir uzskaitīti izņēmumi, kad naudas sods var būt lielāks. Ņemot vērā 2.priekšlikumā atbalstīto, ir paredzēts iekļaut izņēmumos vēl vienu pantu, proti, 149.8 pantu, kas paredz atbildību par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums grozīt 149.8 pantu. Šis pants paredz atbildību par braukšanas ātruma neievērošanu. Pantā ir 27 daļas, un Juridiskajā komisijā mēs diezgan ilgi diskutējām par to, kādiem ir jābūt sodiem par minētajiem pārkāpumiem. Diemžēl es nevaru teikt, ka mums bija vienprātība visos jautājumos, bet vairākums atbalstīja attiecīgās normas redakciju. Tā paredz, ka turpmāk gadījumā, ja ātrums pārsniegts līdz 10 kilometriem, tad vienīgais sods būs brīdinājums. Patlaban var sodīt arī ar naudas sodu. Savukārt, sākot no 11.kilometra, būs iespēja piemērot gan naudas sodu, gan brīdinājumu. Taču būtiski ir palielināts sods par lieliem pārkāpumiem, proti, ja ātrums ir bijis pārsniegts par 60 kilometriem. Diemžēl nav pievērsta uzmanība... nebija piedāvājuma grozīt... paredzēt lielāku citu atbildību tieši tajos gadījumos, ja ir pārsniegts ātruma ierobežojums par 30-40 kilometriem. Bet Juridiskā komisija bija pārliecināta, ka ar šo attiecīgo jautājumu ir jāstrādā, tāpēc kolēģiem būs iespēja iesniegt priekšlikumus un piedāvāt citu risinājumu.

Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un 3. - pēdējais - ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa kunga priekšlikums, kas saistīts ar institūciju kompetenci. Atbilstoši šim priekšlikumam gadījumā, ja ir izdarīts pārkāpums, par kuru paredzēta... proti, par lidlauku vai gaisa trases ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu sodu varēs piemērot civilās aviācijas valsts institūcijas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tātad mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 28.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā (Nr.1215/Lp11). Atgādināšu, ka grozījumi Profesionālās izglītības likumā tiek veikti ar mērķi ieviest duālo profesionālo izglītību jeb tādu izglītību, kas būtu maksimāli tuvināta darba tirgum.

Un šeit ir ieviestas vairākas jaunas lietas, tajā skaitā konventu darbība pie izglītības iestādēm, un attiecībā uz šo konventu darbību arī ir pārsvarā šie priekšlikumi uz otro lasījumu. Bez tiem ir arī vairāki tehniski likuma uzlabojumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts un kurš paredz, ka profesionālās izglītības kvalifikācijas dokumentu saņem ne tikai tas izglītojamais, kurš ir daļēji apguvis, bet ir “pilnībā vai daļēji apguvis” profesionālās izglītības programmu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 2. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakcionāls priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. Arī 3. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir tehniskas dabas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 4. ir deputātu Vanagas, Bilsēna un Viļuma priekšlikums, kurš paredz, ka pie profesionālās izglītības iestādēm konventi netiek veidoti vispār. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Jau pašlaik spēkā esošais Izglītības likums nosaka to, ka katrā izglītības iestādē ir jābūt izglītības iestādes padomei. Tur ir stingri noteikts, kas var būt izglītības iestādes padomes sastāvā, un ir arī noteiktas funkcijas. Un pašlaik šī ideja par konventu ieviešanu profesionālās izglītības iestādēs nozīmē to, ka tiek ieviesta vēl viena institūcija izglītības iestādēs, kas, jā, protams, ir nu... Likumprojektā noteikts, ka tā būs padomdevēja statusā un koleģiāla institūcija, bet tātad jebkurā gadījumā tiek izveidota vēl viena, un tas nozīmē, ka katram direktoram skolā būs jāsadarbojas cītīgi gan ar izglītības iestādes padomi, gan ar konventu, kur turklāt, ja mēs paskatāmies funkciju ziņā, ir funkcijas, kas pārklājas. Un tādēļ, iesniedzot šo priekšlikumu, mēs uzskatām, ka šeit ir jābūt citam risinājumam. Jā, īpaši ņemot vērā profesionālās izglītības iestāžu darba specifiku, varētu paplašināt Izglītības likumā... tātad noteikt, ka var paplašināt izglītības iestādes padomes sastāvu ar dibinātājiem, ar darba devēju pārstāvjiem, ar pašvaldību pārstāvjiem, lai gan Izglītības likuma normas to jau arī pieļauj un skolas to dara, un tādēļ kopumā mēs uzskatām, ka vēl viena tāda institūcija nav nepieciešama.

Un komisijā mums arī par šo konventu lietderību, nepieciešamību bija diezgan karstas diskusijas. Joprojām diemžēl mēs neesam atraduši atbildes uz to, kāpēc, piemēram, Kultūras ministrijas pakļautībā esošās izglītības iestādēs nebūs šādu konventu, arī veselības jomu skarošās izglītības iestādēs šādu konventu nebūs. Un tad ir jautājums: ja mēs gribam stiprināt šīs profesionālās izglītības iestādes, lai darba devēji atkal vairāk pieslēgtos pie virknes šo jautājumu, vai tad šo kultūras un veselības jomu absolventi neies darba tirgū? Vai tad tur darba devējiem nav nekādas intereses?

Un tas nu, mūsuprāt, nav korekti, ka tas tiks attiecināts tikai uz Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēm.

Tad arī es gribētu norādīt uz riskiem, kas varētu rasties, ja šādi konventi tiek izveidoti. Ir paredzēts, ka tie būs piecu līdz septiņu cilvēku sastāvā, to skaitā, protams, skolas direktors un arī pieaicinātie darba devēju pārstāvji. Būsim reālisti! Cik ilgi šie cilvēki konventā strādās bez atalgojuma? Darba devēji, ministriju pārstāvji brauks... Cik lielā mērā viņi būs ieinteresēti braukt uz visām šīm sanāksmēm? Un arī, protams, no finansiālās puses gribētos vērst uzmanību uz to, ka profesionālās izglītības iestādes... lielākā daļa ir valsts izglītības iestādes. Un, ja tur būs darba devēji, tad... Protams, mēs zinām, ka ir šis plānošanas periods, kur atkal būs ļoti liels Eiropas fonda finansējums. Un neapšaubāmi šī informācija... Ir ļoti labi, ja tā ir pieejama - kur kas ir paredzēts. Un ir arī praksē diemžēl reāli piemēri, kur mēs redzam, cik lielā mērā ir ieinteresēti pašvaldību pārstāvji, lai palobētu vienu vai otru lietu. Diemžēl ne tajā pozitīvākajā rakursā.

Tad arī, protams, tas var ietekmēt to, ka skola, ja izstrādā... Jā, domā par to, kā attīstīties, kā savas programmas pilnveidot, un, ja tur ir darba devēju pārstāvji, tad atkal, ņemot vērā to, kā pēdējo gadu laikā pieaug privāto izglītības iestāžu skaits, un to, cik lielā mērā privātuzņēmēji vēlas iesaistīties profesionālajā izglītībā... Arī tas var būt drauds šai izglītības iestādei, ja tur darba devējiem ir paredzēta tik liela teikšana, kā likumprojekts to paredz.

Un arī jāteic, ka ir skolas, kas īsteno padsmit programmas, bet darba devēju pārstāvis būs viens. Tad sakiet, lūdzu, kurš būs tas viedais darba devējs, kas varēs atbildēt par padsmit programmām, par vairākām nozarēm? Arī tas nav līdz galam pārdomāts.

Un arī, ņemot vērā... Jā, pašlaik ir mīkstināta tā versija šīm konventu pilnvarām, funkcijām, bet, ja jūs izlasīsiet, kādas ir konventam paredzētās funkcijas, tad rodas jautājums: nu priekš kam tad skolā direktors? Un tādēļ mūsu ieteikums būtu: ministrijām ir vairāk jāpiestrādā pie direktoru vērtēšanas, un, ja mēs redzam, ka direktori ir vāji, tad viņi ir jānomaina, nevis šī problēma jārisina ar konventiem. Un tad arī, mūsuprāt, būtu loģiskāk, ja jau esošās izglītības iestādes padomes sastāvu papildinātu ar darba devēju pārstāvjiem. Tādēļ ir lūgums atbalstīt mūsu priekšlikumu un izglītības iestādēs neveidot jaunu lieku institūciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reiznieces-Ozolas kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Paldies Vanagas kundzei par apsvērumiem, kurus viņa minēja, pamatojot konventu nevajadzīgumu. Bet mēs par šo priekšlikumu komisijas sēdē ļoti plaši diskutējām, un tomēr deputātu vairākums nobalsoja par to, ka konventi ir vajadzīgi, un tie faktiski ir Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā likumprojekta viena ļoti būtiska sastāvdaļa.

Konventu galvenais uzdevums ir nodrošināt profesionālās izglītības iestādes saikni ar darba tirgu. Tātad ir tieši otrādi - tie nevis traucē, bet palīdz skolas direktoram nodibināt šos kontaktus, izvēlēties skolas stratēģiskās attīstības ceļu, jo ir domāts, ka konventos piedalīsies gan darba devēji, gan vietējo pašvaldību pārstāvji, kuri var palīdzēt skolas direktoram gan nodrošināt skolēnu prakses vietas uzņēmumos, gan arī dot savu padomu, kādas studiju programmas veidot skolās. Līdz ar to es tomēr aicinu atbalstīt, ka konventi tiek veidoti. Tālākajos priekšlikumos - gan manos, gan arī komisijas kopējos priekšlikumos - ir paredzēts, ka šīs funkcijas konventam tiek mīkstinātas - tas nejaucas skolas ikdienas saimnieciskajā darbā, kas ir pilnīga direktora atbildība, tas nejaucas arī galalēmumu pieņemšanā par programmu saturu, bet tas ir padomdevējs... padomdevēja institūcija pie skolas, kurā cilvēki labprātīgi strādās un atbalstīs direktoru.

Tā kā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, es aicinu arī Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Vanagas, Bilsēna un Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanos režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 62, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka mums vakardien ļoti skaista 65 gadu jubileja bija deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam, kuru visi sirsnīgi sveicam. (Izsauciens no zāles: “Bravo!”, aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt pēc pārtraukuma izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs pēc piecām minūtēm uz sēdi komisijas telpās. Būs slēgta sēde. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc piecām minūtēm Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... ir klāt, Gaidis Bērziņš... nav, Ilma Čepāne... nav, Edmunds Demiters... nav, Raivis Dzintars... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Junkurs... nav, Daina Kazāka... nav, Māris Kučinskis... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... ir, Klāvs Olšteins... nav, Jānis Reirs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Kārlis Seržants... nav, Juris Vectirāns... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Ir pulksten 11.03. Turpinām Saeimas 23.oktobra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” otrajā lasījumā un tikām līdz 5.priekšlikumam.

Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola. Jā, kolēģi, turpinām skatīt likumprojektu.

5. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā, un tas paredz, ka konventi, par kuriem mēs runājām iepriekš, ir koleģiāla padomdevēja institūcija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Reizniece-Ozola. Arī nākamais, 6., ir deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Reizniece-Ozola. Tas paredz... es jums to vienkārši kā komentāru... paredz, ka arī pašvaldības pārstāvis var vadīt konventu.

7. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Reizniece-Ozola. 8. arī ir deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Reizniece-Ozola. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas komisijā, protams, ir atbalstīts. Tas precizē profesionālās izglītības iestādes konventa pienākumus un tiesības.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 10. - komisijas priekšlikums. Protams, arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Reizniece-Ozola. Un 12. - komisijas priekšlikums, lai pārejas noteikumus precizētu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. Tas ir arī viss. Kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. (Dep. D.Reizniece-Ozola dodas uz savu vietu.) Dana! Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam...! (Smejas.)

D.Reizniece-Ozola. (Starpsauciens.) Čika laiks tas ir.

Sēdes vadītāja. Čika laiks! (Smejas.)

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

D.Reizniece-Ozola. Jā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 28.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.oktobris. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

1.priekšlikums ir deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 5. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9., 16. un 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 9. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. un 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 10. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 12. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 13. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 15. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 20. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 21. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 24. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 26. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 29. - Līdakas kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 30. - ekonomikas ministra Dombrovska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 34. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 39. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 41. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 42. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 44. - deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Kudums. 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (RP).

Godātie kolēģi! Likumprojektam uz otro lasījumu ir iesniegti 24 priekšlikumi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 2. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Godātie kolēģi! Tā kā šo likumprojektu 11.Saeimas darbības laikā galīgajā lasījumā mēs droši vien nepagūsim apstiprināt, tad komisija nolēma nemaz neskatīt vairākus svarīgus priekšlikumus. Pēc būtības šobrīd komisija tālāk virza to likumprojekta redakciju, kurā galu galā izpaliek gan apriņķu, gan reģionu pieminēšana. Uzskatu par savu pienākumu jums īsi izstāstīt tomēr šī jautājuma būtiskākos aspektus.

Pirmām kārtām jautājums par reģionāla līmeņa administratīvajām teritorijām ir vismaz tikpat sens kā pati Latvijas Republika, jo nedomāju, ka Satversmes tēvi Latgales, Kurzemes, Zemgales un Vidzemes vārdu mūsu konstitūcijas 3.pantā būtu iekļāvuši tikai tamdēļ, lai mums šodien Rīgā būtu vieglāka Dziesmu svētku dalībnieku vai tautas daiļamata meistaru izcelsmes iedalīšana.

Par reģionālā līmeņa administratīvo teritoriju nepieciešamību liecina starptautiskā pieredze un mūsu pašu valsts līdzšinējās reģionālās politikas eksperimenti, it sevišķi attiecībā uz Kohēzijas fonda līdzekļu sadali, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, būtiskāko valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumu nevienmērīgas pieejamības izaicinājumiem un neapturami straujo reģionu depopulāciju.

Šodienas realitāte, kad visi reģionālās attīstības politikas jautājumi tiek pieņemti centralizēti, neizbēgami noved pie situācijas, kurā valsts reģionālā politika labākajā gadījumā ir vāji pārvaldīts haoss, sliktākajā - politiskais tirgus, kurā uzvar pašvaldības ar labākajiem sakariem un lielāku apmaksāto pārliecinātāju pulku Rīgā.

Ņemot vērā to, ka šis jautājums neizbēgami būs atkārtoti jāskata 12.Saeimai, atkal sākot ar pirmo lasījumu, aicinu jūs, kolēģi, jau tagad konceptuāli atbalstīt manu priekšlikumu. Ir nepieciešamība Latvijā ieviest skaidrību par administratīvajiem reģioniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Eņģeļa kungs!

K.Eņģelis. Godātie kolēģi! Pie šī priekšlikuma, kurš ir arī saistīts ar citiem priekšlikumiem, komisija un komisijas izveidotā darba grupa strādāja ļoti ilgi, un faktiski šīs diskusijas zināmā mērā atspoguļo ministrijas izpratni un domu gājienu par administratīvi teritoriālā dalījuma attīstību un perspektīvām nākotnē.

Deputāts Viļums iesniedza priekšlikumu, ar kuru viņš bija gan katalizators šo ideju tālākai attīstībai, gan arī diskusiju izraisītājs, un šīs diskusijas bija vajadzīgas un produktīvas. Taču šī likumprojekta ietvaros komisija nebija gatava uzdot valdībai šī jautājuma risināšanu, vismaz ne uz otro lasījumu. Ja šī Saeima strādātu ilgāk, tad, iespējams, uz trešo lasījumu mēs būtu spējīgi arī noformulēt konkrētu uzdevumu valdībai, bet šī likumprojekta ietvaros diskusija notika. Tas bija lietderīgi, un tas noteikti arī deva iemeslu atbildīgajai ministrijai šo jautājumu izstrādāt, un tas arī deva citus ministrijas priekšlikumus, kas būs tālāk šinī likumprojektā un kas ir arī saistīti ar to, ka šis darbs ir jāturpina, tikai nedaudz citā griezumā, nekā tas sākotnēji bija plānots, kad šis likumprojekts tika iesniegts.

Līdz ar to komisija šo deputāta Viļuma priekšlikumu neatbalstīja un sagaida tālāku darbu no atbildīgās ministrijas puses.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jura Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 55, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Eņģelis. 3. - deputāta Viļuma priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējo neatbalstīto priekšlikumu. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Eņģelis. 4. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 5. - deputātes Čigānes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 6. - deputāta Viļuma priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Godātie kolēģi, tā ir otra lieta, kas tika... kuras risināšanai es izklāstīšu savu piedāvājumu, un šā priekšlikuma būtība bija apdzīvotu vietu... Šobrīd mēs zinām, ka mums ir tikai pilsētas, ciemi un viensētas, bet tagad ir priekšlikums papildināt šo sarakstu ar mazciemiem. Iniciatīva šāda priekšlikuma ierosināšanai nāk no manis pārstāvētā Latgales reģiona iedzīvotājiem, kuri nav gatavi tik vienkārši samierināties ar pēdējās desmitgadēs novēroto straujo iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionā un attiecīgā procesa radītajām negatīvajām izmaiņām Latgales, it sevišķi kultūrvēsturiskajā, ainavā.

Strauji samazinoties iedzīvotāju skaitam, daudzi reģiona ciemi, vēsturiski saukti par sādžām, vairs neatbilst likumā noteiktajai ciema definīcijai un attiecīgi šādu statusu zaudē. Rezultātā, piemēram, vienā Rugāju novadā vien no kādreizējiem 110 ciemiem šādam statusam vairs atbilst tikai trīs. Te nav tik daudz runa... Te nav tik daudz runa par pēdējā laikā plaši tiražēto bēdīgo skatu uz pussabrukušām, pamestām ēkām, te nav runa par vēlmi apgrūtināt pašvaldības un dažādas valsts iestādes ar pienākumu ieguldīt līdzekļus attiecīgās apdzīvotās vietas iedzīvotājiem nepieciešamajos sadzīves pakalpojumos. Būtiskākais ir tas, ka šādas vietējās kultūrvēsturiskās ainavas straujās izmaiņas negatīvi ietekmē vietējo iedzīvotāju ticību iespējai tuvākā vai tālākā nākotnē saistīt savu dzīvi un darbību ar savu senču dzimto pusi.

Radusies situācija pavisam negatīvi ietekmē, piemēram, arī tūrisma produktu attīstību.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un tādējādi dot uzdevumu nākamajai, 12., Saeimai šo domu nepieciešamības gadījumā pieslīpēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Eņģeļa kungs!

K.Eņģelis (RP).

Tātad komisija un komisijas darba grupa ļoti rūpīgi strādāja ar šo priekšlikumu. Mēs arī lūdzām sniegt savu viedokli vairākām ministrijām, tajā skaitā Aizsardzības ministrijai un Tieslietu ministrijai, un saņēmām, teiksim, divējādus atzinumus. Aizsardzības ministrija bija atbalstoša tam, lai ieviestu šādu “mazciema” jēdzienu, pamatojot to ar lietderību ģeogrāfisko karšu izstrādē. Turpretī Tieslietu ministrijas viedoklis, kurš arī prevalēja, formulējot komisijas viedokli, bija noraidošs, jo ir jāpatur prātā, ka šis ir Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. “Mazciema” jēdziena pamatojumā no deputātu puses tiešām vairāk bija šis kultūrvēsturiskais aspekts. Turklāt tālāk sekojošajā priekšlikumā ir minēts, kas ir šie “mazciemi”. Ir pieļauta iespēja, ka tā varētu būt arī neapdzīvota teritorija, taču tas jau ir pretrunā ar likuma nosaukumu. Turklāt šāda jēdziena ieviešana prasītu izmaiņas arī vairākos citos normatīvajos aktos, kas nebūtu sasaistāms ar šī likumprojekta sākotnējo būtību. Tādējādi, ņemot vērā šos apsvērumus, komisija neatbalstīja deputāta Viļuma priekšlikumu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Jura Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Eņģelis. Nākamais ir 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 8. ir deputāta Viļuma priekšlikums, kurš nav atbalstīts, jo ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu par mazciemiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Eņģelis. 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 10. ir deputāta Viļuma priekšlikums, kas saistīts ar viņa 2.priekšlikumu, un komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Eņģelis. 11. ir deputāta Viļuma priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Eņģelis. 12. - deputāta Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Eņģelis. 13. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Romāna Naudiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Eņģelis. 14. - deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 15. - deputātes Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 16. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Eņģelis. 17. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Eņģelis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 19. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Eņģelis. 20. - deputāta Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Eņģelis. 21. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Eņģelis. 22. - deputātes Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. 23. - deputātes Čigānes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. Un beidzamais, 24., - deputātes Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Eņģelis. Paldies.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Eņģelis. Šī gada 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.

Šis Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts faktiski... pēc būtības paredz pasažiera pienākumu starptautiskajos dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumos, kas tiek veikti starp Latviju un trešajām valstīm, uzrādīt pārvadātājam ieceļošanai derīgus dokumentus. Ja šos dokumentus neuzrāda, tad no vilciena var izsēdināt ārā. Izrādās, ka mums tāda norma attiecībā uz dzelzceļa darbiniekiem nav bijusi. Tagad Ministru kabinets arī to ir sagatavojis.

Otra sadaļa ir attiecīgi par kravu pārvadājumiem - par kravu pārvadājuma pavadzīmēm, kuras varēs formēt arī elektroniski, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Un trešais bloks ir vienas uzņemtās saistības jeb regulas ieviešanas atlikšana līdz 2019.gadam.

Tā ir šī likumprojekta galvenā būtība.

Komisija likumprojektu izskatīja, atbalstīja un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Ozoliņš. 27.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30.oktobrī - izskatīšana.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.oktobris, izskatīšana - Saeimas 30.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Lieku jums priekšā izskatīšanai grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Neraugoties uz Siliņas kundzes kritiku, jāteic, ka komisija ir strādājusi ļoti kvalitatīvi un ir saņemti tikai divi redakcionālas dabas labojumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Un 2. - pašas komisijas virzītais priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts trešajā lasījumā, un es aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Lieku jums priekšā skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Kā jau es minēju, komisija ir strādājusi kvalitatīvi, tāpēc skatīšanai bija iesniegts tikai viens priekšlikums. Taču šodien komisijas sēdē tā autore Barčas kundze saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.1 pantu to atsauca, informējot par to komisiju.

Tā kā vairāk neviens cits priekšlikums nav iesniegts, aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojekts izstrādāts un nodots jums, ņemot vērā problēmu, kas ir konstatēta, un es vēlos jūs informēt, ka 3.oktobrī Satversmes tiesa ierosināja lietu, lai izvērtētu problēmu pēc būtības. Un jautājums ir šāds.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu persona var tikt sodīta ar priekšmeta konfiskāciju, un saskaņā ar likumu konfiscēt var ne tikai personai piederošo mantu, bet arī svešu mantu. Taču diemžēl tai personai, kurai manta pieder, nav tiesību pārsūdzēt attiecīgās lietas gaitu, tāpēc mēs uzskatām, ka šī kārtība ir jāmaina.

Līdz ar to mēs lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu un 12.Saeimā aicinām turpināt strādāt. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Mēs pirms nesena laika jau pieņēmām grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai varētu likumīgi sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuriem ir radušās dažāda veida problēmas saistībā ar situāciju Ukrainā un Krievijas embargo. Līdz ar to bija nepieciešams arī noteikt, kādi konkrēti normatīvie akti tiek attiecināti, piemērojot šāda veida atlaides, kas attiecas uz nodokļu nokavēto atmaksu un arī uz kavējuma procentu nepiemērošanu.

Šie grozījumi ir saistīti ar to, lai būtu skaidri uzskaitītas tieši piemērojamās Eiropas Komisijas regulas, jo tad gan nodokļu administrācija, gan arī tie, uz kuriem likums attiecināms, zinātu, ka tieši šīs konkrētās regulas tiek piemērotas, izskatot šo iesniegumu. Tieši tāpēc komisija izstrādāja šo likumprojektu un lūdz arī Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Parādnieks. Tā kā šie grozījumi vairāk ir tehniska rakstura un ievieš skaidrību, tad, ja kolēģiem nav iebildumu, komisijas vārdā aicinu apstiprināt tos tūlīt, nekavējoties, arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par Saeimas pilnvarojumu Latvijas pārstāvim Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē balsot par Eiropas Stabilitātes mehānisma institūciju tiešās rekapitalizācijas instrumenta izveidošanu”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Finanšu ministrija sagatavoja un iesniedza izskatīšanai informatīvo ziņojumu un protokollēmuma projektu, kas paredz pilnvarot Latvijas pārstāvi - finanšu ministru - Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē balsot par Eiropas Stabilitātes mehānisma institūciju tiešās rekapitalizācijas instrumenta izveidošanu.

Komisija šo lēmuma projektu ir izskatījusi un aicina Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pilnvarojumu Latvijas pārstāvim Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē balsot par Eiropas Stabilitātes mehānisma institūciju tiešās rekapitalizācijas instrumenta izveidošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Malači!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka bija deputātu jautājumi, veseli desmit, uz kuriem ir saņemtas rakstveida atbildes, kas iesniedzējus neapmierina, bet atbilžu sniedzēji nevar ierasties, līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde nenotiks. Bet ir saņemti vēl divi jauni deputātu jautājumi.

Deputātu Elksniņa, Kabanova, Rubika un citu deputātu jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par līgumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Un deputātu Zariņa, Ādamsona, Agešina, Rubika un Tutina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par bankas “Citadele” tālāko attīstību”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Vēl vārds deputātei Inārai Mūrniecei - paziņojumam.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem atgādinu, ka sēde šodien pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav klāt, Ilma Čepāne... nav, Edmunds Demiters... nav, Raivis Dzintars... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Junkurs... nav, Daina Kazāka... nav, Māris Kučinskis... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Klāvs Olšteins... nav, Jānis Reirs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Kārlis Seržants... nav, Juris Vectirāns... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 23.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 8. sēde
2014. gada 23. oktobrī

 

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. A.Elksniņš (par)
   
Par likumprojektu  “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1275/Lp11)
(Dok. Nr. 4422)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1277/Lp11)
(Dok. Nr. 4428)
   
Par darba kārtību
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 30. oktobrī
(Dok. Nr. 4418)
   
Lēmuma projekts “Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 715/Lm11)
(Dok. Nr. 4405)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 716/Lm11)
(Dok. Nr. 4406)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 1262/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4334C)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” (Nr. 1128/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4414)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 1242/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4240B)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” (Nr. 1212/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4415)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” (Nr. 1211/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4416)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” (Nr. 1161/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4386)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1165/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4394)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 1113/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4395)
   
Ziņo - dep. K.Eņģelis
   
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 1199/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4396)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1184/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4407)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 756/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4408)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Debates - dep. I.Bišofa
  - dep. G.Igaunis
  - dep. E.Siliņa
  - dep. E.Siliņa
  - dep. A.Klementjevs
   
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1166/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4412)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Debates - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 972/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4388)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” (Nr. 1254/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4316, 4397)
   
Ziņo - dep. I.Vanaga
   
Likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” (Nr. 1254/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4316, 4397)
   
Ziņo - dep. I.Vanaga
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1265/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4347, 4400)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 768/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4403)
   
Ziņo - dep. V.Jakovļevs
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1148/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4404)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1215/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4409)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Debates - dep. I.Vanaga
   
Paziņojumi
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Bišofa
  - dep. J.Ozoliņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1021/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4411)
   
Ziņo - dep. Dz.Kudums
   
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 967/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4413)
   
Ziņo - dep. K.Eņģelis
   
Debates - dep. J.Viļums
  - dep. J.Viļums
   
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (Nr. 1264/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4346, 4429)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1191/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4401)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 1190/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4402)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1275/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4422)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1277/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4428)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1277/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4428)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas pilnvarojumu Latvijas pārstāvim Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē balsot par Eiropas Stabilitātes mehānisma institūciju tiešās rekapitalizācijas instrumenta izveidošanu” (Nr. 717/Lm11)
(Dok. Nr. 4423, 4419A)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, M.Zemļinska, N.Kabanova, S.Potapkina un R.Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par līgumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu” (Nr. 197/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par bankas “Citadele” tālāko attīstību” (Nr. 198/J11)
   
Paziņojums
  - dep. I.Mūrniece
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 23.10.2014 09:08:31 bal001
Par - 26, pret - 34, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par uzdevumu Ministru kabinetam panākt līgumā par bankas “Citadele” akciju pārdošanu noteiktu nosacījumu iekļaušanu (718/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.10.2014 09:10:20 bal002
Par - 70, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 30.oktobrī

Datums: 23.10.2014 09:11:42 bal003
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (715/Lm11)

Datums: 23.10.2014 09:12:36 bal004
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (716/Lm11)

Datums: 23.10.2014 09:14:46 bal005
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1262/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.10.2014 09:17:10 bal006
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” (1128/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.10.2014 09:19:45 bal007
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1242/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.10.2014 09:20:57 bal008
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem ... (1212/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:21:49 bal009
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā (1211/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:23:23 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (1161/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:24:30 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1165/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:25:20 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (1113/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:26:07 bal013
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1199/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:27:00 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1184/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:37:07 bal015
Par - 12, pret - 43, atturas - 17. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:46:41 bal016
Par - 5, pret - 57, atturas - 13. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:54:01 bal017
Par - 11, pret - 47, atturas - 8. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 09:55:53 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 10:06:07 bal019
Par - 39, pret - 29, atturas - 8. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1166/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 10:08:19 bal020
Par - 43, pret - 28, atturas - 5. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1166/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 10:09:56 bal021
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (972/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 10:13:07 bal022
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi (1254/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.10.2014 10:13:27 bal023
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi (1254/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.10.2014 10:14:08 bal024
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi (1254/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.10.2014 10:15:12 bal025
Par - 53, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1265/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.10.2014 10:18:12 bal026
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (768/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 10:21:52 bal027
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1148/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 10:30:48 bal028
Par - 8, pret - 62, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1215/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:05:02 bal029
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1215/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:11:20 bal030
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1021/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:16:50 bal031
Par - 9, pret - 55, atturas - 6. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (967/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:21:41 bal032
Par - 15, pret - 48, atturas - 7. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (967/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:24:23 bal033
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (967/Lp11), 2.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:26:09 bal034
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (1264/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:26:31 bal035
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (1264/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:27:59 bal036
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1191/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:29:06 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1190/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:30:31 bal038
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1275/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:32:07 bal039
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1277/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:32:29 bal040
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1277/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.10.2014 11:33:03 bal041
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1277/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.10.2014 11:34:13 bal042
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pilnvarojumu Latvijas pārstāvim Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē balsot par Eiropas Stabilitātes mehānisma institūciju tiešās rekapitalizācijas instrumenta izveidošanu (717/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 23.oktobrī

Vadītāja. Skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, kā katru reizi pēc Saeimas sēdes, deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Tā kā šīs Saeimas pilnvaru termiņš iet uz beigām un šī bija priekšpēdējā sēde, ir skatīti un pieņemti daudzi grozījumi likumos. Likumprojektiem, kuri šodien ir pieņemti, un arī tiem, kuri nākamnedēļ tiks pieņemti, ir milzīga nozīme uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk. Man ir ļoti labi kolēģi komisiju priekšsēdētāji – Mūrnieces kundze, Barčas kundze un Kalniņas-Lukaševicas kundze, kas par to jums pastāstīs vairāk, un arī opozīcijas deputāts Agešins par to jums pastāstīs konkrētāk. Tiešām ļoti labi kolēģi! Ne par velti viņi arī šajā raidījumā pārstāv savas frakcijas, izsakot viedokļus.

Es gribu teikt, ka, protams, norisinās ļoti svarīgs darbs, kuram tie, kas vēro politiskos procesus Latvijā, seko līdzi. Tas darbs ir valdības veidošana. Viena lieta, kas interesē žurnālistus un, protams, arī sabiedrību, – kurš un kādu amatu tajā ieņems. Bet tajā pašā laikā norisinās arī diezgan smags darbs saistībā ar to, ko tad šī valdība darīs. Tas ir darbs pie Valdības deklarācijas, kurā tiek nosprausti mērķi. Un vienu no šīm darba grupām ir uzticēts vadīt arī man. Ir runa par drošību, ārlietām un tieslietām. Un jāsaka, ka visas partijas, kas veido nākamo valdību, ir deleģējušas ļoti kompetentus pārstāvjus un jau rītdien notiks pirmā kopējā sēde. Mēs ļoti ceram, ka mērķus, kuri tiks nosprausti, jaunā valdība sasniegs. Jācer, ka tie politiķi, kuri tiks izvirzīti no partijām, lai ieņemtu šīs atbildīgās vietas, spēs realizēt tieši šos mērķus. Es uzskatu, ka maz mēs pievēršam uzmanību tam, ko valdība darīs. Un svarīgi ir arī, kurš to darbu veiks.

Tā ka es ceru, ka šis darbs, kas norisinās šīs Saeimas pilnvaru termiņa pēdējās dienās, tiks veikts īpaši rūpīgi. Lai gan strādājam mēs vēl šajā Saeimā, domās jau visi raugāmies uz priekšu, domājam par to, kā mūsu valstij ies turpmāk un kurš to vadīs.

Lai jums visiem veicas!

Vadītāja. Paldies Latkovska kungam.

Nākamā runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienītie radioklausītāji! Kā jau mans kolēģis Latkovska kungs teica, patiešām šobrīd visi domā, kādi ir jaunās valdības mērķi, kā Latvijā dzīvi veidot labāku. Un gribu teikt, ka tie ir tādi praktiski, konkrēti risinājumi, pie kā jāstrādā un pie kā darbs jau ir uzsākts. To skaitā ir arī Valdības deklarācijas veidošana, un Nacionālās apvienības frakcija jau strādā pie konkrētiem praktiskiem priekšlikumiem, ko mēs iesniegsim darba grupai, kura strādā pie Valdības deklarācijas.

Runājot par Saeimas šodienas sēdi, jāteic, ka tā bija priekšpēdējā sēde, ļoti atbildīga sēde. Mēs cenšamies izdarīt visas iesāktās lietas. Gribu uzsvērt, ka šajā Saeimas sēdē ir pieņemti ārkārtīgi būtiski likumi. Šobrīd vēlos runāt tikai par diviem.

Viens no tiem ir likums, kas atjaunos vēsturisko taisnīgumu, un tas ir likums “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Un otrs ārkārtīgi būtisks likums ir likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas skar radio jomu un valsts drošību.

Par pirmo. Ar Nacionālās apvienības deputātu iniciatīvu tika izstrādāts un iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””, kas paredzēja novērst vēsturisko netaisnību, kāda diemžēl līdz šim ir pastāvējusi. Līdz šim likums paredzēja, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu var iegūt tikai personas, kas dzīvo Latvijā. Tomēr mēs esam konstatējuši, ka ir virkne nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Un viens no tiem ir Bruno Javoišs, kurš naktī uz 1963.gada 5.decembri, tātad padomju okupācijas laikā, uzvilka Rīgas radiotornī Latvijas Republikas sarkanbaltsarkano karogu, tā atgādinādams par Latvijas patiešām formālajām tiesībām izstāties no PSRS. Par to viņu mēnešiem ilgi VDK tika turējusi Stabu ielas nama pagrabos, viņš tika tiesāts, septiņus gadus pavadīja Mordovijas soda nometnēs. Protams, arī pēc viņa atbrīvošanas dažādas okupācijas varas iestādes darīja visu iespējamo, lai viņa dzīve Latvijā tiktu traucēta, un Bruno Javoišs pārcēlās uz dzīvi Igaunijā.

Līdz ar to, kad šis likums stāsies spēkā, viņš un vēl arī pārējās personas, kas šobrīd nedzīvo Latvijā, varēs iegūt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, un šī netaisnība būs novērsta.

Otrs šodien galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, ko gribu pieminēt, paredz fundamentālus grozījumus radio jomā. Proti, šodien ir pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri faktiski maina visus spēles nosacījumus radio vidē.

Šobrīd mēs redzam, ka iepriekšējās padomes, proti, Nacionālās radio un televīzijas padomes (pēc tam tā tika pārdēvēta par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi), darbība ir radījusi tādas sekas radio jomā, ka par tām jau spriež ne tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, bet arī Nacionālās drošības komisija. Un te var uzsvērt trīs tādas ļoti nepatīkamas lietas, ko mēs redzam radio jomā.

Pirmkārt, pastāv tā sauktā slēptā retranslācija no Krievijas, kad radiostacijas savās programmās iekļauj Krievijā veidotus raidījumus, nepaziņojot, kur šo programmu saturs ir veidots, un tā maldinot radioklausītājus.

Otrkārt, mēs redzam, ka šī slēptā retranslācija kavē Latvijas žurnālistikas attīstību.

Un, treškārt, mēs redzam, ka tam ir bijusi negatīva ietekme ne tikai uz integrācijas sfēru Latvijā, bet arī uz sabiedrību; tas ir izraisījis sabiedrības šķelšanos un vērsts uz sabiedrības musināšanu.

Līdz ar to ir paredzēts mainīt spēles nosacījumus, un jaunie grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Tie pirmām kārtām paredz, ka radiostacijām pašām ir jāveido gan programma gandrīz vai pilnībā... un tie ir 90 procenti, un varu pateikt, ka tas mainīs spēles nosacījumus un arī skanējuma valodu, jo šobrīd Latvijā raida kopumā 67 radiostacijas un pēc grozījumu pieņemšanas lielākā daļa no tām – 50 programmas – skanēs valsts valodā. Tātad gribu teikt, ka tā ir ne tikai informatīvās telpas stiprināšana, bet arī nacionālās drošības stiprināšana, kas tiek panākta ar šiem grozījumiem radio jomā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

 

Labdien! Es vēlos šodien izteikt viedokli par trim likumprojektiem, kuri šodien ieguva likuma spēku. Tie ir: likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”.

Ar grozījumiem manis minētajos likumos mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri var ar informāciju apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja un tad – uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai tās pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju būtu gatavas iedarbināt jauno kārtību. Likumā noteikts, ka termiņš ir 2015.gada 1.jūlijs.

Līdz ar to, lai saņemtu slimības pabalstu vai maternitātes pabalstu, būs nepieciešams vienīgi pabalsta pieprasītāja iesniegums, ko varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā arī elektroniski.

Manuprāt, vēl viena būtiska norma, kura tika atbalstīta: lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas zaudējušas apgādnieku, tagad tiek noteikts, ka apgādnieka zaudējuma pensija nedrīkst būt mazāka par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Līdz šim brīdim tie ir bijuši 50 procenti.

Attiecībā uz grozījumiem Darba likumā vēlos jūs informēt, ka ir izdarīti grozījumi 37 Darba likuma pantos.

Ir vairākas būtiskas lietas.

Bija doma, ka likumā varēsim noregulēt jautājumu par virsstundu darba apmaksas modeli, taču diemžēl tas mums praksē neizdevās, kaut gan strādājām, cieši sadarbojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Labklājības ministriju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Šie priekšlikumi, kurus iesniedza deputāti, netika atbalstīti, un komisija savā vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai par to informēja, un Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, kuru vada Ministru prezidente, turpinās darbu arī šajā jautājumā.

Par darba līgumiem. Jaunajā likumā tagad ir skaidri un gaiši noteikts, ka darba līgumā nedrīkstēs iekļaut noteikumus par svešvalodu prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Reizēm pie mums, Latvijā, notiek tā, ka darba līgumus noformē ar atpakaļejošu datumu. Lai tas tā nebūtu, darba devējam būs jānodrošina noslēgtā līguma uzglabāšana un uzrādīšana kontrolējošajām institūcijām tūlīt pēc tā pieprasīšanas.

No 3 uz 5 gadiem ir pagarināts maksimālais laiks, uz kādu varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Šāds solis ļaus paaugstināt mūsu valsts konkurētspēju un izlīdzināt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs maksimālais termiņš jau patlaban ir 5 gadi.

Ir vēl daudz dažādu un, manuprāt, labu grozījumu Darba likumā. Tie attiecas uz darbiniekiem, kuru aprūpē ir viens vai divi, vai vairāki bērni līdz 14 gadu vecumam. Ir normas, kas ir tagad simpātiskas tām darbiniecēm, kuras bērnu baro ar krūti. Un tiek noteikts arī elastīgāks regulējums atvaļinājuma naudas izmaksai.

Es vēlos vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam, ka darbs pie tiem jautājumiem, par kuriem nebija panākta vienošanās Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, tiks turpināts. Tas nozīmē, ka 12.Saeima, iespējams, drīz vien sagaidīs nākošos grozījumus Darba likumā.

Šodien es vēlos teikt atzinīgus vārdus un paldies mūsu sadarbības partneriem, ar kuriem mēs ilgstoši strādājām pie grozījumiem Darba likumā, tas ir, Labklājības ministrijai, īpaši Korčagina un Badovska kungam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, īpaši Rācenāja kungam, un Latvijas Darba devēju konfederācijai, īpaši Alkšņa kungam.

Paldies. Un visu labu!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčas kundzei.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina Reformu partijas frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

 

Labdien! Saeimas šodienas sēdē, kā jau godātie kolēģi minēja, ir pieņemti vairāki nozīmīgi likumi. Es gribētu izcelt divus jautājumus no Saeimas sēdes norises un vēl divas tādas politiskās aktualitātes.

Viens no šodien pieņemtajiem likumiem ir likums “Grozījumi Arhīvu likumā”.

Sākotnēji tas varbūt šķiet tehnisks grozījums, ka turpmāk varētu un ka būs tiesības neuzglabāt dokumentus papīra formātā, ja tie ir pieejami elektroniskā formā. Tomēr, ja mēs paskatāmies plašāk, tad redzam, ka tas ir ļoti būtisks, konceptuāls lēmums, kas parāda arvien izteiktāku pāreju uz elektronisko pārvaldi, uz moderno tehnoloģiju pielietošanu un uz to, ko mēs, tā plašāk raugoties, varam dēvēt par digitālo ekonomiku.

Līdz ar to es domāju, ka vēsturiskā kontekstā šis lēmums, ka būs tiesības dokumentus neglabāt papīra formātā, ja vien tie ir pieejami elektroniski, būs nozīmīgs pavērsiens daudzās jomās, it īpaši valsts pārvaldē.

Otrs likums, ko es vēlos pieminēt. Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” šodien ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Likums sevī ietver virkni nozīmīgu lēmumu.

Pirmkārt, ir izslēgta prasība veidot apriņķus. Tas līdz šim, gadu no gada, bija it kā neizpildīts darbs, un nekad nebija skaidri pateikts, ar kādām funkcijām... un cik jēgpilni būtu otrā līmeņa pašvaldības Latvijā veidot. Beidzot šis uzdevums ir izslēgts no likuma, tādējādi svītrojot tos jautājumus, par kuriem pašvaldībām katru dienu un mēnesi, un gadu bija jādomā, – ka būtiski mainīsies pārvaldības sistēma un funkcijas.

Un otrs, es domāju, nozīmīgs lēmums ir tas, ka ir atcelts uzdevums ministrijai izstrādāt jaunu novadu karti, jo arī tas tikai radītu daudz neskaidrību par iespējamām jaunām pašvaldību reformām apstākļos, kad ir nepieciešams koncentrēties uz esošo funkciju izpildi, esošās pašvaldību sistēmas stabilizēšanu un attīstību.

Līdz ar to es arī gribētu cerēt, ka jaunā Saeima turpinās to konceptuālo redzējumu, vadoties pēc šodien pieņemtajiem lēmumiem, stiprinot vietējās pašvaldības un tātad tuvākajā periodā neveidojot kādus jaunus administratīvus un teritoriālus pārvaldes līmeņus, sarežģījot un apgrūtinot kopējo pārvaldības sistēmu Latvijā.

Bet, ja mēs paskatāmies uz to, kas patlaban notiek paralēli Saeimas darbam, tad redzam, ka vakardien Eiropas Parlaments ar savu balsojumu apstiprināja jauno Eiropas Komisijas sastāvu, tajā skaitā tās viceprezidenta amatā – Latvijas pārstāvi Valdi Dombrovski.

Šodien Briselē sākas Eiropadomes sanāksme jeb valstu vadītāju sanāksme, kurā šī jaunā Eiropas Komisija... tiek gaidīts, ka arī valstu vadītāji to apstiprinās, un tas būs galīgais, noslēdzošais lēmums, lai 1.novembrī jaunā Eiropas Komisija tādā sastāvā, kurā Latviju pārstāvēs Valdis Dombrovskis, uzsāktu darbu. Tas ir ļoti būtisks lēmums, lai jaunā Eiropas Komisija 1.novembrī tiešām varētu sākt darbu un lai Latvija varētu uzsākt jo ciešu sadarbību ar jaunajiem komisāriem gan Latvijas ikdienai svarīgu jautājumu risināšanā (primāri jau ekonomikas attīstībā un dažādu struktūrfondu izmantošanā, attīstot Latvijas ekonomiku), gan arī gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā; tur, protams, darbu uzsākušās Eiropas Komisijas esamība ir ļoti, ļoti nozīmīga.

Un pēdējais, ko vēlos pieminēt. Mēs pagājušajā ceturtdienā pieņēmām pēdējā lasījumā likumu par valsts uzņēmumu pārvaldību, kas ir ļoti būtisks, lai, pirmkārt, mēs turpmāk labāk pārvaldītu valsts uzņēmumus un, otrkārt, lai Latvija varētu virzīties uz priekšu un tiktu uzņemta OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Šī likuma pieņemšana bija būtisks nosacījums tam. Mēs redzam, ka pagājušajā piektdienā OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurrija jau ir ļoti pozitīvi novērtējis šo Latvijas soli, tās spēju pieņemt šo nozīmīgo likumu – valsts uzņēmumu pārvaldības likumu – un norādījis, ka tas ir ļoti labs solis, lai Latvija varētu tikt uzņemta OECD. Un tieši šodien mēs gaidām ziņas arī no Parīzes, kur uzņēmējdarbības darba grupā tiek vērtēta Latvijas atbilstība OECD kritērijiem, un mēs ceram sagaidīt pozitīvu lēmumu ar rekomendāciju Latvijas uzņemšanai šajā lielajā starptautiskajā un prestižajā organizācijā – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Dalība tajā dos pienesumu mūsu valsts pārvaldes kapacitātei, pētniecības ziņā dos iespēju izmantot OECD analītiskos pētījumus, ziņojumus un rekomendācijas un, neapšaubāmi, būs ar tiešu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību, jo pieaugs kredītreitingi un investīciju pieplūdums.

Kopumā šī nedēļa ir bijusi ļoti dinamiska, ar virkni pozitīvu signālu un lēmumu, kas Latvijas ekonomikai dod iespēju attīstīties, kļūt konkurētspējīgai un mūsu valsts pārvaldei – kļūt tādai, kas ir stingra un labi pārvalda valsti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zandai Kalniņai-Lukaševicai no Reformu partijas frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kuriem plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Paredzēts samazināt sankcijas par nelielu atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, bet bargākus sodus noteikt par būtisku tā pārsniegšanu. Likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā vieglo automobiļu vadītājiem turpmāk būs tikai brīdinājums, savukārt kravas auto vadītājiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro liels naudas sods, bet apdzīvotās vietās – brīdinājums vai 30 eiro liels naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar brīdinājumu vai 30 eiro lielu naudas sodu, ja pārkāpums izdarīts ārpus apdzīvotām vietām, vai 40 eiro lielu naudas sodu, ja tas izdarīts apdzīvotās vietās. Par būtiskiem ātruma pārkāpumiem iespējamo naudas sodu plānots pat dubultot. Patlaban vieglajiem automobiļiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 kilometriem stundā sods ir no 120 līdz 140 eiro, bet pēc likuma spēkā stāšanās sods paredzēts robežās no 240 līdz 280 eiro. Savukārt par ātruma pārsniegšanu virs 60 kilometriem stundā sods plānots robežās no 350 līdz 650 eiro līdzšinējo 210 līdz 430 eiro vietā. Par pārkāpumiem apdzīvotās vietās un ar kravas auto paredzēti attiecīgi bargāki sodi. Likumprojekts sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu paredz arī mopēdu vadītājiem.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl jāskata trešajā lasījumā, līdz ar to debates par šo tēmu acīmredzot turpināsies arī 12.Saeimā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ, kad pēdējā sēdē pulcēsies 11.Saeima! Visu labu!

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt