Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas četrpadsmitā sēde
2025. gada 27. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 27. marta kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums” (344/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 10. aprīlim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru kabinets lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”. Ministru kabinets lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības punktu.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies... vai “pret” pieteicies... “Nacionālās apvienības” deputāts Jānis Dombrava. “Par” vai “pret”? (Dep. J. Dombrava: ““Pret”!”) “Pret”.

J. Dombrava (NA).

Tikai vēlos norādīt – par iekļaušanu kā pirmo darba kārtības punktu, nevis iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Tātad ir vairākas daļas, tāpēc vēlos precizēt.

Mums jau šobrīd Saeimas sēdes darba kārtībā kā pirmais punkts ir jautājums par šī līguma denonsēšanu, jau šobrīd ir. Šis, sanāk, būs otrais likumprojekts saistībā ar šo pašu jautājumu. Aicinu to attiecīgi iekļaut darba kārtībā kā otro punktu – pēc tam, kad būsim nobalsojuši par pirmo punktu, kas bija iepriekš izsludinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā un ko bija iesnieguši “Nacionālās apvienības” deputāti.

Vēlos norādīt, ka drošības jautājumos mums nevajadzētu būt politiskajai greizsirdībai. Būsim vienoti un atbalstīsim loģisku jautājumu virzību.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta iekļaušanu šīsdienas (Starpsauciens: “Ir!”) sēdes darba kārtībā. Tātad mums ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā un arī pret iekļaušanu sēdes darba kārtībā kā darba kārtības pirmo punktu.

Atbilstoši lūgumam vispirms balsojam par iekļaušanu darba kārtībā un tad balsosim par iekļaušanu... kā pirmo darba kārtības punktu.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Ko, lūdzu? Šobrīd – par iekļaušanu darba kārtībā, jo jūs lūdzāt atsevišķu balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Tagad balsosim par Ministru kabineta lūgumu iekļaut likumprojektu sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības punktu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības punktu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 30, atturas – 9. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā kā pirmais darba kārtības punkts.

___

Turpinām ar apstiprināto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem – atbilstoši nobalsotajam.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Šodien mums dienaskārtībā ir jautājums par Latvijas Republikas izstāšanos no Otavas konvencijas, kā tiek dēvēta starptautiska vienošanās par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu, kā arī šo mīnu iznīcināšanu. Latvija, tikai atgādināšu, ir šīs konvencijas dalībniece jau kopš 2005. gada. Taču tagad ir pienācis laiks Otavas konvenciju pamest.

Ir svarīgi atcerēties, kā Otavas konvencija tika izstrādāta un stājās spēkā pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē – deviņdesmitajos gados, laika posmā, kad globālā mērogā pastāvēja pavisam cita starptautiskā situācija, dominēja idealizēti priekšstati par nākotni, tostarp, pateicoties aukstā kara beigām, tika uzskatīts, ka demokrātisko valstu drošībai vairs nav un nebūs būtisku apdraudējumu. Šāds nākotnes redzējums tika iekļauts arī virknē tā laika starptautisku vienošanos.

Otavas konvencija pēc savas būtības ir viena no tolaik valdošā nākotnes redzējuma īpatnībām un izpausmēm. Jāuzsver, ka toreizējā ģeopolitiskajā situācijā bija valstis, kuras nepievienojās Otavas konvencijai. Šīs konvencijas dalībvalstis nav nedz Amerikas Savienotās Valstis, nedz Ķīna, nedz agresorvalsts Krievija, nedz vēl virkne galvenokārt Eirāzijas valstu. Pasaulē – aiz Rietumu demokrātiju robežām – šis dokuments daudzviet ir ticis un tiek uzskatīts vienīgi par formalitāti, tādēļ militāro konfliktu laikā turpinās plaša kājnieku mīnu izmantošana.

Tagad ģeopolitiskā situācija ir radikāli mainījusies. Krievijas iebrukums Ukrainā, potenciālie draudi, kurus šī agresīvā atdzimusī impērija rada savām kaimiņvalstīm, pirmām kārtām tieši mums – Baltijas valstīm –, Austrumeiropai, Centrāleiropai un Ziemeļeiropai, citas izmaiņas pasaules ģeopolitiskajā kartē – tie ir faktori, kuri gan mums, gan mums tuvākajiem kaimiņiem un sabiedrotajiem – Lietuvai, Igaunijai, Polijai – liek veltīt visu uzmanību valsts drošībai un aizsardzībai, kā arī pārskatīt šobrīd spēkā esošos starptautiskos līgumus un vienošanās, tajā skaitā Otavas konvenciju.

Godājamie kolēģi, ideālisma un romantikas laikmets starptautiskajā politikā ir beidzis pastāvēt. Nešaubos, ka nākotnē mēs tajā atgriezīsimies, taču šobrīd gan Latvijai, gan jebkurai citai demokrātiskai valstij ir ārkārtīgi svarīgi parādīt visiem un ikvienam, ka demokrātijas nav vājas, ka tās ir gatavas aizstāvēt sevi ar visiem pieejamiem līdzekļiem un ieročiem un ka ikvienam, kurš mēģinās liegt mums mūsu brīvību, nāksies par to maksāt ārkārtīgi augstu cenu.

Ja atteikšanās no konvencijas par kājnieku mīnām spēj palielināt mūsu valsts aizsardzības spējas, palielināt potenciālā agresora zaudējumus, mazināt pēkšņa uzbrukuma iespējas, tad nedrīkst būt nekādu šaubu, kādai ir jābūt mūsu izvēlei. Paldies tiem politiskajiem spēkiem, kuri atbalstīja šo lēmumu, paldies tiem, kas ir iesaistījušies, paldies Ārlietu komisijas vadībai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadībai, kuri jau pirms gada diskutēja par iespēju Latvijai izstāties no šīs konvencijas.

Aicinu atbalstīt Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. Dievs, svētī Latviju un sargā mūsu robežas! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Manā skatījumā, šis nav jautājums par politisko greizsirdību, šis ir jautājums par politisko tuvredzību, par vēstures un esošās situācijas neizvērtēšanu. Varbūt tie deputāti, kas ir jaunāki... man jums no šīs tribīnes ir tāds retorisks jautājums: kāpēc toreiz aizliedza... un kāpēc mēs pievienojāmies Otavas konvencijai?

Rajeva kungs varētu jums pastāstīt par pieredzi Bosnijā, par pieredzi Afganistānā, par pieredzi Kambodžā, par to, kā princese Diāna cīnījās un aizstāvēja sakropļoto cilvēku intereses. Pats būtiskākais, kas man tiešām nav saprotams (tas izriet arī no tā, ko teica mūsu armijas komandieris), – ka tas ir politisks lēmums, bet politiķiem ir jārēķinās ar to, ka komandierim būs jāpārskata plāni un jāpārdala resursi. Manā skatījumā, tas ne uz ko citu nenorāda kā tikai uz to, ka mēs šobrīd pasliktināsim savas aizsardzības spējas. Kā uz mums skatīsies mūsu stratēģiskie partneri, pieņemsim, kanādieši, kas šobrīd Latvijā ir vadošie?

Tāpēc man liekas, ka mums ir jāattīsta modernas spējas, ir jāattīsta profesionālā armija. Ir jārunā par to, ka ir nepieciešama vienota Eiropas armija NATO ietvaros, lai mēs varētu garantēt savas teritorijas drošību, neaizskaramību un neatkarību. Jautājums ir par kājnieku mīnām, kuras pēc būtības neko nerisina. Par mieru ir jācīnās diplomātiem, par mieru ir jācīnās politiķiem, par mieru nav jācīnās ar kājnieku mīnām. Ceru, ka jūs sapratāt, ko es ar to gribu teikt.

Man nez kāpēc šķiet... runājot par politisko atbildību... ja mūs neaicina pie sarunu galda, kad ir runa par drošību, par Eiropas drošību, tanī skaitā – par Latvijas drošību, tad man ir bažas par to, vai mēs, pievienojoties vai izstājoties no Otavas konvencijas, spēsim nodrošināt savu drošību. Man liekas, šis ir plašāks jautājums. Ar izstāšanos no Otavas konvencijas mēs savu drošību nenostiprināsim, manā skatījumā, mēs savu partneru priekšā parādīsim vājumu.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Ierosinu šo likumprojektu nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Nacionālās drošības komisijai kā līdzatbildīgām komisijām.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu” nodošanu Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, un Nacionālās drošības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Darba kārtībā – deputātu Jāņa Dombravas, Ināras Mūrnieces, Edvīna Šnores, Artūra Butāna un Ilzes Indriksones iesniegtā likumprojekta “Par Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un izplatīšanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencijas) denonsēšanu” nodošana Ārlietu komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Dombravas kungs! Viennozīmīgi mana pozīcija ir “pret”. Es jums tagad divu minūšu laikā mēģināšu izskaidrot, kāpēc.

Krievijas un Baltkrievijas robežas garums ar mūsu valsti ir 400 kilometri. Ja kādam nav skaidrs, Latvijas platums no robežas līdz robežai ir 400 kilometri, bišķiņ pāri – 450. Jūs varat iedomāties, kādu līniju nāksies izlikt ar mīnām, lai nosargātu visu mūsu robežu? Jūs varat iedomāties – 400 kilometri! – tā ir tikai līnija... kāds būs platums, kādi būs riski, Dombravas kungs, augsti godājamā “Nacionālā apvienība” kopā ar JAUNO VIENOTĪBU. Jūs ļoti labi saprotat, ka lielākais apdraudējums šajā gadījumā būs civiliedzīvotājiem. (Starpsauciens.) A priekš kam jūs pieņēmāt šo iespēju? Lai vienkārši spodrinātu savu tēlu un paceltu savus reitingus pirms vēlēšanām?

Kolēģi, ir jautājums: kurš – par Latvijas drošību? Sanāk, jūs, APVIENOTAIS SARAKST, tagad atzīstat, ka pieņēmāt formālu lēmumu. Šajā gadījumā es noteikti jūs atbalstīšu.

Vēlreiz, kolēģi, – konkrētais ierocis neļauj (Starpsauciens.) karavīriem izvēlēties konkrētu mērķi. Domāju, šajā gadījumā cilvēki, kas saistīti ar aizsardzību, mani atbalstīs. Ar šādu ieroci nav iespējams izvēlēties mērķi, rezultātā uz šādām mīnām lielākoties trāpa parastie iedzīvotāji. Lielākā daļa kaujas spēju šodien tiek attīstītas debesīs. Pareizi es saku? Pilnīgi. Ja, nedod dievs, kādas valstis izdomās pie mums sūtīt kājniekus, tad pirmais, ko viņi izdarīs, sūtīs pa priekšu speciālu tehniku, kas attīrīs teritoriju, un viņi ienāks bez jebkādām problēmām. Armijas cilvēki, kas uz mani tagad skatās, šajā gadījumā mani pilnīgi atbalsta, es to redzu.

Jautājums... Latgales iedzīvotāji, kas mežā dabū malku, Latvijas iedzīvotāji un Latgales iedzīvotāji, kas mežā medī, Latvijas iedzīvotāji un Latgales iedzīvotāji, kas mežā sēņo... augsti godātais APVIENOTAIS SARAKST... kurš ir zem vislielākā riska pēc šāda lēmuma, kolēģi? Viennozīmīgi – parastie Latvijas iedzīvotāji. Mūsu potenciālajam ienaidniekam šajā gadījumā nav vispār neviena apdraudējuma – pilnīgi neviena!

Vēlreiz, kolēģi, – ja jūs tagad braucat pa ausīm saviem vēlētājiem un pieņemat šo likumu pieņemšanas pēc – lai spodrinātu savu tēlu pirms vēlēšanām –, nu tad tā arī godīgi pasakiet. Tad man būs mierīgs gars, es domāšu: viss ir labi.

APVIENOTAIS SARAKST, vēlreiz (Zālē troksnis.)... vēlreiz, APVIENOTAIS SARAKST, jūs taču nevinnēsiet (Starpsauciens.)... Jūs Liepāju un Ventspili noteikti ar šādām ierīcēm neaprīkosit, vai ne? Tāpēc jūs esat tādi mierīgi. Jūs pārstāvat Liepāju...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nekliedziet, lūdzu! Visi dzird.

A. Rosļikovs. Vēlreiz – jūs pārstāvat Liepāju, kur jūs (Starpsauciens.)... Jūs pārstāvat Liepāju, kur jūs šādus ieročus neizmantosiet. Bet Latgales pusē ieroči tiks izmantoti. Sanāk, jums ir vēlētājs Liepājā – jums vienalga, kas notiek Latgalē, vai ne? Tāda izjūta, ka tur neviens nedzīvo. Bet tā ir taisnība. Tā ir absolūta un simtprocentīga taisnība, APVIENOTAIS SARAKST. Jūs to ļoti labi saprotat. (Starpsauciens: “Ko tu muldi!”) Savādāk – priekš kam jūs to darāt? Kāds ir mērķis? Nu, kāds ir mērķis? Droši izskaidrojam, kāds ir mērķis. (Starpsauciens: “Mēs tagad nesarunājamies!”)

Nu, redzi, muldēšana...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nesarunājieties ar zāli!

A. Rosļikovs.... notiek tikai no jūsu puses, augsti godātais APVIENOTAIS SARAKST. Vēlreiz – priekš kam tad jūs pieņēmāt šādu lēmumu? (Starpsauciens.)

Tagad izies Dombravas kungs un izskaidros, kur mēs to izmantosim, vai ne, Dombravas kungs? Pareizi.

Tā ka, kolēģi, vēlreiz, vēlreiz, vēlreiz... nedrīkst apdraudēt Latgales iedzīvotājus – nedrīkst! Jums kā Latgales deputātam tas ir svarīgs moments, par kuru jāpadomā. (Starpsauciens.)

Vēlreiz, kolēģi, – mūsu robeža ir pārāk gara, lai mēs izmantotu šādus ieročus. Tas ir pārāk bīstami, tas ir nenormāli bīstami. Tāpēc nepieņemiet šo lēmumu – balsojiet “pret”. (Starpsauciens.) Un visu, kas līdz šim tika pieņemts komisijā, lūdzu, atsauciet! Nesaprotu, kas ir tik smieklīgs.

Balsosim “pret”.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Vienmēr ir patīkami sagaidīt brīžus, kad Saeimas vairākums kādā jautājumā ir gatavs atbalstīt “Nacionālās apvienības” pozīciju, pat tik tālu atbalstīt, ka paši mēģina sagatavot alternatīvus likumprojektus, lai izskatītos tikpat labi kā mēs. Man tiešām bija gandarījums klausīties argumentācijā, ko pauda kolēģis Latkovska kungs... kas lielā mērā ir pārņemta no tā, ko savulaik pauda Edvīns Šnore un Rihards Kols. Ļoti labi argumenti, kas izskanēja pirms vairākiem gadiem un šodien izskanēja jau no Latkovska kunga.

Vēlos precizēt, ka Otavas konvencijas denonsēšana ir tiešām būtiska, lai celtu mūsu aizsardzības spējas. Tas nenosaka par pienākumu izmantot šīs kājnieku mīnas, bet rada iespēju mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tās izmantot. Nevadāmās kājnieku mīnas nav nekas veselīgs, tas nav patīkams ierocis, un, protams, mēs ceram, ka tās vispār nekad nevajadzēs izmantot. Bet ģeopolitiskie apstākļi ir tādi, kādi ir.

Par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Aicinu, lai arī šis likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai, un tā varēs izsvērt, kura likumprojekta redakcija ir labāka. Manuprāt, šī juridiski ir krietni kvalitatīvāk sagatavota nekā valdības iesniegtā divu iemeslu dēļ. Mūsu redakcijā tiek lietots pareizs termins “denonsēšana”, nevis kā valdības izstrādātajā dokumentā – “pievienošanās atsaukšana”. Nekad attiecībā uz konvenciju denonsēšanu netiek teikts – pievienošanās atsaukšana. Otrs iemesls – arī pats likumprojekta teksts ir daudz kvalitatīvāks nekā valdības iesniegtajā, jo faktiski valdības sagatavotajā likumprojektā, ko esam jau nodevuši komisijām, ir juridiskā jaunrade – valdībai tiek dots uzdevums sagatavot konkrētu vēstuli Apvienoto Nāciju Organizācijai. Daudzu gadu darbības Ārlietu komisijā pieredzē nekad šādu juridisku rīcību neesmu redzējis – tātad pēc tam mums, katram Saeimas deputātam, paveras iespēja sniegt priekšlikumus par vēstules, kas tiks sūtīta Apvienoto Nāciju Organizācijai, tekstu.

“Nacionālās apvienības” deputātu sagatavotais likumprojekts viennozīmīgi ir kvalitatīvāks, tāpēc, es domāju, arī turpmāk tas būtu jāizmanto par pamatu, lai pieņemtu galīgo lēmumu. Es arī atbalstītu, ja komisija to virza kā steidzamu... līdzīgi kā ir šis priekšlikums attiecībā uz valdības likumprojektu.

Vēl es vēlos atbildēt kaismīgajam runātājam Rosļikova kungam, kurš diemžēl laikam ir izgājis ārā. (Dep. A. Rosļikovs: “Nē, nē, es tepat esmu!” Smiekli.) Es saprotu viņa satraukumu par nevadāmajām kājnieku mīnām. Kā es teicu, arī man tās nepatīk. Problēma ir tā, ka ir viena valsts, kura izvieto šīs kājnieku mīnas, masveidā izvieto. Tā ir Krievijas Federācija, kura nodara milzīgus postījumus, masveidā piesārņo teritorijas Ukrainā. Es tiešām ceru, ka (Starpsauciens.)... es tiešām ceru, ka Rosļikova kungs dosies uz Krievijas vēstniecību nākamreiz... viņš jau ir bijis (Starpsauciens.)... un viņš panāks, ka Krievijas vēstnieks (Starpsauciens.)... ka Krievijas vēstnieks šo ziņu aizvedīs no Rosļikova kunga uz Krievijas parlamentu, kur tad paši pievienosies šai Otavas konvencijai. (Starpsauciens.) Tad mēs varēsim apsvērt atkalpievienošanos Otavas konvencijai. Bet, kamēr Krievija ignorē šo konvenciju, mēs nedrīkstam ierobežot mūsu bruņoto spēku spēju pretoties Krievijas agresijai.

Vēl es vēlos norādīt... man ļoti patika Rosļikova kungs komentārs, kurā viņš satraucās par tiem 400 robežas kilometriem... es domāju, mums ir jānovērtē, ka mums ir tik plaša robeža... bet es nezinu, varbūt viņš vēlas iztaisnot robežu, tikai – kurā virzienā? (Starpsauciens.)

Aicinu šo likumprojektu nodot komisijai, un var arī lemt (Starpsaucieni.) par tā nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Nacionālās drošības komisijai kā līdzatbildīgajām komisijām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un izplatīšanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencijas) denonsēšanu” nodošanu Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un – atbilstoši lūgumam – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, un Nacionālās drošības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 45. Likumprojekts komisijām nav nodots. (Dep. A. Rosļikova starpsauciens.)

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Turpmākie četri likumprojekti nav ikdienišķs sīkums Saeimas darba kārtībā. Patiesībā tā ir ļoti liela izšķiršanās. Tas ir konstitucionāla rakstura jautājums. Tas ir jautājums par to, vai turpmāk lēmumus attiecīgajos jautājumos Saeimas vietā pieņems Valsts prezidents vai pilnvaras, vara noteikt šos jautājumus paliks Latvijas Republikas Saeimas rokās. Tas ir jautājums par pilnvaru atņemšanu tautas vēlētai Saeimai un par Saeimas vēlēta prezidenta pilnvaru palielināšanu.

Manuprāt, ir svarīgi izlasīt pamatojumu, ar ko tiek pamatoti šie grozījumi. Šķiet, ka prezidents ir nepareizi noteicis diagnozi un izrakstījis nepareizās zāles. Proti, pamatojums ir Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu process, kurš tiek raksturots kā novēlots, sabiedrībai neizprotams, sadrumstalots un kur uzskatāmi redzams, ka kandidātu izvirzīšanas tiesiskais ietvars nesniedza pietiekamas garantijas, lai nepieļautu attiecīgos (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

E. Smiltēns. Kolēģi, tā ir tāda alošanās. Manuprāt, ar Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanas procesu viss bija kārtībā. Saeima spēja izvirzīt trīs kandidātus, vēlāk Saeima izvirzīja vēl vienu kandidātu. Saeima ievēlēja Latvijas Bankas prezidentu. Varbūt šis ir mēģinājums nomaskēt to, ka vienā konkrētā partijā bija problēmas un bija problēmas ar konkrētu premjeres lēmumu, un bija problēmas koalīcijā. Tā ir patiesība.

Ir juridiska rakstura jautājumi. Ieteiktie grozījumi Latvijas Bankas likumam un citiem... rada nopietnas konceptuālas atšķirības starp Latvijas Republikas Satversmes kādreizējo izpratni un pašreiz piedāvāto pieeju. Latvijas Valsts prezidenta pilnvaru uzskaitījums Satversmē tiek uzskatīts par izsmeļošu. Tie, kas ir juristi un ir lasījuši tiesību zinātnieku Kārli Dišleru, piemēram, viņa darbu “Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas”, šādu konceptu skaidri ielasa. Šāda koncepcija tika ievērota Latvijas Republikā no 1922. gada, tātad no Satversmes pieņemšanas, līdz pat 1934. gada valsts apvērsumam, kas iznīcināja Saeimas pilnvaras un parlamentāro demokrātiju. Un nevienā turpmākajā likumā Valsts prezidentam nav dotas papildu pilnvaras, kas neizrietētu no viņa pilnvaru uzskaitījuma Satversmē.

Turpretim pašreiz piedāvātie grozījumi paplašina Valsts prezidenta pilnvaras ārpus Satversmē uzskaitītajām. Piedāvātie grozījumi pēc būtības ir jauni, Satversmē neminēti Valsts prezidenta pienākumi, jo neviena cita amatpersona vai institūcija nevarēs izvirzīt kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam. Rodoties nepieciešamībai izvirzīt kandidātu, Valsts prezidentam būs pienākums to darīt. Pieņemot likumu pašreizējā redakcijā, Saeima, apejot Satversmē paredzēto kārtību, ar parastu likumu būs uzlikusi Valsts prezidentam papildu pienākumus, kas neizriet no Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta pilnvarām.

Ko es ar to gribu teikt? Šodien, balsojot par šiem četriem likumprojektiem, mēs radīsim precedentu, ka prezidenta pilnvaras varēs tikt paplašinātas, nevis grozot Satversmi, Satversmē rūpīgi ietverto varas dalīšanas principu, varas balansu starp visiem varas atzariem, bet ar parastu likumu sākot štancēt prezidenta jaunās pilnvaras. Manuprāt, Saeimā tas ir ļoti nopietni diskutējams jautājums. Es uzskatu, ka šobrīd mēs to nevaram atļauties.

Smalki izbalansēts valsts varas līdzsvars un varas dalīšanas princips ir ietverts Satversmē. Prezidents ir reprezentatīva amatpersona, savukārt Saeima ir ievēlēta, lai pieņemtu lēmumus, tostarp lai vienotos un virzītu apstiprināšanai amatpersonas. Saeima ir ievēlēta, lai pieņemtu lēmumus, nevis reprezentētu valsti un kļūtu par balsojamo mašīnu. Līdz ar to šādā veidā mēs kaut ko sākam sajaukt vietām.

Šeit, Saeimas zālē, ir rakstīts...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Smiltēns.... ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Šobrīd tā ir parlamentāra demokrātija, un tāda tā arī paliks.

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, laiks!

E. Smiltēns. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Latvija ir parlamentāra demokrātija, un tāda arī tā paliks.

Smiltēna kungam vienā lietā var piekrist. Smiltēna kungs teica, ka mums nepieciešams par šo jautājumu ļoti padziļināti diskutēt. Pēc būtības šobrīd mēs lemjam par to, vai parlaments ir gatavs par šiem četriem prezidenta ierosinājumiem diskutēt. Mēs esam gatavi diskutēt. Par šo jautājumu ir jābūt lielai, plašai diskusijai komisijās kopā ar konstitucionālajiem speciālistiem. Skaidrs, ka šobrīd es varu teikt... vai es pilnībā atbalstu visas šīs prezidenta piedāvātās idejas... daļu – nē, bet, iespējams, šī procedūra ir jāuzlabo, kaut vai tā daļa, ko prezidents ir piedāvājis par skaidri noteiktajiem termiņiem.

Bet, kolēģi, nemaldināsim sabiedrību! Šodien mēs lemjam tikai par to, vai uzsākt šo diskusiju un vai parlamentam paust savu viedokli. Es aicinu, kolēģi, nebaidīties no diskusijas un pēc tam paust savus piedāvājumus, kā šajā situācijā rīkoties.

Aicinu atbalstīt Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu un uzsākt jēgpilnu, plašu diskusiju par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 21, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Ilzes Indriksones, Jāņa Vitenberga, Edvīna Šnores un Edmunda Teirumnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Latvijā gada laikā tiek pieņemti aptuveni 500 tūkstoši lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās, no kuriem 90 procenti ir saistībā ar ceļu satiksmi. 2024. gada 31. janvārī (pirms gada un diviem mēnešiem) Valsts kontroles ziņojumā tika secināts, ka izvirzītie mērķi likumā, kurš stājās spēkā 2020. gada jūlijā, nav sasniegti. Vienlaicīgi Valsts kontrole norāda, ka Valsts policijas darba apjoms, nodrošinot administratīvo naudas sodu izpildi, ir pieaudzis piecas reizes.

Ar administratīvo naudas sodu izpildes funkciju nodarbojas 27 iestādes, dažādu līmeņu 1570 darbinieki, 98 procentiem no viņiem tas ir viens no pienākumiem, kas jāveic. Valsts kontrole secina: ja funkcijas centralizētu, šo darbu apjomu varētu veikt 73 pilnas slodzes, pat vairāk – Valsts kontrole saka, ka to varētu izdarīt 36 vai 37 darbinieki... pret to apjomu, kas ir šobrīd.

Valsts ieņēmumu dienests ik gadu saņem ap 5000 iesniegumu par kļūdaini veiktām sodu samaksām, tātad ap 20 iesniegumiem dienā. Un teikt, ka paši maksātāji ir vainīgi pie tā, ka viņi nepareizi pārskaita, manuprāt, neiztur kritiku... pie šāda skaitļa. Tāpat tiek ziņots, ka lēmumi par naudas sodiem tiek nosūtīti kļūdaini un arī cilvēcisku apsvērumu dēļ... netiek saņemti subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ. Rezultātā cilvēkiem tiek uzsākta piedziņa. Pagājušā gadā tiesu izpildītāji to ir darījuši... viņu redzeslokā ir nonākuši 95 tūkstoši lietu. 2020. gadā... pieņemot šo likumu, netika izvērtēts administratīvais slogs, cik tas izmaksās, tāpat arī pēc kāda laika netika izvērtēts, vai šis likums ir devis gaidāmos rezultātus. Pēc četriem gadiem to veica Valsts kontrole. Secinājumi nav glaimojoši.

“Nacionālās apvienības” būtiskākie priekšlikumi paredz, ka soda samaksas termiņu no viena mēneša mēs pagarinām uz divpadsmit mēnešiem. Rezultātā... kā iepriekš, piemēram, ceļu satiksmē... ar vienu klikšķi, nevis ar četriem pieciem klikšķiem tiek nosūtīts CSDD paziņojums par to, ka kāds ir sodīts. Un birokrātiskais aparāts... tiek ietaupīts.

Tāpat mūsu grozījumi paredz, ka turpmāk pieņemto sodu lēmumu gadījumos arī attālināti var piemērot principu “ātrāk samaksā – mazāk maksā”, nevis tā, kā tas ir šobrīd, – tikai gadījumos, kad lēmums tiek pieņemts klātienē un vainīgais atzīst savu vainu.

Ko rezultātā mēs iegūsim no priekšlikumiem, kurus “Nacionālā apvienība” ir sagatavojusi? Jau konkrētu rīcības plānu, konkrēti – tiks samazināti maksājumi iedzīvotājiem, nemaksājot papildu izdevumus tiesu izpildītājiem, tiks samazināti maksājumi iedzīvotājiem, veicot ātrāku samaksu, tāpat tiks samazināts – būtiski! – administratīvais slogs, birokrātija un arī valsts... tēriņi, tai skaitā tiesu izpildītāju izmaksas, tiks mazināta kļūdas iespējamība, kas rada būtisku blakni, kā rezultātā rodas dažādas sekas.

Tāpat arī ir svarīgi – ar šādu lēmumu mēs tuvosimies principam, ka valsts sadarbojas ar sabiedrību un tās uzticas viena otrai, veicinot labticīgu samaksāšanu... nevis pēc mēnešiem uzsākot dzīties pakaļ, dzenājot pa birokrātijas labirintiem.

Es zinu, ka Juridiskajā komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā šis jautājums tiek cilāts un šobrīd tiek gaidīti priekšlikumi no Tieslietu ministrijas. Maijā paredzēta tālāka diskusija. Tomēr, kolēģi, ja mēs gribam sasniegt mērķi, ka no 2026. gada 1. janvāra (tas nav rīt uz pusdienas laiku) šis likums stājas spēkā, manuprāt, līdz Jāņiem mēs pēc šāda scenārija, vēl maijā diskutējot un domājot, kā uzlabot esošo Valsts kontroles atzīto slikto likuma piedāvājumu... mēs nesasniegsim mērķi un 2026. gada budžetā neieliksim šo budžeta samazinājumu.

Līdz ar to tas, ko mēs sakām, – pieņemam lēmumu šodien, strauji virzāmies, papildinām ar principiem, kādā veidā ierobežot personas, kas nemaksā, un tādā veidā virzīties uz birokrātijas mazināšanu un uz visiem tiem ieguvumiem, par kuriem es iepriekš teicu.

Kāpēc mēs to darām šodien? Tāpēc, ka pēc gada un četriem mēnešiem Saeimā ir atgriezies mūsu iesniegtais likumprojekts par birokrātijas mazināšanu, samazinot iesniegumu iesniegšanas termiņu no 30 uz 10 dienām. Gads un četri mēneši... Ministru prezidente lūdza, uzdeva to izvērtēt... gads un četri mēneši ir pagājuši, un šis salīdzinoši vienkāršais lēmums ir atnācis atpakaļ, un mēs par to esam lēmuši.

Tādēļ aicinām šodien to kopīgi, bez greizsirdības atbalstīt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam – “pret”.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Paldies “Nacionālajai apvienībai” par jautājuma aktualizāciju Saeimas sēdē, bet es vēlos informēt, ka šogad, 28. janvārī, Juridiskā komisija sasauca sēdi tieši saistībā ar revīzijas ziņojumu. Mēs uzaicinājām institūciju pārstāvjus (piedalījās 17 institūcijas), un mēs diskutējām, kā rīkoties šajā situācijā, kādas ir problēmas. Piedalījās arī Valsts kontroles pārstāvji.

Ko mēs konstatējām? Pirms sēdes mēs arī gājām ar tādu pašu nostāju – vai nevajadzētu paildzināt laiku, jo cilvēki nemaksā paredzētajā mēnesī. Un ko mēs dzirdējām no speciālistiem, no tiem, kas ikdienā strādā ar šiem jautājumiem? Ka šī nav liela problēma. Lielākā... soda nauda ir samaksāta un ir samaksāta paredzētajā laikā.

Bet ir citi jautājumi, citas problēmas. Un viens no svarīgiem secinājumiem, ko mēs izdarījām komisijas sēdē, – nepieciešams attīstīt sistēmu, kas motivē maksāt naudas sodu. Ko tas nozīmē? Ja ir piemērots naudas sods 100 eiro, būtu labi dot iespēju cilvēkam ātri samaksāt 80 eiro, un tad nebūs jāmaksā 100. Par to mēs runājām. Tāpat mēs runājām par iespēju... par nepieciešamību pašvaldībām dot iespēju gadījumā, ja cilvēki nevar samaksāt naudas sodu, viņiem atstrādāt. Ja visi tam piekrīt, ja pašvaldība gatava nodrošināt iespēju cilvēkam strādāt, ja pats cilvēks gatavs strādāt, kāpēc tādu iespēju nevar paredzēt? Mēs runājām par šiem jautājumiem, un pēc diskusijas nolēmām, ka ir svarīgi turpināt darbu, un lūdzām trīs mēnešu laikā, proti, līdz maija sākumam, sagatavot konkrētus priekšlikumus.

Vēlreiz gribu teikt: paldies jums, ka gribat runāt par to no tribīnes, bet mēs uzskatām, ka ar šo jautājumu ir svarīgi strādāt. Mēs strādājam un turpināsim darbu, un es ceru, ka arī jūsu pārstāvji piedalīsies mūsu sēdēs un varēs aktīvi diskutēt. Iepriekšējā diskusijā piedalījās Juridiskās komisijas deputāts Teirumnieka kungs. Es lūdzu viņu informēt par to, ka šis jautājums tika skatīts, un, dzirdot jūsu runu, es saprotu, ka jums informācija ir nodota. Diemžēl to informāciju jūs saņēmāt jau tad, kad projekts bija iesniegts.

Es jūs aicinu – izslēdziet savu greizsirdību, strādāsim kopā, un būs labs rezultāts!

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 1, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens var runāt par...

Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Paldies.

Labrīt, kolēģi! Es ierosinu šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ramonai Petravičai 2025. gada 27. martā. Saeimas Prezidijs informē, ka atvaļinājumu ir piešķīris, un par to informē Saeimu.

___

Sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks un Raivis Dzintars ir iesnieguši pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par Nodokļu un muitas policijas darba kvalitāti, pieļaujot 450 kilogramu heroīna kravas tranzītu caur Liepājas ostu”.

Vārds deputātam Artūram Butānam – motivācijai.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Manuprāt, diezgan šaušalīga ziņa, ka mūsu valsts tiek izmantota narkotiku tranzītam, tik lielā apmērā kontrabanda iziet cauri Latvijas valstij, arī cauri Liepājas ostai, automašīna netiek fiksēta, un pustonna ar narkotikām var viegli iziet cauri mūsu valstij. Situācija, vismaz publiski pieejamā... liecina, ka ārvalstis ir informējušas Latviju un Nodokļu un muitas policijai bija informācija par šādu iespējamu narkotiku tranzītu, taču, kā saka Nodokļu un muitas policijas pārstāvis, informācija viņiem jau bijusi iepriekš, tā ir pārbaudīta un nav apstiprinājusies. Beigās to apstiprināja tikai tad, kad kuģis no Liepājas ostas pietauvojās Vācijā un Vācijas kompetentās iestādes kravu notvēra.

Līdz ar to jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš iestājas par taisnību un likumību, rodas jautājums: kā tik viegli šāda krava var iziet cauri Latvijai, un kāda būs tālākā atbildība amatpersonām, kas par to atbild? Un kā varēja būt situācija, ka Liepājas ostā uz kuģa var uzbraukt automašīna, izvairoties no videoreģistratoru kamerām? Kā var būt, ka atbildīgās personas smīkņājot skaidro žurnālistiem, ka viss ir kārtībā, ka nekādi pārkāpumi nav bijuši... un tā tālāk? Nenopietna attieksme! Un to saka persona, kuru finanšu ministrs ir iecerējis vai vismaz bija iecerējis virzīt Nodokļu un muitas policijas priekšnieka amatam.

Līdz ar to ir daudz jautājumu par to, kā Nodokļu un muitas policija strādājusi šajā jautājumā. Tā konkrēti ir finanšu ministra atbildība.

Es ceru, ka gan finanšu ministrs, gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja, kurai es ticu kā godīgai personai, izmeklēs, kurš Nodokļu un muitas policijā ir bijis atbildīgais. Nevar būt tāda situācija, ka pustonna ar narkotikām iziet cauri Latvijai un atbildīgo nav. Tādu situāciju nedrīkstam pieļaut, tāpēc konkrētus jautājumus uzdosim Pieprasījumu komisijā.

Aicinu deputātus palīdzēt uzturēt šo pieprasījumu un nonākt pie tā, lai personas, kas nolaidības vai kādu citu iemeslu dēļ palaidušas šo garām, tiktu sauktas pie atbildības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā”, otrais, galīgais, lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu “Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā”. Tātad šis ir 1967. gada līgums. Latvija šobrīd ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas šim līgumam nav pievienojusies. Līgumā ir runa par kosmosu, tai skaitā arī dažādu debess ķermeņu izmantošanu miermīlīgiem mērķiem.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 814/Lp14) trešajā lasījumā.

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas kundzes priekšlikums. Paredz aizstāt terminu “Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas” ar vārdiem “Nodokļu un muitas policijas”. Precizējot šo redakciju, arī ir saistītais, 4., priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Precizē kārtību attiecībā uz apsardzi, konvojēšanu un to, kā tiek uzturētas aizturētās personas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas kundzes priekšlikums. Ir saistīts ar tikko atbalstīto attiecībā uz Nodokļu un muitas policiju, ka šī norma stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Saistīts ar 2. priekšlikumu attiecībā uz... spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. Komisija aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 44 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kuru komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam.

Komisija izskatīja 44 priekšlikumus.

1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 7. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 13. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 14. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Tālāk mums seko 16. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu ieviešam jaunu pārvades sistēmas pakalpojumu, kas ir ierobežotais... ka var pieslēgties bateriju sistēmas bez garantijas par jaudu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Seko 21. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 22. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar to tiek izveidots cenu salīdzināšanas rīks. Iekļauj iepriekšējos divus priekšlikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 24. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 25. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 27. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 28. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Par kuru?

J. Patmalnieks. 28.

Sēdes vadītāja. 28.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 7, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 29. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 31. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 33. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 34. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 35. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 36. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 37. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 38. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 39. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Īsi jums izstāstīšu, kā mums iet ar tām milzīgajām soda naudām, ko uzņēmējiem liek maksāt par to, lai samazinātu augstos tarifus, kas... tika noslēgti laikā, kad bija, teiksim tā, elektroenerģijas krīze. Vairāk nekā divi gadi jau ir pagājuši, kad es no šīs tribīnes runāju, un mēs staigājam pa dažādām iestādēm un ministrijām – Ekonomikas ministrija un KEM. Un nu jau mūsu priekšlikums ir nonācis līdz Saeimas komisijai.

Par šo strīdīgo direktīvu – vai tā ir pārņemta? Un strīdīgo direktīvu, starp citu, mums palīdzēja atrast Konkurences padome. Paldies. Un arī Konkurences padome komisijas sēdē nostājās uzņēmēju pusē. Paldies arī par to. Negaidīti.

Bet kas tad notika tālāk? Komisijas sēdē KEM valsts sekretāre Līga Kurevska saka: esot maldīga informācija, ka šī direktīva nav pārņemta, jo Eiropas Komisijā ir lēmums par to, ka direktīva ir pārņemta. Ha! Lēmums ir. Es saku: sūtiet šurp! Paiet gandrīz nedēļa, neko nesūta. Ko es daru? Apzinīga deputāte... ko es daru? Es zvanu uz KEM valsts sekretārei. Telefons man dienas garumā saka... kaut ko tur nevar savienot, nesavienojas. Zvanu ministram, atbild man ministra biroja vadītāja. Izstāstu viņai savu sāpi, ka gribētos saņemt šo lēmumu, ka tā direktīva ir pārņemta. Ko man saka? Tāda lēmuma neesot, esot kaut kas cits. Pa telefonu nesaprotu, kas tas “cits” tāds ir. Nu tagad man sūta... Man atsūta, bet es jums nevaru izstāstīt, ko man atsūta, jo viņi atsūta un uzliek tam ierobežotu pieejamību. Saprotat?

Tā notiek mūsu valstī, ka mēs nevaram... un tas ir ilgais ceļš kāpās, kas jādara uzņēmējam, lai nonāktu pie normāla tarifa un turpinātu būt konkurētspējīgs tirgū. Ierēdņiem tā ir nebeidzamā misija – darīt visu, lai nekas nenotiktu un jautājums četru vai piecu gadu laikā pats kaut kā atrisinātos. Uzņēmējs jau... Un šis jautājums nerisinās, lai gan mēs zinām, ka mums ir taisnība.

Arī ar šo priekšlikumu... Kas ir konkrēti ierakstīts direktīvā... Ja pat tas ir kaut kā pārņemts, kā var būt tā, ka faktiski nav... nenotiek tā, kā direktīvā rakstīts, kā tam vajadzētu notikt, ka šīm soda naudām vai atteikšanās maksai no šī līguma būtu jābūt samērīgai, nedrīkst pārsniegt tiešos ekonomiskos zaudējumus. Nav!

Vēl viena kolosāla tendence. Tajā rakstītajā, ko ministrija man atsūtīja, tajā pavadošajā tekstā... to jau neviens neparaksta, paraksta ministrija. Nav cilvēka, ēka paraksta. Saprotiet, man paraksta Klimata un enerģētikas ministrija. Un ierobežota pieejamība – tā jūs apkarojat to savu birokrātiju? Vai ar ko jūs...? Es nesapratu, kas notiek.

Es jums izstāstīšu, kas notiek. Un tas bija vienā no... garās epopejas ceļā man bija tikšanās, un es neteikšu, ar ko tā bija, jo tad mani vairs nevienā kabinetā neielaidīs iekšā un neko vispār mēs nevarēsim parisināt. Bet situācija bija tāda: sēž cilvēks, kurš no valsts budžeta saņem ne jau trīs vai piecus tūkstošus, ne jau uzņēmējs, viņš saņem krietnu naudu – viens no tiem, kas saņem 15–20... kurš barojas no uzņēmēju soda naudām. Viņš sēž, un mēs skatāmies... ir “Versace” botiņas kājās. Un tanī brīdī tu saproti – nu nebūs, jo viņam ir statuss, saprotat? Viņam ir statuss, ka viņš no valsts budžeta katru mēnesi saņem divdesmitnieku, un viņš sēž un skatās uz to uzņēmēju tā... viņš sēž tajās “Versace” botās, un mēs saprotam – nebūs nekā tur, saprotiet, nebūs.

Šo “Versace” botu gadījumu es izstāstīju vienai žurnālistei, un viņa man saka... arī neteikšu, kurā televīzijā tas bija... viņa man saka: a vakar atnāk viens uzņēmēju pārstāvis, Latvijā zināms uzņēmēju pārstāvis... un viņš atnāk “Lidl” botās.

Ziniet, kamēr tie, kas no valsts budžeta saņem 20 tūkstošus mēnesī... un kamēr uzņēmējs, kurš ir miljonārs, sēž “Lidl” botās, nekas mūsu valstī nemainīsies. Ar jūsu ierobežotās pieejamības atbildēm, kur es nevaru pateikt, kas tur ir uzrakstīts, un ar to, ka man atbild ministrija – ēka, nevis konkrēts cilvēks... Vot, tā jūs cīnāties ar savu birokrātiju!

Atbalstiet!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Koalīcija, nu nobalsojiet par šo priekšlikumu! Jums ir disciplīna? Par ko ir runa? Kovida laikā, kad Kariņš naudu mētāja pa gaisu no helikopteriem pa labi, pa kreisi... lidinājās ar privātajām lidmašīnām... dzērumā, nezin kādu ūdeni viņš bija sadzēries, bet viņš neatcerējās, ar ko lidoja, kas viņam biļetes pirka un tā tālāk... KNAB joprojām ar prokuratūru neko nav pārbaudījuši.

A ir cilvēki, kas bijuši spiesti tikai tāpēc, ka tajā izmisumā viņi slēdza līgumus... viņi nonāca situācijā, ka šodien pārmaksā par elektroenerģiju entās reizes. Uzņēmumi veras ciet, joprojām nonāk maksātnespējā.

Un te ir jautājums. Premjere saka: mūsu mērķis ir sākt cīnīties ar birokrātiju. VIENOTĪBA, pēc 15 gadiem, kad jūs esat novaldījuši, tagad gribat cīnīties ar birokrātiju un, iespējams, samazināt... 5 procentus. Jūs esat par 50 procentiem palielinājuši strādājošo skaitu birokrātijas aparātā, un tagad jūs gribat cīnīties.

Bet par šo konkrēto gadījumu. Kāpēc jūs negribat to atbalstīt, es jums paskaidrošu. Tāpēc, ka jūs piesedzat to biznesu, kas pelna no šiem sodiem. Kāds no jums ir saņēmis mājās aploksni ar to, ka, ja jūs nesamaksāsiet sodu tik un tik, tad pret jums vērsīsies ar visu bardzību? Ir atsevišķi uzņēmumi... tāpat kā bija maksātnespējas bizness, tā arī tagad šie piedziņas biznesi, jo viņi saņem savus procentus no piedzītās naudas. Kam viņi maksā? Ar kādām partijām dalās? Kā saka, to jūs labāk zināt. Bet realitāte ir tāda, ka šodien cilvēki tiek dzīti bankrotā, tāpēc ka viņi nevar iziet no tā slazda.

Jautājums... ir runa par “Latvenergo”. “Latvenergo”, kuram viņi tagad maksā... Tas nav kaut kāds brīvais tirgus un viss... Vienkārši viņu ievilka lamatās ar valdības paziņojumiem, ka būs vēl sliktāk un tā tālāk. Un tad, kad cenas mainījās... viņi jau tāpat ir maksājuši tās lielās cenas. Bet ko dara “Latvenergo”? “Latvenergo” sūc asinis no cilvēkiem, iznīcina ekonomiku, simtiem miljonu tiek pelnīti, tas ir, tie ir nodokļi, ko jūs iekasējat caur “Latvenergo” un pārdalāt budžetā. “Latvenergo” uzdevums nav pildīt valsts budžetu. “Latvenergo” uzdevums ir piedāvāt pēc iespējas lētāku, konkurētspējīgu elektroenerģiju. Par to ir stāsts.

Bet jūs pelnāt no tā, ka izsūcat asinis no cilvēkiem un no biznesa caur šiem augstajiem tarifiem. Pēc tam jūs izsūcat šo naudu no tiem, kuriem sodu maksā, un beigās jums maksā droši vien kaut kādi vēl jūsu draugi, tie, kas ir piedzinēji, tie, kas piedzen šo naudu. Un tie ir fakti. Cilvēki, kas nāca uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, saka: nē, tas – nepareizais likums, vajag citā likumā. Nu, kādā likumā? Bija viens Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs... vadītāja, tagad otrs. Kur ir šīs iniciatīvas?

Nobalsojiet, lūdzu, par šo priekšlikumu. Un vismaz viens jautājums tiks atrisināts. Ja jūs nenobalsosiet, tad principā varat uzskatīt, ka tieši jūs esat atbildīgi par Latvijas biznesa iznīcināšanu un par piedzinēju biznesa atbalstu, jūs atbalstāt tos, kas piedzen šos sodus, saprotiet! Tātad mērķis ir nevis lai normāli bizness attīstās, nopelna naudu un samaksā nodokļus, bet caur sodiem... Šis konkrētais lēmuma projekts ir... kā saka, lai sodi būtu pēc iespējas lielāki. Jūs nerealizējat politiku, kā, piemēram, futbolā ir tas princips... ir dzeltenā kartīte – vienreiz, dzeltenā kartīte – otrreiz un trešoreiz – sarkanā... Jūs uzreiz ar sarkano... ar bomi pa galvu tam uzņēmējam dodat, sakāt: nu ko, mēs tevi ievilkām iekšā slazdā, tagad tu maksāsi! A tur tie piedzinēji... tajās dārgajās botās, kā Linda tikko teica... ir laimīgi, tāpēc ka jūs viņiem dodat klientus, jo katrs cilvēks, uzņēmums, kas ir nokļuvis šajā slazdā, ir viņu klients un viņi pelna lielas naudas un staigā, un dzīvo lepnu dzīvi.

Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un beidziet, kā saka, dzīvot uz citu cilvēku nelaimes! Pašreiz jūs aizstāvat tos piedzinējus, lai viņi būtu bagāti, a Latvijas uzņēmēji tiktu iznīcināti. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu!

J. Patmalnieks. Jā, paldies par debatēm.

Tātad priekšlikumu iesniedza frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Mums bija komisijā debates par šo priekšlikumu. Tika konstatēts, ka šis, kā izskanēja debatēs, neattiecas tikai uz “Latvenergo”, tas attiecas uz visiem elektroenerģijas tirgotājiem un to, kādā veidā viņi pārtrauc fiksētās cenas līgumus. Līdz ar to priekšlikums pēc būtības nozīmētu to, ka visi tirgotāji iecenotu kaut kādus riskus, visu pārējo elektroenerģijas cenā.

Tas, kas izskanēja arī komisijā, – ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika debates par to, vai šādā veidā, šādā redakcijā, likums būs grozāms. Un tas konstatējums bija... ko mēs arī saņēmām uz komisiju... Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vēstulē bija norādīts, ka šis likums nav grozāms, ir nepieciešams grozīt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Komisijas sēdē arī visas puses faktiski vienojās, ka tiks sākts darbs pie Ministru kabineta noteikumu grozīšanas, kuros arī tiks iekļauti kritēriji, kādos gadījumos fiksētās cenas līgumi tiek pārtraukti.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 13, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 42. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 43. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 16, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Kolēģi, gribu atgādināt, ka Saeimas kārtības rullis paredz vairākus punktus ziņotājam – arī ziņot par katra priekšlikuma būtību. Tāpēc man ir aicinājums visiem referentiem turpmāk ievērot Saeimas kārtības rulli un īsi ziņot par katra iesniegtā priekšlikuma būtību, lai visiem būtu skaidrs. Tostarp cieņā pret mūsu iedzīvotājiem, kas mūs klausās un skatās attālināti. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums”. Šī likumprojekta mērķis ir novērst vai mazināt Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošināt valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses, nosakot virknei valsts pārvaldē nodarbināto Latvijas valstspiederīgo liegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām ir izsniegta speciālā atļauja valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu vai Tieslietu ministrijā, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošajās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā, Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām. Tāpat aizliegums attieksies uz personām, kas nodarbinātas diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā, kā arī tiesu vai prokuratūru iestādēs. Izceļošanas aizliegumu paredzēts noteikt arī Krievijas un Baltkrievijas teritorijas šķērsošanai tranzītā.

Aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad izbraukšanas nepieciešamība... saistīta ar amata pienākumu veikšanu vai humānu apsvērumu dēļ un persona ir saņēmusi atļauju uz laiku izbraukt no Latvijas Republikas.

Likumprojekts paredz, ka izbraukšanas aizlieguma pārkāpšana būs uzskatāma par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar attiecīgo personu.

Izstrādājot likumprojektu, komisija ņēmusi vērā, ka Krievija un Baltkrievija arvien pastiprina pret Latviju vērstus izlūkošanas pasākumus un šim mērķim tām noder ikviens Latvijas valstspiederīgais, kurš šķērsojis šo valstu robežu.

Par spīti Ārlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta skaidrajām rekomendācijām, publiskajiem brīdinājumiem gan valsts, gan savas personīgās drošības interesēs nedoties ne uz Krieviju, ne Baltkrieviju, izceļojošo personu skaits arvien pieaug. Pašreizējos apstākļos ceļot uz Krieviju un Baltkrieviju ir ārkārtīgi bīstami, bet liela daļa sabiedrības diemžēl joprojām to neapzinās.

Vervējot Latvijas valstspiederīgos, agresorvalsts mērķis ir ne vien iegūt informāciju par valsts iekšpolitiskajiem procesiem, plānotajām ārpolitiskajām aktivitātēm un valsts normālai funkcionēšanai plānotajiem un īstenotajiem drošības pasākumiem, bet arī iesaistīt šīs personas kaitīgās darbībās, tostarp pasākumos pret valsts interesēm, vai arī atturēt no savu amata pienākumu veikšanas, iesaistīties, piemēram, sabotāžā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es laikam aicinātu jūs tomēr, pirms pieņemt šo likumu, tādā, nu, plašākā nozīmē... jo šodien sanāk tā, ka Latvijas Republikas tiesnesis var braukt uz Krieviju un Baltkrieviju. Viss kārtībā. Latvijas Republikas prokurors var braukt uz Krieviju un Baltkrieviju kopā ar Saeimas deputātu, piemēram, Dombravas kungu, vienā mašīnā, jo viņam kā Saeimas deputātam arī tas nav aizliegts. Tad sanāk, ka tādas nopietnas personības, kurām tiešām ir pielaide... Dombravas kungs, es nedomāju, ka jūs brauksiet, tas vienkārši ir bijis tā... bet nāciet un izstāstiet! Tad sanāk, ka visnopietnākās personas mūsu valstī absolūti brīvi var pārvietoties un šķērsot robežu, bet kaut kāds santehniķis no “Rīgas ūdens”, “Rīgas Siltuma” vai atslēdznieks nevar, jo tā ir kritiskā infrastruktūra. Nu, absolūti tā arī ir.

Tad, manā skatījumā, kas te notiek? Kad tiesībsargs bija komisijā, viņam uzprasīja: vai jums vajag arī aizliegt šķērsot robežu? Viņš teica (“Nacionālā apvienība” neļaus man samelot): nu, principā laikam neatbalstīsim šādu virzienu. Kas, kas... kas šeit notiek?!

Nopietni cilvēki, kuriem ir pieeja valsts noslēpumam, kuriem tiešām ir ietekme uz likumdošanu, kuriem ir tieša ietekme uz visiem valstiskiem procesiem, tajā skaitā arī aizsardzību, var droši darīt jebko. A cilvēks, kurš strādā parastā darbā, atkal ir ierobežots.

Es uzprasīju Valsts drošības dienestam: vai šajā gadījumā, kad parastais cilvēks saņem šādu signālu, vai mēs nepasliktināsim drošības situāciju valstī, jo šādi mēs viņam demonstrējam, ka mēs viņu ierobežojam, un viņš būs nikns. Bet pārējiem drīkst. Nē, viņi teica, mēs neuzskatām, ka ir tāda iespējamība. Kad es viņiem uzprasīju: ja mēs baidāmies no vervēšanas riskiem, bet riski ir citādi – cilvēkam tur dzīvo radinieki, pie radiniekiem atbrauks un cilvēku, kas dzīvo šeit, piespiedīs darīt to, ko vajag, draudot ar radinieku dzīvību, brīvību un visu kaut ko.

Tāpēc – atkal pieņemam pilnīgi formālu likumu, paaugstinām neapmierinātību iekšā valstī, bet reāli cilvēki, kas ietekmē valstiskus procesus, var droši turpināt braukt uz Maskavu, uz Sanktpēterburgu, uz Minsku. Kas tas ir?! Manā skatījumā, lieliem kungiem un lielām dāmām ar tik milzīgu parlamentāro pieredzi vienkārši kauns pieņemt kaut ko tādu... formālu, vienkārši izrādīšanās pēc... mums vajag uz āru parādīt savu nostāju. Bet tur ārā, vēstniecībā, visur kaut kur, kur jūs visi staigājat, atskaitīties, visi ļoti labi saprot, ka tā ir formāla darbība – formāla! Tas ir vēl lielāks kauns. Un tad, kad mēs skatāmies, kad kaut kādas starptautiskas amatpersonas brauc uz Baltijas valstīm, viņi nebrauc uz Latviju, viņi brauc, piemēram, uz Lietuvu, uz Igauniju. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam savu nostāju parādījuši, ka mēs esam tādi cilvēki, kuri vienkārši izliekas, ka viņi kaut ko grib darīt, ka viņi par kaut ko rūpējas, ka viņi kaut kādus nopietnus procesus virza uz priekšu, bet pēc būtības mēs nedarām absolūti neko. Absolūta formalitāte.

Bet šodien viennozīmīgi būs skaists virsraksts avīzēs un televīzijā parādīs arī sižetu, ka mūsu parlaments rīkojas valstiski un slēdz robežu. Bet ar maziem burtiem vajag uzrakstīt: Dombravas kungs joprojām var ceļot uz Krieviju, ja grib. Kopā ar tiesnesi un kopā ar virsprokuroru, nu, trijatā, vienā mašīnā. Nav aizliegts, bet ļoti ietekmīgas personas... Bet santehniķis, atslēdznieks nevar. Viss. Krištopana kungs...

Tā mēs arī dzīvojam, kolēģi! Absolūti dīvaina pasaule, kuru jūs paši sev esat izdomājuši. Piedošanu, bet tas ir smieklīgi, ko jūs darāt! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, man atšķirībā no Rosļikova kunga laikam būtu ne pārāk veselīgi braukt uz Krieviju... bet, runājot par šo likumprojektu, tātad tur ir paredzētas konkrētas amatpersonu kategorijas, kurām turpmāk būs aizliegta ceļošana uz Krieviju un Baltkrieviju. Jo diemžēl mēs šo praksi konstatējam, ka ir personas, kas, neskatoties uz visiem aicinājumiem, valsts amatpersonas, tai skaitā tādas, kas darbojas dažādos dienestos, turpina braukt uz Baltkrieviju pēc lētākām precēm vai saņemt kosmetologa pakalpojumus, vai darīt vēl kaut kādas citas lietas. Šīs visas personas ir pakļautas mums nedraudzīgu valstu specdienestu vervēšanai un dažādām kaitnieciskām darbībām pret viņām.

Šis uzskaitījums, kas šobrīd ir ietverts likumprojektā, manuprāt, būtu vēl otrajā lasījumā jāpilnveido. Ideālā variantā es redzētu, ka tās ir pilnīgi visas valsts un pašvaldības amatpersonas, arī kapitālsabiedrību amatpersonas. Nu, nav ko meklēt tajā Krievijā un Baltkrievijā, tā nav nekāda laimes... apsolītā zeme.

Bet šobrīd aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, mēs redzējām kārtējo reizi, ka Rosļikova kunga teiktajam nav nekāda sakara ar realitāti un patiesību. (Starpsauciens.)

Tika apgalvots, ka Saeimas deputāti visi varēs braukt, tika apgalvots, ka tiesneši varēs turpināt braukt. Acīmredzot atšķirībā no partijas “Stabilitātei!” un tās vadītāja Rosļikova kunga pārējie deputāti gan lasa likumprojektu, kur ir skaidri pateikts, ka amatpersonas, kurām ir pielaide speciālā... valsts noslēpumam, nevarēs braukt. Tātad deputāti, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam (Starpsauciens.), nevarēs braukt. Tātad apgalvojums bija nepatiess.

Otrkārt, ir arī skaidri norādīts, ka tiesu sistēmā strādājošie nevarēs doties uz Krieviju un Baltkrieviju. Tātad arī šiem kārtējiem meliem no šīs tribīnes nav nekāda sakara ar patiesību un realitāti. Un atceramies to katru reizi, kad dzirdam šos kungus un partiju šeit runājam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Zanda Kalniņa-Lukaševica jau kuro reizi aizraujas ar puspatiesībām. Vēlreiz – šeit, šajā telpā, ne visiem deputātiem ir pielaide. Laikam tad... ir taisnība, vai ne? Par tiesnešiem runāsim, par prokuroriem varam padiskutēt. Un cilvēki, kas atrodas kopā ar mani vienā komisijā (Rajeva kungs, var, es domāju, apstiprināt), es atceros, ka man teica, ka oficiālos komandējumos var braukt. Pareizi? (Starpsauciens.) Pareizi, Rajeva kungs? Tad atbildiet man uz jautājumu: kādu oficiālu komandējumu jūs te visi paredzat uz Krieviju un Baltkrieviju? Nopietni? Oficiāls komandējums. Mums taču ir kara situācija. Mēs taču... nonsenss pilnīgs. Likumprojekts paredz oficiālu braucienu... caur komandējumu uz Krieviju un Baltkrieviju. Kurš te grasās braukt uz Krieviju un Baltkrieviju oficiālā komandējumā? (Starpsauciens.) Pasakiet man, lūdzu, konkrēti. Ar valsts pielaidi, jo komandējumā drīkst. (Starpsaucieni.)

Nu, Zanda Kalniņa-Lukaševica, manā skatījumā, nevajadzēja jums tā darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Tātad vēl vienu reizi precizēju. Likumprojektā ir pateikts, ka uz Krieviju, Baltkrieviju nevar braukt arī, piemēram, mūsu ārlietu dienesta pārstāvji. Tas ir domāts, ka viņi nedodas civilos braucienos uz šīm valstīm, bet, piemēram, lai dotos strādāt Latvijas vēstniecībā Krievijā, nu, viņiem ir jāparedz šī iespēja. Tie ir tie konkrētie komandējumi atsevišķās situācijās, kas ir ļoti stingri pamatojamas, un, piemēram, darbs Latvijas konsulātā vai Latvijas vēstniecībā ir šī pamatotā situācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Latkovskis. Komisija ir noteikusi 10. aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Ministru kabinets ir apstiprinājis un iesniedzis Saeimā likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”. Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt Revīzijas pakalpojumu likumu, lai pirmām kārtām precīzi ieviestu Revīzijas direktīvu, īpaši attiecībā uz sankciju regulējuma ieviešanu, kā arī lai novērstu praksē identificētās problēmas. Tie ir ilgākā laika posmā apkopoti jautājumi, kas ir būtiski gan nozarei, gan uzraudzības iestādēm, un ar šo likumprojektu tie tiek risināti.

Galvenie likuma grozījumi skar sabiedriskās nozīmes struktūru definīciju, tāpat grozījumi attiecas uz licenču pārreģistrāciju, nosakot kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija to īsteno. Un vēl būtiski ir pieminēt, ka Finanšu ministrijai kā kompetentajai iestādei ir piešķirtas tiesības piemērot sankcijas tiem zvērinātiem revidentiem un komercsabiedrībām, kas nav sabiedriskās nozīmes struktūras. Papildus tam ir veikti vairāki tehniski precizējumi un definēti atsevišķi termini.

Likumprojekts ir saskaņots ar Latvijas Banku un Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam... es atvainojos, otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 17. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un mums ir arī lūgums... vairākiem paziņojumiem.

Tātad vārds Gunāram Kūtrim, tad Inārai Mūrniecei un tad Jānim Vucānam.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi, tie, kas ir deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu... aicinu 35 minūtēs šeit pat, Dzeltenajā zālē, uz nelielu apspriedi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Horvātijas parlamentu pulcējas burtiski pēc vienas minūtes šeit, Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un vārds Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien vēlreiz! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde – pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi!

Man arī ir viens paziņojums. Tieši šodien savu dzimšanas dienu svin Kristaps Krištopans. Sirsnīgi sveicam! (Starpsaucieni. Aplausi.) Ziedi nāk.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģes un kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Skaidrīte Ābrama, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Uģis Rotbergs, Zane Skujiņa-Rubene, Edgars Tavars un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu visus atgriezties Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. (Zālē troksnis.)

Es aicinu – mazliet klusāk!

Turpinām ar likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”, otrais lasījums.

Desmit priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”. Juridiskā komisija to ir izskatījusi pirms otrā lasījuma.

Esam saņēmuši 10 priekšlikumus.

1. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Laumas Paegļkalnas priekšlikums. Paredz skaidrāk noteikt fizisko un juridisko personu grupas, kuras nevar kļūt par nekustamo īpašumu īpašniekiem Latvijā, tostarp ietverot arī pašas valstis – Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku –, kā arī paplašinot to juridisko personu tvērumu, kas paredzēts pirmajā lasījumā.

Komisija par šo subjektu loku, kas nevar iegūt nekustamo īpašumu Latvijā, diskutēja arī kontekstā ar 3. – deputāta Dombravas un 4. – deputāta Kūtra priekšlikumu un rezultātā izveidoja savu priekšlikumu, kas precizē un paplašina subjektu loku un līdzdalības sliekšņus juridiskajām personām.

Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Ir par aizlieguma subjektu loku. Tiek piedāvāts 2. panta pirmo daļu pārformulēt citādi, kā arī paplašināt. Komisija, kā jau minēju, šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Nu nav laba tā politiskā greizsirdība drošības jautājumos, un šeit mēs to ļoti labi redzam. Jau tad, kad tika diskutēts par šo likumprojektu nodošanu komisijām, es vērsu Juridiskās komisijas vadītāja uzmanību, ka ir nepieciešams apvienot abus šos likumprojektus, jo “Nacionālās apvienības” likumprojektā uzskaitījums bija pilnīgāks.

Tas, ko mēs redzam šobrīd, – otrajā lasījumā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre iesniegusi priekšlikumu tieši šajā pantā... tajā pašā, kur arī es biju iesniedzis priekšlikumu. Kaut ko komisija ir ņēmusi vērā, bet joprojām nav atrisinājusi visas problēmas saistībā ar šo... tātad citu partiju virzīto likumprojektu.

Šobrīd, kā mēs redzam, vismaz labi, ka noraidīts Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres rosinājums, ka šie nosacījumi attiektos uz juridiskajām personām. Viņa gribēja panākt, ka 100 procenti, kas pieder Krievijas Federācijas pilsoņiem... tagad paliek 25 procenti. Bet – bet! – ir jautājums, kas ir aiz vārdiem “juridiskie veidojumi”: vai tur uzskaitījums ir pilnīgs, un tas tiks attiecināts arī uz biedrībām, nodibinājumiem, fondiem, ko arī Krievijas Federācija izmanto pret Latvijas valsti? Tas ir jāatrisina trešajā lasījumā, jo šobrīd diemžēl tas nav izdarīts.

Nākamā lieta, kas ir jāatrisina, – tas, kas 3. priekšlikumā ietverts attiecībā uz valdes locekļiem. Krievijas Federācijai ir ierasta prakse, ka it īpaši turīgas personas sakārto pilsonību, piemēram, Kiprā, un tad pēkšņi viņš no Krievijas pilsoņa kļuvis par Kipras pilsoni. Bet pēc tam viņš tāpat uzņēmuma vadībā, valdē saliek Krievijas Federācijas pilsoņus.

Tas ir tas, kas ietverts šajā – 3. – “Nacionālās apvienības”, respektīvi, manā, priekšlikumā, – aizliegums šos darījumus veikt, pat ja uzņēmums pieder kādam Eiropas Savienības vai Uzbekistānas pilsonim, bet, ja valdē lielā īpatsvarā ir Krievijas Federācijas pilsoņi, tad nav tiesību iegūt nekustamo īpašumu. Diemžēl Juridiskā komisija šo pagaidām nav ņēmusi vērā.

Lai neizjauktu visu likuma struktūru, es šo priekšlikumu neuzturu, jo mēs tikko esam atbalstījuši 2. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu. Bet tiešām ļoti silti aicinu trešajā lasījumā papildināt uzskaitījumu, izslēdzot vēl kategorijas... visādas “Rossotrudņičestvo” finansētās biedrības, visādus Kipras pilsoņus... kuri faktiski pieder Krievijas Federācijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, jūs atsaucat...?

J. Dombrava. Nē, es neuzturu.

Sēdes vadītāja. Jā, labi.

Tātad 3. priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 4. – deputāta Kūtra priekšlikums. Arī attiecas uz aizlieguma subjektiem – juridiskajām personām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – deputāta Kūtra priekšlikums. Paredz papildināt 2. panta otro daļu aiz vārdiem “Krievijas Federācijas” ar vārdiem “un Baltkrievijas Republikas”. Jānorāda, ka nākamais – Juridiskās komisijas – priekšlikums paredz likumprojekta 2. panta otro daļu izslēgt pavisam. Līdz ar to šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta pirmā lasījuma redakcijas 2. panta otro daļu, kas noteica subjektu loku, uz ko aizliegums neattieksies. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 7. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Laumas Paegļkalnas priekšlikums. Paredz precizēt pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju attiecībā uz iespēju iegūt īpašumu likumiskās mantošanas ceļā, ņemot vērā, ka šis formulējums varētu raisīt problēmas praksē. Tātad 4. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēts noteikt, ka mantot var mantošanas ceļā, ja īpašumu manto laulātais vai radinieki līdz ceturtajai pakāpei (ieskaitot), tā nodrošinot, ka iegūt īpašumu mantojot var ne tikai likumiskās mantošanas ceļā.

Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina regulējumu attiecībā uz mantiniekiem, kas nav laulātais vai radinieki līdz ceturtajai pakāpei. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 1. punktu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Pēdējais – 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu, ņemot vērā, ka likumprojekta 2. panta otrā daļa tika izslēgta no likumprojekta redakcijas.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas – tātad 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 19. marta sēdē ir izskatījusi deputātu Šuvajeva, Jurēvica, Rokpeļņa, Lūses un Ņenaševas iesniegto likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Tas paredz palielināt Ukrainas civiliedzīvotājiem–nerezidentiem piemērojamo ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu no 250 eiro uz 510 eiro mēnesī. Palielinot neapliekamo minimumu, tiek nodrošināts taisnīgāks un līdzvērtīgāks atbalsts, pielīdzinot to Latvijas rezidentu līmenim.

Ņemot vērā kara ilgumu un Ukrainas civiliedzīvotāju situāciju, ir būtiski turpināt sniegt viņiem nepieciešamo atbalstu. Šī iniciatīva ļaus mazināt finansiālo slogu un uzlabos ukraiņu iespējas iekļauties darba tirgū un ikdienas dzīvē Latvijā.

Komisija likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstījusi. Ir arī pievienota Finanšu ministrijas izziņa. Lai nodrošinātu likuma spēkā stāšanos jau šī gada 1. maijā un ņemot vērā, ka likumprojekts ir pietiekami lakonisks, lai tajā ietvertās tiesību normas nebūtu nepieciešams uzlabot darba gaitā, komisija nolēma lūgt atzīt likumprojektu par steidzamu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

R. Bergmanis. Kā jau minēju, likumprojekts ir pietiekami lakonisks, tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 28. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šī gada 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

R. Bergmanis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”. Ņemot vērā, ka runājam par pirmo lasījumu, nedaudz pastāstīšu par grozījumu būtību.

Viens no punktiem ir darījumi ar starpgabaliem. Uzreiz pateikšu, ka varētu būt izmaiņas. Šobrīd notiek diskusija starp Finanšu ministriju un Rīgas domi, bet galvenais ir vēl viens moments. Šobrīd likums nosaka: ja nekustamajiem īpašumiem, zemesgabaliem kadastrālā vērtība ir zem 5 tūkstošiem, tad nav nepieciešams pašvaldības lēmums... Lēmumu var pieņemt pašvaldības pilnvarota persona... no izpildvaras... ierobežo līdz 5 tūkstošiem.

Pateikšu, ka, piemēram, galvaspilsētā tā nenotiek – par jebkuru vērtību jebkuram zemesgabalam, kaut nelielam, lēmumu pieņem pašvaldība. Nezinu, kā ir citās pašvaldībās.

Šobrīd ir priekšlikums šo summu palielināt līdz 10 tūkstošiem. Galvenais ir tālāk, es jums tūlīt izstāstīšu. Likuma izmaiņas skar apbūves tiesību. 2017. gada 1. janvārī stājās spēkā apbūves tiesība.

Pateikšu, kāda ir situācija. Apbūves tiesības noma šobrīd ilgtermiņā neeksistē. Cilvēks, kurš saņēmis apbūves tiesību, var būvēt savu īpašumu... termiņā līdz 30 gadiem... īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, bet visu laiku viņam jāapdrošina īpašums par labu zemes īpašniekam vai pašvaldībai, vai valstij, tāpēc ka potenciāli pēc līguma beigām šī ēka pāriet zemes īpašnieka rokās, un viņš nevar šo būvi ieķīlāt, lai dabūtu kredītu, tāpēc ka potenciāli tas varētu būt valsts vai pašvaldības īpašums.

Gribu pievērst uzmanību: galvaspilsētā no 2017. gada 1. janvāra līdz šodienai pieņemti tikai divi lēmumi – divi līgumi par apbūves tiesību. Tie ir panorāmas rats Uzvaras parkā un inženiertehniska būve – “Tele2” tornis kaut kur mežā. Viss. Vairāk neviena. Un tā ir atbilde... ka to saraksts, kas atteicās iet apbūves tiesības ceļu, ir ļoti liels un garš.

Tāpēc ir izveidoti grozījumi. Pateikšu, kāda ir būtība. Ja notiek izsole... pašvaldībai vai valstij uzreiz, taisot izsoli, vajadzētu pateikt, ir vai nav iespējama atsavināšana. Ja ir iespējama zemesgabala atsavināšana, tad pēc tam, kad viss projekts ir realizēts un nodots ekspluatācijā, būves īpašnieks var nopirkt šo zemi par vērtētāja noteikto cenu – bez izsoles. Tas ir pats galvenais.

Lūdzu pieņemt lēmumu par šī likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts saistīts ar iepriekšējo. Kādas ir izmaiņas?

Daļā runāts par to, ko es jau teicu pie iepriekšējā likumprojekta, – par izsoles organizēšanu, par to, ka vajadzētu atrunāt, atvainojos par izteicienu, spēles noteikumus... izsolei. Bet galvenais – nākamais priekšlikums – ka apbūves tiesībai termiņš varētu būt līdz 70 gadiem. No 30 mēs mainām uz 70. Gribu vērst uzmanību – ar to esošajiem nomas līgumiem mainās termiņš līdz 70 gadiem. Protams, nevar uzreiz pagarināt automātiski, tas ir atkarīgs no ieguldījumu summas un tā tālāk, un tā tālāk, bet tāda iespēja ir.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā. Šis ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, kuru komisijā esam izskatījuši 19. marta sēdē.

Kā norāda likumprojekta iesniedzēji, likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvāku valsts augstskolu padomju darbību, samazinot padomes locekļu skaitu, noregulēt padomes locekļu vietu izpildītāju iecelšanu un nodrošināt augstākās izglītības datu pieejamību pētniecības nolūkiem un studējošo un absolventu aptaujas veikšanai, kā arī veikt dažus tehniskus precizējumus.

Skatot minēto likumprojektu komisijas sēdē pirms pirmā lasījuma, tika uzklausīts Izglītības un zinātnes ministrijas pamatojums šiem grozījumiem, kā arī Augstākās izglītības padomes, esošo augstskolu padomju locekļu, studējošo, Latvijas Studentu apvienības pārstāvju viedokļi. Tika plaši diskutēts par likumprojektā piedāvāto padomes locekļu skaita samazināšanu, arī nepieciešamību atkārtoti izskatīt padomju funkcijas. Komisijas sēdē tika skatīti daudzi jautājumi. Pirms šis likumprojekts tika skatīts komisijā, pēc būtības tas tika apspriests apakškomisijās.

Pēc diskusijas tika secināts, ka priekšlikumiem ir vajadzīgs garāks termiņš, jo jāskatās, cik pamatota ir padomes locekļu skaita samazināšana, arī jāprecizē padomju funkcijas, domājot par nākamo posmu...

Šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konceptuāli ir atbalstījusi likumprojektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! Antoņina Ņenaševa reflektēja... bet atzīmēšu, ka šajā likumprojektā nav iekļautas nekādas funkcijas. Likumprojektā ir divas lietas: augstskolu padomju locekļu skaita samazinājums un – šis ir ģeniāls! – ielikt likumā deleģējumu, ka augstskolas var veikt aptaujas. Tas ir vienkārši fantastiski!

Kad mēs diskutējām par šo likumprojektu, Juridiskais birojs un daudzi klātesošie atzina, ka tas būtu jāpārstrādā, jāatmet atpakaļ, bet – tavu skādi! – to iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija, un koalīcijai jāatbalsta. Identisks likumprojekts, kas bija par akadēmisko brīvību un tika virzīts ar tieši tādām pašām pretenzijām, tika noraidīts. Kāpēc? Ak tu skāde! – šo likumprojektu iesniedza opozīcija.

Kaut kā toleranti pieejam šai lietai – ja likumprojekts, kā juridiskais departaments apgalvo, ir ļoti būtiski jāpārstrādā, jo nav kvalitatīvi izstrādāts, nav izvērtēts normatīvais regulējums saistībā ar uzdevumiem, ar funkcijām, kuras varētu pamainīt, lūgšu jūs neatbalstīt šo likumprojektu. Es pat teikšu – noraidīt un atgriezt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai izveido jaunu, kvalitatīvu likumprojektu, jo citādi mēs strādāsim ar... butaforiski salīdzināt... no opeļa uztaisīt bentliju... šajā likumprojektā. Varbūt uzreiz sākam kaut kā pielāgot... citu mašīnu.

Saucu pie jūsu saprāta balss – neatbalstīt. Tas ir ļoti nekvalitatīvs likumprojekts, kas tika virzīts tikai tāpēc, ka ir koalīcijas likumprojekts.

Lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Ņenaševa. Paldies. Kā jau minēju, diskusijas ir vajadzīgas, pie otrā lasījuma tās noteikti būs garas, tāpēc arī piedāvāts garāks termiņš priekšlikumiem.

Tā kā komisija konceptuāli ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam, aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 26, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Komisija vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs viens mēnesis – tātad šī gada 28. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām, kolēģi. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”, otrais lasījums.

Man jāinformē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Ainara Latkovska, Harija Rokpeļņa un Andra Šuvajeva iesniegumu, kurā tiek lūgts saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. panta pirmo daļu likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. (Starpsauciens.) Jā, lūdzu!

Runāt “par” pieteicies deputāts Česlavs Batņa. (Starpsaucieni.)

Č. Batņa (AS).

Es runāšu “pret” – “pret” nodošanu atpakaļ komisijai.

Kolēģi! Atkal jums stāstīšu, kā ir patiesībā. Ak tu skāde! – koalīcijai neizdevās noraut vienu priekšlikumu. Vienu izdevās – APVIENOTĀ SARAKSTA. Otru, ko iesniedza PROGRESĪVIE, neizdevās. Šobrīd vai nu jābalso – koalīcija kaut kā rīvējas, nevar vienoties –, vai jāatdod atpakaļ.

Godīgi sakot, manuprāt, šis darbs parāda to, ka diskusijas par konkrētiem likumprojektiem, kas Saeimā apstiprināti pirmajā un otrajā lasījumā, ir tik ļoti haotiskas, ka jūs pat koalīcijā nevarat vienoties, ko tad vēlaties.

Šis likumprojekts tiešām atbalsta jauniešus, atbalsta Latvijas Jaunatnes padomes kā vienas no organizācijām integrēšanu jaunatnes izglītības politikas veicināšanā. Un mēs šobrīd gribam to noairēt... otrajā lasījumā tas bija apstiprināts.

Aicinu balsot “pret”. Es zinu, ko Dāvis teiks, to pašu viņš teica komisijā: jāizvērtē, jāpiedāvā jauns... Bet tikko jūs pirmajā lasījumā virzījāt tālāk nekvalitatīvu likumprojektu, un visi teica: mēs to labosim otrajā, trešajā lasījumā. Nu tad labojam arī šo trešajā lasījumā! Kur ir jūsu konsekvence? Kaut kā jūs darbojaties tā, ka liekas – jūs no parlamenta varas kaut ko nesaprotat.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim – “par”.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Skatot šo likumprojektu komisijā, kā jau Batņas kungs teica, bija divi jautājumi, kuros deputātu viedokļi atšķīrās, un gribu teikt – arī Juridiskā biroja viedoklis atšķīrās. Deputāti, par spīti Juridiskā biroja iebildumiem, pieņēma priekšlikumu... bija skaidri redzams, ka tā ir slikta juridiskā un likumdevēja prakse. Es nerunāju par priekšlikuma būtību – par Latvijas Jaunatnes padomes iekļaušanu... bet par to, ka tā tika iekļauta, nenorādot skaidru deleģējumu.

Tāpēc mēs ar kolēģiem esam vienojušies, ka mēneša laikā šo likumprojektu vēlreiz skatīsim komisijā un pildīsim savu pienākumu kā likumdevējs, uz Saeimas sēdi apstiprināšanai virzot kvalitatīvus likumprojektus.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” nodošanu atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 21, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par būtību!

A. Labucis. Jā, es izstāstīšu kopā ar 2. priekšlikumu. Būtībā tad... ar 2. priekšlikumu. Tas paredz, ka Krasta apsardzei ir tiesības pārņemt aizturētā kuģa vadību, atstādinot kuģa kapteini no tā vadīšanas, ja kuģa kapteinis nepakļaujas Krasta apsardzes amatpersonas likumīgajām prasībām, un Krasta apsardzei ir tiesības nogādāt kuģi ostā, noenkurot attiecīgā patvēruma vietā, kas Krasta apsardzei liekas piemērota. Šie priekšlikumi ir saistīti.

1. priekšlikums tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 3. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Līdzīgi kā 1. un 2. priekšlikums... daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, par ko tad es tūliņ izstāstīšu.

Atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts, un tas paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar Krasta apsardzes aizturētā kuģa nogādāšanu un uzturēšanu ostā vai noenkurojuma vietā, sedz kuģa īpašnieki. To nosaka Ministru kabinets.

Un 5....

Sēdes vadītāja. Nē, 3. priekšlikums – daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Un 4. priekšlikums – atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Jā. 3. – daļēji atbalstīts, 4. – atbalstīts.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka 44. panta ceturtā daļa stājas spēkā šā gada 1. oktobrī. Līdz spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod atbilstošus noteikumus. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja pirmajā lasījumā komisijas šī gada 25. marta sēdē.

Kopš 2024. gada 8. marta ir spēkā nacionālais importa aizliegums, kas noteikts Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Latvijā importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produkciju no trešām valstīm. Aizliegto produktu saraksts dots Ministru kabineta noteikumos Nr. 158, kas stājušies spēkā 2024. gada 8. martā.

Tā kā attiecīgās normas ir spēkā līdz 2025. gada 1. jūlijam, bet apstākļi, kāpēc tās tika pieņemtas, nav mainījušies, likumprojektā paredzēts turpināt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu līdz 2026. gada 1. jūlijam.

Komisijas sēdē tika diskutēts par to, vai likumprojektam noteikt steidzamību un izskatīt to abos lasījumos vienā Saeimas sēdē. No Zemkopības ministrijas pārstāvjiem tika saņemta informācija, ka ministrija vēlas iesniegt priekšlikumus, kas nav saistīti ar šī likumprojekta mērķi. Komisija norādīja, ka šādus priekšlikumus vēlams sniegt citā šī likuma atvērumā. Zemkopības ministrijas pārstāvji tam piekrita. Tāpat tika saņemta informācija no Juridiskā biroja, ka likumprojektā nepieciešams precizēt atsevišķas normas un birojs sniegs attiecīgus priekšlikumus.

Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Felss. 2025. gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Felss. Likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šī gada 3. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (849/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 3. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (850/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 3. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” (851/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 3. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (852/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 3. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 8. aprīlim”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Trešais lēmuma projekts, kurš parāda “izcilu” darbu. Mēs ar tādu pompozitāti nācām, lai aizliegtu tālmācību Latvijā, mēs ar tādu pompozitāti iesniedzām to, ka tālmācībā viss ir slikti, ka kvalitāte ir slikta, līdz ar to tālmācību aizliedzam. Un še tev – skāde! – pēc atbalstīšanas pirmajā lasījumā secinām, ka – bāc! – iesniedzām likumprojektu, kuram nav savākti nekādi dati. Tagad mēs sniegsim... prasīsim datus no Izglītības kvalitātes valsts dienesta par tālmācības skolu rezultātiem un visu pārējo.

Lūdzu, sagatavojiet kvalitatīvus lēmuma projektus, likumprojektus un tad tos virziet tālāk, nevis paļaujieties uz emocijām, savām emocijām, ka tālmācība ir jāaizliedz, pēc tam domājot, kā šo likumprojektu novirzīt līdz finišam.

Bija pietiekami liels laiks iesniegšanai, daudzas frakcijas, tai skaitā frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS, iesniedza savus priekšlikumus, un šajā gadījumā tā ir tikai laika vilkšana. Un, ziniet, kas ir pats sliktākais? Ka šī laika vilkšana dara nervozus visus tos Latvijas iedzīvotājus, kuri ir izvēlējušies tālmācības formu, jo likumprojekts pieļauj to, ka ar nākamo gadu tālmācības skolas konkrētos posmos tiek slēgtas.

Līdz ar to es aicinu nepagarināt termiņu, virzīties tālāk un vēlreiz atkārtoju, kā jūs par citiem likumprojektiem sakāt: labosim – otrajā un trešajā lasījumā labosim tos! Kur jūsu konsekvence? Vienu jūs virzāt, otru nevirzāt.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi, es domāju, ir būtiski, lai no šīs tribīnes izskan precīza informācija. Batņas kungs vairākas reizes minēja – aizliegt... aizliegt tālmācību. (Starpsauciens.) Šobrīd Latvijā tālmācībā mācās aptuveni 12 tūkstoši cilvēku, no tiem 8800 mācās posmā no 10. klases līdz 12. klasei, kuras šīs izmaiņas likumā neskar nekādā veidā.

Ja runājam par posmu no 1. klases līdz 9. klasei, arī attiecībā uz tām nav runa par pilnīgu aizliegumu. Batņas kungs pats ir piedalījies diskusijās, kur mēs runājām par dažādiem izņēmumiem, tāpat mēs runājām par posmu no 1. klases līdz 6. klasei, par posmu no 7. klases līdz 9. klasei. Batņas kungs, es saprotu, ka jūs no pēdējās tikšanās aizgājāt ātrāk projām, bet, ja jūs būtu bijis līdz beigām, varbūt jūs saprastu, kādus datus mums ir nepieciešams precizēt. Tāpēc arī mēs prasām šo pagarinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi. (Starpsaucieni.)

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Dāvi, izlasi likumprojektu! Pašreizējā versija aizliedz 1.–9. klasē tālmācību... bez izņēmumiem. (Starpsauciens.) Ja jūs pēdējā darba grupā debatējāt, ka jums ir jāiesniedz izņēmumi, tad vajadzēja to darīt. Tas bija mans rosinājums – es neatbalstīšu šo likumprojektu, ja nebūs iekļauts (Starpsauciens.) pilnīgs skatījums no visām pusēm. Divu nedēļu laikā jūs nevarat izdomāt neko jaunu, kā vien to, par ko diskutējāt. Tad nevajadzēja to sniegt, nevis skriet pa priekšu un pēc tam domāt, ko darīt.

Diemžēl tas ir Latvijas pašreizējās valdības princips: mēs strādājam “dinamiski”, mēs iedodam kaut kādu likumprojektu un pēc tam domājam, kā to īstenot. Šie trīs likumprojekti parāda jūsu “dinamisko” valdību.

Sēdes vadītāja. Batņas kungs, par priekšlikumiem!

Č. Batņa. Paldies.

Es vēlreiz aicinu neatbalstīt termiņa pagarinājumu. Jau trīs mēnešus darba grupā diskutējāt un nevarējāt izdomāt, nevarējāt datus dabūt? Nez kāpēc man tie dati ir pieejami, ko jūs šobrīd prasāt kvalitātes dienestam. Kur jūs bijāt? Kāpēc jūs tos nepieprasījāt?

Es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, atgādinu, ka lēmuma projekts ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. (Starpsauciens.) Aicinu par to tad arī debatēt.

Lūdzu, vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labdien! Es arī aicinu balsot “pret” priekšlikumu termiņa pagarināšanu, jo tas nozīmē, ka jūs nemākat strādāt. Kāpēc jūs nevarējāt iesniegt priekšlikumus līdz 26. datumam? Nevajag to atbalstīt! Bija termiņš, visi pastrādāja, visi iesniedza priekšlikumus. Jūs tikai kārtējo reizi parādījāt, ka nemākat strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 8. aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 21, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums” (344/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 10. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Un pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Tātad mums ir viena lielā apropriācijas pārdale, kurai nepieciešama Saeimas atļauja.

Apropriācijas pārdali nepieciešams veikt uz Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammu “Budžeta izpilde”. Summa – 149 731 eiro, lai segtu Valsts kases uzņemtās saistības par pārcelto resoru darbinieku uzkrātajiem atvaļinājumiem par periodu līdz šī gada 1. janvārim. Šī pārdale ir saistīta ar centralizētās grāmatvedības ieviešanu Valsts kasē, un finansējums tiek piešķirts no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī no Veselības ministrijas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Mēs atbalstām apropriācijas. Es atbalstīju arī komisijā.

Vien vēlos pie izdevības pateikt: mēs pārdalām 10 miljonus sabiedriskajiem medijiem, kuros joprojām strādā Krievijas pilsoņi, līdz ar to mēs darām labu darbu, ka stiprinām sabiedriskos medijus, kam ir jābūt stratēģiski svarīgākajam un uzticamākajam avotam, bet es atgādinu, ka “Nacionālā apvienība” ir aicinājusi pārtraukt Krievijas pilsoņu, agresorvalsts pilsoņu, atrašanos Latvijas sabiedriskajos medijos. Un šobrīd, darot labu darbu, mēs vienlaikus dodam finansējumu agresorvalsts pilsoņiem mūsu medijos... kas vienlaicīgi ir valsts kritiskās infrastruktūras objekts.

Tā ka atbalstīsim šo lēmuma projektu, bet atgādinu, ka mēs esam rosinājuši... un aicinu jūs neignorēt šo amorālo faktu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi! Vēl ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 27. martā pulksten 17.00.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Viktorijas Pleškānes un Edmunda Zivtiņa jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par sākotnējo solījumu par 15 līdz 20 % panākt zemākas zāļu cenas pacientiem un veiktās reformas iespaidu uz lētāko zāļu klāstu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 27. martā pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Amils Saļimovs, Iļja Ivanovs, Jefimijs Klementjevs, Igors Judins un Dmitrijs Kovaļenko ir iesnieguši jautājumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par plug-in hibrīda automašīnu (PHEV) atbalstu”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds deputātam Gatim Liepiņam – paziņojumam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie Mediju politikas apakškomisijas deputāti! Lūdzu uz īsu sēdi piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Man arī ir paziņojums.

Kolēģi! Šodien pie Saeimas nama tiek organizēta tradicionālā asinsdonoru diena. Aicinu ikvienu interesentu, kam ir iespēja, līdz pulksten 14.00 doties uz specializēto autobusu, lai ziedotu asinis. Paldies.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies desmit deputāti: Skaidrīte Ābrama, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Uģis Rotbergs, Zane Skujiņa-Rubene, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 27.03.25 09:06 Balsojums 1
Par - 67, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (898/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 27.03.25 09:07 Balsojums 2
Par - 47, pret - 30, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par izskatīšanu, kā pirmo darba kārtības punktu

Datums: 27.03.25 09:16 Balsojums 3
Par - 70, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (898/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 27.03.25 09:27 Balsojums 4
Par - 23, pret - 18, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un izplatīšanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencijas) denonsēšanu (891/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 27.03.25 09:34 Balsojums 5
Par - 65, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Bankas likumā (892/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 27.03.25 09:35 Balsojums 6
Par - 66, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (893/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 27.03.25 09:36 Balsojums 7
Par - 67, pret - 21, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (894/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 27.03.25 09:36 Balsojums 8
Par - 66, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (895/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 27.03.25 09:45 Balsojums 9
Par - 39, pret - 1, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvās atbildības likumā (896/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 27.03.25 09:51 Balsojums 10
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (805/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.03.25 09:53 Balsojums 11
Par - 76, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (814/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.25 09:58 Balsojums 12
Par - 20, pret - 7, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (730/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.25 10:11 Balsojums 13
Par - 38, pret - 13, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (730/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.25 10:12 Balsojums 14
Par - 73, pret - 16, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (730/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.03.25 10:24 Balsojums 15
Par - 71, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums (876/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.25 10:26 Balsojums 16
Par - 83, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (869/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.25 10:27 Balsojums 17
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 27.03.25 11:13 Balsojums 18
Par - 66, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums (830/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.03.25 11:16 Balsojums 19
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (887/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.25 11:16 Balsojums 20
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (887/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.25 11:21 Balsojums 21
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (871/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.25 11:22 Balsojums 22
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (872/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.25 11:28 Balsojums 23
Par - 57, pret - 26, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.25 11:32 Balsojums 24
Par - 62, pret - 21, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta nodošanu atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Grozījumi Jaunatnes likumā (717/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.03.25 11:35 Balsojums 25
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (813/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.03.25 11:38 Balsojums 26
Par - 79, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (878/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.25 11:39 Balsojums 27
Par - 77, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (878/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.03.25 11:40 Balsojums 28
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (849/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025.gada 3.aprīlim (677/Lm14)

Datums: 27.03.25 11:40 Balsojums 29
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (850/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025.gada 3.aprīlim (678/Lm14)

Datums: 27.03.25 11:41 Balsojums 30
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"” (851/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025.gada 3.aprīlim (679/Lm14)

Datums: 27.03.25 11:42 Balsojums 31
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (852/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025.gada 3.aprīlim (680/Lm14)

Datums: 27.03.25 11:48 Balsojums 32
Par - 65, pret - 21, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025.gada 8.aprīlim (681/Lm14)

Datums: 27.03.25 11:48 Balsojums 33
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai "Šamir" Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums” (344/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025.gada 10.aprīlim (682/Lm14)

Datums: 27.03.25 11:51 Balsojums 34
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (683/Lm14)

Datums: 27.03.25 11:53 Balsojums 35
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

27.03.2025.

09.00

11.00