Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitā (svinīgā) sēde
2024. gada 18. novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!
Kolēģi, piecelieties – Latvijas Valsts prezidents!
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!
Sākam Saeimas 2024. gada 18. novembra svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienai.
Z. Kalniņa-Lukaševica (14. Saeimas priekšsēdētājas biedre).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienītā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Deputātes, deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!
Vārds svinīgajai uzrunai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.
D. Mieriņa (14. Saeimas priekšsēdētāja).
Cienījamie klātesošie! Mīļā Latvijas tauta!
Jau 106 gadus mēs lepni varam teikt – Latvija, tās ir mūsu mājas. Mājas ar jūras krastu, zaļojošiem mežiem un ziedošām pļavām. Mājas, pie kurām plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Mājas, kas liek sirdij viegli notrīsēt, ik reizi atgriežoties. Mājas, kuras sniedz drošību un patvērumu, kur sakopts ir ik stūris.
Šodien no viensētām un mazākiem ciemiem līdz lielākām pilsētām esam vienoti. Mēs svinam to, kas mūs padara par Latviju.
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena – ir atgādinājums par mūsu tautas izturību un degsmi, mūsu ticību neatkarībai.
Mūsu valsts pirmā simtgade ir bijusi izaicinājumiem pilna. Vienlaikus tas ir bijis arī nebeidzamu iespēju laiks. Vēsture stāsta par mūsu tautas drosmi stāties pretī nezināmajam un izturēt grūtības.
Atmiņas par brīvību un ticību savai valstij ir nodotas no paaudzes paaudzē. Tās kļuvušas par mantojumu, kas dzīvo katrā no mums un mudina ikvienu veidot Latviju par valsti rītdienai.
Latvija ir bagāta valsts. Mūs bagātus dara mūsu cilvēki – sīksti, dzīves gudri un strādīgi. Cilvēki, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē. Cilvēki, kuru dēļ –Latvija var.
Pirms 106 gadiem mūsu tautas priekšstāvjos dzima liela un cildena ideja par savu valsti. Tie bija cilvēki, kuri tautas un valsts intereses lika augstāk par savējām. 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas valsti un mūsu tauta ieguva pašnoteikšanās tiesības. Mūsu valstsvīri bija pārliecināti, ka nule dibinātā Latvijas Republika spēs pastāvēt un attīstīties līdzās lielvarām.
Pēc okupācijā pavadītiem 50 gadiem 1990. gada 4. maijs ir izšķirošs pagrieziens mūsu tautas vēsturē. Ticība neatkarīgai Latvijai nebija zudusi, tā aizvien dzīvojusi mūsos. Tiek pausta tautas griba un pieņemta deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Mums atkal ir sava valsts.
Nākamgad apritēs 35 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību. Paldies 4. maija Deklarācijas klubam un Latvijas diasporai pasaulē par nepārtrauktu ticību Latvijas nākotnei. Turpināsim uzturēt spēcīgu saikni ar diasporu, jo mūsu valsts neatkarību svin latvieši visā pasaulē.
Taču darbs pie savas valsts veidošanas nekad neapstājas. Latvija sākas ar katru no mums, un tā ir mūsu kopīgā atbildība par to, kādā Latvijā dzīvosim rīt.
Šogad svinējām 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Mūsu valsts integrācijas un drošības kurss bija un turpina būtnemainīgs – spēcīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Šodien sakām paldies par šiem tālredzīgajiem lēmumiem un drosmi mūsu līdzcilvēkiem, kuri izjuta neizmērojamu atbildību pret savu valsti, par tās pilsoņu labklājību un drošību.
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bija skaidrs apliecinājums tam, ka Latvija ir daļa no Eiropas valstu kopienas, kuras vērtības balstītas demokrātijā. Divdesmit gadi Eiropas Savienībā devuši iespēju kopā ar citām dalībvalstīm lemt par Eiropas tālāko izaugsmi, saņemt atbalstu infrastruktūras un ekonomikas attīstībai, ceļot un mācīties.
Mūsu vēstures skaudrā pieredze ir par pamatu tam, ka šodien Latvijas un visas Baltijas valstu viedoklis ir kļuvis vēl nozīmīgāks gan Eiropas Savienībā, gan NATO.
Šogad apritēja 10 gadi kopš eiro ieviešanas Latvijā. Latvija kļuva par daļu no plašas un spēcīgas finanšu telpas, padarot mūs daudz izturīgākus pret ārējiem satricinājumiem, politiskām spekulācijām un diversijām. Dalība eirozonā palīdzēja pārvarēt krīzi un nozīmē finansiālu stabilitāti un drošību šodien.
NATO šogad atzīmē savas pastāvēšanas 75. gadadienu. Latvijas dalība NATO – tas ir bijis svarīgs mūsu valsts ārpolitikas mērķis. Alianse kļuvusi par Rietumu pasaules drošības garantu, un Latvija ir daļa no šīs kopienas. Pateicoties NATO, esam stiprinājuši mūsu valsts drošību un pilnveidojuši savas aizsardzības spējas. Ik dienu izjūtam sabiedroto klātbūtni Latvijā, kopīgi spējam pretoties jebkādiem izaicinājumiem.
Pavisam nesen atzīmējām NATO kaujas grupas Latvijā paplašināšanos līdz brigādes līmenim. Tas ir skaidrs mūsu valsts vēstījums kaimiņvalstīm austrumos. NATO klātbūtne Latvijā tikai paplašinās un kļūst vēl spēcīgāka. Mēs zinām, ka aiz mums stāv pasaules demokrātiskās un militāri attīstītās valstis. Tā ir kopā ar mums, lai nosargātu mūsu valsti jau no pirmā centimetra. Sakām paldies sabiedrotajiem par klātbūtni Latvijā.
Baltijas valstu pieredze bija pamudinājums Zviedrijai un Somijai pievienoties NATO, nodrošinot visaptverošu drošību Baltijas jūras reģionā. Tikai šodien patiesi novērtējam, ko nozīmē būt Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm.
Drošības situācija pasaulē strauji mainās. Rīt, 19. novembrī, būs pagājušas tūkstoš dienas, kopš Ukraina cīnās par savu valsti, jo agresorvalsts izvērsusi brutālu karu pret civilizēto pasauli, cenšoties sagraut mieru reģionā un iznīcināt demokrātiskās vērtības.
Mēs savā nostājā esam nelokāmi – Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai. Pretējā gadījumā zaudēsim mēs visi. Mēs zinām, ko nozīmē brīvība un ko nozīmē tās zaudēšana. Ukrainas cīņa ir arī mūsu cīņa. Tā ir cīņa par vērtībām Latvijā, Eiropā un pasaulē. Mēs esam apņēmušies sniegt visu iespējamo palīdzību un atbalstu kā šodien, tā arī turpmāk.
Vēstījums mūsu sabiedrotajiem un partneriem ir tiešs – Ukrainas neatkarība, miera nodrošināšana Eiropā un pasaulē iespējama, tikai pilnībā uzvarot agresoru. Tas jāturpina ar sankcijām, tirdzniecības ierobežojumiem un ieročiem. Pastrādātie noziegumi ir rūpīgi jāizmeklē, un vainīgie jāsauc pie atbildības.
Latvija ir kļuvusi par uzticamu sabiedroto. Man bija tas gods oktobrī Rīgā uzņemt parlamentāriešus no visas pasaules Starptautiskās Krimas platformas trešajā parlamentārajā samitā. Daudzviet pasaulē Ukrainas jautājumi nav ikdienas politiskajā dienaskārtībā. Šī bija lieliska iespēja atkārtoti pievērst globālās sabiedrības uzmanību agresora pastrādātajiem noziegumiem. Būtiski, ka tieši Latvijas Republikas Saeima organizēja šo samitu, kas ir līdz šim lielākais ārpolitikas notikums Latvijā. Paldies ikvienam, kas iesaistījās.
2025. gadā Latvija būs prezidējošā valsts Baltijas Asamblejā – forumā, kas apvieno Baltijas valstu parlamentāriešus. Mūsu reģions piedzīvo būtiskus drošības un ekonomikas izaicinājumus. Tāpat kā līdz šim – labākos risinājumus meklēsim kopīgi.
Tieši šobrīd Baltijas valstis līdz ar Poliju un Ziemeļvalstīm ir pierādījušas savas sadarbības spējas, stiprinot mūsu reģionu kopumā.
Nākamgad atzīmēsim 30 gadus kopš Latvijas iestāšanās EiropasPadomē – organizācijā, kas iemieso demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības, stingri iestājas pret vardarbību un neiecietību. Mēs atbalstām valstis, kas cīnās par savām tiesībām, un esam gatavi sadarboties ar visiem, kas ciena šīs vērtības.
Latvija ir piemērs citām Eiropas valstīm atbalsta sniegšanā. Latvijas valsts dibināšanas laikā un vēlāk – brīvības cīņu laikā – Latvija meklēja atbalstu un palīdzību pie sabiedrotajiem. Šodien atbalstu sniedzam valstīm, kurām tas ir nepieciešams. Sekojot Latvijas piemēram, vairums valstu ieviesušas sankcijas pret agresorvalstīm, lai mazinātu to ietekmi un liegtu pieeju finanšu resursiem. Savos lēmumos esam izlēmīgi.
Sniedzam ne tikai finansiālu un praktisku palīdzību, bet dalāmies arī ar zināšanām, ko esam ieguvuši, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti. Esam uzsākuši apmācību programmu Ukrainas un Moldovas parlamentu pārstāvjiem, lai veicinātu šo valstu sekmīgu iestāšanos un integrāciju Eiropas Savienībā. Paldies Saeimas kolēģiem, Ārlietu ministrijai, kā arī augstskolu mācībspēkiem – kopā mēs spējam daudz vairāk.
Latvijas valsts iekšējo drošību garantē Latvijas iedzīvotāju labklājība. Spēcīgas valsts pamats ir veseli, izglītoti un pārtikuši iedzīvotāji, kuru darbs un idejas veicina augstu pievienoto vērtību.
2025. gada valsts budžets paredz būtiskus uzlabojumus labklājībā – pensiju pieaugumu, skaidras sociālās garantijas un pastiprinātu atbalstu ģimenēm. Plānots palielināt atalgojumu iekšlietu struktūru darbiniekiem, kas pašaizliedzīgi rūpējas par Latvijas drošību.
Lai arī izaicinājumu netrūkst, kopīgs darbs starp parlamentu, valdību, pašvaldībām, uzņēmējiem un sabiedrību spēj veidot Latviju labāku.
Spēcīga ekonomika ir pamats mūsu sabiedrības labklājībai. Valsts ekonomika ir jāveido tā, lai tā radītu labvēlīgus apstākļus iedzīvotājiem, veicinot viņu vēlmi strādāt Latvijā, nodrošināt pakalpojumus un ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tam pamatā ir veiksmīga nodokļu politika. Latvijas ekonomikas izaugsme nav tikai par skaitļiem, tā ir par cilvēkiem.
Par budžeta prioritāti jākļūst esošo budžeta līdzekļu efektīvai izmantošanai. Nepārskatīti izdevumi samazina resursus citām sabiedrībai svarīgām vajadzībām. Valdība konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par nulles budžeta un uz mērķiem orientēta budžeta ieviešanu nākamajos četros gados, paredzot pārskatīt un izvērtēt visus valsts izdevumus, to lietderību, efektivitāti un atbilstību šodienas vajadzībām. Tā mēs varēsim pārliecināties, ka katrs iztērētais eiro ir investīcija, kas nesīs labumu mūsu valsts iedzīvotājiem.
Arvien vairāk uzņēmumu Latvijā rod iespējas izaugsmei, tiek veidotas jaunas darbavietas, un Latvijas vārds tiek nests pasaulē. Mēs redzam, ka vietējie uzņēmēji ir drosmīgi un enerģiski, ka viņi ir gatavi riskēt un strādāt, lai radītu produktus un pakalpojumus, kas ir pieprasīti arī ārpus mūsu valsts robežām.
Tautsaimniecības izaugsmes sekmēšanai ir nepieciešams paplašināt investīcijas inovācijās un eksportā, lai veidotu Latviju kā augstāku ienākumu ekonomiku. Mūsu valstī ir labi jājūtas arī tiem iedzīvotājiem, kas ar savu intelektuālo potenciālu var sniegt ieguldījumu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā un valsts ekonomikas attīstībā. Tas iespējams tikai tad, ja katrs no mums būs gatavs iesaistīties veiksmīgas nākotnes veidošanā.
Spēcīgi reģioni veido stipru valsts ekonomiku. Jāgādā, lai katram Latvijas reģionam ir līdzvērtīgas attīstības iespējas, lai ikviens cilvēks, kurš vēlas dzīvot laukos vai mazpilsētā, justos novērtēts. Veidosim tādus apstākļus, lai reģionos būtu pieejama moderna infrastruktūra, kvalitatīva izglītība un darba vietas. Katra investīcija reģionos stiprina Latvijas kopējo ekonomiku un rada iespējas cilvēkiem palikt savās dzimtajās vietās. Ņemsim vērā, ka tieši Latvijas reģionos dzīvo cilvēki, kuri, strādājot savā zemē, veido Latvijas mugurkaulu.
Izšķirošos lēmumos mēs rodam vienprātību. Uzticība parlamenta darbam pieaug. Lēni, bet pieaug. Tas liecina, ka Saeimas darbs ir bijis konstruktīvs un vērsts uz iedzīvotājiem. Saeima atspoguļo Latviju – tās novadus, dažādos cilvēkus, politiskos uzskatus un piederību. Mūsu darbs nav palicis nepamanīts.
Esam strādājuši pie Saeimas darba caurspīdīguma un atvērtības veicināšanas. Iedibinātas vairākas jaunas tradīcijas. Lai stiprinātu parlamenta saikni ar pilsonisko sabiedrību, Saeima kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem aizsāka Saeimas komisiju atvērto durvju dienu rīkošanu. Pirmā komisiju atvērto durvju diena notika 27. februārī – Starptautiskajā nevalstisko organizāciju dienā.
16. maijā Saeimā pirmo reizi notika ekonomikas debates. Saeimas tribīnē kāpa ministri un vairāk nekā 40 deputātu, lai debatētu par valsts turpmāko ekonomisko attīstību. Svinīgā apbalvošanas ceremonijā par ieguldījumu Saeimas darbā un parlamentārisma stiprināšanā pasniedzām pateicības rakstus Saeimas darbiniekiem un ilggadējiem sadarbības partneriem.
Kas ne mazāk būtiski – budžeta izskatīšana vairs nenotiek nakts laikā. Esam spējuši diskutēt, izteikt priekšlikumus, vienoties un mobilizēties, lai spētu pieņemt dažādus lēmumus, kur nepieciešama strauja izlēmība, īpaši jautājumos, kuri skar esošos ģeopolitiskos apstākļus.
Mīļie kolēģi, mūsu Latvijas veiksmes stāsts ir mūsu cilvēku sasniegumi. Būsim lepni par to, ko esam jau sasnieguši, vienmēr paturot prātā, ka varam sasniegt vēl vairāk.
Šajos pārmaiņu laikos būsim cits citam drošs atbalsta plecs. Padosim roku grūtā brīdī un teiksim paldies.
Paldies katram, kas ciena, godā un mīl Latviju!
Paldies katram, kas ar savu nesavtīgo darbu ir vairojis un veicinājis Latvijas labklājību!
Paldies katram, kas godā turējis Latvijas vārdu un nesis to pasaulē!
Paldies katram, kura drosme un rīcība ļauj mums šodien dzīvot neatkarīgā Latvijā!
Paturēsim prātā, ka Latvijas valsts nav tapusi vienā dienā. Tas ir gadsimtu darbs, kas norit aizvien, atbildot vienmēr mainīgajiem apstākļiem. Darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai sargātu mūsu valsti un tās dārgo brīvību!
Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)
___
Z. Kalniņa-Lukaševica (14. Saeimas priekšsēdētājas biedre).
Paldies Saeimas priekšsēdētājai.
(Tiek atskaņota Latvijas valsts himna.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas 2024. gada 18. novembra svinīgo sēdi pasludinu par slēgtu.
Lai visiem skaisti svētki!
Aicinu visus uz vienu tostu tepat blakus – Sarkanajā zālē.
Satura rādītājs
Sēdes video translācija
| 18.11.2024. | 12.00 Lat | 12.00 Eng |