Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divpadsmitā sēde
2024. gada 7. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 7. novembra kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 701/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2024. gada 14. novembrim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt 7. novembra sēdes darba kārtību un līdz turpmākam komisijas lēmumam izslēgt no tās 13. punktu – likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt 7. novembra sēdes darba kārtību un līdz turpmākam komisijas lēmumam izslēgt no tās 14. punktu – likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt 7. novembra sēdes darba kārtību un līdz turpmākam komisijas lēmumam izslēgt no tās 7. punktu – likumprojektu “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Ilze Stobova un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.

Vārds motivācijai (Starpsauciens.)... Nav... motivācijai nav. (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens.)

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvijas tāpat kā jebkuras valsts kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības mērķis ir nodrošināt, lai nākamajām paaudzēm tiktu saglabāti tādi materiālā kultūras mantojuma objekti, kas pēc attiecīgā laika izpratnes tika atzīti par vērtīgiem. Nebūtu pieļaujama situācija, ka viedoklis “patīk/nepatīk” veidojas atkarībā no mainīgās politikas vai tviterpūļa izpratnes. Diemžēl šodien sāk veidoties tāda situācija, ka mēs ar vieglu roku iznīcinām kultūras pieminekļus, kas kādam politiskajam spēkam šķiet izdevīgi, lai tos izmantotu par rotaļlietu savās politiskā riesta spēlēs pirms pašvaldību vēlēšanām.

Pēc padomju okupācijas pieminekļu demontāžas mēs pilnīgi kā aptrakuši esam metušies virsū saviem rakstniekiem, meklējot to biogrāfijā traipus, lai ķertos pie viņu piemiņas vietu demontāžas. Annu Saksi un Sudrabu Edžu nost! Andreju Upīti sazāģēsim uz pusēm – uz pusēm! –, kolēģi! Ja krievs, tad vispār (Starpsauciens.)...

Paņemsim kaut vai... paskatīsimies uz Puškina piemēru. 1999. gadā Rīgas domes Pieminekļu padome konceptuāli atbalstīja pieminekļa uzstādīšanu, 2009. gadā Kronvalda parkā piemineklis tika svinīgi atklāts, visi priecīgi lika ziedus pie pieminekļa, atkorķēja šampanieti. Paiet 14 gadi, Rīgas domē nomainās pārstāvētās politiskās partijas, kaimiņos sākas karš, un ko? Puškins pēkšņi kļūst par Krievijas vēstniecības maigās varas un propagandas instrumentu, savos darbos, izrādās, viņš atbalstījis Krievijas impērijas uzbrukumu Kaukāzam. Un vispār Rīgas publiskā vide ir jāattīra no krievu imperiālisma simboliem! Rezultātā naktī uz 2023. gada 30. maiju pieminekli pa kluso demontē.

Argumenti ir spēcīgi un pilnībā atbilst arī Triumfa arkas demontāžai Dziesmu svētku parkā, jo arī tā ir imperiālisma simbols, kolēģi. Ar šādiem argumentiem varētu Tieslietu ministrijai pieprasīt, lai tiek nomainīts apgabaltiesas jumts, jo tas ir veidots pēc Krievijas imperatora kroņa parauga un tāds jumts blakus Ministru kabinetam ir spļāviens mūsu ministriem. Pareizticīgo katedrāli varētu pārbūvēt atpakaļ par planetāriju, un tādā veidā, es domāju, mēs ieriebtu gan Putinam, gan iespļautu dvēselē krieviem.

Būsim reāli, mūsu vēsture ir pretrunu pilna. Mūsu kultūra ir attīstījusies Krievijas impērijas, brīvās Latvijas, vācu un padomju okupācijas laikā. Kultūrpolitiku nedrīkst ietekmēt fakts, ka kāds no Rīgas domes sastāva ir rusofobs. Iepriekšējo varu spilgtāko simbolu iznīcināšana, politiskajai iekārtai mainoties, nav nekas nepieredzēts vai pārsteidzošs, tikai parasti tas notiek īsā laika posmā pēc valstiskās iekārtas maiņas, nevis pēc 30 gadiem, attopoties, ka kāds no pieminekļiem tomēr neiederas pastāvošajā valstiskajā ideoloģijā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti! Mazliet klusāk!

L. Liepiņa. Iznīcināt nenozīmē aizmirst. Nojaucot kādu okupāciju slavinošu pieminekli, mēs nevaram būt droši par to, ka šis piemineklis tiek nojaukts daudzu Latvijas pilsoņu prātos un sirdīs. Fiziski iznīcināt vēl nebūt nenozīmē tūdaļ izdzēst no atmiņas un aizmirst. Ar varas demonstrēšanu un baiļu radīšanu nevienu nevar padarīt par domubiedru vai draugu.

Nereti tas nozīmē vairot klusos ienaidniekus, kuri izdevīgā brīdī demonstrēs savu protestu publiski. Bet ienaidnieku mūsu valstī Ukrainā notiekošā kara dēļ šobrīd ir vairāk, nekā mēs varam iedomāties. Nepamet sajūta, ka kādam spēkam nemieri vai nacionāla rakstura konflikti Latvijā ir ļoti nepieciešami un izdevīgi. Tāpēc šādi vēsturisko atmiņu skaroši lēmumi ir jāvērtē ļoti izsvērti un vispusīgi, lai tiktu pieņemti tikai pamatoti un profesionāli lēmumi.

Jau minētais Puškina pieminekļa stāsts ir liecība tam, ka šobrīd pieminekļu jautājums teju pilnībā ir atstāts pašvaldību domju ziņā un tās lēmumus pieņem, vadoties galvenokārt no politiskiem apsvērumiem, balstoties uz pašu izveidotas konsultatīvas institūcijas atzinumiem, kuri nav saistoši, turklāt šādas konsultatīvas institūcijas nereti pārstāv arī politiķi. Šie grozījumi, kurus lūdzu atbalstīt, noteic, ka par pieminekļu politiku sāk atbildēt valsts, šie grozījumi maina to situāciju, ka valdība un Kultūras ministrija nevainībā mazgā rokas, sakot, ka par vietējas nozīmes pieminekļiem lemj tikai pašvaldības.

Lūdzu iekļaut darba kārtībā un arī atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 42, atturas – 17. Jautājums darba kārtībā nav iekļauts.

___

Kolēģi, turpinām ar aktuālo darba kārtību. Par iesniegtajiem likumprojektiem. Darba kārtībā ir likumprojekts... patstāvīgais priekšlikums... Saeimas deputāti Edgars (Starpsauciens: “Iesniegtie likumprojekti!”)... es atvainojos, jā, – par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Saeimas deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Māris Sprindžuks, Andris Kulbergs, Česlavs Batņa, Linda Matisone un Lauris Lizbovskis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par aicinājumu Ministru kabinetam nepieļaut valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” sniegto pakalpojumu cenu palielinājumu 2025. gadā”. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: “Ir!”) pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi. Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 117. panta pirmās daļas 1. punktu, iesniedz patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par aicinājumu Ministru kabinetam nepieļaut valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” sniegto pakalpojumu cenu palielinājumu 2025. gadā”.

Mūsu galvenais uzdevums ir kontekstā ar šo aicinājumu skatīt ceļu satiksmes dalībnieku, autotransporta lietotāju kopējās izmaksas. Mēs zinām, ka šajā budžeta projektā, ko Ministru kabinets iesniedzis Saeimai, ir vairāki nodokļi, kuri vistiešākajā veidā attiecas uz transportlīdzekļu lietotājiem. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi paliek dārgāki, turklāt vēl Ceļu satiksmes drošības direkcija caur Ministru kabinetu plāno 2025. gadā palielināt vairāku būtisku pakalpojumu, tai skaitā tehniskās apskates, autovadītāja apliecības izsniegšanas un citu pakalpojumu, izmaksas... palielināt to cenu.

Attiecīgi šis mūsu lēmuma projekts – aicinājums Ministru kabinetam nepieļaut šādu cenu palielinājumu – ir ļoti būtisks tieši šajā laikā. Tāpēc aicinu šo punktu noteikti iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā, lai Saeima dotu Ministru kabinetam attiecīgu uzdevumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Paldies APVIENOTAJAM SARAKSTAM par iesniegto lēmuma projektu, bet aicināšu, protams, deputātus to noraidīt un neiekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.

Īsi paskaidrojot – Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakalpojumu izmaksu, cenu pieaugums ir saistīts ar trīs galvenajām lietām: pirmkārt, ar publiskā iepirkuma rezultātu saistītajām cenu izmaiņām tehniskās apskates jomā, otrkārt, ar jaunām Eiropas Savienības prasībām, treškārt, ar darbaspēka izmaksu inflāciju, kā arī nepieciešamību piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus jomas speciālistus.

Tehniskās apskates jomā CSDD 2023. gadā publisko iepirkumu tehniskās kontroles nodrošināšanai veica 33 tehniskās apskates stacijās visā Latvijā. Publiskais iepirkums paredzēja Eiropas Savienības prasību pilnīgu ieviešanu tehniskās apskates procesos, kā arī tehniskās apskates staciju aprīkošanu ar jaunām iekārtām. Turklāt, lai uzlabotu tehniskās apskates pieejamību iedzīvotājiem un uzlabotu sniegtā pakalpojuma kvalitāti, tiks izbūvētas četras jaunas tehniskās apskates stacijas – divas Rīgā un pa vienai Smiltenē un Līvānos. Smiltenē jaunā tehniskās apskates stacija ekspluatācijā tiks nodota jau šogad.

CSDD sniedz vairāk nekā 70 dažādus ar reģistrāciju un kvalifikāciju saistītus pakalpojumus, un vairumam no tiem izdevies cenas saglabāt līdzšinējā līmenī, tomēr atsevišķiem reģistrācijas jomas pakalpojumiem ir nepieciešama cenu pārskatīšana, piemēram, ekskluzīviem valsts reģistrācijas numuriem jeb izvēles numuriem ar vienu vai vienādu ciparu un simbolu kombināciju, pēc kuriem joprojām saglabājas augsts pieprasījums. Tāpēc, lai novērstu pretlikumīgas spekulācijas ar šādām numura zīmēm, tai skaitā otrreizējā tirgū, esam piedāvājuši dubultot šo ekskluzīvo numura zīmju cenu, tādējādi mazinot citu pakalpojumu izmaksu pieaugumu.

No 2025. gada transportlīdzekļiem vairs nebūs nepieciešamas tehniskās apskates uzlīmes, tādējādi esam samazinājuši vēl straujāku tehniskās apskates izmaksu pieaugumu klientiem – par 2,51 eiro jeb astoņiem procentiem.

Tāpēc aicinu deputātus noraidīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par aicinājumu Ministru kabinetam nepieļaut valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” sniegto pakalpojumu cenu palielinājumu 2025. gadā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 46, atturas – 1. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Tavara kungam.

E. Tavars (AS).

Jā, protams, attiecīgi pēc piederības un jēgas ierosinu šo priekšlikumu tālāk nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 47, atturas – nav. Komisijai lēmuma projekts nav nodots. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.

___

Turpinām ar iesniegtajām izmaiņām apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edgara Tavara, Edmunda Jurēvica, Raivja Dzintara, Jura Viļuma un Lindas Matisones lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 7. novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt 6. darba kārtības punktu – deputātu Andra Kulberga, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Edvarda Smiltēna, Edgara Putras, Māra Sprindžuka, Raimonda Bergmaņa, Ingmāra Līdakas pieprasījums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par dzelzceļa projektam “Rail Baltica” paredzēto finansējumu 2025. gada valsts budžeta projektā un to pavadošajos likumprojektos” – pirms darba kārtības 22. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Kalniņai 2024. gada 7. novembrī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Aivai Vīksnai 2024. gada 7. novembrī.

Saeimas Prezidijs informē Saeimu, ka atvaļinājumu ir piešķīris.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Teirumniekam 2024. gada 21. novembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Teirumniekam 2024. gada 21. novembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Māris Sprindžuks, Česlavs Batņa, Andrejs Ceļapīters, Jānis Dombrava, Jefimijs Klementjevs, Kristaps Krištopans, Uģis Mitrevics, Andris Kulbergs, Māris Kučinskis un Ingmārs Līdaka iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzētā uzdevuma Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus izpildi”.

Vārds motivācijai deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Politiķiem un juristiem būtu jāievēro viens tāds ļoti skaidri saprotams princips – pacta sunt servanda – jeb tas, ka likumi ir jāpilda. Un no tā izriet APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzētā uzdevuma Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus izpildi”.

Lieta tāda, ka likuma pārejas noteikumu 42. punktā Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam līdz 2024. gada 29. oktobrim – 29. oktobrim! –, bet šis datums, kolēģi, jau ir pagājis... izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.

Līdz ar to mēs uzdodam vienkāršus, saprotamus jautājumus. Vai Ministru kabinets ir izpildījis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 42. punktā Saeimas uzdoto uzdevumu līdz 2024. gada 29. oktobrim (tas ir pagājis datums, tātad, cerams, ir izpildīts) vai nav? Vai uzdevuma izpildes ietvarā ir ņemti vērā Ropažu novada iedzīvotāju aptauju, kuras Ropažu novada pašvaldības teritorijā veica 2023. gada novembra, decembra periodā, rezultāti? Vai uzdevuma izpildes ietvarā ir izvērtēti Ropažu novada un Ādažu novada domju lēmumi par Garkalnes pagasta atdalāmo teritoriju, kuru pievieno Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai, un kas no šī ir ticis vērtēts?

Tāpat arī – vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi atdalāmās administratīvās teritorijas daļas ģeotelpisko pielikumu, attēlojot tās kadastra vienības, kurām tiks mainīta novada piederība?

Pēdējais – vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Centrālā vēlēšanu komisija ir informētas par novadu teritoriju izmaiņām, lai savlaicīgi sagatavotu balsstiesīgo vēlētāju sarakstus 2025. gada pašvaldību vēlēšanām jaunajās Ropažu novada un Ādažu novada pašvaldību teritorijās?

Cienījamie kolēģi, uzdevums ir bijis skaidrs ar absolūti precīzi noteiktu termiņu – šī gada 29. oktobris –, tāpēc ka nākamajā gadā ir pašvaldību vēlēšanas. Mēs vēlamies zināt, vai valdība pilda Saeimas pieņemtos likumus un noteikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai izvērtēšanai.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Ir iesniegti 11 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Šie Kriminālprocesa likuma grozījumi ir paredzēti, lai tiktu ieviesta atsevišķu drošības līdzekļu izpildes elektroniskā uzraudzība. Piemēram, lai vajātājs, kuram liegts tuvoties cietušajai, tiktu kontrolēts ar elektroniskās aproces palīdzību.

Juridiskā komisija izskatīja 11 saņemtos priekšlikumus šī likumprojekta trešajam lasījumam un attiecīgi nolēma...

1. – finanšu ministra priekšlikums. Novērš neskaidrības esošajā regulējumā. Juridiskā komisija to atbalstīja daļēji, iekļaujot 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – iekšlietu ministra priekšlikums. Precizē, ko darīt ar reģistra datiem, precīzāk nosaka likuma tvērumu. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – iekšlietu ministra priekšlikums. Attiecas uz normu spēkā esības laiku. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Par pārejas perioda nosacījumiem. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – iekšlietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās laiku. Protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā”.

Grozījumi paredz, ka turpmāk īsākais invaliditātes un darbspējas zaudējuma noteikšanas periods būs viens gads līdzšinējo sešu mēnešu vietā. Izmaiņas nosaka arī regulējumu gadījumiem, kad atkārtotā ekspertīzē invaliditātes grupu nosaka no smagākas uz vieglāku. Ir arī citi grozījumi.

Trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Invaliditātes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Lizbovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Likumprojekts precizē normas par aprūpes mājās pakalpojumu, kā arī nosaka Latvijas Republikā izsniegtās Eiropas Savienības zilās kartes turētāja un viņa ģimenes locekļu tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem.

Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums.

1. – komisijas priekšlikums. Tehnisks labojums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka ne tikai Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, bet arī ārvalstīs esošām juridiskajām personām ir jāreģistrē patiesais labuma guvējs Uzņēmumu reģistrā. Zemesgrāmatu likums regulē tikai to jautājumu, lai zemesgrāmatu tiesneši pārliecinātos, ka šis patiesais labuma guvējs ir nofiksēts Latvijas reģistros.

Likumprojektam saņemti pieci priekšlikumi. Par dažiem es mazlietiņ sīkāk pastāstīšu, lai novērstu neskaidrības vai neizpratni.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizē iepriekšējo redakciju. Atceroties, ka ārvalstīs var būt personu apvienība, kas neveido juridisko personu mūsu izpratnē (ārvalstīs to sauc par juridisko veidojumu), šis likums attiektos ne tikai uz juridiskajām personām, bet arī uz juridiskajiem veidojumiem. Juridiskā komisija izvērtēja un teica, ka Latvijas likumos... šāds juridisko veidojumu formulējums jau ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, arī šajā likumā tam ir jābūt ierakstītam.

Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. priekšlikums. Atgādinājums par to, ka, ja Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēta... pareizāk sakot, zemesgrāmatā nekustamo īpašumu vēlas nofiksēt Latvijas vai ārvalstu dalībvalstu reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, tad pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas ir pienākums iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja reģistrāciju.

Šis ir mazlietiņ precizējams, skaidrojams jautājums, un Tieslietu ministrija ir sagatavojusi skaidrojumu tiesnešiem, kas kārto zemesgrāmatu jautājumus. Proti, kad juridiskā persona vai juridiskais veidojums iesniedz Uzņēmumu reģistrā savu reģistrēšanos, norādot fiziskās personas, kas ir saistītas ar šo juridisko personu, Uzņēmumu reģistrs, pēc noteiktiem kritērijiem pārliecinoties, ne tikai var ierakstīt to, kurš ir konkrētās juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patiesais labuma guvējs, bet var ierakstīt frāzi “patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”.

Skaidrojums drīzāk attiecas uz tiesnešiem, kuriem šis ieraksts ir jāuztver... ka viss ir kārtībā, vienkārši no norādītajām personām pēc kritērijiem, kas nosaka, kas ir patiesais labuma guvējs, nav noskaidrots... bet juridiskā persona šo fizisko personu ir norādījusi. Tātad – pēc kritērijiem neatbilst, bet ar juridisko personu viss ir kārtībā... lai zemesgrāmatu tiesneši neizvirzītu iebildumus pret šo ierakstu.

Tieslietu ministres priekšlikums ar šo skaidrojumu praktiskajiem darbiniekiem Juridiskajā komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts ar to pašu tēmu. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Par viena pārejas noteikumu punkta izslēgšanu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās datumu – nākamā gada 1. janvāris. Juridiskajā komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Līdz ar to aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 31. oktobrī ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Trešajam lasījumam tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – deputātes Svetlanas Čulkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Daģis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Līdz ar to izskatīti visi trīs priekšlikumi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 29. oktobrī ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir precizēt atsevišķas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma normas attiecībā uz informācijas sniegšanu maksātājam, par maksājumu izpildes laiku un valutēšanas datumu un to attiecību uz noteiktiem maksājumu posmiem.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 29. oktobrī ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir vērsts uz Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu attiecībā uz vienkāršošanas pasākumiem PVN piemērošanas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem procesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 17 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz! Ziņošu par likumprojektu “Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā”. Atgādinu, ka šis ir Saeimas deputātu gatavots likumprojekts, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to izskatīja otrajā lasījumā.

Mēs saņēmām 17 priekšlikumus. Par dažiem no priekšlikumiem pastāstīšu mazliet detalizētāk.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizē likuma mērķi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgs, arī saistīts ar likuma mērķi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā runājām par to, ka uz trešo lasījumu būs nepieciešams precizēt, jo tas attiecas uz veidu, kā Valsts ieņēmumu dienests var nofiksēt personas vidējo ienākumu līmeni pēdējo 12 mēnešu laikā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. priekšlikums. Saistīts ar 4. panta pirmās daļas 5. punktu, līdzīgi kā nākamie priekšlikumi, par kuriem mazliet pastāstīšu pēc tam. Šis labklājības ministra priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Tribīnē deputāts A. Šuvajevs žestikulē un apgāž pudeli ar ūdeni. Dep. A. Šuvajevs: “Viss kārtībā!” Smejas.) Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Tā kā deputāti lūdza balsojumu, es mazliet detalizētāk pastāstīšu par nākamajiem priekšlikumiem, kas ir daļēji atbalstīti un iekļauti 9. priekšlikumā. Tie visi ir saistīti ar kritērijiem, kas nepieciešami, lai persona varētu kandidēt uz parādu dzēšanu. Līdz šim esošās normas paredz, ka to var darīt tikai personas, kas ir trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā, tomēr komisija pirmajā lasījumā apstiprināja plašāku sociālo kritēriju klāstu un otrajā lasījumā veica vairākus precizējumus.

Kā jūs redzēsiet, 5., 6., 7. un 8. priekšlikums ir šie centieni precizēt. 9. priekšlikums attiecīgi ir komisijas priekšlikums, kuru izstrādājot Juridiskais birojs veica darbu ar iesaistītajām ministrijām.

5. – labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 6. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 8. – labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Pāris precizējumu attiecībā uz... īpaši uz personām, kam ir piešķirta invaliditātes pensija, vecuma pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas atbilst Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajam gadījumam, tātad precizējumi attiecībā uz cilvēkiem, kas saņem pensijas. Attiecīgi papildu precizējums attiecībā uz personām, kam ir vismaz trīs bērni, tai skaitā audžuģimenē ievietoti, aizbildnībā esoši, kā arī bērni pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, ja tie iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai – ļoti svarīgi! – 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu.

Komisijas priekšlikums. Protams, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts ar precizējumu attiecībā uz to nosacījumu, ka ir nepieciešams segt vismaz 20 procentus no attiecīgās parādsaistību aizdevuma pamatsummas sākotnējā apmēra, bet ir konkrēti kredīti, uz kuriem tas neattieksies. Mazliet pastāstīšu arī nākamajos priekšlikumos.

Tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ņemot vērā iepriekšējos... un diskusijas komisijā, tika noteikti precizējumi, attiecīgi šāda veida ierobežojumi, kas līdz šim ir bijuši nepieciešami, lai persona varētu kandidēt uz parāda dzēšanu, respektīvi, ir nepieciešams segt vismaz 20 procentus no parādsaistību apmēra vai nu no pamatsummas, vai no procentiem, bet ir noteikti kredīti, kur tas nav iespējams. Tie ir pārsnieguma kredīti, kredītkaršu, kredītlīniju vai līdzīgi kreditēšanas pakalpojumi. Tātad uz šiem kredītiem šī prasība vairs neattieksies.

Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 16. priekšlikums. Ļoti svarīgs. Paldies Tieslietu ministrijai, ka to iesniedza otrajā lasījumā. Manuprāt, pats būtiskākais. Tas paredz ieviest pārejas noteikumu, kas nozīmēs, ka personas, kuras potenciāli varēs kandidēt uz atbrīvošanu no parādsaistībām, būs atbrīvotas no zvērinātu notāru atlīdzības takses no brīža, kad tiek pieņemts likums, līdz 2025. gada 31. decembrim. Līdz šim tie ir bijuši aptuveni 100 eiro, un Tieslietu ministrija attiecīgi ir uzņēmusies, ka šāda veida taksi varētu nepiemērot, cerot, ka arvien vairāk cilvēku varēs pieteikties uz parādu dzēšanas procesu un atgriezties formālajā ekonomikā.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 17. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Vairāk tehniska rakstura – saistībā ar pielikumu, ko personām nepieciešams iesniegt, lai varētu uzsākt parādu dzēšanas procesu. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. Paldies.

Priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Komisijā vienojāmies par trim nedēļām, tātad – 28. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Šuvajevs. Paldies kolēģiem par vienprātīgo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums.

Ir iesniegti 16 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Cienītie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

1. – deputātu Jurģa Klotiņa un Uģa Mitrevica priekšlikums. Netika atbalstīts.

Komisijas sēdē uzklausījām gan iesniedzējus, gan Labklājības ministriju, kas norādīja, ka vecākiem, kas audzina piecus un vairāk bērnus, jau tagad ir iespēja piecus gadus iepriekš pensionēties, tāpat arī vecākam, kas audzina bērnu ar invaliditāti, jau tagad bērna kopšanas periodi tiek ieskaitīti apdrošināšanas stāžā. Tāpat arī tika ņemts vērā, ka, palielinoties demogrāfiskajai noslodzei, esam ieinteresēti nesamazināt cilvēku iesaisti darba tirgū. Labklājības ministrija norādīja, ka sievietēm, kuras pieprasījušas agrāku pensionēšanos, šobrīd darba stāžs nav mazs, vidēji tie ir 35,5 gadi.

Gribu teikt, ka tas netika noraidīts, balsojot “pret”, lielākā daļa komisijas locekļu atturējās no šī balsojuma.

Lūdzu to... lūgšu pēc tam, kad deputāts Jurģis Klotiņš būs uzstājies, bet... komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labrīt, cienītās dāmas un godātie kungi! Paldies Bērziņa kungam par ievadu. Pie šī priekšlikuma es nedaudz vēlos vēl paskaidrot, kāpēc tas ir svarīgi.

Vēlreiz nolasīšu priekšlikumu, lai visiem ir skaidrs, par ko mēs runājam. Tātad tas attiecas uz likuma “Par valsts pensijām” 11. pantu “Tiesības uz vecuma pensiju”. Papildināt panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Sievietēm, kurām ir pieci vai vairāk bērni vai bērns invalīds kopš bērnības un kuras ir izaudzinājušas bērnus līdz 8 gadu vecumam, pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas ir tiesības uz vecuma pensiju, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.” Un šis ir svarīgi: “[..] nav mazāks par 15 gadiem.”

Šobrīd... laikā, kurā mēs esam... 2024. gada novembrī... spēkā ir noteikums, ka pensijas var saņemt, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, bet no nākamā gada 1. janvāra, lai saņemtu vecuma pensiju, minimālais apdrošināšanas stāžs būs 20 gadi. Tas tiks celts. Tas tika celts arī tām sievietēm, kuras ir rūpējušās... uzaudzinājušas Latvijas valstij piecus un vairāk bērnus un rūpējušās par bērnu ar invaliditāti.

Mūsu piedāvājums attiecībā uz šīm personām – saglabāt nosacījumu, ka tām pietiek ar 15 gadu stāžu, un šajā priekšlikumā... mēs esam iesnieguši izmaiņas – priekšlikumu attiecībā uz vecākiem vai aizbildņiem, kuri ir rūpējušies... uzaudzinājuši piecus un vairāk bērnus, kuri ir rūpējušies par bērnu ar invaliditāti kopš dzimšanas... mēs aicinām viņiem samazināt šo prasīto minimālo apdrošināšanas stāžu no 25 uz 20 gadiem, lai viņi varētu pensionēties ātrāk – piecus gadus agrāk par noteikto pensionēšanās vecumu, tas ir, 65 gadiem.

Šajās dienās arī Saeimā ir skatīts jaunais demogrāfijas plāns. Labklājības ministrs ir teicis, ka demogrāfija – tas ir komplekss jautājums. Dāmas un kungi, arī likums “Par valsts pensijām”, manā skatījumā, ietilpst šajā kompleksajā tvērumā. Ir svarīgi, ka valsts apliecina cieņu tiem vecākiem, tām mātēm, kuras ir veltījušas daudz vairāk laika objektīvi... pieci bērni – tas ir daudz vairāk gadu, kuri tiek veltīti tieši bērniem, bērnu audzināšanai. Mēs jau varam teikt, ka šajā grupā vidējā pensija nav nemaz tik slikta, stāžs ir sakrāts, bet ir personas, kuras nākamgad pensionēsies un kurām tas stāžs... tie 20 gadi nebūs sakrāti. Ja mums valstī ir svarīga ikviena persona, tad attiecībā uz šo kuplo ģimeņu vecākiem, uz tiem vecākiem, kuri ir rūpējušies par bērnu ar invaliditāti un kuriem bieži vien ir daudz ierobežotākas iespējas, lai strādātu, aicinu saglabāt nosacījumu, ka viņi var pensionēties... ar stāžu... kuram ir sakrāti tikai 15 gadi... ka viņi var pensionēties piecus gadus ātrāk arī tad, ja viņiem stāžs ir 20, nevis 25 gadi.

Kolēģi, aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Un mums, Saeimai, regulāri... balstoties arī uz šo demogrāfijas plānu, uz Tautas ataudzes stratēģiju, kas pirms laba laika nāca klajā un ko eksperti atzina par labu dokumentu... aicinu, ka mēs regulāri aplūkotu... arī likumu “Par valsts pensijām” un mēģinātu tajā iestrādāt tādas normas, kas palīdz tieši Goda ģimenēm, proti, cilvēkiem, kuri ir parūpējušies par to, lai tagad un nākotnē būtu cilvēki, kuri rūpējas arī par pensiju sistēmu. Tajā aspektā, ka viņi rūpējas par pensiju sistēmu, šo paaudžu solidaritātes daļu, šo ģimeņu bērni tagad pelna... ar saviem nodokļiem nodrošina pensijas tiem, kuri ir pensionējušies mūsu valstī.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Bērziņš. Jā, visnotaļ, kā mēs teicām... komisijā šo jautājumu izdiskutējām, neviens nebija pret, bet atturējās.

Gribu tikai paskaidrot, ka pensiju aprēķinā pašlaik viens no galvenajiem kritērijiem ir nostrādātais... darba stāžs, un, ja mēs skatāmies indeksāciju, arī to indeksāciju, kas bijusi šogad un būs arī nākamajā gadā (tie ir nākamie punkti), indeksācijai klāt nākuši vidēji 30, 40, 50 eiro mēnesī, un viens no nosacījumiem ir nostrādātais... darba stāžs.

Ja runājam par to, ka, pārceļot 15 uz 20, jā, sociālās apdrošināšanas budžetā ir nepieciešami naudas līdzekļi, kas nākamībā... mēs skatāmies – Latvijā cilvēki noveco. Par šo skaitli, par ko runājam... pie šīs diskusijas mēs varētu atgriezties nākamajā gadā. Ja tas tiek pārcelts uz valsts pamatbudžetu, tad tas ir cits jautājums, ja tas netiek pārcelts uz valsts pamatbudžetu, ja tas ir no sociālās apdrošināšanas... tad te ir tāda disonanse.

Tāpēc visnotaļ visu cieņu priekšlikuma iesniedzējiem. Es mēģināju jums paskaidrot, kāpēc ir “pret”.

Lūgums atbalstīt komisijas lēmumu un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Bērziņš. 2. – deputātu Jurģa Klotiņa un Uģa Mitrevica priekšlikums. Priekšlikums paredz mainīt minimālās vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību. Labklājības ministrija norādīja (un to mēs arī komisijā apspriedām), ka priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz pamatbudžetu, līdz ar to nebija iespējams to atbalstīt šajā budžeta formēšanas, izskatīšanas periodā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Likuma “Par valsts pensijām” 12. pants “Vecuma pensijas aprēķināšana”. Šis priekšlikums saistīts ar to, kā no 2025. gada aprēķinās vecuma pensijas bāzi, kad apdrošināšanas stāžs vecuma pensijai, tās saņemšanai tām personām, kuras nākamgad dosies pensijā, būs vismaz 20 gadu, bet personām, kuras jau ir vecuma pensijas saņēmēji, turpināsies vecuma pensijas bāzes... aprēķināšana, ņemot vērā 15 gadu apdrošināšanas stāžu. Mēs aicinām grozīt šo – izteikt 12. panta 2.1 daļu tādā redakcijā, tajā ietverot nosacījumu, ka minimālās pensijas bāzes aprēķināšanā kā atskaites punkts tiek saglabāti 15 gadi. Tātad pensijas aprēķina bāze būtu... tas, kā to aprēķina, būtu 25 procenti no ienākumu mediānas reiz koeficients plus papildu divi procenti no bāzes par katru nākamo apdrošināšanas stāža gadu, kas pārsniedz minimālo stāžu, saglabājot minimālo stāžu 15 gadi. Tad tām personām, kuras nākamajā gadā pensionēsies, minimālo stāžu rēķinās no 20 gadiem, mēs tām varēsim nodrošināt, ka pensijas aprēķinā nepazudīs 10 procenti, jo par katru gadu klāt tiek pierēķināti divi procenti. Tad piecos gados izveidojas 10 procenti. Ja arī šajā aprēķina... pantā... mēs rēķināsim no 20 un katru gadu klāt divus procentus, mēs pazaudējam aprēķinā šos piecus gadus.

Mēs iesniedzām priekšlikumu, jo Labklājības ministrijas skaidrojuma, kā šī situācija tiks risināta, īsti nav bijis.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Bērziņš. Paldies par priekšlikumu. Komisija izskatīja un neatbalstīja – atturējās no balsojuma.

Lūgums arī Saeimai neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Bērziņš. 3. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā izvērtās diskusija par priekšlikumā paredzēto iespēju attiecībā uz adoptētajiem bērniem – vārdu “īstajiem” aizstāt ar vārdiem “citiem personas”. Šajā gadījumā nekādas – ne fiskālas, ne finansiālas – ietekmes nebūtu. Tā bija tā vārdiskā spēle.

Juridiskais birojs mums paskaidroja – ja mēs izdarām grozījumus, var būt dažādi tiesiskie jautājumi... kuri varētu būt tiesā, un advokāti šos jautājumus varētu izmantot ne visai korekti. Lai nesarežģītu šos jautājumus, mēs tomēr palikām pie tā, ka paliekam pie vecā formulējuma. Tāpēc mēs atturējāmies no balsojuma. Priekšlikums netika atbalstīts.

Lūgums arī Saeimai šo priekšlikumu neatbalstīt. Pēc būtības, pēc tā skaistuma... skanēšanas varētu tā kā atbalstīt, bet tad, kad iedziļināmies juridiskajās niansēs, varētu būt lielas problēmas... tad skanējums varētu būt drusku savādāks.

Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 7, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Bērziņš. 4. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Labs priekšlikums. Komisijā mēs to izdiskutējām un pilnībā piekrītam. Visi komisijas locekļi atbalstīja, neviens neatturējās.

Kāda ir priekšlikuma jēga? Lai strādājošie pensionāri uztaisītu pārrēķinu, viņiem ir nepieciešams rakstīt iesniegumu, tad to iesniegumu izskata, tad atsūta vienu paziņojumu, tad atsūta vēl kādu paziņojumu. Datubāzē visa tā informācija ir iekšā, nav vajadzīgs, lai pensionārs rakstītu. Ja kāds aizmirst uzrakstīt... dzīvē ir tā, kā ir... un ja viņš aiziet tanī saulē, tad to, kas viņam būtu pienācies, viņš nebūs saņēmis. Godīgi ir tas, ka viņš strādā, saņem pensiju, maksā nodokļus. Nav nepieciešama šī formalitāte, un nav jāraksta iesniegums, lai pārrēķinātu pensiju.

Šis priekšlikums ir ļoti labs, un es domāju, ka ļoti daudzi varētu to atbalstīt. Ceru, ka Mitrevica kungs neteiks, lai noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Es šim visam gribu vēl piemest savu devu klāt. Tā tiešām ir ņirgāšanās par mūsu strādājošajiem cilvēkiem, kuri saņem arī pensiju. Līdz šai dienai tā ir ņirgāšanās, un tieši tas ir tas vārds, ko cilvēki, kas pie manis griezās, minēja. Kā tas var būt (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, mazliet klusāk!

U. Mitrevics.... kā tas var būt, ka tiem, kas šo iesniegumu nemāk aizpildīt elektroniski, katru gadu klātienē ir jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, lai uzrakstītu šādu iesniegumu? Tas nav godīgi.

Tas, kas negodīgumam vēl dod... šo devu klāt, ir tas, ka mēs runājam, ka mums valstī trūkst darba roku, ir labi, ka talkā nāk seniori un strādā, ir labi, ka viņi palīdz celt iekšzemes kopproduktu. Mēs runājam, ka mums valstī vajag mazināt birokrātiju, bet mums ir izveidota sistēma, ka ir jāraksta papīrs, kāds to izvērtē... un manuāli kaut ko veic. Mēs lepojamies, ka esam digitāli attīstīta valsts, un reitingos sevi liekam... augšā. Es gribu teikt, ka ar šo “vingrinājumu” mēs esam galīgi atpalikusi valsts.

Vēl vairāk. Tas, ko vēl nesen es saņēmu īsziņā no kāda Latvijas pensionāra, kas nedzīvo pierobežā, kur informatīvajā telpā brīžiem varbūt ir problēmas... no dažādām pusēm... šis cilvēks uzrakstīja īsziņu, ka viņš beidzot zina, kur stāv viņa nauda, jo laika periodā no 2015. gada līdz 2020. gadam viņš nav zinājis, ka viņam šāds iesniegums ir jāraksta. Tas nozīmē, ka Latvijā ir daudz senioru, ko valsts ir apšmaukusi, – tie, kas ir strādājuši, devuši pienesumu mūsu valstij. Tas ir līdz galam negodīgi. Tādēļ ir labi, ka komisija sveras domāt, ka šāds priekšlikums ir jāatbalsta.

Es vēl gribu piebilst to, ko man neizdevās paspēt pateikt, – par Labklājības ministrijas pausto komisijā. Labklājības ministrija teica, ka šeit nav problēmu. Visi tie, kas nav griezušies ar iesniegumu, lai pārrēķinātu, neko nav zaudējuši. Jums šis uzkrājums ir, jums tagad būs pārrēķins, un jūs to saņemsiet. Nē, nepareizi! Par periodu, par kuru jūs neesat griezušies ar šo iesniegumu, jūs to naudu atpakaļ vairs nedabūsiet.

Līdz ar to liela daļa (nezinu, cik, Labklājības ministrijai ir šie dati) Latvijas strādājošo senioru ir apšmaukti. Ceru, ka mēs šo kļūdu labosim, un es piedāvāju, ka no nākamā gada 1. aprīļa tas notiek automātiski, mēs vairs neturpinām pazemot mūsu strādājošos seniorus.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Bērziņš. Kolēģi, mēs atbalstām brīnišķīgu opozīcijas priekšlikumu, kas saskan ar pozīcijas priekšlikumu. Pateicos Mitrevica kungam par izvirzīto jautājumu, kurš tika ļoti pamatīgi izdiskutēts un atbalstīts komisijā.

Lūgums Saeimai atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Kā, lūdzu? Ā, deputāti piekrīt. Es aizrāvos ar šo skaisto priekšlikumu. Es jau gribētu, lai visi priekšlikumi būtu atbalstīti. (Starpsauciens.) Jā.

Tālāk ir 6. ...

Sēdes vadītāja. Nē, 5. priekšlikums.

A. Bērziņš. 5. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Paredz pensiju indeksāciju pilnā apmērā. Par šo es gribu pateikt, ka jau ar nākamo gadu indeksācija... ir bijušas ļoti plašas diskusijas par indeksāciju pilnā apmērā. Un indeksācija ir bijusi. Kā jūs zināt, ir lielākas pensijas, ir mazākas pensijas, un diskusijas ir bijušas diezgan intensīvas. Tāpēc ir palikusi uz tā sliekšņa, ka indeksācija... nākamajā gadā indeksācija tiek plānota, ja nemaldos, uz 1200... pensijas, kurām ir 1200... indeksācija, un tā sastāda gandrīz 70 procentus no visām Latvijas pensijām. Pārējais slieksnis ir diezgan augsts.

Tāpēc komisija atturējās no balsojuma.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mēs tagad diskutējam par 5. priekšlikumu. Lūdzu, nomainiet... par 5. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!

Sēdes vadītāja.... pirmo reizi.

U. Mitrevics. Pirmo reizi...

Kolēģes, kolēģi! Jā, šis priekšlikums nav atbalstīts, un tas ir nepareizi. Šogad pensiju 1. līmenī valstij paliks pāri 350 miljoni iemaksātās naudas. Iemaksas pret izmaksām – plus 350 miljoni. Nākamgad tas jau būs 500 miljonu liels naudas apjoms.

Šobrīd ir negodīgi teikt, ka mums nav naudas, lai indeksētu pensijas pilnā apmērā, jo šis princips ir spēkā no 2009. gada krīzes laika, kad pensijas tika iesaldētas pilnībā. No 2014. gada pensijas tiek indeksētas 50 procentu apmērā no iepriekšējā perioda vidējo iemaksu algas lieluma, tagad ir lemts, ka tas būs simtprocentīgā apmērā, un tomēr – pensijas pilnā apmērā netiks indeksētas pie šāda naudas līdzekļu atlikuma, kas ir uzkrāts no pašu pensionāru maksājumiem.

Tas ir nepareizi un negodīgi, jo ko mēs izdarām ar šādu lēmumu? Mēs patiesībā pasakām: strādājiet un strādājiet pēc iespējas labākos darbos, maksājiet pēc iespējas lielākus nodokļus, un, jo labāku algu jūs pelnīsiet, jo lielākus nodokļus maksāsiet, jūs celsiet gan savu labklājību, gan valsts labklājību. Šis lēmums ir pretrunā, jo vienā brīdī iestājas pazīme, ka jūs varat pelnīt vairāk, nodokļos maksāt vairāk, bet mēs jums tāpat “nogriezīsim”. Tāds ir šis lēmums.

Šobrīd, neindeksējot pensijas pilnā apmērā no pensijās iemaksātās naudas fonda, mēs tieši tā arī pasakām... valsts pasaka – ir slieksnis, pie kura, lūdzu, nemaksājiet nodokļus, nemaksājiet algas oficiāli, jo vienalga mēs jums to naudu atņemsim. Tāds ir šī brīža lēmums. Ir labi, ka mēs speram soli uz priekšu un šī indeksācija ietvers vairāk senioru, tomēr kopumā mēs līdz galam taisnīgu lēmumu nepielemsim.

Vēl joprojām... iedomājieties, 15 gadus pēc ekonomiskās krīzes – dižķibeles – vai 10 gadus pēc... kad tiek uzskatīts, ka krīze ir pārvarēta 10 gadu atpakaļ, mēs vēl joprojām dzīvojam pēc krīzes laika lēmumiem un krīzes laika noteikumiem. Mēs jau runājam par citām krīzēm un kas tik vēl mūs nesagaida priekšā, bet mēs joprojām neesam tikuši galā ar iepriekšējās krīzes ietekmes lēmumiem.

Kolēģi, tas ir nepareizi. Kā mēs varam lūgt uzticēties mūsu pensiju sistēmai, it sevišķi pensiju 1. līmenim, ja mēs neizdarām to, ko esam solījuši, kā ir bijis iepriekš, un neatgriežam taisnīgu pensiju indeksāciju tādā apmērā, lai mūsu seniori saņemtu atpakaļ nopelnīto?

Kolēģi, aicinu apdomāt un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Bērziņš. Es abus vārdus – “nepareizi” un “negodīgi” – atbalstu, bet naudiņas diemžēl ir tik, cik ir, un, ja mēs paskatāmies, ir iets solis uz priekšu, un tā indeksācija... šogad jau ir savādāka indeksācija, un nākamgad indeksācijas solis ļoti spēcīgi iet uz priekšu, neskatoties...

Ja mēs runājam par sociālajām iemaksām, neaizmirsīsim, ka mūsu pensijas ir veidotas pēc solidaritātes principa – vieni iemaksā, palīdz citiem... savstarpēji... ar to, ka ir iemaksāta nauda, un mēs varam tikai trīsreiz piesist pie koka, ka ir iespējama... ka tās naudas summas, kas ir sociālajās iemaksās... apdrošināšanas... ir bijušas vienas no labākajām šinī budžeta periodā, jo pārējās pozīcijas nav pildījušās pārāk labi. Arī tāpēc nākamajā gadā ir tas solis, ka iet... kā es teicu, 1200 indeksācija... pensijām būs. Ļoti cerams, ka nākamajā solī mēs varētu iet uz simtprocentīgu pensiju indeksāciju.

Komisija izskatīja un neteica... viņi nebija “pret”, viņi “atturējās”.

Lūgums arī Saeimai atturēties no šī balsojuma, bet principā neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Bērziņš. 6. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Nē...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Es atvainojos, ka tik daudz runāju šodien, bet runa ir par mūsu mammām. Mīļās mammas arī zālē... nav bijis godīgi... atkal krīzes ietekmē un iepriekšējo lēmumu ietekmē šobrīd mammām darba stāžā netiek iekļauts periods no 1991. līdz 1995. gadam.

Tie, kas atceras... tanī laikā mammas varēja audzināt bērnus mājās līdz astoņu gadu vecumam. Ja tanī laikā mamma nav veikusi krīzes iztikas minimuma iemaksu noteiktajā lielumā (procentuāli laikam 1 procents tas bija)... un iedomājieties, kā mēs šobrīd nostādām... uz kādiem svaru kausiem... ja 1991. gadā mamma neveica 1,5 santīmu lielu iemaksu, es nepārteicos – 1,5 santīmu lielu iemaksu 1991. gadā un 73 santīmu – 1995. gadā... ja mamma to nedarīja, viņai šobrīd šie gadi netiek iekļauti darba stāžā. Nu, kā jums liekas, kā mums iet? Mēs neizskatāmies smieklīgi ar šādu regulējumu un lēmumu? Un teikt, ka viņas taču zināja, viņām tas bija jādara... Nē, liela daļa to nezināja, palaida garām, un, starp citu, iespējams, ka atceraties... tie, kas atceras vēl 1990. gadu... dažreiz arī to 73 santīmu pietrūka mēneša beigās.

Līdz ar to, kolēģi, šis ir atkal viens nepareizs, negodīgs lēmums, ko mēs velkam līdzi. Runa ir par jums, mūsu mammām.

Kolēģi, es aicinu grozīt šo... izslēgt šo normu, ka tikai tām mammām darba stāžā tiek iekļauts šis piecu gadu periods, kuras ir veikušas šīs iemaksas. Nu, esam taisnīgi un atbalstām šo lēmumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Bērziņš. Jā, kolēģi, mēs pie šī jautājuma noteikti atgriezīsimies nākamajā gadā un diskutēsim. Es piekrītu, ka šis periods ir ļoti sāpīgs, zināmā veidā tā kā bāzes moments. Nākamajā gadā būs... noteikti mēs diskutēsim arī par bāzes pensijām, kas būs ļoti, ļoti svarīgs jautājums.

Te bija... pensionāri sanāca kopā... Tas tika ieslēgts iekšā viņu rezolūcijā... Nākamajā nedēļā, otrdien, mēs satiksimies ar Latvijas Pensionāru federāciju, kas nāks, un mēs runāsim... visi tie priekšlikumi, kas tika izteikti dienas garumā par šiem jautājumiem... Ļoti iespējams, ka šo jautājumu mēs arī diskutēsim un ieslēgsim, un sāksim gatavoties aiznākamā gada budžetam jau no nākamā gada pirmajām dienām.

Lūgums diemžēl šajā laika periodā šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Bērziņš. 7. – labklājības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 8. – labklājības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 10. – deputātu Jurģa Klotiņa un Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts. Tie jau zināmā veidā ir saistīti ar iepriekšējiem priekšlikumiem, un tiem nav sevišķi lielas jēgas šajā gadījumā... lai būtu atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 11. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Īsi. Tātad šobrīd ir pārejas noteikumi, kas paredz, ka līdz 2029. gadam mēs nonāksim līdz taisnīgam lēmumam, ka tiem, kas pensionējās līdz 2011. gadam... viņiem tika piemaksātas papildu piemaksas par darba stāžu, bet no 2012. gada vairs ne. Pareizi es saku?

Šobrīd ir pārejas noteikumi... līdz 2029. gadam, katru gadu pieliekot trīs gadus klāt, šo kļūdu labos. Kolēģi, labs lēmums! Tiešām mēs šo kļūdu esam labojuši, bet bišķiņ par lēnu, jo, kā jau es jums teicu, mums ir šogad atlikums pensiju fondā – 350 miljoni. Nākošgad tie būs plus 500 miljoni. Un tajā pašā laikā šobrīd atšķirība starp to kolēģi, kas pensionējās 2011. gada 31. decembrī, un otru, kas pensionējās 2012. gada sākumā... tagad gan ir tie trīs gadi pielikti klāt, bet, nemaz nerunājot par nākamajiem pensionāriem, tā atšķirība šobrīd pensijās ir apmēram 50 eiro mēnesī mazāk tiem, kam šis stāžs nav pielikts klāt.

Kā mēs varam būt godīgi pret diviem viena vecuma pensionāriem, ja vienam ir par 50 eiro vairāk un otram – par 50 eiro mazāk? Šī kļūda ir jālabo uzreiz. Es gribētu teikt – rīt uz pusdienas laiku –, bet varētu mēs to darīt ar nākamā gada 1. janvāri. Kamdēļ es aicinu to darīt? Tamdēļ, ka mums Latvijā ir vairāki tūkstoši cilvēku, kas nesagaida pensijas vecumu, un kur nu vēl tie, kuriem šobrīd ir jāgaida līdz 2029. gadam, lai viņi saņemtu viņiem pienākošos piemaksu par stāžu.

Kolēģi, aicinu labot kļūdu, nevilkt garumā un noteikt šo kārtību ar nākamā gada 1. janvāri, kad visiem līdzvērtīgi tiek piemaksāts par darba stāžu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Bērziņš. Jā. Es gribu pateikt – tas būtu ļoti labi, bet mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka būs tās trepes – ies trīs, trīs, trīs gadus uz priekšu, un tas arī...

Ja mēs runājam par godīgumu, es piekrītu, man liekas, šausmīgi negodīgi ir arī tas, ka 45 tūkstoši vīriešu nemaksā uzturlīdzekļus ģimenēm un tāpēc kopumā valstī veidojas pusmiljardu liels parāds, kas acīmredzot netiks valstij atmaksāts. Tas arī nav godīgi. Principā tā formējas jauna daļa pensionāru, kas nebūs strādājuši, nebūs maksājuši nodokļus, un nākamībā diskusija varētu izvērsties arī par šo kategoriju. Tas nav mazs skaitlis – 45 tūkstoši vīriešu, kas neuztur savus bērnus. Diemžēl situācija ir tieši tāda, kā es jums to raksturoju. Es no sirds piekrītu, bet ir izdarīts pirmais solis. Trīs, trīs, trīs gadus trepes ies uz priekšu.

Lūgums ir šo priekšlikumu neatbalstīt un vadīties pēc tā, kas ir jau pieņemts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Bērziņš. 12. priekšlikums, ja?

Sēdes vadītāja. 12.

A. Bērziņš. 12. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts. Tas arī zināmā veidā ir saistīts ar iepriekšējiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 13. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 14. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 15. – arī deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 16. – arī deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūgums Saeimai atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet... jā.

A. Bērziņš. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 22. novembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

G. Kūtris (ZZS).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija nevērtē “Rail Baltica” izbūves projektu. Šāds projekts ir, un tas turpina uz priekšu darboties, un, kamēr tas nav kaut kādā veidā atcelts vai mainīts, valstij ir jāizlemj jautājumi, kas jāatrisina, lai nodrošinātu šī procesa virzību uz priekšu.

Attiecīgi projektētāji un būvētāji, virzoties uz priekšu, skatās, lai tajās teritorijās, kur ir nākamais būvniecības posms, varētu veikt visus nepieciešamos darbus. Un attiecīgi tajās vietās, kur nekustamais īpašums pieder kādam īpašniekam, kas labprātīgi nepiekrīt šā īpašuma atsavināšanai par piedāvāto cenu, griežas... attiecīgi Satiksmes ministrija griežas pie mums ar priekšlikumu šos īpašumus atsavināt saskaņā ar likumu.

Juridiskā komisija izvērtēja konkrēto likumprojektu, iepazinās ar konkrēto saraksti starp zemes vai būvju īpašniekiem un valsts pārstāvjiem, kas realizē šo atsavināšanu, secināja, ka attiecībā uz visiem četriem nekustamajiem īpašumiem – gan Mārupes pagastā, gan Ķekavas novadā, gan Bauskas novadā, gan Rīgā – ir juridiskais pamats atsavināt.

Apzināmies to, ka līdz otrajam lasījumam varētu būt arī tā, ka 1. punkts tiktu atrisināts labprātīgi, jo sarunas ir uzsāktas, bet nav pabeigtas. Savukārt attiecībā uz 4. punktu – par nekustamo īpašumu Rīgā – Juridiskajā komisijā konstatējām, ka varētu būt vēl diskusijas starp Satiksmes ministriju un īpašniekiem, jo īsti skaidrības par taisnīgu atlīdzību vēl nav, tas varētu būt diskutējams.

Saeima un deputāti politiski nelemj par taisnīgās atlīdzības summu. Ja cilvēks nepiekrīt, viņš griežas tiesā un par to var strīdēties, sniedzot savus pamatojumus, bet mums ir jāvērtē samērīgums tajā brīdī, kad var būt diskusijas. Pārējos gadījumos mums lielu šaubu nebija.

Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet debates ir debates.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šlesera kungs, ir palikušas dažas minūtes. (Starpsauciens.) Ir palikušas četras minūtes. Pietiks? (Dep. A. Šlesers: “Cik man pienākas?”) Piecpadsmit. (Dep. A. Šlesera starpsauciens. Smiekli.)

Kolēģi, līdz ar to ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr norit reģistrācija, mums ir vairāki paziņojumi.

Vispirms vārds paziņojumam Jānim Grasbergam – “Nacionālās apvienības” deputātam, pēc tam – Irmai Kalniņai un pēc tam – Raimondam Bergmanim.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, laipni aicināti uz sadarbības grupas ar Portugāles parlamentu dibināšanu. Gribu atgādināt to, ka Portugāles parlaments jau ir nodibinājis grupu, tāpēc mums būtu jānodibina sava. Vispirms aicinu grupas dibinātājus ierasties šodien uz dibināšanas sēdi... un arī visus pārējos interesentus. Kā beigsim, tā tiksimies tepat, Dzeltenajā zālē.

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai – JAUNĀ VIENOTĪBA.

Kolēģi, mazliet klusāk!

Irma Kalniņa (JV).

Kolēģi! Es zinu, ka šinī zālē ir ļoti daudzi, kuriem ir radi, draugi un bērni, kas studē ārzemēs. Tāpēc es jūs visus aicinu, ne tikai diasporas interešu grupas, šodien tikties ar jauno diasporas uzdevumu vēstnieci Zandu Grauzi un PBLA, lai uzzinātu, kādas ir aktivitātes. Pulksten 12.35 Jēkaba ielā 6/8.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Raimondam Bergmanim – APVIENOTAIS SARAKSTS.

R. Bergmanis (AS).

Labdien, kolēģi! Man ir lūgums deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Spānijas parlamentu pārstāvjiem ierasties uz grupas vadītāja vēlēšanām šepat, Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Ingrīda Circene, Svetlana Čulkova, Inese Kalniņa, Kristaps Krištopans, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē un ieņemam vietas. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. (Zālē troksnis.)

Mēs izskatām likumprojektu “Grozījums likumā...”... “Nacionālā apvienība”, man ir lūgums: vismaz nerunājiet tik skaļi, ja neesat apsēdušies... “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei””.

Esam palikuši pie debatēm.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu ko, turpinām izšķērdēt naudiņu, tautas kalpi! “Naudas ir tik daudz kā nekad,” savā laikā Kariņš teica. (Starpsauciens.) Kaut kā neesmu pamanījis, ka mums tās naudas ir tik daudz. Divus miljardus valdība grib aizņemties, un vajag vēl kaut ko piepirkt klāt.

A priekš kam jūs gribat kaut ko pirkt? Aizbrauciet uz lidostu un apskatieties – tas monstrs, kas ir uzbūvēts, precīzāk sakot, neuzbūvēts, stāv tukšs, būvniecība ir apstājusies, ceļamkrāni ir noņemti, strādnieku nav, viss ir apstājies. Jūs gribat vēl nopirkt kaut kādas zemes Baldonē, lai būvētu – ko? Nu, vot, nāciet, cienījamie pārstāvji no “PROGRESĪVAJIEM”, kas progresīvi vada Satiksmes ministriju, Jaunās VIENOTĪBAS, kas vada valsti, paskaidrojiet, lūdzu, parastai Latvijas tautai, kur jūs plānojat izšķērdēt naudu! Jūs nevarat pabeigt būvēt termināli pie lidostas. Jūs nevarat pabeigt būvēt termināli dzelzceļa stacijā, bet jūs tagad gribat pirkt kaut kādus īpašumus, kaut kādas zemes, lai darītu – ko?

Kāds ir plāns ar “Rail Baltica”? Neesmu dzirdējis un redzējis neko, kas saistīts ar šī projekta finansēšanu. Pirmajā lasījumā mēs skatījām budžetu, tur nebija neviens eiro ielikts priekš “Rail Baltica” projekta – neviens! –, bet kaut kādas zemes jūs pērkat. Varbūt tur ir kaut kādi jūsu draugi, no kuriem vajag atpirkt zemi? Kaut kādas blēdības jūs esat ieplānojuši? Kāpēc ir nepieciešams pirkt zemes projektam, par kura realizāciju tautai un politiķiem šeit, Saeimā, nav ne mazākās skaidrības? Tas trakākais, ka arī lielākajai daļai pozīcijas politiķu nav skaidrības par to, kas notiks ar šo projektu.

Ja gadījumā paliek pie uzstādījuma, ka jābūvē pamattrase caur Salaspili, tad priekš kam jums pirkt zemes pie lidostas? Pašreiz tur tiek jaukta nost bijusī viesnīca. Priekš kam tā tiek jaukta nost? Kas par to maksā? Vot, tur tie miljardi arī reāli pazūd, tāpēc ka neviens ne par ko neatbild. Izmeklēšanas komisijā tika pratināti bijušie premjeri. Nu, tur ir apkaunojums. Viņi neko nevar pateikt, neviens ne par ko neatbild, neviens nezina. Uzraudzības nav bijis no pašiem sākumiem. Un tā mēs turpinām.

Par ko deputāti lems? Godājamā koalīcija! Jūs lemsiet par zemju iepirkšanu kādām vajadzībām – būvēšanai vai nebūvēšanai? Ja jūs gribat vienkārši atpirkt zemes no kādiem privātajiem, tad nāciet, lūdzu, PROGRESĪVIE, un paskaidrojiet, ko jūs plānojat nopirkt un par kādu naudu, vai arī pasakiet, kur ir nauda... un ko jūs būvēsiet? Tad kāda ir šī pamattrase? Ik pa brīdim es dzirdu – oi, kaut ko esam ietaupījuši, nebūvēsim kaut kādus skaņu mūrus, būvēsim savādāk. Kur būvēsim? Kādā virzienā būvēsim?

Ja mēs runājam par Salaspili, tur jau ir Daugava priekšā, tur arī tilts būs jābūvē. Neesmu dzirdējis, ka... zelta pālis ir iedzīts tepat pie tirgus. Pagaidām, paldies dievam, jūs neesat paspējuši iedzīt kaut kur tur, Salaspils tuvumā, pāli Daugavā... jo kā tad tas “Rail Baltica” šķērsos, ja nebūs... ja pamattrase ies caur Salaspili? Tur arī jābūvē tilts. Tad jautājums: par ko šodien mēs balsojam? Es vienkārši aicinu debatēt. Jo, ja gadījumā jūs zināt ko vairāk, nekā zina opozīcija, paskaidrojiet! Varbūt mēs vienkārši esam idioti un neesam informēti, neesam izlasījuši kaut kādu anotāciju, ka nauda ir piešķirta, ka Eiropa ir iedevusi Latvijai 10 miljardus un tūlīt sāksim būvēt.

Atcerieties vienu lietu! Valdība aizņemas divus miljardus. Nākamajā gadā ārējais budžets... nevis budžets, bet parāds sasniegs 21 miljardu. Nākamgad būs 500... vairāk miljoni jāmaksā, lai šo konkrēto parādu apkalpotu. Tas nozīmē, ka šī nauda tiks atņemta skolotājiem, pensionāriem, mediķiem, policistiem... visiem, jo būs jāmaksā vairāk nekā pusmiljards procentu maksājumos un parāds nepaliks mazāks. Finanšu ministrija mums saka: 2026. gadā jūs maksāsiet jau 630 miljonus procentu maksājumos un turpināsiet aizņemties. Tātad, ja katru gadu jūs aizņemsieties pa diviem miljardiem, bet Finanšu ministrija jau teica, ka būs jāaizņemas trīs miljardi, tad ārējais parāds pēc 10 gadiem, aizņemoties vidēji divus vai trīs miljardus gadā, būs 50 miljardi. Godājamie kolēģi, 50 miljardi būs Latvijas parāds! Procentu maksājumos Latvijas nodokļu maksātāji būs spiesti maksāt no viena miljarda līdz pusotram miljardam atkarībā no kopējās finanšu politikas pasaulē... vairāk nekā miljardu!

Pagājušogad 30 tūkstoši cilvēku ir nomiruši, 14 tūkstoši bērnu ir piedzimuši – mīnus 16 tūkstoši cilvēku. A jūs dzenat šo valsti parādos, nezinādami, kā vispār šos parādus atdosiet. Nav ekonomiskās attīstības plāna.

Šodien... nu tie jau ir tādi sīkumi... kaut kādi daži miljoni noteikti ir nepieciešami, lai atpirktu zemes. Bet runa ir par “Rail Baltica” projektu. ZZS teica, ka neatbalstīs nevienu lēmumu, kamēr nebūs skaidrības par projektu kopumā. Jūs esat noskaidrojuši, kas notiks ar šo projektu? Un tad beigās mēs sakām... nu, ja tauta teiktu: nu labi, dievs ar to, dzenam valsti parādos, beigās būsim laimīgi... Ko mēs iegūsim no “Rail Baltica” projekta? Dzelžus, sliedes, metāllūžņus, graustus, kurus pat nevarēsim izmantot, jo par šā visa projekta izmantošanu... būs jāmaksā milzīga nauda par uzturēšanu. Kas to maksās? Nodokļu maksātāji? Šis projekts nekad – nekad! – nespēs atmaksāties, tāpēc ka Satiksmes ministrija ir pateikusi: pa šīm sliedēm, kas Latvijai izmaksās 10 miljardus, dienā brauks četri vilcieni.

Godājamie kolēģi, pasakiet, cik maksās biļetes, ja četri vilcieni brauks pa “Rail Baltica” sliedēm, lai mēs varētu atpelnīt 10 miljardus! Runa ir par tūkstošiem, kas būtu jāmaksā par biļeti, lai aizbrauktu no dzelzceļa stacijas līdz lidostai “Rīga”. Kurš maksās? Kurš idiots, es atvainojos, maksās tūkstošus par biļeti? Vai arī jūs turpināsiet to visu dotēt?

Tad jautājums: vai tā ir tā drošība? Tā ir tā drošība, par ko jūs runājat, lai cilvēks varētu no dzelzceļa stacijas ar vilcienu aizbraukt uz lidostu? Tur nav biznesa plāna. Ja tas ir biznesa projekts, tad, lūdzu, pamatojiet, kādu ekonomisko efektu tas dos! Cik cilvēku atbrauks uz lidostu? Lidosta var nodrošināt tiešos avioreisus uz jebkuru pasaules valsti. Daži teica: tur vēl tuneli uzbūvēšot uz Helsinkiem. Es pirms pāris nedēļām no Helsinkiem atlidoju pa 50 minūtēm, samaksāju kādus 50 eiro. Lidojums Helsinki–Rīga. A jūs gribat tūkstošus paņemt par biļetēm no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz lidostai “Rīga”. Ja kļūdos savos aprēķinos, tad aicinu Jauno VIENOTĪBU kā varas partiju nevis šeit smaidīt... Nāciet un paskaidrojiet, kāds ir biznesa plāns “Rail Baltica”!

Projekts “Rail Baltica” iedzīs Latviju bankrotā, jo jau drīz mēs vairs nespēsim apkalpot šos parādus. Paskatieties, SKDS vadītājs vienā no intervijām “TV 24”... kad tika pacelts jautājums, kas notiks ar Latviju, ja gadījumā mēs nespēsim atdot parādus. Atbilde ir ļoti vienkārša: atņems visu, ko var atņemt. Starptautiskais Valūtas fonds un citi kreditori... Viņi teiks tā: “Jums “Latvenergo” pieder? Pārdodiet! Naudu, lūdzu, atdodiet “Rail Baltica” dēļ!” Tātad, lai četri vilcieni dienā brauktu pa šīm sliedēm, būs jāpārdod “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži”, un nepietiks, jo 10 miljardus jūs nedabūsiet, lai cilvēki varētu vizināties ar vilcienu.

Cik maksās uzturēšana? Es domāju, Kiršteina kungs nāks un pēc tam paskaidros... droši vien viņš ir gudrāks par mani... cik tās biļetes maksā, bet skaidrs ir viens... Godājamie kolēģi! Es jau varu drusku arī ar humoru runāt, bet man gribas raudāt. Tāpēc, ka jums vispār nav ideju. Tā nav jūsu nauda, tā ir nodokļu maksātāju nauda. Un šodien, kad jūs spiedīsiet pogu... jūs esat līdzatbildīgi par to, ka dodat zaļo gaismu šim projektam, pirms ir skaidrība, kur ņems naudu, kā to uzturēs, kādu labumu dos ekonomikai. Un, ja kāds runā – drošībai, neviens nevedīs tankus ar “airBaltic”... no lidostas uz dzelzceļa staciju. Beidziet mānīt!

Ja runa ir par militārām vajadzībām, mums ir trīs ostas, uz kurām šodien var braukt kuģi no NATO dalībvalstīm, tostarp no Zviedrijas, Somijas un Vācijas, jebkuras citas pasaules valsts, no Amerikas. Pa “Rail Baltica” nekāda tehnika nebrauks ne tuvākā, ne tālākā laikā, jo šo projektu jūs nekad neuzbūvēsiet. Šodien jūs nevarat vairāk aizņemties, esat aizņēmušies divus miljardus, un ir nulle priekš “Rail Baltica” projekta otrajā lasījumā budžetā, par kuru mēs lemsim jau drīz.

Man ir vēlreiz aicinājums koalīcijas partneriem: ja jūs šodien balsojat, tad, lūdzu, pirms balsojat, nāciet paskaidrojiet, ko jūs būvēsiet, kur jūs būvēsiet, par cik būvēsiet un ko jūs darīsiet ar visām tām neuzbūvētajām ēkām, un cik par to maksās nodokļu maksātāji, un... neņirdziet šeit, lūdzu! Ejiet un atbildiet! Cilvēki grib zināt. Vai jūs tiešām gribat to naudu vienkārši vēl vairāk izšķērdēt? Ir pants par zagšanu, un ir – par naudas izšķērdēšanu. Daudziem, iespējams, būs jāsēž cietumā, kad vara nomainīsies.

Paskatieties, kas Lietuvā notiek! Valdošā koalīcija tiek aizslaucīta miskastē. Un jūs aizslaucīs. Amerikā – paskatieties! – visi jau bija sagatavojušies nākt ar uzrunu, atbalstīt demokrātu kandidātu. Uzvarēja Tramps. Pat Streips, kurš visu laiku aptaisīja Trampu, bija spiests, kā saka, sēžot uz krēsla, tulkot viņa runu. (Starpsauciens.)

Tā ka, godājamie kolēģi, nāciet un paskaidrojiet, kur jūs ņemsiet naudu šim projektam! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Godājamie kolēģi! Šlesera kungs, varbūt pieturieties pie likumprojekta, ko mēs skatām.

Es gribu runāt tīri par procedūru un par procesu, kā Juridiskajā komisijā ministrijas – atbildīgās ministrijas – nāk un stāsta par šiem atsavināmajiem īpašumiem. Teikšu godīgi, par konkrētiem īpašumiem nebija pārliecības, ka visi četri īpašumi, kas šeit ir iekļauti, ir vajadzīgi “Rail Baltica”, jo komisijas vadītājs uzdeva konkrētu jautājumu: vai visi četri īpašumi, kas tiek atsavināti, ir plānā... uz šo trasi? Respektīvi, nebija pārliecības par to, ka tos atsavinās un beigās trase pa visiem arī ies, jo ir gan pamattrases īpašumi, gan īpašumi pie lidostas “Rīga”, bet ministrijas nāk nesagatavojušās... par šiem priekšlikumiem.

Bieži vien ir tā, ka Saeimas deputāti paši izloba informāciju publiski pieejamās datubāzēs par to, kam tad uzņēmums pieder. Beigās izrādās, ka viens īpašums... tas gan nav ar šo likumprojektu saistīts, bet ar Aizsardzības ministrijas likumprojektu. Piemēram, ir Amerikas firma ar kaut kādu Mustafā Kamarā, kas no 2021. gada vispār nav redzēts šeit, Latvijā.

Konkrētajā gadījumā, piemēram, īpašums “Mazputniņi” – tā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, padsmit hektāri, to pārdala uz pusi, var teikt... nepārdala uz pusi, sadala trijās daļās, pa vidu cauri iet šī pamattrase, un vienā malā paliek īpašums – 1,6 hektāri lauksaimniecības zemes. Lauksaimnieks atbrauks uz to lauku, nokuls vienu pusi, 8,7 hektārus... cik viņam tur paliek... un domās, kā tikt pāri otrā pusē nokult tos 1,6 hektārus. Uz to atbilde no Satiksmes ministrijas bija: jā, šim cilvēkam ir ļoti paveicies, jo, redziet, tur būs metāla tunelis. Uz jautājumu, kāds būs tuneļa augstums, platums, nemācēja atbildēt. Piemēram, kombains neiekļaujas vieglās automašīnas gabarītos. No tāda viedokļa raugoties, bija loģiski vai nu trasi pabīdīt nedaudz uz malu, vai atsavināt to mazo daļiņu, kas paliek konkrētajā īpašumā.

Jautājumā par nekustamo īpašumu pie lidostas “Rīga” divi dažādi vērtējumi. Vērtējumi atšķiras par 100 tūkstošiem. Rodas pamatoti jautājumi par to, kā vispār šis atsavināšanas process notiek un vai tiešām viss ir tik caurspīdīgi, un vai tiešām ierēdņi vienkārši izdomā, ka šodien nospraudīs trasi tā, neskatoties ne uz ko, nevērtējot nekādus cilvēciskos apstākļus.

Tāpēc, domāju, APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā varu teikt, ka mēs neatbalstīsim, mēs atturēsimies, jo šis process nav loģisks, nav caurspīdīgs un ir diezgan nekompetents.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Vienā vārdā – nebūs! Nebūs! Pastāstīšu, kāpēc. Tāpēc, ka naudas nav. Bet, ja naudas nav, kāpēc ir jāatsavina īpašumi? Kur pēc tam tos liksim? Paskaidrošu dziļāk, kāpēc nebūs.

Tātad faktiski šis ātrvilciens, kurš bija paredzēts no Centrālās dzelzceļa stacijas uz lidostu “Rīga”... skaidrs, ka tagad jau tā ideja ir atmesta. Veidosim parasta platuma sliedes no dzelzceļa stacijas uz lidostu “Rīga”. Tas ir absurds! Kādā sakarībā to darīt? Kurš to izmantos? 10 cilvēki dienā. Pastāstīšu, kāpēc.

Ja ir nepieciešams ātrāk nokļūt no pilsētas centra uz lidostu “Rīga”, šobrīd ir vairāki varianti: autobuss ekspresis, parastais 22. autobuss, kas ir ļoti tīrs, smuks, vienmēr kārtīgs un smaržīgs, vienīgais maršruts, kurā var norēķināties ar skaidru naudu, mikroautobusi, takši, bolti. Vienvārdsakot, ir daudzas un dažādas iespējas, kā nokļūt līdz lidostai. Līdz ar to pat šī doma par parasta sliežu platuma vilcienu, kas ies no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz lidostai “Rīga”, būs ekonomiski nepamatota, un tāpat jau “Pasažieru vilcienam”, kurš šobrīd ir dotējams, būs nepieciešamas vēl lielākas dotācijas. Tātad faktiski tas ir absurds, vienvārdsakot – strupceļš.

Uz šī pamata, visu izvērtējot, atsavināt šos īpašumus ir pilnīgi neloģiski. Ja mēs gribam likt sliedes uz turieni, es pieļauju, ka to estakādi, kas šobrīd ir uzbūvēta (bet tur visi krāni un cilvēki ir aizvākti), principā varētu izmantot arī tramvajam. (Starpsauciens.) Tā ir loģiska ideja, tā ir loģiska ideja, tāpēc ka tramvajs ir “Rīgas satiksmei”. Es vēlreiz atkārtošos: ja būs divi saimnieki konkrētai infrastruktūrai, uz kurieni ies no diviem saimniekiem divi dažādi transporti, tad vienmēr uzvarēs tas, kurš ir izdevīgāks, un uzvarēs “Rīgas satiksme”. Vilciens nebūs rentabls un nesīs tikai un vienīgi zaudējumus. Tas ir viens punkts.

Otrs punkts. Absurds tanī visā ir tāds (ko es noteikti gribu pateikt no šīs tribīnes) – vai jūs zināt, cik izmaksā šībrīža projektā esošā Salaspils dzelzceļa stacija ar tilta pārvadu? Trīssimt miljoni – ieklausieties ciparā – trīssimt miljoni!

Nekustamā īpašuma nodoklis, kas skar visu nekustamo īpašumu visā valstī, tiek samaksāts – apmēram 230 miljoni. Kad mēs sakām, ka vajadzētu tomēr atbrīvot cilvēkus no nekustamā īpašuma nodokļa, jo tas ir netaisnīgs nodoklis... jo tu gribi labāk dzīvot, jo tev vairāk jāmaksā... tanī brīdī mēs sakām: valstī nav naudas, pašvaldībām kaut kā tas būs jādotē... kur to naudu dabūsim...

Paskatieties – par vienu dzelzceļa staciju un tiltu trīssimt miljoni tiek izmesti miskastē tikai tāpēc, ka kāds ir iedomājies, ka viņam vajag 18 metru augstumā uztaisīt staciju un tiltu. Kas tas par absurdu?

Vienvārdsakot, šis projekts ir absurds no visām pusēm. Pat pamattrase ir diezgan absurda. Es vispār nerunāju par to atzaru, kas ir nolemts... uz lidostu “Rīga”. Nu tas ir pilnīgi absurds. Līdz ar to, runājot par balsojumu (vēl tūlīt konsultēsimies), mēs noteikti būsim “pret”, pat varbūt nebalsosim, jo koalīcijai balsu trūkst, tātad faktiski varētu noraut kvorumu... bet tiešām – padomājiet, ko darām! Tas mums nav vajadzīgs.

Mums ir ostas, mums ir lidostas – mums ir trīs lidostas –, tātad varam nodrošināt militāro infrastruktūru... kā nodrošināties daudzkārt vairāk... un uz lidostu točna tas nav vajadzīgs, atvainojos par šo barbarismu.

Tā ka, kolēģi, vēlreiz aicinu apdomāt un pēc savas sirdsapziņas balsot vai nebalsot šajā balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Vai jāpērk zeme pie lidostas laikā, kad mēs nezinām, kur ies pamattrase un vai vispār būvēs šo Rīgas cilpu, un vai vispār varam atļauties “Rail Baltica”? Pats galvenais, dārgā koalīcija, – vai kāds ved naudas plūsmu Latvijai kā valstij nozīmīgākajam investīciju projektam, kas mums kā valstij ir jāuzbūvē līdz 2030. gadam, ja patiesi gribam būt neatkarīgi?

Es tikai minēšu dažas lietas, kuras ir acīmredzamas un saprotamas, daži projekti. Atvienošanās no BRELL tīkla. Lai to izdarītu un mēs būtu energoneatkarīgi, ir vajadzīgi starpsavienojumi elektrotīkliem, ir jāinvestē jaudu balansēšanā, akumulācijas sistēmās, zaļās enerģijas attīstībā...

Sēdes vadītāja. Sprindžuka kungs, lūdzu, par šo likumprojektu.

M. Sprindžuks.... ūdeņraža tehnoloģijās. Nē, noklausieties, kolēģi, tam ir sakars ar “Rail Baltica”.

Austrumu robežas izbūve. Tas nav tikai žogs, tās ir arī novērošanas sistēmas, digitālās sistēmas, ja mēs gribam strādāt laikmetā... Civilās aizsardzības sistēma. Ielidoja drons... es neiedziļināšos šai jautājumā, bet ir jāintegrē informācijas sistēmas starp Aizsardzības ministriju, kura kaut ko redz vai neredz, iekšlietu sistēmu, kur ir “112” telefons un būs šūnu apraide, un pašvaldībām. Cilvēkiem ir jāzina, ka lido drons un ko darīt vai nedarīt.

Interneta pieejamība, televīzijas pieejamība... kaut vai austrumu reģionos... vai tas ir normāli, ka cilvēki neredz Latvijas Televīziju? Vismaz viena automaģistrāle, kaut vai A1 šoseja, kas ir vienā standartā, kas savieno mūs ar Eiropu. Es minu tikai dažus projektus, varētu iet tālāk.

Vai mēs kā valsts vedam naudas plūsmu, vai mēs varam visus šos projektus, ko nevar atlikt... lai mēs būtu patiesi neatkarīga valsts... vai nevedam un būvējam... nezinu, pērkam zemi pie lidostas, šeit tagad, tūlīt, balsojot, un patiesībā uzbūvēsim to vilcienu ar četriem reisiem dienā, bet kaut kam citam, ko tikko nosaucu, nepietiks naudas. Tas nav mazāk svarīgi.

Fiskālās disciplīnas padome neved šādu naudas plūsmu, tā rēķina, lai mēs varam aizņemties, lai mums ir lēta aizņemšanās iespēja. Paldies, viņi to darbu izdara. Kā mēs redzam, Finanšu ministrija šādu naudas plūsmu neved, jo budžetā 2025. gadam šobrīd... mēs nobalsojām pirmajā lasījumā... neredzam nevienu santīmu ārpus līdzfinansējuma sadaļā... “Rail Baltica” projektam. Ekonomikas ministrija, kura sola līdz 2030.... kuram... gadam dubultot IKP... viņi ved šo naudas plūsmu? Nē, neved.

Kolēģi! Mūsu ārējais parāds šobrīd vēl ir relatīvi zems – ap 44–46 procentiem. Ja mēs tur ieliekam “Rail Baltica”, tas ātri uzlec līdz 50. Tad, kad mēs ejam pāri 60... un tas arī var notikt ļoti, ļoti... dažos gados... Ja mēs visus šos projektus būvējam, tad vienā brīdī mūsu iespējas ir ierobežotas un vairs to izdarīt nevaram. Mēs esam Eiropas Savienībā, mums ir fiskālā disciplīna.

Kurš ved naudas plūsmu šajā valstī?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Pirms pāris nedēļām, jautājot vienam Latvijā ļoti labi zināmam uzņēmējam, kāds ir viņa viedoklis par “Rail Baltica”, saņēmu šādu atbildi. Uzņēmējs teica, ka viņa personiskais skatījums uz to ir ļoti pozitīvs, jo no viņa atpirka par dubultu cenu lauksaimniecības zemi ar tiesībām turpināt to izmantot, līdz tur kaut ko būvēs. Līdz ar to no viņa privātā skatpunkta projekta virzība ir ļoti atzīstama. Viņš jau ir nopelnījis un turpinās pelnīt.

Tas ir tieši tas, ko mēs šodien taisāmies lemt, kādam, kā saka, iedot naudu par to, kā nebūs. Manuprāt, ir bezatbildīgi vismaz līdz izmeklēšanas komisijas beigām, līdz tālākiem valdības lēmumiem, līdz tālākiem Saeimas lēmumiem tērēt kaut vienu centu projektā, kura, visticamākais, nebūs. Atcerieties – visi, kas šajā balsojumā būs atbalstījuši, – jūs uzņematies arī personisku atbildību par šo līdzekļu bezjēdzīgu tērēšanu, līdz nav bijuši tālāki lēmumi valdībā un Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nedaudz par procedūru. Mēs dzirdējām, ka laikam nākamajā vai aiznākamajā nedēļā notiks Baltijas transporta un loģistikas sanāksme kopā ar Eiropas Komisijas atbildīgo komisāru par šiem jautājumiem, kur arī tiks skatītas iespējas, kā un ko attīstīt un cik maksāt. Ja tur tiešām ir kaut kāds lēmums, ka Eiropas Savienība ir gatava piedalīties šī projekta turpināšanā, tad tas ir viens risinājuma variants. Otrs variants – ja viņi nav gatavi piedalīties, tad acīmredzot, es piekrītu, ir jāsagaida izmeklēšanas komisijas rezultāti.

Zemi atsavināt var tikai tad, kad ir precīzs projekts ar trasi. Un, ja mēs vēl strīdamies, uz kurieni tas vilciens ies, tad mēs to pašreiz nekādā gadījumā nevaram darīt.

Tad atliek divi varianti: vai nu tiešām trase paliek tāda, kā teica bijušais atvaļinātais ģenerālis Hodžess, – tikai militāro kravu pārvešanai, kā arī to nospraust pa kaut kādām pļavām, garām visām galvaspilsētām, vai tomēr tad, ja nauda ir, mēs projektējam tādu vilcienu, kas ir ērti sasniedzams no galvaspilsētas.

Varu atbildēt Šlesera kungam par biļešu cenu. Šorīt dzirdējām, ka dārgākās dzelzceļa biļetes ir pārdotas par 125 tūkstošiem dolāru... tas ir tas vilciens, kas no Kanādas... laikam attīstītāji iespaidojušies no Žila Verna “Astoņdesmit dienās ap zemeslodi”... tātad tas šķērsos visas pasaules galvaspilsētas, vairāk nekā 30 dienas nakšņošana vilcienā, laikam kādās 50 pasaules labākajās luksusa viesnīcās. Nu 125 tūkstoši! Es rēķinu, mēs varbūt tik daudz nemaksātu, bet 10 vai 12 tūkstošus varētu maksāt. Tas vilciens varbūt varētu iet vienreiz nedēļā vai mēnesī, ja nav naudas. Tur būtu kā tajā “Ziemeļu ekspresī”, kas gāja līdz Pēterburgai un 1921. gadā – Rīga–Ostende... zilie guļamvagoni. Atceraties – sarkankoka paneļi... kas nav redzējuši to Agatas Kristi filmu, var paskatīties internetā... sarkankoka paneļi, kaviārs, skaists oficiants. Es domāju, par 10–12 tūkstošiem varētu vienreiz mēnesī to palaist. Tas ir otrs variants.

Tā ka šeit ir daudzi varianti – kādā veidā, cik maksās. Bet, protams, galvenais ir šī sanāksme un Eiropas Komisijas izšķiršanās, jo loģiski, ka mēs pat miljardu nevaram atļauties samaksāt apstākļos, kad pietrūkst 20 miljonu vēža ārstniecībai vai pusotra miljona bērnu peldētapmācībai. Tas būtu smieklīgi.

Tad mēs varam... es nedomāju, ka tas prasītu milzīgu laiku. Tas risinājums acīmredzot būs no komisijas – izmeklēšanas komisija beigs darbu. Tad būtu jāuzspiež uz projekta pabeigšanu, precīzas trases iezīmēšanu, un tad varētu arī atsavināt šos zemes gabalus. Bet šodien, domāju, tas ir jāatliek. Nekādā gadījumā mēs nevaram atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G. Kūtris. Jā. Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt, ka šajā jautājumā mēs nelemjam par “Rail Baltica” būvēšanu vai nebūvēšanu. Tās ir citas vietas un cita likumprojekta diskusijas. Un, ja būs šāds lēmums, tad attiecīgi arī rīkosies.

Šajā gadījumā mēs nodrošinām jau esoša, jā, esoša lēmuma izpildi. Ja šis lēmums ir bijis un trases ir iezīmētas, tad ir jautājums... lai mēs neliktu šķēršļus tiem, kas šo uzdevumu izpilda, kamēr tas cilvēkiem ir uzdots.

Zemes atsavināšanas procedūra ir tāda, ka pirmām kārtām atbildīgā ministrija vai resors runā ar īpašniekiem, un šīs trases ietvaros ir atsavināti jeb... pareizāk sakot, ar cilvēkiem jau ir bijušas vienošanās. Un Šmita kungs jau pieminēja situāciju... kur ir atpirktas no īpašniekiem zemes, strīdi nav nonākuši līdz Saeimai. Līdz Saeimai nonāk tikai atsevišķas situācijas – kad īpašnieks nav atrodams vai ar īpašnieku nevar vienoties par kādu jautājumu, un tad ir jāiesaistās likumdevējam.

Šo īpašumu cenas nosaka neatkarīgi nekustamo īpašumu vērtētāji, un es mazlietiņ šaubos, ka par dubultcenu ir atsavināts kāds īpašums, jo pamatā līdz Saeimai nonāk tās situācijas, kad īpašnieki strīdas, viņi grib lielāku summu, nekā vērtētājs ir devis, un vērtētājs nedos vairāk kā vienotā metodoloģija nosaka. Tur, kur mēs redzam... komisijā redzam, ka ir atšķirība starp vairākiem vērtētājiem, mēs sakām, ka komisija grib redzēt, kāpēc ir atšķirīgs vērtējums. Tas, ko arī pieminēja, man liekas... jā. Okay.

Tā ka es aicinu kolēģus šajā gadījumā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo process vienalga nebūs ātrs. Gribu vērst uzmanību, ka, atsavinot šīs zemes, zemes īpašumi nepaliek privātīpašnieku rokās, tie paliek valsts rokās. Tas ir valsts ieguldījums, valsts var pēc tam domāt, kā šos īpašumus tālāk realizēt, ja gadījumā... uz šī projekta zemes... tomēr tiek atcelts likums par “Rail Baltica” izbūvi.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis, tas ir, līdz 7. decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” un lūdz arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Kolēģi, karš Ukrainā ir veicinājis militāro ražošanu un pētniecību, kā arī militāro un divējāda lietojuma preču pārvietošanu. Šī likumprojekta mērķis ir pielāgot likuma normas šodienas situācijai stratēģiskas nozīmes preču apritē. Likumprojekts precizē prasības stratēģiskas nozīmes preču pārvadātājiem un arī akadēmiskajam sektoram, iesaistoties stratēģiskas nozīmes preču pētniecībā un izstrādē, piemēram, Eiropas Aizsardzības fonda vai NATO projektos.

Otra lieta. Šis likumprojekts novērš birokrātiju un sakārto licencēšanu. Ir paredzēts, ka tiks ieviesti vairāki licenču veidi, piemēram, licence remontam, licence demonstrācijai, licence NATO dalībvalstīm. Tiks vienādotas kontroles prasības attiecībā uz ārvalstu un Latvijas pārvadātājiem tranzīta jomā.

Godātie kolēģi, komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai pie tā varētu strādāt vēl detalizētāk.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 11 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Sagatavoti 11 priekšlikumi. Priekšlikumi veidoti, pamatojoties uz vairākām darba grupas sēdēm, kurās piedalījās Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts zemes dienests, Rīgas dome, Latvijas Pašvaldību savienība, protams, Juridiskais birojs.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāli precizējumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, tāpēc ka nākamais – 6. – priekšlikums ir atbalstīts... jaunā redakcijā.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts, tāpēc ka nākamajā – 8. – priekšlikumā ir atrasts kompromiss starp Ekonomikas ministrijas un Juridiskā biroja pozīciju.

Lūgums neatbalstīt 7. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – komisijas priekšlikums. Veidots, pamatojoties, kā es jau teicu, uz kompromisu, kas formulēts darba grupā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Pēdējais – 11. – komisijas priekšlikums. Uzreiz pateikšu, ka šeit ir runa par termiņiem. Visi termiņi būs precizēti trešajā lasījumā. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 28. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 776/Lp14) pirmajā lasījumā.

Vēl viens gads drīz būs pagājis, bet karš diemžēl turpinās, prasot aizvien jaunus un jaunus, un bezjēdzīgus upurus. Latvija vienmēr ir apliecinājusi gatavību un iesaisti būt kopā ar Ukrainu līdz uzvarai. Latvija apliecina, ka Ukrainas civiliedzīvotāji šeit var justies droši un tiesiski konsekventi, saņemot visus iespējamos atbalsta pasākumus, kuru sniegšanā valstī jau ir izveidojusies zināma pieredze.

Pieņemts jauns lēmums par attiecīgās direktīvas grozījumu Eiropā – pagarināt pagaidu aizsardzības statusa darbību trešo valstu pilsoņiem, kuri bēg no kara Ukrainā, līdz 2026. gada 4. martam. Līdz ar to likumprojekts paredz uz gadu pagarināt Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtā atbalsta termiņu, nosakot to līdz 2025. gada 31. decembrim.

Jaunajā valsts budžeta ietvarā ieplānots tam nepieciešamais finansējums, Ministru kabinetā atbalstīts finansējums 2025. gadam 65 miljonu eiro apmērā. Likumprojektā paredzēts pagarināt termiņu atlīdzībai par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, tai skaitā mazaizsargāto grupu izmitināšanai primāri sniedzamo atbalstu – līdz 120 vai 60 dienām, ēdināšanai – līdz 30 dienām, izdevumu kompensācijai zāļu vai medicīnisko ierīču iegādei, kā arī tiesību normu, kas nodrošina bāriņtiesu vai pašvaldības sociālo darbinieku virsstundu darba apmaksu.

Lai neveidotos pārrāvumi atbalsta pieejamībā, komisija lūdz šo likumprojektu Saeimā virzīt kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Šodien nerunāsim par atbalsta nepieciešamību, par to šaubu nav. Komisijas laikā diemžēl absolūti visiem klātesošajiem deputātiem izdevās secināt ļoti svarīgu lietu. Daļa šīs naudas tiek tērēta absolūti formāli ar vietējo biedrību un nevalstisko organizāciju palīdzību.

Viens piemērs, kas noteikti arī “Nacionālajai apvienībai” ir bijis kā pārsteigums. Formāli 14 tūkstoši ukraiņu ir pierakstīti latviešu valodas apgūšanai, reāli līdz mācību telpām atnāca 10 tūkstoši, līdz eksāmenam nosēdēja divi tūkstoši, bet uz eksāmenu atnāca un to nolika viens tūkstotis. Rezultāts – iztērējām naudu 14 tūkstošiem, sausais atlikums – viens tūkstotis.

Mēs praktiski izgājām cauri visām izdevumu pozīcijām. Un man ir sašutums, ka mēs, izmantojot šo situāciju, šos diezgan sarežģītos un grūtos laikus ukraiņiem... vienkārši mūsu vietējās nevalstiskās organizācijas, piedodiet par izteicienu, uzvārās.

Kad ministrija pierādīja, ka valsts valodas apgūšana notiek formāli, uz papīra, nevalstiskā organizācija... atnāk un pasaka: vajag vēl naudu, jo pietrūkst. Mēs viņiem sakām: tikko pierādījām, ka nauda ir, ministrija dod, valdība visu nodrošina, valdības kapacitāte pilnīgi atbilstoša pieprasījumam, valdība dara pilnīgi visu, lai jūs būtu spējīgi realizēt gan naudu, gan savus projektus. Bet ko mēs redzam pretim? Viņi raksta un realizē projektus, kas ir absolūti formāli – nav vajadzīgi.

Mēs ne tikai par valodu runājām, arī par pārējām lietām. Tur praktiski gandrīz līdz pilnīgam absurdam aizgāja. Drīz mēs mācīsim ukraiņiem par latviešu pirts rituālu... tādā stilā. Tur jau viss top. Teiksim tā – kaut kādi projekti ir vajadzīgi, lai norakstītu naudu.

Līdz ar to, kolēģi, te ir jautājums par to, ka trūkst kontroles – reāli trūkst kontroles. Viennozīmīgi... ja 14 tūkstoši atnāca uz valodas kursiem, bet pabeidza tūkstotis, kurš atbildēs par šādu rezultātu? Kurš būs vainīgs? Ir jābūt atbildīgajai personai. Nauda ir norakstīta. Tā nav palīdzība... vēlreiz saku... daži cilvēki šeit un ārpus šīs telpas izmanto Ukrainas jautājumu, lai bišķiņ iekačātu naudu savā kontā, un dara to absolūti neveikli, absolūti neprofesionāli.

Pateikšu godīgi, pat komisijas vadītājam nebija īsto vārdu, lai paskaidrotu, kā to pareizi izdarīt, jo palīdzēt vajag, virzīties uz šo jautājumu vajag un politiski nedrīkst apstāties. Bet mums ir cilvēki, kas šo jautājumu vienkārši brutāli izmanto... manā skatījumā, tas nav pareizi. (Starpsauciens.) Kas, lūdzu? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

A. Rosļikovs. Jūs jau bijāt komisijā! Jūs jau bijāt komisijā, jūs jau visu redzējāt. Konkrēti JAUNĀS Vienotības pozīcija ir bijusi ļoti sausa: ja ir problēmas... jā, ne viss ir labi... ir jāiet uz priekšu. Tie ir 80 miljoni! Neko sev – ejam uz priekšu! Mēs tikko atņēmām pārtikas pakas saviem Latvijas iedzīvotājiem, a te vienkārši – ejam uz priekšu!

Nevaram vienkārši iet uz priekšu. Ir jābūt kontrolei, atbildībai un jābūt cilvēkiem, kuri tiks saukti pie atbildības. Cik naudas nevalstiskās organizācijas iztērēja par 2023. gadu? Es uzprasīju jūsu klātbūtnē ministrijai. Viņi saka: mēs vairs neveicam statistiku – 2022. gads ir pēdējais. Neko sev – valsts naudu iztērēja, a statistikas nav! Kurš, cik, kādiem projektiem... diemžēl mēs vairs neskaitām naudu, jo tās ir tik daudz, ka nav jēgas skaitīt. Nav statistikas par 2023. gadu.

Augsti godātā JAUNĀ Vienotība, ko jūs mājat ar galvu? Nav statistikas. Nauda iztērēta kopējā katlā, ej izkontrolē, uz kurieni tā aizgāja. Ja jūs gribat palīdzēt bēgļiem, palīdziet, lūdzu, bet neizmantojiet šo likumu kā iespēju nopelnīt. Tas ir galvenais kreņķis. Vismaz es domāju, ka tas nav pareizi.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 14. novembris, izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – šī gada 21. novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Andra Kulberga, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Edvarda Smiltēna, Edgara Putras, Māra Sprindžuka, Raimonda Bergmaņa, Ingmāra Līdakas pieprasījums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par dzelzceļa projektam “Rail Baltica” paredzēto finansējumu 2025. gada valsts budžeta projektā un to pavadošajos likumprojektos”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisijas 30. oktobra sēdē skatījām pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par dzelzceļa projektam “Rail Baltica” paredzēto finansējumu 2025. gada valsts budžeta projektā un to pavadošajos likumprojektos”.

Finanšu ministrs iesniedza Saeimai rakstveida paskaidrojumu par budžetu attiecībā uz “Rail Baltica” finansēšanu. Komisijas sēdē piedalījās Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss un Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktores vietniece Dace Hildebrante.

Atbilstoši sniegtajiem paskaidrojumiem... 2025. gada budžeta projektā līdzekļi “Rail Baltica” realizācijai ir paredzēti budžeta ailē 60.07.00 – “Eiropas transporta infrastruktūras projekti (Rail Baltica)”. Izdevumi kopā 2025. gada budžeta projektā ir paredzēti 170 486 332 eiro.

Pieprasījumā ir paustas bažas attiecībā uz iespējamo sadārdzinājumu 2025. gadā, kas saistīts ar projektēšanas izmaksām, tāpat izmaksām, kas saistītas ar būvnieka iesniegto kopējās tāmes indeksāciju, kā arī būvuzraudzību, kas... atbilstoši pieprasījuma iesniedzējiem... varētu tikt lēsta 87 miljonu eiro apmērā. Attiecībā uz šīm bažām Finanšu ministrijas pārstāvji minēja, ka šobrīd nav pieņemts kopējs Ministru kabineta lēmums par iespējamo sadārdzinājumu, līdz ar to par papildu finansējuma nepieciešamību tieši 2025. gadā projekta realizācijai. Kā mēs zinām, šobrīd notiek aktīvas diskusijas par turpmāko projekta “Rail Baltica” virzību, arī attiecībā uz iespējamu papildu finansējumu.

Ņemot vērā visus apstākļus, komisija atzīst, ka attiecīgais pieprasījums šobrīd nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Loģiski, ka pozīcija noraida visus pieprasījumus. Bet šo pieprasījumu noraidīt nav nekāda pamata, jo uz jautājumiem, ko uzdevām, atbilžu nebija.

Mēs pieprasījumā konkrēti rakstījām, ka Saeima... paziņojumā ir īpaši uzsvērts, ka projekta “Rail Baltica” veiksmīga realizācija ir Latvijas drošības un ekonomiskās izaugsmes pamats. Tas ir rakstīts dokumentos, uz kuru pamata uzdevām jautājumus Finanšu ministrijai, jo arī izmeklēšanas komisijā mēs redzam, ka Finanšu ministrija norobežojas no jebkādas iesaistes “Rail Baltica” projektā. To mēs redzējām izmeklēšanas komisijā arī vakar – Finanšu ministrija nav iesaistījusies. Finanšu ministrija ļoti uzstājīgi saka un paziņo, ka Finanšu ministrijai nav valsts saistību projektā “Rail Baltica” un nav nekādas daļas par CEF finansējumu, ko veic Satiksmes ministrija.

Igaunijā, piemēram, Finanšu ministrija uzrauga, kādā veidā tiek administrēts CEF finansējums. Mums CEF finansējums ir uzticēts Satiksmes ministrijai. Tāpēc šie jautājumi bija ļoti svarīgi, jo mēs saņēmām Finanšu ministrijas 31. jūlija vēstuli, kurā ir rakstīts, ka Finanšu ministrija iesaistās un turpinās iesaistīties “Rail Baltica” projekta ieviešanā. Izmeklēšanas komisijā mēs redzam pretējo.

Man tūlīt būs rīta tikšanās ar Trautmanes kundzi, kas speciāli ieradusies pēc mūsu uzaicinājuma, lai piedalītos izmeklēšanas komisijas sēdē, kurā mēs gribam saņemt atbildes par Eiropas pozīciju, par to, kā Eiropa skatās, beidzot ieviest skaidrību. Latvijas politiķiem, valdībai, cilvēkiem, žurnālistiem nav skaidrības par Eiropas pozīciju. Tā ir ļoti izstiepta. Visu laiku ir stāstīts, ka tas ir Eiropas projekts, ka Eiropa finansēs un tamlīdzīgi. Mēs redzam, ka tā nav patiesība.

Ko mēs redzam? No šodienas sarunas ar viņu ir skaidrs mesidžs, ka bez tā, ka premjere, Finanšu ministrija un valdība izvirza kā prioritāti “Rail Baltica”, un, galvenais, bez nacionālā budžeta iesaistes projekts nav realizējams... kā to dara Lietuva, Igaunija un kā to dara citas Eiropas valstis. Bez nacionālā budžeta pozīcijas projekts nav realizējams, tāpēc ka tas ir kopīgs projekts.

Rīkojoties tā, kā mēs to darām šobrīd, ir risks zaudēt 85 procentu intensitāti, kas ir augstākā – augstākā! – intensitāte visā Eiropā. Šim projektam ir dota visaugstākā prioritāte, tāpēc Eiropas nodokļu maksātāji skatās un redz, un grib zināt, kā šī augstākā intensitāte... Tiek atņemts finansējums daudziem citiem projektiem, Eiropā šādiem projektiem ir konkurence. Mēs riskējam reāli zaudēt 85 procentu intensitāti, par ko jūs tik ļoti uzstājaties... ka visu jau maksā Eiropa. Šis ir risks. Un ir liels risks zaudēt turpmāko CEF finansējumu.

Mums ir skaidri jāsaprot, ka mēs Eiropā esam nonākuši daudz lielākos konkurences apstākļos par šo naudu, jo šādu projektu kļūst vairāk un naudas Eiropai ir mazāk. Tāpēc mūsu vilcināšanās... un pats lielākais uzdevums tajos jautājumos... mēs nesaņemam atbildi... un problēma ir tieši ar lēmuma pieņemšanu. Lēmuma nepieņemšana, kas tagad ir, ir problēma.

Lēmuma nepieņemšana un vilcināšanās ir tas, kas ļoti sadārdzina projektu. Šobrīd lēmuma nepieņemšana mēnesī maksā tehniski četrus miljonus eiro. Es nerunāju par riskiem, ko tas piesaista... tātad draud ar soda naudām un visu pārējo vai esošā finansējuma atgriešanu.

Šis ir tas, kāpēc mēs uzdevām šos jautājumus finanšu ministram, – saprast, jo 1+3 budžetā (par četriem gadiem) mēs neko neredzam saistībā ar to, kas būtu tur jāredz, ko skaidri un gaiši paziņoja arī Eiropas Komisija, – ka tur ir pietiekami daudz neattiecināmo izmaksu, ko Eiropas Komisija nemaksā. Mēs to redzam izmeklēšanas komisijā.

Ja neparādās pozīcijas, lai tehniski lemtu par projektu arī nākamgad, kā ar to tālāk rīkoties... kā Šlesera kungs saka – apturēt vai iesaldēt, vai turpināt, kā ir... jebkurš lēmums pieprasa to, ka budžetā ir jābūt finansējumam. Un tur ir jābūt finansējumam par juridiskajām izmaksām, finansējumam par projektēšanu, kas nav šobrīd Eiropas... Lai būvētu... ja mums ir kaut kāda nauda būvniecībai, ir vajadzīga nauda projektēšanai. Un, ja tās nav, nevar būvēt. Šīm lietām ir loģiska secība.

Vakar trīs premjeru... izmeklēšanas komisijas slēdziens ir tāds, ka visi trīs premjeri nav iesaistījušies šī projekta uzraudzībā, ir akli uzticējušies saviem satiksmes ministriem, kas diemžēl ir bijuši pastnieki, kas savukārt ir uzticējušies konsultantiem un ekspertiem. Tādā veidā šis projekts nav bijis uzraudzīts. Tur ir bijusi šī lielākā kavēšanās un sadārdzinājumi.

Tāpēc mēs prasījām, vai Satiksmes ministrija ir iesniegusi pieprasījumus budžetā. Kā mēs redzam... Briškena kungs teica... bez 67 miljoniem, kam būtu jābūt paredzētiem nākamā gada budžetā, nav iespējams šajā projektā tālāk vispār pakustēties. Un Satiksmes ministrijai to nav. Savukārt satiksmes ministram un Satiksmes ministrijai nav pietiekami dūšas visu kārtīgi un atklāti parādīt.

Lielākā problēma visā stāstā ir tā, ka laikā, kad Vitenberga kungs bija satiksmes ministrs un Kariņa kungs viņu atbalstīja, beidzot pirmo reizi tika ieviesta tematiskā komiteja tieši par “Rail Baltica”. Dokumentā ir divas nopietnas problēmas. Tieši šīs komitejas izveide... tas, ka iesaistītos visi ministri... Iesaistās visi ministri, tikai problēma – virsvadītāja starp šiem ministriem nav. Es biju nesen, pirms mēneša, uz vienu šādu sēdi. Un tajā sēdē bija spilgti redzams, ka starp ministrijām un ministriem nav vienprātības, jautājumus nerisinās, jo nav virsvadītāja, kas šos jautājumus izkontrolētu vai norādītu. Tātad tur jau ir iebūvēta problēma, ka jūs tagad prasāt no Briškena kunga rezultātu, bet jūs vienkārši neatbalstāt. Finanšu ministrija arī neatbalstīja nevienu no lēmumiem – nevienu! –, un rezultāts tāds, it kā kaķis ar peli spēlētos.

Šeit jābūt vienai nopietnai lietai – lai virsvadītājs šai komitejai ir pats premjers. Lūdzu, Siliņas kundze, ielieciet sevi par virsvadītāju un koordinējiet šo jautājumu, kā tas pienākas, premjera līmenī! Tas ir tieši tas, ko mēs vakardien izmeklēšanas komisijas sēdē secinājām. Ja nebūs premjera līmeņa, nebūs arī “Rail Baltica”.

Otrs – es pilnībā redzu, cik ļoti premjers neseko šīm lietām līdzi. Šinī dokumentā vēl joprojām stāv ierakstīts Kariņa kungs kā Ārlietu ministrijas pārstāvis. Lūdzu, nomainiet to uz šodienas svaigāko informāciju, kurai būtu jābūt šeit iekšā. Šīs ir divas minimālās lietas, kas jāizdara, lai vispār mēs turpinātu iet uz priekšu. Tieši tāpēc budžetā nekas neatspoguļojas, ka caur šo komiteju nekas neiet uz priekšu. Nevar Satiksmes ministrija izvirzīt tālākos risinājumus, tāpēc ka savstarpēji nav nekādas vienošanās, koalīcijā nav vienprātības.

Trīs lietām ir jābūt, jo ģeopolitika diemžēl neizbēgami šo projektu padara stratēģiski ļoti svarīgu aizsardzības un militārajā ziņā. Tam ir jāpieiet ar nopietnību arī attiecībā uz laika grafiku, kad tas ir jārealizē, jo, kā šodien Trautmanes kundze man pateica, – nav iespējams vairs lemt par šā projekta apturēšanu vai iesaldēšanu. Mīlīši, nevajadzēja šim projektam pieteikties, ja nebijāt gatavi iesaistīties no budžeta puses un noteikt par nacionālo prioritāti. Tas vilciens jau ir aizgājis. Tagad jautājums ir tikai par to, kādā veidā mēs racionāli realizēsim šo projektu.

Trīs lietas, kam ir jābūt. Ir jābūt precīzai skaidrībai, kā Šlesera kungs teica, par trases novietojumu, izskatu Latvijā. Viss, pietiek manevrēt! Vienreiz ir jāuzliek uz papīra, dzelžaini, premjera līmenī jāparaksta, un nav citas kustības. Jebkāda kustība ir tikai ar atkārtotu pilnvarojumu.

Otrs – ir strikti jānosaka budžets. Ja jūs gribat, lai būtu 85 procenti no Eiropas finansējuma, nav variantu kontrolēt budžetu... tiklīdz tas iet ārpusē, nav... Vai kāds ir pateicis, ka 85 procenti būs no visa, ko jūs izdomāsiet? No 9,5 miljardiem? Nē! Projektam šobrīd ir piešķirti tikai 1,2 miljardi. Varbūt mēs – caur puķēm – varam pretendēt uz nākamo aploksni, tie varbūt arī būs 1,2 miljardi. Kopā ir 2,4 miljardi. Kur tad ir 85 procenti, ja kopējās izmaksas ir 9,5 miljardi? Kur tas ir? Nav. Tāpēc kontrolējam budžetu, nospraužam skaidru budžetu. Jebkam ārpus šī budžeta ir vajadzīgs premjera līmeņa akcepts, ka kaut kas tāds drīkst notikt.

Trešais – ir jābūt skaidriem termiņiem. Neviens nav sekojis... par šīm trīs lietām mēs vakar ar trīs premjeriem runājām, un neviens nav sekojis līdzi trīs jebkura projekta vadībā svarīgākajām lietām: budžets; tas, ko būvē; laiks (jo laiks ir nauda).

Mēs nesaņēmām atbildes uz šiem jautājumiem, kas uzdoti pieprasījumā. Finanšu ministrija turpina deklarēt, reāli turpina deklarēt, ka “Rail Baltica” nav valsts saistības. Tās nav valsts saistības, Finanšu ministrijai nav jāiesaistās. Satiksmes ministrija neiesniedz budžetam visu nepieciešamo informāciju un prasības. Iespējams, satiksmes ministrs baidās, es nezinu.

Ja neieliek šīs primitīvās minimālās lietas budžetā, tad jūs skaidri un gaiši ejat uz pilnu risku saņemt simtiem miljonu sodu un risku, ka būs jāatmaksā atpakaļ. Manuprāt, budžets nav pieņemams bez atbildes par “Rail Baltica” tālāko plānu. Tik vienkārši tas ir.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par dzelzceļa projektam “Rail Baltica” paredzēto finansējumu 2025. gada valsts budžeta projektā un to pavadošajos likumprojektos”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 50, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 14. Saeimas deputātu Juri Jakovinu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Man jums ir jānolasa Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais ziņojums par Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 14. Saeimas deputātu Juri Jakovinu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 29. oktobra sēdē izskatīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras ierosinājumu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 14. Saeimas deputātu Juri Jakovinu.

Deputātam ir izvirzīta apsūdzība saskaņā ar Krimināllikuma 275. panta pirmo daļu, kas paredz atbildību par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu. Komisijas deputāti, uzklausījuši prokuratūras pārstāvi un uzklausījuši deputātu Juri Jakovinu, septiņiem balsojot “par” un vienam atturoties, atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 14. Saeimas deputātu Juri Jakovinu”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Jakovinam.

J. Jakovins (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ir tādi vārdi kā “gudrība” un “pārgudrība”, “centība” un “pārcentība”. Ja mēs to “pār-” izmantojam pārāk bieži, tad vienmēr sanāk putra vai kaut kāda nesaprašanās, kura pēc tam kaut kādā veidā jāsaprot, vai arī tā putra ir jāizstrebj.

Tā kā deputātiem nav citas iespējas kā tikai caur kriminālprocesu, caur tiesu attaisnot sevi, pierādīt savu taisnību vai pierādīt to, ka esi nevainīgs, man šoreiz diemžēl jālūdz jums visiem atbalstīt komisijas lēmumu, lai es varētu normālā kriminālprocesā, tiesā visus attiecīgos jautājumus atrisināt, parādīt. Un tad paskatīsimies, kurš universitātē ir stiprāks – vai nu vecie mediķi, vai jaunie juristi, kas tagad strādā KNAB. Un kā mums notiek izglītības reforma.

Paldies jums liels. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 14. Saeimas deputātu Juri Jakovinu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 701/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2024. gada 14. novembrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 7. novembrī pulksten 17.00.

Deputātu Ilzes Stobovas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Edmunda Zivtiņa jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par Latvijas Republikas 2023. gada 5. oktobra Satversmes tiesas sprieduma izpildi lietā Nr. 2022-34-0”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos uzdot papildjautājumus viņi nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 7. novembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies šie deputāti: Ingrīda Circene, Inese Kalniņa, Kristaps Krištopans, Aleksejs Rosļikovs, Juris Viļums, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 07.11.24 09:11 Balsojums 1
Par - 18, pret - 42, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (777/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.11.24 09:18 Balsojums 2
Par - 39, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā . Par aicinājumu Ministru kabinetam nepieļaut valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” sniegto pakalpojumu cenu palielinājumu 2025. gadā (586/Lm14)

Datums: 07.11.24 09:19 Balsojums 3
Par - 40, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Par aicinājumu Ministru kabinetam nepieļaut valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” sniegto pakalpojumu cenu palielinājumu 2025. ... (586/Lm14)

Datums: 07.11.24 09:22 Balsojums 4
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Teirumniekam 2024. gada 21. novembrī

Datums: 07.11.24 09:29 Balsojums 5
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (562/Lp14), 3.lasījums

Datums: 07.11.24 09:30 Balsojums 6
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (668/Lp14), 3.lasījums

Datums: 07.11.24 09:31 Balsojums 7
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (667/Lp14), 3.lasījums

Datums: 07.11.24 09:36 Balsojums 8
Par - 76, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (349/Lp14), 3.lasījums

Datums: 07.11.24 09:37 Balsojums 9
Par - 11, pret - 68, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Muitas likumā (647/Lp14), 3.lasījums

Datums: 07.11.24 09:38 Balsojums 10
Par - 78, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (647/Lp14), 3.lasījums

Datums: 07.11.24 09:39 Balsojums 11
Par - 80, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (759/Lp14), 1.lasījums

Datums: 07.11.24 09:40 Balsojums 12
Par - 80, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (763/Lp14), 1.lasījums

Datums: 07.11.24 09:42 Balsojums 13
Par - 41, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā (599/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 09:47 Balsojums 14
Par - 68, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā (599/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 09:48 Balsojums 15
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā (599/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 09:56 Balsojums 16
Par - 42, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (687/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 10:00 Balsojums 17
Par - 38, pret - 0, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (687/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 10:01 Balsojums 18
Par - 31, pret - 7, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (687/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 10:13 Balsojums 19
Par - 43, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (687/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 10:17 Balsojums 20
Par - 44, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (687/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 10:22 Balsojums 21
Par - 43, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (687/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 10:23 Balsojums 22
Par - 92, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (687/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 10:26 Balsojums 23
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.11.24 11:35 Balsojums 24
Par - 61, pret - 20, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (657/Lp14), 1.lasījums

Datums: 07.11.24 11:38 Balsojums 25
Par - 80, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (697/Lp14), 1.lasījums

Datums: 07.11.24 11:41 Balsojums 26
Par - 81, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums (431/Lp14), 2.lasījums

Datums: 07.11.24 11:44 Balsojums 27
Par - 81, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (776/Lp14), 1.lasījums

Datums: 07.11.24 11:49 Balsojums 28
Par - 83, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (776/Lp14), 1.lasījums

Datums: 07.11.24 12:04 Balsojums 29
Par - 43, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par dzelzceļa projektam “Rail Baltica” paredzēto finansējumu 2025. gada valsts budžeta projektā un to pavadošajos likumprojektos (60/P14)

Datums: 07.11.24 12:08 Balsojums 30
Par - 83, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 14. Saeimas deputātu Juri Jakovinu (585/Lm14)

Datums: 07.11.24 12:08 Balsojums 31
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr.701/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2024. gada 14. novembrim (587/Lm14)

Datums: 07.11.24 12:09 Balsojums 32
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

07.11.2024.

09.00

11.00