Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas desmitā (ārkārtas) sēde
2024. gada 30. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie deputāti un ministru kundzes un kungi! Pulkstenis ir 10.00. Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, aicinu vēlreiz ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Saeimas šī gada 30. oktobra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā mums šodien ir likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā.

Kolēģi, vispirms vēlos atgādināt par procedūru, kā mēs izskatām. Izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu...” (Starpsaucieni.)...

Es domāju (Zālē troksnis.)... Paldies.

Vēlos atgādināt, ka, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” un ar to saistītos likumprojektus pirmajā lasījumā, vispirms aicināsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju ziņot par Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem. Tad, ņemot vērā komisijas izteikto lūgumu, balsosim par steidzamības noteikšanu katram likumprojektam.

Pirms balsojuma par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Pēc balsojuma par steidzamības noteikšanu visiem likumprojektiem uzsāksim debates.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam debates deputātiem ir atļautas nevis par katru likumprojektu, bet par visu budžeta likumprojektu pakotni kopumā. Balsošana par atbalstīšanu pirmajā lasījumā notiks katram likumprojektam.

Cienījamie kolēģi, vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Godātie ministri! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi valdības iesniegtos 2025. gada budžeta likumprojektus, kopumā ir 31 likumprojekts un arī pamata likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Komisija uzklausīja visu nozaru, par kurām iesniegti likumprojekti, pārstāvjus, komisija uzklausīja neatkarīgās institūcijas, komisija uzklausīja Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas viedokli un nolēma atbalstīt visus likumprojektus virzībai pirmajam lasījumam. Tāpat mēs esam nolēmuši visiem likumprojektiem piešķirt steidzamību.

Komisija, vērtējot likumprojektus un vērtējot iespējamo izskatīšanas gaitu otrajā lasījumā, piedāvās Saeimai kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šī gada 1. novembra pulksten 17.00 un sākt izskatīt likumprojektus otrajā lasījumā 4. decembrī.

Komisija saņēma nozaru pārstāvju, Juridiskā biroja un atbildīgo personu atzinumus, ka visi likumprojekti atbilst... budžeta paketes likumprojektiem.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu noteikt likumprojektiem steidzamību.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret –17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Solidaritātes iemaksas likums”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Solidaritātes iemaksas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret –18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret un atturas – nav. Nav kvoruma, līdz ar to atbilstoši procedūrai mums ir jāpārbalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret un atturas – nav. (Aplausi.)

Kolēģi! Tā kā mums nav kvoruma, izsludinu pusstundas pārtraukumu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpinām sēdi pēc pārtraukuma. (Dep. L. Liepiņa: “Par procedūru!”)

Par procedūru, jā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai!

L. Liepiņa (LPV).

Paldies. Vēlos Saeimas priekšsēdētājai atgādināt. Tomēr Saeimas kārtības rullis nosaka... ja pārtraukums ir izsludināts uz 30 minūtēm, tad sēdi atsākam pēc 30 minūtēm, nevis pēc 42 minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi, par šo aizrādījumu, bet tas vienlīdz attiecas arī uz pašiem deputātiem. Cik reižu mēs sākam sēdi vēlāk jūsu kavējumu dēļ! Būsim konsekventi: ja visi, tad visi!

Kolēģi! Pēc procedūras mums ir jāsāk ar klātbūtnes reģistrāciju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Klātbūtnei reģistrējies 51 deputāts, nav reģistrējušies 49 deputāti. Kvorums ir. (Starpsaucieni.)

Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

___

Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Prezidij, godātie deputāti, mediju pārstāvji! Šodien pirmajā lasījumā Saeima izskatīs valdības piedāvāto budžeta likumprojektu, kura pavadošajā likumprojektu paketē, kā jūs redzējāt, kopumā ir 31 likumprojekts; ieskaitot pašu likumprojektu – 32 likumprojekti... grozījumi. Esam piedāvājuši diezgan daudz izmaiņu nākamā gada budžetā, kurš ir nosaukts par budžetu iedzīvotāju drošībai un konkurētspējai.

Nav noslēpums – mums kaimiņos diemžēl joprojām notiek karš, joprojām Krievija uzbrūk Ukrainai, joprojām Baltkrievija izmanto savu aparātu, lai hibrīdā veidā apdraudētu mūsu robežas, līdz ar to mēs nevaram nedomāt par mūsu drošību. Tāpēc pagājušajā gadā daudz debatētais atalgojums iekšējai drošībai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, iekšlietu dienestiem ir tas, kas ir piedāvāts šajā budžetā, jo ne tikai no aizsardzības, ne tikai no mūsu aizsardzības līnijas stiprināšanas, kas notiek... visu trīs Baltijas valstu robežas... bet arī no tiem cilvēkiem, kas ikdienā saskaras ar drošības apdraudējumu, kas strādā ar to loku, lai mūsu cilvēki Latvijā varētu justies droši, lai viņi redzētu, ka mūsu dienesti par viņiem rūpējas, par viņiem gādā. Tas ir arī šī budžeta piedāvājums.

Budžetā bez drošības ir arī konkurētspēja (es noteikti vēl atgriezīšos pie drošības), un konkurētspējas faktors mums visiem ir svarīgs, lai šajos ļoti izaicinošajos apstākļos, kad apkārt... Eiropā... joprojām ir diezgan augstas Eiropas Centrālās bankas procentu likmes, joprojām mums citādā veidā ir jāveido budžets, no trīs gadu budžeta veidošanas cikla pārejot uz četriem gadiem un aizejot arī prom no tā, ka kovida laikā mums nebija ierobežojumu, cik daudz varēja tērēt deficītā. Šobrīd šie ierobežojumi ir diezgan stingri, mums ir jāatgriežas pie budžeta disciplīnas. Ņemot vērā arī to, ka tepat, pie Eiropas robežām, notiek karš, arī tas ietekmē Eiropas eksportspēju, Eiropas konkurētspēju.

Šajos apstākļos mēs esam piedāvājuši risinājumus, lai Latvija, neraugoties uz to, ka eksportspējas tirgi ir mazinājušies, ka šobrīd Vācijā ir diezgan lieli izaicinājumi... tas nozīmē, ka arī mūsu uzņēmumiem ir grūtāk pārdot savu preci, jo pieprasījums nav tik liels... mēs esam piedāvājuši konkurētspējīgāku, labāku nodokļu sistēmu, kurā ir jāveic mazāk sarežģītas procedūras. Un tās arī ir šīs valdības prioritātes, uzdevums – samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, jo mēs vienmēr iestājamies par mūsu iedzīvotājiem, par viņu drošību, labklājību, bet arī bez mūsu uzņēmēju interešu pārstāvības, bez tā, ka domāsim, kā uzņēmēji jūtas mūsu valstī, mēs nevarēsim sagaidīt, ka mūsu ekonomika strauji atkopsies.

Jāsaka, šis piedāvājums nebija vienkāršs. Divu gadu darbs... jau iepriekšējās koalīcijas laikā ar iepriekšējiem koalīcijas partneriem uzsākām... bet nolēmām, ka mēs to turpināsim, jo sadarbības partneri – Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Tirdzniecības un rūpniecības kamera un daudzi citi (arī arodbiedrības) – piedalījās šajā darbā, un šis ir mūsu kopdarbs. Protams, tas ir pieņemts ar zināmiem kompromisiem, bet es domāju, ka šis konkurētspējas piedāvājums piedāvā lētāku, ātrāku un vienkāršāku veidu, kā mūsu uzņēmēji un iedzīvotāji var norēķināties, maksājot nodokļus.

Mēs bieži dzirdam, ka no valdības vai no politiķiem gaida risinājumus, kādā veidā veicināsim mūsu tautsaimniecības attīstību. Lai attīstītos tautsaimniecība, ir vajadzīgi vairāki aspekti: mums ir vajadzīga konkurētspējīga nodokļu sistēma (tas šeit ir), mums ir vajadzīga politika, ar kuru spējam mūsu uzņēmumiem piedāvāt mazāku administratīvo slogu un kurā ļaujam uzņēmējiem darīt to, ko viņi vislabāk prot, tas ir, nodarboties ar biznesu. Tāpēc administratīvā sloga samazināšana (nevis formāla, bet pēc būtības) ir šīs valdības lielais darbs.

Mēs esam sākuši to darīt nekustamā īpašuma jomā, un viennozīmīgi... domāju, ka tas rāda pirmos rezultātus. Jūs redzat, ka arvien vairāk ārvalstu investoru paziņo, ka viņi vēlas ieguldīt Latvijā, viņiem ir interese ieguldīt Latvijā. Arī mēs esam vienojušies, ka es kā Ministru prezidente vadu Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi, lai sistēmiskas problēmas, ko mēs redzam, uzņēmumiem saskaroties ar dažādām birokrātijas sloga pazīmēm vai sistēmiski risināmiem jautājumiem... mēs kopā ar pašvaldībām, uzņēmumiem, ministriem... un valdības vadītāju... visi kopā varam šīs problēmas risināt ātrāk, piedāvājot investīcijām arī zaļo koridoru.

Zaļais koridors ir labi novērtēts, tas arī rada lieliem uzņēmumiem iespēju daudz ātrāk atvērt savus biznesus. Viens no piemēriem, ko mēs esam piedāvājuši, – nomas tiesības... par kurām uzņēmumi bieži vien saka: lai mēs ieguldītu lielāku finansējumu, mums vajag tiesības ilgāk palikt šajā vietā, ja esam izdomājuši būvēt, pieņemsim, ražošanas telpas, pašvaldība šobrīd var iedot ne īpaši garu termiņu. Mēs esam arī nolēmuši, ka to mainīsim uz garākiem termiņiem atkarībā no tā, cik liels ir investīciju apjoms. Tādā veidā, risinot šīs sistēmiskās problēmas, mēs sadarbojamies gan ar darba devējiem, gan ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru un veidojam to sistēmu Latvijā tādu, lai uzņēmēji nevis redzētu, ka valsts kārtējo reizi grib viņus kontrolēt, sodīt, bet lai valsts tiešām radītu apstākļus, kur uzņēmējiem būt un attīstīties.

Tāpēc man ir prieks, ka vizītē Norvēģijā, tiekoties ar lieliem uzņēmumiem, arī ar tiem, kas Latvijā strādā jau daudzus gadus, vidēji astoņi no desmit uzņēmumiem – ar Norvēģijas investīciju kapitālu – ir pateikuši, ka tie attīstīsies Latvijā, turpinās ieguldīt vēl vairāk un paplašinās savu kapacitāti. Tas nozīmē, ka Latvijā ieguldīs vēl vairāk, jo mums ir riska apetīte, mēs vēlamies ātri mainīties, mēs vēlamies piedāvāt konkurētspējīgākus nodokļus, un tas ir ļoti svarīgi šajā ļoti sarežģītajā situācijā, kad redzam, kas notiek Eiropā.

Šajā koalīcijā kapitāla tirgus attīstība bija viens no tiem jautājumiem, par kuru spējām vienoties, un tas ir ļoti pozitīvi, tāpēc ka mums jau ir jābūt gataviem to izdarīt Eiropas līmenī. Šis ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kādā veidā Eiropa var attīstīt savu kapitāla tirgu, tāpēc kapitāla tirgus attīstība, sākot ar lielajiem uzņēmumiem, būs viens no priekšnosacījumiem, lai attīstītu mūsu ekonomiku. Tāpēc vienkāršākai nodokļu sistēmai noteikts fiksētais neapliekamais minimums, kas 2025. gadā būs 510 eiro. Milzīgs atspaids būs arī tiem uzņēmumiem, kas strādā visās Baltijas valstīs, – varēs tērēt mazāk resursu, mazāk būs jārēķina grāmatvežiem, finansistiem, un 95 procentiem darbinieku būs lielāks atspaids maciņos, algās, tādā veidā mēs motivēsim uzņēmumus strādāt Latvijā.

Tas, ka esam mazinājuši ienākumu nevienlīdzību un minimālā alga pieaugs – vakar Ministru kabinetā tika pieņemts, ka tā būs 740 eiro –, liecina, ka mēs mazinām nevienlīdzību. Par to ir daudz runāts, par to ir daudz diskutēts, bet šoreiz tiešām nevienlīdzība tiek mazināta, un tas, ka darbiniekiem, kuri saņem mazāk, būs vairāk naudas, manuprāt, ir ārkārtīgi labs risinājums, jo bieži vien, atverot uzņēmumus, rūpnīcas, ir ļoti svarīgi, cik izmaksās cilvēkkapitāls, darba resursi. Tāpēc par to ir jādomā, ja mēs gribam piesaistīt šeit mūsu pašu uzņēmumus un arī ārvalstu investīcijas.

Runājot par drošību, kas vēl joprojām ir pāri visam, ko mēs darām, vēlos atgādināt, ka drošībai tērējam jau 3,5 procentus no mūsu IKP. Vai tas ir labi? Jā, tas ir mūsu lepnums, un tas nav nācis viegli. Arī lielākā daļa deputātu ir atbalstījuši ieguldījumus drošībā, un mēs zinām, cik grūtu izvēļu priekšā esam bijuši, jo kopš 2014. gada pakāpeniski, bet mērķtiecīgi esam palielinājuši izdevumus drošībai. Tas nozīmē, ka mēs varam uzbūvēt austrumu drošības līniju, tas nozīmē, ka mēs varam iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, tas nozīmē, ka mēs varam atjaunot savu obligāto valsts aizsardzības... drošības... militāro... dienestu, kuram ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai varētu ekipēt karavīrus, lai visiem, kas dienē bruņotajos spēkos, varētu iemācīt pielietot tās jaunās tehnoloģijas, kādas Latvijai ir pieejamas.

Vai mēs esam par to lepni? Es domāju, ka nereti mēs pārāk maz lepojamies ar to, ka Latvija ir parādījusi... savu stingro mugurkaulu un mēs esam spējuši šādus līdzekļus atvēlēt. Dzīvojot šajā reģionā, mūsu kaimiņi tik ātri nemainīsies, un, manuprāt, tas mums arī paver daudzas durvis, gan runājot ar NATO spēkiem, gan runājot starptautiski, parādot, ka šeit, Latvijā, ir vajadzīgi NATO karavīri. Tāpēc man ir lepnums, ka novembra vidū Latvijā ieradīsies NATO ģenerālsekretārs un mēs varēsim sertificēt NATO Ādažu poligonā esošo militāro bāzi, kas atbildīs brigādes līmenim.

Tā ka, es domāju... varbūt ir grūti to novērtēt, bet tas, ka kopīgi strādā 14 dažādas valstis, – tas, viennozīmīgi, ir milzīgs Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas nopelns. Mēs esam daudz ieguldījuši, lai mums uzticētos, un paldies arī Kanādas kontingentam, kas ir vadošais šajā NATO bāzē.

Drošības prioritātēm kopumā esam paredzējuši papildu 284,3 miljonus, tajos ieskaitīts arī atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Mēs celsim atalgojumu gan iekšlietu dienesta darbiniekiem, gan ugunsdzēsējiem, ir paredzēts jauns infrastruktūras attīstības finansējums poligonam “Sēlija”, kā arī radaru iegādei, lai mēs varētu attīstīt vēja enerģiju Latvijā un lai šie drošības radari varētu būt spējīgāki, jaudīgāki un atbilstu mūsu ikdienas un šodienas elektronikas un tehnoloģiju attīstībai. Tam visam nepieciešamas finanses, nauda, bet mēs vēlamies, lai mūsu debesis būtu aizsargātas, tāpēc nevaram par šiem diezgan dārgajiem, bet ļoti vajadzīgajiem jautājumiem nedomāt.

Kas vēl ir ļoti svarīgs šajā budžetā? Es domāju, ka mums ir jārunā par darbaspēku un cilvēkkapitālu. Stem, skolas, programma un pedagogi noteikti ir bijuši deputātu, iedzīvotāju, mediju, kā arī manā dienaskārtībā šajā gadā daudz un noteikti būs vēl, jo pagājušajā gadā mēs budžetā paredzējām papildu programmas un papildu finansējumu tieši STEM izglītībai, pagājušajā gadā tika palielināts atalgojums gan pedagogiem, gan pirmsskolu pedagogiem... pašvaldību budžetos... un šogad mēs to turpinām darīt. Visi esam vienojušies, ka kopējais atalgojuma fonds publiskajā pārvaldē nepieaugs vairāk kā par 2,6 procentiem. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd nevaram sacensties ar privāto sektoru, mums ir jāļauj privātajam sektoram augt, līdz ar to kopējais atalgojums arī neatkarīgajām institūcijām no valdības puses ir piedāvāts ne vairāk kā 2,6 procentu apmērā.

Man arī ir gandarījums, ka neatkarīgās institūcijas... vismaz Augstākās tiesas pārstāvis valdības sēdē apstiprināja, ka viņš solidarizējas ar valdību, ar publisko pārvaldi un ļoti labi izprot esošo budžeta situāciju, kas liecina, ka mums ir labs un aktīvs dialogs arī ar neatkarīgajām institūcijām... arī ar šīm nozarēm... kas līdz šim varbūt nav tik vienkārši veidojies. Katrā ziņā šis darbs ir novērtēts – ka mēs viens otru sadzirdam un kopā valsts spēj attīstīties, saprotot, kādas ir budžeta vajadzības, kādas ir katras nozares vajadzības.

Pedagogiem ir piedāvāts atalgojums, un mēs arī esam piedāvājuši izglītībai iespēju attīstīt finansēšanas modeli “Programma skolā”. Protams, pie papildu budžeta iespējām vēl ir jāstrādā, bet ir ļoti svarīgi, ka neapstājamies un dodam zaļo gaismu “Programmai skolā”, vēl meklējot veidus, kā šo programmu varam palaist nākamā gada laikā, jo ir ļoti svarīgi, ka mēs domājam par cilvēkresursiem. Tas ir galvenais, kas mums ir. Cilvēkkapitāls ir mūsu resurss. Inovācijas, zinātne, cilvēku galvas, viņu zināšanas ir tas, kas veido mūsu valsti un padara to stiprāku.

Šajā budžetā mēs esam piedāvājuši ģimenēm atgriešanos darba tirgū. Strādājošiem vecākiem vecāku pabalsts ir paredzēts 75 procentu apmērā līdzšinējo 50 procentu vietā. Tas bija svarīgi, lai ne tikai vārdos, bet arī darbos parādītu, ka mums ir svarīgas jaunās ģimenes. Jaunās māmiņas, kuras ir bijušas valžu locekles, strādājušas valdēs, iepriekš nevarēja doties bērna kopšanas atvaļinājumā, jo tad viņas faktiski zaudēja vietu valdē. Mēs esam piedāvājuši izmaiņas likumā, lai jaunās māmiņas varētu saglabāt valdes locekļa statusu. Tieslietu ministrija ir iesniegusi grozījumus, kas paredz, ka tādējādi mēs varbūt radīsim iespēju arī šiem cilvēkiem veidot ģimenes, nezaudējot reizēm ļoti sūri un grūti veidoto karjeru.

Attiecībā uz senioriem jāteic, ka ir dubultots neapliekamais minimums – turpmāk tas būs 1000 eiro, un ir pilnveidots arī pensiju indeksācijas mehānisms. Tiks indeksētas pensijas vai to daļa, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendāra gada vidējo sociālo iemaksu apmēru. Tas nozīmē, ka tiks indeksēta lielāka pensijas daļa. Es arī atgādinu, ka mēs turpinām veidot piemaksas par to pensiju... uzkrāto darba stāžu, kas tika izveidots līdz 1995. gadam. To mēs sākām darīt jau pagājušajā gadā un turpinām arī šajā gadā, jo ir skaidrs, ka mums ir diezgan daudz cilvēku pensijas vecumā, kuri arī strādā, tāpēc ir atrasts risinājums mūsu, kā es saucu, sudraba ekonomikai, lai viņi varētu gan strādāt, gan saņemt pensiju un pilnveidot mūsu ekonomiku.

Vienmēr visu mūsu galvās noteikti būs veselība. Arī man ir prieks, ka šodien mums ir tik daudz deputātu, kas ir veseli. Ne visiem veselība vienmēr ļauj pilnvērtīgi darboties, tāpēc mēs nevaram neielikt budžetā jautājumus par onkoloģisko saslimšanu un papildu jau esošajam budžetam – 21 miljonu, kas pagājušajā gadā bija 275 miljoni. Tas bija lielākais ieguldījums veselībā. Šogad mēs esam atraduši vēl papildu 21 miljonu onkoloģisko saslimšanu, reto slimību ārstēšanai, kā arī specifisku slimību ārstēšanai grūtniecēm, jo demogrāfija mums ir svarīga.

Valdībā esam arī dubultojuši individuālās zāļu kompensācijas – līdz šim vienam pacientam šāda kompensācija bija iespējama 14 tūkstošu eiro apmērā, šobrīd tie ir 30 tūkstoši.

Mēs nevaram nedomāt arī par mūsu pašvaldībām, un pašvaldību domstarpību protokols arī ir pievienots budžetam. Jūs zināt, ka pašvaldības ir vienojušās ar valdību, neskatoties uz to, ka šis budžets, kā jau minēju, kopumā ir bijis izaicinošs, ņemot vērā ģeopolitiku blakus, kaimiņos. Tā kā pašvaldībām pēc iepriekšējā gada, kad tām bija izaicinājums viņu budžetos, bija ļoti svarīgi redzēt arī ilgtermiņa risinājumu, kādā veidā valdība piedalīsies un veidos pašvaldību fondu, mēs esam vienojušies, ka pašvaldību budžetos šogad un turpmāk nonāks lielāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, lai paredzētu arī plānotās nodokļu izmaiņas, kuras esam piedāvājuši, un valdība pilnībā kompensēs no nodokļu izmaiņām radītos izdevumus, zaudējumus pašvaldību budžetos. Tātad turpmāk pašvaldības saņems 78 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa līdzšinējo 75 procentu vietā. Mēs vienojāmies ar pašvaldībām, ka šogad vēl saglabāsim pašvaldību esošo finanšu izlīdzināšanas kārtību, jo pašvaldības vēlējās redzēt vēl kaut ko savādāku šajā finanšu izlīdzināšanas kārtībā, un tas nebija vienpersonisks valdības lēmums neiet tālāk. Tas bija lēmums, ko mēs pieņēmām kopā ar pašvaldībām, uzklausot to intereses. Līdz ar to kopumā pašvaldībām ir plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums apmēram 10,3 procentu apmērā – salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Tā kā mums ir ļoti svarīga pierobeža un pierobežā ir svarīgi, lai mēs veicinātu konkurētspēju un atbalstītu tās pašvaldības, kuras šobrīd faktiski dzelzs priekškara dēļ ar Krieviju un Baltkrieviju piedzīvo dažādas grūtības, esam Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām piešķīruši papildu 2,5 miljonus, kas tiks novirzīti piecām pierobežu pašvaldībām – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadiem. Pie tā es vēlos vēl nedaudz pieturēties.

Pēdējā Eiropadomē, iestājoties par mūsu robežām un hibrīdā apdraudējuma migrācijas radīto spiedienu uz Baltijas un Polijas robežām, pirmo reizi Eiropas līmenī esam panākuši izpratni, ka tas migrācijas spiediens, nelikumīgās migrācijas spiediens, ko organizē šīs valdības, ir uzskatāms par izņēmumu un tam ir jāpiemēro savādāka veida migrācijas principi, kā arī noteikti vērsīsim akcentu arī Eiropas līmenī, ka mums ir jādomā, kādā veidā tas, ka Latvija, Baltija... Polija, Somija sargā Eiropas Savienības ārējās robežas... lai mēs varam rast lielāku atbalstu Eiropas līmeņa finansējumā, lai varētu arī turpmāk tikpat droši nosargāt mūsu robežu.

Runājot par citām nozarēm. Man ir gandarījums, ka arī sociālajai rehabilitācijai un pakalpojumiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem esam spējuši rast finansējumu. Mums ir svarīgi, ka mēs domājam par ģimenēm, domājam par bērniem, kuri ir reizēm īpaši talantīgi, un viņiem ir svarīgi rast papildu programmas... lai arī apmācītu pedagogus un lai viņi varētu iekļauties kopējā sistēmā. Pateicoties šiem pakalpojumiem, arī vecākiem ir vieglāk, kādā veidā viņi var komunicēt ar saviem bērniem un izcelt tos talantus, kas šajos bērnos ir, jo mums šie cilvēki ir vajadzīgi.

Mums ir arī skaidri nosacījumi ārvalstu filmu veidošanai un dižpasākumu rīkošanai Latvijā. Noteikti vēl strādāsim pie tā, lai vēl vairāk veicinātu sportu. Es domāju, ka uz otro lasījumu piedāvāsim labāku risinājumu arī sportam.

Palielinoties ieņēmumiem no akcīzes nodokļa, mēs esam paredzējuši papildu finansējuma pieaugumu Valsts kultūrkapitāla fonda programmām. Īpašu programmu esam izstrādājuši senatnes loterijas veidā, lai ieņēmumi tiktu novirzīti kultūras mantojuma saglabāšanai, arī tādā veidā stāstot par mūsu kultūras mantojumu, radot papildu finansējumu šīm vajadzībām.

Bet visam pāri... noteikti jūs jau esat tikuši iepazīstināti, es arī Frakciju padomē stāstīju, ka mēs piedāvājam izmaiņas valsts pārvaldē. Ne visas šīs izmaiņas atspoguļojas budžeta likumprojektu pakotnē. Jau šo budžetu veidojot, 50 miljoni tika atrasti kopējā publiskajā finansējumā, nozaru ministrijām bija jāatrod savos budžetos finansējums četriem gadiem kopumā 50 miljonu apmērā. Tas nebija viegli, jo tas nozīmē, ka četrus gadus uz priekšu ir jāsamazina kādas aktivitātes vai jārod ekonomija... kādā veidā var ieekonomēt. Mēs esam vienojušies, ka apmēram līdz 5 procentiem strādāsim arī turpmāk, lai redzētu, vai varam rast vēl kādas izmaiņas un ekonomiju valsts pārvaldē. Par to mēs esam vienojušies ar Darba devēju konfederāciju. Valsts kanceleja būs vadošā iestāde, kas arī turpmāk strādās pie šī uzdevuma. Es zinu, ka tas nebūs vienkārši. Tā ka līdz 5 procentiem, bet ne vairāk, un noteikti ne no visa budžeta, bet no atsevišķām nozarēm. Tāda ir šī vienošanās.

Skaidrs, ka mēs esam arī piedāvājuši (būs arī manis iesniegti piedāvājumi) kapitālsabiedrību regulējumā, jo šobrīd nav regulēts ne privāti, ne publisko kapitālsabiedrību ienākumu apjoms. Tam acīmredzot ir vajadzīgs labāks vai uzlabotāks regulējums, ja es varu tā teikt, jo ir arī Valsts prezidenta iniciatīva par kapitālsabiedrību padomju un valžu algu iesaldēšanu.

Attiecībā uz nākamo regulējumu valdība jau lēma augusta sēdē – mums ir vajadzīgs skaidrāks regulējums, kādā veidā turpmāk vērtējam, kas ir tās kapitālsabiedrības, kas konkurē tirgū, kurām ir eksporta tirgi, kādi ir to izaicinājumi. Vai varbūt tās ir kapitālsabiedrības, kurām ir diezgan liels monopolstāvoklis un kuras faktiski tirgū nekonkurē, un kurām nav arī eksporta tirgus. Diez vai mēs to varam tik tieši salīdzināt ar privāto sektoru, kurš cīnās par tirgu, konkurē tirgū un kuram ir arī eksports.

Katrā ziņā esam piedāvājuši jaunus veidus un jaunus principus, kā mēs izvērtēsim valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību turpmāko atalgojumu, arī principus, pēc kādiem tās strādās. Tas nozīmē, ka mēs sagaidām, ka turpmākajos procesos paralēli budžetam varētu būt debates par kapitālsabiedrībām.

Jāteic, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau ir piedāvājusi risinājumu – samazināt padomes locekļu skaitu. Es sagaidu, ka vēl vairāku nozaru ministrijas nāks ar piedāvājumu par savu kapitālsabiedrību padomju locekļu skaita samazināšanu. Mēs savulaik ieviesām OECD prasības – prasības ieviest padomes un valdes, un nav pilnībā jāatsakās no padomēm, bet noteikti jāpārskata principi, pēc kuriem padomes šobrīd ir izveidotas. Mēs noteikti varam šīs padomes konsolidēt, jo, ja padome vairākām institūcijām vai, pieņemsim, vairākām slimnīcām ir viena, tad tā daudz labāk var pārskatīt kopējo Latvijas bildi, nozares attīstību... metodes, pēc kādām, pieņemsim, ārstē pacientus... tādā veidā gan ieekonomēt budžeta līdzekļus, gan veidot labāku metodiku un stratēģiju, pēc kādas strādā konkrētā iestāde, konkrētā kapitālsabiedrība.

Vēl viens, ko noteikti vēlos minēt, ir stāsts par vakanču banku, par kuru esam vienojušies. Tātad publiskajā valsts pārvaldē turpmāk tiks veidota vakanču banka. Mēs esam vienojušies: ja vairāk nekā gadu, izņemot dažas vietas... protams, pedagogi, drošības iestādes un drošības struktūras netiks pakļautas šīm prasībām... ja vairāk nekā gadu ir bijusi tukša vakance, tad ir skaidrs, ka šī vakance, visdrīzāk, tuvākajā laikā netiks aizpildīta, un mēs veidojam vakanču banku, valsts pārvaldē strādājošo skaitu kopumā pārskatām un samazinām. Valsts kanceleja ir tā, kas šo vakanču banku turēs.

Protams, regulējums šim jautājumam noteikti vēl būs jāizdiskutē ar sadarbības partneriem, ar nevalstiskajām organizācijām, bet administratīvā sloga mazināšana ir mūsu valdības deklarācijā ierakstīts mērķis, un to mēs mērķtiecīgi arī pildām. Es sagaidu no katras iestādes priekšlikumus, kā izdevumus vēl varētu samazināt, pārskatīt un efektivizēt funkcijas.

Rīga kā biznesa un tūrisma centrs noteikti būs viens no jautājumiem, pie kura valdība vēl strādās, jo domāju, ka tieši Rīga būs tā vieta, kur visa Latvijas attīstība un Rīgas kā metropoles attīstība veidos asinsriti... uz pārējiem reģioniem. Kopā ar pašvaldībām noteikti vēl strādāsim pie tā, lai nevis savā starpā konkurētu, bet lai Rīga varētu būt kā papildu pienesums reģionu pilsētām, pašvaldībām, jo Rīgā ir lidosta, Rīgā ir osta, Rīga ir mūsu biznesa centrs.

Es jau maijā, debatējot par ekonomiku, teicu, ka Rīgai nav jākonkurē ar Jelgavu vai Jēkabpili, Rīgai ir jākonkurē ar Stokholmu, Rīgai ir jākonkurē ar Tallinu, Viļņu... Mums noteikti ir jāpārskata Rīgas metropoles attīstības projekts, jo tādā veidā, es domāju, mēs varam dot Rīgai lielāku pienesumu, lielāku vilcējspēku, lai investori varētu Rīgā investēt pēc vienkāršotākiem principiem un ņemot vērā šīs pilsētas lielo mērogu, jo šobrīd bieži vien esam spiesti Rīgu piemērot... ne īsti viņu mērogam. Tāpēc, es domāju, nākamajā gadā pirms pašvaldību vēlēšanām mums būs daudz debašu arī par Rīgu. Es vēlos izcelt Rīgu, jo domāju, ka no Rīgas attīstības, no tās vilkmes, ko mēs Rīgai iedosim... pēc tam varēsim vērot, kā attīstās visa mūsu Latvija.

Šajā budžetā... tas, ko neesmu izstāstījusi... mēs neesam paredzējuši kādu īpašu finansējumu “Rail Baltica”, bet ir finansējums, kas ir paredzēts no Eiropas... tātad papildus. Kad mums būs skaidrība par to, kā “Rail Baltica” pārvaldība turpmāk attīstīsies, tad noteikti varēsim runāt arī par budžetu.

Es, protams, ar nepacietību gaidu parlamentārās izmeklēšanas komisijas beigas. Paldies deputātiem, kas strādā šajā komisijā. Domāju, ir ieguldīts liels darbs, lai redzētu, ka 10 gadu laikā šis projekts ir ļoti dažādi attīstījies, un šai valdībai nav vienkāršs uzdevums – 10 gadu laikā sastrādāto salikt daudzmaz skaidrībā... lai beidzot uzliktu vilcienu uz sliedēm un aizvirzītu taisnā līnijā no Skandināvijas uz Eiropu. Es domāju, tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Pēdējais, ko gribu teikt. Man ir žēl, protams, ka opozīcija šodien nebalso, jo tas parāda, ka jūs nevēlaties būt līdzatbildīgi par to, ko mēs visi kopā darām. Es domāju, ka šis ir tāds laiks (Starpsaucieni.)... šis ir tāds laiks, kurā mēs nevaram atļauties dalīties pozīcijā, opozīcijā. Katrā ziņā es nekad neesmu strādājusi tā, lai nodalītu opozīciju no pozīcijas. (Starpsaucieni.)

Man ir svarīgi, lai mēs visi kā politiķi spētu parādīt Latvijas sabiedrībai, ka spējam strādāt kopā Latvijas sabiedrības interešu vārdā, lai cik dažādas, iespējams, ir mūsu politiskās vērtības, ka mēs visi spējam parādīt Latvijas iedzīvotājiem, ka laikā, kad blakus notiek karš, mēs zinām, ka mums kā politiķiem, neskatoties uz to, vai esam koalīcijā vai opozīcijā, ir uzdevums atbildēt uz mūsu sabiedrības vajadzībām un atrisināt tos jautājumus, kas mums kā politiķiem ir jāizdara.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Šodien mēs esam sapulcējušies, lai debatētu par premjeres Evikas Siliņas valdības sagatavoto likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” un pavadošo likumprojektu paketi.

Likumprojekts noteiks ne tikai valsts fiskālo politiku nākamajiem gadiem, bet arī redzējumu par valsts drošību, ekonomisko noturību pret ārējiem satricinājumiem un tās konkurētspēju. Budžeta veidošanā valdība ir centusies sasniegt divus stratēģiskos mērķus – nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, kā arī nodrošināt ekonomiskajai izaugsmei nepieciešamos stimulus un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.

Budžeta veidošanu ir ietekmējuši trīs fundamentāli ārējie faktori. Pirmais – pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte un fragmentācija, eskalējoties Krievijas iebrukumam Ukrainā un militārajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos. Otrais – Eiropas Centrālās bankas sekmīgā programma inflācijas ierobežošanai eirozonā un tai sekojoša eirozonas valstu, tai skaitā arī Latvijas, ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās. Trešais – jaunais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības modelis valstu parādu ierobežošanai un konkurētspējas ātrākai atjaunošanai, turpmāk nosakot striktus ierobežojumus valstu budžetu izmaksu un deficīta līmeņiem.

Neraugoties uz ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos un ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos reģionā, valdība ir sagatavojusi fiskāli sabalansētu un Eiropas Savienības noteikumiem atbilstošu 2025. gada budžeta projektu.

Par budžeta prioritātēm valsts iekšējai un ārējai drošībai un ekonomikas konkurētspējai. Godātie deputāti! Šodien rit Krievijas asiņainā iebrukuma Ukrainā 980. diena. Krievija turpina palielināt militāros izdevumus. Publiski izskanējis, ka 2025. gadā tā plāno par 30 procentiem palielināt savus militāros un aizsardzības tēriņus, tādējādi turpinot destabilizēt situāciju Eiropas austrumu flangā, kā arī citviet pasaulē. Arvien lielāku finanšu resursu novirzīšanu aizsardzībai un drošībai redzam arī Eiropā un NATO dalībvalstīs. Šogad jau 23 sabiedrotie velta vismaz 2 procentus no IKP savai aizsardzībai.

Valdība savas darbības deklarācijā bija apņēmusies nodrošināt valsts aizsardzības budžetu 3 procentu apmērā līdz 2027. gadam. Jau šogad tas sasniegs 3,5 procentus no IKP, kas ir viens no lielākajiem NATO valstu ieguldījumiem savā aizsardzībā un kolektīvajā drošības sistēmā. Mēs stiprināsim ne tikai ārējo, bet arī iekšējo drošību, sniedzot atbalstu iekšlietu dienesta darbiniekiem, kas ietver algu pieaugumu un piemaksas.

Apzinoties, ka ukraiņu tauta cīnās ne tikai par savu brīvību, bet arī par mūsu visu kopējām vērtībām, Latvija ir skaidri iestājusies par atbalstu Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai karā pret agresorvalsti. Šī gada izskaņā Latvijas palīdzības Ukrainai kopējais apjoms pārsniegs 850 miljonus eiro. Saskaņā ar Valsts prezidenta parakstīto drošības vienošanos Latvija 2025. gadā, tāpat kā šogad, sniegs Ukrainai militāro atbalstu 0,25 procentu no IKP apmērā. Tāpat valdība turpinās sniegt visu veidu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Mēs turpināsim aktīvi atbalstīt Ukrainu, kā arī iedrošināsim citas valstis būt apņēmīgākām un nebaidīties no Krievijas sarkanajām līnijām. Mēs zinām, ka Krievija izmanto un pakļauj bailīgos, bet respektē spēku, apņēmību un nepiekāpību. Mēs nevaram atļauties būt noguruši no ziņām par karu. No kara iznākuma ir atkarīga Latvijas un Eiropas drošība, tādēļ mūsu interesēs ir turpināt kolektīvi ierobežot Krievijas militārās spējas.

Tikpat būtiski kā stiprināt valsts drošību ir nodrošināt valsts ekonomikas noturību, konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu. 2025. gada budžeta projektā valdība sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir iesniegusi plašas darbaspēka nodokļu izmaiņas, kuras nodrošina darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas reģionā un dod papildu stimulu ekonomikas izaugsmei vismaz 0,3 procentu no IKP apmērā katru gadu. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas nodrošina ienākumu nevienlīdzības samazināšanu Latvijā.

Par galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Pavasarī, sākot valsts 2025. gada budžeta izstrādi, Finanšu ministrija aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.–2028. gadam. Tās ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos, un būtiski negatīvie riski aizvien ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju.

Mazinājusies Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsme, inflācijai un procentu likmēm saglabājoties augstākām ilgāku laiku, nekā sākotnēji prognozēts. Jūnijā pārskatītās un apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes, uz kurām balstīta budžeta izstrāde, paredzēja, ka Latvijas IKP salīdzināmās cenās šogad augs par 1,4 procentiem, savukārt Latvijas Bankas oktobrī atjaunotās prognozes šim gadam rāda IKP pieaugumu tikai 0,6 procentu apmērā. Nākamajam gadam gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka šobrīd prognozē pieaugumu 2,6 procentu apmērā. Kopumā pēdējos gados faktiskā izaugsme ir ar būtisku nobīdi no iepriekšējo gadu prognozētās izaugsmes, un diemžēl līdz šim ir piepildījušies pesimistiskie izaugsmes scenāriji.

Finanšu ministrija, veidojot budžeta ietvaru vidējam termiņam, Centrālās statistikas pārvaldes nesenās IKP datu revīzijas rezultātus savos aprēķinos nav iekļāvusi, jo tie tika publicēti laikā, kad budžeta process jau tika finalizēts. Pašreiz Finanšu ministrija veic izmaiņas makroekonomisko rādītāju datubāzēs atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes revīzijai.

Par valsts budžeta galvenajiem rādītājiem. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, tie ir par 583 miljoniem eiro lielāki... es atvainojos... izdevumi ir par 877 miljoniem eiro lielāki.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi – 12,7 miljardus, speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 4,7 miljardi eiro. Budžeta deficīts 2025. gadā plānots 2,9 procentu apmērā no IKP.

Cienījamie kolēģi, par jaunajiem Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. 2025. gada budžets ir veidots, ievērojot fiskālās atbildības principus. Šogad spēkā stājās jauns Eiropas Savienības pārvaldības modelis, kas būtiski maina līdzšinējos spēles noteikumus. Papildus 3 procentiem budžeta deficīta un 60 procentu valsts parāda kritērijiem ir ieviests maksimālā valsts izdevumu pieauguma noteikums, ko Eiropas Komisija aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi. Ieviešot šo nosacījumu, Eiropas Komisija ir vēlējusies stiprināt vidēja termiņa budžeta plānošanu un vidēja termiņa budžeta sasaisti ar katras valsts politisko ciklu.

Turpmāk, ja ekonomika attīstīsies vājāk, nekā prognozēts, ieņēmumi būs mazāki, deficīts lielāks, izdevumi nebūs jāmazina. Tā ir laba ziņa. Tomēr noteikums ir simetrisks. Ja ekonomika aug straujāk, nekā plānots, ieņēmumu plūsma ir lielāka un deficīts mazāks, tas nedod pamatu palielināt izdevumus. Atsaistot izdevumus no ieņēmumiem, tiek stiprināta vidēja termiņa budžeta plānošana, sniedzot skaidrību par valsts finansiālajām iespējām nākamā politiskā cikla laikā vai turpmākajiem četriem gadiem.

Jāatzīmē, ka minētie noteikumi ir spēkā, kamēr deficīts nepārsniedz 3 procentus no IKP. Ja tie tiek pārsniegti, turpmāko rīcību nosaka Eiropas Komisijas pārmērīga budžeta deficīta ierobežošanas procedūra. Jau jūnijā Eiropas Komisija oficiāli izteica brīdinājumu septiņām valstīm un informēja par plāniem sākt pārmērīga budžeta deficīta procedūru pret Franciju, Beļģiju, Itāliju, Ungāriju, Maltu, Poliju un Slovākiju. Tika vērtētas arī Somija un Igaunija, kas netika iekļautas to valstu skaitā, kurām izteica brīdinājumu, tomēr abas valstis veica būtiskas fiskālās politikas izmaiņas, tai skaitā samazināja izdevumus un palielināja nodokļus, lai sabalansētu savus budžetus.

Cienījamie kolēģi! Arī Latvijas budžeta deficīts laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam pārsniedza 3 procentu slieksni. 2023. gadu valsts noslēdza ar 2,4 procentu budžeta deficītu. Plānojam, ka 2025. gadā budžeta deficīts būs 2,9 procentu apmērā no IKP. Latvijas īstenotā atbildīgā budžeta un finanšu vadības politika līdz šim ļāvusi Latvijai konsekventi vadīt savus izdevumus. Ir ļoti būtiski, ka arī turpmāk mēs neradām papildu risku šīs 3 procentu robežas pārsniegšanai.

Atbilstoši budžeta ietvara likumprojektam izvirzām skaidru mērķi šo dinamiku mainīt. Sākot ar 2026. gadu, mēs katru gadu plānojam samazināt deficītu, līdz 2028. gadā tas sasniegs 2,1 procentu no IKP. Tas ir svarīgi, lai saglabātu Latvijas kredītreitingu un paredzamus valsts parāda apkalpošanas izdevumus. Tas nozīmē, ka priekšlikumus otrajam lasījumam tieši vai pastarpināti caur ietekmi uz ekonomiku... tādēļ mēs nedrīkstam palielināt budžeta deficītu ne 2025. gadam, ne nākamajiem gadiem. Budžeta deficīts tiek finansēts ar valsts parāda palīdzību. Valsts parāds 2025. gadā sasniegs 47 procentus no IKP.

Saglabājoties vidēja termiņa budžeta deficītam, parāds diemžēl turpinās augt, sasniedzot jau 50 procentus no IKP 2027. gadā. Lai novērstu parāda pieaugumu ilgtermiņā, mēs esam izvirzījuši mērķi virzīties uz deficīta samazinājumu līdz vienam procentam no IKP. Šo mērķi esam iekļāvuši Fiskālās disciplīnas likuma grozījumos, kas iesniegti budžeta likumprojektu paketē. Līdz ar to valdības sagatavotā budžeta likumprojektu pakete nodrošina valsts parāda... ilgtspēju... un samazināšanos līdz līmenim, kas mums ļautu pārdzīvot nākamās potenciālās krīzes.

Par izdevumu samazināšanu. Likums par budžetu un finanšu vadību noteic, ka, izstrādājot budžetu, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Šajā gadā iezīmējas publiskā sektora atalgojuma pieauguma tempa pārsvars pār privātā sektora atalgojuma pieauguma tempu. Būtiski bija panākt arī sabiedriskajā sektorā nodarbināto ienākumu pirktspējas atgriešanos pēc augstā inflācijas perioda, tomēr vidējā termiņā atalgojuma pieauguma tempi mums ir jālīdzsvaro. Tieši tādēļ, lai nākamajā gadā varētu nodrošināt pieaugušās drošības vajadzības, vienlaikus nodrošinot ekonomisko līdzsvaru un neuzliekot būtisku papildu nodokļu slogu tautsaimniecībai, esam izvērtējuši valdības tēriņus. Pārskatīšanas procesa rezultātā ir samazināti izdevumi 138 miljonu eiro apmērā un pārdalīti aktuālākām un efektīvākām programmām. Tas tika paveikts vasarā, ministrijām pārskatot savas programmas.

Par 50 miljoniem eiro esam samazinājuši valdības tēriņus precēm un pakalpojumiem. Esam noteikuši sabiedriskā sektora kopējā algu fonda maksimālo pieaugumu 2,6 procentu apmērā, ministrijām atstājot iespēju palielināt atalgojumu tiem strādājošajiem, kam tas tiešām ir nepieciešams, piemēram, iekšlietu dienestā strādājošajiem. Rasti 35 miljoni eiro, pārskatot kopbudžeta izdevumus, un teju 16 miljoni – speciālā budžeta izdevumus.

Izskatot budžetu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēžu laikā, tika panākta vienošanās 2025. gada laikā turpināt valdības izdevumu pārskatīšanu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešamība nopietni vērtēt kopējo publiskajā sektorā nodarbināto apmēru un veikt turpmākus izdevumu un birokrātijas samazināšanas pasākumus.

Par valsts budžeta izdevumiem 2025. gadā. Papildu finansējums valsts prioritātēm – iekšējai un ārējai drošībai. Nākamajā gadā esam spējuši nodrošināt finansējumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam nozīmīgās jomās – veselībā, izglītībā, sociālajā aizsardzībā – un paredzēt papildu finansējumu ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem, Satversmes tiesas spriedumu un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā esam plānojuši novirzīt būtiskāko daļu no papildu finansējuma – 284 miljonus eiro. Lielākā daļa jeb 167 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijas programmām, piemēram, iekšlietu dienestu, Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieku atalgojuma palielināšanai. Tāpat plānojam pagarināt pastarpinātu robežapsardzes sistēmas darbības režīmu un nodrošināt valsts materiālo rezervju iegādi, atjaunošanu un uzturēšanu.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā paredzēti 65 miljoni eiro. 2025. gadā 90 miljonus eiro plānots piešķirt Aizsardzības ministrijas pasākumiem, 23 miljonus eiro – munīcijas krājuma papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai, 15 miljonus eiro – radaru iegādei vēja parku attīstībai, 2,3 miljonus eiro – militārā poligona “Sēlija” attīstībai, 50 miljoni eiro paredzēti militārajam atbalstam Ukrainai. Teju visos resoros ir paredzēts atbalsts nepieciešamajiem risinājumiem kiberdrošības stiprināšanai.

Par skolotāju algām. Neskatoties uz budžeta ierobežojumiem, esam spējuši rast 30 miljonu finansējumu pedagogu atalgojuma palielināšanai, līdz ar to no 2025. gada 1. janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6 procentiem.

Veselības joma. Budžetā pārvirzīts finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem, onkoloģijas un citu slimību ārstēšanai 21,6 miljonu eiro apmērā. Papildus 2,6 miljoni plānoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pamatfunkciju stiprināšanai, tai skaitā gatavībai ārkārtas gadījumā.

Par pašvaldībām. Nākamajā gadā ir pilnībā kompensēts izdevumu samazinājums, kas saistīts ar darbaspēka nodokļu izmaiņām. Visām pašvaldībām nākamgad izlīdzināto ieņēmumu pieaugums tiek plānots vidēji 10,4 procentu apmērā, par 14 miljoniem eiro palielināta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas dotācija un papildus piešķirti 2,5 miljoni eiro piecām Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām.

Par “Rail Baltica”. Valsts budžetā ir paredzēts finansējums “Rail Baltica” projekta līdzfinansēšanai un pārvaldības funkcijas nodrošināšanai 15 procentu apmērā no CEF apstiprinātā finansējuma. Aktuālo projekta finansēšanas vajadzību segšanai šobrīd mēģinām rast iespēju pārvirzīt Eiropas fondu finansējumu. Bet, ja mēs skatāmies ilgtermiņā, kolēģi, mums būtu būtiski jāmaina pieeja šī projekta vadībai un jāpāriet no sapņu projekta pieejas uz reālu finansējumu projekta strukturēšanai. Angliski to sauc par bankability – tādu projektu, ko var finansēt banka. Esmu šobrīd jau atjaunojis sarunas ar Eiropas Investīciju banku (arī šorīt par to runājām) par tās dalību turpmākā projekta strukturēšanā un finansēšanā.

Par darbaspēka nodokļu politikas izmaiņām. Valdība kopā ar sociālajiem partneriem laika posmā no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada jūnijam veica apjomīgu nodokļu sistēmas analīzi un izstrādāja priekšlikumus turpmākiem rīcības virzieniem. Ir pārskatīts PVN, nekustamā īpašuma nodoklis, dabas resursu nodoklis, klimata nodokļi, uzņēmumu ienākuma nodoklis, mazo nodokļu režīmi... ar šiem pārskatiem var iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā.

Šajā budžetā pavadošo likumprojektu pakotnē tiek virzītas izmaiņas darbaspēka nodokļos, par ko panācām vienošanos ar sociālajiem partneriem, tai skaitā – par mērķiem, konkrētām izmaiņām un kompensējošiem pasākumiem. Pārmaiņas paredz modernu, eiropeisku un – kas ir būtiski! – ļoti vienkāršu nodokļu sistēmu, kas līdzsvaro Latvijas konkurētspēju Baltijā un mazo ienākumu nevienlīdzību. Tās ļauj palielināt neto ienākumus vairāk nekā 90 procentiem strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro mēnesī.

Par nozīmīgākajām izmaiņām. No 2025. gada paredzēts ieviest darba devēju un strādājošo ilgi gaidīto risinājumu – pāriet uz fiksētu, visiem strādājošajiem piemērojamu vienādu neapliekamo minimumu – 510 eiro mēnesī nākamgad, 550 eiro 2026. gadā un tā tālāk... un paaugstināt pensionāru neapliekamo minimumu no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Ienākumiem līdz 105 tūkstošiem gadā paredzēts noteikt vienu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi – 25,5 procenti, ienākumiem virs šī līmeņa tiek noteikta otra likme – 33 procenti. Tāpat ir ieviesti papildu 3 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme iedzīvotājiem, kuru kopējie ienākumi pārsniedz 200 tūkstošus eiro gadā.

Būtiski, ka ir panākta darba devēju, darba ņēmēju un valdības trīspusēja vienošanās par minimālās algas un neapliekamā minimuma pieauguma mehānismu. Tas paredz pakāpeniski audzēt minimālās algas proporciju, līdz tā sasniedz 50 procentus no vidējās darba algas valstī. Pakāpeniski pieaugs arī neapliekamais minimums jeb algas daļa, kura netiek aplikta ar nodokļiem, līdz tā sasniegs 80 procentus no minimālās mēnešalgas.

Lai daļēji kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, uz ierobežotu laiku – līdz 2028. gadam – plānots pārnest vienu procentu no fondētās pensiju shēmas uz pensiju 1. līmeni. Šī priekšlikuma virzība izraisīja plašas debates daļā sabiedrības un izgaismoja nopietnas problēmas valsts fondēto pensiju sistēmas pārvaldībā, kuras pilnīgi noteikti būs jārisina tuvākajos mēnešos.

Strādājošo vecāku pabalstu nākamgad paredzēts palielināt līdz 75 procentiem (pašlaik tas ir 50 procenti) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.

Paredzēti arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi koplīgumiem un to paplašināšana līdz 700 eiro gadā uz katru strādājošo, iekļaujot darbinieku mobilitātes un izmitināšanas atbalstu.

Par valsts konkurētspēju un ekonomikas noturību. Darbaspēka nodokļu izmaiņu scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu, un līdz ar darbaspēka nodokļu mazināšanu... un algas “uz rokas” pieaugumu. Tas veicinās privāto patēriņu un investīcijas, līdz ar to kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Paredzam, ka darbaspēka nodokļu rezultātā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils – līmenī ap 884 tūkstošiem. Ar iespēju, ka šie pasākumi ļaus mobilizēt pašlaik jau Latvijā esošo darbaspēku un ļaus virzīties uz mērķi – 900 tūkstošiem strādājošo.

Eksportspējīgo uzņēmumu izmaksu konkurētspējas saglabāšana strauji augoša darbaspēka atalgojuma apstākļos 2025. gadā un turpmāk būs būtiska sabalansētas ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīga budžeta ienākumu nodrošināšanai.

Darbaspēka nodokļu politikas izmaiņas vienlaicīgi arī nodrošinās ienākumu palielināšanu darba ņēmējiem un pirktspējas atgriešanos, īpaši darba ņēmējiem ar zemākiem ienākumiem, kā arī nabadzības riskam pakļauto personu skaita samazināšanos.

Iespēju vienlīdzība ilgtermiņā veido stabilas ekonomikas izaugsmi un noturīgu sabiedrību. Valdības deklarācijā apņēmāmies 2025. un 2026. gadā turpināt mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus. Nākamā gada budžetā nodokļu pārskatīšana procentuāli visvairāk palielina ienākumus mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem un ieplānotā minimālā ienākumu sliekšņa paaugstināšana visvairāk ietekmēs mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Abi faktori kopumā samazina Latvijas Džini koeficientu, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību, no 33,23 punktiem uz 32,7 punktiem. Tas ir vērā ņemams uzlabojums ceļā uz Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijā noteikto mērķi šo koeficientu būtiski samazināt.

Tāpat 2025. gada budžeta likumprojektā iekļauts pilnveidots pensiju indeksācijas mehānisms. Tas palielina valsts pensijas indeksējamās daļas apmēru. Ja šobrīd tie ir 50 procenti, tad likums nosaka 100 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Papildu 2,4 miljonus plānots novirzīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam pensijas vecuma iedzīvotājiem un cilvēkiem ar invaliditāti, savukārt papildu 23,8 miljonus eiro – atbalstam enerģijas izmaksu segšanai aizsargātajiem lietotājiem. Tas viss attiecas uz nevienlīdzības mazināšanu valstī, un valdība ir spērusi būtiskus soļus, lai šo jautājumu risinātu.

Par Eiropas fondiem. Latvijas ekonomikas attīstībai 2025. gadā Eiropas fondu, tai skaitā Atveseļošanas fonda, investīcijām budžetā būs pieejami 1,48 miljardi eiro. Šie fondi joprojām Latvijā ir nozīmīgākās investīcijas, kas veido 50 procentus no kopējā publiskā finansējuma. Viena no nākamā gada prioritātēm joprojām būs tieši jauno investīciju ātrāka ieplūšana Latvijas ekonomikā. 2025. gada būtiskākie Eiropas fondu ieguldījumi plānoti klimata pārmaiņu mazināšanai – 369 miljoni eiro, tai skaitā ieguldījumi sabiedriskajā transportā, enerģijas tīkla modernizācijā, energoefektivitātes paaugstināšanā dzīvojamās mājās, publiskajās ēkās un siltumapgādē.

Plānots ievērojams atbalsts nevienlīdzības mazināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai.

205 miljoni eiro plānoti industriālo parku attīstībai un ceļu rekonstrukcijai reģionos, kā arī zemas īres cenas mājokļiem un ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu noturībai.

166 miljoni eiro būs pieejami veselības aprūpei, kas paredz ieguldījumus ārstniecības iestāžu, tostarp reģionālo slimnīcu, infrastruktūras pārbūvei un veselības aprūpes ilgtspējai.

2025. gadā mums būs jāpieņem lēmums par Eiropas fondu elastības finansējuma novirzīšanu. Tie ir 655 miljoni, kas investīcijām kļūst pieejami pēc vidusposma novērtējuma 2025. gadā.

Par solidaritātes iemaksu. Solidaritātes iemaksu redzam kā vienu no līdzekļiem, lai veicinātu kreditēšanas, visas tautsaimniecības attīstību. Lai arī (pēc Latvijas Bankas informācijas) lielajām bankām līdzekļi kreditēšanai ir pieejami, Latvijā kreditēšana ilgstoši ir bijusi vāja. Ja mēs salīdzinām Eiropas Savienības rādītājus, vidēji tā pārsniedz 50 procentus no IKP, Latvijā tie ir knapi 27 procenti. Tādēļ, balstoties Lietuvas pieredzē, esam izstrādājuši Solidaritātes iemaksas likumu, lai nacionālās drošības riska apstākļos solidāri ar visu Latvijas sabiedrību rastu papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai. Protams, bankām tas prasīs spēcīgi pārskatīt savu kreditēšanas pieeju un principus, uzņemoties iniciatīvu plašāk skatīties uz reģioniem un aktīvāk strādāt ar klientiem. Tomēr tas būs ieguvums iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Citi ekonomiku stimulējošie procesi. Pastāvot ierobežotiem darbaspēka resursiem, ekonomikas izaugsmē arvien būtiskāka loma ir produktivitātes pieaugumam, uzņēmumiem aktīvāk veicot procesa automatizāciju, ieviešot inovācijas.

Lielu investīciju projektu attīstībai Ekonomikas ministrijas budžetā “Altum” programmām aizdevumiem ir paredzēti 30 miljoni eiro nākamajā gadā. Lai veicinātu finansējuma pieejamību, ir būtiski turpināt iesākto virzību uz kapitāla tirgus attīstību, kur izšķirīga loma ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību aktīvai dalībai kapitāla tirgū, veicinot pašu uzņēmumu labu pārvaldību, radot ieguldījuma iespēju sabiedrībai, pensiju fondiem un citiem investoriem, un veicināt uzņēmumu izaugsmi un kopējo ekonomisko attīstību.

Kolēģi, Latvijai ir nepieciešama noturīgas ekonomikas izaugsme, tam jābūt mūsu fokusā. Esam uzsākuši labas iestrādnes. Pateicoties Latvijas valdības un iestāžu veiktajiem pasākumiem pret finanšu sistēmas apdraudējumiem, ko izraisīja “ABLV Bank” darbība, ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ir atsaucis lēmuma projektu pret banku un būtībā visu Latvijas finanšu sistēmu.

Latvija gatavojas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) 6. novērtēšanas kārtai, kuras rezultātus plānots saņemt 2025. gada nogalē.

Esam uzsākuši darbu pie kapitāla tirgus iekustināšanas, kam Latvijā ir milzīgs neizmantots izaugsmes potenciāls. Mums ir izveidota laba kapitāla tirgus infrastruktūra un regulējums, bet ir svarīgi attiecināt kopējo ekosistēmas attīstību un īpaši palielināt tirgus apjomu, ko var sasniegt, biržā ienākot jauniem, tai skaitā valsts, uzņēmumiem.

Mājokļu kreditēšanā ir redzama būtiska sakustēšanās un redzamas pozitīvas vēsmas.

Savu aktivitāti nopietni ir palielinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Nesenās vizītes Amerikā, Vācijā un daudzas citas šobrīd ir parādījušas arī investoru... radījušas investoru interesi par Latviju, un šobrīd tiek izskatīti nopietni investīciju projekti Latvijā.

No vietas ir izkustējušies arī publiskās partnerības projekti. Kā vienu var minēt... Bez Ķekavas apvedceļa, kas jau realizēts, līdz 2030. gadam Latvijā paredzēts uzbūvēt ne mazāk kā 1000 pieejamas cenas īres dzīvokļus, un tam ir paredzēti vismaz 100 miljoni investīcijām, par ko mēs runājām ar Eiropas Investīciju banku.

Budžetu pavadošajos likumprojektos šodien ir iekļauts arī likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Ļoti svarīgi grozījumi, kuru pieņemšana tuvinās Latvijas zinātnes universitātes reālam ekonomikas sektoram un ļaus izmantot komercializācijas potenciālu sadarbībai ar nozaru uzņēmumiem. Manuprāt, nodrošinot plašāku un skaidrāku uzņēmumu un universitāšu sadarbību, mēs tuvināsimies Ziemeļvalstu ekonomiskās attīstības pieejai, kuras pamatā ir zinātnē un inovācijās balstīta ekonomikas izaugsme.

2025. gada valsts budžets ir veidots ar redzējumu par valsts drošību, ekonomisko noturību pret ārējiem satricinājumiem un tās konkurētspēju. Kā ievadā minēju, budžeta veidošanā valdība ir centusies sasniegt divus stratēģiskos mērķus – nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, kā arī nodrošināt ekonomiskajai izaugsmei nepieciešamos stimulus un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Abi šie mērķi, šķiet, ar budžetu ir sasniedzami. Tādēļ 2025. gada budžeta likumprojekts, lai gan nospriegots, ir izveidots fiskāli atbildīgs, sabalansēts un ilgtspējīgs. No ekonomiskā viedokļa tas ir rūpīgi izstrādāts, lai līdzsvarotu ilgtermiņa fiskālo stabilitāti ar neatliekamām šī brīža vajadzībām.

Nobeigumā Saeimas kolēģiem vēlos teikt, ka šis budžets ir sagatavots uz daudzu sociālo vienošanos pamata – uz sociālās vienošanās starp valdību un darba devējiem, uz sociālās vienošanās starp valdību, darba devējiem un arodbiedrībām, tai skaitā skolotāju arodbiedrību LIZDA, Latvijas Studentu apvienību, pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību. Visiem sarunu partneriem – nozaru ministrijām, iesaistītajām institūcijām un Finanšu ministrijai – saku lielu paldies par šī budžeta sagatavošanu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kā arī pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Godātie kolēģi! Debatēs vārds Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamie Saeimas deputāti! Ministru prezidentes kundze, valdības pārstāvji un klātesošie! Šodien esam izšķirīga lēmuma priekšā. Deputātiem jālemj par valsts finansēm, izskatot valdības iesniegto 2025. gada budžeta projektu, lai jau no jaunā gada varētu sekmīgi īstenot izvirzītos valsts politikas mērķus.

Budžeta pieņemšana nav tikai finanšu sadales process, tā ir mūsu kopējā atbildība par sabiedrības vajadzībām, labklājības celšanu un Latvijas nākotni. 2025. gada budžetam ir jāsniedz atbildes ikkatram Latvijas iedzīvotājam – skolotājam, ārstam, kultūras darbiniekam, pensionāram, uzņēmējam, ģimenēm ar bērniem –, vai dzīvosim drošākā valstī, vai dzīvosim labāk.

Uzskatu, ka šis budžets uzsāk jaunu domāšanas pieeju un... ar drosmi veikt pārmaiņas. Nevienam nav noslēpums, ka budžeta pamati tapuši sarežģītās sarunās. Darbs pie nodokļu reformas un darba grupās bija ilgs, un konkrēti priekšlikumi izkristalizējās pēdējā brīdī, akceptējot tos visiem sadarbības partneriem. Lēmumiem par nodokļiem ir vieta arī mūsu, deputātu, diskusijā.

Galvenā prioritāte – Latvijas valsts iedzīvotāju drošība. Turpinoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, ārējā un iekšējā drošība un mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšana ir nenovērtējami svarīgas prioritātes, tomēr ne mazāk būtiska ir arī ekonomiskā un sociālā drošība. Tāpēc esmu gandarīta, ka šajā budžeta projektā ir izdevies papildu līdzekļus novirzīt arī labklājības jomai. Ir skaidrs, ka laikā, kad tautsaimniecības izaugsmes tempi ir sabremzējušies, visām nozarēm finansējuma nepietiks. Vissāpīgāk to izjutīs veselības nozare. Budžeta projektā tomēr ir atrasti papildu līdzekļi onkoloģisko un reto slimību ārstēšanas finansēšanai, taču visai veselības aprūpes jomai, tai skaitā bērnu paliatīvai aprūpei, to diemžēl nepietiks. Arī izglītības reformu plāni šobrīd palikuši bez skaidra finansējuma vidēja termiņa budžetā.

Raugoties uz valsts galvenā finanšu dokumenta tapšanas procesu un vērtējot rezultātus, vēlos akcentēt dažus, manuprāt, ļoti būtiskus aspektus. Pirmkārt, nepieciešams efektīvāk izmantot jau pieejamos valsts budžeta līdzekļus. Nesen atklātībā nonākusī informācija par nelietderīgiem tēriņiem saistībā ar militarizētās tēlniecības kompozīciju un nepārdomāto elektroauto uzlādes infrastruktūras izveidi ir satraucoši piemēri, kā nepārskatīti izdevumi samazina resursus citām, sabiedrībai svarīgām vajadzībām. Šie gadījumi norāda uz nepilnībām budžeta plānošanā, un tas steidzami jārisina.

Uzskatu, ka nepieciešams ieviest tā saukto nulles budžetu, kas cikliski – laiku pa laikam – nozīmētu pārskatīt un izvērtēt visus valsts un pašvaldību izdevumus, to lietderību, efektivitāti un aktualitāti atbilstoši šodienas vajadzībām. Tikai tā varēsim pārliecināties, ka katrs iztērētais eiro ir investīcija, kas nesīs labumu mūsu valsts iedzīvotājiem.

Otrkārt, budžeta plānošanai, neapšaubāmi, jābūt vērstai uz ilgtermiņa attīstību. Šobrīd redzam, ka daudzas reformas, it īpaši izglītībā, veselības aprūpē, cieš no nepietiekama finansējuma. Tās ir jomas, kas tiešā veidā ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Tās nedrīkst atstāt novārtā. Ir kritiski svarīgi, lai katrs budžeta projekts tiktu veidots ne tikai ar skatu uz īstermiņa vajadzībām, bet vērsts uz ilgtermiņa tautsaimniecības izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Treškārt, mums ir jāuzņemas atbildība par sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu. Jau šobrīd budžeta projektā ir paredzēti uzlabojumi pensiju, minimālās algas, vecāku pabalsta un citos sociālos jautājumos. Īpaši gribu uzsvērt pensionāru tik ilgi gaidītās izmaiņas – pensiju indeksācijas uzlabojumus un neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 1000 eiro. Taču nevienlīdzības mazināšana nav tikai atsevišķu pabalstu jautājums, tā ir sistemātiska valsts politika, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no dzīvesvietas vai sociālā stāvokļa saņem vienlīdzīgas iespējas izglītībā, veselības aprūpē un ne tikai.

Tautsaimniecības izaugsmes sekmēšanai nepieciešams paplašināt arī investīcijas inovācijās un eksportā, lai veidotu Latvijā augstāku ienākumu ekonomiku. Mūsu valstī labi jājūtas arī tiem iedzīvotājiem, kas ar savu intelektuālo potenciālu var sniegt ieguldījumu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā un valsts ekonomikas attīstībā. Tādēļ esam gandarīti, ka Ekonomikas ministrija atradusi finansējumu kvalitatīvākai un ātrākai ārvalstu investoru un eksportējošo uzņēmumu apkalpošanai, kā arī preču un pakalpojumu eksporta un investīciju piesaistes aktivitātēm. Latvijas ekonomiskās izaugsmes mērķi būs nesasniedzami, ja mūsu darbaspēka nodokļu slogs turpinās būt par šķērsli uzņēmējdarbībai un produktivitātei. Cerams, ka valdības plānotās nodokļu reformas piesaistīs arvien vairāk gan pašmāju, gan ārzemju investīciju partnerus.

Uzskatu, ka valdībai nepieciešams arī uzlabot izpratni par pašvaldību budžeta vajadzībām. Pašvaldības, novadu un pilsētu domes ir vistuvāk mūsu iedzīvotājiem, tāpēc pašvaldību finansējumam jābūt stabilam un jānodrošina iespējas ne tikai sniegt iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamos pakalpojumus, bet arī domāt un ļaut iespēju attīstīties, sakārtot ceļus, veicināt kultūras, sporta un citas norises, atbalstīt saimniecisko rosību savā teritorijā. Mūsu iedzīvotāji, it īpaši reģionos un pierobežā, gaida drošību un stabilitāti, tāpēc vēlreiz uzsveru – nepieciešams līdzsvarot pašvaldību vajadzības ar adekvātiem ienākumiem no nodokļiem vai nodevām ilgtermiņā. Stabila finansējuma trūkums pašvaldībās, ko citstarp ir konstatējusi arī Eiropas Padomes Monitoringa komiteja, neļauj kvalitatīvi veikt savas pamatfunkcijas, rezultātā tiek apdraudēta pašvaldību spēja efektīvi risināt vietējās prioritātes un autonomo funkciju izpildi labākā kvalitātē un pieejamībā. Ļoti ceru, ka turpmākajos gados tiks risināts arī jautājums par jauna, ilgtspējīga pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa izstrādi.

Kolēģi, mēs esam gandarīti, ka bez jau pieminētā Zaļo un Zemnieku savienība ir panākusi risinājumu tādā jautājumā kā meliorācijas sistēmu sakārtošana un rekonstrukcija, tai skaitā pilsētu lietus ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projektiem. Šogad būtiskākais nokrišņu daudzums un tiem sekojošie postošie plūdi daudzviet Latvijas teritorijā aktualizēja šo nepieciešamību.

Kolēģi, paldies Ministru kabinetam, ka pēc mūsu ierosinājuma tika rasts finansējums arī reģionālo mediju atbalstam, kas ir it sevišķi svarīgs pierobežas pašvaldību iedzīvotājiem.

Cienījamie klātesošie! Kā uzsvēru arī pagājušā gadā, valsts pārvaldei ir jābūt uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem centrētai, mazai un efektīvai, jāturpina pārskatīt un samazināt izdevumus, kur vien tas ir iespējams, tai jākalpo mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nevis jābūt tiem par slogu. Tādēļ aicinu būt drosmīgiem un turpināt īstenot funkcionālās reformas valsts pārvaldē, lai to uzlabotu un rastu papildu līdzekļus budžetā visu mūsu valsts iedzīvotāju labklājības celšanai un Latvijas turības vairošanai.

Jāsaka liels paldies budžeta projekta izstrādātājiem, kā arī visiem sadarbības partneriem par ieguldīto laiku un darbu. Aicinu ikvienu deputātu un valdības pārstāvi uz kopīgu un konstruktīvu rīcību budžeta pieņemšanas procesā, kuram jābūt skaidram, bet vienlaikus arī ar kritisku izvērtējumu, lai katrs pieņemtais lēmums stiprina mūsu valsti un atbilst tās iedzīvotāju interesēm. Mums jāspēj plānot efektīvāk, gudrāk un caurspīdīgāk, mazinot jau pieminēto birokrātiju visā valsts pārvaldē. Ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par stipru un labklājīgu valsti, budžets jāveido tā, lai tas atspoguļo mūsu valsts vērtības un principus, lai nākamā gada budžets kalpo mūsu iedzīvotāju labā un nodrošina stabilu ceļu uz ekonomisko izaugsmi un sociālo taisnīgumu.

Paldies.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies Saeimas priekšsēdētājai. (Aplausi.)

Turpinājumā frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Kolēģi! Ministru prezidente! Ministri! Šis ir zināms... tāds svētku laiks, jo, kā jau pagājušogad mēs identificējām, šogad tas ir no 20... pēdējā 21 gada laikā sešpadsmitais budžets, ko uz šo namu ir atnesusi partija Jaunā VIENOTĪBA vai ar to saistīti politiķi. Valsts budžets un budžetu pavadošie likumprojekti, kas nosaka mūsu valsts attīstības virzienu visos svarīgākajos un stratēģiski nozīmīgākajos rādītājos, kuru mēs varam viegli salīdzināt ar Lietuvu, ar Igauniju, ar citām Eiropas valstīm... mēs ļoti labi redzam šos datus, kur esam “čempioni” (čempiona vārdu lielot pēdiņās) un kur mums tiešām ir ļoti nopietni izaicinājumi.

Varam runāt, ka šis pēc būtības ir ļoti labs budžets, bet, esam atklāti, šis ir ļoti augsta riska budžets. Kolēģi, tik sarežģītos laikos taisīt budžetu, kurā ir izsmeltas pilnīgi visas rezerves, ir bezatbildīgs risks. Budžeta deficīts ir sasniedzis maksimumu. Mēs esam, es atļaušos lietot šo vārdu, pat iegrābušies pensiju 2. līmenī, lai nosegtu šīs vajadzības. Mēs vadāmies no uzpūstām Finanšu ministrijas pavasara IKP prognozēm un ignorējam pat mūsu Centrālās statistikas pārvaldes datus par IKP samazinājumu. Mēs ignorējam arī ārvalstu finanšu ekspertu un analītiķu datus par potenciālo valsts IKP samazinājumu un izmaiņām, kas ir acīmredzami atšķirīgi no tā, ko piedāvā šajā budžeta pakotnē Finanšu ministrija. Esam padarīti ievainojami pret jebkuru, nu jau pat mazāko satricinājumu ekonomikā, enerģētikā vai finanšu sektorā. Esam izsmēluši visas rezerves.

Turklāt esam atlikuši sāpīgu problēmu risināšanu medicīnā un izglītībā, īpaši sāpīgi, ka ir atliktas problēmas arī demogrāfijā, reģionu attīstībā un citur. Šīs problēmas, kolēģi, tikai samilzīs, radīs papildu slogu, sociālo spriedzi un zināmā mērā arī drošības riskus.

Ministru prezidente pirms kāda laika šo budžetu sauca par krīzes laika budžetu. Nav tiesa! Krīzes šobrīd nav. Taču šāda budžeta politika patiesi draud ar īstu krīzi.

Fiskālā disciplīna vienmēr ir bijusi Jaunās VIENOTĪBAS politikas pamats, mugurkauls. Fiskālās disciplīnas politika, fiskālais rāmis – tā bija mantra, ko esam klausījušies gadu gadiem, lieta, ar ko Jaunās VIENOTĪBAS politiķi vienmēr bija lepojušies. Šobrīd redzam, ka šī politika ir vienkārši nodota, pat aci nemirkšķinot. Mums saka: tas viss ir Latvijas drošībai un aizsardzības spēju stiprināšanai. Tas ir mērķis, ko, es domāju, pēc būtības mēs visi atbalstītu, tomēr brīžiem šķiet, ka tas ir kļuvis par ērtu piesegu nekā nedarīšanai, vieglāko un diemžēl netālredzīgāko ceļu iešanai.

Kāpēc tā? Kāpēc palikt bez drošības spilvena, ja redzam, ka tuvojas nopietna ekonomiskā krīze? Kāpēc iztukšot pensiju 2. līmeņa budžetu? Kāpēc par aizņēmumu maksāt teju 600 miljonus gadā? (Starpsaucieni.) Viss tāpēc, lai neķertos klāt valsts budžeta izdevumu samazināšanai. Viss tāpēc, lai mēs vienreiz reāli nepārskatītu valsts budžetu no nulles nevis tikai vārdos, kā mēs dzirdam, bet faktiski. Mēs šajā budžetā daudzas iniciatīvas redzam apzīmētas kā... kapacitātes stiprināšana, pat atšifrējumus vairs neredzam.

Pārskatīt valsts budžeta pamattēriņus mēs neesam gatavi. Diemžēl katram ir redzams, cik uzblīduši, neskaidrām vajadzībām domāti un ar apšaubāmu lietderību ir kļuvuši valsts aparāta tēriņi. Cik ļoti tiem prasītos pamatīgs izvērtējums, cik tālu tie ir no īstām cilvēku vajadzībām. Vismaz tikpat tālu kā tanka formas piemineklis no onkoloģijas pacienta, kas stāv rindā...

Kāpēc riskēt ar valsti? Tāpēc, ka ķerties klāt valsts aparāta tēriņu pārskatīšanai ir grūti un sarežģīti, prasa kompetenci un drosmi. Būs jāuzduras draugiem un atbalstītājiem, kas sasēduši siltās vietās; būs jāklausās labi pārfinansētu viedokļu līderu vaimanas par grantu un pētījumu apsīkumu; un, nedod dievs, uzdurties kādam ļoti vajadzīgam iepirkumam. Taču, kolēģi, spēja tikt tam pāri valsts interešu vārdā atšķir valstsvīrus un patriotus no viendienīšiem un viduvējībām. Pie kuriem pieder mūsu valsts un koalīcija, vērtējiet paši!

Visbeidzot. Daudzi šo budžetu salīdzinājuši ar līdz maksimumam piepūstu bumbu vai balonu. Es būšu skarbāks – man tas liekas līdzīgs granātai, kas kuru katru brīdi var iet gaisā, un pieprasījums pēc valstsvīriem, šajā gadījumā domājot – pēc sapieriem, tikai pieaugs.

APVIENOTAIS SARAKSTS nevar atbalstīt šo budžetu un aicina turpmāk izturēties daudz atbildīgāk pret mūsu nākotnes lēmumiem un domāt kā valstsvīriem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Dzintara kungs – pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kolēģi, kamēr tiek gatavoti...

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie...

Sēdes vadītāja. Edvard, vienu sekundīti!

Mums šodien ir viens jubilārs ar ļoti skaistu jubileju... 29. oktobrī. Tā ir Ilze Indriksone. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

E. Smiltēns. Daudz laimes deputātei Indriksonei!

Kolēģi! (Šlesera kungs, vienu mirklīti!) Nav reģistrējušies šie deputāti: Jānis Grasbergs, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Jānis Vitenbergs, Agita Zariņa-Stūre... Agita Zariņa-Stūre ir... un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Kolēģi, turpinām Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars – frakcijas vārdā. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri, ministres! Diemžēl pagaidām nevaru uzrunāt premjerministri, pārtraukums ir bijis īss. Neko nevaru teikt, pats neesmu bez grēka.

Kolēģi, kolēģes! Neatkarīgi no tā, kas ir premjerministrs un kas veido valdošo koalīciju, ir lietas, kas budžeta pieņemšanā nekad nemainās. Proti, par jebkuru budžetu var teikt vārdus: vajadzību ir vairāk nekā iespēju, naudas ir tik, cik ir. Budžets nekad nevarēs apmierināt visas vajadzības.

Parlamentārā demokrātijā vienmēr ir valdošā koalīcija, kas debatēs atrod un izceļ piedāvājumā kaut ko pozitīvu, un tieši tāpat ir opozīcija, kas uzmanību vērš uz neatbalstītām vajadzībām. Tas var radīt priekšstatu, ka budžets nozīmē atšķirīgu iznākumu tikai konkrētām sabiedrības grupām, bet lielais rezultāts no valsts kopējo interešu viedokļa ir it kā neizmērāms. Kā pateikt, vai pieejamo resursu sadalījums ir bijis taisnīgs, ja katrai partijai vai pat katram no mums atšķiras izpratne par taisnīgumu?

Paturot prātā, ka ne tikai mūsu, bet arī mūsu darba devēju – Latvijas pilsoņu – izpratne par taisnīgumu ir dažāda, politiķi nonāk kārdinājumā atteikties no virsprincipu vai universālu atskaites kritēriju meklēšanas. Jebkurš rezultāts kļūst pārdodams, ja var pārdot kādu atsevišķu tā elementu un izstāstīt stāstu, kāpēc tieši šis elements ir vissvarīgākais. Man šķiet, tieši šī pieeja ir kļuvusi par valdošās koalīcijas budžeta komunikācijas galveno taktiku.

Budžetā ir nozīmīgs elements, kuru neapšaubītu neviena valdība, kādu vien varētu izveidot šīs Saeimas sastāvā, un tie ir ieguldījumi aizsardzībā – ārējā un iekšējā drošībā. Var strīdēties, vai valdošajai koalīcijai ir pamats lepoties ar to, kas tāpat būtu neizbēgams, bet tas jau ir otršķirīgi. Svarīgi, manuprāt, ir pamanīt to, ka aizsardzības ieguldījumu elements valdībai ir kļuvis par sava veida brīvbiļeti neatbildēt par citiem vitāli svarīgiem elementiem budžetā.

Šajā budžetā mēs neredzam mērķtiecīgu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Fiskālā telpa tiek atrasta nākotnes pensionāru uzkrājumos un vienlaikus ir vakuums atbalstā tieši tām ģimenēm, kurās aug nākamie nodokļu maksātāji, kam būs jānodrošina nākotnes pensionāri. Arī izmaiņas nodokļu aprēķināšanā nav taisnīgas attiecībā pret ģimenēm ar apgādājamiem. Valdība neveic nepieciešamās investīcijas zinātnē un eksportspējā, valdība nepietiekami palīdz tiem, kas nonākuši vislielākajās dzīves grūtībās, piemēram, ģimenēm ar tā saucamajiem mūžīgajiem bērniem, cienīgai paliatīvās aprūpes sistēmai, invalīdu asistentiem un daudzām citām īpaši atbalstāmām grupām. Valdība samazina atbalstu kultūrai, knapi izpilda saistības attiecībā pret skolotājiem, pārdala stipendijām “Studētgods” paredzētos līdzekļus. Šo uzskaitījumu es varētu turpināt.

Jā, kolēģi, šobrīd uzskaitu to, kā budžetā nav. Tieši tā, kā opozīcija parasti dara. Pozīcija stāstīs par to, kas ir. Lai šī budžeta diskusija nebūtu vien neizbēgamo šablonu aizpildīšana, manuprāt, būtu jāatbild uz jautājumu: kā mērīt valdošās koalīcijas darbu konkrētā budžeta sagatavošanā? Vai ir kādi virsprincipi vai universāli atskaites kritēriji, kas stāvētu pāri Excel tabulām un konkrētā brīža finanšu iespējām?

Droši vien mēs varētu atrast vairākus šādus virsprincipus, bet es piedāvāju divus. Pirmais – vai atbildīgās amatpersonas ir bijušas godīgas? Vai ir doti solījumi, kuri nav pildīti vai kurus pat nav mēģināts pildīt? Vai vārdi ir sakrituši ar darbiem tad, kad ir bijusi iespēja sevi darbos pierādīt? Piemēram, PVN Latvijai raksturīgai pārtikai – dažas partijas programmā solīja samazināt, bet, nonākot valdībā, ir tikai palielinājušas. Otrais virsprincips – vai budžetā ir problēmas, kuras nerisinot būtu apdraudēta Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšana? Neapšaubāmi, viena no tādām ir valsts fiziskās drošības jautājums. Par to absolūtam vairumam klātesošo ir vienprātība. Bet ir vēl viena problēma –dzimstības rādītāju dramatiskais kritums.

Manuprāt, šis jautājums skar abus manis minētos virsprincipus. Bez latviešiem nebūs Latvijas – vismaz tādā izpratnē, kā, es ceru, saprot vairums klātesošo šajā zālē. Tas ir jautājums par Latvijas valsts pastāvēšanu, pat ja sekas tieši neskar mūsu ievēlēšanas aktuālo četrgadi.

Šis ir jautājums arī par pirmo virsprincipu – vārdu saderību ar darbiem. Mana kolēģe no PROGRESĪVAJIEM Mairita Lūse apmēram pirms gada no šīs tribīnes budžeta debatēs teica (citēju): “Tā dēvētās māmiņalgas, demogrāfija – par to no šīs tribīnes ir izskanējis jau vairākkārt ne tikai šodien, bet arī citās Saeimas sēdēs. Sociālo un darba lietu komisijā gaidām Labklājības ministrijas piedāvājumu par visas sistēmas, nevis tikai viena pabalsta pārskatīšanu, kas tiks sagaidīts jau nākamā gada sākumā.”

Ar argumentu, ka nākamā gada sākumā – februārī (konkrēti bija nosaukts februāris) – būs piedāvājums lielām izmaiņām demogrāfijas politikā, pirms gada valdošā koalīcija gan no šīs tribīnes, gan atbildīgajā komisijā noraidīja visus Nacionālās apvienības un arī citu opozīcijas partiju priekšlikumus, kas bija paredzēti mērķtiecīgam atbalstam ģimenēm ar bērniem. Daudz piesauktais februāris pienāca, ar lielu novēlošanos bija formāla ministrijas prezentācija komisijā. Pēc prezentācijas viss noslēdzās ar to, ka (citēju) “fiskāli ietilpīgi lēmumi ir jāpieņem valsts budžeta ietvaros”.

Kolēģi, aplis ir noslēdzies! Te nu mēs atkal esam – valsts budžets, pirmais lasījums. Tikai tagad vairs nav pat jaunu solījumu par februāri.

Realitāte, manuprāt, ir tāda, ka šajā valdībā atbalsts ģimenēm ar bērniem nevienam nav bijusi pietiekami augsta prioritāte, lai pat cīnītos par to. Jaunā budžeta kontekstā vārds “demogrāfija” no politiķu leksikas ir pazudis. Šķiet, skaļākais ar demogrāfiju saistītais valdības amatpersonu paziņojums bija labklājības ministra paustais par iespējamu bērna kopšanas atvaļinājuma termiņa saīsināšanu.

Arvien uzskatāmāk ir manāms kāds valdības amatpersonu vēstījums jeb, moderni sakot, naratīvs demogrāfijas sakarā, proti, dažādos vārdos un kontekstos tiek atkārtots, ka demogrāfija taču ir viss, jo, piemēram, arī drošība un veselības aprūpe ietekmē dzimstības un mirstības rādītājus. Apgalvojums, protams, ir patiess, bet tam ir medaļas otra puse. Ja jau par ieguldījumiem demogrāfijā var nosaukt jebko, tad nav vajadzības ieguldīt mērķtiecīgā atbalstā, lai, piemēram, izlīdzinātu ienākumu zaudējumus, kas rodas pēc bērniņa ienākšanas ģimenē. Tas nav jautājums tikai par terminoloģiju.

Runājot ar valdības politiķiem, man nerodas iespaids, ka mēs līdzīgi saprotam demogrāfijas politikas virsuzdevumu. Ja ar demogrāfijas politiku saprot tikai vecuma struktūras līdzsvarošanu, tad atbilde šai problēmai varētu būt lielāka imigrācija. Kaut kādā ziņā, manuprāt, mēs to piedzīvojam jau šodien, un man ir lielas aizdomas, ka tas pēc noklusējuma ir valdības redzējums par demogrāfijas problēmas risinājumu nākotnē.

Organizācijas, kas pārstāv jaunos vecākus, skaidri norāda, kas ir viņu galvenās vajadzības, kas ir apstākļi, kāpēc jaunās māmiņas nonāk nevienlīdzīgā situācijā. Valdības politikā un valsts budžetā šīs vajadzības vienkārši neparādās. Tās neparādās ne tikai budžetā, bet pat strīdu un diskusiju krustugunīs. Ir vienkārši klusums. Ko mēs no šī klusuma varam secināt? Vai nu valdība neapzinās demogrāfiskās situācijas kritisko saistību ar Latvijas valsts pastāvēšanu, vai tai ir vienalga, vai, tās ieskatā, risinājums ir lielāka imigrācija.

Lai kura būtu pareizā atbilde, katrs nākamais gads šo kļūdu padara aizvien neatgriezeniskāku. Dzimstības koeficienta pieaugums, kādu Latvija piedzīvoja laikā no 2012. gada līdz 2016. gadam, kas sakrīt ar Nacionālās apvienības izcīnītajiem demogrāfijas atbalsta pasākumiem, bija augstākais Eiropas Savienībā. Tas parāda, ka mērķtiecīgai ģimeņu atbalsta politikai var būt rezultāts. Bet vismaz daļā valdības ir vajadzīga griba, ir vajadzīga enerģija un izpratne par šo jautājumu, nevis tikai taisnošanās, kāpēc tas ir grūti un kāpēc tas neizdodas.

Kolēģi! Es domāju, ka mēs labi saprotam – debatēs ir pieteikušies 35 un varbūt būs vairāk debatētāju, bet šīs debates nav par balsojumu. Lai gan koalīcijai bija maza aizķeršanās ar kvoruma nodrošināšanu, balsu šim budžetam pietiks, citādi valdošā koalīcija to nebūtu likusi darba kārtībā. Drīzāk šī ir reize, kad mēs dalāmies ar sev būtiskiem vēstījumiem valsts budžeta, valsts stratēģisko lēmumu kontekstā.

Iespējams, daļai manu pozīcijas kolēģu kaut kas no dzirdētā šķiet netaisnīgs vai pārmērīgs, es respektēju šo izjūtu. Jūs labāk zināt, kam jūs ticat, par ko esat cīnījušies, kas jums ir bijis vai nav bijis iespējams. Bet šobrīd es, tāpat kā vairums Latvijas pilsoņu, redzu tikai rezultātu, un šis rezultāts nevar būt apmierinošs. Jums vēl ir laiks pierādīt pretējo.

No sirds vēlu veiksmi ikvienā jautājumā, kas stiprina Latvijas nākotni!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam – frakcijas vārdā.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es domāju, dzejoļu lasīšana no papīra – tas ir ļoti labi. Tas attiecībā uz mūsu augsti godātajiem ministriem un premjerministri. Bet ir arī sausie rezultāti. Iziesim cauri.

Piedzima astoņi tūkstoši bērnu, no dzīves aizgāja 17 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Nu kaut kā jums tas budžets nav īpaši veiksmīgs. Jūs nespējat vispār neko – ne motivēt, lai bērni būtu, ne ārstēt cilvēkus, jo cilvēki aiziet ne tikai vecuma dēļ. Tā ir absolūta taisnība.

Paņemam budžetu... augsti godātais Dzintara kungs ir pateicis par demogrāfiju... un meklējam tur sadaļu par demogrāfiju. Pagājušogad tā ir bijusi, vai ne, Reira kungs? Ceturtā sadaļa – 11.00.00. Šoreiz šīs sadaļas nav. Kur pazuda jautājums par demogrāfiju? Tā taču ir jūsu prioritāte, tās taču ir lietas, kuras grasāties bīdīt uz priekšu, lai stiprinātu mūsu valsti, lai neļautu mūsu valstij pazust. Nu, kolēģi, pašiem nav smieklīgi?

Varbūt kādreiz var teikt: kad Rosļikovs runā kaut ko par valsti, tas nav pa īstam. Tad jūs esat tādi īsti patrioti – Jānis, Pēteris, Kristīne... visi tādi īsti, nevis Aleksejs. Jums pašiem kā pa nakti gulēt...?

Iesim cauri... tālāk. Jūsu “zaļumošanas” programma, kolēģi, pateicoties jaunajam superveiksmīgajam budžetam, kurš tikai par valsti un par stiprināšanu. Degvielas cena – plus 20–30 centi. Tie ir patiesie aprēķini. Mēs nākamgad ar jums, Rokpeļņa kungs, tiksimies pie degvielas uzpildes stacijas un mēģināsim pierādīt viens otram kaut ko pretēju. Tā ir taisnība – 20–30 centi, “pateicoties” jūsu budžetam.

Tas ir “labs” budžets. Laikam no grāmatvedības puses tas ir ļoti veiksmīgs. Cilvēkiem – tie ir tikai mīnusi. Kolēģi, tas ir fakts. Jūs ar savu rīcību ļaujat CSDD pacelt cenas par saviem pakalpojumiem. Uzņēmums, kas īsteno, realizē tehniskās apskates pakalpojumu, šodien jau skaita peļņu par pagājušo gadu, un tie ir 3,9 miljoni eiro. Varbūt man nav taisnība, bet aptuveni tā ir. Četrus miljonus eiro viņi ir nopelnījuši pa tīro – pēc algām... pēc visiem nodokļiem. Par ko? Tikai par to, ka viņi lūr uz mūsu mašīnām un saka: šeit nav slikti, šeit ir labi, bet šeit vajag izlabot? Četri miljoni gadā! Vienkārši – budunkš! –, un ir. Manā skatījumā, tur nav, ko pacelt. Priekš kam? Viņiem tāpat ir nauda, viņiem tāpat viss ir absolūtā kārtībā. Priekš kam, kolēģi?

Atgriežoties pie autotransporta jautājuma. Jūs paši savā budžetā ielikāt bumbu – līdz 2030. gadam... zaļzemnieki, atkal “zaļumošanas” jautājums... elektroautomobiļi, atsakāmies no parastām automašīnām. Viens ļoti gudrs mūsu parlamenta deputāts ir uzrakstījis foršu rakstu, sakalkulējis – ir vajadzīgi 280 tūkstoši elektroautomobiļu, lai izpildītu jūsu programmu. Pretējā gadījumā mēs visi – visa Latvija – iekrītam uz baigiem sodiem, kas būs aptuveni 200 miljoni eiro gadā. Es šaubos, ka Jaunā Vienotība, visi deputāti, sametīsies, lai samaksātu to, vai ne? Vai zaļzemnieki viņiem palīdzēs. Nē, šos 200 miljonus samaksās cilvēki. Atkal pacelsim nodokļus. Kārtējo reizi parādīsim viņiem, ka mēs varam kļūdīties, mēs varam darīt jebko, a jūs par to maksāsiet!

Kolēģi! Tas ir absolūtais fakts. Ja mēs tagad atiesim no visiem cipariem, esmu pārliecināts, ka šo budžetu jūs, lielākā daļa no koalīcijas deputātiem, pat neesat lasījuši. Es jums vienu situāciju parādīšu. Klimata un enerģētikas ministrija solīja, ka nekādā gadījumā neies... uz biroja “uzpūšanu”. Plus 76 procenti pie atalgojuma. Es saprotu, ka tie ir jauni darbinieki, bet tas nozīmē, ka jūs kaut kā pazaudējāt saikni ar savu solījumu – ka jūs tiksiet galā gandrīz vai ar pieciem cilvēkiem. Plus 76 procenti! Es saprotu jūsu skatienu, bet tie ir jūsu dati, jūs paši te visu zīmējāt. Manā skatījumā, plus 76 procenti – tas jau ir kaut kāds ārprāts.

Ja mēs ejam tālāk – Ekonomikas ministrija –, te neko nevar saprast. Te ir viens liels cipars – 45 miljoni. Okay, bet, ja mēs to preparējam, augsti godātie koalīcijas deputāti, tur iekšā ir visādas padomes, kur vidējais atalgojums ir 4000 eiro. Kruta, vai ne? Normāli dzīvojam, viss feini. Kur ekonomija? Kur apsolījums par to, ka mēģināsim kaut kādā veidā ierobežot savus tēriņus, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu labāk? Nav šāda, nav šāda...! Tas nav izpildīts.

Kolēģi, pārejot pie pēdējā, ko gribu jums pateikt? Atgādināt vienu ļoti būtisku momentu. Šodien, izejot no jūsu loģikas, ka apkārt ir tikai apdraudējumi, mēs esam karā. Vot, vot, tūlīt viss sāksies! Jau parādījās informācija, ka... no Aizsardzības ministrijas... mūsu armijas galvenais virsnieks neturpinās dienesta pilnvaras. Tas ir labs signāls? Tas ir labs signāls aizsardzības ministram, atejot no personības, tas ir labs signāls ministriem? Tas ir labs signāls mūsu augsti godātajai Evikai Siliņai viņas valdības laikā? Momentā, kad jūs sakāt, ka rītdien sāksies karš, parādās informācija, ka Leonīds varbūt neturpinās dienesta pilnvaras, viņš grib doties pensijā.

Tas ir normāli, kolēģi? Mums tagad ir citi laiki. Vai mums ir iespēja jaunu vadoni izvēlēties, kuram būs laiks mācīties? Šaubos. Tas ir signāls tam, ka jūsu darbībai pat virsnieki – pat virsnieki! – netic un viņi labprāt izvēlas aizbēgt prom, labprāt izvēlas neturpināt savu darbu, labprāt izvēlas aiziet pensijā un kaut kur Spānijā makšķerēt, nevis tusēt kopā ar jums. Jo tas ir absolūti bezcerīgi. Kā rāda prakse, viņš nav spējīgs konkrēti tagad motivēt savu biroju strādāt ar rezultātu. Kā jau esmu teicis, 1,2 miljardi aizsardzībai, un kur, Sprūda kungs, nu kur? Ļoti labi saprotam, ka mūsu robeža nav aizsargāta, ļoti labi saprotam, ka iekšā... armijai ir tik daudz problēmu, kuras diemžēl jums nāksies risināt. Tas ir mantojums jums. Protams, tā nav jūsu vaina. Bet varat iedomāties? Sanāk, visu šo laiku visas valdības ir simulējušas, ka tās kaut ko dara. Pēc būtības nekas netika izdarīts, un konkrētā budžeta mērķis ir tikai viens – apsolīt, ka būs labi. A kad jau būs slikti, tad... diemžēl cita varianta nebija. Zaļzemnieki, diemžēl tas ir absolūtais fakts.

Tāpēc, kolēģi, es jūs lūdzu – apstāties un pažēlot cilvēkus. Īsti latvieši, pie kuriem jūs sevi pieskaitāt, nedrīkst, vienkārši nedrīkst turpināt šādi izrīkoties ar mūsu Latviju. Tas ir kauns, manā skatījumā. Un tas, ka jūs izjūtat kaut kādu iekšējo degsmi, ka jūs darāt kaut ko pareizi, bet pēc būtības slikti... nevis dēļ tā, ka esmu opozīcijā, nevis dēļ tā, ka man gribas jūs kritizēt, bet pēc būtības nav labi, pēc būtības nekas nelīmējas kopā, lai kā negrozi. Nu nav.

Kolēģi, divi miljardi iztērēti, lai uzturētu valsts aparātu, visus ierēdņus. Tas nav no Eiropas fondiem, tie ir tīrie cipari, nedaudz mazāk, bet ap diviem miljardiem. Cik tā var turpināt? Tas nav godīgi, kolēģi, tas nav atbildīgi! Un tas ir... bez apvainojumiem, bet tas izskatās kā tāda maza... brutāla, bet maza (pagaidām) nodevība pret savu valsti.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram – frakcijas vārdā.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjerministre! Finanšu ministra kungs! Valdības pārstāvji! Kolēģi! Ja šodien runa, kuru teica premjerministre, būtu runa pēc pirmā padarītā... valdības gada, tad varētu teikt, ka premjere cenšas, lai tās lietas tiek uzlabotas. Bet, ja mēs sasummējam šo vienu gadu kopā ar Kariņa kunga valdīšanu un Jaunās VIENOTĪBAS valdīšanas sešiem gadiem, tad kaut kas īsti neiet kopā.

Jūs sakāt, ka Igaunijā tagad ir daudz grūtāk nekā pie mums, un publiski izskan informācija, ka Igaunijā problēmu ir vairāk. Es gribu salīdzināt ar mūsu kaimiņvalstīm, jo nav jēgas salīdzināt Latvijas ekonomiku ar Vācijas vai Francijas ekonomiku, bet tepat – ar Igaunijas ekonomiku. Un ko mēs redzam ciparos? Igaunijā dzīvo par pusmiljonu mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā – 1,36 miljoni. Latvijā it kā dzīvo 1,8 miljoni. Igaunijā gadā ieņēmumi budžetā tiek plānoti 17,7 miljardi, izdevumi – 18,2 miljardi, tātad 0,5 miljardu deficīts. Mēs ienākumus plānojam 15,1 miljardu, izdevumus – 17,1 miljardu. Vēl 2 miljardi pie ārējā parāda – bija 19, tagad būs 21. Ja mēs tā lēnā garā turpinām aizņemties pa diviem miljardiem, reāli drīz aizņemsimies jau trīs miljardus, jo nākamgad maksāsim vairāk nekā pusmiljardu par ārējā parāda apkalpošanu, kā Finanšu ministrija sagatavoja... 2026. gadā jau būs pāri 600 miljoniem. Jo lielāks parāds, jo lielāki procenti, un pamatsumma nepazūd. Tas nozīmē, ka Igaunijā šodien... tas ir, nākamajā gadā, ārējais parāds tiek plānots 10 miljardi, mums – 21 miljards. Tas, ko teica ekonomikas ministrs, ka mēs gribam 10 gados dubultot mūsu ekonomiku, pēc esošajiem cipariem īsti neštimmē, jo nevar dubultot ekonomiku, katru gadu aizņemoties divus trīs miljardus.

Ja mēs teiktu, ka gribam sasniegt tikai Igaunijas līmeni, tad nākamajā gadā mums vajadzētu būt sekojošiem cipariem: 24 miljardi ienākumos un ap 25 miljardiem izdevumos. Tātad, ja mums ir 15,1 miljards, pietrūkst deviņu miljardu – salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu. Ja ir pilnīgi vienāds...

Deviņi miljardi – tas ir tas, kā mums trūkst ienākumos. Par ko mēs varam runāt?! Mani visvairāk satrauc tas, ka valdība saka: “Mēs parūpējāmies, atradām naudu!” Kur jūs atradāt? Jūs aizņēmāties divus miljardus, un šī nauda neiet investīcijās. Tas, ko jūs, Ašeradena kungs, teicāt – jūs jau precīzi pateicāt – Eiropas fondi, kuri aiziet programmās, bet Eiropas fondi – tā nav nopelnītā nauda, tā ir dāvana. Ja paņemam reāli budžeta deficītu, šos divus miljardus, vēl jāpierēķina tā dāvinātā Eiropas fondu nauda, un tad mēs nonāktu līdz situācijai, ka tas caurums ir lielāks. Un cik ilgi – 30 gadus pēc neatkarības – mēs dzīvojam un domājam par to, cik tad Eiropa mums vēl uzdāvinās!

Nonākam pie galvenajām tēmām. Nav jēgas šodien apspriest, kam jūs atradāt kaut kādu naudu, jo tā ir aizņemtā nauda. Jūs neko neatradāt, jūs aizņēmāties divus miljardus. Tai pašā brīdī... ja runājam par valsts birokrātiskā aparāta samazināšanu, jūs teicāt – par 5 procentiem. Sešu gadu laikā – kad piecus gadus bija Kariņš un tagad jūs, Siliņas kundze, – 5 procenti ir par maz, vajadzētu atlaist 30 procentus. Valsts kontrolieris, kuru šī Saeima nesen iecēla, teica, ka ir sešas institūcijas, kas valstī nodarbojas ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Sešām ir pilnīgi vienāda struktūra, tikai ar dažādiem nosaukumiem. Te daži teica, ka tur padomē atalgojums ir četri tūkstoši eiro mēnesī par vienu sēdi, ko apmeklē padomes loceklis. Jūs gribat varbūt par vienu padomes locekli samazināt, bet realitāte jau ir pavisam cita. No sešām institūcijām vajadzētu atstāt tikai vienu – apvienojot, tās piecas pieliekot klāt – un iedot papildu naudiņu tiem, kas tur strādās. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka to visu varētu veikt viena institūcija. Tātad nav runa tikai par cilvēkiem, kurus atlaidīs, runa ir par to, ka piecas ēkas būs brīvas, tās var pārdot, iegūt naudu, tās nav jāapkurina, jo ziemā tēriņi jau nāk no apkures. Nekas tāds nenotiek. Kāpēc tas netiek darīts? Es, godīgi sakot, nesaprotu.

Tagad par to pašu “Rail Baltica”, par ko mēs esam runājuši. Budžetā nav atvēlēts ne santīms, ne cents “Rail Baltica”, jo ir skaidrs tas, ka naudas, izņemot tos 15 procentus līdzfinansējumam, kas ir paredzēti no Eiropas... tie ir, bet problēma jau ir tāda: vai to 5 vai 10 miljardu pietrūkst, neviens jau īsti nezina. Tas, ko arī finanšu ministrs tagad saka, – satiksmes ministram Briškenam beidzot jāpasaka, ko tad būvēs. Desmit gadi tomēr ir pavadīti tajās institūcijās. Cilvēki arī grib saprast, ko pie lidostas būvēs. Tagad jau viesnīcu jaucot nost. Forši – nojauks viesnīcu, varēja vēl pastrādāt vismaz līdz 2028. gadam, kad ar izstieptu roku (jeb rokām) brauksim uz Briseli un lūgsimies, lai mums iedod naudu. Ja sāksim lūgties 2028. gadā, pēc tam 2038. gadā, pēc tam 2048. gadā, pēc tam 2108. gadā... mēs brauksim un lūgsimies, lai pa sliedītei liekam klāt. Varbūt tas absurda teātris ir jābeidz.

Siliņas kundze, jūs televīzijā sakāt, ka Saeimā vajag uztaisīt kaut kādu komisiju, kas uzraudzīs. Ko uzraudzīs – valdību? Izmeklēšanas komisija jau tagad ir pietiekami tālu tikusi. Ir acīmredzams, cik viss pa šiem gadiem ir bijis aplami.

Es domāju, ka valdībai ir jāuzņemas pilna atbildība, jums personīgi, un ir jāpasaka, vai Briškens tiek vai netiek galā. Viņš ir atbildīgais ministrs. Ja viņš ar visu savu aparātu netiek galā, padzeniet viņu! Jūs esat premjere: viens paraksts, lēmums, un Briškena nav, viss – Briškens aizlidoja, vot, tur... atgriezīsies atpakaļ. Ļoti vienkārši. Priekš kam jums vajag komisiju? Beidziet mānīt tautu! Jūs esat premjere.

Kamēr Briškens strādā... jūs esat apmierināta ar Briškena darbu. Ja gribat viņu paturēt šajā amatā, tad jūs atbalstāt viņa darbu jeb bezdarbību. Tas, kas šodien notiek, viss ir saistīts ar budžetu. Jo tagad, kad Briškens ik pa brīdim varonīgi nāk uz valdību un saka: mēs paņemsim 100, 200 vai cik tos miljonus un pārliksim uz “Rail Baltica”... “Rail Baltica” ir kā caura muca vai caurs maiss. Gadā ceļiem jūs tērējat apmēram 300 miljonus, ieskaitot fondus. Tad labāk tos 300 miljonus papildus novirziet ceļiem. Ceļu sakārtošana vienmēr ir bijusi prioritāte, ja mēs runājam ne tikai par galvenajiem ceļiem. Iedodiet arī mazāk svarīgiem ceļiem reģionos, kuri ir jāsakārto. Ceļu infrastruktūra mums ir ļoti sliktā stāvoklī gan galvaspilsētā, gan daudz kur citur.

Viss, ko tagad ieliekat “Rail Baltica”, ir bezjēdzīgi, jo jūs mēģināt ielikt pa druskai, pa druskai. Nav jums, kam... ja pilnīgi nav naudas... Es ceru, ka ZZS rīkosies, kā ir solījusi, – ka nekādas investīcijas netiks atbalstītas. Kāpēc no ceļiem atņemt naudu un ielikt “Rail Baltica” vēl 50 metru kaut kādu sliežu nesaprotamā izbūvē, kuras, iespējams, nekad netiks uzbūvētas? Tad vienu dienu pasaka: braukšot tomēr pa vecajām sliedēm, vajag tikai uztaisīt pagriezienu no Jūrmalas, kā saka, virzienā, kur dzelzceļš iet... “Vivi”... līdz lidostai, lai kaut kādu māju, tukšo monstru, varētu izmantot. Godājamie kolēģi, ko mēs līdz 2028. gadam gaidīsim, ja nākamās vēlēšanas ir 2026. gadā? Ir jāpasaka: šī valdība ar “Rail Baltica” neko nedarīs.

Ejam tālāk – “airBaltic”. Skaidrs, ka tā ir svarīga kompānija, bet cik tā mums maksā, un cik efektīvi tā tiek pārraudzīta? Visi saka: Fliks, Fliks... a kas... Tātad Gauss, Gauss (Starpsauciens.)... Viņi dara to, ko šodien saka valdība. Viņi dara to, ko saka valdība. Padome... padomes vadītājs par vienu sēdi saņem četrus tūkstošus eiro mēnesī. Viņš strādā vēl trijos privātajos uzņēmumos. Tie dokumenti ir atnākuši. Tas, kas vada “airBaltic” padomi, vēl trijos privātajos uzņēmumos strādā valdēs, un viņš ir padomes priekšsēdētājs. Un tāds speciālists joprojām ir vajadzīgs. Viņš strādā arī kādās valsts struktūrās. Jautājums: kāda ir pārraudzība? Ministrs – neko nesaprot, uzraugi, valsts kapitāla turētāji – neko nezina, valdība – nevar saprast, bet stāsts ir par ko? Mēs esam dzirdējuši, ka tiks norakstīts 571 miljons. Tāds lēmums ir izskanējis, tāds būšot. Tagad “airBaltic” vēl 40 miljonus aizņemas. Jautājums ir viens: ja mēs palīdzam, tad sākam palīdzēt. Es no šīs tribīnes publiski esmu vairākkārt teicis: nesezonā mums ir problēmas... sezonā “airBaltic” strādā, nesezonā nestrādā. Nevajag dāvināt “airBaltic” naudu.

Paņemiet... Ja nepatīk 50 miljoni, ko es saucu, iedodiet 10. Es 50 paņēmu no tā, ka tie ir procentu maksājumi. Izdaliet brīvbiļetes ārzemniekiem, lai atlido uz šejieni un trīs dienas pavada mūsu viesnīcās. Trīs dienas viņi iztērēs vismaz divsimt, trīssimt eiro par viesnīcu, apmēram tādu pašu summu – dzīvojot, kaut ko nopērkot. Viņi atvedīs 500 eiro, mēs uzdāvinām brīvbiļeti par 50 eiro. Savāciet tādus lidotgribētājus no visas Eiropas, lai viņi brauc, tērē naudu. Rezultātā, ieguldot 50 miljonus, mēs apmēram pusmiljardu dabūsim mūsu ekonomikai.

Ko tas nozīmē? Rīgā un visur citur strādās restorāni, kafejnīcas, viesnīcas. Tie nav tikai cipari, tas ir tas, ko var izdarīt. Jo šīs naudas Latvijai nav. Tā nav pārdale. Jautājums – kur dabūt budžetā? Attiecīgi palieliniet ienākumus, jo šī nav tēriņa... tā nav nauda, kura netiek iedota nevienam. Tā principā ir kredītlīnija, kura ir pieejama tikai tad, kad tiek parādīts vaučerītis par to, ka ir apmaksāta viesnīca. Uz otro lasījumu ielieciet kaut vai 10 miljonus, un tie 10 miljoni automātiski ģenerēs jums dzīvu naudu ekonomikā, nevis tikai “airBaltic” papildu... bet tās ir viesnīcas, kafejnīcas, restorāni... un tā tālāk, un tā tālāk. Mums jādomā, kā sildīt...

Es nemēģinu jūs kritizēt, es saku: tas ir konkrēts priekšlikums, ko jūs uz otro lasījumu varat izdarīt, koriģējot prognozi par ieņēmumiem, jo tie izdevumi nebūs nekad kā izdevumi, ja pretī neienāks šī nauda. Bet vai jūs esat gatavi to darīt?

Tālāk. Ja mēs runājam par zaļo koridoru, es gribu premjeri uzslavēt. Ideja ir laba, jautājums – kā tā darbosies? Nosakiet skaidrus principus. Tam zaļajam koridoram, ja visi sēdēs rindā... pie Ministru kabineta, vienkārši papļāpās un nekas nemainīsies, būs slikti.

Man ir priekšlikums: ja kāds investors nāk ar investīciju, sākot vismaz no 10 miljoniem... to robežu varat noteikt paši (pieņemsim 10, lai nediskriminētu arī mazos un vidējos biznesus)... viņi saka: mēs gribam saprast, vai ierēdniecība mums neliks sprunguļus riteņos. Sasauciet tos ierēdņus, izrunājiet visu, ja vajag, likumā kaut ko pagroziet, un, ja premjere konceptuāli saka jā – noslēdziet tā saucamo sadarbības memorandu (MOU) par to, ka kopumā ir atbalsts un ierēdņiem ir jāstrādā. Tad, kad mēs kopā ar jums piedalījāmies pasākumā, – jūs uzstājāties, es tur, Mežaparkā, biju uzaicināts tikai kā viesis... kur bija saistībā ar nekustamo īpašumu... kur viens nozares pārstāvis teica (jūs to dzirdējāt): “Mēs aizbraucam uz Igauniju, un viņi saka: “Mums tie procesi ir trīsreiz īsāki.”” Tā birokrātija, saskaņojot projektus, Igaunijā ir trīsreiz īsāka nekā šeit. Ja mūsu ierēdņi nevar izdomāt kaut ko gudrāku, tad nokopējam Igaunijas piemēru, būs trīsreiz ātrāks saskaņošanas process.

Es vēlos pateikt sekojošo, ka ir...

Es gribētu apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šlesers. Šie ir konkrēti priekšlikumi. Jo baigi viegli – atnāk opozīcija un saka, ka viss ir slikti. Pašreiz mēs esam fakta priekšā, ka mums pietrūkst deviņu miljardu ienākumiem salīdzinājumā ar Igauniju, un ir jāpadomā, kā šīs investīcijas piesaistīt un kurā sektorā. Visi uzņēmumi, kas strādā Latvijā, ir jāizmanto visvairāk. Es esmu pilnīgi pārliecināts – ja viņi jutīs, ka ir pilnīgs valdības atbalsts, viņi vairāk investēs dažādos projektos.

Otrs ir eksports. Skaidrs, ka bez eksporta... ja uzņēmums strādā vietējam tirgum, tad tas ir kā no vienas kabatas otrā. Nepieciešams, lai ir eksports uz... pēc iespējas... vairāk valstīm. Un skaidri pasakiet kritērijus! Ja kāds atved naudu uz šejieni un samaksā par pakalpojumu vai preci, tas ir atbalstāmi. Tā ir mana rekomendācija. Tas, ko es gribētu sadzirdēt... iespējams, varbūt jūs, finanšu ministra kungs, vai ekonomikas ministrs varētu pateikt... ir jāsauc konkrētas lietas – tāpat kā cilvēkiem ir uzvārdi, tāpat ir arī konkrēti uzņēmumi – ko var darīt? Tad, kad runā... mēs kaut kādai klimata kontrolei, uzlabošanai tērēsim 300 miljonus. Tie ir vārdi... nav skaidrs, kur tērēs, kā tērēs, kāpēc tērēs, vai vispār ir jātērē. Varbūt tiešām vienojas, ka to naudu no nevajadzīgām nozarēm, kas mums neko nedod, liekam ceļos. Briškenam vismaz būs, ko darīt, ja netiek galā ar “Rail Baltica”, lai būvē ceļus! Bet tagad sanāk tā, ka mēs visur mēģinām baigi... tēlot.

Latvijā puse teritorijas ir meži, mēs jau esam vieni no zaļākajiem. Apskatieties – Nīderlandē ir 18 miljoni iedzīvotāju, teritorija par vienu trešdaļu mazāka nekā Latvijā, viņiem mežu praktiski vairs nav, bet Nīderlande eksportē puķes un visādu lauksaimniecības produkciju... un tā tālāk. Mēs jau šodien esam gana zaļi. Tā ka priekšlikums – pārmest naudu tur, kur atdeve būs krietni lielāka.

Par to zaļo koridoru – es atbalstu, tā ideja ir laba, jautājums, kā jūs to izpildīsiet.

Visbeidzot. Tas, ko teica arī Ašeradena kungs. Ķekavas apvedceļš – apsveicami, nezinu nianses, bet kopumā tas ir apsveicami. Svarīgi, lai būtu vairāk šādu projektu. Tad nodefinējam kaut ko lielu, nevis... jo variants ir tāds... mēs pa posmiem... pasakām, piemēram, visus ceļus. Ir Liepājas virziens... kurā cilvēki sitas nost... ar mašīnām. PROGRESĪVIE grib, lai uz Liepāju brauc tikai ar divriteņiem... visi par ātru... Liepājas, Ventspils, Rēzeknes, Daugavpils virziens, Vidzemes “Via Baltica” – ielieciet vienā paketē, un sakām, ka mēs ejam uz grandiozu PPP projektu maģistrāļu būvniecībai. Cilvēkiem tas būs saprotams, tas nebūs kā “Rail Baltica”. Izstiepjam maksājumus uz nākamajiem 30 gadiem vai kā... tas būtu kaut kas pilnīgi konkrēts. Bet darīt to vienlaicīgi. Kāpēc Briškens nenāk ar tādām iniciatīvām? Nezinu, bet tā ir iespēja, ko cilvēki atbalstīs. Un, ja aizņemas naudu, lai finansētu un nodrošinātu šādu maģistrāļu būvniecību Latvijā, mēs pat referendumu varam uztaisīt. Cilvēki dos jums pilnvaras šādi rīkoties.

Tā ka, godājamie valdības pārstāvji, budžets esošajā formā nav labs, mēs kā opozīcijas partija nevaram balsot par šādu budžetu, mēs balsosim “pret”, bet es negribu varonīgi teikt, ka mēs esam “pret”, jo mēs vienkārši esam “pret”. Es piedāvāju... debatēm ir pieteikušies vēl 33 cilvēki – runājam par ekonomiku! Varbūt budžeta pieņemšanas dienā ir iespējams runāt par to, kā nopelnīt! Opozīcijas pārstāvji, nāciet un pasakiet kaut kādas pāris lietas, ko vajag izdarīt, nevis kam vajag iedot. Es nerunāju par pensionāriem, par bērniem, par ģimenēm, kam vēl iedot, jo par tiem mēs varam sacensties, visi simts varēs nākt un stāstīt, kam vajag. Nākam un runājam par to, kur nopelnīt, kā piesaistīt naudu, kā palielināt ieņēmumus budžetā! Man liekas, tas ir tas svarīgākais.

Un vēlreiz – par otro lasījumu. Paņemiet kaut vai vienu konkrētu piemēru un ielieciet iekšā. Es neprasu izdevumus, es prasu investīcijas. Būtu labi, ja valdība nebūtu pieņēmusi lēmumu, ka neatbalstīs kino industriju... un pēc tam skrien pakaļ braucošam vilcienam un saka: nē, nē, mēs kaut ko atbalstīsim. “Netflix” gribēja šeit filmēt, citi Holivudas pārstāvji šeit gribēja... jūs sākumā pasakāt, ka mēs aiztaisām programmu, un tad sākam sarunu, bet tajā brīdī, kad jūs pasakāt, ka mēs kaut ko aizveram, pārējie saka: mēs pieņēmām lēmumu – mēs jau uz Igauniju... Mēs esam starptautiskā konkurencē, jebkurš negatīvs signāls automātiski rada signālu par labu mūsu konkurentiem – igauņiem, īriem, francūžiem. Visi grib dabūt globālo kino industriju, jo tajā tiek iesaistīti simtiem, tūkstošiem cilvēku un tie ienākumi ir lielāki nekā izdevumi.

Tā ka es novēlu veiksmi valdībai. Varbūt uz otro lasījumu jūs kaut ko uzlabosiet. Godīgi sakot, ja jūs neatlaidīsiet tuvākajā laikā pāris ministru, jūsu kuģis nogrims.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam – frakcijas vārdā.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Ministru kabineta locekļi! Opozīcijas pārstāvji, pozīcijas pārstāvji! Es gribu teikt, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ņemot vērā starptautiski neskaidro ekonomisko situāciju, par spīti visiem izaicinājumiem, nākamā gada budžets ir sastādīts atbilstoši situācijai un ar pareizajām prioritātēm. Skaidrs, ka budžetā ir daudzas lietas, ko mēs veiksim un uzlabosim, bet ir divas neapšaubāmas prioritātes, ko, es domāju, neviens nevar noliegt... ko ar šo budžetu valdība un Saeima panāks.

Pirmā. Šis budžets tiešām ir iekšējās drošības budžets. Atdosim parādu mūsu glābējiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem – ar nākamo gadu šiem cilvēkiem atalgojums kāps ne mazāk kā par 300 eiro. Tas ir būtisks pieaugums arī cilvēkiem, kas sargā mūsu austrumu robežu pret agresoriem, pret imigrantiem, kas tiek izmantoti kā hibrīdkara elements pret mūsu valsti, policistiem, kas ikdienā cīnās ar noziedzniekiem. Šis ir tiešām īsts iekšējās un arī ārējās drošības stiprināšanas budžets.

Otrā. Kolēģi, daudzus gadus eksperti, Saeima – gan pozīcija, gan opozīcija – netika galā ar nodokļu sistēmas reformām. Šajā budžetā – skaidri un gaiši – ir iekļauta nodokļu reforma, kura izstrādāta kopā ar darba devējiem, ar darba ņēmējiem (Starpsauciens.) un kura, sākot ar nākamo gadu, 95 procentiem Latvijas Republikas iedzīvotāju samazinās nodokļus. Ar nākamo gadu viņi saņems lielāku atalgojumu pēc nodokļu nomaksas. Tas palīdzēs mūsu uzņēmējiem attīstīt biznesu, attīstīt investīcijas. Būtiskākais – jebkuru ekonomiku virza tieši vidusslānis. Šī nodokļu reforma visvairāk palīdzēs aktīvajam vidusslānim, kas strādā, maksā godīgi nodokļus un veicina mūsu ekonomiku. Šo faktu jūs nevarat noliegt. Ar šo budžetu, pieņemot nodokļu reformu, 95 procenti Latvijas iedzīvotāju būs ieguvēji.

Tālāk. Es ļoti rūpīgi klausījos, ko teica opozīcijas frakciju vadītāji. Man lika aizdomāties tas, ko teica Dzintara kungs, – par tradīcijām, kas netiek lauztas, par to, ka opozīcija kritizē, izceļ to, kā budžetā nav, pozīcija stāsta par to, kas budžetā ir. Es varu piekrist, tāda tradīcija ir. Bet es domāju, kolēģi, mēs varētu radīt jaunu tradīciju. (Starpsaucieni.) Mēs jau radām šobrīd. Es ceru, ka jūs piekritīsiet un radīsiet tradīciju, ko tūlīt piedāvāšu.

Koalīcija piedāvā budžetu ar savu redzējumu par valsts prioritātēm. Mūsu redzējums par valsts prioritātēm šobrīd ir: valsts iekšējā un ārējā drošība un konkurētspējas celšana. Šis ir mūsu budžeta piedāvājums. Es aicinu opozīciju ne tikai kritizēt šo budžetu, bet nākt ne ar atsevišķiem priekšlikumiem, bet alternatīvu budžetu, savu redzējumu par to, kā jūs (Starpsaucieni.) darītu, ja jums būtu iespēja veidot budžetu. (Starpsaucieni.) Kolēģi, jūs taču esat gudri cilvēki, jums ir daudz konsultantu, daudz deputātu, liels partiju finansējums, droši piedāvājiet, kādu budžetu jūs veidotu šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. (Dep. A. Kulbergs: “Iedodiet datus, mēs izdarīsim!”) Kulberga kungs, es neticu, ka jums kā gudram cilvēkam nav iespējas piekļūt datiem. (Starpsaucieni.) Nemānāmies!

Kolēģi! Jebkurā Rietumu demokrātijas valstī... ļoti pareizi Dzintara kungs saka... opozīcija kritizē, bet piedāvā arī savu alternatīvu budžetu... kā viņi rīkotos situācijā, ja viņiem būtu (Starpsauciens.) iespēja veidot budžetu. Ceru, šis budžets būs citādāks. Bet parasti opozīcija, no vienas puses, kritizē par to, ka valdība kādam nedod finansējumu, no otras puses, kritizē, ka par daudz tiek tērēts.

Kolēģi, esam konsekventi! Lūdzu visus... aicinu opozīciju iesniegt priekšlikumus, bet visus priekšlikumus par papildu līdzekļu tērēšanu... parādiet, kur jūs redzat finanšu avotus! Esiet drosmīgi! Jūs, kolēģi, pirms pāris mēnešiem mums stāstījāt (ne visi, bet daļa), ka nekāda nodokļu reforma nesanāks, ka vienīgais, ko tā slēpj, – pēc vēlēšanām tiks pacelts PVN. PVN netiek pacelts un netiks pacelts! Tieši otrādi – šī koalīcija samazina nodokļus 95 procentiem mūsu iedzīvotāju. Un pašvaldībām – kas ir ļoti būtiski – pašvaldībām, kas ir vistuvāk cilvēkiem, tiek kompensēts viss nodokļu izmaiņu kāpums. Nākamgad pašvaldības iegūs vidēji vairāk par 10 procentiem, ko varēs ieguldīt savā attīstībā un iedzīvotāju labklājības kāpināšanā.

Par konkrētām lietām, ko minēja atsevišķi opozīcijas kolēģi. Par atbalstu ģimenēm. Ko es gribu teikt? Mans redzējums varbūt tiešām atšķiras no atsevišķu opozīcijas pārstāvju viedokļa, kuri uzskata, ka pabalsti ir veids, kā vislabāk uzlabot demogrāfisko situāciju. Es tiešām tam neticu, lai arī uzskatu, ka neatkarīgi no tā, vai pabalsti veicina demogrāfisko situāciju, tie ir jāceļ, jo tas samazina sociālo nevienlīdzību. Un šajā budžetā mēs būtiski atbalstām ģimenes. Šī nodokļu reforma atbalsta ģimenes. Mums ir izdevies palielināt no 50 procentiem uz 75 procentiem maksājumu tiem vecākiem, kas izvēlas turpināt strādāt un saņemt šo pabalstu. Šis ir būtisks kāpums.

Par demogrāfiju runājot. Tas, kas arī pagājušā gada budžetā tika iestrādāts (es ļoti labi zinu, ka veselības ministrs turpina pie tā strādāt un strādās nākamgad), – bērna un mātes veselība, programmas, kas ir paredzētas tieši mātes un bērna veselībai. Ir jāsaprot, ka ir jāatbalsta mūsu ģimenes ne tikai sākotnējā... periodā, bet līdz bērnu pilngadības sasniegšanai. Un, jā, es redzu, ka daudz efektīvāk ir atbalstīt ģimenes nevis ar konkrētiem pabalstiem, bet ar pakalpojumiem, ko mēs ieviešam un ieviesīsim. Pašvaldībām, arī caur Eiropas fondiem un dotācijām, tiek dots un tiks dots finansējums, tai skaitā bērnudārzu remontiem un pielāgošanai.

Par senioriem, kolēģi. Teicāt, ka senioriem nav atbalsta un kaut kas tiek atņemts. Pilnīgas muļķības! Šis budžets mūsu senioriem, kas visu mūžu strādājuši un veltījuši to Latvijas neatkarīgajai valstij, dos būtisku papildinājumu, būtisku uzlabojumu. Divas būtiskas lietas. No nākamā gada tiks indeksēts pensijas apjoms līdz vidējās algas līmenim, nevis kā šobrīd – līdz 550 eiro. Neapliekamais minimums senioriem dubultosies. Mūsu seniori, kas ir strādājuši ilgus gadus, godīgi maksājuši nodokļus, no šīs reformas un budžeta, kolēģi, iegūs.

Par zemniekiem... nevis mūsu labajiem partneriem... bet par zemniekiem, kas strādā uz lauka un apgādā mūs ar pārtiku. Divas labas lietas. Zemkopības ministrs varēs minēt vairāk, kas šajā budžetā ir nostiprināts. Bija domāts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides varētu beigties, jo tās bija terminētas. Šajā budžetā tās tiek pagarinātas. Samazinātā PVN likme – 12 procenti – bija terminēta. Šobrīd likumā ir nostiprināts, ka tā turpināsies visu laiku un nebūs terminēta.

Tā ka, kolēģi, ir lietas, kas ir izdarītas – skaidri un gaiši. Vai šis ir budžets, kurā var atrisināt visas problēmas? Protams, nav. Neviens budžets nevar vienā gadā atrisināt visas problēmas. Bet tas, par ko man ir tiešām lepnums, – ka mēs gan pagājušogad, gan šogad, ja vienojamies, ka budžetā ir skaidras prioritātes, tad to arī izpildām.

Kolēģi, šis ir solījumu pildīšanas budžets. Aicinu balsot “par” šo budžetu, kas ir patiesas drošības un Latvijas konkurētspējas budžets. Balsojam “par”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – frakcijas vārdā.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Deputāti! Daudz kas jau ir izskanējis, tāpēc es vēlos piedāvāt uzsvarus no PROGRESĪVO skatpunkta un sākt mazliet iezīmēt politisko un ekonomisko situāciju, kas raksturo nākamā gada budžeta projektu un to, kur koalīcija, valdība atradās, sākot pie tā darbu.

Politiski... tas, manuprāt, ir pats svarīgākais, un to jau Jurēvica kungs tikko pieminēja... mēs tomēr turpinām pērn iesākto pieeju budžeta veidošanā, kas paredz noteikt ļoti skaidru politisko prioritāti un tam arī atvēlēt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Manuprāt, šāda pieeja ir valstiska, tā nav partejiska, un atbildīga politika šajā gadījumā ir veikt skaidras izvēles. Manuprāt, bieži vien tas ir pats svarīgākais jautājums politikā – spēt veikt skaidras izvēles, spēt tās pamatot un neatkāpties no pieņemtajiem lēmumiem, par spīti dažādiem spiedieniem, kas izskan.

Mēs, “PROGRESĪVIE”, neraugāmies uz budžetu kā pīrāgu, kur galvenais uzdevums ir izcīnīt pēc iespējas vairāk līdzekļu savām ministrijām, lai gan koalīciju politika un dinamika bieži vien uzspiež tieši šādu pieeju. Mēs redzam, kā jau es minēju, ka valstiski atbildīga rīcība ir rīkoties koleģiāli kopā ar partneriem, apzinoties, kas valstij ir nepieciešams visvairāk, un atbilstoši arī plānot finanšu līdzekļus.

Nosakot iekšējo un ārējo drošību kā galveno prioritāti, mēs koalīcijā nevilcināmies ar šādu izvēļu izdarīšanu. Tieši tāpēc opozīcijas partijām ir ļoti plašas iespējas kritizēt izdarītās izvēles un norādīt uz vairākām jomām, kur līdzekļi ir nepietiekami. Ar šādu pieeju budžeta veidošanas noteikumi visiem ir skaidri, par tiem mēs arī varam publiski atbildēt. Šī ir politiskā daļa.

Ekonomiskā daļa, manuprāt, budžeta sarunās mazliet, mazliet pieklibo un ne vienmēr parādās priekšplānā. Sākot darbu pie nākamā gada budžeta, šī koalīcija bija situācijā, kas tomēr bija diezgan neierasta, salīdzinot ar pēdējiem gadiem. Ja mēs atminamies, pirms četriem gadiem Eiropas Savienība apturēja fiskālos noteikumus, kas ierobežoja valstu tēriņus un investīcijas. Tas savukārt ļāva Eiropas valstu valdībām sniegt nepieciešamo finanšu atbalstu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem kovida pandēmijas laikā, un, protams, šo noteikumu apturēšana ļāva sniegt atbalstu pieaugošajām energoizmaksām pēc Krievijas pilna mēra iebrukuma Ukrainā.

Četru gadu laikā izveidojās prakse noteiktas investīcijas neskaitīt fiskālajā telpā, tas sniedza diezgan lielu rīcības brīvību valdībām budžetus plānot dāsni. Jāpiebilst, ka divciparu inflācija, kuru mēs novērojām Latvijā, arī plašāk Baltijas reģionā, nozīmēja, ka šie ievērojamie PVN ieņēmumi, kas bija neplānoti, uzlaboja valdības finansiālo bilanci un līdz ar to ļāva novirzīt lielu daļu šo papildu ieņēmumu atpakaļ ekonomikā. Bija skaidrs, ka vienā brīdī tam pienāks gals. Šogad tam pienāca gals. Eiropas Savienībā ir pieņemts jauns fiskālais ietvars, un tas paredz atgriešanos pie ļoti stingriem fiskālajiem noteikumiem, līdz ar to būtiski samazina valsts spēju fiskāli stimulēt ekonomiku.

“PROGRESĪVIE” šos noteikumus vērtē ļoti kritiski. Būtībā tie liedz valdībām veikt nepieciešamās investīcijas attīstībai un labklājības uzlabošanai. Tā kā procentu likmes joprojām ir augstas, nav jābrīnās par zemu privātā patēriņa līmeni vietēji Latvijā, arī mūsu tirdzniecības partneriem, kas, protams, neuzlabo mūsu eksportspēju. Šie ir apstākļi, kas veido fonu, kurā koalīcijas rīcības brīvība ir ļoti ierobežota, un opozīcijas partijas, protams, var brīvi izpausties savā kritikā. Bet šajā pozīcijā atrastos jebkura partija. Šis ir konteksts, kuru ir svarīgi paturēt prātā, spriežot par budžeta projektu kopumā.

Šis – ievadam, jo es vēlos uzsvērt trīs lietas, kas, manuprāt, apliecina to progresivitāti, kas ir šajā budžetā.

Pirmkārt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem budžeta veidošanā bija rast iespējas palielināt nodokļu ieņēmumus drošības vajadzību segšanai. Šo varēja darīt dažādos veidos. Mēs varējām sekot Igaunijas piemēram un celt nodokļus lielākajai daļai sabiedrības, tomēr, “PROGRESĪVO” ieskatā, šāda izvēle būtu fundamentāli kļūdaina. Tā vēl vairāk slāpētu privāto patēriņu un līdz ar to mazinātu potenciālās izaugsmes rādītājus. Turklāt apstākļos, kad Latvijas iedzīvotāji pēdējo četru gadu laikā ir piedzīvojuši būtiskas personisko finanšu svārstības gan kovida pandēmijas, gan divciparu inflācijas dēļ, šāds solis būtu sociāli netaisnīgs.

Tāpēc “PROGRESĪVIE” rosināja atgriezties pie sarunas par virspeļņas nodokļa ieviešanu kredītiestādēm, kas pēdējos gados ir pieredzējušas rekordaugstus peļņas rādītājus. Par to no šīs tribīnes esmu pietiekami daudz runājis, jo finansiālā izteiksmē Latvija atrodas ārkārtīgi sarežģītā situācijā. Kara tuvums Latvijas obligācijām, mūsu parādzīmēm, uzliek zināmu ģeopolitisku sodu. Tieši tāpēc mums ir ļoti skaidri jāapliecina, ka investīcijas drošības infrastruktūrā ir nepieciešamas, ka mēs šo ģeopolitisko situāciju uztveram nopietni un esam gatavi rīkoties atbilstoši. Tam vajadzētu būt pozitīvam signālam arī privātajiem tirgiem. Tomēr, ja tas notiek uz iedzīvotāju rēķina, tad ir skaidrs, ka pastāv tikpat liels risks saasināt iedzīvotāju sociālekonomisko situāciju un līdz ar to uzticību politiskajai varai. Ieviest virspeļņas nodokli kredītiestādēm, lai finansētu drošību, ir vienīgais pareizais lēmums, kas nodrošina nepieciešamo līdzsvaru starp dažādajām sabiedrības interesēm. Nevar novērtēt par zemu šī lēmuma zīmīgumu. “PROGRESĪVIE” ir patiesi gandarīti, ka šī koalīcija ir spējusi demonstrēt gatavību stāties pretī naudīgiem lobijiem un aizstāvēt sabiedrības intereses.

Otrkārt, nodokļu izmaiņas vai nodokļu reforma. Manuprāt, nav tik svarīgi, kā mēs to nosaucam, bet šis ir budžets, kas mazinās ienākumu nevienlīdzību un nabadzības risku Latvijas iedzīvotājiem. Aicinu atminēties pēdējo reizi, kad politiska lēmuma rezultātā uzskatāmi un mērķtiecīgi tika mazināta plašā ienākumu nevienlīdzība un nabadzība Latvijas sabiedrībā. Līdz šim politiskajā līmenī šīs problēmas nebija aktualizētas. Nebija neviena, kas to izvirzītu kā nopietnu izaicinājumu, kam ir iespējami risinājumi. Plānotās nodokļu izmaiņas apliecina, ka nabadzība un nevienlīdzība beidzot tiek uzlūkotas kā politiskas problēmas. Tie nav procesi, kas ir dabiski, kam labākajā gadījumā ir tikai kosmētiski risinājumi. Šīs nodokļu izmaiņas sper būtisku soli pretī progresīvai nodokļu sistēmai, kas ne tikai sekmēs nodokļu ieņēmumu pieaugumu, bet arī sistēmiski veicinās sabiedrības solidaritāti.

Jā, “PROGRESĪVIE” būtu gatavi iet vēl drosmīgāk uz priekšu, mēs labprāt redzētu vēl lielāku progresivitāti. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka līdz ar šīm izmaiņām mēs par šīm problēmām varam aizmirst. Tomēr esam pārliecināti, ka tieši šādas izmaiņas, kas paredz fiksētu neapliekamā minimuma ieviešanu jeb nulles procentu IIN likmi, kā arī darbaspēka nodokļa samazinājumu lielākajai daļai Latvijas sabiedrības, ir pamats turpmākām izmaiņām sociālā taisnīguma stiprināšanā, jo, manuprāt, ir pienācis laiks pārstāt izmantot argumentus par to, ka katrs pats ir savas laimes kalējs un, ja vien cilvēks smagi strādās, tad spēs kļūt turīgs.

Ir pienācis laiks pārstāt izmantot argumentus, ka progresīva nodokļu sistēma ir sods tiem, kas ir talantīgāki un labāk pelna, jo plaša ienākumu nevienlīdzība, tāda, kuru mēs varam novērot Latvijā, ir politiska izvēle. Pēdējo vairāk nekā 30 gadu laikā ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir radījusi sašķeltu sabiedrību. Latvijas politikā ir pienācis laiks arī no šīs tribīnes runāt par tiem cilvēkiem, kas ikdienā pelna minimālo vai vidējo algu, norādīt uz viņu talantiem, prasmēm un tiesībām uzlabot savu un savas ģimenes labklājību. Manuprāt, politiķu pienākums ir veidot sistēmu, kas ļauj to viņiem izdarīt.

Progresīva nodokļu sistēma nespēs atrisināt visus ar nabadzību un nevienlīdzību saistītos izaicinājumus, bet tā veido būtisku kopējās sistēmas daļu un ietekmē to, kā iedzīvotāji uztver savus līdzcilvēkus. Turklāt ienākumu nevienlīdzība nav tikai morāls jautājums par taisnīgu sabiedrību, tas ir iemesls arī zemai izaugsmei. Ja iedzīvotāji savus pieaugošos ienākumus novirza dažādu finanšu aktīvu iegādei, nevis patēriņam, tad likumsakarīgi mazinās iekšzemes kopprodukta rādītāji. Ja nodokļu sistēma, kāda ir bijusi līdz šim, nostiprina ienākumu plaisas, tad neizbēgami cietīs visa valsts ekonomika kopumā, un tas ir tieši tas, ko mēs varam novērot.

Treškārt (tas jau ir pieminēts, un par to vēl noteikti runāsim) – pērnā gada budžeta izskatīšanas laikā opozīcijas kritika primāri tika veltīta iekšlietu resora nepietiekamajam finansējumam, tieši tāpēc arī “PROGRESĪVIE” bija un ir pārliecināti, ka nākamā gada budžetā atalgojuma pieaugums primāri ir jānodrošina policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem un citiem iekšlietu resora darbiniekiem. Tie ir 90 miljoni, kas netiek sadalīti pa dažādiem sektoriem, bet gan mērķtiecīgi novirzīti tikai iekšlietu darbiniekiem. Atgriežos pie tā, ko minēju sākumā, – valstiski atbildīga koalīcijas politika ir rīkoties tieši šādi, nevis domāt par budžetu partejiski. Manuprāt, tieši pēdējos gados mēs redzam mūsu kārtības institūciju pieaugošo nozīmi. Vardarbība ģimenē un plašāk sabiedrībā pieprasa aizvien jaunas zināšanas un prasmes, un tiem, kas ar šiem jautājumiem strādā ikdienā, cenšoties tos novērst vai risināt, ir jābūt novērtētiem arī monetārā izteiksmē.

Noslēgumā ļaujiet man iezīmēt tos izaicinājumus, kas, manuprāt, būtu jārisina nākamajos budžeta projektos. Arī pērn runāju par tiem jautājumiem, kas mums būs jārisina šogad, piemēram, iekšlietu finansējums. Šie ir jautājumi, kam “PROGRESĪVIE” pievērsīs pastiprinātu uzmanību.

Viens no tiem ir nodokļu atvieglojumu sistēma par apgādībā esošām personām. Jau kādu laiku šī sistēma faktiski nepilda savu mērķi, nesniedz atvieglojumu tiem, kam tas ir nepieciešams visvairāk, – zemo ienākumu saņēmējiem. Līdz ar neapliekamā minimuma celšanu šī sistēma kļūst aizvien netaisnīgāka, atvieglojumus pilnā apmērā saņems tie, kuru ienākumi ir vidēji augsti, nevis zemi. Mūsu ieskatā, ir jāizvērtē šīs sistēmas izmaiņas, lai mēs sasniegtu mērķi – nodrošinātu atbalstu tiem, kam tas ir nepieciešams visvairāk, lai šādā veidā varētu mazināt ienākumu nevienlīdzību.

Ir pienācis laiks pārskatīt un pilnveidot sociālā atbalsta sistēmu, lai tā kļūtu par mūsdienīgu, mūsdienu vajadzībām atbilstošu. Es sadzirdu Dzintara kunga teikto. Manuprāt, runa nav tikai par sociālajiem pabalstiem, bet arī par sociālās apdrošināšanas sistēmu kopumā. Tai ir jākļūst progresīvākai, tai ir jānodrošina līdzsvars starp līdzekļu sadalījumu šībrīža ikdienas vajadzībām un apdrošināšanai pret nākotnes riskiem. Es piekrītu – šīs sistēmas pilnveidei īpaša uzmanība ir jāpievērš jauno vecāku sociālajam atbalstam, lai viņiem nerastos ienākumu zudums un saglabātos jēgpilna apdrošināšana arī nākotnē.

Visbeidzot – viena no galvenajām “PROGRESĪVO” prioritātēm turpinās būt veselības aprūpes sistēma. Ir jāatzīst, ka šajā budžetā tā nav saņēmusi nepieciešamo finansējumu, tieši tāpēc “PROGRESĪVIE” turpinās atbalstīt veselības ministra centienus veidot jaunu apdrošināšanas fondu, kas, cerams, reizi par visām reizēm pieliks punktu diskusijām par divu grozu sistēmu, un tiks ieviesta pārvaldības institūcija, kas tiešām sekmēs sabiedrības veselības rādītāju... sasniegšanu. Esošā sistēma, kurā veselības finansējums ir atkarīgs no ikgadējiem politiskajiem lēmumiem, nav ilgtspējīga, tā ir netaisnīga pret nozari.

Tāpēc, strādājot pie šī gada budžeta, “PROGRESĪVIE” gatavojas jau nākamajiem izaicinājumiem un, kā ierasts, rīkosies koleģiāli un valstiski atbildīgi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Harijam Rokpelnim – frakcijas vārdā.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā premjeres kundze! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Ikviens, kurš kādreiz ir strādājis pie budžeta sastādīšanas, zina, ka tas ir gana piņķerīgs un nepateicīgs process. Kā saka: kod, kurā pirkstā gribi.

Šoreiz nebija viegli, situācija ir izaicinoša, bet bija vieglāk nekā citās reizēs, jo ir pilnīgi skaidrs, ka viena lieta ir pāri visām – tā ir drošība. Uz šī fona pārējās lietas kļūst otršķirīgas. Ja mums nebūs drošības, mums nebūs pamata uztraukties ne par ko citu.

Iekšējā drošība kā svarīga drošības sastāvdaļa bija neizdarīts mājasdarbs. Iekšējā drošība – tie ir mūsu robežsargi, ugunsdzēsēji, policisti, un visā šajā sistēmā atslēgas vārds ir “cilvēks”. Cilvēkam ir svarīgs atalgojums, un esam vienojušies, ka būs atalgojuma pieaugums vismaz par 10 procentiem. Te gan ir jāņem vērā viena nianse. Vēsturiski ir bijusi situācija, ka ģenerālis ēd gaļu, ierindnieks ēd kāpostus, tad vidēji – visi ēd kāpostu tīteņus, vai ne? Šeit ir pilna pārliecība, ka ikviens cilvēks, kurš fiziski sargā mūsu robežu, ikviens, kurš fiziski dodas degošā mājā, saņems pelnīto pielikumu un netiks pieļautas sistēmiskas kļūdas.

Daudz paveikts arī jomās, kas nav tieši saistītas ar drošību un aizsardzību. Piemēram, nodokļu samazināšana strādājošajiem. Tas ir milzīgs panākums. Ikviens cilvēks, kurš dodas ikdienā uz darbu, saņems lielāku algu, jo tiks samazināti nodokļi. Ikviens darba devējs, kurš nodarbina šos cilvēkus, kopā samaksās mazākus nodokļus par saviem darbiniekiem. Līdz ar to Latvija kļūs konkurētspējīgāka, mēs varēsim labāk konkurēt ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, tam ir jābūt par pamatu labam izrāvienam mūsu ekonomikā.

Nākamgad un turpmākajos gados pieaugs minimālā alga. Tas ir ļoti svarīgs elements, it sevišķi, ja domājam par Latvijas reģioniem, kur vidējā alga ir krietni zemāka nekā šeit, Rīgā.

Tāpat arī nākamgad un turpmākajos gados pieaugs pensijas. Lauku ļaudis arī būs ieguvēji galvenokārt caur to, ka pašvaldību budžetos būs gana liels pieaugums salīdzinājumā... uz pārējo struktūru, nozaru fona. Pašvaldības ir tās, kuras šo pieaugumu varēs vērtēt un rūpēties par to, kā tiek nodrošināta skolēnu ēdināšana, kā tiek laboti vietējie... lauku ceļi, kā mēs kā nācija gatavojamies dziesmu un deju svētkiem un nodrošinām citus kultūras pasākumus.

Mums ir arī uzvaras, kuras varbūt nešķiet lielas šī budžeta kontekstā. Lauksaimniekiem – cilvēkiem, kas rūpējas par to, lai ikdienā ikvienam no mums būtu, ko likt uz galda, – viņiem atbalsts saglabāsies iepriekšējā gada līmenī.

Pedagogiem, kas tiešā veidā rūpējas par mūsu nākotni, algas pieaugums nebūs tik liels, kā mēs bijām cerējuši, bet algas tomēr pieaugs.

Pievienotās vērtības nodoklis augļiem, ogām un dārzeņiem tiks saglabāts samazinātajā apmērā. (Starpsaucieni.)

Ir (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)… ir arī pāris lietas jeb ziloņi istabā, uz ko opozīcijas kolēģi jau norādījuši... kur varbūt nav paveikts tik daudz, kā gribētos. Piemēram, šeit izskanēja stāsts, ka “Rail Baltica” budžetā nav ne par centu vairāk kā iepriekš tika plānots. Pareizi, tas ir pilnīgi pareizi! Mēs neliksim budžetā nevienu mūsu nodokļu maksātāja centu, kamēr nebūs pilnīgi skaidrs, kā šī trase izskatīsies, cik tā maksās... un ka visi liekie izdevumi tiks “izravēti” no šī projekta. (Starpsaucieni.)

Otrs sāpīgs elements, ko bieži piemin opozīcijas kolēģi, ir demogrāfija. Nav jau tā, ka demogrāfijas jomā nav nekas darīts. Strādājošajiem vecākiem tiks būtiski palielināts atbalsts. Beigās mēs atgriežamies pie tā, ko es teicu sākumā, – lai ģimene izšķirtos par to, ka tajā ienāk jauna dzīvība, primārais ir drošība. (Starpsaucieni.)

Kontekstā ar balsojumiem, kas te nesen bija... tādi amizanti... pesimists teiktu, ka šī zāle ir pustukša, optimists – ka pa pusei pilna. Reālists redz, ka vismaz puse no šeit esošajiem cilvēkiem ir gatavi strādāt. Mēs dzirdam bažas par to, ka šis budžets ir veidots, pamatojoties uz prognozēm, kuras varbūt nepiepildīsies. Jā, un tajā brīdī... ja šādu jautājumu uzdod, man ir jāatbild godīgi: es nezinu, vai piepildīsies. Mēs ceram uz labāko, mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, domājot par vietējiem uzņēmējiem, lai viņiem būtu vieglāk, lai viņi varētu veiksmīgāk strādāt un attīstīt tautsaimniecību Latvijā, bet tajā pašā laikā ir jāgatavojas arī sliktākiem scenārijiem.

Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija jau šogad ir veikušas vērienīgus reorganizācijas soļus, ir plānots samazināt darbinieku skaitu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, ir samazināts darbinieku skaits Lauksaimniecības datu centrā, tas ir pilnībā reorganizēts. Tas ir virziens, kurā mums... kopumā... ir jāiet. Tie ir nenoliedzami fakti – šobrīd valsts sektorā nodarbināto skaits ir nesamērīgi liels, darba tirgus ir pārkarsis. Tas ir tas, kas mums ir jādara tuvākajā laikā, kamēr to varam... kamēr mēs paši varam šos lēmumus pieņemt, nevis dzīve mūs piespiež to darīt.

Paralēli šim visam turpinās darbs pie banku patvaļas ierobežošanas, turpinās darbs pie noteikumiem un likumiem, pie tā, lai palielinātu kreditēšanu, pie tā, lai banku virspeļņa un peļņa nebūtu tik liela un lai mūsu uzņēmēji un iedzīvotāji varētu brīvāk un lētāk rīkoties ar naudu.

Joprojām notiek darbs pie birokrātijas mazināšanas. Teorētiski tas nav budžeta jautājums, bet tas ir visas valdības – un budžets ir šīs valdības instruments – jautājums. Jau tuvākajā laikā arī mums, dārgie Saeimas kolēģi, – tie, kas ir gatavi strādāt, – būs jāstrādā, pakotne saistībā ar būvniecības regulējuma pārskatīšanu jau ir ceļā... uz šejieni. Tā ka darba mums netrūks.

Lai darbi varētu ritēt uz priekšu, tos, kas ir gatavi strādāt, aicinu šo budžetu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai.

A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā premjerministres kundze! Godājamie Saeimas deputāti, kolēģi, draugi, mediju pārstāvji un visi tie, kas mūs skatās tiešsaistē! Man ir patiess prieks par iespēju šodien jūs uzrunāt saistībā ar nākamā gada budžetu, jo, manā skatījumā, budžets ir mūsu kopīgā vienošanās par to, kas ir svarīgi – kuras lietas, kuri darbi, kuras politikas ir svarīgas –, un kam mēs novirzām finansējumu, lai to realizētu nākamajos gados. Tādēļ es gribu mazliet ieskicēt to, kādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija šo budžetu, kas ir 1,188 miljardu eiro apjomā, varētu realizēt nākamajā gadā.

Es gribu uzsvērt, ka attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministriju... es uz šo raugos kā uz tādu pēctecības budžetu, kas mums ļauj iesāktās politikas... iesāktos darbus turpināt. No vienas puses, tie ir tikai skaitļi un fakti, Excel līnijas, bet man šie skaitļi un fakti ir cilvēki – bērni, skolotāji, viņu vecāki... kam mums ir jānodrošina izglītība. Izglītības un zinātnes ministrijai ir tāda brīnišķīga iespēja būt klāt bērniem no... pirmā burta līdz pat, man jāsaka, augstas raudzes zinātniskajām publikācijām, kas tiek publicētas pasaules līmeņa žurnālos, līdz inovācijām un atklājumiem... ko šie mazie bērni izdara... kad ir izgājuši cauri izglītības sistēmai. Tādēļ mana pārliecība par to, ka izglītība ir vērtība, pieaug ar katru diskusiju... ar katru diskusiju par Latvijas konkurētspēju, par ekonomikas izrāvienu... katru reizi atgriežamies vienā un tajā pašā punktā – mēs neko nevaram izdarīt, ja mums nav pietiekami gudru cilvēku, ja mums nav cilvēku, kas var realizēt šīs inovācijas. Kas tad ir izglītība? Zināšanas, prasmes un kompetence (un tas prasa piepūli, tas prasa disciplīnu), un vienlaikus, kā teikusi Zenta Mauriņa, “cilvēka indivīda un sabiedrības iespējas ceļš uz brīvību”... un šodienas kontekstā, es teiktu, arī – uz drošību.

Vēl man gribas atgriezties 1774. gadā (nu jau pirms 250 gadiem), kad Vecais Stenders “Augstas gudrības grāmatā no pasaules un dabas” teica: “Jo vairāk viena tauta īstā, labā gudrībā pieaug, jo viņas laime ceļas, gudrība ir labāka nekā pērles, un viss, ko tu tikai vari izvēlēties, nav ar to salīdzināms.” Šie ir vārdi, kas aizsāka vispārēju latviešu tautas izglītību latviešu valodā. Un šogad, otro mācību gadu, mēs atgriežamies... un esam procesā uz vienotas skolas ieviešanu un mācībām tikai latviešu valodā, nodrošinām izglītību latviešu valodā.

Izglītība ir vērtība, un tās prestižs mums kopīgi jākopj, tā ir mūsu kopīgā atbildība. Mainās metodes, mainās tehnoloģijas, mainās veids, kā bērni, jaunieši uztver informāciju, kā nokļūst pie zināšanām, bet ir svarīgi, ka izglītība rada šīs pārmaiņas un iet tām pa priekšu, nevis nopakaļ. Un vēl ir ļoti būtiski, ka centrā ir bērns un skolotājs, kas šīs zināšanas var iedot bērniem.

Bet nu tiešāk pie budžeta. Kas tad ir šajā 1,188 miljardu eiro ietvarā? Uz to mana ātrā atbilde ir – trīs lietas, kā es uz to raugos. Un, jāsaka, man patīk runāt par caurviju izglītības sistēmā. Trīs caurvijas, caur kurām es raugos uz mērķiem, kas ir izvirzīti izglītībā, ir atalgojums, līdzvērtīgas iespējas bērniem, jauniešiem, skolotājiem, patiesībā visiem, un uz rezultātu vērsts finansējums vai sniegumā balstīts finansējums.

Reizēm man ir tāda sajūta, ka Izglītības un zinātnes ministrija lielā mērā ir kļuvusi par tādu jaunu modeļu... izveidi, kā mēs finansējam vienu vai otru sistēmu, bet šajā caurvijā... šie ir tie trīs punkti, caur šīm prasmēm var ieraudzīt... to var ieraudzīt visās mūsu deviņās politikās, un šīs deviņas politikas ir: vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, augstākā izglītība, zinātne, jaunatnes politika, valsts valodas politika, sports, kosmoss un nozares pārvaldība. Un liels paldies visiem sociālajiem partneriem, kas ar mums ir piedalījušies diskusijās, kas ir snieguši padomus, kritizējuši. Īpašs paldies Latvijas Pašvaldību savienībai, kas ar mums ir daudz strādājusi.

Mazliet sīkāk par katru no caurvijām.

Algas. Konkurētspējīgs un cieņu apliecinošs atalgojums nozarē ir kritiski svarīgs, lai mēs nonāktu pie kvalitatīvas izglītības. Nākamā gada budžetā ir paredzēti 30 miljoni, kas nodrošinās zemākās likmes pieaugumu par 2,6 procentiem, un tas būs no 2025. gada 1. janvāra. Tas ir 621 miljons, kas kā atalgojuma dotācija dosies uz pašvaldībām, lai nodrošinātu vispārējās izglītības skolotāju algas, piecgadnieku, sešgadnieku... pirmsskolas skolotāju algas, tāpat arī interešu izglītības skolotāju algas. Mēs raugāmies (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti! Mazliet klusāk.

A. Čakša.... uz profesionālajām izglītības iestādēm, kur pieaugs algas skolotājiem, tāpat arī uz augstāko izglītību...

Ja mēs runājam par atalgojuma pieaugumu, tad ir jārunā arī par sporta nozari. Nākamajā gadā Latvijas Olimpiskās vienības sportistu maksimālo atalgojumu plānots palielināt līdz 2500 eiro, arī nodokļu izmaiņu kontekstā 71 procentam Latvijas profesionālo sportistu faktiskie ienākumi pieaugs. Jāatzīst, ka arī skolotāji, kas māca latviešu valodu diasporā, iegūst atbalstu. Tāpat vienotā skolas kontekstā mēs varam runāt par pagarinātās dienas grupas skolotājiem un skolotāju palīgiem.

Galvenā ietekme, ja raugāmies uz atalgojuma pieaugumu, ir programmai “Skolotājs” – 50 procentu pieaugums jaunajā mācību gadā. Tajā uzņemto jauniešu skaits, pat nosakot vienotus uzņemšanas kritērijus – centralizētā eksāmena atzīme ne mazāka par 7... ir daudz jauniešu, kuri izvēlas kļūt par skolotājiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka signāls – atalgojuma pieaugums – strādā.

Otra caurvija – līdzvērtīgas iespējas. Izglītība ir tā sistēma, kas ļauj sabiedrībai nodrošināt līdzvērtīgas iespējas, un to apstiprina arī PISA pētījums. Tas rāda, ka mūsu skolas iedod šo iespēju. Un ir ļoti svarīgi, ka mēs, strādājot ar bērniem, atrodam metodes, kā strādāt gan ar talantīgajiem, gan ar bērniem, kam ir nepieciešamas īpašas iekļaušanas vajadzības. Tas nodrošina visiem bērniem... iedot apmācību latviešu valodā, tāpat iespēju mācīties latgaliešu rakstu valodu... un lībiešu valodas saglabāšanu... kam kopumā ir novirzīti 600 tūkstoši eiro.

Ja mēs runājam par profesionālās izglītības programmām, tad, lai nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas, jārunā par darba tirgum nepieciešamo profesiju klāstu un nodrošinājumu, un nākamajā gadā ir iespēja palielināt studējošo skaitu profesionālās izglītības iestādēs līdz 9300. Kopumā profesionālajai izglītībai ir novirzīti 106,2 miljoni eiro. Tika minēts arī “Studētgods”, un tā ir līdzvērtīga iespēja nodrošināt studējošajiem atbalstu sociāli mazaizsargātajās iedzīvotāju grupās, tam ir novirzīti septiņi miljoni eiro.

Ja runājam par līdzvērtīgām iespējām, jārunā arī par ilgi gaidīto metodisko centru. Metodiskā centra attīstībai, kas dod atbalstu skolotājiem gan metodikās, gan profesionālajā izaugsmē, lai katram bērnam nodrošinātu individuālu atbalstu, kopumā ir novirzīti 59,9 miljoni eiro.

Tāpat saistībā ar iekļaujošo vai līdzvērtīgo iespēju nodrošināšanu ir jārunā arī par jaunatnes politiku, kam ir novirzīti 10,26 miljoni eiro un kas stiprina jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un atbalsta viņu iekļaušanos sabiedriskās aktivitātēs. Un, protams, par mācību līdzekļu iegādi, kam ir novirzīti 9,4 miljoni eiro.

Trešā caurvija, par ko es noteikti gribu runāt, ir uz rezultātu orientēta finansējuma piešķiršana, un kā lielākais piemērs ir augstākās izglītības pāreja uz institucionālo finansējumu. Tas rada to brīdi, kad... augstskolas vadība sēž un diskutē par to, kā labāk uzlabot programmu... sasniedzamos rezultātus, kā nodrošināt labākus rezultātus zinātnē. Augstākajai izglītībai nākamā gada budžetā ir paredzēts 141,1 miljons eiro.

Universitāšu spēja sasniegt pasaules mēroga rezultātus ir cieši saistīta ar investīcijām, un mani priecē, ka pēdējos gados panākts būtisks investīciju pieaugums augstākajā izglītībā un zinātnē. Tie ir 0,29 procenti no IKP gadā. Vai tas ir pietiekami, ja mēs raugāmies uz Eiropas Savienības vidējo...? Protams, nav. Daudz darba vēl ir priekšā, bet tas ir lielākais izrāviens, kāds mums ir bijis.

Noteikti ir jāpiebilst – liels paldies visiem mūsu zinātniekiem, kas strādā ar inovācijām un stiprina Latvijas ekonomikas izaugsmi, kā arī ir veicinājuši pasaules... padziļinātu izpratni visā sabiedrībā. Zinātnei novirzīti 102,3 miljoni eiro – gan fundamentālās zinātnes pētījumiem, gan lietišķajiem pētījumiem, arī sadarbībai ar Eiropas Savienības institūcijām un CERN. Zinātne virza tautsaimniecību.

Vēl viena lieta, par kuru noteikti ir jārunā. Ja mēs skatāmies uz sniegumā balstītu finansējumu, tad tas ir monitorings, kas ļauj izsekot tiem rezultātiem, kas ir gan vispārējā izglītībā, gan profesionālajā izglītībā, gan augstākajā izglītībā.

Viens priecīgāks notikums, kas arī jau tika pieminēts... finansējums, kas novirzīts Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, – 9,8 miljoni eiro... un tas nākamajā gadā pieskandēs Rīgu ar 30 tūkstošiem skolēnu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas, man liekas, ir grandiozs notikums.

Bet, lai viss nav tik gaiši, nākamais gads nāk arī ar izaicinājumiem, un izaicinājumi... paldies koalīcijai un premjerministrei par atbalstu... nākamais gads, kad mēs plānojam uzsākt jauno programmu finansējumu skolās... no nākamā gada 1. septembra... vēl prasa diezgan daudz... izaicinājumu. Kāpēc mums par to vispār jārunā?

Demogrāfija ir nepielūdzama, un dati rāda skarbu ainu. Pēc septiņiem gadiem mācības 1. klasē uzsāks ap 14 tūkstošiem skolēnu. Tas ir mazākais skolēnu skaits jauno laiku vēsturē. Latvijā ir nerakstīts likums, ka principā mēs viens otru pazīstam... caur vienu vai diviem cilvēkiem. Bet var droši teikt: ja runājam par 2031. gadu, visi šeit, zālē, sēdošie pazīs gandrīz katru no šiem 14 tūkstošiem skolēnu. Šobrīd ar atbildīgu skatu jālūkojas nākotnē. Un, nemainot finansējuma sistēmu, mums būs neērti skatīties acīs šiem bērniem un viņu vecākiem. Kāpēc? Tāpēc, ka, neko nemainot, mēs saglabāsim netaisnīgumu izglītības sistēmā un nevarēsim nodrošināt kvalitatīvu izglītību katrā Latvijas vietā, jo esošais finansējuma modelis, kur nauda seko bērnam... pašvaldībā, demogrāfijas kontekstā diemžēl rāda, ka mēs jau tagad stāvam špagatā un nevaram nodrošināt vajadzīgo finansējumu konkrētajās skolās. Tādēļ nevaram nodrošināt... skolotājus, līdz ar to nevaram nodrošināt pilnu atbalstu, lai bērni iegūtu vajadzīgo.

Gribu no sirds pateikties visām Latvijas pašvaldībām, kas jau ir aktīvi strādājušas pie savu skolu tīkla sakārtošanas. Tie nav bijuši viegli lēmumi, bet visi lēmumi vēl nav pieņemti. Paldies visiem partneriem, kas savus lēmumus ir jau pieņēmuši un ir gatavi jaunajam finansēšanas modelim. Es ceru arī uz jūsu atbalstu. Ja atgriežamies atkal mazliet pagātnē, – mums jābūt tālredzīgiem un drosmīgiem... kā to darīja hernhūtieši, kas modināja latviešus, kā jaunlatvieši, kas veidoja mūsu profesionālās kultūras pamatus un tautas apziņu, kā mūsu valsts dibinātāji, kas pirms vairāk nekā simts gadiem pirmo veicamo darbu paveica tieši izglītības laukā, dibinot Latvijas Universitāti. Zināšanas, prasmes, kompetence – tā ir izglītība. Bet, runājot par aizsardzību, Nelsons Mandela ir teicis: “Izglītība ir spēcīgākais ierocis, kuru var izmantot, lai mainītu pasauli.”

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies šie deputāti: Skaidrīte Ābrama... Skaidrīte Ābrama ir uz vietas, Oļegs Burovs... ir uz vietas vai nav? Neredzu... Jānis Grasbergs, Linda Matisone... ir uz vietas, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Veiksmīgu pārtraukumu!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma un turpinām ar debatēm par likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos iebilst tiem kolēģiem, kas no tribīnes teica, ka darbaspēka nodokļi nākamajā gadā samazināsies. Būsim korekti! Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nākamgad no esošajām likmēm – 20 un 23 procentiem – tiek palielināts uz 25,5 procentiem. Tas nav samazinājums, tas ir palielinājums. Jā, mēs varam runāt par to, ka neapliekamais minimums palielinās, bet tas neattiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm, kas kļūst lielākas.

Atgriežoties pie budžeta. Valdības deklarācijā ir paredzēti valsts budžeta veidošanas principi, taču aizvadītā gada laikā nekāda kustība uz jaunajiem budžeta veidošanas principiem tā arī netika manīta. Kamēr kaimiņos Igaunijas valdība plāno nākamo četru gadu laikā samazināt izdevumus par vienu miljardu eiro jeb 10 procentus valsts pārvaldes izdevumu ik gadu, Latvijā viss pa vecam.

Vien dažus gadus pēc slavenā teiciena “Naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk” seko premjeres piesauktais krīzes budžets. Tas spilgti apliecina valdošās partijas valdīšanas sekas. Nauda ir izšķērdēta tiktāl, ka tūkstošiem maznodrošināto tiks atņemtas pārtikas pakas. Ja šis patiešām būtu krīzes budžets, tā vietā, lai nabaga ierēdņiem tikai ierobežotu algu pieaugumu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti!

L. Matisone.... būtu jāsamazina kopējais ierēdņu skaits, kā to plāno darīt mūsu tuvākie kaimiņi. Privātajā sektorā katastrofāli trūkst darba roku. Šī ir valdības neizmantotā iespēja.

No otras puses raugoties, jāatzīst, ka mēs tiešām esam krīzē – demogrāfijas un uzticēšanās politiķiem krīzē. Ir tuvredzīgi uzturēt esošo valsts pārvaldes apjomu un izdevumus, nespējot atrast naudu demogrāfisku jautājumu risināšanai. Latvijā valsts katru gadu ieekonomē simtiem tūkstošu eiro uz neizmaksāto bērna piedzimšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu rēķina. Tā vietā, lai pabalstus vecākiem par bērniem palielinātu, kompensējot inflācijas pieauguma tempus, labklājības ministrs nāk klajā ar skandalozu ieceri saīsināt bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu. Tas viss ir laikā, kad valstī sasniegti zemākie bērnu dzimstības rādītāji pēdējos simt gados.

Ar ironisku paziņojumu nupat ir nācis klajā ģenerālprokurors. Citēju: “Saskaņā ar demogrāfijas rādītājiem – ja piedzimst mazāk cilvēku, tad “procents, kuri izdara noziegumus, arī samazinās”.” Ar šādu koalīcijas partiju attieksmi pret demogrāfijas jautājumiem mēs pietuvojamies slavenajam teicienam: “Nav cilvēku – nav problēmu.” Kolēģi, demogrāfija ir valsts drošības jautājums!

Mums vēl nav nedz ekonomiskā, nedz finanšu krīze, mums ir mūsu vērtību un prioritāšu krīze. Valsts budžets, kurā nav paredzēta ievērojama valsts izdevumu samazināšana un rasti līdzekļi demogrāfijas jautājumu risināšanai, ir tuvredzīgs un nav atbalstāms.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godājamie ministri! Kolēģi deputāti! Kā mēs varētu nodēvēt šo budžetu? Necaurspīdīgais, cieši aizplīvurotais, aizēnotais budžets? Aizdomām un pārdomām pārbagātais budžets? Lietojot jebkuru no apzīmējumiem, es ar pārliecību teikšu, ka nākamgad dzīvosim ar nepārskatāmu un bez atklātības principiem veidotu valsts budžetu. Varbūt tādēļ, ka to meistarīgi slepenībā sev vien saprotama mērķa un plāna realizācijai veidojis pats misters slepenais aģents 007? Labi, humors dzīvē ir nepieciešams pat par nopietnām lietām.

Tagad par darbu. Savās revīzijās vairākkārt esam secinājuši, ka budžets nekalpo kā līdzeklis valsts politikas realizācijai, tas ir, valsts mērķi un valsts nauda dzīvo katrs savu dzīvi. Vēl vairāk – neprotam lietderīgi tērēt naudu. Šis citāts ņemts no 2017. gadā tapušā Valsts kontroles ziņojuma par budžeta plānošanu Latvijā. Vai šodien, septiņus gadus pēc šo skaudro secinājumu veikšanas, mēs esam spējuši situāciju mainīt?

Diemžēl man, iepazīstoties ar 2025. gada valsts budžeta projektu, kā arī rūpīgi sekojot tā tapšanas smagajām peripetijām valdībā, nākas atzīt: vienīgā joma, kurā mēs patiesi esam uzrādījuši atzīstamas spējas un izdomu, ir arvien labskanīgāka birku piekarināšana kārtējam ne līdz galam kvalitatīvi paveiktajam darbam. Savukārt ar prasmi sabalansēt valsts finanses tā, lai reāli tiktu sasniegti kaut vai tikai daži no daudzu gadu garumā definētajiem mērķiem, mēs esam turpat, kur bijām, – pieminētajā 2017. gadā. Joprojām valsts stratēģiskā attīstība un jau sazin kurais pēc skaita ikgadējais budžets ir kā dažādas planētas, kas riņķo katra pa savu orbītu. Un šo trajektoriju saskarsme bieži vien ir laimīgas nejaušības diktēta, nevis plānveidīga, mērķtiecīga un, kā tagad moderni teikt, ilgtspējīga darba rezultāts.

Pagājušogad tika pieņemts drošības un ilgtspējas budžets. Šogad – drošības un konkurētspējas celšanas budžets. Bet varbūt beidzot ir jāpieņem drošības un atbildības budžets? Budžets nav tikai papīrs, kas pacieš visu, bet finanšu ceļa karte ar skaidri paredzamiem valsts finanšu līdzekļiem. Un par to ir izpratne un atbalsts sabiedrībā. Tā ir atbildība par katra nodokļu maksātāju centa lietderīgu izlietošanu. Lai gan valdība ir spērusi dažus pagaidām nelielus soļus šīs plaisas mazināšanā, ļoti daudz kas joprojām vai nu vispār nav izdarīts, vai palicis vien nekonkrēta apsolījuma līmenī.

Pats galvenais – jaunais budžeta projekts nav balstīts uz iepriekšējā gada budžeta izpildes padziļinātu un objektīvu izvērtējumu. Mums, Saeimas deputātiem, nerunājot par sabiedrību kopumā, nav sniegtas atbildes uz daudziem jautājumiem.

Piemēram. Vai visi iepriekšējie uzdevumi bija pamatoti? Kur tika pieļautas kļūdas? Cik lieli pagājušā gada tēriņi atzīstami kā nelietderīgi? Cik no pagājušā gada iztērētā tika ieguldīts ilgtermiņa attīstībā, bet cik – vienkārši noēsts vai bezjēdzīgi apgūts? Kāda bijusi atdeve no dažādos projektos un pētījumos ieguldītās valsts naudas? Cik veiksmīgi ar izvērtējamiem uzdevumiem tikusi galā katra ministrija?

Bez godīgu un objektīvu atbilžu saņemšanas nav iespējams koriģēt valsts finanšu politiku tā, lai katrs nodokļu maksātāju cents šodien arvien augošo vajadzību kontekstā tiktu iztērēts pārdomāti. Bez šīm atbildēm cilvēkos arvien vairāk aug skepse un neticība tam, ka valsts vadībai nodokļu formā uzticētā kopējā nauda tiek pārvaldīta godīgi un visas sabiedrības interesēs.

Diemžēl arvien biežāk un biežāk izrādās, ka šādai neuzticībai ir bijis pamats. Būtu lieki atgādināt par katastrofālajiem “airBaltic” un “Rail Baltica” piemēriem. Visticamāk, nākamā gada budžets tiks pieņemts bez šāda izvērtējuma. Pašizdomātu termiņu piesaukšana, biedēšana ar šausmām un krīzi, ja budžeta pieņemšana kavēsies, dažādas demagoģiskas atrunas atkal izrādīsies spēcīgākas nekā drosme un apņēmība atskaitīties par paveikto.

Ceru, ka nākotnē šī pieeja tiks mainīta. Ir jānosaka kā pienākums valdībai noteiktos termiņos, iespējams, pat reizi mēnesī, detalizēti atskaitīties Saeimā par valsts naudas gan ieņēmumu, gan izdevumu sadaļas izpildi. Šādas regulāras, izsvērtas un precīzas atskaites būtu stabils un drošs pamats, būvējot katra nākamā gada budžetu.

Vēl kāds būtisks aspekts iepriekš minētajā kontekstā. Manuprāt, ir pienācis laiks ievērojami palielināt un stiprināt Valsts kontroles lomu un nozīmi. Tieši Valsts kontroles pēdējā laikā veikto revīziju rezultāti, manuprāt, ir precīzi un objektīvi atklājuši virkni problēmu, kas, visticamāk, būtu klusi paslaucītas zem uzblīdušā valsts pārvaldes aparāta necaurspīdīgā deķa. Tādēļ, manuprāt, ir nekavējoties jāsāk darbs pie Valsts kontroles sniegto atzinumu tiesiskās puses nostiprināšanas valsts likumdošanā.

Vēl par dažām konceptuāli svarīgām lietām, pirms balsojam par budžetu pirmajā lasījumā. Kā jau minēju, arī nākamā gada budžets nav izbēdzis no daiļskanīga nosaukuma – drošības un konkurētspējas celšanas budžets. Protams, nav un nevar būt iebildumu pret izvirzītajiem mērķiem, bet vai valsts galvenais finanšu dokuments tiešām veidots tā, lai šie mērķi nepaliktu tikai saukļu un vēlmju līmenī? Gan jā, gan nē.

Par drošību. Nevar noliegt – plānoto līdzekļu pieaugums aizsardzības spēju stiprināšanai ir ievērojams, turklāt kā valsts drošības neatņemama sastāvdaļa beidzot budžeta projektā reāli parādās atdeve arī iekšējās drošības stiprināšanai. Tas ir apsveicami un atbalstāmi. Tomēr visai šokējošs bija atklājums, ka iedzīvotāju drošībai tik vitāli svarīgajam patvertņu veidošanas plānam valdība paredzējusi tieši neko – nulli eiro. Vēl vairāk – arī no pieejamo Eiropas struktūrfondu līdzekļiem Ministru kabinets nav saredzējis iespēju piešķirt ne centa.

Rodas jautājums: ko īsti valdība saprot ar terminu “drošība”? Vai tiešām valdībai jāatgādina, ka ikvienam modernam ierocim, ikvienam žoga metram ir jēga tikai tad, ja ir cilvēki, kas var šos ieročus vajadzības gadījumā lietot un šo žogu reāli sargāt? Ja mēs kā valsts vara nedosim skaidru signālu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka ikkatra cilvēka drošība šī vārda visplašākajā nozīmē un būtībā ir visu mūsu izstrādāto plānu un koncepciju pamatā, tad iedzīvotāju patriotisma apziņa, ticība valstij sāks strauji slīdēt uz leju.

Varbūt šeit būtu vietā runāt par manu jau pagājušajā budžetā uzrunāto tēmu – ekonomiskā drošība. Godātie kolēģi! Iespējams, politisko diskusiju cīņu karstumā daudziem no jums ir paslīdējusi garām Centrālās statistikas pārvaldes vakar publicētā ziņa par ievērojamu IKP kritumu salīdzinājumā ar pagājušā gada periodu. Šis fakts ir ne tikai satraucošs, šis fakts ir kliedzošs apliecinājums tam, ka budžeta projektā kopumā nav skaidru atbilžu, kā stiprināt un attīstīt vēl kādu vitāli svarīgu drošības jomu, proti, ekonomisko drošību.

Saspiestais un teju plīstošais budžeta finanšu ietvars šībrīža izskatā praktiski neatstāj nekādas manevra iespējas, lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, lai gan es un mani APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi esam apņēmības pilni gaidāmo diskusiju laikā labot to, ko vēl var arī šajos uzspiestajos rāmjos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka visu mainīt nebūs iespējams, tas savukārt nozīmē, ka mūs gaida ļoti grūts gads un vēl divi grūti gadi ar neskaitāmiem budžeta grozījumiem, ar neesošas naudas meklēšanu neesošās rezervēs. Vai valdība ir paredzējusi plānu B, ja mums ieņēmumi nepildās, izdevumu daļa paliek un nodokļu palielinājums ir izsmelts?

Es apliecinu, ka vismaz kā mazā un vidējā biznesa nerimtīga aizstāve sniegšu konkrētos priekšlikumus mazās un vidējās uzņēmējdarbības uzlabošanai. Būsim tālredzīgi un pieņemsim drosmīgus lēmumus, kas sekmēs cilvēkiem Latvijas reģionos spēju nopelnīt un tādējādi rūpēties par savām ģimenēm!

Par pozitīvo. Ir apsveicami, ka valdība beidzot ir spērusi pirmos soļus darbaspēka konkurētspējas veicināšanas virzienā. Tomēr daudzi jautājumi arī šajā jomā palikuši bez atbildes, piemēram, uz kā rēķina tiks aizlāpīts darbaspēka nodokļa padziļināšanas rezultātā izveidotais budžeta caurums. Šāda skaidra izvērtējuma nav. Tā vietā mūs mēģina mierināt ar it kā uzsākto birokrātijas mazināšanas plānu. Ieklausieties, šajā jomā nekas nav darīts jau kopš 2018. gada! Bet skaidru aprēķinu vietā mēs atkal saņemam būtībā neko neizsakošu apņēmību panākt abstraktu 5 procentu samazinājumu. Un viss.

Ko iecerēts samazināt? Kādās jomās? Cik eiro tādējādi tiks ietaupīts? Par to ne vārda. Ko īsti valdība saprot ar jēdzienu “birokrātija”? Nekas netiek skaidri pateikts. Ne vārda nav dzirdēts par kaut kādu iespējamo auditu, kas varētu atklāt un precīzi identificēt kaut jelkādu liekās birokrātijas daļu. Tikai 5 procenti, un viss. Jau pieminētajai valsts pārvaldes aparāta daļai, kas krustu šķērsu neskaitāmos veidos dublē funkcijas, atražo nevienam nevajadzīgus papīra blāķus, reizēm pat nespēj skaidri definēt tai izvirzītos darba uzdevumus, neviens klāt neķersies. Kāpēc? Ne politiķi ir gatavi (pēdiņās) “šaut savas varas balsta kājā”, ne birokrātija grib jelkādas pārmaiņas pašlaik stabilajā, uz valsts rēķina arvien pieaugošajā nosacītas labklājības burbulī.

Ne jau tikai valsts pārvalde ir izaugusi neiedomājamos apmēros. Ar pārmērīgu birokrātijas slogu ir apkrautas arī pašvaldības. Vai pagaidām mistiskie 5 procenti attieksies arī uz tām? Jautājumi, jautājumi, bet atbilžu nav.

Vēl būtu daudz ko teikt gan par omulīgi sakārtotajām valsts uzņēmumu valdēm un padomēm, gan par cilvēku loku, kuriem valdēšana un padomēšana jau kļuvusi par atsevišķi izdalāmu profesiju, tikai jāpiešķir profesijas kods. Arī par deputātu un minimālo algu neiesaldēšanu, aizbildinoties, ka pēc dažiem gadiem pieaugums būšot pārlieku straujš, šoreiz daudz nerunāšu, lai gan lielāku cinismu reti gadījies redzēt. It kā tiek pieņemts, ka deputāta algas pieaugums ir kaut kas neizbēgams, nemainīgs, gluži kā saules lēkts un riets. Reizēm kļūst gandrīz vai žēl viena otra kolēģa, kurš ar asarām acīs stāsta: es jau neko, tāds ir likums, koeficients, algas pieaugums tiek bezmaz uzspiests, teju vai bezizeja... Bet neviens neliedz šo sistēmu mainīt. Dinamiskai valdībai taču piestāvētu dinamiski elastīga rīcība, vai ne?

Varbūt šis ir brīdis, kad mums, kolēģi, būtu jāsāk ar sevi, savu piemēru, lai mums vispār būtu jebkādas morālas tiesības kaut ko vispārējas taupības vārdā prasīt no valsts nodokļu maksātājiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Man ir lūgums mazliet klusāk sarunāties. Tāda murdoņa, ka neko nevar dzirdēt. Un runā jūsu pašu kolēģi.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā premjerministre! Cienījamie kolēģi! Var mēģināt atdzīvināt... atminoties, ka šoruden ir 20 gadi, kopš jauno laiku vēsturē vienīgo reizi budžeta dēļ krita valdība. Man gan jāpiebilst, ka tā krita tāpēc, ka visas valdības krīt tikai no iekšienes... to saārdīja paši. Šis budžets acīmredzot ar to nebūs raksturīgs, un nekāda valdība nekritīs. Bija modrības pārbaude ar kvorumu, pat trīs slimi cilvēki atnāca... un viss būs kārtībā. Bet tas ir signāls, ka jūsu tomēr ir par maz. Saprotat, kā gribat. (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Neņems jūs koalīcijā, neņems!”)

Es gribu sākt ar labām ziņām un kaut ko labu veltīt arī valdībai, ņemot vērā, ka patiešām saskatu trīs labas lietas.

Pirmā ir tā, ka iekšējā drošība dabūja finansējumu un gaida algu paaugstinājumu. Faktiski jau, es domāju, ne Kozlovska kungs... neviens nevarētu vairāk tuvoties... ja tas nebūtu noticis ministrijā. Tas ir šobrīd saglābts. Paldies par to.

Nākamā – vienošanās ar uzņēmējiem un nodokļu reforma. Varētu, protams, diskutēt par avotiem – vai upurēt pensiju 2. līmeni ir laba ziņa. Bet jūs uzreiz man pretī teiktu, ka alternatīva bija pievienotās vērtības nodokļa pacelšana, un tas ir vēl sliktāk. Tāpēc – kā ir, tā ir.

Vislabākais, protams, Siliņas kundze, ir tas, ka pēc pilnīga četru gadu pārtraukuma piektajā mēs vēl kaut ko centāmies labot... kad bijām blakus Kariņa kungam... pie sarunu galda ir atgriezušies nevalstiskie partneri. Jūs viņus pieņemat, viņi netiek izlikti aiz durvīm. Fantastisks panākums, ka viņi ļāvās pierunāties arī dažādiem kompromisiem. Tāpēc ārā nav pūļa, visi ir nomierināti. Tā ir labā ziņa.

Kopumā man tāda izjūta, ka šis budžets ir tāds kā vakarēdiens pirms kaut kā lielāka, kas īsti labi neizskatās. Budžets ir uzpūsts, piepumpēts līdz 2,99 procentiem deficīta, vairāk nav, kur iet. Visi vairāk vai mazāk ir apmierināti, bet, palasot vakardienas prognozes un de facto 2,4 procentu kritumu ekonomikā, baidos, ka šis patiešām ir pirms kaut kādas tālākas kustības... kas būs jāveic vairs ne ar populāriem lēmumiem.

Maz tiek pieminēts... finanšu ministrs savā runā pieminēja, bet neizstāstīja visas nianses, un diez vai tas viņam ir jāstāsta... jaunais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvars, tie noteikumi, kas paredz, ka turpmāk pat pieauguma procenti, ja ekonomika pēkšņi sāk attīstīties, ir jāvirza budžeta deficīta segšanai, un nekādas jaunas iniciatīvas netiks pieļautas. Tātad nākotnē vairs tik vienkārši nebūs. Man šķiet, Arvils Ašeradens jau vasarā par to brīdināja. Nav nekādu ilūziju, ka tālākie budžeti būs viegli. Svētki ir beigušies!

Krišjānis Kariņš piecos gados palielināja ārējo... kopprodukta... deficītu par desmit miljardiem. Mēs esam aizņēmušies līdz robežai, kad vairāk neko nevar aizņemties. Tālāk sāksies grūti laiki, kad būs jāveltī... droši vien, ja gribēs kaut kādu algu palielinājumu, būs jāsamazina cilvēki... ja gribēs kaut kā izaugt, būs jāveic reorganizācijas. Pagaidām tie signāli, kas ir nākuši, – katrs ministrs kaut ko samazinās. Kamēr neatmetīs liekās funkcijas, liekās birokrātiskās darbības, ko katrs veic, mēs līdz tam netiksim, tāpēc nākotne man neizskatās rožaina.

Atgriežoties pie tā, ar ko sāku, – slavējot par drošību... Mēs paskatāmies 2026. gada budžetu, katrs saņem algu... mēs paskatāmies 2025. gada budžetu, katrs kaut ko saņem... mēs pāršķiram lappuses uz 2026. gadu un redzam, ka tur vairs nav nekā – nav ne centa pieauguma, nav nekādu cerību. Tas ir ļoti slikts signāls tiem, kas taisās šobrīd izvēlēties savu profesiju, kas taisās savu nākotni saistīt ar valsti, ar valsts pārvaldi. Apdraudēti ir visi, kas tur gaida rindā. Tāpēc es vairs nekritizēšu un esmu pārliecināts, ka budžets, visticamāk, tiks pieņemts, bet jau nākamajā dienā pēc budžeta... tās būs ļoti smagas dienas.

Siliņas kundze, aicinu vēlreiz padomāt par koalīcijas apmēriem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Ministri! Draugi, nav labi! Publiskais sektors aug kā sēnes pēc lietus, bet ekonomika stagnē. Sagatavotais 2025. gada valsts budžeta projekts rāda, ka publiskais sektors joprojām turpina dzīvot pāri līdzekļiem. Mēs visi kopā aizņemsimies divus miljardus, aizņemsimies vairāk nekā nopelnām, lai apmierinātu publiskā sektora apetīti.

Ekonomika nespēj augt un ģenerēt nodokļus tik strauji, cik strauji kāpj publiskā sektora izdevumi. Arī tā dēvētā nodokļu reforma patiesībā nav reforma, jo ko tā izdarīja? Jā, nedaudz palielina algas mazākajai algu kategorijai, atņemot lielākajām algu kategorijām. Jā, paldies, – grāmatvežiem vienkāršo nodokļu sistēmu. Paldies. Uzņēmēji to ļoti novērtē. Bet kopumā administratīvais slogs... nē, precīzāk sakot, darbaspēka nodokļu slogs Latvijā joprojām ir lielāks nekā tas ir Igaunijā, Lietuvā vai Polijā. Mēs vienalga esam reģionā dārgākā valsts. Ko tas nozīmē? Mēs turpināsim būt nekonkurētspējīgāki. Investoriem signāls “Latvija ir dārgākā vieta!” ir skaidri redzams.

Vai ir redzams piedāvājums, ka valsts pārvalde tiktu reformēta? Piecu procentu izdevumu samazinājums ministrijām – tas ir “vingrojums” ekselī. Visi turpina dzīvot pa vecam, jo nekāda reāla funkciju revīzija vai atteikšanās... valsts pārvaldē nav notikusi. Nekāda. Tieši otrādi. Pēdējos divos gados publiskā sektora atalgojums ir audzis par 16 procentiem gadā, pārsniedzot algu līmeni privātajā sektorā. Neskatoties uz to, ka Latvijā publiskais sektors jau ir lielāks nekā citās valstīs. Aizdomāsimies! Mēnešalgas saņēmēju skaits publiskajā sektorā visās algu kategorijās... no 2 000 līdz 6 000 eiro kategorijā ir lielāks nekā privātajā sektorā. Ko tas nozīmē? To, ka sabiedriskā sektora budžeta iestāžu atalgojums un darbinieku skaits ir tik liels, ka izveidojusies ačgārna ekonomika. Sabiedriskais sektors nevis apkalpo privāto sektoru, palīdz tam augt un attīstīties, bet otrādi – privātais sektors apkalpo sabiedrisko sektoru un tā apetīti dzīvot labāk.

Tādēļ ekonomika stagnē. Tādēļ mazie un vidējie uzņēmumi stagnē, jo valsts mērķis nav palīdzēt attīstīties, tā vietā tiek celti nodokļi. Spilgts piemērs – Klimata un enerģētikas ministrijas izveide. Ja Kariņš solīja, ka ministrijas izveidei papildu resursi netiks tērēti, tad šajā budžetā Siliņas valdība Klimata un enerģētikas ministrijai pieaudzēs vēl 20 amata vietas. Pasakiet, ministra kungs, ka man nav taisnība. Strauji kāpinot ministriju atalgojuma līmeni, ierēdņu algas piebriedušas daudz straujāk nekā pašvaldībās, tādējādi (Nav saklausāms.)... vienotā atalgojuma skalu. Pagājušajā gadā liela daļa pašvaldību nevarēja koriģēt savas algas, jo nepietika līdzekļu. Bija cerība to izdarīt 2025. gada budžetā, bet valdība uzdāvina 2,6 procentu algu pieauguma slieksni. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka vienotā algu skala ir fikcija gan starp ministrijām, kā mēs to labi redzam dažādās tabulās, gan starp ministrijām un pašvaldībām. Ministrijas savas sviestmaizes apēda, pašvaldības – neapēda. 2,6 procenti. Un tas ir par spīti vārdiem “pašvaldību autonomija”, “pašu valdība”... dzīvosim tik labi, kā saimniekosim, neko mēs neļausim.

Pašvaldību budžeti kļuvuši aizvien neprognozējamāki, tie ir atkarīgi no centrālās valdības transfertiem, nevis pašvaldību pašu ieņēmumiem. To atzinusi arī Eiropas Padomes ekspertu grupa. Strauji atgriežamies pie padomju pašvaldību finansēšanas sistēmas jeb izpildkomitejām, kad pašvaldības dzīvoja no centrālās valdības... vai mūsu demokrātijā – no partiju labvēlības: gribam –dodam, gribam – nedodam. Un nebrīnāmies, ka šādā modelī rodas Rēzeknes... ar SPA centriem! Ko darīt?

Ministru prezidente un finanšu ministrs sola izstrādāt valsts pārvaldes plānu, savukārt ZZS sola uzsākt vismaz 14 reformas – katrai no ministrijām... pakļautības iestādēm savu funkciju auditu. Kamēr plānu izstrādās, ballītei var pienākt beigas – ātrāk, nekā to kāds vēlētos, jo ekonomika neaug.

Mans piedāvājums – pārskatīt paralēlās funkcijas un lietas, no kurām var atteikties.

Valsts policija un pašvaldību policijas. Visās Eiropas Ziemeļvalstīs jau sen ir tikai viena policija. Mēs varam atļauties divas sistēmas, paralēlas sistēmas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts meža dienesta ugunsdzēsības dienesti – paralēlas sistēmas.

Dabas un vides uzraudzība. Tad kurš uzraudzīs dabu un vidi? Inspektori vai varbūt pašvaldības, jo tās ir tuvāk? Un iedzīvotāji – viņi redz labāk, un viņi varētu būt daudz labāki sargi. Par to mēs vispār nediskutējam. Mēs tikai mainām vides sektora piederību ministrijām.

Valsts kontrolējošo institūciju informācijas pieprasījumi. Valmieras piemērs: vienā gadā 300 auditi un informācijas pieprasījumi. Katru dienu bezmaz pa vienam.

Atbalsta funkciju centralizācija. Jā, paldies, valdība! Digitalizācija dažos gados ļaus samazināt grāmatvežu un personāla vadībā iesaistīto cilvēku skaitu. Bet mēs neskatāmies uz kopumu.

Ēkas, autoparki... visa šī nekustamā īpašuma saimniecība. Valsts dzīvo pustukšās ēkās, kurina skursteņus, un izmaksas turpinās. Pašvaldības visas jau būs racionalizējušās, sakārtojas, valsts puse turpina pa vecam.

Arī administratīvā sloga samazināšana, man izskatās, ir fikcija, jo būtiskākie faktori, kas rada slogu, netiek analizēti. Kontrolējošo institūciju skaits, paralēlisms, prasību pretrunīgums, formālisms tehnisko noteikumu piemērošanā būvniecībai. Tāpēc ka neviens nav atbildīgs, katrs uzraksta savu gabaliņu, un lai tas uzņēmējs mokās.

Aizsargjoslu likums. Tas ir deviņdesmito gadu relikts, kas rada augstāku administratīvo slogu. Valdības iesniegtajā paketē es neredzēju, ka šis likums, šis tabu likums, tiktu skarts un skatīts. Tas turpinās dzīvot tāds pats – vecs un pretrunīgs. Nav mehānisma, kā iedzīvotāji var informēt kādu (kaut vai vienu) valsts institūciju par nesamērīgu slogu. Nevienam nav pienākuma to mērīt, kaut ko darīt un mainīt, neviens nav atbildīgs. To mēs saucam par administratīvā sloga samazināšanu.

Valsts institūciju reģionālā politika. Katrs dara, ko grib un kad grib, katra iestāde tikai informē pašvaldības un iedzīvotājus par pieņemtajiem lēmumiem – izglītības iestādes, policija, ugunsdzēsības iecirkņi... satiksme, veselība, pasts. Nenotiek pakalpojumu tīkla integrēta plānošana vai institucionālo reformu ieviešana... pa soļiem. Finansēšana – katrs dara, ko grib. Un tā ir mūsu valsts pārvalde.

Daži padomi, kā savaldīt neprātīgu izdevumu pieaugumu publiskajā pārvaldē.

Kad veidos nākamo valdību, ir jāsāk ar to, ka mums vairs nevajag nozaru ministrus, mums ir jāveido pārnozaru prioritātes, piemēram, demogrāfija, digitalizācija un administratīvā sloga samazināšana, konkurētspēja un inovācija, dabas resursu ilgtspēja. Mums jāliek ministri nevis zemkopībai, videi vai klimatam, bet jāveido integrēta politika, lai zaļā kursa ietvaros salāgotu, ko tad mēs kā sabiedrība gribam un sagaidām. Ir valstis, kas tā jau sen dara. Šveicē ir tikai astoņi ministri, bet nozaru ir daudz.

Reģionālā dimensija, valsts pārvaldes reģionalizācija. Visām ministrijām būtu beidzot jāsaprot, kā to politikas izskatās reģionos. Mums ir jāsalāgo arī statistikas sistēma, lai lēmumi būtu balstīti datos. Šobrīd katra sistēma citā reģionā mēra savus darbus, savus plānus. Gan valsts, gan pašvaldības situāciju redz dažādi, līdz ar to mēs ejam – nekur. Tādi būtiskākie pakalpojumi kā veselība, izglītība, ugunsdzēsība, pasts reģionā būtu jāplāno tā, lai iedzīvotāji saprot, ka tur kaut kas vēl paliks, – tuvāk vai tālāk. Bet ir jābūt plānam. Šobrīd katra institūcija dara, ko grib.

Mans aicinājums: valdība, beidzam “pretstāvi” un pieeju “viens otru čakarē” – valsts pret uzņēmējiem, valsts pret pašvaldībām! Meklēsim ceļus, kā nopelnīt, nevis kā pārdalīt. Sākam ar uzticēšanos, nevis turpinām pretdarbību, jo nav divu Latviju – viena ierēdņiem, otra – tautai. Latvija ir viena, un sabiedrībai kopā ir jāiet vienā virzienā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Cienījamās ministres! Godātie ministri! Neesmu pats pieredzējušākais Saeimas deputāts, bet šis jau ir desmitais budžets, kura pieņemšanā es piedalos. Atzīsim godīgi – cik ļoti tā ir budžeta patiesa izskatīšana, izvērtēšana, koriģēšana un atbildīga pieņemšana parlamentā? Tā drīzāk ir kārtējā pārbaude, vai koalīcijas deputāti joprojām uzticas savai valdībai, saviem ministriem un vai noteiktā laikā var sanākt vismaz 51 deputāts. Un viss. Budžeta paketē iekļautos likumprojektus mēs vēl varam koriģēt, un dažreiz, opozīcijai pamatojot, tie tiek izņemti ārā no budžeta paketes – ja varam izskaidrot, ka tie nav saistīti ar finanšu plūsmu nākamajā gadā –, bet pašā budžetā, it sevišķi ministriju sagatavotajās izdevumu tabulās, mēs šeit, Saeimā, ne opozīcija, ne pozīcija, īsti vairs neko nevaram mainīt. Mums, atļaušos teikt, trūkst arī informācijas par visiem šiem izdevumiem, kas ir sarakstīti ministriju tabulās.

Tāpēc, kā parasti, ir tā: pirmajā lasījumā koalīcija ar 51 balsi nobalsos, tad pamatā opozīcija iesniegs priekšlikumus, pozīcijas deputātus droši vien frakciju vadītāji aicinās nesniegt priekšlikumus, lai process būtu ātrāks, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam nebūtu tik daudz laika jāveltī budžeta izskatīšanai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pēc Ministru kabineta sagatavotā špikera šie visi priekšlikumi pamatā tiks noraidīti, varbūt ar vienu, maksimums diviem izņēmumiem, un tad tie “atnāks” uz šejieni, un mēs atkal runāsim, runāsim, runāsim – gari runāsim –, bet pēc būtības budžets tiks apstiprināts tāds, kādu valdība jums ir atnesusi un nolikusi uz galda. Jums, Saeimas deputāti, koalīcijas deputāti, pēc būtības nav nekādas teikšanas par to. Pretējā gadījumā jums ir jāizsaka neuzticība savai valdībai.

Viss budžeta pieņemšanas process pēc būtības kļūst par tādu birokrātijas un normatīvisma paraugprocesu. Mēs bieži runājam, ka jāmazina birokrātija, jāmazina normatīvisms, bet budžeta pieņemšanas laikā, jūs, koalīcijas deputāti, pēc būtības tieši ar to arī šeit nodarbojaties.

Tas, ko šodien arī ministriju pārstāvji un valdības vadītāji min, – ka ir panākts milzīgs ietaupījums (50 miljonu apmērā) ministriju izdevumu tabulās –, manuprāt, tas ir nepiedodami maz, ņemot vērā šodien diskusijās izskanējušos dažādos riskus, kas mums ir saistībā gan ar “Rail Baltica”, gan ar “airBaltic”, gan ar citiem jautājumiem, kuri diemžēl noteikti nāks klāt... protams, drošība un visi pārējie jautājumi.

Visā šajā valsts izdevumu gūzmā pazūd pats svarīgākais, un tie ir mūsu bērni. Par demogrāfiju šodien runāja daudzi kolēģi, arī mana kolēģe Linda Matisone, bet es kā divu puiku tēvs varu teikt, ka daudzas ģimenes Latvijā grib lielākas ģimenes un tās labprāt pie sevis uzņemtu kādu no tiem mazuļiem, kas gaida uz... mākoņa maliņas, bet ģimenes finansiāli nevar to atļauties, it sevišķi, ja tās dzīvo reģionos. Tām nav atbilstoša dzīvojamā fonda, ieņēmumi ir būtiski zemāki nekā Rīgā (tai skaitā zemāki nekā ministrijās strādājošajiem ierēdņiem), un pašvaldības jau nevarēs atļauties būtiski celt algas. Pirmkārt, 2,6 procenti tiek likti... virsū, otrkārt, minimālā alga tiek celta uz 740 eiro. Bet kur ņemt to visu finansējumu?

Ministru prezidente kā panākumu min 2,5 miljonu eiro piešķiršanu piecām pierobežas pašvaldībām, kuras patiešām ir visgrūtākajā situācijā. Bet tās ir piecas pašvaldības, katrai sanāk 500 tūkstoši eiro. Tās ir subsīdijas vienam gadam, tā patiešām nav liela nauda, it sevišķi ņemot vērā to, ka tieši šīm pašvaldībām ir vislielākais sociālais slogs. Sakot, ka drošība un konkurētspēja mūsu valstī ir pirmajā vietā... diemžēl dzīvē vārdi “drošība” un “konkurētspēja” skan pilnīgi divās dažādās tonalitātēs, jo mēs par šiem diviem vārdiem runājam šeit, no tribīnes, vai pastaigājoties pa Rīgas bruģi... vai esot attiecīgi pašā pierobežā, kur diemžēl pāri var lidot kāds “Shahed” drons.

Tāpēc savā runā gribu īsi pieskarties tikai vakar publiskotajam dokumentam, ko īpaši šim mērķim izveidotā Ministru kabineta komiteja ir plaši izdiskutējusi un nopublicējusi tiesību aktu portālā. Tas ir rīcības plāns Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai nākamajiem trim gadiem – 2025.–2027. gadam. Un, ņemot vērā pavisam nesen notikušo Krimas platformas parlamentāro samitu, kur vienā no diskusijām Kažociņa kungs vēlreiz uzsvēra, ka, jā, šobrīd varam būt droši par to, ka Krievija mums kā NATO valstij neuzbruks, bet – kas būs pēc pāris gadiem, to mēs nevaram zināt... bet pa šiem pāris gadiem būsim palielinājuši budžeta deficītu tik ļoti, ka, nedod dievs, grūtas situācijas pienākšanas... brīdī mēs nevarēsim atrast finansējumu tās risināšanai. Šim plānam pēc būtības vajadzētu dot atbildi, kā mēs... un tieši Latvijas valdība rīkojas, kā sagatavojas iespējamiem riskiem, kas mūs gaida pēc šiem dažiem gadiem, par kuriem brīdina drošības eksperti. Šajā plānā, kuru Latgales apakškomisijā skatīsim nākamnedēļ... bet šobrīd, to apskatoties... man nav pārliecības, ka tas rada iedzīvotājiem drošību un konkurētspēju Latvijas austrumu pierobežā. Šajā plānā ir saliktas lietas, kas paredzētas visā valstī un plānā tiek uzskaitītas ar tādu domu, ka, lūk, mēs jau visā valstī kaut ko darām, līdz ar to kaut kas atkritīs arī Latgalei un... Alūksnei, bet, manuprāt, tas neatbilst plāna mērķim un būtībai. Daži piemēri.

Atsevišķās pozīcijās, kur finansējums norādīts it kā Austrumlatvijas teritorijām, tas ir mazāks, tas ir proporcionāli mazāks.

Pasākumi: investīcijas valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanai. Kopējais finansējums – 92 miljoni, Latgales plānošanas reģionam – 7,5 miljoni; tie ir 8 procenti no visa paredzētā budžeta. Jūs teiksiet – jā, tie latgalieši prasa vairāk, bet, ja tas ir plāns ar kādu īpašu vēstījumu, ar īpašu programmu, par īpašu palīdzību, lai mēs varētu atbildēt uz drošības riskiem, tad 8 procenti no valsts kopējā budžeta nepārliecina.

Pasākumi sociālo mājokļu būvniecībai un atjaunošanai. Latgalei – tikai 4,5 procenti.

Pasākums: starta izaugsmes aizdevumi. Kopējais finansējums – 15,6 miljoni, austrumu pierobežai no šā finansējuma – tikai 700 tūkstoši.

Aizdevumi un kapitāla atlaide eksportējošiem komersantiem lielu investīciju projektu atbalstam (kas būtu ļoti svarīgi uzņēmējdarbības veicināšanai) – Latgalei tikai 12 procenti.

Tā var turpināt, un beigās, kad parādās sagaidāmie rezultatīvie rādītāji, tie, maigi izsakoties, liekas pārāk pieticīgi. Piemēram, Latgales plānošanas reģiona teritorijā triju gadu laikā valsts vietējo un reģionālo autoceļu atjaunošana vai pārbūvēšana īstenota 34 kilometru garumā. Trīsdesmit četri kilometri visā reģionā. Vai, jūsuprāt, tas ir pietiekami? Vai tas ir pietiekami mobilitātes nodrošināšanai, tās pašas militārās mobilitātes nodrošināšanai? Astoņpadsmit bezemisiju transportlīdzekļi. Nu, kas tas ir? Rupji runājot, tās ir nepilnas divas mašīnas katrai pašvaldībai.

Tiks īstenoti pasākumi remigrācijas veicināšanai. Jā, tie ir labi pasākumi, bet gada laikā tās ir 95 atgriezušās personas, veiksmes gadījumā – tikai 300 personas trīs gadu laikā. 300 cilvēki – tas ir stipri par maz.

Aktuālā problēma jau daudzu mēnešu garumā – transportlīdzekļu rindas pirms robežas. Iedzīvotāji sūdzas par elementāru netīrību, kas tur valda. Satiksmes ministrija e-rindu sola ieviest 2027. gadā, pēc būtības šī plāna īstenošanas pēdējā gadā. Man personīgi... Varbūt es pārāk emocionāli to uztveru, bet mani visvairāk sakaitināja tas, ka plānā kā rezultatīvais rādītājs norādīts... citstarp arī par jaunu darba vietu radīšanu un citām labām lietām... viens no rādītājiem ir tāds: Latgalē samazināt iedzīvotāju skaita kritumu no 2 procentiem uz 1,5 procentiem. Piedodiet, tas ir tik “ambiciozs” (pēdiņās) mērķis, ka blakus ekonomikas dubultošanai un visiem citiem skaistajiem mērķiem – par IKP celšanu un konkurētspēju Baltijas reģiona līmenī... godīgi sakot, nolaižas rokas darboties tālāk, ja... pēc būtības mēs šeit, Saeimā, acīmredzot nevaram ietekmēt valdības darbu, valdība dara pa savam.

Aizsardzības ministrijas finansētā pieminekļa celtniecība tepat, Pierīgā, un, jo īpaši – nespēja noķert dronu, un visa locīšanās šīs situācijas sakarā, nespēja godīgi atzīt savas kļūdas patiešām rada šaubas par aizsardzības ministra un valdības vadītājas spēju vadīt procesus. Ja viņi nespēj nokomunicēt, kā tika teikts, šādu konkrētu gadījumu, tad kā lai mēs uzticamies šeit, parlamentā, valdības solītajam par ieņēmumu un izdevumu plāna pildīšanos nākamajam gadam un nākamajiem trim gadiem?

Siliņas kundze pārmet opozīcijai, ka šodien neatbalstījām šī budžeta strauju tālāko virzību, pārmeta, ka tā neesot valstiska rīcība kopīga mērķa labā. Bet, Siliņas kundze, esiet tik laba un rādiet arī savu vēlmi kopīgi strādāt valsts labā! Atgādināšu: katru nedēļu jau kopš septembra sākuma gaidām Siliņas kundzi uz Saeimas kārtības ruļļa kārtībā paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem ceturtdienās pulksten 17.00. Ierakstiet, lūdzu, šo laiku savā kalendārā! Varbūt rīt jums izdosies atnākt.

Šis ir ļoti bīstami salikts budžets ar milzīgu parādu nastu. Reģioni, it sevišķi pierobežas teritoriju attīstība, tiek ļoti vāji atbalstīti, cerot uz Eiropas Savienības uzmanības pievēršanu kaut kad nākotnē. Ka tik nesanāk tāpat kā ar “Rail Baltica” – visi uzskatīja, ka par visu samaksās Eiropa. Bet šobrīd, izmeklēšanas komisijai strādājot, mēs redzam, ka tie bija pamatīgi maldi.

Ja iepriekšējā divdesmitgadē mēs lepojāmies par viedo lēmumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO, tad šobrīd es patiešām uztraucos, ka mēs varam palaist garām iespēju laicīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, sakārtot savu valsti ar tādu pārvaldi, kas spējīga patiesi atbildēt par saviem pieņemtajiem lēmumiem. Es uztraucos, ka, turpinot tādā veidā, kā šobrīd strādā valdība, varam daudz ko zaudēt – ja ne visu valsti, tad vismaz tās lielu daļu. Pirmām kārtām – cilvēku skaita ziņā. Katrs no valsts aizbraukušais un katrs nedzimušais bērns ir zaudējums Latvijas tautai un valstij. Valdība šobrīd dzen mūs parādu jūgā ar milzīgu risku, ka par šiem parādiem būs jāmaksā mūsu bērniem un mazbērniem.

Tāpēc es aicinu katru Saeimas deputātu uz atbildīgu rīcību un nākamā gada budžeta izskatīšanas procesā izvērtēt savas personiskās iespējas ietekmēt faktiski jūsu pakļautībā strādājošā Ministru kabineta lēmumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Premjerministre! Ministri! Es izskatīju šo budžetu. Gribu atgādināt, ka tas ir 1+3 budžets. Tas nav jautājums tikai par nākamo gadu, tie ir secīgi trīs gadi uz priekšu. Es nevaru glaimot un nevaru uztvert šo budžetu nopietni viena iemesla pēc. Tas pilnīgi bezatbildīgi izturas pret lielo ziloni, kurš sēž Briškena klēpī un prasa pēc nākamās maltītes, un Briškens nevar tam to maltīti atrast. Nav, nav. Tas ir “Rail Baltica”. Ja “Rail Baltica” jautājums nav ielikts 1+3 budžetā, tad mēs ignorējam šo lielo ziloni. Jums nav dūšas pieņemt lēmumu.

Lēmums jāpieņem – vai nu mēs turpinām, kā ir, vai pārtraucam, vai iesaldējam, vai racionalizējam. Jebkurš no šiem lēmumiem būs sāpīgs. Bet tas ir jāpieņem. Katru dienu to novilcinot, tie ir izdevumi, tie ir zaudējumi, un tie ir automātiski riski uz jūsu pleciem, jo riski iestāsies, un, riskiem iestājoties, tā ir simtiem miljonu naudas summa. Daudzkārt lielāki... nekā tie lēmumi, kas jāpieņem šobrīd budžetā.

Es vienkāršoti šo budžetu... varu pateikt, kā tas ir: jūs pieliekat 10 eiro mazāk nodrošinātajai sabiedrības daļai, viņi par to priecājas, bet vienlaikus ap stūri... pārtikas veikalā, transportā... jūs atņemat viņiem 20 eiro. Jūs dēvējat to par drošības un konkurētspējas celšanas budžetu. Nu nav, nav tur nodokļu reformas. Ir vienkārši notikušas korekcijas.

Mans ieteikums premjerministrei – Finanšu ministriju izveidot par lielmājas superministriju, kurā varētu integrēt mazmājas mazministrijas, piemēram, Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju. Viss būtu darīts – mēs ietaupītu naudu, samazinātu birokrātiju, samazinātu arī liekas darbības, jo, kā redzams, Finanšu ministrija kā superministrija jau pārņēmusi šo visu nozaru ministriju kompetenci un politikas veidošanu.

Piemērs. Šonedēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs skatījām jautājumu par... kā jūs nekur nesakāt un slēpjat... nodokļu palielināšanu. Nodokļu palielināšanu transportam... transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli jūs palielināt brutāli par 10 procentiem. Un jūs to izdarāt, pilnībā ignorējot to, ko saka Satiksmes ministrija vai Klimata un enerģētikas ministrija, kas atbild par klimatu. Jūs vienkārši brutāli palielināt par 10 procentiem, jo pakalkulējāt – tik jums pietrūkst, lai nosegtu vajadzības... un nosaucat to par indeksāciju. A kāpēc indeksācija ir apaļi 10 procenti?

Kur tad paliek mūsu klimata mērķi, kas jau klauvē pie durvīm... kur mums ir vēl lielākas problēmas nekā “Rail Baltica” stāstā? Jūs taču atbildīgi pieņēmāt lēmumu, ka mums ir jāpilda klimata mērķi. Tur tak ir palicis tik maz! Un transportam esat uzlikuši kā lielākajam izpildītājam. Tagad, kad jūs pieņemat lēmumu celt nodokļus, jūs vienkārši brutāli uzliekat 10 procentus arī elektromašīnām, hibrīdiem, plug-in hibrīdiem... kā piemērs... visiem pēc kārtas!

Bet jūs taču tajā pašā mirklī... es citēšu 2019. gadā pašu rakstīto klimata stratēģijas dokumentu: “[..] nodokļu sistēmas “zaļināšanu”, pielāgojot visu nodokļu sistēmu tā, lai gan iedzīvotājiem, gan komersantiem būtu skaidra valsts kopējā ilgtermiņa virzība, lai ar nodokļu politiku netiktu doti pretrunīgi signāli, kā arī ikvienam radītu ekonomiskus stimulus izvēlēties videi draudzīgākus paradumus un tehnoloģijas.” Kur tad šis paliek?

Satiksmes ministrija teica, ka viņos nav klausījušies. To pašu mums teica Klimata un enerģētikas ministrija. Teica, ka viņos nav klausījušies. Jūs rullējat vienkārši pāri! Jūsu konsultanti kaut kā ir pasteigušies, un izskatās, ka jums ir teikts, ka vēlēšanas ir jau nākamgad. Es jums pateikšu – tās ir pēc gada.

Jūs sakāt, ka pensionāriem neapliekamais minimums palielinās. Protams, nepasakāt, ka to darāt uz nākotnes pensionāru rēķina, atņemot viņiem iespēju gūt pensiju. Mazākiem atalgojumiem samazināt slogu, neapliekamo minimumu. Bet mēs aizmirstam to, ka lielās algas ir tās, kas budžetā ienes nodokļu naudu. Un tēriņus mēs nepārskatām. Tēriņi netiek pārskatīti, ierēdņu skaits un atalgojums netiek pārskatīts. Jūs vienkārši pasakāt viņiem: lietosiet mazāk pildspalvu!

Mēs šinī budžetā izliekamies, ka “Rail Baltica”, kas ir miljardu projekts, neeksistē. Vienkārši tā nav. Un aizņemamies līdz lūpai, aizņemamies līdz maksimumam. Jūs tikko teicāt, ka 50 procenti ir tas kritērijs, kuru tūlīt sasniegsim. Tātad šis ir pēdējās ballītes budžets un jūs atņemat iespēju, svarīgu iespēju... jo, es minēšu, aizņematies naudu, lai segtu valdības vajadzības. Jūs neaizņematies naudu, lai ieguldītu ekonomikā un audzētu ekonomiku, no kurienes tad nāktu tie lielākie nodokļi. Jūs atņemat nākamajām valdībām iespēju investēt pareizā ekonomikā, eksportā, lai radītu nodokļus. Un problēma ir tā, ka mēs nonākam pārāk tuvu Māstrihtas kritērijiem. Mums nepaliek rūmes. Atliek tikai nedaudz ekonomikai noslīdēt lejā, šis procents jau automātiski nonāks nepatīkamā koridorā.

Šis budžets ļoti skaļi kliedz par to, ka ir cerība un pārliecība, ka ekonomika noturēsies un uzņēmēji sametīsies... nodokļu maksātāju naudu. Īsti nesaprotu, kā šeit iederas Valaiņa kunga stāsts, ko viņš mums prezentēja tik tikko pavasarī, ka viņš dubultos ekonomiku 10 gados, bet es neredzu iespēju to izdarīt ar šādu budžetu, kurš ir fiktīvi konkurētspējīgs. Nevaru iedomāties, kā tas ir sasniedzams. Jums koalīcijā kaut kā neiet kopā šī sazobe.

Man ir žēl skatīties, ka Briškena kungs dzīvo, sēž uz savas vientuļās salas ar to lielo ziloni klēpī, viņam ir pateikts: lūdzu, uzjāj stikla kalnā, aizej tur – nezin kur, atnes mums, lūdzu, fiskāli neitrālu “Rail Baltica” ziloni! Bet tas nevar būt fiskāli neitrāls. Vienalga, kuru virzienu izvēlēsieties, tas būs fiskāli ietekmējošs. Un jūs esat atstājuši viņu vienu. Nezinu... Briškena kungs, jūsos neklausās. Vai, “PROGRESĪVIE”, jums koalīcijā nav vairs nekādas teikšanas, ka jūs esat atstāti vieni paši, pat nenākat diskutēt un pateikt patiesību, ka tas, kas ir atnests budžetā, – 15 procenti (85 procentus maksā Eiropa, 15 procenti tiek piešpricēti klāt) – ir nereāli, tie ir meli? Ar to nav iespējams realizēt neko, pat nevar realizēt apturēšanu, pat nevar realizēt iesaldēšanu.

Jūs nevarat realizēt arī tos plānus, kas ir racionāli, kuriem būtu jāvirzās uz priekšu. Atnāciet, pasakiet! Jūs klusējat, un jūs vienkārši samīda. (Starpsauciens.) Ja tā būtu, kā jūs sakāt – ka “Rail Baltica” īstenošanai 15 procenti ir jāfinansē klāt –, tad jums būtu dzelžaini jākontrolē, ka projekts nedrīkst pāriet pāri 2,4 miljardiem, jo Eiropa ir iedevusi 1,2 miljardus, ko esat parādījuši, un Eiropa ir teikusi, ka maksimums – maksimums! –, ko vispār varētu cerēt, ir vēl 1,2 miljardi nākamajā uzsaukumā. Kopā tie ir 2,4 miljardi. Ar to šis projekts ir Eiropas finansēts nevis 85 procentu apmērā, bet 15–20 procentu apmērā, ne vairāk. Kā tad mēs taisāmies to realizēt?

Tāpēc es gribu minēt vēl konkrētu problēmu, ko darāt, – jūs maksimizējat valsts parādu. Latvijas parāds uz katru strādājošo – uz katru strādājošo! – 2020. gadā jau bija 15 tūkstoši eiro. 15 tūkstoši eiro uz katru strādājošo! Neko nedarot, 2035. gadā tas pārtop par 25 tūkstošiem eiro. Audzējot parādu, vecās, “lētās” saistības (“lētā” nauda) būs jāpārfinansē uz jaunu, “dārgu” naudu. Procentu izmaksas pieaugs, pat neko nedarot. Un šai “dārgajai” naudai būtu jākalpo... Ja ģimenē aizņemamies “dārgu” naudu, mēs liekam to lietā, lai varētu atgūt, kaut ko nopelnīt; mēs nekad neaizņemamies, lai vienkārši to apēstu. Tā ir bezatbildīga finanšu pārvaldība.

Ir viena interesanta tēze, ko neievēro Finanšu ministrija. Lūdzu, uzminiet, kurš šo tēzi ir teicis! “Turpretī “miera laika” izdevumus, kā, piemēram, publiskā sektora algu palielināšanu, būtu bezatbildīgi finansēt uz parāda rēķina.” Šis cilvēks sēž šinī zālē. Jā. (Starpsauciens: “Lai paceļ roku! Lai godīgi atzīstas!”) Kurš to teica? To var atrast Finanšu ministrijas mājaslapā. (Starpsaucieni.) Reira kungs! Reira kungs to ir skaidri un gaiši pateicis. Stāv mājaslapā vēl tagad, varat atvērt un apskatīties. Kas ir noticis? Kāpēc jūsos neklausās, Reira kungs? Jūs ļoti pareizus vārdus teicāt. (Starpsauciens.) Ļoti pareizus vārdus. (Starpsauciens.)

Blakus bija minēts, jūs teicāt: “Ticība tam, ka IKP pieaugums pārspēs parāda pieaugumu, ka procentu maksājumi būs zemi arī turpmāk, ka uz parāda rēķina veiktie ieguldījumi būs tik produktīvi, ka ar uzviju kompensēs papildu parādu, nedrīkst būt pamatā atbildīgai rīcībai ar valsts finansēm.” Tie ir jūsu vārdi. (Starpsauciens.)

Es nespēju pieņemt, ka budžets ignorē veselo saprātu. Apstiprinot šādu budžetu, jūs ar garantiju paziņojat, ka “Rail Baltica” nerealizēsiet. Noteikti piepildīsies riski un valstij būs jāatmaksā minimums, kas jau ir aprēķināts informatīvajā ziņojumā, – 316 miljoni eiro. Zaudēta iespēja nākamajiem Eiropas Savienības finansējumiem, atbildība pret kaimiņiem un līgumu neizpilde pret Eiropas Savienību, zaudēta Latvijas seja, iemīcīta dubļos... tāpēc ka tā ir arī reputācija. Jūsu izteikumi, kas šobrīd izskan presē, nodara lielu ļaunumu mūsu investoriem Latvijā un ļaunumu arī konkrētām nozarēm un sfērām, kur jau šobrīd nedod... piegādātāji pieprasa simtprocentīgu priekšapmaksu būvniekiem šo izteikumu dēļ, un bankas atsaka finansējumu. Tā ir konkrēta problēma.

Paldies, kolēģi. Manuprāt, ignorējot lielo ziloni telpā, nav iespējams pieņemt šo budžetu, kas ir uz četriem gadiem, atbildīgi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

I. Līdaka. Cienījamie kolēģi! Es ar prieku skatījos, kā jūs klausījāties mūsu bijušā premjerministra Kučinska runā, tāpēc es arī gribu sākt ar labāko. Man patika krietna daļa Rokpeļņa kunga teiktā, tik tiešām – viņš mani iepriecināja... droši vien saprotot, kāds ir pareizais ceļš.

Protams, LIAA reforma – tas ir pareizais ceļš. Lauksaimniecības datu centra apvienošana ar LOSP ir pareizais ceļš... gandrīz. Un, protams, iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas vienkāršošana ir pavisam pareizais ceļš, bet tas šobrīd nav ceļš, tā ir tāda maza, šaura taciņa.

Paskatoties šo trīs gadu budžetu, ir redzams, ka tā ir iepriekšējo gadu budžetu mazliet uzlabota kopija, un ir redzams, ka šie trīs gadi būs tādi paši, ka tas būs tas pats budžets, tāpat veidots, ar kaut kādu mazu kosmētiku... kādas skropstiņas uzķēzītas, kādas lūpiņas uzkrāsotas, lai labāk izskatās... bet patiesībā doma ir pilnīgi nepareiza.

Mēs, šādi strādājot, panākam to, ka arī turpmākos trīs gadus nekas nemainīsies, tūkstoši ierēdņu atkal rakstīs dažādas stratēģijas, plānus, pamatnostādnes... nosvīduši to darīs. Citi tūkstoši ierēdņu rakstīs nosvīduši atskaites, dažādus citus dokumentus. Un milzīgs bars uzraudzīs un pārbaudīs, vai viss ir pareizi uzrakstīts, pareizi izdarīts, vai ejam pa pareizo, partiju nosprausto ceļu. Tā mēs vienkārši iebrauksim grāvī, mēs sapinam valsti un uzņēmējus birokrātijas važās un nekādi negribam tās važas noraut.

Raugiet, nav jāprāto, kā samazināt kādā iestādē štatu, uzkraujot citiem cilvēkiem dubultu darbu. Ir jādomā, kā kaut ko nedarīt. Pilnīgi noteikti, ja mēs krietni papētītu, puse VID var iet mājās, puse CFLA (pasarg dievs!) var iet mājās, un, ja vēl padomātu, arī dažu labu ministriju varētu krietni patīrīt. Vienkārši tas ir jāgrib. Esmu pārliecināts, ka šādi mēs atrastu naudu gan māmiņu algām, gan onkoloģijas pacientiem. Bet viss trīs gadus joprojām paliks nemainīgi. Kā teiktu Jencītis: “Āmen!”

Cienījamie kolēģi! Raugiet, darbs mērkaķi esot pataisījis par cilvēku, bet tālāko attīstību, tālāko progresu veicināja (Starpsauciens: “PROGRESĪVIE!” Smiekli.)... slinkums. To veicināja slinkums! Es aicinu tomēr paskatīties, ko mēs tiešām varam nedarīt. Ja turpināsim peldēt pa birokrātijas straumi un nemēģināsim paši airēt, tad, ziniet, arī nākamie budžeti būs tādi pelēki, pelēki mazi kamzolīši. Rausti tās stērbeles, cik gribi, uz leju, bet šekums kā pliks, tā pliks, jo trūkst prāta un vēlēšanās uzvilkt bikses.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo budžetu es droši vien varētu salīdzināt ar bedri uz ceļa, kas pēc būtības ir gulošā policista ekonomiskais variants, jo bedre ir bedre, tas ir slikti, tā jālāpa, bet savu funkciju tā pilda – automašīnas sabremzējas un tā kā apstājas.

Līdz ar to mans ierosinājums šajā budžetā, kā mēs varētu ekonomēt... uz ceļiem... uztaisām pie pirmsskolas izglītības iestādēm, pie skolām bedres. Tas būs daudz lētāk nekā taisīt gulošos policistus. Tas ir mazliet tāds sarkasms. Bet varbūt arī nav sarkasms.

Es arī sākšu ar pozitīvām lietām. Pirmām kārtām, runājot par izglītību. Paldies koalīcijai, ka jūsos bija saprāta balss, ka Ministru kabinetā protokolā piefiksējāt Andas Čakšas teikto – neiezīmēt modeļa “Programma skolā” naudu pedagogu algām –, to ignorējāt un tomēr piešķīrāt 30 miljonus jeb 2,6 procentus visām pedagogu grupām atalgojuma pieaugumam. Saprāta balss dažreiz jūsos nostrādā. Līdz ar to – paldies.

Paldies par to, ka arī augstākajā izglītībā un zinātnē ir finansējuma pieaugums – aptuveni 20 miljoni. Es uzreiz pieminēšu mazu ķeksīti. Tas ir ļoti labi, bet, ja skatāmies trīs gadu kontekstā, tad nākamgad, aiznākamgad un 2027. gadā budžetā ir samazinājums par 15 miljoniem, līdz ar to nav garantiju, ka augstākajai izglītībai un zinātnei budžets saglabāsies tajā pašā līmenī, zinot to, ka mums jāievieš institucionālais finansējuma modelis, kur naudas jau šobrīd ir mazāk, nekā vajadzētu.

Protams, paldies par finansējumu skolēnu dziesmu svētkiem, vismaz par vienu lietu mēs rūpējamies – ar cerību, ka mūsu nacionālais mantojums, nacionālie svētki neizzudīs. Protams, ceru, ka nākamgad vasarā, kad Latvijā norisināsies Eiropas čempionāts basketbolā, mēs sagaidīsim tieši tādas pašas emocijas, kādas sagaidījām no mūsu hokejistiem. Tas ir pozitīvi.

Tagad par tām lietām, ko esam aizmirsuši budžeta kontekstā. Mēs esam vispār aizmirsuši par tādu nozari kā kultūra. Ja audzējam algas valsts pārvaldē – 2,6 procenti... bet ir tāds mazs ķeksītis... mēs pasakām: nebūs pieaugt budžetam par 2,6... atalgojumam, un sanāk tā, ka vienai daļai šis pieaugums būs 5 procenti, daļai – 10 procenti, bet diemžēl profesionāliem mūziķiem, amatierkolektīvu vadītājiem, kultūras darbiniekiem pieauguma vispār nebūs. Tā nav taisnīga un godīga politika, ja skatāmies uz vienotu valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu.

Mācību materiāli – 9,1 miljons. Vai tas ir daudz? Tas ir par maz, tā nepietiek, un paldies pašvaldībām, kuras meklē līdzekļus, lai tomēr mācību materiālus nodrošinātu. Mēs jau komisijā diskutējām, ka ir ļoti elementāras lietas – izveidot digitālo platformu, kas neizmaksātu entos miljonus, nopirkt no labākajiem pedagogiem materiālus, un tie būtu pieejami. Jūs to ignorējat.

Siliņas kundze, jūs sakāt: nāciet, mēs jūsos ieklausīsimies! Ziniet, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ir ļoti labas idejas, kuras atbalsta gan pozīcija, gan opozīcija, bet ministrija neieklausās. Jums vajadzēja paklausīties Sporta apakškomisijas sēdi, kurā pēc būtības, es teikšu, opozīcija uzvedās ļoti solīdi atšķirībā no pozīcijas deputātiem, kuri bija pret šo budžetu.

Nākamais, ko es gribu pateikt. Citējot Andas Čakšas teikto: jūs modeli “Programma skolā” ieviešat ar argumentāciju par demogrāfijas rādītājiem. Līdz ar to man ir skaidrs, kāds ir galvenais “Programmas skolā” mērķis. “Programmas skolā” mērķis ir skolu samazināšanas plāns un skolu centralizācija, kaut gan “Programmas skolā” vispārējie mērķi esot kvalitātes paaugstināšana un atalgojuma paaugstināšana. Bet šodien jūs skaidri un gaiši pateicāt, kāds ir galvenais mērķis. Mērķis ir skolu samazināšana.

Kas ir pats absurdākais? Kā jūs, koalīcija, to nesaprotat. Jūs sakāt: mums vajag reformas, Siliņas kundze saka: mums vajag reformu, Ašeradena kungs saka: mums vajag reformu skolu tīklā. Visi kā viens sakāt, ka vajag reformu, visi kā viens sakāt, ka reforma būs ar 1. septembri, bet visi kā viens sakāt: naudas nav, ar 1. septembri šai reformai naudas nav, mēs to sameklēsim. Man ir jautājums: kurā vietā jums ir paslēpta nauda? Kaut gan vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā jau 10 miljoni tika sazīmēti, pa kādām funkcijām tie ir salikti, jo Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā ir 11 miljoni, līdz ar to mans domu gājiens bija pareizs – nauda kaut kur ir paslēpta, un 11 miljoni jau jums ir iezīmēti, kaut gan tos jau šobrīd varētu lietot pavisam oficiāli.

Tās ir tās, manuprāt, ne visai pozitīvās lietas.

Pašās beigās es gribu nocitēt neviena cita kā pozīcijas deputāta teikto. Burova kunga teiktais Sporta apakškomisijas sēdē. Es vakar pārbaudīju audio, noklausījos. Un man ir jautājums: kā jūs vispār varat šādu budžetu atbalstīt? Burova kungs teica: “Kāpēc mēs sakām, ka ir labs budžets, ja fakti un skaitļi rāda pretējo?” Okay. Zane, teiktais par finansējumu paralimpiskajiem sportistiem: “Pateikt to, ka es esmu sašutusi, būtu nepateikt neko.” Tad man ir jautājums: kāpēc jūs atbalstāt šo budžetu, ja zināt, ka tajā ir tādas nejēdzības?

Mēs esam dzirdējuši daudz pārmetumu: “apvienotais sarakst, jūs taču bijāt koalīcijā, jūs taču varējāt darīt, jūs taču varējāt izmainīt, jūsu laikā notika tik ļoti sliktas lietas, ka pat...” Harija vārdiem sakot, mums vajadzēja... “jums nācās apturēt to asiņaino... cilvēku, kas asiņo.” Kolēģi, mēs bijām valdībā deviņus mēnešus. Pirmais budžets bija tehniskais. Maijā notika vienošanās par valdības gāšanu. Tātad reāli valdībā mēs bijām piecarpus mēnešus. Un jūs gribat apgalvot, ka piecarpus mēnešos var sačakarēt valsti tā, kā jūs šobrīd, Jaunā Vienotība, to esat izdarījuši (Starpsauciens.), jo sešus gadus jums ir Finanšu ministrija... ir bijusi jūsu rokās... ar premjeru, un jūs gribat teikt, ka mēs sešos mēnešos esam nolaiduši... pa burbuli tā, ka kovida laikā pieaudzējām ārējo parādu divas reizes... un mēs esam vainīgi, ka esam sačakarējuši šo valsti? Jums kauns ir?! (Starpsauciens: “Kurš to teica?” Starpsaucieni.) Es to saku.

Man liekas, ka cienīgi ir atzīt savas kļūdas un doties tālāk. Ja jūs uzskatāt, ka sešu gadu jaunās Vienotības premjera un Finanšu ministrijas valdīšanas laikā ir notikušas pozitīvas lietas un ir bijusi izaugsme, tad paskatieties ārējo parādu. Man liekas, ka jūsu apziņa... kā Kariņš, bijušais (paldies dievam!) premjers, – naudas ir tik daudz, cik ir. Tāpēc arī šobrīd tās nav, jūs to naudu vienkārši izbumbulējāt un šobrīd paši nesaprotat, kā sastādīt nākamā gada budžetu.

Viennozīmīgi – neatbalstām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sprūda kungs! 10 minūtes. (Starpsauciens.)

Lūdzu, vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamā Ministru prezidente! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģi ministri! Cienījamie klātesošie un arī skatītāji un klausītāji!

Šis ir budžets iedzīvotāju drošībai un konkurētspējai.

Skaidrs, ka drošība ir viens lielais pīlārs, uz kā mēs būvējam nākamā gada stratēģiju, kur aizsardzībai ir milzīga loma. Šis ir vēsturiski lielākais budžets aizsardzībai: 2025. gadam gan pēc procentuālā īpatsvara, gan pēc skaitliskā apjoma – 3,45 procenti no IKP jeb 1 559 433 634 eiro. Pirms daudziem gadiem vai pirms dažiem gadiem, es pat teiktu, šādas investīcijas valsts aizsardzības stiprināšanai bija grūti iedomājamas un vēl jo vairāk – realizējamas, bet šodien tā ir realitāte. Mēs ejam uz to, ka sasniedzam šo budžetu. Mēs arī apzināmies to, ka apdraudējums mūsu valsts drošībai ir reāls, līdz ar to tas, ko redzam gan Krievijas agresijas izpausmēs Ukrainā, kas ir tepat tuvumā, gan plašāki ģeopolitiskie izaicinājumi ir tie, kas ir jāņem vērā, arī veidojot budžetu un veltot nozīmīgu lomu tieši aizsardzībai.

Tādēļ 2025. gada budžeta prioritātes – drošība un aizsardzība – ir absolūti pamatotas, un es esmu pateicīgs gan mūsu valdībai, gan iepriekšējām valdībām, gan parlamentam, gan sabiedrībai kopumā par izpratni, par gatavību veltīt šādus finanšu resursus mūsu kopīgajai aizsardzībai. Šis ir ne tikai vēsturiski... lielākais budžets Latvijas vēsturē, bet tas arī rāda priekšzīmi mūsu partneriem, mūsu sabiedrotajiem. Mēs esam starp tām dažām valstīm, kas ir virs 3 procentiem... arī kaimiņos. Tā ka mēs ne tikai neatpaliekam, bet arī parādām to, kam būtu jāseko, un tā ir kopīgā izpratne, ka, tieši tā, – mums ir jāvirzās ar daudz lielāku budžeta īpatsvaru aizsardzībai kopumā visā NATO aliansē.

Šāds budžets nozīmē arī lielu atbildību – atbildību gan par to, ka mēs to ekonomiski un efektīvi investējam, gan par to, kā informējam sabiedrību.

Mums noteikti ir jāturpina pilnveidot iepirkumu sistēmu, un tas ir ilgstošāks process. Mums ir jānodrošina efektīva nodrošinājuma reformas ieviešana, ko arī darām. Protams, arī jāinformē sabiedrība. Ir publicēta virkne dokumentu, kas ļauj iepazīties, pavērt durvis, kas aizsardzības jomā notiek, – 12 gadu attīstības plāns, aizsardzības industrijas vadlīnijas. Pēc deputātu priekšlikumiem, kas izskanēja pagājušajā gadā, mēs arī publicēsim aizsardzības nozares 2025. gada budžeta pārskatu jeb Balto grāmatu, lai mēs vairāk varētu iepazīties tieši ar aizsardzību. Budžets ir liela atbildība. Tāpēc šis skaidrojošais darbs... ar sabiedrību ir svarīgs. Esmu gatavs turpināt regulāri sniegt skaidrojumus Saeimas komisijās deputātiem, un turpināsim arī šo sadarbību izvērstāk, ja tā būs pieprasīta un nepieciešama.

Tagad sīkāk par 2025. gada aizsardzības budžetu, ko var saukt arī par bruņojumspēju budžetu, jo mēs tiešām ļoti daudz investējam bruņojumā – vairāk nekā 40 procentus, un tas ir gandrīz divas reizes virs 20 procentiem, ko nosaka NATO. Aizsardzības budžeta centrā ir cilvēks – cilvēks, kas ir kvalitatīvi apmācīts, materiāli tehniski nodrošināts, ar augstu morāli un patriotisko stāju. Cilvēki – tas ir mūsu galvenais resurss, mūsu galvenā spēja, mūsu galvenā jauda, uz kā balstām savu aizsardzību.

Mums ir jālepojas ar mūsu bruņotajiem spēkiem, varam lepoties ar mūsu karavīriem, zemessargiem, instruktoriem, virsniekiem, arī ar komandējošo sastāvu, un, ja nākamajā gadā notiks NBS komandiera maiņa – bet tas ir tāpēc, ka noslēdzas termiņš –, esmu pilnīgi pārliecināts, ka varēsim būt lepni arī par nākamo komandieri. Protams, mums ir jāturpina uzsāktie darbi visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanā... gan valsts aizsardzības dienests, ko mēs plānojam katru gadu pakāpeniski palielināt... nākamajā gadā tie būs jau vairāk nekā tūkstoš jauniešu, kas iesaistīsies valsts aizsardzības dienestā, šogad mēs uzsākam obligātu valsts aizsardzības mācību pilnīgi visās skolās, tā ka ir cieša sadarbība ar citām ministrijām.

Mēs arī atbalstīsim civilo aizsardzību un civilo sabiedrību ar savām spējām, jo tas ir kopdarbs, kā cilvēku līmenī ieviešam... mūsu kopīgo spēju aizsargāt valsti, un mums ir jāvirzās uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem uzstādījumiem: kara laikā – 61 tūkstotis, miera laikā – 31 tūkstotis. Tas arī pakāpeniski tiek ieviests, lai mēs sasniegtu šo mērķi konkrēti, atbilstoši NBS 12 gadu attīstības plānam. Kā jau minēju, šis ir mūsu bruņojumspēju budžets un NBS spēju attīstības budžets. Kopumā NBS no aizsardzības nozares budžeta... tie ir gandrīz 80 procenti, un virs 40 procentiem aiziet tieši bruņoto spēku spēju stiprināšanai, tas ir, pretgaisa aizsardzībai, krasta aizsardzībai, kājnieku kaujas mašīnām, artilērijas sistēmām, munīcijas nodrošinājumam, arī tehnoloģijām (šajā gadījumā – droniem) un robežas stiprināšanai. Lai veicinātu mūsu mērķu sasniegšanu gan spējās... 26 spējas... ar prioritārajām jomām... bet jāatceras par visām 26 spējām... gan atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanai, konkrēti infrastruktūrai būs veltīti gandrīz 100 miljoni eiro. Mēs būvējam infrastruktūras projektus un objektus, ļoti daudzus un dažādus, bet viens no lielākajiem uzdevumiem ir 2025. gada beigās noslēgt Sēlijas poligona būvniecības pirmo kārtu, kas būs lielākais militārais poligons Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs. Protams, mums jānodrošina sabiedroto efektīva klātbūtne.

Arī industrijas iesaiste ir tā, uz ko nākamajos četros gados mēs liekam ļoti nozīmīgu uzsvaru. Ja skatāmies iepirkumus kopumā, gan tos, kas ir mūsu pašu bruņotajos spēkos, gan šos 30 procentus, kas ir novirzīti – potenciāli – nacionālās nozares stiprināšanai starptautiskajos iepirkumos, mūsu industrijā varētu nonākt līdz pat miljardam eiro. Tā ka šis kopdarbs ļoti svarīgs.

Skaidrs, ka svarīga ir arī tehnoloģiju izaugsme un tehnoloģiskās dronu un pretdronu sistēmas... jā, mēs mācāmies, jā, mēs pilnveidojamies, jā, šīs spējas ir jāstiprina, bet lēmumi ir pieņemti gan iepriekš (un tiek ieviesti šobrīd), gan papildu lēmumi par papildu spēju ieviešanu... notiek pastāvīgi un regulāri.

Protams, apkopojot šo – cilvēks, bruņojumspējas, tautsaimniecība, sabiedrotie –, vienlaikus jāapzinās, ka stratēģiskais mērķis šajā drošības situācijā ir Ukrainas uzvara, tāpēc mēs plānojam turpināt sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai – 0,25 procentus no IKP, tas ir, vairāk nekā simts miljonu nākamajā gadā. Mēs turpināsim apmācīt Ukrainas karavīrus, piegādāsim tehniku, un tā būs jau Latvijā ražota... ļoti daudzas bruņojuma sastāvdaļas. Mēs turpināsim darboties dronu koalīcijas ietvaros. (Zālē troksnis.)

Noslēdzot – aizsardzības budžets ir par Latvijas sabiedrību, par mūsu savstarpējās sadarbības spējām gan šeit, valsts ietvaros, gan starp politiskajiem spēkiem... gan ar mūsu starptautiskajiem sabiedrotajiem. Tie ir kopīgi pienākumi, tā ir arī kopīga atbildība, un tas ir visas mūsu sabiedrības kopīgs, komandas, darbs. Tā ka mēs turpināsim. Es apņemos turpināt aktīvu dialogu un komunikāciju ar sabiedrību, un turpināsim visaptverošu valsts aizsardzības pieeju, kurā iesaistīts ikviens.

Vēlreiz paldies par atbalstu gan valdības ietvaros, koalīcijas ietvaros, gan arī plašāk... arī par motivāciju pilnveidot lietas. Ir jāpilnveido lietas, ir jāizdara... mācību stundas. Ir savi izaicinājumi, to nenoliedzam, bet mēs noteikti uzlabojam un uzlabosim lietas, un, kā es teicu, mēs varam lepoties ar mūsu bruņotajiem spēkiem, ar mūsu cilvēkiem, jo tas ir visu mūsu aizsardzības un drošības pamatā. Mūsu Latvija – mūsu atbildība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, informēju, ka pārtraukums būs 15 minūtes (Starpsauciens: “Tikai?!”) – līdz pulksten 17.15.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi, nav reģistrējušies šie deputāti: Jānis Grasbergs, Ģirts Valdis Kristovskis, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Leila Rasima... Leila ir?... nav, Edgars Tavars... ir, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums 15 minūtes – līdz pulksten 17.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums bija 15 minūtes. Lūdzu, atgriezieties Saeimas Sēžu zālē. Tie, kas dzird... no frakcijām.

Paldies tiem, kas nekad nekavē! Paldies! (Starpsaucieni.) Paldies! Tiešām paldies! (Pauze.)

Kolēģi, Linda ir atnākusi, varam sākt. (Smiekli.)

Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Labvakar, kolēģi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministres! Daži ministri! Godātie Saeimas deputāti! Deputātes! Kolēģi, tiešām labvakar! Turpinot par budžetu. Katrs valsts budžets ir cerība. Valdība cer salāgot daudzās vajadzības, opozīcija cer nepieļaut budžeta pieņemšanu, bet cer arī iedzīvotāji. Katrs cilvēks cer uz labāku rītdienu. Viņi cer, ka jaunais gads būs kaut nedaudz, bet vieglāks par esošo. Cilvēki cer, ka mēs sapratīsim viņu rūpes par ģimenēm, nostrādātās garās stundas un to, ka tik daudziem ik mēnesi jāžonglē... vajadzības un konta atlikums. Runājot pavisam vienkārši, iedzīvotāji no valdības cer sagaidīt vairāk naudas savos makos kā apliecinājumu tam, ka mēs strādājam viņu labā.

Es saku, ka šī valdība sadzird, saprot un atbalsta iedzīvotājus. Es to pamatošu ar skaitļiem. Vidējā alga valstī ir 1500 eiro “uz papīra”. Pieņemsim, ka ģimenē abi vecāki strādā un viņiem ir divi bērni. Mūsu nodokļu reforma ir atnesusi labas ziņas. Gada laikā šīs ģimenes maciņā būs par apmēram 1100 eiro vairāk. Gadā tā ir ļoti būtiska summa. Šāda ģimene būtībā saņems trīspadsmito algu. Ja nākamgad ģimene ar diviem bērniem var rēķināties ar 1100 eiro pieaugumu, tad nākamo trīs gadu laikā tas būs vēl lielāks. Tas nav vienreizējs pabalsts, tā ir jauna politika.

Mēs saprotam iedzīvotāju vajadzības un to, ka viņu makos vajag atstāt vairāk naudas, tāpēc nodokļu reformas rezultātā 80 procentiem strādājošo paredzēts būtisks algas kāpums. Nodokļu reforma paredz nākamajos trīs gados celt minimālo algu un neapliekamo minimumu. Es uzskatu, ka Latvijā mazās algas nav jāapliek ar nodokļiem. Tās tāpat tiek iztērētas šeit, pērkot pārtiku un maksājot rēķinus. Mazās algas tiek tērētas Latvijā un paliek mūsu ekonomikā, nevis “tuvajā” Tenerifē vai “Porsche” salonā.

Šie ir praktiski soļi nevienlīdzības mazināšanai, ko jutīs teju katrs iedzīvotājs, un šo nodokļu reformu mēs neveicam uz uzņēmēju rēķina. Viņi tikai iegūs no tā, ka viņu darbinieki saņems vairāk. Vai kāds atminas, kad iepriekš notikusi tik visaptveroša nodokļu reforma? 2012. gadā bija mēģinājums, kas beidzās bez rezultāta. Tomēr mums izdevās būtiski palielināt algas vismaz 18 procentiem strādājošo, un, kā mēs te arī dzirdējām, ap 95... vispār tā alga tiks palielināta.

Tā nav nejaušība, tā ir nevienlīdzības mazināšanas apņēmīga politika. Kolēģi, tā notiek, kad valdībā nonāk sociāldemokrāti. Nodokļu samazinājums ir turpinājums iepriekšējo gadu politikai. Šogad katra ģimene, katrs iedzīvotājs, kam ir hipotekārais kredīts, saņem vairākus simtus eiro lielu atbalstu. Tas īpaši palīdzēja jaunajām ģimenēm un tiem, kas nesen ņēmuši kredītus, jo viņu maksājumi vienu brīdi izauga pat līdz 50–60 procentiem. Mēs nevarējām noskatīties, kā šīs ģimenes slīgst parādos vai dodas strādāt uz ārzemēm. Valdība izvēlējās atbalstīt, un visa šī gada garumā kredītņēmēji savā kontā saņēma finansiālu atbalstu. Bet tas nebija viss. Šogad spērām vēl vienu svarīgu atbalsta soli pretī iedzīvotājiem, kam ir hipotekārais kredīts. Mēs panācām, ka banku starpā ir asāka konkurence, pārkreditēties ir vieglāk, lētāk un ātrāk. Rezultātā daudzas ģimenes pārkreditējoties ir ietaupījušas tūkstošiem eiro. Jau atkal iedzīvotāju makos atstājam vairāk naudas.

Es izmantošu runas laiku un gribētu pateikt arī labas ziņas par kultūras politiku. Es atzīmēšu divas lietas. Koalīcijā panācām vienošanos par autoratlīdzības režīma pagarināšanu uz trīs gadiem. Tas nozīmē skaidru, viegli saprotamu nodokļu nomaksas kārtību, kas ir ļoti svarīga radošām personām, žurnālistiem, kultūras nozares organizācijām, lai plānotu savu darbu... un stiprinātu sociālo aizsardzību. Šis lēmums jau ticis novērtēts nozarē, jo vieš arī skaidru redzējumu vidējā termiņā. Tāpat vēlos atzīmēt, ka arī kultūrizglītības pedagogiem beidzot paredzams atalgojuma pieaugums, līdzās nostiprinot kultūrizglītības iestāžu lomu kopējā izglītības ekosistēmā.

Mēs saprotam, ka Latvijā ir augstas dzīves izmaksas un zemi ienākumi. Mūsu mērķis ir to mainīt. Tāpēc nodokļu samazinājums, kredītņēmēju atbalsts un banku konkurences celšana ir katra iedzīvotāja, katras ģimenes un katra bērna interesēs. Vairāk naudas iedzīvotājiem nozīmē stiprāku ekonomiku, lielāku labklājību un drošāku nākotni.

Runājot par drošību, visā Eiropā aug valstu aizsardzības izmaksas. Arī Latvijas drošība ir mūsu ikgadējā prioritāte. Šogad beidzot patiešām labas ziņas iekšlietu darbiniekiem (ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem un citiem) – jūs saņemsiet ilgi gaidīto algas pieaugumu, jo tā ir valdības prioritāte. Tam tiks novirzīti ap 90 miljoniem eiro. Nešaubīgi, investīcijas drošībā ir lielas, un mēs, sastādot šo budžetu, domājām, kur ņemt naudu. Piemēram, ko darīs Somija? Un ko dara Somija un Igaunija? Tās ceļ savu PVN, un Somijā pat dažbrīd no 14 procentiem dažiem produktiem līdz 25,5 procentiem. Mēs gājām citu ceļu. Uz trīs gadiem ieviesām banku solidaritātes nodokli. Tas paredz, ka bankas nākamos trīs gadus dalīsies ar daļu no savas rekordlielās EURIBOR peļņas. Tas mums ļāva necelt PVN un iegūt tieši iekšlietu darbinieku algām un aizsardzībai tik nepieciešamo naudu.

Daudzi ir teikuši, ka ļaunākais, kas noticis ar bankām kopš dižķibeles, ir “PROGRESĪVIE” valdībā. Uz šo skatos no iedzīvotāju puses. Daudziem ir zemāki kredītmaksājumi. Starp bankām veidojas asa konkurence. Un 80 procentiem darbinieku būtiski pieaugs alga. Tas viss noņem no iedzīvotāju pleciem finansiālo slogu un dod iespēju ekonomikai iegūt jaunu uzrāvienu. Mēs arī turpmāk veidosim taisnīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku, kurā absolūtie ieguvēji ir ne tikai bankas, bet arī iedzīvotāji.

Kolēģi, katrs cilvēks cer uz labāku rītdienu, un šis budžets ir solis labākā nākotnē. Opozīcija, es aicinu arī jūs balsot par to, ka ģimenēm makos nonāk 13. alga, par to, ka vēsturiski lielākais algas pieaugums būs policistiem, ugunsdzēsējiem, par to, lai reformas rezultātā 80 procentiem darba ņēmēju ir būtiski lielākas algas. Daudziem šķiet, ka labklājība ir kas tāds, ko valsts manto... vai tāpēc, ka valstī ir nafta vai liels iekšējais tirgus. Nē, labklājību veido praktiskie soļi, kas mazina nevienlīdzību, pasargā iedzīvotājus krīzes brīdī un veido taisnīgāku ekonomiku. Tā ir labklājības politika, tā ir sociāldemokrātiska politika.

Es aicinu atbalstīt šo budžetu pirmajā lasījumā.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labvakar! Solījumu pildīšanas budžets. Man tiešām ir šaubas, ka Jaunā VIENOTĪBA un Zaļo un Zemnieku savienība solīja saviem vēlētājiem, ka viņi pacels nodokļus. Solījāt, ne? – tāds jautājums. Man ir cits nosaukums 2025. gada budžetam – ar vienu roku dodam, ar otru atņemam.

Es gribu atbildēt Jurēvica kungam, kurš mums tagad stāstīja, ka mēs varam izveidot alternatīvu budžetu. Es jums pateikšu tā: mūsu frakcija sagatavoja alternatīvu budžetu. Šodien izsūtīsim to visiem deputātiem, ministriem, Ašeradena kungam, un tur ir redzams, kur mēs varam ietaupīt naudu un pārdalīt to tiešām tur, kur tās trūkst.

Ja jums pašiem nav risinājumu (Starpsauciens.), tad mēs jums tos risinājumus atradām. Lūdzu, špikojiet, jo tiešām tur ir ļoti labas idejas un informācija, kur var dabūt visas tās naudiņas. Kolēģi, nu būsim godīgi – mums jau deg Latvijā sarkanā lampiņa! Mums jādomā par bērniem, demogrāfiju, cilvēkiem, nevis par kaut kādiem mistiskiem projektiem – “Rail Baltica”, “airBaltic” un visu to pārējo.

Nedrīkst atbalstīt šo budžetu.

Pagaidām trūkst koalīcijas partneru, vai ne? Redzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam. (Starpsaucieni.)

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Dārgie kolēģi! Lai mēs varētu pilnvērtīgi izvērtēt šo budžeta projektu un arī varētu izanalizēt šīs un iepriekšējās valdības politiku, mums vajag atgriezties nesenā pagātnē.

Ir 2018. gads, Māris Kučinskis ir premjers, un viņš sagatavo tehnisko budžetu, kuram budžeta deficīts ir 200 miljoni, kas ar šodienas acīm liekas, nu, praktiski tas nav nekas. Pats interesantākais, ka uz to brīdi valsts parāds ir 10 miljardi. Mēs patinam laiku uz priekšu, nonākam līdz šodienai, un Arvils Ašeradens saka – 2027. gadā šis parāds jau būs 25 miljardi.

Likumsakarīgi rodas jautājums: kur tad tā nauda ir palikusi – 15 miljardi? Vai mēs esam to kaut kur ieguldījuši, vai esam kaut ko uzbūvējuši? Bet tā atbilde diemžēl ir tāda, ka visus šos sešus gadus esam dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem. Ja mēs sasummējam šo budžeta deficītu sešos gados, ja to saliekam kopā, tad tie ir 10 miljardi. Tātad sešos gados esam tērējuši par 10 miljardiem vairāk nekā ieņēmuši.

Jurēvica kungs ļoti pareizi pateica. Viņš saka: nu labi, jūs esat opozīcija, nu tad nāciet ar kaut kādiem priekšlikumiem! Tas pirmais, loģiskais risinājums šai situācijai būtu budžets, kas ir bez deficīta, bet, protams, man kā opozīcijas politiķim ir ļoti viegli pateikt: nu, taisiet budžetu bez deficīta! Tas nav tik vienkārši. Bet kā privātajā sektorā, tā arī valsts sektorā pirmais solis, lai uztaisītu budžetu bez deficīta, ir nulles budžets, kas iet sazobē ar pilnīgu funkciju auditu.

Tātad dzīvē tas varētu izskatīties apmēram tā: kuras ir šīs funkcijas, kuras mums nepieciešamas rītdien, lai sabiedrība funkcionētu? Tie ir skolotāji, tā ir drošība, sabiedriskais transports. Uzdošu jums jautājumu – vai kāds no jums rītā pamanītu, ja, piemēram, nebūtu šo “Bolt” un “Wolt” pētījumu? Kas mūsu dzīvē mainītos? Nu, nekas nemainītos! Šorīt es negribēju izcelt Ārlietu ministriju, bet skatījos viņu budžetu un uzdūros viņu struktūrai... kā izskatās Ārlietu ministrija. Tur ir tāds Divpusējo attiecību direkcijas Otrais divpusējo attiecību departaments, kas nodarbojas ar Āzijas un Okeānijas valstu nodaļu. Nu, mīļie cilvēki, ja šī konkrētā departamenta rīt nebūtu, vai mums dzīve kaut kā mainītos? Vai kaut kas mūsu dzīvē būtu savādāks? Nekas nebūtu savādāks.

Mēs tā varam iet katrā ministrijā un redzēt, ka ir šādi departamenti. Un katrs šī departamenta darbinieks jums mēģinās iestāstīt, ka tieši viņš ir nepieciešams, lai mūsu dzīve turpinātos. To pašu mēs varam teikt par prezidenta funkciju izpildi. Prezidents mēnesī šai valstij izmaksā 730 tūkstošus eiro. Viņam štatā ir 61 darbinieks. Ja viņš izmaksātu 200 tūkstošus un viņam būtu 20 darbinieku, mums dzīvē kaut kas mainītos? Mums absolūti dzīvē nekas nemainītos.

Ja mēs skatāmies tīri tādos valstiskos piemēros, tad ļoti labs piemērs ir Havjers Milejs – Argentīnas jaunais prezidents –, kurš pavisam vienkārši likvidēja sešas ministrijas. Tas bija tas, ko viņš no pirmās dienas izdarīja. Un tur viss notiek – viss notiek pat labāk nekā iepriekš.

Ir vēl viena ļoti svarīga lieta, ko es sadzirdēju no finanšu ministra un kam neviens no debatētājiem nepieskārās. Tendence, ka cilvēki migrē no privātā sektora uz publisko sektoru. Šī ir ļoti bīstama tendence. Mums strādājošo ir apmēram, ja nekļūdos, 880 tūkstoši, sabiedriskajā sektorā ir 287 tūkstoši. Tas nozīmē, ka no visiem strādājošajiem 33 procenti ir sabiedriskajā sektorā. Igaunijā, teiksim, tie ir 24 procenti. Tādā veidā ar šo aizņemšanos esam radījuši parazītisku sabiedrisko sektoru, kurš ņem mūsu naudu, un vienlaicīgi privātais sektors nedabū finansējumu no bankām.

Ja mēs paskatāmies statistiski, Eiropas Savienībā vidēji pret IKP banku finansējums ir 90 procenti, Latvijā šis finansējums ir 29 procenti. Tātad vēlvienreiz atkārtošos: mēs aizņemamies naudu, dodam to publiskajam sektoram, bet privātajā sektorā tās naudas nav. Tas ir arī tas iemesls, kāpēc mums ir problēma ar produktivitāti. Un es jums paskaidrošu, kāpēc. Starpība starp cilvēku, kurš strādā privātajā sektorā... ir tas, ka viņš riskē, uzņemas kredītu un ir ieinteresēts, lai viņa dzīve uzlabotos. Savukārt cilvēks, kas tā kā mēs strādā sabiedriskajā sektorā... nu ņemsim tos pašus “Rail Baltica” ieviesējus... tas ir skaidri redzams, ka viņi sevi atražo, viņi izdomā jaunus projektus, maina projektus... lai tikai tas projekts turpinātos.

Visbeidzot – par “Rail Baltica”. Es nebūšu tik diplomātisks kā Kulberga kungs... tomēr mēs tur esam daudz strādājuši... un es nesaprotu, kāpēc premjeres kundze mūs dullina – sabiedrību dullina. Redziet... Es izstāstīšu to situāciju, kādā mēs esam. Mums piešķīra 1,4 miljardus, no tiem 1,4 miljardiem mūsu kontā ir 500 miljonu, kurus varam novirzīt pamattrasei. Finanšu ministrs šodien pateica, ka viņi pārvirzīs 370 miljonus no citiem fondiem. Tātad sanāk tā: nākamā aploksne mums būs pēc pieciem gadiem, tas ir, pēc pieciem gadiem mēs varam pretendēt uz 1,4 miljardiem. Ar to naudu, pat ja viņi pārvirzīs no citiem fondiem uz “Rail Baltica”, nepietiks. Tas ir skaidri redzams. Tāpēc premjeres kundzei vienkārši vajadzētu pateikt: nu nebūs tā projekta.

Es jums varu ar simtprocentīgu garantiju pateikt, ka tas projekts – tādā izpratnē kā savienojums no Igaunijas līdz Lietuvai caur Latviju – nekad netiks realizēts. Tas vienkārši nav iespējams kaut vai tā iemesla dēļ, ka... Mums uz komisiju no Eiropas Revīzijas palātas bija atbraucis kungs, kurš pateica ļoti interesantu lietu: Eiropā pašlaik tiek realizēti seši septiņi līdzīgi projekti, un pilnīgi visur, kad sākās būvniecības fāze, kas mums vēl tikai priekšā (pamattrasē), pilnīgi visur tur ir sadārdzinājums. Un tie ir tie iemesli, kāpēc nu... nu vienkārši pasakiet: jā, mēs kaut ko mēģināsim glābt, bet tas projekts kā tāds nebūs.

Nu, un, protams, – kā nepieminēt visu šo zaļo kursu ne tikai kontekstā ar budžetu, bet kontekstā arī ar budžeta likumu, ar visām tām, kā mēs tās saucam, zaļajām halucinācijām... Bet pieņemsim – pieņemsim uz vienu sekundi, ka mums nav taisnības, ka jums ir taisnība, ka tik tiešām šī lielā Latvija var izglābt mazo pasauli. Atbildiet man uz tādu jautājumu: kādas mums ir morāli ētiskās tiesības nedomāt par šiem mūsu diviem eksistenciālajiem riskiem, kas tagad ir – demogrāfiju un austrumu robežu, austrumu kaimiņu –, un mēģināt glābt pasauli? Nu, manuprāt, tas ir pilnīgs absurds!

Visbeidzot noslēgumā es jūs, protams, aicināšu neatbalstīt šo budžetu. Jūs, protams, to atbalstīsiet, un visdrīzāk, ja jūs turpināsiet šo kursu, nekā jauna mūsu dzīvē nebūs, mēs turpināsim, kā saka, grimt arvien dziļāk un dziļāk.

Paldies visiem par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti godātie ministri! Godātie deputāti un klātesošie! 2025. gada budžets ir pilnībā veltīts valsts drošībai un aizsardzībai. Vajadzības ārējā un iekšējā drošībā šobrīd ir lielākas nekā jebkad agrāk, un tās tikai turpinās pieaugt. Lai turpmāk rastu līdzekļus mūsu drošībai un citām vajadzībām, papildus citiem pasākumiem veicam taupības pasākumus, par ko savās uzrunās mūs jau informēja gan Ministru prezidente, gan arī finanšu ministrs.

Mums, deputātiem, par darbu pie nākamo gadu budžetiem jādomā ir visu gadu, nevis tikai tad, kad budžets ienāk Saeimā.

Ļoti nozīmīga lieta, ja runā par valsts izdevumiem... un kas tiek retāk minēta, ir valsts kapitālsabiedrības un to izdevumi. Tādēļ jau nākamajā gadā tiks mazināts kapitālsabiedrību skaits un tiks mazināti to administratīvie izdevumi. Jau šajā rudenī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā esam izgājuši cauri daļai kapitālsabiedrību tīkla. Es redzu, ka Ministru kabinets un Valsts kanceleja aktīvi strādā pie reformām, un īstenībā ir ļoti pozitīvs pārsteigums par ministrijām – kapitāldaļu turētājām. Ministrijas ir pretimnākošas, un tām ir redzējums, kā samazināt izdevumus kapitālsabiedrībās un revidēt šo kapitālsabiedrību tīklu. Varam minēt piemēru, ko jau īstenībā minēja opozīcijas deputāti, par to, ka Latvijā nekustamos īpašumus pārvalda piecas kapitālsabiedrības. (Starpsauciens: “Sešas!”) Sestā kapitālsabiedrība šobrīd ir likvidācijas procesā un nav aktīva. Mums visiem ir skaidrs, ka tas ir par daudz. Nevajag Latvijā piecas kapitālsabiedrības valsts īpašumu pārvaldīšanai. Tāpēc arī Saeimas uzdevums ir būt virzītājspēkam, lai noturētu virzību uz vienotu un efektīvu valsts nekustamo īpašumu pārvaldību. Pārmaiņu process nebūs viegls un nebūs visiem patīkams. Kapitālsabiedrību īpašums ir valsts īpašums. Kapitālsabiedrībām ir jāsaprot, ka tās ir radītas, lai kalpotu valstij un iedzīvotājiem, nevis pašas sev un savai pastāvēšanai.

Var uzteikt arī veiksmīgu sadarbību ar Valsts kontroli. Valsts kontroles ziņojumus skatām Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs un apspriežam revīziju ieteikumus parlamenta līmenī, līdz ar to turpinām sekot Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanai, kas daudzos gadījumos var būt efektīvi un dot ietaupījumu, kā arī samazināt valsts budžeta izdevumus.

Valsts saimniecība ir apjomīga, un, lai to uzturētu, nepārtraukti katru gadu ir un būs nepieciešami pilnveidojumi – katru gadu būs nepieciešami pilnveidojumi. Valdības sagatavotais valsts budžets ir labs un atbilst būtiskākajām vajadzībām šajos trauksmainajos laikos. Es saprotu, ka opozīcijas deputātus nepārliecināšu atbalstīt šo budžetu (Starpsauciens.)... jā, tomēr es lūdzu visus neatkarīgi no atrašanās pozīcijā vai opozīcijā turpināt būt konstruktīviem, atbalstīt pārmaiņas kā ikdienas darbā, tā arī budžeta pieņemšanas laikā.

Aicinu atbalstīt budžetu 2025. gadam. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Šeit daudz jau par saturu izskanēja, vairāk pievērsīšos formai, bet gribu teikt, ka man ir iespaids, ka šī koalīcija var aizrunāt jebko, jo, protams, mēs jau spriedām, ka budžetā ir gan labas, gan sliktas lietas, bet tā spēja ar pārliecinātu seju stāstīt, ka viss ir pilnīgi labi, – tā jums ir nepārspēta. Man nedaudz atgādina tā kā tos aukstos... zvanus, kad pārdevēja zvana no sveša numura un piedāvā kaut ko un tu saki: “Nē, nu paldies, man tas produkts nav vajadzīgs,” un viņa ar lielu degsmi stāsta, cik tas ir vajadzīgs, kvalitatīvs, un tu saki: “Bet tas ir pārcenots, man nevajag, tas ir nepilnīgs,” un tev turpina un turpina stāstīt, ka tas ir vajadzīgs. Es tādas līdzības tur sazīmēju.

Šeit, piemēram, runājot par to, ka ekonomikas... jūs runājat par ekonomikas izaugsmi, neminot datus, kuros tas ir balstīts, bet budžeta failos redzam, ka ekonomikas un tautsaimniecības izaugsmei, inovācijām šis ir mazākais budžets pēdējo piecu gadu laikā.

Labi – par formu. Jurēvica kungs piedāvāja mums tādu kā jaunu tradīciju – ka opozīcija... lai atbalstītu opozīcijas priekšlikumus, vai ne? Arī premjeres kundze teica, ka nedalīs pozīcijā un opozīcijā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Latvijas Radio teica, ka opozīcijas priekšlikumiem nav ne vainas, galvenais, lai... nu ka tā parastā nelaime ir, ka nav finanšu avoti norādīti. Summējot šos trīs viedokļus kopā, es nonācu pie secinājuma, ka tad, ja Nacionālā apvienība iesniedz priekšlikumus, kuros ir norādīti jauni finanšu avoti, ne tikai vienkārši palielināt varbūt jūsu avotus – vairāk celt tabakai vai azartspēlēm –, bet pilnīgi jaunus finanšu avotus, piemēram, līdzīgu banku nodokli... kā bankām piemēroja, piemērot arī nebanku kreditētājiem jeb ātrajiem kredītiem vai lielveikalu ķēdēm... ja mēs piedāvājam šādus finanšu avotus, tad, es saprotu, jūs solāt atbalstīt mūsu priekšlikumus. Tad man sanāk jūs turēt pie vārda. Es gatavošu šādus priekšlikumus. Tā ka es jums dodu laiku apdomāt, vai jūs turēsiet sevis teikto.

Tad jūs minējāt arī, ka vajagot alternatīvu budžetu, ka opozīcija varētu nākt ar savu, bet tur ir tāda nelaime, ka mēs netiekam klāt budžetam, tāpēc ka ir virsraksti, tabulas, kopējās summas... kapacitātes stiprināšanas... bet Finanšu ministrijai ir īsas rokas un dziļas kabatas, un mums nav iespējas atšifrēt sīkāk. Vienīgais veids, kā šādu gājienu varētu izdarīt, ka koalīcija un opozīcija sadalās tādās kā darba grupās, divās daļās, Finanšu ministrija ir pa vidu, abiem izsniedz vienādi daudz informācijas, un tad tas ir kā hakatons, var būt sacensība, ja, bet šobrīd tas nav iespējams, jo vienkārši informācija... jums ir informācija, bet mums nav. Līdz ar to, ja jūs netaisāt nulles budžetu un šobrīd no tā izvairāties, tad šāds jūsu arguments “Nāciet ar alternatīvu budžetu!” neiztur kritiku.

Es gribu paplašināt šo jautājumu un jautāt mums visiem, ne tikai koalīcijai, bet visam Saeimas sasaukumam, mums visiem Saeimas deputātiem: vai mūs vispār apmierina veids, kādā tiek pieņemts valsts budžets, jo tas ir, nu, gada svarīgākais dokuments? (Starpsaucieni.) Vai apmierina tas? Vai jūs saprotat, kas tajā ir iekšā? Es nerunāju par saturu, bet par formu un par gaitu.

Vai mums nevajadzētu diskutēt arī par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pilnvarām? Ja mēs, kas strādājam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī nevar kurš katrs strādāt, ja mēs zinām, ka tur ir nepieciešama arī konkrēta pielaide un tā tālāk... Ja pieprasa, lai iet darba kārtībā, skata kādu sensitīvu jautājumu, tad ir jābūt deputātam ar pielaidi. Bet kāpēc mums, piemēram, nav pilnvērtīgas informācijas vai iespējas sekot līdzi (arī pēc budžeta pieņemšanas) tam, vai pildās budžets pilnvērtīgi, kādi ir pārpalikumi atsevišķās programmās? Kā nākas, ka kaut kādā budžeta programmā ir nolemta konkrēta summa, bet beigās, pēc gada, mēs redzam, ka šī programma ir īstenota par citu summu, lai gan apropriāciju pārdale nav notikusi?

Nu, ir daudz... virkne šādu jautājumu, kuros, man liekas... jā, mums ir spēks izpildvarā, mēs esam Saeimas deputāti... katram ir viens palīgs... tā sistēma ir iekārtota, ka budžetu izstrādā izpildvara, bet, es domāju, būtu normāli vismaz tas, ka mums būtu iespēja sekot līdzi, ja ne izstrādāt, tad uzraudzīt, pieskatīt, nevis tikai pieprasīt kaut kādu konkrētu jautājumu, ka mēs, kas strādājam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, varētu, nu, turēt roku uz pulsa, citādi šobrīd valsts maciņu kontrolē Finanšu ministrijas valsts sekretārs, nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Tas nav pārmetums ne koalīcijai, ne mums visiem. Es gribētu, lai mēs šo diskusiju atveram... arī par to, kāds ir šis process, kas traucē budžeta failu ietvaru veidot digitāli izvērstu, lai uzklikšķinot varētu atšifrēt jebkuras apakšprogrammas izlietojumu izvērstāk, nevis vienkārši redzēt: mērķis, programma, summa. Man liekas, arī mediji no tā tikai iegūtu. Mēs varam diskutēt, cik plaši tas nepieciešams, bet, ja mēs – pat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā – nevaram līdz tādai detalizācijai nonākt... Man liekas, ka mums šeit ir tāda virsrakstu cīņa, nevis darīšana ar reālu budžetu. Un to jums pateiks jebkurš no privātā sektora, nezinu, finanšu direktors vai grāmatvedis, ka budžeta pieņemšana, piemēram, privātajā sektorā, uzņēmumos, un budžeta pieņemšana, ar ko nodarbojamies mēs, – tās ir diametrāli pretējas lietas.

Nemānīsim sevi, ka mēs visu saprotam, nemānīsim sevi, ka zinām visu, kas ir budžetā, jo tā vienkārši nav. To, man liekas, būtu godīgi atzīt arī koalīcijai. Vai tas ir Informācijas atklātības likums vai budžeta likums, vai kas cits... Varbūt mums ir jāveido atsevišķa diskusija par šo, bet es negribētu, ka mēs turpinām šādā noslēpumainā veidā pieņemt neatšifrētu budžetu, jo līdz ar to arī argumenti gan par, gan pret ir ļoti vispārīgi, jo mēs neredzam detalizāciju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti un ministri! Budžeta sarunās un citās debatēs bieži tiek piesaukta demogrāfija, bet šajās sarunās reizēm tik ļoti koncentrējamies uz pensiju sistēmas ilgtspēju un biedējam ar imigrāciju, ka aizmirstam individuālas ģimenes, īstus cilvēkus un viņu stāstus.

Šis ir aicinājums visiem, kas runā par demogrāfiju, redzēt cilvēkus un runāt par cilvēkiem kā par cilvēkiem, ne tikai kā par pietiekama bērnu (turklāt daļai ar, iespējams, vēl īstu latviešu bērnu) skaita radītājiem vai neradītājiem. Domāju, ka visi esam vienisprātis – vēlamies laimīgas ģimenes, nevis vienkārši lielāku dzimstības koeficientu.

Bieži dzirdam, ka Latvijai katrs bērns ir svarīgs, tomēr arī katrs vecāks mums ir svarīgs. Šajā virzienā arī strādājam – aizvien vairāk un atklātāk runājam par to, ko nozīmē bērna ienākšana ģimenē. Publiskā apspriešanā ir nonācis algoritms emocionāla un praktiska atbalsta sniegšanai jaunajām ģimenēm pēcdzemdību periodā. Mātes un bērna veselības plāns arī ir gandrīz gatavs.

Budžeta kontekstā papildus vispārīgajai nodokļu reformai, kas vairumam ģimeņu palielinās ieņēmumus, šodien spersim vēl vienu soli uz priekšu, lai mazinātu netaisnību, ar ko saskaras vecāki, kuri gūst ienākumus bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Man gan gribētos bērna kopšanas atvaļinājumu pārdēvēt par bērna kopšanas prombūtni, jo vārds “atvaļinājums” rada maldīgu iespaidu par šo periodu un tā nozīmi cilvēka dzīvē. Nākamgad vecāki, kas šajā laika posmā gūs ieņēmumus, saglabās lielāko daļu no vecāku pabalsta – 75 procentus līdzšinējo 50 procentu vietā.

Ilgstoši esmu uzsvērusi to, ka ir negodīgi atņemt vecākiem, kas šajā laikā strādā, viņu pašu sociālajās iemaksās balstītu pabalstu. Ja paskatāmies uz datiem, tad portāla “Mammamuntetiem.lv” veiktajā aptaujā 14 procenti vecāku saka to, ka turpina strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, 62 procenti vēlas strādāt, bet nestrādā, jo negrib zaudēt šo pabalstu. Zinu mātes, kuras, vēl esot dzemdību namā, raksta e-pastus, zinu vecākus, kas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā nevēlas pat domāt par darbu. Vecākiem ir tiesības bērna kopšanas atvaļinājuma laikā veltīt sevi bērna aprūpei, un valstij šīs tiesības ir jāaizstāv arī ar atbilstošu un pienācīgu finansiālo atbalstu, lai bērna ienākšana ģimenē nenozīmētu strauju ienākumu un dzīves līmeņa kritumu. Tajā pašā laikā valstij vajadzētu dot vecākiem izvēles brīvību un mazināt ēnu ekonomikas un nabadzības riskus.

Kāpēc vecākiem bērna kopšanas atvaļinājuma laikā būtu jāgūst ienākumi? Jautājums nav tikai par tādu īstermiņa nepieciešamību palielināt ģimenes budžetu, ko mēs varētu risināt vienkārši ar lielāku finansiālo atbalstu.

Nesen Nobela prēmiju saņēma ekonomiste Klaudija Goldina, viņa pētījusi sieviešu stāvokli darba tirgū. Viens no viņas secinājumiem ir tāds, ka bērna ienākšana ģimenē statistiski samazina sievietes ienākumus ilgtermiņā. Individuāli piemēri ar mātēm, kuras strauji kāpj pa karjeras kāpnēm, neapgāž šo statistisko vēstījumu. Izkrišana no darba tirgus samazina sievietes profesionālās iespējas. Projektus pārņem kāds cits, veidojas jauni kontakti, jaunas tehnoloģijas. Sieviete, kas pilnībā pazūd no darba vides, atgriežoties tajā, vairumā gadījumu ir vājākās pozīcijās, nekā bija agrāk, toties iespēja periodiski vai uz nepilnu slodzi turpināt profesionālo darbību ļauj saglabāt kontaktus un prasmes.

Te gan norādīšu arī uz vienu izaicinājumu. Sarunas ar jaunajiem vecākiem liecina, ka jau tagad gadījumos, kad algu atšķirība ir ievērojama, bērna kopšanas atvaļinājumā oficiāli dodas vecāks ar lielāko algu. Šī gada sākumā 19 procenti no vecāku pabalsta saņēmējiem bija vīrieši. Paskatoties uz bērna kopšanas atvaļinājuma laikā oficiāli nodarbināto vecāku dzimumu, situācija ir pilnīgi pretēja – 14 procenti vecāku ir nodarbināti, 78 procenti no tiem – vīrieši. Šī statistika liecina nevis par tēviem, kas darbu apvieno ar bērnkopību, bet gan par saprotamu un īstermiņa finansēs balstītu aprēķinu, kā nodrošināt ģimenei lielākus ienākumus.

Mani šajā gadījumā satrauc nevis tas, ka kāda ģimene ar mazu bērnu gūst papildu ienākumus, bet gan tas, ka daļa jauno mammu, ļoti iespējams, paliek bez sociālajām iemaksām, un šis jautājums būtu jārisina. Demogrāfijas politiku veidojot, mums jāredz ģimenes visā to dažādībā. Redzam, piemēram, ka darba tirgus un tēva loma bērnu audzināšanā mainās. Daļa cilvēku vairs nestrādā normētu darba laiku pie viena darba devēja vai nestrādā noteiktā fiziskā vietā.

Tas, ka aizvien biežāk bērnu aprūpē aktīvi iesaistās abi vecāki, ļauj sievietei veltīt vairāk laika savai profesionālajai attīstībai, ja tāda ir viņas izvēle. Aizvien vairāk ir to ģimeņu, kurās par tēva pienākumu tiek uzskatīta aktīva un pilnīga iesaiste arī zīdaiņa aprūpē, ļaujot mātei veltīt daļu laika kam citam, tajā skaitā realizējot sevi profesionāli.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Alīnai Gendelei.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātā Saeima! Cienījamās ministres, godātie ministri! Mēs visi saprotam, ka ideālā variantā, sastādot valsts budžetu, varētu optimāli sabalansēt ieņēmumu un izdevumu pozīcijas. Diemžēl būsim reālisti – mēs neesam šādā situācijā. Karš Ukrainā turpinās. Ekonomikas izaugsme valstī, kā liecina IKP prognozes, tomēr ir neliela. Vajadzība pēc finansējuma vairākās nozarēs ir lielāka, nekā ieņēmumi to var nodrošināt, tāpēc uzskatu, ka prioritāro nozaru noteikšana ir vienīgais pareizais ceļš. Visi taču saprotam, ka pašlaik svarīgākais ir drošība – ārējā, iekšējā, kiberdrošība. Budžeta projekta izstrādes process šo apstākļu ietekmē bija sarežģīts, bet risinājumi tomēr ir rasti, iesaistot arī sociālos partnerus.

Šodien dzirdam daudz kritikas. Paldies tiem opozīcijas deputātiem, piemēram, Kučinska kungam, kuri savu runu iesāka ar labām lietām, jo gribētos mums visiem novēlēt kaut dažreiz prast saskatīt arī labo katrā cilvēkā.

Es gribu akcentēt pozitīvās budžeta pozīcijas, ko tiešām no sirds atbalstu. Lūk, dažas no tām. Kā pirmo gribu minēt to, ka, lai nodrošinātu pašvaldību autonomo funkciju izpildi, pašvaldībām tiek nodrošināti finanšu resursi pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu. Iepriekšējo 75 procentu vietā pašvaldības 2025. gadā saņems 78 procentus, un valsts daļā ir 22 procenti, turklāt saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām pašvaldībām tiek paredzēta kompensācija, proti, papildu valsts budžeta dotācija – 67,5 miljoni eiro. Pašvaldībām nodrošināts arī vismaz 10,4 procentu palielinājums salīdzinājumā ar 2024. gada budžeta plānu. Izlīdzināto ieņēmumu pieaugums skaitļos ir 228,3 miljoni.

Domāju, ka tas uzlabos pašvaldību ekonomisko situāciju, kas dažviet tiešām ir uz kritiskās robežas. Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols paredz par 50 miljoniem palielināt pašvaldību aizņēmumu kopējo limitu, kā arī papildināt aizņemšanās mērķus. Tā būs laba iespēja piesaistīt Eiropas fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējumu, kā arī turpināt īstenot investīciju projektus pašvaldībās.

Kā trešo gribu minēt to, ka, lūk, šī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem, kas tika parakstīts, ietver vēl dažādus pasākumus nozaru ministrijās – tur ir minēti konkrēti fakti un nodomi, kas ļaus nodrošināt pašvaldību aktuālo jautājumu risināšanu. Ir panākta abpusēja sapratne. Man ir daudzu gadu pieredze pašvaldības darbā, un es te redzu reālu atbalstu pašvaldībām. Nekad nav bijis viegli.

Kā ceturto vēlos izcelt vēl vienu labu lēmumu, kas skar austrumu pierobežas pašvaldības. Jāapzinās, ka visas Latvijas un arī Eiropas Savienības drošība ir atkarīga no situācijas austrumu robežas reģionā. Man ir gandarījums, ka Ministru prezidente Siliņas kundze, kā arī ministri, apciemojot reģionu, runājot pa tiešo ar cilvēkiem, ar uzņēmējiem, ar pašvaldībām, sadzird, redz un saprot pierobežas cilvēku, uzņēmēju un pašvaldību izaicinājumus un pieņem reālus atbalsta lēmumus. Skaidrs, ka tas ir jāturpina. Robeža nav tikai stabiņi un žogs, bet gan cilvēki. Es atbalstu dotācijas piešķiršanu 2,5 miljonu apmērā piecām austrumu pierobežas pašvaldībām drošības stiprināšanai, to sadalot atbilstoši katras pašvaldības ārējās robežas garumam. Šā finansējuma skaitļus esat dzirdējuši. Jā, tie nav miljardi, bet tas ir signāls pierobežas cilvēkiem, kuriem ir iespēja saprast, ka par viņiem tomēr rūpējas.

Iepriekšējā nedēļā Latgales apakškomisijā izskatījām jautājumu par Latgales speciālās ekonomiskās zonas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbību. Ir veiksmes stāsti, prieks bija dzirdēt, un prieks par tiem uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē uz 140 valstīm. Šodien arī viens no runātājiem teica... Lūdzu, konkrēti piemēri... esmu gatavs nosaukt ar lepnumu šos uzņēmumus: “Pulsar Optics”, “SMD Baltic”, “Regula Baltija”, “Zieglera mašīnbūve”. Bet ir vajadzīgs atbalsts, lai austrumu pierobeža tiešām kļūtu stipra un droša. Izaicinājumu netrūkst. Apvienosim spēkus, jo kopā esam spēks!

Es aicinu atbalstīt 2025. gada budžetu, kā arī budžeta ietvaru trim turpmākajiem gadiem pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Mēs visi dzīvojam vienā fiskālajā un ģeopolitiskajā telpā, un, es domāju, nevienam no mums nav jautājumu, kādēļ šī budžeta galvenā prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība. Tomēr, par spīti tam, kā jau iezīmēja arī kolēģi no “Nacionālās apvienības”, ka valsts budžets nekad nespēs apmierināt visas vajadzības, vēlos akcentēt pāris nozīmīgu uzlabojumu sociālajā jomā nākamā gada budžeta kontekstā.

2025. gada budžetā ir īstenots vērienīgs atbalsts pensiju saņēmējiem, palielinot neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 500 eiro uz 1000 eiro, tāpat palielināts arī pensijas indeksējamās daļas apmērs līdz vidējās algas līmenim, un tas pozitīvi ietekmēs 98 procentus pensijas saņēmēju. Uz šo uzlabojumu nepieciešamību īpaši norādīja arī seniori, viesojoties Saeimā 30. septembrī, un esam viņus sadzirdējuši.

Nākamā gada budžetā ir labas ziņas arī vecāku pabalsta saņēmējiem, kuri nolēmuši bērnkopības laikā strādāt. Strādājošiem vecākiem turpmāk vecāku pabalsts tiks saglabāts 75 procentu apmērā no piešķirtās summas. Tas būs ļoti svarīgs atbalsts jaunajiem vecākiem, ja viņi vēlas darba tirgū atgriezties ātrāk, un īpaši svarīgs tiem vecākiem, kuri nestrādā pilna laika algotu darbu vienā vietā. Šeit vēlos piebilst, ka par demogrāfiju ir jādomā vairāk un plašāk, ne tikai palielinot pabalstus, bet nodrošinot sociālo drošību un aizsardzību visai ģimenei.

Nevar nepieminēt arī par to, ka nākamā gada budžets paredz minimālās algas kāpumu līdz 740 eiro un pakāpeniski... līdz 2027. gadam tie būs jau 820 eiro.

Nākamā gada budžets paredz arī palielināt bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu par 75 eiro.

Mērķtiecīga darba rezultātā esam panākuši arī to, ka no 2025. gada visās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs būs pieejamas bezmaksas higiēnas preces meitenēm.

Visbeidzot, iezīmējot sociālo budžetu kopumā, vēlos akcentēt, ka ikgadējais sociālais budžets ar nākamo gadu pieaug par teju pusmiljardu eiro un uzlabojumi būs jūtami visās mājsaimniecībās.

Šī gada laikā ir iesāktas arī ļoti daudzas vērienīgas sistēmiskas izmaiņas. Šis ir budžets, kurā mums jārēķinās ar agresorvalstu elpu pakausī, tomēr šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos šis ir budžets, kurā mēs lēniem, tomēr ļoti stabiliem soļiem mazinām nevienlīdzību un sociālajā jomā pieķeramies ilgus gadus nerisinātiem jautājumiem, un mēs turpināsim to darīt, arī domājot par budžetu nākamajiem gadiem.

Tādēļ aicinu atbalstīt valsts budžetu 2025. gadam pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Šī ir vājākā valdība, kādu esmu redzējis daudzu jo daudzu gadu garumā, knapi spēja sagrabināt balsis, lai jau šodien budžeta izskatīšana nebeigtos pat nesākusies. Vienlaikus šis ir arī iespēju brīdis. Piemēram, Rajeva kungam šis ir īstais brīdis, lai teiktu, ka grib būt aizsardzības ministrs, šis ir īstais brīdis Daudzes kungam pateikt, ka Ventspilij vajag papildu finansējumu projektiem pirms pašvaldību vēlēšanām... nezinu... Simanovskas kundzei, ka kāda zaļā iniciatīva ir jāatbalsta, citādi par budžetu nebalsos, un viss notiks, jo koalīcijai balsu nav.

Pievēršoties pašam budžetam, man tiešām ir jautājums. Es nezinu, vai Siliņas kundze var atbildēt, Bānes kundze, Ašeradena kungs vai Reira kungs. Kurš no jums pirms gada ir apkrāpis Saeimu par aptuveni vienu miljardu, nedaudz vairāk kā vienu miljardu? Kāpēc to saku? Es tiešām aicinu paņemt lapu, pildspalvu, pierakstīt šos skaitļus, lai vieglāk uztvert.

Tātad, ja mēs skatāmies aizvadītajā gadā apstiprināto valsts budžetu, 2. pantu, tur ir pateikts: 2024. gadā iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās cenās būs 29,95 miljardi, 2025. gadā – 30,8 miljardi un 2026. gadā – 31,7 miljardi; savukārt faktiskajās cenās 2024. gadā – 45,5 miljardi, 2025. gadā – 48,3 miljardi, 2026. gadā – 51,1 miljards.

Savukārt, ja mēs lasām atnesto šī gada budžetu, tad redzam, ka 2025. gada IKP prognoze salīdzināmajās cenās ir 29,98 miljardi, 2026. gadā – 30,81 miljards. Faktiskajās cenās savukārt ir krietni izteiktāks kritums: 2025. gada IKP prognoze tiek samazināta uz 44,37 miljardiem, un 2026. gada IKP prognoze faktiskajās cenās tiek samazināta uz 46,8 miljardiem. Starpība veidojas... tātad, ja mēs skatāmies 2025. gadu, aptuveni 4 miljardi faktiskajās cenās, 2026. gadā – pat gandrīz vai vairāk nekā 4 miljardi – šāda atšķirība veidojas.

Tā ir krāpšanās, kas ir bijusi pirms gada, mākslīgi uzpūšot iekšzemes kopprodukta prognozi, kā rezultātā valdība ir spējusi tērēt krietni lielākas summas, nekā varēja atļauties, kā rezultātā ir papildus uzaudzēts valsts ārējais parāds, lai tikai apmierinātu koalīcijas partneru iegribas. Bet tā ir bijusi melošana Saeimai, šādi mākslīgi uzpūšot IKP prognozi par daudziem miljardiem. Ir bijušas neatbilstības, bet te ir runa par daudziem miljardiem.

Pievēršoties praktiskākām lietām saistībā ar šo budžetu. Es saskatu, ka šis budžets kopumā ir ļoti nedraudzīgs jauniem cilvēkiem, kas vēlas veidot savu dzīvi un nākotni, saistītu ar Latviju, jo ir notikušas dažnedažādas indeksācijas – pensiju indeksācija, ierēdņu algu indeksācija... bet par minimālo bērna kopšanas pabalstu ir aizmirsts. Tur nekāda indeksācija nenotiek un nenotiek ļoti mērķtiecīgi Jaunās VIENOTĪBAS iebildes dēļ jau daudzus jo daudzus gadus. Joprojām 171 eiro ir atlīdzība, par ko jūs pasakāt, ka ar to māmiņai ar bērnu vajadzētu pietikt.

Attiecībā uz pensiju iemaksām. Arī tas ir sitiens vistiešākajā veidā gados jauniem cilvēkiem, kuriem potenciālā pensija ir gaidāma pēc 30 vai pat 40 gadiem, jo, ja šajā periodā pensiju 2. līmenī viņam samazinās iemaksas par vienu procentu, var prognozēt, ka iemaksās pa šiem gadiem viņš nebūs ieguvis aptuveni 1000 eiro. (Starpsauciens: “No kurienes tādi skaitļi?”) Ja viņa atalgojums ir vidējā alga valstī, šo gadu laikā viens procents kopumā veidos aptuveni 1000 eiro. Savukārt ilgākā laika periodā raugoties... atkarīgs no ienesīguma, kur ir ieguldīts šis pensiju līmenis... tās summas var variēt... tātad samazinājums pensijas uzkrājumam no aptuveni 2500, ja viņš būs ieguldījis Latvijas krājobligācijās, līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu negūto ienākumu no naudas, kas varēja strādāt viņa labā.

Pavisam dīvaini izskatās valdības deklarācija, kur ir rakstīts... arī šodien izskanēja no Siliņas kundzes... ka ir svarīgi iet uz kapitāla tirgus attīstību. Valdības deklarācijā ir teikts: turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Valdības deklarācijā ir arī teikts: uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos.

Kāda ir valdības praktiskā rīcība? Visiem palielināsim kapitāla pieauguma nodokli uz 25,5 procentiem. Man tas liekas neloģiski. Ja jūs vēlaties kotēt, piemēram, “airBaltic” biržā, tad īsi pirms šīs kotācijas jūs sabiedrībai pasakāt: jūs varat ieguldīt, bet jūs nopelnīsiet krietni mazāk, nekā jūs varētu nopelnīt, ja viss ir veiksmīgi. Ja kāds cilvēks grib reģionos attīstīt nekustamo īpašumu, tad viņam būs jāsamaksā daudz lielāki nodokļi par to, un viss veidosies finansiāli neizdevīgāk. Jūs pielīdzināsiet Krievijas oligarhu, kuram piespiedu kārtā ir jāpārdod nekustamais īpašums un kurš varbūt būs spiests maksāt kapitāla pieauguma nodokli, tam, kas mantošanas ceļā ir ieguvis īpašumu un vēlas to tālāk pārdot. Visiem lineāri viena summa, kas nav pareizi.

Par budžeta nepilnībām varētu turpināt vēl ilgi un ilgi. Protams, viena lieta ir argumenti no opozīcijas, kuros var ieklausīties, var neieklausīties, bet es tiešām aicinu koalīcijas deputātus izmantot šo iespēju laiku. No katras jūsu balss ir daudz kas atkarīgs. Esiet prasīgi, iestājieties par vērtībām, kas jums šķiet būtiskas! Es tikai priecāšos, ja atradīsies kaut divi koalīcijas deputāti, kas iestāsies pozā un pateiks: nē, mēs gribētu, lai minimālais bērna kopšanas pabalsts tiktu dubultots jau šogad, citādi manas balss budžetam nebūs.

Burova kungs, man liekas, laba iespēja arī jums pirms Rīgas pašvaldības... kampaņas. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Kolēģi! Šodien, klausoties šīs debates, mēs dzirdam divus vārdus – drošība, konkurētspēja. Vārdu “drošība” mēs dzirdam jau ļoti ilgstoši – no 2014. gada, bet es domāju, mēs to dzirdam no 1918. gada. Tas vārds nekad nepazudīs. Tas vārds nekad nepazudīs mūsu valstī, jo par to, ko mums ir sarūpējuši mūsu tēvi, vectēvi, – šo valsti – mums ir jārūpējas. Kā mēs par to rūpējamies, tā ir mūsu katra attieksme, griba un vēlēšanās. Vai mēs vēlamies to darīt vai ne.

Šodien teica, ka mums ir jānāk ar savu budžeta alternatīvu. Man tiešām ir grūti iepazīties divās nedēļās ar budžeta paketi, ko mums atnesa 15. oktobrī, un šodien, 30. oktobrī, mēs par to runājam... par ko es koalīcijā esmu runājis gandrīz visa gada garumā. Viņi zina šos skaitļus. Ja mēs zinātu kādus no šiem datiem, droši vien varētu iesaistīties.

Mēs varam runāt par skaitļiem, kas ir attēloti budžetā, dažādi. Skaitļi ir ļoti labi. Attiecībā uz drošību mums nav, ko piebilst. Vienīgi žēl, ka izvēlamies tādus teicienus kā “mūsu neizdarītais mājasdarbs, mēs izdarījām to šogad”. Kāpēc to nevarēja izdarīt pagājušogad? Vienkāršs jautājums: kāpēc nevarēja to mājasdarbu...? Jūs taču gājāt skolā. Ja neizpildījāt mājasdarbu, droši vien par neizpildītu mājasdarbu jums ielika attiecīgu atzīmi. Ar vārdu “diemžēl” laikam skolotāju nevar iežēlināt.

Ja runājam par šiem skaitļiem, tiešām – visa cieņa un gods! Skaitļi ir laba lieta. Ja mēs skatāmies ilgstošākā periodā... kā šodien daudz tiek runāts... ne tikai par 2025. gada budžetu, bet arī turpmākajiem gadiem... Ir Aizsardzības ministrijas prezentācija. 2026. gadā mums ir 3,73 procenti, 2027. gadā – 3,69 un 2028. gadā – 3,15. Kāpēc mums ir tāds kritiens uz leju? Kas notiek? Visu esam izdarījuši, mums aizsardzībai vairs nevajag naudu?

Tie ir jautājumi, par ko droši vien ir vērts aizdomāties, jo, kā es teicu, daudzi cilvēki starpkaru periodā teica, ka nevajag dot aizsardzībai, nav vajadzīgs, mums jādod citām nozarēm. Un tad pienāca karš. Šādi domājot par nākotni – ja tagad kaut ko izdarīsim, nākotnē mums vairs nevajadzēs naudu drošībai... man liekas, tā nav ilglaicīga un tālredzīga domāšana.

Runājot par Iekšlietu ministrijas budžetu, tiešām prieks, ka mājasdarbs ir izpildīts. Man liekas, runājot par iepriekšējā gada budžetu, visvairāk arī tērzējām par Iekšlietu ministrijas budžetu. Bet, ja atkal paskatāties ilgākā nogrieznī, tad šobrīd atlīdzība... laikam kā pagājušajā gadā saukšu skaitļus: atlīdzība 2025. gadā – 425 658... un 2027. gadā... es saucu skaitļus... 423 924 776 eiro. Kaut kā pēc diviem gadiem atlīdzība samazinās.

Tie ir tie jautājumi... kā teicām... ja mēs atnesam, skatāmies budžetu nākamajam gadam – tiešām viss ir ļoti labi... bet kā mēs dzīvosim tālāk? Tas ir jautājums. Arī budžeta sastādīšana, kā es teicu... mēs to uzrakstām... es tiešām nevienu negribu aizvainot, bet kaut kā tajā ielavās iekšā kļūdas, un tad nevar saprast, kāpēc tā ir noticis.

Mēs arī komisijā par to runājām. Tādi ir noteikumi, un vadlīnijās norādīts, ka ir 20 procenti, bet mēs neierakstām... 40 procentus, kas ir labi, ļoti labi. Bet tad rakstām šos skaitļus, nevis vienkārši ekseļa tabulā saliekam... un tā. Aiz visiem šiem skaitļiem... ko es tikko nosaucu... to pareizi pieminēja arī Čakšas kundze... aiz šiem skaitļiem, budžeta, rūtiņām, cipariem ir cilvēki. Cilvēki!

Tad ir jautājums... piemēri no budžeta apspriešanas komisijā. Mēs piešķiram 22 amata vietas probācijas dienestam... algām, un viss. Kā var realizēt savus pienākumus – ar algu? Tas ir tāpat kā karavīram piešķirt ieroci un neiedot patronas – ko viņš ar to darīs? (Starpsauciens: “Sist vajag!”) Šis ir jautājums, kas parādās.

Tajā pašā laikā mēs redzam vēl vienu interesantu lietu... kur ir notikušas dažādas pārmaiņas. Es varu paslavēt, piemēram, Aizsardzības ministriju, kura beidzot ir ielikusi visu, kas saistīts ar infrastruktūras izbūvi... pie VAMOIC... atvainojos par žargonu... aģentūra, kas ministrijā atbild... tad tu saproti, kādi ir skaitļi, kas tur notiks, droši vien arī uzņēmējam ir skaidrs, kur jāskatās, lai viņš var pieteikties palīdzēt... drošībai.

Tajā pašā laikā prokuratūrai pārskaita naudu, lai tā vienkārši būtu kā punkts, no kura pārskaitīt atpakaļ “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. “Valsts nekustamie īpašumi” ir Finanšu ministrijas pakļautības iestāde. Kāpēc nevar no Finanšu ministrijas pa taisno ieskaitīt “Valsts nekustamo īpašumu” aģentūrai? Ģenerālprokurors saka: mēs to naudu redzam tikai virtuāli, tā iziet caur mums. Vai tad tiešām to nevar novērst?

Atgriezīšos pie stāsta par vēlmi, gribu un attieksmi. 2016. gadā, kad es biju aizsardzības ministrs, pie manis ieradās Rubesas kundze, kas tobrīd bija viena no vadošajiem darbiniekiem “Rail Baltica”. Es viņai jautāju, vai “Rail Baltica” ir izskatīts no drošības viedokļa. Nē, un līdz šim brīdim statuss nav mainīts uz militāro. Bet tas neliedz valstij, kurai ir jādomā par savu drošību, nākt ar iniciatīvu, nevis domāt – ja tam nav statusa, mēs to nedarām.

Līdzīgi kā iepriekšējos budžetos ar valsts austrumu robežas izbūvi. Kad jautāju iepriekšējā sasaukumā, kāpēc mums kaut kas noticis uz robežas, kāpēc mēs neizrunājam... Nē, nē, viss kārtībā... mums nav naudas, ir sarežģīti. Un tad, kad jau ir noticis, saprotam, ka tomēr stiprināsim robežu. To var darīt pragmatiski un gatavoties šīm lietām. Skaidrs, ka būs lieli izaicinājumi ar personālsastāvu, tas ir tiešām pietiekami sarežģīti... cilvēkresursu trūkums un jaunu darbinieku piesaiste mūsdienās... tas ir sarežģīts laiks, un, kā es teicu, ne jau ar vienu algu varam to visu izdarīt. Ko mēs dzirdam? Uzturēšanai nauda kaut kā neatrodas, un tas tiešām ir slikti, jo, kā jau teicu, – lai cilvēks varētu pildīt savus pienākumus, ir jācenšas palīdzēt viņam pildīt pienākumus pietiekami kvalitatīvi.

Kiberdrošība. Mēs pieņemam likumu, kas ir ļoti svarīgi, redzam, ka kiberriski ļoti pieauguši mūsu valstī – par 40 procentiem –, ir liels uzbrukumu skaits, un lielākā daļa tēmēti tieši uz Baltijas valstīm. Šajā gadījumā nav Ministru kabineta noteikumu. Mēs uzliekam cilvēkiem pienākumu rūpēties par kaut ko, bet tajā pašā laikā aizmirstam par kādām lietām. Tas tiešām liek aizdomāties. Mēs darām ļoti labas lietas, bet vai tiešām nevaram to izdarīt ar vēlēšanos, attieksmi un gribu? Man liekas, tas ir galvenais. Arī ministra kungs teica, ka ir svarīgi, lai mūsu karavīri būtu ar stāju, patriotiski.

Ir viena ļoti svarīga lieta – ticība. Es atgriezīšos pie Rokpeļņa kunga teiktā: ir svarīgi, ka valstī ir drošība, tad būs bērni. Arī kara laikā dzima bērni, jo cilvēki ticēja šai valstij. Nav būtiski, cik slikti dzīvo, bet ļoti būtiski, ka viņi tic... un mīl šo valsti.

Noslēgumā es gribu pateikt paldies, bet – kam es gribu pateikt paldies... nodokļu maksātāju naudai. Tā ir nodokļu maksātāju nauda! Paldies visiem cilvēkiem, kas ir sarūpējuši mums naudu. Novēlu mums būt atbildīgiem, ar attieksmi un cieņu izturēties pret to, kas mums ir uzticēts... kā sadalām šo naudu, kam to sadalām un kā par to rūpējamies. Viens ir tas, ka mums šobrīd bilde izskatās ļoti skaista, bet – kāds būs turpinājums un rezultāti... Tas būs izvērtējams tikai pēc laika.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Viens no būtiskiem elementiem budžeta pakotnē ir nodokļu reformas, izmaiņas nodokļos, jo īpaši iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Tās jau sen gaidīja gan darba devēji, gan darba ņēmēji, ar kuriem ilgstošās sarunās tika panākta vienošanās par to, ka nodokļu sistēma Latvijā tiek vienkāršota, tiek ieviestas skaidras, vienkāršas nodokļu likmes, skaidrs, vienkāršs neapliekamais minimums, kas kalpos par pamatu tālākai nodokļu sistēmas attīstībai. Šo sarunu rezultātā tika panākta vienošanās, un šai reformai piekrīt gan darba devēji, gan darba ņēmēji.

Citstarp šajā reformā tika iekļautas arī dažas vienkāršas lietas, kas palīdzēs mūsu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Es vēlos minēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus koplīgumiem, kas jau tiek piešķirti ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem. Tagad tas tiek paplašināts arī uz pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, un limits būs 700 eiro gadā uz vienu koplīguma locekli vai darba ņēmēju. Šis pasākums stimulēs ekonomisko aktivitāti reģionos, īpaši, ja darbinieki jāpiesaista no attālākām vietām, un palīdzēs viņiem nokļūt darbavietās. Šis palīdzēs arī uzņēmumiem, kuri varēs piesaistīt darbiniekus un tādā veidā sekmēs savu attīstību.

Nākamais pasākums, kas iecerēts šajā pakotnē, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojamās summas paaugstināšana uz 500 eiro darba devējam, kurš to var izmaksāt gan sēru gadījumā, gan bērna piedzimšanas pabalstam... kā arī darba devēja dāvanām – 100 eiro. Pašlaik šie pabalsti eksistē, taču ir mazāki – 250 eiro –, tiek paaugstināti attiecīgi uz 500, dāvanām – uz 100 eiro. Tā ir vēl viena iespēja un pretimnākšana, kas sekmēs to, ka iedzīvotāji attiecīgos brīžos saņems atbalstu.

Kā vienkāršošana ir paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām naudas balvām – tagad limits būs 1500 eiro. Tas varbūt ir neliels pasākums, bet tajā pašā laikā palīdzēs vienkāršot to, kādā veidā iedzīvotāji var sekmīgi atskaitīties par saņemtajiem atbalstiem Valsts ieņēmumu dienestam.

Pieaugs ieguvums no attaisnoto izdevumu atgūšanas, jo likme mainās no 20 uz 25 procentiem.

Papildus ir paredzēti pasākumi arī mikrouzņēmumu nodokļa sistēmas vienkāršošanai. Neregulāru ienākumu gadījumā būs vieglāk piereģistrēties ieņēmumu deklarēšanai.

Visi šie pasākumi ir iekļauti budžeta pakotnē.

Aicinu atbalstīt šos pasākumus un budžeta pakotni.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir priekšlikums turpināt Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma, līdz visi jautājumi ir izskatīti. (Starpsaucieni.) Labi, kolēģi, turpinām strādāt.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Daudz bija pateikts par budžetu. Turpināsim strādāt.

Drošība ir pirmajā vietā. Tikai tāpēc šogad paaugstinām atalgojumu robežsargiem, glābējiem, jo valdība uzskata šo jomu par prioritāti. Sanāk tā, ka algas tiek palielinātas, jo drošība valdībai pēkšņi ir kļuvusi svarīga, nevis tāpēc, ka šo nozaru darbinieki gadiem ir to lūguši un stāstījuši par savām problēmām.

Ir tāds latviešu teiciens: tikai tad mostas, kad jumts jau deg. Domāju, tā strādāt ir nekorekti. Jāstrādā, lai veicinātu ekonomiku, stiprinātu mūsu tautas veselību, izglītību un tā tālāk, un tā joprojām.

Tikai palielinām ārējo parādu, palielinām nodokļus, apgrūtinām dzīvi kopumā. Tauta turpina aizplūst, demogrāfijas rādītāji – negatīvi. Mēs faktiski nedarām neko, lai uzlabotu situāciju valstī, tikai meklējam attaisnojumus, pamatojumus, kāpēc esam tik dziļā bedrē. (Zālē troksnis.)

Kad bija pandēmija...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Saļimovs.... pandēmija bija vainīga, ka ekonomika stagnē. Tagad Krievija ir vainīga, ka mums nav nekādas attīstības. Kad tauta beidzot sāks dzīvot, nevis izdzīvot?

Kad jāceļ nodokļi, mēs meklējam kā piemēru valsti, kurā nodokļi ir vēl lielāki. Otrs attaisnojums ir direktīvas. Mums obligāti vajag pieņemt direktīvas, tāpēc atkārtoti pacelsim nodokļus.

Jāizmanto labie piemēri, kā Apvienotie Arābu Emirāti, kur vispār nav ienākuma nodokļa un ekonomika strauji attīstās jau ilgu laiku. Jūs domājat, tā ir sakritība? Es domāju – nē. Jo vairāk celsim nodokļus, jo straujāk cilvēki turpinās aizplūst.

Par ierēdņu skaitu. Mēs tikai solām, ka samazināsim ierēdņu skaitu, bet nekas faktiski nenotiek. Tieši otrādi – ministriju skaits palielinās, līdz ar to kopējais amatu skaits arī palielinās. Mums nesen bija tikšanās ar Uzbekistānas parlamentu, uzzinājām no viņiem daudz ko interesantu. Ir labs piemērs. Pagājušogad Uzbekistānā veica izmaiņas konstitūcijā, samazināja deputātu skaitu no 250 līdz 150.

Ieklausieties! Kopējais iedzīvotāju skaits Uzbekistānā šobrīd ir 37,3 miljoni, katru gadu iedzīvotāju skaits palielinās par vienu miljonu. 2030. gadā būs 40 miljoni, un uz 40 miljoniem faktiski ir tikai 150 deputāti. (Turpretī Latvijā prognozē iedzīvotāju skaita samazinājumu.) Neskatoties uz iedzīvotāju skaita pieaugumu, viņi samazina deputātu skaitu. Ja mūsu sistēmu proporcionāli pārnestu uz Uzbekistānas sistēmu, tad viņiem būtu jāievēlē vairāk nekā divi tūkstoši deputātu. Ja proporciju pagriežam pret mūsu valsti, mums paliks tikai septiņi Saeimas deputāti. Varbūt arī mums, līdzīgi kā Uzbekistānā, sākt samazināt ierēdņu skaitu un palielināt IKP?

Dārgie kolēģi, pietiek audzēt ārējo parādu, cerēt uz Eiropas atbalstu, vajag pašiem attīstīt mūsu ekonomiku! Mēs nevarējām nobalsot par steidzamību budžetam, jo nebija kvoruma, kamēr aiz ausīm nepievilkām... Tas, kā mēs tirgojamies koridoros ar balsīm, par šo budžetu saka tikai vienu – tam nav patiesa atbalsta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jefimijam Klementjevam.

J. Klementjevs (ST!).

Labvakar, godājamā priekšsēdētāja, godātie deputāti, godātie ministri! Es šodien arī gribu izteikt savas domas par 2025. gada budžetu. Es piekrītu, ka vajag padomāt par drošību, bet mums kā deputātiem vajag padomāt arī par mūsu bērniem un jauniešiem, lai viņi neaizbrauc projām no Latvijas. Tāpēc uzskatu, ka vajag palielināt finansējumu arī medicīnai, izglītībai, kultūrai un sportam.

Kā jūs visi zināt, esmu sportists, divas reizes piedalījos olimpiskajās spēlēs, zinu, ko nozīmē sports. Tagad strādāju Sporta apakškomisijā, mums daudzas reizes bija izbraukuma sēdes, un savām acīm redzēju, kas notiek Latvijā. Sporta bāzes mums nav remontētas jau no pašiem... Krievijas... laikiem, es domāju, ka mums vajag padomāt ne tikai par sporta bāzēm, bet par mūsu sportistiem.

Pie mums uz apakškomisijas sēdēm divas reizes mēnesī nāk pārstāvji no sporta federācijām, un visi lūdz finansējumu, bet no 85 federācijām prioritāte diemžēl ir tikai 15 federācijām. Domāju, ka vajag palīdzēt ne tikai tām 15 federācijām, bet arī citām.

Jūs visi zināt, ka šogad vasarā Parīzē bija vasaras olimpiskās spēles, no Latvijas tur kā dalībnieki bija tikai 29 sportisti, un rezultāti nebija labi, tāpēc ka mums nav tik daudz naudas, cik prasa sportisti. Es gribu izteikt lielu paldies mūsu paralimpiešiem – deviņi sportisti, kuri piedalījās olimpiādē Parīzē, izcīnīja trīs zelta medaļas un vienu sudraba medaļu. Liels viņiem par to paldies! (Aplaudē.)

Ja mēs gribam, lai mūsu bērni un tauta būtu vesela, vajag palielināt budžetu 2025. gadam.

Liels jums paldies, ja mani sapratāt. Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru kungi! Ministres kundzes! Kolēģi deputāti! Ir tāda duāla situācija un sajūta – ja vajadzētu balsot tikai par iekšējās un ārējās drošības budžetu, man nekas cits neatliktu, kā to atbalstīt, jo darbs tiešām ir izdarīts liels. Iepriekšējā budžeta aizstāvēšanā neviena partija nebalsoja “pret”. Manā skatījumā, tas bija zināms signāls.

Ir jau tā, ka sabiedrībā nekad neviens nešķiro, pareizāk sakot, dikti maz šķiro... visi vienmēr saka: Saeima to izdarīja. Nav starpības, vai tu esi pozīcijā vai opozīcijā: Saeima to izdarīja. Tāpēc man ir zināms gandarījums, ka šī gada budžetā, pareizāk sakot, nākamā gada budžetā, kas iesniegts apstiprināšanai, saistībā ar iekšējo un ārējo drošību, man liekas, ir izdarīts viss iespējamais, ko ir bijis iespējams izdarīt.

Tas, protams, nenozīmē, ka nav, uz ko tiekties, nav, ko papildināt, un nav, ko uzlabot. Neapšaubāmi, tādas lietas ir, tās vienmēr bija, ir un būs. Tie paši trīssimt eiro, nosacīti, – tātad divsimt piemaksā, apmēram 10 procenti algā, tas veido šos apmēram trīssimt eiro “uz rokas”. Bet atcerieties, ka cilvēki, kas strādā reāli... uz zemes... pagājušogad arī viņiem solīja 10 procentus, bet neiedeva, iedeva mazāk, tāpēc viņi ar bažām gaida, kas notiks februārī.

Ko es gribu teikt par iekšējās drošības budžetu kopumā? Ja man būtu jāsaka... procentuāli, es to varētu atbalstīt apmēram par 95 procentiem. Kur paliek 5 procenti, kaut arī finansiālā ietekme šiem 5 procentiem ir milzu liela? Proti, divas sastāvdaļas, kuru šobrīd nav un kuras mēs... kuras es pagājušogad jau akcentēju un par kurām šogad atkal pateikšu. Tas ir tas, uz ko... Finanšu ministra nav šeit? (Starpsauciens: “Ir, ir!”) Ir, atvainojos. Ieklausieties, ko es tūlīt pateikšu!

Lielu daļu no Iekšlietu ministrijas budžeta “apēd” nekustamo īpašumu apsaimniekošana. Iekšlietu ministrijai, ja nemaldos, ir vairāk nekā 200, pat 250 nekustamie īpašumi. Mans piedāvājums bija diezgan radikāls, un es to uzturu – Iekšlietu ministrijai no visiem šiem nekustamajiem īpašumiem ir jākratās vaļā, tie jānodod privātajiem, un ir jāpasaka privātajiem, ko Iekšlietu ministrijai vajag, un lai viņi cīnās ar tiem nekustamajiem īpašumiem. Mēs samazinām šo bāzi par... es nezinu, par cik, laikam par simt miljoniem... es nezinu... apmēram... labi, es varbūt alojos, bet iekšlietu ministrs tad mani palabos. Tātad kardināla pieejas maiņa saistībā ar nekustamajiem īpašumiem. Atdodam privātajiem, privātie uzbūvēs, ko vajag, un nebūs tā, ka mums tagad... tos depo vajadzēja pabeigt jau 2023. gadā, mēs beidzam... 2024. gadu, un vesela virkne depo nav pabeigti. Manā skatījumā, tas ir vienīgais risinājums, kā varam cīnīties ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. “Cīnīties” varbūt nav pareizais vārds, bet menedžēt šo nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.

Otrs, kas, manā skatījumā, arī ir neizdarītais darbs – saistībā ar cilvēku skaita samazināšanos valstī un ar visu šo... atkārtošu jau kuro reizi. Mums valstī ir 11 operatīvās darbības subjekti – 11! –, no kuriem tāds operatīvās darbības subjekts kā Finanšu izlūkošanas dienests, manā skatījumā, bija jālikvidē jau divus gadus atpakaļ – tad, kad pabeidzām visas darbības saistībā ar pretterorismu... terorisma apkarošanu un ar nerezidentiem banku sektorā... tika izbeigts. Šobrīd šāds dienests... tas ir kā piemērs... ko tas dara? Tas atražo sevi. Nākamajam gadam tam ir atkal piešķirts papildu budžets štata vietām, vienvārdsakot, atkal pieaug administratīvais aparāts. Likvidēt! No šīm 90 štata vietām atstāt septiņas, pievienot Valsts policijas, es nezinu... finanšu policijai, ekonomiskajai policijai, un viss – jautājums atrisināts. Lai viņi uzrauga banku sektoru. Tā tas ir.

Kā jau minēju, manā skatījumā, kopumā ir padarīts liels darbs un cilvēkiem šis algas pielikums būs, bet iekšējā drošība nav tikai šie trīssimt eiro, ko pieliek pie algas, iekšējā drošība pirmām kārtām ir vesels cilvēks. Veselības ministrs neļaus man samelot. Šodien viņa laikam šeit nav. (Starpsauciens.) Tātad vesels cilvēks, motivēts cilvēks, patriotiski noskaņots cilvēks. Ja skatāmies kopumā uz budžetu, no tāda skatpunkta to nevar atbalstīt, jo mēs esam paņēmuši tikai vienu šauru lietu. Protams, jāatzīmē, ka arī šī nodokļu reforma saistībā ar mazajām algām... bet, paskatoties tuvāk, ko mēs redzam? Faktiski jau tiek nodrošināta naudas aprite. Izaugsme ir tāda stipri nosacīta.

Tas, ko pateica Šlesers saistībā ar Igauniju, mani tiešām šokēja. Tātad šobrīd Igaunija ar saviem 1,3 miljoniem iedzīvotāju mums ir priekšā par astoņiem miljardiem. Tas taču mums ir neaizsniedzami! Kā viņus noķersim? Mēs viņus varēsim noķert tikai tad, ja domāsim citādāk un pieeja šim budžetam būs citādāka – nevis noslēpti skaitļi, kur mēs neredzam, cik automašīnu ierēdņi izmanto, cik degvielas ierēdņi tērē, cik maksājam par nekustamajiem īpašumiem... kas mums ir nenormāli liels un izpūsts. Pilnīgi jāmaina... pieejai jābūt pilnīgi, absolūti citādākai.

Ministru prezidente teica, ka šis budžets ir atbilde uz sabiedrības jautājumiem, bet man nav atbildes uz jautājumiem saistībā ar pensiju 2. līmeni. No tribīnes izskanēja, ka vienam cilvēkam četru gadu periodā būs tūkstoš eiro. Labi, paņemsim... kas tad mums ir? Cik mums kopumā ir nodokļu maksātāju? Bet abstrahēsimies no tā. Jautājums ir par to – ja valdība paņēma vienu procentu no pensiju 2. līmeņa, kas ir mantojams, tad – kā to paņēma? Pēc četriem gadiem atdos ar procentiem, virtuāli pieskaitot to, kas, iespējams, varēja būt... vai ne? Neatdos. (Zālē troksnis.) Sanāk tā: valdība no mūsu kabatām – no manas, no jūsu, no visu iedzīvotāju, kas maksā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk.

E. Zivtiņš.... pensiju 2. līmenī, brutāli izņem vienu procentu un pasaka: mēs jums atdosim kaut kad... pēc četriem gadiem. Ko tas nozīmē? Ja es aiziešu uz banku un teikšu: iedodiet man naudu, es jums atdošu pēc četriem gadiem. (Starpsauciens.) Neizklausās dikti gudri, ir procenti, ir saistības, ir likmes, a te tā vienkārši paņem – bez procentiem. Tas man nav skaidrs. Tātad viens neatbildēts jautājums.

Nekustamā īpašuma nodoklis. Cik izmaksāja “Rail Baltica” tikai administrācijas uzturēšana – trīssimt miljoni? Tas ir tikpat daudz, cik visā valstī iekasē nekustamā īpašuma nodokli. Nekustamā īpašuma nodoklis ir visnegodīgākais nodoklis, kāds vien var būt, kas savulaik tika ieviests terminēti, bet to jau visi ir aizmirsuši. Cilvēki pierada maksāt, un lai tik maksā to nekustamā īpašuma nodokli. Mūsu partijas skatījumā, tas ir netaisnīgi. Šis nodoklis ir jāatceļ. Pateicoties tam, ka to nodokli atcels, cilvēki sāks aktīvāk darboties un šī nauda budžetā nāks atpakaļ ar uzviju. Šobrīd sanāk tā – ja tu gribi dzīvot labāk, tev vairāk jāmaksā. Tas ir kaut kāds sods. Sanāk, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir sods.

Zaļais kurss un liegumi. Lieguma zonas mums draud ar plus 12 procentiem, zaļais kurss mums draud ar degvielas cenu cēlumu. Tātad mēs it kā palielinām budžetu, mums ir lielāka izdevumu daļa, mēs sakām, ka visiem dosim klāt – pensionāriem, skolotājiem, policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem –, bet tanī pašā laikā pa sētas durvīm... ar vieglu roku to visu noņemam nost saistībā ar to, ka būs vairāk jāmaksā par gāzi, elektrību, pārtiku, ar to, ka ceļa nodoklis būs lielāks, ar to, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs lielāks... un tā tālāk. Sanāk tā – bišķiņ iedodam, bet divreiz vairāk paņemam.

Tas ir netaisnīgi, tas ir ļoti netaisnīgi! Tāpēc mans piedāvājums ir... es nezinu... koalīcija, izskatiet manu piedāvājumu! Šeit minēja, ka vajag dot kaut kādus reālus piedāvājumus. Piedāvājums sekojošs: tad, kad ievēlē Saeimu, koalīcija vienojas – pieņemsim, šobrīd jums ir 51 balss – 49 Saeimas deputātus, tos, kuri ir opozīcijā, – bezalgas atvaļinājumā. Nu, ko viņiem te darīt? Vienojieties. Pamēģiniet nodrošināt komisijas, pamēģiniet nodrošināt kvorumu ikdienā. Paskatīsimies, kā jums tas izdosies. Pārējiem 49... apskatieties, kāds būs ietaupījums! Vai tas būtu slikti? Labi, būs ietaupījums.

Nobeigumā, kolēģi, vēlreiz atkārtošu. Tiešām ir labas lietas saistībā ar iekšējo drošību un labi padarīts darbs. Prieks par to, ka policisti saņems vairāk un varēs, tā teikt, atsperties un uzelpot, bet es saku – viņi tam sāks ticēt tanī brīdī, kad šī naudiņa reāli ieripos viņu makos. Es ļoti gribu cerēt, ka tas nebūs tāpat kā pagājušogad, kad policisti no solītajiem 10 procentiem saņēma 2, 3 vai 5 procentus.

Tāpēc, uz to visu raugoties... Vēl nepieminēju par augļiem un dārzeņiem. Tas bija absolūti negodīgs solis. Jūs sakāt, ka piemērojat pazemināto likmi, kas tā arī ir, bet tā pazeminātā likme sākumā bija 5 procenti, tagad – 12 procenti. Tad jau nevar teikt, ka pazeminājāt. Ir pazemināta, bet bija 5 procenti, nozare attīstījās, tagad pielikāt klāt 7 procentus. Tas ir slikti.

Par liegumiem arī – es joprojām uzturēšu... saistībā ar visu, kas valstī notiek. Liegumu mums ir pārāk daudz. Tie traucē mūsu saimniecībai... traucē mežsaimniekiem un zemniekiem, to jau jums vajadzēja saprast. Šie jautājumi tiks uzturēti “karsti”.

Tā ka budžetā ir, uz ko tiekties, ir, ko darīt.

Par iekšējo un ārējo drošību mēs tā kā varētu būt droši, bet jautājumus, kas skar operatīvās darbības subjektus... Siliņas kundze, tas tiešā... mērā ir jūsu jautājums, neviens cits to nevar atrisināt. Komisiju saistībā ar operatīvās darbības subjektiem, kas ir pie Ministru kabineta, tikai jūs varat sasaukt... un tikai jūs varat rīkoties. Vajag piesaistīt ģenerālprokuroru, lai uztaisa auditu visiem 11 subjektiem un nosaka, kas tiem ir vajadzīgs, kas nav vajadzīgs, vai varbūt ir kaut kas, kas vispār vairs nav jādara... ar ko viņi visi vispār nodarbojas... es nezinu. Kāpēc mums turēt un “audzēt” šos subjektus?

Saistībā ar iekšējo un ārējo drošību novēlu veiksmi, bet saistībā ar visu, kas nāk visam tam... apakšā... un visai tai pieejai... kolēģi, diemžēl es nevarēšu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Labvakar, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja, cienītā Ministru prezidentes kundze, godātie kolēģi! Arī es mazliet parunāšu par nākamā gada valsts budžetu. Šodien visas dienas garumā no šīs tribīnes ir izskanējis daudz atziņu. Protams, budžets ir valstij svarīgākais dokuments, kas tiek pieņemts ik gadu, tas ir politikas spogulis. Pēdējos 10 gados ir bijuši dažādi budžeti ar dažādiem deficītiem, ar dažādām prioritātēm, bet īpaši uzsvēršu – pēdējos 10 gados nav bijis tāds budžets, kurā vārds “drošība” nebūtu minēts starp galvenajām... prioritātēm. Šajā gadā ir atšķirīgi.

Kad mēs veidojām budžetu, ļoti ilgu laiku vārds “drošība” bija galvenā un vienīgā prioritāte, jo drošības izaicinājumi, kādi ir šobrīd, es domāju, nevienam neliek uzdot jautājumus. Tas atspoguļojas arī šajā budžetā. Tajā vairāk nekā 250 miljoni tiek novirzīti iekšējai un ārējai drošībai. Bet budžets atbild ne tikai uz to, tas atbild arī uz visu pārējo – tas atbild uz to, kādas algas būs Saeimas deputātiem, ministriem, kādas algas būs strādājošajiem skolās, slimnīcās. Tas viss ir iekļauts šajā dokumentā, un uz visiem šiem jautājumiem esam mēģinājuši atrast atbildes.

Kāds tad ir fons, uz kura mēs pieņemam šo budžetu? Karš Ukrainā tikai uzņem apgriezienus, nekas nav beidzies. Ir ģeopolitiskie satricinājumi, bet mums tomēr jāpaskatās mazliet plašāk... vēsturiski. Covid-19 laikā veiktās subsīdijas, atbalsti dažādiem ekonomikas pasākumiem izraisīja krīzi tieši inflācijas jomā, ko šobrīd Eiropas Centrālā banka visiem spēkiem mēģina apturēt.

Tas nav tikai Eiropā, tas ir arī citur pasaulē – ASV un citās ekonomikās. Cīņa ar šīm procentu likmēm tiešā veidā ietekmē arī mūsu ekonomiku. Diemžēl tas tā ir. Tas ietekmē mūsu ražotāju eksporta tirgu, tas ietekmē mūsu iedzīvotāju spēju samaksāt ikdienas rēķinus. Un šodien mums visiem ir jāstāv tam pretī.

Man tiešām ir milzīgs prieks, ka šajā budžetā mums izdevās iekļaut arī nodokļu izmaiņas, kas ir solis... stāvēt pretī šai politikai, kas mazina ekonomisko izaugsmi. Pēc būtības ECB likmes ir tā mērķētas, lai mazinātu ekonomisko izaugsmi, kas absolūti neiet kopā ar to, kādi ir mūsu izaicinājumi. Mums vajag veicināt ekonomisko izaugsmi.

Pirms gada, man uzsākot darbu Ekonomikas ministrijā, Centrālās statistikas pārvaldes dati parādīja diezgan interesantu ainu: no 46 rūpniecības jomām, kas tiek uzskaitītas statistikā, tikai 13 jomas parādīja pozitīvu izaugsmi, pārējās bija negatīvas, pārējās gāja lejā – tātad negatīva... izaugsme. No tām 13 jomām tikai 6 jomās izaugsme bija vairāk nekā 5 procenti, pārējās izaugsme bija absolūti blāva. Šobrīd ir 29 jomas, kurās jau uzrādās izaugsme, no tām 21 jomā – virs 5 procentiem. Tā ka mūsu ekonomika pamazām atlabst. Tā nav atlabusi, un ir taisnība, ka vēl ir daudz, ko darīt, bet mēs strādājam pie tā, lai to nodrošinātu.

Saistībā ar nodokļu izmaiņām nākamajā gadā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 250 miljonu eiro tautsaimniecībā, mūsu iedzīvotājiem palielināt pirktspēju – iedzīvotāji “uz rokas” saņems vairāk, jo tiks samazinātas nodokļa likmes. Šīs likmes un šī reforma tika sagatavota kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un ar arodbiedrībām, kopīgi pie viena galda valdībā vienojoties par to, ka šis ir pareizākais ceļš.

Arī starptautiskās organizācijas... OECD rosināja tieši šīs nodokļu grupas ilgstoši samazināt. Tas mūsu uzņēmējiem palīdzēs veicināt gan iekšējo patēriņu, gan virzīties tālāk – eksporta tirgos. Tā ir tikai viena lieta, ko mēs darām šajā budžetā, lai nākamajā gadā veicinātu izaugsmi. Tas, par ko es tikko runāju, budžetā dos 0,3 procentu pieaugumu no IKP. Tikai tas.

Tālāk – ir solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodoklī vairākos gados mēs no bankām iekasēsim vairāk nekā 200 miljonus eiro, nākamajā gadā – 90 miljonus eiro. Bet iekasētie 90 miljoni – tas nav pats svarīgākais, svarīgākais ir ekonomiskā izaugsme.

Tāpēc es skatos un brīnos, kolēģi no LatvijaS pirmajā vietā! Šlesera kungs, jūs runājat par ekonomisko izaugsmi, bet šodien balsojat “pret” šo likumu. Kāpēc jūs nostājaties banku pusē, ja bankas 10 gadus nav finansējušas Latvijas ekonomiku? Šis likums dos iespēju un motivāciju. Pirmo reizi bankām ar likumu būs noteikta motivācija finansēt tautsaimniecību. Ja bankas izpildīs to, kas šajā likumā ir noteikts, nākamajā gadā ekonomikā ienāks par diviem miljardiem eiro vairāk... kreditēšanas pieaugums. Viņi var izvairīties no šī nodokļa maksāšanas, vienkārši darot savu darbu, un, ja viņi visi izdarīs savu darbu, ekonomikā tie būs vairāk nekā divi miljardi izsniegtos kredītos. Mēs 10 gadu laikā esam stāvējuši uz vietas – kredītportfelis kā bija 14 miljardi, tā vēl joprojām ir 14 miljardi. Ir jābūt izmaiņām. Šis ir piedāvājums, kā motivēt bankas. Nedarīsiet to – labi, mēs to naudu paņemsim un darīsim paši. Tieši tāpat kā šogad uzsākām “Altum” finansēšanas programmu, nākamgad to turpināsim, un nākamgad sāksim arī jaunu.

Hipotekārā kreditēšana, lai finansētu mājokļus reģionos. Tas ir svarīgi. Nākamajā gadā “Altum” – jau pieteikusies licencei – sāks izsniegt hipotekāros kredītus, lai finansētu mājokļu iegādi ģimenēm reģionos, lai tos varētu nopirkt. Daudzos reģionos hipotekārais kredīts kā pakalpojums nav pieejams, un tas ir tas, ko mēs nākamajā gadā mainīsim.

Ja kāds šeit tik ļoti uztraucas par bankām... Pensiju 2. līmenis. Jā, bankas nesaņems komisiju... tie būs aptuveni 10 miljoni eiro, ko bankas tiešā veidā nesaņems. Bet nevajag baidīt ar to, ka iedzīvotāji nesaņems pensijas. Saņems! Tas, par ko ir jārunā un par ko ir jābūt diskusijai arī Saeimā, – par pensiju 2. līmeņa naudas izlietojumu, kur tā aiziet. Par ko jūs pārdzīvojat? Pensiju 2. līmeņa nauda šobrīd ieplūdīs Latvijas ekonomikā pretstatā tam, ka bankas to vienkārši aizsūta projām, tā nauda aizceļo prom uz citām valstīm, uz citām ekonomikām. Latvijā paliek absolūti mazākā daļa. Par to ir jārunā, ja mēs runājam par pensiju 2. līmeni. Un nevajag bankas aizsargāt. Bankas nav uzbūvējušas šo valsti, šo valsti ir uzbūvējuši mūsu cilvēki, ražotāji, zemnieki, tie, kas veido mūsu ekonomiku, tie cilvēki, kas aktīvi strādā ikdienā, lai celtu mūsu valsti. Bankas palīdz, bet tās nav galvenās, un nevajag tās šeit aizstāvēt, tām jādara savs darbs. Un to mēs arī ar šo likumu piedāvājam.

Nākamais – par ekonomisko izaugsmi. Daudz kas tika runāts. Arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūra tika pieminēta. Nākamajā gadā... jā, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra šobrīd piedzīvo pārmaiņas, un mums jau šajā gadā ir izdevies būtiski veicināt investoru interesi par Latviju. Ja 2023. gadā tie bija 5,7 miljardi eiro – investoru interese pa visu gadu, šajā gadā mēs jau augustā esam nofiksējuši 8,4 miljardus. Bet kas ir svarīgi? Lai šīs investīcijas ir ne tikai investoru interese par Latviju, bet lai tās arī šeit “nosēžas”. Līdz ar to mēs trīs reizes palielināsim cilvēku skaitu, kas strādā ar investīcijām, divas reizes palielināsim to cilvēku skaitu, kas strādā ar eksportu.

Kolēģi, mums arī šobrīd strādā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kas ir premjeres vadībā, un mums ir paveicies, ka mums ir premjere, kas domā par ekonomiskajiem jautājumiem. Es šodien rūpīgi klausījos, es ceru, ka arī jūs visi rūpīgi klausījāties premjeres uzrunu, lielākā daļa jautājumu, kas bija premjeres uzrunā, bija ekonomiskās attīstības jautājumi, un tā ir ļoti pozitīva ziņa mūsu ekonomikai, ka premjere to domā...

Rekur, mēs redzam... arī šogad jau ir bijušas vairākas sēdes, kurās izskatīti jautājumi... Šlesera kungs minēja – vajag zaļo koridoru par 10 miljoniem. Latvijā šodien ikviens investīciju projekts, kas ir virs 10 miljoniem, nonāk uz galda premjerei, visi šie jautājumi, kas ir virs 10 miljoniem, tiek skatīti lielo investīciju padomē, un tiek pieņemti pozitīvi lēmumi, kas veicina tālāku investīciju ienākšanu. Katrai organizācijai – Pašvaldību savienībai, kas pārstāv pašvaldības, LDDK, LTRK, FICIL... visām šīm organizācijām ir dots signāls: ja jums ir kāds investīciju projekts, kas Latvijā neiet uz priekšu, dodiet ziņu, mēs to izskatīsim investīciju padomē. Un tā tas strādā. Papildus tam mēs vēl šo zaļo koridoru, kas jau pastāv, kas strādā, kur jau starptautiskie investori ir novērtējuši... mēs to griežam arī uz eksportētājiem. Arī eksportētāji Latvijā, kas eksportē un veido mūsu ekonomiku, pārdodot produktu ārpus... arī viņi ir pelnījuši dalību zaļajā koridorā. Un ar investīcijām mēs turpināsim strādāt. Visas šīs LIAA... Latvijas Investīciju attīstības aģentūras reformas. To pamatā, protams, arī būs... pārdesmit cilvēku darbu zaudēs, bet tie, kas paliks, saņems pat 40 procentu algas pieaugumu, lai viņiem būtu motivācija no rīta līdz vakaram strādāt Latvijas izaugsmei.

Kolēģi, mēs ar to vien neapstāsimies! Mēs šajā gadā... jūs noteikti... varbūt kāds pamanīja, varbūt ne, bija vairākas vizītes, lielas vizītes, kur lielas uzņēmēju delegācijas devās gan uz ASV, gan uz Vāciju, kuras tiešām ir ar ļoti ambicioziem mērķiem, un mēs jau šobrīd redzam atbildes vizītes, kas nāk iekšā Latvijā gan no ASV, gan arī no Vācijas, jau šobrīd notiek, tai skaitā šodien 5G teritoriju pasākumā... kuri atbraukuši jau tieši no šīm vizītēm... atbildes vizītēs.

Dialogs ar investoriem. Īpaši uzteikšu Vāciju, kas šobrīd ir izvirzījusies pirmajā vietā pēc investīcijām Latvijā... kur ir investoru intereses... un tas jau nav tikai ministrijas nopelns, tur ir... Valsts prezidents, premjere, satiksmes ministrs, vairāki ministri vairākkārtīgi bijuši Vācijā... tieši par ekonomiskajiem jautājumiem, un gada beigās mēs redzam: Vācija – pēc investoru intereses – Latvijā ir pirmajā vietā, un tas ir pozitīvi. Mums ir jāturpina strādāt un nākamajā gadā... ja šogad bija divi šādi lieli braucieni, nākamajā gadā mēs plānojam vismaz astoņus.

Bet tas nav vienīgais. Ar budžetu vien visi jautājumi neatrisināsies, mums ir jādomā arī par birokrātijas mazināšanu. Es saku jums lielu paldies par to, ka jūs jau esat nobalsojuši divos lasījumos par teritoriālās attīstības likumu, kas nu jau ir trešajā lasījumā. Ceru, ka tas notiks pēc iespējas ātrāk, arī trešais lasījums būs, bet būs arī būvniecības un... ietekmes uz vidi vērtēšanas likumi, kas arī nāks no vairākām ministrijām, kas būs būtiski, lai uzlabotu būvniecības procesu ātrumu Latvijā, un papildus vēl tām vairāk nekā 60 iniciatīvām, kas notiek valdībā MK noteikumu līmenī, lai mazinātu birokrātiju būvniecībā, lai no idejas līdz realizācijai mēs nonāktu ātrāk...

Kolēģi, es domāju, šis ir labs budžets tajos apstākļos, uz kādu fona tas ir taisīts, un, kolēģi, atzīsiet, visa opozīcija, pozīcija, nu, ir lietas, ko mēs varam uzlabot, bet šo budžetu ir arī grūti kritizēt. (Starpsaucieni.) Tas nav vienkārši.

Es domāju, kolēģi, gaidīsim jūsu priekšlikumus, arī mēs sniegsim priekšlikumus uz otro lasījumu, uzlabosim to, pilnveidosim, strādāsim, koalīcija, opozīcija, jo, es domāju, mūsu valsts izaugsme ir visu mūsu interesēs – strādāsim kopīgi pie tās.

Paldies. (Starpsauciens: “Bravo!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es nezinu, kā jums, bet man jaunībā ļoti patika 19. gadsimta beigu britu autora Džeroma K. Džeroma humoreskas stāsts ar nosaukumu “Trīs vīri laivā (nerunājot nemaz par suni)”. Stāsta pamatmotīvs bija tāds, ka trīs britu džentlmeņi bija nolēmuši doties ceļojumā ar laivu pa Temzu un pirms ceļojuma sastādīja sarakstu ar absolūti nepieciešamām precēm, kuras jāņem līdzi šajā ceļojumā. Kad viņi šo sarakstu bija sastādījuši, viņi konstatēja, ka Temzas upes grīvā nevar ieiet neviens tik liels kuģis, kas to visu varētu paņemt, un nolēma, ka būtu vienkāršāk sastādīt sarakstu ar lietām, kuras nevajag ņemt līdzi, jo tas būs īsāks.

Līdzīgi es šodien. Un te es nepiekrītu ekonomikas ministram, ka šo budžetu kritizēt ir grūti. Šo budžetu kritizēt ir elementāri. Nesalīdzināmi grūtāk ir atrast labās lietas šajā budžetā. Šis saraksts vienkārši ir daudz īsāks. Arī man tas nebija viegls uzdevums. Bet trīs, vismaz trīs, pozitīvas lietas es tur saskatīju. Saskatu. Vēl jau nav gala balsojums bijis. (Zālē troksnis.)

Tā pirmā pozitīvā lieta: ir acīmredzams, ka valdība ir...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk. Nevar dzirdēt.

D. Šmits. Ir acīmredzams, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu “Rail Baltica” projektu apturēt pavisam vai uz laiku, jo nākamā un arī 2026. un 2027. gada ietvarā naudas šim projektam pēc būtības nav. Jā, ir 110 miljoni nākamā gada budžetā mistiskā līdzfinansējuma nodrošināšanai, bet skaidrs, ka tā nav nauda, par kuru var kaut ko būvēt. Kur nu vēl līdz 2030. gadam. Tā ka šis lēmums ir pieņemts, un, es domāju, ka tas esošos apstākļos, lai kā mēs nesapņotu par ātrgaitas vilcienu uz Eiropu, ir absolūti pareizs, jo jebkādu vilcienu vai jebko citu var uzbūvēt, ja tam ir nauda.

Attiecībā uz militārās mobilitātes argumentu, ko bieži piesauc, ir skaidrs, ka šim karam, kā saka, šī militārā mobilitāte vairs nav aktuāla, sliedes nebūs gatavas līdz šī kara beigām, un ko vajadzēs, nākamajam karam gatavojoties, mēs šodien nevaram prognozēt.

Otra pozitīvā lieta – relatīvi, bet pozitīvā. Lai arī nesen ar pompu valdībā tika pieņemts... likumprojekts “Klimata likums”, ir acīmredzams, ka nākamo trīs gadu budžetā šī lielā nauda tur nav paredzēta. Nu acīmredzams, ka... cerams, ka valdība ir sapratusi, ka klimats ir mainījies vienmēr un turpinās mainīties, un par to maksāt ir bezjēdzīgi.

“Relatīvi” es saku tāpēc, ka viss budžets kopumā ir pieķeskāts ar klimata lietām katrā sadaļā. Ja tikai tās mēs revidētu ārā, mums būtu budžets tuvu, kā lai saka, bezdeficīta budžetam. Bet nu nevar gribēt visu uzreiz. Labi, ka vēl nav 10 miljardi iezīmēti.

Trešā labā lieta (tā varbūt sākumā izklausīsies jocīgi, bet es paskaidrošu): šī valdība ir nolēmusi, kā saka, tērēt maksimāli tādā izpratnē, ka uzlikt maksimālo budžeta deficītu, attiecīgi aizņemoties līdz deficīta lūpai, cik var aizņemties. Kāpēc es to saku? Es atļaušos vēlreiz nocitēt Mārgaretu Tečeri, kura teica, ka kreiso valdību problēmas ir tajā, ka agrāk vai vēlāk viņiem beidzas citu cilvēku nauda. Šī valdība ir nolēmusi sevi atzīt par kreisu, sociāldemokrātisku (Nav skaidri saklausāms.)... ka tā iztērēs uzreiz visu naudu, kas ir citiem cilvēkiem piederoša. Un kāpēc es saku “uzreiz”? Tāpēc, ka jums varbūt var likties, ka jūs, sastādot šo gada budžetu... novilksiet nākamo gadu... un tad nāk 2026. gads, un tur vēlēšanas... Tā nesanāks. Vienkārši, kāpēc? Ja jūs sekojat līdzi ekonomikas prognozēm, patiesībā ekonomikas faktam par trešo ceturksni, arī par otro ceturksni... būs vēl ceturtais ceturksnis... ir pilnīgi skaidrs, ka prognozes 2024. gadam jau ir nepareizas, un, ļoti iespējams, mums būs negatīvs IKP pieaugums 2024. gadā. Pilnīgi skaidrs, ka līdzīgas tendences būs 2025. gadā, un prognozes, ko esat ielikuši budžetā, absolūti neatbilst šodienas realitātei. Līdz ar to tas fakts stāsies spēkā jau pavisam drīz, un jau nākamā gada pirmajā daļā jums nāksies nevis ņemt skalpeli un griezt nost izdevumus, bet jums nāksies ņemt cirvi vai motorzāģi un tad lemt – kājas zāģēt virs ceļa vai zem.

Mārgareta Tečere, sakot, ka šī ir slikta ziņa kreisajām valdībām, ka tām kaut kad beidzas citu cilvēku nauda... patiesībā tā ir laba ziņa sabiedrībai, jo tad, kad kreisajām valdībām nauda beidzas, tās aizslauka prom un nāk labējās valdības. Un ir pilnīgi skaidrs, ka 26. oktobrī, ja ne ātrāk, šo pirmo kreiso Latvijas valdību no zemes virsas noslaucīs labēji konservatīvais piedāvājums. Es nezinu, vai tas konservatīvais labējais piedāvājums šodien sēž zālē. Tas nav būtiski. Tas būs gatavs šo varu pārņemt.

Arī mums būs havjeri mileji, kas atgriezīs realitātē, kā saka, ekonomisko domu par to, kā jāvalda valsts. Jo beigu galā... viens cits Mārgaretas Tečeres citāts (tas jau vairs nav pie politiķiem, tas ir pie sabiedrības): atcerieties, vēlētāji, ka tad, kad valdības jums sola iedot papildu naudu, tas tulkojams šādi – viņi jums sola vispirms atņemt naudu un tad kaut ko varbūt no atņemtās nelielā procentā iedot. Jo nav tādas valsts naudas, ir tikai cilvēkiem piederoša nauda, kuru valsts no viņiem aizņemas vai paņem, nevis rada. Viss, ko valdības jebkurā pasaules vietā var izdarīt, ir radīt vidi privātai iniciatīvai. Tikai privāts bizness rada pievienoto vērtību. Tikai cilvēki ar idejām privātā biznesā ar entuziasmu rada pievienoto vērtību, no kuras daļu nodod valstij tādām funkcijām kā aizsardzība un tamlīdzīgi, ko paši nespēj pildīt. Valsts neko nerada.

Šajā sakarā es gribētu īstenībā uzteikt Aināra Šlesera uzrunu šodien, jo varbūt visas uzrunas nedzirdēju, bet no tām, ko es dzirdēju, viņš bija ja ne vienīgais, tad noteikti retais, kurš runāja par to, kā nevis tērēt, bet kā arī pelnīt. Es varbūt nevaru visam piekrist, ko Ainārs Šlesers teica, bet tajā brīdī, kad šajā zālē 2026. gada novembrī parādīsies cilvēki, kas saprot, ko valsts var izdarīt, lai privāta iniciatīva radītu pievienoto vērtību un lai kādreiz mums būtu, ko pārdalīt vairāk sabiedrības interesēs, tikai tad mums ir kādas cerības uz panākumu šo valsti uzlikt beidzot atkal uz ceļa, kur mēs nevis skrienam pakaļ Lietuvai un Igaunijai, bet kur mēs, kā saka, konkurējam ar Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītā premjeres kundze! Cienītās ministres, godātie ministri! Kolēģi! Es labprāt atbildēšu premjeres paustajam par dalīšanos pozīcijā un opozīcijā, es labprāt atbildēšu Ņenaševas kundzes paustajam par sasniegumiem kultūras nozarē nākamā gada budžetā, es labprāt atbildēšu arī Rokpeļņa kungam par lepošanos ar Dziesmu svētku kustības aizstāvību, un es ļoti labprāt atbildēšu arī Šuvajeva kungam, kurš apgalvoja, ka šobrīd, domājot par 2025. gada budžetu, viņi jau ir stingri iekšā 2026. un 2027. gada budžetā... ilgtspējā. Bet, kolēģi, diena ir bijusi gara, un es to visu atstāšu uz otro lasījumu.

Šodien man ir tikai labas ziņas, un ticiet, tās patiešām tādas ir. Proti, 2068. gadā, kad mūsu valsts svinēs valsts pastāvēšanas 150. gadadienu, kultūra tanī gadā būs budžeta prioritāte. Līdz tam mums ir jāsamierinās tikai un vienīgi ar pārfinansēto kultūru. Jūs, kolēģi, saprotat, ka tā ir ironija, tas ir sarkasms, bet, ticiet man, ironija ir vismaigākā forma, kā jebkurš, kurš kaut dienu ir nostrādājis kultūras nozarē, varētu reaģēt, izdzirdot šo absurdo mītu par pārfinansēto kultūru.

Tā kā kultūras ministre izvēlējās manas uzrunas laikā atstāt šo zāli, es vēršos pie kolēģiem no partijas “Progresīvie”. Dārgie draugi! Šobrīd koalīcijā, vienojoties un piekrītot samazināt nākamā gada kultūras budžetu par 2,85 miljoniem, jūs barojat mītu par pārfinansētu kultūru. Nekā personīga, bet es to nevaru atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valdība apgalvo, ka šis esot drošības un konkurētspējas budžets. Ar ko un par ko mēs konkurēsim? Iespējams, ka ar Grieķiju – mēs esam otrajā vietā no beigām ar dzīvi apmierinātāko valstu sarakstā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Grieķija priecīgāko valstu sarakstā ir pirmajā vietā no beigām. Te mēs varētu uzvarēt, kļūstot par bēdīgāko Eiropas Savienības valsti. Protams, ne visiem. Ierēdņi, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem, iespējams, jūtas labi. Taču dzīvošana pāri saviem līdzekļiem Latvijā sāk izmaksāt arvien dārgāk.

Nākamgad vairāk nekā pusmiljardu maksāsim valsts parāda procentmaksājumos. Tā ir summa, ko varētu katram pensionāram katru mēnesi pielikt pie pensijas, – 100 eiro. Tas ir vairāk nekā viens miljons dienā, ko mēs maksājam par Latvijas valsts parādu. Sagaidāms, ka nākamgad pirmo reizi valsts parāds pārsniegs 20 miljardus. Tas ir vairāk nekā Latvijas viena gada kopējais budžets. Parādu dēļ valdība tagad atļāvusies iegrābties arī nākotnes pensionāru uzkrājumos.

Šogad politiķu pamatojums lielajam deficītam ir drošības vajadzības. Ar to sabiedrībai tiek skaidrots, kāpēc visam trūkst naudas, un sabiedrībai tam ir jānotic, lai valdība varētu turpināt bezjēdzīgos tēriņus, vienlaikus nedodot naudu cilvēkiem vajadzīgām lietām.

Tikai kaut kā nevar ieraudzīt, ka kāds valdībā domātu, kā nopelnīt vairāk, vienlaikus samazinot nelietderīgus tēriņus. Ar vieglu roku miljoni tiek šķiesti “Rail Baltica”, “airBaltic”, apzināti sadārdzinātu un nevajadzīgu elektromobiļu uzlādes iekārtu uzstādīšanai, kā tas notika par miljoniem Zemkopības ministrijā.

Naudas nav parastajiem cilvēkiem, ierēdņiem tā tiek šķiesta ar dāsnu roku. Piemēram, RTU piešķir lielu naudu – 2,4 miljonus – uz trīs gadiem augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai. Nākamgad tam tērēšot vairāk nekā 813 tūkstošus un 2026. gadā – gandrīz miljonu. Solīts, ka šo mācību izies 50 cilvēki, nākamgad – 100 un 2026. gadā – arī 100, bet dokumentos nav ne vārda par to, kurš šo dāsno apmācību rīkos un ko mācīs. Vai kā nelietderīgi šķiest naudu, par piemēru ierēdņiem liekot “Rail Baltica”?

Sabiedrība nezina, ka pirms dažām nedēļām desmitiem dažādu valsts iestāžu vadības līmeņa amatpersonu, arī ministriju valsts sekretāri un departamentu direktori saņēma e-pastus ar virsrakstu “Unikāla iespēja tieši TEV”. Tas noslēpts zem programmas “Inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstība ar tenūra modeli un studiju programmu”. Tas ir piemērs, kā kāst naudu augstākajai birokrātijai laikā, kad skolotājiem, policistiem un ugunsdzēsējiem naudas trūkst. No nepietiekamiem ieņēmumiem cieš visi, izņemot ierēdņus.

Un tad vēl bruņutransportieris pie Ādažu bāzes vārtiem par 183 tūkstošiem. Mēs uzreiz sajutāmies drošāk, kad tas tur tika uzstādīts, vai ne?

Valdība lielās, ka jaunā ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība samazinās nabadzības riska indeksu, tikšot celta minimālā alga. Protams, tas ir nieks salīdzinājumā ar pieaugošo dārdzību. Turklāt to gan maksās darba devējs un valdība šeit medaļas sev var nekarināt klāt.

Neapliekamais minimums tiek celts no 500 uz 510 eiro, tātad 10 eiro – pozitīvi gan. Tauta šo milzīgo panākumu noteikti novērtēs. Tūkstoši un miljoni ierēdņiem un valsts iepirkumiem pietuvinātajiem, bet 10 eiro tautai. Pensijām neapliekamais minimums palielināts no 500 uz 1000 eiro, kas ir labi, bet neuzlabo to pensionāru grūto situāciju, kuru pensija ir līdz 500 eiro. Pensijas bāze tika solīta un par to tika runāts, bet šobrīd ir iestājies pilnīgs klusums. Arī indeksācijā netiek paaugstināts procents no apdrošināšanas iemaksu algas summas reālā pieauguma, ko jau atkārtoti lūdz Pensionāru federācija. Toties no nākotnes pensionāru maciņiem 2. līmenī 2025. gadā tiek pagrābti 104 miljoni, 2026. gadā – 162 miljoni, 2027. gadā – 171 miljons.

Tātad budžets tiek veidots uz mūsu strādājošo cilvēku rēķina. Ja reiz nauda paņemta no pensiju uzkrājuma, tad tā arī būtu jāiegulda šodienas pensionāros, kā, piemēram, lielākai pensiju indeksācijai atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam, piemaksu atjaunošanai visiem par uzkrāto darba stāžu. Bet tas diemžēl netiek darīts. Toties kur nākotnes pensionāru uzkrājumus notrieks? Maksāsim par tām “Rail Baltica” stacijām, kurās nekad vilciens nepienāks, par 10 miljonus vērtiem pāļiem Daugavā, kur kaijām uzsēsties? Vai tā būs tā Latvijas ekonomika, kur ieguldīsim šo naudu?

Kas trūcīgajiem paredzēts šajā budžetā? Izpildot Satversmes tiesas 2023. gada 5. oktobra spriedumu, valdība paredz palielināt minimālo ienākumu līmeni no 20 procentiem uz 22 procentiem no ienākumu mediānas. Tātad par diviem procentiem. Nu vai tiešām... mazāk jau nevarēja? Viens procents, un tā jau būtu ņirgāšanās par Satversmes tiesu. (Zālē troksnis.) Bet divi procenti noteikti neatrisinās tās problēmas...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk! Patiešām. Paldies.

R. Petraviča. Divi procenti noteikti neatrisinās tās problēmas, uz ko norādīja Satversmes tiesa, jo reālais pieaugums garantētajam minimālajam ienākumam būs 15 eiro. Nu vai tad valdība tiešām uzskata, ka 15 eiro ir tik, cik pietrūka, lai cilvēki varētu nodrošināt savas vajadzības, un tagad viņi to varēs izdarīt?

Tādu jautājumu Sociālo un darba lietu komisijā es uzdevu arī Labklājības ministrijai, un ministrs atbildēja: jā, 15 eiro – tas ir tas, ar ko mēs nodrošināsim Satversmes tiesas lēmuma izpildi. Arī Juridiskais birojs norādīja, ka ar 15 eiro pielikumu Satversmes tiesas lēmums nebūs izpildīts, un uzdeva Labklājības ministrijai jautājumu, vai, piemēram... varbūt pārtikas pakas būs kļuvušas vērtīgākas. Tajā brīdī Labklājības ministrija to noklusēja, lai gan zināja, ka maznodrošinātās personas vairs vispār nesaņems pārtikas pakas, savukārt trūcīgās personas no divām pakām, kas bija, ko tās šobrīd varēja saņemt ceturksnī, vairs saņems tikai vienu paku, tātad uz pusi mazāk. Arī zupas virtuves nav pieejamas visās pašvaldībās, gatavās maltītes tiek izsniegtas vienīgi 26 virtuvēs visā valstī. Un pie viena vēl tiks samazināts mājokļa pabalsts. Tātad cilvēku situācija nevis uzlabojas, bet gan pasliktinās. Tiesībsarg, es ceru, ka jūs sekojat līdzi šai sēdei, – vai jums nekas nebūs sakāms šai sakarā?

Tālāk. Ja jau šis ir nosaukts par drošības budžetu, tad jautājums: ar ko sākas drošība? Vai mūsu drošība nesākas ar iekšējo drošību, vai tā nesākas ar robežas drošību? Bet par kādu drošību mēs varam runāt, ja Valsts policijā ir 1711 vakantas amata vietas, Rīgas pārvaldē... vakances ir 36,8 procenti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – 153 brīvas vakances. Acīmredzot par tādām algām neviens negrib strādāt ne policijā, ne ugunsdzēsējos.

Kā tas tā sanāk, ka nodokļu maksātāju naudas vienmēr pietiek ierēdņiem, kas sēž uz kakla nodokļu maksātājiem, bet nekad nepietiek tādiem derīgiem valsts darbiniekiem kā policisti un ugunsdzēsēji?

Ierēdnis jūs, deputāti, no ugunsgrēka neizvilks. Trūkst resursu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Valstij trūkst naudas pat ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa “112” darbības nodrošināšanai. Tur ir 32 procenti vakanču. Novirziet naudu ātrās palīdzības tālrunim, nevis augstāko ierēdņu apmācīšanai luksusa viesnīcās.

Robežpārbaudē – 118 vakances, robežu uzraudzībā – 48 vakances, migrācijas kontrolē – 80 vakances. Robežsargiem ir vajadzīga nauda, nevis “Rail Baltica” monstriem, šīs valsts stulbuma un nekaunības pieminekļiem.

Valsts drošība ir arī veselība. Slimi cilvēki nevar aizstāvēt savu valsti, un slimi cilvēki, kuri nevar saņemt ārstēšanu savā valstī, dodas prom no šīs valsts. Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ir teikts, ka 2027. gadā izdevumiem veselībai jāsasniedz 6 procenti no IKP, šīgada budžetā tie ir 4,8 procenti – ļoti tālu no prioritātes.

Ticiet vai ne, bet šī gada budžetā ir ierakstīts, ka jaundzimušo... vidējais paredzamais mūža ilgums pieaugs: vīriešiem no 69,4 uz 71,7 gadiem, bet sievietēm – no 79,3 uz 80,4 gadiem, savukārt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits vīriešiem pieaugs no 53 uz 53,5, bet sievietēm – no 55,4 uz 55,5 gadiem. Nu tiešām ļoti “iepriecinoši” (pēdiņās) jaunumi.

Turklāt kāds tam pamats, ja iedzīvotāju labklājības pieaugums netiek līdzi dzīves dārdzībai, tajā skaitā veselības aprūpes un zāļu dārdzības pieaugumam? Nabadzīga valsts nevar būt ne vesela, ne droša. Valstij ir jāveicina ekonomiskā attīstība, kas ir vienīgais reālais labklājības pamats. Diemžēl šis nav ekonomikas attīstības, bet kārtējais parāda pieauguma un naudas šķērdēšanas budžets. Tas nav nekāds drošības un konkurētspējas budžets.

Ar drošību valdība mēģina attaisnoties par to, kur ir izpļekarējusi nodokļu maksātāju naudu un kāpēc tās trūkst visiem – pensionāriem, strādājošajiem, studentiem. Tikai valsts aparātam nekā netrūkst.

Par šādi sastādītu budžetu es balsot nevaru.

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

Kolēģi, es vēlreiz lūdzu – mazliet klusāk!

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nevaru apgalvot, ka budžetā viss ir slikti, nē, ir labas lietas, tomēr koalīcijas budžets rada ne tikai jautājumus, bet arī nopietnas bažas par valsts finansiālo stāvokli un vispār stabilitāti. Šo budžetu var raksturot kā potenciālo bumbu Latvijas ekonomikai.

Deficīts – gandrīz 3 procentu apmērā no IKP un valsts parāds, kas prognozējami sasniegs 40 procentus no IKP, skaidri demonstrē ļoti trauslu finansiālo struktūru, kas balstīta uz riskantiem apgalvojumiem par ekonomikas izaugsmi un nodokļu ieņēmumiem.

Man liekas, ka valdība nav uz visiem simts procentiem pārliecināta... un es arī neesmu pārliecināta par budžeta izpildīšanu, it īpaši par to, ka tiks iekasēta vai... citiem vārdiem – atņemta vai izņemta nauda no iedzīvotāju maciņiem un no uzņēmumu kontiem. Valdība optimistiski prognozē IKP izaugsmi, taču nav ņēmusi vērā Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes novērtējumus, kas liecina par ekonomikas reālo rādītāju samazinājumu par 1,4 miljardiem eiro. Šī nepamatotā pārliecība izskatās kā mēģinājums uzlabot ekonomisko situāciju. Medijos izskanēja, ka prognozes nepiepildīsies un nākamgad budžets atkal būs jāpārskata.

Ne mazāk satraucošs ir izdevumu sadalījums. Kamēr aizsardzībai tiek piešķirti milzīgi budžeta līdzekļi, mums ir neatrisinātas problēmas arī veselības aprūpes nozarē, jo visā valstī turpinās medicīnas pakalpojumu krīze... un trūkums. Kā valsts plāno risināt novecojošās sabiedrības problēmu un darbaspēka trūkumu veselības aprūpē? Šie jautājumi budžetā praktiski... nav aprakstīti.

Aizsardzības ministrija jau ne pirmo gadu saņem lielākas summas no budžeta. Un es personīgi nejūtos droši, it īpaši uzzinot, ka Gaigalavas pagastā nokrīt drons un par to policijai paziņo vietējais iedzīvotājs. Kur ir tā drošība?

Budžetā ir paredzēts 2,5 miljonu atbalsts pierobežu pašvaldībām. Uzskatu to par ņirgāšanos, ja salīdzina, kādiem projektiem tika virzīta nauda iepriekšējos gados, pat ja min Zemkopības ministrijas projektu 3,1 miljona eiro apmērā, kuru Valsts kontrole atzina par nelietderīgu. Salīdziniet: nelietderīgam projektam – 3,1 miljons, prioritāriem mērķiem – robežu stiprināšanai – 2,5 miljoni, sadalot starp piecām pašvaldībām. Kur ir tā drošība un prioritātes?

Ko mēs vēl redzam? Akcīzes nodokļa palielināšana degvielai, jauni nodokļu pasākumi – tas viss kļūs par smagu nastu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ilgtspējīgas izaugsmes vietā mūs sagaida cenu kāpums un, iespējams, stagnācija. Budžetā gandrīz nav paredzēta rezerve, un jebkura kļūda vai izmaiņas ekonomikā var novest pie visas finanšu sistēmas sabrukuma. Kurš par to atbildēs – valdošā koalīcija vai tie, kuri balsoja par šo budžetu?

Kolēģi, koalīcijas budžets ir nākotnes problēmu recepte. Mums nepieciešams domāt par ilgtermiņa stabilitāti, nevis par īslaicīgiem risinājumiem. Ir pienācis laiks rīkoties racionāli, nevis riskēt ar ekonomiku īstermiņa ieguvumu dēļ.

Aicinu neatbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labvakar, kolēģi, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Nebūs gari, un es arī nekritizēšu. Bet, kā jūs lūdzāt, premjeres kundze, būs daži ieteikumi no manas puses, un varbūt kaut ko izdosies ņemt vērā.

Bet vispār, šodien klausoties... manuprāt, budžets varētu saukties “Kas gan sunim asti cels, ja ne pats”, jo ir patosa pilnas runas. Es gan daudz neko neatceros... daudz neko nezinu par PSKP, bet zinu, ka bija tāda partija. Tas patoss, man liekas, tieši tā, kā te notika, – runas un tad aplausi, un tā... kaut kā vilka, manuprāt, uz to pusi.

Tagad tie daži ieteikumi. Būtu ļoti jauki, ja valdība būtu spējīga atgriezt... pārtikas pakas mazturīgajiem. Man patiešām bija ārkārtīgi emocionāli saņemt ziņas un arī zvanus no cilvēkiem, kuriem tas ļoti daudz ko nozīmē. Un nav jau nekāds noslēpums, ka Latvijā ir daudz nabadzīgu cilvēku. Dažreiz tā robeža ir prātam neaptverama – tie ir kādi... 10 eiro vairāk vai mazāk cilvēki saņem... viņi faktiski nonāk strupceļā un tiešām tā arī saka: mēs nezinām, kā izdzīvot. Man nav, ko viņiem atbildēt.

Tādēļ man būtu lūgums – cik vien tas iespējams, parūpēties par tiem cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk, jo ir diezgan nihilistiski... redzēt, ka valsts pārvalde sev ir krietni palielinājusi atalgojumu, bet mēs nevaram parūpēties par mazturīgiem cilvēkiem. Tas būtu viens.

Otrs, ko, par nožēlu, mēs neesam sagaidījuši, bet es nezaudēju cerības uz nākamo budžetu. Tas ir nulles budžets, jo ļoti gribētos beidzot saprast, kur tā nauda paliek. Gribētos redzēt, kas ir tajā kultūrslānī, kas nācis visus šos gadus mums līdzi. Tā nauda, tie naudas apjomi ir nenormāli. Komisiju sēdēs nāk ar... protams, nāk ministrijas ar iepriekšējo gadu budžetiem. Un tad, kad tu prasi... kas tad tam lācītim vēderā ir? Kuri ir tie konkrētie projekti? Vai tas ir Sabiedrības integrācijas fonds, vai tas ir atbalsts medijiem? Konkrētu projektu nav, ir tikai cipari, kas paņemti no iepriekšējā gada. Kaut kad būs kaut kas izsludināts...

Manuprāt, šī prakse ir jābeidz un vajadzētu, jā, nulles budžetu, un tad skatīsimies, kas ir tās prioritātes un kas nav.

Man būtu ieteikums arī aizsardzības ministram, lai caurspīdīgi iepirkumi un fokuss uz vietējiem ražotājiem nepaliktu tikai vārdos, bet lai tas notiktu arī dzīvē. Mēs jau šodien neformāli pārrunājām dažas lietas, un, manuprāt, ja jau fokusējamies uz aizsardzību un tik daudz naudas aiziet aizsardzībai, tad tam, kā šo naudu tērējam, vajadzētu būt izdarītam ar visaugstāko godaprātu, es tā gribētu teikt.

Nezinu, vai šeit ir Viktors Valainis... vai Viktors jau ir projām, bet varbūt viņš (Starpsaucieni: “Ir!”)... Ir, ja? Super!

Viktor, man gribējās pajautāt. Šmita kungs jau nedaudz pieskārās... par tiem ekonomiskajiem rādītājiem trešajā ceturksnī, kur faktiski valsts ekonomika ir sarukusi par 2,4 procentiem. Skatoties uz šādiem rādītājam, liekas tā: kā tad ies ar to ekonomikas dubultošanu, un cik ilgā laikā tad mēs to dubultosim? Bet tas lai paliek valdības ziņā.

Faktiski man bažas izraisa tas, ka viens ir tas, ko jūs sakāt vārdos, un darbos... tie darbi kaut kā neiet līdzi. Gribētos ticēt, ka tas ar laiku būs. Un tūlīt došu vienu skaidru piemēru.

Pirms aptuveni nedēļas man bija saruna ar vienu vēstnieku, es nesaukšu konkrēti vārdā, kas tas bija par vēstnieku, lai vēstnieka kungs gadījumā... nepaliek bez darba vai kā tamlīdzīgi. Viņš teica... ir skaidri dots uzdevums par investīciju piesaisti, viņš teica – es izstāstīšu, kā ir reālajā dzīvē. Viņam bija... pilnīgi konkrēti cilvēki, kas gribēja Latvijā investēt naudu ražošanā un arī, kā saka, izejmateriālu iepirkšanā. Tad, kad konkrētais vēstnieks sāka interesēties, ko tad tālāk ar šo darīt, LIAA vispār pasūtīja viņu trīs mājas tālāk. Faktiski nav iedots nekāds mehānisms, ko vēstniekiem darīt. Tā viņš arī palicis... Viņš saka – nevienu neinteresē. Interesē acīmredzot ielikt programmā kaut kādus saukļus vai paziņot prioritātes, bet tad, kad nonākam pie reāliem darbiem... faktiski viņš tādā muļķīša lomā palicis. Lūk, to vēl gribēju pateikt.

Par to retoriku, kas ir šai valdībai un kas neizpalika, protams, arī budžeta diskusijās. Tas ir kaut kas, kas mani ļoti uzjautrina. Man nenormāli patīk, kā jūs runājat par samazināto nodokli augļiem, dārzeņiem, kaut gan saprotam – ja tas nodoklis bija 5, tagad ir 12 procenti, tad, man liekas, ir absolūti smieklīgi, bērnišķīgi un nekorekti runāt un lielīties par to, ka nodoklis ir samazināts. Bet nu tas ir veids, kā šī valdība komunicē. Tas ir skaidrs.

Tā pēdējā lieta, ko gribu pateikt, ir par šo milzīgo uzpūsto valsts aparātu un par birokrātiju. Zināt, kad būs kārtība un kad valsts aparāts nebūs par lielu un birokrātija nebūs par lielu? Arī teikšu ar piemēriem, jo tā, manuprāt, ir skaidrāk.

Šogad diezgan daudz nācās satikties ar ārstiem un vecākiem... un arī asociācijām, kas ir dažādas reto slimību asociācijas, un tur bija tik banāli piemēri, kā nevar ātri bērnam... ir tikai vienas zāles, kas ir akceptētas, ar kurām drīkst ārstēt, un tad mēnešiem – mēnešiem! – netiek pie tā, lai ārsts... varētu nodrošināt jaunās paaudzes zāles, kas būtu efektīvas, kas tiešām ļautu... bērnus izārstētu, bērniem nebūtu vienkārši jānomirst.

Tanī brīdī, kad šādi lēmumi tiks pieņemti tikpat ātri kā, es nezinu... kā kaut kas, kas attiecas uz koalīciju, tad es teikšu – jā, šis aparāts... valsts aparāts un birokrātija... ir tieši tik mazs, ka tas atbilst tik mazai valstij, kāda esam mēs.

Protams, es aicinu šo budžetu neatbalstīt, protams, jūs šo budžetu atbalstīsiet, bet – vēlu veiksmi, un nākamo gadu sāciet ar to, ka par mērķi nolieciet sākt ar nulles budžetu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidente! Ministri! Mani nākt šeit uzrunāja ekonomikas ministrs, tas, ar kādu vieglprātību viņš runāja par pensiju budžetu. Es saprotu, ka pensiju 2. līmenis sāka darboties tad, kad viņam bija nedaudz pāri 15 gadiem un viņš nezināja (un arī šobrīd nezina), kā tas tika veidots. Šis budžets, pensiju budžets, speciālais budžets, ir vienmēr bijis valsts budžeta stabilitātes pamats. Viņš arī laikam nezināja, ka sadalījums starp obligāto pensiju 1. līmeni un 2. līmeni bija domāts 10:10 procenti. Šī nauda bija paredzēta, lai veidotu uzticēšanos... katra nākotnei. Katrs cilvēks maksā un vēlas iemaksāt sociālās iemaksas tikai tad, kad viņš zina, ka šī sistēma tad, kad viņam iestāsies pensijas vecums, nodrošinās ienākumus. Pensiju 2. līmenis ir faktiski tikpat vecs kā VIENOTĪBAS pastāvēšana Saeimā, un šo gadu laikā nav darīts tas... lai šis pensiju līmenis sāktu strādāt un pelnīt.

Ja ekonomikas ministrs saka – šī nauda aiziet bankām, tad es aicinātu iedziļināties... ka šī nauda ir paredzēta investīcijām. Tikai rodas jautājums: kāpēc no ekonomiskā viedokļa netiek risināts tas, kas ir šīs naudas pārvaldītāji? Jau vēsturiski ir izveidojies tā, ka tās ir zviedru bankas. Kāpēc mēs nerunājam par šo jautājumu? Katras valsts stabilitāte ir katra cilvēka uzticēšanās budžetam, un šī attieksme, ka tik vieglprātīgi var paņemt uz nākotnes pensionāru rēķina ar domu – gan jau nopelnīs... Bet, ja tas nav darīts, lai uzticētos budžetam, ir jāuzticas tiem principiem, ko paši esam ieviesuši. Līdz ar to šī vieglprātīgā attieksme rada neuzticēšanos tai pārliecībai, ar kādu tiek veidota nākotne katram no mums. Viegli dalīt naudu, kad 20 gadi ir nodzīvoti no nodokļu pārdales. Ir liela atšķirība pelnīt, saņemt algu. Tā ir nodokļu maksātāju uzticēšanās. Varbūt šeit sēdošos neuztrauc tas, kāds būs pensijas apjoms, kad viņi dosies pensijā, tas būs pietiekams, jo visas iemaksas ir veiktas. Viņi nav uztraukušies par nodokļu svārstībām, kur nu vēl par to, vai pensiju 2. līmenis gūs ienākumus vai ne.

Tāpēc, neskatoties uz to, ka budžetā ir ieviestas arī labas lietas, kas atbalstīs sabiedrību, es balsoju “pret” šādu attieksmi, ar kādu mēs izturamies pret nodokļu maksātājiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Par šo budžetu varētu teikt tā. Precīzākais, kas formulēja šo situāciju, šodien laikam bija Māris Kučinskis. Tāds pēdējais vakarēdiens pirms kaut kā daudz lielāka – vai nu pirms krustā sišanas, vai... Bet tā cerība jau paliek, ka augšāmcelšanās pēc tā būs, vai ne?

Es drīzāk salīdzinātu ar situāciju no senās Romas. 64. gadā dzima tāds stāsts par Romas imperatoru Neronu, kurš tai brīdī, kad Roma dega, spēlēja vijoli. Un no turienes arī teiciens – spēlē vijoli, kamēr Roma deg. Apmēram tā šobrīd varētu raksturot, manuprāt, valdības darbu, jo tas problēmu apjoms, kas ir šobrīd sakrājies, nesakrīt ar šo budžeta piedāvājumu un tiem izaicinājumiem, ar kuriem patiešām būtu jāstrādā. Proti, tas iezīmē valdības īstermiņa domāšanu un arī diezgan pamatīgu vīzijas trūkumu. Šajā budžetā trūkst vizionārisma, lielu, fundamentālu problēmu uzrunāšanas un kaut niecīgu risinājumu piedāvāšanas izšķiroši svarīgām problēmām Latvijā.

Paņemsim, piemēram, demogrāfiju. (Zālē troksnis.) Demogrāfija. Pēdējos piecos gados dzimstība ir samazinājusies par 25 procentiem.

Mieriņas kundze, jūs varētu ieviest kārtību zālē.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru.)

E. Smiltēns. Paldies, saudzēsiet manas balss saites.

Ko tas nozīmē? Demogrāfijas neuzrunāšana šajā budžetā, šīs problēmas nepieteikšana patiesībā ir arī skaidra atbilde. Tas nozīmē to, ka lēmumi ir pieņemti un šīs valdības politika ir vidējā termiņā pārskatīt mūsu imigrācijas politiku, jo skaidrs, ka ar šādu nodokļu maksātāju bāzi, ja tas tā turpinās un ir šādas prognozes, nevar uzturēt valsti, vismaz tādā apmērā, kādā mēs to gribētu. Tas rada fundamentālas darbaspēka pieejamības problēmas un daudzus citus kritiskus faktorus. Tātad ar šo valdība skaidri pasaka: mēs atmetam nacionālas valsts ideju, kas ir formulēta Latvijas Republikas Satversmē, jo imigrācijas politikas pārskatīšana šobrīd jau ir neizbēgama. Tātad budžetā mēs to neredzam, bet patiesībā starp rindām tas ir ierakstīts.

Otrs jautājums, protams, ir drošība. Šo budžetu formulē kā drošības budžetu, un taisnība ir. Sprūda kungs var lepoties – aizsardzības resorā naudas ir tik daudz kā nekad. Bet arvien vairāk jautājumu šobrīd nāk tieši par naudas izlietojumu, jo slepenība, kas tiek nodrošināta, aizsardzības resoram pieņemot lēmumus par iepirkumiem un naudas tērēšanu, patiesībā, izskatās, sāk pārvērsties par diezgan lielu visatļautību. Visatļautību, kam ir konkrētas sekas, kuras mēs precīzi redzējām tajā dienā, kad ielidoja Krievijas drons... Irānas drons, bet no Krievijas puses... aizlidoja gandrīz 100 kilometru, mierīgi lidoja 35–37 minūtes, neviens to neredzēja. Tas nogāzās, un tad visiem bija milzīgs pārsteigums, ka Aizsardzības ministrija formulēja – “ar labdabīgiem nodomiem bruņots drons”.

Tas izgaismo to, ka skaidra vīzija un rīcība kara apstākļos... kaut vai paņemt no ukraiņiem... ieviest “Sky Fortress” sistēmu... akustiskās sistēmas. Tas vienkārši netika izdarīts. Un arī Siliņas kundzes rūpju bērns... jau pirms 10 gadiem ar lielu pompu piesakot, ka tūlīt būs gatava robeža... Izrādījās, ka robeža ir akla un kurla, tā nedz redz, nedz arī dzird. Un drāšu žogu jau sagrieza 150 reizes.

Protams, šis naudas apjoms varbūt aizsardzības un drošības sistēmā ievieš arī absolūtu ignoranci pret dāvanām, ko dos mūsu sabiedrotie. Proti, ukraiņi divus gadus pēc kārtas mums piedāvā savu civilās aizsardzības sistēmu. Mums, protams, to nevajag. Kā pierādīja drons, tad ne mums ir šūnu apraide, kas var brīdināt cilvēkus, ne arī reāli sākas jebkādi aizsardzības pasākumi, kas cilvēkiem nodrošinātu drošību šāda uzbrukuma gadījumā.

Par parādu parunāsim. Man ir ļoti interesants dokuments rokās – pats nobrīnījos, netīšām vakar šķiroju savu atvilktni, atradu. Tas ir 2022. gada 14. decembrī trīs partiju parakstīts līgums. Tā bija Jaunās VIENOTĪBAS prasība, lai vispār būtu tiesības strādāt Jaunās VIENOTĪBAS valdībā. Fiskālās disciplīnas līgums, kurš paredz... punktu nav daudz.

Veidosim pretciklisku fiskālo politiku. Tas ir 1. punkts. Pakāpeniski samazināsim vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5 procentiem no IKP 2025. gadā... tātad, domājot loģiski, – par nākamo gadu... un turpmāk arī to uzturēsim šajā līmenī. 0,5 procentu vietā mums ir... cik?... 2,999999. Tātad līdz ūkai nospriegots budžets un aizņemšanās – tik, cik ir iespējams.

Nākamais. Lai nodrošinātu ekonomikas noturību pret potenciālajiem satricinājumiem nākotnē, pēc kara izraisītās krīzes beigām īstenosim tādu fiskālo politiku, kas samazina vispārējās valdības parādu zem 40 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Sapnis, vai ne? Šobrīd ne tuvu mums nav iespējas 40 procentus sasniegt.

Protams – veiksim pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to efektivitāti un lietderīgumu valdības noteikto prioritāšu kontekstā. Citiem vārdiem sakot, valdība – tas bija Jaunās VIENOTĪBAS uzstādījums – apņēmās veikt masīvu revīziju esošajos tēriņos, lai nodrošinātu to, ka mēs kā valsts spēsim savilkt galus kopā.

Vispār nekas no šī dokumenta dabā netiek īstenots. Patiesībā politika ir tieši pretēja. Lēmums ir pieņemts, tā ir zināma politika – spiedīsim gāzi grīdā, aizņemsimies tik, cik iespējams, cik to atļauj mūsu budžeta izaugsmes prognozes, cik mums atļauj paši pēdējie griesti, cik varam ielīst parādos. Iesim uz priekšu un pēc tam cerēsim uz to labāko. Tāda ir valdības politika.

Parunāsim par konkurētspēju. Šobrīd ir skaidrs, ka Latvija pēdējos trijos gados iegājusi absolūtā stagnācijas fāzē, pēdējos trijos gados mēs neaugam, investīcijas īsti piesaistīt nespējam, un atpalicība no pārējām Baltijas valstīm pieaug, neskatoties uz to, cik smagi lēmumi jāpieņem arī mūsu kaimiņvalstīs, par budžetu runājot. Protams, ka investori vērtē dažādus aspektus. Viens aspekts noteikti ir, piemēram, elektrības cenas, un vēl būtisks aspekts ir darbaspēka nodokļu slogs. Tas ir tas, par ko runā LDDK, LTRK.

Ar tiešām lielu pompu nāk tribīnē gan Siliņas kundze, gan Valaiņa kungs (Valaiņa kungs tiešām iemācījies azartiski pasniegt lietas) un stāsta par to, ka šis ir drošības un konkurētspējas budžets. Nu tik mēs esam atrisinājuši konkurētspējas jautājumu! Jāpiebilst – tiešām fantastiska lieta! – dubultā progresija ir noņemta, un progresīvs neapliekamais minimums būtiski atvieglos dzīvi gan grāmatvežiem, gan uzņēmējiem. Bet tās izmaiņas, kas šobrīd ir veiktas darbaspēka nodokļu kontekstā... paskatāmies Baltijas mērogā! Un to vērtē investori, viņi vienkārši uzdod veikt izpēti par to, kurā no, piemēram, trīs Baltijas valstīm viņiem ir izdevīgāk investēt, skatās to, kādas ir darbaspēka izmaksas. Un ko mēs tajā bildē ieraugām?

Mēs pasēdējām, parēķinājām. Šobrīd Latvija pat ar šīm izmaiņām – 5 procenti – ir sliktāka un dārgāka nekā Igaunija, un esam par 10 procentiem... dārgāki nekā Lietuva.

Ir noticis vēl viens fenomens. Ašeradena kungs gadiem (pēdējos gadus, es domāju) runā par to, ka Latvija nav nekāda lētā darbaspēka zeme. Mums ir jāpiesaista investori ar augstu pievienoto vērtību, ar izcili labi apmaksātām darba vietām. Ar tādām darba vietām, kur cilvēki saņem nevis pāris tūkstošus, bet daudzus tūkstošus. Mums ir jāpārkvalificē savs darbaspēks. Mēs esam maza valsts, nevaram būt kaut kāda lētā darbaspēka zeme, kas ražo priekš bagātajām valstīm.

Ja mēs gribam noķert Eiropas vidējos rādītājus, tad mums jābūt priekšā. Kāds ir signāls šiem investoriem? Tajās darba algās, kas faktiski ir virs 3000 eiro, redzams straujš kāpums. Lietuva un Igaunija šo atšķirību palielinās vēl dramatiskāk. Līdz ar to tiem investoriem, kuriem ir augstas pievienotās vērtības pakalpojumi vai ražošana un ļoti lielas algas, mēs esam izcili nesimpātiski. Tātad mēs viņus sūtām pie igauņiem un leišiem.

Labi, varbūt tāda ir tā jaunā – kreisā – valdības politika. Paskatāmies... paskatāmies – varbūt šajā visā stāstā var ieraudzīt arī šīs stratēģijas interesanto, daļēji pozitīvo pusi. Protams, mums un arī šai valdībai kremt tas, ka igauņi, par spīti tam, ka viņu ir gandrīz divreiz mazāk nekā mūs, nodrošina sev krietni lielākus budžeta ieņēmumus. Viņu ekonomika ir daudz jaudīgāka nekā mūsējā. Tāpēc šajā budžetā – un tā arī ir zināma politika un atbilde – nav nekā par “Rail Baltica”. Nu, kapeikas. Mēs ļoti labi saprotam, Briškena kungs. Patiesībā atbilde ir sniegta. Latvijas valdība, kā izskatās, grib nodrošināt to, ka pietuvojamies vismaz Igaunijai. Par Lietuvu pat nesapņosim. Un kā to var izdarīt? Ja mēs viņus nevaram pārspēt izaugsmē un investīciju piesaistē, varam ieķerties bēgošajai Igaunijai, kura skrien no mums prom, piedurknē un vilkt viņus uz leju. Arī stratēģija, vai ne? Igaunijas spīkers nesen bija Latvijā kopā ar parlamenta deputātiem, un viņi diezgan izmisīgi mēģināja rast atbildi uz vienkāršu jautājumu. Viņi teica: “Draugi mīļie, mēs esam pieņēmuši visus lēmumus, 2028. gadā būsim ar “Rail Baltica” vilcienu Pērnavā un 2030. gadā būsim Ainažos. Mūsu jautājums: vai mēs varēsim aizbraukt uz Berlīni?” Un mūsu valdība ir devusi atbildi – nē, mīļie draugi, jūs stagnēsiet kopā ar mums, un kā mēs, tā arī jūs uz Berlīni nebrauksiet.

Protams, tāda ir stratēģija relatīvas konkurētspējas nodrošināšanai un iespējai pielīdzināties vismaz vienam no mūsu kaimiņiem.

Visbeidzot tiek pieminēts vārds “krīze”, un, vērojot pēdējā laika komunikāciju no premjeres kundzes puses, man šķiet, ka tas ir pēdējais salmiņš: es it kā mēģinu pieķerties, mēģinot sabiedrībai paskaidrot – mēs darām izcilu darbu, glābjam valsti no krīzes.

Patiesībā krīzes šobrīd nav, ir vienkārši stagnācija, totāls ideju un vīzijas trūkums. Bet šie lēmumi diezgan garantēti mūs stūrē un ved iekšā nopietnā krīzē, kur, visticamāk, vairs nebūs šīs valdības un vairs nebūs šīs Saeimas atbildības, par to jau domās citi. Varbūt šī tomēr nav tā labākā pieeja.

Šie ir iemesli, kāpēc mēs, apvienotais saraksts, šo izteikti kreiso budžetu, kas pāris dāvanu arī atmet sabiedrībai, bet nedod ilgtermiņa perspektīvu, ilgtermiņa vīziju un redzējumu, un problēmu, lielo problēmu, risinājumu, šoreiz nevaram atbalstīt, bet mēs centīsimies dot uzlabojumus un konkrētus priekšlikumus budžetam otrajā lasījumā, un es ceru, ka valdībā nestrādās balsošanas mašinērija, to visu noraidot. Ir lūgums kaut ko arī atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un kungi! Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Šis ir tiešām smags budžets. Un jūs jau pieminējāt dažādos apstākļus – lēno tautsaimniecības izaugsmi, prognožu nesakritību ar reālajiem budžeta ienākumiem šajā gadā.

Kolēģi, man šā budžeta sakarā ir jautājums: kāpēc šajā smagajā situācijā, kāda bija, kāpēc jūs izvēlējāties tieši tādu risinājumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju aprēķinā un tajā, ko jūs dēvējat par nodokļu reformu. Es sekoju līdzi... centos sekot līdzi medijos tam, bet arī pēc pieejamās informācijas man nekļuva skaidrs, kāpēc izvēlējāties tieši šādu risinājumu. Jo jūs arī redzat, kāda šogad ir situācija – cik bērnu piedzimuši Latvijā, un kāda ir tā tautas ataudzes situācija. Es domāju, ka šādā laikā tam, ko jūs pieņēmāt, tam vēstījumam, ko pauž šī nodokļu reforma, kā to dēvē... tam vajadzēja tomēr būt vairāk fokusētam tai virzienā, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, lai atbalstītu personas, kurām ir apgādājamie. Ja mēs pieliekam 10 eiro pie 500 eiro neapliekamā minimuma visiem, tad tomēr vajag pajautāt, vai šos 10 eiro nevarēja fiskālajā telpā pārdalīt tā, lai palielinātu atvieglojumus par apgādībā esošu personu. Tas būtu daudz labāks vēstījums Latvijas ģimenēm un daudz vairāk atbilstu tam, kas mums jādara nodokļu politikā.

Es saprotu, tas bija ļoti saspringts laiks, un jums bija īsā laikā jāpieņem lēmums, kaut arī jums bija ļoti atšķirīgi uzskati, iespējams. Par to liecināja, man liekas, tas, ka, no vienas puses, tika stāstīts, ka nodokļu pārskatīšanas mērķis ir veicināt tautsaimniecības izaugsmi, no otras puses – ka mazināt nevienlīdzību. Es nesaku, ka tas ir savstarpēji izslēdzoši, bet šai reizē tomēr bija jāizvēlas par prioritāti tieši nevienlīdzības mazināšana starp mājsaimniecībām, ģimenēm, kurās nav apgādājamo un kurās ir apgādājamie. Turklāt tas, ka ir lielāks atvieglojums par apgādājamo, arī vairāk motivē cilvēkus nekādā ziņā nepiekrist kaut kādiem piedāvājumiem strādāt pelēkajā zonā, daļu algas saņemt aploksnē, un tas arī palīdzētu mazināt to, ko dēvējam par ēnu ekonomiku. Pozitīvi ir tas, ka diferencēto neapliekamo minimumu tomēr atcēla, lai arī sākumā izskatījās, ka atkal neatcels.

Es vēlos arī, kolēģi, uzsvērt, ka Finanšu ministrijai ir rūpīgāk jāskatās uz to, kas notiek ar akcīzes nodokļa likmēm attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, attiecībā uz tabaku. Nu labi, ir pieņemts tas trīs gadu cikls, kas arī nozarei ir saprotams, tomēr šī ir tā joma, kur, lai arī pieņem šādu trīs gadu ciklu, ir katru gadu tomēr jāvienojas par to, ka būs kaut kāda iespēja ar šīm likmēm manevrēt, pārskatīt šīs likmes un skatīties konkrēti pa dzērienu kategorijām. Šajā gadā, piemēram, ir tomēr tendence, ka pieaug alus patēriņš un arī starpproduktu patēriņš. To man apliecināja arī Valsts ieņēmumu dienestā, un, ja tā notiek, tad tas noteikti ir pamatojums tam, lai pieliktu to likmi mazliet, kaut vai mazliet, klāt un ieņemtu papildu finansējumu budžetā. Arī nelielas summas šādā saspringtā periodā ir svarīgas. To pašu varu teikt par azartspēļu un izložu nodokļiem. Es domāju, ka tos varēja celt straujāk. Lietuvā izložu nodoklis ir krietni lielāks... un attiecībā arī uz tabaku un līdzīgiem smēķējamiem izstrādājumiem.

Paldies, ka izglītības un zinātnes ministre šodien pieminēja Veco Stenderu un hernhūtiešus Vidzemē. Es tiešām novēlu, lai nākotnē attīstība Latvijā būtu tāda, ka atceras šīs vērtības, kādas pārstāvēja hernhūtiešu kustība un Vecais Stenders, – tās ir kristīgās vērtības, augsti morālie tikumi. Un, kolēģi, es novēlēšu jums turpmāk, kad Valsts kancelejā rīkosiet inovācijas sprintus, domāt ne tikai par to, kā atvieglot prasības būvniecībai Rīgas vēsturiskajā centrā. Tās jau šobrīd ir pietiekami labi regulētas. Rīgas vēsturiskajā centrā ir uzcelts pietiekami daudz jaunu ēku, un to var darīt arī šobrīd, ja vien investors respektē to, kas ir svarīgs UNESCO mantojuma saglabāšanai.

Kolēģi, es domāju, ir pienācis laiks, kad jārīko inovācijas sprints... par to, kā mēs attēlojam valsts budžeta projektu. To, ko mans kolēģis Artūrs Butāns teica, ir teikuši arī citi, kuri skatās un mēģina atrast informāciju starp to, kā attēlots valsts budžets pa programmām... Tas tiešām ir kaut kādā mērā aizšifrēts. Es domāju, ka to varētu daudz labāk attēlot tā, lai ietaupītu gan ierēdņu laiku, gan deputātu laiku, lai mums nebūtu par gandrīz vai katru pozīciju jāzvana Finanšu ministrijai vai citai nozares ministrijai, lai noskaidrotu detalizētāk, kā finansējums tiks izlietots.

Paldies, kolēģi, es ceru, ka tas, par ko jūs šodien runājāt, – ka opozīcijai jānāk ar saviem priekšlikumiem... priekšlikumi būs, bet turpmākajā procesā, it īpaši, kad tiek runāts par nodokļu izmaiņām... tas nu būtu tas brīdis, kad īstenot to, ko jūs sakāt, – ka vajag strādāt visiem kopā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis budžets ir īpašs, jo, izvērtējot to, kas budžetā ir, vai, precīzāk, to, kā budžetā nav, uzdodot arī papildu jautājumus Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, izrādās, ka valdībai ir daži līgumi, kurus tā respektē, un daži līgumi, kurus tā neņem vērā, un arī Ministru kabineta noteikumi ne visi ir jāīsteno, tā izrādās.

Tāpēc es tomēr gribētu pastāstīt, jo vairums deputātu droši vien to nezina, ka valdība ir noslēgusi līgumu par dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (Zālē troksnis.) un tas ir valdības...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Patiešām...

I. Indriksone.... un valdība šo līgumu vienkārši ignorē. Šobrīd es varētu vienkāršiem vārdiem teikt, ka 2022. gadā, gatavojot 2023. gada budžetu, tas bija aizmirsies un 2023. gadā, gatavojot 2024. gada budžetu, – arī... vai kaut kā nesanāca. Es tiešām domāju, ka tā bija kļūme.

Šogad, ieraugot budžetā, ka atkal nav ieplānotas dalības maksas, kaut arī šis līgums ir stājies spēkā jau 2020. gada 27. jūlijā un paredz šos dalības maksājumus, kas faktiski nodrošina finansējumu Latvijas organizācijām... Asociētās dalībvalsts līgums paredz Latvijas regulāras iemaksas šajā budžetā, kas savukārt caur Eiropas Kosmosa aģentūru pilnā apmērā tiek atgrieztas Latvijas organizācijām konkrētu tehnoloģisku un pētniecisku projektu realizācijai. Tā nav nauda uz nekurieni, tā visa atgriežas pētniecībā, inovācijās, komercializācijā un faktiski ir ieguvums tautsaimniecībai. Neņemsim vēl vērā to, ka šis nepieciešamais finansējums saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2022. gadā sagatavoto informatīvo ziņojumu faktiski ir jau respektēts un ir apstiprināts, ka tāds būtu jāparedz. Kopumā trīs gados – no 2025. līdz 2027. gadam – tie ir 15,5 miljoni eiro, kas ziņojumā ir paredzēti.

Atverot budžetu, mēs ieraugām, ka 2025. un 2026. gadā ir ieplānoti 2 243 000 eiro, tas ir, tikai 23,6 procenti no līgumā paredzētā un ziņojumā akceptētā. Faktiski, neskatoties uz to, ka ir šāds dokuments, nez kāpēc citas iemaksas Eiropas budžetā vai CERN līdzdalības maksājumi ir budžetā paredzēti, bet šos nevaru ieraudzīt. Atkal ir aizmirsies!

Tad mēs stāstām, ka gribam domāt par nākotni, par attīstību, par pētniecību, par inovācijām. Jautrākais ir tas, ka tad, kad komisijas sēdē jautāju, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre apliecināja: jā, tā ir problēma, ka šāda finansējuma nav. Es teicu: bet līgums ir, kā var neparedzēt? Jūs vienmēr sakāt: pirmais ir saistības, tātad Satversmes tiesas spriedumu, līgumu, normatīvā regulējuma īstenošana – tās ir saistības, ko primāri paredz budžetā pirms pārējās naudas pārdales un sadales. Taču šis nav tas gadījums. Kāpēc?

Jautāju Finanšu ministrijas pārstāvim, kas bija pieslēdzies attālināti, lai komentē, vai šīs ir juridiskas saistības valsts budžetam – līgums par asociētās dalībvalsts statusu. Ziniet, Finanšu ministrijas pārstāvji teica: nē, nu, ziniet, tur vienmēr tā kārtība ir tāda, ka jāizvērtē, tad jāpieprasa un, ja sanāk, tad iedod. Es saku: a kuri līgumi tad ir tie, kuri uzliek saistības? Vai šis nav juridiski saistošs? Viņi nevarēja atbildēt.

Jautājums: kurš un kurā brīdī šķiro, ko mēs uzņemamies kā saistības, noslēdzot starptautiskus līgumus, un kurus finansējumus faktiski varam ignorēt un gaidīt, ka varbūt mums ļaus bez dalības maksas tur kaut ko padarīt? Kad es vēl biju Ekonomikas ministrijā un tikos ar Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi, bija ļoti interesanti... mēs cīnījāmies par inkubatora atvēršanu kosmosa industrijas, kā saka, attīstībai... nevis industrijas, bet zinātnes un pētniecības attīstībai... un tai brīdī man bija jātaisnojas par to, kāpēc līdzdalības maksājums nav iemaksāts paredzētajā termiņā un paredzētajā apjomā. Es tiešām toreiz naivi domāju, ka tā ir kļūme, bet izrādās, ka tā ir šīs valdības sistēma.

Otra joma, kur ir līdzīga situācija, tikai ar Ministru kabineta noteikumu neievērošanu, ir profesionālā izglītība, kur gadiem ilgi normatīvais regulējums Ministru kabineta noteikumu līmenī paredz to, ka ir jānodrošina finansējums prakšu īstenošanai, ka izglītības iestādēm ir jāsaņem samaksa par prakšu organizēšanu un īstenošanu. Mēs ceram uz kvalitatīvu profesionālo izglītību. Bāzes finansējumu mēs nevaram palielināt. Mazliet tagad ir pielikts, bet vienalga ir grūti. Prakšu īstenošana ir svarīga, lai profesionāļi būtu ne tikai zinoši, bet arī prasmīgi un saprastu, ko viņiem darīt.

Vēl tāda utopija vai, varētu teikt, fakts: profesijas standartā automehāniķu programmā ir paredzēts, ka viņiem jābūt autovadītāja apliecībai. Manuprāt, tā ir elementāra prasība. Diemžēl arī šāds finansējums nav paredzēts profesionālās izglītības finansējumā, un tu nevari dabūt automehāniķa kvalifikāciju, jo nav paredzēts, ka tev jāiegūst autovadītāja apliecība, – tātad vai nu maksā pats, vai paliec bez izglītības. Tad ir jautājums: kam mēs paredzam, ko normatīvs ļauj interpretēt, un ko mēs neparedzam?

Es vienkārši gribēju pateikt: šīs ir tikai dažas lietas, ko, budžetā ieskatoties detalizētāk (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru.)

I. Indriksone.... kā mans kolēģis Artūrs Butāns teica, ja mēs redzētu atšifrējumus, mēs atrastu... Šīs ir tikai dažas kļūmes, kuras esmu atradusi, varētu teikt, darba procesā šī gada laikā, bet, ja mēs ieskatītos detalizētāk, tad droši vien palīdzētu valdībai atrast arī citas kļūmes. Un ne jau tikai opozīcijas deputāti, bet arī pozīcijas deputāti.

Tāpēc es vēlreiz aicinu – nākamā gada budžetu gatavojot, ļaut ieskatīties katrā sadaļā, atšifrējumos, pozīcijās, lai saprastu, ka nevar būt tā, ka kaut kam mēs dodam, bet kaut ko citu vienkārši ignorējam. Ja ir Ministru kabineta noteikumi un nav naudas, tad mainām, atceļam tos noteikumus, nedodam. Taču spēkā ir regulējums... līgums – starptautisks līgums! Tas ir arī jautājums par valsts reputāciju.

Lūdzu, aizdomājieties!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Ļoti cienītā premjeres kundze! Izglītības un zinātnes ministre! Finanšu ministru neredzu... man vēl vajadzētu ekonomikas ministru (Starpsauciens.), tad būtu kopā visi tie cilvēki, kurus man... jā, ekonomikas ministrs ir... tie cilvēki, kuri man jāuzrunā Baltijas Asamblejas vārdā.

Pirms divām nedēļām, kad Viļņā notika Baltijas Asamblejas kārtējā sesija, mēs tur runājām par jautājumu, kas ļoti līdzīgs tam, par ko tikko runāja Ilze Indriksone. Runa ir par sadarbību ar vienu citu starptautisku zinātnisko institūciju – ar CERN, kurā Latvija iemaksā savu dalības maksu. Šeit jautājums ir par to, cik lielā mērā un cik jēgpilni mēs dabūjam atpakaļ savu iemaksu. Stāsts ir par inovatīvu daļiņu – terapijas centra izveidi Baltijas valstīs. Tas nav tikai Latvijas jautājums, tas ir visu triju Baltijas valstu kopīgais jautājums.

Tāpēc man ir ļoti svarīgi, ka premjerministres kundze ir šeit, jo nākamajā gadā jūs uzņemsieties Baltijas Ministru padomes vadību – no 1. septembra... no 1. janvāra, es atvainojos... gluži tāpat kā Baltijas Asamblejā prezidējošā būs Latvijas delegācija. Abas šīs institūcijas savā kopīgajā paziņojumā, kas tika pieņemts pirms divām nedēļām, ir paudušas atbalstu terapijas centra izveidei. Runa ir par priekšizpēti, kurai no trijām Baltijas valstīm kopā nepieciešams viens miljons eiro, lai varētu kvalitatīvi izpētīt plusus un mīnusus un saprast, ko no tā varam gūt. Pamatideja ir mūsu cilvēku labklājība un iespēja ar modernām metodēm ārstēt audzējus.

To, ko šobrīd dara ar, es neteikšu, nemodernām, bet tomēr organismu pietiekami traumējošām metodēm, ar modernām tehnoloģijām var izdarīt daudz efektīvāk. Šinī gadījumā būtiska lieta, ka Cern Latvijai šo tehnoloģiju dāvina, mūsu uzdevums ir tikai izveidot centru, kur tā tiek izmantota medicīniskiem un arī pētnieciskiem nolūkiem. Man ir pilnīgi vienalga, vai tas ir no triju valstu budžetiem, vai tiek piemeklēta kāda speciāla Eiropas Savienības programma, bet nākamajā gadā šai lietai ir jādod starta šāviens – nopietna starta šāviens.

Triju Baltijas valstu parlamentārieši ir vienojušies, ka par šo jautājumu tirdīs savus ministrus un regulāri viņiem atgādinās par šo vajadzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Aplausi. Starpsaucieni: “Uhūū!”)

Tagad katru likumprojektu atbalstīsim pirmajā lasījumā... vai neatbalstīsim. Balsosim par katru.

___

Likumprojekts “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Kolēģi! Pirmais likumprojekts – “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā”. Vairākums runātāju teica, ka atbalstīs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā atbalstīt, komisijā bija pozitīvs balsojums.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1. novembris pulksten 17.00. Otrajā lasījumā sāksim izskatīt 4. decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izvērtēja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Arī šo likumprojektu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija likumprojektu izskatīja un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Arī šo likumprojektu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija atbalstīja minēto likumprojektu un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Solidaritātes iemaksas likums”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Solidaritātes iemaksas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdz tam Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, atbalstīja to un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, atbalstīja un lūdz Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu, atbalstīja un lūdz Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību””, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, atbalstīja un lūdz Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu, atbalstīja un lūdz Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, atbalstīja un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, atbalstīja to un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, atbalstīja to un lūdz arī Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija izskatīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, atbalstīja to un lūdz Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Reirs. Priekšlikumi – 1. novembris pulksten 17.00, izskatīšana – 4. decembris. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Ir citi priekšlikumi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Zivtiņa kungam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Gribu lūgt pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 6. novembra pulksten 17.00. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Tavara kungs arī par...?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Tavara kungam.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka lielākās Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aicināja opozīciju izstrādāt alternatīvu budžetu, dodiet, lūdzu, vismaz divas nedēļas – attiecīgi 16. novembris. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. 16. novembris, un Zivtiņa kungam bija (Starpsauciens: “6. novembris!”)... 6. novembris. (Starpsaucieni.) 6. novembris? (Dep. E. Zivtiņš: “Varu savējo atsaukt...”) Labi. Tātad paliek tikai Tavara kunga priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Tavara kunga priekšlikumu – pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 16. novembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts. Līdz ar to paliek spēkā esošais piedāvājums.

___

Turpinām ar lēmuma projekta izskatīšanu.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2025. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Kolēģi! Šis ir pēdējais darba kārtības jautājums.

Komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2025. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”. Šis dokuments ir uztverams kā palīglīdzeklis deputātiem priekšlikumu iesniegšanai.

Komisija sagatavoja, izskatīja un lūdz Saeimas atbalstu šim lēmuma projektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2025. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, paldies visiem par darbu, paldies par debatēm.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies šie deputāti: Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Māris Kučinskis, Ināra Mūrniece, Edgars Putra, Māris Sprindžuks, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies. Lai jums visiem jauks vakars!

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, visiem liels paldies par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Tiekamies rīt.

Satura rādītājs

Par procedūru

Par 2025. gada budžeta likumprojektu paketi

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” (Nr. 719/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2554, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (Nr. 720/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2555, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 721/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2556, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā” (Nr. 722/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2557, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā” (Nr. 723/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2558, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 731/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2590, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” (Nr. 732/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2591, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 733/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2592, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 734/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2593, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 735/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2594, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Solidaritātes iemaksas likums” (Nr. 736/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2595, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 737/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2596, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 738/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2597, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 739/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2598, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 740/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2599, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 741/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2600, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 742/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2601, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 743/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2602, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 744/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2603, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 745/Lp14) (1. lasījums)(Dok. Nr. 2604, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 746/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2605, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 747/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2606, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” (Nr. 748/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2607, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 749/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2608, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 750/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2609, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 751/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2610, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 752/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2611, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 753/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2612, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 754/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2613, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 755/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2616, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 756/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2617, 2670)

Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (Nr. 757/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2619, 2670)

- Par procedūru - dep. L. Liepiņa

Reģistrācijas rezultāti

Balsojums par steidzamības piešķiršanu likumprojektam Nr. 757/Lp14

2025. gada budžeta likumprojektu pieņemšana 1. lasījumā

Reģistrācijas rezultāti

Reģistrācijas rezultāti

Reģistrācijas rezultāti

Likumprojekts “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” (Nr. 719/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2554, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (Nr. 720/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2555, 2670)

Likumprojekts “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 721/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2556, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā” (Nr. 722/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2557, 2670)

Likumprojekts “Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā” (Nr. 723/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2558, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 731/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2590, 2670)

Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” (Nr. 732/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2591, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 733/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2592, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 734/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2593, 2670)

Likumprojekts “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 735/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2594, 2670)

Likumprojekts “Solidaritātes iemaksas likums” (Nr. 736/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2595, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 737/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2596, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 738/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2597, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 739/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2598, 2670)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 740/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2599, 2670)

Likumprojekts “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 741/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2600, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 742/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2601, 2670)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 743/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2602, 2670)

Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 744/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2603, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 745/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2604, 2670)

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 746/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2605, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 747/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2606, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” (Nr. 748/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2607, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 749/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2608, 2670)

Likumprojekts “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 750/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2609, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 751/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2610, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 752/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2611, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 753/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2612, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 754/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2613, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 755/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2616, 2670)

Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 756/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2617, 2670)

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (Nr. 757/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2619, 2670)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2025. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” (Nr. 583/Lm14) (Dok. Nr. 2671)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretārs E. Smiltēns

Balsojumi

Datums: 30.10.24 10:06 Balsojums 1
Par - 66, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (719/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:07 Balsojums 2
Par - 64, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā (720/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:07 Balsojums 3
Par - 65, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Veterinārmedicīnas likumā (721/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:08 Balsojums 4
Par - 67, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā (722/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:08 Balsojums 5
Par - 68, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā (723/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:09 Balsojums 6
Par - 70, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (731/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:09 Balsojums 7
Par - 69, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Reģionālās attīstības likumā (732/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:09 Balsojums 8
Par - 52, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (733/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:10 Balsojums 9
Par - 69, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (734/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:10 Balsojums 10
Par - 67, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (735/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:11 Balsojums 11
Par - 68, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Solidaritātes iemaksas likums (736/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:11 Balsojums 12
Par - 68, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (737/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:11 Balsojums 13
Par - 68, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (738/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:12 Balsojums 14
Par - 49, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (739/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:12 Balsojums 15
Par - 69, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (740/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:13 Balsojums 16
Par - 64, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā (741/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:13 Balsojums 17
Par - 69, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (742/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:14 Balsojums 18
Par - 67, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (743/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:14 Balsojums 19
Par - 66, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Administratīvās atbildības likumā (744/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:14 Balsojums 20
Par - 56, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (745/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:15 Balsojums 21
Par - 67, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Krimināllikumā (746/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:15 Balsojums 22
Par - 49, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (747/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:16 Balsojums 23
Par - 67, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par sociālo drošību” (748/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:16 Balsojums 24
Par - 68, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (749/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:16 Balsojums 25
Par - 67, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (750/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:17 Balsojums 26
Par - 65, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (751/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:17 Balsojums 27
Par - 66, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (752/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:18 Balsojums 28
Par - 64, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (753/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:18 Balsojums 29
Par - 67, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (754/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:18 Balsojums 30
Par - 66, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (755/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:19 Balsojums 31
Par - 69, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (756/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:19 Balsojums 32
Par - 49, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 10:20 Balsojums 33
Par - 49, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 11:02 Balsojums 34
Reģistrējušies - 51.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.10.24 11:03 Balsojums 35
Par - 51, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 12:21 Balsojums 36
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.10.24 14:57 Balsojums 37
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.10.24 17:00 Balsojums 38
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.10.24 20:20 Balsojums 39
Par - 71, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (719/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:21 Balsojums 40
Par - 82, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā (720/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:22 Balsojums 41
Par - 72, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Veterinārmedicīnas likumā (721/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:22 Balsojums 42
Par - 72, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā (722/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:23 Balsojums 43
Par - 71, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā (723/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:24 Balsojums 44
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (731/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:25 Balsojums 45
Par - 72, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Reģionālās attīstības likumā (732/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:25 Balsojums 46
Par - 52, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (733/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:26 Balsojums 47
Par - 70, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (734/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:27 Balsojums 48
Par - 81, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (735/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:28 Balsojums 49
Par - 82, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Solidaritātes iemaksas likums (736/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:28 Balsojums 50
Par - 69, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (737/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:29 Balsojums 51
Par - 80, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (738/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:30 Balsojums 52
Par - 52, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (739/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:31 Balsojums 53
Par - 82, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (740/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:32 Balsojums 54
Par - 70, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā (741/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:33 Balsojums 55
Par - 72, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (742/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:34 Balsojums 56
Par - 81, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (743/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:34 Balsojums 57
Par - 70, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvās atbildības likumā (744/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:35 Balsojums 58
Par - 61, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (745/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:36 Balsojums 59
Par - 70, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (746/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:37 Balsojums 60
Par - 51, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (747/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:38 Balsojums 61
Par - 83, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sociālo drošību” (748/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:38 Balsojums 62
Par - 81, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (749/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:39 Balsojums 63
Par - 73, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (750/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:40 Balsojums 64
Par - 72, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (751/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:41 Balsojums 65
Par - 72, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (752/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:42 Balsojums 66
Par - 83, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (753/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:43 Balsojums 67
Par - 72, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (754/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:44 Balsojums 68
Par - 71, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (755/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:44 Balsojums 69
Par - 72, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (756/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:46 Balsojums 70
Par - 52, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 1.lasījums

Datums: 30.10.24 20:47 Balsojums 71
Par - 40, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.24 20:49 Balsojums 72
Par - 70, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2025. gada valsts budžeta likumprojektu paketei (583/Lm14)

Datums: 30.10.24 20:49 Balsojums 73
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

30.10.2024. 10.00 10.50 13.30 15.30 17.15
Svētdien, 22.decembrī