Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2024. gada 8. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.) Kolēģi, labrīt vēlreiz! Sākam šī gada 8. februāra sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Oskara Erdmaņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko, Česlava Batņas, Māra Kučinska pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par Valsts AS “Latvijas Pasts” nodaļu slēgšanu ārpus Latvijas valsts lielākajām pilsētām”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Agnese Krasta un Mārtiņš Felss lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 11. punktu – likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Agnese Krasta un Mārtiņš Felss lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 12. punktu – likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 382/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 30. aprīlim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta... es atvainojos, likumprojekts nodots komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Pie ceturtā likumprojekta “Grozījums Elektronisko sakaru likumā”... Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edvarda Smiltēna iesniegumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86. panta septīto daļu un devīto daļu, atsaucu savu parakstu no likumprojekta “Grozījums Elektronisko sakaru likumā”.” Līdz ar to likumprojekts nav izskatāms.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas MarčenkoJodko, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Viktora Pučkas, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova un Jefimija Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Ir!”)

Tā, es atvainojos, “par” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Prieks visus redzēt! Kolēģi, man liekas, ka divas nedēļas atpakaļ apmēram tādu pašu likumprojektu mēs nodevām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... no “ManaBalss.lv” mums atnāca iniciatīva no cilvēkiem. Tas ir gandrīz līdzīgs, un tāpēc, lai netērētu jūsu laiku... uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, piemēram, mums jau viss ir gatavs, mums ir gatavi grozījumi – pievienotās vērtības nodokļa likme.

Tātad es aicinu atbalstīt, nodot komisijai un tālāk jau komisijā izskatīt šos grozījumus likumā.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 10, atturas – 35. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram 2024. gada 8. februārī.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Jāņa Reira iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8. februārī.

Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei 2024. gada 15. februārī.

Par to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

___

Nākamā sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore un Edmunds Teirumnieks iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”.

Uzsākam debates.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Manā bērnībā ļoti populārs bija televīzijas seriāls ar nosaukumu “Emulators”. Šī seriāla galvenais varonis bija ar unikālām spējām – katrā sērijā viņš palīdzēja cilvēkiem, būdams citas profesijas pārstāvis. Vienu dienu viņš bija dakteris, otrā dienā – pilots, trešā dienā – pavisam kas cits.

Savā ziņā emulators ir arī šīs valdības satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš ir pamanījies būt īstajā laikā un vietā, lai ieņemtu dažādus šķietami nesavienojamus amatus. Vienu dienu viņš bija viena ministra padomnieks, otrā dienā – cita, pa vidu paspēja ieņemt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu.

Veiksmes vai varbūt kādu nezināmu spēku ietekmē Briškena kungam izdevies nokļūt ļoti ietekmīgos amatos – “airBaltic” padomes locekļa pozīcijā, kur viņš pavada astoņus gadus, līdz sanāk nesmukums saistībā ar vēlmi iegādāties Krievijas ražotās lidmašīnas “Sukhoi”, kā rezultātā valdības spiediena dēļ nākas šo amatu atstāt. Labi, ka tā, labi, ka kopīgiem spēkiem viņš no šīs idejas tiek atturēts. Bet Briškena kungs nepaguva pat saskumt, jo veikli izdevās atrast vietu “Pasažieru vilciena” padomē.

Visam šim veiksmes stāstam – ne valsts, bet personīgi Briškena veiksmes stāstam... paralēli viņš vairāk nekā astoņus gadus ir bijis viens no galvenajiem cilvēkiem “Rail Baltica” projektā: padomes loceklis, vēlāk – stratēģijas un attīstības vadītājs. Kā Briškens nokļuva šajos amatos, vai tā bija laba pārvaldība, vai tur bija vai nebija interešu konflikts, to lai vērtē kompetentās iestādes.

Ņemot vērā iegūto pieredzi un šķietamās zināšanas, varētu rasties sajūta, ka nevajadzētu būt problēmām vadīt Satiksmes ministriju jau no pirmās dienas pēc stāšanās amatā. Protams, neviens nenoliedz, šī ministrija... un satiksmes ministra amats nav viegls. Taču aina izvērtusies pavisam cita. Sākumā Briškena kungs mēģināja turpināt jau ierasto darba stilu, ar vērienu runāt plašām frāzēm: “jāveido stratēģijas”, “jāpiesaista starptautiskie eksperti”, “jāveic pētījumi”, “risināsim”, “meklēsim”... Šeit varētu tikai pamācīties spēju izmuldēties no jebkuras situācijas, noņemt no sevis vainu un atbildību. Visur viņš ir bijis, bet par rezultātiem lai atbild citi. Kā universāls attaisnojums bieži izskan: “Es taču brīdināju, ka būs problēmas.” Neslikti – gadiem un ik mēnesi saņemt tūkstošiem lielu atalgojumu, bet beigās procesus komentēt no malas, it kā pats tajos nebūtu piedalījies.

Taču, esot ministra pozīcijā, ar šādu tukšu runāšanu vairs nevar tikt cauri, un Briškena kungam kā ministram pirmo reizi bija jāuzņemas atbildība par nozari, par saviem lēmumiem. Tā vietā, lai savu nozari aizstāvētu budžeta sastādīšanas sarunās, panāktu tās iekļaušanu starp valdības prioritātēm – drošību, veselību un izglītību –, viņš kaut kur pazuda. Kā vēlāk izrādījās, bija aizbraucis uz Emirātiem risināt pasaules klimata problēmas. Globālo sasilšanu viņš neapturēja, bet jāsaka, šī viņam bija liktenīga kļūda. Medijos viņš kā labs kolēģis palepojas, ka budžeta sarunās atbalstīs citu ministriju prioritātes un to, cik šī valdība labi spēj atrast kompromisus. Septembrī viņš norādīja, ka koalīcija vienojusies – valsts budžeta veidošanā primāri tiks ņemtas vērā lielās prioritātes (jau manis minētās – drošība, veselība un izglītība)... un atslāba, budžeta sarunās praktiski vairs nepiedaloties.

Satiksmes ministr, tavai nozarei, tavai ministrijai bija jābūt vienai starp šīm lielajām prioritātēm, nozarei, kurā ir tik daudz problēmjautājumu, kuru risināšanu nevar atlikt, tā nevar pagaidīt. Ministrs, kurš nav gatavs cīnīties par nozares prioritātēm – “Latvijas dzelzceļa”, “Latvijas Pasta” tālāku pastāvēšanu, “Rail Baltica” projekta realizēšanu –, vietējo un reģionālo autoceļu stāvokļa uzlabošanu un citām degošām lietām, ministrs, kurš nav gatavs un nevēlas cīnīties par savu jomu, par savu ministriju, ir sliktākais, kas varēja notikt.

Kolēģi, mēs aicinām izteikt neuzticību satiksmes ministram Briškenam par to, ka viņš ne tikai necīnās par savas ministrijas pakļautības iestādēm, bet viņš tās arī nevada. Satiksmes ministrs ir atbildīgs par nozares stratēģisko vadību. Šobrīd situācija ministrijas pārvaldītajās nozarēs strauji pasliktinās un ministrs Kaspars Briškens neiesaistās problēmu risināšanā vai atsevišķos gadījumos to dara novēloti un haotiski, pienācīgi neskaidrojot pieņemtos lēmumus, un tas neliecina par labu pārvaldību.

Briškena darba stilu spilgti raksturo gadījums, kurš izraisīja lielu rezonansi. Jūs visi atceraties CSDD drošas braukšanas kampaņu. No rīta ministrs Briškens ar lepnumu šo kampaņu atstāj... es atvainojos, atklāj, paiet neilgs brīdis, kampaņā parādās ziepes, sākas kaut kāda burbuļošana viņa “Twitter” sekotāju vidū... paiet neilgs brīdis, un Briškena kungs sāk šo kampaņu kritizēt – kampaņu, kuru viņš pirms brīža tika atklājis. Kolēģi, piedodiet, šis ir populisms!

Kaspars Briškens un viņa... Kaspara Briškena bezdarbības rezultātā Latvijas iedzīvotājiem netiek nodrošināts uzticams un kvalitatīvs pasažieru pārvadājumu kopums, pakalpojums. Es nerunāju tikai par vāji vadīto vilcienu ekspluatācijas uzsākšanu, bet arī par nevēlēšanos tikt galā ar autobusu pasažieru pārvadātājiem, kuri nepilda savas saistības, regulāri neizpilda reisus. Ministra bezpalīdzību raksturo viņa teiktais medijiem: “Es nezinu, kas notiks ar vilcieniem, es ceru uz to labāko.” Kamēr Briškens cer un gaida, cilvēki uz vilcienu peroniem un autobusu pieturās nesagaida sabiedrisko transportu.

Satiksmes ministrs ne tikai nevada esošos procesus ministrijā, bet nopietni tiek apdraudēti arī tie projekti, kuri vērsti uz transporta nozares attīstību, uz nākotni. Tālāk netiek virzīts jau sagatavotais Bauskas apvedceļa projekts. Šis ir nākamais PPP projekts, kurā ir ieguldīts milzum daudz darba, un tā būtu, es teiktu, nākamā sērija, nākamais cēliens pēc Ķekavas apvedceļa. Izskatās, ka tiks noraktas arī Rīgas apvedceļa un Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves, kam bija paredzēts finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Kolēģi, noteikti jāpiemin situācija ar “Rail Baltica”. Es vēlos informēt par to, kādi ir mani novērojumi, kas šobrīd notiek ar šo projektu. Es jau minēju, ka Briškena kungs ilgstoši ir strādājis pie šī projekta, ilgstoši veicis darbu vai, precīzāk... bezdarbību šajā projektā, ieņemot vadošus amatus daudzu gadu garumā. Laikā, kad sāku vadīt Satiksmes ministriju, man bija svarīgi saprast, kāda ir aktuālā situācija, kas notiek ar šo projektu, vai ir kādas aizķeršanās, vai ir kādas problēmas. Teikšu, kā ir, – aina bija šokējoša. Netiek atsavināti būvniecībai nepieciešamie zemes gabali. No būvniecībai nepieciešamajiem diviem tūkstošiem šādu zemes gabalu atsavināti bija mazāk nekā divi simti. Projektēšanas darbi kavējas ilgāk nekā trīs gadus. Īpaši liela problēma tā ir Rīgā, kur projektēšana pat nebija sākta. Vēl pat nebija sākta projektēšana, bet bija skaidrs, ka uzņemto aktivitāšu apjoms, aktivitātes... kas būs jābūvē, izmaksās krietni dārgāk, nekā par to bija runāts agrāk. Iesaistītās puses un ministrijas praktiski nesarunājās, tās nesadarbojās.

Skaidrībai: ja nav pabeigti būvprojekti, nav iespējams sekmīgi pieteikties Eiropas Savienības līdzfinansējumam. Ja nepiesakās līdzfinansējumam, likumsakarīgi, ka šo naudu mums neviens nepiešķir, tā būs jāatrod budžetā. Un es varu tikai minēt, cik šo neizdarību dēļ mēs kā valsts esam zaudējuši. Jāsaka, neapšaubāmi viens no galvenajiem vaininiekiem pie visām šīm neizdarībām ir tieši Kaspars Briškens, kurš atbildēja par projektu, stratēģiju un ieņēma citus vadošos amatus astoņus gadus. Kolēģi, astoņus gadus! Šo gadu laikā Briškens uzaudzējis šī projekta apjomus, neiedziļinoties, kā to visu realizēs un finansēs. Bija izveidojusies situācija, ka Briškens un viņa vadītā institūcija aktīvi runāja, dalījās ar vīzijām, bet valdība, Finanšu ministrija par tām pat nenojauta, nezināja, cik tas maksās, ka būs nepieciešami papildu līdzekļi, jo tas jau bija sen zināms, ka no Eiropas līdzfinansējuma šo projektu realizēt nevarēs.

Es izvēlējos pārtraukt patiesās ainas slēpšanu, ierosināju izveidot formātu, kur šos jautājumus var risināt starpministriju līmenī. Jāsaka paldies tā laika premjeram Krišjānim Kariņam, kurš šo ideju atbalstīja. Un es teiktu, ka sākās mūsu paaudzes svarīgākā projekta “Rail Baltica” glābšana. Atceraties, Saeimā steidzamības kārtā tika virzīts projekts, ar kura palīdzību varētu risināt problēmu ar neatsavinātajām zemēm, lai varētu turpināt projektēt trasi, lai varētu uzsākt būvniecību. Tika pasūtīts izmaksu un ieguvumu pētījums, analīze, lai saprastu, cik tad katra aktivitāte reāli maksā, uzsāktas sarunas par nepieciešamā finansējuma piesaistīšanu.

Es atceros šīs komitejas sēdi jūlijā, kad pirmo reizi tika prezentētas projekta patiesās izmaksas, patiesā situācija. Finanšu ministrs Ašeradens kļuva bāls. Tā bija pirmā reize, kad tika aktuāli runāts par šī projekta finansiālajām izmaksām. Tā trase, kura ir tikusi uzzīmēta, kura šķērso Rīgu... es tiešām uzskatu, ka šai līnijai bez Rīgas šķērsošanas īsti nav jēgas, nav ekonomiska pamatojuma... tas tika likts uz galda. Šobrīd nevienam nevajadzētu būt šaubām par to, ka ir nepieciešamas papildu izmaksas, ka ir nepieciešama Finanšu ministrijas iesaiste. Viss, kas ir darīts līdz šim, ir bijis tālu no patiesības.

Kā jau teicu, “Rail Baltica” komitejā par šo projektu, par patieso situāciju, patiesajām izmaksām, lai trase varētu šķērsot Rīgu, es ziņoju jau pagājušā gada jūlijā. Jāsaka – laika mums ir gaužām maz, ilgi slēptā projekta patiesā aina un nerisinātās problēmas vairs neļauj kavēties un turpināt kā līdz šim. Spēki ir jāliek kopā visiem – projekta īstenotājiem, satiksmes ministram, premjerei, ārlietu un finanšu ministriem, prezidentam. Es tiešām ticēju, ka šo projektu vēl varēja saglābt. Bet nu, vērojot pēdējā pusgada notikumu dinamiku, es vairs neesmu tik optimistisks.

Jūs jautāsiet: kas tad notika? Diemžēl atbilde ir – nekas. Briškens uzsākto atklāto projekta vadīšanu atkal paslēpj un dara visu pa savam. Par to, kas notiek projektā, nezina ne iesaistītās puses, ne ministrijas kolēģi, šķiet, ka arī pats Briškens ne. Viņš pāris dienas pirms šī gala termiņa, kad bija jāiesniedz Eiropas Savienībai aktivitātes jaunajam potenciālajam projekta līdzfinansējumam, intervijā “Delfiem” atzina, ka viņam nav skaidrs, nav vīzijas par to, kā varētu finansēt Rīgas trases un dzelzceļa tilta pār Daugavu tālāko būvniecību, potenciālie finanšu avoti esot neskaidri.

Acīmredzot pēc Vitenberga publiskas trauksmes celšanas par to, kā tad ir plānots finansēt šo tiltu, ja mēs to neiekļausim šajā projektu sarakstā un neprasīsim līdzfinansējumu, pēc jezgas, kas sākās publiskajā telpā, Briškens un viņa komanda pēdējā brīdī, pēdējā dienā šo Rīgas tiltu, kā es noprotu, ir ielikuši sarakstā, aiz borta atstājot pārējās aktivitātes, kuras ir Pārdaugavā, aktivitātes, kuras ir nepieciešamas, lai savienotu Rīgas staciju un lidostu “Rīga”.

Kolēģi, lai būtu skaidra aina par to, kas notiek, kā tiek vadīts šis projekts... jā, mēs visi redzam – Rīgas stacijas, lidostas apkaimē notiek būvdarbi. Janvāra beigās Satiksmes ministrija pieteicās papildu finansējumam nākamajiem objektiem un trases posmiem. Bet, lai jūs saprastu, – īstā lemšana par to, vai šī trase šķērsos Rīgu, valdībā notiks tikai martā. Šobrīd tiek būvētas... aktivitātes, piesakās nākamajām. Bet par to, vai līnija ies caur Rīgu, valdība lems martā.

Pēc šīs prezentācijas, pēc šī, es teiktu, situācijas izklāsta ir pagājis pusgads, bet valdība vēl aizvien nav lēmusi par to, kā tālāk šo trasi būvēs. Un es jau teicu pirms brīža – trasei ir gaužām maza jēga, ja tā nešķērso Rīgu.

Jāsaka, diemžēl šis projekts šobrīd ne ministra, ne valdības prioritātēs netiek atspoguļots, par to neviens pat nerunā. Bet es atkārtoju – nav laika vilcināties, ir jāpabeidz projektēšana, jāatrod finansēšanas veidi, jāstrādā kopā visām iesaistītajām ministrijām. Interesanti, ka šis starpministriju formāts, kurš tiešām darbojas... ministri saprata, ka tā nav tikai Satiksmes ministrijas atbildība, projekts “Rail Baltica” ir visas valdības atbildība... mainoties valdībām, šo komiteju likvidēja, un pusgada laikā tā nav atsākusi darbu.

Jā, kāds teiks, ka tā ir Ministru prezidenta kompetence – izveidot šādas grupas, lai salāgotu dažādus viedokļus, lai labāk un ātrāk varētu pieņemt lēmumus, bet jāsaka, ka šai iniciatīvai vajadzētu nākt no nozares ministra. Ja pusgada laikā šādu komiteju nevar sasaukt, tad acīmredzot tā nav prioritāte. Un, ja reiz Briškena kungs nevar vai negrib vadīt šādu komiteju, es esmu gatavs nākt palīgā un to uzņemties.

Kolēģi, šonedēļ, otrdien, Strasbūrā notika ļoti svarīga sanāksme, veltīta “Rail Baltica” projektam. Piedalījās visi galvenie iesaistītie spēlētāji – ieviesēji, trīs Baltijas valstu ministri, arī Polijas... ministrijas pārstāvji, Eiroparlamenta deputāti. Kā jums liekas, vai Briškena kungs bija šajā formātā, vai viņš bija šajā sanāksmē? (Starpsauciens: “Nebija, nebija!”) Viņš nepiedalījās. Dīvaini, ka ministrs turpina publiskajā telpā teikt: jā, Rīga būs... Rīgu šķērsos šī trase. Bet viņa kolēģi šajā sanāksmē prezentēja pavisam citu ainu – to, ka šis projekts tiks realizēts divās daļās, ka līdz 2030. gadam trase Rīgu nešķērsos, tas varētu būt nākamajā posmā, kad vairs nebūs pieejams Eiropas fondu finansējums un būs jāatrod nauda budžetā.

Šajā sanāksmē Lietuvas kolēģi lepni stāstīja par to, ka ir rasta vienošanās ar finanšu ministru, ka viņiem ir citi finansēšanas avoti un projekta virzība notiek strauji... uzsāks būvniecību. Mūsējiem nebija, ar ko palepoties, jo, kā jau es teicu, pusgada laikā pie galda neviens nav sēdies. Martā tiks sagatavots infoziņojums. Kas tur būs, kādi būs lēmumi, kas notiks ar tiem objektiem, kuri šobrīd tiek būvēti, ir grūti pateikt. Pusgads, kas ir, es teiktu, šajos apstākļos izniekots, – tā ir greznība, kuru mēs šobrīd nevaram atļauties.

Briškena kungs ministrijā ir ieviesis jaunu vadības formu – “Twitter” vadību. Ministrijas kolēģi un kapitālsabiedrību vadītāji dedzīgi piereģistrējās šajā platformā, lai saprastu, kas notiek un kāds ir jaunākais ministra redzējums par konkrētiem procesiem, vai viņiem ir darbs vai nav. Tviteris ir tas vadības tiltiņš, no kura šobrīd tiek vadīta Satiksmes ministrija. Šo visai neierasto komunikācijas veidu – tikšanās laikā runāt vienu, bet pēc tam tviterī kaut ko pavisam citu – uzsver nu jau atkāpušies “Latvijas Pasta” padomes locekļi. Viņi atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa.

Pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus risinot nevis tieši ar uzņēmumu, bet publiski – sociālajos tīklos. Tikpat negaidīts bija ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums, skaidrojot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas, kuras Satiksmes ministrija bija iepriekš redzējusi un akceptējusi. Tas netraucēja Briškena kungam aizmirst šo sarunu un izlikties, ka neko nav zinājis, un pievērsties sev tik mīļajam informācijas nesējam, kurā viņš raksta: “Esmu rosinājis uzsākt dienesta pārbaudi par “Latvijas Pasta” vadības rīcību, organizējot balli par gandrīz 180 tūkstošiem eiro.”

Jā, viss liekas it kā korekti, bet jautājums: kāpēc jau sākumā šo visu neapturējāt? Divkosības paraugstunda! Ministrs un viņa biroja pārstāvji klaji melo, jo par pastnieku godināšanas pasākumu zināja jau labu laiku iepriekš, jo ministrs pats uz šo pasākumu tika uzaicināts. Konkurss par labāko pastnieku un pasta operatoru notiek jau trīspadsmito gadu, un uzvarētājus nosaka iedzīvotāju balsojums. Satiksmes ministrija vienmēr šo konkursu ir atbalstījusi un pat iesaistījusies iedzīvotāju balsojuma veicināšanā. Šogad šajā pasākumā piedalījās vairāk nekā 800 pasta darbinieku. Šī bija ministra iespēja piedalīties pasākumā, uzrunāt pastniekus, skaidrot viņiem jaunās vēsmas, arī informēt par to, kas notiks ar pasta nodaļām, bet diemžēl šo iespēju izjauc svarīgs brauciens uz Franciju. Jāapmeklē Eiropas Zaļās partijas kongress. Vai šim braucienam ir kāda sasaiste ar Satiksmes ministriju un tās funkcijām? Nedomāju vis.

Tāds pat stāsts ir par pasta nodaļu slēgšanu. Šobrīd no ministra nav saņemts skaidrs redzējums par to, kas tālāk notiks pēc lēmuma slēgt 105 pasta nodaļas no 120 esošajām. Nevar noliegt, ka pasta nodaļu tīklu ir sākts optimizēt jau tālajā 2018. gadā. Viens – optimizēt pasta nodaļas, bet pavisam kas cits – slēgt 60 procentus no tām, atsevišķus Latvijas novadus vispār atstājot bez pasta nodaļām. Citos lielos novados paliek viena, maksimums divas pasta nodaļas.

Es atzīšos – sazinājos ar “Latvijas Pasta” vadību un jautāju: kādēļ tāds straujš un radikāls solis, jo iepriekš tas tika darīts samērīgi un arī izvērtējot visu iesaistīto pušu viedokļus? Viņi atzina, ka ir saņēmuši no Satiksmes ministrijas vēstuli ar ambicioziem uzstādījumiem peļņas palielināšanai, un tas ir bijis tas pamats, kādēļ viņi ir asi reaģējuši, lai šīs vēlmes vai prasīto spētu nodrošināt. Man ir jautājums: vai Briškens zināja par šādu vēstuli? Es domāju, ka zināja. (Starpsauciens.) “Latvijas Pasts” ziņo, ka finanšu aprēķini liecina – nodaļu reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no diviem līdz četriem miljoniem eiro gadā.

“Latvijas Pastā” pēdējā pusgada laikā ir bijusi virkne problēmu: pasliktinājusies finansiālā situācija, krītas abonētās preses un vēstuļu apjoms. Pagājušā gada laikā viens no svarīgākajiem lēmumiem bija atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas sīkpakām, jo viņi kalpoja kā centrs, kurā sašķiroja no Āzijas nākušās sīkpakas un tālāk sūtīja uz Krieviju un Baltkrieviju, un tas bija ļoti ienesīgs bizness. Bet, redzot ģeopolitisko situāciju, “Latvijas Pasts” pieņēma drosmīgu lēmumu, viņi darīja to, ko mēs kā politiķi sagaidām no saviem uzņēmumiem – atteicās no sadarbības ar agresorvalstīm. Protams, tas situāciju pasliktina un rada papildu problēmas “Latvijas Pastam” tālāk izdzīvot, un šeit nevajadzētu visu atstāt uz viņu pleciem, uz mūsu sabiedrības pleciem, uz preses izdevēju pleciem. Šeit uz skatuves būtu jāparādās ministram.

Arī jums, koalīcijas deputāti, izvēle ir gaužām vienkārša. Es minēju finanšu datus, un te ir divas izvēles: viena – ļaut, lai slēdz šīs nodaļas; otra – mudināt atbildīgo ministru aktīvāk iesaistīties, iet uz valdību un panākt nepieciešamos līdzekļus, lai “Latvijas Pasts” šajos apstākļos varētu izdzīvot. Noteikti nevajadzētu vilcināties un nepakļaut “Latvijas Pastu” maksātnespējas riskiem. Man ir izjūta, ka paies mēneši, kamēr Briškens šo jautājumu sakārtos un aiznesīs uz valdību, lai par to notiktu lemšana.

Te atkal ir jautājums: cik ilgi Briškena kungam ir jānostrādā satiksmes ministra amatā, lai uzņemtos atbildību par saviem lēmumiem? Nenoliedzami, Satiksmes ministrijas nozares saskaras ar ļoti daudzām problēmām – problēmām, kuras ir ielaistas gadiem. Tranzīta zelta laikos iegūtie līdzekļi nav tikuši ieguldīti dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā, īpaši tas attiecas uz pasažieru pārvadājumu infrastruktūru – novecojis ritošais sastāvs, nepiemēroti peroni, pārvietošanās ātrums un tā tālāk.

Ilgi gaidītā ceļu tīkla sakārtošana. Šeit svarīgi ne tikai realizēt iesāktos un plānotos lielos infrastruktūras objektus, par kuriem jau minēju, – Dienvidu tilta ceturtā kārta, Bauskas un Rīgas apvedceļi –, bet turpināt darbu arī pie vietējo un reģionālo ceļu sakārtošanas. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad esošā koalīcija plāno reorganizēt skolas... medicīnas pakalpojumu pieejamību un pasta nodaļu slēgšanu. Satiksmes, sakaru un transporta jomā strādā ļoti daudz cilvēku, kuri ir neziņā par savu un pārstāvētā uzņēmuma nākotni.

Ministrs Briškens nedodas reģionālajās vizītēs, es teiktu, ka viņš varētu būt pat vienīgais no ministriem, kurš konceptuāli nedodas reģionālajās vizītēs. Viņš netiekas ar savas nozares darbiniekiem, tādēļ man viņa vietā jāsaka paldies dzelzceļniekiem, pastniekiem, ceļiniekiem un visiem tiem, kuri ikdienā veic darbu šajos neziņas pilnajos apstākļos un paliek uzticīgi saviem uzņēmumiem, un kalpo sabiedrības interesēm.

Es aicinu Briškena kungu ne kā politiķis, bet kā sabiedrības loceklis – atstāt satiksmes ministra amatu. Kā politiķi mani varētu arī apmierināt tas, kā strādā Briškens. Viņš pārstāv konkurējošu politisko spēku un parāda, ka nespēj vadīt ministriju, tikt galā ar izaicinājumiem. Jā, iespējams, tas mani varētu apmierināt. Bet kā sabiedrības locekli – ne. Man nav šaubu, ka agri vai vēlu viņš demisionēs, bet ir svarīgi, lai līdz tam nozare nav iznīcināta pilnībā. Kā šīs valsts iedzīvotājam man ir svarīgi, ka nozare tiek vadīta un neapstājas tie nākotnes projekti, kuri ir svarīgi mūsu valsts attīstībai.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt lēmuma projektu un izteikt neuzticību satiksmes ministram Briškenam, kamēr situāciju vēl var glābt. Īpaši vēršos pie koalīcijas deputātiem. Ir pienācis laiks šķirties no pasažiera Briškena, pienākusi viņa pietura, viņa laiks izkāpt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Kolēģi! Es negribu iztirzāt visas tās faktoloģiskās kļūdas, ko jūs tikko dzirdējāt gan attiecībā uz manu profesionālo gaitu hronoloģiju, gan nozari. Ja tik frivoli izturas pret faktiem tik augstā amatā kā Saeimas deputāts, tad es nebrīnos, ka visi satiksmes nozares ugunsgrēki Vitenberga kunga laikā ir vēl vairāk padziļinājušies. Laikam nonākšana opozīcijā cilvēkiem beidzot atver acis. Vajadzēja paiet vairākiem gadiem un dalībai neskaitāmās valdībās, lai Nacionālā apvienība beidzot sāktu runāt par problēmām satiksmes nozarē.

Es satiksmes ministra amatā stājos pirms četriem mēnešiem, bet ļoti labi zināju, uz ko es parakstos. Es zināju, ka dzelzceļam ir milzīgs finanšu caurums (Starpsauciens.) – kā tāda rūgta pēcgarša pēc ilgstošas atkarības no Krievijas izcelsmes tranzīta kravām un pēc to dramatiskā un sen jau prognozētā krituma. Es zināju ilgstošo politisko nolaidību projekta “Rail Baltica” pārvaldībā. Es zināju arī par Linkaita laikā parakstītajiem valstij ārkārtīgi neizdevīgajiem ilgtermiņa autobusu pārvadājumu līgumiem. Un, redzot divus bijušos satiksmes ministrus gozējamies kameru priekšā 15. decembrī, kad sāka kursēt jaunie vilcieni (Starpsauciens.), man bija naiva cerība, ka grūtos brīžos viņi nevairīsies uzņemties politisku līdzatbildību un piedāvās konstruktīvas idejas, nevis politisku žulti.

Es nebaidos atklāti runāt par nozares problēmām, jo pārāk ilgi satiksmes nozares problēmas ir bijušas notušētas un slēptas no sabiedrības. Tās nav radušās vienā dienā, ne arī četros mēnešos. Tāpēc es saku paldies gan savai partijai “PROGRESĪVIE”, gan koalīcijas partneriem, gan Ministru prezidentei, gan ministrijas darbiniekiem, nozares darbiniekiem, neskaitāmiem nozares sadarbības partneriem, kuri novērtē to darbu, ko mēs esam uzsākuši, un uzticas, ka kopīgiem spēkiem mēs to novedīsim līdz galam.

Vienā no pirmajām sapulcēm ar “Latvijas dzelzceļa” vadību es uzdevu ļoti vienkāršu jautājumu: vai ir plāns, kā Latvija var nekavējoties pārtraukt savu atkarību no Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes tranzīta kravām? Kolēģi uz mani izbrīnīti paskatījās un teica: mēs tā īsti uz sitiena pateikt nevaram, jo nekad nav bijis tāds politisks uzstādījums. Tad es prasīju: vai šāds uzstādījums nav bijis arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā? Nē, arī tad nav bijis.

Tāpēc man patiešām bija pārsteigums, ka Nacionālās apvienības ministrs Vitenberga kungs ne tikai neizrādīja interesi par šo jautājumu savas ministrēšanas laikā, bet ka tieši viņa laikā Latvija no Igaunijas pārņēma Baltkrievijas un Krievijas tranzīta kravu pārvadājumus.

Kāpēc Nacionālā apvienība, esot valdībās arī pēc Krimas okupācijas, neko nav darījusi, lai mazinātu Krievijas tranzīta ietekmi Latvijā? Ir skaidrs – ja kāds ar šo jautājumu būtu sācis strādāt kaut vai pirms pieciem gadiem, un darītu to, ko mēs šobrīd esam sākuši darīt, tad mums nevajadzētu tik apjomīgas valsts dotācijas Latvijas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.

Šajā valdībā beidzot mēs esam vienojušies par Krievijas “asins graudu” importa aizliegumu Latvijā. Es saprotu, ka tas (Starpsaucieni.) nerisina visas tranzīta problēmas, bet vismaz šī valdība sper soli pareizajā virzienā. Savukārt ilgākā termiņā mēs arī atradināsim Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostas no specializācijas lēto Krievijas kravu apkalpošanā.

Par “Rail Baltica”. Patiešām ļoti interesanti lasīt Vitenberga kunga atskaiti par paveikto satiksmes ministra amatā, ļaujiet nocitēt: “Konstatēju virkni nepilnību “Rail Baltica” pārvaldībā un izstrādāju risinājumus projekta ieviešanas šķēršļu mazināšanai.” Ticiet man, pārmeklējām visus Satiksmes ministrijas skapjus, nekur šos risinājumus neatradām. Varbūt atsūtiet mums pa pastu uz kādu no tām pasta nodaļām, kuras jūsu laikā vēl nav slēgtas... no tām 65 nodaļām, kas ir samērīgi slēgtas pagājušā gada laikā, jūsu ministrēšanas laikā.

Var, protams, uztaisīt darba grupas ar 30 cilvēkiem, kas satiekas vienreiz, divreiz un mazliet parunājas, bet no nozares ministra ir jāseko aktīvai rīcībai. Tie paši cilvēki ministrijā man diemžēl stāsta, ka kopš maija jeb pusi no jūsu ministrēšanas laika jūs... Vitenberga kungs ir sēdējis uz koferiem bez jebkādas rīcības, bez jebkādiem lēmumiem. Tas ir tieši tas pazaudētais laiks, kas ļāvis netraucēti gruzdēt un plesties plašumā visiem nozares ugunsgrēkiem, kurus no Vitenberga kunga esmu saņēmis mantojumā.

Tāpēc, lasot šo demisijas pieprasījumu, mani nepārsteidz tas, ka Vitenberga kungs nezina, ka “Rail Baltica” kārtējā finansējuma pieteikumā ir iekļauts gan Daugavas tilts, gan daudzi citi kritiski trases elementi, tai skaitā reģionālās pamattrases elementi, īpaši Dienvidu posmā, kas ir kritiski svarīgi, lai mēs visiem projekta partneriem, tai skaitā mūsu Eiropas partneriem, apliecinātu, ka progress Latvijā... virzās, iet arī ārā no Rīgas staciju būvniecības un turpinās uz reģionālo pamattrasi.

Tas, kas mani patiešām pārsteidz, – ka ministrs sēž uz koferiem un pat nezina, ka viņa laikā tiek izstrādāts šis absurdais pamatscenārijs bez Rīgas. Man šo scenāriju prezentēja pirmajā darba dienā, un es neticēju tam, ko redzēju: “Rail Baltica” karte, kur Latvijas līnija ir pavilkta garām Rīgai. Es nekavējoties uzdevu šo scenāriju pārstrādāt, un šobrīd mēs esam atraduši pilnvērtīgu scenāriju, kā Rīgu savienot. Tāpēc es pateikšu vēlreiz to, ko esmu teicis desmitiem reižu, – Rīgai ir jābūt pilnvērtīgi integrētai “Rail Baltica” projektā. Punkts. Nediskutējam vairāk par šo un nediskreditējam projektu, apmelojot to!

No “Nacionālās apvienības” šodien es saņemu arī pārmetumus par Rīgas–Bauskas apvedceļu, par Dienvidu tilta ceturtās kārtas nākotni, bet tad, kad es sāku strādāt par ministru, es uzzināju, ka ir atlikuši divarpus mēneši, lai apgūtu vairāk nekā ceturtdaļmiljardu Eiropas Savienības fondu. Vitenberga kungam pašam kopš pagājušā gada janvāra bija laiks iedziļināties un saprātīgi saposmot šo fondu apguvi, nevis ilgstoši ignorēt riskus un tagad izlikties nesaprotam, ka visam naudas nepietiek.

Es neizvēlējos uzņemties šo izaicinājumu būt par satiksmes ministru, lai runātu tikai par problēmām, es vēlos runāt arī par risinājumiem, un tas ir tas, uz ko es vēlos koncentrēties savā darbā. Es gadiem ilgi esmu runājis par Latvijas ilgstošo atkarību no Krievijas izcelsmes tranzītkravām. Ļoti daudz kas jau ir nokavēts, tai skaitā Vitenberga kunga ministrēšanas laikā, bet šobrīd mēs strādājam ar nozari, lai atrastu jaunas biznesa nišas, jaunas specializācijas, mainītu šo iesīkstējušo tranzīta mentalitāti. Līdz ar to mēs veidosim jaunu nozares biznesa modeli, mēs veicināsim modernu loģistikas pakalpojumu attīstību, meklēsim sinerģijas starp transporta pakalpojumiem, enerģētikas infrastruktūru, rūpniecības infrastruktūru, tai skaitā mūsu ostās. Mēs meklēsim jaunas, angliski “runājošas” kravas, lai savienotu Rietumeiropu, Ziemeļeiropu, Ziemeļameriku ar Kaspijas reģionu, Kaukāza reģionu, Centrālāziju, Tālajiem Austrumiem. Mēs aktīvi iekļausimies.

Šobrīd esam uzsākuši darbu arī kontekstā ar nākotnes Ukrainas atjaunošanas procesu, nodrošinot solidaritātes koridoru caur Latvijas ostām.

Mēs attīstīsim arī iekšējos dzelzceļa pārvadājumus, kam ilgus gadus nav pievērsta uzmanība, lai stiprinātu mūsu eksportējošās nozares un to konkurētspēju.

Mēs jau šobrīd aktīvi strādājam, lai mēģinātu piesaistīt mūsu ostās un loģistikas infrastruktūrā investīcijas no mūsu sabiedrotajiem, tai skaitā no Amerikas Savienotajām Valstīm.

“Rail Baltica” projektā mēs turpināsim iestāties par Rīgas... savienošanas kritisko nozīmi ne tikai Latvijai, bet visam “Rail Baltica” projektam. Mēs beidzot izveidosim pilnvērtīgu “Rail Baltica” likumu, nevis to surogātu, ko sagatavoja Linkaits un ko drudžaini mēģināja labot Vitenbergs. Mēs noteiksim skaidru atbildību projektā, turpināsim būt atklāti par projekta izmaksām un kopīgi ar kolēģiem Ministru kabinetā meklēsim labākos ilgtermiņa finansējuma risinājumus. Un visbeidzot... kopā ar Baltijas kolēģiem mēs sāksim atklāti runāt arī par tik svarīgiem jautājumiem kā “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldība, ritošā sastāva nodrošināšana un nākotnes pārvadājumu tirgus attīstība, citiem vārdiem, mēs vadīsim šo projektu tā vietā, lai noveltu politisko atbildību uz “Rail Baltica” darbiniekiem.

Es turpināšu iestāties arī par ceļu satiksmes drošību, kas līdz šim ir bijusi atstāta novārtā (Starpsaucieni.), to parāda pagājušā gada asiņainā statistika. Nedrīkst turpināties situācija, ka uz Latvijas ceļiem mirst četrreiz vairāk cilvēku nekā Zviedrijā. Mēs jau esam panākuši... un atraduši budžetu, lai trīskāršotu vidējā ātruma radaru skaitu uz Latvijas ceļiem, un turpināsim darbu gan pie drošības infrastruktūras, gan pie likumdošanas, gan pie kopējās drošības kultūras uzlabošanas.

Es ceru, nevienam nav šaubu, ka “Škoda Vagonka” no manis teiktā ir ļoti labi sapratusi, ka Latvija nemaksās ne centa par vilcienu defektu novēršanu. Viņi ļoti labi saprot, ka jau tagad viņus sagaida bargi sodi un ka laika ir maz. Audita laikā mēs atradīsim atbildīgos šajā vairāk nekā 10 gadu ilgajā sāgā. Bet pats galvenais – mēs nodrošināsim (un jau šobrīd nodrošinām!) vilcienu kustības nepārtrauktību un to, lai vilcieni pirms ekspluatācijas uzsākšanas, pirms pasažieru pārvadāšanas tiktu pilnvērtīgi notestēti. Un to jūs redzat jau šodien... ikdienā, ka “Škodas Vagonkas” vilcieni tiek laisti kustībā tikai tad, kad tie ir pa naktīm un citā laikā pilnvērtīgi notestēti.

“Latvijas Pasta” jaunajā stratēģijā mēs atradīsim līdzsvaru starp modernizāciju (ko es, neapšaubāmi, atbalstu), finanšu rentabilitāti, no vienas puses, kā arī sociālo atbildību pret pasta pakalpojumu nepārtrauktību un cilvēcisku attieksmi pret klientiem un darbiniekiem, no otras puses. Pagājušajā gadā tika slēgtas 65 pasta nodaļas. Un tieši šis ir tas līdzsvars, kas uzrāda labu pārvaldību. Tā ir labas pārvaldības esence. Pasts nav tikai peļņas maksimizētājs. Pastam ir jābūt sociāli atbildīgam uzņēmumam, kuram ir pienākums pret klientiem, pienākums pret saviem darbiniekiem (Starpsauciens.), pienākums pret nozares partneriem. Un šī pakalpojumu pieejamības mēraukla nav cilvēks...

Ļoti traucē tas troksnis no labā flanga. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nedaudz klusāk! (Starpsaucieni.)

K. Briškens.... pakalpojumu pieejamības...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, cienīsim...

K. Briškens.... mēraukla nav cilvēks, kas brīvi orientējas jaunajās tehnoloģijās un spēj ļoti ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, pakalpojumu pieejamības mēraukla reģionos ir seniors, kam līdz šim pasta nodaļa ir bijusi vieta, kur droši un pārzināmi saņemt kritiskus pakalpojumus.

Mēs nebaidīsimies arī no drosmīgām izvēlēm investīciju politikā. “Via Baltica” un tajā ietilpstošie Rīgas–Iecavas–Bauskas apvedceļa posmi ir kritiski svarīgi ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas savienojamībai. Šie ir svarīgi projekti, un es atradīšu veidus, kā mēs tos varam īstenot, neskatoties uz to, ka Latvijas satiksmes nozare nav apguvusi 260 miljardus eiro pagājušajā finanšu septiņgadē.

Mēs attīstīsim arī dzelzceļa stacijas un to apkaimes tā, lai transporta infrastruktūra un pakalpojumi būtu pieejami visām sabiedrības grupām, tai skaitā cilvēkiem ar kustību un citiem funkcionālajiem traucējumiem. Vienlaikus mēs iestāsimies arī par ilgtspējīgu transportu un – jā, “Nacionālā apvienība”! – par klimata mērķiem.

Šis ir mans darbs, un šī ir mana misija. Es turpināšu strādāt, neskatoties uz šiem “ugunsgrēkiem”, kas ir saņemti mantojumā. Savulaik, kad es vadīju PROGRESĪVO frakciju, strādājot opozīcijā, mēs bijām konstruktīva, bet prasīga, vienlaikus valstiski atbildīga opozīcija. Tāpēc es ļoti ceru, ka šajos apstākļos (Starpsauciens.), kad beidzot mēs esam sākuši darbu pie satiksmes nozares ilgstošo problēmu risināšanas, mēs visi varam strādāt atbildīgi, pārbaudīt faktus, strādāt konstruktīvi, profesionāli un neveidot politisko kapitālu uz nozares problēmu un nozares attīstības rēķina.

Lūdzu neatbalstīt.

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! “Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē” – šādi es varētu raksturot situāciju ar galvu reibinošajiem solījumiem, ar dinamismu, ar to, ar ko nāca jaunā valdība, un faktisko izpildījumu, tai skaitā satiksmes nozarē.

Diemžēl šo situāciju īpaši smagi izjūt Latvijas reģioni, tādēļ šodien es runāšu vairāk tieši par šo dimensiju.

Valdībai nav sapratnes par situāciju reģionos, arī partijai “PROGRESĪVIE” faktiski nav reģionālās pārstāvniecības, arī vadošā partija Jaunā VIENOTĪBA būtībā ir Rīgas “bruģa” partija, nevis reģionu partija, jo tai nav pārstāvniecības reģionos. Tādēļ politika, ko veic šī valsts, ir faktiski tāda: katrs iet savu ceļu, un mēs nedarām kopēju lietu. Tādēļ arī nedienas satiksmē ir tādas, kādas mēs tās šobrīd redzam.

Jau vairākkārt no Saeimas tribīnes esmu norādījis – lai visa Latvija attīstītos, nepieciešama skaidra vīzija, ko darīt, nepieciešama reģionālā politika, lai katra nozare strādātu vienota plāna ietvaros. Un satiksmei ir nozīmīga mugurkaula funkcija reģionu attīstībā, visas valsts attīstībā. Būtiskie sabiedriskie pakalpojumi, kuri nedrīkst pazust reģionos, – izglītība, drošība, veselība, darbavietas, arī pasts, satiksme un sakari, kas ir satiksmes nozares atbildības jomas.

“Latvijas Pasts”. Pasts ir katras valsts sākums, tā ir saziņa, lai mēs varētu veidot vienu lietu, lai mēs sadarbotos, lai mēs būtu kopā, lai neviens nebūtu atstāts. Nodaļu slēgšana nav stāsts par to, kā izvietot pakomātus, tas ir stāsts par piederību šai valstij un par to, vai katrā vietā, katrā jaunizveidotā novadā ir pieejami šie būtiskie pakalpojumi. Jā, un šeit ir dažādi veidi, kā to var darīt. Ja VARAM veido piecsimt vienotos klientu centrus, tiešām varētu pārveidot un tie varētu pildīt šo pasta funkciju, bet, mīļā valdība, tad arī strādājam kā komanda un darām vienu lietu, nevis katrs aram savu vagu – viens taisa cietumus, otrs slēdz skolas, lai būtu kāds, kam tais cietumos sēdēt! Nu, darām vienu lietu!

Vienotais pasažieru pārvadājumu tīkls, “Pasažieru vilciens”, autobusu pārvadājumi – trakāk vairs nav kur! Cilvēki reģionos vairs nezina – būs autobuss, būs vilciens... tiks vai netiks uz darbu, uz skolu? Mums ir jāveido būtiskās funkcijas, tās nedrīkst apstāties, lai cik grūti ir laiki. Arī Ukrainā pat kara apstākļos darbojas sabiedriskais transports.

Autotransporta direkcija, valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi”... Kā tā var būt, ka nozīmīgus lēmumus par investīcijām ceļos, par sabiedriskā transporta risinājumiem pieņem nevis politikas veidotājs – ministrija –, bet SIA? Kā tā var būt, ka pašvaldības vispār nav iesaistītas, plānojot sabiedrisko transportu, pieņemot lēmumus, kur būtiski investēt ceļos, lai bērni tiek uz skolām, īpaši ja cita nozare slēdz kādas skolas? Kur ir vienotā politika?

Mīļā JAUNĀ VIENOTĪBA, mīļie PROGRESĪVIE, mūsu valsts šitā apstāsies, jo katra ministrija, katra sabiedrība, katra iestāde iet... savu vagu, nav kopēja darba. Un reģioni to jūt.

Sakaru infrastruktūra. Kā tā var būt, ka reģionos, pierobežā cilvēki vairs neredz “Latvijas Televīziju”? Par kādu 5G mēs runājam?

Latvijas robeža. Kas ir robeža? Tas ir žogs, vai tā ir...? Tas ir mehānisms, kurā mēs redzam, kurš pārvietojas, kur katra sēta zina... un sargā savu valsti, jo mēs esam komanda, mēs darām vienu lietu.

Arī satiksmei ir ļoti nozīmīgi veidot šo pēdējo jūdzi un sadarboties ar pašvaldībām, lai valstij ir sakari. Ja nav vīzijas, ja nav reģionālās politikas – nav komandas darba starp valsti un pašvaldībām. Tas ir galvenais secinājums, ko es esmu redzējis... šajā gadā, kopš es strādāju Saeimā, un iepriekš – valdībā. Tā nebūs dinamika, tā būs lejupejoša spirāle, ja mēs nepārlauzīsim šo tradīciju, ka katrs ministrs, katra kapitālsabiedrība ir par sevi. Es nerunāju no šīs tribīnes, lai gāztu kādu ministru, bet lai pieprasītu valdībai – izbrauciet ārā no Vecrīgas... bruģa, atveriet acis! Reģioni gaida skaidru vīziju un risinājumus. Satiksme, pasts ir valstij būtiskie pakalpojumi, un tie nedrīkst apstāties.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministra kungs! Ja runā par faktiem un ja Briškena kungs min faktus un kā par faktiem vajag runāt, tad viņš amatā ir piecus mēnešus, nevis četrus mēnešus. Laiks ātri skrien.

Kolēģi, pasta likstas vai “Latvijas dzelzceļa” jaunie vilcieni – tie īstenībā ir... bērnu smilšu kaste, salīdzinot ar “Rail Baltica” potenciālo infrastruktūras projekta nozīmi un problēmu mūsu valstī – mūsu ekonomikai, mūsu budžetam. Es runāju nopietni, un tieši šī iemesla dēļ es gribēju kāpt šeit, tribīnē, jo, piekrītu, būtu grūti pārmest Briškena kungam par citiem jautājumiem, pagaidām tas laiks ministra postenī ir īss, bet “Rail Baltica” gan ir projekts, kuram Briškena kungs Latvijā ir bijis klāt vairāk nekā jebkurš cits, un viņš vairāk nekā jebkurš cits no mums zina par šī projekta problēmām un likstām.

“Rail Baltica” ir gadsimta infrastruktūras projekts Latvijā. Cilvēki neapzinās nedz šī projekta nozīmi, nedz projekta bīstamību, jo pie šībrīža esošā pārvaldības modeļa un finansējuma modeļa projekts var tapt par lielāku apdraudējumu mūsu valstij nekā, iespējams, pat citi ārējie faktori, jo šis projekts esošajā izskatā nav panesams Latvijas ekonomikai un katram mūsu iedzīvotājam... jo tas skars katru iedzīvotāju.

Es gribu teikt, ka pirmais jautājums, kas Briškena kungam bija jāliek dienaskārtībā koalīcijā un valdībā, bija “Rail Baltica” projekta pacelšana prioritātē pavisam citā līmenī. “Rail Baltica” projekts nedrīkst pastāvēt Satiksmes ministrijas līmenī, šis projekts pilnībā skar jebkuru ministriju, un pilnībā ir jāiesaista jebkura ministrija, arī reģioni... tai skaitā militārā aizsardzība, tai skaitā ekonomika, tai skaitā visa satiksmes infrastruktūra, tai skaitā arī mūsu kaimiņi.

Šis jautājums jākoordinē starp Baltijas valstīm un Poliju. Tieši tāpēc es uzskatu, ka Briškena kunga piedāvātā ideja ieviest... valsts sekretāru Satiksmes ministrijā, kas būtu atbildīgs par “Rail Baltica” projekta uzraudzību un realizāciju, ir saknē mirusi ideja. Šāds projekts nevar būt pārvaldīts no ministrijas puses, šim projektam ir jābūt premjera līmeņa uzraudzībā. Nav citu variantu.

Es nesaprotu, kā mēs varam likt prioritātes Stambulai, partnerattiecībām... kad šāds projekts, šāds viens projekts, var reāli apdraudēt mūsu ekonomiku. Kāpēc? Es jums pateikšu. Es iedziļinājos skaitļos. Oriģinālais 2017. gada atzinums, biznesa plāna projekta atzinums, skaidri parāda, ka 37 procenti no kravām, kas ir paredzēti pie 1,96... es uzsveru! – pie 1,96 miljardiem investīciju, oriģinālo, sākotnējo... bija paredzēts, ka 37 procenti no kravām nāks no Krievijas un austrumu valstīm. Šobrīd mēs skaidri redzam, ka šis apjoms ir izslēgts no dienaskārtības un “ēdienkartes”. Nākamais – 26 procenti no “Rail Baltica” pasažieriem bija paredzēti no Pēterburgas, Maskavas, Baltkrievijas. Skaidri varam pateikt, ka šis apjoms vairs nevar eksistēt šajā oriģinālajā biznesa plānā.

Oriģinālais “Rail Baltica” biznesa plāna aprēķins bija ar ļoti trauslu atpelnīšanas procentu, ko arī konsultanti pateica, – viena procenta nobīde projekta izmaksās apdraud rentabilitāti vai arī 20 procentu nobīde tieši apjomos – kravu vai pasažieru apjomos – automātiski nozīmē rentabilitātes neiespējamību. Tika ierakstīts, ka pie 1,96 miljardiem katrus 25 gadus ir jāatjauno infrastruktūra, un atjaunošanas izmaksas pie 1,96 miljardiem ir 700 tūkstoši eiro par kilometru, kurus nesedz Eiropas Savienības finansējums.

Pēdējās aplēses, kādas ir publiski dzirdamas, ir 8,5 miljardi. Kolēģi, 8,5 miljardi 1,96 miljardu vietā! Lūdzu, pasakiet, kāds būs Latvijas līdzfinansējums! Šobrīd tas ir lēšams ap 2,37 miljardiem eiro – Latvijas līdzfinansējums no Latvijas budžeta –, tas ir pie apstākļiem, ka šis projekts sasniedz maksimālo Eiropas Savienības finansējuma avotu un minimālo Latvijas līdzdalību. Tie ir šie... 2,37 miljardi – tie ir veselības un izglītības budžets vienlaikus... kopā. Tā ir papildu nauda, kas mums jāatrod budžetā, lai realizētu šo projektu šībrīža izskatā.

Te es nonāku pie nākamās problēmas, ka pirmajai prioritātei ir jābūt – atrast finansējuma modeli, jo esošais finansējuma modelis paredz, ka projekts ir civilās un komercdarbības projekts, nevis militāras nozīmes projekts. Tas ir pilnībā jāpārkvalificē uz citu finansējuma avotu, piemēram, Eiropas Savienības Militārās mobilitātes fondu. Ar to mums – trīs Baltijas valstīm – ir jāiet kopā ar Poliju, runājot par citu finansējuma avotu, jo esošais finansējuma avots paredz, ka tas ir pieejams tikai tad, ja tam piesakās mērķtiecīgi un izpilda līdz 2027. gadam, jo Eiropas Savienības budžets... ir jāpieņem jauns budžets. Pēc 2027. gada nav nekādas garantijas par šī projekta finansējumu no esošā CEF modeļa.

Kolēģi, ir pavisam citāds finansējums un riski, kas ir iebūvēti. Es šeit runāju, ko konsultanti saka, – četri galvenie riski, kuri šo projektu apdraud. Visi četri ir iestājušies simtprocentīgi: investīciju negaidīts palielinājums ar uzviju un neizbēgami – ir iestājies; iekavēta būvniecība un vilcienu līnijas darbības uzsākšana – simtprocentīgi, jo 32 mēneši jau ir pāri (32 mēneši pāri!); nepietiekams vai aizkavēts valsts līdzfinansējums – valsts jau šodien kavē maksājumus izpildītājiem; pārmaiņas tirgus situācijā – ir iestājušās simtprocentīgi Krievijas agresijas dēļ.

Kolēģi, šim projektam ir jābūt prioritātei numur viens gan premjerei, gan prezidentam. Gribat zināt, kā Lietuva risina šo jautājumu? Lietuva to risina diezgan veiksmīgi. Es biju Baltijas Asamblejā un dzirdēju, kā Lietuvas kolēģi lielījās ar savu potenciālu – gan ekonomisko, gan militāro – un projektu realizāciju. Tas notiek tikai tāpēc, ka Latvijā šim projektam nav nedz saimnieka, nedz koordinatoru, vēl joprojām nav. Lietuvā notiek tā: prezidente ir izveidojusi stratēģisko komiteju, kura tiekas regulāri un uz kuru tiek aicināti gan politikas veidotāji, gan arī izpildītājs, tiek identificēta problēma un tās risināšana konkrēti nodota koordinētām iestādēm.

Kolēģi, pie mums vēl joprojām nav likumiska ietvara, kādā veidā izpildītājs var atnākt pie ministra vai pie premjera. Nav tāda likumiskā ietvara. Šobrīd visu informāciju aiznes tikai ministra birojs, viss. Tātad izpildītājs pat nevar zināt un nodot informāciju konkrētu lēmumu pieņēmējiem. Mēs to neesam atrisinājuši.

Šobrīd loģistikas centri Latvijā tiek būvēti pa visurieni – pilnībā bez koordinācijas. Patiesībā tiem bija jābūt koordinētiem ar to, kā tiek realizēts “Rail Baltica” projekts, jo tas būs noteicošais loģistikas biznesā. Šobrīd tas nav nekur koordinēts, nav izveidota stratēģija. Valstij nav nekāda stratēģiskā plāna, kā izmantot “Rail Baltica” infrastruktūru. Šādu dokumentu vēl joprojām nav – kā mēs iesaistām lidostas, kā mēs iesaistām ostas, kā mēs iesaistām pašvaldības. Šāda informācija vēl joprojām nav atrodama.

Gribu teikt vēl vienu ļoti svarīgu lietu. Lai šo projektu – tas ir gadsimta projekts! – realizētu, ir jāmobilizē pilnībā visi Latvijā pieejamie resursi.

Man ir jautājums Briškena kungam. Šobrīd ir pieejams apstiprinātais finansējums četru miljardu apmērā, kurš ir jāierok zemē līdz 2027. gadam. Teorētiski šo finansējumu var iegūt. Latvijas maksimālā būvniecības kapacitāte, maksimālā... ja visus citus projektus mēs noliekam malā un īstenojam tikai “Rail Baltica” projektu... jūs zināt – cik? Mēs varam apgūt 300 miljonus gadā. Tas ir viss, vairāk mums kapacitātes nav. Mēs neesam mobilizējuši būvniekus, darbaspēku, tehniku, izejmateriālus. Kā mēs trīs gados taisāmies realizēt šos naudas līdzekļus – pie atlikušā laika nogriežņa?

Es gribētu finalizēt savu teikto ar to, ka Briškena kungs ir bijis pie projekta realizācijas no pirmās dienas kā satiksmes ministra padomnieks transporta jautājumos, kā “RB Rail” padomes loceklis, kā “RB Rail” attīstības direktors un ir saņēmis simtiem tūkstošu eiro atalgojumu visā šajā laika periodā. Viņš pārzina šo projektu un tā problēmas labāk nekā jebkurš cits no mums.

Lūdzu, pasakiet – kurš atbild par “Rail Baltica” projektu, kurš to pārvalda Latvijā? Kurš ir saimnieks, tas viens koordinators? Šis jautājums vēl joprojām nav atrisināts. Kāds ir projekta “Rail Baltica” stratēģiskais plāns, mūsu stratēģiskais redzējums? Arī tāda dokumenta šobrīd nav. Kā Latvija varēs finansēt un realizēt projektu dotajā laika nogrieznī, lai tas neapdraudētu valsts budžetu, ekonomiku un katru mūsu iedzīvotāju?

Jūs gribat zināt, kāda oriģinālajā “Rail Baltica” plānā bija biļetes Rīga–Berlīne cena? 128 eiro. Tas ir pie 1,96 miljardiem investīciju. Cik maksās biļete, realizējot šo projektu, lai aizbraukšana no Rīgas līdz Berlīnei būtu pa nullēm? Es aprēķināju... nu, mani aprēķini var būt kļūdaini... bet tie ir vismaz 560 eiro. Ar ko brauks cilvēki? Domājat – ar vilcienu? Ar lidmašīnu, atvainojiet! (Starpsauciens.)

Šobrīd mums ir jādomā, kā šo projektu pareizi finansēt, ir jāmobilizējas ar kaimiņiem. Kariņa lidojumi ir jāvelta tieši tam, lai Briselē pieņemtu pareizu lēmumu par šī projekta finansēšanu, jo Latvijas budžets šo projektu esošajā finansējuma modelī un statusā nevar pavilkt. To mūsu ekonomika vienkārši nespēj atļauties.

Briškena kungs nedrīkstēja ieņemt satiksmes ministra amatu, jo interešu konflikts šinī sakarā ir lielāks, nekā mūsu likumdošana spēj to paredzēt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ko jūs Briškena kungam piesienaties! Es gribu viņu drusku aizstāvēt. Viņš tikai pirms četriem mēnešiem uzzināja, ka vispār ir tāds projekts “Rail Baltica”. Viņš bija aizņemts ar citām problēmām. Saprotiet, ja katru dienu neiziet desmitiem reisu, kuriem jāved bērni uz skolu vai vēl kaut kur, un tie bērni stāv ārā ar nosalušiem deguniem un gaida autobusus, kuri nenāk... to problēmu ir ļoti daudz. Nevar to uzkraut vienam cilvēkam, kurš galīgi nekādā sakarā nav bijis pie šī projekta.

Es atradu... viena cilvēka brīnumainu un pārsteidzošu karjeru, kurš jau 2011. gadā ir kļuvis par padomnieku un strādājis līdz 2015. gadam kā divu satiksmes ministru padomnieks. Šis biedrs jeb kungs (Kā pareizi jāsaka? Marksistiem laikam – “biedrs”.) 2014. gadā ir sācis strādāt organizācijā “RB Rail” (Tai nav nekāda sakara ar “Rail Baltica”, vai ne, pavisam cits nosaukums.) kā padomes loceklis, vēlāk stratēģiskās attīstības vadītājs no 2014. līdz 2024. gadam – desmit gadus. Kā tad viņš starp tām projektu mapēm varēja uzzināt, ka ir vēl kaut kāds projekts, kas... kaut kur brauks... no Tallinas uz Berlīni vai kur?

2021. gadā šis kungs ir kļuvis par akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” padomes locekli. Kāds sakars pasažieru vilcieniem ar kaut kādiem reilboltikiem, vai ne? Briškena kungs, nezināt gadījumā, kas ir šis kungs (Starpsauciens.) ar brīnumaino karjeru?

Kad sākās šī brīnišķīgā karjera? 2011. gadā. Kas bija 2011. gads Latvijas vēsturē? Tas bija pagrieziena punkts, pēc kura sākās praktiski viss – gan satiksmes sabrukums, gan finanšu un banku sabrukums, gan skolu slēgšana. 2011. gads ir iegājis vēsturē ar to, ka vēlēšanās uzvarēja “Vienotība” un “Zatlera Reformu partija”, kas pirmajā dienā pārvērtās par zombijiem, jo sabruka, izveidojot “Olšteina sešinieku”, kurš iefiltrējās starp Jaunās VIENOTĪBAS biedriem.

Lai varētu saķīlēt valdību, man liekas, ka zilajiem zemniekiem... tas ir, zaļajiem zemniekiem iedeva satiksmes ministra amatu, ja nemaldos, Auguļa kungam. Pirmais lēmums bija ģeniāls – atcelt ar “Stadler” noslēgto līgumu. Saprotiet, kaut kāda Šveices štrunta firma... elektriskie vilcieni 20–30 gadus kaut kur kalnos brauc līdz mīnus 40... jau ir Igaunijā. Bija jau uzprojektēts vilciens, noslēgts līgums, vilciens bija jau sertificēts... Patriecam, padzenam... un iedosim firmai, kura neko tādu nav taisījusi. Nejauksim “Škoda” no “Volkswagen Group” ar vienu blēžu “Škoda Vagonka”, kuri sāk no nulles projektēt viņiem pilnīgi nesaprotamiem klimatiskajiem apstākļiem nekad nesertificētus vilcienus... kas vilkās cik tur gadu.

Briškena kungs, cik gadu vēl ies? Jūs jau no 2011. gada laikam labi zināt šo vēsturi. Kad tad beigās sāks ripot? Es saprotu, ka tie vispār vairs neies – tie elektriskie vilcieni. Bet labi, Briškena kungam ar to nav nekāda sakara, tāpēc neaiztiksim viņu.

Kam tad tagad ir vajadzīgs projekts “Rail Baltica”? Cilvēki saka, ka gotiņa ir nosprāgusi... mums jau 1973. gadā Rīgas vagonbūves rūpnīcā bija elektriskie vilcieni ER200, uz kuru bāzes varēja taisīt arī dīzeļvilcienus. 1973. gadā tie gāja ar ātrumu 200 kilometri stundā, un šie vilcieni brauca Maskavas–Ļeņingradas līnijā... tad bija padomju laiki... līdz 1994. gadam. PSRS sabruka. Tie joprojām brauc ar 200 kilometriem stundā. Kāpēc tie nevarētu šodien braukt līdz Berlīnei?

Es saprotu, ka Briškena kungam nav laika, viņš ir aizņemts daudzajās padomēs. Viņš bija aizņemts ar lidmašīnu “Sukhoi” iepirkšanu, ar visādām citādām lietām un nepatikšanām. Viņš, protams, neko nav dzirdējis, ka karā izpostītajai Latvijai, kas 1920. gadā parakstīja miera līgumu ar Krieviju, vajadzēja tikai vienu gadu, lai savestu kārtībā dzelzceļus un palaistu 1921. gadā vilcienu Rīga–Berlīne–Ostende (bez pārsēšanās, ar guļamvagoniem), jo Rīgas vagonbūves rūpnīca ražoja starptautiskai guļamvagonu savienībai luksa guļamvagonus, kuros bija restorāni un vannasistabas. Briškena kungs savā “Rail Baltica” mājaslapā to visu var izlasīt.

Ja gada laikā varēja palaist... līdz Ostendei, līdz Lamanšam un tālāk braukt uz Londonu, tad cik gadu vajag tagad, lai palaistu šo nevienam jau vairs nevajadzīgo vilcienu? Pa šo laiku tas ir zaudējis stratēģisko nozīmi, Zviedrijai iestājoties NATO – tātad militārā loģistika ies caur Kurzemes ostām, kurām ir jānovirza nauda, lai tās izbūvētu. Kāda stratēģiskā nozīme var būt vilcienam, kurš nekad neies? Pat ja tas ies, tad, uzspridzinot vienu tiltu kaut kur pār Salacu... man liekas, tas jau ir sabrucis, nav jāspridzina... tur tas arī apstājas.

Bet nesakiet vis! Ja gotiņa nosprāgst, vai tad labuma nav? A ragi un nagi, āda, kaulu milti? Skatīsimies tālāk. Laikraksts “Diena” bija publicējis, arī “Puaro.lv” var izlasīt, ka neko par “Rail Baltica” nezinošais Briškena kungs 2022. gadā ir saņēmis ienākumus no šī viņam nezināmā vilciena... projektēšanas – 82 895 eiro. Kurš negribētu saņemt 82 tūkstošus no uzņēmuma, kas saucas... nu tas nesaucas gluži “Rail Baltica”, tajā laikā tas saucās “RB Rail”... kā padomes loceklis, kā stratēģijas departamenta vadītājs, neko nezinot, kā viņš teica... pirms četriem mēnešiem sācis strādāt. Viņš par šo projektu jau ir saņēmis 82 895 eiro, no pārējām valsts iestādēm vēl drusciņ – kopā 126 tūkstošus eiro. Štrunta nauda, vai ne? Jūs taču par tādu naudu pat nestrādātu, uz Saeimu nenāktu, ja jums maksātu 126 tūkstošus gadā.

Šajā Stratēģijas un attīstības departamenta vadītāja amatā izdevās veiksmīgi noklenderēt 40 miljonus eiro, kas bija domāti projektiem, bet neviens netika uztaisīts. Audits... man liekas, tieši Vitenberga kungs pasūtīja auditu... tas ir noslepenots. Es domāju, Briškena kungs uzkāps... un izstāstīs, kas tajā auditā ir rakstīts.

Tā mēs esam nonākuši līdz šodienai. Man ir pazīstami daži projektētāji, kuri pie šī projekta strādā. Pilnīga katastrofa. Nav centralizētas vadības, ir kaut kādas dažādu valstu darba grupas... spāņi, kaut kādi francūži. Algas ir noslepenotas, latvieši nezina, cik saņem viņu kolēģi. Ģeoloģiskā izpēte ir nepilnīga. Vārdu sakot, neuzskaitīsim visu. Es neesmu pesimists, bet domāju, ka šis dzelzceļš vairs nevienam nav vajadzīgs.

Es domāju, ka nevis par astoņiem miljardiem, bet par 100–200 miljoniem varētu atjaunot šo pašu ER200 (starpība ātrumā ir tikai kādi 40 kilometri stundā). Ja tas no 1973. līdz 1994. gadam varēja braukt bez traucējumiem, es domāju, ka ir iespējams varbūt gada laikā šo vilcienu atjaunot un palaist, saremontējot esošās sliedes. Un beidzam māžoties!

Tika pieminēta arī tāda lieta kā pasta kantoru slēgšana. Mēs jau Pieprasījumu komisijā izskatījām. Ziniet, birokratizētajai Eiropas Savienībai ir ne tikai likumi... ir dažādi Ministru kabineta noteikumi... tad parādās citi noteikumi un paragrāfi. Vienu interesantu paragrāfu mēs atradām – ka Latvijā katrā pagastā ir jābūt pasta nodaļai. Mums tagad cenšas iestāstīt, ka būs vieta, kur katrā pagastā varēs saņemt pasta pakalpojumus. Tas ir kaut kas cits.

Gribu pabeigt savu necilo uzstāšanos ar to, ka šī sistemātiskā valsts pamatu nojaukšana sākās 2011. gadā. Ne jau viens Briškena kungs ir vainīgs. Kamēr būs šī Jaunās VIENOTĪBAS koalīcija ar tiem zombijiem, kas ir ieperinājušies par Jaunās VIENOTĪBAS biedriem no “Zatlera Reformu partijas”, un ar viņu satelītiem zaļzemniekiem, un ar šiem nepilngadīgajiem “hunveibiniem”, tikmēr nekas nenotiks. Mums ir drusciņ nopietnāk šai lietai jāpieiet un nopietnāk jārisina jautājumi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Glorijai Grevcovai.

Grevcovas kundze, vai jums pietiks ar 13 minūtēm?

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas Prezidij! Kolēģi! Briškena piedzīvojumi satiksmes ministra amatā atgādina anekdoti, kuras galvenā atziņa – svarīgi izmeklēšanas laikā nesadzīt pēdas pašam sev. Tā jau ir kļuvusi par sava veida vietējā mēroga klasiku, kuru mierīgi var sākt dēvēt par atsevišķu zinātni – briškenoloģiju.

Daži no briškenoloģijas piemēriem praksē. Kā mēs redzam, “Rail Baltica” ir daudz problēmu. Galvenokārt šīs problēmas saistītas ar projekta stratēģiju un attīstību. Bijušais “Rail Baltica” stratēģijas un attīstības vadītājs, tagadējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens rausta plecus un teic, ka neko par šī projekta stratēģiju un attīstību neesot zinājis. Tas neesot bijis viņa pārziņā, tādēļ ir nepieciešams veikt izmeklēšanu, pārrēķinus un izveidot rīcības algoritmu.

Starp citu, vārds “algoritms” briškenoloģijā ir ļoti bieži sastopams. Parasti tas nozīmē vai nu to, ka kāda valde vai padome atkāpsies, vai arī to, ka ministram nav risinājuma un tāpēc jums būs algoritmi. Kavējat darbu, jo jauniepirktā metāllūžņa mašīnists ir piesalis pie krēsla? Re, jums algoritms uz pieturas staba – palasiet, kamēr gaidīsiet!

Ar “Škoda Vagonka” vilcieniem Briškena vaina gan ir tikai tajā, ka pasteidzās pārgriezt sarkano lentīti, ļoti jau nu gribējās pabildēties, būt blakus Dombrovskim un palielīties, pirms tam, protams, ietvītojot par sapni, kurā vilcieni neaizbrauca, nu tā... visādam gadījumam, pataisīs to par joku, jo bija aizdomas, ka ir risks, bet personīgās ambīcijas darīja savu. Protams, var pārmest nespēju veiksmīgi iziet no krīzes situācijas, taču tā ir pašsaprotama lieta briškenoloģijā.

Situācija ar “Latvijas Pastu”. Ja sabiedrībā nebūtu pārāk liela ažiotāža par pasta nodaļu slēgšanu, Satiksmes ministrija, kas ir “Latvijas Pasta” kapitāldaļu vienīgais turētājs, izliktos ne zinis, un tā pensionāri paliktu bez praktiski vienīgā pakalpojumu sniedzēja savu dzīvesvietu tuvumā. Pamatā tas jau apgrūtinātu pensiju saņemšanu. Tagad, kad sabiedrības noskaņa ir izmērīta, var sākt domāt par algoritmu.

Kā jau briškenoloģijā pieklājas, lai pasta nodaļas slēgtu ciet pamazām, neuzkrītoši, vispirms vēl jāpatēlo no sevis mesija, tāpat kā to dara daža laba Saeimas frakcija, kura komisijās nebilst ne vārda, taču vēlētājiem stāsta, kādi viņi malači, kā cīnās. Es neesmu dzirdējusi nevienu satiksmes ministra izteicienu, kurā viņš apgalvotu, ka pasta nodaļas netiks slēgtas. Tās tiks slēgtas – samērīgi un pakāpeniski.

Piemēram... nezinu, pats Kaspars Briškens vai kāds no viņa padomniekiem izdomāja – klau, kā būtu, ja mēs novirzītu uzmanību uz kaut ko citu? Piemēram, sāksim izmeklēšanu par “Latvijas Pasta” rīkoto balli 180 tūkstošu eiro vērtībā, kurā, cik saprotu, pats Kaspars Briškens ir piedalījies vai arī bijis uzaicināts. Tāpēc agri vai vēlu sanāks sadzīt pēdas pašiem sev.

Runājot par kritiskajiem satiksmes objektiem. Visi kritiskie satiksmes objekti ir visas Rīgas ielas, pilnīgi visas Rīgas ielas ir kritiskie satiksmes objekti, kuri ar katru dienu paliek briesmīgāki. Varu pateikt uzreiz, ka šis plāns neizdosies, jo mēs darīsim visu, lai cilvēki briškenoloģiju atcerētos uz visiem laikiem.

Tāpēc es atbalstu satiksmes ministra Kaspara Briškena demisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Butāna kungs, vai jums pietiks...? Nepietiks?

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Vārds Gatim Liepiņam paziņojumam par deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Gruzijas parlamentu dibināšanu.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Šajā pārtraukumā Dzeltenajā zālē...

Sēdes vadītāja. Grieķijas.

G. Liepiņš. Jā, tiks dibināta deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Grieķijas parlamentu. Tā ka visi, kuri vēlas sadarboties ar šo vecāko demokrātiju pasaulē, laipni aicināti pievienoties dibināšanas sapulcei.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Esam uzmanīgi klausoties, jo 14 deputāti nav reģistrējušies: Anita Brakovska, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Līga Kozlovska... jā, atzīmēju, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka (Starpsauciens: “Ir!”), Antoņina Ņenaševa, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns (Starpsauciens: “Ir!”)... redzēju, Ričards Šlesers, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē un ieņemam vietas! Paldies visiem tiem, kas ievēro... un ir jau atgriezušies.

Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar debatēm “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, cienītās dāmas, godātie kungi! Šobrīd neredzam, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens risinātu tos jautājumus, kas nozarē būtu jārisina, tā vietā, kā jau kolēģi teica, mēs redzam viņa darbības tviterī.

Mēs neredzējām satiksmes ministru budžeta laikā, risinot reģionālo ceļu jautājumus, netika atbalstīti ne citu partiju priekšlikumi, ne mūsu gatavotie priekšlikumi, arī pati Satiksmes ministrija ar Briškenu priekšgalā nenāca ar savas nozares svarīgajiem jautājumiem un papildu finansējumu reģionālajiem ceļiem. Mēs budžetā neredzējām 2,1 miljona eiro pieprasījumu “Latvijas Pastam”, kuru šobrīd tur trūkst. Toties mēs redzējām nodokļu palielinājumus speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām. Tas bija pirmais lielais uznāciens no satiksmes ministra gada galvenajā dokumentā – budžetā, budžeta paketē –, kur tik svarīgos jautājumos netika pārstāvētas nozares vajadzības.

Novembrī un decembrī būtiski pieauga Krievijas graudu imports, un arī tad no satiksmes ministra Kaspara Briškena nekāda rīcība netika sagaidīta. Kustība šajā jautājumā parādījās tikai tad, kad uzmanību tam pievērsa sabiedriskie mediji, pēc tam, kad “Nacionālā apvienība” iesniedza likumprojektu, līdz tam gan koalīcija, gan satiksmes ministrs šo problēmu vai nu ignorēja, vai arī izteicās, ka to risināt nav iespējams. Toties – kur mēs redzējām ministru? Mēs redzējām no ministra puses jaunu pārvaldību, mēs redzējām, ka budžeta veidošanā netiek uzklausītas nozares organizācijas – tās netiek uzklausītas un tiek nostādītas fakta priekšā pēc tam, kad budžets ir sastādīts, Latvijas Stividorkompāniju asociācija tam ir spilgts piemērs.

Un mēs bijām... mēs redzam jaunu pārvaldību, ko “PROGRESĪVIE” ir ienesuši Satiksmes ministrijā, ar to, ka ministrijas un padotības iestāžu vadīšana notiek caur sociālajiem tīkliem. Kapitālsabiedrību pārstāvji ir komentējuši, ka viņiem tas nav pieņemami, ka valsts vadīšana... kapitālsabiedrību vadīšana notiek caur tviteri un ka tas, kas tiek runāts klātienē, atšķiras no tā, ko ministrs deklarē sociālajos tīklos. Ministrs saskaņo pasta darbinieku pasākumu, vēlāk tviterī pats to nosoda un sauc par izšķērdīgu, ministrs atklāj CSDD kampaņu... cietumā un dažas dienas vēlāk tviterī noraida šo kampaņu, kritizē kā vērstu pret cietumniekiem.

Tieši, tieši tā... Šādi piemēri ir amizanti, bet ilustrē Kaspara Briškena darbības stilu, tāpat kā to demonstrēja viņa parlamentārais sekretārs, kurš, uzstājoties šeit, no Saeimas tribīnes, necienīgi izturoties, manuprāt, radīja kauna traipu... Es to redzēju pat koalīcijas deputātos – cik nepieņemama bija viņa uzvedība šeit. Toties mēs redzam Briškena kungu, bildējoties ar vilcieniem. Viss šis nosauktais un daudzi citi piemēri liecina par to, ka Briškena kungam ir svarīgāk, kā izskatās, nevis kā ir patiesībā. Un par to, ka visur, kur ir kāds labs stāsts, Briškena kungs būs pirmais, viņš pirmais ietvītos, viņš pirmais būs attēlos, viņš pirmais griezīs lentīti, bet, kur būs kāda slikta lieta, tur vainīgi būs citi, tur vairs viņš nebūs pirmrindnieks, tur viņš pagrūdīs kādu citu. Vai tas būs kāds ministrijas ierēdnis vai kapitālsabiedrības padomes loceklis, vai kāds bijušais ministrs. Lūk, tieši tik selektīvi. Un te jautājums koalīcijai: vai jūs ar tādu cilvēku gribat iet izlūkos? Vai jūs gribat būt ierakumos ar tādu cilvēku, kas pagrūž grūtā brīdī citu priekšā, bet labos brīžos sprauž medaļas pats sev?

Bet ko tad koalīcija saka? Valstī, vismaz pēc publiskās retorikas, mums ir divas Jaunās VIENOTĪBAS. Valdības Jaunā VIENOTĪBA saka: Briškens ir... Siliņas personā saka: Briškens ir godīgi un atklāti risinājis satiksmes nozares problēmjautājumus. Tikmēr Rīgas Jaunā VIENOTĪBA mēra Ķirša personā saka (vēl nesen, tas ir janvāra beigās)... es citēju: “Ministra nomaiņa apdraud Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošanu.” Un rakstā minēts – Ķirša rīcībā esot informācija, ka pašreizējā Satiksmes ministrijas politiskā vadība uz Dienvidu tilta projektu skatās citādi un pastāv iespēja, ka šo projektu varētu arī neīstenot. Savukārt ar iepriekšējo satiksmes ministru Jāni Vitenbergu bijusi panākta vienošanās par 80 miljonu eiro iezīmēšanu no Eiropas Savienības fondiem Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta īstenošanai.

Šeit jāizsaka nožēla, ka valdības Jaunā VIENOTĪBA neieklausās Rīgas mēra Viļņa Ķirša teiktajā un arī Briškena kungs neieklausās, tāpēc vēlos teikt, ka “Nacionālā apvienība” jau no šīs valdības sākuma nekautrējās kritizēt Kasparu Briškenu un “PROGRESĪVOS” par to, ka viņi neizprot Latvijas reģionu vajadzības un ka no šīs ministrēšanas, ja kāds iegūs, tā būs tikai Rīga. Bet šeit jāatzīst, ka mēs laikam tomēr kļūdījāmies, jo, spriežot pēc “Rail Baltica” virzības, iespējams, bez Rīgas un bez Dienvidu tilta infrastruktūras ieguvēji no Briškena ministrēšanas nebūs ne reģioni, ne Rīga.

Kolēģi no “PROGRESĪVAJIEM” ir uzstādījuši jaunu populisma latiņu. Viņi vada ministriju caur tviteri un runā arī šodien kā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā: “Mēs vadīsim, mēs vērtēsim, mēs nebaidīsimies, mēs meklēsim, mēs diskutēsim...” Viss ir vērsts uz nākotni kā tādā priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņā, aizmirstot, ka jau nepilnu pusgadu jūs esat amatā un tā vietā, lai bērnišķīgi rādītu ar pirkstu uz iepriekšējiem ministriem... Šodien ir jūsu demisijas pieprasījums, nevis iepriekšējo ministru.

Protams, jebkura darbā var atrast papildināmas lietas, bet šodien esiet atbildīgs un profesionāls un atbildiet par saviem darbiem, nevis rādiet bērnišķīgi uz citiem! Diemžēl jūsu runā nekas no tā nebija sadzirdams. Uz tiem pārmetumiem un demisijas pieprasījumu iemesliem... Jūs tā arī nespējat argumentēt.

Ja man jautā, ko es kā reģionā, kā Liepājā dzīvojošs cilvēks... kā es jūtu Satiksmes ministrijas pienesumu un jaunā ministra darbu, tad es jūtu tikai retoriku: “Mēs vērtēsim, mēs nebaidīsimies, mēs darīsim,” un vienīgais jūtamais rezultāts ir tas, ka vilciens uz Liepāju ir kļuvis dārgāks. Bet pie tā droši vien arī ir vainīgs Vitenbergs, kurš šo vilcienu vispār atjaunoja, vai ne?

Aicinu atbalstīt demisijas pieprasījumu un gādāt, lai nozarei ir ministrs, kurš strādā nozarē, nevis sociālo tīklu platformās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Tas, ko mēs šeit šodien redzam, ir “Nacionālās apvienības” apjukums par ministru, kurš beidzot risina problēmas. (Starpsauciens.) Vienīgā lieta, ko “Nacionālā apvienība” var iedomāties darīt, ir rosināt demisiju, jo, nedod dievs, kaut kas beidzot šajā jomā tiks izdarīts un sakārtots. (Starpsauciens.)

Man žēl, man tiešām žēl, ka tie iedzīvotāji, kas nav Saeimas sēdē, tie, kas klausās mūs attālināti, neredzēja deputātu uzvedību satiksmes ministra runas laikā, neredzēja to, ka ir deputāti šeit, labajā flangā, kas vienkārši smejas un ņirdz par ministra norādītajām problēmām satiksmes nozarē, nevis izrāda elementāru politisku cieņu (Starpsauciens.) oponenta uzstāšanās laikā. Šī ir politiska kultūra, kas ilglaicīgi ir valdījusi Saeimā, bet tas mainīsies... kas man labi parāda, ka šī vēršanās pret satiksmes ministru ir nevis rūpes par valsts interesēm, bet tīra politiska izklaide. Šeit iezīmējas atšķirība starp veco un jauno politiku.

Jā, Butāna kungs, “PROGRESĪVIE” tiešām nebaidīsies runāt par problēmām, mēs nebaidīsimies (Starpsauciens.) aktīvi komunicēt par risinājumiem, mēs nebaidīsimies saņemt kritiku, pat ja tas nozīmē, ka mums galu galā ir jānāk šeit, Saeimas tribīnē, un jāaizstāv mūsu ministrs no deputātu izklaidēm ar valsts interesēm.

Šeit deputāti nāk un nāks ar visādiem pārmetumiem ministram par neizdarīto, bet vai kāds “Nacionālās apvienības” pārstāvis vai pats iepriekšējais ministrs Vitenbergs var atnākt šeit, tribīnē, un pateikt trīs lietas, kas tika izdarītas viņa laikā? Tikai trīs lietas. Es varu mēģināt. Tika izveidota viena komiteja, tika noņemts Centrālās stacijas nosaukums krievu valodā un sasauktas pāris preses konferences. Un, kā mēs vakar uzzinājām, tika ieviesta elektrovilcienu sertifikācijas un piegādes procesa stingra uzraudzība. Cik tā stingra bija, šobrīd Latvijas iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto vilcienus, var ļoti labi redzēt. Līdzīgi netika izdarīts pilnīgi nekas, lai virzītu tranzīta kravas prom no Baltkrievijas un Krievijas.

Mani turpina pārsteigt tas, ka deputāts Vitenbergs un tagad arī “Nacionālā apvienība” kopumā pārmet, ka ministrs nav aktīvi lobējis satiksmes nozari kā vienu no prioritātēm budžetā. Mēs jau par to daudz runājām budžeta laikā, budžeta diskusijās mēs centāmies parādīt, kā vajadzētu domāt valstiski par budžeta veidošanu, nevis turpināt šo arhaisko domāšanu, kas tik ilgi ir valdījusi Latvijas politikā, kur tiešām satiksme tiek pilnībā nodalīta no visas pārējās valsts, katrs ministrs vienkārši plēšas par sevi, lobē sevi pie finanšu ministra un premjeres, lai tikai varētu labi izskatīties savas nozares acīs.

“PROGRESĪVIE” domās valstiski. Tāpēc “Rail Baltica” ir ne tikai “PROGRESĪVO”, bet arī valsts līmeņa prioritāte. Tai ir jābūt starp tiem projektiem, kas saņem prioritāru politisko uzmanību. Šeit koalīcijā ir tāda vienprātība, kādas acīmredzot nebija pirms tam, kad bijušais satiksmes ministrs Linkaits šo jautājumu vispār nenesa uz valdību, viss notika pilnīgā pašplūsmā. Un teikt, ka šībrīža ministrs ir par to politiski atbildīgs, ir vienkārši absurds.

Tieši Kaspars Briškens pirms pieciem gadiem vērsa uzmanību uz neskaitāmiem pārvaldības un finanšu riskiem, uz ko Tālis Linkaits norādīja, ka projektā neesot nekā kritiska un visa pamattrase būs uzbūvēta līdz 2027. gadam. Un tagad Linkaits, līdzīgi kā Nacionālā apvienība, izmisīgi cenšas iegūt kaut kādu aktualitāti ar saviem publiskajiem komentāriem. Bet, ja mēs meklējam vainīgos pie tā, ka “Rail Baltica” ir projekts ar samilzušiem izaicinājumiem, tad vainīgā vārds ir Tālis Linkaits.

Tā ir taisnība, ka viens no trim Vitenberga darbiem ministrijā bija veidot starpministriju institūciju, lai risinātu “Rail Baltica” izaicinājumus. Bet, kā Kaspars minēja, tieši ministra Vitenberga laikā tika izveidoti scenāriji, kur Rīga nemaz netiek savienota. Tātad šī projekta kontekstā Vitenberga deviņos mēnešos sasniegtais ir vienas komitejas izveide un plāni, kas no pamattrases izslēdz Rīgu. Un tieši Kaspars apturēja šos plānus. Lai tad deputāts Vitenbergs atnāk un pastāsta mums par to, kā šādi plāni tapa un kāpēc tas tika pieļauts.

Kaspars un “PROGRESĪVIE” – mēs redzam šīs problēmas, mēs tās atrisināsim, mēs atradīsim finansējumu, mēs izmantosim dažādus finanšu avotus (kaut kas, kas līdz šim netika darīts), mēs izveidosim loģisku pārvaldības ietvaru. Mēs esam gatavi... deputāta Kulberga nav šeit... bet mēs esam gatavi runāt par šo pārvaldības ietvaru, par to, kādam tam jābūt. Mēs pieņemsim “Rail Baltica” likumu. Beidzot šis projekts ir drošās politiskajās rokās, ko apliecinās arī paši nozares pārstāvji. Rīga būs daļa no pamattrases, tieši pateicoties tam, ka tā ir “PROGRESĪVO” prioritāte.

Es saprotu, ka ir vēlēšanu laiks un Nacionālajai apvienībai ir nepieciešams pozicionēties un izrādīt visiem savas patiesās politiskās krāsas, bet deputātus tomēr aicinu būt pragmatiskiem un vērtēt šo jautājumu atbildīgi. Beidzot valstī ir satiksmes ministrs, kurš ir nozares profesionālis, plaši cienīts, proaktīvi risina problēmas, komunicē ar sabiedrību un sniedz pārliecību, ka katra no satiksmes jomām tiks pārvaldīta kvalitatīvi un iedzīvotāju interesēs.

Tāpēc, protams, aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Mēs katrs dzīvojam savā informācijas burbulī. Piemēram, Nacionālo apvienību interesē, lai latvieši dzīvotu labāk, “Stabilitātei!” interesē, lai Latvijā dzīvojošie krievi dzīvotu labāk, Jauno VIENOTĪBU interesē – ne lai latvieši vai krievi dzīvotu labāk, bet lai labāk dzīvotu globālisti un dažādas starptautiskās korporācijas.

Es pastāstīšu par satikšanos ar “PROGRESĪVO” aktīvistiem pirms dažiem gadiem Rīgas centrā. Tas bija ļoti interesants mirklis, kad pienāca klāt jauni cilvēki ar tādām degsmes pilnām acīm un prasīja garāmgājējiem: “Vai jums rūp ledāji? Vai jums nav bail, ka visa pasaule nogrims? Vai jūs gribat, lai Latvijā vairs nav ziemas?” Un tad sekoja tas piedāvājums, ka viņi ieviesīs Rīgas domē nulles CO2 emisijas, klimata neitralitāti un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Man likās – nu, ļoti interesants virziens, jo vēsturē ir bijušas daudzas šādas sabiedrības grupas, piemēram, mūki, kuri gaidīja pasaules galu un atteicās no visa laicīgā, lai sekotu saviem principiem, vai amišu kustība, kas aizgāja uz citādu dzīvesveidu. Es domāju – nu tas būtu ļoti labi, ja Latvijas lauku reģionos arī veidotos mums pašiem sava amišu kustība. Es tiešām redzēju šo cilvēku acīs to degsmi. Un tad mani tā ļoti pārsteidza... Liekas, ka tie darbi, vismaz “PROGRESĪVO” pārstāvjiem, nesaskan ar to, kam šie aktīvisti tiešām svēti tic, jo skatos, ka tagad pavisam nesen vismaz divi “PROGRESĪVO” ministri ir lidojuši ar lidmašīnu uz Lionu, lai piedalītos Zaļās partijas (Starpsauciens: “Eiropas!”)... Eiropas Zaļās partijas jeb Ždanokas partijas, nu, kā daudzi mums Latvijā zina, konferencē, radot aptuveni pusotru tonnu... katrs no šiem ministriem... pusotru tonnu CO2 emisiju.

Es zinu, ka Simanovskas kundze ļoti satraucas par Latvijas govīm. Tagad šiem ministriem katram būs jānogalina vismaz divas govis, lai panāktu klimatneitralitāti. Nu drausmas, drausmas!

Bet aiziesim atpakaļ! Man tiešām likās interesanti. Mēs zinām problēmas satiksmes nozarē... paskatīties, kas tad šajā Eiropas Zaļās partijas konferencē bija apspriests.

Pirmā diena, pirmais pasākums, kurā piedalās satiksmes ministrs (brīdī, kad nozarei ir tik daudz problēmu, par ko arī tikko norādīja Šuvajeva kungs), – tiek apspriests Zaļās partijas manifests. Pēc tam seko Lionas pilsētas apceļošana. Pēc tam ir neformālas sarunas vienam ar otru, pusdienas. Tad ir kaut kas nopietnāks. Briškena kungs laikam paņēma sarkano karodziņu, nevis to, kur ir sirpis un āmurs, bet uzraksts “PROGRESĪVIE”, lai atbalstītu savu kolēģi Loginas kundzi, kura runāja par zaļo transformatīvo spēku... tāds nosaukums bija šai plenārsesijai. Tad sekoja diskusijas par jauno lauksaimniecības paktu, un tad diena beidzās. Par satiksmes nozari nekas netiek diskutēts.

Nākamajā dienā seko vēl visādi pasākumi, kuros atkal apspriež manifestu. Un tad ir, piemēram, tādas diskusijas – es nezinu, vai Briškena kungs piedalījās šajos paneļos... kā panākt, lai notiktu lielāka politiskā iesaiste LGBT kopienai un cilvēkiem ar dažādu ādas krāsu. Labi. Vēl ir diskusija par to, kā zaļie varētu cīnīties ar labējām partijām, – vesela diskusija, kurā, iespējams, Briškena kungs atkal ņēma dalību.

Un tā pienāca svētdiena, kad tika pieņemts manifests. Un beigu beigās es tur neredzu neko, kas būtu saistīts ar satiksmes nozari.

Brīdī, kad Latvijā tiek diskutēts par pasta nodaļu slēgšanu, brīdī, kad cilvēki nevar rēķināties, ka vilcieni un autobusi kursēs laikā, brīdī, kad nav skaidrības par reģionālo autoceļu sakārtošanu, satiksmes ministrs velta uzmanību un laiku, dodoties uz Eiropas Zaļās partijas pasākumu, nevis risinot šīs aktuālās lietas, un tikai no tvitera kaut kas tiek vadīts.

Es domāju, ka cilvēki šeit uz vietas, Latvijā, ir neizpratnē, kāpēc vilcieni un autobusi nekursē laikā, kāpēc ceļi nav notīrīti, sakārtoti, kāpēc pasta nodaļas, it īpaši pat blīvi apdzīvotās vietās, tiek slēgtas. Bet visā ir vismaz viena pozitīvā lieta – mums vēl strādā internets. “Latvijas Pasta” un “Pasažieru vilciena” vadība ir beigusi darbu, bet vismaz Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs strādā. Es tiešām ceru, ka “PROGRESĪVIE” vēl neķersies, lai sakārtotu šo nozari, jo beigās mēs vēl paliksim bez interneta un televīzijas sakariem.

Aicinu PROGRESĪVOS – pat ja jūs paliekat valdībā, tomēr izvirziet kādu spēcīgāku ministru šim amatam!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Es gribu teikt, ka esmu zemnieks, bet esmu Nacionālās apvienības biedrs un “Nacionālās apvienības” frakcijas loceklis – lai nejauktu! –, jo ne visi lauksaimnieki ir ZZS pārstāvji. Mums, lauksaimniekiem, zemniekiem, ļoti svarīgi ir lauku ceļi, reģionu attīstība. Un, ja mēs paskatāmies uz tādām stipri attīstītām valstīm, arī tām ir ļoti svarīgi nodrošināt lauku... tīklu, lauku ceļus, viņi arī... kā Nīderlande, Dānija, Īrija... vienmēr liek to par pamatu. Un tikko izskanēja no PROGRESĪVO puses: ko tad Vitenbergs ir sadarījis savos mēnešos, kas viņam tika doti? Es domāju, ka ļoti svarīga programma, kas tika iekļauta daudzgadu budžetā, ir lauku ceļu programma, kura strādā. Jā, tā strādā arī vēl šogad, bet nākamgad beigsies.

Šajā budžeta cīņā, kas bija, no satiksmes ministra Briškena kunga puses nebija sajūtas, ka būtu iestāšanās par laukiem, par lauku ceļiem, turpretī mēs dzirdam par pasta reorganizāciju, kas, tāpat kā “Pasažieru vilcienam”, beidzās ar vadības aiziešanu.

Bet arī šajās valstīs, kur ir attīstīta visa lielā ekonomika, ir tas jautājums, kāpēc viņi tik ļoti pievērš uzmanību laukiem, lauku saimniecībām, lauku saglabāšanai.

Tas, kas man tā ļoti slikti... pārņēma tāda sajūta... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopīgajā sēdē, kurā saistībā ar attīstības bankas izveidi es stāstīju, ka mums trūkst programmas, kas varētu finansēt, kas varētu aizdot naudu kādiem saimniekiem, kādiem jaunajiem lauksaimniekiem, kas vēlas nopirkt saimniecību... kopumā tās ir 200 līdz 300 hektāru saimniecības, bet to kapitāla vērtība ir virs viena miljona, līdz ar to tā vienkārši nopirkt ir grūti... Tas, kas no profesionāļu puses izskanēja, – vai mums vispār vajag šādas saimniecības, varbūt lai dabīgi... lielāki uzņēmumi pārpērk tās, tās būs ekonomiski jaudīgas un spēcīgas?

Es redzu, ka šis ceļš “iet” arī šeit – mēs slēdzam pasta nodaļas. Jā, mums atkal ir citas politikas, kas ir izglītības sektorā, kur mēs redzam šo skolu tīkla sakārtošanu. Mēs to tā saucam, bet zinām, ka principā tā ir skolu aizvēršana jeb konsolidēšana, bet, ja to grib darīt, tad tam ir jāseko arī ceļiem, pa kuriem šim skolēnam aizbraukt. Jā, es piekrītu, ir arī tādas skolas, kuras objektīvu iemeslu dēļ ir slēdzamas, bet tur ir jābūt šim ceļam. Un šī lauku ceļu programma daudzgadu budžetā nav iesniegta tālākam turpinājumam, lai mēs to sakārtotu, jo, ja mēs paskatāmies un pabraukājam pa šiem reģioniem, kur šie zemes ceļi ir izdangāti, – tur ikdienā nevar braukt bērni uz skolu vai cilvēki uz pilsētu, uz atlikušajām pasta nodaļām. Ir jāsāk ar kaut ko, ir jāsakārto pamats, ir jāsakārto lauku ceļi, un tad mēs varam iet tālāk un skatīties, kā optimizēt pārējās lietas.

Par darbu vadību. Šī darbu vadība, kura... Patiešām nāk paziņojums... Mēs presē izlasām paziņojumu, tad ir sabiedrības reakcija, un tad šīs domas tiek strauji mainītas. Vai tiešām tā ir tāda objektīva vadība... šajās lietās? (Arī man pašam, esot lauksaimniekam, vadot tautsaimniecības attīstības komiteju Valmieras novadā, ir nācies ieviest kādas jaunas lietas, ieviest jaunas tehnoloģijas.) Un tas, ko ministra kungs teica: “Šobrīd mēs šos jaunos pasažieru vilcienus laižam pa naktīm,” vai tad uzreiz tā nevajadzēja sākt? Kad ievieš jaunu tehnoloģiju, to apgūst, nevis ar pompu palaiž visus un – skatīsimies, kas tad notiks!

Tā ir projektu vadība, risku pārvaldība, kā ieviest lietas. Mēs redzam, ka tās tiek strauji ieviestas, izdarītas, bet reakcija seko pēc nedēļas, divām, un bieži vien tā seko pareizā virzienā, bet tā būtu jādara jau proaktīvi, pirms tam izpētot, izdarot. Tāpēc arī par šiem lauku ceļiem es varbūt proaktīvi saku, ka tam ir jāpievērš uzmanība, cerot, ka tas tiks sadzirdēts un tiks iekļauts... tālāk uz priekšu... un tas arī turpināsies.

Dzirdējām pārmetumus par Krievijas graudiem. Jā, varbūt tam nepievērsa uzmanību pietiekami ātri. To varēja izdarīt ātrāk, jā, to varēja izdarīt jau pēc 2014. gada, bet vislabākais laiks, ja tu neesi to izdarījis pirms tam, ir izdarīt to tagad. Principā šos skaitļus, ko ieraudzījām pēc oktobra, novembra, decembra un kas pārsniedz iepriekšējos gadus pat par 200, par 300 procentiem... tika sisti trauksmes zvani, ka kaut kas ir jādara, tādēļ arī, jau skatoties kādas valsts pozīcijas... jau Eiropas Komisijā, mēs, lauksaimnieki, cēlām šo jautājumu, un pēc tam arī no “Nacionālās apvienības” puses iesniedzām šo likumprojektu jeb šos grozījumus likumā par lauku attīstību... ka tas ir jāizbeidz.

Tam uzreiz bija jāseko proaktīvai rīcībai no Satiksmes ministrijas puses, bet vēl līdz šai dienai tas nav izdarīts. Ļoti daudzas lietas var izdarīt ar tarifiem, ar to, cik maksā dzelzceļa izmantošana, cik maksā ostu infrastruktūras izmantošana. Arī šādi to var apgrūtināt. Es ceru, ka arī pēc šī grūdiena tas sekos, jo tāda ir šī darba kultūra – ir reakcija, un pēc šīs reakcijas ir kādas izmaiņas. Tāpēc ir jautājums: vai tāds ministrs mums der? Retorisks jautājums.

Es aicinu atbalstīt šo neuzticības izteikšanas lēmuma projektu – pacelt zaļo kartīti un spiest pogu “par”.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Es esmu Latvijas patriots, kaut neesmu Nacionālās apvienības biedrs (Starpsauciens.)... ne visi Latvijas patrioti ir Nacionālās apvienības biedri. To ir svarīgi saprast. (Starpsauciens.) Jā...

Kolēģi, ārkārtīgi svarīgi pašlaik runāt absolūtu taisnību par “Rail Baltica”. Mēs tagad... uz doto momentu... piedalāmies procesā, kas saucas “maldināt sabiedrību”. “Rail Baltica” ir militārs objekts, nekad (Starpsauciens: “Bija!”)... nekad tur nebija plāna nodrošināt infrastruktūru Latvijas iedzīvotājiem – nekad! Mūsu dzelzceļa sliežu garums ir 1700 kilometri, “Rail Baltica” kopējais garums – 800 kilometri. Tur mēs pat pa vidu neesam. (Starpsauciens.) Tāpēc viss, kas uz doto momentu notiek šeit... pašlaik, Kiršteina kungs, pašlaik... tā ir elementāra lieta – divi politiskie spēki un vēl trešais pa vidu cīnās par to, kurš pārvaldīs naudu. Viss! Tur citu mērķu nav. Līdz ar to pateikt, ka Briškena kungs kaut ko ir izdarījis nepareizi... tīri kā opozīcija... ļoti labi – jā, var.

Bet skatāmies absolūti atklāti uz to, kas notiek. Pat pavadošajos dokumentos: Igaunija, Lietuva, Polija... Igaunija, Lietuva, Polija. Tur Latvijas nav! Igaunija, Lietuva, Polija. Nav tur Latvijas! Mēs stāstām par elektrovilcieniem. Cik mums ir elektrificētu ceļu priekš vilcieniem? Bišķiņ pāri 100 kilometriem... 1700 kopā... bišķiņ pāri 100. Nopirkām “Škoda”, diži parādījām, ka mums ir... a jūs sabiedrībai izstāstījāt, ka labākajā gadījumā ar pieslēgumu mēs varam izbraukāt piecus procentus no visiem ceļiem? Ja nav akumulatoru, tie stāvēs malā. Kārtējā shēma ar “Škoda”. Protams, piekrītu. Kurš to “Škodas” shēmu ir palaidis, nezinu. Diez vai Briškena kungs, bet varbūt arī viņš, būdams visādās padomēs.

Es aicinu jūs, kolēģi, nākt šeit un runāt patiesību. Nacionālā apvienība ir vadījusi ministriju. Izstāstiet, lūdzu, patiesību sabiedrībai, ka mums ir militārs objekts, kur Latvijas pa vidu nav, ka uz doto momentu vienkārši ir ideja par to, kurš to naudu sev “pieskrūvēs”. Viss! Tur viss ir ļoti vienkārši. Pie mums tāds statuss ir iedots arī ar konkrētu nozīmi – lai būtu iespēja regulēt, kurš tiks pie naudas apguves. Tikai šādi var kontrolēt.

Mūsu kolēģi pateica, ka tas ir civilās infrastruktūras objekts, tāpēc tur ir atklāti konkursi, pie mums – militārais, tāpēc šeit specdienesti regulē, kurš kādu naudu apgūs. Un šeit uz doto momentu pateikt, ka daļa no mūsu godātajiem deputātiem cīnās par Latviju... da beidziet, nu nē! Latvijai no šī projekta nekad nekā nebūs! Tā ir absolūta taisnība.

Ieiesim tehniskajās detaļās: 1400 milimetri – tas ir jauno sliežu platums, 1500 – kas mums tagad stāv. Izstāstiet sabiedrībai, ka šis vilciens lidos un pēc tam, kad ielidos pie mums, paliks šaurāks... pēc tam... tā arī brauks. Tas nav tehniski reāli! Atkal braucat pa ausīm sabiedrībai. “Rail Baltica” var izbūvēt tikai paralēli, tāpēc tas ir tikai 800 kilometri... tikai paralēli! Neviens mūsu vilciens uz doto momentu nav gatavs braukt... 1400 milimetros. Nu nav gatavs. Jā, var – ražotājs var pārbūvēt, noteikti var, ja viņam jau sākotnējā bāzē tas ir paredzēts. Līdz ar to runājam atklāti visai sabiedrībai – “Rail Baltica” ir ekonomiska shēma, “Rail Baltica” ir militārais objekts, jo mēs ļoti labi saprotam, ka gadījumā, ja būs liels konflikts, cik liela nozīme būs šai infrastruktūrai. Jā, milzīga. Bet pasakiet to godīgi sabiedrībai – ka tas ir būvēts tikai tādēļ.

Visā šajā procesā parādās politiskie un ekonomiskie grupējumi, kuri zem šitā visa aizsega ir nolēmuši apgūt šo naudu, tāpēc projekts ir palicis krietni dārgāks, nekā bija. Tas taču arī ir fakts. Bet nav šeit Latvijas, nav šeit Rīgas un arī nebūs, nu netika paredzēts! Vispār absolūti... tas viss ir absolūti mākoņi, ko mēs zīmējam, lai sabiedrībai parādītu, ka mēs, būdami ministri vai būdami pie varas, kaut ko vispār darām, jo mēs neko nedarām, mēs šajā projektā esam... pat dokumentos neeksistējam. Ir naudiņa, varat kaut ko mēģināt sev piebūvēt klāt. Varbūt uz Rīgu tiksiet, varbūt jā, varbūt nē. (Starpsauciens.) Nē, es saprotu, vienkārši man jūsu acis patīk, tāpēc es ar jums runāju.

Tāpēc, kolēģi, šeit ir viens svarīgs moments: nemelojam sabiedrībai! Šodien opozīcija parādīs savu attieksmi varas blokam, un tas ir svarīgi, šodien arī mūsu partija parādīs savu attieksmi pret to, ka netika runāta patiesība – absolūta, atklāta un godīga patiesība. Viena partija izdomāja, ka tas ir priekš tautas, cita partija, pārņemot vadības grožus, tagad nevar iziet no šī stāsta, jo tomēr kaut kā to visu vajag “iepakot”, pēc tam parādās vēl viena partija – “PROGRESĪVIE” –, kuri, nabagi, uz doto momentu ir spiesti turpināt šo pasaku, kaut tas ir absolūti meli.

Es šodien varu pārmest ministram tikai to, ka viņam nepietiek drosmes iznākt un pateikt godīgi: Latvija nekad nav bijusi šī projekta nopietna sastāvdaļa – nekad! –, tā vienkārši ir teritorija, caur kuru viss aizies uz Berlīni... un tālāk. Jūs kaut viens redzējāt karti, jūs atvērāt to vaļā? Tikai uz Vāciju, un viss... labākajā gadījumā. Kolēģi, tas ir patiesi, tā ir absolūta patiesība.

Augsti godātais ministra kungs! Es visu laiku vēršos pie PROGRESĪVAJIEM ar vienu lūgumu: esiet jaudīgi, parādiet raksturu! Šodienas balsojums nav pret jums kā pret personību, šodienas balsojums ir attieksme pret koalīciju. Bet es arī nevaru piekrist... opozīcijai... kura šeit turpina šo pasaku, turpina maldināt sabiedrību. Runāsim, kolēģi, godīgi, atklāti par to, kas notiek Latvijā. Tas ir ļoti svarīgi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu ko, ir jācitē “klasiķis”. Bija mums kādreiz premjers Indulis Emsis, viņš teica: “Latvija deg zilās liesmās.” Šodien nedaudz pārfrāzēšu un teikšu: “Satiksmes nozare deg zilās liesmās.”

Sākšu ar ministru Briškenu. Vai jūs strādājat gana profesionāli? Nē, jūs strādājat slikti, un es paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc ka jūs turpināt darboties kā ierēdnis, kas šajā nozarē ir darbojies padsmit gadus. Sāciet beidzot strādāt kā ministrs! Jā, ar dūri pa galdu arī šad tad jāuzsit. Ko jūs varat atrisināt? Jūs stāstāt šeit, no tribīnes, ka jūs risināsiet. Jums ir Jaunās VIENOTĪBAS atbalsts, ir valdības atbalsts? Kur jūs ņemsiet miljardus “Rail Baltica” projektam? Ja tas nebūs visas valdības lēmums – atbalstīt šo projektu –, jūs neko neizdarīsiet, pēc kāda laika pats demisionēsiet tikai tāpēc, ka visas šīs problēmas tiks sakarinātas uz jūsu pleciem.

Otrs jautājums. Neesmu dzirdējis no jums paskaidrojumu par “airBaltic”. Tūlīt būs jāpārfinansē vairāki simti miljonu. Budžetā tādas naudas nav. Šodien “airBaltic” privātā tirgū neviens naudu dot neplāno, vismaz apstiprinātas tādas informācijas nav. Kur jūs ņemsiet? Jūs sagaidīsiet vasaru un tad teiksiet, ka ir problēmas? To nevar risināt ar nākamā gada budžetu, “airBaltic” nauda būs vajadzīga tūlīt, vasarā, tad, kad būs jāpārfinansē šie konkrētie kredīti un finanšu resursi, kas tur ir ielikti iekšā.

Tālāk – par “Latvijas dzelzceļu”. Jūs sakāt – jaunas metodes, daudz ko... jūs Kaukāza valstis piesaucat. Kā jūs aizbrauksiet uz Kaukāza valstīm? Pa kurieni? Ar “airBaltic” jūs lidosiet? Uz Kaukāza valstīm būs jābrauc caur to pašu Krieviju, Baltkrieviju, caur kuru kravas joprojām iet arī uz Lietuvu, arī uz Igauniju. Kamēr Eiropa nav pieņēmusi lēmumu slēgt šos tranzīta koridorus, tikmēr nāksies sadzīvot arī Latvijai, neskatoties uz to, kādām frāzēm priekšvēlēšanu laikā visi mētājas. Karš ir karš, bet Eiropa joprojām... Apskatieties, kāds ir tirdzniecības apgrozījums Eiropas Savienības valstīm ar Krieviju! Mums ir jāsaprot – mēs esam daļa no Eiropas Savienības... Vai arī pieņemam lēmumu, ka jāizstājas no Eiropas Savienības, aizveram robežas, izstājamies no Šengenas zonas un kļūstam kā Moldova, un tad būsim drošībā – Moldovas tipa drošībā.

Es šādu scenāriju neatbalstu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu pārstāvji Eiropā beidzot sāk risināt Latvijas nacionālās intereses. Ja vienojas par vienotu pozīciju, tad tas ir jāizdara.

Tas, ko es jums varu pārmest, – ka jūs esat pārāk mīksts savā darbā un nedzird jūsu... Jūs mēģināt stāstīt, kā jūs izprotat nozari, bet no tā jau politiskie lēmumi netiek pieņemti. Tā ir reāla problēma, kas jums ir jāmaina. Bet – kas attiecas uz būtību – ja tiešām jūs būtu nostrādājis četrus gadus, mana runa šodien būtu pavisam savādāka. Bet jūs neesat nostrādājis pat vēl pusgadu. Un tas, kas mani pārsteidz...

Lai kā man negribas šodien kaut ko pārmest maniem opozīcijas kolēģiem, bet, “Nacionālā apvienība”, jūs bijāt pēdējās daudzās valdībās, jūs bijāt tad, kad Jurašs ar Bordānu, ar knabistiem Satiksmes ministrijā iznīcināja šo nozari. Cīņa pret ostām – ar ko beidzās? Četrus gadus jūs čakarējāt vai palīdzējāt čakarēt knabistiem visu šo nozari, beigās nekādas ostu reformas nenotika.

Vitenberga kungs, jūs nebijāt gadījumā ministrs gandrīz gadu Kariņa valdībā? Jūs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nekad neesat atnācis un atskaitījies par to, kas notiek, kur ir problēmas; viss bija labi. Tagad jūs baigi nākat te un stāstāt, kā tur Briškens... pie kā vainīgs. Jūs esat vainīgs! Jūs esat aicinājis prokuratūru ierosināt lietu par neizdarībām, kas ir saistīta ar daudziem ierēdņiem?

Iepriekšējais ministrs pirms jums... Bija tāds Tālis Linkaits, kurš varēja virzīt jautājumus uz priekšu tikai tad, kad Juraša knābis... kas bija viņa padomnieks, to sankcionēja. Visās tikšanās viņš sēdēja blakus. Tad, kad viņi darīja vai nedarīja neko šajā nozarē, tad jūs, kā saka, būdami koalīcijā, klusējāt. Bet tad, kad jūs bijāt ministrs, kāpēc jūs neierosinājāt krimināllietu, vismaz neaicinājāt, lai tiek ierosināta krimināllieta pret atbildīgajiem ierēdņiem? Piemēram, ka tur netika izmantoti vairāk nekā 100 miljoni no Eiropas fondiem? Nu kā – pazuda nauda! Ko Linkaits pateica publiski? Nu, mēs nepaspējām iesniegt. Jūs iedomājieties: ja Šlesers nebūtu paspējis iesniegt kaut kādu papīru, un valsts pazaudētu 100 miljonus, tur KNAB, prokuratūra, SAB – visi dienesti – jau būtu pieslēgušies.

A ko jūs izdarījāt? Neko! Neesat griezies pret Linkaitu. Lūdzu, griezieties pret Linkaitu! Jums ir daudz informācijas. Jūs bijāt ministrs. Jūs varat tagad kā deputāts rakstīt iesniegumu prokuratūrā pret Linkaitu, Jurašu, pret to, ko viņi darīja četrus gadus. Diemžēl jāsaka, man ir jāpārmet Jaunajai VIENOTĪBAI, jo Kariņš bija premjers. Bet problēma jau ir tāda – Kariņš bija mazākās frakcijas premjers, un Bordāns ar Jurašu neņēma vērā Kariņu visus četrus gadus. Bet jūs bijāt valdībā.

Tieši tāpēc šodien es esmu gatavs Briškenam pārmest to, ka viņš nav pietiekami stingrs kā ministrs, joprojām, kā saka, tā ierēdņa māka gudri runāt un neko nepateikt. Tā ir jūsu problēma, bet jums... rīcība.

Un tad ir vēl viena lieta. Briškena kungs, nāciet šeit un atbildiet par “Rail Baltica” – konkrēti par tiem miljardiem, cik tad īsti ir vajadzīgi. Cik simti miljonu vajadzīgi “airBaltic” – pasakiet šodien! Un tad skaidri pasakiet no šīs tribīnes – jūs demisionēsiet, ja gadījumā valdība nepieņems tādus un tādus lēmumus. Es aicināšu savu frakciju šodien nebalsot “par” jūsu demisiju, ja jūs pateiksiet, ka jūs pats demisionēsiet, ja jums nebūs šāda atbalsta.

Ja tas viss būs tā, ka pēc kāda laika atkal “Nacionālā apvienība” iesniegs neuzticību jums un mēs vienkārši to veco plati griezīsim, vienkārši mēģināsim tur viens otram kaut ko pārmest... Bet problēma ir cita. Mēs jau te varam uzstāties skarbi, viens otram draudēt. Cilvēki ir neizpratnē par “Škoda Vagonka”. Kāpēc jūs negriežaties pret atbildīgajiem cilvēkiem un šodien skaidri nepasakāt, kas ir vainīgs, ka mums ir šādi vilcieni? Vai nu mums jāgriežas prokuratūrā pret “Škoda Vagonka”... Nu nevar būt – 11 vilcieni atnāk, seši stāv pie sētas. Kas te īsti notiek?! Un tad saka: “Tagad tie braukā pa naktīm, un, redziet, viss būs ļoti labi.” Pagaidiet, kas tad mēs esam? Izmēģinājuma trusīši?! Tiešām, kā Kiršteina kungs teica, iepriekš bija “Stadler”, tur bija lauzti kaut kādi līgumi. Normālus vilcienus varējām nopirkt, kaut vai ķīniešu vilcienus, kuri ir simts reizes labāki nekā “Škoda Vagonka”. Jārīkojas, saprotiet, ir jārīkojas!

Savādāk saka: “Nē, “Škoda Vagonka” tur visu atrisinās.” A ko atrisinās? Tie cilvēki, kas ir meža vidū tad, kad vakarā tumšs jau ir... Vilciens ir apstājies starp divām stacijām, cilvēki nevar izkāpt ārā no vilciena. Un saka: “Brauciet ar taksometru!” Varbūt tad vajag oriģinālāk... Varbūt pateikt... Varbūt ziemeļbriežus vajag, kaut kādu jaunu pakalpojumu nodrošināt, lai ar briežiem izved no tā meža viņus. (Starpsauciens.) Jā, tā ir realitāte šajā satiksmes nozarē. Jautājums – kāds ir risinājums?

Jums kā ministram šodien ir iespēja nākt un runāt no šīs tribīnes vēl tik, cik jūs gribat, jums ir tāda iespēja. Jums jāpasaka, kāda būs rīcība. Skaistie vārdi – tas bija pirmajās 100 dienās, tagad ir vajadzīga rīcība.

Es teikšu tā – lai mēs varētu virzīties uz priekšu, mums Saeimā ir jābūt izpratnei, kāds atbalsts ir vajadzīgs. Pasakiet, lūdzu! Bet, lai cik profesionāli jūs strādātu, jums jāpasaka, no kurienes jūs ņemsiet naudu. Un tas, ko te kolēģis pirms tam runāja par “Rail Baltica”... Es jums pateikšu uzreiz. Ja aprēķinos pietrūkst vairāku miljardu, tad precizējiet, cik miljardu pietrūkst. Un tad jautājums ir – kas paliks? Tagad viss centrs ir izrakts, jau estakādes ir sabūvētas dzelzceļa stacijā, tur viss, kā saka, notiek. Kas notiks ar to visu? Vai mēs esam gatavi piekrist tam, ka Eiropa teiks: “Nē, nē, uz centru nevajag, lai brauc caur Salaspili.” Nu, tad sanāks tiešām, ka tas būs objekts militārajām vajadzībām. Tur Rīgas interešu nebūs.

Kā mēs varam rīkoties? Es varu jums ieteikt – nāciet, pieņemiet valdības lēmumu (jo, jūs atceraties, “Rail Baltica” projektu savā laikā iniciēja tieši Igaunija) un pasakiet: vai nu Eiropa nodrošina visu finansējumu, ņemot vērā, ka ir bijusi gan inflācija, gan citas problēmas, vai Latvija atsakās no šī projekta. No visa, arī no Salaspils. Un tad lai igauņi, kuriem ekonomika ir daudz labākā kārtībā nekā pie mums, palīdz atrisināt, ka mēs piesaistām šo naudu.

Nu jāsāk runāt, ka mēs esam buferzona iespējamā kara gadījumā un šai infrastruktūrai ir jābūt sabūvētai. Ir jāpiesaista citi fondi, nevis vairs kohēzijas, bet konkrēti saistībā ar to, ka mēs esam NATO un Eiropas Savienības ārējā robeža pret Krieviju, Baltkrieviju. Nu tad lai tiek ieguldīti kārtīgi šie miljardi un lai mums ir infrastruktūra. Jāsāk par to runāt, jo vasarā būs par vēlu. Es jums saku priekšā tikai tāpēc, ka tas ir cilvēku izmisums, jo, ja nebūs risinājuma, tad šī valdība ilgi nenostrādās. Nav vairs runa tikai par satiksmes ministru.

Tā lielākā problēma ir tā, ka tas, ko es sadzirdēju... Vitenberga kungs, godīgi sakot, mani šokēja, ka jūs tagad stāstāt, ko Briškens nav izdarījis. A jūs pats kā ministrs neesat tiem ierēdņiem neko licis darīt. Cik jūs esat atlaidis? Cik jūs lietas esat ierosinājis? Tāda sajūta, ka ministri atbildību neuzņemas. Briškens ir vainīgs pie visa, jo viņš tur ir strādājis. A jūs bijāt ministrs. Ko jūs darījāt? Jūs varējāt griezties pret Briškenu par neizdarībām, tas nekas, ka viņš bija deputāts, sēdēja šeit, opozīcijā. A jūs negriezāties, a tagad šodien griežaties. Kāpēc? Nu, skaidrs – tāpēc, ka jūs esat izmesti no valdības, esat opozīcijā un jums kaut kas ir jāsaka. Bet cilvēkus jau neinteresē, kurš šodien ir opozīcijā, kurš ir pozīcijā un kurš rītā būs pozīcijā vai opozīcijā. Viņi saka: “Atrisiniet, lūdzu, satiksmes problēmas!”

Mums ir trīs ostas, mums kopā ir piecas ekonomiskās zonas. Jūs saprotiet, tā visa infrastruktūra saistīta ne tikai ar Rīgas, Liepājas vai Ventspils ostu, bet ir arī Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, Latgales speciālā ekonomiskā zona, kur ir Daugavpils iekšā. Ja mēs to visu nojaucam nost, tad ir slikti. Jautājums – kādu alternatīvu mēs piedāvājam šīm ekonomiskajām zonām? Varbūt tiešām vajag ieklausīties tajā, ko savā laikā Lembergs teica, varbūt vajag vairāk pāriet uz rūpniecību, vajag ražot, speciālās ekonomiskās zonas pārveidot par industriālajiem parkiem, piesaistīt no visas pasaules investorus, arī no Ķīnas. Kāda ir problēma, ka ķīnieši ražos šeit savas preces? Tās, kuras viņi šodien pārdod Eiropai. Nav runa par militāro rūpniecību, tās var būt kaut kādas bērnu drēbītes. Varbūt viņi kaut kādas mašīnas liks kopā, komplektēs... pie Eiropas. Atcerieties to – “Volvo” pieder ķīniešiem. Šodien virkne uzņēmumu, tai skaitā “Mercedes-Benz”, “Audi”, BMW, “Volkswagen”, pasūta konkrētas detaļas, kas nāk no Ķīnas. Tā ir elektronika un tā tālāk. Kiršteina kungs daudzkārt par to ir runājis.

Mums vienkārši ir jāsāk strādāt. Amerikāņu investīcijas jāpiesaista. Kāpēc mēs nevaram kādā no speciālajām ekonomiskajām zonām pateikt: izveidojiet vienu Silīcija ielejiņu šeit, nu, ieguldiet vienus 10 miljardus! Kas tad Amerikai tur! Lielākā kompānija, kas šodien ir, “Microsoft” – pāri par trīs triljonu vērtība. Mums ir apmēram 15 miljardu budžets, a viņiem – trīs triljonu vērtība. Otra kompānija – “Apple” – trīs triljoni, “Google” – apmēram divi triljoni. Un tā tālāk. Triljonos tiek mērīts. A mēs sakām: “Vai, vai, vai, kur ņemt naudu?” Ir jābūt rīcībai.

Un tieši tāpēc es aicinu: Briškena kungs, sāciet darboties kā ministrs! Iesildīšanās laiks ir beidzies. Mūsu partijas pozīcija ir tāda, ka mēs balsosim “par” neuzticības izteikšanu jums, bet patiesībā tā būs neuzticības izteikšana jums un iepriekšējiem satiksmes ministriem, tiem, kas ir atbildīgi par šiem projektiem.

Kas attiecas uz to, vai mēs esam spējīgi kaut ko atrisināt, es teikšu tā: vasarā būs tas laiks, kad jūs te stāvēsiet atkal un stāstīsiet... Un es vēlreiz saku: vai nu jūs pasakāt, ka risinājums ir, vai atkāpjaties. Es personīgi šodien nebalsošu “par” jūsu demisiju (lai gan frakcijā visi balsos) tikai tāpēc, ka šodien es nevaru izteikt neuzticību jums, jo man tā būtu jāizsaka arī daudziem citiem.

Bet man ir lūgums: godājamā Jaunā VIENOTĪBA, nu, nenorociet Briškenu. Kāda atšķirība – nu viņš aizies pēc kāda laika, jūs ieliksiet kādu citu, no tā jau tās problēmas neatrisināsies. Tāpēc man ir lūgums: lai jūsu premjere, finanšu ministrs, lai jūsu partija, kurai ir visvairāk mandātu... Sāciet rīkoties, jo cilvēkus interesē rezultāts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atkāpei – nevar saprast, par ko tad es balsošu, līdz kurai ērai Satiksmes ministrijā, jo arī Šlesera kungs savulaik bija satiksmes ministrs.

Bet, runājot par Briškena kungu konkrēti, par darbiem un nedarbiem, –tūlīt būs pieci mēneši pagājuši, un Briškena kungs stāsta, kā viņš ierobežo Krievijas graudu importu un tā tālāk. Realitātē ir tā, ka likumprojekts vēl nav uztaisīts, likumprojekta redakcija pat vēl nav saskaņota ar Saeimas Juridisko biroju un šie graudi joprojām turpina plūst. Droši vien tie plūdīs arī šosezon, tā arī plūdīs, nākamgad tie plūdīs jau uz Ustjlugas un Visockas graudu termināļiem, un tas pasākums pats par sevi izbeigsies, protams. Bet jautājumu par Krievijas “asiņainajiem graudiem” jūs joprojām neesat atrisinājuši. Ne velti pirmdien bija apmēram divi tūkstoši traktoru ielās. Tad laikam viņi saka... Vai tas ir atrisināts? Nē, nu tas nav!

Runājot par kravām. Jā, es nesaprotu... tad Briškena kungs saka, ka jūs meklējat jaunas alternatīvas kravas, bet – kādā veidā? Tiekoties vienu reizi ar stividorkompānijām? Jūs laikam esat superministrs, kas visu zina, ko vajag uzņēmējiem, ostu uzņēmējiem, un kādas kravas vajag. Šī tikšanās pēc ilgstošas lūgšanās un ilgstošiem atgādinājumiem tika sarīkota – tas vien parāda, ka tie vairāk ir vārdi nekā darbība.

Bet tas, kas mani uztrauc visvairāk, – šī tukšrunāšana šobrīd ir iegājusi jau tādā fāzē, ka mums draud kārtējā dotācija “Latvijas Pastam”. No vienas puses, labi, atcēlāt lēmumu par pasta nodaļu slēgšanu. No otras – tai pašā laikā pāris dienu atpakaļ bija raksts, ka “Latvijas Pasts” ir iegādājies virkni jaunu automašīnu, kas bija paredzētas tam, lai aizstātu pasta nodaļas... lai cilvēkus, kas iepriekš nāca uz šīm pasta nodaļām, apkalpotu mājās. Un tagad sanāk tā: būs izmaksas par mašīnu līzingu, par to tehnisko uzturēšanu, un būs arī nodaļas. Tas nozīmē: ja, plānojot nodaļu slēgšanu, jau bija paredzēti mīnus divi miljoni vai mīnus četri miljoni, tad vēl klāt nāks šo automašīnu tehniskā uzturēšana, un naudu vajadzēs vēl vairāk. Tāda neizlēmīga rīcība sanāk no jūsu puses.

Vakar Pieprasījumu komisijā es tā arī nesapratu un neguvu atbildi, kas notiks ar tām pasta nodaļām, kuras tika aizslēgtas iepriekšējā ministra laikā un no kurām dažas strādāja ar mazu plusiņu, bet plusiņu. Kas notiks ar šīm nodaļām? Kā šie cilvēki tiks apkalpoti? Šībrīža situācija, tas haoss, kas valda pasta nozarē... Cilvēks nevar saprast – vienu dienu viņam vienā nodaļā atnāk sūtījums, otrā dienā viņam citā nodaļā atnāk sūtījums; kurai nodaļai viņš īsti piesaistīts; kam jāzvana; tās vēstules, kas ir jāaizsūta... Bieži vien vieglāk sanāk vienkārši aizvest pašam to vēstuli, tos dokumentus konkrētajam adresātam... ātrāk sanāks nekā sameklēt, kur tad ir tas īstais un pareizais sūtījuma nosūtīšanas algoritms kā tāds.

Man liekas, ka šobrīd mēs tiešām vairāk tukši runājam. Runājam jau piecus mēnešus, un rezultāta nav. Tāpēc es šodien balsošu “pret”... “par” satiksmes ministra demisiju, jo uzskatu, ka... nu tad meklējam kādu citu, labāku kandidātu, jo šobrīd nav labi... tajā situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Satiksmes ministrs Kaspars Briškens, manuprāt, miera laikos būtu tāds tīri ciešams ministrs. Tas ir mans personīgais viedoklis. Ja nebūtu tās situācijas, kas mums ir šobrīd ar agresoru Krieviju un visas no tā izrietošās sekas, ja būtu normāla premjere, kas ieklausītos, ja mums “Rail Baltica” projekts jau būtu sākotnējā biznesa plāna kalendāra grafika ietvaros, es teiktu, ka šīs diskusijas, šie “PROGRESĪVO” politiskie saukļi, pagrieziens Ziemeļvalstu virzienā pat tīri labi iederētos... miera laikos.

Kas mani šodien motivēja kāpt tribīnē? Patiesībā, ne klausoties Briškena kungu – tur viss skaidrs... Klausoties Šuvajeva kunga aizstāvības runu, ka “PROGRESĪVO” ministri neies sist dūri galdā un prasīt nozarēm risināt svarīgus jautājumus pie premjeres, pie finanšu ministra... Laikā, kad mēs labi redzam, kas ir noticis ar “Vivi”, ar šo pasta ballīti, ar starppilsētu autobusu cīņu, ar takšiem, vaučeriem... Tas, manuprāt, pat šajā kontekstā, ar visiem šiem dotajiem lielumiem, mūsu apstākļos, es pat atļaušos teikt, ir zināmas tādas varbūt ne gluži pseidoproblēmas, bet mazas problēmas.

Man tas atgādina kādu notikumu – strīdu pludmalē, kad divas dāmas strīdas, kura kurai ar saldējumu nosmērējusi kleitu. Strīdas, strīdas, cik maksās ķīmiskā tīrīšana, kurš par to maksās, kura pirmā... Laikā, kad mēs redzam, ka no jūras visi putni migrē uz krastu, viņas sēž un strīdas. Tālumā pie apvāršņa parādās jau tāds kārtīgs vilnis, cunami, pamatīgs vilnis, viņas sēž un strīdas, risina problēmas. Un tas vilnis ir, kā jau kolēģi minēja, “Rail Baltica”. Tas ir daudz nopietnāk, nekā mēs šeit, diskutējot par pasta ballītēm vai par takšu vaučeriem, vai kā savādāk, mēģinām iesmiet par ministru. Nu, ministrs pats arī dod iespējas par viņu kādreiz kādu sarkastisku vārdu izteikt.

Atgādinu (ko mans kolēģis Kulbergs minēja) – “Rail Baltica” sākotnējais aprēķins bija 1,98 miljardi ar nosacījumu, ka 37 procenti kravu pa to tiek pārvadāti no NVS valstīm, 26 procenti – NVS valstu pasažieri. 1,98 miljardi.

Toreiz biznesa plāns paredzēja – ar visām iespējamām inflācijām –, ka šis projekts būs pa nullēm, knapi, knapi rentabls. Tad mēs dzirdam: četrarpus miljardi ar nosacījumu, ka vairs nav 37 procenti NVS kravu. Šobrīd tās objektīvi arī nevar un nedrīkst būt, jo ir ne tikai dzelzs priekškars aizvēries, tur ir dzelzsbetona un metāla mūris priekšā. Ilgi nebūs ne šo kravu, ne šo pasažieru objektīvu apsvērumu pēc. Četrarpus miljardi.

Nākamais – jau mēs zinām – astoņarpus miljardi. Ko intervijā pateica uzvarētāji? Ka beigās bez 15 miljardiem šis projekts netiks cauri.

A mēs turpinām strīdēties par “Vivi”, par takšu vaučeriem, par pilnīgi atšķirīgām lomām. Kurš bijušais ministrs pie tā ir vainīgs? Linkaits tagad ir vainīgs. Briškena kungs pats arī no 2013. līdz 2016. gadam bija ministra padomnieks, pēc tam no 2016. gada, līdz tika Saeimā, bija atbildīgajā kapitālsabiedrībā... “Rail Baltica” ieņēma vadošus amatus, tai skaitā par šo projektu.

Kur ir pamatproblēma? Cik reižu Jaunās VIENOTĪBAS Ministru prezidents gan iepriekšējā valdībā, gan šajā valdībā, pirms tika apzinātas šīs problēmas, sasauca pie sevis satiksmes ministru un visas atbildīgās iestādes – kur mēs esam pēc grafika, kur mēs esam pēc biznesa plāna, kas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, kur mēs kavējam? Cik tālu mēs esam ar zemju atsavināšanām? Ja 2000 vienības jāatsavina, kāpēc šobrīd ir tikai 100 vienības atsavinātas? Kas ir ar projektēšanu, kas ir ar izpēti, kurš būvēs, par kādām cenām varēs būvēt? Vai mūsu tautsaimniecība no tā kaut ko iegūs vai zaudēs, ja vienu vai otru... būvēs ārvalstnieki? Cik reižu – kā jums šķiet? Ne reizes.

Es vēl atceros to brīdi... mēs bijām koalīcijā iepriekšējā valdībā, kad APVIENOTAIS SARAKSTS izlēma vairāk nepiedalīties ar Jauno VIENOTĪBU... Krišjānis Kariņš uzdeva retorisku jautājumu: “Kā tev, Edgar, šķiet – vai Tālis Linkaits bija muļķis vai zaglis?” Es ļoti labi atceros šo sarunu. Vairāk nekā četrus gadus Linkaita partija stutēja Kariņa kungu. A viņi paši ne reizes nesasauc objektīvu sanāksmi un neiziet cauri visiem papīriem.

Šāda mēroga projekts mūsu valsts teritorijā nav bijis nekad un, visticamāk, arī ilgi nebūs. Mēs skatāmies... iespējams, varbūt kādas HES. Bet tas nav bijis Latvijas brīvvalsts laiks, tas ir Padomju Savienības laiks.

Kopumā skatoties – bija jābūt visnopietnākajai attieksmei. Attieksmes nav. Tagad mēs dzirdam – Linkaits vainīgs vai Briškens vainīgs. Jā, nenoliedzami, ir Briškena atbildība šai procesā. Bet, kamēr koalīcijas partneris neuzsitīs dūri galdā un nepateiks skaidri, šī problēma skars arī 15. Saeimu, 16. Saeimu un 17. Saeimu. Nekas labāk nepaliks, paliks tikai sliktāk.

Ko mēs redzam, un ko arī sabiedrība redz? Lidostā “Rīga” mēs veicam apjomīgas investīcijas “Rail Baltica” kontekstā – visas autostāvvietas ir... viss tiek pārbūvēts. Dzirnavu iela, Rīga... jaunu tiltu mēs būvējam, slēdzam satiksmi. A paralēli mēs ziņās diskutējam – iespējams, caur Rīgu nemaz “Rail Baltica” neies... Pēc inerces mēs turpinām kaut ko darīt un kaut kur vēl milzīgu naudu ieguldīt. Kurš par to atbildēs?

Tā nav ballīte par 180 tūkstošiem. Par to mēs visi satraucamies, par to mēs cepamies. Tas mūsu prātos ir kaut kāds izmērāms lielums. Kad mēs dzirdam, ka beigās, iespējams, nāksies šim projektam iztērēt 15 miljardus, tad daudzi uzdod jautājumu: pagaidiet, cik vispār miljardā ir nuļļu? Tur tā kā par trīs nullēm vairāk nekā miljonā. Tas vienkārši ir kaut kas prātam neaptverams.

Atgriežoties pie dāmām pludmalē. Viņas aizvien strīdas, kura ir vainīga, ka vienai ir nosmērēta kleita. Tas cunami mums ir jau pavisam tuvu, kolēģi! Un es aicinu tiešām... es objektīvi redzu (tā ir mana pārliecība), ka Briškena kungs, ieņemot šobrīd šajos sarežģītajos apstākļos... iespējams, cilvēcīgu vai kādu citu apsvērumu pēc nav spējīgs uzsist dūri galdā un pateikt gan premjerei, gan finanšu ministram, gan arī Valsts prezidentam, ka šobrīd šī ir mūsu valsts vismaz tautsaimniecības, ekonomikas... fiskāli ietilpīgu darba uzdevumu... prioritāte numur viens. Kurš beigās par to maksās? Kur mēs ņemsim naudu aizsardzībai, veselībai... visam?

Mums nāksies tur visu ieguldīt, nāksies Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, visus pārējos finanšu instrumentus saguldīt, lai mēs kaut kā vismaz to trasi ārpus Rīgas – savienojumu ar Igauniju, Lietuvu – veiktu. Mēs to gribam? Es domāju, ka ne.

Tāpēc, kolēģi, es atbalstu Briškena kunga demisiju. Esmu pārliecināts, ka pienāks brīdis, kad mums valdībā būs gan premjers, gan satiksmes ministrs, kurš spēj šīs lietas novest līdz galam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Ir tāds stāsts, kuru mēdz uzskatīt par anekdoti. Kāds uzskata, ka tas ir patiesos notikumos balstīts. Ja patiesos notikumos, tad ir strīds par autorību... bet jūs, vismaz liela daļa no jums, droši vien esat dzirdējuši stāstu par trīs aploksnēm. Trīs aploksnes, kuras aizejošais ministrs atstāj nākamajam, – kad ir problēmas, tās jāatver. Pirmajā aploksnē rakstīts: novel visu uz iepriekšējo, un tiksi brīvi cauri. Otrajā aploksnē rakstīts: kad iestājas problēma, novel visu uz laikapstākļiem. Trešajā aploksnē rakstīts: sēdies un raksti trīs aploksnes... trīs vēstules.

Kāpēc es to pieminu vēlreiz? Man vienkārši jautājums... es zinu, ka ar zāli nedrīkst sarunāties... bet man tāds retorisks jautājums bijušajam ministram Jānim Vitenbergam: ko tu tur esi savārījis? Cik vēstuļu tu esi sarakstījis nākamajam? Mēs jau esam kādā piektajā... bet Briškena kungs kā nesēžas un neraksta savas trīs, tā neraksta.

“Škoda Vagonka” varēja norakstīt uz iepriekšējiem diezgan veiksmīgi un pat objektīvi. “Rail Baltica”... rakstīt uz iepriekšējiem... kā tu jau teici... būtu nokļūt pašam pie sevis. Līdz ar to der laikapstākļi. “Latvijas Pasts”... it kā vajadzētu būt trešajai vēstulei, bet – vēl ne. Mēs zinām, ka vēl būs “airBaltic”, mēs zinām, ka būs iekšējie pārvadājumi... būs vēl virkne problēmu. Kamēr visas vēstules, kuras Jānis ir sarakstījis, lasīs esošais ministrs, var sanākt tā, ka noguļ to brīdi, kad ir pēdējais brīdis uzrakstīt trīs savējās.

Tagad drusku nopietnāk. Neatkarīgi no tā, kas vada Satiksmes ministriju – Tālis Linkaits, Jānis Vitenbergs vai Kaspars Briškens... vai kāds cits to vadītu tagad... pat neatkarīgi no tā, cik labi vada... te es daudz kur varu piekrist Šlesera kunga teiktajam par to, kā būtu jāvada ministrija, man tur nav, ko piebilst... bet tā problēma ir daudz lielāka. Visas tās lietas, kuras šobrīd ir satiksmes ministra padotībā, nav atrauti, ierobežoti Satiksmes ministrijas jautājumi, tie ir visbūtiskākie nacionālā līmeņa jautājumi.

Atkal ir jautājums: vai mēs saprotam, kur mēs šobrīd atrodamies, kādā situācijā? Nav tikai vienkārši karš Ukrainā. Gar mūsu austrumu robežu ir nolaidies dzelzs priekškars... mums ir paveicies, pareizāk sakot, mēs savulaik esam daudz strādājuši, lai būtu priekškara pareizajā pusē, bet tam ir konsekvences. “Rail Baltica” projekts ir ieguvis pilnīgi citu nozīmi, kā oriģināli tas bija, – visa ekonomikas sadaļa ir ārā. Ja biznesa plānā bija, ka 40 procentu kravu jaunais vilciens vedīs no NVS valstīm un 30... cik tur procentu... pasažieru brauks ar šo vilcienu no NVS valstīm... absolūti skaidrs, ka viņi nebrauks. Ir dzelzs priekškars un būs ilgi neatkarīgi no kara iznākuma.

No militārās industrijas viedokļa, no militārās mobilitātes viedokļa šis projekts mums ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad. Tas nozīmē, ka mums nebūs finansējuma pašiem... tas nozīmē, ka tas jau sen, jau pirms 10 gadiem, labi, diviem, bija jāsit cauri Eiropai kā visas Eiropas pilnībā finansēts vai NATO finansēts projekts, nevis mūsu projekts, ar ko mēs nākotnē pelnīsim. Šobrīd tāda nākotne, ka mēs ar to varētu pelnīt, tuvumā nav redzama. Es ceru, ka kādu dienu tāda atnāks.

Atceros... man liekas, Šlesera kungs bija ministrs, bija vizītē Parīzē, es biju diplomāts... un bija tajā laikā plāns par vilcienu Sanktpēterburga–Parīze... šo pašu. Diemžēl šādi sapņi Krievijas politikas dēļ mums ir jāaizmirst. Bet vilcienu mums vajag.

“airBaltic” nav vienkārši atsevišķs uzņēmums, kura bilancē mēs skatāmies. Tas ir stūrakmens milzīgai pakārtotai ekonomikai. Visredzamākais ir tūrisms, bet tā ir tikai maza sadaļa.

Dzelzceļš, tranzīts – tas ir beidzies. Pašlaik vēl kaut kas tiek krauts. Lai kā mēs tās kravas nesauktu, visas aiziet uz Krievijas ostām. Tas nozīmē, ka mūsu ostu jautājums nav vairs Satiksmes ministrijas jautājums, ja ostas pārtaisām par rūpniecības teritorijām. Tas iekļauj katru valdības ministru.

Iekšējie pārvadājumi vai pasts, kas vienmēr tiek dotēts, vismaz pārvadājumu ziņā, – tie savukārt ir Latvijas asinsvadi. Tas ir Latvijas valstiskās pastāvēšanas jautājums. Aizverot pasta nodaļas... tas nebūs pēdējais, kas aizvērsies tajās vietās. Pasta nodaļas, skolas... un arī tas vēl nebūs pēdējais. Pēdējais, kas paliks, būs “Fenikss” laimētavas. Tas būs pēdējais “tautas nams”, kas vērsies ciet, tur pēdējie vēl palikušie varēs depresijā ne tikai nodzerties, bet notērēt arī to naudu, kas būs palikusi pāri pēc dzeršanas. Tas ir tas, kas aizvērsies pēdējais.

Šie visi nav Briškena vai Satiksmes ministrijas jautājumi, šie visi ir nacionālā līmeņa jautājumi. Ar šiem jautājumiem premjeram būtu no rīta jāceļas un vakarā jāiet gulēt. Ja mēs apzināmies, kādā situācijā mēs esam, kādā ģeopolitiskā vietā un situācijā esam nokļuvuši... nav nekas šausmīgs, var izdzīvot un dzīvot pat ļoti labi, ja saprot un sāk rīkoties. Lielākā problēma ir nevis tas, ka Kaspars Briškens netiek galā ar ministrijai padotajām iestādēm, bet... es neesmu dzirdējis nevienu teikumu, redzējumu, ko par visiem šiem jautājumiem domā Ministru kabineta vadītāja – premjere. Nevienu, nevienu domu!

Līderus no citiem atšķir tas, ka viņiem nevajag rakstīt priekšā lapiņas, viņiem ir savs viedoklis, un viņi māk deleģēt uzdevumus un prasīt atbildību. Esam ļoti uzmanīgi, ar kādiem līderiem mēs ejam cauri šiem grūtajiem laikiem. Kaspars Briškens ir tikai viena indikācija... izpratnē – neieinteresētība un tukšmuldēšana... veido ļoti bīstamu Molotova kokteili, kura pazīmes – ātri aizdegties un ilgi degt.

Es pilnīgi piekrītu Šlesera kunga citētajam Indulim Emsim. Mēs tiešām degam zilās ugunīs, un tā lielākā problēma, ka mēs nespējam apzināties jauno situāciju, kurā mēs esam, – ka tas prasa mobilizēties absolūti visiem, nevis gaidīt, kad izgāzīsies viens, otrs vai trešais ministrs, lai pēc tam uz viņu parādītu ar pirkstu. Tas bija Kariņa stils. Manuprāt, diemžēl tas stils tiek turpināts. Te ir novērojama zināma kontinuitāte. Sagaidām, kad kāds izgāzīsies, tad parādīsim uz viņu ar pirkstu, mainīsim, pasauksim kādu atpakaļ. Nē, tā nav metode, kā vadīt valsti, kur nu vēl šādos laikos, kādi ir šobrīd.

Es atbalstu Briškena kunga demisiju ne tāpēc, ka es uzskatītu, ka tas ir pareizākais, ko šodien darīt, es vienkārši nevaru rīkoties citādi. Bet es gribu pateikt – tas šobrīd nav par Briškenu. Tas ir par visu valdību, un tas ir par visu valsti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man gribas pārvaicāt, vai mēs joprojām strādājam pie jautājuma par neuzticības izteikšanu Kasparam Briškenam, jo brīžam, klausoties gan Briškena kungu, gan Šuvajeva kungu, man šķiet, šobrīd mēs strādājam pie jautājuma par neuzticības izteikšanu Jānim Vitenbergam, Tālim Linkaitam vai vēl kādam citam. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Briškena kungs, jūs pārmetāt Jānim Vitenbergam, ka viņš beidzamos četrus mēnešus ir sēdējis uz čemodāna un īsti neko nav darījis. Es domāju, šo jautājumu nevajadzētu vienkāršot, es domāju, šis jautājums būtu jāskata dziļākā kontekstā. Es to sauktu par spēli ar valsti četru mēnešu garumā, sākot no 10. maija līdz 15. septembrim, un šai spēlei ir gan scenārija autori, gan izpildproducenti, gan līdzatbildīgie. Šis nodarījums valstij, tās attīstībai četru mēnešu laikā būtu rūpīgākas analīzes vērts nekā tikai pārmetums Jānim Vitenbergam.

Briškena kungs, es noteikti būtu labprātāk dzirdējis no jums nevis to, ko Linkaita kungs vai Vitenberga kungs nav izdarījis, bet – ko jūs esat izdarījis ne tikai šo piecu mēnešu laikā, bet visu garo gadu laikā, kad jūs ieņēmāt atbildīgus amatus, saistītus ar satiksmes nozari. Tas būtu tas, ko es labprātāk būtu gribējis no jūsu teiktā sadzirdēt.

Jūs pateicāt, ka turpināsiet savu darbu neatkarīgi no... Jums droši vien tas pašam šķita tāds vīrišķīgs izteikums. Briškena kungs, es nepiekritīšu, tas īsti nav vīrišķīgi. Tas skanēja drīzāk autoritatīvi, pret ko jūs noteikti vērstos kā savas politiskās partijas pārstāvis. Vīrišķīgi droši vien būtu atzīt savas kļūdas un bez politiska aizvainojuma spēt uzturēt un uztvert kritiku.

Es apzinos, kolēģi, ka šis balsojums jau ir izlemts un nekādu pārsteigumu šeit nebūs. Es darīšu savu darbu un turpināšu sekot visam, ko darāt jūs, Briškena kungs, īpaši rūpīgi sekošu tam, kā visā jūsu pasta sāgā tiks atrisināts, manuprāt, ļoti svarīgs valstij un valsts drošībai jautājums par abonētās preses piegādi Latvijas iedzīvotājiem.

Es balsošu “par” neuzticības izteikšanu jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Kolēģi, atgriezties savās vietās! Uzsāksim balsošanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Anita Brakovska, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Vilis Krištopans, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Uģis Mitrevics, Jānis Reirs, Ričards Šlesers un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! Paldies tiem, kas vienmēr... laicīgi. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Lēmuma projekts “Par Oskara Erdmaņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Godātie kolēģi, Juridiskā komisija šī gada 6. februārī izskatīja lēmuma projektu “Par Oskara Erdmaņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 27. panta pirmo daļu “Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem”. Komisijas sēdē valsts kontrolieris Edgars Korčagins informēja, ka uz vakanto Valsts kontroles padomes locekļa amatu tika izsludināts atklāts konkurss, pretendentu atlase notika divās kārtās un konkursa komisija atbalstīja tieši Oskara Erdmaņa kandidatūru.

Oskars Erdmanis Valsts kontrolē strādā kopš 2007. gada un kopš 2014. gada ir Piektā revīzijas departamenta Trešā sektora vadītājs.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Oskaru Erdmani par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Oskara Erdmaņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Oskars Erdmanis apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli. Apsveicam! (Aplausi.)

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Deputāti Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Aleksandrs Kiršteins, Ramona Petraviča, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne, Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis un Ričards Šlesers iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts finansējuma piešķiršanu Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica”, lai veiktu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”.

Vārds deputātam Aināram Šleseram – pieprasījuma motivācijai.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Būtība ir ļoti vienkārša. Šis pieprasījums mums jāsūta premjerei, jo nevienam citam mēs to adresēt nevaram. Būtība šeit ir izklāstīta. Tiem, kas nav lasījuši, pāris vārdos mēģināšu izskaidrot.

Tātad no Sabiedrības integrācijas fonda gandrīz 100 tūkstošus eiro jeb, precīzi sakot, 92 915 eiro ir saņēmusi Spriņģe & Co – viņu organizācija rečekisti – it kā tādas nevainīgas filmas veidošanai. Kā daudzās partijās ik pa brīdim noteikti piesakās kaut kādi cilvēki – studenti un vēl kaut kas –, pie mums arī atnāca pāris studentu, kas grib pafilmēt. Nav problēmu – nav nekādu noslēpumu. Bet izrādās, ka viņi bija aģenti. Mērķis bija filmēt, noskaidrot, kas notiek partijas aizkulisēs. Viņi filmēja vairākus mēnešus un beigās salipināja to sižetu filmā, kuru apmaksā nodokļu maksātāji.

Tagad tieši nāk vēlēšanu laiks, un gandrīz 100 tūkstoši ir iztērēti kampaņā pret mums. Nu labi, tur tika pieminēti vēl kādi, bet mēs esam galvenie personāži. To rādīja TV3, šī filma “Šķelšanās” tika reklamēta uz stendiem visā Latvijā. Būšot arī teātra izrāde Rīgas Krievu teātrī. Tas viss notiek par nodokļu maksātāju naudu.

Es gribētu saprast... Ja gadījumā tas notiek saistībā ar visām partijām – ir kāda programma –, tad tomēr būtu labi, ka nodokļu maksātāji zina. Bet, ja iedod 100 tūkstošus, lai taisītu nomelnošanas kampaņu pret partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un pret mūsu deputātu kandidātiem, kas tagad startē uz Eiropu, tad, es domāju, varbūt vajadzētu KNAB tomēr iedziļināties un dot savu izvērtējumu. Bet pirms tam es gribētu saņemt atbildi no premjeres, vai valdība, lemjot... Sabiedrības integrācijas fondam piešķirot naudu, zināja, ka šī nauda ir domāta, lai taisītu nomelnojošu kampaņu pret vienu no Saeimā pārstāvētajām partijām. Tāda ir būtība. Detalizēti jūs varat šo dokumentu izlasīt... arī sīkāk.

Kā jau es teicu, ja no valsts budžeta finansē kampaņu pret mums, tad ir jautājums, vai tā ir demokrātijas jaunā sastāvdaļa, vai tas ir veids, kā tiek finansēti mūsu mediji, jo cita tēma, par kuru es noteikti runāšu nākamajās reizēs, ir tā, ka šādu naudu saņem visi privātie mediji, tikai tie nesaņem ar mērķi nomelnot Šleseru un partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, tie saņem tāpat, lai atbalstītu valdību.

Tā ka šāda ir pieprasījuma būtība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Deputātu Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Edgara Putras, Lindas Matisones, Māra Kučinska, Edvarda Smiltēna, Laura Lizbovska, Māra Sprindžuka, Andra Kulberga, Jura Viļuma pieprasījums ekonomikas ministram Viktoram Valainim, klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par valsts elektroapgādes sistēmas drošību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Godātais ministr, kurš šodien ir klāt! Pieprasījumu komisijas 2024. gada 17. janvāra sēdē komisija izskatīja pieprasījumu “Par valsts elektroapgādes sistēmas drošību” un atzina, ka pieprasījums nav uzturams, ir noraidāms.

Atbilstoši kompetencei atbildes uz pieprasījumā ietvertajiem jautājumiem sniedza ekonomikas ministrs – par apstākļiem, kas saistīti ar termoelektrocentrāles energobloku remontu pagājušajā un šajā gadā, kā arī klimata un enerģētikas ministrs – par elektroapgādes sistēmas kopējo turpmāko attīstību.

Uzklausot ekonomikas ministru un akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Čakstes kungu, komisija lēma pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmajam vārds debatēs deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministra kungs! Šo pieprasījumu mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS un es, iesniedzām, nevis lai piekasītos ministriem vai viņu darbam, bet mūs patiešām uztrauc energodrošība Latvijā, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, apzinoties arī to, ka mēs esam vienotā energotirgū ar mūsu kaimiņiem – Baltijas valstīm. Lietuva un Igaunija ir diezgan atkarīgas arī no Latvijas energoražošanas un jaudām, īpaši ziemas apstākļos.

Latvijā ir tāds teiciens: “Labo ragavas vasarā,” bet izskatās, ka šoreiz tas neattiecas ne uz enerģētiku, ne uz TEC-2 remontiem, ko diemžēl veic šajā ziemā. Paļauties enerģētikā uz veiksmi nav drošākā stratēģija. Un ministrs savā atbildē... paldies Valaiņa kungam, kurš atnāca uz sēdi un arī uzņēmās šo lomu... ministrs savā atbildes vēstulē norādīja, ka Latvijā termoelektrostaciju remontēšana vasarā rada augstus riskus, jo Daugavā ir maza ūdens pietece un nav pieejas citām ģenerācijas jaudām. Es gribu teikt, ka remontēt četrarpus mēnešus – kopš augusta, tātad vasaras – TEC-2 otro energobloku... ziemā ir neprāts, jo tam ir 420 megavatu ģenerējošā jauda. Tas nav normāli.

Tajā mirklī Latvija bija vienīgā valsts reģionā, kas nodrošināja sevi un arī nedaudz eksportēja (bet eksportēja), tāpēc ka mums vienkārši paveicās, ka Daugavā bija rekordaugsts ūdens līmenis – 1100–1200 kubikmetri sekundē, kas ir netipiski, jo parasti ir 100–150, aukstās ziemas apstākļos pieteces nav. Un tas bija kritisks mirklis – kritisks mirklis! –, kad mūsu kaimiņam – agresoram Putinam – bija iespēja izmantot savas hibrīdkara metodes, jo apstākļi perfekti sakrita, lai viņš varētu mūs atvienot no BRELL loka.

Mēs uzdevām jautājumu, kas būtu bijis, ja nestrādātu arī otrs energobloks tipiskos apstākļos. Ministrijas atbilde bija šāda (citēju): “Janvāra sākumā elektroenerģijas jaudas situāciju uzlaboja netipiski augstā ūdens pietece Daugavā un paaugstināja ģenerācijas iespējas. Zemas ūdens pieteces apstākļos TEC-2 abu bloku nepieejamības gadījumā būtu augsts elektropiegādes jaudu nepietiekamības risks un, notiekot ārkārtas desinhronizācijai, būtu apgrūtināta Baltijas energosistēmas pāreja uz drošu darbu izolētās darbības režīmā, kas paredz zināmus jaudas ierobežojumus un līdzstrāvas samazinājumus.”

Tas nozīmētu, ka mums būtu jāsamazina patēriņš, būtu jāsaka uzņēmējiem un sabiedrībai tērēt mazāk. Tas nozīmētu to, ka tajā kritiskajā mirklī mums nāktos tērēt... un darbināt abus TEC-2 blokus, lai balansētu savu jaudu šeit, lai būtu atslēgtā režīmā, strādājot... no BRELL, un mums nāktos tērēt to, ko iepirka rekordaugsti, – par 300 eiro megavatā. Atceraties, šī Inčukalnā noglabātā 1,8 teravatstundu rezerve gāzei bija iepirkta par 300 eiro. Tā šobrīd tiek atšķaidīta. Tāpēc rēķini mums ir gana augsti tieši šīs iepirktās gāzes dēļ.

Vasarā energoslodze ir būtiski mazāka. Tā ir 500–700 megavatu, nevis 800–1200, un siltumslodze ir 10 reižu mazāka, tātad remontēt vasaras periodā, vienalga kādus riskus izsverot, ir daudz loģiskāk un drošāk nekā to darīt ziemas apstākļos, jo arī vasarā mēs varam iepirkt importēto elektroenerģiju, ziemā tas reāli nav droši. Ministrs un “Latvenergo” apgalvoja, ka nepastāvēja pilnīgi nekādi drošības riski un nav nekāda pamata par to runāt. Tātad pats ministrs... ministrija savā ziņojumā to parādīja, ka šādi riski varēja pastāvēt.

Augustā, kad bloks izgāja no ierindas, nevarēja paredzēt, ka HES būs augsta pietece, ka mēs varēsim nodrošināt sev patēriņu ar pie mums ģenerēto jaudu. Un kas būtu, ja vienlaicīgi kaimiņiem būtu gadījusies problēma, jo Lietuva un Igaunija ir atkarīga no mums ziemas apstākļos? Mums siltumapgādei ir desmit reižu lielākas prasības nekā elektrībai.

Ministra kungs arī teica, ka uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir niecīga ietekme, tikai 15 procenti no mājsaimniecībām esot norādījušas, ka tajā dienā, 5. janvārī, kilovats maksājis 15 eiro... ka tas neietekmē nevienu. Es jums varu pateikt, pēc SPRK datiem, ka biržas tarifs ir 15 procentiem mājsaimniecību, bet tie ir 274 560 iedzīvotāju. Tas ir nieks? Vai 48 281 uzņēmums – tas ir nieks? Tā ir maza ietekme? Manuprāt, tā ir diezgan būtiska ietekme. Tas ietekmēja daudzus. Jebkuri šādi cenu pīķi ietekmē arī pārējos 85 procentus. Kāpēc? Tāpēc, ka šie pīķi pēc tam ir jākompensē ar izlīdzināto maksājumu.

“Latvenergo” gadījumā pazaudēt 5,47 miljonus peļņas vienā dienā ir “saimnieciski”. Ministri apgalvoja, ka “Latvenergo” nekādu peļņu nezaudē. Bet es varu pierādīt pilnībā pretējo. 5. janvāris. Deficīts “Nord Pool” biržā reģionā Igaunijai bija 231 megavats, Lietuvai – 623 megavati, Somijai – 1905 megavati. Ar šiem 420 megavatiem mēs varējām nodrošināt diezgan labas eksporta iespējas. Tajā dienā “Nord Pool” biržā mēs varējām ļoti labi nopelnīt. Vidējā biržas cena tajā dienā bija 670 eiro par megavatstundu. TEC-2 pašizmaksa ir aptuveni 100 eiro megavatstundā. Tas nozīmē, ka tā būtu 570 eiro peļņa par katru megavatstundu, tie ir 5,47 miljoni eiro – tieši 5. janvārī, kad tika remontēts TEC-2 bloks.

Bet tas nav viss, ne jau tikai 5. janvārī bija augsta cena. Iepriekšējā dienā mēs pazaudējām 1,5 miljonus eiro, jo vidējā cena bija 222 eiro par megavatstundu. Normālas konkurences apstākļos šādu rīcību sodītu konkurenti, bet dominējošā spēlētāja statuss ļauj strādāt nesaimnieciski. Teikt, ka uzdevums “Latvenergo” strauji būvēt vēja un saules parkus risinātu 5. janvāra rekordaugstās elektrības cenas un energodrošību... piedodiet, šīs cenas radās tieši tādēļ, ka atjaunojamie energoresursi, kā vējš, nenostrādāja. Tieši Dānijā nenostrādājušās vēja jaudas radīja iztrūkumu un savukārt pieprasījumu pārējos tirgos, kas ķēdes efektā nonāca līdz mūsu reģionam, – tāpēc ka vējš nav prognozējams, un, piedodiet, ziemā jau nav saules, saules enerģijas. Šie energoresursi – gan vēja turbīnas, gan saules enerģija – saražoto enerģiju padara zaļāku, bet ne drošāku. Ir aplami apgalvot, ka tas palielina drošību. Par cenu vēl varam pastrīdēties.

Faktiski ir notikusi nepieļaujama situācija – īpaši zemas maksimālās enerģijas slodžu periodā – ar darbaspējām, TEC jaudām, ko vēl pasliktina kara situācija un austrumu kaimiņa draudi. Vai uzņēmums ir cēlis trauksmi par radušos ārkārtas situāciju? Kur ir raksti par šo situāciju? Kur ir ieinteresēto pušu apspriedes problēmas risināšanai? Kur ir iesaistīta valdība, parlaments... Vācijas atbildīgās institūcijas un vēstniecība... kas ir šie energobloka ražotāji?

Šis viss norāda uz to, ka mūsu enerģētikā valda haoss un darbs ir bez elementāras enerģētikas stratēģijas un skaidra plāna. Vēlos, lai mēs no šīs situācijas gūtu mācību un vairs nekad tik pavirši neattiektos pret mūsu valsts energodrošību. Beidzot ir jābūt skaidrai stratēģijai, redzējumam, kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas energopašpietiekamību un energodrošību. Beidzot sagatavojam enerģētikas stratēģijas dokumentu! Tam būtu jābūt uzdevumam mūsu ministriem.

Mums ir jāstimulē vēja un saules hibrīdparku attīstība privātajā sektorā, bet “Latvenergo” ir jārisina bāzes jaudas ģenerācija, kas risinātu, reāli risinātu, drošību un pietiekamības jautājumu, kad ziemā mums nav vēja (kā bija tieši šajā datumā) un kad ziemā mums nespīd saule, vai vasarā, kad HES ir par maz ūdens. Mums ir jāattīsta modulārā reaktora projekts Baltijā. Lūk, tur ir jābūt “Latvenergo” lomai, lūk, tur ir jābūt mūsu stratēģiskajai virzībai! Atstājam privātajam sektoram to, ar ko privātais sektors var tikt galā, un “Latvenergo” kā stratēģiskais valsts uzņēmums risinātu tieši drošības un bāzes jaudas jautājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies par šo pieprasījumu. Arī no savas puses mēģināšu izstāstīt galvenos argumentus, kas šajā sēdē tomēr būtu jāizklāsta par situāciju energojomā Latvijā kopumā, par situāciju 5. janvārī un par to, kur mums būtu jātiecas.

Pirmām kārtām... gribu teikt, ka 5. janvāris un deputātu reakcija, arī mana reakcija, pievēršot uzmanību “Latvenergo” padomei par viņu padarītajiem darbiem... lika pārdomāt to, kādā situācijā mēs šobrīd esam energojomā. Un, ja mēs skatāmies uz to, ka šie remontdarbi, ko minēja Kulberga kungs, norisinājās ziemas periodā, protams, tā ir ārkārtēja situācija un tas nav normāli, bet arī šādai ārkārtējai situācijai... izejai no normas... ir jābūt gataviem un ir jāspēj daudz laicīgāk paredzēt arī šādus ārkārtas gadījumus.

Nav noslēpums, ka energobloki – TEC-1 un TEC-2 – ir 10–15 gadus veci, un pret tiem tā arī ir jāizturas, ir jāsaprot tas, ka kādā brīdī būs arī ārkārtas remonti, un mums tiem ir laicīgi jāgatavojas. Pašlaik šos remontus veic pavasarī, rudens laikā, un šim konkrētajam... inspekcijas laikā, piedaloties arī iekārtas ražotājiem, tika veikti dažādu veidu elektroniskie mērījumi, kuru rezultātā tika konstatēts specifisks tvaika turbīnas ģeneratora statora defekts, kura nekavējoša nenovēršana varēja izraisīt visa ģeneratora neatgriezeniskus bojājumus.

Es piekrītu Kulberga kungam, ka būtu pareizāk to darīt vasarā, bet diemžēl vasarā mēs to nevaram darīt tā iemesla dēļ, ka nedz saule, nedz vējš mums nav tādā apjomā, lai mēs to droši varētu darīt. Mums vasarā ir nepieciešama TEC-1 un TEC-2 jauda gadījumā, ja “Latvenergo” hidroelektrostacijas nespētu saražot elektroenerģiju pietiekamā apjomā. Tas ir tas iemesls, kāpēc jūnijā, jūlijā šādi darbi nenotiek, tie notiek pēc tam, kad hidroelektrostacijas kaut kādā veidā var kompensēt. Līdz ar to pats plāns pamatā ir pareizs, bet risku izvērtējums tomēr ir būtiski pilnveidojams – pretstatā tam, kas notiek šobrīd.

Energodrošība ir svarīgs jautājums, un mēs skatāmies... arī 5. janvārī... kas bija attiecībā uz elektroenergobloku iztrūkumu, par ko tiek pārmests, – pēc būtības tas nav radījis negatīvu ietekmi uz tarifu tajā dienā... šī energobloka remonta dēļ. Tas ir radījis... negūtus ieņēmumus pašam “Latvenergo”, bet kopumā gada plāns tiek pildīts attiecīgi tā, kā tas ir bijis saplānots. Bet par šiem iztrūkumiem – protams, mums ir jārunā par to, kādā veidā no šādām situācijām izvairīties, un tieši vēja un saules enerģijas projektu tālāka attīstība ir veids, ko mēs varam darīt.

Kolēģi, līdz šim mēs esam jau daudz ko izdarījuši, lai energodrošības jautājumiem un energopolitikai pievērstu lielāku uzmanību. Pirmām kārtām gribu vērst uzmanību uz iepriekš padarītajiem darbiem, kas ir bijuši jau iepriekšējo valdību laikā attiecībā uz “Sadales tīkla” izmaksu samazinājumiem: darbinieku skaita samazinājums par 900 cilvēkiem, ēku skaita samazinājums par 40, autoparka samazinājums par trešo daļu. Ir lietas, kas ir izdarītas, bet tas nenovērsa to situāciju, kas izveidojās pagājušā gada vasarā, kad ar 1. jūliju stājās spēkā tarifs, kad Latvijas patērētāji piedzīvoja īstu šoka terapiju, kā dēļ mēs arī ieviesām fiksētās maksas 60 procentu samazinājumu privātpersonām līdz gada beigām. Un paldies jums, Saeima, ka jūs pieņēmāt lēmumu par cenu griestu noteikšanu šajā gadā, lai šo samazinājumu noturētu kaut kādā saprāta līmenī.

Mums jādomā par to, kādā veidā šos darbus turpināt un kādā veidā palielināt lietotāju skaitu mūsu kopējā energotīklā. Lai to izdarītu, mums ir svarīgi nākt ar jauniem risinājumiem, un pavisam drīz Saeimā tiks piedāvāts viens no risinājumiem – “Sadales tīkla” pieslēguma maksas atvieglojums 50 procentu apmērā arī citām jaudām. Šobrīd privātpersonas, pieslēdzot jaunas jaudas, saņem 50 procentu atbrīvojumu, tātad vienu daļu maksā “Sadales tīkls”, otru daļu – pats cilvēks. Uzņēmējiem šobrīd šāda pieeja nav pieejama, un neatkarīgi no tā, vai tas ir miljons, 10 tūkstoši vai 5 miljoni, 100 procentu apmērā ir jāmaksā pašam komersantam. Tāpēc mēs piedāvāsim, tai skaitā lai attīstītu arī uzņēmējdarbību, šo atbalsta instrumentu piešķirt daudz lielāku – 50 procentu apmērā.

“Sadales tīkla” turpmākai attīstībai mēs arī paredzam vairāk nekā 100 miljonu investīcijas dažādos investīciju blokos, kategorijās, kas būs paredzētas, lai veicinātu efektivitāti un ilgtspēju.

Lai atvieglotu augstsprieguma līniju pārbūves kārtību, Saeimā šobrīd ir iesniegts arī likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kuru Saeima 18. janvārī jau pieņēmusi pirmajā lasījumā. Es ceru, ka tas darbs arī turpināsies.

Valdībā mēs esam izskatījuši ELWIND informatīvo ziņojumu ar ambiciozu plānu – no 700 megavatiem pāriet uz 1000 megavatiem.

Notikusi arī... Par ko mēs runājām Pieprasījumu komisijā... teiksim tā, par “Rīgas Siltuma” tirgus reformu. Situācija, ka “Rīgas Siltums” pūta... tātad termoelektrostacijas ziemā pūta gaisā siltumu tā vietā, lai novirzītu šo siltumu “Rīgas Siltumam” un samazinātu rīdziniekiem siltuma tarifu... mēs šo situāciju esam mainījuši. Ar 1. janvāri “Rīgas Siltuma” Daugavas labā krasta darbības zonā darbojas sekundārais siltumenerģijas tirgus, kas tiek īstenots, vienam siltumenerģijas ražotājam nododot operatoram siltuma atlikumu un citam siltumenerģijas ražotājam atbilstošā apjomā samazinot nododamās siltumenerģijas apjomu. Šīs rīcības rezultātā tikai šajā gadā rīdzinieki par siltumu ietaupīs 43 tūkstošus megavatstundu, kas kopumā veidos viena miljona ietaupījumu tikai šajā sezonā. Šo darbu mēs esam sākuši un arī nākamajā gadā to turpināsim, šo sistēmu pilnveidosim, lai ietaupījumi būtu vēl lielāki.

Tāpat mēs skatāmies arī citas jomas, piemēram, “Latvenergo”, un man tiešām prieks, ka ir izdevies sekmīgi noslēgt pagājušo gadu. Mēs esam palielinājuši arī “Latvenergo” gāzes klientu portfeli, lai mūsu patērētāji patērētu to gāzi, kas nāk no ASV vai Norvēģijas, lai tā netiktu patērēta no iepriekšējiem... kur akcionāru sastāvā vēl joprojām ir “Gazprom”. “Latvenergo” gāzes klientu portfeli mēs esam pieaudzējuši no 20 tūkstošiem līdz 55 tūkstošiem. Iedzīvotāji, izvēloties šo pakalpojumu, ir palīdzējuši un snieguši atbalstu, tiešu atbalstu, arī Ukrainai. Akcijas beigās, 19. janvārī, mēs nosūtījām sadales skapju aprīkojumu 100 tūkstoš eiro vērtībā, kas nāca tieši no jaunajiem līgumslēdzējiem, un daļa no šīs summas tālāk tika attiecīgi novirzīta Ukrainai kā palīdzība.

Kolēģi, mēs no iepriekšējām valdībām esam saņēmuši arī diezgan lielu bagāžu. Tas, ko minēja Kulberga kungs un kam es galīgi nevaru piekrist, – attiecībā uz to, ka privātais sektors atrisinās visas problēmas atjaunojamo enerģijas ģenerējošo jaudu jautājumā. Mēs redzam, ka šobrīd rezervēto jaudu apjoms pārvades tīklā pārsniedz sešus gigavatus, tas ir tālu virs Latvijas patēriņam nepieciešamā līmeņa. Tas, kas, man šķiet, nav pareizi – es ceru, ka jūs man arī piekrītat – ka šīs jaudas ir izsniegtas uz papīra un īsti nestrādā. Mēs labprāt gribētu redzēt, ka šīs jaudas ir ne tikai uz papīra, bet tiek arī īstenotas dabā.

Lai to mainītu, ir pilnīgi skaidrs, ka jāveic kaut kādi stimulējoši pasākumi, lai mēs atsijātu tos uzņēmējus, kas tiešām ir gatavi kaut ko būvēt, un dotu iespēju tiem, kas ir gatavi būvēt, tiešām arī uzbūvēt, no tiem, kas vienkārši ir saņēmuši atļaujas, lai tās atļaujas kaut kādā veidā materializētu vai pārveidotu par cita veida atļaujām, ko citstarp mēs šobrīd esam ierobežojuši.

Viens piemērs. Saulei šobrīd ir izņemtas ap pieciem gigavatiem atļauju, vējam – tikai viens gigavats... kaut gan vēju mēs gribētu redzēt vairāk. Ministru kabinetā jau ir pieņemti pirmie... soļi, bet šobrīd paralēli notiek darbs, kas ļautu savest kārtībā, kādā veidā šis jaudu pieejamības jautājums tiktu risināts tiem uzņēmējiem, kas tiešām ir spējīgi un vēlas kaut ko darīt, nevis vienkārši sēž uz šīm atļaujām.

Tāpat ir jautājums arī par potenciālajiem radara ierobežojumiem, kur arī... Mēs visi zinām, tie ir drošības jautājumi, bet šo jautājumu risināšana prasa milzīgus finanšu ieguldījumus, un mēs nevaram cerēt, ka šādus jautājumus atrisinās uzņēmēji.

Ja mēs gribam runāt par vēju, tad “Latvenergo” ir jāuzņemas vadošā loma un jārisina šie jautājumi nacionālā līmenī, nepaļaujoties uz to, ka tie uzņēmēji, kas ir šajā biznesā, spēs to izdarīt uz tirgus principiem, un uz to, ka šie projekti tiešām attīstīsies. Šis būs nopietns traucēklis tālākai attīstībai. Un es sagaidu to, ka valsts uzņēmums parāda galveno vadlīniju attiecībā uz to, kā šo jautājumu risināt, un risina to ne tikai priekš sevis, bet priekš visiem pārējiem tirgus spēlētājiem kopumā.

Un tāpat arī gatavība Latvijai kopā ar pārējām Baltijas valstīm 2025. gada februārī atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL loka prasa no mums diezgan daudz izaicinājumu... kas vēl joprojām ir jāsagatavo mums pašiem mājās, un tas būs liels izaicinājums, kādā veidā mēs to panāksim, – ne tikai lai panāktu to, ka mēs atslēdzamies no BRELL sistēmas, bet lai arī turpmāk elektrība mūsu patērētājiem būtu par saprātīgām cenām. Tāpēc mums arī jādomā par to, kādā veidā mēs strādājam ar “Nord Pool”, lai mēs “Nord Pool” biržā rosinātu šīs diskusijas, lai izvairītos no šādiem pīķiem, kurus mēs piedzīvojām 5. janvārī.

Arī ilgtermiņa līgumi, ko “Latvenergo” ir slēdzis. Lai šajos iepriekš slēgtajos līgumos mēs izvairītos no tādiem brīžiem, kad ir slēgti līgumi tirgus augstākajos punktos, un “Latvenergo” šobrīd tādi ir... lai no šādiem līgumiem tiesiski varētu atkāpties. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Mēs redzam, kādu pozitīvu efektu tas ir devis – šāda pieeja, ko tikko īstenoja attiecībā uz “Latvijas valsts mežu” slēgtajiem līgumiem. Manā ieskatā, šāda pati pieeja var tikt attiecināta arī uz “Latvenergo”.

Attiecībā uz atslēgšanos no BRELL vēlreiz var tikai minēt to, ka mums... un visai Saeimai kopumā būs daudz jautājumu, kas būs jārisina, un tuvākajā laikā es iešu ar informatīvo ziņojumu valdībā, lai šīs identificētās problēmas un izaicinājumus mēs pēc iespējas ātrāk risinātu.

Kolēģi, tas, kas mums jādara, lai šī stagnācija, kurā mēs esam nonākuši, ka mums ir vesela virkne ar atļaujām uz papīra, kas ir izdotas... lai mēs no tā izrautos... mēs nevaram cerēt, ka šie uzņēmumi jaunu ģenerējošo jaudu attīstībai nāks un sasniegs kaut kādus fantastiskus rādītājus, kaut vai “Latvijas vēja parki”, ELWIND, šie lielie projekti... Lai šie projekti virzītos straujāk uz priekšu, mums ir jāpieņem arī normatīvais regulējums, kas tiem dod tādas iespējas ātrāk darīt.

Šim regulējumam būtu jābūt vispārīgam, lai tas ir pieejams arī pārējiem tirgus dalībniekiem, lai ikviens var to izmantot. Bet šiem nacionālajiem – valsts – uzņēmumiem, kas ir šie stratēģiskie uzņēmumi, kas domā par mūsu pamatbāzes jaudu stiprināšanu, ir jābūt tiem vēja rādītājiem, tiem ideju nesējiem, kas pasaka priekšā, kas šajā brīdī ir jādara, bet tas diemžēl nenotiek, un būtu jābūt aktīvākai iesaistei no šo uzņēmumu puses, norādot, kas ir tās lietas, kas traucē attīstībai, kas būtu jādara, lai mēs ietu daudz straujākiem soļiem uz priekšu, lai šos jautājumus varētu risināt.

Kolēģi, jautājumu ir ārkārtīgi daudz. 15 minūtēs ir grūti izstāstīt visu par Latvijas energopolitiku (Starpsaucieni: “Runā, runā!”), un, ja jūs, kolēģi, man dotu vēl kādas 45 minūtes, es labprāt turpinātu šo uzstāšanos. (Zālē troksnis.)

Kā jau minēju, šis pieprasījums, ko mūsu kolēģi ir iesnieguši, lielā mērā ir vietā, tas ir vietā, tas parāda sistēmas vājās vietas, kurām mums visiem kopā ir jābūt gataviem. Manā ieskatā, nepiedodami ir bijis tas, ka šie valsts uzņēmumi... ir gājuši tādā pašplūsmā. Mēs nevaram atļauties vēl vienu... “Rail Baltica 2”, kad vienā brīdī mēs atslēdzamies no BRELL un saprotam, ka neesam izdarījuši desmitiem mājasdarbu. Mums jāpievērš šiem uzņēmumiem daudz lielāka uzmanība un jāpieprasa no tiem aktīvāka rīcība mūsu energojautājumu, drošības jautājumu attīstīšanā. Šī energostratēģija – bet, protams, kas tad to radīs?

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Valainis. Tieši šiem uzņēmumiem tas ir jādara. (Starpsauciens.) Kolēģi, paldies. (Starpsauciens.) Paldies par šīm debatēm. Labprāt ieklausīšos arī jūsu viedokļos.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Kolēģi! Vispirms es vēlos atgādināt, ka Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumi Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” (Ministru kabineta apstiprināts)... pamatdoma... paredz, ka par valsts enerģētikas politiku, tās izstrādi un šīs politikas īstenošanu, organizēšanu, koordināciju atbild Klimata un enerģētikas ministrija; konkrētajā gadījumā – klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kam arī bija adresēts šis pieprasījums, nevis demisijas pieprasījums, bet pieprasījums diviem ministriem – ekonomikas ministram, kuram pakļauts “Latvenergo” ar vienu kapitālsabiedrību, un atbildīgajam klimata un enerģētikas ministram.

Klausoties ekonomikas ministra Valaiņa kunga pozīciju, kurā Valaiņa kungs diezgan nepārprotami un skaidri runā par problēmām saistībā ar KEM darbību – par jaudu rezervāciju, par riskiem, kādi mums var iestāties, ja Latviju atvieno no BRELL tīkla, par ko atbild AST, faktiski arī KEM, runā par šo enerģētikas stratēģiju, ir pilnīgi skaidrs, ka iepriekšējā valdībā šīs jaunās ministrijas izveidošana bija objektīvi pilnīgi lieka darbība, nulle, kā ekonomikas ministrs to skaidri pateica, viņš viens ar to visu tiek galā. Priekš kam mums bija vajadzīga Klimata un enerģētikas ministrija? Lai vienam Jaunās VIENOTĪBAS kolēģim izveidotu ministra portfeli? Jaunā VIENOTĪBA acīmredzot pati to saprata un no KEM atteicās. Čudara kungs šobrīd sēž zālē. Saprata, ka īsti nav tur, ko darīt, un īsti neko arī paši nesaprot... un gan jau paši kaut kā tiksim galā.

Tagad, kad mēs redzam, ka ir nopietna problēma, kad klimata un enerģētikas ministram jau no 15. septembra, kad izveidoja jauno valdību, bija regulāri jāsasauc visas enerģētikas lielās kompānijas pie sevis – vai mēs esam gatavi enerģijas ietilpīgai sezonai; kādas mums problēmas gaidāmas; kādi riski pastāv, ja nestrādā “Latvenergo” otrais energobloks; ko nozīmē, ja mēs zaudējam šos 5,47 miljonus vienā dienā, un tamlīdzīgi –, ko mēs dzirdam? Ministrs apgalvo, ka nekādi drošības riski nav pastāvējuši un nav bijis nekāda pamata par to īpaši runāt. Nule mēs dzirdējām, ekonomikas ministrs tomēr saskata riskus, līdzīgi kā APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījumā norādīts. Tāpat mēs dzirdam, ka klimata un enerģētikas ministrs Melnis uzskata, ka nekāda peļņas zaudēšana... faktiski neiegūšana nav notikusi. Nule mēs dzirdējām pilnīgi citu pozīciju. Tāpat ministrs apgalvo, ka nekāda liela ietekme nav bijusi.

Ko mēs redzam pēc SPRK datiem, ko minēja arī deputāts Andris Kulbergs, pēc viņa aprēķiniem... ne pēc viņa aprēķiniem, bet pēc SPRK aprēķiniem? Ka biržas tarifs ietekmē 15 procentus mājsaimniecību, 274 560 Latvijas iedzīvotāju un vairāk nekā 48 tūkstošus uzņēmumu. Tas nav nekas? Tas ir pilnīgi, absolūti nebūtisks skaitlis, kolēģi?

Es runāju par tādu jēgpilnu darbu, un tas, uz ko es faktiski aicinu, – šajā gadījumā es aicinu valdību izvērtēt Klimata un enerģētikas ministrijas nepieciešamību, jēgu un būtību, iespējams, to sadalīt un atdot atpakaļ klimatu VARAM, lai beidzas šī stīvēšanās arī šobrīd starp VARAM un KEM, un enerģētikas sadaļu atdot atpakaļ Ekonomikas ministrijai. Tā būtu jēdzīgāk... tas, ko mēs redzam no dotajiem lielumiem. Respektīvi, kritiski vērtēju klimata un enerģētikas ministra Meļņa darbu.

Jāsaka godīgi, es ļoti labi atceros pagājušā gada 22. maijā Saeimā parakstīto sešu frakciju... “Stabilitātei!” neparakstīja, tāpēc ka tas paredzēja pilnībā Latvijai būt autonomai no Krievijas energosistēmas. Mēs parakstījām memorandu, kas paredzēja līdz pagājušā gada decembrim Saeimā prezentēt mūsu enerģētikas stratēģiju (par ko deputāts Kulbergs runā nemitīgi), kur ietvertu un izvērtētu visus riskus.

Ministrs Melnis amatu ieņem no 15. septembra. Kā jums liekas, ir prezentēta līdz šodienai skaidri un gaiši šī stratēģija, ko mēs varētu visi pieņemt un parakstīt? Nav prezentēta. Respektīvi, man nav pilnīgi, absolūti nekādu pārmetumu Valaiņa kungam šajā brīdī – šajos apstākļos.

Es aicinu valdību, valdību veidojošās partijas objektīvi izvērtēt, vai mums vispār šāda Klimata un enerģētikas ministrija ir nepieciešama. Ja tomēr ir nepieciešama, tad šī ministrija ir jāvada cilvēkam, kas kaut ko saprot no enerģētikas sektora.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es gribu paturpināt Tavara kunga jau iesākto tematu. Mums, Saeimas deputātiem, ir viens jautājums: kur jūs slēpjat Meļņa kungu? Nezaļo, nezemnieku savienībā, es saprotu, viņš nāk laiku pa laikam, bet Saeimas komisijās (Kulberga kungs to apliecinās) viņš nav redzēts. Man tas izskatās pēc tādas prakses, ko ir ieviesis Kariņa kungs, viņš arī Ārlietu komisijā nav redzēts. Man šķiet, ka... jūs vienkārši varbūt izstāstiet, ka, manuprāt, tā nav laba prakse, ko pārņemt no pieredzējušiem politiķiem un kolēģiem.

Es varu atgādināt arī, ka APVIENOTAIS SARAKSTS jau sākotnēji izteica bažas par to, vai tiešām ir vajadzīga atsevišķa ministrija – Klimata un enerģētikas ministrija. Šobrīd mēs redzam, ka patiešām nav vajadzīga, jo vienīgais kritērijs ministra izvēlei (piedodiet, Čudara kungs, un piedodiet, klātneesošais Meļņa kungs), vienīgā prasība ir tāda, lai ministrs klusē, lai viņš nerunā.

Citstarp jāatgādina, ka pirms vairāk nekā gada, 2022. gada 1. decembrī, klātesošais Valaiņa kungs “Rīta Panorāmā” solīja pat vērsties Satversmes tiesā par šādas ministrijas izveidošanu. Valaiņa kungs, jūsu uzstāšanās arī šodien pierāda, ka šī ministrija patiešām nav vajadzīga. Nevērsieties Satversmes tiesā, ierosiniet izmaiņas valdību veidojošo partiju koalīcijas līgumā. Likvidējiet to ministriju un uzņemieties atbildību par enerģētikas jautājumiem!

Meļņa kungam patiešām bija iespēja atnākt šodien... līdzīgi kā Briškena kungs gandrīz stundu stāstīja, bet tomēr iepazīstināja ar savu redzējumu. Valaiņa kungs tikko teica, ka viņam 15 minūšu bija par maz. Būtu labi, ja Meļņa kungs vēl papildu 15 minūtēs būtu izstāstījis mums atbildes uz šī pieprasījuma būtību. (Starpsauciens.)

Man... jā, es saprotu, vienmēr politiķiem, arī šodien, tiekoties ar jauniešiem... jaunieši saka: “Nu kāpēc jūs viens otru tā lamājat? Kāpēc jūs viens otram pārmetat?” (Starpsauciens: “Vēlēšanas!”) Jā, dažreiz varbūt var atbildēt: tas ir tāpēc, ka nāk vēlēšanas, vēl kaut kas... Bet, ja mēs šobrīd vispār Saeimā neredzam Meļņa kungu, tad tas gan ir jautājums. Vai tiešām tā ir atbildīga politika? Kolēģi, man joprojām ir jautājums: kur ir Meļņa kungs? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Viļuma kungs! Vai tad jūs Meļņa kungu neredzat? Viņš slēpjas aiz platās Valaiņa kunga muguras un to dara tik prasmīgi, ka viņu vienkārši nevar ieraudzīt.

Gan Tavara kungs, gan Viļuma kungs jau pateica daudz no tā, ko arī es gribēju teikt. Es arī neredzu jēgu šādai ministrijai. Acīmredzot tā ir bijusi tomēr milzīga kļūda. Tas bija Patmalnieka kunga savārīts baigais ķīselis. Un šis bērns, kurš tika ieņemts, jau beigts esot, tā arī nav piedzimis. Manas galvenās bailes un bažas ir tās, ka tagad šim nedzimušajam embrijam vēl mēģinās ar nākamo gadu implantēt vides un dabas nozares. Un tā būs traģēdija, jo mēs jau šobrīd redzam, ka ne Jaunā VIENOTĪBA, ne citi koalīcijas partneri nesaprot, ko KEM dara, ko dara, piemēram, šis Enerģijas tirgus departaments. Acīmredzot šis departaments tā arī nav pārcēlies no Ekonomikas ministrijas uz KEM.

Tagad šādā biezputrā vēl iemaisīt iekšā vidi un dabu, kas Eiropā ir ļoti, ļoti regulētas nozares, – būs baigās ziepes. Ticiet man! Nepieļausim jaunas kļūdas! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šo kļūdu Jaunā VIENOTĪBA neatzīs un nelabos un nekāda KEM likvidācija nenotiks. Bet neturpinām pieļaut kļūdas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim otro reizi. (Starpsauciens.)

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Kolēģi! Jūs mani mazliet pārsteidzāt ar to, ka debates tagad iegriezās par to, kur ir Kaspars. Bet es jums pateikšu – es Meļņa kungam lūdzu, lai viņš šodien nenāk (Smiekli.), jo šis pieprasījums pēc būtības, arī pēc sistēmiskās pārvaldības, ir tieši mērķēts ekonomikas ministram. Pēc būtības visi jautājumi ir “Latvenergo” jautājumi, un tur nav nekāda sakara... Protams, par visu, par “Augstsprieguma tīklu” mēs varam parunāt, bet tā bija mazākā daļa šajā pieprasījumā. (Starpsauciens.)

Kolēģi, man tomēr jums ir jāatgādina – kurš tad balsoja par Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi? Vai tiešām tie bijām mēs... vai jūs paši vien nobalsojāt par šīs ministrijas izveidi? (Aplausi. Smejas.) Tas, ko mēs tiešām darām, – mēs labojam šo kļūdu. (Starpsauciens.) Līdakas kungs, piedodiet, bet mēs labojam šo kļūdu. Mēs tiešām pievienosim to vidi klāt, lai ministrija kļūst pilnvērtīgāka, lai tā ir tāda, ar kuru tiešām var īstenot tos jautājumus, kuri ir šīs ministrijas pašā pirmajā vārdā – “klimata”. Un tie klimata jautājumi, patīk vai ne, kļūs aktīvāki, kļūs daudz nozīmīgāki mūsu ikdienas politikā un mums noderēs. Šī ministrija vienkārši ir jāpilnveido.

Tas, kas attiecas uz pārmetumiem par elektroenerģijas... Protams, es piekrītu pat par to, ka tā ir negūtā peļņa tajā dienā... bet tas, vai TEC darbības rezultātā kaut kā būtiski būtu mainījies tarifs... nu, tas nebūtu būtiski mainījies. Mums būtu jādomā par to, kādā veidā mēs varam izbēgt no šiem pīķiem, un tas ir darbs ar “Nord Pool” biržu, jo “Nord Pool” birža savā ziņā mums kalpo labi. Kopumā, ja mēs ilgākā termiņā paskatāmies, mums, kopš iestājāmies “Nord Pool” biržā, ir bijis tikai viens gads, kad mēs esam bijuši pašpietiekami, – viens gads! Pārējos gados mēs esam izmantojuši biržas dotās iespējas. Bet 5. janvārī, kad bija... kolēģi, jūs noteikti... tie bija simtiem, simtiem elektrostaciju... pārtraukta dažādu staciju darbība, traucēta darbība, atomelektroenerģijas stacijai Zviedrijā tika traucēta darbība, ārkārtas apstākļi bija visā reģionā, visā biržā, un tieši tāpēc arī izveidojās tā situācija. Bet mums ir jābūt veidam, kā arī šādās situācijās mēs no tā varam izvairīties.

Tā ka, kolēģi, jautājumi šodien tomēr pēc būtības bija adresēti man, un es nevaru iedomāties, ka es tos varētu deleģēt... attiecībā uz mūsu pamatbāzes jaudām situācijā, kad Ekonomikas ministrijas atbildībā ir “Latvenergo”, “Sadales tīkls”, visa būvniecības politika, ELWIND... Visi šie jautājumi ir Ekonomikas ministrijas atbildībā, un šādā situācijā, ja visi instrumenti ir Ekonomikas ministrijā, izvairīties no atbildības un teikt, ka tas jādara Klimata un enerģētikas ministrijai, – tas būtu nepareizi.

Līdz ar to daudz svarīgāk šajā brīdī ir uzņemties atbildību, un to es arī daru un esmu gatavs iet un šo politiku aizstāvēt. Aicinu jūs, Saeima, pieņemt attiecīgus lēmumus, likumus, lai padarītu šo ceļu saprotamāku, lai mēs varētu iet ātrākiem soļiem uz priekšu. Tā, kā ir bijis līdz šim, absolūti neder. Ko mēs četrus gadus pētīsim?

Mēs idejiski esam runājuši par vēja parka projekta attīstību, Latvijā ir nodibināts uzņēmums, pirms vairākiem gadiem nodibināja, definēja idejas, ko vajadzētu darīt, un vēl šodien sēž pie tā, ka nodarbojas ar ietekmes uz vidi novērtējumiem, pētījumiem, analīzēm. Nu kas tas tāds ir?! Cik mēs ilgi pētīsim un analizēsim? Ir jābūt daudz straujākiem. Ja viņi nevar, ja likumi traucē, tad ir jāmaina likumi. Vai tiešām mēs nesaprotam, kādā situācijā dzīvojam? Ir jābūt daudz aktīvākiem, ambiciozākiem, un tad arī būs kaut kādi rezultāti. Ar šībrīža pieeju mēs tālu netiksim.

Diemžēl ilgāku laiku politika ir bijusi tāda, ka mēs esam muļļājušies, mēs esam noskatījušies, kā uzņēmumi vienkārši dreifē – dreifē nenoteiktas politikas apstākļos. Pretējā gadījumā – ja mēs nemainīsim to – mums atteikšanās no BRELL sistēmas radīs ietekmi uz tautsaimniecību, šie izaicinājumi, kas mums stāv priekšā, radīs nopietnu ietekmi uz tautsaimniecību. Tiem ir jāpieiet daudz nopietnāk nekā līdz šim. (Starpsaucieni.)

Varat, protams, gaidīt atbildību no citiem ministriem, no citām... katram ir sava atbildība. Šajā jautājumā šī ir mana atbildība. Es nākšu arī ar likuma grozījumiem, piedāvājumiem, kādā veidā šo situāciju uzlabot. Mēs jau esam iesnieguši... Saeima līdz šim ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Valainis. Es gaidu šādu atbalstu arī tālāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Ministra kungs, visu cieņu, jūs ļoti labi aizstāvat savu mazo brāli. (Smiekli.) Tā vecākajam brālim pienākas. Es esmu par to, ka Klimata un enerģētikas ministrijai ir jābūt šajos ģeopolitiskajos apstākļos, tik nozīmīgās krustcelēs, kādas mums enerģētikā nekad nav bijušas, ministrijai jābūt... bet pilnvērtīgi pievēršot uzmanību enerģētikas politikai, pilnvērtīgi, skaidri nosakot spēles noteikumus. Bet mēs tā vietā, kā pareizi tikko teica, taustāmies, mēs taustāmies... cik daudz saules mums vajag... par daudz... tad mums ir vējš – vējš jūrā vai vējš mežos. Mums nav zaļā koridora (ko pareizi teica).

Visas šīs lietas, ko Valaiņa kungs minēja, pārstāv vienu tirgus spēlētāju – “Latvenergo”. Tas ir viens tirgus spēlētājs, un tik šaurs skatījums nedrīkst būt, mums ir jāskatās uz energotirgu kopumā, un tieši tas ir KEM uzdevums – sakārtot, iedot tirgus politiku enerģētikā visam tirgum, visiem spēlētājiem, nevis vienam spēlētājam.

Ja runājam par BRELL un BRELL atslēgšanu, tas ir “Augstsprieguma tīkla” primārais jautājums – kādā veidā to nodrošināt. Tas ir tieši KEM pakļautībā, savstarpējā sadarbība ar Baltijas valstīm ir tieši KEM, nevis viena “Latvenergo” uzņēmuma uzdevums – kādā veidā kopā ar pārējām Baltijas valstīm nodrošināt energopietiekamību un drošību. Tāpēc es neuzskatu, ka tas ir jautājums par “Latvenergo”. Tieši tāpēc mēs pieprasījumu rakstījām KEM, jo šie ir politikas jautājumi, drošības jautājumi.

Mums ir jādomā par bāzes jaudām, tieši tur “Latvenergo” var spēlēt būtisku lomu, mums Baltijā pozīcijas ir labākas nekā igauņiem un lietuviešiem. Mēs divas nedēļas atlikām šo jautājumu skatīšanu tieši tāpēc, lai Valaiņa kungs, arī Meļņa kungs varētu ierasties šeit un pastāstīt mums par darbību ministrijā. Bet visus pārcelšanas datumus Meļņa kungs nav spējis pieskaņot. (Zālē troksnis.)

Tā ka es neuzskatu, ka diskusija par KEM ir atbilstoša. Tai ir jābūt, bet ir jābūt rūpīgam saimniekam ar tālredzīgu skatu uz mūsu energodrošību un pietiekamību, tieši ar ilgtermiņa redzējumu, kur visiem spēlētājiem būtu skaidrība. Mēs esam atbaidījuši investorus, simtiem miljonu... investoru prom... viņi pagriež mums muguru tāpēc, ka mums nav ilgtermiņa plāna, nevis tāpēc, ka kāds negrib. Sarezervētās jaudas, ko jūs minējāt, – seši tūkstoši... ir bez “Latvenergo” klātbūtnes. “Latvenergo” vēl tur nav iestartējis. Tur jau ir samaksāta drošības nauda. Kā pareizi to izmantot – tas būtu galvenais uzdevums, bet to mēs nedzirdam. Mēs tikai gribam redzēt, kā stiprināt vienu spēlētāju, bet bez konkurences tirgū mēs nesakārtosim šo jautājumu.

Tas investīciju apjoms, kas ir nepieciešams, ko es jau iepriekš minēju... tika paņemts “Rail Baltica” projekts, visi pārējie projekti, bet enerģētikā mums vienlaicīgi būs jāinvestē nopietnas naudas summas (arī Valaiņa kungs minēja) BRELL atslēgšanas gadījumā. Tās būs gan likumdošanas izmaiņas, gan investīcijas... vienkopus jāveic. Tas nav pa spēkam vienai Latvijas kapitālsabiedrībai, tur ir darbs visiem uzņēmumiem kopā, visiem spēles dalībniekiem, tirgus dalībniekiem kopā, ņemot vērā nevis Latvijas, bet visa tirgus... Baltijas kaimiņu kopīgo skatījumu uz ražojošām un balansējošām jaudām.

Tā ka, lūdzu, izturēsimies nopietni, izvērtēsim šo gadījumu un mācīsimies no tā. Gribu redzēt nopietnu darbu arī no klimata un enerģētikas ministra, ne tikai – ka vecākais brālis nāk, bet arī – ka jaunākajam ir drosme.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

M. Sprindžuks (AS).

Pie vienām sāpēm es par tām ministrijām pateikšu viedokli, jo ir skaidrs, ka gribēja, kā labāk, sanāca, kā parasti. KEM īsti neattaisno uz to liktās cerības.

Mans piedāvājums valdībai vai nākamajām valdībām, jo šī problēma būs jārisina... tātad daba, vide un klimats nav īsti atraujami viens no otra. Tiem būtu jābūt vienā blokā un vienā no nosauktajām ministrijām. Tā ir viena lieta. Lieciet, lūdzu, mīļie, aiz auss. To nevar sadalīt. Es vadīju VARAM, es zinu, ko runāju.

Otra lieta, kas šeit skanēja, – enerģētika un ekonomikas jeb tirgus politika ir ļoti cieši saistītas. Tā bija kļūda – izņemt enerģētikas departamentu, ielikt kaut kur citur. Kā mēs redzam, šodien ekonomikas ministrs aizstāv faktiski enerģētikas nozari, un tur ir, ko darīt, un nevajag to plēst uz pusēm.

Par VARAM. Vai to sauc VARAM... “darām”, “radām”, “nevaram”... sauciet, kā gribat, šī ir pašvaldību ministrija. Pirmā lieta, kas būtu jādara pašvaldību ministrijai, – pašvaldību pārraudzību nedrīkst administrēt Finanšu ministrija, kas pārrauga finanses. Otrā – pašvaldību ministrija pārrauga pašvaldību darbības tiesiskumu. Šīs lietas ir jāliek kopā, kā to dara visās valstīs pašvaldību ministrijas. Tās redz kopskatā pašvaldību dzīvi, tās redz, vai pašvaldībām pietiks naudas. Un, ja tās dod investīcijas, tās zina, ka Rēzekne var atļauties vēl industriālo parku, ne tikai SPA. Šobrīd tā nav. Šobrīd viena roka nezina, ko otra dara, un mums iznāk tā, kā iznāk.

Vēl viena lieta, ko VARAM jeb pašvaldību ministrija varētu darīt. Kariņš likvidēja Pārresoru koordinācijas centru, faktiski tika likvidēta funkcija valsts attīstības plānošanai. Mums patiesībā nav ministrijas, kas ir atbildīga par Nacionālo attīstības plānu, par attīstības mērķu salāgošanu, ANO mērķiem vai klimata mērķiem, vai jebkuriem citiem mērķiem. Pašvaldību ministrija varētu būt vadošā ministrija, kas plāno attīstību, veido reģionālo politiku...

Sēdes vadītāja. Kolēģi... es atvainojos... lūdzu, klusāk!

M. Sprindžuks.... lai nozaru ministrijas salāgo savus investīciju plānus un arī pakalpojumu tīklus, par ko mēs runājām iepriekš no rīta.

Sēdes vadītāja. Māri, vienu mirklīti! Kolēģi, lūdzu, klusāk!

M. Sprindžuks. Tātad, kolēģi, veidojot jauno valdību, sakārtojam šos blokus loģiski vai atgriežam vecajā sistēmā un VARAM – vecajā VARAM, kāds tas bija, ieliekam divus ministrus (arī šāda ir Eiropas prakse): viens atbild par pašvaldībām, otrs, piemēram, – par klimatu, vidi un dabu. Arī tā var darīt, un tas būtu vislabāk. Tāpēc ka vēl šodien ministrija pēc būtības dzīvo vecajās telpās.

Nemēģinām klonēt jaunas ministrijas... uz jaunām problēmām. Mums ir demogrāfijas problēma – atkal taisīsim jaunu ministriju? Neļogām ministrijas, nebīdām krēslus, mēģinām elastīgi bīdīt politiķus un ielikt... uz problēmām. Tas ir daudz lētāk un efektīvāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Šodien ministriem ir kaut kāda amnēzijas diena. Briškena kungs neatceras, ka bija līdzdalībnieks “Rail Baltica” projektā, savukārt Valaiņa kungs neatceras, ko ir teicis pirms nedaudz vairāk kā gada. Šodien Valaiņa kungs pateica tātad, ka “Nord Pool” birža strādā ļoti labi, tur tikai ir kaut kādas tehniskas problēmas. Bet 2022. gada 30. augustā... LETA ziņa, ka tātad... “A/s “Latvenergo” un Ekonomikas ministrijai jānodrošina taisnīgāka elektrības cenas noteikšana iedzīvotājiem biržā, aģentūrai LETA sacīja Saeimas deputāts Viktors Valainis. Politiķis apgalvoja, ka valdība pašlaik “neko nedara”, lai mazinātu elektrības cenu pieaugumu biržā “Nord Pool”, kur lielās elektrības cenas nav taisnīgas Latvijas iedzīvotājiem. Valainis pauda, ka Latvija savu saražoto elektrību biržā nododot par mazāku naudu, savukārt tad, kad Latvijai ir nepieciešama papildu elektrība, tā tiek iepirkta dārgi.

Deputāts vērsa uzmanību, ka Lietuvas enerģētikas ministrs cita starpā esot apskatījis iespējas Latvijas kaimiņvalstij pamest “Nord Pool” biržu un pievienoties Polijas biržai, lai nodrošinātu taisnīgāku elektrības cenas veidošanas mehānismu.

Vēl viena problēma, ka Latvija, tajā skaitā “Latvenergo”, ir pārāk pasīva elektrības cenas veidošanas procesā, darījumus veicot ar starpniekuzņēmumu palīdzību, pauda Valainis. Politiķim tas ir neizprotami, jo cena varētu samazināties, ja valsts ieņemtu tiešu, aktīvu iesaisti biržas darījumos.”

Kas tad šobrīd traucē Valaiņa kungu īstenot šīs grandiozās ieceres, kas Ekonomikas ministrijai būtu jādara un ko 2022. gada augustā viņš bija paziņojis? Šobrīd viņu viss apmierina.

Es tiešām aicinātu – kolēģi, brīdī, kad kļūstat par ministriem, nemainiet savus uzskatus, nemainiet savas vērtības, jo beigās sanāk ļoti smieklīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! 15 minūtes... Domāju – 5, tagad skatos – 15. Nu labi, ko es gribēju teikt? Vienkārši Valaiņa kunga nav. Es gribēju viņam adresēt, bet nu nekas...

Koalīcija, tad, kad šeit bija pirmās debates un veidoja pirmo valdību, bija runa par to, kāpēc vajadzīga šāda ministrija. Par KEM ir runa. Tagad tas, ko es esmu dzirdējis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, arī šodien debatēs... Godīgi sakot, te jācitē atkal: jo tālāk mežā... jo dziļāk... jo mazāk mēs kaut ko saprotam. Čudara kungs tur darbojās... Es, godīgi sakot, nesapratu, ko viņš darīja. Priekš kā mums tā ministrija ir vajadzīga? Es teiktu tā, ka Valainis gana jaudīgi darbojas. Izdariet – jums reitings būs, zaļie zemnieki, uz augšu! – pasakiet, ka ministrija jālikvidē, atdodiet funkcijas Valainim, un uzreiz būs vieglāk, jo tagad notiek tā darbība, kā tās funkcijas sadalīt. Norāva gabalu un nespēj vēl salikt kopā tās visas atbildības.

Jūs saprotiet: tad, kad ir pārāk daudz priekšnieku... pasarg’ dievs, vēl ierēdņi un visi pārējie, viss būs slikti. Es jums rekomendēju: nāciet ar iniciatīvu – vienu ministriju mazāk –, un jums uzreiz būs daži procenti uz augšu, un cilvēki vismaz zinās, no kā prasīt atbildību. Gan jau Valainis kaut ko izdarīs. Viņš te pietiekami labi ir debatējis, gadu satrenējies, šodien arī labi nostartēja. Tā ka tas ir mans ieteikums, jo citādi – klausīties, kā tās funkcijas tur iet... Rezultātā cilvēki tā arī nesaprot, kāpēc tie tarifi ceļas tad, kad citur tie iet uz leju, un tā tālāk. Tā ka konkrēts priekšlikums – likvidējiet ministriju, un būs rezultāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man labi patīk nosaukums “elektroapgādes drošība”, un es gribētu paprasīt šai jaunajai ministrijai: kāda drošība var būt sistēmai jeb elektroapgādei, ko veido izkliedētā enerģija, kas ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem? “Augstsprieguma sadales tīkls” ir noslepenojis datus, bet deputāti var tos dabūt, ja ļoti vēlas. Par vidējo koeficientu... jaudas koeficientu par iepriekšējiem gadiem... es skatījos līdz 2022. gadam. Vai jūs zināt, ka nevienu gadu šī lieliskā, brīnumainā vēja parka enerģija nav sasniegusi... nav pārsniegusi 30 procentus no kopējās jaudas? Tagad varbūt ir kaut kādi modernāki priekšmeti, bet faktiski situācija ir daudz nopietnāka. Jūs dzirdējāt, tikko pa radio arī raidīja, Pāvilostā bija iedzīvotāju aptauja par vienu jaunu vēja parku – 250 metru augstumā torņi, Ziemupes dabas liegums vienā pusē, 800 metru no Grīņu rezervāta. Nebija neviena cilvēka, kas šo visu atbalstītu.

Visa šī bezjēdzīgā izkliedētā enerģija un 80 procentu reto materiālu importēšana no Ķīnas ir radusies ārzemju spekulantu spiediena ietekmē. Nosauciet man vienu kārtīgu latviešu milzīgu vēja parku, kas būtu ieprojektēts. Kad Vācijā vai Zviedrijā cilvēki ir ar to neapmierināti, tad parādās faktiski vairāk psihiatrijas, nevis energoapgādes jomā interesanti projekti, teiksim, izcirst mežus, pievilkt kabeļus. Mums stāsta, ka meži netiks izcirsti. “Latvijas valsts meži” kopā ar “Latvenergo” būvēs kārtējo vēja parku; noklusē tādas lietas kā būvlaukumi, ceļi, pievadi, kas ir vajadzīgi, sadales tīkli, kas ir jāvelk. Ir slinkums KEM šeit nākt un noziņot par pētījumiem, kas ir visur.

Palasiet... ieejiet vienkārši “YouTube”... Vācijā vai Anglijā... un uzrakstiet: kilovata vidējā cena... kas sadārdzina... Un tur ir skaidri pateikts – katra jauna mikroražotāja pieslēgšana sadales tīkliem sadārdzina vidējo kilovata cenu, kas ir jāmaksā vietējam patērētājam.

Kāda velna pēc mums visi šie mēsli, piedošanu, ir vajadzīgi? 1990. gadā Latvija patērēja divus gigavatus, tagad patērē vienu gigavatu, viena TEC to saražo bez problēmām, kūdras mums ir 300 gadiem, vairāk nekā 300 miljoni tonnu, šķelda.

Tā vietā, lai patriektu šo “Latvenergo” padomi un valdi, kas tur visi ir... Tur jau nav neviena enerģētiķa, paskatieties, tur ir no teologiem līdz juristiem!...lai viņus visus patriektu un ieliktu normālus speciālistus... Un mūsu konkurences padomes, dažādas cenu noteikšanas komitejas... Kas mums tikai nav!... biržas spekulācijas... To visu var izdarīt ar vienu Ministru kabineta lēmumu – noteikt fiksētu cenu, ka “Latvenergo” rūpējas par iedzīvotāju labklājību, nevis spekulē kaut kādā biržā, kuras akcionāri sēž Beļģijā, Francijā un Holandē.

Un mēs te nākam... Valsts elektroapgādes sistēmas drošība – seši gigavati! Kur jūs liksiet tos gigavatus?! Un parādās kaut kāda profesore, pusjukusi, un stāsta: “Ziniet, mēs ražosim ūdeņradi un pa cauruļvadiem sūtīsim uz Vāciju.” Un, kad tu viņai uzprasi: “Vai tu vispār zini, ka vienā litrā ūdeņraža ir septiņreiz mazāk enerģijas nekā vienā dīzeļdegvielas litrā,” tad sākas stāsti, ka mēs kaut ko tur presēsim, spiedīsim, būvēsim kaut kādus uzkrāšanas konteinerus, tad pumpēsim tur iekšā. Pēc tam izrādās, ka ūdeņradis izgaro caur šo metālu. Nu, pirksim kaut kādu dārgu tēraudu no Ķīnas, acīmredzot nepietiek ar visiem šiem retajiem...

Vienvārdsakot, es gribu pateikt... nobeigt šo runu... ka pēc diviem gadiem šī valdība būs aizslaucīta, “Latvenergo” padome būs pazudusi kā tāda un visi šie grandiozie projekti nenotiks. Kamēr iedzīvotāji nebūs piekrituši visu šo draņķu un stabu būvēšanai degungalā gar pludmalēm, nekas tāds nenotiks. Beidziet sevi mānīt! Un tie cilvēki pazaudē savu naudu! Par to ir jārunā, nevis jānāk stāstīt pasakas par kaut kādu enerģiju, kas nekad nebūs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai referentam ir vēl kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim, klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par valsts elektroapgādes sistēmas drošību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Didža Šmita, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas, Māra Kučinska, Māra Sprindžuka, Laura Lizbovska pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Saistībā ar AS “Air Baltic Corporation” pieļauto informācijas slēpšanu par bijušā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātām lidmašīnām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! Pieprasījumu komisijas šī gada 31. janvāra sēdē esam izskatījuši attiecīgo pieprasījumu. Satiksmes ministru pārstāvēja parlamentārais sekretārs Dubkēviča kungs un sniedza mutvārdos paskaidrojumus. Pirms tam Satiksmes ministrija ir iesniegusi jums pieejamo rakstveida paskaidrojumu, kurā norādījusi uz to, ka deputātu pieprasītā informācija attiecībā uz akciju sabiedrības “airBaltic” reisiem un to piepildījumu ir komercinformācija. Tanī pašā laikā Satiksmes ministrija ir nodrošinājusi deputātu pieprasījumā minētās informācijas sniegšanu par attiecīgo avioreisu piepildījumu. Tā ir šī pieprasījuma iesniedzēju rīcībā.

Pēc jautājuma izskatīšanas komisija ir lēmusi neuzturēt attiecīgo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! Šodien ir liela svētku diena, jo ir tieši simtā diena, kopš Saeimas deputāti un sabiedrība mēģina uzzināt kaut ko vairāk par Jaunās VIENOTĪBAS aviolīnijām, tēlaini izsakoties, jeb Kariņa privāto lidmašīnu izklaidēm. Proti, 31. oktobrī APVIENOTAIS SARAKSTS pirmo reizi vērsās ar pieprasījumu pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas ar lūgumu dot informāciju par privāto lidmašīnu īrēšanu.

Kāda bija reakcija. Pirmā reakcija, protams, bija to visu vienkārši ignorēt. Tieši tāpat kā... varbūt ir paveicies attiecībā uz pieprasījumu ekonomikas ministram. Viņš bija šeit klāt, skaidroja, ja vajadzēja, taisnojās, argumentēja, apgāza citu apgalvojumus, aizstāvējās. Bet Kariņa kungs ne tikai nekad nav apmeklējis Ārlietu komisiju kā ārlietu ministrs, viņš arī nekad nav bijis šeit, Saeimas sēdē, kāpis tribīnē un mēģinājis apgāzt to apjomu faktu, kas nāk gaismā ar katru jaunu pieprasījumu.

Tad, protams, pēc ignorēšanas tika mēģināts pārdēvēt konkrēto jautājumu, un to pārsauca par pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par Ministru prezidenta lomu ārpolitikā, bet arī tas ne visai labi izdevās. Tad ieslēdza visus mehānismus, dažādus cilvēkus, kas mēģināja aizstāvēt publiskajā telpā, tos, kas arī ir žurnālistu vidū, kuri mēģināja izstāstīt, ka tikai 300 tūkstoši eiro ir tērēti, no kā puse ir Eiropas finansējums, un tā tālāk.

Izrādījās – caur tālākajiem pieprasījumiem –, ka nevis 300 tūkstoši eiro un ne vairs pat 650 tūkstoši eiro, bet tie ir 1,36 miljoni eiro, kas ir notērēti 37 ekskluzīvos lidojumos privāto lidmašīnu reisos.

Tātad, ko mēs šobrīd zinām. Tie ir 37 lidojumi ar privātajām lidmašīnām, no kuriem 36 izmantojis premjers Krišjānis Kariņš un vienu lidojumu, uzsākot savu darbu kā premjerei, pati Evika Siliņa, lai gan publiskajā telpā un atbildēs uz pieprasījumiem skaidri – lieliem, trekniem burtiem – tika rakstīts, ka Evika Siliņa kā premjere nav izmantojusi privātās lidmašīnas saviem komandējumiem, protams, ar maziem burtiem pierakstot – par valsts budžeta līdzekļiem. Tāda visu laiku ir bijusi pozīcija no premjeres Siliņas.

Tikai pēc visa šī JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas vadītājs pēc Jāņa Dombura konfrontējošajiem jautājumiem tiešajā ēterā atzina: “Ko es varu atzīt, kas patiešām ir bijusi, manuprāt, kļūda, ir kļūda komunikācijā. Informācija, manuprāt, bija jāsniedz ātrāk, tai skaitā parlamentam un sabiedrībai. Šī ir kopējā, arī mūsu, kļūda, mēs no tās mācāmies un mācīsimies. Ir jāiet uz priekšu, jāsakārto sistēma. Informācija ir jāsniedz.” Precīzs citāts no JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica.

Un te nāk nākamais pieprasījums, kas pieprasa precīzu informāciju par to, vai ir bijuši pieejami alternatīvi reisi komercreisos... “airBaltic”, “Polish Airlines”, jebkuri citi... uz vairāk nekā 100 galamērķiem no lidostas “Rīga”. Un te skaidri iezīmējas ļoti interesanta situācija – citiem nav problēmas publiskot reisus, kas notikuši konkrētajās dienās, kad Krišjānis Kariņš un Evika Siliņa izmantojuši privātās lidmašīnas par lielu naudu, bet “airBaltic” rodas fundamentālas problēmas. Es citēju atbildi no “airBaltic”: “Pieprasītā informācija, tostarp attiecībā uz konkrētu avioreisu noslogotību, ir uzskatāma par komerciāli sensitīvu, un, “Air Baltic Corporation” ieskatā, šādas informācijas publiskošana var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz gaisa pārvadātāju konkurētspēju, tādēļ “Air Baltic Corporation” nav iespējas sniegt šādu pieprasīto informāciju.”

Polijas aviokompānijai LOT nav ne mazākās problēmas norādīt, kurās dienās kādi reisi ir bijuši, kāds ir bijis lidmašīnas piepildījums. Un jau no šiem datiem, pirmajiem, bija pilnīgi skaidrs, ka regulārie reisi bija pieejami. Arī “airBaltic” reisus Saeimas deputāti caur pieprasījumu satiksmes ministram Briškena kungam beidzot ir dabūjuši. Šī ir ierobežotas pieejamības informācija centienos to slēpt, kā jau allaž bijis.

Līdz ar to mēs varam izvirzīt trīs skaidrus secinājumus.

Tātad pirmšķietami ir skaidrs: pirmais – Ministru prezidents un Valsts kancelejas vadītājs ir pieļāvuši prettiesisku situāciju, premjera vajadzībām izmantojot privātos avioreisus bez attiecīga regulējuma tiesību aktos.

Otrais – Ministru prezidents ir izšķērdējis valsts budžeta līdzekļus lielos apmēros, izmantojot privātos avioreisus komandējumiem situācijā, kad bija pieejami regulārie komercreisi.

Trešais – Ministru prezidents un pavadošā svīta ir guvuši prettiesisku labumu, par ko nav veikti atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi valsts budžetā, iespējams, arī neuzrādot to valsts amatpersonas deklarācijā.

Tātad priekššķietami ir skaidrība par šādiem trīs secinājumiem.

Ja mēs runājam par atbildību un to, ko mums ir ziņojusi Valsts kanceleja, Ministru prezidente... tātad nesenā vēstulē 6.4. punkts – ir skaidri melns uz balta uzrakstīts: “Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs...” Es uzsveru: “Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs, savstarpēji konsultējoties, ņemot vērā iekšpolitisko un starptautisko situāciju un izvērtējot lietderības apsvērumus, pieņem lēmumu par iespējami atbilstošākā avioreisa izvēli, tostarp speciālā avioreisa izmantošanu.”

Šodien mēs redzam, ka tā nav taisnība, un ļoti ticami, ka tas apgalvojums ir meli, jo, izvērtējot gan “airBaltic” pieejamo informāciju, gan citu aviokompāniju sūtīto informāciju par pieejamiem reisiem un brīvajām vietām tajos, ir absolūti skaidrs, ka Krišjānis Kariņš, tāpat, iespējams, Evika Siliņa varēja pilnīgi droši nokļūt galamērķī, nevis, piemēram, tērējot 47 tūkstošus eiro pusotras stundas lidojumam vienā virzienā, bet 200, 300, nu, maksimums, 400 eiro par šādu lidojumu. Šodien tas ir fakts.

Es ļoti ceru, ka šī informācija, ko nupat ieguvuši Saeimas deputāti, ir izprasīta no ģenerālprokurora puses un no Valsts kontroles puses. Ir saprotams, ka vistuvākais mums ir Valsts kontroles atzinums un ar secinājumiem drīzumā varēs iepazīties arī Saeimas deputāti.

Šī informācija par komercreisu pieejamību pierāda to, ka privāto avioreisu izmantošana Krišjānim Kariņam kā premjeram un, iespējams, arī Evikai Siliņai bija nevis nepieciešamība, bet gan komforta un luksusa izvēles jautājums, kas valsts budžetam ir maksājis ļoti dārgu cenu.

Cienījamie kolēģi, mums ir likumi un principi, pēc kuriem jāvadās valsts vadībai un pārvaldei. Diemžēl vai par laimi, pat ja esi trešā augstākā amatpersona valstī – Ministru prezidents... Ministru kabinetā rakstīts virs kabineta locekļu galvām: “Viens likums – viena taisnība visiem.” Un likums ir skaidrs un nepārprotams. Valsts amatpersonas pienākums ir strādāt sabiedrības interesēs, “veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai”. Tas ir likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Un otrs – valsts amatpersona kā publiska persona rīkojas ar sabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem likumīgi un lietderīgi, tas ir, tās “rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu”. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 1. punkts.

Šis viss stāsts kopumā, kolēģi, parāda attieksmi pret Saeimas deputātiem, kas ir vienīgie sabiedrības mandātu ieguvušie, pret deputātu tiesībām uzzināt informāciju. Tā ir attieksme pret sabiedrību, sabiedrības doto uzticību augstākajām valsts amatpersonām... ka ar viņu mantu, ar viņu nodokļos samaksātajiem eiro, no viņu maka izņemtajiem eiro, amatpersonas rīkosies rūpīgi kā labi saimnieki un netērēs to lieki. Tas diemžēl ir signāls visai valsts pārvaldei... kas caurstrāvo valsts pārvaldi... par to, ka var atļauties darīt jebko un par to atbildības nav tieši nekādas. Un viens vienīgs jautājums: vai Latvija šodien drīkst atļauties tādu augstprātības, visatļautības un nesodāmības signālu raidīt visai sabiedrībai un valsts pārvaldei?

Es neuzskatu, ka Pieprasījumu komisijai un tās vadītājam ir jāstrādā kā robotam, ka obligāti visi pieprasījumi ir jānoraida pat tad, kad fakti nu jau kliedz acīs un tas viss ir neglābjami, nenovēršami publiskajā telpā izgājis, un sabiedrība saprot, kas ir darīts.

Tāpēc, kolēģi, lai gan Pieprasījumu komisija vienkārši nobalsoja pret šādu pieprasījumu, es aicinu vienreiz atbalstīt šādu pieprasījumu, un es ceru, ka arī pats Krišjānis Kariņš kādreiz aplaimos Saeimas deputātus, pagodinās ar savu klātbūtni, lai kaut nedaudz dotu izskaidrojumu šādai absolūti augstprātīgai un bezatbildīgai rīcībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Harija Rokpeļņa, Aināra Šlesera, Andra Šuvajeva un Alekseja Rosļikova lūgumu turpināt Saeimas šā gada 8. februāra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības punkti ir izskatīti. (Starpsauciens.) Deputātiem nav iebildumu. Turpinām strādāt.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Centīšos pavisam īsi. Kolēģi, mums šodien bija arī satiksmes ministra demisijas pieprasījums, un ir jāpasaka arī kaut kas pozitīvs satiksmes ministra kontekstā no viņa “Twitter” lentes, jo faktiski satiksmes ministrs bija tas, kurš publiski pateica – kāpēc lai “airBaltic” nedotu šo informāciju, kāpēc lai pārējās kompānijas nedotu šo informāciju Saeimas deputātiem.

Mēs to informāciju saņēmām. Protams, tur ir klasificēta informācija, nevaram saukt aviokompānijas visas... no kurienes, kur, kas, ko, kā lidoja, bet no tā pilnīgi skaidri izrietēja viens – katrā reisā, kad Kariņš lidoja uz dārgajiem galapunktiem par desmitiem tūkstošu eiro, paralēli lidostā bija vairāku aviokompāniju komercreisi gan turp, gan atpakaļ. Kas to informāciju mēģināja no mums noslēpt? Valsts kanceleja. Kolēģi, esiet godīgi, precīzi! Informāciju mēs esam saņēmuši, un es domāju, ka visi, kas strādā, visu to ļoti labi saprot.

Nākamā lieta, par kuru mēs vēl daudz nezinām... ir tikai pavisam neliela informācija. Mēs atceramies... kādu laiku daudzi lepojās, ka Latvijā ir restorāni, kas saņēmuši “Michelin” zvaigzni. Nu jā, dārgi, tiešām dārgi. Sabiedrības... un dārgākie... Teiksim, viena no dārgākajām maltītēm, kāda ir valstī pieejama. Un daudzi, kas zina... ne daudzi, varbūt kāds no mums ir bijis kādā ārvalstu “Michelin” restorānā un zina, ka tur simtos eiro mērāma viena maltīte.

Es gribu pateikt, ka visi šie restorāni izdara dziļu “pietupienu” viena lidojuma keiteringa priekšā. Es domāju, ka mēs drīzumā uzzināsim arī, cik ir izmaksājusi viena maltīte uz šī borta. Mums šobrīd mēģina iestāstīt, ka tas viss ir iekļauts cenā. Cik varēja ietaupīt šajā pusotru divu stundu lidojumā? Tā informācija vēl no Saeimas deputātiem tiek slēpta. Bet drīzumā... es esmu pārliecināts, ka mēs drīzumā pie šīs informācijas tiksim.

Un kā atbildība tā faktiski ir, kolēģi? Šeit man ir jāskatās uz Saeimas lielāko frakciju – uz JAUNO VIENOTĪBU. Es saprotu jūsu vēlmi izveidot šobrīd Kariņa sarakstu ceļā uz Eiropas Parlamentu, lai vairs kaut ko tādu nepieļautu. Bet, nu, padomājam arī par mūsu valsts reputāciju – kādi cilvēki pārstāvēs Latviju Eiropā starptautiski.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, vienkārši lai šādas situācijas mums vairs nākotnē neatkārtotos, – ka Saeimas deputāti Saeimas kārtības ruļļa kārtībā pieprasa informāciju un no mums kaut kas tiek slēpts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamā, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es pavisam īsi. Kolēģi! Kaut kāda dīvaina situācija mums ir ar to informācijas pieprasījumu. Šeit mēs normāli lūdzam informāciju no “airBaltic”, kādi lidojumu reisi bija un cik brīvu vietu... Izrādās, tā ir slepena informācija, kaut gan cilvēki soctīklos jau ir sūtījuši bildes, cik pilnas ir bijušas lidmašīnas, kad Kariņš lidoja ar “airBaltic”.

Tāda paradoksāla situācija – mēs šobrīd kaut kā mēģinām palīdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai ar reformu, prasām informāciju... izrādās, tā arī ir slepena informācija, kaut gan Lietuvā tā ir publiski pieejama informācija jebkuram, arī Latvijas, pilsonim. Es, piemēram, varu ieiet Lietuvas izglītības ministrijas mājaslapā, paskatīties, cik daudz tur ir skolu, kāds ir vidējais skolotāju skaits, kāds ir vidējais klases piepildījums. Mēs to informāciju nevaram atrast. Jocīgi, ne? Slēpjam to, kas it kā būtu normāli pieejams.

Es viennozīmīgi esmu “par” šo.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Saistībā ar AS “Air Baltic Corporation” pieļauto informācijas slēpšanu par bijušā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātām lidmašīnām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Nākamais – deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko, Česlava Batņas, Māra Kučinska pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par Valsts AS “Latvijas Pasts” nodaļu slēgšanu ārpus Latvijas valsts lielākajām pilsētām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! 7. februārī Pieprasījumu komisija skatīja attiecīgo pieprasījumu, klātesot Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram Dubkēviča kungam, pirms tam saņemot arī rakstveida atbildi uz pieprasījumā ietvertajiem jautājumiem. Rakstveida atbildē un arī komisijas sēdē parlamentārais sekretārs apstiprināja, ka 2024. gada 1. februārī pēc “Latvijas Pasta” diskusijas ar Satiksmes ministrijas vadību tika pieņemts lēmums apturēt pasta nodaļu slēgšanas procesu. Komisija turpināja darbu, lielā mērā saņemot informāciju par turpmākajiem Satiksmes ministrijas soļiem, kuri šobrīd varbūt nav līdz galam skaidri.

Pēc diskusijas uzklausīšanas komisija lēma attiecīgo pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Milzīgs paldies APVIENOTAJAM SARAKSTAM par to, ka konkrētais pieprasījums ir tapis, pateicoties jūsu dalībai, jūsu atbalstam, jūsu koleģiālajai sajūtai un redzējumam, ka par šo jautājumu vajag, nu, tiešām konkrēti (Starpsauciens.)... Tieši tā būs, būs arī (Nav saklausāms.)...

Kolēģi, bet tīri pēc faktiem. Pirmajā datumā mēs ar jums iesniedzām pieprasījumu satiksmes ministram Briškena kungam... pirmajā datumā dienas pirmajā pusē. Dienas otrajā pusē Briškena kungs jau bija apturējis šo reformu un pieņēmis diezgan atbildīgu lēmumu. Tāpēc es uzskatu, ka tā vai citādi mūsu pieprasījums ar APVIENOTO SARAKSTU ir devis rezultātu. Par to atkal vēlreiz milzīgs paldies kolēģiem, kas atbalstīja, neiebilda, ka tas iet uz priekšu... un par to, ka kolēģi ir bijuši starp tiem, kas parakstīja...

Vakardien Briškena kungs – paldies PROGRESĪVAJIEM – bija pie mums frakcijā. Manā skatījumā, tā ir tāda ļoti respektējama rīcība no ministra kunga. Viņš bija atnācis, lai pusotras stundas laikā pilnīgi atskaitītos par to, pie kā viņš ir vainīgs, pie kā viņš nav vainīgs un kā viņš redz situāciju. Es uz doto momentu uzskatu, ka iespēja viņam, nu, pastāv, ka viņš var saglabāt “Latvijas Pastu”. Viņš ir devis savu vārdu. Viņš ir devis to publiski. Es domāju, ka “PROGRESĪVO” reitings vienkārši pārstās eksistēt, ja ministrs tā mētāsies ar saviem solījumiem, bet viņš publiski ir teicis, ka tālāk reforma neturpināsies. Viņš publiski ir apgalvojis, ka viņš izdarīs absolūti visu, lai saglabātu to skaitu, kas uz doto momentu ir. Viņš gan atradīs papildu finansējumu, gan izdarīs visu iespējamo, lai esošā valde pārstātu tik ātrā tempā izsaimniekot “Latvijas Pasta” budžetu.

Mēs viņam uzprasījām, kāpēc viņš nevar atbrīvot arī valdi, jo, manā skatījumā, ne tikai padome tur ir pie vainas, bet absolūti visa tā kompānija. Viņš teica, ka tas pagaidām nav iespējams tādēļ, ka ir kaut kādas juridiskas kolīzijas, kas neļauj to izdarīt ātrāk par septembri. Es ļoti ceru, ka “PROGRESĪVIE” izdarīs absolūti visu, lai konkrētā valde pamestu savu darbavietu. Viņi ir vainīgi, viņi ir, tā teikt, neatbilstoši savam amatam.

Es domāju, komisijai jāizdara pilnīgi viss, lai būtu jauna padome, kura atlasīs jaunu valdi. Tas būs juridiski absolūti korekti, manā skatījumā. Tur jau citu jautājumu nav.

Pie tam lielu jautājumu izraisa esošās valdes priekšsēdētājas bijusī darbavieta. Dažs labs var pateikt, ka tā ir priekšrocība. Manā skatījumā, viņas iepriekšējais amats, vadošais, “Omniva” par kaut ko runā. Te nav tā, ka mēs paņemam no konkurenta dižu darbinieku, kurš tagad palīdzēs mums attīstīties. Nu, paņēmām, nu, palīdzēja? Manā skatījumā, viņa vairāk strādā konkurentu, nevis mūsu labā un viņai palikt amatā ar nosacījumu, ka mēs zinām, ka iepriekšējā darbavieta ir pie vislielākajiem konkurentiem “Omniva”, – nu, tas nav pieļaujami, “PROGRESĪVIE”! Es domāju, ka arī no tīras un pareizas valsts pārvaldības prakses tas nav pareizi.

Tāpēc vēlreiz PROGRESĪVAJIEM – paldies par attieksmi, Briškena kungam – paldies par attieksmi! Uzskatu, ka pieprasījums ir pilnīgi apmierināts. Redzēsim, kā šis jautājums attīstīsies tālāk, un, nedod dievs, “PROGRESĪVIE”, ja jūs neturēsiet savu vārdu un “Latvijas Pasts” turpinās klapēt ciet savas struktūrvienības! Tas gan būs ļoti slikts stāsts priekš jums. Mēs pastrādāsim, tā cītīgi pastrādāsim, lai par šo stāstu, tāpat kā par visiem pārējiem, zinātu pilnīgi visa sabiedrība un neaizmirstu līdz vēlēšanām.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es nedaudz iedziļinājos pasta jautājumā. Vai zināt, kāds ir pasta uzdevums? Uzdevums nacionālā pasta uzņēmumam? Tā ir sociālā funkcija. Tā ir – būt klātienē pierobežā un arī lauku reģionos, tieši klātienē. Tāpēc tas ir valstij piederošs uzņēmums... kas to nodrošina... kuram ir šī sociālā funkcija kā pamatuzdevums, nevis komercuzdevums. Komercuzdevums ir blakus lieta, kas ir jāveic.

Kā tas sanāk, ka Latvijas pasta komerctirgū – komerctirgū! – dominē ārvalstu uzņēmumi, bet ne “Latvijas Pasts”? Atcerieties kovida laikus! Visus iesprostoja mājās, un kas pēkšņi zēla un plauka? Interneta veikali, interneta piegāde, piegāde uz mājām, paciņas, pakomāti. Tieši “Latvijas Pastam” bija visas iespējas komerciāli veiksmīgi izmantot šo kovida situāciju, kad bija ļoti nopietna mūsu visu tautiešu uzņēmēju ieslēgšana mājās, kad vienīgā iespēja nodrošināt uzņēmējdarbību un cilvēkiem saņemt vajadzīgās preces bija caur pakomātiem.

Un paskatīsimies – “Latvijas Pastam” vajadzēja īstenībā modernizēt tīklu, nevis sistemātiski slēgt pasta nodaļas, jo uz šī biznesa – komercbiznesa – pamata varēja nodrošināt pasta nodaļu darbību. Un es parādīšu, kāpēc. Kas notika “Latvijas Pasta” šīs nepietiekamās labo komercapstākļu izmantošanas dēļ? Mūsu tirgū ienāca citu valstu nacionālo pastu kompānijas. Mūsu tirgu paņēma Lietuvas, Somijas, Igaunijas un Francijas nacionālās pasta kompānijas. Kā tas sanāk, ka citu valstu pasta kompānijas var, bet mūsu pasts nevar?

Ziniet, cik mūsu pastam ir pakomātu? Lielās ar lielu daudzumu – 166 pakomāti Latvijā. Cik ir “Omniva”, zināt? “Omniva” ir Igaunijas pasta kompānijas meitas uzņēmums. Cik ir “Omniva”? Trīs simti sešdesmit pieci! Vairāk nekā divreiz vairāk, un atrodas 133 apdzīvotās vietās, nevis tikai Rīgā, bet 133 apdzīvotās vietās. Tādi ir arī “Venipak”, “Itella”, DPD, DHL – tās ir Vācijas, Francijas, Somijas un Lietuvas pasta kompānijas.

Vai atceramies, ka kovida laikā “Latvijas Pasta” “Eksprespasts” bija kā zīmols, kas gana veiksmīgi attīstījās? Kur tas ir tagad pazudis? Un kā tas sanāk, ka šis Latvijas “Eksprespasts” kā tāds veiksmes stāsts izzūd tieši tad, kad “Latvijas Pasta” vadībā nonāk Igaunijas pasta “Omniva Latvija” vadītāja, kas pārnāca? Tā ir sakritība? Vai tā ir, ka vairākums vadošo pozīciju darbinieku “Latvijas Pastā” ir no “Omniva”?

Ja “Latvijas Pasts” normāli strādātu un izmantotu tirgus situāciju, nebūtu tik ļoti attīstījušies konkurenti – kā “Omniva”, “Itella”, “Venipak”. Vai tā ir, ka liels skaits atslēgas... lielo korporatīvo klientu ir pārņēmusi “Omniva”? Vai tā ir, ka “Omniva” mērķtiecīgi uzrunā “Latvijas Pasta” korporatīvos klientus tieši tad, kad “Latvijas Pasts” korporatīvajā segmentā palielināja izmaksas par 30–40 procentiem? Atceramies, ka pasta pamatfunkcija ir būt reģionos.

Mēs redzam piemēru Ukrainā – kara apstākļos. Kas ir svarīgākā loma pastam? Pasts ieņem ļoti svarīgu lomu tieši ar to, ka ir viņiem pasta nodaļas, – apgādā karavīrus, apgādā civiliedzīvotājus ar komunikāciju, ar pirmās nepieciešamības precēm, ar saziņu, ar informācijas plūsmu. Tā ir kritiskā infrastruktūra, kas ir nepieciešama, un mums ir jārūpējas par to, lai tāda būtu arī Latvijā un Latvijas reģionos, tieši pierobežā. Tieši pastam ir ļoti fundamentāla sociālā funkcija un drošības... sajūta.

Es vienkārši gribu teikt – ar veiksmīgu komercdarbību varētu veiksmīgi uzturēt pasta nodaļas un nebūtu jāveic to slēgšana. Varbūt vadībai no “Omniva” vajadzēja likt lietā zināšanas, kā tieši stiprināt, nevis vājināt “Latvijas Pastu”.

Paskatieties, kas šodien ir par interesantām ziņām! Visi varat atvērt “Dienas Biznesu” un izlasīt (es nolasīšu un citēšu): ““Omniva” varētu pretendēt uz universālā pasta pakalpojuma sniegšanu.” Kas ir universālais pakalpojums? “SIA “Omniva” neizslēdz iespēju piedalīties nākamajā konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu Latvijā,” intervijā sacīja SIA “Omniva” valdes loceklis Gusts Muzikants. Viņš papildināja, ka patlaban konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu ir uzvarējis “Latvijas Pasts” un līgums par tā nodrošināšanu ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.”

Man tikai liekas, ka “Omniva” mērķtiecīgi iet uz to, lai pilnībā pārņemtu visas pasta funkcijas Latvijā. Tāpēc būsim uzmanīgi attiecībā uz pasta nodaļu slēgšanu un izvērtēsim, vai uzņēmums pilda sociālo funkciju valstī, kāds tam ir uzdots... uzdevums.

Man šeit izskatās pilnīgi pretēji. Protams, ka... iespējams “Omniva”, kā redzams, māk izmantot tirgus situāciju, ir spējīga šeit ļoti labi nopelnīt, ir spējīga pārņemt uzņēmuma klientus, un tas notiek mērķtiecīgi. Ja jūs iedziļināsieties pēdējos konkursos, kas šobrīd notiek “Latvijas Pastā”, tur arī ir ļoti interesantas, dīvainas lietas... tur uzvar uzņēmumi, kas ir gana saistīti. Tāpēc es vēršu uzmanību, ka ne uz visu jāskatās tā, kā tas izskatās, un jātic... kā tas ir.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kulberga kungs tikko teica, ka “Latvijas Pasts” pilda sociālās funkcijas. Kur tas ir rakstīts, ka viņi pilda sociālās funkcijas? (Dep. A. Kulbergs: “Likumā!”) Tas ir uzņēmums. (Dep. A. Kulbergs: “Likumā ir rakstīts...”) Ko tas nozīmē?

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

A. Šlesers. Ko tas nozīmē? Redziet, te ir tas moments. Un es domāju, ka tas, ko jūs tikko uzskaitījāt, skaidri parāda to, ka ir problēmas pašā ideoloģijā – kas ir “Latvijas Pasts”? Es domāju, ka “Latvijas Pastam” būtu skaidri jānošķir sociālās funkcijas no komercfunkcijām. Kas attiecas, piemēram... Ja šodien man uzdotu jautājumu, kas tad īsti ir jādara ar tām nodaļām, kuras gribēja likvidēt un tagad attiecīgi pieņēma lēmumu nelikvidēt, ir ārkārtīgi vienkārši: katrai nodaļai ir adrese... ļoti ātri jātiek skaidrībā ar pašvaldību, vai šī funkcija šajā pašvaldībā, šajā vietā viņiem ir svarīga, vai šo funkciju var veikt, piemēram, kādā nelielā tirdzniecības centrā, kas tur ir blakus, vienkārši fiziski pārnest uz citām telpām, vai arī tā ir tāda attāla vieta... kaut kur tālu projām, kur ir maz cilvēku, kur tiešām ir tikai sociālā funkcija un biznesa nav. Un tad par tām nodaļām ir jābūt lēmumam, ka tā ir tā sociālā funkcija. Visur citur pastam jādarbojas uz skaidriem komercnosacījumiem.

Bet problēma jau ir kāda? Pasts ir gana politizēts. Es jums pateikšu lietas, par kurām es esmu daudzkārt runājis iepriekš. Pirms iepriekšējām vēlēšanām bija sanācis tā, ka “Latvijas Pasts” (lielā mērā kā monopolists) nodrošināja avīžu izplatīšanu. Es varu pateikt to, ka, jā, mēs slēdzām līgumu ar “Latvijas Pastu”, lai izplatītu vairākas avīzes, un pēdējā metienā, kas bija pirms pašām vēlēšanām, puse avīžu pazuda, bija jāmeklē, kur tad ir tās avīzes, tad bija jāpierāda – kā tad tās varēja pazust? Tad kaut kur... ar draudzīgiem cilvēkiem... noskaidrojās, kur tās bija izmestas, netika izplatītas, un tas nebija tikai vienā, otrā mājoklī, bija ciemati un pilsētas, kurās avīzes vispār nav atnākušas. Tad kā tas ir? Komercuzņēmumam pēc būtības tur būtu tiesu darbi, bet, tā kā tas ir valsts uzņēmums, tiesāties ar valsti, jūs saprotiet, būtu garš, politizēts process.

Līdz ar to būtu ļoti svarīgi laikā, kad ir ārvalstu uzņēmumi, kas koncentrējas uz tīro biznesu, tomēr sakārtot “Latvijas Pastu”. Es pilnīgi piekrītu Kulberga kungam – ir iespējams, ka pasts var ļoti kvalificēti attīstīties un nodrošināt šos pakalpojumus arī jaunā formātā ar visām piegādēm, saglabājot šo veco – pasta – funkciju, jo skaidrs, ka izplatīt tās pašas avīzes vai... kas aizvien mazāk tagad paliek – šis bizness... tomēr pasts to varētu darīt. Tur jāsabalansē. To var izdarīt, bet tas politiski skaidri jānodefinē, jo, ja jūs nomainīsiet visu valdi, padomi un teiksiet: tagad jūs vadiet uzņēmumu, jo likumā ir pateikts, ka tur sociālā funkcija...

A kas ir sociālā funkcija, ko tas nozīmē? Kurš dotēs to konkrēto pasta nodaļu? Un es domāju, ka ļoti ātri ir vajadzīga revīzija, to burtiski mēneša laikā ir iespējams veikt, lai par visām nodaļām, par kurām bija runa, ka tās ir jātaisa ciet, pašvaldības skaidri pasaka, jo pašvaldība zina visvairāk, ka tā pasta nodaļa ir vajadzīga. Un tad izrādīsies, ka tur būs piecdesmit nodaļas, kuras ir jāsaglabā, kurām ir sociālā funkcija, bet pārējās darbojas tīri uz komercprincipiem. Un tam jābūt caurspīdīgam neatkarīgi no tā, kura partija šodien ir valdībā, kuras partijas ministrs ir, jo ir jāsaprot teiciens: “Neroc citam bedri, pats iekritīsi.” Ja sistēma būs korumpēta, neskaidra, necaurspīdīga, viss būs ļoti slikti.

Es domāju, ka šī akūtā problēma, kas tagad parādījās ar pasta nodaļu slēgšanu, parāda tikai to, ka tie, kas strādā, tomēr nesaprot, kas ir sociālā funkcija. Es ceru, ka tagad, kad par to runā visa sabiedrība, mēneša laikā būtu iespējams tikt precīzi skaidrībā, kuras ir tās nodaļas, kurām tiešām ir sociālā funkcija, a visas pārējās, es teikšu tā... tas, ko arī Kulberga kungs teica, gribu citēt... ka ir privāti uzņēmumi, kuriem ir daudz lielāka pārstāvniecība salīdzinājumā ar “Latvijas Pastu”. Nu tad jāiet un jāver jaunās vietās.

Es atceros, savā laikā bija kioski... tie, kas dzīvoja padomju laikā, atceras... bija laikam “Preses apvienība”, tā to sauca, tur avīzes tirgoja. Kur tie ir pazuduši? Praktiski to vairs nav. Kāpēc to nav? Es atbildēšu: tāpēc, ka ir ļoti nekomfortabli kaut kādā koka būdiņā sēdēt un tirgot. Tur varēja tirgot avīzes, cigaretes, kaut kādus dzērienus un vēl... Tagad šie tā saucamie kioskiņi ir pārgājuši uz veikaliem.

Jūs apskatieties – tas viss pāriet, taisa mazus veikaliņus un tās funkcijas... bet tur jau vairs nav tikai avīzes, tu tur vari nopirkt kafiju, kaut kādu maizīti, smalkmaizīti, vēl kaut ko... un tā tālāk. Tur pat var pasēdēt. Saprotiet, tad tas viss pāriet...

Tālāk – tīkls ar benzīntankiem. “Latvijas Pastam” arī jāizvērtē, varbūt tur, kur kaut kur ir pasta nodaļa, var noslēgt līgumu ar benzīntanku, kuram... viennozīmīgi, bez valsts atbalsta ilgi tie tur nenoturēsies. Līdz ar to pārnesam funkciju uz tuvajiem benzīntankiem, tas būs tīrs bizness. Vienkārši apskatāmies, kas atrodas blakus, un tad vajadzēs mazāk dotēt, un beigās tas būs komercializēts bizness, bet vienlaicīgi šī sociālā funkcija tiks pildīta.

Bet, ja burtiski... es saku... saglabājat tās vecās pasta nodaļas, dažas nodaļas, tās vairs neatbilst mūsu laikmetam, tās ir vecas, tās ir nožēlojamas, tās nav bijušas remontētas, tad tiešām ir jāizdomā, vai nu mēs tās saglabājam, izremontējam, vai pārnesam funkciju, blakus esošā veikalā ievietojot... normālu telpu.

Tā ka.... ministra pašreiz nav, bet es ceru, ka partijas pārstāvji šīs debates pārstāstīs, un arī stenogrammas var izlasīt. Ir jāmeklē risinājumi, bet skaidrs ir tas, ka tā vienkārši aizvērt ciet un – plus, kā Kulbergs teica, – uzdāvināt to biznesu kādam citam – tā rīkoties nevar!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kādreiz Jeļcinam teica: “Boris, ti ņe prav.” Ainār, tev nav taisnība! (Dep. A. Šlesers: “Nu, nu!”) Ir publiskā funkcija... starp citu, universālajam pasta pakalpojumam PVN ir nulle, un ar visu to “Latvijas Pasts” ir nerentabls un bankrota priekšā. Tā ir publiskā funkcija.

Es varbūt gribētu pateikt ļoti īsi, taupot laiku. Ja mēs izveidojām 43 novadus, jaunus novadus (es ceru, ka tā ir pēdējā reforma, jo mēs esam izveidojuši vislielākās pašvaldības Eiropā), tad ir jābūt vienotam plānam, kādiem pakalpojumiem ir jābūt novadu centros. Nevar būt novads bez policijas, bez drošības pakalpojumiem, nevar būt novads, kurā nav pasta pakalpojumu, nevar būt novads, kurā nav vidusskolas. To vajadzētu ar likumu pateikt, jo cilvēki var visādi domāt. Var domāt, ka pasts ir komerc... tāpēc vajag ar likumu pateikt, kas ir tās obligātās būtiskās funkcijas, jo ja to nav, cilvēki tur nevar dzīvot. Nevar dzīvot bez drošības, bez skolas, bez veselības aprūpes un arī bez pasta.

Jā, ir jauni laiki, ir tehnoloģijas un digitālie risinājumi, var pārdot, privatizēt, arī “Latvijas Pastu” var privatizēt, bet valstij ir jānodrošina saziņa, šī publiskā funkcija, lai cilvēki pierobežā nav vieni. Un to var nodrošināt dažādi, kaut vai – ar valsts vienotiem pašvaldību klientu centriem – arī tur var pensijas saņemt! Ja kāds ir mājās un netiek ārā, sociālais dienests vai municipālā policija var aizvest.

Risinājumi var būt dažādi, bet nevar būt tā, kā šobrīd notiek: mēs bez plāna slēdzam skolas, bez plāna slēdzam Valsts policijas iecirkņus, bez plāna slēdzam pasta nodaļas, bez plāna slēdzam sabiedriskā transporta reisus, bez plāna likvidējam autobusu pārvadātājus un vietā ielaižam privātus oligopolus, kuri nespēj tikt galā. Visu darām bez plāna – katrs sektors par sevi, uz savu galvu, savu izpratni. Valžu līmenī kaut ko izgudro un dara. Nedarām tā! Tā ir mūsu valsts!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais – deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Māri... ļoti, ļoti īsi. Es principā teicu to pašu, ko tu teici, tikai ar vienu atrunu: ir jāizvērtē – saglabāt veco nodaļu vai blakus uztaisīt jaunu. Katrai pašvaldībai zināmā mērā ir veto tiesības pateikt: “Mums vajag pasta nodaļu!” Piemēram, Rīgā nav tādas nepieciešamības, jo ir daudz tirdzniecības centru, kur tu pārej un vari strādāt siltumā, labākos apstākļos, bet mazās pašvaldībās – ir tā sociālā funkcija.

Mana doma atšķīrās no tavas vienkārši ar to, vai mēs saglabājam veco būdiņu vai vietā apskatāmies citu risinājumu, bet tā paliek tajā pašvaldībā. Un principā veto tiesībām ir jābūt nevis pasta vadībai, bet pašvaldību vadībai, un to mēs varētu pateikt likumā. Ja pašvaldība pasaka, ka ir jābūt pasta nodaļai, – punkts, viss. Vienīgais, par ko mēs diskutējam, – precīza vieta, apmērs un kādus pakalpojumus sniedz, jo pasta nodaļā var būt minimālā pakete, bet ir tādas kā Rīgā – vari tur ieiet arī tikai kafiju padzert. Pēc būtības tā konkurē ar citiem kioskiem, kuri pilsētā ir praktiski uz katra stūra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par Valsts AS “Latvijas Pasts” nodaļu slēgšanu ārpus Latvijas valsts lielākajām pilsētām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Beidzot sākam strādāt, ja? Cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.

Atbildīgā komisija saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts, kas šī likuma izpratnē ir kustamā manta. Tie ir dzīvnieki. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 2. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Šo – 3. – priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Visbeidzot 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumos... Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Nē, vēl ir 5.

I. Līdaka.... otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vēl ir 5. – Juridiskā...

I. Līdaka. Kur? Nav man!

Sēdes vadītāja. Juridiskā...

I. Līdaka. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Vēl ir 5. – Juridiskā...

I. Līdaka. Neizdrukājies... Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Deputāti piekrīt.

Paldies.

I. Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Līdaka. Minimālais – piecas dienas – tātad 13. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums”, otrais lasījums.

Sešpadsmit priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums”. Es gribu pateikt lielu paldies visai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, visiem deputātiem par lielo darbu, lielo ieguldījumu pagājušonedēļ... divas dienas, visas sēdes... laiku, ko mēs ieguldījām. Liels paldies arī komisijas priekšsēdētājam Bergmaņa kungam.

Likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums”, otrais lasījums.

Sešpadsmit priekšlikumi.

1. – deputāta Igora Rajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 7. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 8. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 9. – deputāta Igora Rajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 10. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 11. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 12. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 13. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 14. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 15. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 16. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, kolēģes! Esmu nācis padiskutēt par šo jautājumu viena iemesla dēļ – pirms nepilniem četriem mēnešiem, kad mēs runājām par šo likumprojektu, es tieši uzstājos un minēju, ka, manuprāt, iedotais laiks ir pārāk ilgs un ka nav nekāda pamatojuma kara situācijā aizkavēt nepieciešama likuma savlaicīgu stāšanos spēkā.

Pēdējais no 16 priekšlikumiem... kā mēs redzējām, ļoti ātri visi aizgāja... es nezinu, ko debatēja divas dienas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, bet mēs redzam – tas, ka likums stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī, tagad tiek likvidēts. Tieši par to es iepriekš runāju, jo iepriekšējā valdība likumprojektu jau bija sagatavojusi un lēmusi, ka šādam likumam jāstājas spēkā... pirms, nu, kādiem sešiem septiņiem mēnešiem.

Ja mēs paskatāmies, kas ir tie 15 iepriekšējie priekšlikumi, jāsaka: tā ir bijusi matu skaldīšana. Saturiski nekā jauna, vien nebūtiska formulējumu apaļošana. Par ko tas liecina? Tas liecina, ka acīmredzot iepriekšējā valdība... vai iepriekšējās ministres Ināras Mūrnieces vadībā... likumprojekts bija labi sagatavots. Un mēs jau šeit izvērsām debates... ar zāli nedrīkstēja sarunāties, bet es uzdevu jautājumu cienījamai kolēģei Skaidrītei Ābramas kundzei, kā viņai patīk likumprojekts, un viņa toreiz teica, ka – ļoti labs, un es arī tieši to pašu teicu.

Šodien mēs redzam to, ka mūsu, Skaidrīte, vērtējums ir bijis pamatots, jo priekšlikumi faktiski ir tiešām tikai redakcionāli... kaut kāda matu skaldīšana, kā es teicu. Bet pēc būtības – apsveiksim, ka tas tagad beidzot ir noticis!

Galvenais tomēr ir likuma mērķtiecīgs pielietojums un aizsardzības industrijas un militārās pētniecības iestrādes šī likuma materializācijai, un es to tiešām arī novēlu Aizsardzības ministrijai – visiem šī likuma, tā teikt, jaudu veiksmīgi izmantot. Kaut gan man jāsaka – tā nepieciešamība īpaša laikam nebija, jo steidzamība arī nemaz nebija nepieciešama, ja četrus mēnešus varēja gatavot šo steidzamo likumprojektu.

Bet svarīgi ir tas, ko industrijā saka cilvēki, un cilvēki man uzdod jautājumu: vai šis likums kaut ko dos? Un galvenais – vai tas tiks godprātīgi piemērots, vai iepirkumi beidzot būs godīgi, vai šis likums nodrošinās taisnīgu konkurenci? Lūk, tas ir ceļamaizē, ceļamaizē Aizsardzības ministrijai un ziņotājam – paturēt šo kā acuraugu. Galvenais ir likuma piemērošana dzīvē – panākt to, lai mūsu industrija, lai mūsu komersanti varētu veiksmīgi papildināt mūsu aizsardzības jomu ar saviem izstrādājumiem.

Es gribu... kāpēc man arī tās bažas... vienu nelielu atkāpīti izdarīt, jo mēs vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skatījām Valsts kontroles revīziju par valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu. Es iesaku jebkuram no jums ieiet mājaslapā šīs komisijas sadaļā un apskatīties Valsts kontroles satriecošos secinājumus par to, kā mūsu valstī tiek realizēta reforma.

Sēdes vadītāja. Kristovska kungs, lūdzu – par priekšlikumu.

Ģ. V. Kristovskis. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu – par priekšlikumu.

Ģ. V. Kristovskis. Jā, tas ir par priekšlikumu. Tas ir, jo likumam jāstājas spēkā, un es gribu, lai tas stātos un būtu pilnvērtīgs.

Tātad tur ir rakstīts – no 34 valsts pārvaldes reformu plāniem... pasākumiem tikai 16 īstenoti. Nākamā lapaspuse – valsts pārvaldes reformu pārvaldība nav bijusi efektīva. Nākamā lapaspuse – valdība apņēmās veikt reformas, bet politiskais atbalsts nebija pietiekams. Neviens no ieteikumiem nav atzīts par ieviestu.

Lūk, tas ir tas, ko es gribēju teikt.

Švinkas kungs, ieviesiet šo likumu! Lai jums viss izdodas!

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ģ. V. Kristovskis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kristovska kungs, jūs teicāt, ka vajag ieiet un apskatīties citu komisiju darbu. Tad man arī lūgums jums: pirms jūs nākat šeit, tribīnē, ieejiet un apskatieties, ko mēs runājām divās komisijas sēdēs pa divām stundām. Bija 69 priekšlikumi – tie visi bija industrijas priekšlikumi, kurus mēs arī apspriedām. Bet viņi nav iesniedzēji, rezultāts, redz... tas jau ir tas rezultāts, ka, apspriežoties ar viņiem, mēs nonācām... jo viņi jau nav subjekti... bet mēs apspriedām, mēs tos varējām pat nelikt apspriešanā, varējām nelikt, bet mēs ielikām, tāpēc tas darbs ir ilgstošs, ka mēs tiešām... ar industriju, kam šis likums ir vajadzīgs.

Ko mēs secinājām? Ka arī tas... un attiecībā par šo datumu. Komisija bija gatava strādāt, tikai šis priekšlikums tika iesniegts vasarā, pārtraukumā. Lai es varētu ar to strādāt, man tas no sākuma ir jāsaņem. Lai es to saņemtu komisijā, ir jāsasauc ārkārtas sēde. Tā netika sasaukta. Kā es varēju ar to strādāt? Un, ja man atnes... likumprojekts tiek iesniegts no Ministru kabineta vasarā, un grib, lai stājas spēkā 1. septembrī... ar trim lasījumiem? Es nezinu, kā to var izdarīt. Varbūt jūs to varētu izdarīt, Kristovska kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Švinkas kungs, vai jums ir kas piebilstams?

A. Švinka. Nē, nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. 16. priekšlikums komisijā atbalstīts?

A. Švinka. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Aizsardzības industrijas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Švinka. Šā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Šā gada 1. marts. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, otrais lasījums. Saistīts ar iepriekš skatīto likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”.

Viens priekšlikums – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mobilizācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Švinka. Šā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” arī ir saistīts ar likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”. Otrais lasījums.

1. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 6. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Švinka. Šā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. 1. marts. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Švinka. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Jūsu uzmanībai grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. Pagājušogad jūlijā stājās spēkā grozījumi Eiropas Savienības regulējumā attiecībā uz valsts atbalstu, un mums jānodrošina attiecīgi grozījumi likumā, lai būtu likuma atbilstība un... piemērošana brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Grozījumus sagatavoja Satiksmes ministrija kopā ar Finanšu ministriju, pārsvarā tie ir tehniskas dabas grozījumi. Ir nākušas klāt nozares, kuras varēs pretendēt uz atbalstu, ir dažas nozares, kuras vairs nevarēs pretendēt uz atbalstu. Ir precizēti jautājumi par jaunu darba vietu izveidi, to uzskaiti, kā arī palielināts lielo ieguldījumu slieksnis un atbalsts... Respektīvi, jaunie grozījumi paredz nosacījumus, kuri ir labvēlīgāki investoriem.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo faktiski no šiem grozījumiem ir atkarīgs, kad varētu uzsākt jaunu līgumu slēgšanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu, nosakiet likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā (Dep. K. Krištopans: “A pirmajā lasījumā?”)... Es atvainojos.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Krištopans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. februāris, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 22. februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām ar sadaļu “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 382/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 30. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

___

Un vēl, kolēģi... Tātad darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Mums paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 8. februārī pulksten 17.00.

Deputātu Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana, Ričarda Šlesera, Lindas Liepiņas un Kristapa Krištopana jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu tīkla optimizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto darbu dēļ.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 8. februārī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums. Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ainārs Šlesers un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu tīkla optimizāciju”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, paldies par darbu, bet 13 nav reģistrējušies: Anita Brakovska, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Inese Kalniņa, Rihards Kols, Vilis Krištopans, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Ramona Petraviča, Jānis Reirs, Harijs Rokpelnis, Ričards Šlesers un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 505/Lp14) (Dok. Nr. 1726, 1726A)

Par likumprojektu “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums” (Nr. 506/Lp14) (Dok. Nr. 1727, 1727A)

Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 507/Lp14) (Dok. Nr. 1728, 1728A)

Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 509/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1733, 1733A)

- Priekšlikums - dep. S. Čulkova (par)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram 2024. gada 8. februārī (Dok. Nr. 1739., 622.8/1-3-14/24)

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei 2024. gada 15. februārī (Dok. Nr. 1738., 142.2.8/1-19-14/24)

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam” (Nr. 421/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1737)

Paziņojums

  - dep. G. Liepiņš

Reģistrācijas rezultāti

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Lēmuma projekts “Par Oskara Erdmaņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 423/Lm14) (Dok. Nr. 1744)

Par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts finansējuma piešķiršanu “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram 'Re:Baltica”, lai veiktu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” (Nr. 39/P14) (Dok. Nr. 1750)

- Motivācija - dep. A. Šlesers

Deputātu Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Edgara Putras, Lindas Matisones, Māra Kučinska, Edvarda Smiltēna, Laura Lizbovska, Māra Sprindžuka, Andra Kulberga, Jura Viļuma pieprasījums ekonomikas ministram Viktoram Valainim, klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par valsts elektroapgādes sistēmas drošību” (Nr. 36/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1657, 1657A)

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Didža Šmita, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas, Māra Kučinska, Māra Sprindžuka, Laura Lizbovska pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Saistībā ar AS “Air Baltic Corporation” pieļauto informācijas slēpšanu par bijušā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātām lidmašīnām” (Nr. 37/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1688, 1688A)

- Par procedūru

- Debašu turpinājums - dep. E. Tavars

  - dep. Č. Batņa

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko, Česlava Batņas, Māra Kučinska pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par Valsts AS “Latvijas Pasts” nodaļu slēgšanu ārpus Latvijas valsts lielākajām pilsētām” (Nr. 38/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1703, 1703A, 1740A)

Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 456/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1732)

Likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums” (Nr. 316/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1734)

Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 317/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1735)

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 318/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1736)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 495/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1685, 1748)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 382/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 30. aprīlim” (Nr. 424/Lm14) (Dok. Nr. 1749)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu R. Petravičas, L. Liepiņas, K. Krištopana, A. Šlesera un E. Zivtiņa jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par skolu tīkla optimizāciju” (Nr. 102/J14)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 08.02.24 09:08 Balsojums 1
Par - 36, pret - 10, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (509/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 08.02.24 09:09 Balsojums 2
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei 2024. gada 15. februārī

Datums: 08.02.24 10:22 Balsojums 3
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.02.24 12:17 Balsojums 4
Par - 39, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam (421/Lm14)

Datums: 08.02.24 12:18 Balsojums 5
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.02.24 13:35 Balsojums 6
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Oskara Erdmaņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (423/Lm14)

Datums: 08.02.24 14:41 Balsojums 7
Par - 40, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts elektroapgādes sistēmas drošību (36/P14)

Datums: 08.02.24 15:01 Balsojums 8
Par - 37, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Saistībā ar AS “Air Baltic Corporation” pieļauto informācijas slēpšanu par bijušā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātām lidmašīnām (37/P14)

Datums: 08.02.24 15:25 Balsojums 9
Par - 38, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Valsts AS “Latvijas Pasts” nodaļu slēgšanu ārpus Latvijas valsts lielākajām pilsētām (38/P14)

Datums: 08.02.24 15:27 Balsojums 10
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (456/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.02.24 15:38 Balsojums 11
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Aizsardzības industrijas likums (316/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.02.24 15:39 Balsojums 12
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mobilizācijas likumā (317/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.02.24 15:41 Balsojums 13
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (318/Lp14), 2.lasījums

Datums: 08.02.24 15:43 Balsojums 14
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (495/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.02.24 15:44 Balsojums 15
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (495/Lp14), 1.lasījums

Datums: 08.02.24 15:45 Balsojums 16
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.382/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 30. aprīlim (424/Lm14)

Datums: 08.02.24 15:46 Balsojums 17
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

08.02.2024. 09.00 11.00 13.30
Ceturtdien, 2.maijā
09:00  Saeimas 2024.gada 2.maija kārtējā sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 2.maija atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem