Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2024. gada 18. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sāksim šodienas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Godātie kolēģi, esam saņēmuši vairākus priekšlikumus par izmaiņām Saeimas 18. janvāra sēdes darba kārtībā. Kā ierasts, sāksim ar šo iesniegto izmaiņu Prezidija sēdes apstiprinātajā darba kārtībā izskatīšanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”. Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Gunārs Kūtris, Ģirts Valdis Kristovskis, Gundars Daudze, Valdis Maslovskis, Agita ZariņaStūre, Andris Bērziņš, Didzis Zemmers, Juris Jakovins, Anna Rancāne, Nauris Puntulis un Vilis Krištopans lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “1991. gada barikāžu muzeja likums”. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas sēdes darba kārtība ir grozīta.

___

Sāksim izskatīt sēdes darba kārtību.

Pirmā sadaļa – “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Ilzes Indriksones, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga, Edmunda Teirumnieka un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Prezidij! Kolēģes, kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir noteikt, ka valsts un pašvaldības, rādot piemēru, beidz barot Krieviju... ar resursiem kara īstenošanai pret Ukrainu – likuma sadaļā, kur ir noteikti aprobežojumi vai liegumi, konkrēti paredzēt, kādos gadījumos nevar tikt slēgts līgums ar pretendentu vai pieteikuma iesniedzēju, papildināt šo sadaļu ar vēl vienu normu, ka tie uzņēmumi, kas tajā laikā, kad notiek iepirkuma procedūra, ir atradušies datubāzē sarakstā starp tiem uzņēmumiem, kas turpina sadarboties ar Krieviju, eksportējot uz to vai importējot no tās... šādiem uzņēmumiem liegt dalību valsts un pašvaldību iepirkumos.

Kāpēc? Mēs pēdējās dienās dzirdam par 600 miljoniem eiro, ko Latvija kopskaitā... ir saskaitīts, ka ir atbalstījusi Ukrainu divu gadu laikā. Vienlaikus, mēs zinām, statistikas dati rāda, ka imports un eksports ar Krieviju un Baltkrieviju pagājušajā gadā sastādījis vairāk nekā 2 miljardus eiro. No tiem 1,7 miljardi ar Krieviju, no tiem 600 miljoni – tieši iemaksāta nauda Krievijas ekonomikā par importētajām precēm no Krievijas. 600 miljoni Ukrainai no Latvijas divos gados, 600 miljoni Krievijai no Latvijas vienā gadā. Nav loģikas, absurdi.

Un vēl, skatoties uz šo jautājumu kopumā, ir skaidrs, ka šobrīd ir pretruna: valsts un pašvaldību stratēģija un rīcība nesakrīt ar valsts kopējo stratēģiju, jo mēs... Latvijas valsts augstākās amatpersonas taču ir nepārprotami pateikušas, ka Latvija atbalstīs Ukrainu, līdz tās zeme būs brīva, un Latvija darīs visu, lai mazinātu Krievijas spēju īstenot šo karu. Šeit ir pretruna, jo valsts un pašvaldību iestādes ne tikai var slēgt līgumus ar uzņēmumiem, kas turpina barot Krieviju, bet nevar izslēgt šādus pretendentus no dalības valsts un pašvaldību pasūtījumos.

Tas, ko es vēl gribu teikt, – šim likumprojektam ir trīs iniciatori.

Kā pirmo es gribu pieminēt Latvijas Valsts prezidentu, kurš tikko, pirms nedēļas, klātesot Ukrainas prezidentam, preses konferencē teica (citēju): “Ir pilnīgi skaidrs, ka gan mums, nacionāli, gan arī Eiropas līmenī ir jāturpina strādāt pie tā, lai dažādu veidu ekonomiskie sakari ne tikai ar Krieviju, bet arī ar Baltkrieviju beigtos.” Latvijas Valsts prezidents.

Otrais iniciators ir tie uzņēmēji, kuri, sākoties karam, nešaubījās un īsā laikā... vai nedaudz vēlāk beidza biznesu ar Krieviju, zaudējot biznesā, un tomēr pateica: “Nē, mēs to nedarīsim!” Šobrīd viņi ir negodīgā konkurencē ar tiem, kas turpina strādāt ar Krieviju un Baltkrieviju, jo ir tikai loģiski, ka resursi (un arī atsevišķas preces) no Krievijas un Baltkrievijas ir lētāki. Un šobrīd tā ir negodīga konkurence.

Un trešais šī likumprojekta iniciators ir Latvijas sabiedrība, tie Latvijas iedzīvotāji, kuri katru dienu raud, viņu sirdis sažņaudzas, kad viņi dzird ziņās, ka šodien atkal Ukrainā ir nogalināti nevainīgi bērni, zīdaiņi... un tādu jau ir vairāk nekā 520. Viņi raud... jau tūliņ būs divi gadi... viņi raud par tiem, kas nevainīgi cietuši, par sievietēm, senioriem un arī par Ukrainas karavīriem. Un šie iedzīvotāji saka: “Nē, beidzam! Tas viss ir beidzies – nekādas sadarbības, nekādu attiecību ar Krieviju!”

Mīļie draugi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu un virzīt tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Mitrevica kungam.

Saeimas Prezidijs ir ierosinājis likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, bet mēs esam saņēmuši deputāta Edmunda Jurēvica iesniegumu, lūdzot likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot to kā vienīgo atbildīgo komisiju.

Atbilstoši Kārtības rullim mums vispirms ir jābalso par deputāta Jurēvica priekšlikumu – nodot likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Grasberga, Jāņa Vitenberga, Artūra Butāna, Ilzes Indriksones un Uģa Mitrevica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Grasbergs. Lūdzu!

J. Grasbergs (NA).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Labrīt, kolēģi! Karš Ukrainā risinās jau teju divus gadus, un šie divi gadi iezīmē Eiropā ļoti asiņainu posmu, bet tieši Krievijas atklātā nežēlība ir tas dzinējspēks, kura dēļ beidzot esam spējuši spert soļus un atbrīvoties no būtiskas Krievijas ietekmes un pārraut gadiem ilgušās saites vairākās jomās.

Acīmredzot bija nepieciešams vēlreiz atgādināt par Krievijas patieso dabu, lai mēs saņemtos un gāztu kauna stabu Pārdaugavā, un mums vajadzēja vēlreiz stipru spērienu pa sēžamvietu, lai pārtrauktu gāzes piegādes no Krievijas. Droši vien mums ir vajadzīgs vēl kāds satricinājums, lai dotos tālāk. Un noteikti satricinājums ir tas, ka šis karš turpinās, ka tas nebeidzas.

Tāpēc man ir jautājums: kam vēl ir jānotiek, lai mēs beidzot aizslēgtu savu robežu un liegtu ieplūst šeit lauksaimniecības produktiem, īpaši graudiem, kas paliek šeit, Latvijā, vai arī tiek eksportēti tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm? Eiropas Savienība ir noteikusi daudz dažādu sankciju, tomēr tās neattiecas uz šiem lauksaimniecības produktiem. Agresorvalsts laiku lieki netērē un izmanto situāciju savā labā. Pašlaik Krievijas kvieši veido 24 procentus no pasaules kviešu eksporta, un, ja mēs paskatāmies uz laiku pirms kara, – tie bija tikai 16 procenti. Tas nozīmē – karam eskalējoties, apjoms ir tikai kāpis.

Tomēr vispirms mums būtu svarīgi paskatīties pašiem uz sevi. Statistika rāda, ka pērn Eiropas Savienībā Latvija – vismaz datos, kas ir pieejami par 10 mēnešiem, – ir kļuvusi par lielāko kukurūzas importētāju no Krievijas. Tādējādi varam sevi dēvēt par asinsnaudas nodrošinātājiem Krievijas budžetam. Budžetam, kurš katru dienu nepagurstoši sponsorē ukraiņu slepkavības. Mēs varam teikt, ka esam robežvalsts un tādēļ caur mums ieplūst tik ļoti liels apjoms kviešu un kukurūzas, bet, ja mēs paskatāmies kopējo statistiku Eiropā, pirmajā vietā ir Itālija, otrajā vietā pēc kopējā apjoma esam mēs, tad seko Grieķija un Spānija. Un tās nav Krievijas robežvalstis.

Tas vienkārši nozīmē, ka, pieļaujot šo importu, ir uzņēmēji, uzņēmumi, kas uz to nopelna, bet tai pašā laikā ir daudz uzņēmēju, kas ir stingri pateikuši: nē, mēs pirksim dārgākus graudus, arī tos, kas ir audzēti ar zaļā kursa prasībām, un neiesim šajā pavadā.

Krievijas un Baltkrievijas graudi ne tikai plūst tranzītā caur Latviju, bet paliek arī šeit un izkonkurē mūsu pašu produkciju, neskatoties uz kvalitātes un ražošanas izmaksu latiņu atšķirībām, vienalga paliek šeit un traucē mūsu zemniekiem, kuri varētu pieražot šos graudus un arī pieražo, jo mēs saražojam daudzreiz vairāk nekā patērējam. Šī situācija – ka mēs to atļaujam – ir pilnīgi absurda, tāpēc ir pienācis laiks rīkoties un rādīt priekšzīmi arī pārējai Eiropai, nosakot aizliegumu lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegādēm no Krievijas un Baltkrievijas.

Šo jautājumu jau vairāk nekā pirms mēneša es aktualizēju arī Eiropas lietu komisijā, ieraugot novembra datus, kas bija ļoti uzskrējuši augšā... šis imports. Bet tam nebija rezonanses. Tādēļ tika sagatavots šis likumprojekts, lai mēs virzītos tālāk.

Es aicinu, lai šeit iesaistās arī Ārlietu komisija. Varbūt pat nav tik svarīgi, kurai komisijai nonāk šis likumprojekts, bet – ka pārliecinām arī citas Eiropas valstis mums pievienoties, ka mēs rādām piemēru un paskatāmies paši uz sevi, jo tādas valstis kā Lietuva, Igaunija, Polija, Somija vai nu ļoti maz importē, vai neimportē vispār, un tie būtu mūsu pirmie sabiedrotie.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un nodot komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies Grasberga kungam.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs sākotnēji ir ierosinājis šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, bet esam saņēmuši deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikumu likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju.

Atbilstoši Kārtības rullim vispirms balsosim par deputāta priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunāra Kūtra, Ģirta Valda Kristovska, Gundara Daudzes, Valda Maslovska, Agitas Zariņas-Stūres, Andra Bērziņa, Didža Zemmera, Jura Jakovina, Annas Rancānes, Naura Puntuļa un Viļa Krištopana iesniegto likumprojektu “1991. gada barikāžu muzeja likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G. Kūtris (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Bieži vien, kad mēs ražojam likumus, kāds jautā: kāpēc atkal vajadzīgs tāds likums – par vienu atsevišķu muzeju? Visi zina, ka tāds muzejs ir. Tiešām Latvijas iedzīvotāji zina, ka šāds muzejs ir. Lielākā daļa no deputātiem, iespējams, pat ir bijuši ekskursijā šajā muzejā. Arī ārvalstu delegācijas ved... un tām parāda, kāds šeit bijis... kāds šeit muzejs Latvijā ir un par kādu notikumu tas vēsta.

Liekas, mēs visi atceramies 1991. gada barikāžu notikumus, vismaz lielākā daļa zina, kas tas ir un kāda nozīme šīm barikādēm bija Latvijas vēsturē un Latvijas neatkarībā. Izrādās, šis muzejs ir privāta iniciatīva – 22 gadus muzejs darbojas, un tas pieder biedrībai.

Cilvēki mīļie! Tajā brīdī, kad biedrība kļūst mazāk aktīva vai nespēj piesaistīt finansējumu tikai no ziedotājiem, veidojas situācija, ka muzejs var pakāpeniski sarukt, vairs nesniegt to notikumu atainojumu, neieviest jaunākas pētniecības metodes. Un tas nozīmē, ka šajā brīdī Latvijai nozīmīgs... tas, ko pasaules politiķi ir runājuši par nevardarbīgās pretošanās piemēru pasaulē... šis muzejs pakāpeniski var kļūt par tādu apsūbējušu iestādīti, ja to visu laiku neatbalstīs arī valsts.

Šajā gadījumā ir aicinājums ar šo likumprojektu... To, ko daudzas amatpersonas, apmeklējot šo muzeju, ir teikušas... ka muzejam sava nozīmīguma dēļ no privātas iniciatīvas ir jākļūst par institūciju ar valstisku raksturu. Lai šī muzeja darbība varētu turpināties un attīstīties, nepieciešams tikai tas, ka valsts saka: jā, ļoti labi, ka muzejs ir, mēs to akreditējām un atbalstīsim, bet, iekļaujot šo muzeju šādā konkrētā likumā, šim muzejam ir iespējams valsts un pašvaldību atbalsts.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, lai varam saglabāt nākamajām paaudzēm vienu nopietnu vēsturisku Latvijas notikumu, jo lēnītēm aizmirstas vēstures notikumi. Tie, kas vēl dzīvi, tie atceras.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies Kūtra kungam.

Runāt “pret” neviens nav pieteicies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “1991. gada barikāžu muzeja likums” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu “Par 10 186 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par samazinātā PVN 12 % apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Didzis Šmits, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna, Māris Kučinskis, Māris Sprindžuks un Lauris Lizbovskis ir iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Saistībā ar AS “Air Baltic Corporation” pieļauto informācijas slēpšanu par bijušā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātām lidmašīnām”.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim un ņemot vērā iesniedzēju norādīto – vārds motivācijai deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Kā mēs ļoti labi zinām... pagājušā gada nogalē mēs visi uzzinājām par 1,36 miljonu vērtiem privāto lidmašīnu izmantošanas gadījumiem vēl tolaik premjera Krišjāņa Kariņa darbībā. Jo vairāk jautājumu tika uzdots, jo vairāk to slēpa gan Ministru prezidente Evika Siliņa, gan Ministru prezidenta kanceleja. Un šī pieprasījuma kontekstā tas arī nav izņēmums.

APVIENOTAIS SARAKSTS pieprasīja informāciju Civilās aviācijas aģentūrai, uzdodot ļoti vienkāršus jautājumus. Pirmām kārtām – kādi civilie reisi bija pieejami tajos datumos, kad lidoja Krišjānis Kariņš, un vai bija brīvas sēdvietas attiecīgajās lidmašīnās. Tas norādītu uz to, ka Krišjānim Kariņam bija skaidra alternatīva izvēlēties lidot kopā ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis privātā lidmašīnā (ar privātu ēdināšanu), neviena netraucētam, doties šajos komandējumos individuāli par, piemēram, 47 tūkstošiem eiro par pusotras stundas lidojumu vienā virzienā.

Kas ir interesanti – aviokompānijas atsaucās. Polijas aviokompānija “LOT Polish Airlines” sniedza šādu informāciju, viņiem nebija problēmu sniegt informāciju, bet Saeimas deputātiem informāciju sniegt atteicās mūsu pašu – Latvijas – “Air Baltic Corporation”. Citēju: “Pieprasītā informācija, tostarp attiecībā uz konkrētu avioreisu noslogotību, ir uzskatāma par komerciāli sensitīvu, un, “Air Baltic Corporation” ieskatā, šādas informācijas publiskošana var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz gaisa pārvadātāju konkurētspēju, tādēļ “Air Baltic Corporation” nav iespējas sniegt šādu pieprasīto informāciju.”

Bet pilnīgi skaidrs, ka negatīvu ietekmi tas nevar radīt uz “Air Baltic Corporation”, var radīt tikai un vienīgi uz bijušo premjeru Krišjāni Kariņu un politisko partiju Jaunā VIENOTĪBA. Tāpēc ir pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam skaidrot, vai ir pieņemama šāda prakse, ka “Air Baltic Corporation” – kur 97 procenti daļu pieder Latvijas valstij... kuru pārstāve ir valsts sekretāre Satiksmes ministrijā... kapitāldaļu pārstāve – izvairās sniegt informāciju Saeimas deputātiem. Vai Briškena kungs to uzskata par pieņemamu, un vai Briškena kungs nodrošinās to, ka Saeimas deputāti šādu informāciju saņem?

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtības sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, otrais, galīgais, lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Alīna Gendele. Lūdzu!

A. Gendele (JV).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Atgādinu, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu maksātnespējīgo darba devēju darbinieku interešu aizsardzību.

Uz otro, galīgo, lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Gendeles kundze.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

A. Gendele. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies Kola kungam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Labdien, godātie deputāti un deputātes, Saeimas sēdes vadītāja! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (par sabiedrisko mediju apvienošanu), trešajā lasījumā.

Pēc Juridiskā biroja norādes likumprojektam ir sagatavots viens – tehnisks – atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu secīgu sakārtošanu. Tas ir saistīts ar to, kā jaunais sabiedriskais medijs tiks reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un kā nosaukumi “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” oficiālajā reģistrā tiks nomainīti uz jauno nosaukumu. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Priekšlikums atbalstīts.

L. Rasima. Pirms balsojuma par likumprojektu kopumā es vēlos pateikt dažas lietas. Vēlos uzsvērt to, ka šis ir svarīgs un nozīmīgs lēmums, un to, ka par sabiedrisko mediju apvienošanu ir ticis diskutēts jau 10 gadus un ka vienmēr ir bijis tā, ka pietrūkst vai nu politiskās gribas, vai finansējuma. Šobrīd ir tāda situācija, ka beidzot mums ir izdevies valdībā panākt vienošanos un nepieciešamais finansējums ir piešķirts.

Mēs šodien nebalsojam par to, kādās konkrēti ēkās turpmāk atradīsies “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijas” redakcijas, pie šī jautājuma tiks strādāts, tāpat kā pie kopējā finansēšanas modeļa, pie vienlīdzīgas, godīgas atalgojuma sistēmas izveides. Tas, ko es no sevis kā bijusī “Latvijas Radio” darbiniece varu teikt, – es sekošu līdzi komisijā... mēs sekosim līdzi komisijā, lai šis process notiktu godīgi gan Latvijas sabiedrības labākajās interesēs, gan darbinieku interesēs.

Tas, ko es vēlreiz gribu uzsvērt, ka īpaši šobrīd, pašreizējos apstākļos, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, mums ir svarīgi, ka mūsu mediju telpa ir droša, neatkarīga un spēcīga. Tāpēc es esmu īpaši priecīga par šo soli un gribu izmantot šo iespēju pateikt paldies visiem tiem, kas ir strādājuši pie šī lēmuma... beidzot nonākšanas līdz rezultātam.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Liels paldies arī komisijai par intensīvo darbu.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

Kulberga kungs, lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Prezidij! Kolēģi! Ekonomikas ministrija iesniedza šos grozījumus, un komisija tos izskatīja. Grozījumi nepieciešami, jo ir problēmas ar to, ka, atjaunojot energobūves, ir pilnībā jāveic viss dokumentālais process no sākuma, un rezultātā tas paildzina... un energobūvēm sanāk apgrūtinājums, runa ir tieši par augstsprieguma līnijām, transformatoru vietām. Tāpēc tika pieņemti grozījumi... pirmā lasījumā.

Komisijā likumprojekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts debatēs nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu ziņotāju piedāvāt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 19. februāris.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Linda Matisone.

Lūdzu, Matisones kundze!

L. Matisone (AS).

Labdien, godātais Prezidij, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” pirms otrā lasījuma.

Priekšlikumi netika iesniegti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Matisone. 25. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 25. janvārim.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta. Lūdzu!

A. Krasta (JV).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Ziņošu par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Atgādinu, ka šis un nākamais likumprojekts ir saistīti ar konceptuālām izmaiņām mantojuma tiesībās, kur galvenā būtība ir modernizēt mantojuma tiesību regulējumu.

Komisija saņēma 13 priekšlikumus, kuri tika izdiskutēti vairākās komisijas sēdēs.

1. – tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres redakcionālas dabas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – Juridiskā biroja redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 11. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Precizē terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 12. – tieslietu ministres redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Komisija noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu divas nedēļas – tātad šī gada 1. februāris.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Igors Judins vēlas ierosināt citu datumu? Nē. Tātad 1. februāris. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 1. februārim.

___

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums.

Saņemti 14 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

1. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Paredz papildināt normu ar citiem adrešu veidiem, uz kuriem nosūtāms ierakstīts sūtījums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 5. – tieslietu ministres redakcionālas dabas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izmaiņas attiecībā uz mantojuma atklāšanās termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 11. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Krasta. Arī šā likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1. februāris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 1. februārim.

___

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums.

Saņemti 19 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam strādājuši un izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” pirms otrā lasījuma.

Tika saņemti 19 priekšlikumi.

Atgādinu, ka šie grozījumi bija nepieciešami, lai Konkurences likumā varētu pārņemt divus jaunos Eiropas regulējumus – digitālo tirgu aktu un ārvalstu subsīdiju regulu. Digitālo tirgu aktu, lai kaut kādā veidā ierobežotu digitālo platformu ar spēcīgu ietekmi tirgū patvaļu pret klientiem, piegādātājiem, mazākiem spēlētājiem. Ārvalstu subsīdiju regulas pārņemšana nepieciešama, lai Konkurences padomei būtu pilnvaras vērsties pret tiem piegādātājiem no trešām valstīm, kuras spēj, pateicoties savu valstu dotētajiem izejvielu un citiem resursiem, piegādāt par lētākām cenām un tādējādi radīt konkurences ierobežojumus, problēmas vietējiem ražotājiem un piegādātājiem, īpaši publiskajos iepirkumos.

Tātad ir saņemti 19 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Ābrama. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 19....

Sēdes vadītāja. 18., lūdzu.

S. Ābrama. 18., jā, atvainojos. Tūlīt. Jā, 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Ābrama. Un... Tā, tūlīt... Datori tik ātri neiet. Jā, 19. Tūlīt, jā. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 19. priekšlikumu.

S. Ābrama. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S. Ābrama. 1. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu ierosinājumu nav. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 1. februārim.

S. Ābrama. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ābramas kundzei.

___

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt, kolēģi! Tātad noziņošu par nākamajiem trim likumprojektiem... visiem kopā, ja kolēģiem nav iebildumu. Tie visi ir saistīti... par vienu tēmu. Tas bija viens no valdības steidzamajiem darbiem, kas tika iezīmēts vēl pērn septembrī, – veicināt iedzīvotāju iespējas pāriet no viena kredītdevēja pie cita, tātad jautājums par pārkreditēšanos.

Darba grupa Ekonomikas ministrijas vadībā sagatavoja grozījumus. Tie tika apstiprināti Ministru kabinetā. Šonedēļ, 16. janvārī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs tos izskatījām un diskutējām par tiem.

Redzot, ka šodien ļoti efektīvi strādājam, vēlos izmantot iespēju mazliet pastāstīt par katru no likumprojektiem un iezīmēt izmaiņu mērķus. Pirmais jau ir diezgan skaidrs. Mēs vēlamies...

Sēdes vadītāja. Godātais Šuvajeva kungs, lūgums ziņot par katru likumprojektu atsevišķi...

A. Šuvajevs. Labi.

Sēdes vadītāja.... jo mums būs par katru atsevišķi jābalso.

A. Šuvajevs. Protams, jā.

Sēdes vadītāja. Tātad šobrīd – par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

A. Šuvajevs. Jā, tātad par “Grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Divi svarīgākie jautājumi, kas skar šo likumprojektu, ir... Pirmais saistās ar izmaksu samazinājumu. Tiek paredzēts, ka patērētājiem vairs nevarēs tikt piemērota maksa par pārkreditēšanos vai kompensāciju. Izņēmums ir tie līgumi, kur ir fiksētas aizņēmumu likmes, jo tajā gadījumā kompensācija tiek noteikta Eiropas Savienības direktīvā, bet līdz šim tā bija 400–600 eiro. Tā ka šāda veida izmaksu patērētājiem turpmāk vairs nebūs. Es domāju – ļoti, ļoti atbalstāms priekšlikums.

Otrais – svarīgākais, kas saistās ar šo likumprojektu, ir tas, ka tiks atcelti reklāmas ierobežojumi hipotekārajiem kredītiem, kredītiem nekustamā īpašuma būvniecībai vai energoefektivitātes paaugstināšanai, kas noteikti sekmēs... klienta informāciju par labākajiem produktiem un pakalpojumiem, kas ir pieejami hipotekāro kredītu tirgū.

Vispirms es aicinu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību, jo mēs vēlamies, lai šāda veida ieguvumi klientiem stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Šuvajevs. Paldies par atbalstu steidzamībai.

Lai frakcijām būtu nepieciešamais laiks pilnvērtīgi iepazīties ar likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Mums šobrīd ir jābalso par pirmo lasījumu.

A. Šuvajevs. Ā, atvainojos, jā.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam.

A. Šuvajevs. Lai frakcijām būtu laiks pilnvērtīgi iepazīties ar likumprojektu pakotni, komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir trīs nedēļas, tātad – līdz 8. februārim. Izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 15. februārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. februāris, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā – 15. februārī. Deputātiem iebildumu nav, šie datumi tad arī tiek noteikti. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Tātad saistītais likumprojekts. Būtiskākā izmaiņa ir tā, ka tas paredzēs iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredītdevējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārajai pārkreditēšanai – šī informācija ir nepieciešama tieši jaunajiem, iegūstošajiem kredītdevējiem, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājiem.

Lūdzu Saeimu atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Šuvajevs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam.

A. Šuvajevs. Līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8. februāris, izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 15. februārī.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 8. februārim, un likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē izskatīsim 15. februārī.

___

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Grozījumi šajā likumā paredz to, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam ir tiesības vienpusēji izbeigt esošā nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Šie grozījumi nepieciešami, lai patērētājam nerastos papildu izmaksas pārkreditēšanas procesā.

Aicinu Saeimu arī šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Šuvajevs. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu arī šim likumprojektam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas otrajā lasījumā datumu.

A. Šuvajevs. Komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. februāris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 15. februārī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 8. februārim, un otrajā, galīgajā, lasījumā to izskatīsim Saeimas sēdē 15. februārī.

A. Šuvajevs. Paldies Saeimai par vienprātīgo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Liels paldies ziņotājam.

___

Godātie kolēģi, šodienas sēdes pēdējā darba kārtības sadaļa un arī pēdējais jautājums – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par 10 186 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par samazinātā PVN 12 % apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! 2023. gada 11. decembrī Saeima saņēma 10 186 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par samazinātā PVN 12 % apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai”. Šā gada 10. janvārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo kolektīvo iesniegumu, uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri skaidroja, ka iniciatīvas galvenais mērķis ir samazināt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu cenas galapatērētājiem. Iesniedzēji pauda viedokli, ka samazinātā PVN likme būtu atbalsta pasākums arī eksporta veicināšanai, samazinātu nozarē pastāvošo ēnu ekonomiku, kā arī ļautu palielināt algu apmēru nozarē nodarbinātajiem. Uz komisijas sēdi uzaicinātie Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka atbalsta šīs iniciatīvas tālāku virzību.

Uzklausot iniciatīvas pārstāvjus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāku virzību un nodot to izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 186 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par samazinātā PVN 12 % apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Līdz ar to, godātie kolēģi, mēs šodien esam strādājuši ļoti ražīgi un laicīgi un esam izskatījuši visus Saeimas šā gada 18. janvāra sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, ir pienācis laiks arī paziņojumiem.

Kā allaž izmantosim iespēju sveikt tos kolēģus, kuriem ir bijušas apaļas jubilejas.

Šodien 60 gadu jubilejā, kas tika svinēta 13. janvārī, sveiksim deputātu Ģirtu Štekerhofu. Daudz laimes, kolēģi! (Aplausi.)

Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Labrīt, kolēģi! Šodien mums ir īpaša iespēja uzklausīt ļoti cienījamo speciālo uzdevumu vēstnieku Andreju Pildegoviču, kurš pastāstīs mums par ANO Drošības padomi.

Kā jūs zināt, mana nostāja ir, ka katrs no mums ir vēstnieks, katrs no mums pārstāv Latvijas intereses. Un lūdzu, lūdzu... es zinu, ka jūs tagad iesiet uz kabinetiem strādāt, bet es ceru jūs redzēt pulksten 12.35 Eiropas lietu komisijā.

Liels jums paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Irmai Kalniņai par ziņojumu.

___

Noslēdzot sēdi, vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Sveicināti vēlreiz! Nav reģistrējies 21 deputāts (izdzirdot savu vārdu, lūdzu atsaukties, lai varu atzīmēt): Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Andrejs Judins, Inese Kalniņa, Aleksandrs Kiršteins, Kristaps Krištopans, Ainars Latkovskis, Linda Liepiņa, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Jānis Skrastiņš, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, paldies visiem par darbu.

Šā gada 18. janvāra Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Lai visiem ražīga atlikusī diena!

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 18.01.24 09:11 Balsojums 1
Par - 65, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (487/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.01.24 09:19 Balsojums 2
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (493/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.01.24 09:29 Balsojums 3
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (470/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.01.24 09:31 Balsojums 4
Par - 64, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu (305/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.01.24 09:34 Balsojums 5
Par - 75, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (381/Lp14), 3.lasījums

Datums: 18.01.24 09:36 Balsojums 6
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (481/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.01.24 09:37 Balsojums 7
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (447/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.01.24 09:41 Balsojums 8
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (331/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.01.24 09:44 Balsojums 9
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.01.24 09:49 Balsojums 10
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (446/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.01.24 09:52 Balsojums 11
Par - 67, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (477/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.01.24 09:53 Balsojums 12
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (477/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.01.24 09:54 Balsojums 13
Par - 68, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Kredītiestāžu likumā (479/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.01.24 09:55 Balsojums 14
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (479/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.01.24 09:56 Balsojums 15
Par - 67, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā (480/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.01.24 09:57 Balsojums 16
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā (480/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.01.24 10:00 Balsojums 17
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 186 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par samazinātā PVN 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai” turpmāko virzību (411/Lm14)

Datums: 18.01.24 10:00 Balsojums 18
Reģistrējušies - 79.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

18.01.2024.

09.00