Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas desmitā sēde
2023. gada 19. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas šī gada 19. oktobra kārtējo sēdi.

Mums ir iesniegtas divas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Deputāti Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu!

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ir jautājums, par kuru esmu runājis jau iepriekš no Saeimas tribīnes. Kā jūs zināt, jauniešiem ļoti bieži lielākā problēma ir atrast pirmo darbu. Jā, ir arī tādi, kas iegūst ļoti labu izglītību, un viņi ir darba tirgū pieprasīti, bet pirmā darba pieredze ļoti bieži ir tieši tā, kāpēc jaunietis nolemj doties prom no Latvijas. Tas, ko gribam piedāvāt, – un mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu, lai pēc tam arī komisijā to varētu izvērtēt, varbūt arī uzlabot, bet doma ir ārkārtīgi skaidri nodefinēta – mēs visiem jauniešiem, sākot no 18 gadu vecuma, dodam iespēju vienu gadu strādāt beznodokļu režīmā. Tātad nav jāmaksā nodokļi ne privātpersonai, ne arī darba devējam, un tas būs arguments darba devējam ņemt šos jauniešus darbā, jo tas būs lētāk.

Protams, kāds teiks, jā, bet tas būs robs budžetā, ja šis jaunietis strādās bez nodokļiem... nu, apmēram tā. Viņam samaksās tūkstoš eiro, un nodokļi netiks maksāti. Bet kur aizies šie tūkstoš eiro? Šos tūkstoš eiro viņš iztērēs Latvijā. Pirmām kārtām viņš aizies uz kafejnīcu nopirkt kafiju, pēc tam kādu kruasāniņu, pēc tam aizies uz kino, uz teātri, pēc tam vēl kaut kur aizies. Vienkārši – viņš iztērēs, un valstī... atgriezīsies caur PVN. Runa ir par to. Tam jaunietim būs vairāk naudiņas uz rokas.

Ja gadījumā mēs to atbalstām, tad pirmām kārtām tas būs ļoti konkrēts solis, ka mēs sakām: mēs gribam, lai jaunieši nebrauc prom no Latvijas. Es varu pateikt vienu piemēru.

Kādreiz pie manis griezās viens jaunietis no laukiem. Viņam nebija īsti pabeigta... nebija pat vidusskolas izglītības. Galarezultātā viņš atrada darbiņu aviācijas sektorā. Viņš vienkārši uzkopa lidmašīnas, bet izrādījās, ka viņam ir labas tehniskās zināšanas – pēc tam viņš sāka strādāt un palīdzēt ar tehnisko apkopi –, tad viņš ieguva papildu izglītību, un galarezultātā pēc kāda laika viņš aizbrauca uz ārzemēm, pastrādāja, bet viņam bija sapnis kļūt par pilotu, un viņš sakrāto naudu ārzemēs ieguldīja sevis izglītošanā, un galarezultātā viņš atgriezās Latvijā, un tagad viņš ir pilots.

Bet galvenais jautājums: kā tad viņš varēja dabūt darbu, par kuru ārzemēs daudzi citi cīnās? Tāpēc ka viņam bija īsta darba pieredze Latvijā. Daudzi, kas neiegūst pirmo darba pieredzi Latvijā, aizbrauc projām. Viņi iegūst zināšanas, pirmo darbu ārzemēs, un tā viņi tur paliek. Bet pirmais darbs – tas ir tas, ar ko mēs varam piesaistīt šo jaunekli... vai jaunieti palikt šeit, Latvijā. Un tad, kad viņš gadu jau ir pastrādājis un darba devējs redz, ka šis jauneklis ir gana profesionāls, viņam var tikt piedāvāta iespēja strādāt normālā nodokļu režīmā.

Mēs zinām, ka Polijā ir nosacījumi – līdz kaut kādam vecumam –, ka jaunieši principā saņem milzīgu atlaidi. Šis ir jautājums... Ja šodien Finanšu ministrija izskatīs, viņi teiks: tie ir zaudējumi budžetā. Bet mēs patiesībā piedāvājam izvērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šo jautājumu, izejot no cita aspekta: cik Latvija zaudēs, ja jaunieši turpinās braukt projām, un cik Latvija iegūs, ja jaunieši paliks Latvijā.

Tā ka, ja uzskatīsiet, ka komisijās... šis jautājums Latvijai īsti nav vajadzīgs, tad pēc tam lemsiet, bet būtu lūgums nenoraidīt un izvērtēt komisijā, kādā veidā mēs šo jautājumu varētu risināt.

Godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu kopīgās intereses – neatkarīgi no pozīcijas vai opozīcijas – ir dot iespēju jauniešiem palikt un strādāt Latvijā, nevis aizbraukt prom un neatgriezties.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt nav neviens runātājs. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais – deputāti Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Kolēģi, es neatkārtošos, tas ir tas pats jautājums, jo ir sociālais nodoklis un ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas vienkārši jāskatās paketē.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” nav pieteicies neviens runātājs.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Pirmais – par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas MarčenkoJodko, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Viktora Pučkas, Jekaterinas Drelingas, Iļjas Ivanova, Jefimija Klementjeva un Viktorijas Pleškānes iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi, labrīt! Palīdzība cilvēkiem ar kredītiem man personīgi deva cerību par jūsu spēju domāt un rīkoties valsts labā. Mēs bieži izmantojam vārdus “valsts drošība”. Ko tas jums visiem nozīmē? Neierobežota vara vai tomēr tauta un valsts? Lētāka pārtika ir valsts drošība, un tas ir neapstrīdami.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” un nodot komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 26, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Ziņojums par balsošanas motīviem – deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!)

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par šo jautājumu šķēpi ir lauzti gadiem. Domāju, ka neviens no klātesošajiem nevēlas vēl vairāk saasināt... Latvijas iedzīvotājiem dzīves dārdzības slogu. Mēs visi esam zvērējuši strādāt tautas labā. Šis likumprojekts sekmētu gan ēnu ekonomikas apkarošanu zemkopībā, gan popularizētu veselīgu dzīvesveidu sabiedrībā, gan uzlabotu vietējo ražotāju konkurētspēju veikala plauktos.

Jau šobrīd PVN likme pārtikas precēm Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Mēs acīmredzot ejam pretējo ceļu. Koalīcijas plāns atteikties no samazinātās piecu procentu PVN likmes Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem ir faktiski spļāviens sejā vietējiem zemniekiem, tirgotājiem un vietējās produkcijas patērētājiem. Šo atteikšanās politiku drīz izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs. Šobrīd samazinātās PVN likmes pārtikai pastāv virknē Eiropas valstu un augstas inflācijas apstākļi likuši likmi atkārtoti pārskatīt. Kas liedz to darīt arī mums?

Uzskatu, ka uz doto momentu visiem Latvijas iedzīvotājiem nāktu par labu mūsu piedāvātais risinājums likumprojektā “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Nākamais – Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man šodien no rīta bija saruna ar zinātņu doktoru profesoru Ringoldu Balodi par šo jautājumu, izejot no juridiskā aspekta. Mēs runājām par Maskavas namu, bet patiesībā tam nav nozīmes, par kādu namu būtu jābalso, runa ir par juridisko aspektu – tātad tiesiskums, privātīpašuma neaizskaramība un tā tālāk.

Ja šodien mēs pieņemsim šo lēmumu, tad gribu jums atgādināt, ka Latvija pašreiz tiesājas – par kādu citu tēmu – ar baņķieri Guseļņikovu, kurš izlaupīja “PNB banku”. Un tur izmaksās mēs jau esam iztērējuši jeb Latvijas valsts iztērējusi vairāk nekā četrus miljonus.

Kas attiecas uz Maskavas namu, emocionāli es labi saprotu – vajag nacionalizēt Krievijai... visu, jo Krievija ir uzsākusi karu Ukrainā. Bet, ja mēs skatāmies pēc būtības, tad kāds ir mērķis šī nama nacionalizācijai? Latvijai trūkst namu? Rīga ir pilna ar graustiem. Latvija nezina, ko darīt ar saviem namiem. Vairākkārt izsolē tika izlikts nams pašā pilsētas centrā, kurā ilgus gadus strādāja Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība. Neviens negribēja to iegādāties, beigās namu pašā pilsētas centrā iegādājās knapi par diviem miljoniem.

Šis ir nams, kur iepriekš bija dzelzceļnieku kultūras klubs. Tur arī ir notikuši dažādi kultūras pasākumi. No drošības aspekta – ja šajā namā notiek pulcēšanās un tur pulcējas pretvalstiski elementi, tad man rodas jautājums: kāpēc Valsts drošības dienests nav aizturējis šos cilvēkus? Neatkarīgi no tā, kurā vietā notiek pulcēšanās, ja tā ir pretvalstiska, apdraud valsts drošību, attiecīgi ir jārīkojas un šādi cilvēki ir jāaiztur, jāsoda, jāliek cietumā un tā tālāk. Bet mēs runājam par namu. Nu, nacionalizēs namu, kā es saku, būs tiesvedība Eiropas tiesu struktūrās, Latvija atkal noteikti zaudēs un būs spiesta par to maksāt. Bet pats galvenais – neviens to namu nepirks, tas nams stāvēs tukšs. Mēs jau šodien varam pieņemt lēmumu arestēt namu, uzlikt vienu policistu... un neviens tajā namā netiek. Bet problēma ir tā, ka cilvēki kaut kur pulcējas. Viņi pulcēsies Pļavniekos, Purvciemā, Bolderājā, kādā... Rīgas centrā. Tad kas notiks, ja kādi sapulcēsies, – mēs nacionalizēsim nākamo namu? Man ir tāda sajūta, ka tā ir tāda kā priekšvēlēšanu retorika, lai parādītu, kā Latvija cīnās pret Krieviju. Nacionalizēt māju – tam nav nekāda sakara ar drošību. Šo namu Latvijai nevajag.

Paskatieties, cik gadus Latvijas valsts nezina, ko darīt ar bijušo čekas māju, tā saucamo Stūra māju. Tā stāv tukša. Tas ir grausts. Fasāde it kā ir atremontēta, bet iekšā nekas nenotiek. Tātad doma ir par to – tam, kas notiek namā, nav nekāda sakara ar nama nacionalizāciju. Uzliekam arestu!

Un, ja gadījumā mēs gribam vērsties likumīgi un nacionalizēt Krievijas pilsoņiem vai valstij piederošos īpašumus, tad es gribu piedāvāt, kā to teica arī Kalniņas-Lukaševičas kundze... tā es pamanīju Briselē, ja nemaldos... Eiropai vajag vienoties par to, ka vajag nacionalizēt. Nu tad vienojamies ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, Briseles līmenī pieņemam vienotu lēmumu un tad nacionalizējam visu, ja tāds ir kopīgais lēmums sakarā ar to, ka mēs gribam sodīt Krieviju. Šodien šis ir precedents.

Un tas, ko es vēlos pateikt, – kā notiek tiesvedībās? Ja gadījumā mēs pieņemsim šo lēmumu attiecībā uz vienu namu – neatkarīgi no tā, kam tas pieder –, tad nākamajās tiesvedībās šāds pats precedents var notikt arī ar citiem namiem, ar citiem īpašumiem.

Tā ka mēs šodien nebalsosim par šo priekšlikumu, jo no juridiskā aspekta tas nav korekti sagatavots. Tad jāveido kāds īpašs likums... un tā tālāk. Bet vislabākais, ja mēs gribam piekļūt Krievijas īpašumiem, – Briselē panākt vienošanos, lai visas Eiropas valstis pieņem šādu lēmumu.

Tā ka, godājamie kolēģi, es saprotu, ka vairākums ir nolēmis balsot pēc pārliecības, bet es aicinu tos juristus, kas ir partijās, frakcijās un arī Saeimā, izvērtēt šo lēmumu tieši no juridiskā aspekta.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka neprovocētu pilna mēroga militāro agresiju Ukrainas teritorijā, tādējādi būtiski padziļinot starptautiskās drošības problēmas arī mūsu reģionā, sagraujot pašas Krievijas Federācijas kā atbildīga un uzticama partnera reputāciju un negatīvi ietekmējot drošību visā pasaulē.

Latvijas Republikas Saeima jau ar saviem 2022. gada 21. aprīļa un 11. augusta paziņojumiem ir vērsusi uzmanību uz to, ka Krievijas Federācija īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu un savu politisko mērķu sasniegšanas nolūkos vērš pret civiliedzīvotājiem vardarbību, kas atzīstama par terorismu, līdz ar to Saeima Krievijas Federāciju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti.

Krievijas ietekmes aģenti veic informatīvo propagandas karu, kas attaisno Krievijas iebrukumu un karu Ukrainā, tai skaitā tādos informācijas kanālos, kuriem var piekļūt Latvijas iedzīvotāji. Tādējādi arī daļai Latvijas iedzīvotāju Krievija sekmē maldīgu priekšstatu par patiesajiem notikumiem Ukrainā. Krievijas ietekmes aģenti regulāri īsteno kiberuzbrukumus Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrai.

Šis likums paredz valsts mērķtiecīgu, nepieciešamu, samērīgu un pašaizsargājošas demokrātijas principam atbilstošu rīcību, ar ko tiek izbeigta Latvijas valstij naidīgu, kaitniecisku un bīstamu politisko ideju un aktivitāšu koncentrācija un atbalsta vietas pastāvēšana.

Valsts drošības dienesta iegūtā un apkopotā informācija apliecina, ka Maskavas nams jau kopš dibināšanas ir darbojies kā Krievijas atbalsta punkts dažādām Krievijas īstenotām un pret Latvijas Republikas interesēm vērstām ietekmes aktivitātēm.

Pirmkārt, Maskavas nams bijusi galvenā vieta Latvijā Krievijas tautiešu politikas un vēsturiskās atmiņas pasākumu rīkošanai un to aktivitāšu atbalstīšanai.

Otrkārt, Maskavas nams nodrošinājis infrastruktūru un nepieciešamo administratīvo atbalstu personām un organizācijām, kas īsteno, līdzdarbojas vai citādi atbalsta Krievijas ietekmes pasākumus pret Latviju un kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai.

Treškārt, fiksēts, ka Maskavas nama darbība ir pielīdzināma informatīvā, tostarp propagandas, atbalsta sniegšanai Krievijai.

Visbeidzot – kopš Krievijas pilna mēroga uzsāktās militārās agresijas Ukrainā pagājušā gada februārī Krievijas ārpolitikas prioritātes nepārprotami tikušas pakārtotas tās militārajiem mērķiem. Krievijas varas institūciju darbība tautiešu politikas un informatīvās ietekmes jomā kļuvusi nesaraujami saistīta ar iespējami labvēlīgu apstākļu radīšanu Krievijas īstenotajai militārajai agresijai un kara noziegumu attaisnošanai.

Iepriekš izklāstītie apsvērumi ļauj secināt, ka Maskavas nama ilglaicīgi izvērstās aktivitātes ir acīmredzami vērstas pret Latvijas valstiskumu un demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanu, kā arī Latvijas pilsoniskās sabiedrības, kurai ir vienota izpratne par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu valsti, stiprināšanu.

Šādos apstākļos Latvijas Republikai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošas demokrātijas pasākumus, un personām ir jābūt gatavām, ka dažas no to tiesībām var tikt ierobežotas, lai mazinātu valsts drošības apdraudējumu un garantētu valsts demokrātiskās iekārtas noturību, stabilitāti un efektivitāti. Nav pieļaujams, ka personas savas tiesības izmanto ļaunprātīgi, lai vērstos pret Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts eksistenci. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta Latvijas suverēna – tautas – gribas dzīvot demokrātiskā un tiesiskā valstī ilgtspējīga īstenošana. Tāpēc ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka īpašuma tiesības tiek nostiprinātas uz valsts vārda.

Viena lieta ir skaļi saukļi, cita lieta – ietērpt ideju juridiskā tekstā, par ko visi varētu vienoties. Negāja viegli, bet esmu gandarīts, ka vēl laikā, kad vadīju Nacionālās drošības komisiju, sadarbībā ar tieslietu ministri Lībiņu-Egneri, vadošajiem juristiem, komisijas darbiniekiem un speciālistiem no iestādēm izdevās deputātu projektu pilnveidot līdz likumprojektam, kurš šodien tiek izskatīts. Pieņemot šo likumprojektu, Latvija būs viena no pirmajām valstīm Eiropā, kura apliecinās, ka demokrātiskas valstis spēj rīkoties izlēmīgi, lai aizsargātu savu valsti pret agresoru.

Aicinu atbalstīt Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Nacionālās drošības komisijas iesniegtā likumprojekta “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamais – deputāti Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputātiem ir iebildumi.

Runāt “par” pieteicies (Starpsauciens: ““Pret”!”)... “pret” pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! Es patiesībā vēlējos pateikt paldies deputātiem no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Es uzskatu, ka šī ideja tik tiešām ir apsvēršanas vērta. Vienīgais iemesls, kāpēc es šajā gadījumā atturēšos (aicinu arī savu frakciju atturēties), ir primāri saistīts ar to, ka valdībā, koalīcijā mēs šobrīd jau aktīvi strādājam pie būtiskām nodokļu izmaiņām. Bet es tikai vēlējos norādīt, kāpēc, manuprāt, par šādām idejām ir vērts diskutēt.

Ir divi iemesli. Viens – tiek skaidri identificēta sociālā riska grupa. Mums līdz šim Latvijā nodarbinātības politika, manuprāt, tiešām ir bijusi pārāk neaktīva. Mums nav bijušas svaigas, radošas idejas par to, kā noteiktām sociālā riska grupām palīdzēt integrēties darba tirgū, un, manuprāt, tas ir labi, ka mēs politiski nosakām, kuras ir tās grupas. Un jaunieši viennozīmīgi ir viena no tām grupām, kurai mēs vēlamies pievērst uzmanību.

Otrs iemesls, kāpēc šādas idejas ir vērts apsvērt, ir tas, ka arī līdz šim nodokļu politika – fiskālie instrumenti – nav tikusi pārāk saistīta ar nodarbinātības politiku un mēs neesam centušies saprast, kā varam sasaistīt mūsu nodokļu sviras ar šāda veida sociālā riska grupām, lai tad viņus integrētu, piemēram, darba tirgū, kas ir ļoti skaidrs politiskais mērķis.

Tāpēc konceptuāla ideja, manuprāt, tiešām ir diskusijas vērta. Varu tikai pateikt – no PROGRESĪVO puses – mēs pavisam noteikti šādu ideju vēlēsimies aktualizēt arī nodokļu darba grupā, kas attiecīgi šobrīd strādā koalīcijas līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 8, atturas – 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Nākamais – deputāti Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 7, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Jānis Grasbergs, Edgars Tavars, Aleksandrs Kiršteins, Lauris Lizbovskis, Raivis Dzintars, Jānis Vitenbergs, Edgars Putra, Edvards Smiltēns, Nauris Puntulis un Māris Kučinskis iesnieguši lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas apņemšanos nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Edmunds Cepurītis. Lūdzu!

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, redzot šo iesniegto patstāvīgo priekšlikumu, es saprotu, ka labējiem politiskajiem spēkiem ir ļoti liela vēlme diskutēt, debatēt par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Es varu jums apsolīt – jums nav nepieciešams iesniegt šo priekšlikumu darba kārtībā, jums būs iespēja debatēt par Stambulas konvencijas ratificēšanu.

Es vēlos norādīt, ka šis lēmuma projekts tomēr ir būtiski atšķirīgs no tā, ka mēs vienkārši lemtu, vai ratificēt Stambulas konvenciju vai ne... ar to, ka tā atbalstīšana... aicinu visus pievērst uzmanību balsojot... jūsu atbalsts principā aicinātu padarīt Latviju par vienīgo Eiropas Padomes valsti, kas šajā stadijā būtu atsaukusi savu parakstu no Stambulas konvencijas un tās mērķiem, kas lielākajā daļā Eiropas tiek tulkoti kā mazināt vardarbību pret sievietēm, mazināt vardarbību ģimenē.

Tas mūs ieliktu ļoti interesantā kategorijā, radniecīgākās valstis būtu Azerbaidžāna, Turcija, Krievija, jo, piemēram, Krievija jau 2011. gadā atteicās parakstīt Eiropas Padomes sagatavoto konvenciju, atsaucoties uz nespēju to savienot ar Krievijas kultūru un tradīcijām. Un līdzīgu naratīvu Kremļa dezinformācija ir aktīvi izplatījusi arī daudzās citās valstīs. Atšķirībā no Krievijas Latvija ne tikai joprojām ir Eiropas Padomes dalībvalsts, bet šobrīd arī prezidējošā valsts, tāpēc lielā mērā ir uzmanības centrā. Un šeit ir tā atšķirība starp iesniegto lēmuma projektu un jūsu vēlmi papildus debatēt par to.

Es aicinu visus deputātus, kas jūtas piederīgi Eiropas vērtību telpai, ļoti rūpīgi apsvērt, vai jūs vēlaties raidīt signālu, kas lielākajā daļā valstu tiktu tulkots tā (neatkarīgi no tā, ko jūs varētu debatēs vai citur teikt) – Latvija neuzskata vardarbību ģimenē par problēmu.

Un pavisam nedaudz atskatoties uz radniecīgas iniciatīvas, ko mēs jau izskatījām Ārlietu komisijā, ceļu... tur piedalījās organizācijas, kas ikdienā strādā ar atbalsta sniegšanu no vardarbības cietušajiem (biedrība “Skalbes” un “Centrs MARTA”)... tika skaidri nodots no šīm organizācijām... tika skaidri nodots, ka, pēc šo organizāciju domām, atbalsts vardarbības mazināšanai ir vienādojams ar atbalstu Stambulas konvencijai. Un tieši tas ir skatījums, kas arī izriet no Stambulas konvencijas tvēruma, ne vairāk un ne mazāk. Tika apspriesti arī fakti, ka Latvija, pēc Eurostat datiem, ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā... kur sievietes ir nogalinājis viņu partneris, ka Latvijā ir augstāka tolerance pret vardarbību pret sievieti kā vidēji Eiropas Savienībā.

Un es tiešām aicinu vienkārši visai Saeimai kopumā, ne tikai komisijas deputātiem, ieklausīties tajā, kas mums tika komentēts no šīm organizācijām, ka pievienošanās Stambulas konvencijas tvērumam sniegtu tādus rīkus, kuriem nav alternatīvu bez pievienošanās šai konvencijai, ka (citējot) “konvencija centralizēti apkopo, analizē un skaidro visas ratificējušo valstu problēmas un centienus vardarbības jautājumu risināšanā”. Un mēs neesam patstāvīgi tik spēcīgā līmenī adresēt vardarbības jautājumus, mums vajag kvalitatīvus un kopīgus mērķus un uzdevumus, lai sasniegtu rezultātu. Tā arī ir tiesiski un zinātniski korekta pieeja.

Pie šī balsojuma es vienkārši gribēju uzsvērt, ka šīs ir organizācijas, kuru darbs, strādājot ar vardarbībā cietušajiem, sākas tad, kad politiķi nav izdarījuši savējo. Tāpēc es aicinu tiešām cienīt šo darbu, ieklausīties šo organizāciju nepārprotamajos aicinājumos un atbalstīt Stambulas konvencijas ratificēšanu.

Tāpat aicinu pievērst uzmanību tam, ko minēju runas sākumā, ka šis lēmuma projekts ir būtiski atšķirīgs no tās diskusijas, kas mums būs par konvencijas ratificēšanu. Tajā ietvertie signāli ir ar daudz, daudz negatīvāku pieskaņu Latvijas tēlam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt “par” pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, kolēģi! Jau pagājušajā sēdē par šo jautājumu runājām, un es domāju, ka iepriekšējais runātājs izgaismoja lietas, pēc kurām, es gribētu teikt, jūs dzenaties... un arī šis PROGRESĪVO pārstāvis. Kas tad ir tā patiesā vēlme un būtība?

Mēs redzam, ka no Stambulas konvencijas Latvijas likumdošanā ir ieviesti aptuveni 97 procenti. Kas tad ir atlikušie 3 procenti? Un kas tad ir tie argumenti, kādēļ mums konvenciju vajag? Arī iepriekšējā runā es nedzirdēju patiesās lietas, kas mums būtu jādara. Bet mēs dzirdējām par Kremļa naratīviem... es četrus gadus esmu dzīvojis Padomju Savienībā, bet no tā maz atceros, un diez vai Kremļa naratīvs uz mani kā iedarbotos un spētu mani ietekmēt.

Es redzu to, ka mēs neķeramies pie lietas būtības, kāpēc mums vispār ir nepieciešamas šīs lietas un kas mums būtu jāizmaina un jādara. Es arī neredzu to, ka šie kaislīgie Stambulas konvencijas aizstāvji par to runātu. Jo šajā... kas jau mums ir izdarīts... ir principā likumdošanas bāze, kura mums ir jāizmanto, lai mēs sāktu rīkoties. Un patiešām, mums parakstot, ratificējot... šeit būtu klātesoša organizācija, kura tad mums norādītu uz lietām... ko mēs nedarām un kas tad mums būtu jāievieš. Un šīs lietas es gribētu redzēt arī budžeta projektā –ko tad esat apstiprinājuši, ielikuši... ka nākamajā gadā mums tas parādīsies.

Diemžēl šogad, kad mēs visu laiku jutām šo spiedienu – ratificēt – un tad mums viss uzreiz labi paliks, nu nemanījām, nemanījām ne no Labklājības ministrijas virzību, ka būtu mums jānovirza būtiski naudas līdzekļi pašvaldībām, lai tās izveidotu anonīmos krīzes dzīvokļus... Tie ir tie 3 procenti, kas nav izpildīti.

Tad rehabilitācijas centra izveide no seksuālas vardarbības cietušām personām... jo mums ir pa kādam centram, bet tas ir par maz uz mūsu iedzīvotāju skaitu un arī uz mūsu tā kā izklājumu – cik mēs esam blīvi apdzīvoti... Tāpat specializētas apmācības policistiem, tiesu sistēmas darbiniekiem, sociālajiem dienestiem, efektīva starpinstitūciju sadarbības mehānisma izveide, kad visi zina, ko kurš dara, un ir pieejami specializētie pakalpojumi cietušajiem visās pilsētās. Tas būtu tas, kas ir nepieciešams.

Protams, arī no šīs procedūras un prevencijas puses... lai mēs patiešām izskaustu recidīvus, kad varmākas sūta ziņas un neļauj cilvēkiem mierīgi dzīvot... nu tad ir jābūt šīm GPS izsekošanas sprādzēm, kad policija pirmām kārtām jau saņem signālu, ka varmāka ir pietuvojies pārāk tuvu, un var ātri reaģēt, un ka mums... mēs neaizejam līdz tādiem letāliem gadījumiem... un kur vēl ir visādas trakas lietas, ko varam dzirdēt.

Un šie argumenti (visu laiku tie izskan) – ka ratificēšana bojā starptautiskos... ka neesam ratificējuši... bojā starptautisko prestižu, ko domās citas valstis, kā tas izskatīsies. Es aicinu domāt par sieviešu, meiteņu, par iedzīvotāju aizsardzību, nevis par to, kā tas izskatīsies. Un tas ir tas, kas arī izskan.

No šiem 3 procentiem es nosaucu 2,5, bet paliek 0,5 procenti. Un tie 0,5 procenti ir šie ideoloģiski uzlādētie panti par dzimtēm, aplamiem dzimumiem un cilvēku grupu izdomātiem konstruktiem, kas tikai vairo šķelšanos un īstenībā vairo tieši agresiju sabiedrībā. Mēs jau šobrīd redzam, ka šīs dzimtes ideoloģijas cenšas ienest pa sētas durvīm. Tāpēc es aicinu – neļausim iet pa parādes durvīm! Kādēļ mums vispār būtu jāatver parādes durvis? Ratificējot mēs to izdarīsim.

Tādēļ es saku, ka mums nav jāratificē, bet jāķeras pie tā, lai mēs ieviestu konkrētas darbības, konkrētus uzdevumus... mēs varam definēt, kas ir jāveic, lai vardarbību mazinātu. Un nemāniet, nemāniet sevi (to es vairāk ZZS saku) – nemāniet sevi un cilvēkus, ka pievienotām atrunām būs kāds juridisks spēks. Tāda juridiska spēka tām nav. Patiesa vēlme palīdzēt vai izlikšanās – tas ir tas jautājums, ko es uzdodu katram, kas ir šis kaislīgais aizstāvis...

Sēdes vadītāja. Grasberga kungs, laiks.

J. Grasbergs.... un kādu spēli jūs spēlējat.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par Latvijas Republikas apņemšanos nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 41, atturas – 10. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts, vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Nav. Tad priekšlikums ir noraidīts.

___

Nākamais – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par 10 692 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir.”) Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav.”) Nav. Tātad deputātiem iebildumu nav. Ir iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Nākamais – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par 19 966 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt jaunos elektroenerģijas sadales tarifus un saistītos maksājumus” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši šo sadaļu.

___

Nākamā sadaļa ir “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Jāņa Priedes apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. oktobra sēdē tika skatīts jautājums par Jāņa Priedes apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli. Komisija nolēma atbalstīt Jāņa Priedes apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Sveiki vēlreiz, kolēģi! Tā kā jautājums skar fiskālo disciplīnu, tad vēlējos tikai izteikt pāris domas no savas puses. Mēs, protams, atbalstīsim Jāņa Priedes apstiprināšanu Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā.

Vēlējos aicināt Priedes kungu pievērst uzmanību vismaz diviem jautājumiem. Pirmais. Fiskālā politika šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā ir pārmaiņu priekšā, un es uzskatu, ka Fiskālās disciplīnas padomei ir ļoti svarīgs uzdevums, un tas ir – būt pirmām kārtām atvērtiem dažādiem aspektiem, kas skar šo jautājumu. Līdz šim Latvijā, kā es vairākkārt esmu norādījis no šīs tribīnes, šī diskusija vai debates par fiskālo politiku ir bijušas pārāk vienpusējas. Es redzu, ka Fiskālās disciplīnas padome patiesībā var spēlēt ļoti nozīmīgu lomu ne tikai analīzes veikšanā (to, manuprāt, šī padome dara tiešām ļoti labi), bet arī dažādu perspektīvu ienešanā, it īpaši ņemot vērā, ka tieši šobrīd Eiropā diskusijas par to, kādam ir jābūt jaunajam fiskālajam rāmim, uzņem aizvien lielākus apgriezienus un nav viennozīmīgas pozīcijas par to, kādam šim rāmim ir jābūt. Politika spēlē savu lomu.

Es aicinātu mūsu deputātus nekad neaizmirst, ka tieši fiskālās politikas jautājumā – un tieši fiskālās disciplīnas jautājumā – politikai ir nozīme, un, manuprāt, mums ir jāskatās uz to, kādas ir Latvijas intereses ne tikai Eiropas kontekstā, bet arī nacionālajā, un jāskatās, vai ir valstis Eiropā, kur patiesībā mums arī var... kas mums var būt sabiedrotie attiecībā uz iespējamo pozīciju maiņu. Manuprāt, tādas ir.

Otrais ir novēlējums būt arī kritiskam attiecībā uz to, kāda politika ir bijusi līdz šim. Manuprāt, tuvākajos gados, it īpaši brīdī, kad Latvija vēlas īstenot vērienīgas pārmaiņas tautsaimniecībā attiecībā uz klimata neitralitātes sasniegšanu, CO2 emisiju samazināšanu, attiecībā uz publisko pakalpojumu adekvātu finansēšanu, fiskālajai politikai neizbēgami ir jāspēlē svarīga loma. Un atkal, manuprāt, Fiskālās disciplīnas padome ar savu ekspertīzi var nākt un piedāvāt dažādus scenārijus, variantus, kā šos politiskos... būtiskos mērķus sasniegt.

Tāpēc vēlējos tikai vēlreiz apsveikt Jāni Priedi jaunajā amatā un noteikti ceru uz veiksmīgu sadarbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Priedes apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam Jāni Priedi ar ievēlēšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

___

Nākamais – lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. oktobra sēdē tika skatīts jautājums par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē. Komisija nolēma atbalstīt un ieteikt Saeimai deputātu Raimondu Čudaru apstiprināšanai par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Komisija uz trešo lasījumu priekšlikumus nav saņēmusi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, rezultātu! Par – 68, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir ļoti labi strādājusi otrajā lasījumā, arī Saeima labi balsoja otrajā lasījumā, līdz ar to neviena priekšlikuma trešajam lasījumam nav.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 7. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes un kolēģi! Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” trešajā lasījumā.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Rasima. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Rasima. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Rasima. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatījām likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”, kurš, kā jau mēs saprotam, ir zaudējis aktualitāti galvenā iemesla dēļ, ka šis likums nosaka termiņu, kurā nav izpildāms, tāpēc ir... To skatījām 18. oktobrī sēdē. Uzklausījām arī drošības riskus. Apstiprinājās, ka mums nav problēmas ar drošības jautājumiem, it īpaši tāpēc, ka mūsu dabasgāzes krātuve ir piepildīta vairāk nekā par 80 procentiem un mums ir pietiekami droši pieslēgumi, ar kuriem var nodrošināt jau esošās gāzes patēriņa vajadzības. Arīdzan uzklausījām “Conexus”, kas paskaidroja to, ka diemžēl... nu, ne diemžēl, bet patēriņš kopš pagājušās ziemas ir krities par 20 procentiem un nav atjaunojies daudzām... Daudzas pilsētas ir diversificējušas savu siltumapgādi, ieviešot šķeldas katlus. Rezultātā šis patēriņš arī neatgriezīsies tajā apjomā. Arīdzan, ņemot vērā mūsu klimata mērķus – iet prom no fosilā kurināmā –, šim patēriņam nav pamata kāpt.

Šis terminālis šobrīd nav nepieciešams tāpēc, ka valsts jau ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas termināli Paldiskos, kur mums nepieciešamās jaudas ir pieejamas, tāpat kā “Latvenergo” ir noslēdzis 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli.

Debates...?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmais debatēs runāt pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Pilnībā atbalstu to, ko teica kolēģis Kulbergs, bet vēl dažas lietas, ko es gribētu papildināt attiecībā uz konkrēto jautājumu.

Mēs atceramies, kādā veidā šis jautājums tika pieņemts, kas to lobēja. Tas ir pilnīgi normāli, ka ir kaut kādas lietas, kas tiek lobētas. Bet ir svarīgi, vai tas galarezultātā valstij rada pievienoto vērtību un vai tas ir pozitīvs projekts. Attiecībā uz šo projektu mēs varam spriest tikai un vienīgi no tās informācijas, kas bija pieejama medijos pēdējo gadu laikā.

Vakar, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā piedalījās arī drošības iestādes pārstāvis, es uzdevu jautājumu. Es teicu: “Nu, bet kas tad... vai var pateikt informāciju par tiem ieviesējiem, kas bija plānojuši ieviest... Vai par viņiem ir informācija?” Viņš saka: “Mēs pārbaudījām, neko sliktu mēs pateikt nevaram.” Es saku: “Tad pasakiet varbūt kaut ko labu!” Nē, arī labu neko nevarot pateikt.

Bet – par ko ir stāsts? Savā laikā šo projektu mēģināja pasniegt kā Latvijas drošības nostiprināšanas projektu, ka ar to mēs jutīsimies drošāk. Kā teica Kulberga kungs, ka gāzes patēriņš ir samazinājies un cenas ir samazinājušās... Protams, šī projekta pirmsākumos tā galvenā doma bija tāda, ka viens starpniekuzņēmums, kuram nav ne naudas, ne zināšanu saistībā ar LNG termināļu biznesu, gribēja dabūt garantijas no valsts... Vai nu “Latvenergo”, vai kāda cita institūcija garantētu visus pieslēgumus un garantētu, ka nopirks vēl par fiksētu cenu. Principā starpniekuzņēmumam tiktu iedotas garantijas. Tad viņi aizietu vienkārši uz jebkuru investīciju fondu un teiktu: mums vajag tik un tik naudas, jo mums valsts garantē neatkarīgi no tā, par kādu summu mēs piegādāsim to gāzi; te ir formula – mums ir fiksēta peļņa; un projekts ir drošs.

A kāds sakars ar Latvijas drošību? Kāds sakars ar to, ka šis projekts garantētu Latvijas iedzīvotājiem vislētāko tarifu? Nē, tur bija visdārgākais tarifs. Galvenais, ka starpnieku uzņēmumam tas bija izdevīgs. Jautājums ir tāds – vai LNG terminālis vispār Latvijai nav vajadzīgs? Es šodien nevaru apgalvot. Iespējams, ir vajadzīgs.

Bet šādu termināli nevar veidot nezināms starpnieks ar apšaubāmu reputāciju, kurš grib dabūt garantijas no valsts. Kas varētu realizēt šādu projektu, ja tas būtu nepieciešams Latvijas drošībai? Piemēram, kāds nopietns uzņēmums no Amerikas Savienotajām Valstīm! Nevis starpnieku uzņēmums no Amerikas valsts, bet stratēģisks uzņēmums, kurš nodarbojas ar LNG biznesu, kurš par savu naudu būvē termināli bez jebkādām garantijām, jo zina, ka spēs piedāvāt lētāku tarifu Latvijas tirgum vai Baltijas tirgum, tāpēc ka viņi ir stratēģisks partneris, tāpēc ka mums ir Inčukalna dabasgāzes krātuve. Tikpat labi tā var būt, piemēram, Katara, kura arī... kuriem ir dabasgāze, viņi iegulda savu naudu, valsts neko negarantē, un viņi dzen cenu uz leju, lai patērētājiem beigās būtu zemāka cena, jo mūsu interesēs ir, lai būtu apkure ziemā un lai iedzīvotājiem būtu lētāks tarifs, nevis garantija par to, ka būs gāze par visaugstāko cenu. Norvēģijā arī ir daudz dabasgāzes, arī viņi varētu nākt un piedalīties.

Līdz ar to, valdības pārstāvji, jūs varat izvērtēt šīs iespējas aicināt stratēģiskos partnerus, bet šādā projektā nevar piedalīties viens starpnieks, kuram nav ne zināšanu, ne naudas, nav arī ir skaidri zināms, kas ir šis uzņēmums. Par to jau ir tas stāsts. Uzņēmums noteikti nākotnē var tikt realizēts, bet tam ir jābūt caur īstu stratēģisko partneri.

Un es teiktu tā, ka šajā jaunajā ģeopolitikā šādā projektā, visdrīzāk, būtu jāpiesaista Amerikas Savienotās Valstis, iespējams, Norvēģija. Tām jābūt NATO dalībvalstīm. Tas, man šķiet, būtu pat vēl pareizāk, valdība varētu mērķtiecīgi griezties pie konkrētajām valstīm. Bet, kā jau es saku, tas ir valdības pienākums un atbildība – izvērtēt visus šos aspektus.

Bet galvenais ir tas, ka šāda līmeņa projektu – ne šo, ne arī kādu citu – nevar uzticēt nezināmiem starpniekiem, kas vienkārši grib nopelnīt. Tā bija blēdība no pirmās dienas, ko Bordāns ar Jurašu dzina cauri. Tur Jaunajai VIENOTĪBAI bija absolūtais mazākums iepriekšējā valdībā, un tā viņi izdzina cauri. Tāda ir šī projekta vēsture.

Tā ka es aicinu virzīties uz priekšu un izbeigt šo iesākto blēdību. Ja gadījumā ir vēlme valdībai atgriezties, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), lūdzu, nāciet! Bet tad jābūt tiešām... Mēs varam arī Saeimā nobalsot ne tikai par kaut kādu atsevišķu likumprojektu... ja būs nepieciešams pieņemt lēmumu par stratēģiskā partnera piesaisti. Bet tad jābūt konkrētam vārdam zināmam, kas ir šis stratēģiskais partneris. Protams, mēs varam pieņemt likumu, un arī tur valsts uzņēmumi, kas var nodarboties ar investīcijām infrastruktūrā, var piedalīties, bet mēs zinām, ka tā būs tiešām Latvijai papildus nodrošināta drošība, nevis kaut kāds starpnieks, kurš grib nopelnīt.

Tā ka paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt. Un virzāmies uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Kulberga kungs un Šlesera kungs runāja vairāk par tādiem ekonomiskajiem aspektiem attiecībā uz dabasgāzes un vispār enerģētisko resursu piegādēm un arī par drošības jautājumiem.

Es gribētu precizēt, ka ir vēl viens cits – arī infrastruktūras drošība, infrastruktūras fiziskā un kiberdrošība. Un tālab mēs arī šo nedēļu izmantojām... par ko pirms nedēļas bija milzīgs satraukums radīts, ka likumprojekts “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” vispirms tika ielikts Saeimas sēdes darba kārtībā, pēc tam izņemts. Bet es pie tā nekavēšos.

Tātad vakar mums bija tiešām unikāla, kolosāla iespēja tikties ar Valsts drošības dienesta pārstāvi, un mēs apspriedām pirmām kārtām “Balticconnector” gadījumu, kā tas ir bijis iespējams un kā tas vispār var būt iespējams, ka kaut kas tiek spridzināts. Mēs daudz runājām arī par Inčukalna dabasgāzes krātuves aizsardzības jautājumiem, drošības aizsardzības jautājumiem. Bija arī “Conexus” pārstāvis kā pārvaldītājs. Un, protams, Valsts drošības dienests jau arī pēc “Nord Stream”... lasot arī gada pārskatus, ir apjautis, ka šie riski kļūst aizvien lielāki... ģeopolitiskā stāvokļa dēļ šie riski kļūst aizvien lielāki. Un tiešām mēs to apmēram pirms nedēļas arī piedzīvojām.

Es domāju, ir ļoti svarīgi, ka sabiedrība gūst pārliecību, ka mūsu Valsts drošības dienests apzina riskus, proaktīvi rīkojas, sadarbojas ar infrastruktūras pārvaldītājiem. Principā man vakar radās pārliecība, ka mēs varam būt tiešām droši un apgalvot, ka Valsts drošības dienests un visi citi... jo tās ir dažādas kategorijas atkarībā no infrastruktūras nozīmīguma un iespējamiem riskiem... ka tas viss tiek pārvaldīts un uzraudzīts. To es jums gribēju pateikt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu. Faktiski APVIENOTAIS SARAKSTS aicināja nu jau iepriekšējās valdības vadītāju Kariņa kungu no Jaunās VIENOTĪBAS šo jautājumu risināt iepriekšējā valdībā, izbeigt šo likumu jau labu laiku iepriekš, jo mēs neatbalstām, ka privātā infrastruktūra, kas bija paredzēta šajā kontekstā, tiek zināmā mērā... tās izmaksas tiek attiecinātas uz Latvijas iedzīvotājiem un uz Latvijas iedzīvotāju rēķina mēs attīstām privāto biznesu. Tas nav atbalstāms, kaut vai tā ir enerģētikas stratēģija.

Mēs jau pavasarī... kolēģis no mūsu frakcijas Andris Kulbergs vadīja enerģētikas forumu ar vienu mērķi, mēs arī zināmā mērā šo mērķi foruma ietvaros apņemšanās līmenī panācām – izņemot vienu frakciju, visu pārējo frakciju pārstāvji parakstīja vienošanos, ka tiks pieņemta enerģētikas stratēģija, lai mēs beidzam vienreiz raustīties – būs mums terminālis, nebūs terminālis, ir tādi riski vai šādi riski, lai mēs kā valsts enerģētikā konsekventi attīstāmies neatkarīgi no tā, kāda uz to brīdi ir koalīcija vai politiskā vadība valstī, lai enerģētika mums būtu pasargāta, lai cilvēki un arī investori, tai skaitā arī privātajā sektorā, spētu ilgtermiņā prognozēt un plānot savas investīcijas un līdz ar to arī savu kapitāla atdevi. Ko mēs varēsim prognozēt... mūsu iedzīvotāji varēs prognozēt stabilus un prognozējamus tarifus arī ilgtermiņā, tai skaitā investori, kuriem ir nepieciešama šī enerģija, lai attīstītu savu biznesu un mūsu tautsaimniecību.

Tāpēc, kolēģi, es atgādinu... un aicinu arī Klimata un enerģētikas ministriju nekavējoties jau oktobrī prezentēt šo stratēģiju parlamentā, lai šī stratēģija valstī būtu pieņemta un, ja ir nepieciešamas kādas korekcijas, mēs arī tās varam veikt un konsekventi pēc tā vadīties.

Šajā gadījumā aicinu balsot “par”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, es tikai īsumā gribēju pateikt, ka šis ir tas labais piemērs, spilgtais piemērs, kur mēs mētājamies: būvēt – nebūvēt, būvēt – nebūvēt. Mēs redzam, tās valstis, kuras ir noteikušas un pateikušas ilgtermiņa mērķi – mazināt patēriņu, palielināt patēriņu –, kurām ir skaidrība, tās arī veic ilgtermiņa investīcijas, kā to... diemžēl... izdarīja mūsu lietuviešu kolēģi ar savu LNG termināli. Tā tam arī vajadzēja būt Latvijā, bet šis vilciens ir aizgājis, un es negribētu, ka šis vilciens aiziet arī citās lietās.

Mums ir piemērs tam – mūsu tīkla infrastruktūra ir ar vislielākajām izmaksām uz vienu patērētāju, tas mums ir gāzei... mums gāzes infrastruktūra ir ļoti dārga uz vienu patērētāju, jo patēriņa nav un tas krīt. Tieši tas pats mums ir elektrotīklos, tātad elektrosadalē. Mums ir ļoti labs, bet ļoti dārgs tīkls – pārlieku dārgs tīkls – uz katru lietotāju, mums ir vismazākais patēriņš uz katru lietotāju, mums šādas infrastruktūras ir ļoti daudz un pārāk daudz. Mums ir pārāk liela nasta uz katru lietotāju.

Mums ir jābūt ilgtermiņa stratēģijai – ko mēs darīsim 2050. gadā, ko mums, neesot šādai stratēģijai, bez skaidrības par prognozēm... būs mums gāze, cik tās būs, cik ātri mēs no tās atteiksimies, neatteiksimies...? Mums nav... Visas šīs investīcijas enerģētikā, kas – kā Skultes terminālis, kā infrastruktūras stiprināšana – ir ilgtermiņa. Enerģētikā nekas nav uz pieciem gadiem, tās ir 20–30 gadu investīcijas. Un ir jābūt skaidrībai un noteiktam kursam, kur valsts vēlas iet. Gan investoriem, gan pašiem patērētājiem, gan uzņēmumiem ir jāzina, uz kurieni mēs virzāmies. Ar šādu mētāšanos mēs nepasakām skaidru ziņu uzņēmējiem, mājsaimniecībām, uz kurieni tad mēs ejam.

Un tieši šāds piemērs ir arī “Gaso”, kuru mēs esam atdevuši privātās rokās. Tas ir monopols. Tā ir mūsu infrastruktūra. Mēs esam nodevuši... mēs esam amputējuši... atņēmuši valstij iespēju rīkoties un pieņemt lēmumu – iet prom vai neiet prom no gāzes. Šobrīd mums šīs ietekmes vairs nav, un rezultātā mums nav iespējas pateikt: mēs ejam uz elektrifikāciju, mēs stiprinām elektrotīklus. Mums nav ietekmes iet prom no fosilā... piemēram, gāzes, kas būtu bijis, ja “Gaso” būtu mūsu valsts rokās.

Tāpēc es gribu teikt, ka nākamnedēļ, 24. oktobrī, mums būs apakškomisijas sēde, kurā Klimata un enerģētikas ministrija prezentēs, cik tālu ir tikusi ar šo enerģētikas stratēģiju, kur ir konkrēti astoņi punkti, ko mēs, visas frakcijas, parakstījām, – ko mēs ilgtermiņā gribētu redzēt, lai nebūtu šādi jāmētājas: vienu dienu ir kaut kāds notikums un mēs automātiski mainām savu viedokli – vajag mums LNG termināli; notikumu vairs nav – nevajag mums LNG termināli. Tā enerģētikā nedrīkst rīkoties, tas vienkārši nav pieņemami, jo mājsaimniecībām, uzņēmumiem ir jāzina, uz ko mēs virzāmies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas Prezidij! Kolēģi! Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir jaunās koalīcijas partijas premjera kandidāta atriebība par viņam izvirzītajām sankcijām. Un runa iet par ZZS. Tiesa, zemniekiem tagad nāksies pārņemt bijušo Konservatīvo atbrīvojušos nišu – Stambulas konvenciju –, taču, kā redzams, viņiem tas maz interesē.

Neskatoties uz to, es atbalstu šo likumprojektu, kas atceļ likumu par Skultes termināli, jo šis projekts ir noiets etaps vismaz gadus desmit. Mūs kārtējo reizi apsteidza kaimiņvalstis, kuras visus šos gadus sekmīgi strādāja pie savu termināļu paplašināšanas un attīstības, un tagad tās ir spējīgas segt arī mūsu valsts vajadzības, pa to laiku, kamēr mēs bijām aizņemti ar krēslu dalīšanu, ar balsu uzpirkšanu un labskanīgu nosaukumu piemeklēšanu priekš jaunās valdības deklarācijas un citām iedzīvotāju labklājību graujošām lietām.

No bijušo Konservatīvo puses pēdējā mirklī šī projekta uzskricelētais un redakcionāli slikti sagatavotais likumprojekts par Skultes termināli 13. Saeimas noslēgumā nebija nekas cits kā savu partijas sponsoru interešu lobijs, gluži kā ostu un to ietilpstošo teritoriju privatizācija.

Runājot par šī projekta sagatavotību un aktualitāti, ir arī jāņem vērā, ka par Skultes termināli izvērtējums bija nepietiekams, par tā ietekmi uz vidi un nacionālo nozīmīgumu... kā arī nesenais Valsts drošības dienesta slēdziens, ka šis terminālis vairs nav valsts drošības interesēs un tā aktualitāte ir zudusi. Taču jebkurā gadījumā privātajiem vēl joprojām ir visas iespējas šo vai kādu citu projektu savām biznesa vajadzībām realizēt.

Un beigās. Jā, es grēkoju savā valstī, jo es ikdienā atļaujos runāt krievu valodā. Un es uzskatu (Starpsauciens: “Kāds sakars?”), ka zemkopības ministra Armanda Krauzes izteikumi attiecībā uz krieviski runājošajiem Latvijā (Starpsauciens: “Par ko tu runā?”) ir diskriminācija! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, runājam par tēmu! Tas attiecas uz visiem, arī uz Gloriju, arī uz jums (Starpsaucieni: “Tas attiecas uz visiem, un visiem ir jāaizrāda!”; “Jā, jā!”).

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es šoreiz atgriezīšos atpakaļ pie tēmas, par ko mēs runājām, tātad par Skultes termināļa likuma atcelšanu. Un es gribētu arī, sekojot līdzi diskusijām sabiedrībā par šī termināļa nepieciešamību, kliedēt atsevišķus maldus.

Tātad, pirmkārt, šī likuma atcelšana nevienam neko neaizliedz, ikviens var turpināt savu uzņēmējdarbību likumā paredzētajā kārtībā, ievērojot tiesiskās normas. Tas, ko mēs šobrīd atceļam, ir likums, kas paredzēja piešķirt nacionālas nozīmes statusu Skultes LNG terminālim un radīt tiesiskos priekšnosacījumus tā veicināšanai. Ābramas kundze jau skaidri pateica, ka drošības apsvērumi nepieprasa Latvijai radīt vēl vienu LNG termināli. Tātad šie apsvērumi nav spēkā.

Otrs, ko mēs esam dzirdējuši, kāpēc šis terminālis ir nepieciešams, – lai Latvija dabūtu lētākas piegādes, izmantojot priekšrocības, to, ka šis terminālis atrastos tuvu Inčukalna gāzes krātuvei. Un te es gribētu uzsvērt, ka šie arī ir vieni maldi, jo, ja tas tiešām būtu spēkā, ja šis terminālis spētu piegādāt lētāk gāzi Latvijai, tādā gadījumā nekāds īpašs Latvijas valsts atbalsts nebūtu nepieciešams. Tādā gadījumā tas... ja tas būtu ekonomiski ilgtspējīgs, tas varētu attīstīties.

Un tas, ko es gribu uzsvērt, – šis šķietamais lētums parasti rodas tikai nepietiekamas analīzes dēļ. Šim terminālim būtu viens ļoti būtisks trūkums, proti, tas atrastos ļoti tuvu neskartām dabas teritorijām, ļoti tuvu aizsargājamām dabas teritorijām. Līdz ar to mums kā sabiedrībai vienmēr ir svarīgi apzināties un pajautāt sev pašiem: vai šī ekonomiskā attīstība mums ir tik ļoti nepieciešama, lai mēs apdraudētu to, kas sabiedrībai ir ārkārtīgi dārgs?

Iepriekšējie runātāji jau ļoti skaidri pateica, kas valstij jāatbalsta, un te es pievienojos Kulberga kungam – valstij ir skaidri nepieciešama stratēģija, kas ir tas, ko valsts atbalsta. Un es domāju, ka mēs esam ļoti pārliecināti, ka tas, kas mums ir jāatbalsta un ko prasa mūsu enerģētiskā drošība, ir pāreja uz atjaunīgajiem resursiem, tas ir tas, kur mums ir jāiegulda.

Līdz ar to, jā, šī likuma atcelšana nevienam neko neatņem, bet vienkārši mēs apstiprinām savas valsts izvēli veicināt tādu uzņēmējdarbību, kas ir sabiedrības interesēs un kas attīsta mūsu konkurētspēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu, Kulberga kungs.

A. Kulbergs. Komisijas vārdā vēl varu pieminēt, ka komisija lēma par likumprojekta “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu, un ir noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Komisija otrajam lasījumam lēma – 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. 24. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Tātad atbalstām.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 338/Lp14), pirmais lasījums. Ministru kabinets...

Referents – Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts tika sagatavots un virzīts no Ministru kabineta puses saistībā ar Satversmes tiesas pagājušā gada decembra spriedumu, kurā tika atzīts, ka likumā “Par tiesu varu” iestrādātās prasības tiesneša amata kandidātiem ir nesamērīgas, proti, ir daži punkti, kuri paredz, ka cilvēks, kurš savā dzīvē ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai kriminālpārkāpumu... vai aiz neuzmanības... savā mūžā nekad nevar kļūt par tiesnesi.

Izvērtējot šo konkrēto pieteikumu Satversmes tiesā, tiesa izvērtēja visu un teica, ka tik kategorisks aizliegums ir nesamērīgs tā iemesla dēļ, ka cilvēks 15–16 gadu vecumā var izdarīt – aiz jaunības muļķības – kādu likuma pārkāpumu, un tas nozīmē, ka pēc tam, ja arī viņš ir ieguvis jurista izglītību, sasniedzis 30 gadu vecumu, ir ļoti kvalitatīvs, augsta līmeņa jurists, profesionālis, viņš nevar kļūt par tiesnesi. Līdzīga norma ir arī Prokuratūras likumā.

Līdz ar to, ievērojot arī citos spriedumos rakstīto, kas bija līdzīgi – par pedagogiem, par izglītības darbiniekiem... un citās profesijās –, arī šoreiz tika teikts, ka šāds ierobežojums ir jāmaina. Līdz ar to šajā likumprojektā tika iestrādāta norma, ka pie noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem kandidātam ir tiesības pieteikties kļūt par tiesnesi, bet kandidāta reputāciju, nozieguma raksturu, kaitīgumu un visu pārējo izvērtēs komisija, kura tad varēs arī teikt, ka šajā gadījumā šis cilvēks tomēr var kļūt par tiesnesi.

Juridiskā komisija izvērtēja un secināja, ka šis grozījumu projekts pēc satura ir atbalstāms un pozitīvs, bet apspriežoties secināja, ka ir jāizstrādā alternatīvs likumprojekts, un uzaicināja Tieslietu ministriju un ļoti daudzas iesaistītās... ar tiesu sistēmu saistītās institūcijas izstrādāt likumprojektu kā alternatīvu ar domu, ka komisija, kas vērtēs tiesneša kandidātu, nebūs tikai Tieslietu padomes noteiktā komisija, bet jau likumā būs iestrādāts, ka šī būs kopīga komisija tiesnešiem un prokuroriem, tāpēc Juridiskās komisijas vārdā mēs piedāvājam alternatīvo likumprojektu – ka šī komisija ir kopīga tiesnešiem un prokuroriem –, un attiecīgs grozījums būs nepieciešams arī Prokuratūras likumā.

Komisijas vārdā es varētu teikt, ka mēs aicinām neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, bet atbalstīt alternatīvo – komisijas piedāvāto – likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi, skaidrības labad es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu jautājumu.

Mēs nerunājām tieši par to, vai notiesātajam cilvēkam ir jābūt tiesībām kļūt par tiesnesi, tas nebija jautājums, par kuru mēs komisijā diskutējām, bet likumprojekti ar to ir saistīti. Ir Satversmes tiesas nolēmums. Un principā tas ir pareizi, ka katram cilvēkam ir tiesības būt uzklausītam, sniegt skaidrojumu, un tad jau būs pieņemts lēmums – ļaut cilvēkam pieteikties un pretendēt uz šo amatu vai ne. Man personiski šķiet, ka cilvēks, kurš ir sodīts, diskvalificē sevi no šāda amata ieņemšanas, cilvēks ar spriedumu nevar būt tiesnesis. Bet gadījumi var būt dažādi, un es arī vispārinu. Es uzskatu, ka tā nevar būt.

Bet mūsu diskusija komisijā bija ne par šo jautājumu, mēs runājām par to, kam vajadzētu izvērtēt šo situāciju, kam vajadzētu pieņemt lēmumu. Un problēma bija tajā, ka Tieslietu ministrija uzskatīja, ka būtu labi, ja tiesneši lemtu par tiesnešu kandidātiem, prokurori – par prokuroru kandidātiem un citi – varbūt par kādiem citiem kandidātiem. Mēs to neatbalstījām. Mēs uzskatām – ja mēs runājam par tiesu varu, nevajag pieļaut tādu situāciju, ka cilvēks staigā pa komisijām, klauvē pie durvīm un lūdz: “Ļaujiet man pastrādāt par prokuroru!” – “Nē, par prokuroru nē.” “Nu labi, tad pamēģināšu – varbūt paņems par tiesnesi.” Nevajag tā! Tāpēc mēs aicinājām veidot vienu komisiju, un jāatzīst, ka Tieslietu ministrijas sākotnējais ierosinājums bija tieši tāds – veidot vienu komisiju, kas izvērtējot pateiks: “Jā, šis cilvēks ir izdarījis kaut ko, bet viņš tomēr var kandidēt uz tiesneša amatu vai arī ne.” Un svarīgi arī ņemt vērā, ka pēdējais vārds tomēr būs Saeimai.

Es lūdzu atbalstīt alternatīvo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, tātad mums ir divi sagatavotie likumprojekti – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, ko ir izstrādājis un iesniedzis Ministru kabinets un ko Juridiskā komisija lūdza noraidīt, un alternatīvais likumprojekts, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija. Tātad vispirms balsojam par...

Lūdzu zvanu! Balsosim pirmajā lasījumā par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 338/Lp14), ko Juridiskā komisija lūdz noraidīt! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 89, atturas – nav. Likumprojekts noraidīts.

Un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 369/Lp14), ko izstrādājusi Juridiskā komisija, pirmais lasījums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto likumprojektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 1. novembrim.

Sēdes vadītāja. Līdz 1. novembrim. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad 1. novembris.

___

Nākamais – Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es ziņošu par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, kā arī par nākamo likumprojektu – “Grozījumi Notariāta likumā”, jo tie ir savstarpēji saistīti, proti, abus šos likumprojektus ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tie ietver nozīmīgas konceptuālas izmaiņas mantojuma tiesību jomā.

Šīs mantojuma reformas būtība ir modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, pielāgojot to mūsdienu civiltiesību tendencēm, kā arī risināt praksē konstatētos problēmjautājumus.

Pie reformas ilgstoši ir strādājusi Tieslietu ministrijas darba grupa... un tas balstās pētījumā par Civillikuma daļas “Mantojuma tiesības” modernizēšanu un praksē konstatētajām problēmām.

Īsumā – kādas izmaiņas tiek paredzētas ar šo reformu.

Galvenā novitāte ir tā, ka tiek nostiprināts kā pamatprincips – ierobežot mantinieku atbildību, proti, ar grozījumiem paredzēts, ka mantinieki vienmēr manto ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem un atbild tikai ar mantoto mantu. Tiek uzlabota mantojuma pieņemšanas sistēma, lai mantojuma pieņemšana būtu skaidrāka un saprotamāka. Tiek novērsts tas, ka mantinieki mantojumu var pieņemt, paralēli dažādos veidos paužot gribu.

Novērstas neskaidrības arī par mantojuma atklāšanās sludinājumu termiņiem. Tā kā ierobežota atbildība ir jauns princips, tas tiek līdzsvarots ar atbilstošu kreditoru tiesību aizsardzību un ievērošanu un tiek precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība. Tieslietu ministrija skaidroja, ka izstrādes procesā bija iesaistīta Finanšu nozares asociācija, kas pārstāvēja kreditoru viedokli.

Paredzētas izmaiņas arī attiecībā uz mantojuma aizgādnību, noņemot bāriņtiesām neraksturīgu funkciju – mantojuma aizgādņu absolūtu kontroli. Tāpat ir arī citi uzlabojumi mantojuma sistēmā, kas skar iepriekšēji saņemtā pievienojuma mantojuma dalīšanu un substitūcijas regulējumu.

Komisija izskatīja likumprojektu šī gada 10. oktobrī un nolēma to konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumi iesniedzami līdz 4. decembrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšana – līdz 4. decembrim. Citu priekšlikumu nav. 4. decembris.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Šis likumprojekts skatāms vienotā pakotnē ar jau iepriekš izskatīto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, proti, arī tas skar mantojuma tiesību reformu un ar to saistītās pārmaiņas notāru darbībā, jo būtiski tiek stiprināta zvērinātu notāru loma mantošanas procesā.

Arī šo likumprojektu komisija izskatīja 10. oktobrī un atbalstīja.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Arī šim termiņš – 4. decembris.

Sēdes vadītāja. 4. decembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 320/Lp14), otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Andrejs Vilks.

A. Vilks (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, paredzot, ka pašvaldībās tiek izveidota pašvaldības policija. Pašvaldības policiju var izveidot kopā ar citām pašvaldībām vai arī deleģēt pašvaldības policijas funkciju izpildi kādai no pašvaldībām.

Minētie grozījumi veikti atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktā noteiktajam, ka pašvaldībās jāizveido pašvaldības policija.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vai Edmundam Zivtiņam...? Kā lūdzu?

A. Vilks. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu nav, es atvainojos. Jā. Tad nevar debatēt. (Starpsaucieni: “Nevar.”) Ja priekšlikumu nav, tad nevar debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 320/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vilks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Kurš? (Starpsauciens: “Divdesmit septītais.”) 27. oktobris. Citu priekšlikumu nav, atbalstīts.

___

Kolēģi, mēs esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Paziņojumi.

Kolēģi, vārds deputātam Jānim Grasbergam par deputātu grupas lauksaimniecības attīstībai... par darba grupas sasaukšanu.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, aicinu vispirms jau deputātus, kas ir iestājušies deputātu grupā lauksaimniecības attīstībai, bet arī citus, jo mēs nākamtrešdien, 25. oktobrī, sasaucam darba grupu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, lai izspriestu, kādus priekšlikumus vēl izvirzīt. Tur piedalīsies arī Tieslietu ministrija, tāpat Juridiskais birojs un Zemkopības ministrija. Tie, kas ir deputātu grupā lauksaimniecības attīstībai, saņems uzaicinājumu arī īsziņas veidā, bet pārējie, kam varbūt ir interesanti, droši piesakieties pie manis.

Sēdes vadītāja. Un vēl gribu informēt: kolēģi, tūlīt aicinu pulcēties Balsošanas zālē, kur kopā ar Latvijas Reto slimību aliansi un fotogrāfijās attēlotajiem cilvēkiem atklāsim izstādi “Dzīvība ir vērtība”. Tā veltīta cilvēkiem ar retām slimībām.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, reģistrējies 91 deputāts, nav reģistrējušies 9: Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Oļegs Burovs, Rihards Kols, Ināra Mūrniece, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers, Edmunds Teirumnieks un Agita Zariņa-Stūre.

___

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas Sēžu zālē!

Turpinām Saeimas sēdi. Esam palikuši pie sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 329/Lp14), otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja, deputātes, deputāti! “Grozījumi likumā “Par policiju””, otrais lasījums.

Tika iesūtīti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Dep. A. Švinkas starpsauciens.) Pēc tam, kad būs debates.

A. Švinka. Par priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Tā, par priekšlikumu (Dep. E. Zivtiņš: “Nokāp...”)...

Par priekšlikumu debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu! (Starpsauciens: “Labi, labi!”)

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti, cienītās deputātes! Jautājums ir par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Vispār man... es jau gadu te deldēju bikses, jāsaka tā, un pirmoreiz pārsteigums man bija par to, ka nevar debatēt par likumprojektu kopumā, bet labi.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Kolēģi, Rīgā līdz pat 60 procentiem trūkst policistu. 60 procenti! Par ko mēs runājam?

Iepriekšējais jautājums, ko Vilka kungs prezentēja šeit, ko tiešām... bija ļoti pozitīvi tas, ka mēs deleģējam tiesības pašvaldības policijai strādāt, un tas, ka no nākamā gada 1. janvāra visās pašvaldībās ir jāizveido pašvaldības policija. (Starpsaucieni: “Par priekšlikumu!”) Bet nauda aizgāja tam līdzi?

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, Zivtiņa kungs, jums jārunā par 1. priekšlikumu.

E. Zivtiņš. Nauda tam līdzi neaizgāja, draugi mīļie! (Starpsauciens.) Līdz ar ko tas ir tas būtiskais jautājums, ka policija šinī gadījumā pārvēršas par instrumentu, lai iekasētu naudu, kas ir galīgi neatbilstoši, nevis rūpētos par to, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību... Lai to nodrošinātu, viņiem būs nepieciešami līdzekļi, kurus viņi dabūs no uzliktajiem sodiem, tātad – jo vairāk sodu, jo vairāk naudas, jo labāk funkcijas pildīsim. Tas nav pareizi! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)

Tātad vēlreiz atgādinu par to svarīgumu...

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, par priekšlikumu varbūt...

E. Zivtiņš.... par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” un par to, ka mēs esam faktiski krīzes priekšā ar to, ka policijai šobrīd trūkst līdz pat 60 procentiem darbinieku. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, lūdzu, ņemiet vērā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, Švinkas kungs!

A. Švinka. Visu cieņu kolēģim Zivtiņam. Bet priekšlikums bija... Juridiskā biroja priekšlikums mainīt... labot... koriģēt uz nosaukumu “Lēmums par izceļošanas aizliegumu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Švinka. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Švinka. Kopumā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 329/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Švinka. Šā gada 2. novembris.

Sēdes vadītāja. Šā gada 2. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! 10. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja likumprojektu “Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā”.

Otrajam lasījumam tika saņemti seši priekšlikumi.

1. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šuvajevs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. 5. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. Un pēdējais, 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu.

A. Šuvajevs. Piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad 24. oktobris. Deputāti atbalsta.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ko iesniedza Valsts prezidents un kas paredz pastiprināt atbildību par valsts noziegumiem. Likumprojekts tika apspriests gan Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā. Uz sēdēm tika aicināti eksperti, lietpratēji, institūciju pārstāvji, un ierosinājumu visi ir atbalstījuši, tāpat arī deputāti uzskatīja, ka grozījumi ir atbalstāmi.

Par pašiem grozījumiem. Likumprojekts paredz pastiprināt atbildību par valsts noziegumiem un skar tādus pantus kā “Spiegošana”, “Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā”. Likumprojekts paredz atteikties no īslaicīgas brīvības atņemšanas piemērošanas attiecīgajos gadījumos; paredz palielināt brīvības atņemšanas laiku, kas var būt piemērots par kvalificētiem noziedzīgo nodarījumu sastāviem; paredz atsevišķos gadījumos piemērot tādu sodu kā mantas konfiskācija; ierosina veidot jaunu spiegošanas kvalificēto sastāvu, kā arī paredz papildināt likumu ar jaunu – 95.2 – pantu “Militāru un taktisku uzdevumu apmācības”.

Kā es jau teicu, deputāti ir atbalstījuši šos ierosinājumus. Visgarākās diskusijas mums bija par vienu pantu, proti, par 95.2 pantu, jo pārējie jautājumi bija skaidrāki un saprotami, bet tieši saistībā ar 95.2 pantu bija uzdoti jautājumi. Ņemot vērā jautājuma svarīgumu, vēlos tagad informēt jūs, ka, paredzot atbildību par militāru un taktisku uzdevumu apmācību, proti, par tādu pasākumu organizēšanu, lai attīstītu kaujas spējas un prasmes, nav domāts saukt pie atbildības uzņēmējus, kas patlaban piedāvā dažādus izklaides pasākumus, piemēram, peintbolu, airsoftu un citas aktivitātes. Tātad tas nekādā gadījumā nav domāts, lai sodītu šos cilvēkus. Lai viņiem būtu miers, lai viņi varētu mierīgi strādāt... Gribam vērst uz to uzmanību.

Tāpat mēs aicinājām Tieslietu ministriju, gatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam, mēģināt rast risinājumu, lai skaidrāk un saprotamāk to nostiprinātu attiecīgajā pantā.

Komisijas deputāti ir atbalstījuši likumprojektu.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Judins. 2. novembris.

Sēdes vadītāja. 2. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajā lasījumā.

Komisijā esam saņēmuši 10 priekšlikumus.

Aicinu balsot un atbalstīt komisijas viedokli.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ir pieteicies runāt...

Uzsākam debates.

Pieteicies runāt deputāts Jānis Vitenbergs.

Tātad pie 4. priekšlikuma... 4. atbalstīts... par 4. priekšlikumu.

J. Vitenbergs (NA).

Jā, es vēlētos debatēt par 4. priekšlikumu. Šie ir grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, un ziņotājs tā bezkaislīgi iet cauri un par katru priekšlikumu saka: rekur ir priekšlikums no tā un tā, un tas ir atbalstīts. Tieši šis priekšlikums ir finanšu ministra Ašeradena priekšlikums, kurš paredz aizstāt 27. panta ceturtajā daļā vārdus un ciparu “3. punktā minētā” ar vārdiem un cipariem “3. vai 4. punktā minētā”, tātad būtībā šie priekšlikumi ir tukši. Rodas sajūta, ka ir tāda darbības imitēšana. Un kaut kādas juridiskas formas var būt precizētas, bet tas nav tas, ko sabiedrība sagaida no likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Šeit nav nekā par augļiem, dārzeņiem un ogām, par ko esam runājuši iepriekš, – atstāt šo likmi arī turpmāk –, nav nekā par viesmīlības nozari, kas nenogurstoši aicina koalīciju meklēt risinājumus, kā mainīt pievienotās vērtības nodokļa likmi viņiem, jo viņi atklāti ir atzinuši, ka ar šādiem nosacījumiem saimniekot nav iespējams. Tur priekšā ir ļoti liels uzņēmumu skaits, kuri vienkārši bankrotēs tuvākajā laikā. Nav nekā arī par elektroenerģiju. Tā ka, jāsaka, tas ir tāds tukšs – 10 neko neizsakoši, neko nepasakoši priekšlikumi. Bet bija iespēja šim likumprojektam piedot lielāku jēgu.

Frakcija ZZS uz otro lasījumu bija iesniegusi priekšlikumu, es teiktu, labu priekšlikumu – pagarināt esošo normu līdz 2030. gadam... augļiem, dārzeņiem, ogām, Latvijā raksturīgiem, lai cenas nekāptu... veikalu plauktos. (Starpsauciens.) Bet – kas notika? Interesanti...

Sēdes vadītāja. Grasberga kungs, tas nav par priekšlikumu!

J. Vitenbergs. Vitenbergs. Ceturtajā, ceturtajā, ceturtajā (Smiekli.)...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Vitenberga kungs, nav par priekšlikumu...

J. Vitenbergs. Es tūlīt beigšu. 4. augustā ZZS šo priekšlikumu atsauca. Viņi iekļuva koalīcijā. Tas viņiem vairs nebija aktuāli, un viņi šo priekšlikumu ir atsaukuši, būtībā nododot to, ko viņi iepriekš bija solījuši. Un tas ir spilgts piemērs, kā ļoti īsā laikā var mainīties frakcijas viedoklis. Tā ka, kolēģi, šajā gadījumā šis likumprojekts īsti neko neizsaka. Bet jums ir jābeidz teikt, ka jūs neko nevarat izdarīt šai koalīcijā un ka tas nav iespējams, jo te visu nosaka Jaunā VIENOTĪBA. Šeit bija jūsu priekšlikums, ar kuru jūs situāciju varējāt mainīt, bet jūs to vairs negribat darīt, un rezultāts ir tāds, ka jūs to atsaucat.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vai jūs pieprasāt balsojumu? (Starpsaucieni.) Tātad 4. priekšlikums ir atbalstīts.

K. Krištopans. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad 24. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad šis ir likumprojekts “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” un attiecas... par apkurei patērēto dabasgāzi kalendārajos mēnešos siltumenerģijas apkures sezonā, apkurei patērēto elektroenerģiju un patērētajām koksnes granulām, koksnes briketēm, malku, sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu.

Būtība ir tanī, ka mērķis ir... likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociāli ekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību... kas ir saistīta ar energoresursu nepieredzēti strauju cenu kāpumu. Un būtība ir tanī, ka mēs iepriekš pieredzējām, ka “helikoptera nauda” tika dāļāta visiem... un daudziem, kam tā nebija nepieciešama. Tas īstenībā vairoja valsts aizņemšanos un arī ietekmēja inflāciju. Rezultātā šis beidzot ir patiešām, patiešām labs risinājums. Tas ir digitalizēts, tiek apkopota un automatizēta informācija, atbalsts tiek automatizēts. Tas nozīmē, ka mēs labi zinām, ka šī atbalsta saņēmēji vairums ir cilvēki gados, kam IT pratība vai digitālā pratība nav tik liela.

Otrs – arī pārvietošanās. Katrreiz bija jāpiesakās, jāaizpilda papīri. Birokrātisks process, lai pieteiktos uz atbalstu. Un ne visiem tas bija iespējams, bija jānāk palīgā. Tad šobrīd sistēma paredz, ka tiek apkopota informācija no... teiksim, dažādi datu avoti vienkopus un automatizēti... Tiktu piešķirts atbalsts bez pieteikšanās.

Tātad mājsaimniecībām... Būtība ir tāda: ja mājsaimniecības izdevumi par mājokli nepārsniedz 30 procentus no mājsaimniecības ikmēneša ieņēmumiem... tātad, tiklīdz tas pārsniegts, tad automatizēti šis atbalsts tiktu piešķirts ar šī digitālā rīka palīdzību. To plānots piemērot tikai strauja cenu pieauguma gadījumā. Pēc valdības lēmuma šobrīd neizskatās, ka ziemā šis straujais cenu kāpums paredzams. Bet, ja tas notiktu, šis rīks automātiski sāktu strādāt.

Un šeit ir nepieciešama steidzamība, tāpēc ka, ja mēs šo likumu nepieņemam, nav iespējams aprobēt digitālo rīku un rezultātā nav iespējams apkopot informāciju un šo rīku pilnveidot, lai to palaistu darbībā jau šinī apkures sezonā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šo likumprojektu mēs izskatījām detalizēti.

Ir 28 priekšlikumi, caur kuriem mums jāiziet cauri.

1. priekšlikums... Pārsvarā tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi un ir juridiskas korekcijas.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 5. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Precīzāk definē atbalsta saņēmējus un konkrētus gadījumus. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Savukārt 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 12. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. un 24. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā 3. panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki vēlreiz! Šis likumprojekts, tā galvenā lieta, ko par to var pateikt, – ka ilgi gaidītais mērķētais atbalsts izpaliek.

Ir sākusies apkures sezona, to jūt katrs mūsu valsts iedzīvotājs. Šobrīd varbūt cena kāpj par elektroenerģiju, par siltumu, pārējās izmaksas nav tik lielas, bet sabiedrība ar šo likumu (un arī tas iepriekš no koalīcijas tika tā pozicionēts) grib saņemt atbildi uz to, vai tad, kad šie cenu kāpumi būs lieli un šie pīķi būs nesamaksājami, valsts nāks palīgā. Tad jautājums – par ko? Par kādiem energoresursu veidiem nāks palīgā? Vai mana mājsaimniecība spēs kvalificēties un šo atbalstu saņemt, un kuri būs tie brīži, kad šāds atbalsts ieslēgsies un būs piemērojams? Uz šiem jautājumiem projekts atbildi nedod.

Kulberga pieminētā pozitīvā lieta ir tā, ka tiks veidota datu platforma, ar kuru tad varēs mājsaimniecības izvērtēt, kādi ir to ieņēmumi, cik tās tērē par mājokli, kādas ir izmaksas. Un koalīcijā mums par to bija diskusija, jo mani pārsteidza, jautājot atbildīgās ministrijas pārstāvjiem, ko summēs kopā, kas būs tās izmaksas, kuras ņems vērā. Tad tika arī uzskaitītas dažādas izmaksas, piemēram, īre, apsaimniekošana, komunālie maksājumi, apkure, atkritumi, ūdens un tā tālāk, bet netiks ņemti vērā tie maksājumi, ko liela daļa mūsu sabiedrības maksā bankām par to, ka ir iegādājušies mājokļus ar banku starpniecību... procentu likmes visas augšā (par to jau ir bijušas diskusijas šeit no tribīnes) – tas netiks ņemts vērā.

Un secinājums. Ieliekam šo maksājumu veidu šajā sadaļā, jo tas parādīs objektīvi, cik konkrētā mājsaimniecība tērē. Es aicinu kolēģus uz trešo lasījumu šo priekšlikumu iekļaut un tomēr atbalstīt, jo tas ir vērā ņemams izmaksu veids. Tā ka – jā, platforma ir svarīga, ir svarīgi, ka būs, bet ir svarīgi, ka tā ir objektīva un neizslēdz nevienu no mājsaimniecībām, kurām tas atbalsts tiešām būs nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad 13. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Vitenberga kungam taisnība. Mēs komisijā šo jautājumu skatīsim. Un ir jāpadomā par šo aspektu – par mājsaimniecībām, kurām ir kredītu nasta.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es pirmām kārtām gribu pateikt lielu paldies Juridiskajam birojam, kas izglāba šo likumprojektu, jo, skatoties uz likumprojekta priekšlikumiem, ir skaidri redzams, ka Saeimā šis likumprojekts bija nonācis nekvalitatīvs, nesagatavots, brīžiem pat skaidri neizprotot, kāda ir šī likumprojekta jēga un būtība.

Diemžēl jāatzīst, ka arī šobrīd, atbalstot visus priekšlikumus, kas ir patiesi labi un uzlabo likumprojektu, mēs nesaņemam atbildes uz jautājumiem, uz kuriem šis likumprojekts paredzēja atbildēt, kad bija iecere tādu sagatavot, īstenot, lai atbalstu šajā apkures sezonā saņemtu mērķēti tieši tās mājsaimniecības, kurām tas visvairāk vajadzīgs. Te ir tieši šajā sadaļā... 5. pantā ir nosacījumi atbalsta saņemšanai un Ministru kabineta kompetence, faktiski Saeima atdod gandrīz visu kompetenci Ministru kabinetam, izņemot sistēmas izveidi, kas ir paredzēta šajā likumprojektā.

Tātad pēc būtības šī automātiskā mērķētā atbalsta sistēma būs Ministru kabineta darba instruments. Kad viņi to izdomās, tad viņi to iedarbinās. Kad būs nauda, tad būs; ja nebūs naudas, droši vien nebūs. Jo vārdi “mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni”... Vai kāds no jums var atbildēt, kurš ir tas brīdis, kad jūs pateiksiet: tie ir zemi ienākumi, un tie ir vidēji zemi ienākumi? Katram izpratne ir atšķirīga, un situācijas ir dažādas. Tātad nav precīzi definēti sliekšņi – mājsaimniecība ar kādiem ienākumiem saņems atbalstu.

Vēl sliktāk ir ar to, kurā brīdī šis atbalsts sāks darboties un kad ieslēgs un sāks darbināt šo sistēmu. Ja iepriekš šī apkures atbalsta sistēma tika darbināta krīzes situācijā, jo tas bija brīdis, kad nebija laika sagatavot atsevišķu likumprojektu ar sistēmu un mērķētu atbalstu, un tika noteikta iepriekšējo trīs gadu vai piecu gadu vidējā mediāna un tarifu kāpums konkrēto procentu apmērā... Vai liels kāpums kādam ir 20 procentu kāpums, kādam – 30? Bet kāds teiks: nē, nē, nē, tad, kad ir kāpis vairāk par 50 procentiem, tikai tad ir tas brīdis, kad mēs varam sagaidīt, ka valsts nāks palīgā un segs šos izdevumus. Bet ir mājsaimniecības, kurām arī 20 procentu kāpums pie ļoti zemiem ienākumiem ir nepanesams.

Uz šiem jautājumiem šis likumprojekts neatbild. Ne uz vienu no jautājumiem. Arī deleģējums Ministru kabinetam ir tāds, varētu teikt, amorfs, neizmērāms laikā. Es neredzu, ka šeit būtu pateikts, ka oktobrī, kā bija iecerēts, sāk šī sistēma strādāt, šī sistēma nebūs pat vēl izveidota. Tas nozīmē – reāli līdz nākamā gada pavasarim nebūs skaidrības par mērķētiem atbalsta instrumentiem. Paldies pašvaldībām un sociālajiem dienestiem par to, ka mājokļa atbalsts ir pieejams.

Aicinu visus, kam nepieciešama palīdzība arī šajā apkures sezonā, vērsties pēc atbalsta, rakstīt iesniegumus un saņemt šo atbalstu, jo elektroenerģijas un apkures cenas ir zemākas – ir zemākas –, nekā bija, bet tāpat daudzām mājsaimniecībām atbalsts ir ļoti nepieciešams.

Aicinu Ministru kabinetu sagatavot nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus ātri un neatliekami, un – jau šogad.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāja, kolēģes, kolēģi! Jā, es varu piekrist, ka likums ir ārkārtīgi, kā lai saka, tāds pusgatavs, un it sevišķi tas tāds bija uz pirmo lasījumu, ka man... Vispār lasot es nevaru saprast, kā tad te pie mums sāks beidzot noteikt mājokļa kaut kādus ienākumu, izdevumu sliekšņus, kas tur būs iekšā, vai tur būs tie procenti vai nebūs. Es sazinājos arī ar attiecīgajām iestādēm, kas šo sistēmu veido, uzturēs un tā tālāk. Un es saprotu, ka šobrīd likums jau ir būtiski mainīts, pateicoties visiem priekšlikumiem, iesaistoties Juridiskajam birojam.

Bet ko es gribēju teikt? Es tikko dzirdēju: nu kā tas var būt? Bet man ir jautājums: kā tas var būt – jau pagājušajā septembrī... pagājušā gada septembrī bija runa, ka būs beidzot jāsniedz mērķēts atbalsts... toreiz apsolīja... man šķiet, Labklājības ministrija teica, ka viņi būs tie, kas veidos sistēmu. Nekas nenotika līdz aprīlim, kad beidzot KEM pateica, ka viņi pārņems šīs sistēmas veidošanu.

Es gribu pateikt, ka mēs esam veselu gadu zaudējuši, un tāpēc droši vien gan šis likumprojekts, gan tā sistēma būs kā miglā tīta, bet tā darbosies Būvniecības valsts kontroles birojā, kas ir ļoti veiksmīgi ieviesis daudzas, daudzas sistēmas, un tāpēc droši vien viņiem tas ir uzdots. Man šķiet, ka ir grūti saprast kompetenci, kāpēc Būvniecības valsts kontroles birojs uzturēs šo mājsaimniecību analītikas sistēmu, tāpat kā pagājušajā reizē nesapratu, kāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodarbosies ar aizņēmumu procentu atlaižu piešķiršanu un uzraudzību.

Tātad – ko es gribu pateikt īsumā. Katrā ziņā mēs gaidām, kādi būs Ministru kabineta noteikumi, kā mums apliecināja KEM pārstāve. Droši vien tie Ministru kabineta noteikumi top, bet es nesagaidu, ka tas varētu būt agrāk par pavasari. Sistēma jau ir izstrādāta un gaida šo likumu, lai varētu vienkārši nospiest pogu un iedarbināt. Droši vien šajā sistēmā būs vēl ļoti daudz nepilnību, jo, kā jūs zināt, vieni ir deklarēti vienā vietā, citi atkal kaut kā... ģimene ir saskaldīta pa dažādām vietām. Tas, protams, arī ietekmēs mājsaimniecības ienākumus uz vienu cilvēku.

Tā ka, es domāju, šobrīd mums ir jāskatās pozitīvi uz to, ka vispār tā sistēma ir tapusi, bet tālākie uzlabojumi, cerams, jau būs ļoti drīz un laika gaitā.

Tā ka, protams, es aicinu atbalstīt otrajā lasījumā, jo tas jau ir būtiski tuvināts realitātei salīdzinājumā ar to, kādu jēlu izejmateriālu mēs bijām dabūjuši uz pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Nebiju plānojis runāt, bet Skaidrīte mani izprovocēja.

Ņemot vērā to, ka mums jau kādu mēnesi ir kreisa valdība... un es saprotu, ka atbalsts tagad birst kā no pārpilnības raga, es gribēju nedaudz padalīties pieredzē. Tie, kas ir pašvaldību vadītāji, var neklausīties, jo viņi ļoti labi to saprot. Mums valstī ir viena tāda nelaime – mums patīk dot atbalstu brīžos, kad kādam ir grūti. Īpaši uz vēlēšanām tas parādās.

Tie, kas ir pašvaldību vadītāji, zina, ka tajā brīdī, ja mēs paņemam visu sociālo budžetu... Ja mēs atbalstu dotu mērķēti, mēs varētu sasniegt daudz vairāk tieši tos, kuri ir dzīves apdalīti, kuriem ir kāda invaliditāte vai ienākumi... vai vientuļā māte un tamlīdzīgi.

Ironiski – mūsu sociālo politiku tagad sāk veidot KEM rīki, kuri varētu tikt izmantoti, lai veidotu mērķētu atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, savukārt pašvaldības un Labklājības ministrija, kas būtu dabiskas... sociālā atbalsta plānošanas sistēmas, īpaši pat nav iesaistītas šajā procesā. Nu tāda ir tā mūsu dzīve, tāpēc ka politiķi visos kaktos, visos stūros grib būt labiņie.

Tomēr, atgriežoties pie šīs tiešām mērķētās pieejas, es gribētu pastāstīt vienu lietu. Kāpēc neiet ar šo atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu (AVIS), kas ir VARAM? Tāpēc, ka ir ļoti liela atbalsta programma – apmēram 20 miljonu digitalizācijas projekts, kuram kā iesniedzēja bija plānota Rīgas pilsēta. Diemžēl, mainoties varai, Rīga atteicās no šī projekta. Un arī šai projektā bija instruments – AVIS projekts, kur tātad jau gandrīz gatavs viss rīks, kas ļautu, vienalga, vai tā ir ministrija vai pašvaldība, atrast caur sistēmu to mājsaimniecību vai to iedzīvotāju grupu, kurai tiešām ir nepieciešams atbalsts, – pēc dažādām pazīmēm.

Diemžēl šis projekts kavēsies. Kāpēc? Tāpēc, ka Rīgai ir citas prioritātes un neviena cita pašvaldība tik lielu projektu, no kura Finanšu ministrija gaida, ka atbildīgais projekta īstenotājs nomaksās PVN, kas ir apmēram četri miljoni, nav gatava to vadīt. Un tā nu mēs mīņājamies.

Valstij ir ļoti vajadzīgs šis instruments, lai veidotu mērķētu atbalstu, bet VARAM to nevar īstenot... vai arī tam jāīsteno ir pašam... Nu te nu mēs esam! Es aicinu vadošo koalīciju tiešām sakārtot šo darbu pie mērķētas sociālās politikas, jo es to redzu kā totāli izkaisītu – katrs dara, ko grib, kad grib, kā grib.

Un otrs – darām kaut ko ar šo digitālo projektu, kas ir pašvaldību vienotā platforma, kurā ir vairāki lieli projekti, ieskaitot šo AVIS projektu. Un, jo ātrāk mēs to palaižam, jo mērķētāka būs mūsu sociālā politika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Protams, interesanti bija klausīties... pēdējos divus likumprojektus, un interesanti, ka runāja bijušie valdības ministri. Protams, paškritika ir laba lieta. Es ceru, ka mēs visi atceramies, ko runāja nevis Sprindžuka kungs, bet iepriekšējā runātāja, tikai atgādināšu, ka šis likumprojekts uz Saeimu atnāca 8. septembrī, valdībā ir apstiprināts 5. septembrī un jaunā valdība tika apstiprināta 15. septembrī.

Kolēģi, iepazīstamies ar darba kārtību, ar dokumentiem, ar kuriem mēs strādājam, un tas aiztaupīs mums laiku liekām debatēm. Bet paškritika tomēr ir laba lieta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates... es atvainojos.

Debatēs vēl ir pieteicies deputāts Artūrs Butāns. Paspēja. (Starpsaucieni.)

A. Butāns (NA).

Kolēģi, īsi piebilstot par iepazīšanos. Aicinu iepazīties arī ar to, kad Ministru kabinets ir uzdevis izstrādāt šo... un tam vēl kājas aug no iepriekšējās valdības, un arī šajā valdībā ir rīkojums, kurai ministrijai ir jāizstrādā... Un, ja mēs paskatāmies un esam informēti, tā bijusi Labklājības ministrija. (Starpsaucieni.) Mēs jau gandrīz gadu gaidījām no labklājības ministres šos grozījumus, lai vienā vai otrā valdībā varētu īstenot un lai tie nonāktu līdz Saeimai, bet, tā kā dinamikas ir pietrūcis, tad mums diemžēl nācās gaidīt tik ilgi.

Ceru, ka nākamie likumprojekti, kas nāks no Labklājības ministrijas un no valdības kopumā, būs... ātrāki.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam ir, ko piebilst par 16. priekšlikumu?

A. Kulbergs. Tas bija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 19. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Labi. Līdz ar to mēs esam...

A. Kulbergs. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Trešajam lasījumam ir piedāvāts priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2. novembris.

Sēdes vadītāja. 2. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Līdz ar to likumprojektu sadaļa ir izskatīta.

Mums ir palikusi sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 19 966 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt jaunos elektroenerģijas sadales tarifus un saistītos maksājumus” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! (Tik ātri kā Bērziņa kungs varbūt nedarīsim.) 2023. gada 8. septembrī Saeimā ir saņemts 19 966 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Atcelt jaunos elektroenerģijas sadales tarifus un saistītos maksājumus”.

Komisijā bija uzaicināts gana plašs loks... Iesniedzēji izteica savu viedokli par to, kā šie tarifi ir pieņemti, kā ir stājušies spēkā, un izteica neapmierinātību ar to... dārdzību, un bija arī tādi apgalvojumi, ka elektrība ir palikusi tik dārga, ka daļa sabiedrības to nevar atļauties.

Uzklausījām komisijā arī “Sadales tīkla” valdes locekļus, un viņi izstāstīja par to, ko ir darījuši. Pēdējā gada laikā izmaksas ir samazinājušās apmēram par 40 miljoniem, tomēr tajā pašā laikā ir ļoti daudzas izmaksas, kas ir pieaugušas. Šis tarifs bija pārskatīts ļoti, ļoti sen, un, protams, pie šī izmaksu sadārdzinājuma arī tarifs ir jākāpina, lai nodrošinātu to pakalpojumu kvalitāti, ko mēs esam saņēmuši līdz šim, un arī lai reaģētu uz tiem izaicinājumiem, ko mums pēdējā laikā... arī dabas stihijas mums likušas rīkoties. Protams, ka “Sadales tīkls” no savas puses arī atgādināja, ka viņu reaģēšanas ātrums uz sadales pārtraukumiem... uz elektrības pārtraukumiem šobrīd Baltijas valstīs ir visstraujākais.

No runātāju puses vēl piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kura izstāstīja par pieņemšanas procesu – ka bija arī izmaksas, kas tika izņemtas ārā. Bet būtībā no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas bija signāls, ka šie tarifi ir pamatoti, un izmaksas, kas ir ietvertas, ir atbilstošas un pamatotas.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāku virzību un tās nodošanu turpmākai izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo kolektīvo iesniegumu. Tā ir iespēja atgriezties tai sākuma punktā, kurā tika pieņemts lēmums par jauno sadales tarifu piemērošanas metodiku.

Es teikšu tā: ir pagājis laiks, varbūt cilvēki neatceras... augustā mūsu sabiedrība saņēma jaunos rēķinus par elektroenerģiju, kur bija stipri pieaugusi sadales tarifu sadaļa, dažām mājsaimniecībām pat vairākas reizes. Tajā laikā bija milzīgs sabiedrības sašutums, atbildīgā ministrija reaģēja un... nu jau jaunā koalīcija reaģēja un piedāvāja risinājumu – kompensēt 60 procentus sadales tarifu fiksētās sadaļas. Kādēļ ne 70, kādēļ ne 80 vai 100 procentus, neviens līdz šim brīdim nav atbildējis. Bet tas ir līdz šī gada beigām.

Galvenais jautājums: kas notiks pēc 1. janvāra, vai būs kāds atbalsts, vai atkal atgriezīsies pie šī ļoti straujā sadales tarifu kāpuma? Un jāatzīst, ka pagājušajā nedēļā dienas beigās dienaskārtībā parādījās jautājums, ar kuru tad koalīcija... vairāk tādu projektu pakete... ar kuru tad koalīcija paredzēja šo jautājumu risināt. Tas ir viņu piedāvājums. Mani interesē, kuram radās šī gaišā doma (vārdu “gaišā” es liktu pēdiņās) – šī jaunā ideja. Tā paredz to, ka šis cenu kāpums nebūs uzreiz vienā lēcienā, vienkārši to izstieps vairāku gadu garumā, bet rezultāts būs tāds pats.

Būtībā ir tāda kā fikcija, ka kaut kas tiek labots un kaut kam tiks palīdzēts. Es teiktu, ka daudzām, daudzām mājsaimniecībām, tūkstošiem mājsaimniecību no 1. janvāra būs milzīgs cenu lēciens. Un es minu divus piemērus.

Piemēram, trīsfāžu pieslēgums ar 32 ampēriem. Līdz kāpumam šī summa, ko maksāja katru mēnesi šāda mājsaimniecība, bija 7 eiro, no 1. janvāra tie būs 30 eiro mēnesī, tā ir fiksētā daļa. Un šādu mājsaimniecību ir 21 tūkstotis. Otrs piemērs. Trīs fāzes, 40 ampēri. No 8 eiro lēciens uz 37 eiro. Šādu mājsaimniecību ir 12 tūkstoši.

Jūs teiksiet, ka tas ir kaut kas virtuāls, ka tā varētu arī nebūt, jo... man tiešām liekas, ka jūs neesat sapratuši, ko paredz šis projekts un jūsu jaunais piedāvājums.

Mēs ar kolēģi Grasbergu bijām šajā nedēļā pie “Mazjūras zvejniekiem”, pie Cīruļa kunga Bērzciemā. Tā ir organizācija, kas apvieno visus mūsu piekrastē strādājošos zvejniekus. Cīruļa kungs mums izrādīja savu saimniecību, un viņš ar lielu lepnumu, es teiktu, ar tādu kurzemnieku lepnumu teica, ka viņš pats ar visu tiek galā. Viņam ir dažādas iekārtas. Mēs redzējām lentzāģi, kuru viņš izmanto, un... man nav jāprasa nevienam palīdzība, es pats tieku galā... un viņam ir šāds 32 ampēru pieslēgums. Tā ka Cīruļa kungam... valdība mums nākusi pretī (vārds “pretī” arī pēdiņās) un viņa vēlmi cīnīties un izdarīt visu pašam... nu noteikti šis lēmums nepalīdzēs.

Tā ka, kolēģi, es teiktu, ka mums vēl ir iespēja, mums palīdzēs šis kolektīvais iesniegums. Atgriežamies pie sākotnējās diskusijas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un novēršam nepilnības.

Tā ka tiešām aicinu, īpaši koalīcijas kolēģus, – atbalstām šo kolektīvo iesniegumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Reirs. (Starpsaucieni. Smiekli.)

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nu ko te lai vēl saka? (Starpsauciens.) Tātad šis... To, ko mēs esam piedzīvojuši ar tarifu kāpumiem, mēs esam piedzīvojuši. Un to sagatavoja atbildīgā Ekonomikas ministrija, kuras pārziņā (Starpsauciens.)... kuras pārziņā sadales tarifi un regulators.

Es esmu pārsteigts, ka visi tarifi visiem kāpumiem vai nekāpumiem, ampēriem vai neampēriem tika sagatavoti Ekonomikas ministrijā. Protams, pašreizējā situācijā mēs šo iesniegumu nodosim darbam komisijā, un tad, ja jums bija kaut kādas aiztures valdībā runāt un diskutēt, tad tagad komisijā būs iespējams to darīt un pieņemt sabalansētus un pareizus lēmumus.

Aicinu atbalstīt un nosūtīt šo kolektīvo iesniegumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Šis lēmuma projekts noteikti ir jāatbalsta. Es domāju, ka iedzīvotājiem vienmēr ir jāskaidro procesi, un es mēģināšu skaidrot arī šodien deputātiem.

Pēc Saeimas vēlēšanām Jaunā VIENOTĪBA ļoti gribēja izveidot jaunu ministriju. Mēs neiebildām. Tā bija Klimata un enerģētikas ministrija, kuras iepriekšējais ministrs šobrīd cieņpilni sēž deputātu rindās. Decembrī, kad šis tarifu nesamērīgā kāpuma projekts tika apturēts, Ekonomikas ministrija to apturēja un norādīja uz kļūdām, un visiem spēkiem centās šos tarifus pilnveidot... jo ministrija nelemj par tarifiem, Reira kungs, par tarifiem lemj regulators, un kapitālsabiedrības tos sagatavo un iesniedz... un decembrī, kad tika izveidota jaunā valdība, mēs nodevām šo apturēto, bet iesākto procesu klimata un enerģētikas ministram Čudara kungam, un, arī tiekoties Finanšu ministrijā ar Ašeradena kungu, tika apspriesta “Augstsprieguma tīkla” tarifu daļa, kas visbūtiskāk ietekmēja kāpumu “Sadales tīkla” projektā... un šī kapitālsabiedrība tai laikā bija finanšu ministra pārraudzībā, bet patiesībā tomēr valsts sekretāra pārraudzībā... un Klimata un enerģētikas ministrija šo tarifu samazināšanas projekta ziņojumu arī iesniedza Ministru kabinetā.

Paldies Čudara kungam par to darbu, ko viņi ieguldīja, viņi tiešām atrada daudz risinājumu sadarbībā gan ar Finanšu ministriju, gan ar Ekonomikas ministriju. Tai brīdī Ministru kabinetā notika plašas diskusijas un arī budžetā tika paredzēts nepieciešamais papildu finansējums no “Latvenergo” dividendēm, lai šo tarifu kāpumu mazinātu, ja neizdosies pietiekami saimnieciski un lēti iegādāties... elektroenerģijas zudumu segšanai, kas bija vislielākā tarifu kāpuma iemesls.

Un tad notika tāds notikums, ka, redziet, šis ziņojums tika apstiprināts, pasākumi tika veikti, un tomēr izrādījās, ka šī proporcija mājsaimniecībām, šis kāpums ir pārāk liels tieši par jaudas daļu, un atkal tiek meklēti jauni risinājumi. Bet kur šobrīd ir Klimata un enerģētikas ministrija, kas šo ziņojumu nesa, plānoja un gatavoja? Un arī jūsu ministrs Čudara kungs ieguldīja lielu darbu tajā visā. Nez kāpēc ministrija vairs nav Jaunās VIENOTĪBAS pārziņā. Par to mēs varam kopā padomāt, kāpēc jūs upurējāt sev tik svarīgo, pašu izveidoto ministriju un atdevāt to citam politiskajam spēkam.

Paldies. (Starpsauciens: “Kauns!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es gribu pateikt, ka iepriekšējā valdība nevarēja pat tapt bez ultimāta izveidot jaunu ministriju – Klimata un enerģētikas ministriju. Tas bija Krišjāņa Kariņa fundaments iepriekšējai valdībai. Mēs tam piekritām, jo pilnīgi loģiski, ka enerģētikas jautājumi ir jārisina kopistiski, vienoti, bet tad pēkšņi Krišjānis Kariņa kungs par sadales tarifiem bija tik sašutis un prasīja šo jautājumu risināt Ekonomikas ministrijai, Indriksones kundzei, kas... Priekš kam tad ir pašu izveidotā ministrija un to atbildību prasīt no Klimata un enerģētikas ministrijas?

Diemžēl Čudara kungs ir izslēgts no šīs ministrijas... pašu biedri atsēdinājuši atpakaļ valdībā un atdevuši šo ministriju. Manuprāt, viss darbs tika darīts un atbildība tiek prasīta no citiem. Piedošanu. “Sadales tīkla” jautājums un visu pārvades tīklu jautājums šobrīd ir zem vienas ministrijas. To visu var darīt... varēja darīt un varēja sakārtot, nevis šobrīd neatbilstoši prasīt Ekonomikas ministrijai, kurai šīs funkcijas noņemtas nost. Kolēģi, lūdzu, esam korekti!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

Par procedūru, lūdzu, vārds Gundaram Daudzem! (Starpsauciens: “Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu!”) Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Gundaram.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi, es atgādinu, ka šobrīd mēs runājam par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību, tātad nodošanu vai nenodošanu komisijai, nevis par iesnieguma saturu. Es lūdzu pieturēties pie Kārtības ruļļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Dep. A. Šlesera starpsauciens: “Drīkst?”)

Jā, lūdzu, Šlesera kungs!

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu ko lai es saku? 15 minūtes. Kā lai visas tās sāpes, kas sirdī sakrājušās, ielieku 15 minūtēs? Ja man šodien jāraksturo vienā vārdā, kas notiek šajā nozarē un kāpēc 19 966 cilvēki ir parakstījušies par šo konkrēto iniciatīvu atcelt jaunos elektroenerģijas sadales tarifus un saistītos maksājumus, – šajā nozarē valda bardaks! Un es paskaidrošu, kāpēc.

Es esmu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un mēs vairākkārt esam skatījuši jautājumus, kas skar elektroenerģijas tarifus, politiku. Es teikšu tā, ka man šodien jāpiekrīt tiem cilvēkiem, kas saka, ka ir jāatceļ. Un ziniet, kāpēc? Es neesmu cilvēks, kurš ekonomiskajos jautājumos neorientējas, man tomēr dzīvē ir pieredze, un savā dzīvē es esmu bijis pietiekami daudz saistīts ar ekonomiku. Bet es nesaprotu – godīgi! –, kā šī politika tiek realizēta, kā tiek pieņemti lēmumi, un tad, kad atnāk uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju “Sadales tīkla” pārstāvis, kurš nespēj atbildēt uz jautājumiem, kurš nespēj paskaidrot... un beigās sanāk tā, ka katrs rāda uz otru ar pirkstu un saka, ka mēs nē, mēs tikai realizējam to politiku – to, kas ir noteikta. Bet jautājums ir tāds: kurš tad realizē politiku valstī, kurš ieceļ cilvēkus regulatorā, kurš ieceļ cilvēkus visos valsts uzņēmumos, par ko šodien ir runa? Tā ir valdība, kurai ir deleģētas tiesības caur pilnvarniekiem, tālāk caur padomēm, valdēm, kas ir jāuzrauga... realizēt politiku. Arī Saeimas vairākums ir likumdevēji, kuri var nākt ar iniciatīvu grozīt likumu, ja kaut kas nav pareizi.

Tas, kas mani vienkārši satrauc šodien, – ka jautājumā, kas skar enerģētiku... Jā, ja mēs runājam arī par ministriju, godīgi sakot, ministrija nav veiksmīgi strādājusi veselu gadu, jo šajā jautājumā... Tam, ka tur tagad nomainījās ministri, nav nekādas nozīmes. Tā politika ir neskaidra. Tie cilvēki, kas saka, kā plānot dzīvi, kā plānot tarifus, kā uzņēmējiem plānot, kā visiem... speciālisti, žonglieri ar cipariem, ar formulām, bet īsti tādas skaidrības cilvēkiem nav, un tāpēc cilvēki saprot, ka viss kļūst dārgāks.

Bet kas ir tā lielākā problēma? Ne jau tikai tas, ka šodien kaut kas kļūst dārgāks. Cilvēki domā, ka viss būs tikai sliktāk un sliktāk. Viņiem nav ticības, ka lietas sakārtosies. Tādiem vienkāršiem, nepaplašinātiem teikumiem, piemēram, valdības pārstāvis vai konkrētais ministrs varētu paskaidrot: tātad šogad būs šāda politika, pēc gada būs tāda, un mēs gribam izdarīt tā, lai mūsu tarifi būtu kaut vai konkurētspējīgi salīdzinājumā ar citām valstīm. Neviens nevar atbildēt, katrs atbild... Tas ir apmēram tā, kā ar pavāriem: viens gatavo vienu ēdienu, cits – otru, vēl cits – trešo, tad saliek kopā komponentus, un nevar saprast, kurš tad ir galvenais pavārs. Bija cerība, ka tā būs Klimata un enerģētikas ministrija. Varbūt bijušais ministra kungs varētu nākt un paskaidrot. Varbūt es kaut kur kļūdos, bet vismaz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā es šīs atbildes nesaņēmu.

Kas ir bijis, tas ir bijis. Es domāju, ka šodien vajadzētu atbalstīt šo iniciatīvu un varbūt mēģināt vēlreiz visiem kopā – ja jau reiz šis jautājums ir pacelts visas Saeimas līmenī – tomēr pieņemt pareizus lēmumus. Mēs jau varam te smieties, kuram tur... kurš pozīcijā, kurš opozīcijā, kurš vairāk atbildīgs. Es jūtos atbildīgs par to, ka es šodien nevaru ietekmēt šo procesu, bet ir tāda sajūta, ka daudzi cilvēki, kas ir atbildīgi, kaut kā... vārās savā sulā.

Un, ziniet, kādreiz bija tāds notikums, par kuru cilvēki izteica savu viedokli. Viņš saka... es uzvārdu nesaukšu... viņš saka: “Tik interesanta intervija, tik interesanta intervija! Tur cilvēks tik gudri stāsta!” Viņam prasa: “Nu, un ko viņš stāsta?” Viņš saka: “Es pusi nesapratu, bet nu ļoti interesanti.” Vot, tas ir apmēram tas, kas notiek. Visi tik gudri, speciālisti stāsta, kā tur tas tarifs veidojas, formula, bet tas parastais cilvēks prasa: “Bet sakiet, lūdzu, vai ir cerība, ka būs lētāk, ka man būs mazāk jāmaksā? Nestāstiet to formulu, kā jūs nonākat līdz tam rezultātam, pasakiet, ka mana dzīve būs labāka!”

Tā ir tā lielākā problēma šodien. Un es saku – mēs tiešām varam daudz jokot, bet tie cilvēki, kas ir parakstījušies, ir izmisumā, viņi saprot, ka nespēj galus savilkt kopā. Elektroenerģijas tarifs ir viens no tiem, ko nevar neapmaksāt, jo, ja cilvēks dzīvo dzīvoklītī vai mājā... Nu labi, ja viņam ir malkas apkure, tad varbūt viņam ir arī alternatīva, kādā veidā viņš var nodrošināt sev apkuri ziemā, var sveču gaismā dzīvot laukos kaut kur, bet kopumā tiem, kas dzīvo dzīvokļos (un lielākā daļa ir saistīti ar šiem tarifiem), ir problēmas.

Tā ka, godājamie deputāti, es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu un tiešām iedziļināties pēc būtības, jo galvenais uzdevums ir – nevis lai tie eksperti vienojas, bet... Tas, ko es vēlos visiem pateikt, – atcerēsimies vienu lietu: īpašnieks visiem šiem lēmumiem, kas tiek pieņemti, ir tauta, kas ievēlē Saeimu, Saeima ievēlē valdību. Mēs varam mainīt spēles noteikumus, ja mēs uzskatām, ka kaut kas nav pareizi. Ja kāds saka – mums to likums neatļauj, mainām likumu! Tad, lūdzu, pasakiet, kurš likums ir jāizgroza, un izgrozām to!

Tā ka, kolēģi, virzāmies uz priekšu un atbalstām tautas iniciatīvu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, es domāju, tiem 20 tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kas parakstīja šo iesniegumu, saturs un rezultāts ir krietni svarīgāki nekā tā mēdīšanās un rādīšana ar pirkstu no vienas partijas otrai. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Nu, mēs... man rodas no malas tāds iespaids, ka Jaunās VIENOTĪBAS kolēģi pat savā starpā sāk varbūt neizsekot līdzi tai gaitai. Iepriekšējā jautājumā, ko mēs skatījām par elektroapgādi, arī. Tātad Jaunās VIENOTĪBAS premjers uzdod rezolūciju ministrijai, kuru vada Jaunās VIENOTĪBAS ministre, un JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāts nāk un kritizē, ka citi, citas partijas, ir bijuši traucēklis to ātri izdarīt. Kaut kā komiski sanāk. Jūs taču nenāksiet un neteiksiet, ka jūs atkal bijāt sasieti kaut kur un tāpēc nevarējāt atnest...

Un šajā priekšlikumā ir līdzīgi. Tātad es atceros, ka tad, kad Zaļo un Zemnieku savienība vēl bija opozīcijā, viņi iesniedza pieprasījumu par jaunajiem tarifiem. Pieprasījums bija mērķēts ekonomikas ministrei. Es nekāpu tribīnē, bet koleģiāli aprunājos ar vienu ZZS kolēģi un teicu viņam: “Klau, bet par tarifiem jau atbild jaunā Klimata un enerģētikas ministrija...” Viņš saka: “Nu jā, oi, es sajaucu, man jau arī tā likās.” Pārpratums bija radies, jo “Sadales tīkls” ir zem Ekonomikas ministrijas, tāpēc izdomāja... Ekonomikas ministrijai. Pēc tādas loģikas – “Augstsprieguma tīkls” ir Finanšu ministrijai, tad var sūtīt Finanšu ministrijai, ja? Bet, ja mēs šeit, Saeimas zālē, deputāti, kas lemj, nezinām, kura ministrija atbild par kuru nozari un kura ministrija (Starpsauciens.)... kurš ministrs nes... tarifus, ja? Es nezinu, varbūt šobrīd šis cilvēks ir ministrs un, iespējams, atbild par enerģētiku.

Bet katrā ziņā, kolēģi, ja mēs runājam par konkrētu atbildību, tad pieturamies pie nozares ministrijām, nevis šaujam pa labi un pa kreisi tikai tāpēc, lai sabiezinātu krāsas un lai tie, kas mūs vēro ekrānos, nespētu izsekot, kuram būtu atbildība jāprasa.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu piekrist tam, ka šī iniciatīva jānodod Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un mums visiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vēlreiz jāapspriež tas, ka cilvēki vēlas pie mums valstī dzīvot, nevis izdzīvot.

Mēs visi zinām... kurš lasīja šo iesniegumu... jūs arī varējāt izlasīt to, ka tauta zina, kam pieder “Latvenergo”, kam pieder HES, kam pieder TEC. Tas ir... jā, man nedrīkst sarunāties ar zāli. Jā, mēs protam valstī saražot elektroenerģiju par ļoti zemu cenu... Cik ir pašizmaksa elektroenerģijai, kura saražota HES? Jūs zināt? Tauta arī ne (Starpsaucieni.)... Zināt? Nu, es nezinu. Tad tautai arī tas jāzina. Un par to zemo, vispār niecīgo cenu, ko mēs paši saražojam, jūs nevarat vai negribat atbalstīt tautu? Mēs pazaudēsim gan cilvēkus, gan biznesu sakarā ar to, ka nevaram palīdzēt savai tautai, saviem cilvēkiem, saviem uzņēmumiem. (Zālē troksnis.) Man paaugstināt balsi?

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu mazu uzmanību!

V. Pleškāne. Tāpēc par šo...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, klusāk!

V. Pleškāne. Par šo iniciatīvu mums vēlreiz jārunā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Klimata un enerģētikas ministrijā un Ekonomikas ministrijā... par to, lai samazinātu tarifus. Mums ir visas iespējas, lai to izdarītu, jo mēs visu elektroenerģiju šeit... ne visu, daļu ražojam paši. Mums jāatbalsta mūsu tauta un mūsu pašu... (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums nāk no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas, jo mums bija jāvērtē tas, vai virzīt šo iniciatīvu tālāk vai ne. Tiešām lēmums bija nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai, bet es ļoti ieteiktu noklausīties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes ierakstu, kur iezīmējās virkne fundamentālu problēmu.

Šeit ir tā situācija, kad man tiešām ir jāpiekrīt tam, ko teica Šlesera kungs, ka mums ir jālemj par politiku, un tā politika ir tāda, ka labklājības jautājumi ir sajūgti kopā ar ekonomikas jautājumiem, un šobrīd tās pilnvaras, kas ir iedotas sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, absolūti neattiecas uz to, cik labklājīga būs Latvijas tauta. Viņiem ir jāvērtē naudas plūsmas un jāvērtē tas, vai uzņēmums, kas sniedz atbilstošo pakalpojumu, sev ir nodrošinājis pozitīvu naudas plūsmu ar iespēju varbūt pat nopelnīt. Un, kamēr mēs šo fundamentālo problēmu neatrisināsim, tik ilgi arī ar to mocīsimies.

Paldies par uzmanību.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Putras kungam ir vēl kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 19 966 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt jaunos elektroenerģijas sadales tarifus un saistītos maksājumus” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, mazu uzmanību! Vēl ir... Tātad mums aktīvā darba kārtība ir noslēgusies, bet vēl ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, un vēl esam saņēmuši 15 deputātu jautājumus... tikai.

Deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Mārča Jencīša un Edmunda Zivtiņa jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par situāciju, kas izveidojusies uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Pāternieku un Silenes robežšķērsošanas vietās un kas prasa nekavējošu risinājumu”. Jautājums pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties šodien uz deputātu jautājumiem... ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, līdz ar to jautājums pārcelts uz nākamo ceturtdienu.

___

Kolēģi, un vēl par saņemtajiem deputātu jautājumiem...

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Ingmārs Līdaka ir adresējuši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Valsts attīstības un politikas plānošanas sistēmas pilnveidi”. Nododam Ministru prezidentei atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Ingmārs Līdaka uzdod jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par Tieslietu ministrijas izvirzīto 2024. gada prioritāro pasākumu – Latvijas tiesību speciālistu ataudzes nodrošināšana un to starptautiskās konkurētspējas veicināšana”. Nododam tieslietu ministrei atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Ingmārs Līdaka sagatavojuši jautājumu zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par investīciju atbalstu augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai”. Nododam zemkopības ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Ingmārs Līdaka sagatavojuši jautājumu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas publiskās diplomātijas aktivitāšu nodrošināšanas, tai skaitā pārstāvniecībās, izdevumiem”. Nododam ārlietu ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Ingmārs Līdaka sagatavojuši jautājumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformu”. Nododam satiksmes ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Ingmārs Līdaka sagatavojuši jautājumu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades atzīmēšanas pasākuma izdevumiem”. Nododam ārlietu ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Māris Sprindžuks sagatavojuši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par rezervēto vienreizējo mērķēto atbalstu kredītņēmējiem straujo procentlikmju pieauguma daļējai kompensēšanai”. Nododam finanšu ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Māris Sprindžuks sagatavojuši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par Veselības ministrijas izvirzītajām 2024. gada nozares prioritātēm”. Nododam veselības ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Linda Matisone sagatavojuši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijas jomā 2024. gadā”. Nododam veselības ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Linda Matisone sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par plānoto atbalstu Latgales reģionam”. Nododam Ministru prezidentei atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Linda Matisone sagatavojuši jautājumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”. Nododam satiksmes ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Linda Matisone sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par atbalsta sniegšanu publiskajiem pasūtītājiem karteļa vienošanās rezultātā nodarīto zaudējumu atgūšanai”. Nododam Ministru prezidentei atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Linda Matisone sagatavojuši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību 2024. gadā”. Nododam veselības ministram atbildes sagatavošanai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Linda Matisone sagatavojuši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai rezervēto 74. resorā finansējumu”. Nododam veselības ministram atbildes sagatavošanai.

___

Un beidzamais – deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna un Lauris Lizbovskis sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Reformas īstenošanai, lai izveidotu apvienoto sabiedrisko mediju”. Nododam Ministru prezidentei atbildes sagatavošanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Reģistrējušies 93 deputāti, nav reģistrējušies 7: Česlavs Batņa, Oļegs Burovs, Rihards Kols, Ināra Mūrniece, Ričards Šlesers, Edmunds Teirumnieks un Agita ZariņaStūre.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Līdz ar to šī gada 19. oktobra kārtējā Saeimas sēde ir slēgta.

Paldies visiem par darbu.

Satura rādītājs
14. Saeimas rudens sesijas 10. sēde
2023. gada 19. oktobrī

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 370/Lp14) (Dok. Nr. 1305, 1305A)

Par likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 371/Lp14) (Dok. Nr. 1306, 1306A)

Par likumprojektu “Grozījums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā” (Nr. 375/Lp14) (Dok. Nr. 1317, 1317A)

Par likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 376/Lp14) (Dok. Nr. 1318, 1318A)

Par likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 377/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1321, 1321A)

- Priekšlikums - dep. S. Čulkova (par)

- Par balsošanas motīviem - dep. V. Pleškāne

Par likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” (Nr. 378/Lp14) (Dok. Nr. 1323, 1323A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 379/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1332)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 380/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1333)

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas apņemšanos nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (Nr. 354/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1300)

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par Jāņa Priedes apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli” (Nr. 352/Lm14) (Dok. Nr. 1297)

Lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē” (Nr. 353/Lm14) (Dok. Nr. 1298)

Likumprojekts “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 253/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1293)

Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 40/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1312)

Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 176/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1313)

Likumprojekts “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 355/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1248, 1288)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 338/Lp14)(1. lasījums) (Noraidīts)(Dok. Nr. 1061, 1289)Alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 369/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1289)

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 331/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1039, 1290)

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 332/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1040, 1291)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 320/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1294)

Paziņojumi

  - dep. J. Grasbergs

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 329/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1295)

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā” (Nr. 323/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1314)

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 353/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1234, 1319)

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 286/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1320)

Likumprojekts “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums” (Nr. 343/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1322)

Lēmuma projekts “Par 19 966 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt jaunos elektroenerģijas sadales tarifus un saistītos maksājumus” turpmāko virzību” (Nr. 359/Lm14) (Dok. Nr. 1324)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un I. Līdakas jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Valsts attīstības un politikas plānošanas sistēmas pilnveidi” (Nr. 78/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un I. Līdakas jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par Tieslietu ministrijas izvirzīto 2024. gada prioritāro pasākumu – Latvijas tiesību speciālistu ataudzes nodrošināšana un to starptautiskās konkurētspējas veicināšana” (Nr. 79/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un I. Līdakas jautājumu zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par investīciju atbalstu augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai” (Nr. 80/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un I. Līdakas jautājumu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas publiskās diplomātijas aktivitāšu nodrošināšanas, tai skaitā pārstāvniecībās izdevumiem” (Nr. 81/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un I. Līdakas jautājumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformu” (Nr. 82/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un I. Līdakas jautājumu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades atzīmēšanas pasākuma izdevumiem” (Nr. 83/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un M. Sprindžuka jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par rezervēto vienreizējo mērķēto atbalstu kredītņēmējiem straujo procentlikmju pieauguma daļējai kompensēšanai” (Nr. 84/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un M. Sprindžuka jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par Veselības ministrijas izvirzītajām 2024. gada nozares prioritātēm” (Nr. 85/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un L. Matisones jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijas jomā 2024. gadā” (Nr. 86/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un L. Matisones jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par plānoto atbalstu Latgales reģionam” (Nr. 87/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un L. Matisones jautājumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 88/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un L. Matisones jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par atbalsta sniegšanu publiskajiem pasūtītājiem karteļa vienošanās rezultātā nodarīto zaudējumu atgūšanai” (Nr. 89/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un L. Matisones jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību 2024. gadā” (Nr. 90/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un L. Matisones jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai rezervēto 74. resorā finansējumu” (Nr. 91/J14)

Informācija par deputātu E. Tavara, J. Viļuma, A. Kulberga, A. Vīksnas un L. Lizbovska jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Reformas īstenošanai, lai izveidotu apvienoto sabiedrisko mediju” (Nr. 92/J14)

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 19.10.23 09:11 Balsojums 1
Par - 39, pret - 26, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (377/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.10.23 09:24 Balsojums 2
Par - 72, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai (378/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.10.23 09:26 Balsojums 3
Par - 36, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (379/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.10.23 09:27 Balsojums 4
Par - 37, pret - 7, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (380/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 19.10.23 09:39 Balsojums 5
Par - 36, pret - 41, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par Latvijas Republikas apņemšanos nepievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (354/Lm14)

Datums: 19.10.23 09:45 Balsojums 6
Par - 76, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Priedes apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli (352/Lm14)

Datums: 19.10.23 09:46 Balsojums 7
Par - 78, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē (353/Lm14)

Datums: 19.10.23 09:47 Balsojums 8
Par - 68, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (253/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.10.23 09:48 Balsojums 9
Par - 78, pret - 1, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (40/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.10.23 09:49 Balsojums 10
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (176/Lp14), 3.lasījums

Datums: 19.10.23 10:13 Balsojums 11
Par - 85, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu (355/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.10.23 10:19 Balsojums 12
Par - 0, pret - 89, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (338/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.10.23 10:20 Balsojums 13
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (369/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.10.23 10:23 Balsojums 14
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (331/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.10.23 10:24 Balsojums 15
Par - 85, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.10.23 10:26 Balsojums 16
Par - 79, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (320/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.10.23 10:27 Balsojums 17
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.10.23 11:05 Balsojums 18
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (329/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.10.23 11:06 Balsojums 19
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā (323/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.10.23 11:10 Balsojums 20
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (353/Lp14), 1.lasījums

Datums: 19.10.23 11:16 Balsojums 21
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (286/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.10.23 11:38 Balsojums 22
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Energoapgādes izmaksu atbalsta likums (343/Lp14), 2.lasījums

Datums: 19.10.23 12:05 Balsojums 23
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 19 966 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt jaunos elektroenerģijas sadales tarifus un saistītos maksājumus” turpmāko virzību (359/Lm14)

Datums: 19.10.23 12:14 Balsojums 24
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

19.10.2023. 09.00 11.00



Ceturtdien, 2.maijā
09:00  Saeimas 2024.gada 2.maija kārtējā sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 2.maija atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem