Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas astotā sēde
2022. gada 1. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, aicinu jūs ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.) Kolēģi, es atkārtoti lūdzu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Kolēģi, sāksim 2022.  gada 1. decembra kārtējo Saeimas sēdi.

Ir iesniegti grozījumi Saeimas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2022.  gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" .Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" .Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2022.  gada 3. novembra rīkojumu Nr. 7 94, ar kuru grozīts 2021.  gada 10.  augusta rīkojums Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" .Kolēģi, vai ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Daces Grabovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" .Kolēģi, vai ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Līgas Ašitokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" .Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumus neredzu. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija piedāvā grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Edītes Turkopules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" .Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Silvijas Kuškinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" .Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Arvils Ašeradens, Nauris Puntulis, Anda Čakša, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks ,Juris Viļums un Ināra Mūrniece lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" " (Nr. 28/Lp14) .Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu un šā likumprojekta iekļaušanu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Arvils Ašeradens, Nauris Puntulis, Anda Čakša, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks , Juris Viļums un Ināra Mūrniece lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr.  29 /Lp14) . Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumus neredzu. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Andrejs Judins, Inese Lībiņa Egnere, Zanda... Nē...

Deputāti Skujiņa-Rubene, Abu Meri un Krasta lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" . Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret Saeimas sēdes darba kārtības grozījumu? Iebildumus neredzu. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto Saeimas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (Starpsauciens.) ... Tā, jā, es atvainojos, kolēģi, "pārlēcu" ekrānam.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Es runāšu "pret". Pastāstīšu, kādēļ.

Nesaprotu, kāpēc virza uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju šito te, ja... ņemot vērā to, kas te, Saeimā, notiek ar iepriekš virzītajiem likumiem, mans piedāvājums būtu – mēs varētu virzīt, piemēram, uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju...

Kāpēc es tagad par to runāju? Tāpēc, ka nu... vai nu mēs, kolēģi, nonākam pie kaut kāda kopsaucēja, ka tos likumprojektus mēs virzām uz komisijām, kas ir... pēc piederības, vai nu tad es piedāvātu te kaut ko tādu... kaut ko līdzīgu laimes ratam izvietot. Nu tad vienkārši iegriežam riteni – kurai komisijai iekrīt, tad tai komisijai arī nododam. Kāpēc...

Atsaukšu atmiņā to, ko jūs tagad grūžat cauri, – to likumprojektu par to jauno ministru un par tiem ministru biedriem. Nezinu, kāpēc tas nav Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā; nezinu, kāpēc tas iet caur Juridisko komisiju. Es domāju, tur varētu vairāki varianti būt: vai nu Judina kungu kāds ir "pametis zem tanka", jo izskatās, ka nekas labs nebūs ar tiem diviem likumprojektiem... Otrs – ka Judina kungs varbūt sajutās tik spēcīgs un pats piedāvājās paņemt, nepaskatoties, kāds tas komisijas sastāvs ir.

Nu, ja mēs šādu praksi turpinām, tad man jāatkārtojas un jāsaka: ārprāts, kas te notiek!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autortiesību kolektīvā..."... Es atvainojos.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus neredzu. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Kolēģi, vai ir iebildumi šo likumprojektu nodot...? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" (Nr.  22 /Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (ZZS).

Kolēģi, aicinu bišķiņ pamainīt kārtību. Tā kā šis likumprojekts tomēr ir piederīgs skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, aicinu noteikt kā atbildīgo šo komisiju un kā līdzatbildīgo – Juridisko komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Es uzskatu, ka Juridiskajai komisijai nevajadzētu būt līdzatbildīgajai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums būtu nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai – un tikai –, tātad bez Juridiskās komisijas kā līdzatbildīgās. Vai deputāti piekrīt? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV ).

Lūdzu nodot šo likumprojektu, tāpat kā iepriekšējo, tikai vienai komisijai – Valsts un... kā pareizi...

Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības...

A. Judins. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Paldies. Un Juridiskajai komisijai nevajadzētu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Labi. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citus priekšlikumus neredzu. Lūdzu, balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus neredzu. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Deputāti Arvils Ašeradens, Nauris Puntulis, Anda Čakša, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks , Juris Viļums un Ināra Mūrniece ir iesnieguši likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 28/Lp14) . Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Deputāti Arvils Ašeradens, Nauris Puntulis, Anda Čakša, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks, Juris Viļums un Ināra Mūrniece ir iesnieguši likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 29/Lp14) . Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Deputāti Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Inga Bērziņa, Agnese Krasta un Dāvis Mārtiņš Daugavietis ir iesnieguši likumprojektu "Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" . Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs tikai vakar iesniedzām šo likumprojektu, un es pieļauju, ka ne visiem bija iespēja ar to iepazīties. Līdz ar to es vēlos informēt, lai jums būtu skaidrs, par ko jūs balsosiet.

Mēs piedāvājam atbalstīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"". Šis likumprojekts nosaka līdzekļus, kurus var piemērot bērniem, kas izdarījuši kriminālnodarījumus vai administratīvos pārkāpumus. Tie nav sodi.

Viens no līdzekļiem, kas ir paredzēts likumā, proti, ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē, šogad faktiski vairs nevar tikt piemērots, jo iestāde, kas iepriekš strādāja, – tur notiek reforma un tādas iespējas vairs nav. Tie bērni, kuriem šis līdzeklis bija piemērots, tika nosūtīti uz pašvaldībām, ar viņiem bija uzsākts darbs, kas ir ļoti labi. Mēs panācām, ka darbā tika iesaistīts arī Valsts probācijas dienests, un līdz 31. decembrim viss notiks, viss strādās, bet dažiem bērniem darbs jāturpina arī nākamajā gadā.

Un tagad veidojas interesanta situācija. Valsts probācijas dienests ir gatavs turpināt darbu un sniegt savus pakalpojumus, bet tie bērni ir pašvaldību klienti, un gadījumā, ja Valsts kontrole uzdos jautājumu, kāpēc Valsts probācijas dienests tērē naudu attiecīgajos gadījumos, tad būs grūti paskaidrot. Lai nebūtu tādu problēmu, mēs piedāvājam ļaut Valsts probācijas dienestam turpināt darbu arī nākamajā gadā un finansēt pasākumus, kas ir vajadzīgi šiem bērniem. Viņu skaits nav liels – četri vai pieci. Probācija tam visam piekrīt, un Tieslietu ministrija faktiski ir tā institūcija, kas ierosināja šos grozījumus. Vienkārši saskaņojot... jūs saprotat, tas prasītu ilgāku laiku.

Tātad likumprojekts ir saskaņots, atbalstīts un, kas ir ļoti patīkami, budžetu neietekmēs.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Deputāti Ainārs Šlesers, Aleksejs Rosļikovs , Ričards Šlesers, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis , Ramona Petraviča , Edmunds Zivtiņš, Igors Judins, Glorija Grevcova , Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans, Dmitrijs Kovaļenko , Viktorija Pleškāne , Jekaterina Dorošķeviča ,Viktors Pučka ,Nataļja Marčenko-Jodko, Svetlana Čulkova ,Jefimijs Klementjevs un Iļja Ivanovs iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Deklarācija par 13.  Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību" .Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Runāt "par" pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Piecās minūtēs es nevarēšu izstāstīt visu to, ko ir piedzīvojusi Latvijas tauta un tās iedzīvotāji kovida ierobežojumu laikā, tāpēc es centīšos ... varbūt sākšu... nolasīšu šī lēmuma projekta nobeigumu un tad tik, cik man atliks laika... izteikšu savu viedokli.

Tātad... "Latvijas Republikas Saeima deklarē: Latvijas valsts nosoda pašas valsts īstenoto vēršanos pret saviem pilsoņiem Covid-19 novēršanas laikā; Latvijas valsts nosoda visu to personu rīcību, kuras piedalījās nepamatoto represiju īstenošanā; Latvijas valsts nožēlo, ka valsts politikas rezultātā ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums bērnu un jauniešu attīstībai, jo īpaši mazāk turīgās ģimenēs, kā rezultātā valstij ir vairāku gadu garumā jāmazina kaitējuma ilgtermiņa ietekme ar nacionāla mēroga izglītības, sporta un socializēšanās programmām, tai skaitā nometnēm visu vecumu bērniem un pusaudžiem; Latvijas valsts atzīst ikviena indivīda brīvību uz personisku izvēli, it īpaši jautājumos, kas skar veselības aprūpi, profilaksi, kā arī to, ka ar savām darbībām valsts ir grāvusi arī ārsta profesijas prestižu sabiedrībā; Latvijas Republikas Saeima apņemas kompensēt tos finansiālos zaudējumus un morālās ciešanas, kas ievērojamai sabiedrības daļai tika sagādātas valsts realizētās politikas dēļ.

Latvijas Republikas Saeima aicina Ministru kabinetu: nekavējoties izveidot Valsts kancelejas pakļautībā esošu speciālistu komisiju, kura apzinātu saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību skartos cilvēkus un sadarbībā ar Tieslietu un Labklājības ministriju sagatavotu tiesisko regulējumu kompensāciju izmaksai indivīdiem kā par materiālajiem, tā arī morālajiem kaitējumiem; līdz 2023. gada 1. februārim sagatavot iepriekš minētos tiesību aktu projektus, lai kompensācijas cietušajiem tiktu izmaksātas līdz 2023. gada 15. aprīlim.

Lai Dievs svētī Latviju kā demokrātisku, sociāli atbildīgu un taisnīgu valsti!"

Godājamie Saeimas deputāti! Mēs atceramies, ka divu gadu laikā, kad bija kovida pandēmija, tika pieņemti daudzi nesaprotami lēmumi: nebija iespējams nopirkt maziem bērniem siltās drēbītes, zābaciņus un mētelīšus tad, kad viņi bija izauguši; veikalā nebija iespējams nopirkt daudzas citas lietas; cilvēki tika ierobežoti; vieni veikali strādāja, citi nestrādāja. Mūsu bērni nevarēja normāli nodarboties ar sportu salīdzinājumā ar to, kas bija Igaunijā un Lietuvā. Daudzas ģimenes sūtīja savus bērnus uz citām valstīm, lai viņi varētu profesionāli sportot, bet pamats sportam ,ta m, kas nav profesionālais... daudziem tas tika liegts.

Mēs uzskatām, ka šie ierobežojumi nebija pamatoti, un mēs labi redzam, ka vēlētāji jau ir izdarījuši izvēli un šajā zālē atrodas tikai 25 deputāti no tiem, kas strādāja iepriekšējā Saeimā.

Mēs redzam, ka nav pārvēlēts slavenais (pēdiņās) "dakteris" Pavļuts, kurš pirka "zelta gultas", par kurām joprojām cilvēkiem atskaites nav sniegtas. Vakcinācijas sākumā nevarēja vakcīnas iegādāties, mēģināja armiju piesaistīt, lai aizvestu vakcīnas no Rīgas uz Liepāju. Šādi absurdi ir bijuši! Tagad mēs redzam, ka ir sapirkts miljoniem vakcīnu, kuras nevienam nav vajadzīgas un kuras tiek iznīcinātas, sūtot uz Āfrikas valstīm it kā atbalstu.

Patiesībā par visiem šiem nodarījumiem atbildīgie cilvēki būtu jāsauc... jāsoda pēc pilnas likuma bardzības. Tāpēc es uzskatu, ka šodien ir ārkārtīgi svarīgi, lai deputāti, kas ir ievēlēti šajā Saeimā, neatkarīgi no pozīcijas vai opozīcijas... īpaši es vēršos pie APVIENOTĀ SARAKSTA – jūs neesat bijuši pārstāvēti iepriekšējā Saeimā... JAUNĀS VIENOTĪBAS lielākā daļa deputātu – jūs arī nebijāt pārstāvēti... Varbūt šis ir tas jautājums, kurā Saeima varētu teikt, ka ir bijušas kļūdas, jo tas, ko es šodien prasu, ir – palīdzēt tiem cilvēkiem un sniegt viņiem vismaz kaut kādu kompensāciju, atceļot sodus, ko viņi ir samaksājuši... vai tiem, kuri joprojām nav samaksājuši sodus, kaut kādu amnestiju ieviest.

Tā ka es aicinu visus tomēr balsot "par" un virzīt uz priekšu šo jautājumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību" iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 59, atturas - 1. Līdz ar to lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai komisijai? Priekšlikumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.

Ir pieteikušies pieci runātāji, kuri ir iesnieguši motivācijas rakstu par balsojumu.

Vārds Lindai Liepiņai... nolasīt motivācijas rakstu par balsojumu.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa, viennozīmīgi atbalstot katru šajā deklarācijā iekļauto vārdu, vēlos izdalīt dažus īpašus momentus, kuri viennozīmīgi norāda uz pārspīlējumiem un kļūdām cīņā ar Covid 19 infekciju.

Pirmais. Tas viss sākās ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīti Latvijā, kuras laikā tika iezīmēts ceļa virziens, pa kuru politiķi devās pretim Covid 19. Pārāk daudz līdzību Francijas un Latvijas realizētajā politikā, pārāk daudz represiju un drastisku ierobežojumu. Jau kārtējo reizi Latvijas valdībai nebija savas stratēģijas, sava viedokļa un savas galvas uz pleciem.

Mans subjektīvais viedoklis – Latvijas valdībai par šādas politikas realizāciju tika piedāvāta tā nauda, kuru Krišjānis Kariņš nodēvēja par daudzo naudu. Nauda, kas drīz jau sāka kust, līdz izzuda pavisam – kā sniegavīrs pavasarī, uz zemes atstājot vien apsalušu burkānu, pāris ogles un tukšu spaini.

Otrais. Covid 19 Latvijā beidzās tajā dienā, kad Ukrainā sākās karš. Īsti nevarēja saprast to politiķu prieku, kuri devās gājienā, paužot atbalstu Ukrainai. Kā apmāti no svaiga gaisa, nomestām medicīnas maskām tie metās dejās un dziedāja dziesmas. Es tā arī nesapratu – svinēja Covid 19 beigas vai... kāds īsti bija šī pasākuma mērķis. Covid 19 bija beidzies.

Dievs, palīdzi Ukrainai ceļā uz uzvaru, Dievs, sargā Latviju no glupiem politiķiem!

Kad Latvijas iedzīvotāji vairākkārt pulcējās dažādās akcijās, protestējot pret pārmērīgiem ierobežojumiem, par Latvijas prezidentu dēvētais Egils Levits neturēja par vajadzīgu piecelt savu pēcpusi no krēsla vai izkāpt no gultas, lai uz kādu brīdi satiktos un aprunātos ar savas valsts – Latvijas – iedzīvotājiem. Ja nu vienīgi šī ir Egila Levita valsts...

Ceturtais. Pilnībā tika ignorēti ārstu viedokļi, kuri bija pretēji valsts realizētās politikas viedoklim. Pret nepaklausīgajiem ārstiem tika izvērstas visdažādākās represijas – slēgtas viņu prakšu vietas, dažādu valsts iestāžu darbinieku pēkšņas vizītes, lai piemērotu viņiem sodus, un nomelnošanas kampaņas Latvijas medijos.

Atcerieties ugunsdzēsējus, kuri pulcējās pie Saeimas nama, protestējot pret Covid 19 ierobežojumiem? Viņi visi tiek sodīti un represēti tagad, visi, kuri piedalījās, saņem sodus no savas vadības. Jūs taču neesat aizmirsuši, kas tieši... ka tieši viņi jums steigsies palīgā, ja, nedod dievs, kaut kāds trakais izdomās piešķilt uguni valdības mājai. Nu, cik ciniski – ko lai vairāk saka!

Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi, tomēr tā ir pagātne, un daudz produktīvāk šodien mums būtu lemt par atlīdzību, kas par dažādiem nodarījumiem Covid 19 infekcijas laikā pienāktos Latvijas iedzīvotājiem: par piespiedu vakcināciju, par atlaišanu no darba, par represijām un sodiem, ierobežojot demokrātijas un vārda brīvības izpausmes, par savlaicīgi nesaņemtiem medicīnas pakalpojumiem, par vakcinācijas blaknēm, par mobingu pret nevakcinētajiem, par bojāgājušajiem – visu šo uzskaitīto iemeslu dēļ.

Es esmu radusi mācīties no kļūdām un tās labot. Tieši tā būs jārīkojas nākamās valdības vadītājam. Ja tas būs Krišjānis Kariņš, tad Krišjānim Kariņam nāksies labot Krišjāņa Kariņa kļūdas. Ja tas būs Krišjānis Kariņš, tad Krišjānim Kariņam būs jāatvainojas Latvijas iedzīvotājiem. Ja tas būs Krišjānis Kariņš, tad Krišjānim Kariņam budžetā būs jāatrod nepieciešamie līdzekļi, lai Latvijas iedzīvotājiem kompensētu nodarīto kaitējumu. Ja vien tas būs Krišjānis Kariņš.

Es, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa, atbalstu Saeimas lēmuma projektu "Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību". (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Mārcim Jencītim ziņojuma nolasīšanai – par balsošanas motīviem.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kāpēc es atbalstu lēmuma projektu "Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību"?

Latvijas valdības piedāvātā atlaišanas politika bija visbargākā visā Eiropā. Pirmkārt, nepamatoti tika liegts strādāt 62 tūkstošiem iedzīvotāju. Otrkārt, nevienā citā Eiropas valstī nebija prasības visiem klātienes darbiniekiem uzrādīt Covid-19 sertifikātus. Vēlos atgādināt, ka vēl aizvien ir darbavietas, kur bez sertifikāta nevar strādāt. Treškārt, pie mums liegumi strādāt un nodarboties ar uzņēmējdarbību bija smagāki nekā citviet kaimiņvalstīs, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu ekonomika tika sagrauta, daudzi uzņēmumi bankrotēja un tagad vēl aizvien ciešam no pandēmijas politikas un nespējam sniegt pietiekamu atbalstu iedzīvotājiem esošajos energokrīzes apstākļos. Ceturtkārt, nevienā citā Eiropas valstī visiem valsts ... pašvaldību un to kapitālsabiedrību darbiniekiem nebija aizliegts strādāt attālināti.

Arī man kā reliģiskās organizācijas vadītājam aizliedza sludināt pat vienam pašam tukšā telpā, veidojot dievkalpojuma ierakstu, lai pandēmijas krīzes laikā garīgi aprūpētu cilvēkus. Draudzē reliģisko darbību regulāri traucēja policijas darbinieki, kaut arī draudzei nebija un nav neviena pārkāpuma, pretēji tam, kā to atspoguļoja sabiedriskie mediji.

Šādiem ierobežojumiem varētu būt divi iemesli. Pirmais, vara tiešām ticēja, ka vīruss izplatās caur interneta kabeļiem. Otrkārt, šādu ierobežojumu mērķis bija cits. Es biju viens no skaļākajiem klaju elementāru cilvēka pamattiesību ierobežojumu oponentiem, un tad to varētu uzskatīt par politisko izrēķināšanos. Pārspīlēti, nepamatoti un nesamērīgi – tā var raksturot valdības rīcību.

Situācija mainās, un mēs apzināmies, ka kovids ir viens no pāris tūkstošiem vīrusu, kurš ir ticis nesamērīgi glorificēts, neņemot vērā citas slimības, un apzināmies, ka vakcinācija nepasargā no saslimšanas, bet tikai mazina smagas slimības gaitas risku. Piemēram, pie mums vakcinēti ir aptuveni 70 procenti iedzīvotāju, bet Rumānijā vakcinēti ir nedaudz virs 40 procentiem iedzīvotāju. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, saslimstība Rumānijā ir bijusi gandrīz trīs reizes mazāka, mirstība ir līdzīga kā Latvijā.

Jau kādu laiku mēs zinām, ka vakcinācija nepasargā no saslimšanas, tā samazina smagas slimības gaitas iespējamību, bet pat nedod pilnīgu pārliecību par aizsardzību no letāla iznākuma. Tas nozīmē, ka uzspiestā vakcinācijas politika bija kļūdaina jau no pirmās dienas, un šo kļūdu vajag atzīt.

Krievija vēl aizvien nevar atzīt Latvijas okupācijas faktu, līdzīgi arī mūsu valdība un iepriekšējā Saeima nevar atzīt pieļautās kļūdas, kas nozīmē vēlmi turpināt pārspīlējumus un cilvēktiesību pārkāpumus kovida apkarošanas politikā, īpaši izceļoties uz citu Eiropas valstu fona.

Tāpat kā no Ķīnas – kā tiek uzskatīts – vīruss pēkšņi parādījās Latvijā, tāpat tagad daudzās valstīs notiek kļūdu atzīšana un kaitējuma kompensēšana. Igaunija, Spānija, Itālija, Gruzija, Kanādas un Austrālijas provinces... un citur, tas atnāks arī līdz Latvijai. Vai mēs atkal gribam izcelties un būt pēdējie? Mums atkal jāgaida, ko darīs citi, bez mūsu pašu stājas? Kas otram bedri rok, tas pats tajā iekrīt. Jūs tajā iekritīsiet, un tūkstošiem cilvēku līdz ar jums, ja šodien nesāksiet ar trīs lietām: viens – ir jāatvainojas cilvēkiem, divi – atlaistie cilvēki ir jāatjauno darbā, trīs – nepamatoti uzliktie sodi un cilvēktiesību pārkāpumi ir jākompensē. Visiem maniem minētajiem faktiem ir atsauces.

Dievs, svētī Latviju! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ramonai Petravičai ziņojuma nolasīšanai – par balsošanas motīviem.

R. Petraviča (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es balsoju " par" lēmuma "Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību" pieņemšanu, jo desmitiem tūkstošu cilvēku mūsu valstī vēl nesen zaudēja darbu šo valsts un valdības lēmumu dēļ. Daudzi tika piespiesti vakcinēties pret savu gribu. Daudzi, kuri vakcinējās, cieta no blakusparādībām. Skolās tika uzspiestas maskas maziem bērniem, tika ierobežota un nepamatoti traucēta uzņēmējdarbība, ko ir atzinusi pat Satversmes tiesa – ka atsevišķi valsts lēmumi bija nesamērīgi –, un viss šis notikušais nedrīkst palikt bez sekām un tikt paslaucīts zem tepiķīša.

Valsts sākotnēji maldināja cilvēkus, ka vakcinācija būs brīvprātīga, tomēr vēlāk tika pieņemti drastiski likumi, kas cilvēkus faktiski spieda vakcinēties. Un šeit vairs galīgi nevar runāt par kaut kādu brīvprātību. No darba tika padzīti cilvēki, kas to nevēlējās darīt. Atlaisto vidū bija arī valstij augstākā mērā būtisku profesiju pārstāvji, kā ugunsdzēsēji, kas nāca protestēt pie Saeimas un par to tika sodīti. Savukārt šodien darbinieku trūkuma dēļ tiek slēgti ugunsdzēsēju depo. Skolotāji, kuri ir spiesti strādāt vairākas slodzes, jo skolotāju trūkst, jo viņu kolēģi aizgāja no darba. Medicīnas darbinieki, kuriem slimnīcās tiek liegts strādāt bez vakcinācijas vēl tagad. Tāpat daudzi citi, ja viņi nepiekrīt darba devēja lēmumam, ka ir jāvakcinējas.

Tūkstošiem cilvēku tika administratīvi sodīti par to, ka demokrātiskā valstī piedalījās pieņemamās mierīgās protesta akcijās svaigā gaisā. Daudzi tika nežēlīgi sodīti par nenozīmīgiem komandantstundas pārkāpumiem, iznesot miskasti. Sodu saņēma vecmāmiņa, kas tikās ar mazbērnu. Un tādu cilvēku bija daudz.

Ir jādara viss, lai nekas tāds mūsu demokrātiskajā valstī vairs neatkārtotos. Ir jāizvērtē visi valdības lēmumi, kas tika pieņemti pandēmijas laikā, un jāizsver to pamatotība. Es uzskatu, ka nepamatotu lēmumu gadījumā valstij ir jāatvainojas cilvēkiem par nodarīto morālo kaitējumu un jāatmaksā visi finansiālie zaudējumi, kas radušies valsts vainas dēļ.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam ziņojuma nolasīšanai – par balsošanas motīviem.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi, dāmas un kungi! Es, Edmunds Zivtiņš, savā balsojuma motivācijas runā gribu aizstāvēt gan tos cilvēkus, kas strādā Iekšlietu ministrijas struktūrās, gan arī citus – sociālos darbiniekus, pedagogus, mediķus un vēl daudzu citu profesiju pārstāvjus –, kuri kovida kampaņas pārmērību dēļ zaudēja darbu vai arī pret savu gribu bija spiesti veikt medicīniskās manipulācijas ar neparedzamām sekām.

Valstī no darba tika juridiski atstādināti, bet patiesībā atbrīvoti no darba aptuveni 62 tūkstoši cilvēku. Daudzi citi valdības izrādītās arogances, nepieredzētā cinisma un, atļaušos teikt, mizantropijas dēļ guva pārliecību, ka valstij viņi nerūp, nav svarīga viņu ģimeņu labklājība, un pameta valsti. Šiem cilvēkiem izvirzītās prasības un pieņemtie normatīvie akti bija klajā pretrunā ar cilvēka pamattiesību doktrīnu.

Cilvēka tiesības uz savu ķermenisko autonomiju jeb neaizskaramību ir vienas no galvenajām. Bez cilvēka paša piekrišanas neviens nedrīkst neko nogriezt, piešūt vai iespraust viņā. Ārstniecības praksē pat tad, kad medicīniskās manipulācijas ir nepieciešamas dzīvības glābšanai, tiek prasīta pacientu vai viņu tuvinieku piekrišana.

Jā, Covid-19 vakcinēšanas gadījumā piekrišana arī it kā tika saņemta, bet tā tika iegūta, izmantojot cilvēku neaizsargāto, viegli ievainojamo stāvokli, bieži vien bezizejas situāciju, jo viņu ģimenes bija tieši atkarīgas no šajā darbā gūtajiem ienākumiem. Šāda attieksme pret cilvēkiem ne ar ko nav attaisnojama, vēl jo vairāk – ar sabiedrības interesēm.

Šobrīd ir oficiāli atzīts, ka vakcīnas nekādā mērā nekavē vīrusa transmisiju jeb pārnesamību. Jebkurš no mums arī savā tuvākajā apkārtnē redzēja, ka vakcinētie slimo tāpat, tātad pārnēsā vīrusu tāpat kā nevakcinētie. Sabiedrības interesēs būtu bijis, lai profesionāļi turpinātu veikt savus darba pienākumus. Prasība pēc obligātas vakcinēšanās dažādu profesiju pārstāvjiem dziļākajā būtībā bija gan neloģiska, gan nehumāna, gan prettiesiska. Ir tikai loģiski un pamatoti, ka specifiska darba veicējiem, piemēram, pilotiem, tiek prasīta atbilstoša kvalifikācija, zināšanas, dokumenti, kas to apliecina, bet veikt kaut kādu medicīnisku iejaukšanos, kas nav saistīta ar darba izpildes kvalitāti, ir absurda . Vairums no represētajiem cilvēkiem ir atraduši labu darbu ārzemēs un negrasās atgriezties Latvijā, bet ir daļa, kas tomēr cer, ka situācija Latvijā uzlabosies un viņi varēs atgriezties atpakaļ dzimtenē, atpakaļ savā iepriekšējā darbā. Un mums viņi ir ļoti vajadzīgi.

Rīgā vien šobrīd trūkst gandrīz 40 procenti policijas darbinieku. Ik gadu darbu policijā pamet vairāk darbinieku nekā to uzsāk . Valsts nedrīkst pret saviem cilvēkresursiem izturēties ar augstprātību, izšķērdību. Tas draud mums ar katastrofu jau tuvākajā laikā.

Daudzas pasaules valstis ir atzinušas savas kļūdas, represējot cilvēkus pandēmijas laikā, atcēlušas uzliktos sodus un kompensē radītos zaudējumus. Kļūdīties var katrs, bet ir jābūt drosmei savas kļūdas atzīt un labot.

Es vēlos, lai Latvija ir valsts, kur cilvēki jūtas droši un brīvi, tādēļ iestājos un vienmēr iestāšos par cilvēka izvēles brīvību attiecībā uz darbībām, kas tiek veiktas ar viņa ķermeni.

Paldies, kolēģi, par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vilim Krištopanam ziņojuma nolasīšanai – par balsošanas motīviem.

V. Krištopans (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Mana motivācija balsot par deklarāciju ir sekojoša. Aizliegums strādāt nepotētām personām spieda cilvēkus vai nu aiziet no darba, vai potēties – potēties ar jauna tipa preparātu, par kura blaknēm neuzņēmās atbildību neviena no farmācijas firmām. Tas bija pretrunā ar cilvēka pamattiesībām lemt par savu veselību. Bez tam tas, par ko brīdināja ārsti un zinātnieki visā pasaulē, piepildījās – potes neapturēja un neietekmēja vīrusa izplatību. Rezultātā mēs maksāsim no valsts budžeta kompensācijas par blaknēm, kompensācijas, kuras būtu jāmaksā " Pfizer " un citām farmācijas firmām.

Es balsoju "par", tāpēc ka sodi bija nesamērīgi, netaisnīgi un daudzreiz arī nevajadzīgi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamā sadaļa, kolēģi, – " Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Nākamais darba kārtības jautājums – "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Aivai Vīksnai" .

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputātes Aivas Vīksnas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5. un 6. decembrī. Ņemot vērā to, ka šis iesniegums, šī vēlme iegūt atvaļinājumu ir datēta pēc šīs plenārsēdes, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Aivai Vīksnai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – "Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Janai Simanovskai šā gada 29. un 30. novembrī" .

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Janas Simanovskas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 29. un 30. novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Daces Grabovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" .

Juridiskās komisijas vārdā – referents Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Izskatīšanai Saeimas 2022. gada 1. decembra sēdē ir iesniegts lēmuma projekts par Administratīvās rajona tiesas tiesneses Daces Grabovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Šis lēmuma projekts vakar tika izskatīts Juridiskās komisijas sēdē, kuras laikā komisijas locekļi uzklausīja Tiesu administrācijas Personālvadības nodaļas vadītāju Andri Alksni un klātienē uzklausīja arī pašu tiesnesi, varēja uzdot interesējošos jautājumus, kā arī iepazinās ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto tiesneses darba izvērtējumu un atsauksmēm par tiesneses profesionālo darbu, kuras ir pozitīvas.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu apstiprināt Daci Grabovsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Daces Grabovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Līgas Ašitokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" .

Juridiskās komisijas vārdā referē Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Izskatīšanai Saeimas sēdē ir iesniegts lēmuma projekts par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Līgas Ašitokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Arī šo lēmuma projektu vakar izskatīja Juridiskā komisija. Komisijas sēdes laikā tika uzklausīta gan Tiesu administrācija... un par šo tiesnesi arī ir saņemtas pozitīvas atsauksmes. Tātad komisija iepazinās ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto tiesneses darba izvērtējumu un atsauksmēm, uzklausīja – attālināti – arī pašu tiesnesi.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu apstiprināt Līgu Ašitoku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Līgas Ašitokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Edītes Turkopules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" .

Juridiskās komisijas vārdā referē deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Jā, līdzīgi kā ar iepriekšējiem diviem lēmumu projektiem... Izskatīšanai Saeimas sēdē ir iesniegts lēmuma projekts par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Edītes Turkopules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskajā komisijā arī par tiesnesi Edīti Turkopuli tika saņemti pozitīvi profesionālās darbības vērtējumi un atsauksmes no Tiesu administrācijas Personālvadības nodaļas un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, un arī ar šo tiesnesi komisija tikās klātienē komisijas sēdes laikā.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu apstiprināt Edīti Turkopuli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Edītes Turkopules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Silvijas Kuškinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" .

Juridiskās komisijas vārdā mums referē deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Cienījamie deputāti! Izskatīšanai Saeimas sēdē ir iesniegts lēmuma projekts par Administratīvās rajona tiesas tiesneses Silvijas Kuškinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Arī tiesnese Silvija Kuškina tika uzklausīta Juridiskās komisijas sēdē. Par tiesneses profesionālo darbu ir komisijā saņemtas pozitīvas atsauksmes gan no Tiesu administrācijas Personālvadības nodaļas, gan arī no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu apstiprināt Silviju Kuškinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Silvijas Kuškinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, sākam skatīt sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", kas izskatāms otrajā lasījumā. Es atgādinu, ka šis likumprojekts ir steidzams.

Kopumā ir saņemti 12 priekšlikumi .

Aicinu Juridiskās komisijas vārdā ziņot Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu.

A. Judins (JV).

Paldies. Juridiskās komisijas sēdē ir izskatīts likumprojekts Nr. 10/Lp14   – "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā".

Mēs saņēmām 12 priekšlikumus.

Izdiskutējot komisijas vairākums nolēma likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti...

Deputāts Gunārs Kūtris ir pieteicies debatēt. Atklājam debates. (Starpsauciens.) Jā, tātad... es atvainojos, kolēģi.

Lūdzu, iesim secīgi pa priekšlikumiem. (Dep. G. Kūtris: "Par procedūru!")

Par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Es pateicos, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ir gatavs ziņot par šo likumprojektu, taču ne Kārtības rullis, ne arī Juridiskās komisijas locekļi balsojot nav viņam devuši mandātu ziņot par šī likumprojekta apspriešanu, jo komisija nobalsoja par likumprojekta tālāku nevirzīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.

Jūs vēlaties...

L. Liepiņa (LPV).

Nē, nu, ja Judina kungs paliek tribīnē, tad es iešu un pateikšu savu sakāmo no tribīnes. Nē, nu es varu teikt... es varu teikt (Starpsauciens.) ... Kā, lūdzu?

Sēdes vadītājs. Vai nu jūs izsakāties par procedūru...

L. Liepiņa. Nē, nu es varu pateikt arī no vietas, ja.

Sēdes vadītājs. ... vai nu jūs piesakāties debatēt par 1. priekšlikumu.

L. Liepiņa. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītājs. Vai nu jūs runājat par procedūru, vai piesakāties debatēs par 1. priekšlikumu.

L. Liepiņa. Tas atkarīgs no tā, vai jūs, Smiltēna kungs, Judina kungam atļausiet atrasties tribīnē; tas īsti... ne atbilst Kārtības rullim, ne likumam. (Starpsauciens: "Tieši tā!") Jums jāpieņem lēmums, kā jūs – kā Saeimas priekšsēdētājs – rīkosieties.

Sēdes vadītājs. Šobrīd atbilstoši Kārtības rullim ir darba kārtībā iekļauts šis likumprojekts.

L. Liepiņa. Jā, bet komisija nav devusi mandātu Judinam uzstāties un vispār tālāk virzīt šo konkrēto likumprojektu. Uz kāda pamata Judina kungs šobrīd taisās kaut ko ziņot?

Sēdes vadītājs. Komisijas vadītājs pārstāv komisiju.

Lūdzu, Judina kungs, turpiniet ziņot par likumprojektu un par iesniegtajiem priekšlikumiem.

A. Judins. Paldies. Kā es jau informēju, mēs saņēmām 12 priekšlikumus.

1. priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Juridiskais birojs ierosināja papildināt likuma 19. panta otrās daļas 4. punktu pēc vārdiem "parlamentārā sekretāra" ar vārdiem "ministra biedra". Šo priekšlikumu sākotnēji Juridiskā komisija atbalstīja, bet, kad mēs izskatījām visus citus priekšlikumus, bija ierosinājums no kolēģiem – pārbalsot, un pārbalsojot priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, vai ir...?

Sākam debates.

Deputāte Linda Liepiņa ir pieteikusies debatēt.

Lūdzu! Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Juridiskā biroja vadītāja Meisteres kundze! Latvijas tauta, Latvijas iedzīvotāji! Šis nu ir tas brīdis, kad man ir jāsaka pilnīgi nopietni: ārprāts, kas notiek šobrīd te, Saeimas Sēžu zālē!

Kariņa kungs, cik jūs tālu iesiet ar savu ideju, kura šobrīd Saeimā negūst atbalstu, un kā jūs iesiet? Cik likumu jūs neievērosiet? Cik ilgi jūs turpināsiet uzspļaut Saeimas kārtības rullim, un cik ilgi jūs pa sētas durvīm nesīsiet iekšā savu ministru un ministru biedrus? (Starpsauciens: "Aicinu debatēt par priekšlikumu!")

Jā, es debatēju par ministru biedriem. Ja jūs protat lasīt... Ja jūs protat lasīt, tad jūs izlasīsiet. 1. priekšlikums ir par ministru biedriem. (Starpsauciens.) Un šobrīd tas, ko jūs šeit darāt...

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, nesarunājieties, lūdzu, ar zāli!

L. Liepiņa. ... jūs aroganti neievērojat likumu. Nevienam nav dotas... neviens nav devis Judinam tiesības nākt un šeit... nākt un... Neviens, neviens likums, neviens Kārtības rullis nav viņam devis tiesības nākt šeit ar šo (Starpsauciens.) ... ar šo likumu un ar priekšlikumiem.

Judina kungs, kas jūs esat pēc izglītības? Docents? Ko jūs mācāt tiem studentiem? (Smiekli. Starpsaucieni.) Kas jūs esat?

Sēdes vadītājs. Deputāte Liepiņas kundze! Liepiņas kundze, es aicinu nesarunāties ar zāli.

L. Liepiņa. Vai jums ir smieklīgi? (Dep. A. Judins: "... izglītība...") Bet kāda starpība? Man ir pilnīgi vienalga! Jums taču arī... jums taču ir... jums taču ir vienalga (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) ...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu...

L. Liepiņa. ... jums ir pilnīgi vienalga...

Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu Saeimas Sēžu zālē.

L. Liepiņa. ... kas ir likums vai kas nav likums.

Arī man ir pilnīgi vienalga...

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, jūs šobrīd pārkāpjat Saeimas kārtības rulli...

L. Liepiņa. Ko jūs šeit darāt?

Sēdes vadītājs. ... jūs sarunājaties ar deputātiem zālē.

L. Liepiņa. Es gribēšu un ar jums sarunāšos, man ir mandāts ar jums sarunāties.

Ko jūs te ņirdzat? (Dep. A. Judina starpsaucieni.) Ko jūs te ņirdzat? Jums tas liekas smieklīgi? (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, uzmanību! Jūs šobrīd pārkāpjat...

L. Liepiņa. Jā, Smiltēna kungs, uzmanību!

Sēdes vadītājs. ... Saeimas kārtības rulli.

L. Liepiņa. Ko viņš šeit dara?

Jūs pārkāpjat likumu, jums būs jāiet tiesas priekšā, jāatbild par šo. (Aplausi. Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Pieteicies debatēs deputāts Igors Judins.

Judina kungs, man ir jautājums – jums pietiks ar trijām minūtēm?

I. Judins (ST!).

Pietiks, jā.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, augsti godātie kolēģi! Divas reizes Juridiskā komisija ir noraidījusi likumprojektu – divas!

Mēs visi nepārtraukti runājam par to, ka dzīvojam tiesiskā valstī. Tad kāda jēga no komisijām, ja topošā koalīcija visu stumj cauri parlamentam, apejot komisijas lēmumu? Vēršam jūsu uzmanību, ka lēmums par ministru biedriem ir absolūti politisks.

Manis iesniegtie priekšlikumi bija pret šādas institūcijas – ministru biedru – izveidi. Ieguvums iedzīvotājiem – no sērijas "pastrādāsim, redzēsim" – neiztur nekādu kritiku un parlamenta līmenī nav pieļaujams. Diez vai jūs visi būtu gatavi šādi riskēt ar savu personīgo naudu. Ministru kabineta darba kvalitāte ir atkarīga no kopējā redzējuma, nevis amatu skaita. Kamēr valdību veidos pēc principa "Pret ko draudzēsimies?", tikmēr nebūs nedz sabalansēta budžeta, nedz efektīvu lēmumu.

Aicinu balsot "pret". (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu... nē, neslēdzu.

Ir pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

Kolēģi Kola kungs, jums ar vienu minūti pietiks? Pietiks, labi.

R. Kols (NA).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Es saprotu – pilnmēness droši vien tuvojas, un katram aiziet... kā nu aiziet... pa fāzēm...

Referents... Kā zināms, komisijās bieži vien ir aicinājums no komisijas vadītāja: kurš vēlas referēt? Un ir klusums, un neviens nepiesakās. Un ko darīt? Pēc noklusējuma principa komisijas vadītājs arī uzņemas referēt par konkrēto. Vai komisijā bija jautājums par referēšanu vai nebija – tas atkal ir cits jautājums.

Otra lieta. Kādēļ šajā sēdē mums būtu arī jābalso? Divreiz komisija ir balsojusi "pret". Man arī ir tiesības izteikties ar balsojumu par šo likumprojektu. Komisijai nevar būt tāda autoritāte – liegt tiesības Saeimas kopējam sastāvam balsot par konkrēto likumprojektu. (Starpsauciens.)

Tāda arī ir jēga. Ir parādi... Jā, tā ir komisijas pozīcija. Ir noraidīts. Bet arī Saeimas sēdē deputātiem, kas nav pārstāvēti šajās komisijās, ir tiesības paust savu nostāju balsojot .

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Aleksejs Rosļikovs , bet mēs jau esam (Starpsauciens: "Pārtraukums!") ... Pulkstenis šobrīd ir 10.30. Es atvainojos, Rosļikova kungs, šobrīd pulkstenis ir 10.30, un mēs ejam kārtējā pārtraukumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Jānim Dombravam paziņojumam .

J. Dombrava (NA).

Uzmanību, godātie Saeimas deputāti! Šajā pārtraukumā tiek dibināta deputātu sadarbības grupa ar Lietuvas parlamentu. Visi tie, kuri ir pieteikušies, un jebkurš cits, kurš vēlas pievienoties šai sadarbības grupai ar Lietuvas parlamentu, aicināti tagad uz Dzelteno zāli, kur notiks dibināšanas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingai Bērziņai. Bērziņas kundze (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) ... Kolēģi, mirkli uzmanības!

I. Bērziņa (JV).

Labdien, cienījamie deputāti! Lūgums Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem pulcēties Sociālo un darba lietu komisijā uz ārkārtas sēdi šajā pārtraukumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (JV).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tiekas pēc piecām minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, nav reģistrējušies septiņi deputāti: Uldis Augulis, Česlavs Batņa, Mārtiņš Daģis , Līga Kļaviņa (Starpsauciens: "Ir!") ... bija, jā, Kristaps Krištopans... ir, Māris Kučinskis... ir, Edmunds Zivtiņš (Starpsauciens: "Ir!") ... ir. Kolēģi, neaizmirstam reģistrēties!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, atgādinu – pēc pārtraukuma turpinām Saeimas sēdi pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu ieņemt darba vietas Sēžu zālē. (Pauze.) Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Pārtraukums ir beidzies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā". Šobrīd strādājam ar 1. priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Turpinām debates.

Debatēs ir pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs .

Lūdzu, Rosļikova kungs!

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Ziniet, ar ko man patīk runāt? Ar Nacionālo apvienību. Viņi vienmēr saka, kā ir. Mēs šodien izdzirdējām ļoti svarīgus vārdus – vairākums lems, kā dzīvos pārējie. Nevis demokrātija, nevis kopīgas intereses, bet vairākums! Un šodien Kola kungs to ļoti forši ir pasvītrojis. (Starpsauciens.)

Komisijas uz doto momentu ir izveidotas absolūti formāli. Kad mums bija Satversmes priekšlasījums, mums gudri stāstīja par to, ka – demokrātija, taisnīgums, visi deputāti, kas ir ievēlēti parlamentā, lemj. Pēc tam mums ir bijusi Smiltēna kunga ļoti diža runa, kur mēs arī ļoti forši dzirdējām visādus vārdus, kas attiecas uz demokrātiju, likumu, to, ka absolūti visiem šeit ir iespēja aizsargāt savas intereses, tautas intereses. Un šeit parlaments lems tā, kā labāk sabiedrībai.

Mums ir komisija, un komisijas laikā divas reizes Judina kungs ir saņēmis atteikumu. Nedrīkst virzīt nedz ministrijas, nedz ministru biedrus, nedz visu, kas ir saistīts ar šo projektu. Bet, nē, zinot, ka jums šeit ir vairākums, zinot, ka jums Prezidijā sēž savi cilvēki, jūs turpināt to stumt cauri!

Manā skatījumā, šodien ir ļoti svarīga diena, kad absolūti visa sabiedrība, pat tie cilvēki, kuri ir balsojuši par Jauno VIENOTĪBU, Nacionālo apvienību, APVIENOTO SARAKSTU, ļoti labi redz, ka, lai aizsargātu savas personīgās savtīgās intereses, jūs darīsiet absolūti visu – ignorēsiet Saeimas kārtības rulli, ignorēsiet demokrātiju, ignorēsiet komisijas, kuras, kā izrādās no šodienas, ir izveidotas absolūti formāli, vienkārši, lai būtu, jo neatkarīgi no tā, kas tur tikšot lemts, jūs šeit pārbalsosiet un izdarīsiet visu tā, kā jums patīk un jums ir ērti.

Aicinu visus, kas ir pie veselā saprāta, pilnīgi visus, kas uz doto momentu uzskata, ka viņi pārstāv cilvēkus – un pateicos tām partijām un frakcijām, kuri joprojām stāv un neļauj šim notikumam notikt –, turpināt. Nevajag baidīties, visu, ko mēs uz doto momentu darām, mēs darām Latvijas labā. Neatkarība, demokrātija, visu cilvēku intereses – tas šeit ir svarīgi, nevis savtīgas grupiņas!

Smiltēna kungs ļoti skaidri pateica – nedrīkst pieļaut, ka Latvijas nākotne un vara šeit piederētu tikai dažiem –, bet šodienas balsojumā var redzēt: tā pieder dažiem un vēl aizsargā viņus. Jo šeit ir arī pārējo cilvēku grupa, kuru jūs nevarat ignorēt. Komisijā skaidri tika pateikts – ievērojot proporcionalitātes principu. Nē. Man liekas, ka tas ir absolūti normāli.

Paldies, kolēģi!

Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Inesei Lībiņai Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Vispirms – šis ir otrais lasījums likumprojektam, kurā mēs šeit, no Saeimas tribīnes, debatējam par priekšlikumu, nevis par procedūru, bet, tā kā šeit par priekšlikumu tiek debatēts maz, bet vairāk tiek runāts par it kā iespējamu procedūras pārkāpumu, tad es arī vēlos par to runāt šeit, izmantojot savas runas laiku par priekšlikumu.

Tika teiktas lietas par Saeimas kārtības rulli, norādīts uz iespējamu Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumu. Manuprāt, Saeimas stenogrammā tas ir jālabo un man ir jāskaidro, ka Saeimas kārtības rullis netiek pārkāpts. Šāda kārtība šeit, Sēžu zālē, par steidzama likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā ir noritējusi vairākkārt, līdz ar to mēs varam runāt, ka šāds precedents ir iedibināts un tas pastāv.

Es vēlos norādīt uz konkrētu gadījumu – 2019. gada 19. decembra Saeimas sēdi, likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" (Nr. 516/Lp13) ar identisku situāciju. Deputātu iesniegtu likumprojektu Saeimas atbildīgā komisija nebija atbalstījusi, Saeimas komisijas vadītāja Inga Goldberga Saeimas Prezidijam bija iesniegusi identisku likumprojekta tabulu, sagatavotu Saeimas sēdei, kā tas noritējis arī šodien. Saeimas atbildīgās komisijas vadītāja Inga Goldberga ziņoja par šo likumprojektu šeit no Saeimas tribīnes (to varat noskatīties arī video... audio un visos formātos, kā vēlaties). Tieši šādi arī likums ar balsu vairākumu tika pieņemts, vēlāk izsludināts, ir stājies spēkā, kļuvis par Latvijas Republikā saistošu likumu.

Kolēģi, lūdzu šo tribīni izmantot patiesiem izteikumiem gan par procedūru, gan par likumprojekta būtību un aicinu 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Tā kā Saeimas sēdes vadītājs nepārtrauca iepriekšējo runātāju, kurš runāja ne par 1. priekšlikumu, tad arī man ir tiesības pateikt nelielu repliku.

Saeimas kārtības rullis tomēr paredz vienu lietu. Ja atbildīgā komisija nav virzījusi šo likumprojektu uz otro lasījumu, tad Juridiskās komisijas priekšsēdētājam nebija tiesības šo tabulu virzīt uz otro lasījumu. Pēc būtības Juridiskās komisijas priekšsēdētājam vajadzēja lūgt izņemt no šīsdienas darba kārtības šo likumprojektu kā neatbalstītu. Un, ja pieci likumprojekta iesniedzēji saskaņā ar Kārtības rulli būtu lūguši, parlaments sēdē varētu lemt par šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Šobrīd, man liekas, tā procedūra ir pārkāpta, un tas ir iemesls, lai šo likumprojektu... likumu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Runājot par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Cienījamie kolēģi, izstāstīšu, ka Juridiskajā komisijā sākotnēji mēs to atbalstījām, jo pēc būtības tas ir vērsts uz to, lai likuma redakcija būtu labāka, tāpēc ka tā likumprojekta redakcija ir nekāda. Juridiskais birojs piedāvāja arī pēc būtības jaunu šī 21. 1  panta, ja nemaldos, redakciju. Tabulā tas nav iekšā, tāpēc ka komisijā netika vērtēts un netika atbalstīts, jo pēc būtības komisija nepiekrita šādai ministra biedra jeb vietnieka pastāvēšanai.

Līdz ar to likumprojektā arī tabulā 1. priekšlikums tika noraidīts, atkārtoti balsojot, jo tas neatbilda, ja jau nav paša panta. Bet uz ko es gribētu vērst uzmanību? Šajā gadījumā... un Juridiskās komisijas sēdē uz manu jautājumu Juridiskā biroja vadītājs, es atvainojos, pārstāvis ļoti precīzi pateica: "Ja otrajā lasījumā Saeima pieņems šādu likumu, kāds tas ir piedāvāts, un ja šis likums ir slikts likums, es negribētu teikt, ka dumjš, bet slikts, juridiski slikts likums, tad iespējas to labot šeit, Saeimā, šajā sēdē nav, jo nav priekšlikuma... kā labāku redakciju..."

Kā jurists es teiktu: 10 deputāti, pieprasiet Saeimas sēdē pārtraukumu, iesniedziet iesniegumu, lai atceltu likumprojektam steidzamību, un tad virziet to likumprojektu uz trešo lasījumu ar iespēju uzlabot likuma redakciju. Pretējā gadījumā mēs šodien steidzamības kārtībā pieņemsim ļoti sliktu likumu, kurš tiks apstrīdēts Satversmes tiesā, tāpēc ka tas neatbilst labas likumdošanas principam – gan procedūra ir pārkāpta, gan saturiski –, jo šajā gadījumā parādās viens mērķis – politiskais mērķis, no augšas izdomāts mērķis, ka mums tādus vajag. Ir analīze par to? Nav nekādas analīzes. Un, valsts pārvaldē kaut ko ieviešot, vajadzīgs normāls valsts pārvaldes analītisks pētījums, lai pateiktu, ka to var izdarīt šādā veidā vai šādā veidā, kādi ir plusi un mīnusi. Šobrīd ir tikai politiska ideja, ka mums tādus vajag.

Kāpēc trīs? Tāpēc, ka mums ir trīs frakcijas, trīs partijas koalīcijā. Būtu četras – būtu četri vietnieki, vai ne? Kāpēc Ārlietu ministrijā nevajadzētu ārlietu ministram vietnieku jeb biedru? (Tur ir krietni plašākas funkcijas un vairāk jābraukā.) Tāpēc, ka tur, visticamāk, nav vajadzīga vēl viena amata vieta.

Paldies, cienījamie kolēģi! Pēc būtības es 1. priekšlikumu labprāt atbalstītu, jo tas ir vajadzīgs, lai likuma teksts būtu labāks, bet pēc idejas likumprojekts , kas nav virzīts Saeimas kārtības rullim atbilstošā redakcijā, vispār būtu, es nezinu... Parlaments nedrīkst pieļaut to kļūdu, ko vienu reizi izdarīja 13. Saeima, pārkāpjot noteikto kārtību. Sliktu kļūdu nevar pataisīt par parlamenta tradīciju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, vienu momentu!

Kola kungs vēlas izteikties par procedūru, es saprotu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Es aicinu arī turpmākos debatētājus debatēt par priekšlikumu un vērsīšu uzmanību uz šīm neatbilstībām.

Saeima lēma, ka otrajā lasījumā parlaments šo likumprojektu skata 1. decembrī , tas bija lēmums, visas Saeimas lēmums, – 1. decembrī mēs skatām otrajā lasījumā, vienalga, kādā redakcijā, bet mēs to skatām otrajā lasījumā.

Paldies. (Dep. V. Valainis: "Par procedūru!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Valaiņa kungs, par procedūru.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es aicinātu Kola kungu saprast šo situāciju. Saeima lēma, bet komisija nolēma pretēji Saeimas viedoklim, tāpēc komisijai būtu pareizi nevis iesniegt likumprojektu, bet atsaukumu no Saeimas darba kārtības. Un tas, ka vienreiz šis jautājums 13. Saeimā ir šādā veidā skatīts, nu... tas netika pakļauts Satversmes testam. Šis jautājums ar augstu iespējamību tiks pakļauts.

Es aicinātu kolēģus ieklausīties, izņemt no šodienas darba kārtības ārā šo jautājumu, nevirzīt tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad turpinām par procedūru.

Lūdzu, Mūrnieces kundze, par procedūru.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

I. Mūrniece (NA).

Jā, tagad ir.

Godātie kolēģi! Tā kā es dzirdēju, ka šo likumprojektu, kas ir likumprojekts pagaidām, gatavojas apstrīdēt Satversmes tiesā, es gribētu arī runāt par procedūru un skaidrot. Mēs varam atsaukties un varam arī neatsaukties uz 13. Saeimas precedentu, tas šajā gadījumā ir vērā ņemami, bet nav izšķiroši. Tas, kas ir izšķiroši, ir – izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, Saeima...

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz lūgtu ieslēgt mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece. ... Saeima jau ir lēmusi šo likumprojektu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā. Un, balstoties uz Saeimas, nevis uz konkrētas komisijas lēmumu, jo Saeimas lēmums ir augstākstāvošs par konkrētas komisijas lēmumu, tas arī ir izdarīts. Ja Saeima par to ir lēmusi, tad dokumentam ir jābūt pieejamam Saeimas sēdē, tas ir pašsaprotami. Un arī komisija ir virzījusi šo dokumentu izskatīšanai Saeimas sēdē. (Starpsaucieni: "Nav virzījusi!") Jā, bet komisija, protams, nav lēmusi... nav atbalstījusi šo likumprojektu, bet likumprojektam tehniski ir jābūt pieejamam izskatīšanai Saeimas sēdē, un likumprojekts tehniski ar komisijas atzinumiem par konkrētiem priekšlikumiem, lai arī noraidīts, tomēr ir iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Procedūra ir jāņem vērā, kolēģi, un te būtisku pārkāpumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies, Mūrnieces kundze.

Kolēģi, es lūgtu nesarunāties savā starpā tad, kad tiek ņemts vārds gan par procedūru, gan arī debašu laikā. Ir atļauti tikai starpsaucieni no zāles atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Turpinām debates.

Debatēs pieteikusies deputāte (Dep. G. Daudzes starpsauciens.) ... Par procedūru. Labi.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi, man patiess prieks dzirdēt iepriekšējās Saeimas priekšsēdētāju uzstājoties. Pirmām kārtām es gribu atgādināt, ka notika divi balsojumi: viens bija pret likumprojektu otrajā lasījumā, un otrs bija par likumprojekta virzību, kas arī bija negatīvs balsojums. Tātad – nevirzīt uz Saeimas sēdi.

Tai pašā laikā es gribu atgādināt, ka tāda visatļautība, kāda uzplauka iepriekšējā Saeimā, nekad šajā mājā nav bijusi, un to nevajadzētu kultivēt tālāk.

Tāpēc aicinu visus tos, kas uzskata, ka šis likumprojekts neatbilst labai likumdošanas praksei, vienkārši nepiedalīties balsojumā, lai tādā veidā parādītu attieksmi un nesasmērētu sirdsapziņu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs ir pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

Lūdzu, vārds deputātei Lindai Liepiņai .

Lūdzu, vārds deputātei Lindai Liepiņai .

L. Liepiņa (LPV).

Es aicinātu, kolēģi, neatbalstīt ne šo, ne arī citus priekšlikumus, vispār ignorēt. Piekrītu Daudzes kungam, ka, iespējams, mums vajadzētu vispār ignorēt tālāku šī likumprojekta virzību, jo ir pārkāpts viss, ko vien var pārkāpt. Un man... patiesībā es saprotu, ka Judina kungs pa šīm Saeimas durvīm vai pa sētas durvīm varētu beigtu zirgu ievilkt iekšā, ja būtu vajadzīgs, bet nedaudz pārsteidza Lībiņas-Egneres atsauce uz vienu 13. Saeimas (vissliktākā Saeimas sasaukuma vispār Saeimas vēsturē)... Atsaukties uz vienu parlamentāru negadījumu – nu, man likās, ka jums jābūt bišķi augstākai kompetencei kā bijušajai Saeimas priekšsēdētājas biedrei un juristei.

Bet, jā, par priekšlikumu. Tiem, kas nedzirdēja, – neatbalstīt ne šo, ne pārējo vispār... Tas, ko jūs te darāt, ir pretlikumīgi, un pilnīgi noteikti, ja jūs turpināsiet šādā garā, tas viss ies uz Satversmes tiesu. Ko es jums varu pateikt – laimīgu ceļu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Labākais, ko mēs šodien varētu izdarīt, ir neatbalstīt šo priekšlikumu, neatbalstīt pārējos priekšlikumus un neatbalstīt arī likumprojekta virzību. Vai tas ir steidzami? Domāju, ka nav. Nekas jau nenotiktu, ja arī mēs sagatavotu kvalitatīvi šos dokumentus, bet, ja mēs paskatāmies uz visu procesu kopumā, tad šis process kopumā ir bijis neveiksmīgs no paša sākuma. Vispirms šos divus likumprojektus atdeva ne tai komisijai, kurai pēc būtības vajadzēja skatīt. Komisija divas reizes nobalsoja "pret". Tagad mēs strīdamies, un arī es pati neesmu sapratusi, ir vai nav pareizi skatīt šos priekšlikumus un šo likumprojektu. Man gandrīz gribētos, lai Juridiskais birojs kāptu šeit, tribīnē, un pateiktu, ka, jā, mēs procedūru nepārkāpjam, citādi ir viedokļu dažādība.

Mūsu komisijā mēs būtu izskatījuši, un jūs ar vairākumu būtu šo priekšlikumu un arī šo likumprojektu aizvirzījuši, jo mūsu komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, jums – topošajai koalīcijai – ir vairākums. Šobrīd tas nav noticis.

Šo situāciju varētu glābt, ja līderis kāptu tribīnē un pateiktu: "Jā, mēs esam kļūdījušies." Un tas tikai būtu cienīgi, tāpēc ka stiprs līderis ir tas, kas spēj atzīt savas kļūdas un nemaldināt cilvēkus, nenostādīt... arī citus cilvēkus, jo, aprunājoties ar katru deputātu atsevišķi, ir deputāti, kas šaubās par šī lēmuma pareizību. Bet, ziniet, kāpēc viņi balso? Viņiem ir bail – bail, jo tad var izjukt koalīcija, atkal būs jāskaidrojas, un vieglāk ir iebāzt galvu smiltīs un nerunāt par šīm lietām. Tā ir visvieglāk.

Ja mēs paskatāmies, ko no mums sagaida sabiedrība, tad sabiedrība no mums sagaida, lai mēs neapietu likumu ar līkumu. Bet tieši to mēs šobrīd darām. Jā, varbūt tiešām taisnība, ka mēs varam atrast juridiskās nianses, kā šo likumprojektu izvirzīt cauri, lai tas balansētu uz pareizības un likuma robežas, bet jūs pajautājiet sev, vai tas ir labākais ceļš.

Ja mēs jau pirmajās Saeimas sēdēs esam gatavi šādai likuma apiešanai ar līkumu, tad kas notiks ar mūsu valdību, kas notiks ar turpmākajiem likumiem? Un jautājums paliek: vai vispār mūsu komisijām, kas strādā, – vai tām ir kāda jēga? Es domāju, ka ne, jo tad jebkuru procesu, jebkuru lēmumu, kas komisijās nebūs atbalstīts ar deputātu iesniegumu, mēs varam te tālāk skatīt. Kolēģi, ko mēs darām? Padomājam arī par to, kā mēs pēc tam saviem vēlētājiem to skaidrosim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms es dodu vārdu nākamajam runātājam, vēlos atgādināt – mēģinām tomēr turēties pie paša priekšlikuma, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Neliels komentārs. Kolēģi, atgādinu, ka, pirmkārt, šis konkrētais likumprojekts iepriekšējā sēdē tika atzīts par steidzamu. Tas ir svarīgs faktors.

Otrkārt, Saeima savā plenārsēdē 100 deputātu (nevis komisijas) sastāvā noteica datumu, kurā šis likumprojekts ir jāskata otrajā, galīgajā, lasījumā. Tas ir nevis komisijas lēmums – šaurākā lokā –, tas ir visa parlamenta, visas Saeimas, lēmums.

Treškārt, būtisks faktors, vai komisijā tika skatīti priekšlikumi un vai komisija pabeidza skatīt priekšlikumus. Komisija ir skatījusi priekšlikumus, priekšlikumi ir izskatīti, un priekšlikumiem ir dots arī komisijas vērtējums, tātad jūs redzat tabulā – atbalstīts, neatbalstīts. Un komisija ir izteikusi savu pozīciju – atbalstīt vai neatbalstīt šo konkrēto likumprojektu. Attiecīgi, ja ir noteikts datums un Saeimas deputātu vairākums šeit jau pilnā sastāvā to lemj, tad šim likumprojektam ir jāatrodas iepriekš lemtajā datumā Saeimas plenārsēdē.

Par ziņotāju. Tika arī apšaubīts – ka tas ir pārkāpums. Ja nav noteikts ziņotājs, komisijas vadītājs ir šis ziņotājs. Komisijas vadītājam ir jāpilda ziņotāja pienākums. Ja ziņotājs nav noteikts vai arī ziņotājs, kas ir bijis noteikts, nav ieradies Saeimas plenārsēdē un neziņo, tad šie pienākumi ir jāpilda komisijas vadītājam. Tas ir skaidrojums un precizējums no manas puses.

Turpinām debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

Lūdzu, Zivtiņa kungs!

E. Zivtiņš (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Gribu minēt divas lietas par šo likumprojektu. Pirmā lieta ir tā, ko Kūtra kungs teica (un šeit viņu pilnībā atbalstu), – par šī likumprojekta kvalitāti. Bet otrā lieta – par situāciju, kā es to redzu no savas puses.

Ja mēs, gribēdami dabūt kredītu, aizietu uz banku un teiktu: jūs, lūdzu, iedodiet kredītu, un es jūs pārliecināšu par to, ka viss būs labi, ka mēs sāksim pelnīt – nepamatojot to ne ar kādām citām darbībām –, diez vai mums iedotu to kredītu.

Šinī gadījumā tiešām cepuri nost... Es atkāpšos no, tā teikt... no frakcijas viedokļa – cepuri nost JAUNAJAI VIENOTĪBAI un Nacionālajai apvienībai, kas šo procesu veido . Kā nu viņiem iet, tā iet. Bet man ir jautājums APVIENOTAJAM SARAKSTAM: kā jūs spēsiet pamatot sabiedrībai to, ka tiek palielināts ierēdņu aparāts? Man personīgi nav skaidrs. Ja jūs nāktu šeit un teiktu: mēs apvienosim (es tagad fantazēju)... mēs apvienosim Iekšlietu ministriju ar Aizsardzības ministriju, mēs samazināsim to un to, fiskālā ietekme būs tāda, mēs ietaupīsim miljardu eiro, mēs izņemsim miljardu eiro ārā no šīs... un novirzīsim to, lai augtu ekonomika... Tāda pamatojuma īsti nav.

Tāpēc, kolēģi, es arī laikam tomēr sliecos neatbalstīt šo likumprojekta virzīšanu nekādā no kārtībām . Kaut kā tā izskatās. Jo man nav atbildes. Es nesaprotu, kā. Kad pie manis vēršas, ka vajag kaut ko ieviest, tad ir skaidras procedūras, kā to var izdarīt: redz, kur mums ir kaut kāds kopējs daudzums kaut kā. Kā mēs to sadalīsim, nevis ieviesīsim kaut ko no jauna?

Man liekas, ka te kaut kas nav līdz galam izrunāts. Kolēģi, varbūt padomāsim, kā tālāk virzīties, lai mēs varētu skatīties acīs mūsu vēlētājiem. Pirms vēlēšanām mēs neviens neteicām, ka palielināsim ierēdņu aparātu, tieši otrādi – mēs teicām, ka to samazināsim – samazināsim ierēdņus, ņemsim ārā naudu, un galvenais, ka to visi teica, nu tā kā vairāk... varbūt kāds noklusēja un neko neteica.

Tā ka padomājam par to un balsojam pēc sirdsapziņas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie bijušie Saeimas priekšsēdētāji! Godājamie deputāti! Es necentīšos sacensties ar jums daiļrunībā, lai saprastu, vai šī juridiskā procedūra tiek pārkāpta vai netiek pārkāpta, bet tas, ko es redzu, – mēs jau diezgan ilgu laiku neproduktīvi tērējam mūsu laiku un nevirzāmies uz priekšu.

Vienlaicīgi es teikšu tā, ka... Es domāju, ka lielākā daļa cilvēku, kas atrodas šajā zālē, nav juristi un nav tiesneši, kuri varētu pateikt, kas ir pareizi un kas ir nepareizi.

Man būtu sekojošs ierosinājums. Neatkarīgi no tā, patīk vai nepatīk jautājums, ir jāvirzās uz priekšu, tātad vai nu noņemot konkrēto likumprojektu no izskatīšanas, vai ne. Ja pašreiz valdību veidojošās partijas uzskata, ka jāvirzās uz priekšu, tad virzāmies. Valaiņa kungs teica, ka tad Satversmes tiesa skatīsies. Vienkārši darām, strādājam tā, lai ir kaut kāds risinājums. Jo tagad sanāk tā: jūs rīkojaties pareizi, jūs – nepareizi. Man gribētos, lai no šīs tribīnes būtu vairāk diskusiju par būtību, par priekšlikumiem, par to, ko no mums sagaida Latvijas iedzīvotāji, nevis par procedūrām. Tas ir pirmais, ko es gribētu teikt.

Kas attiecas uz šo kāzusu, man būtu aicinājums arī valdošajai koalīcijai – topošajai – varbūt tomēr deleģēt vairāk cilvēku Judina kunga komisijā, lai viņš nemokās ar to, ka viņš ir atstāts mazākumā. Ja šī komisija ir tik svarīga, iedodiet papildu spēkus, un tad tā lieta jums virzīsies. Es saprotu, ka ar 54 balsīm nav viegli to visu nomenedžēt. Nu atstājiet tautsaimniecību mazākumā, gan jau mēs tiksim galā, jo izskatās, ka tur cilvēki pēc būtības ir gatavi strādāt. Tā ka izdomājiet kaut ko, ja jau reiz jūs tādu koalīciju veidojat.

Bet vēlreiz – tas, ko es gribu teikt: virzāmies tomēr uz priekšu. Virzāmies. Ja tas pat ir nepareizi, kā tas šodien izskatās, lai tad Satversmes tiesa izlemj. Vienkārši mēģinām to procesu netorpedēt. Es aicinu runāt pēc būtības.

Ja mēs skatāmies šo konkrēto priekšlikumu, par kuru arī jārunā, es saprotu, ka problēma ar tiem vietniekiem – tā sāk izkristalizēties aizvien vairāk un vairāk. Te ir priekšlikums, ka parlamentārais sekretārs varētu būt vietnieks. Pareizi? Tā es vismaz to saprotu. Tātad versiju ir daudz, bet skaidrs ir tas, ka pilnvērtīgs ministrs ir tas, kuram mandātu dod parlaments, Saeima, un viņš strādā, bet pusministrs , kad viņš ir iecelts... Sauc viņu, kā gribi, – pusministrs vai padomnieks, vai vienkārši draugs, biedrs, tam nav nekādas nozīmes.

Tā ka es aicinu – virzāmies uz priekšu, un tad, ja Satversmes tiesa šo jautājumu skatīs, redzēsim, kur ir taisnība. Galvenais – virzāmies uz priekšu pēc būtības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Atim Švinkam .

A. Švinka (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Kolēģes! Man tīri personiski kā jaunam deputātam ir ļoti nepatīkami, ka šādā veidā mēs uzsākam savu darbu.

Runājot par priekšlikumu. Patiešām, ja mēs saprotam, ka ir slikts likumprojekts, ja Juridiskais birojs nāk ar saviem labojumiem, priekšlikumiem, tad būtu absolūti loģiski tos arī atbalstīt. Būtu labāk izdiskutēt, lai kaut kādā mērā šo saglābtu.

Bet es gribu runāt vēl par dažām lietām, par tiesisko aspektu, kas šeit ieskanas diezgan nelāgi... ka atsaucas uz pagājušā sasaukuma Saeimu, un viens precedents kalpo, lai šodien mēs pieņemtu. Mums ir jāsaprot, ka šo precedentu izmantos pēc pusgada, gada, diviem gadiem, sešiem gadiem varbūt pilnīgi cita koalīcija, kas varbūt mums nepatiks, un tieši šādā veidā atsauksies uz šodienu – ka šādā veidā ir bijis precedents un mēs varam šādi rīkoties. Vai mēs to gribam un gribēsim?

Par labu pārvaldību arī būtu jautājums, jo šādā veidā... Kāpēc PROGRESĪVIE neatbalstīja šo? Jo esošās likumdošanas rāmjos Ministru kabineta iekārtas likums jau paredz gan Ministru prezidenta biedru, kas gan var būt ministrs, gan var nebūt ministrs, īpašo uzdevumu ministrs... ir parlamentārais sekretārs, ir Ministru kabineta locekļu koleģiālās institūcijas. Ja mēs skatāmies no šīm pārnozaru misijām, tad šobrīd šis viss ir iespējams.

Ko es būtu gribējis aicināt? Varbūt noņemt šim steidzamību un sakārtot, lai mums vēlāk nebūtu kauns un mēs visi kopā solidāri kā Saeima varētu tomēr nest atbildību , jo arī tie, kas balsos "pret", – mēs esam šīs Saeimas sasaukuma sastāvdaļa.

Nobeigumā varu pateikt, ka es atbalstu to, ka Andrejs Judina kungs nāk un komisijas vārdā runā, jo mēs viņu ievēlējām par komisijas vadītāju, un ir absolūti normāli, ka, lai kāda būtu situācija, Juridiskās komisijas vadītājs nāk un ziņo.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A. Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Mēģināsim kaut kā tikt ārā no šīs lietas. Es gribu teikt tā, ka konceptuāli balsis būs un tas lēmums tiks pieņemts, bet, godīgi sakot, tas viss tikai lej, cienījamā nākamā koalīcija, ūdeni uz opozīcijas dzirnavām.

Jums jāatzīst, ka šis solis, ko jūs esat izdarījuši, no polittehnoloģiskā viedokļa ir dziļš brāķis, un man joprojām absolūti nav skaidra APVIENOTĀ SARAKSTA motivācija visu šo darīt. Ja mēs varētu noņemt visus šos jautājumus... Tikai vienu jūsu soli šajā situācijā – un varbūt mēs arī nobalsotu par to – ja jūs iznāktu priekšā un pateiktu: "Par šiem biedriem tiek virzīti tādi un tādi cilvēki, vārds un uzvārds." Faktiski konkrētu cilvēku pēc ir viss šis trādi rīdis, un visa Saeima pašreiz tam ir pakļauta. Ja jums būtu pietiekami drosmes... Varbūt tiešām tie ir cilvēki, kas šo situāciju var atrisināt un veikt darbu ļoti labā kvalitātē.

Pieņemu , ka arī es varētu atbalstīt šādu lēmumu, ja es šos cilvēkus zinātu. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka... Nevajag aizmālēt acis kādam... Kuram katram ir skaidrs, ka tas, kas pašreiz tiek veikts un ar ko mēs visi šeit ņemamies, ir ļoti konkrētu cilvēku pēc. Un es negribu arī kaut kādu baigo akmeni mest Judina kunga dārziņā, viņš vienkārši ir nolikts uz... altāra. Faktiski viņš ir nolikts uz... situācijas izvēles, vai ne. Jaunā koalīcija viņu tur ir nolikusi. Normālā valdības veidošanas procesā atbildīgajās komisijās koalīcijai būtu vairākums. Bet paldies jums – jūs iedevāt mums rokā kārtis, un mēs tās izmantosim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Pirms balsojuma nelielas piebildes. Kolēģi, debatēs par šo priekšlikumu es jūs apzināti nepārtraucu tādēļ, lai būtu līdzsvars un arī sabiedrības interesēs, jo tika apšaubīta procedūra, bet es vēlos atgādināt, ka par visiem turpmākajiem priekšlikumiem un jebkad, kad būs debates, es tomēr mēģināšu jūs stingri turēt pie disciplīnas, – kad mēs runāsim par konkrēto priekšlikumu.

Savukārt, ja ir komentāri vai jautājumi par procedūru, lūdzu, piesakieties runāt par procedūru, kā to izdarīja Valaiņa kungs un Mūrnieces kundze. Mēģināsim procedūras jautājumus risināt šādi.

Arī šajās debatēs mums varbūt būtu jāmaina pieeja, kāda ir šobrīd. Es domāju, ka mēs spējam debatēt inteliģentāk, cieņpilnāk un bez rupjībām. Ticiet man, sabiedrība novērtēs, ka... ievērību var arī iegūt, saglabājot pašcieņu un godu.

Lūdzu zvanu! (Dep. A. Judins: "Komisijas vārdā.") Es atvainojos, jā.

Komisijas vārdā – Andrejs Judins kā referents.

A. Judins. Kolēģi, komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka 24. novembrī 51 deputāts nobalsoja, ka 1.  decembrī mēs strādāsim ar šo likumprojektu. Tāpēc, pildot savu pienākumu un neraugoties uz to, ka seši deputāti neatbalstīja likumprojekta virzību, atgādinu, ka 1. priekšlikums, ko iesniedza Juridiskais birojs, pārbalsojot netika atbalstīts.

Paldies. (Dep. L. Liepiņa: "Par procedūru!")

Sēdes vadītājs. Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Cilvēkiem, deputātiem tajā skaitā, ir tiesības mainīt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem, arī par saņemtajiem priekšlikumiem. Dažreiz parādās kaut kādi jauni apstākļi un cilvēki savas domas maina. Kā teica 13. Saeimas deputāts, viens no...

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze...

L. Liepiņa. ... cilvēki nav konservi.

Sēdes vadītājs. ... par procedūru, par to, vai šobrīd...

L. Liepiņa. Jā, bet tas ir par procedūru.

Sēdes vadītājs. ... ko jūs ierosināt, un vai jūs atsaucaties uz Saeimas kārtības rulli.

L. Liepiņa. Tātad nevajag tagad... Judina kungs, tātad tā ir pagātne, ka jūs nolēmāt, ka šajā sēdē tiks skatīts tālāk aiz šīs... ka šajā sēdē tiks skatīts kaut kāds jautājums... Komisija – komisija...

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, lūdzu runāt par procedūru.

L. Liepiņa. ... ja vien... ja vien mēs... Par procedūru... tas ir par procedūru. Es atbildu uz Judina kunga teikto, ka mēs nolēmām (Starpsaucieni.) ... ka procedūra ir tā, ka...

Sēdes vadītājs. Vai nu jūs piedāvājat... Liepiņas kundze!

L. Liepiņa. ... komisija nolēma tālāk nevirzīt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, runāt par procedūru nozīmē, ka jūs atsaucaties uz Saeimas kārtības ruļļa konkrētu pantu un piedāvājat konkrētu rīcību.

L. Liepiņa. Es atsaucos uz to, ko Judins mums te mēģina tagad ieskapēt .

Sēdes vadītājs. Šobrīd jūs nerunājat par procedūru.

L. Liepiņa. Es atsaucos uz to, ko Judins (Starpsauciens: "Atslēgt!") ...

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepiņas kundze. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, Judina kungs.

A. Judins. 2. – deputāta Igora Judina priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā iekļauto 21. 1 pantu " Ministra biedrs". Priekšlikums ir izdiskutēts un atbalstīts. (Starpsaucieni: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Igora Judina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 62, atturas - nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Nākamais – 3. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz izteikt 21. 1 pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir izdiskutēts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis.

Lūdzu, Valaiņa kungs, vārds jums!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi, mēs šodien noskaidrojām, ka atbildīgajā komisijā nav visi 100 deputāti, tāpēc es mēģināšu izskaidrot pārējiem kolēģiem mūsu frakcijas viedokli šajā jautājumā.

Par 3. priekšlikumu. Mēs lūdzam ieviest būtiskas izmaiņas piedāvātajā likumprojektā un noteikt to, ka parlamentārā valstī tomēr parlaments atbild un uzrauga ministrus, tai skaitā jebkuru locekli valdībā, kuram tiek uzticēta parlamentāra atbildība par kādu jomu. Attiecībā uz ministru biedriem tam būtu jābūt Saeimas balsojumam, ko mēs arī piedāvājam, ka Saeima ir tā, kas ieceļ vai atceļ šos ministru biedrus.

Piemēram, paņemsim izglītības jomu – Izglītības un zinātnes ministriju. Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā ir augstākā izglītība, vispārējā izglītība, arī sports. Piemēram, ja Izglītības un zinātnes ministrijā tiek izveido ts šāds ministra biedra postenis jautājumos par sportu – kurš cilvēks parlamentā ir devis šim ministra biedram... uzticējis atbildību gan par sporta jautājumiem ar visām no tā izrietošajām sekām, gan par to, ka viņš varēs uzdot uzdevumus valsts sekretāram, saistošus norādījumus departamentu direktoriem , tātad politiski uzņemsies atbildību par veselu bloku.

Tas var tikpat labi būt arī kādā citā ministrijā, piemēram, Satiksmes ministrijā uzņemties atbildību par aviāciju. Un es tā varu turpināt.

Šie jautājumu bloki ir ļoti skaidri atrunāti Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Arī veids, kā tiek organizēts un strukturēts darbs, paredz to, ka par katru no jomām ir politiska atbildība, un šo politisko atbildību – mandātu – dod neviens cits kā parlaments. Parlamentārā valstī tas tā notiek.

Saeimas priekšsēdētājs divās uzrunās diezgan skaidri lika manīt, ka šī jaunā Saeima būs tā, kas pārraudzīs... uzraudzīs, ka vara ir tomēr šeit, parlamentā. Tas, kas šobrīd tiek darīts ar šo likumprojektu, – vara arvien vairāk un vairāk pārbīdās uz valdību. Tas, mūsu ieskatā, nav pareizs solis. Ja valdības locekļiem dod tādu milzīgu mandātu bez Saeimas atbalsta... gan pieņemt cilvēkus, gan uzticēt šiem cilvēkiem pienākumus, kuriem ir nepieciešams parlamenta mandāts, – tas neatbilst parlamentāras valsts principiem.

Mēs, kolēģi, aicinām to ņemt vērā un atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir vērsts uz to, lai gluži vienkārši jūsu ieceri... Jums ir... vismaz jūs sakāt, ka jums ir 54 balsis, vismaz pagaidām... Nu, tas taču ir pietiekami, lai arī šos ministru biedrus, vienalga, kas tie būtu... Vai jums tiešām ir tāds kauns no viņiem? Vai jūs tiešām esat tā nokautrējušies, vai jums bail par viņu kādām kompetencēm vai par ko, ka neesat gatavi Saeimas balsojumam par šiem cilvēkiem? Manuprāt, nevajadzētu no tā kautrēties. Vajag runāt skaidru valodu, pateikt, kuri tie ir, un likt arī Saeimai priekšā, ko paredz šis priekšlikums, ka mēs Saeimā definējam gan to, ka mēs par viņiem balsojam, dodam iespēju arī viņus atcelt Saeimai, gan arī definējam to, kāda atbildība viņiem būs.

Šos jautājumus lemt valdības līmenī – tā ir pārāk liela parlamentārās atbildības nodošana valdībai, kas, mūsu ieskatā, nav pieņemami, tāpēc mēs aicinām atbalstīt 3. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

A. Judins. Jā, es vēlos piebilst, ka saistībā ar šo priekšlikumu... Komisija lemjot to neatbalstīja, un to neatbalstīja arī deputāti, kas pārstāv Zaļo un Zemnieku savienīb as frakciju.

Līdz ar to es gribu vērst uzmanību... Kaut gan Valaiņa kungs tikko teica, ka mēs aicinām... Jā, bet deputāti, kas pārstāv minēto frakciju, komisijā neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ziņotāja kungs, lūdzu, turpiniet!

A. Judins. Paldies.

4. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – frakcijas "Nacionālā apvienība" iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 26, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 6. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Lūdzu, balsosim!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 26, atturas - 10. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A. Judins. Arī 7. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – frakcijas "Nacionālā apvienība" iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 26, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. 8. – deputāta Igora Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Igora Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 10. – deputāta Igora Judina priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā iekļauto pārejas noteikumu 29. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Igora Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Judins. 11. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Paredz pārejas noteikumu 29. punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – frakcijas "Nacionālā apvienība" iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 26, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Pēdējais – 12. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis.

Lūdzu, jums vārds!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis ir tāds dziļi simbolisks priekšlikums no mūsu puses. Ja reiz ir tāda milzīga apņemšanās veidot šos jaunos amatus, tad pašai valsts pārvaldei arī būtu jāizdara apņemšanās un jāsaprot, ka arī viņu pusē varētu būt kaut kāda veida optimizācija. Nevar būt tā, ka valsts pārvalde paliek arvien lielāka un lielāka, bet nodokļu maksātāji arvien vairāk un vairāk spiesti par to maksāt.

Ne velti mēs minam šos sešus procentus, ka par sešiem procentiem būtu jāsamazina valsts pārvalde. Tāda ir bijusi pašas Valsts kancelejas apņēmība, ka valsts pārvalde ir jāsamazina par sešiem procentiem. Uz papīra Valsts kanceleja, valdības vadītājs ir pauduši, ka viņi ar šo pienākumu ir godam tikuši galā. Gribētos jau ticēt, ka tiešām ir tikuši galā ar šo pienākumu, ja vien nebūtu Valsts kontroles atzinuma par to, ka ne tuvu nav tikuši galā ar šo izaicinājumu. Mums visiem ir bijusi iespēja ar atzinumu iepazīties. Tas skaidri pasaka to, ka optimizācija valsts pārvaldē pēc būtības notikusi uz papīra, dzīvē nekas tur nav optimizēts un pēc būtības valsts pārvalde ir palikusi tāda pati, varbūt pat šur tur pieaugusi.

Šajā gadījumā, kā jau minēju, kolēģi, šis ir simbolisks priekšlikums un aicinājums arī visiem pārējiem kolēģiem, kad jūs lemjat par šiem jautājumiem, par to, ka valsts pārvalde ir jāpalielina... Šie ministru biedri – viņi var būt viens, divi, trīs, viņi var būt arī vairāk, viņi var būt pat 10, kas zina, varbūt iepatiksies... Ir jāsaprot, ka par to visu kāds maksā ,un tie ir nodokļu maksātāji, kas par to maksā. Varbūt šī nauda – šajā gadījumā tas ir viens miljons eiro – vairāk noderētu kaut kur citur, un varbūt mudināsim valsts pārvaldi arī domāt par izdevumu samazināšanu, optimizāciju – jums patīk lietot šos vārdus! –, bet tad sākam arī kaut ko darīt! Līdz šim brīdim četros gados Kariņa kunga valdībai attiecībā uz sevi tas nav izdevies. Aicinu to sākt darīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Judina kungs, vai jums ir kas piebilstams kā ziņotājam?

A. Judins. Jā, saistībā ar 12. priekšlikumu vēlos informēt, ka šo priekšlikumu neatbalstīja. Visi deputāti bija pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Vēlos informēt, ka Juridiskā komisija, izskatot šos priekšlikumus, nolēma likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" . Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, situācija ir līdzīga. Tātad Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Nr. 11/Lp14 – "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā".

Mēs saņēmām vairākus priekšlikumus, tabulā jūs varat redzēt 23 priekšlikumus.

Komisijas deputātiem balsojot, tika nolemts projektu neatbalstīt un nevirzīt izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad par 1. priekšlikumu pieteicies debatēs runāt... par procedūru?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gunāram Kūtrim .

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Vienkārši, lai protokolā paliktu ieraksts, ka deputāti ir iebilduši pret procedūru, arī šajā gadījumā es lūdzu piefiksēt... stenogrammā tas piefiksējas.

Aicinu Judina kungu padomāt, vai jūs nepārkāpjat valsts amatpersonas pilnvaras, virzot uz Saeimas plenārsēdi apspriešanai priekšlikumu tabulu, kuru komisijas locekļi nobalsoja nevirzīt.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka mēs par šo jautājumu diskutējām jau pie iepriekšējā likumprojekta un, arī par procedūru runājot, manā komentārā tika ietverts pamatojums, kāpēc šie abi likumprojekti turpina virzību Saeimā.

Lūdzu, turpiniet, Judina kungs!

A. Judins. Paldies. Kolēģi, es turpināšu pildīt savu pienākumu un informēšu jūs par Juridiskajā komisijā izskatīto un lemto.

1. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz aizstāt visā likumprojektā vārdus "klimata un enerģētikas ministrs" ar vārdiem "enerģētikas, klimata un vides ministrs". Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti (Starpsauciens: "Balsojam!") ... lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet .

A. Judins. 2. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz apvienot Ekonomikas un Satiksmes ministriju. Būtībā šeit ir runa par ministriem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, mēs skaidri redzam, ka piedāvātais likumprojekts nav līdz galam izdiskutēts, nav arī izdomātas tās konsekvences, kas būs pēc šī likuma pieņemšanas.

Es aicinu jūs apzināties un mēģināt saprast, kas ir tās kompetences, kas paliek Ekonomikas ministrijas lauciņā, par ko Ekonomikas ministrija atbildēs, ja tiks pieņemts šāda veida likums.

Mūsu priekšlikums ir gluži vienkāršs. Ekonomikas ministriju... to, kas tur paliek pāri, pievienojam citai ministrijai, un tas palīdzēs taupīt valsts pārvaldei resursus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...? Vai, Judina kungs, jums būtu...?

A. Judins. 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Judina kungs!

A. Judins. 3. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz izveidot Ekonomikas, klimata, vides aizsardzības un enerģētikas ministriju. Komisijas sēdē bija norādīts, ka 3. priekšlikums, ko iesniedza minētā frakcija, ir pretrunā ar 2. priekšlikumu, jo viņi piedāvā citu redakciju, bet bija arī saņemts skaidrojums, ka tā ir alternatīva un priekšlikums virzīts gadījumā, ja nebūs atbalstīts viens, tad piedāvāt skatīt citu variantu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 4. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz apvienot iekšlietu un tieslietu... ministru. Komisijā es pats norādīju, ka tāds viedoklis pastāv, par to noteikti var diskutēt, visi kolēģi šo viedokli ir dzirdējuši, bet komisija nolēma, protams, neatbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 5. – deputāta Igora Judina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 6. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Judins. 7. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Judins. 8. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

Lūdzu, Šlesera kungs!

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Skaidrs, ka šodien koalīciju veidojošie pārstāvji ar 52 vai 54 balsīm nobalsos " par" tiem lēmumiem, kas ir iecerēti, bet es izmantošu šīs piecas minūtes, lai pateiktu sekojošo. Tiešām tas, kas ir skumīgi un žēl, ka līdz šim nav dzirdēts neviens priekšlikums par to, kā tiks optimizēta valsts pārvalde. Es saprotu, ka, lai nostiprinātu koalīciju, ir nepieciešams izveidot vēl kaut kādus ministru amatus partiju cilvēkiem.

Bet skaidrs ir viens: ja veidojas enerģētikas ministrija, tad Ekonomikas ministrijai nekas pāri vairs nepaliek. Kam vajadzīga tukša ministrija? Tāpēc tā doma, ka, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ekonomikas ministrija varētu tikt apvienotas... Par vienu ministru mazāk, par vienu parlamentāro sekretāru mazāk, mašīnu būtu mazāk, sekretāru būtu mazāk, ēku būtu mazāk, kvadratūra būtu mazāka, mazāk būtu jāmaksā par apkuri, mazāk būtu jāmaksā par visiem tiem izdevumiem, kas ir nepieciešami, lai administrētu vienu vai otru ministriju.

Man savā laikā bija iespēja strādāt Ekonomikas ministrijā, un es esmu pilnīgi pārliecināts: ja enerģētikas joma aiziet projām, tur nekas nav vajadzīgs pēc būtības. Es teikšu tā – atstājiet šo ministriju bez ministra, būs valsts sekretārs un nekas nemainīsies, jo viņi neko vairs nelems. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra darīs savu darbu, kaut kādi departamenti, kas paliks, darīs savu darbu, tur ministrs pēc būtības nav vajadzīgs.

Ņemot vērā praksi, ka tāpat ar balsu vairākumu Saeima pieņems lēmumu, tad tam nav nekādas jēgas. Jautājums – vai šie jūsu priekšlikumi nāks tad, kad jūs piedāvāsiet budžetu? Izskatās, ka ne.

Tas, uz ko es aicinātu, jo, godīgi sakot, man jau nav, ko pārmest Jaunajai VIENOTĪBAI un Nacionālajai apvienībai, kas strādāja un joprojām strādā esošajā valdībā. .. Mans pārmetums ir APVIENOTAJAM SARAKSTAM. Kur ir tās reformas? Tavara kungs, kur ir reformas? Gribētos jau saprast... Bez tām vertikālēm, horizontālēm... Kur ir reformas? Nu, piedāvājiet kaut vai šajā gadījumā – nepatīk pievienot ekonomiku VARAM, pievienojiet satiksmei; iekšlietas, tieslietas apvienojiet kopā! Nu, kaut vienu reformu valsts pārvaldē! Jo jūs jau nevarēsiet pēc tam teikt, ka mēs kaut ko reformēsim tad, kad būs vēl vairāki ministru biedri un vēl kaut kas. Tā ir tā problēma.

Es, stāvot šajā tribīnē, iepriekšējā reizē teicu, ka pēc būtības to enerģētikas ministru es būtu gatavs atbalstīt, ja ir reformas, bet es neredzu nevienu piedāvājumu. Ir pagājusi nedēļa.

Es teikšu tā: vēl vairāk – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija atnākuši pārstāvji no dažādām organizācijām, un mēs runājām tieši par enerģētikas jomu, un tur ir pilnīgs bardaks. Enerģētikas joma ir zem Ekonomikas ministrijas, tur ir vairākas iestādes, kuras pieder valstij vai... zem "Latvenergo"... viņi savā starpā nerunā! Jūs nevarat iedomāties! Tad, kad es uzdevu konkrētu jautājumu – pasakiet, kādi tarifi bija 2021. gadā, tagad 2022.  gadā un kādi būs 2023. gadā –, man neviens komisijā to nepateica. Jūs domājat, ka tad, ja jūs izveidosiet vēl vienu ministru, bet apakšā paliks bardaks, kaut kas mainīsies? Nekas nemainīsies!

Nedēļas laikā es esmu tiešām... nu, iegūstot šo informāciju, esmu pārsteigts, ka visi domā tikai, kā gūt peļņu. Paskatieties: "Latvenergo" deviņos mēnešos – 104 miljonu peļņa, "Latvijas Gāzei" – arī ap 100 miljon iem peļņa. Kādi saka: " Paga , bet mums nav tik liela peļņa, vajag to peļņu palielināt!"

Dārgie, ja mēs esam šeit, Saeimā, ievēlēti, lai šiem uzņēmumiem un viņu akcionāriem nodrošinātu lielāku peļņu, tad es kaut ko nesaprotu. Es domāju, ka tomēr šīs reformas ir vajadzīgas. Es esmu gatavs balsot kopā ar pozīciju, ja es redzu šīs reformas. Šodien neviens pat nenāca un neteica, kāpēc šo reformu nav.

Tā ka, godājamie kolēģi, es teikšu tā: atbalstiet vismaz šo konkrēto priekšlikumu, jo Ekonomikas ministrija ir tukša, nevienam nav vajadzīga, ja nu vienīgi kādam politiķim, kuru jūs virzīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Atim Švinkam .

A. Švinka (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Kolēģes! Par konkrēto priekšlikumu, kā arī par pārējiem priekšlikumiem mēs atturēsimies... jo visa šī jautājuma skatīšanas gaita ir kaut kādā veidā aplama . Un arī priekšlikumus, ko vienreiz Juridiskā komisija izskatīja, mēs vēlreiz šeit skatāmies. Vai patiešām mēs, visi simts deputāti, būsim iedziļinājušies juridiskajās detaļās?

Jums ir jāsaprot – ja Juridiskajā komisijā skata jautājumus, tad ir arī tehniskie balsojumi, lai tas likumprojekts kaut kādā mērā izskatītos sakarīgs. Tāpēc arī... tagad kolēģi teiktu: "Bet kā jūs tur balsojāt – tā vai šitā." Nu tas ir aplami. Tas darbs, kas tika ieguldīts Juridiskajā komisijā, šobrīd nav novērtēts. Mēs to darījām par velti, varbūt varējām to vispār nedarīt, jo šeit ātrā gaitā mēs nobalsojam.

Ko es gribu pateikt? PROGRESĪVIE atsauca vairākus savus priekšlikumus, jo mēs saprotam: ja 1. priekšlikumu – par to, ka jābūt enerģētikas, klimata un vides ministram, – noraida, saistītie jautājumi arī tiks noraidīti. Ja mēs redzam, ka komisija to neatbalsta un koalīcijas partijas neatbalsta, pārējos mēs atsaucam, lai cienītu kolēģu laiku, kolēģu darbu un lai mēs varētu konstruktīvi virzīties uz priekšu.

Šeit mēs nesaprotami, dažādās variācijās ejam cauri priekšlikumiem, par kuriem, es domāju, daudziem vispār nav saprašanas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

Lūdzu, vārds jums!

A. Šlesers (LPV).

Tas, ko es gribu no šīs tribīnes vēl pateikt: par procedūru – jā, tā ir juridiskā puse, kur jāskatās, lai mēs neizdarītu kaut ko nepareizi, pretēji tam, ko saka likums vai Saeimas kārtības rullis, bet tas, kas attiecas uz šo ministriju apvienošanu, – tas jau nav juridisks lēmums, tā ir politiska izšķiršanās, vai mēs gribam vai negribam šīs reformas. Tā ir tā lieta. Līdz ar to, ja kāda komisija neatbalsta, tas nenozīmē, ka deputāti nedrīkst balsot. Tad jau sanāktu pilnīgi pretēji – komisija pieņēmusi lēmumu, ko tad mēs šeit lemsim?

Tomēr mēs esam politiķi, mēs katrs pārstāvam konkrētu partiju, un tas, ko es vēlos teikt: mums tomēr ir jāizvērtē, jo šad tad lēmumi komisijās juridiski varbūt ir pareizi, bet politiski katrai partijai jāizdara šī izvēle. Šodien ir nepieciešams runāt par reformām, lai mēs varētu samazināt ierēdņu skaitu, samazināt izdevumus valstī un domātu, kā palielināt ieņēmumus. Tā nav juridiskā puse, tā ir politiskā puse.

Tā ka aicinu visus pieņemt politiski pareizu lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Skaidrs, ka šādi priekšlikumi par ministriju apvienošanu šobrīd netiks atbalstīti, un tas ir normāli, jo tas jautājums nav ne debatēts, ne arī tam ir pietiekams pamatojums, bet...

Nav jau nekā smieklīga, Rinkēviča kungs... jūs jau varat pasmieties. Nedrīkst sarunāties laikam, jā. Dažiem deputātiem vienkārši smieklu lēkmes uznāk, kad mēs runājam par valsts pārvaldes samazināšanu...

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, lūdzu, nesarunājieties ar zāli. Lūdzu, piedalieties debatēs.

L. Liepiņa. ... kad runa ir par valsts pārvaldes samazināšanu, kad dažiem ministriem būtu jāsāk ar sevi, piemēram, ar Ārlietu ministrijas ierēdņu skaita samazināšanu, ar pārskatīšanu, cik pamatota vai nepamatota ir vienas vai otras vēstniecības uzturēšana ārvalstīs. Dažiem nāk smiekli. Labi, pasmiesimies kopā.

Bet es domāju, ka šādi te... lai saprastu mūsu vēlētāju to... vispār to virzību, kurā mūsu partija atšķirībā no JAUNĀS... vecās... VIENOTĪBAS domā... mēs domājam, ka valsts aparāts ir par lielu, tas ir uzblīdis, ārkārtīgi uzblīdis, līdz ar to pēc iespējas ātrāk ir jāatver konstruktīvas debates par to, ko mēs varam samazināt un ko ar ko mēs varam apvienot, lai nebūtu tā, ka sēž ministri, viņi tur aizsēžas, tad viņi vēl atrod laiku pasēdēt arī Saeimas Sēžu zālē, un tad viņiem nāk smiekli ne par ko. Paskatīsimies, Rinkēviča kungs, kurš smiesies pēdējais.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ziņotājam ir kas piebilstams?

A. Judins. Jā, komisijas vārdā man ir jāinformē par priekšlikuma saturu. Un priekšlikuma saturs ir šāds: iesniedzēji piedāvā likvidēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šis priekšlikums saistīts ar iesniedzēju – 19. – priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 1. februārim šo likvidēto ministriju apvienos ar citu ministriju. Komisija izskatīja un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Judins 9. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Piedāvā izteikt citā redakcijā 14. punktu. Priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsosim!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Judins. Nākamais – 10. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 7. pantu un atteikties no tāda amata kā Ministru prezidenta biedrs. Priekšlikums tika izskatīts un nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsosim!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu .

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 11. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Saistīts ar 10. – neatbalstīto – priekšlikumu un arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 12. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 13. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 14. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 16. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šajā likumā, kas paredz, kādā veidā strādā Ministru kabineta iekārta, ir paredzēta iespēja, ka valdība var sasaukt Ministru kabineta komitejas sēdes. 13. Saeimā Krišjāņa Kariņa vadībā dažus mēnešus pēc valdības apstiprināšanas šīs komitejas sēdes vairs netika sasauktas. Man ir jautājums: kāpēc šāda iespēja tiek dota? Vēl lielāks jautājums: kāpēc valdības vadītājs šo iespēju nav izmantojis? Es aicinu šajā brīdī... mani tas tik tiešām interesē: kāpēc valdības vadītājs šādu iespēju nav izmantojis un ir atteicies no šī instrumenta?

Ko mēs rezultātā redzam? Rezultātā mēs redzam, ka vesela virkne nevalstisko organizāciju pirms vēlēšanām norādīja uz to, ka ar valdību nav bijis nekāds dialogs – dialogs vienkārši nav bijis ! Tas ir bijis zemāks par viszemāko līmeni. Virkne lielāko organizāciju – LDDK, LTRK, arī citas – bija minējušas to, ka šis Ministru kabineta komitejas sēžu formāts ir tieši tas formāts, kur arī viņi tiek saklausīti, kur notiek diskusijas, kur nāk nevalstiskais sektors un diskutē par jautājumiem, kas skar valdības dienaskārtībā esošos jautājumus. Tas ir visiem skaidri atklāts formāts, šie jautājumi tiek izskatīti nevis kaut kādos puspagrabos un koalīcijas slēgtās sēžu vietās, bet atklātā veidā, kur var piedalīties arī žurnālisti.

Saeimā viss ir atklāts – visas komisijas, Sēžu zāle ir atklāta –, un tur var iet un piedalīties ikviens interesents. Tur nav problēmu. Valdībā strīdīgiem jautājumiem ir formāts, skaidri saprotams formāts, – Ministru kabineta komitejas sēdes. Mēs aicinām noteikt to likumā. Ja mums ir bijis valdības vadītājs, kas šo kārtību ir izvēlējies neizmantot, mēs redzam sekas, pie kā tas ir novedis. Mēs tam redzam sekas – organizācijas, kas ir sadarbības partneri, kas palīdz uzlabot likumdošanu, norāda, ka tā ir bijusi kļūda. Nu tad ieliekam likumā – reizi mēnesī tās obligāti ir jāsasauc, tām ir jānotiek.

Protams, ir pozitīvi... dzirdēju, ka valdības veidošanas sarunās šis aspekts nav palicis bez ievērības, bet problēma tomēr pastāv. Tāpēc mēs aicinām noteikt kā obligātu pienākumu reizi mēnesī sasaukt šāda veida sēdes – Ministru kabineta komitejas sēdes. Un es aicinu arī JAUNO VIENOTĪBU – vismaz kādu – reaģēt uz šiem pārmetumiem, uz šo kritiku, jo tā jau nav tikai kritika, ko izsaka Viktors Valainis no šīs tribīnes, tā ir kritika, ko izsaka virkne lielāko organizāciju, tā ir kritika, ko izsaka politiskie partneri, ar kuriem jūs tūlīt veidosiet jaunu koalīciju.

Kāpēc trīsarpus gadus šis formāts nav ticis izmantots? Es saprotu, ka šajās sēdēs ir grūti, es pats virknē šo sēžu esmu piedalījies, zinu, kā tas ir. Es redzēju šos strīdus... un skatīties, kā ministri cīnās, tai skaitā valdības vadītājs cīnās, ar šiem problēmjautājumiem, jo viņiem ir jāmeklē risinājumi... Tur jau strīdas tikai par problēmjautājumiem. Ja tur nestrīdas, tad tas strīds notiek kaut kur citur, un tas jau vairs nav atklāts process, tad tie strīdi notiek kaut kur citās telpās, kur sabiedrībai pieeja šiem procesiem ir liegta.

Es aicinu papildināt: reizi mēnesī visi sanāk, visi zina, kur var izstrīdēties par strīdīgiem jautājumiem. Lūdzu – valdības vadītājam reizi mēnesī obligāti jāsasauc Ministru kabineta komitejas sēdes.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir tieši tas, par ko mēs runājām iepriekšējā Saeimas sēdē, – jūs radāt jaunus posteņus, jūs radāt jaunas ministrijas, bet jūs neliekat strādāt esošajiem ierēdņiem. Jums jau ir izveidotas institūcijas, jums jau ir posteņi, bet tie nedarbojas.

Kariņa kungs , tas ir tieši stāsts par ierēdņu atbildību. Tas jums neko nemaksā, tas jums nāks tikai par labu. Uzlieciet viņiem atbildību par to, lai viņi pildītu to savu darbu, kas viņiem ir jāpilda, kas viņiem ir amata aprakstos. Tieciet vaļā no tiem, kas neko nedara. Jums paliks nauda valsts pārvaldē. Beidzot varbūt kāds arī sāks jūs mīlēt kā valdības vadītāju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

A. Judins. Jā. Izmantošu iespēju informēt, ka saistībā ar šo priekšlikumu mēs uzklausījām Valsts kancelejas vadītāju Citskovska kungu, kurš argumentēti norādīja, ka šis jautājums, proti, pienākums obligāti sasaukt Ministru kabineta komitejas sēdes, nebūtu regulējams šajā likumā. Viņš to pamatoja, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 17. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 18. – deputāta Igora Judina priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 19. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums, kas saistīts ar neatbalstīto 8. priekšlikumu. Arī netika atbalstīts .

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 20. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Ir pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

Lūdzu, Valaiņa kungs!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis jautājums, par ko es jūs uzrunāšu, protams, nav risināms šī likuma kontekstā, bet pārejas noteikumos šo jautājumu uzdot atrisināt pašai valdībai gan ir īstā vieta. Es aicinu to arī darīt, īpaši jaunveidojamās valdības locekļiem ieklausīties, īpaši JAUNAJAI VIENOTĪBAI ieklausīties šajā priekšlikumā. Ko tas paredz?

Mums visiem ir saprotama valdībā pieņemto jautājumu izskatīšanas kārtība. Mēs arī šodien Saeimā, skatot virkni jautājumu, prasām Finanšu ministrijas atzinumu par vienu vai otru jautājumu, kas skar budžetu. Bez šāda atzinuma saņemšanas mēs tālāk nevaram virzīties. Tāpat arī valdībā, skatot jautājumus, ir nepieciešams gan finanšu ministra atzinums, gan tieslietu ministra atzinums, un tas ir regulēts Ministru kabineta iekšējos noteikumos – ka šāds atzinums jāsaņem. Kamēr šie divi ministri nav pateikuši: "Ejam uz priekšu," tikmēr šie jautājumi pēc būtības... būtu pareizi, ka tie tālāk nevirzās. Ko mēs ar to panākam? Tādā veidā mēs panākam to, ka šīs divas ministrijas veic tiesiskuma un finanšu pārbaudi katram lēmuma... projektam, kas virzās caur valdību.

Šajā gadījumā mēs aicinām pievērst šim jautājumam – klimata un vides jautājumam – īpašu uzmanību un aicinām paredzēt to, ka šiem diviem ministriem pievienojam arī trešo ministru. Un, ja ir šis klimata un enerģētikas ministrs un ja ir šīs debates, kas šeit bija par to, ka ir ļoti nepieciešams šāds ministra postenis, lai varētu virzīt jautājumus, kas saistās ar enerģētiku, lai varētu visus šos jautājumus koncentrēt vienās rokās, tad būtu pilnīgi normāli, ja šis viens ministrs arī skatītu pilnīgi visus jautājumus, kas saistās... valdībā, izietu caur šo enerģētikas un klimata prizmu. Izietu tiem cauri un pateiktu, vai šis lēmuma... projekts mūs pietuvinās valdības un Saeimas noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem vides un klimata jomā vai – gluži otrādi – attālinās, un sniegtu savu atzinumu par to – jā vai nē. Gluži vienkārši.

Es mēģināšu paskaidrot, kāpēc tas ir svarīgi. Ja ar tādu mērķi tiek izveidots klimata un enerģētikas ministra amats – ar mērķi, piemēram, pārņemt Eiropas zaļo kursu, ieviest šo Eiropas zaļo kursu, tad būsim reāli – Eiropas zaļā kursa ieviešanai ar klimata un enerģētikas ministru nebūs nekāda sakara. Šos jautājumus pēc būtības ieviesīs Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija. Šajās ministrijās (varbūt es kļūdos, nāciet un mani palabojiet)... šajās divās ministrijās klimata jautājumi ir kādi 80 procenti. Klimata un enerģētikas ministrs tur nenoteiks neko, viņam nebūs nekādu pilnvaru kaut kādā veidā jaukties iekšā, jo viņam kā valdības loceklim ir viena balss valdībā.

Tāpēc mēs rosinām noteikt to, ka šis ministrs... Nu tad iedodam viņam šo spēku, iedodam viņam šo svaru un piešķiram viņam pilnvaras dot atzinumu par ikvienu jautājumu, tai skaitā tas attiektos arī uz Zemkopības ministrijas un uz Satiksmes ministrijas jautājumiem.

Ja Satiksmes ministrija pēkšņi ierosinās iepirkt, piemēram, dīzeļautobusus sabiedriskā transporta nodrošināšanai, tad šim enerģētikas ministram būtu, tā teikt, veto tiesības, vai viņš tad būtu tas, kas vicina to sarkano karogu: nē, tas nav zaļais kurss, mums ir jāiet citā virzienā! Pretējā gadījumā šis ministrs būs bez svara un šie jautājumi turpinās virzīties tā, kā tie ir virzījušies līdz šim, – sadrumstaloti.

Es aicinu koncentrēt šo – dot šim ministram spēku un noteikt to, ka bez šī ministra saskaņojuma neviens jautājums valdībā netiek virzīts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Judina kungs, vai komisijas vārdā jūs vēlaties ko bilst?

A. Judins. 20. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 51, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 21. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 22. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz, ka reizi gadā klimata un enerģētikas ministrs sniedz atskaiti Saeimai par paveikto darbu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Vispirms pateicos Juridiskās komisijas deputātiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir balstīts uz vairākiem apsvērumiem.

Pirmām kārtām mums ilgstoši no valdošās koalīcijas nav izdevies sagaidīt argumentāciju, kādu īsti pozitīvo pienesumu šis ministrs dos. Galvenais arguments arī iepriekš, konceptuāli spriežot, bija tas, ka līdz šim... tādas ir starpnozaru tēmas ... un klimats un enerģētika ir tie , kur jāsaskaņo dažādu ministriju viedokļi un kas īpaši jāvirza uz priekšu. Okay .Tātad, saprotot to, ka līdz šim neviens ministrs šādu pārresoru sadarbību nespēja noorganizēt un Ministru prezidents arī nespēja to noorganizēt, tagad būs viens ministrs, kas to spēs noorganizēt. Un valdošā koalīcija, kā saka, ar drošu roku tam atvēl budžetā finansējumu un saka: mums valstī nav tik trūcīgi laiki, mēs to naudiņu varam izmest, mums būs viens ministrs, kas spēs regulēt arī pārējos ministrus šajā jomā. Ļoti jauki! Bet, ja mēs izdalām... jeb, pareizāk sakot, paredzam, ka šī amata nodrošināšanai tiek tērēta budžeta nauda, tad mums būtu arī tiesības prasīt, ko šis ministrs ir izdarījis.

Protams, zinošie teiks: Ministru prezidents katru gadu jau sniedz ziņojumu parlamentam par to, ko valdība ir izdarījusi. Es brīnītos par tādu Ministru prezidentu, kurš savā ziņojumā spētu noziņot par savā deklarācijā ierakstītajiem punktiem. Ja nemaldos, šobrīd deklarācijas projektam ir 53 lapaspuses. Ziņojot par katru punktiņu, viņam tajā dienā nebūtu laika visu pateikt. Un es pieļauju domu, ka par "nesasniegumiem" šajā ziņojumā vispār neko nerunās.

Toties parlaments, paredzot, ka finansējums šim ministram būs, paredzot, ka Ministru prezidents un ministri būs pareizi sadalījuši kompetences šim ministram, lai viņš tiktu galā ar konkrēto klimata un enerģētikas jautājumu, varētu vienreiz gadā dzirdēt atskaiti, kas tad ir sasniegts, un nevis tā sasniegts, kā šobrīd deklarācijas projektā ir ierakstīts – pilnveidot, attīstīt, uzsildīt vai atdzesēt –, bet konkrēti: par cik grādiem kaut ko ir atdzesējuši vai par cik –sasaldējuši ... un tā tālāk. Konkrētus rezultātus. Ja būs konkrēti rezultāti, tad ministram šeit no tribīnes nebūs kauns ziņot.

Viņam būs gads, lai pierādītu, ka šis ministra amats Latvijas valstij ir vajadzīgs, un pēc šāda ziņojuma mēs parlamentā varētu skaidri un gaiši teikt: jā, apsveicam, nauda iztērēta vērtīgi, vai – piedodiet, ministrs gada laikā neko nav izdarījis, nekāda pozitīvā labuma Latvijas sabiedrībai nav. Paldies, likvidējam šo amatu. Tad arī koalīcija sapratīs – jā, diemžēl netika galā, vai nu cilvēks nav tas, vai likums nav tas, vai valdība nav tā.

Es ceru, ka valdība būs tā, kas atbalstīs labu, spēcīgu ministru, dos viņam ieročus, lai viņam būtu darba rezultāti, lai viņš Saeimas priekšā un vienlaicīgi arī Latvijas tautas priekšā varētu parādīt, ka šajā jomā valdība ir kaut ko izdarījusi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pirms es dodu vārdu – ekonomikas ministres kundze, lūdzu, sarunājieties drusciņ klusāk.

Vārds Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es noteikti atbalstīšu šo priekšlikumu un aicinu arī jūs to darīt, jo valdības ministriem nākt un atskaitīties Saeimai par savu padarīto darbu ir ļoti, ļoti laba prakse. Līdz šim ir nākuši tikai daži izredzētie, bet, manuprāt, tas būtu jādara visiem.

Un te ir ļoti labs piemērs, ko savulaik es redzēju Francijā Nacionālajā asamblejā. Tur Ministru prezidents un Ministru prezidenta biedrs uz Nacionālo asambleju nāk katru nedēļu, un tur sēž visi tautas pārstāvji, viņi vairāku stundu garumā izjautā valdības vadītāju vai kādu no ministriem, un tās debates ir ļoti aktuālas. Faktiski tas, kas notiek mūsu Pieprasījumu komisijā, – tas notiek atklāti, un tur šādā izjautāšanā par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem piedalās visi deputāti.

Ja mēs ar laiku varētu šādu praksi ieviest, tas būtu vēl viens liels solis pretī tam, ka mēs, parlaments kopā ar valdību, strādājam atbildīgi un savas tautas, vēlētāju interesēs. Es saprotu, ka pie tāda valdības sastāva, kāds mums ir šobrīd, un pie tāda darba stila, kādu jūs mēģināt ieviest, tas ir kā neiespējamā misija, bet nevienam jau nav liegts pasapņot, vai ne?

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

A. Judins. Vēlos atgādināt, ka komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 51, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Un pēdējais – 23. – deputāta Igora Judina priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 45, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Kolēģi, ir pienācis laiks stundas pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds Jānim Skrastiņam – paziņojumam .

Kolēģi, lūdzu, ievērojam kārtību zālē! Pagaidām vēl nesarunāj amies, pārtraukums vēl nav sācies!

J. Skrastiņš (JV).

Kolēģi, vēlos atgādināt, ka šajā starpbrīdī Dzeltenajā zālē notiks Ukrainas grupas sanāksme.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, ir reģistrējušies 94 deputāti, nav reģistrējušies seši deputāti. Joprojām nav parādījušies: Uldis Augulis, Česlavs Batņa, Mārtiņš Daģis , bet Irma Kalniņa (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) ...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu mirkli uzmanības! Atgādinu, ka pārtraukums sākas pēc tam, kad ir nolasīti reģistrācijas rezultāti. Lūdzu, pastāvam uz vietas un cienām mūsu kolēģi Antoņinu Ņenaševu!

Lūdzu, Ņenaševas kundze!

A. Ņenaševa. Es varu visus atstāt nereģistrētus. Irma Kalniņa... ir, Andris Kulbergs ... ir, Daiga Mieriņa... ir.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Atgriežamies zālē un turpinām darbu pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Lūdzu, pārbaudiet balsošanas kartes! Es redzu, ka vēl daži... daži izmēģina.

Man jūs, kolēģi, jāinformē, ka ir iesniegti grozījumi sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1. decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 28/Lp14) un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 34/Lp14)   izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? (Starpsauciens: "Nav!") Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta. Likumprojekti iekļauti darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt Saeimas šī gada 1. decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 35/Lp14)   izskatīšanai pirmajā lasījumā. Kolēģi, vai jums ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām skatīt jau grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" . Strādājam ar šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie klātesošie, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 29. novembra sēdē izskatīja un pirmajam lasījumam konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Grozījums   Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 9/Lp14).

Likumprojekts veic grozījumu esošajā kārtībā, paredzot pašvaldību kapitālsabiedrībām tiesības pēc gada pārskata apstiprināšanas gada laikā atkārtoti dāvināt vai ziedot mantu. Tas ir būtiski, lai dotu iespēju vēl līdz šī gada beigām ziedot "Rīgas satiksmes" lietotos autobusus Ukrainai.

Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

Lūdzu, jums vārds. (Starpsauciens: "Tas ir par steidzamību vai...?")

Par steidzamību – pareizi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

Šuvajeva kungs, lūdzu, jums vārds.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Vēlējos izmantot iespēju, lai pastāstītu, kāpēc PROGRESĪVIE, protams, atbalsta šā konkrētā likumprojekta virzīšanu tālāk.

Mēs zinām, karš Ukrainā norisinās jau vairāk nekā deviņus mēnešus. Mēs esam snieguši konsekventu, ievērojamu atbalstu Ukrainai gan finansiāli, gan militāri, gan materiāli. Esmu pārliecināts, ka mēs to turpināsim darīt.

Vēlos arī uzsvērt, ka Ukrainas civiliedzīvotāju bēgšana no kara ir neatraujama šīs karadarbības sastāvdaļa. Tomēr šajā jautājumā valsts rīcība nav bijusi tik izlēmīga, un tas ir redzams vismaz trīs aspektos.

Pirmkārt, likumā ir pretruna. Mēs solām atbalstu izmitināšanai un ēdināšanai pirmās 120 dienas, ēdināšanai – 30 dienas, bet finansējums šim atbalstam ir iezīmēts tikai līdz šī gada beigām – 31. decembrim. Un tas atstāj neziņā gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas, gan privātpersonas, kas izmitina Ukrainas bēgļus savās mājās. Lai arī medijos un kuluāros izskan, ka finansējums tiks turpināts arī tehnisk ā budžeta gadījumā, tomēr fakts, ka ir jau 1. decembris, bet likumiski, juridiski šajā jautājumā joprojām nav skaidrības, neliecina par apzinīgu attieksmi.

Otrkārt, Rīgas pašvaldībai joprojām aktuāls ir jautājums par Rīgas atbalsta centru Ukrainas civiliedzīvotājiem. Es atgādināšu, ka Rīga uzņēmās iniciatīvu šāda centra izveidē, bēgļu plūsmas koordinācijā, informācijas sniegšanā un pakalpojumu nodrošināšanā. Šim atbalsta centram ir izšķiroša nozīme, lai tūkstošiem cilvēku, ierodoties Latvijā, nepiedzīvo vēl tālāku haosu un neskaidrību. Par spīti tam, ka Ukrainas bēgļu uzņemšana šobrīd nav iedomājama bez šī atbalsta centra, Rīgas pašvaldība joprojām nav saņēmusi līdzekļu atmaksu par martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu un septembri, lai gan Ministru kabineta rīkojums paredz šādu finansēšanu. Mēs redzam, ka pat šajā jautājumā ir novērojama politisko rēķinu kārtošana.

Un, treškārt, par spīti neskaitāmiem lūgumiem no nevalstisko organizāciju puses, kuras aktīvi darbojas Ukrainas bēgļu uzņemšanā, palīdzot šiem cilvēkiem atrast mājokli, darbu, skolas... šo organizāciju lūgums veidot ilgtermiņa skatījumu uz Ukrainas bēgļu integrāciju nav ticis uzklausīts. Mums nav šāds skatījums ne izveidots, ne apstiprināts.

Es pats pirms tam profesionāli pētīju bēgļu integrācijas problēmas Latvijā; es redzēju, ar kādiem izaicinājumiem cilvēki sastopas, neatrodot mājokli, skolu, darbu un tā tālāk. Un, jau karam sākoties, bija skaidrs, ka Ukrainas bēgļiem būs tieši šādas pašas problēmas ar mājokļa nodrošināšanu, kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšanu saviem bērniem... un arī ar nodarbinātības iespējām.

Tāpēc es vēlos uzsvērt, ka 14. Saeimai ir iespēja un pienākums beidzot novērst visus trūkumus, kas Latvijā atrodami bēgļu uzņemšanas un integrācijas procesā un sistēmā, un šis atbalsts Ukrainas uzvarai šajā bezjēdzīgajā karā būs tikpat liels kā mūsu sniegtā militārā, finansiālā palīdzība.

Paldies jums liels. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Kartīte palika kuram?

Sēdes vadītājs. Kartīte – referentam... Viss kārtībā.

R. Bergmanis. Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es gribu jūs visus aicināt atcerēties pirmās trīs kara dienas. Kādas bija jūsu sajūtas?

Tajā brīdī mēs bijām gatavi darīt visu, jo mēs nezinājām, vai nākamie nebūsim mēs.

Tāpēc attiecībā uz šo likumu es domāju – līdzīgi, kā tas bija komisijā, līdzīgi, kā mēs tikko redzējām, – arī par steidzamību būs tikpat liela vienotība. Tas ir izšķiroši šajā brīdī, kad mums liekas, ka mēs dzīvojam kaut kur... jau tālu no šī kara. Tas nekur nav pazudis, tas ir šeit – blakus. Un šiem cilvēkiem deviņos mēnešos ... mēs darījām tik, cik mēs varam. Protams, mēs esam sapratuši – un komisijā es arī to beidzot apjautu –, cik mēs paši bijām gatavi bēgļu uzņemšanai, dažādu bēgļu uzņemšanai...

Un šobrīd... Mēs esam daudz darījuši, lai šī situācija uzlabotos. Un es absolūti piekrītu tam, ka mums ir jādod šiem cilvēkiem ziņa, ka viss atbalsts turpināsies. Tas ir mūsu svēts pienākums. Un tāpēc es ceru, ka mums tas arī izdosies. Šī gada 8. decembrī mēs varētu šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīt.

Taču man bija milzīgs gandarījums dzirdēt no institūcijām, kā mums ir veicies... Jā, man ir grūti atbildēt uz to, kāpēc nebija šā lēmuma, lai šī skaidrība visām iesaistītajām organizācijām – gan valsts, gan pašvaldību, gan nevalstiskajām – būtu jau iepriekš, lai cilvēkiem, kuri šeit ir atbēguši no kara, nebūtu šā satraukuma, jo tas, ko viņi ir redzējuši un ko viņi ir pārcietuši, paliks viņiem atmiņā uz mūžu. Un tas ir mūsu svēts pienākums – palīdzēt kaut kādā veidā mazināt šīs sāpes.

Bet ir jau patīkamas lietas, un tas man tiešām deva milzīgu gandarījumu... bet vienlaikus arī aizdomājamies, cik mēs tiešām esam gatavi... 85 bērni ir dzimuši pie mums, Latvijā. Es domāju, ir pelnīti aplausi tam, ka viņi šeit ir piedzimuši. (Aplausi.)

Tajā pašā laikā mēs sniedzam arī palīdzību ievainotajiem. Vai tad mēs varam to pārtraukt? Nekādā gadījumā. Bet atkal ir jāskatās no cita aspekta, ka šobrīd Rīgā ir tikai sešas vietas, kas pielāgotas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Mums ir jādara viss, lai mēs to varētu uzlabot, un tāpēc šajā likumā ir ļoti svarīgi arī to visu izdarīt un iestrādāt.

Mums šobrīd ir iespēja atskatīties, kā mums ir veicies deviņus mēnešus, – kur mums varbūt ir kādas kļūdas, kur mums ir labi veicies, kur varbūt kaut kas... varbūt pat nav nepieciešama tāda palīdzība.

Šinī gadījumā mums pilnīgi skaidri ir jādod šis signāls. Tas ir signāls, ko ir ierosinājis APVIENOTAIS SARAKSTS. Arī ar šo palīdzību – Rīgas pilsētas autobusiem... Šis turpinājums – ir jauna Saeima, bet viss turpinās... Viss turpinās, un šī palīdzība ir nepieciešama tieši šobrīd, šajā brīdī.

Mēs visi zinām, kāda ir situācija karā un kāda situācija ir civiliedzīvotājiem Ukrainā, un mums ir jābūt gataviem labāk viņus šeit uzņemt, un šis likums to iespēju dos. Ja mēs spēsim to... To mēs pierādīsim – kā arī iepriekšējais runātājs teica – tas būs mūsu ieguldījums šajā karā, uzvarā. Par to man nav ne mazāko šaubu.

Un aizdomāsimies arī par tādu lietu, ko es dzirdēju komisijā, – ka jau apmēram septiņi tūkstoši bēgļu ir atraduši šeit darbu. Līdz ar to viņi ir gatavi šeit integrēties, bet viņiem vajag palīdzību. Un, neapšaubāmi, valodas apguve... Mēs varētu viņiem sniegt, dot tādu iespēju viņiem daudz, daudz labāk un ātrāk integrēties.

Par to, ka viņi šeit labi integrējas. Man bija liels gandarījums, kad es lielveikala kasē redzēju cilvēku no Ukrainas. Jā, viņam varbūt bija grūti ar latviešu valodu sākumā, bet visi to ļoti labi uztvēra. Un es ceru, ka arī mums šeit, parlamentā, būs līdzīga izpratne par to, par ko mēs šobrīd tūliņ balsosim.

Un tāpēc šajā brīdī varētu saukt vēl daudzas un dažādas lietas, par kurām es dzirdēju šajā komisijas sēdē.

Man liels prieks par to, ka pašvaldības tiešām ir ļoti daudz iesaistītas šā jautājuma dažādu risinājumu meklējumos. Un pagaidām viss ir labi, bet ir vēl daudzi jautājumi, kas ir jārisina. Un tādi ir gan ar profesionālās izglītības dokumentu atzīšanu, gan ar autotransporta... daudzām lietām... un citas lietas, kas ir ļoti specifiskas, jā, bet mums ir iespēja tās visas labot un izdarīt to. Un to, es ceru, sajutīs Ukrainas cilvēki. Mūsu palīdzība viņiem arī šādā veidā...

Kā es teicu, tu jau karā vari palīdzēt dažnedažādi, ne obligāti ir jācīnās ar ieroci rokā; citreiz šī palīdzība ir daudz spēcīgāka arī šādā veidā, jo to mēs atceramies no strēlnieku stāstiem – viņu griba uzvarēt. Un tā ir Ukrainas tautas, ko nevar salauzt Krievija, griba, neskatoties uz milzīgo pārspēku, uz milzīgo militāro... iespējām, kas viņiem ir. Viņus nevar salauzt. Un tā ir jāparāda arī mums – šī griba palīdzēt. Palīdzēt šiem cilvēkiem.

Un tāpēc ir daudz jautājumu. Un es ceru, ka arī šie priekšlikumi, kurus mēs iesniegsim, būs jēgpilni.

Šajā brīdī mums ir svarīgi tiešām noteikt, ka mēs turpinām to... kaut vai iezīmējot pusgadu , 1. jūliju... Vienalga, kā mēs to izdarām, bet vajag skaidru ziņu dot jau tuvākajās dienās, lai tas ir saprotams visiem cilvēkiem, kā... un arī mūsu piesaistītajiem... pašvaldības, valsts vai nevalstisko organizāciju cilvēkiem, kas skaidri saprot.

Jā, es nevaru atbildēt, kāpēc nebija varbūt vēlme to mainīt. Arī iepriekšējā Saeimā, strādājot šajā pašā komisijā, dzirdēju šos lūgumus. Arī es aicināju, jo tas, man liekas, nav tas sarežģītākais – noteikt šo, viest cilvēkiem skaidrību attiecībā uz nākotni ,bet kaut kādu iemeslu dēļ diemžēl tas netika izdarīts.

Mums tiešām ir iespēja, un cilvēki vēlēšanās mums ir devuši šos mandātus, lai mēs to darītu. Untāpēc es novēlu visiem būt spēcīgiem, tikpat spēcīgiem kā ukraiņu tauta šajā brīdī – argribu, ar savu darbu.

Un es atbalstu gan steidzamību, gan pirmajā lasījumā šo likumprojektu (Nav saklausāms.) ...

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģes, kolēģi! Par ko īsti ir šie grozījumi? Skaidrs, ka par to, ka Ukrainai atbalsts ir nepieciešams tūlīt un tagad.

Mēs nedrīkstam pierast... mēs nedrīkstam atslābt un pierast pie tā, ko jau deviņus mēnešus dara krievi Ukrainā. Atstāj, it īpaši pēdējā laikā... mērķtiecīgi, apzināti atstāj cilvēkus, tai skaitā civiliedzīvotājus, bez siltuma un gaismas. Kolēģi, šis ir 21. gadsimta holodomors !

Autobusi, protams, ir tikai viena daļa no tā atbalsta, ko mēs varam sniegt, un, protams, tas ir jādara. Taču mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainas cilvēkus un jānodrošina šeit viņiem arī drošas un siltas mājas.

Mums ir jābūt skaidrībai. Ir jābūt konsekvencei no valdības puses, ka mēs atbalstām ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Ukrainas civiliedzīvotājiem ir vajadzīgs atbalsts un patvērums šeit diemžēl arī pēc 31. decembra. Latviešu valodas kursi ir vajadzīgi, un atbalsts ir vajadzīgs arī pēc 31. decembra. Un, ja pašvaldības, it īpaši proaktīvas pašvaldības, uzņēmās to lomu – nodrošināt siltās mājas – uz sevi, tad valstij ir jākompensē šie izdevumi.

Jā, mums vajag skaidrību un plānu par to, kā mēs varam atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai, bet arī šeit nodrošināt cilvēkiem siltas un drošas mājas, it īpaši vismazāk aizsargātajiem. Un, ja mums vajag grozīt likumu, lai atbalstītu Ukrainas cilvēkus, darīsim to. Darīsim to steidzami, ātri un nekavējoties!

Paldies.

<

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Protams, nav diskusijas, – šie grozījumi ir pilnīgi noteikti jāatbalsta. Un ir jāatbalsta Ukrainas centieni it visā, lai uzvarētu agresoru.

Taču, izmantojot izdevību, es gribētu vērst iesniedzēju uzmanību... un ne tikai iesniedzēju uzmanību, bet arī jūsu visu uzmanību... Arī Latvijā ir virkne ģimeņu un bērnu, kuriem klājas ļoti grūti.

Es nedomāju, ka man no šīs tribīnes ir jāuzskaita viss... Man gribētos ticēt, ka jūs arī esat vieni no tiem, kas palīdz, jo mūsu komanda palīdz katru dienu, un tās ir pavisam mazas lietas – nopirkt kādam ziemas zābakus, aizvest kādam zāles, palīdzēt kādam tikt pie ārsta. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Jā, Ukraina šodien Latvijai ir prioritāte, bet arī šeit, Latvijā, mums ir grūtdieņi, mazturīgi cilvēki un cilvēki, kas ir pazaudējuši jebkādu ticību un cerību. Un mēs esam pirmām kārtām Latvijas tautas priekšstāvji, un mums ir jāpadomā arī par viņiem.

Līdz ar to es aicinu varas partijas atvērt vaļā tos likumus un veikt tos labojumus, kas paredz uzņēmējiem nodokļu atlaides gadījumos, ja viņi palīdz ne tikai Ukrainas ģimenēm, bet arī Latvijas ģimenēm.

Paldies par sapratni.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Kolēģi! Ņemot vērā to, ka mēs noteicām steidzamību, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2. decembra pulksten 17.00.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana?

E. Šnore. Izskatīšana Saeimas sēdē – 8. decembrī.

Sēdes vadītājs. 8. decembrī. Paldies.

Es citus priekšlikumus neredzu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. decembra pulksten 17.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 8. decembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 28/Lp14), ko iesnieguši deputāti. Pirmais lasījums.

Referents – Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā.

Mēs esam saņēmuši likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 28/Lp14). Šis ir likumprojekts, kura ietvaros autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs. Un šobrīd priekšlikums ir pagarināt šo kārtību, tātad nemainot šobrīd iespējamo nodokļu maksāšanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem līdz 2023. gada 31. decembrim.

Komisija ir iesniegusi alternatīvu likumprojektu un lūdz arī steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, šī ir situācija, ka ir pamatlikumprojekts , ko bija iesnieguši Saeimas deputāti, un komisija ir iesniegusi alternatīvo likumprojektu.

Līdz ar to vispirms mums būtu jābalso par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Un ir skaidrs, ka komisija šo likumprojektu aicina noraidīt.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 83, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts.

Komisija lūdz tās izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 34/Lp14) noteikt steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un šobrīd, kolēģi, balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 34/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Referente, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

A. Čakša. Komisija lūdz izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija lūdz izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav.") Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums mums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 29/Lp14) . Šo likumprojektu bija iesnieguši deputāti Ašeradens, Puntulis, Čakša, Kučinskis, Tavars, Bērziņa, Butāns, Teirumnieks , Viļums un Mūrniece.

Un alternatīvais likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 35/Lp14), kuru iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija.

Komisijas vārdā – deputāte Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Labdien, augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija šodien komisijas sēdē ir izskatījusi un noraidījusi deputātu grupas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 29/Lp14) un ir sagatavojusi un iesniedz izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 35/Lp14).

Aicinu Saeimu atbalstīt šo grozījumu, kur pārejas noteikumu 95. un 96. punktā, pagarinot termiņu līdz 2023. gada 31. decembrim... Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši ienākumu un intelektuālā īpašuma izmaksātāja faktiski veiktajām obligātajām iemaksām pašnodarbinātajiem piemēro noteikto obligāto iemaksu likmi, reģistrējot personas obligāto iemaksu objektu sociālajai apdrošināšanai un pensijas kapitālu. Tāpat šis grozījums paredz, ka persona, kura saņem ienākumu no intelektuālā īpašuma, līdz 2023. gada 31. decembrim turpina veikt minimālās obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no starpības līdz obligāto iemaksu objekta minimālajam apmēram par periodu.

Grozījumu atbalsta radošās savienības, un tas ir saistīts ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatāmo likumprojektu " Grozījumi likumā " Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", lai pagarinātu likuma pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs – 25 procentu apmērā no ieņēmumiem līdz 25 tūkstošiem eiro un 40 procentu apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro.

Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Es redzu, ka debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 29/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Es atgādinu, ka šo likumprojektu komisija aicina noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 80, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts.

Komisija lūdza tās izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam noteikt steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 35/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 35/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Es aicinu referentu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.

I. Bērziņa. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Ņemot vērā, ka likuma stāšanās spēkā ir nepieciešama savlaicīgi, komisijas vārdā aicinu izskatīt un pieņemt šo likumprojektu Saeimā uzreiz arī otrajā lasījumā – bez atkārtotas skatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija lūdz izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 35/Lp14) pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

I. Bērziņa. Paldies, kolēģi, par vienprātību.

Sēdes vadītājs. Paldies referentam.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību Starptautiskās kuģniecības drošības atjaunošanas iniciatīvas ( International Maritime Security Construct ) vadītajā koalīcijas operācijā " Sentinel " Hormuza šaurumā" .

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību Starptautiskās kuģniecības drošības atjaunošanas iniciatīvas (International Maritime Security Construct )vadītajā koalīcijas operācijā " Sentinel " Hormuza šaurumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts, ko iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" .

Komisijas vārdā ziņo referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šī gada 29. novembrī tika skatīta Finanšu ministrijas vēstule (Nr. 18/Lm14), kurā Finanšu ministrija aicina veikt apropriācijas pārdali. Tā paredz no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenojamiem projektiem un pasākumiem" pārdali uz Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammu "Kultūras infrastruktūras attīstība", lai veiktu pievienotās vērtības priekšnodokļa atmaksu par projektā "Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana Rīgas cirka ēkai Merķeļa ielā 4, Rīgā" veiktajiem būvniecības darbiem.

Vēršu uzmanību , ka apropriācijas pārdale neietekmēs valsts budžeta finansiālo bilanci.

Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.

Aicinām Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Pēdējais, kolēģi, mums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2022. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 794, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" .

Komisijas vārdā referents – komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! 30. novembra sēdē komisija izskatīja Ministru kabineta rīkojumu Nr. 794 "Par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz valsts robežas ar Baltkrieviju"... kas ir izsludināta ar 2021. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 518.

Komisija atbalstīja Ministru kabineta lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju uz trim likumā paredzētajiem mēnešiem, tas ir, līdz 10. februārim, jo paaugstinātā bīstamība uz valsts ārējās robežas ne tikai saglabājas, bet tai ir tendence pieaugt.

Valsts institūcijas – Valsts robežsardze, Valsts drošības dienests, Valsts policija un Nacionālie bruņotie spēki – ir apkopojuši spēkus valsts robežas apsardzībā un darbojas paaugstinātas intensitātes režīmā. Bez rīkojuma un papildu tiesībām būtu sagaidāmi desmitiem tūkstoši nelegālo ieceļotāju valstī, apdraudot valsts drošību kopumā.

Pēdējo nedēļu novērojumi liecina, ka robežšķērsošanas mēģinājumu skaits palielinās. Arī no Lietuvas Republikas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas.

Būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas Republikas robežu, savukārt uz Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība, tādēļ ir svarīgi nodrošināt starpvalstu vienotu, koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visu reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.

Līdz ar to uz valsts robežas veiktie pasākumi vērtējami kā nepieciešami un samērīgi.

Komisijas vārdā atbilstoši Nacionālās drošības likuma 6. panta un likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 10. panta prasībām lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu un atbalstīt Ministru kabineta lēmumu pagarināt izsludinātās ārkārtējās situācijas termiņu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 3. novembra rīkojumā Nr. 794 "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" noteiktajam, proti, līdz 2023. gada 10. februārim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2022. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 794, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to, kolēģi, mēs esam izskatījuši visus kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, lūdzu, kolēģi, vienojamies, ka neceļamies vēl augšā, vienmēr ievērojam to brīdi, kad es saku: "Sēde slēgta." Tajā brīdī sēde ir beigusies.

Paziņojumi.

Līdz tam es gribu sirsnīgi sveikt Raivi Dzintaru, kuram 25. novembrī bija 40 gadu jubileja, nozīmīgs skaitlis arī konstitucionāli. (Aplausi.) Nu Nacionālajai apvienībai šonedēļ lieli svētki.

Tāpat arī mēs sveicam pusapaļā – 55 gadu – jubilejā deputātu Uģi Mitrevicu, kuram 27. novembrī bija dzimšanas diena. (Aplausi.)

Tagad vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 94 deputāti, nav reģistrējušies – seši. Papildus Uldim Augulim, Česlavam Batņam un Mārtiņam Daģim , kas jau sākumā nebija, Hosams Abu Meri... vairs nav, Juris Jakovins ... ir, Arturs Krišjānis Kariņš... nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas rudens sesijas 8. sēde
2022. gada 1. decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 12/Lp14)
(Dok. Nr. 36, 36A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 13/Lp14)
(Dok. Nr. 37, 37A)
   
- Priekšlikums - dep. L. Liepiņa (pret)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 14/Lp14)
(Dok. Nr. 38, 38A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā” (Nr. 15/Lp14)
(Dok. Nr. 39, 39A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 16/Lp14)
(Dok. Nr. 40, 40A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 17/Lp14)
(Dok. Nr. 41, 41A)
   
Par likumprojektu “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (Nr. 18/Lp14)
(Dok. Nr. 42, 42A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 19/Lp14)
(Dok. Nr. 43, 43A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 20/Lp14)
(Dok. Nr. 44, 44A)
   
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 21/Lp14)
(Dok. Nr. 45, 45A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nrf. 22/Lp14)
(Dok. Nr. 46, 46A)
   
- Priekšlikumi - dep. D. Mieriņa
  - dep. A. Judins
   
Par likumprojektu “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 23/Lp14)
(Dok. Nr. 47, 47A)
   
- Priekšlikums - dep. A. Judins
   
Par likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 24/Lp14)
(Dok. Nr. 48, 48A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 25/Lp14)
(Dok. Nr. 55, 55A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 26/Lp14)
(Dok. Nr. 56, 56A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 27/Lp14)
(Dok. Nr. 57, 57A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 28/Lp14)
(Dok. Nr. 68, 60A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 29/Lp14)
(Dok. Nr. 69, 60A)
   
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 30/Lp14)
(Dok. Nr. 70, 60B)
- Priekšlikums - dep. A. Judins (par)
Par lēmuma projektu “Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību” (Nr. 16/Lm14) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 50)
- Priekšlikums - dep. A. Šlesers (par)
- Par balsošanas motīviem - dep. L. Liepiņa
  - dep. M. Jencītis
  - dep. R. Petraviča
  - dep. E. Zivtiņš
  - dep. V. Krištopans
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Aivai Vīksnai šā gada 5. un 6. decembrī
(Dok. Nr. 58., 611.1.8/3-2-14/22)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Janai Simanovskai šā gada 29. un 30. novembrī
(Dok. Nr. 59., 611.1.8/6-2-14/22)
Lēmuma projekts “Par Daces Grabovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 20/Lm14)
(Dok. Nr. 64)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Lēmuma projekts “Par Līgas Ašitokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 21/Lm14)
(Dok. Nr. 65)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Lēmuma projekts “Par Edītes Turkopules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 22/Lm14)
(Dok. Nr. 66)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Lēmuma projekts “Par Silvijas Kuškinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 23/Lm14)
(Dok. Nr. 67)
- Ziņo - dep. A. Deksnis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 10/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 33B)
- Ziņo - dep. A. Judins
- Par procedūru - dep. G. Kūtris
  - dep. L. Liepiņa
- Debates - dep. L. Liepiņa
  - dep. I. Judins
  - dep. R. Kols
Paziņojumi
  - dep. J. Dombrava
  - dep. I. Bērziņa
  - dep. A. Čakša
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
- Debašu turpinājums - dep. A. Rosļikovs
  - dep. I. Lībiņa-Egnere
  - dep. G. Kūtris
  - dep. R. Kols
  - dep. V. Valainis
- Par procedūru - dep. I. Mūrniece
- Debašu turpinājums - dep. G. Daudze
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. D. Mieriņa
  - dep. E. Zivtiņš
  - dep. A. Šlesers
  - dep. A. Švinka
  - dep. A. Brigmanis
- Par procedūru - dep. L. Liepiņa
- Debašu turpinājums - dep. V. Valainis
  - dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 11/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 34B)
- Ziņo - dep. A. Judins
- Par procedūru - dep. G. Kūtris
- Debates - dep. V. Valainis
  - dep. A. Šlesers
  - dep. A. Švinka
  - dep. A. Šlesers
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. V. Valainis
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. V. Valainis
  - dep. G. Kūtris
  - dep. L. Liepiņa
Paziņojums
  - dep. J. Skrastiņš
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 9/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 30, 62)
- Ziņo - dep. E. Šnore
- Debates - dep. A. Šuvajevs
  - dep. R. Bergmanis
  - dep. A. Ņenaševa
  - dep. L. Liepiņa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 28/Lp14) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 68, 74) Alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 34/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 74)
- Ziņo - dep. A. Čakša
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 34/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 74)
- Ziņo - dep. A. Čakša
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 29/Lp14) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 69, 75) Alternatīvais Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 35/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 75)
- Ziņo - dep. I. Bērziņa
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 35/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 75)
- Ziņo - dep. I. Bērziņa
Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību Starptautiskās kuģniecības drošības atjaunošanas iniciatīvas (International Maritime Security Construct) vadītajā koalīcijas operācijā “Sentinel” Hormuza šaurumā” (Nr. 15/Lm14)
(Dok. Nr. 49)
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 18/Lm14)
(Dok. Nr. 61)
- Ziņo - dep. A. Butāns
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 794, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nrf. 19/Lm14)
(Dok. Nr. 63)
- Ziņo - dep. R. Bergmanis
Paziņojumi
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 01.12.2022 09:38:57 bal001
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (13/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 01.12.2022 09:43:11 bal002
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (22/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 01.12.2022 09:44:15 bal003
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (23/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 01.12.2022 09:55:47 bal004
Par - 34, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Deklarācija par 13.Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību (16/Lm14)" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 01.12.2022 10:15:05 bal005
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Aivai Vīksnai šā gada 5. un 6.decembrī

Datums: 01.12.2022 10:17:30 bal006
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Daces Grabovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (20/Lm14)

Datums: 01.12.2022 10:18:49 bal007
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Līgas Ašitokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (21/Lm14)

Datums: 01.12.2022 10:20:03 bal008
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Edītes Turkopules apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (22/Lm14)

Datums: 01.12.2022 10:21:12 bal009
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Silvijas Kuškinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (23/Lm14)

Datums: 01.12.2022 10:30:52 bal010
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 01.12.2022 11:37:34 bal011
Par - 76, pret - 1, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:38:20 bal012
Par - 25, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:43:48 bal013
Par - 26, pret - 51, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:44:22 bal014
Par - 52, pret - 26, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:45:01 bal015
Par - 52, pret - 26, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:45:31 bal016
Par - 52, pret - 26, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:46:01 bal017
Par - 25, pret - 52, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:46:31 bal018
Par - 24, pret - 51, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:47:03 bal019
Par - 26, pret - 51, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:47:36 bal020
Par - 52, pret - 26, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:50:51 bal021
Par - 26, pret - 52, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:51:29 bal022
Par - 52, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (10/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:53:51 bal023
Par - 36, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:55:36 bal024
Par - 33, pret - 52, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:56:56 bal025
Par - 33, pret - 49, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:57:28 bal026
Par - 32, pret - 52, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 11:57:57 bal027
Par - 33, pret - 52, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 12:09:33 bal028
Par - 35, pret - 52, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 12:10:09 bal029
Par - 35, pret - 52, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 12:10:50 bal030
Par - 34, pret - 52, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 12:17:41 bal031
Par - 34, pret - 52, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 12:23:14 bal032
Par - 35, pret - 51, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 12:29:32 bal033
Par - 35, pret - 51, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 12:30:12 bal034
Par - 52, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (11/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 12:30:50 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 01.12.2022 13:35:07 bal036
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (9/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.12.2022 13:51:26 bal037
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (9/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.12.2022 13:54:08 bal038
Par - 1, pret - 83, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (28/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.12.2022 13:54:42 bal039
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (34/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.12.2022 13:55:15 bal040
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (34/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.12.2022 13:56:02 bal041
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (34/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 13:59:26 bal042
Par - 11, pret - 80, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (29/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.12.2022 13:59:57 bal043
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (35/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.12.2022 14:00:19 bal044
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (35/Lp14), 1.lasījums

Datums: 01.12.2022 14:01:12 bal045
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (35/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2022 14:02:06 bal046
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību Starptautiskās kuģniecības drošības atjaunošanas iniciatīvas (International Maritime Security Construct) vadītajā koalīcijas operācijā “Sentinel” Hormuza šaurumā (15/Lm14)

Datums: 01.12.2022 14:04:03 bal047
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (18/Lm14)

Datums: 01.12.2022 14:07:32 bal048
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2022. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 794, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (19/Lm14)

Datums: 01.12.2022 14:08:02 bal049
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

01.12.2022. 9.00 9.30 11.00 13.30



Otrdien, 28.maijā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu tikšanās ar Ukrainas parlamenta Ukrainas ­– Latvijas sadraudzības grupu
12:00  Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu apmācības – stratēģiskā komunikācija un informatīvās telpas drošība
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēde
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde