Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas otrā sēde
2022. gada 15. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, sāksim izskatīt šā gada 15. septembra sēdes darba kārtību.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Butāns, Reinis Znotiņš un Evita Zālīte- Grosa lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Rail Baltica projektalikums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Armands Krauze, Janīna Jalinska, Romāns Naudiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” . Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta (Starpsaucieni.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par...

Es atvainojos, tātad deputāti bija pieteikušies runāt “par”.

“Par” bija pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. (Zālē troksnis.)

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ja jums ir iebildumi pret to, ka šo jautājumu iekļauj šodienas darba kārtībā, tad man ir pienākums iet un no šīs tribīnes mēģināt jūs pārliecināt, ka tieši šodien būtu pareizi šo jautājumu izskatīt.

Godātie kolēģi, mēs pēdējo nedēļu laikā esam pārliecinājušies par to, ka šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprina jaunus un jaunus tarifus un šie jaunie tarifi, neskatoties uz to, vai tas ir Rīgā, vai tas ir Daugavpilī, Rēzeknē, Salaspilī, Ķekavā, Ozolniekos, - visās šajās apdzīvotajās vietās šie tarifi, kas tiek iesniegti un ko Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprina, ir būtiski lielāki nekā bija vasaras sākumā.

Kolēģi, šo likumu - Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu - pēc būtības izstrādāja jūnijā valdība, balstoties uz pilnīgi citu informāciju, nekā tā ir šodien. Ja mēs skatāmies no šodienas skatpunkta, tad šajā likumā noteiktie atbalsta sliekšņi, no kuriem sāk vispār piedāvāt jebkāda veida atbalstu iedzīvotājiem, vai tas ir par malkas iegādi, vai tas ir par šķeldas iegādi, vai tas ir par apkuri centralizētā siltumapgādē, kur tas tiek darīts ar gāzi, - visi šie sliekšņi ir būtiski lielāki nekā šīs dienas reālā vajadzība. Ja paliek spēkā esošie sliekšņi, šobrīd likumā noteiktie, tad... Piemēram, Rīgā, galvaspilsētā, apkures rēķini jaunajā sezonā pieaugs vismaz divas reizes. Ja mēs skatāmies citās pilsētās, pieaugumi, nemainot šo likumu, būs trīs un pat četras reizes augstāki. Neskatoties uz visiem šiem atbalsta pasākumiem, ko... it kā smalki jau skan: 50 procentu atvieglojums ikvienam iedzīvotājam dažādās grupās. Pēc būtības šis atvieglojums sākas tikai no noteikta sliekšņa.

Mēs piedāvājam šos sliekšņus samazināt tā, lai tie būtu cilvēkam samaksājami, mēs piedāvājam šos sliekšņus ne tikai samazināt, bet arī palielināt atbalsta apjomu, ko var saņemt katra mājsaimniecība. Arī šajā likumā iekļautie atbalsta griesti, kuri nedrīkst pieaugt vairāk...

Kolēģi, Purvciemā divistabu dzīvoklī būs divreiz lielāks maksājums rēķinā. Arī virknē novadu, kur ir daudzdzīvokļu mājas, divistabu, trīsistabu dzīvokļu rēķini būs simtiem eiro apmērā, ja netiks mainīts un grozīts šis likums.

Kolēģi, es saprotu neieinteresētību šajā jautājumā un cerību, ka visas lietas sakārtosies pašas no sevis, bet tā nebūs. Šie risinājumi jāatrod ātrāk. Es domāju, ka mēs nevaram atļauties situāciju, kā ir ar elektrības rēķiniem: sākt diskusiju par elektrības rēķiniem tajā brīdī, kad virkne cilvēku šos astronomiskos rēķinus ir jau saņēmuši - simtos eiro rēķinus par divistabu dzīvokli! Simtos eiro par dzīvokli! Kolēģi, tas ir normāli?

Es aicinu Saeimu jau tagad izdarīt grozījumus šajā likumā, lai cilvēki nepiedzīvotu šos drastiskos rēķinus. Ja šis likums netiks izmainīts tagad, tad, visticamāk, oktobrī cilvēki saņems ļoti paaugstinātus elektrības rēķinus, kas nebūs 40-50 procenti. Mazākā daļa Latvijas pašvaldību spēs nodrošināt šo 10, 20, 30 procentu rēķinus. Lielākajā daļā tie būs ar kārtām, tie būs galvaspilsētā ar kārtas skaitli divi reiz divi... neatkarīgi no tā, kur tu dzīvo - vienistabas dzīvoklī, divistabu, trīsistabu -, visi tie būs reiz divi. Un tas mūsu iedzīvotājiem šobrīd nav samaksājams rēķins.

Mēs aicinām ar šo likumu samazināt sliekšņus. Tas, kas šeit ir ierakstīts, - tas atbalsta līmenis, noteiktais atbalsta līmenis, ir pārāk augsts, un atbalsta sniegšanas limiti ir pārāk zemi.

Kolēģi, es aicinu iekļaut šajā darba kārtībā, neatlikt jautājumu uz novembri vai decembri. Darām to uzreiz un tagad!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti bija lūguši balsojumu.

L ūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Tātad deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Deputāti Jānis Dombrava, Rihards Kols, Juris Rancāns, Krišjānis Feldmans, Edvīns Šnore un Ainars Bašķis lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1592/Lp13).

Deputāti Ilmārs Dūrītis, Viesturs Liepkalns, Aigars Bikše, Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1600/Lp13).

Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1617/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir. Balsosim par visu kopā, ja?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautu deputātu Jāņa Dombravas, Riharda Kola, Jura Rancāna, Krišjāņa Feldmana, Edvīna Šnores un Ainara Bašķa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1592/Lp13), Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1600/Lp13) un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1617/Lp13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 18, atturas - nav. Tātad minētie trīs likumprojekti Saeimas sēdes darba kārtībā tiek iekļauti.

Nacionālās drošības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ilmārs Dūrītis, Viesturs Liepkalns, Aigars Bikše, Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Valērijs Agešins, Jānis Urbanovičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Klementjevs un Vitālijs Orlovs lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, izskatīšanai Saeimā iesniedzām likumprojektus “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””, “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”un “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Runāšu par pirmā likumprojekta nepieciešamību. Grozījuma mērķis ir indeksēt visus fiksētos pabalstus, tostarp ģimenes valsts pabalstu. Un frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos atgādināt, ka inflācijas negatīvās ietekmes mazināšanai Saeima šā gada jūlijā lēma valsts pensiju indeksāciju veikt divus mēnešus agrāk, pensijas palielinot vidēji par 23 procentiem. Taču garantētā minimālā ienākuma līmenis, neskatoties uz augsto inflāciju, nav indeksēts joprojām.

Garantētā minimālā ienākuma pabalsts ir materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai. Un šie ikdienas izdevumi inflācijas rezultātā ir būtiski auguši, un minētā pabalsta apmērs vairs neatbilst pašreizējai sociālekonomiskajai situācijai valstī. Šo cilvēku minimālā ienākuma līmenis aizvien tiek rēķināts pēc 2018. gada statistikas datiem. Ņemot vērā būtisko patēriņa cenu pieaugumu, var secināt, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis - 109 eiro pirmajai personai vai vienīgajai personai un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā - nav pietiekams, lai šobrīd segtu pat pārtikas iegādes izdevumus, nerunājot par tādiem izdevumiem kā mājokļa izdevumi un veselības aprūpe, un tas ir pretrunā ar likumā noteikto, ka pamatvajadzības ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumus attiecībā uz minimālo ienākumu slieksni, Saeima un valdība veica grozījumus normatīvajos aktos, taču, mūsu ieskatā, šie grozījumi bijuši formāli, jo arī 2023. gadam plānotais minimālo ienākumu sliekšņa palielinājums no 109 līdz 125 eiro nebūs pietiekams, lai nodrošinātu personām cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.

Arī Latvijas Republikas tiesībsargs Jansona kungs aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jau sākot ar 2022. gada oktobri. Grozījumu mērķis ir uzdot Ministru kabinetam līdz 2022. gada 15. oktobrim pārskatīt garantētā minimālā ienākuma apmēru un tā pārskatīšanas kārtību, lai kompensētu straujās inflācijas ietekmi uz trūcīgu personu sociālo nodrošinājumu atbilstoši šā brīža sociālekonomiskajai situācijai, sākot ar 2022. gada 1. novembri.

Šādu grozījumu rezultātā tiks aizsargātas un nodrošinātas personas ar viszemākajiem ienākumiem, un to rezultātā tiks mazināts nabadzības risks sabiedrībā. No valsts budžeta šim mērķim būtu nepieciešams nodrošināt pašvaldībām nepieciešamo līdzfinansējumu indeksētā garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksai, sākot ar 2022. gada 1. novembri. Tam vajadzētu veikt apropriācijas pārdali 2022. gada budžetā, paredzot budžeta līdzekļus garantētā minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanai un pabalstu izmaksai.

Vēlos atgādināt, ka Eiropas Komisija un OECD ir norādījušas, ka minimālo ienākumu slieksni ir nepieciešams pārskatīt ik gadu, nevis reizi trijos gados, jo citādi tiek kavēta ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšana.

Tāpēc ierosinām šo likumprojektu un vēl divus iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Valērijs Agešins, Jānis Urbanovičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Klementjevs un Vitālijs Orlovs lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, augsti godātie deputāti! Ziniet, 13. Saeimai nav ar ko lepoties sociālajā blokā, bet es pateikšu, ka viens no mūsu labiem soļiem bija - mēs gandrīz dubultojām ģimenes valsts pabalstu. Jā, tas bija aptuveni 12 eiro. Mēs to palielinājām līdz 25 eiro, un tālāk - 50, 100... un 100 par vienu bērnu tiem, kam ir vairāk par trim bērniem. Labs darbs, un es (godīgi) negaidīju, ka būs tik labs rezultāts, bet valdība palīdzēja un atrada līdzekļus - man liekas, 63 miljoni eiro tika ieguldīti šajā projektā. Bet, pienāca inflācija, un šodien visi mūsu darbi ir vējā, tas pabalsts ir devalvējies. Šodien realitāte ir tāda, ka tās ģimenes, kuras mēs ar šo pabalstu atbalstījām, un bērni, kuri varbūt varēja atļauties vairāk mantiņu no vecākiem, šodien jūt ļoti, ļoti smagus laikus.

Mēs negribam ieslīgt populismā un piedāvāt (kā viens otrs) piecus tūkstošus, trīs tūkstošus, mēs lūdzam valdību izstrādāt tādu pašu modeli kā pensijām un indeksēt pabalstu. Mēs varam komisijā paņemt šo lietu - ģimenes valsts pabalstu -, sazināties ar Labklājības ministriju, pieaicināt Finanšu ministriju un komisijā izstrādāt loģisku algoritmu, lai pabalstu palielinātu. Ja mēs gribam, lai uz šo finansiālo atbalstu varētu cerēt arī nākotnē un lai inflācija to pilnīgi neiznīcinātu, līdz šī sasaukuma beigām mums vajag lēmumu pieņemt. Ja mēs gribam tikai spēlēties ar cipariem, tad šis cipars izskatīsies labi, bet realitātē nopirkt bērnu pārtiku, kaut kādas bērnu drēbes šodien nav iespējams, tāpēc ka šajā segmentā ir ļoti augsta inflācija - es domāju, līdz 35 procentiem.

Lūdzu atbalstīt, nodot komisijai, un tur mēs loģiski, bez populisma, mierīgi to ciparu atradīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens.) pret likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Nav iebildumu!”; “Ir!”; “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 53, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Valērijs Agešins, Jānis Urbanovičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Klementjevs un Vitālijs Orlovs lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 53, atturas - nav. Likumprojekta sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Linda Medne, Jānis Butāns un Uldis Budriķis lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Deputāti Ainars Latkovskis, Kārlis Šadurskis, Krišjānis Feldmans, Linda Medne, Rihards Kols, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Raivis Dzintars un Raimonds Bergmanis lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Sāksim izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krišjāņa Feldmana, Sanda Riekstiņa, Ainara Bašķa, Lindas Mednes un Jāņa Butāna iesniegto likumprojektu “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Labdien vēlreiz! Šo likumprojektu mums nācās sagatavot, jo bija acīmredzami, ka pēc tam, kad notika tautas nobalsošana par to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un šis lēmums tika pieņemts - ļoti stingrs, realitātē tas nekā netika īstenots līdz galam - dzīvē, sadzīvē, biznesā. Līdz ar to, lai nodrošinātu attiecīgās tautas nobalsošanas rezultātu īstenošanu dzīvē, ir sagatavots šis likumprojekts, kurš stiprinās latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Aicinu visus, kas iestājas par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, balsot “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

 Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātā Latvijas sabiedrība! Es šobrīd vairāk vērsīšos pie domājošās Latvijas sabiedrības daļas, kura ir pieradusi analizēt, lasīt, iedziļināties - nevis tikai sekot līdzi kādiem uzsaukumiem un virsrakstiem, bet saprast lietu būtību. Visticamāk, šobrīd nav vērts runāt ar šo zāli, jo cilvēki nav ieinteresēti notiekošajā, viņi ir nolēmuši... un arī lielākā daļa kolēģu Saeimā, visticamāk, neieklausīsies saprāta balsī, bet tā ir aizejošā valdība un tā ir aizejošā koalīcija, līdz ar to arī mums nav svarīgi, ko viņi par šo domā.

Kolēģi, mēs saprotam, ka šādas iniciatīvas ir bez maksas, šīs iniciatīvas neko nemaksā ne no valsts budžeta... varbūt pavisam mazliet, lai nodrošinātu administratīvo slogu sodu iekasēšanai, bet kopumā tas noteikti atmaksāsies. Un šāda iniciatīva neliek deputātiem meklēt saskaņojumus Finanšu ministrijā vai pašvaldībās. Vienkārši tiek izlemts, un sabiedrība atkal tiek sašķelta.

Redziet, kolēģi, tas, protams, ir daudz vienkāršāk nekā domāt par to, kā mēs pārdzīvosim šo ziemu, un domāt par to, kā vispār cilvēki varētu izdzīvot šajos ekonomiskajos apstākļos, pērkot sev pārtiku, jo sašķelta sabiedrība ir vislabākā augsne dažādām nelietībām. Kamēr cilvēki skatās viens uz otru ar neuzticēšanos un mēģina rakstīt komentārus tā, lai policija neatrod kaut ko nepareizu un neierosina kārtējo lietu, tikmēr jūs varat pilnīgi droši justies brīvi savā visatļautībā un darīt pilnīgi visu, kas jums ienāk prātā. Taču tad, kad sabiedrība tiek saliedēta, kad sabiedrība paskatās nevis viens uz otru, bet sāk skatīties uz jūsu pusi (kā tas notika kovida afēras norietā), tad gan jūs sākat nervozēt. Jūs tieši tāpat sākāt nervozēt tad, kad parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu pietuvojās tādam ļoti interesantam slieksnim.

Šobrīd, šķeļot sabiedrību, protams, jūs esat ieguvēji. Taču ko es jums gribu pateikt, kolēģi? Jūs droši vien netiekaties ar vēlētājiem, stāvot uz ielas un stāstot par sevi un par savu darbu, jo jums ir bail, bet mēs to darām. Un tas, ko dara cilvēki, tas, ko viņi runā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tomēr aicinu neizmantot Saeimas tribīni priekšvēlēšanu kampaņai.

J. Stepaņenko. Es jums pastāstīšu, kolēģi, ko runā cilvēki. Viņiem ir bail - viņiem ir bail! - no šādas rīcības, no sabiedrības šķelšanas. Un, ziniet, kas nāk klāt? Nāk klāt latvieši no latviešu ģimenēm, nāk klāt arī krievi no ģimenēm, kurās viens ir latvietis, otrs ir krievs. Un ko mēs dzirdam? Ka viņi viens ar otru vairs nesarunājas, ka viņi pērk pārtiku atsevišķos veikalos un neskatās viens uz otru. Un tas ir jūsu nopelns, jūs varat par to priecāties. Bet ir latvieši, kam ir ļoti bail no tā, ko jūs... uz kurieni jūs vedat šo valsti, mūsu valsti, - Latviju. Viņi nesaprot, kāpēc jums tas ir vajadzīgs, - tie, kas domā, tie, kas iedziļinās, un tie, kas saprot lietu būtību.

Tāpēc, kolēģi, ja jūs domājat, ka šāds lēts paņēmiens jums atnesīs kādu vienu vai divas balsis, ceriet vien, jums nekas nesanāks.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ilmārs Dūrītis... Ilmārs Dūrītis ir, Janīna Jalinska, Ieva Krapāne, Edgars Kucins, Evija Papule... Evija Papule ir, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs un Gatis Zamurs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt darbu, izskatot šā gada 15. septembra sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es jums uzdošu vienu jautājumu: vai jums liekas, ka solīt pedagogiem pa purnu pirms krīzes ir normāli? Vai jums šķiet, ka šāda attieksme pret Latvijas skolotājiem ir taisnīga? Par to arī ir šis likumprojekts.

Likumprojekts ir par taisnīgu attieksmi. Es varbūt savā ziņā provokatīvi pateicu - solīt pa purnu, bet kā lai savādāk izskaidro, kas tad ir tā solīšana pa purnu. Solīšana pa purnu - tā ir draudu izteikšana kādai sabiedrības daļai vai kādam konkrēti. Un, godātie kolēģi, attieksme šajā pedagogu streika izlīguma procesā ir gluži vienkārša. Ja jūs streikosiet vairāk par vienu dienu, mēs jums neko nekompensēsim! Kā to var izskaidrot savādāk kā tiešus draudus pedagogiem par to, kas ar viņiem būs, ja viņi rīkosies savādāk?

Kolēģi, vakardienas “dāsnais” piedāvājums no valdības... vai tās ir cieņpilnas sarunas, kuru noslēgumā pedagogiem atkal piedraud - ja nepiekritīsiet, jums nebūs vispār. (Starpsaucieni.) Godātie kolēģi, vai tā ir pareiza attieksme pret pedagogiem? Ikviens, kas šeit uzskata, ka tas tā nebija, var paskatīties vakardienas vakara ziņu atspoguļojumu, kādā veidā tika atspoguļotas šīs sarunas. Un no izglītības un zinātnes ministres bija skaidrs signāls par to, ka vai nu šitā, vai nekā. Esiet priecīgi par to, kas ir.

Bet kas tad ir tas, kas ir? Kā premjers teica - ļoti dāsns piedāvājums. Kolēģi, cik tieši dāsns ir šis piedāvājums Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem? Vai nav tā, ka šis dāsnais piedāvājums, kā premjers to ir nosaucis, nav tuvu nullei? Šis piedāvājums ir tuvu nullei augstskolās strādājošajiem (tur arī ir pedagogi). Kāds tas ir viņiem? Šis valdības piedāvājums paredz arī to, ka jūs saņemsiet naudiņu, bet jums būs arī vairāk jāstrādā. It kā loģiski, bet savā ziņā tas šķeļ pedagogus.

Es varu tikai pateikt (Starpsaucieni.) paldies, ka pedagogi ir noturējušies pret un palikuši vienoti savā nostājā, nenostājoties vienam pret otru, jo šis piedāvājums pretnostata pedagogus vienu pret otru. Ikviens, kas šajā jautājumā kaut mazliet ir iedziļinājies, saprot, ka man ir taisnība. Virkne pašvaldību vadītāju jau ir minējuši to, ka šis piedāvājums pretnostata pedagogus.

Kamēr tie būs 56 miljoni, risinājumu neatradīs. Varbūt atradīs, ja mainīs attieksmi pret taisnīgu attieksmi un pret cieņpilnām sarunām, kas šobrīd diemžēl nav notikušas. (Starpsauciens: “Nemelo!”) Varbūt attieksme mainīsies. Tajā brīdī jāapzinās, cik tad patiesībā ir nepieciešams naudas šai nozarei, un tie nav 56 miljoni, naudas vajag vairāk.

Ja mēs runājam par premjera dāsnumu, tad šis likumprojekts izejas stadijā noliek abas puses vienādā stāvoklī. Šis likumprojekts noliek vienādā stāvoklī Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. No nākamā gada tas paredz viņam tieši tādu pašu algas pieaugumu kā pedagogiem. Šis likumprojekts paredz iesaldēt premjera algu, kamēr nav atrasta vienošanās ar pedagogiem. Tik vienkārši. Premjeram nebūs trīs tūkstoši eiro pieaugums, kamēr pedagogiem nebūs cieņpilns pieaugums.

Tas pats attiecas arī uz izglītības un zinātnes ministri - divi tūkstoši eiro pieaugums, kad notiek pedagogu streiks. Kā tas iet kopā ar darba novērtējumu? Kāds tas ir novērtējums? Pedagogu streiks - tas ir labi? Piemetīsim ministrei divus tūkstošus eiro pie algas un premjeram - trīs.

Mēs aicinām iesaldēt šīs algas, kamēr nav rasts risinājums. (Starpsauciens.) Pirmdien būs streiks, un es aicinu darīt visu, lai valdība kaut ko sāk darīt pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Par - 27, pret - 45, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Vilciņš. (Pauze.)

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas un Aināra Vilciņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, es saprotu, ka šis nav jautājums ne par valodu, ne par citām lietām, kas jūs šobrīd interesē, bet šis ir praktiskas dabas jautājums. Un pagājušajā sēdē jūs to noraidījāt neklausoties. Tātad atkārtosim vēlreiz. 1. oktobrī tūkstošiem Latvijas namīpašnieku saskarsies ar problēmu, par kuru jau tika brīdināti... tostarp deputāti... ilgu laiku, jau vasarā, par to, ka tās ēkas, kuru būvniecība ir uzsākta līdz 2014. gada 1. oktobrim... tiks uzskatītas par graustiem, tāpēc ka valsts it kā rūpējas par to, ka nedrīkst dzīvot nepabeigtā ēkā, bet, patiesību sakot, vienkārši paņems lielāku nodokli, kas ir trīs procenti no nekustamā īpašuma vērtības. Nav neviens veicis aprēķinu, cik šādu ēku ir Latvijā. Mēs zinām tikai to, ka Rīgā ir apmēram seši tūkstoši šādu ēku. Daugavpilī - graujošs skaits! Latgales deputātu grupa droši vien nav paskaitījusi nemaz. Mums ir it kā Latgales deputātu grupa, bet nemaz nezina, kas notiek Daugavpilī.

Daugavpilī - 2029 šādas ēkas! Jūs tas neuztrauc, Bondara kungs? Liepājā - aptuveni 420 ēkas, Ādažos - ap tūkstoti. Un tā - pa visu Latviju, katrā pilsētā šādas ēkas ir.

Un tas ir klāt pie tā visa, ka šiem cilvēkiem būs jāmaksā par gāzi, par elektrību, benzīnu, par visām lietām, kuras sadārdzināsies.

Vai jūs tomēr neuzskatāt, ka vajadzētu savas sarunas pārtraukt un aizdomāties par tiem cilvēkiem, kuriem ar 1. oktobri draud šis paaugstinātais rēķins tikai tāpēc, ka jūs neesat padomājuši savlaicīgi atcelt...?

Nav šobrīd tādi apstākļi, lai cilvēkiem uzkrautu vēl papildu pienākumu stāvēt rindās... Viņi stāvēja tajās rindās, lai saņemtu šo pagarinājumu, bet neizstāvēja tās. Un tas ir atkal... tā ir jūsu atbildība.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 44, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Ievas Krapānes, Ramonas Petravičas un Māra Možvillo iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pat šodien nenožēloju to, ka 2019. gadā budžeta pieņemšanas laikā es nobalsoju “pret” partiju finansējuma palielināšanu. Es redzēju to pretestību, kas ir tām koalīcijas partijām, arī pašam esot koalīcijā, par to, cik ļoti nepieciešams šis finansējums; par to, ka Valsts prezidents vēlas, lai partijas saņemtu lielāku finansējumu un būtu neatkarīgākas no sponsoriem.

Ir pagājuši jau vairāki gadi, un šobrīd mēs varam izdarīt secinājumus attiecībā uz to, par ko es runāju jau 2019. gadā. Vai tiešām partijas ir kļuvušas finansiāli neatkarīgākas, vai to komunikācija ar iedzīvotājiem ir uzlabojusies? Ir apkopoti dati, un šobrīd ir redzams, ka finansējums, kas ir bijis iepriekš, ir tikai palīdzējis partijām atbrīvoties no parādiem. Un šobrīd... jā, protams, es varu atbildēt, ka ir samazinājies finansējums no sponsoriem, bet šī problēma pilnībā nav izskausta. Mēs joprojām dienaskārtībā bieži redzam jautājumus par azartspēlēm; azartspēles tiek atbalstītas, neskatoties uz to, ka ir iedzīvotāju protesti. Un tas pats arī ar Skultes termināli, kurš tiek lobēts. Šie finansējumi nepalīdz, lai mēs padarītu politiku caurspīdīgāku.

Pēc biedru skaita mēs šobrīd varam redzēt - tai pašai “Saskaņai” ir par 1800 biedriem pat vēl samazinājies biedru skaits, kāds tas bija 2019. gadā. Varu uzteikt, protams, Attīstībai/Par! - tās biedru skaits ir palielinājies par 200 biedriem. Jaunajai VIENOTĪBAI ir samazinājies, Konservatīvajiem - palielinājies. Taču to biedru skaits nav tādā apjomā, kādu mēs varam redzēt kaimiņvalstīs. Lietuvā vadošajām partijām ir apmēram 20 tūkstoši biedru. Mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz tam, bet tas finansējums, kas ir piešķirts, neliecina, ka ar šo finansējuma palielinājumu mēs ejam pareizajā virzienā.

Ir jāmāk uzrunāt cilvēki un skaidrot, ka politika ir tas process, ar kuru mēs varam ietekmēt mūsu valsti. Bet diemžēl arī pētījumos, ko mēs tagad varam lasīt... Piemēram, mājaslapā lsm.lv bija apkopojums, ka politiskās partijas ļoti gausi komunicē ar saviem vēlētājiem un šie politiskie procesi ir ļoti nekvalitatīvi.

Šis finansējums lielākoties tiek izlietots, lai pirms vēlēšanām aģitētu. Tas tiek iztērēts reklāmās, video, sociālajos tīklos, bet tas periods, kas ir no vēlēšanu sākuma līdz nākamajām vēlēšanām, ir nekvalitatīvs, un finansējums tam nepalīdz.

Tāpēc es joprojām iestājos par to, ka ir nepieciešams samazināt mums finansējumu. Ja šobrīd pieļaujamais ir 800 tūkstoši, tad būtu jāsamazina līdz 200 tūkstošiem. Un jānodarbojas ar kvalitatīvu politiku, iedzīvotāju uzrunāšanu. Bukletiņi - skaisti, krāsaini - tam nepalīdzēs.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Ievas Krapānes, Ramonas Petravičas un Māra Možvillo iesniegto likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Ir sācies priekšvēlēšanu laiks, un katra partija rāda, ko nu ir izdarījusi un ko nākotnē darīs Latvijas labā. Bet ne tikai politiskās partijas stāsta par saviem darbiem, par savām programmām, ir vēl arī personas, kas iesaistās šajās debatēs; ir mediji, kas stāsta, ko partijas ir darījušas. Par kādu raksta labāk, par kādu - sliktāk.

Taču ir arī aptauju kompānijas, kurām ir nodokļu parādi; ir arī kompānijas, kuras veic savas aptaujas ļoti nekvalitatīvi, pat neparādot, ka mūsu valstī ir daudz vairāk partiju... Un šīs partijas viņi uzskata par sīkpartijām, paliek zem “citi”. Tātad tad, kad šīs aptaujas tiek veiktas, tur pa lielam ir tikai varas partijas, un tad ir arī “citas” partijas.

Tāpēc mēs, partija “Republika”, aicinām papildināt 32. pantu. Proti, mēs aicinām, lai 60 dienas kompānijas, tādas kā, piemēram, SKDS un FACTUM, nepublicētu šo aptauju datus, lai sabiedrība, lai vēlētāji paši var pēc pieejamās informācijas spriest, par ko balsot.

Tā ka aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu un nodot komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ramonas Petravičas, Ievas Krapānes, Ērika Pucena, Aināra Vilciņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Algu jautājums šobrīd ir ļoti svarīga tēma, kura steidzami ir jārisina, jo energokrīze ar inflāciju, kura šobrīd ir sasniegusi ne tikai Latviju, bet arī pārējās Baltijas valstis, pierāda to, ka mums straujāk ir jāpalielina algu fonds gan Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, gan skolotājiem, taču tas ir jādara vienlīdzīgi, vienlīdzīgā apjomā. Mēs nevaram Ministru prezidentam palielināt algu par 30 procentiem (papildus tas ir apmēram 2500 eiro), ministriem (1800 eiro papildus), deputātiem, kamēr tajā pašā laikā skolotājiem... Vēl nesen skolotājiem bija papildus paredzēts finansējums - 70 eiro. Un viņiem ir visas tiesības prasīt... rīkot šo streiku un piedalīties tajā.

Es vēlos minēt to, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki ir tie, kuri, pēc likuma, nedrīkst streikot. Mēs varam paskatīties, kāds ir viņu atalgojums un par cik procentiem tas pieaugs 2023. gadā. Varam lasīt, ka Iekšlietu ministrijas darbiniekiem tikai par 10 procentiem palielināsies atalgojums. Manā uztverē, tas ir kaunpilni!

Es kā piemēru varu minēt - ugunsdzēsēja palīgam šobrīd... kāds, kurš netiks Saeimā... ir visas iespējas vēl līdz 31. decembrim pieteikties par ugunsdzēsēja palīgu par 650 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Jūs varat mēģināt kļūt arī par ugunsdzēsēju, glābēju, autovadītāju un saņemt 716 eiro. Droši! Šī vakance ir pieejama līdz 31. decembrim. Es domāju, šī vakance būs pieejama arī nākamos, visus pārējos gadus, jo jāsaprot, ka vīrietim uzturēt ģimeni par 716 eiro (un no tiem noņem nodokļus!) ir ļoti grūti. Tāpēc daudzi Iekšlietu ministrijas darbinieki strādā dubultu darbu, lai varētu savilkt galus.

Un šī ziema būs grūta. Opozīcijas deputāti to ļoti bieži atgādina, bet dzirdīgās ausis to nesadzird. Tādēļ mēs iestājamies par to, ka ir jābūt vienlīdzībai un valsts pārvaldes darbiniekiem nav jāpalielina atalgojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ritvara Jansona, Arvila Ašeradena, Krišjāņa Feldmana, Jura Pūces un Ināras Mūrnieces iesniegto likumprojektu “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Labdien! Dzirdot vārdu “Lestene”, šķiet, vairumam Latvijas iedzīvotāju minētais vietvārds saistās ar Lestenes baznīcu un memoriālu karavīriem. Tas arī saprotami, jo Latvijas kultūrvēstures... laikā... 17. gadsimtā celtā Lestenes baznīca savulaik varēja lepoties ar vienu no Latvijā greznākajiem baroka interjeriem.

Savukārt Otrā pasaules kara laikā... Kurzemes frontē, tātad arī pie Lestenes, notika visapjomīgākās militārās kaujas Otrā pasaules kara laikā Latvijā. Pie Lestenes notika Latvijas vēsturē pirmā kauja, kurā viens pret otru cīnījās un krita tūkstošiem Latvijas Republikas pilsoņu, kuri bija iesaistīti okupantu armiju rindās.

Piemiņas vietā esošajos Brāļu kapos apbedīti kritušie latviešu karavīri un nacionālo partizānu karā kritušie partizāni.

Lestenes baznīca jau gadiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tagad baznīcā notiek dievkalpojumi un koncerti. Tiek veikti atjaunošanas darbi.

Līdzās baznīcai atrodas Lestenes memoriāls, ko sāka veidot 20. gadsimta deviņdesmitajos gados kā piemiņas vietu Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem - Latvijas pilsoņiem. Lestenes Brāļu kapos pārapbedīts vairāk nekā tūkstotis Otrajā pasaules karā bojā gājušo karavīru, kuru mirstīgās atliekas atrastas un identificētas no jauna atklātās vietās Latvijas un Krievijas teritorijā.

Piemiņas vietā uz simt plāksnēm ir iegravēts ap 11 tūkstošiem kritušo latviešu karavīru - leģionāru - vārdu. Blakus esošajā senajā ēkā pakāpeniski izveidojās ekspozīcija, kas saistīta ar Lestenes Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem, kauju vietām Lestenes apkārtnē. Ir izveidojusies nozīmīga, kompleksa piemiņas vieta, kas atspoguļo Otrā pasaules kara notikumus Latvijas teritorijā un saglabā latviešu karavīru piemiņu.

Ņemot vērā vēsturi un nozīmīgumu sabiedrībā, valstiskas nozīmes pieminekļa statusu ieguva viss minētais komplekss, un šā gada 15. jūlijā kultūras ministrs Nauris Puntulis parakstīja rīkojumu par valsts nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli - arhitektūras un vēsturiska notikuma vietas pieminekli - Lestenes luterāņu baznīcu un Otrā pasaules kara piemiņas vietu ar Lestenes memoriālu.

Neapšaubāmi, tik nozīmīgam objektam bija, ir un būs nepieciešams valsts atbalsts - dažādu sasaukumu Saeimas regulāri piešķīrušas finanšu līdzekļus Lestenes Brāļu kapiem; valsts ir atbalstījusi Lestenes baznīcas atjaunošanu. Baznīcu un memoriālu ir atbalstījusi arī Tukuma novada pašvaldība.

Pieņemot šo likumu, tiktu noteikta saprotama kārtība, kādā valsts un pašvaldība var virzīt līdzekļus nacionālas nozīmes objekta attīstībai. Likums noteiktu arī pieminekļa uzturēšanas, izmantošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību.

Piemineklim ir milzīgs attīstības potenciāls - tajā tiek veikta ne tikai reliģiskā darbība; notiek latviešu karavīru piemiņas pasākumi. Piemineklis lieliski var kalpot sabiedrības vēsturiskās atmiņas uzturēšanai, izglītības un kultūras pasākumiem.

Karš Ukrainā ir saasinājis sabiedrības uzmanību, novērtējot to, cik nozīmīga ir spēja aizstāvēt savu valsti. Savu devumu šeit var dot arī tālākas ekspozīcijas par latviešu karavīru cīņu Otrajā pasaules karā attīstību.

Kultūras pasākumu biežumu baznīcā, protams, sekmētu pilnīga baznīcas atjaunošana. Piemineklis var kļūt arī par nozīmīgu tūrisma piesaistes objektu.

Lestenes Brāļu kapu granītā iekalti vārdi: “Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.” Tie atgādina, ka sabiedrības un mūsu valsts pienākums ir zināt savu vēsturi un rūpēties par šo pieminekli.

Lūdzu, atbalstiet.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Normunda Žunnas, Jura Rancāna, Ulda Budriķa, Ainara Bašķa un Sanda Riekstiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Šodien aicinām atbalstīt Konservatīvo sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt iespēju fondēto pensiju shēmas dalībniekiem izmantot uzkrāto pensijas kapitālu pēc saviem ieskatiem un atbilstoši viņu vajadzībām.

Likumprojekta būtība ir šāda. Likumprojekts paredz papildināt likuma 7. panta pirmo daļu, kas noteic, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks, pieprasot vecuma pensiju (tātad - pieprasot arī priekšlaicīgi), izvēlas vienu no norādītajām fondētā pensijas kapitāla izmaksas iespējām, ar 3. punktu šādā redakcijā: “uzkrāto fondētās pensijas kapitālu ir tiesīgs saņemt viņa norādītajā bankas kontā un izmantot pēc saviem ieskatiem”.

Likumprojekts paredz arī papildināt likuma 7. pantu ar trešo daļu, nosakot, ka pirms pensijas vecuma sasniegšanas fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības izmantot uzkrāto pensijas kapitālu šādām vajadzībām: pirmkārt, lai veiktu pirmo iemaksu par hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei; otrkārt, hipotekārā kredīta saistību dzēšanai un/vai samazināšanai; un, treškārt, ārstniecības izdevumu segšanai. Ja uzkrātais pensiju kapitāls tiek izmantots šiem mērķiem, mēs ilgtermiņā uzlabojam cilvēku labklājību un sadzīves apstākļus, kā arī netieši stimulējam valsts tautsaimniecību.

Pašreizējā likuma redakcija neļauj izmantot otrajā līmenī uzkrāto pensijas kapitālu akūtu veselības problēmu risināšanai, tajā skaitā šobrīd pat nav ļauts izmantot šos uzkrātos līdzekļus dzīvību glābjošu operāciju apmaksai. Uzskatu, ka šāds ierobežojums rīcībai ar personīgajiem līdzekļiem nav loģisks un samērīgs. Cilvēkiem ir jādod iespēja glābt savu dzīvību, izmantojot viņu pašu uzkrāto naudu. Un, kas ir ļoti būtiski, izmantojot uzkrātos līdzekļus šodien, šis kapitāls netiks pakļauts šodienas milzīgajai inflācijai, kas pēc gada vai diviem novedīs pie tā, ka uzkrātais kapitāls, ļoti iespējams, nedos nekādu papildinājumu pirmajam pensiju līmenim, turklāt shēmu ienesīgums ne tuvu nav tāds, lai kompensētu inflācijas radītos zaudējumus.

Un iesniegtajiem grozījumiem nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu.

Aicinu nodot likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krišjāņa Feldmana, Sanda Riekstiņa, Jāņa Butāna, Reiņa Znotiņa un Evitas Zālītes-Grosas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krišjāņa Feldmana, Sanda Riekstiņa, Lindas Mednes, Jāņa Butāna un Ulda Budriķa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ainara Latkovska, Kārļa Šadurska, Krišjāņa Feldmana, Lindas Mednes, Riharda Kola, Jura Pūces un citu iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tālāk - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi, tālāk darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Aldis Gobzems, Kaspars Ģirģens, Jūlija Stepaņenko, Ieva Krapāne, Ļubova Švecova, Māris Možvillo, Karina Sprūde, Ainārs Vilciņš un Inguna Rībena ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad ir iebildumi.

Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes, respektīvi, 22. septembra sēdes, darba kārtībā.

Petravičas kundze runās “par”, ja?

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valdības nespēja ātri un konsekventi pieņemt pārdomātus lēmumus jau Covid-19 krīzes laikā nodarīja būtisku kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju labklājībai. Šobrīd mēs atrodamies līdzīgā situācijā. Tomēr būtiskus ienākumus no pievienotās vērtības nodokļa, sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa gūst valsts budžets. Astronomisku peļņu gūst “Latvenergo” un “Latvijas gāze”, nevis pašvaldības vai valsts iedzīvotāji. Nabadzības riskam ir pakļauts katrs ceturtais iedzīvotājs. Augot pārtikas, apkures un elektrības cenām, šī proporcija tikai augs.

Lai novērstu iepriekš minēto - uzņēmumu bankrotu, cilvēku atlaišanu - un izvairītos no jauna emigrācijas viļņa, atkārtoti piedāvāju noteikt cenu griestus elektrībai un apkurei... zemākos reģionā - tātad starp Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju. Jau iepriekšējā sēdē minēju, ka šāda pieeja ir guvusi atbalstu Eiropas Savienībā, Beļģijas enerģētikas ministrei un Austrijas kancleram par to iestājoties. Vācijas kanclers ir izteicies, ka ieviesīs cenu griestus elektroenerģijai pēc iespējas ātrāk. Apvienotajā Karalistē ir ieviesta elektroenerģijas un apkures garantija, kas nozīmēs, ka mājsaimniecības maksās iepriekš noteiktu daudzumu. Šie nav atsevišķi gadījumi, bet cēloņsakarība, kurai jāseko arī Latvijā.

Ja kolēģiem šī citu valstu pieredze nešķiet pārliecinoša, minēšu divas šādas pieejas krīzes risināšanai priekšrocības.

Pirmkārt, tūlītējs atbalsts vismazāk nodrošinātajiem. Jau tagad lielai daļai sabiedrības nākas atteikties no dzīvošanas pietiekami apkurinātos vai pietiekami izgaismotos dzīvokļos, daļai sabiedrības nākas atteikties ne tikai no pilnvērtīgas pārtikas, bet arī ievērojami jāsamazina tās daudzums... vai pat vitāli dzīvībai svarīgiem medikamentiem. Un tas attiecas ne tikai uz senioriem, bet arī uz ģimenēm ar bērniem, kam nāksies dzīvot aukstumā un tumsā. Šiem cilvēkiem ir nepieciešama tūlītēja palīdzība, ko piedāvā cenu griestu noteikšana.

To ieviešanas gadījumā tiktu novērsti sagaidāmie milzīgie rudens apkures un elektroenerģijas rēķini, kā arī palielinātos reāls ienākumu līmenis, tomēr, ņemot vērā, ka krīzes situācijā, kur elektrības cena biržā diennakts laikā svārstās 1000 procentu magnitūdā, tas arī palīdzētu ļaut mājsaimniecībām plānot izdevumus. Līdz šim izziņotā siltumapgādes izmaksu kompensēšana 350 miljonu apmērā ir nepietiekama, un tajā paredzēto atbalstu saņems tikai neliela daļa iedzīvotāju.

Otrkārt, ilgtermiņa atbalsts uzņēmējiem. Redzot, ka tirdzniecības centri, kā, piemēram, “Alfa” un “Akropole”, saīsina darbalaiku, sporta halles lemj par darbības pārtraukšanu un mazie uzņēmumi gatavojas bankrotam, tiem ir jāsniedz reāls un jūtams atbalsts.

Kolēģi, kamēr Latvijas sabiedrība slīgst nabadzībā, Latvijas uzņēmēji - bankrotā, “Latvenergo” pirmo pusgadu ir noslēdzis ar rekordlielu peļņu - 142 miljoniem eiro! Mums jāatdod šī nauda Latvijas iedzīvotājiem, nevis jāatstāj budžetā.

Lūdzu atbalstīt cenu griestu noteikšanu elektroenerģijai un apkurei, un - lai tie būtu zemākie reģionā.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai ir priekšlikums par nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ramonai Petravičai. Tā, mikrofonu Petravičas kundzei... lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tātad ir priekšlikums par nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts komisijai nav nodots un ir noraidīts.

Deputāti Ramona Petraviča, Jūlija Stepaņenko, Ieva Krapāne, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ļubova Švecova, Ralfs Nemiro, Kaspars Ģirģens, Aldis Gobzems un Inguna Rībena ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par valsts pasākumu īstenošanu energoresursu cenu stabilizācijai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Jā!”) Ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par tā iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi, straujais elektroenerģijas un apkures cenu pieaugums Latvijas mājsaimniecības tuvina nabadzībai, uzņēmumus - bankrotam un pašvaldības - situācijai, kad tās vairs nespēs nodrošināt komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem. Uz to jau ir norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība, katrai frakcijai izsūtot vēstuli ar priekšlikumiem un esošajām problēmām. Paredzamā negatīvā ietekme rudenī un ziemā tikai palielināsies, tomēr valdībai vēl joprojām nav skaidra rīcības plāna energoresursu cenu stabilizācijai vai visaptverošai atbalsta paketei Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

No 1. oktobra Apvienotajā Karalistē tiks ieviesta elektroenerģijas cenu garantija, kas nozīmēs, ka nākamo divu gadu laikā pastāvēs fiksēti cenu griesti. Papildus tam tiks ieviesta atlaide elektroenerģijas maksai. Vācijā arī ir ieviesti cenu griesti, kas ir jau trešā lielapjoma atbalsta pakete pēc izlīdzinātā maksājuma un atlaidēm. Līdzīgi atbalsta mehānismi tiek piedāvāti jau lielākajā daļā Rietumeiropas. Latvijas pieeja šādam atbalstam ir novēlota un pašreiz teju neeksistējoša, kas ir nepieņemami un bīstami Latvijas iedzīvotājiem.

Energoresursu cenu stabilizācijas rīcības plāna izstrādē un īstenošanā jātiek iekļautiem pieciem vitāli nepieciešamiem mehānismiem:

Pirmkārt, nodrošināt siltumapgādes cenu stabilizāciju iedzīvotāju maksātspējas līmenī, par referenci ņemot vērā iepriekšējā gada apkures sezonas vidējās izmaksas.

Otrkārt, siltumapgādes resursu sagādē iesaistīt valsts kapitālsabiedrības “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži”, izstrādājot normatīvo regulējumu, lai īstermiņā mainītu to stratēģiskos mērķus.

Treškārt, nodrošināt šķeldas pieejamību siltumapgādei par adekvātu cenu.

Ceturtkārt, piemērot elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas atcelšanu.

Piektkārt, ieviest papildu atbalsta mehānismus kritiskajai un liela enerģijas patēriņa infrastruktūrai.

Šīm atbalsta formām ir jātiek piedāvātām tūlītēji, lai izvairītos no nabadzībai vai tās riskam pakļauto iedzīvotāju daļas palielināšanās un nodrošinātu pienācīgu dzīves kvalitāti un labklājības līmeni valstī.

Mums jāņem vērā, ka energoresursu krīze nebeidzas tikai pie mājsaimniecībām, bet negatīvi ietekmē arī privātā sektora uzņēmējus, skolas, slimnīcas un sociālās aprūpes iestādes. Šo iestāžu atstāšana novārtā nozīmētu cilvēku dzīvību zaudēšanu, tāpēc aicinu iestāties par prasību Ministru kabinetam nekavējoties izstrādāt un īstenot rīcības plānu energoresursu cenu stabilizācijai.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, tātad mums jābalso par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās - 22. septembra - sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts pasākumu īstenošanu energoresursu cenu stabilizācijai” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - nav. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Vai ir priekšlikums par šī patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu mikrofonu deputātei Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Lūdzu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums šo patstāvīgo priekšlikumu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts pasākumu īstenošanu energoresursu cenu stabilizācijai” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - nav. Lēmuma projekts nav nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un ir noraidīts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Antras Tiltiņas- Zariņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 6. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Antras Tiltiņas-Zariņas atbrīvošanu no tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbrīvot Rīgas rajona tiesas tiesnesi Antru Tiltiņu-Zariņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Antras Tiltiņas-Zariņas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Kārļa Jansona atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 6. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Kārļa Jansona atbrīvošanu no tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 16. septembri atbrīvot Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Kārli Jansonu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Kārļa Jansona atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Lauras Smukules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 6. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lauras Smukules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 26. septembri iecelt Lauru Smukuli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lauras Smukules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ilonas Sabīnes Sviķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 6. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ilonas Sabīnes Sviķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 26. septembri iecelt Ilonu Sabīni Sviķi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilonas Sabīnes Sviķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Mika Čevera iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 6. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Mika Čevera iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 19. septembri iecelt Miku Čeveru par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mika Čevera iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Gunta Lauska iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 6. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Gunta Lauska iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 19. septembri iecelt Gunti Lauski par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gunta Lauska iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1542/Lp13) otrajam, galīgajam, lasījumam.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu noslēgtajiem līgumiem atbilstošu atkritumu apglabāšanu līdz pilnvērtīgai jauno atkritumu apsaimniekošanas reģionu darbības uzsākšanai, kā arī pagarināt termiņu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādei līdz 2023. gada 1. jūlijam.

Kopumā komisijā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar skaidrojumu par jaunās redakcijas tvērumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 2. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Paredz aizstāt pārejas noteikumu 54. punktā minēto līgumu slēgšanas laiku... no šā gada 31. jūlija... ar šā gada 31. oktobri. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumu 54. punktu ar noteikumu par atkritumu apsaimniekošanas līgumu nepagarināmību, ja pēc 2023. gada 31. decembra atkritumi tajā vietā vairs netiek uzglabāti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Un 4. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Paredz svītrot likumprojekta spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Komisijā šis likumprojekts tika apstiprināts.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvenciju un tās Noslēguma protokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Mēs izskatām likumprojektu, kā jau teikts, “Par Pasaules Pasta konvenciju un tās Noslēguma protokolu”.

Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvenciju un tās Noslēguma protokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Es domāju, man nav jānolasa tas garais nosaukums. Tas ir par gaisa piesārņojumu.

Mēs saņēmām gan šoreiz divus priekšlikumus no Juridiskās komisijas (Starpsauciens.), un tos mēs vienprātīgi pieņēmām.

Tāpēc aicinu balsot par apstiprināšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nē, nē, nē, paga, paga! Mums priekšlikumi jāizskata.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums...

A. Lejiņš. Jā, piedodiet.

Sēdes vadītāja. ... kuru komisija ir atbalstījusi. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Jā. Un 2. - arī Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nē, biroja, biroja... Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Deputāti atbalsta.

Un tagad - gan...

A. Lejiņš. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešajā lasījumā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Nav saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Kultūras centru likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilga Šuplinska.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirms trešā lasījuma ir izskatījusi 11 likumprojekta “Kultūras centru likums” (Nr. 41/Lp13) priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz redakcionālu un juridisku precizējumu 3. panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 3. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē 4. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 5. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Sakrīt ar Juridiskā biroja priekšlikumu. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski precizē 5. panta pirmo daļu, nosakot, ka oficiālo statistikas datu sniegšanas un apkopošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 7. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likumprojekta normu, papildinot, ka kultūras centri var saņemt finanšu līdzekļus ne tikai no dibinātāja un valsts, bet arī no citiem finanšu avotiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz dublējošu likumprojekta pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 10. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumprojekta pārejas noteikumus ar 3., 4. un 5. punktu, nosakot, ka, pirmkārt, pašvaldība noteiktā termiņā nodrošina vismaz vienam savā administratīvajā teritorijā esošam kultūras centram metodiskā kultūras centra statusu; otrkārt, Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas ir saistīti ar statistikas datu apkopošanu kultūras jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Jā, šis... Runāšu kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs. Šis 11. priekšlikums, kā jau parasti likumam pārejas noteikumos, nosaka likuma ieviešanas datumus, termiņus. Bet gribu teikt kopumā paldies.

Likums ir tāds nozīmīgs solis kultūras centru mērķu, funkciju, tiesiskā pamata, finansēšanas kārtības noteikšanai, un galvenokārt tas ir svarīgs tieši pašiem kultūras centru darbiniekiem pašapziņas celšanai, arī sabiedrībai, kas ir kultūras centru areālā. Un tas ir svētīgs darbs, ko kultūras centru darbinieki dara arī Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā.

Patiess prieks, ka šis Kultūras ministrijas virzītais likumprojekts Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā tika izstrādāts. Paldies visiem komisijas deputātiem, paldies komisijas priekšsēdētājam Ašeradena kungam par atbalstu, paldies Juridiskā biroja vecākajai juridiskajai padomniecei Lilitai Vilsonei par viedo padomu.

Aicinu atbalstīt gan 11. priekšlikumu, gan likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti atbalsta 11. priekšlikumu.

I. Šuplinska. Ir izskatīti visi 11 priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Kultūras centru likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija sagatavojusi uz trešo lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Uz trešo lasījumu esam saņēmuši deviņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt šā likumprojekta 1. pantu, kas paredzēja aizstāt tā ievaddaļā vārdu “kalendāra” ar vārdu “darba”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu, kas paredzēja grozījumus par likuma 10.² panta izteikšanu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 10.⁴ panta otro daļu, reglamentējot vecāku pabalstu nenododamās daļas nosacījumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 4. - arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 4.¹ daļu jaunā redakcijā, ar ko tiek noteikts maternitātes pabalsta izmaksas periods. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 4.² daļas 4. punktu pēc vārdiem “bērna kopšanas atvaļinājumā” ar vārdiem “vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumu kā pašnodarbinātais”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 10.⁴ panta septīto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 5. pantu, ar ko pārejas noteikumos tiek noteikts pantu jaunās redakcijas spēkā stāšanās laiks.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 5. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.

N. Žunna. Komisijā atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Tā, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.

Pavisam komisija ir izskatījusi 41 priekšlikumu.

Tātad 1. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosina precizēt terminu “profesionālās izglītības iestādes attīstības stratēģija”, nosakot, ka citas profesionālās izglītības iestādes... ka profesionālās izglītības iestādes to izstrādā uz septiņiem gadiem, nevis pieciem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 6. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 8. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 10. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 18. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt

A. Ašeradens. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 36. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 38. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 40. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. Līdz ar to, kolēģi, ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Paldies. Kolēģi, sākam skatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 2. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 12. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 18. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”.

Aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Paldies. Kolēģi, sākam izskatīt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisija saņēmusi 35 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 10. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 11. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 13. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 15. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 16. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 23. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 34. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. Līdz ar to esam izskatījuši visus 35 priekšlikumus.

Aicinu Saeimu balsot par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A. Ašeradens. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” un lēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir salāgot tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri ir notiesāti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar to, kāds ir paredzēts gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu ir izdarījis Saeimas deputāts. Jautājumu par to, kādos gadījumos Eiropas Parlamenta deputātu var atsaukt un kad beidzas viņa mandāts, Eiropas Parlamenta darbību reglamentējošais Eiropas Savienības regulējums ir atstājis katras dalībvalsts ziņā. Tādējādi, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta deputāta atsaukšanas procedūra nav noteikta, ja kādam no Latvijas ievēlētam Eiropas Parlamenta deputātam tiktu atcelta parlamentārā imunitāte un viņš tiktu izdots kriminālvajāšanai un notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, šis notiesājošais spriedums stātos spēkā, parlamentārietis vienalga saglabātu savu mandātu un Latvija darbam Eiropas Parlamentā šī deputāta vietā nevarētu deleģēt citu. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā Eiropas Parlamenta deputāts, kurš notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tiek atsaukts no Eiropas Parlamenta deputāta amata.

Vēl vēlos piebilst, ka Juridiskā komisija, debatējot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, nolēma, ka, izskatot iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam, tā arī lems, vai pilnveidot un kā pilnveidot likuma regulējumu par citiem iespējamiem Eiropas Parlamenta deputāta atsaukšanas gadījumiem, kā arī tās tiesību normas, kur... piemērošanas procedūra, tostarp arī paziņošanas kārtība.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - šā gada 23. septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 23. septembris.

Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1547/Lp13).

Likumprojekts paredz, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumi nav piemērojami, ja ir atsavināma operatīvās darbības nodrošināšanas pasākumu īstenošanai izmantojamā valsts manta, kuras patiesā piederība ir slēpta, nosakot, ka lēmumu par šīs mantas atsavināšanu pieņem operatīvās darbības subjekta vadītājs. Savukārt manta, kuras patiesā piederība netiek slēpta, tiek atsavināta atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajai vispārīgajai kārtībai.

Uzklausot iesaistītās puses, tostarp Valsts policijas pārstāvjus, komisija likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 20. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 20. septembris.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai, kolīdz rezultāti ir sagatavoti.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Janīna Jalinska, Ieva Krapāne, Edgars Kucins, Evija Papule (Dep. E. Papule: “Es esmu!”)... Evija Papule ir, Juris Pūce, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs, Gatis Zamurs un Evita Zālīte-Grosa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1557/Lp13) pirms pirmā lasījuma.

Šī likumprojekta mērķis ir aizsargāt krājaizdevu sabiedrības pakalpojumu saņēmējus, kuri nav tās biedri; precizēt krājaizdevu sabiedrības aktīvu un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus; stiprināt krājaizdevu sabiedrību iekšējās kontroles mehānismus; veicināt kapitāla pietiekamību.

Komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu virzīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 22. septembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi, šis likumprojekts nodrošina Eiropas Savienības regulas tiešu piemērošanu Latvijā attiecībā uz skaidras naudas kontroli uz valsts robežas. Likumprojekta grozījumi paplašina skaidras naudas definīciju, iekļaujot ceļojumu čekus, vekseļus un augstas likviditātes preces, kā arī priekšapmaksas kartes. Tas precizē kontrolējošo kompetento iestāžu funkcijas, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu izlūkošanas dienesta funkcijas. Tiek precizēta arī veidlapa, ko izmanto, nodrošinot to, ka visas dalībvalstis vienādi piemēro šos noteikumus, un ir noteikta administratīvā atbildība par nedeklarēto summu pārvešanu - līdz 20 procentiem no summas vērtības.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu to darīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. A. Tērauda. Viena nedēļa - 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 7. septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1426/Lp13) otrajā lasījumā.

Šie grozījumi ir saistīti ar Latvijas Banku, un arī nākamais likumprojekts, ko mēs skatīsim, ir saistīts ar Latvijas Bankas darbību.

Uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 20. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 20. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šajā pašā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 7. septembrī tika izskatīts arī likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1427/Lp13) otrajā lasījumā. Kā jau minēju, arī tas ir saistīts ar Latvijas Bankas darbību.

Šim likumprojektam tika saņemti divi priekšlikumi.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar izmaiņām terminoloģijā, ar termina “militārais darbinieks” ieviešanu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. - arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku un paredz aizstāt norādē par likuma spēkā stāšanos skaitļus un vārdus “2023. gada 1. janvārī” ar skaitļiem un vārdiem “2022. gada 1. novembrī”. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 20. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 20. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1560/Lp 13), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, un tā mērķis ir aktualizēt valstij piederošās vai piekrītošās zemes publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā izmantošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un veicot Ministru kabineta protokolā Nr. 18 un Ministru prezidenta rezolūcijā uzdoto uzdevumu izpildi.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 1510/Lp13) otrajam lasījumam.

Atgādināšu, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu iespēju būvniecības projekta īstenošanai teritorijās ap militārajiem lidlaukiem un militārās aviācijas poligoniem un noteiktu kārtību, kādā tiek kompensēti ar to saistītie izdevumi valsts aizsardzības objekta darbībai.

Komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Komisija lēma atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Likumprojekts otrajam lasījumam.

Saņemti 17 priekšlikumi.

Vēlos jums atgādināt, kādēļ likumprojekts tika iesniegts. Pirmkārt, tādēļ, lai mēs pieņemtu vēsturisku lēmumu un mums nebūtu budžetā jāskatās pēc būtības vieni un tie paši priekšlikumi divas reizes pēc kārtas (tas nozīmē būtiski ieekonomēt laiku). Un, otrkārt, lai, sākot jau ar nākamā gada aprīli, Saeimā būtu finanšu un ekonomikas debates. Tas ir būtiski, jo citādāk mēs no šīs sadaļas... esam tikuši sveikā cauri.

Par priekšlikumiem. Visi 17 priekšlikumi, kas iesniegti, ir no finanšu ministra.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir iesniegts atbilstoši izmaiņu iemeslam. Un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir definīcijas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Definīcijas precizējums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir definīcijas precizējums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kurš ir iesniegts atbilstoši izmaiņu mērķiem. Un atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums. Un tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir iesniegts atbilstoši izmaiņu mērķiem. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir tehnisks. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz izslēgt 22. panta otro daļu. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. - finanšu ministra Jāņa... ā, nē... jā, tas ir no likumprojekta Nr. 1561/Lp13.

Sēdes vadītāja. Jā, tieši tāpat kā 11. priekšlikums bija... šis iekļautais likumprojekts.

M. Bondars. Jā, tieši tāpat kā 11. Jā. Un tās ir redakcijas izmaiņas. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 13. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbilstoši izmaiņu mērķiem... Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. priekšlikums ir no likumprojekta Nr. 1561/Lp13. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbilstoši likuma mērķiem un jaunajai situācijai... Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un visbeidzot 17. priekšlikums - likumprojekts Nr. 1561/Lp13. Priekšlikums ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Paldies.

Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - līdz šī gada 20. septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 20. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1324/Lp13), sagatavojām to izskatīšanai otrajā lasījumā.

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova, mans, priekšlikums. Paredz kārtību, kādā likuma subjekti... kā rīkoties ar likuma subjektiem, kas nepilda noteikumus. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zakatistovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Zakatistovs. Priekšlikumu termiņš - šī gada 20. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 20. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Labdien vēlreiz! Sākam skatīt likumprojektu “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 1491/Lp13), kas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir sagatavots otrajam lasījumam.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 8. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 1509/Lp13).

Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu iespēju būvniecības projektu īstenošanai aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem, paredzot kārtību, kādā tiek kompensēti ar to saistītie izdevumi valsts aizsardzības objektu darbībai.

Kopā komisijā tika saņemti un izskatīti 11 priekšlikumi.

1.  - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums.

No 1. līdz 5. priekšlikumam, kā arī 9. priekšlikums pēc būtības skatāmi kopā, tāpēc svarīgāko par šo priekšlikumu būtību izstāstīšu pie 1. priekšlikuma. Šie ir ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikumi, ar kuriem tiek piedāvāts Aizsargjoslu likuma regulējumā atteikties no aizsargjoslām ap vēja elektrostacijām. Respektīvi, paredz vai nu attiecīgo terminu, vai pantu, vai atsauču uz šiem pantiem svītrošanu. Izvērtējot esošo aizsargjoslu regulējumu, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka aizsargjoslai kā apgrūtinājumam un tai piekrītošajiem aprobežojumiem vairs nav pamata, ņemot vērā tehnoloģiskos aspektus un to attīstību kopš šī regulējuma izstrādes pirms 20 gadiem.

1. priekšlikums paredz 29. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “ap vēja elektrostacijām”. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 2. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums, kas paredz 29. pantā izslēgt otrās daļas 3. punktu. Komisijā arī šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 3. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums, kas paredz izslēgt 32.¹ pantu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 4. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums, kas paredz 33. panta otrajā daļā izslēgt skaitli “32.¹”. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 5. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums, kas paredz 33. panta devītajā daļā izslēgt skaitli “32.¹”. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. Un 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kas paredz izteikt likumprojekta pantu jaunā redakcijā. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam valsts var atsavināt pašvaldībai zemi un pašvaldība - atsavināt valstij zemi, ne tikai nododot to bez atlīdzības, bet arī veicot maiņu, līdz ar to likumprojektā šo priekšlikumu paredzēts iestrādāt arī maiņas alternatīvas piemērošanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz precizēt spēkā esošo redakciju. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 9. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums, kas paredz izslēgt 58.¹ pantu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Un 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 2021. gada 15. decembra sēdē...

Sēdes vadītāja. Tā, 11. - pēdējo - priekšlikumu deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Labi, okay, labi, es vienkārši ziņoju tikko par priekšlikuma būtību.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet.

V. Liepkalns. Jā, respektīvi...

Sēdes vadītāja. Iebildumu nebija. (Starpsauciens.)

V. Liepkalns. ... 2021. gada 15. decembra sēdē, izskatot likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 779/Lp13), tika uzdots Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot priekšlikumu regulējumam par Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas piemērošanu, līdz atbilstoši spēkā esošajam regulējumam tiek pilnveidoti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumi. Attiecīgais priekšlikums ir izstrādāts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Un komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Ļoti labi.

Godātie kolēģi, esam izskatījuši visus 11 iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Ungārijas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Krista Baumane.

K. Baumane (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Likumprojekts Nr. 1543/Lp13 ir par Ungārijas pievienošanos NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centram. (Starpsauciens: “Pastāstiet sīkāk!”)

Ārlietu komisija (Starpsauciens.)... Ārlietu komisija pagājušonedēļ vienbalsīgi savā sēdē 7. septembrī pulksten 10.00 atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vienbalsīgi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Ungārijas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu termiņu priekšlikumiem.

K. Baumane. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 10 dienas jeb šī gada 25. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 25. septembris.

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1410/Lp13) otrajā lasījumā.

Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Prasa aizstāt panta otrajā, trešajā un piektajā daļā vārdus “Finanšu un kapitāla tirgus komisija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Banka” (attiecīgā locījumā). Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Prasa izslēgt 39. panta trešās daļas 1. punktā vārdus “un kapitāla”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 I. Klementjevs. Un 4. - pēdējais - arī finanšu ministra Reira priekšlikums. Prasa aizstāt vārdus “Finanšu un kapitāla tirgus komisija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Banka” (attiecīgā locījumā). Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. Kopumā komisija arī atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu termiņu priekšlikumiem.

I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 1411/Lp13) otrajā lasījumā.

Nav iesniegts neviens priekšlikums.

Kopumā komisija atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1409/Lp13). Šis likumprojekts paredz, ka zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā. Kārtību, kādā zemessargi mobilizācijas gadījumā tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā, nosaka aizsardzības ministrs.

1. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Paredzēts, kādas amatpersonas nav pakļautas militārajai mobilizācijai un paaugstinātas gatavības režīmam. Tas ir Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija, Ministru kabineta locekļi, Eiropas Savienības komisāri, tiesībsargs un Latvijas Bankas prezidents un vietnieki, Satversmes tiesas... un tā tālāk, un tā tālāk. Garš saraksts. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 2. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Arī zemessarga dienesta izpilde. Arī paredzēta kā dalība kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu... “Līdz 72 stundām reizi divos gados - dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu”; tāpat arī “zemessargu mobilizācijas gadījumā, ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis, - līdz dienai, kad Ministru kabineta lēmums zaudē spēku”; “līdz 72 stundām reizi divos gados - dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu”. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 3. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Arī papildina... izslēgt pirmajā daļā vārdu un skaitli “līdz 55”. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 4. - deputāta Māra Možvillo priekšlikums. Prasa aizstāt likuma 14. panta pirmajā daļā skaitli “55” ar skaitli “65”. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Klementjevs. 5. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Papildināt 14. pantu ar 5.¹ daļu: “Aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta vai izslēgts no Zemessardzes par disciplīnas pārkāpumiem, uzņemšanu dienestā Zemessardzē, bet ne agrāk kā piecus gadus pēc atvaļināšanas vai izslēgšanas dienas.” Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 6. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Paredzēts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē. Šeit minēts, ka maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 7. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Paredzēta kompensācija zemessargam. Ja viņš sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām kalendāra gadā, viņam vienu reizi gadā var izmaksāt kompensāciju. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 8. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz, ka “zemessargam izmaksā kompensāciju triju mēnešalgu apmērā atbilstoši zemessarga izdienai un ieņemamajam amatam, ja zemessargam ir vismaz vidējā izglītība, ir apgūta Zemessardzes vada komandiera apmācība, zemessargs iecelts virsnieka amatā un piešķirta leitnanta dienesta pakāpe”. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 9. - arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Prasa izslēgt 35. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus “amata pienākumu pildīšanas dienās”. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 10. - arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt pirmajā daļā vārdus “materiālo zaudējumu” ar vārdiem “mantisko zaudējumu”. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 11. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir paredzēta zaudējumu atlīdzināšanas kārtība. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 12. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā. Komisijā...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Klementjevs. 13. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz zaudējumu atlīdzināšanas kārtību. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 14. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Zemessardzes veterānu uzdevumi. Paredz, ka “Zemessardzes komandierim ir tiesības iesaistīt veterānus aizsardzības ministra noteiktu Zemessardzes uzdevumu izpildē”. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 15. - arī aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Ir paredzēta atlīdzība veterāniem, ka “Zemessardzes veterāns par vienu šā likuma 44. pantā paredzēto Zemessardzes veterāna uzdevumu astoņu stundu izpildes dienu saņem kompensāciju 30 euro apmērā, kā arī karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju”. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 16. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz: “Ja Zemessardzes veterāns ir guvis veselības bojājumu, pildot šajā likumā paredzētos uzdevumus, viņam ir tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.” Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. Un pēdējais - 17. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 34. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā kompensācija attiecināma arī uz zemessargu, kurš ieguvis vismaz vidējo izglītību, sekmīgi pabeidzis Zemessardzes vada komandiera pienākumu izpildītāja kursu, zemessargam ir piešķirta leitnanta dienesta pakāpe un zemessargs ir iecelts virsnieka amatā no 2020. gada 1. septembra.” Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu termiņu priekšlikumiem.

I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Rail Baltica projekta likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Rail Baltica projekta likums” (Nr. 1569/Lp13) un nolēmusi atbalstīt un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu ir izstrādājusi Satiksmes ministrija, un tā mērķis ir sekmēt nacionālo interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica - būvniecību un ieviešanu noteiktā termiņā.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Rail Baltica projekta likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” ir izstrādāts, lai radītu tiesiskus priekšnoteikumus Paneiropas privāto pensiju produktu reģistrācijai un izplatīšanai Latvijā un ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par Paneiropas privāto pensiju produktu (PEPP) prasībām nacionālajos normatīvajos aktos, tādējādi nodrošinot šo regulu tiešo piemērošanu.

Paneiropas privāto pensiju produktu plāns paredz alternatīvu Latvijas pensiju sistēmas trešajam līmenim, vērsts uz brīvprātīgu dalību, ilgtermiņu un nodrošina pārnesamību Eiropā. Tas nerada izmaiņas esošajā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Latvijas pensiju sistēmā, bet gan papildina to. Tas palīdzēs novirzīt ietaupījumus uz kapitāla tirgiem un veicinās ieguldījumus un izaugsmi Eiropas Savienībā. Jo vairāk uzkrājumu, jo vairāk līdzekļu investīcijām, PEPP plāna priekšrocības ir konkurence un plašākas izvēles iespējas, jo plašs finanšu iestāžu loks PEPP plāna sniegšanai un izplatīšanai tiks noteikts. Tas nodrošina pārnesamību. Uzkrājumus varēs ņemt līdzi uz citu valsti, un tas palielinās pensiju pakalpojumu pievilcību, jo īpaši jauniešu un mobilo darba ņēmēju vidū. Finanšu iestādes PEPP plānu visā Eiropas Savienībā varēs sniegt ar vienu reģistrāciju.

Likumprojekts nāk ar likumprojektu paketi, jo ir jāveic grozījumi arī to subjektu normatīvajos aktos, kuri būs tiesīgi reģistrēt un izplatīt šo plānu. Tie būs nākamie seši likumprojekti mūsu darba kārtībā šodien.

Bet vispirms par pašu likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”. Komisija ir lūgusi steidzamību šī likumprojekta izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. A. Tērauda. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29. septembris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

PEPP regulas tiešas piemērojamības nodrošināšanai mums ir nepieciešami grozījumi visu to subjektu normatīvajos aktos, kuri būs tiesīgi reģistrēt un izplatīt PEPP plānu. Grozījumi nepieciešami Kredītiestāžu likumā.

Komisija lūdz steidzamību arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. A. Tērauda. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšana - 29. septembris, izskatīšana - Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. oktobrī.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Arī šajā likumprojektā ir nepieciešami grozījumi, jo ieguldījumu pārvaldes sabiedrības būs vienas no tiem, kas varēs reģistrēt un izplatīt PEPP plānu.

Komisija lūdz steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V. A. Tērauda. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumi - uz 29. septembri, izskatīšana - Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu termiņš - šā gada 29. septembris, izskatīšana - Saeimas šā gada 13. oktobra sēdē.

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Arī alternatīvo ieguldījumu fondi būs PEPP reģistrētāji un izplatītāji.

Komisija lūdz steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. A. Tērauda. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29. septembris, izskatīšana - Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. septembris, izskatīšana - Saeimas šā gada 13. oktobra sēdē.

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Arī šie grozījumi ir daļa no paketes, kas pilnvaro iestādes Latvijā nodarboties ar PEPP plānu.

Komisija lūdz steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. A. Tērauda. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - 13. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Arī šis likumprojekts ir daļa no paketes.

Komisija lūdz steidzamību - līdzīgi kā citiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V. A. Tērauda. Komisija atbalstīja pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29. septembris, izskatīšana - Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. oktobrī.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Šis ir noslēdzošais likumprojekts likumprojektu paketē, kas dos tiesības arī ieguldījumu brokeriem nodarboties ar PEPP plāniem.

Komisija lūdz steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V. A. Tērauda. Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29. septembris, izskatīšana - Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. septembris, izskatīšana - Saeimas 13. oktobra sēdē.

Likumprojekts “Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums” (Nr. 1558/Lp13).

Likumprojekts izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulas (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu, caurskatāmu, pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra pārvaldīto grantu ieviešanu Latvijā.

Šāds likums būs īpaši svarīgs, skatoties Eiropas kontekstā, jo laika posmā starp 2020. un 2021. gadu kiberuzbrukumu skaits lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu dubultojās. Tāpēc ir svarīgi attīstīt gan jaunuzņēmumus, gan Latvijas spējas reaģēt uz pieaugošajiem kiberdraudiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs šo likumprojektu izskatījām, atbalstījām un lūdzam noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Znotiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. septembris, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 29. septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 29. septembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā vakardienas sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Tā mērķis ir ierobežot ieroču apriti.

Ir runa par Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā, un Latvijas nepilsoņiem. Komisijas sēdē izskanēja vēlme izvērst argumentāciju attiecībā uz ieroču apriti nepilsoņu vidū, tāpēc šeit minēšu galvenos argumentus. Tie saistīti ar sabiedriskās domas pētījumiem Latvijā pēc 2014. gada Krimas aneksijas.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs 2016. gadā veica pētījumu, kurā noskaidroja, ka vairāk nekā 40 procenti aptaujāto nepilsoņu uzskata, ka krievvalodīgo tiesības Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota.

Tāpat šajā pētījumā tika konstatēts, ka no Latgalē aptaujātajiem nepilsoņiem vairāk bija to, kuri apliecināja, ka kara gadījumā atbalstītu Krieviju, nekā to, kuri atbalstītu Latviju.

Un visbeidzot - jau šogad veiktajā Eberta fonda pētījumā, ko publicēja žurnāls “Ir” jūlijā, secināts, ka visvairāk Krievijas agresijas atbalstītāju ir Latvijas nepilsoņu kategorijā.

Tie ir pamatargumenti, kuru dēļ ir rosināts mainīt ieroču aprites nosacījumus minētajām iedzīvotāju kategorijām.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Klementjeva kungs, par steidzamību nevēlējāties runāt, ja?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E. Šnore. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti nopietns likumprojekts. Komisija to vakar izskatīja, debatēja arī, bet, tā kā šis likumprojekts tiek skatīts diezgan sasteigtā veidā, nebija iespējams pieprasīt kādus papildu datus vai arī izvērtēt, kas noticis ar tiem īpašniekiem... ar ieročiem.

Pašlaik tiek paredzēts, ka izsniegtās ieroču atļaujas gan Baltkrievijas, gan Krievijas pilsoņiem tiek anulētas ar 2023. gada 1. jūniju. Bet šis likumprojekts... par 189 Krievijas Federācijas pilsoņiem un četriem Baltkrievijas Republikas pilsoņiem... Ja skatītos no tā punkta, ka šie cilvēki var ietekmēt - gadījumā, ja sāksies kāds kaimiņvalstu iebrukums mūsu valstī -, nu tad... 189 un četri - 193 cilvēki - ar savu pistoli vai ar medību ieročiem (gribu atgādināt, ka tie nav automātiskie ieroči, tie ir medību ieroči)... laikam grūti būs tiem kaut ko ietekmēt tajā iebrukumā. Bet, ja ir, piemēram, kāda speciālā grupa, tā saucamie specnaz, ar 190 cilvēkiem, visi ar automātiskajiem ieročiem, ar stingeriem, tad... protams, tad var profesionālie karavīri ietekmēt.

Bet gribu jums atgādināt, ka, lai saņemtu ieroču atļauju, gan Latvijas pilsoņiem, gan citiem pilsoņiem... ka, lai saņemtu atļauju attiecībā uz ieroču turēšanu vai nēsāšanu, vai izmantošanu medībām, ir ļoti sarežģīta procedūra. Tas maksā naudu, un vajag arī ievērot stingrus noteikumus, un policija laiku pa laikam nāk pie jums mājās un pārbauda, kā jūs glabājat tos ieročus. Un laiku pa laikam vajag arī atšaut savus ieročus. Tā ka viss ir ļoti labi kontrolēts Iekšlietu ministrijā.

Ja jūs esat mednieks... Nezinu, vai te ir kāds mednieks, varbūt kāds ir... Ir jāņem vērā, ka arī mednieki pārbauda katru personu, kas grib iestāties viņu medību grupā. Un, ja jūs esat tā kā neadekvāta persona, tad tas, kurš ir galvenais tajā medību asociācijā, diez vai paņems jūs savā grupā, tāpēc ka var būt lielas problēmas.

Pagaidām, pēc statistikas datiem, nav nekādu pārkāpumu gan Krievijas pilsoņiem, kuriem ir atļauja attiecībā uz ieročiem, gan Baltkrievijas... nav nekādu pārkāpumu gan ieroču nēsāšanā, gan turēšanā. Es neuzskatu, ka tie cilvēki apdraud mūsu valsts nacionālo drošību.

Vakar komisijā izskanēja tāda versija, ka nacionālā drošības... akadēmija veido pētījumu Latgales zonā un aptaujā cilvēkus, un laikam tur ļoti daudz procentu parādījās... par to, ka viņi nav lojāli, iebrukuma gadījumā viņi karos otrā pusē. Tā bija atzīmēts tajā ziņojumā, bet es pats nelasīju, mums nebija iesniegts tāds ziņojums. Bet šodien es mēģināju atvērt nacionālās drošības... akadēmijas pētījumu. Pētījums ir pieejams angļu valodā, bet diemžēl ielādēt to nevar. Tā ka... nu, nezinu, kas tur rakstīja to pētījumu.

Un tāpēc sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” iebilst pret šo likumprojektu un balsos “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

E. Šnore. Komisijas vārdā es varu piebilst, ka pētījums, ko minēja Klementjeva kungs, ir prezentēts arī īpaši mūsu komisijā, rādīts uz sienas kā PPT. Bija iespēja ar to iepazīties.

Paldies. Viss.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

E. Šnore. Izskatīšana Saeimas sēdē - 29. septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 21. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 29. septembrī.

Un tālāk, godātie kolēģi, - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1592/Lp13), ko iesnieguši deputāti Jānis Dombrava, Rihards Kols, Juris Rancāns, Krišjānis Feldmans, Edvīns Šnore un Ainars Bašķis.

Ir arī likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1600/Lp13), ko iesniedzis Ministru kabinets.

Un ir alternatīvais likumprojekts, ko izstrādājusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1617/Lp13).

Atbildīgās komisijas, proti, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, vārdā - deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Komisija savā vakardienas sēdē izskatīja minētos likumprojektus. Nolēma, ka pirmos divus likumprojektus apvienos vienā, un sagatavoja alternatīvo likumprojektu.

Tāpēc komisijas vārdā es aicinu pirmo šeit minēto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1592/Lp13) noraidīt.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, debates par visiem trim likumprojektiem notiek vienlaikus. Tagad mēs atklājam debates par visiem trim likumprojektiem. (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka neselektīvs aizliegums Krievijas pilsoņiem apmeklēt Latviju var radīt nopietnas sekas Latvijas tautsaimniecībai, proti, nekustamo īpašumu sektorā. Vairāki nekustamo īpašumu sektora pārstāvji žēlojas par to, ka jau šobrīd šajā segmentā notiek stagnācija, cenas krīt un ka šajā sezonā būs arī tādi dzīvokļi un mājas, kurus nebūs iespējams apsaimniekot.

Vairāki cilvēki, kuriem Latvijā pieder likumīgi īpašumi, nevarēs ierasties mūsu valstī, tāpēc ļoti īsā laikā - trīs mēnešu laikā! - šos īpašumus varēs saņemt kreditori, proti, tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori. Manuprāt, tieši iesniedzēju kompozīcija (divas partijas - Nacionālā apvienība un Konservatīvie) liecina par to, ka šis likumprojekts nāks par labu tieši šai cunftei, būs tieši šīs cunftes labā.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Bija laiki, kad mēs desmitiem gadu vispār baidījāmies atvērt Imigrācijas likumu. Tagad mēs atveram to ļoti bieži un diemžēl vienmēr darām to tā kā sasteigti. Mēs nevaram paspēt iedziļināties tajā likumprojektā. Un pats galvenais - tās izmaiņas, kuras mēs gribam veikt šajā likumā, būs grūti izpildīt.

Mēs redzam, kas noticis Iekšlietu ministrijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, - šajā gadā viņiem vajadzēja izsniegt 640 tūkstošus jaunu Latvijas Republikas dokumentu - izsniegt jaunus vai apmainīt (gan ID kartes, gan pases) -, bet viņi nespēja to izdarīt. Mums vajadzēja grozīt... pirms mēneša mēs grozījām likumu, lai cilvēkiem pagarinātu ID kartes vai pases termiņu līdz nākamajam gadam un viņi varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās. Nu, ārkārtēja situācija!

Taču tad, kad mēs šeit runājām un prasījām (cik ilgi!) piešķirt papildu līdzekļus vai palielināt kapacitāti cilvēku, darbinieku, skaita ziņā, diemžēl tas netika izdarīts, tāpēc ka nav to brīvo cilvēku, apmācīto cilvēku, kas var tur sēdēt un strādāt, lai izdotu dokumentu... ja cilvēkam nebūs nekādu problēmu.

Gribu atgādināt - par katru dokumentu, ko izsniedz PMLP, cilvēki maksā naudu, bet... tās nav.

Un tas, ka mēs pašlaik prasām anulēt... vai pieprasīt vēl arī valsts valodas zināšanas tiem tūkstošiem cilvēku, - nu, arī tas neieiet nekādos, tā teikt, Eiropas rāmjos. Vai jūs redzat, piemēram, kādā Eiropas valstī, ka cilvēku izraidītu tikai par to, ka viņš neprot runāt tajā vai citā valodā? Ja kāda organizācija to cilvēku uzaicina strādāt universitātē vai augstskolā, lai viņš var lasīt lekcijas, nu tad tā augstskola ir atbildīga par to, kādā valodā tas profesors vai profesori lasīs savas lekcijas... viņi ir atbildīgi par to.

Jautājumā par termiņuzturēšanās atļauju anulēšanu gribu atgādināt - tad, kad mums bija ekonomiskā krīze, tika pieņemts šeit, Saeimā, likums, ka par naudu... par lielu ieguldījumu Latvijas ekonomikā cilvēki varēja saņemt uzturēšanās atļauju. Apmēram viena miljarda apjomā bija ieguldīti līdzekļi, lai cilvēki saņemtu uzturēšanās atļauju.

Atrodoties Eiropas Savienībā piecus gadus, protams, daudzi no viņiem nedzīvo šeit; tikai nopirka vai atvēra kādu biznesu un aizbrauca tālāk, uz citu Eiropas Savienības valsti. Bet - tas mehānisms darbojās. Un viņi nepārkāpa Latvijas valsts likumus. Un jūs gan ļoti labi saprotat: ja viņiem bija kādi parādi vai nodokļu nesamaksāšana, viņiem nepagarināja šo... uzturēšanos (Nav skaidri saklausāms.). Tie arī ir cilvēki, kas pilda savus pienākumus un maksā naudu priekš mūsu ekonomikas, kas nav tik slikti.

Sakarā ar to, ka šo likumu nevar izpildīt, atkal būs problēmas, mēs dosim vēl lielāku slodzi Iekšlietu ministrijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Politiskā partija “Saskaņa” balsos “pret” šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Attiecībā uz “Saskaņu” es nebrīnos, kāpēc viņus mēdz saukt par Kremļa partiju... Šai gadījumā runa ir par Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attieksies likums, un viņus tas vairāk uztrauc nekā Latvijas pilsoņus, uz kuriem arī - kaut kādā ziņā pastarpināti - šis likums attieksies no drošības viedokļa, piemēram, turpmāk Latvijā nevarēs uzturēties krimināli sodītas personas (kas, es domāju, ir pareizi, ja mēs runājam par Krievijas pilsoņiem) vai tie, kuri nemaksā nodokļus, vai tie, kuri saņem negatīvu drošības iestāžu atzinumu. Tas ir pareizi, un ir ļoti labi, ka šis likumprojekts virzās uz priekšu.

Protams, otrajā lasījumā saistībā ar šo likumprojektu ir vairākas normas, kuras būs nepieciešams precizēt, bet es aicinu atbalstīt to un ļaut tam virzīties uz priekšu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pēdējā laikā sakarā ar dažādām demonstrācijām, kas atbalsta Krieviju un nosoda Ukrainu, un demonstrācijām, kas ir notikušas NATO valstīs - ASV, Kanādā -, sabiedrotajās valstīs - Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidkorejā -, Eiropas Savienībā - Vācijā, Itālijā, Grieķijā, Maltā un citur... šajās demonstrācijās piedalījušies miljoniem Krievijas un bijušo PSRS pilsoņu, kuriem ir gan uzturēšanās atļaujas, gan divkārša pavalstniecība, gan trīskārša pavalstniecība, kuri ir imigrējuši šajās demokrātiskajās valstīs.

Tie, kas interesējas par šīm lietām, var noskatīties ļoti labu pamācību no viena bijušā Krievijas specdienestu virsnieka, kurš uzskata, ka Eiropas Savienības un NATO valstīs ir apbrīnojama bezrūpība, kas robežojas ar muļķību. Tur ir dažādas etniskās grupas, kas izbraukušas jau padomju laikos. Ir ārkārtīgi interesanti, ka etniskie vācieši, kas ir izbraukuši un saņēmuši dažādas atļaujas - vai nu pilsonību, vai uzturēšanās atļauju -, ir imigrējuši uz Vāciju. Lielākā daļa no viņiem (pēc aptaujām) joprojām atbalsta Krieviju, viņiem ir aizvainojums pret Vācijas iestādēm par to, ka viņiem ir nodarīts pāri saistībā ar izglītību, ar citiem jautājumiem un ka pabalsti nav pietiekami lieli. (Dažiem ir pat trīs pavalstniecības, piemēram, Abramovičam ir trīs pases - Izraēlas, Portugāles un Krievijas pase.)

Šie cilvēki visur izplata Krievijas ideoloģiju. Liela daļa no viņiem ir dažādu Krievijas specdienestu aģenti. Kad mēs pieņemsim šos grozījumus Imigrācijas likumā, drošības dienestiem ir obligāti jāpārbauda sarunās - nevis vienkārši vēstniecībā, bet ir jāpārbauda sarunās, dialogos - katrs, kurš vēlas saņemt pagaidu uzturēšanās atļauju, vai cits iebraucējs, prasot viņa viedokli tādos jautājumos kā attieksme pret Baltijas valstu okupāciju, attieksme pret Ukrainas karu un citos jautājumos.

Pierādījums ir arī NATO valstis, ka tie Krievijas speciālisti, par kuriem šeit aģitēja, IT firmu darbinieki un citi, visur, kur viņi ierodas darbā, masveidā izliek televīzijas šķīvjus ar Krievijas propagandas kanāliem un atklāti reklamē russkij mir. Tas ir konstatēts šajos drošības dienestu ziņojumos. Nevis tā, ka viens vai divi, bet lielākā daļa iebraucēju nemaina savus uzskatus.

Drošības un speciālie dienesti daudzās valstīs nav izveidojuši speciālas Krievijas nodaļas un viņiem nav pieredzes, lai izfiltrētu visu, kas notiek, bet tie ir miljoniem propagandas nesēju un russkij mir izplatītāju. Sevišķi tajos uzņēmumos, kur ir pieņemts daudz izbraucēju no bijušās Padomju Savienības jeb PSRS valstīm.

Līdz ar to es domāju, ka... Un vēl ir brīdinājums - nekādā gadījumā nevienam neizsniegt Šengenas vīzas, bet izsniegt tikai nacionālās atļaujas vai arī, ja tādu dažās valstīs nav, radīt nacionālās iebraukšanas atļaujas bez tiesībām braukt uz citām valstīm.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Un nekādus speciālistus, kamēr viņi nav kārtīgi pārbaudīti drošības dienestos, Latvijā ielaist nedrīkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie deputāti! Paldies Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai par diezgan operatīvo darbu. Mēs redzam, ka ir trīs likumprojekti, kuri saistās ar Imigrācijas likumu. Noslēdzošais likumprojekts, kas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais - es saprotu, alternatīvais likumprojekts -, ir kompromisa risinājums. Protams, es arī to atbalstīšu. Bet kādēļ es arī balsošu “par” šo - deputātu iesniegto - likumprojektu? Tas ir vairāk ceļa maizei uz otro lasījumu.

Es saprotu, ka bija plašas diskusijas komisijā par atsevišķām normām, kur Iekšlietu ministrija atsaucās uz Eiropas Savienības direktīvu, kas paģērē tiesības Krievijas pilsoņiem, trešvalstniekiem, izsniegt uzturēšanās atļaujas, kas saistītas, piemēram, ar zinātniski pētniecisko darbu, projektu īstenošanu, ar studijām... lai tās pabeigtu, vēl deviņus mēnešus... Jā, es saprotu, ka vārdu salikums “Eiropas Savienības direktīva” vienmēr... var būt pātaga, bet, lūdzu, atcerēsimies pavisam neseno Eiropas Savienības Padomes sanāksmi, kurā runāja par vīzu aizliegumu plašākā mērogā tieši Krievijas pilsoņiem, un galvenais atzinums, kas bija gan no Eiropas Savienības Padomes, gan arī no Eiropas Komisijas, - Austrumeiropas valstis, it īpaši tās, kuras robežojas ar Krieviju, var piemērot stingrākus mērus savā nacionālajā regulējumā Krievijas pilsoņu ieceļošanai... tajā skaitā arī uzturēšanās valstīs.

Līdz ar to redzam, ka Eiropas Savienībā par vīzām ir pieņemts tāds nosacīti maigs ierobežojums - pagarināts pieteikumu izskatīšanas termiņš, palielināta naudas summa, kas jāsamaksā par vīzu, bet ir tāds “bet” - tajā pašā laikā Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome skaidri pasaka, ka valstis, kuras robežojas ar Krievijas Federāciju, var ieviest papildu ierobežojumus. Baltijas valstis un Polija jau ir pieņēmušas lēmumu neielaist Latvijas teritorijā Krievijas pilsoņus, kuriem ir izsniegtas citas Eiropas Savienības dalībvalsts... izsniegtas Šengenas vīzas, bet šeit mēs runājam arī par citiem legāliem uzturēšanās iemesliem.

Kā jau minēju, ir Eiropas Savienības direktīva, zilās kartes, kas vēl joprojām, es tā saprotu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātajā redakcijā paliek. Es pieļauju, ka deputāti zina atšķirību starp direktīvu un regulu. Direktīva ir virziens, kuru dalībvalstis pakāpeniski pārņem, bet arī direktīvā ir noteiktas pieļaujamās atkāpes šīs direktīvas piemērošanai, un, ja tas skar nacionālo drošību, tas var būt par argumentu viena vai otra direktīvas punkta atkāpei... konkrēti dalībvalstij piemērot.

Es tiešām aicinu būt pavisam striktiem attiecībā pret Krievijas Federācijas pilsoņiem un atstāt tiesības uz uzturēšanās atļauju, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām, tas ir, no Konvencijas par bēgļa statusu, no Patvēruma likuma ietvariem... tāpat arī - kas saistās ar ģimeni, tajā skaitā laulības tiesībām, un aizbildniecību. Bet attiecībā uz visu pārējo - mums ir absolūti jānoteic, ka mēs neizsniedzam termiņuzturēšanās atļaujas, vai tas būtu saistīts ar zinātniskiem pētījumiem, projektiem... Es arī gribu atklāti pajautāt - kura Latvijas iestāde pašlaik veic zinātniski pētnieciskos projektus ar kādu no Krievijas Federācijas valsts vai pašvaldības institūcijām? Es domāju, ka mēs šādā veidā vērsīsim... skaidru signālu.

Otra lieta, kas arī neparādās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas alternatīvajā redakcijā, par ko, es saprotu, deputāti konceptuāli vienojās... es saprotu, ka daudziem ir bažas par to, ko darīs tie Krievijas pilsoņi, kuri šeit ilgstoši strādā un kuriem ir laulātie. Uz likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” otro lasījumu mēs iesniegsim priekšlikumu, ka iekšlietu ministram īpašos gadījumos ir tiesības piešķirt termiņuzturēšanās atļauju.

Kolēģi, šis ir tas brīdis, kad mums ir jāuztaisa vispārējs audits par to, kam, kā un kādā apjomā ir izsniegts. Es nedomāju, ka tiem, kas šeit ir ilgstoši strādājuši, būs problēma uzturēšanās atļauju saglabāt, bet katrs gadījums būtu jāvērtē atsevišķi. Un tie nebūs desmitiem tūkstošu, mēs zinām, kāds ir tas skaits, bet esošajā situācijā mums jāvirzās uz daudz stingrāku regulējumu.

Es aicinu uz otro lasījumu iesniegt attiecīgās korekcijas un nebīties no vārdu salikuma - ka šādā gadījumā Eiropas Savienības direktīva tiks pārkāpta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Pirms brīža šajās debatēs izskanēja satraukums, ka, pieņemot konkrēto likumprojektu kādā no iespējamām redakcijām, notiks nekas cits kā nekustamā īpašuma nozares sabrukums Latvijā. Man jums jāsaka tā - nekas tamlīdzīgs nenotiks, varbūt notiks kaut kas labs, varbūt (jokus mīlot) kāda latviešu daudzbērnu ģimene beidzot varēs tikt pie nekustamā īpašuma, piemēram, Jūrmalā. (Starpsaucieni.) Uzreiz sākās patīkama ņurdoņa SASKAŅAS pusē.

Varbūt būvnieki, kuri ir koncentrējušies šķiest ierobežotos darbaspēka resursus uz ārkārtīgi dārgu, ekskluzīvu īpašumu būvniecību, kas nekādu labumu tautsaimniecībai kā tādai nerada, tai skaitā vai nu, piemēram, priekš reģioniem, vai kaut kur Rīgā, jo tos neviens vidusslāņa pārstāvis vienkārši nevar atļauties iegādāties... varbūt kaut kas sāks mainīties. Varbūt situācijā, kad būvniecības nozarē nav, kas strādā, beidzot būvnieki būvēs mājokļus vidusslānim -  un varbūt ar vairāk par divām istabām un varbūt ar kvadratūru, kas mazāka par 200 kvadrātmetriem - tādai vidusmēra latviešu ģimenei.

Es aicinu visus - visus! - atbalstīt šos likumprojektus, kurš nu kuram labāk patīk, lai mēs varētu nodrošināt to, ka parādās dzīvojamās platības Latvijas vidusmēra, daudzbērnu ģimenēm, jaunajiem speciālistiem, un varbūt jāsāk koncentrēties arī uz mājokļiem reģionos.

Daudzas partijas savās programmās raksta - mājokļi jāceļ reģionos, reģionos taču nav, kur dzīvot. Es atvainojos - kamēr var tirgot Krievijas oligarhiem nekustamos īpašumus, es neredzu tādu īpašu biznesa argumentāciju vienkārši uz tā rēķina nedzīvot.

Es aicinu koncentrēties uz mājokļiem reģionos - ne tikai vārdos un rakstot savās programmās, bet arī darbos. Pieprasījums būs.

Aicinu atbalstīt, kura nu jums tā versija labāk patīk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Par to, ko Feldmana kungs minēja, - par brīvo platību... tad būs atbrīvots daudz platības. Atgādiniet man, varbūt es nepavisam labi zinu, cik liela platība pēc mūsu Latvijas likuma ir paredzēta uz vienu iedzīvotāju. Man liekas, ka ir paredzēti 36 kvadrātmetri, kas ir ļoti zemu. Eiropā, man liekas, ir kādi 52 kvadrātmetri. Tā ka mums ar to platību... jau pašlaik ir ļoti daudz brīvas vietas. 30 procenti no vēsturiskajām mājām (pastaigājiet vakarā) stāv tukšas, rajonos arī mājas stāv tukšas. Ja jūs braucat pa laukiem, pa mazām pilsētām, jūs redzat, cik iedzīvotāju nedzīvo savos dzīvokļos. Reāli ir tā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

E. Šnore. Komisijas vārdā es varu teikt, ka mans uzdevums bija aicināt šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1592/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 1. Likumprojekts ir noraidīts. (Starpsaucieni.)

E. Šnore. Tā, tātad nākamais (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... arī nākamais likumprojekts - “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1600/Lp13).

 Komisijas vārdā aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1600/Lp13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 73, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts.

E. Šnore. Nākamais likumprojekts ir komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1617/Lp13).

Šajā likumprojektā ir apvienotas normas no abiem iepriekšējiem likumprojektiem, un tā būtība ir pārskatīt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā, nosakot prasību iesniegt valsts valodas zināšanu apliecinājumu pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmējiem. Tāpat likumprojekts paredz noteikt kompetento iestādi, lai pārbaudītu uzturēšanās atļauju saņēmēju veikto darījumu naudas izcelsmi, kā arī vairākas citas normas.

Aicinu lemt par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1617/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E. Šnore. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1617/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E. Šnore. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 19. septembra pulksten 14.00, un izskatīšana - Saeimas 22. septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 19. septembris līdz pulksten 14.00, un izskatīšana - Saeimas šā gada 22. septembra sēdē.

Godātie kolēģi! Prezidijam ir priekšlikums turpināt darbu bez pārtraukuma. (Starpsaucieni: “Jā!”) Paldies. Deputāti atbalsta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Šī likumprojekta mērķis ir radīt iespēju Latvijas Bankai jau 2022. gada 1. novembrī iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus nekustamā īpašuma un skaidrās naudas pārvadājumu fiziskās drošības nodrošināšanā. Šāda iespēja ir paredzēta jaunajā likumā “Par Latvijas Banku”, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tomēr, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, lai šo sadarbību varētu sākt ātrāk, jau ar 1. novembri, ir nepieciešami grozījumi šobrīd spēkā esošajā likumā “Par Latvijas Banku”.

Komisija aicina noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. A. Tērauda. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena diena - 16. septembris, un izskatīšana Saeimas sēdē - 22. septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 16. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 22. septembrī.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja procedūru... par visu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas divpusējo līgumu izvērtēšanu, ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu. Baltkrievija sniedz Krievijai atbalstu gan kā teritorija, no kuras tiek vērsts uzbrukums pret Ukrainu, gan arī uztur Krievijas, agresorvalsts, militāros spēkus.

Tāpēc esam sagatavojuši gan šo likumprojektu, gan arī nākamos divus - par šo līgumu darbības apturēšanu. Visos šajos līgumos minētās savstarpējās saistības, kā arī starptautiskās saistības Latvija ir pildījusi labā ticībā un arī turpmāk apņemas rīkoties atbilstoši starptautisko tiesību prasībām.

Krievijas Federācijas prezidents 2022. gada 24. februārī izsludināja “militāru operāciju” Ukrainā un Krievijas bruņotie spēki sāka visaptverošu militāru uzbrukumu Ukrainai, arī - no Baltkrievijas teritorijas.

Iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas un Baltkrievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta, kas atspoguļo imperatīvās vispārējo starptautisko tiesību normas.

Baltkrievija pārkāpj starptautiskās saistības attiecībā uz agresijas aizliegumu, kuras - atbilstoši ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra rezolūcijas 3314 3. panta (f) daļai - ietver aizliegumu ļaut citai valstij izmantot savu teritoriju agresijai pret trešo valsti, kā arī valstu vispārējo pienākumu nepieļaut apzinātu savas teritorijas izmantošanu trešo valstu tiesības aizskarošām darbībām.

Baltkrievija pārkāpj šos pienākumus, apzināti pieļaudama Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu no savas teritorijas, - ļauj Krievijai izšaut ballistiskās raķetes no Baltkrievijas teritorijas, ļauj transportēt Krievijas militāro personālu un smagos ieročus, tankus un militāros pārvadātājus, ļauj Krievijas militārajiem gaisa kuģiem lidot pāri Baltkrievijas gaisa telpai uz Ukrainu, nodrošina uzpildes punktus un uzglabā Krievijas ieročus un militāro ekipējumu Baltkrievijā.

Starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt nosodījusi Baltkrievijas iesaisti Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu.

Ņemot vērā Baltkrievijas veiktos vispārējo starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, jau iepriekš Ārlietu komisijā paudām, ka uzskatām par nepieciešamu veikt starptautiskajās tiesībās atzītus pasākumus, kas vērsti uz šo pārkāpumu pārtraukšanu un jau izdarīto pārkāpumu pilnīgu atlīdzināšanu.

Ņemot vērā Ārlietu komisijas 2022. gada 8. jūnija un 15. jūnija sēdē izskanējušo vērtējumu par Baltkrievijas veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, Ārlietu komisija nolēma apturēt noslēgto divpusējo līgumu darbību līdz brīdim, kad Baltkrievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Kolēģi, Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Kols. Un Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

R. Kols. Ārlietu komisija lūdz Saeimu izskatīt šo likumprojektu tagad otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? (Starpsaucieni: “Nav!”) Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, ko nupat izskatījām; ar to pašu motivāciju un argumentāciju, ko sevī ietvēra šis likumprojekts... konkrēti, divpusējais līgums.

Proti, 1995. gada 7. septembrī Minskā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par gaisa satiksmi. Šo līgumu un tā pielikumu Saeima ar likumu pieņēma un apstiprināja 1996. gada 25. aprīlī, un līgums stājās spēkā 1996. gada 31. maijā.

Šis likuma grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu līguma un tā pielikuma darbības apturēšanu atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 14. panta otrās daļas prasībām. Proti, ņemot vērā, ka līgumu un tā pielikumu ir ar likumu apstiprinājusi Saeima, tikai Saeima ir tiesīga ar likumu apturēt šī līguma un tā pielikuma darbību.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Kols. Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

R. Kols. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā šajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Kā es jau minēju, līdzīgi kā iepriekšējie divi likumprojekti... Ar to pašu argumentāciju, uz šī paša pamata Ārlietu komisija rosina Saeimu apturēt šī līguma darbību.

Kā likumprojektā ir iestrādāts, likums stātos spēkā ar 2022. gada 10. oktobri.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Kols. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

R. Kols. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā šajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Romāna Naudiņa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Ramonas Petravičas, Ralfa Nemiro pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta ieceri steidzami palielināt mežu ciršanas intensitāti, apdraudot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Romāna Naudiņa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Ramonas Petravičas, Ralfa Nemiro pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta ieceri steidzami palielināt mežu ciršanas intensitāti, apdraudot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu” (dokuments Nr. 6186) un, balsojot četriem “par”, septiņiem - “pret”, vienam atturoties un vienam deputātam nebalsojot, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es saprotu - vakars, bet tomēr par šo pieprasījumu...

Pieprasījuma mērķis bija parādīt to, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības piemānīja visas vides organizācijas, kuras paļāvās uz to, ka valdības vadītājs tomēr šo jautājumu par koku ciršanas apjomiem nevirzīs tālāk bez vides organizāciju saskaņojuma.

Tas, ko mēs dzirdējām komisijā, - jaunā izpratne par to, kas ir saskaņots jautājums, ir tāda, ka tiek vienkārši uzklausīti ziņojumi un mierīgi varam virzīties tālāk. Manā ieskatā, tas nenozīmē to, ka jautājums ir saskaņots. Un, es domāju, virkne kolēģu tam piekritīs.

Bet, kolēģi, attiecībā uz meža jomu... tas, ko mēs, iesniegdami šo pieprasījumu, gribējām saprast, - vai šis lēmums nenodrošinās to, ka mūsu koksne gluži vienkārši tiks eksportēta vairāk, nekā tas ir bijis līdz šim, ja mēs palielināsim cirsmu apjomus; ka tā gluži vienkārši tiks eksportēta, vesta projām?

Diemžēl komisijas sēdes laikā mēs nepārliecinājāmies par to, ka valstij ir kaut kādi stratēģiski plāni, kā noturēt... un kā panākt to, ka mežizstrāde tomēr kalpotu vietējo ražotāju vajadzībām, lai varētu šai produkcijai būt augstāka pievienotā vērtība.

Vēl vairāk! Tas, kas mūs satrauc šobrīd, - ka meža nozarē... kopumā mežu... uzņēmumos, valsts pārvaldē šobrīd tiek iecelti cilvēki, kuriem ar meža jomu ir maz sakara, un tā diemžēl ir ļoti, ļoti bīstama tendence. Ja par galvenā mežu... uzņēmuma vadītāju ieceļ baņķieri, tas liek uzdot jautājumu - ar kādu mērķi tas tiek darīts? Mums tas nav pieņemami.

Pēc būtības Kariņa kungs Pieprasījumu komisijā nesniedza atbildi, kāpēc jautājums tika virzīts tālāk bez ieklausīšanās nozarē.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Romāna Naudiņa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Ramonas Petravičas, Ralfa Nemiro pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta ieceri steidzami palielināt mežu ciršanas intensitāti, apdraudot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Aldis Gobzems, Māris Možvillo, Karina Sprūde un Ainārs Vilciņš lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs jau kuro reizi aicinām jūs beidzot atcelt šīs normas. Vispār būtu labi visu likumu atcelt, bet, ja jūs vēl vēlaties pie tā turēties, ja ir kādi panti, kas ir nepieciešami iestāžu darbībā, tad... ir panti, kas atklāti kaitē cilvēka dzīvei - un tie ir panti par darba devēju un darbinieku attiecību regulēšanu, kuros ir ielikta iespēja prasīt kovida sertifikātu, un tas tiek jau atkal izmantots. Cilvēki jau atkal raksta, nāk un stāsta par attiecīgiem rīkojumiem savās darbavietās; jau atkal dzirdam par kovida sertifikātu nepieciešamību studentiem.

Ir jāatceļ arī valdībai sniegtās ārkārtas pilnvaras, kuras ir spēkā no 2020. gada jūnija. Joprojām spēkā ir uz šo valdības pilnvaru pamata uzliktais pienākums nēsāt maskas, ievērot distanci un viss pārējais, un joprojām cilvēkiem tiek piespriesti sodi par to, ka viņi nav vilkuši masku un nav uzrādījuši dokumentu, kurš attaisno to, ka viņiem šī maska nav jāvelk.

Vēl no decembra turpinās šie stāsti. Vai tiešām vienreiz nepietiek?!

Mēs aicinām šos pantus - vismaz šos pantus! - no likuma izņemt ārā, atcelt. Beidzot ir pienācis laiks. Es domāju, ka arī jums tas ir jāsaprot, ja jūs to nesaprotat.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Esam izskatījuši visu sēdes darba kārtību.

Man jūs jāinformē par šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Cileviča, Ločmeles, Kucina, Krišāna un Tutina jautājumu ārlietu ministram “Par vīzu izsniegšanu repatriantiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Cileviča, Ločmeles, Kucina, Krišāna un Tutina jautājumu iekšlietu ministram “Par stāvokli repatriācijas jomā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par steidzamu jautājumu, kuru deputāti Rubiks, Klementjevs, Kucins, Tretjaka un Tutins iesnieguši Ministru prezidentam, - “Par Jūsu izvairīšanos sniegt atbildes uz jautājumiem par Latvijas mājsaimniecībām nepieciešamās gāzes “rezervēšanu””. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti jautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Petravičas, Pucena, Krapānes, Ģirģena un Možvillo jautājumu iekšlietu ministram “Par izlietotajiem resursiem (materiālajiem un darbaspēka) 2022. gada “Rīgas praida” pasākuma drošības nodrošināšanai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Stepaņenko, Gobzema, Sprūdes, Švecovas un Vilciņa jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram “Par Skultes un Tīraines ciemu atslēgšanu no elektroenerģijas piegādēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Rubiks, Agešins, Tutins, Orlovs un Krišāns iesnieguši jautājumu “Par Latvijas “Ārkārtas rīcības plānu””, ko nododam ekonomikas ministrei.

Deputāti Rubiks, Klementjevs, Nikonovs, Ribakovs un Kabanovs iesnieguši jautājumu “Par valdības piedāvātās Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa īstenošanas procedūras atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm”, ko nododam ekonomikas ministrei.

Deputāti Petraviča, Možvillo, Ģirģens, Nemiro un Vilciņš iesnieguši jautājumu “Par rezervēto, iegādāto un piegādāto Covid-19 vakcīnu skaitu un to izlietojumu”, ko nododam veselības ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Sergejs Dolgopolovs, Ilmārs Dūrītis, Marija Golubeva, Janīna Jalinska, Ieva Krapāne, Armands Krauze (Starpsauciens: “Armands Krauze ir!”)... Armands ir, Edgars Kucins, Ralfs Nemiro, Evija Papule, Ēriks Pucens, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Mārtiņš Šteins, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs, Gatis Zamurs un Evita Zālīte-Grosa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 2. sēde
2022. gada 15. septembrī

Par darba kārtību
- Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. V. Agešins (par)
	- dep. A. Klementjevs (par)
Par likumprojektu “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums” (Nr. 1594/Lp13) (Dok. Nr. 6297, 6297A)
- Priekšlikumi	- dep. K. Feldmans (par)
	- dep. J. Stepaņenko (pret)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Par likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1595/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6309, 6309A)
- Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1596/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6310, 6310A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 1597/Lp13) (Dok. Nr. 6311, 6311A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr. 1598/Lp13) (Dok. Nr. 6316, 6316A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1599/Lp13) (Dok. Nr. 6323, 6323A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā” (Nr. 1601/Lp13) (Dok. Nr. 6327, 6327A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1602/Lp13) (Dok. Nr. 6328, 6328A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 1603/Lp13) (Dok. Nr. 6329, 6329A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1604/Lp13) (Dok. Nr. 6330, 6330A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1605/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6331, 6331A)
- Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 1606/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6332, 6332A)
- Priekšlikums	- dep. K. Ģirģens (par)
Par likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 1607/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6333, 6333A)
- Priekšlikums	- dep. Ē. Pucens (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1608/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6338, 6338A)
- Priekšlikums	- dep. K. Ģirģens (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”” (Nr. 1609/Lp13) (Dok. Nr. 6345, 6345A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”” (Nr. 1610/Lp13) (Dok. Nr. 6346, 6346A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”” (Nr. 1611/Lp13) (Dok. Nr. 6347, 6347A)
Par likumprojektu “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums” (Nr. 1612/Lp13) (Dok. Nr. 6348, 6348A)
- Priekšlikums	- dep. R. Jansons (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1613/Lp13) (Dok. Nr. 6350, 6350A)
- Priekšlikums	- dep. N. Žunna (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1614/Lp13) (Dok. Nr. 6361)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1618/Lp13) (Dok. Nr. 6370)
Par likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1616/Lp13) (Dok. Nr. 6366, 6366B)
Par likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 1622/Lp13) (Dok. Nr. 6379)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” (Nr. 1623/Lp13) (Dok. Nr. 6383)
Par darba kārtību
Par lēmuma projektu “Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai” (Nr. 993/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6307)
- Priekšlikumi	- dep. R. Petraviča (par)
	- dep. R. Petraviča
Par lēmuma projektu “Par valsts pasākumu īstenošanu energoresursu cenu stabilizācijai” (Nr. 994/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6357)
- Priekšlikumi	- dep. R. Petraviča (par)
	- dep. R. Petraviča
Lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Antras Tiltiņas-Zariņas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 987/Lm13) (Dok. Nr. 6299)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Kārļa Jansona atbrīvošanu no tiesneša amata” (988/Lm13) (Dok. Nr. 6300)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Lauras Smukules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 989/Lm13) (Dok. Nr. 6301)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Ilonas Sabīnes Sviķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 990/Lm13) (Dok. Nr. 6302)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Mika Čevera iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 991/Lm13) (Dok. Nr. 6303)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Gunta Lauska iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 992/Lm13) (Dok. Nr. 6304)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1542/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6191B)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvenciju un tās Noslēguma protokolu” (Nr. 1458/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6343)
- Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” (Nr. 1402/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6344)
- Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1372/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6313)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Kultūras centru likums” (Nr. 41/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6319)
- Ziņo	- dep. I. Šuplinska
- Debates	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1403/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6349)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 1241/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6351)
- Ziņo	- dep. A. Ašeradens
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1242/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6352)
- Ziņo	- dep. A. Ašeradens
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1243/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6353)
- Ziņo	- dep. A. Ašeradens
Likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 1552/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6215, 6305)
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1547/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6204, 6314)
- Ziņo	- dep. I. Goldberga
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1557/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6224, 6317)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 1540/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6176, 6318)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1426/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6320)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1427/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6321)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1560/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6227, 6335)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 1510/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6336)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1533/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6337)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1324/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6339)
- Ziņo	- dep. A. Zakatistovs
Likumprojekts “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 1491/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6340)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 1509/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6341)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Par Ungārijas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” (Nr. 1543/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6194, 6342)
- Ziņo	- dep. K. Baumane
Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1410/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6354)
- Ziņo	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 1411/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6355)
- Ziņo	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1409/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6356)
- Ziņo	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Rail Baltica projekta likums” (Nr. 1569/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6251, 6362)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” (Nr. 1571/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6253, 6365)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1572/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6254, 6365)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1573/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6255, 6365)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1574/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6256, 6365)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1575/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6257, 6365)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” (Nr. 1576/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6258, 6365)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” (Nr. 1577/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6259, 6365)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums” (Nr. 1558/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6225, 6364)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 1591/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6288, 6368)
- Ziņo	- dep. E. Šnore
- Debates	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1592/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6289, 6369) Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1600/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6325, 6369) un Alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1617/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6369)
- Ziņo	- dep. E. Šnore
- Debates	- dep. N. Kabanovs
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Kols
	- dep. K. Feldmans
	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr. 1598/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6316, 6316A)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”” (Nr. 1609/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6345, 6345A)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu”” (Nr. 1609/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6345, 6345A)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”” (Nr. 1610/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6346, 6346A)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”” (Nr. 1610/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6346, 6346A)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”” (Nr. 1611/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6347, 6347A)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”” (Nr. 1611/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6347, 6347A)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Romāna Naudiņa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Ramonas Petravičas, Ralfa Nemiro pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta ieceri steidzami palielināt mežu ciršanas intensitāti, apdraudot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu” (Nr. 83/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6186, 6186A)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. V. Valainis
Par darba kārtību
- Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A. Rubika, V. Agešina, J. Tutina, V. Orlova un J. Krišāna jautājumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par Latvijas 'Ārkārtas rīcības plānu'” (Nr. 416/J13)
Informācija par deputātu A. Rubika, I. Klementjeva, V. Nikonova, I. Ribakova un N. Kabanova jautājumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par valdības piedāvātās Skultes sašķidrinātā gāzes termināla īstenošanas procedūras atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm” (Nr. 417/J13)
Informācija par deputātu R. Petravičas, M. Možvillo, K. Ģirģena, R. Nemiro un A. Vilciņa jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par rezervēto, iegādāto un piegādāto Covid-19 vakcīnu skaitu un to izlietojumu” (Nr. 418/J13)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika

Balsojumi

Datums: 15.09.2022 12:07:13 bal001
Par - 34, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1615/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.09.2022 12:10:06 bal002
Par - 67, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ieroču aprites likumā (1591/Lp13), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.09.2022 12:12:00 bal003
Par - 68, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par alternatīvā likumprojekta Grozījumi Imigrācijas likumā (1617/Lp13) un likumprojektu Grozījumi Imigrācijas likumā (1592/Lp13, 1600/Lp13), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.09.2022 12:18:30 bal004
Par - 31, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par sociālo drošību” (1619/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.09.2022 12:21:21 bal005
Par - 32, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1620/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.09.2022 12:22:03 bal006
Par - 30, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1621/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.09.2022 12:29:18 bal007
Par - 66, pret - 18, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums (1594/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 15.09.2022 12:29:40 bal008
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.09.2022 13:41:16 bal009
Par - 27, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1595/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 15.09.2022 13:42:21 bal010
Par - 27, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1596/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 15.09.2022 13:47:55 bal011
Par - 27, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1605/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 15.09.2022 13:52:02 bal012
Par - 30, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1606/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 15.09.2022 13:54:37 bal013
Par - 25, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (1607/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 15.09.2022 13:58:12 bal014
Par - 25, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1608/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 15.09.2022 14:16:34 bal015
Par - 33, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā. Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai (993/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:17:31 bal016
Par - 31, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu komisijai . Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai (993/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:22:25 bal017
Par - 30, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā. Par valsts pasākumu īstenošanu energoresursu cenu stabilizācijai (994/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:23:16 bal018
Par - 31, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu komisijai. Par valsts pasākumu īstenošanu energoresursu cenu stabilizācijai (994/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:24:33 bal019
Par - 69, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Antras Tiltiņas-Zariņas atbrīvošanu no tiesneša amata (987/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:25:31 bal020
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Kārļa Jansona atbrīvošanu no tiesneša amata (988/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:26:24 bal021
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Lauras Smukules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (989/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:27:17 bal022
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ilonas Sabīnes Sviķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (990/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:28:04 bal023
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Mika Čevera iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (991/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:28:56 bal024
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Gunta Lauska iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (992/Lm13)

Datums: 15.09.2022 14:31:16 bal025
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1542/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2022 14:32:13 bal026
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta konvenciju un tās Noslēguma protokolu (1458/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 14:34:03 bal027
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (1402/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 14:34:53 bal028
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1372/Lp13), 3.lasījums

Datums: 15.09.2022 14:39:51 bal029
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kultūras centru likums (41/Lp13), 3.lasījums

Datums: 15.09.2022 14:43:20 bal030
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1403/Lp13), 3.lasījums

Datums: 15.09.2022 14:48:37 bal031
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1241/Lp13), 3.lasījums

Datums: 15.09.2022 14:51:10 bal032
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1242/Lp13), 3.lasījums

Datums: 15.09.2022 14:55:16 bal033
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1243/Lp13), 3.lasījums

Datums: 15.09.2022 14:57:58 bal034
Par - 70, pret - 12, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1552/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 14:59:52 bal035
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (1547/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:00:27 bal036
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.09.2022 15:34:27 bal037
Par - 63, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1557/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:36:07 bal038
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (1540/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:37:19 bal039
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1426/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:39:13 bal040
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1427/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:40:35 bal041
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1560/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:41:49 bal042
Par - 71, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1510/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:46:33 bal043
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1533/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:48:21 bal044
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1324/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:50:29 bal045
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (1491/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 15:55:19 bal046
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1509/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:00:02 bal047
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ungārijas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas ... (1543/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:02:03 bal048
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (1410/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:03:00 bal049
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mobilizācijas likumā (1411/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:10:58 bal050
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1409/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:12:21 bal051
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Rail Baltica projekta likums (1569/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:15:07 bal052
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā (1571/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:15:29 bal053
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā (1571/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:16:43 bal054
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1572/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:17:06 bal055
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1572/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:18:05 bal056
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1573/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:18:26 bal057
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1573/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:19:21 bal058
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1574/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:19:42 bal059
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1574/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:20:39 bal060
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (1575/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:20:59 bal061
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (1575/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:21:52 bal062
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā (1576/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:22:13 bal063
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā (1576/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:23:07 bal064
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā (1577/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:23:28 bal065
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā (1577/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:25:51 bal066
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums (1558/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:26:20 bal067
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums (1558/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:28:48 bal068
Par - 61, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ieroču aprites likumā (1591/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:34:07 bal069
Par - 61, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1591/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:57:05 bal070
Par - 29, pret - 43, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1592/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:57:52 bal071
Par - 0, pret - 73, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1600/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:59:09 bal072
Par - 60, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Imigrācijas likumā (1617/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 16:59:37 bal073
Par - 63, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1617/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 17:01:23 bal074
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (1598/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 17:01:42 bal075
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (1598/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 17:06:24 bal076
Par - 59, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju ... (1609/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 17:06:59 bal077
Par - 61, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu” (1609/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 17:07:50 bal078
Par - 62, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu ... (1609/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2022 17:09:25 bal079
Par - 62, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi” (1610/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 17:09:52 bal080
Par - 62, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi” (1610/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 17:10:37 bal081
Par - 62, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi” (1610/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2022 17:11:41 bal082
Par - 61, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos” (1611/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 17:12:09 bal083
Par - 61, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos” (1611/Lp13), 1.lasījums

Datums: 15.09.2022 17:12:55 bal084
Par - 61, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos” (1611/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.09.2022 17:17:24 bal085
Par - 29, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta ieceri steidzami palielināt mežu ciršanas intensitāti, apdraudot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu (83/P13)

Datums: 15.09.2022 17:20:07 bal086
Par - 27, pret - 42, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1627/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.09.2022 17:23:04 bal087
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

15.09.2022.

9.00

11.00

11.55

13.30

15.30