Latvijas Republikas Saeima

Latvijas Republikas 13. Saeimas
ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 11. augustā (pulksten 15.50)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 11. augusta trešās ārkārtas sesijas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekta izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1565/Lp13) un to sagatavojusi otrajam lasījumam, kas ir arī galīgais lasījums.

Kopumā ir saņemti 15 priekšlikumi, kuri likumprojektu papildina ar atbalsta mehānisma tvērumu, palielina izdevumu apjomu jeb finanšu resursu nepieciešamību.

Pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā atbalsta pakotne kopumā veido 440 miljonus eiro. Finansēšana paredzēta, palielinot valsts parādu, jo prognozētie nodokļu ienākumi pirmšķietami to nesegs.

Atgādinu likumprojekta mērķi - sniegt mērķētu atbalstu mājsaimniecībām, daļēji sedzot straujo izmaksu kāpumu.

Sāksim skatīt priekšlikumus.

1. - deputāta Māra Možvillo priekšlikums. Paredz atbalsta pakotnes paplašināšanu - turpināt uzsākto atbalsta izmaksu laikposmā no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tā kā pirmajā lasījumā neviens no jums nepieteicās, ka zināt visu par šo pabalstu, tad mēģināju to noskaidrot komisijā un iesniedzu divus priekšlikumus, kuri attiecas uz palīdzību, kas tika sniegta šī gada sākumā un kas bija ļoti labi novērtēta un faktiski bez šķirošanas tika visiem tiem, kam tiešām tā bija vajadzīga, un neļāva ekonomikai apstāties.

1. priekšlikums ir saistīts ar elektroenerģiju, kur... šī gada sākumā mēs nolēmām neiekasēt OIK un pārvades izmaksas.

Es aicinu kolēģus tomēr apdomāt šo, kaut gan komisijā gan Finanšu ministrija, gan Ekonomikas ministrija iebilda, ka tas palielinātu budžeta izdevumus. Es gan tā neuzskatu. Manuprāt, faktiski šobrīd, pieļaujot to un pieņemot šo likumu tādā redakcijā, kādā jūs to skatāt, palielināsies melnā tirgus ietekme uz ekonomiku un arvien vairāk kokmateriālu aizies melnajā tirgū.

Kolēģi! Lai iedzīvotāji varētu iegūt šo atbalstu kokmateriālu iegādei, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu jūs pievienoties komisijas lēmumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 2. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 4.¹ pantu jaunā redakcijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums paredz šobrīd ierobežot biržā noteiktās cenas jeb faktiski kompensēt iedzīvotājiem attiecīgi cenu virs 10 centiem par kilovatstundu.

Ja šodien ieskatāmies Nord Pool biržas cenās, tad, to visu pārvēršot uz kilovatstundām, redzam, ka diemžēl šīs cenas ir kļuvušas ļoti augstas. Piemēram, no 19.00 līdz 20.00 - 56 centi, no 8.00 līdz 9.00 - 60 centi. Vienubrīd pat pārsniedza 1,20 eiro. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi! Es gribu ar šo priekšlikumu ierobežot pirmām kārtām šo cenu kāpumu, un tas dotu cilvēkiem iespēju saprast, ka viņiem kaut kāda kompensācija ir paredzēta gadījumā, ja cena tiek pārsniegta... par 10 centiem kilovatstundā.

Tāpat es piedāvāju šajā gadījumā finanšu avotu - tieši to, kas visvairāk uz šīs cenu starpības nopelna. Un tas ir “Latvenergo”.

Kā jau mēs zinām, gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Igaunijas energokompānijas šobrīd strādā ar ļoti augstu peļņu. Un brīdī, kad iedzīvotājiem ir jāmaksā par šīm elektroenerģijas cenām, mēs varētu atrast attiecīgu finanšu avotu. Tā nebūtu valsts parāda, ārējā parāda, audzēšana, kas ir notikusi šīs valdības ietvaros, bet gan, tieši otrādi, skatīšanās uz “Latvenergo” resursiem.

Kolēģi! Es uzskatu, ka šobrīd tās cenas, kuras mēs varam biržā redzēt, ir satraucoši lielas; tās ir pat rekordlielas, ja salīdzina ar pagājušā gada periodu. Nu, tad vēl varbūt divus gadus iepriekš...

Tāpēc priekšlikums, kas noteiktu attiecīgi griestus, palīdzētu ļoti daudzām mājsaimniecībām pārvarēt šo enerģētisko krīzi. Turklāt priekšlikums paredz, ka mēs varētu noteikt šo atbalstu, sākot ar 12. augustu, kad likums stāsies spēkā (šis ir steidzams likumprojekts), un turpināt līdz 2023. gada 30. aprīlim. Taču gadījumā, ja biržas cenas strauji krīt - un to mēs visi varam novērot Nord Pool biržā -, tad, protams, mēs varam vienoties par šī priekšlikuma izmaiņām.

Taču šobrīd mēs runājam par tiesībām un iespējām Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt saprotamu maksājumu; 10 centi par kilovatstundu ir pietiekoši augsta cena jau tāpat. Taču tā noteikti nebūtu tāda, kāda tā ir, piemēram, šodien. Par to es jau iepriekš, kolēģi, biju runājis.

Manuprāt, ir jāpāriet no vārdiem pie darbiem. Un tas būtu risinājums un atspaids Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai tie varētu prognozējami rīkoties ar saviem līdzekļiem un vismaz skaidri saprastu, ka esošās cenas tiktu kompensētas no rekordlielās peļņas, kuru šobrīd uzrāda mūsu energouzņēmums.

Kolēģi, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā varu teikt, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu pievienoties komisijas slēdzienam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 3. - deputāta Māra Možvillo priekšlikums.

Taču Māris labprāt pastāstītu par šo priekšlikumu pats.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies kolēģei par man doto brīnišķīgo iespēju.

Kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ar to pašu nelaimīgo trīsburtu kombināciju - OIK. Arī šis priekšlikums paredz neieturēt no galalietotāja šo komponenti - OIK -, tādējādi samazinot elektrības rēķinus.

Iespējams, ka jāmudina vēlreiz ar labām ziņām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāji, lai beidzot šo likumprojektu vilktu ārā no lādes un laistu tautās, lai mēs beidzot arī ar šo sistēmu tiktu galā, jo... nu, jo ilgāk glabās lādē, jo vairāk zvaigžņu tam klāt kā labam konjakam nebūs. Tātad būtu laiks šo projektu vilkt ārā un pabeigt šo cīņu ar nebeidzamo pasākumu, ko saucam par OIK. Starp citu, valdības deklarācijā joprojām šis punkts ir, un es ceru, ka valdība kaut kad šo cīņu pabeigs.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Šis priekšlikums skar termiņus. Izvērtējot komisijā netika gūts atbalsts.

Aicinu pievienoties komisijas lēmumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz palielināt atbalsta apjomu. Ņemot vērā to, ka nav finanšu avotu, komisijā šim priekšlikumam netika gūts atbalsts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 5. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar atbalsta palielināšanu no 50 uz 75 procentiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 6. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir analoģisks iepriekšējam, kas saistīts ar atbalsta apjoma palielināšanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 7. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī tas runā par šo pašu atbalsta palielinājumu no 50 uz 75 procentiem. Komisijā netika gūts atbalsts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

I. Benhena-Bēkena. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks precizējums - precizē atsauces. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz nodrošināt atbalsta palielinājumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 10. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. (Starpsaucieni.) Ir plānots papildināt likumprojektu ar jaunu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) pantu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, netraucējiet ziņotājam!

I. Benhena-Bēkena. ... kas paredz ieviest kategorijas un papildu atbalstu dažādām vecuma pensijas saņēmēju grupām. Ņemot vērā, ka tas ir mērķa grupas tvēruma paplašinājums, komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 11. - deputāšu Ramonas Petravičas un Ievas Krapānes priekšlikums. Par atbalstu ģimenēm ar bērniem skolas gaitu uzsākšanai.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Priekšlikums ir paredzēts kā atbalsts ģimenēm ar bērniem skolas gaitu uzsākšanai - lai mazinātu energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma radīto negatīvo ietekmi un mazinātu spriedzi ģimenēs ar bērniem, kuri šī gada 1. septembrī uzsāks skolas gaitas 1. klasē, izmaksāt vienreizēju atbalstu 200 eiro apmērā par katru bērnu.

Ģimenes šobrīd saskaras ar lieliem izaicinājumiem, un tas ir saistīts ne tikai ar elektroenerģijas vai apkures pieaugošajiem rēķiniem; strauji pieaug cenas arī apģērbam, pārtikai, pakalpojumiem. Vecākiem, kuriem bērns jāaizlaiž uz skolu, ir nepieciešams iegādāties apģērbu, ielas, sporta apavus, dažādus palīglīdzekļus mācībām. Tas viss izmaksā krietni vairāk, nekā tas bija pirms gada.

Un, lai vecākiem nebūtu jāņem ātrie kredīti, lai bērnu palaistu uz skolu, vai nebūtu jāierobežo savas vajadzības un jāatņem kaut kas citiem bērniem, kuri jau mācās un ir uzsākuši skolas gaitas, lūdzu atbalstīt šādu priekšlikumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja, ka tam ir nepieciešami papildu līdzekļi un tas maksā zināmu naudu. Jā, protams, bet, kā es norādīju arī komisijā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pildās ļoti labi un pildās pat daudz straujāk, nekā bija prognozēts. Pievienotās vērtības nodoklis jau ir iekasēts par 180 miljoniem vairāk, nekā tas bija plānots, jo, neapšaubāmi, laikā, kad pieaug cenas, pieaug arī pievienotās vērtības nodoklis.

Cilvēki, lai nodrošinātu savu iztiku, ir spiesti tērēt uzkrājumus un savām ikdienišķajām vajadzībām atvēlēt vairāk naudas, līdz ar to arī papildinot valsts kasi. Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja arī Finanšu ministrija, tāpat ļoti veiksmīgi pildās darbaspēka nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Un nākamais ir ar šo saistīts, tāpēc lūdzu atbalstīt arī nākamo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es arī aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt Latvijas pilsoņus, ģimenes ar bērniem, un no šīs tribīnes vēlos pateikt sekojošo - visi, kuri nobalsos pret atbalstu ģimenēm ar bērniem, patiesībā ir vai nu citu valstu aģenti, vai mūsu valsts ienaidnieki. Laikā, kad lielākā sabiedrības daļa dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, balsot pret atbalstu ģimenēm ar bērniem var tikai mūsu valsts ienaidnieki.

Un es vēlos to vērst īpaši to virzienā, kuriem parasti labpatīk vicināties ar karodziņiem un prievītēm no tribīnes. Tie būs tie, kas šodien balsos “pret” vai atturēsies, kas ir tieši tas pats.

Tik vienkārši: mīļie cilvēki, paskatieties uz šī balsojuma rezultātu, un jūs redzēsiet, kas ir īstenie Latvijas ienaidnieki. Tie ir Nacionālā apvienība un VIENOTĪBA.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā varu teikt, ka šis likumprojekts arī paredz garantētā minimālā ienākuma koeficienta palielināšanu līdz 3. Un kopējās izmaksas, kas paredzētas šai pakotnei, šī gada griezumā ir 180 miljoni. Sakarā ar to nācās 11. priekšlikumu noraidīt. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Petravičas un deputātes Krapānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 12. - deputāšu Ramonas Petravičas un Ievas Krapānes priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Benhena-Bēkena. 13. - deputātes Sprūdes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Benhena-Bēkena. 14. - deputāšu Ramonas Petravičas un Ievas Krapānes priekšlikums.

Deputāte Ramona Petraviča pastāstīs detalizētāk.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

“Lai novērstu strauju centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas pieaugumu un nodrošinātu kurināmās koksnes resursu pietiekamību, publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai ir pirmpirkuma tiesības, ja darījuma rezultātā no Latvijas tiek eksportēta vai piegādāta uz citām ES valstīm Latvijas izcelsmes šķelda (koksnes kurināmais). Pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.”

Lūk, šāds priekšlikums ir tapis. Lūdzu to atbalstīt, jo pašvaldības ar bažām jau gaida rudeni un tām ir ļoti grūti iegādāties kurināmo rudenim. Uz šķeldas iepirkumiem nepiesakās. Pašvaldības var palikt bez kurināmā. Kamēr eksports plaukst un zeļ, paši varam palikt aukstumā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā varu bilst, ka šis priekšlikums ierobežo brīvā tirgus principa ievērošanu Eiropas Savienības ietvaros, tāpēc netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Petravičas un deputātes Krapānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 15. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Līdzīgs 14. priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Enerģētikas jautājumus skatīdami, mēs esam ļoti daudz runājuši par gāzi un elektroenerģiju, taču ir jāsaprot, ka iepriekš ļoti pamests novārtā mūsu vietējais resurss - koksne, kuru var pārstrādāt gan granulās, gan briketēs, gan arī šķeldā. Un, starp citu, diezgan daudzas pašvaldības izmanto tieši šo resursu.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir jāpāriet no importētā resursa - gāzes - uz vietējo resursu, proti, koksni. Koksni mēs varam pārstrādāt un tādējādi izmantot arī enerģētikā. Īpaši koksne ir ļoti piemērota lokālai apkurei, jo ne visas Latvijas vietas ir gazificētas.

Un, ja runājam par šī resursa saglabāšanu Latvijai, tad, protams, ir jādomā, kā to var izdarīt. Viens no instrumentiem būtu pirmpirkuma tiesības, kuras tad valsts vai pašvaldības varētu izmantot (vai arī - neizmantot, ja attiecīgajai pašvaldībai šis resurss ir pietiekams).

Kolēģi, es nedomāju, ka Eiropas birokrāti mums liktu kaut kādu šķērsli. Ja mēs ar likumdošanas aktiem nosakām papildus kādu birokrātisku procedūru gadījumam, ja kāds vēlas eksportēt koksnes materiālus, Briseles birokrāti pat būtu ļoti priecīgi un piekristu.

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šādu instrumentu, kas ļautu tad prognozējami rīkoties, jo mums, teiksim, koksnes vai siltumenerģijas kontekstā nav izsludināta enerģētiskā krīze. Tieši šī iemesla pēc mēs varētu runāt par šī resursa saglabāšanu ar tādu instrumentu, kas ir pirmpirkuma tiesības.

Nav noslēpums, ka pavisam nesen mediji bija norādījuši, vēstījuši par vilciena sastāvu, kas ar šķeldas kravu devās vai nu uz Poliju, vai uz Baltkrieviju; pat nav īsti svarīgi, uz kurieni, bet - devās prom no Latvijas un tādējādi šo resursu mums mazināja.

Tātad, ja mēs ieviestu šādu instrumentu, mēs varētu runāt par prognozējamu šī resursa pieejamību tām pašvaldībām, kurām tas ir vajadzīgs. Jā, ir atsevišķas pašvaldības, kuras ir gazificētas un faktiski simtprocentīgi izmanto apkurei gāzi, bet ir arī pašvaldības, kas gandrīz simtprocentīgi izmanto kā kurināmo šķeldu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šeit padomāt par mūsu vietējo resursu. Tas saskanētu ar Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, kas paredz fosilā kurināmā izmantošanas mazināšanu. Sāksim to darīt jau šobrīd!

Mēs neesam tā īsti dzirdējuši no valdības vadītāja, kāds tad ir plāns attiecībā uz gāzes pieejamību juridiskajām personām, to skaitā tām personām, kuras nodarbojas ar siltuma ražošanu no gāzes. Un arī pašvaldībām šis jautājums ir pietiekami aktuāls. Mēs neesam dzirdējuši apliecinājumu, ka viss būs pietiekamā daudzumā.

Kolēģi, iesim uz priekšu, runāsim par alternatīvām iespējām, lai mēs varam paši šeit, Latvijā, gan saražot, gan arī izmantot.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Kolēģi, šodien laikam pēdējo reizi, bet... mēģināšu izstāstīt. Valstī šobrīd izsludināta enerģētiskā krīze attiecībā uz energoresursiem - naftas produktiem un degvielu. Es nezinu, kas traucēja šādu pašu krīzi izsludināt arī attiecībā uz kokmateriāliem, uz koksnes kurināmo, uz citu veidu kurināmajiem un energoresursiem, kuru šobrīd tik ļoti pietrūkst Latvijā.

Stāsts par to, ka mēs nevaram nekādi ierobežot šķeldas izvešanu un nodrošināt šķeldas noturēšanu valstī, es domāju, neiztur kritiku, jo vajadzīgs ir mugurkauls, lai paziņotu, ka mūsu dabas resursi ir nacionālās stratēģiskās rezerves. Tas ļautu mums pašiem noteikt, kā mēs ar šīm rezervēm rīkojamies.

Īpaši jāņem vērā tas, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas vēl joprojām pieder valstij, būtu spējīga šo resursu tomēr sagatavot un turēt rezervē ar zināmu drošības garantiju: ja nu gadījumā kaut kas notiek, tad resurss ir.

Kāpēc vajadzētu pasludināt šādu enerģētisko krīzi? Tikai tāpēc vien, ka šobrīd daudzās pašvaldībās šķeldu nepiegādā tikai tāpēc, ka pašvaldībām jāiet garais ceļš atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Tas nozīmē - gara procedūra. Neviens šobrīd, šajā tirgus situācijā, īsti negrib ņemties ar papīriem, mēnešiem ilgi gaidīt, kad nu būs atbilde; viņi visi tirgo savu saražoto nekavējoties, tūlīt, ostai, visiem, kas pērk. Līdz ar to pašvaldības paliek ārpus konkurences.

Izsludinot šādu ārkārtas situāciju, nebūtu nepieciešams tik ļoti skrupulozi sekot Publisko iepirkumu likumam. Tas pavērtu iespēju pašvaldībām tomēr iegādāties to šķeldu, kas ir pieejama tanī brīdī, kad tā ir vajadzīga, nevis tad, kad izieta visa birokrātiskā procedūra.

Tāpēc es aicinu aizdomāties attiecībā uz priekšdienām arī un tuvākajā laikā pievērsties šim jautājumam par enerģētisko krīzi, pasludināt, ka tomēr valstī ir krīze ne tikai attiecībā uz naftas produktiem, bet arī attiecībā uz kokmateriāliem un visu pārējo, kas... jāsaka tā - kas deg un kas var dot siltumu.

Vajadzētu tomēr zināmu kontroli pār šiem resursiem un ierobežot eksportu; tas savukārt gan labi neskanētu Eiropas kontekstā, taču šobrīd mums ne tik daudz jādomā par to, kā tas skanēs Eiropā, bet gan par to, ar ko sildīsimies ziemā.

Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, savukārt ministrijas - domāt par straujiem soļiem, kā tomēr šo enerģētisko resursu noturēt Latvijā un sagādāt pietiekamā daudzumā, lai būtu uz vietas, ko izlietot.

Un pašās beigās. Kā saka tautas paruna - arī slotaskāts reiz izšauj. Slotaskāts faktiski ir izšāvis pēc 10 gadiem, kad Latvijas Pašvaldību savienībā mēs runājām par to, ka pieejami Eiropas fondi, un pašvaldības varēja pāriet uz dažādiem kurināmā veidiem; tas ļāva atteikties no mazuta, no akmeņoglēm. Un vienā no sapulcēm... kā šodien ausīs vēl skan tie vārdi... Pierīgas pašvaldības pateica: “Jūs ar savām kolhoza šķeldām mūsu Eiropas ciematos nerādieties! Te nebūs smirdīgu mašīnu, kas brauks pa centru, vedīs kaut kādu šķeldu! Mums ir gāze, mēs visi esam kā šokolādē.”

Slotaskāts ir izšāvis. Nu mēs skatāmies, kurš ir vinnētājs, kurš - zaudētājs. Lai Dievs žēlīgs tiem, kam tā gāze aptrūksies ziemā!

Aicinu rīkoties un domāt, kā šo situāciju atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Paldies par sniegto ceļamaizi - par ierosinājumiem un risinājumiem. Komisijā izvērtējot konkrētais priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Esam izskatījuši visus 15 priekšlikumus.

Kopumā komisijā likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 552, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns...

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi, sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu, kas paredz pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu līdz 2022. gada 10. novembrim četrās administratīvajās teritorijās - Ludzas novada pašvaldībā, Krāslavas novada pašvaldībā, Augšdaugavas novada pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā - saistībā ar Baltkrievijas organizēto hibrīdapdraudējumu un iespējamiem turpmākajiem riskiem.

Paredzēts arī precizēt regulējumu par iesaistīto dienestu amatpersonu piemaksām par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, nosakot piemaksas 50 procentu apmērā no stundas algas likmes.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu un aicina Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies komisijas ziņotājam Mārtiņam Šteinam.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2022. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 552, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Ilmārs Dūrītis, Inga Goldberga, Janīna Jalinska, Artuss Kaimiņš, Janīna Kursīte-Pakule, Linda Medne... Linda Medne - ir, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Ēriks Pucens, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Mārtiņš Šteins... ir, Ilga Šuplinska, Vita Anda Tērauda, Jānis Urbanovičs un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to šā gada 11. augusta trešās ārkārtas sesijas sēdi slēdzu.

Paldies visiem par darbu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 11. augustā (pulksten 15.50)

Likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1565/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6237B)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena

- Debates	- dep. M. Možvillo
	- dep. R. Nemiro
	- dep. M. Možvillo
	- dep. R. Petraviča
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Petraviča
	- dep. R. Nemiro
	- dep. M. Možvillo
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 552, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 985/Lm13) (Dok. Nr. 6245)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika