Latvijas Republikas 13. Saeimas
ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 11. augustā (pulksten 9.00)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 11. augusta ārkārtas sesijas sēdi.
Godātie kolēģi, pēdējā laikā mēs esam saņēmuši vairākas sēru vēstis. No mums mūžībā aizgājis 13. Saeimas deputāts, mūsu kolēģis, Aldis Blumbergs; disidents, dzejnieks, kultūras darbinieks Knuts Skujenieks; 5. Saeimas deputāts, bijušais ārlietu ministrs Georgs Andrejevs un ilggadējais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Godināsim viņu piemiņu ar klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.) Paldies.
Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana.
Lēmuma projekts “Par Aināra Vilciņa 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A. Latkovskis (JV).
Kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šī gada 20. jūlijā saņēma 13. Saeimas deputāta Alda Blumberga nāvi apliecinošus dokumentus. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no politiskās partijas “KPV LV” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Ainārs Vilciņš, kurš ir piekritis uzņemties 13. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.
Komisija šī gada 27. jūlija sēdē vienbalsīgi atbalstīja Aināra Vilciņa 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.
Aicinām atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu Aināru Vilciņu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.
A. Vilciņš. Vai es drīkstu vērsties pie deputātiem ar lūgumu?
Sēdes vadītāja. Jums ir jādod svinīgais solījums.
A. Vilciņš. Jā, es gribu to dot. Tā kā tas solījums katram deputātam varbūt ir vienreiz... un gribētu solījumu dot.
Sēdes vadītāja. Vilciņa kungs, jums ir jādod zvērests vai svinīgais solījums.
A. Vilciņš. Tad es nedrīkstu... ja? Jā, es gribēju...
Es, Ainārs Vilciņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Vilciņa kungs, jums ir jādod svinīgais solījums vēlreiz, jo jūs kļūdījāties tekstā.
A. Vilciņš. Es, Ainārs Vilciņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas (Starpsaucieni.)...
Es atvainojos. Vai drīkst vēlreiz?
Sēdes vadītāja. Vilciņa kungs, jums ir jādod svinīgais solījums vēlreiz.
A. Vilciņš. Labi. Cenšos. (Starpsaucieni.) Es sapratu.
Es, Ainārs Vilciņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aināra Vilciņa 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicu 13. Saeimas deputātu Aināru Vilciņu un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1565/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Tātad deputāti vēlas runāt... “par” vai “pret”?
Nemiro kungs runās “par”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Kolēģi, pavisam īsi. Aicinu šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tā iemesla dēļ, ka šis jautājums ir saistīts ar enerģētiku un atbalstu iedzīvotājiem, līdz ar to tas vairāk piestāv Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas gadījumā - tur vairāk runa ir par budžetu. Šajā gadījumā mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā labprāt arī uzklausīsim finanšu ministra atzinumu par to, vai tas ir salāgojams ar iespējām un vai tas atkal necels mūsu ārējo parādu.
Tāpēc aicinu nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Balsosim par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1565/Lp13) nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts nav nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas un Jāņa Dūklava iesniegto likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1564/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.
U. Augulis (ZZS).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Mēs esam sagatavojuši likumprojektu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu pensiju... invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un tiem, kas aprūpē bērnus invalīdus, - kā vienreizēju pabalstu. Valdību aicinājusi to darīt arī Latvijas Pensionāru federācija, lai segtu energoresursu cenu kāpumu, kā arī lai segtu vai mazinātu inflācijas ietekmi uz pensionāriem.
Kāpēc 200 eiro? (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tā bija Pensionāru federācijas vēlme. Ja mēs skatāmies arī indeksācijas virzienā, tad indeksācija būs tikai septembrī, neraugoties uz to, ka deputāti ir solījuši, ka tā būs no augusta, bet, pieņemot likumu, indeksācija būs tikai un vienīgi septembrī, taču maksājumi ir jāveic jau šodien, jāveic rīt, un tas būs jādara arī turpmāk. Gan pārtikas cenu kāpums, gan kopējā inflācija, ko faktiski indeksācija nesegs arī nākotnē...
Lai mēs palīdzētu mūsu iedzīvotājiem, es aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, jo indeksācijas slieksnis, kā mēs zinām, ir 534 eiro. Kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuriem ir 535 eiro, 536 eiro, 537 eiro? Šiem cilvēkiem tāpat būs grūti veikt visus maksājumus.
Līdz ar to, cienītie kolēģi, aicinu būt atbildīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu turpmākai izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lai mēs varētu atbalstīt mūsu pensiju saņēmējus.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labdien, Latvijas sabiedrība! Es gribu parunāt par elektrību. “Elektrum” 2022. gada trijos mēnešos apgrozījums ir gandrīz divas reizes lielāks un peļņa... pirms finanšu posteņiem... pusotru reizi lielāka. “Ignitis” - Lietuvas enerģētiskā monopolista - apgrozījums pieaudzis no 300 miljoniem gandrīz līdz miljardam un peļņa ir par 74 procentiem lielāka. “Eesti Energia” ceturksnī... neziņo, bet peļņa 2021. gadā pieaugusi par 476 procentiem.
Tās ir oligopola jeb sarunāta tirgus pazīmes, jo... Un es te tā padomāju - sanāk patiešām dīvaini. Ja “Latvenergo” peļņu vēl varētu (teorijā) izskaidrot ar lētu HES enerģiju, tad lietuviešiem un igauņiem - ne. Visi trīs nevar strādāt ar tik milzīgām peļņām. Cenu veidošanās mehānisms to neļauj, izņemot, ja ir aizliegta vienošanās.
Principā tas ir skandāls, mīļie cilvēki, - cilvēku aplaupīšana un enerģētiskās krīzes ļaunprātīga radīšana kara aizsegā. Tās ir oligopola jeb sarunāta tirgus pazīmes, un, protams, tad tā, lūk, ir ilustrācija un sekas tam, ka sabiedrisko pakalpojumu regulators ir bezzobainu abinieku kantoris. Mūs vienkārši dīrā, aizlāpot ēteru ar Nord Pool brīvā tirgus plīvuru. Nekāda brīvā tirgus nav. Un visas tās asaras, ko skandināvi te iepilina, un tās asaras, ko mēs iepilinām Skandināvijā, ir piesegs lielākai tirgus manipulācijai, par ko maksājat jūs, mīļie cilvēki, mīļās ģimenes un mīļie pensionāri. Elektrības ražošanā neeksistē nekāds brīvais tirgus Baltijā. Tāda nav. Tāds varbūt bija, kamēr lietuvieši atteicās no baltkrievu elektroenerģijas importa. Un valdība nevar nezināt par šo. Šī ir apzināta manipulācija ar iedzīvotājiem, grandiozs plāns, kā jūs, mīļie cilvēki, izģērbt, padarīt nabagus. Valdība tā vietā, lai ķertos pie jūsu atbalstīšanas, kara un kovida aizsegā jūs it kā pabalsta ar nabagu pabalstiem, nevis novērš oligopola situāciju.
Tāpat kā kovida laikā, arī tagad “krievi nāk” un “kovids” ir labākie batoni, ko spraust ausīs, un garākie makaroni, ko uz tām karināt. Starp citu, šī iemesla dēļ arī PVN ieņēmumi ir pieauguši proporcionāli - tāpēc ka jūs izģērbj, mīļie cilvēki; jūs izģērbj caur sarunātu elektroenerģijas tirgu visā Baltijā. Un to saprot ikviens, kurš paskatās elementārus peļņas rādītājus visiem Baltijas monopolistiem.
Saeimas deputātiem, arī no koalīcijas, negribas šo risināt, jo polittūrisms... tāpat kā Ministru prezidentam - tūristam - un ministriem - izsaimniekotājiem un korumpantiem.
Un ko dara Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kurā ir apmēram simt ierēdņu? Arī viņi dzīvo uz jūsu, mīļie cilvēki, maksāto nodokļu rēķina, bet neregulē neko, un tāpēc jūs maksājat tos drastiskos elektrības rēķinus.
Un cik ilgi jūs pacietīsiet, mīļie cilvēki, cik ilgi vēl? Jūs vēl varat pavilkt? Nu, ja nevarat, tad varbūt ir jāceļas kājās, bet, ja varat un gribat, tad turpiniet tieši tāpat. Turpiniet balsot par esošo varu, un jums būs vēl lielāki elektroenerģijas rēķini (ar nelielu pabalstiņu... nu, kaut kad - uz dažiem mēnešiem pirms vēlēšanām).
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1564/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Ainara Latkovska, Ineses Lībiņas-Egneres, Andas Čakšas un Riharda Kozlovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Labrīt, kolēģi! Likumprojekts paredz regulējumu gadījumā, ja Eiropas Parlamenta deputāts izdara noziedzīgu nodarījumu un ir notiesāts par to. Jūs varbūt būsiet pārsteigti, bet patlaban tāda regulējuma nav.
Kas tādā gadījumā notiek ar Saeimas deputātiem, mēs saprotam. Bet kas tādā gadījumā notiek ar Eiropas Parlamenta deputātiem? Nekas nav paredzēts, jo nacionālajā līmenī mēs to neregulējam; Eiropas līmenī ir paredzēts, ka šo jautājumu risina katra valsts atsevišķi.
Kolēģi, es lūdzu atbalstīt likumprojektu, bet nodot to Juridiskajai komisijai. Mums nav speciāla likuma par Eiropas Parlamenta deputāta statusu, tāpēc mēs runājam par Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu. Jautājums ir juridiskas dabas, un, es domāju, mēs varam strādāt ātri ar šo priekšlikumu un neatstāt šo likumprojektu mantojumā nākamajai Saeimai.
Lūdzu nodot Juridiskajai komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.
U. Augulis (ZZS).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Mēs esam sagatavojuši šo likumprojektu, lai mazinātu akcīzes nodokļa ietekmi uz degvielas galacenu.
Mēs zinām, kā ir gada griezumā pakāpusies degvielas cena. Tas skar gan mājsaimniecības, gan uzņēmējdarbību.
Pastāvot cenu kāpumam, gan pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, gan citu nodokļu ieņēmumi ir būtiski pieauguši, bet samērā maza daļa no tā, kas ir pieaugumā, tiek novirzīta atpakaļ - atbalstam, energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai.
Tāpēc mēs aicinām noteikt:
svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) - 359 eiro;
svinu saturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) - 444 eiro;
dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) - 264 eiro.
Un mēs aicinām, lai tas būtu, teiksim, laicīgi, tad arī... lai nenodarītu... lai neuzveltu lielāku slogu nākamā gada budžetam, mēs ierosinām šo laiku noteikt līdz 2023. gada 1. oktobrim - ar domu un cerību, ka tirgi sakārtosies un degvielas cenas, iespējams, kritīsies.
Bet šis ir tas moments jeb tas brīdis, kad mums ir jāpalīdz mūsu sabiedrībai, mūsu uzņēmējiem, lai šie cenu pieaugumi... lai galapatērētājam... lai nepieaugtu tā, kā tas ir šobrīd.
Cienītie kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu un nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Tiek lūgts balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Tālāk darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Tātad mēs varam izskatīt šo patstāvīgo priekšlikumu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A. Latkovskis (JV).
Kolēģi! Saeima šā gada 1. jūlijā saņēma 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības”.
Šā gada 27. jūlijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas autorus, kuri pauda viedokli, ka Latvijas Krievu savienības darbība ir jāizbeidz, jo tās pret valsti vērstā darbība un retorika laika gaitā nav mainījusies.
Ģenerālprokuratūras pārstāvis skaidroja, ka šobrīd no prokuratūras puses pieteikums par Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu nav iesniegts tiesā, jo, lai to darītu, ir bijis jākonstatē pārkāpums partijas darbībā, kas izdarīts jau pēc tam, kad grozījumi Politisko partiju likumā ir stājušies spēkā. Pārstāvis uzsvēra: ja pamats radīsies, tad iesniegums tiesai tiks sagatavots.
Valsts drošības dienesta pārstāvis informēja, ka Valsts drošības dienesta rīcībā pēc likuma grozījumu pieņemšanas... šobrīd nav informācijas par iespējamiem pārkāpumiem, par ko varētu iesniegt ziņas prokuratūrai. Bet viņš apliecināja komisijai... un aicināja personas, kuru rīcībā šāda informācija ir, to iesniegt Valsts drošības dienestam, kurš attiecīgi rīkosies.
Komisija, uzklausījusi uzaicinātās personas, nolēma nodot Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Nacionālās drošības komisijai tālākai izvērtēšanai un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības” turpmāko virzību”.
Komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Portāls ManaBalss.lv ir kolektīvo iesniegumu portāls, un tas ir sasniedzis ļoti daudz Latvijas demokrātijas stiprināšanā, daudzas iniciatīvas ir nākušas uz Saeimu, un dažas varbūt arī tikušas reāli atbalstītas likumos.
Darbojoties šajā jomā, arī sadarbojoties ar šiem cilvēkiem, mēs savulaik esam noskaidrojuši, ka portāls ManaBalss.lv nekad nevāc parakstus pret kādu politiķi vai kādu ministru, pret kādu politisko spēku, jo tas gluži vienkārši nav demokrātiski. Jā, šobrīd nosaukums ir mazliet savādāks, pārveidots - nevis “pret”, bet “par” -, bet kopumā mēs visi ļoti labi saprotam, par ko ir šis stāsts.
Es redzu, ka ir jau atvērti jauni horizonti, un, iespējams, šī iniciatīva pavērs plašākas iespējas iesniegt dažādus priekšlikumus par to, lai tiktu aizliegtas arī citas partijas... par Latvijas sabiedrību bez špricētājiem, par Latvijas sabiedrību bez nodokļu smacētājiem... un tā tālāk. Varbūt arī nesaucot konkrētos vārdus, bet ziniet, ka šīs iniciatīvas nedēļas laikā savāktu vairākus desmitus tūkstošu parakstu, un tad Saeimā būtu ļoti interesanti vērot jūsu balsojumus.
Kolēģi, ja jums ir tik ļoti bail par to, kā izvērtīsies šīs Saeimas vēlēšanas un ka oficiāli reģistrētās partijas, kuras ir atbalstījuši Latvijas Republikas pilsoņi, kaut kādā veidā apdraud jūsu pastāvēšanu, tad uzdodiet sev jautājumu, vai jūs esat gana daudz un gana kvalitatīvi uzrunājuši Latvijas iedzīvotājus un nodrošinājuši viņus ar nepieciešamo šajā krīzē. Vai nav tā, ka tieši jūsu pāridarījumi un jūsu bezdarbība ir tā, kas cilvēkiem liek skatīties apkārt un izvēlēties to, ko viņi izvēlas. Būsim godīgi... jums taču nav bail no konkurentiem, bet jūs šobrīd mēģināt rīkoties tā, kā jūs nebūtu rīkojušies demokrātiskā sabiedrībā, vienkārši aizliedzot kādu kustību, nevis mēģinot konkurēt godīgā cīņā par vēlētāju balsīm un pārliecinot, ka tā nav pareizā izvēle.
Izdariet tā! Pastāstiet cilvēkiem, ka viņiem būtu jāvēlē... par jums, nevis par Krievu savienību, bet jūs to nemākat. Jums tas nesanāk. Jūs varat tikai aizliegt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Skaistu runu no Maskavas dzirdējām, gandrīz gribējās apraudāties, bet, nu, tādas muļķības runāt no Saeimas tribīnes nepiestāv. Saeimas deputātam vajag, manuprāt, zināt arī Latvijas vēsturi. Un Latvijas vēsturē parlamentārās demokrātijas laikā bija Strādnieku un zemnieku partija jeb Latvijas faktiskā komunistu partija, kura tika ievēlēta arī 3. un 4. Saeimā. Un 4. Saeimā šī partija tika aizliegta ar likumu, deputāti tika apcietināti par to, ka viņi darbojās pret Latvijas neatkarību.
Un, ja mums Latvijā ir prokremliskas partijas... Starp citu, arī, toreiz Maskavai nepatika tas, ka demokrātiskā Latvijas Saeima šo Strādnieku un zemnieku partiju izformēja, un Maskava dusmojās, bet pēc tam nogalināja šīs partijas vadītāju - tad, kad viņš bija pārcēlies uz Maskavu, 1937. gadā tīrīšanas operācijas laikā... pret latviešiem, kas dzīvoja Padomju Savienībā.
Arī šobrīd mēs esam situācijā, kad mums nav vajadzīgs, ka Saeimā darbojas Kremļa dzeguzes... vai sauksim tos dažādos vārdos... kas strādā pret Latvijas interesēm. Es domāju, ka tam sarakstam būtu jābūt garākam un tam nebūtu jāaprobežojas tikai ar Latvijas Krievu savienību, bet ar jebkuru prokremlisku partiju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...? (Starpsauciens.) Nav nekas piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 15, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Sāksim izskatīt šo lēmuma projektu.
Godātie kolēģi! Saeimas Sēžu zālē šobrīd atrodas arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselence Oleksandrs Miščenko.
Tātad Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Jūsu Ekselence! Cienījamie, godātie kolēģi! Aizvadītajā nedēļā Saeimas Ārlietu komisija skatīja un vienbalsīgi atbalstīja paziņojumu “Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai”, vienojoties, ka Ārlietu komisija šo paziņojumu virzīs skatīšanai Saeimā.
Par paziņojuma saturu un būtību - pavisam īss ievads kontekstam. Pēc Ukrainas ģenerālprokuratūras datiem, kopš šī gada 24. februāra Krievija pastrādājusi vairāk nekā 26 tūkstošus kara noziegumu. Nogalināti tūkstoš civiliedzīvotāju, to vidū vairāk nekā 360 bērnu. Mājas zaudējuši 3,5 miljoni iedzīvotāju. Pamest mājas bijuši spiesti 12 miljoni, un pieciem miljoniem ukraiņu nācies pamest savu valsti.
Iebrucēji ieņēmuši Zaporižjas atomspēkstaciju - lielāko šādu objektu Eiropā -, apdraudot kodoldrošību. Krievijas bruņoto spēku pastrādātās zvērības pret Ukrainas civiliedzīvotājiem - spīdzināšanas, izvarošanas, slepkavības, izkropļošanas - ir tik necilvēcīgas, tik klaji demonstratīvas, ka šāda veida paziņojums, ko šobrīd skatām, nekādi nevar būt pārsteidzošs vai nesamērīgs vērtējums, kas kādu varētu provocēt, jo terorisms izskatās tieši tā.
Pirms balsot “par” vai “pret” vai drosmīgi nebalsot nemaz, vēlos jums nolasīt visu šī paziņojuma tekstu. Jautājumi par pamatotību pēc tā uzklausīšanas diez vai varētu rasties. Tātad paziņojuma teksts. Citēšu visu paziņojuma tekstu:
“Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai.
Latvijas Republikas Saeima,
atzīmējot, ka kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 2022. gada 24. februārī 12 miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti;
atminoties, ka Krievija kopš 2014. gada ir militāri, finansiāli un politiski atbalstījusi separātismu un vardarbību pret civiliedzīvotājiem Doneckas un Luhanskas reģionos Ukrainā, kā arī okupētajā Krimas pussalā;
uzsverot Krievijas ilggadējo atbalstu teroristiskiem režīmiem un organizācijām, kā arī to finansēšanu, proti, faktus, ka Krievija ir lielākais ieroču piegādātājs Asada režīmam Sīrijā un ir īstenojusi teroraktus suverēnās valstīs, tostarp Skripaļu ģimenes indēšanu Apvienotās Karalistes teritorijā un Malaizijas lidsabiedrības “Malaysia Airlines” reisa MH-17 lidmašīnas notriekšanu, kurā dzīvību zaudēja 298 cilvēki;
atgādinot par Krievijas spēku konsekvento vēršanos pret civiliedzīvotājiem, tostarp apzinātu uzbrukumu Mariupoles teātrim, kurā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku, raķešu triecienus dzīvojamam rajonam netālu no Odesas, kurā gāja bojā vismaz 21 cilvēks, un uzbrukumu tirdzniecības centram Kremenčukā, kurā tika nogalināti 19 civiliedzīvotāji;
atsaucoties uz vairākos cilvēktiesību aizsardzības grupu un starptautisko novērošanas misiju ziņojumos atklāto par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu, slepkavībām un civiliedzīvotāju masveida aizturēšanu tā dēvētājos filtrācijas centros, kā arī masveida deportācijām;
reaģējot uz Krievijas spēku militāro uzbrukumu Oleņivkas cietumam, kurā gāja bojā vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņi;
reaģējot uz Krievijas veikto raķešu uzbrukumu Odesas ostai 2022. gada 23. jūlijā - mazāk nekā 24 stundas pēc Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību parakstītās vienošanās par Ukrainā bloķētā labības eksporta atsākšanu pāri Melnajai jūrai -, ar kuru Krievija demonstrēja nicinājumu pret savām saistībām, starptautiskajām institūcijām un to noteikto kārtību, kā arī apzināti padziļināja globālo pārtikas krīzi, kas izraisīs badu un ciešanas visā pasaulē;
uzsverot Krievijas izvēlētās taktikas amorālo un prettiesisko dabu, pielietojot plaši izmantotos sevišķi nežēlīgus un neprecīzus ieročus, kas sakropļo un nodara īpašas ciešanas, Krievija, izmantojot šāda veida munīciju, pārkāpj starptautiskās normas. Krievijas spēki Ukrainā izmanto starptautiski aizliegto kasešu munīciju, lai sētu bailes un bez izšķirības nogalinātu civiliedzīvotājus;
atgādinot, ka Latvija Krievijas rīcību Ukrainā atzīst par mērķtiecīgu genocīdu pret ukraiņu tautu,
uzsver, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos Ukrainas tautas un bruņoto spēku demoralizēšanai, valsts rīcībspējas paralizēšanai, lai okupētu Ukrainu;
atzīst Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti, kā arī aicina citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu;
kategoriski nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas tiek īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti;
aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krievijas Federāciju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā, palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai, vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā, saukt vainīgos pie atbildības, izolēt Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju;
aicina Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties apturēt tūrisma vīzu un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem;
piemin visus Krievijas agresijas upurus Ukrainā - tūkstošiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju;
pauž solidaritāti Ukrainai un ukraiņu tautai.” Paziņojuma beigas.
Kā teica Ukrainas prezidents Zelenskis: “Atšķirība starp teroristiem un Krieviju ir tāda, ka teroristi paši piesaka sevi kā atbildīgos par savām darbībām, bet Krievija pat to nevar izdarīt un mēģina apsūdzēt citus viņu zvērībās. Mums ir svarīgi, lai, pat ja Krievija atsakās no savas “varonīgās” militārās operācijas sasniegumiem, mēs kopā ar pārējo demokrātisko pasauli agresoru valsts rīcību sauktu atbilstošos vārdos un pret terorismu atbalstošo valsti izturētos ar tai pienākošos attieksmi.”
Tāpēc, pieņemot šo paziņojumu, mēs paužam Latvijas redzējumu un vērtējumu un arī iekustinām pārējo Eiropas Savienības valstu darbību šajā jautājumā. Ja Krievija tiktu iekļauta Eiropas Savienības terorismu atbalstošo valstu sarakstā, tas radītu nepārprotamas sekas ne tikai Krievijas valstij, bet arī tās pilsoņiem.
Kolēģi, Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt sagatavoto paziņojuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Kristai Baumanei.
K. Baumane (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Visi, kas mūs skatās un klausās! Esmu par to, ka lietas jāsauc īstajos vārdos. Arī šie vārdi ir skarbi un nepatīkami, bet tas, kas notiek Ukrainā, nav tikai skarbi un nepatīkami, tas ir briesmīgi un noziedzīgi.
Saeima jau pavasarī pieņēma paziņojumu, kurā Krievijas rīcība nodēvēta par genocīdu pret Ukrainas tautu. Kopš tā laika mēs esam redzējuši liecības vēl šausmīgākiem notikumiem - spīdzināšanai, izvarošanai, civiliedzīvotāju mežonīgai nogalināšanai.
Pirms iebrukuma Ukrainā mēs bijām liecinieki Krievijas opozicionāru un Eiropas Savienības pilsoņu indēšanai ar Novičok ne tikai Krievijā, bet tepat Eiropā, pasažieru lidmašīnas notriekšanai, cilvēku tirdzniecības atbalstīšanai... ar kaimiņu diktatoru. Kā lai vērtē šādu rīcību?
Savā paziņojumā aicinām dēvēt Krievijas rīcību kā teroristisku un Krieviju - kā terorismu atbalstošu valsti.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā biju gandarīta, ka visi deputāti - gan pozīcijas, gan opozīcijas - ar visstingrākajiem vārdiem vienbalsīgi atbalstīja nosodījumu Krievijas rīcībai. Šodien tas ir mainījies, jo diemžēl, kā es saprotu no publiskajiem paziņojumiem, “Saskaņa” paziņojumu uzskata par provokatīvu un balsojumā nepiedalīsies. Tas, kolēģi, ir nožēlojami.
“Saskaņas” politiķi pirms un pēc katrām vēlēšanām žēlojas par sarkanajām līnijām, kuras liedz viņiem pretendēt uz vietu valdībā. Šeit beidzot jūs paši skaidri parādāt, ka tielējaties un baidāties nosaukt lietas īstajos vārdos, varbūt lai nesadusmotu bijušo sadarbības partneri - Putina partiju “Vienotā Krievija”.
Tielēšanās un lavierēšana laikā, kad netālu no mūsu robežām notiek briesmīgs karš, kurā iesaistītas divas mūsu kaimiņvalstis, ir nepieņemama. Mums ir nevis jābaidās par saviem vārdiem un attieksmi provocēt, bet skaidri gan vārdos, gan darbos jādemonstrē vērtību orientācija. Mums šajā ziņā ir jāuzņemas vadošā loma Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās, jārāda piemērs un jāpārliecina partneri lietot gan aizvien stingrākus vārdus, gan darbus, lai Krievijas rīcību ierobežotu un apturētu.
Papildus nākamajai sankciju kārtai jāapsver arī citi ierobežojumi, tajā skaitā tūrisma vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem. Tas būtu skaidrs signāls, ka Krievijas pilsoņi nevar iepirkties Parīzē, slēpot Verbjē, glabāt naudu Šveicē, atpūsties Dienvideiropas kūrortos, bet tajā pašā laikā uzvesties kā Padomju Savienībā un skaļi atbalstīt Krievijas impēriskos karus.
Eiropas Savienības demokrātijas baudīšana trešo valstu pilsoņiem ir nevis tiesības, bet privilēģija, ko piešķirt vai liegt ir dalībvalstu kompetencē. Kā vakar teica Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, Krievijas pilsoņiem jāliedz šķērsot citu valstu robežas līdz brīdim, kad viņi iemācīsies tās respektēt.
Kolēģi, esmu pārliecināta, ka nevienam šajā zālē nav šaubu, ka Krievija pret Ukrainu īsteno ne tikai karu, bet arī genocīdu un terorismu, bet ne visiem ir drosme to pateikt skaļi. Sauksim lietas īstajos vārdos un balsosim “par” šo Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Par paziņojumu.
Pirmām kārtām paziņojuma deklarējošajā daļā ir atkārtots jau iepriekšējos paziņojumos paustais. Šāds atkārtojums nepalielina, mūsuprāt, Saeimas deklarāciju nozīmīgumu, bet gan pazemina paustā autoritāti.
“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija nosoda Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā. Raķešu triecieni pa civilajiem objektiem, pret mierīgajiem iedzīvotājiem pastrādātās zvērības ir kara noziegumi. Par tiem ir jāsoda gan konkrēti izpildītāji, gan pavēļu devēji, gan tie, kuri šos noziegumus attaisno.
Šajā paziņojumā ir divas jaunas iniciatīvas, kuras, frakcijas SASKAŅA ieskatā, nav racionālas, proti, atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, kā arī aicināt Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties apturēt tūrisma vīzu un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Jā, paziņojums konsekventi seko prezidentam Zelenskim, kurš 27. jūnijā aicināja ASV Valsts departamentu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, kā arī to pavēstīja Vācijā notikušā G7 samita dalībniekiem. Līdz ar to Zelenskis aicināja atvērt jaunu sankciju fronti pret Krieviju. Citāts: “Krievijas valsts ir kļuvusi par lielāko teroristu organizāciju pasaulē. Tas ir fakts. Un tam jābūt juridiskam faktam. Un katram pasaulē jāzina, ka pirkt vai pārvadāt Krievijas naftu, saglabāt sakarus ar Krievijas bankām, maksāt nodokļus un nodevas Krievijas valstij - tas ir dot naudu teroristiem,” uzsvēra Zelenskis.
Ikviens labi saprot, ka Zelenskis pauž savas tautas, armijas un civiliedzīvotāju gribu pretoties iebrukumam, ka viņš cenšas izmantot visus iespējamos rīkus, kā arī tiesiskos, un arvien jaunus un jaunus rīkus. Tomēr Francijas prezidents Emanuels Makrons apšaubīja Zelenska aicinājumu. “Mums nav vajadzīga nekāda kvalifikācija, lai īstenotu šīs sankcijas” pret Maskavu par tās iebrukumu Ukrainā, sacīja Makrons. Un viņš zina, ko saka.
“Terorismu atbalstoša valsts” ir apzīmējums, ko ASV Valsts departaments piemēro valstīm, par kurām apgalvo, ka tās vairākkārt sniegušas atbalstu starptautiskā terorisma aktiem. Pašlaik tās ir Kuba, Irāna, Ziemeļkoreja un Sīrija.
Iekļaušana terorismu atbalstošo valstu sarakstā nosaka stingras vienpusējas sankcijas - ieroču eksporta aizliegumu, ekonomiskās palīdzības aizliegumus, dažādu finansiālu un citu ierobežojumu noteikšanu. Saraksts tiek uzturēts saskaņā ar ASV iekšējiem normatīvajiem aktiem - valsts aizsardzības aktu, ieroču eksporta kontroles likumu un ārvalstu palīdzības aktu.
Tomēr sankcijas, kuras ASV jau piemēro pret Krieviju patlaban, faktiski jau pārsniedz tās, kuras piemēro pret valstīm sarakstā.
Tā dēļ, ka Krievija astoņu gadu laikā atbalstīja separātistus Ukrainā, noteikt Krievijai terorismu atbalstošas valsts apzīmējumu tagad nozīmētu paplašināt konflikta zonu, tādā veidā kāpinot spriedzi, kas būtībā ir iebrucēju interesēs.
Ir vēl viens aspekts. Laikrakstā “The Washington Post” 1. augustā bija publicēts starptautisko tiesību ekspertes, starptautisko tiesību žurnālistes, “Amerikas Starptautisko Tiesību Žurnāla” galvenās redaktores Ingrīdas Brunkas Vertas raksts par prezidenta Zelenska un viņam līdzīgi domājošās ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi aicinājumu prezidentam Baidenam noteikt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Avīzē ir rakstīts (citāts): “Terorismu atbalstoša valsts - šāds apzīmējums nav simbolisks akts, lai sodītu valstis, kuras slikti uzvedas. Tieši pretēji - tas ir juridisks trigeris, kas iestrādāts ārkārtīgi sarežģītā likumdošanā un normatīvajā regulējumā. Šim statusam ir sekas, kuras nav viegli atsaukt, bet dažreiz pat prognozēt, un dažas no šīm sekām būs negatīvas Ukrainai un ASV interesēm. [..]
Valsts sekretārs Entonijs Blinkens nedrīkst noteikt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti; Kongresam būtu jāpārstāj viņu piespiest to darīt, un Kongresam nevajadzētu mēģināt pašam veikt šo darbu, jo īpaši tāpēc, ka Kongresa locekļi, kuri aicina to darīt, nav paskaidrojuši, kādas konkrētas sankcijas (vai citas sekas) varētu rasties noteikšanas rezultātā un kāpēc tās būtu noderīgas. Viņi ignorē ietekmi uz iekšzemes tiesvedību.” (Citāta beigas.)
Ja ASV Valsts departaments tomēr neiekļaus Krieviju terorismu atbalstošo valstu sarakstā, vēl labāk kļūs redzams, ka, vārdos paužot solidaritāti ar ukraiņu tautu, atsevišķiem Latvijas politiķiem blakusmērķis ir kara ugunīs pasildīt savus reitingus priekšvēlēšanu laikā.
Par tūrisma vīzu izdošanas apturēšanu. Tā ir, manā ieskatā, kauna iniciatīva. Tā ir ļoti primitīva un provinciāla politika. Provinciāla, tāpēc ka vieglprātīga un ignorē ilgtermiņa sekas. Provinciāla, tāpēc ka tās sakne ir dvēseles kurlums un neizglītotība.
Lielākā daļa no tiem, kuri ir pārcēlušies no Krievijas, ir izbraukuši, saņemot tieši tūrisma vīzu, citas iespējas izbraukt no Krievijas vienkārši viņiem nebija. Izceļotāji, lai arī uz laiku, no valsts, kuras pilsoņi ir pakļauti stingrai policijas uzraudzībai un represijām, citās valstīs vienmēr tika uztverti ar izpratni.
Dzelzs priekškara gados Eiropas demokrātijas uzskatīja par godu uzņemt pēc iespējas vairāk tādu cilvēku. Iedomājieties, kā būtu bijis, ja visus, kuri gribēja izbraukt no PSRS, stumtu atpakaļ ar vārdiem: “Nē, jūs vispirms izdarīsiet revolūciju!”
Tieši tāpēc Krievijas Pretkara komitejā esošie Krievijas opozīcijas pārstāvji ārpus Krievijas ir nosodījuši Eiropas Savienības dalībvalstu priekšlikumu par vīzu izsniegšanas aizliegumu. Komitejas iesniegumā teikts, ka tā ar cieņu izturas pret Ukrainas sabiedrības jūtām, kā arī pret cilvēku jūtām Krievijas kaimiņvalstīs, bet aicinājumiem ieviest vīzu blokādi visiem Krievijas pilsoņiem ir bēdīgi piemēri nesenajā Eiropas vēsturē... un piespēlē Kremlim.
Ienaidnieki šurp nebrauc, šurp brauc pret Latviju labvēlīgi noskaņotie. Tā vietā, lai viņos pastiprinātu simpātiju pret Latviju, iespējamos sabiedrotos soda. Priekšlikuma autoru iniciatīva noskaņo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus nevis pret Kremli, bet pret valstīm, kuras ieviesīs vīzu aizliegumus.
Paziņojuma iniciatīva dod otro elpu tiem Krievijas un Baltkrievijas reakcionārajiem politiķiem, kuri, ja paziņojums būs pieņemts, varēs teikt: “Mēs taču sakām - mūs tur nemīl!” Latvijas ienaidnieku, Ukrainas ienaidnieku skaits ar to nemazināsies.
Manis nosaukto iemeslu dēļ frakcija SASKAŅA balsojumā nepiedalīsies.
Paldies par jūsu uzmanību, dāmas un kungi. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, dāmas un kungi! Es, protams, atbalstīšu šo paziņojumu (tā to var saukt), bet aicinu beigt nodarboties ar deklarācijām un sākt ķerties pie praktiskiem darbiem. Deklarēt jau ir vienkārši, un tad mēs skatāmies, ko mēs darām.
Mums joprojām... Latvijā brīvi operē kompānijas, kuru akcionārs ir Gazprom. Ne tikai operē ar energoresursiem, bet arī manipulē ar energoresursiem. Ne tikai to dara. Es domāju, ka diezgan skaidri pamanāms, ka piedalās ar finansēm arī politiskajā procesā. Turklāt... nefinansējot Latvijas Krievu savienību, ko... lēmuma projektu mēs tikko atdevām komisijai... bet kaut ko citu. Es ceru, ka kāds uz to skatās.
Otra lieta, ko mēs varētu, - no deklarācijām sākt pāriet pie praktiska izpildījuma; tas ir, es atvainojos, nevis ielaist Latvijā 1000 Krievijas pilsoņu, bet aizvērt ciet Latvijā tagad jau reģistrētu televīziju, kas no rīta līdz vakaram kritizē Rietumu politiku Krievijas kontekstā. Jā, viegli, varbūt pat smagi kritizē Putinu, bet patiesībā stāv krievu imperiālisma pusē - kā saka, stabili uz divām kājām.
Vienīgais, ko mums vajadzēja, ko mums, varētu teikt, bija humāns pienākums ielaist Latvijā... ir tie cilvēki no Krievijas, kas ir iestājušies pret krievu imperiālismu kopš Putina nākšanas pie varas, vismaz kopš Krimas okupācijas brīža. Cik no tiem 1000 cilvēkiem, kas šobrīd ielaisti Latvijā, iestājās pret Krimas okupāciju 2014. gadā? Es domāju, ka nebūs 10 procentu no viņiem, bet mēs esam iedevuši viņiem vīzas un viņus ielaiduši Latvijas valstī.
Tas būtu tas, ar ko mums vajadzētu sākt, nevis, kā saka... vismaz pēc šīs deklarācijas pieņemšanas... bet labāk jau bija pirms...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tikko no šīs tribīnes mēs dzirdējām, ka Pimenova kungs principā skaidri un gaiši pateica, ka nosaukt Krievijas armijas darbības Ukrainā par terorismu - tas nav racionāli. Tā arī bija pateikts. Varēja noprast, ka šī ir oficiāla frakcijas SASKAŅA pozīcija. Jādomā, ka tad, ja izdiskutēts frakcijā... un ka šis atspoguļo vispār visas frakcijas viedokli.
Un, ja tika pateikts, ka tas nav racionāli... un vispār, tā teikt, SASKAŅAS arī bijušie kolēģi... ka tas nav racionāli, tad nu gribas saņemt no jums, Pimenova kungs, kaut kādu argumentāciju - kas tad tieši šeit nav racionāls?
Es paskatījos, kādas ir definīcijas vārdam “terorisms”. Tādu ir daudz, bet viena vispār diezgan... pieņemta ir... Es jums nolasīšu: “Terorisms ir spēka vai piespiešanas nelikumīga izmantošana pret personām vai pret īpašumu ar mērķi iebiedēt vai piespiest valdību, valsti vai tās pilsoņus, lai sasniegtu politiskos mērķus.”
Tad pasakiet, lūdzu, kura daļa no šīs definīcijas, jūsuprāt, nav racionāla attiecībā uz to, ko dara krievi Ukrainā? Vai jūs saskatāt, ka ir likumīgi tas, ko dara Krievija? Vai jūs uzskatāt, ka tas nav vērsts pret personām, pret ukraiņiem, pret viņu īpašumu; ka tas nav ar mērķi iebiedēt, piespiest? Vai Krievija nemeklē nekādus politiskos mērķus?
Es domāju, ka jums, kolēģi, vajag tomēr izšķirties - vai jūs esat par Latviju, vai jūs esat par Krieviju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Kolēģi! Pāris repliku par dzirdēto... vairāk jau - “Saskaņas” sociāldemokrātiskās partijas virzienā.
Kolēģim ļoti patika citēt citu valstu līderus, kuri apšauba šāda soļa... virzību; konkrēti atsaucās uz ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, citēja, ko viņš ir teicis.
Es arī nocitēšu ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, viņa atziņu, kuru viņš pauda, viesojoties Kazahstānā šī gada janvārī. Atminamies - tad bija konflikta situācija Kazahstānā. Un viņa atziņa bija pavisam vienkārša: “Kad krievi ir ieradušies tavās mājās, tos ir grūti dabūt prom.”
Un šajos apstākļos Ārlietu komisija... šeit vēršu uzmanību, ka Ārlietu komisija vienbalsīgi - vienbalsīgi! - atbalstīja paziņojuma projektu un tā virzību uz Saeimu. Vienbalsīgi, bez iebildumiem.
Līdz ar to ik pa brīdim rodas tāds jautājums - no kurienes jums pienāk instrukcijas, kā kuru pozīciju paust?
Es saprotu, pēc 24. februāra jūs ar vienu balsojumu, kas bija Saeimā... paziņojums, nosodot Krievijas agresiju... tagad jūs kā ar ordeni uz krūts staigājat apkārt, bet karš turpinās, tūliņ jau būs 170 dienas, drīz jau - pusgads. Un pateikt, ka mēs jau vienreiz esam savu attieksmi pauduši?!
Mēs redzam, ka tās zvērības, ko izvērš, ar katru reizi paliek arvien drausmīgākas, un nevar pateikt, ka mēs jau vienreiz to nosodījām. Ir konstanti jāatgādina - ne tikai mums pašiem, bet visai starptautiskajai sabiedrībai - par to, kas ir Krievija, Krievijas režīms. Un vēl jo vairāk jānorāda uz to, ka nozombētā Krievijas sabiedrība... diemžēl absolūtais vairākums vēl joprojām atbalsta režīma piekopto politiku.
Un šajā gadījumā es aicinu SASKAŅAS deputātus aizdomāties, ņemot vērā, ka Krievija oficiāli nav pasludinājusi karu pret Ukrainu, tā vietā maskēdamās aiz “speciālās militārās operācijas”. Tas, protams, liedz Krievijai veikt vispārēju mobilizāciju. Tā vietā Krievija maksā, es saprotu, pieklājīgas summas līgumniekiem, proti, personām, kuras uz līguma pamata dodas karot Ukrainā - slepkavot, ne karot. Slepkavot, izvarot, kropļot. Ziņas pienāk, ka karagūstekņus kastrē... Tas jau nenozīmē, ka šīs personas ir karalaukā līdz pat brīdim, kad viņi tiek vai nu ievainoti (protams, labākajā gadījumā), vai... “Krava 200” - tāds laikam tas nosaukums. Viņi var jebkurā brīdī, kad viņiem ir apnicis... Kad viņi, nodzēruši savu prātu, savā delīrijā ir noslepkavojuši virkni Ukrainas civiliedzīvotāju, viņi var jebkurā brīdī lauzt līgumu, un viņiem... nebūs nekāda atbildība no Krievijas. Tur nav, kā saka, militārā dienesta pārkāpuma, jo viņi karo uz līguma pamata. Viņiem tiek samaksāta pieklājīga summa, un viņi dodas atpakaļ pie savas sievas, saviem bērniem.
Un šajā gadījumā... Aizdomājamies - vai no šiem tūkstošiem, desmitiem tūkstošu, kas šai agresijas gaļasmašīnai tagad iziet cauri... arī Krievijas pilsoņi... Vai viņiem nav, pieņemsim, pastāvīgās... nē, nevis pastāvīgās, bet vairākkārtējās iebraukšanas vīzas - nē, es nesaku, ka ar Latviju, bet ar kādu citu valsti - saņemtas jau... nu, es nezinu, 2018. gadā, 2019. gadā? Jo uz pieciem gadiem izsniedz. Un tad šīs personas domā: dabūjuši ienākumus, nu aizbrauksim ar sievu un bērniem atpūsties uz Pribaltiku.
Mums ir jāliedz Krievijas pilsoņiem uz nenoteiktu laiku iebraukšana ne tikai Latvijā, bet Eiropas Savienībā. Krievijas pilsoņiem ir jāizjūt sekas savas valsts izvērstajai zvērībai pret ukraiņu tautu.
Tiem Krievijas pilsoņiem, kuri Krievijā tiek vajāti, tiek apspiesti, ir visas iespējas pieteikties politiskajam patvērumam, bēgļa statusam - pieteikties ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas Savienības valstīs.
Un, lūdzu, nevajag šeit stāstīt, ka nu šādā veidā mēs iegūsim labsirdību! Mūsu darbībai nav jābūt, lai tagad iekarotu Krievijas pilsoņu sirdis. Ir jāvērš... vienkārši jāatver acis uz... kas ir tas režīms, kas pārvalda viņu valsti.
Es domāju, šajā ziņā arī SASKAŅAI vajag paskatīties spogulī un būt pavisam atklātiem pašiem pret sevi. Ar vienu balsojumu par vienu paziņojumu jūs neaizmaskēsiet to āža kāju, kas turpina līst ārā no jūsu partijas, no jūsu partijas biedriem, no jūsu nostājas attiecībā pret agresorvalsti, terorismu atbalstošu valsti - Krievijas Federāciju.
Kolēģi, es aicinu atbalstīt sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Otro reizi gan man vajadzēja sagaidīt, kamēr visi kritiķi, mūsu pozīcijas kritiķi, uzstātos no šīs tribīnes, bet... tomēr, ja vārds dots, tad - pa plauktiņiem.
Pirmkārt. Dombrovska kungam. Kas ir racionāls un kas nav racionāls paziņojumā, es teicu visai artikulēti savā pirmajā uzrunā.
Runa nav tikai par terorismu, Vjačeslav, runa ir par apzīmējuma “terorismu atbalstoša valsts” noteikšanu Krievijai. Šis jēdziens jau ir ļoti konkrēti aprakstīts ASV iekšējos dokumentos. Par to ilgāk nerunāšu, tas vienkārši jūsu izglītotības jautājums. Palasiet, te ir internetā plaši komentēts.
Otrkārt. Blinkena izteikums, kuru deputāts Rihards Kols citēja, bija artikulēts janvārī, kad bija notikumi Kazahstānā, - vēl pirms kara. Tagad mēs gaidām Blinkena kunga viedokli, kad karš Ukrainā jau pilnā sparā attīstās un nav skaidrs, kad būs beigas. Situācija pavisam cita.
Kola kungs uzdod vēlamo par esošo. Kola kungam rūgtums tā fakta dēļ, ka Latvijas kreisajos politiķos nesaredz ierasto mērķi; tieši tāpēc Kola kungs SASKAŅAS politiķu pozīciju sauc par ordeni. Šī pozīcija ir izstrādāta, saprasta un atkārtota katru reizi, kad mēs saduramies ar pārmetumiem mūsu adresē. Un šī pozīcija nav ordenis. Mēs atbalstījām Saeimas paziņojumus nevis tādēļ, ka gribējām būt jūsu paspārnē, Kola kungs, bet tādēļ, ka tik tiešām pārdzīvojam nelaimes, kas notiek mūsu dienvidos.
Manas paaudzes cilvēki, kas bija audzināti citā valstī, kuras tagad nav uz zemeslodes, atceras Ukrainu kā savu valsti. Ukraiņi un visi pārējie, kas tagad ir šeit blakus, saprot ļoti labi, ka tā ir mūsu kopīga nelaime, viss, kas notiek Ukrainā, un mēs nosodām to valsti, kas uzsāka koloniālo karu pret saviem bijušajiem sabiedrotajiem, bet SASKAŅAS pozīcija ir ļoti skaidra. Es to atkārtošu, kamēr man ir laiks.
Es gribētu šo ordeni jums te atkal kārtējo reizi parādīt, Rihard. (Starpsauciens.) Partija nosoda Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā. Raķešu triecieni pa civilajiem objektiem, pret mierīgajiem iedzīvotājiem pastrādātās zvērības ir kara noziegumi, par kuriem ir sodāmi gan konkrēti izpildītāji, gan pavēļu devēji, gan tie, kuri šos noziegumus attaisno. Un es domāju, ka arī Latvijas politiķu uzdevums ir panākt, lai šāda rīcība pēc iespējas ātrāk kļūtu iespējama, lai noziedznieki būtu sodīti, nevis reizināt... atkārtoti katru mēnesi jaunu paziņojumu ar tiem pašiem apgalvojumiem, kuri patiesībā ir īsti, bet kuri pakāpeniski zaudē savu vērtību.
Latvijas Saeimas viedoklim un paziņojumam ir ļoti liela vērtība. Es aicinu nopietni izturēties pret to, ko mēs atbalstām no visaugstākās tribīnes Latvijas Republikā.
Paldies par jūsu uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Kad pirms dažiem mēnešiem Saeimā attālināti uzstājās Ukrainas prezidents Zelenska kungs, tieši tajā dienā, ja nemaldos, Saeimas darba kārtībā bija punkts par to, ka mums kārtējo reizi jālabo kļūda saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu. Un arī šajā lēmuma projektā, lai cik ļoti kāds negribētu izrādīties priekšvēlēšanu riesta laikā, nav pieminētas tās kļūdas, ko Saeima un šie deputāti, kuri ir uzstājušies no tribīnes, ir pieļāvuši neuzmanības vai nevērības dēļ, jo viņiem svarīgāk ir pozicionēties pareizajos vārdos, tā, lai viņi izskatītos labi.
Bet kurš no šiem cilvēkiem, kuri šodien šeit runāja no tribīnes, ir tiešām sniedzis palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem un vienmēr balsojis par to, lai Ukrainas civiliedzīvotājiem tiktu nodrošinātas visas iespējas? Es zinu, ka Kola kungs balsoja pret daudziem likumprojektiem.
Kola kunga izglītība... Humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē ir Dombravas kunga izglītība. Kola kunga izglītība ir maģistra grāds starptautiskajā diplomātijā...
Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze... Stepaņenko kundze, lūdzu, runājiet (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) par konkrētu lēmuma projektu, nevis par deputātiem. (Starpsauciens.) Esiet tik laipna un runājiet par lēmuma projektu.
J. Stepaņenko. Jā, paldies. Es runāju par deputātiem, kuri ir sastādījuši šo lēmuma projektu...
Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par lēmuma projektu.
J. Stepaņenko. ... Dombravas kunga izglītība un Kola kunga izglītība noteikti pieļauj to, ka...
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
J. Stepaņenko. Es turpināšu.
Paldies. (Starpsaucieni.)
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Dāmas un kungi! Šeit runa ir par ļoti vienkāršām lietām: vārdiem un darbiem.
Šmita kungs jau par to teica - vajadzētu strādāt vienā, otrā, trešā jomā, lai parādītu savu solidaritāti ar Ukrainas tautu.
Jebkurš karš ir traģēdija, traģēdija abām pusēm, bet pirmām kārtām - cietušajai pusei, kurai uzbrūk. Mēs visi to ļoti labi saprotam un ļoti labi to izjūtam. Visi.
Bet tālāk par to, kas ir darīts un kas nav darīts. Es nezinu, kāpēc mēs neesam atzīmējuši kaut vai to, ka, rēķinot militāro palīdzību Ukrainai - militāro palīdzību Ukrainai, ko ir sniegusi Latvija, - uz vienu iedzīvotāju, jūsu zināšanai, šīs palīdzības apjoms ir trīs reizes lielāks nekā tas, ko ir sniegusi ASV. Palīdzība bēgļiem... ar visām kļūdām... Bija kaut kādas pretrunas šeit, Saeimā, - palīdzēt, nepalīdzēt, atbalstīt, neatbalstīt? Man liekas, ka nebija, jo tie bija darbi.
Šodien diskusija ir nevis par darbiem, bet par vārdiem. Austrumos ir tāds teiciens: “Tu vari simtreiz pateikt vārdu “halva”, mutē saldāk no tā nepaliek.” No šiem paziņojumiem arī nevienam nepaliek ne rūgtāk, ne saldāk, jo reālu efektu dod tikai un vienīgi darbi.
Un, runājot par vārdiem, arī šeit būtu jābūt piesardzīgiem. Sakiet, lūdzu, Taliban ir teroristiska organizācija starptautisko institūciju izpratnē? Ir! Tas ir atzīts Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentos. Atstātie ieroči un munīcija Afganistānā - tie izmēri ir nesalīdzināmi lielāki nekā viss munīcijas un ieroču apjoms, kas ir sniegts Ukrainai kara laikā. Tas ir atbalsts terorismam vai nav? Būsim godīgi. Faktiski - jā.
Tāpēc es domāju, ka nevajadzētu pārāk nodarboties ar vārdiem un vārdu... ar mutes skalošanu, bet ir jādomā tomēr par darbiem. Tāpēc arī frakcija SASKAŅA nebalsos par šo paziņojumu, jo paziņojumu ir daudz, darbu - varētu būt vairāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (Konservatīvie).
Labdien, kolēģi! Katru dienu mēs ziņās redzam notikumus no Ukrainas, un tie notikumi ir traģiski, tie ir fakti, un tās ir cilvēku dzīves. Tāpēc gan es, gan mūsu, Konservatīvo, frakcija pilnībā izprot šāda Saeimas paziņojuma nepieciešamību un to atbalstīs.
Vienlaikus gribu izteikt atbalstu Zelenska kunga priekšlikumam par to, ka būtu nepieciešams aizliegums Krievijas pilsoņiem iebraukt Eiropas Savienības valstīs, un ceru, ka mūsu ārlietu speciālisti sagatavos šādu lēmumu, lai no savas puses es arī varētu atbalstīt šādu lēmumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Gribu pateikt trīs lietas, atbildot uz kolēģu teikto.
Pirmais. Vai jūs nopietni vēlaties teikt, ka vārdiem nav nozīmes? Ar ko tad mēs te, Saeimā, nodarbojamies, ja vārdiem nav nozīmes? Nozīme ir tāda, ka ir vārdi, kuriem seko darbi, kur vārdi un darbi iet kopā. Vārdiem ir ļoti liela nozīme, jo pēc tam cilvēkiem ir iespēja paskatīties, vai tiem vārdiem seko darbi, vai darbi saskan vai nesaskan ar vārdiem. Tas ir pirmais.
Otrais. Pimenova kungs, nebalsot - tā nav pozīcija, nepiedalīties balsojumā - nav pozīcija. Ja jūs sakāt frakcijas vārdā, ka šis paziņojums, šī rezolūcija nav racionāla, tad arī attiecīgi balsojiet. Ja jūs sakāt, ka tas nav racionāli, jums jābalso “pret”.
Un trešais. Pimenova kungs, jūs to visu... par neracionālu un tā tālāk, ka tas nav terorisms... jūs pasakiet to Ukrainas iedzīvotājiem. Pasakiet to tiem, kas ir zaudējuši savus tuviniekus, radiniekus, draugus dēļ tā, kas notiek Ukrainā.
Vēl jo vairāk. Tā kā šeit, zālē, sēž Ukrainas vēstnieks, man ir lūgums vēstnieka kungam: vēstnieka kungs, vai jūs varētu, lūdzu, Pimenova kungam un, ja vajag, arī viņa kolēģiem noorganizēt tādu iespēju - nodrošināt, lai viņš varētu, skatoties acīs šiem cilvēkiem, arī pateikt to, ko viņš pateica no tribīnes. Pasakiet to acīs, Pimenova kungs!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, par paziņojumu un par tiem kolēģiem, kuri šo paziņojumu šodien prezentē Saeimā. Es vēlos pateikt to, ka, sastādot šo paziņojumu, šie cilvēki, mūsu kolēģi, ar tādu pieredzi un izglītību noteikti varēja to izdarīt labāk. Tas bija tas, ko es vēlējos pateikt manā pirmajā runā, jo mēs skaidri redzam, ka šajā paziņojumā ir pieminētas veselas trīs valstis - Baltkrievija, Krievija, un arī Sīrijai ir tikusi mūsu uzmanība.
Mēs saprotam, ka šis dokuments ir domāts ne tikai iekšējai apritei un informēšanai, iedzīvotāju informēšanai, bet noteikti... visticamāk, tiks tulkots arī dažādās valodās, ne vienā vien droši vien, un tiks izplatīts starptautiski, jo tur ir aicinājums arī citām valstīm. Nu tad šajā gadījumā, kolēģi, šādu haotisku vārdu savirknējumu un tik daudz stilistisku kļūdu savā dzimtajā valodā, Dombravas kungs un Kola kungs, jūs tomēr varējāt nepieļaut. Pārlasot šo lēmuma projektu, jūs atradīsiet gan to, ka... nedrīkst izmantot vispār, kolēģi, to, kas notiek šobrīd, tās traģēdijas. Jūs tās izmantojat. Un tas nemaz nav smieklīgi.
Bet, ziniet, kā jūs uzrakstījāt - izmantot ciešanas un nodarīt kaitējumu civiliedzīvotājiem bez izšķirības -, tas ir cinisma kalngals, kas ir rakstīts šajā jūsu lēmuma projektā. Ar augstāko izglītību dzimtajā valodā! Tas ir nožēlojami!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, es gan atgādināšu, ka tas ir Ārlietu komisijas virzīts paziņojums. (Starpsauciens.)
Tātad turpināsim debates.
Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Sveiki, kolēģi! Kad Vjačeslavs Dombrovskis bija SASKAŅAS rindās, viņš mēdza Saeimas kolēģiem aizrādīt to, ka šajā Saeimā mēs esot aizgājuši Nacionālās apvienības pavadā savā rusofobijā, Krievijas kritizēšanā, bet šodien es dzirdu, ka Vjačeslavs runā tā, nu... kā es varētu būt rakstījis viņa runas. (Smiekli. Aplausi.) Vjačeslav, laipni aicināts klubā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tomēr atgādināšu, ka Saeimas sēdēs mēs pieturamies pie formālas komunikācijas.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Šoreiz, priekšsēdētāja, jūs man piedodiet, ne īpaši par paziņojumu. Es gribētu teikt divus vārdus par debašu ētiku.
Ziniet, var pārmest jebkuram visu ko, bet tikai nevajag runāt par to, ka ir kauns skatīties kādam acīs. Atšķirībā no Dombrovska kunga mani kolēģi un es pirms kara esam izbraukājuši Ukrainu, palīdzot cilvēkiem veikt teritoriālo reformu. Starp citu, tikāmies arī ar Augstākās Radas deputātiem. Un visi tie darbi bija veltīti tam, lai palīdzētu Ukrainai uzlabot demokrātiskos pamatus un uzlabot arī to situāciju, kas viņiem pašiem bija. Tāpēc nevajag pārmest to, ka kādam ir kauns skatīties acīs vai nav.
Man nav kauna skatīties acīs. Mana sieva, mani tuvākie radi ir ukraiņi. Mana sieva arī ir ukrainiete, tāpēc man šis karš sāp varbūt vairāk nekā vienam otram. Bet tas nenozīmē, ka mums jānodarbojas ar noziedzīgām muļķībām. Šeit nav runas par to, vai kāds aizstāv vai neaizstāv Krieviju, vai nodarbojas ar krievu... rusofobiju vai ne ar rusofobiju, šeit ir runa par taisnīgu, normālu un racionālu rīcību, nevis par muldēšanu.
Paldies. (Daži aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam otro reizi. (Dep. R. Kols: “Nē, paldies.”)
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais vēstnieka kungs! Manuprāt, šis dokuments varētu būt arī plašāks, jo ļoti daudzas šeit pieminētās deklaratīvās frāzes ir minētas jau iepriekš Saeimā atbalstītajos dokumentos.
Neapšaubāmi, mēs Saeimā esam nosodījuši šo Krievijas karadarbību. Te nav jāslēpjas aiz tādiem terminiem kā kaut kāda “speciāla operācija” vai kaut kas tamlīdzīgs. Tas tiešām ir Krievijas iebrukums Ukrainā, notiek pilna spektra karš ar visu no tā izrietošo. Taču, ja mēs sniedzam šādus paziņojumus, mums būtu aicinājums ārlietu ministram papriekšu doties uz attiecīgiem formātiem Eiropas Savienībā, vienoties visiem Eiropas Savienības ietvarā, iespējams, visu NATO valstu ietvarā par līdzīgu pozīciju. Arī Ministru prezidentam būtu jādodas uz attiecīgajiem formātiem un jārunā par šiem jautājumiem tieši tādā pašā apmērā.
Ja mēs redzam, ka dažādos uzņēmumos šobrīd vēl pastāv Krievijas kapitāls, bankās vēl joprojām ir ar Krieviju saistīti naudas līdzekļi, tad mums, manuprāt, būtu jāiet daudz plašākā formā un šis dokuments jāpārstrādā, jāpadara plašāks. Tajā varētu ietvert vairākas ar Krieviju saistītas personas un organizācijas, kurām nav vietas Eiropas Savienībā. Pretējā gadījumā notiek -kas? Kara finansēšana. Ja mēs pavisam nesen, divas dienas atpakaļ, plašsaziņas līdzekļos varējām lasīt, ka Latvijā ieplūst gāze no Krievijas, tas nozīmē, ka katrs samaksātais eiro, pārkonvertēts rubļos, nonāk Krievijas budžetā, kurš savukārt attiecīgi finansē briesmīgo karu pret Ukrainu. Līdz ar to, kolēģi, manuprāt, mēs esam nedaudz par šauru paskatījušies uz šo dokumentu, tam ir jābūt krietni plašākam.
Ja mēs runājam par aizliegumu ieceļot attiecīgajām personām Latvijā, tad acīmredzami mums būtu arī jārunā par divām daļām. Tātad vieni ir Krievijas pilsoņi, kas neatbalsta Krievijas režīma rīcību, otri - kas atbalsta. Un tad attiecīgi - vai drošības iestādes spētu šo jautājumu nodalīt? Tas arī ir ļoti aktuāls jautājums.
Manuprāt, ir jābūt krietni plašākam spektram šajā dokumentā, tam ir jābūt paplašinātam. Šobrīd, es domāju, tas ir pārāk šaurs, turklāt šis dokuments faktiski neparedz to, ka mums kā valstij būtu jāpalīdz Ukrainai tieši tādā formā, kā to visvairāk ir prasījis Ukrainas prezidents, - tātad ne tik daudz deklaratīvas frāzes, cik ļoti aktuāli bija lūgts palīdzēt ar militāro tehniku.
Ja mēs skatāmies, piemēram, Lietuvas rīcību, tad lietuvieši paši par sevi ir saziedojuši Bayraktar iegādei, lai nosūtītu to uz Ukrainu. Savukārt Latvijā šādas akcijas pat nav notikušas, neviens tādas nav iniciējis. Un vai Latvijas armija... vai tātad Aizsardzības ministrija pietiekoši strādājusi, lai palīdzētu tieši militāri?
Karš šobrīd Ukrainā notiek militārā formā, militārā fāzē, tāpēc, manuprāt, mums būtu jādomā, kā mēs varam palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā, jo ir tikai divas iespējas - uzvar vai nu Krievija, vai Ukraina. Mēs visi, protams, vēlamies, lai uzvar Ukraina, un tāpēc Ukrainas uzvaru mums vajag sekmēt ne tikai ar dokumentiem un deklaratīvām frāzēm, bet arī ar finanšu līdzekļiem, ar armijas palīdzību, ar dažādiem militāriem līdzekļiem, lai šis karš beidzot būtu izbeigts un Krievija saņemtu nosodījumu, ciestu vislielāko zaudējumu karā. Tas savukārt liktu Krievijas Federācijas iedzīvotājiem pārvērtēt sava režīma spējas vadīt valsti.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu katrā ziņā šo dokumentu saturiski paplašināt, jo šobrīd tā saturs ir pārāk šaurs un tajā ir ietvertas deklaratīvas frāzes, par kurām mēs jau esam šeit lēmuši un kuras esam atbalstījuši.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Deputāts pilda savus solījumus, lai gan viņš varbūt maina savas partijas - ceļo no vienas līdz otrai, trešajai, ceturtajai, cits nomaina pat piecas partijas. Un piemēra labad es minēšu Vjačeslavu Dombrovski, kurš šobrīd norādīja uz SASKAŅU... par to, ka nebalsot - tā nav pozīcija.
Šos šīsdienas jautājumus var sasaistīt kopā... tieši tāpat kā ar 2019. gada 9. maiju, kad bija balsojums par Krimas tatāru deportācijas 75. gadskārtas piemiņu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai. Kā jūs domājat - kā tad balsoja Vjačeslavs Dombrovskis? Nebalsošana - tā nav pozīcija. Un še tev nu bija - tajā mirklī, kad vajadzēja balsot, Vjačeslavs Dombrovskis ir... nebalsojis! Un pārstāvēja SASKAŅU. Šodien viņš jau dzied pavisam citu dziesmu.
Tādēļ es tomēr aicinu gan deputātus, gan iedzīvotājus skatīties, kā deputāti balso, nevis - kā runā.
Paldies. (Daži aplaudē. Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.
J. Urbanovičs (SASKAŅA).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka es nemaz negatavojos iet un negribēju, bet nu Baumanes kundze mani tā mudināja, aicināja, ka es nevaru pievilt jūsu cerību... Mēģināšu jums atbildēt.
Redziet, kolēģi, tur nekādu problēmu nebūtu - šo, tāpat kā vēl visus nākamos... līdz 1. oktobrim... paziņojumus par to, kurš ir vainīgs tajās nelaimēs, kuras notiek tepat netālu, Ukrainā, un kuras redzam caur televizoru un internetā...
Es varētu pirmais būt un aģitēt: atbalstām visu bez vārda runas un pieliekam klāt vēl kādus jiftīgākus vārdus! Jo pašreiz izskatās, ka copy and paste... tiek drukāts Kola “kantorī”... Ko citi ir teikuši pirms laba laika... Un tiek mēģināts paspēt... pateikt vēl un vēl... ko vēl maijā darīja leiši un daudzviet citur... Ir daudz kas pateikts... Tas nozīmē, ka Kola kungs seko līdzi notiekošajam starptautiskajā jomā, un tas palīdz viņam dragāt vienu paziņojumu pēc otra.
Bet, kolēģi, problēma ir bišķi smagāka, grūtāka. Jūs varat, protams, izlikties, ka jūs neredzat, ka patiesībā ir svarīgi, kā katru mūsu soli, mūsu paziņojumu, vārdus... kā tie materializējas mūsu, Latvijas, piederīgajos, ko viņi no tā dzird. Ko dzird arī tie, kas mājās runā krieviski. Ko viņi dzird caur šo, ka mēs paziņojam, ka... Būtībā viņi dzird to, ka visi krievi vienādi: šitos nevajag laist iekšā, un tos, kas ir šeit, vajag patriekt (te tas ir rakstīts).
Un vēl. Es gribu teikt, ka, protams, var žonglēt ar teicieniem, ar diplomātiskiem kaut kādiem gājieniem, piesaucot citus, kas rīkojas tāpat, bet... Es domāju, ka kādreiz varbūt pienāks laiki, kad Saeimā būs deputāti, kuri pārstāvēs to dažādo, ļoti sašķelto diemžēl, Latvijas tautu un kuri mēģinās savā runā un rīcībā neaizskart nevienu Latvijai piederīgo.
Bija brīnišķīgs laiks pēc 24. februāra... Un es nerunāju, ka labi, ka bija tas karš... Bet viens brīdis bija, kad daudzi politiķi, viedi cilvēki, kas bija nodzīvojuši politikā mūžu, guvuši sasniegumus, runāja par to, ka mums vajadzētu parūpēties, lai visa šī protesta pozitīvā enerģija neietu pret mūsu pašu krieviem.
Mums vajadzētu iet un samīļot katram pa vienam krievam, mums vajadzētu Latvijas krievus padarīt par mūsu sabiedrotajiem (Starpsaucieni.), nevis provocēt viņu negāciju un tādā veidā viņus atstumt no kopdarba Latvijas labā. To jūs gribat! Jūs to esat darījuši vienmēr. Paaudzes Nacionālajai apvienībai ir mainījušās, bet katrreiz, kad vajadzēja kaut ko izdarīt labu... Kremlim... 2014. gadā, 2018. gadā, visos gados ir bijis - “Latvieti, nepadodies, jo krievi nāk!”.
Un tagad forši... kaut kur ir krievi atnākuši... Jūs gribat, lai viņi nāk te? Viņu te ir daudz. (Starpsauciens.) Viņu te ir ļoti daudz.
Un jūs, lūdzu, kādreiz... Es domāju, tie dienesti, kas apkopo visādu informāciju... ja ieklausās kādās runās pirtīs un citur, viņi varētu arī būt nedaudz uzbrūkoši pret tiem, kas gandē dzīvi šeit, Latvijā.
Ja šodien blakus šim paziņojuma projektam par to, kas notiek Ukrainā, būtu otrs mūsu paziņojuma projekts - par to, kādā veidā mēs visi kā viens neiecietīgi izturamies pret katru provokatoru, kas mēģina šeit radīt kariņus - tepat sabiedriskajā transportā vai kādos mikrorajonos...
Jūs to gribat?! Nu jūs to arī dabūsiet. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai Ārlietu komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojams par šo Saeimas paziņojuma projektu?
R. Kols. Jā. Komisijas vārdā - pāris precizējumu, kas izskanēja arī no debatētāju puses un kas attiecas uz paziņojuma projektu.
Tā nav tikai Ārlietu komisijas kaut kāda ekskluzīva panaceja. Deputāti - atbilstoši Kārtības rullim - var sagatavot savus projektus, kā viņi saredz visu to. Tas attiecas, Nemiro kungs, arī uz jums. Un, Urbanoviča kungs, uz jums arī. Jūs minat, ka paralēli vajadzēja būt vēl vienam... SASKAŅA, droši sagatavojiet paziņojuma projektu! Skatīsim, kurai komisijai pēc satura to nodot, vērtēsim, virzīsim.
Šis ir Ārlietu komisijas izstrādāts, Ārlietu komisijā vienbalsīgi atbalstīts paziņojuma projekts, kuru komisija lūdz izskatīt šodien Saeimā un pieņemt kā Saeimas paziņojumu.
Otra lieta. Tika vērsta uzmanība, ka... Jā, es saprotu, ka ir kaut kādi personīgi uzbrukumi un trivializē... par viena vai otra deputāta izglītības līmeni... un tamlīdzīgi, bet... Šeit es atbildēšu Stepaņenko kundzei, ka šis komisijas virzītais (Starpsaucieni.)... komisijas virzītais (Starpsauciens.)... Komisijas vārdā es jums atbildu, ka komisijas virzītais paziņojuma projekts ir ļoti skrupulozi... izgājis caur Saeimas korektoru rokām. Tikai pēc Saeimas korektoru darbības (Starpsaucieni.)... Versija, kas ir jūsu priekšā (Starpsaucieni.), ir atbilstoša visām latviešu valodas gramatiskajām prasībām. (Starpsaucieni.)
Līdz ar to... Tas ir komisijas vārdā. (Starpsaucieni.) Tas ir komisijas vārdā! (Starpsaucieni.) Bija pārmetumi par ziņojuma kvalitāti. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ziņotājs ziņo komisijas vārdā. (Starpsaucieni.)
R. Kols. Tieši tā! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, netraucējiet ziņojumu!
R. Kols. Pagaidiet... Jā, es saprotu, ka bija pārmetumi par kvalitāti, gramatiku.
Komisijas vārdā es ziņoju - apstiprinot paziņojuma tekstu, pirms tas tika virzīts izskatīšanai Saeimā, to ir skrupulozi izskatījuši nozares profesionāļi - gramatikas, latviešu valodas profesionāļi (Starpsaucieni.), Saeimas korektori -, un tas atbilst visām latviešu valodas gramatikas prasībām, pareizrakstības likumiem. Ja deputātiem ir pārmetumi, tad nu vērsieties pie nozares profesionāļiem un pamāciet viņus (Starpsaucieni.), kur bija jāliek komats vai kur bija jāpamaina viens vai otrs vārds.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paziņojums pieņemts.
Kolēģi, darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana.
Par saņemto deputātu pieprasījumu.
Deputāti Viktors Valainis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Armands Krauze, Uldis Augulis, Romāns Naudiņš, Gundars Daudze, Ramona Petraviča un Karina Sprūde ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības vilcināšanos briestošas energokrīzes apstākļos”.
Vārds deputātam Uldim Augulim - pieprasījuma motivācijai.
U. Augulis (ZZS).
Paldies, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja.
Cienītie kolēģi! Mēs esam sagatavojuši pieprasījumu Ministru prezidentam “Par valdības vilcināšanos briestošas energokrīzes apstākļos”.
Mūsuprāt, šobrīd nav plāna, kā mēs kompensēsim kopumā cenu kāpumu, jo līdzšinējā rīcība ir novēlota un nepietiekama.
Jā, šodien mēs esam nodevuši komisijai izskatīšanai kaut kādu krīzes plāna daļu, bet mums jāņem vērā, ka nupat, nesen, publiskajās aptaujās vairums iedzīvotāju - 63 procenti aptaujāto - norādīja, ka šinī gadā nav saņēmuši algas pielikumu. Tas nozīmē, ka, pastāvot inflācijai, kas jau sasniegusi divciparu skaitli, diezgan daudzām mājsaimniecībām būs grūtības veikt maksājumus par apkures rēķiniem. Apkures sezona tuvojas!
Valdībai ir jādara viss, lai sekmētu vietējo energoresursu, koksnes produktu pieejamību tirgū. Piemēram, vajadzētu izvērtēt iespēju ierobežot kurināmā eksportu, lai vairāk šķeldas un citu kurināmo materiālu tomēr paliktu Latvijā, lai neradītu kurināmā deficītu un neizraisītu cenu kāpumu.
Šobrīd jautājums ir, protams, par pašvaldību spēju... Pašvaldības norādījušas, ka ir maz skaidrības par situāciju nākamajā apkures sezonā un par nepieciešamo rīcību, lai pienācīgi sagatavotos, jo tās mājsaimniecības, kuras nespēs samaksāt, vērsīsies pie pašvaldībām, un pašvaldībām būs jāpalīdz šīm mājsaimniecībām.
Tāpēc mēs šobrīd uzdodam šos jautājumus Ministru prezidentam un valdības locekļiem, lai viņi beigtu baudīt atvaļinājuma priekus un nekavējoties sēstos pie sarunu galda ar pašvaldībām, energoresursu piegādātājiem un citām iesaistītajām pusēm un lemtu par kompleksiem atbalsta pasākumiem, lai mēs varētu sagaidīt ar skaidrām ziņām nākamo apkures sezonu. Lai nebūtu tādas situācijas, ka vienā dienā Ministru prezidents paziņo, ka “Varat neuztraukties, mājsaimniecības! Gāzes visiem pietiek!”, bet jau nākamajā dienā mēs dzirdētu, ka “Latvijas Gāze” nevar nodrošināt... un atbilstoši likumam piegādātāja statuss ir jāpārņem “Latvenergo”.
Tāpēc tagad mēs uzdodam jautājumus - attiecīgos jautājumus. Jūs varat iepazīties ar tiem.
Taču es, izmantojot situāciju, aicinu premjerministru nodrošināt to, lai Pieprasījumu komisijas sēdē ir cieņa pret Saeimas deputātiem... un pret visu parlamentu. Lai tiktu tomēr deleģēts kāds no ministriem, kas ir atbildīgs par šiem jautājumiem. Lai nebūtu tā, kā bija iepriekšējā Pieprasījumu komisijas sēdē, - pieprasījums bija adresēts premjeram, premjers to bija deleģējis zemkopības ministram; zemkopības ministra vietā atbildi sniegt bija deleģēta ekonomikas ministre, bet galu galā uz komisijas sēdi neieradās neviens no ministriem.
Tā ka es aicinu premjeru nodrošināt tomēr, lai ir cieņa pret parlamentu un uz Pieprasījumu komisijas sēdi vismaz kāds ministrs ierodas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēc Saeimas šīs sēdes beigām dodas strādāt - šodien izskatīs grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Un līdz ar to plānojam šodien vēl vienu Saeimas sēdi.
Tātad sekosim līdzi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbam.
Kolīdz Prezidijs saņems ziņu un, pats galvenais, likumprojektu ar pievienotajām tabulām, Prezidijs sanāks un izsludinās vēl vienu Saeimas sēdi. Jūs kā parasti tiksiet informēti mobilajos tālruņos - ar īsziņām.
Tātad sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vārds deputātei Ivetai Benhenai‑Bēkenai - paziņojumam.
I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Informēju, ka pēc 10 minūtēm ir sasaukta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Sēde noritēs hibrīdvariantā. Komisijas locekļiem saite ir nosūtīta e‑pastos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inesei Voikai - paziņojumam.
I. Voika (AP!).
Kolēģi! Šā gada 9. augustā apritēja divi gadi, kopš Baltkrievijā notika neleģitīmās parlamenta vēlēšanas, kuras Latvija nav atzinusi.
Baltkrievijas demokrātiskā kustība turpina darbu. Tāpēc es aicinu deputātus, kuri ir pievienojušies interešu grupai Baltkrievijas demokrātiskās kustības atbalstam, uzreiz pēc šīs sēdes pulcēties Dzeltenajā zālē - apspriest mūsu tālāko darbību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātus!
Kolīdz reģistrācijas rezultāti būs sagatavoti, Inese Voika nolasīs tos.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Inga Goldberga, Janīna Jalinska, Artuss Kaimiņš, Andrejs Klementjevs, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Ilga Šuplinska, Vita Anda Tērauda, Viktors Valainis un Ainārs Vilciņš... Vilciņš ir.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 11. augustā (pulksten 9.00)
Datums: 11.08.2022 09:07:57 bal001
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Aināra Vilciņa 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (980/Lm13)
Datums: 11.08.2022 09:10:05 bal002
Par - 30, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1565/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 11.08.2022 09:18:24 bal003
Par - 30, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1564/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 11.08.2022 09:20:11 bal004
Par - 63, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Juridiskai komisijai. Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1552/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 11.08.2022 09:26:52 bal005
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1563/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 11.08.2022 09:35:45 bal006
Par - 68, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 168 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības” turpmāko virzību (981/Lm13)
Datums: 11.08.2022 10:40:32 bal007
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai (982/Lm13)
Datums: 11.08.2022 10:46:53 bal008
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 11.08.2022. | 9.00 |
12.40 |
15.50 |