Latvijas Republikas 13. Saeimas
ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 14. jūlijā (pulksten 14.45)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Jā, paldies. (Pauze.)
Lūdzu ieņemt vietas.
Godātie kolēģi! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 14. jūlija otro ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisijā izskatījām likumprojektu “Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”, kas izstrādāts, lai parlamentā varētu ratificēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO turpmāko paplašināšanos tās atvērto durvju politikas ietvarā, apstiprinot Somijas Republikas pievienošanos līgumam un aliansei.
Pēc tam, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā, Somijas valdība izstrādāja un izskatīšanai parlamentā nodeva ziņojumu par izmaiņām drošības vidē. Tajā secināts, ka tikai dalība NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā noteiktās drošības garantijas spētu Somijai sniegt nepieciešamo aizsardzības potenciālu militāra konflikta gadījumā.
Sekoja plašas diskusijas, un Somijas parlaments 2022. gada 17. maijā ar valsts augstāko amatpersonu atbalstu pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu dalībai NATO. Oficiāla pieteikuma vēstule tika iesniegta NATO ģenerālsekretāram 2022. gada 18. maijā.
Lēmumu par uzaicinājumu Somijai uzsākt iestāšanās sarunas NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā... samita laikā Madridē.
Somijas pievienošanās NATO notiks saskaņā ar Protokolu par Somijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam. Protokolu NATO dalībvalstu pilnvarotie pārstāvji parakstīja 2022. gada 5. jūlijā NATO Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes laikā.
Atbilstoši procedūrai pēc pievienošanās protokola parakstīšanas tiek uzsākts ratifikācijas process, kura gaitā NATO dalībvalstis atbilstoši nacionālajām procedūrām apstiprinās pievienošanās protokolu.
Pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas NATO dalībvalstīs tiks uzsākts Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas process Somijā atbilstoši tās nacionālajām ratifikācijas procedūrām, lai Somija kļūtu par NATO, alianses, dalībvalsti.
Kolēģi! Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, Krievijas agresīvo retoriku un vardarbīgās ārpolitikas metodes, ļoti nopietni pieaugušo konflikta un nestabilitātes eskalācijas risku Baltijas jūras reģionā, Latvijas un mūsu sabiedroto interesēs ir pēc iespējas paātrināt Somijas iestāšanās procesu NATO, tādējādi mazinot Krievijas iespēju logu.
Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO ir liels un svarīgs solis aliansei un mūsu reģionam. NATO paplašināšanās palīdzēs vēl vairāk stiprināt transatlantiskās telpas un jo īpaši Eiropas drošību un - vēl specifiskāk - NATO austrumu flangu, kā arī nostiprināt sabiedroto spējas Eiropas Ziemeļu asī.
Šobrīd mēs piedalāmies tādas alianses nostiprināšanā, kas spējīga stāties pretī jebkādiem apdraudējumiem - gan tiem, ko Krievija šobrīd rada Ukrainā, gan arī potenciālajiem apdraudējumiem visai Eiropai.
Daudzi sabiedrotie jau ir sākuši ratifikācijas procesu un paziņojuši, ka viņi šo procesu paveiks ātrāk nekā parasti, tāpēc ka viņi, tāpat kā uzskata Latvijas Saeima, redz, cik svarīgs ir ātrs ratifikācijas process - gan praktiskā, gan simboliskā izpratnē.
Ārlietu komisijas vārdā lūdzu parlamentu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu (Starpsauciens.)... Jūs par steidzamību...? Nē?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Nebūdams Ārlietu komisijā, bet būdams iesaistīts Saeimas ārlietu darbībā, vadot Baltijas Asambleju un Latvijas delegāciju Baltijas Asamblejā, varu jums teikt, ka jautājums par Zviedrijas un Somijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai ir ticis ilgstoši diskutēts starpparlamentārajā vidē. Un, kā jau Kola kungs teica, gan Somijas, gan Zviedrijas parlamentā šis lēmums nenāca viegli. Protams, šībrīža ģeopolitiskā situācija to ļoti veicināja.
Bet kāpēc es lūdzu vārdu? Es lūdzu vārdu, tāpēc ka es vēlētos akcentēt dažas lietas, kuras mums ir jāapzinās visiem kopā.
Ja mēs paskatāmies šobrīd, cik gara ir Krievijas kā agresorvalsts robeža ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstīm, tad uz šo brīdi, skaitot kopā Norvēģijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas robežu ar Krieviju, tā ir apmēram 1200 kilometrus gara. Somijas robeža ar Krieviju ir 1340 kilometru. Tas nozīmē, ka šie grozījumi jeb, pareizāk sakot, Somijas pievienošanās NATO palielina Krievijas robežas garumu ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstīm vairāk nekā divas reizes. Tas ir viens aspekts.
Otrs, runājot par Somiju. Droši vien jūs visi zināt, ka Somijā kā valstī ietilpst šis autonomais reģions - Ālandu salas -, kas ir demilitarizēta teritorija. Nāk līdzi šis vēsturiskais risinājums par Ālandu salām... nāk praktiski no vairāk nekā gadsimtu seniem notikumiem. Un šajā situācijā, Somijai pievienojoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, protams, ir arī šis jautājums, ko somiem nākas risināt... nākas risināt ne tikai ar Zviedriju, kā tas ir bijis līdz šim, bet nākas risināt tādā plašākā ģeopolitiskā kontekstā. Un tieši tāpēc Somijas parlamentā un arī Ālandu parlamentā, kas ir patstāvīgs parlaments, šie jautājumi nav bijuši tie vienkāršākie. Un paldies Somijas parlamentam, paldies Somijas valdībai, ka viņi ir izšķīrušies par šādu soli.
Vispār, runājot gan par Zviedriju, gan par Somiju, ir jāsaka, ka tas jautājums, par ko mēs varbūt ne vienmēr aizdomājamies, ir jautājums par salām Baltijas jūrā - gan par Ālandu salām, gan par Gotlandi. Par Gotlandi... Zviedrijas gadījumā - kā par ļoti nozīmīgu stratēģisku centru, kas ir saistīts ar to, ka tur varētu būt izvietotas arī NATO bāzes kameras. Kamēr Zviedrija nebija NATO, tikmēr par to, protams, nebija runa. Šajā jaunajā situācijā acīmredzot tas būs viens no sarunu jautājumiem. Un arī par to mums ir jādomā visā šajā kontekstā.
Bet jebkurā gadījumā gan par Somijas, gan par Zviedrijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai es varu gan savā, gan visas (es uzdrošinos teikt - visas!) Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā vārdā teikt tikai - “par”. Mēs atbalstām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
R. Kols. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Kols. Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Ārlietu komisijā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzurezultātu! (Aplausi.) Par - 77, pret un atturas - nav. Likums balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Līdzīgi, kā jau iepriekš skaidroju par Somijas lēmumu izteikt vēlēšanos pievienoties NATO, aliansei, arī Zviedrijas lēmums nācis pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā.
Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”.
Tātad arī Zviedrija, tradicionāli stingri neitrāla valsts, pēc ilgstošām un plašām diskusijām ir secinājusi, ka dalība NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā noteiktās drošības garantijas spētu Zviedrijai sniegt nepieciešamo aizsardzību potenciāla militāra konflikta gadījumā. Un 2022. gada 17. maijā Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda parakstīja oficiālu iestāšanās pieteikumu Zviedrijas Karalistes dalībai NATO. Pieteikums NATO ģenerālsekretāram tika iesniegts šī gada 18. maijā. Savukārt lēmumu par uzaicinājumu Zviedrijai uzsākt iestāšanās sarunas NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja 2022. gada 29. jūnijā NATO samita laikā Madridē.
Tāpat kā Somijas, arī Zviedrijas pievienošanās NATO notiks saskaņā ar Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam. Protokolu NATO dalībvalstu pilnvarotie pārstāvji parakstīja 2022. gada 5. jūlijā NATO Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes laikā. Atbilstoši procedūrai pēc pievienošanās protokola parakstīšanas tiek uzsākts ratifikācijas process, kura gaitā NATO dalībvalstis atbilstoši nacionālajām procedūrām apstiprinās pievienošanās protokolu. Pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas NATO dalībvalstīs tiks uzsākts Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas process Zviedrijā atbilstoši tās nacionālajām ratifikācijas procedūrām, lai Zviedrija kļūtu par NATO, alianses, dalībvalsti.
Un, kolēģi, par Zviedriju šajā kontekstā. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā šī gada 24. februārī ir izraisījis tiešām plašas izmaiņas Eiropas drošības arhitektūrā. Zviedrijai, tāpat kā Somijai, tas bija pagrieziena punkts: abās valstīs tas lika sabiedrības viedoklim pārliecinoši nosliekties par labu lēmumam atteikties no ierastās neitralitātes politikas - par labu dalībai NATO un attiecīgai abu valstu drošības garantiju paplašināšanai.
Zviedrija un Somija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm 1995. gadā, un jau kopš deviņdesmito gadu sākuma abas valstis ir zināmā mērā pakāpeniski tuvinājušās NATO. Kopš 1995. gada Zviedrija un Somija ir piedalījušās vairākās NATO operācijās - Bosnijas un Hercegovinas, arī Afganistānas operācijās.
Šobrīd abas valstis sper izšķirošu soli, lai mainītu savu status quo attiecībā uz dalību NATO. Tas, ka šis solis tiek sperts tagad, ir pašsaprotami, abām valstīm reaģējot uz fundamentālajām izmaiņām Eiropas drošības politikas ainavā. Krievijas īstenotā prettiesiskā Krimas aneksija 2014. gadā bija pirmā robežšķirtne - tajā pašā gadā Somija un Zviedrija nostiprināja savu tuvo partnerību ar NATO. Otro, izšķirošo, robežšķirtni pārkāpjam ar abu valstu pievienošanās ratifikāciju.
No Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO ieguvēji būsim mēs visi - gan pati alianse, dalībvalstu vidū uzņemdama divas nobriedušas demokrātijas, kas iestājas par demokrātijas un tiesiskuma vērtībām, gan tieši Baltijas jūras reģions.
Zviedrijas un Somijas drošības politika un militārās spējas, un gatavība turpināt tās strauji attīstīt jautājumus neraisa. Un varam būt droši, ka 5. pantā paredzētās kolektīvās aizsardzības garantijas kļūs ievērojami spēcīgākas.
Kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā lūdzu noteikt steidzamību arī šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Sākam debates.
Vārds deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Pirms balsojuma par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā vēlos bilst dažus vārdus par šo nozīmīgo lēmumu NATO samitā Madridē, kam sekoja protokola parakstīšana. Protams, tas nebūtu iespējams arī bez būtisku paradigmu maiņas Zviedrijas un Somijas sabiedrībā. Uzsvēršu, ka tās ir būtiski mainījušās tik īsā laika periodā.
Somijas gadījumā - pēc Otrā pasaules kara... Jā, karā ar Krieviju Somija zaudēja daļu savas teritorijas. Pēc tam panāca vienošanos ar Padomju Savienību, ka attiecīgi... Nosacīti ārpolitikā un citos jautājumos... iepretim Padomju Savienībai... Somija ieturējusi neitralitāti. Tā saucamā finlandizācija, kur, manā skatījumā, Somija ir diezgan pamatīgi cietusi ļoti daudzus gadu desmitus.
Un mēs paskatāmies uz Zviedriju, kas pat gadu simtiem ir ieturējusi neitralitāti. Pēdējais karš bija ar Napoleona armiju. Un visus šos daudzos gadus ir absolūti ieturējusi neitralitāti.
Ja šajās sabiedrībās šī paradigmu maiņa ir tik strauji notikusi pēdējo četru mēnešu laikā, mēs saprotam, kāda kaimiņvalsts mums ir blakus un kādi apdraudējumi no tās nāk. Tie nav tikai konvencionāli apdraudējumi, tie ir hibrīdapdraudējumi visos iespējamos veidos.
Šeit ir jāsaprot, ka Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO - tā nav tikai Baltijas jūras reģiona drošības stiprināšana; tas ir svarīgs pienesums arī vienam citam, attālākam, reģionam - Arktikai. Arī Arktiku pēdējās desmitgadēs alternatīvie režīmi izvēlējušies kā mērķi, kur izvērst savas imperiālistiskās ambīcijas - tā ir Krievija -, kā arī ekonomiskās ambīcijas, kā, pieņemsim, Ķīna... kur pēdējās desmitgadēs arī notiek intensīva militarizācija no šo valstu puses. Un, Zviedrijai un Somijai pievienojoties NATO, arī Arktika, manā skatījumā, kļūst drošāka. Un tas no tādām militāri... drošības... transatlantiskajām saitēm dod pienesumu.
Mēs redzam, ka lielas mācības mēs gūstam no 20. gadsimta. Tieši Otrais pasaules karš... Tas, kādā veidā sabiedrotie sakāva nacistisko Vāciju... Ļoti svarīgas bija tieši piegādes ķēdes pār Atlantijas okeānu.
Un, Zviedrijai un Somijai kļūstot par NATO dalībvalstīm, paplašināsies, padziļināsies sadarbība tieši Arktikas pusē.
Mums visiem ir labi zināms, ka Krievija... tās taktiskie kodolieroči, konvencionālie kodolieroči... ar zemūdenēm pārsvarā tiek bāzēti tuvu polārajam lokam, Arktikā. Un šajā ziņā mēs varam arī iegūt diezgan drošu vidi tieši Atlantijas okeānā (ja tāds brīdis pienāk), nodrošinot drošas piegādes, pārapgādes no mūsu sabiedrotajiem otrpus okeānam.
Kolēģi, tik tiešām šī ir vēsturiska diena, vismaz - Latvijā, mums parlamentā, jo ar mūsu lēmumu paplašinām NATO dalībvalstu skaitu.
Ļoti ceru, ka procedūra - visās 30 valstīs veic ratificēšanu - noslēgsies pēc iespējas ātrāk. Bet arī mūsu darbs ir skubināt citus parlamentus neieildzināt šo procesu, jo mēs redzam, ka šajos trauksmainajos laikos izaicinājumi var būt ik pēc nedēļas, ik pēc mēneša; tā dinamika ir ļoti mainīga.
Tā ka saku paldies kolēģiem par darbu.
Un tad jau, kā es minu... šogad mans mīļākais skaitlis ir “32”. Ļoti ceru, ka līdz gada beigām oficiāli NATO būs kopskaitā 32 dalībvalstis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
R. Kols. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Kols. Kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Ārlietu komisijā.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)
Turpinām skatīt darba kārtību.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda. Lūdzu!
V. A. Tērauda (AP!).
Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” paredz risināt divus jautājumus.
Pirmais - palielināt no septiņām uz 30 dienām laika periodu, kura laikā fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu un ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem.
Mērķis ir ģeopolitiskās situācijas dēļ atturēt Latvijas valstspiederīgos doties uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam, kā arī ierobežot norēķinus ar eiro Krievijā un Baltkrievijā.
Valsts drošības dienests, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un citām valstīm, ir brīdinājis Latvijas valstspiederīgos par riskiem, šķērsojot Krievijas un Baltkrievijas robežas, proti, ka šo valstu specdienesti jau ilgstoši izvērš izlūkdarbības pret Latviju.
Otrs jautājums, ko risinām ar šo likumprojektu, ir paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā fiziskā persona aizpilda un iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, un noteikt gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītāju uzskata par pārvadātāja pārstāvi attiecībā uz atsevišķām akcīzes preču pārvietošanas paziņojumā norādāmajām ziņām. Praksē ir konstatēts, ka reizēm degviela pēc ievešanas Latvijā tiek izsūknēta no degvielas tvertnes un realizēta neatļautā veidā.
Komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, vai runāsiet par steidzamību? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
V. A. Tērauda. Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā un aicina arī Saeimu tā darīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi un Finanšu ministrijas ierēdņi! Ir tāda sajūta, ka tie, kas piedāvā šos grozījumus, dzīvo vienā realitātē, bet šeit, Saeimā, sēdošie dzīvo citā realitātē.
Uz komisijas sēdes laikā uzdoto jautājumu par to, cik tad ir konkrēti un kādas preces ir palielinājušās... un kāda apjoma ievešana bijusi Latvijā šajā laika periodā, attiecīgo dienestu pārstāvji nespēja nosaukt konkrētus un precīzus ciparus. Vai patiešām tika ievestas akcīzes preces, kas ir alkohols vai cigaretes, vai tā ir degviela...? Es atļaušos izdarīt pieņēmumu, ka, visticamāk, Latgales iedzīvotāji brauc un ieved no kaimiņvalstīm degvielu. Un ne jau no labas dzīves viņi to dara. Un nevis no tā, ka viņi tur brauc atpūsties vai izklaidēties... ne jau tāpēc viņi to dara. Tie, kas uzskata, ka šādā veidā, no sākuma piedāvājot cilvēkiem ierobežot iespēju aizbraukt un iegādāties degvielu un nepiedāvājot akcīzes samazināšanu tām pašām precēm, mēs panāksim labāku rezultātu un kontrabandas samazināšanu, es domāju, ka jūs ļoti maldāties, kolēģi. Rezultāts būs tas, ka jūs tikai vēl vairāk nabadzībā iedzīsiet Latgalē dzīvojošos cilvēkus.
Komisijas sēdes laikā bija jautājums arī par to, kādas valstis jau ierobežoja attiecīgi braucienu skaitu... kaimiņvalsts... un ļauj izmantot preci privātajam patēriņam. Jā, attiecīgs ierobežojums, ka vienu reizi 30 dienās, ir Igaunijā. Taču, kolēģi, jūsu zināšanai: Igaunijas parlaments un valdība ir visvairāk atbalstījusi... no Baltijas valstīm... savus iedzīvotājus, samazinot gan akcīzi degvielai, gan pievienotās vērtības nodokli degvielai, gan arī nodrošinot atbalsta pasākumus gan maznodrošinātajiem, gan pensionāriem.
Arī tādas bagātas valstis kā Vācija, Itālija, Īrija un Polija - atšķirībā no Latvijas - jau ir ieviesušas būtisku akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa likmju samazināšanu, lai tādējādi energoresursu un pārtikas cenas straujas inflācijas apstākļos noturētu kaut kādos saprātīgos rāmjos.
Ko dara Latvijas parlaments un Latvijas valdība? Aizliedz Latgales iedzīvotājiem nodrošināt savas ģimenes vajadzības ar degvielu.
Es kategoriski iebilstu gan pret šī likumprojekta steidzamību, gan arī pret šiem grozījumiem.
Lūdzu, valdība un valdošā koalīcija, no sākuma piedāvājiet samazināt akcīzes likmes degvielai Latvijā un tad piedāvājiet iespējas ierobežot cilvēku izbraukšanu, kā to izdarīja Igaunija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
V. A. Tērauda. Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
V. A. Tērauda. 15 minūtes - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem ir šā gada 14. jūlija pulksten 15.30.
V. A. Tērauda. Lūdzam skatīt otrajā lasījumā Saeimas šodienas ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana - Saeimas šodienas ārkārtas sēdē.
Paldies par ziņojumu.
Godātie kolēģi! Darba kārtībā - sadaļa “Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā”.
Likumprojekts “Par Kateržinas Krejčī (Katerina Krejci) atzīšanu par Latvijas pilsoni”.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav.”) Likumprojekts komisijai ir nodots.
Sākam izskatīt likumprojektu “Par Kateržinas Krejčī (Katerina Krejci) atzīšanu par Latvijas pilsoni”, pirmais lasījums.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labdien, kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Čehijas Republikas pilsoni Kateržinu Krejčī par Latvijas pilsoni.
Viņa kopš 2019. gada studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, ir Latvijas modernās pieccīņas izlases sportiste, kura trenējas un startē ar Starptautiskās Modernās pieccīņas federācijas izsniegtu Latvijas sportista starptautisko licenci.
Krejčī Latviju pārstāv augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās. Viņa 2021. gada Eiropas čempionātā modernajā pieccīņā U24 kategorijā izcīnīja bronzas medaļu, bet šogad pasaules čempionātā modernajā pieccīņā pieaugušo kategorijā - 12. vietu. 2021. gadā Polijas atklātajā čempionātā ieguva pirmo vietu, Vācijas atklātajā čempionātā - trešo vietu.
Savu nākotni Krejčī sasaista ar Latviju un vēlas pārstāvēt Latviju 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.
Krejčī īsā laikā apguvusi latviešu valodu un arī veiksmīgi integrējusies Latvijas sabiedrībā.
Viņas vēlmi iegūt Latvijas pilsonību atbalsta Latvijas Modernās pieccīņas federācija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Nacionālo bruņoto spēku Sporta klubs un biedrība “Modernās pieccīņas sporta klubs”.
Komisija veica pārbaudi, un ir konstatēts, ka viņa nevar iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā. Vienlaikus ir arī konstatēts, ka nav šķēršļu, lai viņa kļūtu par Latvijas pilsoni.
Komisija izskatīja iesniegumu un vienbalsīgi atbalstīja.
Lūdzu izskatīt likumprojektu steidzamības kārtībā un atbalstīt pēc tam pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Kateržinas Krejčī (Katerina Krejci) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A. Judins. Paldies.
Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Kateržinas Krejčī (Katerina Krejci) atzīšanu par Latvijas pilsoni” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Judins. Paldies.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta atbalstīšanu? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Kateržinas Krejčī (Katerina Krejci) atzīšanu par Latvijas pilsoni” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to 14. jūlija otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu! (Starpsauciens.)
Jā, šodien Prezidijs plāno vēl vienu sēdi. (Starpsauciens: “Cikos?”) Mēs tagad dosimies - pusstundu vai pat ilgāk - pārtraukumā. Gaidiet - ar īsziņu jūs tiksiet informēti par nākamās sēdes sākumu. (Starpsaucieni.) Pusstundu vai varbūt arī ilgāk. Mēs ziņosim.
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Vjačeslavs Dombrovskis... Dombrovskis ir, Aldis Gobzems, Marija Golubeva, Kaspars Ģirģens, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Regīna Ločmele, Ināra Mūrniece, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Kārlis Šadurskis, Mārtiņš Šteins, Jānis Vucāns, Evita Zālīte-Grosa un Reinis Znotiņš.
Sēdes vadītāja. 14. jūlija otro ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 14. jūlijā (pulksten 14.45)
Datums: 14.07.2022 14:51:55 bal001
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1545/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.07.2022 14:56:13 bal002
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1545/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.07.2022 14:57:04 bal003
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1545/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 14.07.2022 15:01:50 bal004
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1546/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.07.2022 15:07:08 bal005
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1546/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.07.2022 15:07:53 bal006
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1546/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 14.07.2022 15:11:01 bal007
Par - 53, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1539/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.07.2022 15:15:13 bal008
Par - 48, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1539/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.07.2022 15:18:56 bal009
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Kateržinas Krejčī (Katerina Krejci) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1550/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.07.2022 15:19:28 bal010
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kateržinas Krejčī (Katerina Krejci) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1550/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.07.2022 15:20:10 bal011
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kateržinas Krejčī (Katerina Krejci) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1550/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 14.07.2022 15:20:40 bal012
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 14.07.2022. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
13.45 |
14.45 |
16.30 |