Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2022. gada 9. jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 9. jūnija sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā un iekļaut to pēc darba kārtības 26. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā un iekļaut to pēc darba kārtības 26. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1518/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā iekļautu likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1519/Lp13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.
Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1520/Lp13) iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ilzes Znotiņas iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Alīnas Gendeles 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu” un iekļaut to darba kārtībā kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1527/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Un deputāti Krišjānis Feldmans, Juris Pūce, Raivis Dzintars, Arvils Ašeradens un Uldis Budriķis lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības lēmuma projektu “Par Ilzes Znotiņas iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 33. punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.
Godātie deputāti! Sāksim izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - “Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana”.
Lēmuma projekts “Par Alīnas Gendeles 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A. Latkovskis (JV).
Kolēģi! Ievērojot, ka Aldim Adamovičam 13. Saeimas deputāta pilnvaras ir izbeigušās un Saeimas Prezidijs ir uzaicinājis Saeimas sastāvā iestāties nākamo kandidātu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija informē: saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no politiskās partijas Jaunā VIENOTĪBA Latgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Alīna Gendele, kura ir piekritusi uzņemties 13. Saeimas deputātes amata pienākumus, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par Alīnas Gendeles 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu Alīnu Gendeli dot zvērestu vai svinīgo solījumu.
A. Gendele.
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Paldies. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Alīnas Gendeles 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Apsveicam Saeimas deputāti Alīnu Gendeli! (Aplausi.) Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Vitenberga, Krišjāņa Feldmana, Arvila Ašeradena, Gata Zamura un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Vitenberga, Krišjāņa Feldmana, Arvila Ašeradena, Gata Zamura un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ata Zakatistova, Ainara Latkovska, Raivja Dzintara, Krišjāņa Feldmana un Jura Pūces iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes un Gundara Daudzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1506/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes un Gundara Daudzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1507/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas produktiem.
Šis likumprojekts ir sagatavots, balstoties uz Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sniegto ierosinājumu. Šis likumprojekts ir sagatavots, balstoties uz Zemnieku saeimas sagatavoto ierosinājumu. Starp citu, šis likumprojekts ir sagatavots arī... uz Zemkopības ministrijas sagatavoto ierosinājumu, kas arī publiskajā telpā ir plaši izskanējis, bet diemžēl Saeimā vai valdībā diskusijas nopietnā līmenī par to nav sākušās.
Ja mēs skatāmies uz cenu pieauguma samazinājuma iespējām, ko šobrīd piedāvā valdība, tad es gribētu teikt, ka tādu vienkārši nav. Netiek piedāvāts no valdības puses nekāds konkrēts risinājums, lai samazinātu cenu pieaugumu, inflācijas ietekmi Latvijas iedzīvotājiem. Vēl pirms kara Ukrainā, vēl pirms visiem šiem inflācijas kāpumiem ļoti liela daļa Latvijas sabiedrības (teju ceturtā daļa Latvijas sabiedrības) ikdienā domāja par to, kā nomaksāt rēķinus; vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības ik mēnesi domāja par to, kā samaksāt rēķinus.
Šobrīd Latvijas valdība ir piedāvājusi kā kompensējošos pasākumus... veseli seši ierosinājumi, no kuriem daudzi ir debatējami vēl, gaida lēmumu pieņemšanu, bet neviens no šiem ierosinājumiem - absolūti neviens no šiem ierosinājumiem! - nedod skaidru atbildi Latvijas iedzīvotājiem, kādā veidā kompensēt cenu kāpumu. Vēl vairāk - šobrīd mums Latvijas valdība uzskata, ka nekas traks nav noticis. To pauž finanšu ministrs, publiski stāsta, ka Latvijā energoresursu cenu kāpums - tas ir tāds burbulis, tas nekas nav, ka rudenī viss būs kārtībā.
Cilvēki šobrīd jau par malku maksā dubultā. Pārtikas cenas jau šobrīd pieaug, arī ar lauksaimniekiem runājot... graudu cenas, tālāk - arī visa pārtikas rūpniecība, visas izmaksas. Pieņēmums par 50 procentu cenu kāpumu - šobrīd es varētu teikt, ka tā ir maigākā versija tam, kas mūs sagaida rudenī. Cenu kāpums būs daudzkārt lielāks, un valdība nedara neko, lai piedāvātu konkrētus risinājumus, kā šo cenu kāpumu mazināt. Mēs dzirdam tikai solījumus, bet visi šie mērķētie piedāvājumi...
Godātie kolēģi! Šobrīd jau ir jāpalīdz pilnīgi visiem. Stāsts par to, ka pievienotās vērtības likmes samazinājums palīdzēs tikai turīgākajiem (vairāk nekā tiem, kuriem nav tik daudz ienākumu), ir pilnīgi aplams šajā situācijā. Mums jāpalīdz šobrīd pilnīgi visai sabiedrībai. Mums ir jāpalīdz mazināt inflācijas pieaugumu. Šobrīd valdība tikai noskatās un savā ziņā pelna... uz iedzīvotāju pleciem, neveicot nekādas korekcijas - nedz degvielai, nedz energoresursiem, nedz pārtikai -, tikai noskatās, kā cilvēki izgriež pēdējās kabatas, lai samaksātu šos nodokļus.
Cenas pieaug, bet risinājuma nav. Visi piedāvātie risinājumi, kas šobrīd ir izskanējuši no valdības, - neviens no tiem nedod pietiekami lielu atbalstu, lai iedzīvotāji varētu kaut ar mazliet mazākām rūpēm dzīvot ikdienā. Šobrīd arī elektrības atbalsts ir beidzies, cilvēki saņem dubultus elektrības rēķinus. Tas būs liels izaicinājums, kā vispār samaksāt ziemā izveidojušos parādus.
Mums ir jāmazina cenu pieauguma slogs Latvijas iedzīvotājiem. Jāmazina! Mēs nevaram turpināt noskatīties... Ja to dara valdība, tad es aicinu Saeimas deputātus vismaz iejaukties un tomēr rast kaut kādus piedāvājumus. Šobrīd to nav.
Es aicinu atbalstīt vismaz šo piedāvājumu, kas ir pārtikai. Samazinām spiedienu pārtikai, tas palīdzēs arī ražotājiem, tas palīdzēs visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labdien, Latvijas sabiedrība! Es ceru, ka mani kāds sieviešu nīdējs nepārtrauks, tāpēc es gribu aicināt balsot “pret”, protams, visus tos, kas ir pret cilvēkiem un it īpaši pret cilvēkiem, kas vissmagāk izjūt inflāciju. Bet tā būtiskā atšķirība ir šāda: ejot uz veikalu Latvijā, tu redzi ikdienā - un to redz ikviens, kam ir atvērtas acis -, ka pie lielveikaliem vai mazākiem veikaliem stāv cilvēki, kas skaita santīmus. Pašā veikalā to arī var redzēt, ka cilvēki, kas pērk pārtiku... viņu iepirkumu grozi nereti ir ļoti nabadzīgi un... plāni. It īpaši tas attiecas uz pensionāriem. Tāpēc es apbrīnoju visus tos pensionārus, kas klausās Saeimas sēdi un turpina balsot par esošo varu, kas šos pensionārus padara par nabagiem. Es tiešām apbrīnoju... cilvēcīgi.
Un šis salīdzinājums, kāpēc es to iesāku ar Latviju, kur tu redzi nabadzību uz katra soļa... Kā jūs zināt, vara ļoti masveidīgi centās stāstīt, ka es esmu Spānijā vai vēl kaut kur. Un es Spānijā tiešām... un ne tikai Spānijā, bet citās Eiropas valstīs esmu skatījies veikalos, kā cilvēki iepērkas, kādi ir viņu paradumi. Ticiet man, es tur neredzu cilvēkus, kas skaita saujiņā santīmus. Es redzu cilvēkus, kas brauc iepirkties ar iepirkumu ratiem, pamatā ar lielajiem ratiem, kurus piepērk pilnus... visai nedēļai. Tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem ir kaut kādi līdzekļi.
Un atšķirība ir tāda, ka tur ir samazinātas PVN likmes, bet Latvijā nav samazinātas PVN likmes pārtikai. Tā ir būtiska lieta, jo lētāka pārtika - tas nav tikai sociāls atbalsts. Tas ir arī jautājums par veselību. Tas automātiski aiziet jautājumā par medicīnu un visu pārējo. Turklāt ir īpaši jāuzsver, ka valstij, varai, tai varai, kas ir šobrīd, ir izdevīgi, ka ir augstas cenas - jo lielākas cenas, jo dārgāki produkti, vienalga, vai tā ir pārtika vai benzīns, jo valsts saņem vairāk nodokļos. Tai nav jādomā, tā uzliek lielāku cenu un saņem nodokļos, lai varētu sev samaksāt lielākas algas, kamēr pensionāri skaita santīmus. Tā tas ir reālajā dzīvē.
Un tad pēc tam lepni iekāpt televizorā un teikt, ka mums ir nodokļu pārpildīšana. Bet loģiski! Tad, kad tev benzīns maksā visdārgāk Eiropā, tad valsts arī saņem dubultā, tāpēc ka nodokļi ir vienkārši lielāki nekā citās valstīs. Par pārtiku nerunāsim, par pārtiku mums ir nevis dubultā, mums ir pieckārt un pat desmitkārt lielāki, gandrīz desmitkārt lielāki nodokļi.
Es apbrīnoju tos cilvēkus, es tiešām apbrīnoju Latvijas sabiedrību, kas tic “Panorāmai”, tic varai, dzīvo arvien nabadzīgāk un nabadzīgāk, saņem tos lielos rēķinus un turpina ticēt visām tām... tiem grafikiem, kurus jums parāda, kuri tiek sazīmēti par to, ka tur, nezinu, Jaunajai VIENOTĪBAI 17 procenti. Es nezinu nevienu cilvēku Latvijā, kas par Jauno VIENOTĪBU balsos, nevienu! (Starpsauciens.) Bet viņiem 17 procenti grafikā ir. Viņi ir visus padarījuši par nabagiem Latvijā, visus Latvijas Republikas pilsoņus, izņemot dažus savus OIK čomus. Es nezinu nevienu, kas par paristiem balsos, izņemot tos, kam pieder azartspēles. Vai tos, kas balsos par Konservatīvajiem, izņemot tikai tos, kas ar kontrabandu nodarbojas vai piesedz to. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)
Var būt, ka cilvēkiem ir jāsāk atvērt acis... un jums jāsāk saprast, ka jūsu dzīves nabadzība ir šīs varas bagātība - jo jūs dzīvojat nabadzīgāk, jo šī vara dzīvo bagātāk. Ja jūs tā gribat, tad turpiniet tā dzīvot vēl nevis tikai 30 gadus, vēl 800 gadus turpiniet tieši tāpat klausīties “Panorāmu”, Latvijas Radio un balsojiet par savu nabadzību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1507/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 48, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Ievas Krapānes, Ramonas Petravičas un Māra Možvillo iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1508/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens.
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! Ko mēs kā Saeima esam darījuši šos mēnešus... Mēs redzam - katru dienu, katru nedēļu, katru mēnesi kāpj degvielas cenas. Varbūt kāds šeit no deputātiem to nemana, bet cilvēki reģionos - lauksaimnieki, mazie uzņēmēji - to redz katru dienu. Visvairāk mani skumdina tas, ka presē un sabiedrībā tiek rādīts un atspoguļots, ka Saeima nepieņem nekādus lēmumus. Es gribētu precizēt, lai mediji varbūt runā konkrēti - koalīcija nespēj pieņemt lēmumus, nevis Saeima. Opozīcijas deputāti gandrīz katru nedēļu ir atnesuši savu priekšlikumu, lai samazinātu šo nodokli.
Es saprotu, ka Butāna kungam no Konservatīvajiem ir maza izpratne par mazo uzņēmējdarbību un to, kas sastāda cenas veikalā. Protams, viņam tikai paklaigāt no zāles vajag, nevis kaut vai izskatīt šo priekšlikumu Saeimas komisijā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vieglāk ir noraidīt un neko neteikt. Varbūt Butāna kungs var nākt tribīnē vai kāds no JAUNĀS VIENOTĪBAS var kāpt tribīnē un teikt, kāpēc nevajag samazināt pievienotās vērtības nodokli. Ašeradena kungs, lūdzu! Nāciet! (Starpsauciens.) Bet mēs neredzēsim to, ka nāks. Nenāks neviens.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu nobalsot par šo - likumprojektu nodot komisijai, jo ne Saeima, ne Ministru kabinets pašreiz nenāks ne ar kādu priekšlikumu un tad noteikti pirms vēlēšanām nāks kā ar tādu dāvanu maisu un bārstīsies ar saviem piedāvājumiem.
Aicinu atbalstīt likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ir izteikts aicinājums balsot par likumprojektu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1508/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 51, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ralfa Nemiro, Māra Možvillo, Ērika Pucena, Ievas Krapānes un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” faktiski paredzētu divas būtiskas lietas. Pirmkārt, ka par Saeimas deputātu var būt rīcībspējīga persona.
Otrkārt, ka par Saeimas deputātu nevarētu būt... par kandidātu, precīzāk sakot, šī likuma ietvaros persona ar vairākām pilsonībām. Kāpēc mēs par to runājam? Tāpēc, ka bieži vien esam dzirdējuši: nāks kaut kādi laimes lāči, kas glābs mūsu valsti, nāks ar pieredzi no ārzemēm, bet, godīgi sakot, mums pašiem ir pietiekami daudz cilvēku, kas ir gatavi iesaistīties, īpaši šobrīd, politikā tajā brīdī, kad valdības kompetence vai nekompetence (to nu gan katrs lai izvērtē) ir parādījusies pietiekami spilgti.
Ir vairākas valstis, kur šādas normas ir pieņemtas. Neapšaubāmi, ir ļoti būtiski runāt par to, ka gadījumā, ja mēs kādu dubultpilsoni aicinām kā kandidātu, pēc tam Saeimā viņš pārstāv Latvijas sabiedrības intereses un paralēli tad ko - vēl kādas citas valsts intereses? Naturalizējoties jaunajam pilsonim ir jādod arī attiecīgs zvērests, un tajā tiek svinīgi solīta vai zvērēta uzticība kādai konkrētai valstij, bet ne Latvijas Republikai.
Līdz ar to es tomēr aicinu, kolēģi, šajā kontekstā domāt no Latvijas interesēm. Šad tad tas varētu būt jautājums arī par nacionālās drošības aspektiem. Kā mēs redzam, šis briesmīgais karš, kuru izraisījis Krievijas Federācijas karaspēks Ukrainā, var arī nākotnē, piemēram, likt domāt par līdzīgu situāciju, ja kādas citas valsts pilsonis, varbūt pārstāvot arī citas valsts attiecīgās iestādes, kandidē šeit un, piemēram, ienākot Saeimā, rīkosies ne tieši Latvijas interesēs.
Tāpēc es domāju, ka ļoti būtiski ir virzīties ar šo jautājumu vienkārši uz priekšu... un komisijai... un šo jautājumu uzdot. Te ir divi būtiski aspekti. Tātad, pirmkārt, rīcībspējas jautājums, kas ir ļoti būtisks. Otrkārt, jautājums par dubultpilsonības nepieļaušanu. (Starpsauciens.)
Kolēģi, mums nav vajadzīgi laimes lāči, kas nāks un mūs te visus glābs. Paši tiksim galā!
Aicinu atbalstīt likumprojektu.
Paldies. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Alda Gobzema, Ievas Krapānes, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Es noteikti jautāšu, cik ilgi jūs taisāties lobēt savas partijas biedrus, jo 2020. gadā es sniedzu priekšlikumu pirms šīs reformas, ka mums nav nepieciešams finansēt bijušos pašvaldību priekšsēdētājus un vietniekus un ka tas būs slogs turpmākajiem pašvaldību budžetiem. Tam par piemēru arī kļuva Valsts kontroles ziņojums, ka tas būs slogs... apmēram 11 miljoni eiro, kas būs jāsamaksā pašvaldību iedzīvotājiem par to, ka divus termiņus šie deputāti bija priekšsēdētāja vai vietnieka amatā.
Manas prognozes šobrīd ir piepildījušās. Es jūs informēšu par to, par ko varbūt jūs neesat aizdomājušies, - kur šobrīd aiziet pašvaldību nauda. Tātad šajā jaunajā... pēc pašvaldību reformas klāt katru gadu pašvaldībām kopumā ir jāsamaksā 113 000 eiro. Man nav grūti nosaukt tās pašvaldības, kuras sponsorēs tos partiju bijušos deputātus, kuriem, es uzskatu, nepienākas šī nauda.
Šobrīd tam pašam Neretas novadam jāmaksā būs 1000 eiro katru mēnesi, Rugāju novadam, Nīcas novadam - 1000 eiro papildus, Auces novadam - 250 eiro, Jelgavas novadam - 1000 eiro, Aknīstes novadam - 83 eiro (ir pat deputāti, kuri prasa vēl papildus 83 eiro pie savas pensijas), Salas novadam -151 eiro, Ērgļu novadam - 1000 eiro, Siguldas novadam - 1000, Inčukalna novadam - 1000, Mālpils novadam - 1000, Talsu novadam - 1000. Kopā 113 tūkstoši papildus ir jāmaksā.
Pie šiem 113 tūkstošiem mēs varam pierēķināt... Pēc 2018. gada datiem, bija jau 307 tūkstoši papildus jāmaksā, tagad, tā kā minimālā alga ir 500 eiro, mēs varam rēķināt, ka pie šiem 400 tūkstošiem mums klāt vēl jāpieskaita 113 tūkstoši.
Tātad katru gadu mēs izmaksājam apmēram pusmiljonu šiem bijušajiem deputātiem. Un arī ir jājautā, vai tiešām tas ir taisnīgi un godīgi, ka viņi... Daudzi no viņiem ir pensionēšanās vecumā, un mēs papildus maksājam šos tūkstošus. Cik tas ir godīgi pret tiem iedzīvotājiem, kuri varētu saņemt pabalstus kaut vai par piemēru par bērna piedzimšanu... vai pašvaldības apmaksāt šobrīd elektrību, ko patērē nakts tumšajā laikā, vai apmaksāt papildus izglītības kursus bērniem. Vai tiešām mums ir jāsponsorē šie partijas biedri par to, ka viņi bija kādreiz priekšsēdētāji vai vietnieki?
Es joprojām uzsvēršu - daudzi no tiem, kuri var pretendēt uz šo naudu, noteikti pieteiksies vēl daudzus gadus vēlāk. Kaut vai par piemēru mēs varam ņemt... ir bijuši piemēri, ka pēc astoņiem un deviņiem gadiem piesakās tieši pēc pabalsta tad, kad sasniedz šo noteikto vecumu - pirmspensijas vecumu. Bet redzam, ka piesakās arī pensijas vecumā.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un vienreiz izbeigt šo netaisnību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 68, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina un Regīnas Ločmeles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1514/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.
V. Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Otrdien Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1492/Lp13), kuru mēs šodien skatīsim vēlāk.
Debatējot par šo likumprojektu, visi komisijas locekļi uzskatīja, ka pensiju indeksācija nav vienīgais mehānisms, kā atbalstīt pensionārus. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, valstī novērojama ļoti augsta inflācija, kura tuvojas 13 procentiem. Straujo cenu kāpumu 2021. un 2022. gadā galvenokārt ietekmēja trīs galvenās pozīcijas - pārtikas preču, mājokļa izdevumu un transporta pakalpojumu sadārdzināšanās. Minētais nozīmē, ka strauji pieaug pamatvajadzību izmaksas, kas ir būtiskas pensionāriem, uz ko komisijas locekļiem norādīja Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis. Un jau tagad daļa no pensionāriem nespēj segt komunālo pakalpojumu un primāro vajadzību izmaksas.
Pēc Finanšu ministrijas prognozēm šo pakalpojumu cenu kāpums saglabāsies visu gadu. Tagad secināms, ka šā gada rudens un ziemas mēneši būs īpaši smagi visiem, bet visgrūtāk būs personām, kuras ir atkarīgas no valsts sniegtā atbalsta, tāpēc frakcija SASKAŅA sagatavoja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1514/Lp13), lai kompensētu straujo inflāciju ar īpašu atbalstu šā gada decembrī jeb tā saucamo 13. pensiju.
Ar šo likumprojektu tiek paredzēts, ka šā gada decembrī izmaksā vienreizēju atbalstu inflācijas kompensēšanai, neņemot vērā piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Atbalstu paredzēts izmaksāt mērķēti, īpaši atbalstot mazo pensiju saņēmējus, ne tā, kā to izdarīja kovida laikā Labklājības ministrija.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu, nodot Sociālo un darba lietu komisijai, kur mēs varēsim to izdebatēt un arī papildināt ar citiem mehānismiem, lai palīdzētu mūsu pensionāriem pārdzīvot šo rudeni un ziemu.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1514/Lp13) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Evas Mārtužas, Krišjāņa Feldmana, Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores un Jāņa Butāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Evas Mārtužas, Krišjāņa Feldmana, Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores un Jāņa Butāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir!”) Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Protams!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (Starpsaucieni.), nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Likumprojekta mērķis ir galīga mācību mazākumtautību valodās aizstāšana ar mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības pirmsskolās un skolās. Es iebilstu, jo tādējādi tiek apdraudēta mazākumtautībām piederīgo ģimeņu kultūras identitāte.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā ir sākta bez saskaņošanas ar bērnu vecākiem, mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām - tātad piespiedu kārtā - un neatstāj nekādu izvēli. Šādi pārejot uz mazākumtautībām piederīgo bērnu mācībām latviešu valodā, valsts ignorē savas starptautiskās saistības, proti, Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 15. pantu, kurš nosaka, ka Eiropas Padomes dalībvalstis (citāts) “apņemas radīt nepieciešamos apstākļus, lai personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, varētu efektīvi piedalīties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī sabiedriskajā dzīvē, īpaši tad, kad skartas minoritātes” (citāta beigas). Nepieciešamie apstākļi, lai personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, varētu efektīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā par mazākumtautībām piederīgo bērnu mācību valodu, nebija radīti, pat mēģinājuma nebija.
2017. gadā Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumā iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3 procenti iedzīvotāju mājās runā latviski. Ikdienā krieviski runājošo īpatsvars ir 37,7 procenti. Citās valodās mājās runā 1 procents iedzīvotāju - baltkrievu valodā, ukraiņu valodā, poļu valodā, lietuviešu valodā un citās. Līdz ar to 38,7 procenti Latvijas iedzīvotāju mājās runā mazākumtautību valodās.
Vecākiem un aizbildņiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem valsts nodrošinātu mācīšanos pirmām kārtām tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus.
Šis likumprojekts atstāj iespēju apgūt skolā tikai mazākumtautības valodu, bet pilnībā izskauž mācības mazākumtautības valodā, stumjot mazākumtautības asimilācijā.
Cik svarīgi tas ir mazākumtautībām, labi saprata trešās Atmodas laikā, kad atzina, ka latviešu kultūra ir saglabājusies, pateicoties diviem nosacījumiem - latviešu laukiem un latviešu skolai. Tieši tāpēc Latvijas Tautas frontes politiķi ar mērķi iegūt cittautiešu labvēlīgu attieksmi pirms Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām 1990. gadā uzrunāja viņus ar šādu uzsaukumu. Citēju: “Neticiet tenkām! LTF atbalsta mazākumtautību tiesības iegūt vispusīgu izglītību savā dzimtajā valodā, kā arī veicina nacionālo skolu izveidošanu un attīstību Latvijā.”
Mūsdienu vara ir Latvijas Tautas frontes politiskās uzvaras bērns. Šī uzvara kļuva iespējama tikai tāpēc, ka tauta bija noticējusi Latvijas Tautas frontei. Ja nebūtu noticējusi, tad LTF ir tuvu varai nestāvētu.
Latvijai ir morālas saistības, un tās nav nošķiramas no toreizējās uzvaras. Ja mēs aizmirsīsim, piemānītie cilvēki par to atgādinās. Un runa nav par nemieriem, pastāv skarbākas lietas. Tā ir vilšanās un atsvešināšanās, ko krāpšana, politiskā krāpšana, vienmēr sēj.
Šis likumprojekts ir pret saliedētu Latvijas sabiedrību vērsts teroristisks akts. Valsts samaksās ļoti augstu cenu, ja likums būs pieņemts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Valoda nosaka domāšanas veidu, tā nav tāda nevainīga, saprotiet, divu vai trīs valodu līdzāspastāvēšana. Un 30 gadi pēc neatkarības atjaunošanas lieliski parāda, cik veiksmīgi ar Krievijas naudu Latvijā tika uzbūvēta paralēla valsts, kā jau es teicu, ar savu valodu, ar savu izglītības sistēmu, ar savām bankām, ar saviem uzņēmumiem. Un pa vidu, izrādās, maisās vēl kaut kāda latviešu valoda, kura negrib nez kāpēc tuvināties lielajai krievu kopienai... ko mums pārmet.
Valoda ir ierocis. Valodas lietošana vai aizliegšana dod daudz lielākus rezultātus... vai lielas valodas nospiešana... un attiecības ar mazāku valodu dod daudz lielākus rezultātus nekā, teiksim, kādas tautas apšaudīšana ar artilērijas ieročiem vai bombardēšana. Krievija ir lielisks piemērs, tur ir iznīcinātas vairāk nekā simts valodas, kā raksta dažādi krievu autori. Palasiet to pašu Akuņinu, paskatīsimies uz to pašu Karēliju, kas kādreiz bija republika, pēc tam autonomā republika, un pamēģiniet aizbraukt un atrast, kas tur prot karēļu valodu.
Kolēģi, latvieši ir vienīgie visā Eiropā, kas labsirdīgi ļauj iznīcināt savu valodu kā tādu. Pēc 1891. gada rusifikācijas dažos mēnešos tika nomainīti visi latviešu valodas skolotāji ar krieviski runājošajiem, izglītības līmenis Latvijā tika atsviests atpakaļ apmēram par 20-30 gadiem, sākot ar Tērbatas Universitāti, Rīgas Politehnisko institūtu, kas bija vienas no labākajām augstskolām.
Pašreizējā situācijā atcerēsimies tātad Krievijas jeb PSRS politiku. 1940. gadā, ienākot šeit okupācijas karaspēkam, kas bija pirmais darbs, kas bija jāizdara? Momentāni tika slēgtas skolas ivritā, momentāni tika slēgtas skolas jidišā, poļu valodā, baltkrievu valodā un visiem šiem bērniem bija jāiet krievu skolās mācīties, tāpēc ka krievu valoda bija daudz efektīvāks ierocis nekā, teiksim, čeka vai Krievijā radītās gāzes kameras ar uzrakstu “Hļeb”, kas tika izgudrotas 1936. gadā... vēl pirms Vācijas.
Mēs nesen bijām... tikāmies ar Turcijas parlamenta deputātiem. Ārkārtīgi pārsteidzoši... kas apstiprina teoriju, ka lielās valstis ir lielas tikai tāpēc, ka tur ir vienota valoda. Francijā jums nav arābu skolas vai krievu skolas. Pēc 1990. gada un PSRS sabrukšanas izbrauca apmēram 14 miljoni PSRS krieviski runājošo uz ārzemēm un, sākoties karam ar Ukrainu, vēl vairāki miljoni, tātad apmēram 20 miljoni krievu dzīvo Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Nekur nekādas krievu skolas tur netiek atvērtas un finansētas, tāpat kā netiek finansētas arābu skolas Francijā vai turku skolas...
Turcijā bija pārsteidzoši, ka pilnīgi visi kanāli televīzijā, ieskaitot BBC dokumentālās filmas, “Discovery”, “National Geographic”, vesela rinda citu, pilnīgi visi strādā tikai turku valodā. Kad mēs prasījām, kā tur ir, teiksim, ar armēņu skolām, ar ebreju skolām, ar kurdu skolām, viņi teica - nē, tās visas darbojas kā svētdienas vai sestdienas skolas, bet valstī, lai tā būtu spēcīga, ir jābūt tikai vienai valodai ar vienu domāšanas veidu.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mēs redzam, ka Krievijas imperiālisms absolūti nav mainījies no tiem laikiem, kad tika izslepkavotas Sibīrijas tautas, kad tika izslepkavotas Kaukāza tautas un aizliegta viņu valoda, kad tika aizliegta latīņu rakstība Latgalē un Lietuvā 19. gadsimtā. Pilnīgi nekas nav mainījies.
Es negribu būt tik kategorisks kā publicists Vilis Vītols, kurš saka, ka krievu valodu vajadzētu aizliegt uz 30 gadiem un uzlikt milzīgus sodus, bet, piedodiet, mācīt šeit šo imperiālistisko orku valodu laikā, kad viņi turpina agresiju, ir vienkārši bezkaunība.
Aicinu atbalstīt izglītības... priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Man jāsaka tā: 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā ir turpinājusies bērnu dalīšana pēc tās valodas, kādu izmanto viņu ģimenēs, un tas ir bijis izdevīgi spēkiem, kuri vienmēr ir centušies nodarboties ar sabiedrības šķelšanu un radikalizāciju. Es te īpaši vēlos atzīmēt šos īpaši pretvalstiskos spēkus, kuru ideoloģija paredz, ka Latvijas neatkarība nekad tā īsti nav nemaz tikusi atgūta.
Līdzīgi kā mēs jau iepriekšējās Saeimas sēdēs izskatījām, piemēram, likumprojektu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” (un mēs to vēl arī skatīsim otrajā lasījumā), arī šis likumprojekts, līdzīgi kā iepriekšējais, jau komisijai nodotais, ir par okupācijas seku novēršanu. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju pārejai uz mācībām valsts valodā, jo daudzi varbūt nezina, cik liela ir tā problēma Latvijā. Izrādās, ka Latvijā ir 43 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā, un 153 iestādes... pirmsskolas, kas īsteno programmas gan mazākumtautību, gan latviešu valodā. Līdzīgi arī ir vēl 29 skolas, kas īsteno pamatizglītību tikai mazākumtautību valodā, bet 112 skolas, kas izmanto šo miksēto režīmu.
Lūk, šis likumprojekts, šī likumprojektu pakete paredz, ka jau no 2023. gada 1. septembra attiecībā uz vispārējās izglītības, pamatizglītības, programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē mācību valoda būs valsts valoda. No 2024. gada 1. septembra tas attieksies arī uz 2., 5. un 8. klasi. Un pēc tam - no 2025. gada 1. septembra - uz 3., 6. un 9. klasi, līdz ar to noslēdzot pārejas periodu.
Likums ietekmēs lielu skaitu bērnu. Tā tas ir. Šis likums ietekmēs vairāk nekā 15 tūkstošus bērnu, tātad tos, kas ir pirmsskolā, bet vēl tas ietekmēs gandrīz 46 tūkstošus, kas apgūst pamatizglītības programmu, un plus vēl viņu vecākus. Tā ka šiem diviem likumprojektiem ir liela nozīme okupācijas seku novēršanā, un paldies arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas jau šo piektdien pulksten 11.00 ir sasaukusi ārkārtas sēdi, lai šos likumprojektus dinamiski izskatītu pirmajam lasījumam.
Paldies.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, šodien no šīs tribīnes mēs dzirdējām tādu teikumu, ka valoda ir ierocis. Ir ļoti slikti, ka jūs tiešām uzskatāt, ka bērniem ir jāspēlējas ar ieročiem un ka bērniem ir kaut kāda darīšana gar ieročiem. Nē, bērniem ir jāmācās valodas, bērniem ir jāmācās dažādi priekšmeti, bērniem ir jāmācās matemātika, fizika, ķīmija, ģeogrāfija, bērniem ir jāapgūst arī logopēdija savā dzimtajā valodā (starp citu - tiem, kas to nezina). Bet tas, ko mēs dzirdam šodien... tas, ko mēs arī lasām... no tiem, kas šobrīd no tribīnes saka, ka tas ir ierocis, no tiem, kas saka, ka 30 gadus mēs esam cietušies un tagad beidzot, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, kuri absolūti nav saistīti ar bērnu attīstību, mēs ar rītdienu, ar pirmdienu, piemēram, sāksim runāt tikai latviešu valodā ar visiem bērniem, - viņi ir tie, kas politizē valodas jautājumu pirmām kārtām.
Un, pirms politizēt valodas jautājumu, varbūt sākumā būtu jāsāk ar sevi un jāiemācās runāt pareizā latviešu valodā un rakstīt pareizā latviešu valodā, ja mēs runājam par to pašu izglītības un zinātnes ministri, kuru droši vien jau visi ir izlabojuši, kā viņa pareizi nav uzrakstījusi tviterī, un arī sākt ar Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru, kurš nespēj divus teikumus pateikt pareizā latviešu valodā.
Mīļie kolēģi, sāciet ar sevi un tad ejiet pie citu bērniem, un audziniet viņus, un lieciet viņiem runāt tādā valodā, kādā jūs vēlaties, bet sākumā iemācieties paši runāt skaidrā un saprotamā latviešu valodā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Ainars Latkovskis, Alīna Gendele, Rihards Kozlovskis, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Ainars Latkovskis, Alīna Gendele, Rihards Kozlovskis, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Godātie kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.
V. A. Tērauda (AP!).
Kolēģi, aicinu uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi. Tā notiks gan klātienē, gan ir iespēja virtuāli pieslēgties Zoom. Tagad - pārtraukumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds gan paziņojumam, gan reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Inesei Voikai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Deputātu grupas demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam tikšanās ar Cihanouskas kundzi šobrīd Sarkanajā zālē... tiklīdz varēsim sapulcēties. Saruna notiks angliski ar tulkojumu latviski.
Pie reizes reģistrācijas rezultāti. Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Vjačeslavs Dombrovskis, Normunds Dzintars, Marija Golubeva, Ivans Klementjevs, Inese Lībiņa‑Egnere, Regīna Ločmele, Ramona Petraviča, Ivans Ribakovs un Jānis Vucāns.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša Svena Lorenca atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 31. maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša Svena Lorenca atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 30. jūniju atbrīvot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Svenu Lorencu no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša Svena Lorenca atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.
Z. Tretjaka (SASKAŅA).
Labdien, augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta pirmajā daļā noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.
Pamatojoties uz minētā likuma 4. panta pirmo un otro daļu, Ministru kabinets ar šī gada 9. marta rīkojumu Nr. 157 izsludināja atklātu konkursu. Konkursa sludinājums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts šī gada 10. martā, laidiens Nr. 49.
Konkursa komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors, un tās sastāvā bija Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts drošības dienesta priekšnieks un ģenerālprokurors. KNAB priekšnieka amata pretendentu atlasē papildus - ar padomdevēja tiesībām - piedalījās trīs KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvarotie pārstāvji.
Pretendentu atlase tika veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumiem Nr. 516. Uz izsludināto KNAB priekšnieka vakanci Valsts kancelejā tika saņemti divi pieteikumi.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta trešo daļu pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu ieteikt un virzīt Jēkabu Straumi.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lēmuma projektu “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā” (Nr. 948/Lm13) sagatavoja savā šī gada 1. jūnija sēdē, atbalstot Ministru kabineta ieteikto kandidatūru.
Latvijas Republikas Saeimas lēmums “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā”: “Saeima nolemj: iecelt Jēkabu Straumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā. Lēmums stājas spēkā 2022. gada 15. jūnijā.”
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamie kolēģi! Jēkab Straumes kungs! Šobrīd mēs skatām jautājumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka iecelšanu amatā. Jāteic, ka šeit, protams, ir divas daļas.
Pirmkārt, šī administratīvā daļa, ko veic pats iestādes vadītājs, organizējot darbu. Šajā gadījumā, ja mēs skatāmies uz sekmēm, tad tās, manuprāt, ir bijušas labas, jo kaut kādu laiku atpakaļ mēs redzējām, ka birojs bija sašķelts. Tas bija kādu laiku atpakaļ. Šobrīd šādas tendences mēs vairs nenovērojam.
Taču, no otras puses, kolēģi, mēs esam tā iestāde, kas lemj par budžetu. Un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja budžets ir 14,5 miljoni eiro. Līdz ar to, ja mēs vērtējam šo darbu, tad kā īsti ir veicies?
Korupcijas uztveres indekss - tas ir tāds īpašs indekss. Protams, kopumā tur tiek ņemti daudzi aspekti, līdz ar to, ja ir kāda skaļāka lieta, tad, neapšaubāmi, korupcijas uztveres indekss var nevis uzlaboties, bet tieši pretēji - pasliktināties, jo sabiedrībā šis jautājums varbūt izskan pietiekami aktīvi un līdz ar to daudzi cilvēki domā, ka ar korupciju viss ir slikti, bet, no otras puses, - tieši pretēji - šajā gadījumā tiek vērtētas tās lietas, kas ir nodotas iztiesāšanai.
Novēlot drīzāk tādu kā... ceļamaizei, būtu svarīgi, ka tās lietas, kuras Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā tiek uzsāktas... Protams, es saprotu arī tādu situāciju, ka lieta bieži vien tiek uzsākta, lai noskaidrotu lietas apstākļus, un, ja lietas apstākļi tiek noskaidroti, lieta tiek izbeigta. Tā ir viena no tādām procesuālām darbībām, taču, ja lietas tiek nosūtītas uz prokuratūru un turpmāk tiek iztiesātas un tur bieži vien ir attaisnojoši spriedumi, tad tomēr acīmredzot ir jānovēl uzlabot šīs iestādes juridisko kvalitāti. Pretējā gadījumā sabiedrībā bieži vien var izskanēt viedoklis, ka neviens zaglis netiek notiesāts.
To, manuprāt, nevajadzētu pieļaut, un, ja lietas tiek ierosinātas (un tur būtu vairāk jāskatās uz statistiskajiem rādītājiem), kas tad notiek ar notiesājošiem tiesas spriedumiem? Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo pretējā gadījumā mēs ļoti daudz redzam tādas skaļas lietas, aizturēšanas un visu pārējo, bet beigu beigās notiesājošie spriedumi tiesiskā valstī nav redzami. Tāpēc es novēlu šajā kontekstā uzlabot statistiku.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 16, atturas - nav. Paldies, lēmums pieņemts. Apsveicam Jēkabu Straumi ar atkārtotu iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Santas Purgailes apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Klātesošie! 13. Saeima pēc būtības ieies Latvijas vēsturē ar to, ka mēs būsim veikuši ļoti lielu darbu Latvijas finanšu industrijā. (Dep. A. Kaimiņš: “Visi izdoti kriminālvajāšanai!” Smiekli, aplausi.) Artuss nekad nespēj beigt jokot. (Smiekli.) Tā kā tā. (Dep. A. Kaimiņš: “Ir jau taisnība!”)
Bet, ņemot vērā to, ka mēs esam izdarījuši milzīgu darbu 13. Saeimas laikā attiecībā uz finanšu industriju, mums ir vēl... tā teikt, suns ir pārkāpts, bet tai astītei jāpārkāpj. Mēs esam (Starpsauciens.)... Mēs esam radījuši institūcijas, un tagad mums šajās institūcijās ir jāaizpilda... es negribētu teikt - budžeta vietas, bet nu... ir jau budžeta vietas - amatpersonu vietas.
Pirmā, ko mēs skatām, ir Santas Purgailes kandidatūra apstiprināšanai Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā, sākot ar nākamā gada jeb 2023. gada 1. janvāri.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja Santas Purgailes kandidatūru šim amatam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Kolēģi, ja mēs runājam par Latvijas Bankas... amata kandidātu, šajā gadījumā nedaudz jāieskatās arī iepriekšējā pieredzē. Un tas, kas ir bijis satraucošs, - Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijā un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs esam vērtējuši to, vai uzņēmējiem Latvijā nav bijušas kādas problēmas ar kontu atvēršanu. Ir bijušas, to vairāki uzņēmēji ir norādījuši, arī uzņēmēju organizācijas par to ir runājušas. Un, ja ir problēma, tad vajag saprast, kā problēmu risināt. Tas ir pirmām kārtām. Būtībā vajadzētu arī saprast, kura iestāde tad īsti ir vainīga pie tā.
Un te nu sanāca tāda interesanta situācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija faktiski ir normatīvo aktu... un regulēšanas institūcija, Finanšu izlūkošanas dienests ir tā iestāde, kas skatās uz pārkāpumiem, savukārt bankas tiek regulētas, bankas tiek pārbaudītas. Pats bīstamākais, kas var veidoties, ir nulles riska politika bankās. Tas nozīmē to, ka gadījumā, ja nāk kāds jauns klients, banka labāk atsakās no šī klienta, nekā nākotnē kādā brīdī, iespējams, sastopas ar kādiem riskiem. Tādā veidā ļoti daudzi uzņēmēji, kas nav spējuši atvērt savus kontus, nonāk situācijā, ka viņiem ir jāmeklē cita vieta, kur to izdarīt. Diemžēl bieži vien tas notiek mūsu kaimiņvalstīs, tas nozīmē, ka uzņēmums pārceļ savu uzņēmējdarbību uz to valsti, kur tam ir vieglāk operēt, un mēs ļoti labi saprotam, ka bez konta uzņēmējdarbība nav iespējama.
Tāpēc šajā apakškomisijā šīs iestādes diemžēl sāka rādīt ar pirkstu viena uz otru - mēs neesam vainīgi, vainīgs ir otrs un tā tālāk. Tāpēc, manuprāt, ja mēs runājam par Latvijas Bankas nākotni un Purgailes kundzes pieredzi, tad es - tieši otrādi - varu teikt, ka tā ir vērtējama ļoti atzinīgi. Bet, ja mēs nākotnē runāsim par finanšu izlūkošanas darbībām, tad acīmredzot mums būtu mazliet detalizētāk jāpieskaras šai problemātikai, tāpēc ka gadījumā, ja tiešām problēma ir liela un tā ir saistīta ar mūsu tautsaimniecību, jo bizness pārceļas uz citu valsti, manuprāt, tas ir ļoti satraucošs aspekts, un, godīgi sakot, tas ir saistīts arī ar budžeta ieņēmumiem.
Tāpēc, kolēģi, šobrīd es aicinu atbalstīt, bet, kad mēs skatīsim jautājumu attiecībā uz citas iestādes darbībām vai darbības uzlabošanu, mēs pie šīm debatēm vēl atgriezīsimies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (Konservatīvie).
Lūdzu apvienot abus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.
R. Znotiņš. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamie Latvijas Bankas un FKTK amatu kandidāti! Mēs esam skatījuši amatu kandidātus, pārrunājot gan ar Kazāka kungu, gan ar kandidātiem individuāli, tātad dažādos formātos, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan Nodokļu politikas apakškomisijā, gan arī frakcijas sēdē. Tā ka par šiem jautājumiem ir debatēts plaši. Es varbūt ieskicēšu pāris svarīgākos punktus no manas perspektīvas, kas būtu jāuzsver un jāņem vērā šiem kandidātiem, par kuriem mēs balsosim.
Pirmām kārtām - kā tad mums ir gājis ar finanšu sektora attīstību? Mans kolēģis Eglīša kungs, manuprāt, pateica tādu ļoti precīzu frāzi, ka finanšu sektors savā ziņā ir tāda kā valsts asinsrite. Tad ir jāskatās, kā mums ir gājis pēdējos gados. Mēs, protams, visi zinām stāstu par šo pelēko sarakstu, kurā mēs neiekļuvām, finanšu kapitālo remontu. Es domāju, nevienam nav dižu pārsteigumu... neviens nebūs pārsteigts, dzirdot to, ka ar uzraudzību mēs esam drusciņ aizrāvuši otrā grāvī. Kā jau arī iepriekšējais runātājs minēja, tiešām ir gadījumi, kad pat Eiropas Savienības uzņēmējiem ir problēmas atvērt kontus Latvijas bankās, nerunājot par iespēju tādu inovatīvāku sektoru kā FinTech uzņēmumiem saņemt licences... un tā tālāk.
Bet, runājot tieši par šo, es gribētu salīdzināt arī Baltijas kontekstā - kur tad mēs atrodamies. Arī Latvijas Bankas prezidentam uzdevu šādu jautājumu: ja mums būs septiņi kopēji Latvijas Bankas un FKTK padomes locekļi, kurš no viņiem būs atbildīgs par finanšu sektora attīstību? Un tā atbilde bija tāda, ka ir cilvēki ar... teiksim, nosacīti, divām lietām, par kurām viņi atbild - vienlaikus par uzraudzību un par attīstību, kas dažiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem likās tāds interesants savienojums, bet tā nu ir sanācis.
Man jau šķiet, ka šajā septiņu cilvēku kolektīvā ir jāatrod atsevišķs cilvēks, kurš tomēr būtu specifiski vērsts uz attīstības jautājumiem, bet, kā mēs noskaidrojām, par finanšu sektora attīstības jautājumiem būs atbildīgas gan Purgailes kundze, gan Černajas-Mežmales kundze, tā ka tālākais būs adresēts galvenokārt jums, kā jau mēs runājām citos formātos. Mēs sagaidām (es droši vien arī frakcijas vārdā to varu teikt) finanšu tehnoloģiju attīstību, tāpat arī kriptovalūtas attīstību.
Mēs zinām, ka Lietuva ir ļoti attīstīta finanšu tehnoloģiju uzņēmumu ziņā. Vairāk nekā 70 stārtapi ir izgājuši cauri tā sauktajai regulatīvajai smilškastei finanšu tehnoloģiju jomā, bet Latvijā licenci īsti nav saņēmis neviens no uzņēmumiem, kaut gan jau gadiem šāda regulatīvā smilškaste it kā eksistē. Tāpat arī Igaunija sevi ir pozicionējusi kā kriptovalūtas nopietnu spēlētāju, kas ir jauns pavērsiens un izmaiņas finanšu sistēmā. Es domāju, mums būtu jāskatās arī tajā virzienā.
Tā ka šīm divām kandidātēm, kuras es pieminēju, - es gribētu it īpaši redzēt, ka jūsu darbs būs vērsts uz sadarbību ar inovatīviem uzņēmumiem un uz inovatīvu finanšu tehnoloģiju sfēru, lai tiešām attīstītu mūsu finanšu sektoru. Un varbūt arī te būtu jāskatās drusku plašāk. Ne tikai lielais četrinieks vai vēl kāda iespējama banka var būt mūsu finanšu sektora pamatelements, bet arī tie paši, teiksim, tādi jau izaugušie stārtapi, kā, piemēram, “Revolut” kompānija, kura izlēma atvērt ofisu mūsu reģionā - diemžēl nevis Latvijā, bet Lietuvā.
Tāpat arī dažādas kriptokompānijas, kuras ir gribējušas strādāt un attīstīties Latvijā, bet ir pārvākušās uz Igauniju un šobrīd tur nodarbina 200 augsti apmaksātus... nodrošina darba vietas.
Tā ka šis ir tas virziens, kurā iet pēc šī ārprātīgā, es teikšu, posma ar finanšu kapitālo remontu. Lai nu kā tas ir iznācis, taču nākamajam vektoram (un šis būs tieši uz jūsu pleciem) būtu jābūt attīstības vektoram. To es arī novēlu, un tam es sekošu līdzi, lai tas tā arī būtu.
Atcerieties, kandidāti, ka jūs esat daļēji līdzatbildīgi - un diezgan lielā mērā atbildīgi - par to, vai Latvijas ekonomika attīstīsies vai tā turpinās stagnēt, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm.
Paldies.
Aicinu strādāt attīstības virzienā. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nedaudz papildināšu to, ko teica iepriekšējais runātājs.
Banku un finanšu sistēmā strādājošo lietderības koeficients ir tikai viens - salīdzinājums ar Igauniju un Lietuvu vai salīdzinājums ar ārzemju investīcijām. Jāteic, ka tieši pēc tā saucamā kapitālā remonta ieviešanas mēs sākām strauji atpalikt un uz šo brīdi ārzemju kapitāla ieguldījumu Latvijā un Igaunijā ir apmēram par 25 procentiem mazāk, gan rēķinot uz vienu cilvēku, gan arī kopumā. Un iemesli ir vairāki.
Teiksim, it kā nevis cēlonis, bet sekas ir pēdējais gadījums, kad vairāki ļoti veiksmīgi Baltkrievijas IT uzņēmumi, kuri strādā ārzemēs, gribēja atvērt, bet nevarēja atvērt kontus Latvijā, aizgāja uz Lietuvu, kur viņi to izdarīja absolūti bez problēmām.
Latvija ir maza, un speciālistu mums nav daudz, bet es gribu atgādināt - diemžēl Latvijas Bankas padomē vai tagadējā valdē un nākamajā padomē strādā tie paši cilvēki, kuri pilnībā sagrāva Latvijas ekonomiku, savā laikā piesaistot Latvijas latu ar cieto kursu, atsakoties no monetārās politikas izmantošanas, kā to darīja Polija pirms krīzes. 2007., 2008. gadā Latvijas ekonomika pilnībā tika sagrauta, atbalstot zviedru banku glābšanu.
Atšķirībā no Polijas vai atšķirībā no Islandes, kura devalvēja ņemtos ārzemju hipotekāros kredītus apmēram par 40 procentiem, noveļot šo krīzi uz ārzemju spekulantiem, Latvija iztaisīja tā saucamo iekšējo devalvāciju, ko atbalstīja Latvijas Banka, un pēc tam tā turpināja graut ekonomiku, uzspiežot arī Ministru kabineta sēdēs, kā mēs redzam protokolos, gan iepriekšējais bankas prezidents, bet to viņš nevarēja izdarīt bez valsts atbalsta... piespiežot valdību atmaksāt “Parex bankas” blēžu privāto kredītu privātajiem aizdevējiem, aizņemoties no Amerikas bankām un pērkot nevērtīgos, kaudzēs saliktos hipotekāro aizdevumu papīrus, kas tika pārvērsti obligācijās. Latvija zaudēja vairāk nekā 1,4 miljardus eiro. Rezultātā no Latvijas aizbrauca vismaz pārsimts tūkstoši cilvēku un mēs joprojām vairākās nozarēs neesam no šī atkopušies.
Runājot par banku uzraudzību, es gribu teikt, ka diezgan dīvaini, ka vesela rinda tā saucamās bandītu bankas dabūja licences un Latvijā strādāja bez kādām problēmām. Piemēram, mēs zinām tā saucamo “Latvijas pasta banku”, kas pēc tam pārvērtās par akciju sabiedrību “LPB Bank”, kur bija zināmais Uļmans, kriminālnoziedznieks. Viņa darbība bija zināma, sākot jau ar kaut kādu 2008. gadu. Atcerēsimies, ka viņam piederošajā uzņēmumā tika nogalināti iepriekšējie īpašnieki, vīrs un sieva, tāpat - nepārtraukta naudas atmazgāšana un beidzot Bunkus slepkavība. Vai tad tas nebija zināms sabiedrībā? Kā šādi cilvēki vispār varēja... vai ar šiem cilvēkiem saistīti banku valdes locekļi varēja dabūt atļauju un licenci šādu banku atvērt?
Vēl viens fakts ir ārkārtīgi interesants. Šajos pašos “Mono” un “Mego” uzņēmumos, kas piederēja bandītiem Babenko un Uļmanam, viceprezidents ir tāds Kajems, kurš vienlaikus ir arī Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētāja vietnieks. Tas izskaidro arī ārkārtīgi dāsno Latvijas dāvinājumu - no Krievijas iebraukušajai ebreju organizācijai piešķirt 40 miljonus... un uzdāvināt. KNAB vadība, protams, tur kaut ko skatās, kaut ko neskatās, es ceru, ka pārvēlētais KNAB vadītājs varbūt šo lietu novedīs līdz galam.
Bet pats galvenais ir tas, ka nevajadzīgi tiek uzspiesti dažādi noteikumi, atverot kontus, un bankās ir nevienāda attieksme, kā mums Finanšu uzraudzības apakškomisijā teica arī Znotiņas kundze... jo tās jau tāpat strādā kopā. Viņa teica - piemēram, ja jums rados ir kāda politiski atbildīga persona, tad bankai ir jāstrādā daudz vairāk un tāpēc tur ir simtiem eiro jāmaksā par kontu uzturēšanu. Un tad ir jautājums: kāpēc visiem ir jātaisa šīs pārbaudes, ja nav policijas ziņojuma? Tas jau parāda to, ka tā ir vairāk tāda sodoša instance, nevis uzraugoša iestāde.
Es iesaku atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies. Laiks. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Pirmām kārtām gribu teikt, ka šo finanšu tirgus kapitālo remontu ieviesa nevis ierēdņi, amatpersonas vai kāds ārpus stāvošs, to ieviesām mēs paši šeit, Saeimā. Sākās tas Kučinska kunga valdībā, turpinājās Kariņa kunga valdībā. Par visiem normatīvajiem regulējamiem, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, lai ieviestu visas šīs lietas, par kurām šodien te runāja visi trīs pirms manis... kas šobrīd kaut kādā veidā apdraud vai ietekmē Latvijas ekonomikas izaugsmi, - mēs paši par to balsojām, pieņēmām šos lēmumus. Es aicinu to paturēt prātā pirmām kārtām jau mums pašiem.
Šie cilvēki, kas šodien šeit ir piedāvāti ieņemt šos visnotaļ atbildīgos amatus, manā ieskatā, darbojas pēc likumiem, un tam tā arī jābūt ir - pēc likumiem, noteikumiem, kurus mēs paši esam uzstādījuši, mēs paši esam radījuši. Ja šobrīd mūsu ārlietu resors diemžēl ir tik vājš, ka nespēj panākt šādu pašu - vienlīdzīgu - nosacījumu ieviešanu visā Eiropas Savienībā, ārpus Latvijas, lai nebūtu tā, ka mūsu ekonomika cieš no tā, ka blakusvalstīs, tuvākajās kaimiņvalstīs, šie noteikumi vienotā tirgus ekonomikā ir daudzkārt vienkāršāki, pieejamāki, daudzkārt ērtāk izmantojami... šie finanšu sektori.
Arī te Znotiņa kungs minēja atvērtākus risinājumus, piemēram, tai pašā Lietuvā. Tas viss jau ir mūsu pašu, likumdevēju, atbildība - dot vajadzīgos instrumentus un maksimāli atvieglot šīs procedūras, lai mēs spētu būt konkurētspējīgi pirmām kārtām jau iekšējā tirgū, kas ir Eiropas Savienības ietvaros. Kamēr tā nebūs, tikmēr tā situācija būs tāda, kāda tā ir, un ne viens vien politiķis turpinās par to runāt.
Kolēģi, es aicinu arī pašiem, Saeimai, uzņemties iniciatīvu. Ārvalstu investoru padome to jau ir norādījusi, bet nekādu reakciju es neesmu redzējis nedz Saeimā, nedz valdībā, norādot konkrētas problēmas, kas šobrīd satrauc ārvalstu investorus tieši banku sistēmā.
Ko tieši var izdarīt šie cilvēki, kas šobrīd šeit sēž? Viņi (tai skaitā visi tie, kas te sēdēs nākamnedēļ) ievēro likumus un noteikumus, kurus mēs paši viņiem esam radījuši. Un tur nav ne pa labi, ne pa kreisi. Tāpēc, ja mēs redzam šīs nepilnības, es aicinu kolēģus nākt ar priekšlikumiem likumdošanā... aicināt valdību šos jautājumus mainīt, grozīt. Tad mēs varēsim prasīt arī atbildību no cilvēkiem, kas ieņem šos amatus, kas uzrauga visu šo finanšu sistēmu.
Bet šajā ziņā es vēršos arī pie pašiem finanšu sistēmas dalībniekiem, šiem mūsu uzraugiem, atbildīgajām amatpersonām, tai skaitā pie tām, kuras šodien tiek piedāvātas apstiprināšanai. Es aicinu jūs neklusēt un, ja jūs redzat nepilnības, rosināt likumu grozījumus, rosināt izmaiņas likumdošanā, lai mēs būtu konkurētspējīgāki, lai mūsu finanšu sektors attīstītos un lai mūsu finanšu sektors neciestu no tā, ka kaut kur citur, tepat mūsu kaimiņvalstīs, tā situācija ir daudz vienkāršāka, elastīgāka, saprotot arī tos izaicinājumus, kas mums bija 2017., 2018. gadā. Tāpēc es aicinu arī amatpersonas, kuras mēs šodien apstiprināsim, nākt ar savām iniciatīvām, piedāvāt redzējumu, kas būtu uzlabojams, ne tikai gaidīt, ka mēs to darām.
Aicinu atbalstīt visus piedāvātos kandidātus.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Šī runa droši vien nepatiks Purgailes kundzei un tiem, kas balsos “par”, bet tā būs godīga. Tā būs godīga vairākos apsvērumos. Tas galvenais apsvērums ir tāds, ka vienīgā ieguvēja no šīs apstiprināšanas būs pati amata kandidāte. Kāpēc? Es paskaidrošu.
Es jūs nepazīstu personīgi, man nav ne simpātiju, ne antipātiju pret jums, bet esmu redzējis un dzirdējis neskaitāmus Latvijas iedzīvotāju, Latvijas uzņēmēju stāstus par to, kā Latvijā var strādāt, izmantojot kredītiestādes, atvērt kontus, kā var dzīvot Latvijā. Un atbilde ir, ka tas ir ļoti sarežģīti. Lai Latvijā latviešu uzņēmējs varētu normāli strādāt ar Latvijā atvērtu kontu, tas ir gandrīz neiespējami. Ja viņam ir starptautiska tirdzniecība, viņam vienkāršāk ir atvērt kontu Somijā, aizbraukt uz Somiju un izdarīt to tur. Un droši vien Latvijas Banka ir līdzatbildīga pie tiem risinājumiem, regulējumiem un uzraudzību, kas Latvijā ir pārregulēts.
Visā šajā posmā, kas ir bijis līdz šodienai, līdz šim lēmumam, es neesmu pamanījis nekādu attiecīgā amata pretendentes aktīvu rīcību, lai Latvijā to izmainītu, lai izmainītu to, ka skolotājam, kurš pārskaita 20 eiro, nebūtu jāsniedz paskaidrojums tikai tāpēc, ka viņš maksājuma uzdevumā ir ierakstījis “Cuba Libre”.
Mūsu pārmērīgā skriešana pēc kaut kādiem norādījumiem, kā uzraudzīt finanšu sektoru, faktiski ir novedusi pie finanšu sektora iznīcības, pie tā, ka Latvijā finanšu sektora būtībā vairs nav. Ikviens uzņēmējs, kurš vēlas strādāt, dodas kaut kur citur. Man nesen bija saruna ar uzņēmēju, kuram ilgstoši ir bijušas... viņš ir pārstāvējis lielu, Latvijā zināmu uzņēmumu, nesaukšu vārdā, bet kuram liela daļa produkcijas iet uz austrumiem. Un vienu dienu viņam kredītiestāde paziņo, ka viņi slēgs kontus Latvijā - nevis tāpēc, ka viņš kaut ko būtu pārkāpis, bet tāpēc, ka kredītiestādei uzraudzīt un pārbaudīt katru darījumu ir gandrīz neiespējami, tai izdevīgāk ir slēgt kontus lielam uzņēmumam, kurš atver šos kontus Igaunijā un turpina strādāt tur. Tas nav normāli. Un tad mēs brīnāmies, ka Igaunija mums ir 10 gadus priekšā.
Es saprotu, ka viss izriet no politiķu lēmumiem, un es saprotu, ka amatos, kuros ieceļ parlaments, ir jāspēj tā kā mazliet, kā saka, liekties un sajust kaut kādas politiskās konjunktūras virzienā, bet tomēr man šķiet, ka valsts intereses šajā gadījumā, ieviešot un ļaujot uzturēt šādu sistēmu, tiek būtiski aizskartas, un no tām beigu galā cieš arī pensionāri, skolotāji, bērnu vecāki - ikviens. Vai tad tas nav redzams, ka Latvijā viss iznīkst un Latvija kļūst arvien nekonkurētspējīgāka pat uz tuvāko kaimiņu fona? Finanšu sistēma patiesībā ir pats būtiskākais, kāpēc tas tā notiek.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
M. Bondars. Kolēģi, komisijas vārdā varu teikt tikai to, ka par kontiem, kontu atvēršanām, kontu darbībām... oi, mēs daudz runājām komisijas sēdes laikā un ne tikai. Tā ka, es domāju, gan šīs trīs kandidātes, gan Kazāka kungs visu no mums ir dzirdējuši.
Komisijā Santas Purgailes kandidatūra tika apstiprināta... par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci.
Aicinu arī jūs darīt tieši tāpat.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Santas Purgailes apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 15, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam Santu Purgaili ar apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci.
Lēmuma projekts “Par Ilzes Posumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Posumas kundze faktiski, pirmkārt, ir tas cilvēks, kas palīdzēja draftēt visu to lielo dokumentu gūzmu, kurai mums nācās gan komisijā, gan arī šeit, Saeimā, iet cauri, jo pretējā gadījumā mēs tās darbības nebūtu veikuši.
Otrkārt, Posumas kundze ir tā, kas, faktiski stājoties amatā 2. jūlijā, būs pilnībā nomainījusi Latvijas Bankas padomes sastāvu kopš tiem laikiem, kad mēs sākām darboties. Kā jau es teicu, datums, kad Posumas kundze stāsies amatā, ir šī gada 2. jūlijs.
Komisijā mēs Posumas kundzes kandidatūru izskatījām, izprašņājām un atbalstījām.
Aicinu arī jūs atbalstīt Posumas kundzi par Latvijas Bankas padomes locekli.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilzes Posumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam Ilzi Posumu ar apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli.
Lēmuma projekts “Par Kristīnes Černajas-Mežmales apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Ar nākamā gada 1. janvāri Latvijas Bankai saņemot jeb pievienojot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju... tātad ir padomes locekļi, kuri turpinās savu darbu Latvijas Bankas padomē, un Kristīne Černaja-Mežmale ir viena no tām.
Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ļoti rūpīgi izvērtējām un atbalstījām Kristīnes kandidatūru šim amatam.
Aicinu arī jūs darīt tieši tāpat.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Černajas-Mežmales apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam Kristīni Černaju-Mežmali ar apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ģirta Rūdas atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļa amata”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Visbeidzot, mēs esam saņēmuši Ģirta Rūdas iesniegumu ar lūgumu viņu atbrīvot no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļa amata, sākot ar šā gada 31. decembri. (Dep. A. Kaimiņš: “Kāpēc?”)
Komisijā izskatījām un atbalstījām. Kaimiņa kungs, ja jūs interesē, mēs to...
Sēdes vadītāja. Paldies.
M. Bondars. ... nesarunāties ar zāli, jā.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ģirta Rūdas atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas... Atvainojos, atvainojos. Turpinām ar lēmumu projektiem. Tātad ir bijušas veiktas izmaiņas darba kārtībā.
Lēmuma projekts “Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Tagad darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.
V. Liepkalns (AP!).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1277/Lp13).
Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir stiprināt Konkurences padomes darbību ar nepieciešamajām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes pilnvarām efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai.
Kopumā komisijā tika saņemti četri priekšlikumi.
1. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Tas ir nepieciešams, lai veiktajiem precizējumiem likumprojektā nodrošinātu stilistiski vienotu formulējumu visā likumā attiecībā uz maksimālā naudas soda apmēra noteikšanu, kā arī Konkurences likuma 12. panta otrajā un trešajā daļā aizstātu vārdus “procentu apmēram” ar vārdu “procentiem”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 2. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Lai nodrošinātu vienotas terminoloģijas izmantošanu Konkurences likumā, priekšlikums paredz precizēt Konkurences likuma 12.1 panta septīto daļu, aizstājot vārdus “iecietības programmas” ar vārdiem “iecietības programmas vienošanās”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 3. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumu 23. un 24. punktu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt pārejas noteikumu 23. un 24. punktu kā 21. un 24. punktu, attiecīgi mainot pārejas punktu numerāciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. Godātie kolēģi, esam izskatījuši visus četrus iesniegtos priekšlikumus.
Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā.
Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.
I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1429/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.
Kopumā tika saņemti 39 priekšlikumi.
1. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls papildinājums normai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 3. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 4. - arī iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Redakcijas normas precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 5. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Tehnisks precizējums. Nepieciešams, lai novērstu dublēšanos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 6. - nu jau bijušās iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Juridiskās terminoloģijas salāgošana. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 7. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. Arī 8. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Tehniska rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 9. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Saistīts ar juridiskās tehnikas precizējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 10. - arī iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 11. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Nodrošina normas redakcionālu precizējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 13. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 14. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 15. - ministra Eklona priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 16. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Saistīts ar juridiskās tehnikas jautājumiem normas precizēšanai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 17. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 18. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 19. - vēl joprojām iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Benhena-Bēkena. Savukārt 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizējošs redakcijas... redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 21. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Tehniski precizējošs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 22. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 23. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 24. - savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 25. - Golubevas kundzes priekšlikums. Redakcionāli precizēta 16. panta norma. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 26. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Saistīts ar likumprojekta 17. panta otrās daļas 1. punkta redakcionālu precizējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 27. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Redakcionāls, ar atsauču precizēšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 28. - bijušās iekšlietu ministres Golubevas kundzes priekšlikums. Saistīts ar terminoloģijas salāgojumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 29. - Golubevas kundzes priekšlikums. Redakcionāla rakstura, precizē 20. panta 2. punktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 30. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Saistīts ar redakcionālu precizējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 31. - deputātes Golubevas priekšlikums. Saistīts ar normu precizēšanu, redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar juridiskās tehnikas jautājumiem, izslēdz liekvārdību. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 33. - deputātes Golubevas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Benhena-Bēkena. 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 35. - deputātes Golubevas priekšlikums. Saistīts ar V nodaļas nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 36. - arī deputātes Golubevas priekšlikums. Par atsauces iekļaušanu un... redakcionāli precizējot normu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 37. - iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Par pārejas noteikumu precizējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. 38. - deputātes Golubevas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Iekšlietu ministres! Iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums, un deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. Jā. Tātad tajā mirklī esošās ministres Golubevas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Saistībā ar Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņiem un nosacījumu veidošanu.
Sēdes vadītāja. 39.
I. Benhena-Bēkena. 38. tika atbalstīts.
Un 39. - šībrīža iekšlietu ministra Eklona priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumu precizējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena-Bēkena. Liels paldies kolēģiem par atbalstu.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (Konservatīvie).
(Mēģina ievietot balsošanas iekārtā karti.) Atvainojiet, kolēģi, kartiņa nolietojusies. (Starpsaucieni.) Tā, nu labi, kartiņu man neizdodas ievietot, bet cerams, ka visi balsosim un būsim vienoti.
Tātad Juridiskā komisija izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1476/Lp13). Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Komisijas sēdē tika izskatīti divi priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē IV1 nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz likuma stāšanās spēkā laiku. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijā likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” trešajā lasījumā.
Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir saņemtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut Saeimas 9. jūnija kārtējās sēdes darba kārtībā pirms 30. darba kārtības punkta - likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” - un izskatīt pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodošanai komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.
I. Dūrītis (AP!).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija strādāja un skatīja sēdē likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” pirmajā lasījumā.
Kopumā likumprojekts paredz šādas izmaiņas.
Pirmkārt. Paredzēt Zāļu valsts aģentūrai tiesības apstrādāt pacientu datus, lemjot par kompensācijas piešķiršanu, ja ir radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ.
Otrkārt. Noteikt, ka medicīniskajos dokumentos fiksētos pacientu datus var izmantot arī rezidenti, kas ir studenti studiju virziena “Veselības aprūpe” studiju programmā “Medicīna”.
Treškārt. Unificēt apstrīdēšanas kārtību Ārstniecības riska fonda lietās, padarot to pēc būtības vienkāršāku.
Komisijā bija arī diskusijas par šo likumprojektu. Kopumā komisija izdiskutējot to atbalstīja, bet Ministru kabinets bija lūdzis šim likumprojektam noteikt steidzamību, kas arī tika atbalstīta.
Tāpēc es vispirms gribētu aicināt Saeimu noteikt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
I. Dūrītis. Komisija likumprojektu vienbalsīgi atbalstīja pirmajā lasījumā.
Tāpēc es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
I. Dūrītis. Komisija lēma: kā termiņš priekšlikumiem uz otro lasījumu būtu nosakāms šā gada 10. jūnijs, savukārt izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 16. jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. jūnijs. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16. jūnijs.
I. Dūrītis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1492/Lp13), pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!).
Cienījamā Mūrnieces kundze! Kolēģi deputāti! Tātad komisijā esam izskatījuši no Ministru kabineta ienākušo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā.
Kā jau jūs zināt, būtība šim likumprojektam ir tāda, ka parasti pensijas tiek indeksētas 1. oktobrī, bet sakarā ar straujo inflāciju šis likumprojekts noteiks, ka pensijas šogad tiks indeksētas 1. septembrī. Šis tātad attieksies arī uz cilvēkiem ar I grupas invaliditāti un arī uz Čornobiļas atomelektrostacijas cilvēkiem, kuri tur ir strādājuši.
Kā numur viens komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1492/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A. Skride. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1492/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Skride. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 13. jūnija pulksten 17.00. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - Saeimas 16. jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. jūnijs līdz pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16. jūnijs.
Likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (Konservatīvie).
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk, ja spridzināšanas darbi veicami derīgo izrakteņu ieguves vietās, par spridzināšanas darbu projekta saskaņošanu būs maksājama valsts nodeva, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, izdodot attiecīgus noteikumus līdz 2022. gada 31. decembrim.
Komisijā, uzklausot iestāžu pārstāvjus, secināts, ka spridzināšanas darbu projekta saskaņošana ir svarīgs posms kontroles nodrošināšanai atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” noteikto prasību kontrolēšanā. Līdz ar to spridzināšanas darbu projektu saskaņošana atbilst valsts nodevas objektam.
Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.
Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.
R. Bergmanis (ZZS).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Varētu domāt, ka saistībā ar šo likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” ir ļoti skaidri saprotams, ka, ja ir runa par sprāgstvielām... un vēl vide, Zaļās partijas pārstāvis, tad tam tiešām būtu jārunā par šīm lietām.
Komisijā, uzdodot daudz un dažādus jautājumus, tā arī neradās pārliecība, kāpēc mēs to šobrīd darām. Tomēr runa būs par attieksmi.
Vai mēs aizdomājamies šajā brīdī, par ko mēs tūliņ balsosim? Tikai dažus skaitļus. Jau šobrīd notiek saskaņošana, jau šobrīd notiek uzraudzība, bet tomēr mums ir nepieciešami 71 eiro un 15 santīmi, lai mēs dubultā būtu pārliecināti, ka Valsts vides dienests veiks šo uzraudzību kvalitatīvāk. (Dep. J. Pūce: “Santīmi...”)
Nākamais - cipars, ko iegūs šajā brīdī, un paredzamie ieguvumi, kādi varētu būt valsts budžetā. 2021. gadā bija apmēram 13 šādi gadījumi. Paredzamais ieguvums valstij būs 924 eiro.
Un tagad aizdomājamies par to, kā valdība rīkojas šajā brīdī pret uzņēmējiem, kuri maksā nodokļus. Tā ir jūsu attieksme. Tā ir jūsu arogance pret šiem cilvēkiem. Pie tam vēl ierakstīt anotācijā - likumprojektam nav ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi. (Dep. J. Pūce: “Nav!”) Nav. Kā saka Pūces kungs - nav!
Man grūti tiešām tam ir noticēt, jo (Dep. J. Pūces starpsauciens.) Finanšu ministrijas pārstāve ļoti atklāti arī pateica, ka šo likumprojektu, kas palielina nodevu un nodokļus, neiekļāva pagājušā gadā budžeta likumā, jo koalīcija nevarēja vienoties, jo varot būt, ka opozīcija uz to vērsīs uzmanību un - kur tad mēs šajā laikā varam palielināt nodevas. Tāda bija atbilde no Finanšu ministrijas.
Šajā brīdī, kad ir ekonomiskā krīze un kad mēs gribam kaut ko mainīt, un kad cilvēki ir gatavi un strādā, un maksā nodokļus, mēs viņiem uzliekam šādu papildus nodevu. Ļoti cienījama attieksme no koalīcijas puses pret šiem uzņēmējiem, kas ir iesaistīti... Pie tam vēl, cik es tā nojaušu, tā ir saistīta ar ceļu būvniecību, par kuriem diemžēl mēs arī nevaram ļoti labi rūpēties.
Tāpēc es un Zaļo un Zemnieku savienība... mēs nevaram atbalstīt šajā brīdī šo likumprojektu, grozījumus, jo (Starpsaucieni.)... kā jau es arī minēju savā runā, tā ir jūsu attieksme pret uzņēmējdarbību. Man bija tas gods arī šeit runāt no šīs tribīnes un aicināt toreiz, kad uzņēmēji lūdza jūsu atbalstu, lai viņi var palīdzēt Ukrainai... Arī tajā reizē jums bija precīzi... tieši tāda pati attieksme.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Nu, es nevarēšu piekrist Bergmaņa kungam, jo es uzskatu, ka sprāgstvielas, protams, ir ļoti nozīmīga tēma valstij. Skaidrs, ka ir jāizsver arī, ka ir nepieciešama viena papildu valsts nodeva un arī jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi valsts nodevas ieviešanai, bet, manuprāt, šim likumprojektam tiešām ir nepieciešami vēl dažādi precizējumi. Tāpēc man liekas, ka komisijā noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tāds superīss, nu, varētu būt nepietiekams, lai kvalitatīvi izdiskutētu šo svarīgo likumprojektu.
Tāpēc es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā, bet dot iespēju speciālistiem, ekspertiem sanākt kopā un izdiskutēt šo likumprojektu otrajam lasījumam, vēl sagatavojot priekšlikumus, piemēram, līdz šā gada 1. septembrim. Kāpēc tik svarīgs jautājums jāizdara tik strauji? Ir jādod laiks ekspertiem sanākt kopā. Tas būs mans ierosinājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem. (Starpsauciens: “900 eiro gadā!”)
A. Krauze (ZZS).
Labdien, kolēģi! Es tiešām dzirdu, ka zālē saka: “900 eiro gadā.” Un tad es domāju, vai valsts, no savas puses ieplānojot papildu ieņēmumus 900 eiro gadā, neiztērēs kādus 9 vai 19 tūkstošus, lai to ieviestu. Tātad likuma pieņemšana... Arī to var aprēķināt, cik tas maksā, cik maksā jau kaut kāda sagatavošana. Pēc tam attiecīgi vēl kaut kādi grozījumi likumdošanā, sanāksmes, ko es dzirdēju, darba grupas, ko Feldmana kungs ieteica. Nu, tur salasīsies diezgan apaļa summa, un, ja tiešām jau kaut vai 10 reizes līdz deviņiem tūkstošiem šīs izmaksas, kas ir saistītas ar izstrādāšanu, pieaugs, tad mēs tikai 10 gados atgūsim to, ko mēs tagad šeit sastrādāsim.
Tāpēc es personīgi uzskatu: ja kontrole šajā jomā jau ir, kā teica Bergmaņa kungs, un tā ir diezgan stingra kontrole, jo es neticu, ka Latvijā ar sprāgstvielām var tā brīvi operēt... Es zinu, ka lauksaimniecībā pat minerālmēslus, amonija nitrātu nevar nopirkt kurš katrs. Tātad te kontrole noteikti būs vēl stingrāka.
Un tagad uztaisīt tādu jezgu koalīcijai 900 eiro dēļ - nu, man liekas, tas ir pilnīgi nepieņemami. Tāpēc es arī aicinu šo likumprojektu noraidīt. Ja nevēlamies noraidīt, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņu... 1. oktobri tad liekam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Piedošanu. Termiņu līdz 1. ...
A. Krauze. Oktobrim.
Sēdes vadītāja. ... oktobrim. Labi.
Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nebūs piebilstams.
Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
J. Rancāns. Komisijā nolemtais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Jūnijs?
J. Rancāns. Jā.
Sēdes vadītāja. Tātad ir minēti bez šā gada 16. jūnija vēl divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi - šā gada 1. oktobris un šā gada 1. septembris. Tātad balsosim vispirms par tālāko - šā gada 1. oktobri.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” - šā gada 1. oktobri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 31, atturas - 2. Līdz ar to (Starpsaucieni.) šis termiņš netiek pieņemts, tātad paliek mums spēkā šā gada 1. septembris, par ko mēs arī tagad balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par termiņu priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” - šā gada 1. septembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 16, atturas - nav. Līdz ar to termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 1. septembris.
Godātie kolēģi, un tagad darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1289/Lp13), ko iesnieguši deputāti Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens, Ramona Petraviča, Ļubova Švecova un Māris Možvillo (Zālē troksnis.), un alternatīvais Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/Lp13).
Komisijas ziņotājs ziņos par abiem likumprojektiem, un arī debates par abiem likumprojektiem notiks kopā. Pēc tam balsojumā balsosim vispirms par deputātu iesniegto likumprojektu, pēc tam - par komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (Konservatīvie).
Tātad komisija ir izskatījusi... Juridiskajā komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1289/Lp13), kuru skatot... respektīvi, likumprojekts tika sagatavots ar mērķi, lai noteiktu kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vai transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
Komisijā... tātad tas mērķis... domāts bija, lai tādējādi, nosakot kriminālatbildību par vadīšanu alkohola reibumā, samazinātu smagu negadījumu skaitu un mazinātu to autovadītāju skaitu, kuri pārvietojas alkohola reibumā.
Komisijā, izskatot likumprojektu, konstatējām, ka ir nepieciešami likumprojekta uzlabojumi, tāpēc šo likumprojektu komisijā noraidījām un sagatavojām alternatīvo Juridiskās komisijas likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Šobrīd ir divējādas sajūtas. No vienas puses, skumīgi ir, ka bija nepieciešams apmēram pusotrs gads, lai nonāktu līdz šim, pirmajam, lasījumam, jo jau 2021. gadā bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens rosināja jautājumu par to, ka ir nepieciešams stingrāk kontrolēt dzērājšoferus. Vēl 2021. gada aprīlī... no koalīcijas vēl tieslietu ministrs iebilda... par to, ka būtu nepieciešams sodīt - papildus - dzērājšoferus, lai arī... statistika uzrādīja diezgan bēdīgu ainu.
Šis jautājums tika skatīts vēl arī apakškomisijā, Juridiskās komisijas apakškomisijā, kur... neguva tam visam atbalstu, bet... Diemžēl 2022. gada janvārī bija jānotiek traģēdijai, lai Saeima akceptētu mūsu deputātu iesniegto grozījumu likumprojektā un mēs varētu virzīties uz priekšu un piemērot kriminālatbildību... no 1,5 promilēm... ko arī Valsts policija rosināja un aicināja. Tādēļ, no otras puses, jā, ir gandarījums.
Ir pagājis noteikts laiks kopš tā janvāra, kad Saeimā tika apstiprināti šie likumprojekta grozījumi, tomēr, kā redzams, bija daudzi un dažādi izaicinājumi šajā ceļā, lai nonāktu līdz pirmajam lasījumam.
Par piemēru mēs varam ņemt kaut vai Tieslietu ministriju, kura bija sagatavojusi to, ka kriminālatbildība varētu iestāties no divām promilēm. Un galvenais pamatojums bija tas, ka... no divām promilēm... būs mazāk, teiksim tā, šo dzērājšoferu, kuri varētu tikt sodīti. Un kāpēc vajadzētu... Tikpat labi mēs varētu arī no trim promilēm ņemt, un tad būtu vēl mazāk, ko sodīt.
Es esmu ļoti pateicīgs tām valsts iestādēm, kuras piedalījās šajā komisijā, no prokuratūras... kuri uzskata, ka šos jautājumus var risināt ļoti ātri - pāris dienu laikā. Tāpat arī no medicīnas iestādēm jau minēja, ka 1,5 promiles - tā jau ir stadija, pie kuras adekvāti vadīt transportlīdzekli nav iespējams.
Tādēļ deputāti, protams, vienbalsīgi atbalstīja. Un mums ir jāvirzās uz priekšu, paredzot atbildību... no 1,5 promilēm. Tomēr darbs pie šī neapstājas, un ir jāskatās, jāveic daudzi un dažādi pasākumi, kā vēl uzlabot šo situāciju.
Un es joprojām būtu sagaidījis... šī vairāk nekā gada laikā... no Iekšlietu ministrijas papildus redzējumu, kā šos jautājumus risināt, - vai mums ir nepieciešams samazināt promiļu daudzumu, vai mums ir nepieciešams arī ietvert, piemēram, Krimināllikumā to, ka mēs konfiscēsim šos transportlīdzekļus dzērājšoferiem. Vai tas varētu būt tas risinājums?
Un daļēji es piekrītu arī tam, ko publiskajā telpā minējuši deputāti... un arī uzsvēršu - Kiršteina kungam -, ka mums ir jāvirzās tajā virzienā, ka mums ir jādomā par valsts labklājību un izglītības līmeni.
Tomēr, lai virzītos arī uz šo jautājumu, ir jābūt deputātu darbībām, ne tikai runāšanai, jo mēs redzam, ka šobrīd... mums tuvojas oktobrī krīze. Un nav noslēpums, ka tas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc cilvēku labklājība samazināsies un cilvēki var ieslīgt alkohola jūgā. Un tāpēc mums, deputātiem, ir jādomā, protams, ne tikai par to, kā sodīt, bet arī - kā palīdzēt cilvēkiem pārvarēt šādas grūtas situācijas, lai nevajadzētu dzērumā sēsties pie stūres.
Un tādēļ ir nevis tikai jānoraida opozīcijas priekšlikumi par to, ka... Mums ir ne tikai jāmeklē risinājumi šajā krīzē, bet arī pašiem aktīvi jau šogad... šogad, es ļoti ceru... un ļoti ceru, ka arī jūnijā... būs risinājums, kā mēs tālāk dzīvosim uz priekšu.
Bet noteikti es aicinu... iesaku iekšlietu sistēmai domāt par to, kā vēl risināt šo problēmu, kas mums Latvijā ir ļoti aktuāla.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Cienījamie kolēģi! Jautājums par dzērājšoferu kriminālatbildību ir vairākkārt izdiskutēts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā.
Un nav taisnība, ka mūsu lēmums ir saistīts ar vienu traģisko negadījumu. (Jūs varat paņemt un noklausīties audioierakstus, kuri veikti Juridiskajā komisijā.)
Vēl pirms pieciem gadiem mēs runājām par to, ka (Starpsauciens.)... runājām par to, ka (Dep. K. Ģirģens: “Pieci gadi!”)... Paklusējiet, lūdzu! (Starpsaucieni.) Mēs runājām par to, ka, reformējot atbildības... sistēmu (Starpsauciens.) un atsakoties... Pirms pieciem gadiem mēs runājām par to, ka, atsakoties no administratīvā aresta, iespējams, būs jārunā un jādomā par kriminālatbildību.
Toreiz, pirms pieciem gadiem, eksperti uzskatīja, ka administratīvā atbildība būs pietiekama un efektīva. Tagad mēs redzam, ka tomēr ir vajadzība pēc bargākiem sodiem. Taču mūsu ierosināto grozījumu primārais mērķis nav sodīt. Primārais mērķis ir informēt sabiedrību, brīdināt, ka gadījumā, ja cilvēks vada transportlīdzekli reibumā, proti, gan alkohola, gan narkotiskā reibumā... ka par to ir paredzēta kriminālatbildība.
Svarīgi ievērot, ka gadā vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku ir pieķerti, vadot transportlīdzekli reibumā... ar promilēm... vairāk nekā pusotras promiles. Viņi būs krimināli sodāmi.
Un šeit es redzu vienu problēmu, kas varētu būt un par ko mums noteikti jādomā. Ja patlaban ir paredzēts liels naudas sods, var sanākt tā, ka mūsu tiesa kādam cilvēkam piemēros vieglāku sodu, proti, sabiedrisko darbu, pieņemsim, uz 50 stundām.
Manuprāt, mums vēl jādomā tieši pirms otrā lasījuma, lai nepieļautu situāciju, ka ar mūsu grozījumiem sods galu galā būs vieglāks.
Es lūdzu atbalstīt alternatīvo likumprojektu, ko izstrādāja Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskā komisija un tās apakškomisija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam otro reizi.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Judina kungs, tas ir nožēlojami - klausīties un dzirdēt, kā jūs pirms pieciem gadiem esat kaut ko rosinājuši un darījuši. Pieci gadi! Jūs iedomājieties, cik ģimeņu ir izpostīts! Aizejiet tagad pie šiem cilvēkiem un atvainojieties, ka jūs nespējāt savlaicīgi pieņemt šo likumu.
Cik ģimeņu ir izpostīts (Starpsaucieni.) un cik ģimeņu vēl būs nepieciešams izpostīt, kamēr jūs līdz trešajam lasījumam tiksiet! Visa vasara paies, septembris, oktobris.
Es ļoti ceru, ka jūs tajā oktobrī vēlēšanās... netiksiet Saeimā iekšā, jo nekāda tolka nav no jums.
Ja ir problēma kaut kāda, tā ir jārisina tūlīt un tagad, un es labprāt vēlētos redzēt, lai šis likumprojekts būtu skatāms steidzamības kārtā. Jums bija jāpanāk, ka tas ir steidzamības kārtā.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs strādājam parlamentā; parlamentā ir savas procedūras. Arī deputāti var rosināt atzīt likumprojektu par steidzamu. Šāds ierosinājums nav ticis saņemts.
Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.
A. Judins (JV).
Es ļoti ceru, ka Ģirģena kungs sadzirdēs, ko es teicu. Es saprotu, ka pirmsvēlēšanu laikā varbūt viņam nav laika, nav izpratnes, bet es ļoti ceru.
Proti, strādājot ar grozījumiem, kas paredz administratīvo atbildību, tika apspriests jautājums... Un mani priecē, ka ar likumprojektiem pie mums strādā eksperti, kas tieši rūpējas par ceļu satiksmes drošību.
Un ir jāsaprot, ka atbildība par pārkāpumiem ir un būs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds deputātam Igoram Pimenovam paziņojumam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Deputāti (Zālē troksnis.), lūdzu jūsu uzmanību uz brīdi! Pēc piecām minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē (Jēkaba ielā 6/8, trešajā stāvā) sāksies Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ungārijas parlamentu saruna ar Ungārijas premjerministra biroja sekretāru starptautisko attiecību un komunikācijas jautājumos Zoltānu Kovāču. Tā ir reta iespēja - paziņot savu viedokli un uzdot jautājumus vienai no informētākajām Ungārijas valdības amatpersonām.
Uzaicinu visus deputātus, kā arī... tos, kas ir pieteikušies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (Konservatīvie).
Labdien, godātie kolēģi! Tūlīt, jau pēc vienas vai divām minūtēm, Dzeltenajā zālē - Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu tikšanās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, atgādinu: Frakciju padome. (Starpsauciens: “Kas, lūdzu?”) Atgādinu: pēc piecām minūtēm - Frakciju padome.
Tagad vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Normunds Dzintars, Ivans Klementjevs, Inese Lībiņa-Egnere, Ramona Petraviča, Ivans Ribakovs, Mārtiņš Šteins, kurš ir, Jānis Vitenbergs (arī ir) un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma. Un tātad darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Ērikam Pucenam.
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šiem grozījumiem Krimināllikumā bija jābūt jau kā steidzamiem. Tik ilgi tas ir muļļāts! Un to var, man liekas, tikai “Vienotība”. Un mēs jau deputāti esam iesnieguši rosinājumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Un, ja kāds no deputātiem, kuri ir no “Vienotības”, saka, ka to nevar izdarīt vai ka vēl ir jāizrunā vai vēl kaut kas ir jāapspriež, nu tad es jums gribu atgādināt: kovida likumprojekts... vienā dienā... 62 tūkstošus cilvēkus atlaist no darba - vienā dienā. Un tad nestāstiet, ka nevar kaut ko izdarīt.
Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Zālē troksnis.)
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Nu te pārāk daudz runā, es nerunāšu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas sakāms komisijas vārdā?
J. Butāns. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka šis ir deputātu sākotnēji izstrādātais likumprojekts, kuru komisijā mēs neatbalstījām, jo likumprojekts bija jāpilnveido, un attiecīgi tika sagatavots alternatīvais likumprojekts.
Tāpēc aicinu šo likumprojektu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Ramonas Petravičas, Ļubovas Švecovas un Māra Možvillo iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1289/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 50, atturas - 8. Likumprojekts ir noraidīts.
J. Butāns. Nākamais mums ir Juridiskajā komisijā sagatavotais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kura mērķis ir tieši tāds pats kā iepriekšējam likumprojektam, bet, ņemot vērā, ka bija jāveic arī... jāsagatavo arī grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kurus mēs skatīsim vēlāk (šodien darba kārtībā), tika sagatavots jauns Juridiskās komisijas likumprojekts, kurš Juridiskajā komisijā tika atbalstīts.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Desmit deputāti - Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens, Ieva Krapāne, Ralfs Nemiro, Viktors Valainis un citi - ir iesnieguši lūgumu atzīt šo komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu par steidzamu un dot kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai vienu dienu, un noteikt, ka izskatīšana notiks nākamajā Saeimas sēdē, proti, Saeimas šā gada 16. jūnija sēdē. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 41, atturas - 18. Likumprojekts netiek atzīts par steidzamu.
J. Butāns. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/Lp13).
Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, tas ir, 14. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. jūnijs.
Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Kaspars Ģirģens un Ieva Krapāne lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Mīļā Latvijas sabiedrība! Viss kļūst arvien dārgāks, un to jūs izjūtat savos ikdienas tēriņos. Dodoties uz darbu un no darba mājup ar savām privātajām automašīnām, jūs to izjūtat; iebraucot benzīntankā, jūs to izjūtat; ieejot pārtikas veikalā vai jebkur citur. Jūsu ikdienas izdevumi ir palielinājušies un turpina palielināties dramatiski. Turklāt jūsu ikdienas izdevumi, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, palielinās daudz straujāk, jo šeit pie varas joprojām ir tādi cilvēki, kas par jums nerūpējas.
Tas, ko piedāvāju es un mani kolēģi, ir patiesībā kaut kas ļoti līdzīgs tam, ko dara normālā pasaulē, kur valdības rūpējas par saviem cilvēkiem. Proti, tā ir atlaide degvielai.
Akcīzes nodoklis patiesībā... tajā apjomā, kāds ir šodien, kad degvielas cenas palielinās... valstij ir izdevīgi, jo valsts tādā veidā saņem vairāk nodokļos. Tātad valstij ir izdevīgi, ja ir lielāka inflācija, lielākas cenas, viss kļūst dārgāks. Jo dārgāks viss kļūst, jo vairāk var iekasēt nodokļos. Neko nedarot, vienkārši paceļot benzīnam un dīzeļdegvielai cenas, valsts miljoniem un miljoniem... iekasē vairāk. Un tas nav solidāri attiecībā pret sabiedrību - pret pensionāriem, pret skolotājiem, pret uzņēmējiem, pret jebkuru sabiedrības grupu... kas, iebraucot benzīntankā šorīt, redz, ka 95. benzīns maksā divus eiro... un jau virs diviem eiro. Mēs piedāvājam 25 santīmus - atlaidi par katru degvielas litru. Manuprāt, ir pēdējais laiks šādu atlaidi piešķirt.
Es varu pastāstīt. Tiem, kas domā, un tiem, kas atkal kaut kur klausīsies un teiks, ka Gobzems piedāvā kaut ko nereālu, - es jums pastāstīšu pavisam nesenu pagātnes notikumu. Šis pagātnes notikums ir pirms dažām nedēļām. Pirms dažām nedēļām es atrados Spānijā un iebraucu benzīntankā ieliet benzīnu. Es ielēju benzīnu par 100 eiro. Benzīns maksāja 1,80 eiro, lētāk nekā Latvijā. Es ielēju benzīnu par 100 eiro. Maksājot par benzīnu, es saņēmu atlaidi. Dodot 100 eiro, man tik izdoti 10 eiro un 50 centi, ko valdība piešķir katram, kurš iegādājas benzīnu degvielas uzpildes stacijā. Katru reizi, iebraucot degvielas uzpildes stacijā, neatkarīgi no tā, cik litrus benzīna tu iegādājies, tu saņem atlaidi.
Un tas ir būtiski. Tas ir būtisks atbalsts. Es nerunāšu par atbalstu, kas ir pārtikas veikalos. Es nerunāšu par to, ka Latvijā viss ir stipri dārgāks, pie mazākām algām, pie mazākām pensijām pilnīgi viss ir dārgāks. Latvija ir vienīgā valsts, kur valdība un esošā vara neatbalsta cilvēkus.
Es nevaru saprast, vai šī sabiedrība tiešām slimo ar Stokholmas sindromu, ka viņi turpina atbalstīt varu, kas viņus neatbalsta, kas nepalīdz grūtā brīdī. Es nevaru saprast, vai tas ir kalpa sindroms, vai tā ir kāda cita garīga slimība, ka ir jāatbalsta kungs un jābalso par kungu, kurš dara pāri savai tautai, saviem cilvēkiem, diendienā, gadu gadiem... un tagad, kad kļūst grūtāk un grūtāk arvien vairāk Latvijas sabiedrības locekļiem.
Es aicinu atbalstīt, jo tā rīkotos ikviens valsts vadītājs, kurš rūpējas par savu tautu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtības 61. punktu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1529/Lp13) izskatīt pirms darba kārtības 29. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.
Līdz ar to darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1529/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.
Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.
Godātie kolēģi! Darba kārtībā ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1421/Lp13) izskatīšanai pirmajā lasījumā un alternatīvais Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1500/Lp13).
Ziņotājs ziņos par abiem likumprojektiem, un arī debates notiks par abiem likumprojektiem kopumā. Pēc tam balsosim, vispirms - par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, pēc tam - par Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.
J. Iesalnieks (NA).
Labdien, kolēģi! Šobrīd Civillikumā ir noteikts, ka situācijās, kad pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, šāda bezmantinieka manta piekrīt valstij. Līdzīga kārtība ir noteikta arī attiecībā uz bezīpašnieka mantu, kas paliek pēc juridiskās personas izbeigšanās.
Tieslietu ministrija bija izstrādājusi grozījumus Civillikumā, kas noteiktu, ka Ministru kabineta noteiktajos gadījumos šāda bezmantinieka vai bezīpašnieka manta var piekrist arī pašvaldībai. Arī šobrīd praksē tas nereti tā notiek, taču smagnējas procedūras ceļā, kas visbiežāk prasa vairākus gadus, kuru laikā atstātās mantas stāvoklis var būtiski pasliktināties.
Pēc diskusijām Juridiskajā komisijā komisija nonāca pie secinājuma, ka situācijas, kad bezmantinieka vai bezīpašnieka manta piekrīt pašvaldībai, būtu nosakāmas nevis Ministru kabineta noteikumos, bet gan likumā. Likumā plānots noteikt, ka pašvaldībām būs piekritīgi noteikta veida nekustamie īpašumi, kas nepieciešami pašvaldības funkciju īstenošanai. Latvijā gadā tie varētu būt 50 līdz 100 nekustamie īpašumi, kas atbilst šiem minētajiem kritērijiem.
Ņemot vērā, ka likumprojekta koncepcijas maiņa būtiski maina likuma grozījumu struktūru un anotāciju, komisija nolēma veidot alternatīvu likumprojektu.
Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1421/Lp13).
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1421/Lp13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 69, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts.
J. Iesalnieks. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1500/Lp13) pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1500/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Iesalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - viens mēnesis jeb 9. jūlijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 9. jūlijs.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.
V. A. Tērauda (AP!).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Šis likumprojekts paredz iespēju uzņēmumiem iegūt atkārtotu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Covid‑19 pandēmijas laikā uzņēmumiem bija pieejams atbalsts atlikto nodokļu maksājumu veidā. Lai gan pandēmija ir rimusies, ne visi pandēmijas skartie uzņēmumi ir atguvušies pirmspandēmijas līmenī, tādējādi tiem ir grūti pildīt kavētās saistības. Tāpēc radām iespēju uzņēmumiem pretendēt uz atkārtotu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Atkārtots pagarinājums tiks piešķirts, pamatojoties uz stingriem kritērijiem un individuālu vērtējumu.
Likumprojekts arī paredz paplašināt iespējas veidot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontus. Šobrīd kredītiestādes var veidot šādus kontus, taču kredītiestādes kūtri izmanto šo iespēju. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” ir izrādījusi interesi sniegt saviem klientiem šādu pakalpojumu. Konkrētais likumprojekts paredz paplašināt to iestāžu loku, kas būs tiesīgas piedāvāt saviem klientiem šo pakalpojumu.
Komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
V. A. Tērauda. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13. jūnijs pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - 16. jūnijā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. jūnijs līdz pulksten 17.00, izskatīšana - Saeimas šā gada 16. jūnija sēdē.
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Linda Medne.
L. Medne (Konservatīvie).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1357/Lp13) otrajam lasījumam.
Minētajā likumprojektā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā esam izskatījuši 14 priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Paredz izteikt 10. panta astoto daļu kā 10. panta 2.1 daļu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 2. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz, ka Latvijas Zinātnes padomes direktoru uz pieciem gadiem amatā ieceļ un no amata atbrīvo izglītības un zinātnes ministrs. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
L. Medne. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 14. panta trešajā daļā vārdus “konkursa kārtībā”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz noteikt 16. panta 7. punktā, ka Latvijas Zinātnes padomes kompetencē ietilpst atzinumu sniegšana par licencēšanai iesniegtajām doktora studiju programmām. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 11. panta piektajā daļā ietverto 5. punktu tādējādi, ka augstskola tiek reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja tā līdztekus citiem kritērijiem īsteno starptautisko sadarbību zinātnes nozarē. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 6. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz izteikt 29. panta otro daļu šādā redakcijā: “Latvijas Zinātnes padomei ir tiesības pārbaudīt reģistram sniegto ziņu un dokumentu atbilstību īstenībai. [..]” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 7. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz izteikt 32. panta pirmās daļas 5. punktu tādējādi, ka zinātnisko institūciju izslēdz no reģistra arī gadījumā, ja dibinātājs vai zinātniskā institūcija sešu mēnešu laikā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai Latvijas Zinātnes padomes rakstveida pieprasījuma nav snieguši nepieciešamo informāciju. Komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz precizēt 37.2 panta pirmās daļas pirmo teikumu, nosakot, ka zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija ir tiesīga uzaicināt piedalīties tās īstenotajos projektos ārzemniekus, kuriem ir atbilstoša augstākā izglītība vai doktora grāds. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likuma 42. panta otrās daļas 4. punktu tādējādi, ka līdztekus citām ziņām Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma ietver arī zinātniskās darbības projektu administrēšanas informācijas sistēmu. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 42. panta otro daļu, paredzot, ka līdztekus citām ziņām Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma ietver arī ziņas par konkursiem uz zinātnisko institūciju direktora amatu un konkursiem uz akadēmiskajiem amatiem zinātniskajās institūcijās. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 42. panta trešo daļu šādā redakcijā: “Zinātniskās darbības projekta administrēšanas informācijas sistēma ietver: ziņas par izsludinātajiem zinātniskās darbības projektu konkursiem; zinātniskās darbības projektu pieteikumus; ekspertu atzinumus par zinātniskās darbības projektiem; ziņas par zinātniskās darbības projektiem piešķirto vai piesaistīto finansējumu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.); ziņas par zinātniskās darbības projektu īstenošanā un administrēšanā iesaistītajām personām [..].” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz 42. panta piekto daļu šādā redakcijā: “Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas dati ir publiski pieejami tiešsaistē šīs informācijas sistēmas tīmekļvietnē [..].” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Izslēdz likuma 15. panta pirmo daļu, kas paredzēja pārejas regulējumu normām, kurām patlaban nav nepieciešams stāšanās spēkā termiņš. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka grozījumi šī likuma 24., 26. un 42. pantā stājas spēkā 2022. gada 1. augustā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajam lasījumam.
Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
L. Medne. Termiņš priekšlikumiem - piecas dienas jeb 14. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. jūnijs.
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (Konservatīvie).
Juridiskajā komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1323/Lp13). (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, kolēģi! Mēs strādājam!
J. Butāns. Kopumā tika skatīti 72 priekšlikumi...
Sēdes vadītāja. Mēs jums netraucējam? (Starpsaucieni.) Tie, kuriem traucē, var iziet no zāles, jo šeit mēs strādājam. (Starpsaucieni.)
J. Butāns. ... kas pārsvarā saistīti ar likuma pilnveidošanu.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Butāns. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Butāns. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Butāns. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 12. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 15. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 16. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 18. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 19. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 20. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 21. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 22. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 23. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 24. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Kolēģi! Pagājušajā gadā, tieši pirms gada, mēs atbalstījām grozījumus likumā, kas atrisināja problēmu par labticīgo ieguvēju un tieši attiecībā uz tā saucamo Vilipsona gadījumu.
Bet mums ir vairāki labticīgie ieguvēji. Gada laikā mēs esam runājuši ar ekspertiem un saprotam, ka arī par citām personām, kas atrodas citās situācijās, ir jārūpējas. Es iesniedzu priekšlikumu, lai to visu aktualizētu. Priekšlikuma būtība - gatavot, izstrādāt likumprojektu, kas nodrošinātu kompensāciju. Bet Juridiskais birojs norādīja, ka ir iespējams citādāk - labāk - risināt situāciju.
Es nelūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, tādas vajadzības nav, bet man ir liels lūgums atbalstīt 72. priekšlikumu, ko piedāvā Juridiskais birojs. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tad mēs varēsim... es ceru, ka šogad ministrija varēs izstrādāt risinājumu un mēs varēsim virzīties uz priekšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
J. Butāns. Komisijas vārdā varu piebilst, ka komisijā idejai par šāda regulējuma nepieciešamību deputāti konceptuāli piekrita. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai īstenotu šo deputāta Andreja Judina sagatavoto likuma normu, nepieciešams gan paredzēt valsts budžeta līdzekļus, gan sagatavot citus saistošos tiesību aktus. Ņemot vērā, ka tas ir darbietilpīgs process, pašreiz šo priekšlikumu nevar atbalstīt. Tāpēc komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Balsojums arī netiek lūgts. Deputāti neiebilst.
J. Butāns. 25. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 26. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 27. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 28. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 29. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 30. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 31. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 32. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 33. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 34. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 35. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 36. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 37. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 38. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Butāns. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 40. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 41. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 42. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 43. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 44. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 45. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 46. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 47. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Butāns. 48. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 49. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 50. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 51. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 52. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 53. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 54. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 55. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 56. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 57. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Butāns. 58. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 59. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 60. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 61. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 62. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 63. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 64. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 65. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 66. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 67. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 68. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 69. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 70. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Kolēģi, man diemžēl nav izdevies apakškomisijas sēdē pārliecināt ekspertus, ka šis priekšlikums būtu atbalstāms, bet es nezaudēju cerību un mēģināšu jums pastāstīt par priekšlikuma būtību. Es ceru, ka tā būs skaidra un saprotama.
Runa ir par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu. Ir cilvēki, kas izdarījuši pārkāpumus ārpus Latvijas un tur ir sodīti. Pagājušajā gadā bija ap 40 cilvēkiem, kuriem soda izciešana notika Latvijā. Tātad mēs varam pārņemt soda izpildi.
Un ir konstatēts, ka ir problēma. Likums nav pārkāpts, Latvijas starptautiskās saistības ir ievērotas, bet nav taisnīguma. Proti, situācija ir saistīta ar sodu, ko piemēro Apvienotajā Karalistē. Viņiem ir cita sistēma. Kas notiek praktiski? Reāls piemērs. Cilvēkam piespriež brīvības atņemšanu uz 17 gadiem, bet doma ir tāda, ka, izciešot pusi no soda, cilvēks tiks atbrīvots. Tātad, ja nebūs pārkāpumu, notiks atbrīvošana. Bet, pārņemot soda izpildi Latvijā, mēs nevaram to ņemt vērā. Sanāk tā, ka Latvijā reāli jāizcieš 17 gadi.
Protams, mums ir iespēja cerēt, ka amnestēs, ir iespēja uz pirmstermiņa atbrīvošanu, bet tāda principa, kāds ir Apvienotajā Karalistē, ka, izciešot pusi no soda, notiek atbrīvošana, mums nav. Ko es piedāvāju? Es piedāvāju brīdī, kad lemj par soda izpildi, par soda laiku, vienkārši ņemt vērā specifisku regulējumu. Es neprasu, lai būtu puse, paredzēts tā, kā ir Lielbritānijā, vai kaut kā citādāk. Faktiski tie vārdi - “ņemt vērā”.
Ko saka eksperti: tas nebūs taisnīgi, tas nebūs vienlīdzīgi - ja Latvijā cilvēkam piespriests sods, viņš izcieš visu. Bet diemžēl es redzu problēmu. Un manās rokās ir divi spriedumi. Vienā gadījumā advokātam ir izdevies pārliecināt tiesu un, kaut gan regulējuma nav, tiesa pieņēma pareizu lēmumu, tā ņēma vērā. Citā gadījumā tiesa nolēma - nu, ja ir 17 gadi, lai tad būtu arī tie 17 gadi. Un cilvēks sēž cietumā. Bet tas nav taisnīgi.
Mums ir otrais lasījums. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai mēs varētu pirms trešā lasījuma, ja ir vajadzība, vēl pilnveidot. Diemžēl līdz šim brīdim no ekspertiem esmu dzirdējis tikai vienkāršu atbildi - nekas nav jāgroza, viss ir kārtībā. Bet saprotiet, ja Lielbritānijas tiesnesis, piespriežot 17 gadus, ir domājis astoņarpus gadus, bet Latvijā, Iļģuciema cietumā, sēž sieviete, kurai jāizcieš sods 17 gadi, tas nav taisnīgi.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?
J. Butāns. Jā. Tātad komisijā uzklausījām vairākus viedokļus attiecībā uz šo priekšlikumu, un galvenais iemesls, kāpēc netika atbalstīts deputāta Andreja Judina priekšlikums... pirmais iemesls - Latvijā tiesas, tiesībsargājošās instances nevar zināt, kāda katrā valstī ir prakse attiecībā uz soda piemērošanu. Tas bija viens iemesls. Otrs iemesls - Latvijā mums ir jādarbojas atbilstoši tiem tiesību aktiem, kādi Latvijā ir noteikti, un, lai nerastos, kā Andrejs Judins jau teica, nevienlīdzība starp tiem, kas tiek sodīti Latvijā un kam tiek piemērots soda mērs, un tiem, kas tiek sodīti ārvalstīs, tiek piemērota vienāda pieeja visiem, kas sodu izcieš Latvijā. Līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - deputāta Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 61, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 71. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Butāns. 72. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Komisijā likumprojekts tika atbalstīts otrajā lasījumā.
Aicinu kolēģus arī atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis jeb 9. jūlijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 9. jūlijs.
Likumprojekts “Kultūras centru likums”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilga Šuplinska.
I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skatās likumprojektu “Kultūras centru likums” (Nr. 41/Lp13) otrajā lasījumā.
Nedaudz atgādinot likumprojekta vēsturi, gribu tikai teikt, ka likumprojektu ir sākuši skatīt jau 2018. gadā, tāpēc varbūt ir lieti atgādināt, ka kultūras centru darbība ir vienīgā kultūras nozares joma, kurai nav pilnvērtīga tiesiskā regulējuma. Tieši tāpēc tika izstrādāts šis speciālais likums. Kas ir ļoti svarīgi - šāda likuma izstrāde ne tikai uzlabos un pilnveidos kultūras centru darbību Latvijā, nodrošinās arī pārvaldību, bet strādās ar identitātes jautājumiem, nacionālo kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu. Un kas varbūt ir vēl svarīgāk - domās par jaunradi, sociālo līdzdalību un mūžizglītības procesu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, strādājot pie likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam, ir būtiski konsolidējusi likumprojekta pirmā lasījuma redakciju, apvienojot pantu redakcijas un pēc būtības izvērtējot atsevišķu normu nepieciešamību. Tā rezultātā likumprojekta otrajā lasījumā tiek piedāvāti 7 panti 18 pantu vietā, kas ir bijuši pirmajā lasījumā.
Saņemti 26 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina likumprojekta nosaukumu izteikt šādā redakcijā: “Pašvaldību kultūras centru likums”. Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz iespēju atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus deleģēt juridiskajām vai fiziskajām personām, nepieciešams likuma projekta tvērumu paplašināt uz personu loku, kas valsts vai pašvaldības uzdevumā pilda likumprojekta 3. pantā noteiktās funkcijas, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dibinātāja statusa. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Šuplinska. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir ņemts vērā, sagatavojot atbildīgās komisijas 1. panta redakciju, līdz ar to 2. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Šuplinska. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka likuma 1. pantu jaunā redakcijā, precizējot likumprojekta mērķi un darbības jomu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 2. pantu jaunajā redakcijā, kurā tiek definēts kultūras centru darbības mērķa tiesiskais pamats, papildinot likumprojekta pantu ar otro daļu, kas nosaka, ka pašvaldība nodrošina savas pašvaldības administratīvajā teritorijā kultūras centra funkciju īstenošanu un vismaz vienu metodiskā kultūras centra darbību, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finanšu, materiāltehnisko un personāla resursu, kā arī papildinot 2. pantu ar jaunu trešo daļu, kas nosaka kultūras centra dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz likumprojekta 3. pantu izteikt jaunā redakcijā, redakcionāli precizējot kultūras centra funkcijas un tiesības, panta otrajā daļā nosakot kultūras centra tiesības, savukārt 3. panta trešajā daļā nosakot metodiskā kultūras centra statusa noteikšanas kārtību. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir ņemts vērā, sagatavojot atbildīgās komisijas 6. panta redakciju. Līdz ar to priekšlikums ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Šuplinska. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz likumprojekta 4. pantu izteikt jaunā redakcijā, nosakot Latvijas Nacionālā kultūras centra kompetenci un atbildību attiecībā uz kultūras centriem, kā arī tiek noteiktas tiesības pieprasīt un saņemt informāciju kultūras centru darbības jomā, lai ierosinātu mērķētus kultūras centra darbības atbalsta mehānismus. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz likumprojekta 5. pantu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka informācija par kultūras centru funkcijām un sniegtajiem pakalpojumiem tiek publiski nodrošināta vienotā datu sistēmā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstīto 6. pantu. Regulējums par kultūras centru dibināšanas, reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību ir noteikts likumprojekta 2. pantā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 6. pantu jaunā redakcijā, nosakot atbilstošas izglītības pieredzes prasības personai, kas var ieņemt kultūras centra un metodiskā kultūras centra vadītāja amatu, kā arī prasību regulāri pilnveidot profesionālo kompetenci. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt likumprojekta 7. pantu, jo kultūras centra tiesiskā statusa regulējums ir iekļauts likumprojekta 2. pantā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 8. pantu kā neatbilstošu šā likuma regulējumu, jo pašvaldību institūciju un struktūrvienību nolikumu izstrādi un apstiprināšanas kārtību nosaka likums “Par pašvaldībām”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lai neradītu papildu administratīvo slogu pašvaldībām un kultūras centriem, komisijas priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 9. pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā, lai neradītu papildu administratīvo slogu, lūdz izslēgt likumprojekta 10. pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 11. pantu, jo tā normas ir jau iekļautas likumprojekta 3. pantā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 12. pantu, jo tā normas ir iekļautas 2. un 3. pantā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir ņemts vērā atbildīgās komisijas sagatavotajā 7. panta redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka dibinātāju atbildību kultūras centru finansēšanā, kā arī iespējas kultūras centriem saņemt valsts finansējumu mērķdotācijas veidā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 14. pantu par kultūras centru materiāli tehnisko pamatu, kas jau ir iekļauts 2. un 7. pantā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt 15. pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Šuplinska. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pilnībā likumprojekta 15. pantu, jo pēc būtības tas jau ir iekļauts 6. pantā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt likumprojekta 16. panta pirmās daļas 3. punktu. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Šuplinska. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pilnībā likumprojekta 16. pantu, jo pēc būtības regulējums iekļauts likumprojekta 4. un 7. pantā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 17. pantu, jo tā normas jau ir ietvertas 2. un 7. pantā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina kā likuma normai neatbilstošu izslēgt likumprojekta 18. pantu, kas paredz noteikt iespēju kultūras centriem sadarboties ar starptautiskām kultūras un kultūras darbinieku organizācijām. Lai to darītu, nav nepieciešams šāds regulējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. Pēdējais - 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumos noteic, ka metodiskā centra vadītājs un kultūras centra vadītājs, kuram šobrīd nav šā likuma 6. pantā noteiktās atbilstošās izglītības, var turpināt darbu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī darbu varēs turpināt bez atbilstošas izglītības tie metodiskā kultūras centra un kultūras centru vadītāji, kuriem 2026. gada 31. decembrī līdz pensijas vecuma sasniegšanai būs atlikuši pieci gadi vai mazāk. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Šuplinska. Ir izskatīti visi 26 priekšlikumi.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Kultūras centru likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
I. Šuplinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. jūnijs.
Likumprojekts “Interešu pārstāvības atklātības likums”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajā lasījumā izskatījusi likumprojektu “Interešu pārstāvības atklātības likums”. Kopā komisijā vairākās sēdēs izskatījām virs 140 priekšlikumiem, tostarp arī no NVO puses.
Rezultātā ir 41 priekšlikums, lielākā daļa redakcionāla rakstura.
1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Precizēts un papildināts termins “interešu pārstāvība”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 2. - komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis, 2., priekšlikums un visi priekšlikumi, kurus mēs šodien skatām, virza mūs tuvāk brīdim, lai 13. Saeimā mēs pieņemtu sabiedrības ilgi gaidīto Interešu pārstāvības atklātības likumu, kas, mēs ļoti ceram, veicinās sabiedrības uzticību publiskās varas lēmumu pieņemšanai.
Darbs starp pirmo un otro lasījumu komisijā un vēl papildu darba grupās bija tikpat spraigs, kā gatavojot šo likumprojektu, kuru, es atgādināšu, mēs esam veidojuši šeit, Saeimā, paužot politisko gribu, ka lobēšanas atklātībai ir jābūt.
Kopā ar sadarbības partneriem no izpildvaras un pilsoniskās sabiedrības šobrīd mēs esam panākuši lielāku izpratni par likumprojektā skartajām definīcijām, par to, kas ir interešu pārstāvība, un to, kas tā nav. Un īpaši esam diskutējuši par interešu deklarēšanas sistēmu, jo mēs darbā vēlējāmies vadīties no principa un pie tā arī pieturējāmies, lai mums pēc likuma spēkā stāšanās būtu...
Sēdes vadītāja. Voikas kundze! Voikas kundze, vai jūs, lūdzu, varētu runāt par konkrēto, 2., priekšlikumu, par ko jūs pieteicāties runāt.
I. Voika. ... būtu lielāka atklātība, jo tas skar... 2. priekšlikums skar definīciju par to, kas ir un kas nav interešu atklātība. Attiecīgi darba gaitā šajā priekšlikumā un arī turpmākajos mēs labāk varēsim saprast un ieraudzīt to sistēmu, kura, stājoties spēkā, mums radīs kopēju labu izpratni par labākajiem risinājumiem, kurus mēs kopā ar sadarbības partneriem esam varējuši panākt.
Tā ka lūdzu atbalstīt 2. priekšlikumu un arī pārējos komisijā izveidotos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas vēl piebilstams par šo, 2., priekšlikumu?
M. Šteins. 2. priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē un papildina normu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 4. - deputātes Voikas priekšlikums. Paredz papildināt vienu no apakšpunktiem, kas skaidro, kas nav interešu pārstāvība. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek redakcionāli precizēta norma. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 8. - komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 9. - komisijas priekšlikums. Tiek precizēts un papildināts viens no punktiem, kas skaidro to, kas nav interešu pārstāvība. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Tāpat 10. - redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Arī 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 14. - deputātes Ineses Voikas (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) priekšlikums. Paredz precizēt terminu “interešu pārstāvis”. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Precizē terminu “interešu pārstāvis”. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 16. - deputātes Voikas priekšlikums. Jēdziena skaidrojuma precizējums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Jēdziena precizējums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 18. - deputātes Voikas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Precizē terminu “publisks lēmums”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 23. - komisijas priekšlikums. Normas precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 26. - deputātes Voikas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. Arī 27. - deputātes Voikas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 28. - deputātes Voikas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 29. - deputātes Voikas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 30. - deputātes Voikas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 31. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz regulēt reģistrā ierakstāmās ziņas un to apjomu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz regulējumu par ierakstu veikšanu reģistrā... par formu reģistra iestādes darbībām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 33. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz regulējumu interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas darbībai un ziņām, kas publicējamas sistēmā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 37. - deputātes Ineses Voikas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 38. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Uzlabots viss 6. panta 2. punkts. Ņemot vērā arī iepriekš minēto, komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Precizē publiskas varas pārstāvja pienākumus un darbības ierobežojumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Interešu pārstāvības atklātības likums”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Interešu pārstāvības atklātības likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.
Sēdes vadītāja. Septembris?
M. Šteins. Septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 2. septembris.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (Konservatīvie).
Juridiskajā komisijā skatījām likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 1495/Lp13).
Likumprojekta mērķis ir uz laiku līdz 2024. gada 31. decembrim apturēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē - piemērošanu. Minētā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas apturēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu, tai skaitā pārskatot un pilnveidojot normatīvo regulējumu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.
Likumprojektam ir arī divi pavadošie likumprojekti - “Grozījums Kriminālprocesa likumā” un “Grozījums Krimināllikumā” -, kurus skatīsim nākamos, bet, izskatot šo likumprojektu, komisijā tas tika atbalstīts... es atvainojos, izskatot šo likumprojektu, komisija to atzina par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, vai kāds grib runāt par steidzamības piešķiršanu? Nē, tātad.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Sākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir ļoti uzskatāms piemērs nekvalitatīvai likumdošanai. Problēma ar iestādēm audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai bērniem valstī pastāv, par to šaubu nav, bet Juridiskajā komisijā, diskutējot par šiem priekšlikumiem, uzklausot Latvijas Pašvaldību savienību, uzklausot Tiesībsarga biroja pārstāvjus, Valsts policijas pārstāvjus, mēs dzirdam reālus jautājumus, uz kuriem atbilžu nav. Mēs pasakām, ka mēs vienu lietu gribam valstī izbeigt, aizslēgt, bet alternatīvu neesam radījuši. Nē, tas būs pašvaldībām pienākums! Vai ir Pašvaldību savienība sēdējusi pie viena galda ar Izglītības un zinātnes ministriju un panākusi vienošanos, vai ir bijusi tāda kvalitatīva diskusija par to? Nē, nav.
Attiecīgās konkrētās iestādes vadītāji par šādu, iespējams, iestādes slēgšanu uzzina no medijiem - tas ir pareizi? Pašvaldībām mēs finansējumu (ar “mēs” domājot valdību) esam atņēmuši, jaunas funkcijas gribam uzlikt, alternatīva nav radīta.
Kolēģi, mēs ar šo konkrēto likumprojektu un to pavadošajiem likumprojektiem radām nopietnas problēmas, jā, nelielai Latvijas sabiedrības daļai, paldies dievam, nelielai! Nav šo bērnu tik daudz, kam būtu nepieciešami šādi piespiedu līdzekļi... faktiski audzinošā iestādē atrasties, tajā skaitā vienlaicīgi atrasties arī uzskaitē... policijas uzskaitē.
Kolēģi, es jums tiešām iesaku - paklausieties, par ko mēs runājam Juridiskajā komisijā, paklausieties, kādus jautājumus uzdeva cilvēki no pašvaldībām; kas bija solīts līdz šī likumprojekta atnākšanai uz Saeimu un ko mēs faktiski varam konkrētajā redakcijā redzēt. Vēl mēs to darām steidzamības kārtībā.
Taisni otrādi - tur nebija jābūt nekādai steidzamībai. Šis likumprojekts ir jānodod atpakaļ, ir steidzami jāsanāk darba grupai kopā - Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, ekspertiem, Valsts policijas pārstāvjiem, Tiesībsarga biroja pārstāvjiem - un šis jautājums kvalitatīvi jāatrisina. Ir jābūt objektīvai, kvalitatīvai alternatīvai, nevis vienkārši ar karogu uz priekšu - mēs tagad likvidēsim vienu skolu. Tas nav gudri, nav arī, manuprāt, tiesiski.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Kolēģi, es par šo likumprojektu runāju iepriekšējā reizē, kad bija nodots komisijai. Es noklausījos (Nogāž glāzi. Starpsaucieni. Smiekli.)... Piedodiet, jā. Tā, kolēģi, es norādīju par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem. (Starpsaucieni.) Es runāju par problēmu, es noklausījos komisijas audioierakstu, un diemžēl es neredzu, ka problēmai ir pievērsta uzmanība.
Tātad ir likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Šos līdzekļus var piemērot bērniem no 11 līdz 18 gadiem. Kriminālatbildība ir no 14 līdz 18 gadiem. Tad mums ir bērni vecumā no 11 līdz 13... līdz 14 gadiem, kuriem var piemērot tikai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, nav kriminālatbildības.
Manā atmiņā ir viens gadījums, kad personu grupa, bērnu grupa, izdarīja izvarošanu - vienam bija 13, otram bija 15; tad vienam ir kriminālsods, otram - audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Līdzīgs gadījums bija nevis par izvarošanu, bet par slepkavību, kur trīspadsmitgadīgais bija iesaistīts.
Kur ir problēma... ko piedāvā šis likums? Šis likums piedāvā likvidēt mūsu vienīgo audzinošo... vienīgo iestādi, kur notiek sociālā korekcija, - “Naukšēni”. Līdz 2025. gada 1. janvārim mums nebūs nevienas iestādes.
Jautājums, ko es gribu saprast, - kas notiks gadījumā, ja 12, 13 gadu vecs bērns izdarīs kaut ko šausmīgu? Kas ar viņu būs? Un kādu atbildi es dzirdu? Nu, mums ir arī citi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Taisnība, ir. Kādi ir šie līdzekļi (lasu): “Izteikt brīdinājumu. Uzlikt par pienākumu atvainoties, nodot galvojumu vecākiem, uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas, noteikt uzvedības ierobežojumus, uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu.” Kolēģi! Ja bērns izdarījis kaut ko ļoti, ļoti nopietnu, ar viņu ir jāstrādā.
Un ir pareizi, ka nevajag šos bērnus koncentrēt. Ir pareizi, ka mēs gribam likvidēt Naukšēnu iestādi, jo tur ir milzīgas problēmas. Bet ir jautājums - kas būs šo divu ar pusi gadu laikā? Kā un kurš ar viņiem strādās? Ir iecere, ka to darīs pašvaldības darbinieki. Uz kāda pamata viņi to darīs?
Ja šis bērns... pēc slepkavības vai izvarošanas... Ja viņš vai viņa vecāki teiks, ka grib braukt prom, viņi varēs aizbraukt prom? Vai būs kaut kāds darbs, vai kaut kas notiks...? Man ir bažas, ka mēs tieši tad līdz galam nerisinām problēmu.
Es atbalstu šo likumprojektu. Es atbalstīju tā steidzamību. Un tagad balsošu “par” šo likumprojektu. Bet - es lūdzu kolēģus padomāt. Problēma bija pieļauta jau pašā sākumā: šī iestāde bija nodota - un ir joprojām - Izglītības un zinātnes ministrijai. Ir jāsaprot - ar sarežģītiem bērniem ir jāstrādā speciālistiem, tātad loģiski būtu, ja tas notiktu Tieslietu ministrijas uzraudzībā. Un es pieļauju, ka tā tas arī būs. Mani tikai mulsina laiks, jo paredzēts, ka divu ar pusi gadu laikā mēs domāsim, kā labāk to izdarīt.
Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Es aicinu arī Tieslietu ministriju - pirmām kārtām Tieslietu ministriju! - padomāt par grozījumiem... es atvainojos, par priekšlikumiem, kuri varētu pilnveidot šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Grūti nepiekrist visiem kolēģa Judina kunga argumentiem, kas faktiski ir jau pateikti.
Es gribētu teikt, ka šobrīd vienpartejiskai... partijai ir jāuzņemas patiešām tāda iesācēju politiķu atbildība par to, ka jūs izārdījāt vienu sistēmu, bet vietā neko neliekat. Arī šajā likumprojektā nav nekā, ko ielikt vietā.
Šajā brīdī jūs mazlietiņ, tā teikt, sačakarējāt bērnus, uzskatot tos par pūkainiem zaķīšiem un nezinot, kā ar tiem strādā speciālisti. Jūs panācāt to, ka arī speciālisti atteicās piedalīties procesā. Jūs zināmā mērā... neieklausījāties un neizdomājāt, kā strādāt ar pedagogiem, un nesniedzāt atbalstu arī pedagogiem.
Un šajā brīdī... jāpiekrīt Judina kungam, ka viena noteikta bērnu grupa paliek bez atbalsta. Nu, tā teikt, vienpartejisks lēmums, bet sistēmā vietā nav nekā.
Līdzvērtīgi jums ir jāuzņemas atbildība arī par to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, izpildot droši vien kādu noteiktu lūgumu vai, iespējams, kādu labu domu, zināmā mērā arī nav profesionāli veikusi neko, lai šajā sistēmā, kas ir izglītības sistēma, kopā ar tiesību aizsardzības sistēmu... šāda veida bērni gūtu atbalstu - gan profesionālu, gan pedagoģisku, gan cilvēcīgu.
Šajā brīdī jums ir tukšs, noārdīts lauks... ar pompozu sākumu pirms apmēram gada, bet reāla ieguldījuma nav, un arī šis likumprojekts nedod risinājumu, kā atrisināt saārdītā lauka sekas. Vienpartejiski... Jums par to būtu šobrīd jārosina normāli priekšlikumi likumā, lai noteikta bērnu grupa gūtu atbalstu. Un nekādā gadījumā šo droši vien vairs nevar atrisināt steidzami, jo priekšlikumi un likumprojekts nerāda risinājumu.
Aicinu godīgi pateikt: jā, esam atbildīgi un rosināsim, lai šāda bērnu grupa rastu profesionālu atbalstu, profesionālu risinājumu 21. gadsimtā, nevis... kā šobrīd.
Domāju, ka jums ir sava kļūda jāatzīst, un tad jūs būtu nevis vienpartejiski politiķi, bet politiķi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (Konservatīvie).
Gribu piekrist deputātam Andrejam Judinam, ka bērniem ir nepieciešama individuāla pieeja un ar katru jāstrādā individuāli.
Un, ja runājam par šo sociālās korekcijas izglītības iestādi “Naukšēni”, kurā atrodas aptuveni desmit vai mazliet vairāk bērnu, tad... Faktiski mēs redzam, ka diemžēl, lai kā arī censtos, šo individuālo pieeju šajā iestādē šiem bērniem nevar nodrošināt viena iemesla pēc - nav iespējams piesaistīt tāda līmeņa speciālistus uz šo vietu. Un, vienkopus koncentrējot šos bērnus, tā situācija noteikti neuzlabojas, jo šie bērni kopā... viņi tā kā, es pat nezinu, sajūt vairāk... viņiem rodas pārliecība par to, ko viņi drīkst vai nedrīkst darīt, tādējādi apdraudot personālu, kas ir šajā sociālās korekcijas izglītības iestādē.
Savukārt tas pārejas risinājums, kas līdz 2024. gada beigām, kamēr tiks izstrādāts, ko tad darīt, ir faktiski... Ņemot vērā, ka šie ir tikai mazliet vairāk nekā desmit bērni... Pašvaldībām jau ir iestrādes par to, kā strādāt ar dažādu veidu sociālo grupu cilvēkiem, tātad arī ar bērniem. Un katrai pašvaldībai tas būtu pienākums - principā izstrādāt kārtību, kādā strādāt ar bērniem, kuriem ir nepieciešama kaut kāda veida palīdzība.
Tāpēc arī ir šie likuma grozījumi, kurus, es ceru, pašvaldības ņems vērā, lai arī pašvaldības... Komisijas sēdē pašvaldības negribēja uzņemties to pienākumu un gribēja, lai... Viņi vienkārši teica: “Padomājam. Darba grupa... Kaut kad vēlāk izdomāsim, tagad - nē.”
Bet pašvaldībām jau sen bija tāda iespēja - to darīt, atrisināt šo un izstrādāt kārtību, un viņiem jau ir tie darbinieki. Vienkārši darbiniekiem varētu uzdot tos papildu pienākumus - strādāt ar konkrēto bērnu. Un, ņemot vērā, ka to bērnu ir tikai mazliet vairāk par desmit un Latvijā pašvaldību skaits ir lielāks, faktiski sanāk, ka pat ne visās pašvaldībās tas pienākumus būtu jāveic. Tikai tajās pašvaldībās, no kurām šie bērni nāk.
Tā ka aicinu atbalstīt, lai nākotnē, līdz 2025. gadam, atrastu to labāko risinājumu un lai arī tagad pašvaldībām būtu iespēja parādīt sevi no labās puses, kā līdz šim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Diez vai būs daudz deputātu, kas būtu bijuši “Naukšēnos” vai kaut kādā veidā iepazinušies ar to situāciju.
Taisnība Judina kungam - vienīgā iestāde... Pēc Judina kunga teiktā es tomēr īsti nesaprotu, kāpēc Judina kungs turpinās balsot “par” šī likumprojekta tālāku virzību.
Tas, kas ir svarīgi, - pateikt, ka 2022. gada 1. jūlijs ir tas, kas šajā likumprojektā ir minēts kā datums, pēc kura vairs neievietos bērnus šajās iestādēs. Kur viņi nonāks - atbildes nav. Manuprāt, Judina kungs un daudzi runātāji pirms tam jau arī skaidroja situācijas nopietnību.
Un, ja mēs skatāmies uz pašvaldībām, tad, nu, piedodiet, cerēt, ka pedagogi paši ar to tiks galā un ka pašvaldības ar to tiks galā... Tā tas diemžēl dzīvē nenotiks.
Es domāju, šis ir labs paraugs tam, kā Saeimai nevajadzētu strādāt. Šobrīd tiek piedāvāts likvidēt iestādi, balstoties deputātu iesniegtā likumprojektā, bez jebkādiem aprēķiniem; balstoties pieņēmumos, ka viss jau būs labi: ka pašvaldības ar to tiks galā, ka pašvaldībām tas neradīs nekādus - nekādus! - finansiālus izdevumus, ka tas viss notiks no brīva prāta, no labās gribas.
Un visas tās diskusijas, kurām pēc būtības būtu jānotiek Izglītības un zinātnes ministrijā vai Tieslietu ministrijā... nu, kopumā valdībā, kur būtu jābūt jau šim alternatīvajam modelim pilnīgi nepārprotami skaidram, lai visiem ir saprotams, kas notiks...
Mēs piedāvājam likvidēt iestādi ar 1. jūliju, aizliegt tur ievietot bērnus. Un situācijas, kas var rasties - un tādas situācijas var rasties! -, vienkārši pakarinām gaisā līdz 2024. gadam.
Nu “ģeniāls” likumprojekts, kolēģi! Tas viss ir rakstīts šajā likumprojektā.
2022. gads - nekur... Tajā iestādē vairs neliekam, risinājums būs līdz 2024. gadam. Tātad - divus gadus... “Labs” likumdošanas darbs! Un tas tiek piedāvāts Saeimai. Un par to jūs tagad lemsiet.
Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un uzdot ministrijām izstrādāt skaidru, saprotamu modeli.
Ir problēmas - ir problēmas! -, bet šobrīd deputāti apiet valsts pārvaldes iekārtas sistēmu - iesniedz likumprojektu pa taisno Saeimā. Taču var redzēt, ka to likumprojektu... tajā nevienu vārdu nav rakstījuši tie deputāti, kas to ir parakstījuši. Nevienu vārdu! Es esmu pārliecināts par to.
Ir apiets valdības normālais process, iemests iekšā likumprojekts, valdībā negribas diskutēt par šiem jautājumiem. Ir neērti... Protams, ir neērti, nu kam patīk par to runāt?! Bet jāizdara mājasdarbs līdz galam, pirms mēs ejam tālāk. Šobrīd šis darbs nav izdarīts.
Aicinu noraidīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labdien, Saeimas vadītāja! Labdien, kolēģi! Man ir prieks, ka Saeima papildinās, kaut pēdējā brīdī, ar deputātiem, kas saistīti ar pašvaldību pieredzi, - ar deputātiem, kas zinās, ko šis likumprojekts nozīmē pašvaldībām.
Man ir bijis tas gods no 2009. gada vadīt Sociālo lietu komiteju savā pašvaldībā. Un ne reizi vien nācās saskarties ar gadījumiem, kad šādi bērni nonāca mūsu uzmanības lokā.
Jā, “Naukšēni” nav nekāds briljants. “Naukšēni” ir briesmīga iestāde. Kāpēc tāda iestāde ir tapusi, kāpēc tāda ir izveidojusies - tas noteikti būtu jāprasa Izglītības un zinātnes ministrijai, kurai šī iestāde būtu jāpārrauga un jāvada. Vai nu zināšanu trūkums, vai vispār nekādas sajēgas par to, ko šī iestāde dara! Šāda nezināšana ir izveidojusi situāciju, ka šī iestāde ir kļuvusi, nu, ja ne par cietumu, tad par spīdzināšanas iestādi. Tas ir jāatzīst, tā tas ir. Tā tas notiek.
Kolēģi! Šajā sakarā ir vairākas lietas, kuras, protams, būtu jādzird Kaimiņa kungam, bet viņš ir aizņemts... Šobrīd, šos bērnus nosūtot pašvaldībai, mēs nolemjam viņus ļoti grūtam liktenim.
Ja šī iestāde ar savu budžetu nevarēja piesaistīt attiecīgus speciālistus, tad pašvaldībām ir vēl mazākas iespējas piesaistīt šos speciālistus, lai strādātu ar bērniem. Uzgrūst visu sociālajam dienestam var tikai cilvēki, kas nekad nav strādājuši pašvaldībā, kas nekad nav saskārušies ar to situāciju, ar ko jāsaskaras sociālajiem dienestiem, darbiniekiem un tā tālāk.
Sociālā dienesta darbinieki jau tagad ir pārlādēti ar dažādām funkcijām, kas viņiem nebūtu jāpilda, bet ko valsts ir veiksmīgi uzgrūdusi, to skaitā - pabalstu izdalīšana kovidsituācijās, dažādi novērtējumi, kas nav sociālajam dienestam jāveic. Diemžēl tas viss šobrīd ir sociālo dienestu redzeslokā.
Es esmu strādājis kopā ar sociālā dienesta darbiniekiem un esmu bijis vairākās situācijās, kur tiešām... arī ģimenē šie bērni dzīvo ļoti briesmīgos apstākļos. “Naukšēni” ir viena no tām iestādēm, kas daudz neatpaliek no šīs situācijas, lai gan šeit ir mazliet labāk - vismaz ēst iedod, ir siltums, un ir vismaz kaut kāda civilizēta apkārtne, cik nu to var uzskatīt par civilizētu.
Kolēģi! Es domāju, ka šis likumprojekts ir nepārdomāts gan no valstiskā, gan no pašvaldības viedokļa. Aicinu to noraidīt un pārdomāt kārtīgi.
Šie ir bērni, kas tur atrodas... Labi, desmit, bet katra pašvaldība, kurai šie bērni tagad pienāksies pēc šī lēmuma, nav gatava ar viņiem strādāt ne tagad, ne pēc trijiem, ne pēc pieciem gadiem.
Ja šobrīd nevar bērnu psihologu piesaistīt pašvaldībām, tad par ko mēs runājam?! Šī ir speciāla kategorija - speciālisti, kas nepieciešami darbam ar šiem bērniem. Tas nav pa jokam! Šie ir jau, nu, zināmā mērā iedīglī... jaunie noziedznieki. Attiecīgi nestrādājot ar viņiem, šie cilvēki, šie cilvēkbērni, pārvērtīsies par rūdītiem noziedzniekiem. Arī šobrīd tā iestāde - “Naukšēni” - neko nedara, lai notiktu kaut kāds pārmācības process, absolūti neko. Pirmām kārtām - tikai tāpēc, ka... ministrijas neizdarības pēc. Otrām kārtām - tāpēc, ka finansējums nav paredzēts. Un trešām kārtām - Latvijā trūkst šādu speciālistu, kas spētu strādāt ar šiem bērniem.
Kolēģi, es vēlreiz aicinu ieklausīties un īpaši vēršos pie tiem, kam ir pašvaldību darba pieredze. Nepieļausim šo trakumu, ka atdodam bērnus, nolemjam viņus nezināmai nākotnei, nezināmam liktenim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tavara kungs, jums pietiks ar divarpus minūtēm, vai runāsiet pēc pārtraukuma? (Dep. E. Tavara starpsauciens.) Pietiks?
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Kolēģi! Pavisam īsi.
Vēlreiz atkārtoju - neviens nenoliedz, ka ir problēmas “Naukšēnos”. Neviens nenoliedz!
Cilvēki, kas tur bijuši un apmeklējuši šo pāraudzināšanas iestādi (mēs to tā varam nosaukt), saprot, ka tur ir nepieciešami uzlabojumi; ka ir nepieciešamas reformas. Bet konkrētais likumprojekts to šobrīd... tādā redakcijā... neatrisina, vēl jo vairāk tāpēc, ka pa vidu ir šie divi gadi, par kuriem absolūti nekas nav skaidrs.
Un, ja komisijā... jūsu (šobrīd es vēršos pie “Attīstībai/Par!”) pārraudzītajā iekšlietu jomā... ir atbildīga Valsts policija... uzdod nopietnus jautājumus par visu šo procesu, tātad arī par diviem nākamajiem, pavadošajiem, likumprojektiem - grozījumiem Kriminālprocesa likumā un grozījumiem Krimināllikumā... viņiem ir nopietni jautājumi, ar viņiem šī iniciatīva nav izdiskutēta.
Jaunā konservatīvā partija, atbalstīsim jūsu nākamo iesniegto likumprojektu, ko jūs būsiet kopā ar pašvaldībām... jo pašvaldību pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Veselības un sociālo jautājumu komitejas pārstāvji, norāda... un faktiski zvana trauksmes zvanus, jo viņi saprot, kāda sociālā krīze tuvojas valstij. Ja mēs uzliekam vēl risināt papildu (šobrīd absolūti nevietā) jautājumus, tas ir nepareizi. Viņiem arī nav skaidrības ne par metodoloģiju... par ļoti daudzām lietām nav atbildes. Tiesībsargam tieši tāpat.
Tāpēc, kolēģi, tiešām tas te nav šobrīd kāds politiskās gaisotnes jautājums. Šo likumprojektu vajag pārstrādāt, un, ja Jaunā konservatīvā partija atnāks ar viedokli, pret kuru vismaz neiebildīs pašvaldības, Valsts policija (par ko atbild partija “Attīstībai/Par!”) un Tiesībsarga birojs... es domāju, atbalstīs arī visa opozīcija. Galu galā - ir runa par Latviju un par šiem bērniem, kuri īstenībā nonākuši ļoti traģiskā situācijā (paldies dievam, viņu nav daudz).
Bet es aicinu nebalsot vai arī balsot “pret” šo konkrēto likumprojektu, to pārtaisīt un atgriezties vēlreiz - jau citā kvalitātē - šeit.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Debates acīmredzot turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Aldis Blumbergs, Normunds Dzintars, Artuss Kaimiņš (Dep. A. Kaimiņš: “Ir!”)... Artuss Kaimiņš ir, Ivans Klementjevs, Atis Lejiņš (Dep. A. Lejiņš: “Ir!”)... ir, Inese Lībiņa-Egnere, Regīna Ločmele, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Ivans Ribakovs, Jānis Vucāns, Gatis Zamurs un Evita Zālīte-Grosa, kura... ir.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām debates saistībā ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es pateicos visiem tiem kolēģiem, kas šodien runāja par šo likumprojektu. Lieta tāda, ka es neesmu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts. Tā kā viņi ir runājuši, tas man deva iespēju tā rūpīgi izlasīt šā likumprojekta anotāciju. Un tas liek uzdot vismaz divus jautājumus: tas liek uzdot jautājumu par vispārīgo pieeju, un tas liek uzdot jautājumu par šā likumprojekta iespējamām sekām.
Sāksim ar vispārīgo pieeju, kolēģi. Pieņemsim... iedomāsimies, ka mums pēc kāda laika kādā no mūsu valsts... ņemot vērā politisko atbildību, vai būs cietumi... kādā no mūsu valsts cietumiem izveidojas tāda situācija, ka cietumā trūkst darbinieku - vai tur kovids, atalgojuma jautājumi, vēl kaut kas. Cilvēki šajā konkrētajā cietumā... vai pat cietumu darbinieki vairs nevēlas strādāt šajos cietumos. Vēl var būt arī kāda pārbaude - kāds konstatē, ka cietuma priekšnieks ir pieļāvis kādus nopietnus pārkāpumus, un viņam vairs nav tiesību strādāt ar ieslodzītajiem. Ko darīt? Deputātu grupa piedāvā cietumu slēgt uz četriem gadiem un ieslodzītos sūtīt mājās vai uz pašvaldībām, vai vēl kaut kur. (Starpsauciens.) Zinu, es saku - iedomājamies.
Ņemsim citu piemēru. Ņemsim, piemēram, skolu. Kādā skolā trūkst skolotāju. Trūkst skolotāju - mazs atalgojums, smagi strādāt. Ko darīt? Deputātu grupa iesniedz likumprojektu uz četriem gadiem skolu slēgt.
Es ceru, kolēģi, ka tā paralēle ir redzama un saprotama. Attiecībā uz padsmit... cik tur... 14 vai 15 jauniešiem, kas šobrīd atrodas vai kuriem vajadzētu atrasties tajā sociālās korekcijas iestādē, - tiesa pieņēma lēmumu viņus ievietot sociālās korekcijas iestādē, proti, izolēt. Mēs neviens nezinām, kādi bija iemesli, kāpēc tiesa šādi lēma, bet, visticamāk, tie bija nopietni, vērā ņemami iemesli.
Ierosinājums slēgt šo iestādi nav tāpēc, ka ministrija būtu lēmusi, ka tie iemesli nav bijuši tik nopietni, kā tiesa domāja, un ne tāpēc, ka šī sociālā korekcija kā tāda nedarbojas, bet, cik var noprast no anotācijas, iemesli ir tādi, ka faktiski nav, kas strādā šajā iestādē. Es tā to sapratu - to anotāciju: darbinieku trūkums. Tāpēc ir tāds ļoti liels jautājums par šo pieeju kā tādu, kā precedentu. Tas tiešām ir precedents.
Otrs jautājums, protams, ir par iespējamām sekām. Kā es jau teicu, bija nopietni iemesli, kāpēc tiesa lēma jauniešus ievietot tajā iestādē. Tagad ir piedāvājums šos jauniešus sūtīt mājās vai uz pašvaldībām. Godātie kolēģi, kā saka (Trīs reizes piesit pie tribīnes.), nedod dievs, ja kāds no šiem jauniešiem pēc dažiem mēnešiem kaut ko izdarīs, kaut ko nopietnu izdarīs - tādu nopietnu, par ko jau sūta nevis uz sociālo korekciju, bet uz nopietnākām iestādēm. Kad tas notiks, tie jautājumi tiks uzdoti. Tas viss atgriezīsies pie tā, kāpēc šis konkrētais jaunietis vai jauniete... kāpēc viņam bija iespēja to izdarīt, kāpēc viņš neatradās tur, kur tiesa lēma, ka viņam vajag atrasties... sociālajā korekcijā un tā tālāk? Un īstās pēdas aizvedīs uz šo konkrēto Saeimas sēdi un uz konkrēto deputātu lēmumu. Vai ne, kolēģi? Es ceru, ka tas tā nenotiks, bet varētu gan notikt.
Līdz ar to, kolēģi, aicinu vēlreiz padomāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (Konservatīvie).
Jā, es, kolēģi, dzirdēju daudz dažādu viedokļu, un viens no viedokļiem, kur visi deputāti principā ir vienisprātis, - ka šī iestāde Naukšēnos ir briesmīga iestāde, tik briesmīga, ka tur bērniem noteikti nevajadzētu būt. Briesmīga, briesmīga iestāde. Un es piekrītu - iespējams, tiešām tā ir briesmīga. Godīgi atzīšos, es tur neesmu bijis, es tik labi nezinu, bet, dzirdot, ko visi stāsta, tur tiešām notiek briesmu lietas.
Arī medijos pagājušajā gadā bija ziņas par to, cik briesmīgi tur izturas pret bērniem, kā viņus iespundē un tamlīdzīgi. Bet ko es dzirdu no daļas deputātu - iestāde ir briesmīga, tomēr paturēsim viņus šajā iestādē, jo, drošs paliek nedrošs... nezinu, ko mēs ar viņiem darīsim... lai viņi šajā briesmīgajā iestādē paliek.
No savas puses varu teikt, ka, izskatot šo likumprojektu komisijā un par to runājot, no speciālistiem esmu dzirdējis, ka konkrēti šāds soda mērs mūsdienās... tas nav mūsdienīgs, tādu reti kur vairs praktizē... nu, maz. Ir citi veidi, kā apieties ar šiem bērniem. Līdz ar to tas jau ir ceļš virzienā uz to, ka ir dots uzdevums to pārejas periodu... tas ir maksimālais termiņš, faktiski jau var ātrāk izstrādāt to termiņu - kad izdomā, kā tad pareizāk rīkoties. Līdz ar to viens jau būtu padarīts.
Otrs - ja neatbalsta šo likumprojektu, sanāk, ka tā iestāde faktiski turpina strādāt vēl vismaz gadu. Atkal varēs tikai pēc gada... jo ir noteikts mācību gada periods, kur ir vasaras brīvlaiks, kad tiem bērniem... lai viņi saprastu, kur viņiem atrasties, kā viņiem dzīvot... tieši šis ir tas piemērotākais brīdis, kad šādu iestādi slēgt. Pretējā gadījumā, ja mēs nepieņemam šo lēmumu, mēs atliekam problēmas risināšanu vēl uz gadu.
Kas būs pēc gada? Pēc gada atkal teiks: neko neesam izdomājuši, padomāsim vēl gadu vai divus, vai vēl, nezinu, cik ilgi. Beigās būs tā, ka tā briesmīgā iestāde, kur bērniem ir vissliktāk, jo sliktāk vairs nevar būt, joprojām turpinās darboties.
Lai kaut ko panāktu, ir jārīkojas, un viens no rīcības veidiem ir šis - konkrēti pieņemot attiecīgu regulējumu. Par to, vai ir iespējams labāks risinājums... es personīgi varu aicināt deputātus, kuriem tiešām tāda interese ir, ierasties uz Juridiskās komisijas sēdi, kur notiks debates par to, kā šajā pārejas periodā - līdz 2024. gadam - vislabāk rīkoties.
Es personīgi aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Jā, Butāna kungs, bija interesanti dzirdēt to no jums. Jūs kā pirmais parakstītājs šim likumprojektam... esat parakstījis likumprojektu par vietu, kur jūs ne reizi neesat bijis, bet vadāties pēc pieņēmumiem.
Un vēlreiz. Viens bērns šeit izmaksā (vismaz pēc publiski pieejamās informācijas) 2900 eiro mēnesī. Tādas ir izmaksas vienam bērnam. Ar šādiem resursiem, es domāju, būtu tikai normāli, ja Izglītības un zinātnes ministrija, kuru jūs politiski pārvaldāt, Tieslietu ministrija, kuru arī jūs politiski pārvaldāt, būtu radījušas skaidru, saprotamu mehānismu, kādā veidā šos resursus tērēt labāk, kādā veidā šos resursus novirzīt vai nu pašvaldībām, vai vienalga kā... izdomāt šo jauno mehānismu.
Tas, ko jūs piedāvājat, - jūs jau nepiedāvājat šo iestādi šogad slēgt, jūs piedāvājat to, ka no jūlija šajā iestādē bērni vairs netiks ievietoti. Tas ir tas, ko jūs piedāvājat.
Tas, ko mēs prasām, - mēs prasām no sākuma risinājumu, kas ar viņiem notiks tālāk, un tad lemjam par iestādes slēgšanu. Šobrīd viss notiek ar kājām gaisā. Man tāda pieeja nav saprotama.
Jums bija četri gadi Saeimā - četri gadi jums Saeimā bija darbs! -, varējāt strādāt, atjēgties par šo jautājumu trīs gadus atpakaļ, ja reiz tas bija tik svarīgs. Tagad, pirms vēlēšanām, jūs nākat ar šādu ierosinājumu, nepiedāvājot konkrētu risinājumu. Vienkārši slēdzam, tāpēc ka slēdzam, tāpēc ka mēs tā gribam, apejam valdību.
Kolēģi, es aicinu noraidīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Dažas piezīmes.
Pirmā piezīme. Šīsdienas debates ļoti spilgti liecina par to, ka steidzamība nevar būt likumdošanas pamats. Steidzamība ir tikai izņēmumi likumdošanā kā sistēmā.
Otrā piezīme. Iesniedzēju loģika ir ļoti vienkārša - ja dzīvoklī sakrājušies putekļi, ja dzīvoklī ir netīrība, tad ir divi varianti: vai nu ķerties pie tīrības ieviešanas, vai slēgt šo dzīvokli un meklēt kādu citu risinājumu, kur izvietot dzīvokļa iemītniekus.
Trešā. Jebkura situācija... šeit ir konkrēta situācija kā problēma, kuru ir mēģināts risināt ar likumdošanas metodēm. Ja ir konkrēta problēma, ļoti labi būtu pamodelēt šo situāciju.
Pieņemsim - kā modeli -, ka 1. jūlijā šī briesmīgā iestāde tiks aizklapēta. Un tad rodas jautājums. Tie ir nepilni... 10 puiši un meitenes, kas tur ievietoti. Katram ir vārds, uzvārds. Katrs tur ir ievietots no konkrētas dzīvesvietas, un tur pēc idejas, iesniedzēju idejas, viņiem vajadzētu atgriezties. Vai tā vieta vispār vēl pastāv? Vai ir, kur viņus likt? Vai ir cilvēki, konkrēti cilvēki, ne abstrakti sociālie darbinieki, bet cilvēki ar uzvārdu, vārdu un ieņemamo amatu, kas ar to nodarbosies? Kas tālāk? Kas viņus ēdinās, kas viņus baros? Un tā tālāk. Līdz ar to tādā veidā risinājums nedod ne tūlītēju rezultātu, ne tūlītēju, ne tālejošu efektu.
Un pēdējais. Diemžēl pēdējie divi gadi parādīja, ka tūkstošiem bērnu, skolēnu ir nokļuvuši izolācijā. Viņiem visiem šodien ir ārkārtīgi nepieciešamas psihologu konsultācijas. Viņiem ir vajadzīga palīdzība... tūkstošiem... rehabilitācijā, jo šie divi izolācijas gadi mainīja bērnus, mainīja topošos cilvēkus, augošos cilvēkus. Un tā ir milzīga problēma, ar kuru diemžēl šodien neviens nenodarbojas, jo mēs nodarbojamies ar konkrētu, tūlītēju risinājumu, kas nedod nekādu efektu.
Es domāju, ka šodien būtu godprātīgi un pēc labākās apziņas noraidīt šo likumprojektu un ķerties pie problēmas risināšanas. Un varbūt pirmais solis - ieviest kārtību “Naukšēnos”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Man ir bijusi iespēja savulaik pabūt “Naukšēnos”, jo valdībā bija ideja - vai tā ir izglītības audzinoša rakstura iestāde, vai tā ir sociāla audzinoša rakstura iestāde, vai tā vairāk ir kā Tieslietu ministrijas pārziņā esoša iestāde. Un, ja jūs esat iedomājušies, ka tie ir bērni, vienkārši bērni, tad, jā, viņi ir bērni pēc dzimšanas gada, bet pēc savām darbībām un izdarībām, un savas uzvedības - ne tuvu tam. Līdz ar to, ja šobrīd nav risinājuma, ko pēc 1. jūlija ar šiem bērniem darīt... jo klasisks sociālais darbinieks pašvaldībā vai bāriņtiesas vadītājs, vai bāriņtiesas darbinieks nespēs ar šādiem bērniem tikt galā, vienkārši nespēs. Un, kamēr nav risinājuma, kādā veidā mēs šo pāraudzināšanu veicam, to nedrīkst darīt, jo pretējā gadījumā mēs apdraudēsim tos vienaudžus, kas būs blakus vai tuvumā, vai arī pieaugušos cilvēkus.
Cienītie kolēģi, kamēr šis jautājums līdz galam nav izdiskutēts un nav saprasta rīcība, es aicinu šādu likumprojektu neatbalstīt un, kā teica Dolgopolova kungs, aicinu sakārtot tos pašus “Naukšēnus”, meklēt, iespējams, modernākus, jaunākus, labākus risinājumus, kādā veidā mēs šos tā saucamos bērnus varam pāraudzināt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
J. Butāns. Komisijas vārdā varu vien piebilst, ka komisija likumprojektu atbalstīja un aicina arī kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13. jūnijs pulksten 12.00.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?
J. Butāns. Izskatīšana - Saeimas 16. jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. jūnijs līdz pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 16. jūnija sēdē.
Likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (Konservatīvie).
Juridiskajā komisijā tika izskatīts arī saistītais likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1496/Lp13), kurš Kriminālprocesa likumā papildina pārejas noteikumus ar 80. un 81. punktu, kas nosaka termiņus, kad netiek piemērots attiecīgais drošības līdzeklis.
Komisijā tika izskatīts un atzīts par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
J. Butāns. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.
Aicinu kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 22, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13. jūnijs pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 16. jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. jūnijs līdz pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16. jūnijā.
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (Konservatīvie).
Arī šis likumprojekts - “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1497/Lp13) - ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu un paredz papildināt Krimināllikumu ar pārejas noteikumu 29. punktu, nosakot, ka līdz 2024. gada 31. decembrim nepiemēro 66.2 panta otro daļu.
Komisijā tika izskatīts un atzīts par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
J. Butāns. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.
Aicinu kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13. jūnijs pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 16. jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumus var iesniegt līdz šā gada 13. jūnija pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16. jūnijā.
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.
S. Riekstiņš (Konservatīvie).
Sveicināti, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1484/Lp13).
Komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai: pārņemtu direktīvas 2019/1936 prasības; vienkāršotu satiksmes organizācijas ieceru saskaņošanas kārtību; precizētu regulējumu attiecībā uz caurlaižu izsniegšanu pasta, komersantu un institūciju transportlīdzekļiem; novērstu Latvijas Republikas normatīvo aktu neatbilstību Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem; precizētu deleģējumu Ceļu satiksmes likumā saistībā ar uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises un apmaksas kārtību; novērstu diskriminējošu reģistrācijas aizliegumu attiecībā pret kokvedējiem un precizētu lietoto terminoloģiju.
Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. jūlijs.
Sēdes vadītāja. Jūnijs? Jūlijs. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 9. jūlijs.
Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1529/Lp13) izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.
V. Liepkalns (AP!).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1483/Lp13).
Likumprojekta mērķis ir noteikt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, ar kuriem tiktu noteikta Modernizācijas fonda īstenošanas kārtība un apstiprināta tā daudzgadu darbības programma, kā arī atļaut Ministru kabinetam noteikt Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkciju īstenojošo privātpersonu vai publisku personu Latvijā, apstiprināt projektu konkursu nolikumus, kā arī noteikt galvenos investīciju virzienus un ziņošanas nosacījumus.
Papildus ar likumprojektu tiek precizētas un atjaunotas atsevišķas likuma “Par piesārņojumu” līdzšinējās panta redakcijas. Lai reaģētu uz straujo energoresursu cenu kāpumu un mazinātu atkarību no Krievijas gāzes un citu fosilo energoresursu importu un izmantošanu Latvijā, kā arī lai īstenotu enerģētikas sistēmu modernizēšanu un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu, grozījumus nepieciešams virzīt steidzamības kārtībā. Tātad praktiski šī steidzamība nepieciešama, lai augustā būtu iespēja iesniegt investīciju pieteikumus izskatīšanai Eiropas Investīciju bankā un uzsāktu darbu pie konkrētu atbalsta programmu izstrādes Latvijā.
Līdz ar to, godātie kolēģi, sākumā lūgšu jūs noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
V. Liepkalns. Kā jau es teicu, komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.
Aicinu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 30. jūnijs, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas tuvākajā sēdē pēc 30. jūnija.
Sēdes vadītāja. 30. jūnijs?
V. Liepkalns. Jā.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. jūnijs, izskatīšana - Saeimas nākamajā sēdē pēc 30. jūnija.
Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (Konservatīvie).
Juridiskajā komisijā skatījām likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1499/Lp13).
Grozījums Ceļu satiksmes likumā nepieciešams, lai īstenotu ideju likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.
Aicinu kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas jeb šā gada 14. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. jūnijs.
Likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.
J. Iesalnieks (NA).
Labdien! Likumprojekts saistīts ar šodien jau atbalstītajiem grozījumiem Civillikumā pirmajā lasījumā.
Šī likumprojekta mērķis ir pilnveidot bezmantinieku mantas tiesību institūtu, nosakot, ka mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtē zvērināts tiesu izpildītājs, sākot no 2023. gada 1. janvāra.
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Iesalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - viens mēnesis jeb 9. jūlijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 9. jūlijs.
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.
S. Riekstiņš (Konservatīvie).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1518/Lp13) un nolēmusi atbalstīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Likumprojektu ir izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu attiecībā uz ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību, ceļu drošības inspekcijas veikšanu, ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu. Likums arī ļaus vienkāršot satiksmes organizācijas ieceru saskaņošanas kārtību un novērst Latvijas Republikas normatīvo aktu neatbilstību Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem.
Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. jūnijs, izskatīšana - Saeimas nākamajā sēdē pēc 10. jūnija.
Sēdes vadītāja. Proti, šā gada 16. jūnijā? Termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16. jūnijā.
Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (ZZS).
Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1521/Lp13).
Likumprojekta mērķis ir noteikt aizsardzības ministram tiesības lemt par speciālo operāciju veikšanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju veikšanu.
Likumprojekts paredzēts operatīvai un iespējami savlaicīgai pretreakcijas īstenošanai uz militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju, kā arī šādu situāciju novēršanai nepieciešamo preventīvo pasākumu veikšanai.
Likumprojekts paredz aizsardzības ministram tiesības pieņemt lēmumus par speciālo operāciju veikšanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju veikšanu. Lēmumus nepieciešams saskaņot ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru. Noteikts arī pienākums aizsardzības ministram informēt Nacionālās drošības padomi par šo operāciju norisi un rezultātiem.
Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta pirmās daļas 7. punkts paredz speciālās operācijas kā vienu no Nacionālo bruņoto spēku veicamajiem pasākumiem. Speciālo operāciju panākumi lielā mērā ir atkarīgi no spējas nekavējoties reaģēt uz apdraudējumu un maksimāli ilgā laika posmā nodrošināt plānotās operācijas diskrētumu.
Tāpat šobrīd strauji pieaug valsti apdraudošo situāciju skaits kibervidē, kas saistītas ar pretlikumīgu piekļuvi informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucējumiem. Līdz ar to nepieciešams stiprināt bruņoto spēku spējas stāties pretī minētajiem izaicinājumiem.
Šādu situāciju deeskalācija prasa bruņoto spēku papildu resursus un līdzekļus pretreakcijas spēju pilnveidošanai. Līdz ar to efektīvai reaģēšanai uz iespējamiem draudiem visās operacionālajās vidēs ir nepieciešams nacionālā līmenī attīstīt arī aktīvās kiberaizsardzības spējas un nepieciešamības gadījumā tās pielietot, ja cita veida centieni pretinieka apturēšanai nav bijuši sekmīgi. Aktīvās kiberaizsardzības operācijas ietver darbības kibervidē, kas vērstas uz uzbrukumu nepieļaušanu, pārtraukšanu un apturēšanu gan pašaizsardzības nolūkos, gan preventīvi.
Komisijā šis likumprojekts tika izstrādāts, atbalstot Aizsardzības ministrijas iniciatīvu.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 13. jūnija pulksten 14.00. Izskatīšanas laiks Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šī gada 16. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. jūnijs līdz pulksten 14.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16. jūnijs.
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (ZZS).
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja arī likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1522/Lp13).
Šī likumprojekta mērķis ir noteikt aktīvās kiberaizsardzības operācijas kā atsevišķu pasākumu, ko Nacionālie bruņotie spēki veic, pildot tiem Nacionālo bruņoto spēku likumā paredzētos uzdevumus. Vienlaikus likumprojektā noteikta ar iepriekšējo likumprojektu saskaņotu lēmumu pieņemšanas kārtība speciālu operāciju veikšanai ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju veikšanai. Lai nodrošinātu tiesisko pamatu minēto pasākumu veikšanai, aktīvās kiberaizsardzības operācijas likumprojektā noteiktas kā vēl viens atsevišķs pasākumu veids, ko NBS īsteno, pildot tiem likumā paredzēto uzdevumu.
Arī šo likumprojektu, kas ietilpst šajā paketē, komisija lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 13. jūnija pulksten 14.00.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?
R. Bergmanis. Izskatīšanas laiks Saeimas sēdē otrajā lasījumā - šā gada 16. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. jūnijs līdz pulksten 14.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16. jūnijs.
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1527/Lp13), pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1527/Lp13), pirmais lasījums.
Šo likumprojektu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, sadarbībā ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju. Likumprojekts ir nepieciešams, lai nostiprinātu, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto saturu nodod citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un pēdējie to izplata nemainītā veidā, tādējādi saglabājot sabiedrisko mediju satura integritāti.
Tāpat ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nolūkā nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem uzticamu informāciju un veicināt mazākumtautību iedzīvotāju valsts valodas prasmes, subtitrē vai ieskaņo valsts valodā veidoto sabiedrisko mediju ziņu vai informatīvi analītiskos raidījumus mazākumtautību valodās.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu izskatīja šā gada 8. jūnija sēdē un vienbalsīgi atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, kā arī komisija paralēli lēma to, ka likumprojekts būtu izskatāms steidzamības kārtā.
Komisijas vārdā aicinu šim likumprojektam noteikt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1527/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Varam...?”) Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A. Kaimiņš. Jā... Tagad ir debates, ja?
Sēdes vadītāja. Labi, uzsākam...
A. Kaimiņš. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Vienkārši izskaidrot situāciju. Šis likumprojekts patiesībā neko nemaina esošajās tiesībās sabiedriskajam medijam - vai tas būtu Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija, vai LSM - nodot savu saturu trešajai pusei.
Saku godīgi - lielie vaļi, tā teikt, lielie kanāli - TV3 vai “Tet”... šajā nav ieinteresēti. Saku vēl godīgāk - šis ir vairāk tendēts uz Latgales mazajiem reģionālajiem televīzijas kanāliem. Sliktā ziņa ir tā, ka mēs nevaram nodot, respektīvi, lūgt nodot, ziņas, teiksim, “Panorāmu”. Mēs nevaram nodot ziņas, kas ir sabiedriskajā televīzijā, jo tur tiek izmantoti starptautisko ziņu aģentūru kaut kāda veida kadri, materiāli no starptautiskajām ziņām. Tās ir autortiesības, kuras nedrīkst pārkāpt, jo tad būs milzīga atbildība, sodi un kas tik vēl no tā visa nebūs.
Šis vairāk, kolēģi, ir tāds mazlietiņ tā kā reklāmas baneris no Saeimas reģionālajiem televīzijas kanāliem Latgalē, ka viņi var... viņi joprojām var, arī šobrīd, arī nebalsojot par šo likumprojektu, bet, ka viņi var... Mēs viņiem atgādinām - cienījamie Latgales reģionālās televīzijas redakcionālo izvēļu darītāji, jūs varat no sabiedriskā medija dabūt saturu. Šis likumprojekts paredz to, ka satura devējam, proti, sabiedriskam medijam, būs saturs arī jātulko - te ir rakstīts - “mazākumtautību valodā”. Būsim godīgi, šeit runa ir par krievu valodu. Šie raidījumi, kā, pieņemsim, “Aizliegtais paņēmiens”, “Viens pret vienu”, “Kas notiek Latvijā?” vai Latvijas Radio “Atvērtie faili” - tas viss ir saturs, ko var iedot reģionālajā televīzijā Latgalē... kurš ir tik ļoti pieradis pie tās Putina propagandas (ja mēs tā skatāmies), kura ir atņemta.
Pat šodien mēs esam nobalsojuši par kriminālatbildību, ja tiek izplatīti šāda veida kanāli... Šeit mēs iedodam saturu. Es nekādā gadījumā nepieņemu kritiku, ka tagad sabiedriskais medijs tiks vājināts, ja, pieņemsim, “Dautkom” televīzija iegūs kādu no šiem raidījumiem. Jā, šobrīd nav zināms vispār, vai kādam ir interese par to, nav zināms. Ir zināms, ka ir interese par ziņām, bet ziņas mēs nevaram dot autortiesību dēļ. Bet, pieņemsim... es domāju, ka nāktu par labu cilvēkiem parādīt, teiksim, “Viens pret vienu”, pārrunāt skaņas ierakstu pāri... šī ieskaņošana vai titrēšana. Šis ir tāds deklaratīvs... pa lielam Saeimas... vienbalsīgs komisijas atbalsts šim bija. Tāpēc tie ir grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, nevis EPLL - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Kolēģi, tā doma ir tāda. Mēs šodien esam atbalstījuši steidzamību. Līdz otrdienas pulksten 12.00 gaidām priekšlikumus, un likumprojektu izskatīsim nākamajā Saeimas sēdē - 16. jūnijā. Es ceru, ka tā tas viss arī notiks.
Es aptuveni izstāstīju. Tā sliktā ziņa ir tiešām par tām ziņām, bet tur neko nevar darīt.
Šeit ir iezīmēta nauda arī no Finanšu ministrijas, kas... mēs runājam par kaut kādiem 60 tūkstošiem tai titrēšanai vai overvoice, tā saucamajai ieskaņošanai, jo, būsim godīgi, mums ir jāuzrunā tie cilvēki, kas šobrīd ir varbūt vispār atrauti no kaut kādas mediju telpas. Un tā ir ļoti svarīga lieta. Jūs ļoti labi zināt, ka situācija Kurzemē no situācijas Latgalē mediju patērēšanas jomā ir pilnīgi... kardināli atšķirīga.
Līdz ar to savu runu par šo es arī beigšu. Boriss noteikti turpinās...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Pamatā es piekrītu tam, ko Kaimiņa kungs teica, un es atbalstu šo likumprojektu. Bet nelolosim ilūzijas. Tā ir tāda lāpīšana, jo es neticu, ka tas darbosies, vairāku apstākļu dēļ.
Pirmais. Mēs skaidri redzam, ka ne sabiedriskie mediji paši, ne arī sabiedrisko mediju padome neatbalsta šo ideju. (Starpsauciens: “Taisnība.”) Un neviens uzspiest to nevar. Padome ir neatkarīga, mediji ir neatkarīgi, vienalga, ko mēs te lemtu un par ko mēs šeit balsotu, tikai viņi paši var lemt - atdot savu saturu vai ne.
Otrais moments - kam atdot. Nu, patiešām ir dažas televīzijas Latgalē, bet burtiski ar vienas rokas pirkstiem pietiks, lai tās visas uzskaitītu, kas labprāt ņems... Es negribu saukt nosaukumus tagad. Bet tas faktiski uzrunās tikai ļoti nelielu Latvijas krievvalodīgās auditorijas daļu, un nekādas problēmas ar to netiks atrisinātas.
Trešais un pats galvenais. Tā ir liela ilūzija, ka patiešām šī auditorija skatīsies raidījumus, kas ir domāti latviešu auditorijai, ar subtitriem. Nu nav jau sen problēmas ar latviešu valodu. Kolēģi, nu, nedzīvosim pagātnē, situācijā, kāda bija pirms 20 gadiem. Jebkuram lēmumam jābūt balstītam uz faktiem, uz datiem. Vai jums ir zināmi dati, cik liela krievvalodīgā Latvijas auditorijas daļa vispār vēl joprojām skatās televīziju? Komisijā šie dati tika paziņoti, tā bija slēgta sēde. Tāpēc es neatkārtošos šeit no tribīnes, bet es ļoti ieteiktu jums par to painteresēties.
Un otrais moments - cik liela daļa no šīs daļas skatās televīziju latviešu valodā? Atkal es nesaukšu, kolēģi, skaitļus, bet absolūti lielākā daļa. Kam jūs tulkosiet? Vai jūs patiešām domājat, ka... nu, varbūt ir daži neseni imigranti, kam būs interesanti. Bet Latvijas pilsoņiem un absolūti lielākajai daļai nepilsoņu tas vienkārši nav vajadzīgs. Ja viņus interesētu šis saturs, tad viņi skatītos latviski, un liela daļa to arī dara. Var sasniegt konkrētu auditoriju tikai ar to saturu, kas ir domāts šai auditorijai un kas ir izveidots, ņemot vērā šīs auditorijas specifiku un intereses. Es domāju, ka jebkurš mediju speciālists to zina.
Tātad - ko mēs tagad taisāmies darīt? Faktiski izšķērdēt naudu tulkošanai, kas nevienam nav vajadzīga. Ir jādomā patiešām, kā uzrunāt krievvalodīgo auditoriju, jo situācija atkārtojas.
Mēs par to sākām runāt vēl 2014. gadā pēc Krimas, un sākotnēji bija domāts, ka ir vajadzīgs viens kopīgs kanāls Baltijas valstīm krievu valodā. Nu, mēs domājām, Igaunija izveidoja “ETV Plus”, tam nebija pārāk liela auditorija, bet šis kanāls ļoti veiksmīgi konkurēja ar Krievijas veidoto saturu, un tagad pēc Krievijas kanālu atslēgšanas šī kanāla auditorija ļoti ātri aug. 25. februārī Igaunija pieņēma lēmumu par to, lai izdalītu papildu finansējumu tieši apraidei krievu valodā. Pusotru miljonu, ja nemaldos. Martā viņi iedeva vēl papildus, turklāt ne tikai sabiedriskajiem medijiem, bet arī privātajiem medijiem. Tādiem kā “Delfi” igauņu valodā un tā tālāk. Un tas jau sen strādā. Šie raidījumi tiek veidoti, un tie sasniedz arvien lielāku auditorijas daļu.
Mēs kopš 24. februāra arvien runājam, arvien diskutējam, nekādus lēmumus nepieņemam, galu galā tur pusmiljons ir izdalīts. Tikai nesen - pirms pāris nedēļām - parādījās tas saraksts, kam... bet principā viss stāv uz vietas. Vai... ko jūs domājat, ka cilvēki, kas ir pieraduši skatīties Krievijas kanālus, sēdēs un gaidīs, kamēr mēs te kaut kādu brīnumainu risinājumu izdomāsim? Nē, viņi meklēs citus risinājumus, un, ticiet man, pamatā cilvēki skatās tieši to, ko viņi skatījās pirms agresijas Ukrainā.
Vēlreiz gribu atgādināt - mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Televīziju skatās absolūts mazākums, jo ir citas tehnoloģijas, citas platformas, citi komunikācijas kanāli. Un, ja cilvēki vēlas saņemt informāciju tajā valodā, kurai viņi dod priekšroku, viņi atradīs šādas iespējas. Bet mēs turpinām runāt.
Jā, labi, es vēlreiz gribu uzsvērt - es atbalstu šo piedāvāto risinājumu, tas ir ļoti mazs solītis pareizajā virzienā, bet es tomēr gribētu uzsvērt divas lietas.
Pirmkārt, tiešām netērēsim par velti naudu tulkojumiem. Mums ir LSM, mums ir ļoti neliels, bet tomēr diezgan kvalitatīvs saturs krievu valodā, un tieši uz šo saturu jākoncentrējas, un tieši šis saturs jāizplata. Saturs, kas sākotnēji tika izveidots latviešiem... vienalga to nelietos, kolēģi, tad tas būs par velti.
Un otrais - domāsim tālāk, jo pastāv ļoti liela varbūtība, ka šis grozījums, ko mēs tagad apspriežam, vienkārši paliks uz papīra, tas netiks īstenots, jo vienkārši nav mūsu kompetencē uzspiest šādu risinājumu sabiedriskajiem medijiem. Tāpēc jādomā tālāk - labāk vēlu nekā nekad. Mēs jau esam pazaudējuši ļoti daudz laika. Domāsim un meklēsim konstruktīvus risinājumus, ja patiešām mēs gribam sasniegt šo auditoriju.
Bet es skatos, ka tomēr koalīcija uzskata ļoti vienkārši - labs krievs, pareizs krievs, lojāls krievs ir tas, kas skatās medijus, skatās televīziju latviešu valodā. Nu, ja mēs tā domājam, nu tad okay, uz priekšu, tad beigsim visas šīs diskusijas, atmetīsim ar roku uz visu šo auditoriju, bet tad nebrīnīsimies, ka Putina atbalstītāju Latvijā būs arvien vairāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Kolēģi, mēs ļoti ilgi diskutējam par šiem jautājumiem. Es, protams, nevaru galvot, ka rezultāts būs. Mēs sākām runāt par titrēšanu un tulkošanu uzreiz pēc 24. februāra un turpinājām runāt. Es domāju, no mūsu diskusijām ir labums.
Es atceros, ka SEPLP, piedaloties mūsu diskusijās, runāja... SEPLP, arī televīzijas pārstāvji runāja, ka viņi nav nekādi producenti, viņi tieši grib izplatīt informāciju, izmantojot savu zīmolu, un tas ir ļoti labi. Bet mēs arī runājām un mēģinājām skaidrot savu pozīciju, ka mums ir svarīgi, lai auditorija būtu maksimāli plaša. Kad mēs runājam par titrēšanu, tad mēs runājam par atsevišķiem raidījumiem.
Es negribu nevienu reklamēt, bet ir Latvijas Televīzijā interesanti raidījumi. Ja viss būtu tā, kā Cileviča kungs domā, ka visi, ikviens, var skatīties un klausīties latviešu valodā, nu tad mēs vispār runātu par to, vai mums vajag vai nevajag Rus.LSM.lv, bet šis jautājums nav dienas kārtībā.
Mūsu doma tagad ir cita. Ir interesants saturs. Ir interesanti analītiskie raidījumi. Es domāju, ka dot iespēju translēt, pārtulkot, titrēt - tā ir iespēja paplašināt auditoriju, jo atslēgas vārdi, manuprāt, patlaban ir “vienota informatīvā telpa”.
Nav labi, ka mūsu cilvēki patērē dažādu informāciju. Informācijas dažādība ir laba lieta, bet mums tā robeža - pēc valodas. Ja mums būtu vairākas redakcijas, kas piedāvātu tieši tādu informāciju latviešu valodā, dažādus viedokļus... tas ir viss ļoti labi, tā arī principā ir; bet nav labi, ka krievvalodīgie saņem informāciju, kur akcenti ir salikti citādi. Tāpēc ar to titrēšanu... Nu, pirmām kārtām man ir prieks, ka mēs tomēr virzāmies uz priekšu.
Protams, nebūs tā, ka visi sēdēs un gaidīs “De Facto” krievu valodā vai ar krievu subtitriem. Bet ir, es pieļauju, tāpat kā arī Cileviča kungs... es pieļauju, ka ir cilvēku grupa, kas varbūt tagad vēl nav spējīga uztvert to visu informāciju, bet, ja būs titri un raidījums būs interesants, tad cilvēks varēs pieslēgties šai informācijai.
Tāpēc es aicinu atbalstīt. Es piekrītu, ka tā nav nekāda panaceja, bet tas ir labs solis.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
A. Kaimiņš. Tātad vēlreiz: komisijas vārdā - kolēģi, nedrīkstēs montēt, izmontēt vai kā savādāk sagriezt raidījumu. Nedrīkstēs. Būs norāde uz attiecīgi sabiedriskā medija... tātad arī logo būs ekrānā. Tālāk redzēsim, kā mums ies pēc nedēļas, kādi būs priekšlikumi.
Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1527/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Kaimiņš. 14. jūnija pulksten 12.00 ir termiņš priekšlikumiem, un es lūdzu izskatīt šo likumprojektu Saeimas nākamajā - 16. jūnija - sēdē.
Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. jūnijs līdz pulksten 12.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16. jūnijā.
A. Kaimiņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1529/Lp13), pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Sveicināti vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir tikko izskatījusi kārtējos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Grozījumu mērķis ir noteikt vienādu primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem - līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz šī gada beigām.
Mērķis ir noteikt arī to, ka atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz šī gada beigām.
Un papildus likumprojekts paredz iespēju saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas nespēj nodrošināt sev izmitināšanu (paredz vairākas šādas grupas).
Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un atbalstīja arī tā steidzamību.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1529/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
M. Šteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1529/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13. jūnija pulksten 14.00. Un izskatīšana - Saeimas 16. jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. jūnijs līdz pulksten 14.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 16. jūnijā.
Godātie kolēģi, tālāk darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Deputāti Ēriks Pucens, Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Ramona Petraviča, Māris Možvillo un Ralfs Nemiro ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par valsts apmaksātu ēdināšanu vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Dep. J. Pūce: “Ir iebildumi.”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Par to viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens.
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Diena ir gandrīz noslēgusies, esam strādājuši ar vairākiem desmitiem likumprojektu; dažus mēs spējam izskatīt ātri un atkārtoti izskatīt, sasaukt komisiju, bet ir likumprojekti, kuriem mēs pat nepievēršam uzmanību.
Mēs redzam, kas šodien ārā notiek, mēs redzam - inflācija jau ir vairāk nekā 15 procentu, bet šodien mēs nepieņēmām nevienu likumprojektu, kas ierobežotu inflāciju. Mēs, opozīcija, varam iesniegt priekšlikumus par degvielas cenu samazināšanu, par pārtikas produktiem, par elektrību, par gāzi, bet te viss tiek noraidīts.
Kad runājam ar pašvaldībām un uzņēmumiem, kuri piegādā šo ēdienu iestādēm, viņi saka, ka viņiem pavisam drīz būs jālauž līgumi, jo tos vairs nevarēs izpildīt.
Un tad rodas jautājums. Tad, kad naudu vajag airBaltic, - tad mums nauda ir. Kad naudu vajag dzelzceļam, nauda mums ir. Kad naudu vajag vakcīnām, kuras tiek izmestas miskastē, arī tam mums nauda ir. Bet tad, kad mēs varētu padomāt par saviem bērniem, lai nodrošinātu viņiem brīvpusdienas, Juris Pūce lepni pasaka, ka viņam ir iebildumi. (Dep. J. Pūces starpsauciens.) Jā, jā, patiešām, Juri.
Tamdēļ... kolēģi, ļoti žēl, ka šodien mēs neizskatīsim šo likumprojektu... nevis likumprojektu, bet lēmuma projektu. Mūsu lēmuma projektā bija paredzēts dot Ministru kabinetam uzdevumu - izstrādāt kārtību, kādā varētu nodrošināt šiem bērniem brīvpusdienas. Ļoti žēl, kolēģi, ka neatbalstījāt.
Un, visticamāk, nākamnedēļ jums darba cēliens beigsies, bet rudenī atnāks daudzas ļoti lielas problēmas. Un varbūt tad kāds sāks aizdomāties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es esmu pret to, ka šo jautājumu atliek. Bērnu brīvpusdienām ir jābūt tagad, no šodienas, bērnudārzos, skolās - no pirmās mācību dienas līdz pēdējai.
Un atcerieties - es vienmēr atbalstīšu bērnu brīvpusdienas! Gobzems ir cietais rieksts - nav jau nekāds tur mīkstais riekstiņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts apmaksātu ēdināšanu vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem” iekļaušanu šā gada 16. jūnija sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 46, atturas - nav. Lēmuma projekts 16. jūnija sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Vai ir priekšlikums to nodot kādai no komisijām? (Dep. A. Gobzema starpsauciens.) Tātad Gobzema kungs ierosina nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Pucena kungs? (Dep. Ē. Pucena starpsauciens.) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? (Dep. Ē. Pucens: “Jā.”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts apmaksātu ēdināšanu vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 47, atturas - nav. Lēmuma projekts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nav nodots.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts apmaksātu ēdināšanu vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 47, atturas - nav. Lēmuma projekts nav nodots arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lēmuma projekts ir noraidīts.
Deputāti Viktors Valainis, Armands Krauze, Edgars Tavars, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Didzis Šmits, Janīna Jalinska, Raimonds Bergmanis, Māris Kučinskis un Uldis Augulis ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst apkures 2022. gada-2023. gada sezonas krīzes priekšnoteikumus”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Ir iebildumi. Tātad mums jālemj par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
jālemj par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs šo lēmuma projektu sagatavojām, lai aicinātu Saeimu tomēr pievērst uzmanību arī tam, ka valdība šobrīd neizstrādā un nepiedāvā nekādus risinājumus energoresursu cenu kāpuma mazinājumam.
Šobrīd no publiski pieejamās informācijas mēs redzam, ka premjers ir it kā izdevis rezolūciju... 14. jūnijā jau pieņemt valdībā kādu risinājumu. Ir pagājis jau zināms laiks, bet mēs nekādus risinājumus no valdības neesam pat pušplēsta vārda formā sadzirdējuši. Vienīgais konkrētais priekšlikums bija no finanšu ministra. Finanšu ministrs piedāvāja pārskatīt energokompāniju peļņas administratīvos izdevumus.
Kolēģi, ja šāda ir pieeja no finanšu ministra, tad... Es domāju, ka mums vajadzētu būtiski - būtiski! - ietekmēt šo procesu, uzdodot valdībai nākt ar konkrētiem risinājumiem.
Šajā gadījumā mēs piedāvājam, lai šis risinājums būtu... piedāvāt tādu risinājumu, lai šīs izmaksas būtu salīdzināmas ar iepriekšējo apkures sezonu. Risinājumam ir jābūt. Nevar būt tā, kā ir šobrīd, kad tiek piedāvāti, nu, tādi... tā teikt, risinājumi ķeksīša pēc, bet iedzīvotājiem jau šobrīd ir pārtraukts elektrības... šis atbalsts, kas darbojās kādu laiku. Virknei uzņēmēju, iedzīvotāju elektrības rēķini jau šobrīd ir dubultojušies.
Ja skatāmies uz malkas cenām... piemēram, ja krava malkas maksāja 500-1000 eiro, tad tagad tā pati krava malkas maksā 2000-2500 eiro.
Ja pašvaldības šobrīd taisa iepirkumus... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) taisa energoresursu iepirkumus...
Es pagājušajā nedēļā biju Jēkabpils pusē, un pašvaldības pārstāvji man skaidri stāstīja situāciju - ka nav, kas piegādā malku. Izsludina vairākus konkursus, neviens uzņēmējs nepiesakās. Sazinoties ar tiem uzņēmējiem, kas iepriekš ir piegādājuši, - viņi gluži vienkārši atbild, ka viņi gaidīs rudeni. Rudenī tā malka maksās vēl dārgāk.
Šī problēma ar cenu kāpumu šobrīd vairs nav mērķētām grupām, par kurām tik ļoti mīl runāt valdība un valdības ministri. Šī problēma jau skar pilnīgi visu Latvijas sabiedrību neatkarīgi no tā, kādi ir cilvēku ienākumi. Arī cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem šobrīd šis slogs, kas ir no cenu kāpuma, ir nepanesams. Uzņēmējiem tas jau ilgāku laika posmu ir nepanesams. Valdības pieeja ar mērķēto atbalstu nesasniegs rezultātu. Maize... pārtikas produkti maksās arvien dārgāk.
Mēs aicinām uzdot valdībai tiešām sākt rīkoties. Šobrīd mēs neredzam nekādu rīcību no valdības. Praktiskās rīcības nav. Valdības ministru paziņojumi neliecina par to, ka viņiem būtu kaut kāds redzējums šajā jautājumā.
Kolēģi, es jūs visus tiešām lūdzu, aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Šis lēmuma projekts dod uzdevumu valdībai sākt rīkoties, pieņemt lēmumus, veicināt šo cenu samazinājumu.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst apkures 2022. gada-2023. gada sezonas krīzes priekšnoteikumus” iekļaušanu šā gada 16. jūnija sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - nav. Lēmuma projekts 16. jūnija sēdes darba kārtībā nav iekļauts. Vai ir priekšlikums to nodot kādai no komisijām? (Dep. V. Valainis: “Tautsaimniecības.”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst apkures 2022. gada-2023. gada sezonas krīzes priekšnoteikumus” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - nav. Lēmuma projekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nav nodots. Un līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēlos informēt saistībā ar šodien paredzēto sēdi - atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu Viktora Valaiņa, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas un Jāņa Dūklava jautājumu izglītības un zinātnes ministrei “Par SIA “Moduls Engineering” saistību izpildi par gaisa kvalitātes mērītāju piegādēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Tutina, Edgara Kucina un Artūra Rubika jautājumu ekonomikas ministrei “Par Ekonomikas ministres publiski pausto apgalvojumu pamatotību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Deputāti Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Zenta Tretjaka, Jānis Tutins un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu “Par sašķidrinātās gāzes termināļa projekta Latvijā izvērtēšanas procedūru”, ko nododam ekonomikas ministrei atbildes sniegšanai.
Un deputāti Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Zenta Tretjaka, Jānis Tutins un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu “Par papildus sniedzamo informāciju un nepieciešamību skaidrot sniegto atbilžu pamatotību saistībā ar deputātu jautājumiem “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi””. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Krista Baumane, Aldis Blumbergs, Normunds Dzintars, Kaspars Ģirģens, Nikolajs Kabanovs, Artuss Kaimiņš... Artuss ir, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Inese Lībiņa-Egnere, Regīna Ločmele, Ramona Petraviča, Ivans Ribakovs, Jānis Vucāns un Gatis Zamurs.
Sēdes vadītāja. Saeimas šā gada 9. jūnija sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 10. sēde
2022. gada 9. jūnijā
| Par darba kārtību | |
| Lēmuma projekts “Par Alīnas Gendeles 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 963/Lm13) (Dok. Nr. 6122) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Latkovskis |
| Svinīgais solījums | |
| - A. Gendele | |
| Par likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1499/Lp13) (Dok. Nr. 6042, 6042A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 1501/Lp13) (Dok. Nr. 6046, 6046A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1503/Lp13) (Dok. Nr. 6065, 6065A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1504/Lp13) (Dok. Nr. 6066, 6066A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1505/Lp13) (Dok. Nr. 6068, 6068A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1506/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6069, 6069A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1507/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6070, 6070A) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. V. Valainis (par) |
| - dep. A. Gobzems (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1508/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6074, 6074A) |
|
| - Priekšlikums | - dep. Ē. Pucens (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 1509/Lp13) (Dok. Nr. 6075, 6075A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 1510/Lp13) (Dok. Nr. 6076, 6076A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” (Nr. 1511/Lp13) (Dok. Nr. 6077, 6077A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 1512/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6079, 6079A) |
|
| - Priekšlikums | - dep. R. Nemiro (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” (Nr. 1513/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6081, 6081A) |
|
| - Priekšlikums | - dep. K. Ģirģens (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1514/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6084, 6084A) |
|
| - Priekšlikums | - dep V. Orlovs (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1515/Lp13) (Dok. Nr. 6086, 6086A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 1516/Lp13) (Dok. Nr. 6087, 6087A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1518/Lp13) (Dok. Nr. 6101) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1519/Lp13) (Dok. Nr. 6102) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. I. Pimenovs (pret) |
| - dep. A. Kiršteins (par) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1520/Lp13) (Dok. Nr. 6103) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. K. Feldmans (par) |
| - dep. J. Stepaņenko (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1521/Lp13) (Dok. Nr. 6114) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1522/Lp13) (Dok. Nr. 6115) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1527/Lp13) (Dok. Nr. 6123) |
|
| Par darba kārtību | |
| Paziņojumi | |
| - dep. V. A. Tērauda | |
| - Saeimas sekretāra biedre I. Voika | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
| Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša Svena Lorenca atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 947/Lm13) (Dok. Nr. 6036) |
|
| - Ziņo | - dep. V. Agešins |
| Lēmuma projekts “Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā” (Nr. 948/Lm13) (Dok. Nr. 6047) |
|
| - Ziņo | - dep. Z. Tretjaka |
| - Debates | - dep. R. Nemiro |
| Lēmuma projekts “Par Santas Purgailes apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci” (Nr. 949/Lm13) (Dok. Nr. 6048) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Bondars |
| - Debates | - dep. R. Nemiro |
| - dep. R. Znotiņš | |
| - dep. A. Kiršteins | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. A. Gobzems | |
| Lēmuma projekts “Par Ilzes Posumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” (Nr. 950/Lm13) (Dok. Nr. 6049) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Bondars |
| Lēmuma projekts “Par Kristīnes Černajas-Mežmales apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” (Nr. 951/Lm13) (Dok. Nr. 6050) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Bondars |
| Lēmuma projekts “Par Ģirta Rūdas atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļa amata” (Nr. 952/Lm13) (Dok. Nr. 6051) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Bondars |
| Lēmuma projekts “Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 964/Lm13) (Dok. Nr. 6127) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 965/Lm13) (Dok. Nr. 6128) |
|
| Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1277/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6085) |
|
| - Ziņo | - dep. V. Liepkalns |
| Likumprojekts “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1429/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5809B) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Benhena-Bēkena |
| Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1476/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5951B) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1356/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6072) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Kursīte |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1443/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5854, 6098) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Dūrītis |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1492/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6025, 6097) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Skride |
| Likumprojekts “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” (Nr. 1469/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5924, 6037) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Rancāns |
| - Debates | - dep. R. Bergmanis |
| - dep. K. Feldmans | |
| - dep. A. Krauze | |
| Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1289/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5283, 6041) un alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6041, 6041A) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| - Debates | - dep. K. Ģirģens |
| - dep. A. Judins | |
| - dep. K. Ģirģens | |
| - dep. A. Judins | |
| Paziņojumi | |
| - dep. I. Pimenovs | |
| - dep. U. Budriķis | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
| - Debašu turpinājums | - dep. Ē. Pucens |
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikums | - dep. A. Gobzems (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1529/Lp13) (Dok. Nr. 6130, 6088B) |
|
| Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1421/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5791, 6045) un alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1500/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6045) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Iesalnieks |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1505/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6068, 6129) |
|
| - Ziņo | - dep. V. A. Tērauda |
| Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1357/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6052, 6052A) |
|
| - Ziņo | - dep. L. Medne |
| Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1323/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6053) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| - Debates | - dep. A. Judins |
| - dep. A. Judins | |
| Likumprojekts “Kultūras centru likums” (Nr. 41/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6054) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Šuplinska |
| Likumprojekts “Interešu pārstāvības atklātības likums” (Nr. 1341/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6078) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Šteins |
| - Debates | - dep. I. Voika |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 1495/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6038, 6094) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| - Debates | - dep. E. Tavars |
| - dep. A. Judins | |
| - dep. E. Papule | |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. M. Možvillo | |
| - dep. E. Tavars | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
| - Debašu turpinājums | - dep. V. Dombrovskis |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. U. Augulis | |
| Likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1496/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6039, 6095) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1497/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6040, 6096) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1484/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5977, 6100) |
|
| - Ziņo | - dep. S. Riekstiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1483/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5976, 6104) |
|
| - Ziņo | - dep. V. Liepkalns |
| Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1499/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6042) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 1501/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6046) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Iesalnieks |
| Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1518/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6101) |
|
| - Ziņo | - dep. S. Riekstiņš |
| Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1521/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6114) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Bergmanis |
| Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1522/Lp13) (1.lasījums) (Steidzamus) (Dok. Nr. 6115) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Bergmanis |
| Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1527/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6123) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| - Debates | - dep. A. Kaimiņš |
| - dep. B. Cilevičs | |
| - dep. A. Judins | |
| Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1529/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6130, 6135) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Šteins |
| Lēmuma projekts “Par valsts apmaksātu ēdināšanu vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem” (Nr. 958/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6080) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. Ē. Pucens (par) |
| - dep. A. Gobzems (pret) | |
| Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst apkures 2022. gada–2023. gada sezonas krīzes priekšnoteikumus” (Nr. 959/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6083) |
|
| - Priekšlikums | - dep. V. Valainis (par) |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu V. Orlova, J. Krišāna, Z. Tretjakas, J. Tutina, E. Kucina jautājumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par sašķidrinātās gāzes termināļa projekta Latvijā izvērtēšanas procedūru” (Nr. 401/J13) | |
| Informācija par deputātu V. Orlova, J. Krišāna, Z. Tretjakas, J. Tutina, E. Kucina jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par papildus sniedzamo informāciju un nepieciešamību skaidrot sniegto atbilžu pamatotību saistībā ar deputātu jautājumiem 'Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi'” (Nr. 402/J13) | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
Datums: 09.06.2022 09:28:42 bal001
Par - 63, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 09.06.2022 09:29:22 bal002
Par - 65, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1520/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 09.06.2022 09:35:00 bal003
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Alīnas Gendeles 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu (963/Lm13)
Datums: 09.06.2022 09:38:14 bal004
Par - 35, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1506/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 09.06.2022 09:49:25 bal005
Par - 37, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1507/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 09.06.2022 09:52:30 bal006
Par - 33, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1508/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 09.06.2022 09:57:32 bal007
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1512/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 09.06.2022 10:02:03 bal008
Par - 7, pret - 68, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā (1513/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 09.06.2022 10:05:38 bal009
Par - 30, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1514/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 09.06.2022 10:07:04 bal010
Par - 38, pret - 15, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (1516/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 09.06.2022 10:17:47 bal011
Par - 65, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 09.06.2022 10:24:22 bal012
Par - 68, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1520/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 09.06.2022 10:28:39 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 09.06.2022 11:05:37 bal014
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša Svena Lorenca atbrīvošanu no tiesneša amata (947/Lm13)
Datums: 09.06.2022 11:12:52 bal015
Par - 72, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā (948/Lm13)
Datums: 09.06.2022 11:39:20 bal016
Par - 69, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Santas Purgailes apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci (949/Lm13)
Datums: 09.06.2022 11:40:54 bal017
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Posumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (950/Lm13)
Datums: 09.06.2022 11:41:58 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Černajas-Mežmales apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (951/Lm13)
Datums: 09.06.2022 11:43:05 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ģirta Rūdas atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļa amata (952/Lm13)
Datums: 09.06.2022 11:43:49 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (964/Lm13)
Datums: 09.06.2022 11:44:15 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Alīnas Gendeles ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (965/Lm13)
Datums: 09.06.2022 11:46:47 bal022
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1277/Lp13), 3.lasījums
Datums: 09.06.2022 11:55:41 bal023
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums (1429/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 09.06.2022 11:57:37 bal024
Par - 60, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1476/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 09.06.2022 11:58:31 bal025
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1356/Lp13), 3.lasījums
Datums: 09.06.2022 12:02:12 bal026
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1443/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 12:02:42 bal027
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1443/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 12:04:51 bal028
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 12:05:15 bal029
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 12:14:33 bal030
Par - 68, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (1469/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 12:15:22 bal031
Par - 31, pret - 31, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 01.10.2022.. Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (1469/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 12:16:00 bal032
Par - 63, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 01.09.2022.. Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (1469/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 12:27:42 bal033
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 09.06.2022 13:37:33 bal034
Par - 9, pret - 50, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1289/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 13:39:19 bal035
Par - 12, pret - 41, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Krimināllikumā (1498/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 13:39:57 bal036
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1498/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 13:46:18 bal037
Par - 26, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1530/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 09.06.2022 13:50:51 bal038
Par - 4, pret - 69, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (1421/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 13:51:29 bal039
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (1500/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 13:53:50 bal040
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1505/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 13:54:14 bal041
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1505/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 14:00:16 bal042
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1357/Lp13), 2.lasījums
Datums: 09.06.2022 14:15:29 bal043
Par - 10, pret - 61, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1323/Lp13), 2.lasījums
Datums: 09.06.2022 14:16:19 bal044
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1323/Lp13), 2.lasījums
Datums: 09.06.2022 14:25:16 bal045
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kultūras centru likums (41/Lp13), 2.lasījums
Datums: 09.06.2022 14:34:20 bal046
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Interešu pārstāvības atklātības likums (1341/Lp13), 2.lasījums
Datums: 09.06.2022 14:36:27 bal047
Par - 54, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1495/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 15:00:05 bal048
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 09.06.2022 15:49:35 bal049
Par - 40, pret - 30, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1495/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 15:51:10 bal050
Par - 55, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Kriminālprocesa likumā (1496/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 15:51:36 bal051
Par - 53, pret - 22, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (1496/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 15:53:03 bal052
Par - 51, pret - 24, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Krimināllikumā (1497/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 15:53:29 bal053
Par - 50, pret - 24, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1497/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 15:55:26 bal054
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1484/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 15:58:01 bal055
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1483/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 15:58:27 bal056
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1483/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:00:20 bal057
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1499/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:01:39 bal058
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesu izpildītāju likumā (1501/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:03:13 bal059
Par - 73, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1518/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:03:35 bal060
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1518/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:07:13 bal061
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Nacionālās drošības likumā (1521/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:07:35 bal062
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (1521/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:09:30 bal063
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1522/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:09:52 bal064
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1522/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:12:21 bal065
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1527/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:27:30 bal066
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1527/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:29:27 bal067
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1529/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:29:53 bal068
Par - 80, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1529/Lp13), 1.lasījums
Datums: 09.06.2022 16:34:49 bal069
Par - 34, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pastāvīgā priekšlikuma "Par valsts apmaksātu ēdināšanu vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem" (958/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā
Datums: 09.06.2022 16:36:05 bal070
Par - 33, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu komisijai. Par valsts apmaksātu ēdināšanu vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem (958/Lm13)
Datums: 09.06.2022 16:36:30 bal071
Par - 33, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Par valsts apmaksātu ēdināšanu vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem (958/Lm13)
Datums: 09.06.2022 16:42:02 bal072
Par - 37, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst apkures 2022.gada–2023.gada sezonas krīzes priekšnoteikumus (959/Lm13)
Datums: 09.06.2022 16:42:39 bal073
Par - 35, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam novērst apkures 2022.gada–2023.gada sezonas krīzes priekšnoteikumus (959/Lm13)
Datums: 09.06.2022 16:44:48 bal074
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 09.06.2022. | 9:20 | 11:00 | 13.30 | 15.30 |