Latvijas Republikas Saeima

Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas sestās sēdes turpinājums
2022. gada 8. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pulksten 15.25 (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim šodien darbu.

Darba kārtībā – šā gada 19. maija sēdes neizskatītā darba kārtība, kurā ir atlicis viens jautājums.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā, par kurām mums būs jālemj.

Deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ramona Petraviča un Ēriks Pucens lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Latvijas pensionāri! Man ir jāatkārto. Tie, kas nedzirdēja...

Tātad šajā Saeimā... ir pilnīgi skaidrs, ka šī vara neko jūsu labā neizlems... man kaut kā ķeras balss ciet... bet jums ir jāatceras, ka šī gada oktobra pirmajā sestdienā notiks vēlēšanas. (Cerams, ka tās notiks, ka nebūs atkal kaut kādi izdomājumi, lai vēlēšanas nenotiktu.) Un tad jūs, pensionāri, atcerieties: ja jūs gribēsiet, lai jums ir 1000 eiro pensija, tad jums ir jābalso par Gobzemu.

Ja jūs negribēsiet, lai jums ir 1000 eiro; ja jūs gribēsiet, lai jums saglabājas 150 eiro un divreiz gadā pensiju indeksācija par 35 santīmiem, tad turpiniet balsot par Kariņu, turpiniet balsot par šito koalīciju; tad turpiniet skatīties “Panorāmu” un ticēt, ka laimes zeme šeit būs pēc 100 gadiem... aptuveni.

Bet, ja jūs gribat šodien dzīvot labi, samaksāt elektrības rēķinus, samaksāt par siltumu, kurš būs astronomiski dārgs rudenī, tad jums ir tikai viens
variants – jums ir jābalso par Gobzemu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir, balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Ramona Petraviča, Māris Možvillo un Ēriks Pucens lūdz izdarīt sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu?

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Starpsaucieni. Smiekli.)

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Nevajag smieties par to! Es domāju, ka tas tiešām ir realizējams Latvijas Republikā. Un tas īstenībā nemaz tik dārgi nemaksā, un tas... Nevis ir jārēķina tikai izmaksas šodien, bet jārēķina ieguvumi - pat nevis ilgtermiņā, bet jau dažu gadu laikā.

Tā ir mana dziļa pārliecība, ka Latvija uzplauks tikai tad, kad Latvijā beidzot sāks rūpēties par bērniem. Un šodien ir vairāki priekšlikumi attiecībā uz bērniem.

Ir viens jautājums, par kuru es esmu sācis publiski runāt, un es turpināšu runāt par to katru dienu. Es uzskatu, ka tas maksā tiešām tikai 85 miljonus, kas īstenībā ir nieks, tā ir viena ceturkšņa “Latvenergo” peļņa. Nerunāsim par iespējamo ietaupījumu, kas var būt, samazinot valsts pārvaldi vai ierobežojot visu to zagšanu, kas ir, un tamlīdzīgi, bet par 85 miljoniem eiro... mēs varētu samaksāt 5000 eiro par katru piedzimušo bērniņu. Bērna mammai tas būtu tāds atbalsts, kas nav novērtējams naudā. Tāds atbalsts izmainītu Latviju.

Un tieši tāpat 100 eiro - par katru bērnu, nevis tā: par vienu bērnu - mazāk, par otru - vairāk, par trešo varbūt vēl vairāk... Visi bērni ir vienādi, un par visiem bērniem ir vienādi jāsaņem - 100 eiro par katru ģimenē audzināmu bērnu. Un tas ir jāizdara šodien, un valsts to var atļauties. Valsts to var atļauties tā vakcinācijas biroja vai kādu departamentu vietā. Valsts to var atļauties dažādu šito iepirkumu un otkatu vietā. Galu galā - necelt “Liepājas siltumu”, bet izdalīt bērniem... Tikai tajā brīdī, kad valsts, Latvijas Republika, sāks rūpēties par bērniem, - tikai tad mūsu valsts uzplauks.

To mēs redzam 30 gadus - šajā zemē par bērniem neviens nav rūpējies, rūpējas tikai par azartspēlēm, par vēl nezin ko. Un viss iet uz leju, tāpēc ka bērni šeit nedzimst. Statistika liecina, ka šeit nomirst divreiz vairāk, nekā piedzimst.

Ja salīdzinām deviņdesmito gadu sākumu un 2022. gadu, salīdzinām Latviju (Rīgu), Igauniju (Tallinu), Lietuvu (Viļņu) un Zviedriju (Stokholmu), tad mēs varam paskatīties, cik daudz ir samazinājies iedzīvotāju skaits Rīgā un cik ir palielinājies visās šajās manis nosauktajās citās pilsētās. Tā atšķirība ir dramatiska. Tāpēc ka ir valstis, kurās rūpējas par bērniem, par jauniešiem, par izglītību, par visu pārējo un ir valstis, kuras rūpējas par azartspēlēm.

Ir valsts, kura rūpējas par Meroni... JKP, starp citu... kurš neatdod Latvijas Republikai mantu, neskatoties uz to, ka tieslietu ministrs ir Bordāns. (Dep. S. Riekstiņš: “Kāds sakars?”) Riekstiņa kungs, jums vajag izglītoties, tad jūs sapratīsiet, kāds sakars. (Dep. S. Riekstiņš: “Kāds sakars?”) Arī jums vajag augstāko izglītību, Riekstiņa kungs.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies, paldies.

Tātad - vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Ramona Petraviča, Māris Možvillo un Ēriks Pucens lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļā Latvijas sabiedrība! Šis priekšlikums... kaut arī ir skaidrs, ka 13. Saeima šodien to noraidīs... Pirmajā dienā, kad Gobzems būs premjers, pirmais lēmums būs tieši šis: 5000 eiro - katrai mammai, kas ir piedzemdējusi bērnu. Pirmajā dienā tas tiks ieviests dzīvē un realizēts: katrai sievietei, kas laidīs pasaulē Latvijas Republikas pilsoni, - 5000 eiro!

Un pamēģiniet tikai kāds te stāstīt: ārprāts, tur dzimst bērni... tādās vai šitādās ģimenēs. Mīļie draugi, tā nav jūsu darīšana, kādās ģimenēs dzimst vai nedzimst bērni. Tā ir tikai un vienīgi šo cilvēku darīšana.

Ja kāds teiks - tagad dzims bērni dzērāju ģimenēs... Jūs būsiet tie vērtētāji, kas noteiks, kas ir “dzērāju ģimene”? Vai jūs būsiet tie, kas vērtēs, kuri vecāki drīkst laist pasaulē bērnus un kuri nedrīkst?! Varbūt tajās “dzērāju ģimenēs” piedzimst nākamais Valsts prezidents, varbūt nākamais Nobela prēmijas laureāts, nākamais miljardieris vai nākamais ģeniālais mākslinieks vai mūziķis - latvietis ar Latvijas Republikas pilsonību.

Pieci tūkstoši eiro - tas ir tikai 85 miljoni gadā, un, ja kāds to vērtē naudā, tad viņš nesaprot, ka šis priekšlikums patiesībā nes kaut ko daudz dziļāku. Tā vērtība šim priekšlikumam ir šāda: mazāks abortu skaits. Tas ir tikpat droši, kā es te stāvu; es galvoju, ka tas tā ir. Tā vērtība ir tā, ka Latvijā sāks dzimt vairāk bērnu. Kā es te stāvu! Tā vērtība ir tā, ka šis priekšlikums - ir runa par 5000
eiro - izmainīs Latviju, tieši šis un neviens cits, un es par to esmu pārliecinājies no neskaitāmajām sieviešu vēstulēm, kas ir adresētas man. Sievietes - pat manā vecumā - raksta, ka viņas ir gatavas laist pasaulē bērnu. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Riekstiņ, paklusē vienreiz!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens. Dep. A. Gobzems: “Kretīns!”) Lūdzu... Gobzema kungs, es jums izsaku aizrādījumu.

Lūdzu zvanu! (Dep. A. Gobzems: “Riekstiņam neizteiks aizrādījumu?”; dep. S. Riekstiņa un dep. A. Gobzema starpsaucieni.) Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! (Starpsaucieni. Dep. S. Riekstiņš: “Par šito tu pa muti dabūsi!”) Kolēģi, nobalsosim! Lūdzu balsošanas (Starpsauciens: “Oi, oi, oi!”)...

Riekstiņa kungs, apsēdieties savā vietā! Riekstiņa kungs, ir jābalso! (Starpsaucieni.) Feldmana kungs, palūdziet deputātu atgriezties vietā un sākt darbu. (Dep. K. Feldmana starpsauciens; dep. Ē. Pucens: “Kas bija, Riekstiņa kungs? Jāpaaugas!”) Kolēģi, es aicinu visus apzināties, ka atrodamies Saeimas sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - nav. Likumprojekts Saeimas sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens, Ralfs Nemiro, Māris Kučinskis, Kaspars Ģirģens, Edgars Tavars un Viktors Valainis lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļā Latvijas sabiedrība! Šis ir otrs priekšlikums. Šis ir otrs priekšlikums, kas izmainīs Latviju, - proti, apmaksātas brīvpusdienas un brokastis visiem bērniem, sākot no bērnudārza un līdz pat pēdējai klasei vidusskolā. Tas ir tas, kas izmainīs Latviju.

Pieci tūkstoši eiro katrai mammai pēc bērniņa piedzimšanas - uzreiz, jau pirmajā dienā, - un brīvpusdienas visiem bērniem!

Un pilnīgi visi tie cilvēki šajā zālē, kuri ņirdz par to, ka bērniem būtu brīvpusdienas, ir vai nu šīs valsts ienaidnieki (Starpsauciens: “Vai tad?”)...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, neizplūstiet. Nepatiesība. Neviens šeit neko... nesmejas.

Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Edgars Tavars, Evija Papule, Janīna Jalinska, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs un Didzis Šmits ir iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Vai Izglītības un zinātnes ministrija lemj valstiski par skolu tīkla reorganizāciju”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Edgara Tavara, Evijas Papules, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava un Didža Šmita pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Vai Izglītības un zinātnes ministrija lemj valstiski par skolu tīkla reorganizāciju” (Nr. 81/P13) un, balsojot pieciem “par” un deviņiem - “pret”, ir atzinusi, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo šī jautājuma konkrētais subjekts - Alūksnes novada skolu reforma - šobrīd ir procesā.

Domstarpības neraisa Pededzes skolas slēgšana, bet par pārējām skolām Izglītības un zinātnes ministrija, daļēji piekrītot tam, ka reforma šobrīd notiek triecientempos un bez pilnvērtīgas diskusijas starp ieinteresētajām pusēm, ir lūgusi novadu iesniegt papildu skaidrojumu.

Ministrijā strādā darba grupa, lai reformas gaitā rūpētos pirmām kārtām par skolēnu un bērnu interesēm.

Atbilžu iesniegšanas termiņš - šī gada maijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis jautājums jau kādu laiku ir aktuāls. Īpaši aktuāls tas ir Alūksnē, protams. Taču es gribētu teikt - ne tikai Alūksnē. Un tāpēc, kad gatavojām šo pieprasījumu, mēs uzdevām jautājumu - vai Izglītības un zinātnes ministrija lemj valstiski par skolu tīkla reorganizāciju?

Izglītības un zinātnes ministrija pati par sevi nelemj par katras pašvaldības skolu tīkla reorganizāciju, bet Izglītības un zinātnes ministrija pilnīgi noteikti uzstāda priekšnosacījumus, kāpēc, kādi ir principi skolu finansēšanai, kādi ir principi attiecībā uz pedagogu algām, kādi ir principi attiecībā uz investīcijām. Un šajā gadījumā pilnīgi noteikti var teikt, ka visi priekšnosacījumi, lai spiestu Alūksnes novada pašvaldību pieņemt šos lēmumus, pilnīgi noteikti ir.

Ja mēs skatāmies šo konkrēto situāciju, tad... Alūksnē šī skolu reforma, manuprāt, kā tāda pārkāpj jebkādus loģiskos principus, kādā veidā šādas reformas vispār jāorganizē. Viss process notiek bez sabiedrības iesaistes.

Tajā brīdī, kad tam tiek pievērsta nacionāla līmeņa uzmanība, tad teorētiski tiek organizētas... un iedzīvotāju, vecāku padomes tiek aicinātas uz dažādām sarunām. Tajā brīdī, kad šī uzmanība pazūd, uzreiz triecientempā tiek virzīti caur pašvaldību šādi lēmumi par skolu reorganizāciju, neuzklausot nedz vecākus, nedz pašus teritorijas iedzīvotājus, kurā atrodas šīs skolas. Tas viss tiek ignorēts.

Gan pēc ministrijas, gan pēc mūsu iesaistes šis jautājums šobrīd savā ziņā... kaut kādas diskusijas ir sākušās. Bet, kolēģi, šeit būtu vietā paskatīties šo kopējo fonu. Šobrīd valdība nedara neko... un, tieši otrādi, no savas puses stimulē to, lai tiktu slēgtas lauku skolas.

Vēl vairāk. Es jums vēlāk izstāstīšu arī par to, kā tas ietekmē šobrīd valdības piedāvājumu; kā tas ietekmē ne tikai lauku skolas, bet arī Rīgas, Pierīgas skolas un kā tas ietekmē pedagogu atalgojumu.

Šobrīd pēc Ministru kabineta materiāliem, dažādiem informatīviem ziņojumiem, protokollēmumiem tiek paredzēts, ka budžeta palielinājums no valsts budžeta... uz vienu izglītojamo... netiek plānots. Respektīvi, tiek piedāvāts, ka pedagogiem atalgojumu un atalgojuma pieaugumu... principā jāmeklē ir pašām pašvaldībām savos budžetos.

Kolēģi, mēs uz šo situāciju norādījām jau budžeta pieņemšanas laikā, kad mēs balsojām par daudzgades budžetu.

Daudzgadu budžetā attiecībā uz pedagogu algu pieaugumu nebija neviena rindiņa ierakstīta - neviena! Respektīvi, esot 17 procentu inflācijai, kas ir šobrīd, valdība paredz, ka visus izdevumus, kas attiecas uz pedagogu algas palielinājumu, segs pašvaldības. Tas, ka šogad pašvaldībās tiek veiktas aptuveni 50 skolu reorganizācijas un sešas skolas tiek slēgtas, nekādā veidā nedod atbildi uz to, kā palielināt algu, piemēram, Jelgavā, kur nekas nemainās, kur jau viss izdarīts, un daudzās citās Latvijas pašvaldībās. Pedagogiem netiek dota nekāda atbilde, jo valsts budžets to neparedz un arī Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvie dokumenti, dažādi Ministru kabineta protokollēmumi to neparedz. Tas, manuprāt, nav pareizi. Uz to norāda arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Kolēģi, mums ir virkne pašvaldību - un šajā gadījumā tās ir lielās pašvaldības -, kur objektīvu iemeslu dēļ šobrīd nav iespējams veikt nekādu skolu tīkla reorganizāciju. Tieši otrādi - ir vairākas pilsētas, kurās tiek domāts par jaunu skolu būvniecību. Mēs, protams, varam priecāties par šādu tendenci, bet, piemēram, Alūksnes novada gadījumā... Alūksnes novads pat nevar šobrīd veikt infrastruktūras attīstības projektus skolās, uz kurām šī reforma pat neattiecas. Viņi nevar iet tālāk ar investīciju piesaisti, kamēr nav veikuši skolu tīkla optimizāciju - arī attiecībā uz skolām, uz kurām tas neattiecas, un skolām, kuras izpilda visus valstī noteiktos kritērijus.

Tāda diemžēl ir tā kārtība, kura Latvijas valstī ir iedibināta. Manā ieskatā, tas ir tikai un vienīgi, lai stimulētu lauku skolu slēgšanu, lai stimulētu lauku iedzīvotāju koncentrēšanos pilsētās, un mēs varam tikai cerēt, ka viņi koncentrēsies pilsētās. Šie lauku cilvēki, visticamāk, aizbrauks prom no Latvijas, kā daudzi jau to ir izdarījuši. Kolēģi, es aicinātu jūs īpaši pievērst uzmanību šiem apstākļiem.

Arī attiecībā uz jauno Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto izglītības... atalgojuma modeli. Pēc informācijas, ko mums ir atsūtījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība 7. jūnijā... 7. jūnijā atsūtītajā vēstulē... Man nav pamata tam neticēt. Šobrīd aktuālā informācija ir tāda, ka Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils novada skolotājiem pēc jaunā pedagogu algu paaugstināšanas modeļa alga nevis palielināsies, bet tieši otrādi - likmes samazināsies. Un to visu sauc par izlīdzināšanu. Visa pedagogu algu... atalgojuma reforma šobrīd balstās izlīdzināšanā, balstās optimizācijā. Optimizācijā, kas objektīvi nav iespējama. Tā nav iespējama tādos apjomos, lai segtu tās vajadzības, kas ir mūsu skolotājiem, kas ir mūsu izglītības sistēmai. Uz to jums norāda virkne nevalstisko organizāciju. Gadiem norāda. Uz to jums norāda pedagogi, bet valdība to ignorēja - gan pieņemot budžetu, gan arī šobrīd izliekoties neredzam šos faktus, izliekoties, ka viņiem nav nekāda sakara ar Alūksnes novada skolu tīkla reorganizāciju. Bet tieši valdība ir tā, kas neko nav darījusi - neko nav darījusi! -, lai novērstu šo situāciju.

Vienā no iepriekšējiem pieprasījumiem par šo pašu tēmu - Alūksnes novada skolu tīkla reorganizāciju - mums izglītības un zinātnes ministre (vārds vārdā, kolēģi, jūs visi varat ar šo dokumentu iepazīties) uzrakstīja, ka viņa neko netaisās mainīt esošajā situācijā - neko! Kolēģi, vēl trakāk - ja mums bija spēkā punkts attiecībā uz kritērijiem par skolu tīklu... Punkts paredzēja to, ka Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas... pierobežas joslā skolām vidējās izglītības posmā 10.-12. klasei ir mazāks kritērijs minimālajam izglītojamo skaitam, tas ir, 25 skolēni. Šobrīd no Ministru kabineta noteikumu projekta šis 6. punkts... tā vienkārši vairs nav. Nav tāda punkta, kas aizstāvētu šīs pierobežas skolas. Nav vienkārši, tas ir pazudis, un visi izliekas, ka tā nav problēma. Baltkrievijas pierobežā, Lietuvas pierobežā, Krievijas pierobežā - kur šie bērni mācīsies, kolēģi? Kāds ir risinājums?

Mēs ejam uz priekšu ar skolu pedagogu atalgojuma modeli, nepiedāvājot tam reālus finanšu resursus. Tas, kas tiek piedāvāts, nav sasniedzams. Tas spiež pašvaldības taisīt ciet šīs lauku skolas, ejot, tā teikt, vieglāko risinājumu, nedomājot par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajās lauku teritorijās, kur tā ir vienīgā iespēja vēl strādāt šajās lauku teritorijās... Būtu vērts ieklausīties iedzīvotāju viedoklī. Nu, piemēram, piketi, Alūksnē. Starp piketētājiem bija jauna sieviete, kura ar nožēlu atzina, ka, ja skolas Jaunannā nebūs, viņas bērni pāries mācīties uz Gulbenes novadu: “Ja tā notiks, arī man būs jāmeklē darbs tuvāk bērniem.” Ļoti skumji, ka nepārdomāti skolu grib likvidēt. Līdz ar to zudīs viss, jo pašlaik Jaunannā skolēni un jaunieši ar savu kopienu veido ļoti aktīvu sabiedrisko dzīvi.

Kolēģi, un šādi stāsti ir tūkstošiem. Ja mēs nepiedāvāsim risinājumu, ja mēs nepārstāsim spiest uz pašvaldībām šīs skolas slēgt... Tas spiediens notiek visdažādākajos līmeņos - gan apturot citu skolu infrastruktūras attīstību, gan liekot šo atalgojuma jautājumu risināt pašām pašvaldībām.

Es nesaprotu, kā var būt tik akli, un te jau vairs nav stāsts par lauku pašvaldībām, arī par lielajām pašvaldībām. Ja lielajās pašvaldībās skolu tīkls ir nooptimizēts tā, ka tur vairs nav, ko optimizēt, kur tad viņiem būs resurss, ko vēl var optimizēt! Es domāju, šī valdības politika nav pārdomāta, un ir pilnībā saprotams Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības organizētais pikets pievērst šiem jautājumiem uzmanību.

Ja būtu kāds, kas man varētu nākt un izskaidrot šodien, kāpēc Pierīgas skolotājiem šajā situācijā būtu jāsamazina atalgojums. Nu, kāpēc? Vai tad Pierīgā inflācijas nav? Pierīgā dzīves dārdzība paliks iepriekšējā līmenī? Šobrīd tas piedāvājums, kas ir nolikts valdībā, tāds ir. Kāpēc pierobežā mums būtu jāņem ārā koeficients par skolu saglabāšanu? Mums, Saeimā, ir vesela apakškomisija, kurā it kā lemj par šiem jautājumiem, runā par šiem jautājumiem. Mums arī ministre nāk uz komisijām, stāsta, ka viņa ir lietas kursā un ka cīņa notiek, un Saeimā visur koridoros risina šos jautājumus. Valdības dokumenti nesniedz atbildes uz šiem jautājumiem... nedz likumi, nedz MK noteikumi, nedz dažādi informatīvie ziņojumi... Ir tikai tukšas runas. Ir tikai tukšas runas par to, ka kāds par kaut ko domā.

Latgales apakškomisija skatīja jautājumu par atsevišķu skolu likvidāciju, piemēram, Preiļu novadā. Kur tad ir palikuši tie risinājumi? Visi parunāja... Arī pie mums, uz Pieprasījumu komisiju, ieradās izglītības ministre, atbildēja pilnīgi citas lietas nekā tās, kas ir viņas pašas parakstītajā vēstulē. Tas man, protams, dod cerību, ka kaut kas tomēr notiek pareizajā virzienā.

Bet tagad es saņemu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vēstuli, kas... Domāju, viņi ir diezgan lietas kursā par to, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā (man gribas tam ticēt), un viņi skaidri pasaka, ka visi šie jautājumi... neviens no tiem netiek risināts, netiek piedāvāts risinājums. Tieši otrādi, tiek radīts lielāks bardaks, nostādīti skolotāji vieni pret otriem.
Vieni - bagātāki, otri - nabagāki, nu tad paņemsim no tiem bagātākajiem. Kas tā par pieeju, kolēģi?!

Es uzskatu, ka šis pieprasījums ir atbalstāms, tas ir īstajā vietā, un nevajag nodarboties ar liekulību, uzskatot, ka, redz, šeit viss ir kārtībā ar izglītības sistēmu.

Aicinu visus iet un runāt ar tiem pedagogiem. Nebaidieties, nelieniet mājā iekšā uzreiz, nāciet un runājiet ar pedagogiem tad, kad viņi būs šeit, pie Saeimas. Pasakiet, kāds tad ir tas jūsu piedāvājums, pasakiet viņiem par tām lauku skolām, aizbrauciet uz tiem novadiem, kur tās skolas tiek slēgtas, tiecieties ar tiem iedzīvotājiem realitātē.

Aizbrauc pie tiem skolotājiem un, tiklīdz visas kameras ir prom, tā uzreiz pieņem lēmumus. Jaunā VIENOTĪBA, tie bijāt jūs... jūs vadāt Alūksnes novada pašvaldību. Uzreiz, kā pazuda kameras, tā uzreiz pieņēma lēmumus un visu aizmirsa, visas vienošanās. Konservatīvie, tas attiecas arī uz jums. Jūs to izdarījāt kopā, teiksim tā.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Puga. Tikai atgādinu, ka komisijā, izvērtējot apstākļus, šis deputātu pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Edgara Tavara, Evijas Papules, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava un Didža Šmita pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Vai Izglītības un zinātnes ministrija lemj valstiski par skolu tīkla reorganizāciju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 42, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, kolīdz tie ir sagatavoti.

D. Beitnere-Le Galla (13. Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Nav reģistrējušies deputāti: Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Jānis Dūklavs, Marija Golubeva, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Linda Medne, Ramona Petraviča, Ivans Ribakovs, Dace Rukšāne-Ščipčinska un Inese Voika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to šā gada 19. maija sēdi slēdzu.

Vinteres kundze, mēs varam četros sākt darbu, vai par ātru? Vai piecas pāri? Četros varam?

Paldies.

Tātad 2. jūnija sēdi sāksim pēc divām minūtēm, pulksten 16.00. Tur palicis darba kārtībā viens jautājums.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 6. sēdes
turpinājums 2022. gada 8. jūnijā

Par darba kārtību
- Priekšlikumi	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. A. Gobzems (par)
Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Edgara Tavara, Evijas Papules, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Didža Šmita pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Vai Izglītības un zinātnes ministrija lemj valstiski par skolu tīkla reorganizāciju” (Nr. 81/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5837, 5837A)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. V. Valainis
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas priekšsēdētājas biedre D. Beitnere-Le Galla
Informācija par Saeimas sēdi