Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas devītā (ārkārtas) sēde
2022. gada 2. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt šā gada 2. jūnija ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Raivja Dzintara atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Raivja Dzintara atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums” (Nr. 1477/Lp13).

Kopumā tika saņemti seši priekšlikumi, kuri ir tehniski un redakcionāli. Tātad sāksim izskatīt.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls un precizējošs. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. - arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls, precīzāk izsakot normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir detalizētāks, iekļauj nosacījumus attiecībā uz finanšu resursu izlietojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz 5. panta nosaukuma precizējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Turpinām darbu. Juridiskajā komisijā skatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 1273/Lp13) pirms trešā lasījuma.

Izskatījām trīs priekšlikumus.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Plāno papildināt pārejas noteikumus, nosakot atsevišķu normu spēkā stāšanās datumu. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad paredz atsevišķu normu spēkā stāšanās datumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Nosaka likuma spēkā stāšanās datumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

J. Butāns. Komisija likumprojektu trešajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Civillikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Civillikumā” (Nr. 1413/Lp13) trešajā lasījumā.

Juridiskā komisija uz trešo lasījumu nesaņēma nevienu priekšlikumu un atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Civillikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajā lasījumā. Atgādināšu, ka šie grozījumi paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā. Komisija likumprojektu ir izskatījusi trešajā lasījumā.

Ir saņemts viens - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumu normas. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Cienījamie kolēģi! Nacionālā apvienība atbalsta šo Juridiskā biroja priekšlikumu, taču vienlaikus vēlas norādīt, ka tas nerisina šajā likumprojektā ietvertos riskus, kas saistīti ar Krievijas pilsoņu piesaisti Latvijas darba tirgum, ko paredz Iekšlietu ministrijas piedāvātās normas, ko tā iesniedza vēl pirms kara. Drošības situācija ir kardināli mainījusies.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti Jāņa Dombravas priekšlikumi, kas šos riskus novērstu, taču komisija tos diemžēl neskatīja nokavētā termiņa dēļ. Šajā situācijā neredzam iespēju likumprojektu kopumā atbalstīt, taču, kas attiecas uz konkrēto Juridiskā biroja priekšlikumu, to mēs atbalstām un balsojumu nelūdzam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 11, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu tika saņemts viens priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izsaka 23. panta otro daļu šādā redakcijā: “Sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta darbības apturēšanas vai atjaunošanas, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas vai sertifikāta anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.” Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” trešajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirms trešā lasījuma un ir atbalstījusi.

Uz trešo lasījumu tika iesniegts tikai viens priekšlikums - no Juridiskā biroja. Tas paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanās laiku, jo iepriekš tas tika norādīts kā šī gada 1. jūnijs. Vai Saeima piekrīt šim priekšlikumam, tāpat kā komisija?

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Elektronisko sakaru likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” (Nr. 1216/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika iesniegti 39 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz precizēt elektronisko sakaru tīkla definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt fiziskās un juridiskās personas jēdzienus termina “galalietotājs” definīcijā. Priekšlikums komisijā atbalstīts daļēji, iekļaujot 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt fiziskās un juridiskās personas jēdzienus termina “galalietotājs” definīcijā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt likuma mērķi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt Satiksmes ministrijas kompetences. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt regulatora kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz precizēt platjoslas pieejamību ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz noteikt Ministru kabinetam izstrādāt platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, platjoslas pieejamības, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt fiziskās un juridiskās personas jēdzienus privātā elektronisko sakaru tīkla lietošanai. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt fiziskās un juridiskās personas jēdzienus privātā elektronisko sakaru tīkla lietošanai. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas un lietošanas kārtību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumprojektu, skaidrojot, kas ir numerācijas datubāze. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 19. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Precizē aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē kārtību, kādā jānodrošina piekļuve kabeļu kanalizācijai. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš.  21. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Precizē kārtību, kādā nodrošināma universālā pakalpojuma pieejamība. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka, kādi dati saglabājami, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina personu loku, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieprasīt noslodzes datus par galalietotājiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 25. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Noteic, ka elektronisko sakaru komersants neapstrādā tādus galalietotāju atrašanās vietas un viesabonentu datus, kas atrodas Aizsardzības ministrijas iepriekš noteiktos militārajos objektos vai teritorijās militāro mācību laikā. Priekšlikums komisijā atbalstīts daļēji, iekļauts 26. -atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S. Riekstiņš. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē informācijas sniegšanu oficiālās statistikas nodrošināšanai. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 109. panta sesto daļu, attiecīgi mainot turpmāko panta daļu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 30. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz papildināt XVI nodaļu “Kompetento iestāžu tiesības un pienākumi” ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesībām. Priekšlikums komisijā atbalstīts daļēji, iekļaujot 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt XVI nodaļu “Kompetento iestāžu tiesības un pienākumi” ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesībām. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 33. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Pārejas noteikumos aktualizē spēkā esošo cenrādi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumos precizē termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus - kādi regulatora noteikumi jāņem vērā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 36. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar nepieciešamajiem Ministru kabineta noteikumiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts daļēji, iekļaujot 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumos nosaka atsevišķu likuma pantu spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumos precizē īso numuru izmantošanu un termiņus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 39. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” (Nr. 1481/Lp13).

Pašreiz starp Baltijas valstīm Latvijā ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms. Kopējā uzstādītā jauda aptuveni četras reizes atpaliek no Igaunijas un septiņas reizes - no Lietuvas uzstādītajām jaudām. Turklāt kopš 2018. gada pieauguma nav bijis vispār.

Savukārt ģeopolitiskā situācija, kura mums pieprasa steidzamu rīcību atjaunojamās enerģijas ražošanā un savas energoneatkarības veicināšanā, man nav lieku reizi jāapstāsta. Mēs redzam, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās apdraudēt visu reģionu, tādēļ arī ir radīts šis likumprojekts. Mums ir ievērojami jāsamazina barjeras un ierobežojumi, ar kuriem saskaras uzņēmēji, kas vēlas veidot vēja parkus, un mēs to paveiksim uz birokrātijas rēķina, ievērojami atvieglojot reģistrācijas procesu, nosakot nacionālā interešu objekta statusu vēja elektrostacijām, kuru jauda ir vismaz 50 megavati. Likums būs spēkā vismaz līdz brīdim, kad kopējā vēja enerģijas jauda sasniegs 1000 megavatu, kas šobrīd ir noteikts kā optimālais apjoms.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 7, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. Liepkalns. Komisijas vārdā lūdzu arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsaucieni: “Yes!”; “Tas bija negaidīti!”)

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es aicinu mazliet saglabāt nopietnību, izskatot šo jautājumu attiecībā uz atviegloto kārtību, respektīvi, atsakoties no gadiem pieņemtās procedūras par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Kolēģi, es vērsīšos pie jums un atgādināšu, ka pie Saeimas deputātiem ir vērsušās tādas organizācijas kā Latvijas Dabas fonds, Vides izglītības fonds, Pasaules Dabas fonds, Ķemeru Nacionālā parka fonds, Teiču dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Baltijas Vides Forums, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts - ļoti daudzas vides organizācijas, kas kopumā ir apvienojušās Vides konsultatīvajā padomē.

Kolēģi, šī kārtība, kas šobrīd tiek piedāvāta, - šajos projektos atteikties no ietekmes uz vidi novērtējumu - paredz to, ka principā pār šo vēja parku uzstādīšanu prevalēs tikai un vienīgi ekonomiskās intereses, nekas vairāk. Izsniegs būvatļauju, vadoties no ekonomiskiem jautājumiem.

Latvijai jāvērš uzmanība uz to, ka Latvijai kā valstij ir dotas tiesības atkāpties no vispārējām vides normām šajos jautājumos, bet dalībvalstīm ir tomēr ierobežota rīcības brīvība šajos jautājumos. Nevar ignorēt vides prasības tādā apmērā, kā šobrīd piedāvā... kā šobrīd piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Lai vai kas virzītu šo likumprojektu, bet to uz Saeimu ir atnesusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā piedāvā atteikties no vides normu ievērošanas (Saprastu, ja tā vēl būtu Ekonomikas ministrija, bet tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.), šo jautājumu, kā likumprojekta anotācijā norādīts, neskatot pēc būtības, nemēģinot atrast vājās vietas, kā varētu paātrināt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, bet atceļot to kārtību kā tādu, vienkārši noņemot nost.

Jā, ir Latvijā vairākas vietas, kur šie procesi ir ievilkušies, ir tiesvedības un pašvaldības nedod atļaujas. Bet kā tad jūs iedomājaties? Šajā brīdī ar šo likumprojektu tiek piedāvāts izslēgt pašvaldības... un ka pašvaldības vairs nevarēs dot iebildumus, ko tās ir darījušas līdz šim, neizsniedzot atļaujas. Tās ir divas spilgtas pašvaldības - Tukums un Dobele -, kur ir lieli vēja parki bijuši un šis jautājums līdz... Tukumā ir atrisinājies pēc tiesas pieņemtā lēmuma. Dobelē vēl joprojām tie ir iedzīvotāji, kas pamatā iebilst.

Ja jūs izslēgsiet domi, tad kā jūs iedomājaties - iedzīvotājus arī izslēgsiet? Iedzīvotājus nevarēs izslēgt! Arī iedzīvotāji varēs iet apstrīdēt šo pašu būvatļauju, un jūs ar vēlmi pieņemt šo likumprojektu un it kā ar spēku pāriet pāri šai kārtībai panāksiet to, ka tā kārtība būs vēl garāka... iejūgsies citās tiesvedībās, kas varbūt nebūs pašvaldības, bet iedzīvotāju rosinātas tiesvedības. Tie ir vairāki tūkstoši iedzīvotāju Dobelē, vairāki tūkstoši iedzīvotāju Tukumā, kas ar saviem parakstiem ir aicinājuši neatļaut vēja parka izveidi pie viņu mājām.

Mēs varam spriest par enerģētisko neatkarību līdz brīdim, kad tas neatrodas pie jūsu mājām. Tajā brīdī, kad tas ir pie jūsu mājām... es domāju, ikvienam iedzīvotājam rodas jautājumi, vai 40-50 metru augsti torņi pie viņa mājām tiešām neietekmēs vidi? Mēs zinām, ka visā pasaulē tas ietekmē vidi. Tas ietekmē! Arī jūrā izveidotie parki ietekmē vides attīstību. (Starpsauciens.)

Ja mēs šodien ignorējam vides jautājumus un paļaujamies uz dažu - dažu! - uzņēmēju lobiju... Kolēģi, šis pat nav Vēja enerģijas asociācijas virzīts likumprojekts, tas ir dažu uzņēmēju interesēs... Vēja enerģijas asociācija nemaz neskrien pēc šī likumprojekta. Arī viņi norādīja, ka, šo likumprojektu pieņemot, mēs varam nonākt vēl trakākā situācijā pret tiem, kas godīgi veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Vai tad Latvijā vēja parki neattīstās? Pie Jelgavas robežas vēja parku attīsta. (Starpsauciens: “Jā!”) Un ļoti veiksmīgi iet uz priekšu. (Starpsauciens: “... nekā Igaunijā un Lietuvā!”) Vai Latvijā tiešām maz vietas, kur taisīt šos vēja parkus?

Kolēģi! (Starpsauciens: “Nu!?”) Ja mēs paskatīsimies uz to, ko pati Vēja enerģijas asociācija jau paudusi - un tas visiem, kolēģi, deputātiem pieejams -, tad pieteiktās vēja elektrostaciju kopējās elektroenerģijas jaudas jau šobrīd vairākos reģionos pārsniedz pieejamās elektropārvades jaudas.

Ja mēs skatāmies uz šo vēja parku attīstību, tad, ja šodien kādu vēja parku kāds vēlētos attīstīt, viņam divi gadi būtu jāgaida, kamēr viņš to vēja parku... vispār šīs iekārtas dabon uz Latviju. Un tas, pēc Vēja enerģijas asociācijas teiktā, ir pietiekams laiks, lai uztaisītu pienācīgu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Kolēģi, mēs pieļaujam milzīgu kļūdu šādā veidā. Ir virkne teritoriju Latvijā, kur šādi projekti jau notiek. Tiek veidoti ietekmes uz vidi novērtējumi, ir tikai daži, un tie var būt divi vai trīs, kur tā problēma tik tiešām ir, kur iedzīvotāji protestē pret vēja parkiem un kur tiešām šāds likumprojekts ir vajadzīgs. Es šo likumprojektu uzskatu par augstākā līmeņa lobija projektu, kas ir izdzīts cauri valdības sienām, tikai lai dabūtu cauri vienu vēja parku Tukumā, otru Dobelē, un ar citiem Latvijas vēja parkiem tam nav ne mazākā sakara. Tam nav nekāda sakara ar mūsu energoapgādes neatkarību un ar visām labajām lietām, ko te mēģina piesaukt. Pašas organizācijas ir pateikušas to, ka tie ir gadi, kas jāgaida, kamēr šie vēja... šie brīnumi var atnākt līdz mums.

Kolēģi! Šī likumprojekta izstrādes laikā nav ņemti vērā vides organizāciju iebildumi un pat priekšlikumi, un pats galvenais - ir priekšlikumi, kas ir izteikti. Ja tiešām ir kaut kādas problēmas attiecībā uz šiem termiņiem, ka vajadzētu ātrāk... kāpēc jūs piedāvājat atteikties no šo prasību ievērošanas, bet nepiedāvājat uzlabot procedūru, lai tā varētu notikt ātrāk?

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, pieņemot šo likumu, šī likumprojekta virzītāji piedzīvos milzīgu vilšanos, jo tās vairs nebūs pašvaldības, tie būs iedzīvotāji, kas vērsīsies tiesā un apstrīdēs būvatļaujas. Un tas būs vēl trakāk, tas būs vēl garāks process. Es domāju, jūs šobrīd vienkārši atbalstāt dažus - dažus! - uzņēmējus.

Kolēģi, es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt jau šajā brīdī. Paskaidrojiet no šīs tribīnes, kas ir tie uzņēmēji, kas ir tās nevalstiskās organizācijas, kas ir tie, kuriem tik ļoti šis likumprojekts ir vajadzīgs. Likumprojekta anotācijā nav pieejams nekāds pamatojums. Likumprojekta anotācijā ir minēts, ka citas versijas nav izskatītas.

Vides organizācijas - visas kā viena - ir pateikušas, ka vajadzēja skatīt alternatīvus risinājumus. Vēja enerģijas asociācija pateica, ka šis likumprojekts īsti viņiem nemaz nav vajadzīgs. Tad kam tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs tiem uzņēmējiem, kas darbojas, šiverē pa Dobeli un Tukumu. Nevienam citam.

Es, kolēģi, aicinu šo likumprojektu noraidīt jau tagad saknē, pašā sākumā, un nemaz nesākt tālākas debates Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Aldis Blumbergs, Jānis Butāns... Jānis Butāns! (Dep. J. Butāns: “Es esmu!”)... Jānis Butāns ir, Anda Čakša, Andrejs Klementjevs, Rihards Kols, Līva Kreituse, Viesturs Liepkalns... Viesturs Liepkalns ir, Ralfs Nemiro, Ivans Ribakovs, Andris Skride... Andris Skride ir, Andrejs Klementjevs... arī ir, Kārlis Šadurskis, Ļubova Švecova, Jānis Tutins... Jānis Tutins ir, Atis Zakatistovs, Gatis Zamurs un Reinis Znotiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”, pirmais lasījums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (Konservatīvie).

Turpinot Viktora Valaiņa iepriekš runāto par to, cik slikti viss būs, kad mēs paātrinātā kārtībā būvēsim vēja parkus Latvijas teritorijā, es gan gribu nedaudz oponēt un teikt, ka likumprojekta 5. pants nosaka arī ierobežojumus, kur šos vēja parkus var attīstīt. Piemēram, tos nevar attīstīt dabas teritorijās vai tuvu mājām - tātad 800 metru no mājām. Kopumā vērtējot situāciju, starptautisko situāciju un to, ka Latvijai ir nepieciešams būt energoneatkarīgai, mums ir nepieciešams attīstīt savas energojaudas... iespējami.

Vienīgais, ko es varu piebilst, kas būtu... un, iespējams, arī citos likumprojektos jau ir padomāts un tiks iestrādāts, - ka ir nepieciešama saikne ar vietējo kopienu un nevar būt tā, ka bez vietējās kopienas piekrišanas tiek attīstīti vēja parki. Tāpēc... nezinu, vai tas ir šī likumprojekta jautājums vai saistīto likumprojektu jautājums, bet vietējai kopienai ir jāparedz konkrēts labums no šo vēja parku attīstības - vai tas būtu maksājums pašvaldības budžetā vai līdzdalība vēja parkā, vai saņemts kaut kāds procents no dividendēm -, bet kaut kādam labumam ir jābūt, lai cilvēki būtu... lai ar cilvēkiem, vietējo kopienu, būtu panākts kompromiss.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu, bet domāt arī par vietējām kopienām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sākotnēji, konsultējoties ne tikai ar vides organizācijām... mans kolēģis Viktors Valainis jau uzskaitīja vides organizācijas, kuras iebilst pret šo likumprojektu paketi. Un iebilst tai skaitā, ja mēs runājam arī par Vides konsultatīvo padomi, kas ir zem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas... un citstarp mans kolēģis arī minēja šos priekšlikumus, ka Dobeles un Tukuma vēja parku attīstītāji - arī viņi galu galā, cik es tagad šajā laikā zinu, neatbalsta šo likumprojektu. Vēja enerģijas asociācija neatbalsta šo likumprojektu.

Ja mēs domājam, ka mēs tādējādi nokāpsim no Krievijas... Kremļa gāzes nost ar labu iniciatīvu, attīstot vēja parkus... Bet ar šo redakciju, ar šiem likumprojektiem gan par konkrēto... par atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai, gan izmaiņām likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” - taisni otrādi - mēs stimulējam to, lai visi alternatīvās enerģijas iegūšanas veidi, tai skaitā no vēja, tiktu bremzēti, jo citās procedūrās būs daudz vairāk tiesvedību, process būs nesalīdzināmi garāks, varēs apsūdzēt... gandrīz katru soli šajā procesā, un rezultātā mūsu atkarība nemazināsies... šajā laikā nemazināsies. Slēpjoties zem labas idejas enerģētiskās krīzes pašā pīķī - iespējams, tas pīķis vēl stāv priekšā -, mēs darām, izdarām visu iespējamo, lai saglabātu Latvijas atkarību no Kremļa gāzes. Pavisam nopietni, kolēģi!

Tā ka es saku, ka šis likumprojekts - tas nav atbalstāms, tas ir pilnībā jāpārstrādā. Ir jāsēžas pie viena galda vēja nozares profesionāļiem, vides aizsardzības speciālistiem, kuri visi saprātīgā... nu, visi - vienmēr nevar teikt visi... vismaz lielākā daļa noteikti uzskata, ka mums ir jāveicina sava alternatīvā, vietējā elektrības ražošana, tai skaitā vēja enerģijas ražošana, jāatvieglo, jāvienkāršo ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

Arī Vēja enerģijas asociācija ir nākusi ar priekšlikumu, kā var samazināt... kuros procesa posmos mēs varam samazināt laiku, lai mēs vinnētu laiku, lai nebūtu tik daudzi gadi. Es piekrītu, ka tas, iespējams, galu galā nav normāli. Ir iespējams, bet šī konkrētā redakcija... gan šis likumprojekts, gan pavadošais likumprojekts ir kaitīgs ne tikai Latvijas dabai, tas ir kaitīgs arī mūsu enerģētiskajai neatkarībai, kolēģi.

Es aicinu noraidīt gan šo likumprojektu, gan otru, pavadošo, likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pārstrādāt šos likumprojektus, tiešām sēžoties pie viena galda ar profesionāļiem (nevis pāris lobistiem, kā es dzirdu, kuriem ir tiešā materiālā ieinteresētība šādus likumprojektus steidzamības kārtā dabūt cauri), un darīt visu iespējamo, lai mūsu Latvijas enerģētiskā neatkarība tiktu stiprināta, nevis vājināta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem.

Nav zālē.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (Konservatīvie).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Kamēr svaiga, replika - šos būvniecības darbus varēs iziet arī parastā kārtībā, ja arī kāds izdomās, ka šo birokrātisko šķēršļu noņemšana nebūs viņiem izdevīga, bet... Šodien par ko es gribu runāt?

Šodien šī ir jau otrā reize, kad mēs redzam, ka no opozīcijas puses ir diezgan tādi... mēģinājumi iet pretī investīcijām Latvijā. Mēs zinām, ka ir ļoti lielas investīcijas gaidāmas arī no fondiem, no skandināvu fondiem, arī no dāņiem tieši vēja parku būvniecībā. Šodien bija runas pret ieguldījumiem dzīvojamā fondā, tad es īsti nezinu, kur ir tie argumenti, kāpēc šo likumprojektu nevajadzētu atbalstīt.

Mums ir problēmas ar enerģētiku. Protams, šī iniciatīva nelabos visu, bet tajā pašā laikā mums ir jāvirzās uz to, lai Latvija būtu enerģētiski neatkarīga. Ir jārunā arī par... nu, tie pārmetumi par to, ka vietējās kopienas vai arī pašvaldības šo nevarētu akceptēt. Ekonomikas ministrija ir nākusi ar priekšlikumiem par 1,5 procentu iemaksu no dividendēm tieši pašvaldībām. Tāpēc es tiešām, kolēģi, nesaprotu šos pārmetumus.

Es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu pirmajā lasījumā un arī vēlāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējās debatēs tika piesaukta problemātika ar to, ka... kas nav tikai Latvijā, bet vispār arī pasaulē novēro, ka iedzīvotāji jebkurā reģionā saka: “Būvējiet, būvējiet, ražojiet! Ražojiet enerģiju, ražojiet preces, tikai ne manā pagalmā!” Ir pat angliski definēts šis teiciens, ko izmanto attiecīgās jomas speciālisti.

Man ir labas ziņas. Iespējams, neviens nepamanīja, bet tajā 26. maija sēdē, ko mēs tikko pabeidzām, dažas stundas atpakaļ bija “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrajā lasījumā. Man liekas, bija diezgan vienmērīgs atbalsts zālē novērojams, kur, starp citu, bija viens pants šajā likumprojektā uz otro lasījumu - par diskomforta maksājumu vietējiem iedzīvotājiem attiecībā uz vēja ražošanas parku... par šo stabu uzstādīšanu viņu novadā.

Es saprotu, ka tad neviens nedebatēja, to neviens pat nepamanīja, bet šis jautājums jau tiek risināts, un man liekas: ja ne gluži līdz sesijas pārtraukumam, bet jebkurā gadījumā mēs pieņemsim... respektīvi, varbūt ne līdz sesijas pārtraukumam Saeimā trešajā lasījumā paspēsim pieņemt, bet komisijā, es domāju, mēs pat paspēsim izskatīt arī trešajā lasījumā šo likumprojektu. Jāskatās. Bet doma ir tāda.

Ir dabiski, ka cilvēki, vietējie iedzīvotāji, iebilst... Viņiem ir kaut kāda ainava, un tā ainava kaut kādā brīdī vairs nav tāda, kā bija vakar. Tas ir dabiski, pilnīgi, pilnīgi cilvēciski. Tāpēc šajā likumprojektā, runājot par diskomforta nodevu, tas ir, likumprojektā “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1417/Lp13), ir rakstīts - šim ražotājam, vēja parku uzturētājam, jāmaksā pirmreizējais maksājums par katru uzstādīto megavatu. Iekārta ir uzstādīta, un viņam jāsamaksā jau pirmais... pirmreizējais maksājums. Pēc tam katru gadu par katru uzstādīto megavatu, kas tur augšā ir, viņam jāmaksā no tās jaudas konkrēts maksājums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tas gadu praktiski garantē, kamēr tas stabs tur atrodas attiecīgā novada teritorijā, pašvaldībai paredzamu budžetā iekļaujamu stabilu ieņēmumu, ko novirzīt vietējo iedzīvotāju diskomforta mazināšanai, infrastruktūras uzlabošanai un citiem jautājumiem. Nu, respektīvi, tur gan - par ko vēlē pašvaldībā, to arī dabū, kam to naudu arī iztērēs. Bet par šo jautājumu risināts... ir ticis risināts.

Pirms tam nebija šāda instrumenta, diskomforta nodeva netika ieviesta. Un tad bija vienkārši... bija normālais ietekmes uz vidi novērtējuma process, bija pašvaldību iebildumi. Dabiski, jo varēja uzstādīt jautājumu - kāds labums no ainavas bojāšanas? Tur, protams, arī dažādi pseidoargumenti bija par... kādu ļaunumu nodara šīs vēja elektrostacijas, kāds labums vietējiem iedzīvotājiem. Tagad tas jau tiek risināts citā likumprojektā.

Es nevaru iedomāties nevienu iemeslu, kādēļ neatbalstīt šo un arī nākamo likumprojektu. Tie ir divi likumprojekti vienā paketē, lai paātrinātu šo procesu. Mēs ļoti labi zinām, ka Latvija saražo gadā vidēji tikai aptuveni 70 procentus no izmantojamās elektroenerģijas. Pārējais mums ir jāimportē. Tad jautājums - no kurienes? Viennozīmīgi no turienes, kur ir lētāk elektroenerģiju saražot. Šajā gadījumā mūsu apstākļos varbūt ir Norvēģija, Zviedrijas ziemeļi, kāds no tiem rajoniem. Parasti pārvades jaudas tam nepietiek, parasti mēs pērkam tirgū par tādu cenu, par kādu reāli ir pieejami šī elektroenerģija.

Mums ir nepieciešams maksimāli investēt elektroenerģijas jaudu attīstīšanā, tāpēc ir atbalstītas vairākas programmas arī saules paneļiem - gan VARAM programma, gan Ekonomikas ministrijas programma -, un tāpēc ir arī šis paātrinoši... likumprojektu, lai mēs varētu izvietot vēja enerģiju. Man jāatgādina, ka mūsu kaimiņvalstis šajos jautājumos ir tālu priekšā. Tāpēc - ko darīs Saeima? Pirmām kārtām virzīs šos divus (un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija virzīs šos divus likumprojektus kopā) uz priekšu, lai tie iet, tāpēc arī tiem steidzamība prasīta. Bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pietiekami garš, ja nemaldos - trīs nedēļas. Pareizi? Un arī par diskomforta nodevu vēl ir laiks iesniegt priekšlikumus, kā vēl labāk uztaisīt to sistēmu, lai iedzīvotāji justos, ka viņiem ir labums no tā, ka viņi piedalās... viņu novads piedalās vispārējās enerģētiskās neatkarības stiprināšanā valsts... nacionālā līmenī... viņu novads, viņi personīgi... ar to, ka viņi redz, ka kaut kas ir uzstādīts, ka viņi piedalās tajā.

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un atbalstīt arī nākamo likumprojektu šajā paketē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es patiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Manuprāt, ļoti nozīmīgs likumprojekts ar ļoti nozīmīgu pozitīvu efektu nākotnē uz Latvijas ekonomiku, Latvijas enerģētisko sistēmu.

Jau iepriekšējie runātāji vairāk ir uzsvēruši, ka Latvija dažādu iemeslu dēļ nozīmīgi iepaliek vēja elektrostaciju attīstībā... ne tikai vēja elektrostaciju, arī saules elektrostaciju attīstībā, kā arī atjaunīgo resursu izmantošanā centralizētai apkurei. Mums ir daudz iespēju šeit augt.

Un viens no iemesliem, kas stimulē šādu situāciju, ir arī tas fakts, ka mūsu procedūras iepretim tam, ko prasa minimālās procedūras, Eiropas Savienības vispārējais regulējums par ietekmes uz vidi novērtējumu, ir salīdzinoši sarežģītas. Mēs prasām vairāk, nekā ir Eiropas Savienības attiecīgo normu prasībās, un tas ir novedis situāciju līdz tam, ka šobrīd, lai attīstītu pat relatīvi vidēju vēja elektrostaciju projektu, tikai birokrātiskām procedūrām šī parka nodrošināšanai mums ir jātērē četri pieci gadi situācijā, kad visi piekrīt. Ja nepiekrīt, tad - vēl vairāk.

Šī likumprojekta jēga nav - pretēji tam, ko teica Valaiņa kungs te, no tribīnes, - atteikties no ietekmes uz vidi novērtējuma. Dārgais Valaiņa kungs, es jūs aicinu izlasīt likumprojekta 6. un 7. pantu - paredzētās ietekmes novērtēšanu. Sākotnējais ietekmes novērtējums ir paredzēts. Ja sākotnējais ietekmes novērtējums ir pozitīvs, tādā gadījumā izsniedz tehniskos noteikumus. Tā ir vispārējā kārtība. (Starpsauciens.) Tā ir vispārējā kārtība!

Protams, ir paredzēts, ka vienīgā atšķirība, ka šie projekti visi ies sākotnējā ietekmes novērtējuma procedūru, kas nozīmē nepieciešamību ātrāk nonākt līdz lēmuma pieņemšanai. Būs gadījumi, tā kā tas ir paredzēts arī vispārējā regulējumā, Eiropas Savienības regulējumā par ietekmes uz vidi novērtējumu, ka būs nepieciešama pilna novērtēšana, bet tie šobrīd ir izņemti ārā no likumprojekta kā gadījumi, kuros nevar īstenot tur aizsargājamās teritorijas... tamlīdzīgi un tamlīdzīgi.

Ir pietiekami daudz Eiropas Savienības dalībvalstu, kas ir atļāvušas vēja elektrostaciju būvniecību aizsargājamās teritorijās. Un tas jau notiek. Latvija to nepiedāvā ar šo likumprojektu. Mums ir jāsper pirmais solis, jo mūsu iespējas uzbūvēt vēja elektrostacijas Latvijas teritorijā ir ievērojami... ir vēl ievērojamas esošajās teritorijās, kas ir pieejamas būvniecībai, kuras no 2019. gada... 2020. gadā veiktās izmaiņas dod iespēju, ievērojami paplašinot teritorijas, būvēt patiesībā lielākajā daļā Latvijas teritorijas.

Šī ir šī likumprojekta būtība - samazināt birokrātiskās prasības, saglabājot novērtējumu, saglabājot ekspertīzi; ir aprakstīts, kāda ir obligātā ekspertīzes sastāvdaļa sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējumā. Vides prasības būs ņemtas vērā, tāpēc arī Vides konsultatīvā padome saskaņoja šo likumprojektu un valdībā to atbalstīja, ieskaitot jūsu no tribīnes sauktās organizācijas.

Protams, ir cilvēki, kas uztraucas. Tā ir objektīva situācija, tā būs ar jebkuru - ar jebkuru! - enerģētikas objektu. Nav iespējami enerģētikā objekti, pret kuriem kādam cilvēkam nebūs iebildumu, tādu vienkārši nav. Alternatīva ir nebūvēt nevienu enerģētikas objektu. Tāda stratēģija acīmredzami Latvijā ir arī ievērota, kopš 2013. gada nevienu elektrostaciju, kuras jauda būtu lielāka par 10 megavatiem, mēs arī neesam nodevuši. Nevienu astoņu gadu laikā, gandrīz deviņu gadu laikā.

Šis likumprojekts vienā noteiktā jomā paredz radikālu izmaiņu. Es personīgi plānoju iesniegt priekšlikumu šim likumprojektam, jo uzskatu, ka vienīgā lieta, kas man ir pārmetama Ministru kabinetam, - kāpēc mēs šo prasību attiecinām tikai uz vēja elektrostacijām, bet neparedzam līdzīgu kārtību arī, piemēram, saules elektrostacijām vai, vēl svarīgāk, uz visiem gadījumiem, kur centralizētajā apkurē mēs aizejam prom no Krievijas gāzes uz citu kurināmo. Visos šajos gadījumos arī mums ir jāpāriet uz vienkāršotu procedūru. Uz vienkāršotu procedūru, lai varētu nepieciešamās pārmaiņas veikt šogad, vēlākais - nākamgad.

Latvijas iespējas šajā jomā ir milzīgas. Milzīgas! Interese investoriem ir ļoti liela. Ekonomikas ministrija var arī ziņot - jau tikai no brīža, kad valdība pieņēma informatīvu ziņojumu par to, ka šāda kārtība varētu būt, ir desmitiem - desmitiem! - attīstītāji pieteikuši simtiem megavatu interesi gan vēja, gan saules elektrostaciju elektroražošanas jaudu ieviešanā. Tas rāda to, ka interese būs, projekti būs. Latvija būs enerģētiski drošāka, enerģētiski neatkarīgāka.

Ja mums Latvijā būtu apmēram 1000 megavati atjaunīgās energoresursu ražošanas jaudas klāt, mūsu elektrības vidējā cena biržā samazinātos apmēram par 30 procentiem. Tas ir nozīmīgs efekts.

Vienīgais, kas tiek izdarīts ar šo likumprojektu... Mēs neko viņiem nedodam - ne investīciju atbalstu, ne kādu īpašu pieslēgumu atbalstu -, viņi visu maksās paši, mēs viņiem atvieglojam birokrātiju. Un, ja mēs varam atvieglot birokrātiju, tas mums ir jādara.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Tātad sāksim ar nelielu atkāpi. Man ir jāatkārto visiem, kas to nav dzirdējuši, nav lasījuši, bet ko publiski var izlasīt Latvijas medijos. “Augstsprieguma tīkls” tātad informē, ka uz šodienu Latvijā tiek saražots vairāk enerģijas, nekā tiek patērēts, proti, ar Latvijā saražoto enerģiju var pilnībā nodrošināt visu Latvijas teritoriju, visus iedzīvotājus. Kāpēc tas nenotiek? Tas nenotiek vienkārša, ļoti triviāla iemesla dēļ. Tāpēc, ka šī elektroenerģija caur dažiem starpniekiem, proti, caur dažām ļoti turīgām ģimenēm, pa lēto tiek notirgota ārpus valsts, un pēc tam Latvijas valsts pa dārgo elektroenerģiju iepērk atpakaļ. Tas ir iemesls, kāpēc mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir jāmaksā dārgi par elektroenerģiju.

Tālāk seko šis strīds par to, kā būvēt, nebūvēt, ko atļaut, ko neatļaut. Es klausos un nesaprotu vienu detaļu: kas ir iemesls - piekrist vai nepiekrist. Un man rodas sajūta, ka tolaik, pirms daudziem, daudziem gadiem, kad Dainis Īvāns no VIENOTĪBAS iestājās Tautas frontē tikai tāpēc (Starpsauciens: “Dibināja Tautas fronti!”)... Jā, viņš dibināja Tautas fronti, un tikai tāpēc viņš tur piedalījās, lai gan pirms tam rakstīja par Komunistisko partiju, ka Daugavā bija plānots uzbūvēt HES netālu no viņa mājām. (Starpsauciens.)

Šodienas apstākļos ir jāsaka no šīs tribīnes, ka mums vajadzētu runāt daudz nozīmīgāk - nevis par pāris vēja ģeneratoriem, bet... Ja Ulmanis varēja uzbūvēt HES, tad nākamajā parlamentā Gobzems uzbūvēs HES (Starpsaucieni.)... uz tā paša vecā projekta, kuru noraka Dainis Īvāns. Tas bija pagrieziena punkts viņa politiskajos uzskatos no komunistiskā režīma uz šo režīmu, kas ir VIENOTĪBAS režīms.

Latvijā ir iespējams saražot elektrību uz šo dienu, lai faktiski nodrošinātu visiem cilvēkiem tuvu bezmaksas elektrību, bet tas netiek darīts. Tas netiek darīts tāpēc, ka daži vienkārši iebāž kabatā. Tas ir līdzīgi kā ar apkuri, tieši tas pats. Daži, dažas ģimenes, daži uzvārdi... faktiski par velti savāc šķeldu un eksportē... iebāž savā kabatā, bet visa Latvija maksās par dārgo apkuri. Ar elektrību ir tieši tas pats. Tas būtu jāizbeidz.

To, protams, nevar izbeigt šī koalīcija, jo šīs dažas ģimenes ir saistītas ar šo koalīciju, tāpēc šīs koalīcijas pārstāvji šeit smejas par Latvijas tautu, nevis risina problēmu pēc būtības. Un visa vēja un tāda enerģija... Tas ir tikai pakārtoti. Tas, kas būtu valstij jāizdara, - būtu jāsniedz atbalsts visiem iedzīvotājiem ļaut uzstādīt saules baterijas uz savām mājām. Atbalstīt reāli, lai cilvēki par velti var salikt - par velti var salikt. Valsts to var izdarīt, bet valsts negrib. Cilvēki paši, kas ir aktīvāki, to dara, bet mums ir cilvēki, kas ir pelnījuši, es neteikšu vārdu “zaguši”, bet pelnījuši uz OIK infrastruktūras izbūvi. Šie cilvēki ir tieši saistīti ar varas partijām. Un tās atkal ir dažas ģimenes, tieši tāpat kā dažas ģimenes... un kas zīmīgi - saistītas ģimenes. Tieši tādas pašas ģimenes, kas pelna uz naftas ieguvi Gudeniekos, kas arī ir saistītas ar energoresursu (Starpsauciens: “Kuras ģimenes?”)...

Man atkal būs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ja es nosaukšu šeit. Man vienmēr ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kā es sāku saukt uzvārdus. Vai nu man izslēdz mikrofonu, vai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tas ir. Bet tie mani uzvārdi vienmēr ir bijuši trāpīgi un precīzi. Vienmēr ir bijuši trāpīgi un precīzi. (Starpsaucieni.)

Tādēļ, mīļie cilvēki, atcerieties šo lietu un pieprasiet. Jums tūlīt tuvākos mēnešos... Dārgie, es zinu, ka šo Saeimas sēdi klausās pensionāri, kas gaida kārtējo pensiju indeksāciju par 15 eiro vai par 20, jums tūlīt vara solīs, kā jums būs, atkal pieliks pie jūsu pensijas kaut kādus grašus. Bet pajautājiet par to, kāpēc šī vara, kas 30 gadus ir bijusi, mainījusi nosaukumus, bet faktiski bijuši vieni un tie paši cilvēki... kāpēc mums ir tāda sistēma, ka elektrību, lēto elektrību, mēs saražojam un caur starpnieku firmām aizvedam prom, bet dārgo ievedam iekšā un tad sakām, ka mums būs dažādi investori un tamlīdzīgi... kur atkal ir kaut kāda shēma.

Tad, kad no šīs tribīnes par investoriem runā Juris Pūce, tad vienīgais, kas man nāk prātā, ir Jaunups. (Starpsauciens.) Vienīgais, kas nāk prātā, ir Jaunups un Zuzāns. Divi investori, kas man nāk prātā, citi man nenāk. (Starpsaucieni.) Tā, lūk, tā, lūk!

Tā ka šajā gadījumā, es domāju, nav svarīgi runāt par to, vai tur ir ietekme uz vidi vai nav ietekme uz vidi, svarīgi ir runāt par to, vai cilvēkiem būs lētāka elektroenerģija. Tas ir daudz svarīgāks jautājums. Un lētāka elektroenerģija... mums būtu jāsāk ar jautājumu par HES un jautājumu par to, kā mēs pārdodam šodien elektrību. Ar šiem diviem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Pirmām kārtām jau, kolēģi, paldies jums par šīm visnotaļ krāšņajām debatēm un ieinteresētību šī jautājuma risināšanā. Bet es gribētu teikt, ka viss šis piedāvājums no valdības puses... Pūces kungs daudz minēja par to, ka tas, redz, nozarei ir vajadzīgs. Nozare publiskajā telpā ir izteikusies, ka tas galīgi tai nav vajadzīgs - šāds regulējums. Šāds regulējums, vēlreiz atkārtošu, ir vajadzīgs tikai dažiem uzņēmējiem.

Es citēšu publiskajā telpā pieejamu informāciju, ko saka Vēja enerģijas asociācijas vadība. Tā uzskata, ka, piemēram, projektu attīstītāji, kuriem patiesībā nemaz nav kapacitātes vēja elektrostaciju projektu realizēšanā, varēs viegli saņemt jaunu jaudu ieviešanas atļaujas, vienlaikus arī rezervēt pārvades sistēmas jaudas, liedzot tās izmantot kvalificētiem nozares uzņēmumiem.

Kolēģi (Starpsauciens.), kolēģi, tas dod iespēju sākt rosīties šajā jomā arī spekulantiem, kas nevis būvēs, bet vienkārši ņems ārā atļaujas, pēc tam tās tirgos pa labi, pa kreisi. Šobrīd neviens, kas runā “par” šo likumprojektu, nevar atsaukties uz pašām nozarēm, ka tiešām nozarēm tas ir vajadzīgs.

Butāna kungs kaut ko runāja par kopienām. Nu, kopienas arī ir tās, kas diezgan aktīvi iebilst tajā brīdī, kad pie viņu mājām taisa šādus parkus. Mums ir lielie valsts uzņēmumi, kas šobrīd plāno attīstīt šādus parkus mežos, un arī pašvaldībās ir virkne vietu, kur tiek dotas un tiek taisītas atļaujas ietekmei uz vidi, tiek veikti projekti, un ir vieta pašvaldībās, kur šādus projektus attīstīt.

Manā ieskatā, šis viss tiek virzīts tikai ar domu atbalstīt konkrētas un šajā gadījumā, pēc nozares viedokļa, - spekulantu iniciatīvas, kas galīgi nav savietojams ar to, ko jūs runājāt no šīs tribīnes.

Tāpat arī... Kā jau minēju, manā ieskatā, šī labā doma, kas ir virzīta ar mērķi panākt atvieglotu procedūru, sastapsies ar pilnīgi pretēju rezultātu tajā brīdī, kad to vairs nedarīs pašvaldības, kas iedzīvotājus pārstāv (šobrīd pašvaldības pārstāv nevis pašas sevi, bet iedzīvotājus), bet to darīs paši iedzīvotāji, kad pie viņu mājām, to tuvumā tiks izveidoti, tiks attīstīti šie vēja parki, ignorējot iedzīvotāju intereses.

Šis likumprojekts ir par iedzīvotāju interešu ignorēšanu. Šis likumprojekts ir par vides prasību ignorēšanu. Šis likumprojekts ir par spekulantu atbalstīšanu.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es noteikti neesmu valstī labākais enerģētikas, nedz arī vēja enerģētikas speciālists, bet kaut kādas lietas, pamatlietas, es saprotu. Es saprotu, ka tā ir nākotnes enerģijas forma. Pareizāk sakot, tā ir tagadnes enerģijas forma jau sen, un mēs ļoti nopietni iepaliekam salīdzinājumā ar valstīm, kurām vējš ir perspektīvs enerģijas ieguves veids.

Mums ir jūras robežas vairāk nekā 500 kilometru garumā. Loģiski, ka vējam Latvijā ir absolūts potenciāls. Šis potenciāls nav realizēts; ir diezgan skaidrs, ka tā tas ir mūsu fantastisko birokrātisko šķēršļu dēļ, kā arī tāpēc, ka neesam bijuši atvērti jaunām idejām (konservatīvā sabiedrībā tas varbūt ir normāli, un tāda ir pietiekami liela daļa sabiedrības).

Tā kā neesmu speciālists, mana oriģinālā jeb sākotnējā pieeja, kāda man bija, dzirdot, ka tiek mēģināts atvieglot šo procesu un ātrāk būvēt vēja parkus, ņemot vērā mūsu izaicinājumus enerģētikā, bija pozitīva līdz šodienai... pat ne līdz šodienai; es biju gatavs atbalstīt pirmajā lasījumā - ar domu, ka mēs izstrādājam tās lietas, kas ir jāizstrādā pareizāk, otrajā lasījumā. Bet pēc komisijas sēdes... es arī esmu pietiekami daudz konsultējies, jo es nevarēju saprast, kāpēc... Es saprotu, kāpēc vides organizācijas iebilst. Loģiski. Es nesaku, ka tām noteikti nav taisnība kaut kādos punktos, bet... loģiski, ka tie, kas sargā vidi, uztraucas, ka būs strauja vēja parku būvēšana... ar mazākiem saskaņojumiem un savādāka... Loģiski. Nu, principā, pat ja tā ir laba ideja, loģiski, ka vides aizstāvji ir skeptiski, vismaz sākumā, un aizstāv savas pozīcijas.

Bet ir jautājums, kas man absolūti nav skaidrs (un tāpēc es arī šobrīd uzkāpu tribīnē): kāpēc pret šo iestājas tie, kas būtu tie vēja ražotāji? Vēja enerģijas asociācija, absolūts tās vairākums, vienbalsīgi šo likumprojektu - šādā formā, kādā tas ir, - totāli neatbalsta. Tas būtu aptuveni tāpat kā tad, ja... es nezinu... atnāktu Zemkopības ministrija un rosinātu, kā atvieglot zveju, kā uzlabot zvejas rādītājus, kā ķert vairāk zivju, bet Latvijas Zivrūpnieku savienība pateiktu: “Klausieties, nē! Nekādā gadījumā!” Manuprāt, tur ir loģiska - loģiska! - pretruna. Es varētu vienā veidā izskaidrot to, tas ir aptuveni tā, ka... nu, ja zvejas atvieglojums nozīmē, ka var zvejot jebkurš jebcik jebkādas sugas maksimāli ātri un tā tālāk... tas būtu vienīgais loģiskais iebildums, kāds varētu nākt no uzņēmēju puses.

Ja tāds ir mērķis, ka vēja parkus var rezervēt, būvēt tie, kas neko tajā lietā nesaprot, vai spekulēt pa vidu... Ja tāds ir mērķis...

Es tagad negribu ar sazvērestības teoriju nodarboties, man nav... es negribu nevienam neko pārmest, es neesmu... man nav tādas precīzas informācijas, ka tas būtu kaut kāds ļoti ļauns nodoms. Bet tie, kas saprot, kā šo enerģiju ražot, tie, kas ir apvienojušies savā asociācijā un visus šos gadus ir vēlējušies attīstīt vēja parkus Latvijā un nav varējuši to, tomēr tagad iebilst pret šo. Un, starp citu, viņi nekad nav iebilduši pret vides novērtējumu. Viņi saka: ne jau vides novērtējumā ir problēma, problēma ir visos soļos pēc tam... ar visu vides novērtējumu...

Tā ka es konceptuāli saku, ka vajag vēja parkus Latvijā būvēt, protams, bet aicinu atsaukties uz Vēja enerģijas asociācijas piedāvājumu risināt šo jautājumu citādāk, risināt to... Viņiem bija virkne priekšlikumu, kā mēs varam ļoti nopietni sašaurināt, saīsināt šo saskaņošanas laiku; tie, manuprāt, arī vēlāk, runājot ar viņiem, likās daudz loģiskāki nekā šie.

Tā ka es aicinātu šo likumprojektu neatbalstīt. Vajadzētu komisijai uzsākt darbu pie tā, lai galu galā tie, kas māk ražot vēja enerģiju un ir šajā jomā iesaistīti, atbalstītu šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nebiju plānojis runāt par šo likumprojektu, bet, šeit dzirdot dažas tādas interesantas lietas par Latvijas enerģētikas nozari, nu nevaru klusēt.

Vispirms - dažus vārdus par to, kā vispār tiek ražota elektroenerģija.

Te ir daudz runāts par hidroelektrostacijām, par to, ka mēs šodien ražojam vairāk elektroenerģijas, nekā patērējam, un ka to pēc tam kaut kādas ģimenes kaut kur pārdod...

Es tā iesāku par hidroelektrostacijām... Ja kopumā tas viss vēl nav zināms, var internetā atvērt vismaz www.latvenergo.lv un tur var izlasīt sekojošas lietas: Daugavas HES spēja saražot elektroenerģiju ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā; normālas pieteces gados stacijas ar pilnu jaudu var darboties pavasara palu periodā, kas ilgst aptuveni vienu līdz divus mēnešus gadā; šajā laikā ūdens daudzums vairāk nekā 10 reizes pārsniedz pieteci, kāda ir mazākas pieteces periodos. Mums te ir, tā teikt, šie pali....

Citiem vārdiem sakot, kolēģi, hidroelektrostacijas ir foršas lietas, bet elektroenerģiju pa lielam maksimāli ražo pavasarī un vasaras laikā. Ziemas laikā nodrošina labi ja 10-20 procentus no kopējā saražotās elektroenerģijas apjoma. Tāpēc ziemas laikā hidroelektrostacijas - garām.

Saules enerģija. Ar to atkal tas pats... Tā kā saules paneļus uzstādīt ir diezgan populāri, arī tur var painteresēties un tie piegādātāji arī dos bildi par to, kad tad tas saules panelis dod elektroenerģiju. Nu, vai tad, tā teikt, tas ir liels pārsteigums? - Dod tad, kad ir saule, saulainās dienās. Proti, pavasarī, vasarā. Tad, kad saules nav, - tad, labākajā gadījumā, tās jaudas ir 20-30 procenti no optimālās maksimālās. Tātad ziemas laikā saules baterijas arī nekādi nelīdzēs. Un arī tumšajā laikā. Tātad arī saules paneļi - garām! Jo liela daļa ziemas ir tā saucamais mūsu pavasaris, rudens.

Kas mums pa lielam paliek? Ziemas laikā elektrība tiek ražota ar TEC. Kā darbojas TEC? Darbojas ar gāzi. Kāda ir gāzes cena? Nu, šodien mēs dzirdam ziņas par to, ka “Rīgas siltums” palielinās cenas par siltumu divas reizes. Gāze ir kļuvusi dārgāka.

Tātad nu tas ir diezgan acīmredzami: ja mēs sāksim aizstāt gāzi ar citām elektroenerģijas ražošanas jaudām un ziemas laikā ne saule, ne HES nepalīdzēs, tad mums vajadzēs skaidrot tiem pašiem pensionāriem, kāpēc viņiem par elektroenerģiju jāmaksā daudz, daudz vairāk, nekā vajag.

Tāpēc, kolēģi, protams, ir saprotama cilvēku, konkrēta reģiona iedzīvotāju, vēlme, viņu nevēlēšanās, tā teikt, bojāt ar tiem vēja ģeneratoriem sev skatu, kas paveras no loga. To var saprast. Bet nu tomēr valsts intereses prasa aizstāt Krievijas gāzi ar citām... atjaunojamiem un lētākiem elektroenerģijas ražošanas... jaudām. Un, patīk tas vai ne, vienkāršā fizika saka - ziemas laikā te ir enerģija.

Daži var, protams, mēģināt parunāt par kādām jaunām, kompaktām atomelektrostacijām vai kaut ko tādu, bet, nu, tas pagaidām tā... drusku pasaku līmenī.

Tāpēc, kolēģi, aicinu, protams, atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs... no šīs tribīnes saistībā ar šo likumprojektu... man vismaz ir skaidrība, no kurienes aug kājas šim likumprojektam.

Ja mēs runājam par konkrēto likumprojektu, tad pilnīgi skaidrs ir arī tas, ko no šīs tribīnes ir teicis arī kolēģis Juris Pūce, - ka, piemēram, Vides konsultatīvā padome ir saskaņojusi šo likumprojektu, šo likumprojektu paketi.

Atveru Vides konsultatīvās padomes vēstuli, kas mums visiem ir pieejama. Vienā teikumā... sākotnēji raksta, ka viņi konceptuāli atbalsta politiku - politiku! -, kas nodrošina vēja enerģijas ražošanu, tās īpatsvara pieaugumu un stiprina valsts enerģētisko neatkarību. (Loģiski! Mēs visi par to šeit runājam.) Un tālāk uzskaita... runājot par konkrēto likumprojektu, norāda uz nopietniem riskiem. Un pēdējā rindkopa: “Ņemot vērā augstāk minēto, Vides konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir 20 vides nodibinājumi, 20 vides organizācijas, iebilst pret likumprojekta tālāku virzību pašreizējā redakcijā un aicina turpināt dialogu ar vides nozares ekspertiem un vēja parka attīstītājus pārstāvošo organizāciju VEA - Vēja enerģijas asociāciju.”

Šeit mēs dzirdam klaju nepatiesību.

Tālāk. Kam mēs sekojam, kāpēc tāda steiga?

Tajā pašā laikā, paralēli, Valsts vides dienests nule kā ir tikai uzsācis līguma slēgšanas procedūru ar kompāniju, kura izstrādās metodiku, lai šo pirmšķietamo novērtējumu par ietekmi uz vidi varētu veikt. Ir uzsākta līguma slēgšana, līgums vēl nav noslēgts. Kamēr vēl izstrādās...

Kolēģi, tas, ko es vēlos jums pateikt, - mums ir laika pietiekoši, lai mēs šo likumprojektu... lai tāds, kāds tas atnāca šeit, uz Saeimas Sēžu zāli, tas atgrieztos komisijā - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā; tur komisijas vadītāja vadībā vai kāda tiešām kompetenta cilvēka vadībā sasauktu gan vides organizācijas, gan šīs nozares - vēja enerģijas attīstītāju, ražotāju nozares - pārstāvjus, reālos praktiķus un izstrādātu normālu likumprojektu paketi, lai mēs varētu nodrošināt savu enerģētisko neatkarību. Šī konkrētā redakcija, kā jau es minēju pirmajā reizē, ir vērsta uz to, ka mēs uz Krievijas Gazprom gāzes adatas sēdēsim vēl ilgāk... kā līdz šim. Mēs to gribam? Negribam!

Kolēģi, mēs gribam saprātīgu risinājumu, lai tiešām šīs procedūras netiktu apstrīdētas pa posmiem, lai tiktu ievērotas minimālās prasības, loģiskās prasības, lai enerģētiskā neatkarība reāli, de facto, tiktu nodrošināta.

Un, ja mēs pārrunājam, kam ir izdevīgi šie likumi... Ir atsevišķi daži uzņēmēji, kuriem tiešām interesē... nopērc/pārdod akcijas... šīs atļaujas. Jā, ieguldot zināmu drošības maksu, bet tas negarantēs neko.

Tieši tāpat kā... to mēs dzirdam regulāri... arī par saules parku attīstību. Tieši tāda pati situācija. Un par šo saules paneļu uzstādīšanu uz privātmājām... Jā, mēs to stimulējam, bet tajā pašā laikā “Sadales tīkls” pasaka, ka viņi nav kolhozs. Viņi drīz ņems arī papildu samaksu no tiem cilvēkiem, kuri viņiem brīvo enerģiju grib atdot tīklā un vakarā paņemt atpakaļ. Rezultāts būs tas, ka arī tur var būt nopietnas problēmas un šiem cilvēkiem nāksies vilties.

Tāpēc, kolēģi, es nopietni aicinu gan šo likumprojektu, gan arī pavadošo, nākamo, atgriezt atpakaļ, katrā ziņā balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (Neatkarīgie.)

Es tomēr gribu paturpināt, jo tas ir jautājums par to, cik dārgu vai lētu elektroenerģiju mūsu valsts iedzīvotāji un uzņēmēji saņem.

Ja kāds domā, ka vēja parki atrisinās problēmu, tad tā ir absolūta ilūzija. Mums būtu jāsāk vienkārši ar citādāku... pirmām kārtām - citādāku cenu regulāciju. Tas nav normāli, ka “Latvenergo” saņem 100 miljonu peļņu. Faktiski monopoluzņēmums, kura peļņa nav atkarīga no tā darbības efektivitātes, bet no tā, kā valsts vienkārši ir noteikusi, kādi tur būs tie tarifi... un tamlīdzīgi. Grib noteikt lielāku tarifu - būs lielāka peļņa. Nosaka mazāku tarifu - būs mazāka peļņa. Lai gan patiesībā svarīgākais būtu, lai iedzīvotāji saņem lētāku elektroenerģiju galu galā, nevis tik, cik... ir “Latvenergo” peļņa. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mums būtu jārunā par... Ja mēs gribam runāt par enerģētisko neatkarību, tad jāņem vērā, ka visneatkarīgākā lieta ir manis pieminētā HES. Mēs objektīvi varam to uzbūvēt. Mums atļauj Latvijas teritorijā to izdarīt. Un tie cilvēki, kas runā par to, ka, piemēram, mums jātiek vaļā no Krievijas enerģijas ietekmes un tamlīdzīgi...

Manuprāt, ir jādod kaut kāda prēmija... Nobela prēmija kaut kādā zinātnē, kas var nodalīt, kura gāze pa trubu plūst (piemēram, kura ir Krievijas gāze, kura - Saūda Arābijas gāze) tad, kad tā nonāk rezervuārā vai kad mājās tiek ieslēgta gāzes plīts: kuras valsts gāze tagad tur deg? No kuras pavadzīmes...? Tas - runājot par enerģētisko neatkarību un enerģijas piegādi.

Tāpēc faktiski... Ja mēs rūpētos par Latvijas iedzīvotājiem, tad mums vajadzētu nevis vicināties ar karodziņiem, nevis vicināties... par kaut kādām investīcijām, bet sausi paskatīties, kas ir izdevīgi Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas iedzīvotājiem ir izdevīgi tas, ka “Latvenergo” peļņa nav šitie daudzie miljoni. Uz tā rēķina elektrības cena... var lētāk... netiek atdota visa elektrība dažām mistiskām starpnieku firmām, kas nopelna. Šajā parlamentā ļoti labi zina, kuri uzvārdi... kuri ir tie, kas nopelna ar starpniecību, pārdodot elektrību. Ļoti labi to pārzina.

Tālāk. OIK. Visus gadus, kamēr OIK piesedz visa “Vienotība”, kamēr piesedz Nacionālā apvienība, piesedz... un tādā garā... Tas ir nākamais... kur būs lētāka enerģija un cilvēkiem iespējams samaksāt par elektroenerģiju. Un ar to būtu jāsāk, nevis no tā jāizvairās. Un tas ir iemesls, kāpēc mums reģionā ir ne tikai dārgākā elektroenerģija; tas ir iemesls, kāpēc mums ir lielāka atpalicība, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem. Es nerunāju par tālākajiem kaimiņiem; es runāju par tuvākajiem kaimiņiem - Igauniju, Lietuvu.

Tiem cilvēkiem, kuri nav bijuši ne Igaunijā, ne Lietuvā, es iesaku aizbraukt un apskatīties. Abās šajās zemēs, mums kaimiņos, cilvēki dzīvo, tā teikt, vismaz piecus gadus jau uz priekšu, pateicoties arī šīm elektroenerģijas shēmām. Tas ir tas, kas notiek.

Tas, ko es visu laiku atkārtoju - es ļoti apzināti atkārtoju to! - par siltumapgādi: arī tur... faktiski viena ģimene, viens cilvēks, viens biznesmenis... Es nesaukšu viņa uzvārdu šeit no tribīnes, lai nedabūtu ētikas komisiju... Par velti viņš dabū šķeldu un eksportē, un pelna. Un mēs visi ļoti labi zinām šī uzņēmēja uzvārdu. Ļoti labi saistīts ar paristiem, ar Jaunupa kungu, starp citu. (Starpsauciens: “Par ko tu runā?”) Par to vienu, jā, par to pašu es arī runāju. (Starpsauciens.)

Lūk, tas ir iemesls. Dažas ģimenes parazitē uz visas tautas rēķina jebkurā ar energojautājumiem saistītā jomā - jebkurā (elektrība, siltums)! Tie ir daži cilvēki. Un tas būtu jāizbeidz. Un mums būtu lēta, visiem pieejama elektrība jau šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. (Starpsauciens.)

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai mēs tomēr veicinātu elektroenerģijas ražošanu. Un es aicinu atbalstīt to.

Protams, šajā likumprojektā, kurš ir atzīts par steidzamu, ir atsevišķi jautājumi, kas vēl ir jārisina. Tika noteikts pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tā ka tur vēl varēs vairākas lietas precizēt.

Ir skaidrs, ka brīdī, kad, piemēram, “Latvijas valsts meži” vai Zemkopības ministrija mums parāda karti, kurā vietā varētu būvēt šīs stacijas, tad ierobežojumu dēļ... faktiski tā karte izskatās tāda, nu, ārkārtīgi skopa.

Tieši tā iemesla dēļ, protams, vajadzēs iesniegt priekšlikumus un attiecīgi šo likumprojektu vēl pieslīpēt.

Ja mēs runājam par tādu pašu būtiskāko - virzienu uz enerģētisko neatkarību, kas ir šī likumprojekta pamats -, neapšaubāmi, ir jāpieskaras ģenerējošajām jaudām, kuras var rasties tikai tajā gadījumā, ja mēs - tieši pretēji - sekmējam vēja staciju būvniecību. Vēja staciju būvniecība, kā jūs labi saprotat, ir saistīta ar vēju kā tādu, līdz ar to ir jāsaprot, ka tā jau nebūs balansējošā jauda. Mēs šobrīd runājam tikai par tādu ģenerējošās jaudas kapacitātes palielināšanu. Neapšaubāmi, balansējošo jaudu pagaidām mums var nodrošināt “Latvenergo” ar TEC‑2. Un atomelektrostacijas - tas ir cits virziens. Bet par šo jautājumu šis likumprojekts īsti nerunā, tāpēc varbūt neizplatīšu... plašākas debates.

Katrā ziņā likumprojekts ir atzīstams. Komisijā mēs par šo ļoti daudz debatējām un izteikties gribēja gan visādas vides biedrības, gan pašvaldības. Attiecībā uz pašvaldībām un... īpaši pašvaldību iedzīvotājiem ir atsevišķs likums. Elektroenerģijas tirgus likumā ir tēze par kompensējošiem mehānismiem tieši iedzīvotājiem, lokālajiem iedzīvotājiem, lai viņi gūtu kādu labumu arī lokāli. Tā ka faktiski šis process notiek paralēli.

Kolēģi, paskatīsimies tomēr vēl skaitļus. Lietuvā vēja enerģija ir apmēram 550 megavati, Igaunijā - 320, un Latvijā - nožēlojami! - 78. Tā ka faktiski bez uzrāviena mēs nekur tālu netiksim.

Jā, vai tur pa ceļam nav kāds spekulants, kā mēs to šeit esam iecienījuši saukt, kas arī vēlētos uz procesu nopelnīt! Bet, godīgi sakot, kas tur tāds slikts? Lai cilvēks nodarbojas, mums nav kaut kāda saraksta ar spekulatīvi sliktajiem uzņēmējdarbības veidiem. Viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. Lūdzu, nodarbojieties! Ja kāds spēj piesaistīt investorus saviem projektiem, par to saņemot konsultācijas maksu, kas tur ir slikts no tā visa? Tieši kas?

Līdz ar to es aicinu, kolēģi, ne tik daudz domāt par to, kā kādam ieriebt, bet - tieši pretēji - domāt, kā attīstīt ģenerējošās jaudas, īpaši tajā gadījumā, kad mēs esam nolēmuši savu enerģētisko saiti, kas mums ir gan caur elektrību, gan caur gāzi, ar Krievijas Federāciju pārtraukt.

Tieši tā iemesla dēļ, es domāju, mums ir jāvirzās šī likumprojekta virzienā un tas jāatbalsta.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Liepkalns. Paldies godātajiem deputātiem par plašajām un karstajām debatēm. Komisijas vārdā pateikšu, ka arī komisijā norisinājās tikpat plašas debates, tika uzklausīti gan deputātu, gan iesaistīto iestāžu, gan nevalstisko organizāciju viedokļi - gan to, kas pauž atbalstu, gan arī to, kas pauž bažas par šo likumprojektu.

Komisijas deputāti apzinās, ka Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana šajos izaicinājumu pilnajos ģeopolitiskajos apstākļos ir viena no mūsu valsts prioritātēm un šis likumprojekts tiešā veidā to veicina, tādēļ arī atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Vienlaikus tika noteikts arī garāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš nekā parasti, lai visiem būtu iespēja savus priekšlikumus iesniegt un visi tiktu uzklausīti arī turpmākajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu arī jūs, godātie deputāti, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 27. jūnijs.

Un izskatīšana Saeimas sēdē?

V. Liepkalns. Izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas tuvākajā kārtējā sēdē vai Saeimas ārkārtas sēdē pēc 27. jūnija.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimas sēdē - pēc šā gada 27. jūnija. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 1482/Lp13).

Kā jau šeit izskanēja, šis likumprojekts ir vienā paketē ar iepriekšējo likumprojektu, kas izveidots ar mērķi atvieglot vēja elektrostaciju būvniecību Latvijā. Konkrētais likumprojekts veic tehniskus grozījumus, lai sinhronizētu normas ar iepriekš apstiprināto likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai.

Vispirms komisijas vārdā lūdzu šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. Liepkalns. Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - identiski kā iepriekšējam likumprojektam - 27. jūnijs, un izskatīšana - Saeimas tuvākajā sēdē pēc 27. jūnija.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 27. jūnijs un izskatīšana - Saeimas tuvākajā sēdē pēc šā gada 27. jūnija.

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1278/Lp13).

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 7. jūnijs pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. jūnijs līdz pulksten 17.00.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi un virza skatīšanai Saeimā Ministru kabineta iesniegto un Valsts kancelejas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”.

Likumprojektā paredzētais regulējums saistīts ar likumprojektā “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” noteikto. Likumprojekts paredz precizēt valsts aģentūras direktora iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, nosakot, ka turpmāk valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis; pilnveidot aģentūru pieeju horizontālu, starpdisciplināri komplicētu un prioritāri nepieciešamu pakalpojumu ieviešanai valsts pārvaldē, mūsdienīgi attīstot likuma funkcionalitāti arī attiecībā uz kopīgu valsts, valsts un pašvaldību aģentūru izveidošanas nosacījumiem.

Likumprojekts ietekmēs valsts aģentūras (valsts aģentūru “Zāļu valsts aģentūra”, valsts aģentūru “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”, valsts aģentūru “Civilās aviācijas aģentūra”), tāpat arī pašvaldību aģentūras, atvasinātu publisku personu izveidotas aģentūras, kā arī valsts un pašvaldības kopīgi izveidotas aģentūras.

Komisija uzklausīja iesaistītās puses, kurām nebija iebildumu par minēto likumprojektu, un tika atzīmēts, ka šādas prasības jau šobrīd tiek piemērotas dzīvē.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Ločmele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, proti, 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 16. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aigars Bikše.

A. Bikše (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad “Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 1407/Lp13). Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”.

Likumprojekta mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvu, līdzdalību likumu pieņemšanā, sabiedriskajā dzīvē, kā arī jauniešu konkurētspēju. Šobrīd likumā ir noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Būtiski ir tas, ka Eiropā jauniešu vecums tiek definēts līdz 30 gadiem, turklāt arī Erasmus+ programmās, kurās piedalās Latvija, ir iezīmēts šāds vecums. Tātad tā ir būtiska nepieciešamība.

Tāpat grozījumi paredz pienākumu izveidot un nodrošināt mehānismu jauniešu neformālās izglītības procesā iegūto prasmju atzīšanai darba tirgū. Ir plānots, ka šāda atzīšanas kārtība tiks izveidota līdz 2023. gada 30. jūnijam un to noteiks Ministru kabinets. Komisijā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis apliecināja, ka ministrijā ir veikts aktīvs darbs un likuma izstrādes stadijās tiks iesniegti atbilstoši priekšlikumi.

Likumprojekts paredz arī precizēt kārtību, kādā organizācijas... pašvaldību jauniešu darbs tiks organizēts, lai sekmētu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, sadarbību, pieredzes apmaiņu un tiktu atbalstītas jauniešu iniciatīvas.

Plānots arī stiprināt normas par darba ar jaunatni veikšanu pašvaldībās.

Likumā plānots nostiprināt arī Latvijas Jaunatnes padomes lomu, nosakot, ka šī biedrība pārstāv un īsteno Latvijas jaunatnes organizāciju... un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem, kopīgās intereses.

Tāpat plānots noteikt, ka par jaunatnes organizāciju var kļūt ne vien biedrības, bet arī nodibinājumi.

Komisijā (Starpsauciens.)... Paldies. Komisijā uzstājās gan jaunatnes organizāciju pārstāvji, gan komisijas locekļi, un komisija lēma atbalstīt likumprojekta virzīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Bikše. Komisija lūdz noteikt termiņu - 10 darbdienas, tātad 16. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš (Starpsauciens: “Kāds gads...?”) priekšlikumiem - šā gada 16. jūnijs.

A. Bikše. 16. jūnijs.  (Starpsauciens: “Kāds gads?”) Šogad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis. (Starpsauciens.)

R. Bergmanis (ZZS).

Es paņēmu kartiņu...

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 25. maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1426/Lp13).

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” tiek virzīts izskatīšanai vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” un likumprojektu “Grozījumi Latvijas Bankas likumā”.

Līdz šim Latvijas Bankas darbinieki - Aizsardzības pārvaldes darbinieki -, kuri nodrošina objektu fizisko drošību, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 3. panta trešo daļu izņēmuma situācijā tiek iekļauti Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, tāpēc likumā ir paredzēts liegums šos darbiniekus uzņemt Zemessardzē. Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka Latvijas Republikas Zemessardzes likumā netiek noteikts ierobežojums uzņemt Zemessardzē Latvijas Bankas darbiniekus, kuri nodrošina tās objektu fizisko drošību.

Šis likumprojekts komisijā tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2022. gada 7. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Šī paša gada 25. maijā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja arī likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1427/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir uzdot Militārajai policijai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma pavadīt un apsargāt skaidrās naudas pārvadājumus, kā arī nodrošināt Latvijas Bankas nekustamā īpašuma fizisko apsardzi, nepieciešamības gadījumā uzdevumu izpildē iesaistot citu Nacionālo bruņoto spēku vienību karavīrus vai Latvijas Republikas Zemessardzes zemessargus.

Ņemot vērā Latvijas Bankas nozīmību Latvijas Republikas finanšu sistēmā, kā arī tās lomu skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eirosistēmas ietvaros, Latvijas Bankas skaidrās naudas pārvadājumu un nekustamā īpašuma fiziskās drošības nodrošināšana ir augsta prioritāte. Pašreiz Latvijas Bankas fizisko drošību nodrošina Latvijas Bankas struktūrvienība “Aizsardzības pārvalde”, kas ir izveidota 1992. gadā. Kopš 2002. gada notikušas pārmaiņas Latvijas Bankas funkciju īstenošanā - slēgtas visas reģionālās filiāles un ir attīstījušies tehniskie drošības risinājumi.

Pārskatot Latvijas Bankas fiziskās drošības pārvaldīšanas ietvaru un vērtējot citu Eiropas Savienības centrālo banku pieredzi fiziskās drošības organizēšanā, kur centrālās bankas savu fiziskās drošības pasākumu izpildei piesaista valsts struktūras, tika secināts, ka efektīvs, mūsdienīgs un ilgtspējīgs Latvijas Bankas fiziskās drošības pārvaldīšanas risinājums būtu tās fizisko drošību nodrošināt sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Likumprojekts paredz Latvijas Bankas objektu fiziskās drošības nodrošināšanā, pārbaudot un apsargājot skaidrās naudas pārvadājumus un veicot nekustamā īpašuma apsardzi, iesaistīt Militāro policiju, nepieciešamības gadījumā paredzot arī citu Nacionālo bruņoto spēku vienību karavīru vai Latvijas Republikas Zemessardzes zemessargu iesaisti šo uzdevumu izpildē.

Likumprojektā ietvertā deleģētā uzdevuma izpildei nepieciešamos finanšu resursus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ik gadu nodrošinās Latvijas Banka.

Šis likumprojekts komisijā tika atbalstīts pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2022. gada 7. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1372/Lp13), otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā.

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Bļodnieces priekšlikums. Precizē normu - par zemessargu nevar būt persona, kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu soda izciešanas laikā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Krišjāņa Feldmana un Ainara Bašķa iesniegumu, ar kuru ir atsaukts 2. un 3. priekšlikums šim likumprojektam.

Bašķa kungs, jūs pie 2. ...?

M. Šteins. Jā, 2. - deputātu Feldmana un Bašķa priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ainaram Bašķim.

A. Bašķis (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi! Godātā sēdes vadītāja! Ja mēs runājam par savas valsts aizsardzību, tad jāatceras dižā ģenerāļa Napoleona atziņa, ko ievēro visas pasaules armiju karavadoņi, - lielākā daļa (lielākā daļa!) militārās vienības kaujas spēju sastāv no militārās vienības morāles. Ekipējums, treniņš - tas viss nāk pēc tam. Pirmajā vietā ir morāle.

Deviņdesmito gadu sākumā - līdz 1994. gadam - mūsu valstī vēl atradās krievu armijas vienības. Policija izvairījās strādāt ar viņiem. Toreiz mums, zemessargiem, bija jāstrādā ar šīm armijas vienībām. Ekipējuma nebija. Automātu radziņos (ja vispār bija automāti) bieži vien bija trīs patronas. (Starpsaucieni.)

Tālāk. Šie cilvēki bieži vien strādāja Zemessardzē... amatos, pildīja savus pienākumus pa dienu un brīvajā laikā strādāja kā ārrindnieki. Ir pienācis laiks valstij pateikt viņiem paldies. Tie zemessargi, kas ir atdevuši vairāk nekā 10 gadus valstij, ir pelnījuši morālu atbalstu. Tas būs ieguldījums šinī morālē, šinīs kaujas spējās.

Mēs atsaucām šo priekšlikumu, tādēļ ka tuvākajā laikā sāksim izskatīt veselu paketi likumprojektu par Zemessardzes sociālo nodrošinājumu, tad arī diskutēsim un iestrādāsim iekšā šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Kolēģi, ja Bašķa kungs runāja par tiem, kas jau ir bijuši, es runāšu par tiem, kas gribētu būt Zemessardzes rindās.

Nezinu, vai tas ir mans nopelns, bet šis likums tika atvērts, un mans priekšlikums bija palielināt maksimālo vecumu cilvēkiem, kas var darboties Zemessardzē. Priekšlikumu es gan atsaucu, jo es paļāvos uz to, ka Aizsardzības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredzēs vispār nepieminēt vecuma cenzu un jebkurš cilvēks, kas gatavs aizsargāt valsti, būs spējīgs pieteikties, un viņu neierobežos ar kaut kādiem vecuma cenziem.

Mans priekšlikums bija 14. pantā skaitli “55” nomainīt ar skaitli “65” un 28. pantā - skaitli “60” (gadi) ar skaitli “70”.

Es ceru, ka Aizsardzības ministrija, izstrādājot jauno likumprojektu, iekļaus normu, ko viņi apsolīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tas būs plats solis pretī tiem cilvēkiem, kas šobrīd vecuma cenza dēļ nevar iestāties Zemessardzē, taču viņi ir pilni apņēmības to darīt un aizsargāt mūsu valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Šis priekšlikums ir par to, lai par katriem Zemessardzē nodienētajiem 10 gadiem (Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, sākot no nākamā gada 1. janvāra, kā paredzēts nākamajā priekšlikumā, kas arī atsaukts) zemessargiem tiktu paredzēta piemaksa.

Bet es vēlos atgādināt, kā šie priekšlikumi radās. Manuprāt, ir svarīgi uzsvērt, ka iepriekš ir bijušas amatpersonas, kas ir paudušas zemessargu veterānu organizācijas biedriem atbalstu idejai par to, ka par katriem 10 Zemessardzē nodienētajiem gadiem būtu pieskaitāms viens gads pie darba stāža - potenciāli pensijas vajadzībām, pensijas aprēķināšanas vajadzībām.

Uzzinot šo informāciju, kļuva ļoti interesanti, konsultējāmies arī ar Labklājības ministrijas speciālistiem, kas nodarbojas ar sociālās apdrošināšanas jautājumiem, un konstatējām, ka manipulācijas ar darba stāžu, tādas mākslīgas, mazākais, ir ļoti sarežģītas un varbūt tas nav konsekvents veids, kā normatīvajos aktos risināt šāda veida jautājumus. Tādēļ radās šie divi priekšlikumi, kur ir runa tieši par piemaksām pie pensijas tiem, kas jau ir nodienējuši, - par katriem 10 gadiem pie pensijas.

Protams, Aizsardzības ministrija mums ir stāstījusi arī komisijas sēdē, cik grūti ir identificēt tos zemessargus un viņu precīzu stāžu, īpaši deviņdesmitajos gados, kad Zemessardzei, starp citu, bija diezgan nopietna loma kārtības nodrošināšanā... Līdz ar to var rasties situācijas, kad kaut kas nav aprēķināts pietiekami godīgi, un tā varētu rasties pārpratumi.

Noklausoties visu komisijas sēdē un ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrija par šo tēmu, es ceru, labā ticībā tika rīkojusi arī formātu, kur tai skaitā Bašķa kungs ir paudis mūsu uzstādījumu risināt šo jautājumu... tā rezultātā nāks ar piedāvājumu, kā uzlabot Zemessardzes gan šo motivācijas sistēmu, gan potenciāli varbūt arī materiāli tehnisko nodrošinājumu, tādējādi arī stiprinot morāli šajā organizācijā... starp citu, no kuras... vēl pavisam nesenos gados runāja... ka vajadzētu vispār atteikties. Bija tāds laiks, vai ne?

Tāpēc šoreiz mēs šos priekšlikumus atsaucām, lai ārpus konteksta, ārpus citiem varbūt ļoti vajadzīgiem priekšlikumiem neliktu Saeimas deputātiem balsot par šiem priekšlikumiem, jo kāds varētu pārmest, ka tie varbūt ir populistiski vai vēl nezin kādi.

Mēs esam gatavi kopējā likumprojektā ar citiem jautājumiem skatīt arī šos priekšlikumus. Bet, ja gadījumā... un tas varbūt tāds vēlējums - tādā gadījumā amatpersonām neiet pie Zemessardzes veterāniem un nesolīt to, ko viņi negatavojas pildīt (Starpsauciens.), jo, ja mēs atklāsim vēl tādus gadījumus, mēs atkal sniegsim priekšlikumus.

Aicinu Aizsardzības ministriju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar konkrētām redakcijām, ko Saeima varētu pieņemt šajā sakarā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Šteins. Tad 2. priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atsaukts.

M. Šteins. 3. - saistīts ar 2. priekšlikumu. Un arī ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. 3. priekšlikums ir atsaukts.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, līdz šā gada 7. jūnijam.

Likumprojekts “Grozījumi Vekseļu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

(Starpsaucieni: “Vekseļu!”; “Vekseļu!” Zālē troksnis.)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (Konservatīvie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Savā 24. maija sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 1401/Lp13).

Īsi atgādināšu tā mērķi. Šie likuma grozījumi paredz novērst nepilnību vekseļu regulējumā, kā arī gadījumus, kad Vekseļu likuma regulējums tiek izmantots ļaunprātīgi (krāpšana, paraksta viltošana).

Likumprojekts paredz īpašu aizsardzību fiziskajām personām. Tas paredz notariāla akta formu fizisko personu izdotajiem vienkāršajiem vekseļiem, kā arī fizisko personu izslēgšanu no dalības tratās.

Uz otro lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Priekšlikums attiecas uz juridisko tehniku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2.  - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra pienākumu izpildītāja, satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Redakcionāls priekšlikums - normas skaidrības nolūkos. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 3. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra pienākumu izpildītāja, satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vekseļu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 7. jūnijs, pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. jūnijs, līdz pulksten 17.00.

Un tagad - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr. 1428/Lp13).

Uz otro lasījumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija priekšlikumus nesaņēma un likumprojektu atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. jūnijs.

Godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” izskatīsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukumu plānojam līdz pulksten 17.15. Vēlreiz atkārtoju: pārtraukums līdz pulksten 17.15.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Ieva Akuratere... Ieva Akuratere ir, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Jānis Dūklavs, Artuss Kaimiņš (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.)... Artuss Kaimiņš ir, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Armands Krauze, Līva Kreituse, Linda Medne, Ivans Ribakovs (Starpsauciens: “Ir Medne!”)... Linda Medne ir, Ivans Ribakovs, Andris Skride, Kārlis Šadurskis, Jānis Tutins... Jānis Tutins ir, Viktors Valainis (Dep. V. Valainis: “Esmu!”)... Viktors Valainis ir, Atis Zakatistovs un Gatis Zamurs.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 17.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Sociālo un darba lietu komisija uz otro lasījumu ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”.

Kopumā esam saņēmuši 10 priekšlikumus.

1. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Paredz definēt, kas ir profesionāls sportists. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts, jo Sporta likuma 19. pants jau nosaka, kas ir profesionāls sportists, jau izskaidro šo jēdzienu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jautājums par jēdziena “sportists” definīciju ir ļoti būtisks, jo faktiski manā priekšlikumā... mēs runājam arī par sportistu atbalstu.

Komisijas sēdē izvērtās diskusija par to, kur tad īsti būtu pareizi šo definīciju ierakstīt, nevis tik daudz par to, vai tas ir labs vai slikts priekšlikums. Respektīvi, izvērtās diskusija nevis par normas būtību, bet par tās atrašanās vietu.

Ir bijušas diskusijas, ka šādam definējumam ir jābūt Sporta likumā. Tad, kad mēs bijām atvēruši Sporta likumu, tomēr tas jautājums netika virzīts. Taču nu ir pienācis laiks parūpēties arī par sportistu sociālo aprūpi, sportistu sociālo drošību.

Tas nevienam nav noslēpums, ka faktiski ļoti bieži sportisti tiek finansēti ar minimālo algu un ar reklāmas līgumiem. Ja sportists, piemēram, gūst kādu traumu, tad... Bieži vien šajos līgumos ir atrunāts, ka viņi atlīdzību nesaņem tajā laikā, kad viņi nevar pārstāvēt reklamējamā zīmola uzņēmumu.

Tā ka, kolēģi, patiešām bija diskusija komisijā.

Manuprāt, ir pienācis laiks tomēr atbalstīt šāda veida priekšlikumu.

Vēl viena diskusija, kas bija izvērtusies, bija saistīta ar to, ka tagad mēs sāksim definēt vairākas nozares... Es gan arī tur neredzu nekādu problēmu. Mēs likumā izdarām attiecīgus grozījumus, un līdz ar to šo sociālo nodrošinājumu sportistiem mēs tomēr varētu paredzēt.

Kolēģi, es tomēr aicinu domāt par to, vai mums šāda norma ir nepieciešama, domāt šādās kategorijās, nevis tik daudz iedziļināties diskusijā par to, kurā likumā labāk būtu tai jābūt ierakstītai.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es gribu drusciņ papildināt atbildīgās komisijas referenta teikto.

Mēs komisijā nolēmām izveidot darba grupu, ņemot vērā to, ka mums vajadzētu pieņemt... Darba likumu.

Bet problēma, kuru pacēla deputāts Nemiro, ir ļoti svarīga. Un būs izveidota darba grupa, kuru vadīs Anda Čakša. Un tur, arī jūs paši zināt, aicinot arī jūs (Nav skaidri saklausāms.)... būs izveidota definīcija, un problēma, es domāju, būs atrisināta.

Tātad mēs atbalstīsim jūsu priekšlikumu, bet piedalīsimies arī darba grupā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijas vārdā varu teikt, ka Nemiro kunga priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ralfa Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 40, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 2. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas rosina izslēgt 40. panta otrās daļas 7.¹ punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 40. panta otrās daļas 17. punkta redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē 52. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 6. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums, kas runā par darbinieku tiesībām prasīt iespēju veikt darbu attālināti un sakrīt arī ar direktīvas apsvērumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, ar ko tiek papildināts likuma 153. pants. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N. Žunna. 8. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas runā par bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, ja tiek adoptēts ārpusģimenes aprūpē esošs bērns. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens.)

N. Žunna. 9. ...

Sēdes vadītāja. Kurš vēlas... balsojumu? Lūdzu skaļāk šo pozīciju teikt, lai var sadzirdēt arī līdz tribīnei.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 45, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 9. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Tas ir saistīts ar 1. priekšlikumu (arī tas bija viņa priekšlikums). Un arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

N. Žunna. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Tas papildina Darba likumu ar pārejas noteikumiem par papildu informācijas sniegšanu darbiniekam, kā arī paredz iespēju pārbaudes laiku noteikt īsāku par trīs mēnešiem. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Sociālo un darba lietu komisijā likumprojekts tika atbalstīts pieņemšanai otrajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu - 7. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. jūnijs.

Godātie kolēģi! Tagad - deputātu Krišjāņa Feldmana, Sanda Riekstiņa, Ulda Budriķa, Jāņa Cielēna, Jāņa Butāna, Evitas Zālītes‑Grosas un citu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1416/Lp13), pirmais lasījums. Un alternatīvais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1494/Lp13).

Ziņotājs ziņos par abiem likumprojektiem, un arī debates notiks par abiem likumprojektiem kopā, vienlaikus, un pēc tam mēs balsosim: vispirms - par deputātu iesniegto likumprojektu un pēc tam - par alternatīvo atbildīgās komisijas iesniegto likumprojektu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (Konservatīvie).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 17. maija sēdē izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1416/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā.

Personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgam aizraušanās riskam.

Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm “raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli”.

Kā liecina gan starptautiskā pieredze, gan ekspertu un pašu spēlētāju pieredze, viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai ir azartspēļu pieejamības mazināšana, tāpēc likumprojekts paredz noteikt divas būtiskas izmaiņas:

pirmkārt, paredz, ka azartspēles ir aizliegts organizēt dzīvojamās ēkās un četru kilometru attālumā no tām;

otrkārt, paredz palielināt “minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no divdesmit uz trīsdesmit vienībām”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, diviem deputātiem balsojot “par”, sešiem - “pret” un diviem atturoties, nolēma noraidīt minēto likumprojektu un izstrādāja alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Komisijas vārdā aicinu noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu un atbalstīt komisijas izstrādāto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav... ir pieteikušies debatēm.

Uzsākam debates.

Vēlreiz atgādinu: debates ir par abiem likumprojektiem kopumā.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Tas ir kas nebijis - ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir palaidusi skatīšanai Saeimas sēdē jebkādu jautājumu attiecībā uz azartspēlēm, izņemot dekodifikāciju un kaut ko tamlīdzīgu...

Nu, man ir jāsaka, protams, liels, liels paldies. Protams, vēlēšanas nāk un kūleņi jāmet arī tiem, kas visu laiku ir aizstāvējuši azartspēles. (Dep. M. Bondara starpsauciens.) Nu, Bondara kungs, paldies, jā, ka jūs tad nepiedalīsieties debatēs vai arī tad balsojumā... nezinu, kur jūs nepiedalīsieties, bet - es redzu tā: protams, mūsu iesniegtais likumprojekts nebija pieņemams nozarei. Nu protams! Kas tas ir par ierosinājumu - neļaut dzīvojamās ēkās un ap tām noteiktā distancē izvietot spēļu zāles?! Nu tas jau nu galīgi... Nu kur tad nu tāds ierosinājums var būt, vai ne? Protams, tāpēc ir jāizdomā ļoti garš alternatīvs likumprojekts, kur, starp citu, arī, nevar nepiekrist, ir labas lietas, piemēram, vecuma ierobežojums - 21 gads - nav nekas slikts. 35 automāti - nu, tā ir pārāk liela prasība spēļu zālei. Kas bija mūsu likumprojektā? 30. Kas ir šajā alternatīvā? Nu, tas jau ir labāk, tas jau ir labāk. Tas acīmredzot saskaņots ar nozari.

Es jums, dārgie kolēģi, apsolu vienu lietu. Un ar to vienu lietu es domāju - ļoti daudzus priekšlikumus es jums apsolu. Es apsolu jums priekšlikumus atpakaļ uz vismaz 35 automātiem spēļu zālē, lai mazinātu lauku reģionos šo spēļu zāļu rentabilitāti. Varbūt pat 40 (Starpsauciens.)... Šteina kungs, paldies par ierosinājumu, atcerieties, ka jūs tagad esat azartspēļu ierobežošanas seja sociālajos tīklos! Kopš vakardienas. (Smiekli. Aplaudē.) Plus arī mēs, protams, pamainīsim to vienu klauzulu, kur ir teikts, ka nedrīkst dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas vēsturiskā centra. Bet vēsturiskajā centrā - arī dzīvojamās ēkās. Nu kāpēc ne? Kāpēc ne? Arī tas mums jāpalabo. Un, protams, arī daudzas citas lietas, arī distance, piemēram, no dzīvojamām ēkām kā tādām. Jo, redziet, ir interesanti. Tad, kad ir jācīnās, piemēram, par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, tad augu aizsardzības līdzekļus nedrīkst izmantot noteiktā distancē no dzīvojamām ēkām. Vai ne? Bet azartspēļu zāles - tās var iekšā tajās dzīvojamās ēkās, tur praktiski iekšā var... Es domāju, ka azartspēļu zāles ir tikpat indīgas kā augu aizsardzības līdzekļi, cienītie kolēģi, tāpēc tām ir jābūt nost no dzīvojamām ēkām.

Šodien attiecībā uz šiem diviem likumprojektiem... Es priecājos, ka mums būs vismaz kāds atvērts likumprojekts, kur iesniegt priekšlikumus, jo es jau neticēju, ka tas šajā Saeimas sasaukumā vispār notiks. Nu, piedodiet manu skepsi, mēs jau te kādus gadus pie tā strādājam.

Mēs, Konservatīvie, par savu pirmo nebalsosim “pret”, mēs, visticamāk, nebalsosim vispār, jo mēs negatavojamies balsot “pret” pilnībā adekvātu likumprojektu. Protams, otro mēs atbalstīsim, jo mums jau ir vajadzīgs vismaz viens likumprojekts, kur iesniegt priekšlikumus, un ļoti ceram, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrajā lasījumā tas tiešām tiks izskatīts. Jo, redziet, ir tāda viltība, ka var vienmēr nodot likumprojektu komisijai, un visi izliekas, ka notiek likumdošanas process. Var vienmēr pat pieņemt pirmajā lasījumā. Jā, Saeima ir konceptuāli atbalstījusi, bet tad, kad ir jāsāk runāt par reālām lietām otrajā lasījumā un varbūt jau trešajā lasījumā, tad parasti ir tā, ka līdz trešajam lasījumam nemaz nenonāk.

Es novēlu, lai šis atvērums... attiecīgi droši vien tas alternatīvais likumprojekts, ko visi atbalstīs (es skatīšos, kurš neatbalsta), tiešām nonāk līdz otrajam un trešajam lasījumam. (Starpsauciens.) Un veiksmi Mārtiņam Šteinam no “Attīstībai/Par!”, kurš ir azartspēļu ierobežošanas čempions.

Mēs - “par”. Bravo! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Runājot “LatLoto” terminoloģijā, 13. Saeima ir tukša loze, un, paldies dievam, drīz ar visiem JKP un paristiem tā beigsies.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Lūdzu, komisijas vārdā...? (Starpsauciens.)

J. Cielēns. Komisijas vārdā aicinu noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”! (Starpsauciens: “Iesniedzēju...”) Tātad vispirms balsosim par deputātu iesniegto. Paldies, kolēģi!

Tātad, godātie kolēģi, vispirms balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Krišjāņa Feldmana, Sanda Riekstiņa, Ulda Budriķa, Jāņa Cielēna, Jāņa Butāna, Evitas Zālītes-Grosas un citu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1416/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 46, atturas - nav. Nav kvoruma, kolēģi! (Starpsaucieni: “Oo!”; “Balsojam.”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Krišjāņa Feldmana, Sanda Riekstiņa, Ulda Budriķa, Jāņa Cielēna, Jāņa Butāna, Evitas Zālītes-Grosas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1416/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 45, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir noraidīts.

Tagad balsosim par komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1494/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 22. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. jūnijs.

Darba kārtībā - lēmumu projektu par personas atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Vilmas Macijevskas atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Ievērojot likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” nosacījumus, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir izskatījusi Vilmas Macijevskas iesniegumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieces statusa atzīšanu”.

1971. gadā Maltas vidusskolas 11. klases skolniece Vilma Macijevska kopā ar klasesbiedrenēm Liliju Limani un Helēnu Vāgneri, neatbalstot padomju okupācijas varas veikto pārkrievošanas politiku, sacerēja un izplatīja pret PSRS okupācijas varas nacionālo politiku vērstas proklamācijas, par ko 1972. gada janvārī viņas tika notiesātas pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa 69. panta par aģitāciju un propagandu nolūkā musināt uz nacionālu naidu un nesaticību.

Iesniegumā komisijai Vilma Macijevska norāda, ka viņas darbības motivācija un nostāja nebija vēršanās pret kādu tautību, bet gan vēlme paust pretreakciju pret latviešu valodas un nacionālās pašnoteikšanās idejas represēšanu.

Komisija, izvērtējot visus lietas apstākļus, ievērojot likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” mērķi un nosacījumus, kā arī to, ka pārējām šajā krimināllietā notiesātajām personām šis statuss jau piešķirts, aicina Saeimu atzīt Vilmu Macijevsku par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vilmas Macijevskas atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Edgara Dambīša atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, mēs izskatījām vēl vienu iesniegumu. Komisija ir izskatījusi Edgara Dambīša iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu un ir izvērtējusi iesniegumā un tam pievienotajos materiālos norādītos apstākļus, preses publikācijas.

Komisija pieprasīja un saņēma papildu informāciju no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra un Latvijas Nacionālā arhīva. Izvērtējot visu iegūto informāciju, ņemot vērā Edgara Dambīša attieksmi un pašaizliedzīgo darbību pret okupācijas varu, aktīvi piedaloties un rīkojot dažādas protesta akcijas, kā arī to, ka viņš ir fiziski cietis no režīma īstenotās vardarbības, komisija sagatavoja lēmuma projektu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu. Ievērojot likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” mērķi - novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupācijas režīma īstenoto vardarbību un genocīdu -, aicinu Saeimu atzīt Edgaru Dambīti par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edgara Dambīša atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi.

Latvijas Republikas valsts kontroliera ziņojums par Valsts kontroles darba rezultātiem 2021. gadā.

Vārds valsts kontrolierim Rolandam Irklim.

R. Irklis (valsts kontrolieris).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Saeimas Prezidij! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Labdien arī ikvienam, kas seko līdzi šai Saeimas sēdei un manam ziņojumam!

Uzrunājot jūs šogad, atskatīšos uz aizvadīto gadu Valsts kontroles darbā, ziņošu par būtiskāko revīziju darbā un izcelšu izaicinājumus valsts un pašvaldību darbā, kuri izriet no Valsts kontroles veiktajām revīzijām un kuriem vēlamies vērst lielāku likumdevēju un sabiedrības uzmanību. Iezīmēšu arī būtiskākās nākotnes ieceres Valsts kontroles darbā, pie kurām šobrīd strādājam.

Pirmām kārtām ir prieks šogad ziņot Saeimai par Valsts kontroles darbu no Saeimas tribīnes, nevis attālināti caur ekrānu. Ja atceramies rudens ziņojumu, kas bija pirmais Valsts kontroles vēsturē, toreiz mūs piemeklēja dažas tehniskas ķibeles.

Pagājušais - 2021. gads - ir arī pirmais gandrīz pilnais gads, kad Valsts kontrole ir strādājusi manā vadībā. Ja pirms gada liela daļa no ziņojuma vēl bija saistīta ar Elitas Krūmiņas pilnvaru laiku, tad šī gada ziņojums jau gandrīz pilnībā aptver laiku, kopš es esmu Valsts kontroles vadībā.

Covid-19 pandēmija arī pagājušajā gadā ieviesa korekcijas mūsu darbā, ne tikai praktiski, strādājot attālināti, bet arī mūsu darba saturā. Covid-19 pandēmija ne tikai mūs iemācīja strādāt attālināti, bet arī radīja ļoti lielu slogu uz mūsu valsts budžetu. Ja pirmajā pandēmijas gadā valsts krīzes seku mazināšanai un novēršanai izlietoja nepilnu miljardu eiro, tad 2021. gadā dažādiem ar Covid-19 saistītiem tēriņiem tika izlietota divreiz lielāka summa gandrīz divu miljardu eiro apmērā. Šādi papildus iepriekš neplānoti izdevumi, protams, nonāk mūsu revidentu uzmanības lokā. Līdz ar to, veicot finanšu revīzijas par 2021. gadu, būtisku resursu novirzījām tieši ar Covid-19 izdevumiem saistītām pārbaudēm. 2021. gadā pārbaudījām ar Covid-19 saistītos izdevumus 1,64 miljardu eiro apmērā jeb 85 procentu apmērā no visiem izlietotajiem līdzekļiem.

Salīdzinot otro Covid-19 gadu ar pirmo, varam novērot, ka būtiski pieauga tieši atbalsts iedzīvotājiem. Salīdzinoši - tas pieauga no 15 procentiem līdz pat 32 procentiem no kopējā izdevumu apmēra un pārsniedza kopumā pusmiljardu eiro. Tāpat būtiski vairāk tērējām arī medicīnai, lai tiešā veidā mazinātu Covid-19 tiešās sekas un sargātu Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību. 2021. gadā jau bija pieejamas vakcīnas un bija nepieciešams arī stiprināt slimnīcu kapacitāti, lai spētu vienlaikus aprūpēt ļoti lielu skaitu saslimušo. Tādēļ jautājam - esam bijuši sekmīgi šajā cīņā vai varējām darīt labāk?

Ja 2020. gada nogalē Latvijā kumulatīvi bija vien 23. lielākā mirstība Eiropas Savienībā no Covid-19, tad diemžēl šobrīd šajā rādītājā esam jau 9. vietā un krietni virs Eiropas vidējā rādītāja. Tas nozīmē, ka no brīža, kad mūsu valstī bija pieejamas vakcīnas, diemžēl mūsu mirstība ir bijusi krietni lielāka nekā citās Eiropas valstīs.

Nenoliedzami, viens no būtiskākajiem faktoriem, kas šo rādītāju ir ietekmējis, ir arī vakcinācijas gaita. Sākot ar kavēšanos ar pirmajām vakcīnu iegādēm un beidzot ar nespēju savlaicīgi sasniegt vakcinācijas aptveres rādītājus. Valsts kontrole Veselības ministrijas finanšu revīzijas ietvarā veica pārbaudes par vakcinācijas gaitu un šī gada sākumā publiskoja starpziņojumu, atklājot trūkumus plānošanā un risku vadībā. Arī ģimenes ārstu iesaiste varēja būt veiksmīgāka.

Diemžēl Veselības ministrija joprojām nav ieviesusi virkni ieteikumu no 2017. gada revīzijas par ambulatoro veselības aprūpi. Ģimenes ārstu pieejamības, kapacitātes un motivācijas trūkums šajā Covid-19 krīzē bija papildu izaicinājums. Vienlaikus šī nav kritika ārstiem, starp kuriem daudzi krīzē ir paveikuši maksimāli iespējamo, lai palīdzētu saviem pacientiem. Šis ir stāsts par sistēmiskiem trūkumiem un nepieciešamiem uzlabojumiem, lai mēs būtu daudz gatavāki nākamajās krīzēs.

Revīzijas veselības sektorā turpināsim arī uz priekšu. Šobrīd veicam lietderības revīziju attiecībā uz onkoloģijas jomu, kur arī Latvijā ir vieni no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropā. Šīs revīzijas ietvaros noskaidrosim galvenos cēloņus un plānojam sniegt ieteikumus sistēmiskiem uzlabojumiem, lai sekmētu savlaicīgāku un efektīvāku onkoloģijas pacientu atveseļošanos.

Bet, kā jau iepriekš norādīts, Covid-19 krīzē lielākie papildu izdevumi nebija saistīti ar veselības aprūpi, bet gan ar atbalstu tautsaimniecībai, uzņēmumiem un atbalstu iedzīvotājiem. Kopumā varam secināt, ka līdzekļi ir izlietoti likumīgi un atbilstoši mērķim. Vienlaikus atsevišķos gadījumos ir pamats bažām par līdzekļu piešķiršanas un izmantošanas lietderību. Valsts kontrole jau ir kritizējusi atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem, kur krīzes sākumā piešķirtais atbalsts būtiski pārsniedza ieņēmumu samazinājumu. Turklāt atbalsts ļoti netieši bija saistīts ar Covid-19 krīzi, jo lauksaimniecības nozare atšķirībā no virknes citām brīvi varēja turpināt darbu. Nozares ieņēmumus un izmaksas ietekmēja norises tirgū, kuras ne obligāti bija saistītas ar Covid-19 krīzi.

No 2020. gada decembra līdz pat 2021. gada jūnijam apgrozāmo līdzekļu atbalstam varēja pieteikties visu nozaru uzņēmumi. Tas savukārt radīja risku, ka atbalstu saņēma arī tādi uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums nebija saistīts ar Covid-19 krīzi un kuru darbību nekādā veidā krīze neierobežoja. Viens piemērs ir būvniecības nozare, kura šādā veidā saņēma 70 miljonu eiro atbalstu. Šī ir nozare ar izteikti sezonālu raksturu, un atbalsta apmēru par labu būvniekiem ietekmē tieši šīs sezonālās svārstības. Ja atskaites punkts ir vasaras mēneši, kad ir lielāks apgrozījums būvniecības nozarē, bet kritušo apgrozījumu skatās ziemas mēnešos, tad veidojas šī starpība, kad izskatās, ka ir apgrozījuma kritums. Un faktiski šādos apstākļos arī būvniekiem bija iespēja saņemt atbalstu.

Pagājušajā gadā esam samērā dāsni atbalstījuši arī iedzīvotājus - ģimenes ar bērniem, pensionārus; pavisam nesen arī esam palīdzējuši samazināt maksājumus par enerģiju. Arī šos atbalstus raksturo tas, ka tie ir nemērķēti un vienādi sasniedz gan tos, kas bez šāda atbalsta varētu iztikt, gan tos, kam tie ir ļoti nepieciešami. Piemēram, elektrības rēķini patērētājiem mainījās ļoti dažādi atkarībā no tā, kāds un kad ir ticis noslēgts elektrības piegādes līgums. Bija patērētāji, kam tas nav mainījies vispār un piešķirtais atbalsts nevis kompensēja cenu kāpumu, bet samazināja jau tā relatīvi mazo rēķinu. Lai arī šāds nemērķēts atbalsts ir vieglāk administrējams un ērtāks visām iesaistītajām pusēm, tomēr tas ir arī daudz dārgāks un mazāk efektīvs - šādā veidā neizbēgami to saņems daļa, kurai tas nemaz nav nepieciešams, bet citi, kuriem tas ir ļoti nepieciešams, to var nesaņemt pietiekamā apjomā.

Covid-19 krīzes laikā iztērētie miljardi ir aizņemta nauda un ievērojami palielinājuši mūsu valsts ārējo parādu, kurš šobrīd jau ir sasniedzis 50 procentus no IKP, un tas, protams, vēl ir zem Māstrihtas kritērija noteiktajiem 60 procentiem.

Vienlaikus globālās norises, strauji pieaugušās energoresursu cenas un tam sekojošā inflācija visās nozarēs nozīmē, ka valsts tēriņu ierobežošana būs izaicinošs uzdevums arī turpmāk. Tādēļ, domājot par turpmākajiem atbalsta pasākumiem, nepieciešams tiekties uz mērķētākiem risinājumiem, lai iztērētu mazāk un vienlaikus sasniegtu tos, kam tas visvairāk nepieciešams.

Turpmāk savā ziņojumā pievērsīšos atsevišķām nozīmīgām pagājušā gada lietderības un atbilstības revīzijām.

Vispirms parunāsim par bērniem. Pēdējos gados esam veikuši un arī šobrīd veicam revīzijas ar mērķi palīdzēt mūsu vismazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem. Sākām ar revīziju par ārpusģimenes aprūpi, pagājušajā gadā turpinājām ar revīziju par izglītības iespējām bērniem ar speciālajām vajadzībām un šobrīd revidējam atbalstu bērniem ar uzvedības traucējumiem un to ģimenēm. Veicot revīziju par izglītības iespējām bērniem ar speciālajām vajadzībām, secinājām, ka mūsu valstī vēl ir ļoti daudz darāmā, lai mūsu izglītības sistēma būtu patiešām iekļaujoša un mūsu īpašie bērni spētu iegūt atbilstošu izglītību un pieaugot kļūtu par pilnvērtīgiem mūsu sabiedrības locekļiem.

Diemžēl revīzija norāda uz atbildīgo institūciju neieinteresētību un vienaldzību, risinot jautājumus par bērniem ar speciālajām vajadzībām. Pārlieku ilgs laiks, pieņemot būtiskus lēmumus par bērna izglītību; apgrūtināta fiziskā piekļuve vietām, kur pieņem šādus lēmumus; bērnam svarīgākā informācija netiek mērķtiecīgi apkopota un izmantota; bērni ar speciālajām vajadzībām joprojām tiek nošķirti no ģimeniskas vides un sabiedrības kopumā. Mūsu valstī arvien eksistē internātskolas ar nepiemērotiem sadzīves apstākļiem... ar kurām savukārt jau vēsturiski tiek risinātas ģimeņu sociālās problēmas.

Tāpat secināts, ka profesionālās izglītības programmas, ko var apgūt jaunieši ar speciālajām vajadzībām, ne vienmēr atbilst viņu spējām un interesēm. Pagājušajā gadā bijām liecinieki ļoti sliktai praksei, ka bērns, kuram reiz ir bijusi speciālā izglītības programma, tiek diskriminēts un netiek uzņemts ģimnāzijā, neskatoties uz to, ka bija sekmīgi nokārtojis iestājpārbaudījumus. Proti, sistēma, kurai vajadzētu palīdzēt iekļauties sabiedrībā, tiek pavērsta pret pašu bērnu, lai viņu atgrūstu un diskriminētu. Līdz ar to šajā jomā sagaidām aktīvu Izglītības un zinātnes ministrijas darbu sadarbībā ar pašvaldībām, lai šo jomu sakārtotu un tā turpmāk kalpotu mūsu bērnu labākajās interesēs.

Pašvaldību jomā kā vērtīgu vēlos minēt revīziju attiecībā uz pašvaldību īpašumā esošajiem tiltiem. Savā ziņā šī revīzija ir kā turpinājums iepriekš veiktajai ēku drošuma revīzijai. Revīzijā secinājām, ka tiltu stāvoklim netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Sliktas kvalitātes ceļu ik gadu varam salāpīt, bet pa kritiskā stāvoklī esošu tiltu pārvietoties nevar. Rezultātā pastāv augsti riski, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs jāmēro gari papildu ceļa gabali, lai sasniegtu savus īpašumus, pakalpojumus un veiktu saimniecisko darbību.

No revīzijas izlasē iekļauto pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltiem drošas pārliecības nav. Novadu pašvaldībās daudzviet nav apzināts tiltu stāvoklis. Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvoklis ir nopietna problēma, kas nonāks valdības darba kārtībā jau tuvākajā desmitgadē, jo pirms 50-60 gadiem celto un kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām. Novados vien nepieciešami gandrīz 85 miljoni eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu tiltu būvniecībai. Vienlaikus savlaicīga, regulāra un pareiza tiltu uzturēšana var ievērojami paildzināt to mūžu un attālināt kapitālas pārbūves nepieciešamību, tādējādi ietaupot sabiedrības līdzekļus.

Pagājušajā gadā pašvaldībās pievērsām uzmanību ne tikai tiltiem, bet arī ūdeņiem zem tiem. Publisko ūdeņu revīzijā atklājām arī vairākus labus piemērus, kur pašvaldības sistemātiski rūpējas par savu ūdenstilpju tīrību un drošību, bet vienlaikus virknē pašvaldību sagaidām arī uzlabojumus. Nav noslēpums, ka Latvijā noslīkušo cilvēku skaits ir viens no augstākajiem Eiropā. Drošu un pieejamu peldvietu attīstīšana ir viens no veidiem, kā šo nelāgo statistiku labot.

Kā nozīmīga jāmin revīzija attiecībā uz Valsts pārvaldes reformu plānu, kuru pabeidzām šī gada pašā sākumā. Tā savulaik tika skaļi pieteikta ar mērķi mazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, mazināt birokrātiju, centralizēt atbalsta funkcijas un radīt vienotus snieguma rādītājus. Daudzi reformas mērķi sasniegti uz papīra, bet faktiski cerētais rezultāts nav panākts. Formāli tiek uzrādīts, ka slodžu skaits ir samazināts par 7,6 procentiem, bet realitātē caur dažādiem izņēmumiem un jaunu amata vietu radīšanu valsts budžeta iestādēs strādājošo skaits faktiski ir palicis nemainīgs - aptuveni 60 tūkstoši. Lai arī reformu plāna ieviešanas posms ir noslēdzies, sagaidām, ka Valsts kanceleja un valsts pārvalde kopumā ņems vērā revīzijas atziņas un ieteikumus, lai veidotu iespējami efektīvu un profesionālu valsts pārvaldes sistēmu. Piemēram, šogad aktīvi ir atsācies darbs pie grāmatvedības un personālvadības funkciju centralizācijas, sagaidām, ka šis projekts nesīs arī plānotos rezultātus.

Pagājušajā gadā pastiprinātu uzmanību pievērsām arī nekustamo īpašumu pārvaldības jautājumiem, noslēdzām revīziju Rīgas pašvaldībā un Zemkopības ministrijas nekustamajos īpašumos. Šobrīd šajā jomā turpinām apjomīgu revīziju attiecībā uz valsts nekustamajiem īpašumiem. Kopumā šobrīd jau varam secināt, ka valsts pārvaldē attiecībā uz nekustamo īpašumu pārvaldīšanu vērojams ilgtermiņa stratēģijas trūkums, kas ļautu gūt pēc iespējas lielāku atdevi no šiem īpašumiem un vienlaikus nodrošinātu, ka to vērtība tiek saglabāta un... nodrošināta arī ilgtermiņā.

Februārī Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ir ievērojami papildinājis sankcionēto personu sarakstus. Tādēļ īpaši savlaicīga ir izrādījusies pagājušā gada revīzija par publiskā sektora gatavību novērst naudas atmazgāšanas un sankciju pārkāpšanas riskus. Publiskajā sektorā nepieciešami daudzi būtiski pilnveidojumi, lai tas būtu gatavs identificēt un novērst naudas atmazgāšanas un sankciju pārkāpšanas riskus. Latvijā publiskajam sektoram ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu, tomēr nacionālā līmenī līdz šim publiskajā sektorā aktuālie riski nav tieši vērtēti un analizēti.

Revīzijas rezultāti arī atklāja, ka publiskajā sektorā nav vienotas izpratnes par naudas atmazgāšanas un sankciju risku pārvaldības nozīmīgumu un praktiski veicamajām darbībām, lai gan šādiem riskiem pakļauto darījumu apjoms Latvijā ir liels, piemēram, revīzijā vērtētajās 18 pašvaldībās (tas pēc vecā dalījuma)... tātad sankcijām... riskiem pakļautajās jomās darījumu apmērs gada griezumā sasniedza 340 miljonus eiro. Tāpat konstatējām, ka lielākajā daļā revidēto pašvaldību un iestāžu nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma šo risku pārvaldībai. Publiskajam sektoram nav arī pietiekama metodoloģiskā atbalsta, kuru varētu sniegt Finanšu izlūkošanas dienests. Revīzijas laikā konstatējām gadījumus, kad, saskaroties ar minētajiem riskiem, publiskais sektors nebija gatavs operatīvi reaģēt un rīkoties.

Tāpat pagājušajā gadā pievērsāmies arī finansējuma sadalei zinātnes jomā. Finansējums zinātnei jau ilgstoši ir nepietiekams, tomēr pieejamo finansējumu ir svarīgi izlietot pēc iespējas lietderīgi, mērķtiecīgi nodrošinot tā sadali labākajiem projektiem. Pēc revīzijas sagaidām, ka tiks pilnveidota kontroles vide un uzraudzības pasākumi, lai finansējuma piešķiršana būtu pēc iespējas godīga, atklāta un izsekojama.

Visbeidzot - olimpiskajā gadā priecājāmies par olimpiskajām medaļām un vienlaikus arī vērtējām, kā Latvijas Olimpiskā komiteja dala valsts finansējumu dažādiem sporta veidiem. Lai arī kopējais secinājums ir tāds, ka finansējums ir izlietots atbilstoši mērķim, tomēr konstatējām, ka ievērojami jāuzlabo finansējuma izlietojuma uzraudzība pēc tam, kad tas ir piešķirts konkrētām sporta federācijām.

Nozīmīgu Valsts kontroles darba daļu sastāda finanšu revīzijas, kur katru gadu sniedzam 27 atzinumus par ministriju un centrālo iestāžu gada pārskatiem, kā arī vienu atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu. Finanšu revīzijas ir ne mazāk svarīgas par lietderības un atbilstības revīzijām, jo valstij ir svarīgi gūt pārliecību par saviem ieņēmumiem, izdevumiem, kā arī apzināt, kas un kādā vērtībā mums pieder. Tikai uzticami un kvalitatīvi finanšu dati var mums nodrošināt bāzi labu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai visos resoros.

 Jāatzīst, ka finanšu vadība un pārskatu kvalitāte pēdējos gados tik tiešām uzlabojas un arvien retāk no Valsts kontroles puses ir atzinumi ar iebildēm. Šeit nopelns ir gan pašām iestādēm, kas mācās no kļūdām un ņem vērā Valsts kontroles ieteikumus, gan arī pastiprinātai sadarbībai starp Valsts kontroli un revidējamām vienībām, kas ļoti palīdz novērst vieglāk novēršamas kļūdas.

Savukārt saimnieciskā gada pārskata revīzijā jau vismaz 15 gadus katru gadu sniedzam atzinumu ar iebildi. Problēmas, kas šajā revīzijā tiek definētas, laika gaitā mainās. Pēdējo 10 gadu laikā ir ieviesti simtiem ieteikumi, kas izriet no saimnieciskā gada pārskata revīzijas. Vienlaikus ir viens - visvecākais - aktuālais ieteikums jau kopš 2006. gada attiecībā uz uzkrāšanas principa ieviešanu. Joprojām nodokļu un nodevu ieņēmumi, naudas sodi un citi ieņēmumi netiek uzskaitīti pēc uzkrāšanas principa. Arī šajā jomā pēdējos gados ir vērojams pozitīvs progress, ir pieņemta visa nepieciešamā normatīvā bāze, bet kavēšanās vēl notiek Valsts ieņēmumu dienesta pusē, kur šī pieeja jāsāk piemērot praksē. Līdz ar to ceram, ka jau tuvākajā laikā šis vēsturiski vecākais - joprojām aktuālais - Valsts kontroles ieteikums arī zaudēs savu aktualitāti.

Valsts kontroles mērķis nav vienkārši konstatēt problēmu un kritizēt. Mūsu galvenais uzdevums ir panākt uzlabojumus un šo problēmu novēršanu. Tādēļ viena no svarīgākajām mūsu darba sastāvdaļām ir jēgpilni ieteikumi, kurus iestādes ievieš pēc revīzijām. Pagājušajā gadā revīzijās esam snieguši 305 ieteikumus un aktīvi sekojam līdzi to ieviešanai. Kopumā no visiem sniegtajiem ieteikumiem tiek ieviesti vairāk nekā 90 procenti. Pēdējā pusgada laikā aktīvi skatām resoru sekmes ieteikumu ieviešanā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Saredzam Saeimas kā svarīga parlamentārā uzrauga un partnera lomu ieteikumu ieviešanas uzraudzībā arī turpmāk.

Minēšu vairākus piemērus, kur pagājušajā gadā ir panākti uzlabojumi pēc ieteikumu ieviešanas.

Aizsardzības resorā, ieviešot Jaunsardzes revīzijas ieteikumus, ir izstrādāta Jaunsardzes politika, pilnveidota jaunsargu apmācību programma, instruktoru kvalifikācijas sistēma un jaunsargu apmācības procesa metodiskā vadība, tādā veidā veicinot jaunatnes patriotiskās izglītošanas kvalitāti.

Pēc ēku drošuma revīzijas Ekonomikas ministrijā izstrādāts rīcības plāns ar risinājumiem, un viens no tiem ir atbalsta programma ar kopējo finansējumu 31 miljons eiro. Tā ietvaros daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki var saņemt aizdevumu mājokļa tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Savukārt pašvaldībās ir novērtēts māju stāvoklis un nepieciešamo ieguldījumu apmērs. No 20 mājām iedzīvotāji ir pārvietoti, novēršot risku dzīvības un veselības apdraudējumam. Vairākos gadījumos mājām ir saplānoti un jau veikti arī darbi māju tehniskā stāvokļa uzlabošanai, tostarp arī tajās mājās, kurās revīzijas ietvaros novērotas būtiskas neatbilstības.

Finanšu ministrijā... ieviešot kases aparātu reformas revīzijas ieteikumus, 2021. gada beigās ir nomainīti 99 procenti no visiem kases aparātiem, tādā veidā veicinot lielāku valsts budžeta ieņēmumu iekasēšanu.

Pēc revīzijas par Latvijas robežjoslas infrastruktūras izbūvi un uzturēšanu ir sakārtots normatīvais regulējums tiesiskas robežjoslas infrastruktūras izbūvei. Šajā jautājumā varam uzteikt arī Saeimas darbu, kas pagājušajā gadā spēja ļoti operatīvi, steidzamības kārtībā, vajadzīgos grozījumus pieņemt.

Labklājības resorā veiktajā revīzijā par bērnu ārpusģimenes aprūpi sniedzām ieteikumu pilnveidot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Labklājības ministrijas pārbaudes institūcijās par bērnu tiesību ievērošanu. Šobrīd pārbaudes tiek plānotas proaktīvi, pamatojoties uz risku novērtējumu, nevis kā agrāk, reaģējot tikai uz sūdzībām.

Tieslietu ministrijā ir izstrādāta jauna tiesneša amata kandidātu atlases kārtība, kas nodrošina to, ka vakance uz amatu tiek aizpildīta bez kavēšanās, tādā veidā pozitīvi ietekmējot tiesnešu noslodzi un lietu izskatīšanas ātrumu, kas jau ilgstoši ir bijusi būtiska problēma mūsu tieslietu sistēmā.

Ziņojums par medījamo sugu apsaimniekošanu savulaik izraisīja plašu diskusiju sabiedrībā lūšu medību jautājumā. Ieviešot revīzijas ieteikumu, lūšu medību limits šobrīd ir noteikts nulles apjomā, tai skaitā mazinot tiesvedības risku par to, ka Latvija nepienācīgi ievēro Eiropas Savienības direktīvas nosacījumus. Savukārt kopš šī gada aprīļa Eirāzijas lūsis ir noteikts par īpaši aizsargājamu sugu Latvijā.

Vairāki no šiem piemēriem demonstrē mūsdienīgas augstākās revīzijas iestādes uzdevumu - ne tikai pārbaudīt finanses un likumību valsts pārvaldes darbā, bet padziļināti vērtēt sabiedrībai būtiskus jautājumus, konstatēt šķēršļus, kas traucē īstenot nozīmīgu politisko virzienu, rosināt atklātu diskusiju un sniegt konkrētus ieteikumus to problēmu novēršanai noteiktā termiņā.

Nereti savās revīzijās atklājam arī neatbilstības, kuras diemžēl ar ieteikumiem vien nav iespējams atrisināt. Runa ir par revīzijās atklātiem likumpārkāpumiem. Pagājušajā gadā pēc Valsts kontroles ziņojumiem ir uzsākti deviņi kriminālprocesi un vienlaikus turpinām sekot līdzi 25 iepriekš uzsāktiem kriminālprocesiem. Astoņās revīzijās esam konstatējuši, iespējams, administratīvus pārkāpumus, par ko esam ziņojuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī Iepirkumu uzraudzības birojam. Tāpat arī informējam revidējamās vienības par konstatētajiem pārkāpumiem gadījumos, kad varētu būt pamats disciplinārlietu ierosināšanai.

Pagājušais gads Valsts kontrolei bija īpašs arī ar to, ka pirmo reizi praksē sākām piemērot zaudējumu piedziņas procesu, ko Saeima Valsts kontrolei uzticēja 2019. gadā. Pagājušajā gadā ierosinājām pirmās četras lietas. Šonedēļ esam ierosinājuši vēl 10 jaunas lietas. Jāatzīst, ka process ir samērā smagnējs un ilgstošs, proti, revidējamai vienībai tiek dots sešu mēnešu laiks, lai pati reaģētu, noskaidrotu apstākļus un noskaidrotu atbildīgos. Tomēr varu teikt, ka pirmais efekts jau ir panākts, jo vairākos gadījumos redzami iestāžu centieni pašām atgūt nodarītos zaudējumus vai arī zaudējumi jau tiek atlīdzināti, pirms Valsts kontrole šo procesu faktiski ir uzsākusi. Līdz ar to Valsts kontroles lēmums par zaudējumu piedziņu var sekot tikai gadījumos, kad visas citas iespējas ir izsmeltas un iestāde pati nav rīkojusies, lai šos zaudējumus atgūtu.

Pagājušais gads bija nozīmīgs ar to, ka tas bija arī noslēdzošais gads Valsts kontroles iepriekšējo četru gadu stratēģijai, kuras mērķi faktiski kopumā tika izpildīti. Par to pirmām kārtām paldies visiem Valsts kontroles kolēģiem un arī iepriekšējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai. Šajā periodā būtiski vairāk resursu novirzījām atbilstības un lietderības pārbaudēm, nodrošinājām augstu ieteikumu ieviešanas īpatsvaru, tāpat arī nodrošinājām Valsts kontroles revīziju tiešo finansiālo ietekmi, kas četrkārt pārsniedz Valsts kontroles budžetu. Tāpat arī stiprinājām Valsts kontroles starptautisko atpazīstamību.

Vienlaikus pagājušais gads pagāja attiecīgi jaunas stratēģijas radīšanā, plaši iesaistot ikvienu Valsts kontroles kolēģi. Kopīgi formulējām mūsu misiju, vīziju un stratēģiskos mērķus. Valsts kontrole nākamo četru gadu stratēģijā ir izvirzījusi mērķi - lietderīga, godprātīga un tiesiska publiskā sektora darbība sabiedrības interesēs -, kā arī četrus darbības virzienus, lai šo mērķi sasniegtu.

Pirmais darbības virziens - veicināt lietderīgu rīcību ar publiskajiem līdzekļiem, kas sniedz pēc iespējas lielākus ieguvumus sabiedrībai. Tā īstenošanā Valsts kontrole plāno palielināt lietderības revīziju apjomu, un, ņemot vērā nozīmīgus publiskos resursus, kas tiek ieguldīti valsts mērķu sasniegšanā, saredzam, ka tieši lietderības revīzijām ir lielākais potenciāls sniegt vislielāko labumu sabiedrībai, rūpējoties, lai katrs ieguldītais eiro sniedz pēc iespējas lielāku atdevi un lielāku labumu mūsu valstij un sabiedrībai.

Likumīga, pamatota rīcība ar publiskajiem līdzekļiem un uzskaites pareizība ir būtisks priekšnoteikums sekmīgai publiskā sektora darbībai. Latvija ir gājusi garu ceļu šīs jomas sakārtošanā. Atskatoties uz padarīto, varam būt gandarīti, ka esam to valstu vidū, kurām ir izdevies stabili virzīties tādu uzskaites un tiesiskuma standartu virzienā, kādus redzam sekmīgajās Rietumvalstīs. Tomēr darāmā vēl ir daudz, īpaši tiesiskuma jomā, tāpēc arī nākotnē šī būs nozīmīga Valsts kontroles darbības joma un tā ir iekļauta mūsu otrajā darbības virzienā - stiprināt sabiedrības uzticību publiskajam sektoram, sniedzot ieguldījumu valstiskā godaprāta nodrošināšanā.

Trešais darbības virziens - ar nosaukumu “Palielināt Valsts kontroles darba ietekmi sabiedrības labā”. Ar šo mēs plānojam sekmēt Valsts kontroles darba ietekmes uz valsts un sabiedriskajiem procesiem palielināšanu. Strādāsim pie lielākas sadarbības ar publisko sektoru, tāpat arī ar nevalstisko sektoru.  Radīsim arī revīzijās balstītus produktus, kas palīdzēs publiskajam sektoram mācīties ne tikai no savām, bet arī citu kļūdām. Viens šāds piemērs ir pagājušajā gadā izdotā rokasgrāmata pašvaldībām, kas tām palīdz plānot un organizēt darbu, ņemot vērā Valsts kontroles secinājumus un ieteikumus no iepriekšējo gadu revīzijām.

Īstenojot ceturto darbības virzienu - nodrošināt efektīvu Valsts kontroles darbu un veicināt darbinieku profesionālo izaugsmi un motivāciju jaunu iespēju un izaicinājumu apstākļos -, strādāsim pie savas tālākās izaugsmes. Pateicoties zināšanu un tehnoloģiju attīstībai, būsim vēl vairāk uzlabojuši risinājumus tehnoloģiju jomā, kas ļaus uzlabot mūsu efektivitāti, kā arī veiksmīgāk un ātrāk analizēt datus. Aktīvi sekosim līdzi jaunākajām pasaules tendencēm publiskā sektora revīzijas jomā un rūpēsimies par to, lai mūsu revīzijas atbilst labākajiem pasaules standartiem.

Nozīmīgs mērķis jaunās stratēģijas īstenošanā ir pašas Valsts kontroles darbības, efektivitātes un kvalitātes standartu pilnveide. Man bieži tiek uzdots jautājums: kas kontrolē Valsts kontroli? Augstākās revīzijas iestādes šajā ziņā ir īpašā situācijā. Daudzos gadījumos, arī mūsu, to neatkarību nodrošina valstu konstitūcijas un tiešas, nacionāla līmeņa pārraudzības to darbībai nav. Vienlaikus arī par mūsu, Valsts kontroles, finansējumu pārbaudes veic neatkarīgs zvērināts revidents. Iekšienē sekojam līdzi mūsu sniegumam un ikdienā cenšamies būt paraugs visām valsts iestādēm. Šogad Valsts kontrolei tiek veikts arī starptautiskais novērtējums, kuru veic Dānijas, Lietuvas un Slovēnijas augstākās revīzijas iestādes. Par tā rezultātiem informēsim sabiedrību un arī Saeimu.

Nākamajā stratēģijas periodā strādāsim pie tā, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu savus resursus. Saredzam iespēju turpināt optimizēt finanšu revīziju procesu, to vēl vairāk standartizējot un ieviešot automatizētus datu apstrādes risinājumus. Viena no mūsu iecerēm ir finanšu revīzijās pāriet no 28 atsevišķiem atzinumiem finanšu revīzijās uz vienu atzinumu.

Ik gadu finanšu revīzijās mums ir virkne tādu iestāžu, kuru atzinumi ir bez iebildēm un apstākļu akcentējumiem, tā saucamie tīrie atzinumi. Viena atzinuma pieeja ļautu mums, Valsts kontrolei, plānot un veikt padziļinātas pārbaudes, izmantojot risku novērtēšanas metodes un neejot tajās iestādēs, kur šie riski ir mazāki, vai nedarot to katru gadu. Valsts kontrolei šāda stratēģiska pieeja ļautu atbrīvot daļu resursu tādam revīziju darbam, kas rada lielākus ieguvumus sabiedrībai. Šāda reforma gan nav paveicama Valsts kontrolei vienai pašai. Lai to īstenotu, mums būs nepieciešams arī Saeimas atbalsts, veicot atbilstošus likumu grozījumus.

Noslēdzošajā daļā vēlos raksturot Valsts kontroles darbību starptautiskajā jomā. Tā ir būtiska gan mūsu pašu kompetences stiprināšanai un izaugsmei, gan Latvijas starptautiskās reputācijas veidošanai.

Esam aktīvi Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijā (EUROSAI), kur pildām valdes locekļa statusu un darbojamies piecās darba grupās. Kā valdes loceklis atbildam par EUROSAI sadarbību ar ārējām organizācijām un tā ietvaros pagājušajā gadā organizējām EUROSAI paneli starptautiskajā klimata konferencē Glāzgovā.

Sniedzam savu pienesumu arī INTOSAI - organizācijai, kura apvieno visas pasaules augstākās revīzijas iestādes, piedaloties šīs organizācijas Finanšu revīzijas un grāmatvedības apakškomitejas un Vides revīziju darba grupas darbā.

Līdzdarbojamies Eiropas Savienības dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas apvienībā jeb kontaktkomitejā.

Tāpat arī darbojamies NATO Starptautiskās auditoru padomes un NATO dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu sadarbības platformā.

Kopš šī gada sākuma pārstāvu Valsts kontroli Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD Audita komitejā.

Turpinām arī citu valstu augstāko revīzijas iestāžu kapacitātes stiprināšanu gan Eiropas Savienības Austrumu partnerības ietvaros Moldovā un Gruzijā, gan citur.

Par visiem sasniegumiem, kādus Valsts kontrole ir guvusi, visvairāk jāpateicas motivētiem, valstiski domājošiem, aizrautīgiem un profesionāliem Valsts kontroles kolēģiem, ar kuriem man ir tas gods un gandarījums strādāt kopā ikdienā.

Nākamais gads mums visiem ir īpašs, jo Valsts kontrole svinēs simto gadadienu, to apliecinot un nostiprinot dziļās tradīcijas publiskā sektora revīzijā, ar kādām Latvija pavisam noteikti var lepoties.

Protams, mūsu darbs nebūtu tik sekmīgs bez mūsu ciešo partneru atbalsta. Tāpēc, noslēdzot šo ziņojumu, vēlos pateikties Saeimai un jo īpaši Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai. Vēlos pateikties arī mūsu revidējamām vienībām par pacietību, izpratni un darbu pie revīzijas ieteikumu ieviešanas, tiesībsargājošajām un citām institūcijām, kuras sniedz mums atbalstu revīzijas darbā, un, protams, sabiedriskajām organizācijām, kuru interese par mūsu darbu ir nenogurstoša un ar kuru palīdzību mēs varam skaidrot revīziju nozīmi plašai sabiedrībai.

Ar šo savu ziņojumu arī beidzu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies valsts kontrolierim par ziņojumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Vispirms gribu pateikties valsts kontrolierim par ilgo gaidīšanu un gribu izteikt kritiku Prezidijam par necieņas izrādīšanu valsts kontrolierim. Šo darba kārtības jautājumu noteikti varēja skatīt nedaudz ātrāk. Tad, kad bija tiesībsargs, notika līdzīga situācija.

Bet tagad nedaudz par tiesībsarga ziņoto. (Starpsaucieni.) Un pirmām kārtām es gribu teikt to, ka bija ļoti labi, ka tiesībsargs ir izteicis arī (Starpsauciens: “Valsts kontrolieris...”)... Es ļoti atvainojos, kolēģi, tiešām jau ir vakars, līdz ar to (Starpsauciens.)... Jā, protams... jā, nu... Tātad valsts kontrolieris ir izteicis ieteikumus, kolēģi, un šie ieteikumi patiešām ir ar mērķi uzlabot valsts iestāžu darbu un attiecīgi - publisko līdzekļu izlietojuma pārskatu.

Nu, laikam tas jau ir tradicionāli - mēs dzirdam Veselības ministrijas kritizēšanu, un šajā gadījumā vakcinācijas efektivitāte arī tika pieminēta. Kolēģi, acīmredzot te ir tiešām kaut kādas fundamentālas kļūdas, un tās būtu jāvērtē vēl atsevišķi.

Ja runājam par būvnieku atbalstu, tad... gadījumā, ja būvnieki ir sezonāla rakstura uzņēmēji, tad, saprotams, kādā brīdī šis apgrozījums krītas. Pie šādiem apstākļiem piešķirt atbalstu... Vai nu tas ir, teiksim, tāds pilnīgas nekompetences jautājums, vai... faktiski varbūt pat arī noziedzīga nodarījuma sastāvu mēs varētu tur saskatīt, īpaši paskatoties uz iepriekšējo periodu apgrozījumiem, kas arī tieši tāpat krītas attiecīgi... konkrētajā gadījumā.

Ļoti precīzi tika norādīta arī atsauce uz valsts ārējā parāda apmēru. Šajā gadījumā tas ir krietni pieaudzis, tātad tas, neapšaubāmi, nākamajām paaudzēm būs tāds nepatīkams pārsteigums. Es pieļauju, ka arī nākamajām valdībām nāksies ar to nodarboties (un tas būs diezgan smags process) - kā šo ārējo parādu atmaksāt, īpaši, ja... gadījumā, kad apkalpošanas izdevumi varētu arī krietni kāpt.

Tā ka - liels paldies valsts kontrolierim par ziņojumu, par pacietību. Katrā ziņā darbs ir izdarīts - pietiekoši apjomīgs, īpaši runājot arī par nekustamajiem īpašumiem, kuros atrodas valsts iestādes. Mēs bieži esam dzirdējuši par to, ka valsts iestādes atrodas īrētos, nomātos objektos. Tajā pašā laikā “Valsts nekustamie īpašumi” ir ar pietiekoši lielu nekustamo īpašumu portfeli, kurš, iespējams, varbūt būtu arī lietderīgāk izmantojams.

Tāpēc vēlreiz - liels paldies par ziņojumu.

Un izdariet secinājumus - tie, kas pārstāvat koalīciju! Valsts kontrolieris jau norādīja uz dažām hroniskām problēmām un attiecīgi arī norādīja uz dažiem atbalsta veidiem, par kuru lietderību jau ir pamatotas pārdomas. Pat vēl vairāk! Tur varētu būt pat noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais valsts kontroliera kungs! Pirmām kārtām es gribētu teikt, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir strādājusi ciešā sazobē ar Valsts kontroli un kopumā es varu vērtēt Valsts kontroles darbu 2021. gadā kā ļoti produktīvu un uz sadarbību vērstu.

Gribu pievērst uzmanību... no visa, ko kontrolieris ziņoja... varbūt pāris tādām būtiskām lietām, tām, kuras, manuprāt, ir bijušas pašas būtiskākās un kurās varbūt ir izdevusies tāda lielāka, veiksmīgāka sadarbība.

Sāksim ar kovida izmaksām. Nu, tur ir divi lieli vaļi... varbūt pat trīs.

Viens no tiem ir, protams, visas tās izmaksas, kas bija medicīnas sektorā. Mēs komisijā pētījām - dažādās sēdēs - ļoti daudz. Pētījām, teiksim, to, cik izmaksājušas vienāda līmeņa gultas dažādās slimnīcās. Protams, tur var dažādi rēķināt un meklēt dažādus attaisnojumus, bet kopumā tās izmaksas ir milzīgas. Un arī Valsts kontrole to jautājumu ir būtiski pētījusi. Es domāju, ka būtiski secinājumi tiks izdarīti, būs, ko pastrādāt arī tiesībsargājošajām iestādēm.

Otrais lielais valis kovida izmaksu sakarā ir lauksamniecības... šie jau minētie - nu, visticamāk, neatbilstoši izmaksātie - 40 miljoni. Manuprāt, klaji, klaji... uzskatāms piemērs... Nu smieklīgs samazinājums... Liela nauda absolūti nevajadzīgi izmaksāta it kā kovida... atbalstā... Četrdesmit miljoni no valsts budžeta - tas, kolēģi, ir tik, cik vajadzīgs, lai palielinātu skolotājiem algas, teiksim, gada griezumā vai veiktu citas darbības. Liela summa! Es ceru, ka šo faktu kāds tiešām ir piefiksējis un arī, teiksim, izmeklē tālāk.

Un visbeidzot - jau minētais būvnieku atbalsts. Šis fakts patiesībā, manuprāt, visvairāk publikai ir paslīdējis garām, bet 70 miljoni izmaksāti būvniekiem. Nu tad varbūt saskaitīsim šos 70 miljonus kopā ar šiem 40 miljoniem zemkopībai! Tie jau, kolēģi, ir 110 miljoni.

Un par šo būvniecības sezonalitāti... Nu, tas tāds bērnudārza piemērs... Man liekas, te gan ir jāuzņemas atbildība Finanšu ministrijai un tomēr jāvērtē, vai tiešām šo procesu nebija iespējams Finanšu ministrijai novadīt saprātīgāk, lai 70 miljoni... Varbūt tur kāda daļiņa bija jāmaksā, bet - vai 70 miljonus tiešām būvniecības sektors šajā periodā zaudēja, teiksim, kovidierobežojumu dēļ? Nu, es stipri apšaubu. Stipri apšaubu! Es domāju, ka šim jautājumam būtu visvairāk jāpievērš uzmanība.

Kopumā tas, ko pozitīvi var vērtēt, uzslavēt, publiskojot... Tātad Valsts kontroles darbā ir šis norādītais... ko pati Valsts kontrole ir apkopojusi... Valstij ieguvums aptuveni 28,5 miljonu apmērā (tātad ietaupītā nauda). Tas ir būtisks, protams, un tādā ziņā Valsts kontrole noteikti dara vērtīgu darbu.

Tas, kam es gribu pieskarties ļoti būtiski un kur mums izvērtās laba sadarbība, ir lietderības un atbilstības revīziju kontekstā, it īpaši - par šo valsts pārvaldes reformu... Valsts kancelejas vadītājs Citskovska kungs staigāja, nāca uz Saeimu un visiem lielījās, kā ir samazināts par šiem septiņiem procentiem valsts sektorā nodarbināto skaits.

Tāpat mēs arī esam gājuši tālāk un skatījušies, kas notiek pašvaldībās. Tātad viens no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem - samazināt valsts sektorā nodarbināto skaitu - arī nenotiek, un Valsts kontrole tieši, ļoti konkrēti konstatēja, ka šī valsts pārvaldes reforma, ko it kā veica Valsts kanceleja, pēc būtības nav izdarīta. Un ko nu? Ko darīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija? Vairākas lietas. Pirmām kārtām nosūtīja premjeram vēstuli, ko parakstīja visi komisijas deputāti, aicinot izvērtēt Valsts kancelejas vadītāja atbildību, nesasniedzot mērķi un pēc tam klaji ejot un deputātiem un publiskos medijos stāstot, ka mērķi ir sasniegti un pat pārsniegti.

Tāpat mēs uzlikām par pienākumu samazināt Valsts kancelejai turpmāk nodarbināto skaitu.

Varētu, lūdzu, apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Znotiņš. Jā, tātad samazināt šo valsts sektorā nodarbināto skaitu līdz OECD vidējam līmenim. Un šis rezultāts būs jāsasniedz. Un šis nav vienīgais.

Šis ir uzdevums no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas. Parakstījuši 14 deputāti no visām Saeimas frakcijām. Tā ka es aicinu... Tam tiks sekots līdzi, un Valsts kanceleja nevarēs izvairīties no šo pienākumu izpildes.

Nu, šajā saistībā vēl jāpiebilst... mēs arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirms pāris dienām skatījāmies Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu, kur... tostarp arī Eiropas Komisija mums saka, ka efektivitāte valsts pārvaldes sektorā - tas ir viens no Top 5 uzdevumiem, kas Latvijas valstij ir jāveic.

Vēl papildus tam mēs esam arī runājuši ar VARAM un atraduši labus veidus, kā iet tālāk, lai tieši pašvaldībās nodarbināto skaitu samazinātu. Tur ir sadarbība arī ar centrālo statistikas biroju, kurš apkopos, un beidzot mums būs dati par to, cik tad pašvaldībās... uz kādām slodzēm, par kādām summām strādā cilvēki. Tur arī ir daudz, ko pētīt un ko stāstīt. Bet katrā ziņā šis jautājums par valsts sektorā nodarbināto skaitu ir kopumā jāvirza uz priekšu un skaits ir jāsamazina. Mēs esam kādus četrus procentpunktus virs OECD vidējā līmeņa šobrīd.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt ierobežotajā laikā. Mums kā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai arī bija tas gods revidēt Valsts kontroli pašu, jo... Mums ir diskusijas par to, vai arī Saeima būtu jārevidē, vai lietderības un atbilstības revīzija būtu arī Saeimā jāveic (tātad - par tēriņiem), un es šo pozīciju atbalstu, bet mums paliek tikai viena iestāde, kuru tad neviens pēc būtības nerevidē, un tā ir Valsts kontrole.

Un te jau, atsaucoties uz kontroliera teikto, kas laikam bija domāts man... Jā, es uzdodu šo jautājumu - vai Valsts kontrole arī nebūtu jārevidē? Un te minēšu tikai vienu efektivitātes rādītāju, ko noteikti vajadzētu sasniegt. Valsts kontrole šobrīd... gadā par telpu īri samaksā 600 tūkstošus eiro, kamēr mums ir ļoti daudz “Valsts nekustamajos īpašumos” brīvu ēku, kas stāv, par ko nekas nav jāmaksā īrei. 

Tā ka, nu, kaut vai šādā vienā aspektā, es domāju, lietderību varētu...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

R. Znotiņš. ... skatīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Kolēģi! Cienījamais valsts kontroliera kungs! Arī man ir tas gods piedalīties Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, un faktiski nav komisijas sēdēs bijis tā, ka mēs ar valsts kontrolieri netiekamies un neuzklausām viņa ziņojumus.

Paldies valsts kontrolierim un Valsts kontrolei kā tādai, un arī kolektīvam, kas strādā profesionāli. Tagad Valsts kontrole ir pārvērtusies - no šovu veidotājiem publiskajā telpā viņi pārvērtušies par reāliem darba darītājiem, un tas tiešām iepriecina.

Vēlos pateikt lielu paldies un atzinīgus vārdus arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam Znotiņa kungam, kas, neskatoties uz politisko piederību, ļoti profesionāli vada komisiju. Tā ka tiešām sadarbība veidojas un jautājumus drīkst uzdot, un netiek (Starpsauciens: “Aizdomīgi izskatās. Man aizdomas!”)... netiek nekā apstādināts... (Smejas.)

Bet šobrīd - pie jautājumiem.

Valsts attieksme pret uzticētajiem finanšu līdzekļiem. Šeit mēs katrā Valsts kontroles ziņojumā dzirdam to, ka ir dažādi pārkāpumi par lielām summām. Secinājums ir ļoti vienkāršs: ja uzņēmējiem šī nauda ir jāatrod un jāsamaksā valsts budžetā, neskatoties ne uz ko - kā iet, kāds ir bizness, kāds ir tirgus -, tad valsts iestādes šo naudu tērē ļoti neapzinīgi. Es pat teiktu, ka ir gadījumi, kad tērē arī noziedzīgi; tos attiecīgi Valsts kontrole fiksē un, es ceru, arī attiecīgi aktīvi darbojas.

Būtiska lieta, ko pieminēja kontrolieris, ir valsts parāda pieaugums. Taču šeit gan jāteic, ka nevis Saeima, nevis deputāti ir atbildīgi par šo... jo aizņemas šobrīd Finanšu ministrija. Un mēs par to uzzinām vai nu no preses, vai no kaut kādām atskaitēm, kur lasām, ka valsts kārtējo reizi Ministru kabineta personā - un konkrēti finanšu ministra personā! - ir tirgos aizņēmusies naudu kaut kādu “atrakciju” apmaksai, ko ir izdomājis Ministru kabinets, kas sastāv no četrām partijām.

Es gan gribētu pieminēt arī to, ka Valsts kontrole varbūt vēl nepietiekami izmanto savas likumā dotās tiesības kontrolēt šos izdevumus un vēl nepietiekami stingri vēršas pret tiem pārkāpumiem, kas šobrīd tiek konstatēti. Un reizēm tā sajūta ir tāda, ka... ir konstatēts pārkāpums, un tā sajūta ir tāda: nu mēģināsim saprast un piedot.

Es ceru, ka Irkļa kungs uzlabos šos rezultātus, lai valsts līdzekļi tomēr tiktu izlietoti atbilstoši mērķiem un novirzīti paredzētajam.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

M. Možvillo. Irkļa kungs pieminēja arī tādu būtisku lietu: lai labotu kļūdas, valsts iestādēm tiek doti seši mēneši. Es gribētu redzēt to uzņēmumu, kuram Valsts ieņēmumu dienests dod iespēju labot savas kļūdas ilgāk par divām nedēļām. Te nu rodas tā attieksme pret valsti... Valsts iestādes savas pieļautās kļūdas var labot ļoti ilgu laiku un tad vēl ilgstoši attaisnoties, turpretim uzņēmējam bieži vien šāda iespēja nav dota un viņu soda pēc visbargākajiem pantiem.

Tā ir lielākā problēma šobrīd - ka tā institūcija, kas tiek uzturēta no nodokļu maksātāju naudas, ir nevis atbildīga par šo naudas tērēšanu, bet gan vēl uzliek papildu slogu - soda veidā! - tiem, kas jau maksā un nodrošina šo iestāžu darbu.

Ir jāievieš personīgā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. Ja pieņemtie lēmumi ir bijuši nelikumīgi vai pieņemti, neievērojot kārtību, tad ir jāatbild pašiem to pieņēmējiem. Likuma pieņēmējiem ir jāatbild par to, ko paši ir pieņēmuši, parakstījuši, izdevuši. Un šeit ir ļoti liela loma taisni Valsts kontrolei, kura spēj un var ar tiem profesionāļiem, kas ir tās rīcībā, šo lietu sakārtot, jo, kā es sapratu no Valsts kontroles un arī no Citskovska kunga, visa likumdošanas bāze šobrīd ir atbilstoša, vajag tikai rīcību, tā ka nekas netraucē.

Kolēģi, es vēlreiz vēlos pateikt paldies Valsts kontrolei par paveikto. Es ceru, ka arī turpmākā sadarbība būs ļoti veiksmīga un valsts pārvaldes iestādes sapratīs, ka ar valsts naudu jārīkojas ļoti atbildīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies arī valsts kontrolierim Rolandam Irklim par ziņojumu Saeimai. (Aplausi.)

Paldies.

Kolēģi, turpinām darbu.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidenta biedram, tieslietu ministram Jānim Bordānam”.

Gobzema kungs, iesniedzēju vārdā, ja? (Dep. A. Gobzems: “Kā, lūdzu?”) Iesniedzēju vārdā runāsiet?

Iesniedzēju vārdā - deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jūs esat gatavi stundu klausīties tagad, ja? (Starpsauciens: “Pat vairāk.”) Labi. Aiziet!

Tātad, mīļie cilvēki, es... Galvenokārt es vēršos pie Latvijas sabiedrības. Skaidrs, ka šodien koalīcija sargās tieslietu ministru Jāni Bordānu, saglabās attiecīgajā amatā, bet es gribu visai sabiedrībai īpaši paskaidrot un uzsvērt, kāpēc ir šis demisijas pieprasījums.

Proti, Jānis Bordāns un JKP četrus gadus nepārprotami ir vēlējušies sevi identificēt ar bezkompromisu tiesiskuma seju. To nav izdomājuši citi politiķi. Šo terminu izdomāja un lietoja pats Jānis Bordāns un visa JKP. Bezkompromisu tiesiskums prasa ievērot zināmus principus tiesiskā valstī. Un tagad par šiem principiem arī parunāsim.

Šim jautājumam es pieskāros jau pirms nedēļas, bet... tas ir būtisks tiesiskā valstī. Un šis jautājums ir saistīts ar pavisam nesen apcietinātām divām personām - uzņēmēju Mihailu Uļmanu un uzņēmēju Babenko. Paskaidrošu. Proti, šīs divas personas tika ar tiesas lēmumu apcietinātas par viena no vissmagākajiem... vissmagākā nozieguma izdarīšanu, proti, par pasūtījuma slepkavības pasūtīšanu un organizēšanu.

Stāvot šajā tribīnē, šodien es pilnīgi droši varu apgalvot, ka mūsu tieslietu ministrs, bezkompromisu tiesiskumu seja, ir bijis saistīts - un faktiski ir saistīts - ar minētajiem uzņēmējiem. Un to pierāda Uzņēmumu reģistra dati.

Proti, sāksim ar vēsturi. SIA “Pilsētas ganības”. Ikviens Latvijas iedzīvotājs var... mūsdienu tehnoloģijas ļauj ierakstīt gūglē un atrast šo: “Pilsētas ganības” attīstīs jaunu autoostu Skanstes rajonā. Bija tāds projekts. Šis projekts bija saistīts... tas netika realizēts, bet par to projektu arī būs sīkāk šodien uzstāšanās... bija saistīts ar abiem apcietinātajiem uzņēmējiem. Tolaik Jānis Bordāns šajā projektā nevis kā advokāts, bet kā uzticības persona ieņēma... manuprāt, nomināli, ko pierāda Uzņēmumu reģistra dati... Tātad Jānis Bordāns bija faktiski īpašnieks šajā uzņēmumu ķēdē un izpildīja izpildinstitūcijas valdes locekļa pienākumus. Es gribu īpaši uzsvērt - advokāts saskaņā ar likumu nedrīkst būt ne valdes loceklis, ne attiecīgi nodarboties ar komercdarbību, viņš drīkst sniegt tikai juridisko palīdzību kā advokāts. Te vēl ir runa par atsevišķu likuma pārkāpumu, kas īstenībā nav bijis.

Kāpēc es pieminu “Pilsētas ganības”? “Pilsētas ganības” ir saistītas ar personu grupu, ar veselu personu grupu, ar juristiem, kas ir dibinājuši “Juridisko biroju INLAT”, no kuriem dažas personas joprojām ir šī biroja īpašnieki un kuri ir dibinājuši arī JKP... un vienlaikus ir JKP dibinātāji. Proti, Rihards Linde ir JKP dibinātājs un “Juridiskā biroja INLAT” jurists; šajā kompānijā atrodas arī Romāns Žeglovs, kas ir Latvijā zināms jurists; Romāns Kozlovs. (Kāpēc es saucu šos uzvārdus, tūlīt paskaidrošu.) Šīs personas... Jūlija Kozlova (arī paskaidrošu turpmāk)... Šīs personas līdz šai dienai apkalpo personas, kas ir “Latvijas pasta bankas” un “Mego” īpašnieki. Abas apcietinātās personas. “Juridiskais birojs INLAT” sniedza un sniedz juridiskos pakalpojumus abām apcietinātajām personām.

Vēl vairāk - ja jūs gribat precīzāku informāciju par šo jautājumu... “Pilsētas ganības”, no kurām mēs vēl neesam tikuši tālāk... tātad “Pilsētas ganības”... tātad akcionārs Romāns Kozlovs, lai būtu precīzi protokolam... Romāns Kozlovs ir akcionārs “Latvijas pasta bankā”. Kozlova acīmredzot sieva Jūlija Kozlova arī tagad ir “Latvijas pasta bankas” padomē - līdz šai dienai. Ne tikai Rihards Linde, bet arī Mārtiņš Lauva, kas bija “Pilsētas ganības” dibinātāji... arī ir JKP dibinātājs, joprojām...

Šīs personas ir saistītas ar vēl vienu interesantu lietu. “Pilsētas ganības” laikā, kad izpildinstitūcijas loceklis šajā kompānijā un nomināli īpašnieks bija Jānis Bordāns, reģistrēja juridisko adresi tādai kompānijai... tūlīt pateikšu precīzi... kuras nosaukums ir akciju sabiedrība “Capital Department Store”, kas neko neizsaka, bet, ja mēs iedziļināmies, tad “Capital Department Store” 65 procenti akciju pieder tādam lielveikalam, kura nosaukums ir “Univermag Moskva”. Kāpēc es to pieminu? Tāpēc, ka šai kompānijai juridisko adresi attiecīgajā adresē varēja dot tikai attiecīgā izpildinstitūcija “Pilsētas ganības”, kas ir saistīta ar šo akciju sabiedrību “Capital Department Store”, tāds uzņēmējs Grigorijs Rabinovičs, kurš citstarp tika aizturēts lidostā “Rīga” kriminālprocesa ietvaros par draudu izteikšanu vismaz četriem cilvēkiem. Tas notika laikā, kad šī saistība bija nepārprotami ar Jāni Bordānu.

Vēl viena lieta, kas ir jums jāizstāsta, lai jūs saprastu. Proti, par to juridisko adresi. Tātad šī juridiskā adrese bija Pulkveža Brieža ielā 28 (lai tas būtu protokolam).

Kas ir Grigorijs Rabinovičs? Grigorijs Rabinovičs, kā pilsētā runā... nevis kā runā, bet, nu, kas ir vienkārši... es lasu mediju ziņas, ir viens no Tagankas mafijas līderiem. Starp citu, Maskavā bija virkne slepkavību saistībā ar universālveikalu “Moskva”. Ļoti interesanta sakritība, ņemot vērā arī aizturētās personas šajā pasūtījuma slepkavībā, kas tika izdarīta Latvijā.

Var, protams, smieties par to visu, bet konkrētajā gadījumā minētā persona ir tikusi saistīta arī ar draudu izteikšanu bez vēsts pazudušajam advokātam Aināram Platacim.

Es atgādināšu, ka šai personai tiesības reģistrēt juridisko adresi lielveikalam “Moskva” deva amatpersona, kas tajā laikā pārstāvēja “Pilsētas ganības”. Un tas kungs sēž šeit pa labi.

Mēs varam turpināt. Tātad kompānija SIA “Pilsētas ganības”, kuras juridiskā adrese ir Ģertrūdes ielā 7, Rīgā, bija plānojusi vērienīgu projektu Rīgas vajadzībām Skanstes ielas rajonā, Pulkveža Brieža ielā 28, pēc adreses maiņas - Sporta ielā 21, Rīgā. Plāns bija būvēt centrālo dzelzceļa staciju pasažieriem, kā arī autoostu.

Kompānija “Pilsētas ganības” dibināta 2006. gada 5. maijā, un valdes locekļi no 2007. gada 23. janvāra bija... Jānis Bordāns ar attiecīgu personas kodu, kas sakrīt ar tieslietu ministra personas kodu. Un, kā jau es teicu, interesanti, kā valdes loceklis var būt vienlaikus advokāts. Uzņēmuma “Pilsētas ganības” īpašnieks ar lielāko kapitāla daļu vairākumu ir Nīderlandes ofšors. Kas ir ļoti interesanti, ka kopš pirmās dienas, dibināšanas dienas, 2007. gada 16. janvāra, Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas Investments B.V.” likumīgi pilnvarotā persona ar faktiski neierobežotu pilnvarojuma apjomu, tas ir, slēgt aizdevuma līgumus, kas attiecināmi konkrēti kredīta saņemšanai “Rietumu Bankā”. Vēlāk (no 2007. gada 5. novembra) Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas Investments B.V.” oficiālais direktors saskaņā ar publisko reģistru datiem. Kā advokāts var ieņemt tādus amatus, man nav saprotams, jo Latvijas likumi advokātiem liedz ieņemt amatus kompānijās, izpildinstitūcijās, īpaši ofšorkompānijās.

Tālāk seko darbību ķēde, kas saistīta ar kredītu ņemšanu. Akciju sabiedrībā “Rietumu Banka” tiek paņemts kredīts. Kredīta summa sastāda septiņus miljonus 400 tūkstošus, hipotēka sastāda desmit miljonus un netiek atdota. Un stacija arī netiek uzcelta.

Rezultātā faktiski ir pamats uzskatīt, ka jau no tā laika Jānis Bordāns, būdams advokāts, pēc savas būtības ir pildījis uzticības... nevis advokāta, bet uzticības attiecībās bijis un pildījis uzdevumus faktiskajām ar šo darījumu saistītajām personām, kurām bija faktiskā interese attiecīgajos darījumos, un šīs personas, kā jau es minēju, ir “Mego” grupas īpašnieki.

Vēl vairāk - ļoti interesanti, ka šodienas apstākļos “Mego” grupa apkalpo Latvijas Republikas cietumu sistēmu... viens no “Mego” grupas uzņēmumiem. 2020. gadā - tas ir laiks, kurā tieslietu ministrs pavisam noteikti bija Jānis Bordāns, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju notiek šī darījuma izmaiņas, tiek grozīti attiecīgie līgumi, kādā veidā tiek apkalpota šī cietumu sistēma. Tas ir par daudziem miljoniem eiro, starp citu. Ir pamats uzskatīt, ka šajā konkrētajā gadījumā atkal ir bijusi zināma Jāņa Bordāna interese savu senu paziņu uzticības attiecību stiprināšanai, biznesa nostiprināšanai un tamlīdzīgi.

Šodienas apstākļos, pildot tieslietu ministra funkcijas, tiesiskā valstī persona, kurai saskaņā ar Uzņēmumu reģistru (tie nav manis izdomāti dati, tie ir Uzņēmumu reģistra dati, kas nepārprotami pierāda saistību)... cilvēks, kurš sevi dēvē par bezkompromisu tiesiskuma seju, nevar būt tieslietu ministrs. Vēl jo vairāk, ka tieslietu ministram ir - gribam mēs to vai negribam atzīt... bet objektīvi ir iespēja ietekmēt gan darbu, kas saistīts ar cietumu sistēmu, gan darbu, kas saistīts ar tiesu sistēmu, gan darbu, kas saistīts ar izmeklējošo sistēmu. Tas, kā minimums, rada pamatotas aizdomas par šīs personas potenciālu iespēju iesaistīties, ietekmēt, būt interešu konfliktā.

Es nekad nebūtu parakstījis attiecīgo dokumentu, kas pierāda... es vēl turpināšu, tas nav viss, starp citu... kas pierāda saistību, ja Jānis Bordāns būtu rīkojies kā advokāts, jo advokāta darbu nevar saistīt ar viņa klientu. Bet Jānis Bordāns ir ieņēmis amatpersonas amatus, kas nav advokāta darbs. Un amatpersonas amati ir uzticības, personiskas uzticības, attiecības, nevis klients ir nolīdzis advokātu pildīt viņa darba pienākumus.

Iesim tālāk. Ļoti interesanti. Savulaik ir bijusi tāda kompānija SIA “SK Media”. Un šī “SK Media”, kurā arī ir bijusi zināma saistība Jānim Bordānam, ir zināmā veidā, pēc manā rīcībā esošās informācijas, saistīta ar vēl citiem uzņēmumiem.

Visinteresantākais no šiem uzņēmumiem ir tāds SIA “Dylan Distribution” - alkohola mazumtirdzniecība. Jānis Bordāns ir bijis šīs kompānijas valdes loceklis un īpašnieks, kas nozīmē - acīmredzot bijis alkohola tirdzniecības magnāts Latvijā, lai gan mēs to nezinām; lai gan tā, protams, nav patiesība tādā izpratnē, ka pēc būtības arī šajā pozīcijā, šodien ar laika distanci skatoties, ir pilnīgi skaidrs, ka Jānis Bordāns ir pildījis uzticības attiecības.

Kāpēc es nosaucu šādu SIA “Dylan Distribution”. Tāpēc, ka šī kompānija vēsturiski ir saistīta ar tātad alkohola ekskluzīvu izplatīšanas tiesību un... proti, šis Allied... šī kompāniju ķēde (tur ir vesela virkne ar kompānijām)... šajā kompāniju ķēdē izplatīšanas ekskluzīvās tiesības piederēja kompānijai “Mono M”. “Mono M”, kā mēs zinām, pieder nevienam citam kā apcietinātajam... vai piederēja nevienam citam kā apcietinātajam Mihailam Uļmanam.

Kā tas sanāk, ka Jānis Bordāns arī šajā daudzu uzņēmumu ķēdē, kas nodarbojas ar alkohola, tajā skaitā “Stolichnaya” alkohola markas, tirdzniecību, kurai ir ekskluzīvas tiesības, kaut kā ir, nu, pietuvināts tām personām? Nejaušība, jūs teiksiet? Ja Jānis Bordāns arī šajā ķēdē nebūtu valdes loceklis, nebūtu īpašnieks, lai gan advokāts nevar būt valdes loceklis SIA, to aizliedz likums (Starpsaucieni; starpsauciens: “Tev ārstu nevajag?”)...

Ja Latvijas sabiedrība dzirdētu, kas notiek šajā zālē, kura ir pustukša, kur lielākā daļa no deputātiem ir tās pašas mafijas sastāvā (Starpsauciens.), kuru šodien aiz bezkompromisu tiesiskuma vārdiem un sejas slēpj Jānis Bordāns, es domāju, ka... ja cilvēki to saprastu un dzirdētu, es domāju, ka mēs šodien dzīvotu mazliet citādā valstī. Tas, cik daudz... cik daudz rupjību, jēlību nākas dzirdēt, stāvot šajā tribīnē, no JKP pārstāvjiem vai no Kaimiņa, vai no tā parista tajā pusē, nezinu, kāds viņa uzvārds... (Starpsaucieni.)

Bet šiem jautājumiem, kas saistīti ar ļoti nopietnu - ļoti nopietnu! - uzticības attiecību ieraudzīšanu Uzņēmumu reģistrā... Tas nav jautājums, kas ir vienkārši pats no sevis kaut kur radies. Tie ir Uzņēmumu reģistrā pārbaudāmi dati, publiski pieejama informācija. Šī informācija patiesībā bija jārunā nevis Gobzemam no tribīnes, bet medijiem par to bija jārunā, un bija jāuzdod, kā minimums, daži jautājumi Jānim Bordānam. Ļoti iespējams, ka tieši šīs saistības ir bijušas par pamatu, kāpēc JKP un Jānis Bordāns, un kas tur vēl... tagad mēģina taisīt PR uz Ukrainas kara rēķina... Ļoti iespējams, ka viens komisijas vadītājs tieši šī iemesla dēļ devās taisīt PR, selfijus - ne frontē, starp citu, jo frontē nav laika taisīt selfijus. (Dep. S. Riekstiņš: “... aizbrauc un uztaisi kaut vienu selfiju tur, un tad...”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), mēs Saeimas sēdē atrodamies (Dep. S. Riekstiņš: “Es zinu...”), es aicinu to atcerēties. Var nepatikt politiskie viedokļi, var nepatikt politiskie viedokļi (Starpsaucieni.)... citam cita... Godātie kolēģi, mēs esam Saeimas sēdē.

A. Gobzems. Riekstiņa kungs, jūs arī esat Saeimas sēdē. (Dep. S. Riekstiņš: “Muti aizver!”) Te nav mērkaķu būris, Riekstiņa kungs! (Dep. S. Riekstiņš: “Muti aizver!”)

Sēdes vadītāja. Riekstiņa kungs, Gobzema kungs, es aicinu jūs tomēr ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

A. Gobzems. Tātad, dārgie kolēģi, šīs ir tikai dažas saistības. Es uzsveru vēlreiz: līdz šai dienai divi “Latvijas pasta bankas” akcionāri un izpildinstitūciju locekļi ir JKP dibinātāji (Starpsauciens.) un personas, kas tiešā veidā ir bijušas kopā vienā kompānijā vēsturiski... kas nepārprotami aizved līdz abām apcietinātajām personām. Tas ir pietiekams pamats, lai Jānis Bordāns nebūtu tieslietu ministrs.

Ja Jānis Bordāns savā dzīvē nebūtu lietojis attiecībā uz sevi, savu politisko organizāciju tādu terminu kā “bezkompromisu tiesiskums”, tad iesniegums par viņa demisiju netiktu pieprasīts, bet bezkompromisu tiesiskums paģēr, ka pie katrām, pat vismazākajām, aizdomām bezkompromisu tiesiskuma seja ir pirmā persona, kas rāda piemēru politiskajā vidē, ka, pastāvot šādām aizdomām par vēsturiskām uzticības attiecībām faktiski ar sindikātu, ir jānoliek ministra portfelis un jāatdod citam. (Starpsauciens: “Tu deputāta mandātu noliec. Slima suņa murgi.”)

Es aicinu atbalstīt šo demisiju un uzsveru, ka demisijas pieprasījums par Jāni Bordānu tiks prasīts katru nedēļu līdz Saeimas vēlēšanām. Katru nedēļu tiks atgādināts sabiedrībai par šo saistību, kas ir JKP ar “Latvijas pasta banku”, kas ir Jānim Bordānam ar “Juridiskā biroja INLAT” juristiem, ar alkohola izplatīšanas attiecīgajām kompānijām un “Mono M”... un vēsturiski neuzcelto Rīgas centrālo staciju Skanstes rajonā. Katru nedēļu, lai visai sabiedrībai nosēstos, ka bezkompromisu tiesiskuma seja mums Latvijā ir cilvēks, kuram ir objektīvi bijusi saistība un objektīvi, visticamāk, ir saistība arī šodien ar personām, kas atrodas apcietinājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad iesniedzēju vārdā Gobzema kungs ir runājis.

Bordāna kungs, jūs runāsiet, ja?

Sākam debates.

Vārds tieslietu ministram Jānim Bordānam

J. Bordāns (tieslietu ministrs).

Augsti godātie kolēģi! Cienījamās deputātes un deputāti! Latvija ir demokrātiska valsts, un tas, manuprāt, ir augstākais Satversmes punkts, kas dod Latvijai iespēju būt brīvai, neatkarīgai un stiprai valstij. Un jebkura ievēlēta deputāta - opozīcijas vai pozīcijas deputāta - tiesības uzstāties ar jebkādiem paziņojumiem Saeimā ir visaugstākajā mērā cienījamas. Uz tiem ir jāsniedz atbilde pat tad, ja tie ir absolūti absurdi, un pat tad, ja tie ir nomelnojoši (kā attiecībā uz Juraša kungu šeit izskanēja). Jo kāds vēsturē zināms cilvēks bija izteicis apgalvojumu, ka viņš esot gatavs mirt arī par neliešu tiesībām paust savu viedokli.

Un aiz cieņas pret deputātiem es arī būšu lakonisks.

Savā nu jau, liekas, vairāk nekā 20 gadu ilgajā advokāta praksē, kurai mani kolēģi ir snieguši bieži vien ļoti augstu vērtējumu (arī - ar ievēlēšanu gan Saeimā, gan arī tieslietu ministra amatā), es esmu... Viena no lielām... Daļa manu klientu ir bijuši ārvalstu investori. Un tieši šādus ārvalstu investorus... dažus... tikai dažus no viņiem, par laimi, ir nosaucis Gobzema kungs. Bet faktiski viņš viņus nav nosaucis... Tie ir investori, kuri ir bijuši... pilnvarojuši mani pārstāvēt viņus atsevišķos darījumos.

Jūs atceraties 2006.-2008. gadu, kad tiešām Rīgā notika ļoti plaša būvniecība un labu objektu būvniecība, dažādu objektu būvniecība, bet klienta... Uzdevums un pienākums ir pilnībā pārstāvēt klientus, šajā gadījumā - attiecīgos investorus.

Un patiešām vienīgais vārds, kas bija man saprotams un atbalstāms Gobzema kunga šajā citādi melīgajā runā, bija vārds “uzticība”... uzticamība... uzticības persona... Atšķirībā no Maxima traģēdijā cietušajiem, kurus it kā uzticamības... kuri uzticējās Gobzema kungam, man patiešām uzticējās, un šo uzticību es neesmu grāvis saviem klientiem un likuma ietvaros esmu pildījis savus pienākumus. Viss pārējais nu ir izdomājumi.

Es esmu uzzinājis dažnedažādus uzvārdus... Un vispār... bez šaubām, varētu, manuprāt, par katru personu un klientu sabūvēt šādas notikumu virtenes, ķēdītes, atrast dažādas kopsakarības, it sevišķi, ja Latvijā jau ir mazāk par diviem miljoniem iedzīvotāju. Un, domāju, īpaši par advokātu, kurš iesaistās dažādos darījumos, ir iespējams tādas sazīmēt. Protams, arī par pašu Gobzema kungu varētu, bet tā nebūs šīs sarunas tēma, tāpēc es atturēšos runāt par to.

Nobeigumā es tikai gribētu atgādināt Gobzema kungam: jūs atcerieties, kā pēc vēlēšanām, kad jūs vēlējāties ar tik, kā saka, netīriem cilvēkiem, kā jūs apzīmējat JKP, būvēt kopīgu valdību, jūs televīzijā... LNT vai kādas citas televīzijas... šobrīd vairs neatceros, kuras televīzijas ēterā atvainojāties man personīgi. Jo toreiz es jūs pieķēru, ka jūs melojāt attiecībā uz (Dep. A. Gobzema starpsauciens.)... ka jūs melojāt attiecībā uz pilnvaru, kuru jūs arī demonstrējāt, izplatījāt internetā, melīgi piekarinot man šādus pašus apmelojumus attiecībā uz vēl vienu ārvalstu uzņēmumu... manis... manu pārstāvību. Bet tad jūs atvainojāties.

Ka nepienāk kāds brīdis, kad jums pienāksies vēlreiz atvainoties!

Paldies par uzmanību. Ja ir kādi jautājumi, būšu vienmēr gatavs atbildēt par visu savu 20 gadus ilgo advokāta praksi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tieslietu ministram.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Tātad, dārgā sabiedrība, jūs varbūt pamanījāt, ka Bordāns vispār pat necentās noliegt manis minētos faktus. Viņš centās uzbrukt man, nevis paskaidrot, kā advokāts, kuram pēc likuma ir aizliegts būt valdes loceklim... Likums aizliedz advokātam būt valdes loceklim komercsabiedrībās. Bordāna kungs, jūs esat bijis valdes loceklis SIA “Pilsētas ganības” jau gadiem. Gadiem! Nevis advokāts, bet valdes loceklis! Tās ir divas dažādas lietas. Jūs esat bijis pasaules lielākā alkohola tirgotāja “Allied Domecq” pārstāvniecības “Spirits & Wine Latvia” valdes loceklis. Nevis advokāts, bet valdes loceklis! Avokātam tas ar likumu ir aizliegts, Bordāna kungs.

Tas, ka jūs piesedza kāds tajā laikā un jūs to izpildījāt, nemaina faktu, ka šie dati ir publiskos reģistros, proti, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tos var apskatīt ikviens pēc šīs Saeimas sēdes.

Jūs, sabiedrība, varbūt jau pamanījāt, ka Bordāns nenoliedza to, ka viņš ir bijis valdes loceklis šajos uzņēmumos; tas pats par sevi jau ir likumpārkāpums.

Es nerunāšu par jautājumu... Es no šīs tribīnes uzsveru - demisijas pieprasījums ir par pamatotām aizdomām par saistību, kas ir balstīta uzticības attiecībās ar divām personām, kuras ir apcietinātas par viena no... vissmagākā nozieguma izdarīšanu - pasūtījuma slepkavības izdarīšanu. Proti, ir aizdomas par to, ka mūsu tieslietu ministrs ir uzticības attiecībās ar šīm personām. Par to liecina... un arī tas netika noliegts, ka JKP dibinātāji Linde un Kozlovs, ja es pareizi izlasu... nē, Gundars Lauva un Rihards Linde - JKP dibinātāji - ir nepārprotami tiešā veidā saistīti ar “Latvijas pasta banku”. Un mēs ļoti labi zinām, kas ir lielākais akcionārs “Latvijas pasta bankā”. Šīs pašas personas nepastarpināti ir juridiskā biroja, kas gadiem... gadu gadiem ir apkalpojuši abas apcietinātās personas. Un šīs pašas personas, kuras pēc būtības ir juristi, tieši tādi paši kā Bordāns... viņi bija juristi, atradās amatpersonu statusā attiecīgajās kompānijās. Nekāda sakara nav ar investoriem vai investīcijām, vai advokāta palīdzības sniegšanu.

Es uzsveru: saskaņā ar Advokatūras likumu advokāta darbs nav vērsts uz peļņas gūšanu. Savukārt SIA valdes locekļa vienīgais uzdevums ir gūt peļņu. Tas ir pilnīgā pretrunā ar advokāta funkcijas izpildīšanu, jo advokāta funkcijas izpildīšana nozīmē sniegt juridisko palīdzību. Būt valdes loceklim - tā nav juridiskās palīdzības sniegšana, Bordāna kungs, un to jūs ļoti labi zināt, tādēļ vienīgais, ko jūs no šīs tribīnes spējāt teikt, - centāties manā virzienā mest kaut kādus pārmetumus un jēlības, nevis runāt par sevi. Jūs runājāt par mani, nevis par sevi un faktiem, kas ir pārbaudāmi Uzņēmumu reģistrā un kas ir tur reģistrēti ne tikai pirms gadiem, tad, kad jūs bijāt advokāts, bet kas ir reģistrēti arī tagad, arī šodien, 2022. gada 2. jūnijā, Bordāna kungs.

Un, ja jūs esat tieslietu ministrs, kurš sevi dēvē par bezkompromisu tiesiskuma seju, tad saņemiet drosmi vienreiz, esiet drosmīgs kā īsts valstsvīrs, esiet nevis kā gļēvulis, bet kā īsts valstsvīrs un pasakiet sabiedrībai: “Jā, pastāv zināmas bažas par iespējamu interešu konfliktu, par iespējamu manu vēsturisko saistību ar vienu vai otru personu vai šo personu grupu, un tieši tāpēc līdz vēlēšanām es atkāpjos no amata.” Tā jūs, Bordāna kungs, rīkotos, ja jūs būtu godavīrs un īsts valstsvīrs, bet jūs tāds neesat. Jūs esat vienkārši melis, kurš uzkāpj tribīnē un runā par investoru interešu pārstāvību, kas nav taisnība. Tā vienkārši nevar būt taisnība, jo to nepieļauj likums.

Tas, kā jūs esat rīkojies šajās manis publiski nosauktajās lietās... starp citu, tās ir ne tikai Uzņēmumu reģistrā bijušas lietas; par tām ir rakstījusi Latvijas prese, TVNET, “Dienas Bizness”, Pietiek.com un citi mediji. (Starpsaucieni.)

Precīzāk. Ja jūs gribat dzirdēt - ir tāda SIA “INLAT CONSULTING”... mēs varam turpināt. Šīs kompānijas dibinātāji... “INLAT CONSULTING” ir diendienā nodarbojusies, kā jau es teicu, ar “Mego”, “Mono” grupas apkalpošanu... un tamlīdzīgi.

Tātad dibinātāji - Leonīds Rivošs, Juvals Bens Dors, Biomins Kajems, Rihards Linde, kas ir JKP dibinātājs, Romāns Žeglovs, kas regulāri uz tiesām ir devies, - Uļmana... Visiem, kas Latvijā ar jurisprudenci nodarbojas, ir zināms, ka Romāns Žeglovs ir Uļmana pārstāvis; vispār nevienam par to nav šaubu. Un Gundars Lauva, JKP dibinātājs.

Uzņēmumu reģistra dati... Starp citu, arī jūs, Bordāna kungs, kā tieslietu ministrs esat atbildīgs par Uzņēmumu reģistra pareizu darbību. Un arī šajā jautājumā jums ir tieši tāds pats interešu konflikts, jo jūs kā tieslietu ministrs, ļoti iespējams, ļoti labprāt šodienas apstākļos gribētu slēpt no sabiedrības šo informāciju. (Starpsaucieni.) Un tieši tāpēc jūs par to nerunājāt no tribīnes.

Pabeidzot. Bordāna kungs! Bordāna kungs, rēķinieties, ka par šo jautājumu katru nedēļu Saeimas deputāts Gobzems savāks desmit deputātu balsis un katru nedēļu atgādinās sabiedrībai, ka jūs vienkārši esat melis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidenta biedram, tieslietu ministram Jānim Bordānam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Godātie kolēģi, vēlos jūs informēt, ka mums ir palikušas neizskatītas Saeimas sēžu darba kārtības. Tagad arī Saeimas 2. jūnija ārkārtas sēdes darba kārtība, iespējams, paliks neizskatīta, ja mēs nobalsosim par pārtraukumu šajā sēdē. Tāpat ir palikusi neizskatīta Saeimas 12. maija un Saeimas 19. maija sēdes darba kārtība.

Līdz ar to vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs plāno lemt par šo sēžu darba kārtības izskatīšanu nākamnedēļ; iespējams, ka izskatīšana varētu notikt trešdien, 8. jūnijā, pulksten 14.30.

Saeimas Prezidija sēde būs pirmdien.

Lūdzu, sekojiet līdzi šai informācijai, esiet informēti, ieplānojiet laiku trešdien no pulksten 14.30. Acīmredzot strādāsim arī vēlu vakarā - nu, vismaz līdz pulksten septiņiem. Lūdzu, paredziet tam laiku.

Vēl par iesniegtajiem deputātu jautājumiem un šodien paredzēto sēdi ministru atbilžu sniegšanai uz tiem.

Deputāti Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča un Māris Možvillo bija iesnieguši jautājumu veselības ministram “Par iegādāto Covid-19 vakcīnu ziedošanas apjomu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti mutvārdos jautājumus uzdot nevēlas.

Deputāti Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs, Edgars Kucins un Regīna Ločmele ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam “Par Latvijas valdības gatavību palīdzēt Latvijas sabiedrībai pārvarēt sagaidāmo globālo pārtikas krīzi”. Jautājums pāradresēts zemkopības ministram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina un Regīnas Ločmeles jautājumu Ministru prezidentam “Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti mutvārdos jautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Artūra Rubika, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Edgara Kucina un Ivana Klementjeva jautājumu Ministru prezidentam “Par Latvijas biomasas izmantošanas iespējām enerģētikā”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Artūra Rubika, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Edgara Kucina un Ivana Klementjeva jautājumu ekonomikas ministrei “Par siltumenerģijas patēriņu un ēku energoefektivitātes pasākumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Regīnas Ločmeles, Jāņa Tutina, Nikolaja Kabanova, Vladimira Nikonova un Sergeja Dolgopolova jautājumu ekonomikas ministrei “Par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga īstenotā Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa turpināšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Viktors Valainis, Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Janīna Jalinska un Jānis Dūklavs ir iesnieguši jautājumu “Par SIA “Moduls Engineering” saistību izpildi par gaisa kvalitātes mērītāju piegādēm”, ko nododam izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai.

Un deputāti Valērijs Agešins, Jānis Urbanovičs, Jānis Tutins, Edgars Kucins un Artūrs Rubiks ir iesnieguši jautājumu “Par ekonomikas ministres publiski pausto apgalvojumu pamatotību”, ko nododam ekonomikas ministrei atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi! Deputāti Juris Pūce, Krišjānis Feldmans, Raivis Dzintars, Iveta Benhena-Bēkena un Ēriks Pucens lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 9. jūnija pulksten 9.00. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 9. jūnija pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Jānis Dūklavs, Marija Golubeva, Janīna Jalinska, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Līva Kreituse, Ramona Petraviča, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Andris Skride, Kārlis Šadurskis, Edgars Tavars, Vita Anda Tērauda, Jānis Tutins, Viktors Valainis un Atis Zakatistovs.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz šā gada 9. jūnija pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 9. (ārkārtas) sēde
2022. gada 2. jūnijā

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Raivja Dzintara atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 954/Lm13) (Dok. Nr. 6061)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 955/Lm13) (Dok. Nr. 6062)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 956/Lm13) (Dok. Nr. 6063)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 957/Lm13) (Dok. Nr. 6064)
Likumprojekts “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums” (Nr. 1477/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5964B)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 1273/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5990)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījums Civillikumā” (Nr. 1413/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5993)
- Ziņo	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1335/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5998)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. E. Šnore
Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 1245/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6013)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1384/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6019)
- Ziņo	- dep. R. Ločmele
Likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” (Nr. 1216/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6028)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” (Nr. 1481/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5974, 6043)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
- Debates	- dep. V. Valainis
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
- Debašu turpinājums	- dep. J. Butāns
	- dep. E. Tavars
	- dep. U. Budriķis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Pūce
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 1482/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5975, 6044)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1278/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5984)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” (Nr. 1468/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5921, 5992)
- Ziņo	- dep. R. Ločmele
Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 1407/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5745, 5997)
- Ziņo	- dep. A. Bikše
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1426/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5806, 5999)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1427/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5807, 6000)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1372/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6003, 6003A)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. A. Bašķis
	- dep. M. Možvillo
	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 1401/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6008)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr. 1428/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6018)
- Ziņo	- dep. J. Pūce
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1391/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6027)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
- Debates	- dep. R. Nemiro
	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1416/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5773, 6029 un alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1494/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6029)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
- Debates	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. Gobzems
Lēmuma projekts “Par Vilmas Macijevskas atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci” (Nr. 941/Lm13) (Dok. Nr. 6011)
- Ziņo	- dep. A. Judins
Lēmuma projekts “Par Edgara Dambīša atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku” (Nr. 942/Lm13) (Dok. Nr. 6012)
- Ziņo	- dep. A. Judins
Latvijas Republikas valsts kontroliera ziņojums par Valsts kontroles darba rezultātiem 2021. gadā (Dok. Nr. 5982)
- Ziņo	- Valsts kontrolieris R. Irklis
- Debates	- dep. R. Nemiro
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. M. Možvillo
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidenta biedram, tieslietu ministram Jānim Bordānam” (Nr. 943/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6014)
- Debates	- dep. A. Gobzems
	- tieslietu ministrs J. Bordāns
	- dep. A. Gobzems
Informācija par nākamām sēdēm
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu V. Valaiņa, R. Bergmaņa, G. Daudzes, J. Jalinskas un J. Dūklava jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par SIA 'Moduls Engineering' saistību izpildi par gaisa kvalitātes mērītāju piegādēm” (Nr. 399/J13)
Informācija par deputātu V. Agešina, J. Urbanoviča, J. Tutina, E. Kucina un A. Rubika jautājumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par ekonomikas ministres publiski pausto apgalvojumu pamatotību” (Nr. 400/J13)
Par procedūru
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika

Balsojumi

Datums: 02.06.2022 14:28:23 bal001
Par - 61, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Raivja Dzintara atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (954/Lm13)

Datums: 02.06.2022 14:28:50 bal002
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (955/Lm13)

Datums: 02.06.2022 14:29:17 bal003
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (956/Lm13)

Datums: 02.06.2022 14:29:45 bal004
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Normunda Dzintara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (957/Lm13)

Datums: 02.06.2022 14:32:17 bal005
Par - 71, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums (1477/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.06.2022 14:34:37 bal006
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1273/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.06.2022 14:35:27 bal007
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civillikumā (1413/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.06.2022 14:37:42 bal008
Par - 63, pret - 11, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1335/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.06.2022 14:39:06 bal009
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1245/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.06.2022 14:40:25 bal010
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (1384/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.06.2022 14:47:53 bal011
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Elektronisko sakaru likums (1216/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.06.2022 14:50:01 bal012
Par - 63, pret - 7, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai (1481/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 14:59:57 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.06.2022 16:26:18 bal014
Par - 64, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai (1481/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:28:00 bal015
Par - 65, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1482/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:28:31 bal016
Par - 64, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1482/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:29:51 bal017
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1278/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:32:19 bal018
Par - 72, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko aģentūru likumā (1468/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:36:06 bal019
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunatnes likumā (1407/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:38:15 bal020
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1426/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:41:17 bal021
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1427/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:51:53 bal022
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1372/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:54:34 bal023
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vekseļu likumā (1401/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:55:43 bal024
Par - 71, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (1428/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.06.2022 16:56:29 bal025
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.06.2022 17:21:28 bal026
Par - 24, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (1391/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.06.2022 17:23:34 bal027
Par - 20, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Darba likumā (1391/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.06.2022 17:25:11 bal028
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1391/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.06.2022 17:35:24 bal029
Par - 2, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1416/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 17:36:08 bal030
Par - 16, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1416/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 17:36:50 bal031
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1494/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.06.2022 17:39:25 bal032
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vilmas Macijevskas atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci (941/Lm13)

Datums: 02.06.2022 17:41:27 bal033
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Edgara Dambīša atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku (942/Lm13)

Datums: 02.06.2022 19:13:02 bal034
Par - 29, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidenta biedram, tieslietu ministram Jānim Bordānam (943/Lm13)

Datums: 02.06.2022 19:18:06 bal035
Par - 73, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu līdz 9.jūnija plkst. 9.00

Datums: 02.06.2022 19:18:23 bal036
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

02.06.2022.

9.00

11.00

11.20

11.30

13.30

14.25

15.30

17.15