Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2022. gada 12. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 12. maija sēdi.
Vispirms – par iesniegtajām izmaiņām sēdes darba kārtībā.
Deputāti Juris Pūce, Viesturs Liepkalns, Mārtiņš Šteins, Aigars Bikše (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un Krista Baumane lūdz darba kārtības 23. punktu – likumprojektu “Civilās savienības likums” – pārcelt pēc darba kārtības 16. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības 23. punkta – likumprojekta “Civilās savienības likums” - pārcelšanu pēc darba kārtības 16. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 24, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts - darba kārtības 23. punkts pārcelts pēc darba kārtības 16. punkta.
Deputāti Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ramona Petraviča, Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko un Kaspars Ģirģens lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā, ir!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1464/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts netiek iekļauts sēdes darba kārtībā.
Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1465/Lp13) nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.
Ārlietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” un iekļaut to sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 1. punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu?
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā iekļautu likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” un to iekļautu sēdes darba kārtībā kā 1. punktu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - nav. Lēmums pieņemts - likumprojekts iekļauts sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 1. punkts.
Ārlietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” un to izskatīt pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem””. Vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsauciens: “Ir!”) šādu darba kārtības grozījumu? Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” un lai to iekļautu pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - nav. Lēmums pieņemts - likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem””.
Frakcija “Neatkarīgie” lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 23. punktu - likumprojektu “Civilās savienības likums”. Vai deputātiem ir (Starpsauciens.)...
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts, kurš ir balstīts uz Satversmes tiesas spriedumu un kuru mēģina interpretēt kā Saeimas pienākumu grozīt mūsu pamatvērtības un iekļaut arī mūsu tiesību sistēmā tādas... tādas lietas kā viendzimuma laulības... Runāsim skaidru valodu! (Dep. K. Feldmans: “... melo visu laiku!”) Runāsim skaidru valodu!
Konservatīvā partija, kura ir solījusi saviem vēlētājiem cīnīties par ģimenes vērtībām, protams, šobrīd varētu arī paklusēt. Bet, ja runājam par to, ka jūs esat tik ļoti aizrāvušies ar sabiedrības šķelšanu šajās dienās, ka noteikti dažiem, kuri sevi sauc par konservatīviem, būs ļoti, ļoti veiksmīgs pasākums tas, ka mēs šodien, izskanot debatēm par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, paslaucīsim zem tepiķa... jūs paslaucīsiet zem tepiķa mūsu pamatvērtību graušanas likumprojektu. (Starpsaucieni.) Jūs to izdarīsiet klusi un nemanāmi, kamēr visu laikrakstu slejas būs piepildītas ar krāšņām debatēm par to, kā jūs šķeļat sabiedrību (viena kopiena - pret otru), un tikmēr klusu un nemanāmi Civilās savienības likuma projekts, kurā jūs, Konservatīvie, esat pārdevuši savu dvēseli (Starpsauciens: “Ko? Melo!”), tiks mierīgi iebalsots un jūs nedzirdēsiet neko, nevienu komentāru.
Es aicinu - kopā ar kolēģiem - izņemt šo likumprojektu no Saeimas sēdes darba kārtības un pievērst tam vislielāko uzmanību tad, kad Saeimas darba kārtība būs pilnībā koncentrējusies uz Civilās savienības likuma projektu un visi jūsu vēlētāji, visa sabiedrība varēs sekot līdzi tam, kā jūs šobrīd iznīcināt Latvijas vērtības.
Es aicinu atbalstīt. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības izslēgtu 23. punktu - likumprojektu “Civilās savienības likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 42, atturas - nav. Likumprojekts netiek izslēgts no sēdes darba kārtības.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Politisko partiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Un deputāti Māris Možvillo, Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča, Jūlija Stepaņenko un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu” (Nr. 920/Lm13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā iekļautu lēmuma projektu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas - nav. Lēmuma projekts netiek iekļauts sēdes darba kārtībā.
Godātie kolēģi, sāksim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.
Vispirms - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara un Janīnas Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (Dep. D. Beitnere‑Le Galla: “Tur ir cits. Tur ir tas, ko mēs izmainījām.”)... Es atvainojos, godātie kolēģi, patiešām (Starpsauciens.) sēdes darba kārtība bija mainīta, es atvainojos.
Tātad - Prezidija ziņojumi.
Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā.”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.
Un komisija ir lūgusi šo likumprojektu izskatīt uzreiz pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu (Starpsauciens: “Ir!”) uzreiz pirmajā lasījumā?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Tātad Saeima ir lēmusi par likumprojekta izskatīšanu uzreiz - pirmajā lasījumā.
Vārds ziņotājam.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie deputāti! Pirms skatām likumprojektu pirmajā lasījumā, Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību. (Starpsauciens: “Dubults neplīst.”)
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret” steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
R. Kols. Liels paldies, kolēģi, par atbalstu steidzamībai.
Sākam izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem” pirmajā lasījumā.
Cienījamie, godātie kolēģi, - par pašu likumprojektu. Neilgi pēc Krievijas uzsāktā plaša mēroga visaptverošā militārā iebrukuma Ukrainā līdztekus politiskajiem paziņojumiem, kas vērsti uz starptautiskā atbalsta piesaisti un... uzmanības vēršanu uz Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, marta nogalē arī Saeimas Ārlietu komisija iniciēja procesu, kas mums ļautu pārskatīt savas attiecības ar agresorvalsti - Krievijas Federāciju -, mūsu saistības un to adekvātumu šobrīd, attiecīgi izvērtējot visus noslēgtos divpusējos līgumus.
Kā mēs zinām, Krievija ir uzbrukusi Ukrainai. Saskaņā ar starptautiski pieņemto ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra rezolūcijas definīciju Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzskatāms par agresiju. Latvija daudzkārt ir kategoriski nosodījusi Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Tāpat Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci un genocīdu un apzinās savu pienākumu atzīt un novērst šos noziegumus, lai nodrošinātu to neatkārtošanos.
Starp Latviju un Ukrainā iebrukušo Krievijas Federāciju ir noslēgti 58 divpusējie līgumi, no kuriem daži jau ir zaudējuši spēku. Ārlietu komisija vairāku nedēļu garumā caurskatīja līgumus, lai lemtu par iespējamu to darbības apturēšanu vai izbeigšanu, ņemot vērā jauno ģeopolitisko realitāti. Daži līgumi bija tehniski, citi - ar kontekstu piesātināti un diskusijas raisoši, piemēram, par pensiju izmaksas nodrošināšanu.
Ārlietu komisija šī gada 6. maijā šo procesu noslēdza, vienojoties par rekomendāciju vairākus līgumus un vienošanās apturēt. Par divām no tām ir jālemj Saeimai. Skatām pirmo no tām. Ārlietu komisija atbalstīja ieceri apturēt Latvijas un Krievijas vienošanās pantu, kas regulē memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu. Komisija vērtēja starpvalstu Vienošanās par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. pantu, kas līdz šim, cita starpā, minēts kā galvenais arguments (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Rīgā, Uzvaras parkā, esošā monumenta aizsardzībai. Latvijas puse vienmēr ir godprātīgi pildījusi savas saistības un arī turpmāk apņemas rīkoties atbilstoši starptautisko tiesību prasībām. Tieši tā arī rīkojamies, apturot šo līguma... darbību.
Aicinu ieklausīties juridiskā aspekta skaidrojumā: “Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs. Agresijas aizliegums [..] ir vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma. Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krievijas Federāciju [..].” Vēl jo vairāk: “[..] visām valstīm gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu.” Respektīvi: “Starptautiskajai kopienai [..] ir pienākums sadarboties un veikt pretpasākumus, lai motivētu Krieviju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.”
Krievija mērķtiecīgi nostiprina šodienas Krievijas Federācijas asociācijas ar Padomju Savienību. Gan amatpersonu retorika, gan imperatīvā telpa ir pilna ar mēģinājumiem attaisnot Krievijas armijas darbības Ukrainā - ar nepieciešamību izskaust fašismu un novērst genocīdu, savu tā saucamo speciālo militāro operāciju pielīdzināt Padomju armijai un tās paveiktajam, atbrīvojot Eiropas valstis no fašisma.
Padomju armijas tēls un simbolika šobrīd nu jau tieši un nepārprotami ir saistīti ar Krievijas agresiju un tās bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Pievēršoties monumentiem, pieminekļiem, kas slavina Padomju armiju vai tās represīvās iestādes un varu, tā tiek mērķtiecīgi izmantota kā daļa no mūsdienu Krievijas īstenotās revizionistiskās vēstures politikas. Krievija šādi tiecas nostiprināt savu ietekmi teritorijās, kuras Aukstā kara laikā bija PSRS okupētās teritorijas vai tās satelītvalstis.
Šim nolūkam tiek plaši izmantota retorika par PSRS uzvaru pār nacismu Otrajā pasaules karā. Tā tiek izmantota gan kā instruments krievvalodīgo mobilizēšanai un pakļaušanai tā sauktajai krievu pasaules interpretācijai par vēsturi, gan arī Latvijas valsts iedzīvotāju demoralizēšanai, tā sējot skepsi un neticību savai valstij un tiecoties veidot atsevišķu kolektīvo identitāti, tādu, kura pieņemama 9. maijā Pārdaugavā monumenta pakājē svinēt uzvaras dienu.
Mūsdienās uzvaras monuments un līdzīgas būves visur Latvijā kļuvušas par katalizatoru postpadomju nostalģijai Krievijas mediju ietekmē dzīvojošajai sabiedrības daļai. Savukārt lielākā daļa to uztver kā padomju okupācijas simbolu. Diskusijai par simboliem vienmēr neizbēgami ir emocionāls un diemžēl traģisks fons, ko apstiprina objektīvi rādītāji. Latvija Otrajā pasaules karā zaudēja ap 600 tūkstošiem cilvēku jeb gandrīz trešdaļu valsts iedzīvotāju. Šodien Krievija mērķtiecīgi vēršas ne tikai pret Ukrainas armiju, bet arī pret civiliedzīvotājiem, pastrādājot smagus noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un pārkāpjot starptautiskās normas, kuras ir iespējams pārkāpt.
Šodienas Latvijas sabiedriskajā telpā nevajadzētu būt okupācijas varu simbolizējošiem un slavinošiem tēlniecības darbiem, kas attaisno un glorificē okupācijas režīmu, noziegumus pret cilvēci, kurus savulaik īstenoja Padomju armija un šodien īsteno Krievijas Federācijas armija Ukrainā.
Ņemot vērā šos apsvērumus, Ārlietu komisija pieņēma lēmumu apturēt vienošanās 13. panta darbību līdz brīdim, kad Krievija izbeigs starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izvedīs savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas, pilnībā atjaunos Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām un pilnībā atlīdzinās Ukrainai par jau izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Vienošanās 13. panta apjomu nosaka vārdkopa “saskaņā ar starptautisko praksi”. Pēdējo gadu laikā ir mainījusies ģeopolitiskā situācija un līdz ar to arī starptautiskā prakse, kur arvien vairāk valstu kritiski izturas pret kara simbolikas saglabāšanu. Latvijas vēsture nav melnbalta, tā ir sarežģīta, un pēdējo mēnešu notikumi vēl vairāk ir sarežģījuši gan mūsu uztveri, gan mūsu savstarpējās attiecības. Pēdējo gadu laikā ir mainījusies ģeopolitiskā situācija un līdz ar to arī starptautiskā prakse. Tādēļ arvien vairāk valstu kritiski izturas pret kara simbolikas saglabāšanu. Ir likvidēti vai pārvietoti salīdzinoši daudz pieminekļu arī citās Eiropas valstīs.
Apzinoties Otrā pasaules kara nodarīto postu Eiropai un tās iedzīvotājiem, vairākas valstis ir izvēlējušās kara un uzvaras glorifikācijas simbolus pārvietot no publiskām vietām uz muzejiem vai kapsētām, tos rekonstruēt vai nojaukt. Ģeopolitisko apstākļu un starptautiskās prakses maiņa nozīmē, ka Latvijai nevar būt un nebūs pienākuma saglabāt tādas būves kā padomju okupācijas pieminekļi. Tāpēc jebkurā gadījumā ir iemesls uzskatīt, ka Latvijas pienākumi - atbilstoši vienošanās 13. pantam - vairs neattiecas uz tādu būvi kā piemineklis.
Kolēģi, es vēlos pirms pirmā balsojuma arī pateikties par šī likumprojekta izstrādi... konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, it īpaši Mārtiņam Birģelim. Vēlos pateikties arī Ārlietu ministrijai... Kristīnei Līces kundzei un arī Tieslietu ministrijai par konsultāciju, lai mēs varētu sagatavot juridiski un tiesiski korektu likumprojektu par šo saistību apturēšanu.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Kristai Baumanei.
K. Baumane (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Visi, kas mūs skatās un klausās! Latviešu tautai piemineklis Pārdaugavā ir padomju okupācijas simbols. Kopš 24. februāra tas ir kļuvis arī par simbolu PSRS mantinieces Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Es uzskatu, ka tam nav vietas mūsu valstī un mūsu valsts galvaspilsētā. Zinu, ka tāpat domā lielākā daļa Latvijas sabiedrības.
Līdz šim Latvijas rīcību attiecībā uz pieminekli un citām memoriālajām būvēm ierobežoja 1994. gadā noslēgtie divpusējie līgumi ar Krieviju par bruņoto spēku izvešanu. Saeimas Ārlietu komisija un Ārlietu ministrija pēdējās nedēļās ir cieši un cītīgi kopīgi strādājušas, lai atrastu tiesiski korektu ceļu, kā izbeigt līguma punktu par memoriālo būvju uzturēšanu, un tas nu ir izdarīts.
Vēlos uzsvērt, ka Latvija - atšķirībā no Krievijas - ir tiesiska valsts. Mūsu neatkarības pastāvēšana vistiešākajā veidā ir atkarīga no starptautisko tiesību ievērošanas. Ja Krievija uzspļauj starptautiskajām tiesībām, tas nenozīmē, ka mēs varam rīkoties tāpat.
Kolēģi, aicinu iepazīties ar šī likumprojekta anotācijā sniegto detalizēto argumentāciju, kas atbilstoši mūsdienu starptautisko tiesību praksei ļauj vienpusēji izbeigt konkrēto līguma punktu. Ar šo rīcību mēs uzņemamies atbildību un iegūstam tiesības noteikt, kas mūsu valstī notiek ar padomju laika pieminekļiem un citām memoriālajām būvēm, neatstājot tās Padomju Savienības mantiniecei, kas 21. gadsimtā Eiropas vidū uzbrūk savai kaimiņvalstij, slepkavo un izvaro nevainīgus cilvēkus.
Kolēģi, aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Šis jautājums ir muļļāts ļoti ilgstoši, gadus 20... šis piemineklis... mēs faktiski runājam par vienu būtisku objektu, kas atrodas Pārdaugavā, bet principā ne tikai... 20 un vairāk gadus. Varbūt tas ir bijis politiski pat izdevīgi vienam vai otram, bet šoreiz nerunāsim par to, jo esam tikuši pietiekami tālu.
Šeit ir divas lietas: pirmā - juridiskais aspekts, otrā - simbolisms.
Ja mēs runājam par juridiskajiem aspektiem, tad neaizmirsīsim, ka līgums (mēs šoreiz runājam par līguma punktiem vai darbības esamību vai neesamību) ir divpusējs akts. Tātad slēgts starp divām valstīm. Kolēģi, kā Krievijas Federācija rūpējas par Latvijas apbedījumu vietām un piemiņas vietām? Nerūpējas. Līdz ar to, ja kāda puse nerūpējas par apbedījumu vietām, kuras ir mūsu apbedījumu vietas, kādā sakarā lai mēs vispār domātu par līgumsaistību ievērošanu pilnā spektrā? Tas ir divpusējas gribas akts, kurā katrai pusei ir jāievēro savas tiesības un pienākumi, vienā, otrā vai trešā līgumā, bet jebkurā gadījumā tas ir jāievēro.
Krievijas Federācija nav ievērojusi ļoti daudzus līgumus. Ja mēs, piemēram, runājam par Ukrainas teritoriālo integritāti un neaizskaramību, tad arī tur ir līgums. Un kā ar šo līgumu veicas? Īsti neveicas. Līdz ar to ir pilnīgi normāli runāt no juridiskā aspekta par to, vai šie līgumi ir vai nav pildīti un kādas konsekvences no tā izriet.
Paldies Ārlietu komisijai par šo iniciatīvu, īpaši šajā brīdī, kad tas patiešām ir ļoti aktuāli.
Otra lieta ir par... Parunāsim par simbolismu. Tieši kāds simbolisms ir šiem daudzajiem visā Latvijas teritorijā sadēstītajiem padomju okupācijas - mums tā bija okupācija! - armijas karodziņiem: viens lielāks, viens mazāks... vienā pilsētā, otrā, trešā... pēc iespējas vairāk izkaisīti, pie katra stūra, lai jūs ejot nekad nevarētu paiet garām kādam padomju laikā būvētam... veidotam simbolam. Pārdaugavā ir viens no, teiksim, monumentālākajiem un lielākajiem simboliem, neapšaubāmi. Lūk, ko šobrīd pie šiem simboliem cilvēki cenšas paust - tie, kas atnāk uz šāda veida pasākumiem, īpaši tajā brīdī, kad ir tautas, kas ārkārtīgi cieš no vardarbības, kuru veic Krievijas agresijas rezultātā tās karaspēks...
Manuprāt, ir pienācis laiks pārstāt lupatas politiku, nepārtraukti muļļāties un netikt uz priekšu, bet vienā brīdī vai nu pieņemt lēmumu, ka mēs virzāmies uz šī monumenta un citu monumentu nojaukšanu, atbrīvošanu, pārtapināšanu... jebkādu citu juridisku risinājumu, vai atzīt, ka vēl joprojām nevaram tikt ar šādām lietām galā.
Manuprāt, ir pienācis laiks, lai tomēr pieņemtu drosmīgus lēmumus un virzītos uz priekšu. Cik ilgi mēs varam dzīvot pagātnē un visu laiku par to viens otram atgādināt?
Ja mēs runājam par piemiņas vietām, tad piemiņas vietas nozīmē sēru pasākumu, īpaši šajā gadījumā - par karā kritušajiem, bet, kā mēs redzam, bieži vien šie pasākumi tiek pārvērsti par citas valsts slavināšanas pasākumiem. Tur notiek dejošana, dziedāšana, šašlika ēšana, uguņošana un viss pārējais, kas pilnībā nav savietojams ar atceres pasākumiem. Tas ir tiešā veidā saistīts ar slavināšanu, priecāšanos. Par ko priecāties? Par ko priecāties?! Par to, ka cilvēki ir miruši kara laikā? Par to, ka ir bijuši valsts vadītāji, kas nolēmuši sadalīt dažādas teritorijas par labu vienai vai otrai varai? Nekā priecīga šajā kontekstā tur nav.
Līdz ar to pilnīgi objektīvi šīs piemiņas vietas ir organizējamas tikai tādā kontekstā kā ziedu nolikšana vai kaut kas tamlīdzīgs, un tur tādiem milzīgiem monumentiem, protams, arī nav vietas.
Te nesen tika runāts arī par tiesību mantinieci. Neaizmirsīsim, ka Krievija nav PSRS tiesību mantiniece, tā ir tiesību mantiniece tikai daļā - un tikai tajā daļā, kurā tai tas ir bijis izdevīgi.
Vēl viena lieta, par ko laikam tie cilvēki, kas iet uz turieni, apkārušies ar karogiem, ordeņiem un visādām citām rotaslietām jeb, precīzāk sakot, kaut kādiem metāliskiem atribūtiem, ir tas, ka PSRS sastāvā tobrīd bija arī Ukraina, pret kuru šobrīd Krievijas Federācija ir izvērsusi karu. Tad tas cilvēks, kas ir apkāries ar medaļām un apkāries ar karogiem, - viņš ko vispār... saprot, uz kurieni viņš ir atnācis un kāda veida situācijā atrodas? Ņemot vērā to, ka PSRS, kas it kā ir uzvarējusi Otrajā pasaules karā, sastāvā bija arī Ukraina, pret kuru šobrīd notiek genocīds, kā mēs šeit esam to atzinuši, acīmredzami tas vēl būs jautājums arī tiesību ekspertiem, bet jebkurā gadījumā šāds jautājums nav atbildēts viņiem pašiem.
Kolēģi, es domāju, ka mums ir jāvirzās uz priekšu. Šis dokuments un jautājums par panta darbības pārtraukšanu ir, pirmkārt, pamatojams juridiski, otrkārt, tas ir pamatojams ar to, ka tas ir simbolisms un mums no šiem simboliem ir jāatvadās. Dzīvosim uz nākotni, nevis visu laiku skatīsimies pagātnē. Visas tās vēsturiskās liecības, kas mums, mūsu bērniem un mūsu nākamajām paaudzēm būs vajadzīgas, izglītības sistēma spēs nodrošināt ārpus kaut kādiem monumentiem. Treškārt, mums ir tiešām jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai varam no vairākām lietām atkratīties, tādējādi parādot, ka spējam domāt drosmīgi un mūsu nākotnes labad.
Aicinu atbalstīt likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Vēl pavisam nesen nebūtu iedomājams un es pat neticētu, ka Saeima būtu spējīga izskatīt šādu likumprojektu, kas dodas okupācijas seku novēršanas virzienā. Daudzi, jau 30 gadus dzīvojot neatkarīgā Latvijā, ir aizmirsuši to, kas notika okupācijas laikā, kas notika Otrā pasaules kara laikā dažādu okupācijas karaspēku darbību rezultātā, un ir samierinājušies ar to, ka tās okupācijas sekas paliks te varbūt uz ilgiem laikiem. Līdzīgi kā daudzi samierinās... un gandrīz jau par ikdienu kļūst... un vairs nedomā par genocīdu pret Ukrainas tautu... kas notiek šobrīd Ukrainā. Līķu skaits jau kļūst par ikdienu, un es aicinu neaizmirst un nenolikt malā savas emocijas, kad mēs dzirdam par zvērībām Ukrainā.
Mēs arī šajā Saeimā esam mēģinājuši izskatīt okupācijas pieminekļa jautājumu. Mums tas 2019. gadā beidzās ne ar ko (tad, kad tika savākti paraksti), jo Saeimai nebija drosmes. Šodien man ir pamats domāt, ka Saeima lielā vienprātībā, izņemot acīmredzamus Krievijas imperiālistiskās un noziedzīgās politikas atbalstītājus, pieņems šo likumprojektu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā.
Jāatgādina, ka līgums, par kura 13. panta apturēšanu runā šis likumprojekts, jau pats par sevi nav... un neparedz minētā pieminekļa aizsardzību. Diemžēl deviņdesmitajos gados acīmredzot ir notikusi sarakste starp Ārlietu ministriju un Krievijas attiecīgajām institūcijām, būtībā radot situāciju, ka esam nostādīti ķīlnieka lomā. Tagad mums ir jāaptur šī līguma 13. pants, lai ievērotu visas starptautisko tiesību normas. To mēs esam gatavi darīt. Šis šķērslis ir jānoņem. Bet ne tikai šis piemineklis, kas atrodas tā saucamajā Uzvaras parkā; ir vēl aptuveni 300 objektu, kas ir jāaizvāc un kas katrā ciemā un novadā atgādina par Otrā pasaules kara zvērībām, tai skaitā padomju okupācijas karaspēka veiktajām laupīšanām, izvarošanām visā Latvijas teritorijā.
Lai to panāktu, šai Saeimai būs jāpieņem ļoti drosmīgi lēmumi, jo man nav ilūziju par to, ka visas pašvaldības vai šo pieminekļu īpašnieki rīkosies valstiski atbildīgi ar mērķi novērst okupācijas sekas.
Arī valdībā ir spriests par šo jautājumu, un tāpēc Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu. Un ziniet - līdz balsojumam pagājušajā sēdē, kad Konservatīvie iesniedza lēmuma projektu par šo tēmu, kurš, pateicoties patriotiski noskaņotu deputātu balsīm, nonāca darba kārtībā, izsaucot sašutuma vētru par tiem deputātiem, kas balsoja “pret” šī lēmuma projekta nonākšanu darba kārtībā... un beigās tātad, radot šo vienbalsību, ko mēs vērosim šodien, šis Tieslietu ministrijas ziņojums, izrādās, nedēļas laikā arī ir pavirzījies uz priekšu. Pat Iekšlietu ministrija šonedēļ to ir saskaņojusi bez iebildumiem. Arī Valsts drošības dienests to ir saskaņojis bez iebildumiem. Ārlietu ministrija, kuras mērķis un uztraukums ir tikai par šī panta spēkā esību vai neesību, saka: ir ļoti labi, ka būs šis likumprojekts; viņi jau, protams, neuztraucas par demontāžu kā tādu, bet būtībā viņi arī piekrīt šim informatīvajam ziņojumam. Satversmes aizsardzības birojs norāda uz riskiem, kas varētu rasties un ar ko mums ir jārēķinās, turpinot cīņu ar okupācijas sekām, piemēram, būs dažādi kiberuzbrukumi, būs politiķu izsmiešana un tādas lietas. Šis risku saraksts būs publiski pieejams, un katrs varēs ar tiem iepazīties.
Līdz ar to es secinu, ka drosme, kas bija šeit jāpanāk, sakņojas sabiedrībā, kas piespieda beigu beigās jau pagājušajā sēdē lielākajai daļai deputātu izteikt atbalstu šai domai - gan par līguma 13. panta apturēšanu attiecībā uz memoriālajām būvēm, gan attiecībā uz pieminekļa nojaukšanu. Atgādinu, ka šis ir tikai pirmais solis.
Daudzi jautā - kāpēc? Vai tiešām ir sakars šim okupācijas piemineklim Pārdaugavā ar to, kas notiek Ukrainā? Ir tiešs sakars ne jau tikai tam, ka cilvēki iet un slavina tur agresoru, bet viņi svin... tās ir Krievijas imperiālisma dzīres, kas tur tiek svinētas. Tad, kad Latvija tika okupēta... pēc Otrā pasaules kara... tās bija Krievijas imperiālistiskās domāšanas sekas tajā brīdī. Un arī iebrukums Ukrainā ir šīs politikas tiešs turpinājums. Līdz ar to mēs varam konstatēt, ka Krievijā nav mainījusies ne ideoloģiskā noskaņa, ne attieksme pret civilizēto pasauli.
Paldies visiem, kas ir iesaistījušies likumprojekta sagatavošanā, - gan Kola kungam, gan Ārlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, gan deputātiem, kas atbalstīs un nodrošinās tā saukto lielo steidzamību... kas nodrošināja jau lielo steidzamību šim likumprojektam. Bet es tikai ceru, ka tad, kad Saeimai būs jāpieņem nākamie lēmumi šajā ceļā, tai skaitā uz Pārdaugavas staba demontāžu, vienotība starp deputātiem būs tikpat stipra kā šodien. Lai nesanāk tā: jā, mēs esam “par” līguma 13. panta apturēšanu, jā, jā, bet par to nojaukšanu - tur ir jāizvērtē, un vajag kādu konsultatīvo padomi, vispār jāparunā ar ekspertiem, kā tad tur īsti ir bijis un tā, un vispār ir ļoti grūti to nojaukt, jo tur liels betona bluķis ir iebetonēts Latvijas zemē.
Mēs, Konservatīvie, darīsim visu iespējamo, lai izgaismotu jebkurus mēģinājumus kavēt šī pieminekļa fizisku demontāžu. To es jums saku jau tagad.
Aicinu atbalstīt.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms gribas ar jums padalīties. Pirms kāda neilga brīža mēs ar kolēģi Tavara kungu apskatījām 1994. gada bildes: šis līgums tika parakstīts tā svinīgi - Ulmaņa kungs un Jeļcina kungs... abi prezidenti kopā paraksta, sasit arī šampanieša glāzes...
Protams, pašā pamatā un arī visos ziņu virsrakstos... ir virsraksts par to, ka šis līgums jau būtībā ir par Krievijas armijas izvešanu. Tie ir apstākļi... Un, protams, arī sabiedrībā šim, 13., pantam, par kuru mēs šodien lemsim, nemaz tik liela uzmanība netika pievērsta; tajā laikā mums - kā valstij - bija pavisam citi izaicinājumi.
Un, neraugoties uz to, ka lielai daļai sabiedrības šis piemineklis Pārdaugavā jau tajā laikā raisīja pilnīgi citas asociācijas - nevis ar uzvaru, bet, tieši otrādi, kā jau te kolēģi minēja, - ar okupāciju. Un tajā laikā, kad šis piemineklis tika būvēts... nu, arī tas būvēšanas veids, kā tas viss notika, - arī tas viss, es domāju, daudziem Latvijas iedzīvotājiem raisīja jautājumus.
Tomēr šodien... un mums visiem jābūt ir atklātiem... Ar šo pieminekli mēs esam sadzīvojuši ilgus gadus, un mēs esam redzējuši, vērojuši dažādas politiskas iniciatīvas, iedzīvotāju iniciatīvas par to, ka šis piemineklis būtu jānojauc.
Ilgus gadus arī mēs šeit, Saeimā, esam apmainījušies ar viedokļiem par to, vai tam būt vai nebūt, un vienmēr šis Ārlietu ministrijas pieminētais 13. pants... Tiek likts un atgādināts: kolēģi, mums ir saistības, mēs esam uzņēmušies saistības; mēs esam vienojušies; mēs esam slēguši līgumu ar valsti; mēs savus principus ievērojam.
Bet, atklāti runājot, es domāju, ka laikā līdz 2022. gada 24. februārim, kad Krievija sāka savu iebrukumu Ukrainā, šāds balsojums Saeimā nebūtu bijis iespējams. Pēc 24. februāra situācija ir būtiski mainījusies, un dienu no dienas mēs dzirdam par jaunām, šausminošām lietām.
Un kas mani priecē? Dienu no dienas vairāk priecē tas, ka Eiropas Savienība kļūst vienotāka dažādos līmeņos - gan ekonomiskajos jautājumos, gan arī vērtību jautājumos - cīņā pret Krieviju. Un šajā gadījumā... tik tiešām šeit jāsaka paldies visiem tiem - gan juridiskajiem spēkiem, gan arī politiskajiem spēkiem -, kas vienojās šī likumprojekta izstrādē. Un šodien būs tā diena, kad Saeima balsos un ar balsu vairākumu atbalstīs likumprojektu, kurš pēc būtības dos zaļo gaismu šī pieminekļa nojaukšanai. Tā ir lieta, kas nebija iespējama, un par to... es domāju, šajā Saeimā būtu absolūts mazākums, ja mēs to rosinātu pirms 24. februāra. Pēc 24. februāra mēs redzam citu Krieviju, mēs redzam citu situāciju un šis vērtību jautājums kļūst arvien, arvien svarīgāks.
Protams, nevar nenovērtēt arī cilvēkus, kas tiešām iet un piemin kritušos radiniekus, bet piemiņas vietas Latvijā paliek, un to varēs darīt arī turpmāk. Tā būs cita vieta, nevis piemineklis Pārdaugavā.
Kolēģi! Šajā gadījumā es vēlētos vērsties arī pie valdības pārstāvjiem...
9. un 10. maijs arī bija ļoti zīmīgi datumi. Un šīs valdības laikā tā nav pirmā reize, kad mēs redzam, ka šī valdība netiek galā ar izaicinājumiem, ar provokācijām.
Kolēģi! Mēs, Saeima, pēc 24. februāra pieņēmām virkni likumu... Vienprātībā mēs pieņēmām virkni likumprojektu un lēmumu projektu - vienprātībā, nestrīdoties, dodot valdībai visus nepieciešamos instrumentus, lai novērstu provokācijas riskus; lai dotu valdībai tos instrumentus, lai tā spētu vairāk saliedēt mūsu sabiedrību.
Un šajā gadījumā... ja mēs, Saeima, pieņemsim šo lēmumu, es aicinātu visus iesaistītos, īpaši tos politiķus, kuri atbild par šiem drošības jautājumiem, īpaši valdības ministrus, ļoti rūpīgi, ar daudz nopietnāku attieksmi izturēties pret drošības jautājumiem, provokācijām un citām lietām.
Šobrīd es redzu to, ka valdība nespēj ar šiem jautājumiem tikt galā. Diemžēl. Un 9. un 10. maijs bija spilgts piemērs tam.
Ja mēs iedosim šo instrumentu un pieņemsim visus nepieciešamos likumus, mums jāapzinās, ka tam būs - un tam būs! - arī sekas. Un mums jāsaprot, ka valdībai jābūt gatavai šos problēmjautājumus risināt. Šobrīd man nav pārliecības, ka tas tā būtu.
Balsojot par šo likumprojektu... Es aicinu ikvienu deputātu darīt visu iespējamo, lai arī ministru attieksme pret šo jautājumu būtu nopietna.
Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, jau šodien esam aicinājuši iekšlietu ministri uz tikšanos, lai pārrunātu tos jautājumus... to, kas nupat, šonedēļ, 9. un 10. maijā, notika pie Uzvaras pieminekļa.
Kolēģi, šajā gadījumā man gribas redzēt atbildīgu attieksmi tieši no ministriem, lai šis lēmums tiktu izpildīts godprātīgi.
Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Godātā Saeima! Es vēlos iesākumā paust pateicību tiem, kuri beidzot - beidzot, pēc visiem šiem gadiem! - ir spējuši sanākt kopā un sagatavot šo tiesisko risinājumu.
Īpaši es vēlos teikt paldies Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam un Ārlietu ministrijai, un tāpat arī juristiem, kuri ir strādājuši ar šo jautājumu, lai sagatavotu tam tiesisku risinājumu, kas atbilst starptautiskajiem līgumiem, starptautiskajai praksei.
Gadu gadiem tika teikts, ka tas ir neiespējami, bet bija cilvēki, kas ticēja, kas runāja par to, ka tas ir jādara. Tolaik nebija svarīgi tie argumenti, ka pat politiski represētajiem bija katru gadu kopš neatkarības atjaunošanas jānoskatās uz šo kaunu... kauna traipu, kāds atradās Latvijas galvaspilsētas sirdī un tāpat arī daudzās jo daudzās citās Latvijas vietās. Toreiz šie cilvēki tika kušināti, saukti par radikāļiem un tika meklēts simt un viens iegansts.
Vai šo lēmumu mēs varējām pieņemt ātrāk? Protams. Lai to pieņemtu, nebija jāgaida šie asiņainie notikumi, kuri ir sākušies 24. februārī. Identisku lēmumu mēs varējām pieņemt jau 2014. gadā, kad Krievijas okupācijas karaspēks iebruka neatkarīgajā Ukrainā. Šādu pašu lēmumu mēs varējām pieņemt jau 2008. gadā, kad krievu okupanti iebruka Gruzijas teritorijā. Mēs būtu varējuši jau toreiz šādu pašu lēmumu pieņemt, pamatojoties uz tām pašām normām, ar kurām mēs šodien esam sagatavojuši šo likumprojektu.
Mans kolēģis Edvīns Šnore brīdināja, ka daudzi guļ letarģiskajā miegā un ir nepieciešami tiešām ļoti baisi notikumi, lai cilvēki piedzīvotu atmošanos, lai pamanītu, ka mūsu vidū ir piektā kolonna, lai pamanītu, ka mēs esam ierauti Krievijas atkarības ķēdē. Es teiktu, ka šobrīd šī atmošanās ir notikusi. Pat tie, kas vēl nesen pie Saeimas... atbalstīja Uzvaras laukumā esošā objekta saglabāšanu, ir mainījuši viedokli un šodien būs gatavi atbalstīt šo likumprojektu.
Sāpīgi spērieni ir nepieciešami, lai politiķu vairākumam izaugtu mugurkauls. Es ceru, ka mēs varēsim pieņemt arī vēl izlēmīgākus lēmumus, vēl nozīmīgākus lēmumus, kuri skar ne tikai pieminekļus, kuri ir svarīgi saistībā ar mūsu nacionālo drošību.
Šobrīd mums nav, no kā baidīties. Mūsu valsts patrioti 1918. gada novembrī varēja baidīties - tajā brīdī, kad tika dibināta neatkarīgā Latvijas valsts, bet šajā teritorijā atradās divu citu valstu karaspēki un mums nebija pašiem savas armijas. Varēja baidīties 1990. gadā, kad nebija izveidota... nebija atjaunota Latvijas armija un mūsu teritorijā atradās krievu okupācijas karaspēks.
Tagad mums ir sava valsts, savi bruņotie spēki, esam pasaules spēcīgākās militārās alianses daļa, un mums nav jābaidās par savu valsti, par provokācijām, ko var īstenot mūsu valstij naidīgi spēki.
Es ne tikai ceru, ka mēs šodien pieņemsim šo likumu, bet ceru arī, ka jau pavisam drīz, jau tuvākajos mēnešos, Latvijas teritorijā vairs neatradīsies neviens okupeklis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Saeimas vēlēšanās piedalījās mazliet vairāk nekā 50 procentu Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, un lielākā daļa no šiem 50 procentiem izvēlējās tādus deputātus, kādi šobrīd ir Saeimā. Un šobrīd es runāšu manu vēlētāju vārdā, kuri ir Latvijai lojāli pilsoņi, un es domāju, ka es pateikšu to, ko viņi labprāt vēlētos pateikt visai sabiedrībai, jo viņi to nevar. Es to varu, tāpēc es šeit esmu.
Es personīgi nekad neesmu zvejojusi balsis pie Uzvaras pieminekļa, kā to varbūt darīja citi politiķi, izmantojot situāciju, izmantojot piemiņas pasākumus, pārvēršot tos par priekšvēlēšanu aģitāciju. Un viņu atbildība šobrīd ir tā, ka viņiem ir jāsaka kaut kas, bet viņi nesaka diemžēl... Tāpēc teikšu es, jo 10. maija rītā jūs aizšķūrējāt arī manu tuvinieku un manu draugu nestās puķes, kuras viņi nesa (Starpsaucieni.) piemiņai par saviem radiniekiem, par saviem ģimenes locekļiem, jo viņiem tas ir ļoti svarīgi - tā ir viņu vēsture, un tā ir viņu dzīve.
Un jābūt ir ļoti naivam, lai domātu, ka... Tie, kuriem ir kaut kāds velnišķīgs plāns padomā, mēģinās šos notikumus jums parādīt kā tādu nejaušu sakritību virkni: “Jā, puķītes novīta, mēs gribējām ātrāk savest kārtībā... Jā, piemineklis droši vien ir bīstamā situācijā, bīstamā stāvoklī - tas būtu jāierobežo.” Un jūs tiešām domājat, ka šis velnišķīgais plāns, ko jūs šobrīd nesat pāri Latvijai, nebūs pamanīts?
Ir pilnīgi skaidrs, kas ir padomā lēmuma pieņēmējiem, un ļoti žēl, ka mēs šodien dzirdam no tribīnes tādas frāzes, ka šis ir drosmīgs lēmums, mēs nekad nevarējām iedomāties, ka kādreiz mēs varēsim kaut ko tādu lemt. Un šie vārdi neskan par Latvijas ekonomikas izaugsmi vai ģimenes vērtību aizsardzību, bet šie vārdi skan par naida sēšanu sabiedrībā, jo jūs ļoti labi apzināties, ko jūs šobrīd darāt.
Un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, kurai droši vien vairs nebūs, ko darīt, jo sabiedrība vairs nebūs saliedēta pēc šāda lēmuma, noteikti varētu likvidēt un Judina kungs varētu iet mājās un nesaņemt šo algu.
Šis nav drosmīgs lēmums, kolēģi, šis ir lēmums, kas šodien sašķels sabiedrību divās daļās un mēģinās izraisīt vēl nebijušas negācijas sabiedrībā. To ļoti nevēlas pieļaut sabiedrības domājošā daļa. Ja jūs varētu uzņemties... būt tik drosmīgi un aiziet parunāt... aiziet pie cilvēkiem, kuri jūs kādreiz ir ievēlējuši, vai arī pie tiem cilvēkiem, kuri šobrīd vienkārši maksā nodokļus, lai jūs varētu sēdēt Saeimā un saņemt transporta kompensācijas, jūs noteikti dzirdētu no viņiem to, ka viņiem visiem ir bail. Un viņiem visiem ir bail no tā, kādus lēmumus jūs šeit pieņemsiet, spēlējoties ar jums doto varu. Viņi grib dzīvot mierīgā Latvijā, ar saticīgu sabiedrību. Viņi domā un krāj naudu rudens rēķiniem.
Tā vietā, lai šodien lemtu par to, kā mēs dzīvosim rudenī un kā mēs ziemā vispār varēsim pabarot savas ģimenes un apkurināt mājas, jūs šobrīd lepojaties ar drosmīgiem lēmumiem, kuri izraisīs - diemžēl izraisīs! - negatīvas sekas. To mēs visi redzam un saprotam. Un es tikai varu cerēt un lūgt, lai tie cilvēki, kuriem jūs šodien darīsiet pāri, saglabā saprātu, saglabā savas emocijas mierīgas un nelaiž naidu sevī, kā jūs to noteikti vēlētos no viņiem. (Starpsaucieni.)
Mēs izturēsim. Mēs izturēsim, kolēģi, arī jūsu ārprātu. Mēs izturēsim jūsu ārprātu, un mēs būsim gudri un sagaidīsim, lai jūs ietu prom, jo tik daudz, cik jūs esat darījuši pāri cilvēkiem, droši vien nav darījis neviens Saeimas deputāts. (Starpsauciens: “Kurš ir darījis pāri cilvēkiem?”; starpsaucieni.)
Kolēģi! Es aicinu jūs aizdomāties, ko jūs darāt šobrīd.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Dāmas un kungi! Senos laikos... pirmie cilvēki sev talkā sauca dievus, elkus, veidoja vietas to godināšanai, nesa upurus, lika ziedus. Ja tas nelīdzēja, pirmais, ko viņi darīja, - viņi graustīja tās vietas.
Kaut kas līdzīgs notiek arī šodien. Es neatceros, ka kaut kāds piemineklis - vienalga kāds un vienalga kur - būtu ierosinājis kādu karu, būtu ierosinājis kādu krīzi, būtu ierosinājis tādas lietas un tādas darbības, par ko... būtu kauns, ja to darītu piemineklis. Visu dara cilvēki. Cilvēki!
Tiešām vienīgā patiesība, kas šodien skanēja, - ka ļoti stipri ir mainījusies ģeopolitiskā situācija, mainījusies dzīve mūsu pasaulē, kardināli mainījusies. Un to izraisīja ne tikai pandēmija, ne tikai karš Ukrainā, tiešām smags un netaisnīgs karš; to izraisīja vairāki faktori, tai skaitā arī neredzētās... līdz šim nepieredzētās un nepiedzīvotās ekonomiskās krīzes sākums. Sākums - es pasvītroju.
Un šinī gadījumā cilvēkos pieaug neapmierinātība - visos cilvēkos. Pieaug emocijas, kas viļņo. To pierāda ne Latvijas pieredze, bet pasaules pieredze. Dzeltenās vestes Parīzē un citās Francijas pilsētās - vai tas nav tāda veida signāls par cilvēku neapmierinātību ar to, kas notiek ap viņiem un ar viņiem? Tas ir ļoti nopietni, jo tas veido negatīvo emociju plūsmu, kas var sasniegt kritisko masu. Tas ir traki, jo tā sāka veidoties revolucionārās situācijas diemžēl.
Ko darīt šinī gadījumā? Mēģināt ielikt kaut kādus aizsprostus, lai dalītu, ierobežotu tās emocijas, vai mēģināt meklēt cēloņus, kāpēc tā radās... kāpēc cilvēkiem pieaug bailes par visu? Bailes no kara, bailes par savu dzīvību, bailes par nākotni - savu nākotni, savas ģimenes nākotni, savas valsts nākotni. Tas viss ir, tas ir fakts. Un šeit talkā nāk politiķi. Politiķu uzdevums ir tomēr saglabāt... jo trakāka situācija, jo cilvēkiem, kuri sevi uzskata par politiķiem, jābūt vēsākam prātam - vēsākam prātam.
Ar ko mēs šodien taisāmies nodarboties, runājot par drosmīgiem lēmumiem, par visu pārējo? Pat par lēmuma projektu... par likumprojektu runājot, mēs drosmīgi apturam punkta darbību. Priekš kam? Mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, demokrātiskā valstī. Mēs paši lemjam, ko darīt, ko nedarīt. Mēs paši to darām - mēs apturam. Apturēt nozīmē apturēt uz zināmu laiku vai līdz zināmam laikam. Kas pēc tam? Tiešām, kas būs pēc tam? Nu, nojauksiet pieminekli, vienu, otru, bet kas ar to mainīsies?
Starp citu, cīņa ar pieminekļiem ir ļoti aizraujošs process, un tas ir tikai sākuma fāzē. Šodien runa ir par Pārdaugavas pieminekli. Jau izskanēja runa par to, ka vajadzētu arī piemiņas plāksnes, vienu otru, nolikvidēt. Teiksim, priekš kam Rīgā, pie universitātes, ir Keldiša piemiņas plāksne? Kas ir Keldišs? PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents. Tas nekas, ka viņš ir rīdzinieks un izcils zinātnieks. Varbūt vajadzētu nojaukt pieminekli arī Mārim Liepam, kurš bija PSRS Tautas mākslinieks un lielāko mūža daļu dejoja Maskavas Lielajā teātrī, nevis Rīgā. Varbūt arī tā. Tas ir risinājums? Un ko darīt ar pieminekli sarkanajiem strēlniekiem, kurš uzcelts padomju laikos? Nosaukums ir mainīts, piemineklis stāv uz vietas, bet pēc būtības vajadzētu nojaukt. Nojaukšanas process ir azartiskāks nekā azartspēles, un ar to, es jūtu, visi nodarbosies.
Kāpēc viss tā parādās? Man šķiet, ka lielākā problēma šodien (un tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir arī mūsu kaimiņvalstu problēma un Eiropas un pasaules valstu problēma, pie tam ne tikai demokrātisko, totalitāro - visu valstu problēma) - tā ir, piedodiet man, politiķu pelēcība. Un, kad šī pelēcība kļūst agresīva, tas ir traki... traka bilde. Jo trakāka pelēcība - jo trakāki notikumi, jo trakāka dzīve parastajiem cilvēkiem.
Šodien diemžēl ir tāda situācija, kas ir trauksmaina ne tikai visā pasaulē, bet trauksmaina ir arī Latvijā, ko, godīgi sakot, stimulē arī tuvojošās vēlēšanas. Vēlēšanas, neapšaubāmi, spēlē ļoti negatīvu lomu, pieņemot jebkuru lēmumu. Arī šodienas lēmums ir ļoti negatīvs, jo tie, kas balso “par” vai balso “pret”, varbūt domā, ka tas ietekmēs vēlēšanu rezultātus. Nebūt ne. Tas ietekmēs tikai un vienīgi katra atsevišķa cilvēka, kas sevi uzskata par politiķi, likteni, ne vairāk.
Tāpēc, domājot par nākotni, domājot par šīsdienas situācijas risinājumiem, pirmkārt, ir jādomā par cilvēkiem; otrkārt - par to (kā šodien no rīta ļoti pareizi teica Pabrika kungs), ka it īpaši politiķiem jāsaglabā karstas asinis un vēss prāts. Es vēl pieliktu klāt - tīras rokas.
Es neaicinu nevienu šodien... negribu pateikt, kā vajadzētu vai kā nevajadzētu balsot par šiem dokumentiem. Es tikai gribu lūgt Dievu: Dievs, pasargā no šīs agresīvās pelēcības, Dievs, saglabā Latviju nākamajām paaudzēm draudzīgai dzīvei - dzīvei, kur nebūtu naida kurināšanas un naida kurinātāju, dzīvei, kas būtu patīkama, mīļa cilvēkiem, kuri savukārt ir, bija un būs lieli un normāli Latvijas patrioti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Labdien, kolēģi! Vai šis ir drosmīgs lēmums, ko mēs šodien pieņemam? Es domāju - nē. Tāpēc ka to vajadzēja izdarīt jau sen. (Starpsauciens: “Jā!”) Šodien tas ir novēlots lēmums. Es teiktu, ka to vajadzēja pieņemt deviņdesmitajos gados - tad, kad Ļeņinu nocēla ar ceļamkrānu, tad arī vajadzēja šo pieminekli demontēt.
Šodien tā ir tāda muļļāšanās, starp citu, diezgan ilgā laika posmā, bet esmu priecīgs, ka tas ir noticis, jo man liekas, ka tie, kas mums te tādi jaunāki runā, viņi neatceras tos laikus. (Starpsauciens: “Atceras!”) Jūs varbūt kādam bijāt padomā, varbūt arī nebijāt padomā, bet es atceros, kā toreiz, bērnībā, kad es braucu pie saviem radiem uz Pārdaugavu, mani vecāki runāja par šo pieminekli. Viņiem tas riebās, jo tas bija okupācijas simbols. Es atceros, kā mana mamma atnāca no darba un teica, ka komunisti, kaut kāds tur poļitruks, ir pieprasījis ziedot 25 rubļus, brīvprātīgi ziedot, lai uzbūvētu šo pieminekli. Ja jau mani vecāki ziedoja naudu “brīvprātīgi” (pēdiņās), tad, es domāju, mums ir tiesības šodien tikpat brīvprātīgi to arī nojaukt. Un to vajadzēja sen nojaukt, kā es teicu.
Šis piemineklis ir simbols okupācijai, un tam nav nekāda sakara ar tiem, kas ir krituši Otrajā pasaules karā. Mēs ļoti labi zinām, ko darīja represīvais padomju režīms, kurš bija vienādības zīme... nacistiskajam režīmam. Starpība tikai tā, ka ar nacistiem pasaule tika galā, bet ar Padomju Savienību netika. Es domāju, ka vēl šodien Latvijai pienākas reparācijas no Krievijas, kura ir Padomju Savienības mantiniece... pārņēmēja. Latvija bija cietusi, mūsu ekonomika tika sagrauta.
Ja runā par tiem, ko mēs tur pieminam - jā, mēs pieminam kareivjus, kuri varbūt kaut kur krita Otrajā pasaules karā, vienā vai otrā pusē cīnoties. Bet šobrīd šis piemineklis man asociējas ar to, kas notiek Bučā.
Un tad es atkal atceros, kā mani vecvecāki stāstīja, ka tie, kas ienāca 1940. gadā Latvijā, bija ļoti līdzīgi tiem, kas tagad centās nokļūt Kijivā. Viņi ienāca pufaikās, smirdīgi, manai vecaimātei norāva zelta krustiņu no kakla. To man stāstīja. Un tagad mēs runājam, ka tas piemineklis ir jāsaglabā? Nē, tas nav jāsaglabā.
Es tiešām aicinu visus deputātus balsot “par” un nevienam nebalsot nedz “pret”, nedz atturēties. Un te runa nav par naidu, te runa ir par to, ka tas piemineklis ir pazemojis latviešu tautu un tas ir jānovāc. Tā ir rēta Rīgā, tā ir rēta visā Latvijā, un tai vietai ir jābūt līdzenai. Nedrīkst vairs tas pastāvēt.
Ja runā par to, ar ko atšķiras deviņdesmitie no šodienas - šodien Krievija vairs nav demokrātiska valsts, Krievijā ir fašistisks režīms. Toreiz bija Jeļcins, toreiz bija demokrātiski ievēlēts prezidents un parlaments. Tagad Krievijā no demokrātijas nav ne smakas.
Un es nevaru iedomāties, ka, piemēram, 1944. gadā kādas demokrātiskas valstis būtu vēlējušās apspriest... diplomātiskās sarunas ar nacistisko Vāciju. Toreiz nekas tāds nebija iespējams, toreiz runa bija tikai par to, vai nacistiskā Vācija varētu kapitulēt. Un šobrīd ir līdzīga situācija. Krievija ir agresors, Krievija nav demokrātiska valsts, Krievija ir fašistiska valsts.
Tāpēc tas, ko mēs šeit darām - man liekas, tā ir muļļāšanās, jo to vajadzēja izdarīt jau sen. Un paldies visiem, kas balsos “par”.
Es aicinu visus balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Labdien, kolēģi! Pirms nedaudz vairāk kā mēneša es no šīs tribīnes priecājos par to, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Saeima paātrinātā tempā ir sākusi realizēt Nacionālās apvienības programmu. Toreiz es savu runu beidzu ar pārliecību, ka šo okupantu stabu Pārdaugavā mēs arī agri vai vēlu nojauksim... ar jūsu kolektīvu atbalstu. Šobrīd... šodien mēs speram ļoti platu soli šī darba... uzdevuma izpildē. Turpināsim izpildīt Nacionālās apvienības programmu! Ja pirms 10 gadiem mēs bijām vieni šajā prasībā, tad šobrīd šai prasībai pretojas vairs tikai “Vienotās Krievijas” filiāle Latvijas parlamentā, kas arī 9. maijā bija plaši pārstāvēta, it kā individuāli noliekot ziedus pie šī kauna staba Pārdaugavā.
Kolēģi, ja kādam vēl ir šaubas par to, kādai publikai šis piemineklis ir svēts un kādi tur iet nolikt ziedus, iesaku paskatīties vakardienas Latvijas Televīzijas “Panorāmas” ziņu sižetu, kur aptuveni trīs minūšu garumā cilvēki ar ļoti līdzīgiem ģīmjiem un pārliecību... kādi slepkavoja ukraiņus Bučā, izvaroja, ņirgājās... brīvi pauda savu pārliecību Latvijas Televīzijā. Ļoti labi, ka viņus parādīja - šos pretīgos purnus. Nojauksim šo pretīgo purnu svētumu mūsu galvaspilsētā!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, vēl 2017. gadā es pārliecinājos, cik bezmugurkaulaini radījumi staigā šeit, Saeimā, un arī ministrijas ēkās. Mans kā pašvaldības deputāta aicinājums bija izvērtēt šīs būves un arī šo slaveno lielgabalu - ar aicinājumu: ja ir apbedījumu vietas, tās pārvietot uz kapsētām, kur ir apbedīti kritušie kareivji. Tā būtu tā pareizākā vieta, kur varētu pieminēt šo dienu un kareivjus, kuri ir krituši, un tā būtu arī tā vieta, kur vajadzētu gulties puķēm.
Tādēļ no savas puses aicinu atbalstīt šo likumprojektu un virzīties tālāk.
Bet es vēl atgādināšu, kādas tad ir tās mūsu vajadzības, un atgādināšu, ka ir tā sauktā Maslova piramīda. Šīs piramīdas pirmais pakāpiens ir pamatvajadzības, kas mums ir nepieciešamas, lai dzīvotu. Un mums dienaskārtībā ir arī nākamie jautājumi... gan likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības likumā”... īpaši par pārtiku, šobrīd arī par degvielu. Un tie ir tie jautājumi, kur es ļoti gaidīšu jūs, deputātus, aktīvi diskutējam un stāstām, kas šobrīd notiek ministrijās, kā notiek virzība dārdzības samazināšanai.
Un nākamais pakāpiens šajā Maslova piramīdā ir drošība. Te katram deputātam es tomēr aicinātu aizdomāties, kāda šobrīd mums ir iekšējā drošība. Vai Marija Golubeva ir tā ministre, kura X stundā spēs sakārtot mums šo drošību? Es minēšu, ka jau šodien izskanēja informācija par to, ka Nacionālā apvienība pieprasījusi Marijas Golubevas demisiju. Es domāju, ka mums noteikti būtu jāpievienojas šim pieprasījumam, jo iekšējā sistēma, iekšējā drošība mums ir ļoti kritiskā stāvoklī. Mēs redzam, ka pēdējā gada laikā reformas neiet uz priekšu. Un es joprojām apšaubu to, cik lojāli ir vai lojāli var būt visi drošības dienestu darbinieki.
Tādēļ es aicinu vispirms neaizmirst par manis minētajiem Maslova piramīdas pirmajiem pakāpieniem, jo šādi mēs varam rūpēties par lojāliem cilvēkiem Latvijā, un nepiekritīšu, kā tika minēts presē no deputāta puses, tam, ka ar likuma palīdzību mēs panāksim lojalitāti. Ar likumu nevar panākt lojalitāti. Virzība uz ekonomisko attīstību - tas ir virziens, kurā mums ir jādodas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labrīt, cienījamā Saeima! Krievijas iebrukums Ukrainā un Latvijas atbrīvošana no hitleriešiem ir divi dažādi notikumi, lai gan Krievijas pašreizējā vadība, iespējams, arī grib izplatīt to lielo uzvaru uz savu iebrukumu Ukrainā, tāpat kā šā likumprojekta autori un tie, kas viņus atbalsta, mēģina izplatīt iebrukumu Ukrainā uz uzvaru pār Hitleru.
Piemineklis Pārdaugavā ir piemineklis sarkanarmiešiem, kuri atbrīvoja Latviju no hitleriešiem. Sarkanā armija ir atbrīvojusi Latviju, sabiedrotie - Rietumeiropu. Krievijas armijai nav nekāda sakara ar sarkanarmiešiem. Uzvaras diena ir uzvaras diena pār hitleriešiem un tikai pār viņiem. Piemineklis Pārdaugavā nav krievu piemineklis un nav Krievijas piemineklis. Sarkanajā armijā (Starpsauciens.)... Sarkanajā armijā karoja aptuveni 100 tūkstoši latviešu un citu tautību Latvijas pilsoņu. (Starpsaucieni.)
Piemineklis Pārdaugavā ir tikpat latviešu piemineklis, cik krievu piemineklis. Es atgādināšu, ka vairāk nekā divi tūkstoši ukraiņu kļuva par Padomju Savienības varoņiem, un tā ir karaspēka vīrišķības virsotne. Cik bija ar medaļām neatzīmētu varoņu - ukraiņu un latviešu -, nav iespējams iedomāties.
Atšķirībā no likumprojekta autoriem un tiem, kas aicina to atbalstīt, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nenorobežojas no senčiem, kuri sita hitleriešus. Tieši 9. maijā viņš uzrunāja savu tautu šādiem vārdiem: “Šodien mēs svinam uzvaru pār nacismu, un mēs neatdosim nevienu mūsu vēstures daļu. Mēs lepojamies ar mūsu senčiem, kuri kopā ar citām antihitleriskās koalīcijas tautām ir uzvarējuši nacismu. Uzvaras dienā pār nacismu mēs cīnāmies par jaunu uzvaru. Ceļš uz to ir smags, bet mēs nešaubāmies, ka uzvarēsim.” Atšķirībā no tiem, kas atbalsta Latvijā esošo pieminekļu nojaukšanu, Ukrainas prezidents nevairās no savas tautas uzvaras Otrajā pasaules karā, no 9. maija, bet rod tajā uzvarā spēkus jaunai cīņai.
Latvijā pietiek politiķu, kuri kā debesu mannu ir pieņēmuši vēsti par Krievijas agresiju. Tagad viņiem šķiet, ka ar vienu cirtienu var aizcirst gan pieminekli, gan mūsu atmiņu par vecvecākiem, gan izglītību krievu valodā. Mūsu atmiņas nīdēji apzināti atsakās atšķirt ukraiņu traģēdiju no Otrā pasaules kara... Viņiem šķiet, ka vieglāk pierādīt, ka sarkanarmieši un Krievijas armija ir vieni un tie paši cilvēki, tad atbrīvotāju piemineklis Pārdaugavā kļūs par Putina pieminekli, bet uzvaras diena - par Ukrainas atbrīvošanu.
Stāsts nav tikai par atbrīvotāju pieminekli Pārdaugavā. Latvijā ir vairāk nekā 300 pieminekļu un ierīkoto piemiņas vietu ārpus apbedījumu vietām, ārpus brāļu kapiem, kas saistīti ar Otro pasaules karu un Sarkano armiju. Visi šie pieminekļi un piemiņas vietas ir aizsargājamas, gan nostiprinot valsts un pašvaldību atbildību par to aizsardzību, gan izmantojot pārskatītos parakstītos starptautiskos līgumus.
Tāpēc es esmu kategoriski pret šo likumprojektu un aicinu to noraidīt.
Paldies par uzmanību, kungi. (Starpsaucieni: “Nebija uzmanības!”; “Paldies liels...” Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (Konservatīvie).
Sveicināti, kolēģi! Gribu teikt: daudz nerunājam, bet darām - darām!
Atbalstu un - uz priekšu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labdien, Latvijas sabiedrība! Es balsošu “par”, bet es gribu paskaidrot savu balsojumu ne tikai sabiedrībai, bet arī saviem vēlētājiem. Man ir vēlētāji: gan latvieši un latviešu ģimenes, kas tika izsūtītas, gan arī Latvijas pilsoņi - krieviski runājoši ebreji, kas tika izglābti Otrā pasaules kara laikā, gan arī krievi - Latvijas pilsoņi.
Es balsošu “par”, jo tas ir saistīts ar manu tautību. Taču būtiski ir uzsvērt šādas lietas.
Mums šodien no tribīnes ir godīgi jāpasaka - mēs balsojam par pieminekļa nojaukšanu, kas sāksies rīt pulksten astoņos no rīta, vai mēs balsojam par pieminekļa nojaukšanu, kas būs tāda pati epopeja kā OIK atcelšana, proti, nenotiks šajā Saeimā. Un godīga atbilde ir jāpasaka visai sabiedrībai, visiem, kas klausās šo pārraidi no Saeimas nama: šī pieminekļa nojaukšana nenotiks šajā parlamentā un šajā sasaukumā, tāpēc nemānīsim sevi un savus vēlētājus. Pieminekļa nojaukšana pašreizējā politiskajā klimatā kalpo tikai un vienīgi kā katra politiskā spēka priekšvēlēšanu kampaņa, un tā ir visgodīgākā atbilde, kas izskanējusi šodien no Saeimas tribīnes.
Šim balsojumam nav nekāda sakara ar nojaukšanas faktu vai pieminekļa palikšanas faktu. Tam ir tikai sakars ar vēlēšanām. Tie, kas ir ierosinājuši šo jautājumu, nejauks šo pieminekli. Katrs būs dabūjis sev uzmanību un pēc vēlēšanām meklēs idiotu, kas šo lēmumu izpildīs.
Un vēl. Uz šo situāciju var paskatīties ar urrāpatriotismu un var paskatīties reālpolitiski. Reālpolitiski raugoties, tāds solis šodien, nevis pēc 30 gadiem... neveicot darbības rīt pulksten astoņos no rīta, pasliktina Latvijas drošību. To pierāda tas, ka Latvijas drošība un iekšlietu sistēma nav spējīga tikt galā ar daudz mazākiem satricinājumiem. Ko es ar to gribu teikt?
Jēga ir stiprināt lojalitāti Latvijas iekšlietu sistēmas darbiniekos, kuru liels vairums nav lojāli Latvijas Republikai, tikai skaļi par to nerunā. Jēga ir uzlabot atalgojuma sistēmu un veikt attiecīgas reformas. Jēga - vislielākā un būtiskākā - ir ieguldīt izglītībā: gan latviešu, gan krievu bērnos šeit, Latvijā. Jēga ir strādāt ar sabiedrības pārliecināšanu par to, kura ir agresorvalsts. Bet nav jēgas pieņemt lēmumu, kuru neizpildīs rīt pulksten astoņos no rīta.
Es balsošu “par”. Es pieminēju, ka tas saistīts ar manu tautību. Man kā latvietim ir zināms stāsts, un šis stāsts ir saistīts ar bērnības atmiņām. Es bērnību pavadīju Kuldīgas pusē, Birzgaļu mājās. Šajās mājās bija tāda milzīga klēts... milzīga kūts, kur pa vidu bija slepena telpa, kurā varēja iekļūt no kūtsaugšas, no sienaugšas, un kuru nevarēja redzēt no ārpuses. Šajā telpā slēpās cilvēki, lai viņus neizsūtītu. Tie bija cilvēki, kurus es saucu par onkuli un tanti, kas bija mani opis un vecāmamma. Viņi slēpās no okupācijas režīma. Un tas ir tas iemesls, kāpēc man kā latvietim šodien ir jābalso “par”.
Man kā politiķim, kurš ir runājis par sabiedrības saliedēšanu, no šīs tribīnes ir jārunā par to, kas saliedētu sabiedrību, kas padarītu Latviju drošāku, bagātāku un turīgāku.
Man kā latvietim, kurš ir apbraukājis pasauli, vajag pateikt sabiedrībai, ka valsts, kurā nav labklājības, valsts, kurā valda nabadzība, valsts, kurā bedres ir pie Satiksmes ministrijas ieejas durvīm... viss tiek aizsegts ar karodziņiem, prievītēm, pieminekļiem un to, kam nav nekāda sakara ar cilvēku labāku dzīvi un labāku nākotni...
Es šodien daudz labprātāk balsotu par to, ka mēs padarām Latvijas izglītības sistēmu par konkurētspējīgāko pasaulē. Es šodien daudz labprātāk balsotu par to, ka mēs izpildām solījumus mediķiem pielikt pie algas, ka mēs nemelojam vēlētājiem un beidzot atceļam OIK laikā, kad viss kļūst arvien dārgāks un dārgāks. Es šodien risinātu siltumapgādes krīzi. Tas ir daudz svarīgāk mūsu sabiedrībai.
Šodien no šīs tribīnes man ir jāpasaka arī otra daļa. Par cilvēkiem, kurus esmu saticis savā dzīvē, un mani šis stāsts ir aizkustinājis. Es gribu to izstāstīt arī no šīs tribīnes. (Starpsauciens: “Balsojam par to!”; starpsaucieni.) Pirms gadiem es sēdēju pie galda ar padzīvojušu, sirmiem deniņiem cilvēku, Latvijas pilsoni, kungu ap 65, viņš ir ebreju izcelsmes (Starpsauciens.), un viņš ar asarām acīs man stāstīja par Latviju. Viņš stāstīja par Padomju Savienību. Viņš stāstīja, ka ir piedzimis, uzaudzis Latvijā. Viņš stāstīja, kā viņš izkar sarkanbaltsarkano karogu valsts svētkos. Viņš stāstīja, ka nekad negribētu atgriezties Padomju Savienībā un nekad negribētu būt zem citas valsts karoga dzīvojošs, neskatoties uz to, ka Padomju Savienībā viņš ir ieņēmis labus amatus padomju saimniecībā. Viņš gribēja dzīvot brīvā valstī.
Bija viena nianse, par kuru var ņirgāties, bet kuru tomēr vajag ņemt vērā un kura ir būtiska. Un šī nianse ir tas, ka viņš ar asarām acīs teica: “Ja nebūtu viņu, mana ģimene būtu nosmacēta gāzes kamerās.” Vieniem šie cilvēki ir darījuši labu un citiem - ļaunu; un tā ir ļoti sarežģīta situācija. Viss nav viennozīmīgi. Līdzīgus stāstus es esmu dzirdējis. Es aizstāvēju 300 cilvēkus, kas cieta lielā nelaimē Latvijā un kas ir Latvijas patrioti, un kas stāstīja līdzīgus stāstus.
Šodien no šīs tribīnes ir būtiski šajos naida pilnajos apstākļos, kas ir Latvijā un kas tiek apzināti provocēti, lai... Man diemžēl tas ir jāsaka no tribīnes - lai šeit būtu karš kādu dienu. Kādam ar veselo saprātu ir jānāk un jānostājas pretī, un jāsaka - mīļie cilvēki, attopieties, ar naidu neko nevar panākt! Ar naidu nekļūst bagātāki, turīgāki, labklājībā nedzīvo. Tikai apvienojoties, tikai sarunājoties, tikai izglītojoties...
Un tur, kur ir bagātība (es atvainojos par vulgaritāti), tur pie vienas vietas ir pieminekļi un datumi. Tur ir tenisa treniņi un golfa spēles... tur, kur ir bagātība un labklājība. Es gribu dzīvot tādā Latvijā, kur pēc Saeimas sēdes ne tikai deputāti, bet arī pārdevēji var uzspēlēt golfu vai tenisu. Tāpēc visus šos gadus esmu runājis tā, kā esmu runājis no šīs tribīnes, un esmu centies saliedēt, nevis šķelt mūsu sabiedrību.
Šis lēmums šodien ir tikai populistisks sauklis vēlēšanām, kurš nebūs jāizpilda. Tāpat kā datumos, kas tika pasludināti par Ukrainas kara upuru piemiņas laiku, mūsu valsts augstākās amatpersonas - Kariņš, Bordāns, Golubeva un Reirs - neatradās Latvijā, proti, Bordāns šajos datumos, kad bija jāpiemin Ukrainas kara upuri, atradās Kanādā un Spānijā...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nu jau gan vairs nav par tēmu.
A. Gobzems. ... Kanādā un ASV.
Sēdes vadītāja. Tālāk vārds deputātei Ļubovai Švecovai. (Starpsaucieni.)
A. Gobzems. Vēl divas lietas...
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Jūs nerunājāt par tēmu. (Starpsaucieni.)
Kolēģi, mēs pabeigsim darbu pie šī likumprojekta un tad dosimies pārtraukumā.
Švecovas kundze, lūdzu! (Starpsaucieni.)
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Karš ir naids. Karš ar atmiņas vietām ir naida kurināšana. Karš ar atmiņām - arī ir naida kurināšana. (Starpsauciens: “Okupācijas svinēšana ir naida kurināšana!”) Man diemžēl jāsaka, ka politiskā elite Latvijā ir divkosīga un melīga. Tā pati Jaunā konservatīvā partija, tās spilgtākie pārstāvji atļaujas sadarboties un saņemt naudu no Krievijas organizētās noziedzības grupējumiem. Specdienesti ziņo, ka viņi tiekas ar Krievijas organizētās noziedzības pārstāvjiem Lietuvā (Starpsauciens.), un tagad viņi ierosina pieminekļa nojaukšanu.
Attīstībai/Par! pārstāvji nekautrējas saņemt finansējumu par Latvijas pilsonības izkārtošanu atsevišķiem Krievijas oligarhiem. (Starpsaucieni.) Par to ļoti skaisti klusē un aizmirst par to, tagad sākot cīnīties ar atmiņām.
Jaunās VIENOTĪBAS līderis atļaujas pārdot “Pionieri” ar Krievijas “Gazprom” saistītam oligarham.
Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, lūdzu, runājiet par likumprojektu! Švecovas kundze, es lūdzu runāt par konkrēto likumprojektu.
Ļ. Švecova. Es balsošu “pret” šo likumprojektu. Es neatbalstīšu divkosīgo, nodevīgo politiskās elites rīcību. Es uzskatu, ka, sējot naidu, var saņem tikai tā augļa rūgtās sekas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Es nevarēju nereaģēt uz tiem... būtībā uz to nepatiesību, par ko mums stāstīja, ka šis balsojums par šo likumprojektu būšot sabiedrības šķelšana.
Vai jūs zināt, kas ir sabiedrības šķelšana? Sabiedrības šķelšana ir tas, ka tas piemineklis tur vispār tika uzcelts. Tas bija mērķis šķelt sabiedrību. Tas bija mērķis īstenot šo maigo varu jau Padomju Savienības laikā Pārdaugavā.
Jūs taču zināt, ka Rīgu sadala Daugava. Vienā pusē ir Brīvības piemineklis, un otrā pusē ir šis - okupācijas stabs. Tie ir polarizējoši elementi. Tie ir kā divi zemeslodes poli. Tātad patrioti, protams, dodas pie Brīvības pieminekļa, un tie, kas ir pret Latviju kā neatkarīgu valsti, dodas pie šī okupācijas staba.
Sakiet, lūdzu, vai tā nav sabiedrības šķelšana? Manuprāt, tā ir tieši tāda pati sabiedrības šķelšana kā tad, kad hidrolīzē sadala ūdeni skābeklī un ūdeņradī.
Aicinu atbalstīt.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Labdien! Šobrīd mēs runājam par likumprojektu, kas faktiski atkal ir radīts vienam mērķim un vērsts pret vienu objektu, un tas ir šis piemineklis Pārdaugavā.
Vai jūs savā praksē esat pieredzējuši situāciju, kad privātpersonas īpašumā uzcelts objekts, kas nav nodots ekspluatācijā vai vispār netiek reģistrēts zemesgrāmatā, tiek jebkādā veidā legalizēts? Šobrīd, pēc esošajiem būvnormatīviem, tas būtu jānojauc.
Kolēģi, atverot kadastrs.lv, ko mēs katrs varam izdarīt, un ievadot kadastra numuru, uz kura atrodas šī būve, - 01 000 492 043, parādās zemes vienība 2,89 hektāru platībā. Lasām tālāk - zemes gabala sadalījums pa lietošanas veidiem. Objekti zem ūdeņiem - viens hektārs. Pārējā zemes platība - 1,79. Tālāk. Skatāmies apgrūtinājumus. Nevienu apgrūtinājumu mēs neredzam, jo parasti šajos dokumentos uzrāda, ja ir kāda būve. Diemžēl būves šobrīd nav. Līdz ar to neeksistē. Līdz ar to jebkas, kas atrodas uz šīs zemes, ir nelikumīga būvniecība.
To jau sen varēja atrisināt, jo Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 paredz XV nodaļā (Starpsauciens: “Kurā, kurā nodaļā? Piecpadsmitajā?”)... es saprotu, ka dažiem deputātiem ar dzirdi švaki, būs jāiet uz medicīnisko pārbaudi noteikti... “Pilnīgi vai daļēji sagruvušas, bīstamas vai ainavu bojājošas būves sakārtošana vai nojaukšana”...
Kas traucēja Ministru kabinetam, tāpat kā robežas gadījumā, uzdot Būvniecības valsts kontroles birojam atrisināt šo jautājumu gan ar būvatļauju, gan paveikt visus darbus, lai Staķa kungam nav jāsaka, ka tagad tas vingrinājums būs 13 mēnešus. Tas nav jāizdara 13 mēnešos, ja ir politiskā griba un ir praktiķi, kas grib to izdarīt, to var izdarīt ļoti ātri.
Es aicinu kolēģus balsot “par” šo likumprojektu, lai gan tas ir tīri deklaratīvs. Manuprāt, mēs ar to neko īsti nepasakām, mēs tikai demonstrējam, ka gadiem valsts var ignorēt savus pieņemtos likumus (Būvniecības likumu, Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka vispārējos būvnormatīvus), un turpinām izlikties, ka mēs esam politiski korekti. Un katras priekšvēlēšanas... mēs jaucam vai mēģinām noturēt pie vietas šos pieminekļus.
Kolēģi, ja mēs gribam būt tiešām par valsti, tad lasām likumus un sekojam tiem!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Mēs redzam - šī pieminekļa nojaukšanas jautājumu risina ne tikai šī Saeima; to ir risinājušas arī iepriekšējās Saeimas. Taču politiskās gribas vienmēr ir pietrūcis.
Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par šī pieminekļa nojaukšanu. Bet - rodas jautājums: ja šī Saeima šo lēmumu pieņems un piemineklis tagad tiks nojaukts, ko Nacionālā apvienība darīs pēc nākamās Saeimas vēlēšanām? Vai viņi reformēsies un atradīs kādu citu lietu, par ko iestāties? Vēlēšanas nāk, tās ir jau tuvu, un katrs politiķis grib paspīdēt.
Es vienmēr esmu bijis par to, ka šis piemineklis ir jānojauc. Un es aicinu politiķus tomēr saņemties, būt tik drosmīgiem un nobalsot, nevis pirms atbildīgiem balsojumiem mainīt savu viedokli.
Ja mēs, Saeima, nobalsosim par pieminekļa nojaukšanu, vai tas vispār tiks nojaukts? Tas arī ir jautājums, jo ne vienu vien reizi ir bijis tā, ka Saeimā mēs par daudz ko esam nobalsojuši, bet lēmumi netiek izpildīti.
Es ceru, ka šis piemineklis tiks nojaukts līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Un, ja tas tā notiks, tad nu gan jūs, deputāti, būsiet tiesīgi kandidēt uz nākamo Saeimu. Bet, ja tas tā nenotiks, tad katram ir sava atbildība jānes un jāizvērtē, vai esat atbildīgi un gatavi vispār kandidēt uz nākamo Saeimu.
Nedaudz vēstures. Kuldīgas novadā arī bija tāds simbols, militārs simbols. Tas atradās Skrundā, bija 117 metrus garš. Un tur ilgi nebija jācīnās par lēmuma pieņemšanu. Par šo militāro simbolu - Skrundas lokatoru - spēja pieņemt lēmumu ātri, un 1995. gada 4. maijā to nojauca. (Starpsauciens.) Un kur nonāca Skrundas lokators? Skrundas lokators nonāca metāllūžņos, nonāca fermu pamatos.
Es ceru, ka drīz arī šis kauna stabs nonāks turpat.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šogad 8. maijā es kopā ar saviem kolēģiem (Starpsauciens: “Ar kuriem?”) no SASKAŅAS noliku ziedus pie Brāļu kapiem Latvijā, pie Mātes Latvijas, un vēlreiz - vēlreiz! - es redzēju, cik lieliska bija Kārļa Zāles darbība divdesmitajos, trīsdesmitajos gados, cik brīnišķīgi viņš attēloja Latvijas kareivjus. Un tagad mēs varam lepoties ar šo memoriālu. Mēs varam lepoties arī ar Brīvības pieminekli. Un tās memoriālās būves nenojauca totalitārā padomju vara, jo pat PSRS... varonīgajam... PSRS nebija iespējas un nebija drosmes sadragāt cilvēku ticību savai brīvībai.
Ja cilvēkos iekšā ir pārliecība, tā ir nesalaužama. Tieši tāpat Ukrainas tauta šobrīd cīnās par savu neatkarību. Mēs visi šajā Saeimā nobalsojām par atbalstu Ukrainai.
Un es vēlos jums pateikt to, ka Kijivā joprojām Dņepras upes krastā stāv statuja “Māte dzimtene”, kas ir uzbūvēta 1981. gadā. To uzbūvēja PSRS Sarkanās armijas uzvarai - Kijivas un Ukrainas atbrīvošanai no hitleriešiem. Tolaik (Starpsauciens.) uz tās statujas, uz tās skulptūras, bija piestiprināts PSRS ģerbonis. Šobrīd Ukrainā notiek diskusijas par dekomunizāciju, par šo pieminekļu izvākšanu no pilsētām, bet šo pieminekli - “Māte Ukraina”, kā to tagad nosauca, - neviens negrib nojaukt. Ukrainas televīzija vada no Kijivas pārraides par karu, un fonā - fonā! - stāv šī skulptūra.
Manuprāt, politiķu drosme, politiķu uzdevums ir nevis atklāt jaunas frontes, nevis padarīt cilvēkus par ienaidniekiem, bet neitrālus cilvēkus padarīt par saviem sabiedrotajiem. Es domāju, ka šis balsojums ir politiska manifestācija.
Es balsošu “pret”, bet (Starpsaucieni.) es neesmu pārliecināts, ka pieminekli Pārdaugavā kaut kas tuvākajā nākotnē apdraud.
Paldies. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es gribēju papildināt... tikai vienu detaļu (Starpsaucieni.)...
Jūs pamanījāt, ka man izslēdza mikrofonu. (Starpsaucieni.) Man izslēdz mikrofonu par to, ka es runāju taisnību. Vienīgais deputāts, kurš runā taisnību no tribīnes. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Par likumprojektu, lūdzu!
A. Gobzems. Par to man vienmēr - vienmēr! - izslēdz mikrofonu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, par likumprojektu.
A. Gobzems. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Godātie kolēģi, vārds tiek liegts tad, ja runātājs nerunā par tēmu.
Tātad debates ir slēgtas.
Komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols. Cienījamie, godātie deputāti, paldies par debatēm.
Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70 (Aplausi.), pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Kols. Cienījamie, godātie kolēģi, Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu uzreiz izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā (Starpsaucieni.) bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā?
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu - piecas minūtes.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs, līdz pulksten 11.01.
Un izskatīšana Saeimas sēdē? (Starpsaucieni.)
R. Kols. Saeimas šīsdienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12. maijā. Paldies.
Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!
Vārds Rihardam Kolam - paziņojumam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Pulksten 11.05 sāksim Ārlietu komisijas sēdi. Lūdzu nekavēties un ierasties Ārlietu komisijas sēžu zālē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Viktoram Valainim - paziņojumam par Saeimas panākumiem basketbolā.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā Latvijas Saeimas basketbola komanda izcīnīja godpilno trešo vietu Baltijas Asamblejas basketbola turnīrā. (Aplausi.)
Paldies visiem dalībniekiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, es aicinu... vēl mirkli klusuma! Kolēģi! Ir vēl viens paziņojums. (Starpsaucieni.)
Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Pēc piecām... Pirmais paziņojums, un būs otrs. Pēc piecām minūtēm - Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē.
Un otrs paziņojums. Es domāju, ka šis ir tāds simbolisks brīdis, kad mēs šķiramies no savas pagātnes un šķiramies no pagātnes paliekām arī savā apziņā, domāšanā. Ceru, ka mēs pieņemsim visus likumprojektus, kas ir nepieciešami, lai tas notiktu.
Pirmdien mums bija tikšanās ar Ukrainas parlamenta vicespīkeri Olenu Kondratjuku, un viņas atsūtītā dāvana Latvijai bija vienkārši brīnišķīga. Es gribu to parādīt arī jums visiem. Tā ir tā slavenā pastmarka ar Krievijas karakuģi; jau šobrīd tā ir retums visur pasaulē. Būs iespēja Balsošanas zālē pieiet un apskatīt tuvāk. (Starpsauciens. Aplausi.)
Un tagad vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Janīna Jalinska, Aleksandrs Kiršteins, Ieva Krapāne, Atis Lejiņš, Romāns Naudiņš un Atis Zakatistovs.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums - 30 minūtes - līdz pulksten 11.30. Trīsdesmit minūtes!
Nākamais garais pārtraukums - ierastajā laikā.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Godātie kolēģi! Stundu ilgais pārtraukums paredzēts ierastajā laikā - no pulksten 12.30 līdz 13.30.
Turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 18, atturas - 1. Lēmums pieņemts - likumprojekts komisijai nodots.
Ārlietu komisija ir lūgusi Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu izskatīt uzreiz. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekta izskatīšanu veicam uzreiz, šobrīd? (Starpsauciens: “Ir!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” izskatīšana notiktu Saeimas šā gada 12. maija sēdē un lai izskatītu to kā otro darba kārtības jautājumu, proti, izskatītu to šobrīd! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - nav. Tātad Saeima ir nolēmusi šo likumprojektu izskatīt uzreiz.
Darba kārtībā - minētais likumprojekts.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu””.
Pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
R. Kols. Cienījamie, godātie kolēģi! Tātad skatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu””. Ārlietu komisija savā sēdē vienojās par nepieciešamību apturēt līguma darbību.
Šī divpusējā vienošanās - Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem - bija vērsta uz komercdarbības veicināšanu starp Latviju un Krieviju, kā arī kopumā veicinātu ārvalstu investīciju piesaistīšanu, arī attiecībā uz nodokļu vienošanos...
Grozījums likumā ir nepieciešams, lai nodrošinātu līguma un tā protokola darbības apturēšanu atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 40. panta otrās daļas prasībām. Proti, ņemot vērā, ka līgumu un tā protokolu ir ar likumu apstiprinājusi Saeima, tikai Saeima ir tiesīga šī līguma un tā protokola darbību apturēt ar likumu.
Konkrētais līgums darbojas kopš 2010. gada 20. decembra. Saeima to pieņēma ar likumu 2011. gada 9. jūnijā.
Arī šajā gadījumā... Līdzīgi, kā tas ir bijis ar to vienošanos, par kuru mēs šodien jau runājām (atbalstījām attiecīgo likumprojektu pirmajā lasījumā), Latvijas puse godprātīgi ir pildījusi savas saistības un arī turpmāk apņemas rīkoties atbilstoši starptautisko tiesību prasībām.
Bet - Krievija ir uzbrukusi Ukrainai! Vadoties no starptautisko tiesību loģikas, Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzskatāms par agresiju, ko Latvija ir daudzkārt kategoriski nosodījusi, tāpat kā visus noziegumus pret cilvēci... un kā genocīdu.
Mēs apzināmies savu pienākumu atzīt... un novērst šos noziegumus, lai nodrošinātu to neatkārtošanos. Mums ir jārīkojas pret valsti, kura pārkāpj savas saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, respektīvi, pret Krievijas Federāciju. Starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krieviju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.
Līdz ar to, ņemot vērā Saeimas Ārlietu komisijas 2022. gada 6. maija sēdē izskanējušo vērtējumu par līguma un tā protokola saturu un valsts iespējamo tiesisko rīcību attiecībā uz līguma un tā protokola darbību, Saeimas Ārlietu komisija pieņēma lēmumu apturēt līguma un tā protokola darbību līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeigs starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, izvedīs savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjaunos Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzinās Ukrainai par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Kols. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu uzreiz izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu? (Starpsauciens.) Tātad deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami pēc piecām minūtēm. Iesniegšanas termiņš - piecas minūtes.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?
R. Kols. Izskatīšana - Saeimas šīsdienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs, līdz pulksten 11.46, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12. maijs. Paldies.
Godātie kolēģi, esam saņēmuši Ārlietu komisijas vēstuli ar lūgumu izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Tātad deputātiem ir iebildumi. Mums būtu jābalso par likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem””... tātad šobrīd iekļaujot to Saeimas sēdes darba kārtībā, lai par to varētu lemt uzreiz.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” izskatīšanu pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - nav. Tātad deputāti ir lēmuši par likumprojekta izskatīšanu tagad.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” otrajā lasījumā. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija uz otro lasījumu (Starpsauciens.) priekšlikumus nesaņēma.
Pirms aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, vēlos, vismaz noslēdzoši skatot šo jautājumu, Ārlietu komisijas vārdā pateikt paldies Uģim Polim, ManaBalss.lv iniciatīvas autoram. 2019. gadā sabiedrības iniciatīva, kas tika nodota Saeimā, skatot aicinājumu Saeimai risināt jautājumu par uzvaras monumenta demontāžu, pārvietošanu... jautājuma risināšanu... Paldies par šo iniciatīvu, un ceru, ka ar Saeimas balsojumu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeima savu pienākumu būs izpildījusi.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, šim likumprojektam neviens priekšlikums netika iesniegts.
Un deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 18, atturas - nav. (Aplausi.) Likums pieņemts.
Paldies.
Godātie kolēģi! Deputāti Rubiks, Klementjevs, Agešins, Tutins, Ribakovs un citi ir iesnieguši priekšlikumu - pēc šī likumprojekta atbalstīšanas otrajā lasījumā nolasīt katra deputāta balsojumu.
Par šo priekšlikumu - nolasīt katra deputāta balsojumu - viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.
Gobzema kungs, runāsiet “par” vai “pret”? (Dep. A. Gobzems: “Es runāšu “par” priekšlikumu.”) Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Starpsauciens: “Kurš ierosināja vispār?”)
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es gribētu, lai nolasa visus balsojumus. Es arī savējo paskaidrošu. Es nebalsoju, jo mana balsošanas iekārta visu laiku sit pa nagiem (Starpsauciens.), un to vajag sataisīt.
Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi. Tātad nav iebildumu.
Lūdzu balsojuma rezultātus (Starpsauciens: “Nevajag lasīt!”)... Nevajag? Tātad ir iebildumi. Tātad mēs balsosim, jo ir gan “par”, gan “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīts katra deputāta balsojums par likumprojektu (Starpsaucieni: “Nevajag lasīt!”; “Kam tas ir svarīgi?”; “Lai lasa!”; citi starpsaucieni.) “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem””! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 1. Nu, lūk, kolēģi, jautājums atrisināts. Balsošanas rezultātus nolasa Inese Voika. Lūdzu!
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Tātad balsojums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”” (Nr. 1466/Lp13) otrajā lasījumā, steidzams. Ir bijis sekojošs balsojums:
“Par” balsoja 68 deputāti: Aldis Adamovičs, Ieva Akuratere, Arvils Ašeradens, Uldis Augulis, Ainars Bašķis, Krista Baumane, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Iveta Benhena-Bēkena, Raimonds Bergmanis, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Raivis Dzintars, Krišjānis Feldmans, Aivars Geidāns, Kaspars Ģirģens, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš, Rihards Kols, Rihards Kozlovskis, Līva Kreituse, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte, Janīna Kursīte-Pakule, Ainars Latkovskis, Viesturs Liepkalns, Inese Lībiņa-Egnere, Eva Mārtuža, Linda Medne, Māris Mičerevskis, Māris Možvillo, Ināra Mūrniece, Evija Papule, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens, Ivars Puga, Juris Pūce, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Kārlis Šadurskis, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Mārtiņš Šteins, Ilga Šuplinska, Edgars Tavars, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Viktors Valainis, Inese Voika, Jānis Vucāns, Atis Zakatistovs, Gatis Zamurs, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš un Normunds Žunna.
“Pret” balsoja 18 deputāti: Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs (Starpsaucieni: “Ūūū!”), Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Regīna Ločmele, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Zenta Tretjaka, Jānis Tutins un Jānis Urbanovičs.
Nebalsoja trīs deputāti: Aldis Gobzems, Inga Goldberga un Karina Sprūde.
Paldies. (Starpsauciens: “Ai-ai-ai...”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, turpināsim izskatīt (Starpsauciens.) sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara un Janīnas Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēc vairākkārtīgiem koalīcijas noraidījumiem piedāvājumam samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem mēs šobrīd tomēr atkārtoti sniedzam šo jautājumu un vēlamies to aktualizēt.
Mēs redzam to, ka lauksaimnieku organizācijas, ar kurām mēs tiekamies, jau šobrīd dod paredzējumu par to, ka pārtikas cenas pieaugs ne tikai par 50 procentiem, tās pieaugs vairāk nekā par 50 procentiem, atsevišķās jomās - pat dubultā, un tas viss notiks šogad. Kolēģi, mūsu ieskatā, valdība šajā brīdī nav nodemonstrējusi... bez atsevišķiem izņēmumiem, bet ministri, kas ir ierunājušies par šo tēmu... tomēr valdības kopējā nostāja šobrīd neliecina par to, ka viņi būtu gatavi atbalstīt pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu pārtikas produktiem.
Mēs jau iepriekš esam minējuši to, ka šāda pieeja attiecībā uz augļiem un dārzeņiem (Latvijai raksturīgiem) ir sevi pierādījusi budžetā skaitļos. Ir zinātniskās publikācijas par to, ka tas tieši otrādi - dod lielāku pienesumu budžetam, samazinot ēnu ekonomiku, palielinot vietējo produktu patēriņu. Šobrīd attiecībā uz pārtikas cenām mēs nedzirdam skaidrus argumentus, kāpēc to šobrīd nevajag darīt, tieši otrādi. Mēs konsultējāmies ar virkni ekspertu, kuri norāda, ka šis risinājums būtu tāds, kas palīdzētu tieši tiem cilvēkiem, kuriem ir mazāki ienākumi, samazināt pārtikas groza cenas.
Kolēģi, mēs esam daudz par to runājuši. Aicinu nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, sākt par to diskusijas Saeimā, jo acīmredzot valdībai tā nav prioritāte. Varbūt Saeimā sāksim virzīt šo jautājumu. Varbūt būs rezultāts.
Paldies.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.
J. Dombrava (NA).
Godātie Saeimas deputāti! Jā, valdībā šīs diskusijas ir sākušās, bet es vēlos runāt par vienu citu aspektu. Es nezinu, varbūt man ir tehniskas problēmas - veselai virknei šodien iesniegto likumprojektu es neredzu anotāciju. Saeimas kārtības ruļļa 85. panta piektā daļa saka: “Ja likumprojektu iesniedz Valsts prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti, atbildīgā komisija Prezidija noteiktajā kārtībā aizpilda likumprojekta anotāciju, ietverot tajā iesniedzēja atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kādēļ likums ir vajadzīgs [..]; 3) kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem [..]” un tamlīdzīgi. Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir ar ļoti ievērojamu ietekmi uz valsts budžetu, tomēr prasītos - jau tajā brīdī, kad iesniedzēji ir iesnieguši likumprojektu -, ka parādās anotācija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1447/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 47, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara un Janīnas Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, arī šim likumprojektam nav anotācijas. Es tiešām ceru, ka deputāti ir spējīgi izlasīt likumprojektu un pēc būtības saprast, ko mēs gribam izgrozīt un kāds ir likumprojekta mērķis, bet turpmāk mēs varam arī pievienot anotāciju, ja tāda nepieciešamība ir un ja tas ir galvenais iemesls, kāpēc šie likumprojekti netiek atbalstīti. Es atvainojos, jā, mēs turpmāk pievienosim arī izsvērtāku anotāciju.
Bet par šo jautājumu, kolēģi... Nākot uz tribīni... Es saprotu, ka deputāti jau ir noguruši no šīm debatēm, un tomēr... Es tiešām saku jums visiem lielu paldies, jo nepagāja ne divi mēneši, ka jūs saklausījāt un valdība tomēr pieņēma kaut kādu lēmumu šajā jautājumā - attiecībā uz biopiejaukumu degvielai.
Kolēģi, man tomēr ir jāatgādina, kā šis ceļš ir gājis. Mēs jau no marta aicinājām to darīt. Mūsu ieskatā, no 1. aprīļa tam nebija jāstājas spēkā, bet šobrīd mēs jau maksājam par šo piejaukumu - benzīntankos degvielas cena ir tuvu pie diviem eiro. Es ceru, kaut mazliet... ka vasaras otrajā pusē šis valdības pieņemtais lēmums stāsies spēkā un tiks atbalstīts.
Te man jāatgādina, kā tad notika šīs debates. Pēc mūsu pirmā aicinājuma to darīt mēs dzirdējām valdības vadītājus, koalīcijas vadītājus sabiedrībai... sabiedrību, tā teikt, biedēja ar to, ka... citēšu... ka tik mēs neiedzīvojamies tajā, ka pie mums pēc tam būs jāmaksā miljoniem, miljoniem soda nauda. Tā bija pirmā ziņa no valdības, kad mēs nācām ar šo pieprasījumu. Nākamā ziņa no valdības jau bija daudz konkrētāka - ja mēs pieņemsim šādu lēmumu, būs jāmaksā 17 miljoni sodos. 17 miljoni - jau bija konkrēts cipars.
Bet nekas, mēs turpinājām, turpinājām uzstāt uz šo jautājumu, un beigu beigās šie argumenti beidzās - kāpēc šo jautājumu nedrīkst atbalstīt un kāpēc šī pieeja nav īstenojama. Šobrīd es aicinu... Lai tas viss notiktu ātrāk, tomēr ir jāsaprot, ka degvielas cenu... 50 procenti - teju 50 procenti... ietekmē tieši nodokļi. Lai vai kā šī situācija uzlabotos pēc biopiejaukuma atcelšanas, nodokļu politikai mums tāpat būs jāpieskaras. Šobrīd arī valdības pārstāvji turpina mānīt sabiedrību, ka mēs nedrīkstam samazināt nodokļus, jo tādā veidā mēs palielināsim degvielas pirkšanu no Krievijas. Tie piegādātāji, kas piegādā Latvijā dīzeļdegvielu, šobrīd jau ir atteikušies no darījumiem ar Krieviju. Tā ka arguments par to, ka ar nodokļu politiku mēs nedrīkstam mazināt šo cenu, šobrīd vairs neiztur kritiku.
Kolēģi, paldies par uzmanību. Balsojiet pēc sirdsapziņas par šo jautājumu. Es ļoti ceru, ka tas tiks ātrāk pieņemts, ka mēs atkal nenovilcināsim un nenokavēsim kārtējo termiņu, kad tirgotāji jau būs iepirkuši šo biopiemaisījumu. Tāpēc, kolēģi, balsojam pēc sirdsapziņas!
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es īpaši gribu vērsties pie Valaiņa kunga un teikt, ka Valaiņa kunga priekšlikums nav akceptējams un ir noraidāms, jo mēs jau esam pieņēmuši... visus vēsturiskos lēmumus mēs jau esam pieņēmuši, par cilvēkiem nav ko iespringt. Latvijā lai maksā degviela... tik, cik vajadzēs, tik arī maksās degviela - 2 eiro, 2,50 eiro vai 3 eiro, nav svarīgi. Mums jau ir bagātākie cilvēki, viņi var atļauties maksāt.
Nav arī svarīgi uztraukties par PVN. Labāk, lai ir lielākais PVN visam, kam vajag, tāpēc... Valaiņa kungs, jūs neesat sapratis to valdošās varas naratīvu, kāds tas ir. Kad tiek pieņemti drosmīgi lēmumi, tad par cilvēkiem nav jārūpējas, tad nav svarīgi, kāda ir pašu cilvēku materiālā labklājība, kāda ir izglītība un viss pārējais. Galvenais ir tikai drosmīgi lēmumi.
Tas ir tas, ko es mazliet ironiskā formā vēlējos jums atgādināt.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Didža Šmita, Jāņa Dūklava un Janīnas Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Lūdzu zvanu...
Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. (Starpsaucieni.)
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Aicināšu mirklīti uzmanības. Šis ir, manuprāt, gana svarīgs jautājums, un parlamentam vajadzētu pievērst tam īpašu uzmanību. Jautājums ir par kūdru. Šis likumprojekts un arī nākamais ir paketes likumprojekti, kas būtu kā pirmie soļi nodrošināt to, lai Latvijā mēs vairāk izmantotu kūdru kā kurināmo resursu galvenokārt jau pilsētu apkurināšanā... katlumājās... kas, manuprāt, šobrīd ir īpaši svarīgs jautājums.
Latvijā atrodas 0,4 procenti no pasaules kūdras krājumiem. Kūdras purvu platības aizņem ap 641 tūkstoti hektāru, kas ir 10 procenti no Latvijas teritorijas. Kūdras purvu izstrāde Latvijā notiek tikai 4 procentos no šo kūdras purvu kopējām teritorijām.
Ja mēs skatāmies, kas notiek dabā, redzam, ka kurināmā kūdra Latvijā tiek izstrādāta; nav tā, ka netiek, bet šobrīd tās ir tikai dažas katlumājas visā Latvijā, kurās šobrīd kurina kūdru, tā teikt, enerģētikas vajadzībām. Kūdra bieži vien tiek izmantota katlumāju attīrīšanas procesa nodrošināšanai. Arī tādā veidā kūdru var izmantot, bet tas notiek nelielā daudzumā. Savulaik kūdra bija viens no galvenajiem resursiem, ar kuriem Latvijā tika, tā teikt, iegūts siltums.
Šajā brīdī mūsu kopējā valdības politika iet pilnīgi pretējā virzienā. Mums ir dažādi izaicinājumi, kādā veidā iegūt gan sašķidrināto gāzi, gan citus... Nu, visam tam viens mērķis... viens mērķis ir iegūt izejvielu siltumam, bet kūdru kā tādu... neviens pat tajā virzienā neskatās. Un tā, manuprāt, ir milzīga problēma. Ja mēs uz sarunām ar ģenerāldirektorātiem sūtām trešā līmeņa ierēdņus, tas, manuprāt, nav pareizi. (Dep. A. Gobzems: “Protams.”)
Šobrīd kūdru aktīvi izmanto... no tādām lielajām katlumājām... Jelgavā. Jelgavā jauc kūdru klāt diezgan lielos apjomos, ir visas filtrācijas sistēmas, lai to darītu.
Likumprojekts, ko mēs piedāvājam, paredz noteikt, ka kūdra ir pielīdzināma šķeldai attiecībā uz emisiju maksājumiem un ka mēs vismaz šobrīd pielīdzinām un noliekam to vienādos apstākļos. Vienādos apstākļos, tādējādi panākot, lai kūdra kļūtu maksimāli rentabla, lai uzņēmēji to vairāk izmantotu apkurē.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, sākt debates Saeimā un aktualizēt šo jautājumu maksimāli augstu mūsu politiskajā dienaskārtībā. Tas šobrīd, manā ieskatā, netiek darīts pietiekamā līmenī. Par šiem jautājumiem ir sākusi runāt gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Darba devēju konfederācija. Trīspusējā sadarbības padomē arī šie jautājumi tiek apskatīti, bet ministriju līmenī uz tikšanos ar Briseles ierēdņiem, lai aizstāvētu Latvijas nacionālo pozīciju par šiem jautājumiem, mēs sūtām ierēdņus - atšķirībā no Polijas, kas šos jautājumus uztver gana nopietni un savas ogles ir jau diezgan augstā līmenī aizstāvējusi.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Didža Šmita, Jāņa Dūklava un Janīnas Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, ar šo likumprojektu mēs gribam panākt... Manuprāt, par kūdras jautājumu būs par vēlu runāt rudenī. Būs stipri par vēlu runāt rudenī, jo, lai iegūtu enerģētisko kūdru, tā ir jāiegūst šodien. Politiskiem lēmumiem ir jābūt šodien.
Šodien valdības dokuments... Ja mēs pavērtējam, varam redzēt to, ka valdībā šobrīd ir liels atbalsts - programmas katlumāju pielāgošanā. Kūdra nav tas resurss, kuram var pielāgot katlumāju šodien, ja gribam mainīt pāreju no gāzes uz šķeldu. Mēs visi zinām, kādas ir šķeldas cenas šobrīd, kā tās ceļas. Ja kāda pašvaldība šobrīd izmanto šos valdības atbalsta instrumentus attiecībā uz kūdru, viņi nevarēs pielāgot šo tehnoloģiju. Atbalsta instrumenti tam nav pieejami. Bet, ja mēs mainītu šos grozījumus, nosakot, ka Enerģētikas likumā mēs skaidri pasakām, ka kūdra ir lēni atjaunojamais resurss, mēs šo iespēju tam dotu. Tas ir nacionāls lēmums, kas ir jāpieņem.
Ja mēs skatāmies situāciju pirms 24. februāra, kad Krievija sāka karu Ukrainā, tā situācija bija absolūti cita. Es nestāvētu šodien šajā tribīnē un neaizstāvētu kūdras nozari. Bet šodien, kad mums ir jādomā par savu enerģētisko neatkarību, mums ir jābūt gataviem un mums jābūt ar savu redzējumu, kādā veidā mēs maksimāli izmantojam vietējo resursu.
Šobrīd enerģētikā kūdra... enerģētiskā kūdra praktiski vispār netiek iegūta Latvijā... ļoti mazos apjomos pret to, cik tiek iegūta dārzkopības kūdra. Ja mēs šodien nedosim skaidru signālu nozarei, ka ir jāsāk veidot kūdras ieguve, lai varētu rudenī izmantot apkurei, nozare to nedarīs. Nozarei nebūs nekāda pamatojuma to darīt. Mēs tikai esam kaut kādā diskusijas sākuma posmā. Mums ir skaidri jāpasaka kūdras nozarei, ka šodien mēs skatāmies uz šo jomu pilnīgi citādi.
Mēs redzam to, ka jautājums par Krievijas gāzi... mēs jau paši esam pieņēmuši visus lēmumus. Kur tad ir tā alternatīva? Attiecībā uz kurināmo kūdru Latvijas valdība nav devusi nekādu signālu. Nav nekādas pozīcijas. Tieši otrādi, šobrīd ir uzlikts... atjaunošanas fondā tiek uzlikti 80-90 miljoni eiro... tiek piedāvāti Latvijai, lai kūdras jomu vienkārši slēdz, nevērtējot, ka tā joma 20-30 miljonus gadā nodokļos tiešā veidā ienes atpakaļ Latvijas budžetā.
Jautājums ir nolikts uz galda. Es aicinu Saeimu iesaistīties šī jautājuma lemšanā un pēc būtības - pēc būtības! - izteikt savu pozīciju, un dot zaļo gaismu gan kūdras jomas izmantošanai enerģētikā, gan pieņemt tādu normatīvo regulējumu, lai pašvaldības varētu jau šodien pielāgot savas katlumājas, lai rudenī varētu maksimāli daudz izmantot kūdru. Šeit mēs piedāvājam to, ka... šobrīd atļautais ir 10 procenti, mēs piedāvājam mainīt regulējumu uz 30 procentiem. 30 procenti būtu pietiekami.
Šobrīd Jelgavā Fortum... Gren... šajā stacijā 30 procenti ir tas, ko... izmanto kūdru. Un nav nekādu problēmu. Mēs turpinām runāt par to, ka kūdra ietekmēs klimata pārmaiņas. Nacionālajā līmenī šī pozīcija nav mainījusies. Nacionālajā līmenī šajā jautājumā mēs vēl joprojām skrienam pakaļ Eiropas zaļajam kursam. Šī ir tā vieta, kur mums ir jāpasaka zaļajam kursam - nē, te mēs domājam citādi.
Īrija to ir tā pateikusi. Īrija aizstāv savu nozari un pārlika jau visus termiņus. Mūsu kaimiņi, kuri iegūst kūdru, arī ļoti nopietni apsver šos jautājumus un grasās mainīt pieeju. Es aicinu arī mūs vismaz nacionālajā līmenī, neskatoties uz izmaiņām Eiropas regulējumā, sākt jau šodien tās izmaiņas, kuras varam veikt savās mājās, nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju. Es aicinu to darīt.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Tas viss ir nieks. Galvenā lieta enerģētikas jomā, kas būtu Latvijai jāizdara šajā vasarā - un tas būtu visu cilvēku, visas sabiedrības interesēs, līdzīgi kā pirms kāda laika, kad no Latvijas faktiski liedza izvest apaļkokus, - būtu jāliedz... jāuztaisa embargo, jāliedz izvest šķeldu. Ar šķeldu var apsiltināt visu Latviju. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā neviens nesala, varēja mierīgi dzīvot. Latvijā ir tik daudz šķeldas, ka lielākā daļa tās tiek eksportēta uz Skandināviju dažu cilvēku interesēs, bet visas sabiedrības interesēs šķelda šajos apstākļos būtu jāatstāj Latvijā. Mēs atrisinātu faktiski ļoti lielu daļu no energokrīzes.
Jautājums, par ko es esmu runājis iepriekš Saeimas tribīnē un ko mēs, protams, nevaram atrisināt šajā īsajā laikā, bet - tas ir vēl viens HES, par ko būtu jārunā. Un trešā lieta... Es neaizmirsu, starp citu, es neaizmirsu, arī par to es runāju iepriekš - mums ir Dobeles gāzes krātuve, un kaut kā sanāk tā, ka gāzes problēmas ir daudz mazākas Lietuvai, kurai nav tādas gāzes krātuves, daudz mazākas problēmas ir Igaunijai, bet mums, kuriem ir gāzes krātuve (tā faktiski ir stipri, stipri lielāka nekā Inčukalnā), ir vislielākās problēmas reģionā. Tās ir lietas, kas būtu jāattīsta tagad.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko, Māra Možvillo un Ērika Pucena iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Tātad mans priekšlikums ir aizliegt alkohola tirdzniecību svētdienās. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs - Latvijā ir milzīgas alkoholisma problēmas, ir ļoti daudz nodzērušos cilvēku, arī Saeimā, starp citu. (Starpsauciens: “Saeimā ir arī...”) Mūsu veikalos nav kā civilizētajā pasaulē, nevienā kontinentā, starp citu, nav, ka starp modes precēm tirgo alkoholiskos dzērienus plašā klāstā. “Galleria Riga” tepat netālu no Saeimas ir ļoti labs piemērs.
Alkoholisko dzērienu iegādāšanās svētdienās ir nepieciešama tikai deģenerātiem. Mūsu sabiedrībā ir milzīgs skaits nodzērušos vīriešu. Milzīgs skaits vardarbības gadījumu ģimenē, pateicoties alkohola lietošanai. Mums ir milzīgs skaits... neizglītotas sabiedrības, pateicoties alkoholismam Latvijā. Milzīgs skaits nāves gadījumu, pateicoties alkoholismam Latvijā. Alkoholisms ir lielākā nelaime, kāda vispār Latvijā pēdējos 30 gados ir bijusi, - aiz Saeimas.
Nevienā civilizētā valstī - attīstītā, turīgā, labklājību baudošā - svētdienās nenodarbojas ar alkohola tirdzniecību, bet ar golfu, tenisu un ceļojumu plānošanu uz Tanzāniju.
Latvija ir valsts, kur bēdas, nabadzību, nespēju slīcina alkoholā, un tad, kad tie kungi ir iedzēruši, viņi “lika bēdu zem akmeņa un pāri gāja dziedādami” - līdz paģirām. Un tas ir iemesls, kāpēc mums vajadzētu mainīt domāšanu, parādīt priekšzīmi, nebaidīties no šīs lietas, ka svētdienās nevar iegādāties alkoholiskos dzērienus. Tas būtu pareizi, un tā vajadzētu rīkoties sabiedrībai, un Saeimas deputātiem pat šajā Saeimā vajadzētu būt piemēram.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvenciju un tās Noslēguma protokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Karinas Sprūdes, Māra Možvillo un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1460/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Cienījamā sēdes priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Esam iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, papildinot 3. pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri saņēmuši ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību, deklarē savu dzīvesvietu Latvijas Republikā uz tādiem pašiem noteikumiem kā tie, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, jo šobrīd tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un kuri ir saņēmuši vīzas, ir nelabvēlīgākā situācijā nekā tie, kuriem ir uzturēšanās atļaujas, - vīzu saņēmēji nevar veikt dažādas darbības, kur ir nepieciešama dzīvesvietas deklarācija. Piemēram, es pati esmu mentors vienai daudzbērnu ģimenei. Viņi šeit ir ieradušies ar savu automašīnu, kas ir salūzusi. Jaunu automašīnu viņi šeit iegādāties var, bet tiesības šeit nokārtot nevar, jo, lai nokārtotu autovadītāja tiesības, viņiem prasa deklarēto dzīvesvietu, bet, tā kā viņiem ir biometriskās pases un vīzas, viņi nedrīkst un nevar šeit deklarēt savu dzīvesvietu.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt un veikt šādus elementārus grozījumus, lai šiem cilvēkiem atvieglotu dzīvi un lai viņi šeit varētu nokārtot autovadītāja apliecību un izmantot savus transportlīdzekļus. Es nesaprotu, kāpēc vispār būtu kāds iemesls, lai to neatļautu darīt, kāpēc cilvēkus nostādīt tādā situācijā, radīt viņiem sarežģījumus, kaut vai neļaujot pārvietoties ar automašīnu.
Lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1460/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vitālija Orlova, Andreja Klementjeva, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina un Regīnas Ločmeles iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1461/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.
V. Orlovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! SDP “Saskaņa” frakcija kārtējo reizi iesniedza likumprojektu ar ierosinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli kompensējamiem medikamentiem.
Mūs jau ir sadzirdējusi Veselības ministrija, viņi ir uzsākuši diskusiju ar Finanšu ministriju. Kā Sociālo un darba lietu komisijā mums ziņoja Farmācijas departamenta vadītāja Kauperes kundze, Veselības ministrija gaida no Finanšu ministrijas atbildi, kāda būs fiskālā ietekme gadījumā, ja visiem medikamentiem būs samazinājums līdz pieciem procentiem.
Kāpēc nepieciešams samazināt PVN medikamentiem?
Pirmkārt, mēs visi uzskatām, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir vienots ekonomiskais tirgus, un būtu loģiski, ja mēs PVN samazinātu līdz Lietuvas līmenim, tas ir, pieciem procentiem. Igaunijai tas ir deviņi procenti.
Otrkārt, kompensējamos medikamentus pilnīgi vai daļēji apmaksā valsts, tas nozīmē, ka PVN samazinājums reāli samazinās medikamentu cenas. Es nezinu, kā veidojas cenas pārtikai, bet medikamentiem tā ir stingri regulējama valsts nozare, tā procedūra aprakstīta Ministru kabineta noteikumos Nr. 899.
Latvijā ir 700 tūkstoši unikālo pacientu, kuri lieto kompensējamos medikamentus. Tas nozīmē, ka no katriem pieciem Latvijas iedzīvotājiem divi ir kompensācijas sistēmas klienti. Es domāju, ka šeit, zālē, vismaz katrs otrais arī lieto kādu kompensējamo medikamentu.
Sociālo un darba lietu komisija šajā sasaukumā no Latvijas Pensionāru federācijas saņēma vēstuli ar lūgumu uzlabot medikamentu pieejamību. Mūsu piedāvātā redakcija ir viens no mehānismiem, kā to panākt.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu un sākt diskusiju Saeimā. Jūs redzat, ka, iesniedzot likumprojektu, mēs neierakstījām, kad tam jāstājas spēkā. Līdz ar to tad, kad vienosies Veselības ministrija un Finanšu ministrija un mēs atradīsim mehānismu, kā to sasniegt, likums stāsies spēkā.
Lūgums atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1461/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raivja Dzintara, Ritvara Jansona, Ilzes Indriksones, Jāņa Iesalnieka, Edvīna Šnores un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.
R. Jansons (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pāreja uz mācībām valsts valodā Latvijas skolās norit jau kopš 2004. gada, ieviešot bilingvālās izglītības modeli un pakāpeniski palielinot latviešu valodas lietošanas procentuālo apjomu visās izglītības pakāpēs. Šī pieeja ir Latvijas sabiedrību vienojošs elements un nodrošina ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību.
2018. gada 2. aprīlī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātās vispārējās izglītības iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. Tā ir veiksmīgi noslēgusies 2021./2022. mācību gadā, nodrošinot mācību procesu latviešu valodā pamatskolās 50 līdz 80 procentu apjomā, bet vidusskolās - pilnā apjomā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Centralizētie eksāmeni 9. un 12. klasēm pašreiz jau notiek tikai latviešu valodā.
Iepriekš minētais pakāpeniskās pārejas posms uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs noteiktajā apmērā ir veiksmīgi noslēdzies 2021./2022. mācību gadā. Mēs rosinām spert nākamo soli šī procesa realizācijā un nodrošināt mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 9. klasei mācību satura apguvi valsts valodā ne mazāk kā 100 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, tādējādi noslēdzot pakāpeniskās pārejas uz mācībām valsts valodā pamatizglītības un vidējās izglītības posmā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs pēdējo daļu pilnā apjomā.
Nacionālajai apvienībai Saeimā iepriekš tika pārmests, ka pāreju uz apmācību tikai valsts valodā no 1. līdz 9. klasei vēlamies uzsākt nereāli ātrā termiņā, tādēļ likumprojektā arī paredzam, ka ar kopīgiem spēkiem, kopīgām pūlēm Ministru kabinets līdz šā gada 1. jūlijam izdod noteikumus minētās apmācības ieviešanai, izstrādājot plānu pārejas uz izglītību valsts valodā īstenošanai attiecīgajā apjomā visās valsts un pašvaldību finansētajās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpēs.
Katra jauna diena pierāda, ka jāsper izlēmīgi soļi. Mūsu ierosinātās pārmaiņas sekmēs skolēnu piederību Latvijas valstij, kas nav iedomājama bez valsts valodas zināšanām. Valsts valoda mācību procesā palīdz arī izprast gan Satversmes preambulā ietvertās pamatvērtības, gan gadsimtiem krāto latviešu un Latvijas kultūras mantojumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Edgars Kucins.
E. Kucins (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Izskatās, ka, tuvojoties vēlēšanām, gribot izpatikt vienai atsevišķai vēlētāju grupai, daži no mums atkal grasās strēbt karstu un sasteigti pieņemt grozījumus Izglītības likumā - grozījumus, kas skar ļoti nopietnus izglītības satura jautājumus. Mums atkal piedāvā skriet zirgam pa priekšu, neņemot vērā, ka pašlaik izglītības sistēma nav gatava jaunām reformām.
Šodien minēšu tikai vienu argumentu, kas liecina, ka piedāvātie grozījumi ir sasteigti un nav pārdomāti. (Starpsauciens: “30 gadus... sasteigti!”) Laikā, kad skolās, tajā skaitā arī mazākumtautību skolās, trūkst vairāk nekā 1300 pedagogu, kurš no likuma grozījumu iesniedzējiem var atbildēt uz jautājumu: kur ņemsim pedagogus, lai īstenotu jūsu iecerētās izmaiņas? Vai arī jūs tas nemaz neinteresē? Svarīgi ir skaļi deklarēt, ka mācībām skolās jānotiek tikai valsts valodā, bet, kā to realizēt dzīvē, tā jau nav jūsu rūpe. Par to lai galvas lauza vai nu skolu direktori, vai pašvaldības. Un, ja kas, neaizmirstiet, ka viņi arī ir vēlētāji un diez cik pateicīgi par šādu dāvanu nebūs. Padomājiet, vai ar šiem grozījumiem nebūsiet sagādājuši paši sev lāča pakalpojumu.
Kolēģi, mēs visi, sākot pildīt Saeimas deputāta pienākumus, devām svinīgo zvērestu visai - visai! - Latvijas tautai, nevis vienai tās daļai, un, pieņemot lēmumus, mums tas vienmēr ir jāatceras. Es un mani kolēģi no SASKAŅAS frakcijas nevaram atbalstīt šo grozījumu virzīšanu tālāk, kamēr tie nav izdiskutēti ar izglītības jomas profesionāļiem, ar arodbiedrību, bet galvenais - ar skolēnu vecākiem... un kamēr mēs neredzam konkrētu rīcības plānu to īstenošanai dzīvē.
Lūdzu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1465/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds deputātam Rihardam Kolam paziņojumam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Pēc 10 minūtēm, tātad pulksten 12.45, Ārlietu komisijas sēžu zālē aizvadīsim Ārlietu komisijas sēdi. Esiet laikus, lai pēc tam arī varat uzēst.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Janīna Jalinska, Artuss Kaimiņš (Starpsauciens.)... Kaimiņš ir, Aleksandrs Kiršteins, Ieva Krapāne, Atis Lejiņš un Romāns Naudiņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Tātad vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Viktors Valainis, Armands Krauze, Jānis Dūklavs, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1470/Lp13)... tā nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens.)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1470/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 35, atturas - 5. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Ēriks Pucens, Māris Možvillo un Jūlija Stepaņenko lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1472/Lp13)... tā nodošanu komisijām. Vai deputāti vēlas runāt par iekļaušanu sēdes darba kārtībā?
“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.
K. Sprūde (Neatkarīgie).
Labdien, godājamie kolēģi! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Es laikam jau astoto reizi runāšu par Pievienotās vērtības nodokļa likumu. Un šodien atkal nedaudz manas pārdomas.
Man bieži pēc darba vakarā sanāk vēl braukt pakaļ bērniem no pulciņiem, tāpēc arī veikalā ieeju diezgan vēlu. Un tur vienmēr ir rindas. Pie sevis domāju: vai tie cilvēki strādā tik vēlu? Vai bērniem vakaros pulciņi? Bet tur ir arī jauni cilvēki bez bērniem, studenti un pensionāri. Tad es ievēroju, ka lielākā rosība ir ap plauktiem, kur vakaros izliek nocenotās preces, kam beigsies derīguma termiņš, - salāti, gaļa, kāds saldumiņš, pusfabrikātu pankūkas un visādas atdzesētas kotletes, nageti un tamlīdzīgi. Tiem visiem beidzas termiņš pat tajā dienā, tāpēc arī atlaide. Un tur ir vislielākā cilvēku rosība. Ko es ar to gribu pateikt? Cilvēkiem reāli nav naudas normālai, svaigai pārtikai. Plaukti pilni, bet nevar jau atļauties.
Cenas ir lielas, bet kādas ir algas? Salacgrīvā meklē Tūrisma informācijas centra darbinieku, alga - 506 eiro bruto. Limbažos meklē muzeja ekskursiju gidu, alga - 614 eiro. Rēzeknes novadā meklē kultūras pasākumu organizatoru, alga - 650 eiro. Bibliotekāru meklē un sola maksāt 523 eiro bruto. Talsu novadā meklē pirmsskolas izglītības skolotāju, alga - nepilni 800 eiro bruto, tas ir, pirms nodokļiem. Faktiski bērnu skolas... par aptuveni 550 eiro uz rokas... Vai tad ir brīnums, ka vislielākā rosība ir pie nocenotajām precēm?
Jā, Rīgā ir nedaudz lielākas algas. Sociālajam darbiniekam - 920 eiro bruto. Zooloģiskā dārza biļešu kases kasierim sola līdz 750 eiro bruto. Vecākajam datortīkla administratoram - 627 eiro, medicīnas māsai - 960 eiro.
Viena man pazīstama sieviete piecus gadus braukā uz darbu no Salacgrīvas uz Pārdaugavu. Tie ir simts kilometri. Pie pašreizējām degvielas cenām tie ir 25 eiro katru dienu. Sanāk strādāt, lai nopirktu degvielu un varētu strādāt. Bet - kādi varianti?
Autobusu satiksme mums arī palikusi tāda, ka grūti izbraukāt, neiespējami paspēt, un, ja izdodas, braucieni ilgi. Vēl četras stundas jāatņem no laika, ko veltīt ģimenei un bērniem.
Reģionos automašīnai degviela ir iztikas instruments, nevis greznība.
Man ir skumji galvenokārt tāpēc, ka mēs taču varam palīdzēt. 2018. gadā mūs ievēlēja cilvēki, lai mēs viņus pārstāvētu, lai radītu veidus, kā valsts rūpējas par viņiem. Kad būs tas kritiskais punkts, kad iekliegsim sirdsapziņā?
Otrais stāsts. Veterinārajā klīnikā es nereti dzirdu, ka cilvēki saka: viņu suns vai kaķis kaut kādu barību neēd. Kasiere vienmēr atbild, ka pie pilnas bļodas neviens dzīvnieks nav nomiris. Un man ir sajūta, ka koalīcija pašlaik, nez cik reizes jau noraidot likumprojektu par samazinātu PVN, spēlējas ar šiem vārdiem. Koalīcijai ir pa prātam, ka cilvēki ēd to, kam jau beidzies termiņš, roltonus ar palmu eļļu un pusfabrikātus. Badā jau nenomirs, bet - vai tiešām tas ir tas, ko novēlēt saviem cilvēkiem? Kaķis izēdīs sauso barību, bet ne samazgas. (Starpsauciens.)
Jā, mums Latvijā vien retais nespēs izturēt kārtējos grūtos laikus. Mēs esam stipra tauta, daudz pārcietuši un, cerams, daudz iemācījušies.
Lai gan esmu samērā jauna, arī es labi atceros deviņdesmitos gadus, kad kārums bija uz gāzes plīts dedzināts cukurs kā cukurgailītis un samitrināta maize, uz kuras uzbērts cukurs. Bet vai mēs tiešām pa 30 gadiem neesam beidzot iemācījušies parūpēties par saviem cilvēkiem, par savu tautu? Es negribu, lai bērniem 2022. gadā ir kā deviņdesmito gadu sākumā.
Es aicinu... es lūdzu atbalstīt un iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1472/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1465/Lp13)... un iekļaut to sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības 23. punkta - likumprojekta “Civilās savienības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ārlietu komisija lūdz likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” (Nr. 1467/Lp13) izskatīt kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir (Starpsauciens: “Ir!”)... Tātad ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” izskatītu kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad šis likumprojekts tiek izskatīts sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmais jautājums.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu””. Likumprojekts atzīts par steidzamu, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija otrajā lasījumā skatīja likumprojektu Nr. 1467/Lp13.
Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.
Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Deputāti Rubiks, Klementjevs, Agešins, Tutins, Ribakovs un citi lūdz pēc šī likuma izskatīšanas otrajā lasījumā nolasīt katra deputāta balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Tagad ir.”) Iebildumu nav. (Starpsaucieni: “Ir!”) Ir iebildumi. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā.”; “Ir!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu””... tiktu nolasīts katra deputāta balsojums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - 1. Tātad pieņemts lēmums šo balsojumu nenolasīt. Balsojums ir pieejams visiem deputātiem un visiem interesentiem Saeimas mājaslapā.
Turpinām likumprojektu izskatīšanu.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.
J. Cielēns (Konservatīvie).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 10. maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1433/Lp13) otrajā lasījumā. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Uz otro lasījumu tika saņemti trīs atbildīgās komisijas priekšlikumi.
Tātad 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek darba devēja darbiniekam piešķirtu bērna piedzimšanas pabalstu līdz 250 eiro apmēram par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu, ja pabalsts izmaksāts sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Cielēns. 2. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais darba devēja darbiniekam piešķirtais bērna piedzimšanas pabalsts stājas spēkā no 2022. gada 1. jūlija un ir attiecināms uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērna piedzimšanu pēc 2021. gada 31. decembra. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Cielēns. Pēdējais - 3. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Cielēns. Komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi likumprojektu.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs.
G. Zamurs (AP!).
Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1424/Lp13) otrajā lasījumā.
Komisijā esam saņēmuši divus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Zamurs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā arīdzan atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Zamurs. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus šajā likumprojektā.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.
Saņemti 25 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēta norma par atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē atlīdzības par izmitināšanu regulējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Precizē redakciju par pieteikumā uz atbalstu iekļaujamām ziņām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt pieteikuma izskatīšanas noteikumus pašvaldībās, tostarp precizēt termiņus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek precizēts viens no atteikuma iemesliem piešķirt atlīdzību izmitinātājiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē regulējumu par atlīdzību izmitinātājiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē regulējumu par atlīdzību izmitinātājiem un dod pašvaldībai tiesības uz izmaksu atgūšanu, ja iestājas noteikti apstākļi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 15. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Precizē pašvaldību sniegto pārskatu regulējumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pašvaldību sniegto pārskatu regulējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 17. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz papildizmitināšanas iespējas pašvaldībās. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. 18. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz regulējumu nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanā izglītības iestādē. Atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Iepriekšminētās normas precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likuma regulējumu par ziņu un informatīvo analītisko raidījumu vai to daļu nodošanu bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 21. - deputātu Šteina, Rukšānes-Ščipčinskas, Voikas, Tēraudas un Baumanes priekšlikums. Paredz terminētu ierobežojumu pirotehnisko izstrādājumu izmantošanā, atbalstot Ukrainas civiliedzīvotājus. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M. Šteins. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 24. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. Un 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas uzlabota iepriekš minētā norma. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1465/Lp13), pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šodien esam izskatījuši pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1465/Lp13).
Likumprojekts paredz regulējumu par vērtējumu ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas 2021./2022. mācību gadā, kā arī - par izglītības ieguves valodu no 2022. gada 1. septembra. Tāpat precizētas normas par sociālo pakalpojumu piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī tiek paredzēts noteikt kārtību, kādā Ukrainas civiliedzīvotājiem veicama invaliditātes ekspertīze Latvijā.
Komisija vienbalsīgi atbalstīja steidzamību likumprojektam, par ko aicinu lemt arī Saeimu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1465/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1465/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
M. Šteins. Komisija nolēma noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. maija pulksten 17.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 19. maijā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 16. maijs, līdz pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 19. maijā.
Likumprojekts “Civilās savienības likums”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (Konservatīvie).
Turpinām darbu, kolēģi. Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir skatījusi likumprojektu “Civilās savienības likums” (Nr. 1380/Lp13).
Tika saņemti 83 priekšlikumi.
1. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums, kurš paredz mainīt likumprojekta nosaukumu, paplašinot likumprojekta tvērumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Es vēlos apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.
V. Agešins. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumus parasti raksta, lai risinātu kādu sabiedrībā reāli pastāvošu problēmu. Proti, nepieciešamība pildīt Satversmes tiesas spriedumu ir viens no iemesliem, kā dēļ darba kārtībā atkal parādījies partnerattiecību regulējuma jautājums.
Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Civilās savienības likums” paredz, ka divi pilngadīgi cilvēki noslēdz pie notāra civilo savienību, tādējādi saņemot paredzētā apmērā aizsardzību personiskajām un mantiskajām attiecībām.
Patiesībā šis priekšlikums ir mēģinājums likumprojektu uzlabot, tāpēc - par šo priekšlikumu, kā es to saprotu. Ar Civilās savienības likuma pieņemšanu it kā tiktu izpildīts viens no Satversmes tiesas dotajiem uzdevumiem - noregulēt ārpus laulības kopā dzīvojošu personu personiskās un mantiskās attiecības.
Otrs Satversmes tiesas dotais uzdevums - pienākums nodrošināt ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību... un atbalstu. Likumdevējs to var izpildīt, konkretizējot likumā ģimenes tiesības uz īpašu aizsardzību un atbalstu, proti, paredzot likumā dažādus ģimenes aizsardzības un atbalsta pasākumus.
Lai šo visu izpildītu, pēc Civilās savienības likuma pieņemšanas katras nozares ministrijai būs jāpārskata savi tiesību akti, vairāki turklāt, un jāizvērtē nepieciešamība veikt grozījumus, lai sniegtu sociālo un ekonomisko aizsardzību pāriem, kuri noslēgs civilo savienību.
Man gribētos domāt, ka Civilās savienības likums domāts ne tikai viendzimuma pāriem, ne tikai viena dzimuma personām. Manā skatījumā, daļa cilvēku šo likumprojektu interpretē pārāk šauri, arī Saeimas deputāti. Man kā Saeimas deputātam ir nācies sastapties ar daudziem gadījumiem, kuros nav iesaistīts neviens homoseksuālis, neviens viendzimuma pāris.
Piemēram, sāksim ar to, ka iemesli, kuru dēļ cilvēki nestājas laulībā, var būt ļoti dažādi. Nav vairs tie laiki, kad dzīvošana kopā sākas tikai pēc laulības noslēgšanas. Jaunie cilvēki varbūt grib saprast, vai varēs sadzīvot kopā; varbūt viņi aizbraukuši mācīties uz citu pilsētu, citu valsti un sāk dzīvot kopā, ekonomisku apsvērumu vadīti.
Otrs piemērs. Arī diviem veciem cilvēkiem varētu būt līdzīga situācija. Piemēram, divas vientuļas kaimiņienes pensijas gados, kad ienākumi samazinās, izlemj apvienot spēkus un dzīvot vienā dzīvoklī (vietas pietiek, katrai ir sava istabiņa), bet otru dzīvokli izīrēt. Vientuļiem cilvēkiem tas, iespējams, palīdzētu sakārtot arī mūžseno jautājumu: kas notiks, ja es saslimšu un vairs nevarēšu pats pieņemt lēmumu par savu ārstēšanu. Kolēģi, mēs neviens savu dzīvi taču vēl neesam nodzīvojuši un nezinām, kas mūs sagaida.
Ir skaidrs, ka tas ir ļoti aktuāls jautājums arī viendzimuma pāriem. Un ne vienmēr visas situācijas var atrisināt ar pilnvarām. Tāpēc Civilās savienības likums, iespējams, varētu palīdzēt cilvēkiem aizsargāt personiskās un mantiskās tiesības.
Partijā “Saskaņa” šajā jautājumā ir uzskatu “konfederācija”, tā vienmēr ir bijis; mums par šo tēmu vienmēr bija, ir un būs brīvais balsojums. Tas ir ļoti jūtīgs jautājums, uz kuru skatāmies mierīgi un pragmatiski.
Un, protams, ir tīri praktiskas lietas, konkrēti cilvēki ar konkrētām problēmām, un šīs problēmas jārisina.
Vienlaikus es pateikšu, ko mēs pilnīgi noteikti nedrīkstam darīt tagad, - priekšvēlēšanu delīrija apstākļos novest situāciju, piemēram, līdz tautas nobalsošanai par šo tēmu, jo uzskatu, ka šis būs tāds kariņš, kurā uzvarēt nevar neviens, jo otra puse savu viedokli nekādā gadījumā nemainīs. Vienīgās trofejas būs tikai naids, uzplēstas brūces un aizvainojumi.
Mēs visi redzam, ka, tā teikt, lielās ideoloģiskās mokās Tieslietu ministrijā tapušajam dokumentam ceļš Saeimā arī nav viegls, saudzīgi izsakoties.
Kāds ir risinājums? Kādu risinājumu es redzu? Nu, man šinī gadījumā gribētos citēt Ziedoni, ka “tādas lielas laimes nemaz nav. [..] Ir tikai tādas mazas laimītes”.
Līdz ar to laimes formula varētu izskatīties šādi. Satversmes tiesas lēmumus var izpildīt gan šauri, gan plaši. Šauri - izpildīt attiecībā uz Darba likuma normām, un tas jau arī notiek parlamentā. Plaši - piešķirt plašākas tiesības viendzimuma pāriem. Domāju, ka plašākajai versijai sabiedrības vairākums pašlaik tomēr nav gatavs, jo sabiedrība ļoti nogurusi no dažnedažādiem satricinājumiem, tāpēc, manuprāt, būtu labāk atlikt plašāku risinājumu, šī konkrētā likuma pieņemšanu, uz laiku pēc vēlēšanām. Es aicinu plašāku risinājumu atstāt nākamajam Saeimas sasaukumam - 14. Saeimai.
Vēl viens risinājums, ko piedāvā priekšlikuma autors: var mēģināt paplašināt likuma mērķi un tvērumu, aizstājot vārdus “civilā savienība” ar vārdiem “kopīga mājsaimniecība”. Tad, iespējams, tiktu aizsargātas un netiktu diskriminētas visu kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu cilvēku intereses, visu cilvēku intereses.
Es domāju, ka nevajag tagad mums parlamentā mēģināt sašaurināt likuma darbību un lietot terminus, kuri vairāk tiek orientēti uz viendzimuma pāriem. Jebkurā gadījumā šis likums visas problēmas neatrisinās, jo būs nepieciešami grozījumi vairākos citos normatīvajos aktos un būs nepieciešama visu likumu rūpīga pārskatīšana.
Tāpēc, dārgie kolēģi, ir viela pārdomām, balsojot par katru priekšlikumu un par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Šis, 1., priekšlikums un faktiski arī citi, ko kolēģis no Nacionālās apvienības - Kiršteina kungs - ir iesniedzis, ir ļoti būtiski. Tie savā būtībā... šī priekšlikumu grupa var izmainīt (un labā nozīmē!) šī likumprojekta jēgu, jo mēs jau vairākkārt esam runājuši par to, ka objektīvi... mēs saprotam to, ka šis likumprojekts, tāds, kāds tas ir izgājis... ar atbalstītiem priekšlikumiem... no komisijas sēdes, faktiski, de facto, veido jaunu laulības institūtu.
Un mums ir jāņem vērā kāds cits faktors - Satversmes tiesas nolēmums.
Tāpēc, kolēģi, lai pieņemtu likumu, bet novērstu objektīvās bažas, kuras lielai Latvijas sabiedrības daļai šobrīd par to ir, es tiešām aicinu balsot “par” šo, 1., priekšlikumu, kura būtība ir - noteikt jau sākumā pilnīgi skaidru citu virzienu šim likumprojektam, proti, noteikt, ka šis likums būs “par kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošo privātpersonu tiesību aizsardzību”, nevis par kādu civilu savienību; ka nebūs vis iespējams papildus kāds jauns tulkojums - jauns laulības institūts ar visu no tā izrietošo.
Mēs redzam - Eiropas Savienības citās valstīs, kur ir pieņemts šāds likums... redzam, kādi tur ir bijuši nākamie soļi jau pēc dažiem gadiem, pēc trīs vai pēc septiņiem, vai pēc desmit gadiem, - tās ir viendzimuma partneru laulības.
Taču, ja mēs virzītos pa šajā priekšlikumā norādīto ceļu, tad, kolēģi, mēs izpildītu gan Satversmes tiesas nolēmumu (vismaz tajā daļā, par ko mēs esam runājuši komisijā), gan arī novērstu šīs bažas, ka varētu notikt tradicionālo vērtību demontāža; šīs - tradicionālās - vērtības ir tās, kuras tomēr ir Latvijas pamats.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labdien, mīļie cilvēki! Man kā Saeimas deputātam, kuram piedēvē visu, arī to, ka es esot gejs, jo es ļoti labi izskatos (Starpsaucieni.), - man ir viedoklis par šo likumprojektu; man ir viedoklis no praktiskā, kā saka, skatpunkta.
Proti, viens no aktīvākajiem manas politiskās organizācijas atbalstītājiem ir gejs Maigurs, viņš ir arī pietiekami liels ziedotājs, un viņš ir izteicis viedokli - kā mans vēlētājs -, kā viņš to visu redz un kāpēc viņš atbalsta konservatīvās vērtības, un kāpēc viņš neatbalsta geju laulības, pats būdams gejs.
Man tāpat ir bijusi pieredze... es ļoti atklāti varu jums pastāstīt... Es esmu nakšņojis vienā viesnīcas numuriņā ar geju - tas bija ļoti bailīgi, slikti nāca miegs, bet... mums bija garas sarunas, intelektuālas, par geju laulībām, un mēs nonācām pie viena ļoti būtiska secinājuma - normāliem gejiem nav aktuāls šis jautājums, normālus gejus interesē labklājība un bagāta Latvija, nevis tas, vai... Viņi, kā saka, nomaina vienu draugu pret citu draugu... Kā viņiem tas viss notiek, nezinu (Starpsaucieni. Smiekli.)...
Jūs mani ļoti... jūs mani izsitāt no domas... Bet tie, kas visvairāk smejas un uzjautrinās... atcerieties, ka tiem, kas visvairāk noliedz homoseksualitāti, latents homoseksuālisms piemīt pavisam noteikti. Riekstiņa kungs, tas bija jūsu virzienā adresēts, starp citu, ne velti jūs man vienmēr starpbrīžos kaut kā pievēršat īpaši lielu uzmanību. (Starpsaucieni.)
Kāpēc vajag atbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu nomainīt likuma nosaukumu? Šis likums nebūs par kaut kādām savienībām. Ja dzīvo vīrietis un sieviete kopā, tad... ja viņš ir normāls vecis, tad viņš apprec to sievieti. Visas gaida gan to gredzenu, gan to balto kleitu. Un, ja vecis ir normāls, tad viņš ņem un apprec. To izdarīt var par velti ļoti ātri, pats apprecējos nedēļas laikā - to var izdarīt superātri.
Otra lieta. Visi pārējie, kas dzīvo kopā... es ļoti atvainojos... Ja es dzīvoju kopā ar vairākiem cilvēkiem dažādās adresēs, pirmdienās - vienā, otrdienās - otrā, man sāksies... pēc šī likuma... juridiskas problēmas.
Visi tie nākamie priekšlikumi, kas ir uz priekšu... tur būs tikai juridiskas problēmas, jo izrādīsies, ka... tiesā varēs pierādīt, ka te viena dāma ar mani dzīvo kopīgā saimniecībā, tad tur cits kungs dzīvo ar mani kopīgā saimniecībā... Tavara kungs, es uz jums skatos, ja.
Tas viss likums ir tāda liela juridiska problēma, tāpēc labāk būtu to... to vajag pārsaukt... likt tam citu nosaukumu un aizvirzīties prom no geju laulībām, jo patiesībā pats svarīgākais Latvijā ir nevis pieminekļi, nevis geju laulības, bet tas, lai cilvēki būtu bagāti. Lai cilvēki, ne tikai deputāti (Starpsauciens.)... Ne tikai deputāti.
Nomainīsim likumprojekta nosaukumu un liksim mierā šo jautājumu, un netracināsim sabiedrību par vēl vienu pilnīgi mazsvarīgu, nebūtisku lietu, kas nekādā veidā neuzlabos mūsu dzīvi - ne manējo, ne deputāta Riekstiņa!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Butāns. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 40, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī tas paredz mainīt likumprojekta nosaukumu.
Un tādējādi... Arī visi nākamie deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumi būs balstīti uz šo priekšlikumu, paredzot uz šā likuma bāzes veidot jaunu likumu.
Komisijā nav atbalstīts, bet nu...
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Civilās savienības likuma projekts vispār Latvijai nav nepieciešams, un tie ir meli, kas izskan no tiem, kuri apgalvo, ka Satversmes tiesa ir noteikusi mums to kā pienākumu - veikt jaunu regulējumu attiecībā uz viendzimuma pāru kopdzīvi.
Tas, ko Satversmes tiesa nosprieda, - ir jāveic grozījumi Darba likuma 155. panta pirmajā daļā. Un Saeima to izpilda.
Šis ir tāds blakus pasākums, ko priekšvēlēšanu gaisotnē mēģina izpildīt mums zināmie spēki, kuriem ir pieslējušies arī tie, kuriem... kādreiz varbūt likās, ka viņiem ir mugurkauls, bet mugurkaula vietā ir barības vads kā garnelēm. Es runāju par kolēģiem, kuri ir rosinājuši šo likumprojektu... no Tieslietu ministrijas.
Un diemžēl arī darba grupa, kurā bija saaicinātas vairākas nevalstiskās organizācijas, nevarēja vienoties par šo likumprojektu, jo šis likumprojekts vispār netika likts dienaskārtībā; šis Civilās savienības likuma projekts vienkārši tika izvilkts no atvilktnes un uzlikts uz galda Juridiskajai komisijai. Un tie cilvēki, kuri mēnešiem ilgi tērēja savu laiku, lai darba grupā strādātu pie regulējuma, cīnoties, vai tas būtu mājsaimniecības likums, vai tas būtu saimes likums, - viņi vienkārši palika neinformēti par šo lēmumu. Protams, tā ir ļoti, ļoti nekorekta attieksme pret tiem cilvēkiem, kuri strādāja pie šī likumprojekta, lai rastu kopīgu valodu.
Es aicinu šo likumprojektu pilnībā - pilnībā! - ignorēt un runāt par tām lietām, kuras mums Latvijā tiešām ir svarīgas.
Mūsu kaimiņi lietuvieši, mūsu kolēģi, ir veiksmīgi pieņēmuši Ģimenes stiprināšanas un aizsardzības likumprojektu, un to likumprojektu es piedāvāju pārcelt uz Latviju - iztulkot to un ieviest šī absolūti nevajadzīgā likumprojekta vietā.
Mēs zinām, ka 24 procenti ģimeņu, Latvijas ģimeņu, ir ar vienu vecāku. Šīm ģimenēm ir nepieciešama aizsardzība.
Mēs zinām, ka 12 tūkstoši ģimeņu ir ar trim bērniem, 2300 - četru bērnu ģimenes, 700 - piecu bērnu un 400 - ģimenes ar sešiem un vairāk bērniem. Arī šīm ģimenēm ir nepieciešama īpaša aizsardzība un atbalsts. Un, protams, arī tām ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti.
Diemžēl ir arī liels šķiršanos skaits - 46 procenti laulību izirst pirmo desmit gadu laikā.
Mēs noteikti varam atrast risinājumu tam, lai pie mums nebūtu šādu lielu ciparu; lai cilvēki tiešām nešķirtos; lai cilvēki neaizrautos arī ar dažādām azartspēlēm.
Un, kā jau šodien runājām, diemžēl arī alkoholisms ir problēma. Ar to cīnās arī mūsu kolēģi Lietuvā un viņiem ir panākumi.
Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt ģimenes stiprināšanas un aizsardzības likumprojektu, nosaukumu... nomainot arī nosaukumu. Un šajā dienā... šodien likumprojekta “Civilās savienības likums” vietā runāt par tiešām svarīgām lietām, kas mums ir nepieciešamas Latvijas stiprināšanā.
Paldies.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es gribētu atbalstīt Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, jo, ņemot vērā, ka tā otra... otra opozīcijas puse nosacīti jeb tā puse, kas tā kā ir par geju laulībām... acīmredzot ir arī viena daļa... vajadzētu būt, ka ir geji. Es zinu, ka Saeimā ir vairāki geji... vai ne, Urbanoviča kungs? (Zālē troksnis.) Man ir tāda ļoti dīvaina sajūta, kāpēc geju laulību jautājumu nenāk aizstāvēt tie geji, kas ir Nacionālajā apvienībā, kas ir partijā “Saskaņa”? Jaunajā VIENOTĪBĀ - skaidrs, man liekas, ka tur visi viņi tādi ir. Bet tas ir ļoti aizdomīgi, ka tas ir tā. Kāpēc?
Tāpēc, ka mēs nedzirdam argumentus pēc būtības, kāpēc tāds likums vispār ir vajadzīgs. Nav neviena argumenta, kas Latvijā šodien, 21. gadsimtā, 2022. gada attiecīgajā maijā, liegtu jebkam jebkādās attiecībās dzīvot kopā. Nekas neliedz to darīt. Kāpēc ir nepieciešams jauns likums?
Tāpēc, ka vīrietis un sieviete ir par slinku, lai noslēgtu laulību, es atvainojos. Nu, ja viņiem ir pārāk maza sociālā atbildība vienam pret otru, tā ir viņu problēma, valstij nevajag tur iejaukties. Tas valstij nav jāregulē. Savukārt argumenti par to, ka kādam ir... kāds netiek slimnīcā vai vēl kaut kur. Tie ir meli. Slimnīcā var aiziet pie pilnīgi nepazīstama cilvēka un palīdzēt, un aprūpēt. Tie ir absolūti meli.
Kas tad vēl? Mantot nevar? Mantot var jebkurš cilvēks. Tieši ko nevar izpildīt? Ā, bērnus aizsargāt? Bērnus arī var aizsargāt.
Patiesībā Saeimai būtu jāpieņem likumi, kas aizsargā jebkuru bērnu, un tam nav nekāda sakara ar to, kas ar ko dzīvo kopā. Nav dzirdams neviens racionāls arguments, tajā skaitā arī no Urbanoviča kunga, kāpēc gejiem ir jādzīvo laulībā. (Dep. D. Beitnere-Le Galla: “Nu, nevar... Tas ir aizskaroši.”) Tas ir jāsaprot. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas Satversmē... Lai arī es dzirdu, ka man aiz muguras teica, ka tas ir aizskaroši. Nē, tas nav aizskaroši. Latvijas Satversme neparedz šādu institūtu. Mūsu konstitūcija to neparedz, un tas nav nekas tāds, par ko nedrīkstētu runāt. Par to drīkst runāt, un par to ir jārunā. (Starpsauciens.)
Un par to ir jārunā ļoti vienkārši, jo privātā dzīve (Starpsauciens: “Latvijas Satversme...”)... es atvainojos, privātā dzīve nesākas un nebeidzas ar to, kurš ar kuru ko dara guļamistabā. Ģimenes attiecības neveidojas no seksuālajām attiecībām, ģimenes attiecības veidojas no atbildības.
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es aicinu runāt par likumprojektu, nevis par deputātiem.
Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...? (Starpsaucieni.)
J. Butāns. Tātad, kā jau minēju, priekšlikums paredz mainīt likuma nosaukumu, un arī, balstoties uz šo priekšlikumu, visi nākamie priekšlikumi tendēti uz to, lai uz šī likuma bāzes izveidotu jaunu likumu. Līdz ar to komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Aicinu neatbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 39, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 3. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu, paredz likumā vārdus “civilā savienība” aizstāt ar vārdiem “kopīga mājsaimniecība”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Ģimene ir institūts, kas veidojas uz atbildības pamata. Atbildības, Kaimiņa kungs, - atbildības pamata! (Starpsauciens: “Vēlreiz...”) Tātad nevis tas, kādas ir seksuālās attiecības starp cilvēkiem. Ir daudzas ģimenes, kurās nav seksuālu attiecību, bet tās ir ģimenes. Tāpēc ka šim institūtam pamats ir cits. Tas nav saistīts ar cilvēka seksualitāti. Līdz ar to piemērot terminu “ģimene” nevar katrām attiecībām... un nav pamata piemērot katrām attiecībām. Par to ir stāsts, tā ir tā domāšana, un tas ir izšķirīgi svarīgi.
Tām personām, kuras uzskata un uzsver, ka viņas ir citādas, ir tiesības būt citādām. Visu cieņu! Visiem nav jābūt vienādiem. Bet, ja jūs esat citādi, tad nepieprasiet to pašu, tad pieprasiet citādo! Tad esiet citādi līdz galam! Drosmīgi un citādi. Un tieši šis ir tas iemesls, ka ģimene vēsturiski - ne tikai saskaņā ar Satversmi, bet gadu simtiem, gadu tūkstošiem - ir veidojusies starp vīrieti un sievieti. Tā tas ir bijis, un tā tas vienmēr būs. Bērni rodas savienībā, kurā ir vīrietis un sieviete, savukārt ģimene veidojas attiecībās, kurās ir atbildība, nevis kurās ir jāizsauc policija... Kaimiņa kungs! Un par to ir tas jautājums.
Tas ir vērtību jautājums. Tam nav nekāda sakara ar cilvēku... tā ir atkal melošana... tam nav nekāda sakara ar cilvēku juridisku aizsardzību vai cilvēku juridisku labklājību, un attieksme pret cilvēkiem neveidojas no tā, ka viņu attiecības, lai kādas tās arī būtu, nosauc vienkārši kaut kādā vienā vai otrā vārdā.
Tāpēc, ja es sāku ar joku, man jāturpina ar joku, kas mani, protams, ļoti pārsteidz, bet klausoties... un es tiešām pazīstu pietiekami daudz homoseksuālu cilvēku gan Latvijā, gan ārpus Latvijas... Cilvēki, kas domā racionāli, - viņu galvenā vēlme ir dzīvot valstī, kurā ir labklājība un cieņa vienam pret otru, nevis kurā ir plakāti, karodziņi, izkārtnes, kas neko nerisina. Un šis likums neko nerisina. Tas nekā nepalīdz ne vieniem, ne otriem, ne trešajiem. Tas grauj mūsu sabiedrību... uz kā pamatiem ir vispār izveidota mūsu sabiedrība... identitāti. Un tas šķeļ sabiedrību.
Ne velti ir teiciens “skaldi un valdi” un tas tiek izmantots šajā ēkā tik bieži. Šķelt, lai varētu turpināt valdīt, nevis apvienot, nevis runāt par problemātiku pēc būtības. Tas ir tas iemesls. Tieši tāpēc es saprotu, ka varu nepatikt daudziem, īpaši tiem, kas skaļi uz mani kliedz, lai gan pašiem tas baļķis acī ir stipri lielāks... Kaimiņa kungs!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Butāns. Tātad 3. priekšlikums netika atbalstīts.
Aicinu balsot “pret” priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas... Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38 (Starpsaucieni: “Nav!”), pret un atturas - nav. Nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 1. Joprojām nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 78 deputāti.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav (Dep. J. Stepaņenko: “... SASKAŅAI!”; starpsauciens: “Lai dzīvo saskaņieši!”), atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsaucieni.)
J. Butāns. Tā, turpinām darbu.
5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas... Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 6. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nosaka citu likuma mērķi... ar mērķi veidot jaunu likumprojektu uz esošā likumprojekta bāzes. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es joprojām piedāvāju mums pievērsties tam likumprojektam, kuru, es ceru, varbūt pieņems... ja ne šī Saeima, tad 14. Saeima. Tur mēs arī runāsim par ģimeņu labklājību - ne tikai par atsevišķu Saeimas frakciju labklājību, kas pieaug pēc katra balsojuma. (Zālē troksnis.)
Tieši tā, godātā SASKAŅA! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kurā ir noteikts likuma mērķis - noteikt veidu, kādā iestādes savā starpā sadarbojas ģimenes stiprināšanā un aizsardzībā. Mēs zinām, ka katru gadu Saeimas budžeta debatēs notiek dažādi grozījumi likumos, un šajos likumos mēs neredzam ietekmi uz demogrāfiju, mēs neredzam ietekmi uz ģimenēm, un bieži vien Saeimas deputāti kopā ar ministrijām sagatavo nekvalitatīvus likumprojektus, kas pēc tam ir jālabo, jo tie bieži vien rada negatīvu ietekmi uz ģimenēm. Lai šādas lietas nenotiktu, ir nepieciešama iestāžu sadarbība; un tas nebūs Demogrāfisko lietu centrs, par kuru mēs diemžēl nedzirdam pēdējā laikā vispār. Es nezinu, vai iemesls tam ir tas, ka Kariņa kungs šobrīd ignorē šo jautājumu, vai vienkārši neviens nestrādā.
Bet mēs runājam par to, ka tai ir jābūt horizontālai sadarbības platformai, kurā gan ministrijas, gan Saeima, gan tiesībsargs, gan arī pašvaldību iestādes sadarbojas ar mērķi stiprināt ģimenes un cīnīties par ģimeņu labklājību visos līmeņos.
Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Butāns. Tātad, kā jau minēju, gan šis, gan iepriekšējais, gan visi pārējie Jūlijas Stepaņenko priekšlikumi ir ar mērķi veidot jaunu likumu, nevis papildināt esošo. Līdz ar to gan šis, gan visi pārējie Jūlijas Stepaņenko priekšlikumi komisijā netika atbalstīti.
Aicinu noraidīt arī šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 7. - Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 8. - arī deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Visā šajā strīdu karstumā noteikti daudzi ir aizmirsuši vispār, kas ir ģimene, kas ir ģimenes definīcija un to, ka arī sabiedrībai būtu jāpievēršas ģimenes definīcijas stiprināšanai.
Mēs zinām, ka šobrīd referenduma slieksnis ir pārāk augsts, lai mēs varētu savākt šos parakstus Satversmes 110. panta grozījumiem, bet mēs darīsim visu, lai varētu to izdarīt. Laiks vēl ir, tāpēc es arī aicinu visus to darīt.
Bet, ja mēs runājam par ģimenes stiprināšanas un aizsardzības likumu, tad tajā lietotie termini ir tie, kurus mēs labprāt redzētu mūsu likumos arī strādājam. Tātad - kas ir ģimene? Tā ir laulībā, adopcijā vai radniecībā balstīta fizisko personu savienība, nevis kaut kas, ko mēģina mums uzspiest daži it kā sevi par juristiem uzskatošie, - ka tā varētu būt draudzene, kas atnākusi palīdzēt jaunajai māmiņai ar bērna apkopšanu, maza bērniņa pamperu mainīšanu... Tā arī pēkšņi ir ģimene, kā mēs dzirdējām debatēs Satversmes tiesā. Un ka bērns tiek uzskatīts par tādu neērtību, ko jāpalīdz vienkārši jaunajai māmiņai kaut kā pārdzīvot, un ka paternitātes atvaļinājums jādala ar citiem cilvēkiem, ar jebkuru garāmgājēju, kas palīdzēs mammai tikt galā ar šo problēmu, ko jūs uzskatāt... ka bērns - tā ir problēma. Bet tā nav!
Es gribu atgriezties pie pamatvērtībām, sakot, ka paternitātes atvaļinājums un tēvs ir ļoti svarīgs ģimenei bērna pirmajās dzīves dienās, mēnešos. Tāpēc arī šis paternitātes atvaļinājums bija nepieciešams, ko jūs, protams, sabojājāt šobrīd. Šis atvaļinājums bija nepieciešams, lai bērns arī iepazītu savu tēvu un lai tēvs varētu savienoties ar bērnu.
Tāpēc arī ir nepieciešams šis ģimenes stiprināšanas likumprojekts, kurā mēs varēsim aizslaucīt prom visus šos murgus, juridiskos murgus, ko jūs esat sastrādājuši šajā Saeimā.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu ar ģimenes definīcijas stiprināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Butāns. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 39, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 9. - deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Paredz civilo savienību noslēgt starp neierobežotu cilvēku skaitu. Līdz ar to komisijā nav atbalstīts. (Smiekli. Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ramonai Petravičai. (Starpsauciens: “Bet nav nekā par kustoņiem!”)
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Un kaķiem arī...
Kolēģi, priekšlikums paredz no likumprojekta 3. panta izslēgt vārdu “divi”. Ļaujiet man norādīt, ka likumprojekta motivācija ir nodrošināt ģimeņu juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu bez diskriminācijas pret kādām no tām. Tādā gadījumā man nav skaidrs, kāpēc likumprojekta iesniedzēju princips nediskriminē ģimenes, kurās tiek piekopta poligāmija vai citas kopdzīves formas, kurās iesaistās trīs vai vairāk personu, ja tās veido un vieno ekonomiskās un sociālās attiecības.
Ņemiet vērā, ka likumprojektā nav minēta uzticības vai savstarpējas mīlestības nepieciešamība, tāpēc šādi grozījumi neapstrīd nevienu citu punktu. Kopdzīves formas ar trīs vai vairāk personām neiekļaušana Civilās savienības likumā - pēc likumprojekta motivācijas - būtu diskriminācija pret tām. Kāpēc divi vīrieši var veidot civilo savienību, bet trīs nevar? Ir taču dažādas ģimeņu formas, ne tikai tādas, kādas jūs piekopjat. (Starpsauciens: “Kādas - “tādas”?”) Vai varbūt arī piekopjat savādākas, bet nenākat no skapja ārā.
Šo jautājumu uzdodot Juridiskās komisijas sēdē, saņēmu klaji nepietiekamu atbildi - ka šādas kopdzīves formas kā poligāmija Latvijas sabiedrībā neesot pieņemtas un nav tikušas izskatītas Satversmes tiesā, lai gan Satversmes tiesa teica, ka ir jāaizsargā visas ģimenes, ne tikai tās, kas sastāv no divām personām vai kā savādāk... Man nav zināms, ka sabiedrībā jebkad būtu notikušas aptaujas, ko tad sabiedrība atbalsta - kādas ģimenes atbalsta vai kādas neatbalsta. Ja tāda aptauja būtu, tad, visticamāk, homoseksuāļu vai transseksuāļu sabiedrības pārstāvji arī atbalstītu šādu priekšlikumu un šādas ģimenes. Tāpēc atbilde par atbalsta neesamību sabiedrībā labākajā gadījumā ir spekulatīva. Ja Tieslietu ministrijas pārstāvji tomēr gaidīs, ka sabiedrības locekļi šādu priekšlikumu pieprasa, tad tā būs klaja norāde uz Civilās savienības likuma nepārdomātību.
Ņemot vērā iepriekš teikto, manuprāt, kļūst skaidrs, ka Civilās savienības likums nav veids, kā nodrošināt oficiāli nereģistrētu kopdzīves formu aizsardzību. Tādā gadījumā jāregulē - teorētiski - pilnīgi visu kopdzīves formu aizsardzība, jo Satversmes tiesas un sabiedrības aktīvistu piedāvātie priekšlikumi garantēt aizsardzību, papildinot Darba likumu ar iespēju slēgt notariālus līgumus, būtu pilnīgi pietiekami un samērīgi.
Vēl gribu norādīt, ka 8. pantā ir noteikts: spēkā esoša civilā savienība aizliedz stāties laulībā ar personu, ar kuru nav noslēgta civilā savienība. Tātad, ja ir noslēgta civilā savienība, tas nozīmē, ka var stāties arī laulībā. Tā kā viendzimuma laulības aizliegums netiek paredzēts, tad šo pantu viendzimuma pāri, visticamāk, arī izmantos kā attaisnojumu, lai stātos viendzimuma laulībās, iepriekš noslēdzot civilo savienību. Šādi pilnīgi brīvi tiks legalizētas viendzimuma laulības un degradēta dabiskas ģimenes pastāvēšana. Un tas nav pieļaujami.
Savukārt 5. pants atļauj civilajā savienībā stāties jebkuras valsts pilsonim, līdz ar to tas arī varētu tikt izmantots kā zelta vīza. Ja Civilās savienības likuma mērķis tiešām ir veicināt oficiāli nereģistrēto partnerattiecību aizsardzību bez diskriminācijas, tad, lūdzu, atbalstiet visas ģimeņu formas, ne tikai tās, kas sastāv no diviem cilvēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Tas, kas ir demagoģija no šī likumprojekta virzītājiem (kas, protams, ir diezgan dīvaini) - ka konservatīvo vērtību pārstāvji - Jaunā konservatīvā partija - virza geju laulību likumu. Tas ir pārsteidzoši, nekur pasaulē konservatīvs spēks nav (Starpsauciens: “Izņemot Lielbritāniju un Vāciju!”)... Jā.
Bet tā galvenā problēma ir sekojoša - neviens šī likuma aizstāvis nav spējīgs uzkāpt tribīnē, lai argumentētu tos racionālos iemeslus, kamdēļ vispār tas ir vajadzīgs. Es otro reizi to uzsveru. Ko tas mainīs? Kas padarīs labāku Latvijā... kā Latvija kļūs cilvēkiem... kā tā kļūs ar cilvēkiem pilnāka, bagātāka un tamlīdzīgi? Kā mūsu dzīve izmainīsies uz pozitīvo pusi tikai tāpēc, ka mēs pieņemsim šādu likumu?
Es saprotu Ramonas Petravičas priekšlikuma būtību, kas ir ironisks, - ļaut visiem, bet, nu, ja ļaut visiem, tad visiem. Kā tad šajos liberālajos uzskatos, ka geji tagad var precēties, jūsos ir iezadzies zināms konservatīvisms - ka tomēr ne līdz galam? Es tā arī nesaprotu to būtību. Ja jau liberāli, tad liberāli, nu tad ļaujam visiem - pa labi un pa kreisi. (Starpsauciens.)
Varam uzlikt kā dažās citās valstīs, ka var dzīvot (saprotot no Ramonas Petravičas priekšlikuma)... un reāli dzīvo jau arī... ir ģimenes, kur cilvēki dzīvo trijatā, četratā. Pirms precēšanās varbūt kaut kādas govis, aitas ir jādod pūrā... vai kas tur. Bet tā ir cita pasaule. Cita vērtību sistēma. Ja mēs esam tajā vērtību sistēmā, kurā mēs esam bijuši 1000 gadu, varbūt mums tomēr jāpieturas pie šīs vērtību sistēmas, jo nav saprotami šie ierobežojumi, ko jūs, geju tiesību aizstāvji, gribat panākt, noraidot Ramonas Petravičas priekšlikumu.
Tieši kāpēc trīs geji dzīvot kopā un veidot ģimeni nedrīkst, bet divi drīkst? Kur ir atšķirība? Paskaidrojiet, liberālie spēki. Paskaidrojiet, konservatīvā JK partija, kas virza šo visu. Kur ir tā mazā nianse, juridiskā? Un nav saprotams, vai ir šāda nianse, jo īstenībā nav, tāpēc ka ģimenes institūts... tāpēc ka nav argumentu šādas nianses skaidrošanai vai noliegšanai, vienkārši nav objektīvu argumentu. Vienīgais arguments ir, ka ģimenes institūts - tas ir tikai un vienīgi vērtību jautājums, nevis juridisks instruments, jo šodien, 21. gadsimtā, cilvēki var dzīvot un dzīvo kopā, arī nenoslēdzot laulību, un nekas nenotiek. Un var dzīvot. Tā ir viņu izvēle.
Šodien... 21. gadsimtā cilvēki dzīvo dažādās kopdzīves formās, bet laulība ir īpašs juridisks konstrukts, kas ir paredzēts vienam īpašam gadījumam, un tādu to arī vajag saglabāt. Tas ir tas galvenais iemesls - vērtības, kuras tad mums ir vai nav. Izskatās, ka mums vairs nav nekādu vērtību, viss iztirgots un viss atdots gejiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Butāns. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Ramonas Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 10. - Juridiskā biroja juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret un atturas - nav. (Starpsaucieni.) Nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 1. (Starpsaucieni.) Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 11. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Juri, Juri!”; starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 37, atturas - 10. Nav kvoruma. (Starpsaucieni: “Ir.”; “Nav.”) Es atvainojos, ir... Jā, ir 51. Tātad: par - 4, pret - 37, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)
J. Butāns. Tā, pie kura mēs palikām? 12., ja?
12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 13. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, vai jūs atbalstāt vai neatbalstāt cita likumprojekta tapšanu uz šī likumprojekta bāzes, es aicinu jūs pievērst uzmanību šim punktam Civilās savienības likuma projektā, un arī nākamais priekšlikums, ko iesniedza Golubevas kundze pēc noteiktā termiņa, kas pārtapa par Juridiskās komisijas priekšlikumu, ir ļoti svarīgs aspekts Latvijas drošības jautājumā.
Mēs runājām par civilās savienības noslēgšanu - arī pārrobežu jautājumos. Mēs saprotam, ka šobrīd Latvijā vēlas nokļūt dažādas personas. Visticamāk, viņiem tā būs dāvana no Golubevas kundzes un no frakcijas “Attīstībai/Par!”, lai pēc iespējas vieglāk varētu saņemt tiesības uzturēties Latvijā, līdzvērtīgi kā tas ir ar laulību. Komisijā, paceļot šo jautājumu, diskutējot, mēs nedzirdējām tādus nopietnus argumentus no Iekšlietu ministrijas puses par to, ka visi riski, kuri ir iekļauti šajā priekšlikumā, šajā pantā un arī vēlāk priekšlikumā, kas nāca no Golubevas kundzes, ir tiešām apzināti novērsti. Piemēram, ja mēs runājam par fiktīvām laulībām, tad fiktīvas laulības šobrīd ir iespējams atpazīt. Ir konkrētas attiecīgās pazīmes, ir mehānisms, ar kuru atbildīgās iestādes fiktīvas laulības var noteikt un izgaismot.
Kas ir ar civilo savienību? Kas tas tāds vispār ir? Tu man patīc, tava bilde internetā man šķiet ļoti interesanta - noslēgsim civilo savienību! Un nekas vairāk nav nepieciešams, lai šie cilvēki varētu deklarēt savu savienību valsts priekšā un saņemt arī attiecīgos atbalsta pasākumus. Ja laulības noslēgšanai tomēr ir pārdomu periods - mēnesis, attiecīgas izziņas arī jāsaņem no atbildīgajām iestādēm, lai viens otru informētu par to, vai cilvēks, piemēram, ir bijis vai nav bijis uzskaitē. Tad šeit nekas nav nepieciešams. Tas ir tik vienkārši kā apstiprināt draudzību feisbukā, nekas vairāk. Un tādu likumprojektu ar tādu pantu jūs, kolēģi, vēlaties ielikt Latvijā kā spēkā esošu.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, izslēdzot šo pantu, un, protams, arī nebalsot “par”, neatbalstīt Golubevas kundzes priekšlikumu, kas ir pārtapis par Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Butāns. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 40, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka civilo savienību var slēgt ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī personas, kuras ir tiesīgas uzturēties Latvijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta (Starpsaucieni: “Balsot!”)... Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 15. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Dep. J. Stepaņenko: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz vārdu “pusēm” aizstāt ar vārdiem “fiziskām personām”. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 29, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz vārdu “pusēm” aizstāt ar vārdu “personām”. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Dep. J. Stepaņenko: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 20. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Dep. J. Stepaņenko: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 40, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Daļēji atbalstīts 22. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 31, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Pārtraukums!”)
Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Vjačeslavs Dombrovskis, Aleksandrs Kiršteins, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Atis Lejiņš (Dep. A. Krauze: “Es esmu!”)... Armands Krauze ir (Starpsauciens: “Daudze arī ir!”)... Daudze? (Starpsauciens: “Nē, neredzu.”)... Daudze arī ir... Atis Lejiņš, Māris Mičerevskis... ir, Romāns Naudiņš un Viktors Valainis (Dep. V. Valainis: “Esmu!”)... Valainis arī ir.
Modrība visiem pazudusi.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Civilās savienības likums”, otrais lasījums.
Atbildīgā ir Juridiskā komisija.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns. Kolēģi, turpinām darbu pie likumprojekta “Civilās savienības likums”.
Esam pie 23. priekšlikuma.
23. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna juridiska rakstura... juridiskās tehnikas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 39, atturas - 7. Tātad nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni: “Kas notiek? Labs ministrs.”; “Partija liek balsot “pret”.”) Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 49, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 25. - frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšlikums. Tas ir atsaukts ar frakcijas atsūtītu vēstuli.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.
J. Butāns. Tātad par to mēs nebalsojam.
26. - deputāta Māra Možvillo priekšlikums, kurš paredz, ka civilo savienību nevar noslēgt, ja personas ir viena dzimuma pārstāvji. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es jau gan vēlētos, lai ziņotājs nolasa visu, nevis izrauj no konteksta.
Mans priekšlikums ir iekļaut šajā likumā precīzi tādu pašu formulējumu, kāds ir Civillikumā, jo komisijas darba gaitā vairākkārt pārliecinājos, ka faktiski šis likums ir kā alternatīva laulību... likumam. Tāpēc, es domāju, šī norma būtu iekļaujama arī šeit. Un tā būtu tikai jēdzīga un sakarīga - kā papildinājums šim likumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Kristai Baumanei.
K. Baumane (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Visi, kas mūs skatās un klausās! Šis likums ir par ģimeni.
Jana un Lilita ir ģimene, Līga un Evita ir ģimene (Starpsauciens: “Nē!”), Ģirts un Aksels ir ģimene (Starpsauciens: “Nē!”), Ainārs un Una ir ģimene. Šie pāri nav laulāti. Dažiem no viņiem ir bērni. Un viņi ir ģimene. Tā domā viņi paši. Un tā uzskata arī Satversmes tiesa.
Šis likums ir arī par cilvēcību, par to, ka, piešķirot tiesības citiem, mēs tās nevienam neatņemam vai nesamazinām. Mēs vairojam tiesiskumu. Mēs vairojam atbalstu ģimenēm. Un vai tad tas nav saskaņā ar mūsu valsts Satversmi un demogrāfijas veicināšanas politiku?
Un nobeigumā es vēlos pateikt paldies mūsu konservatīvajiem kolēģiem - šajā zālē un valdībā - par konstruktīvu atbalstu tiesiskumam, cilvēktiesībām un apliecinājumu, ka mūsdienīgs konservatīvisms nenozīmē... nav liekama vienlīdzības zīme starp to un homofobiju.
Es, protams, aicinu neatbalstīt konkrēto priekšlikumu, bet no sirds aicinu atbalstīt Civilās savienības likuma projektu kopumā otrajā lasījumā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Sandis un Jānis nav ģimene. (Starpsauciens: “Aldis!”) Ainārs un Andris nav ģimene. (Starpsauciens.) Ināra un Ieva nav ģimene. Ģimene nav šie cilvēki, kas dzīvo kopā.
Ģimene ir pienākums, kas rodas tikai savienībā, kurā var rasties bērni un kurā rodas bērni. Šis priekšlikums ir par to, jo ikviena kopdzīve, kopā būšana, kopā vakariņošana vai kopā brokastošana nerada ģimeni. Tam nav nekāda sakara ar ģimeni.
Kopā iešana uz veikalu nerada ģimeni. Ģimeni rada tikai tas, kas var būt turpinājums mūsu dzīvei. Proti, mūsu dzīvei turpinājums var būt bērni.
Es dzīvoju pasaulē, kur bērni var rasties savienībā starp vīrieti un sievieti. Vienlaikus es dzīvoju arī sabiedrībā, kurā vīrietis un sieviete dzīvo kopā vienkārši tāpat.
Es dzīvoju sabiedrībā, kurā vīrietis un vīrietis dzīvo kopā vai sieviete un sieviete dzīvo kopā, vai daudzi vīrieši un daudzas sievietes dzīvo kopā. (Starpsauciens: “Un cik?”) Tā tas ir, piemēram, kopmītnēs. Bet ģimene ir tad, kad mums, cilvēkiem, ir domas par turpinājumu, domas par pienākumu.
Vienkārši labi pavadīt laiku - tā nav ģimene. Mūsu instinkti un dziņas neveido ģimeni, mūsu izlaidība neveido ģimeni. Tikai mūsu pienākums pret bērniem - pret bērniem, kurus mēs varam radīt paši! - veido ģimeni. Un, lai izveidotu ģimeni, vīrietim ir jālūdz sievietes roka. Tā tas ir pieņemts pasaules daļā, kuru pārstāvam mēs, - ar vērtību sistēmu, kura ir par ģimeni - par ģimeni, kura Satversmē ir ierakstīta kā savienība starp vīrieti un sievieti. Viss pārējais ir katra privāta lieta, un tāda drīkst notikt, un tāda ir jāciena, bet tā nav ģimene. Un tā nekad arī nebūs ģimene, lai arī kā vēlētos kāds uzskatīt vai panākt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
J. Butāns. Jā. Priekšlikums gan ir par kaut ko pavisam citu. Respektīvi, tie ir apstākļi, kas izslēdz civilās savienības noslēgšanu. Un šajā gadījumā... Deputāta Māra Možvillo priekšlikums, kurš papildina apstākļus, kuros gadījumos nevar noslēgt civilo savienību, komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Māra Možvillo priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 41, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 27. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot? Vai tiek lūgts balsojums?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 28. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz samazināt to apstākļu skaitu, kuri izslēdz civilās savienības noslēgšanu. Konkrēti, tas ļautu slēgt civilo savienību personām, “kuras ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām”, “adoptētājiem ar adoptētajiem”. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 29. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Butāns. 29. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī tas paredz samazināt to apstākļu skaitu, kuri izslēdz civilās savienības noslēgšanu. Konkrēti, tas paredz izslēgt šo panta punktu - “adoptētājiem ar adoptētajiem”. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
J. Butāns. 29.! 29.!
Sēdes vadītāja. 29., atvainojos. Balsosim par 29. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
J. Butāns. Kaut kas uz ekrāna ne tā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 2. Nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 29. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 30. - deputāta Jāņa Iesalnieka priekšlikums. Paredz pantu papildināt ar jaunu punktu jeb jaunu apstākli, kurš izslēdz civilās savienības noslēgšanu. Respektīvi, priekšlikums paredz, ka nav tiesību civilo savienību slēgt starp viena dzimuma pārstāvjiem.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Ar Civilās savienības likuma projektu esošajā redakcijā ir viena problēma. (Starpsaucieni: “Tikai!”; “Tikai. Jā, nu tad...”) Principā, jā.
Satversmes 110. pants nosaka, ka laulību var noslēgt tikai vīrietis un sieviete.
Šis likums, jaunais, rada tiesību institūtu, kas pēc mērķa ir ļoti līdzīgs laulībai. Un, kā atzīst likumpojekta izstrādātāji un atbalstītāji, ir vēlme arī ar turpmākiem likumiem papildināt civilajai savienībai piemītošās tiesības un pienākumus, proti, papildināt ar vēl daudzām citām laulībai raksturīgām tiesībām un pienākumiem. Tā tas ir, piemēram, mantojuma tiesībās, mantiskajās tiesībās, attiecībā uz bērniem... Daudzās diskusijās, arī komisijā, tas izskanēja, un tas tā, visticamāk, ir.
Ja mēs radām jaunu tiesību institūtu ar ļoti līdzīgām tiesībām un pienākumiem laulībai, tad būtu loģiski arī atbilstošos laulībai noteiktos ierobežojumus attiecināt uz šo tiesību institūtu - gan tos, kas ir noteikti Satversmes 110. pantā, gan Civillikumā noteiktos ierobežojumus. Šajos ierobežojumos bez viena dzimuma personām ir arī, piemēram, brālis ar māsu un līdzīgi ierobežojumi, kas ir ieviesti attiecībā uz civilās savienības institūtu, bet šis viens - Satversmē noteiktais - ierobežojums nez kāpēc nav ieviests. Ja mēs šo likumu šādā redakcijā pieņemsim, tad, manuprāt, šis likums būs antikonstitucionāls, jo centīsies apiet Satversmes 110. pantā noteikto ierobežojumu.
Līdz ar to mans piedāvājums ir ļoti lakonisks - nobalsot “par” šo papildu ierobežojumu, kas atbilst Satversmes 110. pantā un Civillikumā noteiktajam attiecībā uz laulību, lai novērstu šī likuma pretrunas ar Satversmes 110. pantu.
Aicinu atbalstīt šo ierobežojumu - manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Butāns. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Iesalnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 38, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 31. - deputātu Ērika Pucena un Kaspara Ģirģena priekšlikums. Paredz papildināt pantu, kurš nosaka aizliegumu stāties laulībā ar citu personu gadījumā, ja tai jau ir noslēgta civilā savienība ar citu personu; papildināt ar vēl vienu punktu, ka civilo savienību nevar slēgt starp viena dzimuma pārstāvjiem. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputātu Ērika Pucena un Kaspara Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 40, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 32. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Dep. J. Stepaņenko: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 39, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 33. - Juridiskā biroja juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 34. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams.
J. Butāns. 35. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 39, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 36. - Juridiskā biroja juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 37. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 41, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 38. - Juridiskā biroja juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 39. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - Juridiskās komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 45, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 40. - Juridiskās komisijas tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 41. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna juridiskās tehnikas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 42. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 41, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 42. - Juridiskās komisijas juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 2. Nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 43. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 38, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 44. - Juridiskā biroja juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 45. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 39, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 46. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 47. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna juridiskās tehnikas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)
J. Butāns. 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precīzi izsaka civilās savienības neesamības noteikumus. Komisijā atbalstīts. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 50. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Dep. J. Stepaņenko: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Nav balsojams.
J. Butāns. 51. - arī deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā. (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 52. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 53. - Juridiskā biroja līdzīga rakstura - tehniska rakstura - priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 54. - Juridiskā biroja arī tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)... vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 55. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams. (Starpsauciens.)
J. Butāns. 56. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)... vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 39, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 57. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 58. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Noteic, ka vienas no kopīgās mājsaimniecības puses slimības vai nāves gadījumā otrai pusei ir tiesības saņemt tādas pašas sociālās garantijas, kādas šādās situācijās likums paredz vienas ģimenes locekļiem. Komisijā nav atbalstīts, jo likums nav par mājsaimniecību, līdz ar to ir nepieciešams juridiski uzlabot, lai šādi varētu... Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Butāns. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 44, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 60. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.
J. Butāns. 61. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.)
J. Butāns. 62. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 63. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 64. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 65. - arī Juridiskā biroja līdzīga rakstura - tehniska rakstura - priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Nav saprotams, par ko ir priekšlikums...”) Tātad Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri paredz mainīt vārdu “puse” uz vārdu “dalībnieks”. Ir vairāki šāda rakstura priekšlikumi, mainot vārdu “puse” uz vārdu “dalībnieks”.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Juridiskajā komisijā bija strīdi par to, vai likumā jālieto termins “puse” vai “dalībnieks”. Man šķita, ka ir tik analfabētiski par to vispār runāt, ka tas pat bija smieklīgi. Paskaidrošu - tāpēc ka likuma nosaukums, kā es saprotu, ir kaut kā saistīts ar civilajām attiecībām, un civilajās attiecībās nav starpības, vai ir puse vai dalībnieks.
Komisijā teica, ka, nu, kur ir puses, tur ir divi, bet, kur ir dalībnieki, tur var būt vairāk par diviem. Tur iestājas kaut kāds tāds zināms konservatīvisms. Bet civilās attiecības var būt arī trīspusējas attiecības, četrpusējas attiecības, daudzpusējas attiecības. Un šo daudzpusējo attiecību sastāvā ir dalībnieki. Puses un dalībnieki ir viens un tas pats. Un nav starpības, kādu terminu lietot, - “puses” vai “dalībnieki”. Tās var būt divas, tās var būt trīs, tās var būt desmit. Var būt desmit puses un desmit dalībnieki. Tam vispār nav nekāda sakara ar to, vai tur būs divi vai desmit.
Tāpēc Ramona Petraviča ļoti precīzi uztvēra šo domu, piedāvājot, ka visi var ar visiem, jebkādās formās. Un tas būtu patiesi liberāli, jo citādāk man ir kauns par mūsu liberālo spārnu, kas grib ierobežot tikai uz diviem.
Tādēļ, kolēģi, atcerieties - visi šie priekšlikumi par pusēm un dalībniekiem savā dziļākajā būtībā ir juridisks analfabētisms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Butāns. Ņemot vērā, ka mēs jau atbalstījām Juridiskā biroja iepriekšējos priekšlikumus, kas paredz noteikt, ka ir termins “dalībnieks”, nevis “puse”, un arī šis konkrētais priekšlikums ir tieši par to, komisijā tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 66. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 39, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atkal skar vārdus “puse” un “dalībnieks”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 68. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Butāns. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atkal tehniska rakstura - par vārdiem “puse” un “dalībnieks”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 70. - Juridiskā biroja līdzīga rakstura - tehniska rakstura - priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atkal par vārdiem “puse” un “dalībnieks”, attiecīgi labojot pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 72. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī par vārda “puse” aizstāšanu ar vārdu “dalībnieks”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 74. - arī Juridiskā biroja līdzīga rakstura - tehniska rakstura - priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.
J. Butāns. 75. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 76. - Juridiskā biroja arī tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 77. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Dep. J. Stepaņenko: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 79. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Dep. J. Stepaņenko: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Butāns. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. 81. - frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšlikums. Atsaukts ar vēstuli Nr. 111.8/4...
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.
J. Butāns. 82. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt IV nodaļu “Civilās savienības pušu mantiskās tiesības” ar 2. sadaļu attiecīgā redakcijā. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. Un beidzamais - 83. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, nosakot likuma spēkā stāšanās laiku - 2023. gada 1. februāris.
Sēdes vadītāja. Deputāti...
J. Butāns. Komisija atbalsta, bet deputāts Tavars pieteicies debatēt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, šis tieslietu ministra... pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā īstenībā ļoti skaidri iezīmē tādu... visu to procesu, kā tas notika, kā tas tika virzīts.
Tieslietu ministrs - no konservatīvo partijas, tāpat kā Juridiskās komisijas vadītājs - no konservatīvo partijas... Šis likumprojekts acīmredzami, objektīvi, kolēģi, sašķels mūsu sabiedrību. Ja mēs runājam par konkrēto pārejas perioda termiņu, tad šim termiņam būtu jābūt stipri, stipri garākam, tādam, kurš nestātos spēkā nekad.
Es ļoti labi atceros arī pēdējo Juridiskās komisijas sēdi, kas bija paredzēta 29. datumā, tieši laikā, kad notiek Saeimas apakškomisijas svinīgā sēde Latgalē, kas bija organizēta par godu... veltīta Latgales kongresa dienai, kur citstarp arī konservatīvo partijas pārstāvji bija Prezidijā, runāja par konservatīvām vērtībām un aplaudēja, kad kristīgo konfesiju pārstāvji skaidri un gaiši norādīja uz šo likumprojektu, uz to, ka tas nav pieņemams, bet tajā pašā laikā Juridiskās komisijas vadītājs no konservatīvo partijas saka: “Kas var būt svarīgāks deputātiem par šo? Uz kādu Latgali jums jābrauc?” Šīs komisijas loceklis saka: “Es nevaru šajā dienā ierasties uz pēdējo komisijas sēdi.” Bet, nē, nekas nevar būt svarīgāks, ārkārtas diena, tempā dzenam uz priekšu visu... kā šis likumprojekts. Mēs neieklausījāmies ne darba grupās, ne cilvēkos, mēs vienkārši dzenam uz priekšu. Kolēģi, tas nav pareizi.
Es ceru, ka uz nākamajiem lasījumiem vai nu mēs likumprojektu tiešām visu pilnībā pārstrādāsim, vai arī diezgan droši varam rēķināties, ka var būt arī tautas nobalsošana par šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Kolēģi! Šis likumprojekts un procedūra atgādina dalību orientēšanās sacensībās. Daļai dalībnieku ir piešķirta karte un kompass, kas rāda ziemeļus, dienvidus, un daļa diemžēl ieradās vēlāk un kartes un kompasa vietā saņēma globusu. Un tā nu viņi skrien pa mežu ar globusu un sauc tos, kam ir kartes un kompasi, par ne īsti pareizi saprotošiem, kas notiek sabiedrībā.
Ja Rīgā un lielajās pilsētās varbūt šis likumprojekts neizsauc īpašu rezonansi, tad laukos cilvēki uzdod vienkāršu jautājumu: “Jums tiešām darīt nav ko? Jums šis likumprojekts ir tik svarīgs, ka neinteresē ne tas, kas notiks rudenī ar apkuri, kas notiks ar degvielu, kas notiks ar lauksaimniecību un kas notiks ar ekonomiku kopumā?”
Ja šis likumprojekts ir tik svarīgs, vai ar tādu pašu degsmi tūlīt pēc šī likuma pieņemšanas pie ekonomikas sakārtošanas un visa pārējā dzīves līmeņa paaugstināšanas ar tikpat lielu dedzību ķersies visi klāt un to darīs? Es stipri šaubos, jo cilvēki, skrienot ar globusu, šobrīd domā par to, lai globuss griežas. Mums gan ir svarīgas citas lietas - lai orientēšanās notiek pareizajā vietā un pareizajā laikā, un uz pareizajiem cilvēkiem.
Ir skumji skatīties, ka šobrīd liberālās vērtības ņem virsroku pār to, kas ir vajadzīgs valstij un Latvijai. Un tiesiskums šajā gadījumā, ko pieminēju, ir pilnībā sagrauts šī likumprojekta ietvaros, jo tiek paredzētas lietas, kas nav Satversmē un kas nav Civillikumā.
Līdz ar to es ceru, ka kolēģiem nāks apskaidrība un tomēr par šo likumprojektu viņi nobalsos “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi, mēs redzam vislielāko viltojumu parlamentā ar nosaukumu “Konservatīvie”, kuri saviem vēlētājiem ir solījuši pirms vēlēšanām aizsargāt ģimenes un stiprināt ģimenes vērtības. Un kaut kādā veidā šobrīd viņi mēģina izlīst caur adatas aci, teikt to, ka tas patiesībā ir Satversmes tiesas spriedums, kas viņiem liek šobrīd grozīties kā tādiem... kā tādām garnelēm uz pannas... garnelēm bez mugurkaula.
Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze! Man jālūdz jūs runāt par priekšlikumu, par tēmu.
J. Stepaņenko. Par priekšlikumu runājot. Kolēģi, mēs redzam, ka šis likumprojekts, kurā ir noteikts darbības termiņš - nākamā gada februāris -, nekādā veidā nav saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Mēs to redzam.
Un Jaunā konservatīvā partija jeb Konservatīvie ir virzījuši šo likumprojektu pretēji 49 nevalstisko organizāciju lūgumam, viņi ir virzījuši to pretēji arī savu vēlētāju iebildumiem, un bija svarīgi tikai izpildīt šo kādam doto solījumu. Jo mēs zinām, ka pēc Civilās savienības vai kopdzīves likuma projekta, vai jebkāda cita nosaukuma šādu savienību likumprojektiem visās citās valstīs, kurās šādas iniciatīvas tika atbalstītas, neilgi pēc tam, protams, arī tika rosināts skatīt jautājumus par viendzimuma laulībām, kas mūsu valstī attiecīgi nozīmē Satversmes 110. panta dekonstrukciju.
Un to noteikti šobrīd ar vienu... vienu soli tuvāk ir pavirzījuši arī tā saucamie Konservatīvie, kuri šobrīd ar likumprojektu “Civilās savienības likums” ir atvēruši jau jaunu, negatīvu sadaļu ģimenes tiesību jomā.
Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu un trešajā lasījumā, protams, arī iesniegt priekšlikumus, kas pilnībā atcels šo Konservatīvo rosināto Satversmes 110. panta dekonstrukciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es gribētu apsveikt visus Latvijas gejus, visus Saeimas deputātus gejus ar geju laulību likuma faktisku pieņemšanu. Un, pirms es saku: “Jaunam pārim - rūgts!”, es gribu izteikt vislielāko pateicību Nacionālajai apvienībai, kura ir šīs koalīcijas balsts, lai šis likumprojekts varētu tikt pieņemts.
Apsveicu. Un - jaunam pārim - rūgts!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...? (Starpsauciens.)
J. Butāns. Komisijas vārdā varu piebilst, ka tāds termiņš noteikts no Tieslietu ministrijas, jo nepieciešams pielāgot gan dažādas datubāzes, gan... likumam... gan iekšējie kārtības noteikumi dažādi, gan citi normatīvie akti. Līdz ar to optimāli tiek uzskatīts... 2023. gada 1. februāris.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Butāns. Juridiskā komisija... Tātad visus priekšlikumus esam izskatījuši.
Juridiskā komisija likumprojektu otrajam lasījumam ir atbalstījusi.
Aicinu arī deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Civilās savienības likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas jeb šā gada 17. maijs.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - pieci gadi. (Starpsauciens: “Nākotne!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, nosauciet datumu. Nemiro kungs, lūdzu nosauciet datumu! (Starpsaucieni: “2027. gada!”; “Cik, jūs teicāt, jums ir gadi?”)
R. Nemiro. 2027. gada 12. maijs. (Starpsauciens: “Pulksten - cik?” Smiekli.)
Sēdes vadītāja. Man jāsaka, ka šis ir neiespējams termiņš, jo termiņu priekšlikumiem ir iespējams noteikt līdz šī Saeimas sasaukuma pilnvaru termiņa beigām. (Starpsauciens.)
Tātad, lūdzu, mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es piedāvāju 2022. gada 1. novembri. (Starpsauciens: “Paldies, nav iespējams, jo tad jau sanāk jaunā Saeima.”)
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! (Pauze.)
Nē, kolēģi, tātad 1. novembris ir Saeimas... Nē, 1. novembris nav iespējams, jo 1. novembrī sanāk jau jaunā Saeima. Tā Juridiskais birojs informē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Man ir ieslēgts. Es gribētu piedāvāt 31. oktobri. Tad mēs tiksim galā nākamajā Saeimā ar šo likumprojektu tā, kā vajag. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Tātad šā gada 31. oktobris.
Mums ir iesniegti divi termiņi priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 17. maijs un šā gada 31. oktobris. (Starpsaucieni: “5. oktobris.”; “Balsojam!”)
Mēs balsosim par tālāko priekšlikumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 31. oktobris.
Lūdzu zvanu! Balsosim par termiņu priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 31. oktobri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 40, atturas - 2. Tātad šis termiņš netiek atbalstīts. Paliek spēkā šā gada 17. maijs. (Aplausi.)
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. maijs.
Turpinām darbu.
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (Konservatīvie).
Juridiskās komisijas šā gada 3. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” (Nr. 1221/Lp13).
Projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā (kadastra Nr. 0100 099 2183), sastāvā esošo zemes vienības daļu 0,6146 hektāru platībā.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta ar dzelzceļa transporta infrastruktūras izbūvi saistītās infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.
Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, īpašniekam pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais nekustamais īpašums nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai - dzelzceļa transporta infrastruktūras būvniecībai, kas nodrošinās Latvijas integrāciju Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā, veicinot Latvijas iedzīvotāju mobilitāti un tautsaimniecības attīstību.
Juridiskā komisija otrajam lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi.
Aicinu kolēģus to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Butāns Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz šī gada 31. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 31. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A. Adamovičs (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1321/Lp13).
Komisijā tika saņemti divi priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz atlaišanas pabalstam piemērot Valsts civildienesta likumā noteikto kārtību. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Adamovičs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 17. panta 12.1 daļas 3. punktu šādā redakcijā: “Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai vai ministra ieceltai amatpersonai, tai izbeidzot civildienesta attiecības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar attiecīgo Ministru kabineta locekli.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Līdz ar to abi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Adamovičs. Tātad termiņš priekšlikumiem trešajam lasījumam ir piecas dienas - līdz šī gada 17. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 17. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Šis likumprojekts, cerams, būs daudz, daudz vienkāršāks nekā iepriekšējie. Tātad izskatām likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 1272/Lp13).
Uz otro lasījumu bija saņemts samērā daudz, es teiktu, priekšlikumu - 42 priekšlikumi, bet nav pamata satraukumam.
Tātad 1. - deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)... lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 37, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. Tālāk. 2. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 4. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Ļoti, ļoti gara tabula. Atvainojos par tik garu tabulu.
12. - deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 40, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 13. - deputātes Indriksones priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 41, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 19. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 21. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 23. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 25. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 27. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 29. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 31. - Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 33. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 34. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 36. - deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 40, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 37. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 40. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 26. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.
R. Dzintars (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nākamie trīs likumprojekti - “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, “Grozījumi Izglītības likumā” un “Grozījumi Augstskolu likumā” - ir vienota likumprojektu pakete, saistīta ar grozījumiem koledžu regulējumam.
Gribu vispirms piebilst, ka ar šiem likumprojektiem strādājusi arī komisijas veidota darba grupa, kurā darbojas gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan nozares ekspertu pārstāvji.
Tātad sāksim ar likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.
Kopumā ir saņemti 59 priekšlikumi, tie ir saistīti ar koledžu institucionālā regulējuma pārcelšanu no Augstskolu likuma uz Profesionālās izglītības likumu. Vietām likumprojektā veidotas atsauces uz Augstskolu likumu, paredzot, ka atsevišķu koledžu darbības jautājumi notiek atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Definē terminu “profesionālās izglītības iestādes stratēģiskā specializācija”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Definē terminu “profesionālās izglītības iestādes attīstības stratēģija”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Definē terminu “darba vidē balstītas mācības”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 4. - komisijas priekšlikums. Papildina Ministru kabineta kompetenci... noteikt kārtību koledžas darbības kvalitātes vērtēšanai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē deleģējumu Ministru kabinetam - paredz, ka Ministru kabinets nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai par koledžas darbību iesniedzamās informācijas saturu, apjomu, iesniegšanas kārtību un termiņu, kā arī publiskošanas kārtību. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 6. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Arī tas precizē pirmā lasījuma... deleģējuma Ministru kabinetam... punktu. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga Augstskolu likuma noteikumu izpildi koledžās. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 3. pantu pirmā lasījuma redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju jaunajam pantam par Latvijas Koledžu asociāciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju, nosakot, ka par koledžas reorganizāciju, likvidāciju vai dibināšanu ir Ministru kabineta rīkojums. Un tas attiecas uz valsts koledžām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 11. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Arī tas precizē pirmā lasījuma redakciju, nosakot, ka par koledžas reorganizāciju, likvidāciju vai dibināšanu ir Ministru kabineta rīkojums. Komisijā daļēji atbalstīts 10. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 12. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Izslēdz pirmā lasījuma redakciju par jaunas daļas... par koledžas pakļautību... ievērojot to, ka precizēts daļu saturs, pārcelts uz 15. pantu... Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā jaunā redakcijā izteikt likumprojekta 6. pantu... par grozījumiem likuma 15. pantā. Piedāvātās redakcijas precizētas komisijas priekšlikumā. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 14. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā papildināt 15. pantu ar jaunu daļu... par profesionālās izglītības iestāžu padotību. Precizēta redakcija izstrādāta komisijas priekšlikumā. Tātad komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē piedāvātos grozījumus (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) likuma 15. pantam, tai skaitā - par profesionālās izglītības iestāžu pakļautību un koledžu pārraudzību. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likuma 16.1 panta “Profesionālās izglītības iestāžu statuss un nosaukums” pirmo daļu ar vēl vienu iestādes statusu - koledža. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina 16.1 pantu ar devīto daļu, paredzot, ka, vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību koledžas statusam, tiek vērtēti arī daļā noteiktie kritēriji, piemēram, akadēmiskā profesionālā izglītība, iespējas studiju turpināšanai augstskolā pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, sadarbība ar darba devējiem, lietišķo pētījumu veikšana, izglītības programmu proporcija, ja tiek īstenotas arī citas, ne tikai īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē atsauci 16.2 pantā (par tehnikumu), veidojot sasaisti ar definēto stratēģisko specializāciju un attīstības stratēģiju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 19. - komisijas priekšlikums. Pēc analoģijas - precizē atsauci 16.3 pantā (par mākslu izglītības kompetences centru), veidojot sasaisti ar definēto stratēģisko specializāciju un attīstības stratēģiju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pēc analoģijas - precizē atsauci 16.4 pantā (par profesionālo vidusskolu), veidojot sasaisti ar definēto stratēģisko specializāciju un attīstības stratēģiju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz pirmā lasījuma redakcijā piedāvāto pantu “Profesionālās augstākās izglītības iestādes un to nosaukums”, ievērojot, ka iestādes statuss “koledža” jau ar iepriekš izskatīto un atbalstīto 16. priekšlikumu ir pievienots esošajam uzskaitījumam 16.1 pantā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 22. - deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums. Piedāvā jaunā redakcijā... pirmā lasījuma... pantu par koledžu un tās darbības mērķiem. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 17. un 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 23. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz koledžai tiesības īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas, nosaka programmu skaita proporciju. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 17. un 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 24. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz koledžai uzdevumu - veikt lietišķos pētījumus. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 25. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz kritērijus, kādiem jāatbilst koledžai. Precizēti kritēriji izstrādāti komisijas priekšlikumā. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Jaunā redakcijā... pirmā lasījuma... pants par koledžu un tās darbības mērķiem. Nosaka koledžu tiesības un darbības mērķus. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju, ar kuru likums tiek papildināts ar normu par koledžas nolikumu un tā saturu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina... ar tekstu, ka koledžas nolikumā norāda koledžas stratēģisko specializāciju. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 29. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā iekļaut normu, ka koledžas nolikumā norāda koledžas īstenotos studiju virzienus un koledžas īstenojamo citu izglītības programmu jomas. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
R. Dzintars. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz pirmā lasījuma redakciju, kas paredz koledžas nolikumā norādīt koledžā īstenojamās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas un citas programmas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz pirmā lasījuma redakciju, kas paredz koledžas nolikumā norādīt koledžas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 32. - komisijas priekšlikums. Sakārto pirmā lasījuma redakciju... punktiem par koledžas nolikumā norādāmo informāciju, tai skaitā... tehniski precizējot punktu numerāciju. Arī šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 33. - komisijas priekšlikums. Precizēta arīdzan pirmā lasījuma redakcija attiecībā uz minēto... ka piedāvātajā 17. panta trešajā daļā minētais neattiecas uz izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošajām koledžām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 17.1 panta “Profesionālās izglītības iestādes konvents” pirmo daļu, nosakot, ka profesionālās izglītības iestādēs “izveido koleģiālu padomdevēju institūciju - konventu”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 35. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā precizēt pirmā lasījuma redakciju... pantā par koledžas padomi. Ievērojot to, ka komisija diskusiju gaitā vienojās noteikt, ka koledžās darbojas dome, komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
R. Dzintars. 36. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Piedāvā pirmā lasījuma redakcijai par koledžas padomi pievienot jaunu funkciju. Precizētā veidā iekļauts koledžas domes funkcijās... Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Jaunā redakcijā izsaka pirmajā lasījumā pievienoto 17.2 pantu “Koledžas dome”, paredzot koledžas domes sastāvu un funkcijas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar jaunu pantu - par profesionālās izglītības iestādes vadītāju -, nosaka, kas pieņem darbā un atbrīvo no tā profesionālās izglītības iestādes direktoru. Attiecībā uz koledžas direktoru nosaka, ka tā darbība ir terminēta, nepārsniedz piecus gadus un ka amatā to ieceļ ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas attiecīgajā koledžā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likuma IV nodaļas nosaukumu, iekļaujot arī profesionālās izglītības iestādes personālu... Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz ar pirmā lasījuma redakciju iekļauto papildinājumu par koledžas personālu; saturs pārcelts uz atsevišķi izveidotu pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju pantam par profesionālās izglītības iestādes vadītāju. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz pirmajā lasījumā piedāvāto redakciju pantam par profesionālās izglītības iestādes vadītāju, ievērojot, ka pants izveidots jau likuma III nodaļā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pirmajā lasījumā piedāvātā jaunā panta “Izglītojamie” nosaukumu, mainot to uz šādu: “Profesionālo izglītības iestāžu izglītojamo tiesības un pienākumi”. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniski precizējot panta numerāciju, iekļāva 43. - Juridiskā biroja priekšlikumā piedāvāto panta nosaukuma maiņu. Komisijā atbalstīts. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju panta daļai par koledžas izglītojamiem, vienlaikus nosakot to, ka koledžā studējošie ir koledžas personāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju, paredzot, ka uzņemšanu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, ierakstīšanu studējošo sarakstā, datu ievadi studējošo un absolventu reģistrā, studiju uzsākšanu vēlākos studiju posmos, izslēgšanu no studējošo saraksta, kā arī studējošo tiesības un stipendiju piešķiršanu nosaka Augstskolu likums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakcijā atsauci uz koledžas domi, nevis padomi... Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izveido jaunu pantu - par koledžas personālu -, nosakot, kas tās personālu veido un kas nosaka prasības akadēmiskajam personālam. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 49. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā precizēt pirmā lasījuma redakciju papildinošajai daļai 29.1 pantā “Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana”, ievērojot to, ka minētajam pantam no šā gada 1. aprīļa ir jauna redakcija. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
R. Dzintars. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz pirmā lasījuma redakciju papildinošajai daļai 29.1 pantā “Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana”, jo minētajam pantam no šā gada 1. aprīļa ir jauna redakcija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 51. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā papildināt likumu ar jaunu pantu - par iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu -, nosakot, ka tā notiek saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 52. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam! Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot par 51.
Lūdzu zvanu...
R. Dzintars. Daļēji atbalstīts! Aicinu atturēties vai balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - izglītības un zinātnes ministres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 50, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.)
R. Dzintars. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējot 51. priekšlikumā piedāvātā panta numerāciju un pievienojot attiecīgi panta nosaukumu, papildina likumu ar pantu par iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta pantu, kas paredz grozījumus pantā par izglītības programmu licencēšanu. Pants tiek izslēgts, jo pantam... pēc šā gada 3. martā Saeimā atbalstītajiem Profesionālās izglītības likuma grozījumiem... no nākamā gada būs jauna redakcija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina panta “Profesionālās izglītības iestādes akreditācija” pirmo daļu, nosakot: “Koledžas darbības kvalitātes vērtēšanu profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 55. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Pantu par profesionālās izglītības programmu un iestāžu finansēšanu papildina ar trim jaunām daļām attiecībā uz koledžām. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 56. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas precizē redakciju... un iepriekšējā izglītības un zinātnes ministres priekšlikumā piedāvāto daļu redakciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 57. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Izslēdz pirmajā lasījumā piedāvāto pārejas noteikumu 36. punktu, ievērojot, ka visu trīs likumprojektu paketes likumu spēkā stāšanās plānota vienlaicīgi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma numerāciju piedāvātajam pārejas noteikumu punktam par koledžu nolikumu izstrādi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. Un visbeidzot 59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ievērojot to, ka mainījušās likumprojekta pirmā lasījuma redakcijas, izslēdz pirmajā lasījumā paredzēto pārejas noteikumu punktu, kam vairs nav aktuālas tajā minētās atsauces. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Kolēģi! Mana runa nebūs gara, bet... Mēs tiešām ļoti ātrā tempā izgājām cauri un atbalstījām... izskatījām visus šos 59 priekšlikumus, kuri bija likumprojekta “Grozījumi Profesionālas izglītības likumā” otrajam lasījumam.
Ir jāteic, ka komisijā bija ļoti nopietnas diskusijas par vairākiem punktiem šajā likumā, jo principā ar šiem grozījumiem mēs no Augstskolu likuma izņēmām ārā visu, kas attiecas uz koledžām, un to likām iekšā Profesionālas izglītības likumā, taču - vai to ir izdevies...
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Vucāna kungs!
Kolēģi, kolēģi! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
J. Vucāns. ... izdevies izdarīt pilnā mērā? Godīgi sakot, man tādas pārliecības nav. Vai kaut kas vēl nav palicis nepadarīts?
Tāpēc, neraugoties uz to, ka Raivis ļoti ātri noziņoja un mēs ļoti ātri atbalstījām, manuprāt, komisijai vēl ļoti nopietns darbs ir jāveic tieši uz trešo lasījumu, lai šīs tā saucamās astītes pielasītu klāt.
Un varbūt tie diskutējamie jautājumi... Pēc būtības tas viens lielais diskutējamais jautājums ir par to, vai koledžām, kuras īsteno īsā cikla programmas, augstākās izglītības programmas, atļaut un cik lielā mērā atļaut īstenot arī zemākas pakāpes izglītības programmas. Komisijas viedoklis bija - atļaut. Bet - vai ļoti lielā apmērā? Tas ir tas neatbildētais jautājums, kas droši vien ir palicis uz trešo lasījumu.
Par šo pārejas noteikumu punktu, tātad par 59. priekšlikumu, kas prasa... rosina atcelt iepriekšējo... pārejas noteikumu 38. punktu. Es to atbalstu, bet balsojumu neprasu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad debates slēdzu.
Balsojums netika lūgts. Un deputāti atbalsta komisijas viedokli.
R. Dzintars. Ja balsojums netiek lūgts, tad esam izskatījuši visus 59 priekšlikumus.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Dzintars. Komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. maijs.
Godātie kolēģi! Deputāti Ainars Latkovskis, Juris Pūce, Krišjānis Feldmans, Rihards Kols un Atis Zakatistovs lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 19. maija pulksten 9.00. (Starpsaucieni: “Pareizi!”; “Pēc pieciem jau ir.”)
Tātad... Vēlaties runāt “par” vai “pret”? (Dep. A. Gobzems: ““Pret”.”)
“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Mīļie deputāti! Jūs lūdzat izsludināt pārtraukumu... līdz kuram tur tam datumam? Bet es tomēr aicinātu neizsludināt pārtraukumu un uztaisīt tādu Saeimas sēdi... tā, kā kādreiz bija, - līdz rītam. Jo tad, kad tās garās sēdes ir, tad normāli starpbrīžos aiziet uz frakciju, atver konjaku, mazliet iedzer, mazliet ir draudzīgāka tā atmosfēra. Citādi tas naids jūsu starpā... viss ir tāds... un tā vienaldzība pret cilvēkiem - tā ir.
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies, deputāta kungs.
Aicinu runāt par priekšlikumu, nevis par deputātiem... citam par citu.
Kolēģi, balsosim!
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 19. maija pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 6, atturas - 1. Tātad pārtraukums līdz šā gada 19. maija pulksten 9.00.
Godātie kolēģi! Par šodien (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Tā laikam ir, ka neko nevar dzirdēt. Lūdzu klusumu!
Par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu Sprūdes, Možvillo, Pucena, Stepaņenko un Švecovas jautājumu iekšlietu ministrei “Par epidemioloģiskās drošības un citiem noteikumu pārkāpumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti jautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Sprūdes, Možvillo, Pucena, Stepaņenko un Švecovas jautājumu ekonomikas ministram “Par prognozēto energoresursu pieejamību, cenu kāpumu un valsts atbalsta veidiem sabiedrībai energoresursu krīzes gadījumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti jautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Sprūdes, Stepaņenko, Gobzema, Petravičas un Možvillo jautājumu veselības ministram “Par iegādāto Covid-19 vakcīnu ziedošanas apjomu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka aizņemtības dēļ nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.
Lūdzu Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru pasveicināt veselības ministru un informēt (Starpsauciens: “Ūūū!”)... Lūdzu ministrus informēt deputātus par apstākļiem, kuru dēļ ministri nevar ierasties, lai sniegtu atbildes uz deputātu jautājumiem.
Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs (Starpsauciens: “Šeit!”)... Andrejs Klementjevs ir... Ieva Krapāne, Armands Krauze, Atis Lejiņš, Romāns Naudiņš un Karina Sprūde.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 19. maija pulksten 9.00.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde
2022. gada 12. maijā
Datums: 12.05.2022 09:05:32 bal001
Par - 43, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 23.darba kārtības punkta "Civilās savienības likums" (1380/Lp13) pārcelšanu pēc darba kārtības 16.punkta
Datums: 12.05.2022 09:06:23 bal002
Par - 26, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1464/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 12.05.2022 09:07:50 bal003
Par - 65, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem” (1466/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 12.05.2022 09:09:23 bal004
Par - 67, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ... (1467/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 12.05.2022 09:12:46 bal005
Par - 30, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 23.darba kārtības punkta "Civilās savienības likums" (1380/Lp13), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 12.05.2022 09:14:00 bal006
Par - 33, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu (920/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 12.05.2022 09:15:53 bal007
Par - 68, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem” (1466/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 09:16:39 bal008
Par - 68, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta (1466/Lp13) izskatīšanu 1.lasījumā
Datums: 12.05.2022 09:17:55 bal009
Par - 69, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem” (1466/Lp13), 1.lasījums
Datums: 12.05.2022 10:55:18 bal010
Par - 70, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem” (1466/Lp13), 1.lasījums
Datums: 12.05.2022 10:56:45 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 12.05.2022 11:34:21 bal012
Par - 60, pret - 18, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” (1467/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 11:35:21 bal013
Par - 64, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 12.05.2022 11:36:40 bal014
Par - 65, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma ... (1467/Lp13), 1.lasījums
Datums: 12.05.2022 11:40:15 bal015
Par - 66, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” (1467/Lp13), 1.lasījums
Datums: 12.05.2022 11:43:04 bal016
Par - 65, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 12.05.2022 11:45:03 bal017
Par - 68, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem” (1466/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 12.05.2022 11:47:22 bal018
Par - 54, pret - 5, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu
Datums: 12.05.2022 11:54:07 bal019
Par - 36, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1447/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 12:00:09 bal020
Par - 34, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1448/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 12:06:20 bal021
Par - 35, pret - 44, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā (1451/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 12:14:15 bal022
Par - 35, pret - 45, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1452/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 12:18:18 bal023
Par - 27, pret - 47, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1456/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 12:22:23 bal024
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1460/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 12:26:04 bal025
Par - 34, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1461/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 12:33:33 bal026
Par - 67, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1463/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 12.05.2022 12:34:18 bal027
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 12.05.2022 13:35:20 bal028
Par - 18, pret - 35, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1470/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 12.05.2022 13:41:59 bal029
Par - 30, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1472/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 12.05.2022 13:44:17 bal030
Par - 63, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par punkta Komisija lūdz likumprojektu "Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu ..." (1467/Lp17), 2.lasījums izskatīt kā pirmo jautājumu sadaļā ... iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 12.05.2022 13:45:56 bal031
Par - 64, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā ... (1467/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 12.05.2022 13:47:01 bal032
Par - 25, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu
Datums: 12.05.2022 13:49:40 bal033
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1433/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 12.05.2022 13:50:52 bal034
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1424/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 12.05.2022 13:56:05 bal035
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1457/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 12.05.2022 13:57:37 bal036
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1465/Lp13), 1.lasījums
Datums: 12.05.2022 13:58:03 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1465/Lp13), 1.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:13:55 bal038
Par - 27, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:22:47 bal039
Par - 23, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:28:30 bal040
Par - 26, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:28:57 bal041
Par - 38, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:29:20 bal042
Par - 47, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:29:45 bal043
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude
Datums: 12.05.2022 14:30:09 bal044
Par - 52, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:30:49 bal045
Par - 49, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:34:15 bal046
Par - 17, pret - 40, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:34:42 bal047
Par - 21, pret - 40, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:38:23 bal048
Par - 24, pret - 39, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:48:50 bal049
Par - 9, pret - 43, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:49:18 bal050
Par - 49, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:49:42 bal051
Par - 50, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:50:12 bal052
Par - 4, pret - 37, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:51:08 bal053
Par - 50, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:55:09 bal054
Par - 20, pret - 40, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:55:56 bal055
Par - 50, pret - 5, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:56:27 bal056
Par - 10, pret - 40, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:57:07 bal057
Par - 1, pret - 29, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:57:40 bal058
Par - 52, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:58:17 bal059
Par - 55, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:58:43 bal060
Par - 50, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:59:10 bal061
Par - 13, pret - 40, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 14:59:42 bal062
Par - 1, pret - 31, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:00:10 bal063
Par - 51, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:00:32 bal064
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 12.05.2022 15:36:48 bal065
Par - 0, pret - 39, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:37:13 bal066
Par - 0, pret - 49, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:37:41 bal067
Par - 50, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:47:00 bal068
Par - 20, pret - 41, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:47:34 bal069
Par - 14, pret - 48, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:49:27 bal070
Par - 47, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:49:50 bal071
Par - 52, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:53:25 bal072
Par - 25, pret - 38, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:54:18 bal073
Par - 17, pret - 40, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:54:44 bal074
Par - 13, pret - 39, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:55:11 bal075
Par - 48, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:55:46 bal076
Par - 8, pret - 39, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:56:11 bal077
Par - 50, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:56:40 bal078
Par - 12, pret - 41, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:57:05 bal079
Par - 51, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:57:35 bal080
Par - 0, pret - 45, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:58:03 bal081
Par - 51, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:58:35 bal082
Par - 1, pret - 41, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:59:02 bal083
Par - 44, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:59:25 bal084
Par - 53, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 15:59:56 bal085
Par - 5, pret - 38, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:00:21 bal086
Par - 51, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:00:46 bal087
Par - 9, pret - 39, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:01:11 bal088
Par - 52, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:01:43 bal089
Par - 0, pret - 47, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:02:19 bal090
Par - 53, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:02:44 bal091
Par - 51, pret - 1, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:03:16 bal092
Par - 8, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:03:43 bal093
Par - 54, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:04:07 bal094
Par - 53, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:04:37 bal095
Par - 51, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:05:17 bal096
Par - 8, pret - 39, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:05:41 bal097
Par - 52, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:07:03 bal098
Par - 1, pret - 44, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:07:40 bal099
Par - 0, pret - 45, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:08:11 bal100
Par - 51, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:08:34 bal101
Par - 5, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:09:01 bal102
Par - 53, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:12:08 bal103
Par - 52, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:12:33 bal104
Par - 9, pret - 39, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:13:02 bal105
Par - 51, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:13:40 bal106
Par - 53, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:14:08 bal107
Par - 51, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:14:36 bal108
Par - 52, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:15:00 bal109
Par - 9, pret - 46, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.72. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:15:27 bal110
Par - 52, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.73. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:15:53 bal111
Par - 51, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:16:17 bal112
Par - 5, pret - 47, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:16:43 bal113
Par - 47, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:17:14 bal114
Par - 9, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.77. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:17:39 bal115
Par - 50, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:18:02 bal116
Par - 5, pret - 50, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:18:26 bal117
Par - 49, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.80. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:19:23 bal118
Par - 48, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.82. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:29:08 bal119
Par - 51, pret - 9, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.83. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:29:44 bal120
Par - 43, pret - 32, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:33:05 bal121
Par - 40, pret - 40, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /31.10.2022./. Civilās savienības likums (1380/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:36:06 bal122
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” ... (1221/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:38:15 bal123
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1321/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:39:35 bal124
Par - 10, pret - 37, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Komerclikumā (1272/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:41:41 bal125
Par - 12, pret - 40, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Komerclikumā (1272/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:42:08 bal126
Par - 10, pret - 41, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Komerclikumā (1272/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:45:26 bal127
Par - 10, pret - 40, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Komerclikumā (1272/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 16:46:30 bal128
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (1272/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 17:01:10 bal129
Par - 1, pret - 50, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1241/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 17:05:53 bal130
Par - 83, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1241/Lp13), 2.lasījums
Datums: 12.05.2022 17:07:49 bal131
Par - 75, pret - 6, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu līdz 19.maija plkst.9.00
Datums: 12.05.2022 17:10:00 bal132
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 12.05.2022. | 9.00 |
11.30 |
13.30 |
15.30 |