Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit sestās sēdes turpinājums
2022. gada 5. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt Saeimas 2022. gada 7. aprīļa neizskatīto darba kārtību.
Darba kārtībā – likumprojekts “Pašvaldību likums”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13) otrajā lasījumā.
Kopumā iesniegti 299 priekšlikumi.
Šodien mēs turpinām darbu ar 209. priekšlikumu.
209. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar jau apstiprināto 205. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 210. - arī deputāta Valaiņa priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstīts un nav balsojams, jo, atbalstot 206. priekšlikumu, mēs esam izslēguši 61. pantu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Ja mēs esam nonākuši situācijā, kad mums ir izveidota tā sauktā nulles līmeņa imitācija... to var saukt, kā grib, bet nu ir šīs iedzīvotāju padomes. Ja šī iedzīvotāju padome tiek izveidota, tad, manuprāt, mēs neatradīsim tādu vienu universālu metodi visā valstī, kā cilvēkus, kas grib darboties šajā padomē... kā varētu rast ieinteresētību viņiem ņemt dalību iedzīvotāju padomē.
Šis priekšlikums, ko es esmu iesniedzis, paredz to, ka pašvaldība - katra pašvaldība - var individuāli noteikt savos saistošajos noteikumos (un tas ne vienmēr ir obligāti, bet kā iespēja, ka viņi var to darīt) iespēju, ka padomes locekļi var saņemt atalgojumu par to, ka viņi darbojas šādā iedzīvotāju padomē.
Šobrīd atbalstītā redakcija likumā paredz to, ka viņi var saņemt kompensāciju degvielai, transportam, vienalga, kā viņi nonāk līdz šai padomes vietai, bet šī likuma izpratnē atalgojumu viņi saņemt nedrīkst. Kā jau mēs pirms šī likumprojekta izskatīšanas aprunājāmies ar komisijas vadītāju un arī Juridiskais birojs skaidroja, ka ir atlīdzības likums, kas noteic, ka šo atalgojumu kaut kādā veidā it kā tomēr var noteikt.
Manuprāt, tas būtu tikai pareizi, ja mēs politiski pateiktu, dotu skaidru signālu pašvaldībām - atbilstoši katras pašvaldības situācijai -, ka var to darīt un var to nedarīt, bet es domāju, ka noteikti būs teritorijas, kur būtu jēgpilni noteikt atalgojumu padomes locekļiem, lai viņus gan vairāk ieinteresētu, gan piesaistītu darbam šajās padomēs, lai viņi ar lielāku atbildību izturētos pret šiem pienākumiem.
Kolēģi, aicinu atbalstīt šo, 210., priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams? Bet priekšlikums nav balsojams.
I. Goldberga. 210. priekšlikums nav atbalstīts, jo esam izslēguši 61. pantu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums nav balsojams.
I. Goldberga. 211. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts un arī nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.
I. Goldberga. 212. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar 205. - apstiprināto priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 211. priekšlikums nav atbalstīts, 212. - atbalstīts.
I. Goldberga. 213. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.
I. Goldberga. 214. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Nav atbalstīts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 215. - deputātes Indriksones priekšlikums. Arī saistīts ar 205. - atbalstīto priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 216. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Līdzīgi - saistīts ar 205. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 217. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī saistīts ar 205. - atbalstīto priekšlikumu. Ir atbalstīts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 218. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī saistīts ar 205. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 219. - deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Arī saistīts ar 205. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 220. - deputātes Indriksones priekšlikums. Paredz palielināt gadskārtējā pašvaldības budžetā finansējumu līdzdalības budžetam no 0,1 procenta līdz 0,5 procentiem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 221. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina normu ar nosacījumu, ka līdzdalības budžeta plānošanas vienība jeb teritorija var būt visa pašvaldības administratīvā teritorija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 222. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu - projekta iesniedzējam nav jābūt obligāti deklarētam konkrētajā teritorijā, un biedrība var nebūt reģistrēta konkrētajā teritorijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 223. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Izslēdz nosacījumu, ka projekta iesniedzējam jānodrošina veikto investīciju uzturēšana un ilgtspēja. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 224. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 224. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 65. pantu attiecībā uz to, kādas prasības jāievēro projektu izstrādē. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 225. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu, kā var balsot par kritērijiem atbilstošiem projektiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 226. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 227. - deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredzēta atsauce uz Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 228. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt... 70. pantu “Saistošo noteikumu tiesiskuma kontrole”. Pēc plašām debatēm ar iesaistītajām institūcijām komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 229. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt 70. pantu “Saistošo noteikumu tiesiskuma kontrole”. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 230. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 231. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 232. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Tātad 71. panta pirmā daļa paredz, ka prettiesiskus saistošos noteikumus var apturēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet Valaiņa kunga priekšlikumā piedāvāts izņēmums, kas paredz, ka prettiesiskus saistošos noteikumus teritorijas plānošanas jomā ministrs nevar apturēt. Jāatzīmē, ka kārtību, kā var atcelt saistošos noteikumus teritorijas plānošanas jomā, ļoti detalizēti regulē Teritorijas attīstības plānošanas likums. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 233. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Maina kārtību, kādā var apstrīdēt ministra lēmumu par apturētajiem saistošajiem noteikumiem. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 234. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot 71. panta 4. punktu. Tas ir saistīts ar iepriekšējiem Valaiņa kunga priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 235. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Identisks ar pirmajā lasījumā apstiprināto redakciju. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 236. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 237. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 238. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Piedāvā citu kārtību, kādā domes priekšsēdētāju atstādina no amata pienākumu pildīšanas un atlaiž. Deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Šis, manuprāt, ir gana nopietns priekšlikums, un tā aktualitāte ir lielā mērā tieši šī Saeimas sasaukuma laikā aktualizējusies. Ir bijuši ļoti spilgti piemēri arī iepriekš, kad šī norma ir tikusi izmantota, maigi sakot, ļaunprātīgi.
Tātad par to, kādā veidā var atbrīvot no amata domes priekšsēdētāju. Kolēģi, šī norma savulaik radīta, lai kaut kādos apstākļos varētu pieņemt lēmumu atbrīvot domes priekšsēdētāju, lai novērstu klaju nelikumību, respektīvi, lai kaut kādā veidā risinātu kādus problēmjautājumus, kas ir ārkārtīgi nopietni un kam nepieciešams steidzams risinājums. Tad kā vienīgais un pareizais variants ir atlaist domes priekšsēdētāju.
Ja mēs skatāmies, kā šī norma ir tapusi, tad tas ir pilnīgi loģiski, pamatoti un saprotami, bet viens no ministriem, ja tā var teikt, sāka šo normu izpildīt kā politisku normu. Un sākās arī, manuprāt, problēmas, kas ar katru gadu kļūst arvien aktuālākas, - par šīs normas negodprātīgu izmantošanu, par apzināta spiediena izdarīšanu, atsaucoties uz likumā esošo normu, ka domes priekšsēdētāju no amata var atbrīvot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Manuprāt, ir jāmaina šī kārtība; šāds lēmums nevar būt viena ministra rokās. Šāds lēmums, esot viena ministra rokās, ar katru gadu vairos vēlmi izmantot šo normu ļaunprātīgi. Balstoties politiskos motīvos, mums ir bijuši gadījumi, kad, ejot uz vēlēšanu... kampaņu, kāds politiskais spēks vai kāds konkrēts cilvēks paziņo, ka pirmā lieta, ko viņš izdarīs pēc vēlēšanām, - atlaidīs vienu vai otru mēru. Un ir bijuši gadījumi, kad šādā veidā cilvēks tiešām nonāk šajā ministra amatā un viņš tiešām to arī izdara. Viņš to arī izdara - atbrīvo mēru no amata, atlaiž viņu. Pēc tam ir tiesvedība, kuras rezultātā šo pašu mēru atjauno šajā amatā. Pēdējo 10 gadu laikā tādi gadījumi ir bijuši.
Mums ir bijuši gadījumi, kad ministrs sūta vēstules, draudot izmantot šo normu. Un tas ir esošais ministrs, kas tā rīkojas. Draud izmantot šo normu, bet nedara neko citu. Norāda uz visādām sadomātām problēmām un saka: ja tūlīt nedarīsi tā, kā manas partijas biedrs vēlas... lai tu darītu attiecīgajā domē... mēs tevi atlaidīsim, mums ir šis instruments, mēs varam tevi atlaist. Vai tas normālā tiesiskā valstī ir pieņemami, vai uz to var tā noskatīties?
Es piedāvāju to, ka šis ministrs var rīkoties un viņam ir jāuzņemas atbildība. Jā, viņš var rīkoties, viņš var iet uz tiesu un prasīt, lai tiesa steidzamības kārtā pieņem šādu lēmumu. Lai tiesa ir tā, kas izvērtē, vai šis ministrs rīkojas politiski motivēts, vai tiešām šie pārkāpumi ir tādi, ka pašvaldības vadītājs ir jāatlaiž, neskatoties uz to, kādu partiju viņš pārstāv.
Es esmu dziļi pārliecināts par to, ka šādas normas esība likumā ar katru gadu veicinās to, ka šo normu gribēs izmantot... vienalga, kādi spēki būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, vienalga, kurš vadīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, vienalga, kuri politiskie spēki. Mēs esam redzējuši, ka ministram ar partijas kongresa rezolūciju uzliek pienākumu... es jau vairs neatceros, kas tur bija, - atlaist domi vai atlaist mēru. Bet nu ir kaut kādi tiesiskie rāmji.
Šī norma nedrīkst tikt izmantota politiski motivēti, bet diemžēl mūsu pēdējo 10 gadu pieredzē tas ir noticis vairākkārt. Ir gadījumi, kad ar tiesas spriedumu tiek atzīts, ka ir bijusi politiski motivēta rīcība. Tāpēc, manā ieskatā, mums tas būtu jānovērš, šīs attiecības starp pašvaldībām un valsti - lai labāk tās regulē tiesa, nevis politiskās partijas, kas, neapšaubāmi, arī turpmāk arvien vairāk un vairāk gribēs izmantot šo normu citiem mērķiem.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Jā, komisijā par šo jautājumu debatēja, bet, ņemot vērā, ka tiek piedāvāta pilnīgi cita kārtība, kā tiek atlaists un atstādināts no amata domes priekšsēdētājs, komisijas deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 238. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 239. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī piedāvā citu kārtību, kādā tiek atstādināts domes priekšsēdētājs. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 240. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar 239. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 241. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem un komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 242. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 243. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī piedāvā citu kārtību domes priekšsēdētāja atlaišanai. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 244. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 245. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 246. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Piedāvā citu kārtību domes atlaišanai. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 247. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Paredz papildināt 75. pantu ar piekto, sesto un septīto daļu, nosakot regulējumu pagaidu administrācijas sastāvam un darbības principus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 248. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt 76. pantu, kas nosaka ierobežojumus pašvaldības amatpersonām. Tas nozīmē, ka šos jautājumus regulēs tikai likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tomēr vēlos pievērst uzmanību, ka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” neregulē ierobežojumus domes deputātiem. Jāatzīmē, ka komisijas sēdē gan KNAB, gan Juridiskais birojs pieļāva, ka no sistēmas viedokļa būtu pieļaujams šos jautājumus regulēt šajā likumā, tomēr komisija ar balsu vairākumu atbalstīja 248. - Valaiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (Konservatīvie).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Kā jau komisijas vadītāja teica, par domes priekšsēdētājiem un vietniekiem - tur viss ir skaidrs, to regulē interešu konflikta likums. Tomēr par domes deputātiem - to neregulēs nekas. Un, ja mēs runājam par to, kāpēc vispār bija strīds, tad tas ir par 76. panta otro daļu, kas tieši paredz domes deputāta amata savienošanas ierobežojumus.
Var diskutēt, var būt viedoklis par kādiem atsevišķiem ierobežojumiem, tomēr konceptuāli nobalsot par to, lai izslēgtu pilnīgi visus ierobežojumus domes deputātiem amatu savienošanai, nav konstruktīvi, jo, ja mēs atbalstām, kā tas ir nobalsots komisijā, tad domes deputāts var būt arī, pieņemsim, izpilddirektors. Un tas man liekas... varas dalīšanas princips tādā gadījumā arī pašvaldībā nestrādā.
Tāpēc, kolēģi, aicinu balsot pretēji komisijas nolemtajam, neatbalstīt Viktora Valaiņa priekšlikumu. Ja ir kādas konceptuālas vēlmes, uz trešo lasījumu varam izskatīt arī specifiskus amatu savienošanas ierobežojumus, tomēr šo priekšlikumu aicinu neatbalstīt, kā arī neatbalstīt visus priekšlikumus līdz 251., kuri ir līdzīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kaut kur jau var piekrist Budriķa kungam. Komisija izteica vienprātīgu atbalstu 248. priekšlikumam, pēc būtības nesanāca debates par visiem pārējiem. Bet, ja reiz šo priekšlikumu atbalstīja, tad te ir runa... pareizi, runa ir par principu. Un šis pirmais princips paredz to, ka interešu konflikta jautājumus mēs tomēr atrunājam speciālā likumā. Mēs par to nerunājam Pašvaldību likumā, nejaucam šos jautājumus kopā.
Tas, ko piedāvā Budriķa kungs, - Budriķa kungs tomēr piedāvā saglabāt šos ierobežojumus, ne tikai interešu konflikta likumā iestrādāt, kad vienā likumā viss ir skaidri pārredzams, bet dublēt tos arī šajā Pašvaldību likumā. Ja ir tāda attieksme, tad, es domāju, ir vērts runāt arī par citiem jautājumiem šajā kontekstā, kas nav tikai par ierobežojumiem, bet arī par finanšu jautājumiem, kurus arī tad vajadzētu nostiprināt šajā likumā.
Tas, ko es tiešām uzskatu, - šajā sagatavotajā likumprojektā... kas ir Pašvaldību likuma 76. pants (tajā izpratnē, kā tas šobrīd ir uzrakstīts), - tas nekādā veidā neveicinās kvalitatīvu deputātu korpusa veidošanos mūsu pašvaldībās. Būs virkne cilvēku (ja šādā redakcijā saglabās šo piedāvājumu), kuriem būs jāizdara izvēle - vai nu turpināt darboties kādā no pašvaldības iestādēm, kas nekādā veidā nekaitē viņu darbam šajā pašvaldībā, vai kļūt par deputātiem.
Manuprāt, nav... ļoti maz ir tādu gadījumu, ko arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varēja nosaukt, ka no tā, kad kāds skolas direktors ir arī pašvaldības deputāts, kādam pašvaldībā būtu radušās tiešām nopietnas problēmas... vai kad kultūras iestādes vadītājs ir pašvaldības deputāts. Ir virkne piemēru tam, kur tas ir pozitīvi ietekmējis, bet neviens īsti nevar nosaukt piemērus, kad tas būtu ietekmējis negatīvi.
Tā ka - paldies, kolēģi, ka esat pieteikušies debatēm. Labprāt ar jums padebatēšu par šo jautājumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šim strīdam ir ļoti gara vēsture. Tas sākās jau, ja nemaldos, Saeimas 11. sasaukumā, kad tika piedāvāts vispār ielikt ļoti striktus ierobežojumus amatu savienošanai pašvaldību deputātiem.
Tas bija saistīts ar to, teiksim... nosaukti vairāki piemēri, ka, lūk, kā skolas direktors var būt par deputātu, ja pašvaldība pieņem arī dokumentus, kas nosaka attiecīgās skolas finansiālo problēmu risinājumus. Tas pats attiecās arī uz medicīnas iestādēm, kas ir pašvaldības iestādes. Tas pats bija arī ar sociālajiem darbiniekiem un tā tālāk, un tā joprojām.
Debatētāji gan vienā, gan otrā gadījumā atsaucās uz samērīgumu, uz taisnīgumu, uz to, ka, no vienas puses, pašvaldību deputāti (izņemot amatpersonas, kas ieņem vēlētus amatus, - domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki, varbūt komiteju priekšsēdētāji) šo pienākumu principā pilda no pamata nodarbinātības brīvajā laikā, no otras puses, šāda veida ierobežojumus pietiekami skaidri un nepārprotami nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Līdz ar to, ja skolas direktors balso par savas skolas budžetu, tas jau ir šā likuma pārkāpums.
Tāpēc tie strīdi... kāpēc tie nerimās līdz šai baltai dienai - jo dzīve parādīja, ka tas ir mākslīgs strīda subjekts. Nevaru pateikt... domāju, tas balstās uz pieņēmuma, ka cilvēki pēc savas dabas ir nelieši un zagļi un tāpēc vajag ierobežot visu darbību tā, lai nepieļautu arī šādu parādību izpausmi.
Es domāju, ka Valaiņa kunga priekšlikums, neapšaubāmi, ir atbalstāms, jo attiecībā uz minētajiem izpilddirektoriem viņu darbību un statusu regulē tieši šā paša likuma attiecīgie panti, kas nepieļauj savienot amatus izpilddirektoram un deputātam. Kaut pirms šīs reformas mazajām pašvaldībām tāda iespēja tika dota - izpilddirektors varēja būt deputāts. Tāpēc tas viss ir gaumes jautājums. Šinī gadījumā tieši šī lieta ir atrunāta.
Es aicinu atbalstīt Valaiņa kunga priekšlikumu un komisijas viedokli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A. Adamovičs (JV).
Kolēģi, tātad, atbalstot gan Ulda Budriķa teikto, gan daļēji arī Dolgopolova kunga un Valaiņa kunga teikto, tā situācija šobrīd ir tāda, ka par domes deputātu var tikt ievēlēta visu iestāžu vadība, vietnieki, direktori, izņemot veselības aprūpi un sociālo aprūpi, kur var rasties situācija, ka domes deputāts balso par līdzekļu piešķiršanu, teiksim, sociālajiem pabalstiem un pēc tam pats šos pabalstus tālāk ar rīkojumu nosaka sociālās aprūpes iestādē vai arī pašvaldības kapitālsabiedrībā. Veselības aprūpē arī var rasties (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) šis interešu konflikts. Šobrīd būt par domes deputātiem ir atļauts izglītības, kultūras, sporta iestāžu vadītājiem, vietniekiem... kurām tiek piešķirts budžets, deputātiem balsojot.
Pirmajā lasījumā šobrīd tiek paredzēts, ka pilnībā visu iestāžu vadītāji un vietnieki ir izslēgti vai būtībā, viņus ievēlot, viņiem ir jāizvēlas deputāta amats vai iestādes vadītāja amats. Protams, lielākajā daļā pašvaldību deputāti saņem stundu likmi un, nostrādājot nedaudz stundu, saņem ļoti mazu atalgojumu. Līdz ar to šie cilvēki droši vien izvēlēsies nevis domes deputāta amatu, bet iestādes vadītāja vai vietnieka amatu, savukārt ārsts vai skolotājs to drīkstēs darīt... no attiecīgās iestādes.
Tāpēc es aicinu pirms trešā lasījuma šo, 76., pantu jaunajā Pašvaldību likumā izvērtēt un trešajā lasījumā pieņemt tiešām izsvērtu galīgo redakciju.
Šajā gadījumā Valaiņa kunga priekšlikums vispār izslēdz 76. pantu; tas nozīmē, ka visa administrācija, pagastu vadītāji, izpilddirektori ar vietniekiem - visi drīkst būt deputāti. Tā arī nav normāla situācija.
Aicinu 248. priekšlikumu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Kolēģi! Es gribētu pievienoties Valaiņa optimismam, bet man tas neizdosies, jo divu gadu pieredze Saeimā no manas atmiņas nav izdzēsusi piedzīvojumus pašvaldībā.
Es kategoriski iebilstu tam, ka turpinās prakse, ka pašvaldības deputāts var būt pašvaldības iestādē, īpaši vadošajos amatos, strādājošs cilvēks. Kāpēc? Tāpēc, ka rodas interesanta situācija - kaut vai domes sēdēs, balsojot par līdzekļu piešķiršanu, pieņemsim, skolai. Ja pašvaldībā ir trīs skolas un vienas skolas direktors ir pašvaldības deputāts, nav trīsreiz jāmin, kurai skolai tiek piešķirts vairāk līdzekļu. Par to mēs varam nešaubīties ne mirkli. Tas pats attiecas arī uz citām iestādēm. Un, ja domē ir izveidojusies koalīcija, kurā piedalās šo iestāžu vadītāji, tad praktiski notiek ļoti stipra pretdarbība jebkādai darbībai, kas varētu domes darbu padarīt labāku.
Līdz ar to, manuprāt, būtu vispār jāpārdomā par pašvaldības deputāta pieļaujamo amatu savienošanu. Manuprāt, pēc administratīvi teritoriālās reformas šobrīd deputātu izvēlei, kandidātu izvēlei ir pietiekami liels iedzīvotāju skaits, lai nebūtu jāatrunājas: ja noteiks ļoti striktus ierobežojumus, nebūs, kas iet par deputātiem. Tā tas nav.
Paskatāmies pēdējās vēlēšanas. Ko mēs redzam? Tie saraksti, kuros bija pašvaldību darbinieki, pašvaldību iestāžu vadītāji, skolu direktori... ņemam, kā gribam, šie saraksti... gandrīz visi kā viens tika iekšā pašvaldībā. Savukārt tie saraksti, kas tika sastādīti no cilvēkiem, kas nav saistīti ar pašvaldību, diemžēl palika ārpus borta, kaut gan tur bija cilvēki, kuri tiešām gribēja saredzēt savu novadu citādāk attīstāmies... nevis iestāžu darbinieku acīm. Tāpēc, kolēģi, uz trešo lasījumu šis punkts noteikti ir jāmaina.
Es aicinu šobrīd kolēģa Valaiņa priekšlikumu neatbalstīt, bet uz trešo lasījumu pārējiem kolēģiem iespringt un par šo lietu nopietni padomāt, jo, kā jau es teicu, šobrīd deputātu kandidātu loks ir stipri plašāks, no kā izvēlēties. Nav vairs nepieciešamības pēc iestāžu vadītāju, skolu direktoru un citu pašvaldības darbinieku obligātas iesaistes pašvaldības deputātu darbā, jo šeit, kā jau iepriekš mani kolēģi minēja, ir problēmas ar morālo lietu - kurā brīdī tu esi skolas direktors un kurā brīdī tu esi domes deputāts; kad tu lem par savu iestādi, vai tu esi domes pusē, vai tu esi iestādes pusē.
Par šo Valaiņa kunga pieminēto KNAB. Es zinu, ko atbild KNAB šajos gadījumos. Viņi pasaka: “Jūs kā likumdevēji neko neesat izdarījuši, lai mēs varētu šo normu ieviest dzīvē.” Tie ir KNAB argumenti. “Jūs paši esat vainīgi pie tā, ka mēs nevaram sodīt vai nevaram atzīt interešu konflikta gadījumu.”
Tā ka, kolēģi, skatāmies kompleksi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Jā, taisnība jau ir; un te es vērsīšos pie Adamoviča kunga. Mums uz trešo lasījumu pie šīs normas diemžēl būs jāstrādā, piekritīsiet, komisijā debates pēc būtības nesanāca par šo priekšlikumu. Ja neatbalsta šo priekšlikumu, tad sanāk pirmā lasījuma redakcija, kas paredz, kā jau pareizi jūs minējāt, ka pašvaldībā deputāts var būt tikai deputāts. Varbūt kādam tas liekas pareizi, bet man tas neliekas pareizi.
Es zinu virkni pašvaldību deputātu, kas vada gan izglītības iestādes, gan kultūras iestādes. Un es diemžēl redzu tikai politiski motivētas problēmas, bet ne praktiskajā dzīvē... Tas, ko runā... ko šie piemēri ilustrē, ka, redz... tikko bija arī no šīs tribīnes - ja ir skolas vadītājs, tad viņš visu naudu tikai uz to skolu... Bet tas novads jau paliek viens un tas pats novads. Nav jau tā, ka no cita novada kaut kur tā nauda aiziet projām. Tā tomēr ir deputātu korpusa izvēle; un tie ir cilvēki, kas par šiem deputātiem pēc tam balso un novērtē to, kā viņi ir izvēlējušies vienu vai otru risinājumu.
Tā ka, ja ir kaut kur... Jā, viens piemērs bija, kur KNAB mums konkrēti... un tas ir noticis šogad. Un par to, es domāju, mēs runāsim citās komisijās, kur KNAB minēja, ka, jā, ir tiešām saskatāmas interešu konflikta pazīmes. Bet tas ir bijis saistīts ar skolu reorganizāciju Alūksnē. Nu, un tur jau mēs, es domāju, Pieprasījumu komisijā, cerams, nākamās nedēļas laikā šo jautājumu varēsim paanalizēt sīkāk. Tur ir pilnīgi cita rakstura problēmas, kam nav nekāda sakara ar šo.
Es tomēr aicinātu atbalstīt. Ja šodien jūs šo priekšlikumu neatbalstāt, tad tiešām ļoti nopietni domāt un arī iesniegtos priekšlikumus... padarīt loģisku to normu... Nu, nevar būt tā, ka mēs aizliedzam pilnīgi visiem visu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Labdien! Izskanēja priekšlikums, ka nevar savienot amatus: ja tu esi izglītības iestādes vai kādas citas pašvaldības iestādes amatpersona, nevar vienlaicīgi būt arī vēlēts deputāts pašvaldībā. Valstij var būt vēlēts Saeimā, ja tas ir ministrs un tamlīdzīgi... Bet, kolēģi, galvenā lieta - mums jāsaprot viens: visi, kas mēs šeit esam... man vismaz tā gribētos ticēt, ka mēs vēlamies, lai kā pašvaldībā, tā arī parlamentā būtu ievēlēti deputāti tiešām ar atbilstošu kompetenci un zināšanām, un sapratni par to, kas viņiem jādara un kādi ir viņu pienākumi.
Pašvaldības, es atgādinu, kolēģi, ir galvenās funkciju sniedzējas... pakalpojumu sniedzējas mūsu valstī. Mums ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība, cilvēki, kuri balso par deputātiem kā pašvaldībās, tā arī Saeimā, balsotu par kompetentiem... lai mēs pēc iespējas mazāk radām šķēršļus zinošiem, kompetentiem cilvēkiem nonākt vēlētajos... deputātos - vai tas ir pašvaldībā, vai tas tieši tāpat ir arī Saeimā. Un piemērs, kad uzvar kāds saraksts tāpēc, ka tur ir kāds pašvaldības iestādes darbinieks, nav korekts piemērs.
Samērā nesen bija... relatīvi nesen bija Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kur uzvarēja partija, kur praktiski nebija nevienas amatpersonas, nebija neviena, bet savukārt Saeimā, mēs atceramies, uz 13. Saeimu, atkal politiskās partijas, kuras vai nu vadīja valdību tai brīdī (es domāju mūsu organizāciju - Zaļo un Zemnieku savienību), vai arī citas politiskās partijas, kurās bija ministri, - tās knapi iekļuva vai arī iekļuva ar ļoti, ļoti sliktu, vāju rezultātu. Tā ka tas nav izšķirošais.
Izšķirošais, kolēģi, ir piedāvājums, ko mēs varam nest mūsu sabiedrībai kā pašvaldībās, tā valstī. Un izšķirošais ir tas, lai cilvēkiem ir pēc iespējas vairāk, no kā izvēlēties, lai nonāktu pašvaldībās, tāpat arī parlamentā, pēc iespējas kompetentāki cilvēki, nevis skaļākie bļāvēji.
Tāpēc arī aicinu atbalstīt šo Viktora Valaiņa priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi, kāpēc ir svarīgi atbalstīt Valaiņa kunga priekšlikumu? Atbalstot šo priekšlikumu, mēs atbalstām principu, ka šeit ir svarīgi nevis amats, bet amatpersonas rīcība, kas ir ļoti būtiski un ļoti svarīgi. Tiešām šodien - ko var pateikt par Saeimas deputātiem, kas vienlaikus ar Saeimas deputāta pienākumiem pilda ārsta pienākumus: vai viņiem aizliegts balsot par veselības aprūpes budžetu, par veselības aprūpes sistēmas reformām un tā tālāk? Man liekas, ka ne. Ja tikai saskatāms interešu konflikts, tādā gadījumā - jā.
Tāpēc mans priekšlikums būtu - atbalstīt Viktora Valaiņa priekšlikumu kā principu. Dabīgi, uz trešo lasījumu var ieviest precizējumus, bet tādus precizējumus, kas paredz rīcības ierobežojumus, nevis amata ierobežojumus, kas nav taisnīgi, nav godīgi, nav pamatoti ne mūsu laikā, ne arī tuvākajā nākotnē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pats priekšlikums... tātad ko tas nosaka? Izslēgt pantu... ar kuru deputāts var ieņemt izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, pašvaldības administrācijas... amatu, kura pienākumos ietilpst lēmumu projektu sagatavošana, domes lēmumu tiesiskā un lietderības pārbaude un citas lietas.
Nu, es atvainojos, kolēģi! Ja šāds cilvēks, kas sagatavo dokumentus, pārbauda lietderību, būs domes deputāts, saņems finansējumu, vēl paralēli lems par šiem jautājumiem - kā viņš var būt objektīvs? Viņš viennozīmīgi būs subjektīvs. Šajā gadījumā es aicinu šo priekšlikumu tomēr neatbalstīt.
Jā, Dolgopolova kungam bija taisnība par to, ka šeit runa ir par principu. Bet tas ir arī kārdinājums savienot šādus amatus - vienlaicīgi lemt, piemēram, par atalgojuma piešķiršanu pašam sev.
Būsim ļoti precīzi! Skolas direktors, pašvaldības skolas direktors, domē lemj par atalgojuma apmēru, par tā palielināšanu skolas amatpersonām. Nu, tad tas... kas tas ir? Tas taču ir acīmredzami pretrunā ar labas pārvaldības principiem. Tas ir pretrunā ar... publisku līdzekļu izšķērdēšanu. Tie ir tieši pretstati.
Līdz ar to es šajā gadījumā tomēr, kolēģi, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Šis tomēr ir otrais lasījums. Tas ir konceptuāls jautājums.
Ja mēs runājam par kaut kādu juridisku pieslīpēšanu nākotnē, to visu var darīt, bet šobrīd mums ir politiskas... Mēs esam politiskas izšķiršanās priekšā, un izbeigsim to, jo faktiski mēs ļoti labi saprotam, ka tās amatpersonas, kas vēlas domē ieņemt vadošus amatus, sarakstos saliek skolu direktorus un visādus sportistus, un visu pārējo, kas ir šajās municipalitātēs pazīstami cilvēki, cerībā, ka pēc tam nākotnē viņš varēs saviem sporta centriem, saviem baseiniem, savām skolām palielināt finansējumu. Pretstatā varbūt investīciju projekta attīstīšanai, pretstatā citām noderīgām lietām, kas attīstītu pašvaldību kā tādu.
Līdzekļu pašvaldībās nav neierobežoti daudz. Vai nu vienam atņem un sev piešķir, vai citam labam investīciju projektam piešķir, kas pēc tam rada darba vietas un vairo pašvaldības ienākumus.
Līdz ar to es tomēr, kolēģi, aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir faktiski pretrunā tam, ko mēs vēlamies izdarīt, tas ir, ieviest labas pārvaldības principus pašvaldībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Jā, vēl tāda nianse, ko aizmirsu piebilst. Priekšvēlēšanu laikā cilvēki, kas nav pašvaldību darbinieki, var tikai par sevi pastāstīt. Savukārt tie, kas jau ir pieraduši, ka viņus ieliks sarakstā un noteikti izvirzīs, ar šo priekšvēlēšanu kampaņu nodarbojas visu laiku, visus četrus gadus, un nekas viņiem to neliedz.
Arī tad, kad ir šis priekšvēlēšanu periods, neviens skolas direktors neaiziet atvaļinājumā, neviens iestādes vadītājs neaiziet atvaļinājumā, turpina saņemt algu, turpina piedalīties priekšvēlēšanu kampaņā, un viss turpinās. Un te atkal tas pats stāsts par KNAB. KNAB pasaka: jūs, likumdevēji, neesat paredzējuši tādu iespēju, ka šiem iestāžu vadītājiem obligāti būtu jāatstādina sevi no amata uz to vēlēšanu brīdi.
Līdz ar to mēs jau radām, godīgi sakot, situācijas, ka pašvaldību iestādē strādājošie piedalās vēlēšanu procesā visu darba laiku, visu šo periodu, kopš atrodas amatā. Manuprāt, šobrīd, kolēģi, nav pieļaujams tas, ka turpinās prakse, ka pašvaldības deputāts... Nav iespējas, teiksim, no parastās tautas iekļūt šajā, nu, nosacīti slēgtajā lokā, jo, kā jau teicu, priekšvēlēšanu kampaņa šiem cilvēkiem, kas saistīti ar pašvaldības iestādēm, turpinās visus četrus gadus.
Tā ka, kolēģi, par šo lietu ir nopietni jādomā.
Un es aicinu neatbalstīt šobrīd to.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Kolēģi, gribēju piebilst, ka jau pēc komisijas lēmuma bija organizētas no nevalstisko organizāciju puses diezgan plašas debates (par šo konkrēto, 76., pantu), kur bija aicināti gan komisijas deputāti, gan, pieņemu, arī citi kolēģi. Tas neatkarīgi no tā, kāds būs šodienas balsojums, liecina par to, ka pirms trešā lasījuma debates par 76. pantu būs nepieciešamas jebkurā gadījumā. Bet 248. - deputāta Valaiņa priekšlikums komisijā ar balsu vairākumu tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 248. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 46, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 249. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot 76. panta 2. un 3. punktu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tā, priekšlikums, man saka, ir balsojams. Vai deputāti lūdz balsojumu? (Starpsauciens: “Par šo te?”) 249. Nē. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I. Goldberga. 250. - arī deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot šī panta “Ierobežojumi pašvaldības amatpersonām” otrās daļas 4. un 5. punktu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. S. Riekstiņš: “Drīz jau pārstrādāsies...”)
V. Valainis (ZZS).
Rītdiena būs rītdiena...
Kolēģi, 250. priekšlikums. Es savā ziņā piekrītu iepriekšējiem debatētājiem, ka varbūt tas priekšlikums bija tāds diezgan ass, tur bija arī izpilddirektori, izpilddirektora vietnieki iekļauti iekšā.
Tomēr šajā priekšlikumā... Manuprāt, tas ir zināms kompromiss. Tas ir tieši tas, ko minēja Adamoviča kungs. Tā ka es lūgtu vismaz Adamoviča kungu balsot “par” šo priekšlikumu, jo tas tieši ir par to, ko viņš minēja pie izglītības iestādēm... par kultūras iestādēm, par pašvaldības iestādēm. Te, manuprāt, tā būtu īstā vieta.
Ko runāja Možvillo kungs pie iepriekšējā priekšlikuma - par to, ka tas dod kaut kādas priekšrocības, - nevienam tas nedod nekādas priekšrocības, ja skolas vadītājs vai kādas iestādes vadītājs ir amatā. Tas būtu kā runāt tieši tādās pašās kategorijās, ka valdībā ir ministri, un tas dod kādas priekšrocības Saeimas vēlēšanās. Nu, nedod. Tas nedod nekādu priekšroku tiem, kuriem tas ir. Vēlētājs vērtē arī to darbu, ko viņi dara attiecīgajās iestādēs. Ja viņi to darbu dara labi, tad arī saņem labu novērtējumu. Ja tas cilvēks spējīgs labi vadīt iestādi, man nav nekādu iebildumu, ka... es neredzu iemeslu, kāpēc vajadzētu liegt viņam būt arī pašvaldības deputātam.
Tādi pašvaldību deputāti, kuri ieņem amatus... Es pazīstu vairākus, kuri ir Jaunajā VIENOTĪBĀ un... vai viņi ir slikti cilvēki, vai viņi slikti pilda savus amata pienākumus? Ir pat tādi deputāti pašvaldībās, kas darbojas valsts kapitālsabiedrībās vadošos amatos. Vai tas kaut kādā veidā pasaka uzreiz to, ka viņi slikti pilda savus pienākumus? Manuprāt, ne. Nacionālajā apvienībā - tas pats; arī tur ir virkne šādu deputātu, kas vada kādu no kultūras vai izglītības iestādēm. Un uzreiz pateikt to, ka tas ir slikti... Nu, manuprāt, ne.
Tā ka man šķiet: ja mēs gribam kompromisu, tad šis ir ļoti labs kompromiss, vismaz solis pareizajā virzienā, lai Saeimas komisija saprastu, kāda ir Saeimas nostāja. Šobrīd Saeimas nostāja ir tikai un vienīgi par to, ka - nē, atstājam visu, kā ir pirmajā lasījumā, neskatoties uz to, ka šeit viedokļi bija gana dažādi un arī komisijā, kā mēs redzam, viedokļi bija gana dažādi par šo jautājumu.
Aicinu atbalstīt 250. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A. Adamovičs (JV).
Redziet, kolēģi, ja Viktora Valaiņa priekšlikums būtu izslēgt tikai 4. punktu, tad es droši vien atbalstītu un aicinātu arī jūs to darīt, bet tur ir arī 5. punkts. Tātad 4. - tās ir pašvaldības iestādes, kuras liela daļa saņem arī valsts budžeta līdzekļus, teiksim, skolotāju algas, bērnudārzu audzinātāju algas un tamlīdzīgi, un šeit direktors praktiski nevar ietekmēt ne kā deputāts, ne kā direktors to izmaksu, bet kapitālsabiedrības, kas ir 5. punkts šai gadījumā... Tātad, ja kapitālsabiedrības valdes loceklis vai padomes loceklis ir arī deputāts un, pieņemsim, dome piešķir 100 tūkstošus savai kapitālsabiedrībai, tad šis pats deputāts nākamajā dienā var valdē lemt vienpersoniski (vai ja ir divi trīs valdes locekļi) par šo līdzekļu izlietojumu.
Tā ka tur ir ļoti liela atšķirība. Tāpēc tiešām trešajā lasījumā mums šis priekšlikums ir jāpārdomā, bet šobrīd aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Nu, es pilnīgi noteikti uz trešo lasījumu iesniegšu šādu priekšlikumu, kā Adamoviča kungs minēja. Tieši par šo konkrēto daļu, un, cerams, Adamoviča kungs arī atbalstīs. Varbūt mēs kopā varētu iesniegt šādu priekšlikumu (Starpsaucieni: “Ooo!”) un cerēt, ka tas iegūs atbalstu, jo mēs varam diskutēt par kapitālsabiedrībām. Manuprāt, ir jādiskutē varbūt ne par kapitālsabiedrību formu, bet par to, ar ko nodarbojas šīs kapitālsabiedrības, un varbūt arī tur mēs varam rast kompromisu un iziet cauri šiem konkrētajiem gadījumiem... kuri tad ir tie ļaunie gadījumi, kad kaut kur tas tiek ietekmēts.
Kā jau minēju, komisijas sēdē, tad, kad prasījām konkrēti pateikt, nu, kur ir tās problēmas, KNAB varēja nosaukt precīzi vienu gadījumu - vienu gadījumu! Un tam nav nekāda sakara ar šo likumprojektu, tur pilnīgi citas problēmas... tajā konkrētajā pašvaldībā. Un šī diskusija vispār sākusies par to, kā... kurš deputāts kādu amatu ieņem.
Tā ka aicinu jau šobrīd atbalstīt, ja ne, tad strādāsim.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. 250. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 250. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 47, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 251. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 76. panta otrās daļas 4. un 5. punktu citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 252. - deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Nosaka kārtību, kā tiek publicēta informācija par domes deputātu amatiem. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 253. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Piedāvā likumā noteikt konkrētu valsts kopbudžeta daļu procentuālā izteiksmē... pašvaldības budžetā ieskaitāmo daļu. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Ja mēs ņemam līdzību ar iepriekšējā priekšlikuma debatēm, tad iepriekšējā priekšlikumā es aicināju: kas ir noteikts citos likumos, to nenosakām šajā likumā. Saeima guva vienprātību, pateica, ka jautājumam par interešu konfliktu ir jābūt interešu konflikta likumā un mēs liksim to arī Pašvaldību likumā.
Nu šajā brīdī tad es aicinu: ja mums ir budžeta likums un mums ir dažādas atsauces uz budžeta sadaļu vairākos citos likumos... Mums ir atsauces. Par aizsardzības budžeta apjomu mēs runājam ne tikai budžeta likumā, bet arī citos speciālajos likumos. Veselības jomā speciālajos likumos ir atsauces par to, cik liela daļa no budžeta ir šai jomai... nu, kur tad būtu vismaz jātiecas Saeimai. Ne vienmēr tas tiek izpildīts, bet vismaz - ap ko būtu jāgrozās un kāda ir tā Saeimas vēlme, cik daudz budžeta mēs veltām vienai vai otrai jomai. Tāpēc arī es piedāvāju Pašvaldību likumā noteikt, ka valsts, veidojot budžetu, ieplāno, nu, vismaz plāno aptuvenā apjomā... 19,6 procentu apjomā no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem šo proporciju. Protams, var būt diskusija par to, cik liela tā varētu būt, bet esošā sistēma, piemēram, ar pašvaldību budžetiem...
Bieži vien budžeta sarunās notiek šīs, manuprāt, novecojušās debates par to, ka pašvaldībām 82... vai 18 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa... vai 80 pret 20... Šīs debates ir novecojušas, jo pēc būtības mēs pasakām, ka būs tāda proporcija, un pēc tam ir speciālā dotācija pārsimts miljonu apmērā, lai piedzītu šo dotāciju vajadzīgajā līmenī. Tā bija iepriekšējās valdības veiktā nodokļu reforma, kuras rezultātā tāda situācija šobrīd ir izveidojusies.
Tāpēc, manuprāt, būtu daudz pareizāk runāt par kopējo nodokļu apjomu, un pilnīgi vienalga, kā tā nauda pie pašvaldībām nonāk - caur nekustamā īpašuma nodokli, caur azartspēļu nodokli, caur iedzīvotāju ienākuma nodokli vai caur speciālo dotāciju, mērķdotāciju. Kāda starpība? Galvenais ir tas, cik šīs pašvaldības rīcībā nonāk finanšu līdzekļu. Šo apjomu, uz ko valdībai būtu jātiecas, veidojot nodokļu politiku, - gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan azartspēļu nodokli... Nu, tad tur arī veido šīs kopējās... balansu. Kāda starpība, kā finansējums izveidojies, galvenais - kāds kopējais naudas apjoms pašvaldībām ir pieejams. Šobrīd, manuprāt, pieaugums galīgi nesedz pat inflācijas pieaugumu un valdībai ir pat jādotē atsevišķas pašvaldības, jāveic speciāli mērķziedojumi... mērķmaksājumi, lai vispār tās pašvaldības varētu pamatfunkcijas nodrošināt. Tāpēc, manuprāt, debates ir vietā.
Es aicinātu Saeimas kolēģus tomēr atbalstīt šādas pieejas īstenošanu, nostiprināt to likumā, jo šī likumprojekta kontekstā esat atbalstījuši virkni ļoti labu priekšlikumu (ko es biju iesniedzis), kas stiprina pašvaldību finanšu patstāvību. Šis ir iepriekš atbalstīto priekšlikumu turpinājums, un būtu visai loģiski, ja ikviens, atverot Pašvaldību likumu, saprastu, ar kādu naudas apjomu pašvaldības kopumā no valsts var rēķināties.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Analizējot Vaterlo kaujas neveiksmi, Napoleons uzdeva saviem ģenerāļiem jautājumu: “Kas tad bija tas iemesls?” Viens teica, ka nebija pietiekami daudz lielgabalu, otrs teica, ka dzīvā karaspēka bija par maz. Trešais teica, ka, lūk, arī varbūt ne īpaši pareizi ieplānojām. Ceturtais teica, ka nav pulvera. Napoleons teica: ja nav pulvera, tad nav ko meklēt citus iemeslus.
Šinī gadījumā šis likums paredz ļoti daudzas, pie kam arī jaunas autonomās funkcijas pašvaldībām. Līdz ar to likumdevējam būtu pareizi arī stipri padomāt par to, par kādu naudu šīs funkcijas tiks pildītas. Šodien tā sistēma ir pietiekami trausla un pietiekami, godīgi sakot, arī nevienlīdzīga pret dažādām pašvaldībām. Līdz ar to es jau ne pirmo reizi to saku - veicot administratīvi teritoriālo reformu, vismazāk mēs domājām par to, kā tā ietekmēs jaunizveidojamo pašvaldību budžetus.
Tāpēc Valaiņa kunga priekšlikums varbūt nav ideāls, bet tas tiešām mudina likumdevēju padomāt par sistēmas pilnveidošanu kā tādu, jo tas ir ļoti svarīgi ne tikai pašvaldībām, bet arī jebkurā jomā, kur notiek valsts regulējums. Un šinī gadījumā Pašvaldību likums nosaka valsts regulējumu pašvaldību darbībā, līdz ar to valstij ir jādomā par finansēšanas avotiem un apmēru, par ko arī ir Valaiņa priekšlikumus.
Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Komisijā 253. - deputāta Valaiņa priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 253. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 254. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 255. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz izteikt 78. panta trešo daļu citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 256. - arī iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Paredz pašvaldībai tiesības sniegt finansiālu atbalstu valsts pārvaldes iestādei. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Šobrīd es varbūt vairāk pievērsīšos gan koalīcijai, gan Šteina kungam un jautāšu: kas šajā periodā - pa veselu gadu - ir mainījies? Kā ir uzlabojies Valsts policijas tieši tehniskais nodrošinājums, un kā tika sakārtotas telpas?
Mēs redzam... vēl nesen redzējām, kā izskatās Līvānu policijas iecirknis. Varbūt deputātiem vajadzētu šādās telpās pasēdēt kādu mēnesi vai pat gadu un izjust, kā tas ir - antisanitārās telpās sēdēt un pieņemt Latvijas iedzīvotājus ar savām problēmām.
Vēl pirms gada no bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena... tika atstāti veseli 11 miljoni eiro, lai tos varētu novirzīt policijas iecirkņu sakārtošanai. Un jautājums: kas ir noticis pa šo gadu? Kur šie līdzekļi ir izlietoti? Vai mēs varam pateikt, ka šobrīd ir sakārtots kaut viens policijas iecirknis?
Šteina kungs, atnāciet un pastāstiet - cik ir uzcelti jauni policijas iecirkņi? Cik mums ir uzcelti depo iecirkņi? Kur ir palikuši 11 miljoni? Kur tie ir? Policijai Rīgā jau vajadzēja būt jaunām telpām. Ja šo naudu nevarēja Rīgai atdot, to vajadzēja pārvirzīt uz reģioniem.
Tādēļ ir arī šis priekšlikums (jau priekšlaicīgi redzot to, cik smagi un grūti iet ar šo koalīciju... kas tajā mirklī bija) - ļaut pašvaldībām savus līdzekļus ieguldīt arī policijas iecirkņos. Nedod dievs, kādam no jums nokļūt... aizbraukt kaut vai uz tiem pašiem Līvāniem un redzēt, kādi tur ir apstākļi.
Tādēļ es aicinu: ļaujiet vismaz pašvaldībām palīdzēt sakārtot šīs telpas, jo 11 miljoni kaut kur pazuda. Tā tas ir. Šteina kungs, lūdzu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...? (Starpsaucieni.)
I. Goldberga. 256. - iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 256. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 257. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Runā par kārtību, kā pašvaldība var nodot mantu starp pašvaldības iestādēm. Daļēji atbalstīts, iekļauts 258. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 258. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad runā par iepriekš teikto. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 259. - deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Papildina ar norādi par informāciju, kas jāiekļauj gada publiskajā pārskatā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 260. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 261. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē un citā redakcijā izsaka 79. pantu par pašvaldības gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un gada publisko pārskatu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 262. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Papildina likumprojekta 80. panta “Pašvaldību finanšu kontrole” pirmo daļu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 263. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 264. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Noteic, ka pašvaldība var izvēlēties, vai veidot iekšējā audita sistēmu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 265. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - “Pašvaldības pirmpirkuma tiesības”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Ikvienā Latvijas teritorijā, ikvienā pašvaldībā šodien ir spēkā norma par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām. Šo normu pašvaldības izmanto ne pārāk bieži, bet tā tomēr tiek izmantota.
Ir vairāki mērķi šādas normas esībai šajā likumā. Tas ir kalpojis gan tam, lai gluži vienkārši izvairītos no fiktīviem darījumiem... Nav šaubu par to, ka šo normu šobrīd... tieši fiktīvu darījumu mērķu vārdā... ir izdomātas vairākas metodes, kā šo normu apiet.
Bet, ja mēs pavērtējam ikvienu no tām reizēm (pagājušogad - piecām, aizpagājušogad - četrām reizēm), kad kāda pašvaldība ir izmantojusi pirmpirkuma tiesības, - ikreiz tā ir bijusi vajadzība... vai nu vieta, kur būvēt kādu bērnudārzu, vai vieta, kur attīstīt kādu industriālu teritoriju. Tas ir bijis visas pašvaldības iedzīvotāju interesēs - kādas teritorijas attīstībai un... visas, visas pašvaldības teritorijas kopēju interešu attīstībai.
Arī šobrīd likumā ir noteikta kārtība, kādā... Ja kādam nepatīk tas, ka pašvaldība ir izmantojusi šīs pirmpirkuma tiesības, ir kārtība, kādā to var apstrīdēt. Un šī kārtība ir pastāvējusi daudzus gadus. Varbūt kādam tā patīk vai nepatīk, bet pašvaldībās... Es neesmu dzirdējis ne no vienas pašvaldības, ka tas kādam radītu kādu administratīvu slogu; ka šī norma tiktu īstenota ļaunprātīgi; ka šī norma sagādātu kādu slogu uzņēmējiem vai privātpersonām.
Nekur, nekur nav dzirdēts par problēmām. Ir dzirdēts tikai par to: jā, ir uzņēmēji, kuriem šī norma nepatīk... gluži vienkārši, lai slēptu darījumu patiesos apjomus, jo ir bijusi vairākkārtēja pašvaldību rīcība... Kad, teiksim, par pusvelti vai par desmito daļu no īpašuma vērtības kāds tirgo kādu īpašumu, tad pašvaldības pieslēdzas. Viņi saka: jā, mēs izmantojam pirmpirkuma tiesības.
Un tad nu radās visādas... dažādas shēmas, kā apiet. Un te jau darbs citām institūcijām, ne pašvaldībai, lai kontrolētu šādus negodprātīgus darījumus.
Tas, ko piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd... VARAM pēc būtības šajā likumprojektā uz pirmo lasījumu... ir iesniegusi likumprojektu, kur šādas normas vienkārši vairs nav. Šajā likumprojektā netiek nekādā veidā atrunātas pašvaldību pirmpirkuma tiesības. Respektīvi, šī norma ir izslēgta no šī likumprojekta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā runājām par to, kāds ir tas iemesls. Atbilde ir tāda: tie ir pieci darījumi gadā, kad tiek izmantotas... Iepazīstieties ar katru no šiem gadījumiem. Katrs no šiem gadījumiem... nu, manuprāt, nav diskutējams, tie ir gadījumi, kur objektīvi... šīs tiesības ir izmantotas pamatoti.
Manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja mēs atgrieztu šajā likumā atpakaļ to, kas no tā ir izņemts ārā, un tās ir pašvaldības pirmpirkuma tiesības. Es neesmu dzirdējis nevienu loģisku argumentu tam, kāpēc tās ir jāņem ārā. Nevienu!
Komisijā Pūces kungs minēja to, ka tie ir bijuši tikai daži gadījumi gadā un tāpēc ņemam ārā. Neviena vārda ne par administratīvo slogu, ne ko...
Ne pašvaldībām, ne uzņēmējiem tā nav problēma, bet, mēs redzam, virknē gadījumu šāda norma ir veiksmīgi nostrādājusi, devusi iespēju pašvaldībai attīstīt teritoriju maksimāli veiksmīgi - pilsētas iedzīvotāju interesēs.
Tāpēc es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo, 265., priekšlikumu, kas paredz spēkā esošo - jau tagad spēkā esošo! - normu saglabāt arī turpmāk. (Tā nav jauna norma, tā ir precīzi tā pati norma, kas šodien spēkā, - ar visiem mehānismiem, kuri jau tagad darbojas, ar kuriem nav nevienam bijušas nekādas problēmas.) Saglabāt to, šajā likumā atstāt to un arī turpmāk pašvaldībām dot šīs tiesības - izmantot pirmpirkuma tiesības darījumos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Jā. Tik tiešām jautājums par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām tika plaši debatēts arī spēkā esošā likuma sakarā... un izskatot arī deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu. Bet komisijā 265. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 265. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 266. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 267. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 83. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 268. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tapis pēc Ārlietu komisijas ierosinājuma un noteic, kā pašvaldības var sadarboties ar citu valstu pašvaldībām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 269. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, kā pašvaldības var piedalīties biedrībās un nodibinājumos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 270. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Izsaka 84. pantu citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 271. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Izsaka 84. pantu citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 272. - deputāta Pūces priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu 85. pantu, nosakot kārtību, kādā pašvaldības var veidot kopīgas iestādes. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 273. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 274. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Runā par kopīgām iestādēm. Daļēji atbalstīts 272. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 275. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu par pašvaldību kopīgām iestādēm. Daļēji atbalstīts 272. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 276. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Piedāvā papildināt likumu ar jaunu pantu par uzraudzības padomi. Daļēji atbalstīts 272. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 277. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas runā par pašvaldību kopīgām iestādēm. Daļēji atbalstīts 272. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 278. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas saistīts ar pašvaldību kopīgām iestādēm. Daļēji atbalstīts 272. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 279. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu par pašvaldību sadarbības apvienībām. Komisijā nav atbalstīts, jo šī norma būtiski neatšķiras no iepriekš atbalstītajām... par kopīgajām iestādēm.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 280. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Noteic, ka Ministru kabinets ar pašvaldībām apspriež, nevis saskaņo jautājumus, kuri skar visu pašvaldību intereses. Ņemot vērā, ka priekšlikums samazina pašvaldību iespējas aizstāvēt savas intereses, priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 281. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz aizstāt vārdu “saskaņot” ar vārdu “apspriest”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 282. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz uzdevumu Ministru kabinetam - sagatavot likumprojektu par reģionu pašvaldību izveidošanu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 283. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot pārejas noteikumu punktu, kas runā par pašvaldības policijas izveidi un atskurbināšanas pakalpojumu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 284. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 3. un 4. punktu, kas runā par izpilddirektoru un viņa vietnieku. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 285. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Izslēdz pārejas noteikumu 3. punktu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 286. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 4. punktu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 287. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz aizstāt pārejas noteikumu 5. punktā vārdu “pilnvarojusi” ar vārdu “deleģējusi”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 288. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz pagarināt no sešiem mēnešiem līdz gadam laiku, kādā pašvaldības izvērtē un nepieciešamības gadījumā izdod saistošos noteikumus. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 289. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot pārejas noteikumu 7. punktu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 290. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka pašvaldība gadskārtējā budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam, sākot ar 2025. gadu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 291. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 292. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar 76. pantu. Ņemot vērā, ka, atbalstot 248. priekšlikumu, šāda panta vairs nav, komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 293. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Izslēdz pantu, kas nosaka termiņu, līdz kuram pašvaldībām jāizveido iekšējā audita sistēma. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 294. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot termiņu par pašvaldības dalību biedrībās un likvidēt biedrības, kuras neatbilst 84. panta prasībām. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 295. - deputāta Pūces priekšlikums. Paredz izslēgt... 15. punktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 296. - deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Runā par informāciju, kas jāatspoguļo pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”. Ņemot vērā, ka tas nav pārejas noteikumu regulējums, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 297. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 298. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz noteikt citu likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā nav atbalstīts, jo nākamajā priekšlikumā norāde uz spēkā stāšanās laiku tiek izslēgta.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Likuma spēkā stāšanās laiku ne velti ierosinu tādu pagarāku, jo...
Taču pašā sākumā es gribētu pateikt paldies pirmām kārtām jau Goldbergas kundzei - par izturību un, manuprāt, ļoti korekto šī procesa novadīšanu, jo, jūs pamanījāt, bija gana daudz priekšlikumu iesniegts no manas puses.
Un paldies arī jums, kolēģi, - par to (Starpsaucieni.), ka jūs gana daudzus priekšlikumus arī atbalstījāt. Un debates par ikvienu no šiem priekšlikumiem bija, manuprāt, korektas, un bija gana liela iedziļināšanās.
Tomēr, kopumā skatoties uz to, kāds ir izveidojies šis likumprojekts... Ja jūs kādam pašvaldības ekspertam pajautāsiet, palūgsiet, lai nosauc divas atšķirības starp veco un jauno likumu, diemžēl...
Ir daudz kas labs izdarīts, ir tiešām daudz kas labs izdarīts ar šo, jauno, likumu, bet tas tomēr neatbilst tam, ko mums solīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, - ka tas būs jauns, moderns; ka šis likums nesīs kaut kādas jaunas vēsmas. Mums tiek piedāvāts šajā likumā, ka būs līdzdalības budžeti, kas jau eksistē. Mums piedāvā šajā likumā ierobežot skolu vadītāju, iestāžu vadītāju atrašanos amatos. Tas, manuprāt, īsti pareizi nav.
Pamatfunkcijās tiek... tās problēmas, par ko gadiem nespēj vienoties starp ministrijām... Tagad, izmantojot šo brīdi, kad pašvaldības ir, tā teikt, opozīcijā, visas problēmas tiek noveltas uz pašvaldībām. (Un te es runāju par atskurbtuvēm, par citiem jautājumiem, kas šeit ir iekļauti.)
Manuprāt, vēl ir jāturpina darbs pie šī likumprojekta, lai likums tiešām būtu moderns, tiešām būtu tāds, par kādu tas ticis izslavēts. Es ceru, ka mums tādā pašā, tikpat konstruktīvā, gaisotnē izdosies šo darbu turpināt. Un varbūt tas nebūs 2026. gads, kad šim likumam jāstājas spēkā, - varbūt tas būs ātrāk.
Taču kopumā nedz es, nedz, es domāju, manis pārstāvētā frakcija - Zaļo un Zemnieku savienības frakcija - šo likumprojektu šobrīd, otrajā lasījumā, nevar atbalstīt, jo ir būtiskas lietas, kuras tomēr, Saeimā izskatot, tika pārbalsotas. Ir būtiski principi, kurus, mūsu ieskatā, tomēr vajadzētu iestrādāt šajā likumā.
Attiecībā uz finansējuma ilgtspēju pašvaldībām... Tas viss, kas tika solīts pašvaldībām, - ka būs finanšu pārplūdes, ka būs finanšu ilgtspējība, - kur tas viss palika? Tas viss palika pie cipariem: mīnus 300 miljoni pašvaldībām. Un turklāt vēl papildu izdevumi! Es neredzu nevienu pašvaldību, kurai būtu samazinājušies izdevumi pēc administratīvi teritoriālās reformas; visiem tie ir pieauguši - neatkarīgi no tā, kas viņus vada.
Un tagad šis piedāvātais likums... atsevišķās vietās uzliek milzīgu slogu, un valdība izvēlas vēl joprojām nerunāt atklāti par šīm problēmām. Šis likums uzliks papildu slogu - finanšu slogu - pašvaldībām.
Kamēr šie jautājumi pēc būtības nav atrisināti, mēs nevaram atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.
Aicinu Saeimu un valdību - galvenokārt valdību, attiecīgās ministrijas, - pēc būtības rast atbildi uz šiem jautājumiem: kā tas viss tiks finansēts, no kurienes tiks ņemta tā nauda?
Šajā likumā ir ieviesti vairāki jauni bloki, kuriem... Tiek atbildēts, ka finansējums ir gadskārtējā budžeta ietvaros. Jūs paši iebalsojāt normu, ka jaunu funkciju var piešķirt tikai ar papildu finansējumu, bet neviens nesaka to, kur šī nauda radīsies.
Tā ka, godātie kolēģi, mums vēl būs iespēja par šo jautājumu parunāt uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Runājot par priekšlikumiem, es no savas puses atbalstītu 299. - komisijas izstrādāto priekšlikumu.
Bet, runājot par likumprojektu kopumā, es teikšu, ka tas ir viens no sarežģītākajiem likumprojektiem, ar kuriem nācās strādāt šā sasaukuma laikā, jo tas skar pašas pamatlietas, tas skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju - pilsoņus, nepilsoņus, migrantus, nemigrantus - visus, kas dzīvo Latvijā.
Es no savas puses gribētu atzīmēt lielu atsaucību no pašvaldību puses, jo Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, atsevišķas pašvaldības ir devušas ļoti daudzus padomus un daudzus ieteikumus, strādājot pie likumprojekta.
Dabīgi, tas bija smags darbs. Cepuri nost komisijas vadītājas priekšā, kura vadīja šo darba grupu, un to konsultanšu priekšā, kuras palīdzēja viņai to veikt, jo tas darbs bija neiedomājami grūts! Cik tas bija sarežģīts, pretrunīgs, grūts!
Dabīgi, ne visas lietas atrunātas šinī likumā - ne visas! -, bet ir ļoti svarīgi - un pirmām kārtām svarīgi pašām pašvaldībām -, lai būtu kaut kāda noteiktība uz konkrēto laika posmu. Un tāpēc arī būtu svarīgi, lai šis likums sāktu darboties, jo, ticiet man, tas vēl tiks grozīts, labots, atvērts vairākas reizes un vairākās vietās.
Aicinu atbalstīt 299. priekšlikumu un likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas sakāms komisijas vārdā?
I. Goldberga. 298. - deputāta Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 298. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi, mēs pabeigsim izskatīt. Saeimas sēdi turpināsim bez pārtraukuma. Es ceru, ka nav iebildumu.
Tātad iebildumu nav, mēs turpināsim darbu bez pārtraukuma.
I. Goldberga. 299. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas izslēdz norādi par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Paldies, kolēģi.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Pašvaldību likums” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies komisijas ziņotājai par darbu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Pašvaldību likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - divas nedēļas jeb šā gada 19. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 19. maijs.
I. Goldberga. Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Karina Sprūde, Māris Možvillo un Ramona Petraviča lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1460/Lp13).
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Viens piemērs. Ukrainas bēgļu centrā Kaļķu ielā ierodas sieviete ar māti pensionāri - Ukrainas civiliedzīvotājas. Un, protams, reģistrējoties Fizisko personu reģistrā, saņemot vīzu vai uzturēšanās atļauju, cilvēks saņem arī dažādas pakalpojumu iespējas, piemēram, dāvanu karti veikalā, zoodārza biļeti un 20 braucienu - tikai 20 braucienu! - biļeti (e-talonu). Un, protams, tā sieviete, kura ir pensionāre, jautā: “Bet kā es pēc tam braukšu tālāk...? Man ir jābrauc arī pie ārsta un jāved bērns uz skolu.”
Cilvēki ir iekārtojušies šeit uz ilgāku dzīvi. Un, protams, viņa saņem atbildi, ka nevarēs izmantot bezmaksas sabiedrisko transportu, jo viņai nav iespējas deklarēties Latvijā. Un kāpēc? Tāpēc, ka viņai nav uzturēšanās atļaujas. Un kāpēc? Tāpēc, ka viņai ir jaunā parauga pase, kura nodrošina tikai un vienīgi speciālās vīzas saņemšanu.
Kolēģi, es ar šo piemēru cenšos jums ilustrēt to problēmu, kura būtu atrisināma ar šo likumprojektu. Un es jau trešo reizi aicinu jūs atbalstīt šo nelielo grozījumu, šīs nelielās nepilnības novēršanu likumā. Tas nemaksās mums neko, bet Ukrainas civiliedzīvotājiem tas būs ļoti liels atvieglojums, un viņi varēs saņemt gan pakalpojumus sabiedriskajā transportā, gan arī deklarēt savu dzīvesvietu, saņemot attiecīgi iespēju un tiesības tālāk rīkoties gan ar savu kustamo mantu, gan arī ar saviem nodokļiem.
Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu un pēc iespējas ātrāk atrisināt arī šo problēmu.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1460/Lp13) iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts nav iekļauts sēdes darba kārtībā.
Tālāk - lēmumu projektu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 456/Lp13)”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 456/Lp13)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 18, atturas - 7. Lēmums pieņemts.
Tālāk - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par 11 351 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.
J. Jalinska (ZZS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Šā gada 30. martā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 11 351 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu “Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus” un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura informēja, ka Austrijā kopš 2004. gada ir aizliegts turēt suņus pie ķēdes; tāpat tas ir aizliegts Rumānijā, Maltā un Ungārijā, bet Zviedrijā to atļauts darīt līdz stundai dienā. Pārstāve pauda viedokli, ka pakāpeniski ir jāmaina arī Latvijā sabiedrības attieksme pret pieļaujamību turēt suni pie ķēdes.
Zemkopības ministrijas pārstāve pauda viedokli, ka šo Latvijā esošo praksi - suņu turēšanas praksi - mainīt būtu liels izaicinājums, tomēr Zemkopības ministrija ir gatava pārskatīt normatīvajos aktos paredzētās suņu turēšanas prasības.
Nodibinājuma dzivniekupolicija.lv pārstāve pauda viedokli, ka Latvijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām, jo ievērojama daļa iedzīvotāju jau šobrīd neatbalsta pastāvīgu suņu turēšanu pie ķēdes.
Komisija, uzklausījusi uzaicinātās personas, nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.
Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 11 351 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus” turpmāko virzību”.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Kolēģi! Es aicinu šādu iesniegumu pat neskatīt, nav nekādas jēgas.
Ja mēs kaut vai mazākajā mērā mēģināsim ieviest šādas prasības, tad katram sunītim blakus būs jānoliek policistiņš, kas ievēro šīs normas izpildi. Līdz ar to tas pats par sevi ir pilnīgs absurds, prasīs milzīgus resursus.
Bet pats galvenais - Zemkopības ministrija ir apņēmusies pārskatīt šos noteikumus un līdz ar to arī risināt šo jautājumu Ministru kabineta noteikumu ietvaros. Kāda jēga tērēt komisijas laiku?
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...? Tātad nekas nav piebilstams komisijas vārdā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 351 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Un lēmuma projekts “Par 13 627 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Samazināt akcīzes nodokli degvielai” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.
R. Dzintars (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs beidzot izskatām ziņojumu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.
Šā gada 30. martā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 13 627 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Samazināt akcīzes nodokli degvielai” un uzklausīja Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus.
Finanšu ministrijas pārstāvis norādīja, ka akcīzes nodoklis degvielai nebūtu jāsamazina, jo valsts budžetā netika saņemti ieņēmumi, kas nepieciešami valsts uzņemto saistību izpildei. Neiekasētā nauda valsts budžetā akcīzes nodokļa samazinājuma gadījumā būtu 114 miljoni eiro šogad, bet nākamgad - 176 miljoni eiro.
Fiskālo ietekmi uz valsts budžetu atzina arī Ekonomikas ministrijas pārstāve, vienlaikus uzsverot, ka diskusija starp atbildīgajām ministrijām par efektīvākiem atbildes pasākumiem degvielas cenas pieaugumam ir atklāta un turpinās.
Komisija, uzklausījusi uzaicinātās personas, nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.
Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 13 627 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Samazināt akcīzes nodokli degvielai” turpmāko virzību”.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 13 627 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Samazināt akcīzes nodokli degvielai” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība izskatīta.
Man jūs ir jāinformē saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi.
Par deputātu Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas jautājumu iekšlietu ministrei “Par epidemioloģiskās drošības un citiem noteikumu pārkāpumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informēja, ka nevar ierasties, jo atrodas komandējumā ārvalstīs.
Par deputātu Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas jautājumu ekonomikas ministram “Par prognozēto energoresursu pieejamību, cenu kāpumu un valsts atbalsta veidiem sabiedrībai energoresursu krīzes gadījumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informēja, ka atrodas komandējumā ārzemēs un ierasties nevarēs.
Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz jautājumiem izpaliek.
Ir saņemts deputātu jautājums. Deputāti Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča un Māris Možvillo ir iesnieguši jautājumu “Par iegādāto Covid-19 vakcīnu ziedošanas apjomu”. To nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Inese
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Iveta Benhena-Bēkena, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Ilmārs Dūrītis, Aivars Geidāns, Aldis Gobzems, Ieva Krapāne, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Viesturs Liepkalns, Inese Lībiņa-Egnere, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule, Ramona Petraviča, Juris Rancāns, Didzis Šmits, Edgars Tavars, Jānis Tutins (Starpsauciens.)... Jānis Tutins ir, Gatis Zamurs un Evita Zālīte-Grosa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Šā gada 7. aprīļa sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 26. sēdes
2022. gada 7. aprīlī turpinājums 2022. gada 5. maijā
Datums: 05.05.2022 14:17:16 bal001
Par - 6, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.238. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.05.2022 14:46:28 bal002
Par - 7, pret - 46, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.248. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.05.2022 14:53:02 bal003
Par - 11, pret - 47, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.250. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.05.2022 15:00:52 bal004
Par - 16, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.253. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.05.2022 15:04:09 bal005
Par - 6, pret - 49, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.256. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.05.2022 15:11:30 bal006
Par - 12, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.265. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.05.2022 15:25:39 bal007
Par - 13, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.298. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.05.2022 15:26:33 bal008
Par - 64, pret - 0, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.05.2022 15:30:20 bal009
Par - 29, pret - 36, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1460/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 05.05.2022 15:30:54 bal010
Par - 41, pret - 18, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr.456/Lp13) (905/Lm13)
Datums: 05.05.2022 15:34:35 bal011
Par - 70, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 351 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus” turpmāko virzību (901/Lm13)
Datums: 05.05.2022 15:36:51 bal012
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 13 627 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Samazināt akcīzes nodokli degvielai” turpmāko virzību (902/Lm13)
Datums: 05.05.2022 15:38:27 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 05.05.2022. | 14.00 |