Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas otrā sēde
2022. gada 28. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 28. aprīļa sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ralfs Nemiro un Ramona Petraviča lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labrīt! Laikā, kad Inārai Mūrniecei patīk augšā, kamēr es esmu apakšā, Latvijā joprojām ir spēkā kovidierobežojumi. Bet laiki mainīsies! Laiki mainīsies, un kovidierobežojumi tiks atcelti. Un tie tiks atcelti pāris iemeslu dēļ.

Kaut arī jūs mani izdzināt trimdā, lai nevarētu atklāt, kas notiek Saeimā, kādi pret tautu vērsti likumi tiek pieņemti... Iebraucot Latvijā, tu redzi acīmredzamo - ka lidostā, “pateicoties” kovidierobežojumiem, ir mazāk mašīnu (un jo īpaši - jaunu mašīnu) nekā pie Saeimas nama.

Braucot pa Brīvības ielu uz Saeimu, šorīt tu redzi, ka vari “pateikties” kovidierobežojumiem - un ne tikai kovidierobežojumiem, bet visai Saeimai un šai varai - par to, ka mūsu brīvība ir tikpat bedraina, cik Brīvības iela.

Ar kovidierobežojumiem mūsu cilvēkus padara nabadzīgus. Par to liecina noputējušie skatlogi, tukšie veikali, nabadzīgie cilvēki un - ministru deklarācijas ar jaunām mājām. Un tas ir viens no iemesliem, kā dēļ kovidierobežojumi ir jāatceļ.

Es saprotu, ka vara ir atradusi jaunu jājamzirdziņu un šis jaunais jājamzirdziņš ir nerisināt mūsu valsts problēmas.

Izbraucot cauri visai Eiropai, tu ar savām acīm redzi, ka valstīs, kurās ir bagātība... Nabadzība nav jāaizsedz ar karodziņiem, nabadzība nav jāaizsedz ar prievītēm vai pastalām un... Šī bagātība tiek rādīta visur.

Es domāju, ka citreiz ir svētīgi doties ne tikai polittūrismā, bet aizbraukt arī trimdā, lai redzētu to milzu atšķirību starp Latviju pēc kovidierobežojumiem un pārējo Eiropu, kurā pilsētu ielas ir pilnas ar cilvēkiem - salīdzinājumā ar Rīgu (un kur nu vēl runāt par mazākām pilsētām un miestiņiem).

Un ir vēl viena lieta - ļoti būtiska lieta -, ko es gribu atgādināt saviem Saeimas kolēģiem. Es saprotu, ka ir nepatīkami dzirdēt īstu opozīciju, bet ir lietas, kuras jāatgādina, kuras tu redzi jebkur - Lietuvā, Polijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Anglijā. Tu redzi visur. Un šī lieta ir ļoti vienkārša - lieta, kuru... es gribētu, lai tā būtu arī Latvijā. Proti, katrā no šīm valstīm iebraucot, tūrists nevar sajaukt, kurā valstī viņš atrodas, jo valstī, kurā tu iebrauc, katram valsts patriotam pie krūtīm ir savas valsts karogs - savas valsts karoga krāsas.

Un es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka Latvijas karogs ir sarkanbaltsarkans. (Rāda Latvijas karogu.) Es aicinu kolēģus, lai tūristi nesajauktu: “Kurā valstī mēs esam?”, pielikt šo karogu, šīs krāsas, pie krūtīm.

Es aicinu kolēģus: ja jūs gribat karot, tad brauciet karot, bet, ja jūs gribat bagātu...

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

A. Gobzems. ... Latviju, tad padariet bagātu Latviju!

Sēdes vadītāja. Jums ir atslēgts mikrofons. Runas laiks bija beidzies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijai? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - nav. Likumprojekts nav iekļauts sēdes darba kārtībā.

Deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ralfs Nemiro un Ramona Petraviča lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jūs, dārgā vara, kas 20 gados esat par vergiem padarījuši mūsu cilvēkus, tikāt ievēlēti, lai celtu Latvijas labklājību. Latvijas, nevis jūsu labklājību!

Kovidierobežojumi labklājību ir grāvuši. Taču šorīt, braucot uz Saeimu, es redzēju - dažiem deputātiem ir jauni BMW X5...

Šajos grūtajos krīzes laikos, kad visiem jāsavelk jostas, izrādās - patiesībā jostas jāsavelk tautai, nevis deputātiem: pie Saeimas nama mēs redzam visglaunāko, visjaunāko autoparku, Riekstiņa kungs. Un tas nav pareizi. (Dep. S. Riekstiņš: “Ieskaitot tavu!”) Un tas nav pareizi, jo glaunākam autoparkam vajadzēja būt tautai. (Starpsaucieni.)

Jūs pirms vēlēšanām runājāt par minimālās algas pacelšanu. Par minimālās algas pacelšanu laikā, kad jūs... esat vairākus gadus apspieduši uzņēmējus. Tas ir jāizbeidz šodien - tagad, tūlīt. Tas ir jāizbeidz tā iemesla dēļ, ka jūs dzenat Latvijas tautu nabadzībā.

Jūs 20 gadus esat nesuši tumsu, bet - interesanti - dzīvē ir tā, ka pienāk diena, kurā gaisma izgaismo visus tumsas darbus. Un šāda diena pienāks pavisam drīz. Šāda diena pienāks, un nebūs vairs tā, ka Ināra Mūrniece ir augšā un Gobzems - apakšā. Viss mainīsies.

Un arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji ierauga to, ka šie 20 varas gadi... un jo īpaši - pēdējie divi gadi, kad vienīgais, ko jūs... esat darījuši visu, lai nostiprinātu savu totalitāro režīmu, slēpjoties aiz demokrātijas vārda. Tas viss beigsies.

Ziniet, šie ierobežojumi jāatceļ vēl viena iemesla dēļ. Vēl viena iemesla dēļ. Jo tad, kad tu ar savām acīm redzi, kā citur, visās citās valstīs, dzīvo parasti cilvēki - parasti cilvēki... nevis deputāti, bet vienkārši cilvēki! -, tad... Parasti ir bijis... vēsturē... tā, ka visur citur, kur tu aizbrauc, viss ir dārgāks, bet tagad ir otrādi - viss ir dārgāks šeit. Dārgāk ir paēst pensionāriem un skolā - skolēniem... “pateicoties” visiem šiem ierobežojumiem. Dārgāk ir apģērbties, dārgāks ir benzīns, dārgāks ir autoserviss... dārgāks ir jebkas Latvijā - tukšajā Latvijā. Un tas ir jūsu “sasniegums” pa 20 gadiem! Pa 20 gadiem tas ir jūsu “sasniegums” - tukša Latvija! Jūs neviens to neredzat? Es to redzu.

Singapūra 20 gados no zvejnieku ciematiņa jau bija izaugusi gandrīz par metropoli. Jūs 20 gados esat nolaiduši mūsu valsti līdz kliņķim. Un jo īpaši to esat izdarījuši pēdējos divos gados. Neticat? Izbrauciet... izstaigājiet Vecrīgu, pabrauciet pa Brīvības ielu, pa jebkuru ielu! Mums ir kaut viena iela bez bedrēm? Mums ir kaut viena tīra iela? Kaut viena iela, pilna ar cilvēkiem? Mums ir kaut viens veikals, kurā būtu kas lētāks nekā...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Runas laiks ir beidzies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 46, atturas - nav. Likumprojekts nav iekļauts sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets atsauc likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1434/Lp13). Līdz ar to likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Deputāti Karina Sprūde, Māris Možvillo, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča un Jūlija Stepaņenko lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 43, atturas - 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Sāksim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Bankas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Streiku likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Raivja Dzintara, Ritvara Jansona, Jāņa Dombravas un Janīnas Kursītes-Pakules iesniegto likumprojektu “Grozījums Politisko partiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Šnores kungs pieteicies runāt “par”?

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pēdējo gadu laikā Krievija ir atkārtoti veikusi agresīvas darbības attiecībā uz savām kaimiņvalstīm. 2008. gadā tā uzbruka Gruzijai, 2014. gadā - Ukrainai, anektēja Krimas pussalu, atbalstīja separātistus austrumos. Šajā gadā Krievija oficiāli atzina tā saucamo Luganskas un Doņeckas tautas republiku neatkarību, bet 24. februārī izvērsa visaptverošu militāru uzbrukumu Ukrainai, bombardējot pilsētas, nogalinot Ukrainas pilsoņus, veicot masveida kara noziegumus.

Lai arī Saeima ir nosodījusi Krievijas agresiju Ukrainā, ir sabiedrības daļa, kas tomēr atbalsta... Šādus noskaņojumus ir veicinājusi Krievijas propaganda, kā arī atsevišķu politisko spēku pārstāvji, kas pauduši atbalstu Krievijas īstenotajām darbībām.

Uzskatām, ka politiskās partijas, kas atbalsta Krievijas agresīvo politiku un attaisno Krievijas noziegumus, apdraud Latvijas drošību un ir pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm. To skaidri parāda Ukrainas piemērs. Tur gadiem ilgi gan parlamentā, gan ārpus tā darbojās tādas politiskās partijas, kas pat īpaši neslēpa, ka cieši sadarbojas ar Kremļa režīmu, un nereti atklāti pārstāvēja tā intereses Ukrainā. Tā tas notika līdz pat Krievijas iebrukumam šī gada februārī. Pēc tā daļa prokrievisko Ukrainas politiķu bēga uz ārzemēm. Atzīmēšu, ka daļa atbēga arī uz Latviju. Acīmredzot - pie saviem domubiedriem. Citi savukārt tika apcietināti Ukrainā.

Šodien mēs redzam bezprecedenta situāciju, kad gūstekņu apmaiņas ceļā vienu otru no šiem prokrieviskajiem politiķiem varētu pat izdot Maskavai. Karš ir salicis visu pa plauktiņiem un bez lieka politkorektuma parādījis, kas ir kas un kurā pusē atrodas.

Ukrainai šis patiesības ceļš ir bijis ļoti smags. Ļoti liela cena ir par to samaksāta un tiek maksāta katru dienu, jo karš turpinās. Šodien Ukraina mums rāda piemēru, kā ne tikai karot kaujas laukā, bet arī - kā tikt galā ar Kremļa aģentiem politikā.

Tāpēc aicinu izdarīt secinājumus un ar likumu noteikt, ka Latvijas politiskajām partijām savā darbībā ir aizliegts publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumus pret cilvēci, noziegumus pret mieru, kara noziegumus, kā arī atbalstīt darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes, suverenitātes, neatkarības vai konstitucionālās iekārtas graušanu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Esam saņēmuši arī rakstveida iesniegumu no deputāta Edvīna Šnores šo likumprojektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Līdz ar to, kolēģi, balsosim par likumprojekta, ja nu... Kāds vēlas balsojumu? Nē, balsojumu nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums Politisko partiju likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Māra Možvillo, Jūlijas Stepaņenko un Kaspara Ģirģena iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1437/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta...

“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Labrīt, godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Es jau otro sēdi gribu jums atgādināt, ka mums valstī ir liela nabadzība. Divus trīs gadus atpakaļ es jau sniedzu tādu priekšlikumu, kad nebija vēl krīze, nebija vēl kovida. No JKP puses man pārmeta, ka es lobēju “Maxima” un “Rimi” tīklu. Bet mēs redzējām, kā cilvēki lobēja citus veikalu tīklus un viss bija kārtībā... varēja apmeklēt. Man pārmeta, ka es vienkārši gribu, lai cilvēkiem būtu nedaudz lētāka pārtika. Vai tiešām mēs ilgi gaidīsim? Kā mums... nezinu, samaņu zaudēsim? Mēs pusi no ēdināšanas skolai nevaram apmaksāt, un PVN mums ir liels. Polija var atļauties.

Jūs taču esat konservatīva partija, Nacionālā apvienība! Par ko jūs rūpējaties? Par cilvēkiem? (Starpsauciens.) Man liekas, ka PVN... nu, līdzīgi PVN... Man liekas - nu, kur tur nozagt! Cilvēki pērk un pērk... tur nevar sashēmot. Nu, atļaujiet cilvēkiem pirkt lētāku maizi, lētākas olas, gaļu! Jūs gribat, lai tā ikdiena cilvēkiem būtu... Mums veselības stāvoklis cilvēkiem... profilakse... viss ir samazināts, līmenis ir slikts, cilvēkiem uzturs... nu, uztura veids pasliktinājies. Mums ir ārsti, mums ir speciālisti. Tās taču ir pamatvērtības, kas ir vajadzīgas cilvēkiem!

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems, lai arī ir viens no šī likumprojekta iesniedzējiem.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Kolēģi! Es aicinu visus, kas tiešām grib arvien vairāk padziļināt Latvijas iedzīvotāju nabadzību, balsot “pret”. Pilnīgi visus. Un paskaidrošu iemeslu, kāpēc.

Latvija ir tik bagāta valsts, un mēs esam tik lepni par savu valsti, ka mēs, man liekas, esam vienīgie, kas nepalīdz mūsu cilvēkiem... Eiropā vienīgie, vienīgā valsts. (Starpsauciens.)

Es zinu, ka deputāti var atļauties. Viņi droši vien ir tie, kas nevis skaita santīmus griķiem, bet var atļauties arī lasi nopirkt. Lasis ir viena no dārgākajām zivīm Latvijā. (Starpsauciens: “Muļķības!”) Nu labi, bet lasis ir salīdzinoši dārgs. Cik tas maksā - kādi 14, 15 eiro kilogramā... ar atlaidi. (Starpsauciens: “Vairāk!”) Vairāk. Vairāk un bez atlaides. Bondara kungs zina ļoti skaidri, cik maksā lasis. (Starpsauciens.) Mēs visi zinām, cik Latvijā lasis maksā. Piemēram, Spānijā lasis ir pati dārgākā zivs. Astoņi eiro maksā Spānijā lasis, bet PVN Spānijā pārtikai nav.

Starp citu, jūs te nesen nesamazinājāt, nepalīdzējāt tad, kad tās benzīna cenas gāja augšā. Piemēram, Spānijā karalis visiem cilvēkiem iedeva 25 santīmus par katru litru - 25 santīmus par katru litru! 1,60 lati maksāja Spānijā benzīns tad, kad jūs divus eiro maksājāt... tā kā Vācijā. Tā kā Vācijas pensionāriem jums te benzīns maksāja.

Maizīte, piens... Starp citu, piens. Jūs sakāt - es aizbraucu uz bagāto Spāniju. 75 santīmus tur maksā piens. Cik Latvijā maksā piens? Pateicoties jūsu šai visai lietai, ka jūs nevarat (Starpsaucieni.)...

Vēl kaut ko nosaukt? Vēl kaut ko jūs gribat, lai nosauc? Restorānā? Parunāsim par restorāniem. Jums, deputātiem, patīk restorāni, es zinu. Es zinu, ka jums patīk Saeimas ēdnīca un restorāni. (Starpsaucieni.) Aiziet - runājam par restorānu. Deviņi cilvēki, deviņi latvieši, restorānā paēd, samaksā 100 eiro, deviņi cilvēki! Latvijā - divi aiziet. Ar brūti aizej uz jebkuru restorānu, bez 150 eiro cauri netiksi. Tāpēc, ka nevar izdzīvot. Tāpēc, ka nav samazināts PVN, un tie nav joki. Un tad tu brauc pa Brīvības ielu, kur visi logi kā pie bomžiem, es atvainojos. Netīra, nolaista visa tā Brīvības iela, ar bedrēm. Tāda tā brīvība, kā jau es teicu iepriekš. Un jūs nevarat samazināt PVN?

Riekstiņš balsos “pret”. Šorīt skatos - brauc... jaunākais X5, man liekas, tas bija. Riekstiņ, tu biji pie stūres tam X5? Tu biji? Ir, ir! (Starpsauciens.) Tas ir par to karteļa... par to karteļa vienošanos, kur tevi sodīja. (Starpsaucieni.) Par to naudu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad runas laiks ir beidzies.

Vai deputātiem... Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Tātad mēs balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1437/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1439/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu lūgt jūsu uzmanību, tiešām nopietni noklausīties mūsu argumentāciju par to, kāpēc šis likumprojekts būtu nododams un būtu jāsāk tā izskatīšana Saeimas koridoros.

Kolēģi, iepriekš jau mēs dzirdējām par to, cik kas kur maksā, bet es jūs iepazīstināšu ar dažām tieši uz pārtiku attiecināmām cenu izmaiņām Latvijā. Tātad, piemēram, kartupeļu cenas šobrīd ir pieaugušas par 23 procentiem. Daudz vai maz - spriediet paši! Maizei - teju par trešdaļu (cietais kurināmais - par trešdaļu), siers, biezpiens - par trešdaļu, vairāk nekā par trešdaļu, svaigi dārzeņi - par trešdaļu. (Nu, par enerģētikas cenām, kolēģi... tās ir jau virknē vietu dubultojušās... kas ir viena no galvenajām izejvielu lietām.) Citiem piena produktiem arī teju trešā daļa cenas ir šobrīd nākusi klāt.

Mēs dzirdam to, ka... Mūsu atbildīgās ministrijas, Zemkopības ministrijas, valsts sekretārs iepazīstināja ar to, ka cena varētu šī gada laikā pieaugt par 50 procentiem. Diemžēl valdība no savas puses nav radījusi un šodien Saeimā mēs vēl neesam redzējuši nekādus citus alternatīvus cenu mazināšanas piedāvājumus.

Kolēģi, es saku: diemžēl, bet mums ir pieredze - mums ir pieredze PVN samazināšanā! Viens jautājums bija tad, kad Finanšu ministrija ļoti vienkārši samazināja PVN par procentu laikā, kad vajadzēja ieviest eiro, un tā nebija nekāda problēma to izdarīt. Bet bija arī samazinājums PVN Latvijā raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām, un, kolēģi, arī toreiz Finanšu ministrija ar visām iespējamām metodēm... stāstīja, ka tas radīs robu budžetā un ka tam būs negatīva ietekme. Tomēr šajā gadījumā mēs varam apskatīties, kā tad tas realitātē izvērtās. Realitātē tas izvērtās faktiskā cenu samazinājumā veikalos... veikalu plauktos cenas samazinājās. Mūsu uzņēmēji, kas darbojās šajā nozarē, gāja ārā no ēnu ekonomikas, un fakti, cipari to apliecina.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir zinātniski pētījumi, un arī šobrīd jau ir tapuši jauni, kas to apliecina un parāda, ka tieši šis PVN samazinājums dod reālu rezultātu, un tas jau ir bijis. Šodien mēs Saeimā diemžēl neesam pat gatavi sākt diskusiju par šo jautājumu. Man ir žēl, ka tas ir tā. Jau otro nedēļu pēc kārtas mēs piedāvājam vismaz sākt Saeimā diskusiju par šiem jautājumiem. Mums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kurā ir nodokļu apakškomisija, varbūt kļūdos tās nosaukumā, bet, kolēģi, šajā apakškomisijā šonedēļ tika skatīts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.-2022. gadam... kad 2022. gads jau ir ieskrējies līdz pusei un principā tas plāns jau ir... tūliņ termiņš tam beigsies.

Kas tad tur tiek piedāvāts? Šajā plānā tiek piedāvāts arvien vairāk vērsties pret mūsu uzņēmējiem, pret Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi maksātu nodokļus, bet nekas netiek runāts par cēloņiem, kāpēc viņi nemaksā šos nodokļus. Šobrīd cilvēku pirktspēja ir vājprātā samazinājusies. Veikalos šobrīd pārdoto produktu apjoms strauji samazinās. Desmit vadošie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi paziņojuši, ka viņi ir bankrota priekšā. Un kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka Polija, Vācija, lielās ekonomikas, ārkārtīgi nopietni subsidē savu valstu ražotājus, lauksaimniekus, ekonomiku, cilvēku pirktspēju - gan nodokļu veidā, gan tiešās subsīdijās. Tas dod rezultātu, un rezultāts tāds, ka mēs pērkam lietuviešu pienu, igauņu sieru, dažādus ārvalstu produktus, Vācijas cūkgaļu. Tas ir tas, ko veikalā šobrīd Latvijas iedzīvotāji pērk. Mēs neejam... nekādus soļus nesperam pretī, lai kaut kādā veidā to ierobežotu.

Kolēģi, es aicinu sākt diskusijas, nopietnas diskusijas šeit, Saeimā, par šiem jautājumiem. Nav cita veida, kā piespiest valdību kustēties šajos jautājumos. Šis ir vienīgais veids - sākt izdarīt spiedienu uz valdību, lai būtu kaut kādi rezultāti. Šobrīd es tos neredzu, es neredzu nevienu instrumentu, kas tiktu piedāvāts. Papuves ļausim tagad plašāk apstrādāt. Nu, kolēģi, tā ir sīka vienība pret to izaicinājumu, kura priekšā mēs esam.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu un sākt diskusijas par samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmju piemērošanu pārtikas produktiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Nē, nu, ko es varu pateikt... Saeimas kolēģi! Pavisam noteikti ir jābalso “pret”. Jūs 20 gadus esat pret iedzīvotājiem balsojuši. Es domāju, ka nevajag mainīt virzienu. Balsot pret Latvijas iedzīvotājiem - tā ir jūsu firmas zīme. Droši to dariet! Galvenais ir piespraust karodziņu - ja ir karodziņš, tad ir Latvijas patriots, tad viss ir. Tas nekas, ka ledusskapī ir aukstums, tas nekas, ka aukstums būs, es domāju, rudenī ne tikai ledusskapī. Tas nekas, ka Latvijā ir augstākās cenas.

Starp citu, par cenām runājot. Es par Spāniju jau parunāju, parunāsim par Šveici tagad. Es aizbraucu uz Šveici un skatos veikalā cenas. Man ir izjūta, ka es esmu Latvijā. Jūs saprotat? Tikai Šveicē algas ir mazliet citādas nekā Latvijā. Otra lieta - es katrā valstī ļoti uzmanīgi vēroju pie lielveikaliem pensionārus, tantiņas, kuras skaita santīmus, vai griķu paciņai sanāks vai nesanāks. Ziniet, kas sanāca man? Es nevarēju saskaitīt nevienu, nevienu tantuku. Tad, kad tu aizej uz manis pieminēto restorānu, tur tantuki 90 gadu vecumā saposušies sēž, uzkrāsojušies smalkāk nekā Mūrnieces kundze, un bauda vecumdienas. Bauda vecumdienas! Tā ir tā atšķirība. Ja kādam tā liekas norma, ka vecumā ir jācieš, jāskaita santīmi, ka mums visu laiku ir jābūt cietēju tautai, nabadziņiem, kas neko nevar, tad es saku šodien no šīs tribīnes, ka pienācis laiks to vienreiz izbeigt. Pienācis laiks beigt būt cietēju tautai, nabadziņiem, kas neko nevar.

Šogad to visu var mainīt, starp citu. PVN ir tikai viens no jautājumiem. Tas iemesls, kāpēc Latvijā nesamazina PVN pārtikai, bet samazina PVN pārtikai citās valstīs, manis trešo vai piekto reizi pieminētajā Spānijā, ir ļoti skaidrs. Tāpēc, ka karalis ir spānis un viņš rūpējas par savas tautas interesēm. A kas mums ir premjers? Amerikānis! Un tā ir visa atbilde. Tā ir visa atbilde. Tik vienkārši.

Un tad mēs visu paslēpjam, visu to nabadzību, kas Latvijā ir, jo Latvijā ir totāla nabadzība, totāls tukšums un totāla nabadzība it visur, kur skaties. Tad mēs paslēpjam. Ir divas tēmas - vai nu aiz varavīksnēm, vai karodziņiem. Un viss. Trešais vēl ir prievītes. Vairāk nekā nav. Tā ir tā atšķirība starp nabadzīgu valsti un nabagu domāšanu un bagātu valsti.

Bagātās valstīs nerunā par prievītēm, karodziņiem un visu pārējo. Bagātās valstīs cilvēkus padara bagātus un cilvēki ir laimīgi, vienkārši laimīgi. Bērni iet skolā. Skola lētāk ir - lētāk! Aizbrauc jebkur - jebkuru bērnu paņems uzreiz pirmajā dienā. Tev nebūs - vai ir vieta bērnudārzā vai vēl kaut kur... Lūdzu, nāc! Ā, tu atbrauci šodien, lūdzu, nāc mācies! Šodien! Ā, nemāki spāņu valodu? Iemācīsies, nekas! Nāc, rekur, tev skolas futbola forma!

Viss veidojas tikai salīdzinājumā. Salīdzinājumā jūs varat ieraudzīt, kā patiesībā dzīve ir uzbūvēta. Varbūt ir jābeidz... vienkārši godīgi jāpasaka: jābeidz ciest, mīļā tauta! Jums patīk ciest 700 gadus, par kalpiem būt? Pietiek varbūt vienreiz! Vienreiz vajag pamosties. (Starpsauciens: “Ej prom!”)

Es saprotu, ka JKP grib turpināt tieši tāpat, kā ir darījusi, piemānot visus pēc kārtas, bet tas laiks tūlīt beigsies. Es saprotu, ka manas runas var nepatikt, bet tās ir taisnīgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1439/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 44, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Edgara Tavara, Janīnas Jalinskas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šim jautājumam arī jau ir bagāta vēsture, un visu cieņu Feldmana kungam un tiem citiem deputātiem, komisiju vadītājiem, kas šo jautājumu pēc būtības... vismaz centās izskatīt Saeimā, atbildīgajā komisijā. Arī Znotiņa kungs Publisko izdevumu un revīzijas komisijā šo jautājumu ne vienu vien reizi skatīja... vērtējām, uzklausījām nozari.

Man, iedziļinoties šajā jautājumā, ir divējādas sajūtas. Viena attieksme ir tā, ko valdība pauž pret Saeimas deputātiem. Otra ir valdības attieksme pret nozari, pret uzņēmējiem, kas ikdienā ar šiem jautājumiem strādā.

Te es gribētu likt priekšā divus atzinumus. Viens atzinums bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā valdība norādīja to, ka, iespējams, šī risinājuma dēļ... un visur lika vārdu “iespējams” - iespējams, ja mēs samazināsim, atteiksimies uz kādu laiku no šī piejaukuma, cenas varētu palielināties, iespējams, cenām varētu notikt... kaut kādas soda naudas būtu jāmaksā. Viss teksts bija caur “iespējams”.

Ja mēs paskatāmies, kā šī pati valdība komunicē šajā jautājumā ar nozari, piemēram, ar zemniekiem, tad zemniekiem valdība atbildēja ar pilnīgi citādu vēstuli: izprot, saprot, jā, šis ir risinājums, bet, godātie zemnieki, šim risinājumam nav politiskā atbalsta. Tieši tik vienkārši valdība komunicē ar zemniekiem.

Divas atšķirīgas auditorijas - divi atšķirīgi viedokļi. Vieniem saka: iespējams, būs kataklizma; otriem saka: kolēģi, nav politiskā atbalsta. Vārds vārdā, tieši ar tādu tekstu, valdība skaidroja, kāpēc nevar atteikties no šiem piemaisījumiem šobrīd.

Bet var jau būt, ka mēs kļūdāmies. Kolēģi, zemkopības ministrs publiski ir teicis to, ka tas būtu risinājums, lai samazinātu cenas. Ne jau valdības loceklis to ir teicis publiski. Kurš gan vēl varētu par šo jautājumu izteikties? Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Valdis Dombrovskis - JAUNĀ VIENOTĪBA, kolēģi, jūsu, visas valdības virzīts komisārs! Visa valdība vienojās šo cilvēku virzīt, un ko gan viņš par šo jautājumu ir teicis? Kādā veidā varētu samazināt cenu patēriņu... cenu pieaugumu? Viena no pirmajām lietām Valdim Dombrovskim bija - atteikties uz laiku no šiem piejaukumiem. Viena no pirmajām lietām! Viņš skatās visas Eiropas kontekstā, un arī skaidrojums bija loģisks un saprotams.

Kolēģi, iedziļinoties šajā jautājumā sīkāk, esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka šeit notiek viena uzņēmuma interešu aizstāvēšana. Viena konkrēta uzņēmuma. (Starpsauciens: “Kura?”) Un nav, nav nekāda cita skaidrojuma (Starpsaucieni.), kāpēc valdība šo jautājumu neapstiprina. Visa pārējā nozare - zemnieki, tiekoties... Zemnieki pērk lielos apjomos degvielas - pa 10, 20 tonnām. Viņiem tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Ko uzņēmēji, kas tirgo degvielu, aci pret aci... visi kā viens saka - atsakāmies no šī piejaukuma, tā cena būtiski samazināsies.

Kas notiek Latvijas lielajā degvielas tirgū? Ir reāli viens uzņēmējs, kas kontrolē šo visu piejaukumu tirgu Latvijā, un viņa intereses gluži vienkārši tiek aizstāvētas.

Mēs, kolēģi, šobrīd piedāvājam vismaz ar trešo ceturksni - vismaz ar trešo ceturksni! - pieņemt lēmumus, lai mēs varētu kaut kādā veidā samazināt degvielas cenas. Mums šobrīd uz trešo ceturksni nav nekāda piedāvājuma, kā tās mazināt. Mums ir Latvijas Bankas aplēse, ka būs divciparu inflācija. Mums ir Latvijas Bankas prognoze, ka ir iespējama ekonomiskā recesija, bet mēs šodien esam gatavi pirkt lielos apjomos LNG. Mēs esam gatavi uz visādiem risinājumiem, bet neesam gatavi šodien pieņemt lēmumus, kas varētu bez ietekmes uz budžetu kaut nedaudz samazināt degvielas cenas. Varbūt ne šodien, bet rudenī. Ticiet man, rudenī tas jautājums būs tieši tikpat aktuāls kā šodien. Tas nemainīsies.

Tad, kad mēs rosinājām uz 1. aprīli, tad teica - tas nav iespējams, jo viņi jau noslēguši līgumus... un vēl viss kaut kas... ka viņiem jau saistības uzņemtas. Bet kāpēc mēs šodien nevaram pieņemt lēmumu uz novembri vai decembri? Vai jūs domājat, ka tas jautājums vairs nebūs aktuāls? Ko jūs muļķojat - sevi vai sabiedrību?

Kolēģi, mēs visi saprotam, ka ir jārada kaut kādi risinājumi. Šis ir bez ietekmes uz budžetu.

Aicinu beidzot sākt par to runāt arī Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Valaiņa kungs, es vērsīšos pie jums. Nu nevajag Latvijā ne lētāku degvielu, ne palīdzēt zemniekiem, nekam nevajag. Vai tad tas nav saprotams?

Dombrovskim vieta ir Eiropas Parlamentā, ar to ir gana. Lai sēž, saņem savus 50 vai cik tur tos tūkstošus mēnesī, un viss. Starp citu, jūs esat pamanījuši, cik gadus viņš ir komisārs... vai kaut kādā augstā amatā viņš tur sēž. Ko tieši Latvijai ir palīdzējis Dombrovskis? Ko tieši? Nu, kā tas sanāk - mums ir tāds smalks komisārs no Jaunās VIENOTĪBAS, starp citu. Divdesmit gadus VIENOTĪBA pie varas ir bijusi, Nacionālā apvienība, starp citu, arī. Un ko ir palīdzējis? Kā tas sanāk - mums ir tāds komisārs, bet algas mazākās, bērnudārzu nav, benzīns dārgāks.

Nu ko ir palīdzējis? Kam ir palīdzējis? Ā, es zinu, kam palīdzējis. Nesen bija tas Nacionālās apvienības ministrs... pie Solvitas Āboltiņas, arī no Jaunās VIENOTĪBAS, aizbrauca uz Venēciju, atklāja tur... iedzēra vīnu...

Sēdes vadītāja. Par tēmu, lūdzu, Gobzema kungs! Pievērsieties likumprojektam, lūdzu!

A. Gobzems. Es saprotu, Mūrnieces kundze, jūs negribat, ka es stāstu par tiem falliem, kas tai Venēcijā par nodokļu maksātāju naudu...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Tātad viens deputāts runājis “par”, otrs - “pret”. Mēs balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 40, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Tālāk - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Madara Plepja apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 19. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Madara Plepja apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Madaru Plepi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Madara Plepja apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Brigitas Būmeisteres atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 20. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Brigitas Būmeisteres atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 5. maiju atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Brigitu Būmeisteri no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās - sakarā ar pensionēšanos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Brigitas Būmeisteres atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Vinetas Vaiteikas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Vinetas Vaiteikas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 4. jūliju atbrīvot Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi Vinetu Vaiteiku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Vinetas Vaiteikas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! (Nejauši apgāž glāzi. Starpsauciens: “Neuztraucies!”; starpsaucieni.) Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Es gribēju teikt, ka man jau nebūs tik interesanti kā iepriekš... bet, izrādās, mazliet bija!

Bet patiesībā... Mēs šodien skatām jautājumu par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā. Un mēs runājam par mūsu kolēģi deputāti Ilzi Indriksoni, kura jau divus gadus ir kalpojusi šajā amatā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā viņa sniedza ļoti plašu un vispusīgu atskaiti par saviem diviem gadiem, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma, ka mēs, jā, varētu apstiprināt Ilzi Indriksoni uz nākamajiem diviem gadiem.

Tāpēc aicinām jūs darīt to. Apstiprināsim Ilzi Indriksoni uz nākamajiem diviem gadiem Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Edgara Tavara, Evijas Papules, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava un Didža Šmita pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Vai Izglītības un zinātnes ministrija lemj valstiski par skolu tīkla reorganizāciju”.

Motivācija šim pieprasījumam nav pieteikta.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Linda Medne.

L. Medne (Konservatīvie).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1388/Lp13), otrais lasījums, steidzams.

Atgādinājumam, kolēģi. Krievijas militārā agresija, plaša mēroga iebrukums Ukrainā, ir aktualizējusi jautājumu par Latvijas sporta komandu dalību Krievijas un Baltkrievijas organizētajās sporta sacensībās, it sevišķi nacionālajos čempionātos, ņemot vērā to, ka viens no Krievijas maigās varas izmantošanas virzieniem ir sports.

Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” ir atzīts par steidzamu un paredz noteikt aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām, sportistiem un sporta dalībniekiem piedalīties Krievijas un Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausa izcīņās, sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā, paredzot noteikt ar valsts un sabiedrības drošību saistītus ierobežojumus Latvijā reģistrēto sporta organizāciju un atzīto sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem un kandidātiem.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi, izvērtējusi un piedāvā deputātiem izskatīšanai 14 priekšlikums.

1. - deputāta Nemiro priekšlikums. Paredz papildināt likuma 1. pantu ar jaunu punktu - likumā lietotā termina “sporta aģents” skaidrojumu. Ņemot vērā, ka šis termins likumā netiek atkārtots, tā skaidrojumu tiek piedāvāts iekļaut likumprojekta 21. pantā, kurā tiek lietots termins “sporta aģents”. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt 9. panta 2.¹ daļu jaunā redakcijā, precizējot atsauces uz turpmāko pantu daļām, kas nosaka ar valsts drošību saistītus ierobežojumus personām, kuras tiek iekļautas Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

L. Medne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt likuma 10. pantu ar divpadsmito daļu, nosakot, ka atzītās sporta organizācijas izpildinstitūcijas vadītājs ir persona, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likuma 10. pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu, paplašinot likumprojektā ietverto normu tvērumu. Ir paredzēta prasība, ka ne tikai atzītās sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītājs, bet arī persona, kas ieņem sporta organizācijas izpildinstitūcijas locekļa amatu, nedrīkst būt ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, kā arī nedrīkst būt bijusi PSRS, Latvijas PSR Valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta darbinieks. Norma paredz arī regulējumu, kas ir jāievēro, kandidējot uz ievēlēšanu atzīto sporta organizāciju locekļa amatā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

L. Medne. 5. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Sanda Riekstiņa priekšlikums. Paredz paplašināt ar valsts un sabiedrības drošību saistītus ierobežojumus, kas attiecas ne tikai uz atzītās sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītāju, bet arī uz tās locekļiem, nosakot arī prasību, ka par sporta federācijas izpildinstitūcijas locekli var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt 10.¹ panta pirmās daļas 5.¹ punktu jaunā redakcijā, nosakot ar valsts un sabiedrības drošību saistītus ierobežojumus sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītājam. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējot un papildinot 5. un 6. priekšlikuma redakcijas, izsaka likumprojekta 2. pantu jaunā redakcijā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Par to, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta; par to, ka gadu desmitus īstenotais integrācijas process nav bijis veiksmīgs, - par to, kopš ir sācies karš Ukrainā, skaļi runā ne tikai opozīcija, to ir atzinuši arī valdošo partiju pārstāvji. Gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents savās uzrunās ir aicinājis mūs visus strādāt, lai saliedētu sabiedrību.

“Latvijā mums ir svarīgi palikt vienotiem. Visi esam savas valsts un zemes patrioti. Jā, mums ir dažādi politiskie uzskati, runājam dažādās valodās mājās, bet mēs esam vienoti patriotismā. Neskatīsimies viens uz otru ar dusmām.” Kolēģi, tas ir citāts no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa teiktā.

Savukārt Valsts prezidents Levits atzīst: “Būtiski ir tas, ka cilvēks ir Latvijas patriots, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš zina, kas ir taisnīgums un tiesības [..].”

Politiski mēs dzirdam runas par sabiedrības saliedēšanu, par vienotas politiskas nācijas veidošanu, bet - kā patiesībā? Par kādu sabiedrības vienošanu, vienotu nāciju mēs varam runāt, nostiprinot likumā normu, ka par sporta federācijas izpildinstitūcijas locekli var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis, līdz ar to liedzot lielai sabiedrības daļai šīs tiesības? Es runāju par pilsoņiem.

Tā ir diskriminācija, kolēģi. Atkal tiek piedāvāts dalīt mūsu iedzīvotājus “pareizajos” un “nepareizajos”. Tas ne tikai neveicinās Latvijas sabiedrības saliedētību, bet es saredzu šeit arī nopietnus riskus saistībā ar Satversmes tiesu. Starp citu, komisijas sēdes laikā par to runāja arī Juridiskais birojs. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Atbalstot šādus likuma grozījumus, turpināsies līdzšinējā sabiedrības šķelšana, un tas nav pieļaujami.

Neesam pret ideju sakārtot likumu, bet uzskatu, ka piedāvātais likumprojekts ir zināmā mērā brāķis. Un, piedodiet, “raganu medības” atbalstīt frakcija SASKAŅA nevar.

Aicinu arī jūs, kolēģi, balsot “pret” 7. priekšlikumu, kā arī neatbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Tas ir mazliet dīvaini - klausīties Saeimas sēdē deputātus, kas stāsta par to, ka mēs tagad šķelsim... Valstī, kas jau vairāk nekā 30 gadus neatkarīga, mēs vēl spriežam par to - pilsoņi un nepilsoņi... un par to, vai nepilsoņiem ļaut vadīt sporta organizācijas, kuras saņem valsts finansējumu, precīzāk sakot, nodokļu maksātāju naudu.

Mēs vēl pēc 30... cik... gadiem par šo šeit diskutējam. (Starpsauciens.) Tam sen jau bija jābūt izdarītam. Neviens jums nav liedzis nokārtot pilsonību.

Kolēģi, aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan visu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Dārgie kolēģi! Latvijas sabiedrība! Par sportu runājot - tas, kas man Latvijā vienmēr ir licies dīvaini... Man liekas dīvaina tā diskusija - pilsoņi un nepilsoņi... un vēl kaut kas... Man šķita, ka nauda sportam... ir jāpiešķir nauda sportistiem, bet Latvijā to piešķir funkcionāriem.

Nu kaut kā tā vienmēr sanāk - funkcionāri tur pie lepnā galda saņem... Federācijas vadītājs Kols, piemēram... Viņš ir bobslejists, izrādās. (Dep. R. Kols: “Es?”) Nē, tavs tēvs. Tavs tēvs - Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas vadītājs; 150 vai cik tūkstošus gadā... cik viņš tur saņem, nezinu. (Dep. R. Kols: “Viņš neko nesaņem!”) Nu labi, nesaņem (Dep. R. Kols: “Beidz tēlot...”), bet bobslejā bobu stūmis nav nekad. Bet bobu stūmis nav nekad, starp citu! (Dep. R. Kols: “... vistitulētākā federācija!”) Jā, bobu Kols nav stūmis nekad, bet ir Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas vadītājs. Un tikai tāpēc, ka dēls ir Nacionālajā apvienībā.

Principā tas arī ir viss, kas ir jāzina par sportu. Normālā pasaulē naudu piešķir nevis funkcionāriem, bet sportistiem. Tā ir normālā pasaulē. Tad arī sasniegumi būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriezīsimies pie priekšlikuma būtības. Tas nav par naudu, bet par to, kas var būt sporta federācijas sastāvā.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Sporta likums - tas ir tā kā dokuments, ar ko vadīt visas 96 Latvijā atzītās federācijas.

Un jūs ļoti labi zināt, kāda ir iespēja nodrošināt federācijas prezidentam, valdes loceklim sportistu dalību pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs, sagatavošanos, treniņnometnes un vēl citus procesus un sagatavot jaunatni. Diemžēl no tā visa, ko valsts piedāvā, tas varbūt ir 10... nu, labākajā gadījumā... par citiem sporta veidiem... tikai 20 procentus aizņem nauda. A kā sportistiem izdzīvot?

Pagājušās nedēļas piektdienā apritēja simtgade, kopš dibināta Latvijas Olimpiskā komiteja. Pa tiem gadiem Latvijas sportisti atveda uz Latviju 100 olimpiskās medaļas - 100 olimpiskās medaļas! Daudzas no tām ir zelta olimpiskās medaļas.

Cik izmaksā viena olimpiskā medaļa? Varbūt piecus, varbūt 10 miljonus. Un sarēķiniet to - katru gadu izdotais finansējums un... ar tām olimpiskajām medaļām. Diemžēl nekas nebūs, nekādas medaļas nebūs, nesanāks, ja nebūs privāto sponsoru.

Ja tagad mēs sākam cilāt jautājumu par vienu, varbūt par diviem cilvēkiem, nosauksim viņu vārdus tad uzreiz. Riekstiņa kungs minēja, ka viņi saņem valsts līdzekļus. Tad pajautājiet tām personām - a cik tā persona, par kuru tagad mēs runājam šeit, iegulda savus privātos līdzekļus vai cik līdzekļu no sava biznesa iegulda, nevis patur sev kabatā, bet dod tam Latvijas sportistam, lai tas pārstāvētu Latvijas intereses starptautiskajā arēnā. Tad padomājiet par to, nevis to, kā grozīt... uztaisīt tādu Sporta likumā... nezinu, tādu kā piezīmju grāmatiņu.

Katrai federācijai ir savas institūcijas, savi biedri, sporta skolas arī, kas balso. Un katram no viņiem ir tiesības nobalsot vai nenobalsot par to personu - atkarībā no tā, vai viņi uzskata, ka viņš ir labs patriots tajā sporta veidā vai nav.

Un tas arī tā kā... Bet nu, ja federācijas sēž bez naudas, īpaši tā, kā tas bija deviņdesmitajos gados... brauc, kas grib, uz olimpiskajām spēlēm... mums nav naudas. Tev ir mašīna - brauc ar savu mašīnu... pērc sev laivu, pērc sev drēbes.

Es staigāju Barselonā... piedalījos 1992. gada olimpiskajās spēlēs, un man nebija ne apakšbikses, ne kā... Staigāju pa Barselonu 40 grādu temperatūrā un meklēju, ar ko man startēt...

Nu, atvainojiet, atgriežamies uz šīs zemes. Neatbalstām šo.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates jau ir slēgtas.

Komisijas vārdā, lūdzu!

L. Medne. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 16, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

L. Medne. 8. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Ņemot vērā, ka šim likumprojektam ir noteikta steidzamība saistībā ar nepieciešamību pēc iespējas ātrāk noteikt aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām, sportistiem un sporta speciālistiem piedalīties ar Krieviju un Baltkrieviju saistītos sporta pasākumos, kā arī noteikt ar valsts un sabiedrības drošību saistītus ierobežojumus, komisijas vairākums vienojās, ka priekšlikumi, kuri neattiecas uz likumprojekta steidzamību, netiek atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ziņotāja jau precīzi ziņoja par šo jautājumu.

Darba tiesiskās attiecības ar sportistiem ir jāregulē atsevišķi. Šī problēma faktiski šobrīd pastāv, tā ilgstoši nav risināta. Un gadījumā, ja sportists nesaņem pilnu atlīdzību un līdz ar to nemaksā par to nodokļus attiecīgā apmērā, diemžēl pastāv risks, ka nākotnē šis sportists var saskarties ar situāciju, ka pensija vai sociālais nodrošinājums nav pilnā apmērā.

Pilnīgi piekrītu, ka šo priekšlikumu šajā atvērumā varbūt nav bijis īsti pareizi iesniegt, bet debatēt par to mums pienākums tomēr būtu šajā sasaukumā. To mēs varam darīt Sociālo un darba lietu komisijā, to mēs varam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tas gan ir atkarīgs no šo komisiju priekšsēdētāju vēlmes šo jautājumu risināt. Es ceru, ka tāda būs, kolēģi, un pie šī jautājuma mēs atgriezīsimies.

Realitāte ir sekojoša. Tātad sportists, īpaši individuālais sportists, saņem minimāla apmēra atlīdzību, kas attiecīgi tiek aplikta ar sociālajiem nodokļiem, pārējais tiek paslēpts zem dažādiem aģentēšanas līgumiem, reklāmas līgumiem un citiem līgumiem, kas vairāk piedien uzņēmuma līgumam, nevis tādai klasiskai darba tiesisko attiecību formai.

Līdz ar to šis likuma grozījums pēc satura noteikti ir jāvirza tālāk. Tas varbūt varētu būt virzāms Darba likumā. Darba likums šobrīd ir atvērts, mēs varēsim tad attiecīgi komisijā par to runāt. Es, kolēģi, tad aicināšu atbalstīt šo jautājumu, izdiskutēt attiecīgi trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā.

Līdz ar to es šo priekšlikumu atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

L. Medne. 9. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar 21. pantu, kas nosaka, ka “Latvijas Republikā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un Latvijas sporta speciālistiem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas”. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

10. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, pagaidiet!

Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nepaguvu pie viena iepriekšējā priekšlikuma pieteikties, bet arī šis, 9., un arī nākamais, kurā tas ir iekļauts, ir atbalstāms. Un kāpēc? Man te ir dažas iebildes par to, ko es dzirdēju no iepriekšējiem runātājiem, piemēram, ka Latvija esot sašķelta. Latvija nav sašķelta, kolēģi, un to pierādīja tas, ka mēs laipni uzņemam šeit 20 tūkstošus bēgļu un uzņemsim vēl, es saprotu, 20... pat varbūt līdz 60 tūkstošiem kopā.

Izrādījās, ka latvieši, neskatoties uz dažādu nevalstisko organizāciju brēcieniem par to, ka mēs neuzņemam sīriešus un ka mēs esam ksenofobi, parādīja absolūtu vienotību pašvaldībās. Bet ir viena cita problēma, par ko šeit nerunā. To mēs neuzsveram, ne runājot par izglītību, ne par kultūru, ne par sportu. Šeit ir uzbūvēta mazā Krievija.

Mēs izliekamies, ka tas tā nav. Mēs izliekamies, ka Latvija nav vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kuras galvaspilsētā pamatiedzīvotāju ir mazāk par pusi. Mēs izliekamies, ka šeit nav uzcelta pilnīgi cita valsts ar pilsoņiem ar pilnīgi atšķirīgu kultūru, ar pilnīgi svešu uzskatu par ģeopolitiku, kuri ieradušies šeit pavisam no citas civilizācijas, kuri ir uzbūvējuši šeit savus uzņēmumus, atvēruši savas bankas, izveidojuši savu skolu sistēmu, kultūru un pārplūdinājuši mūsu valsti ar atbaidošiem izvarotāju un slepkavu pieminekļiem.

Šie iebraucēji ir malači, un es viņus nevainoju, bet vainīga ir Latvijas piektā kolonna - latviešu piektā kolonna. Tieši latviešu nodevēji ir tie, tieši mūsu prezidenti ir bijuši tie, kas ir pieprasījuši mīkstināt Valsts valodas likumu, kas ir atļāvuši vienai sievietei, kura ir glābšanas komitejā bijusi un kompartijā vēl pēc 1991. gada, kandidēt Eiropas Parlamentā, un kas ir atļāvuši šeit izplatīties krieviskā fašisma jeb rašisma atbaidošajai sejai. Un tikai vajadzēja notikt šim karam Ukrainā, šim zvēriskajam iebrukumam, izvarošanām, slepkavībām, lai šī aziātiskā orda beidzot saprastu, ka viņiem šeit, Latvijā, nav, ko darīt. Dzīvot svešā valstī, nepārtraukti pieprasīt visādas privilēģijas, sacūkot visu, kam pieskaras, sacūkot saimniecisko dzīvi, izplatīt korupciju un sacūkot sportu līdz pēdējam.

Kas notiek futbolā? Kādā valodā visi šie treneri te ir ņēmušies, kā ir maksāts par šīm spēlēm, kā ir sacūkots latviešu hokejs? Vienkārši riebjas runāt!

Es domāju, mums ir jābeidz ākstīties, ir jālikvidē šī mazā Krievija. No 1. septembra visiem bērnudārziem ir jābūt latviešu valodā. Jāatlaiž pilnīgi visās skolās skolotāji, kas nerunā latviešu valodā atbilstoši augstākajām prasībām. (Starpsaucieni.)

Aicinu atbalstīt nākamo, 10., priekšlikumu.

Paldies par uzmanību. Un beidzam ākstīties!

Sēdes vadītāja. Tā, 9. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Kiršteina kungs, vai lūdzat atbalstīt 9. vai 10. priekšlikumu, kurā tas ir iekļauts? (Starpsauciens.) Tātad ir lūdzis atbalstīt 10. priekšlikumu atbilstoši komisijas viedoklim.

Tātad par 9. priekšlikumu deputāti piekrīt.

L. Medne. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Apkopojot un precizējot 1. un 9. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikumu, komisija piedāvā savu redakciju - likumprojektu papildināt ar 21. pantu, izsakot to divās daļās. Nosakot, ka sporta aģents pārstāv sportista un sporta speciālista intereses sportā attiecībās ar trešām personām un ka Latvijas Republikā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un Latvijas sporta speciālistiem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 5. panta redakciju, papildinot pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15. punktu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 12. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Sanda Riekstiņa priekšlikums. Paredz precizēt 5. pantā minēto pārejas noteikumu 14. punkta redakciju... par šī likuma 10. panta divpadsmitās daļas un 10.¹ panta pirmās daļas 5. un 5.¹ punkta nosacījumu spēkā stāšanos, nosakot, ka šie nosacījumi attiecas ne tikai uz sporta organizāciju vadītājiem, bet arī uz sporta federācijas izpildinstitūciju locekļiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 11. un 12. priekšlikuma redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta (Starpsauciens: “Vēlas balsot.”)... Vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

L. Medne. Un 14. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas saistīts ar profesionālā sporta darba tiesisko regulējumu. Komisijas vairākums vienojās, ka priekšlikums, kas neattiecas uz steidzamības nosacījumiem, šajā likumprojektā netiek atbalstīts. Līdz ar to komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Vēlreiz gribu pateikt paldies ziņotājai par precīzu ziņojumu. Šis priekšlikums tiešām neatbilst steidzamības nosacījumiem. Tāpat vēlos pateikties Izglītības un zinātnes ministrijai, Sporta apakškomisijas priekšsēdētājam... kurā... kontekstā mēs atbalstījām vairākus priekšlikumus, redakcionāli tos precizējot. Tas bija pietiekami ātrs un veiksmīgs sadarbības veids.

Savukārt, kā jau es minēju, runājot par darba tiesiskajām attiecībām ar sportistiem, šis jautājums būs jārisina. Šis priekšlikums paredzēja, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tas tiek risināts. Attiecīgi Darba likumā es noteikti sniegšu šādus identiska rakstura... identiska satura priekšlikumus un vēlēšos attiecīgi par tiem diskutēt komisijā. Tā kā esmu atsaucis iepriekšējo priekšlikumu, kas bija cieši saistīts ar šo, šo priekšlikumu es arī atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

L. Medne. Līdz ar to, kolēģi, ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1388/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 12. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un izvērtējusi likumprojektu paketi, kopumā septiņus likumprojektus, pirms trešā lasījuma. Prioritārais likumprojekts ir “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” (Nr. 1196/Lp13).

Pavisam tika saņemti 11 priekšlikumi, visi - no finanšu ministra Jāņa Reira.

Tātad 1. - finanšu ministra priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 3. panta trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. - finanšu ministra priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 6. panta “Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls” pirmās daļas 4. punktu ar tekstu “un ja šai sabiedrībai nav tiesību turēt klientu naudu vai klientiem piederošus finanšu instrumentus”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. - arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 31. panta pirmās daļas 3. punktu ar nosacījumu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides prasības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizē atsauces. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāli precizē normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas sagatavots, lai likumprojektu papildinātu ar pašlaik spēkā esošām Finanšu instrumentu tirgus likuma 133. panta pirmās daļas prasībām attiecībā uz finanšu pārskatu iesniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 45. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: “Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. - arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 51. panta trešo daļu, jo šīs prasības tiek iekļautas 3. panta trešajā daļā. Komisijā atbalstīts, mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 10. - arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Sagatavots, lai redakcionāli precizētu tiesību normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 11. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Par pārejas noteikumu definēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Esam izskatījuši visus 11 priekšlikumus.

Līdz ar to aicinu balsot “par” šī likumprojekta atbalstīšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Sēdes darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad šis arī ir viens no likumprojektu paketes likumprojektiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1197/Lp13).

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to komisija aicina atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Arī šis likumprojekts ir daļa no likumprojektu paketes.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (Nr. 1198/Lp13).

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam. Pirms pārtraukuma - paziņojums.

Četrdesmit gadu jubileju nesen svinēja mūsu kolēģis Andris Skride, un mēs viņu sveicam apaļajā jubilejā. (Aplausi.) Paldies. Daudz laimes!

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Inesei Voikai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Ieva Akuratere... ir, Krista Baumane, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Krišjānis Feldmans, Jānis Krišāns, Inese Lībiņa‑Egnere, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule, Juris Pūce, Juris Rancāns, Ilga Šuplinska, Edmunds Teirumnieks un Zenta Tretjaka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu paketi ar nākamo likumu - “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1199/Lp13).

Uz trešo lasījumu saņemti astoņi priekšlikumi, kuri saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu un direktīvu.

Tātad 1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz papildināt terminoloģijas skaidrojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 2. - arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz redakcionālu precizējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz pārņemt direktīvas Nr. 2021/1270 1. panta 7. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz pārņemt direktīvas Nr. 2021/1270 1. panta 6. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz pārņemt šo pašu direktīvu, nosakot, ka pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrības izmanto pamatinformācijas dokumentus. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz noteikt termiņus. Par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz precizēt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir par pārejas noteikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi.

Komisija likumprojektu atbalstīja izskatīšanai un pieņemšanai Saeimas sēdē. Līdz ar to aicinu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1200/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemts viens - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz nodrošināt normu atbilstību tiesību sistēmai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija iesniegti likumprojekta trešajam lasījumam.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis likumprojekts saistīts ar jau iepriekš izskatītajiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī šo likumprojektu izskatīja pirms trešā lasījuma.

Kopumā tika saņemti astoņi priekšlikumi, kuri paredz pārņemt direktīvas Nr. 2019/2034 atbilstošos punktus. Komisijā visi priekšlikumi tika atbalstīti.

Un tagad - detalizētāk.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz Eiropas Parlamenta un Padomes atbilstošo direktīvu precīzāku ieviešanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz pārņemt šīs pašas direktīvas 63. panta 2. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Arī 3. priekšlikums ir saistīts ar iepriekš minēto direktīvu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī šis ir šīs pašas direktīvas pārņemšanas jautājums. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar šo pašu direktīvu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tajā ir risināts jautājums par direktīvas Nr. 2019/2034 63. panta 2. punkta pārņemšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja skatīšanai trešajā lasījumā.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Un likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis likumprojekts ir noslēdzošais izskatāmajā likumprojektu paketē.

Atbildīgā komisija pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā saņēma septiņus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojekta 1. pantu ar sesto daļu - ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas precizē pantu, kurš paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tiesības izdot normatīvos noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz pārņemt direktīvas Nr. 2021/1269 1. panta 2. punkta “a”, “b”, “c” un “d” apakšpunktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekš minēto direktīvu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizē atbilstošo tiesību normu spēkā stāšanās termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Papildina informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Civillikumā” (Nr. 1413/Lp13) pirmajā lasījumā.

Šis grozījums Civillikumā ir saistīts ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2021-05-01 “Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam”.

Patlaban Civillikuma 242. panta 5. punktā ir noteikts, ka par aizbildņiem nevar būt “personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas”.

Satversmes tiesa ir nospriedusi: “Atzīt Civillikuma 242. panta 5. punktu, ciktāl tas nosaka absolūtu aizliegumu par aizbildni būt personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam.”

Spriedumā ir arī norādīts, ka Satversmes tiesa jau atzinusi: tas vien, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnu ilgtermiņā. Personas uzvedība laika gaitā var mainīties. Septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītas personas riska līmenim.

Un, paredzot aizliegumu, likumdevējam ir nevis jāvadās no vispārīgām prezumpcijām, bet gan pēc iespējas jāievēro indivīda tiesības, jāveicina taisnības sasniegšana.

Šis likumprojekts pamato, kāpēc šādas izmaiņas ir iespējams izdarīt, un paredz, kā valsts veic šādu personu tālāku kontroli, nosakot tās par aizbildņiem. Tāpēc komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Civillikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Voika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas jeb šī gada 3. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Vēlreiz labrīt! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1409/Lp13), pirmais lasījums.

Grozījumu mērķis ir noteikt rīcību zemessargu iesaistīšanai 72 stundu kaujas gatavības pārbaudēs, kā arī rīcību izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās gadījumā.

Likumprojekts paredz zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā karavīra statusā mobilizācijas gadījumā (izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara gadījumā), kā arī gadījumā, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī.

Ņemot vērā to, ka dienests Zemessardzē būtiski atšķiras no atrašanās Nacionālo bruņoto spēku rezervē, zemessargi netiks iesaukti aktīvajā dienestā rezerves karavīru un rezervistu mobilizācijas kārtībā. Zemessargu ieskaitīšana aktīvajā dienestā notiks vienkāršotā kārtībā, kuru noteiks aizsardzības ministrs.

Tā kā izņēmuma stāvokļa tiesiskais režīms var tikt attiecināts tikai uz atsevišķu valsts teritorijas daļu, likuma 4. panta septītajā daļā paredzēta iespēja lemt par zemessargu daļēju mobilizāciju, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

Lai nodrošinātu netraucētu un ātru zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma izsludināšanas valstī, likumprojekts paredz pienākumu darba devējam atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu, jo zemessargs pēc tā mobilizācijas procesa pabeigšanas iegūst uz laiku karavīra statusu un saņem karavīram paredzēto algu.

Zemessargu mobilizācija var būt gan vispārēja (var tikt mobilizēti visi zemessargi), gan daļēja (mobilizēti konkrēta reģiona zemessargi).

Daļējas mobilizācijas gadījumā daļu zemessargu mobilizēs, bet otrai daļai tiks noteikts paaugstinātas gatavības režīms, kas nav mobilizācija, bet gan mobilizācijas sagatavošanas posms, kurš tiek paredzēts Mobilizācijas likumā, un tas nosakāms, lai nodrošinātu zemessargu operatīvu iesaisti NBS kaujas struktūrās apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē.

Paaugstinātas gatavības režīmā iestājušies zemessargi jebkurā brīdī var tikt mobilizēti. Par izvairīšanos no paaugstinātas gatavības režīma zemessargam plānots piemērot administratīvo atbildību. Paaugstinātas gatavības režīms norāda uz zemessarga pienākumu būt gatavam noteiktā laikā pēc Zemessardzes attiecīgās vienības pieprasījuma ierasties dienesta vietā un uzsākt pildīt attiecīgā režīma Valsts aizsardzības plānā vai Valsts aizsardzības operatīvajā plānā paredzētos uzdevumus valsts aizsardzības nodrošināšanai. Kamēr zemessargs nav saņēmis Zemessardzes vienības pieprasījumu ierasties, viņš, atrodoties paaugstinātas gatavības režīmā, turpina strādāt un veikt citus ikdienas darbus, ievērojot režīma noteiktos ierobežojumus, piemēram, pienākumu būt sasniedzamam un neatstāt Latvijas Republikas teritoriju.

Par izvairīšanos no paaugstinātas gatavības režīma zemessargam plānots piemērot administratīvo atbildību. Tas ir preventīva rakstura līdzeklis, kas nodrošina zemessargu atbildīgāku attieksmi pret paaugstinātas gatavības režīmu. Soda apmērs zemessargam neatšķirsies no rezerves karavīram noteiktā administratīvā soda par neierašanos militārajās mācībās.

Vienlaikus tiek uzskaitītas personu kategorijas, kuras pakļautas noteikumiem par zemessargu mobilizāciju un paaugstinātas gatavības režīmu.

Likumprojektā papildus paredzētas kaujas gatavības pārbaudes uz laiku līdz 72 stundām reizi divos gados, tas ļaus noteikt NBS spēju mobilizēt nepieciešamos resursus. Šādu pārbaužu laikā plānots apgūt apziņošanas kārtību, pulcēšanās kārtību, kārtību, kādā personāls nodrošināms ar ekipējumu, izvietošanos ārpus vienības dislokācijas vietas un izvēršanos atbilstoši uzdevumam. Pārbaudes laikā tiks pārbaudīta Zemessardzes vienību spēja veikt attiecīgo uzdevumu.

Komisijā likumprojekts guva atbalstu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Izskatām likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1410/Lp13) pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir ļoti cieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, kurš paredz grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Tas ir izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas.

Mērķis - noteikt Ministru kabineta tiesības lemt par zemessargu pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam. Proti, pirms īpaša tiesiskā režīma iedarbināšanas valstī Ministru kabinets varēs lemt par pilnīgu vai daļēju zemessargu mobilizāciju, aktīvajā dienestā ieskaitot tikai daļu no kopējā zemessargu skaita un pārējos zemessargus attiecīgi uzturot paaugstinātas gatavības režīmā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 1411/Lp13), pirmais lasījums.

Likumprojektā paredzēts mobilizācijas sagatavošanas pasākumu sarakstu papildināt ar zemessargu pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kā arī paredzēta iespēja Ministru kabinetam organizēt kaujas gatavības pārbaudes uz laiku līdz 72 stundām.

Paaugstinātas gatavības režīmā esošie zemessargi situācijas eskalācijas gadījumā nekavējoties tiek mobilizēti. Tādējādi paaugstinātas gatavības režīms ir mobilizācijas sagatavošanas posms, kurš ir jāparedz Mobilizācijas likumā.

Tiek plānots, ka kaujas gatavības pārbaudes tiek rīkotas ne biežāk kā reizi divos gados. Šādu pārbaužu laikā plānots apgūt apziņošanas kārtību, pulcēšanās kārtību, kārtību, kādā personāls nodrošināms ar ekipējumu, izvietošanos ārpus vienības dislokācijas vietas un izvēršanos atbilstoši uzdevumam. Mācību laikā tiek pārbaudīta vienības spēja veikt attiecīgos uzdevumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1412/Lp13), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1412/Lp13) ir cieši saistīts ar nule kā pirmajā lasījumā atbalstītajiem likumprojektiem “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” un “Grozījumi Mobilizācijas likumā”.

Sagatavotie grozījumi attiecas uz zemessargiem, kuri tiek mobilizēti. Respektīvi, grozījumi Krimināllikuma 282.¹ panta otrajā daļā paredzēti, precizējot zemessargu kriminālatbildību par izvairīšanos no mobilizācijas. Šī atbildība likumā tiek noteikta līdzīga, kāda tā ir rezervistiem un rezerves karavīriem. Kopējais soda apmērs tiek noteikts analogs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Tavars. Komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas jeb līdz šī gada 12. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Vekseļu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (Konservatīvie).

Labdien, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 20. aprīļa sēdē ir izskatījusi un pirmajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 1401/Lp13).

Nosaukšu svarīgākos grozījumus, kas skar šo likumu. Tie paredz novērst nepilnību vekseļu regulējumā, kā arī gadījumus, kad Vekseļu likuma regulējums tiek izmantots ļaunprātīgi, - krāpšanu un paraksta viltošanu.

Likumprojekts paredz īpašu aizsardzību fiziskajām personām. Tas paredz notariālā akta formu fizisko personu izdotajiem vienkāršajiem vekseļiem, kā arī fizisko personu izslēgšanu no dalības tratās. Fiziskās personas vairs nevarēs izdot tratu un būt maksātājs pēc tratas. Tratas būs tikai komerctiesiskajā apritē.

Ir nošķirta protestēšanas kārtība tratām un vienkāršajiem vekseļiem.

Precizējot 75. panta pirmo daļu, tiek ierobežota summa, par kādu var izdot vienkāršo vekseli, paredzot, ka vienkāršo vekseli var izdot par summu līdz 15 tūkstošiem eiro.

Paredzēts garāks termiņš protesta izdarīšanai vienkāršā vekseļa nesamaksas dēļ - 20 dienas; iepriekš tas bija divas darbdienas, kas dod pienākumu... laiku, lai var iepazīties ar dokumentu, izpildīt saistību pirms protesta akta nodošanas izpildei.

Tāpat tiek precizēta prasība par informācijas paziņošanas veidiem, nebūs iespējama mutiska paziņošana par protesta izdarīšanu, tikai rakstveidā, notārs tikai rakstveidā uzaicinās personas izpildīt saistību pēc vekseļa.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vekseļu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir divas nedēļas - līdz šā gada 12. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! 19. aprīlī Sociālo un darba lietu komisijā pirmajā lasījumā skatījām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, pirmkārt, lai izpildītu valdības rīcības plāna 102. uzdevuma pirmo punktu, kas nosaka: “Pilnveidojot tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, radīti priekšnoteikumi abu vecāku līdzvērtīgai iesaistei, rūpējoties par bērniem un citiem ģimenes locekļiem.”

Otrkārt, likumprojekts pārņem 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem.

Treškārt, ievērojot Eiropas Komisijas 2021. gada 15. jūlija formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā, kur lielāko daļu prasījuma Latvijas valsts atspēkoja, tomēr nepieciešams precizēt likuma 14.¹ un 75.² pantu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas prasībām par to, kā izpildīt direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī 9. pantam par administratīvajām prasībām un kontroles pasākumiem un 12. pantam par atbildību apakšuzņēmumu līgumu slēgšanas gadījumos.

Ceturtkārt, 2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”, kas paredzēja atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 2. jūnija. Attiecīgi ir jāveic grozījumi likuma 155. pantā, lai nodrošinātu sprieduma izpildi.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” Sociālo un darba lietu komisijā tika atbalstīts.

Tāpēc, kolēģi, aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu... Es atvainojos, ir sākta... Deputāti ir pieteikušies debatēm.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Paldies, Mūrnieces kundze! Šis tātad ir tas brīdis, kolēģi, kad ir atvērts Darba likums. Ziņotājs jau minēja, ka likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” paredz diezgan plašu tvērumu. Šis būs tas brīdis, kad mēs varam, kolēģi, parūpēties par sportistiem. Šis jautājums varbūt nebija īsti korekts likumprojektā “Grozījumi Sporta likumā”, bet likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” ir tā vieta, kur mēs varēsim par to debatēt, un, kā jau es minēju, šis sociālais nodrošinājums ir būtisks. Tieši tāpēc, kolēģi, es aicināšu arī komisijā par šiem priekšlikumiem debatēt, pieaicināt nozares pārstāvjus, lai diskusija būtu kvalitatīvāka.

Līdz ar to tieši stenogrammai es gribēju pieminēt, ka būs arī jautājums par sportistu darba tiesisko attiecību - beidzot! - noregulēšanu un ka taisnīgu regulējumu mēs varam panākt tieši Darba likuma ietvaros.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai kas piebilstams komisijas vārdā?

N. Žunna. Komisijas vārdā papildus nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1368/Lp13), otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

Godātie kolēģi! Deputāte Ilze Indriksone ir sniegusi informāciju, ka atsauc šajā likumprojektā 3., 7. un 22. priekšlikumu.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1368/Lp13).

Uz otro lasījumu tika iesniegti 22 priekšlikumi.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz precizēt likumprojektā lietoto terminu “drošības rezerves”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz precizēt likumprojektā lietoto terminu “dabasgāzes stratēģiskās rezerves”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. priekšlikums ir atsaukts.

4. - deputāta Nemiro priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 15. pantu ar devīto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. - deputāta Nemiro priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 15. pantu ar desmito daļu. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz aizstāt 64. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu “drošības” ar vārdu “stratēģiskās”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. priekšlikums tātad ir atsaukts.

8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz papildināt 99. pantu ar 8. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz papildināt 100. pantu ar 7. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz papildināt 101.¹ pantu ar 7. punktu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. - deputātu Reiņa Znotiņa un Jāņa Cielēna priekšlikums, kas nosaka, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas ir aizliegtas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļaujiet man nedaudz ieskicēt, kāda šobrīd ir situācija ar mūsu enerģētiku, ar mūsu stratēģisko elementu, stratēģisko drošību enerģijas sakarā.

Šobrīd Latvija ap 400 miljoniem eiro katru gadu pārskaita Krievijai par gāzi. 400 miljoni eiro katru gadu - tas ir vienāds... apmēram ar 100 modernākajiem Krievijas tankiem. Jūs iedomājieties: katrs no jums, Saeimas deputāti, gada laikā pārved pāri vienu modernu Krievijas tanku, atdod to Krievijas pusei: “Lūdzu!” (Starpsauciens.) Mēs principā ilglaicīgi sponsorējam Krieviju. Mēs sponsorējam Krievijas agresiju, un tas nav pieļaujams.

Vairāk nekā 90 procentus - vairāk nekā 90 procentus! - gāzes mēs esam iepirkuši no Krievijas, bez iespējām to būtiski diversificēt... gadiem, gadu desmitiem.

Kad mēs runājam par elektroenerģiju, tad šobrīd mēs kā Latvija paši saražojam ap 75 procentiem elektroenerģijas. Varētu saražot daudz vairāk, lai būtu stratēģiski neatkarīgi un droši, vai ne?

Es iesaku pirms balsošanas nedaudz paskatīties vēsturē, kā tad mēs līdz tam esam nonākuši. Šeit es skatos uz ZZS un atceros tādu lietu kā - gazificēsim mājsaimniecības, padarīsim mājsaimniecības atkarīgākas no Krievijas gāzes. Gazificējam! Kur šobrīd ir Kalvīša kungs, ZZS premjers, - “Latvijas Gāzes” vadībā.

Tad es skatos (Starpsaucieni; zālē troksnis.)... skatos... Es skatos tālāk. Lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību, mums bija iespēja būvēt atomelektrostaciju kopā ar lietuviešiem. Un šeit es skatos uz JAUNO VIENOTĪBU. Bija iespēja uzbūvēt - atteicāmies, nevajadzēja mums atomelektrostaciju. (Starpsaucieni.)

Es skatos tālāk - sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā. Lietuvieši aicināja mūs diversificēt savas gāzes piegādes un iesaistīties šajā projektā. VIENOTĪBA neatbalstīja šo iniciatīvu. (Starpsauciens: “Kalvītis!”)

Visbeidzot, sašķidrinātā gāze - šeit pat, Latvijā. Mēs esam aicinājuši uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā jau piecus gadus, uzsverot atkarību no Krievijas un stratēģisko drošību. Piecus gadus vajadzēja, karam Ukrainā vajadzēja turpināties no 2014. gada un pastiprināties tagad, lai mēs beidzot pieņemtu valdības līmenī šo piedāvājumu, tiešām domātu par savu sašķidrinātās gāzes termināli, kur ir iespējams ievest sašķidrināto gāzi no Norvēģijas, no ASV, no Kataras un citām valstīm.

Kolēģi, laiks pamosties, laiks pamosties no ilgā ziemas miega, no ilgā ziemas miega lāča ķetnās. Ir laiks pamosties, un ir laiks beigt šo enerģētisko atkarību no Krievijas.

Man liels prieks, un es no tiesas pateicos tiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kas atbalstīja manu un Jāņa Cielēna priekšlikumu atteikties no Krievijas gāzes, nesponsorēt Krievijas agresiju, nesponsorēt Krievijas valsti un būt enerģētiski neatkarīgiem.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt... Es aicinu jūs domāt ilgtermiņā, stratēģiski (Starpsauciens.) un iet uz pēc iespējas lielāku saražoto jaudu kāpināšanu šeit pat, Latvijā, elektroenerģijas ziņā un gāzes... diversifikāciju, pērkot gāzi no draudzīgām valstīm.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Aplausi.)

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. (Starpsaucieni.)

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikums attiecībā uz gāzes iegādes no Krievijas aizliegšanu ir pareizs. Tas - vēl jo vairāk - saskan ar mūsu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kurā esam paredzējuši vispār no gāzes atteikties... ar laiku, kad tas ir iespējams. Protams, Eiropā šī tendence ir paredzēta pakāpeniska. 2050. gads ir noteikts kā tas gads, kad mēs nelietojam gāzi savā enerģētikā vispār. Gāze ir fosilais kurināmais.

Ļoti vienkārši - tātad faktiski mums ir mūsu resurss. Tā ir šķelda (Starpsauciens.), tās ir granulas; un jebkurā gadījumā mēs varam izmantot šo resursu, lai būtu pilnīgi enerģētiski neatkarīgi no jebkuras valsts.

Te tika piesaukta Krievija, ASV, Katara un citi dabasgāzes piegādātāji... Tie jebkurā gadījumā ir importēti energoresursi. Tāpēc, ja mēs vēlamies fundamentāli risināt šo jautājumu, tas nav stāsts, ka mēs gāzes infrastruktūru sākam attīstīt kaut kādā veidā neatkarīgi no mūsu Baltijas kaimiņiem.

Es atgādināšu, ka gāzes tirgus šobrīd jau ir savstarpēji savienots. Mēs esam savienoti ar Somiju, esam savienoti ar Igauniju, esam savienoti ar Lietuvu, un maijā būsim savienoti arī ar Poliju. Polijai ir tālāki plāni savienoties ar Dāniju, Dānijai - tālāk savienoties ar Norvēģiju, un Norvēģija, kā mēs zinām, ir tiešs gāzes piegādātājs, draudzīgs gāzes piegādātājs.

Līdz ar to, ja mēs runājam, ka aizliedzam gāzes iegādi, - tas ir politisks lēmums. Faktiski tas jau arī tiek realizēts, valdība ir strādājusi pie šī jautājuma. Ir iepirkti divi teravati jeb, precīzāk sakot, rezervēti divi teravati šīs enerģijas, kura būs sarūpēta no citām valstīm, nevis no Krievijas. Šobrīd, protams, šis jautājums tiek risināts. Mēs, parlamentā, varam pieņemt tādu lēmumu, un tas acīmredzami ir simbolisks lēmums.

Jā, tā ir taisnība, ka Krievijas Federācijas budžets apmēram 50 procenti... pat 56 procenti ir eksportēto energoresursu apmērs. Un tieši tādā veidā mēs finansējam vispār Krievijas Federācijas budžetu. Bet es atgādinu, ka gadījumā, ja mēs neiepirksim gāzi no Krievijas, mēs, vienalga, sponsorēsim kādas citas valsts budžetu.

Tieši tāpēc mums ir jebkurā gadījumā jāvirzās uz atjaunojamiem energoresursiem. Saule, vējš, šķelda - visi tie resursi, kurus mēs varam ražot paši savā valstī, atstājot naudu tieši Latvijas ekonomikā. Tāpēc tas ir būtisks virziens.

Mēs varbūt šajā gadījumā esam pasteigušies uz priekšu tieši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izpildē. Jāsaka, skumji ir bijis vienmēr tas, ka valdība, plānojot budžetus, plānojot mūsu enerģētisko infrastruktūru, nav ieskatījusies Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Šobrīd ir pienācis ļoti labs laiks, lai par šo aktivitāti mēs runātu šeit, no Saeimas tribīnes, un lai valdība sadzirdētu tieši šo aspektu.

Tāpēc, kolēģi, ja mēs runājam par fosilā kurināmā mazināšanu, šis ir solis. Bet jautājums - vai mums vajag attīstīt infrastruktūru fosilajam kurināmajam? Domāju, ka ne. Mums ir jāattīsta vietējais resurss, tāds resurss mūsu valstī ir.

Bet šo priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Pēc Znotiņa kunga uzstāšanās, protams, der nedaudz komentēt šo priekšlikumu. Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz pateikšu: mēs šo priekšlikumu noteikti atbalstīsim. Taču savā ziņā es gribētu vērsties pie kolēģiem.

Viens ir nodarboties ar tādiem politiskiem uzstādījumiem - mēs atsakāmies, mēs cīnāmies par mūsu nacionālajām interesēm, mēs cīnāmies par vienu gāzes termināli, jauna būvniecību. Tas viss ir saprotams. Taču, manā ieskatā, mūsu valdība pārāk maz dara, lai izmantotu mūsu vietējos resursus.

Mūsu valdība pārāk maz dara, lai šajā brīdī tiešām pēc būtības domātu par alternatīvām; lai šajā brīdī ne tikai iesniegtu šādus priekšlikumus, kas ir, bet arī rūpētos par to... un izdarītu maksimālu spiedienu - maksimālu spiedienu! - uz Eiropas pārējām valstīm, lai tās neturpinātu...

Jūs runājat par to, ka mums... Cik Znotiņa kungs minēja? Simt tankus mēnesī Krievija var nopirkt... Atceramies to, ka caur mūsu ostām vēl joprojām iet izejvielas no sankcionētajiem uzņēmumiem, par ko es runāju. Caur mūsu ostām vēl joprojām iet izejvielas...

Par šīm alternatīvām. Kolēģi, alternatīvas... Mums ir vietējais resurss, kas šobrīd netiek apzināts, un ar to Zaļo un Zemnieku savienības frakcija nākamajā nedēļā jūs iepazīstinās ar likumprojektu paketi, lai to atbalstītu.

Ja jūs runājat par to, ko kurš ir darījis, tad - mums pārraudzībā ir vesela virkne pilsētu, kur pilsētas līmenī... mēs esam atteikušies jau pirms vairākiem gadiem... jau 2014. gadā mēs uzsākām šo atteikšanos no Krievijas gāzes. Diemžēl... Jūs arī šobrīd esat pie varas Rīgā. Es neredzu Rīgā nevienu loģisku risinājumu, lai atteiktos no Krievijas gāzes. Diemžēl neredzu!

Kolēģi, šī atkarība no dabasgāzes ir samērā liela. Ja mēs virzāmies kaut kādas alternatīvas radīšanā... Jā, manuprāt, šobrīd viena no lielākajām problēmām ir tā, ka tieši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs neredz šo alternatīvu; ministram būtu vairāk jāpadomā par vietējo resursu izmantošanu kā iespēju.

Mēs šobrīd redzam to, kā pieaug šķeldas cenas. Arī tur būs izmaksu pieaugums.

Ja mēs ejam pa šo sankciju ceļu... Es to visādā mērā atbalstu, bet mums ir jāizdara maksimāli liels spiediens, lai tas tiktu ieviests visā Eiropā, ne tikai šeit, Latvijā. Ja mēs nepanāksim to, lai šī Krievijas gāze tiek aizliegta visā Eiropā, tad mēs būsim lielākie zaudētāji no tā. Mēs būsim tie, kas no tā visvairāk cietīs. Mūsu iedzīvotāji būs tie, kas visvairāk cietīs.

Un ir jādomā par tām dabiskajām alternatīvām, ko mēs varam izmantot, izmantojot vietējos resursus. Proti, tagad es runāju par tādu resursu kā, piemēram, kūdra. Kūdra vispār ir aizmirsta, par kūdru vispār neviens nerunā. Visi runā tikai par to, ka ir kaut kādas vadlīnijas - Eiropas Komisijas dažādas vadlīnijas; ka Eiropā pateikuši “nē” šim resursam.

Bet tajā pašā laikā es redzu, kā Polija panāk savu interešu aizstāvību attiecībā uz oglēm, kas tieši tāds pats resurss. Polija savas aizklapētās raktuves šobrīd naglo vaļā. Un viņi zina, kādā veidā viņi kompensēs šo Krievijas gāzes iztrūkumu un kādā veidā viņi kompensēs citu, alternatīvu, risinājumu dārdzību. Viņiem ir redzējums. Mums diemžēl ir tikai... Pagaidām, es atļaušos teikt, mēs ejam ar politiskiem lozungiem, nepiedāvājot reālu alternatīvu; mums tikai viens politprojekts - LNG terminālis Skultē, kuru visādi te lobē, bet nav - vismaz Saeimas deputātiem - nekādu matemātisku aprēķinu, ka tas tiešām būs mums daudzmaz izdevīgi. Ka nesanāk tā, ka šis projekts būs uz paaudzēm... nākamajām paaudzēm nāksies maksāt par šo projektu!

Kolēģi, ir daudzi jautājumi, bet viens ir skaidrs: ja mēs ejam šo ceļu, tad mums tikpat svarīgi kā šodien šeit, Saeimā, balsojot... svarīgi ir panākt to, ka ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Vācijā, Francijā, Itālijā, arī citās valstīs, ievieš šādu pašu pieeju. Ja tas tā nebūs, mēs būsim lieli zaudētāji - lieli zaudētāji: tad mēs cīnīsimies par demokrātiju, kamēr citi turpinās barot Krievijas armiju ar finansiāliem resursiem tieši no šīs gāzes. Tas ir tas, kas mums jāpanāk.

Diemžēl es neredzu aktīvu rīcību no mūsu politiķiem, ministriem, lai par to cīnītos. Es aicinu to sākt darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Kolēģi! Šeit izskanēja jautājums - ko darīt tālāk? Ko darīt tālāk - pēc tam, kad mēs būsim atteikušies no Krievijas gāzes?

Pirmām kārtām ir jāveicina savu energoresursu jaudu kāpināšana.

Mēs varam paskatīties, teiksim, uz vēja parkiem. Un, ja salīdzinām trīs Baltijas valstis, tad redzam, ka Latvijā vēja parku saražotās jaudas ir viszemākās no Baltijas valstīm. Mums ir milzīga iespēja uzbūvēt vēja parkus un saražot ne tikai 100 procentus savas nepieciešamās enerģijas, bet 150 procentus.

Nākamais. Atveseļošanas un noturības mehānisms.

Kolēģi, mums kovida laikā praktiski kā no gaisa nokrita divi miljardi Eiropas finansējuma. Divus miljardus Eiropas finansējuma varēja izmantot, kā mēs gribam, - ievērojot zaļo kursu (Starpsauciens.), ievērojot enerģētisko neatkarību un citas lietas. No šiem diviem miljardiem praktiski nekas netika novirzīts enerģijas jaudas ģenerēšanas virzienā - vēja parku būvniecībai, atomelektrostaciju būvniecībai - un tā tālāk, un tā tālāk.

Šo naudu vēl joprojām var pārdalīt, var pārskatīt tās izlietojumu, un es arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā esmu aicinājis šo naudu pārskatīt un pārdalīt, novirzīt uz enerģijas jaudas ģenerēšanas projektiem. To var izdarīt; valdībai ir visas iespējas šādu lēmumu pieņemt un virzīties ar to uz priekšu.

Valaiņa kungs šeit pieminēja - ko Rīga lai dara, lai atteiktos no Krievijas gāzes. Es tomēr gribu paskaidrot, ka Rīga dara. Rīgā šobrīd tiek būvētas divas jaunas šķeldas stacijas, lai veicinātu šķeldas izmantošanu Rīgas centrālajai apkurei, pakāpeniski atsakoties no Krievijas gāzes. Šīs stacijas tiek būvētas paātrinātā kārtībā; tas iepriekš bija plānots daudz ilgākā laikā. Tas ir būtiski mainījis situāciju Rīgā. Tā ka tā ir laba iniciatīva no “Rīgas siltuma” vadības puses arī.

Tātad, kolēģi, pāris lietu.

Pārskatīsim atjaunošanas...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jūs nupat runājāt par šo atjaunošanas fondu. Nu, lai vai kā būtu, bet tieši atjaunošanas fonds... tas bija tas dokuments, pret kuru iebilda virkne nevalstisko organizāciju, norādot uz to, ka viņu dalība pie šī dokumenta izstrādes, dalība tajā, kā tika sadalīti divi miljardi eiro Latvijā, praktiski bija nekāda. Viņos neieklausījās, un bija zināmā mērā tāds neliels, lokāls skandāls. Uzņēmēju organizācijas tās bija, tās bija pašvaldību organizācijas... Un pa lielam šī nauda tika sadalīta politiski.

Ja kāds no šīs naudas dalītājiem šodien nāk šajā tribīnē un stāsta, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi... Piedodiet, kolēģi, - jūs paši bijāt tie, kas šo naudu tā arī sadalīja. Jūs paši bijāt tie, kas izvērtēja to, kur šī nauda ir jāiegulda. Un šobrīd jūs redzat, kādas ir tās sekas.

Tā ka... Nu, ja mēs runājam par šīm šķeldas katlumājām, kas Rīgā top, -es domāju, arī tas ir jautājums, kur... vajadzētu vairāk domāt par vietējā resursa izmantošanu. Un ne tikai tur.

Tā ka, kolēģi, es aicinu domāt. Mums ir jādomā, kā panākt - maksimāli efektīvi -, lai šie lēmumi, kurus mēs šodien pieņemam šeit, attiektos arī uz pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nevar būt tā, ka Vācija šobrīd mierīgi pasaka, ka viņi turpinās iepirkt Krievijas gāzi.

Mums šodien jārunā ne tikai par gāzes jautājumu; mums jārunā arī par to, ka mums jāpārskata viss Eiropas zaļais kurss kā tāds. Eiropas zaļais kurss tika balstīts uz Krievijas gāzi. Tā ir realitāte! Viss zaļais kurss balstījās Krievijas gāzē - Nord Stream 2 projektā!

Tā ir lieta, kura šobrīd mums nopietni ir jāpārskata - kā visas šīs būtiskās izmaiņas ietekmēs mūsu pašu ekonomiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Šoreiz es gribētu vērsties vairāk pie koalīcijas deputātiem, jo tas bija ļoti komiski - klausīties, kā bija divi miljardi jāizlieto pareizi; par tiem diviem miljardiem varēja attīstīt alternatīvās enerģijas piegādes vietas, termināļus un visu kaut ko. Paši jūs nolēmāt un iztērējāt to naudu tā, kā iztērējāt. Tāpēc... nu, nerunājiet te muļķības!

Ja runā par gāzes... Man Krievijas gāzi tiešām negribas pirkt, un es aicinu strādāt tā, lai tā nebūtu jāpērk. Bet šeit es atkal gribu atsaukties uz koalīcijas vadoni, kas ir Kariņa kungs. Katru reizi vai gandrīz katru reizi, kad viņš runā televīzijā, viņš runā par solidaritāti - mums ir jābūt solidāriem Eiropas līmenī, mums ir jābūt solidāriem ar Ukrainu. Viss ir ļoti pareizi, tikai atcerēsimies par gāzes tirgu. Gāzes tirgū Latvija nav viena pati. Mēs esam vienotā tirgū ar Igauniju, ar Somiju. Un šinī gadījumā - arī ar Lietuvu. Bet vairāk jāskatās tiešām Igaunijas un Somijas virzienā, jo uz turieni ir gāzes cauruļvadiem vislielākās jaudas šobrīd.

Un, ja mēs runājam par solidaritāti, tad jāatsakās ir arī somiem no Krievijas gāzes, arī igauņiem jāatsakās no Krievijas gāzes. Un es gribu redzēt, kā somi atteiksies uzreiz, tad, kad mēs būsim tādu lēmumu pieņēmuši. Pretējā gadījumā, pateicoties koalīcijas priekšlikumam, var izveidoties tāda ļoti nepatīkama situācija: Latvija atsakās no Krievijas gāzes, mēs secinām, ka alternatīvo avotu mums vēl nav pietiekoši daudz, un mēs pirksim no Somijas gāzi, kuru somi būs nopirkuši no Krievijas. Vai jūs to gribat panākt? Es negribu, lai mēs caur Somiju pērkam Krievijas gāzi. Es gribu, lai mēs vispār atsakāmies no Krievijas gāzes.

Un tāpēc man ir aicinājums jūsu politiķiem, kuri tagad ir valdībā, - aizbraukt uz Somiju, uz Igauniju un tiešām solidāri šīs lietas risināt. Un atnākt šeit, uz Saeimu, ar likumprojektu, skaidri pasakot - tas ir vienots, solidārs Baltijas valstu un Somijas lēmums.

Tāpēc nu nevajag censties kaut kur skriet pirmajiem, iešaut sev kājā un pēc tam joprojām turpināt... slepeni pirkt Krievijas gāzi... vai arī - neslepeni... maksājot kaut kādiem starpniekiem.

Un vēl es atgādināšu, ka tiešām Norvēģijas-Polijas gāzesvads darbojas. Savienojums būs ar Lietuvu, un mēs varam pirkt norvēģu gāzi. Mums nav jāpērk Krievijas gāze.

Ja runā par LNG termināli, tad ir jautājums - kad to Latvijā uzbūvēs? Ne jau šogad, ne jau nākamgad. Rudenī sāks darboties Paldiskos...

Ja jūs vēlaties kaut kādas politiskas, koruptīvas shēmas, tad jūs, protams, varat attīstīt Skultes termināli un uzkraut visiem Latvijas iedzīvotājiem otru OIK, kad “Latvenergo” noslēgs kaut kādu līgumu par fiksētu cenu.

Es tiešām aicinu domāt plašāk. Šis piemērs, ko Valaiņa kungs minēja par kūdru, ir ļoti labs. Kurināmā kūdra Latvijā ir ļoti ilgam laikam, tikai nez kāpēc mēs neizmantojam. Vai jūs zināt, kāpēc mēs neizmantojam? Tāpēc, ka Eiropa ir pateikusi, ka kūdra esot fosilais kurināmais.

Atšķirībā gan no akmeņoglēm kūdras slānis atjaunojas un pieaug, jo sfagni aug katru gadu; tas lēni aug, bet aug. Kūdra nav fosilais kurināmais! Un kūdra ir Latvijas enerģētiskā bagātība, kura ir mūsu purvos.

Un jūs zināt, ka tajos purvos, kuros iegūst kūdru dārzkopībai, noņem augšējo slāni, apakšā paliek tā melnā kurināmā kūdra, kuru neviens tagad neizmanto, tā tur paliek un stāv. Tad kāpēc mēs to nevaram izmantot? Es atceros, ka kaut kur figurēja skaitļi, ka Latvijā kūdra ir 80 gadiem pieejama, lai mēs varētu kurināt to un tā nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Izmantojam šķeldu, izmantojam kūdru! Un beidziet te iesniegt priekšlikumus, kuri faktiski atbalsta Krievijas gāzes iepirkšanu caur citām valstīm!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dažas piezīmes par šeit teikto.

Latvija neatteicās ne no kādas atomelektrostacijas būvniecības, bet Lietuvā bija referendums, ko iniciēja zaļie un atbalstīja valdība, un tajā referendumā, kas gan nebija obligāts, bet Lietuvas valdība to ievēroja, vairākums nobalsoja par to, ka nav vajadzīga šī atomelektrostacija. Protams, no zaļo puses bija aģitācija, lai notiktu šis referendums, kuru, kā tagad zināms, finansēja attiecīgi ieinteresētās puses, kas tirgo gāzi no Krievijas. Loģiski, tur es piekrītu, bet... spiediens bija liels.

Nākamais. Nevajadzētu stāstīt muļķības par vēja enerģiju. Es iesaku visiem deputātiem izlasīt marta beigās publicēto... “Dienā”... “SestDienā” publicēto izcilā Latvijas fiziķa Valda Gavara interviju ar Egīlu Zirni. Valdis Gavars, ja kāds nezina, 30 gadus bija galvenais inženieris Salaspils atomreaktorā. Viņam ir 15 starptautiskie patenti dažādās valstīs. Un viņš skaidri un gaiši pasaka: nav nekā cita, ja mēs negribam fosilos enerģijas avotus izlietot, kā tikai jaunie mazie atomreaktori - tādi, kādus būvē uz kuģiem un dažādās... teiksim, polārajās stacijās varbūt var izmantot. Un pēdējā laikā tādi nelieli reaktori ir izstrādāti dažādās valstīs, un tie nav dārgi. Un pie tā strādā pašreiz Igaunija, kurai jau ir noslēgts līgums.

Par vēja enerģiju viņš saka: tā ir vislielākā muļķība, jo tā ir izkliedēta enerģija. Kas nav mācījušies fiziku... Un diemžēl jaunā paaudze vairs skolā fiziku nemācās...

Un pirms diviem gadiem - vasaras bēdīgā pieredze: kad divus mēnešus nebija vēja un šo enerģiju nevarēja uzkrāt, tas faktiski noveda pie katastrofas un enerģijas cenu celšanās - vēl pirms Krievijas kara. Kāpēc? Tāpēc, ka tādās valstīs kā Vācija vai Dānija, kur vēja enerģija jau bija virs 10 procentiem... Un Lielbritānija ķērās pie ogļu spēkstaciju kurināšanas. Un zviedri, protams, darbina veiksmīgi savas šķidrās naftas termoelektrocentrāles. Un tā tālāk.

Respektīvi, kā saka šis fiziķis, jums vajag tieši tādu pašu jaudu turēt rezervē.

Tagad pa radio mēs dzirdam... tur Blumbergas kundze un vesela rinda citu cilvēku saka: tad, kad vējš pūš vareni, mēs taču saražojam ūdeņradi, un pēc tam no tā ūdeņraža taisīsim elektrību un atkal viss būs labi. Diemžēl šādas tehnoloģijas nebūs izstrādātas vēl desmit gadus. Tā ka nekas cits mums neatliek kā tikai, kā te minēja...

Ā, un te arī nepareizi dati... Es varu palabot: attiecībā uz kūdru, Valaiņa kungs, dati ir daudz labāki. Mums ir 230 miljoni kurināmās kūdras rezervju... no kurām 30 miljoni ir tur, kur jau ir nofrēzēta virsējā kārta lauksaimniecības kūdrai, to var paņemt, bet problēma ir cita. “Latvenergo” ir pilnībā iznīcinājis infrastruktūru - nav ne sliežu, ne vagonu, ne visa pārējā.

Somi izmanto kūdru (somu bilancē kūdra veido 3 procentus), akmeņogles (6 procentus) un naftas produktus (apmēram 11 vai 12 procentus). Pastāvot sešiem atomreaktoriem, somiem ir 21 procents fosilās enerģijas.

Latvieši, vientieši, protams, visu ir nolikvidējuši, un, pakļaudamies visām šīm Briseles, teiksim, direktīvām, mēs esam trieciennieki zaļā kursa īstenošanā. Tagad taisīsim saules paneļus mājsaimniecībām un tā tālāk.

Diemžēl tajos dzīvojamo namu rajonos, kuri sacelti padomju laikos, visa saimniecība dzīvokļos ir uz gāzes. Jums taču ēst jāgatavo. Nu ar ko tad mēs aizvietosim šo gāzi? Ar baloniem vai ar kaut ko...

Šo priekšlikumu es atbalstu. Nevajadzētu kara laikā pirkt gāzi no Krievijas. Un cerēsim, ka Krievija pēc šī kara sadalīsies un mēs varēsim pirkt gāzi no Austrumsibīrijas republikas vai no Jakutijas republikas... Taču pagaidām nevajadzētu arī daudz lolot ilūzijas par to, ka šeit vedīs sašķidrināto gāzi.

Ja paskatāmies statistiku, tad... Liberālā internacionāle piespieda ASV Demokrātisko partiju un Baidena administrāciju samazināt... no kādiem 650-700 miljardiem kubikmetru, ko gadā ieguva, samazināt uz pusi, jo tika slēgtas visas slānekļa naftas un gāzes ieguves ASV un viņi tur ražo tikai pusi no tā.

Un, ja kāds no jums nezina, paskatieties statistiku. Tad, pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, ASV pašas importēja no Krievijas gan sašķidrināto gāzi, kad vajadzēja ziemā (atcerēsimies, Teksasā), gan naftu. Es jau te minēju, ka ASV Kongresā notiek debates par to, kā no Venecuēlas tagad iepirkt šo nepieciešamo naftu.

Tā ka fantāzijas par to, ka mēs varam aizvietot... Mēs neko daudz neaizvietosim. Ja kāds domā, ka mēs uzcelsim vienu, divus vai cik tur... jaunus termināļus šeit...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Runas laiks ir beidzies.

Jā, paldies.

A. Kiršteins. ... un nez kāpēc mums par Somiju būtu jārūpējas, tad nekas nesanāks, jo Katara ieved 120...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es atbalstīju šo priekšlikumu komisijā, atbalstīšu tagad, bet es gribēju norādīt, ka mēs patiesībā... tas tāds simbolisks lēmums, jo tas, par ko mēs šodien diskutējam, ir aptuveni tā: vai nu mēs paspēsim šo lēmumu pieņemt, pirms mūs Krievija atslēgs no gāzes, vai reversā - pēc. Jo, ja mēs neesam gatavi pirkt gāzi turpmāk un maksāt rubļos, tad, kā saka, viss ir skaidrs, kas notiks. Mēs to redzam jau Polijā un Bulgārijā. Tā ka tas ir... šāds lēmums - aicinu to atbalstīt.

Ja mēs runājam par risinājumiem, kā mēs tiksim galā, ja mēs skatāmies, kā saka, rītdienas perspektīvā, tad mums ir rezerve un dabas dots brīnums - Inčukalna krātuve, tas ir rītdienas problēmām. Parītdienas problēmām - ir jāpiedalās ātrāk realizējamā projektā, kas ir sadarbībā ar somiem un igauņiem. Bet, ja mēs skatāmies aizparīt - ilgtermiņā -, tad pirmais, par ko mums būtu jādomā, ir nevis, kā mēs pievilksim kādu citu gāzi pie kādas Latvijas ostas, bet - kā mēs tiksim galā ar saviem resursiem.

Kā jau tika pieminēts, mums ir vēl viena ļoti liela dabas bagātība - kūdra. Atgādināšu, ka TEC1 kādreiz tika kurināts ar kūdru, tā nav nekāda unikalitāte Latvijā. Tika minēts, ka kūdras resursu mums pietiks 80 gadiem. Patiesībā - daudz vairāk, ja mēs pieliekam klāt Daugavas kaskādi un potenciāli vēja iespējas... kas varētu tikt veidotas nākotnē, jo šie projekti, kas šobrīd ir, tiek realizēti. Ar trūkstošo enerģijas sadaļu, lietojot kūdru, mums pietiek diviem gadsimtiem. Tas ir ar nosacījumu, ka lietojam kūdru, ko mēs esam apzinājuši.

Starp citu, šis ir viens milzīgs jautājums, kā saka, ar 30 gadus garu bārdu. Latvija oficiāli padziļinātā pētījumā savus kūdras resursus nav nekad apzinājusi. Par mūsu kūdras resursiem vairāk zina nīderlandieši un vācieši, kas to šeit iegūst, nevis Latvija. Mēs nekad neesam novērtējuši ar urbumiem un citādi mūsu kūdras apjomus. Tas, par ko mēs runājam - 80 gadi vai 100 gadi -, ir virspusēji apzināts. Tas ir tas virziens.

Neatceros, kurš no runātājiem taisnīgi atzīmēja, ka kūdra nav fosila, kūdras resursi pasaulē kopumā pieaug no gada uz gadu, nevis samazinās. Tas vienkārši ir dabisks zemeslodes attīstības cikls.

Galu galā par zaļo kursu arī tika minēts. Es pilnīgi piekrītu. Te ir viena interesanta nianse, kāpēc mēs Latvijā saucam šo lietu par zaļo kursu. Kurss ir kaut kas ideoloģisks, varbūt kādreiz pat reliģiozs. Angliski tas saucas Green Deal - ‘zaļais darījums’, ‘zaļais līgums’. Tulkojam, kā gribam... ‘vienošanās’... Vienošanos vienmēr var pārskatīt, kad mainās apstākļi. Es domāju, ka mums diezgan skaidram vajadzētu būt, ka apstākļi ir mainījušies - un mainījušies mūsu gadījumā, Latvijas gadījumā, uz ilgu laiku. Mēs esam Eiropas perifērijā pie dzelzs priekškara. Būs jātiek galā pašiem, mums ir tās iespējas.

Tā ka es aicinātu ne tik daudz runāt par simboliskiem lēmumiem, tos vienkārši ātri pieņemt, bet patiešām diskutēt šeit, valdībā un citur par to, kā mēs nopietni risinām ilgtermiņā, vidējā un rītdienas... tos izaicinājumus, kas mums objektīvi ir priekšā pat neatkarīgi no šiem lēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij! Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Te mūs aicina Viktors Valainis, lai braucam uz Briseli un tagad mācām Briseli, ka mēs vieni paši nevaram atslēgties, ka arī Eiropai vajag to darīt, bet es gribu aizrādīt, ka nekas cits nenotiek Briselē... kā tieši tas, kā atteikties no Krievijas gāzes. Starp citu, tā bija tieši Eiropas Komisija, kas lūdza Vācijai slēgt Gazprom 2... Katra dalībvalsts Eiropas Savienībā arī uz savu roku tagad cenšas gūt gāzi, kur vien iespējams. Izrādās, ka ir gāze, kas nāk no Azerbaidžānas caur Turciju uz Grieķiju, tagad... ir savienota ar Itāliju. Itālija cenšas dabūt gāzi no Marokas, no Alžīrijas. Visi meklē gāzi. Un Eiropas Savienība jau arī ir teikusi, ka pamatā... gada beigās jau tas Krievijas gāzes imports būs diezgan niecīgs. Arī Vācijai. Un Vācija laikam pāries uz oglēm.

Bet - ko es gribētu pateikt. Mums jau nepiegādā gāzi vairs no Krievijas, nu, par ko ir runa! Kopš jūnija vairs Krievija nepārdod mums gāzi. Bija diezgan skaļš notikums, ka tagad... Krievija pateica Polijai un Bulgārijai, ka nepārdos gāzi, bet ar mums jau tas notiek, un labāk, ka mēs to tagad pasakām nekā gaidām, kad Putins pasaka, ka nepārdos...

Tā ka es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atvainojos, ka dažas jūsu ilūzijas sagrauju. Es vienkārši skatos statistiku - Eiropa patērē vairāk nekā 400, importē miljardu kubikmetru, bet Krievija, kas ražo vairāk par 600 miljardiem, - mēs atsakāmies... tātad nākamā ir Irāna ar 230. Un tālāk nekā nav: Katara - 175, Norvēģija - 120, Alžīriju te vēl pieminēja... kaut kādus 60 līdz 90 atkarībā no gadiem, Turkmenistāna - tikai 40. Respektīvi, pat šīs trīs valstis kopā nespēj nodrošināt Eiropas patēriņu. Kāds secinājums ir no tā visa?

Modernu katlumāju var uzbūvēt trīs četros mēnešos. Protams, mēs nevaram Rīgu pārkārtot, bet visas pašvaldības trīs četros mēnešos ir jāpārkārto tiešām uz šķeldu un kūdru. Ņemam vērā, ka šāda katlumāja pie vienādas jaudas aizņem 700 - tieši 700! - reižu mazāku teritoriju nekā attiecīgas jaudas vēja rotori. Tātad mēs nepiesārņojam Latvijas ainavu, mēs neizcūkojam teritoriju, mežus un lauksaimniecības zemes. Un nav nekā cita.

Latvijai nav nekādas citas iespējas, kā samazināt patēriņu no desmit divpadsmit teravatstundām gadā uz kādām sešām septiņām. Mājsaimniecībām tātad ievest tikai... Un nelolojam ilūzijas - vairāk par vienu diviem kuģiem mēs nevaram nopirkt. Šogad mums vispār nav iespējams vairs nopirkt sašķidrināto gāzi, tikai ceturtajā ceturksnī. Ar mokām mēs vienu kuģi varam dabūt. Tāpēc stāstīt te par Somiju un visādas citādas muļķības...

Tāpēc esam reālisti un sākam kaut ko darīt, un nemurgojam par fantāzijām. Neko vairāk par vienu diviem kuģiem uz nākamo gadu mēs dabūt nevaram. Nu nebūs nekāda sašķidrinātā gāze!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Šis jautājums nav tikai par gāzi. Tas vispār ir par enerģētiku, un šis jautājums ir, kā ir šobrīd, un šobrīd runāt atrauti par gāzi un nerunāt par elektrību ir, manuprāt, muļķīgi. Tāpēc es gribu pieskarties abiem.

Pirmkārt, Latvijā elektrību saražo un pēc tam caur mistiskiem starpniekiem pa lēto pārdod - nevis uzglabā, bet pārdod HES, un pēc tam ziemā pa dārgo iepērk. Rezultātā mēs maksājam... mūsu cilvēki atkal maksā augsto Skandināvijas elektrības cenu. Ļoti interesanti, vai ne. (Starpsauciens.)

Otrkārt, mūsu valstī bija valsts vadītājs Ulmanis. Jums ļoti patīk, Nacionālā apvienība, Ulmanis. Ulmanis uzbūvēja HES, lai būtu lētāka enerģija Latvijas iedzīvotājiem. Ko pa 20 gadiem ir uzbūvējusi šī vara, šī VIENOTĪBAS vara? (Starpsauciens: “Bibliotēku!”) Pasaulē dārgāko bibliotēku vai Ginesa rekorda cienīgu tiltu, un viss. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu vispār!”)

Tādēļ ir pilnīgi skaidrs: kad šī vara nomainīsies Latvijā, mums ir jārunā par elektrību divās sadaļās kā enerģētikas sastāvdaļu. Tas ir jauns HES, ko uzbūvēs Gobzems. (Starpsaucieni.) Tāpat kā Ulmanis uzbūvēja, tā arī Gobzems uzbūvēs HES. (Starpsauciens: “Kurā vietā?”; starpsaucieni.) Tur, kur bija... tur, kur bija projekts, tur arī uzbūvēs. Vajag skatīties tālāk. Tā ir viena lieta.

Un otra lieta...

Sēdes vadītāja. Paldies par priekšlikumu.

A. Gobzems. Katram un katrai - valsts palīdzēs katram un katrai ražot elektrību mājās. Uzliksim saules paneļus visiem par valsts naudu!

Par gāzi runājot. Starp citu, mums ir Dobeles gāzes krātuve. Dobeles gāzes krātuve mums ir... ir grūti pateikt to apjomu, bet, pieņemsim, kaut kur 5 līdz 11 miljardi. Pieci miljardi kubikmetru varētu būt Dobeles gāzes krātuvē. Pietiekami liela... ne tikai Inčukalns. Bet, ja izbūvētu Dobelē... mēs varētu samazināt izmaksas Latvijas iedzīvotājiem, turot pie sevis gāzi, ko mēs varētu tirgot tālāk. Vai tad tā nav?

Nevajag domāt šauri, nevajag domāt, ka mēs tagad atteiksimies no Krievijas gāzes, tad to pašu Krievijas gāzi no Vācijas vai Somijas iepirksim un būsim izpildījuši visas lietas. Ja visa Eiropas Savienība kopā neatsakās un nesāk iepirkt citur, tad mēs darīsim tieši tāpat, kā šobrīd darīs poļi un bulgāri - iepirks tieši to pašu gāzi, tikai par dārgāku cenu. Vai tad tā nav? Tā ir, un par to ir jārunā.

Ir skaidrs, ka īstermiņā un vidējā termiņā mums būs zināmas enerģētiskās problēmas. Bet tāpēc es sāku šo runu par elektrību. Kāpēc Latvijā par elektrību cilvēkiem ir tik daudz jāmaksā? Jūs solījāt. Cik ilgu laiku atpakaļ jūs solījāt OIK atcelt? Jūs visu laiku visu kaut ko esat solījuši, neko neesat izdarījuši. (Starpsauciens.) Es nerunāju par OIK... arī Šmits solīja, starp citu, būs lielais OIK atcēlējs, tā arī neatcēla. (Dep. D. Šmita starpsauciens.) Ko? Vai tad tā, Šmit, nebija? Bija. (Starpsauciens: “Gobzems arī...”)

Un vēl viena lieta, par elektrību runājot. Kāpēc...

Apvienojiet laikus, lūdzu, man arī.

Kāpēc Latvijā...

Sēdes vadītāja. Ir lūgts apvienot debašu laikus. Debašu laiki atbilstoši Kārtības rullim tiek apvienoti, bet aicinu runāt par priekšlikumu.

A. Gobzems. Kāpēc Latvijā “Latvenergo” tiek taisīts par uzņēmumu, kuram ir megapeļņa? Īstenībā tam būtu jābūt bezpeļņas uzņēmumam, lai lētāka elektrība būtu uzņēmējiem, lai lētāka elektrība un enerģija būtu cilvēkiem, mājsaimniecībām. Lai faktiski vienīgais, kam “Latvenergo” būtu līdzekļi, ir teiksim, investīciju attīstībai, nevis tas ir papildu elektrības nodoklis cilvēkiem un uzņēmējiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji aizbrauc prom no Latvijas, kāpēc cilvēki aizbrauc prom no Latvijas. Tāpēc, ka mums ir dārgi energoresursi. Tāpēc, ka mums VIENOTĪBAS vara ir zagusi “uz enerģētiku”.

Kola kungs, jūsu tētis ir zadzis uz OIK, manuprāt. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Manuprāt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu šādus apvainojumus... Ja jums ir kāda informācija, vērsieties tiesībsargājošās iestādēs! (Dep. R. Kola starpsaucieni.)

A. Gobzems. Manuprāt, OIK uzņēmējs ir jūsu tētis. (Dep. R. Kols: “Meli! Apvainojumi...”)

Sēdes vadītāja. Tātad vārds deputātam Mārim Možvillo. Vārds deputātam Mārim Možvillo. (Dep. R. Kola starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vārds deputātam Mārim Možvillo.

Lūdzu, ar šādiem nepārbaudītiem apvainojumiem nenāciet šeit runāt Saeimas tribīnē. (Dep. R. Kols: “Tev nebija jāsaka man... Domā, ko runā!”)

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

M. Možvillo. Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Es saprotu (Dep. A. Gobzems: “Ko tu satraucies?”; dep. R. Kols: “Es nesatraucos. Tev ir jāsatraucas. Tiesas priekšā arī kādreiz par saviem izteikumiem stāsies!”)... Es saprotu, ka tēmas ir daudz aktuālākas šobrīd zālē nekā tas, ko es gribu teikt. Bet es mēģināšu.

Kolēģi, mums ir jāapzinās divas faktiski ļoti svarīgas lietas - viena lieta, kas ir īstermiņā; otra, kas ir ilgtermiņā. Sākšu ar īstermiņu.

Mēs, atsakoties no Krievijas gāzes (es piekrītu, ka tas ir jādara), neesam gatavojušies tam jau gadus divdesmit - atteikties no gāzes adatas. Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka šobrīd ļoti daudzas apdzīvotas vietas, pilsētas, kur piekļūst gāze... pienāk gāze, ir “uzdurtas” uz gāzes adatas un ir ļoti atkarīgas, īpaši apkures sezonā, no gāzes. Lai tagad šo problēmu atrisinātu un šī zilā liesmiņa nodzistu, ir jāpiedāvā kāds siltuma avots, kuru mēs uzskatām... ka mums ir un mēs varam dedzināt, varam iegūt. Un te ir tā īstermiņa problēma.

Mēs esam pārāk vēlu pamodušies. Es nāku no nozares, kas nodarbojas ar koksni, ar šķeldošanu, ar kokmateriāliem, un zinu, ko tas prasa gan tehniskā nodrošinājumā, gan darbu paveikšanā, gan šo materiālu sagādāt un piegādāt. Un šeit ir pirmais īsais, šaurais stāsts jeb šaurais pudeles kakls.

Šobrīd, ja Latvija nolemtu pilnībā pāriet uz apkuri ar šķeldu... Mums trūkst aprīkojuma, ar ko šķeldu sagādāt. Mums trūkst aprīkojuma, ar ko šķeldu iegūt, un trūkst ļoti daudz darbaroku, jo, lai arī šis process ir mehanizējams, bet - ne tādā pakāpē, ka strādātu pāris cilvēku un iegūtu šo enerģiju.

Šobrīd viena ļoti populāra un liela Latvijas ražošanas firma (atrodas tepat netālu pie Rīgas) vēlas pāriet no gāzes uz šķeldu. Viņi to realizēs, bet tas nozīmē, ka šim uzņēmumam būs nepieciešams liels šķeldas apjoms, kas ir ļoti tuvu tam, ko patērē šobrīd Rīga. Ir pilsētas, kas arī ir izmantojušas šķeldu apkurei, un manis minēto problēmu - gan tehnisko, gan tīri dzīves diktēto - dēļ tām ir nācies savilkt jostas, samazināt apkures apjomus, jo vienkārši trūkst materiāla.

Tagad par ilgtermiņa problēmu. Ilgtermiņa problēma veidojas jau tagad, ka Eiropā ir stingri pieņemts zaļais kurss vai zaļā štelle, saucam, kā gribam, kur Excel tabulās ir vienojušies, ka tagad samazināsim ietekmi uz dabu. Šī zaļā štelle šobrīd ir ļoti pozitīvi uztverta visos kabinetos, bet ne pie ražotājiem. Es katrā ziņā šobrīd redzu to, ka Spānijas, Vācijas ierēdņi stāsta latviešiem, kā viņi zāģēs mežu, kur iegūs kūdru... vai iegūs... vai ļaus vai neļaus.

Mēs atceramies, ka pavisam nesen, ņemot vērā 30 neatkarības gadus, bija divi politiķi, kas sacentās retorikā, kurā vietā un kad ir jārāda savi krāni un buldozeri. Šobrīd varbūt šiem abiem politiķiem pienācis laiks padomāt, vai vienam, esot komisāra amatā, šis krāns un buldozers nav jāvelk ārā Eiropā un jāsāk domāt, kā pagriezt seju pret Latviju, un izdomāt, kā mēs varētu iztikt ar vietējiem kurināmajiem resursiem, kā no Eiropas direktīvām novirzīties par labu Latvijai.

Šobrīd es neredzu tādas tendences, jo - jo tālāk mēs virzāmies, jo tuvāk nāk apkures sezona, un šī apkures sezona būs ļoti smaga. Gan īstermiņā, ko es teicu, ka nav tehniskā aprīkojuma, kā sagatavot šķeldu, gan ilgtermiņā, ka nav šī redzējuma, ko mēs darīsim pēc trijiem, pieciem, septiņiem gadiem.

Somi ļoti ilgi cīnījās, un gandrīz izdevās panākt to, ka kūdru Eiropā definē kā ilgi atjaunojamo resursu. Latvija to nepanāca. Nezinu, vai krāni bija par vājiem, vai buldozeri... bet to nepanāca, un šobrīd mēs esam izvēles priekšā, kāda būs nākamā apkures sezona.

Es aicinu pieņemt šo priekšlikumu, bet apzināties, ka šī vasara būs ļoti sarežģīta sakarā ar nākamās apkures sezonas tuvošanos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es lūdzu vārdu šajās debatēs, tāpēc ka pēdējos gados, pat vēl pirms tiem notikumiem, kuri sākās februārī, jautājums par Baltijas valstu energodrošību ir bijis viens no karstākajiem Baltijas Asamblejas debašu jautājumiem. Es gribu teikt paldies gan Reinim Znotiņam, gan Ralfam Nemiro, kuri šajās debatēs ir piedalījušies pietiekami aktīvi un zina to situāciju, kāda ir Baltijas valstīs kopumā, ja runājam ne tikai par dabasgāzes tirgu, bet arī par visu enerģētiku kopumā.

Šo priekšlikumu es redzu kā Baltijas vienotību simbolizējošu priekšlikumu, jo Lietuva, kā mēs zinām, faktiski ir atteikusies no Krievijas dabasgāzes jau pirms vairākiem gadiem. Un šajā situācijā - pēc februāra - gan Lietuvas prezidents, gan Lietuvas premjerministre skaļi paziņoja visai pasaulei, ka neviens kubikcentimetrs Krievijas gāzes Lietuvā neieplūdīs.

Ja skatāmies, ko ir pateikusi Igaunija, varam redzēt, ka Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un tāpat Igaunijas ekonomikas ministrs Tāvi Āss aprīļa sākumā nāca ar paziņojumu, ka Igaunija līdz 2022. gada beigām pārtrauks jebkādas dabasgāzes piegādes no Krievijas, jo tā vienkārši ir vēsturiskā plūsma, ko viņi uzreiz nevar pārtraukt.

Ja skatāmies, kādus paziņojumus varam atrast no Latvijas valstsvīriem un valstssievām... Es mēģināju sameklēt. Vienīgais, ko es atradu, - premjerministra Krišjāņa Kariņa paziņojums, ka Latvija nepirks nevienu dabasgāzes kubikmetru rubļos. Nav runa par piegāžu pārtraukšanu, ir runa par to, ka nemaksāsim rubļos. Manuprāt, tas ir pārāk maigi šajā situācijā. Un tāpēc šāds politisks priekšlikums nu jau ir īsti vietā.

Ja skatāmies uz tiem reālajiem ekonomikas skaitļiem un reālo noslodzi, kāda dabasgāzei ir Latvijas tautsaimniecībā, tad, protams, redzam, ka tā situācija ir visai komplicēta, jo tie piegāžu apjomi, kuri mums ir nepieciešami gadā, ir virs 10 teravatstundām. Un ir jautājums - kā to nodrošināt? Droši vien tā tīri pragmatiski mums ir jāiet Igaunijas ceļam līdzīgs ceļš - ir jāpaziņo, ka mēs pārtraucam, bet droši vien ir jānosaka kaut kāds datums, ar kuru mēs pārtraucam. Tā tas būtu droši vien tādā gadījumā, ja šo priekšlikumu atbalstīs.

Tātad trešā lasījuma jautājums - kurš ir tas reālais termiņš, ar kuru Latvijas dabasgāzes sistēmā Krievijas gāze vairs neieplūst.

No otras puses - ja paskatāmies publiskos paziņojumus, redzam, ka Uldis Bariss, “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs, jau ir paziņojis, ka kopš 1. aprīļa nekas no Krievijas pie mums neieplūst.

Jautājums - vai mēs spēsim saglabāt to, ka neieplūst? Jautājums rodas, jo tas ir bijis šībrīža risinājums un to ir ņēmusi uz sevi nevis valdība, bet gan akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”.

Un šeit ir tas lielais jautājums - cik lielā mērā valdība sadarbojas ar šiem gāzes pārvades uzņēmumiem.

Ja paskatāmies, ko dara mūsu kaimiņi igauņi... Jūs visi droši vien zināt par to, ka Igaunija kopā ar Somiju ir izstrādājusi projektu, un tas projekts šobrīd jau ir tik ļoti augstā risinājuma stadijā, ka praktiski jau no šī gada novembra, kā viņi paredz, Paldiskos viņiem sāks strādāt peldošais naftas terminālis, kurš lielā mērā spēs nodrošināt tās... teiksim, novērst to deficītu, kas ir saistīts ar atslēgšanos no Krievijas dabasgāzes tirgus. Taču šo savu, caur Paldiskiem iepumpēto, dabasgāzi viņi tik un tā gatavojas glabāt Inčukalnā. Tātad viņi izmantos mūsu kopīgo, triju valstu kopīgo, sistēmu.

Gribu teikt vēl arī to, ka Igaunijā... visa šī Paldisku projekta realizācijā ir ļoti lielā mērā iesaistīti viņu energouzņēmumi, tātad gan “Elering”, gan “Gasgrid Finland”- gan Igaunijas, gan Somijas uzņēmumi.

Jautājums - kur ir mūsējie enerģētikas jomas uzņēmumi, cik lielā mērā tie sadarbojas ar valdību, lai šos jautājumus risinātu? Manuprāt, uzņēmumiem, kuri par to ir atbildīgi, šie jautājumi ir jārisina kopā ar valdību, kas par to ir atbildīga, - jārisina kopā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā gribētu tikai atgādināt (it īpaši deputātiem, kuri debatēja), ka 11. - deputātu Znotiņa un Cielēna priekšlikums nosaka, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas ir aizliegtas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī debatēs nav izteikuši pretēju viedokli. Vai kāds vēlas balsojumu? Deputāti atbalsta.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Ainars Bašķis (Dep. A. Bašķis: “Jā, jā, es esmu...”)... Ainars Bašķis ir, Krista Baumane, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Jānis Dombrava, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Krišjānis Feldmans, Jānis Krišāns, Inese Lībiņa-Egnere, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs... ir, Evija Papule, Igors Pimenovs, Juris Pūce, Juris Rancāns, Ilga Šuplinska, Edmunds Teirumnieks, Zenta Tretjaka un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš. Kolēģi, turpinām ar 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikumu, kas paredz papildināt 107. panta ceturto daļu ar jaunu - 3. - punktu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Tas paredz papildināt 107. pantu ar jaunu - 4.¹ - daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums, kas paredz izslēgt 112. panta 19. punktu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 15. - deputāta Nemiro priekšlikums, kas paredz precizēt likumprojekta 1. pantā paredzēto likuma 112. panta 19. punktu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 16. - deputāta Šmita priekšlikums, kas paredz precizēt likumprojekta 1. pantā paredzēto likuma 112. panta 19. punktu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 17. - deputāta Možvillo priekšlikums, kas paredz precizēt likumprojekta 1. pantā paredzēto likuma 112. panta 19. punktu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Kolēģi! Mans priekšlikums ir saistīts ar ūdeņraža pārvadi un šīs gāzes iekļaušanu kopējā gāzes pārvades tīklā.

Starptautiskā Atjaunojamās enerģijas aģentūra ir atzinusi, ka ūdeņradis ļauj sasniegt 1,5 grādu... temperatūras samazinājumu uz 2050. gadu. Tas arī saistīts ar zaļo kursu.

Un es aicinātu kolēģus padomāt arī par to. Un arī par nākotni - ka šo gāzes pārvades tīklu var pielāgot arī ūdeņraža pārvadei. Tas nozīmē, ka ūdeņraža pārvades tīkla attīstību būtu nepieciešams skatīt jau tagad, nevis gaidīt to brīdi, kad ūdeņraža pārvades tīkla attīstība... būs kaut kad atkal jāpārveido.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un izskatīt jautājumu par ūdeņraža pārvades tīkla attīstību arī Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā tikai atgādinu, ka priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 35, atturas - 7. Zālē šobrīd nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 55 deputāti.

Varam turpināt darbu.

S. Riekstiņš. Tātad par 17. priekšlikumu mēs balsosim vēlreiz?

Sēdes vadītāja. Jā, tātad balsosim vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 18. - deputāta Nemiro priekšlikums, kas paredz papildināt 112. pantu ar 20. punktu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es tikai gribu pavisam īsi pateikt visai Latvijas sabiedrībai: jūs tikko redzējāt momentu, kā SASKAŅA piespēlēja varai, - 10 frakcijas SASKAŅA deputāti atturējās.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu, runājiet.

A. Gobzems. Nebūtu atturējušies, nebūtu kvoruma bijis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nav vērts slēgt debates, jo nebija debašu par jautājuma būtību.

Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 19. - deputātu Znotiņa un Cielēna priekšlikums, kas paredz papildināt 112. pantu ar jaunu punktu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Taču es lūdzu balsojumu - kā deputāts.

Sēdes vadītāja. Tātad tiek lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātu Znotiņa un Cielēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar 117.¹ pantu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 21. - deputāta Možvillo priekšlikums, kas paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Bet es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K. Šadurskis (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs iepriekš, izskatot šo likumprojektu, atbalstījām 5. priekšlikumu, kurš noteic, ka sistēmas operators nodrošina infrastruktūru atomelektrostacijas būvniecībai. Es domāju, ka tas ir pareizi - atbalstīts priekšlikums.

Bet šis, 21., priekšlikums runā par to, ka Ministru kabinetam ir jāizvērtē un jāiesniedz Saeimai ziņojums par atomelektrostacijas būvniecības lietderību Latvijā.

Līdz ar to... es saprotu, ka šis Možvillo kunga priekšlikums bija labi domāts un tas ir pussolītis tajā virzienā, kādā mums vajadzētu iet, bet komisijā mēs nolēmām spert pilnu soli. Proti, iedomājamies situāciju, ka operators sāk rosīties, lai izpildītu 5. priekšlikuma normu, bet Ministru kabinets vēl kaut ko vērtē un iesniedz Saeimai ziņojumu, un līdz ar to... šis ziņojums var būt gan “par”, gan “pret”. Un tad nu ir ļoti jocīga situācija, kādā mēs esam nonākuši.

Tāpēc es ieteiktu spert pilnu soli, bet pussolīti - ne. Proti, šo, 21., priekšlikumu noraidīt, lai mums nebūtu pretrunīgas normas iebalsotas otrajā lasījumā.

Protams, likumprojektam ir arī trešais lasījums; tad to var labot, bet kāpēc neizdarīt šodien to, ko var izdarīt šodien?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā tikai atgādinu, ka komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Bet es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. Un 22. priekšlikums ir atsaukts.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi un virza skatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr. 1349/Lp13).

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu direktīvas normas attiecībā uz publiskā sektora un publiski finansētās informācijas atkalizmantošanu.

Uz otro lasījumu esam saņēmuši vienu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas ir redakcionāla rakstura - precizē termina “iestāde” definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 3. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz pirmo lasījumu izskatīja likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1356/Lp13).

Likumprojekts paredz, ka, sākot ar 2022. gada 16. jūliju, tiks piemērota jauna regula - Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2019/1009.

Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā tiek izdarīti, lai regulā noteiktās prasības attiecinātu uz mēslošanas līdzekļu apriti, kā arī precizētu terminus un izslēgtu aktualitāti zaudējušas normas.

Tiks precizēts, kuros gadījumos tiek anulēta reģistrācijas apliecība, līdz ar to uzņēmēji nevarēs izmantot negodprātīgi reģistrācijas apliecības anulēšanu.

Paredzot to, ka ražotājam ir jāveic uzskaite par Latvijā ražotajiem mēslošanas līdzekļiem vai substrātiem, kas tiek ražoti pēc individuālā pasūtījuma galalietotājiem, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem būs likumīgas tiesības kontrolēt šāda veida produkciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pārejas noteikumi tiks papildināti ar normu, kas nosaka, ka mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājam un ievedējam ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis” būs jāiesniedz līdz 2023. gada 31. janvārim.

Saskaņā ar likuma grozījumiem turpmāk tirgū varēs laist plašāku klāstu ar ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, līdz ar to mēslošanas līdzekļu ražotājiem būs iespēja palielināt savu ražoto mēslošanas līdzekļu klāstu, kurus tie ražo saskaņā ar regulu.

Mēslošanas līdzekļu ievedējiem turpmāk vairs nebūs jāuzrāda mēslošanas līdzekļu un substrātu marķējumi, tos ievedot Latvijā, taču tas nemainīs administratīvās izmaksas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 5. maijs.

Sēdes vadītāja. 5., ja?

J. Kursīte. Jā, 5.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 5. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi, šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ir izstrādājusi, lai novērstu praksē konstatētās problēmas un atšķirīgo interpretāciju starp civilās aizsardzības subjektiem. Spēkā esošā redakcija starp pašvaldībām, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Aizsardzības ministriju tiek izprasta dažādi, uzskatot, ka pašlaik Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais deleģējums neparedz pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus militārā iebrukuma un kara laikā, taču atbilstoši mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem ir nepieciešama civilās aizsardzības sistēmības gatavība arī karam, militāram iebrukumam... vai to draudu gadījumā, attiecīgi paredzot plānos gatavību šādām situācijām.

Līdz ar to būs papildinājumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, nosakot pienākumu pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļaut sadaļu par rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā, kā arī nosakot plānā iekļaujamo informāciju. Tādējādi tiks sekmēta vienotas izpratnes veidošanās par pašvaldību līmenī noteikto kompetenci un rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Latkovskis. Termiņš otrajam lasījumam - 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 5. maijs.

Lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO)”.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Māris Možvillo un Ēriks Pucens lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Cienījamā Mūrnieces kundze! Kolēģi deputāti! Jā, paldies Sprūdes kundzei, Gobzema kungam, Stepaņenko kundzei, Možvillo kungam un Pucena kungam par šiem priekšlikumiem.

Pagājušajā gadā demogrāfiskā situācija mūsu valstī tiešām bija kritiska: 17 115 jaundzimušie un 34 142 mirušie. Faktiski uz pusi vairāk arī kovida dēļ, tieši slimību dēļ mums pagājušogad šī situācija šāda ir.

Teikšu paldies Labklājības ministrijai, it sevišķu paldies - Demogrāfisko lietu centra vadītājam Imantam Parādniekam, kurš pēdējos divos trijos gados, kamēr es vadu Sociālo un darba lietu komisiju, ir daudz strādājis pie jautājumiem demogrāfijas lietu uzlabošanai.

Atgādināšu, ka mums no šī gada ir pieņemts būtiski palielināt ģimenes valsts pabalstu, tas tiešām ir būtisks pieaugums. Arī šogad nupat pieņēmām lietu, ka par “māmiņu algām” tiek maksāts sociālais nodoklis.

Šobrīd bērna piedzimšanas pabalsts ir 421 eiro. Dažas pašvaldības piemaksā, tad tas varētu būt kādi 500 eiro. Gadā tas mūsu valsts budžetā prasa apmēram 8 miljonus eiro, šāds priekšlikums prasa 85 miljonus budžetā. Mums ir jāturpina runāt par bērna piedzimšanas pabalstu, jā, tas nav mainīts jau ilgstoši. Šiem priekšlikumiem... es aicinu... nākt no valdības, saskaņojot ar mūsu valdības darba grupu, saskaņojot arī ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Un es lūgšu arī personīgi, lai mēs turpinām... no valdības puses arī pie šiem pabalstiem un to palielināšanas strādāt.

Bet tieši šo redakciju tad es aicinu noraidīt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Paldies, Skrides kungs, ka jūs atgādinājāt, ka tik tiešām mums ir ļoti zems dzimstības rādītājs. Man liekas, es varētu turpināt runāt, bet jums kā koalīcijas pārstāvim vajadzētu ne tikai runāt, bet jau pieņemt lēmumu un... jābūt šodien kaut kādam plānam un piedāvājumam.

Kad piedzimst bērniņš, es atvainojos, 421 eiro, nu... Nu tas ir pazemojums! Tu par 490 eiro vari nopirkt ratus no Polijas... ražošanas, nerunājot par savējo.

Bet, turpinot par statistiku, 2020. gadā mums 17 tūkstoši bērnu piedzima, 2019. gadā bija 18 tūkstoši, 2018. gadā bija 19 tūkstoši, 2017. gadā - 20 tūkstoši. Sanāk, ka principā katru gadu mums piedzimst apmēram par tūkstoti bērnu mazāk.

Kolēģi, lai jums ir vieglāk saprast, es gribētu šo piecu tūkstošu pabalsta apmēru izteikt arī citās mērvienībās, proti, nepieciešamie 88 miljoni eiro ir 0,8 procenti no valsts kopējā budžeta - 0,8 procenti! Šīs valsts, kuras pamatvērtība it kā ir stipra ģimene un kuras mērķis ir... vismaz vajadzētu būt demogrāfijas situācijas uzlabošanai.

Mēs varējām nopirkt CO₂ mērierīces, kas pasaka, ka vajag atvērt logu (3,7 miljoni eiro), 740 bērniem jau būtu pabalsts jeb katram 20. bērnam... Varēja uzlikt telefonā atgādinājumu reizi stundā atvērt logu, un miers.

Mēs varējām noorganizēt hokeja čempionātu kovida apstākļos bez lielas jēgas mūsu ekonomikai, uzņēmējiem, viesnīcām un ēdinātājiem. Atkal būtu bijis pabalsts katram 20. bērnam.

No viena VID aisberga, ko pēc tam ar lielu kaunu izķeksēja no Daugavas, varēja samaksāt šādu pabalstu 29 bērniem. Kopā vajag norakstīt 600 aisbergus, un pietiks visiem bērniem.

Gandrīz 10 procentu no nepieciešamajiem naudas līdzekļiem ir mistiska vakcinācijas biroja gada budžets. Pabalsts vienam bērnam ir vakcinācijas biroja vadītāja mēnešalga. Vai kāds ir sapratis, ko viņi vispār dara? Es nesaprotu. Pabalsts vienam bērnam ir vakcinācijas biroja ne tikai... Mēs norakstījām apmēram (tūlīt pateikšu, cik mēs norakstījām vakcīnu)... nopirka 5,3 miljonus vakcīnu, no kurām pusi tikai izvakcinējām, vairāk nekā 20 tūkstoši vakcīnu norakstīja, jo bija beidzies termiņš.

Gandrīz pusmiljonu vakcīnu - 473 tūkstošus - noziedojām citām valstīm, jo mums nebija, kur likt. Valsts budžetam tas izmaksāja divus miljonus 422 tūkstošus. Vairāk nekā 100 tūkstoši eiro izmesti, un vēl 2,5 miljoni eiro aizsūtīti citām valstīm. Par to naudu sanāktu pabalsts 520 jaundzimušajiem bērniem.

Vēl paliek pāri vairāki miljoni vakcīnu devu, un Ārlietu ministrija šobrīd meklē, kam varētu uzdāvināt, jo beigsies atkal termiņi un neviens tās vakcīnas nepērk. Nav pieprasījuma, bet Latvija plāno pieteikties vēl 632 tūkstošiem papildu devu, un visi laimīgi.

Mēs varējām ebreju kopienai par nacistiskās Vācijas nodarījumu samaksāt 42 miljonus, kas ir 48 procenti no summas, ko vajadzētu bērniem.

Rīgas pils dārza labiekārtošana - 70 tūkstoši ir paredzēti šogad. Nākamajā gadā - 50 tūkstoši.

Demogrāfijas pasākumam budžetā ir paredzēti 3,5 miljoni. Es aicinu novirzīt tos pilnībā uz bērnu piedzimšanas pabalstiem. 3,5 miljoni - tas ir 700 bērnu.

2020. gada decembrī Latvijā bija 27 tūkstoši trūcīgo personu un 40 tūkstoši maznodrošināto personu. Savukārt 2021. gada decembrī - attiecīgi 43,5 tūkstoši trūcīgo personu un 21,5 tūkstoši maznodrošināto personu.

Kāpēc mums Latvijā samazinās dzimstība? Vai šie dati liecina par pārticību? Par bērna piedzimšanas pabalstu vecākiem ir jānopērk gulta, matrači, kumodes, bērnu ratiņi. Cik vispār tagad maksā piena maisījums? Nu kādam taču ir bērni. (Starpsauciens.) 37 eiro maksā “Nannycare” kazas piens. Es domāju, mūsu bērni ir cienīgi saņemt vislabāko, vislabāko, vislabāko. Jāsaņem vislabākais. Man ir ļoti žēl klausīties kritiku tieši no sievietēm. Es vēl varētu saprast, ka vīrieši, nu, aizgāja...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso.

K. Sprūde. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “par”, viens deputāts runājis “pret” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 2. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Māris Možvillo un Ramona Petraviča lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāji var uzturēties Latvijā ar tiesībām strādāt divos gadījumos: ja viņi saņem uzturēšanās atļauju un ja viņi saņem ilgtermiņa vīzu, kuras izsniegšanas nosacījumi un darbība tika atrunāta šajā speciālajā likumā.

Abos gadījumos viņiem tiesības šeit uzturēties gadu. Tālāk tad jau risināsim šo jautājumu, ja būs apstākļi, bet - ar ko šobrīd sastopas... ar kādām problēmām sastopas šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāji? Atšķirība starp uzturēšanās atļaujām un vīzām ir tāda, ka cilvēkiem, saņemot ar biometriskām pasēm vīzas, jo ar biometriskām pasēm viņi nevar saņemt uzturēšanās atļaujas, nav iespējas deklarēt dzīvesvietu Latvijas Republikā.

To paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likums, jo šī likuma noteikumi nosaka, protams, arī pienākumu deklarēt savu dzīvesvietu. Tas ir pienākums ne tikai Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, bet arī tiem ārvalstniekiem, kuri uzturas Latvijā saskaņā ar uzturēšanas atļauju.

Par vīzām, protams, šajā likumā nekas netika paredzēts, jo šādi apstākļi vienkārši nebija notikuši. Līdz ar to šajā gadījumā ir radusies situācija, kuras dēļ Ukrainas civiliedzīvotāji ar uzturēšanās atļaujām ir tiesīgi šo deklarēšanās aktu veikt, tātad līdz ar to arī, saņemot dažādus labumus (piemēram, “Rīdzinieka karte” ir bez maksas), pensionāriem ir tiesības braukt sabiedriskajā transportā bez maksas.

Dažādi citi likumi darbojas, arī pamatojoties uz deklarēšanās tiesībām, piemēram, arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā nomainīt autovadītāja apliecību var tikai tāda persona, kura ir deklarējusies Latvijā. Bet savukārt tām personām, kurām ir biometriskās pases un kuras ir saņēmušas vīzu (un es teikšu, ka šādu cilvēku ir krietns vairākums), šajā gadījumā šī likuma nepilnība liedz iespēju nodrošināt sev tiesības uz deklarēšanās tiesībām.

Paralēli tam, ka mēs kopā ar kolēģiem piedāvājam šīs tiesības deklarēties Latvijā nodrošināt arī kā izņēmuma situāciju, pielīdzinot šo iespēju uzturēšanās atļaujai, mēs paredzam arī to, ka sods par nedeklarēšanos... jo mēs atceramies, ka tās personas, kurām ir uzturēšanās atļauja, atkal... savukārt saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu tām ir pienākums deklarēties Latvijas Republikā.

Attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem šis Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 16. pants, kurš paredz sodu par nedeklarēšanos, tomēr netiek piemērots, jo, mēs zinām, dažādi apstākļi ir saistīti arī ar... ir saistīta situācija ar to, ka ir grūtības saņemt tiesības iznomāt dzīvokli... un deklarēties ir sarežģīti. Bet, ja mēs paredzam to, ka šīs tiesības deklarēties būs nodrošinātas saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu... un tiks pielīdzinātas tām personām, kurām ir uzturēšanās atļauja, tad līdz ar to neradīsies problēmas arī izpratnē par Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām deklarēties, jo arī tiesības uz deklarēšanos izbeigsies tad, kad izbeigsies uzturēšanās atļaujas darbība vai vīzas darbība.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto... un es ceru, ka jūs arī sapratāt manu skaidrojumu... es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un risināt šo nelielo nepilnību mūsu likumdošanā, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem līdzvērtīgas tiesības arī savā starpā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā, balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Godātie kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus šīs Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Sakarā ar to, ka mums Baltijas Asambleja paralēli un Latgales forums... kongress, atvainojos, ļoti daudzi deputāti nav šodien sēdē.

Tātad neizgāja reģistrāciju: Krista Baumane... nav, Raimonds Bergmanis...  nav, Aldis Blumbergs... nav, Uldis Budriķis... neredzu, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Krišjānis Feldmans, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Krišāns, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa‑Egnere, Ralfs Nemiro... nav, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Juris Pūce, Juris Rancāns, Ilga Šuplinska, Ļubova Švecova, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Zenta Tretjaka, Jānis Urbanovičs, Inese Voika, Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pulksten 14.10, godātie kolēģi, sāksim izskatīt šā gada 7. aprīļa sēdes darba kārtību. Tātad pēc piecām minūtēm turpināsim darbu, bet šā gada... Pēc piecām minūtēm turpināsim darbu.

Šā gada 28. aprīļa Saeimas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 2. sēde
2022. gada 28. aprīlī

Par darba kārtību
- Priekšlikumi	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. A. Gobzems (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1424/Lp13)(Dok. Nr. 5804, 5804A)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Bankas likumā” (Nr. 1425/Lp13)(Dok. Nr. 5805, 5805A)
Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1426/Lp13)(Dok. Nr. 5806, 5806A)
Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1427/Lp13)(Dok. Nr. 5807, 5807A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr. 1428/Lp13)(Dok. Nr. 5808, 5808A)
Par likumprojektu “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1429/Lp13)(Dok. Nr. 5809, 5809A)
Par likumprojektu “Grozījums Streiku likumā” (Nr. 1430/Lp13)(Dok. Nr. 5810, 5810A)
Par likumprojektu “Grozījums Politisko partiju likumā” (Nr. 1431/Lp13)(Dok. Nr. 5820, 5820A)
- Priekšlikums	- dep. E. Šnore (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1433/Lp13)(Dok. Nr. 5822, 5822A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (Nr. 1435/Lp13)(Dok. Nr. 5829, 5829A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1437/Lp13) (Noraidīts)(Dok. Nr. 5832, 5832A)
- Priekšlikumi	- dep. K. Sprūde (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1439/Lp13) (Noraidīts)(Dok. Nr. 5836, 5836A)
- Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 1440/Lp13) (Noraidīts)(Dok. Nr. 5838, 5838A)
- Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
Lēmuma projekts “Par Madara Plepja apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 909/Lm13)(Dok. Nr. 5815)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Brigitas Būmeisteres atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 910/Lm13)(Dok. Nr. 5824)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Vinetas Vaiteikas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 911/Lm13)(Dok. Nr. 5825)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā” (Nr. 912/Lm13)(Dok. Nr. 5833)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Par deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Vai Izglītības un zinātnes ministrija lemj valstiski par skolu tīkla reorganizāciju” (Nr. 81/P13)(Dok. Nr. 5837)
Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1388/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5831)
- Ziņo	- dep. L. Medne
- Debates	- dep. E. Kucins
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Nemiro
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” (Nr. 1196/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5840)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1197/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5841)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (Nr. 1198/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5842)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1199/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5843)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1200/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5844)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr. 1201/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5845)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1202/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5846)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījums Civillikumā” (Nr. 1413/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5760, 5814)
- Ziņo	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1409/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5756, 5816)
- Ziņo	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1410/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5757, 5817)
- Ziņo	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 1411/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5758, 5818)
- Ziņo	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1412/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5759, 5826)
- Ziņo	- dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 1401/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5733, 5827)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1391/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5677, 5828)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
- Debates	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1368/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5835)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
- Debates	- dep. R. Znotiņš
	- dep. R. Nemiro
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Možvillo
	- dep. J. Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
- Debašu turpinājums	- dep. M. Možvillo
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr. 1349/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5839)
- Ziņo	- dep. I. Goldberga
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1356/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5502, 5853)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (Nr. 1435/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5829, 5829)
- Ziņo	- dep. A. Latkovskis
Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO)” (Nr. 908/Lm13) (Dok. Nr. 5811)
Par darba kārtību
- Priekšlikumi	- dep. A. Skride (pret)
	- dep. K. Sprūde (par)
	- dep. J. Stepaņenko (par)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Informācija par Saeimas sēdi

Balsojumi

Datums: 28.04.2022 09:09:07 bal001
Par - 27, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (1441/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 28.04.2022 09:15:16 bal002
Par - 26, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (1442/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 28.04.2022 09:16:28 bal003
Par - 27, pret - 43, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1444/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 28.04.2022 09:31:00 bal004
Par - 31, pret - 44, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1437/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 28.04.2022 09:42:04 bal005
Par - 34, pret - 44, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1439/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 28.04.2022 09:49:37 bal006
Par - 33, pret - 40, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1440/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 28.04.2022 09:50:52 bal007
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Madara Plepja apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (909/Lm13)

Datums: 28.04.2022 09:51:54 bal008
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Brigitas Būmeisteres atbrīvošanu no tiesneša amata (910/Lm13)

Datums: 28.04.2022 09:52:56 bal009
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Vinetas Vaiteikas atbrīvošanu no tiesneša amata (911/Lm13)

Datums: 28.04.2022 09:54:39 bal010
Par - 69, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā (912/Lm13)

Datums: 28.04.2022 09:58:39 bal011
Par - 57, pret - 1, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Sporta likumā (1388/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.04.2022 10:00:15 bal012
Par - 56, pret - 1, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Sporta likumā (1388/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.04.2022 10:10:24 bal013
Par - 50, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Sporta likumā (1388/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.04.2022 10:19:45 bal014
Par - 56, pret - 1, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Sporta likumā (1388/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.04.2022 10:22:01 bal015
Par - 60, pret - 2, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (1388/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.04.2022 10:26:00 bal016
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums (1196/Lp13), 3.lasījums

Datums: 28.04.2022 10:27:23 bal017
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1197/Lp13), 3.lasījums

Datums: 28.04.2022 10:28:10 bal018
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā (1198/Lp13), 3.lasījums

Datums: 28.04.2022 10:29:02 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 28.04.2022 11:04:27 bal020
Par - 59, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1199/Lp13), 3.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:05:33 bal021
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1200/Lp13), 3.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:08:18 bal022
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (1201/Lp13), 3.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:10:33 bal023
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1202/Lp13), 3.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:13:35 bal024
Par - 61, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civillikumā (1413/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:19:00 bal025
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1409/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:20:31 bal026
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālās drošības likumā (1410/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:22:23 bal027
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mobilizācijas likumā (1411/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:24:09 bal028
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1412/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:26:49 bal029
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vekseļu likumā (1401/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.04.2022 11:31:56 bal030
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1391/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.04.2022 12:30:22 bal031
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 28.04.2022 13:36:14 bal032
Par - 3, pret - 35, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 2.lasījums

Datums: 28.04.2022 13:36:47 bal033
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 28.04.2022 13:37:42 bal034
Par - 1, pret - 40, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 2.lasījums

Datums: 28.04.2022 13:39:11 bal035
Par - 16, pret - 29, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 2.lasījums

Datums: 28.04.2022 13:41:43 bal036
Par - 20, pret - 41, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 2.lasījums

Datums: 28.04.2022 13:42:15 bal037
Par - 57, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 2.lasījums

Datums: 28.04.2022 13:43:37 bal038
Par - 62, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas atklātības likumā (1349/Lp13), 2.lasījums

Datums: 28.04.2022 13:46:38 bal039
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1356/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.04.2022 13:48:47 bal040
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (1435/Lp13), 1.lasījums

Datums: 28.04.2022 13:49:38 bal041
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO) (908/Lm13)

Datums: 28.04.2022 13:58:16 bal042
Par - 24, pret - 38, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1445/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 28.04.2022 14:03:42 bal043
Par - 28, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1446/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 28.04.2022 14:04:11 bal044
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

28.04.2022.

9.00

11.00

13.30

14.10

15.30