Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit sestās sēdes turpinājums
2022. gada 21. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 7. aprīļa kārtējās sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Pašvaldību likums”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga. Lūdzu!
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13) skatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.
Uz otro lasījumu komisija saņēma 316 priekšlikumus, tai skaitā no vairākām sabiedriskajām organizācijām. Visi priekšlikumi tika plaši izdiskutēti, un uz to pamata tapa arī virkne komisijas priekšlikumu. Līdz ar to jūsu lemšanai tiek piedāvāti 299 priekšlikumi.
Diskusijas komisijā prasīja daudz vairāk laika, nekā sākotnēji tika plānots. Kopumā notika 30 komisijas sēdes un 20 darba grupas sēdes. Jāteic, ka Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija lūdza arī laiku savas pozīcijas saskaņošanai ar jaunievēlētajām pašvaldību domēm vēl pirms likumprojekta izskatīšanas sākšanas komisijā pirms otrā lasījuma.
Plašās diskusijas komisijas sēdēs, manuprāt, bija vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pirms likumprojekts tika iesniegts Saeimā, par daudziem likumprojektā regulētajiem jautājumiem starp dažādām iesaistītajām institūcijām tā īsti nebija panākta vienprātība. Otrkārt, šis būs likums, kas nomainīs 1994. gadā pieņemto likumu “Par pašvaldībām”. Un, treškārt, lai gan ekspektācijas, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas un jauna Pašvaldību likuma būtiski izmainīsies arī pašvaldību raksturs un darba organizācija, - likumprojektā tas tā īsti neatspoguļojas. Līdz ar to var teikt, ka pašvaldības būtiski nemainīsies, bet tiks ieviesti vairāki jauninājumi un to darbību sakārtos regulējošais likums.
Viens piemērs. Likumprojektā tiek paredzētas vairākas jaunas pašvaldību autonomās funkcijas vai precizēti tajās ietilpstošie uzdevumi. Komisija vienojās - ja Saeima otrajā lasījumā tos atbalstīs, diskusijas pirms trešā lasījuma gan par to praktisko saturu, gan par finansēšanas avotiem vēl notiks.
Tātad, kā jau teicu, uz otro lasījumu tika iesniegti 299 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 2. pantu “Likuma darbības joma”. Ņemot vērā, ka šim pantam nav būtiskas juridiskas slodzes un parasti tas tiek iekļauts, lai ierobežotu likuma tvērumu, komisija atbalstīja 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt no pašvaldības definīcijas vārdus, ka pašvaldība nodrošina savu darbību arī ar tās dibinātu kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurā pašvaldība ieguvusi kapitāla daļas... Ņemot vērā, ka 3. pantā nav nepieciešams uzskaitīt, caur kādām institūcijām pašvaldības veic savas funkcijas, ja tās netiek uzskaitītas visas, komisijā priekšlikums tika atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 3. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt šobrīd spēkā esošo pašvaldības definīciju. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Izsaka 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Pašvaldība ir atvasināta publiska persona - vietējā pārvalde -, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija - dome - un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.” Priekšlikums tika izstrādāts darba grupā, piedaloties plašam ekspertu un institūciju lokam. Un komisijas sēdē tika atbalstīts bez iebildumiem.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 3. panta otro daļu, jo Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir jau noteikts, ka pašvaldība ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 6. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz 3. pantu izteikt citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 7. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kurā tiek uzskaitīti pašvaldības darbības principi. Ņemot vērā, ka tas dublē jau citās likumprojekta normās un citos normatīvajos aktos noteikto, komisija nolēma neatbalstīt 7. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 8. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz veidot jaunas atvasinātas publiskas personas... vēlētas augstākā līmeņa pašvaldības. Šobrīd atbilstoši Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kas noteikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nav izveidotas reģionālās pašvaldības. Ņemot to vērā, komisija neatbalstīja 8. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. Turpmākie 25 priekšlikumi saistīti ar 5. pantu “Autonomās funkcijas”. Te būtiski atzīmēt, ka pašvaldību autonomo funkciju regulējumā lietoti dažādi termini attiecībā uz šo funkciju izpildi: “nodrošināt”, “organizēt”, “gādāt” un “veicināt”, ņemot vērā pašvaldībai veicamo atšķirīgo darbību raksturu vai pašvaldības iesaistes pakāpi konkrētās funkcijas izpildē.
Ar terminu “nodrošināt” saprotams, ka pašvaldībai ir jāpanāk pilnīga attiecīgās funkcijas realizācija savā administratīvajā teritorijā.
Savukārt ar terminu “organizēšana” saprotam organizatorisko darbību veikšanu, lai attiecīgais pakalpojums būtu pieejams iedzīvotājiem, taču tas neizslēdz arī pakalpojuma sniegšanu.
Termini “gādāt” un “veicināt” ir salīdzinoši elastīgāki un var izpausties kā konkrēta atbalsta sniegšana vai attiecīgu jomu sekmēšana pašvaldībām.
Līdz ar to 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs, jo pašvaldībai ir jāveic saistošo noteikumu kontrole pār ikvienu autonomo funkciju, par kuru ir izveidoti saistošie noteikumi, un likumprojektā nav pamata uzsvērt tikai vienu jomu. Komisijā atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē autonomo funkciju - gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī paredz tiesības noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Pēc plašām diskusijām panākts kompromiss. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tapis, pamatojoties uz “Rīgas Metropoles” iesniegto aicinājumu precizēt, ko ietver termins “satiksmes infrastruktūra”. Minētais priekšlikums to precizē, nosakot, ka tas ietver ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību. Priekšlikumā ir arī aizstāts vārds “nodrošināt” ar vārdu “gādāt”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 14. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot vārdus “profesionālās ievirzes izglītība”. Ņemot vērā, ka minētā kompetence izriet no Izglītības likuma, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt ar pašvaldības kompetenci interešu izglītības jomā. Priekšlikums tapis, pamatojoties uz “Rīgas Metropoles” aicinājumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām jau paldies komisijas vadītājai par visnotaļ detalizētu skaidrojumu par priekšlikumiem. Šajā gadījumā es gribētu vērst uzmanību tieši uz šo jomu, ko arī komisijas vadītāja uzsvēra, runājot par autonomajām funkcijām. Kas, manuprāt, ir īpaši svarīgi - ja mēs kaut ko papildinām, tad atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai ir jābūt arī skaidram redzējumam, kā šī funkcija tiks finansēta, kā tiks gādāts par tās finansējuma nodrošināšanu.
Arī komisijas vadītāja minēja, ka diskusijas lielā mērā vēl tikai būs, un es varu to tikai apliecināt, ka arī komisijā tādas īstas skaidrības - no Finanšu ministrijas - par virkni no šīm jaunajām funkcijām nemaz nebija, tāpēc cerēt uz efektīvu likuma izpildi, ja tam visam apakšā nav skaidri redzams finansējums, ir diezgan grūti. Normāla likumdošanas prakse prasītu - ja ir jauna funkcija, tad ir skaidrs redzējums, kā tā tiks finansēta.
Šo priekšlikumu es aicinu neatbalstīt, jo pašvaldību kompetenci jau nosaka Vispārējās izglītības likums un Izglītības likums. Šie likumi neparedz pašvaldības pienākumu gādāt par profesionālās ievirzes un pieaugušo izglītības pieejamību. Ņemot vērā to, ka profesionālās ievirzes izglītības iestādes var dibināt arī valsts vai privātpersonas, kā arī to, ka interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot izglītības iestādes un citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā... pēc attiecīgās licences saņemšanas pašvaldībā, nav saskatāms pamatojums, kā pašvaldības autonomo funkciju noteikt - paredzēt pienākumu gādāt par profesionālās ievirzes interešu un pieaugušo izglītības pieejamību.
Jāatzīst, komisijā bija garas diskusijas par šo jautājumu, bet tomēr līdz galam nedz man, nedz maniem kolēģiem, nedz virknei pašvaldību un pašvaldību organizāciju nekļuva skaidrs, ko tad īsti ar šo funkciju... kādā veidā izpaudīsies gādāšana par šo autonomās funkcijas reālo izpildi. Līdz ar to es aicinu kolēģus, vismaz savas frakcijas kolēģus, neatbalstīt 15. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Goldbergas kundze, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Komisija 14. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. 15. priekšlikumu.
I. Goldberga. 15. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Jā, tātad... lūdzu zvanu! (Starpsauciens.)
I. Goldberga. Nē (Starpsaucieni.)... Par 14. priekšlikumu bija debates. (Starpsauciens: “15. ...”) Nē. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tieši tā. Un par šo - 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu tātad bija debates, par kuru Valaiņa kungs ir lūdzis balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Goldberga. 16. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz 5. panta 5. punktu izteikt citā redakcijā. Par šo 5. punkta formulējumu notika ļoti plašas debates, kurās aktīvu dalību ņēma arī Kultūras ministrija un dažādas kultūras institūcijas un piedāvāja vairākas redakcijas. Rezultātā tika panākts kompromiss - 17. - komisijas priekšlikums. Līdz ar to Viktora Valaiņa priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad izstrādāts, pamatojoties uz Kultūras ministrijas ierosinājumu, izdiskutēts darba grupā un atbalstīts komisijā. Vēlos jūs informēt, ka attiecībā uz pašvaldības iespēju sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm komisijas redakcija izstrādāta maksimāli plaša - šeit ir maksimāli plašas pašvaldības iespējas sniegt atbalstu dažādām kultūras norisēm neatkarīgi no mākslas veida, neatkarīgi no tā, vai tas ir amatieru līmenī. Pašvaldība, piemēram, var sniegt atbalstu amatiermākslas kolektīviem vai profesionālā līmenī. Komisijas priekšlikumā netika izdalīta kāda atsevišķa grupa, atstājot rīcības brīvību pašvaldības ziņā. Komisijā 17. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R. Jansons (NA).
Labdien vēlvienreiz! Runāšu kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs.
Aicinu deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo tas pašvaldībām paver plašas iespējas sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu ne tikai kā kultūras baudītājiem, bet sniegt iespēju iedzīvotājiem arī pašiem piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm.
Kultūras ministrijas piedāvājums, rūpējoties par kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norisi nākamajā gadā, bija šo priekšlikumu papildināt ar piebildi, ka pašvaldības autonomā funkcija ir arī sniegt atbalstu pašvaldības teritorijā darbojošamies amatiermākslas kolektīviem.
Minētā piebilde deputātu vairākuma atbalstu neguva. Protokolam vēlos teikt, ka komisijas pagājušā gada 15. decembra sēdē, diskutējot par šo jautājumu, Juridiskā biroja atzinums bija, ka pašvaldības atbalsts amatiermākslas kolektīviem jau izriet no šī likumprojekta 17. priekšlikumā definētās darba grupas redakcijas, kas pārtapa par komisijas redakciju.
Darba grupas - vēlāk komisijas - redakcija tika izstrādāta maksimāli plaša, kā jau komisijas priekšsēdētāja minēja, - lai nebūtu papildu izdalīta kāda atsevišķa grupa. Taču jāpiebilst (protokolam), ka šī redakcija pašvaldībām tātad nosaka autonomo funkciju - sniedzot atbalstu kultūras norisēm, sniegt atbalstu arī pašvaldības teritorijā darbojošamies amatiermākslas kolektīviem. Pašsaprotami, ka pašvaldības sniegtu arī atbalstu, lai tās kolektīvi varētu piedalīties Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos - svētkos, kas ir pamatā mūsu kultūras identitātei.
Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es nekādā gadījumā neesmu ne pret šo priekšlikumu, ne pret tā būtību, bet es vēlos iezīmēt vienu nelielu absurdu - absurdu, ko šis priekšlikums īstenībā... zināmā mērā atspoguļo, tāpat kā šis viss likumprojekts kopumā.
Šis likums ir izstrādāts pirmskara laikā - laikā, kad pašvaldībām bija citi uzdevumi, citi mērķi, citas problēmas. Šodien mēs tiekamies ar pašvaldību vadītājiem. Daudzi no viņiem saka, ka viņi vairs neplāno vai nevar atļauties plānot pilsētas svētkus, dažādus kultūras pasākumus un tamlīdzīgi. Šinī brīdī viņu galvenās problēmas ir ne tikai bēgļu uzņemšana, viņu izmitināšana, ne tikai bēgļu bērnu nodrošināšana skolā, pedagogu piesaiste, šo bērnu pabarošana. Pašvaldību uzdevumos ir arī... Mēs redzam, kā pašvaldības zināmā mērā nodarbojas arī ar ārpolitiku, ziedojot līdzekļus, sniedzot palīdzību Ukrainai.
Pašvaldību funkcijas pēc 24. februāra ir ļoti, ļoti krasi mainījušās. Pašvaldības satraucas par savām finanšu iespējām, ka tās jau šobrīd nespēs nodrošināt savus pakalpojumus, pamatpakalpojumus, pilnā apmērā, tai skaitā rūpējoties par civilo aizsardzību, kur būtu jāstrādā roku rokā ar valsti. Bet, ja mēs liekam... un sakām, ka “pašvaldības uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošās kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm” - jā, piekrītu, kolēģi, pilnīgi piekrītu tam.
Bet šobrīd pašvaldībām aktualitātes un problēmas ir pilnīgi citas. Parunājiet, lūdzu, ar pašvaldību vadītājiem, parunājiet ar Latvijas Pašvaldību savienību. Daudzām koalīcijas partijām ir pašvaldībās arī savi deputāti, savu domju priekšsēdētāji. Kas ir viņu problēmas šodien numur viens? Tās problēmas, kolēģi, ir pilnīgi citas nekā šajā likumprojektā.
Tāpēc, kolēģi, vienkārši saprotam vienu lietu - ka mums vienā brīdī nāksies šo likumprojektu visu pēc būtības pārtaisīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tavara kungs, jūs prasāt balsojumu par priekšlikumu? Nē. Paldies.
Goldbergas kundze, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad debatēs balsojums netika prasīts. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 18. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 6. punktu citā redakcijā. Attiecībā uz šo pantu, kas nosaka pašvaldības kompetenci iedzīvotāju veselības jomā, bija iesniegti arī virkne Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras apsvērumu un priekšlikumu, kuri tika diskutēti arī atsevišķās darba grupās, kā rezultātā tapis 21. - komisijas priekšlikums. Galvenie diskusiju punkti bija saistīti ar pašvaldības lomu iedzīvotāju veselības saglabāšanā un pakalpojumu pieejamības organizēšanā, kā arī - kur un vai likumā atsevišķi jāparedz pašvaldību loma atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā. Komisijā 18. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 19. - deputāta Jura Pūces priekšlikums. Arī piedāvā citu redakciju minētajam punktam. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 20. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī piedāvā citu redakciju minētajam punktam. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par 20. priekšlikumu.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Es vēlētos papildināt komisijas vadītājas sacīto pie 18. priekšlikuma. Šis, 20., priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, izstrādāts kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Sāls jau ir šajā priekšlikumā, šajos vārdos - “nodrošināt veselības aprūpes pieejamību”. Tas, protams, pēc vairākām darba grupām ir pārgājis arī komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kur gan mans, gan Pūces kunga priekšlikums ir apvienots. Bet ir svarīgi saprast... un es gribētu, lai tas arī šajās debatēs paliek: tas nebūt nenozīmē to, ka pašvaldībām šī norma uzliks par pienākumu tagad slēgt savas poliklīnikas vai pārtraukt nodrošināt kaut kādu veselības aprūpes pakalpojumu, ko viņi dara paši saviem spēkiem.
Es domāju, šīs normas jēga ir motivēt pašvaldības iesaistīt privāto sektoru palīdzības sniegšanā, bet nekādā gadījumā šo normu nevajadzētu uztvert kā tādu virsnormu, kas varētu dot palīdzību šajās privāto un publisko personu savstarpējās cīņās par to, kurš sniegs vienu vai otru pakalpojumu. Mēs zinām, cik tās situācijas ir dažādas. Piemēram, Valmierā viņi izvēlas ļoti daudz pakalpojumu slimnīcā... Pakalpojumus ļoti labi varētu veikt arī privātais, tomēr pati pašvaldības slimnīca izvēlas tos sniegt. Un ir citas pilsētas, kurās tas notiek citādi, kur to dara privātais. Katra no šīm situācijām ir specifiska.
Tas bija... šos jautājumus... Diskusijas bija diezgan garas, un tās notika ne tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, bet arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, tās notika Veselības... uzņēmēji šajā arodbiedrībā, organizācijā... kur ir šie privātie apvienojušies. Protams, ir jūtama vēlme iet iekšā tajā lauciņā, kur darbojas publiskais sektors. Arī publisko sektoru es pilnībā izprotu, kad viņi runā par to, ka negrib to darīt.
Šajā gadījumā priekšlikums ir ar domu - veicināt sadarbību. Varbūt pašvaldībām paskatīties mazliet plašāk, būt atvērtākām, bet nekādā gadījumā tas nedod nekādas priekšrocības privātajam sektoram iet iekšā publiskajā tirgū pašvaldībās vai valstī, lai pārņemtu šos pakalpojumus savā rūpē.
Tā ka, manuprāt, bija svarīgi no šīs tribīnes to pateikt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Valaiņa kungs, vai jūs lūdzat balsojumu? Nē.
Goldbergas kundze, lūdzu, komisijas vārdā...!
I. Goldberga. 20. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pamatojas uz iepriekš minētajiem priekšlikumiem un diskusijām darba grupā un noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir “gādāt par iedzīvotāju veselību - īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 22. - deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz izteikt 5. panta pirmās daļas 8. punktu jaunā redakcijā. Ņemot vērā, ka priekšlikums piedāvā konceptuāli atšķirīgu pieeju funkciju uzskaitīšanai un citos gadījumos netiek norādītas atsauces uz speciālajiem normatīvajiem aktiem, minēto priekšlikumu komisija neatbalstīja. Tāpat vēršu uzmanību, ka tieši šī kompetence veikt darbu ar jaunatni ir ļoti detalizēti aprakstīta likumprojekta anotācijā, kas tapusi ar aktīvu Latvijas Jaunatnes padomes līdzdalību. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par priekšlikumu.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. K. Feldmans: “Atkal pēc Lemberga priekšlikuma...”)
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, tāpat kā to ir izdarījusi komisija, bet es mēģināšu paskaidrot, kāpēc.
Šeit pareizi komisijas vadītāja minēja, ka jau likumprojektā un pamattekstā ir minēta jauna pašvaldības funkcija - “veikt darbu ar jaunatni”. Bet šobrīd arī tas, kas ir aprakstīts likumprojekta anotācijā, manuprāt, ir pārāk nepietiekami un nekonkrēti, jo jaunievēlētās pašvaldību organizācijas un pašvaldības... tāpat kā tās pašvaldības, kas bija pirms pašvaldību vēlēšanām, tāpat arī jaunievēlētās pašvaldības, lai vai kādas tās būtu - konservatīvas, liberālas, vienalga -, turpina uzdot šos jautājumus: kas tas tāds ir; ko mēs ar to saprotam? Un tas, kas ir minēts anotācijā, vēl joprojām ir nepietiekami.
Es aicinātu šo funkciju “veikt darbu ar jaunatni”... vai nu uz trešo lasījumu veikt dziļāku skaidrojumu un ar pašvaldību organizācijām tad vienoties, kas tas tāds īsti ir, vai svītrot ārā. Jo tad tā būs vienkārši ielikta funkcija, laba griba. Visi saprot, jā, vajag rūpēties par jaunatni, bet - ko mēs ar to saprotam? Manuprāt, jābūt daudz konkrētākiem.
Paldies, un aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, jūs lūdzat balsojumu par šo priekšlikumu? (Dep. V. Valainis: “Nē.”) Paldies.
Goldbergas kundze, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Gribu atgādināt, ka komisijā bija iespēja iepazīties arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgi ar jauniešu organizācijām izstrādātajām vadlīnijām pašvaldībām darbā ar jaunatni. Tās bija ļoti izsmeļošas un, manuprāt, pārliecinošas. 22. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 23. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums. Paredz vārdu “dzīvoklis” aizstāt ar terminu “mājoklis” un papildina funkciju ar pašvaldības lomu “veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu”. Vēršu jūsu uzmanību, ka termins “dzīvoklis” tiek aizstāts ar terminu “mājoklis”, tas ir redakcionāls labojums un ir tulkojams sistēmiskajā... likumu par dzīvokli... likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”... Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas pausto viedokli, definējot autonomās funkcijas nosaukumu, pietiek ar lakonisku nosaukumu “mājoklis”, kas nozīmē sniegt palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā, savukārt speciālais likums detalizē, kādā veidā šī palīdzība tiek sniegta. Komisija ir atbalstījusi 23. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par 23. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, ja jūs iepazīsieties ar šo pieprasījumu... ar šo priekšlikumu, tā saturs... Es atļaušos to nolasīt. Domāju, daudzi kolēģi nav ar to iepazinušies. Tātad - “sniegt palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā, veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu”.
Es visādā veidā atbalstu šo priekšlikumu, un tas, neapšaubāmi, ir svarīgs, bet, es domāju, ikviens, kas ir ar šiem jautājumiem saskāries kaut reizi, saprot to, ka nevienas pašvaldības iespējās nav kaut ko tādu reāli izdarīt. Es pilnībā atbalstu Dolgopolova kunga iniciatīvu par šī jautājuma aktualizēšanu, iekļaušanu šajā likumprojektā pie autonomajām funkcijām, bet, ja mēs šo jautājumu esam iekļāvuši pie autonomajām funkcijām, tad šis priekšlikums vairāk nekā jebkurš cits ilustrē to, ka, ja mēs kaut ko nolemjam, mums jāsaprot arī, kā mēs to izpildīsim.
Mums Latvijā ir viena pašvaldība - viena pašvaldība pa visu Latviju! -, un tā ir Valmiera, kas ir pati saviem līdzekļiem uzbūvējusi vienu jaunu daudzdzīvokļu namu. Kaut kad vēsturiski tas ir noticis Rīgā. Bet visi citi objekti, kas tādi ir tapuši, ir tapuši ar valsts atbalstu, galvenokārt ar valsts atbalstu - vai tās ir bijušas budžeta kvotas, vai tas ir bijis struktūrfondu finansējums. Arī visi nākotnes sapņu projekti, kas varētu tikt īstenoti... ko runā par daudzdzīvokļu namu atjaunošanu, - visiem tiem ir finansējums... Ārējais finansējums vai valsts budžeta finansējums tam visam tiek nodrošināts. Pašvaldībām sava budžeta ietvaros to gluži vienkārši nav iespējams īstenot.
Šis priekšlikums ir atbalstāms, bet tam pretī ir jāstāv naudai.
Zakatistova kunga vairs nav zālē, bet, nu, kāds... Es domāju, uz trešo lasījumu te ļoti būtiski jārunā ar Finanšu ministriju, jo mēs, es domāju, visi, visi vēlamies pieņemt tādu likumu, kurš pēc būtības tiktu arī pildīts, lai tās nav tikai tukšas normas, kas ir iestrādātas un par kurām mēs varam skaisti parunāt, bet kas dzīvē nestrādā.
Šis priekšlikums ir ar ļoti lielu naudas ietilpību, un paldies Dolgopolova kungam par to, ka viņš to iesniedza, aktualizēja šo jautājumu. Aicinu arī atbalstīt šo priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu ir ļoti nopietni jārunā par to, kāda būs valsts dalība vai līdzatbildība šīs normas izpildē. Vienas pašas pašvaldības to nav spējušas izpildīt (ar atsevišķiem izņēmumiem) un arī turpmāk pilnīgi noteikti nespēs izpildīt, ja tur nebūs ārēja finansējuma palīdzības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Paldies Valaiņa kungam par lielo atbalstu šim priekšlikumam. Bet tomēr taisnības labad es gribētu dažus vārdus pateikt, kas attiecas uz šo priekšlikumu.
Jā, tiešām budžeta izdevumos un pašvaldības budžetos šāda veida programmas ir paredzētas tikai pakārtoti, nevis pa tiešo. Bet kas notiek praksē? Ja jūs iebrauksiet Rīgā no Dreiliņu puses, jūs redzēsiet veselu ciematu, kurš arī tā saucas “Dreiliņi” un kurš bija pirmais projekts Latvijas Republikā pēc neatkarības atgūšanas, ko veica Rīgas pašvaldība, atjaunojot veselu grupu bijušo māju, faktiski mājokļu skeletus, un izveidojot dažādu veidu dzīvojamo fondu - tur bija sociālie dzīvokļi, bet bija arī dzīvokļi pārdošanai. Tādu sociālo māju būvniecība Rīgā ir gājusi ļoti lielā plašumā, un tādu māju ir pietiekami daudz. Tādas mājas ir arī citās pašvaldībās, jo pašvaldībām jāpiedāvā dzīvokļi iedzīvotājiem, dažādu veidu dzīvokļi, tai skaitā arī sociālais fonds.
Līdz ar to šeit ir runa par to, ka šāda veida funkcija jau notiek šodien. Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Varbūt mans priekšlikums ir pārāk, nu, es teiktu tā, maigs, jo, godīgi sakot, tikai tuksnesī nav vajadzīgas pašvaldības, tur pietiek ar Ministru kabinetu, bet pašvaldības ir domātas cilvēkiem, un cilvēki tās veido. Ja nav cilvēku, nav arī pašvaldības. Cilvēki nez kāpēc ir pieraduši uzturēt jumtu virs galvas un dzīvot dzīvojamā fondā savos dzīvokļos, savrupmājās un tā tālāk. Līdz ar to, ja pašvaldība grib, lai būtu iedzīvotāji, kas uztur šo pašvaldību, tad ir jārūpējas arī par mājām. Tas ir otrs moments.
Trešais moments. Ļoti būtisks moments. Norma, kas ir paredzēta šinī priekšlikumā, ir pašvaldību tiesība rīkoties. Tiesība (pasvītroju to), pienākums.
Un pēdējais. Es piekrītu Valaiņa kungam tikai vienā momentā. Tiešām finansēšanas modelis pēc reformas... tas netika izstrādāts ne pirms, ne pēc reformas. Bet pašvaldību budžeta jautājumi ir svarīgi jautājumi. Tā ir svarīga kopējā konsolidētā valsts budžeta sastāvdaļa. Bet, veicot savas autonomās un citas funkcijas, pašvaldībām tomēr jārīkojas ar dalīto finansējumu, kur viņi ir rīcībspējīgi un pilnībā atbildīgi par to.
Un šeit ir viens no nodokļiem, kas ir tīri pašvaldības nodoklis jau šodien de facto, ne de iure, - tas ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir pēc būtības infrastruktūras nodoklis, uz kura rēķina var risināt arī daudzas ar mājokli saistītas problēmas. Bet tas nenoņem no Ministru kabineta un arī no Saeimas atbildību par to, ka jādomā par jaunu, modernu pašvaldību finansēšanas modeli.
Paldies par atbalstu šim priekšlikumam.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Kolēģi, es no visas sirds pateicos gan SASKAŅAS deputātam Sergejam Dolgopolovam, gan ZZS deputātam Viktoram Valainim. Pirmajam - par šī priekšlikuma, ļoti svarīga priekšlikuma, iesniegšanu, otrajam - par šīs diskusijas ierosināšanu otrajā lasījumā.
Pirmām kārtām Dolgopolova kungs jau precizēja Valaiņa kunga teikto par to, ka ne tikai Valmiera vien, bet arī Rīga ir uzcēlusi veselus kvartālus. Pateicoties tieši Rīgai un jaunuzceltajām sociālajām mājām, palīdzības likumā, tātad likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, parādījās vesela jauna sadaļa par to, kas ir sociālā māja.
Protams, ir lieli strīdi par to, kā turpmāk attīstīt mājokļus Latvijā, kā risināt tās milzīgās problēmas, kuras visas ir iezīmētas OECD speciālajā pētījumā un ziņojumā par situāciju ar mājokļiem Latvijā.
Bet ir nepārprotami, ka Eiropa virzās uz to, ka ne tikai transports... Mēs redzam, ka priekšroka pašlaik tiek dota gan sabiedriskajam transportam, gan īrētajiem automobiļiem. Arī mājokļu politikā sabiedrībā Eiropa virzās uz to, ka nav obligāti, lai dzīvoklis būtu tavā īpašumā. Ir obligāti, lai tev ir mājoklis, lai tev ir jumts virs galvas.
Tieši šī norma likumprojektā sniedz pašvaldībām ļoti plašas iespējas, ļoti plašas. Sākot ar vides pieejamības jautājuma risināšanu. Atgādināšu, ka mums bija problēmas, bija... un Rēzekne pie visas lielās vēlmes palīdzēt cilvēkiem pielāgot mājokļus (tiem cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams) nebija spējīga... jo tas nebija iespējams, jo nebija attiecīgu normu likumos. Tieši norma Pašvaldību likumā veidos to jumtu, to vispārējo iespēju izstrādāt ļoti daudzas programmas - gan fasāžu atjaunošanai, gan siltināšanai, gan vides pieejamības jautājumu risināšanai, gan pārbūvēšanai, renovēšanai, gan alternatīvo apkures sistēmu un citu enerģētisko risinājumu ieviešanai.
Tā ir nākotne, un man ir liels prieks, ka likumprojekts “Pašvaldību likums”, pie kura mūsu komisija strādāja ļoti ilgi un ļoti rūpīgi... Paldies komisijas priekšsēdētājai Ingai Goldbergai par milzīgo darbu, ko viņa ir paveikusi. Tas rezultāts, kuru pašlaik mēs redzam, tiešām būs ļoti svarīgs jumta likums visām pašvaldībām. Es ļoti ceru, ka nākamā Saeima šo likumu nesabojās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Kolēģi! Ar šo pašvaldību dzīvojamo fondu problēmas pieaug atkarībā no attāluma no Rīgas - centra. Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka - jo tālāk no Rīgas, jo šis dzīvokļa jautājums paliek arvien aktuālāks un sāpīgāks.
Es ceru, ka kolēģi ir iepazinušies ar tādu lietu kā Valsts kontroles ziņojums par dzīvojamā fonda situāciju Latvijas pašvaldībās. Ja nemaldos, 2016. gadā šis pētījums tika veikts. Šajā pētījumā atklājās lietas, par kurām šobrīd neviens nav gatavs runāt. Konkrēti - šo mājokļu kvalitāte kā tāda. Tā būtu viena problēma - kvalitāte.
Otra - arī piederības jautājums ir ārkārtīgi būtisks, jo, kā jau teicu: jo tālāk no Rīgas, jo šīs problēmas pieaug, tāpēc ka novados vai ne pie pilsētas esošajās apdzīvotajās vietās ir ļoti daudz problēmu tieši ar mājokļu piederību, jo nav laikus sakārtots... un arī iedzīvotāji nekārtoja... par kolhoza pajām iegūtos dzīvokļus... nerisināja šo jautājumu par māju kopīpašumu, zemi zem mājām. Kā rezultātā šobrīd šo bezsaimnieka mantu ir pārņēmuši “Valsts nekustamie īpašumi”.
“Valsts nekustamie īpašumi” šobrīd arī īsti nezina, ko darīt ar šīm mājām. Līdz ar to veidojas apburtais loks - ja iedzīvotājs grib ko darīt, tad viņu ierobežo šī neskaidrā juridiskā situācija ar dzīvojamo fondu.
Es aicinu uz trešo lasījumu kolēģus arī apdomāt komisijā un izskatīt priekšlikumu, ka reģionos šī bezsaimnieka manta nevis nonāk valsts īpašumā, bet tiek nodota pašvaldības īpašumā. (Starpsauciens.) Ko, lūdzu? (Starpsaucieni.) Labi. Tad, ar vienu vārdu sakot, nekas “nespīd” un pašvaldības turpinās cīnīties ar šo mūžam nesakārtoto īpašumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Goldbergas kundze, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. 23. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta, un debatēs tātad par priekšlikumu netika lūgts balsojums. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 24. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz citu autonomās funkcijas formulējumu. Pēc diskusijām ar speciālistiem tika izveidots jauns 25. - komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu, nosakot, ka pašvaldības autonomā funkcija ir “īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 26. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto normu pašvaldībām izveidot un finansēt pašvaldības policiju. Pēc aktīvas Iekšlietu ministrijas un atbildīgo institūciju iesaistes un papildu diskusijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā komisija 26. - deputāta Valaiņa priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par 26. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Te kāds kaut ko ir aizmirsis. (Parāda tribīnē atstātu piezīmju lapiņu.)
Tā, 26. - par pašvaldības policiju, kolēģi! Šobrīd... taisnība, šo jautājumu izskatīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā. Ir pilnīgi skaidrs... un varētu uzteikt šībrīža Valsts policijas un pašvaldību policijas savstarpējo sadarbību un tādu, kā teikt, sadarbības attīstību, kas arī palīdz arvien vairāk novērst šo dubulto uzraudzību pār kārtības funkcijas nodrošināšanu.
Funkciju pārklāšanās ir bijusi ilgus gadus, un, protams, tas nekādā veidā neliecina par efektīvu valsts pārvaldi. Tomēr mēs visi redzam to, ka katrā pašvaldībā šobrīd ir izveidota pašvaldības policija. Pēc administratīvi teritoriālās reformas man būtu grūti nosaukt pašvaldību, kurā tādas nav. Ir izveidojušies arī dažādi, tā teikt, kuriozi un tādas situācijas, kur pašvaldības policija, manuprāt, ir pat lieka.
Bet ar šo pamatnormā apstiprināto priekšlikumu... kolēģi, mēs ar šo likumu uzliekam obligāti izveidot pašvaldības policiju... citstarp ar piebildi - “finansējot pašvaldības policiju”, vēl vairāk uzsverot to, ka tā jāfinansē no pašvaldību budžetiem. Valsts... šajā pašvaldību policijā nodarbināto skaits ir mērāms jau šobrīd... es domāju, kāds pusotrs tūkstotis pašvaldību policistu jau ir.
Pēc būtības pilsētās, novados kārtības policija jau gadiem neuztur... To dara pašvaldības policija. Valstspilsētās tas ir pilnīgi noteikti. Tā arī notiek, izņemot Rēzeknes gadījumu, kas ir izņēmums. Rēzekne savulaik atteicās veidot pašvaldības policiju, tur tas jādara Valsts policijai. Arī Jēkabpilī tā kādu laiku bija, bet tur arī sen izveidota... atkal izveidota pašvaldības policija.
Šobrīd šī ir viena no lielākajām jaunajām funkcijām, kurai tā arī likumprojekta izskatīšanas laikā nav skaidri atbildēts ne tas, cik tas maksā, ne tas, cik valsts šīs jaunās funkcijas īstenošanai ir gatava sniegt palīdzību.
Kolēģi, šeit ir jāuzsver tas, ka pašvaldībās bija pašvaldības policija un šodien tā tur ir. Tas nav pašsaprotami, tā ir katras pašvaldības izvēlēta brīvprātīga funkcija. Likums pašvaldībām nenosaka šodien pienākumu obligāti veidot pašvaldības policiju, līdz ar to ikviena, kaut vai Rīgas pašvaldība vai Daugavpils, vai Liepāja, varētu rītdien iesniegt iekšlietu ministrei paziņojumu par to, ka no nākamās nedēļas viņi šo funkciju vairs nenodrošina, tādējādi atbrīvojot savus finanšu resursus. Un tādi gadījumi Latvijā ir bijuši. Ir bijuši gadījumi, ka lielās pilsētās pašvaldība atsakās no šīs funkcijas pildīšanas. Tā ir brīvprātīga, autonoma... brīvprātīga iniciatīvas funkcija, kuru mēs šobrīd pārvēršam par autonomu, nepasakot, kādā veidā tā tiks finansēta. Un tā ir, manuprāt, milzīga problēma, kura ir obligāti jāatrisina līdz šī likumprojekta izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.
Mēs esam dzirdējuši tikai to, ka par to domās, bet nedz aprēķinus, nedz kaut kāda veida... kaut kāda veida redzējumu no Finanšu ministrijas mēs neesam redzējuši. Es ceru, ka visiem ir izpratne par to, ka tas ir jāsedz no valsts budžeta... jaunas funkcijas ieviešana. Un tā ir jauna funkcija pēc būtības.
Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, izslēdzot šo autonomo funkciju ārā, un atgriezties pie tā tad, kad būs skaidrs redzējums, kā tā tiks finansēta. Tas, ka pašvaldības policija visur ir, nenozīmē, ka tā ir pašsaprotama lieta. Ļoti vieglprātīga attieksme no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses, ieviešot šo funkciju, neparedzēt tam skaidru finansējuma modeli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šoreiz Valaiņa kungam ir ļoti liela taisnība.
Ja jūs palasīsiet likumu “Par policiju”... Tur, starp citu, aprakstītas arī pašvaldības policijas funkcijas; tur melns uz balta ir rakstīts, ka pašvaldības policijas galvenā funkcija ir kārtības uzturēšana; tā faktiski ir kārtības policija, kura tiek izveidota tur, kur ministrijai vai iekšlietu resoram pietrūkst līdzekļu un cilvēku.
Tā norma bija ieviesta ļoti sen - tad, kad Iekšlietu ministrijai tiešām bija lielas grūtības ar finansēšanu, ar kadriem, kad bija kadru maiņa. Un tad parādījās arī šī iespēja.
Likums “Par policiju” tika modernizēts, tanī parādījās norma, kas deva iespēju pašvaldībām vienoties par to, ka dažas pašvaldības varēja uz līguma pamata izveidot vienu pašvaldības policiju vairākiem novadiem. Līdz ar to tas vēlreiz raksturoja to, ka tā bija tiešām brīvprātīga funkcija, kura tika īstenota arī - šinī gadījumā, konkrētajā gadījumā, - uz līguma pamata, kā to paredz arī Valsts pārvaldes iekārtas likums un Pašvaldību likums.
Tāpēc līdz likumprojekta trešajam lasījumam tiešām ir jāpadomā par to, ka nākamā gada budžetā jau... ja šī norma būs apstiprināta, tai jābūt balstītai uz konkrēto finanšu apjomu.
Tāpēc līdz trešajam lasījumam noteikti šī problēma ir jāatrisina un kā iniciatoram ir jābūt nevis Latvijas Pašvaldību savienībai, bet Ministru kabinetam, pirmām kārtām - Iekšlietu ministrijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates par priekšlikumu tiek slēgtas.
Vārds Goldbergas kundzei - komisijas vārdā.
I. Goldberga. Komisijā 26. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 27. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz precizēt pašvaldības lomu civilās aizsardzības nodrošināšanā un izslēgt pašvaldības atbildību ugunsdzēsības un ugunsdrošības jomā. Jāsaka, ar ļoti aktīvu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dalību tapa 28. - komisijas priekšlikums. Tāpēc 27. - deputāta Valaiņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka pašvaldība veic “pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā”, bet speciālie likumi precizē pašvaldību lomu, tai skaitā - pašvaldību lomu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju atbalstīšanā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 29. - deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz papildināt 5. pantu ar jaunu punktu, kas kā pašvaldības autonomo funkciju paredz “attīstīt un atbalstīt pilsonisko sabiedrību”. Runājot par šiem jautājumiem, notika ļoti plašas debates par vairākām likumprojekta normām (ar aktīvu Latvijas Pilsoniskās alianses līdzdalību).
Ņemot vērā, ka likumprojekta 52. panta ceturtā daļa paredz, ka pašvaldība “savā darbībā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumus)”, un paredz, ka šis pienākums īstenojams kopumā, veicot ikvienu funkciju, komisija minēto priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.)
Kolēģi, lūdzu mieru un klusumu Saeimas Sēžu zālē, lai mēs dzirdam referentu!
Paldies.
I. Goldberga. 30. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 5. panta pirmo daļu ar jaunu punktu, nosakot pašvaldības autonomo funkciju - “noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi”.
Attiecībā uz jaunu pašvaldības autonomo funkciju - dabas kapitāla attīstības ilgtspējas nodrošināšanu, efektīvu pārvaldību un apsaimniekošanu - aktīvi uzstāja Vides konsultatīvā padome, iesniedzot virkni priekšlikumu un aktīvi piedaloties darba grupās. Pamatojoties uz šo priekšlikumu un Vides konsultatīvās padomes priekšlikumiem, tapa 31. - komisijas priekšlikums. Tāpēc 30. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
I. Goldberga. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 5. panta pirmo daļu ar jaunu punktu, nosakot pašvaldības autonomo funkciju - “veicināt dabas kapitāla attīstību un ilgtspēju, arī noteikt publiskā lietošanā esošu mežu un ūdeņu izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz atsevišķā punktā noteikt pašvaldības kompetenci - “nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 32. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz to, ka pašvaldības turpmāk nodrošinās atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, taču es vēlētos uzsvērt, ka, manā ieskatā, jautājums par to, kam ar šo savdabīgo problēmu jānodarbojas, vēl līdz galam nav izdebatēts. Vai tā ir veselības problēma? Vai tā ir sociāla rakstura problēma?
Tagad tā kļūs par pašvaldību problēmu - ko darīt ar šiem cilvēkiem, kuri reibumā atrodas uz ielas; kā viņus novērtēt? Jo, saprotiet, lai izpildītu visas tās normas, atsevišķās pašvaldībās, teritorijās var nākties pieņemt darbā mediķi; tur ir nepieciešams mediķis, lai konstatētu, vai tas cilvēks ir iereibis vai kaut kas ar viņu ir noticis; vai viņam varbūt kāda kaite piemetusies ir. Ir jāspēj profesionāli to novērtēt.
Likumā ierakstīt to, ka šī funkcija turpmāk būs pašvaldības kompetencē, - tas ir ļoti vieglprātīgi, līdz galam nesniedzot atbildes uz šiem jautājumiem. Jo tagad pašvaldības vadītājam, kura atbildībā turpmāk būs šī visnotaļ it kā visiem viegli saprotamā, skaidrā funkcija, būs jāatbild par to, kā šo funkciju nodrošināt. Un tam ir nepieciešams arī finansējums.
Valsts... Un te atkal - it kā ierastā lietu kārtība: pašvaldības nevar uz to noskatīties, izveido pašvaldību policijas, vāc tos cilvēkus no ielām, meklē risinājumus, valsts kaut ko piemaksā pašvaldībām par šīs funkcijas nodrošināšanu, bet - ne tuvu pilnīgi. Ne tuvu pilnīgi! Tās izmaksas ir daudzkārt lielākas.
Ar šo priekšlikumu pēc būtības valsts puse, ministrijas, ļoti viegli pasaka: “Tā vairs nav mūsu atbildība. Tālāk, lūdzu, pašvaldības, ņemieties ar šo jautājumu, darbojieties!” Bet beigu beigās tie ir ļoti lieli izdevumi.
Un arī šeit šī funkcija ierakstīta. Kā ar to tikt galā - nevienam risinājuma nav. Kādā veidā to finansēt?
Tāpēc, Zakatistova kungs, man ir prieks, ka jūs esat zālē un varbūt arī varat piedalīties šajās debatēs un paskaidrot, kā šīs jaunās autonomās funkcijas tiks finansētas, jo man ir aizdomas par to, ka visa valsts pārvaldes šībrīža izpratne par to, kā finansēt šīs jaunās funkcijas, beigsies ar to, ka pieņemsim likumu, cerēdami: “Gan jau pašvaldības kaut kā tiks galā. Lai cīnās! Tām ir budžeti. Lai ņemas!” Pieņemsim šādu likumu, neraugoties uz to, ka ir akūts budžeta finansējuma trūkums.
Tāpēc, kolēģi, es šo priekšlikumu uzskatu par vieglprātīgu, neizdebatētu un aicinu neatbalstīt to. (Zālē troksnis.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, līdz sēdes pārtraukumam ir atlicis pavisam nedaudz. Bet, ja tiešām vairs nevar šajās minūtēs turpināt strādāt, tad ir jāiesniedz Saeimas Prezidijā iesniegums par pārtraukuma izsludināšanu.
Kolēģi, mēs atrodamies Saeimas sēdē. Muguru, kuras ir vērstas pret sēdes vadītāju un debatētāju, ir ļoti daudz. (Starpsaucieni: “Ūūū!”) Lūdzu, lūdzu, cienīsim debates par likumprojektu! (Starpsaucieni; dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (Zālē troksnis.)
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi, nu nerādiet arī man muguras! Es ļoti īsi runāšu.
Šī problēma tiešām pastāv, arī pašvaldībās tā daļēji tiek risināta.
Es domāju, ka tie, kas ir strādājuši pašvaldībās (šeit, zālē, ir ļoti daudz bijušo pašvaldības deputātu), zina, ka, teiksim, ir tāda lieta kā naktsmītnes; tiešām naktsmītni var saņemt ikviens cilvēks, kurš atrodas uz ielas, kuram nav jumta virs galvas un tā tālāk. Tāpēc šis jautājums varētu būt risināms arī no pašvaldību puses, neapšaubāmi, jo zināma pieredze šinī jomā ir. Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Ir absolūti skaidrs, ka šīs funkcijas izpilde tiešām prasīs jaunu finansējumu kaut vienam mērķim - lai aprīkotu attiecīgas vietnes... kur izvietot šos cilvēkus, jo tam ir zināma specifika.
Treškārt. Uz trešo lasījumu noteikti vajadzētu ierakstīt, ka šo funkciju pašvaldības pilda ciešā sadarbībā ar Veselības ministriju un Iekšlietu ministriju. Tādā gadījumā varbūt arī ministrijas palīdzētu finansiāli risināt šo problēmu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, Goldbergas kundze...?
I. Goldberga. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad... Valaiņa kungs, jūs lūdzāt balsojumu? Jā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 11, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Goldberga. 33. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka ne tikai jauno autonomo funkciju nodošanas gadījumā, bet arī jaunu uzdevumu nodošanas pašvaldībai gadījumā jānosaka finansējuma avoti to nodrošināšanai. Pamatojoties uz diskusiju, izveidots jauns, precizēts... 34. - komisijas priekšlikums. Un 33. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, kādā gadījumā valsts var uzņemties pašvaldības autonomajā funkcijā ietilpstoša uzdevuma izpildi. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 6. panta, kas runā par brīvprātīgajām iniciatīvām, pirmajā daļā vārdus “ja tas izriet no pašvaldības autonomajām funkcijām”. Priekšlikums ir vērsts uz to, lai nostiprinātu kaut kādu atšķirību starp autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 37. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas paredz precizēt, kādos gadījumos pašvaldība var īstenot brīvprātīgās iniciatīvas. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka, kādos gadījumos pašvaldība var īstenot brīvprātīgās iniciatīvas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 39. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot 6. panta trešo daļu, kas nosaka, kādos gadījumos pašvaldība var finansēt brīvprātīgās iniciatīvas. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 40. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē normu, nosakot, ka pašvaldība brīvprātīgās iniciatīvas plāno un finansējumu to izpildei nodrošina, “ja tas netraucē pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 41. - deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz, ka pašvaldība var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas, veicinot “sabiedrības līdzdalības aktivitāti”. Taču, ņemot vērā, ka likumprojekta 54. pantā ir noteikts, ka pašvaldībām ir pienākums veicināt sabiedrības līdzdalību, konkrētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 42. - deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz, ka pašvaldība saistošajos noteikumos obligāti nosaka brīvprātīgo iniciatīvu noteikumus un kritērijus to izpildei. Komisija lēma, ka ne visām brīvprātīgajām iniciatīvām obligāti ir jāizdod saistošie noteikumi, atļaujot to pašvaldībā realizēt plašāk. Savukārt finansējuma jautājumi tiek regulēti citos likuma pantos. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 44. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz 7. panta otrajā daļā svītrot vārdus “izņemot gadījumu, ja pašvaldība piekrīt veikt pārvaldes uzdevumu par saviem līdzekļiem”. Līdz ar to, deleģējot pārvaldes uzdevumu, pašvaldībai ir jānodrošina arī finansējums, neparedzot izņēmuma gadījumus. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģisks precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 46. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 8. pantu ar otro daļu, nosakot kārtību, kādā pašvaldība var deleģēt citai pašvaldībai atsevišķās tās autonomajās funkcijās ietilpstošus valsts pārvaldes uzdevumus. Ņemot vērā, ka priekšlikums dublē 8. pantā jau noteikto, komisija 46. priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 46. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir tāds dziļi simbolisks, jo tad, kad tika pieteikta administratīvi teritoriālā reforma, bija viens ļoti skaidrs uzstādījums - kā sliktā lieta tika minēts tas, ka ir virkne pašvaldību, kuras nespēj pašas izpildīt savas autonomās funkcijas un deleģē tās kādai citai pašvaldībai.
Ir gadījumi, kur... Bija gadījumi, kur trīs, četras, piecas pašvaldības kopā īstenoja kādu funkciju, un no šīs valdības tika raidīts pašvaldībām tāds signāls, ka tas ir slikti, ka tās tā dara. Tie tika rādīti kā sliktie piemēri, ka šīs funkcijas tiek deleģētas kādam citam, un tika teikts: pašas, redz, nespēj šo funkciju nemaz īstenot, deleģē kādam citam.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, domāju, arī politikas īstenotāji nonāca pie tās sapratnes, ka ne vienmēr tas tā ir; ka bieži vien pašvaldības izvēlas šādu ceļu, jo tas ir vienkārši ekonomiski izdevīgāk; ka tas ir saimnieciskāk - kaut kādas lietas darīt kopā. Un, lai vai cik lielas būtu pašvaldības - tās varētu būt visas Kurzemes lielumā -, tik un tā atradīsies funkcijas, kuras tās gribēs un kuras būs racionāli īstenot sadarbībā ar citām pašvaldībām.
Ar šo priekšlikumu... Jā, Goldbergas kundzei ir pilnīga taisnība, tas dublē jau spēkā esošo normu, bet tas tomēr... šī otrā daļa vairāk, plašāk izsaka principus, kādā veidā šīs funkcijas var tikt deleģētas citai pašvaldībai.
Tāpēc, kolēģi, es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas, manuprāt, ir skaidrāks un pašvaldībām saprotamāks. Taču arī tad, ja tas netiks atbalstīts... Man prieks, ka 8. pants kā tāds ir un ka vismaz šī domāšana, kas no valdības puses bija pirms trim gadiem, ar šo pieeju mainās, un ka vismaz tā vairs nav slikta ziņa, ja kāda pašvaldība izdomā sadarboties ar citu pašvaldību. Pirms trim gadiem tas bija viens no galvenajiem pārmetumiem, kāpēc jātaisa reforma.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Goldbergas kundze, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Komisijā 46. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! (Starpsaucieni.) Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Adamoviča, Pūces, Feldmana, Iesalnieka un Auguļa lūgumu - Saeimas Prezidijam adresētu lūgumu - izsludināt Saeimas šā gada 7. aprīļa sēdes turpinājuma 21. aprīlī pārtraukumu no 21. aprīļa pulksten 17.00 līdz 28. aprīļa pulksten 9.00. (Starpsauciens.)
Par šo priekšlikumu mums ir jābalso.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, bal sosim! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 1.
Tātad sēdē pārtraukums no pulksten 17.00 līdz 28. aprīļa pulksten 9.00.
Vēl, godātie kolēģi, es jūs iepazīstināšu ar saņemtajiem deputātu jautājumiem.
Deputāti Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ēriks Pucens, Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par epidemioloģiskās drošības un citiem noteikumu pārkāpumiem”. Minētais jautājums tiks nodots iekšlietu ministrei atbildes sniegšanai.
Otrs jautājums ir deputātu Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas jautājums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par prognozēto energoresursu pieejamību, cenu kāpumu un valsts atbalsta veidiem sabiedrībai energoresursu krīzes gadījumā”. Šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.
Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai, lai mūs iepazīstinātu ar reģistrācijas rezultātiem.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Šodien pēdējā reizē nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Aldis Blumbergs, Jānis Cielēns, Raivis Dzintars, Aldis Gobzems, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Ināra Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Karina Sprūde un Ļubova Švecova.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad sēdē pārtraukums līdz šā gada 28. aprīļa pulksten 9.00.
Jauku vakaru visiem!
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 26. sēdes
2022. gada 7. aprīlī turpinājums 2022. gada 21. aprīlī
| Likumprojekts “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13 (2.lasījums) (Dok. Nr. 5749) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Goldberga |
| - Debates | - dep. V. Valainis |
| - dep. R. Jansons | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. R. Ločmele | |
| - dep. M. Možvillo | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. V. Valainis | |
| Par procedūru | |
| Informācija par deputātu K. Sprūdes, M. Možvillo, Ē. Pucena, J. Stepaņenko un Ļ. Švecovas jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par epidemioloģiskās drošības un citiem noteikumu pārkāpumiem” (Nr. 391/J13) | |
| Informācija par deputātu K. Sprūdes, M. Možvillo, Ē. Pucena, J. Stepaņenko un Ļ. Švecovas jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par prognozēto energoresursu pieejamību, cenu kāpumu un valsts atbalsta veidiem sabiedrībai energoresursu krīzes gadījumā” (Nr. 392/J13) | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| - Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre I. Voika |
Datums: 21.04.2022 16:02:36 bal001
Par - 60, pret - 2, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15
Datums: 21.04.2022 16:40:34 bal002
Par - 11, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 16:50:04 bal003
Par - 62, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 16:57:30 bal004
Par - 16, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Pašvaldību likums (976/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.04.2022 16:58:37 bal005
Par - 76, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu
Datums: 21.04.2022 17:00:10 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 21.04.2022. | 15.45 |