Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas piecpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 17. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

 

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 17. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes un Ievas Krapānes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1340/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Labrīt! Godātie koalīcijas kolēģi! Jums nepiemīt spēja atzīt kļūdas un atvainoties par pāri nodarīto. Jūs labprāt izvēlaties stratēģiju paslaucīt problēmas zem tepiķa, atrast vainīgos personāžus - jau aizejošos ministrus -, uzkabināt oponentiem birkas, marginalizējot tos, ieviest aizvien jaunus sodus un iebiedēt cilvēkus.

Kolēģi! Mēs visu laiku mēģinām jums palīdzēt atgriezties pie cilvēcības. Jums ļoti slikti sanāk. Tas izejas modelis, ko jūs piedāvājat, neatbild uz atstādināto cilvēku jautājumu: “Kad es varēšu strādāt?”

Šo likumprojektu mēs iesniedzām vēl 7. februāra rītā cerībā, ka līdz 15. februārim cilvēku šķirošana pēc sertifikātiem tiks izbeigta, kā to jau ir izdarījušas vairākas Eiropas Savienības valstis. Šis datums tagad būs jāgroza, bet mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu, jo darba tiesiskajā regulējumā ir jāievieš pilna skaidrība.

Šobrīd Ministru kabineta rīkojums konkurē ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, un tas nav normāli. Ir pilnībā jāizbeidz prasība par sertifikātiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tūkstošiem uzticamu valsts pārvaldes darbinieku un privātajā sfērā strādājošo speciālistu gaida, kad šis nežēlīgais pārpratums beigsies un viņi varēs atgriezties pie savu pienākumu pildīšanas. Vēl jo vairāk - šis piespiedu dīkstāves laiks cilvēkiem ir jākompensē. Agri vai vēlu mēs nonāksim pie secinājuma, ka šis solis bija bezjēdzīga kaitniecība, un tāpēc šī kļūda jums būtu jāapmaksā.

Un visbeidzot. Kolēģi! Cilvēki gaida ārkārtas situācijas beigas, viņi domā, ka 1. martā beigsies valdības patvaļa un mēs atgriezīsimies pie tiesiskas valsts. Bet pasakiet taču cilvēkiem taisnību! Valdības pilnvaras joprojām paliek. Ministru kabinets jebkurā brīdī var atgriezt mūs atpakaļ pie sertifikātu režīma un citiem ierobežojumiem. Šis pilnvarojums Ministru kabinetam ir nesamērīgs un antikonstitucionāls, tāpēc tas ir nekavējoties jāatceļ.

Es lūdzu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1340/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Janīnas Jalinskas, Didža Šmita un Armanda Krauzes iesniegto likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1342/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret”, bet ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1342/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Možvillo, Ramonas Petravičas, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes un Ievas Krapānes iesniegto likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, klausītāji, skatītāji! Mūsu priekšlikums ir izbeigt likuma normu, kas uzliek par pienākumu Iekšlietu ministrijas... iekšlietu resora darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, beidzot dienestu vai atvaļinoties no dienesta, apmaksāt speciālās formas atlikušo vērtību.

Mūsu priekšlikums ir mainīt likuma 44. pantu - papildināt to ar piekto daļu - un paredzēt, ka “šā likuma 44. panta ceturto daļu nepiemēro gadījumos, ja atvaļinātā amatpersona atgriež tai izsniegto formas tērpu pilnā komplektācijā”.

Ar šo jauno punktu mēs gribam pateikt to, ka valstij jārāda piemērs, ka tā rūpējas par saviem darbiniekiem, kas ir pieņemti darbā, un šajā gadījumā arī par iekšlietu resora darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm... un šie cilvēki jānodrošina ar atbilstošu ekipējumu. Nav normāli, ka, pametot dienestu, valsts pieprasa atpakaļ... par ekipējumu, kas šim cilvēkam tika izsniegts, tāpēc ka viņam tas bija nepieciešams darba vajadzībām, lai veiktu viņam uzticētās funkcijas.

Mēs uzskatām, ka šī norma ir netaisnīga attiecībā pret tiem, kas ir riskējuši ar savu veselību, dzīvību, sargājot valsti... un, aizejot no dienesta, viņiem vēl pieprasa samaksāt par šo formas tērpu.

Kolēģi, es lūdzu šo priekšlikumu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, lai mēs varētu novērst šo netaisnību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies runāt “pret”, bet ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo un Karinas Sprūdes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1347/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Nekad nav par vēlu atzīt savas kļūdas... kuras jūs esat pieļāvuši. Viena no būtiskākajām kļūdām kovida pandēmijas laikā bija tā, ka tika atlaisti vairāk nekā 60 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, liedzot viņiem strādāt, un šobrīd, kad ir energokrīze, kovidkrīze, viņiem ir liegta iespēja strādāt.

Mēs ļoti labi varam redzēt - pēc statistikas datiem -, cik cilvēku šobrīd oficiāli ir atstādināti no darba pienākumiem. Novembrī un decembrī bija apmēram 10 tūkstoši iedzīvotāju... oficiāli tika reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki; janvāra statistika rāda, ka bezdarbnieku skaits ir palielinājies vēl par 0,2 procentiem, tas ir, apmēram līdz 2000... oficiāli vēl ir kļuvuši par bezdarbniekiem jūsu, teiksim tā, darbības rezultātā.

Pašlaik ir februāris, un februārī varam prognozēt, ka būs līdzīga tendence - tātad palielināsies vēl apmēram par 2000 iedzīvotāju, kuri būs atstādināti no darba pienākumiem un kuriem būs grūti samaksāt šos rēķinus... un tāpat arī samaksāt savus ikdienas tēriņus.

Protams, mēs varam skatīties pozitīvi... virzienā uz priekšu, ka no 1. marta - koalīcija beidzot to ir sadzirdējusi - daudziem ļaus atgriezties bez sertifikātiem... un uzsākt darba gaitas, bet līdz tam ir jāgaida nepilnas divas nedēļas. Bet mēs varam paskatīties jau nedaudz tālāk. Tātad 1. aprīlis būs tas datums, kad pilnībā varētu tikt atcelti visi šie ierobežojumi. Tas nozīmē, ka martā joprojām - kaut vai par piemēru mēs varam ņemt - skaistumkopšanas jomā, sabiedriskajā ēdināšanā vai sporta jomā darbiniekiem tiks prasīti kovidsertifikāti un šeit nevarēs pilnvērtīgi... atgriezties atstādinātie darbinieki.

Prognoze ir tāda, ka arī martā bezdarbnieku skaits varētu palielināties. Un vēl joprojām (es atgādināšu!) šī ir koalīcijas bezdarbība vai, precīzāk, darbība, kuras rezultātā ir atstādināti tik daudzi cilvēki. Man ir ļoti žēl noskatīties šobrīd uz šo kampaņu, kurā - kaut vai par piemēru mēs varam ņemt Facebook - partijas ļoti aktīvi sāk reklamēties, tērē savas partijas, precīzāk, valsts iedzīvotāju piešķirtos, naudas līdzekļus, lai varētu reklamēties, cik viņi ir apzinīgi... un, pateicoties viņiem, šobrīd būs šie pirmie soļi, ar kuriem cilvēkiem ļaus gan strādāt, gan saņemt pakalpojumus bez sertifikātiem. Bet, es domāju, daudzi joprojām nespēs... neaizmirsīs to, ka tieši koalīcija un... mēs visi zinām, kuras tieši partijas bija atbildīgas par to, ka cilvēki tika atstādināti no darba, cilvēki nespēja saņemt pakalpojumus. Cilvēkiem nav tik īsa atmiņa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1347/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Vienpadsmito papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Armanda Krauzes un Didža Šmita iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs ar kolēģiem esam iesnieguši šo likumprojektu, jo pie mums, frakcijā... kā arī, uzrunājot uzņēmējus, mēs redzam, ka šobrīd uzņēmējiem ir ļoti liela problēma samaksāt rēķinus, kas viņiem ir atnākuši par decembra un janvāra mēnesi. Elektroenerģijas cenu pieaugums iedzīvotājiem, kas mērojas... trīs četras reizes, ir viena lieta, otra lieta ir uzņēmējiem, kuriem, lai nodrošinātu uzņēmējdarbību, rēķins pieauga no viena tūkstoša uz četriem pieciem tūkstošiem eiro.

Šādos apstākļos soda procenti, ko piemēro tādi valsts uzņēmumi kā “Latvenergo” un citi, ir ārkārtīgi lieli, un, mūsu ieskatā, tas būtu tikai normāli, ja arī valsts kapitālsabiedrības sekotu līdzi tam piemēram, ko šobrīd īsteno pašvaldības... vairums pašvaldību, nosakot to, ka kapitālsabiedrības, apsaimniekošanas uzņēmumi neprasa soda procentus šobrīd, šajā krīzes laikā. Mūsu ieskatā, arī valsts uzņēmumiem būtu jāievieš šāda prakse. Mums nevajadzētu šobrīd uzlikt papildu slogu, uzlikt pa virsu... mūsu uzņēmējiem, mūsu iedzīvotājiem, nosakot tiem papildu maksājumus soda procentu izpratnē. Šis būtu savdabīgs piedāvājums tādam moratorijam, soda procentu moratorijam, no valsts uzņēmumu puses, kuru valstī ir vairāk nekā 50 procenti.

Mēs šo jautājumu esam izrunājuši gan ar uzņēmēju organizācijām, lielākajām, reģionālajām, gan arī Latvijas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē šo jautājumu pārrunājām. Dažādas zemnieku organizācijas mums uzsver to, ka tā šodien ir problēma, - ka nāk soda procenti. Iedomājieties paši, ja līgumā noteiktie soda procenti ir no 5000 eiro, tie ir gana lieli papildu izdevumi. Manuprāt, šobrīd būtu jāpanāk cilvēkiem pretī, piedāvājot kaut kādus saprātīgus atmaksas grafikus. Ja neesam gatavi atlaist elektroenerģijas sadārdzinājumu par jau izsniegtajiem rēķiniem, tad vismaz neprasīt papildu soda procentus, es domāju, - tas būtu visiem saprotami, loģiski un šajā situācijā atbilstoši.

Šobrīd diemžēl šie procenti tiek prasīti. Tāpēc mēs ar kolēģiem aicinām atbalstīt šo likumprojektu un šo problēmu risināt. Mūsuprāt, šis risinājums, ko mēs piedāvājam, ir pamatots, jo - vēlreiz vēršu uzmanību - ar šādiem aicinājumiem pašvaldību līmenī šāda prakse šobrīd jau pastāv, un, mūsu ieskatā, tādai būtu jābūt arī valsts līmenī. Paldies.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 39, pret - 45, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Tālāk - likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Interešu pārstāvības atklātības likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Un sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godājamie kolēģi! Cienījamie sēdes skatītāji un klausītāji! Šī ir vēl viena vēsturiska diena Saeimā, jo virzāmies uz godīgāku, atklātāku un sabiedrības uzticību veicinošāku interešu pārstāvību.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā jaunu likumprojektu “Interešu pārstāvības atklātības likums”, ko izstrādāja īpaša, komisijas izveidota darba grupa. Jaunizstrādātā likumprojekta mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticību interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošināt godīgas un vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām personām iesaistīties interešu pārstāvībā.

Likumprojekts definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvju jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat iecerēts noteikt interešu pārstāvju publiskās varas pienākumus, kā arī darbības ierobežojumus interešu pārstāvības procesā. Likumprojekts definē interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un likuma mērķa sasniegšanas uzraudzību, kā arī nosaka atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma darbības pārkāpšanu.

Turpmāk iepazīstināšu detalizētāk ar likumprojektu. Vairākas lobēšanas regulējuma iezīmes jau šobrīd ir ietvertas normatīvajos aktos, tomēr ar to vien ir par maz, piemēram, attiecībā uz likumdošanas procesa atklātību Saeimā Saeimas kārtības rullis paredz, ka Ministru kabinetam ir pienākums sagatavot likumprojekta anotāciju, kurā norādāms likumprojekta izstrādes pamatojums, mērķis un citas lietas, savukārt Valsts prezidenta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu iesniegta likumprojekta anotāciju aizpilda atbildīgā komisija, ietverot tajā iesniedzēju sniegtās ziņas, tai skaitā par konsultācijām, kas notikušas, sagatavojot likumprojektu.

Saeimas kārtības rullis arī nosaka, ka Saeimas sēdes un komisiju sēdes pamatā ir atklātas, komisiju sēdes tiek protokolētas, tiek fiksēta informācija par sēdes dalībniekiem, pieejami arī sēžu audioieraksti. Tomēr informācija par konsultācijām nav pieejama tālākā likumdošanas procesā, kad deputāti un citi likumdošanas subjekti iesniedz priekšlikumus skatāmajam likumprojektam.

Konkrētais... Interešu pārstāvības atklātības likums novērsīs šo trūkumu, paredzot pienākumu norādīt visas konsultācijas, kas ietekmējušas priekšlikumu tapšanu. Piedāvātais likumprojekts nosaka atklātības principu attiecībā uz plašāku konsultāciju spektru, apzinoties, ka konsultācijas notiek dažādās formās un sabiedrībai par tām jābūt informētai.

Likumprojekts nosaka Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt kārtību, kādā informācija par konsultācijām ar sabiedrību būs pieejama plašai sabiedrībai. Normatīvie akti, jo īpaši likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, regulē arī attiecības starp valsts amatpersonām un privātpersonām. Likumprojekts nosaka papildu pienākumu bijušajām amatpersonām neiesaistīties interešu pārstāvības darbībās konkrētu laika periodu pēc amata pienākumu veikšanas beigām.

Centrālais likumprojekta jēdziens ir interešu pārstāvības jēdziens, to definējot kā privātpersonas tiešu vai netiešu saziņu ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, pieņemšanu vai piemērošanu. Savukārt publisks lēmums tiek definēts kā normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments vai tiesību piemērošanas akts, bet šis likumprojekts neskar saziņu ar varas pārstāvjiem par administratīvo aktu vai tiesas nolēmumu.

Noteikti arī citi privātpersonu un publisko personu saziņas izņēmumi, uz ko neattiecas likumprojekta regulējums, tai skaitā saziņa starp deputātu un vēlētāju, ciktāl šādas saziņas mērķis nav publiskās varas lēmumu izstrādes, pieņemšanas vai īstenošanas procesu ietekmēšana. Līdzīgi, advokātu un konsultantu saziņa ar klientu nav uzskatāma par interešu pārstāvību, ciktāl saziņas mērķis nav lēmumu izstrādes pieņemšanas vai īstenošanas procesu ietekmēšana. Arī personu darbība, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, kā arī publiskās varas pārstāvju tikšanās un saziņa ar politisko partiju pārstāvjiem politisko diskusiju ietvarā netiek uzskatīta par interešu pārstāvību šī likuma izpratnē.

Nosakot interešu pārstāvja definīciju, mērķis bija noteikt jebkādu privātpersonu neatkarīgi no tās juridiskā statusa - juridiskā, fiziskā persona vai personu apvienība -, jo likuma mērķis ir atklāt, kuru personu interešu pārstāvība notikusi.

Paredzēts, ka interešu pārstāvjiem būs jāreģistrējas interešu pārstāvības reģistrā, ko ved Uzņēmumu reģistrs. Par to būs veicamas izmaiņas Uzņēmumu reģistra likumā.

Noteikts, ka interešu pārstāvjiem būs jāreģistrējas, ja tie sistēmiski, vismaz trīs reizes gadā, īsteno interešu pārstāvību. Reģistrācija varēs notikt divu nedēļu laikā no dienas, kad interešu pārstāvis kvalificējas sistēmiskai interešu pārstāvībai, tātad pēc saziņas ar publiskās varas pārstāvi. Līdzīgi post factum pienākumu nosaka arī citās valstīs, kurās pieņemts lobēšanas regulējums, neuzliekot par pienākumu reģistrēties pirms pirmās saziņas ar publiskās varas pārstāvi, jo tas varētu kavēt interešu pārstāvību un būtu pretēji šī likuma mērķim. Ņemot vērā regulējuma uzbūvi, par pārstāvētajām interesēm pirmajās reizēs būs jāziņo publiskās varas pārstāvim interešu pārstāvības reģistrā.

Interešu pārstāvības reģistrā būs jānorāda tikai tās ziņas, kuras vēl nav iesniegtas un reģistrētas jebkurā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, tādējādi mazinot administratīvo slogu interešu pārstāvjiem. Likums noteic, ka jānodod atklātībai biedri, dalībnieki, akcionāri un patiesie labuma guvēji, lai publiskās varas pārstāvjiem būtu iespēja gūt patiesu priekšstatu par pārstāvētajām interesēm.

Likumprojektā nav noteikts pienākums norādīt interešu pārstāvja konkrētās intereses, kuras tiek pārstāvētas, jo tas šajā likuma ieviešanas posmā varētu būt ierobežojošs faktors interešu pārstāvjiem, kuriem ir plašs interešu loks pārstāvēto klientu dažādības dēļ vai organizācijas darbības jomas dēļ vai... citi iemesli. Lai neuzliktu lielu birokrātisku slogu interešu pārstāvjiem, likumprojekts arī nenosaka pienākumu privātpersonām atskaitīties par notikušajiem interešu pārstāvības gadījumiem, kā tas noteikts citu valstu lobēšanas regulējumā, piemēram, Īrijā. Tāds pienākums varētu tikt apsvērts un ieviests nākotnē, izvērtējot likuma sākotnējo darbības posmu.

Likumprojekts nosaka reģistrā reģistrētajiem interešu pārstāvjiem nodrošināt iespēju labprātīgi deklarēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kamēr tas nav noteikts obligāti. Tāpat arī ikvienam būs tiesības bez maksas iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

Pienākums nodrošināt informāciju un uzturēt interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu ar likumprojektu uzticēts Ministru kabinetam, kuram jāizstrādā attiecīgs regulējums kopējai informatīvajai sistēmai, kurā vienuviet varēs iepazīties ar valstī notiekošajām interešu pārstāvības aktivitātēm, tai skaitā amatpersonu tikšanās reizēm ar interešu pārstāvjiem.

Likumprojekts nosaka, ka Saeimas deputāti un komisijas, iesniedzot likumprojektus un lēmumu projektus, kā arī priekšlikumus likumprojektiem un lēmumu projektiem, norādīs ziņas par saziņu ar interešu pārstāvjiem, kāda notikusi, sagatavojot likumprojektus un lēmumu projektus vai priekšlikumus likumprojektiem un lēmumu projektiem. Citi publiskās varas pārstāvji, iesniedzot publisku lēmumu projektus un tiem priekšlikumus, norādīs ziņas par saziņu ar interešu pārstāvjiem, kāda notikusi, sagatavojot attiecīgās publiskās varas iestādes publisku lēmumu projektus vai priekšlikumus šiem lēmumu projektiem, - tai skaitā pašvaldības. Šīs ziņas tiks publicētas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā, kuru izstrādās Ministru kabinets.

Likumprojekta 6. pants nosaka interešu pārstāvju pienākumus, nosakot darbības pamatprincipus, tai skaitā interešu pārstāvjiem ir pienākums: atturēties no apzināti nepatiesas informācijas sniegšanas; no acīmredzami pretrunīgu interešu pārstāvības; atturēties no solīšanas, ka tas ir panācis konkrētu iestādes rīcību vai lēmumu; nevienoties par honorāru, kas atkarīgs no tā, vai interešu pārstāvis panāk konkrētu iestādes rīcību vai lēmumu; nemudināt publiskās varas pārstāvi pārkāpt tam saistošās tiesību normas. Interešu pārstāvim ir pienākums nodrošināt, ka visa par sevi reģistra iestādei sniegtā informācija ir korekta, aktuāla un nav maldinoša. Par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu likumā noteikts administratīvais sods.

Likums nosaka arī publiskās varas pārstāvju pienākumus un darbības ierobežojumus. Ir aizliegts, neievērojot vienlīdzības principu, kādam no interešu pārstāvjiem nodrošināt īpašas priekšrocības, pieņemt no interešu pārstāvja vai privātpersonas, kuras interesēs tas darbojas, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai citu personu vajadzībām.

Tāpat aizliegts izmantot savu dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, lai kādam no interešu pārstāvjiem nodrošinātu ekskluzīvu piekļuvi amatpersonām, kuras ir atbildīgas par interešu pārstāvja vai tā pārstāvamās personas interesēs esošo lēmumu izstrādi vai pieņemšanu, kā arī maldināt interešu pārstāvi, radot iespaidu par iespēju nodrošināt ekskluzīvu piekļuvi amatpersonām vai iespēju ietekmēt to rīcību. Aizliegts lūgt interešu pārstāvi materiāli atbalstīt to publiskās varas iestādi, kurā viņš ir nodarbināts, vai par tās līdzekļiem rīkot pasākumus.

Likums nosaka arī ierobežojumus interešu konflikta jomā. Publiskās varas pārstāvim tā amata pilnvaru laikā ir aizliegts pārstāvēt jebkuras privātpersonas intereses, ja tas var radīt interešu konfliktu, var būt pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām vai var kaitēt tiešo darba pienākumu pildīšanai. Šis ierobežojums paliek spēkā divus gadus pēc amata pilnvaru beigām.

Savukārt personai, kuru publiskās varas pārstāvis pēc savas iniciatīvas uzaicinājis kā ekspertu piedalīties lēmuma projekta izstrādāšanā vai saskaņošanā, veicot eksperta pienākumus, ir aizliegts vienlaikus pārstāvēt citas personas intereses par šo pašu lēmuma projektu.

Likuma mērķa sasniegšanas uzraudzībai noteikts, ka Ministru kabinets reizi gadā līdz 31. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par to, kas paveikts likuma mērķa sasniegšanai un plāna īstenošanai, kā arī par turpmāk iecerēto darbību.

Likumprojektā paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Likumprojekta izstrādi 2019. gada nogalē uzsāka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas paspārnē izveidota Darba grupa lobēšanas atklātības likuma izstrādei. Darba grupas sastāvā bija visu Saeimas frakciju pārstāvji un vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti, bija piesaistīti arī valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī eksperti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna”, domnīcas “PROVIDUS” un Latvijas Finanšu nozares asociācijas. Darba grupa 2021. gada februārī rīkoja publiskas konsultācijas ar uzņēmēju organizācijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un valsts institūcijām par likumprojektā ietvertajiem pamatprincipiem. No vairākām ministrijām par tiem saņemti arī atzinumi, kas darba grupā tika izskatīti.

Komisijas vārdā pateicos visiem likumprojekta “Interešu pārstāvības atklātības likums” izstrādē iesaistītajiem. Aizvadītā mēneša laikā divās komisijas sēdēs komisija izskatīja šo likumprojektu. Kā jau minēju, komisija vienprātīgi lēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un sēdes klausītāji! Šonedēļ mēs atzīmējam mūsu Satversmes simto gadadienu un šogad - Saeimas simtgadi.

Satversme ir stipra, vitāla un mūsdienīga, izdzīvojusi cauri laikiem un sargā mūsu valsts pamatus. Kad beigsies kovida pandēmijas ārkārtas stāvoklis un deputāti atgriezīsies Saeimas Sēžu zālē, mums par Satversmes pirmajiem pantiem atgādinās uzraksti uz zāles sienām: “Latvija ir demokrātiska republika” un “Latvijas valstī vara pieder tautai”. Lakoniski un skaidri. Taču, lai mūsu, Latvijas, demokrātiskā iekārta izdzīvotu, cilvēkiem ir vajadzīgs kaut kas vairāk par vārdiem, ir vajadzīgs to piepildījums. Demokrātija prasa, lai cilvēki tajā piedalītos un piedalītos ikdienā, nevis tikai reizi četros gados, kad ievēlē Saeimu vai vispār nedodas uz vēlēšanām.

Uz jautājumu, vai sabiedrības iesaiste uzlabotu lēmumu pieņemšanu, pirms gada aptaujā pārliecinošs vairākums atbildēja apstiprinoši. Tie bija 61 procents aptaujāto. Savukārt 80 procenti teica, ka jūtas Saeimas un ministriju neuzklausīti. Un vēl daudz vairāk bija to, kuri teica, ka viņi uzskatot, ka lēmumi tiek pieņemti šauru grupu interesēs.

Likumprojekts, kuru izskatām šodien, ir svarīgs - tas ir stūrakmens, lai mazinātu sabiedrības aizdomas un uzlabotu to, kā mēs sadarbojamies lēmumu un likumu pieņemšanā.

Neviens parlaments un neviena vara neiztiek bez lēmumu ietekmēšanas. Ne velti tieši angliski runājošajās valstīs radās vārds “lobijs”; tas ienāca līdz ar parlamentu parādīšanos - jau pirms vairākiem simtiem gadu -, norādot uz parlamenta ēkas garajām galerijām, kurās notika daudzas sarunas par to, kas parlamentam būtu darāms.

Tāpēc mūsdienīgas valstis vairs nevar iztikt bez īpaša likuma, kas regulētu lobijus. Un tāpēc Saeimā mēs tagad esam strādājuši, lai Latvija būtu viena no tām pasaules valstīm, kurām ir mūsdienīgs lobēšanas regulējums.

Šis ir viens no nedaudzajiem likumprojektiem, kuri ir tapuši no nulles - tieši Saeimā -, tāpēc atļaujiet man ieskicēt mūsu darbu, ko man bija tas gods un atbildība vadīt.

Mēs uzsākām darbu 2019. gada beigās un bijām, es teiktu, diezgan neapskaužamā situācijā. Dažādas starptautiskās organizācijas jau gadiem bija teikušas, ka Latvijā pretkorupcijas darbā daudz gan ir izdarīts, bet lobēšanas regulējuma kā nav, tā nav. Darbs pie likuma izstrādes bija noticis, likumprojekts bija pat nonācis līdz Saeimai, taču apstājies vairākus gadus iepriekš.

Lai arī vairākās valstīs lobēšanas regulējums pastāv, tāda, no kā Latvija varētu ņemt piemēru, īsti nebija. Tomēr mēs bijām arī samērā optimistiskā situācijā - mums bija pašu deputātu sarūpēts Saeimas Analītiskā dienesta pētījums par lobēšanas regulējumu Eiropā, lai deputāti varētu iepazīties ar visu, kas šobrīd pastāv un ir izdarīts šajā jomā. Un te paldies ir jāsaka frakcijām - “Attīstībai/Par!” un KPV LV -, kuras šo pētījumu bija rosinājušas. Bija arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un tās vadības atbalsts mūsu darbam.

Mums bija arī iespēja analizēt kļūdas, kuras neļāva Latvijā likumu pieņemt iepriekš. Kopumā tās kļūdas bija saistītas ar to, ka vēl nebija nobriedusi vēlme un izpratne, kā likums varētu situāciju uzlabot un mainīt. Tādas izpratnes līdz galam nebija nedz sabiedrībai, nedz biznesa un NVO pārstāvjiem, un tādas nebija arī politiķiem. Vārdu sakot, iepriekšējās Saeimās nebija bieži piesauktās politiskās gribas.

Gribu teikt, ka šoreiz šī galvenā sastāvdaļa ir - mums ir politiskā griba lobēšanas likumu pieņemt. To ir pierādījusi darba grupa, kas sastāv no visu septiņu frakciju pārstāvjiem un neatkarīgajiem deputātiem un kas strādājusi vairāk nekā divu gadu garumā (ar kovidpandēmijas ietekmētām pauzēm). Un es šeit gribu teikt paldies Jurim Rancānam, Raimondam Bergmanim, Aivaram Geidānam, Andrejam Judinam, Ivanam Klementjevam, Edvīnam Šnorem, Mārtiņam Šteinam, Ļubovai Švecovai un Normundam Žunnam, kā arī Mārtiņam Staķim, kas arī uzsāka darbu komisijā, kad bija Saeimas deputāts.

Zinot to, cik raibi 13. Saeimā mums ir gājis citās jomās, šo mūsu sadarbību darba grupā, es domāju, nevar novērtēt par maz. Liels paldies.

Paldies arī citiem kolēģiem, kas piedalījušies daudzās diskusijās par lobēšanas regulējumu un arī starptautiskās konferencēs, ko organizēja Saeima.

Paldies Saeimas priekšsēdētājai, kas atbalstīja šo darbu.

Veidojot likumu, mēs lielu uzmanību pievērsām arī procesam, lai lobēšanas likums pats taptu pēc vislabākajiem standartiem. Darba grupā strādājām ar valsts institūciju pārstāvjiem un NVO un regulāri konsultējāmies ar lielākajām biznesa organizācijām, NVO, ministrijām un citiem interesentiem.

Pirms gada - februārī - mēs bijām izsludinājuši publisko apspriešanu par likuma pamatprincipiem. Es ceru, ka Saeimā arī citkārt tieši konsultēšanos ar sabiedrību mēs izmantosim arvien plašāk.

Likumprojekta izstrādes gaitā mums ir sakrājies tāds biežāk uzdoto jautājumu klāsts, kas, kā jau Latvijā ierasts, bieži izteikts pārmetumu un neticības formā. Manuprāt, spilgtākie, uz kuriem es gribētu atbildēt, ir šādi.

Pirmais. Lobēšana - nu, tā taču ir korupcija. Kāpēc jūs par to vispār rakstāt likumu? Un patiesi - politologu pētījumi rāda, ka pietiekami nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata lobēšanu par korupciju, tātad - par nelikumīgu varas izmantošanu sava labuma gūšanai.

Arī iepriekšējā likuma izstrādes gaitā NVO sastrīdējās ar biznesa organizācijām, sakot: nu, mēs, NVO, neesam tie sliktie lobisti.

Šo likumu, kura projektu šodien skatām, esam nosaukuši par Interešu pārstāvības atklātības likumu - ne tikai tādēļ, lai vērstu uzmanību uz skaidriem noteikumiem bez korupcijas, neminot vārdu “lobijs”, bet arī tādēļ, ka gribam, lai Latvijā savas intereses aizstāv pēc iespējas vairāk un labāk. Visas intereses ir leģitīmas, un lēmumu pieņēmējiem tās ir jāuzklausa un jāpieņem lēmums, pēc iespējas izsverot intereses... un visas sabiedrības intereses.

Otrais tāds ieteikums. Nu ko tad jūs tur darbojaties tik ilgi, jāuztaisa lobētāju reģistrs, un viss kļūs skaidrs.

Mūsu darba grupas acu priekšā bija Lietuvas piemērs. Lietuva tādu likumu pieņēma - kā viena no pirmajām Eiropā! - jau pirms diviem gadu desmitiem, pirms 20 gadiem, taču lobiju reģistrā gadiem bija tikai daži lobisti, bet visi pārējie lobēja, ietekmēja, savas intereses pārstāvēja ārpus likuma ietvara.

Tāpēc mūsu uzdevums bija izveidot visaptverošu regulējumu, kas nestāvētu tikai uz viena tāda reģistra kājas. Mums vajadzēja izstrādāt tādu regulējumu, kurš nodrošinātu, ka lēmumu pieņemšana būtu atklātāka pēc būtības, bet kurš neuzliktu pārmērīgu un bezjēdzīgu birokrātisku slogu.

Mēs esam izvēlējušies trīs pīlārus atklātībai.

Pirmais - lēmumu pieņemšanas caurskatāmība (ieskaitot konsultācijas, ko Saeimas deputāti veikuši priekšlikumu izstrādē).

Mums ir bijis viens tāds pārmetums no sabiedrības - par to, ka nevar zināt, kas aiz tā visa stāv. Tā ka - vairs nekādas pastkastītes... Lai nav tā, ka deputāts nevar paskaidrot, kas tad īsti ir uzrakstīts, bet arī neatzīstas, kas ideju viņam ir atnesis. Tagad, es domāju, ir laiks norādīt, kur mēs smeļamies savas idejas, jo mums ir jāsmeļas idejas no tiem, kas reāli dara lietas, par kurām mēs rakstām likumus. No tā nevajag kaunēties, to nevajag slēpt.

Otrais atklātības pīlārs - publisko amatpersonu darbības atklātība, ziņojot par tikšanos ar interešu pārstāvjiem.

Un trešais - atklātība par pašiem interešu pārstāvjiem, par viņu patiesajiem labuma guvējiem, organizāciju biedriem un citu informāciju; tas palīdzētu saprast, cik plašu loku pārstāv šie cilvēki, kuri nāk un aizstāv kādas konkrētas idejas. Lai tas nevarētu būt slēpts.

Sākotnēji mēs skatījāmies uz Īrijas pieredzi šāda likuma darbībā, bet tur liela loma ir ziņojumiem tieši no privātpersonām. Un darba grupai bija bažas, ka Latvijā šajā brīdī tas varētu mazināt likuma izvirzīto mērķi - intereses pārstāvēt vairāk nekā tagad un plašāk. Tāpēc no visām tām valstīm un institūcijām, kur darbojas lobiju regulējums, mūsu piedāvātais variants ir vistuvāk Eiropas Savienības institūcijās noteiktajai praksei.

Un trešais arguments, ko mēs esam bieži dzirdējuši un ko arī šodien es gribu pieminēt, ir - jūs tik un tā visus nevarēsiet izkontrolēt, nu kāpēc tad rakstīt to likumu.

Jāteic, ka šis likumprojekts nav par domu policiju, ne arī par ideju uzraudzīšanu. Labas domas rodas sarunājoties, un, lūdzu, turpiniet to darīt, bet šis likumprojekts iezīmē galvenos principus un iezīmē darbības laukumu, lai līdzdalība likumu un lēmumu tapšanā būtu caurskatāma.

Likums, ja tā varētu teikt, iededz gaismu istabā, kurā varbūt ir daudz melnu kaķu, bet varbūt nav, bet varbūt - tikai dažreiz ir. Un, kamēr mums nav šādu darbības principu, nav arī šīs gaismas un līdz ar to grūtāk izgaismot tos, kuri iesaistās klaji nelikumīgās darbībās un būtu pelnījuši tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.

Tātad pamatprincipus mēs esam izstrādājuši, konceptuālu atbalstu no atbildīgajām institūcijām valsts pārvaldē esam saņēmuši, arī - no sadarbības partneriem.

Priekšā mums vēl ir divi lasījumi - var vēl precizēt un tikt pie lielākas skaidrības. Par konkrēto izpildījumu un to, kā likumu labāk saprast, mēs konsultējamies un turpināsim konsultēties.

Tad viss būs izrunāts un izstrīdēts; tam, kas jāpaliek pāri, ir jābūt vienkāršam un skaidram.

Un mums noteikti ir jāsaglabā “lielā bilde” - nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai un nodrošināt visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā, kā tas ir ierakstīts, definējot likuma mērķi.

Es tiešām gribētu, lai Latvijas sabiedrība redzētu šī likumprojekta tapšanas procesu un ceļu Saeimas gaiteņos kā piemēru tam, ka, kopā strādājot, mēs varam nodrošināt jēdzīgas pārmaiņas visas sabiedrības labā. Latvijas Republikas Satversmes un arī Latvijas Republikas Saeimas 100. gadā tas ir vērtīgs darbs, ko 13. Saeima var padarīt - blakus citiem labajiem darbiem, kurus... esam jau sagatavojuši... un izdarīsim vēl šogad.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Paldies Voikas kundzei par tik skaistu izklāstu... un tik garu.

Likumā ir daudz skaistu frāžu, daudz skaistu vārdu. Tās frāzes bieži vien ir patukšas, bet nu šis ir vēlēšanu gads, tā ka būs ne tikai viens vai divi tādi likumi. Es domāju, mēs vēl daudzus visādus likumus pieredzēsim..

Bet tagad - konkrēti. Mani izbrīnīja 6. panta 4. punkts - ka nedrīkst vienoties par honorāru interešu pārstāvis... par tādu honorāru, kas ir atkarīgs no sasniegtā rezultāta. Nu, tā ir ārkārtīgi interesanta doma.

Vai jūs esat dzīvē satikuši cilvēku - vienalga, vai tas ir liela uzņēmuma vadītājs vai, teiksim, kaut kāds individuālais ražotājs -, kurš pieņemtu darbā cilvēku un teiktu: “Tu darbojies, bet mani galīgi neinteresē tavi rezultāti!”? Respektīvi, atnāk kāds lobists, un viņam uz krekliņa ir rakstīts: negalvoju par rezultātu, strādāju par vienu vai diviem rupjmaizes kukulīšiem. Voikas kundze, jūs pati ticat tam? Kam tad ir vajadzīgi šie interešu pārstāvji, no kuriem nebūs nekāda labuma?

Nu, nozares... Es te paskatījos, kuru nozaru pārstāvji visbiežāk nāk uz Saeimu: teiksim, tabakas tirgotāji, alkohola ražotāji, alkohola tirgotāji, azartspēļu pārstāvji. Tur nepārtraukti... šie likumi tiek mainīti katru gadu, dažreiz - pat vairākas reizes gadā. Tiek mainīti laiki, nosacījumi, vecumi un tā tālāk. Skaidrs, ka tās ir varbūt tās galvenās nozares, kurās šiem lobistiem ir jāsasniedz kaut kādi rezultāti.

Nu kā var pieņemt darbā cilvēku, kuram nav sakaru, kurš neorientējas likumos un no kura nebūtu atkarīgs tas rezultāts?! Vai šis likums kaut ko mainīs? Tas neko nemainīs... izņemot to, ka... Ir priekšvēlēšanu laiks...

Es jums vienu piemēru pateikšu. Mums ir tāda pilsēta kā Jūrmala, kas ir faktiski Eiropas līmeņa arhitektūras... koka arhitektūras piemineklis. Visi zina, ka tā ir divstāvu arhitektūra - tāpat kā daudzas pilsētas Ziemeļeiropā... teiksim, Visbija vai vēl kādas. Tur jūs nevarat atnākt un iedēt vēsturiskā apbūvē kaut kādu dzelzsbetona bunduli. Taču aizbrauciet un pastaigājiet pa Dzintariem un pa Bulduriem, tur, kur ir šīs skaistās divstāvu koka mājas. Tur visur ir sacelti piecstāvīgi šie, kā es teicu, dzelzsbetona bunduļi. Un nekādi likumi jau nav pārkāpti.

Interešu pārstāvis lobists... Un te, starp citu, ir ierakstīts labs pants - ka interešu pārstāvim ir... nu, viņš tā kā nepārkāpj iekšēji esošo likumdošanu, viņš nepārkāpj, teiksim, kaut kādas normas... Skaidrs, ka viņš nepārkāpj. Kārtīgs interešu pārstāvis panāk, ka attiecīgā dome maina apbūves kārtību. Kārtīgs interešu pārstāvis, kuram ir sakari vai, piemēram, radinieks (domes priekšsēdētāja sievas brālēns vai vēl kāds), sasniegs šo rezultātu daudz labākā līmenī nekā tāds, kurš atnāks ar krekliņu, uz kura ir rakstīts: strādāju par rupjmaizes kukulīti un negalvoju par rezultātiem.

Nu nevar rakstīt likumos šādas muļķības!

Es domāju, ka Latvijai ir daudz, daudz ezeru un jūras krasts ir 500 kilometru... un ir daudz būvfirmu, kuras ir iesniegušas pašreiz visādus projektus, ka vajadzētu, teiksim, izcirst priedes, iebūvēties kāpās, un skaidrs, ka viņi sasniegs šos rezultātus. Viņi pieņems cilvēkus ar ietekmi, samaksās viņiem kārtīgu honorāru. Un, ja viņiem būs jāizvēlas starp tādu, kuram, kā es teicu, ir sakari, ietekme un varbūt pat radniecība, un tādu, kurš vienkārši grib lobistam... tad viņš izvēlēsies tādu, kuram ir šie sakari.

Taču kopumā es, protams, šo likumprojektu atbalstu. Es domāju, ka to var mierīgi saīsināt par divām trešdaļām, ir jāizmet ārā visa šī frāžainība un liekvārdība.

Un, protams, labāk ir tāds cilvēks, kurš nevis melo... Vienu piemēru pateikšu tagad. Es satieku deputātu, kurš it kā, manā izpratnē, bija tāds diezgan principiāls, latvisks, viņš staigāja uz visādiem leģionāru pasākumiem. Un es viņam saku: “Paklausies, bet kāpēc tu nobalsoji par tipisku krāpniecisku likumu - par 40 miljonu piešķiršanu organizācijai, kura pirmām kārtām nepārstāv tos cilvēkus, kuriem šie īpašumi piederēja?” Tā nepārstāv, teiksim, patiesās intereses, bet drīzāk tas ir vairāk saistīts ar to, ka tur atkal kāda krāpniecība, manā izpratnē. Un saprotiet, šis deputāts nosarkst un īsti nezina, ko pateikt, un viņš saka: “Mūs izmetīs no NATO.” Nu, apmēram tā.

Jūs saprotat, par ko ir runa. “Tas ir drošības jautājums. Latviju... mūs izmetīs no NATO.” Tātad cilvēkam ir jāmelo, ka Latvija ir NATO, tāpēc ka, piemēram, latviešu vienība Afganistānā izglāba vienu amerikāņu vienību no gūsta. Latviešu vienība bija vistuvāk, un tās iejaukšanās palīdzēja... No aplenkuma... faktiski viņi izveda amerikāņu kareivjus no aplenkuma. Par to rakstīja vairākas ASV avīzes.

Un tad... Es vienmēr prasu, kas ir svarīgāk - melot, ka mūsu drošības jautājumi tiks apdraudēti, ja mēs kaut kādu likumu nepieņemsim, vai pateikt godīgi, ka pie manis atnāca lobists ar uzrakstu uz krūtīm “Rietumu Banka”. Saprotiet! Un deputātiem nebūs jāsarkst vairs, nebūs jāmelo, teiksim, visas sabiedrības priekšā.

Tāpēc es domāju, ka... mēs atbalstām šo likumu.

Un tas būs daudz labāk nekā... ja kāds deputāts iet... un te bieži skrien... uz pusdienām un tiekas ar dažādu vēstniecību kaut kādiem tur otrajiem sekretāriem un kultūras atašejiem, un tie saka: ziniet, mēs jums nekādā gadījumā nevaram oficiāli norādīt, kas jums ir jādara, bet tomēr būtu labi, ja jūs tur tā mūs atbalstītu un mēģinātu kaut kā izgrozīt kaut ko tur, un tā, un tā...

Es pats divos sasaukumos esmu bijis Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, un, ziniet, bieži esmu teicis: paldies par jūsu ieteikumiem, bet laikam mēs tomēr paliksim pie tā viedokļa, ko mēs uzskatām par vajadzīgu.

Tagad nebūs jāmelo, atnāks godīgi lobists, un viņam nebūs jānāk no vēstniecības, jāaicina deputāts uz pusdienām, bet varēs atsūtīt, piemēram, “Rietumu Banka” vai “Intertrade Bank”, vai... es pat pieļauju, ka uz krekliņa varētu būt uzraksts: “Avena draugs”...

Kāpēc es Avenu pieminēju? Tāpēc, ka tad, kad bija jākārto lietas par... Krievija gribēja, lai Eiropas Savienība bezvīzu režīmu tai piešķir, teiksim, tāpēc, ka Londonā dzīvo apmēram 300 tūkstoši Putina draugu, radu, oligarhu, oligarhu radinieku... pēc britu datiem, apmēram 300 tūkstoši. Nu, lai viņi varētu bez vīzām braukāt... teiksim, bērni mācās skolā... Tad bija jau gandrīz apsolīts, ka Krievijai tiks piešķirts šis bezvīzu režīms - ar nosacījumu, ka viņi sakārtos savas attiecības arī ar Baltijas valstīm. Un tai reizē Krievijai bija ļoti svarīgi noslēgt šo robežlīgumu. Nu, un tad tika atsūtīts Avens, kurš tikās ar mūsu bijušo prezidenti, tikās ar dažiem partiju priekšsēdētājiem, un viņš skaidri un gaiši pateica, piemēram, Tautas partijas priekšsēdētājam...

Jūs teiksiet - kā es to zinu? Bija tāds žurnāls “Otkritij Gorod” laikam... un tur tas ir aprakstīts. Es izlasīju Avena interviju. Viņš saka - mēs izstāstījām Latvijas politiķiem, ka, pieņemot šo lēmumu, Zīda ceļa galapunkts - termināls - būs Rīga, Rīgas ostā nāks kravas, visi kļūs miljonāri, tikai ātrāk šīs lietas nokārtojiet. Un tā.

Mēs zinām, kā notika šī lobēšana, piemēram, jautājumā par to pašu Abrenes atdošanu. Kāpa deputāti... un sarkdami teica: nu, tas taču mums ir tik nesvarīgi... Beigās Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, ka Abrene vispār nav Latvijas sastāvdaļa un tur nav vajadzīga tautas nobalsošana.

Un tagad viss - čiki briki. Atnāk lobists un godīgi, kā saka, sev uz krekla uzraksta: es esmu no Suharenko, es esmu no Avena, es esmu no tā un no šitā. Un nevienam nav jāmelo, un deputātiem nav jāsarkst.

Aicinu atbalstīt.

Bet komisijai, protams, iesaku izmest ārā to liekvārdību. Es domāju, ka 70 procentus no šī likumprojekta var izsviest ārā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā priekšsēdētāja! Kolēģi! Arī es, klausoties šī ziņotāja un Voikas kundzes uzstāšanos, arī Kiršteina kunga uzstāšanos, mēģinu saprast, kas tad būs tas, kas mainīsies pēc šī likumprojekta pieņemšanas, un vai tās ekspektācijas, proti, tas, ko cer sagaidīt sabiedrība, pēc šī likumprojekta pieņemšanas iegūs kaut kādu jēgpilnu rezultātu. Nevar nepiekrist tam, ko teica Kiršteina kungs. Manuprāt, šis likumprojekts ir vairāk uz vēlēšanām nekā uz sistēmas sakārtošanu vērsts.

Ja man šodien uzdod jautājumu, vai šī sasaukuma laikā pieņemtie lēmumi, virkne pieņemto lēmumu, kļūtu skaidrāki pēc tam, kad attiecīgi kāda organizācija būtu piereģistrējusies kaut kādā reģistrā un būtu zināms... es domāju - diez vai.

Un, es domāju, “Attīstībai/Par!” jau nu gan ir tā frakcija, kas šodien šo jautājumu visvairāk bīda, bet vislielākā šaubu ēna ir tieši pār šo frakciju... par to, kādas intereses īsti tiek pārstāvētas šajā frakcijā.

Es spilgti atceros jautājumu, kas bija visnotaļ ļoti, ļoti ass jautājums un par ko ilgus gadus tika debatēts, - tā bija tā sauktā depozīta sistēmas ieviešana. Un, kad šis likumprojekts virzījās Saeimā un bija tuvu pēdējam lasījumam, jau bija skaidrs, ka zem lozungiem, ka būs konkurss un būs vēl viss kaut kas, mēs... jau varēja... jau iezīmējās tas, ka Latvijā pēc visiem konkursiem izvēlēsies vecmodīgu risinājumu, kādu vairs īsti neviens neizvēlas, un mēģinās iestāstīt to, ka tas ir jauns, moderns un ka mēs esam lielu sasniegumu panākuši. Un es toreiz par šo likumprojektu nenobalsoju, jo aizdomas bija, ka tiešām tā notiks, un tā arī notika.

Mēs redzam - šobrīd mūsu depozīta sistēma... Mēs esam unikāli ar šādu depozīta sistēmu: visas valstis cenšas atteikties no tās, mēs to ieviesām - šobrīd! Sabiedrība saskaras ar izaicinājumiem, cilvēki nesaprot, kā visa šī sistēma strādā. Vai upmalas būs tīrākas no pudelēm? Nu, šaubos. Visticamāk, nē. Beigās tas būs vienkārši viens milzīgs administratīvs slogs, būs kādai kompānijai fantastiska iespēja nopelnīt, bet tas viss iet zem lozunga - atklātība, konkurss un tā tālāk. Un tas notiek mūsu parlamentā.

Attiecībā uz to jautājumu, ko minēja Kiršteina kungs, - nevar nepiekrist.

Vai, “Attīstībai/Par!” esot vienai no galvenajām virzītājām šajā restitūcijas jautājumā, Voikas kundze, kas šobrīd stāsta par šo atklātību un visiem šiem jautājumiem, var tiešām šodien pateikt... uzlikt roku uz sirds un pateikt, ka šis 40 miljonu jautājums caur Saeimu tika virzīts caurskatāmā, atklātā, visiem skaidri saprotamā procesā, lai nebūtu, kā jau Kiršteina kungs minēja, - ka pēc tam deputāti sarkst un stāsta kaut ko par NATO un tā tālāk? Nu, te nebija... es nevaru piekrist tam, ka te bija atklāts, caurskatāms process.

Un ir virkne arī citu tādu jautājumu. Arī mēs šodien... skatīsim vēlāk jautājumus, par kuriem es runāšu... Tas raisa jautājumus, kā deputāti ir nonākuši pie viena vai otra priekšlikuma.

Tā ka šeit šis... no manas puses... šis Interešu pārstāvības atklātības likums... mēs to varam atbalstīt, bet es piekrītu Kiršteina kungam, ka no liekvārdības ir jāatbrīvojas. Es domāju, ka nebūs problēmu - nebūs nekādu problēmu! - ar tām organizācijām, kurās, mēs visi saprotam... ar kurām mēs visi strādājam - ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, pensionāru savienību, ar virkni organizāciju nebūs nekādu problēmu, un arī līdz šim nav konstatētas nekādas problēmas.

Bet likumprojekta virzītājus es aicinātu tiešām paskatīties pašiem uz sevi un godīgi atbildēt: vai jūs, virzot paši šodien... kas jums ir traucējis būt atklātiem šodien, virzot priekšlikumus, virzot likumprojektus vai iestājoties par vienu vai otru pozīciju, - būt jau šodien atklātiem par to, kā jūs līdz tai pozīcijai esat nonākuši.

Mēs šodien diskutēsim par Ķekavas situāciju, par azartspēlēm, kur ministrs atļaujas stāstīt puspatiesības par to, kā viņš interpretē Saeimas deputātu lemto. Par to es jums vēlāk detalizēti pastāstīšu, bet te tie jautājumi ir un tās atklātības pietrūkst. Un vai šis likums mainīs to, ka kāds atklāti teiks - jā, mēs aizstāvam šo industriju, šo nozari... Tas jau netiek teikts, tas tiek tā aizplīvurots, un šis likums nekādā veidā to nemainīs. Tā ka nu... tas ir jautājums.

Drīzāk es te atsevišķās vietās redzu riska momentus, kurus būs, es domāju, jāmēģina risināt, bet šobrīd es lielā mērā no pašiem virzītājiem un idejas autoriem redzu tādu diezgan lielu divkosību. Saucas tā, ka... nu ir visādi teicieni, kā šo varētu atspoguļot, paturēšu to pie sevis, bet, vienā vārdā sakot, tā ir mazliet divkosība, kad mēs... ka vieni no Saeimas lielākajiem interešu pārstāvjiem šobrīd virza... un stāsta par atklātību, caurskatāmību...

Mēs trīs gadus esam vērojuši šos jūsu principus praksē. Un man liekas, ka jums nevajadzētu būt tai partiju apvienībai, kas šos lozungus nes. Tie var būt... pilnīgi noteikti varētu būt kādi citi, bet ne jūs, jo, manā ieskatā, jūsu partiju apvienība zem šādiem vārdiem (redzot, kā jūs esat strādājuši Saeimā) nevar parakstīties. Pretējā gadījumā tie ir tikai tukši vārdi no jūsu puses, jo praktiskajās darbībās mēs to neredzam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesalnieka kungs, vai jums debatēm pietiks ar septiņām minūtēm?

J. Iesalnieks (NA).

Jā, pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks. Kolēģi, ir pagājusi tikai nedēļa, kopš vairums no jums atbalstīja 40 miljonu piešķiršanu trīs cilvēkiem ar apšaubāmu pagātni. Es ceru, jūs sapratīsiet, ka tie deputāti, kas pagājušajā nedēļā īstenoja šo 40 miljonu afēru... ka jūsu kāpšana šodien tribīnē par lobēšanas... atklātību ir vienkārši nožēlojama liekulība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, vai jums pietiktu ar sešām minūtēm līdz pārtraukumam?

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es domāju, ka jā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs. Cienījamie kolēģi! Tiešām, no vienas puses, tas likums ir nepieciešams tikai tam, lai sakārtotu spēles noteikumus, jo tas būtiski nemainīs esošo praksi, jo jebkura likumdošana ir kompromisu meklējumi starp dažādām interešu grupām. Tas notika, notiek un notiks.

Cita lieta, ka šis likums var palīdzēt neorganizētām interešu grupām atrast savu vietu lobēšanas procesā. Tas jau pirmais pozitīvais moments šinī likumā.

Otrs pozitīvais moments ir tas, ka tomēr mēs saucam lietas savos vārdos un pasakām, ka tāda parādība mums ir un tā ir respektējama, pareiza un patiesa, un tā var būt arī efektīva.

Trešais. Nevajag pārspīlēt šo likumu... pārvērtēt to, jo tiešām, kā es jau teicu, lobēšana notika un notiks. Un šeit būs ļoti grūti atšķirt interešu aizstāvjus no ekspertiem. Nu, teiksim, piemērs. Mēs ļoti labi zinām, ka finanšu iestāžu apvienībai mainījies nosaukums gadu gaitā, pat tika turēti pastāvīgi pārstāvji Saeimā, kas aizstāvēja finanšu iestāžu intereses šeit. Un tas bija diezgan veiksmīgs darbs, jo principā viņi tikās ne tikai ar deputātiem... piedalījās komisiju sēdēs. Un tas bija tāds normāls process.

Bet kādu interešu grupu aizstāv “PROVIDUS” vai “Delna”? Viņi ir eksperti. Un šeit būtu ļoti svarīgi arī atšķirt un atšifrēt, kas ir eksperti. Vai viņi nespēlē atsevišķu interešu grupu... pārstāvību Saeimā vai citās valsts pārvaldes iestādēs vai tomēr tie ir tīrie eksperti? Tas jau arī radīs zināmas problēmas, īstenojot šā likuma prasības.

Un dabīgi, es piekrītu tam, ka likumprojekts būtu jāatbrīvo no liekvārdības, jo tam jābūt pietiekami konkrētam un pietiekami saprotamam visiem, jo jebkurš cilvēks ir savu interešu veidotājs un aizstāvis. Tas nav atkarīgs no tā, vai viņš strādā vai nestrādā ar Saeimas deputātiem.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo debates ap to ir laba lieta pārdomām par efektivitāti likumdošanas procesos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Rancāna kungs, jums pietiktu ar trim minūtēm debatēm?

J. Rancāns (JK).

Jā, es domāju, man pietiks. Es tikai gribēju īsu komentāru.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, elektroniski piesakieties.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns. Jā, tas, ko es gribu teikt... Kolēģi, paldies, tai skaitā komisijas vārdā, es gribu teikt šai izveidotajai darba grupai par izstrādāto likumprojektu. Gribu uzsvērt, ka tomēr šim parlamentam ir izdevies divu gadu laikā (īstenībā gan varēja arī ātrāk, bet tur darba grupā arī šādas tādas garākas debates ir bijušas) - parlamentam divu gadu laikā ir izdevies tas, ko iepriekšējiem sasaukumiem un valdībām nebija izdevies izdarīt 12 gadu laikā. Tā ka - paldies, kolēģi, par aktīvu darbu un iesaisti no jūsu puses.

Vēl es gribu teikt, ka aicinu visus kolēģus arī iesaistīties un sniegt priekšlikumus uz otro lasījumu. No savas puses es gribu teikt - būs priekšlikums par to, ka šiem lobētājiem lobēšanas reģistrā būs jānorāda tomēr arī konkrēts likumprojekts, konkrēts likuma pants vai konkrēts lēmums, kurš ir ticis ietekmēts vai lobēts, jo tikai tā var panākt šī likuma mērķi, lai sabiedrībai būtu skaidrība un atklātība par to, kādas grupas kādus likumus un lēmumus ir ietekmējušas. Un - ka šis viss ir publiski pieejams, atrodams, caurspīdīgs un leģitīms.

Kolēģi, vēlreiz paldies, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un būt arī aktīviem šī likumprojekta slīpēšanā uz otro un arī pēc tam trešo lasījumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Bet komisijas vārdā deleģēts runāt deputāts Mārtiņš Šteins.

Lūdzu, Šteina kungs, komisijas vārdā!

M. Šteins. Paldies par debatēm. Aicinu tad līdzdarboties otrajā un trešajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā Interešu pārstāvības atklātības likumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Interešu pārstāvības atklātības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

M. Šteins. Komisija lēma priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam noteikt vienu mēnesi jeb līdz 2022. gada 17. martam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. marts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Deputātu reģistrācija ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2022. gada 17. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām likumprojektu nodošanu komisijām un izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam skatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa‑Egnere. Lūdzu!

I. Lībiņa‑Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis un arī nākamais darba kārtībā esošais likumprojekts ir saistīti ar Saeimas šā gada 3. februārī pieņemto likumu “Grozījumi Civillikumā”, kas noteica jaunu regulējumu attiecībā uz kopīpašuma dalīšanas un laulības šķiršanas jautājumiem. Un, ņemot vērā to, ka šis jaunais Civillikuma regulējums stāsies spēkā šā gada 1. maijā, tajā ietvertā regulējuma piemērošanai ir izstrādāti šodien izskatāmie likumprojekti, kas nosaka pārejas noteikumus.

Līdz ar to šis likumprojekts paredz iespēju Civillikuma jauno regulējumu attiecībā uz ieviestajiem jaunajiem kopīpašuma dalīšanas veidiem piemērot jau uzsāktās tiesvedībās, kurās lietu izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā nav pabeigta līdz 2022. gada 30. aprīlim, tādējādi tiesai pēc iespējas ātrāk - jau no 2022. gada 1. maija - kopīpašuma dalīšanas strīdos būs pieejams lielāks klāsts tiesisko instrumentu, lai varētu kopīpašuma dalīšanu veikt tādā veidā, kas pēc iespējas atbilst lietas apstākļiem, samazinot iespēju kopīpašuma dalīšanas regulējumu izmantot tā, ka tas aizskartu citu kopīpašnieku intereses un tiesības. Tā, piemēram, tiesa kā vienu no kopīpašuma dalīšanas veidiem varēs piemērot arī mājas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos.

Vienlaikus šis likumprojekts nodrošina to, ka risinājums (pārdošana izsolē kopīpašnieku starpā), kura piemērošanai vajadzīgs papildu procesuālais noregulējums, stāsies spēkā tikai vienlaikus ar nepieciešamajiem grozījumiem Civilprocesa likumā.

Līdz ar to atbildīgās Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas dienas jeb šā gada 22. februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš izskatīšanai Saeimas sēdē... piedodiet, termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 22. februāris.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sākam izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Kā jau iepriekš minēju, arī šis likumprojekts, līdzīgi kā iepriekš jau izskatītais, ir saistīts ar Civillikumā ietvertā regulējuma pārejas noteikumiem, bet šis ir attiecināms tieši uz tiesvedību laulības šķiršanas lietās.

Likumprojekts paredz noteikt, ka laulības šķiršanas lietas, kuru izskatīšana tiesā pēc būtības līdz 2022. gada 30. aprīlim nav pabeigta, būtu apspriežamas pēc Civillikuma 72., 74. un 76. panta noteikumiem, kas stājas spēkā 2022. gada 1. maijā, proti, laulības šķiršana, ja tam piekrīt tikai viens no laulātajiem, ir iespējama, ja laulātie dzīvo šķirti vismaz gadu pretstatā līdz šim noteiktajiem trīs gadiem šķirtas dzīves. Un tāpat, uzsverot privātpersonu gribu laulības jautājuma risināšanā, ir izslēgtas tiesības lemt par papildu termiņiem samierināšanās nolūkā.

Jaunā regulējuma piemērošana visās laulības šķiršanas lietās neatkarīgi no tā, vai pieteikums iesniegts pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās, nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret laulības šķiršanas lietu dalībniekiem. Un vienlaikus, lai neradītu laika nobīdes jauno Civillikumā noteikto termiņu un citu nosacījumu piemērošanā, tiek noteikts, ka likumprojekts stājas spēkā tajā pašā datumā, kad paredzētie grozījumi Civillikumā, proti, 2022. gada 1. maijā.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam Juridiskā komisija lūdza noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas dienas jeb šā gada 22. februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. februāris.

Godātie kolēģi, darba kārtībā nākamā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Ramona Petraviča, Aldis Gobzems, Māris Možvillo, Ieva Krapāne, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Ralfs Nemiro, Jūlija Stepaņenko, Kaspars Ģirģens un Inguna Rībena ir iesnieguši lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties.

Vārds... Krišjānis Feldmans tātad ir izteicis iebildumu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šo lēmuma projektu mēs iekļaujam nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā? Un par šo jautājumu - par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā - ir pieteikusies iesniedzēju vārdā runāt deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu pieteikties...

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis lēmuma projekts paredz nekavējoties atteikties no Covid-19 sertifikātu izmantošanas un atcelt visus ierobežojumus personām bez šī sertifikāta.

Valdības turpmākās rīcības plāns Covid-19 izejas no pandēmijas kontekstā ir neizsvērts, pilnīgi nevajadzīgi sarežģīts tik lielā mērā, ka šķietami tiek veidots, lai tā ieviešana nenestu, nedotu nekādu labumu nevakcinētajiem, un tas ir jau novēlots, vēl pat neieviests.

Ilustrēšu mazu daļu no nepilnībām. No 1. marta mazumtirdzniecībā sertifikāti vairs nebūs nepieciešami, bet tos vajadzēs aktiermākslas kolektīvos, sporta pasākumos, tai skaitā treniņos, skaistumkopšanas nozarē un citur, kur arī, protams, cilvēkiem saskarsme ir tieši tāda pati kā mazumtirdzniecībā. Turpinās atkal cilvēku dalīšana un diskriminācija. Un tiešām tā vien šķiet, ka kāds izbauda savu varu un spēku, pazemojot citus.

Pēc Tūrisma krīzes vadības komitejas datiem, Latvijas ekonomika katru nedēļu pandēmijas un, protams, sertifikātu dēļ zaudē piecus līdz sešus miljonus eiro. Šie līdzekļi lielā mērā nonāk kaimiņvalstīs ar daudz progresīvākām politikām, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, jo Latvijas uzņēmumi šajā nozarē strādā tikai ar 30 procentu kapacitāti.

Pašreiz noteiktais vakcinācijas sertifikātu termiņš, kurā darbiniekus bez sertifikāta nāksies atlaist uz pusmēnesi, pēc tam, beidzoties atstādināšanas laikam, izmaksāt kompensāciju un pieņemt atpakaļ darbā... Pilnīga neziņa valda darbiniekiem par to, kas notiks pēc 1. aprīļa. Mediķi un skolotāji ir apjukumā. Atbildes viņiem neviens nespēj sniegt. Cilvēki bez vakcinācijas sertifikātiem, visticamāk, nepārstās saņemt valdības liegtos pakalpojumus, bet vienkārši dosies uz Lietuvu vai Igauniju. Šo iemeslu pat atzina kā iniciatīvu politiku saskaņošanai ar kaimiņvalstīm, bet nezināmu iemeslu dēļ šobrīd tas tiek noklusēts.

Parlamentāro debašu norise par Covid-19 sertifikātu atcelšanu norāda, ka to lietošana vairs nesasniedz iepriekš noteiktos mērķus. Šādā gadījumā rīcībai ir jābūt tūlītējai. Ja koalīcijas kolēģiem acīmredzot šīs kļūdas nešķiet pārliecinošas, tad minēšu vēl divus fundamentālus iemeslus Covid-19 sertifikātu tūlītējai atcelšanai.

Pirmkārt, tie tagad pēc plānoto atvieglojumu ieviešanas ir un būs diskriminējoši. Sabiedrības šķelšana un diskriminācija ārkārtējo situāciju aizsegā ir notikusi, balstoties uz pieņēmumu, ka sertifikāti samazina saslimstību. Apvienotās Karalistes, Dānijas un mūsu pašu pieredze rāda, ka vakcinētie slimo tikpat lielā mērā un intensitātē kā nevakcinētie. Sertifikātu saņēmēji vairs nepasargā nevakcinētos. Tomēr, neskatoties uz šiem faktiem, veselības ministrs atrunājas, ka sertifikātu derīguma termiņš tiek pagarināts, jo šobrīd daudzi slimo un nevar aiziet pēc balstvakcīnas, bet balstvakcīnu nevajag saņemt cilvēkiem, kas slimo un ir tikko izslimojuši kovidu. Un tā ir klaja norāde uz valdības spiedienu saņemt balstvakcīnu. No kura laika izslimojušajiem ir tūlīt jāskrien vakcinēties? Tā ir sabiedrības maldināšana un mēģināšana novilcināt laiku, lai atsauktu sertifikātus... kā arī psiholoģiski mēģina ietekmēt cilvēkus un sagraut tos. Tā ir vardarbība pret mūsu tautu un apzināta kaitniecība.

Otrkārt, sertifikātu ietekme uz epidemioloģisko situāciju ir ļoti niecīga, bet uz ekonomisko situāciju - negatīva. Apvienotajā Karalistē nesen pieņemts lēmums par pašizolācijas samazināšanu no desmit uz piecām dienām, jo pierādījies, ka saslimstības līmenis nav atkarīgs no vakcinācijas. Tur, protams, arī sertifikātu lietošana ir atcelta.

Tomēr neskaidru iemeslu dēļ Latvija gatavojas rudens vilnim. Šie un iepriekš minētie piemēri norāda uz globālu tendenci valstīm censties samērīgi reaģēt uz pandēmijas situāciju. Mums šim piemēram ir jāseko. Un pārāk ilgi valdības uzstādījums - ātri ciet, ātri vaļā - nav ticis ņemts vērā.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un atcelt sertifikātus nekavējoties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu, balsosim! Par - 38, pret - 43, atturas - 3. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām? Lūdzu pieteikties!

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Aicinu nodot šo lēmuma projektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 38, pret - 45, atturas - 2. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Godātie kolēģi, darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 8. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Komisija 28. janvārī ir saņēmusi Augstākās tiesas vēstuli par to, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” 62. pantu un Senāta Civillietu departamenta senatoru 26. janvāra kopsapulces atzinumu par Sanitas Osipovas piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam, Sanitas Osipovas kandidatūra izvirzīta apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs informēja komisijas deputātus par to, ka Augstākās tiesas Civillietu departaments augstu novērtē tiesneša amata kandidātes līdzšinējo pieredzi, it īpaši Satversmes tiesā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzskata, ka kandidātes apstiprināšana sniegtu ļoti jūtamu pienesumu Civillietu departamenta darbā un Augstākās tiesas darbā kopumā. Tāpat augstu tiek vērtēta kandidātes zinātniskā darbība.

Juridiskās komisijas deputāti vērtēja visu saņemto informāciju, kandidāte tika uzklausīta. Komisijas locekļi ar balsu vairākumu, septiņiem deputātiem balsojot “par” un vienam deputātam balsojot “pret”, atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Sanitu Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs šo jautājumu arī ļoti rūpīgi vērtējām frakcijā. Un pirmām kārtām mēs arī gribētu pievienoties tam, ka... mēs ļoti augstu vērtējam Sanitas Osipovas kompetenci un viņas paveikto līdz šim. Tomēr ir jautājumi, kas mūsos raisa pārdomas, un mēģināšu paskaidrot, kāpēc.

Arī referents ziņojot minēja, ka ir augsti novērtējama kandidātes zinātniskā darbība. Un, ja mēs pavērtējam šo zinātnisko darbību, tā ir tiešām... gan disertācijas tēma par valstspilsētu tiesībām... un citi jautājumi, kas ir Osipovas kundzes dažādās publikācijās bijuši, iezīmē pilnīgi citu tiesību jomu, citu specializāciju, ne civillietas.

Protams, tas mūsos raisa jautājumus, kāpēc tāda izvēle un tādā virzienā Osipovas kundze nolēmusi doties. Bet, vērtējot tālāk un jau daudz padziļinātāk un konsultējoties ar tiesību ekspertiem, mēs secinām, ka tā joma Augstākajā tiesā, kur Sanita Osipova plāno darboties, ir civiltiesību joma, un civiltiesību jomu pamatā regulē Civillikums. Un Civillikumam ir piecas daļas: pirmā daļa... tātad ir ievads, mantojuma, saistību... lietu tiesības un ģimenes tiesības. Un ģimenes tiesības ir tās, pie kurām es pakavēšos mazliet vairāk, un tas ir arī laulības institūts, adopcija un citi jautājumi, kas ne tikai mums šeit, Saeimā, raisa plašas diskusijas, bet mēs arī redzam Satversmes tiesas praksē neviennozīmīgi... tomēr pieņemto lēmumu attiecībā par to, kā šis jautājums... ir vai nav pareizs. Un par to, protams, ir plašas diskusijas starp liberālajiem un konservatīvajiem spēkiem. Tomēr Augstākā tiesa ir savā ziņā, nu... pielīdzināms arī... diezgan liels spēks... un Augstākā tiesa var arī veidot interpretācijas, skaidrot likumdevēja normas - arī tādas, ko likumdevējs līdz šim vēl nav izskatījis līdz galam vai par ko Saeimā noris plašas diskusijas.

Un tieši šis ģimenes jautājums ir tas jautājums, kur, mūsu ieskatā, varētu rasties konflikts starp Saeimu un Augstāko tiesu, iespējams, sniedzot kādas definīcijas vai vēl kaut ko. Mēs to nevaram zināt, bet mēs paredzam to, ka varētu veidoties iedzīvotāju grupas, kas gribētu izmantot šo Augstākās tiesas institūciju, zinot augsti godātās tiesneses, ļoti cienītās tiesneses, liberālos uzskatus par šo jautājumu, un varētu mēģināt izmanto šo tiesu, lai panāktu sev vēlamu tiesas iznākumu. Un, mūsu ieskatā, tas var novest pie tā, ka šī tiesa sāk jaukties parlamenta kompetences jautājumos, no kā mums visiem vajadzētu maksimāli izvairīties.

Nav stāsts par Sanitas Osipovas kompetenci kā tādu - viņa tiešām ir izcila speciāliste, un viņas vieta Augstākajā tiesā noteikti ir rodama, bet, mūsu ieskatā, ne šajā departamentā, jo tas var novest pie šī manis jau minētā konflikta - Augstākās tiesas lēmumiem, kas, ļoti iespējams, varētu būt tādi, kas iejaucas parlamenta kompetences jautājumos un neatbilst nedz parlamenta vairākuma viedoklim, nedz arī sabiedrības vairākuma viedoklim, un rada nenovēršamu konfliktu jau pašā saknē.

Kolēģi, mēs gribētu šo konfliktu novērst jau šobrīd, lai arī Augstākās tiesas spriedumi atbilst Satversmes garam, lai atbilst likumdevēja izpratnei par laulības institūtu. Un šajā brīdī mēs neredzam, kā varētu atbalstīt Osipovas kundzi tieši šajā konkrētajā amatā, tāpēc arī visa mūsu frakcija balsos “pret” Osipovas kundzi.

Bet mēs aicinām šo jautājumu skatīt varbūt atbilstošāk viņas līdzšinējai darba pieredzei, darba praksei, un, neskatoties uz visiem šiem pozitīvajiem atzinumiem, kas ir bijuši, mēs šo jautājumu skatām savā ziņā arī politiski, vērtējam līdzšinējo darbību un redzam to, ka šis konflikts ir ļoti iespējams. Mēs negribam, lai Augstākā tiesa... pārvēršas par savdabīgu laulības slēgšanas institūtu personu grupām, kam ir... Satversmei neatbilstošām.

Aicinu noraidīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Viscaur piekrītot iepriekšējam runātājam, es arī gribu izteikt cieņu, jo, es domāju, Osipovas kundze ir intelektuāla, izglītota, un mums varētu arī pat nebūt iebildumu pret viņas īpašo viedokli, teiksim, jautājumā par sievietes atzīšanu par vīrieti, bet es domāju, ka šeit ir, kā jau teica arī iepriekšējais runātājs, būtiski izvēlēties, ko vai kuru virzienu mēs atbalstām.

Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, republikāņu ievēlēts prezidents parasti izvēlas konservatīvāku Augstākās tiesas tiesnesi, bet demokrātiskās partijas parasti izvēlas tiesnesi ar liberāliem uzskatiem. Un, tā kā ir nepāra skaits, tad atkarībā no tā, kuri prezidenti ir bijuši ilgāk pie varas, izveidojas tāda Augstākā tiesa, kura vai nu atbalsta, piemēram, homoseksuālistu dienestu armijā un laulības, vai savukārt neatbalsta. Līdzīgi ir arī pavalstīs.

Man nebūtu nekādu iebildumu, bet tomēr es ieteiktu faktiski Saeimas... tādiem nu... pat ne konservatīviem, bet varbūt cilvēkiem ar centriskiem uzskatiem arī atteikties no Osipovas kundzes atbalstīšanas. Es domāju, ka viņai daudz labāk būtu strādāt par profesori kādā no mūsu liberālajām augstskolām, kur jau ir ļoti daudzi cilvēki ar īpatnējiem uzskatiem, kas tagad cenšas labot, teiksim, valodu un paziņo, ka nevar lietot vārdu “nēģeris” vai tur vēl kaut ko un jāsaka nevis “krievs”, bet “krievu tautības cilvēks”.

Tāpēc man ir iebildums pret to, lasot vairākas intervijas, kurās Osipovas kundze teica, ka jāaizstāv dažādu veidu ģimenes. Tātad nevis tā, kā mēs, tādi lauku vientieši, esam iedomājušies Civillikumā aprakstītās ģimenes, kas veidojas laulības ceļā, asinsradniecības ceļā, piedzimstot vai... kļūstot par brāli vai māsu, vai adopcijas ceļā, bet, redziet, dažādos veidos.

Otrs ārkārtīgi interesants izteikums, kam es pievērsu uzmanību, bija Latvijas Universitātes konferencē teiktais, ka daļa sabiedrības pārstāv dabiskās dzīves kultu, kur ēnas puse ir atteikšanās no paaudzēm pieņemtiem zinātnes sasniegumiem, tā apdraudot sabiedrības drošību un veselību, nereti pat personas dzīvību. Šis arī ir ļoti interesants apgalvojums, jo tie zinātnes sasniegumi... ziniet, kādreiz zinātnieki uzskatīja, ka zeme ir plakana, pēc tam tas mainījās, tad mūsdienās zinātnieki teica: “Ja jūs nēsāsiet maskas, jūs nevarēsiet nevienu inficēt.” Pēc tam izrādījās, ka visi inficējas. Tad zinātnieki teica: “Jūs varat pārnēsāt šos vīrusus un saslimt, bet saslimsiet viegli.” Pēc tam izrādījās, ka saslimst smagi. Nu tad nāca citi zinātnieki un teica: “Jā, jūs saslimstat, bet jūs tiksiet izārstēti un nenomirsiet.” Pēc tam izrādās, ka arī nomirst. Zinātne mainās.

Bet, ja tas attiecas uz laulības institūciju, tad es iesaku visiem izlasīt Inetas Lipšas nesen sarakstīto grāmatu “Slēptā dzīve. [..]”. Kaspara Irbes dienasgrāmata (1927-1949). Grāmata apraksta vienu cilvēku, kurš regulāri nodarbojas ar pederastiju un kuram ir simtos - ja ne tūkstošos - partneru, un viņš šo pederastiju piekopj parkā zem kokiem, krūmos, jūrmalas smiltīs, stacijā uz soliņa dažādos periodos, mainot katru nedēļu vairākus partnerus... ar vācu virsniekiem kara laikā, ar padomju okupācijas karavīriem, ar padomju virsniekiem... Kāpēc es to saku? Ar dažiem partneriem, es te lasu, viņam ir izveidojušās tādas attiecības, ka viņš gadiem uztur sakarus.

Tātad es saprotu, ka tā ir tā ģimene, ko Osipovas kundze atzīst, kas nepārstāv novecojušo dabīgo dzīves kultu, bet pārstāv moderno, eiropeisko, progresīvo, uz eiropeiskām vērtībām balstīto. Un, tā kā Augstākajai tiesai būs jāskata arī 25 pāru, kas varbūt ir ārzemēs reģistrējuši laulību, iesniegtais pieprasījums, ka viņi arī ir pilnvērtīga ģimene, es domāju, ka labāk tomēr, lai Augstākā tiesa paliek pie šī novecojušā, dabīgā dzīvesveida kulta. Un tiešām iesaku vai nu Stradiņa universitātē, vai Latvijas Universitātē strādāt, jo tur jau neko vairs sabojāt nevar.

Tāpēc tomēr aicinu kolēģus atturēties, vismaz tos, kas ir centriski, ne tikai konservatīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Labdien! Latvija ir tiesiska valsts, un tiesiskā valstī likumam nav ideoloģijas. Šodien mēs lemjam par vispārējās jurisdikcijas tiesas - Augstākās tiesas - kasācijas instances - Senāta - tiesneses apstiprināšanu amatā.

Un šeit debatēs, nu jāteic, kopš Kalnozola kunga laikiem, kad viņš gāja un debatēja par visām sievietēm tiesnesēm, kuras bija jāapstiprina amatā, un izteica savus pieņēmumus un savu skatu par dzīvi, šodien mēs dzirdējām pieņēmumus par jurista kvalifikāciju.

Tad es tiem, kuri nav juristi, vēlos teikt, ka visi kvalifikāciju ieguvušie juristi var būt tiesneši. Tas, ka juristi ir izvēlējušies specializācijas savā akadēmiskajā dzīvē, nav šķērslis tam, ka viņi ir pilnvērtīgi juristi ar jurista kvalifikāciju. Tā ir viena lieta.

Un otra lieta. Vēlos tikai teikt, ka likuma “Par tiesu varu” 4. pants skaidri noteic personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā. Visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību. Tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

Tāpat Senātā, kas ir kasācijas instance, proti, tas nozīmē, ka lietas spriež par piemērotajiem materiālajiem, procesuālajiem jautājumiem pirmajā un otrajā instancē, visas lietas senatori izskata koleģiāli... trīs senatoru sastāvā ar izņēmumu, kad ir paplašināts sastāvs vai Senāta kopsēde. Neviens no šiem jautājumiem netiek izskatīts vienpersoniski. Tas arī jau kā arguments tam, ko kolēģi iepriekš, varbūt nezinot šo, izteica.

Otra lieta. Par šo publiski izskanējušo ziņu par vairākiem pāriem, kuri ir vērsušies tiesā. Šie pāri tieši ir vērsušies Senāta Administratīvo lietu departamentā. Šādus strīdus - attiecības ar valsti - neizskata Civillietu departaments, bet gan Administratīvo lietu departaments, uz kuru Osipovas kundze ar šādu Saeimas balsojumu nebūt nekandidē.

Un visbeidzot. Es saprotu, ka tuvojas vēlēšanas, bet, palūkojoties uz dažādu valstu, Eiropas Savienības valstu, ceļu un iestāšanos par tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesībām, es esmu pārliecināta, ka mēs kā Saeima spēsim noturēt to, kas Latvijā ir ļoti liela vērtība. Mēs esam tiesiska valsts, mēs esam demokrātiska valsts. Un mēs zinām, ka tiesu vara ir neatkarīga.

Es tiešām ceru, ka no šīs Saeimas tribīnes mēs arvien vairāk dzirdēsim, ka tiesu varas neatkarība ir tā, kuru mēs - katrs deputāts - aizstāvam un kuru mēs nepārkāpsim.

Paldies, kolēģi.

Es aicinu atbalstīt profesores Sanitas Osipovas ievēlēšanu Senātā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Ziniet, kolēģi, tad, kad Satversmes tiesa ir iejaukusies Saeimas kompetencē un jurisdikcijā, - tad arī notika tas pagrieziena punkts, kas tagad arī tiek vērtēts.

Un es, pārstāvot partiju “Latvija pirmajā vietā”, kas pārstāv konservatīvi centriskas vērtības un vēlas realizēt tieši konservatīvu politiku... neatbalstīs Sanitas Osipovas kandidatūru. Reflektējot uz to, ko teica gan Valaiņa kungs, gan Kiršteina kungs, pilnīgi pievienojos viņu vērtējumam un viņu pozīcijai un arī uzskatu, ka vērtībām ir nozīme, politiskajām vērtībām ir nozīme. Un pie šādas politikas virzības Satversmes tiesas un tagad arī... mēģinājumā implicēt tādu pieredzi arī citas, Augstākās, tiesas praksē... es to nevaru atbalstīt, tāpēc balsošu “pret” un lūdzu arī konservatīvi domājošus kolēģus neatbalstīt Osipovas kundzes kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Es nebiju gatavojies runāt par šo lēmuma projektu, jo patiesībā jau ļoti reti ir Saeimas sēdē debates par apstiprināmu tiesneša kandidātu. Manuprāt, tas ir ļoti pareizi, ka Saeima savā lēmumā par to, ko apstiprināt par tiesnesi, paļaujas uz tiesu varu, un arī šajā gadījumā tiesu varas... izvērtējums atbilstoši likumam “Par tiesu varu” ir noticis.

Augstākās tiesas... tātad Civiltiesību kolēģija ir izvērtējusi kandidātu, atzinusi par atbilstošu, un šo kandidatūru virza Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajai metodikai par to, kā tas ir jādara. Protams, es saprotu, ka atsevišķi kolēģi, tādi spēcīgi juristi kā Aleksandrs Kiršteins un Viktors Valainis, uzskata sevi par augstākiem kvalifikācijas vērtēšanā... profesores tiesību zinātņu doktores Sanitas Osipovas kvalifikācijas vērtēšanā šajā jautājumā. Man šķiet, ka tas ir nepareizi.

Tiesu varas neatkarības princips pakāpeniski Latvijā ir nostiprinājies. Un tieši šis jautājums, ka tiesu vara pati dod atzinumu par kandidatūrām, ir ļoti nozīmīgs tiesu varas neatkarības garantēšanā, lai atsevišķi politiski un ideoloģiski apsvērumi nedominētu.

Es, protams, paužu savu personisku gandarījumu, ka deputāts Kiršteins ir iepazinies ar doktores Lipšas monogrāfiju “Slēptā dzīve. [..]”. Tas tiešām ir ļoti vērtīgs zinātnisks darbs. Žēl, ka deputātam Kiršteinam izdevies pamanīt tikai atsevišķas šī darba iezīmes, bet nu droši vien mums katram ir savas intereses, kam mēs visvairāk pievēršam uzmanību, vienu vai otru zinātnisku darbu lasot. Bet kopumā tam nav nekāda sakara ar kvalificētas kandidātes vērtēšanu un apstiprināšanu šim amatam.

Es esmu gandarīts, ka Juridiskā komisija ir atbalstījusi šīs kandidātes tālāku virzīšanu apstiprināšanai. Arī es šodien balsošu “par” Sanitu Osipovu kā par Augstākās tiesas tiesnesi.

Aicinu to darīt arī pārējos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi! Es tikko noklausījos kaismīgo kolēģa Jura Pūces runu. Un man, protams, radās nepārprotama pārliecība, ka eksperts tiesiskuma jeb caurlaižu, autostāvvietu caurlaižu, jautājumos izsakās par to, kā tiesiskums būtu Latvijā jāievieš. Tas mani pārsteidz - šīs padziļinātās zināšanas.

Kāpēc caurlaižu speciālistiem nevajadzētu noteikt, kas būs Latvijā tiesneši, - tam patiesībā ir divi iemesli.

Pirmais un būtiskākais iemesls ir tas, ka Sanita Osipova atļāvās Satversmē ietulkot to, kā tur nav. Mēs visi zinām, par ko ir runa. Sanita Osipova pārkāpa to trauslo robežu, ko sauc par pilnvarām.

Un otra lieta. Es atceros vienu televīzijas raidījumu, kurā Sanitai Osipovai uzdeva jautājumu par cilvēkiem... kā tad tā būs - cilvēku dalīšana. Un es atceros to izsmejošo sejas izteiksmi, sakot, ka nav jau obligāti jāiet uz teātri visiem. Un es domāju, ka tā ir patiesā Sanitas Osipovas daba, ja mēs runājam par spēju analizēt, kas ir tiesiski un kas nav tiesiski. Un šie divi jautājumi ir izšķiroši svarīgi, daudz svarīgāki nekā caurlaižu eksperta Pūces runa, pieņemot lēmumu par to, vai Sanitu Osipovu iecelt vai neiecelt par Augstākās tiesas tiesnesi.

Es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Nedaudz papildināšu. Lībiņas‑Egneres kundze laikam nezina Kārļa Skalbes teicienu, ka diemžēl daudziem latviešiem, kas iegūst labu izglītību, pirmajā vai otrajā paaudzē nav noturīgas tradīciju un zināšanu vērtības un bieži vien Rietumu jaunās idejas (tur viņš domāja marksistus) pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā, un viņi kritiski nespēj atlasīt graudus no pelavām.

Ko es ar to gribu teikt? Nu dzīvesstāsts jau ir ļoti vienkāršs. Teiksim, kāda meitenīte laukos... es te konkrēti nerunāju, bet... es tagad vispārināšu, arī par augstskolu pasniedzējiem, kas mums tagad ir. Iedomājieties, čakla meitenīte dzīvo laukos pie vecmāmiņas, ravē burkānus, kā teicamniece pabeidz augstskolu un dabū Sorosa vai kādu citu grantu maģistra darbam, aizbrauc uz Lundas Universitāti... te ļoti daudzi... vai uz Kembridžu - sociālajās zinātnēs vai tiesību zinātnēs. Un tur viņai iestāsta, ka ģimene ir relatīvs jēdziens, dzimta ir relatīvs jēdziens, tagad ir genderi, LGBT, Black Lives Matter, viss ir relatīvs... un tā tālāk, un tā tālāk. Augstākais mērs ir cilvēks, katra izvirtība ir normāla. Protams, šī meitene nevar kritiski atlasīt... viņai ir izkropļota uztvere, bet viņa ir rietumnieciska, Rietumos taču tā ir pieņemts. Un, saprotiet, dzimstība un ģimene ir jāsagrauj, jo zaļais dzīves kurss taču galvenokārt tiek sagrauts, tāpēc ka pasaulē dzimst daudz bērnu. Tā ka tas viss ir labi.

Pūces kungam pat varētu neatbildēt, jo viņš laikam nedzirdēja to, ka tādās vecās demokrātijas valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija augstākās tiesas vēlē nevis pēc izglītības grāda, bet pēc dzīves uzskata - vai viņš ir konservatīvs vai liberāls. Un ieteiktu Pūces kungam klausīties uzmanīgāk un nerunāt muļķības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Paldies. Tiešām - šobrīd piedalās pozīcijas deputāti, kuri pirms tam varbūt nav tik daudz izteikušies par šiem augstās morāles principiem, un tajā brīdī, kad mēs vērtējam šos jautājumus, mēs redzam, kādi tad lēmumi ir pieņemti mums šeit, Saeimā, kad tiek sadalīti, sasegregēti pensionāri, kuriem 20 eiro... vieniem tiek doti atbalstam, otriem netiek doti, cilvēki tiek atlaisti no darba... Lūk, šie morāles principi nedaudz pazūd, pavīd kaut kur, bet šobrīd tie morāles principi parādās. Tas, protams, ir izskaidrojams - tas ir tā saucamās balsošanas mašīnas jautājums, kad šie morāles principi vispār netiek ņemti vērā.

Satversmes tiesa ir vērtējusi pieteikumus, vērtēs vēl pieteikumus, kurus ir snieguši cilvēki, kuru tiesības ir pilnā mērā apspiestas, ierobežotas. Un šis stāsts par “vienu likumu - vienu taisnību visiem” neiztur kritiku un atsevišķos gadījumos pat spilgti tiek pārkāpts.

Tāpēc, protams, ir ļoti būtiski izvērtēt kandidātu un tas šobrīd notiek. Manuprāt, nevienā brīdī nevajag izteikt kaut kādus pārmetumus kolēģiem, kas to dara, tieši tādēļ, ka debates ir neatņemama Saeimas sastāvdaļa, un tie deputāti, kas vēlas izteikt savu viedokli, to dara, un ļoti pareizi, ka viņi to dara. Šis jautājums paliek Saeimas stenogrammās, un tā ir ļoti būtiska sastāvdaļa.

Tā ka ir vairākas plāksnes lēmumu projektiem, likumprojektiem un lēmumiem par amatpersonu iecelšanu - kontekstā ar tā izvērtēšanu. Šeit mēs esam politiskā organizācijā, lēmējorganizācijā. Lēmējorganizācijā šie viedokļi, paldies dievam, ir atsevišķi, un tie ir ņemti no tautas, jo tauta mums ir devusi mandātu par šiem jautājumiem lemt un debatēt.

Kolēģi, bieži vien šis princips “viens likums - viena taisnība” tiek pārkāpts, un attiecīgi tiesu varai, protams, ir ļoti būtiski, lai nākotnē tas tiktu arī vērtēts. Cilvēki, kuri ir atlaisti no darba un kuri vairs nespēj rūpēties tik plašā apmērā par savām ģimenēm, šobrīd, iespējams, skatās un brīnās, par kādu augsto morāli mēs vispār atsevišķos gadījumos runājam... kontekstā ar tiesneša iecelšanu, bet nerunājam kontekstā ar tādiem lēmumiem... kā balsošanas mašīna šeit salemj.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Man liekas, pirmo reizi, atceros (varbūt nedaudz par citu tēmu), bija par kāda tiesneša neapstiprināšanu vai arī par atlaišanu... precīzi neatceros, bija šāda veida debates Saeimā. Man jāatgādina, ka saskaņā ar Satversmi tiesu vara ir uzskatāma par neatkarīgu varu, tā rezultātā arī... protams, kas attiecas uz tiesnešu izvēlēšanos, ir jāņem vērā tieši likuma prasības. Manuprāt, kāda tiesneša... viena no tiesnešiem, kas ir piedalījies kāda konkrēta varbūt ideoloģiski nepieņemama Satversmes tiesas sprieduma rakstīšanā... tas saskaņā... ne ar vienu likumu nav uztverams kā diskvalificējošs notikums. Mums, protams, ir tiesības, jebkurš var kritizēt, tāpat kā var kritizēt valdību vai var kritizēt Saeimu, mēs varam, protams, kritizēt arī Satversmes tiesu, bet Latvijā konstitucionālā iekārta ir tāda, kādu to Satversmes tēvi ir nodibinājuši, un es teiktu, ka tā ir diezgan laba.

Šajā sakarā, runājot arī par tiesas neatkarību, Saeimas deputātiem ir pieejami šie dokumenti, tai skaitā Augstākās tiesas Senāta vēstule, kurā ir teikts, ka tiesu vara, pareizāk sakot, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce šā gada 26. janvārī ir sagatavojusi atzinumu par konkrēto kandidatūru un tās piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam. Un šajā gadījumā, pamatojoties uz šīs senatoru kopsapulces lēmumu (tas nebija vienas personas lēmums, bet kopsapulces lēmums), šāds ieteikums Saeimai - apstiprināt - ir ticis nosūtīts. Šajā gadījumā jautājums ir, vai... varbūt tiesu vara ir nepareizi kaut ko izvērtējusi, bet man ir aizdomas, ka (skatot arī Juridiskajā komisijā) ir pilnīgi skaidrs, ka likums šajā procesā ir ticis ievērots.

Redziet... piemēram, viena no jauno konservatīvo vērtībām ir tiesiskums un demokrātija, un tas paredz, ka mēs rīkojamies likuma ietvaros, mēs uzskatām, ka likuma vara ir tā, kas nodrošina valstiskuma saglabāšanu, valsts ilgtspēju. Tas nevar tikt atrauts arī no citām vērtībām, bet gadījumos, kad varbūt ir iespējamas kolīzijas, tas mums liek nākt klajā ar, teiksim tā, intelektuāli konservatīviem risinājumiem. Un man jāatgādina maniem dārgajiem kolēģiem, kas nedaudz... diezgan strauji dodas tādā izteiktā marginālisma virzienā Saeimā, nekautrējoties atklāti lietot Saeimas debatēs antisemītiskus un homofobiskus izteikumus, man kā konservatīvam cilvēkam par to pirmām kārtām ir kauns. Konservatīvisms tomēr nozīmē arī labas manieres un cieņu vienam pret otru. Tas ir numur viens.

Otrkārt. Šajā gadījumā es aicinu atbalstīt tiesu varas, neatkarīgas tiesu varas, sagatavoto ieteikumu Latvijas Republikas Saeimai un neizolēt vai, pareizāk sakot, marginālu, ideoloģisku vai homofobisku apsvērumu dēļ vai kāda izteikuma dēļ, kas nav paticis... kādas personas... netraumēt Latvijas Republikas konstitucionālo iekārtu... un lietu kārtību, kādā tai jānotiek.

Es aicinu uz intelektuālu darbu, lai, tai skaitā konservatīvā spektrā, mēs nodrošinātu adekvātus risinājumus, tostarp ģimenes un laulības jēdziena saglabāšanu. Un, jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk. Mūsu ierastajā - konservatīvajā - izpratnē šie jēdzieni būtu jāsaglabā. Šajā gadījumā tiesu vara ir lēmusi. Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Sākšu ar to, ka... Punkts pirmais. Ja mūsu likumdošanā ir pateikts, ka kandidātus, tiesnešu kandidātus, apstiprina Saeima, tad acīmredzot diskusijai par kandidātiem ir vieta. Ne tikai vieta, bet arī pienākums. Ja daži kolēģi, kas runāja par tiesu varas neatkarību, uzskata, ka Saeimas uzdevums ir vien automātiski apzīmogot tos kandidātus, ko piedāvā Tieslietu padome vai kāda cita profesionāļu institūcija, tad es aicinu šos kolēģus iesniegt attiecīgus grozījumus likumdošanā, lai Saeima vairs nenodarbotos ar tiesnešu kandidātu apstiprināšanu, pārapstiprināšanu un tā tālāk. Esošās likumdošanas ietvaros mums par to ir jārunā.

Punkts otrais. Es nekādā veidā neapšaubu un, protams, nevaru apšaubīt kandidātes profesionālo kvalifikāciju un iemaņas. Ja Tieslietu padomē specializēti... ja profesionāļi no tieslietu jomas uzskata, ka tāda profesionalitāte ir, kas es esmu, lai to apšaubītu? Bet es uzdodu šādu jautājumu: pēc kādiem kritērijiem mums jāvadās, apstiprinot vai neapstiprinot konkrētu tiesneša kandidātu?

Manā skatījumā, tiesiskuma simbols - dieviete Temīda (kā jūs, kolēģi, atceraties... tie, kas zina) ir akla un ar svariem. Kāpēc viņa ir akla? Ko tas simbolizē? Tas simbolizē to, ka, pieņemot lēmumus, ar tiem svariem izsverot “par” un “pret”, taisnīgums neņem vērā, neskatās uz to, kas ir konkrētie procesa dalībnieki: kāds ir viņu dzimums, kāda ir viņu ticība, vai viņi ir... kāda ir viņu ādas krāsa, kāda ir viņu ideoloģiskā pārliecība. Šis ir taisnīguma, tiesiskuma simbols.

Tāpēc, manuprāt, lemjot par tiesnešu kandidātiem, mums jāvērtē ne tikai viņu profesionalitāte, bet arī viņu objektivitāte, un nekādā gadījumā par tiesnešiem mums nevajadzētu ievēlēt cilvēkus, kuri uz tiesiskumu skatās nevis kā uz galamērķi, nevis uz to, ka tiesiskums ir pāri visam, bet kuri uz tiesiskumu drīzāk skatās kā uz instrumentu savas ticības vai ideoloģiskās pārliecības īstenošanai. Tas ir galvenais, uz ko es skatos. Un mani savulaik diezgan šokēja šīs konkrētās kandidātes izteikums...

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, jūsu debašu laiki ir apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

... izteikums par tiem vairāk nekā 60 tūkstošiem cilvēku, kuri, “pateicoties” Saeimas vairākuma pieņemtajiem lēmumiem, vairs nevarēja strādāt, jo viņi tāda vai citāda iemesla dēļ atteicās vakcinēties.

Es tagad, kolēģi, nerunāju par to, vai šis lēmums bija pareizs vai nepareizs. Neapšaubāmi, vairākums Saeimā uzskatīja, iespējams, joprojām uzskata, ka tas bija pareizi. Varbūt viņi ticēja tam, ka šādi drakoniski soļi motivēs citus cilvēkus vakcinēties, varbūt viņi uzskata, ka, iespējams, pateicoties tam, ir vakcinējies pietiekami liels cilvēku skaits, lai atsvērtu vai lai pamatotu visu to, ko ir pārcietuši gan tie vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku, gan tautsaimniecība... un tā tālāk.

Es saprotu, ka ir tiesības šādi domāt, tas, protams, ir diskutējams jautājums. Bet tas, ka Sanita Osipova tam piegāja nevis tā, kā tam vajadzētu pieiet pirmām kārtām juristam, augstas raudzes juristam, salīdzinot “par” un “pret”, tā, lai saprastu, vai šis lēmums ir bijis sabiedrības interesēs vai ne... šajā situācijā Sanita Osipova, kā jau te tika teikts, publiski šo salīdzināja ar teātra apmeklējumu. Tas neliecina par nopietnu pieeju, tas neliecina par to, ka šī kandidāte tiešām akli un objektīvi uztver tos cilvēkus, kas nāk uz tiesu, meklējot taisnību. Tāpēc man nav pārliecības par to, ka Sanita Osipova tiešām bezkaislīgi un objektīvi, bez jebkādas ideoloģijas piemēros šo instrumentu, kas ir tiesiskums. Diemžēl šis izteikums Sanitai Osipovai maksāja manu balsi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam. Lūdzu!

J. Iesalnieks (NA).

Labdien vēlreiz! Manuprāt, pēdējā aptuveni gada laikā tiesneses Sanitas Osipovas publiskie izteikumi vairāk liecina par tādām politiskām atziņām, ideoloģiskām atziņām, nevis tiesiskām atziņām.

Ja Sanita Osipova vēlas nodarboties ar politiku, ar likumdošanu, kas ir likumdevēja kompetencē, tad šogad notiks Saeimas vēlēšanas un Sanitai Osipovai, es pieņemu, ir visas iespējas kandidēt kādas liberālās partijas sarakstā, vai tie būtu “PROGRESĪVIE” vai Jaunā konservatīvā partija, vai Attīstībai/Par!, bet tiesu varā tiesnešiem tomēr vajadzētu būt politiski neitrāliem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mani šokēja un izbrīnīja Jaunās konservatīvās partijas argumentācija un pozīcija attiecībā uz situācijas izvērtējumu. Bet droši vien patiesībā nav jābrīnās, jo Tieslietu ministrijā sacerētais un iebīdītais likumprojekts “Civilās savienības likums”, ko tajā skaitā virza arī Jaunā konservatīvā partija, nominētais tieslietu ministrs, acīmredzami ideoloģiski patiesībā nozīmē, ka šai partijai vajadzētu apvienoties ar Attīstībai/Par!, jo viņu vērtības ne ar ko īpaši neatšķiras, ņemot vērā gan šodienas uzstāšanos, gan arī ar rīcību, virzot konkrētus likumprojektus.

Es ļoti ceru, ka vēlētāji novērtēs tās vērtības un tos reālos darbus, ko Jaunā konservatīvā partija aizstāv, pārstāv un virza Saeimā.

Lūdzu neatbalstīt (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Vājš internets.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! (Pauze.)

Sēdes vadītāja. Atkal interneta problēma - mums ziņo tehniskie palīgi.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Es domāju, Krauzes kungam... kaut kas ar skaņu nebija kārtībā. Varbūt izdosies atrisināt.

Es, kolēģi, no savas puses gribētu teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienība savu viedokli balsta nevis politiskos redzējumos tai skaitā, bet pamatā tomēr uz tiesību ekspertiem. Mums partiju apvienībā ir virkne augsti atzītu tiesību ekspertu, ar kuriem mēs šo jautājumu ļoti nopietni pēc būtības arī izrunājām. Un šeit tas galvenais... Vēlreiz gribētu akcentēt mūsu pozīciju. Tātad, lai vai ko teica Lībiņas‑Egneres kundze, nevarētu piekrist.

Tiesību eksperti arī dalās tomēr specialitātēs, tāpat kā ārsti - vieni operē plaušas, citi operē sirdi, un, protams, abi ir ārsti. Šajā gadījumā, ko es jau minēju savā runā, Osipovas kundze tomēr nav civillietu eksperte. Tas ir jāatzīmē. Tas, kur mēs redzam šos riskus un šie riski vēl joprojām pastāv, - Civillikums ir ģimenes tiesības, laulības institūts, citi jautājumi, par ko Saeimai vēl joprojām viedoklis, manuprāt, ir diezgan skaidrs, bet arī dažādas likumdošanas iniciatīvas virmo gaisā. Un pieļaut situāciju, ka Augstākā tiesa vēl pirms Saeimas sāk interpretēt šo jautājumu būtību, kādas tiesības Augstākajai tiesai ir, pat definīcijas var izteikt likumdevēja vārdā... mēs redzam riskus, ka Augstākā tiesa varētu sākt - ar Osipovas kundzes dalību - jaukties šajā jautājumā, kas ir tīri Saeimas kompetences jautājums. Es to saku ne tikai pēc savām domām un kolēģu domām, bet arī konsultējoties ar vairākiem tiesību ekspertiem.

Tāpēc, kolēģi, ja gribam cieņpilnas debates, tad arī debatējam... arī no citiem cilvēkiem par šiem argumentiem nebija neviena teikuma, tāpēc aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

Deputāts Krauze vēl nav atgriezies pēc dalībnieku... Ir jau atpakaļ? Ir atpakaļ.

Es atvainojos! Tādā gadījumā vārds deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Jā, ļoti labi. Paldies. Es atvainojos par to, kas notika.

Sēdes vadītāja! Cienītie kolēģi! Es šodien negribētu šeit debatēt ļoti sīki un detalizēti par Sanitas Osipovas profesionālajām īpašībām. Es domāju, ka mans kolēģis Viktors Valainis ļoti precīzi pateica, kāds būs Zaļo un Zemnieku frakcijas viedoklis. Es gribētu uzsvaru vairāk likt uz to, ko mēs darām šodien, un atgādināt, ka tiesu vara tiešām ir neatkarīga un Latvijā ir jāpastāv tiesiskumam. Tas, kā mēs šodien debatējam, kā mēs šodien balsojam, - tas ir tiesiski. Tas ir tiesiski, un tas ir mūsu pienākums neatkarīgi no tā, vai mēs balsosim “pret”, vai mēs balsosim “par”.

Tāpēc mani ļoti pārsteidz daži mūsu deputāti, kuri dod mājienus, ka varētu būt šī iejaukšanās tiesu varā. Man liekas, ka daži mūsu kolēģi jau minēja, ka tā ir iejaukšanās tiesu varā un ka mums ir jābalso tikai “par”. Tādā gadījumā Saeimas deputāti - visi simts - mēs esam viens simt galvu liels aitu bars. Bet tā nav. Mēs drīkstam balsot, un tas ir mūsu pienākums - balsot arī “pret”. Un tas ir tiesiski.

Es nesaprotu šo viltus konservatīvo nostāju, ko pauda Feldmans, tēmējot pat Satversmes virzienā, - ka varētu būt, ka tie, kas tagad neatbalstīs... ka tā ir iejaukšanās tiesu varā un ka tas ir kaut kas pret Satversmi. Tie ir pilnīgi nepamatoti apgalvojumi.

Es domāju, ka faktiski šajā dienā un šajā brīdī visi tie, kas kādreiz balsoja par Jauno konservatīvo partiju kā par konservatīvu spēku, saprot, ka tas nav konservatīvs spēks, tas ir politisks spēks, kurš, visticamāk, tuvākajā laikā apvienosies ar progresīvajiem.

Un tāpēc mans aicinājums ir, izvēloties tiesnešus (it īpaši - šādam amatam, kas nav vienkārši kaut kāds tiesnesis rajona tiesā, bet Augstākajā tiesā!), balsot pēc pārliecības, balsot atbilstoši tam zvērestam, kuru mēs devām, stājoties deputāta amatā, un atcerēties, kas ir mūsu vēlētājs un ko vēlas mūsu vēlētājs.

Un tāpēc es aicinu visus konservatīvi domājošos deputātus šodien neatbalstīt Sanitu Osipovu un viņas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies par doto vārdu, sēdes vadītāja. Es tā kā vairāk runāšu par šo izvēles procesu - kā mēs izvēlamies amatpersonas un balsojam par tām.

Jau šorīt mans kolēģis deputāts Ralfs Nemiro norādīja, ka šī attālinātā darbošanās neļauj pieņemt kvalitatīvus lēmumus, neļauj izsvērti izdebatēt šos jautājumus, un jau pašā sēdes sākumā mēs redzējām šo nekvalitatīvo darbu, ko mēs saskatījām arī Saeimas e-sēdes vadībā, jo parādījās dažādi traucējumi gan darba kārtībā, kurus mēs novērojām pirmajā sēdes daļā, gan arī... šobrīd vairāki kolēģi atzīstas, ka viņi nevar pievienoties sistēmai.

Man ir patiesas bažas par to, ka šī vēlēšanu sistēma, ko mēs tagad veicam attālināti, lai gan nekas neliedz mums pilnīgi darboties klātienē un pieņemt lēmumus klātienē, - ka šī sistēma šobrīd rada pamatīgus brāķus visā lēmumu pieņemšanā un arī veicina to, ka šī amatpersonu izvirzīšana un balsošana par tām notiek ļoti nekvalitatīvi.

Es aicinu kolēģus tomēr... Lai gan man nav nekas pret personu, par kuru šobrīd mēs runājam, balsošu “pret”, jo man nav pieņemama šāda lēmumu pieņemšanas procedūra. Tas tikai liecina par to, ka mēs strādājam nekvalitatīvi.

Aicinu Saeimu atgriezties pie klātienes sēdēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Par deputātu klātbūtni. Deputāti ir pieslēgušies, un deputāti ir atbildīgi, ja strādā no privātām interneta pieslēguma vietnēm, par interneta pieslēgumu.

Pēc šīm produktīvajām debatēm es dodu vārdu vēlreiz... lūdzu deputātu Valēriju Agešinu runāt komisijas vārdā. Lūdzu jūsu verdiktu par šīm debatēm.

V. Agešins. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā nekas nav piebilstams, un tāpēc aicinu paust savu viedokli balsojot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 40, pret - 29, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”.

Priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu, jo komisija atbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija savā 8. februāra sēdē izskatīja un trešajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.

Uz trešo lasījumu tika saņemts viens - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar ko tiek noteikts, ka uz mēnesi tiek pagarināts ar grozījumiem saistīto Ministru kabineta noteikumu izstrādes termiņš.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Nekādi priekšlikumi uz likumprojekta trešo lasījumu netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns. Lūdzu!

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un trešajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1179/Lp13).

Atgādināšu, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu patērētāju tiesības neatbilstošas digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos un tādējādi veicinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā.

Kopumā komisijā likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemti un izskatīti deviņi priekšlikumi. Sāksim tos izskatīt.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kas tika arī saskaņots ar iesaistītajām pusēm. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir redakcionāla rakstura. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums.

2021. gada septembrī tika pieņemts jaunais Latvijas Bankas likums, ar kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai. Un, ņemot vērā, ka šī likuma 24. pantā ir atsauce uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ir priekšlikums to aizstāt ar “Latvijas Banka”, kā arī aizstāt terminu “finanšu un kapitāla tirgus” ar “finanšu tirgus”.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks priekšlikums, jo komisijā paralēli tiek skatīts arī Elektronisko sakaru likums, kur 70. panta 8.¹ daļā nosaka, kādas noslodzes datus var pieprasīt elektronisko sakaru komersantam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Līdz ar to, lai neizveidotos kļūda, kad stājas spēkā jaunais Elektronisko sakaru likums, priekšlikums piedāvā dzēst šo atsauci un normu iekļaut šajā likumprojektā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.  Liepkalns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecīgais šī likuma pants būtībā ir par patērētāja tiesībām iesniegt pārdevējam pieteikumu par pakalpojuma kvalitāti. Priekšlikums paredz saīsināt otrā lasījuma redakciju, izņemot terminus “digitālais saturs” un “digitālais pakalpojums”, jo atbilstošā Eiropas Komisijas direktīva neparedz aprobežojumu attiecībā uz šiem terminiem. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir saistībā ar pārējas noteikumiem un paredz papildināt pārejas noteikumus ar 39. punktu jaunā redakcijā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.  Liepkalns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 39. un 40. punktu jaunā redakcijā. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš...

Sēdes vadītāja. Komisijas viedoklim par 7. priekšlikumu deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 40. un 41. punktu jaunā redakcijā. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā 2022. gada 15. martā. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Kolēģi, esam izskatījuši visus komisijā iesniegtos priekšlikumus.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pieņemšanai trešajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1313/Lp13) un esam to virzījuši uz pirmo lasījumu.

Likumprojekts paredz, ka šķiroti bioloģiskie atkritumi maksās par 20 procentiem lētāk nekā nešķiroti sadzīves atkritumi. Tādējādi tiks veicināta iedzīvotāju ieradumu maiņa un aktīvāka atkritumu šķirošana.

Grozījumi palielinās pārstrādājamo atkritumu daudzumu un samazinās to atkritumu daļu, kas katru gadu tiek apglabāta Latvijas poligonos.

Komisijā likumprojektu atbalstījām, tādēļ es lūdzu arī Saeimas atbalstu likumprojekta apstiprināšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”.

Likumprojekts paredz risināt problemātiku, kas pastāv jau ilgāku laiku. Proti, apcietinājumā, ieslodzījumā esošās personas, kuru deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar apcietinājuma vietu, nav tiesīgas piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Šī problēma ir pastāvējusi jau ilgāku laiku. Šobrīd ir arī viena aktīva prasība Satversmes tiesā, kur šis jautājums tiek vērtēts. Tomēr laika gaitā mums ir izveidojies un šobrīd sācis darboties tāds institūts - iespēja balsot pa pastu. Tas šo situāciju būtiski maina un dod iespējas arī šīm personām piedalīties vēlēšanās atbilstoši viņu deklarētajai dzīvesvietai. Tas nebija līdz šim.

Tam, protams, nepieciešami šie likuma grozījumi, kurus ir sagatavojusi Tieslietu ministrija. Un komisijā mēs plānojam runāt arī par citām grupām, kas varbūt ir līdzīgā stāvoklī. Tādi ir, piemēram, slimnīcās esošie cilvēki, kuri vēlēšanu dienā neatrodas deklarētajā dzīvesvietā.

Tā ka komisija šo jautājumu izskatīja un vienprātībā atbalstīja likumprojektu apstiprināšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Valainis. Kvalitatīvus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai gaidīsim līdz 17. martam. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. marts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne‑Ščipčinska. Lūdzu!

D. Rukšāne‑Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1315/Lp13 - “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Šis likumprojekts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tika nodots ar Saeimas lēmumu un pēc Nacionālās drošības komisijas ierosinājuma.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvāku pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības uzraudzību, paredzot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiesības noteiktos gadījumos, kad pieņemts lēmums aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu un šis pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma iesniegšanas padomē vai pakalpojuma sniedzēju nav iespējams identificēt, pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu pakalpojumam pēc pieprasījuma.

Jāatzīmē, ka audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušies, un prognozējams, ka šo pakalpojumu veidošana un izmantošana arvien palielināsies.

Kas tad ir šie audiovizuālie pakalpojumi? Piemēram, tie ir portāli TVNET un “Delfi TV”, kas jau šobrīd reģistrēti kā pakalpojums pēc pieprasījuma.

Jau tagad NEPLP ir tiesības uzsākt administratīvo procesu vai piemērot sodu, piemēram, par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu bez paziņojuma iesniegšanas padomē, taču gadījumā, kad pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēju nav iespējams noskaidrot, padomei nav iespējas efektīvi veikt administratīvā pārkāpuma procesu, jo nav zināma persona, kuru saukt pie atbildības. Praksē tas nozīmē, ka grūti nodrošināt godīgu konkurenci. Vienlaikus pakalpojumu pēc pieprasījuma jomā darbojas gan tādi pakalpojumu sniedzēji, kas par savu darbību ir paziņojuši, gan tādi, kas darbojas bez paziņojuma iesniegšanas, un uz tiem nav attiecināmi likumā noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi.

Noteikti ir jāturpina darbs, lai pēc iespējas efektīvāk risinātu šo jautājumu.

Komisijas vārdā aicinu visas iesaistītās puses iesniegt savus priekšlikumus uz likumprojekta otro lasījumu.

Taču vispirms aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam. Lūdzu!

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, cienījamā priekšsēdētāja. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka, manā skatījumā, šī pieeja ir principā nepareiza. Mēs mēģinām regulēt mūsdienu tehnoloģijas un mūsdienu mediju tirgu ar vakardienas metodēm.

Proti, faktiski tas paziņojums nozīmē to, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem būtu jāreģistrējas, bet mūsdienu tirgus internetā darbojas pilnīgi citādi, un valstij nevar būt nekad tāda kapacitāte, lai visus piereģistrētu. Un ierobežojumi un aizliegumi, ko minēja cienījamā ziņotāja, attiecas uz saturu neatkarīgi no tā, kas un kādā veidā šo saturu piedāvā.

Līdzīga situācija ir, piemēram, ar nodokļiem. Patiešām ļoti daudz nodokļu - un arvien vairāk! - aiziet pie globālām platformām, bet mēs taču neprasām, lai šīs platformas - Facebook, Google, YouTube un tā tālāk - reģistrētos Latvijā un maksātu nodokļus šeit. Nē, mēs meklējam citus - globālus - risinājumus globālām problēmām, tādus kā digitālais nodoklis un tā tālāk. Bet attiecībā uz to kontroli un monitoringu, un tā tālāk... mēs vēl joprojām dzīvojam 20. gadsimtā.

Man ir jautājums cienījamai ziņotājai - kas notiks, ja, piemēram, Netflix atteiksies reģistrēties vai nesniegs paziņojumu? Mēs bloķēsim Netflix, kā to paredz iesniegtie grozījumi? Vai YouTube... YouTube jau sen nav koplietošanas platforma, tas piedāvā maksas pakalpojumus pēc pieprasījuma, un līdz ar to šīs normas attiecas arī uz YouTube.

Tātad, kolēģi, es redzu tikai vienu vienīgu rezultātu šādu normu pieņemšanai - faktiski padomei būs tiesības apturēt (selektīvi!) jebkādu pakalpojumu sniedzēju, kas nav reģistrējies... visā pasaulē... no tiem simtiem tūkstošu, kas šobrīd piedāvā saturu, kas ir pieejams Latvijā. Un īstenot attiecībā uz visiem nav iespējams. Tātad, ja kāds nepatiks... to var ļoti viegli aizklapēt ciet, sodīt un tā tālāk, bet tā ir slikta likumdošanas prakse.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu un domāt par mūsdienu problēmām atbilstošiem risinājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Cileviča kungs.

Es domāju, ka mums ir jādomā par pārtraukumu šajā brīdī.

Debates par šo likumprojektu mēs turpināsim pēc pārtraukuma - pulksten 13.30.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 17. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Esam uzsākuši debates pirmajā lasījumā. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien! Kāpēc likumprojekts ir nepieciešams, ko vēsta tā anotācija? Praksē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir konstatējusi, ka pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēji, kuri nav iesnieguši padomē paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, arī pēc administratīvā soda... iesniegtu padomē paziņojumu par šā pakalpojuma sniegšanu.

Ir bijuši gadījumi, kad pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšana netiek pārtraukta, un veidojas situācija, kad vienlaikus pakalpojuma pēc pieprasījuma jomā darbojas gan tādi pakalpojumu sniedzēji, kas par savu darbību ir paziņojuši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteiktajā kārtībā, gan tādi, kas darbojas bez paziņojuma iesniegšanas padomei, un uz tiem nav attiecināmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi.

Šādos gadījumos pakalpojumi pēc pieprasījuma tiek sniegti, ne tikai neievērojot likumā noteiktos pakalpojuma pēc pieprasījuma veidošanas noteikumus, bet arī nesniedzot informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem. Tādēļ arī nav drošības par pakalpojumu sniedzēju patiesajiem nodomiem. Paralēli tiem oficiālajiem medijiem, kuriem jāievēro visas likuma prasības, tiek veidota autonoma informatīvā telpa bez kādiem pienākumiem, tajā skaitā bez pienākuma ievērot likuma prasības. Lai šādu praksi nepieļautu, veidoti šie grozījumi likumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates... Švecovas kundze, lūdzu pieteikties laikus.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es tikai gribēju pateikt, ka es atrodos Saeimā un, ja notiek kaut kādi pārrāvumi interneta savienojumā, tad pēc būtības... es darbojos darba kabinetā, Saeimas telpās.

Bet, runājot par šo likumprojektu, es pievienojos jau kolēģa teiktajam, tam, ko pateica Cileviča kungs, jo viņš ir pietiekoši kompetents šajā jomā un attiecīgi arī... uz tehnoloģiju attīstību un tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Es saskatu, ka šajā piedāvātajā grozījumā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā tas ir laikam tāds kā sveiciens no uzraugiem tā saucamajai Brīvvalsts televīzijai. Neesmu šīs televīzijas fane vai sekotāja, taču uzskatu, ka cenzūras un pastiprinātas kontroles vēl lielāka nostiprināšana bez sabiedrības izglītošanas, bez sabiedrības informēšanas vairāk ir virziens uz, teiksim tā, ne pārāk demokrātiska un ne pārāk mūsdienīga valsts tēla veidošanu.

Ko es ar to gribu pateikt? Ir jābūt dažādiem viedokļiem, un jābūt arī tiesībām paust tos atbilstoši mūsdienu... laikā. Ja sabiedriskie mediji attiecīgi nepilda savas funkcijas vai nepietiekami kompetenti un kvalitatīvi pilda savas funkcijas un uzdevumus, tad sabiedrībā rodas pieprasījums pēc cita veida informācijas, pēc cita veida kontenta, arī pēc cita veida komunikācijas vai socializēšanās veidiem. Es pieņemu, ka ar pastiprinātu kontroli un sankcijām netiks sasniegts mērķis, ko vēlas attiecīgā institūcija. Kopumā tikai spriedze sabiedrībā un sabiedrības attieksme pret valsts pārvaldi, pret valsts institūcijām... no tā varētu ļoti, ļoti būtiski ciest, manuprāt.

Un vēl viens moments. Man negribētos, lai, attīstot šo domu un interpretācijas iespējas, nākotnē kaut kādā veidā šādus grozījumus varētu arī vērst tajā skaitā pret politisko oponentu izteiktu informāciju un viedokli sociālajos tīklos vai savādākās digitālajās platformās.

Tāpēc es balsošu “pret” šo likumprojektu, un man liekas, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (uzsverot vārdu “cilvēktiesību”) patiesībā ir pārvērtusies par cenzūras, sodīšanas un vajāšanas lietu komisiju.

Līdz ar to neatbalstu šā likumprojekta turpmāko virzību un progresīvi domājošus, demokrātiski domājošus cilvēkus arī aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Man tiešām žēl, ka mums kaut kā nesanāk tāda saturiska diskusija par šo ļoti būtisko jautājumu.

Es nevaru piekrist Jansona kunga teiktajam, ka tiem nereģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem, tātad tiem, kas nav iesnieguši paziņojumu, nav nekādu pienākumu un ierobežojumu. Nē, ierobežojumi tiek uzlikti attiecībā uz saturu neatkarīgi no tā, kas, kādā platformā un uz kāda pamata izplata šo saturu. Piemēram, bērnu pornogrāfija. Būtu naivi cerēt, ka tie, kas nodarbojas ar šāda satura izplatīšanu, kaut kādā veidā par to godīgi paziņos, reģistrēsies un tā tālāk. Nē. Lai cīnītos pret šādiem ļoti nopietniem pārkāpumiem, ir jāpielieto citas metodes. Tas pats attiecas, piemēram, uz naida kurināšanu vai kara propagandu un tā tālāk.

Vienkārši ir maldinoši sagaidīt, ka mēs piespiedīsim visus reģistrēties un tad jau, kā saka, mēs visu zināsim un viegli būs sodīt. Tā tas nebūs, jo tie, kas patiešām izplata nelikumīgu saturu (neatkarīgi no tā, kādā ziņā šis saturs ir nelikumīgs), - viņi, protams, izvairīsies, viņi, protams, mainīs... izmantos visas mūsdienu tehniskās iespējas, lai izvairītos no atbildības. Tāda ir mūsdienu situācija. Tātad tā ir tāda ilūzija, ka mēs kaut ko panāksim.

Mēs redzam: lai ar šādām metodēm patiešām efektīvi cīnītos pret nevēlamu saturu, jāpielieto patiešām ļoti nedemokrātiskas metodes. Mēs zinām, kāda ir pieredze Turkmenistānā, mēs zinām, kāda ir pieredze Ķīnā. Mēs redzam, kas notiek, piemēram, Krievijā, ka tagad attiecībā uz vairākām platformām un arī programmatūras izplatītājiem tiek attiecināta tā saucamā piezemēšanās prasība. Tātad jāreģistrējas tur, Krievijā, lai varētu likumīgi šajā tirgū strādāt.

Bet, ja mēs patiešām gribam būt demokrātiska valsts, tad jāmeklē citas iespējas - starptautiskā sadarbība gadījumos, kad ir runa par patiešām nopietniem pārkāpumiem un tā tālāk.

Es ļoti sagaidu, ka vismaz komisija... mēs patiešām aicināsim nopietnus ekspertus, arī ārvalstu ekspertus, jo šī problēma nav tikai specifiska Latvijas problēma. Visas demokrātijas tagad sastopas ar to, ka likumīgi un pamatoti ierobežojumi vārda brīvībai izraisa arvien lielāku pretestību un arvien lielākas problēmas, tos īstenojot. Bet šis vieglais ceļš rezultātu nenesīs. Es pilnībā piekrītu, ka problēma ir. Šis nevēlamais, aizliegtais un noziedzīgais saturs tiek izplatīts, bet mums ir vajadzīgas patiešām efektīvas metodes, lai to apkarotu, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģijas un mūsdienu situāciju.

Tāpēc SASKAŅAS frakcija neatbalstīs šo priekšlikumu, un es ļoti ceru, ka mums tomēr notiks saturiskas un profesionālas diskusijas par šo ļoti nopietno jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rukšānes‑Ščipčinskas kundze, komisijas vārdā...?

D. Rukšāne‑Ščipčinska. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 60, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 22. februāris.

Kolēģi, pirms pārejam pie nākamā likumprojekta, vēlos jums vēlreiz atgādināt - ja jūs atrodaties Saeimas telpās un jums ir kādas problēmas vai nu ar tīkla savienojumu, vai ar jūsu rīcībā nodotajām ierīcēm, lūdzu, sazinieties ar Saeimas Administrāciju, un jums nekavējoties tiks sniegta visa nepieciešamā palīdzība, un arī sēdes vadītājs uzzinās, ka šādas problēmas pastāv. Ja jūs par to klusējat, mēs gluži vienkārši nevaram tādas problēmas konstatēt. Tātad, ja ir kādas problēmas, lūdzu, sazinieties ar Saeimas Administrāciju - par visu, kas jums neļauj pilnvērtīgi strādāt e‑Saeimā.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1278/Lp13).

Grozījumi ir nepieciešami, jo, veicot grozījumus Konkurences likumā, tiek mainīts Konkurences padomes juridiskais statuss. Konkurences padome kļūst par Ministru kabineta pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi. Tādējādi ir nepieciešams pielāgot ikgadējā budžeta pieprasīšanas procedūru atbilstoši juridiskajam statusam. Izskatāmais likumprojekts paredz iestrādāt šo procedūru.

Komisijā pirms pirmā lasījuma tika atbalstīts.

Aicinu to atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Benhena‑Bēkena. Liels paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 3. marts pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi Prezidijā nav saņemti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 3. marts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1274/Lp13).

Šī likumprojekta mērķis ir izslēgt no Finanšu instrumentu tirgus likuma regulējumu par akcionāru sapulču sasaukšanu un sapulcē pieņemto lēmumu publiskošanu un ietvert to Komerclikumā. Vienlaikus tiek saglabāta speciālā kārtība par paziņojumu par akcionāru sapulces, lēmumu projektu un sapulcē pieņemto lēmumu publiskošanu oficiālajā regulētās informācijas glabāšanas sistēmā. Likuma spēkā stāšanās paredzēta 2023. gada 1. jūlijā.

Komisijā izskatījām, un šis likumprojekts tika atbalstīts pirms pirmā lasījuma.

Līdz ar to aicinu darīt to arī jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Benhena-Bēkena. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 3. marts pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi Prezidijā nav saņemti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 3. marts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 9. februāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1284/Lp13) otrajam lasījumam.

Otrajam lasījumam tika saņemts viens - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Mērķis ir saskaņot terminoloģiju 6. panta otrās daļas 5. punktā ar grozījumiem 7. panta piektajā daļā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Komisija atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas - šā gada 22. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam, galīgajam, lasījumam ir šā gada 22. februāris. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”. Likumprojekta mērķis ir paplašināt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras funkciju tvērumu, nosakot, ka aģentūra piedalās valsts politikas izstrādē ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā. Tāpat projekts paredz precizēt Ģeotelpiskās informācijas likuma normu, kas nosaka iestādi, kura pārstāv Latvijas Republiku Eiropas Savienības institūcijās un sniedz informāciju Eiropas Komisijai par ģeotelpiskās infrastruktūras ieviešanu Latvijas Republikā un ziņas par Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras turpmāko attīstību.

Projekts arī paredz harmonizēt un attiecībā uz visām specialitātēm mērniecības jomā noteikt vienotus noteikumus, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam pilnveidot sertificēšanas institūciju ģeodēzijas jomā un apstiprināt tās maksas pakalpojuma cenrādi.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti nav pieteikušies debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Zariņš. Aicinu kolēģus izmantot iespēju iesniegt priekšlikumus šim likumprojektam līdz 24. februārim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 24. februāris. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Jā, tieši tā - mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Faktiski likumprojekts sākotnēji paredzēja ļoti plašu tvērumu, taču komisija šo likumprojektu sadalīja divos likumprojektos. Konkrēti šis likumprojekts ir attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pēc pasūtījuma.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts pirms pirmā lasījuma.

Komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Nemiro. Komisija priekšlikumus gaidīs viena mēneša laikā, tātad - līdz 17. martam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 17. marts. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Krista Baumane. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Nr. 1318/Lp13 - “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”.

Nolīguma noslēgšana izveidos tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Čīli. Nolīgums nosaka Latvijas Republikas un Čīles Republikas aviokompāniju tiesības, atrunā regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravas pārvadājumus starp Latvijas Republiku un Čīles Republiku.

Nolīgums arī paredz nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.

Nolīguma noslēgšana vienkāršos lidojumu uzsākšanu un veikšanu uz Čīli. Nodrošinās papildu maršrutu un garantēs līdzvērtīgas konkurences apstākļus.

Ārlietu komisijā šā gada 9. februārī likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K. Baumane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10 dienas jeb šā gada 27. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 27. februāris.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Krista Baumane. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Godātie kolēģi! Strādājam ar Satiksmes ministrijas izstrādāto, Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Nr. 1319/Lp13 - “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses”.

Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu nolīgumu, ko pagājušā gada rudenī Latvijas Republikas vārdā parakstīja mūsu valsts pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā.

Nolīguma pamatā būs abpusēja piekļuve pušu gaisa transporta tirgiem ar vienādiem konkurences nosacījumiem un vienotu noteikumu ievērošana, tostarp lidojumu drošuma, drošības, gaisa satiksmes pārvaldības, sociālo aspektu un vides jomā.

Ārlietu komisijā šā gada 9. februārī likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K. Baumane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10 dienas jeb šā gada 27. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27. februāris. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Sveiki, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1250/Lp13 - “Grozījumi Zvejniecības likumā”.

Uz likumprojekta otro lasījumu mēs esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz 22. panta pirmajā daļā izslēgt vārdu “rakstisks”. Tas nozīmē, ka vietējo zivju sugu pārvietošanai dabiskajās ūdenstilpēs vairs nebūs vajadzīgs rakstisks institūta saskaņojums. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz 22. panta 1.¹ daļā izslēgt vārdu “rakstiska”. Tas nozīmē, ka arī svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu zivju sugu ievešanai nebūs vajadzīga Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Paredz, ka par licencētas makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumiem un par makšķerēšanu bez makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību kartes administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests vai pašvaldības administratīvā komisija. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz to, ka administratīvā pārkāpuma lietas par šā likuma 30. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem izskata Valsts vides dienests. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu - 31. - punktu šādā redakcijā: “Grozījums šā likuma 31. panta pirmajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.” Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Zvejniecības likumā”.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3. martam. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz visiem kolēģiem! Likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” mērķis ir paplašināt vājdzirdīgo un nedzirdīgo apcietināto, kā arī nepilngadīgo apcietināto saskarsmes iespējas, paredzot tiesības izmantot videosaziņas iespēju. Tāpat projekts paredz precizēt regulējumu attiecībā uz apcietināto naudas glabāšanu un apriti, ņemot vērā skaidras naudas apgrozījuma samazināšanos cietumu veikalos un citus jautājumus.

Ar likumprojektu tiek risināti vairāki būtiski jautājumi attiecībā uz apcietināto personu tiesību apjomu. Viens no tiem ir saistīts ar procesa virzītāja tiesībām atbilstoši Krimināllikumā paredzētajām tiesībām noteikt saziņas un tikšanās ierobežojumus apcietinātajām personām. Likumā ir noteikts, ka šie ierobežojumi tiek īstenoti izmeklēšanas cietumā gan attiecībā uz apcietināto izvietošanu, gan attiecībā uz apcietināto saziņu ar citām personām.

Tiek detalizēta izmeklēšanas cietuma apmeklēšanas kārtība un informācijas nodošana Valsts robežsardzei attiecībā uz šāda veida personām. Likumprojektā ir paredzēts arī regulējums attiecībā uz apcietināto tiesībām, atrodoties cietuma medicīnas daļā vai cietuma slimnīcā; tas līdz šim nebija pietiekoši skaidri noregulēts.

Bez tam likumprojekts paredz papildinājumus attiecībā uz apcietināto telefonsarunām un videosaziņas nosacījumiem, tādējādi paplašinot apcietināto saskarsmes tiesības. Proti, detalizētāk šīs tiesības izpaužas tādējādi, ka tiek noteikts, ka papildus jau esošajām tiesībām vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem apcietinātajiem ir tiesības divas reizes mēnesī izmantot videosaziņas iespēju uz laiku līdz 30 minūtēm saziņai ar radiniekiem, laulāto vai citām personām izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē.

Tāpat tiek noteikts papildināt likuma 18. panta pirmo daļu ar 4. punktu, paredzot nepilngadīgajiem apcietinātajiem tiesības divas reizes mēnesī izmantot videosaziņas iespēju uz laiku līdz 15 minūtēm saziņai ar radiniekiem, laulāto vai citām personām izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē.

Tāpat tiek noteikts, ka papildus likuma 18. pantā minētajām tiesībām specifiski... tātad vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem nepilngadīgajiem apcietinātajiem ir tiesības izmantot videosaziņas iespēju - bez skaita ierobežojuma - uz laiku līdz 30 minūtēm saziņai ar radiniekiem, laulāto vai citām personām izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē, ja saņemta procesa virzītāja atļauja.

Tāpat, lai uzlabotu likuma regulējumu par saziņas uztveramību, likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu - 13.³ - pantu “Telefonsarunu un videosaziņas norises noteikumi”.

Likumprojektā tiek risināti arī jautājumi par apcietināto naudas apriti, par apcietināto nodrošināšanu ar apģērbiem un apaviem, kā arī tiek precizēts regulējums saistībā ar izmeklēšanas cietuma veikala darbību, kā jau iepriekš es pieminēju.

Bez tam paredzēti redakcionāli precizējumi, lai likumā lietotos jēdzienus salāgotu ar citos normatīvajos aktos lietotajiem.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts, tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 17. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 17. marts. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Paldies. Kā jau minēja, strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 1220/Lp13).

Komisijā esam saņēmuši 11 priekšlikumus. Tie visi ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikumi, un katrs no tiem attiecas uz kādas konkrētas sugas iekļaušanu vairāku Latvijas Natura 2000 - Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.

Un tad nu sāksim secīgi par šīm sugām runāt.

1. priekšlikums paredz vairāku dabas teritoriju sugu sarakstus papildināt ar sugu “Lapkoku praulgrauzis”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 2. priekšlikums - vairāku dabas teritoriju sugu sarakstus papildināt ar sugu “Mazais gulbis”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikumu.

G. Zamurs. Labi.

3. priekšlikums - par vairāku dabas teritoriju sugu sarakstu... papildināt ar sugu “Ošu pļavraibenis”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 4. priekšlikums - vairāku dabas teritoriju sugu sarakstu papildināt ar sugu “Spidiļķis”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 5. priekšlikums - vairāku dabas teritoriju sugu sarakstus papildināt ar sugu “Spīdīgā āķīte”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 6. priekšlikums - vairāku dabas teritoriju sugu sarakstus papildināt ar sugu “Jūras krauklis”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 7. priekšlikums - vairāku dabas teritoriju sugu sarakstus papildināt ar sugu “Lielā gaura”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 8. priekšlikums - dabas parka “Silene” un dabas parka “Vecumu meži” sugu sarakstus papildināt ar sugu “Rubenis”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 9. priekšlikums - dabas parka “Riežupe” un dabas lieguma “Sventājas upes ieleja” sugu sarakstus papildināt ar sugu “Vidējais dzenis”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 10. priekšlikums - dabas lieguma “Sventājas upes ieleja” sugu sarakstu papildināt ar sugu “Mežirbe”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Un 11., noslēdzošais, priekšlikums - aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgales meži” sugu sarakstu papildināt ar sugu “Mazais ērglis”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Paldies.

Tātad esam izskatījuši visus 11 priekšlikumus, kas ir iesniegti likumprojekta otrajam lasījumam.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 24. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. februāris.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums” (Nr. 1205/Lp13).

Uz likumprojekta otro lasījumu tika iesniegti deviņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz mainīt likumprojekta nosaukumu, proti, saīsinājumu “e-lieta” paredz aizstāt ar vārdiem “elektroniskā lieta”. Šis laikam bija visplašāk diskutētais priekšlikums, tika piesaistīti arī valsts valodas speciālisti. Komisija tomēr nolēma Juridiskā biroja priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz mainīt 3. panta nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz dzēst 3. pantā atsauci uz Valsts informācijas sistēmu likumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt 7. pantu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar 8. pantu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 3. punkta otro teikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Un 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 22. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. februāris. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs. Lūdzu!

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Komisijā skatījām un pirmajam lasījumam atbalstījām likumprojektu Nr. 1324/Lp13 - “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar normām, kuras nosaka uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības platformas darbības tiesisko pamatu un iesaistīto institūciju sadarbības mērķus, lai uzturētu papildu sadarbības mehānismu, kas nodrošina, ka no 2024. gada visām uzraudzības un kontroles institūcijām ir vienota izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas riskiem un ka tiek piemēroti adekvāti preventīvie pasākumi šo risku mazināšanai.

Projekta izpildē iesaistītas būs šādas institūcijas: Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, Tiesu administrācija, PMLP, CSDD un Finanšu izlūkošanas dienests.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Zakatistovs. Šī gada 17. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 17. marts. Paldies.

Nākamā Saeimas sēdes darba kārtības sadaļa - lēmumu projektu izskatīšana.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 59, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2022. gada 9. februāra sēdē izskatīja Ministru kabineta 2022. gada 2. februāra rīkojumu, ar kuru tika izdarīti grozījumi izsludinātajā rīkojumā par ārkārtas situāciju.

Grozījumi rīkojumā paredz:

pirmkārt, darba devēji neiesniedz kontaktpersonu sarakstu Slimību profilakses un kontroles centrā;

otrkārt, kontaktpersonas ģimenes ārsts tiek informēts tikai nepieciešamības gadījumā, lai saņemtu darbnespējas lapu;

treškārt, ģimenes ārsta prakse paaugstinātas noslodzes apstākļos var nesniegt pakalpojumus, kas pacientiem nav kritiski. Piemēram, ja ģimenes ārstu prakses ir ļoti noslogotas ar kovida slimniekiem, tad var nesniegt izziņas... komisijas pakalpojumus šoferiem un ieroču... atļaujām.

Komisijā, uzklausot ministriju pārstāvjus, iestādes, Tiesībsarga biroja pārstāvi, Ministru kabineta noteiktie grozījumi ārkārtas situācijas rīkojumā tika atzīti par pamatotiem, samērīgiem un konkrētajā situācijā nepieciešamiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2022. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 59, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 55, pret - 1, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - paziņojuma izskatīšana.

Darba kārtībā - “Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 5. janvārim”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

Rubika kungs, mēs jūs nedzirdam. Mēs jūs nedzirdam. Mēs jūs redzam, bet nedzirdam.

Joprojām jūs nedzirdam. Rubika kungs, jums ir tehniskas problēmas ar mikrofonu. Vai ir ieslēgts mikrofons? (Pauze.) Rubika kungs... Mēs jūs nedzirdam.

Vai komisijas vadītāja... Tātad komisija vēlas saskaņot, kurš var nolasīt paziņojumu.

Lūdzu, komisijas vārdā... Rubika kungs, varbūt jums šobrīd ir viss labi ar mikrofonu?

Lūdzu pieslēgties deputātam Artūram Rubikam. (Pauze.) Nē, nē, nav.

Kursītes‑Pakules kundze, vai jūs varat komisijas vārdā sniegt mums informāciju par paziņojumu?

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam - pēc piecām minūtēm -, tad, manuprāt, mēs varam izsludināt pārtraukumu nedaudz agrāk. Ļoti ceru, ka komisija vai nu novērsīs šīs tehniskās problēmas, vai vienosies, kurš var pārstāvēt komisiju šajā darba kārtības jautājumā.

Vēl tikai dalībnieku klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad turpināsim darbu pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2022. gada 17. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - paziņojuma izskatīšana.

“Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 5. janvārim”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu! (Pauze.)

Nē, Rubika kungs, diemžēl mēs jūs nedzirdam.

Lūdzu, vai komisijas vadītāja mums... lūdzu...

Tātad vārds deputātam Vitālijam Orlovam. Lūdzu!

Komisijas ziņojums.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūs mani dzirdat?

Sēdes vadītāja. Dzirdam. Lūdzu!

V. Orlovs. Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2021. gada 1. septembra līdz šā gada 5. janvārim.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no pagājušā gada 1. septembra līdz šā gada 5. janvārim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti šādi deputāti.

Krista Baumane. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā pagājušā gada 4. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta ceturto daļu (par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 25. novembrī.

Aldis Gobzems. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pagājušā gada 26. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 25. pantu (par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 18. septembrī.

Ilze Indriksone. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2021. gada 6. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 23. septembrī.

Janīna Jalinska. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotā 2021. gada 24. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturto daļu (par šā panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 13. oktobrī.

Ralfs Nemiro. Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldē pagājušā gada 17. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 21. pantu (par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 3. novembrī.

Ēriks Pucens. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta 2. rotas 3. vadā pagājušā gada 7. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 71. panta trešo daļu (par braukšanu diennakts tumšajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 24. septembrī.

Ēriks Pucens. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2021. gada 25. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51. panta otro daļu (par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres). Atkal izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 11. novembrī.

Jūlija Stepaņenko. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pagājušā gada 18. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmo daļu (par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu, kā arī tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 4. novembrī.

Ļubova Švecova. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā pagājušā gada 17. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 3. septembrī.

Normunds Žunna. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 5. rotā pagājušā gada 21. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta vienpadsmito daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 8. septembrī.

Paziņojumā nav iekļautas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem sodi piemēroti saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās”.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana.

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Ķekavas iedzīvotāju absolūtā vairākuma vēlmi aizliegt azartspēļu organizēšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Esiet sveicināti, dāmas un kungi! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Ķekavas iedzīvotāju absolūtā vairākuma vēlmi aizliegt azartspēļu organizēšanu” (Nr. 75/P13).

Komisija, balsojot trim deputātiem “par”, četriem - “pret”, četriem atturoties un diviem deputātiem nebalsojot, ir atzinusi, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis jautājums galīgi nav vienkāršs.

Pieprasījums, kuru mēs sagatavojām un iesniedzām, prasīja arī ministra skaidrojumus, un ministrs tos bija arī sniedzis, tomēr šie skaidrojumi neiztur nekādu kritiku.

Kolēģi, lai jūs saprastu labāk... Tātad Saeimā pieņēmām grozījumus... Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja grozījumus, kuri dod pašvaldībām tiesības ierobežot azartspēļu izplatību, nosakot vietas, kur tās var un kur tās nevar rīkot.

Es domāju, mēs atceramies visu to pirmsākumu šīs normas tapšanai un to, kā tas viss notika. Viss sākās tajā brīdī, kad valdība pēc būtības, principā, atstāja pašvaldības vienas pašas, lai tās tiek galā ar šo jautājumu. Tātad valdība saņēma visus ienākumus - praktiski visus ienākumus! -, bet pašvaldībām atstāja būtībā tikai problēmas - visas tās, kas ir saistītas ar drošību; visas tās, kas ir saistītas ar dažādu pabalstu izmaksāšanu tiem iedzīvotājiem, kuri no šīs atkarības, šīs sērgas, cieš.

Tā rezultāts... Nu, tas ir pavisam likumsakarīgi, ka iedzīvotājiem, kuri dzīvo attiecīgajā pašvaldībā, būtu jābūt tiesībām lemt par to. Ja pilnīgi visas problēmas tiek atstātas uz viņu kakla, tad vajadzētu, lai viņiem būtu arī kaut kādas iespējas ietekmēt to, proti, lemt par to, vai attiecīgajā teritorijā šāda uzņēmējdarbības forma vispār ir akceptējama. Es domāju, deputāti gan debatēs komisijā, gan debatēs no Saeimas tribīnes nepārprotami pauda to, ka tāds ir šīs normas mērķis.

Ko mēs redzam šodien? Šodien mēs redzam tieši to pašu ministru, tieši to pašu Saeimas sastāvu, bet tas, ko mēs redzam šī pieprasījuma izskatīšanas gaitā, - redzam, ka ministrija un ministrs Saeimas pieņemto lēmumu sāk interpretēt ļoti dīvainā veidā - pasakot, ka Saeima nemaz neesot to gribējusi. Un ministrs to nepārprotami arī šajā pieprasījuma atbildē skaidri pauž, ka Saeima nemaz tā neesot gribējusi, Saeima esot gribējusi tikai bišķiņ ierobežot, nevis pilnīgi aizliegt. Te ministrs sāk runāt Saeimas deputātu vārdā - interpretē Saeimas pieņemto regulējumu. Un interpretē to ārkārtīgi nepareizi, uz tā balsta visus turpmākos lēmumus, kuri seko, ar kuriem viņš ierobežo šo Ķekavas novada domes rīcību.

Neapšaubāmi, šis jautājums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā. Un tas, ko ministrs prasa... Ministrs prasa izvērtējumu. Bet, kolēģi, izvērtējums ir noticis, ir notikušas arī iedzīvotāju aptaujas. Nu, var jau teikt... pareizi vai nepareizi... vai ir pietiekoši liels skaits... un vai tā aptauja ir pietiekoši respektabla, bet nu tā ir, un tajā ir vairāk nekā tūkstoš iedzīvotāju piedalījušies. Manuprāt, tā ir gana respektabla.

Šo pieprasījumu gatavojot un sekojot līdzi šim jautājumam, neapšaubāmi rodas iespaids, ka ministrija un politiskā vadība... un šeit vairāk uzsver to politisko vadību... vairāk vēlas caur šo iebiedēt citas pašvaldības, kuras domā pieņemt līdzīgus lēmumus.

Un šeit jau arī... pieprasījumā... ministrs līdz galam tā arī nepasaka, kas tad ir tā dokumentu kopa, kuru viņš cer sagaidīt no pašvaldības, cer ieraudzīt šī lēmuma pieņemšanas sakarā. Ministrs vienkārši pasaka: to jūs neesat izvērtējuši. Un principā ar šādu motivāciju un šādu argumentāciju... Jebkurš pašvaldību tāda veida lēmums var tikt no ministrijas puses noraidīts, atcelts ar šādu argumentāciju: nav bijis pietiekams vērtējums.

Manā ieskatā, tas tikai parāda to, cik ļoti politiski ieinteresēta ir šobrīd VARAM politiskā vadība... ieinteresēta šādu jautājumu tālākā nepieļaušanā, teiksim tā, lai pašvaldības turpmāk šo jautājumu nekustinātu. Nepasaka skaidri, ko tad viņi cer sagaidīt no tām pašvaldībām.

Pēc būtības... Neskatoties uz visu šo lielo VARAM kapacitāti, ir būtiski atzīmēt, ka VARAM nekad, nekad nav bijusi vispār kompetence vērtēt azartspēļu regulējumu. VARAM tak nevērtē veselības jomas kaut kādus regulējumus - kur izvietot vakcinācijas birojus vai kur izvietot kaut kādu... slimnīcu tīklu. Tā ir pamatā tomēr Veselības ministrijas kompetence. VARAM diez vai būs cilvēki, kas spēs argumentēti stāstīt, kur sniegsim onkoloģijas pakalpojumus un kur griezīsim aklās zarnas. To VARAM nedara! Un tieši tāpat ir arī ar šiem azartspēļu jautājumiem. Tas nekad, nekad nav bijis viņu piekritības jautājums.

Tomēr šis ir tas īpašais gadījums, kad VARAM man nesaprotamu iemeslu dēļ... un līdz šim arī komisijā es nesaklausīju, kādi bija tie iemesli, kāpēc VARAM pēkšņi kļūst, tā teikt, unikāla šajā jautājumā - sāk interesēties par šāda lēmuma tiesiskumu un sāk interpretēt Saeimas deputātu... šī paša sasaukuma, tas nav kaut kāds aizvēsturiskais... šis ir šī sasaukuma Saeimas deputātu pieņemtais lēmums, kuru mēs... Atcerieties, kāda bija tā motivācija, kāpēc mēs balsojām. Vēl vairāk. Mēs varam atcerēties arī to, kādas... paskatīties stenogrammās, ko deputāti runāja pie šī balsojuma un ikreiz, kad šis jautājums nonāca Saeimas darba kārtībā. Tāpēc man šķiet ļoti dīvaina un nesaprotama ministrijas rīcība.

Vēl vairāk! Viņi nespēj izskaidrot, kāds ir ministrijas redzējums, kādai ir jābūt tai dokumentu kopai, lai pašvaldība tomēr varētu pieņemt... Viņi ir ļoti vispārīgi pateikuši: jums ir jāvērtē, jums ir sociālekonomiskā analīze jāveic.

Kolēģi, mēs tikko redzējām, kā pati VARAM uztaisīja administratīvi teritoriālo reformu ar analīzi, kas ir vērtējama “divi plus divi ir četri”, un uz tā pamata jāveic reforma! Tādā līmenī bija VARAM lēmums, kas bija atnācis uz Saeimu, un šī Saeima par to nobalsoja.

Šobrīd pašvaldība, kurā veica aptauju, veic analīzi attiecībā uz lēmuma ietekmi. Viņiem pasaka: tas nekam neder, un jūsu lēmums neskaitās, jo Saeimas deputāti patiesībā jums nemaz nedeva tādas tiesības - te kaut ko ierobežot; jūs tikai varat pārbīdīt no vienas ielas uz otru... Aptuveni tāda šobrīd ir VARAM domāšana šajā jautājumā.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, šis pieprasījums ir absolūti atbalstāms, tas ir vietā. Ministrs pēc būtības nav sniedzis atbildi uz jautājumu par to, kādai rīcībai būtu jābūt no pašvaldības puses, lai šādu lēmumu varētu pieņemt.

Un vēl. Es domāju, ka šobrīd ir pēdējais laiks sākt diskusijas par to, lai iedzīvotājiem pašvaldībās sāktu kompensēt... arī daļēji nodokļu daļu... par tiem azartspēļu spēlētājiem, kuri to dara arī internetā. Arī šis jautājums, manuprāt, ir gana aktuāls.

Ja runājam par faktiskajām spēļu zālēm... Un faktiski saistībā ar spēļu zālēm tā nelaime, kas ir iedzīvotājiem, izpaužas divos veidos. Pirmām kārtām skar drošību. Pašvaldības policijai bieži vien jādežūrē pie šīm spēļu zālēm pa nakti. Otra lieta, kas ir, - tā ir cīņa ar šīm sociāli negatīvajām sekām, kā dēļ pašvaldībā vienmēr kaut kāda naudas summa tika novirzīta, lai palīdzētu ar to cīnīties.

Tagad, kad šīs spēļu zāles... de facto tās visā Latvijā tagad ir aizvērtas ciet, problēma ar azartspēļu atkarīgajiem diemžēl ir palikusi. Un cilvēki turpina spēlēt azartspēles internetā. Protams, šobrīd politiskajā līmenī to izliekas neredzam. Taču šī pieprasījuma izskatīšanas laikā pie manis vērsās virkne pašvaldību speciālistu, kuri norādīja uz to, ka tomēr šī problēma sāk aktualizēties arvien vairāk. Neskatoties uz to, ka šīs spēļu zāles ir slēgtas... Cilvēki iesniedz pieprasījumus pēc pabalstiem, kurus pamato tieši ar to, ka vīrs ir nospēlējis visu naudu vai ka ģimenes budžets ir nospēlēts interneta azartspēlēs.

Šī problēma sabiedrībā sāk arvien vairāk samilzt. Es domāju, mēs nevaram izlikties to neredzam. Tāpēc te ir jādomā risinājumi, kādā veidā mums tikt galā ar to. Jāsāk tai nopietni pievērsties. Manuprāt, tas nav darīts.

Nobeigumā es gribētu tomēr kolēģus aicināt, vismaz tos, kuri kādreiz ir cīnījušies par šīs normas esību šajā likumā (šajā gadījumā - JK frakciju), būt konsekventiem un neatturēties šajā balsojumā, bet tiešām atbalstīt šo pieprasījumu, jo jūs taču ļoti labi saprotat, ka tas, ko es runāju, - tā ir taisnība un tā tas tiešām arī ir.

Ministrs Saeimas pieņemto normu ir interpretējis pa savam, diemžēl ne tā, kā Saeimas deputāti par to visos iespējamos līmeņos bija diskutējuši, runājuši... un ko ar to bija domājuši.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Pugas kungs...?

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. Atļaušos tikai piebilst, ka, iespējams, šis pieprasījums nav īsti precīzi formulēts, jo šī bija aptaujas dalībnieku vēlme, nevis Ķekavas iedzīvotāju absolūtā vairākuma vēlme - aizliegt azartspēles. Ķekavā dzīvo 6000 iedzīvotāju, bet aptaujā piedalījās apmēram pusotrs tūkstotis.

Bet kopumā... gribu atgādināt, ka šis pieprasījums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Ķekavas iedzīvotāju absolūtā vairākuma vēlmi aizliegt azartspēļu organizēšanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 27, atturas - 3. Deputātu pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši 17. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Mēs dodamies pārtraukumā uz 15 minūtēm, lai pēc tam turpinātu darbu ar Saeimas 10. februāra sēdes darba kārtības izskatīšanu.

No mūsu tehniskā atbalsta komandas lūgums - izmantot šo laiku, restartējot jūsu datorus. Tas dos iespēju uzlabot pieslēgšanās kvalitāti, dzirdamību un tā tālāk.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

2022. gada 17. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

Darbu turpinām pēc 15 minūtēm.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 15. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 17. februārī

Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1340/Lp13) (Noraidīts)
- Priekšlikums	- dep. Ļ. Švecova (par)
Par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1342/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5423, 5423A)
Par likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1346/Lp13) (Dok. Nr. 5449, 5449A)
- Priekšlikums	- dep. M. Možvillo (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1347/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5454, 5454A)
- Priekšlikums	- dep. K. Ģirģens (par)
Par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Vienpadsmito papildprotokolu” (Nr. 1348/Lp13) (Dok. Nr. 5455, 5455A)
Par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr. 1349/Lp13) (Dok. Nr. 5456, 5456A)
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1350/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5464, 5464A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Interešu pārstāvības atklātības likums” (Nr. 1341/Lp13) (Dok. Nr. 5421, 5421A)
Likumprojekts “Interešu pārstāvības atklātības likums” (Nr. 1341/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5421)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. I. Voika
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Rancāns
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1343/Lp13) (Dok. Nr. 5427, 5427A)
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1343/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5427)
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1344/Lp13) (Dok. Nr. 5428, 5428A)
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1344/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5428)
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” (Nr. 854/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5465)
- Priekšlikumi	- dep. R. Petraviča
	- dep. R. Nemiro
Lēmuma projekts “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 851/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5426)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. I. Lībiņa-Egnere
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Pūce
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Nemiro
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Krauze
	- dep. M. Možvillo
Likumprojekts “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” (Nr. 1162/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5457)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1112/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5459)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
Likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1260/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5463)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1179/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5466)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1313/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5344, 5429)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” (Nr. 1326/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5382, 5430)
- Ziņo	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1315/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5349, 5435)
- Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
- Debates	- dep. B. Cilevičs
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. R. Jansons
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. B. Cilevičs
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1278/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5202, 5437)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1274/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5198, 5438)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1284/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5439)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 1245/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5068, 5440)
- Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 1322/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5378, 5441)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 1318/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5374, 5445)
- Ziņo	- dep. K. Baumane
Likumprojekts “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” (Nr. 1319/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5375, 5446)
- Ziņo	- dep. K. Baumane
Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 1250/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5453)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1312/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5336, 5458)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 1220/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5460)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums” (Nr. 1205/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5461)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1324/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5380, 5462)
- Ziņo	- dep. A. Zakatistovs
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 59, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 853/Lm13) (Dok. Nr. 5443)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 5. janvārim (Dok. Nr. 5425)
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
Deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Ķekavas iedzīvotāju absolūtā vairākuma vēlmi aizliegt azartspēļu organizēšanu” (Nr. 75/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5330, 5330A, 5436)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. V. Valainis
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 17.02.2022 09:25:54 bal001
Par - 34, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1340/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.02.2022 09:27:21 bal002
Par - 37, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1342/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.02.2022 09:30:58 bal003
Par - 78, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1346/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.02.2022 09:35:44 bal004
Par - 34, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1347/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.02.2022 09:41:16 bal005
Par - 39, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1350/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.02.2022 10:30:41 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Interešu pārstāvības atklātības likums (1341/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 10:31:14 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.02.2022 11:05:32 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (1343/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 11:09:30 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (1344/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 11:17:26 bal010
Par - 38, pret - 43, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā" (854/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 17.02.2022 11:18:49 bal011
Par - 38, pret - 45, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā" (854/Lm13) nodošanu Aizsardzības , iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai

Datums: 17.02.2022 12:10:25 bal012
Par - 40, pret - 29, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (851/Lm13)

Datums: 17.02.2022 12:11:58 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts robežsardzes likumā (1162/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.02.2022 12:13:45 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1112/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.02.2022 12:14:53 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1260/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.02.2022 12:19:28 bal016
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1179/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.02.2022 12:21:12 bal017
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1313/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 12:23:59 bal018
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (1326/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 12:29:43 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.02.2022 14:11:18 bal020
Par - 60, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1315/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:14:24 bal021
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1278/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:16:51 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1274/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:19:05 bal023
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (1284/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:21:38 bal024
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1245/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:23:39 bal025
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (1322/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:26:21 bal026
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1318/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:28:51 bal027
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (1319/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:32:20 bal028
Par - 80, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (1250/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:37:42 bal029
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1312/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:42:29 bal030
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1220/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:45:59 bal031
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums (1205/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:48:56 bal032
Par - 81, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1324/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.02.2022 14:52:09 bal033
Par - 55, pret - 1, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2022.gada 2.februāra rīkojumu Nr.59, ar kuru grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (853/Lm13)

Datums: 17.02.2022 14:55:42 bal034
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.02.2022 15:54:11 bal035
Par - 26, pret - 27, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam "Par Ķekavas iedzīvotāju absolūtā vairākuma vēlmi aizliegt azartspēļu organizēšanu" (75/P13)

Datums: 17.02.2022 15:55:03 bal036
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

17.02.2022.

9.00

9.20

11.00

13.30

14.00

15.30

16.30

16.50