Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 3. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 3. februāra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Šnore, Dombrava, Indriksone, Iesalnieks un Jansons lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti nav pieteikušies, iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Godātie kolēģi, Ministru kabinets ir lūdzis izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu, kas jau ir izskatīts un pieņemts šā gada 27. janvārī, proti, likumprojektu “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums”. Līdz ar to šis likumprojekts tiek atsaukts un no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dūrīša, Kursītes-Pakules, Pūces, Adamoviča, Skrides, Zālītes-Grosas, Voikas, Baumanes un Šteina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! 13. janvārī ar Saeimas balsojumu mēs galīgajā lasījumā pieņēmām grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar grozījumiem tika paredzētas sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritēriji, kā arī noteiktas sociālā uzņēmuma pazīmes. Šie grozījumi ļoti palīdzēs un atvieglos darbu, lai rūpīgāk spētu izvērtēt uzņēmumus, kam tiešām ir atbilstība sociālā uzņēmuma statusam, un arī godprātīgāk piešķirt sociālo uzņēmumu... paredzēto atbalstu.

Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis, kā mēs zinām, ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas gūšana. Sociālie uzņēmumi nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana un noteikšana sabiedrības grupām un sabiedrībai kopumā un kuras radītā ietekme ir būtiska sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā.

Tāpat šie grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā nosaka tiesības sabiedriskā labuma organizācijām dibināt uzņēmumus, bet - ar nosacījumu, ka tiem sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža ir jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss.

Kāpēc ir šī likuma, Sabiedriskā labuma organizāciju likuma, grozījumi? Ir radusies situācija, ka ar Sociālā uzņēmuma likumu mēs paredzam sabiedriskā labuma organizācijām tiesības dibināt uzņēmumus, bet ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tas vēl nav atļauts. Un, lai novērstu šo situāciju, mēs, šos grozījumus parakstījušie deputāti, aicinām atbalstīt iesniegtos grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, lai tādā veidā varētu harmonizēt šo abu likumu noteiktās normas un atļautu tātad arī sabiedriskā labuma organizācijām dibināt uzņēmumus - ar nosacījumu, ka tiem jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža.

Es gribētu pateikt lielu paldies Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai par ieguldīto darbu Latvijas sociālās uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un veicināšanā, kā arī pateikties tiem nu jau 194 Latvijas sociālajiem uzņēmumiem, kas ikdienā piedalās un risina sabiedrībā nozīmīgas problēmas.

Kolēģi! Mums arī turpmāk ir jāmeklē risinājumi, kā valsts un pašvaldība varētu vēl vairāk veicināt uzņēmējdarbību - tieši tādu uzņēmējdarbību, kas ir ar augstu sociālo ietekmi -, tāpēc es aicinu savā un kolēģu vārdā atbalstīt šos grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā un pašreiz atbalstīt šā likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un kā līdzatbildīgajai komisijai - Sociālo un darba lietu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zamura, Šadurska, Kursītes, Liepkalna un Nemiro iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šobrīd mums Latvijā ir izveidojusies tāda neloģiska situācija, ka bieži vien ir tā, ka šķirotu bioloģisko atkritumu izvešana maksā dārgāk nekā nešķirotu atkritumu izvešana. Tas, protams, nemotivē cilvēkus šķirot atkritumus, tieši otrādi - mēs sastopamies ar situācijām, ka iedzīvotāji nelieto šķirošanas konteinerus un pat no tiem atsakās.

Ja mēs vēlamies visi kopīgi panākt klimata neitralitāti un sasniegt Eiropas Savienības direktīvu mērķus, mums ir jāmaina savi ieradumi, un tas attiecas ne tikai uz tiem, kam tas ir identitātes un pārliecības jautājums, bet uz mums visiem kopā.

Šie grozījumi paredz, ka šķirotu bioloģisko atkritumu savākšana maksās par 20 procentiem lētāk nekā nešķirotu atkritumu savākšana. Tas motivēs ikvienu aktīvāk piedalīties atkritumu šķirošanā.

Paldies deputātiem, kuri atbalstīja šos grozījumus.

Es lūdzu kolēģus arī atbalstīt šā likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ģirģena, Pucena, Petravičas, Možvillo un Švecovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1314/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Uzskatu, ka nekad nav par vēlu labot savas kļūdas, ko varbūt katrs mēs esam... veikuši. Un šobrīd es runāšu par šo kļūdu, par ko Saeima nobalsoja un ieviesa - par nevakcinēto darbinieku atlaišanu - un kā rezultātā vairāk nekā 60 tūkstoši iedzīvotāju zaudēja savas darba iespējas.

Šobrīd mēs varam paskatīties Centrālās statistikas pārvaldes datus. Decembrī... Šis lēmums, ko pieņēma koalīcija, atbrīvojot šos cilvēkus, kuri nav vakcinēti... Dati uzrāda, ka bezdarba līmenis ir palielinājies par vienu procentu, un tas nozīmē, ka ir apmēram desmit tūkstoši iedzīvotāju, kuri šobrīd ir oficiāli palikuši bez darba.

Bez šiem oficiāli bez darba palikušajiem noteikti ir cilvēki, kuri šobrīd strādā pelēkajā zonā, kuri nemaksā nevienu nodokli.

Tieši tāpat arī... daudzi no šiem atlaistajiem darbiniekiem šobrīd jau ir pārcēlušies uz ārzemēm un drīzā laikā noteikti nedosies atpakaļ, un tas nozīmē, ka mums nebūs vairs papildu... trūks nodokļu ieņēmumu.

Mums, deputātiem, šobrīd ir iespēja, atbalstot likumprojektu, ļaut bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū. Jo šobrīd mēs redzam šos apstākļus, kuri ir iestājušies, un tie nav vienkārši. Kaut vai, piemēram, energocenu kāpums.

Atlaistajiem cilvēkiem noteikti ir ģimenes, bērni, ir jāmaksā šobrīd par elektrību un par gāzi; tāpat arī, kā es iepriekš minēju, pārtika sadārdzinās. Un, kā jūs varbūt ļoti labi atceraties, arī jūs nobalsojāt pret manu priekšlikumu ļaut viņiem jau pirmajā mēnesī saņemt bezdarbnieka pabalstu...

Tāpat arī mēs redzam šībrīža situāciju, kad jaunais vīrusa paveids omikrons straujiem tempiem ienāk Latvijā, vakcinēts vai nevakcinēts - tam vairs nav nozīmes, jo slimo visi. Arī manā paziņu lokā pat vakcinētās personas jau izslimoja... pat jau divas reizes... ar šo vīrusu. Un šeit veidojas tāds neloģiskums - ar ko tie nevakcinētie cilvēki būs bīstamāki par vakcinētajām personām, kuras arī pārnēsā...?

Es nenoliedzu vakcinācijas procesu, jo tam ir sava efektivitāte, tā ir pierādījusies arī statistikas datos, cik nu mēs varam tiem uzticēties, - ka vakcinētajiem ir mazāka iespējamība saslimt un varbūt nonākt līdz letālam gadījumam.

Tomēr mēs redzam arī pārējo valstu pieredzi. Lietuva, Igaunija, tāpat arī Norvēģija... un arī citur Eiropā jau šobrīd runā par QR kodu atcelšanu, zaļo zonu... teiksim, tās, kas ir Latvijā... atcelšanu, aizstājot ar nelieliem ierobežojumiem, kaut vai par... masku lietošanu sabiedriskajā transportā. Bet galvenais uzsvars ir uz to, ka... šīs valstis spēj sabalansēt to, ka veselība un drošība... ir arī atbildība pret uzņēmējiem. Jo uzņēmējiem šobrīd trūkst darbaspēka, kas varētu strādāt. Un šobrīd ar omikronu... mēs redzam to, ka nākamā problēma, ar ko mēs saskarsimies, ir šīs karantīnas... cik ilgi cilvēkam ir jāatrodas karantīnā; tāpat arī, ja ir bijusi kontaktpersona... Un tā ir aktuāla problēma.

Ja mēs paskatīsimies kaut vai vakardienas raidījumu... domburšovu “Kas notiek Latvijā?”, tad diemžēl bēdīgi, skumīgi - es teikšu tā - paliek, dzirdot, ka šobrīd Latvijas valdībai un arī Saeimas deputātiem nav plāna, kā tālāk rīkoties.

Mēs dzirdam par visām šīm padomēm, sadarbības sanāksmēm un daudzām dažādām darba grupām, kurām vajadzētu risināt šo problēmu un sniegt mums informāciju, kā mēs tālāk dzīvosim. Ja epidemiologi ir prognozējuši bēdīgākos scenārijus, tad mums arī... pretī būtu nepieciešams... kā vakar minēja, būtu jābūt plānam A, B, C un D, kā mēs tālāk virzāmies... un arī šie cilvēki, kuri ir atlaisti un šobrīd nevar strādāt, - pie kādiem apstākļiem viņi varētu atgriezties darba attiecībās. Tieši tāpat arī uzņēmējiem vajadzēja būt nepieciešamajai informācijai - kad, pie kādiem apstākļiem viņi varētu pilnvērtīgi strādāt, proti, strādāt bez ierobežojumiem un šobrīd nedomāt par bankrotu, kas varētu iestāties.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1314/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 48, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! 26. janvārī Nacionālās drošības komisija izskatīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sagatavoto priekšlikumu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un pieņēma lēmumu par šī likumprojekta iesniegšanu Saeimā, paredzot tālāku virzību Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Ko nosaka šis likumprojekts? Tas paredz un nosaka ietvaru, kā nodrošināt efektīvāku pakalpojuma pēc pieprasījuma jeb, vienkārši pasakot, video izvēli... nodrošināto... interneta vietņu darbības uzraudzību, likumos noteiktās prasības pielīdzinot video un audio formātā raidošajiem tradicionālajiem medijiem. Protams, ar daudz vienkāršāku reģistrācijas kārtību.

Uzreiz jāsaka, tie nav ne interneta koplietošanas platformās ievietotie video (kā YouTube, Facebook, Spotify), ne sociālie tīkli. Mēs runājam par speciālām interneta vietnēm, kuru galvenās pazīmes ir audiovizuāls katalogs un redakcionāla darbība un kurām pēc būtības... Arī saskaņā ar audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas nosacījumiem pakalpojums pēc pieprasījuma ir uzskatāms par tieši tādu pašu mediju kā televīzija un radio.

Latvijā šobrīd darbojas apmēram 50, taču, pēc NEPLP aplēsēm, kuras balstās uz pasaules tendencēm, jau pēc dažiem gadiem vietņu skaits varētu pat desmitkāršoties. Kā piemēru pakalpojuma pēc pieprasījuma lapām, kas jau šobrīd reģistrējušās, var minēt “Delfi TV”, “TVNET”.

Tātad ar šiem likuma grozījumiem, kuru nolūks ir pakalpojumam pēc pieprasījuma piemērot tādas pašas likumā noteiktas prasības attiecībā uz darbību, tai skaitā arī uz valsts drošību, kādas ir tradicionālajiem medijiem, taču to reģistrācijai - tādu pašu reģistrācijas kārtību un noteikumus, kādi šobrīd ir noteikti interneta lapām, kuras nodrošina televīzijas kanālu pieejamību vai nepieejamību... tā saucamajām pirātiskajām lapām. Respektīvi, ja nevarēs atrast, kam šī lapa vispār pieder, kas to veido, kas ir patiesais labuma guvējs, tad NEPLP šo lapu var ierobežot uzreiz.

Jebkuram pakalpojumam pēc pieprasījuma saskaņā ar likuma prasībām jānorāda savi kontakti, lai varētu sazināties un aicināt reģistrēties. Ja interneta lapā nebūs norādīti kontakti, tad tā tiks bloķēta. Ja pakalpojuma pēc pieprasījuma lapā ir norādīti kontakti, tad, ar lapu sazinoties, tiek uzlikts pienākums 15 dienu laikā iesniegt dokumentus, lai sāktu reģistrēšanos. Ja to nedara, tad pēc 15 dienām atkal lapu var nobloķēt. Bloķēšana nenozīmē, ka šī lapa ir bloķēta uz visiem laikiem. Jebkurā laikā pēc dokumentu iesniegšanas tā var tikt atbloķēta - kļūt par legālu mediju.

NEPLP ir izstrādājusi vadlīnijas arī to atpazīšanai. Skaidri definētas septiņas pazīmes. Tās ir atrodamas mājaslapā. Šīm septiņām pazīmēm ir jāizpildās vienlaikus. Tās ir: videokatalogs, līdzība ar televīzijas pakalpojumu, ir saturs un citas pazīmes.

Ar vadlīnijām ir iepazīstināta nozare... kas pret tām neiebilst.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Problēma noteikti ir. Ļoti labi, ka padome domā par to, kā šo problēmu risināt. Bet tas veids, kas tiek piedāvāts šajā likumprojektā, godīgi sakot, neizklausās pārliecinošs, jo, pirmkārt, īsti nav skaidrs, kāpēc šis likumprojekts ir iesniegts tieši no Nacionālās drošības komisijas. Nu, vienīgais cēlonis ir parādīt deputātiem, cik šī problēma ir svarīga, un jebkurš, kas iebilst, faktiski iebilst pret nacionālo drošību. Vienalga, šis likumprojekts tiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un tad, kad šī komisija, kas pastāvīgi strādā ar mediju jautājumiem, turpinās likumprojektu skatīt... tad lielas jēgas es neredzu. Tikai tā, nu, uzpūst vaigus, tā, piedodiet, vienkāršoti runājot.

Otrkārt, par būtību. Diemžēl izskatās, ka NEPLP joprojām pieļauj to pašu stratēģisko kļūdu. Tā mēģina piemērot to regulējumu, kas tika izstrādāts attiecībā uz tradicionālajām tehnoloģijām - un daudzmaz normāli tur tika piemērots -, un attiecināt to arī uz jaunajām tehnoloģijām. Tas, piedodiet, liecina par nepietiekamu izpratni par jauno tehnoloģiju, interneta tehnoloģiju, īpatnībām. Tas faktiski nestrādās, jo te ir pārāk daudz pieļāvumu un internetā ir iespējams to apiet ļoti vienkārši.

Tā ir, piedodiet, tāda ilūzija, ka mēs kaut ko darām kaut kā... Būtībā šie piedāvātie jaunie ierobežojumi, padomes tiesību paplašināšana kaut ko slēgt, ierobežot, aizliegt, bloķēt un tā tālāk - tas nelīdzēs. Tā ir patiešām nopietna problēma, jo faktiski piedāvātajā variantā tiks sodīti tieši tie pakalpojumu sniedzēji, kas cenšas strādāt saskaņā ar visiem nosacījumiem.

Attiecībā uz pirātismu mums jau ir pietiekami attīstīts regulējums, kas attiecas tieši uz saturu, un nav problēmu noteikt, vai saturs ir pirātisks vai nav, neatkarīgi no izplatīšanas veida. Tā ka šeit atsaukties uz cīņu pret pirātismu diez vai būtu pareizi.

Tātad man ir ļoti lielas bažas, ka tas ir šāviens pār strīpu, tas ir garām. Protams, jārisina šī problēma, bet diemžēl... Es ļoti ceru, ka jaunievēlētajā padomē ir beidzot speciālists tieši tehnoloģiju jautājumos un tas var palīdzēt meklēt efektīvākus risinājumus, tomēr esošajā veidā viennozīmīgi atbalstīt šo likumprojektu es neesmu gatavs.

Man ir lielas šaubas, un frakcijai SASKAŅA ir lielas bažas par šo lietu. Iebilst mēs arī negribam, tāpēc frakcija SASKAŅA atturēsies šajā balsojumā.

Uz pirmo un uz otro lasījumu visiem kopā jādomā, kā padarīt šos pasākumus efektīvākus, jo šobrīd tā diemžēl vairāk izskatās pēc darbības imitācijas nekā pēc tiešām efektīva, mūsdienīga risinājuma.

Tātad es neesmu gatavs šo likumprojektu tādā veidā atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 1, atturas - 14. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Valaiņa kungs, runāsiet “par” vai “pret”?

V. Valainis (ZZS).

Es runāšu “par”.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis. Godātie kolēģi! Šo likumprojektu pieņemot, neapšaubāmi, ir svarīgi tas, ka likumprojekts stājas spēkā jau šajā sesijā. Atbildīgajai komisijai būtu jāveltī maksimāli lielas pūles, lai tas tiktu pieņemts jau šobrīd. Tomēr es gribētu vērst dažus akcentus... uzmanību uz likumprojektu un vispār šo plānošanas periodu, un to, kā tas atbilst Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

“Latvija 2030”, arī Nacionālais attīstības plāns... Principā šajos dokumentos un nekādos citos - protams, arī tālāk pašvaldību attīstības stratēģijās - ikvienām investīcijām būtu jābalstās nākamajā plānošanas periodā. Ir pamatprincipi, kas ir jāievēro.

Viens no galvenajiem pamatprincipiem, kas ir ikvienā šajā jumta plānošanas dokumentā, ir tas, ka Latvija ir policentriskas attīstības valsts, nevis monocentriskas attīstības valsts, kur mēs koncentrējam investīcijas centrāli galvaspilsētā, bet mēs skatāmies, kādā veidā sabalansēti attīstīt arī reģionus.

Šie dokumenti nav mainīti, un arī šobrīd šis piedāvātais likums it kā ietver to domu, ka tas tā ir. Manuprāt, pie šī likumprojekta turpmākās izstrādes mums tas būtu jāmin daudz konkrētāk. Nevienu vien reizi no šīs tribīnes - virtuāli vai klātienē - esmu jums, kolēģi, jau norādījis to, ka, piemēram, veselības jomā investīcijas, kas dalās - Rīga un pārējā Latvija -, ir nesamērīgi neproporcionālas. Tas nav normāli, ka mēs ieguldām teju 80 procentus no visām investīcijām galvaspilsētā un pārējai Latvijai atstājam nesalīdzināmi mazāk. Objektīvi tas nozīmēs to, ka šīs investīcijas tālāk... šī teritoriju attīstība... arvien vairāk un vairāk radīsies “šķēre” starp Rīgu un pārējiem reģioniem. Arvien vairāk un vairāk Rīgai būs jāmaksā izlīdzināšanas fondā, un slodze uz galvaspilsētu dienas beigās būs lielāka nekā tad, ja mēs tomēr šīs investīcijas atbilstoši Latvijas stratēģiskajiem attīstības plāniem investētu tā, kā tas tur ir rakstīts. Iepazīstoties ar šiem plāniem, es varu pilnīgi noteikti teikt, ka šobrīd tas tā nenotiek, arvien vairāk un vairāk šīs investīcijas koncentrējas un reģionos to paliek arvien mazāk un mazāk.

Ja mēs nepalīdzēsim nacionālā līmenī reģioniem attīstīties, veidot iekšējo kohēzijas politiku, reģioni atpaliks arvien vairāk un vairāk un būs nepieciešamas jau daudzkārt lielākas investīcijas, lai kaut kādā veidā palīdzētu iedzīvotājiem dzīvot un viņus tur noturētu, parūpētos par to, lai būtu izglītības kvalitāte, veselības pakalpojumi... cilvēkiem pieejamā līmenī. Tie ir tie izaicinājumi, kuri būtu jārisina tieši ar šo likumu, bet izskatās, ka pagaidām mums ir saprotami politikas plānošanas dokumenti, mums ir šis vadības likums, kā viss notiks, bet, manuprāt, tieši šajā vadības likumā vajag nopietni piedomāt pie tā, lai ministrijas kaut kādu politiku... kas maiņu rezultātā neatkāptos no šī pamatprincipa... tas ir tas, kā mēs redzam savu valsti.

Beigās sanāks tā, ka nākamā Saeima pamodīsies pie tā, ka šīs investīcijas būs jau tā sadalītas... tā sāktas šīs investīcijas, ka tas novedīs pie tā, ka atpalicība reģionos būs jau tādā pakāpē, ka būs jāveic ārkārtīgi lielas investīcijas, lai kaut kādā veidā sabalansētu, un, es domāju, nevienam tas nenāks par labu.

Tas jānovērš jau šobrīd, un es aicinu to darīt arī šī likumprojekta kontekstā - šobrīd to atbalstīt un virzīties, protams, uz priekšu, bet pie šī jautājuma ir gana nopietni jāpastrādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nemiro kungs, runāsiet “pret”?

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es aicinu noteikt līdzatbildīgo komisiju - Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Tātad deputāti neiebilst pret likumprojekta nodošanu komisijai, bet Nemiro kungs aicina par līdzatbildīgo komisiju noteikt Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

Par šo priekšlikumu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 43, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Darbu atsākam pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Krauzes, Tavara un Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1327/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs esam atkārtoti iesnieguši šoreiz jau grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Mūsu ieskatā, pieņemtais likums šobrīd nesniedz pienācīgu atbalstu, lai pienācīgā līmenī mazinātu to krīzi, kas ir radusies energoresursu cenu pieauguma dēļ.

Šobrīd valdība ir pieņēmusi vienu saprātīgu lēmumu attiecībā uz siltumenerģiju. Protams, tas varēja būt ar vēl zemāku mediānu. Daudzās vietās šis pieaugums tik un tā ir ļoti sāpīgs, bet vismaz tos ekstrēmus tas atrisina, taču valdība nav piedāvājusi līdz galam pārdomātus risinājumus attiecībā uz elektrības cenu ekstrēmu novēršanu.

Šis konkrētais priekšlikums ir līdzīgs tam, kāds jau ticis piedāvāts mūsu kaimiņvalstīs, un mēs vēl joprojām uzskatām, ka šis piedāvājums ir jāakceptē.

OIK samazinājums... turpmākā maksāšana no valsts budžeta... tas, kas attiecas uz “Sadales tīkla” tarifa... uzņemšanos valsts budžetam segt, - tie nav pietiekami instrumenti, daudz efektīvāk būtu noteikt cenu griestus. Un šis likumprojekts arī paredz to, ka mēs nosakām cenu griestus elektrības cenai, bet visu, kas ir virs tiem, valdība kompensē.

Protams, tas maksās, jā, bet mums šobrīd ir jāuzņemas šīs saistības. Janvārī visi šie decembra rēķini... Kolēģi, mūsu iedzīvotāji nevar šos rēķinus samaksāt. Atbalsta instrumenti, ko šobrīd piedāvā valdība, nav pietiekami. Mēs redzēsim - pie jaunajiem rēķiniem -, ka joprojām būs problēmas ar rēķinu apmaksu. Elektrības cena ir pārāk augsta, piedāvātie risinājumi nesedz pietiekamā apmērā elektroenerģijas cenu sadārdzināšanos.

Tālākā ķēdīte... jūs paši saprotat: pakalpojumi kļūs dārgāki, veikalā maize kļūs dārgāka - it viss kļūs dārgāks. Energoresursu ietilpīgie uzņēmumi šobrīd mēģina reorganizēties, bet tas nav tik vienkārši izdarāms. Arī atbalsta instrumentu šeit īpaši nekādu nav. Tas jau šobrīd diemžēl noved pie tā, ka ir uzņēmēji, kas pārtrauc savu darbību, jo gluži vienkārši saražotajai produkcijai ir tāda cena, ka cilvēki to nevar atļauties.

Šis priekšlikums ļoti skaidri dod atbildi ikvienam, nosakot griestus elektroenerģijai. Valdības piedāvātais risinājums šobrīd nav pilnīgs. Savā ziņā tas mēģina kaut kādā veidā uzrunāt... un palīdzēt šo jautājumu risināt, bet matemātika ir un paliek matemātika. Mēs nevaram... Saliekot šos atbalsta veidus kopā, mēs redzam, ka cilvēki, saņemot jaunos rēķinus, tāpat būs šoka stāvoklī, tāpat kā viņi bija jau pirms brīža. Šoks nemainīsies, varbūt tas kļūs maķenīt mazāks, bet tas, ka rēķins pieaudzis no 100 eiro uz 400 eiro vai no 150 uz 500, 600... tie stāsti ir visdažādākie. Šobrīd es jūs jau esmu iepazīstinājis ar šiem stāstiem.

Tas, ka tagad būs (no 150 eiro, kas bija līdz šim) nevis 600, bet 500 eiro, - tas jau nerisina situāciju. Mums ir jānosaka elektrības cenu griesti vienā vai otrā veidā. Kamēr mēs to neizdarīsim, šie maksājumi cilvēkiem būs nesamaksājami.

Tiklīdz tas ies kopā ar elektroenerģijas cenu griestiem un ar finansiālu atbalstu, kas arī ir iekļauts šajā likumprojektā, tas sāks pēc kaut kā izskatīties. Kamēr tā nebūs, iedzīvotāji diemžēl piedzīvos diezgan lielu šoka terapiju, kas šobrīd notiek attiecībā uz elektrības rēķiniem un kas ietekmē ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi, īpaši jau to iedzīvotāju dzīvi, kuriem šos rēķinus samaksāt ir visgrūtāk. Un pats ļaunākais jau ir tas, ka arī tā sabiedrības daļa, kas iepriekš varēja iztikt bez šiem atbalsta veidiem, šobrīd saskaras ar ļoti nopietnām problēmām, lai samaksātu elektrības rēķinus.

Aicinu atbalstīt un nodot šo priekšlikumu izskatīšanai komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”.

Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Auguļa, Krauzes, Tavara un Vucāna iesniegtā likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1327/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Krauzes, Tavara un Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1328/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis piedāvājums paredz šajā likumā noteikt terminētu risinājumu attiecībā uz elektroenerģijas... pieaugumu, izmantojot nodokļu politikas instrumentus un tātad piemērojot PVN nulles procentu likmi terminētu laika periodu, lai tūlītēji sniegtu atbalstu maksimāli lielai Latvijas iedzīvotāju daļai, lai varētu samazināt elektrības rēķinus.

Par šādu piedāvājumu, par šādu pieeju arī valdības locekļi ir runājuši un to apsprieduši - ka tā varētu būt gana efektīva un sniegtu Latvijas iedzīvotājiem atbalstu. Es saprotu, koalīcijai liekas, ka viņi visu ir izdarījuši. Tāpat koalīcija arī septembrī, kad tā tika brīdināta par to, kāds būs cenu šoks, ja nekas netiks darīts... tika brīdināta. Tāpat pēc tam - oktobrī, novembrī - koalīcijai tika norādīts, ka šis cenu pieaugums, skaidri redzamais notikumu izklāsts, kas notika biržā, visas prognozes, kas notika... kad pašvaldībām sākās šie lauztie līgumi... bija skaidri redzams, ar ko tas viss beigsies... tika brīdināta, varēja veikt matemātiskās kalkulācijas par to, cik maksās šīs... elektrības izmaksas būs vienai mājsaimniecībai. To visu varēja skaidri izrēķināt, bet valdība neko nedarīja. Tieši otrādāk - pateica: “Mēs visu esam izdarījuši.”

Kolēģi! Vēl janvārī Ministru prezidents klāstīja to, ka viņi visu ir izdarījuši. No šīs Saeimas tribīnes mūsu kolēģi mūs mēģināja pārliecināt par to, ka valdība jau visu ir izdarījusi, kaut gan elementāras matemātiskas darbības spēj parādīt to, ka prognozes par elektrības rēķiniem rāda, ka tie būs nesamaksājami.

Kas notiek šobrīd? Šobrīd frakcijas “Attīstībai/Par!” Juris Pūce ir pieprasījis kārtējo reizi balsojumu par šo jautājumu, savā ziņā norādot to, ka, viņu ieskatā, viss ir izdarīts. Gluži tāpat kā janvāra sākumā, šobrīd, arī februārī, mēs jau varam skaidri un gaiši pateikt to, ka, nē, nav viss izdarīts! Šie rēķini, ņemot vērā atbalsta instrumentus, kas jau ir pieņemti... tāpat nav pietiekami, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem, iedzīvotājiem samaksāt elektrības rēķinus. Ir jābūt lielākam atbalstam tieši attiecībā uz elektrību. Tas viss, kas ir pieņemts, ir labi, bet tas nav pietiekami.

Un nevajag šobrīd uzturēt pozīciju, ka šīs diskusijas ir nevietā. Šīs diskusijas tieši šodien ir vietā, tieši šodien par to jārunā un jāpieņem lēmumi, balstoties uz kaut kādiem matemātiskiem aprēķiniem. Šobrīd, manā ieskatā, koalīcija ir vadījusies pēc viena matemātiska aprēķina - cik tas maksās? Cik tas maksās? Cik maksās tas, tas, tas risinājums? Bet dienas beigās nav apskatījusi to, kā tas atspoguļosies iedzīvotāju rēķinos.

Kā jau minēju, nav jau starpība, vai tas atbalsts... Cilvēku neinteresē, cik jūs tur esat iztērējuši miljonus - 100, 200... Cilvēkiem netiek prasīts, kad tiek ieguldīti airBaltic 100, 200, 300 miljoni... netiek uzdots šis jautājums. Bet šobrīd cilvēkiem tiek pasniegts tā, ka viss jau ir izdarīts. Nē, nav izdarīts! Ir jādara vairāk un jādara tik ilgi, kamēr šie elektrības rēķini cilvēkiem būs samaksājami. Šobrīd tas tā nav. Un jau tagad var pateikt, ka februārī saņemtie rēķini tik un tā būs ārkārtīgi lieli un cilvēkiem nesamaksājami. Valdībai un Saeimai šajā brīdī ir jāizdara kaut kādi soļi, lai šo spriedzi mazinātu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī par šī likumprojekta nodošanu ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Auguļa, Krauzes, Tavara un Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1328/Lp13)! Lūdzu, balsosim par nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 39, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Krauzes, Tavara un Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1329/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām jau paldies vismaz tam vienam Jaunās konservatīvās partijas deputātam, kurš sadzirdēja un jau pievienojās likumprojektam par nulles procenta PVN elektrībai. Tas ir solis pareizā virzienā, jāpārliecina tikai vēl kādi 10 kolēģi, tad jau Latvijas iedzīvotājiem dzīve sāks uzlaboties.

Bet attiecībā uz šo. Šis likumprojekts ir ļoti konkrēts piedāvājums noteikt 200 eiro maksājumu senioriem. Es redzu, ka “Attīstībai/Par!” vēl joprojām sistemātiski uzskata to, ka šis nebūtu atbalstāms, un ir pieprasījuši balsojumu par šo jautājumu. Un varbūt arī “Attīstībai/Par!” senioru dzīve nav tā galvenā prioritāte. Viennozīmīgi šie pieņemtie lēmumi... kas jau ir pieņemti, kaut kādā veidā, nevar strīdēties, palīdz risināt dzīves dārdzības problēmas, bet vai tas ir pietiekami? Manā ieskatā, nē.

Ja mēs (kā jau iepriekš esmu minējis) pirms kāda laika spējām mūsu senioriem nodrošināt 200 eiro vienreizēju maksājumu, kā mēs varam pateikt, ka šodien, salīdzinot ar situāciju pirms gada... situācija ir vairāk nekā divas reizes labāka, nekā tā bija pirms gada? Vai jums pašiem neliekas, ka situācija ir daudzkārt sarežģītāka senioriem, daudzkārt grūtāka senioriem? Manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja senioriem šajā brīdī izmaksātu vienreizēju pabalstu 200 eiro, lai palīdzētu tikt galā ar decembra, janvāra elektrības rēķiniem, jo šobrīd jau šie risinājumi neatrisina saņemto rēķinu problemātiku. Iedzīvotājiem netiek palīdzēts, īpaši senioriem, attiecībā uz jau saņemtajiem rēķiniem. Jūs taču saprotat, ka ir milzīgi liela grupa, kas nekvalificējas nekādiem atbalsta veidiem. Viņiem šie 20 eiro vai 40 eiro, kas viņiem varētu nākt klāt, nepalīdzēs atrisināt to problēmu, ko viņi jau ir saņēmuši - saņēmuši! - valdības neizdarības rezultātā. Tas ir tas, kas ir jārisina!

Un to jau nesaku es, to saka Latvijas Pensionāru federācija. Viņi ir visām frakcijām, valdībai, Saeimas priekšsēdētājai - visiem - nosūtījuši vēstuli, skaidri, argumentēti izklāstot situāciju un lūdzot palīdzību. Tā vietā kādas atbildes viņi saņem? Tā vietā viņi pēc būtības saņem atbildi: “Godātie seniori, jūsu situācija, mūsu ieskatā, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms gada, ir ļoti būtiski uzlabojusies.”

Es tā nedomāju, mani kolēģi tā nedomā. Tāpēc mēs esam iesnieguši šo likumprojektu un joprojām turpinām uzstāt uz to, ka senioriem ir jāsaņem.

Aicinu arī Saeimu balsot un izteikt savu pozīciju par to, vai senioriem šobrīd pienākas 200 eiro atbalsts vai nepienākas. Mūsu ieskatā, pienākas, un aicinām atbalstīt šo pozīciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Arī par šo likumprojektu deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Auguļa, Krauzes, Tavara un Vucāna iesniegtā likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1329/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zariņa, Ivana Klementjeva, Kucina, Ločmeles un Rubika iesniegto likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1330/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Šis priekšlikums paredz iespēju sistēmai piešķirt cilvēkam sadarbspējīgu sertifikātu, balstoties uz atbilstošu antivielu pozitīvu analīžu rezultātu.

Kāpēc mēs šodien atkal aktualizējam šādas iespējas nepieciešamību un pamatotību? Tam ir vairāki iemesli. Un šeit es aicinu ieklausīties tos deputātus, kuri jau zina, kā viņiem par šo priekšlikumu būs jābalso, lai nekādas tālākas diskusijas Saeimā par šo priekšlikumu vairs nebūtu iespējamas.

Tātad, lai saprastu, cik nepieciešams, pamatots un loģisks esošajā situācijā ir šis priekšlikums, mazliet par pašu pamatbūtību. Vakcīnu efektivitātes klīniskie trešās fāzes pētījumi ir parādījuši, ka vakcīnu efektivitāte, tātad arī imūnsistēmas pretošanās spēja ir tieši proporcionāla neitralizējošo antivielu līmenim organismā. Izraēlā veiktais apjomīgais pētījums, analizējot trešā kovida viļņa datus, ir parādījis, ka saslimšanas rezultātā iegūtā imunitāte nodrošina ilgstošāku un stiprāku aizsardzību pret infekciju nekā divas vakcīnu devas. Vairāk par to jūs varat uzzināt šī likumprojekta anotācijā. Tie, kuri neprot atrast šo anotāciju, saiti uz to var atrast portāla “Delfi” vakardienas publikācijā “Kā pārdzīvot kovida ziemu bez kovida idiotisma?”.

Šādi atklātie fakti savukārt nozīmē, ka, ja jau sertifikātu var izsniegt un atjaunot vakcinētajiem, vēl jo vairāk to būtu pamatoti darīt attiecībā uz pārslimojušajiem. Un objektīvs kritērijs tam ir antivielu līmenis. Jā, ar laiku antivielu līmenis asinīs samazinās. Un tas ir galvenais šī priekšlikuma pretinieku arguments. Ja dokumentāri nav pierādīts inficēšanās moments, nav iespējams noteikt drošu sertifikāta termiņu, tādējādi tas varot radīt nekontrolētus epidemioloģiskus riskus cilvēkiem. Cilvēki pienācīgi nebūs aizsargāti, saslims, nokļūs slimnīcās, radīs sistēmas pārslodzi un tā tālāk, tāpēc to nevar atļauties.

Šo argumentu lupatu lēveros sasit reālie fakti, proti, iepriekšējā infekcijas vilnī pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, kad mums bija darīšanas ar krietni ļaunāku kovida paveidu, kopumā stacionēti tika 11 354 cilvēki, no tiem atkārtoti inficētie, kuri nebija vakcinēti, tātad visi ar jebkādu antivielu līmeni asinīs - augstu, zemu -, sastādīja vien 23 cilvēkus. 23 cilvēki uz vairāk nekā 11 tūkstošiem - salīdzinot. Salīdziniet! Tas ir saskaņā ar pašas Veselības ministrijas sniegto informāciju uz Saeimas deputātu jautājumiem. Saiti uz šo informāciju jūs varat atrast tanī pašā “Delfi” publikācijā.

Šī priekšlikuma aktualitāti pastiprina tas, ka esošajā regulējumā, kurš nosaka, ka sertifikātu var saņemt tikai tad, ja saslimušais ir dokumentāri nostiprinājis savu saslimšanas faktu, situācijā, kad izpaužas lipīgais omikrons, ģimenes ārstu prakses un testēšanas laboratorijas tiek pārslogotas, lai varētu iegūt šo dokumentāro apliecinājumu. Tiek tērēts milzīgs resurss šai varas izdomātajai birokrātijai tā vietā, lai to izmantotu cīņai ar vīrusa izplatību un tā radītajām sekām.

Ar šo priekšlikumu mēs šo situāciju varam mainīt, atslogot ārstu prakses un testēšanas jaudas. Protams, šajā gadījumā izsniegtajam sertifikātam derīguma termiņš nebūs šie maksimālie seši mēneši, bet to jau tālāk noteiktu Ministru kabinets ar saviem noteikumiem. Vismaz pagaidām šāds sertifikāts būtu izmantojams tikai Latvijas teritorijā, jo Eiropas regulējums šādu sertifikātu izmantošanu ceļošanai pagaidām neparedz.

Ja jūs prasāt faktos balstītu priekšlikumu, te tas ir. Reālu, pamatotu pretargumentu tam nav. Visdrīzāk, vienīgais patiesais iemesls, kāpēc vara nevēlas risināt šo situāciju un rada visas šīs problēmas veselības aprūpes sistēmā, ir cits, jo šī cilvēkiem dotā iespēja darbosies pretēji varas uzstādījumam piespiest cilvēkus vakcinēties. Šeit es vēlētos atzīmēt, ka esošajā situācijā šāds varas uzstādījums, kad vakcinācija vairs neierobežo infekcijas izplatību un nav zināma patiesā revakcinācijas ietekme uz cilvēka organismu ilgtermiņā, sevišķi, ja vakcināciju tiek spiests veikt, neievērojot jau notikušu pārslimošanas faktu, jo tas nav dokumentāri apstiprināts, diez vai ir uzskatāms par atbildīgu un adekvātu varas rīcību. Varbūt pat vērtējams kā noziedzīgs. Par to es aicinātu aizdomāties, šodien balsojot.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Arī par šī likumprojekta nodošanu komisijai deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles un Artūra Rubika iesniegtā likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1330/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 48, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi, darba kārtībā - sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Ramona Petraviča, Ieva Krapāne, Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko, Ralfs Nemiro, Ēriks Pucens, Kaspars Ģirģens un Ļubova Švecova ir iesnieguši lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties.

Tātad es saprotu, ka “pret” ir pieteicies runāt deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

Deputātiem ir iebildumi.

J. Pūce (AP!).

Man ir iebildumi.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Tātad, ja deputātiem ir iebildumi, mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Lūdzu pieteikties.

Es saprotu, ka deputāte Ramona Petraviča runās “par”. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Lēmuma projekts paredz nekavējoties atteikties no Covid-19 sertifikātu izmantošanas un atcelt visus ierobežojumus personām bez šī sertifikāta. Pašreiz aptuveni 62 tūkstoši cilvēku sertifikāta neesības dēļ nespēj, bet vēlas strādāt.

Līdzšinējā situācija ir pierādījusi, ka šīs sabiedrības daļas rīcība nebūs pēc iespējas ātrāka vakcinācija, bet, visticamāk, vēlme pārslimot Covid-19 mājās, lai pēc tam šo sertifikātu iegūtu. Tas skaidri norāda uz absurdo situāciju, kādā atrodas nevakcinētie cilvēki ilgstošu nepārdomāto politisko lēmumu dēļ.

Tūlītēja atteikšanās no digitālajiem sertifikātiem ir nepieciešama trīs galveno iemeslu dēļ.

Tātad, pirmkārt, tie prettiesiski ierobežo cilvēku bez sertifikāta tiesības. Jāņem vērā, ka jau vairāk nekā gadu lielai sabiedrības daļai tikusi liegta pieeja neaizstājamiem pakalpojumiem, iespēja brīvi pārvietoties un pat iespēja gūt ienākumus... un tikai savas brīvas izvēles dēļ. No 15. februāra katru dienu simtiem un tūkstošiem cilvēku atkal tiks liegta iespēja saņemt pakalpojumus. Tas tiks darīts, lai piespiestu cilvēkus revakcinēties, bet tas atstās, protams, ietekmi arī uz uzņēmējiem, kuru ieņēmumi saruks, un uzņēmumi kompensācijas nesaņems.

Eiropas Savienības rezolūcijā par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju skaidri norādīts, ka ierobežojumiem jābūt tiesiskiem un proporcionāliem, tātad diametrāli pretējiem tiem, kādi pašreiz ir spēkā.

Otrkārt, tie ir sabiedrību šķeļoši. Sabiedrības saliedētība ir stabilas valsts pamats, kuru cilvēku dalīšana, balstoties uz vakcinācijas statusu, grauj. Sabiedrības skepse par vienas cilvēku grupas klaju prioritizēšanu ir loģiska brīdī, kad sertifikātu nesaņēmušajām ģimenēm tiek atņemti ienākumi.

Kumulatīvie saslimstības rādītāji jau vairākas nedēļas norāda uz tendenci vakcinētajiem saslimt neproporcionāli biežāk, un tas nozīmē, ka sertifikāts no saslimšanas nepasargā. Tomēr tāpat, koalīcijas izpratnē, šis neefektīvais dokuments ļauj prioritizēt savu vēlētāju grupu.

Treškārt, to pamata ieviešanas mērķi vairs nav aktuāli. Sertifikātu primārie ieviešanas mērķi bija atvieglot brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības valstu starpā un aicināt cilvēkus vakcinēties. Ceļojumu ierobežojumi visā Eiropas Savienībā ir ievērojami mazinājušies, un SPKC dati norāda, ka hospitalizācijas pārsvars ir samazinājies un, kā jau es minēju, arī vakcinētie slimo. Tāpat liela saslimstība ir novērojama skolās, bet vai tāpēc mēs bērnus atdalām no vecākiem? Taču nē!

Tādās Rietumeiropas valstīs kā Dānija un Apvienotā Karaliste jau tagad vērojama tendence teju visus ierobežojumus atcelt, jo liela sabiedrības daļa jau ir pārslimojusi un vakcinācijas statuss nav priekšnosacījums nevakcinēto aizsardzībai pret vīrusu.

Arī mūsu kaimiņvalsts Lietuva no 5. februāra atceļ sertifikātus. Vai tiešām mums vienmēr ir jābūt pēdējiem? Un atkal varēsim brīnīties, ka Latvijas iedzīvotāji dodas uz Lietuvu atpūsties, saņemt pakalpojumus, iepirkties. Dānija lēma atcelt sertifikātus brīdī, kad saslimstība bija augsta un turpināja pieaugt, un arī šobrīd Dānija ir pirmajā vietā Eiropā ar savu saslimstību.

Tā ka Latvijā situācija ir ļoti līdzīga. Un man tiešām nav skaidrs pamatojums šī lēmuma noraidīšanai. Turklāt no valdības ir izskanējis, ka mums, Baltijas valstīm, ir jābūt vienotiem un saskaņotiem ierobežojumiem. Bet, kamēr mūsu valdība domā un domās vēl mēnesi, kaimiņvalstis dara.

Vakcinācijas sertifikātu lietošana ir sevi pierādījusi par sabiedrībai nevēlamu, neefektīvu un prettiesisku.

Tādēļ aicinu atbalstīt lēmuma projektu par atteikšanos no sertifikātu izmantošanas Latvijā. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”. Mēs balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Petravičas, Krapānes, Gobzema, Sprūdes, Možvillo, Stepaņenko, Nemiro, Pucena, Ģirģena un Švecovas iesniegtā lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 47, atturas - 1.

Nākamās sēdes darba kārtībā šis lēmuma projekts nav iekļauts. Tātad mēs balsosim par šī lēmuma projekta nodošanu komisijai.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru. Vai ir priekšlikumi nodot kādai no komisijām? Priekšlikumu nav.

Tātad balsosim par... Lēmuma projekts nav... Tātad sadaļu... Paldies.

Tagad vārdu dodu deputātam Ivaram Zariņam par šī lēmuma projekta motivāciju. Lūdzu! (Pauze.) Lūdzu pieteikties.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz visiem! SASKAŅA nepiedalās politiskajā vairāksolīšanas šovā par to, kurš ātrāk piedāvās atcelt sertifikātus. Taču es, tāpat kā vairāki mani biedri, atbalstīju šo priekšlikumu, jo ir acīmredzami, ka šīs varas izveidotā ierobežojumu sistēma, kas balstās uz sertifikātu esību, kļūst aizvien neloģiskāka, nepamatotāka esošajos apstākļos, kad tie, uz kuriem tiek attiecināti ierobežojumi, inficējas vairāk nekā tie, kuri no viņiem tiek norobežoti, lai infekciju nepārnestu.

Esošajos apstākļos (omikrona izplatīšanās specifika) varas uzturēto zaļo, sarkano režīmu esības pamatojums daudzviet ir acīmredzami neloģisks, pat absurds no infekcijas izplatīšanas ierobežošanas loģikas. Piemēram, koncentrējot nevakcinētos sarkanajā zonā, tātad paaugstinot tur inficēšanās riskus, mēs varbūt kaut kādā posmā panākam infekcijas izplatīšanās ierobežošanu zaļajā zonā, taču naivi ir iedomāties, ka pēc tam šie cilvēki nesajauksies un netiks iegūts pretējs efekts. Turklāt šādas separēšanas īstenošana ne tikai rada zaudējumus nozarēm, bet arī valstij izmaksā daudzus miljonus, kurus šī vara sedz, aizņemoties un padarot mūs par aizvien lielākiem parādniekiem.

Nu jau arī paši varas pārstāvji ir publiski atzinuši, ka šo ierobežojumu primārais mērķis ir nevis ierobežot infekciju, bet gan piespiest cilvēkus vakcinēties. Koncentrēties tikai uz vakcināciju, pastiprinot to ar ierobežojumiem, lai spiestu cilvēkus vakcinēties, nevis efektīvāk vadītu kovida krīzi, ir fundamentāli kļūdaina stratēģija ‒ jo sevišķi esošajos apstākļos, kad ar vakcinācijas palīdzību nav iespējams ierobežot infekcijas izplatīšanos.

Par to, ka ir iespējami arī citi instrumenti infekcijas ierobežošanai, šai varai ir norādīts ne reizi vien, piemēram, gaisa ventilācija telpās. Taču šī mazspējīgā vara nevēlas to uzņemties, jo tas nozīmē papildu atbildību. Varas primārā vēlme ir acīmredzama - norobežot sevi no atbildības cerībā, ka situācija atrisināsies bez plašākas varas iesaistes.

Arī tagad šī vara nevēlas neko darīt, jo nezina, kā pareizi īstenot šo ierobežojumu atcelšanu, kas ir piesaistīti sertifikātam. Tāpēc Latvija atkal būs viena no pēdējām, kura pieņems lēmumu adekvāti šai jaunajai situācijai, turpinot dārgi apmaksāt neadekvāti piemēroto ierobežojumu sekas. Sertifikāta esība vai neesība vairs nav objektīvs kritērijs, lai, balstoties uz tā esību, noteiktu vai nenoteiktu kādai sabiedrības daļai ierobežojumus.

Lēmumā paredzētais termiņš - viens mēnesis - ir pietiekami ilgs, lai pat šī valdība spētu sagatavoties sertifikātu atcelšanai. Pa šo laiku, pat pēc apokaliptiskāko ekspertu prognozēm, omikrona izplatīšanās vilnis būs pārlūzis, un būtu adekvāti, ja uz šo brīdi būtu sagatavots viss nepieciešamais nevajadzīgo ierobežojumu atcelšanai. Ir maz ticams, ka šī vara pati būs spējīga uz to laikus saņemties, tāpēc atbalstu šāda aicinājuma pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Mēs esam uzklausījuši kolēģa motivāciju. Paldies.

Tālāk darba kārtībā - deputātu Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ramonas Petravičas, Jūlijas Stepaņenko, Ievas Krapānes, Ļubovas Švecovas, Romāna Naudiņa, Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena un Alda Gobzema iesniegtais lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas”. Vai kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties.

Nemiro kungs, jums ir iebildumi... Jums ir iebildumi?

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Es gribēju par iepriekšējo jautājumu runāt kontekstā ar nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Nē, tas nav iespējams diemžēl.

Tātad - vai deputātiem ir iebildumi pret minētā lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē? Iebildumu nav.

Sākam izskatīt lēmuma projektu.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei. Lūdzu!

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Paldies, kolēģi, ka jūs neiebildāt. Es ceru, ka viss šodien izdosies, jo lēmuma projekts ir ļoti labs, tas ir mērķēts tieši uz bērniem. Ļoti vienkāršs uzstādījums - līdz 2022. gada 1. martam izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz atcelt prasību par sejas masku obligātu lietošanu izglītojamiem līdz 7. klasei izglītības procesā mācību telpā.

Es nedaudz pastāstīšu savu pieredzi šajā laikā. Piemēram, no rīta, man tīrot mašīnu, pie manis pienāca meitene, kaimiņiene, viņai ir deviņi gadi. Es uzreiz ieraudzīju, ka meitenei bija kaut kas ar seju - mazas pūtītes un sāpīga garoza uz sejas. Pajautāju, kāpēc viņa nav skolā un kas vispār notiek ar viņas seju. Ļoti drosmīgi un no galvas iemācītiem vārdiem bērns man sacīja: “Es esmu jau liela, es neesmu kā tie mazie, kas nevelk maskas. Es izturēšu.”

Ziniet, es līdz šai dienai domāju, ko mēs darām ar mūsu bērnu dvēselēm un prātu. Ko tie vārdi nozīmē bērnam - “es izturēšu”? Kāpēc mūsu, Latvijas, bērniem vajag ciest un nest šo nastu uzņēmīgu deputātu dēļ, kuri pārcenšas ar ierobežojumiem... Nerunājot par to, ka tie ne tikai nestrādā, bet arī ir kaitnieciski. To rāda statistika ar saslimstību gan starp vakcinētiem, gan nevakcinētiem cilvēkiem, to rāda arī ekonomiskie rādītāji un cilvēku imigrācija uz citām valstīm. Ko mēs darām? Es tagad saku “mēs”, jo arī sevi es vainoju, ka nevaru pārliecināt deputātu vairākumu, ka maskas nedod tādu aizsargefektu, par kuru mums visu šo laiku stāstīja.

2021. gada septembrī homeopāte, ģimenes ārste un Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece sociālajā vietnē Facebook publicēja vēstuli, kas adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam un premjerministram Krišjānim Kariņam. Vēstulē viņa pauda sašutumu par nepārdomātu skolēnu testēšanas sistēmu, kā arī noraidošu attieksmi pret sejas masku valkāšanu skolās. Ģimenes ārste uzteica pirms desmit gadiem aktualizētās problēmas par gaisa kvalitātes... risināšanu skolās, tomēr bērniem, kuri sēž maskās, tas neko nedošot. Tāpat Aizsilniece minēja, ka pašlaik noteikti masku lietošana esot pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. Latvijas skolās maskas lieto, nevis lai palielinātu epidemioloģisko drošību, bet gan lai sodītu kādu iedzīvotāju grupu, šajā gadījumā bērnus un jauniešus. Vai tā ir cilvēcīga un ilgtspējīga, un, pats galvenais, medicīniski pamatota attieksme?

Maskas, kas ir noklātas ar pesticīdiem, vai auduma maskas, no kurām pēc pāris mazgāšanas reizēm atdalās plūksnas, nevis pasargā, bet rada nopietnus draudus bērnu veselībai. Ārstu biedrības prezidente ieteica prasību bērniem skolās valkāt sejas maskas atcelt. Līdz šai dienai ne prezidents, ne premjers šo tēmu nav aktualizējis un pat nav reaģējis uz ekspertu, ārstu lūgumiem.

No 25. janvāra pieaugušajiem ir jāvelk tikai medicīniskās sejas maskas vai - ne zemākas klases kā FFP2 - respiratori bez vārsta. Bet ir viens “bet” - izglītības iestāžu skolēni pamata un vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās var izmantot nemedicīniskus aizsegus... un sabiedriskajā transportā varēs lietot šos - auduma aizsegus.

Vai tiešām tas, kas notiek valdībā, ir pretrunā ar profesionāļiem, ar ārstiem un ekspertiem? Tieši tiek ignorēti ieteikumi, kā būtu labāk. Vai mūsu bērnu veselība rūp mazāk? Vai sekos atbildība par sekām, kas ir radītas Latvijas iedzīvotājiem un bērniem? Diez vai.

Pagājušajā nedēļā deputāti savā Saeimas e-pastā saņēma 73 individuālu (Nav skaidri saklausāms.) veselības aprūpes un klīniku pārstāvju parakstītu atklāto vēstuli par ārstu tiesībām būt brīviem savā profesionālajā darbībā. Šajā vēstulē ir minēts, ka Latvijā sākotnēji tika izplatīts apgalvojums, ka sejas aizsargmaskas nav ieteicamas, jo tās rada viltus drošības sajūtu. Tad - auduma maska pasargājot no inficēšanās...  Beidzot esam nonākuši pie tā, ka, lai apturētu vīrusa izplatību, efektīvi ir tikai FFP2 respiratori vai medicīniskās maskas. Taču arī šo apgalvojumu vietā, visticamāk, pavisam drīz tiks izplatīti citi paziņojumi, kas būs balstīti vēl jaunākos pētījumos.

Turpinot par pētījumiem, jāatgādina, ka valdība pagājušajā gadā piešķīra finansējumu 10 projektiem. Katram - pusmiljona vērtība. Piemēram, projektu vadītājs Kaspars Tārs strādāja pie jaunu terapeitisku un profilaktisku līdzekļu izstrādes pret Covid-19 un... koronavīrusiem.

Es atvainojos, bet pagājušajā nedēļā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas speciālisti nevarēja sniegt atbildi, vai tiek iepirkti terapeitiski līdzekļi, zāles no citām valstīm, kam tie ir pieejami. Visi mulst un atrunājas, un uz jautājumu netika sniegtas atbildes. Arī uz citiem jautājumiem... kā, piemēram, ko darīt, ja bērnam paštesti rāda pozitīvu... bet uz laboratoriju bērns var tikt tikai pēc divām nedēļām. Šis piemērs bija par Siguldu. Ļoti skumji un ļoti žēl, ka politiskās spēlēs tiek ierauti bērni.

Es nedaudz pieskāros jautājumam par pētījumiem... ir runa par 2020. gadu... kuri paliks mums atmiņā kā instrukcija gurķu un tomātu griešanai... Bet arī 2021. gadā prātīgu pētījumu, manuprāt, nav.

Piemēram, viens ir šāds: “Nogaidošie ķermeņi: vilcināšanās vakcinēties ķermeniskās pieredzes fenomenoloģiskā analīze.” Projekta vadītājs - Uldis Vēgners, finansējums - 300 000 eiro.

Otrs pētījums - “Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos: viendzimuma seksuālo subkultūru prakses Padomju Latvijā, 1954-1991” - piešķirti 300 000 eiro.

Kur ir citi pētījumi - tādi, kuri būtu loģiski, atbilstoši esošajai situācijai? Nav tādu.

Nu kāpēc mēs nepētām, piemēram, masku nēsāšanas ietekmi uz bērnu fizioloģisko attīstību, psiholoģisko attīstību, mentālo attīstību? Kur ir pētījumi par bērnu socializēšanos kovidlaikā? Nav šādu pētījumu.

Kāpēc mēs nerunājam par to, ka starp nepilngadīgajiem ir palielinājies pašnāvību skaits? Kāpēc mēs nerunājam par to, vai tiešām vakcīnas pasargā labāk nekā dabiskā imunitāte? Kur ir tie pētījumi? Kur ir pētījumi par vakcinācijas ietekmi uz pandēmijas esamību?

Ir daudz jautājumu, kurus deputāti ignorē, it kā valstī būtu viss kārtībā.

Turpinot par bērniem un ģimeni - kas vispār notiek mūsu valstī pēdējos divus gadus? Kāpēc mēs nerunājam par to, cik un kāpēc ģimenes pārgāja uz tālmācību, cik ģimeņu pameta valsti dēļ ierobežojumiem izglītības iestādēs? Ko nozīmē bērnam viens gads viņa profesionālajā sporta karjerā, un ko nozīmē divi gadi? Kādas sekas, kāda nākotne gaida mūsu bērnus? Kāpēc pēdējo gadu laikā bērnu sekmes un izglītības kvalitāte samazinājās? Vai izglītības līmenis pandēmijas laikā tiks... kā mēs to uzlabosim? Vai izglītībai jābūt digitalizētai, izklaidējošai, vai zināšanu iegūšanā jābūt disciplīnai, ciešām un cieņpilnām attiecībām ar pedagogu?

Kolēģi! Līdz 18 gadiem... ir miris tikai viens bērns, bet pašnāvības... ir cits skaits. Es ceru, ka eksperti pacels šo jautājumu un sāks runāt. Un kur nu vēl jautājums par to, ka mūsu valsts vispār Eiropas Savienībā ieņem trešo vai otro vietu pašnāvību skaita ziņā! Man liekas, tā ir katastrofa, par kuru mums jārunā.

Ar savu lēmumu pāriet no auduma maskām uz respiratoriem, bet atļaut tās valkāt skolā, valdība apstiprina tikai to: vai nu mums nerūp bērnu veselība, vai... šis stāsts ir nevis par veselību, bet par ierobežojumiem.

Ģimenes ārsti 29. janvārī atkal vērsās ar atklātu vēstuli pie Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidenta un veselības ministra un aicināja... Es īsumā pieminēšu... uztaisīju trīs punktus... par ko bija šī vēstule un prasība, un aicinājumi.  Visi tie aicinājumi ir pamatoti - ir pamatoti ar pētījumiem, ar visiem linkiem uz ekspertiem un Pasaules Veselības organizāciju. Viss ir pamatots.

Pirmais - atcelt Covid-19 sertfikātu darbību.

Otrais - neuzspiest iedzīvotājiem medicīniskas procedūras.

Un trešais aicinājums - masku nēsāšanai jābūt brīvprātīgai.

Nu kāpēc mums par tādām dabiskām lietām ir jārunā un jādiskutē un citam cits jāsāk ienīst? Man liekas, šie jautājumi ir jāatrisina - vienkārši jāliek punkts, un viss. Mēs jau pārdzīvojām šo pandēmiju. Skaidrs, ka viss mainās, jābūt elastīgiem.

Turklāt šajā aicinājumā tika pieminēts, ka, lietojot maskas, mēs ieelpojam plastmasas mikrodaļiņas, kas ir kancerogēnas un darbojas kā endokrīnajai sistēmai kaitīgas vielas. Un tekstam tika pievienoti arī visi pētījumi par plastmasas mikrodaļiņu iedarbību.

Es lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu, lai mazi bērni... vismaz līdz 7. klasei... varētu mācību stundas laikā brīvi elpot, redzēt savu klasesbiedru emocijas un smaidu.

Es ceru, ka, ja mēs pieskarsimies šim jautājumam, mēs sapratīsim, ka ne tikai līdz 7. klasei... Arī piecpadsmitgadīgs, septiņpadsmitgadīgs jaunietis ir bērns.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Sprūde runāja iesniedzēju vārdā.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz visiem! Ir acīmredzams, ka šis tā saucamais drošības pasākums - likt bērniem nēsāt maskas - nesasniedz savu mērķi. To apliecina gan reālie fakti par bērnu inficēšanos, gan arī bērnu vecāku liecības. Un tam ir vairāki iemesli.

Pirmām kārtām jau, lai maskas tiešām pildītu tām paredzēto funkciju, tām ir jābūt atbilstošām un tās ir jālieto atbilstoši. Uzlikt šādas prasības pirmo klašu bērniem, turklāt likt tās īstenot visas mācību dienas garumā - tas ir viens uzskatāms šīs varas mazspējas, bezatbildības un nekompetences apliecinājums. Jūs tur, Saeimā, paši nevarat nosēdēt vairāk par vienu Saeimas sēdes cēlienu tanī maskā un maināties savā starpā, bet bērniem liekat... jūs gribat, lai viņi tās nēsātu visu dienu, turklāt apzināti.

Tā vietā, lai rīkotos un nodrošinātu epidemioloģiski drošus apstākļus mācību telpās, šī vara kā parasti gandrīz neko nav izdarījusi, bet atbildību par notiekošo pārliek uz maziem bērniem un nu jau arī uz skolotājiem, liekot tiem obligāti vakcinēties.

Jau pirmajā jaunās izglītības un zinātnes ministres darba dienā, reaģējot uz publiski paustajiem ministres apgalvojumiem, ka tikšot darīts viss iespējamais, lai neatkārtotos aizvadītā mācību gada situācija... lai palīdzētu ministrei īstenot šo apņemšanos, tas ir, apjēgt, kas tad īsti būtu jādara, tika iesniegti deputātu jautājumi (deputātu jautājums Nr. 227 “Par pasākumiem, lai nodrošinātu mācību procesu klātienē”).

Iespēja līdz kārtējam kovidvilnim sagatavot mācību iestādes dažādiem drošības protokoliem, izmantojot dažādus instrumentus, ne tikai obligāto skolotāju vakcināciju un masku nēsāšanu, netika izmantota. Izglītības un zinātnes ministre nav nodrošinājusi, lai... pat līdz šim brīdim nav tikusi līdz CO₂ mērierīču iepirkšanai, nemaz nerunājot par atbilstošu ventilācijas risinājumu izveidi un uzstādīšanu skolās.

Mēs zinām - un tas ir zinātniski jau pierādīts! -, ka šīs infekcijas izplatīšanos var efektīvi ierobežot, kontrolējot gaisa kvalitāti. Un tas bija pareizais ceļš, kas bija jāiet Izglītības un zinātnes ministrijai, kas bija jāiet šai varai, ja šī vara tik tiešām vēlējās nodrošināt šo mācību procesu klātienē. Taču tā vietā, lai nodrošinātu skolas ar vajadzīgiem ventilācijas risinājumiem un tiem atbilstošu darba organizācijas metodiku, no darba ir atlaisti simtiem skolotāju, desmitiem miljonu eiro tiek tērēti ārvalstīs ražotu testu iepirkšanai un testēšanas procesa īstenošanai, jo šīs neizvēdinātās telpas - tā ir epidemioloģiski nedroša vide. Bērniem ir jānēsā maskas, kuru jēga šādos apstākļos, kur ir neatbilstoši ventilētas telpas, ir acīmredzami apšaubāma.

Šī vara rīkojas nu gluži kā viduslaikos, kad viena no ieteiktajām metodēm, kā pasargāties no epidēmijas, bija turēt kopā ar sevi telpā kādu pēc iespējas vairāk smirdošu mājdzīvnieku, jo tas atbaidīs infekciju. Tāpat domā mūsu vara - tā uzskata, ka, ilgstoši uzturoties neventilētā telpā, maskas var aizsargāt bērnus no inficēšanās. Rezultāts - daudzviet mācības klātienē vairs nenotiek. Varas iedomātā masku nēsāšana nav palīdzējusi.

Tāpēc es atbalstu šādu prasību - jaunāko klašu bērniem nenēsāt maskas nodarbību laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, Latvijas sabiedrība! Pirms mani atkal - kārtējo reizi - izslēdz no Saeimas sēdēm un aizver man muti, es atļaušos tomēr pateikt, ka likuma un Ministru kabineta noteikums likt maziem bērniem valkāt maskas ir pēc būtības juridisks noziegums pret cilvēkiem. Un es paskaidrošu, kāpēc.

Pirmais un galvenais iemesls ir šāds. Kā mēs to ļoti labi zinām, ja uzticamies zinātnei, bērnība ir tas laiks, kad bērniem ir jānostiprina imunitāte. Un imunitātes nostiprināšana, kā mēs visi to ļoti labi zinām, notiek, uzņemot vīrusus - ļaujot maziem bērniem tos uzņemt, izslimot virkni slimību, it īpaši slimības, kuras viņiem norit vieglā formā. Un tagad mēs runājam par slimību, kura bērniem, kā redzam, tīri statistiski raugoties pēdējo divu gadu griezumā, norit ļoti vieglā formā vai faktiski nenorit vispār. Ļaujot izslimot šādu slimību, tiek nostiprināta imunitāte visai dzīvei.

Rīkojoties pretēji un samazinot bērnu, šo mazo cilvēku, spēju aizsargāt sevi, savu organismu, tiek izdarīts noziegums. Tas noziegums tiek izdarīts arī tādējādi, ka piespiedu kārtā liek maziem bērniem valkāt šos... Aizsegt seju - tas ietekmē virknei cilvēku veselību, skābekļa piekļuvi smadzenēm; tas tātad samazina gan spriestspēju, domāšanas spēju, gan arī imūnsistēmas spēju aizsargāties; tas rada dažādus iekaisumus bērniem. Tas ir noziegums.

Es šobrīd nerunāšu par to, ka sejas maskas vispār... To piespiedu valkāšana ir noziegums, jo ir pilnīgi skaidri redzams, statistiski ir redzams, ka to ietekme nekādā veidā nav uzlabojusi nekādus statistiskus rādītājus.

Es ļoti ceru... Pirms mani izslēdz uz sešām nākamajām Saeimas sēdēm un aizver man muti, es atļaušos to pateikt. Es ļoti ceru, ka tos cilvēkus, kas šos lēmumus pieņēma, reiz sauks tiesas priekšā. Kā mēs zinām, noziegumiem pret cilvēci nav noilguma. Agrāk vai vēlāk - varbūt tas būs pēc gada vai pēc diviem, bet agrāk vai vēlāk tas notiks - viņus sauks tiesas priekšā. Es ceru. Un es aplaudēšu, kad šie cilvēki, kas rīkojas pret bērniem, mazāk aizsargāto sabiedrības daļu, nonāks jaunajos Liepājas vai citos cietumos.

Es varu sabiedrībai apsolīt: ja man un manai komandai būs vara, es izdarīšu visu, kas ir manos spēkos, lai šie balsotāji par bērnu ierobežošanu, par psihotraumu radīšanu bērniem, par bērnu veselības bojāšanu sēstos uz apsūdzēto sola. Noziegumus pret cilvēci pieļaut nedrīkst, un noziegumi pret cilvēci ir tie, kurus aizmirst nedrīkst. Šis ir noziegums pret cilvēci.

Mīļā sabiedrība! Kovidafēra tuvojas noslēgumam. Šīs ir pēdējās agonijas paliekas, kas saglabājas mūsu parlamentā un vēl dažos citos parlamentos. Mēs ļoti skaidri redzam, ka valstīs ap mums - Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Lietuvā, Igaunijā - šādu prasību, cik man zināms, vairs nav.

Mūsu valdība ar Kariņu priekšgalā vienmēr ir (Skaņas pārrāvums.)... ka tā atbalsta virzienu uz Skandināviju. Bet tas nekad nav noticis. Nekad. Nevienā lēmumā, nevienā darbībā. Mēs vēl vairāk... patiesībā imitējam totalitārus režīmus, tādus kā Baltkrievijā vai Krievijā, kur tiek aizvērta opozīcijas mute un kur tiek pieņemta virkne lēmumu, kas ir cilvēktiesībām pretēji.

Un vēl viena lieta. Mēs runājam par izglītību. Es atgādināšu, ka bērni mācās valodas, imitējot un vērojot, kā runā citi, skatoties tīri vizuāli, kādas ir sejas grimases, mutes kustības. Tas ir zinātniski pierādīts, starp citu.

Šī vara, kas pazemo cilvēkus un ved vispārējas debilizācijas virzienā... es negribu šodien teikt, ka tā ir jāpadzen vai ka tā ir jāatlaiž, tas notiks pats no sevis. Mums ir vienkārši jāpārdzīvo šis laiks, un es zinu, ka tas brīdis tuvojas. Bet šī vara, kas to visu dara, - sākot ar Kariņu un beidzot ar visiem galvenajiem personāžiem, kas ir veikuši šos noziegumus pret cilvēci, - ir jāsauc un būs jāsauc pie atbildības. Bez žēlastības.

Es ticu, es dziļi ticu savā sirdī, ka mēs piedzīvosim šo dienu. Šī diena ir svarīgāka, nekā ķert korumpantus.

Šī diena, kad režīms stāsies tiesas priekšā, būs diena, kad Latviju varēs pasludināt par brīvu, neatkarīgu un demokrātisku valsti.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es pārtraucu jūsu... debates, jo diemžēl jūs pārkāpjat Saeimas deputātu ētikas kodeksa 8., 11. un 16. punktu. Tas nav pieļaujams.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nekavējoties jāatsakās no prasības sejas maskas lietot skolēniem. Obligāta prasība lietot sejas maskas pašreizējā pandēmijas... stāvoklī tiešām sniedz tikai marginālu aizsardzību, kā arī rada toleranci pret masku nepareizu lietošanu un samazina uzticību saslimstības mazināšanas mehānismiem.

Tātad pirmām kārtām par masku marginālo aizsardzības efektu. Jāmin, ka lielākā daļa sabiedrības šobrīd lieto medicīniskās vienreizlietojamās maskas, kuras ir efektīvas tikai tad, ja tās lieto atbilstoši, kā tas ir paredzēts, divas stundas, vai respiratoru - visas dienas garumā. Bet kāda ir reālā situācija? Reālā situācija ir tāda, ka šīs vienreizlietojamās maskas, kam darbība ir divas stundas, lieto dienām, nedēļām un pat mēnešiem ilgi. Un tādu pašu saņurcītu noņem, ieliek kabatā vai somiņā, pēc tam izvelk un turpina lietot. Turklāt skolās tiek lietotas auduma sejas maskas, kuru caurlaidība ir par 80 procentiem lielāka, un, kā arī eksperti atzinuši, tām ir tikai dekoratīva nozīme, principā tās neaizsargā vispār ne pret ko.

Papildus tam masku nēsāšana palielina roku saskarsmi ar seju, pārnesot iespējamās vīrusa daļiņas uz seju... vai, noņemot masku ar rokām... šo pārāk ilgi lietoto un nepietiekami tīro masku gadījumā tas rada risku pašam maskas lietotājam, protams, tas rada dažādas sejas problēmas arī bērniem.

Sabiedrības uzticību Covid-19 apkarošanas mehānismiem un masku ierobežotā efektivitātes... nepareiza lietošana... redzot paviršus masku lietotājus, mēs pret viņiem izturamies ļoti saprotoši un reizē arī atbalstoši. Tas viss, protams, grauj uzticību tiem mehānismiem, kādi mums tiek piedāvāti. Un vai kādreiz jūs kāds esat pajautājis bērnam, kā viņš jūtas pēc astoņu stundu nosēdēšanas skolas solā maskā? Ko bērni saka? Tās ir galvassāpes, nogurums, apgrūtināta koncentrēšanās, līdz ar to, protams, arī mācīšanās kvalitātes zudums.

Par masku lietošanu skolās. Mēs redzam, ka saslimstība pieaug tieši skolēnu vidū un skolēni šo slimību aiznes uz mājām. Tātad tas vēlreiz ir apliecinājums tam, ka maskas (tās, kas tiek lietotas skolā) neaizsargā un bērniem nav tādu iespēju, lai šīs maskas lietotu pareizi. Līdz ar to mēs nodarām daudz lielāku kaitējumu bērniem, spiežot nēsāt šīs maskas, nekā - ja nodrošinātu pietiekamu telpu ventilēšanu.

Tā ka visas šīs problēmas tiešām rada risku sabiedrības veselības tālākai aizsardzībai un... atsverot obligātās masku lietošanas priekšrocības... tās ir jāpadara aizvietojamākas ar citiem - vieglāk izpildāmiem un efektīvākiem - mērķiem.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu atteikties no obligātas masku nēsāšanas skolēniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, klausītāji, skatītāji! Jau no pagājušā gada pavasara, kad radās doma par masku valkāšanu un masku lietošanu skolās, es vairākkārt izteicu savu viedokli par masku valkāšanu, jo, zinot, kas notiek skolās, kāda ir bērnu aktivitāte un arī masku lietošanas paradumi, jau tad uzskatīju, ka masku lietošana skolā kā tādā... kā iestādē ir pilnīgi greiza un nepareiza. Diemžēl toreiz kolēģi neuzklausīja un šis pasākums skolās tika ieviests.

Katru nedēļu mēs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā saskaramies ar kārtējiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 720, Ministru kabineta noteikumos Nr. 662, un katru reizi es patiešām apbrīnoju ierēdņu izdomu, ko vēl vajadzētu noregulēt. Šie regulējumi ir sasnieguši nu jau... 662. noteikumos, man liekas, jau ir pie 340 punktiem, līdz ar to pat juristi netiek skaidrībā, ko ierēdņi un ministri, pieņemot šos grozījumus, vispār ir domājuši.

Ļoti elementāras lietas, kas ir saprotamas ikvienam cilvēkam, tiek padarītas par neiespējami izpildāmām. Šo grozījumu rezultātā skolas nevis pilda savus tiešos pienākumus, bet gan ir pārvērtušās par hospitāli. Skolās jārūpējas par analīžu noņemšanu, skolās jārūpējas par to, lai tiktu ievēroti sarkanie, zaļie, zilie un vēl nez kādi režīmi, skolās jārūpējas par to, lai maskas būtu pienācīgā daudzumā, skolās jārūpējas, lai šie beidzot ieviestie (un, izrādījās, par vēlu ieviestie) un nevajadzīgie testi būtu pietiekamā apjomā. Šie komplekti jāizsniedz, komplekti jāsaņem, kaut kam jāziņo, kaut kas jāgaida. Pa kuru laiku? Vai tad skola strādā ar skolu... ar bērniem un ar programmu?

Kā viena no šobrīd lielākajām problēmām, ko es saskatu arī masku nēsāšanas sakarā, ir tā, ka nupat... nesen publiskajā telpā izskanēja aizsardzības ministra viedoklis, ka vajadzētu atjaunot obligāto iesaukumu. Jau tagad - pēc neskaitāmām un nebeidzamām izglītības reformām skolu programmās - fiziskās nodarbības, veselības mācība, jebkādas aktivitātes, kas saistās ar veselīgu bērnu augšanu, ir vai nu apgrieztas līdz minimumam, vai totāli ierobežotas.

Ja mēs ceram, ka, uzliekot bērniem maskas un ierobežojot viņu kustības, mēs panāksim to, ka skolās augs veselīga nākamā paaudze, mēs stipri maldāmies. Aizsardzības ministrs var nomierināties ar savu ideju un šo ideju klusām izstāstīt kādam citam, kas varbūt notic. Ņemot vērā esošo situāciju Latvijas skolās ar skolu programmām un tagadējiem izaicinājumiem, ar visiem šiem testiem, skolu aplikšanu ar nevajadzīgām funkcijām, mēs panākam to, ka bērns, programma paliek maznozīmīgi visā šajā procesā.

Man žēl, ka sēdes vadītāja neievēroja Kārtības rulli un iepriekšējā jautājumā par QR kodiem un vakcinācijas sertifikātu uzrādīšanu neļāva rosināt šo jautājumu novirzīt citai komisijai, bet šoreiz ne par to.

Vai tiešām koalīcijas deputātiem, kuri šobrīd cieši turas un balso pret visiem šiem priekšlikumiem, pašiem nav bērnu? Viņiem liekas, ka viss ir kārtībā? Vai ir tā, ka nobalso, kā vajag, pareizi, - lai turētos kopā, izdalītu naudiņu un gatavotos vēlēšanām? Labi, turpiniet tā darīt.

Katrā ziņā šis nav labākais veids, kā pierādīt saviem vēlētājiem, ka jūs rūpējaties par tautu. Nevajag daudz, lai izbeigtu šo vājprātu. Vienkārši paņemiet rokā... savu sirdsapziņu un nobalsojiet tā, lai bērniem būtu labi, visiem bērniem, ne tikai jūsu bērniem, bet arī pārējiem bērniem, kas šobrīd cieš no maskām un visa pārējā.

Mēs necenšamies izdabāt sev vai kaut kādiem saviem tuviniekiem un panākt labumu viņiem. Nē! Es, piemēram, domāju par tiem, kam šobrīd tās maskas ir jāpērk, kam tās maskas ir jāvalkā, kam tās maskas ir jālieto, - gan bērniem, gan pieaugušajiem. Mēs redzam ikdienā, kā tās maskas tiek lietotas, īpaši skolās. Tur no pareizas lietošanas ir maz kas. Ja mēs tiešām gribam nosēdināt mūsu bērnus solos, padarīt par vienkāršu... ar salīkušām mugurām, ar neattīstītu veselību, ar ielaistām kaitēm, kuras varētu labot, aktīvi darbojoties, tad mēs varam turpināt tā balsot un noraidīt šos priekšlikumus joprojām. Varbūt mūsu sabiedrība tiek gatavota kaut kam lielākam - varbūt mums bērnu vairs nebūs, mums būs cita sabiedrība? Iespējams, jo par to liecina visi šie balsojumi, kas tomēr ir... tā kā tiek virzīti ne tāpēc, lai opozīcija celtu kaut kādu savu reitingu vai kā savādāk, šie visi ir sabiedrības labā. Un cilvēki uz ielām par to runā, par to ir sašutuši.

Vai tiešām ir jānotiek kaut kam ārprātīgam vai traģiskam, lai jums atvērtos acis? Tā vairs nav nopietna lieta, ar ko jūs nodarbojaties šobrīd, lielisko četrinieku mēģinot saturēt kopā. Jūs šobrīd jau mēģināt viens otru iznīcināt. Vai tas šobrīd ir nepieciešams valstij, kad ir krīze gan enerģētikā, gan veselībā? Varat mēģināt paspēlēties vēl kādu brīdi, bet vēlēšanas strauji tuvojas, un arī jums par to ir jāsāk domāt.

Tā ka, kolēģi, varbūt tomēr saņemiet savu sirdsapziņu... rokā un nobalsojiet tā, lai ir labi cilvēkiem, nevis jums, šauram lociņam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Es aicināšu balsot “par” šo priekšlikumu un “par” šo projektu faktiski viena iemesla dēļ - balsojot “par” šo priekšlikumu, būtībā jūs balsosiet pret koalīcijas liekulīgo attieksmi pret bērniem. Kādēļ liekulīgo?

Tādēļ, ka tikai skolās nezin kāpēc (atšķirībā no citām vietām un citām institūcijām, kur jānēsā maskas) var nēsāt lupatiņas. Tas nozīmē, ka varbūt kāds no valdības vadītāja teikumiem pandēmijas sākumā - nēsājiet šallītes, aptītas! - atkal atgriezīsies. Tā tiešām ir diezgan liekulīga attieksme pret bērniem, papildus vēl sakot, ka tā ir mūsu nākotne un mēs uzņemamies īpašas rūpes, lai bērni varētu mācīties klātienē, lai nebūtu tik daudz attālināto mācību, bet - lūdzu, nēsājiet lupatiņas, nēsājiet šallītes! Tā ir liekulīga attieksme, un tā nav piedodama.

Lai arī šobrīd jūs droši vien savā koalīcijas vienprātībā noraidīsiet šo priekšlikumu, es tomēr atļaušos cerēt, ka pēc 1. marta, beidzoties ārkārtas situācijai, pirmais valdības lēmums būs tieši šāds - atcelt masku nēsāšanu skolā bērniem un arī skolotājiem, novērtējot, ka skolotāji ir iemācījuši nēsāt maskas, tērē laiku testiem, tērē laiku daudzām darbībām, kas, koalīcijasprāt, nodrošina epidemioloģisku situāciju, bet tā nebūt nav, toties mazāk laika atvēl dabiskām sarunām ar skolēniem, dabiskam mācību procesam, modernam mācību procesam, lai skolēni tiešām varētu mācīties, nevis domāt par to, vai lupatiņas maska ir uzvilkta pareizi, vai tā ir izmazgāta, vai tā ir kādā citā veidā... kabatā nēsāta pēc visām mūsu, tai skaitā televīzijā, kādreiz rādītajām reklāmām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, balsojot “par”, tādējādi balsojot pret liekulību un parādot, ka bērni mums ir svarīgi gan skolā, gan arī citur. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Arī manā ieskatā, šobrīd valdības lielākā problēma ir nespēja izskaidrot savus lēmumus, nespēja izskaidrot vienu vai otru ierobežojuma mērķi - ko ar to plāno sasniegt. Arī šajā gadījumā spilgti parādās valdības pieņemtā lēmuma glupība un savā ziņā ir pilnīgi pamatoti, kāpēc gan vecāki uzdod šo jautājumu, gan ikviens iedzīvotājs uzdod šo jautājumu, kam diemžēl šobrīd atbildes nav.

Ja valdības vadītājs, veselības ministrs, virkne ekspertu izvirza uzstādījumu, ka šīs auduma maskas, šallītes (saucam tās, kā gribam) neder, lai cilvēku pasargātu un lai drošības pasākumi sasniegtu kaut kādu mērķi, nepieciešamas medicīniskās aizsargmaskas, tad kāpēc mēs liekam bērniem - 1. līdz 6. klasei - par pienākumu turpināt nēsāt tās maskas, kas, pēc viņu pašu vārdiem, nedod nekādu rezultātu.

Es saprotu, ka sākotnējā pozīcija bija tāda, ka arī bērniem būs jānēsā šīs maskas - epidemioloģiskās... medicīniskās un respiratori -, ka visiem būs jāstaigā tajās, bet, ja tomēr ir šī atkāpe, tad šis ir viens no spilgtākajiem gadījumiem, kad valdības teiktais... valdības pozīcija attiecībā uz epidemioloģisko drošību un tālākā rīcība ir absolūti pretnostatītas un runā viena otrai pretī.

Manuprāt, šis lēmuma projekts gluži vienkārši sakārtotu šo jautājumu un ļautu izvairīties no tādām, ja var teikt, aplamībām, ko ir pieņēmusi pati valdība... pēc pašas valdības teiktā. Pati valdība ir tā, kas ir pateikusi, ka šīs maskas nekam neder. Kāpēc tad tā liek bērniem šīs maskas valkāt? Tur ir tas lielais jautājums. Un uz to diemžēl valdība sakarīgu, saprotamu, skaidru atbildi nevienam nav sniegusi, tā arī ir viņu lielākā problēma.

Tāpēc arī es aicinu šo lēmuma projektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Sprūdes, Možvillo, Petravičas, Stepaņenko, Krapānes, Švecovas, Naudiņa, Pucena, Ģirģena un Gobzema iesniegto lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas”! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 44, atturas - 5. Lēmuma projekts noraidīts.

Darba kārtībā...

Zariņa kungs, vai vēlaties vēlreiz runāt par balsojuma motīviem?

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Es sapratu, ka jūs esat norunājis savu... Jūs nedzirdam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

To, ko es vēlējos pateikt, esmu norunājis debatēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, tā es arī sapratu. Paldies.

Tātad darba kārtībā - deputātu Sprūdes, Možvillo, Petravičas, Švecovas, Stepaņenko, Pucena, Krapānes, Nemiro, Gobzema un Rībenas iesniegtais lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu! Ir iebildumi.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā?

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Tātad par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Gobzema kungs, jūs runāsiet “par”?

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es runāšu “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems. Tātad es aicinu šo parlamentu nākamajā Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par naudas sodu atcelšanu visiem Latvijas Republikas pilsoņiem par sejas masku nevalkāšanu vai nepareizu valkāšanu - vairāku iemeslu dēļ.

Pirmais un būtiskākais iemesls ir tāds, ka ir pilnīgi skaidrs, ka, mainoties varai... mīļie cilvēki, es jums to varu apsolīt, - ja jūs balsosiet par mani, pilnīgi visiem tiks atmaksāti visi ierobežojumu laikā uzliktie sodi, visiem cilvēkiem visi sodi. Ne tikai par sejas masku nevalkāšanu, bet arī par pulcēšanos. Visai opozīcijai, visiem, visiem cilvēkiem līdz pēdējam santīmam tiks atmaksāti visi sodi. Tāpēc, cilvēki, vienkārši balsojiet! Izdomājiet, par ko tad jūs gribat balsot - par tiem, kas jūs soda, vai par tiem, kas jums atmaksās sodus.

Otrkārt. Ņemot vērā, ka šis fakts ir neatgriezenisks un cilvēkiem tāpat agrāk vai vēlāk tiks atmaksāti visi sodi, kas viņiem ir uzlikti, es aicinu šo varu to izdarīt jau savlaicīgi, mīkstinot savu atbildību tautas priekšā.

Treškārt. Kā jau es iepriekš runāju - savā iepriekšējā runā, kad man atkal neļāva izteikties -, ir skaidri, nepārprotami statistiski redzams un pierādīts, ka sejas maskas nav līdzējušas ne medicīniski, ne kā citādi. Un pēc būtības mūsu Valsts prezidents un mūsu tieslietu ministrs valkā sejas masku... nevalkā, pareizāk sakot, nevalkā sejas masku publiskos pasākumos. Tas ir dokumentēts video formātā, dokumentēts foto formātā. Viņus par to nesoda.

Mūsu iekšlietu ministre... no režīma... Golubeva saka: “Viens likums - viena taisnība visiem.” Nu, ja nesoda Levitu un nesoda Bordānu ar 1000 eiro sodiem (īstenībā viņus vajadzētu tādā gadījumā sodīt ar vēl lielākiem sodiem - kā galvenās valsts amatpersonas), tad nav pamata sodīt arī visu pārējo sabiedrību.

Un tieši tāpēc visi šie sodi ir jāatceļ un jāatmaksā atpakaļ. Nevar būt situācija, ka parasts cilvēks centrāltirgū vai parasts cilvēks lielveikalā vai jebkur citur tiek sodīts kaut vai ar brīdinājumu, bet Levits kā Valsts prezidents, kuram ir jābūt paraugam visiem, netiek sodīts.

Pavisam nesen hokejistam Laurim Dārziņam pasniedza Latvijas karogu publiskā pasākumā iekštelpās (šis fakts ir fiksēts) - bez maskas. Levitam nav piemērots nekāds sods... nekāds sods, viņš ir pārkāpis likumu. Bordāns, kur viņu izsvilpa Gunāra Astras pasākumā... ir fiksēts... fotofiksācija... sēž blakus Levitam bez maskas. Nekāds sods nav.

Kāpēc viņiem abiem nav sodi, bet parastiem cilvēkiem ir sodi? Ar ko viņi abi ir labāki? Ar ko viņi ir pārāki? Tikai tāpēc, ka viņiem ir amati vēl pēdējos mēnešus? Ja ir viens likums - viena taisnība visiem, tad ir viens likums - viena taisnība visiem! Tad viņi pēc pilnas programmas ir jāsoda vai arī visiem ir jāatceļ sodi. Ņemot vērā, ka maskas nedarbojas, ir pilnīgi skaidrs, ka tās ir pilnīgi bezjēdzīgas, tas ir tikai tāds līdzeklis cilvēku pakļaušanai, tad šie sodi ir jāatceļ.

Mīļie cilvēki! Ja šie sodi netiks atcelti šajā Saeimā, bet jūs balsosiet par manu komandu, katram un katrai tie sodi tiks atcelti pilnībā un visi - līdz pēdējam santīmam -, ko jūs esat samaksājuši, tiks jums atmaksāti. Kā es te sēžu šodien! Es jums to apsolu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vai runāsiet “pret” izskatīšanu?

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es pieteicos sadaļā “Ar sēdes norisi saistīti jautājumi” un gribu runāt par procedūru. Man un maniem kolēģiem šobrīd nav skaidrs, kādā veidā tiek vadīta Saeimas sēde, par kādiem jautājumiem mēs diskutējam un kā tiek organizēta debašu kārtība šobrīd.

Pie procedūras... runā “par”, “pret”... šī sistēma rāda “Ar sēdi nesaistīti jautājumi”. Par ko īsti notiek debates?

Es aicinu kaut kā - tūlīt būs pārtraukums - varbūt tikt galā ar šo, lai visiem būtu skaidrs, kā tiek organizēta debašu procedūra. Šobrīd...

Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs!

Es paskaidroju. Mēs šobrīd debatējam. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” šī lēmuma projekta izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Sprūdes, Možvillo, Petravičas, Stepaņenko, Krapānes, Švecovas, Naudiņa, Pucena, Ģirģena un Gobzema iesniegtā lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību...” piedodiet... “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu” izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 54, atturas - nav. Lēmuma projekts tātad nav izskatāms nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par lēmuma projekta nodošanu komisijai?

Lūdzu! Karina Sprūde. Vārds deputātei Karinai Sprūdei. Lūdzu!

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es iepriekš gan pieteicos runāt “par”, man šī iespēja nebija dota. Es tagad esmu elektroniski... pa e-pastu pieteikusies, gan šajā platformā esmu pieteikusies, gan par procedūru esmu bijusi pieteikusies... Man netika dots vārds. Un tagad man tiek dots vārds sakarā ar citu jautājumu.

Es nezinu, kā strādā jūsu sistēma, kāpēc jūs ignorējat visus manus pieteikumus, - tas ir klaji... un pēc tam notiek balsojums, nedodot man vārdu. Atrisiniet! Atgrieziet atpakaļ...

Sēdes vadītāja. Vārds tika dots. Gobzema kungs runāja “par”, “pret” nebija neviens pieteicies. Mēs balsojām. Viss norit pēc procedūras.

Lūdzu, vai deputātiem ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām?

Valaiņa kungs, vai jūsu priekšlikums būs par lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām?

V. Valainis (ZZS).

Nu bet, protams!

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

V. Valainis. Es aicinu šo lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, bet es aicinu arī Saeimas tehniķus... Tas, ko teica Sprūdes kundze, un tas, ko es teicu pirms tam, - tā ir. Šobrīd Saeimas sistēma nestrādā tā, kā tai būtu jāstrādā: nav nedz iespējas korekti pieteikties lēmumiem... nedz iespējas korekti iebilst. Mēs taču... es domāju, ne mēs vienīgie... Es domāju, ka tikko kādi 50 deputāti vismaz mēģināja vienā brīdi nospiest podziņu - iebilst pret lēmuma projekta tālāku virzību, bet viņiem nevienam nebija iespēju šeit pieteikties. Sistēma šobrīd nestrādā, nefunkcionē tā, lai varētu Saeima normāli darboties šajā e-Saeimas platformā. Uz to es vēršu uzmanību. Šobrīd ir problēmas. Nezinu, kā no jūsu skatpunkta, no mūsu skatpunkta ir problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, bija problēmas. Problēmas tika novērstas, bet tūlīt mēs dosimies pārtraukumā.

Mums šobrīd ir jānobalso par šī lēmuma projekta nodošanu... tātad mums jāturpina debates par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šobrīd e-Saeimas platformā es pieteicos debatēm pie izskatāmā jautājuma “Ar sēdes norisi saistīti jautājumi”. Nerādās nedz likumprojekts, nedz priekšlikumi, par ko mēs debatējam. Iepriekš pie debatēšanas man nebija iespējams pieteikties, pilnīgi visas šīs funkcijas bija gaišas, nebija nevienas aktīvas.

Tāpēc es aicinu izsludināt pārtraukumu un savest kārtībā šo e-Saeimas sēdi vai arī Saeimas Prezidijam lemt par normāla darba atsākšanu klātienē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Ralfs Nemiro ir lūdzis vārdu, lai piedāvātu lēmuma projektu nodot kādai no komisijām?

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Jā, es aicinu nodot šo lēmuma projektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, taču tam, ko kolēģi minēja, es arī vēlos pievienoties. Man vienā no jautājumiem vispār nebija iespējas pieteikties... arī šāda paša jautājuma pieteikšanai, respektīvi, jautājuma piedāvāšanai nodot komisijām. Tiešām nebija poga “Pieteikties debatēm”, un viss ekrāns bija bez aktīvajām iespējām to izdarīt. Līdz ar to tās ir tehniska rakstura problēmas.

Es aicinu tās novērst, vai arī mēs tā ilgstoši... Šādas problēmas mums ietekmē iespējas procesuāli izdarīt... savus deputāta pienākumus nevaram realizēt. Tāpēc arī es tādā gadījumā aicinu pāriet uz darbu klātienē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Nemiro kungs! Es pieņemu arī jūsu aizrādījumu par sistēmas kļūdu. Mēs to noteikti centīsimies pārtraukumā novērst.

Šajā brīdī mums vēl ir jāturpina procedūra. Vispirms mēs nobalsosim par šī lēmuma projekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 49, atturas - 2. Tātad šai komisijai mēs nenododam lēmuma projektu.

Otrs piedāvājums bija nodot lēmuma projektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 47, atturas - 1. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Šobrīd laiks pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē otrajā lasījumā skatīja likumprojektu “Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses”.

Otrajā lasījumā priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Krista Baumane.

K. Baumane (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Nr. 1240/Lp13. Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu nolīgumu, ko pagājušā gada rudenī Latvijas Republikas vārdā parakstīja mūsu valsts pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā.

Nolīguma pamatā būs abpusēja piekļuve pušu gaisa transporta tirgiem ar vienādiem konkurences nosacījumiem un vienotu noteikumu ievērošanu, tostarp lidojumu drošuma, drošības, gaisa satiksmes pārvaldības, sociālo aspektu un vides jomā.

Ārlietu komisijā priekšlikumi netika saņemti un likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1219/Lp13).

Uz trešo lasījumu komisijā netika saņemts neviens priekšlikums.

Līdz ar to komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kas paredzētu jaunu administratīvo atbildību, proti, par totalitāro režīmu ieroču un kara tehnikas izstādīšanu publiskā vietā, ja tas pārsniedz 30 dienas, izņemot muzejos.

Likumprojekta mērķis ir panākt, ka vēl atlikušajām... faktiski visi ir padomju varas simboli - ieroči un militārā tehnika. Piemēram, dažās vietās vēl joprojām ir saglabājušās padomju lidmašīnas, lielgabali, tanki... teiksim, bijušo PSRS armijas bāzu tuvumā vai uz ceļu krustojumiem. Lai šāda militārā tehnika, kas palikusi kā totalitāra režīma slavinājums, vairs neatrastos... un lai šādas tehnikas izvietošana būtu sodāma rīcība.

Juridiskā komisija pirmajā lasījumā, konceptuāli izskatot šo likumprojektu, uzklausīja dažādas valsts institūcijas, proti, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju. Tāpat arī tika uzklausīts Latvijas Politiski represēto apvienības viedoklis, kura aicināja šo jautājumu beidzot atrisināt, lai 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā vēl nerēgotos totalitārā režīma militārās varenības simboli, un aicināja atbalstīt šo likumprojektu. Tam piekrita un atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā arī komisijas vairākums, vienlaikus nosakot pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai varētu atrisināt jautājumus par iestādi, kas uzraudzītu šī panta ievērošanu, un arī par iespējamo pārejas termiņu, kas tiktu atrisināts otrajā lasījumā.

Tāpēc Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Nacionālās apvienības deputātu izstrādātais likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” paredz papildināt likumu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā: “Par bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas ieroču, kara tehnikas un tās elementu izstādīšanu publiskā vietā, ja tā pārsniedz 30 dienas, izņemot muzejos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.”

Skaidrs, ka ir vairāki problēmjautājumi, uz kuriem ir nepieciešamas atbildes. Tāpēc vēlos paust savu viedokli par šo likumprojektu un sniegt komentārus. Jāatgādina, ka sodu izpildes tiesībās jaunas normas piemērošana nedrīkst radīt situāciju, ka persona tiek sodīta par rīcību, kas ir izdarīta pirms likuma spēkā stāšanās - brīdī, kad attiecīgā rīcība nebija sodāma. Tāpēc uzskatu, ka administratīvās atbildības piedraudējums šajā gadījumā nav un nevar būt pareizākais līdzeklis.

Vēl viens būtisks trūkums - izstrādātajā normā nav piedāvāts apspriešanai jautājums par kompetentu institūciju, kura varētu piemērot administratīvo sodu. Lai noteiktu, kura institūcija būtu administratīvā akta izdevēja, vispirms ir jāapzina konkrēti objekti un to tiesiskais statuss. Nevar abstrakti pateikt, kura iestāde ir visatbilstošākā, iespējams, tādas varētu būt vairākas. Nepieciešams apzināt visu tiesisko attiecību loku, tātad personu loku, uz kurām šī norma attiektos. Tad varētu rasties nopietni jautājumi par tiesībām uz īpašumu un tiesībām uz izteiksmes brīvību. Protams, neviena no šīm tiesībām nav absolūta. Valsts ir tiesīga ierobežot minētās tiesības, ja vien ir izpildīti trīs ierastie kritēriji.

Pirmkārt, vai norma ir skaidra savā piemērošanā un paredzama.

Otrkārt, vai leģitīmais mērķis ir pamattiesību izpratnē. Te jāskatās Satversmes 116. pants.

Treškārt, vai izvēlētais līdzeklis patiešām sasniedz izvirzīto mērķi.

Uzskatu, ka sabiedrības viedoklis par piemiņas vietām ir jāvērtē tomēr ētiski. Aicinu izvērtēt būtisku apstākli - ka šādu ieroču un ar tiem saistītu elementu izvietošana var būt arī apbedījuma vietās.

Vēl viens būtisks aspekts, kuru likumprojekta autori, manuprāt, neņem vērā, ir Latvijas Republikas starptautisko līgumu aspekts. Latvijas starptautiskie līgumi paredz memoriālo būvju un karavīru masu apbedījumu aizsardzību, līdz ar to apzinot to objektu loku, attiecībā uz kuriem ir iecerēts šo normu attiecināt. Ir jāizdara izņēmumi attiecībā uz tiem objektiem, kurus aizsargā Latvijas Republikas starptautiskie līgumi. Piedāvātā redakcija var radīt vairāk problēmu, nevis atrisināt situāciju. Es aicinu ievērot starpvalstu līgumos noteikto.

Lemjot par sodošo normu ieviešanu, jāpatur prātā, ka administratīvos sodus nosaka par kādu priekšrakstu neievērošanu, aizliegumu pārkāpšanu vai pienākumu nepildīšanu. Uzskatu, ka ir būtiski saprast, vai ir kāds normatīvais akts, kurā ir pateikts personu pienākums vai arī aizliegums personām izstādīt šos likumprojektā minētos priekšmetus vai arī pienākums tos novākt. Ja šāds pienākums skaidri nekur nav nolasāms, tad norma nebūs pietiekami skaidra un tā radīs vairāk problēmu, nekā mūsu sabiedrībā būtu nepieciešams.

Es pievienojos Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Saeimas Juridiskā biroja viedoklim un neatbalstu likumprojekta tālāku virzību. Minētā norma nav līdz galam izstrādāta, un arī likumprojekta anotācija nesniedz atbildes uz iepriekš izskanējušajiem jautājumiem. Likuma piemērotāji ir pret, tāpēc aicinu likumprojektu noraidīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Cienījamie kolēģi! Es savukārt aicinu likumprojektu atbalstīt. Uzskatu, ka minētie iebildumi ir vairāk tehniski un tos ir iespējams risināt otrajā lasījumā... un tā tālāk, bet gribētu atgādināt kolēģiem šī likumprojekta galveno mērķi, un tas ir šāds: novērst iespēju Latvijā godināt... okupācijas režīmu - PSRS un nacistiskās Vācijas - bruņoto spēku godināšanu, izstādot publiski šo režīmu militāro tehniku un ieročus.

Uzsveru, ka runa šeit nav par kara spēlēm un rekonstrukcijām... un tādām lietām, jo ir minēts šis 30 dienu posms. Tātad ne ilgāk kā 30 dienas, līdz ar to ikvienam ir saprotams, ka runa ir par tā saucamajiem pieminekļiem, kurus padomju laikā uzstādīja visās PSRS republikās, tādējādi iezīmējot faktiski savu teritoriju, tātad gan Krievijas teritorijā, gan arī okupētajās valstīs, Baltijas valstīs. Pēc okupācijas praktiski lielākā daļa, vairums no šiem tā saucamajiem pieminekļiem, tankiem un lielgabaliem, no postamentiem pazuda. Diemžēl ne visi.

Vienīgās valstis, kurās mēs vēl arvien varam vērot šo tradīciju, ir tādas valstis kā Baltkrievija un Krievija, kur PSRS armija šādā veidā tiek godināta, bet atgādinu, ka Latvijā PSRS armija ir okupācijas armija, līdz ar to tās godināšana nav pieļaujama.

Un pēdējais. Gribu arī norādīt, ka viens no šī likumprojekta motīviem bija gadījums, kas saistās ar Jēkabpils lielgabala novākšanu, kur šīs nesakārtotās likumdošanas un normatīvo aktu dēļ cilvēkam, kurš ir novācis PSRS kara tehniku, kas publiski ir izstādīta, tagad draud kriminālatbildība. Mūsuprāt, tas ir pilnīgi nepieļaujami Latvijā 30 gadus pēc PSRS okupācijas...

Tāpēc, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē, mēs esam iesnieguši šo likumprojektu un aicinām arī kolēģus to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pasakiet, kādi pieminekļi valstī tiek aizsargāti, un es pateikšu, kas īstenībā valda šai valstī vai kas ietekmē šo valsti.

Pieminekļus pagātnei neceļ tikdaudz, lai vienkārši godinātu kaut kādus vēsturiskus notikumus, pieminekļus vienmēr ceļ, lai godinātu, uzturētu mūsu izpratni - no šodienas viedokļa - par to, kas ir godājams senatnē un kas nav godājams... atbilstoši šodienas izpratnei.

Jebkuri Krievijas impērijas pieminekļi Latvijā pastāv tikai tāpēc, lai atgādinātu, ka šī teritorija kādreiz var atgriezties Krievijas impērijas sastāvā. Viss pārējais ir meli. Par kādu godu vai cieņu var runāt attiecībā uz tā saucamo atbrīvotāju pieminekli Pārdaugavā, kuru līdz 1997. gadam gan visas Saeimas, gan visas delegācijas, gan visas Rīgas domes noraidīja atzīt par kaut kādu memoriālu? Tikai pēc šī pieminekļa spridzināšanas viena Krievijas specdienesta ietekmē esoša ārlietu ministra noslepenotas vēstules rezultātā pēkšņi tika apliecināts, ka šis piemineklis ir memoriāls. Atcerēsimies, ka vēl 1996. gadā Krievijas vēstniecība izmisīgi gribēja piestiprināt plāksnīti ar kaut kādiem... kritušajiem padomju armijas virsniekiem, kas esot gājuši bojā, atbrīvojot Rīgu. Tai laikā, paldies dievam, Rīgas dome bija pietiekami nacionāla, lai visas šīs muļķības noraidītu.

Kamēr šis piemineklis stāv, mums ir jāatzīst, ka Latvija joprojām ir daļēji okupēta valsts jeb, pareizāk sakot, nav atbrīvojusies no okupācijas sekām. Latvijā šodien ir vairāk nekā 300 visādu boļševiku, Staļina laika un padomju okupācijas pieminekļu. Es netērēšu laiku, es domāju, ka jūs visi zināt, kas ir tie pieminekļi. Kā jau es teicu, sākot no Pārdaugavas pieminekļa līdz sadistes nacionālās gvardes dalībnieces Martas... tas ir, nevis nacionālās gvardes, bet strādnieku gvardes aktīvistes, kura personīgi spīdzināja noķertos nacionālos partizānus 1941. gadā, Martas Riekstas ielai. No Šustina vietnieka čekistu cīņā... piemiņas plāksnes Brāļu kapos līdz fiktīvam Sarkanās armijas desanta piemineklim Ķīšezera krastā. No Bolderājas līdz šim pašam Jēkabpils piemineklim... un tā tālāk.

Mums ir vesela rinda ielu, kas ir nosauktas kolaborantu vārdos. Es nebūt nevēršos (tāpat kā norvēģi nevēršas pret savu rakstnieku Knutu Hamsunu), teiksim, pret Andreju Upīti. Es domāju, viņš tiešām bija izcils rakstnieks, bet viņa vieta ir muzejā, nevis - ka viņa vārdā ir nosauktas skolas vai, nedod dievs, kaut kādas ielas, jo atcerēsimies, ka Andrejs Upīts bija kolaborants. Zemiskā veidā viņš aizliedza izdot izcilu latviešu rakstnieku darbus, kā arī sarakstīja savu nožēlojamo paskvilu “Bezsaules noriets” par mūsu izcilajiem trimdas rakstniekiem.

Tāpēc es domāju un aicinu deputātus: mums ir jāpapildina šis likums ar visiem (ne tikai ar kaut kādiem lielgabaliem, ieročiem, bet ar visiem) šiem boļševisma un staļinisma mēsliem, ar ko Latvija ir piesārņota. Man ir kauns un diemžēl arī jāatzīst sava vaina, ka man nav izdevies 30 gados pārliecināt Saeimas deputātus vienreiz iztīrīt Latviju no šiem mēsliem, kā es teicu.

Aicinu atbalstīt un sagatavot priekšlikumus nākamajiem lasījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Es gan gribētu teikt, ka mums ir jāsaka paldies tam vīram, kurš Jēkabpilī iemeta Daugavā Padomju Savienības simbolu - lielgabalu. Ja nebūtu šī vīra, visticamāk, nebūtu arī idejas par šo likumprojektu, jo citādi... ja tiešām iepriekšējo 30 gadu laikā šāda vēlme būtu bijusi, šis likumprojekts būtu tapis jau ātrāk.

Tā ka paldies šim vīram, un atbalstām likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Iesalnieks. Es gribētu atbildēt attiecībā uz dažām deputāta Valērija Agešina bažām, kas tika izrunātas jau komisijas sēdē.

Pirmkārt, attiecībā uz kontrolējošo iestādi - komisija otrajā lasījumā to noteiks, tāpat arī tiks dots pārejas periods, kurā personas, uz kuru zemes atrodas totalitāro režīmu simboli - kara tehnika -, varētu tos novākt. Pārsvarā tās ir pašvaldību zemes. Līdz ar to neviens, kas laikus izpildīs šo savu pienākumu, netiks sodīts par iepriekšējā... okupācijas periodā izdarītu darbību, izvietojot totalitārā režīma militāro tehniku.

Tāpat arī... ja runā par karavīru kapiem un memoriāliem - šis pants absolūti nerunā par karavīru kapiem. Neviens tos netaisās aiztikt, taču, ja blakus karavīru kapiem atrodas kāds tanks vai lielgabals, diez vai šim objektam ir jāatrodas blakus kapiem. Tā ka šis pants attiecas tikai uz militāro tehniku, neviens netaisās aiztikt karavīru kapus.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, un otrajā lasījumā ar priekšlikumiem, ar komisijas darbu mēs atbildēsim uz tām bažām, kas izskanēja Juridiskajā komisijā pirmā lasījuma sēdē.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 24, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam - šī gada 4. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 4. aprīlis.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labdien, cienījamā Mūrnieces kundze! Kolēģi deputāti! Šī likumprojekta... šo grozījumu mērķis ir deleģēt Ministru kabinetu... deleģēt Ministru kabineta noteikumos noteikt ārējo automātisko defibrilatoru izmantošanu. Tā ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un, ja nepieciešams, iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, lai dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā atjaunotu normālu sirds ritmu un asinsriti. Ārējo automātisko defibrilatoru nepieciešams izmantot, lai glābtu dzīvību pie sirds apstāšanās pazīmēm kritiskajās pirmajās minūtēs, līdz ierodas profesionāla palīdzība.

Likums noteiks to, ka šo aparātu var izmantot apmācīta persona, pirms ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība, un Ministru kabineta noteikumi noteiks, kur tie ir jāuzstāda un kā jāveic to tehniskā uzraudzība, kā arī apmācība. Ir saņemts arī Finanšu ministrijas atzinums par šo likumprojektu.

Komisijā likumprojekts ir vienbalsīgi atbalstīts.

Un komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Termiņš priekšlikumiem otrajam lasījumam - viens mēnesis.

Sēdes vadītāja. Un tātad...?

A. Skride. 3. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam saņēmuši likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Likumprojekts paplašina Valsts informācijas sistēmu likuma tvērumu, pirmkārt, lai nodrošinātu efektīvu valsts rīcībā esošo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursu pārvaldību, otrkārt, lai uzlabotu valsts un pašvaldību institūciju sniedzamās informācijas pieejamību un kvalitāti valsts informācijas sistēmās. Likumprojekts papildus pilnveido tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts pārvaldes koplietošanas resursiem, nosakot kārtību un kritērijus šo resursu atvēršanai privātajam sektoram.

Komisijā likumprojektu esam atbalstījuši.

Lūdzu arī kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien, cienījamā Mūrnieces kundze! Dārgie kolēģi! Tieši tā, ķeramies klāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izskatītajam un pirmajam lasījumam sagatavotajam likumprojektam “Grozījumi Komerclikumā”.

Man jāatgādina, ka Valdības rīcības plānā viens no pasākumiem paredz nodrošināt komercdarbībai draudzīgu, stabilu un tiesisku vidi, īpašu uzmanību pievēršot akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma modernizēšanai. Tā rezultātā Saeimai no valdības tika nodots izskatīšanai arī šis likumprojekts, kas paredz pilnveidot akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību, kā arī uzlabot informācijas par attiecīgās akciju sabiedrības akcionāriem pieejamību.

Tāpat tas modernizēs akcionāru sapulču sasaukšanas un sapulču norises kārtību, kā arī dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību. Likumprojekts pārskata arī akciju un pamatkapitāla daļu apmaksas kārtību.

Visbeidzot, ņemot vērā arī tādas relatīvi nesenās aktualitātes, likumprojekts papildina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju atklāšanai.

Mēs komisijā paredzam šo likumprojektu izskatīt trijos lasījumos un to izdarīt vēl šī gada pirmajā pusgadā, rezultātā būs pietiekams laiks, lai likumprojekts pēc gada, 2023. gada 1. jūlijā, stātos arī spēkā.

Likumprojekts komisijā tika ne tikai daudz slavēts no nevalstiskajām organizācijām, bet arī ir deputātu atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs tāds visai pieklājīgs - šā gada 3. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. marts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 11. janvāra sēdē tika skatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 1273/Lp13) pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts ir saistīts ar tikko skatīto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas paredz pienākumu akciju sabiedrībām, kuras emitējušas vārda akcijas, iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā, bet akciju sabiedrībām, kuras ir emitējušas uzrādītāja akcijas, Uzņēmumu reģistrā iesniegt informāciju par lielākajiem sabiedrības akcionāriem. Likumprojekts noteic, kādā veidā informācija par akcionāriem ir ņemama vērā un izmantojama Uzņēmumu reģistra funkciju veikšanai.

Juridiskā komisija likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divi mēneši jeb šī gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. aprīlis.

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātās deputātes! Deputāti! Sociālo un darba lietu komisija strādā pie likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

Uz otro lasījumu komisijā tika saņemts viens priekšlikums - no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša. Priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 5. panta astotajā daļā vārdus “likumisko pārstāvi, bet, ja tāda nav, -” ar vārdiem “pilnvaroto pārstāvi, bet, ja tāda nav, - likumisko pārstāvi”.”

Proti... paskaidrošu. Likuma grozījumi jeb šis priekšlikums paredz to, ka ārstniecības iestādei būs pienākums informēt pacienta pilnvaroto pārstāvi tajos gadījumos, ja pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties. Ārstniecības iestādei šādos gadījumos nekavējoties būs jāinformē pacienta pilnvarotais pārstāvis - ja tāds ir, ja pacients tādu ir pilnvarojis.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, līdz ar to es aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Dūrītis. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Dūrītis. Tātad komisija lūdz noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - šā gada 17. februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 26. janvāra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 1135/Lp13). Likumprojekta mērķis ir radīt regulējumu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai atsevišķos gadījumos, attiecībā uz kuriem līdz šim regulējuma nav bijis. Tādējādi likumprojekts ietver risinājumu gadījumiem, kad sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama zeme vai būve, kas vēl nav ierakstīta zemesgrāmatā, kā arī kad atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks ir miris.

Juridiskā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi astoņus priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Maina likumā vārdus “bankas konts” uz vārdiem “maksājumu konts”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina 1. pantu ar norādi, ka likums attiecināms uz privātpersonai piederošu nekustamā īpašuma atsavināšanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 13.¹ pantu, kurš paredz tiesības bez īpašnieka piekrišanas uzmērīt zemes gabalu atsavināšanas nolūkos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē pirmajā lasījumā atbalstīto 17.¹ panta redakciju, padarot normu skaidrāku. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz papildināt likuma 17.¹ pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka institūcijai ir tiesības ierosināt zvērinātam notāram mantojuma lietu, ja tā nav uzsākta, ar mērķi atvieglot īpašuma atsavināšanu gadījumos, kad īpašumam nav īpašnieka. Ņemot vērā, ka komisija vienojās, ka mantojuma lietas atrunājamas Notariāta likumā, priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 6. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz iespēju institūcijai ieturēt no noteiktās atlīdzības finanšu līdzekļus, ja institūcija nekustamā īpašuma īpašnieka vietā segusi uz to gulstošus izdevumus, lai īstenotu vai pabeigtu atsavināšanas procesu, paredzot risināt situācijas, kad nekustamā īpašuma īpašniekam ir ierobežoti resursi, kad tas nevar izpildīt kādu no saviem pienākumiem, piemēram, samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Ņemot vērā, ka par priekšlikumu nepieciešama plašāka diskusija starp institūcijām un ir jāprecizē redakcija, tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz iespēju ļaut personai dot pilnvarojumu institūcijai rīkoties personas vārdā tajās situācijās, kad pati persona nedara aktīvas darbības, attiecīgi ļaujot institūcijai veikt visas nepieciešamās darbības, lai nostiprinātu personas īpašumtiesības zemesgrāmatā privātpersonas vārdā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskā komisija otrajam lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir trīs nedēļas jeb līdz šā gada 24. februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja pirms otrā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Kopā ir saņemti desmit priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Aizstāt vārdu “invalīdi” ar vārdiem “personas ar invaliditāti”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Paredz, ka Labklājības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nepieciešami šajā pantā minēto valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu nodrošināšanai, pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Šampētera nams”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt vārdus “bērnu invalīdu” ar vārdiem “bērnu ar invaliditāti”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 5. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Tas būtu iedalāms divās daļās. Pirmā daļa tātad ir redakcionāla, un otrā paredz aizstāt... piedošanu, paredz 4. punktā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, kā arī šo pakalpojumu sniegšanu dzīvesvietā - nodrošina sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu un pusaudžu resursu centrs”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 6. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets turpmāk nosaka funkcionālo traucējumu sarakstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 8. - veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Paredz, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā pilngadīgiem klientiem ir 49 vai vairāk vietu, veido struktūrvienību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai (veselības punktu) un reģistrē to ārstniecības iestāžu reģistrā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 9. - arī veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Paredz, ka šie grozījumi... pirmās daļas... šo veselības punktu... Grozījumu spēkā stāšanās laiks - 2024. gada 1. janvāris. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. Paldies.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 25. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 25. februāris.

Likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 2012. gada 30. janvāra vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 2012. gada 30. janvāra vienošanos par nekustamā īpašuma objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem”, kas izstrādāts, lai apstiprinātu 2021. gada 28. septembrī Maskavā parakstīto Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 2012. gada 30. janvāra vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem.

Par pašu būtību likumprojektā. Tātad saskaņā ar vienošanās 1. pantu Krievijas puse nodod Latvijas pusei īpašumā ēku, kas atrodas adresē Boļšoj Afanasjevskij pereulok 9, Maskavā, un nomā zemes gabalu, uz kura ēka atrodas. Saskaņā ar vienošanos Krievijas puse par saviem līdzekļiem veica ēkas restaurāciju (kapitālo remontu). Lai nodrošinātu piekļuvi ēkai, zemes gabalam, uz kura atrodas attiecīgā ēka, tika pievienots vēl viens zemes gabals.

Tāpat Protokola projekts paredz izmaiņas vienošanās 2. un 6. pantā, aizstājot “Bor” ar Krievijas Federācijas Prezidenta lietu pārvaldes Federālā budžeta valsts uzņēmumu “Atveseļošanas un ražošanas komplekss “Bērnu medicīnas centrs””. Vienlaikus vienošanās 6. pantā paredzētie vīzu izsniegšanas atvieglojumi tiek noteikti “Bor” saistību pārņēmēja “Bērnu medicīnas centrs” darbiniekiem.

Papildus ar Protokola projektu tiks noteikta ēku un būvju Jūrmalā un Maskavā atsavināšanas kārtība, kas vienošanās tekstā iepriekš nebija atrunāta.

Komisija minēto likumprojektu apsprieda un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 2012. gada 30. janvāra vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šī gada 13. februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. februāris.

Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” pirmajā lasījumā.

Tātad par likumprojekta būtību. Tas nosaka, ka publisku dokumentu īstuma apliecināšana un legalizācija Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem un 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, kā arī virkni starptautisko un divpusējo līgumu un Latvijas likumdošanas aktiem.

Gan ārvalstu pārstāvniecību Latvijā, gan arī Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs konsulāro amatpersonu izdoto dokumentu legalizācijas procedūra šobrīd ir komplicēta, un tā rada dokumentu turētājiem ievērojamu papildu administratīvo slogu. Pašreizējā situācijā ir ļoti apgrūtinoši legalizēt ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu izdotos dokumentus, ja ārvalsts pārstāvniecība neatrodas Latvijā. Šādos gadījumos, lai dokumenti būtu legalizējami, ir nepieciešams veikt konkrētās amatpersonas paraksta paraugu izprasīšanu no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes. Šāda kārtība atbilst starptautiskajai praksei, jo praktiski nav iespējama regulāra visu pasaules valstu visu amatpersonu parakstu paraugu apkopošana, tomēr pašam dokumenta turētājam šis process ir ļoti laikietilpīgs un reizēm beidzas bez rezultāta, ja pieprasītais paraksta paraugs var netikt saņemts.

Attiecīgi likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” izstrādāts, lai pieņemtu un apstiprinātu 1968. gada 7. jūnija Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Ar konvenciju izveidotā starptautiskā sadarbības platforma nodrošina vienotu tiesisku ietvaru un sekmē publisko dokumentu apriti tās dalībvalstu starpā, novēršot minētos administratīvos šķēršļus. Latvijas Republikas un pārējo konvencijas dalībvalstu diplomātisko un konsulāro amatpersonu izdotie dokumenti savstarpēji tiks atbrīvoti no legalizācijas prasības. Konvenciju kopumā ir ratificējušas 25 valstis.

Līdz ar pievienošanos konvencijai Latvijas Republikas un pārējo 25 konvencijas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonu izdotie dokumenti tiek atbrīvoti no legalizācijas prasības. Atbrīvojums no legalizācijas prasības piemērojams, ja pārstāvniecības ārvalstīs amatpersonas izdotie dokumenti būs jāuzrāda citas konvencijas dalībvalsts teritorijā vai citas dalībvalsts pārstāvniecības amatpersonām, kas veic savus amata pienākumus tās valsts teritorijā, kura nav šīs konvencijas dalībvalsts.

Komisija minēto likumprojektu ir apspriedusi savā sēdē un atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šī gada 13. februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. februāris.

Likumprojekts “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze.

Sēdes vadītāja. Lejiņa kungs, lūdzu, nospiediet pogu “Pieteikties”... arī elektroniski sistēmā.

A. Lejiņš. Es jau nospiedu “Pieteikties”.

Sēdes vadītāja. Laika atskaite neiet.

A. Lejiņš. Tā. Tagad ir labi? Labi?

Sēdes vadītāja. Viss kārtībā. Labi, turpiniet.

A. Lejiņš. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Izskatām likumprojektu “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu” (Nr. 1290/Lp13). To pieņēma izskatīšanai Ārlietu komisija pirms nedēļas.

Es mazliet paskaidrošu par šo svarīgo paredzēto līgumu. Kā zināms, Igaunija, Latvija un Lietuva jau... šāds līgums jau pastāv starp trijām Baltijas valstīm. Šāds līgums jau pastāv starp Beniluksa valstīm. Tāpēc ir pienācis laiks, lai Beniluksa valstis un Baltijas valstis savstarpēji atzītu šādu automātisku kvalifikāciju atzīšanu starp augstākās izglītības iestādēm gan tur, gan šeit, Baltijas valstīs. Tas nozīmē: ja latvietis studē Tērbatā vai Tallinā un iegūst tur augstāku akadēmisko grādu, tad, atgriežoties Latvijā, tas grāds ir derīgs un atbilst Latvijas kritērijiem, akadēmiskajiem kritērijiem. Tas pats ir ar igauni, kas studētu Latvijā, vai lietuvieti un tā tālāk.

Tas jau ir saskaņots un pieņemts likumā. Un tas pats tagad attieksies uz Holandi, uz Beļģiju, uz Luksemburgu. Tāpat varēs atgriezties Latvijā... varēs kāds no viņiem atgriezties savā dzimtenē... kas ir studējis mūsu valstīs vai tajās valstīs.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atbalstīt. Tas ir labs.

Bet arī lūgums no Ārlietu komisijas, ka likumprojektu atzīstam par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Komisijas vārdā mūs aicināja likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Lejiņš. Šā gada 8. februārī.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem būtu šā gada 8. februāris, un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Lejiņš. 10. februārī.

Sēdes vadītāja. 10. februārī.

Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 8. februāris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10. februāris.

Likumprojekts “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu Nr. 1236/Lp13.

Par likumprojekta būtību. Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija 2014. gadā ir būtiski pasliktinājusi drošību eiroatlantiskajā telpā. Krievija turpina nostiprināt savu militāro potenciālu un savu ģeopolitisko interešu sasniegšanai izmanto provokatīvas metodes, nerēķinoties ar starptautisko tiesību normām. Tam ir ietekme uz Latvijas nacionālo drošību.

Lai atbilstoši reaģētu uz Krievijas agresīvo ārpolitiku, NATO jau kopš 2014. gada ir veikusi dažādus drošību pastiprinošus pasākumus, lai sekmētu atturēšanu un drošību tās dalībvalstīs, piemēram, izveidojot kaujas spējīgas daudznacionālās bataljona līmeņa vienības Baltijas valstīs un Polijā.

NATO strādā pie aizsardzības stiprināšanas, veicot plānu, procedūru un spēju uzlabošanu, lai sekmētu alianses spēju laikus un efektīvi darboties potenciālā krīzē vai konfliktā. Šajā kontekstā kā viens no galvenajiem elementiem efektīvai aizsardzībai ir NATO komandvadības spēju attīstība un stiprināšana.

Lai sekmētu NATO centienus un stiprinātu Baltijas valstu drošību, 2018. gadā Latvija, Igaunija un Dānija uzsāka sarunas par divīzijas līmeņa štāba izveidi. 2018. gada 11. jūlijā Briselē notikušajā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē tika nostiprināts lēmums par komandvadības tālāku stiprināšanu Baltijas reģionā, izveidojot papildu daudznacionālu divīzijas štābu.

Tā rezultātā Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Lietuvas, Lielbritānijas un Kanādas aizsardzības ministri Briseles samita laikā parakstīja Nodoma vēstuli par apņemšanos izveidot Daudznacionālu divīzijas štābu “Ziemeļi”, kurai 2019. gada 25. oktobrī pievienojās arī Vācija.

Lai īstenotu šo apņemšanos, Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministrija parakstīja saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” izveidošanu, kurā nostiprināta turpmākā apņemšanās par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” pārveidošanu par starptautisku militāru štābu un iekļaušanu NATO spēku struktūrā.

Likumprojekts izstrādāts, lai apstiprinātu saprašanās memorandu Saeimā. Apstiprināšana nepieciešama, jo Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbība un saprašanās memoranda nosacījumu izpilde skars gan citu institūciju kompetenci (tas nosaka starptautiskas militārās struktūras darbību Latvijas teritorijā, un tā izpilde nesaraujami saistīta ar Parīzes protokola un Papildprotokola nosacījumu izpildi, piemēram, nodokļu atvieglojumu nodrošināšana), gan uzņēmēju, gan privātpersonu intereses.

Atbilstoši likumprojektam saprašanās memorandā noteikto saistību izpildi koordinēs Aizsardzības ministrija.

Komisija minēto likumprojektu ir apspriedusi un pirmajam lasījumam atbalstījusi savā 26. janvāra sēdē.

Ārlietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R. Kols. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šī gada 4. februāra pulksten 15.00, un izskatīšana Saeimas sēdē - 10. februārī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 4. februāra pulksten 15.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10. februārī.

Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē uz otro lasījumu izskatīja likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu... tātad... tā, vienu mirkli...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šā gada 13. februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija virza otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 1116/Lp13), ko izstrādājusi deputātu grupa.

Komisijā tika saņemti astoņi priekšlikumi, kuri ir izstrādāti darba grupā. Visi priekšlikumi ir izveidoti tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un tie tiek virzīti kā komisijas priekšlikumi.

1. - komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt vārdu “vešana” ar vārdu “kārtošana”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz jaunu pieeju, kā tiek kārtota mājas lieta saistībā ar likumprojekta pamata domu - izmantot būvniecības informācijas sistēmu, lai kārtotu mājas lietu un turpmāk arī būtu iespēja dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noturēt elektroniski. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Nosaka 14 dienu termiņu dokumentu ietveršanai mājas lietā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 4. - komisijas priekšlikums. Nosaka, ka dzīvojamās mājas kopīpašniekiem vai arī īpašniekam ir iespējas ar mājas lietu iepazīties bez ierobežojumiem. Komisijā 4. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Izslēdz pārejas noteikumu 3. punktu, kurš šobrīd vairs nav aktuāls. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 6. - komisijas izstrādāts priekšlikums. Ir runa par mājas lietas vešanu. Vārdu “vešana” aizstāj ar vārdu “kārtošana” - “mājas lietas kārtošana”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 7. - komisijas izstrādāts priekšlikums, kurš nosaka, ka līdz 2023. gada 28. februārim ir jāievieto informācija Būvniecības informācijas sistēmā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 8. - komisijas priekšlikums. Nosaka kritērijus, kāda tieši šī informācija jāiesniedz. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

U. Budriķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, tas ir, 17. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. februāris.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 12. janvāra rīkojumu Nr. 25 un 2022. gada 18. janvāra rīkojumu Nr. 37, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar Ministru kabineta 2022. gada 12. janvāra rīkojumu Nr. 25 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””. Ko paredz šis 12. janvāra rīkojums Nr. 25?

Šis rīkojums paredz prasību par atsevišķas apmeklētāju plūsmas nodalīšanu neattiecināt uz gadījumu, kad tirdzniecības vietās epidemioloģiski drošā vidē distancē pasūtītās preces tiek izsniegtas apmeklētājiem ar sadarbspējīgu sertifikātu.

Precizēt nosacījumus pasākumu organizēšanai, tos paredzot arī konferenču un semināru rīkošanai.

Noteikt, ka gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ, it īpaši Covid-19 pozitīva testa rezultāta dēļ, Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas loceklis nevarēs uzraudzīt eksāmena norisi, to varēs veikt ar tieslietu ministra rīkojumu noteiktas personas.

Atcelt saistībā ar omikrona izplatību noteiktos ceļošanas ierobežojumus no atsevišķām Āfrikas valstīm.

Rīkojums paredz prasību par atsevišķas apmeklētāju plūsmas nodalīšanu neattiecināt uz gadījumiem, kad 5.15. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietas epidemioloģiski drošā vidē distancē pasūtītās preces tiek izsniegtas apmeklētājiem ar sadarbspējīgu sertifikātu.

Tāpat grozījumi rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz precizēt rīkojuma 5.24. apakšpunktu, nosakot, ka šī apakšpunkta prasības attiecas arī uz konferencēm un semināriem, un paredz svītrot nosacījumu, ka apmeklētāji atrodas personalizētās sēdvietās, paredzot brīvu izvēli pasākuma vai konferences organizatoram vai nu reģistrēt pasākuma apmeklētājus vai konferences dalībniekus, vai personalizēt.

Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenus noteikt klātienē augstskolās laika posmā no šā gada 25. janvāra līdz 7. februārim. Grozījumā piedāvāta iespēja nepieciešamības gadījumā komisijas locekli aizstāt un šo uzdevumu veikt ar tieslietu ministra rīkojumu noteiktām personām. Tās būtu Tieslietu ministrijas amatpersonas vai darbinieki, kā arī attiecīgo augstskolu pārstāvji.

Ņemot vērā, ka šobrīd omikrons jau plaši izplatījies vietējā sabiedrībā un ievestie gadījumi nav tik nozīmīgi, nav nepieciešams noteikt aizliegumu ieceļot no omikrona īpaši skartajām valstīm. Tāpat šajā gadījumā nav lietderīgi prasīt obligāti veikt testēšanu pirms ieceļošanas vai uz robežas, kas saistīts ar papildu izmaksām. Līdz ar to rīkojums paredz atcelt saistībā ar omikrona izplatību noteiktos ceļošanas ierobežojumus no Dienvidāfrikas Republikas, Lesoto, Botsvānas, Zimbabves, Mozambikas, Namībijas, Svatini Karalistes un Malāvijas.

Savukārt rīkojums Nr. 37 no šī gada 18. janvāra paredz masku lietošanas un izolācijas, kā arī mājas karantīnas nosacījumus omikrona izplatības apstākļos, kā arī atsevišķus tehniskus precizējumus, lai salāgotu ar iepriekš veiktiem grozījumiem šajā rīkojumā un noteikumos Nr. 662.

Nodrošināt iespēju pašvaldībām izmantot Nacionālā veselības dienesta nodoto kontaktinformāciju un pašvaldības rīcībā esošos personu datus, lai informētu visas attiecīgajā pašvaldībā deklarētās personas par iespēju uzsākt vakcināciju vai saņemt balstvakcīnu savas pašvaldības teritorijā.

Ļaut darba devējam nodarbināt darbinieku bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja persona nav veikusi periodisko veselības pārbaudi darba devēja noteiktajā laikā saistībā ar Covid-19 infekcijas riskiem.

Papildināt projektu ar normu par parastā virsstundu darba attiecināšanu uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Pieļaut atkāpes no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 28. panta trešajā daļā noteiktā nedēļas atpūtas laika septiņu dienu periodā, lai tiktu saglabāta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu spēja nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi arī augstas saslimstības ar Covid-19 infekcijas slimību laikā.

Attiecībā uz izņēmumiem par izolācijas laiku. Tiek noteikts, ka darbinieks vai izglītojamā asistents, kuram ir apstiprināta inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu vai ir pamatotas aizdomas par inficēšanos, ko apliecina pozitīvs antigēna tests, tajā skaitā paštests, var neievērot izolācijas nosacījumus, lai veiktu darba pienākumus klātienē, ja tiek ievērotas šādas prasības un pagājis attiecīgais dienu skaits kopš inficēšanās gadījuma vai aizdomu apstiprināšanās: darba pienākumus var uzsākt ne agrāk kā astotajā dienā, ja vismaz 24 stundas pirms darba pienākumu atsākšanas darbiniekam vai izglītojamā asistentam nav slimības pazīmju un to viņš apliecina darba devējam; 10 dienas lietot ne zemākas klases kā FFP2 respiratoru bez vārsta, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu; 10 dienas neveidot ciešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, neapmeklēt sabiedriskās vietas un neizmantot sabiedrisko transportu.

Līdzīgi nosacījumi paredzēti attiecībā uz kontaktpersonām, nosakot, ka tās var neievērot mājas karantīnas noteikumus, ja ir izpildījušas konkrētus nosacījumus: iespējami ātrāk pēc pēdējā kontakta ar inficētu personu veic RNS vai antigēna testu un līdz negatīva testa rezultāta saņemšanai ievēro mājas karantīnu; trešajā vai ceturtajā dienā veic atkārtotu RNS vai antigēna testu, kā arī lieto ne zemākas klases kā FFP2 respiratoru bez vārsta, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu. Šeit jāpiebilst, ka nav runa par paštestu.

Tāpat arī atvieglota kārtība attiecībā uz izglītojamiem, kuri pēc izveseļošanās vai arī kā kontaktpersonas var atgriezties izglītības iestādē, ja kopš inficēšanās vai aizdomu apstiprināšanās pagājušas ne mazāk kā septiņas dienas un vismaz 24 stundas pirms atgriešanās klātienes izglītības procesā vai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietā viņam nav slimības pazīmju. Kontaktpersonām tās ir desmit dienas un septiņas testēšanas dienas.

Turklāt rīkojumā risināts jautājums par dienesta personālsastāvu, nodarbinātību un papildu atalgojumu.

Komisijā Ministru kabineta rīkojums un tajos ietvertie pasākumi tika atbalstīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies par doto vārdu. Vēlētos atzīmēt, ka šim Ministru kabineta rīkojumam Nr. 720 no tā izdošanas brīža, 9. oktobra, ir veikti 17 grozījumi.

Šis rīkojums izdots, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 662, kuriem arī ir izdarīti jau 17 grozījumi no septembra sākuma, kad to pieņēma... kad šo dokumentu pieņēma.

Tāpat šo dokumentu apjoms ir pieaudzis vienkārši grandiozos apmēros, jo Ministru kabineta rīkojums Nr. 662 jau ir sasniedzis 340 un vairāk punktus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šobrīd pat pēc konsultācijām ar juristiem... cilvēks no malas, kam būtu jāsaprot ļoti vienkārši... šie Ministru kabineta noteikumi, šobrīd īsti, pat piesaistot manis minētos juristus, nespēj izskaidrot, kāpēc šie noteikumi tik ļoti detalizēti par dažādām situācijām reglamentē tādu vai citādu darbību. Manuprāt, šobrīd Ministru kabinets ir aizrāvies ar dzīves organizēšanu visā valstī, izdodot šos Ministru kabineta noteikumus, grozot tos un papildinot ar rīkojumiem.

Es saprotu, ka strauji tuvojas tas brīdis, kad beigsies šo Ministru kabineta noteikumu darbība. Un manas bažas ir par vienu ļoti būtisku tēmu, par kuru šobrīd neviens īsti negrib runāt. Proti, šajā gadījumā es runāju par to, ka, beidzoties ārkārtas situācijai, iestāsies brīdis, kad arī piemaksas par ārkārtas situācijā paredzētajiem pasākumiem beigsies.

Līdz šim neesmu dzirdējis nekādu plānu, kā turpmāk darbosies šī sistēma un vai tā vispār darbosies, jo ārkārtas situācija būs beigusies. Kā šie cilvēki, kas būs saņēmuši šīs piemaksas... Kāda būs tālākā darbība? Kā saglabāt šos cilvēkus tajās darbavietās, kur viņi šobrīd ir?

Iestāsies zināmā mērā paģiras pēc šo lielo algu saņemšanas un būs ļoti daudz neapmierinātu cilvēku. Es nesaku, ka šiem cilvēkiem nav jāsaņem algas, lai... kaut vai likumā noteiktā alga medicīnas personālam, kuru valdošie joprojām nenodrošina likumā noteiktā kārtībā un apjomā, vai atalgojums policijas darbiniekiem vai citām kategorijām, kas šobrīd saņem šīs piemaksas... Piemaksas beigsies. Kāds ir plāns? Šobrīd atbildes nav.

Kolēģi, es aicinātu varbūt šoreiz saņemties un šos grozījumus neapstiprināt un sūtīt atpakaļ uz Ministru kabinetu, lai tiktu pārstrādāts gan Nr. 662, gan šis rīkojums Nr. 720, tos vienkāršojot, padarot pēc iespējas vienkāršākus un saprotamākus, kamēr vēl ir laiks, lai varētu sakārtot plānu, kā iziet no šīs krīzes, cilvēkiem dot pārliecību, ka viņi nebūs zaudētāji šajā situācijā.

Šobrīd izskatās, ka plāna nav un, kā jau es teicu, paģiras tuvojas. Kā mēs tās paģiras lāpīsim - tas ir jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Klementjevs. Komisijas vārdā gribu pateikt, ka komisija atbalsta šos abus divus rīkojumus: Nr. 25 un Nr. 37.

Tā ka aicinu arī atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2022. gada 12. janvāra rīkojumu Nr. 25 un 2022. gada 18. janvāra rīkojumu Nr. 37, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 16, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība izskatīta.

Man jūs jāiepazīstina ar saņemtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Švecova, Možvillo, Sprūde, Petraviča, Stepaņenko iesnieguši jautājumu “Par izkrāptiem miljoniem no iedzīvotāju kontiem”, ko nododam iekšlietu ministrei - atbildes sniegšanai.

Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Možvillo, Švecova un Petraviča iesnieguši jautājumu “Par dabasgāzes tirgu”, ko nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Možvillo, Petraviča un Švecova iesnieguši jautājumu “Par sodu politiku epidemioloģiskās situācijas kontrolē”, ko nododam iekšlietu ministrei.

Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Petraviča, Možvillo un Švecova iesnieguši jautājumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu”, ko nododam finanšu ministram.

Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Možvillo, Petraviča un Švecova iesnieguši jautājumu “Par izmaiņām darba tirgū un Valsts darba inspekcijas pārbaudēm”, ko nododam labklājības ministram.

Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Možvillo, Švecova un Petraviča iesnieguši jautājumu “Par monoklonālo antivielu iepirkumiem, Covid-19 vakcīnu ziedošanu un testēšanas kapacitāti”, ko nododam veselības ministram.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Līdz ar to šā gada 3. februāra attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 11. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 3. februārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (1310/Lp13) (Dok. Nr. 5334, 5334A)
- Priekšlikums	- dep. I. Dūrītis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1311/Lp13) (Dok. Nr. 5335, 5335A)
Par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1312/Lp13) (Dok. Nr. 5336, 5336A)
Par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nrf. 1313/Lp13) (Dok. Nr. 5344, 5344A)
- Priekšlikums	- dep. G. Zamurs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1314/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5348, 5348A)
- Priekšlikums	- dep. K. Ģirģens (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1315/Lp13) (Dok. Nr. 5349, 5349A)
- Priekšlikumi	- dep. M. Kučinskis (par)
	- dep. B. Cilevičs (pret)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 1318/Lp13) (Dok. Nr. 5374, 5374A)
Par likumprojektu “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” (Nr. 1319/Lp13) (Dok. Nr. 5375, 5375A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 1320/Lp13) (Dok. Nr. 5376, 5376A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1321/Lp13) (Dok. Nr. 5377, 5377A)
Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 1322/Lp13) (Dok. Nr. 5378, 5378A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1323/Lp13) (Dok. Nr. 5379, 5379A)
Par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1324/Lp13) (Dok. Nr. 5380, 5380A)
Par likumprojektu “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1325/Lp13) (Dok. Nr. 5381, 5381A)
- Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. R. Nemiro
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Par likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” (Nr. 1326/Lp13) (Dok. Nr. 5382, 5382A)
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1327/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5383, 5383A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1328/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5384, 5384A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (Nr. 1329/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5385, 5385A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1330/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5386, 5386A)
- Priekšlikums	- dep. I. Zariņš (par)
Par darba kārtību
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” (Nr. 838/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5354)
- Priekšlikums	- dep. J. Pūce (pret)
- Priekšlikums	- dep. R. Petraviča (par)
- Motivācija	- dep. I. Zariņš
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas” (Nr. 839/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5355)
- Debates	- dep. K. Sprūde
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Petraviča
	- dep. M. Možvillo
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Valainis
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu” (Nr. 840/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5361)
- Priekšlikumi	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Sprūde
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. R. Nemiro
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses” (Nr. 1239/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5369)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses” (Nr. 1240/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5370)
- Ziņo	- dep. K. Baumane
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1219/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5347)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 982/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3825, 5337)
- Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
- Debates	- dep. V. Agešins
	- dep. E. Šnore
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1285/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5237, 5338)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 1249/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5072, 5339)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 1272/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5196, 5346)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 1273/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5197, 5350)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1227/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5353)
- Ziņo	- dep. I. Dūrītis
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 1135/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5362)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1105/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5363)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 2012. gada 30. janvāra vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem” (Nr. 1291/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5290, 5364)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” (Nr. 1263/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5153, 5365)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu” (Nr. 1290/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5289, 5366)
- Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu” (Nr. 1236/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5031, 5367)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 1271/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5368)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 1116/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5371)
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 12. janvāra rīkojumu Nr. 25 un 2022. gada 18. janvāra rīkojumu Nr. 37, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 837/Lm13) (Dok. Nr. 5351)
- Ziņo	- dep. I. Klementjevs
- Debates	- dep. M. Možvillo
Informācija par deputātu Ļ. Švecovas, M. Možvillo, K. Sprūdes, R. Petravičas un J. Stepaņenko jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par izkrāptiem miljoniem no iedzīvotāju kontiem” (Nr. 356/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, M. Možvillo, Ļ. Švecovas un R. Petravičas jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par dabasgāzes tirgu” (Nr. 357/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, M. Možvillo, R. Petravičas un Ļ. Švecovas jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par sodu politiku epidemioloģiskās situācijas kontrolē” (Nr. 358/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, R. Petravičas, M. Možvillo un Ļ. Švecovas jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu” (Nr. 359/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, M. Možvillo, R. Petravičas un Ļ. Švecovas jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par izmaiņām darba tirgū un valsts darba inspekcijas pārbaudēm” (Nr. 360/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, M. Možvillo, Ļ. Švecovas un R. Petravičas jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par monoklonālo antivielu iepirkumiem, Covid-19 vakcīnu ziedošanu un testēšanas kapacitāti” (Nr. 361/J13)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 03.02.2022 10:16:37 bal001
Par - 35, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1314/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.02.2022 10:25:33 bal002
Par - 67, pret - 1, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1315/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.02.2022 10:27:27 bal003
Par - 60, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1320/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.02.2022 10:28:29 bal004
Par - 64, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1321/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.02.2022 10:36:17 bal005
Par - 43, pret - 30, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu

Datums: 03.02.2022 10:36:30 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.02.2022 11:09:07 bal007
Par - 35, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1327/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.02.2022 11:14:42 bal008
Par - 39, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1328/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.02.2022 11:19:42 bal009
Par - 37, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1329/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.02.2022 11:25:51 bal010
Par - 37, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1330/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 03.02.2022 11:33:13 bal011
Par - 37, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā" (838/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 03.02.2022 12:21:58 bal012
Par - 30, pret - 44, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas (839/Lm13)

Datums: 03.02.2022 12:30:48 bal013
Par - 13, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu" (840/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 03.02.2022 12:36:24 bal014
Par - 12, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu" (840/Lm13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai

Datums: 03.02.2022 12:37:17 bal015
Par - 12, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu" (840/Lm13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai

Datums: 03.02.2022 12:37:31 bal016
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.02.2022 13:33:22 bal017
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses (1239/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.02.2022 13:35:09 bal018
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (1240/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.02.2022 13:36:22 bal019
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1219/Lp13), 3.lasījums

Datums: 03.02.2022 13:54:25 bal020
Par - 52, pret - 24, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (982/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.02.2022 13:56:57 bal021
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1285/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.02.2022 13:58:53 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (1249/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:02:13 bal023
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (1272/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:04:15 bal024
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1273/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:07:06 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1227/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:12:08 bal026
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (1135/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:17:01 bal027
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1105/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:20:19 bal028
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 2012. gada 30. janvāra vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem (1291/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:24:41 bal029
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (1263/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:28:15 bal030
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu (1290/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 03.02.2022 14:28:59 bal031
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu (1290/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:35:18 bal032
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu (1236/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 03.02.2022 14:37:02 bal033
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu (1236/Lp13), 1.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:39:01 bal034
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (1271/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:43:26 bal035
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (1116/Lp13), 2.lasījums

Datums: 03.02.2022 14:58:07 bal036
Par - 54, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2022.gada 12.janvāra rīkojumu Nr.25 un 2022.gada 18.janvāra rīkojumu Nr.37, ar kuriem grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (837/Lm13)

Datums: 03.02.2022 14:59:52 bal037
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

03.02.2022.

9.00

11.00

13.30